ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 353

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 13. decembris


Saturs

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Lappuse

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2002. gada 17. decembris), par EOTK dibināšanas līguma 65. panta noteikumu piemērošanu attiecībā uz Alfa Acciai SpA, Feralpi Siderurgica SpA, Ferriere Nord SpA, IRO Industrie Riunite Odolesi SpA, Leali SpA, likvidēšanā esošo Acciaierie e Ferriere Leali Luigi SpA, Lucchini SpA, Siderpotenza SpA, Riva Acciaio SpA, Valsabbia Investimenti SpA, Ferriera Valsabbia SpA un uzņēmumu asociāciju Federacciai, Itālijas melnās metalurģijas uzņēmumu federāciju (Federazione delle Imprese Siderurgiche Italiane) (Lieta C.37.956 – Stiegrojuma apaļtērauds) (izziņots ar dokumenta numuru K(2002) 5807 versija)

1

 

*

Komisijas Lēmums (2004. gada 26. maijs), attiecībā uz procesu saskaņā ar EK Līguma 81. pantu pret The Topps Company Inc, Topps Europe Limited, Topps International Limited, Topps UK Limited un Topps Italia SRL(Lieta COMP/C-3/37.980 – Souris-Topps) (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 1910)

5

 

*

Komisijas Lēmuma kopsavilkums, (2004. gada 26. oktobris), ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.3436 – Continental/Phoenix) (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4219)  ( 1 )

7

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 19. janvāris), par procesu saistībā ar EK Līguma 81. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. pantu pret Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV, Akzo Nobel Base Chemicals AB, Eka Chemicals AB un Akzo Nobel AB - solidāri, Clariant AG un Clariant GmbH - solidāri, Elf Aquitaine SA un Arkema SA - solidāri, un Hoechst AG C(2005) … galīgā redakcija (Lieta C.37.773 - monohloretiķskābe) (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4876)  ( 1 )

12

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 22. jūnijs), par pasākumu, ko īsteno Itālija attiecībā uz profesionāliem sporta klubiem (Decreto Salva Calcio) (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1794)  ( 1 )

16

 

*

Komisijas Lēmums (2002. gada 17. jūlijs), ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.3653 – Siemens/VA Tech) (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2676)  ( 1 )

19

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 20. oktobris), par valsts atbalstu, ko Somija piešķīrusi kā ieguldījumu atbalstu Componenta Oyj (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 3871)  ( 1 )

36

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 20. oktobris), par procedūru saskaņā ar EK Līguma 81. panta 1. punktu (Lieta COMP/C.38.281/B.2 – Jēltabaka, Itālija) (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4012)

45

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 22. jūnijs), par procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu pret Flexsys NV, Bayer Bayer AG, Crompton Manufacturing Company Inc. (bijušais Uniroyal Chemical Company Inc.), Crompton Europe Ltd, Chemtura Corporation (bijušais Crompton Corporation), General Química SA, Repsol Química SA un Repsol YPF SA. (Lieta COMP/F/38.443 – Gumijas ķīmiskās piedevas) (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5592)  ( 1 )

50

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 3. maijs), attiecībā uz procesu saskaņā ar EK Līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu pret Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals Holding AB, EKA Chemicals AB, Degussa AG, Edison SpA, FMC Corporation, FMC Foret S.A., Kemira OYJ, L'Air Liquide SA, Chemoxal SA, Snia SpA, Caffaro Srl, Solvay SA/NV, Solvay Solexis SpA, Total SA, Elf Aquitaine SA un Arkema SA. (Lieta COMP/F/C.38.620 – ūdeņraža peroksīds un perborāts) (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1766)  ( 1 )

54

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 7. jūnijs), par valsts atbalstu Nr. C 8/2005 (ex N 451/2004), ko Vācija ir paredzējusi piešķirt Nordbrandenburger UmesterungsWerke (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 2088)  ( 1 )

60

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Komisija

13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/1


KOMISIJAS LĒMUMS

(2002. gada 17. decembris),

par EOTK dibināšanas līguma 65. panta noteikumu piemērošanu attiecībā uz Alfa Acciai SpA, Feralpi Siderurgica SpA, Ferriere Nord SpA, IRO Industrie Riunite Odolesi SpA, Leali SpA, likvidēšanā esošo Acciaierie e Ferriere Leali Luigi SpA, Lucchini SpA, Siderpotenza SpA, Riva Acciaio SpA, Valsabbia Investimenti SpA, Ferriera Valsabbia SpA un uzņēmumu asociāciju Federacciai, Itālijas melnās metalurģijas uzņēmumu federāciju (Federazione delle Imprese Siderurgiche Italiane)

(Lieta C.37.956 – Stiegrojuma apaļtērauds)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2002) 5807 versija)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(2006/894/EK)

Komisija 2002. gada 17. decembrī pieņēma lēmumu attiecībā uz EOTK dibināšanas līguma 65. panta noteikumu piemērošanu. Saskaņā ar Padomes (EK) 2002. gada 16. decembra Regulas Nr. 1/2003 30. panta nosacījumiem par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā  (1) , ar šo paziņojumu Komisija publicē ieinteresēto pušu vārdus un lēmuma satura būtību, tostarp piemērotās sankcijas, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās tiesības neizplatīt to komercnoslēpumus. Daļa no lēmuma pilnā teksta, kas nav neizpaužams, pieejams izpildītāja valodas versijā un Komisijas darba valodās Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html.

I.   PĀRKĀPUMA KOPSAVILKUMS

(1)

Lēmums ir adresēts Alfa Acciai SpA, Feralpi Siderurgica SpA, Ferriere Nord SpA, IRO Industrie Riunite Odolesi SpA, Leali SpA, likvidēšanā esošajam Acciaierie e Ferriere Leali Luigi SpA, Lucchini SpA, Siderpotenza SpA, Riva Acciaio SpA, Valsabbia Investimenti SpA, Ferriera Valsabbia SpA un uzņēmumu asociācijai Federacciai, Itālijas melnās metalurģijas uzņēmumu federācijai (Federazione delle Imprese Siderurgiche Italiane).

(2)

Adresāti ir piedalījušies vienā, kompleksā un pastāvīgā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma, turpmāk (“līgums”) 65. panta 1. punkta pārkāpumā, un to mērķis vai darbība ir bijusi cenu noteikšana, saskaņā ar kuru ir saskaņota stiegrojuma apaļtērauda stieņos vai ruļļos produkcijas ierobežošana vai kontrole, vai pārdošana Itālijas tirgū.

(3)

Adresāts Alfa Acciai SpA ir pielīdzināms uzņēmumam, kas atbild ne tikai par Alfa Acciai SpA, bet arī par Acciaieria Megara SpA (sākot no 1996. gada) un Alfa Acciai SRL (līdz 1996. gadam) un Acciaierie di Sicilia SpA darbību.

(4)

Adresāts Feralpi Siderurgica SpA ir pielīdzināms uzņēmumam, kas atbild ne tikai par tagadējā Feralpi Siderurgica SpA, bet arī par Feralpi Siderurgica SRL (sākot no 1990. gada) un bijušā Feralpi Siderurgica SpA darbību.

(5)

Adresāti Leali SpA un likvidācijas procesā esošais Acciaierie e Ferriere Leali Luigi SpA ir pielīdzināmi uzņēmumam, kas atbild ne tikai par Leali SpA un likvidācijas procesā esošā Acciaierie e Ferriere Leali SpA, bet arī Acciaierie e Ferriere Leali Luigi SpA (līdz 1998. gada novembrim) darbību, kuru tiesību un saistību pārņēmējs tas bija. Pēc šī datuma Leali SpA vienīgais ir atbildīgs par norādītajām darbībām.

(6)

Adresāti Lucchini SpA un Siderpotenza SpA ir pielīdzināmi uzņēmumam, kas atbild ne tikai par Lucchini SpA un Siderpotenza SpA, bet arī kopīgo Siderpotenza SpA (līdz 1991. gadam) un Lucchini Siderurgica SpA (līdz 1997. gada beigām) darbību.

(7)

Adresāts Riva SpA ir pielīdzināms uzņēmumam, kas atbild ne tikai par tagadējā Riva SpA, bet arī par Fire Finanziaria SpA, Riva Prodotti Siderurgici SpA, Acciaierie e Ferriere di Galtarossa SpA un Acciaerie del Tanaro SpA darbību.

(8)

Adresāti Valsabbia Investimenti SpA un Ferriera Valsabbia SpA ir pielīdzināmi uzņēmumam, kas atbild ne tikai par Valsabbia Investimenti SpA un Ferriera Valsabbia SpA, bet arī par bijušo Ferriera Valsabbia SpA (līdz 2000. gadam) un vēl iepriekš pastāvējušā Ferriera Valsabbia SpA (līdz 1990. gadam) darbību.

(9)

Attiecībā uz pārējiem lēmuma adresātiem, runa ir par tiem pašiem uzņēmumiem un to pašu asociāciju, kā arī tām pašām juridiskajām personām ar to pašu firmas nosaukumu, kuri darbojas stiegrojuma apaļtērauda tirgū, sākot no pārkāpuma sākuma datuma (no 1993. gada attiecībā uz Ferriere Nord SpA).

(10)

Uzņēmumi ir izdarījuši pārkāpumu vismaz uzskaitītajos laika periodos:

 

Alfa Acciai SpA– no 1989. gada 6. decembra līdz 2000. gada 4. jūlijam;

 

Feralpi Siderurgica SpA– no 1989. gada 6. decembra līdz 2000. gada 27. jūnijam;

 

Ferriere Nord SpA – no 1993. gada 1. aprīļa līdz 2000. gada 4. jūlijam;

 

IRO Industrie Riunite Odolesi SpA– no 1989. gada 6. decembra līdz 2000. gada 27. jūnijam;

 

Leali SpA un likvidācijas procesā esošais Acciaierie e Ferriere Leali Luigi SpA – no 1989. gada 6. decembra līdz 2000. gada 27. jūnijam;

 

Lucchini SpA/Siderpotenza SpA – no1989. gada 6. decembra līdz 2000. gada 27. jūnijam;

 

Riva SpA – no 1989. gada 6. decembra līdz 2000. gada 27. jūnijam;

 

Valsabbia Investimenti SpA un Ferriera Valsabbia SpA – no 1989. gada 6. decembra līdz 2000. gada 27. jūnijam;

 

Federacciai, Federazione delle Imprese Siderurgiche Italiane (Itālijas melnās metalurģijas uzņēmumu federācija) – no 1989. gada 6. decembra līdz 1998. gada 24. jūlijam.

(11)

Stiegrojuma apaļtērauds ir garš karsti velmēts izstrādājums no tērauda 5 mm vai lielākā [diametrā] ruļļos vai stieņos ar gludu, kārtainu vai dzīslotu virsmu betona armatūrām. Parastistiegrojuma apaļtērauds tiek piegādāts taisnos stieņos (kas tiek karsti velmēts bandāžas un riteņu velmēšanā). Stieņi var būt 12, 6, 14, retāk, 18 metrus gari.

(12)

Stiegrojuma apaļtērauds ruļļos ir rituļa/šķeteres formā, kuru izmantotājs iztaisno un sagriež vajadzīgajā garumā. Cena stiegrojuma apaļtēraudam ruļļos parasti ir nedaudz augstāka nekā stieņos, bet tai tomēr ir tendence pielīdzināties pēdējai.

(13)

Visi minētie stiegrojuma apaļtērauda veidi atkarībā no lietošanas tiek ražoti riņķveida šķērsgriezumā dažādos diametros, sākot no 5 mm līdz 40 mm diametrā. Stiegrojuma apaļtērauds ruļļos nepārsniedz 16 mm diametru. Atkarībā no diametra iespējams noteikt papildus maksu (tā saucamo “izmēra uzcenojumu”), kura tiek pievienota dzelzsbetona armatūras pamatcenai.

(14)

Apaļtēraudu galvenokārt izmanto celtniecībā, lai nostiprinātu konstrukcijas.

(15)

No piecpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstīm lielāko daļu stiegrojuma apaļtērauda ražo Itālijā. Uzņēmumos, kam adresēts šis lēmums, pārkāpuma perioda beigās saražoja apmēram 80 % no Itālijas tirgus produkcijas un 2000. –2002. gadā apgrozījums svārstījās ap 900 miljoniem eiro.

(16)

Federacciai un citi uzņēmumi, kas ar to sadarbojās, vismaz kopš 1989. gada beigām pieņēma lēmumu un īstenoja vienādu cenu noteikšanu “izmēru uzcenojumam” stiegrojuma apaļtēraudam Itālijā. Sākot no 1992. gada aprīļa, uzņēmumi ar Federacciai atbalstu paplašināja savu lēmumu un darbību, nosakot vienādu pamatcenu stiegrojuma apaļtēraudam Itālijā. Sākot no šī datuma līdz 1995. gada septembrim, vienošanās paplašinājās, nosakot maksāšanas termiņus.

(17)

Vismaz no 1994. gada beigām Federacciai vēl sistemātiskāk veica organizatorisko darbību gan attiecībā uz cenām, gan arī uz stiegrojuma apaļtērauda saražotās un pārdotās produkcijas daudzumu.

(18)

Sākot no 1995. gada, vienošanās dalībnieki saskaņoja ražošanas vai pārdošanas samazināšanu vai kontroli, ar nolūku samazināt tirgū nonākošo stiegrojuma apaļtērauda daudzumu. Daži no ražotājuzņēmumiem izveidoja daudzpusīgas detalizētākas un sistemātiskākas savstarpējās kontroles sistēmas par katra atsevišķa uzņēmuma saražoto un pārdoto daudzumu.

(19)

Komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai pierādītu konkurences noteikumu pārkāpumu laikposmā pēc 2000. gada 4. jūlija. Jāprecizē, ka ne visi uzņēmumi pastāvīgi piedalījušies visās aprakstītajās darbībās un ka daži no tiem tajās piedalījušies īsāku laikposmu.

II.   NAUDAS SODI

(20)

Pārkāpumu veido viena, kompleksa un pastāvīga vienošanās ar mērķi noteikt cenas un ierobežot vai kontrolēt produkciju vai pārdošanu, kas pēc būtības nozīmē ļoti smagu EOTK dibināšanas līguma 65. panta 1. punkta pārkāpumu. Kartelis bija izpleties visā Itālijas Republikas teritorijā. Ir konstatēts, ka karteļa vienošanās tika īstenotas un tas ietekmēja tirgu, kaut arī ne vienmēr tika pilnībā sasniegti cerētie rezultāti. Tāpēc Komisija uzskata, ka adresāti ir izdarījuši ļoti smagu pārkāpumu. Tas, ka vienošanās ietekmēja tikai Itālijas tirgu, neļauj mazināt pārkāpuma smagumu no ļoti smaga uz smagu, jo jāņem vērā arī Itālijas ražošanas apjoms.

(21)

Tomēr neatkarīgi no pārkāpuma nopietnības, nosakot naudas soda pamatsummu, Komisija ņēma vērā šī gadījuma specifiskās īpatnības attiecībā uz nacionālo tirgu, uz kuru šajā laikā attiecās īpaši EOTK dibināšanas līguma noteikumi un kurā uzņēmumi, kas ir lēmuma adresāti, pirmajā pārkāpuma periodā pārstāvēja ierobežotu konkrētā tirgus daļu.

(22)

Saskaņā ar EOTK dibināšanas līguma 65. panta 5. punktu uzņēmumu apvienībai nevar uzlikt soda naudu. Tomēr 65. panta 1. punktā nav norādīts, ka šajā noteikumā minēto aizliegumu nepiemēro arī apvienībām, kuras pieņēmušas lēmumu, kas ierobežo vai traucē konkurences normālu gaitu. Tāpēc, šis lēmums ir adresēts Federacciai, kaut arī tai nevar noteikt soda naudu par minētajiem konkurences noteikumiem neatbilstošu rīcību .

(23)

Ļoti smago pārkāpumu kategorijā piemērojamo soda naudu skala ļauj izturēties pret uzņēmumiem diferencēti, ņemot vērā to, kādas ir pārkāpuma izdarītāja ekonomiskās iespējas radīt būtisku kaitējumu konkurencei, un līdz ar to noteikt tāda apmēra soda naudu, kas būtu pietiekams soda līdzeklis.

(24)

Komisija uzskata, ka šī lēmuma adresātu iegūtās tirgus kvotas visā pēdējā pārkāpuma gadā (1999. gadā) neatspoguļo to patieso klātbūtni konkrētajā tirgū pārskata periodā. Laika posmā no 1990. gada līdz 1999. gadam šo uzņēmumu tirgus kvotas būtībā ir trīskāršojušās. Tāpēc balstoties uz 1990. –1999. gada tirgus vidējām kvotām, iespējams noteikt trīs uzņēmumu grupu klātbūtni tirgū dilstošā secībā. Pirmajā grupā ir Feralpi un Valsabbia. Otrajā – Lucchini/Siderpotenza, Alfa, Riva e Leali (vidējā tirgus kvota attiecībā pret pirmās grupas uzņēmumiem līdzinās apmēram 70 %). Visbeidzot, trešajā grupā ir IRO un Ferriere Nord (vidējā tirgus kvota attiecībā pret pirmās grupas uzņēmumiem līdzinās apmēram 35 %).

(25)

Uzņēmumiem Riva un Lucchini/Siderpotenza nepieciešams paaugstināt aprēķināto naudas soda pamatsummu attiecībā pret konkrētā tirgus relatīvo apmēru, lai ņemtu vērā minēto uzņēmumu lielumu un kopējo peļņu. Šo uzņēmumu produkcijas apgrozība EOTK ir ievērojami augstāka (Riva – apmēram 3,5 miljardi eiro 2001. gadā un Lucchini- apmēram 1,2 miljardi) nekā citiem uzņēmumiem tajā pašā nozarē. Bez tam, kā izriet no lietas dokumentiem, tad daudzos gadījumos šo uzņēmumu [augstākā] vadība bija tieši iesaistīta šajos pārkāpumos. Tomēr lai sasniegtu pietiekami pārliecinošu efektu, nepieciešams paaugstināt naudas soda pamatsummu uzņēmumam Lucchini/Siderpotenza par 225 %, jo tā produkcijas apgrozība EOTK ir apmēram trīs reizes augstāka nekā citiem lielākajiem uzņēmumiem, un par 375 % uzņēmumam Riva, kura kopējā apgrozība EOTK ir apmēram trīs reizes augstāka nekā Lucchini/Siderpotenza. Šis palielinājums izdarīts, ņemot vērā kopējos apmērus un peļņas atšķirību starp abiem uzņēmumiem un citiem lēmuma adresātiem.

(26)

Pārkāpums ir ildzis vairāk nekā desmit gadus un sešus mēnešus visos uzņēmumos, izņemot Ferriere Nord SpA, kurā pārkāpuma ilgums ir vairāk nekā septiņi gadi. Tomēr naudas soda pamatsumma tiek palielināta par 105 % visiem uzņēmumiem, izņemot Ferriere Nord, kuram tā palielināta par 70 %.

(27)

Šajā gadījumā Komisija atklāja tikai vienu vainu pastiprinošu apstākli, t.i., uz Ferriere Nord attiecas Komisijas 1989. gada 2. augusta lēmums par vienošanos attiecībā uz metināto režģu cenu noteikšanu un pārdošanas ierobežošanu (2).

(28)

Līdz ar to Komisija uzskata par nepieciešamu paaugstināt soda naudas pamatsummu Ferriere Nord par 50 %.

(29)

Komisija nav atklājusi nevienu vainu mīkstinošu apstākli.

(30)

Neviens no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, nav atzīts par tādu, lai nesaņemtu sodu, iegūtu ievērojamu vai nozīmīgu soda naudas samazinājumu atbilstoši 1996. gada paziņojuma par labvēlīgu attieksmi (3) B un C punktam, jo neviens no šajā paziņojumā paredzētajiem nosacījumiem nav izpildīts. Uzņēmumi nav paziņojuši par vienošanos ne pirms ne pēc tam, kad Komisija sāka izmeklēšanu, un nav snieguši izšķirošus vai neapstrīdamus pierādījumus, lai pierādītu vienošanās pastāvēšanu.

(31)

Attiecībā uz 1996. gada paziņojuma D punktu Komisija atzīst, ka Ferriere Nord tai ir devis noderīgus norādījumus, kas ļāvuši labāk saprast vienošanās darbības mehānismu. Komisija uzskata, ka tas atbilst paziņojuma D punkta pirmajam apakšpunktam, kurā norādīts, ka soda naudas summas samazinājums iespējams tad, ja pirms apsūdzības nosūtīšanas uzņēmums sniedz Komisijai informāciju, dokumentus vai citus pierādījumus, kas veicina pārkāpuma esamības konstatēšanu.

(32)

Komisija uzskata, ka būtu taisnīgi Ferriere Nord noteikto soda naudu samazināt par 20 %.

Lēmums

1.

Tiek uzliktas šādas soda naudas:

-

Feralpi Siderurgica SpA

10,25 miljoni eiro

-

Valsabbia Investimenti SpA un Ferriera Valsabbia SpA kopīgi

10,25 miljoni eiro

-

Lucchini SpA un Siderpotenza SpA, kopīgi

16,14 miljoni eiro

-

Alfa Acciai SpA

7,175 miljoni eiro

-

Riva Acciaio SpA

26,9 miljoni eiro

-

Leal SpAi un Acciaere un likvidēšanā esošais Ferriere Leali Luigi SpA, kopīgi

6,093 miljoni eiro

-

Leali SpA (4)

1,082 miljoni eiro

-

IRO Industrie Riunite Odolesi SpA

3,58 miljoni eiro

-

Ferriere Nord SpA

3,57 miljoni eiro

2.

Federacciai un uzskaitītie uzņēmumi nekavējoties pārtrauc pārkāpumu gadījumā, ja nav vēl to izdarījuši. Tie atturas atkārtot pārkāpumu izraisošu rīcību vai darbību un pieņemt pasākumus ar tādu pašu mērķi vai efektu.


(1)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 260 6.9.1989., 1. lpp.

(3)  OV C 45 19.2.2002., 3. lpp.

(4)  Tiek nošķirtas Acciaerie e Ferriere Leali Luigi SpA darbības līdz nodošanai likvidācijā un Leali SpA darbības, sākot no tā dibināšanas: pirmajās tiks apsūdzētas likvidācijā esošais Acciairie e Ferriere Leali Luigi SpA kopā ar Leali SpA, otrajās tiks apsūdzētas vienīgi Leali SpA. Tomēr soda naudas kopsumma ir sadalīta divos periodos proporcionāli laikam, pirmais periods no pārkāpuma sākuma līdz 1998. gada 25. novembrim un otrais periods no šī datuma līdz pārkāpuma beigām. Soda naudas pamatsumma attiecībā uz pirmo periodu tiks piespriesta Leali SpA un likvidācijā esošajam Acciaieria e Ferriere Leali Luigi SpA kopā, bet soda naudas pamatsumma attiecībā uz otro periodu tiks piespriesta tikai Leali SpA.


13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/5


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 26. maijs),

attiecībā uz procesu saskaņā ar EK Līguma 81. pantu pret The Topps Company Inc, Topps Europe Limited, Topps International Limited, Topps UK Limited un Topps Italia SRL

(Lieta  COMP/C-3/37.980 – Souris-Topps)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 1910)

(autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2006/895/EK)

Komisija 2004. gada 26. maijā pieņēma lēmumu saistībā ar EK Līguma 81. pantā izklāstīto procesu. Saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003  (1) 30. pantu Komisija publicē iesaistīto personu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, ievērojot uzņēmumu likumīgās intereses to komerciālo interešu aizsardzībā. Šā lēmuma nekonfidenciālās versijas pilns teksts lietas autentiskajā valodā, kā arī Komisijas darba valodās, ir ievietots Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html.

I:   PĀRKĀPUMA KOPSAVILKUMS

(1)

Šis lēmums ir adresēts The Topps Company Inc (turpmāk tekstā “Topps USA”), Topps Europe Ltd (turpmāk tekstā “Topps Europe”), Topps UK Ltd (turpmāk tekstā “Topps UK”), Topps International Ltd (turpmāk tekstā “Topps International”) un Topps Italia SRL (turpmāk tekstā “Topps Italia”) (kopā turpmāk tekstā “Topps”).

(2)

Šie adresāti ir pārkāpuši Līguma 81. panta 1. punktu, piedaloties ar vairākiem saviem starpniekiem Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Somijā, Vācijā, Francijā un Spānijā nolīgumos un saskaņotā darbībā no 2000. gada 4. februāra līdz 2000. gada 29. novembrim, lai ierobežotu paralēlo importu Pokemon uzlīmēm, krājamām apmaiņas kartiņām un citiem kolekcionējamiem priekšmetiem.

(3)

Lietu ierosināja, pamatojoties uz franču mazumtirgotāja La Souris Bleue sūdzību, kurā apgalvots, ka Topps un tā vairumtirgotāji netraucēti ierobežoja Pokemon uzlīmju un albūmu paralēlo importu no Spānijas Francijā.

(4)

Lēmums attiecas uz Pokemon kolekcionējamiem priekšmetiem. Kolekcionējamie priekšmeti ir, piemēram, bērnu vidū populāras krājamās apmaiņas kartiņas vai nomazgājami tetovējumi par konkrētu tēmu (piem., sportisti vai animācijas filmu varoņi). Vārds Pokemon ietver visus Nintendo “Game Boy” videospēlei sākotnēji radītos varoņus, taču saskaņā ar licenci Topps to lieto arī, lai ilustrētu kolekcionējamus priekšmetus. 2000. gadā bija ievērojams pieprasījums pēc šādiem Pokemon kolekcionējamiem priekšmetiem.

(5)

Attiecīgā tirgus definēšanu var atstāt atklātu, jo šis gadījums attiecas uz konkurences ierobežojumu pēc būtības.

(6)

Lēmumā norādīta nolīgumu un saskaņoto darbību esamība starp Topps un septiņiem tā starpniekiem ar galveno mērķi ierobežot Pokemon kolekcionējamo priekšmetu paralēlo importu starp dalībvalstīm. Topps un tā starpnieki sasniedza šo mērķi ar šādiem līdzekļiem un mehānismiem:

Topps aktīvi apkopoja informāciju par paralēlo tirdzniecību no saviem starpniekiem;

Topps uzraudzīja Pokemon preču gala mērķus;

kad Topps no saviem starpniekiem uzzināja par paralēlas tirdzniecības esamību, tas lūdza viņiem palīdzēt noskaidrot paralēlā importa avotus;

Topps arī iesaistīja savus starpniekus, prasot un saņemot apstiprinājumu, ka preču krājumi netiktu izvesti uz citām dalībvalstīm;

gadījumos, kad Topps ievēroja, ka starpnieki nesadarbojās,- tas draudēja pārtraukt piegādes.

(7)

Topps atzina, ka tas “iesaistījās darbībās, kurām bija nevēlams iespaids uz pārrobežu tirdzniecību ES teritorijā” un ka “pilnīgs izvešanas aizliegums un plašāka teritoriāla aizsardzība attiecībā uz tā izplatītājiem iepriekš aprakstītajos apstākļos, nav gluži saskaņojami ar 81. pantu”.

(8)

Nolīgumi un saskaņotā darbība starp Topps un tā izplatītājiem vai aģentiem ir konkurences ierobežojums pēc būtības. Viņu mērķis ir gan aktīvi, gan pasīvi novērst iespēju starpniekiem izvest Pokemon preces no to attiecīgajām līgumos noteiktajām teritorijām. Tā kā nolīgumu un saskaņotās darbības mērķis ir ierobežot konkurenci, nav nepieciešams izskatīt viņu faktisko iespaidu uz konkurenci. Neraugoties uz to, Komisijas lietas pierādījumi liecina, ka paralēlais imports tika novērsts.

(9)

Grupālā atbrīvojuma regulas Nr. 1983/83 (ko piemēroja līdz 2000. gada 31. maijam) un Nr. 2790/1999 nebija piemērojamas, jo ierobežojumu mērķis bija garantēt pilnīgu teritoriālu aizsardzību, tādējādi aptverot gan aktīvu, gan pasīvu tirdzniecību. Uz nolīgumiem nevarēja attiecināt individuālo atbrīvojumu saskaņā ar Līguma 81. panta 3. punktu, jo to rezultātā netika uzlabota minēto preču izplatīšana un tie radīja kaitējumu patērētājiem.

(10)

Lēmums ir adresēts visām Topps Eiropas filiālēm, kas bija iesaistītas pret konkurenci vērstos nolīgumos un saskaņotās darbībās, un tiešajam mātes uzņēmumam ASV, kas ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par pārkāpumu. Pēdējo sauc pie atbildības, jo tam bija iespēja ietekmēt visu savu filiāļu rīcību. Pamatojoties uz Tiesas praksi, Komisija juridiski pieņem, ka šī iespēja ietekmēt tika faktiski īstenota. Topps neizdevās atspēkot šo juridisko pieņēmumu, turpretī to apstiprina gan visu Eiropas filiāļu līdzdalības fakts, gan arī tas, ka viens Topps darbinieks vienlaicīgi ieņēma divus amatus – Īrijas filiāles izpilddirektora un ASV mātes uzņēmuma priekšsēdētāja vietnieka (starptautiskos jautājumos) amatu. Lēmums nav adresēts Topps starpniekiem, jo to atbildība par pārkāpumu bija mazāk svarīga.

II.   SODANAUDA

(11)

Novērtējot pārkāpuma smaguma pakāpi, Komisija uzskata, ka pārkāpumi ar mērķi ierobežot paralēlo importu starp dalībvalstīm ir ļoti nopietni Līguma 81. panta 1. punkta pārkāpumi. Šādi pārkāpumi mākslīgi sadala vienoto tirgu un tādējādi apdraud Līguma pamatprincipus. Attiecībā uz pārkāpuma faktisko iespaidu Komisija ņem vērā, ka tai nav pierādījumu, kas liecinātu par paralēlo importu sistemātisku novēršanu attiecībā uz visiem starpniekiem vai precēm. Daži nolīgumi un saskaņotās darbības nav pilnībā īstenotas un, iespējams, tām ir bijis mazāks iespaids attiecīgo preču vērtības izteiksmē. Komisijai nav pierādījumu, ka ierobežošanai ir bijusi būtiska ietekme uz tirgu. Ņemot vērā tirgus lielumu, šajā lēmumā minētie nolīgumi vai saskaņotās darbības attiecas uz septiņu valstu tirgiem, taču ierobežošanas sekas bija jūtamas tikai trīs dalībvalstīs.

(12)

Līdz ar to Topps nodarītais pārkāpums ir uzskatāms par nopietnu. Ņemot to vērā, lēmumā EUR 2 650 000 noteikti kā adekvāta pamatsumma, no kuras aprēķināt sodanaudu. Tā kā pārkāpums ir noticis īsā laika posmā (no 2000. gada 4. februāra līdz 2000. gada 29. novembrim), sodanaudas pamatsumma netiek palielināta.

(13)

Šajā lietā Komisija neņem vērā vainu pastiprinošos apstākļus.

(14)

Attiecībā uz vainu mīkstinošiem apstākļiem, Komisija ņem vērā to, ka Topps pārtrauca nelikumīgo darbību pēc Komisijas pirmās iejaukšanās. Ņemot to vērā, sodanaudas pamatsumma ir samazināta par 20 % (EUR 530 000). Komisija ņem vērā arī to, ka procesa laikā Topps konstruktīvi sadarbojās. Topps nāca pretī vairāk nekā tas bija juridiski nepieciešams saskaņā ar Regulas Nr. 17 11. pantu, tas neapstrīdēja faktus, uz kuru pamatojas pārkāpuma pierādījumi un ievērojami veicināja pārkāpuma konstatēšanu. Līdz ar to sodanaudas pamatsumma ir samazināta par papildu 20 % (EUR 530 000).

(15)

Ņemot vērā iepriekš minēto, aprēķinātās sodanaudas galīgā summa Topps ir EUR 1 590 000.


(1)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).


13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/7


KOMISIJAS LĒMUMA KOPSAVILKUMS,

(2004. gada 26. oktobris),

ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību

(Lieta COMP/M.3436 – Continental/Phoenix)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4219)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(2006/896/EK)

Komisija 2004. gada 26. oktobrī pieņēma lēmumu apvienošanās lietā saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Regulu (EEK) Nr. 4064/89 par kontroli pār koncentrāciju uzņēmumu starpā  (1) (Apvienošanās regula) un jo īpaši regulas 8. panta 2. punktu. Pilna lēmuma nekonfidenciālā versija lietas autentiskajā valodā un Komisijas darba valodās atrodama Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html.

I.   DARĪJUMS

(1)

Komisija 2004. gada 12. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu apvienošanos, kurā Continental AG publiskā piedāvājumā, kas izziņots 2004. gada 26. aprīlī, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu Phoenix AG uzņēmumu.

1.   Puses

(2)

Continental AG (“Continental”) ir vadošais riepu, bremžu, balstiekārtu un citu galvenokārt automašīnām paredzētu tehnisko gumijas izstrādājumu ražotājs.

(3)

Arī Phoenix AG (“Phoenix”) ir specializējies tehnisko gumijas izstrādājumu ražošanā (piem., balstiekārtas, pretvibrācijas sistēmas, šļūtenes un transmisijas siksnas), bet tas neražo riepas. Abi uzņēmumi atrodas Vācijā.

2.   Darbība

(4)

Continental plāno iegūt vienpersonīgu kontroli Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē pār visu Phoenix. Darījums tika paziņots Komisijai 2004. gada 12. maijā, un 28. maijā Continental publiskā piedāvājumā iegādājās 75,51 % no Phoenix akcijām.

II.   ATTIECĪGIE TIRGI

(5)

Koncentrācijas rezultātā horizontāli pārklājas daudzi ražojumu tirgi tehnisko gumijas izstrādājumu jomā. Komisija atklāja iespējamās konkurences problēmas četros tirgos:

pneimatiskās atsperes saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem;

pneimatiskās atsperes vieglajām automašīnām;

pneimatiskās atsperes sliežu ceļa transportlīdzekļiem;

īpaši izturīgas tērauda trošu transportiera lentes.

1.   Pneimatiskās atsperes saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem (OEM/OES)

(6)

Abi uzņēmumi nodarbojas ar pneimatisko atsperu ražošanu saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem (2) Pneimatiskās atsperes parasti sastāv no gumijas silfona un tērauda plāksnes. Saimnieciski izmantojamos transportlīdzekļos tās lieto vibrācijas samazināšanai starp asi un šasiju un šasijas pielāgošanai dažādām slodzēm (3). Lai gan Continental ierosina definēt tirgu, kas aptver visa veida balstiekārtas saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem (tērauda spirālatsperes, saliktās plākšņu atsperes un pneimatiskās atsperes), tirgus pētījumi apstiprināja Komisijas nostāju, ka pneimatiskās atsperes veido atsevišķu produktu tirgu. Pētījumi arī apstiprināja, ka jāizšķir pneimatiskās atsperes, ko pārdod transportlīdzekļu ražotājiem (OES/OEM), un pneimatiskās atsperes, ko pārdod neatkarīgam pēc ražošanas izmantojamo daļu pircējam (IAM). Tirgus pētījumi neliecināja par to, ka būtu sīkāk jānodala tirgi (piem., pneimatiskās atsperes kravas automašīnām/autobusiem no vienas puses un piekabēm/stieņa sakabēm no otras puses), un tas jebkurā gadījumā neradītu izmaiņas konkurences novērtējumā.

(7)

Attiecībā uz tirgus ģeogrāfisko iedalījumu Continental norāda argumentus, ka ģeogrāfiskā ziņā pneimatisko atsperu tirgus joma saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem pastāv visā pasaulē. Tomēr tirgus pētījumi parādīja, ka tirgus nosacījumi pneimatiskajām atsperēm saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem Eiropā ievērojami atšķiras no citiem reģioniem. Tā kā pastāv atšķirīgas tehniskās prasības (piem., lielākas kravas automašīnas) un klienti dod priekšroku atšķirīgiem izstrādājumiem (Eiropas atsperes ir tehniski sarežģītākas), atsperes, ko lieto ASV kravas automašīnām, nevar lietot Eiropā – un otrādi. Tāpēc ārpus Eiropas konkurence pārāk neietekmē Eiropas tirgu. Šobrīd tikai viens uzņēmums (ASV uzņēmums Firestone) ieved Eiropā pneimatiskās atsperes. Šīs pneimatiskās atsperes ir īpaši paredzētas Eiropas tirgum. Tajās ir metāla sastāvdaļas, ko iegādājas Eiropā, transportē uz ASV, iebūvē pneimatiskajās atsperēs un tad ved atpakaļ uz Eiropu. Neizdevīgas izmaksas rada arī tarifi un transporta izmaksas. Lai gan 2003. gadā šis imports bija apmēram 12 %, vistuvākajā laikā tas varētu ievērojami samazināties, jo Firestone šobrīd Polijā būvē rūpnīcu, kas faktiski būs gatava sākt ražošanu 2005. gadā. Tādēļ Komisija uzskata, ka attiecīgais OEM/OES pneimatisko atsperu tirgus ir Eiropā.

(8)

Ņemot vērā pneimatiskās atsperes, ko neatkarīgi izplatītāji pārdod pēc ražošanas izmantojamo daļu tirgū (IAM), jautājumu par attiecīgo ģeogrāfisko tirgu var atstāt atklātu, jo tirgus pētījumi parādīja, ka IAM tirgū neradīsies bažas par konkurenci.

2.   Pneimatiskās atsperes vieglajām automašīnām

(9)

Gan Continental, gan Phoenix/Vibracoustic ražo arī pneimatiskās atsperes vieglajām automašīnām. Vieglajās automašīnās pneimatiskās atsperes (silfona/plāksnes mezgls) veido daļu no sarežģītākas pneimatisko atsperu sistēmas, kurā ietilpst pneimatiskā atspere un citi elementi (piem., pneimatiskā sistēma, kontroles iekārtas, utt.). Continental un Phoenix darbība pārklājas tikai pneimatisko atsperu jomā. Pneimatiskās atsperes šobrīd ieņem noteiktu nišu, tās izmanto galvenokārt luksusklases automašīnās. Tirgus pētījumi apliecināja, ka vieglo automašīnu pneimatiskās atsperes ir jāvērtē atsevišķi no citiem atsperu veidiem (piem., tērauda atsperes). Tomēr nebūtu lietderīgi sīkāk iedalīt klientu segmentus pneimatisko atsperu tirgū (piem., “limuzīni”, “apvidus automašīnas” un “vieglās kravas automašīnas”), jo visiem trim segmentiem ir līdzīgs ražošanas process un klienti.

(10)

Continental apgalvo, ka tirgus joma atver visu pasauli. Tomēr tirgus pētījumi apstiprināja to, ka ģeogrāfiskajā ziņā tirgus definējams kā Eiropas tirgus. Faktiski šobrīd Eiropā darbojas tikai viens piegādātājs, kas nav no Eiropas – Gates no ASV. Imports 2003. gadā bija tikai apmēram [5-10 (4) ] % Nesen Gates atvēra jaunu pneimatisko atsperu ražotni Āhenē (Vācija), lai apkalpotu Eiropas tirgu tieši no Eiropas. Faktiski vairums klientu nevēlas iegādāties ievestas pneimatiskās atsperes. Tas ir galvenokārt tāpēc, ka vieglo automašīnu pneimatisko atsperu attīstīšanai ir nepieciešama cieša sadarbība starp klientiem, jo pneimatiskās atsperes tehnoloģiskā ziņā ir paaugstināta riska produkti. Turklāt visas pneimatisko atsperu sistēmas attīstīšanā tiek iesaistīti arī citi komplektējošo daļu piegādātāji, kas parasti atrodas Eiropā. Tādēļ vairums autoražotāju labprātāk izvēlas iegādāties šīs atsperes pie abiem Eiropas ražotājiem (Phoenix/Vibracoustic vai Conti).

3.   Pneimatiskās atsperes sliežu ceļa transportlīdzekļiem

(11)

Abas puses ražo arī balstiekārtas sliežu ceļa transportlīdzekļiem. Arī šeit Continental ierosina definēt vienu izstrādājumu tirgu visiem dažādo balstiekārtu un pretvibrācijas sistēmu veidiem, ko izmanto sliežu ceļa transportlīdzekļiem (piem., tērauda atsperes, hidrauliskās sistēmas, pneimatiskās atsperes, detaļas no gumijas un metāla). Tomēr tirgus pētījumi apliecināja Komisijas viedokli, ka sekundārās pneimatiskās atsperu sistēmas (gumijas siflons un detaļas no gumijas un metāla) veido atsevišķu tirgu ražojumiem, kuri atšķiras no citām primārajām vai sekundārajām balstiekārtu detaļām. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka vairums pircēju iegādājas pneimatiskās atsperes atsevišķi no citām balstiekārtu detaļām un pneimatisko atsperu ražošanas zinātība (know-how) ievērojami atšķiras no zinātības attiecībā uz citiem izstrādājumiem. Atšķirībā no saimnieciski izmantojamo transportlīdzekļu jomas nepastāv IAM tirgus sliežu ceļa transportlīdzekļu balstiekārtu izstrādājumiem.

(12)

Continental apgalvo, ka tirgus joma aptver visu pasauli. Tirgus pētījumi atbalstīja viedokli, ka ģeogrāfiskā ziņā tirgus definējams kā Eiropas tirgus un vairums Eiropas pasūtītāju strādā ar Eiropas ražotājiem. Tomēr jautājumu par tirgus definēšanu ģeogrāfiskā ziņā var atstāt atklātu, jo arī Eiropas mēroga tirgū darījuma rezultātā Continental un Phoenix nerastos dominējošais stāvoklis.

4.   Īpaši izturīgas tērauda trošu transportiera lentes

(13)

Phoenix un Continental arī specializējas transportiera lentu ražošanā. Transportiera lentes, kas ražotas no gumijas, tekstilmateriāla vai PVC, ir paredzētas preču transportēšanai. Pastāv trīs galvenie transportiera lentu veidi – vieglās transportiera lentes, īpaši izturīgās transportiera lentes un īpašās lentes. Īpaši izturīgās transportiera lentes lieto, lai transportētu smagkravas, piemēram, ogles, rūdu, granti vai smiltis. Var izšķirt divus galvenos īpaši izturīgo transportiera lentu veidus – transportiera lentes no tērauda trosēm un transportiera lentes no tekstilmateriāla. Minētās puses ieņem īpaši stabilu vietu tērauda trošu transportiera lentu jomā. Continental apgalvo, ka abi lentu veidi (tekstilmateriāla un tērauda trošu lentes) ietilpst vienā un tajā pašā īpaši izturīgo transportiera lentu tirgū. Tomēr tirgus pētījumu rezultāti neapstiprināja šādu tirgus iedalījumu.

