8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1781/2006

(2006. gada 15. novembris)

attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Nelikumīgi iegūto līdzekļu plūsma var iedragāt finanšu sektora stabilitāti un autoritāti, kā arī apdraudēt iekšējo tirgu. Terorisms vājina mūsu sabiedrības pamatus. Naudas līdzekļu pārskaitījumu sistēmas precizitāti, integritāti un stabilitāti, kā arī uzticību finanšu sistēmai kopumā var nopietni apdraudēt noziedznieku un viņu sabiedroto centieni slēpt nelikumīgas darbības rezultātā gūto peļņu vai veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus terorisma finansēšanai.

(2)

Ja vien Kopienas līmenī nav pieņemti konkrēti saskaņoti pasākumi, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizētāji un terorisma finansētāji, lai sekmētu savas noziedzīgās darbības, var mēģināt izmantot kapitāla aprites brīvību, ko paredz integrētā finanšu telpa. Kopienai ar savu rīcību būtu jānodrošina Finanšu darbības uzdevumu grupas (FATF), kas izveidota G7 Parīzes 1989. gada augstākā līmeņa sanāksmē, VII īpašā ieteikuma par elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem (SR VII) vienota transponēšana visā Eiropas Savienībā un jo īpaši tas, ka nepastāv diskriminācija starp maksājumiem dalībvalstu iekšienē un pārrobežu maksājumiem starp dalībvalstīm. Dalībvalstu nekoordinēta rīcība saistībā ar naudas līdzekļu pārrobežu pārskaitījumiem pati par sevi varētu ievērojami ietekmēt maksājumu sistēmas raitu darbību ES un tādējādi kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā.

(3)

Pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs Eiropadome 2001. gada 21. septembra ārkārtas sanāksmē atkārtoti uzsvēra, ka cīņa pret terorismu būs Eiropas Savienības galvenais mērķis. Eiropadome pieņēma rīcības plānu par pastiprinātu policijas un tiesu iestāžu sadarbību, izstrādājot starptautiskus juridiskus instrumentus pret terorismu, novēršot terorisma finansēšanu, stiprinot lidojumu drošību un visu attiecīgo darbības plānu lielāku saskaņotību. Pēc2004. gada 11. marta teroristu uzbrukumiem Madridē Eiropadome šo rīcības plānu pārskatīja un tagad jo īpaši uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai ES izveidotais tiesiskais regulējums terorisma apkarošanai un tiesiskās sadarbības uzlabošanai tiktu pielāgots deviņiem īpašajiem ieteikumiem pret terorisma finansēšanu, ko pieņēmusi FATF.

(4)

Lai novērstu terorisma finansēšanu, ir veikti pasākumi, lai iesaldētu noteiktu personu, grupu un organizāciju naudas līdzekļus, tostarp pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2001 (3) un Padomes Regula (EK) Nr. 881/2002 (4). Tā paša iemesla dēļ ir veikti pasākumi, kuru mērķis ir pasargāt finanšu sistēmu no naudas līdzekļu un ekonomisko resursu novirzīšanas terorisma mērķiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (5) ir ietverti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir cīnīties pret finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas nolūkā. Tomēr iepriekšminētie pasākumi pilnībā nenovērš teroristu un citu noziedznieku piekļuvi norēķinu sistēmām, lai pārskaitītu savus naudas līdzekļus.

(5)

Lai starptautiskajā kontekstā veicinātu saskaņotu virzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanā, turpmākā Kopienas rīcībā būtu jāņem vērā attīstība šajā līmenī, proti, FATF pieņemtie deviņi īpašie ieteikumi terorisma finansēšanas apkarošanai, jo īpaši SR VII un priekšlikuma pārskatītā skaidrojošā piezīme tā izpildei.

(6)

Naudas līdzekļu pārskaitījumu pilnīga izsekojamība var būt jo īpaši svarīgs un vērtīgs instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai. Tādēļ būtu lietderīgi, lai nodrošinātu informācijas nodošanu par maksātāju visas maksājumu ķēdes garumā, paredzēt sistēmu, kas liek maksājumu pakalpojumu sniedzējiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienot precīzu un lietišķu informāciju par maksātāju.

(7)	Šo regulu piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (6). Piemēram, šīs regulas mērķim savākto un saglabāto informāciju nedrīkstētu izmantot komerciālos nolūkos.

(8)

Uz personām, kuras vienīgi pārvērš elektroniskos datos dokumentus papīra formā un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju iestādi, neattiecas šīs regulas darbības joma; tā neattiecas arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējai iestādei nodrošina vienīgi ziņojumu apstrādes sistēmas vai citas atbalsta sistēmas naudas līdzekļu pārsūtīšanai, vai klīringa un norēķinu sistēmas.

(9)

Ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt naudas līdzekļu pārskaitījumus, kuriem ir mazāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas risks. Šādai izslēgšanai nebūtu jāattiecas uz kredītkartēm vai debetkartēm, skaidras naudas izmaksām no bankas automātiem (ATM), tiešā debeta maksājumiem, elektroniski apstrādātiem čekiem, nodokļu maksājumiem, sodanaudām vai citiem obligātiem maksājumiem un uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas rīkojas savā vārdā. Turklāt, lai atspoguļotu valstu maksājumu sistēmu īpatnības, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām noteikt atbrīvojumu elektroniskiem “žiro” maksājumiem, ar nosacījumu, ka ir iespējams vienmēr izsekot šos naudas līdzekļu pārskaitījumus līdz maksātājam. Ja dalībvalstis ir piemērojušas Direktīvas 2005/60/EK atkāpi elektroniskās naudas pārskaitījumiem, tā būtu jāpiemēro arī saskaņā ar šo regulu, ja pārskaitījuma summa nepārsniedz EUR 1 000.

(10)	Atbrīvojums elektroniskajai naudai, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/46/EK (7), attiecas uz elektronisko naudu neatkarīgi no tā, vai uz šādas naudas emitentu attiecas atbrīvojums atbilstīgi minētās direktīvas 8. pantam.

