27.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/1

(1)

Pirms kādas cilvēkiem paredzētas zāles tiek laistas vienas vai vairāku dalībvalstu tirgos, tās parasti tiek pakļautas apjomīgai izpētei, tostarp pirmsklīniskiem testiem un klīniskiem pētījumiem, lai nodrošinātu, ka tās ir drošas, augstas kvalitātes un efektīvas lietošanai iedzīvotāju mērķgrupā.

(2)

Iespējams, šāda izpēte nav uzsākta attiecībā uz zāļu lietošanu bērnu mērķgrupai, un daudzas pašlaik bērnu u mērķgrupas ārstēšanā lietotās zāles nav tikušas izpētītas vai apstiprinātas šādai lietošanai. Tirgus spēki vien ir izrādījušies nepietiekami, lai veicinātu bērnu mērķgrupai paredzēto zāļu atbilstīgu izpēti, izstrādi un apstiprinājumu.

(3)

No tā, ka bērnu mērķgrupai nav attiecīgi piemērotu zāļu, rodas vairākas problēmas, tādas kā nepietiekama dozēšanas informācija, kas izraisa palielinātu blakusparādību risku, tostarp nāvi, neefektīva ārstēšana nepietiekamas dozēšanas dēļ, terapijas jaunāko sasniegumu nepieejamība bērnu mērķgrupas ārstēšanā, kā arī tas, ka bērnu mērķgrupas ārstēšanā tiek izmantoti speciāli parakstīti vai aptiekā gatavā veidā nopērkami preparāti, kas var būt zemas kvalitātes.

(4)

Šīs regulas mērķis ir palielināt bērnu mērķgrupai paredzēto zāļu izstrādi un pieejamību, nodrošināt to, lai bērnu mērķgrupas ārstēšanā izmantotās zāles tiktu pakļautas augstas kvalitātes ētiskiem pētījumiem, un to, ka tās tiek attiecīgi apstiprinātas lietošanai bērnu mērķgrupā, kā arī uzlabot pieejamo informāciju par zāļu lietošanu dažādās bērnu mērķgrupās. Šie mērķi būtu jāsasniedz, nepakļaujot bērnu mērķgrupu nevajadzīgiem klīniskiem pētījumiem un neatliekot citām iedzīvotāju grupām paredzēto zāļu apstiprinājumu.

(5)

Kaut arī jāņem vērā fakts, ka tiesību aktu attiecībā uz zālēm galvenais mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību, šis mērķis jāsasniedz ar līdzekļiem, kas nekavē drošu zāļu brīvu apriti Kopienā. Atšķirības valstu tiesiskajos un administratīvajos aktos attiecībā uz zālēm bieži vien kavē tirdzniecību Kopienā un tādēļ tiešā veidā ietekmē iekšējā tirgus darbību.

(6)

Šo mērķu sasniegšanai ir izrādījusies nepieciešama gan saistību, gan atlīdzības un veicināšanas sistēmas izveidošana. Nosakot saistību, atlīdzības un veicināšanas pasākumu precīzu veidu, būtu jāņem vērā attiecīgo zāļu statuss. Šī regula būtu jāpiemēro visām lietošanai pediatrijā nepieciešamajām zālēm un tāpēc tās darbības jomai būtu jāaptver zāles, kuras vēl izstrādā un kuras vēl jāapstiprina, apstiprinātās zāles, uz kurām attiecas intelektuālā īpašuma tiesības un apstiprinātās zāles, uz kurām vairs neattiecas intelektuālā īpašuma tiesības.

(7)

Jebkuras bažas par pētījumu veikšanu bērnu mērķgrupā būtu jālīdzsvaro ar ētiskajiem apsvērumiem par zāļu izsniegšanu mērķgrupai, kurā tās nav pārbaudītas. Pret draudiem sabiedrības veselībai no netestētu zāļu lietošanas bērnu mērķgrupā var droši vērsties, veicot bērnu mērķgrupai paredzēto zāļu izpēti, kura būtu uzmanīgi jākontrolē un jāuzrauga, nosakot speciālas prasības tās bērnu mērķgrupas aizsardzībai, kas piedalās klīniskajā izpētē Kopienā, kā noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/20/EK (2001. gada 4. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (3).

(8)

Ir lietderīgi Eiropas zāļu aģentūras (turpmāk — “Aģentūra” ) sastāvā izveidot zinātnisku komiteju — Pediatrijas komiteju — ar ekspertīzi un kompetenci visos bērnu mērķgrupai paredzēto zāļu izstrādes un izvērtēšanas aspektos (4). Šajā sakarā Pediatrijas komitejai vajadzētu būt neatkarīgai no farmācijas rūpniecības. Pediatrijas komitejai galvenokārt vajadzētu būt atbildīgai par pediatrijas pētījumu plānu zinātnisko izvērtēšanu un apstiprinājumu un to atbrīvojuma un atlikšanas sistēmu, un tai būtu jāuzņemas galvenā loma dažādos ar šo regulu noteiktajos atbalsta pasākumos. Pediatrijas komitejai tās darbībā būtu jāapsver potenciālie nozīmīgie terapeitiskie ieguvumi pediatrijas pacientiem, kas iesaistīti izpētē, vai visiem bērniem kopumā, tostarp nepieciešamība izvairīties no nevajadzīgas izpētes. Pediatrijas Komitejai būtu jāievēro pastāvošās Kopienas prasības, tostarp Direktīvu 2001/20/EK, kā arī Starptautiskās saskaņošanas konferences (SSK) E11 pamatnostādne par bērnu mērķgrupai paredzētu zāļu izstrādi un, izpildot prasības par zāļu izpēti bērnu mērķgrupā, tai būtu jāizvairās no kavēšanās apstiprināt citām iedzīvotāju grupām paredzētās zāles.

(9)

Būtu jānosaka kārtība, kādā Aģentūra apstiprinās un mainīs pediatrijas pētījumu plānu, kas ir dokuments, kam vajadzētu būt bērnu mērķgrupai paredzēto zāļu izstrādes un apstiprinājuma pamatā. Pediatrijas pētījumu plānā būtu jāietver laika plānojuma informācija un ieteicamie pasākumi, lai demonstrētu zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu bērnu mērķgrupā. Tā kā bērnu mērķgrupu faktiski veido virkne apakšgrupu, pediatrijas pētījumu plānā būtu jānorāda, kuras apakšgrupas, ar kādiem līdzekļiem un kad vajadzētu pētīt.

(10)

Pediatrijas pētījumu plāna ieviešana tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētajām zālēm, ir nolūkā nodrošināt, ka bērnu mērķgrupai paredzēto zāļu izstrāde kļūst par zāļu izstrādes neatņemamu sastāvdaļu, kura ir integrēta pieaugušajiem paredzēto zāļu izstrādes programmā. Tādējādi pediatrijas pētījumu plāni būtu jāiesniedz zāļu izstrādes agrīnā posmā, savlaicīgi, lai izpēti bērnu mērķgrupā varētu veikt, pirms tiek iesniegti pieteikumi tirdzniecības atļaujas saņemšanai. Ir lietderīgi noteikt termiņu pediatrijas pētījuma plāna iesniegšanai, lai laikus nodrošinātu dialogu starp sponsoru un Pediatrijas komiteju. Tā kā zāļu attīstība ir dinamisks process, kas ir atkarīgs no pašreizējo pētījumu rezultātiem, vajadzētu paredzēt iespēju, ka apstiprināto plānu vajadzības gadījumā var grozīt.

(11)

Ir nepieciešams ieviest prasību iesniegt bērnu mērķgrupā veiktās izpētes rezultātus saskaņā ar apstiprināto pediatrijas pētījumu plānu, lai iegūtu tirdzniecības atļaujas pieteikuma, pieteikuma par jaunu indikāciju, jaunu farmaceitisko formu vai jauna administrēšanas veida apstiprinājumu jaunajām zālēm un apstiprinātajām zālēm, kuras ir aizsargātas ar patentu vai ar papildu aizsardzības sertifikātu. Pediatrijas pētījumu plānam būtu jābūt par pamatu, pēc kura tiek vērtēta atbilstība šai prasībai. Tomēr šo prasību nevajadzētu piemērot vispārīgām zālēm (generics), līdzīgām bioloģiskām zālēm un zālēm, kas apstiprinātas atbilstīgi kārtībai, kura attiecas uz medicīnā plaši lietojamām zālēm, vai homeopātiskām zālēm un tradicionālajām augu izcelsmes zālēm, kas apstiprinātas vienkāršotas reģistrācijas kārtībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (5).

(12)

Būtu jāievieš noteikums attiecībā uz tādu pediatrijā izmantojamu zāļu izpēti, kuras nav aizsargātas ar patentu vai papildu aizsardzības sertifikātu, kas jāfinansē saskaņā ar Kopienas izpētes programmām.

(13)

Lai nodrošinātu, ka pētījumi bērnu mērķgrupā tiek veikti vienīgi, lai risinātu bērnu mērķgrupas terapeitiskās vajadzības, ir jānosaka kārtība, kādā Aģentūra piešķir atbrīvojumu no 11. apsvērumā minētās prasības attiecībā uz specifiskām zālēm vai to grupām vai grupas daļām, kuru pēc tam Aģentūra publisko. Tā kā laika gaitā zinātnes un medicīnas zināšanas attīstās, būtu jānosaka, ka atbrīvojuma sarakstus var grozīt. Tomēr, ja atbrīvojums ir atsaukts, prasībām nebūtu jāattiecas uz doto periodu, lai vismaz dotu laiku pediatrijas pētījumu plāna apstiprināšanai un izpēti bērnu mērķgrupā sāktu pirms tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniegšanas.

(14)

Dažos gadījumos Aģentūrai būtu jāatliek dažu vai visu pediatrijas pētījumu plāna paredzēto pasākumu uzsākšana vai pabeigšana, lai nodrošinātu, ka pētījumi tiek veikti tikai tad, ja tie ir droši un ētiski, un ka bērnu mērķgrupā veiktās izpētes datu prasības nebloķē vai neaizkavē citām iedzīvotāju grupām paredzēto zāļu apstiprināšanu.

(15)

Aģentūrai būtu jāsniedz bezmaksas zinātniskās konsultācijas, lai veicinātu sponsorus, kas izstrādā bērnu mērķgrupai paredzētās zāles. Lai nodrošinātu zinātnisko konsekvenci, Aģentūrai būtu jāvada mijiedarbība starp Pediatrijas komiteju un Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas Zinātnisko padomu darba grupu, kā arī sadarbību starp Pediatrijas komiteju un citām Kopienas komitejām un darba grupām, kas strādā ar zālēm.

(16)

Cilvēkiem paredzēto zāļu tirdzniecības atļauju izsniegšanas pastāvošo kārtību nevajadzētu mainīt. Tomēr, ievērojot 11. apsvērumā minētās prasības pastāvēšanu, kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda atbilstība apstiprinātajam pediatrijas pētījumu plānam un jebkuri atbrīvojumi un atliktie termiņi dotajā tirdzniecības atļaujas pieteikuma apstiprināšanas posmā. Bērnu mērķgrupai paredzēto zāļu kvalitātes, drošuma un iedarbīguma izvērtējumam un tirdzniecības atļaujas piešķiršanai būtu jāpaliek kompetentu iestāžu pārziņā. Būtu jānosaka iespēja lūgt Pediatrijas komitejas atzinumu par zāļu atbilstību un atzinumu par zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu bērnu mērķgrupā.

(17)

Lai nodrošinātu veselības aprūpes profesionāļus un pacientus ar informāciju par bērnu mērķgrupai paredzēto zāļu drošu un efektīvu lietošanu un uzlabotu pārskatāmību, zāļu informācijā būtu jāiekļauj informācija attiecībā uz izpētes bērnu mērķgrupā rezultātiem, kā arī informācija par pediatrijas pētījumu plāna, atbrīvojumu un atlikto termiņu stāvokli. Kad visi pediatrijas pētījumu plānā paredzētie pasākumi ir izpildīti, šo faktu būtu jāieraksta tirdzniecības atļaujā un pēc tam to jāizmanto par pamatu, lai uzņēmumi varētu saņemt atlīdzību par atbilstību.

(18)

Lai noteiktu zāles, kas apstiprinātas lietošanai bērnu mērķgrupā, un lai ļautu šo zāļu izrakstīšanu, būtu jāparedz, ka zāļu marķējumā, kurā ir norāde “lietošanai bērniem” saskaņā ar apstiprināto pediatrijas pētījumu plānu, atveido simbolu, ko pēc Pediatrijas komitejas ieteikuma izvēlējusi Komisija.

(19)

Lai veicinātu apstiprinātās zāles, kuras vairs neaizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, ir nepieciešams izveidot jauna veida tirdzniecības atļauju, tirdzniecības atļauju lietošanai pediatrijā. Tirdzniecības atļauja lietošanai pediatrijā būtu jāpiešķir pastāvošajā tirdzniecības atļauju piešķiršanas kārtībā, bet tai īpaši būtu jāattiecas tikai uz lietošanu bērnu mērķgrupā. Zālēm, kam piešķirta tirdzniecības atļauja lietošanai pediatrijā, būtu jādod iespēja izmanot pastāvošu zīmolvārdu attiecīgi zālēm, kas apstiprinātas lietošanai pieaugušajiem, lai gūtu ienākumus no pastāvošā zīmolvārda atpazīstamības, vienlaicīgi gūstot labumu no datu ekskluzivitātes, kas saistīta ar jauno tirdzniecības atļauju.

(20)

Lai saņemtu tirdzniecības atļauju lietošanai pediatrijā, pieteikumā būtu jāiekļauj dati par zāļu izmantošanu bērnu mērķgrupā, kas savākti saskaņā ar apstiprināto pediatrijas pētījumu plānu. Šie dati var būt iegūti no publicētās literatūras, vai tā var būt jauna izpēte. Iesniedzot pieteikumu tirdzniecības atļaujai lietošanai pediatrijā, tajā būtu jāietver arī atsauce uz datiem, kuri ietilpst zāļu dokumentācijā, ko apstiprina vai ir apstiprinājusi Kopiena. Tas tiek veikts ar mērķi sniegt papildu stimulu mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp galveno uzņēmumu, iedrošināšanai izstrādāt nepatentētas zāles bērnu mērķgrupai.