(14)

Piegādes ziņā tekstilmateriāla lentēm un tērauda trošu lentēm ražošanas process ievērojami atšķiras, jo tērauda trošu lentes ir izgatavotas no gumijas un tērauda trosēm, bet tekstilmateriāla lentes auž no dažādām tehnisko šķiedru kārtām. Turklāt konkurenti un klienti paskaidroja, ka katram no šiem abiem veidiem ir sava pielietošanas joma, ko izskaidro dažādās produkta īpašības. Lentes no tekstilmateriāla var izmantot vieglākiem uzdevumiem (īsāki attālumi, mazākas kravas), savukārt smagkravu transportēšanai lielākos attālumos (piem. atklātajos karjeros) noteikti vajadzīgas tērauda trošu transportiera lentes. Tas ir tādēļ, ka tekstilmateriāla lentes ir daudz elastīgākas par tērauda trošu lentēm un līdz ar to var veikt tikai salīdzinoši nelielus attālumus. Lai gan Continental apgalvojums, ka dažiem pielietojuma veidiem var izmantot abus lentu veidus, ir patiess, tirgus pētījumi rāda, ka tikai 5 – 10 % tērauda trošu izmantojuma gadījumos tās var aizstāt ar tekstilmateriāla lentēm. Tādējādi īpaši izturīgās tērauda trošu transportiera lentes nevarētu ietilpt vienā un tajā pašā tirgū ar īpaši izturīgām tekstilmateriāla transportiera lentēm un tās būtu jāvērtē atsevišķi.

(15)

Continental apgalvo, ka īpaši izturīgo transportiera lentu tirgum ģeogrāfiskā ziņā ir pasaules mērogs. Tomēr tirgus pētījumu rezultāti skaidri norāda uz Eiropas mēroga tirgu. Tas ir tādēļ, ka daudzos gadījumos tērauda trošu transportiera lentes ražo pēc īpaša pasūtījuma kādam noteiktam izmantojuma veidam. Turklāt īpaši nozīmīgas ir transporta un loģistikas problēmas. Tā rezultātā ražotājiem, kas neatrodas Eiropā, ir niecīga nozīme Eiropas tērauda trošu transportiera lentu tirgū. Tādēļ Komisija analizēja konkurences situāciju, balstoties uz datiem par Eiropas tirgu.

III.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Pneimatiskās atsperes saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem (OEM/OES)

(16)

Šajā tirgū Continental un Phoenix kopējā tirgus daļa būtu [55-65] %. Galvenie konkurenti ir CF Gomma [10-15] %, Firestone [10-15] % un Goodyear [5-10] % .

(17)

Šāda ievērojama tirgus daļa jau pati par sevi norādītu uz Continental dominējošo stāvokli (5). Dominējošais stāvoklis varētu būt arī, ņemot vērā tirgus struktūru: apvienotā uzņēmuma tirgus daļa četrkārt pārsniegs tuvākā konkurenta tirgus daļu.

(18)

Iespējamās konkurences problēmas neizslēdz jau tas fakts vien, ka apvienojušās vienības klienti vismaz zināmā mērā ir lieli autorūpniecības uzņēmumi. Lai gan atbilst patiesībai tas, ka daži lielākie smago kravas automašīnu ražotāji nav pauduši nopietnas bažas par apvienošanos, tomēr daudzi nelielie stieņa sakabes/piekabju ražotāji baidās par darījuma negatīvu ietekmi uz cenām.

(19)

Arī citi faktori atbalsta šādas bažas par konkurenci. Pirmkārt, apvienojušās vienības cenu kāpuma gadījumā klientiem nebūtu viegli pārslēgt ievērojamus apjomus uz konkurentiem. Tas ir ne tikai tādēļ, ka ikvienam jaunam piegādātājam būtu jāiziet kvalifikācijas procedūra pie vairuma klientu. Vēl vairāk – visiem konkurentiem ir ierobežota jaudas ietilpība. Gan CF Gomma, gan Goodyear izmanto gandrīz visu savu jaudu. Firestone jauno rūpnīcu Polijā varbūt aizpildīs tā esošie piegādes līgumi.

(20)

Otrkārt, darījums apvienotu divus vadošos uzņēmumus OEM/OES tirgū. Faktiski šķiet, ka Phoenix esošā tirgus pozīcija neatspoguļo tā īsto potenciālu. Phoenix ieguldīja savu uzņēmējdarbību attiecībā uz OEM/OES kravas mašīnām un autobusiem kopuzņēmumā ar Freudenberg, Vibracoustic. Tomēr kopuzņēmums savus tirgus mērķus centrēja uz pneimatiskajām atsperēm vieglajām automašīnām un sasniedza diezgan zemu pozīciju kravas automašīnu un autobusu tirgū. Līgums liek Phoenix atturēties no piedalīšanās pieprasījumos par kvotām kravas automašīnu un autobusu ražotājiem. Tomēr Phoenix izdevās pārrunu ceļā panākt soda klauzulas atcelšanu, un tas varēja piedalīties divos pēdējos konkursos. Abos šajos konkursos tas izrādījās perspektīvs un atpalika tikai no Continental. Attiecībā uz tehniskajām prasmēm un arvien labākiem izcenojumu nosacījumiem klienti ierindo Phoenix līdzās Conitech.

(21)

Treškārt, pretēji tam, ko apgalvoja Continental, tirgus pētījumi parādīja, ka tiek izmantoti patenti, lai novērstu to, ka konkurenti ienāk kā otrie piegādātāji esošā piegādes līgumā. Kāds konkurents Komisijai pavēstīja, ka jo īpaši Continental agresīvi izmanto intelektuālā īpašuma tiesības, lai izslēgtu konkurentus no sacensības.

(22)

Visu šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka ierosinātā Phoenix pārņemšana, ko veiktu Continental, novestu pie apvienotās vienības dominējošā stāvokļa pneimatisko atsperu tirgū saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem Eiropā.

2.   Pneimatiskās atsperes vieglajām automašīnām

(23)

Continental pārņemot Phoenix/Vibracoustic, apvienotos divi vienīgie vieglo automasīnu pneimatisko atsperu ražotāji Eiropā. Apvienotā uzņēmuma tirgus daļa Eiropā 2003. gadā būtu apmēram [85-95] %. Lai gan visi pneimatisko atsperu moduļu pasūtītāji ir lieli autorūpniecības uzņēmumi un tiem parasti ir pircēja vara pār saviem piegādātājiem, pat daži no lielajiem pasūtītājiem ir pauduši bažas par minēto darījumu. Pētījumi parādīja, ka daudziem autoražotājiem ir tikai viens pneimatisko atsperu piegādātājs. Apvienošanās liegtu autoražotājiem iespēju uzturēt konkurenci starp Continental un Phoenix, atstājot tiem tikai vienu piegādātāju, kas darbojas Eiropā. No otras puses, Komisija konstatēja dažus pierādījumus par to, ka drīzumā Eiropas tirgū varētu ienākt jauni dalībnieki, kas atrodas ārpus Eiropas.

(24)

Jautājumu par to, vai darījuma rezultātā rastos dominējošais stāvoklis vieglo automašīnu pneimatisko atsperu tirgū, var atstāt atklātu, jo Continental nesen apņēmās nodalīt Phoenix darbību šajā tirgū, pārdodot Phoenix daļu Vibracoustic kopuzņēmumā uzņēmumam Freudenberg. Freudenberg iegādājoties Phoenix daļas uzņēmumā Vibracoustic , tiks likvidētas bažas par konkurenci vieglo automašīnu pneimatisko atsperu jomā, jo Phoenix darbojas vieglo automašīnu pneimatisko atsperu tirgū tikai ar Vibracoustic starpniecību.

3.   Pneimatiskās atsperes sliežu ceļa transportlīdzekļiem

(25)

Tirgus pētījumi atklāja, ka Continental un Phoenix apvienotā tirgus daļa attiecībā uz sekundārajām pneimatisko atsperu sistēmām būtu apmēram [55-65] %. Pārējiem konkurentiem (piem., Paulstra, Schwab, Trelleborg vai Toyo) būtu tikai nelielas daļas 5 % vai mazāk.

(26)

Neraugoties uz to, ka šīs tirgus daļas ir salīdzinoši lielas, Komisija secināja, ka dominējošā stāvokļa izveidošanās sliežu ceļu transportlīdzekļu pneimatisko atsperu tirgū nav sagaidāma divu galveno iemeslu dēļ: Pirmkārt, visiem konkurentiem (ieskaitot minētās puses) līdz 70 % no pneimatisko atsperu sistēmas detaļām ir jāpērk no saviem konkurentiem, kas ir vai nu gumijas silfona, vai metāla detaļu ražotāji. Continental patiešām varēja pierādīt, ka tas nesen ir palielinājis savas gumijas siflonu piegādes konkurentam attiecībā uz pneimatiskajām atsperēm, uzsverot faktu, ka šajā rūpniecības veidā šķērspiegādes atbilst parastajai praksei. Otrkārt, tirgū ir pietiekoši daudz potenciālu konkurentu, kas varētu novērst to, ka puses neatkarīgi palielinātu cenas. Japānas Toyo un Sumitomo ir ievērojami palielinājusi savu klātbūtni Eiropā, izmantojot Eiropā meitasuzņēmumus. Tie spēja apgūt jaunas uzņēmējdarbības, izmantojot jaunizveidotos meitasuzņēmumus Eiropā, un lielākoties varētu drīzumā vēl vairāk uzlabot savu pozīciju tirgū. Ņemot vērā vilcienu lielo ekspluatācijas ilgumu (līdz 30 gadiem), pasūtītājiem būs pietiekoši daudz laika, lai izvērtētu jaunus piegādātājus.

(27)

Tādēļ Komisija uzskata, ka ierosinātā pārņemšana neradīs dominējošo stāvokli sliežu ceļa transportlīdzekļu pneimatisko atsperu tirgū.

4.   Īpaši izturīgas tērauda trošu transportiera lentes

(28)

Darījums apvienotu divus Eiropas vadošos piegādātājus. Tirgus pētījumi patiešām ļāva secināt, ka Continental un Phoenix apvienotā tirgus daļa būtu [>70] %. Pārējie konkurenti ir Sempertrans [5-15] %, Bridgestone [0-5] % un vairāki mazi, lielākoties reģionāli piegādātāji, kuru tirgus daļas ir mazākas nekā [0-5] %.

(29)

Tādējādi darījums samazina Eiropas galveno piegādātāju skaitu no četriem uz trim, un divi pārējie (Sempertrans un Bridgestone) ir ļoti mazi salīdzinājumā ar apvienoto vienību. No vienas puses, tirgus pētījumi atklāja, ka galvenajiem pasūtītājiem – lieliem enerģētikas uzņēmumiem, piem., RWE – ir noteikta klienta vara, kuru tie izmantos konkurences aizsardzībai tirgū. Tomēr tie atzīst, ka tiem pēc apvienošanās būtu tikai ierobežots alternatīvo piegādātāju loks, ja tādi vispār būtu. Apvienotās vienības tirgus pozīcija būtu īpaši spēcīga lignīta ieguvei paredzēto transportiera lentu segmentā, kā arī attiecībā uz lentēm, kuru platums pārsniedz 2,4 m. Pasūtītāji no lignīta ieguves jomas veido vairāk nekā 50 % no visa pieprasījuma pēc tērauda trošu transportiera lentēm. Attiecībā uz daža platuma lentēm (>2,4 m) apvienotajai vienībai faktiski Eiropā būtu pat monopolstāvoklis.

(30)

Minēto iemeslu dēļ ierosinātā Phoenix pārņemšana, ko veiktu Continental, varētu radīt dominējošo stāvokli īpaši izturīgo tērauda trosu transportiera lentu tirgū Eiropā.

5.   Secinājums

(31)

Tādēļ šajā lēmumā tiek secināts, ka paziņotā koncentrācija izraisa nopietnas šaubas par atbilstību kopējam tirgum attiecībā uz saimnieciski izmantojamo transportlīdzekļu pneimatisko atsperu (OES/OEM) tirgu un īpaši izturīgo tērauda trosu transportiera lentu tirgu.

IV.   PUŠU IESNIEGTĀS SAISTĪBAS

(32)

Paziņotāja puse, atbildot uz minētajām šaubām, kas paustas attiecībā uz konkurenci, 1. oktobrī iesniedza saistības. Continental apņemas

1.

pārdot kopuzņēmuma partnerim Freudenberg  (6) uzņēmuma Phoenix 50 % daļu uzņēmumā Vibracoustic;

2.

pārdot uzņēmumam Freudenberg visu Phoenix vieglo automašīnu pneimatisko atsperu ražošanu (OES/OEM), kas atrodas Ņīreģhāzā (Ungārija);

3.

pārdot konkurējošajam uzņēmumam Sempertrans3,2 m īpaši izturīgo tērauda trosu transportiera lentu ražošanas līniju.

(33)

Phoenix daļu nodalīšana uzņēmumā Vibracoustic ļaus Freudenberg/Vibracoustic piedāvāt visa diapazona pneimatiskās atsperes saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem, ieskaitot atsperes piekabēm/stieņa sakabēm un atsperes IAM tirgum. Freudenberg, kontrolējot Vibracoustic, var pielietot stabilu pētniecību un izstrādi, kā arī pieredzējušu izplatītāju grupu, lai konkurētu pneimatisko atsperu tirgos. Iegādājoties Phoenix pneimatisko atsperu produkciju Ungārijā, Freudenberg/Vibracoustic būs pašiem sava pneimatisko atsperu ražotne, kas tiem ļaus tirgot pneimatiskās atsperes ne tikai klientiem, kuri darbojas kravas automašīnu/autobusu jomā, bet arī piekabju/cieto sakabju ražotājiem. Nodalīšanā ietilpst arī esošie piegādes līgumi ar Phoenix klientiem.

(34)

Phoenix darbības pilnīga nodalīšana saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem (OES/OEM) paredzēto pneimatisko atsperu tirgū likvidē pārklāšanos šajā tirgū.

(35)

Saistības pārdot visu īpaši izturīgo tērauda trošu transportiera lentu platumā virs 2,4 m ražošanas līniju uzņēmumam Sempertrans arī ir piemērots pasākums, lai atrisinātu konkurences problēmas īpaši izturīgo tērauda trošu transportiera lentu tirgū. Faktiski galvenās bažas šajā tirgū attiecas uz lignīta ieguves jomai domāto transportieru lentu segmentu. Pircējam Semperit/Sempertrans, kas jau ir sevi apliecinājis ar daža veida lentēm šajā segmentā, nodalīšanas rezultātā radīsies piekļuve liela platuma lentu ražošanas tehnoloģijai, un šī jauda ir izšķirošā, lai veiksmīgi darbotos tērauda trosu transportiera lentu tirgū. Tirgus pārbaude apstiprināja saistību efektivitāti, jo visi lielākie pasūtītāji norādīja Komisijai, ka tie uzskata ražošanas līnijas nodalīšanu par efektīvu pasākumu konkurences uzturēšanai tērauda trošu transportiera lentu tirgū. Tādēļ Komisija uzskata, ka nodalīšana atrisinās bažas par konkurenci šajā tirgū.

V.   SECINĀJUMS

(36)

Tādēļ lēmuma tiek secināts, ka, balstoties uz pušu iesniegtajām saistībām, paziņotā koncentrācija neizraisīs saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem (OEM/OES) paredzēto pneimatisko atsperu tirgū, vieglajām automašīnām paredzēto pneimatisko atsperu tirgū, sliežu ceļu transportlīdzekļu pneimatisko atsperu tirgū un īpaši izturīgo tērauda trosu transportiera lentu tirgū pušu dominējošo stāvokli, kā rezultātā būtu radušies ievērojami konkurences traucējumi kopējā tirgū vai tā nozīmīgā daļā. Tādēļ apvienošanās ir uzskatāma par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu, ja tiek pilnībā ievēroti noteikumi, ko satur pielikums atbilstoši Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktam un 8. panta 2. punktam un EEZ līguma 57. pantam.


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 1. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1310/97: OV L 180, 9.7.1997., 1. lpp.

(2)  Phoenix tirgo OES/OEM pneimatiskās atsperes kravas automašīnām un autobusiem kopuzņēmumā (“Vibracoustic”) ar Vācijas komplektējošo daļu ražotāju Freudenberg (skat. lietu M.1778 – Freudenberg/Phoenix/JV). Tomēr Vibracoustic pats neražo pneimatiskās atsperes saimnieciski izmantojamiem transportlīdzekļiem, bet pārdod atsperes, ko ražo Phoenix.

(3)  Mainot gaisa spiedienu pneimatiskajā atsperē, var regulēt šasijas augstumu.

(4)  Šajā kopsavilkumā ir izlaistas daļas no lēmuma oriģināla, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas neizpaušanu; minētās daļas tiek liktas kvadrātiekavās

(5)  Jāpiezīmē, ka lieta tika paziņota saskaņā ar veco regulu 4064/89.

(6)  Jāpiezīmē, ka gadījumā, ja kāds trešais uzņēmums pārņem Phoenix, uzņēmumam Freudenberg ir pirkšanas iespējas līgums attiecībā uz Phoenix 50 % daļu uzņēmumā Vibracoustic. Tomēr, kamēr nebija saistību, nebija zināms, vai Freudenberg šo pirkšanas iespējas līgumu realizētu.


13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/12


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 19. janvāris),

par procesu saistībā ar EK Līguma 81. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. pantu pret Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV, Akzo Nobel Base Chemicals AB, Eka Chemicals AB un Akzo Nobel AB - solidāri, Clariant AG un Clariant GmbH - solidāri, Elf Aquitaine SA un Arkema SA - solidāri, un Hoechst AG C(2005) … galīgā redakcija

(Lieta  C.37.773 - monohloretiķskābe)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4876)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, franču un vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/897/EK)

Komisija 2005. gada 19. janvārī pieņēma lēmumu par procesu saistībā ar EK Līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003  (1) 30. panta noteikumiem Komisija šeit publicē pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, arī visus uzliktos naudas sodus, vienlaicīgi ievērojot uzņēmumu likumīgās komerciālo interešu aizsardzības intereses. Pilns lēmuma nekonfidenciālās versijas teksts lietas autentiskajās un Komisijas darba valodās atrodams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/competition/.

I.   PĀRKĀPUMA KOPSAVILKUMS

(1)

Lēmums ir adresēts Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV, Akzo Nobel Base Chemicals AB, Eka Chemicals AB un Akzo Nobel AB (turpmāk “Akzo”) – solidāri, Clariant AG un Clariant GmbH (turpmāk “Clariant”) - solidāri, Elf Aquitaine SA (turpmāk “Elf Aquitaine”) un Arkema SA (turpmāk “Arkema”, iepriekšējais nosaukums Atofina SA) - solidāri un Hoechst AG (turpmāk “Hoechst”).

(2)

Šajā kopsavilkumā atsauce lielākoties tiks dota uz Atofina SA (vai “Atofina”), nevis Arkema, kaut arī tas ir šā lēmuma adresāts, jo nosaukums Atofina lietots administratīvajā procesā.

(3)

Adresāti piedalījās vienotā un ilgstošā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “EK Līgums” vai “Līgums”) 81. panta un – no 1994. gada 1. janvāra – visā EEZ teritorijā spēkā esošā Eiropas Ekonomikas zonas līguma (turpmāk “EEZ līgums”) 53. panta 1. punkta pārkāpumā.

(4)

Pēc tam, kad Komisija 1999. gada decembrī saņēma Clariant pieteikumu uz iecietības piemērojumu, tā ierosināja EEZ mēroga monohloretiķskābes ražošanas nozares izpēti. Izmeklēšana atklāja, ka kartelis pastāvēja vismaz no 1984. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 7. maijam.

(5)

Monohloretiķskābe ir reaktīva organiska skābe, kas ir ķīmisks starpprodukts, ko izmanto mazgāšanas līdzekļu, adhezīvu, tekstilizstrādājumu palīglīdzekļu, kā arī pārtikā, farmācijā un kosmētikā izmantojamo biezinātāju ražošanā.

(6)

Par ģeogrāfisko tirgu tika atzīta EEZ. Šā tirgus vērtība bija aptuveni 121 miljons EUR 1998. gadā, kas ir pēdējais pilnais pārkāpuma gads. Izmeklēšanas periodā gandrīz katra kopējā tirgus un EEZ daļa atradās karteļa ietekmē.

(7)

Karteļa organizācijas ziņā kontaktus lielāko monohloretiķskābes ražotāju starpā var izsekot līdz 1970-to gadu beigām un 1980-to gadu sākumam; šajā posmā kontakti lielākoties bija divpusēji un saistīti ar informācijas apmaiņu patērētāju un cenu noteikšanas jomā.

(8)

Pirms 1980-to gadu vidus sāka organizēt daudzpusējas sanāksmes, un vienošanās kļuva ciešāk pieskaņotas mērķim saglabāt savas attiecīgās tirgus daļas. Šajā posmā dalībnieki bija Hoechst, Akzo un Atochem SA (pēc tam Atofina SA, tagad saukta Arkema). Clariant pievienojās tikai 1997. gadā pēc tam, kad iegādājās Hoechst monohloretiķskābes ražošanas uzņēmumu.

(9)

Šajā laikā varētu būt notikušas daudzpusējas dalībnieku tikšanās 2 līdz 4 reizes gadā pēc rotācijas principa attiecīgajās valstīs, kur atradās iesaistītie uzņēmumi. Tika uzturēti divpusēji kontakti, un dalībnieki tikās arī īpašās sanāksmēs un sabiedriskos pasākumos.

(10)

Karteli pilnīgāk noformēja 1993. gadā ar mērķi nodrošināt caurskatāmāku statistiku, novērst krāpšanu, vairāk kontrolēt pārdošanas personālu un ieviest kompensācijas sistēmu. Dalībnieku vidū ieviesa arī formālu informācijas apmaiņas sistēmu attiecībā uz ceturkšņa datiem par pārdevumu apjomu un cenām.

(11)

Turklāt, lai pamatotu tirgus rādītājus, ar kuriem apmainījās, saglabāja statistikas organizāciju […] (turpmāk “[…]”). […] izstrādāja kopīgo tirgus statistiku, un dalībnieki divas reizes gadā, parasti […], tikās ar […] pārstāvjiem, lai apspriestu šos un citus nozarei nozīmīgus jautājumus.

(12)

Tomēr šīs likumīgās sanāksmes bija aizsegs patiesajam sanāksmju mērķim – pusēm sanākt kopā, lai apspriestu karteļa norunu īstenošanas jautājumus. Šīs nelegālās sanāksmes parasti notika citā vietā iepriekšējā vakarā pirms […] sanāksmes. No 1994. līdz 1999. gadam tika plānotas trīspadsmit […] sanāksmes, kaut gan šķiet, ka pēdējā sanāksme varētu būt atcelta.

(13)

Pat tad, ja karteļa organizācija tā pastāvēšanas laikā varētu būt mainījusies, raksturīgās iezīmes saglabājās. Tās ietvēra apjomu un patērētāju sadalījumu, lai saglabātu tirgus daļas. Tirgus daļas papildus nodrošināja kompensācijas mehānisms, ko pušu starpā izmantoja pārdošanas apjoma pārsniegšanas vai nesasniegšanas gadījumā. Notika nozīmīga informācijas apmaiņa attiecībā uz pārdevumiem un cenām, un ir arī pierādījumi par saskaņotiem cenu paaugstinājumiem.

II.   SODA NAUDA

(14)

Pārkāpuma saturs bija patērētāju un apjomu kvotu sadalījums, vienošanās par saskaņotu cenu paaugstinājumu, kompensācijas mehānisma organizēšana, lai nodrošinātu kvotu īstenojumu, apmainīšanās ar informāciju par pārdevumu apjomu un cenām, līdzdalība kārtējās daudzpusējās un divpusējās sanāksmēs, kā arī citi kontakti, lai nodrošinātu pienācīgu karteļa funkcionēšanu. Šāda veida pasākumi pēc savas būtības ir ļoti nopietni EK Līguma 81. panta un EEZ Līguma 53. panta 1. punkta noteikumu pārkāpumi.

(15)

Karteli īstenoja ražotāji, kuri attiecīgajā periodā pēc 1994. gada 1. janvāra sedza lielāko kopējā tirgus un EEZ daļu. Tāpēc tas ietekmēja monohloretiķskābes tirgu kopējā tirgū un EEZ.

(16)

Ņemot vērā izmeklējamās rīcības būtību, Komisija uzskata, ka šā lēmuma adresāti ir nopietni pārkāpuši EK Līguma 81. panta un EEZ Līguma 53. panta 1. punkta noteikumus.

(17)

Uzņēmumi tika iedalīti dažādās kategorijās atbilstoši to relatīvajai nozīmībai tirgū, lai aprēķinātu katra uzņēmuma īpatsvaru un, tātad, reālo ietekmi tirgū.

(18)

Lai salīdzinātu kāda uzņēmuma relatīvo nozīmību attiecīgajā tirgū, Komisija par piemērojamu atzina EEZ mēroga produkta apgrozījumu. Salīdzināšana veikta, pamatojoties uz EEZ mēroga produkta apgrozījumu pēdējā pilnajā pārkāpuma izdarīšanas gadā. Visiem uzņēmumiem izpēte veikta par 1998. gadu, izņemot Hoechst, kuram tas ir 1996. gads, jo 1997. gada vidū uzņēmums atstāja monohloretiķskābes tirgu.

(19)

Galvenie monohloretiķskābes ražotāji EEZ 1998. gadā bija Akzo, Clariant un Atofina ar aptuveno tirgus daļu, attiecīgi, 44 %, 34 % un17 %. Hoechst tirgus daļa 1996. gadā, pirms tas 1997. gada vidū atstāja monohloretiķskābes tirgu, bija 28 %. Tādēļ uzņēmumi tika iedalīti 3 kategorijās. Pirmā kategorija: Akzo; otrā kategorija: Hoechst un Clariant; trešā kategorija: Atofina.

(20)

Ļoti smagu pārkāpumu kategorijā iespējamo naudas sodu skala ļauj noteikt soda naudas tādā līmenī, kurš nodrošina, ka sodam ir pietiekama preventīva ietekme, ņemot vērā katra uzņēmuma lielumu. Šajā sakarībā Komisija atzīmēja, ka 2003. gadā Atofina/Elf Aquitaine apgrozījums bija 84,5 miljardi EUR un Akzo apgrozījums bija 13 miljardi EUR. Attiecīgi Komisija atzina, ka ir lietderīgi Atofina/Elf Aquitaine soda naudu reizināt ar koeficientu 2,5 un Akzo – ar koeficientu 1,5.

(21)

Akzo un Atofina ir īstenojuši ilgstošu pārkāpumu. Tie piedalījās kartelī no 1984. gada janvāra līdz 1999. gada maijam, tas ir 15 gadus un četrus mēnešus ilgā laika posmā, kas attaisno soda naudas pamatsummas palielinājumu par 150 % abiem uzņēmumiem.

(22)

Arī Hoechst ir īstenojis ilgstošu pārkāpumu, būdams iesaistīts nelikumīgās norunās no 1984. gada janvāra līdz 1997. gada jūnija beigām, tas ir 13 gadus un 6 mēnešus ilgā laika posmā, kas attaisno soda naudas pamatsummas palielinājumu par 135 %.

(23)

Clariant līdzdalība aprobežojas ar laika posmu no 1997. gada jūlija, kad tas iegādājās monohloretiķskābes ražotni no Hoechst, līdz 1999. gada maijam. Attiecīgi tas bija iesaistīts kartelī 1 gadu un 10 mēnešus ilgā laika posmā, kas attaisno soda naudas pamatsummas palielinājumu par 15 %.

(24)

Pārkāpuma izdarīšanas laikā pret diviem šā lēmuma adresātiem jau iepriekš bija vērsti Komisijas lēmumi karteļu lietās. Uz Hoechst attiecās lēmums PVC II (94/599/EK;1994. gada 27. jūlijā) un Dyestuffs (69/243/EEK; 1969. gada 24. jūlijā) lietās. Arī uz Atofina jau attiecās PVC II lēmums. Šie atbildību pastiprinošie apstākļi attaisno soda naudas pamatsummas palielinājumu uzņēmumiem Hoechst un Atofina par 50 %.

(25)

Akzo sniedza brīvprātīgus paziņojumus, kuri ļāva Komisijai secināt, ka Eka Nobel AB, Eka Nobel Skoghall AB un Nobel Industrier AB (tagad attiecīgi Eka Chemicals AB, Akzo Nobel Base Chemicals AB un Akzo Nobel AB) no 1993. gada 15. jūnija līdz 1994. gada 25. februārim, kad tie kļuva par Akzo grupas daļu, bija patstāvīgi iesaistīti kartelī. Akzo atklātās informācijas dēļ tam būtu uzliekama lielāka soda nauda nekā tad, ja šīs sadarbības nebūtu. Tādēļ Komisija atzīst par piemērotu, ņemot vērā taisnīguma principu un īpašos lietas apstākļus, minētajiem uzņēmumiem soda naudu par to patstāvīgajiem pārkāpumiem samazināt līdz nullei.

(26)

Trīs šā Lēmuma adresāti (Akzo, Atofina un Clariant) dažādos pārkāpuma izmeklēšanas posmos sadarbojās ar Komisiju, lai iegūtu labvēlīgu attieksmi, kas noteikta Komisijas 1996. gada paziņojumā par iecietību (2).

(27)

Paziņojumu par iecietību šajā lēmumā piemēro šādi:

1.   Naudas sodu neuzliek vai būtiski samazina tā summu (“B iedaļa”: samazinājums no 75 % līdz 100 %)

(28)

Clariant bija pirmais uzņēmums, kas sniedza izšķirošas liecības par slepena karteļa pastāvēšanu, ietekmējot monohloretiķskābes nozari EEZ. Šī informācija sniegta Clariant paziņojumā un pierādījumos 1999. gada 6. decembrī, un tas ļāva Komisijai veikt izmeklēšanu Akzo un Atofina telpās. Clariant izpildīja arī pārējos B iedaļas noteikumus: tas izbeidza savu darbību kartelī, pilnībā sadarbojās visas izmeklēšanas gaitā un nerīkojās kā karteļa rosinātājs. Lēmumā ņemti vērā visi šie elementi, par 100 % samazinot soda naudu, kas citādi būtu uzlikta Clariant AG un Clariant GmbH, ja tie nesadarbotos ar Komisiju.

2.   Būtisks naudas soda samazinājums (“C iedaļa”: samazinājums no 50 % līdz 75 %)

(29)

Ne Akzo ne Atofina neatbilst paziņojuma par iecietību C iedaļā noteiktajiem nosacījumiem.

3.   Nozīmīgs naudas soda samazinājums (“D iedaļa”: samazinājums no 10 % līdz 50 %)

(30)

Gan Akzo, gan Atofina sadarbojās ar Komisiju.

(31)

Uzņēmums Atofina cieši sadarbojās ar Komisiju, un tādēļ tam piešķirts nozīmīgs soda naudas samazinājums, jo tas bija otrs uzņēmums, kurš Komisijai sniedza informāciju un pierādījumus, kas būtiski palīdzēja atklāt karteļa pastāvēšanu. Turklāt Atofina neapstrīdēja karteļa pastāvēšanu pamatojošos faktus. Atofina sniedza sīku informāciju un pierādījumus, uz kuriem Komisija lielā mērā balstījusies šajā lēmumā. Atofina izpildīja D iedaļā definētos nosacījumus, un tā sadarbība ir kompensēta ar pretējā gadījumā uzliekamās soda naudas samazinājumu par 40 %.

(32)

Akzo piešķirts nozīmīgs soda naudas samazinājums, jo tas bija trešais uzņēmums, kas Komisijai sniedza informāciju un pierādījumus, kuri apstiprināja monohloretiķskābes karteļa pastāvēšanu. Akzo neapstrīdēja Komisijas izklāstītos faktus. Komisija nosprieda, ka Akzo izpildīja D iedaļā izteiktos nosacījumus. Tas sniedza sīku informāciju un pierādījumus, uz kuriem Komisija balstījusies šajā lēmumā, un tā sadarbība ir kompensēta ar pretējā gadījumā uzliekamās soda naudas samazinājumu par 25 %.

(33)

Šeit tālāk minētie uzņēmumi pārkāpa Līguma 81. panta noteikumus, sadalot apjomu kvotas, sadalot patērētājus, saskaņoti vienojoties par cenu palielinājumu, vienojoties par kompensācijas mehānismu, apmainoties ar informāciju par pārdevumu apjomiem un cenām, kā arī piedaloties regulārās sanāksmēs un izmantojot citus kontaktus, lai vienotos par minētajiem ierobežojumiem un tos īstenotu. Šeit minēto uzņēmumu rīcība kopš 1994. gada 1. janvāra veido arī EEZ Līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumu.

(a)

Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV, Akzo Nobel Nederland BV un Akzo Nobel NV - no 1984. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 7. maijam;

(b)

Akzo Nobel Base Chemicals AB, Eka Chemicals AB un Akzo Nobel AB – no 1993. gada 15. jūnija līdz 1999. gada 7. maijam;

(c)

Hoechst AG - no 1984. gada 1. janvāra līdz 1997. gada 30. jūnijam;

(d)

Elf Aquitaine SA un Arkema SA (agrākais nosaukums Atofina SA) - no 1984. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 7. maijam;

(e)

Clariant AG, Clariant GmbH - no 1997. gada 1. jūlija līdz 1999. gada 7. maijam.

(34)

Par šiem pārkāpumiem uzliktas šādas soda naudas:

(a)

Akzo Nobel Chemicals BV, Akzo Nobel Nederland BV, Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Functional Chemicals BV, Akzo Nobel Base Chemicals AB, Eka Chemicals AB un Akzo Nobel AB:

84,38 miljoni EUR ;

(b)

Hoechst AG:

74,03 miljoni EUR ;

(c)

Elf Aquitaine SA un Arkema SA (agrākais nosaukums Atofina SA), solidāri:

45,00 miljoni EUR;

(d)

Arkema SA (agrākais nosaukums Atofina SA):

13,50 miljoni EUR ;

(e)

Clariant AG un Clariant GmbH solidāri:

0 miljoni EUR.

Akzo Nobel Base Chemicals AB, Eka Chemicals AB un Akzo Nobel AB ir solidāri atbildīgi par šā punkta a) apakšpunktā noteiktās soda naudas samaksu līdz 50,63 miljoni EUR apjomam. Minētajā apakšpunktā norādītie pārējie Akzo uzņēmumi ir solidāri atbildīgi par pilnu soda naudas summu.

(35)

Pirmajā punktā norādītajiem uzņēmumiem pārkāpums nekavējoties jāizbeidz, ciktāl tie to nav jau izdarījuši. Tiem jāatturas no jebkādas turpmākās darbības vai rīcības, kas šajā lietā ir konstatēta kā pārkāpums, un jebkādas citas darbības ar tādu pašu vai līdzīgu mērķi vai iedarbību.


(1)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regula, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.)

(2)  Saskaņā ar 2002. gada 14. februāra paziņojuma par iecietību 28. punktu no 2002. gada paziņojums par iecietību aizstāj 1996. gada paziņojumu visos gadījumos, kad neviens uzņēmums nav sazinājies ar Komisiju, lai gūtu minētajā paziņojumā paredzētās labvēlības priekšrocību. Tā kā šajā gadījumā daži uzņēmumi iecietības iegūšanai pieteicās Komisijā pirms 2002. gada 14. februāra, tad piemēro 1996. gada paziņojumu par iecietību.


13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/16


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 22. jūnijs),

par pasākumu, ko īsteno Itālija attiecībā uz profesionāliem sporta klubiem (Decreto Salva Calcio)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1794)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/898/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus atbilstīgi iepriekš minētajam noteikumam (1), un ņemot vērā šo personu apsvērumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija ar preses starpniecību uzzināja, ka, gatavojot likumu, pamatojoties uz Valdības 2002. gada 24. decembra dekrētu Nr. 282, Itālijas valdība pieņēma pasākumu par uzskaites noteikumiem profesionāliem sporta klubiem. Komisija 2003. gada 12. marta vēstulē D/51643 pieprasīja informāciju par attiecīgo pasākumu. Itālijas iestādes 2003. gada 22. aprīļa vēstulē Nr. 5243 pieprasīja pagarināt informācijas iesniegšanas termiņu līdz 14. maijam. Komisija, nesaņēmusi atbildi līdz noteiktajam datumam, pieprasīja informāciju 22. maija vēstulē, kurā tā atgādināja Itālijas iestādēm, ka saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu atbalsta pasākumu nevar īstenot, līdz Komisija nav sniegusi savus apsvērumus par attiecīgo jautājumu. Itālijas iestāžu atbildes vēstuli saņēma 2003. gada 26. jūnijā.

(2)

Ar 2003. gada 11. novembra vēstuli Komisija informēja Itāliju par to, ka tā ir nolēmusi uzsākt procedūru, kas noteikta EK Līguma 88. panta 2. punktā, attiecībā uz pasākumu.

(3)

Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) . Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par pasākumu.

(4)

Komisija 2004. gada 13. februāra vēstulē saņēma apsvērumus no Itālijas iestādēm un 2004. gada 19. janvāra un 2004. gada 16. februāra vēstulē – no ieinteresētajām personām. Ar 2004. gada 25. februāra vēstuli D/51415 Komisija nosūtīja Itālijai ieinteresēto personu apsvērumus un deva tai iespēju atbildēt.

(5)

Itālijas iestādes 2004. gada 10. marta vēstulē Nr. 08/RB/04 apņēmās izdarīt grozījumus attiecīgajā pasākumā, lai novērstu jebkādu nodokļu ietekmi, kāda tam varētu būt. Ņemot vērā apņemšanos pielāgot pasākumu Kopienas konkurences noteikumiem, un tā kā attiecībā uz valsts atbalstu pasākuma ietekme nebija tūlītēja, Komisija apturēja procedūru, līdz pasākums tiks grozīts.

(6)

Ar 2004. gada 11. novembra vēstuli Nr. 13346 Itālijas iestādes iesniedza Komisijai Itālijas parlamentā izskatāmo Legge Comunitaria 2004 grozījumu tekstu. Iepriekš izsludinātos grozījumus beidzot ieviesa, izmantojot 28. pantu 2005. gada 18. aprīļa Likumā Nr. 62 (Disposizioni per l'adempimento di obblighi derivanti dall'appartenenza dell'Italia alle Comunita' europee. Legge comunitaria 2004  (3) .

II.   PASĀKUMA APRAKSTS

(7)

Pasākums, ko ieviesa saskaņā ar 3. panta 1.’punktu 2002. gada 24. decembra Valdības dekrētā Nr. 282, ar kuru nosaka steidzamus pasākumus attiecībā uz atbilstību Kopienas tiesību aktiem un tiesību aktiem nodokļu jomā, kā arī iekasēšanas un uzskaites procedūrām, un pamatojoties uz kuru 2003. gada 21. februārī sagatavoja Likumu Nr. 27, ir piemērojams sporta klubiem, kuru darbību reglamentē 1981. gada 23. marta Likums Nr. 91 (“Likums Nr. 91/1981”).

(8)

Pasākums, kas izklāstīts 18.’panta i) punktā Likumā Nr. 91/1981, kurā grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 27/2003, ļauj sporta klubiem īpašā bilances postenī pirmajā gada pārskatā pēc minētā likuma stāšanās spēkā ierakstīt kapitāla zaudējumus, ko rada vērtības samazināšanās attiecībā uz tiesībām izmantot profesionālo spēlētāju sniegumu, ko nosaka, pamatojoties uz zvērinātu ekspertu novērtējumu. Šo posteni ar revidentu valdes piekrišanu uzskaita bilances aktīvu daļā un gadu gaitā amortizē.

(9)

Ar Likumu Nr. 27/2003 grozītā Likuma Nr. 91/1981 18.’panta 2. punktā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kas izvēlas 1. punktā paredzēto iespēju, uzskaites un nodokļu nolūkā ir jāamortizē zaudējumi desmit ikgadējos maksājumos, kuru summa ir vienāda.

(10)

Lai pārliecinātos, vai pasākums ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai ir jānovērtē, vai: i) pasākums rada labvēlīgāku situāciju konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, sniedzot ekonomiska veida priekšrocības, ii) minētās priekšrocības ir selektīvas, kas tādējādi rada vai draud radīt konkurences kropļojumu, iii) tās ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, iv) priekšrocības piešķir, izmantojot valsts resursus.

(11)

Lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kas noteikta EK Līguma 88. panta 2. punktā, Komisija cita starpā konstatēja, ka:

(a)

sporta klubi, kas gūst labumu no pasākuma, veic saimniecisko darbību un ir tādējādi uzskatāmi par uzņēmumiem 87. panta 1. punkta nozīmē. Pasākums ļautu sporta klubiem iepriekš radušos zaudējumus kompensēt no turpmākās peļņas ilgākā laika posmā – iespēja pagarināt laikposmu, kurā var atskaitīt zaudējumus, būtu ekonomiska priekšrocība;

(b)

pasākums ir selektīvs, jo tas attiecas vienīgi uz sporta klubiem, kurus reglamentē ar 1981. gada 23. marta Likumu Nr. 91; tādējādi tas būtu nozaru atbalsts;

(c)

profesionālie sporta klubi veic dažādas saimnieciskās darbības. Vismaz daži klubi veic vairākas darbības starptautiskos tirgos. Tā kā sporta klubi un citi uzņēmēji no citām dalībvalstīm darbojas šajos tirgos, attiecīgais pasākums varētu ietekmēt Kopienas iekšējo tirdzniecību;

(d)

pasākums nozīmētu valsts resursu izmantošanu saistībā ar atteikšanos no nodokļu ieņēmumiem. Kā iepriekš norādīts, papildus zemākai iespējamās amortizācijas likmei iepriekšējos gados tas ļautu sporta klubiem pārnest atskaitāmos zaudējumus uz ilgāku laikposmu nekā šobrīd. Ļaujot sporta klubiem izvēlēties vienu no divām alternatīvām metodēm nodokļu uzlikšanai, valsts ļautu šiem nodokļu maksātājiem izvēlēties metodi, kas tiem ir izdevīgāka, tādējādi piekrītot atteikties no nodokļu ieņēmumiem.

(12)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto kopsavilkuma analīzi, pasākums šķietami atbilst visiem nepieciešamiem nosacījumiem, lai to uzskatītu par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(13)

Turklāt to iemeslu dēļ, kas izklāstīti 22. līdz 29. punktā lēmumā ierosināt oficiālu izmeklēšanas procedūru, šķietami nebija apstākļu, kas ļautu atbalstu uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

III.   PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(14)

Ar 28. pantu Likumā Nr. 62 grozīja 9. punktā minēto Likuma Nr. 91/1981 18.'panta 2. punktu; vārdus “uzskaites un nodokļu nolūkā” aizstāja ar vārdiem “tikai uzskaites nolūkā”.

(15)

Atbilstoši šim grozījumam nav iespējams nodokļu nolūkā izmantot atšķirīgo uzskaites metodi, kas noteikta ar Likumu Nr. 27/2003 grozītajā Likumā Nr. 91/1981, ar kuru tika ieviesta izvēles iespēja. Tādējādi sporta klubi vairs nevar pagarināt laikposmu, kurā zaudējumus var atskaitīt nodokļu nolūkā.

(16)

Lai gan atbilstoši ar Likumu Nr. 27/2003 grozītajam Likumam Nr. 91/1981 sporta klubi joprojām izmanto priekšrocību, jo ir nodrošināta labvēlīga grāmatvedības metode, tā jaunajā redakcijā nekādas nodokļu atlaides vairs nav paredzētas. Turklāt tā kā iepriekš iespējamo nodokļu atlaidi īstenotu tikai nākotnē (4), ar pasākumu nav piešķirta nodokļu atlaide laikposmā, kad grozītie noteikumi bija spēkā.

(17)

Tā kā pasākums vairs neparedz atteikšanos no nodokļu ieņēmumiem, tas nav saistīts ar valsts resursu izmantošanu. Tādējādi nav atbilstības vienai no būtiskākajām prasībām par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ Komisija secina, ka pēc grozījumiem, kas izdarīti ar Likumu Nr. 62/2005 (Legge Comunitaria 2004), pasākums nav valsts atbalsts.