(11)

Lai nepasliktinātu maksājumu sistēmu darbības efektivitāti, būtu jānošķir pārbaudes prasības naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta un prasības naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta. Lai līdzsvarotu risku, ka darījumi tiek veikti pagrīdē tādēļ, ka nolūkā aizsargāties pret terorisma draudiem maziem naudas līdzekļu pārskaitījumiem tiek piemērotas pārāk stingras identifikācijas prasības, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, prasība pārbaudīt, vai informācija par maksātāju ir pareiza, būtu jāpiemēro vienīgi atsevišķiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas pārsniedz EUR 1 000, neskarot Direktīvā 2005/60 EK paredzētos pienākumus. Attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam pārbaudīt katram naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienoto informāciju par maksātāju, ja ir izpildīti Direktīvā 2005/60/EK paredzētie pienākumi.

(12)	Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (8) un Komisijas Paziņojumu “Jauns tiesiskais regulējums maksājumiem iekšējā tirgū” ir pietiekami naudas līdzekļu pārskaitījumiem Kopienas iekšienē pievienot vienkāršotu informāciju par maksātāju.

(13)

Lai iestādēm, kas trešās valstīs ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, dotu iespēju izsekot līdzekļu avotiem, ko izmanto šādiem nolūkiem, naudas līdzekļu pārskaitījumiem no Kopienas uz vietu ārpus Kopienas vajadzētu būt pievienotai pilnīgai informācijai par maksātāju. Minētajām iestādēm būtu jāpiešķir piekļuve pilnīgai informācijai par maksātāju vienīgi nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

(14)

Lai naudas līdzekļu pārskaitījumus no viena maksātāja vairākiem maksājumu saņēmējiem varētu lēti pārsūtīt, vienā sērijveida pārskaitījumā apvienojot vairākus atsevišķus pārskaitījumus no Kopienas uz vietu ārpus Kopienas, būtu jāparedz, ka šādiem atsevišķiem pārskaitījumiem pievieno vienīgi maksātāja konta numuru vai unikālu identifikatoru, ja sērijveida pārskaitījumā ir pilnīga informācija par maksātāju.

(15)	Lai pārliecinātos, vai naudas līdzekļu pārskaitījumam ir pievienota prasītā informācija par maksātāju, un lai palīdzētu identificēt aizdomīgus darījumus, maksājuma saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro efektīvas procedūras, lai konstatētu, vai iztrūkst informācija par maksātāju.

(16)

Sakarā ar potenciāliem terorisma finansēšanas draudiem, ko rada anonīmi naudas līdzekļu pārskaitījumi, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai izvairīties no šādām situācijām vai labot situācijas, konstatējot, ka informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga. Šajā sakarā būtu pieļaujama elastība attiecībā uz informācijas apjomu, ņemot vērā iespējamo risku. Turklāt par to, vai informācija par maksātāju ir pareiza un pilnīga, joprojām būtu jāatbild maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Gadījumos, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas teritorijas, saskaņā ar Direktīvu 2005/60/EK dati par klientu būtu sevišķi rūpīgi jāpārbauda attiecībā uz pārrobežu korespondētājbanku attiecībām ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

(17)

Ja valsts kompetentās iestādes sniedz norādījumus attiecībā uz prasībām vai nu atteikt visus pārskaitījumus no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš regulāri nesniedz pieprasīto informāciju par maksātāju, vai arī lemt par darījumu attiecību ierobežošanu vai pārtraukšanu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, šādu norādījumu pamatā, inter alia, vajadzētu būt labākās prakses apkopojumam, un tajos būtu jāņem vērā arī tas, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jautājumos FATF SR VII pārskatītajā skaidrojošajā piezīmē trešām valstīm ir atļauts noteikt robežu EUR 1 000 vai USD 1 000 apjomā attiecībā uz prasību nosūtīt informāciju par maksātāju, neskarot mērķi efektīvi apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

(18)

Jebkurā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, balstoties uz riska novērtējumu, ja tiek konstatēts, ka informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, un jāziņo par aizdomīgiem darījumiem atbildīgajām iestādēm saskaņā ar Direktīvā 2005/60/EK izklāstītajām ziņošanas prasībām un attiecīgās valsts īstenošanas pasākumiem.

(19)

Noteikumus attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, piemēro, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumus apturēt un/vai atteikt tādus naudas līdzekļu pārskaitījumus, ar kuriem tiek pārkāpti civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību noteikumi.

(20)

Kamēr nav novērsti tehniskie ierobežojumi, kuru dēļ starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var būt neiespējami izpildīt pienākumu nosūtīt visu informāciju, ko tie saņem par maksātāju, šiem starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaglabā šāda informācija. Šādi tehniski ierobežojumi būtu jānovērš, tiklīdz tiek atjauninātas maksājumu sistēmas.

(21)

Tā kā kriminālizmeklēšanas gaitā vairākus mēnešus vai pat gadus pēc naudas līdzekļu sākotnējā pārskaitījuma var būt neiespējami konstatēt prasītos datus vai iesaistītās personas, tad nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas gadījumus un sodīt par tiem ir lietderīgi prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji saglabā informāciju par maksātāju. Šādam termiņam vajadzētu būt ierobežotam.

(22)

Lai varētu nekavējoties rīkoties, cīnoties pret terorismu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāatbild uz pieprasījumiem sniegt informāciju par maksātāju, kurus iesniedz viņu atrašanās dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu.

(23)	Maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo dienu skaitu, lai atbildētu uz pieprasījumu sniegt informāciju par maksātāju, nosaka darbadienu skaits maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzēja dalībvalstī.

(24)	Ņemot vērā to, cik nozīmīga ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana, dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jānosaka iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs regulas neievērošanu.

(25)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(26)

Vairākām valstīm un teritorijām, kas nav Kopienas teritorijas daļa, ir monetārā savienība ar kādu dalībvalsti, tās ir daļa no šīs dalībvalsts valsts valūtas teritorijas vai ir parakstījušas monetārās konvencijas ar Eiropas Kopienu, ko pārstāv kāda dalībvalsts, un tajās ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas tieši vai netieši piedalās attiecīgās dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās. Lai izvairītos no šīs regulas piemērošanas naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm un minētajām valstīm vai teritorijām, tādējādi būtiski negatīvi iespaidojot šo valstu vai teritoriju ekonomiku, ir lietderīgi paredzēt iespēju šādus naudas līdzekļu pārskaitījumus uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgo dalībvalstu iekšienē.