(21)

Šajā regulā būtu jāietver pasākumi, lai Kopienas iedzīvotājiem dotu maksimālu pieeju jaunajām zālēm, kas ir pārbaudītas un piemērotas lietošanai pediatrijā un līdz minimumam samazinātu iespēju, ka tiek sniegta Kopienas mēroga atlīdzība un veicināšanas pasākumi, nenodrošinot, ka Kopienas bērnu mērķgrupa gūst labumu no jaunu apstiprinātu zāļu pieejamības. Pieteikumam tirdzniecības atļaujas saņemšanai, ietverot pieteikumu tirdzniecības atļaujai lietošanai pediatrijā, kurā ir pētījumu rezultāti, kas tika veikti saskaņā ar apstiprināto pediatrijas pētījumu plānu, būtu jānodrošina tiesības uz Kopienas centralizēto kārtību, kas noteikta 5. līdz 15. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru.

(22)

Kad apstiprināta pediatrijas pētījumu plāna rezultātā tiek apstiprināta zāļu indikācija lietošanai pediatrijā tādām zālēm, kuras jau ir tirdzniecībā ar citām indikācijām, tirdzniecības atļaujas turētājam divu gadu laikā no indikācijas apstiprināšanas datuma būtu jābūt pienākumam zāles laist tirgū, ņemot vērā pediatrisko informāciju. Šai prasībai būtu jāattiecas tikai uz tām zālēm, kas jau ir apstiprinātas, bet ne uz zālēm, kuras apstiprinātas ar tirdzniecības atļauju lietošanai pediatrijā.

(23)

Būtu jāizveido alternatīva kārtība, lai dalībvalstī apstiprinātām zālēm būtu iespējams iegūt vienotu Kopienas mēroga atzinumu, gadījumos, kad dati par bērnu mērķgrupu, kas piedalās apstiprinātā pediatrijas pētījumu plānā, veido daļu no tirdzniecības atļaujas pieteikuma. Lai to izdarītu, varētu izmantot Direktīvas 2001/83/EK 32. līdz 34. pantā paredzēto kārtību. Tas ļaus pieņemt saskaņotu Kopienas lēmumu par zāļu lietošanu bērnu mērķgrupā un šo datu iekļaušanu visā valsts mēroga informācijā par zālēm.

(24)

Ir būtiski nodrošināt, ka tiek pielāgoti farmakoloğiskās uzraudzības (pharmacovigilance) mehānismi, lai izpildītu bērnu mērķgrupas drošības informācijas vākšanas specifiskos uzdevumus, ietverot datus par iespējamām ilglaicīgās iedarbības sekām. Pēc apstiprināšanas var būt nepieciešama papildu izpēte par zāļu iedarbību uz bērnu mērķgrupu. Tādēļ būtu jāievieš papildu prasība, ka, piesakoties tirdzniecības atļaujai, kurā ietilpst pētījumu rezultāti, kas tika veikti saskaņā ar apstiprināto pediatrijas pētījumu plānu, pieteikuma iesniedzējam jānorāda, kā viņš/viņa piedāvā nodrošināt ilglaicīgu kontroli attiecībā uz zāļu lietošanas iespējamām blakusparādībām un iedarbīgumu bērnu mērķgrupā. Papildus tam, ja pastāv īpašs iemesls bažām, būtu jāparedz iespēja kā nosacījumu tirdzniecības atļaujas izsniegšanai prasīt pieteikuma iesniedzējam iesniegt un ieviest riska pārvaldības sistēmu un/vai veikt īpašu izpēti, kas būtu priekšnosacījums zāļu laišanai tirdzniecībā.

(25)

Sabiedrības veselības labā ir jānodrošina nepārtraukta pieeja drošām un efektīvām pediatrijā izmantojamām zālēm, ko izstrādā, balstoties uz šo regulu. Ja tirdzniecības atļaujas īpašnieks plāno izņemt šādas zāles no tirgus, būtu jābūt attiecīgiem pasākumiem, lai bērnu mērķgrupa attiecīgās zāles varētu turpināt iegūt. Lai palīdzētu to panākt, aģentūrai būtu jābūt savlaicīgi informētai par jebkādiem šādiem nodomiem un tie būtu jādara zināmi sabiedrībai.

(26)

Zālēm, uz kurām attiecas prasība iesniegt pediatrijas datus, ja ir izpildītas visas apstiprinātā pediatrijas pētījumu plāna prasības, ja zāles ir apstiprinātas visās dalībvalstīs un ja attiecīgā informācija par izpētes rezultātiem ir iekļauta zāļu informācijā, būtu jāpiešķir atlīdzība, kas ir 6 mēnešu pagarinājums papildu aizsardzības sertifikātam, kas izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1768/92 (6).

(27)

Pieteikums sertifikāta darbības ilguma pagarinājumam atbilstīgi šai regulai būtu atļaujams tikai gadījumā, ja šis sertifikāts ir piešķirts atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 1768/92.

(28)

Tā kā atlīdzība paredzēta par izpētes veikšanu bērnu mērķgrupā un nevis lai demonstrētu, ka zāles ir drošas un efektīvas bērnu mērķgrupā, atlīdzība būtu jāsniedz pat tad, ja pediatriskā indikācija nav apstiprināta. Tomēr, lai uzlabotu pieejamo informāciju par zāļu lietošanu bērnu mērķgrupā, attiecīgā informācija par lietošanu bērnu mērķgrupā būtu jāietver apstiprināto zāļu informācijā.

(29)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 141/2000 (1999. gada 16. decembris) par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (7), zāles, kas nozīmētas kā zāles reti sastopamu slimību ārstēšanai iegūst desmit gadu tirgus ekskluzivitāti, piešķirot tirdzniecības atļauju indikācijai reti sastopamu slimību ārstēšanai. Tā kā šādas zāles bieži vien nav aizsargātas ar patentu, atlīdzība papildu aizsardzības sertifikāta pagarinājuma veidā nevar tikt piemērota; kad tās ir aizsargātas ar patentu, šāds pagarinājums būtu divkāršs stimuls. Tādēļ zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai papildu aizsardzības sertifikāta pagarinājuma vietā būtu līdz divpadsmit gadiem jāpagarina reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu tirgus ekskluzivitātes desmit gadu periods, ja prasības datiem par lietošanu bērnu mērķgrupā ir pilnīgi izpildītas.

(30)

Šajā regulā paredzētajiem pasākumiem nevajadzētu izslēgt citu veicināšanas pasākumu vai atlīdzību darbību. Lai nodrošinātu pārskatāmību par dažādiem Kopienas un dalībvalstu līmenī pieejamiem pasākumiem, uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai būtu jāsastāda detalizēts visu pieejamo veicināšanas pasākumu vai atlīdzību saraksts. Šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem, tostarp pediatrijas pētījumu plānu saskaņošanai, nevajadzētu būt par pamatu tam, lai gūtu jebkādu citu Kopienas veicinošu pasākumu izpētes atbalstu, piemēram, izpētes projektu finansējums saskaņā ar daudzgadu Kopienas Pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā.

(31)

Lai palielinātu informācijas pieejamību par zāļu lietošanu bērnu mērķgrupā un izvairītos no atkārtošanās, veicot tādu izpēti bērnu mērķgrupā, kas nepapildina vispārīgās zināšanas, Direktīvas 2001/20/EK 11. pantā paredzētajai Eiropas datubāzei būtu jāietver informācijas avots par visiem notiekošajiem un pāragri pārtrauktajiem un pabeigtajiem pētījumiem pediatrijā, kuri veikti gan Kopienā, gan trešās valstīs. Daļa no informācijas, kas attiecas uz pediatrijas klīniskajiem pētījumiem un ko ievada datubāzē, kā arī ziņas par pediatrijas klīnisko pētījumu rezultātiem, ko iesniedz kompetentām iestādēm, Aģentūrai būtu jāpublisko.

(32)

Pediatrijas komitejai pēc apspriedes ar Komisiju, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jāizveido un regulāri jāpapildina bērnu mērķgrupas terapeitisko vajadzību uzskaite. Uzskaitē vajadzētu apsekot esošās zāles, ko pašlaik lieto bērnu mērķgrupas ārstēšanā, un uzsvērt šīs mērķgrupas terapeitiskās vajadzības un pētījumu un izstrādes prioritātes. Šādā veidā uzņēmumiem būtu jāvar viegli noteikt uzņēmējdarbības attīstības iespējas; Pediatrijas komitejai, izvērtējot pediatrijas pētījumu plānu projektus, atbrīvojumus un termiņu atlikšanu, būtu jāvar labāk spriest par zāļu un pētījumu nepieciešamību; veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem vajadzētu būt pieejamam informācijas avotam, uz kā pamata pieņemt lēmumus par zāļu izvēli.

(33)

Klīniskā izpēte bērnu mērķgrupā var prasīt specifisku ekspertīzi, specifisku metodiku un dažos gadījumos speciālas ierīces, un tā būtu jāveic attiecīgi apmācītiem pētniekiem. Tīkls, kurš saista valstu un Kopienas iniciatīvas un izpētes centrus, lai attīstītu vajadzīgo kompetenci Kopienas līmenī, un kurā ņemti vērā Kopienas un trešo valstu dati, atvieglotu sadarbību un palīdzētu izvairīties no nevajadzīgas izpētes dublēšanas. Šim tīklam būtu jāveicina Eiropas Pētniecības telpas pamatu nostiprināšana saistībā ar Kopienas Pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģijas attīstībai un demonstrējumiem, jāsniedz labums bērnu mērķgrupai un jānodrošina ražotāji ar informācijas un ekspertīzes avotu.

(34)

Par zināmām apstiprinātām zālēm farmācijas uzņēmumu rīcībā jau varētu būt dati par to lietošanas drošumu un iedarbīgumu attiecībā uz bērnu mērķgrupu. Lai uzlabotu pieejamo informāciju par zāļu lietošanu bērnu mērķgrupā, būtu jāprasa, lai uzņēmumi, kuru rīcībā ir šādi dati, iesniegtu tos visās kompetentajās iestādēs, kurās šīs zāles ir apstiprinātas. Šāda veidā šos datus varētu izvērtēt un, ja nepieciešams, informācija būtu jāiekļauj apstiprinātā zāļu informācijā, kas paredzēta veselības aprūpes profesionāļiem un pacientiem.

(35)

Būtu jānodrošina Kopienas finansējums, lai segtu visus Pediatrijas komitejas un Aģentūras darbības aspektus, kas saistīti ar šīs regulas ieviešanu, kā piemēram, pediatrijas pētījumu plānu izvērtēšanu, atbrīvojumu no maksājumiem par zinātniskajām konsultācijām un informācijas un pārskatāmības pasākumus, tostarp pediatrijas pētījumu datubāzi un sadarbības tīklu.

(36)

Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(37)

Attiecīgi būtu jāgroza Regula (EEK) Nr. 1768/92, Direktīva 2001/20/EK, Direktīva 2001/83/EK un Regula (EK) Nr. 726/2004.

(38)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, lietošanai pediatrijā pārbaudītu zāļu pieejamību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, jo tas ļaus izmantot iespējami plaša tirgus priekšrocības un izvairīties no ierobežotu resursu šķelšanas, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

1)

“bērnu mērķgrupa” ir iedzīvotāju daļu no dzimšanas līdz 18 gadiem;

2)

“pediatrijas pētījumu plāns” ir izpētes un izstrādes programmu, kuras mērķis ir nodrošināt vajadzīgo datu radīšanu, nosakot apstākļus, kuros zāles var apstiprināt bērnu mērķgrupas ārstēšanai;

3)

“zāles, kas apstiprinātas ar pediatrisko indikāciju” ir zāles, kuras ir apstiprinātas lietošanai bērnu mērķgrupas daļā vai visā grupā, un attiecībā uz kuru zāļu raksturojuma kopsavilkumā, kas ir sastādīts saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 11. pantu, ir noteikts apstiprinātās indikācijas apraksts;

4)

“zāļu tirdzniecības atļauja lietošanai pediatrijā” ir tirdzniecības atļauja, ko piešķir attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kuras neaizsargā papildu aizsardzības sertifikāts saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1768/92 vai patents, kas ir priekšnosacījums papildu aizsardzības sertifikāta piešķiršanai, ekskluzīvi ietverot terapeitiskās indikācijas, kuras ir svarīgas lietošanā bērnu mērķgrupā vai tās apakšgrupās, tostarp šo zāļu attiecīgo stiprumu, farmaceitisko formu vai administrēšanas veidu.

a)

Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas pieci locekļi, kas šajā komitejā ir iecelti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 726/2004 61. panta 1. punktu, kā arī viņu aizstājēji. Šos piecus locekļus un viņu aizstājējus Pediatrijas komitejā ieceļ Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja;

b)

viens loceklis un viņa aizstājējs, ko iecēlusi katra dalībvalsts, kuras valsts kompetento iestādi nepārstāv Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas iecelti locekļi;

c)

trīs locekļi un trīs aizstājēji, ko iecēlusi Komisija, pamatojoties uz publisku aicinājumu paust ieinteresētību, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, lai būtu pārstāvēti profesionāļi veselības jomā;

d)

trīs locekļi un trīs aizstājēji, ko iecēlusi Komisija, pamatojoties uz publisku aicinājumu paust ieinteresētību, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, lai būtu pārstāvētas pacientu apvienības.

a)

izvērtēt jebkuru zāļu pediatrijas pētījumu plāna saturu, kas tai ir iesniegts saskaņā ar šo regulu, un formulēt par to savu atzinumu;

b)

izvērtēt atbrīvojumus un termiņu atlikšanu un formulēt savu atzinumu par to;

c)

pēc Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas, kompetentas iestādes vai pieteikuma iesniedzēja lūguma izvērtēt tirdzniecības atļaujas pieteikuma atbilstību attiecīgajam apstiprinātajam pediatrijas pētījumu plānam un formulēt savu viedokli par to;

d)

pēc Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas vai kompetentas iestādes lūguma izvērtēt jebkurus datus, kas radīti saskaņā ar apstiprināto pediatrijas pētījumu plānu un formulēt atzinumu par bērnu mērķgrupā lietošanai paredzētu zāļu kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu;

e)

sniegt padomu par 42. pantā minētajam pārskatam ievācamo datu saturu un formu;

f)

atbalstīt un sniegt padomu Aģentūrai par 44. pantā minētā Eiropas tīkla izveidošanu;

g)

sniegt zinātnisku palīdzību jebkura dokumenta izstrādē, kas saistīts ar šīs regulas mērķu izpildi;

h)

pēc Aģentūras izpilddirektora vai Komisijas lūguma sniegt padomu jebkurā jautājumā, kas saistīts ar bērnu mērķgrupā lietojamām zālēm.