(18)

Tādējādi Itālijas iestāžu un ieinteresēto trešo personu apsvērumi nav jāizskata sīkāk.

IV.   SECINĀJUMS

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Pasākums, ko Itālija ar 2003. gada 21. februāra Likumu Nr. 27, kurā grozījumi izdarīti ar 2005. gada 18. aprīļa Likumu Nr. 62, ir īstenojusi attiecībā uz profesionāliem sporta klubiem, nav valsts atbalsts.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2005. gada 22. jūnijs.

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 308, 18.12.2003., 9. lpp.

(2)  Skatīt 1. parindi.

(3)  Publicēts 2005. gada 27. aprīļa oficiālajā izdevumā Nr. 96 (Supplemento ordinario n. 76).

(4)  Proti, pēc parastā piecu gadu laikposma zaudējumu pārnešanai.


13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/19


KOMISIJAS LĒMUMS

2005. gada 13. jūlijs

ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību

(Lieta COMP/M.3653 – Siemens/VA Tech)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2676)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/899/EK)

Komisija 2005. gada 13. jūlijā pieņēma lēmumu apvienošanās lietā saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju un jo īpaši minētās regulas 8. panta 2. punktu. Lēmuma versija, no kuras izņemta konfidenciāla informācija, autentiskā valodā un Komisijas darba valodās atrodama Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē šādā adresē: http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html.

I.   ĪSS KOPSAVILKUMS

(1)

Šī lieta attiecas uz Austrijas tehnoloģiju koncerna VA Tech iekļaušanu Siemens.

(2)

Siemens ir diversificēta tehnoloģiju grupa ar šādām pamatdarbības jomām: informācijas un komunikāciju tehnika, automātikas un piedziņas tehnika, energoapgādes tehnika, transports, ielu un ceļu apgaisme, un medicīniskais aprīkojums.

(3)

Uzņēmums VA Tech atrodas Lincā un ar 17 000 nodarbināto un 4,3 mljrd. EUR gada apgrozījumu ir lielākā industriālā grupa Austrijā. Tā četras galvenās darbības nozares ir enerģijas ražošana, pārvade un sadale, metalurģijas iekārtas, elektrisko iekārtu būve un infrastruktūru tehnika.

(4)

2004. gada 10. decembrī Siemens iesniedza publisku piedāvājumu saistībā ar VA Tech pārņemšanu, lai palielinātu savas 16,45 % balsstiesības šajā uzņēmumā līdz vismaz 50 % plus viena akcija. […] (1). Komisijas piekrišana ir vienīgais nosacījums, kas vēl nav izpildīts, lai piedāvājums varētu stāties spēkā.

(5)

Plānotā uzņēmuma pārņemšana, kuras rezultātā Siemens iegūst nedalītu kontroli pār VA Tech, ir uzņēmumu koncentrācija Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

(6)

Pasākumā iesaistīto uzņēmumu kopējais apgrozījums no visā pasaulē īstenotās darbības pārsniedz 5 mljrd. EUR (Siemens – 74 mljrd. EUR pārskata periodā no 1.10.2002. līdz 30.9.2003.; VA Tech – 3,9 mljrd. EUR 2003. saimnieciskās darbības gadā). Gan Siemens, gan VA Tech kopējais apgrozījums no darbības Kopienas teritorijā pārsniedz 250 milj. EUR […] (1). Nevienam no abiem uzņēmumiem vairāk kā divas trešdaļas no apgrozījuma Kopienas teritorijā nav saistāmas ar vienu un to pašu dalībvalsti. Tas nozīmē, ka plānotā uzņēmumu apvienošanās ir nozīmīga visas Kopienas līmenī.

(7)

Komisijas veiktie tirgus pētījumi liecina, ka nodoma īstenošana radītu daudzus horizontālas un vertikālas pārklāšanās efektus šādās jomās: enerģijas ražošana (skat. A iedaļu), enerģijas pārvade un sadale (B), sliežu transporta aprīkojums (C), frekvences pārveidotāji (D), metalurģijas iekārtas un elektrisko iekārtu būve (E), zemsprieguma slēgiekārtas (F), ēku tehniskais aprīkojums (G), infrastruktūra un trošu ceļi (H), kā arī citi IT pakalpojumi (I).

(8)

Komisija savā lēmumā secina, ka, ņemot vērā pušu apņemšanos pildīt noteiktas saistības tādās jomās kā (i) hidroelektrostaciju aprīkojums un (ii) mehāniskās metalurģijas iekārtas, aplūkojamā apvienošanās nevienā no minētajām jomām neradīs ievērojamu efektīvās konkurences apdraudējumu Kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā.

II.   DETALIZĒTS KOPSAVILKUMS

A.   ENERĢIJAS RAŽOŠANA

A1.   HIDROELEKTROSTACIJU APRĪKOJUMS

Attiecīgie tirgi

(9)

Hidroelektrostacijām paredzēto aprīkojumu veido liels skaits atsevišķu komponentu, piemēram, ūdens turbīnas, ģeneratori un dažādas mehāniskas un elektriskas sastāvdaļas (“mechanical (electrical) balance of plant”). Nereti klients šo daļu iegādei izsludina atsevišķus konkursus, īpaši Eiropā, kur lielākā daļa pieprasījuma ir saistīta ar esošajām hidroelektrostacijām paredzētām rezerves daļām vai to modernizāciju. Pieprasījuma pusē dažādie komponenti nav savstarpēji aizstājami. Pēc tam, kad būs notikusi virkne mehāniskā un elektriskā hidroelektrostaciju aprīkojuma ražotāju apvienošanos, Siemens/VA Tech un to galvenie konkurenti varēs piegādāt visu komponentu klāstu. Piedāvājuma puses faktori ir tādi, ka Komisija var piekrist Siemens apgalvojumam, ka hidroelektrostaciju aprīkojumam eksistē tikai viens vienīgs attiecīgais ražojumu tirgus, turklāt tajā piedāvātajiem ražojumiem piemīt ievērojamas atšķirības.

(10)

Par attiecīgo ģeogrāfisko tirgu lēmumā ir izklāstīts, ka dažādos pasaules reģionos eksistē dažādas konkurentu grupas, tomēr vadošie Eiropas piedāvātāji Siemens, VA Tech, Alstom un GE Hydro darbojas visā pasaulē. Sevišķi Ķīnā un pārējās Āzijas valstīs darbojas vairāki Ķīnas, Indijas un Japānas uzņēmumu, ko Eiropas klienti neuzskata par uzticamiem piegādātājiem. EEZ klientiem šie ražotāji vai nu nemaz nav zināmi, vai arī tie tos vērtē daudz zemāk nekā Eiropas uzņēmumus. Tie līdz šim nav saņēmuši EEZ teritorijā nekādus pasūtījumus, kā arī nav iesnieguši nekādus piedāvājumus (Siemens norādīja uz diviem veiksmīgiem Ķīnas uzņēmumu projektiem, kas 20. gs. sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika īstenoti Albānijā).

(11)

[…] (1) Lēmuma nobeigumā ir piezīme, ka piedāvājuma un pieprasījuma nosacījumi EEZ un citos pasaules reģionos ievērojami atšķiras, tādēļ par attiecīgo ģeogrāfisko tirgu ir uzskatāma EEZ.

Konkurences novērtējums

(12)

Siemens informē, ka laikposmā no 2000. līdz 2004. gadam tā EEZ tirgus daļa kopā ar VA Tech bija [40-50] (1) % (Voith Siemens [20-30] (1) % (2), VA Tech [20-30] (1)). VA Tech norāda [40-50] (1) %, bet Alstom vērtē, ka Siemens un VA Tech kopējā tirgus daļa ir 61 %. Klientu veiktais tirgus daļas novērtējums pārsvarā svārstās tādā pašā diapazonā, taču Andino, neliels konkurents, uzskata, ka Siemens un VA Tech kopā kontrolē 70 % no visa EEZ tirgus. No apgrozījuma rādītājiem, ko par aplūkojamo piecu gadu periodu ir iesnieguši galvenie konkurenti, izriet sekojošs tirgus sadalījums (iekļaujot arī Siemens sniegto informāciju par “citu” uzņēmumu apgrozījumu):

EEZ 2000-2004

milj. EUR

Tirgus daļa, %

Siemens

318

[10-20] (1) %

VA Tech

 

[30-40] (1) %

Kopā

 

50 %

Alstom

 

[20-30] (1) %

GE Hydro

 

[0-10] (1) %

Ansaldo

 

[<1] (1) %

AndRitz

 

[<1] (1) %

Citi

473

[20-30] (1) %

Summa

 

100 %

Avots: Komisijas veiktais tirgus pētījums.

(13)

Kaut gan Siemens apgalvo, ka šajā piedāvājuma nozarē tirgus īpatsvara rādītāji gadu no gada ievērojami atšķiras […] (1), tomēr virkne faktoru ļauj secināt, ka norādītās tirgus daļas ietver svarīgu informāciju par ietekmes sadalījumu šajā tirgū. Turklāt konkursi par specifiskiem un ievērojami diferencētiem ražojumiem tiek rīkoti bieži, un to apjoms ir neliels (tikai […] (1) no […] (1) Siemens cenas piedāvājumiem kopsumma pārsniedza […] (1). EUR). Lielāku pasūtījumu gadījumā veiksmīgākajam piedāvātājam parasti sākumā nav zināma projekta konkrētā vērtība (t.i., rentabilitāte). Taču, samazinoties potenciālo piedāvātāju skaitam, zemākā cenas piedāvājuma vērtībai ir jāpaaugstinās. Tādējādi, ņemot vērā Siemens un VA Tech kopējo lielo īpatsvaru tirgū, relatīvi nelielo atlikušo konkurentu skaitu un to, ka viens svarīgs piedāvātājs atkritīs, palielinās varbūtība, ka apvienošanās rezultātā radīsies dominējošs stāvoklis.

(14)

Atbildot uz tirgus pētījuma ietvaros uzdotajiem jautājumiem, noskaidrojās […] (1) četri vadošie konkurenti (Siemens, VA Tech, Alstom un GE Hydro). Šos uzņēmumus klienti uzskata par uzticamiem hidroelektrostaciju aprīkojuma piegādātājiem. Visi pārējie konkurenti tiek novērtēti ievērojami zemāk vai arī neražo līdzvērtīgu aprīkojumu – pat tad, ja nelielāku pasūtījumu gadījumā tiek ņemti vērā. Lēmumā ir apkopots klientu veiktais dažādu iekārtu ražotāju novērtējums no kvantitātes viedokļa, lai pamatotu šo secinājumu. […] (1).

(15)

No Siemens […] (1) iesniegtajiem piedāvātāju sarakstiem izriet arī tas, ka konkursos Siemens biežāk piedalās reizē ar VA Tech ([…] (1) % konkursu, kuru projektu vērtība pārsniedz […] (1) EUR) […] (1) nekā ar Alstom [..] (1) vai GE […] (1). […] (1) no visām konkursu procedūrām Siemens un VA Tech bija vienīgie no lielā četrinieka, kas bija iesnieguši piedāvājumus. Šāds “satikšanās” biežums daļēji ir skaidrojams ar to, ka GE Hydro vispār ļoti reti iesniedz piedāvājumus ārpus Skandināvijas un Apvienotās Karalistes (GE Hydro izveidojās, GE pārņemot hidroelektrostaciju nozari no Kvaerner). Alstom aktīvāk piedalās konkursos dažādos Eiropas reģionos, taču biežāk tas ir Ibērijas pussalā un retāk – citos Eiropas reģionos. Bez tam šis uzņēmums biežāk iesniedz piedāvājumus par lieliem, nevis par maziem projektiem.

(16)

Vairāki klienti un konkurenti savās piezīmēs, kas izteiktas saskaņā ar 11. pantu, apgalvoja, ka divu tuvu konkurentu apvienošanās jau tā koncentrētajā tirgū varētu novest pie cenu paaugstināšanās.

(17)

Siemens acīmredzot piekrīt Komisijas secinājumam, ka Siemens, VA Tech un Alstom patlaban ir EEZ vadošie konkurenti hidroelektrostaciju aprīkojuma nozarē. Tādēļ sevis attaisnošanai tas min galvenokārt dinamiskus argumentus.

(18)

Saskaņā ar šiem argumentiem Ķīnas un nelielajiem Eiropas piedāvātājiem tāpat būtu pa spēkam piegādāt konkurētspējīgu aprīkojumu, ja Siemens/VA Tech mēģinātu pēc apvienošanās paaugstināt cenas. Jau sen pastāvošās piegādes attiecības līdz šim neesot pieļāvušas, ka tirgū ienāk jauni piedāvātāji un klienti apgūst jaunus piegādes avotus. Tomēr Siemens nav nekādu pierādījumu par to piedāvātāju, kuri Eiropā aktīvi nedarbojas, plāniem piedalīties EEZ rīkotajos konkursos. Līdzās Ķīnas ražotājiem Siemens minēja virkni nelielu Eiropas uzņēmumu, kas ražo mazo hidroelektrostaciju aprīkojumu, un nelielo komponentu piegādātājus, kuru ražojumus cita starpā var izmantot arī hidroelektrostaciju vajadzībām. Tomēr šo uzņēmumu īpatsvars tirgū ir mazāks par 1 %, un to piegādātie produkti nav līdzvērtīgi Siemens un VA Tech ražojumiem.

(19)

Lēmumā secināts, ka Siemens minētie argumenti ir spekulatīvi un noved pie vispārīga apgalvojuma, ka jebkurš monopols ilgākā laika posmā pievelk jaunpienācējus. Ņemot vērā Siemens un VA Tech lielo kopējo īpatsvaru tirgū, potenciālo piedāvātāju skaita samazināšanos no 4 līdz 3, piegādātāju rādītājus, saskaņā ar kuriem Siemens un VA Tech piegādā savstarpēji aizstājamus produktus, un lielu skaitu klientu sūdzību, Komisija secina, ka apvienošanās rezultātā izveidosies dominējošs stāvoklis hidroelektrostaciju aprīkojuma tirgū, kas jūtami apgrūtinās efektīvu konkurenci .

A2.   FOSILĀS DEGVIELAS HIDROELEKTROSTACIJU APRĪKOJUMS

(20)

Fosilās degvielas hidroelektrostaciju aprīkojuma nozarē VA Tech piegādā gāzes un tvaika turbīnu spēkstacijas kā sistēmas integrators, kas izmanto galvenokārt trešo personu piegādātus komponentus, jo īpaši GE ražotās gāzes turbīnas kombinācijā ar paša ražotajiem turboģeneratoriem. Pēc apvienošanās pilnībā pabeigtu projektu tirgū paliks vairāki konkurenti, starp kuriem jāmin ne tikai turbīnu ražotāji Siemens, GE, Alstom un Mitsubishi, bet arī ģenerāluzņēmēji, piemēram, Bechtel, un boileru ražotājs Foster&Wheeler. VA Tech daļa EEZ pilnībā pabeigto projektu tirgū nav lielāka par 15 % […] (1). Pēc apvienošanās izzudīs viens turbīnu noieta kanāls un viens ģeneratoru piegādātājs tā ražotajām turbīnām. Ņemot vērā gāzes turbīnu stratēģisko lomu koģenerācijas spēkstacijās un GE vadošās pozīcijas šajā tirgus nozarē, lēmumā secināts, ka GE spēs aizstāt VA Tech kā savu turbīnu realizācijas kanālu. GE ir pašam savas jaudas ģeneratoru ražošanai. Tas nav izteicis nekādas šaubas attiecībā uz apvienošanos. Tādēļ lēmumā netiek paustas bažas sakarā ar konkurences ietekmēšanu šajā nozarē.

B.   ENERĢIJAS PĀRVADE UN SADALE (T&D)

(21)

Tāpat kā enerģijas ražošanas iekārtu tirgus, arī T&D tirgus aptver plašu paleti dažādu komponentu, kas noteiktā sasaites līmenī tiek piegādāti klientiem (galvenokārt valsts elektrotīklu apsaimniekotājiem un vietējiem/reģionāliem elektrosadales uzņēmumiem). Ņemot vērā Siemens un VA Tech produktu horizontālo pārklāšanos, Siemens ierosina definēt attiecīgo tirgu a) līdz e) apakšpunktā minēto produktu grupu līmenī.

a)

AUGSTSPRIEGUMA PRODUKTI (PĀRVADES TĪKLIEM AR SPRIEGUMU NO 52 LĪDZ 800 KV)

(i)

gaisa izolācijas slēgiekārtas

(ii)

gāzes izolācijas slēgiekārtas

(iii)

jaudas slēdži

(iv)

atdalītājslēdži

(v)

mērījumu pārveidotāji

(vi)

droseļspoles

b)

TRANSFORMATORI

(i)

jaudas transformatori

(ii)

sadales transformatori

c)

ENERGOAPGĀDES AUTOMĀTIKA UN INFORMĀCIJAS SISTĒMAS

(i)

tīkla pārvades tehnika

(ii)

aizsargreleji

d)

PILNĪBĀ PABEIGTI PROJEKTI

(i)

augstsprieguma projekti

(ii)

vidējā sprieguma projekti

e)

T&D PAKALPOJUMI

(i)

ar iekārtām saistīti pakalpojumi

(ii)

tīkla plānošana

(22)

Tirgus pētījuma gaitā konstatētās pazīmes liecina, ka produktu tirgū, pretēji Siemens uzskatam, vismaz daži no katrā I, II, … sadaļā minētajiem komponentiem varētu veidot atsevišķu ģeogrāfisko tirgu. Tomēr precīza ražojumu tirgus definīcija šī lēmuma pieņemšanai nav nepieciešama, jo neviena no iespējamām definīcijām nedotu iemeslu bažām par iespējamo konkurences apdraudējumu.

(23)

Par ģeogrāfiskā tirgus definīciju lēmumā tiek secināts, ka T&D gadījumā runa ir par EEZ mēroga tirgu. Tehniskās normas saistīto tīklu apsaimniekotājiem vairs nav šķērslis, lai saņemtu produktus no ārzemēm, sevišķi augstsprieguma aprīkojuma nozarē, kur produkti lielā mērā tiek pieskaņoti klienta individuālajām vajadzībām. Lielākie produktu piedāvātāji veiksmīgi piedalās T&D aprīkojuma piegādes konkursos visā EEZ teritorijā.

(24)

Tirgus pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka Siemens pieteikumā minētās un turpmāk uzskaitītās tirgus daļas un konkurentu vārdi katrā tirgus nozarē lielā mērā atbilst patiesībai. Izņēmums ir gatavie augstsprieguma projekti, kur neviens cits tirgus dalībnieks nenovērtēja Siemens īpatsvaru tik augstu [50-60] (1) %. Tomēr pilnībā pabeigto projektu tirgus aptver plašu produktu un komponentu klāstu, tādēļ tirgus pētījuma respondenti varētu iedalīt gatavo pakalpojumu nozarē sasniegto apgrozījumu citādi, nekā tas tiek darīts attiecībā uz pamata komponentiem.

Produkti

Siemens

VA Tech

Kopā

Galvenie konkurenti

a)

Augstsprieguma produkti

[10-20] (3)

[0-10] (3)

[20-30] (3)

Areva 18, ABB 15

(i)

Gaisa izolācijas slēgiekārtas

[0-10] (3)

[0-10] (3)

[10-20] (3)

Areva 12; ABB 9, Cegelec 6, EFACEC 6

(ii)

Gāzes izolācijas slēgiekārtas

[30-40] (3)

[10-20] (3)

[40-50] (3)

ABB 33, Areva 23

(iii)

Jaudas slēdži

[30-40] (3)

[0-10] (3)

[40-50] (3)

Areva 30, ABB 28

(iv)

Atdalītājslēdži

[30-40] (3)

[20-30] (3)

[30-40] (3)

Areva 21, HAPAM 14

(v)

Mērījumu transformatori

10-20] (3)

[0-10] (3)

[10-20] (3)

Areva 20-25, ABB 10-15, Ritz 10-15, Arteche 10-15, Pfiffner 3-8

(vi)

Droseļspoles

[20-30] (3)

[10-20] (3)

[40-50] (3)

Areva 22-27, ABB 17-22, Trafomec 5-10

b.

Transformatori

[10-20] (3)

[0-10] (3)

[20-30] (3)

ABB 18-23, Areva 13-18, RWE Solutions 8-13, Schneider 4-7, Pauwels 4-7, citi

(i)

Jaudas transformatori

[10-20] (3)

[10-20] (3)

[20-30] (3)

ABB 20-25, Areva 15-20,RWE Solutions 7-14, Pauwels 2-5, EFACEC 2-5, citi

(ii)

Sadales transformatori

[10-20] (3)

[0-10] (3)

[10-20] (3)

ABB 12-17, Schneider 10-15, RWE Solutions 8-13, Areva 7-12, Pauwels 5-10, citi

c.

Energoapgādes automātika un informācijas sistēmas

 

 

 

 

(i)

Tīkla pārvades tehnika

[10-20] (3)

[10-20] (3)

[20-30] (3)

ABB 8-12, Areva 6-10, citi (t. sk. dažādi programmatūras izstrādes uzņēmumi)

(ii)

Aizsargreleji

[20-30] (3)

[0-10] (3)

[20-30] (3)

Areva 23-27, ABB 13-17, Schneider 4-8

d.

Pilnībā pabeigti projekti

[20-30] (3)

[0-10] (3)

[30-40] (3)

ABB 18, Areva 14, Cegelec 9

(i)

Augstsprieguma projekti

[50-60] (3)

[10-20] (3)

[70-80] (3)

ABB 21, Areva 9

(ii)

Vidējā sprieguma projekti

[10-20] (3)

[0-10] (3)

[10-20] (3)

ABB 17, Areva 16, Cegelec 12

e.

T&D pakalpojumi

Nav attiecīgu tirgu uz EEZ vai valstu līmenī

(25)

Ja Siemens, VA Tech, Areva un ABB piegādā plašu T&D komponentu klāstu, tad mazie konkurenti – tādi kā Cegelec, EFACEC, Ansaldo, HAPAM vai Pauwels darbojas tikai šauros produktu segmentos.

(26)

Apvienošanās rezultātā tiek nodrošināta tirgus daļa vairāk nekā [30-40] (1) % vairākos iespējamos T&D segmentos, proti, gāzes izolācijas slēgiekārtu, jaudas slēdžu un gatavo augstsprieguma projektu jomā. Bez tam šo produktu tirgū potenciālo konkurentu skaits samazinātos no 4 līdz 3 (Siemens/VA Tech, Areva un ABB). Šie trīs tirgus segmenti savā starpā ir savienoti vertikāli, jo lielā daļā gatavo augstsprieguma projektu gāzes izolācijas slēgiekārtas ir galvenais komponents. Savukārt jaudas slēdži tiek izmantoti kā komponenti gāzes izolācijas slēgiekārtās. Siemens, VA Tech, Areva un ABB darbojas šajos trīs vertikālajos līmeņos.

(27)

Pārējos T&D tirgus segmentos Siemens un VA Tech kopējais īpatsvars ir mazāks, turklāt papildus darbojas arī citi konkurenti. Tādēļ par konkurences situāciju šajos segmentos nekādas šaubas nerodas.

(28)

Kopumā ņemot, klientu un konkurentu iebildēm par Komisijas veikto tirgus pētījumu bija mazāk negatīva pieskaņa nekā hidroelektrostaciju jautājumā. Negatīvās piezīmes drīzāk bija vispārīgas un attiecās uz faktu, ka jau koncentrētā tirgū būs par vienu konkurentu mazāk. Tādēļ Komisija sava pētījuma degpunktā izvirzīja iespējamās sekas, kādas radīsies, ja potenciālo piedāvātāju skaits dažos tirgus segmentos samazināsies no četriem līdz trim.

(29)

Pilnībā pabeigto augstsprieguma projektu tirgū Siemens un VA Tech piedāvājums pārklājas galvenokārt gatavo gāzes izolācijas slēgiekārtu (GIS) jomā. Tādējādi piedāvātāju dominējošais stāvoklis šajā nozarē ir piesaistīts GIS bāzes komponentiem. Pilnībā pabeigto projektu tirgus lielā mērā ir saistīts ar projektiem, tādēļ tam ir raksturīgas spēcīgas tirgus sadalījuma svārstības. Piecus gadus ilgā laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam Siemens īpatsvars tirgū svārstījās robežās no [5-10] (1) % 2000. gadā līdz [50-60] (1) % 2003. gadā, bet VA Tech – no [0-5] (1) 1999. gadā līdz [15-20] (1) % 2002. gadā. Pārējos projektus visos šajos gados saņēma ABB un Areva. Piedāvātāja ikgadējos tirgus daļas rādītājus var ievērojami ietekmēt kaut vai viens vienīgs liela apjoma projekts. Tādā veidā radās arī 2003. gada spēcīgās tirgus pozīcijas [50-60] (1) %. No tā lēmumā tiek izdarīts secinājums, ka gatavo augstsprieguma projektu tirgus ir piedāvājuma tirgus, kur konkurence ir “domāta tirgum”, nevis “notiek tirgū”, un iekarotā tirgus īpatsvars maz liecina par piedāvātāja faktiskajām iespējām saņemt pasūtījumus arī nākotnē.

(30)

GIS jomā EEZ tirgū darbojas tie paši konkurenti, kas darbojas augstsprieguma projektu nozarē, respektīvi, Siemens, VA Tech, ABB un Areva. Saskaņā ar Siemens sniegto informāciju tā īpatsvars tirgū kopā ar VA Tech 2003. gadā bija [40-50] (1) % (Siemens [30-40] (1) %, VA Tech [10-15] (1) %). Laikā no 1999. līdz 2003. gadam kopējais tirgus īpatsvars svārstījās diapazonā starp [40-50] (1) % un [60-70] (1) %. Tomēr atsevišķie rādītāji bija pakļauti lielākām svārstībām (Siemens [10-15] (1) %-[40-50] (1) % un VA Tech ([10-15] (1) %-[40-50] (1)). Tāpat kā gatavo projektu tirgū, arī šeit atlikušo EEZ tirgus daļu aizņēma ABB un Areva.

(31)

Augstsprieguma produktiem izvirzītās drošības prasības ierobežo Eiropas elektroapgādes uzņēmumu potenciālo piegādātāju skaitu, turklāt atšķirības starp četru vadošo uzņēmumu iekārtām, kas tiek piedāvāts noteiktos konkursos, ir acīmredzami niecīgas. Ņemot vērā šos apstākļus (piedāvājuma tirgu, tirgus līderu piedāvāto produktu nelielās atšķirības), arī GIS/gatavo augstsprieguma projektu tirgū konkurētspējīgi galvenokārt ir tikai trīs potenciālie piedāvātāji.

(32)

Tirgus pētījuma ietvaros tika izskatīti Siemens un konkurentu iesniegtie gatavo augstsprieguma projektu, GIS un jaudas slēdžu piedāvātāju saraksti un dati par laikposmu no 1999. gada. Rezultātā tika konstatēts, ka konkursos Siemens galvenais konkurents visbiežāk ir bijis ABB, kam seko Areva. VA Tech retāk piedalījās konkursos par GIS piegādi un šajā ziņā tikpat kā nebija Siemens konkurents. Retā Siemens un VA Tech ceļu krustošanās varētu būt skaidrojama ar to, ka VA Tech dalība Eiropas GIS darījumos izpaudās kā augstsprieguma aktivitāšu pārņemšana no Schneider Grenoblē. Tā izveidotā bāze koncentrējas Francijā, kamēr Siemens darbības tradicionālais ģeogrāfiskais smaguma centrs atrodas citās Eiropas daļās.

(33)

Pēc Ungārijas pievienošanās ES virkni piedāvājumu EEZ teritorijā ir iesniedzis Ganz-Transelektro. Nesen tas kopā ar Corus saņēma GIS pasūtījumu no Nīderlandes. Japāņu GIS ražotāju Toshiba-Mitsubishi (TM) un JAEPS dalība piedāvājumu konkursos EEZ aprobežojas ar Islandes un Kipras salām.

(34)

Komisija salīdzināja piedāvājumus […] (1) konkursiem, kuros piedalījās visi četri uzņēmumi, lai noskaidrotu, vai kāds no šiem uzņēmumiem nav biežāk piedāvājis viszemāko vai otro zemāko cenu. Noskaidrojās, ka tā nav.

(35)

Kā izklāstīts lēmumā, arī GIS tirgū konkurētspējīgi risinājumi ir iespējami ar trim potenciālajiem piedāvātājiem, ja vien uzņēmumu apvienošanā nav iesaistīti viszemākās vai otras zemākās cenas piedāvātāji jeb konkurenti, kas citā mērogā ir savstarpēji aizstājami. Tomēr iesniegtie dati par piedāvātājiem neļauj izdarīt šādu secinājumu.

(36)

Lēmumā ir izpētīta arī iespēja, ka plānotais pasākums varētu izraisīt koordinētu ietekmi. GIS, gatavo augstsprieguma projektu un jaudas slēdžu tirgus struktūra (trīs cieši konkurenti, nehomogēni produkti, liela apjoma pircēji) un konstatētais piedāvājuma modelis (visi konkurenti veiksmīgi piedalās konkursos visā Eiropā) ļauj secināt, ka efektīvam koordinācijas mehānismam GIS tirgū būtu īpaši jāievieš un tas būtu grūti realizējams.

(37)

Lēmumā tiek izdarīts secinājums, ka jūtami efektīvās konkurences traucējumi T&D tirgū nerodas ne pie vienas no iespējamajām ražojumu tirgus definīcijām.

C.   DZELZCEĻU APRĪKOJUMS

C1.   SLIEŽU TRANSPORTS

(38)

VA Tech pārņemšanas rezultātā VA Tech Elin EBG Traction (ETR) vairs nedarbosies kā neatkarīgs tramvaju, metro un reģionālās satiksmes vilcienu piedziņas tehnikas piedāvātājs. ETR apgādā arī integrētus sliežu transportlīdzekļu ražotājus, kas veido īpašu tramvaju un vilcienu tipu u. c. ražotāju konsorciju ar Bombardier un Siemens.

(39)

Tāpat kā agrākajos lēmumos, arī šajā lēmumā plānotā pasākuma ietekme uz EEZ piedziņas tehnikas tirgu un nacionālo sliežu transporta aprīkojuma tirgu tiek vērtēta sadalījumā pa dažādām transportlīdzekļa kategorijām, piemēram, tramvajiem, metro, reģionālās satiksmes vilcieniem un lokomotīvēm. Pārklāšanās elektropiedziņas tirgū nav vērā ņemama un nerada nekādas šaubas attiecībā uz konkurenci. Tomēr sakarā ar ETR un Siemens pozīcijām dažās dalībvalstīs eksistē tirgus, kas ir pakļauts vertikālai ietekmei.

(40)

No tirgus pētījuma izriet, ka plānotā pasākuma skartajos tirgus sektoros, t.i., tramvaju tirgū Spānijā, Polijā, Austrijā un Čehijas Republikā, metro tirgū Beļģijā un reģionālās satiksmes vilcienu tirgū Vācijā un Austrijā, pietiekama konkurence saglabāsies arī pēc pasākuma īstenošanas. Lai atdalītu saistību starp ETR un Bombardier atbilstīgi Komisijas 2001. gada 3. aprīļa lēmumam COMP/M.2139 Bombardier/Adtranz, tiek ierosināts vienlaikus pieņemt lēmumu saskaņā ar 8. panta 2. punktu, ar kuru tiktu atceltas Bombardier uzliktās saistības, ja Siemens iegūtu simtprocentīgu kontroli pār VA Tech. Šo saistību ietvaros Bombardier apņemas aprīkot savus “Linc” tipa tramvajus City-Runner tikai ar ETR piedziņu.

(41)

Neintegrētie uzņēmumi netiek izstumti šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, joprojām eksistēs vairāki neatkarīgi elektropiedziņas piedāvātāji gan tramvaju (Kiepe), gan metro (Mitsubishi) ražošanā. Otrkārt, pastāv iespēja, ka neintegrētie ražotāji divu līdz trīs gadu laikā apvienojas, kā tas notika ar Stadler tramvaju un reģionālās satiksmes vilcienu nozarē. Joprojām saglabājas arī trešā iespēja, proti, ka apvienojas integrēti un neintegrēti piedāvātāji, kā tas pagātnē jau ir noticis. Visbeidzot, arī nākotnē sliežu transporta aprīkojuma jomā saglabāsies pietiekama konkurence pat tad, ja neintegrētie piedāvātāji no elektriskā sliežu transporta tirgus izzustu. Lēmumā tiek izdarīts secinājums, ka plānotais pasākums neradīs nekādus ievērojamus šķēršļus efektīvai konkurencei elektropiedziņas un tramvaju, metro, reģionālās satiksmes vilcienu un lokomotīvju aprīkojuma tirgū.

C2.   KONTAKTTĪKLI

(42)

Lēmumā tiek secināts, ka jautājums par to, vai eksistē kopīgs visu veidu kontakttīklu tirgus vai tikai mazāki ražojumu tirgus segmenti, piemēram, tikai tālsatiksmes kontakttīklu jomā, var palikt atklāts. Apvienošanās skar tikai vienu nacionālo tirgu. Vācijas tirgū Siemens un VA Tech kopīgais īpatsvars būtu [30-40] (1) %, kam seko Balfour Beatty ar līdzīgiem rādītājiem un pieci mazāki konkurenti. Balstoties uz tirgus pētījumu, Komisija secina, ka pēc apvienošanās neradīsies nekādi būtiski šķēršļi, kas varētu apdraudēt efektīvu konkurenci. Tas pats attiecas arī uz mazāko iespējamo ražojumu tirgus sektoru, respektīvi, tālsatiksmes kontakttīklu tirgu, kur pārklāšanās skartajam produktam ir tikai viens klients, proti, Deutsche Bahn, un darbojas vismaz četri potenciālie konkurenti. Turklāt ir noskaidrots, ka Siemens un VA Tech savstarpēji konkurē tikai retos gadījumos. Arī neoficiāla vienošanās starp apvienojamajiem uzņēmumiem un Balfour Beatty ir uzskatāma par maz ticamu, jo tirgus ar katru gadu sarūk un VA Tech nav uzskatāms par atsevišķu uzņēmumu, kas būtu jāpārņem, lai atvieglotu koordināciju. Tādēļ Komisija secina, ka kontakttīklu tirgū neradīsies nekādi jūtami šķēršļi efektīvai konkurencei.

C3.   DZELZCEĻA ELEKTROAPGĀDE

(43)

Dzelzceļa elektroapgāde ir saistīta ar elektroenerģijas pievadīšanu apsaimniekotāja kontakttīklam ar apakšstaciju (pievades punktu) starpniecību. Lēmumā aplūkotais ražojumu tirgus ir sadalīts divās daļās – kopējā apakšstaciju tirgū un komponentu tirgū. Pastāv pārklāšanās Vācijas dzelzceļa elektroapgādes spēkstaciju uzturēšanas jomā. Apvienošanās skar divu valstu dzelzceļa elektroapgādes tirgu. Austrijā Siemens un VA Tech kopējais īpatsvars tirgū būtu [40-50] (1) %. Līdzās Siemens/VA Tech eksistē četri starptautiski aktīvi potenciālie piedāvātāji – ABB, Areva, Balfour Beatty un SAG (RWE), kuru īpatsvars tirgū ir no 5 līdz 25 %, kā arī daži mazāki piedāvātāji. Pieprasījuma puse ir ļoti koncentrēta, un šajā relatīvi šaurajā tirgū, kur tiek organizēti piedāvājumu konkursi, 90 % no kopējā pieprasījuma veido Österreichsche Bundesbahnen un Wiener Linien. Tas izraisa ievērojamas piedāvājuma tirgus svārstības.

(44)

Vācijā Siemens un VA Tech kopējā tirgus daļa būtu apmēram tikpat liela kā Austrijā. Konkurenti ir ABB, Balfour Beatty, Elpro un Spitzke. VA Tech darbojas gandrīz tikai tālsatiksmes segmentā, kur vienīgais klients ir Deutsche Bahn. Tā kā runa ir par piedāvājuma tirgu ar vienu spēcīgu klientu, kur pastāv pārklāšanās, kopējā dzelzceļu elektroapgādes apakšstaciju nozarē bažas par konkurenci nerodas. Attiecībā uz apakšstaciju komponentiem Komisijai tika norādīts, ka apvienotie uzņēmumi noteiktu komponentu jomā iegūtu monopola stāvokli, kas potenciāli varētu veicināt konkurentu izstumšanu. Tomēr tirgus pētījuma rezultātā izrādījās, ka Siemens nepiedāvā nevienu no šiem trim komponentiem, bet diviem no tiem ir konkurējoši piedāvātāji, un attiecībā uz vienu komponentu, kura vienīgais piedāvātājs ir VA Tech, Deutsche Bahn aktīvi centās panākt, lai to pārbauda un galīgi apstiprina kompetentā regulējošā iestāde. Lēmumā tiek secināts, ka dzelzceļu elektroapgādes tirgū nerodas nekādi šķēršļi, kas varētu kavēt efektīvu konkurenci. Tas pats attiecas uz dzelzceļu elektroapgādes spēkstaciju uzturēšanu, kur VA Tech piegādāja tikai vienu no kopumā 20 spēkstacijām, ko saviem spēkiem arī vislabāk spēj remontēt, un Siemens un VA Tech produktiem pastāv vairākas iespējamas alternatīvas.

C4.   DZELZCEĻA PĀRBRAUKTUVES

(45)

Gan Siemens, gan VA Tech ir dzelzceļa pārbrauktuvju aprīkojuma piedāvātāji. VA Tech darbojas tikai Austrijā, bet Siemens Austrijas tirgū var uzskatīt par potenciālu jaunpienācēju. Kāds klients izvirzīja jautājumu, vai Siemens pēc apvienošanās neizņems no tirgus VA Tech produktus un neaizstās tos ar savu piedāvājumu. Taču tirgus pētījums parādīja, ka VA Tech produkti pieder kādam vācu uzņēmumam, kam ir juridiskas tiesības nodot realizācijas pilnvaras kādam citam uzņēmumam. Līdz ar to piedāvātāju skaits Austrijas tirgū paliks nemainīgs.

D.   FREKVENCES PĀRVEIDOTĀJI

(46)

Siemens un VA Tech abi piedāvā frekvences pārveidotājus. Tirgus pētījums apstiprināja Siemens viedokli, ka frekvences pārveidotāju ģeogrāfiskais tirgus ir EEZ. Saskaņā ar iepriekšējiem lēmumiem attiecīgā ražojumu tirgus sadalīšanā jānovelk robeža pie 100 kW. Nav obligāti tālāk iedalīt frekvences pārveidotājus ar jaudu virs 100 kW pārveidotājos ar ūdens dzesēšanu un četru kvadrantu pārveidotājos, jo konkurences situācijas novērtējumu tas tāpat nemainītu.

(47)

Frekvences pārveidotāju ar jaudu līdz 100 kW sektorā Siemens un VA Tech kopējais īpatsvars nepārsniedz [15-20] (1) %. Sakarā ar to, ka VA Tech 2004. gadā izveidoja kopuzņēmumu ar Schneider un Toshiba (STI), var pieskaitīt arī STI tirgus daļu. Tomēr arī šajā gadījumā kopējais tirgus īpatsvars nav lielāks kā [30-40] (1) %. Nozīmīgi konkurenti ir ABB un Danfoss ar 10-20 %, kā arī Lenze, SEW Eurodrive, Vacon un Yaskawa/Omron ar 5-10 % katram. Vietējā līmenī eksistē daudzi mazāki, taču labi pārstāvēti uzņēmumi. Pārveidotājiem ar jaudu virs 100 kW kopējā tirgus daļa, ieskaitot kopuzņēmuma STI daļu, ir mazāka par [20-30] (1) %. Arī frekvences pārveidotājiem ar ūdens dzesēšanu un četru kvadrantu pārveidotājiem īpatsvars nepārsniedz [20-30] (1) %. Tādēļ Komisija secināja, ka ne pie vienas no iespējamajām ražojumu tirgus definīcijām nerodas nekādas šaubas attiecībā uz konkurenci.

E.   METALURĢIJAS UN CITU RŪPNIECISKO IEKĀRTU RAŽOŠANA

1.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMU TIRGUS

a.   Iedalījuma principi

(48)

Rūpniecisko iekārtu ražošanu iespējams sadalīt pa nozarēm (piemēram, metalurģija, ķīmija, papīrrūpniecība, cementa ražošana utt.). Aplūkojamais gadījums attiecas galvenokārt uz metalurģijas iekārtu ražošanu. To savukārt var iedalīt mehānisko un elektrisko iekārtu ražošanā un iekārtu uzturēšanā un pakalpojumu sniegšanā.

(49)

Mehānisko rūpniecības iekārtu izmantošana tiek plānota attiecīgā ražošanas procesa ietvaros, veidojot mašīnu parku un iekļaujot tās ražošanas aprīkojumā. VA Tech šajā jomā kā piedāvātājs darbojas ar meitas uzņēmuma VAI starpniecību. Siemens pats kā piedāvātājs nedarbojas, taču metalurģijas iekārtu nozarē tam pieder […] (1) kapitāla daļas SMS Demag, kas ir viens no diviem tuvākajiem VA Tech konkurentiem.

(50)

Elektrisko rūpniecības iekārtu izgatavošana ietver iekārtas elektrifikāciju, piedziņas risinājumu izstrādi un montāžu, kā arī pašu automatizāciju, kas pamatā sastāv no elektriskajām kontroles un regulēšanas sistēmām un procesa automātikas. Gan Siemens, gan VA Tech šajā jomā darbojas kā piedāvātāji, bet VA Tech īsteno savas aktivitātes ar meitas uzņēmumu VAI (metalurģijas nozarē) un Elin EBG (dažādos sektoros) starpniecību.

(51)

Iekārtu uzturēšana un pakalpojumu sniegšana ietver aktuālos remontdarbus un pakalpojumus, taču neietver jaunu iekārtas daļu koncepciju izstrādāšanu. Siemens un VA Tech abi nodarbojas gan ar iekārtu uzturēšanu, gan pakalpojumu sniegšanu metalurģijas nozarē.

b.   Mehānisko metalurģijas iekārtu ražošana

(52)

Siemens uzskata, ka rūpniecisko iekārtu mehāniskā daļa katrā nozarē ir specifiska un tādēļ pieņem, ka mehānisko metalurģijas iekārtu jomā pastāv atsevišķs ražojumu tirgus. Tomēr detalizētāks iedalījums pa atsevišķiem procesu posmiem, kādu Komisija piemēroja savā lēmumā par SMS/Mannesman Demag  (4), netika veikts, jo Siemens uzskata, ka šeit runa ir tikai par atsevišķiem kopējā mehānisko ražošanas iekārtu tirgus segmentiem.

(53)

No tirgus pētījuma rezultātiem Komisija secināja, ka arī šajā lēmumā ir nepieciešams tāds pats iedalījums pa atsevišķiem procesu posmiem, kādu tā savā lēmumā par SMS/Mannesman Demag piemēroja mehānisko rūpniecības iekārtu ražošanai dzelzs un tērauda nozarē. Šajā nolūkā jānodala čuguna ražošanas, tērauda ražošanas, nepārtrauktās liešanas iekārtu, karstās un aukstās velmēšanas, kā arī profilu velmēšanas iekārtu, tērauda lentes izgatavošanas, presēšanas un kalšanas aprīkojuma ražojumu tirgus. Turklāt ir nepieciešams atsevišķi izdalīt melnās un krāsainās metalurģijas iekārtas.