(27)

Lai neradītu šķēršļus ziedojumiem labdarības mērķiem, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm atbrīvot to teritorijā atrodošos maksājumu pakalpojumu sniedzējus no pienākuma vākt, pārbaudīt, reģistrēt vai sūtīt informāciju par maksātāju attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas nepārsniedz EUR 150 un ko veic attiecīgās dalībvalsts iekšienē. Tāpat ir lietderīgi šai iespējai piemērot nosacījumu attiecībā uz prasībām, kas jāievēro bezpeļņas organizācijām, lai dalībvalstis varētu nodrošināt, ka teroristi šo atbrīvojumu ļaunprātīgi neizmanto kā aizsegu nolūkā veicināt savas darbības finansēšanu.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(29)	Lai izveidotu vienotu pieeju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, šīs regulas galvenie noteikumi būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, no kuras piemēro atbilstīgos starptautiskajā līmenī pieņemtos noteikumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju ar mērķi novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“terorisma finansēšana” ir līdzekļu nodrošināšana vai vākšana, kā noteikts Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 4. punktā;

2)	“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” ir jebkura darbība, kas, ja tā ir veikta ar nolūku, ir uzskatāma par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu atbilstīgi Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. vai 3. punktam;

3)	“maksātājs” ir vai nu fiziska, vai juridiska persona, kas, būdama konta turētāja, atļauj veikt naudas līdzekļu pārskaitījumu no attiecīgā konta, vai konta neesamības gadījumā – fiziska vai juridiska persona, kas iesniedz naudas līdzekļu pārskaitījuma pieprasījumu;

4)	“maksājuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir pārskaitāmo naudas līdzekļu gala saņēmējs;

5)	“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kuras uzņēmējdarbība ietver naudas līdzekļu pārskaitīšanas pakalpojumus;

6)	“starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nav ne maksātāja, ne maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un kas piedalās naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanā;

7)	“naudas līdzekļu pārskaitījums” ir jebkurš darījums, ko maksātāja uzdevumā elektroniski veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai līdzekļus darītu pieejamus maksājuma saņēmējam pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja, neatkarīgi no tā, vai maksātājs un maksājuma saņēmējs ir viena un tā pati persona;

8)	“sērijveida pārskaitījums” ir vairāki atsevišķi pārskaitījumi, kas apvienoti pārsūtīšanas nolūkā;

9)	“unikāls identifikators” ir burtu, ciparu vai simbolu kombinācija, ko nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantoto maksājumu un norēķinu sistēmu vai ziņojumu apstrādes sistēmu protokoliem.

3. pants

Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz jebkurā valūtā veiktiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko nosūta vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.

2. Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas veikti ar kredītkarti vai debetkarti, ja:

a)	maksājuma saņēmējam un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir vienošanās, kas ļauj veikt maksājumus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu; un

b)	šādiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienots unikāls identifikators, kas ļauj darījumu izsekot līdz maksātājam.

3. Ja dalībvalsts izvēlas piemērot Direktīvas 2005/60/EK 11. panta 5. punkta d) apakšpunktā izklāstīto atkāpi, tad šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kuros izmanto elektronisko naudu, uz ko attiecas minētā atkāpe, izņemot gadījumus, ja pārskaitītā summa pārsniedz EUR 1 000.

4. Neskarot 3. punktu, šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko veic, izmantojot mobilo tālruni vai citu digitālo vai informācijas tehnoloģiju (IT) ierīci, ja šādus pārskaitījumus veic ar priekšapmaksu un ja tie nepārsniedz EUR 150.

5. Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko veic, izmantojot mobilo tālruni vai citu digitālo vai IT ierīci, ja šādus pārskaitījumus veic ar pēcapmaksu un ja tie atbilst visiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem:

a)	maksājuma saņēmējam un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir vienošanās, kas ļauj veikt maksājumus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

b)	naudas līdzekļu pārskaitījumam ir pievienots unikāls identifikators, kas ļauj darījumu izsekot līdz maksātājam; un

c)	uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecas Direktīvā 2005/60/EK izklāstītie pienākumi.

6. Dalībvalstis drīkst izlemt nepiemērot šo regulu attiecīgās dalībvalsts iekšienē veiktiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem uz maksājuma saņēmēja kontu, no kura var veikt maksājumus par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ja:

a)	uz maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecas Direktīvā 2005/60/EK izklāstītie pienākumi;

maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izmantojot pārskaitījumam pievienoto atsauces numuru, ar maksājuma saņēmēja palīdzību var izsekot naudas līdzekļu pārskaitījumu no fiziskas vai juridiskas personas, kurai ar maksājuma saņēmēju ir vienošanās par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

c)	pārskaitījuma summa nepārsniedz EUR 1 000.

Dalībvalstis, kas piemēro šo atkāpi, par to informē Komisiju.

7. Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem:

a)	ja maksātājs izņem skaidru naudu no sava konta;

b)	ja divām pusēm ir debeta atļauja, kas ļauj veikt to savstarpējos maksājumus no konta uz kontu, ar nosacījumu, ka naudas līdzekļu pārskaitījumam ir pievienots unikāls identifikators, kas ļauj to izsekot līdz fiziskai vai juridiskai personai;

c)	ja izmanto elektroniski apstrādātus čekus;

d)	valsts iestādēm saistībā ar nodokļiem, sodanaudām vai citiem obligātiem maksājumiem dalībvalsts iekšienē;

e)	ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā.

II NODAĻA

MAKSĀTĀJA MAKSĀJUMU PAKALPOJUMA SNIEDZĒJA PIENĀKUMI

4. pants

Pilnīga informācija par maksātāju

1. Pilnīga informācija par maksātāju ir maksātāja vārds vai nosaukums, adrese un konta numurs.

2. Adresi var aizstāt ar maksātāja dzimšanas datumu un vietu, klienta identifikācijas numuru vai valsts piešķirto identifikācijas numuru.

3. Ja maksātājam nav konta numura, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs to aizstāj ar unikālu identifikatoru, kas ļauj pārskaitījumu izsekot līdz maksātājam.

5. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienotā informācija un tās saglabāšana

1. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienota pilnīga informācija par maksātāju.

2. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirms naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanas pārbauda pilnīgu informāciju par maksātāju, pamatojoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no drošiem un neatkarīgiem avotiem.

3. Veicot naudas līdzekļu pārskaitījumu no konta, pārbaudi var uzskatīt par veiktu, ja:

a)	maksātāja identitāte ir pārbaudīta, atverot kontu, un pārbaudē iegūtā informācija ir saglabāta saskaņā ar Direktīvas 2005/60/EK 8. panta 2. punktā un 30. panta a) punktā noteiktajām prasībām; vai

b)	uz maksātāju attiecas Direktīvas 2005/60/EK 9. panta 6. punkts.

4. Tomēr, neskarot Direktīvas 2005/60/EK 7. panta c) punktu, gadījumos, kad naudas līdzekļu pārskaitījumu neveic no konta, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārbauda informāciju par maksātāju vienīgi tad, ja summa pārsniedz EUR 1 000, ja vien darījums netiek veikts ar vairāku operāciju palīdzību, kuras varētu būt savstarpēji saistītas un kuru kopējā summa pārsniedz EUR 1 000.

5. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piecus gadus saglabā naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienoto pilnīgo informāciju par maksātāju.

6. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi Kopienas iekšienē

1. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Kopienā, naudas līdzekļu pārskaitījumiem prasa pievienot vienīgi maksātāja konta numuru vai unikālu identifikatoru, kas ļauj darījumu izsekot līdz maksātājam.

2. Taču, ja to prasa maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs trīs darbadienās no pieprasījuma saņemšanas maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam dara pieejamu pilnīgu informāciju par maksātāju.

7. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi no Kopienas uz vietu ārpus Kopienas

1. Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas, naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievieno pilnīgu informāciju par maksātāju.

2. Attiecībā uz sērijveida pārskaitījumiem no viena maksātāja, ja maksājuma saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzēji atrodas ārpus Kopienas, 1. punkts neattiecas uz tajā apvienotiem atsevišķiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ja minētā informācija pievienota sērijveida pārskaitījumam un ja atsevišķajiem pārskaitījumiem pievienots maksātāja konta numurs vai unikāls identifikators.

III NODAĻA

MAKSĀJUMA SAŅĒMĒJA MAKSĀJUMU PAKALPOJUMA SNIEDZĒJA PIENĀKUMI

8. pants

Pārliecināšanās, vai iztrūkst informācija par maksātāju

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, vai naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantotajā ziņojumu apstrādes sistēmā vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir pieņemami saskaņā ar attiecīgās ziņojumu apstrādes sistēmas vai maksājumu un norēķinu sistēmas konvencijām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai iztrūkst šāda informācija par maksātāju:

a)	naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Kopienā – saskaņā ar 6. pantu prasītā informācija;

b)	naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas – saskaņā ar 4. pantu prasītā pilnīgā informācija par maksātāju vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar 13. pantu prasītā informācija; un

c)	sērijveida pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas 4. pantā minētā pilnīgā informācija par maksātāju vienīgi sērijveida pārskaitījumam, nevis tajā apvienotajiem atsevišķajiem pārskaitījumiem.

9. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi, ja informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga

1. Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka saskaņā ar šo regulu prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas vai nu atsaka pārskaitījumu, vai pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju. Visos gadījumos maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ievēro attiecīgos normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma apkarošanu, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 2580/2001, Regulu (EK) Nr. 881/2002 un Direktīvu 2005/60/EK, kā arī jebkādus attiecīgās valsts īstenošanas pasākumus.

2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri nesniedz prasīto informāciju par maksātāju, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, pirms vai nu atsaka jebkādus turpmākus naudas līdzekļu pārskaitījumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai lemj par to, vai ierobežot vai pārtraukt darījumu attiecības ar attiecīgo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs par šo faktu ziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.

10. pants

Riska novērtējums

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs iztrūkstošu vai nepilnīgu informāciju par maksātāju ņem vērā kā faktoru, izvērtējot to, vai naudas līdzekļu pārskaitījums vai jebkurš saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Direktīvas 2005/60/EK III nodaļā paredzētajiem pienākumiem par to ir jāziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.

11. pants

Informācijas saglabāšana

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piecus gadus saglabā visu saņemto informāciju par maksātāju.

IV NODAĻA

STARPNIEKU MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU PIENĀKUMI

12. pants

Informācijas par maksātāju saglabāšana pie pārskaitījuma

Starpnieki maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visa saņemtā naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienotā informācija par maksātāju tiek saglabāta pie pārskaitījuma.

13. pants

Tehniskie ierobežojumi

1. Šis pants attiecas uz gadījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas un starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Kopienā.

2. Ja vien, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekonstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas, nosūtot naudas līdzekļu pārskaitījumus maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, var izmantot maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, kas neļauj naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienot informāciju par maksātāju.

3. Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs var izmantot sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem vienīgi tad, ja tas šo faktu var paziņot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, vai nu izmantojot ziņojumu apstrādes sistēmu vai maksājumu sistēmu, kas nodrošina šā fakta paziņošanu, vai arī izmantojot citu procedūru, ja abi maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir akceptējuši attiecīgo saziņas veidu vai vienojušies par to.

4. Ja starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, tad tas, saņemot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzēja pieprasījumu, trīs darbadienās pēc pieprasījuma saņemšanas attiecīgajam maksājumu pakalpojuma sniedzējam dara pieejamu visu saņemto informāciju par maksātāju neatkarīgi no tā, vai tā ir pilnīga.

5. Šā panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs piecus gadus saglabā visu saņemto informāciju.

V NODAĻA

VISPĀRĒJI PIENĀKUMI UN ĪSTENOŠANAS PILNVARAS

14. pants

Pienākums sadarboties

Saskaņā ar kārtību, kas noteikta tā atrašanās dalībvalsts tiesību aktos, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pilnībā un nekavējoties atbild uz pieprasījumiem, kurus minētās dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, iesniedz saistībā ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju un ar attiecīgo dokumentāciju.

Neskarot attiecīgās valsts krimināltiesības un pamattiesību aizsardzību, minētās iestādes var šo informāciju izmantot vienīgi nolūkā novērst, izmeklēt vai atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.