i)

izveidot īpašu nepieciešamo pediatrijas zāļu uzskaiti un to regulāri atjaunot, kā minēts 43. pantā;

j)

konsultēt aģentūru un Komisiju par tādu pasākumu paziņošanu, kas ir pieejami, lai veiktu bērnu mērķgrupā lietojamo zāļu pētniecību;

k)

sniegt Komisijai padomus saistībā ar 32. panta 2. punktā minēto simbolu.

a)

visas veiktās izpētes rezultāti un visa detalizētā informācija, kas ievākta saskaņā ar apstiprināto pediatrijas pētījumu plānu;

b)

Aģentūras lēmums, ar ko piešķir atbrīvojumu speciāli šīm zālēm;

c)

Aģentūras lēmums, ar ko piešķir atbrīvojumu attiecībā uz zāļu grupu saskaņā ar 11. pantu;

d)

Aģentūras lēmums, ar ko piešķir termiņa atlikšanu.

a)

ka specifiskas zāles vai zāļu grupas, iespējams, būs neefektīvas vai nedrošas bērnu mērķgrupas daļā vai visā grupā;

b)

ka slimība vai stāvoklis, kuram zāles vai zāļu grupa ir paredzēta, sastopama tikai pieaugušo mērķa grupā;

c)

ka specifiskās zāles nedod nozīmīgu terapeitisko labumu salīdzinājumā ar esošajiem pediatrijas pacientu ārstniecības līdzekļiem.

a)

to lūdz pieteikuma iesniedzējs — pirms tirdzniecības atļaujas vai izmaiņu pieteikuma iesniegšanas, kā minēts attiecīgi 7., 8. un 30. pantā;

b)

to lūdz Aģentūra vai valsts kompetenta iestāde, apstiprinot pieteikumu, kā minēts a) apakšpunktā, kurā neietilpst atzinums par atbilstību, kas pieņemts, izpildot saskaņā ar a) apakšpunktā veiktu lūgumu;

c)

to lūdz Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja vai valsts kompetenta iestāde, izvērtējot pieteikumu, kā minēts a) apakšpunktā, ja ir bažas par atbilstību un vēl nav sniegts atzinums pēc a) vai b) apakšpunktā paredzēta lūguma.

a)

iesniedzot pieteikumus tirdzniecības atļaujai, kurā ietverta pediatriskā indikācija;

b)

iesniedzot pieteikumus iekļaut pediatrisko indikāciju jau pastāvošā tirdzniecības atļaujā;

c)

iesniedzot pieteikumu tirdzniecības atļaujai lietošanai pediatrijā.

a)

atbrīvojuma pieteikuma izvērtējums;

b)

atlikta termiņa pieteikuma izvērtējums;

c)

pediatrijas pētījumu plānu izvērtējums;

d)

izvērtējums par atbilstību apstiprinātajam pediatrijas pētījumu plānam.

1)

regulas 1. pantam pievieno šādu definīciju:

2)

regulas 7. pantam pievieno šādus punktus:

“3.   Termiņa pagarinājuma pieteikumu var iesniegt, vai nu iesniedzot sertifikāta pieteikumu, vai gadījumā, ja pieprasīts sertifikāts vēl nav piešķirts, attiecīgi 8. panta 1. punkta d) apakšpunkta vai 8. panta 1.a punkta attiecīgās prasības ir ievērotas.

4.   Jau piešķirtu sertifikāta termiņa pagarinājuma pieteikumu iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pirms sertifikāta termiņa beigām.

5.   Neskatoties uz 4. punktu, pieci gadi pēc Regulas (EK) Nr. 1901/2006 stāšanās spēkā jau piešķirta sertifikāta pagarinājuma pieprasījums tiek iesniegts vēlākais sešus mēnešus pirms sertifikāta termiņa beigām.”;

3)

regulas 8. pantu groza šādi:

4)

9. pantu groza šādi:

5)

regulas 10. pantu papildina ar šādu punktu:

“6.   Panta 1. līdz 4. punktu piemēro mutatis mutandis termiņa pagarinājuma pieteikumam.”;

6)

regulas 11. pantu papildina ar šādu punktu:

“3.   Panta 1. un 2. punkts attiecas uz norādi par to, ka sertifikāta termiņa pagarinājums ir piešķirts, vai to, ka termiņa pagarinājumu pieteikums ir noraidīts.”;

7)

regulas 13. pantu papildina ar šādu punktu:

“3.   Termiņus, kas noteikti 1. un 2. punktā, pagarina par sešiem mēnešiem gadījumā, ja piemērojams Regulas (EK) Nr. 1901/2006/2006 36. pants. Šādā gadījumā šī panta 1. punktā noteikto termiņu var pagarināt tikai vienu reizi.”;

8)

iekļauj šādu pantu:

“15.a pants

Termiņa pagarinājuma atcelšana

1.   Termiņa pagarinājumu var atcelt, ja tas piešķirts pretrunā Regulas (EK) Nr. 1901/2006/2006 36. pantam.

2.   Jebkura persona var iesniegt termiņa pagarinājuma atcelšana pieteikumu struktūrai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par attiecīgā pamatpatenta atcelšanu.”;

9)

regulas 16. pantu groza šādi:

10)

regulas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Pārsūdzības

Lēmumus, ko saskaņā ar šo regulu pieņēmusi 9. panta 1. punktā minētā iestāde vai 15. panta 2. punktā vai 15.a panta 2. punktā minētā iestāde, var pārsūdzēt tāpat, kā paredz valsts tiesību akti attiecībā uz līdzīgiem lēmumiem, kas pieņemti valsts patentu sakarā.”.

1)

regulas 56. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Aģentūrā ir:

2)

regulas 57. pantam pievieno šādu apakšpunktu:

3)

iekļauj šādu pantu:

“73.a pants

Attiecībā uz lēmumiem, ko Aģentūra pieņem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1901/2006, var iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar Līguma 230. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.”.

27.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/20

(1)

Regulas (EK) Nr. 1901/2006 (2) īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (3).

(2)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro noteikt pamatu, lai atliktu visu vai daļas pediatrijas pētījumu plāna pasākumu uzsākšanu vai pabeigšanu, kā arī jānosaka maksimālās summas un finansiālo sankciju nomaksas nosacījumus un metodes gadījumos, kad netiek ievēroti Regulas (EK) Nr. 1901/2006 noteikumi vai saskaņā ar to pieņemtie piemērošanas pasākumi. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir papildināt Regulu (EK) Nr. 1901/2006, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1901/2006 būtu atbilstīgi jāgroza,

1)

regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta, īstenojot šo pantu, Komisija saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var pieņemt noteikumus, ar ko groza vai papildina nebūtiskus šīs regulas elementus, lai precizētu pamatu atlikšanai.”;

2)

regulas Direktīvas 49. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Komisija pēc Aģentūras pieprasījuma var piemērot finansiālas sankcijas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem vai par citu saskaņā ar šo regulu pieņemto īstenošanas pasākumu pārkāpumiem attiecībā uz zālēm, kas ir atļautas atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 726/2004 noteiktajai kārtībai. Pasākumus, ar ko groza vai papildina nebūtiskus šīs regulas elementus attiecībā uz maksimālajām summām, kā arī šo sankciju nomaksas nosacījumiem un metodēm, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

3)

regulas 51. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”.

27.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/22

(1)

Ir būtiski veicināt sadarbību un apmaiņu kultūras jomā, lai cienītu un sekmētu kultūru un valodu dažādību Eiropā un uzlabotu Eiropas pilsoņu zināšanas par citām Eiropas kultūrām, vienlaikus veicinot apziņu par kopīgo kultūras mantojumu. Tādējādi sadarbības popularizēšana kultūras un valodu jomā, kā arī kultūru un valodu dažādības popularizēšana palīdz Eiropas Savienības pilsonību padarīt par taustāmu realitāti, sekmējot Eiropas pilsoņu tiešu dalību integrācijas procesā.

(2)

Aktīva kultūras politika Eiropas kultūru dažādības saglabāšanai, kā arī Eiropas kopīgo kultūras aspektu un kultūras mantojuma popularizēšanai, var uzlabot Eiropas Savienības ārējo redzamību.

(3)

Lai pilsoņi pilnībā atbalstītu Eiropas integrāciju un piedalītos tajā, būtu vairāk jāuzsver, cik būtiski viņu identitātei ir kopīgās kultūras vērtības un saknes, kā arī piederība sabiedrībai, kas balstīta uz brīvību, taisnīgumu, demokrātiju, cilvēka cieņas un integritātes ievērošanu, iecietību un solidaritāti, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

(4)

Ir svarīgi, lai kultūras nozare dotu ieguldījumu un piedalītos plašākā Eiropas politikas attīstībā. Tā kā kultūras nozare pati par sevi ir nozīmīgs darba devējs un turklāt pastāv acīmredzama saikne starp kultūru un ekonomikas attīstību, ir svarīgi stiprināt kultūras politiku reģionālā, valsts un Eiropas mērogā. Attiecīgi būtu jāpalielina kultūras industriju nozīme ar Lisabonas Stratēģiju saistītās pārmaiņās, jo šīs nozares dod arvien lielāku ieguldījumu Eiropas ekonomikā.

(5)

Ir svarīgi arī veicināt aktīvu pilsonību un stiprināt cīņu pret jebkāda veida diskrimināciju, tostarp rasismu un ksenofobiju. Vairojot pēc iespējas vairāku cilvēku iespējas baudīt kultūru, var apkarot sociālo atstumtību.

(6)

Līguma 3. pantā paredzēts, ka — veicot visas minētajā pantā nosauktās darbības — Kopienai jātiecas novērst nevienlīdzību un veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību.

(7)

Kultūras programmas “Kaleidoskops”, “Ariadne” un “Rafaels”, un “Kultūra 2000”, kas izklāstītas, attiecīgi, Lēmumos Nr. 719/96/EK (3), Nr. 2085/97/EK (4), Nr. 2228/97/EK (5) un Nr. 508/2000/EK (6), ir pozitīvi posmi, īstenojot Kopienas rīcību kultūras jomā. Tādējādi ir gūta vērā ņemama pieredze, jo īpaši izvērtējot šīs kultūras programmas. Šobrīd ir nepieciešams racionalizēt un stiprināt Kopienas darbības kultūras jomā, pamatojoties uz izvērtējumu un ieinteresēto pušu starpā notikušo apspriežu rezultātiem, kā arī uz Eiropas iestāžu darbu. Tālab būtu jāizveido programma.

(8)

Eiropas iestādes dažādos gadījumos ir izteikušas savu viedokli par tēmām, kas skar Kopienas rīcību kultūras jomā, un par kultūras sadarbības izaicinājumu, jo īpaši Padomes 2002. gada 25. jūnija Rezolūcijā par jaunu darba plānu Eiropas sadarbībai kultūras jomā (7) un 2002. gada 19. decembra Rezolūcijā, ar kuru īstenoja darba plānu Eiropas sadarbībai kultūras jomā (8), Eiropas Parlamenta 2001. gada 5. septembra Rezolūcijā par kultūru sadarbību Eiropas Savienībā (9), 2002. gada 28. februāra Rezolūcijā par programmas “Kultūra 2000” īstenošanu (10) un 2002. gada 22. oktobra Rezolūcijā par teātra un skatuves mākslas dinamisma nozīmi paplašinātajā Eiropā (11), kā arī 2003. gada 4. septembra Rezolūcijā par kultūras nozares uzņēmumiem (12) kā arī Reģionu komitejas 2003. gada 9. oktobra Atzinumā par programmas Kultūra 2000 paplašināšanu.

(9)

Padome savās iepriekšminētajās rezolūcijās uzsvēra, cik vajadzīgi ir Kopienas mērogā pieņemt saskaņotāku pieeju attiecībā uz kultūru un ka Eiropas pievienotā vērtība ir svarīgs un noteicošs jēdziens Eiropas sadarbības īstenošanā kultūras jomā, kā arī vispārējs priekšnosacījums Kopienas pasākumiem kultūras jomā.

(10)

Lai realizētu ieceri par kopēju kultūras telpu Eiropas tautām, ir svarīgi sekmēt kultūras darbinieku starpvalstu mobilitāti, māksliniecisku un kultūras darbu un produktu starpvalstu apriti, kā arī veicināt dialogu un apmaiņu kultūras jomā.

(11)

Padome 2004. gada 16. decembra Secinājumos par kultūras darba plānu (2005.-2006.), Eiropas Parlaments 2003. gada 4. septembra Rezolūcijā par kultūras industrijām un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2004. gada 28. janvāra Atzinumā par kultūras industrijām Eiropā ir pauduši viedokli, ka vajadzētu vairāk ņemt vērā tādu kultūras industriju saimnieciskās un sociālās iezīmes, kas nav audiovizuālās industrijas. Turklāt jaunajā programmā būtu jāņem vērā sagatavošanās darbības tādai sadarbībai kultūras jautājumos, kas veicināta no 2002.-2004. gadā.

(12)

Saistībā ar to ir jāveicina kultūras darbinieku pastiprināta sadarbība, mudinot tos izveidot daudzgadu sadarbības projektus, tādējādi ļaujot tiem izvērst kopējas darbības, nodrošināt atbalstu mērķtiecīgākiem pasākumiem ar īstenu Eiropas pievienoto vērtību, atbalstīt simboliskus kultūras pasākumus, atbalstīt Eiropas kultūras sadarbības organizācijas un sekmēt Eiropas interešu tematu izpēti, kā arī informācijas apkopošanu un izplatīšanu un darbības, lai pēc iespējas palielinātu projektu ietekmi Eiropas sadarbības jomā, kā arī Eiropas kultūras politikas izstrādes jomā.