(54)

Tomēr precīza ražojumu tirgus definīcija mehānisko metalurģijas iekārtu jomā nav obligāti nepieciešama.

c.   Elektrisko metalurģijas iekārtu ražošana

(55)

Elektrisko metalurģijas iekārtu ražošana aptver 0. līmeni – automatizācijas nodrošināšanu (elektroapgādi un piedziņu), pašu automatizāciju (1. un 2. līmeni) un jaunāko nozari – iekārtu loģistikas IT risinājumus/MES (3. līmeni).

Nav vienota tirgus

(56)

Siemens uzskata, ka elektrisko rūpniecības iekārtu ražošana metalurģijas nozarē ir atkarīga no konkrētās nozares un neveido patstāvīgu tirgu.

(57)

Tomēr tirgus pētījuma gaitā lielākā daļa tirgus dalībnieku uzskatāmi parādīja, ka elektrisko iekārtu ražošanai metalurģijas nozarē ir nepieciešams īpašs know-how. Savos argumentos konkurenti īpaši uzsvēra savu inženieru specializāciju. Tirgus pētījuma ietvaros saņemto atbilžu atsauces sarakstu saturs ļauj secināt, ka vairums klientu pieprasa, lai piedāvātājiem būtu vispāratzīta pieredze metalurģijas jomā. […] (1). Vēl viena pazīme, kas liecina par to, ka nozares specifiskajai specializācijai ir tendence palielināties, ir agrāko mehānisko metalurģijas iekārtu ražošanas speciālistu Danieli, SMS Demag un VAI progresējošā darbība elektrisko metalurģijas iekārtu jomā.

(58)

Ja 0. līmeņa produktu (elektroapgādes, piedziņas) specifiskā piemērošana tieši metalurģijai ir tikai neliela, ar 1. un 2. līmeņa (pašas automatizācijas) ražojumiem tā vairs nav. Tas ir skaidrojams ar nepieciešamību pēc specifiskiem nozares risinājumiem (programmatūras moduļiem), kas tiek izmantoti šajos līmeņos. Siemens un tā konkurenti strādā pie tā, lai elektrisko ražošanas iekārtu nozarē varētu piedāvāt šādus risinājumus specifiskās nozares produktu grupās.

(59)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ, konkretizējot ražojumu tirgu, jāpieņem, ka vismaz metalurģijas nozarē eksistē atsevišķs elektrisko ražošanas iekārtu tirgus. Šādu tirgu var definēt vai nu kā kopējo elektrisko metalurģijas iekārtu tirgu, kas ietver arī eventuālās atsevišķās tirgus daļas, vai šaurākā nozīmē kā iespējamo 0. līdz 2. līmeņa elektrisko metalurģijas iekārtu kopējo tirgu dzelzs un tērauda ražošanas nozarē.

Iespējamais tirgus dalījums pa atsevišķām procesu jomām vai posmiem

(60)

Daži tirgus dalībnieki uzskata, ka elektrisko iekārtu ražošanas tirgus ir sadalāms sīkāk pa atsevišķiem metalurģisko ražošanas procesu etapiem. Vairākus apstiprinājumus tam deva tirgus pētījums, tomēr nav nepieciešams viennozīmīgi izšķirt jautājumu par to, vai pastāv nodalīts elektrisko metalurģijas iekārtu tirgus trīs galvenajos metalurģijas posmos (šķidrajā, karstajā un aukstajā fāzē) un specifiskajā garo izstrādājumu velmēšanas jomā. Lai pieņemtu šo lēmumu, nav jānoskaidro arī tas, vai ir nepieciešams tālāks sadalījums pa ražošanas procesa posmiem.

Atsevišķs tirgus 1. un 2. automatizācijas līmenim?

(61)

Arī tas, vai 1. un 2. līmeņa ražojumu tirgus ir aplūkojams atsevišķi vai kopā, šī lēmuma pieņemšanā nav būtiski.

Atsevišķs tirgus dzelzs/tērauda nozarē un alumīnija nozarē, sevišķi karstajā un aukstajā alumīnija velmēšanā

(62)

Arī jautājums, vai ir nepieciešams nodalīt ražojumu tirgu dzelzs/tērauda un alumīnija velmēšanas sektoros, var palikt neatbildēts.

Iespējamais iekārtu loģistikas IT risinājumu/MES/3. līmeņa tirgus

(63)

Komisijas veiktais tirgus pētījums deva norādes uz to, ka attīstās atsevišķs, specifisks metalurģijā izmantojamo ražojumu tirgus iekārtu loģistikas IT risinājumiem/MES/3. līmenim. Tomēr nav nepieciešams izšķirt jautājumu, vai tas ir patstāvīgs atzars, kas ir iekļaujams kopējā elektrisko metalurģijas iekārtu tirgū vai no tā izdalāms.

d.   Iekārtu uzturēšana un pakalpojumu sniegšana

(64)

Siemens uzskata, ka ar metalurģijas iekārtām saistīto pakalpojumu sniegšana veido atsevišķu tirgu. Komisijas veiktais pētījums būtībā apliecina šādu uzskatu. Taču precīza tirgus definīcija šajā jomā nav nepieciešama.

e.   Elektrisko rūpniecības iekārtu ražošana nemetalurģijas nozarēs

(65)

Specifiska nozares tirgus definīcija elektrisko rūpniecības iekārtu ražošanas jomā nemetalurģijas nozarēs šajā lēmumā nav nepieciešama, jo plānotā apvienošanās neatkarīgi no ražojumu tirgus definīcijas (kas aptver vairākas nozares vai nodala katras atsevišķas nozares tirgu) nerada nekādas šaubas attiecībā uz konkurenci.

f.   Secinājums par ražojumu tirgus definīciju metalurģijas iekārtu un citu nozaru ražošanas iekārtu nozarē

(66)

Šajā lēmumā jāpieņem, ka mehānisko metalurģijas iekārtu ražošanas jomā eksistē šāds ražojumu tirgus:

kopējais mehānisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgus, kas aprobežojas tikai ar dzelzi saturošiem metāliem vai ietver gan melno, gan krāsaino metalurģiju;

iespējamās mehānisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgus daļas dažādiem procesa līmeņiem.

(67)

Šajā lēmumā jāpieņem, ka elektrisko metalurģijas iekārtu ražošanas jomā eksistē šāds ražojumu tirgus:

kopējais elektrisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgus, kas ietver visos iespējamos pakārtotā tirgus sektorus;

iespējamais (šaurāk interpretētais) 0. līdz 2, automatizācijas līmeņa elektrisko metalurģijas iekārtu ražošanas kopējais tirgus dzelzs/tērauda ražošanas jomā;

iespējamais atsevišķais elektrisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgus šķidrajai, karstajai un aukstajai fāzei, kā arī garu izstrādājumu velmēšanas fāzei (procesiem atbilstoši tirgus sektori) dzelzs/tērauda ražošanas jomā, kā arī iespējamais atsevišķais tirgus sadalījumā pa procesa etapiem (neveicot sīkāku iedalīšanu automatizācijas līmeņos) un iespējamais atsevišķais tirgus 1. un 2. automatizācijas līmenim;

karstajā un aukstajā alumīnija velmēšanā izmantojamo ražojumu tirgus un

iespējamais iekārtu loģistikas IT risinājumu/MES/3. līmeņa tirgus.

(68)

Turklāt šajā lēmumā tiek pieņemts, ka eksistē vismaz viens nodalīts ražojumu tirgus metalurģijas iekārtu uzturēšanas un pakalpojumu sniegšanas nozarē.

(69)

Konkretizēt ražojumu tirgus definīciju citām nozarēm paredzētu elektrisko rūpniecības iekārtu ražošanas jomā nav nepieciešams.

2.   ATTIECĪGAIS ĢEOGRĀFISKAIS TIRGUS

a.   Mehānisko metalurģijas iekārtu ražošana

(70)

Siemens uzskata, ka mehānisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgus ir aplūkojams pasaules vai vismaz EEZ līmenī un tam piemīt izteikta globalizācijas tendence.

(71)

Taču šajā lēmumā nav nepieciešams definēt attiecīgo ģeogrāfisko tirgu, jo plānotā apvienošanās neatkarīgi no ģeogrāfiskā tirgus definīcijas (EEZ mēroga vai plašāka mēroga tirgus) neizraisa nekādas šaubas attiecībā uz konkurences situāciju mehānisko metalurģijas iekārtu ražošanas jomā.

b.   Elektrisko metalurģijas iekārtu ražošana

(72)

Arī elektrisko metalurģijas iekārtu ražošanas jomā Siemens pieņem, ka eksistē globālais tirgus.

(73)

Saskaņā ar tirgus pētījuma rezultātiem šajā lēmumā būtu jāvadās pēc tā, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus aptver vismaz EEZ, vienlaikus apsverot iespēju, ka tirgus mērogs varētu būt vēl plašāks.

(74)

Tas attiecas uz visām atsevišķajām tirgus daļām un elektrisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgus sektoriem, ieskaitot iekārtu loģistikas IT risinājumu/MES/3. līmeņa iespējamo tirgu.

(75)

Siemens piekrīt Komisijas piedāvātajai elektrisko metalurģijas iekārtu ražošanas ģeogrāfiskā tirgus definīcijai tikai tiktāl, cik Komisija ir gatava atzīt EEZ robežas pārsniedzoša tirgus iespējamo esamību, taču neatbalsta uzskatu, ka attiecīgajā tirgū nav ietverami atsevišķi Āzijas reģioni. Šādi tirgus sektori ārvalstu piedāvātājiem esot pieejami bez ierobežojumiem.

(76)

Taču Komisija joprojām uzskata, ka atsevišķos pasaules reģionos turpina pastāvēt atšķirīgi konkurences nosacījumi, kuru cēlonis nav meklējams tikai vēsturiskos faktoros. Tomēr šajā gadījumā nav nepieciešams precīzāk definēt, vai pastāv tikai EEZ mēroga tirgus vai daudz plašāks, iespējams, pat pasaules mēroga tirgus.

c.   Iekārtu uzturēšana un pakalpojumu sniegšana

(77)

Pēc Siemens domām, šis tirgus būtu jādefinē kā EEZ mēroga tirgus. Tomēr vairums tirgus dalībnieku uzskata, ka tas ir šaurāks, jo šajā jomā par īpaši būtiskiem faktoriem tiek uzskatīts tas, ka piegādātājs atrodas tuvu ģeogrāfiskā ziņā, un zināmā mērā arī tas, ka ar to ir iespējams sazināties dzimtajā valodā. Virkne klientu nebūtu ar mieru izvēlēties piegādātājus no citas dalībvalsts nekā tā, kurā atrodas viņu ražotne, pat tad, ja pašreiz izmantojamo pakalpojumu cenas palielinātos par 5 līdz 10 %. Tas attiecas gan uz mehānisko, gan elektrisko iekārtu piedāvātājiem.

(78)

Tomēr šī lēmuma pieņemšanai precīza tirgus definīcija nav nepieciešama. Jebkurā gadījumā attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus nav šaurāks par valsts un plašāks par EEZ tirgu.

d.   Elektrisko rūpniecības iekārtu ražošana citās nozarēs

(79)

Uzņēmuma VA Tech iekšējā organizācija, ko veido metālapstrādes iekārtu ražotājs VAI, kas darbojas globālā mērogā, un Elin EBG kā par elektrisko iekārtu ražošanu atbildīgā uzņēmuma daļa, kas savu darbību koncentrē galvenokārt Austrijā un turklāt darbojas arī rūpniecisko iekārtu ražošanas nozarē Centrālajā Eiropā, dod pamatu uzskatīt, ka pārējo elektrisko rūpniecības iekārtu ražošanas ģeogrāfiskais tirgus ir aplūkojams šaurāk nekā specifiskais elektrisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgus. Šādu skaidrojumu apstiprināja arī tirgus pētījums, kurā sniegtajās atbildēs daudzi rūpniecības uzņēmumi izteica viedokli, ka attiecīgajam ģeogrāfiskajam tirgum ir drīzāk valsts vai reģionāls raksturs. Atsevišķu, specifisku ražošanas procesu gadījumā, piemēram, papīrrūpniecībā vai ķīmiskajā rūpniecībā, tirgus būtu aplūkojams arī plašāk. Tomēr tirgus pētījums nedeva nekādu iemeslu uzskatīt, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus varētu pārsniegt EEZ robežas.

(80)

Tomēr precīza attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus norobežošana šajā lēmumā nav nepieciešama. Jebkurā gadījumā attiecīgais tirgus nav aplūkojams šaurāk kā valsts mērogā un plašāk kā EEZ mērogā.

3.   KONKURENCES NOVĒRTĒJUMS

a.   Mehānisko metalurģijas iekārtu ražošana

(81)

EEZ vai pasaules mēroga mehānisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgū vai tā sektoros – mehānisko tērauda rūpniecības un nepārtrauktās tehnoloģijas liešanas iekārtu tirgū – apvienošanās izraisīs ievērojamu konkurences pavājināšanos starp Siemens/VAI un tā galveno konkurentu SMS. Tā rezultātā Siemens/VAI izveidosies valdošas pozīcijas tirgū, un radīsies jūtami šķēršļi efektīvai konkurencei minētajos tirgus sektoros.

(1)   Tirgus apstākļi

(82)

Atšķirībā no VA Tech, Siemens šajā jomā nedarbojas. Siemens norāda, ka VA Tech daļa visos eventuālajos tirgus sektoros ir mazāka par [10-15] (1) %.

(83)

Taču pārējie tirgus dalībnieki pauž uzskatu, ka VA Tech īpatsvars eventuālajos mehānisko iekārtu tirgus sektoros ir ievērojami lielāks. Tika novērtēts, ka metalurģijas iekārtu jomā VA Tech īpatsvars pasaules un EEZ tirgū ir aptuveni tikpat augsts kā agrākajam vienīgajam tirgus līderim SMS-Demag (turpmāk SMS), kam seko Danieli – trešais un turpmāk vienīgais komplekso risinājumu piedāvātājs, kas darbojas visā EEZ teritorijā. Atsevišķos eventuālajos mehānisko iekārtu tirgus sektoros VA Tech tiek viennozīmīgi uzskatīts par līderi.

(84)

Tirgus dalībnieku izteikumi deva arī iemeslu pieņemt, ka mehānisko metalurģijas iekārtu tirgum vai tā sektoriem ir raksturīga spēcīga koncentrācija.

(85)

SMS uzskata VAI par galveno konkurentu vairumā darbības jomu. Kā savu un VAI īpatsvaru mehānisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgū tas norāda attiecīgi 24 un 20 %. Atsevišķiem procesiem paredzēto produktu tirgū abu vadošo uzņēmumu kopīgais īpatsvars ir ievērojami lielāks. Tērauda ražošanas iekārtu jomā VAI un SMS pozīcijas ir vienādas (abiem 33 %), bet nepārtrauktās liešanas tehnoloģiju jomā VAI krietni vien pārspēj SMS (SMS – 23 %, VAI – 62 %). VAI savos publiskajos paziņojumos ir apstiprinājis gan savu vadošo lomu nepārtrauktas liešanas tehnoloģiju jomā, gan lielo tirgus īpatsvaru.

(2)   Kopējais mehānisko metalurģijas iekārtu tirgus dzelzs un tērauda ražošanā vai kopējais tirgus, kas ietver arī krāsaino metālu ražošanu: ievērojami efektīvas konkurences traucējumi

(86)

Tirgus pētījums parādīja, ka sakarā ar Siemens mazākuma dalību SMS uzņēmumu apvienošanās ievērojami pavājinās konkurenci, kas patlaban valda VAI un SMS starpā. Ņemot vērā VAI īpaši spēcīgās pozīcijas šajā augstas koncentrācijas tirgū, ļoti ciešās konkurences attiecības starp VAI un Siemens un faktu, ka citi konkurenti nespēs pietiekami ierobežot Siemens/VAI konkurences iespējas, ja mazināsies konkurences spiediens uz Siemens/VAI no SMS puses, apvienošanās jebkurā gadījumā novedīs pie jūtama efektīvās konkurences apdraudējuma, ko radīs nekoordinētā darbība un, iespējams, arī Siemens/VAI dominējošā stāvokļa izveidošanās tirgū.

(87)

Starp VAI un SMS aplūkojamajā tirgū valda visciešākās konkurences attiecības. Šo attiecību dēļ klients, kurš noteikta metalurģijas projekta īstenošanā ir atteicies no VA Tech, visticamāk kā pirmo alternatīvu izvēlēsies SMS. Tas izriet no novērtējuma, ko veica tirgus pētījuma aptaujātie konkurenti un klienti.

(88)

Kopumā ņemot, par trešo spēcīgāko konkurentu tiek uzskatīts Danieli, taču lielākoties tā pozīcijas ievērojami atpaliek no SMS un VAI. Tā galvenā stiprā puse ir garo izstrādājumu velmēšana, kur tas ir tirgus līderis. Ņemot vērā tā tirgus pozīcijas un klientu novērtējumu, Danieli diez vai spētu aizkavēt konkurences atslābumu mehānisko metalurģijas iekārtu tirgū vai apdraudēt dominējošo stāvokli, uz kuru VAI varētu pretendēt, pateicoties Siemens/VAI priekšrocībām informācijas ziņā. Turklāt, lai klients varētu veiksmīgi tirgoties par metalurģijas iekārtām, viņam ir nepieciešami vismaz trīs cenu piedāvājumi.

(89)

No citu konkurentu puses nekāds jūtams spiediens nav sagaidāms. Lielākie piedāvātāji, ko Siemens nosauca līdzās trim tirgus līderiem, Eiropā darbojas maz vai nedarbojas vispār, tādēļ no Eiropas klientu viedokļa nav uzskatāmi par potenciālu alternatīvu. Savukārt attiecībā uz mazajiem piedāvātājiem ir maz ticams, ka tie spētu veiksmīgi startēt liela apjoma projektos. Ja neņem vērā trīs tirgus līderus, konkurence ir sadrumstalota un tādēļ nespēj mazināt šo trīs vadošo piedāvātāju kontroli pār tirgu.

(90)

Lielam mehānisko metalurģijas iekārtu piedāvātājam ir liels skaits klientu, no kuriem tas saņem vairumu pasūtījumu, kā rezultātā mazinās tā atkarība no atsevišķiem klientiem.

(91)

Apvienošanās varētu ievērojami pavājināt konkurences spiedienu, ko SMS izdara uz Siemens/VAI. Tā ļautu Siemens papildus esošajām 28 % kapitāla daļām iegūt arī kontroli pār VA Tech. Tomēr, ņemot vērā aplūkojamā gadījuma īpašos apstākļus (skat. nākošo rindkopu: iepriekšējā pārdošanas iespēju izmantošana; normālā gadījumā akciju vērtība jānosaka 31.12.2004.), nav iespējams ar pietiekamu pārliecību apgalvot, ka Siemens rīcībā esošās SMS akcijas 28 % apmērā (un finansiālā līdzdalība SMS darbības rezultātos, kas parasti ar to saistās) būs par iemeslu tam, ka Siemens/VA Tech konkurence ar SMS atslābs. […] (1)

(92)

Siemens izmantoja pārdošanas opciju, lai pārdotu savas SMS kapitāla daļas vairākuma akcionāram. Taču Siemens turēto kapitāla daļu vērtība ir strīdīga, un Vācijas tiesu instancēs ir uzsākts juridisks strīds, kas, iespējams, turpināsies ilgi. Kamēr tas nav izšķirts un Siemens nav īstenojis 28 % akciju pārdošanu […] (1).

(93)

[…] (1).

(94)

[…] (1).

(95)

[…] (1). Tā kā Siemens īpašumā joprojām saglabāsies 28 % SMS, apvienošanās ievērojami pavājinās konkurenci starp Siemens/VAI un SMS. Jautājums par to, vai informācijas priekšrocības salīdzinājumā ar spēcīgāko konkurentu SMS un izvirzīšanās tirgū attiecībā pret Danieli nodrošinās Siemens/VAI dominējošu stāvokli, var palikt atklāts. Jebkurā gadījumā apvienošanās varētu īpaši nelabvēlīgi ietekmēt konkurenci nekoordinētas uzņēmumu darbības rezultātā. Tas rada ievērojamus šķēršļus efektīvai konkurencei kopējā mehānisko metalurģijas iekārtu tirgū.

(3)   Mehānisko metalurģijas iekārtu tirgus segmenti: vadošo pozīciju pamatojums

(96)

Šie secinājumi attiecināmi arī uz iespējamiem atsevišķiem procesu posmiem mehānisko iekārtu ražošanas tirgus segmentiem tērauda rūpniecības un nepārtrauktās liešanas tehnoloģiju jomā. Tomēr nav iespējams ar pietiekamu pārliecību konstatēt, vai apvienošanās radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei arī pārējos mehānisko metalurģijas iekārtu iespējamos tirgus segmentos.

(97)

Komisijas veiktā tirgus pētījumā aptaujātie konkurenti un klienti tērauda ražošanai paredzēto mehānisko iekārtu tirgus segmentā visaugstākajās pozīcijās izvirzīja VAI. Uzreiz pēc tam seko SMS. Šajā augstas koncentrācijas tirgū VAI un SMS ir liels īpatsvars gan EEZ, gan pasaules mērogā. Pasaules tirgū tas svārstās no 30 līdz 40 %, un ir ļoti ticams, ka to īpatsvars EEZ tirgū ir vēl lielāks. Šie augstie īpatsvara rādītāji ļauj secināt, ka tirgus jau ir ļoti koncentrēts, tāpēc palielinās iespēja, ka tas nelabvēlīgi ietekmēs klientus. Vēl ticamāku šo iespēju padara ciešā konkurence starp abiem spēcīgākajiem piedāvātājiem, kas pēc apvienošanās atslābs par labu vadošajam uzņēmumam. VAI un SMS ir visciešākie konkurenti. Trešajā vietā ar lielu starpību ierindojas Danieli, ar kuru konkurence nav tik izteikta. Pārējā konkurence ir sadrumstalota. Mazie piedāvātāji apjomīgos projektos nevar konkurēt ar lielajiem vai ir spiesti ar tiem sadarboties, vai specializējas atsevišķās tirgus nišās.

(98)

Nepārtrauktas liešanas tehnoloģijām paredzēto mehānisko iekārtu potenciālajā tirgus segmentā klienti un konkurenti kā viennozīmīgu tirgus līderi gan EEZ, gan pasaules mērogā min VAI. Tā īpatsvars EEZ un pasaules tirgū visticamāk ir lielāks par 50 %. SMS tiek ierindots otrajā vietā un ir tuvākais VAI konkurents. Danieli ieņem trešo vietu, taču ievērojami atpaliek. Konkurence ir sadrumstalota un nevarēs ierobežot VAI kontroli pār tirgu.

(99)

Šādi apstākļi […] (1) novestu pie Siemens vadošo pozīciju veidošanās eventuālajos tērauda ražošanai un nepārtrauktas liešanas tehnoloģijām paredzēto mehānisko iekārtu tirgus segmentos un tādējādi jūtami traucētu efektīvu konkurenci.

b.   Elektrisko metalurģijas iekārtu ražošana

Elektrisko metalurģijas iekārtu tirgus (0. līdz 2. līmenis, dzelzs/tērauds), eventuālo procesu jomu un procesu etapu tirgus segmenti

Tirgus struktūra un sadalījums

(100)

Tirgus pētījums apliecināja, ka daudzi tirgus dalībnieki uzskata Siemens par EEZ un pasaulē svarīgāko elektrisko metalurģijas iekārtu piedāvātāju dzelzs un tērauda ražošanas nozarē. Tas attiecas uz potenciālo kopējo tirgu un uz lielāku daļu atsevišķo tirgus sektoru, izņemot garu izstrādājumu velmēšanu, kur par tirgus līderi tiek uzskatīts Danieli. Minētajās jomās VAI tiek uzskatīts par spēcīgu konkurentu un vairumā gadījumu izvirzīts otrajā vietā, bet nepārtrauktas liešanas tehnoloģiju ziņā pat pielīdzināts Siemens. Tomēr šeit jāuzsver, ka ir arī četri citi konkurenti, kas tiek uzskatīti par spēcīgiem potenciālajiem piedāvātājiem. Šeit visbiežāk tiek minēti ABB, Alstom, SMS un Danieli, bet dažās jomās, sevišķi pasaules mērogā, arī Toshiba (vai TMEIC-GE) un Sundwig-AndRitz, Ingelectric un ASI Robicon.

Tirgus sadalījums

(101)

Īpatsvara sadalījums šajā homogēnajā un diferencētajā produktu un pakalpojumu tirgū ir nosakāms tikai ar lielām grūtībām. Komisijas rīcībā ir daži Siemens novērtējumi, no kuriem daļa iesniegta sakarā ar šo procedūru, bet daļa – krietnu laiku pirms tās uzsākšanas. Ir arī novērtējumi, ko sastādījis VA Tech procedūras uzsākšanas, kā arī novērtējumi, kas iesniegti pēc procedūras ietvaros izteikta Komisijas lūguma. Turklāt procedūras vajadzībām tika saņemti arī novērtējumi no SMS. Visi šie novērtējumi atspoguļo ļoti plašu tirgus īpatsvara diapazonu. Siemens savā novērtējumā pieņem, ka kopējais īpatsvars tirgū pat nesasniedz 20 %, kamēr VAI norāda ievērojami lielākus skaitļus – apmēram 40-50 %. Augstākie rādītāji atsevišķu procesu posmu segmentos izriet no SMS novērtējuma.

(102)

Pēc Komisijas (un dažu minēto konkurentu) domām, nevienu no šiem novērtējumiem nevar uzskatīt par īpaši precīzu.

(103)

Komisija izvērtēja nozīmīgāko konkurentu ietekmi minētā tirgus galvenajā daļā, t.i., pasūtījumus par vairāk kā 1 milj. EUR laikposmā no 2002. līdz 2004. gadam. Tā iztaujāja konkurentus par visiem minētajā periodā saņemtajiem pasūtījumiem un saskaitīja kopā attiecīgos rādītājus. Aptaujas rezultāti atspoguļo aptaujāto uzņēmumu relatīvo lielumu. Vēlākā procedūras stadijā Siemens papildus iesniedza detalizētu informāciju par konkurentiem, kas darbojas ar metālapstrādes šķidrajā fāzē izmantojamo aprīkojumu. Komisija pārbaudīja šo informāciju un pēc tam, kad to apstiprināja klienti un/vai konkurenti, ņēma vērā lēmuma pieņemšanā. Pēc Komisijas domām, šis aprēķins ir uzskatāms par izmantojamu faktiskā tirgus sadalījuma aplēsi. Tomēr norādītais tirgus īpatsvars jāuzskata par augstākajām vērtībām, pieņemot, ka faktiskie rādītāji, visticamāk, ir zemāki.

(104)

Šie skaitļi parāda, ka apvienošanās rezultātā tirgus īpatsvars visticamāk nepalielināsies vairāk kā līdz 35-40 %. Katrā procesu jomas un procesu etapa tirgus segmentā saglabājas vismaz četri spēcīgi piedāvātāji, kuri, domājams, spēs nodrošināt pietiekamu konkurences spiedienu uz apvienotajiem uzņēmumiem.

Konkursu analīze

(105)

Attiecīgais tirgus/attiecīgie tirgus segmenti ir piedāvājuma tirgus, kurā īpatsvars ir tikai orientējošs rādītājs. Izšķiroša nozīme ir konkurences spiedienam, ko piedāvāšanas procesā uzņēmumi izdara cits uz citu, kaut arī ilgstoša īpatsvara saglabāšana ir svarīgs nozīmīguma rādītājs.

(106)

Siemens un VAI iesniegto konkursu datu analīze parāda, ka tikai Siemens un VAI var uzskatīt par tuviem konkurentiem dažos eventuālos tirgus segmentos (nepārtrauktās liešanas tehnoloģijās un metālapstrādes šķidrajā fāzē), taču pat šajos segmentos viņu konkurences attiecības nav visciešākās.

Sekas, ko rada Siemens dalība SMS

(107)

Siemens saistības attiecībā uz […] (1) tam piederošo SMS kapitāla daļu, kas tika uzliktas, lai izkliedētu ar konkurenci saistītās šaubas mehānisko metalurģijas iekārtu jomā, novērš būtiskus konkurences traucējumus, ko radītu šāda dalība […] (1) vismaz elektrisko metalurģijas iekārtu jomā (tas attiecas arī uz visiem pārējiem elektrisko metalurģijas iekārtu tirgus sektoriem).

Potenciālais 1. un 2. automatizācijas līmeņa tirgus

(108)

Tirgus pētījums ir apstiprinājis, ka 1. un 2. līmeņa programmatūras risinājumus konkurenti uzskata par izšķirošiem spēcīgu tirgus pozīciju indikatoriem.

(109)

[…] (1). Tomēr arī šajā tirgū saglabājas pietiekams skaits spēcīgu konkurentu, piemēram, SMS, Danieli, ABB, Alstom un TMEIC-GE. Turklāt eksistē virkne konkurentu, kas darbojas galvenokārt 1. līmenī, kurā piekļuves slieksnis ir zemāks nekā 2. līmenī, vai atsevišķās risinājumu nišās konkurē ar Siemens/VA Tech. To apstiprina tirgus pozīciju analīze 1. un 2. līmeņa programmatūras moduļu dažos procesu posmu segmentos. Atsevišķi dati par galvenajiem konkurentiem nebija pieejami, tomēr tika izmantota iespēja izdarīt novērtējumu, pamatojoties uz sliktāko scenāriju, un iegūts apstiprinājums tam, ka potenciālajā tirgū joprojām pastāvēs spēcīgi konkurenti.

Metalurģijas elektriskās iekārtas karstajai un aukstajai alumīnija velmēšanai

(110)

Potenciālais alumīnija velmēšanas līniju ierīkošanas tirgus salīdzinājumā ar tērauda velmēšanu ir ļoti mazs. Šī iemesla dēļ iepriekš veiktās tērauda velmēšanas aprīkojuma tirgus analīzes rezultāti būtiski nemainītos, ja tērauda un alumīnija velmēšanu apvienotu vienā tirgū.

(111)

Vairums klientu neuzskata, ka alumīnija karstās un aukstās velmēšanas līnijām paredzēto elektrisko iekārtu jomā apvienošanās sekas varētu sagādāt problēmas. Zīmīgi, ka Siemens un VA Tech bieži tiek ierindoti starp vadošajiem piedāvātājiem. Tomēr kā veiksmīgi piedāvātāji tiek minēti arī citi uzņēmumi, piemēram, ABB, TMEIC, Alstom, ASI Robicon un IAS.

(112)

Alumīnija apstrādes nozarē piekļuves slieksnis ir ievērojami zemāks mehānisko alumīnija velmēšanas līniju piedāvātājiem un uzņēmumiem, kuri jau piedāvā 1. un 2. līmeņa automatizāciju tērauda apstrādē. Zināmu daudzumu no izteiktā pieprasījuma noteikti var saistīt ar augsto piedāvājuma puses koncentrāciju, kas varētu veicināt jaunu piedāvātāju ienākšanu tirgū šīs grupas ietvaros. Šai sakarībā kā galvenais jāmin SMS.

Iekārtu loģistikas IT risinājumi/MES/3. līmenis

(113)

Šajā relatīvi jaunajā un strauji pieaugošajā tirgū plānotais pasākums nekādas šaubas saistībā ar konkurenci neizraisa. Tādēļ nav būtiskas atšķirības, vai šo nelielo jomu iekļauj kopējā elektrisko metalurģijas iekārtu tirgus novērtējumā vai nē.

Secinājums par eventuālo elektrisko metalurģijas iekārtu kopējo tirgu, kurā iekļauti visi iepriekš minētie un visi potenciālie tirgus segmenti

(114)

Konkurences problēmas nepastāv nevienā no potenciālajiem kopējā elektrisko metalurģijas iekārtu tirgus segmentiem un līdz ar to arī potenciālajā kopējā tirgū. Nevienā no potenciālajiem elektrisko metalurģijas iekārtu tirgus segmentiem nerodas jautājums par dominējoša stāvokļa rašanos vai pastiprināšanos, vai citiem vērā ņemamiem efektīvās konkurences traucējumiem. Arī pēc tam, kad papildus tika pārbaudīts iespējamais nehorizontālais efekts, nekāda nelabvēlīga ietekme uz konkurenci elektrisko metalurģijas iekārtu jomā netika konstatēta.

c.   Metalurģijas iekārtu uzturēšana un pakalpojumu sniegšana

(115)

Siemens un VA Tech darbība pārklājas arī šajā tirgū. Tomēr tirgus pētījuma rezultātā netika fiksētas nekādas pazīmes, kas liecinātu par konkurences problēmām metalurģijas iekārtu uzturēšanas un pakalpojumu tirgū. Pieejas sliekšņi šajā tirgū ir ievērojami zemāki nekā elektrisko un mehānisko iekārtu ražošanas jomā. Šajā segmentā darbojas arī pietiekams skaits vietējo konkurentu. Bez tam metalurģija iekārtu ražotāju klienti spēj veikt darbus arī paši saviem spēkiem.

(116)

Tādējādi apvienošanās neizraisīs valdošu pozīciju rašanos vai pastiprināšanos, vai citus vērā ņemamus efektīvās konkurences traucējumus arī šajā tirgū.

d.   Elektrisko rūpniecības iekārtu ražošana citās nozarēs

(117)

Plānotā apvienošanās neatkarīgi no ražojumu tirgus definīcijas nerada nekādas ar konkurenci saistītas šaubas elektrisko nemetalurģijas iekārtu ražošanas jomā.

e.   Secinājumi par elektrisko metalurģijas iekārtu ierīkošanas tirgu, kā arī nemetalurģijas nozarēm paredzēto elektrisko rūpniecības iekārtu tirgu vai tirgus sektoriem

(118)

Izklāstīto iemeslu dēļ pieteiktais pasākums neizraisīs dominējoša stāvokļa rašanos vai pastiprināšanos, vai citus vērā ņemamus efektīvās konkurences traucējumus attiecīgajā elektrisko metalurģijas iekārtu ierīkošanas tirgū, kā arī nemetalurģijas nozarēm paredzēto elektrisko rūpniecības iekārtu tirgū vai tirgus sektoros.

F.   ZEMSPRIEGUMA SLĒGIEKĀRTAS

(119)

Attiecīgais ražojumu tirgus zemsprieguma slēgiekārtu jomā atbilstoši uzstādītājiem jaudas atdalītājslēdžiem ir iedalāms sektoros ACB, MCB un MCCB. Turklāt eksistē atsevišķs tirgus elektrosadales kopnēm, kas ir vēl viens komponents. Pārējie komponenti ir vadības sistēmas ar ieprogrammējamu atmiņu (“SPS”) un patērētāju atzari. Komponentu un samontēto slēgiekārtu tirgus tika izpētīts pa dalībvalstīm, ņemot vērā iepriekšējos lēmumus, taču sakarā ar to, ka plānotā apvienošanās neizraisa nekādas ar konkurenci saistītas šaubas arī EEZ līmenī, jautājums var palikt neatbildēts.

(120)

Šādos apstākļos apvienošanās horizontāli un/vai vertikāli skartu zemsprieguma slēgiekārtu un atsevišķu komponentu tirgu Austrijā un citu komponentu tirgu EEZ un dažās dalībvalstīs. VA Tech ir kontaktplašu ražotājs un saņem zemsprieguma sadales paneļu montāžai nepieciešamos komponentus no trešajām personām. Siemens pats ražo gan kontaktplates, gan visus nepieciešamos komponentus. Neatkarīgi no piemērotās tirgus definīcijas kopējais īpatsvars nevienā horizontāli skartajā tirgū nepārsniedz [30-40] (1) %, turklāt visos attiecīgajos tirgos darbojas spēcīgi konkurenti, kas paši ražo komponentus vai izmanto savus komponentu sagādes avotus, kā rezultātā Siemens nav iespēju šos konkurentus izstumt no tirgus. Tādējādi Komisija secināja, ka ar konkurenci saistītas bažas šeit nevar rasties.

G.   EKU TEHNISKAIS APRĪKOJUMS UN IEKĀRTU MENEDŽMENTS

1.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMU TIRGUS

G1.   Ēku tehniskais aprīkojums

(121)

Siemens un VA Tech darbojas ēku tehniskā aprīkojuma jomā, ko saskaņā ar Siemens uzskatiem var iedalīt komponentu līmenī, sistēmu līmenī un iekārtu līmenī. Saskaņā ar Siemens sniegto informāciju pastāv ēku pārvaldības tirgus (skat. G.2), tomēr pārējie pakalpojumi ietilpst attiecīgajā galvenajā tirgū. Komponentu un sistēmu līmeņi jāiedala pēc pielietojuma jomas. Komponentu līmenī galvenās iedalījuma kategorijas ir elektroinstalācijas, drošības aprīkojums, pārvades aprīkojums un AKVS (apkure, klimata iekārtas, ventilācija, santehnika), bet sistēmu līmenī ietilpst drošības un pārvades aprīkojums. Visbeidzot, iekārtu līmenī ir jāizšķir elektriskais un mehāniskais aprīkojums. Saskaņā ar tirgus pētījumu drošības aprīkojuma joma būtu jāsadala vismaz (i) ugunsdrošības un (ii) piekļuves/pretielaušanās aprīkojumā. Jautājums par sīkāku iedalījumu šī lēmuma ietvaros nav aktuāls.

(122)

Iekārtu līmeni iespējams sadalīt elektriskajā un mehāniskajā ēku aprīkojumā. Tirgus pētījums apliecināja, ka varētu eksistēt arī atsevišķs, abas šīs jomas aptverošs tirgus, kur kopējo atbildību par visu ēkas elektrisko un mehānisko aprīkojumu (5) uzņemas viens ģenerāluzņēmējs. Tomēr precīzs norobežojums šeit nav nepieciešams.

G2.   Ēku pārvaldība

(123)

No tirgus pētījuma izriet, ka šis tirgus ir iedalāms tehniskajā, komerciālajā un vispārīgajā ēku pārvaldībā. Taču jautājums par konkrētu ražojumu tirgus definīciju var palikt atklāts.

2.   ATTIECĪGAIS ĢEOGRĀFISKAIS TIRGUS

G1.   Ēku tehniskais aprīkojums

(124)

Pēc Siemens domām, visi G sadaļā minētie tirgus sektori (izņemot ēku tehniskā aprīkojuma komponentus) ir jāaplūko vismaz EEZ mērogā. Taču no tirgus pētījuma izriet vairākas pazīmes, kas liecina, ka runa drīzāk ir par valstu tirgu. Tomēr jautājums par attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus definīcijas izvēli šeit nav būtisks.

G2.   Ēku pārvaldība

(125)

Tas pats attiecas arī uz ēku pārvaldības tirgu vai tā sektoriem.

3.   KONKURENCES NOVĒRTĒJU MS

G1.   Ēku tehniskais aprīkojums

(126)

Komponentu līmenī tirgus var tikt skarts tikai vertikāli, jo VA Tech šajā tirgū nedarbojas.

(127)

Tirgus pētījums nesniedz pietiekamu apstiprinājumu tam, ka Siemens apvienošanās rezultātā būtu spējīgs komponentu līmenī izstumt savus konkurentus no Austrijas tirgus. Tam sekojošajos sistēmu un iekārtu līmeņos valda pietiekama konkurence. Turklāt tieši pakārtotajā sistēmu līmenī apvienošanās rezultātā panāktā tirgus īpatsvara summēšanās ir ļoti neliela. Pašā komponentu tirgū ar Siemens konkurē starptautiski aktīvi uzņēmumi (t. sk. ABB un Möller vai Honeywell, Johnson Controls un Sauter).

(128)

Saskaņā ar VA Tech sniegto informāciju tas sistēmu līmenī nedarbojas. Šajā jomā sasniegto apgrozījumu tas saista ar iekārtu ierīkošanu. Apvienošanās horizontālās sekas atsevišķos darbības sektoros ārpus Austrijas ir nenozīmīgas. Arī ārpus Austrijas neeksistē attiecīgs tirgus, kurā īpatsvars varētu palielināties vairāk par 10 %. Eksistē pietiekams skaits alternatīvu sistēmu piedāvātāju un integrētāju. Arī vertikālā dimensijā apvienošanās nevarētu izraisīt nekādus vērā ņemamus efektīvās konkurences traucējumus.

(129)

Iekārtu līmenī nozīmīga VA Tech un Siemens darbības pārklāšanās eksistē tikai Austrijā. No visiem attiecīgajiem tirgus sektoriem visizteiktākās tiešās konkurences pozīcijas un spēks Siemens un VA Tech ir eventuālajā tehniskā aprīkojuma ģenerāluzņēmēju pakalpojumu tirgū. Kaut gan apvienošanās šajā jomā novedīs pie piedāvātāju skaita samazināšanās Austrijā, tomēr RWE Solutions, MCE, no Nīderlandes uzņēmumu grupas Imtech (ar meitasuzņēmuma starpniecību) un M+W Zander (Vācija) nodrošinās, ka tehniskā aprīkojuma ģenerāluzņēmēju pakalpojumu piedāvājums Austrijā saglabāsies arī turpmāk. Vidēja lieluma elektrisko iekārtu ierīkotāji, piemēram, Klenk & Meder, Landsteiner un Bostelmann darbojas šajā tirgū ar konsorcija starpniecību. Ja atsevišķos gadījumos, piemēram, kad tiks īstenoti liela apjoma projekti, nebūs nodrošināts no klienta viedokļa pietiekams piedāvātāju skaits, klienti saskaņā ar viņu pašu apgalvojumiem nevilcināsies sadalīt konkursa pasūtījumu mazākās daļās (atsevišķām sistēmām/jomām kopējā tehniskā ģenerāluzņēmēja vietā). Ja tā notiks, klienti nodrošinās projektēšanu un integrāciju paši vai pasūtīs kādam inženieru birojam. Tādējādi vērā ņemami konkurences traucējumi neradīsies. Tas pats attiecas arī uz elektrisko un mehānisko iekārtu ražošanas jomu.

G2.   Ēku pārvaldība

(130)

Vairums Siemens un VA Tech klientu tirgus pētījumā norādīja, ka pretējā puse neesot uzskatāma par perspektīvāko konkurentu konkursa procedūrā un pasūtījuma apspriešanā. Austrijā, kas ir vienīgais iespējamais attiecīgais tirgus, eksistē virkne citu lielāku piedāvātāju, kuru pakalpojumi ēku tehniskās pārvaldības jomā no klientu viedokļa būtībā atbilst VA Tech un Siemens pakalpojumiem. Arī mazie uzņēmumi izdara konkurences spiedienu uz minētajiem lielajiem konkurentiem, sevišķi reģionālā līmenī. Tādēļ plānotais pasākums šajā jomā neizraisīs jūtamus konkurences traucējumiem.

H.   INFRASTRUKTŪRAS APRĪKOJUMS UN TROŠU CEĻU TEHNIKA

H1.   SATIKSMES INFRASTRUKTŪRAS APRĪKOJUMS

(131)

Satiksmes infrastruktūras aprīkojuma nozarē Siemens un VA Tech darbība nedaudz pārklājas tikai Austrijā, proti, ielu apgaismes, satiksmes signālierīču, stāvvietu un garāžu apsaimniekošanas iekārtu un satiksmes kontroles iekārtu jomā. Jautājums par ražojumu tirgu un ģeogrāfisko tirgu šajā jomā var palikt neatbildēts. Klientu rīcībā ir pietiekami daudz alternatīvu. Apvienošanās neradīs vērā ņemamus efektīvās konkurences traucējumus.