15. pants

Sankcijas un uzraudzība

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas. Tās piemēro no 2007. gada 15. decembra.

2. Dalībvalstis līdz 2007. gada 14. decembrim paziņo Komisijai 1. punktā minētos noteikumus, kā arī iestādes, kas atbildīgas par to piemērošanu, un nekavējoties paziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas iespaido minētos noteikumus.

3. Dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes efektīvi uzrauga šīs regulas prasību ievērošanu un veic vajadzīgos pasākumus tās nodrošināšanai.

16. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja, kas izveidota ar Direktīvu 2005/60/EK, turpmāk – “Komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu un ar nosacījumu, ka saskaņā ar šo procedūru pieņemtie īstenošanas pasākumi negroza šīs regulas būtiskos noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

VI NODAĻA

ATKĀPES

17. pants

Nolīgumi ar teritorijām un valstīm, kas nav daļa no Kopienas teritorijas

1. Komisija var atļaut jebkurai dalībvalstij saskaņā ar attiecīgās valsts iekšējo kārtību slēgt nolīgumus ar kādu valsti vai teritoriju, kas nav daļa no Kopienas teritorijas, kā noteikts saskaņā ar Līguma 299. pantu, šajos nolīgumos ietverot atkāpes no šīs regulas, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp šo valsti vai teritoriju un attiecīgo dalībvalsti varētu uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgās dalībvalsts iekšienē.

Šādus nolīgumus var atļaut vienīgi tad, ja:

a)	attiecīgajai valstij vai teritorijai ir monetārā savienība ar dalībvalsti, tā ir daļa no kādas dalībvalsts valūtas teritorijas vai tā ir parakstījusi monetāro konvenciju ar Eiropas Kopienu, ko pārstāv kāda dalībvalsts;

b)	maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecīgajā valstī vai teritorijā tieši vai netieši piedalās šīs dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās;

c)	attiecīgā valsts vai teritorija prasa, lai tās jurisdikcijā esošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro tādus pašus noteikumus, kā šajā regulā paredzētie noteikumi.

2. Dalībvalsts, kas vēlas noslēgt 1. punktā minētos nolīgumus, nosūta pieprasījumu Komisijai un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju.

Kamēr saskaņā ar šajā pantā izklāstīto procedūru nav pieņemts lēmums, naudas līdzekļu pārskaitījumus starp šo dalībvalsti un attiecīgo valsti vai teritoriju no dalībvalsts pieteikuma saņemšanas Komisijā provizoriski uzskata par naudas līdzekļu pārskaitījumiem šīs dalībvalsts iekšienē.

Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda nepieciešamo papildu informāciju.

Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu pieprasījuma izvērtēšanai, tā viena mēneša laikā paziņo par to pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un pārsūta pieprasījumu pārējām dalībvalstīm.

3. Trīs mēnešos no 2. punkta ceturtajā daļā minētās paziņošanas Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par to, vai atļaut attiecīgajai dalībvalstij slēgt šā panta 1. punktā minēto nolīgumu.

Jebkurā gadījumā pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem astoņpadsmit mēnešos no pieteikuma saņemšanas Komisijā.

18. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi bezpeļņas organizācijām dalībvalsts iekšienē

1. Dalībvalstis var to teritorijā atrodošos maksājumu pakalpojumu sniedzējus atbrīvot no 5. pantā izklāstītajiem pienākumiem attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem organizācijām, kas veic darbības bezpeļņas labdarības, reliģiskos, kultūras, izglītības, sabiedriskos, zinātnes vai brālības nolūkos, ja uz minētajām organizācijām attiecas ziņošanas un ārējās revīzijas prasības vai uzraudzība, ko īsteno valsts iestāde vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem atzīta pašpārvaldes struktūra, ja katrs no šiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem nepārsniedz EUR 150 un ja tos veic vienīgi attiecīgās dalībvalsts iekšienē.

2. Dalībvalstis, kas izmanto šo pantu, paziņo Komisijai pasākumus, ko tās pieņēmušas nolūkā piemērot 1. punktā paredzēto iespēju, tostarp to organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas atbrīvojums, to fizisko personu vārdus, kuras faktiski kontrolē minētās organizācijas, un skaidrojumu par to, kā saraksts tiks atjaunināts. Minēto informāciju dara pieejamu arī iestādēm, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu.

3. Attiecīgā dalībvalsts maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas šajā dalībvalstī, dara zināmu to organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas atbrīvojums.

19. pants

Pārskatīšanas klauzula

1. Komisija 2011 gada 28. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu ar pilnīgu ekonomisko un juridisko izvērtējumu par šīs regulas piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu tās grozīšanai vai atcelšanai.

2. Minētajā ziņojumā īpaši izvērtē šādus jautājumus:

šīs regulas 3. panta piemērošanu, ņemot vērā turpmāko pieredzi saistībā ar elektroniskās naudas, kā tā definēta Direktīvas 2000/46/EK 1. panta 3. punktā, un citu jaunu maksājumu veidu varbūtēju ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Ja pastāv šādas ļaunprātīgas izmantošanas iespējamība, Komisija iesniedz priekšlikumu šīs regulas grozīšanai;

šīs regulas 13. panta piemērošanu, ņemot vērā tehniskos ierobežojumus, kas var liegt pilnīgu informāciju par maksātāju pārsūtīt maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Ja pastāv iespēja šādus tehniskos ierobežojumus novērst, ņemot vērā jaunākās tendences maksājumu jomā un maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecīgās izmaksas, Komisija iesniedz priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet ne agrāk kā 2007. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2006. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. LEHTOMÄKI

(1) OV C 336, 31.12.2005., 109. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta Atzinums, sniegts 2006. gada 6. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes Lēmums, pieņemts 2006. gada 7. novembrī.

(3) OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1461/2006 (OV L 272, 3.10.2006., 11. lpp.).

(4) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) 1508/2006 (OV L 280, 12.10.2006., 12. lpp.).

(5) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(6) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(7) OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp.

(8) OV L 344, 28.12.2001., 13. lpp.