(13)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 1622/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam Eiropas Kultūras galvaspilsēta no 2007. līdz 2019. gadam (13), būtu jāpiešķir atbilstīgs finansējums šim pasākumam, kas guvis lielu Eiropas iedzīvotāju ievērību un stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu kopīgai kultūras telpai. Vislielākā nozīme saistībā ar šo pasākumu būtu jāpiešķir sadarbībai Eiropā kultūras jomā.

(14)

Atbalsts būtu jāpiešķir to Eiropas kultūras sadarbības organizāciju darbībām, kas pilda Eiropas kultūras vēstnieku pienākumus, pamatojoties uz Eiropas Savienības gūto pieredzi saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 792/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas kultūras jomā (14).

(15)

Programmai, ievērojot vārda brīvības principu, ir jāveicina Eiropas Savienības centieni, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret visa veida diskrimināciju.

(16)

Eiropas Savienības kandidātvalstis un EBTA dalībvalstis, kas pievienojušās EEZ līgumam, būtu jāatzīst par iespējamiem Kopienas programmu dalībniekiem atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm.

(17)

Eiropadomes Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā tika pieņemta “Saloniku Darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kurā paredzēts, ka Kopienas programmām vajadzētu būt atvērtām valstīm, kurās norit stabilizācijas un asociācijas process, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, kas Kopienai jāparaksta ar minētajām valstīm. Nepieciešamības gadījumā, minētās valstis saskaņā ar budžeta plāna izskatīšanu var piedalīties programmā vai sadarboties ierobežotā apjomā saskaņā ar papildus asignējumu piešķiršanu un īpašām procedūrām, par ko jāvienojas iesaistītajām pusēm.

(18)

Programmai vajadzētu būt pieejamai arī sadarbībai ar citām trešām valstīm, kas ir parakstījušas tādus nolīgumus ar Kopienu, kuros iekļauti kultūras jautājumi saskaņā ar procedūrām, kas jānosaka.

(19)

Lai paaugstinātu Kopienas darbību pievienoto vērtību, ir nepieciešams nodrošināt saskanību un savstarpēju papildināmību starp darbībām, kas veiktas saistībā ar šo lēmumu un citām attiecīgām Kopienas politikām, darbībām un instrumentiem saskaņā ar Līguma 151. panta 4. punktu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš saistībām starp Kopienas pasākumiem kultūras jomā un izglītības jomā, kā arī darbībām, ar ko veicina paraugprakses apmaiņu un tuvāku sadarbību Eiropas mēroga.

(20)

Attiecībā uz Kopienas atbalsta īstenošanu, būtu jāņem vērā kultūras nozares specifiskās īpatnības Eiropā un īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai administratīvās un finanšu procedūras pēc iespējas vienkāršotu un piemērotu noteiktajiem mērķiem, kā arī kultūras nozares attīstībai un praksei.

(21)

Komisija, dalībvalstis un kultūras kontaktpunkti darbosies, lai iedrošinātu mazāko kultūras pakalpojumu sniedzēju dalību daudzgadu sadarbības projektos un to darbību organizēšanā, kas paredzētas potenciālo projekta partneru pulcēšanai.

(22)

Programmā būtu jāapkopo īpašās Eiropas kultūras pakalpojumu sniedzēju zināšanas un pieredze. Vajadzības gadījumā Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai pievērstos tam, ka ir zemi kultūras pakalpojumu sniedzēju dalības rādītāji kādā dalībvalstī vai programmā iesaistītajā valstī.

(23)

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jānodrošina nepārtraukta programmas uzraudzība un izvērtēšana, lai to varētu pielāgot, jo īpaši attiecībā uz prioritāru pasākumu īstenošanu. Izvērtējumā būtu jāiekļauj ārējais izvērtējums, ko veic neatkarīgas, neieinteresētas struktūras.

(24)

Programmas pārraudzības un izvērtēšanas procedūrās būtu jāizmanto mērķi un indikatori, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi mērķiem un noteiktajiem termiņiem.

(25)

Būtu jāīsteno atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un lai atgūtu pazaudētus, nepiemēroti piešķirtus vai izlietotus līdzekļus.

(26)

Ir jāizveido vienots kultūru sadarbības finansēšanas un plānošanas instruments ar nosaukumu “Programma Kultūra” laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

(27)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15) .

(28)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16).

(29)

Šā lēmuma finansiālai īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, (17) (turpmāk “Finanšu regula”) un saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (18).

(30)

Kopienas darbība papildina valstu vai reģionālu darbību kultūru sadarbības jomā. Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus — proti, paplašināt Eiropas kultūras telpu, kas balstīta uz kopēju kultūras mantojumu (kultūras darbinieku starpvalstu mobilitāte Eiropā, mākslas darbu, māksliniecisku un kultūras produktu starpvalstu aprite un starpkultūru dialogs) — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs attiecīgo jautājumu starpvalstu rakstura dēļ, un to, ka darbības apjoma vai seku dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(31)

Būtu jāizstrādā pārejas noteikumi, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Lēmumos Nr. 508/2000/EK un Nr. 792/2004/EK paredzētajām programmām uz programmu, kas izveidota ar šo lēmumu,

a)

sekmēt kultūras darbinieku starpvalstu mobilitāti;

b)

veicināt darbu un māksliniecisku un kultūras produktu starpvalstu apriti;

c)

sekmēt starpkultūru dialogu.

a)

atbalsts šādām darbībām kultūras jomā:

b)

atbalsts Eiropas līmeņa organizācijām kultūras jomā;

c)

atbalsts izpētei, kā arī informācijas apkopošanai un izplatīšanai un darbības, lai pēc iespējas palielinātu projektu ietekmi Eiropas sadarbībā kultūras jomā, kā arī Eiropas kultūras politikas izstrādes jomā.

a)

EBTA valstīm, kas ir EEZ dalībnieces — saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem;

b)

kandidātvalstīm, kas izmanto pirmspievienošanās stratēģijas, lai pievienotos Savienībai — saskaņā ar vispārējiem principiem, noteikumiem un procedūrām šo valstu dalībai Kopienas programmās, kuri izstrādāti saskaņā ar pamatnolīgumiem;

c)

Rietumbalkānu valstīm — atbilstīgi procedūrām, kas noteiktas ar šīm valstīm, saskaņā ar pamatnolīgumiem, kas paredz šo valstu dalību Kopienas programmās.

a)

gada darbības plānu, tostarp prioritātes, atlases kritērijus un procedūras;

b)

gada budžetu un līdzekļu sadalījumu starp dažādām programmas darbībām;

c)

procedūras programmas uzraudzībai un izvērtēšanai;

d)

finansiālo atbalstu, ko Kopiena sniedz saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu: apjomu, ilgumu, sadalījumu un saņēmējus.

a)

tiem ir pietiekams daudzums darbinieku ar profesionālām iemaņām un valodu prasmēm, kas atbilstīgas darbam starptautiskas sadarbības jomā;

b)

tiem ir piemērota infrastruktūra, jo īpaši attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām;

c)

to administratīvā darbība nodrošina apmierinošu uzdevumu izpildi un interešu konfliktu novēršanu.

a)

sekmējot vārda brīvības pamatprincipu;

b)

uzlabojot apzināšanos, cik svarīgi veicināt ilgtspējīgu attīstību;

c)

tiecoties Eiropas Savienībā veicināt savstarpēju sapratni un iecietību;

d)

novēršot jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

a)

ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī — starpposma izvērtēšanas ziņojumu par programmas īstenošanas rezultātiem un īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

b)

ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī — paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)

ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī — ex post izvērtēšanas ziņojumu.

27.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/32

(1)

Ar Līgumu ir izveidota Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību. Tā ir būtisks elements Eiropas integrācijas procesa stiprināšanā un nodrošināšanā.

(2)

Kopienai būtu jāpanāk, ka pilsoņi pilnībā izprot savu Eiropas pilsonību, tās priekšrocības, kā arī tiesības un pienākumus, kas jāveicina, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritāti un kohēzijas vajadzības.

(3)

Sevišķi svarīgi ir panākt, lai Eiropas pilsoņi pilnīgi apzinātos savu Eiropas Savienības pilsonību saistībā ar plašajām pārdomām par Eiropas nākotni, ko uzsāka Eiropadome Briseles sanāksmē 2005. gada 16. un 17. jūnijā. Tādēļ programmai “Eiropa pilsoņiem” būtu jāpapildina citas šajā saistībā sāktās ierosmes, bet tās nedrīkstētu pārklāties.

(4)

Lai pilsoņi pilnīgi atbalstītu Eiropas integrāciju, lielāka uzmanība tālab būtu jāpievērš to kopējām vērtībām, vēsturei un kultūrai, kas ir būtiski faktori pilsoņu līdzdalībai sabiedrībā, kura balstīta uz brīvību, demokrātiju un cilvēktiesībām, kultūras daudzveidību, toleranci un solidaritāti, saskaņā ar 2000. gada 7. decembrī izsludināto Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (4).

(5)

Aktīva pilsoniskuma iedrošināšanai ir ļoti liela nozīme, lai stiprinātu ne tikai cīņu pret rasismu, ksenofobiju un neiecietību, bet arī kohēziju un demokrātijas attīstību.

(6)

Saistībā ar ES informācijas un saziņas stratēģiju būtu jānodrošina, ka par programmā atbalstītajiem pasākumiem ir plaša informācija un ka tie ir iedarbīgi.

(7)

Lai tuvinātu Eiropu tās pilsoņiem un veicinātu to pilnīgu līdzdalību aizvien saliedētākas Eiropas veidošanā, būtu jāvēršas pie visiem dalībvalstu valstspiederīgajiem un likumīgajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem un tie jāiesaista starptautiskos apmaiņas un sadarbības pasākumos, veicinot piederības izjūtas kopīgiem Eiropas ideāliem attīstību.

(8)

Eiropas Parlaments 1988. gadā pieņemtajā Rezolūcijā, uzskatīja par vēlamu pastiprināt centienus veicināt sakarus starp dažādu dalībvalstu pilsoņiem un paziņoja, ka īpašs Eiropas Savienības atbalsts sadraudzības shēmu pilnveidošanai starp dažādu dalībvalstu pašvaldībām ir gan racionāls, gan vēlams.

(9)

Eiropadome vairākkārt ir atzinusi vajadzību Eiropas Savienību un tās iestādes tuvināt dalībvalstu pilsoņiem. Tā ir iedrošinājusi Savienības iestādes uzturēt un sekmēt atvērtu, pārskatāmu un regulāru dialogu ar organizēto pilsonisko sabiedrību, tādējādi veicinot iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā, vienlaikus uzsverot Eiropas iedzīvotājiem kopīgās nozīmīgās vērtības.

(10)

Padome ar Lēmumu 2004/100/EK (2004. gada 26. janvāris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu aktīvas Eiropas pilsonības (sabiedriskās līdzdalības) veicināšanai (5) izveidoja rīcības programmu, kurā apstiprināta vajadzība sekmēt nepārtrauktu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām un atbalstīt iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos.

(11)

Pilsoņu projekti ar starptautisku un starpnozaru dimensiju ir nozīmīgi mehānismi, lai uzrunātu iedzīvotājus un veicinātu izpratni par Eiropu, Eiropas politisko integrāciju, sociālo iekļaušanu un savstarpēju saprašanos.

(12)

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī ir nozīmīgas pilsoņu aktīvai līdzdalībai sabiedrībā, un tās palīdz veicināt visus sabiedriskās dzīves aspektus. Šīs organizācijas ir arī starpnieki starp Eiropu un tās pilsoņiem. Tāpēc būtu jāveicina un jāiedrošina šo organizāciju starptautiska sadarbība.

(13)

Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijas var sniegt idejas un apsvērumus, lai uzturētu debates Eiropas mērogā. Tādēļ ir arī ieteicams atbalstīt — kā saikni starp Eiropas iestādēm un Eiropas pilsoņiem — pasākumus, kas atspoguļo šo organizāciju apņemšanos izveidot Eiropas identitāti un pilsoniskumu, izstrādājot procedūras ar pārskatāmiem kritērijiem, lai veicinātu informācijas tīklus un informācijas apmaiņu.

(14)

Ir lietderīgi arī turpināt darbu, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 792/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas kultūras jomā (6), to galveno vietu un arhīvu saglabāšanai un tās vēsturiskās piemiņas kopšanai, kas ir saistīta ar deportācijām. Tā ir iespējams saglabāt iedzīvotāju informētību par otro pasaules karu pilnā apmērā un par tā traģiskajām sekām, kā arī sekmēt vispārēju piemiņu, tādējādi atstājot aiz sevis pagātni un veidojot nākotni.

(15)

Eiropadomes Nicas sanāksmē, kas notika 2000. gada 7. līdz 9. decembrī, pieņemtajā Deklarācijā par sportu ir norādīts, ka “Kopienai, kaut arī tai nav šajā jomā tiešu pilnvaru, rīkojoties saskaņā ar dažādajiem Līguma noteikumiem, ir jāņem vērā sportam raksturīgās sociālās, izglītības un kultūras funkcijas.”

(16)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai starptautiskos projektos un pasākumos.

(17)

Kandidātvalstis un EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, ir atzītas par potenciālām dalībniecēm Kopienas programmās saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm.

(18)

Saloniku Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnijā pieņēma “Darba kārtību Rietumbalkānu valstīm: virzība uz Eiropas integrāciju”, ar ko uzaicināja Rietumbalkānu valstis piedalīties Kopienas programmās un aģentūrās; tāpēc Rietumbalkānu valstis būtu jāatzīst par potenciālām dalībniecēm Kopienas programmās.

(19)

Programma sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāuzrauga un neatkarīgi jāizvērtē, lai varētu veikt atkārtotus pielāgojumus, kuri ir nepieciešami pasākumu pareizai īstenošanai.

(20)

Programmas uzraudzības un izvērtēšanas procedūrās būtu jāizmanto mērķi un indikatori, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar konkrētiem termiņiem.

(21)

Ir jāpiemēro Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7) (turpmāk — “Finanšu regula”), un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 19. novembrī), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8), ar ko tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, to gadījumu skaita ierobežojumu, kad Komisija saglabā tiešu atbildību par to īstenošanu un pārvaldību, un vajadzīgo samērīgumu starp resursu apjomu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(22)

Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un lai atgūtu zaudētus vai nepareizi izmaksātus vai izmantotus līdzekļus.