H2.   ŪDENS SAGATAVOŠANAS IEKĀRTAS

(132)

Tas pats attiecas arī uz ūdens sagatavošanas iekārtām.

H3.   ELEKTRISKAIS APRĪKOJUMS TROŠU CEĻIEM

(133)

Tas pats attiecas arī uz trošu ceļu elektrisko aprīkojumu.

I.   CITI IT PAKALPOJUMI

(134)

Tas pats attiecas arī uz elektrisko aprīkojumu, kas paredzēts citiem IT pakalpojumiem.

SECINĀJUMS

(135)

Rezultātā projektā tiek secināts, ka plānotais pasākums varētu izraisīt vērā ņemamus efektīvās konkurences traucējumus, jo īpaši saistībā ar dominējošā stāvokļa izveidošanos (i) hidroelektrostaciju aprīkojuma un (ii) mehānisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgū.

J.   SAISTĪBAS

(136)

Lai novērstu šīs bažas par konkurences traucējumiem (i) hidroelektrostaciju aprīkojuma un (ii) mehānisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgū, puses piedāvā uzņemties turpmāk izklāstītās saistības.

(137)

Hidroelektrostaciju aprīkojuma nozarē – atsavināt VA Tech Hydro, kas ir VA Tech meitas uzņēmums, kura darbībā apvienotas uzņēmuma aktivitātes hidroelektrostaciju aprīkojuma un kombinēto spēkstaciju aprīkojuma jomā. Šaubas par konkurences situāciju otrajā jomā gan neradās, taču tās lielākā daļa gan fiziski, gan finansiāli lielā mērā ir integrēta hidroelektrostaciju nozarē. Tirgus pārbaude apstiprināja, ka VA Tech Hydro atsavināšana (kuras rezultātā tiks pilnībā likvidēta konkurences pārklāšanās hidroelektrostaciju aprīkojuma jomā) atrisinās konkurences problēmas šajā tirgū.

(138)

Mehānisko metalurģijas iekārtu nozarē – atsavināt Siemens piederošo 28 % kapitāla daļu uzņēmumā SMS Demag, kas ir svarīgākais VA Tech konkurents, lai novērstu būtiskus efektīvās konkurences traucējumus. Siemens jau ir izmantojis pārdošanas iespēju, kas stājās spēkā 2004. gada 31. decembrī, lai atsavinātu savas kapitāla daļas SMS Demag vairākuma akcionāram. Tomēr atsavināšanas realizāciju uz nenoteiktu laiku ir aizkavējis juridisks strīds ar SMS par akciju novērtējumu. Tādēļ Siemens paziņoja, ka uzņemas saistības, lai novērstu jebkādus konkurences traucējumus un savu nākotnes konkurentu ekonomisko interešu iespaidošanu, ko varētu izraisīt tā dalības saglabāšanās […] (1) SMS. Saskaņā ar to neatkarīgs pārvaldnieks iecels pārstāvi, kas Siemens vietā piedalīsies SMS akcionāru kopsapulcē un uzraudzības padomē. Nekādu stratēģiski svarīgu informāciju saistībā ar SMS turpmāko komercdarbību Siemens nesaņems. Neatkarīgais pārvaldītājs sniegs Siemens tikai to informāciju, kas ir nepieciešama, lai Siemens varētu nodrošināt sev aizstāvību tiesas procesā un sastādīt sava uzņēmuma gada pārskatus. Pirmā informācija attiecas tikai uz laikposmu līdz 31.12.2004., bet pēdējā informācija tiks sniegta nevis uz akcionāru vienošanās pamata, bet saskaņā ar citām tiesībām, kas izriet no mazākuma līdzdalības. Turklāt atteikšanās no atpirkšanas un paskaidrojums, ka Siemens piederošo akciju novērtēšanā tiks piemērota to vērtība uz 2004. gada 31. decembri, kā arī fakts, ka Siemens nevarēs saņemt dividendes, izkliedē jebkādas aizdomas, ka Siemens varētu rēķināties ar to, ka arī nākotnē joprojām gūs labumu no SMS Demag peļņas. Tādējādi līdz juridiskā strīda galīgai izšķiršanai šīs saistības vislielākajā mērā izstāj SMS Demag akciju atsavināšanu. Saistību tests mehānisko metalurģijas iekārtu tirgus kontekstā deva pozitīvus rezultātus.

(139)

Komisija savā lēmumā secina, ka pusēm uzliktās saistības, kas jāievēro, īstenojot plānoto apvienošanos, novērsīs pušu dominējoša stāvokļa izveidošanos (i) hidroelektrostaciju aprīkojuma un (ii) mehānisko metalurģijas iekārtu ražošanas tirgū.

K.   SECINĀJUMS

(140)

Lēmumā tiek secināts, ka, ja puses pilnībā izpildīs uzliktās saistības, plānotā apvienošanās netraucēs efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai kādā būtiskā tā daļā. Tādēļ Komisija nolēma saskaņā ar Regulas par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (Apvienošanās regulas) 2. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu pasludināt apvienošanos par saderīgu ar Kopējo tirgu un EEZ līgumu.

III.   PADOMDEVĒJU KOMITEJA

(141)

Padomdevēju komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos 133. sēdē, kas notika 2005. gada 29. jūnijā, vienbalsīgi atbalstīja projektu Komisijas lēmumam par apvienošanās atļaušanu ar noteikumu, ka tiks izpildītas pušu piedāvātajās saistībās ietvertās prasības un nosacījumi.

(142)

Saskaņā ar Regulas par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 19. panta 7. punktu Komisija publicē Padomdevēju komitejas atzinumu kopā ar lēmumu, ievērojot iesaistīto uzņēmumu tiesības uz komercnoslēpumu neizpaušanu. Šajā gadījumā Padomdevēju komitejas atzinums komercnoslēpumus neietver.


(1)  Atsevišķas teksta daļas ir izlaistas, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas nepubliskošanu; šīs daļas ir atzīmētas ar kvadrātiekavām un zvaigznīti.

(2)  Voith Siemens ir kopuzņēmums, ar kura starpniecību Siemens darbojas hidroelektrostaciju nozarē.

(3)  Kapitāla daļas 40 %; 60 % apmērā, kas nenodrošina kontroli, 2004. gadā tika pārdotas Southern States LLC (ASV).

(4)  IV/M.1450 - SMS/Mannesmann Demag.

(5)  Iesaistīto pušu darbība šajā jomā attiecas galvenokārt uz dzīvokļu, biroju, koncertzāļu, muzeju, slimnīcu un tuneļu celtniecību.


13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/36


KOMISIJAS LĒMUMS

2005. gada 20. oktobris

par valsts atbalstu, ko Somija piešķīrusi kā ieguldījumu atbalstu Componenta Oyj

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 3871)

(Autentisks ir tikai teksts somu un zviedru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/900/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc uzaicinājuma ieinteresētajām pusēm iesniegt apsvērumus saskaņā ar minētajiem noteikumiem (1),

tā kā

I.   Procedūra

(1)

Ar 2004. gada 10. marta vēstuli Metalls Verkstadsklubb vid Componenta Alvesta AB, kas atrodas Zviedrijā, ir ziņojis Komisijai par to, ka Karkilas pilsēta un Componenta Corporation Oyj, kas atrodas Karkilā, Somijā, ir noslēgušas finansiālu darījumu, ko varētu uzskatīt par valsts atbalstu. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija ir aicinājusi Somiju sniegt paskaidrojumus. Ar 2004. gada 22. jūnija vēstuli Somija ir sniegusi Komisijai pieprasīto informāciju.

(2)

Ar 2004. gada 19. novembra vēstuli Komisija ir paziņojusi Somijai par lēmumu sākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iespējamo atbalstu.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija ir aicinājusi ieinteresētās puses iesniegt apsvērumus par šo pasākumu.

(4)

Komisija apsvērumus no ieinteresētajām pusēm nav saņēmusi.

II.   Sīks atbalsta apraksts

(5)

Componenta Corporation Oyj (tālāk tekstā “Componenta”) ir uzņēmums, kas starptautiskā līmenī darbojas metālrūpniecības nozarē, tā atrašanās vieta ir Karkila Somijā. Uzņēmumam ir ražotnes Somijā, Nīderlandē un Zviedrijā. Uzņēmuma tīrais noiets 2004. gadā ir bijis 316 miljoni euro, un lielākie noieta tirgi ir bijuši Ziemeļeiropā un Centrāleiropā. Componenta grupa nodarbina aptuveni 2 200 cilvēku.

(6)

Iespējamo atbalstu Componenta ir saņēmusi 2003. gada decembrī, un darījums sastāv no divām darbībām. Vienā gadījumā Karkilas pilsēta (tālāk tekstā “Karkila”) iespējamo atbalstu ir sniegusi, nopērkot 50 % akciju nekustamā īpašuma sabiedrībā Karkkilan Keskustakiinteistöt Oy (tālāk tekstā “KK”), kas kopīgi (50/50) piederēja Karkilai un Componenta. Otrā gadījumā Karkila ir piešķīrusi KK bezprocentu aizdevumu, un KK to ir izmantojusi, lai atmaksātu tādu pašu aizdevumu, ko Componenta 1996. gadā bija piešķīrusi KK. Darījuma kopējā summa ir 2 383 276,5 euro (713 092,5 euro ir par akcijām iegūtā summa, bet 1 670 184 euro veido atmaksātais aizdevums) (3).

(7)

Akciju cenas pamatā ir aplēstā sabiedrības tīrā vērtība (aktīvi mīnus pasīvi), dalot ar divi, jo Componenta īpašumā bija 50 % KK. Tā kā aplēstā KK tīrā vērtība bija 1 495 918 euro, tad 50 % akciju vērtība bija 747 958 euro. Noteiktā akciju cena ir nedaudz zemāka, proti, 713 092,5 euro.

(8)

Turklāt starp Karkilu (Pircējs) un Componenta (Pārdevējs) noslēgtajā pārdošanas līgumā ir teikts:

a.

“Pārdevējs ir ar mieru ieguldīt līdzekļus Componenta Karkkila Oy ražošanas jaudu paplašināšanā Karkilas pilsētas teritorijā, kā to paredz šā līguma 1. pielikums. Ir aplēsts, ka minētais ieguldījums palīdzēs Karkilā 2004. gadā izveidot 50 – 70 jaunas pilna laika darbavietas (2003. gadā Karkilā vidēji strādāja 130 Componenta darbinieki).

b.

Ja Pārdevēja ražošanas jaudu paplašināšana 2004. gadā atbilstīgi iepriekšējā punkta noteikumiem nav sākta, Pircējs pēc saviem ieskatiem ir tiesīgs darījumu anulēt”.

(9)

Pārdošanas līguma 1. pielikumā ir teikts, ka Componenta apvienos divu, proti, Alvestas (kas atrodas Zviedrijā) un Karkilas Componenta grupas metāllietuvju darbību, apvienojot divas struktūrvienības ar zemu lietderības koeficientu; lai varētu pieņemt lēmumu par lietuves atrašanās vietu un sākt ar paredzamo Alvestas vai Karkilas lietuves slēgšanu saistītās sarunas ar darba ņēmējiem, ir jāveic situācijas analīze un jāizstrādā detalizēti plāni attiecībā uz jauno lietuvi, ieskaitot iekārtu pārvešanu no slēdzamās lietuves. Tādējādi ir skaidrs, ka lēmums bija saistīts ar ražošanas jaudu pārcelšanu no vienas lietuves atrašanās vietas uz otras lietuves atrašanās vietu.

(10)

Saskaņā ar Componenta 2004. gada pārskatā minēto informāciju, Alvestas lietuve Zviedrijā ir slēgta 2004. gada maijā, un tās svarīgākie ražošanas procesi un iekārtas pēc lietuves slēgšanas ir pārceltas uz Karkilu Somijā. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, kopējās izmaksas, ko ir radījusi ražotnes slēgšana Zviedrijā un ieguldījumi Somijā, ir sasniegušas 13 miljonus euro.

(11)

Somija ir apgalvojusi, ka starp Componenta un Karkilu noslēgtā darījuma pamatā ir tirgus cenas un to nevar uzskatīt par valsts atbalstu. Lēmumā par oficiālās procedūras sākšanu Komisija tomēr ir apšaubījusi apgalvojumu, ka Componenta un Karkilas starpā noslēgtais darījums ir tirgus darījums. Lēmumā ir teikts – gadījumā, ja pirkuma cena izrādītos augstāka par akciju tirgus vērtību, darījums būtu uzskatāms par atbalstu Componenta. Atbalsta lielums būtu starpība starp to cenu, ko par akcijām būtu gatavi maksāt privātie investori, un 2,4 miljoniem euro, ko Componenta ir saņēmusi no Karkilas.

(12)

Komisija turklāt ir paudusi viedokli, ka iepriekšminētie pārdošanas līguma nosacījumi pārliecinoši norāda uz to, ka darījums nav saistīts ar tirgus cenām, bet ir drīzāk iecerēts kā sava veida kompensācija par Componenta jaunajiem, ar Alvestas lietuves slēgšanu saistītajiem ieguldījumiem Karkilas teritorijā.

(13)

Pēc Componenta īpašumā esošo KK akciju iegādes Karkila ir nolēmusi likvidēt KK un nodot zemi pilsētai.

III.   SOMIJAS APSVĒRUMI

(14)

Vienīgie vērā ņemamie KK īpašumi bija zemes īpašumi, tādēļ Somija ir izvērstāk paskaidrojusi, kā akciju cenas noteikšanas laikā ir aprēķināta KK piederošās zemes vērtība:

a.

vērtējot privātmāju un dzīvokļu celtniecībā izmantojamo zemi, ir piemēroti zemes pārdošanas kritēriji, ko zemes pārdošanas gadījumos izmanto pati pilsēta. Saskaņā ar Somijas skaidrojumu noteiktā zemes vērtība ir vienāda ar tirgus vērtību vai zemāka par to. Somija ir arī pievienojusi sertificēta nekustamo īpašumu māklera apliecinājumu, kurā ir teikts, ka dažādo zemesgabalu tirgus vērtība par kvadrātmetru ir nedaudz augstāka par to novērtējuma cenu,

b.

Somija apgalvo, ka aprēķinot pirkuma cenu lielam zemesgabalam Asemansuo, kas atrodas Karkilas centrā, aplēšu pamatā ir bijusi pilsētas plānā atzīmētās atļautās apbūves teritorijas zemākā cena, tomēr nepaskaidro, uz kāda pamata ir noteikta šā zemesgabala cena euro par kvadrātmetru,

c.

visbeidzot, attiecībā uz parku izveidei paredzētās zemes vērtību nekustamo īpašumu mākleris ir apgalvojis, ka šīs zemes tirgus vērtība ir 456 000 euro.

(15)

Komisija ir aicinājusi Somiju noteikt visas tās zemes tirgus vērtību, kura pārdošanas līguma noslēgšanas laikā piederēja KK. Somija ir atbildējusi, ka tas nav vajadzīgs, jo Karkila un Componenta ir izmantojušas nekustamo īpašumu māklera pakalpojumus, lai noteiktu platības vienības vērtību zemei, kas ir līdzvērtīga darījumā iesaistītajai zemei, un to var uzskatīt par tirgus vērtības noteikšanu.

(16)

Attiecībā uz pārdošanas līgumā minēto nosacījumu, kas paredz – Karkila iegādāsies Componenta piederošās KK akcijas tikai gadījumā, ja Componenta ieguldīs līdzekļus jaunās ražošanas jaudās (sakarā ar to pārceļot Alvestas lietuvi no Zviedrijas uz Karkilu) – Somija noliedz Komisijas pausto pieņēmumu, ka šis līguma noteikums norāda uz to, ka noslēgtais darījums nav tirgus darījums. Somija pamato šo līguma nosacījumu ar faktu, ka Componenta darbības paplašināšanās Karkilā būtu pilsētai izdevīga, jo palielinātos tās ienākumi. Pieaugtu arī pieprasījums pēc nekustamā īpašuma, un līdz ar to pieaugtu KK īpašumā esošās zemes vērtība. Citādi Karkilai nebūtu “,nekādas vajadzības” noslēgt šādu darījumu.

(17)

Atbildot uz Komisijas jautājumu, vai Componenta ir centusies atrast kādu citu akciju pircēju, Somija ir atbildējusi, ka tas nav noticis, jo gadījumā, ja Componenta vēlētos pārdot savas KK akcijas, Karkilai bija pirmpirkuma tiesības atpirkt akcijas par to tirgus vērtību.

(18)

Visbeidzot, attiecībā uz aizdevuma darījumu Somija ir apstiprinājusi, ka Componenta akcionāra aizdevuma atmaksa no jaunajiem līdzekļiem, ko KK bija ieguvusi no Karkilas, ir neatņemama Karkilas un Componenta starpā noslēgtā akciju pirkšanas – pārdošanas darījuma daļa un “kopējo pirkuma cenu” veido maksājums par akcijām un aizdevuma atmaksa.

(19)

Attiecībā uz šo darījuma daļu Somija apgalvo, ka arī aizdevuma darījums ir uzskatāms par tirgus darījumu, jo kopējā summa, ko Componenta ir saņēmusi par akcijām un aizdevumu, proti, 2,37 miljoni euro, ir mazāk nekā puse no KK tirgus vērtības. Turklāt Somija apgalvo, ka kopš 1996. gada, kad Componenta bija piešķīrusi KK aizdevumu, KK finansiālais stāvoklis ir uzlabojies.

IV.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

(20)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar iedibināto Eiropas tiesu precedentu praksi tirdzniecību starp dalībvalstīm uzskata par iespaidotu, ja atbalsta saņēmējs veic ekonomisku darbību, kurā ietilpst tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(21)

Componenta darbībā ietilpst tirdzniecība starp dalībvalstīm. Tādēļ atbalsts šim uzņēmumam atbilst EK Līguma 87. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem. Reģionālu un vietēju pārvaldes iestāžu piešķirts finansiāls atbalsts ir uzskatāms par valsts līdzekļiem (4).

(22)

Lēmumā par oficiālas izmeklēšanas sākšanu Komisija ir minējusi, ka atbalsta lielums būtu starpība starp to cenu, ko par akcijām būtu gatavi maksāt privātie investori, un 2,37 miljonu euro lielo pirkuma cenu.

(23)

Komisija ir konstatējusi, ka kopējā pirkuma cena sastāv no divām daļām. Vienu daļu veido naudas līdzekļi 0,7 miljonu euro apmērā, ko Componenta ir saņēmusi par pārdotajām akcijām, bet otru daļu veido atmaksātie 1,67 miljoni euro, ko Componenta bija aizdevusi KK. Tādējādi attiecīgā darījuma rezultātā Componenta kopsummā ir saņēmusi 2,37 miljonus euro. Katru no darījuma divām daļām Komisija ir novērtējusi atsevišķi.

(24)

Komisija ir konstatējusi, ka, izmantojot alternatīvu risinājumu, Componenta būtu varējusi pārcelt Karkilas lietuves darbību uz Alvestu. Tādējādi būtu saprotamas Karkilas iespējamās bažas saistībā ar varbūtēju ražošanas jaudu zudumu, kam sekotu darbavietu zudums.

(25)

Turklāt ir iespējams, ka gadījumā, ja liels pilsētas darba devējs savu darbību paplašinātu, nevis sašaurinātu, pieaugtu arī pieprasījums pēc zemes. Tomēr fakts, ka KK akciju pirkums un aizdevuma piešķīrums KK ir līgumiski saistīts ar Componenta lēmumu par līdzekļu ieguldījumu un tas, ka pilsētai bija tiesības anulēt visu darījumu gadījumā, ja Componenta neieguldītu Karkilā solītos līdzekļus, pierāda, ka pilsētas lēmums noslēgt darījumu ar Componenta nav pamatots vienīgi uz KK tirgus vērtību, un liek domāt arī par citu apsvērumu klātbūtni.

(26)

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Tiesas iedibināto tirgus ekonomikas investoru principu šādi investori pieņem lēmumus, pamatojoties uz paredzamo ieguldījumu atdevi un norobežojas no visiem sociālajiem, reģionālās politikas un nozaru apsvērumiem. Ņemot vērā, ka Componenta ieguldījumi jaunās ražošanas jaudās bija tiešs izmeklējamā finansiālā darījuma nosacījums, jāsecina, ka Karkilas rīcība neatbilst tirgus ekonomikas investoru principam. Ja nodokļu ieņēmumu pieaugumu un pilsētas vispārējās labklājības celšanos uzskatītu par tirgus ekonomikas investora apsvērumu daļu, tad nebūtu nošķirtas pašvaldības kā valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības kā KK komerciāla līdzīpašnieka funkcijas.

(27)

Turklāt Komisija ir konstatējusi, ka Karkilas pilsētas valde 2003. gada 1. septembra sēdē ir paziņojusi, ka ar Componenta noslēgtais darījums ir tieši saistīts ar šā uzņēmuma lēmumu ieguldīt līdzekļus Karkilā un ka Componenta iegūs Karkilas ražotnē ieguldāmos līdzekļus pēc tam, kad Karkila būs nopirkusi KK akcijas.

(28)

Šie novērojumi apstiprina tālāk izklāstītos Komisijas atzinumus, kas apliecina, ka noslēgto darījumu nevar uzskatīt par tirgus darījumu.

(29)

Saskaņā Karkilas un Componenta starpā noslēgto darījumu maksa par KK akcijām ir viena no darījuma daļām. Rodas jautājums, vai akciju cenas pamatā ir to tirgus vērtība.

(30)

Somija pamato KK akciju cenu ar KK īpašumā esošo aktīvu tīro vērtību. Tomēr izmeklējamais darījums nav nekustamā īpašuma pārdošanas darījums, bet gan uzņēmuma akciju iegāde. Novērtējot šāda veida līdzekļu ieguldījumu, tirgus ekonomikas dalībnieks pirmkārt būtu aprēķinājis sava ieguldījuma sagaidāmās atdeves tirgus vērtību. Jo tirgus ekonomikas investori iegulda līdzekļus cerībā gūt peļņu, t.i., ieguldīto līdzekļu atdevi. Šāds investors būtu aprēķinājis samēru starp sagaidāmo akciju gada peļņu un ieguldīto kapitālu, lai redzētu, vai sagaidāmā atdeve ir adekvāta, salīdzinot ar citām ieguldījumu iespējām.

(31)

Aplūkojot dažu pēdējo gadu rezultātus, ir redzams, ka KK ieguldījumu atdeves rezultāti ir bijuši izteikti negatīvi. Turklāt nekas neliecina par to, ka situācija nākotnē varētu uzlaboties. Somija nav iesniegusi nevienu ar KK darbību saistītu uzņēmējdarbības plānu, kurā būtu izklāstīti KK rentabilitātes uzlabošanai paredzēti pasākumi, un nav pat pūlējusies apgalvot, ka Karkila saistītu jebkādas cerības ar KK uzplaukumu un atdevi.

(32)

Negatīvo rezultātu iemesls ir KK acīmredzamās grūtības, mazais pieprasījums pēc sabiedrības īpašumā esošās zemes un minimālie ienākumi, ko tā dod. Pēdējo četru gadu laikā sabiedrība ir cietusi zaudējumus, tās pārdošanas apjomi ir bijuši niecīgi, tā nav varējusi izmaksāt dividendes un tās finansiālais stāvoklis ir bijis nedrošs. Jāpiebilst, ka sabiedrības finansiālā situācija ir bijusi grūta, lai gan tā varēja izmantot bezprocentu aizdevumu priekšrocības. Stāvoklis būtu vēl sliktāks, ja sabiedrības darbība būtu jāfinansē, izmantojot parastus aizdevumus, par kuriem jāmaksā procenti. Ņemot vērā sabiedrības līdzšinējo darbību un zinot, ka nav cerību uz tās finansiālās situācijas uzlabošanos, tirgus investoram būtu skaidrs, ka, iegādājoties KK akcijas, nekāda peļņa nav gaidāma. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija uzskata, ka KK akciju vērtība līdzinājās nullei.

(33)

Šo secinājumu apstiprina fakts, ka saskaņā ar iepriekš teikto, KK finansējumu lielā mērā veidoja divu akcionāru bezprocentu aizdevumi. Tas nozīmē, ka iegādājoties akcijas, to īpašniekam būtu jāpārņem arī bezprocentu aizdevumi, ko saskaņā ar tālāk teikto, tirgus investors nebūtu darījis.

(34)

Saskaņā ar iepriekš teikto, izšķirīga nozīme ir ilgtermiņā gaidāmajai atdevei, kas var atšķirties no faktiski gūtās pagātnes peļņas. Tomēr tirgus investors ņemtu vērā arī agrākos rezultātus. Saistībā ar gaidāmo peļņu ir būtiski rast atbildi uz jautājumu, vai pārdodot un iznomājot zemi, KK varēja pamatoti cerēt uz pienācīgiem ieņēmumiem. Atbilde uz šo jautājumu ir saistīta ar tālāk apskatīto visa nekustamā īpašuma kopvērtējumu.

(35)

Somija ir paskaidrojusi, ka nosakot akciju cenu, par pamatu ir ņemta KK īpašumā esošās zemes vērtība. Jāatzīst, ka pieņemot lēmumus, tirgus ekonomikas investori ņem vērā arī aktīvu tīro vērtību. Pievienotajā tabulā var iepazīties ar Somijas akciju novērtējuma kopsavilkumu:

1. tabula

Somijas noteiktā KK vērtība:

Zemesgabalu veidi

Somijas noteiktā vērtība (euro)

Zeme savrupmāju celtniecībai

1 031 565

Zeme rindu māju un daudzdzīvokļu namu celtniecībai

1 136 849

Asemansuo

2 358 158

Parku un koplietošanas zeme

491 738

Citas teritorijas (Hāpala)

49 678

Kopējā zemes vērtība

5 067 988

KK pašu kapitāla bilances vērtība

- 231 595

KK parādi

-3 340 475

KK tīrā vērtība

1 495 918

50 % no KK tīrās vērtības

747 959

Pilsētas samaksātā summa

713 092

Atbalsts

0

(36)

Darījums nav saistīts ar atsevišķiem nekustamiem īpašumiem, bet ar uzņēmuma akcijām, tādēļ šajā gadījumā nevar tieši piemērot apsvērumus, kas ir izklāstīti Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta elementiem gadījumos, kad zemes un ēku tirdzniecībā ir iesaistītas valsts pārvaldes iestādes.  (5) Tomēr minētos apsvērumus šajā gadījumā var piemērot pēc analoģijas, jo Komisijas paziņojuma mērķis, proti, novērst atbalsta esamību gadījumos, kad ar zemi saistītus darījumus slēdz valsts un privāti uzņēmumi, attiecas uz zemes pārdošanu un pirkšanu, ko veic valsts uzņēmumi, un šajā gadījumā Somija ir apgalvojusi, ka, nosakot akciju vērtību, par pamatu ir ņemta noteiktā zemes vērtība. Paziņojumā ir teikts, ka gadījumos, kad zemes novērtējuma pamatā nav no nosacījumiem brīva vairāksolīšanas procedūra, zemi pirms pārdošanas vērtē viens vai vairāki neatkarīgi īpašumu vērtētāji, lai noteiktu tās tirgus vērtību, pamatojoties uz vispārpieņemtiem tirgus indikatoriem un vērtēšanas standartiem.

(37)

Komisija ir konstatējusi, ka zemes novērtējuma pamatā nav bijusi no nosacījumiem brīva vairāksolīšanas procedūra. Tādēļ vērtēšanu vajadzēja veikt neatkarīgiem īpašumu vērtētājiem. Rodas jautājums, vai Somijas veiktais novērtējums atbilst prasībai pieaicināt neatkarīgus īpašumu vērtētājus. Komisija pirmkārt ir konstatējusi, ka Somijas iesniegtajā īsajā nekustamo īpašumu māklera ziņojumā nav skaidri norādīts, ka tas attiecas tieši uz KK īpašumā esošās zemes novērtējumu. Māklera ziņojuma nozīme ir sīkāk analizēta tālāk.

(38)

Komisija ir konstatējusi, ka KK īpašumā esošā zeme ir vērtēta dažādi atkarībā no zemesgabalu veida, t.i., atsevišķi ir vērtēta zeme savrupmāju celtniecībai, zeme rindu māju un daudzdzīvokļu namu celtniecībai, teritorija, kas saucas Asemansuo, un parku un koplietošanas zeme. Šos dažādos zemesgabalu veidus Komisija ir apskatījusi atsevišķi.

(39)

Savrupmāju celtniecībai domātās zemes novērtējuma pamatā ir bijusi Karkilas oficiālā šādas zemes platības vienības pārdošanas cena 10,19 euro par kvadrātmetru. Komisija ir konstatējusi, ka par šādu cenu pilsēta ir pārdevusi zemi individuāliem pircējiem, tātad tā ir mazumtirdzniecības cena. Somija ir pievienojusi arī nekustamo īpašumu eksperta sniegtu informāciju par dažāda veida zemesgabalu platības vienības cenu Karkilā (šī cena attiecas uz galīgo pircēju, tātad arī tā ir mazumtirdzniecības cena). Eksperts informē, ka 2003. gadā šāda zeme Karkilā ir maksājusi no 9,43 euro līdz 14,76 euro par kvadrātmetru, vienlaikus bez sīkākiem paskaidrojumiem atzīmējot, ka Karkilas noteiktā cena ir tuva spēkā esošajai zemes cenai.

(40)

Komisija tomēr ir konstatējusi, ka konkrētās KK piederošās savrupmāju celtniecībai domātās zemes ārējs novērtējums faktiski nav veikts. Nav noteikta arī zemes vairumtirdzniecības cena. Komisijai šķiet pašsaprotami, ka zemes mazumtirdzniecības cena ir ievērojami augstāka par zemes cenu gadījumos, kad pārdod lielas zemes platības (kā šajā reizē, kad KK īpašumā bija 80 savrupmāju celtniecībai domāti zemesgabali) un pircēja nolūks nav nopirkto zemi lietot, bet gan to vēlāk atkal pārdot.

(41)

Tādēļ novērtējumā, kad aplēstā viena veida zemesgabalu mazumtirdzniecības cena ir vienkārši sareizināta ar KK īpašumā esošo kopējo zemes platību, ir pieļautas divas kļūdas. Pirmkārt, nav veikts konkrētās darījumā iesaistītās zemes novērtējums un, otrkārt, novērtējumā nav minēts, kādu summu darījuma noslēgšanas laikā par visu attiecīgās zemes platību būtu gatavi maksāt tirgus investori, jo īpaši ņemot vērā, ka šādu zemesgabalu tirgus ir ierobežots.

(42)

Runājot par rindu māju un daudzdzīvokļu namu celtniecībai domātās zemes cenu – šī zeme kopumā ir novērtēta par 1 136 849 euro – Somija atsaucas uz nekustamo īpašumu eksperta novērtējumu. Komisija ir konstatējusi, ka nekustamo īpašumu eksperta noteiktā cena par ēku kopējās platības kvadrātmetru ir 70-80 euro rindu mājām un 60-75 euro daudzdzīvokļu namiem. Somijas piemērotā cena ir 74,02 euro par ēku kopējās platības kvadrātmetru rindu mājām un 79,56 euro daudzdzīvokļu namiem. Šī cena atbilst nekustamo īpašumu eksperta aplēstās cenu amplitūdas vidusdaļai vai ir nedaudz augstāka par eksperta noteikto cenu. Eksperts turklāt ir uzsvēris, ka pēdējo gadu laikā ir noslēgti tikai daži tamlīdzīgi darījumi un pieprasījums joprojām ir zems.

(43)

Komisija ir konstatējusi, ka pēc visa spriežot, arī šā veida zemesgabaliem eksperts ir noteicis zemes mazumtirdzniecības, nevis vairumtirdzniecības cenu, t.i., cenu, ko pērkot visu zemi vienā darījumā, būtu maksājis tirgus investors. Ņemot vērā eksperta uzsvērto joprojām zemo pieprasījumu pēc šāda veida zemesgabaliem, Komisija uzskata, ka arī šā veida zemesgabalu aplēstā tirgus vērtība vairumtirdzniecībā izmeklējamā darījuma slēgšanas laikā ir bijusi krietni pārspīlēta.

(44)

Nav skaidrs, kā ir noteikta tirgus vērtība pilsētas centra zemesgabalam Asemansuo, kura cena ir aptuveni puse no aplēstās KK zemes vērtības (2 358 158 euro). Somija atsaucas uz apbūvējamās zemes cenu par kvadrātmetru (79,56 euro), sareizinot to ar atļautās apbūves teritorijas platību (29 640 m2. Savukārt Somijas pieaicinātais nekustamo īpašumu mākleris vienu šā konkrētā zemesgabala apbūvējamo kvadrātmetru ir novērtējis par 50 euro, tātad zemesgabalu kopumā par 1 480 200 euro. Abu novērtējumu starpība ir 877 958 euro. Tā kā vērtējums attiecas uz vienu lielu zemesgabalu, var pieņemt, ka nekustamo īpašumu eksperta aplēstā Asemansuo cena ir mazumtirdzniecības cena, tādēļ nekustamo īpašumu eksperta nosaukto summu pēc Komisijas domām var uzskatīt par ticamu. Somija nav paskaidrojusi, kādēļ tās novērtējums tik ļoti atšķiras no eksperta aplēsēm.

(45)

Attiecībā uz parkiem domāto zemi un koplietošanas teritorijām, kas ir novērtētas par 491 738 euro, Komisija šaubās, vai šādai zemei vispār ir vērā ņemama vērtība, jo zeme, ko nav iespējams lietderīgi izmantot, nedod nekādu finansiālu atdevi, tādēļ tirgus investors nebūtu gatavs šķirties no ievērojamas summas, lai iegūtu šādu zemi savā īpašumā.

(46)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem novērojumiem, Komisija uzskata, ka KK piederošās zemes novērtējums nav veikts pareizi un nav ievēroti novērtējuma kritēriji, ko paredz Komisijas paziņojums par valsts atbalsta elementiem gadījumos, kad zemes un ēku tirdzniecībā ir iesaistītas valsts pārvaldes iestādes.

(47)

Atņemot tikai mākslīgi pacelto Asemansuo cenas daļu, KK zemes kopējā vērtība un līdz ar to sabiedrības vērtība, ja to rēķina, vadoties no īpašumu vērtības, samazinās par 876 158 euro un paliek 619 760 euro.

(48)

Komisija turklāt atzīst, ka par lielā mērā mākslīgi paceltu var uzskatīt arī savrupmāju, rindu māju un daudzdzīvokļu namu celtniecībai, kā arī parkiem un koplietošanai domātās zemes cenu, jo tā ir noteikta, pieļaujot divas iepriekš minētās kļūdas, proti, nav veikts konkrētās darījumā iesaistītās zemes novērtējums un, otrkārt, novērtējumā nav minēts, kādu summu darījuma noslēgšanas laikā, pārdodot visu attiecīgās zemes platību, iegūtu tirgus investori. Saskaņā ar Somijas sniegto informāciju zemes kopējā vērtība bija 2 660 152 euro. Komisija uzskata, ka šajos aprēķinos zemes cena ir mākslīgi pacelta par vairāk nekā 619 760 euro, kas pēc mākslīgi paceltās Asemansuo cenas daļas atņemšanas būtu no Somijas aprēķinātas summas atlikusī KK tīrā vērtība. Tādējādi arī tad, ja akciju vērtību aprēķina šādi, visa summa, ko Karkila ir samaksājusi par KK akcijām, ir uzskatāma par Componenta piešķirtu atbalstu.

2. tabula

Komisijas aplēstais atbalsts saistībā ar KK akciju cenu:

 

Euro

Somijas aplēstā KK tīrā vērtība

1 495 918

Samazinājums, pamatojoties uz nekustamo īpašumu eksperta Asemansuo novērtējumu

876 158

Pēc labojuma atlikusī KK tīrā vērtība

619 760

Komisijas aplēstā mākslīgi paceltā pārējās zemes cena

vismaz 619 760

KK tīrā vērtība, pamatojoties uz īpašumu vērtību

0

(49)

Pērkot KK akcijas, investors nevarēja cerēt uz kapitāla atdevi, turklāt zemes vērtība bija mākslīgi paaugstināta, tādēļ Komisija secina, ka KK akciju vērtība līdzinājās nullei. Turklāt Componenta nav pat mēģinājusi atrast citu sev piederošo KK akciju pircēju, un arī tas liecina, ka Karkilas samaksātā cena ir augstāka par tirgus cenu, jo vismaz mēģinājums atrast citu akciju pircēju būtu piemērots veids, kā noteikt akciju tirgus cenu.

(50)

Tādēļ Komisija secina, ka pamatojoties uz sabiedrības un tās īpašumā esošās zemes novērtējumu, īpašnieka maiņas laikā KK akcijām nebija nekādas vērtības, līdz ar to pilnīgi visa summa, ko par akcijām ir samaksājusi Karkila (713 092 euro) ir uzskatāma par Componenta piešķirtu atbalstu.

(51)

Tomēr gadījumā, ja Somija var pierādīt, ka zemes cena, kā iepriekš aprakstīts, ir mākslīgi pacelta par summu, kas ir mazāka par 619 760 euro, atbalsta apjomu darījumā ar akcijām ir iespējams attiecīgi samazināt. Pierādījumu pamatā jābūt precīzam novērtējumam, ko veic neatkarīgs īpašumu vērtētājs – persona ar labu reputāciju, ar attiecīgu grādu vai augstskolas piešķirtu kvalifikāciju vai tās ekvivalentu un ar atbilstīgu attiecīgās atrašanās vietas un attiecīgās kategorijas zemes un ēku vērtēšanas pieredzi un kompetenci. Novērtējumā jānosaka visas KK īpašumā esošās zemes vairumtirdzniecības vērtība darījuma slēgšanas laikā, un līdz ar to summa, ko KK būtu varējusi saņemt, ja tā tolaik būtu pārdevusi visu tai piederošo zemi, ievērojot tirgus situāciju.

(52)

Otra Karkilas un Componenta starpā noslēgtā finansiālā darījuma daļa bija Karkilas KK piešķirtais 1,67 miljonus euro lielais bezprocentu aizdevums, ko KK nekavējoties izmantoja, lai atmaksātu aizdevumu, kuru Componenta tai bija piešķīrusi 1996. gadā. Ir zināms, ka KK 1996. gadā bija saņēmusi divus vienādus aizdevumus uz vienādiem noteikumiem – vienu no Karkilas, bet otru no Componenta – jo KK tolaik nebija spējīga izpildīt saistības pret privātkreditoriem. Tātad abu aizdevumu kopsumma bija 3,34 miljoni euro.

(53)

Somija ir apgalvojusi, ka 2003. gadā KK finansiālais stāvoklis ir bijis labs. Somija, piemēram, atsaucas uz KK 2003. gada pārskata zemsvītras piezīmi, kurā ir teikts, ka KK piederošās zemes pašreizējā aplēstā vērtība ir 5 052 459 euro, kas ir par 1 971 845 euro vairāk nekā zemes bilances vērtība. Tomēr, kā paskaidrots iepriekšējā sadaļā, pēc Komisijas uzskatiem KK zemes vērtība nav tik liela.

(54)

KK gada pārskatos laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam ir minēti šādi svarīgākie skaitļi:

(Summa euro)

Noiets/ieņēmumi

Rezultāti

Naudas līdzekļi (gada beigās)

Pašu kapitāls (gada beigās)

2000. gads

19 883

-14 817

94 147

- 207 052

2001. gads

25 127

-16 180

65 576

- 223 233

2002. gads

50 015

-1 879

53 425

- 225 113

2003. gads

48 044

-6 481

28 256

- 231 595

(55)

Aplūkojot tabulu, ir redzams, ka šajos četros gados pieprasījums pēc zemes ir bijis ļoti ierobežots. Ir redzams arī, ka sabiedrība ir guvusi ļoti nelielus ieņēmumus no tai piederošās zemes pārdošanas vai iznomāšanas. Tāpat ir redzams, ka sabiedrībai sāk trūkt naudas līdzekļi un tās bilance ir visai neparasta, proti, pašu kapitāls visu laiku ir ar mīnusa zīmi. Turklāt jāatzīmē, ka sabiedrības galvenais finanšu avots – no Karkilas un Componenta saņemtie divi aizdevumi par kopsummu 3,34 miljoni euro – ir bezprocentu aizdevumi. Ja tie būtu parasti aizdevumi ar procentu likmi, finansiālais stāvoklis būtu daudz sliktāks.

(56)

Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija nepiekrīt Somijas apgalvojumiem par KK labo finansiālo stāvokli.

(57)

Rodas jautājums, vai bez Karkilas iejaukšanās KK būtu varējusi atmaksāt no Componenta ņemto aizdevumu.

(58)

Komisija pirmkārt ir konstatējusi – lai glābtu KK, Componenta un Karkila 1996. gadā ir piešķīrušas KK divus bezprocentu aizdevumus (katra vienu) par vienādu summu. Šie divi aizdevumi nepārprotami ir bijis atbalsts KK. Aizdodot šādu summu, jebkurš tirgus investors būtu prasījis, lai aizdevuma atmaksa attiecībā uz abiem aizdevuma piešķīrējiem būtu vienlīdzīga. Lai viens naudas aizdevējs neizrādītos izdevīgākā situācijā, aizdevumu daļējai vai pilnai atmaksai attiecībā uz abiem naudas aizdevējiem (Componenta un Karkila) būtu vajadzējis notikt vienādi.

(59)

Izmeklējamajā darījumā Componenta ir atmaksāts viss tās piešķirtais aizdevums, tādēļ ir jānoskaidro, vai parastā tirgus situācijā KK būtu varējusi atmaksāt ne vien no Componenta, bet arī no Karkilas saņemto aizdevumu, lai nodrošinātu, ka Componenta neatrodas izdevīgākā situācijā. Tātad ir jānoskaidro, vai KK būtu varējusi tirgū iegūt 3,34 miljonus euro, lai varētu atmaksāt abus akcionāru aizdevumus.

(60)

Ja KK nebūtu piešķirti bezprocentu aizdevumi un tai vajadzētu par 3,34 miljonu euro lielajiem aizdevumiem maksāt tirgus procentu likmi, tad tai katru gadu procentos būtu jāmaksā vismaz 265 000 euro. Šīs aplēses pamatojas uz Komisijas 2003. gada atsauces likmi, kam ir pieskaitīti vēl 4 procentu punkti, ko Komisija parasti pieskaita grūtībās nonākušiem uzņēmumiem (3,95 % + 4 % = 7,95 %, kas sareizināti ar 3,4 miljoniem).

(61)

Ņemot vērā sabiedrības pēdējo gadu ieņēmumus un tās naudas līdzekļu stāvokli, KK būtu krasi jāpalielina gada ienākumi, lai tā spētu dzēst tik lielu parādu ar procentiem. Pēc visa spriežot, zemes nomas maksa KK nav devusi nekādus vai ir devusi tikai ļoti mazus ieņēmumus, tādēļ KK būtu varējusi dzēst parādu, vienīgi krasi palielinot pārdotās zemes platības.

(62)

Saskaņā ar nekustamo īpašumu eksperta teikto, pieprasījums pēc lielākās daļas no KK īpašumā esošās zemes (rindu māju un daudzdzīvokļu māju celtniecībai domātās zemes) bija mazs, savukārt Asemansuo teritorija vēl nebija lietderīgi izmantojama, tādēļ ir grūti iedomāties, kā KK būtu varējusi pēkšņi krasi palielināt savus gada ienākumus.