(9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/10

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1782/2006

(2006. gada 20. novembris),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004 attiecībā uz zvejas iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem par dažiem zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 51/2006 (3) Padome attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām ir noteikusi zvejas iespējas 2006. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur vajadzīgi nozvejas ierobežojumi.

(2)

Ņemot vērā tādas starptautiskās saistības attiecībā uz milzu haizivs un baltās haizivs saglabāšanu un aizsardzību kā, piemēram, Konvencija par migrējošo sugu aizsardzību, Konvencija par apdraudēto sugu savvaļas dzīvnieku un augu starptautisko tirdzniecību, jāaizliedz šo sugu haizivju zveja, turēšana uz kuģa, pārkraušana citam kuģim un izkraušana EK ūdeņos un ūdeņos, kas nav EK ūdeņi, kā arī starptautiskajos ūdeņos.

(3)	Ņemot vērā pašreizējās merlangu nozvejas līmeni zvejā nepārtikas vajadzībām Ziemeļjūrā, ievērojamu daļu merlangu piezvejas varētu padarīt pieejamu tai kvotai, ar ko nosaka Ziemeļjūras merlangu lietošanu pārtikā, tādējādi nepaaugstinot vispārējās nozvejas iespējas.

(4)

Kopienai un Islandei apspriežoties 2006. gada 20. februārī, panāca vienošanos par kvotām Islandes kuģiem, kuri līdz 2006. gada 30. aprīlim izmantos Kopienas kvotu, kas piešķirta atbilstīgi tās nolīgumam ar Dānijas valdību un Grenlandes pašpārvaldi, un par kvotām Kopienas kuģiem, kuri no jūlija līdz decembrim zvejos sarkanasarus Islandes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Šī vienošanās būtu jāietver Kopienas tiesiskajā regulējumā.

(5)	Lai garantētu pareizu zvejas piepūles ierobežojumu piemērošanu, būtu jāprecizē definīcija “apgabalā pavadīto dienu skaits” attiecībā uz zvejas piepūli kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar konkrētu krājumu atjaunošanu.

(6)	Saistībā ar konkrētu krājumu atjaunošanu būtu jāpārskata veids, kādā paziņo par noteiktu zvejas rīku izmantojumu, uz kuru neattiecina īpašus nosacījumus par to maksimālo dienu skaitu, ko kuģis var pavadīt apgabalā.

(7)	Kuģi, kas darbojas saskaņā ar automātiski apturamu licenču sistēmu, būtu jāstimulē selektīvāku zvejas rīku lietošanai Ziemeļjūrā. Tam būtu jāatspoguļojas apgabalā pavadāmo dienu skaita piešķīrumā.

(8)	Jāprecizē, ka tad, ja gadā lieto vairāk nekā vienas grupas zvejas rīkus, un tiklīdz jūrā pavadīto dienu kopskaits pārsniedz attiecībā uz konkrētajiem zvejas rīkiem paredzēto dienu skaitu, vairs nedrīkst izmantot nevienu no minētajiem rīkiem.

(9)	Piemērojot īpašus nosacījumus, uz kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar jūrasmēles krājumu atjaunošanu Lamanša rietumdaļā, būtu jāattiecina izņēmums par zvejas dienu maksimālo skaitu. Tādēļ būtu jāprecizē attiecīgie noteikumi.

(10)	Apgabalā pavadīto dienu skaita definīcijas grozīšana rada nepieciešamību precizēt atkāpi no ziņošanas prasībām attiecībā uz zvejas piepūli kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar jūrasmēles krājumu atjaunošanu Lamanša rietumdaļā.

(11)	Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta XII pielikumu Polijai ir tiesības uz siļķu kvotu I un II zonā. Tam būtu jāatspoguļojas licenču un zvejas atļauju daudzuma ierobežojumos.

(12)	Būtu jāveic daži redakcionāli uzlabojumi.

(13)	Ar Regulu (EK) Nr. 2270/2004 (4) Padome 2005. un 2006. gadam Kopienas zvejas kuģiem ir noteikusi zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem.

(14)

Saskaņā ar Kopienas un Norvēģijas 2006. gada 31. janvāra apspriežu rezultātiem un zinātniskajiem ieteikumiem strupdeguna garastes zveja III zonā, arī Norvēģijas ūdeņos, būtu jāierobežo tiktāl, lai tā nepārsniegtu vidējo nozveju laikposmā no 1996. līdz 2003. gadam. Šis grozījums būtu jāiestrādā Regulā (EK) Nr. 2270/2004.

(15)	Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 51/2006

Regulu (EK) Nr. 51/2006 ar šo groza šādi:

Regulas 5. pantā pievieno šādu punktu:

“8. Kopienas kuģiem visos Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi, ir aizliegts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut citam kuģim un izkraut šādu sugu zivis:

—	milzu haizivis (Cetorhinus maximus),

—	baltās haizivis (Carcharodon carcharias).”;

Regulas 7. panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—	IIB pielikumā – piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES rajonos VIIIc un IXa, izņemot Kadisas līci.”;

Regulas 7. panta 1. punkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—	IID pielikumā – piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai ICES rajonos IIa (EK ūdeņi), IIIa un apakšapgabalā IV.”;

Regulas 10. pantu papildina ar šādu daļu:

“Kopienas kuģi ūdeņos, kuri atrodas Islandes jurisdikcijā, zvejo tikai apgabalā, kas noteikts, ar taisnu līniju palīdzību secīgi savienojot šādas koordinātas:

Dienvidrietumu apgabals

1.	no 63° 12'N un 23° 05'W līdz 62° 00'N un 26° 00'W,

2.	62° 58'N un 22° 25'W,

3.	63° 06'N un 21° 30'W,

4.	63° 03'N un 21° 00'W, un no turienes – 180° 00'S;

Dienvidaustrumu apgabals

1.	63° 14'N un 10° 40'W,

2.	63° 14'N un 11° 23'W,

3.	63° 35'N un 12° 21'W,

4.	64° 00'N un 12° 30'W,

5.	63° 53'N un 13° 30'W,

6.	63° 36'N un 14° 30'W,

7.	63° 10'N un 17° 00'W, un no turienes – 180° 00'S.”;

Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

Atļauja

1. Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Norvēģijas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo vai Venecuēlas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Farēru salās, atļauj zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas ierobežojumus, kuri noteikti I pielikumā un uz kuriem attiecas 14., 15. un 16. pantā un 19. līdz 25. pantā paredzētie nosacījumi.