(23)

Ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, programmas īstenošanu var vienkāršot, izmantojot finansēšanu ar vienreizēju maksājumu, attiecībā vai nu uz atbalstu, ko piešķir programmas dalībniekiem, vai uz Kopienas atbalstu struktūrām, kas programmas pārvaldīšanai izveidotas valsts mērogā.

(24)

Šis lēmums visam programmas īstenošanas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (9) 37. punkta nozīmē.

(25)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka programmas pasākumu starptautiskā un daudzpusējā rakstura dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(26)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(27)

Saskaņā ar Lēmumu 2004/100/EK būtu jāpieņem pārejas pasākumi, lai pārraudzītu darbības, kas uzsāktas pirms 2006. gada 31. decembra.

a)

dot pilsoņiem iespēju sadarboties un piedalīties arvien saliedētākas Eiropas izveidē, kas ir demokrātiska un orientēta uz pasauli un kuru vieno un bagātina kultūras daudzveidība, tādējādi attīstot Eiropas Savienības pilsonību;

b)

izkopt Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, vēsture un kultūra;

c)

veicināt pilsoņu vidū piederības apziņu Eiropas Savienībai;

d)

stiprināt toleranci un savstarpēju sapratni starp Eiropas pilsoņiem, cienot un veicinot kultūru un valodu daudzveidību, vienlaikus sekmējot dialogu starp kultūrām.

a)

tuvināt vietējo kopienu iedzīvotājus visā Eiropā, lai dalītos pieredzē un apmainītos ar pieredzi, viedokļiem un vērtībām, kā arī lai mācītos no vēstures un plānotu nākotni;

b)

atbalstīt rīcību, debates un atziņas, kas saistītas ar Eiropas pilsonību un demokrātiju, kopīgām vērtībām, vēsturi un kultūru, sadarbojoties pilsoniskās sabiedrības organizācijās Eiropas mērogā;

c)

tuvināt Eiropu tās pilsoņiem, cildinot Eiropas vērtības un sasniegumus, vienlaikus saglabājot piemiņu par tās pagātni;

d)

iedrošināt mijiedarbību starp visu iesaistīto valstu pilsoņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sekmējot dialogu starp kultūrām un izceļot gan Eiropas daudzveidību, gan vienotību, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, kas veicinātu ciešāku sakaru veidošanu starp to dalībvalstu pilsoņiem, kuras bija Eiropas Savienībā pirms 2004. gada 1. maija, un to dalībvalstu pilsoņiem, kuras pievienojušās pēc minētās dienas.

a)

“Aktīvi iedzīvotāji Eiropai”, ko veido:

b)

“Aktīva pilsoniskā sabiedrība Eiropā”, ko veido:

c)

“Kopīgi Eiropai”, ko veido:

d)

“Aktīvi piemiņas pasākumi Eiropā”, ko veido:

a)

dalībvalstis;

b)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar šā līguma noteikumiem;

c)

kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās, kas noteikti ar šīm valstīm noslēgtajos pamatnolīgumos;

d)

Rietumbalkānu valstis saskaņā ar kārtību, kas jāizveido ar šīm valstīm, pamatojoties uz pamatnolīgumiem par vispārējiem principiem šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās.

a)

programmas īstenošanas kārtība, tostarp gada darba plāns, atlases kritēriji un atlases procedūras;

b)

vispārējais līdzsvars starp dažādām programmas darbībām;

c)

procedūras programmas uzraudzībai un izvērtēšanai;

d)

finansiālais atbalsts (apjoms, ilgums, sadalījums un atbalsta saņēmēji), ko sniedz Kopiena attiecībā uz visām darbības dotācijām, daudzgadīgiem sadraudzības līgumiem saskaņā ar 1. darbību un plašas ievērības pasākumiem saskaņā ar 3. darbību.

a)

starpposma novērtējuma ziņojumu par iegūtajiem rezultātiem un par programmas izpildes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem — ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī;

b)

paziņojumu par programmas turpināšanu — ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī;

c)

ex-post izvērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī.

27.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/41

(1)

Tiek ierosināta jauna plānošanas un piegādes palīdzības struktūra, lai Kopienas ārējo palīdzību padarītu efektīvāku. Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2) izveido Pirmspievienošanās instrumentu (IPA), kas ietver Kopienas palīdzību kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Regula (EK) Nr. 1934/2006 (3) paredz vispārīgus noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (ENPI) izveidošanai. Padomes Regula (EK) Nr. 1638/2006 (4) izveido instrumentu rūpnieciski attīstītajām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni. Regula (EK) Nr. …/2007 (5) izveido stabilitātes instrumentu. Regula (EK) Nr. 1717/2006 izveido instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (6). Regula (EK) Nr. 1889/2006 (7) izveido finansēšanas instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību un veicināšanai pasaules mērogā. Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (8) attiecas uz humāno palīdzību. Ar šo Regulu izveido finanšu instrumentu attīstības sadarbībai (DCI), kas nodrošina tiešu atbalstu Eiropas Kopienas sadarbības politikas attīstībai.

(2)

Kopiena īsteno sadarbības politiku attīstības jomā, kuras mērķis ir — mazināt nabadzību, panākt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī jaunattīstības valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā.

(3)

Kopiena īsteno sadarbības politiku, kas sekmē Kopienas un partnervalstu un reģionu uzņēmēju sadarbības, partnerattiecību un kopuzņēmumu attīstību un veicina dialogu starp attiecīgo nozaru politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem partneriem.

(4)

Kopienas sadarbības politikas attīstības jomā un starptautiskās darbības mērķis ir sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 2000. gada 8. septembrī pieņemtos Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), kā piemēram, panākt galējas nabadzības un bada izskaušanu, un galvenos attīstības mērķus un principus, ko Kopiena un tās dalībvalstis ir apstiprinājušas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un citām kompetentām starptautiskām organizācijām, kas darbojas attīstības sadarbības jomā.

(5)

Lai panāktu attīstības politikas saskaņotību, ir svarīgi, lai Kopienas politika, kas neattiecas uz attīstību, atbalstītu jaunattīstības valstu centienus TAM sasniegšanā, saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 178. pantu.

(6)

Politiska vide, kas garantē mieru un stabilitāti, cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu ievērošanu, tiesiskumu, labu pārvaldību un dzimumu līdztiesību, ir nozīmīga ilgtermiņa attīstībai.

(7)

Droša un ilgtspējīga ekonomiskā politika ir attīstības priekšnosacījums.

(8)

Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) locekļi 4. ministru konferencē Dohā apņēmās attīstības stratēģijās integrēt tirdzniecību un nodrošināt ar tirdzniecību saistītu tehnisku un iespēju veidošanas palīdzību, kā arī vajadzīgos pasākumus nolūkā veicināt tehnoloģiju nodošanu, izmantojot tirdzniecību un tās labā, stiprināt saikni starp ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un tirdzniecību, kā arī tirdzniecības un vides savstarpēju saikni, palīdzēt jaunattīstības valstīm to dalībā jaunās tirdzniecības sarunās un īstenot to sasniegtos rezultātus.

(9)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgais paziņojums attiecībā uz Eiropas Savienības attīstības politiku: “Eiropas konsenss attīstības jomā” (2005. gada 20. decembris) (9) un jebkādi turpmākie grozījumi nosaka Kopienas darbību struktūru attīstības jomā. Pamatojoties uz to, būtu jāplāno un jāīsteno palīdzība attīstības jomā un sadarbības stratēģijas.

(10)

Sadarbība attīstības jomā būtu jāīsteno, izmantojot ģeogrāfiskās un tematiskās programmas. Ģeogrāfiskām programmām būtu jāatbalsta attīstība un jāstiprina sadarbība ar Latīņamerikas, Āzijas, Vidusāzijas, Tuvo Austrumu un Dienvidāfrikas valstīm.

(11)

Kopiena un tās dalībvalstis ir noslēgušas partnerattiecību un sadarbības nolīgumus ar dažām no šīm partnervalstīm un reģioniem, lai sniegtu nozīmīgu ieguldījumu partnervalstu ilgtermiņa attīstībā un to iedzīvotāju labklājībā. Partnerattiecību un sadarbības nolīgumi balstās uz tādu kopīgu un universālu vērtību ievērošanu un veicināšanu kā cilvēktiesības, pamatbrīvības, demokrātijas principi un tiesiskums. Šajā saistībā būtu jāpievērš uzmanība tiesībām uz pienācīgu darbu un to cilvēku tiesībām, kam ir īpašas vajadzības. Kopienas un partnervalstu divpusējo attiecību uzturēšana un padziļināšana, kā arī daudzpusējo iestāžu konsolidēšana ir svarīgi faktori, lai sniegtu ievērojamu ieguldījumu pasaules ekonomikas līdzsvarā un attīstībā, kā arī stiprinātu Kopienas un partnervalstu un reģionu nozīmi un vietu pasaulē.

(12)

Lai gan tematiskajās programmās galvenokārt būtu jāatbalsta jaunattīstības valstis, divām saņēmējvalstīm, kā arī aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), kas neatbilst prasībām, lai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK) to noteiktu par Oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju, un uz kurām attiecas 2. panta 4. punkta otrās daļas pirmais ievilkums, arī vajadzētu būt iespējai piedalīties tematiskajās programmās ar noteikumiem, kādi izklāstīti šajā regulā. Kopienai būtu jāfinansē tematiskās programmas valstīs, reģionos un teritorijās, kuras var saņemt palīdzību šajā regulā minētajā ģeogrāfiskajā programmā, palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006, vai uz kurām attiecas ģeogrāfiskā sadarbība saistībā ar Eiropas Attīstības Fondu (EAF). Padomes Lēmumā 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (10), kas ir piemērojams līdz 2011. gada 31. decembrim, izklāsta nosacījumus par aizjūras zemju un teritoriju atbilstību attīstības palīdzības tematiskām darbībām, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un kuras šī regula negroza.

(13)

Tematiskām programmām būtu jānodrošina izteikta papildu vērtība un būtu jāietver pasākumi, kas papildina ģeogrāfiskās programmas, kuras ir galvenais pamats Kopienas sadarbībai ar trešām valstīm. Sadarbībai attīstības jomā, kas īstenota, izmantojot tematiskās programmas, vajadzētu būt saistītai ar šajā regulā un Regulā EK) Nr. 1638/2006minētajām ģeogrāfiskajām programmām, kā arī ar ģeogrāfisko sadarbību saistībā ar Eiropas Attīstības Fondu (EAF). Tematiskās programmas ir saistītas ar konkrētu darbības jomu, kurā ir ieinteresēta partnervalstu grupa, kuru nenosaka pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, vai sadarbības pasākumiem, kas attiecas uz dažādiem reģioniem vai partnervalstu grupām, vai starptautisku rīcību, kas nav paredzēta kādai konkrētai ģeogrāfiskai teritorijai. Tām ir arī svarīga nozīme, ārēji attīstot Kopienas politiku un nodrošinot nozaru saskaņu un skaidrību.

(14)

Tematiskajām programmām būtu jāatbalsta darbības tādās jomās kā cilvēka un sabiedrības attīstība, vide un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana, tostarp enerģijas, nevalstiskās struktūras un pašvaldības, nodrošinātība ar pārtiku, migrācija un patvēruma politika. Tematisko programmu saturs ir sagatavots, pamatojoties uz Komisijas paziņojumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

(15)

Tematiskajai programmai vides un ilgtspējīgas resursu, ieskaitot enerģijas, apsaimniekošanas jautājumos būtu jāveicina, inter alia, starptautiskā vides pārvaldība un ES vides un enerģijas politikas ārzemēs.

(16)

Tematiskai programmai migrācijas un patvēruma jautājumos būtu jāveicina Eiropadomes Briseles sanāksmes 2005. gada 15. decembra secinājumos minētie mērķi, proti — pastiprināt Kopienas finansiālo palīdzību jomās, kas attiecas uz migrāciju vai ir saistītas ar to tās attiecībās ar trešām valstīm.

(17)

Kopienas politika attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku tiek attīstīta, lai atbalstītu plaša mēroga stratēģijas attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku valsts, reģionu un pasaules līmenī, ierobežotu pārtikas palīdzības sniegšanu humanitārās situācijās un lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz vietējo ražošanu un tirgu, un jāņem vērā to valstu īpašais stāvoklis, kas ir strukturāli vājas un lielā mērā atkarīgas no palīdzības nodrošinātības ar pārtiku jomā, lai izvairītos pārmērīgi samazināt Kopienas palīdzību šādām valstīm.

(18)

Atbilstīgi Padomes 2005. gada 24. maija secinājumiem būtu jāatbalsta darbības, lai uzlabotu reproduktīvo un seksuālo veselību jaunattīstības valstīs un lai garantētu ar to saistīto tiesību ievērošanu, un sniegtu finansiālu palīdzību un attiecīgu pieredzi, lai tādējādi veicinātu vienotu pieeju un reproduktīvās un seksuālās veselības un tiesību atzīšanu, kā definēts ICPD Rīcības programmā, tostarp drošu mātes stāvokli un plašu pieeju vispusīgam drošu un uzticamu reproduktīvās un seksuālās veselības pakalpojumu klāstam. Ja īsteno sadarbības pasākumus, attiecīgā gadījumā stingri jāievēro ICPD pieņemtie lēmumi.

(19)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 266/2006 (2006. gada 15. februāris), ar ko ievieš papildu pasākumus Cukura protokola valstīs, kuras ietekmē ES cukura režīma reforma (11), būtu jānodrošina palīdzība tām ĀKK valstīm, kas parakstījušas Cukura protokolu un kuras ietekmē kopējā cukura tirgus reforma, un šī palīdzība jāvirza, lai atbalstītu to pielāgošanās procesu.

(20)

Lai nodrošinātu palīdzības apjomu un konsekvenci, vienlaikus samazinot partnervalstu izmaksas, īstenojot Kopienas politiku attīstības jomā, ir būtiski svarīgi palielināt palīdzības efektivitāti un panākt to, ka palīdzība ir papildinošāka un labāk saskaņota un ka palīdzības sniegšanas procedūras ir pielīdzinātas un saskaņotas gan starp Kopienu un tās dalībvalstīm, gan attiecībās ar citiem līdzekļu devējiem un partneriem attīstības veicināšanā — minētais tika apstiprināts Deklarācijā, kuru pieņēma Augsta līmeņa forums par harmonizāciju, kas notika Parīzē, 2005. gada martā.