(63)

Vēl jo vairāk, pārdodot zemi, lai dzēstu parādu, sabiedrība zaudētu savus svarīgākos aktīvus tikai tādēļ, lai dzēstu parādu. Tas nozīmē, ka KK katru gadu būtu jāpārdod zeme vismaz 300 000 euro vērtībā, lai dzēstu parādu un segtu dažas neatliekamas administratīvas izmaksas, un rezultātā pēc desmit gadiem praktiski visi sabiedrības aktīvi būtu zuduši, bet tās parāds joprojām būtu 3,34 miljoni euro;

(64)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secina, ka, veicot tikai pavisam vienkāršas aplēses, top skaidrs, ka KK nebūtu spējusi aizvietot tai piešķirtos divus bezprocentu aizdevumus ar aizdevumu saskaņā ar tirgus likmēm. Ņemot vērā sabiedrības finansiālo stāvokli, nav arī domājams, ka KK būtu varējusi saņemt mazāku tirgus aizdevumu, lai varētu atmaksāt daļu no piešķirtajiem bezprocentu aizdevumiem.

(65)

Komisija secina, ka darījums, kura rezultātā KK no Karkilas ir saņēmusi 1,67 miljonus euro lielu bezprocentu aizdevumu, ko tā nekavējoties ir izmantojusi, lai atmaksātu parādu Componenta, nav noticis saskaņā ar tirgus ekonomikas investoru principu un ir uzskatāms par Componenta piešķirtu valsts atbalstu.

(66)

Komisija ir secinājusi, ka pamatojoties uz Somijas sniegto informāciju, par atbalstu ir uzskatāma visa summa, ko Componenta ir ieguvusi, noslēdzot izmeklējamo darījumu. Šajā summā ietilpst maksājums par KK akcijām (713 092,5 euro) un aizdevums KK, kas KK ļāva atmaksāt Componenta tās savulaik KK piešķirto aizdevumu (1 670 184 euro). Tādējādi kopējā atbalsta summa ir 2 383 276,5 euro. Tomēr gadījumā, ja Somija var pierādīt, ka veicot zemes novērtējumu, kā aprakstīts iepriekš, zemes cena ir mākslīgi pacelta par summu, kas ir mazāka par 619 760 euro, atbalsta apjomu darījumā ar akcijām (713 092,5 euro) ir iespējams attiecīgi samazināt.

(67)

Komisija ir konstatējusi, ka tās aizdomas par to, ka Karkilas un Componenta starpā noslēgtais darījums nav tirgus darījums, ir apstiprinājušās un Componenta ir saņēmusi 2 383 276,5 euro lielu atbalstu.

(68)

Komisija turklāt ir konstatējusi, ka šis valsts atbalsts ir nelikumīgs, jo Komisijai par to nav ziņots.

(69)

Komisija ir konstatējusi arī, ka Componenta darbībā ietilpst tirdzniecība starp dalībvalstīm un ka valsts līdzekļi ir reģionālu un vietēju pārvaldes iestāžu piešķirts finansiāls atbalsts (6).

(70)

Tādēļ Komisija secina, ka iepriekš konstatētais atbalsts atbilst Līguma 87. panta 1. punktā minētajam neatļautajam atbalstam, jo tas ir piešķirts no valsts līdzekļiem, draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķam uzņēmumam (Componenta), un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(71)

Atbalsts ir atļauts tikai gadījumos, kad tas atbilst kādam no Līguma 87. pantā minētajiem izņēmumiem. Tā kā atbalsts bija paredzēts jaunu ieguldījumu finansēšanai Karkilā, Komisija ir skaidrojusi, vai atbalstu varētu uzskatīt par reģionālo ieguldījumu atbalstu. Komisija ir secinājusi, ka tas nav iespējams divu iemeslu dēļ.

(72)

Pirmkārt, saskaņā ar Somijas reģionālā atbalsta plānu laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam Karkila neatrodas atbalstāmā reģionā. Otrkārt, saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 70/2001 I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, piešķirot valsts atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (7), Componenta nav pieskaitāma pie mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Componenta noiets 2003. gadā ir bijis 178 miljoni euro, bet mazo un vidējo uzņēmumu definīcijā minētais pieļaujamais noiets nedrīkst pārsniegt 40 miljonus euro. Turklāt Componenta vidējais nodarbināto skaits 2003. gadā ir bijis 1595 cilvēki, bet saskaņā ar mazo un vidējo uzņēmumu kritērijiem pieļaujamais nodarbināto skaits ir 250 cilvēki.

(73)

Komisija turklāt secina, ka atbalsts neatbilst nevienam citam Līgumā un jo īpaši tā 87. pantā paredzētajam izņēmumam. Tādēļ šis nelikumīgais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu un ir jāatgūst ar procentiem.

V.   SECINĀJUMI

(74)

Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka Somija ir nelikumīgi piešķīrusi atbalstu par kopējo summu 2 383 276,5 euro, tādējādi pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Atbalstu Componenta Oyj, kas atrodas Somijā, nelikumīgi ir piešķīrusi Karkilas pilsēta Somijā, un atbalsts sastāv no divām daļām.

(75)

Atbalsta viena daļa 713 092,5 euro apmērā ir piešķirta, samaksājot Componenta Oyj par tās akcijām Karkkilan Keskustakiinteistöt Oy cenu, kas pārsniedz tirgus cenu. Šo summu var samazināt atbilstīgi aplēstajai KK teorētiskajai vērtībai, ja Somija var pierādīt, ka veicot zemes novērtējumu, kā aprakstīts iepriekš, zemes cena ir mākslīgi pacelta par summu, kas ir mazāka par 619 760 euro.

(76)

Atbalsta otru daļu 1 670 184,0 euro apmērā Componenta Oyj ir saņēmusi kā Karkkilan Keskustakiinteistöt Oy piešķirtu bezprocentu aizdevumu, ko šī sabiedrība ir izmantojusi, lai atmaksātu Componenta Oyj aizdevumu par tādu pašu summu.

(77)

Šis atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, tādēļ no saņēmēja Componenta Oyj tas jāpiedzen ar procentiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

Componenta Oyj piešķirtais Somijas valsts atbalsts 2 383 276,5 euro apmērā, kuru veido 713 092,5 euro, ko Karkilas pilsēta ir samaksājusi Componenta Oyj par tās akcijām Karkkilan Keskustakiinteistöt Oy, un 1 670 184,0 euro, ko Karkilas pilsēta ir piešķīrusi Karkkilan Keskustakiinteistöt Oy kā bezprocentu aizdevumu, kuru Karkkilan Keskustakiinteistöt Oy ir izmantojusi, lai atmaksātu Componenta Oyj līdz šim neatmaksātu aizdevumu par tādu pašu summu, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

Atbalsta summu 713 092,5 euro var samazināt, ja Somija pierāda, ka veicot zemes novērtējumu, kā aprakstīts iepriekš, zemes cena ir mākslīgi pacelta par summu, kas ir mazāka par 619 760 euro. Tādā gadījumā atbalsta apjoms tiktu samazināts par attiecīgi pierādīto Karkilas pilsētai pārdoto Karkkilan Keskustakiinteistöt Oy akciju vērtību.

2. pants

1.   Somija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai piedzītu no saņēmēja Componenta Oyj 1. pantā minēto un saņēmējam nelikumīgi piešķirto atbalstu.

2.   Piedziņa notiek nekavējoties un saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām ar noteikumu, ka tās nekavē šā lēmuma tūlītēju un efektīvu izpildi.

3.   Piedzenamajā summā ietilpst procenti, ko aprēķina no dienas, kad atbalsts ir nonācis saņēmēja rīcībā, līdz atbalsta piedziņas dienai.

4.   Procentus aprēķina saskaņā ar V nodaļas noteikumiem Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, kurā ir izklāstīti sīki izstrādāti EK Līguma 93. panta piemērošanas noteikumi.

3. pants

1.   Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma izziņošanas Somija informē Komisiju par jau veiktajiem un plānotajiem 1. pantā minētā atbalsta piedziņas pasākumiem. Minēto informāciju Somija sniedz, aizpildot šā lēmuma I pielikumā atrodamo veidlapu.

2.   Turklāt divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma izziņošanas Somija iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka pret saņēmēju Componenta Oyj ir sāktas piedziņas procedūras.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Somijas Republikai.

Briselē, 2005. gada 20. oktobris.

Komisijas vārdā -

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 49, 25.02.2005, 11. lpp.

(2)  Skat. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Citur tekstā šīs summas ērtības labad ir noapaļotas.

(4)  Lieta 248/84, Vācija pret Komisiju [1987] ECR 4013, 17. punkts.

(5)  OV C 209, 10.07.1997., 3. lpp.

(6)  Lieta 248/84, Vācija pret Komisiju [1987] ECR 4013, 17. punkts.

(7)  OV L 10, 13.01.2001., 33. lpp.


I PIELIKUMS

Informācija par Komisijas lēmuma 2006//EK izpildi

1.   Piedzenamās summas aprēķins

1.1.

Lūdzam sniegt šādu informācija par saņēmējam nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta apmēru:

Maksājuma diena (-s) (1)

Atbalsta summa (2)

Valūta

Saņēmējs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piezīmes

1.2.

Lūdzam sniegt no piedzenamās summas maksājamo procentu izvērstu aprēķinu.

2.   Plānotie un veiktie piedziņas pasākumi

2.1.

Lūdzam sniegt veikto un plānoto tūlītējas un efektīvas atbalsta piedziņas pasākumu izvērstu aprakstu. Aprakstiet arī valsts tiesību aktos paredzētos alternatīvos piedziņas pasākumus. Norādiet arī veikto un plānoto pasākumu tiesisko pamatu (ja piemērojams).

2.2.

Norādiet atbalsta piedziņas beigu termiņu.

3.   Atgūtā summa

3.1.

Lūdzam sniegt šādu informāciju par saņēmēja atmaksāto atbalsta summu:

Diena(-s) (3)

Atmaksātā summa

Valūta

Saņēmējs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.2.

Lūdzam pievienot 3. punkta 1. apakšpunktā uzrādīto atbalsta dzēšanas maksājumu pavaddokumentus.


(1)  

(°)

Diena (-s), kad atbalsts (vai tā atsevišķās iemaksas) ir izmaksāts saņēmējam (ja atbalstu veido vairākas iemaksas un tas ir dzēsts pa daļām, aizpildot tabulu, jāizmanto atsevišķas rindas).

(2)  Saņēmējam izmaksātais atbalsts, izteikts ar bruto dotācijas ekvivalentu.

Piezīmes

(3)  

(°)

Diena vai dienas, kad atbalsts ir dzēsts.


13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/45


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 20. oktobris),

par procedūru saskaņā ar EK Līguma 81. panta 1. punktu

(Lieta COMP/C.38.281/B.2 – Jēltabaka, Itālija)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4012)

Autentisks ir tikai teksts angļu un itāliešu valodā

(2006/901/EK)

LĒMUMA KOPSAVILKUMS

1.   Ievads

Komisija 2005. gada 20. oktobrī pieņēma lēmumu par procedūru saskaņā ar EK Līguma 81. pantu (tālāk tekstā – “lēmums”). Saskaņā ar Regulas 1/2003 30. pantu Komisija publisko pušu vārdus/nosaukumus un lēmuma galveno saturu, ieskaitot uzliktos sodus un ievērojot uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt to komercnoslēpumus. Pilns lēmuma nekonfidenciālās versijas teksts lietas autentiskajās valodās un Komisijas darba valodās atrodams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html).

No 1995. gada līdz 2002. gada sākumam četri lielākie Itālijas jēltabakas pārstrādes uzņēmumi, proti, Deltafina, Dimon (tagadējais nosaukums – Mindo), Transcatab un Romana Tabacchi (tālāk visi kopā saukti par “pārstrādātājiem”) noslēdza vienošanās un/vai saskaņoja rīcību nolūkā noteikt tirdzniecības nosacījumus jēltabakas pirkšanai Itālijā (gan attiecībā uz tiešu iepirkšanu no ražotājiem, gan iepirkšanu no trešiem fasētājiem), ieskaitot cenu noteikšanu un tirgus sadali.

Lēmums attiecas uz diviem atsevišķiem pārkāpumiem, kas notika vismaz laikā no 1999. gada sākuma līdz 2001. gada beigām un kuru rezultātā Itālijas Tabakas pārstrādātāju apvienība (Associazione Professionale Trasformatori Tabacchi Italiani, tālāk tekstā – “APTI”) noteica līgumcenas, par kādām tā savu biedru vārdā veica sarunas, lai noslēgtu starparodu nolīgumus ar Itālijas Jēltabakas ražotāju apvienību konfederāciju (Unione Italiana Tabacco, tālāk tekstā – “UNITAB”), un UNITAB noteica cenas, par kādām tā savu biedru vārdā veica sarunas, lai noslēgtu minētos nolīgumus ar APTI.

2.   Lietas izcelsme un izskatīšana

Saņēmusi informāciju par to, ka pastāv nozares līmeņa vienošanās par cenu kategoriju noteikšanu attiecībā uz dažādas kvalitātes vienu vai vairākām jēltabakas šķirnēm, Komisija 2002. gada 15. janvārī nosūtīja informācijas pieprasījumus pārstrādātāju un ražotāju apvienībām (attiecīgi APTI un UNITAB), kuras atbildēja 2002. gada 12. februārī.

2002. gada 19. februārī Komisija saņēma Deltafina S.p.A. (Deltafina, Itālijas vadošais pārstrādātājs) pieteikumu par iecietību saskaņā ar tolaik tikko pieņemto Komisijas Paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas vai sodanaudas samazināšanu karteļa gadījumos (“Paziņojumu par iecietību”). Komisija saskaņā ar Paziņojuma par iecietību 15. punktu 2002. gada 6. martāDeltafina piešķīra nosacītu atbrīvojumu.

Vēl divus pieteikumus par iecietību – no Dimon S.r.l. (Dimon) un Transcatab S.p.A. (Transcatab) – Komisija saņēma attiecīgi 2002. gada 4. un 10. aprīlī.

2002. gada 18. – 19. aprīlī Komisija veica pārbaudes Dimon, Transcatab, Trestina Azienda Tabacchi S.p.A. (Trestina) un Romana Tabacchi s.r.l. (Romana Tabacchi) uzņēmumos.

2002. gada 8. oktobrī Komisija informēja Dimon un Transcatab par nodomu pēc procedūras noslēguma tiem piemērot samazinājumus (attiecīgi robežās 30 – 50 % un 20 – 30 %).

2004. gada 25. februārī Komisija uzsāka šīs lietas izskatīšanu un pieņēma iebildumu izklāstu, uz kuru pusēm tika dota iespēja atbildēt rakstiski vai mutiskajā uzklausīšanā 2004. gada 22. jūnijā.

2004. gada 21. decembrī tika pieņemts 2004. gada 25. februāra iebildumu izklāsta papildinājums (tālāk tekstā – “papildinājums”). Attiecīgi otra mutiskā uzklausīšana notika 2005. gada 1. martā.

3.   Puses

3.1.   Pārstrādātāji

Deltafina ir Universal Corporation (Universal), pasaulē lielākā tabakas izstrādājumu tirgotāja, itāļu īpašumā pilnībā esošs meitasuzņēmums. 2001. gadā (pārstrādātāju pārkāpuma pēdējā pilnajā gadā) Deltafina iepirka aptuveni 25 % no Itālijas jēltabakas. Gan Deltafina, gan Universal ir šā lēmuma adresāti.

Pārkāpuma laikā Dimon un Transcatab bija attiecīgi Dimon Incorporated (Dimon Inc.) un Standard Commercial Corporation (SCC), t. i., otrā un trešā lielākā tabakas izstrādājumu tirgotāja, meitas uzņēmumi, kuri pilnībā piederēja itāļiem. Kopš 2004. gada septembra Dimon nosaukums ir Mindo S.r.l (Mindo), un tas vairs nav Dimon Inc. grupas uzņēmums. 2005. gada 13. aprīlīDimon Inc. un SCC apvienojās, izveidojot Alliance One International Inc. (Alliance). 2001. gadā Dimon iepirka aptuveni 11,28 % un Transcatab – 10,80 % no Itālijā saražotās jēltabakas. Mindo, Transcatab un Alliance ir šā lēmuma adresāti.

Romana Tabacchi ir ģimenes īpašumā esošs uzņēmums. Līdz 1997. gadam tas darbojās kā starptautiska tirgotāja (ko vēlāk iegādājās Dimon Inc.) aģents. Kopš 1997. gada tas darbojas kā patstāvīgs tirgotājs. Romana Tabacchi 2001. gadā iepirka 9,5 % no Itālijā saražotās jēltabakas.

APTI ir Itālijas jēltabakas pārstrādātāju apvienība. APTI biedri ir 17 pārstrādātāji (Itālijā kopā – 59 pārstrādātāji).

3.2.   Ražotāji

UNITAB Italia ir Itālijas tabakas ražotāju apvienību konfederācija, kas pārstāv aptuveni 80 % no visiem ražotājiem.

4.   Nozare: Itālijas jēltabaka

ES ražotā jēltabaka veido ap 5 % no pasaulē ražotās jēltabakas. Saražotās tabakas ziņā vadošās ES dalībvalstis ir Grieķija, Itālija un Spānija, kuru ražošanas apjoms attiecīgi ir 38 %, 37,5 % un 12 % no ES ražotā kopapjoma.

Jēltabaka nav viendabīgs produkts. Visizplatītākās šķirnes Itālijā ir Burley un Bright. Katras kategorijas tabaka tiek šķirota pēc kvalitātes. Pēc žāvēšanas ražotāji pārstrādātājiem pārdod tabakas partijas, kuru cena ir atkarīga no tabakas kvalitātes.

Itālijas jēltabakas pārstrādātāji tabaku pērk no Itālijas ražotājiem un ražotāju apvienībām (tāpat arī īpaši sagatavotu tabaku – no citiem starpniekiem), pārstrādā (vai tālāk pārstrādā) un attiecīgi sagatavotu pārdod tabakas izstrādājumu ražotājiem Itālijā un citur pasaulē. Tos dēvē arī par “pirmpārstrādātājiem”, jo tie pirmie apstrādā tabaku (attiecīgi otro pārstrādi veic cigarešu ražotāji), vai par “tabakas lapu tirgotājiem”, jo tie ir starpposmā starp tabakas ražotājiem un gala produkta ražotājiem.

Parasti ar terminu “eksportētāji” apzīmē pārstrādātājus, kam ir kulšanas iekārtas, lai saražotu gatavo pārstrādāto produktu (sloksnes), ko izmanto cigarešu ražotāji. Pārstrādātājus, kuri var saražot tikai tabakas lapas, dēvē par “trešiem fasētājiem” vai vienkārši “fasētājiem”. Pēc sākotnējās apstrādes (t. i., attīrīšanas un šķirošanas) fasētāji tabaku piegādā eksportētājiem, kuri to tālāk apstrādā tā, lai to varētu piedāvāt ražotājiem. Pārstrādātāji, kuri ir šā lēmuma adresāti, kvalificējami kā “eksportētāji”.

5.   Tiesiskais regulējums

Gan jēltabakas ražošanu, gan tās pārdošanu pārstrādātājiem regulē Kopienas un valstu tiesību akti.

5.1.   Jēltabakas kopējā tirgus organizācija (KTO)

KTO jēltabakas sektorā (1) nosaka a) kvotu sistēmu ražošanā un b) ražotāju ienākumu aizsardzību, piemērojot piemaksu sistēmu par jēltabakas ražošanu.

Piemaksas piešķir tikai par tabaku, kas saražota kvotu ietvaros (ar noteiktiem pielāgojumiem). Kopš 1998. gada daļu Kopienas piemaksas (t. s. mainīgo daļu) saista ar ražotās tabakas kvalitāti, kas atspoguļojas tās cenā. Par piemaksas mainīgās daļas izmaksu atbild ražotāju grupas.

Saskaņā ar KTO katram ražotājam vai ražotāju grupai un katram pirmapstrādātājam katru gadu sezonas sākumā (starp martu un maiju, kad tabakas stādi tiek pārstādīti) jānoslēdz t. s. “audzēšanas līgums”, kurā vienojas par katras šķirnes attiecīgo kvalitātes kategoriju “līgumcenām”. Šajā stadijā cenas bieži tiek noteiktas kā minimālās cenas vai kā cenu diapazons. Jāievēro, ka galīgo cenu (jeb “piegādes cenu”) var noteikt tikai ražas novākšanas laikā (t. i., starp oktobri un janvāri), un tā var ievērojami atšķirties no “audzēšanas līgumcenas” atkarībā no kvalitātes, daudzuma un tirgošanās sarunu rezultāta.

Kopienas tiesību akti atbalsta nozares organizāciju veidošanos, kuru ietvaros ražotāji un pārstrādātāji var sadarboties, lai nodrošinātu efektīvu tirgus darbību. Taču cenu un kvotu noteikšana ir aizliegta. Neviena no šajā lietā iesaistītajām apvienībām nav nozares organizācija Kopienas tiesību aktu izpratnē.

5.2.   Valsts tiesību akti

Itālijā attiecīgais tiesību akts ir likums 88/88, kas regulē starparodu (ar to domājot nozares līmeņa) nolīgumus, audzēšanas līgumus un lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Konkrētāk, likuma 88/88 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka starparodu nolīgumos jānosaka produkts, par ko nolīgums noslēgts, produkta piegādes kārtība un termiņi un produkta minimālā cena. Ražotājiem un pārstrādātājiem, kuri ievēro starparodu nolīgumu noteikumus, piedāvā priekšrocības (jo īpaši izdevīgāku atbalsta nosacījumu veidā). Likums 88/88 tiek piemērots vairākās lauksaimniecības nozarēs, tostarp attiecībā uz tabakas nozari, kurā APTI un UNITAB laikā no 1999. līdz 2001. gadam noslēdza virkni starparodu nolīgumu (par audzēšanas līgumcenām, kas izteiktas kā minimālās cenas vai cenu diapazons).

6.   Darbības, uz kurām attiecas lēmums

6.1.   Pārstrādātāju pārkāpums

Laikā no 1995. gada līdz 2002. gada sākumam Deltafina, Dimon, Transcatab un Romana Tabacchi noslēdza vienošanās un/vai saskaņoja rīcību nolūkā noteikt tirdzniecības nosacījumus jēltabakas pirkšanai Itālijā (gan attiecībā uz tiešu iepirkšanu no ražotājiem, gan iepirkšanu no trešiem fasētājiem), tostarp: a) nosakot kopējas iepirkuma cenas, ko pārstrādātāji maksātu par piegādāto tabaku, un citus tirdzniecības nosacījumus; b) sadalot piegādātājus un daudzumus; c) apmainoties ar informāciju nolūkā saskaņot savas attiecīgās iepirkumu darbības; d) nosakot daudzumus un cenas attiecībā uz pārpalikuma produkciju; e) saskaņojot atklātās izsolēs piedāvājamās cenas 1995. un 1998. gadā.

6.2.   APTI pārkāpums

Laikā no 1999. gada līdz 2001. gadam APTI noteica savu nostāju sarunām par katras tabakas šķirnes attiecīgo kvalitātes kategoriju cenām, par ko tā plānoja vienoties ar UNITAB, slēdzot starparodu nolīgumus.

6.3.   UNITAB pārkāpums

Laikā no 1999. gada līdz 2001. gadam UNITAB noteica savu nostāju sarunām par katras tabakas šķirnes attiecīgo kvalitātes kategoriju cenām, par ko tā plānoja vienoties ar APTI, slēdzot starparodu nolīgumus.

7.   Juridiskais novērtējums

Lēmumā Komisija konstatē, ka aprakstītās darbības ir trīs dažādi (atsevišķi un ilgstoši) Līguma 81. panta pārkāpumi.

Visi pārkāpumu dalībnieki, uz kuriem attiecas šis lēmums, ir uzņēmumi, uzņēmumu apvienības vai uzņēmumu apvienību konfederācijas vai arī ietilpst tajos Līguma 81. panta nozīmē.

Vienošanās un/vai saskaņotas darbības, ar kurām tieši vai netieši nosaka darījumu cenas vai ar kurām notiek daudzumu sadalīšana, pašas par sevi ierobežo konkurenci. Konkrētāk, tas, ka šajā gadījumā pārstrādātāji saskaņoja iepirkumu darbības, ietekmēja to konkurences darbības pamataspektus, kā arī pēc definīcijas varēja ietekmēt šo uzņēmumu darbības citos tirgos, kuros tie konkurē, ieskaitot pakārtotos tirgus. Šādas rīcības veidi ir konkrēti uzskaitīti EK Līguma 81. panta 1. punktā.

Šāda rīcība, vismaz potenciāli, var ietekmēt jēltabakas tirdzniecību starp Itāliju un pārējām dalībvalstīm, jo tā skar ievērojamu daļu no Itālijas jēltabakas pirkumiem un skar produktu (jēltabaku), kas ir pārstrādātas tabakas starpprodukts, kura lielu daļu eksportē.

Lēmumā aplūkots jautājums par to, kā aprakstītajām darbībām piemērot Padomes 1962. gada 4. aprīļa Regulu Nr. 26, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (“Regula Nr. 26”). Tajā secināts, ka minētās konkurenci ierobežojošās darbības nevar uzskatīt par “nepieciešamām”, lai sasniegtu kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, un tādējādi uz tām pilnībā attiecināms Līguma 81. panta 1. punkts.

Visbeidzot, lēmumā ir secināts, ka ne saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ne ar administratīvo praksi pārstrādātājiem nebija jāvienojas par vidējām vai maksimālajām jēltabakas iepirkuma cenām vai jāsadala, kādu tabakas daudzumu pirkt katram no pārstrādātājiem. Turklāt attiecīgie tiesību akti neparedz, ka pārstrādātājiem un ražotājiem būtu kolektīvi jāvienojas par “līgumcenām”, kā arī neliedz tiem iespējas konkurēt. Tādējādi uz vienošanām un/vai saskaņotām darbībām, ko, no vienas puses, veic ražotāju pārstāvji, un, no otras puses, pārstrādātāji, pilnībā attiecas Līguma 81. panta 1. punkts.

8.   Deltafina, Transcatab un Dimon mātes uzņēmumu atbildība

Lēmumā arī secināts, ka Universal (attiecībā uz Deltafina), Dimon Inc. (attiecībā uz Dimon) un SCC (attiecībā uz Transcatab) attiecīgajā laika periodā bija izšķiroša ietekme uz savām filiālēm, tādēļ tām solidāri un katrai atsevišķi jāatbild par savu meitasuzņēmumu rīcību.

9.   Soda naudas

9.1.   Par UNITAB un APTI pārkāpumiem noteiktās soda naudas

Lēmumā noteikts, ka par ražotāju un pārstrādātāju pārstāvju rīcību nosakāms sods tikai EUR 1 000 apmērā.

Lai gan saskaņā ar likuma 88/88 noteikumiem nebija obligāti noslēgt starparodu nolīgumu un vairākus gadus šāds starparodu nolīgums netika noslēgts, likums 88/88 (ņemot vērā ministrijas administratīvo praksi tā piemērošanā) radīja stimulus noslēgt starparodu nolīgumus, kuros tiktu noteiktas minimālās cenas. Tāpat jāņem vērā, ka pirms lēmumā aplūkoto starparodu nolīgumu noslēgšanas likums 88/88 jau vairākas reizes bija piemērots lauksaimniecības nozarē, ieskaitot tabakas nozari, un nolīgumu pušu rīcība ne reizi nebija apstrīdēta ne saskaņā ar valsts, ne Kopienas tiesībām, kaut gan šie nolīgumi bija publiski zināmi un par tiem bija ziņots ministrijai.

9.2.   Par pārstrādātāju pārkāpumu noteiktās soda naudas

9.2.1.   Pārstrādātāju pārkāpuma smagums

Pārstrādātāju pārkāpums uzskatāms par ļoti smagu, jo tas skar Itālijas jēltabakas šķirņu cenu noteikšanu un daudzumu sadali. Iepircēji karteļi var kropļojoši ietekmēt ražotāju vēlmi ražot, kā arī ierobežot konkurenci starp pārstrādātājiem pakārtotos tirgos. Tas jo īpaši attiecināms uz tādiem gadījumiem kā aplūkojamais, kurā produkts, kuru skar iepircēja karteļa rīcība (jēltabaka) ir būtiska izejviela tālākajiem dalībniekiem ražošanas procesā (šajā gadījumā attiecīgi pirmpārstrādei un pārstrādātās tabakas tirdzniecībai). Itālijas saražotās jēltabakas īpatsvars ir aptuveni 38 % no Kopienas produkcijas, uz kuru attiecas kvotas. Šīs produkcijas vērtība 2001. gadā (pārkāpuma pēdējā pilnajā gadā) bija 67,338 miljoni euro.

9.2.2.   Pārkāpuma individuālais smagums un preventīvie pasākumi

Komisija uzskata, ka soda naudas pārkāpumā iesaistītajiem četriem pārstrādātājiem jānosaka, ņemot vēro to attiecīgo pozīciju tirgū. Deltafina jāpiemēro lielāka sākotnējā soda nauda, jo tas, pēc visa spriežot, ir lielākais iepircējs, kura tirgus daļa 2001. gadā (pārkāpuma pēdējā pilnajā gadā) bija aptuveni 25 %. Ņemot vērā to, ka Transcatab, Dimon un Romana Tabacchi Itālijas jēltabakas tirgū ir mazākas tirgus daļas (no 8,86 līdz 11,28), tie būtu skatāmi kopā un tiem jāpiemēro mazākas sākotnējās soda naudas.

Tā kā Deltafina, Transcatab un Dimon (tagad – Mindo) ietilpst (vai attiecībā uz Mindo – iepriekš ietilpa) lielākās grupās, kuras arī ir lēmuma adresātes, minēto uzņēmumu soda naudām tiks piemērots koeficients, lai nodrošinātu pietiekami preventīvu iedarbību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, sākotnējie soda naudu apmēri šajā lietā ir noteikti šādi:

Deltafina

EUR 37 500 000

Transcatab

EUR 12 500 000

Dimon (Mindo)

EUR 12 500 000

Romana Tabacchi

EUR 10 000 000

9.2.3.   Pārkāpuma ilgums

Deltafina, Dimon un Transcatab pārkāpums ilga aptuveni 6 gadus un 5 mēnešus. Uzskatāms, ka Romana Tabacchi dalība pārkāpumā ilga vairāk nekā 2 gadus un 9 mēnešus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, soda naudu pamatsummas šajā lietā nosakāmas šādi:

Deltafina

EUR 60 000 000

Transcatab

EUR 20 000 000

Dimon (Mindo)

EUR 20 000 000

Romana Tabacchi

EUR 12 500 000

9.2.4.   Atbildību mīkstinoši apstākļi

Par atbildību mīkstinošu apstākli attiecībā uz Romana Tabacchi tiek atzīts tas, ka uzņēmums nepiedalījās atsevišķās karteļa darbībās un tiktāl darbojās pretēji karteļa mērķiem, ka izraisīja pārējo karteļa dalībnieku vienotu pretreakciju.

Attiecībā uz Deltafina par atbildību mīkstinošu apstākli uzskatāms tas, ka tas aktīvi sadarbojās lietas izskatīšanas laikā. Kā paskaidrots tālāk, Deltafina zaudēja savas tiesības uz atbrīvojumu no soda naudas saskaņā ar Paziņojumu par iecietību. Tomēr, ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus (pirmā lieta, kurā saņemts pieteikums saskaņā ar Paziņojumu par iecietību un kurā pieņemtais lēmums paredz tā piemērošanu), attiecīgi jānovērtē Deltafina sadarbošanās. Deltafina sadarbība bija patiešām būtiska, un tā turpinājās visu lietas izskatīšanas laiku (izņemot tālāk minētos faktus), tādēļ tā jāuzskata par atbildību mīkstinošu apstākli.

9.2.5.   Soda naudas maksimālā robeža

Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā noteiktā robeža, proti, 10 % no apgrozījuma, šajā gadījumā attiecībā uz Universal/Deltafina un Alliance/Transcatab-Mindo piemērojamām soda naudām, šķiet, nav pārkāpta. Tomēr, tā kā Mindo vairs nav nekādu saišu ar bijušo Dimon grupu, tā solidārā un atsevišķā atbildība jānosaka līdz 10 % no uzņēmuma apgrozījuma iepriekšējā pārskata gadā (t. i., 2,59 miljoni euro).

Arī Romana Tabacchi jāpiemēro samazinājums, lai ievērotu 10 % robežu.

Tādējādi rezultātā iegūtās summas ir šādas:

Deltafina

EUR 30 000 000

Dimon (Mindo)

EUR 20 000 000

Transcatab

EUR 20 000 000

Romana Tabacchi

EUR 2 050 000

9.3.   Paziņojuma par iecietību piemērošana

Deltafina, Dimon un Transcatab saskaņā ar 2002. gada Paziņojumu par iecietību (skat. 2. iedaļu) ir lūguši piemērot iecietības režīmu.

9.3.1.   Deltafina pieteikums par atbrīvojumu no soda naudas

Paziņojums par iecietību paredz, ka atbrīvojumu no soda var galīgi piešķirt, ja ir ievēroti visi paziņojuma 11. punktā izklāstītie nosacījumi. Paziņojuma 11. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka uzņēmumiem (kuriem piešķirts nosacīts atbrīvojums) jāsadarbojas “pilnīgi un pastāvīgi”.

Mutiskajā uzklausīšanā 2004. gada 22. jūnijā atklājās, ka APTI vadības komitejas sanāksmē, kurā piedalījās arī Dimon, Transcatab un Trestina pārstāvji, Deltafina bija izpaudis informāciju par savu atbrīvojuma pieteikumu. Šī informācija tika izpausta, pirms Komisijai bija iespēja veikt pārbaudes, un tādējādi tā varēja apdraudēt to veiksmīgu norisi.

Lēmumā secināts, ka, šādi rīkojoties, Deltafina pārkāpa noteikumu par sadarbību, kas tam bija saistošs saskaņā ar Paziņojuma par iecietību 11. punkta a) apakšpunktu. Līdz ar to, uzņēmumam Deltafina nevar piešķirt atbrīvojumu.

Atbildot uz Deltafina aizstāvības argumentiem par šo punktu, lēmumā apstiprināts, ka Paziņojuma par iecietību 11. punkta a) apakšpunktā ir noteikts pienākums saglabāt atbrīvojuma pieteikuma konfidencialitāti, kas pamatojams ar nepieciešamību nodrošināt, lai netiktu negatīvi ietekmēti Komisijas veicamo pārbaužu rezultāti. Deltafina zināja par Komisijas nodomu veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma. Pārbaudes tiešām tika noorganizētas un veiktas tā, kā Deltafina bija informēts, tiekoties ar Komisijas dienestiem.

Ikvienā gadījumā, kad karteļa dalībnieks nolemj iesniegt pieteikumu par atbrīvojumu no soda naudas, pastāv zināmas grūtības saglabāt šā pieteikuma konfidencialitāti. Tomēr šīs grūtības (vai tas, ka Komisija par tām informēta) neattaisno pieteikuma iesniedzēja rīcību, ja tas no brīvas gribas izpauž informāciju par pieteikumu, tiekoties ar konkurentiem.

9.3.2.   Deltafina alternatīvais pieteikums par soda naudas samazinājumu

Deltafina pieteikumā par atbrīvojumu no soda naudas bija iekļauts arī pieteikums par soda naudas samazinājumu, kas būtu izskatāms tikai tad, ja “konkurences ģenerāldirektorāts noraidītu pieteikumu par pilnīgu atbrīvojumu no soda naudas”, attiecībā uz šādā gadījumā piemērojamo soda naudu.

Lēmumā (balstoties uz Paziņojuma par iecietību saturu, kā arī uz tā teleoloģisko un sistēmisko interpretāciju) noteikts, ka papildu pieteikumi var tikt ņemti vērā tikai tad, ja laikā, kad iesniegts pieteikums, nevar piešķirt nosacīto atbrīvojumu, un ka tie zaudē juridisko spēku, līdzko ir piešķirts nosacītais atbrīvojums. Tā kā Delatfina sākotnēji tika piešķirts nosacīts atbrīvojums, taču Deltafina to zaudēja, pārkāpjot tam piemērojamos sadarbošanās pienākumus, tad tam nav tiesību uz soda naudas samazinājumu.

9.3.3.   Paziņojuma par iecietību piemērošana Dimon un Transcatab

Lēmumā konstatēts, ka tas, ka Deltafina nav galīgā veidā piemērots atbrīvojums no soda naudas, nerada nekādas tiešas sekas attiecībā uz to, kā Paziņojums par iecietību būtu piemērojams Dimon un Transcatab. Proti, Paziņojumā par iecietību nav paredzēts garantēt jebkādu stāvokļa uzlabošanu šiem uzņēmumiem tikai tādēļ, ka Deltafina atteikts galīgi piešķirt atbrīvojumu.

Ir atzīts, ka gan Dimon, gan Transcatab ir ievērojuši nosacījumus, kas uz tiem attiecās saskaņā ar to attiecīgajiem pieteikumiem par soda naudas samazinājumu. Izvērtējot šo uzņēmumu Komisijai iesniegtās ziņas un to sadarbību procedūras gaitā, ar lēmumu noteikts, ka Dimon un Transcatab piešķirama augstākā samazinājuma likme, ņemot vērā robežas, kas bija noteiktas saskaņā ar attiecīgajiem pieteikumiem par soda naudas samazinājumu (t. i., attiecīgi 50 % un 30 %).

Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgie soda naudu apmēri tiek noteikti šādi:

Deltafina un Universal, solidāri un atsevišķi

EUR 30 000 000

Dimon (Mindo) un Alliance One International

EUR 10 000 000

Alliance One International ir atbildīgs par visu summu, Mindo ir solidāri un atsevišķi atbildīgs tikai par 3,99 miljoniem euro

Transcatab un Alliance One International, solidāri un atsevišķi

EUR 14 000 000

Romana Tabacchi

EUR 2 050 000

APTI

EUR 1 000

UNITAB

EUR 1 000


(1)  Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regula (EEK) Nr. 727/70 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju, tālāk tekstā – “Regula 727/70” (OV L 94, 28.4.1970., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju, tālāk tekstā – “Regula 2075/92” (OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 864/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 48. lpp.). Skat. arī Padomes 1998. gada 20. jūlija Regulu (EK) Nr. 1636/98, ar ko groza Regulu Nr. 2075/92, tālāk tekstā – “Regula 1636/98” (OV L 210, 28.7.1998., 23. lpp.), un Komisijas 1998. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2848/98, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē, tālāk tekstā – “Regula Nr. 2848/98” (OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2002. gada 7. novembra Regulu (EK) Nr. 1983/2002 (OV L 306, 8.11.2002., 8. lpp.).


13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/50


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 21. decembris),

par procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu pret Flexsys NV, Bayer Bayer AG, Crompton Manufacturing Company Inc. (bijušais Uniroyal Chemical Company Inc.), Crompton Europe Ltd, Chemtura Corporation (bijušais Crompton Corporation), General Química SA, Repsol Química SA un Repsol YPF SA.

(Lieta COMP/F/38.443 – Gumijas ķīmiskās piedevas)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5592)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, vācu un spāņu un valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/902/EK)

1.   PĀRKĀPUMA KOPSAVILKUMS

1.1.   Adresāti

(1)

Šis lēmums ir adresēts šādiem uzņēmumiem:

Flexsys N.V.;

Bayer AG;

Crompton Manufacturing Company, Inc. (bijušais Uniroyal Chemical Company);

Crompton Europe Ltd.;

Chemtura Corporation (bijušais Crompton);

General Química SA;

General Química SA;

Repsol YPF SA.

(2)

Šā lēmuma adresāti piedalījās vienotā, sarežģītā un ilgstošā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. panta un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. panta pārkāpumā, vienojoties par cenām un apmainoties ar konfidenciālu informāciju par noteiktām gumijas ķīmiskām piedevām (antioksidantiem, antiozonantiem un primāriem paātrinātājiem) gan EEZ, gan arī pasaules tirgū.

1.2.   Gumijas ķīmisko piedevu nozare

(3)

Gumijas ķīmiskās piedevas ir sintētiskas vai organiskas ķimikālijas, kas gumijas ražošanā, galvenokārt transportlīdzekļu riepu ražošanā, darbojas kā produktivitātes un kvalitātes paaugstinātāji. Tika lēsts, ka EEZ tirgus vērtība 2001. gadā bija 200 miljoni euro; tas attiecas uz karteļa skartajiem antioksidantiem, antiozonantiem un primāriem paātrinātājiem.

(4)

Galvenie gumijas ķīmisko piedevu ražotāji pasaulē ir Flexsys, Bayer un Chemtura (bijušais Crompton), kas kopā aizņem apmēram pusi no pasaules gumijas ķīmisko piedevu tirgus. Pie nozīmīgiem mazākiem konkurentiem pieder, General Quimica (Spānija), Duslo (Slovākija), Istrochem (Slovākija), Noveon (ASV) un Great Lakes (ASV), kā arī ievērojams daudzums mazo konkurentu, jo īpaši Āzijā.

(5)

Gumijas ķīmisko piedevu galvenie pircēji ir lielie starptautiskie riepu ražošanas uzņēmumi – Michelin (Francija), Goodyear (ASV), Bridgestone/Firestone (Japāna), Continental (Vācija) un Pirelli (Itālija), kas kopā pasaulē patērē aptuveni 35-40 %.

(6)

Deviņdesmito gadu vidū gumijas ķīmisko piedevu tirgus pakāpeniski no reģionālā kļuva par pasaules tirgu. Tas ietekmēja arī karteļa darbības rādiusu, tālab pēc 1995. gada tā dalībnieki galvenokārt vienojās par cenu paaugstināšanu pasaulē.

1.3.   Karteļa darbība

(7)

Lai gan daudzas pazīmes liecina, ka slepenas vienošanās gumijas ķīmisko piedevu nozarē vismaz laiku pa laikam jau ir pastāvējušas kopš 70. gadiem, Komisijai ir izdevies iegūt pietiekami drošus pierādījumus par karteļa pastāvēšanu, kurā piedalījās Flexsys, Bayer un Crompton (tagad Chemtura) (ieskaitot Crompton Europe un Uniroyal Chemical Company), tikai par laikposmu no 1996.līdz 2001. gadam. Šie uzņēmumi vismaz 1996., 1998., 1999., 2000. un 2001. gadā vienojās par dažu gumijas ķīmisko piedevu (antioksidantu, antiozonantu un primāro paātrinātāju) cenu paaugstināšanu EEZ un pasaules tirgos. General Quimica, kas uzskatāms par mazu tirgus dalībnieku, šajās vienošanās piedalījās 1999. un 2000. gadā.

(8)

Cenu paaugstināšana parasti notika pēc vienas shēmas – konkurentiem savstarpēji sazinoties gan sagatavošanās posma laikā pirms cenu paziņošanas klientiem gan arī pārrunu laikā ar klientiem un visbeidzot, pēc līgumu noslēgšanas, lai varētu uzraudzīt atbilstību un panākumus tirgū. Kontaktējoties pirms saskaņotas rīcības, puses centās panākt atbalstu ierosinātajam cenu paaugstinājumam un vienojās par tā lielumu, attiecīgajiem produktiem un ietverto teritoriju, kā arī par līderi un paziņojuma termiņiem. Īstenošanas posmā galvenā uzmanība tiek pievērsa tam, kā klienti reaģē uz paziņoto cenu paaugstinājumu, kā arī situācijai, kāda veidojas, apspriežot cenas ar klientiem. Turpmāk kontaktējoties, parasti apmainījās ar informāciju par konkrētiem klientiem, kā arī par līgumos paredzētajiem apjomiem un cenām.