2. Trešo valstu kuģiem visos Kopienas ūdeņos ir aizliegts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut citam kuģim un izkraut šādu sugu zivis:

—	milzu haizivis (Cetorhinus maximus),

—	baltās haizivis (Carcharodon carcharias).”;

6)	Regulas IA, IB, IIA, IIB, IIC un IV pielikumu groza saskaņā ar tekstu, kas ietverts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2270/2004

Regulas (EK) Nr. 2270/2004 pielikumu groza saskaņā ar tekstu, kas ietverts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 20. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

(3) OV L 16, 20.1.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1642/2006 (OV L 308, 8.11.2006., 5. lpp.).

(4) OV L 396, 31.12.2004., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 742/2006 (OV L 130, 18.5.2006., 7. lpp.).

wI PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 51/2006 pielikumus groza šādi:

IA pielikumā:

a)	svītro ierakstu par milzu haizivi EK ūdeņos IV, VI un VII zonā;

ierakstu par merlangiem IIa zonā (EK ūdeņi) un IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

IIa (EK ūdeņi), IV

WHG/2AC4.

Beļģija

594

Dānija

2 568

Piesardzības KPN.

Nepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 3. pantu.

Nepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 4. pantu.

Nepiemēro Regulas (EK) Nr 847/96 5. panta 2. punktu.

Vācija

668

Francija

3 860

Nīderlande

1 484

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

10 243

19 420

(1)

Norvēģija

2 380

(2)

KPN

23 800

Īpašie noteikumi:

Ievērojot minētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās drīkst zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi (WHG/*04N-)
EK	14 512”

Regulas IB pielikumā:

ierakstu par moivu V un XIV zonā (Grenlandes ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	V, XIV (Grenlandes ūdeņi) CAP/514GRN
Visas dalībvalstis	0
EK	16 170	(3) (4)
KPN	Neattiecas

ierakstu par sarkanasari Va zonā (Islandes ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga:	Sarkanasari Sarkanasari spp.		Zona:	Va (Islandes ūdeņi) RED/05A-IS
Beļģija	100	(5) (6)
Vācija	1 690	(5) (6)
Francija	50	(5) (6)
Apvienotā Karaliste	1 160	(5) (6)
EK	3 000	(5) (6)
KPN	Neattiecas

Regulas IIA pielikumā:

pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.

Definīcija attiecībā uz apgabalā pavadītām dienām

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas 2. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.”

pielikuma 8.1.i) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“i)

Kuģim, kad uz tā ir 4.b punktā minētie zvejas rīki, ir jābūt bijušam attiecīgajā apgabalā 2003., 2004. vai 2005. gadā. Uz kuģa paturēto mencu daudzumam 2006. gadā jābūt mazākam par 5 % no visu sugu kopējā izkrāvuma, kuru attiecīgais kuģis veicis saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvuma apjomu dzīvsvarā. Pārvaldības laikposmā, kurā kuģis izmanto šo nosacījumu, kuģis nedrīkst pārvadāt nevienu citu zvejas rīku, kā tikai to, kas norādīts 4.b.iii vai 4.b.iv punktā.”

pielikuma 13. punktā I tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“I TABULA

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis 2006. gadā var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Apgabals, kā definēts šādā punktā:

Zvejas rīku grupa,

4. punkts

Īpaši nosacījumi,

8. punkts

Nosaukums (7)

2.1.a

Kategats

2.1.b

1 – Skageraks

2 – II, IVa,b,c,

3 – VIId

2.1.c

VIIa

2.1.d

VIa

4.a.i

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 16 un < 32 mm

228 (8)

228

4.a.ii

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 70 un < 90 mm

n. a.

227

4.a.iii

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm

103

227

4.a.iv

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm

103

114

4.a.v

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm

103

114

4.a.iii

8.1.(a)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

137

227

4.a.iv

8.1.(a)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

137

103

114

4.a.v

8.1.(a)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm, ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu

137

103

114

4.a.v.

8.1.(j)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm, ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu

149

115

126

103

4.a.ii

8.1.(b)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 70 un < 90 mm un kuri atbilst 2. papildinājuma nosacījumiem

Neierobežots

4.a.iii

8.1.(b)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm un kuri atbilst 2. papildinājuma nosacījumiem

Neierobežots

4.a.iv

8.1.(c)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

148

4.a.v

8.1.(c)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

160

4.a.iv

8.1.(k)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % jūras zeltplekstu

n. a.

166

n. a.

4.a.v

8.1.(k)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % jūras zeltplekstu

n. a.

178

n. a.

4.a.v

8.1.(h)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu

115

126

103

4.a.ii

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 70 un < 90 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu

280

4.a.iii

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu

Neierobežots

280

4.a.iv

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu

Neierobežots

4.a.v

8.1.(d)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir > 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu

Neierobežots

4.a.v

8.1.(h)

8.1.(j)

Traļi vai dāņu vadi, kuru linuma acs izmērs ir > 120 mm, ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu, un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu

n. a.

127

138

115

4.b.i

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 un < 90 mm

n. a.

143 (8)

Neierobežots

143

143 (8)

4.b.ii

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 90 un < 100 mm

n. a.

143 (8)

Neierobežots

143

143 (8)

4.b.iii

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm

n. a.

143

Neierobežots

143

4.b.iv

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm

n. a.

143

Neierobežots

143

4.b.iii

8.1.(c)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

n. a.

155

Neierobežots

155

4.b.iii

8.1.(i)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 100 un < 120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmju traļus ir lietojuši 2003., 2004. vai 2005. gadā

n. a.

155

Neierobežots

155

4.b.iv

8.1.(c)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu

n. a.

155

Neierobežots

155

4.b.iv

8.1.(i)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmju traļus ir lietojuši 2003., 2004. vai 2005. gadā

n. a.

155

Neierobežots

155

4.b.iv

8.1.(e)

Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 120 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 60 % jūras zeltplekstu

n. a.