(21)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ir jāīsteno diferencēta pieeja — atkarībā no attīstības konteksta un vajadzībām izstrādājot īpašas, partnervalstīm vai reģioniem pielāgotas programmas, pamatojoties uz to vajadzībām, stratēģijām, prioritātēm un līdzekļiem.

(22)

Partnervalstu iesaistīšanās attīstības stratēģiju piemērošanā ir attīstības politikas panākumu atslēga, un tādēļ būtu jāveicina visplašākā iespējamā visu sabiedrības slāņu līdzdalība. Lai nodrošinātu rezultativitāti un pārredzamību, kā arī sekmētu valstu līdzdalību, līdzekļu devēju sadarbības stratēģijas un to īstenošanas procedūras būtu pēc iespējas jāpielāgo partnervalstu stratēģijām un procedūrām.

(23)

Ņemot vērā to, ka jānodrošina rezultatīva saikne starp humāno palīdzību un ilgtermiņa palīdzību attīstības jomā, pasākumus, kurus var finansēt atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1638/2006, saskaņā ar šo regulu principā nebūtu jāfinansē, izņemot, ja ir jānodrošina, ka sadarbība pēc krīzes pārvarēšanas turpinās, līdz tiek panākti stabili, attīstībai piemēroti apstākļi.

(24)

Atbalsta atsaiste atbilstīgi ESAO/APK labākajai praksei ir galvenais faktors, lai nodrošinātu palīdzības papildu vērtību un palielinātu vietējās spējas. Noteikumi attiecībā uz dalību konkursos un subsīdiju līgumos, kā arī noteikumi attiecībā uz preču izcelsmi būtu jānosaka saskaņā ar jaunākajām attīstības tendencēm attiecībā uz atbalsta atsaisti.

(25)

Palīdzība būtu jāpārvalda saskaņā ar Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12) iekļautajiem noteikumiem par ārējo palīdzību, kā arī attiecīgiem noteikumiem, kuru mērķis ir aizsargāt Kopienas finansiālās intereses.

(26)

Ar šo regulu izveido tādu finanšu shēmu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, kas būs galvenā atsauce Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (13) 38. punkta nozīmē.

(27)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (14)

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — ierosināto sadarbību ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem, kas nav Kopienas dalībvalstis un nav atbilstīgas, lai saņemtu Kopienas palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 vai Regulu (EK) Nr. 1638/2006 — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības apjoma dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(29)

Pieņemot šo regulu, būtu jāatceļ vairākas pašreizējās regulas, lai pārstrukturētu ārējās darbības instrumentus, jo īpaši attiecībā uz sadarbību attīstības jomā,

—

stiprina un atbalsta demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, labu pārvaldību, dzimumu līdztiesību un saistītus starptautiskos tiesību aktus;

—

veicina partnervalstu un reģionu, un jo īpaši visvairāk atpalikušo valstu un reģionu, ilgtspējīgu attīstību — tostarp politisko, ekonomisko, sociālo un vides aspektu attīstību;

—

sekmē vienmērīgu un pakāpenisku šo valstu integrāciju pasaules ekonomikā;

—

palīdz attīstīt starptautiskus pasākumus, lai saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, kā arī pasaules dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, tostarp cīņu pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības sekmēšanu;

—

stiprina attiecības starp Kopienu un partnervalstīm un reģioniem.

—

saņēmēja iezīmes neliek veikt citus pasākumus, vai

—

ar šo programmu netiek īstenota vispārēja iniciatīva, kopienas politikas prioritāte vai starptautiskas saistības vai Kopienas apņemšanās, kā minēts 11. panta 2. punktā, un šim pasākumam nepiemīt iezīmes, kas atbilstu šādiem kritērijiem.

a)

veicināt tādu attīstības procesu, ko vada un kurā aktīvi iesaistās partnervalsts. Kopiena aizvien vairāk pielāgo savu atbalstu partnervalstu attīstības stratēģijām, reformu politikai un procedūrām. Kopiena darbojas, lai stiprinātu partnervalstu valdību un līdzekļu devēju savstarpējo atbildību, iesaista vietējos speciālistus un darbiniekus;

b)

sekmēt iekļaujošu un līdzdarbību veicinošu pieeju attīstībai un visu sabiedrības slāņu plašu iesaistīšanos attīstības procesā un valstī notiekošajā dialogā, tostarp politiskajā dialogā;

c)

attīstīt rezultatīvus sadarbības veidus un instrumentus, kā noteikts 25. pantā, saskaņā ar ESAO/APK labu pieredzi, kas pielāgota īpašajiem apstākļiem katrā dalībvalstī vai reģionā, galveno uzmanību pievēršot uz programmām balstītām pieejām, paredzama atbalsta finansējuma nodrošināšanai, valsts sistēmu izveidei un izmantošanai, un uz rezultātiem balstītām pieejām attīstības jomā, attiecīgā gadījumā ietverot tūkstošgades attīstības mērķu uzdevumus un rādītājus;

d)

veicināt politikas un plānošanas ietekmi, koordinējot un saskaņojot līdzekļu devēju darbību, lai mazinātu pārklāšanās un dublēšanās gadījumus, uzlabotu papildināmību, kā arī atbalstītu līdzekļu devēju plašās ierosmes. Koordinācija notiek partnervalstīs un reģionos, izmantojot saskaņotas pamatnostādnes un koordinācijas un atbalsta efektivitātes labas prakses principus;

e)

izveidot TAM profilu valsts stratēģijas dokumentos un tās daudzgadu programmā.

a)

atbalstīt tādu politikas jomu īstenošanu, kuru mērķis ir mazināt nabadzību un sasniegt TAM;

b)

nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības, jo īpaši attiecībā uz pamatizglītību un veselību, jo īpaši:

Veselība:

Izglītība

c)

veicināt sociālo kohēziju, kā Kopienas un partnervalstu attiecību politikas prioritāti, galveno uzmanību pievēršot sociālajai un fiskālajai politikai, tādējādi apkarojot nabadzību, nevienlīdzību un mazāk aizsargāto grupu atstumtību;

d)

veicināt un aizsargāt dzimumu līdztiesību, pamatiedzīvotāju tiesības un bērnu tiesības, tostarp atbalstīt ANO Konvencijas par bērnu tiesībām īstenošanu;

e)

stiprināt iestāžu sistēmu, lai sekmētu un veicinātu mazu un vidēju uzņēmumu veidošanos, lai veicinātu darbavietu veidošanos.

f)

sekmēt un aizsargāt pamatbrīvības un cilvēktiesības, nostiprināt demokrātiju, tiesiskumu, tiesas pieejamību, labu pārvaldību, tostarp pasākumus, lai cīnītos pret korupciju, inter alia veidojot iespējas un stiprinot iestāžu un likumdošanas bāzi, jo īpaši valsts administrācijas jomā, politiku plānošanā un īstenošanā, un valsts finanšu un valsts resursu pārvaldē;

g)

atbalstīt aktīvu pilsonisko sabiedrību, tostarp pilsoniskas sabiedrības organizācijas, kas pārstāv nabadzībā dzīvojošus cilvēkus, kā arī sekmēt pilsonisko dialogu, līdzdalību un samierināšanos, un iestāžu izveidi;

h)

veicināt sadarbību un politikas reformu drošības un tiesiskuma jomā, jo īpaši attiecībā uz patvēruma sniegšanu un migrāciju, narkotiku apkarošanu un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, korupcijas un nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas apkarošanu;

i)

veicināt sadarbību un politikas reformu migrācijas un patvēruma jomā ar partnervalstīm un sekmēt spēju palielināšanas centienus, lai palīdzētu formulēt un īstenot migrācijas politiku par labu attīstībai;

j)

atbalstīt efektīvu daudzpusēju darbību, jo īpaši pievienojoties un efektīvi īstenojot starptautiskos tiesību aktus un daudzpusējus nolīgumus, kas attiecas uz attīstības jomu;

k)

sniegt palīdzību partnervalstīm un reģioniem tirdzniecības, ieguldījumu un reģionālās integrācijas jomā, tostarp tehnisko palīdzību un stiprināt spēju izstrādāt un īstenot pareizu tirdzniecības politiku, veicināt labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi, pareizu ekonomikas un finanšu politiku un privātā sektora attīstību, lai partnervalstis un reģioni iegūtu no to integrācijas pasaules ekonomikā un tiktu atbalstīts sociālais taisnīgums un ekonomikas izaugsme par labu nabadzīgajiem;

l)

atbalstīt pievienošanos PTO un PTO nolīgumu īstenošanu, sniedzot tehnisko palīdzību un veicinot iespēju veidošanu, jo īpaši īstenojot ar tirdzniecību saistītus intelektuālā īpašuma aspektus (TRIPS), jo īpaši sabiedrības veselības jomā;

m)

atbalstīt ekonomisko un tirdzniecības sadarbību un stiprina investīciju attiecības starp Eiropas Kopienu un partnervalstīm un reģioniem, tostarp izmantojot pasākumus, lai veicinātu un nodrošinātu, ka privātās personas, tostarp vietējie un Eiropas uzņēmumi, veicina sociāli atbildīgu ekonomisko attīstību, tostarp ievērojot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartus;

n)

veicināt ilgtspējīgu attīstību, izmantojot vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, tostarp bioloģisko daudzveidību un energoefektivitāti;

o)

atbalstīt pilsētas vides uzlabojumus,

p)

ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus, kā arī drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju un atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā to ietekmi uz veselību;

q)

nodrošināt, ka tiek ievērota un atbalstīta tādu starptautisko nolīgumu vides jomā īstenošana, kā, piemēram, konvencija par bioloģisko daudzveidību, Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos un Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām;

r)

izveidot iespējas būt gataviem ārkārtas situācijām un dabas katastrofu novēršanai;

s)

atbalstīt ilgtspējīgu ūdens resursu pārvaldi, īpašu uzsvaru liekot uz vispārēju piekļuvi dzeramajam ūdenim un sanitārijai un uz ilgtspējīgu un efektīvu ūdens resursu izmantošanu, tostarp lauksaimniecības un rūpniecības vajadzībām;

t)

veicināt ilgtspējīgas enerģētikas tehnoloģiju plašāku izmantošanu;

u)

sniegt ieguldījumu ekonomikas infrastruktūras attīstībā, tostarp atbalstot reģionālo integrāciju, veicinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju plašāku izmantošanu.

v)

atbalstīt ilgtspējīgu lauku attīstību, jo īpaši, lai nodrošinātu ar pārtiku;

w)

vidējā un ilgā termiņā atjaunot un rehabilitēt reģionus un valstis, kas cieš no konfliktiem, cilvēku vai dabas izraisītām katastrofām, tostarp atbalstīt mīnu apkarošanas, demobilizācijas un reintegrēšanas darbības, vienlaikus nodrošinot saikni starp atbrīvošanu, rehabilitāciju un attīstību saskaņā ar 2. panta 6. punktu, paturot prātā Kopienas un tās dalībvalstu kompetenci;

x)

veikt vidēja un ilga termiņa darbības, kuru mērķis ir tādu personu saimnieciskā patstāvība un integrācija vai reintegrācija, kas zaudējuši saiknes ar dzimto zemi;

y)

nestabilās vai neveiksmi cietušās valstīs, kas atbalsta pamatpakalpojumu sniegšanu un veido likumīgas, efektīvas un stabilas valsts iestādes;

z)

risināt Kopienai un tās partneriem kopīgās attīstības problēmas, jo īpaši atbalstīt nozaru dialogus, divpusēju nolīgumu īstenošanu un jebkuru citu darbības jomu atbilstīgi šīs regulas darbības jomai.

a)

veicināt sociālo kohēziju, kas ir Kopienas un Latīņamerikas attiecību kopīgais mērķis un politikas prioritāte, tādējādi apkarojot nabadzību, nevienlīdzību un sociālo atstumtību. Īpašu uzmanību pievērš sociālajai labklājībai un nodokļu politikai, rezultatīviem ieguldījumiem, lai izveidotu vairāk un labākas darba vietas, diskriminācijas un narkotiku ražošanas, lietošanas un tirdzniecības apkarošanas politikai, kā arī sociālo pamatpakalpojumu uzlabošanai, jo īpaši veselības un izglītības jomā;

b)

veicināt lielāku reģionālo integrāciju, tostarp atbalstīt reģionālās integrācijas dažādos procesus un infrastruktūru tīkla iekšēju savietojamību, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) un citu iestāžu atbalstītām darbībām;

c)

atbalstīt labas pārvaldības un valsts iestāžu stiprināšanu, cilvēktiesību aizsardzību, tostarp bērnu un pamatiedzīvotāju tiesību aizsardzību;

d)

atbalstīt ES un Latīņamerikas kopīgu augstākās izglītības telpas izveidi;

e)

veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, īpašu uzmanību veltot mežu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.

a)

sasniegt TAM veselības aizsardzības jomā, tostarp attiecībā uz HIV/AIDS apkarošanu, un izglītības jomā, izmantojot, inter alia, politikas dialogu nozaru reformai;

b)

risināt pārvaldes jautājumus jo īpaši nestabilās valstīs, lai palīdzētu veidot likumīgas, efektīvas un stabilas valsts iestādes, aktīvu un organizētu pilsonisko sabiedrību, kā arī lai stiprinātu cilvēktiesību, tostarp bērnu tiesību, aizsardzību;

c)

veicināt lielāku reģionālo integrāciju un sadarbību, atbalstot reģionālās integrācijas dažādos procesus un dialogu;

d)

sniegt ieguldījumu epidēmiju un zoonožu kontrolē, kā arī skarto nozaru atjaunošanā;

e)

veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, īpašu uzmanību veltot mežu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai;

f)

apkarot narkotiku ražošanu, lietošanu un tirdzniecību, kā arī cita veida nelikumīgu tirdzniecību.