1.4.   Procedūra

(9)

Izmeklēšana gumijas ķīmisko piedevu nozarē sakās pēc tam, kad Flexsys 2002. gada aprīlī pieprasīja nosacītu imunitāti pret sodiem, kas tam 2002. gada jūnijā tika piešķirta. Pēc šī pieprasījuma 2002. gada septembrī tika veiktas Komisijas pārbaudes uzņēmumos Bayer, Crompton Europe un General Quimica.

(10)

Crompton (tagad pārdēvēts par Chemtura), Bayer un General Quimica2002. gada 8. oktobrī, 2002. gada 24. oktobrī un 2004. gada 7. jūnijā lūdza piemērot iecietības režīmu. Komisija noteiktā laikā informēja visus pieteikuma iesniedzējus par savu nodomu samazināt naudassodus.

(11)

Komisija 2005. gada 12. aprīlī pieņēma iebildumu dokumentu pret Bayer, Crompton, Crompton Europe, Uniroyal Chemical Company, Flexsys, Akzo Nobel, Pharmacia (bijušais Monsanto), General Química, Repsol Química, Repsol YPF, Duslo, Prezam, Vagus un Istrochem. Lietas mutiskā uzklausīšana notika 2005. gada 18. jūlijā. Pēc tam pret Akzo Nobel NV, Pharmacia Corporation, Duslo a.s., Prezam a.s., Vagus a.s., un Istrochem a.s tiesvedību izbeidza.

1.5.   Saistības

(12)

Lai gan Repsol YPF SA un Repsol Quimica SA paši nav piedalījušies minētajos pārkāpumos, šie uzņēmumi tomēr ir saukti pie atbildības par to 100 % īpašumā esošā meitasuzņēmuma General Quimica rīcību.

2.   NAUDASSODI

2.1.   Pamatsumma

(13)

Naudassodu pamatsummu nosaka, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un tā ilgumu.

2.1.1.   Pārkāpuma smagums

(14)

Novērtējot pārkāpuma smagumu, Komisija ņem vērā tā specifiku, faktisko ietekmi uz tirgu gadījumos, kad to ir iespējams noteikt, un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus apjomu.

(15)

Ņemot vērā pārkāpuma specifiku un tā ģeogrāfisko mērogu (šis pārkāpums galvenokārt ir karteļa dalībnieku savstarpēja, slepena noruna, lai noteiktu cenas EEZ un citur, apmainoties ar konfidenciālu informāciju), tas ir uzskatāms par ļoti nopietnu.

2.1.2.   Atšķirīga attieksme

(16)

Ļoti smagu pārkāpumu kategorijā piedāvātā naudassodu skala ļauj piemērot uzņēmumiem atšķirīgu pieeju, lai ņemtu vērā pārkāpumu izdarītāju faktisko ekonomisko spēju izraisīt ievērojamu kaitējumu konkurencei un lai noteiktu sodanaudu tādā apmērā, kas nodrošinātu pietiekami preventīvu ietekmi.

(17)

Pamatojoties uz faktu, ka gan karteļa ģeogrāfiskajam mērogam, gan arī gumijas ķīmisko piedevu nozarei kopumā piemīt pasaules mēroga raksturs, par atsauces vērtību, aprēķinot sodanaudu, izmanto tirgus daļas pasaulē 2001. gadā, kas ir pēdējais pilnais pārkāpuma gads.

(18)

Flexsys bija lielākais tirgus dalībnieks pasaulē ar tirgus daļu aptuveni [20-30] %. Tālab to iedalīja pirmajā kategorijā. Bayer, kura tirgus daļa ir aptuveni [10-20] %, iedalīts otrajā kategorijā. Crompton ar tirgus daļu aptuveni [10-20] % iedalīts trešajā kategorijā. Visbeidzot, General Quimica ar tirgus daļu aptuveni [0-10] % iedalīts ceturtajā kategorijā. Sākotnējo naudassodu lielumu noteiks proporcionāli, lai gan ne aritmētiski, ievērojot tirgus daļas.

2.1.3.   Pietiekama preventīva ietekme

(19)

Ļoti smagu pārkāpumu kategorijā piedāvātā naudassodu skala bez tam ļauj noteikt sodanaudu tādā apmērā, kas, ievērojot katra uzņēmuma lielumu, ļauj nodrošināt pietiekami preventīvu ietekmi. Uzņēmumu kopējais apgrozījums 2004. gadā bija šāds: Bayer – EUR 29,7 miljardi; Crompton – aptuveni EUR 2 miljardi; Flexsys – aptuveni EUR 425 miljoni un Repsol YPF – 41,7 miljardi. Attiecīgi Komisija uzskata, ka sodanauda Bayer ir jāreizina koeficientu 2, bet Repsol – ar koeficientu 2,5.

2.1.4.   Palielināšana ilguma dēļ

(20)

Flexsys, Bayer un Uniroyal (ieskaitot Crompton Europe) pārkāpuma ilgums bija seši gadi, bet Crompton Corporation (tagad Chemtura) ir atbildīgs par pārkāpumu, kas ildzis piecus gadus un četrus mēnešus. Visi minētie uzņēmumi ir izdarījuši ilgstošu pārkāpumu, un to sākotnējais sodanaudas apjoms atbilstīgi tiks paaugstināts par 10 % par katru pilnu pārkāpuma gadu.

(21)

General Quimica pārkāpuma ilgums bija astoņi mēneši. Tā kā šis uzņēmums pārkāpumu ir izdarījis nepilnu gadu, tam naudassodu nepaaugstinās.

2.2.   Atbildību mīkstinoši apstākļi

(22)

General Quimica gadījumā ir atzīts par lietderīgu samazināt naudassodu par 50 %, jo tā loma kartelī, salīdzinot ar pārējiem šā karteļa dalībniekiem, bija pasīva un nenozīmīga.

2.3.   2002. gada paziņojuma par iecietību piemērošana

2.3.1.   Imunitāte

(23)

Flexsys bija pirmais uzņēmums, kurš sniedza pierādījumus, kas deva Komisijai iespēju pieņemt lēmumu veikt izmeklēšanu saistībā ar iespējamo karteli gumijas ķīmisko piedevu nozarē. Flexsys pilnībā, pastāvīgi un ātri sadarbojās visā Komisijas veiktās administratīvās procedūras laikā un sniedza Komisijai savā rīcībā esošos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu. Ne vēlāk kā laikā, kad Flexsys saskaņā ar paziņojumu par iecietību iesniedza pierādījumus, tas pārtrauca savu līdzdalību iespējamajā pārkāpumā, un tas nav veicis pasākumus, lai piespiestu citus uzņēmumus iesaistīties pārkāpumā. Tālab Flexsys pilnībā tiek atbrīvots no naudassoda.

(24)

Crompton apstrīdēja Flexsys imunitāti, cita starpā apgalvojot, ka Flexsys nav pildījis šīs imunitātes nosacījumus, piespiežot pārējos dalībniekus, un turpinot līdzdalību pārkāpumā pēc tā imunitātes pieteikuma. Pēc Crompton sūdzību nopietnas pārbaudes Komisija ir secinājusi, ka nav izšķirošu lietišķo pierādījumu, kas šīs sūdzības pamatotu.

2.3.2.   23. punkta b) apakšpunkta pirmais ievilkums (samazinājums par 30-50 %)

(25)

Crompton bija pirmais uzņēmums, kas izpildīja paziņojuma par iecietību 21. punkta prasības, jo tas sniedza Komisijai pierādījumus, kas iesniegšanas brīdī būtiski papildināja Komisijas rīcībā jau esošos pierādījumus. Tālab saskaņā ar 23. punkta b) apakšpunkta pirmo ievilkumu tas pretendē uz sodanaudas samazinājumu par 30-50 %.

(26)

Ievērojot Crompton agrīno sadarbību un pierādījumu kvalitāti, kā arī tā plašo un ilgstošo sadarbību izmeklēšanas laikā, Komisija uzskata, ka Crompton pretendē uz maksimālo samazinājumu – 50 % apmērā.

2.3.3.   23. punkta b) apakšpunkta pirmais ievilkums (samazinājums par 20-30 %)

(27)

Bayer bija otrais uzņēmums, kas izpildīja paziņojuma par iecietību 21. punkta prasības, jo tas sniedza Komisijai pierādījumus, kas to iesniegšanas brīdī būtiski papildināja Komisijas rīcībā jau esošos pierādījumus. Tālab saskaņā ar 23. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu tas pretendē uz sodanaudas samazinājumu par 20-30 %. Bayer ieguldījuma pievienotā vērtība šajā lietā ir ierobežota, un arī pārkāpumu tas ir atzinis tikai par pēdējiem četriem gadiem. Tālab Komisija uzskata, ka Bayer pretendē tikai uz pašu mazāko samazinājumu šajā skalā – t.i., 20 %.

2.3.4.   23. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums (samazinājums līdz 20 %)

(28)

General Quimica bija trešais uzņēmums, kas izpildīja paziņojuma par iecietību 21. punkta prasības, jo tas sniedza Komisijai pierādījumus, kas to iesniegšanas brīdī būtiski papildināja Komisijas rīcībā jau esošos pierādījumus. Tālab saskaņā ar 23. punkta b) apakšpunkta trešo ievilkumu tas pretendē uz sodanaudas samazinājumu līdz 20 %. Ievērojot to, ka General Quimica izmeklēšanas gaitā nosacījumu par ievērojamu pievienoto vērtību izpildīja relatīvi vēlu – vairāk kā pusotru gadu pēc Komisijas pārbaudēm šajā uzņēmumā, kā arī to, ka tā, iesniegto pierādījumu pievienotā vērtība saglabājās neliela, Komisija uzskata, ka General Química (un Repsol) pienākas sodanaudas samazinājums atvelkot 10 % no summas, kas tam citādi būtu jāmaksā.

2.3.5.   Beidzamā piezīme par paziņojuma par iecietību piemērošanu

(29)

Šajā lietā Komisija stingri brīdināja paziņojuma par iecietību pieteikuma iesniedzējus no mēģinājuma mazināt Komisijas iespējas pierādīt pārkāpumu, jo ir pietiekami daudz pierādījumu un netiešu pierādījumu, kas norāda uz karteļa eksistenci. Pēc Komisijas domām šāda attieksme liek nopietni apšaubīt paziņojuma par iecietību pieteikuma iesniedzēju sadarbības ilgumu un nepārtrauktību.

3.   LĒMUMS

(30)

Šādi uzņēmumi ir pārkāpuši Līguma 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu, jo tie norādītajos laikposmos ir piedalījušies vienošanās kopumā un saskaņotā darbībā gumijas ķīmisko piedevu nozarē, nosakot cenas un apmainoties ar konfidenciālu informāciju EEZ:

a)

Bayer AG, no 1996. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim;

b)

Crompton Manufacturing Company Inc. no 1996. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim;

c)

Crompton Europe Ltd. no 1996. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim;

d)

Chemtura Corporation no 1996. gada 21. augusta līdz 2001. gada 31. decembrim;

e)

Flexsys N.V. no 1996. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim;

f)

General Química SA no 1999. gada 31. oktobra līdz 2000. gada 30. jūnijam;

g)

Repsol Química SA no 1999. gada 31. oktobra līdz 2000. gada 30. jūnijam;

h)

Repsol YPF SA no 1999. gada 31. oktobra līdz 2000. gada 30. jūnijam;

(31)

Iepriekšminētajiem uzņēmumiem, ja tas vēl nav izdarīts, nekavējoties ir jāizbeidz šeit pat iepriekš norādītie pārkāpumi. Tiem ir jāatturas no jebkuras rīcības vai augstāk minētās darbības, vai no jebkuras rīcības vai darbības, kurai būtu tāds pats vai līdzīgs mērķis vai sekas.

(32)

Par iepriekš minētajiem pārkāpumiem šiem uzņēmumiem tiek uzlikts naudassods norādītajā apmērā:

(a)

Flexsys N.V.:

EUR 0;

(b)

Crompton Manufacturing Company, Inc.:solidāri un atsevišķi ar Crompton Europe Ltd.

EUR 13,60 miljoni,

no kuriem solidāri un atsevišķi ar Chemtura Corporation

EUR 12,75 miljoni;

(c)

Bayer AG:

EUR 58,88 miljoni;

(d)

General Química SA, solidāri un atsevišķi ar Repsol Química SA un Repsol YPF SA

EUR 3,38 miljoni.

Pilns lēmuma nekonfidenciālās versijas teksts lietas autentiskajās valodās un Komisijas darba valodās atrodams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/comm/competition/.


13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/54


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 3. maijs),

attiecībā uz procesu saskaņā ar EK Līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu pret Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals Holding AB, EKA Chemicals AB, Degussa AG, Edison SpA, FMC Corporation, FMC Foret S.A., Kemira OYJ, L'Air Liquide SA, Chemoxal SA, Snia SpA, Caffaro Srl, Solvay SA/NV, Solvay Solexis SpA, Total SA, Elf Aquitaine SA un Arkema SA.

(Lieta COMP/F/C.38.620 – ūdeņraža peroksīds un perborāts)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1766)

(autentisks ir tikai teksts angļu, franču un itāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/903/EK)

1.   PĀRKĀPUMA KOPSAVILKUMS

1.1.   Adresāti

(1)

Lēmums ir adresēts šādiem uzņēmumiem:

Akzo Nobel NV (“Akzo”)

Akzo Nobel Chemicals Holding AB (“ANCH”)

EKA Chemicals AB (“EKA”)

Degussa AG (“Degussa”)

Edison SpA (“Edison”)

FMC Corporation (“FMC”)

FMC Foret S.A. (“Foret”)

Kemira OYJ (“Kemira”)

L'Air Liquide SA (“Air Liquide”)

Chemoxal SA (“Chemoxal”)

Snia SpA (“Snia”)

Caffaro Srl (“Caffaro”)

Solvay SA/NV (“Solvay”)

Solvay Solexis SpA (“Solexis”)

Total SA (“Total”)

Elf Aquitaine SA (“Elf Aquitaine”)

Arkema SA (“Atofina”).

(2)

Lēmuma adresāti piedalījās atsevišķā un ilgstošā EK Līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumā attiecībā uz ūdeņraža peroksīdu (“HP”) un tā starpproduktu nātrija perborātu (“PBS”), aptverot visu EEZ teritoriju (“pārkāpums”). Lēmumā ietvertais pārkāpuma laikposms ir no 1994. gada 31. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim. Pārkāpuma saturs galvenokārt bija komerciāli svarīgas un konfidenciālas tirgum un/vai uzņēmumiem būtiskas informācijas apmaiņa starp konkurentiem, ierobežojot un/vai kontrolējot ražošanu, kā arī potenciālās un faktiskās jaudas, sadalot tirgus daļas un klientus un nosakot un uzraugot (mērķa) cenas.

1.2.   Ūdeņraža peroksīda un perborāta nozare

(3)

HP ir spēcīgs oksidētājs, kam ir vairāki rūpnieciski pielietojumi. Tas ir dzidrs, bezkrāsains šķidrums, kas komerciāli pieejams kā ūdeni saturošs šķīdums koncentrācijā galvenokārt no 30 % līdz 70 %. Kā galaproduktu HP izmanto kā balinātāju celulozes un papīra ražošanas nozarēs, audumu balināšanai, dezinfekcijai un vides vajadzībām, piemēram, kanalizācijas attīrīšanai. HP izmanto arī kā izejvielu citu peroksisavienojumu starpproduktu, piemēram, peroksisāļu (kas ietver PBS) un peroksietiķskābes, ražošanai.

(4)

PBS, tāpat kā nātrija perkarbonātu (“PCS”), galvenokārt izmanto kā aktīvu vielu sintētiskos mazgāšanas līdzekļos un veļas pulveros. Pašreizējā procesā izpētīja gan PBS, gan PCS, tomēr pēc atbildēm uz iebildumiem un mutiskajā uzklausīšanā sniegtajiem argumentiem nevar noteikt, ka nelikumīgā darbība attiecās arī uz PCS. Tādēļ, neraugoties uz iebildumiem, kurus attiecināja arī uz PCS, lēmums attiecas tikai uz HP un PBS nevis PCS nelikumīgu darbību.

1.3.   Piegāde

(5)

HP: EEZ visā pārkāpuma laikposmā bija seši galvenie piegādātāji – vadošais uzņēmums bija Solvay, kura tirgus aptuvenā daļa ir [20-30] %, bet otrajā vietā bija EKA. Pārējie dalībnieki bija Atofina, Kemira, Degussa un Foret. Air Liquide un Ausimont pārdeva HP attiecīgi līdz 1998. gada jūnijam un 2002. gada maijam. Visbeidzot bija neliels skaits tālākpārdevēju, kuri ieveda HP no Austrumeiropas un valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas. Pēdējos gados tirgū nebija jaunpienācēju.

(6)

PBS: uzņēmumi, kuri aktīvi darbojās EEZ visā pārkāpuma laikposmā vai daļā no tā, bija Degussa, Foret, Solvay, Caffaro (kurš 1999. gadā tomēr apturēja ražošanu), Atofina (kurš 1999. gadā izbeidza ražošanu), Air Liquide (pārtrauca 1994. gadā) un Ausimont.

1.4.   Pieprasījums

(7)

Pārkāpuma laikposmā galveno HP pircēju skaits EEZ bija salīdzinoši neliels (seši līdz astoņi) – galvenokārt bija no celulozes un papīra nozares –, un tie slēdza EEZ mēroga nolīgumus par EEZ mēroga cenām.

(8)

Lielākie klienti (piemēram, Skandināvijas un Vācijas celulozes un papīra ražotāji) slēdza nolīgumus par vienotu cenu piegādēm uz daudzām vietām visā EEZ. Līdz ar to transporta izmaksas sedza piegādātājs, kurš tāpēc varēja būt ieinteresēts iegūt HP no avota, kas ģeogrāfiski atrodas klientu ražotņu tuvumā.

(9)

Peroksisāļu jomā no pieprasījuma puses pārkāpuma laikposmā bija ļoti maz starptautisku uzņēmumu – 75-80 % EEZ peroksisāļu iepirkumu bija koncentrēti neliela klientu skaita rokās. Tiem visiem bija centralizētas iepirkumu operācijas Eiropā, kuru rezultātā iepirkumu nolīgumus pārslēdza divreiz gadā. Parasti tie iepirka peroksisāļus no vairākiem piegādātājiem, cenšoties saglabāt konkurences spiediena noteiktu pakāpi.

1.5.   Ģeogrāfiskās robežas

(10)

Pārkāpums aptvēra visu EEZ, kur bija pieprasījums pēc produktiem, par kuriem notiek izmeklēšana.

1.6.   Karteļa darbība

(11)

Lēmumā ietvertais pārkāpuma laikposms ir no 1994. gada 31. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim.

(12)

Slepeno vienošanos var klasificēt šādi: tā bija saistīta ar informācijas par tirgu apmaiņu (ieskaitot cenas un pārdošanas apjomus), tirgus sadalīšanu, ražošanas un piegādes avotu ierobežošanu/kontroli, kā arī HP un PBS cenu noteikšanu. Slepeno vienošanos attiecībā uz šiem diviem produktiem uzskata par saskaņotu darbību, un tā ir vienotas kopējas shēmas sastāvdaļa, tāpēc tā ir atsevišķs pārkāpums, lai gan uz darbībām, kas saistītas ar HP un PBS arī atsevišķi attiektos līguma 81. panta 1. punkta aizlieguma joma.

1.7.   Procedūra

(13)

Degussa 2002. gada decembrī informēja Komisiju par karteļa esamību HP un PBS nozarē un izteica vēlmi sadarboties ar Komisiju saskaņā ar 2002. gada Paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (“Paziņojums par iecietību”) (1). Degussa sniedza Komisijai pierādījumus, kas 2003. gada martā ļāva veikt pārbaudes šo trīs uzņēmumu telpās (izmeklēšanu attiecībā uz citiem uzņēmumiem vispirms veica informācijas pieprasījumu veidā).

(14)

Pēc pārbaudēm vēl pieci uzņēmumi iesniedza pieteikumus sodanaudu samazināšanai. Trim no tiem proti, EKA, Atofina un Solvay, piešķīra sodanaudu samazinājumu saskaņā ar 23. un 26. punktu Paziņojumā par iecietību. Kemira un Solexis pieteikumus noraidīja.

2.   SODANAUDAS

2.1.   Pamatsumma

(15)

Sodanaudas pamatsummu nosaka atbilstoši pārkāpuma smagumam un ilgumam.

2.1.1.   Pārkāpuma smagums

(16)

Novērtējot pārkāpuma smagumu, Komisija ņem vērā tā raksturu, tā faktisko ietekmi uz tirgu, ja to ir iespējams noteikt, un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus lielumu.

(17)

Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, to, ka tam bija ietekme un to, ka tas aptvēra visu EEZ, kurā HP un PBS tirgu kopējā vērtība 1999. gadā (pārkāpuma pēdējā gadā) bija aptuveni 470 miljoni euro, Komisija uzskata, ka uzņēmumi, kuriem adresēts šis lēmums, ir izdarījuši ļoti smagu Līguma 81. panta un EEZ Līguma 53. panta pārkāpumu.

2.1.2.   Diferencēta pieeja

(18)

Ļoti smagu pārkāpumu kategorijā iespējamo naudas sodu skala ļauj piemērot uzņēmumiem diferencētu pieeju, attiecīgi ņemot vērā pārkāpumu izdarītāju faktisko ekonomisko spēju izraisīt ievērojamu kaitējumu konkurencei. To piemēro gadījumos, kad tāpat kā šajā gadījumā pastāv vērā ņemamas atšķirības starp to uzņēmumu attiecīgajām tirgus daļām, kuri piedalās pārkāpumā.

(19)

Novērtējot attiecīgo produktu apgrozījumu katram uzņēmumam un atskaitot to no HP un PBS kopējā apgrozījuma nolūkā noteikt katra īpatsvaru, Komisija ņēma vērā to, ka daži uzņēmumi darbojās tikai viena vai divu attiecīgo produktu tirgū. Veicot novērtējumu, Komisija ņēma vērā katra uzņēmuma nelikumīgās darbības faktisko ietekmi uz konkurenci. Tā kā HP un PBS var pārdot dažādos veidos, uzticamāks operatoru jaudu rādītājs ir pārdošana, kas pamatota ar kopējās vērtības summu. Šie skaitļi rāda, ka lielākais operators EEZ bija Solvay, kura apvienotā pārdošanas daļa bija [20-30] %. Tāpēc tas ir ievietots pirmajā kategorijā. Degussa ar [10-20] % tirgus daļu ir ievietots otrā kategorijā. Foret, EKA, Atofina, Kemira un Ausimon, kuru tirgus daļas ir attiecīgi [5-15] %, ir ievietoti trešā kategorijā. Visbeidzot ceturtā kategorijā ir ievietots Caffaro ar aptuveni [5-10] % PBS tirgus daļu tā darbības pēdējā pilnajā gadā (1998. gads) un aptuveni [1-5] % apvienoto HP un PBS pārdošanas daļu.

(20)

Caffaro gadījumā, neraugoties uz to, ka starp šiem diviem produktiem pastāv vairākas saites, Komisija ņem vērā to, ka nav noteikts, vai uzņēmums Caffaro zināja vai būtu varējis zināt par konkurenci kropļojošās vienošanās vispārējo shēmu. Tādējādi, ņemot vērā lietas apstākļus, uzņēmumam Caffaro aprēķinātās sodanaudas pamatsummai piemēro samazinājumu par 25 %.

2.1.3.   Pietiekama preventīva ietekme

(21)

Ļoti smagu pārkāpumu kategorijā iespējamo sodanaudu skala ļauj noteikt sodanaudas tādā līmenī, kurš nodrošina, ka sodam ir pietiekama preventīva ietekme, ņemot vērā katra uzņēmuma lielumu. Šajā sakarā Komisija atzīmē, ka 2005. gadā, kas bija pēdējais finanšu gads pirms šā lēmuma pieņemšanas, uzņēmumam Total apgrozījums pasaules mērogā bija 143 miljardi euro, Elf Aquitaine – 120 miljardi euro, Akzo – 13,000 miljoni euro, Solvay – 8,560 miljoni euro, bet Edison – 6,650 miljoni euro. Tāpēc Komisija uzskata par lietderīgu reizināt uzņēmumam Total noteikto sodanaudu ar koeficientu 3, kas ir pamatots ar mātesuzņēmumu Elf Aquitaine un Total lielumu, katram no kuriem apgrozījums krietni pārsniedz 100 miljardus euro. Akzo un Degussa, no kuriem katram apgrozījums ir aptuveni 10 % no Total apgrozījuma, joprojām ir ļoti lieli uzņēmumi, kuru apgrozījums krietni pārsniedz 10,000 miljonus euro. Tāpēc ir uzskatāms par lietderīgu šiem uzņēmumiem noteikto sodanaudu reizināt ar koeficientu 1,75. Ņemot vērā to, ka Solvay apgrozījums bija 8,560 miljoni euro, Komisija uzskata par lietderīgu reizināt uzņēmumam Solvay noteikto sodanaudu ar koeficientu 1,5. Ņemot vērā to, ka Edison apgrozījums bija 6,650 miljoni euro, Komisija uzskata par lietderīgu reizināt uzņēmumam Edison noteikto sodanaudu ar koeficientu 1,25. Ņemot vērā to, ka Ausimont tika pārcelts uz citu uzņēmumu, ievērojot lietas apstākļus, reizinātāju piemēro vienīgi sodanaudai, ko nosaka uzņēmumam Edison.

2.1.4.   Palielināšana sakarā ar ilgumu

(22)

Degussa, Solvay un Kemira piedalījās pārkāpumā sešus gadus un vienpadsmit mēnešus – no 1994. gada 31. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim. Šie uzņēmumi izdarīja ilgstošu pārkāpumu. Līdz ar to sodanaudu pamatsummas ir jāpalielina par 10 % par katru pilnu pārkāpuma gadu. Tās ir jāpaaugstina par vēl 5 % par jebkuru 6 mēnešu vai ilgāku atlikušo laika posmu, kas ir īsāks par vienu gadu. Tas rada pamatsummas procentu paaugstinājumu par 65 % katram uzņēmumam. EKA piedalījās pārkāpumā piecus gadus un vienpadsmit mēnešus – no 1994. gada 31. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim, bet Atofina un Ausimont piedalījās pārkāpumā piecus gadus un septiņus mēnešus – no 1995. gada 12. maija līdz 2000. gada 31. decembrim. Tas rada pamatsummas procentu paaugstinājumu par 55 % katram uzņēmumam (2). Foret piedalījās pārkāpumā divus gadus un septiņus mēnešus – no 1997. gada 29. maija līdz 1999. gada 13. decembrim. Tas rada pamatsummas procentu paaugstinājumu par 25 %. Caffaro piedalījās pārkāpumā vienu gadu un septiņus mēnešus – no 1997. gada 29. maija līdz 1998. gada 31. decembrim. Tas rada pamatsummas procentu paaugstinājumu par 15 %.

2.2.   Atbildību pastiprinoši apstākļi

(23)

Laikā, kad notika pārkāpums, Atofina, Degussa, Edison un Solvay jau bija Komisijas iepriekšējo lēmumu par karteļu nelikumīgu darbību adresāti (3). Tas, ka šie uzņēmumi atkārtoti veica tāda paša veida darbības tajā pašā nozarē vai sektoros, kas atšķiras no tiem, kuros tiem iepriekš bija uzliktas sodanaudas, norāda uz to, ka pirmās sodanaudas nemudināja šos uzņēmumus mainīt savas darbības. Tas no Komisijas viedokļa rada atbildību pastiprinošus apstākļus. Šie atbildību pastiprinošie apstākļi pamato sodanaudas pamatsummas, kuru uzliek iepriekš minētajiem uzņēmumiem (4), palielināšanu par 50 %.

2.3.   Atbildību mīkstinoši apstākļi

(24)

Caffaro gadījumā ir lietderīgi samazināt sodanaudu par 50 % uzņēmuma pasīvās un nenozīmīgās lomas dēļ šajā pārkāpumā salīdzinājumā ar citiem karteļa dalībniekiem.

2.4.   Apgrozījuma 10 % robežas piemērošana

(25)

Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā noteikts, ka attiecībā uz katru uzņēmumu sodanauda nepārsniedz 10 % no tā apgrozījuma. Attiecībā uz 10 % robežu, ja ““uzņēmumu” veido vairāki adresāti, kas […] lēmuma pieņemšanas dienā ir ekonomiskā vienība, kuru soda par pārkāpumu, […] augšējo robežu var aprēķināt, pamatojoties uz minētā uzņēmuma, proti, visu tā sastāvdaļu kopējo apgrozījumu. Turpretī, ja minēta ekonomiskā vienība pēc tam ir sadalījusies, katram lēmuma adresātam ir tiesības uz attiecīgās augšējās robežas individuālu piemērošanu (5).

(26)

Solexis 2005. gadā sasniedza EUR 256 190 307 gada apgrozījumu pasaules mērogā. Tāpēc sodanauda, ko uzliek uzņēmumam Solexis, nedrīkst pārsniegt 25,619 miljonus euro.

2.5.   Paziņojuma par iecietību, kas pieņemts 2002. gadā, piemērošana

(27)

Degussa, EKA, Atofina, Solvay, Solexis un Kemira iesniedza pieteikumus saskaņā ar Paziņojumu par iecietību. Tie sadarbojās ar Komisiju izmeklēšanas dažādos posmos nolūkā saņemt labvēlības statusu, kas paredzēts Paziņojumā par iecietību.

2.5.1.   8. punkta a) iedaļa - Imunitāte

(28)

Degussa bija pirmais HP un peroksisāļu ražotājs Eiropā, kurš informēja Komisiju par karteļa esamību HP tirgū, kā arī ar HP saistītajā PBS tirgū. Degussa pilnībā pastāvīgi un nekavējoties sadarbojās visā Komisijas administratīvās procedūras gaitā un sniedza Komisijai visus tai pieejamos pierādījumus saistībā ar iespējamo pārkāpumu, sniedzot sīku informāciju par sanāksmēm, kuras notika starp konkurentiem attiecībā uz abiem produktiem, ļaujot Komisijai pierādīt, ka pastāv kartelis abiem produktiem. Degussa pārtrauca dalību iespējamā pārkāpumā ne vēlāk kā pēc pierādījumu, kas minēti 8. punkta a) iedaļā Paziņojumā par iecietību, iesniegšanas un nav veicis pasākumus, lai piespiestu citus uzņēmumus iesaistīties pārkāpumā. Tādējādi Degussa var pretendēt uz atbrīvojumu no sodanaudas, kas citādi būtu uzlikta uzņēmumam.

2.5.2.   Pirmais ievilkums 23. punkta b) iedaļā (30-50 % samazinājums)

(29)

EKA bija otrais uzņēmums, kas 2003. gada 29. martā vērsās pie Komisijas saskaņā ar Paziņojumu par iecietību, un pirmais uzņēmums, kas atbilda tā 21. punkta nosacījumiem, jo tas iesniedza Komisijai pierādījumus, kas būtiski papildina pierādījumus, kuri jau bija Komisijas rīcībā pierādījumu iesniegšanas laikā.

(30)

EKA pārtrauca dalību pārkāpumā ne vēlāk kā pierādījumu iesniegšanas laikā, un tā dalība nav atjaunota. Tāpēc Komisija piemēros sodanaudas samazinājumu 30-50 % robežās. Komisija piešķīra uzņēmumam EKA sodanaudas samazinājumu par 40 %.

(31)

EKA sniegtie pierādījumi ļāva Komisijai konstatēt karteļa esamību no 1994. gada 31. janvāra. EKA sniegtie pierādījumi par pārkāpuma laikposmu pirms 1997. gada 14. oktobra bija saistīti ar faktiem, kas Komisijai iepriekš nebija zināmi un kas tieši attiecās uz iespējamā karteļa ilgumu. Saskaņā ar 23. punktu Paziņojumā par iecietību Komisija neņēma vērā šos elementus, nosakot sodanaudu uzņēmumam EKA.

2.5.3.   Otrais ievilkums 23. punkta b) iedaļā (20-30 % samazinājums)

(32)

Atofina (tagad Arkema) bija otrais uzņēmums, kas atbilda Paziņojuma par iecietību21. punkta nosacījumiem, jo tas iesniedza Komisijai pierādījumus, kas būtiski papildina pierādījumus, kuri jau bija Komisijas rīcībā pierādījumu iesniegšanas laikā, un, ciktāl Komisijai zināms, Atofina pārtrauca dalību pārkāpumā ne vēlāk kā pierādījumu iesniegšanas laikā. Tādējādi uzņēmums var pretendēt uz sodanaudas samazinājumu par 30-50 % saskaņā ar otro ievilkumu 23. punkta b) iedaļā Paziņojumā par iecietību. Novērtējot samazinājuma līmeni 20-30 % robežās, Komisija ņēma vērā laiku, kad tika iesniegti pierādījumi, kuriem piemīt būtiska papildu vērtība, un šo pierādījumu pievienoto vērtību. Komisija piešķīra uzņēmumam Atofina sodanaudas, kas tam citādi būtu uzlikta, samazinājumu par 30 %.

2.5.4.   Trešais ievilkums 23. punkta b) iedaļā (samazinājums līdz 20 %)

(33)

Solvay bija trešais uzņēmums, kas atbilst Paziņojuma par iecietību 21. punkta nosacījumiem. Solvay2003. gada 4. aprīlī – drīz pēc tam, kad atbilstoši 14. pantam 2003. gada 25.marta Regulā Nr. 17 tika veikta pārbaude uzņēmuma telpās – iesniedza pieteikumu saskaņā ar Paziņojumu par iecietību . Sanāksme 2003. gada 4. aprīlī notika pēc Sovay2003. gada 3. aprīlī izteiktā pieprasījuma sasaukt sanāksmi (pēc tam, kad Atofina bija iesniedzis pieteikumu). Pieteikums, ko iesniedza 2003. gada 4. aprīlī, atbilda Paziņojuma par iecietību 21. punkta nosacījumiem, jo Sovay sniedza Komisijai pierādījumus, kuriem piemīt būtiska papildu vērtība, salīdzinot ar pierādījumiem, kas jau bija Komisijas rīcībā. Ciktāl Komisijai zināms, Solvay pārtrauca dalību pārkāpumā ne vēlāk kā pierādījumu iesniegšanas laikā.

(34)

Uzņēmums Solvay apgalvo, ka tas sazinājās ar Komisiju pa tālruni 2003. gada 3. aprīļa rītā, lai informētu, ka vēlas iesniegt pieteikumu saskaņā ar Paziņojumu par iecietību. Pieteikumā, ko 2003. gada 3. aprīlī plkst. 15:50 iesniedza Atofina, bija trīspadsmit dokumenti, kuri pēc Solvay apgalvojuma bez transkripcijas vai cita veida paskaidrojuma bija nesalasāmi un/vai neskaidri, un tāpēc Komisija nevarēja izmantot nevienu no šiem dokumentiem, līdz 2003. gada 26. maijā – jebkurā gadījumā līdz Solvay iesniegumam par iecietību – netika sniegts pilns skaidrojums.

(35)

Solvay apgalvo, ka izšķirošais faktors, lai noteiktu, vai iesniegums par iecietību var pretendēt uz [sodanaudas] samazinājumu saskaņā ar Paziņojumu par iecietību, ir sniegtās informācijas objektīvā kvalitāte tās noderīguma izteiksmē Komisijai . Solvay apgalvo, ka tā iesniegums par iecietību tika atbilstoši iesniegts 2003. gada 3. aprīļa rītā un tam piemīt būtiska papildu vērtība gan attiecībā uz HP, gan uz PBS. Tāpēc uzņēmumam ir tiesības uz jebkuru sodanaudu, kas tam uzliktas saistībā ar šiem diviem produktiem, maksimālu samazinājumu (50 %).

(36)

Komisija uzskata, ka EKAS un Atofina iesniegumiem piemita būtiska papildu vērtība saskaņā ar Paziņojuma par iecietību 21. punkta nosacījumiem pirms Solvay pirmā iesnieguma, kas notika tikai 2003. gada 4. aprīlī. Tāpēc Komisija noraida uzņēmuma Solvay argumentu.

(37)

Uzņēmumam Solvay piešķīra sodanaudas, kas tam citādi būtu jāmaksā, samazinājumu par 10 %.

2.5.5.   Citi iesniegumi saskaņā ar Paziņojumu par iecietību

(38)

Solvay Solexis un Kemira arī iesniedza pieteikumus saskaņā ar B iedaļu Paziņojumā par iecietību, bet sakarā ar to, ka šiem iesniegumiem nepiemita būtiska papildu vērtība, samazinājums netika piešķirts.

3.   LĒMUMS

(39)

Piedaloties atsevišķā un ilgstošā pārkāpumā, kurš galvenokārt ietvēra informācijas par cenām un pārdošanas apjomiem apmaiņu starp konkurentiem, vienošanās par cenām, vienošanās par ražošanas jaudu samazināšanu EEZ un konkurenci kropļojošu vienošanos uzraudzību attiecībā uz ūdeņraža peroksīdu un perborātu visā EEZ teritorijā, minētajā laikposmā Līguma 81. panta 1. punktu un EEZ Līguma 53. pantu ir pārkāpuši šādi uzņēmumi:

(a)

Akzo Nobel NV – no 1994. gada 25. februāra līdz 1999. gada 31. decembrim;

(b)

(c) Akzo Nobel Chemicals Holding AB – no 1994. gada 31. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim;

(c)

EKA Chemicals AB – no 1994. gada 31. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim;

(d)

Degussa AG – no 1994. gada 31. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim;

(e)

Edison SpA – no 1995. gada 12. maija līdz 2000. gada 31. decembrim;

(f)

FMC Corporation – no 1997. gada 29. maija līdz 1999. gada 13. decembrim;

(g)

FMC Foret S.A – no 1997. gada 29. maija līdz 1999. gada 13. decembrim;

(h)

Kemira OYJ – no 1994. gada 31. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim;

(i)

L'Air Liquide SA – no 1995. gada 12. maija līdz 1997. gada 31. decembrim;

(j)

Chemoxal SA – no 1995. gada 12. maija līdz 1997. gada 31. decembrim;

(k)

Snia SpA – no 1997. gada 29. maija līdz 1998. gada 31. decembrim;

(l)

Caffaro Srl – no 1997. gada 29. maija līdz 1998. gada 31. decembrim;

(m)

Solvay SA/NV – no 1994. gada 31. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim;

(n)

Solvay Solexis SpA – no 1995. gada 12. maija līdz 2000. gada 31. decembrim;

(o)

Total SA – no 2000. gada 30. aprīļa līdz 2000. gada 31. decembrim;

(p)

Elf Aquitaine SA – no 1995. gada 12. maija līdz 2000. gada 31. decembrim;

(q)

Arkema SA – no 1995. gada 12. maija līdz 2000. gada 31. decembrim;

(40)

Par iepriekšējos apsvērumos minētajiem pārkāpumiem uzlika šādas sodanaudas:

(a)

Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals Holding AB un EKA Chemicals AB solidāra un atsevišķa atbildība: 25,2 miljoni euro;

(b)

Degussa AG: EUR 0;

(c)

Edison SpA: 58,125 miljoni euro, no kuriem 25,619 miljoni euro ir solidāra un atsevišķa atbildība ar Solvay Solexis SpA;

(d)

FMC Corporation un FMC Foret S.A. solidāra un atsevišķa atbildība: 25 miljoni euro;

(e)

Kemira OYJ: 33 miljoni euro;

(f)

L'Air Liquide SA un Chemoxal SA: EUR 0;

(g)

Snia SpA un Caffaro Srl solidāra un atsevišķa atbildība: 1,078 miljoni euro;

(h)

Solvay SA/NV: 167,062 miljoni euro;

(i)

Arkema SA: 78,663 miljoni euro, no kuriem 42 miljoni euro solidāra un atsevišķa atbildība ar Total SA un 65,1 miljons euro solidāra un atsevišķa atbildība ar Elf Aquitaine SA.

(41)

Minētajiem uzņēmumiem bija norīkots nekavējoties pārtraukt minētie pārkāpumi, ja tie vēl nav pārtraukti, un atturēties no jebkuras rīcības vai darbības atkārtošanas, kas aprakstīta 2) apsvērumā, un no jebkuras rīcības vai darbības, kam ir līdzvērtīgs mērķis vai sekas.


(1)  OV C 45, 19.2.2002., 3. lpp.

(2)  Tā kā pierādījumi, ko sniedza EKA, ļāva Komisijai konstatēt karteļa esamību no 1994. gada 31. janvāra, saskaņā ar 23. punktu paziņojumā par iecietību Komisija neņems vērā šos elementus, nosakot sodanaudu uzņēmumam EKA, kā rezultātā šim uzņēmumam sodanaudu par [nelikumīgās darbības] ilgumu palielinās par 20 %, nevis 55 %.

(3)  Pie minētajiem lēmumiem pieder: Attiecībā uz Degussa: Komisijas 1984. gada 23. novembra lēmums saistībā ar EEK Līguma 85. pantā minēto procedūru (IV/30.907 – Peroksiprodukti, OV L 35, 7.2.1985., 1. lpp.), Komisijas 1986. gada 23. aprīļa lēmums saistībā ar EEK Līguma 85. pantā minēto procedūru (IV/31.149 – Polipropilēns, OV L 230, 18.8.1986., 1. lpp.). Attiecībā uz Edison: Komisijas 1994. gada 27. jūlija lēmums saistībā ar EEK Līguma 85. pantā minēto procedūru (IV/31865 – PVC II, OV L 239, 14.9.1994., 14. lpp.). Attiecībā uz Solvay: Atsauce uz Komisijas 1984. gada 23. novembra lēmumu (Peroksiprodukti), atsauce uz Komisijas 1986. gada 23. aprīļa lēmumu (Polipropilēns), atsauce uz Komisijas 1994. gada 27. jūlija lēmumu (PVC II). Attiecībā uz Atofina/Arkema: Atsauce uz Komisijas 1984. gada 23. novembra lēmumu (Peroksiprodukti), atsauce uz Komisijas 1994. gada 27. jūlija lēmumu (PVC II).

(4)  Šis palielinājums par recidīvu attiecas tikai uz Atofina, un nevis uz tā mātesuzņēmumiem Elf Aquitaine un Total, jo tie iepriekšējā pārkāpuma laikā nekontrolēja uzņēmumu Atofina. Aprēķinā nav iekļauts reizināšanas koeficients, proti, 3, ko piemēro uzņēmumam Total. Tā vietā recidīva aprēķināšanas nolūkā izmanto reizināšanas koeficientu 1,25, kuru piemērotu, ja Atofina būtu vienīgais lēmuma adresāts (ņemot vērā tā 5,7 miljardu euro apgrozījumu pasaules mērogā 2005. gadā). Atsevišķu sodanaudu šādā apmērā attiecīgi piemēro vienīgi uzņēmumam Atofina.

(5)  Skat. Pirmās instances tiesas sprieduma 2005. gada 15. jūnijā apvienotajās lietās T-71/03, T-74/03, T-87/03 un T-91/03 Tokai Carbon Co. Ltd. U.c. pret Komisiju, vēl nav paziņots (skat. OV C 205, 20.8.2005., 18. lpp.), 309. pantu.


13.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/60


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 7. jūnijs),

par valsts atbalstu Nr. C 8/2005 (ex N 451/2004), ko Vācija ir paredzējusi piešķirt Nordbrandenburger UmesterungsWerke

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 2088)

(autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/904/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta 1. apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika uzaicinātas izteikties saskaņā ar minētajiem pantiem (1),

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Vācija 2004. gada 11. oktobra vēstulē, kas tika reģistrēta 2004. gada 12. oktobrī, paziņoja Komisijai par savu nodomu sniegt reģionālo ieguldījumu atbalstu uzņēmumam NUW Nordbrandenburger Umesterungs-Werke. Pasākums tika reģistrēts ar numuru N 451/2004 kā pieteikts atbalsts. 2004. gada 6. novembrī Komisija lūdza sniegt papildu informāciju, ko Vācija sniedza 2004. gada 16. decembrī.

(2)

Komisija 2005. gada 16. februāra vēstulē paziņoja Vācijai par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šo atbalstu.

(3)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2). Ieinteresētās personas tika uzaicinātas iesniegt savus apsvērumus par šo atbalsta pasākumu.

(4)

Vācija 2005. gada 22. marta vēstulē, kas tika reģistrēta 2005. gada 23. martā, pauda savu nostāju par procedūras uzsākšanu un sniedza Komisijai plašu papildinformāciju.

(5)

Komisija nesaņēma nekādus ieinteresēto personu viedokļus.

(6)

Pamatojoties uz veikto izmeklēšanu, Komisija secināja, ka Vācijas iesniegtā informācija ir nepilnīga, un 2005. gada 8. novembra vēstulē nosūtīja Vācijai papildjautājumus. Vācija atbildēja 2006. gada 13. janvārī un sniedza papildinformāciju.

2.   ATBALSTA APRAKSTS

2.1.   Atbalsta saņēmējs un projekts

(7)

Atbalsta saņēmējs ir uzņēmums NUW Nordbrandenburger UmesterungsWerke GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “NUW”), kura juridiskā adrese ir Švetā (Schwedt), Brandenburgā (Vācijā), atbalstāmā reģionā saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Uzņēmums NUW tika dibināts 2004. gada 4. maijā. Līdz plānoto ieguldījumu veikšanai uzņēmums neveiks nekādu saimniecisko darbību. Līdz ar to 2004. gada oktobrī uzņēmumā NUW nebija ne pilna, ne nepilna darba laika darbinieku.

(8)

Uzņēmums NUW plāno uzbūvēt un izmantot biodīzeļdegvielas ražošanas iekārtu, kuras paredzamā jauda ir 130 000 tonnas gadā un uz atbalstu tiesīgās ieguldījumu izmaksas 41,84 miljoni euro. Piegādi vispirms veiks uzņēmumam PCK Raffinerie GmbH (turpmāk tekstā – “PCK”), kas atrodas Švetā un kura iekārtas šobrīd tiek sagatavotas biodegvielas tālākai pārstrādei.

2.2.   Finanšu pasākumi

(9)

Brandenburgas federālā zeme ir nodomājusi piešķirt uzņēmumam NUW atbalstu 50 % apmērā no kopējās ieguldījumu summas – līdz 20,92 miljoniem euro saskaņā ar Komisijas apstiprinātajām atbalsta shēmām.

(10)

Atbalsts tiks sniegts kā tiešu ieguldījumu dotācija 14,204 miljonu euro apmērā un kā ieguldījumu piemaksa 6,716 miljonu euro apmērā, pamatojoties uz Kopienas uzdevumu “Reģionālās ekonomikas struktūras uzlabošana”  (3) (turpmāk tekstā – “Kopienas uzdevums”) un saskaņā ar atbalsta shēmu “Ieguldījumu” piemaksa ieguldījumiem ražošanā 2004. gadā.  (4) Vācija nodrošinās, lai netiktu pārsniegta pieļaujamā atbalsta intensitāte 50 % apmērā.

2.3.   Formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas iemesli

(11)

Tā kā atbalsts pamatojas uz apstiprinātām shēmām, Komisijas novērtējumā tiks skatīts vienīgi jautājums par to, vai atbalsta saņēmējs ir uzskatāms par MVU un līdz ar to ir tiesīgs saņemt papildu 15 % MVU piemaksu, kas iekļauta paredzētajā atbalsta summā.

(12)

Saskaņā ar definīciju Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma Nr. 2003/361/EK par sīko, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (Ieteikums par MVU) (5) pielikuma 2. pantu mazi un vidēji uzņēmumi ir uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus euro.

(13)

Pamatojoties uz uzņēmuma jēdzienu, atbalsta saņēmējs var būt ne tikai viena atsevišķa juridiska vienība, bet arī uzņēmumu grupa, kas var būt daudz spēcīgāka nekā atsevišķs MVU. Uzņēmumus, kuriem ir saiknes caur fizisku personu, var uzskatīt par saistītiem uzņēmumiem, ja to darbība notiek vienā un tajā pašā tirgū vai blakustirgos.

(14)

Saiknes starp uzņēmumu NUW un citiem uzņēmumiem caur fiziskām personām, jo īpaši caur Zauteru (Sauter) ģimenes locekļiem, var pāraugt kopīgā darbībā vienā un tajā pašā tirgū vai blakustirgos. Lai pārbaudītu uzņēmuma MVU statusu un aprēķinātu darbinieku skaitu, saistīti uzņēmumi ir aplūkojami kopā.

(15)

Attiecībā uz saiknēm starp iepriekš minētajiem uzņēmumiem Komisija šaubās par to, vai ieguldījumu atbalsta saņēmējam uzņēmumam NUW tik tiešām ir jāgūst labums no priekšrocībām, ko MVU dod dažādas normas vai pasākumi tā labā, un vai uzņēmums NUW ir tiesīgs saņemt izziņoto MVU piemaksu. Komisija apšauba arī saņēmēja atbilstību MVU definīcijai saskaņā ar Ieteikumu par MVU.

3.   IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

(16)

Komisija nesaņēma nekādus ieinteresēto personu apsvērumus.

4.   VĀCIJAS APSVĒRUMI

(17)

Vācija paskaidro, ka uzņēmums NUW Verwaltung GmbH finansiāli nav atbalsta saņēmēja uzņēmuma NUW dalībnieks. Tā vienīgais darbības mērķis ir uzņēmuma NUW vadības un atbildības par saistībām pārņemšana. Arī pārējās komplementārās sabiedrības (“Verwaltung GmbH”) atbild tikai par savām attiecīgajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un neveic nekādu citu darbību.

(18)

Danielai Zauterei (Daniela Sauter) pieder 74 % uzņēmuma NUW, bet viņas dalība uzņēmumos NBE Nordbrandenburger BioEnergie GmbH & Co. KG, MBE Mitteldeutsche BioEnergie GmbH & Co. KG un SBE Swiss BioEnergy AG nepārsniedz 50 %. Vācija norāda, ka uzņēmums NUW nav saistīts ar citiem uzņēmumiem.

(19)

Attiecībā uz partneruzņēmumiem Danielai Zauterei saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju pieder 50 % uzņēmuma NBE un 38 % uzņēmuma MBE, bet uzņēmumā SBE viņai pieder 20 %. Līdz ar to, novērtējot atbalsta saņēmēja lielumu, nozīme būtu tikai dalībai uzņēmumos NBE un MBE.

(20)

Attiecībā uz iespējamu fizisku personu grupu, kas veic kopīgu darbību, Vācija Komisijai paziņoja, ka Daniela Zautere un dr. Georgs Polerts (Georg Pollert) ir uzņēmuma NUW galvenie komandīti tikai šajā uzņēmumā, nevis citos uzņēmumos. Kopīgas intereses ir tikai attiecībā uz uzņēmumu NUW; līdztekus sabiedrības līgumam nav nekādu citu nolīgumu.

(21)

Vācija uzsver, ka brāļu, māsas, vecāku un svaines līdzdalība neveido vienotu dalības struktūru, kas norādītu uz vienādām interesēm. Izņemot radniecības pakāpi, starp šīm personām nepastāv nekādas tiesiskas vai ekonomiskas attiecības. Izņemot sabiedrības līgumu, nav nekādu citu nolīgumu.

(22)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju uzņēmumi NUW un MUW Mitteldeutsche UmesterungsWerke GmbH & Co. KG darbojas vienā un tajā pašā tirgū, bet strādā ar dažādiem klientiem. Ar dr. Polerta starpniecību pastāv uzņēmumu savstarpēja saistība, kurai nav nozīmes sakarā ar tās mazo intensitāti.

(23)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju uzņēmums NUW ražo biodīzeļdegvielu, bet uzņēmumi NBE un MBE darbojas bioetanola tirgū. Kaut arī lielas degvielas pārstrādes sabiedrības ir klienti visiem trim uzņēmumiem, tomēr tie izmanto atšķirīgas izejvielas un ražošanas tehnoloģijas.

(24)

Kopš 2004. gada beigām Heidenreiha k-gs (Heidenreich) vairāk nav NBE Verwaltung GmbH vadītājs. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju visus pārējos attiecīgos uzņēmumus vada dažādas personas, līdz ar to nepastāv nekāda saikne starp atsevišķu uzņēmumu vadībām.

(25)

Pieņemot, ka uzņēmumi NUW, MBE un NBE ir partneruzņēmumi un ka nav nekādu saistītu uzņēmumu, Vācija aprēķina finanšu un nodarbinātības datus. Vācija secina, ka šī grupa nesasniedz neviena MVU kritērija attiecīgo robežvērtību.

(26)

Uzņēmums NUW uzdeva uzņēmumam SBE veikt biodīzeļdegvielas iekārtas būvniecību. Uzņēmuma SBE mērķis ir Eiropas līmeņa biodīzeļdegvielas ražošanas ķīmisko iekārtu būvniecība un izmantošana, kā arī biodegvielas tirdzniecība. Lai gan uzņēmums SBE finansēs daļu no ieguldījumiem, Vācija apgalvo, ka starp abiem uzņēmumiem nekāda cita atkarība nepastāv. Lai novērstu uzņēmuma NUW atkarību no uzņēmuma SBE, uzņēmums NUW pats var noteikt aizdevuma atmaksāšanas brīdi.

(27)

Turklāt no 2004. gada uzņēmums SBE veiks tiešu ieguldījumu dotācijas starpfinansēšanu. Vācija uzsver, ka līgums starp uzņēmumiem SBE un NUW ir formulēts tā, ka uzņēmums SBE nevar ietekmēt uzņēmuma NUW vadības lēmumus.

(28)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju degvielas noietam, kas ir 1 % uzņēmuma apgrozījuma, ir maza nozīme. Saskaņā ar šo informāciju uzņēmumam Sauter Verpachtung GmbH nav nozīmīgu aktivitāšu biodīzeļdegvielas vai bioetanola pārstrādē vai šīs produkcijas tirdzniecībā.

(29)

Tomēr šis uzņēmums bija galvenais darbuzņēmējs uzņēmuma NBE bioetanola iekārtas būvniecībā.

(30)

Uzņēmumam Sauter Verpachtung nav ne tiešu juridisku, ne ekonomisku attiecību ar uzņēmumu NUW.

(31)

Tā kā attiecības starp uzņēmumiem NBE un MBE notiek tikai ar Danielas Zauteres starpniecību un nav nekādu citu būtisku attiecību ar citiem uzņēmumiem, Vācija secina, ka uzņēmums NUW ir jāuzskata par MVU. Uzņēmuma NUW komandīti nav fizisku personu grupa, kas rīkotos kopīgi. Pēc Brandenburgas federālās zemes domām, ģimenes saites nav pietiekamas, lai secinātu par kopīgām interesēm MVU definīcijas izpratnē.

5.   VĀCIJAS IESNIEGTĀ PAPILDINFORMĀCIJA

(32)

Komisija, veicot pati savu izmeklēšanu, atrada pierādījumus, ka Zauteru ģimenes locekļiem pieder arī citi uzņēmumi, par kuriem Vācija nebija informējusi Komisiju. Atbildot uz Komisijas 2005. gada 8. novembra pieprasījumu, Vācija iesniedza papildinformāciju 2006. gada 13. janvārī.

(33)

Līdztekus atsevišķām nekustamo īpašumu un vēja elektrostaciju sabiedrībām (par to netika sniegta papildinformācija) Zauteru ģimenes locekļiem ir vairākuma dalība 16 uzņēmumos. Danielai Zauterei ir 74 % vairākums uzņēmumā NUW, attiecībā uz kuru tika pieteikta MVU piemaksa; viņa ir Bernda (Berndt) un Klausa (Klaus) Zauteru māsa. Aloizs (Alois) un Albertīna (Albertina) Zauteri ir Danielas, Bernda un Klausa Zauteru vecāki. Mariona (Marion) Zautere ir Klausa Zautera sieva. Bez tam Georgam Polertam, kuram nav radniecības attiecību ar Zauteru ģimeni, pieder 24 % uzņēmuma NUW.

(34)

Izņemot uzņēmumu NUW Nordbrandenburger Umesterungswerke Verwaltung GmbH  (6) (Daniela Zautere: 50 %), Zauteru ģimene ar vairākuma līdzdalību kontrolē visus Zauteru ģimenes uzņēmumus:

SBE Swiss BioEnergy AG (100 %), Sauter Verpachtung GmbH (100 %), Alois Sauter Landesprodukten-Großhandlung GmbH & Co. KG (100 %), Sauter GmbH (100 %), Compos Entsorgung GmbH (100 %), MUW Mitteldeutsche UmesterungsWerke GmbH & Co. KG (66 %), MUW Mitteldeutsche UmesterungsWerke Verwaltungs GmbH (66 %), AIIEN GmbH (100 %), Autokontor Bayern GmbH (66 %), Autokontor Vertriebs GmbH (60 %), MBE Mitteldeutsche BioEnergie GmbH & Co. KG (100 %), MBE Mitteldeutsche BioEnergie Verwaltung GmbH (100 %), NBE Nordbrandenburger BioEnergie GmbH & Co. KG (100 %), NBE Nordbrandenburger BioEnergie Verwaltung GmbH (100 %) un NUW (74 %).

(35)

Uzņēmumu NUW Nordbrandenburger Umesterungswerke Verwaltung GmbH, MUW Mitteldeutsche UmesterungsWerke Verwaltung GmbH, Mitteldeutsche BioEnergie Verwaltung GmbH un NBE Nordbrandenburger BioEnergie Verwaltung GmbH darbības mērķis ir citu uzņēmumu vadība un pārstāvība.

(36)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju jēdziens “Zauteru grupa” publiski tiek lietots tikai attiecībā uz uzņēmumiem Alois Sauter Landesproduktengroßhandlung, Sauter Verpachtung un Compos Entsorgung, kas cieši sadarbojas utilizācijas un transporta jomā. Ar uzņēmumu Sauter Verpachtung un Alois Sauter Landesproduktengroßhandlung transportlīdzekļiem tiek pārvadāta biodīzeļdegviela. Vācija nevar paskaidrot, kāpēc kredītiestādes, piem., NordLB, attiecībā uz vairākiem Zauteru ģimenes uzņēmumiem lieto jēdzienu “grupa.”

(37)

Uzņēmumiem ir daudzas komerciālas attiecības, kuras saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju nav iespējams uzskaitīt atsevišķi.

(a)

Uzņēmums SBE Swiss BioEnergy AG kā ģenerāluzņēmējs būvēs biodīzeļdegvielas iekārtu pieteiktajam atbalsta saņēmējam uzņēmumam NUW. Turklāt šis uzņēmums finansēs daļu ieguldījumu un veiks ieguldījumu dotācijas starpfinansēšanu. Uzņēmums Sauter Verpachtung GmbH agrāk kā ģenerāluzņēmējs uzbūvēja bioetanola iekārtas uzņēmumos MBE GmbH un NBE GmbH, kā arī biodīzeļdegvielas iekārtu uzņēmumā MUW. Turklāt šis uzņēmums uzbūvēja dažādas vēja elektrostaciju iekārtas uzņēmumiem MUW un MBE. Uzņēmuma degvielas uzpildes stacijās degvielu uzpilda transportlīdzekļi no uzņēmumiem MBE un Autokontor Bayern.

(b)

Uzņēmums Compos Entsorgung GmbH notekūdeņu dūņu utilizācijai parasti izmanto uzņēmumu Alois Sauter Landesproduktengrosshandlung GmbH un Sauter Verpachtung GmbH transportlīdzekļus. Uzņēmums Sauter Verpachtung atrodas vienā administratīvajā ēkā kopā ar uzņēmumiem Compos Entsorgung GmbH un Autokontor Bayern GmbH.

(c)

Uzņēmuma MUW klienti ir uzņēmumi Alois Sauter Landesproduktengroßhandlung, Autokontor Bayern, Sauter Verpachtung un MBE. Uzņēmums SBE piegādā uzņēmumam MUW naftu un rafinētus naftas produktus biodīzeļdegvielas tālākai pārstrādei.

(d)

Uzņēmums Alois Sauter Landesproduktengroßhandlung iznomā ēkas un teritorijas uzņēmumam Autokontor Bayern un veic remontus un apkopes uzņēmumu Sauter Verpachtung, Autokontor Bayern, MBE un MUW transportlīdzekļiem. Šis uzņēmums uztur degvielas uzpildes staciju uzņēmumu MUW, MBE, Sauter Verpachtung un Autokontor Bayern vajadzībām.

(e)

Kādu laiku uzņēmumi MBE un Sauter Verpachtung atradās vienā administratīvajā ēkā. Uzņēmums MBE uzņemas veikt transporta pakalpojumus uzņēmumiem Sauter Verpachtung un Autokontor Bayern.

(f)

Uzņēmums SBE sadarbojas ar uzņēmumiem MUW, NUW, MBE, NBE un Autokontor Bayern.

(38)

Uzņēmuma NUW vadītājs Nīsmanis (Niesmann) neilgi pirms tam ir bijis uzņēmuma MUW direktors. Līdz 2004. gadam uzņēmuma MBE vadītājam dr. Klocam (Klotz) bija prokūra uzņēmumā Sauter Verpachtung.

(39)

Atbalsta saņēmēja uzņēmuma kontrolpaketes īpašniece Daniela Zautere ir uzņēmuma NBE vadītāja.

(40)

Jones k-gam (Johne) pieder prokūra uzņēmumā SBE, un līdz 2004. gada decembrim viņš strādāja uzņēmumā MUW. Heidenreiha k-gs bija uzņēmuma NBE vadītājs un pēc tam šo pašu amatu pārņēma uzņēmumā NUW.

(41)

Atsevišķos gadījumos darbinieki ir pārgājuši no viena Zauteru ģimenes uzņēmuma uz citu.

(42)

Uzņēmumi Bunge Deutschland GmbH un Cargill veic augu eļļas piegādes uzņēmumiem MUW un NUW. Uzņēmums SBE ir uzņēmumu NUW, MUW, MBE un NBE klients.

6.   MVU STATUSA NOVĒRTĒJUMS

(43)

Ieteikuma par MVU pielikumā MVU ir uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus euro.

(44)

EK Līguma 87. panta 1. punktā uzņēmuma jēdziens tiek piesaistīts atbalsta saņēmēja definīcijai. Šis jēdziens attiecas ne tikai uz atsevišķu tiesību subjektu, bet, kā to nosaka Eiropas Kopienu Tiesa (7), var ietvert arī uzņēmumu grupu.

(45)

Saskaņā ar judikatūru Komisija var vispirms pārbaudīt, vai uzņēmums ietilpst grupā, kas uzskatāma par vienu saimniecisku vienību, un tikai pēc tam konstatēt, vai attiecīgā grupa izpilda Ieteikumā par MVU noteiktos kritērijus. Ja juridiski nodalītas fiziskas vai juridiskas personas veido vienu saimniecisku vienību, piemērojot Kopienas konkurences tiesību normas, pret tām jāattiecas kā pret vienu uzņēmumu. Turklāt ir jānodrošina, ka tiek izslēgtas tiesiskas organizācijas formas, no kurām MVU veido saimniecisku grupu, kuras ietekme ir daudz lielāka nekā parastam MVU, un ka MVU definīcija netiek neievērota tikai formālu iemeslu dēļ. Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa viennozīmīgi ir noteikusi, ka Komisijai dota ievērojama diskrecionārā vara, lai noteiktu, vai grupā ietilpstošās sabiedrības jāuzskata par vienu saimniecisku vienību (8).

(46)

Ieteikums par MVU ietver šo pieeju. Tā pielikuma 3. panta 3. punkts nosaka, ka uzņēmumi, kuriem ir noteicoša ietekme citos uzņēmumos, ko nodrošina fiziska persona vai fizisku personu grupa, kas kopā darbojas, ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnībā vai daļēji darbojas attiecīgajā tirgū vai blakustirgos. Par blakustirgu uzskata preces vai pakalpojuma tirgu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no attiecīgā tirgus.

(47)

Tiesas spriedumā lietā Itālija/Komisija (9) tika precizēts, kā Komisija var pieņemt lēmumu, pārbaudot tiesības saņemt MVU piemaksu: “Ja tādēļ uzņēmums patiesībā nesaskaras ar MVU tipiskām grūtībām, Komisija drīkst noraidīt atbalsta dotāciju. Atbalsta dotācijas piešķiršana uzņēmumiem, kas, neskatoties uz formālu MVU definīcijas kritēriju izpildi, nesaskaras ar MVU tipiskām grūtībām, ir pretrunā ar EK Līguma 87. pantu, tā kā šāda dotācija tikai vēl vairāk deformētu konkurenci un līdz ar to izmainītu tirdzniecības apstākļus tādā veidā, kas būtu pretrunā kopējām interesēm EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.”

(48)

Lai noteiktu, vai saņēmējam ir nepieciešama lielāka atbalsta intensitāte, Komisija uzskata, ka ir jānoskaidro tādi faktori kā līdzdalības struktūra, vadītāju identitāte, ekonomisko saikņu pakāpe un visas citas attiecīgo uzņēmumu attiecības. Pamatojoties uz minētajiem principiem, Komisija nosaka, vai uzņēmums NUW izpilda MVU definīcijas kritērijus un vai tas varētu izpildīt atbalsta intensitātes paaugstināšanas nosacījumus.

(49)

Īpašuma struktūra ir galvenais kritērijs, lai analizētu kontroles pilnvaras uzņēmumā. Pamatojoties uz to, var pierādīt saikni starp atsevišķiem uzņēmumiem un secināt par saimnieciskām vienībām.

(50)

Izņemot uzņēmumu NUW Nordbrandenburger Umesterungswerke Verwaltung GmbH (nav apgrozījuma, nav darbinieku, bilances summa 32 000 euro), kurā Danielai Zauterei pieder 50 %, ar vairākuma līdzdalību Zauteru ģimene kontrolē 15 uzņēmumus (skat. 34. punktu un pielikumu).

(51)

Attiecībā uz saikni starp fiziskām personām, kuras kontrolē atsevišķus uzņēmumus, ģimenes attiecības šķiet īpaši ciešas, jo uzņēmumu īpašnieki ir tikai 6 personas.

(52)

Danielai Zauterei ir vairākums uzņēmumā NUW (74 %), attiecībā uz kuru tika pieteikta MVU piemaksa; viņa ir Bernda un Klausa Zauteru māsa. Aloizs un Albertīna Zauteri ir Danielas, Bernda un Klausa Zauteru vecāki. Mariona Zautere ir Klausa Zautera sieva. Tātad Daniela, Bernds, Klauss, Aloizs un Albertīna ir tradicionāla “pamatģimene” un Mariona Zautere ir svaine. Ģimenes attiecībām tikai starp sešām fiziskām personām būtu jābūt jo īpaši augstā kvalitātē un intensitātē.

(53)

Komerciālās attiecības, piemēram, saiknes vadības līmenī, pārklāšanās attiecībās ar piegādātājiem un klientiem, kopīga loģistikas izmantošana (piem., transportlīdzekļi, ēkas un biroju telpas), šajā gadījumā tāpat tiek apskatītas kā kritēriji saiknes noteikšanai starp uzņēmumiem. Izmantojot šos indikatorus, var pārbaudīt, vai saikne caur fiziskām personām nav tikai neoficiāla, bet arī formāla attiecībā uz sakariem atsevišķās komercdarbības jomās un lietišķajās aktivitātēs.

(54)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju uzņēmumiem ir tik daudz komerciālo attiecību, ka tās visas uzskaitīt nav iespējams. Uzņēmumi SBE Swiss BioEnergy AG un Sauter Verpachtung ir ģenerāluzņēmēji bioetanola un biodīzeļdegvielas iekārtu, kuras lietos ģimenes īpašumā esošie uzņēmumi, būvniecībā. Sadarbība starp Zauteru ģimenes kontrolētajiem uzņēmumiem, jo īpaši transporta, vadības, personāla un klientu jomā, parāda, ka darbības atsevišķos uzņēmumos ir saskaņotas ar mērķi veikt kopīgu tirdzniecību.

(55)

Trīs vienkārši piemēri, par kuriem Vācija paziņoja saistībā ar daudzām kopīgām aktivitātēm un sadarbību, izskaidro saikni starp Zauteru ģimenes atsevišķiem uzņēmumiem. Ar uzņēmumu Sauter Verpachtung GmbH un Alois Sauter Landesproduktengroßhandlung GmbH transportlīdzekļiem tiek pārvadāta biodīzeļdegviela. Turklāt uzņēmumam Alois Sauter Landesproduktengroßhandlung GmbH & Co. KG pieder helikopters, kuru savām lietišķajām aktivitātēm izmanto visi Zauteru ģimenes locekļi. Tas pats uzņēmums veic apkopes un remontus uzņēmumu Sauter Verpachtung GmbH, Autokontor Bayern GmbH, MBE un MUW transportlīdzekļiem.

(56)

Papildus šīm komerciālajām attiecībām ciešās saites starp Zauteru ģimenes locekļiem parādās arī daudzās nekustamo īpašumu un vēja elektrostaciju sabiedrībās.

(57)

Tāpēc Komisija uzskata, ka arī saimnieciskā aspektā šī uzņēmumu grupa jāuzskata par vienību. Vispirms, pamatojoties uz saiknēm caur fiziskām personām – Zauteru ģimeni, un arī, pamatojoties uz šo personu komerciālajām attiecībām un organizatoriskajām saitēm, Zauteru ģimene kā grupa bez problēmām var koordinēt ne tikai savu saimniecisko darbību, bet arī noteikt tās stratēģisko attīstību. Saiknes starp uzņēmumiem nav jaunas, bet, šķiet, balstās uz kopīgu vēsturi un plānotu kopīgu attīstību.

(58)

Internetā uzņēmumi Landesprodukten-Großhandlung GmbH, Sauter GmbH, Compos Entsorgung GmbH, MUW GmbH, AIIEN GmbH, Autokontor Bayern GmbH un Biodiesel Production S.A tīmekļa vietnē http://www.sauter-logistik.de/Sauter_Gruppe.htm paši ar sevi iepazīstina kā ar Zauteru grupu, kas arī norāda uz kopīgu saimniecisku darbību.

(59)

Turklāt arī bankas, piemēram, NordLB, vairākus Zauteru ģimenes kontrolētos uzņēmumus sauc par “Zauteru grupu.” Zauteru uzņēmumu kā grupas darbība tiek apstiprināta ar bankas analīzi. Vācija nevarēja paskaidrot, kāpēc bankas šādā veidā atsaucas par minētajiem uzņēmumiem.

(60)

Konkrētās komerciālās attiecības starp uzņēmumiem NUW un SBE Swiss BioEnergy AG izceļ plašo uzņēmuma NUW saikni ar Zauteru ģimenes īpašumā esošajiem uzņēmumiem. Kā jau iepriekš minēts, uzņēmums SBE Swiss BioEnergy AG kā ģenerālais uzņēmējs būvēs biodīzeļdegvielas iekārtu pieteiktajam atbalsta saņēmējam uzņēmumam NUW. Turklāt uzņēmums SBE finansēs daļu ieguldījumu un veiks ieguldījumu dotācijas starpfinansēšanu.

(61)

Pamatojoties uz Vācijas sniegto informāciju (skat. 4. un 5. nodaļu), Komisija secina, ka uzņēmumi, kuros Zauteru ģimenes locekļi vieni paši vai kopā veido vairākumu, ir viena saimnieciska vienība. Ir acīmredzami, ka Ieteikuma par MVU pielikuma 3. panta 3. punkta izpratnē Zauteru ģimenes locekļi veido personu grupu, kas darbojas kopā un kopā veic savu saimniecisko darbību.

(62)

Dažādi uzņēmumi plaši darbojas vienā un tajā pašā tirgū vai blakustirgos. Šajā sakarībā jāuzsver, ka uzņēmumi NUW, MUW, MBE un NBE savu produkciju piegādā uzņēmumam SBE Swiss BioEnergy AG un trīs grupas uzņēmumi (NUW, NBE un MBE) pārdod savu produkciju lieliem naftas koncerniem. No otras puses, uzņēmumi NUW un MUW augu eļļu, kas ir būtiskākais izejmateriāls, pērk no uzņēmumiem Bunge Deutschland GmbH un Cargill GmbH. Vienlīdz svarīgi šķiet, ka uzņēmums SBE Swiss BioEnergy AG ķīmiskās iekārtas biodegvielas ražošanai gan būvē, gan lieto – šādas ražošanas iekārtas izmanto daudzi Zauteru ģimenei piederošie uzņēmumi – un ka uzņēmums SBE Swiss BioEnergy AG veic arī tirdzniecību ar biodegvielu. Acīmredzami aktīvi transporta pakalpojumu jomā ir uzņēmumi Sauter Verpachtung GmbH, Alois Sauter Landesproduktenhandlung un Autokontor Bayern, kuru pakalpojumi lielā apjomā ir nepieciešami visai uzņēmumu grupai, kas tos vajadzības gadījumā var izmantot. Galu galā gan biodīzeļdegviela, gan bioetanols ir transportlīdzekļu degviela. Attiecībā uz blakustirgu analīzi nav būtiski, ka biodīzeļdegvielu patērē kravas automašīnas, bet bioetanolu, kas sajaukts ar minerāleļļu, – vieglie automobiļi. Abus produktus pārdod līdzīgi vai pat vieni un tie paši tirdzniecības un noieta tīkli un galu galā tos patērē transportlīdzekļi, veicot transporta pakalpojumus. Tāpēc, pārbaudot uzņēmuma NUW MVU statusu, uzņēmumu darbinieku skaits un finanšu dati jāskata kumulatīvi.

(63)

Saskaņā ar Ieteikumu par MVU, pārbaudot jautājumu, vai atbalsta saņēmējs ir MVU, Komisijai par pārskata gadu jānosaka gads, uz kuru attiecas pēdējais gada pārskats. Uzņēmums, kas pārsniedz darbinieku skaita vai finanšu rādītāju robežvērtību, zaudē MVU statusu tikai tad, ja tas atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas. Jaundibinātam uzņēmumam, kas vēl nevar iesniegt pārskatu par pilnu atskaites periodu, attiecīgās vērtības tiek vērtētas pašreizējā saimnieciskajā gadā pēc godprātības principa.

(64)

Neatkarīgi no gadiem, kas tika ņemti vērā (2002., 2003., 2004. un 2005.), Zauteru grupa nepārtraukti pārsniedza gada apgrozījuma un gada bilances kopsummas robežvērtību. 2004. un 2005. gadā tika pārsniegtas visas robežvērtības, ieskaitot darbinieku skaitu.

(65)

No Vācijas iesniegtās informācijas par 2002., 2003., 2004. un 2005. gadu izriet šādi uzņēmumu, kas ar vairākuma līdzdalību pieder Zauteru ģimenei (izņemot uzņēmumu NUW Verwaltung GmbH), nodarbinātības un finanšu dati:

 

2002

2003

2004

2005

Darbinieki

122

164

332

412

Gada apgrozījums euro

79 819 124

107 082 928

296 332 725

421 855 238

Gada bilances kopsumma euro

135 966 984

327 657 218

331 071 069

404 652 910

Pielikumā ir atspoguļoti precīzi atsevišķu uzņēmumu personālsastāva un finanšu dati.

(66)

Komisijas Ieteikuma par MVU pielikumā MVU ir uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus euro. Ja 2002. un 2003. gadā Zauteru grupa pārsniedz gada apgrozījuma un gada bilances kopsummas robežvērtību, tad 2004. un 2005. gadā tiek pārsniegti visi trīs kritēriji. Līdz ar to uzņēmumu NUW kā šīs grupas uzņēmumu nevar uzskatīt par MVU un tātad tas nav tiesīgs saņemt MVU piemaksu.

(67)

Turklāt, ņemot vērā Zauteru grupas struktūru, attiecības starp atsevišķu uzņēmumu dalībniekiem un ekonomiskās saiknes starp atsevišķām grupas sabiedrībām, ne pati grupa, ne uzņēmums NUW kā šīs grupas dalībnieks nesaskaras ar tipiskām MVU grūtībām: no grupas apgrozījuma un gada bilances izriet, ka uzņēmumam NUW ir neierobežota pieeja finanšu tirgiem un tas var finansēt plānotos ieguldījumus ar līdzīgiem nosacījumiem kā ikviens liels uzņēmums.

(68)

Uzņēmumu NUW, NBE un MBE klienti ir lieli minerāleļļas uzņēmumi. Tāpēc Zauteru grupas locekļi spēj veikt piegādes ārpus reģionālā vai Vācijas tirgus. Jo īpaši uzņēmums SBE Swiss BioEnergy AG līdzīgā mērā tiem var nodrošināt nepieciešamās tehnoloģijas. Tā kā atsevišķi grupas locekļi darbojas dažādos ražošanas un noieta ķēžu līmeņos, Zauteru grupa spēj nodarboties ar tirdzniecību kā integrēta grupa nevis kā tipisks MVU. Komisija secina, ka saskaņā ar Ieteikuma par MVU definīciju uzņēmums NUW un Zauteru grupa nav uzskatāmi par MVU un tiem nav raksturīgas tipiskās MVU grūtības. Līdz ar to šiem uzņēmumiem nav tiesību saņemt MVU piemaksu.

7.   SECINĀJUMS

(69)

Ņemot vērā visus Komisijas rīcībā esošos faktus, Komisija secina, ka valsts atbalsts, ko Vācija ir nodomājusi sniegt uzņēmumam NUW kā MVU piemaksu, jāuzskata par neatbilstīgu Kopējam tirgum.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

Atbalsts, ko Vācija vēlas sniegt uzņēmumam NUW Nordbrandenburger UmesterungsWerke GmbH & Co. KG kā MVU piemaksu, neatbilst Kopējam tirgum. Pamatojoties uz iepriekš minēto iemeslu, šo atbalstu nedrīkst sniegt.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2006. gada 7. jūnijs

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 27, 27.1.2001, 44 lpp.

(2)  OV C 86, 8.4.2005., 2. lpp.

(3)  “Likums par Kopienas uzdevumu (KU) “Reģionālās ekonomikas struktūras uzlabošana”, 1969. gada 6. oktobris, saistībā ar KU 31. shematiskā plāna attiecīgajiem noteikumiem”, pēdējais pagarinājums tika apstiprināts ar Komisijas 2003. gada 1. oktobra lēmumu nr. N 642/02 (OV C 284, 27.11.2003., 2. lpp.).

(4)  “Ieguldījumu piemaksa ieguldījumiem ražošanā 2004. gadā”, apstiprināts 10.12.2003. ar numuru N 336/2003, pamatojoties uz “Likumu par 1999. gada ieguldījumu piemaksām 2002. gada 11. oktobrī izsludinātajā redakcijā, ņemot vērā Likuma par nodokļiem 2003. gada grozījumu projektu” (OV C 67, 17.3.2004., 12. lpp.).

(5)  OV C 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(6)  NUW Nordbrandenburger Umesterungswerke Verwaltung GmbH ir komplementārā sabiedrība attiecībā pret uzņēmumu NUW.

(7)  EK Tiesas 1984. gada 14. novembra spriedums lietā 323/82, Intermills/Komisija, krājums 1984, 3808.

(8)  Pirmās instances tiesas spriedums 2004. gada 14. oktobrī lietā T-137/02 Pollmeier Malchow/Komisija, krājums 2005, II-3541.

(9)  EK Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C-91/01 Itālija/Komisija, krājums 2004, I-4355, 54. punkts.


PIELIKUMS

Zauteru ģimenes uzņēmumi saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju

Līdzdalība

Bernd Sauter:

33 %

Bernd Sauter:

33 %

Mario Biele:

1 %

 

 

Bernd Sauter:

12 %

Bernd Sauter:

12 %

 

 

 

 

Claus Sauter:

33 %

Claus Sauter:

33 %

Karl-Heinz Reipert:

1 %

 

 

Claus Sauter:

12 %

Claus auter:

12 %

 

 

 

 

Dr. Georg Pollert

34 %

Dr. Georg Pollert:

34 %

Daniela Sauter :

74 %

Daniela Sauter:

50 %

Daniela Sauter:

38 %

Daniela Sauter:

38 %

Daniela Sauter:

50 %

Daniela Sauter:

50 %

 

 

 

 

Dr. Georg Pollert:

24 %

Dr. Georg Pollert:

50 %

Marion Sauter:

38 %

Marion Sauter:

38 %

Marion Sauter:

50 %

Marion Sauter:

50 %

Vadītāji

Dr. Georg Pollert

Dr. Georg Pollert

Theodor Niesmann

Theodor Niesmann

Dr. Bernd Klotz

Dr. Bernd Klotz

Daniela Sauter un Klaus-Dieter Bettin

Daniela Sauter un Klaus-Dieter Bettin

MUW Mitteldeutsche UmesterungsWerke GmbH & Co. KG

MUW Mitteldeutsche UmesterungsWerke Verwaltungs GmbH

NUW Nordbrandenburger UmesterungsWerke GmbH & Co. KG

NUW Nordbrandenburger UmesterungsWerke Verwaltung GmbH

MBE Mitteldeutsche BioEnergie Verwaltung GmbH

MBE Mitteldeutsche BioEnergie GmbH & Co. KG

NBE Nordbrandenburger BioEnergie Verwaltung GmbH

NBE Nordbrandenburger BioEnergie GmbH & Co. KG

pārstāv

MUW Mitteldeutsche UmesterungsWerke GmbH

 

pārstāv

NUW Nordbrandenburger Umesterungswerke Verwaltung GmbH

 

 

pārstāv

MBE Mitteldeutsche BioEnergie Verwaltung GmbH

 

pārstāv

Nordbrandenburger BioEnergie Verwaltung GmbH

Produkts: biodīzeļdegviela

Produkts: biodīzeļdegviela

Produkts: biodīzeļdegviela

Produkts: biodīzeļdegviela

Produkt: Bioethanol

Produkts: bioetanols

Produkts: bioetanols

Produkts: bioetanols

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

Apgro-zījums:

110 358 000

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

4 104 087

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

12 531 681

Bilances kopsumma:

73 788 863

Bilances kopsumma:

48 084

Bilances kopsumma:

25 085 041

Bilances kopsumma:

28 000

Bilances kopsumma:

48 084

Bilances kopsumma:

60 894 944

Bilances kopsumma

36 147

Bilances kopsumma

67 919 722

Darbinieki:

44

Darbinieki:

0

Darbinieki:

2

Darbinieki:

0

Darbinieki:

0

Darbinieki:

76

Darbinieki

0

Darbinieki

65

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

Apgro-zījums:

120 000 000

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

10 200 000

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

26 135 000

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

35 300 000

Bilances kopsumma:

60 000 000

Bilances kopsumma:

50 000

Bilances kopsumma:

48 000 000

Bilances kopsumma:

32 000

Bilances kopsumma:

50 000

Bilances kopsumma:

60 900 000

Bilances kopsumma

40 000

Bilances kopsumma

70 000 000

Darbinieki:

44

Darbinieki:

0

Darbinieki:

45

Darbinieki:

0

Darbinieki:

0

Darbinieki:

95

Darbinieki

0

Darbinieki

70

Līdzdalība

Bernd Sauter:

40 %

Albertina Sauter:

25 %

Bernd Sauter:

50 %

Bernd Sauter:

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

Claus Sauter:

40 %

Alois Sauter:

25 %

Claus Sauter:

50 %

Claus Sauter:

50 %

Claus Sauter:

100 %

Bernd Sauter:

50 %

Bernd Sauter:

33,33 %

Bernd Sauter:

40 %

Daniela Sauter:

20 %

Bernd Sauter:

25 %

Sauter GmbH:

0 %

 

 

 

 

Claus Sauter:

50 %

Claus Sauter:

33,33 %

Claus Sauter:

20 %

 

 

Claus Sauter:

25 %

 

 

 

 

 

 

 

 

Roland Koch:

33,33 %

Roland Koch:

40 %

Vadītāji

Claus Sauter

Bernd Sauter un Alois Sauter

Bernd Sauter

Bernd Sauter

Alois Sauter

Bernd Sauter

Bernd Sauter un Roland Koch

Roland Koch

SBE Swiss BioEnergie AG

Sauter Verpachtung GmbH

Alois Sauter Landesprodukten-Großhandlung GmbH & Co. KG

Sauter GmbH

Compos Entsorgungs GmbH

ALLEN GmbH

Autokontor Bayern GmbH

Autokontor Vertriebs GmbH

Tirdzniecība ar biogēnu degvielu

Izīrēšana un iznomāšana, atjaunināmu izejvielu tirdzniecība, pārstrāde un pārdošana

pārstāv uzņēmums Sauter GmbH

Lauksaimniecības produktu tirdzniecība

Lauksaimniecības produktu tirdzniecība

Notekūdeņu dūņu un komposta utilizācija

Enerģijas ražošanas iekārtas

Transportlīdzekļu birojs, transportlīdzekļu tirdzniecība, transportēšana

Transportlīdzekļu birojs, transportlīdzekļu tirdzniecība, transportēšana

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

2004

EUR

Apgro-zījums:

41 923 832

Apgro-zījums:

99 610 485

Apgro-zījums:

5 078 988

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

1 120 786

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

18 203 975

Apgro-zījums:

3 400 000

Bilances kopsumma:

33 947 576

Bilances kopsumma:

54 695 450

Bilances kopsumma:

5 938 678

Bilances kopsumma:

41 790

Bilances kopsumma:

1 787 142

Bilances kopsumma

1 442 219

Bilances kopsumma

4 006 114

Bilances kopsumma

1 400 000

Darbinieki:

4

Darbinieki:

61

Darbinieki:

37

Darbinieki:

0

Darbinieki:

4

Darbinieki

0

Darbinieki

32

Darbinieki

7

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

2005

EUR

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

(novērtējums)

Apgro-zījums:

172 220 238

Apgro-zījums:

25 000 000

Apgro-zījums:

4 800 000

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

1 200 000

Apgro-zījums:

0

Apgro-zījums:

27 000 000

Apgro-zījums:

0

Bilances kopsumma:

95 677 910

Bilances kopsumma:

55 000 000

Bilances kopsumma:

5 900 000

Bilances kopsumma:

43 000

Bilances kopsumma:

1 800 000

Bilances kopsumma

1 100 000

Bilances kopsumma

6 000 000

Bilances kopsumma

100 000

Darbinieki:

7

Darbinieki:

50

Darbinieki:

37

Darbinieki:

0

Darbinieki:

4

Darbinieki

0

Darbinieki

60

Darbinieki

0