a)

veicināt konstitucionālās reformas un likumdošanas, administratīvo un reglamentējošo saskaņošanu ar Kopienu, tostarp stiprināt valsts pārvaldes iestādes un struktūras, kas atbildīgas par politikas rezultatīvu īstenošanu tajās jomās, uz ko attiecas partnerības un sadarbības nolīgumi (PSN), kā piemēram, vēlēšanu struktūras, parlamenti, valsts pārvaldes reforma un valsts finanšu pārvalde;

b)

veicināt tirgus ekonomikas attīstību un partnervalstu integrāciju PTO, vienlaikus risinot pārejas sociālos aspektus;

c)

atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību robežreģionos;

d)

apkarot narkotiku ražošanu, lietošanu un tirdzniecību, kā arī cita veida nelikumīgu tirdzniecību.

e)

apkarot HIV/AIDS;

f)

veicināt reģionālu sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1638/2006 un citi Kopienas instrumenti, jo īpaši tos, ar ko veicina sadarbību vides — sevišķi, ūdens un sanitārijas –, izglītības, enerģētikas un transporta nozarē, tostarp starptautiskā transporta un enerģētikas darbības aizsardzību un drošību, savstarpējo sadarbību, sadarbības tīklus un to darbības, atjaunojamos enerģijas avotus, energoefektivitāti.

a)

veicinot sociālo kohēziju, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, īpaši saistībā ar iekšzemes dabas resursu izmantošanu, un lai nodrošinātu politisko vienlīdzību, jo īpaši, veicinot cilvēktiesības, tostarp dzimumu līdztiesību;

b)

veicināt ekonomikas dažādošanu, tirgus ekonomikas attīstību un partnervalstu integrāciju PTO;

c)

veicināt reģionu sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1638/2006un citi Kopienas instrumenti, atbalstot reģionālos integrācijas centienus attiecībā uz ekonomiku, enerģētiku, transportu un bēgļiem;

d)

atbalstīt starptautisku nolīgumu noslēgšanu un starptautisko tiesību aktu, jo īpaši ANO rezolūciju un daudzpusēju konvenciju efektīvu īstenošanu;

e)

risināt pārvaldes jautājumus it īpaši nestabilās valstīs, lai palīdzētu veidot likumīgas, efektīvas un stabilas valsts iestādes, aktīvu un organizētu pilsonisko sabiedrību, kā arī lai stiprinātu cilvēktiesību, tostarp bērnu tiesību, aizsardzību;

a)

atbalstīt demokrātiskas sabiedrības, labas pārvaldības un tiesiskas valsts nostiprināšanos un veicināt reģionu un kontinenta stabilitāti un integrāciju;

b)

sniegt atbalstu pielāgošanās centieniem reģionā, kas risinās sakarā ar brīvās tirdzniecības zonu izveidi saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecību starp Kopienu un Dienvidāfriku (15), attīstību un sadarbību un citiem reģionāliem pasākumiem;

c)

atbalstīt cīņu pret nabadzību, nevienlīdzību un sociālo atstumtību, tostarp risinot agrāk sliktos apstākļos dzīvojušo kopienu pamatvajadzības;

d)

risināt HIV/AIDS pandēmiju un tās ietekmi uz Dienvidāfrikas sabiedrību.

a)

Kopienas politikas mērķus nevar piemēroti vai efektīvi sasniegt ar ģeogrāfisko programmu palīdzību, un programmu īsteno starpniekorganizācija vai ar starpniekorganizācijas palīdzību, piemēram, nevalstiskas struktūras, citas nevalstiskas struktūras, starptautiskas organizācijas vai daudzpusēji mehānismi. Tas ietver visaptverošas ierosmes, ar kurām atbalsta Tūkstošgades attīstības mērķus, ilgtspējīgu attīstību vai vispārēju sabiedrisku labumu un darbības dalībvalstīs un kandidātvalstīs, atkāpjoties no 24. panta, kā paredzēts attiecīgajā tematiskajā programmā,

un/vai

b)

šādas darbības partnervalstīs un reģionos:

a)

laba veselība visiem sabiedrības locekļiem:

b)

Izglītība, zināšanas un prasmes:

c)

Dzimumu līdztiesība:

d)

Citi cilvēka un sabiedrības attīstības aspekti

a)

strādāt, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm sasniegt TAM vides ilgtspējības jomā, veicinot spējas saistībā ar vides integrāciju jaunattīstības valstīs, atbalstot pilsoniskās sabiedrības struktūras, pašvaldības un konsultatīvas platformas, vides uzraudzību un novērtējumu, attīstot novatoriskas pieejas un mērķsadarbību, lai dalītos pieredzē un pastiprinātu sadarbību šajās jomās ar galvenajām valstīm;

b)

veicināt Kopienas iniciatīvu īstenošanu un starptautiskā un reģionālā līmenī noslēgtu saistību īstenošanu, atbalstot ilgtspējīgu attīstību, tostarp darbības, lai pievērstos esošajiem un turpmākajiem klimata izmaiņu jautājumiem, bioloģiskajai dažādībai, pārtuksnešošanai, mežiem, augsnes degradācijai, nelegālai mežistrādei un mežu pārvaldei, zivsaimniecībai un jūras resursiem, atbilstībai vides standartiem (attiecībā uz produktiem un ražošanas procesiem), drošai ķīmisku vielu un atkritumu apsaimniekošanai, gaisa piesārņojumam, ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam un ar vides jautājumiem saistītai migrācijai. Tajā ietilpst arī centieni sekmēt labu mežu pārvaldību un cīnīties pret nelikumīgu mežizstrādi, jo īpaši saistībā ar FLEGT, un novatoriskus pasākumus mežu saglabāšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, aktīvi iesaistoties vietējām kopienām un tautām, kas atkarīgas no meža resursiem.

Attiecībā uz ūdeni ar tematisko programmu plāno izveidot sistēmu ūdens resursu ilgtermiņa aizsardzībai un sekmēt ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, atbalstot politiku saskaņošanu;

c)

labāk integrēt vides mērķus, atbalstot metodisko darbu, stiprinot Kopienas pieredzi vides jomā un veicinot saskaņotību;

d)

stiprināt Kopienas un tās dalībvalstu vides pārvaldību un starptautiskās rīcības vadību, strādājot, lai panāktu saskaņu starp vidi un pārējiem ilgtspējīgas attīstības starptautiskās pārvaldības pīlāriem un palīdzot reģionālai un starptautiskai vides uzraudzībai un novērtējumam, sniedzot papildu atbalstu daudzpusēju vides nolīgumu sekretariātiem, veicinot daudzpusēju vides nolīgumu efektīvu atbilstību un to īstenošanas pasākumus, tostarp ar spēju palielināšanas palīdzību, atbalstot starptautiskas organizācijas un procesus, atbalstot pilsonisko sabiedrību un politikas ideju laboratorijas un uzlabojot starptautisko sarunu efektivitāti;

e)

atbalstīt ilgtspējīgas enerģētikas iespējas partnervalstīs un reģionos, integrējot ilgtspējīgu enerģētiku attīstības plānos un stratēģijās, attīstīt iestāžu atbalstu un tehnisko palīdzību, izveidot labvēlīgu likumdošanas un politikas sistēmu, lai atjaunojamās enerģijas avotiem piesaistītu jaunus uzņēmumus un investorus, pastiprināt enerģijas kā tāda līdzekļa nozīmi, ar ko izveidot ienākumu avotu nabadzīgajiem iedzīvotājiem, veicināt novatoriskas finansēšanas pieejas un veicināt reģionālo sadarbību starp valdībām, nevalstiskām organizācijām un privāto sektoru minētajās jomās. Kopienas stratēģiskie pasākumi dos īpašu ierosmi izmantot neizsīkstošās enerģijas avotus, palielināt energoefektivitāti un piemērotas regulējuma sistēmas izveidei enerģētikas jomā attiecīgajās valstīs un reģionos, un aizstāt īpaši kaitīgos enerģijas avotus ar tādiem, kas ir mazāk kaitīgi.

a)

veicinātu integrētu un neatkarīgu sabiedrību, lai

b)

paaugstināt Eiropas iedzīvotāju zināšanu līmeni par attīstības jautājumiem un mobilizēt Kopienā un kandidātvalstīs aktīvu publisko atbalstu nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgas attīstības stratēģijām partnervalstīs, lai padarītu attiecības starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm taisnīgākas, un stiprināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi, tiecoties pēc šiem mērķiem;

c)

panākt efektīvāku sadarbību, sekmēt sinerģiju un vienkāršot strukturētu dialogu starp pilsoniskās sabiedrības tīkliem to organizācijās un ar Kopienas iestādēm.

a)

darbības jaunattīstības valstīs un reģionos, ar ko

b)

palielināt sabiedrības informētību par attīstības jautājumiem un veicināt izglītību attīstības jomā Kopienā un kandidātvalstīs, lai nostiprinātu attīstības politiku Eiropas sabiedrībās, mobilizētu lielāku sabiedrības atbalstu Kopienā un kandidātvalstīs, lai cīnītos pret nabadzību un par taisnīgākām attiecībām starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, lai Kopienā palielinātu izpratni par jautājumiem un grūtībām, ar ko saskaras jaunattīstības valstis un to iedzīvotāji, un lai veicinātu globalizācijas sociālo dimensiju;

c)

koordinācija un komunikācija starp pilsoniskās sabiedrības un pašvaldību tīkliem to organizāciju iekšienē un starp dažādām pusēm, kas iesaistītas Eiropas un globālajās publiskajās debatēs par attīstību.

a)

veicināt starptautiska sabiedriska labuma sniegšanu, jo īpaši izpēti un tehniskos jauninājumus par labu nabadzīgajiem, kā arī spēju attīstību, zinātnisku un tehnisku sadarbību un mērķsadarbību jaunattīstības valstu starpā un starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm;

b)

atbalstīt globālas, kontinentālas un reģionālas programmas, ar kurām īpaši

c)

atbalstīt un turpināt programmu nodrošināšanai ar pārtiku. Kopiena turpinās starptautiskās sarunās risināt galvenos jautājumus saistībā ar nodrošināšanu ar pārtiku un veicinās attīstības partneru un līdzekļu devēju politikas un palīdzības sniegšanas veidu saskaņošanu, atbilstību un tuvināšanu. Jo īpaši būtu jāstiprina pilsoniskās sabiedrības loma jautājumos, kas saistīti ar pārtikas nodrošinājumu;

d)

risināt pārtikas nodrošinājuma jautājumus īpašās pārejas procesu un valstu nestabilitātes situācijās, pildot galveno lomu, lai saistītu palīdzību, rehabilitāciju un attīstību. Ar tematisko programmu:

e)

izstrādāt novatoriskus pārtikas nodrošinājuma plānus, stratēģijas un pieejas un stiprināt iespēju, ka tos atkārtos un izplatīs no vienas jaunattīstības valsts citā. Pasākumu jomā var ietilpt lauksaimniecība, tostarp zemes reforma un zemes politika, dabas resursu ilgtspējīga pārvalde un piekļuve tiem, pārtikas nodrošinājums saistībā ar lauku un vietējo attīstību, tostarp infrastruktūra, barība, demogrāfija un darbs, migrācija, veselības aprūpe un izglītība. Tiks nodrošināta saskaņa un papildināmība ar citām Kopienas programmām šajā jomā.

a)

sekmēt saikni starp migrāciju un attīstību, īpaši, veicinot diasporu ieguldījumu to izcelsmes valsts attīstībā un pastiprinot migrantu atgriešanās nozīmi; mazināt “smadzeņu aizplūšanu” un veicināt kvalificēto migrantu apļveida migrāciju; vienkāršot migrantiem finanšu pārskaitījumus uz izcelsmes valsti; atbalstīt migrantu labprātīgu atgriešanos un reintegrāciju un attīstīt spējas migrācijas pārvaldīšanai; sekmēt spēju palielināšanas centienus, lai palīdzētu valstīm formulēt migrācijas politiku par labu attīstībai un kopīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas;

b)

veicināt labi pārvaldītu darbaspēka migrāciju, jo īpaši, informējot par legālo migrāciju un ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem Kopienas dalībvalstu teritorijā; sniedzot informāciju par darbaspēka migrācijas iespējām un vajadzībām dalībvalstīs un par kvalifikāciju, kas vajadzīga tiem, kas vēlas migrēt no trešām valstīm; atbalstot legālās migrācijas kandidātu apmācību pirms izceļošanas; un veicinot tiesību aktu sistēmas definēšanu un īstenošanu attiecībā uz migrējošiem strādniekiem trešās valstīs;

c)

apkarot nelegālo imigrāciju un vienkāršot nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu, tostarp starp trešām valstīm, un jo īpaši apkarot cilvēku kontrabandu un tirdzniecību; samazināt nelegālo imigrāciju un palielināt izpratni par risku, kas ar to saistīts; uzlabot spējas robežu, vīzu un pasu pārvaldes jomā, tostarp dokumentu un biometrisko datu ievadīšanas drošības un viltotu dokumentu atklāšanas jomā; efektīvi ieviest ar Kopienu noslēgtos atpakaļuzņemšanas nolīgumus un saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem; un palīdzēt trešām valstīm nelegālās imigrācijas pārvaldē un to politikas koordinācijā;

d)

aizsargāt migrantus, tostarp visneaizsargātākos, piemēram, sievietes un bērnus, pret ekspluatāciju un sociālo atstumtību ar tādiem pasākumiem kā trešo valstu likumdošanas attīstība migrācijas jomā; atbalstīt integrāciju un nediskrimināciju, kā arī pasākumus, lai aizsargātu migrantus no rasisma un ksenofobijas; novērst un apkarot cilvēku kontrabandu un tirdzniecību un jebkāda veida verdzību;

e)

veicināt patvēruma sniegšanu un starptautisko aizsardzību, tostarp ar reģionālu aizsardzības programmu palīdzību, jo īpaši, lai stiprinātu iestāžu spējas; atbalstīt patvēruma meklētāju un bēgļu reģistrēšanu; veicināt bēgļu aizsardzības starptautiskās normas un instrumentus; atbalstīt uzņemšanas apstākļu un vietējās integrācijas uzlabošanu un meklēt ilgtspējīgus risinājumus.

a)

uzlabot cukura un cukurniedru nozares konkurētspēju, kur tas ir ilgtspējīgs process, ņemot vērā ražošanas ķēdes dažādo iesaistīto pušu apstākļus;

b)

veicināt ekonomisko dažādošanu jomās, kas atkarīgas no cukura nozares;

c)

risināt plašāku ietekmi, ko radījis pielāgošanās process, kas — iespējams — saistīta, bet neaprobežojas ar nodarbinātību un sociālajiem pakalpojumiem, zemes izmantojumu un vides atjaunošanu, enerģētikas sektoru, izpēti un jauninājumiem un makroekonomisko stabilitāti.

a)

partnervalstis un reģioni, un to iestādes;

b)

decentralizētas partnervalstu struktūras, piemēram, pašvaldības, provinces, departamenti un reģioni;

c)

jauktas struktūras, ko dibinājušas partnervalstis un reģioni kopā ar Kopienu;

d)

starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, ANO struktūras, dienesti un misijas, starptautiskas un reģionālas finanšu iestādes un attīstības bankas, ciktāl tās veicina šīs regulas mērķu īstenošanu;

e)

Kopienas iestādes un struktūras, bet tikai, lai realizētu tāda veida atbalsta pasākumus, kas minēti 26. pantā;

f)

ES aģentūras;

g)

šādas dalībvalstu, partnervalstu un reģionu vai jebkuras trešās valsts iestādes un struktūras, atbilstīgi 31. pantā paredzētajiem noteikumiem par Kopienas ārējās palīdzības pieejamību, ja tās palīdz sasniegt šīs regulas mērķus:

a)

projekti un programmas;

b)

budžeta palīdzība, ja partnervalsts valsts izdevumu vadība ir pietiekami pārskatāma, droša un efektīva un ja partnervalsts ir īstenojusi pietiekami formulētu un izstrādātu nozaru vai makroekonomikas politiku, ko pozitīvi novērtējuši tās galvenie līdzekļu devēji; tostarp, attiecīgā gadījumā, starptautiskas finanšu iestādes. Komisija konsekventi izmanto pieeju, kas vērsta uz rezultātiem un attīstības rādītājiem, un skaidri definē un uzrauga tās nosacītību un atbalsta partnervalstu centienus izstrādāt parlamentāru kontroli un revīzijas iespējas, kā arī palielināt pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai. Budžeta atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir bijis apmierinošs progress, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz ietekmi un rezultātiem;

c)

nozares atbalsts;

d)

izņēmuma gadījumos nozaru vai vispārējas programmas importam, kas var būt:

e)

līdzekļi, kas nodoti EIB vai citu finanšu starpnieku rīcībā, balstoties uz Komisijas programmām, kas paredzētas, lai sniegtu aizdevumus (īpaši investīciju un attīstības atbalstam privātajā sektorā), riska kapitāls (pakārtotu vai nosacītu aizdevumu formā), vai citus mazākus pagaidu līdzdalības veidus uzņēmumu kapitālā, kā arī ieguldījumus garantijas fondos atbilstīgi 32. pantā paredzētajiem nosacījumiem, tādā apmērā, lai Kopienas finansiālais risks aprobežotos ar šiem līdzekļiem;

f)

procentu izmaksas subsidēšana, it īpaši aizdevumiem vides jomā;

g)

parādu atvieglojuma programmas, par kurām panākta starptautiska vienošanās;

h)

subsīdijas, kas paredzētas tādu projektu finansēšanai, ko iesniegušas 24. panta 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā, kā arī g) apakšpunkta i) līdz v) daļā minētās iestādes;

i)

subsīdijas, kas paredzētas tādu iestāžu darbības izmaksu finansēšanai, kas minētas 24. panta 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā, kā arī g) apakšpunkta i), iii) un iv) daļā;

j)

sadraudzības programmu finansēšana starp valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts struktūrām vai privāttiesību subjektiem, kuriem uzticēts veikt dalībvalsts valsts struktūru pienākumus, un attiecīgām partnervalsts vai reģiona struktūrām;

k)

ieguldījumi starptautiskos fondos, it īpaši tajos, ko vada starptautiskas vai reģionālas organizācijas;

l)

ieguldījumi valsts fondos, ko dibinājušas partnervalstis un reģioni, lai piesaistītu vairāku līdzekļu devēju vienoto līdzfinansējumu, vai ieguldījumi fondos, ko dibinājis viens vai vairāki līdzekļu devēji, lai kopīgi īstenotu projektus;

m)

kapitāla ieguldījums starptautiskās finanšu institūcijās un reģionālās attīstības bankās;

n)

cilvēku un materiālie resursi, kas nepieciešami partnervalstu un reģionu projektu un programmu efektīvai administrācijai un pārraudzībai.

a)

dalībvalstīm un to reģionālajām un vietējām iestādēm, un jo īpaši to valsts un daļēji valsts aģentūrām;

b)

citām līdzekļu devējvalstīm, un it īpaši no to valsts un daļēji valsts aģentūrām;

c)

starptautiskām organizācijām, tostarp reģionālām organizācijām, un it īpaši no starptautiskajām un reģionālajām finanšu iestādēm;

d)

uzņēmumiem, firmām, citām privātām organizācijām un uzņēmējsabiedrībām, un citām nevalstiskām struktūrām;

e)

partnervalstīm vai reģioniem, kas saņem finansējumu.

—

saņēmējas partnervalsts vai reģiona metodes atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem un novērš interešu konfliktu;

—

saņēmēja partnervalsts vai reģions apņemas regulāri pārbaudīt, lai Eiropas Savienības vispārējā budžeta finansētās darbības tiek pienācīgi īstenotas, veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un vajadzības gadījumā uzsākt procedūras, lai atgūtu nepamatoti izmaksātos līdzekļus.

—

finansēšanas līgumi;

—

subsīdiju līgumi;

—

iepirkuma līgumi;

—

darba līgumi.

a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2110/2005 (2005. gada 14. decembris) par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai (19);

b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 806/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par dzimumu līdztiesības veicināšanu attīstības sadarbībā (20);

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 491/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko izveido finansiālas un tehniskas palīdzības migrācijas un patvēruma jomā programmu trešām valstīm (AENEAS)  (21);

d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1568/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par atbalstu cīņā ar nabadzības izraisītajām slimībām (HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi) jaunattīstības valstīs (22);

e)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1567/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par atbalstu politikas izstrādei un pasākumiem attiecībā uz reproduktīvo un seksuālo veselību un ar to saistītām tiesībām jaunattīstības valstīs (23);

f)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2130/2001 (2001. gada 29. oktobris) par darbībām, lai atbalstītu personas, kuras zaudējušas saikni ar dzimto zemi Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīs (24);

g)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2494/2000 (2000. gada 7. novembris) par pasākumiem, kas veicina tropu mežu un citu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu jaunattīstības valstīs (25);

h)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2493/2000 (2000. gada 7. novembris) par pasākumiem, lai veicinātu vides aspekta pilnīgu iekļaušanu jaunattīstības valstu attīstības procesā (26);

i)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1726/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par sadarbību ar Dienvidāfriku attīstības jomā (27);

j)

Padomes Regula (EK) Nr. 1659/98 (1998. gada 17. jūlijs) par decentralizētu sadarbību (28);

k)

Padomes Regula (EK) Nr. 1658/98 (1998. gada 17. jūlijs) par līdzfinansējuma darbībām, ko kopā ar Eiropas nevalstiskajām organizācijām (NVO) veic jomās, kurās ir ieinteresētas jaunattīstības valstis (29);

l)

Padomes Regula (EK) Nr. 1292/96 (1996. gada 27. jūnijs) par pārtikas atbalsta politiku, pārtikas atbalsta vadību un īpašiem pasākumiem pārtikas drošības atbalstam (30);

m)

Padomes Regula (EEK) Nr. 443/92 (1992. gada 25. februāris) par finansiālu un tehnisku palīdzību Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm un ekonomisku sadarbību ar tām (31);

27.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/72

(1)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (3) (“Harta”) 1. pantā ir paredzēta cilvēku cieņas neaizskaramība, nosakot, ka tā ir jārespektē un jāaizsargā. Hartas 24. pantā ir noteikts, ka bērniem ir tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību un ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses.

(2)

Eiropas Savienībai būtu jāveido tāda politiskā darbība, kas novērstu jebkāda veida pārkāpumus attiecībā uz cilvēka cieņas principa ievērošanu.

(3)

Savienības līmenī ir jāievieš tiesību akti attiecībā uz visu audiovizuālo un informācijas pakalpojumu saturu, kas aizsargā nepilngadīgo fizisko, garīgo un morālo attīstību, kā arī pasargā nepilngadīgos no piekļuves neatbilstīgām pieaugušo programmām un pakalpojumiem.

(4)

Jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pastāvīgā attīstība Kopienai liek nekavējoties garantēt pilnīgu un adekvātu pilsoņu interešu aizsardzību šajā jomā, no vienas puses, nodrošinot audiovizuālo un informācijas pakalpojumu brīvu piegādi un nodrošināšanu un, no otras puses, garantējot, ka to saturs ir likumīgs, ka tiek ievērots cilvēka cieņas princips un ka netiek traucēta nepilngadīgo vispārējā attīstība.

(5)

Kopiena jau ir iesaistījusies audiovizuālo un informācijas pakalpojumu jomā, lai radītu nepieciešamos nosacījumus televīzijas apraides un citu informācijas pakalpojumu brīvas aprites nodrošināšanai saskaņā ar brīvās konkurences un vārda un informācijas brīvības principiem, bet tai būtu jārīkojas noteiktāk šajā jomā ar mērķi veikt pasākumus, lai aizsargātu patērētājus no kūdīšanas uz diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un cīnītos ar jebkādu šādu diskrimināciju. Šādās darbībās būtu jāsaglabā līdzsvars starp cilvēka cieņas aizsardzības principu, no vienas puses, un vārda brīvības principu, no otras puses, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu pienākumu definēt naida kurināšanas vai kūdīšanas uz diskrimināciju jēdzienus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un morāles vērtībām.

(6)

Padomes Ieteikums 98/560/EK (1998. gada 24. septembris) par Eiropas audiovizuālo un informācijas pakalpojumu nozares konkurētspējas attīstību, veicinot valstu programmas, kuru mērķis ir panākt pielīdzināmu un efektīvu nepilngadīgo personu un cilvēku cieņas aizsardzības līmeni (4), ir pirmais juridiskais instruments Kopienas līmenī, ar ko — tā 5. apsvērumā — skar nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzības jautājumus saistībā ar publiski pieejamiem audiovizuālajiem un informācijas pakalpojumiem neatkarīgi no to pārraides veida. Padomes Direktīvas 89/552/EEK (1989. gada 3. oktobris) par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (5), (“Direktīva par televīziju bez robežām”) 22. pantā jau īpaši risināts nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzības jautājums saistībā ar televīzijas raidījumu veidošanu.

(7)

Ņemot vērā, ka audiovizuāla satura un interneta piekļuves pakalpojumu sagatavotāji, izplatītāji un sniedzēji pārstāv dažādas pasaules valstis, ir ierosināts, ka Padomei un Komisijai, pārskatot, apspriežot vai noslēdzot jaunus partnerattiecību nolīgumus vai jaunas sadarbības programmas ar trešām valstīm, būtu jāpievērš īpaša uzmanība minētā ieteikuma īstenošanai.

(8)

Eiropas Parlaments un Padome ar Lēmumu Nr. 276/1999/EK (6) ir pieņēmuši daudzgadu Kopienas rīcības plānu par interneta drošākas lietošanas veicināšanu, apkarojot prettiesiska un kaitīga satura izplatīšanu globālajos tīklos (“Drošāka interneta rīcības plāns”).

(9)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1151/2003/EK (7) Drošāka interneta rīcības plāns ir pagarināts par diviem gadiem, un tā darbības joma grozīta, lai tajā iekļautu pasākumus, kas veicina informācijas apmaiņu un koordināciju starp attiecīgām pusēm valstu līmenī, kā arī īpašus noteikumus valstīm, kas pievienojas.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (8) ir paskaidroti daži juridiski jēdzieni un saskaņoti konkrēti aspekti, lai informācijas sabiedrības pakalpojumi gūtu pilnīgu labumu no iekšējā tirgus principiem. Vairāki Direktīvas 2000/31/EK noteikumi attiecas arī uz nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību, jo īpaši 16. panta 1. punkta e) apakšpunkts, saskaņā ar kuru dalībvalstīm un Komisijai ir jāveicina rīcības kodeksu izveide attiecībā uz nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību.

(11)

Sakarā ar plašsaziņas līdzekļu mainīgo vidi, ko rada jaunās tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļu jauninājumi, ir nepieciešams iemācīt bērniem, kā arī vecākiem, skolotājiem un pedagogiem efektīvi izmantot audiovizuālos un tiešsaistes informācijas pakalpojumus.

(12)

Kopumā audiovizuālās nozares pašregulācija ir efektīvs papildu līdzeklis, bet tas nav pietiekams, lai pasargātu nepilngadīgas personas no kaitīga satura ziņu saņemšanas. Eiropas audiovizuālās jomas, kas ir izveidota, balstoties uz vārda brīvību un ievērojot pilsoņu tiesības, attīstības pamatā vajadzētu būt nepārtrauktam dialogam starp valstu un Eiropas likumdevējiem, regulējošām iestādēm, uzņēmējiem, apvienībām, pilsoņiem un pilsonisko sabiedrību.

(13)

Sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (1997. gada 30. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (9), tika ierosināts vajadzību pieņemt pasākumus saistībā ar plašsaziņas līdzekļu izpratni iekļaut Ieteikumā 98/560/EK aptvertajos jautājumos.

(14)

Komisija atbalsta sadarbību un pieredzes un labas prakses apmaiņu starp pastāvošajām pašregulācijas un līdzregulācijas struktūrām, kas nodarbojas ar audiovizuālā satura vērtēšanu un klasifikāciju, neatkarīgi no to pārraides veida, ar mērķi mudināt lietotājus un jo īpaši vecākus, skolotājus un pedagogus ziņot par nelegālu saturu un novērtēt audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu saturu, kā arī jebkādu atļautu saturu, kas varētu nodarīt kaitējumu nepilngadīgo fiziskajai vai garīgajai attīstībai.

(15)

Kā ierosināts sabiedriskās apspriešanas laikā par Direktīvu 97/36/EK, tiesības uz atbildi vai līdzvērtīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus ir vēlams piemērot visiem tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, un ņemt vērā attiecīgā plašsaziņas līdzekļa un pakalpojuma raksturīgās īpatnības.