155

Neierobežots

155

4.c.i

4.c.ii

4.c.iii

4.d

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir

—

< 110 mm

—	≥ 110 mm un < 220 mm

—

≥ 220 mm

un rāmju tīkli

140

4.c.iii

8.1.(f)

Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 220 mm un kuru nozvejā ir mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 5 % akmeņplekstu un zaķzivju

162

140

162

140

4.d

8.1.(g)

Rāmju tīkli, kuru linuma acs izmērs ir < 110 mm. Kuģis ārpus ostas pavada ne vairāk kā 24 stundas

140

205

140

4.e

Āķu jedas

173

n.a.= neattiecas.”

pielikuma 14.3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“14.3.

Šajā pielikumā un attiecībā uz 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un 4. punktā norādītajām zvejas rīku grupām ir noteiktas šādas nodošanas grupas:

a)	4.a.i punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

b)	4.a.ii punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā un 4.a.iii punktā norādītās zvejas rīku grupas IV apgabala IIa rajonā (EK ūdeņi), VIa, VIIa un VIId rajonā;

c)	4.a.iii punktā norādītās zvejas rīku grupas Kategatā un Skagerakā; 4.a.iv un 4.a.v punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

d)	4.b.i, 4.b.ii, 4.b.iii un 4.b.iv punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

e)	4.c.i, 4.c.ii, 4.c.iii un 4.d punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

f)	4.e punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā.”

pielikuma 14.6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“14.6.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par notikušo nodošanu. Lai šo informāciju darītu pieejamu Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

pielikuma 17.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“17.2.

Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par vairāku 4. punktā noteikto zvejas rīku grupu izmantošanu, pieejamais kopējais dienu skaits gadā nedrīkst pārsniegt līdz tuvākajai pilnajai dienai noapaļotu to dienu vidējo aritmētisko vērtību, kurās kuģim ir tiesības izmantot katru no zvejas rīkiem atbilstīgi I tabulai.”

pievieno šādus punktus:

“17.2.a

Ja vienai pieteiktajai zvejas rīku grupai nav ierobežojumi attiecībā uz dienu skaitu, tad pieejamais kopējais dienu skaits gadā šai konkrētai rīku grupai paliek neierobežots.

17.2.b

Jebkurā brīdī kuģis var izmantot vienu no pieteiktajām zvejas rīku grupām, kam ir ierobežots dienu skaits, atbilstīgi noteikumam, ka kopējais dienu skaits, ko kopš gada sākuma pavada zvejojot ar jebkuru no zvejas rīku grupām:

a)	nav lielāks par 17.2. punktā noteikto dienu skaitu; un

b)	nav lielāks par dienu skaitu, kuras piešķirtu atbilstīgi I tabulai, ja šo rīku izmantotu vienu pašu.

17.2.c

Kad dalībvalsts izvēlas sadalīt dienas pārvaldības laikposmos atbilstīgi 9. punktam, katram nākamajam pārvaldības laikposmam mutatis mutandis piemēro 17.2., 17.2.a un 17.2.b punkta noteikumus. Ja dalībvalsts izvēlas pārvaldības laikposmu, kas ir viena gada garumā, tam nepiemēro 17.2.a un 17.2.b punkta noteikumus.”

pielikuma 17.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“17.4.

Kompetentās iestādes veic inspekcijas un uzraudzības pasākumus jūrā un ostās, lai pārliecinātos par 17.3. punktā minēto prasību ievērošanu. Ja atklājas, ka kuģis nepilda minētās prasības, tūlīt anulē šā kuģa tiesības izmantot vairāk nekā vienas grupas zvejas rīkus.”

pielikuma 25. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“25.	Attiecīgo datu paziņošana

25.1.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis veidlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara tai zināmus 24. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

25.2.

Lai 24. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

Regulas IIB pielikumā:

pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Definīcija attiecībā uz apgabalā pavadītām dienām

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas 1. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.”

pielikuma 12.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“12.4.

Dienu nodošana neatļauj kuģiem, kas gūst labumu no 7.1. punktā minētā piešķīruma.”

pielikuma 12.5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“12.5.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par notikušo nodošanu. Lai apkopotu un pārsūtītu šajā punktā minēto informāciju, var pieņemt veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

pielikuma 20. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“20.	Attiecīgo datu paziņošana

20.1.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis veidlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 19. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

20.2.

Lai 19. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

Regulas IIC pielikumā:

pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.	Darbības joma

1.1.

Šajā pielikumā noteiktos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru kopējais garumus ir vienāds ar vai lielāks par 10 metriem un kuri pārvadā jebkuru no 3. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem un atrodas rajonā VIIe. Šajā pielikumā atsauce uz 2006. gadu nozīmē laikposmu no 2006. gada 1. februāra līdz 2007. gada 31. janvārim.

1.2.

Kuģus, kas zvejo ar statiskiem tīkliem ar izmēru, kurš ir lielāks par 120 mm, un kas 2004. gadā reģistrējuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu nozvejas apjomu dzīvsvarā atbilstīgi EK zvejas žurnālam, atbrīvo no šā pielikuma noteikumiem, ar nosacījumu, ka:

a)	šādi kuģi 2006. gada nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēļu apjomu dzīvsvarā; un

b)	šādi kuģi neveic nekādu zivju pārkraušanu citam kuģim jūrā; un

c)	katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2006. gada 31. jūlijam un 2007. gada 31. janvārim ziņo Komisijai par šo kuģu 2004. gada reģistrēto jūrasmēļu daudzumu un jūrasmēļu nozveju 2006. gadā.

Ja kāds no šiem nosacījumiem nav ievērots, attiecīgajam kuģim uzreiz atsāk piemērot šī pielikuma noteikumus.”

pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Definīcija attiecībā uz apgabalā pavadītām dienām

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas VIIe rajonā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.”

pielikuma 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.	Maksimālais dienu skaits

7.1.	Pielikuma I tabulā ir norādīts maksimālais dienu skaits, ko katru gadu kuģis, uz kura ir un tiek izmantots viens no 3. punktā minētajiem zvejas rīkiem, var pavadīt attiecīgajā apgabalā.

7.2.

Dienu skaits gadā, ko kuģis pavada kopējā apgabalā, uz ko attiecas šis pielikums un IIA pielikums, nedrīkst pārsniegt dienu skaitu, kas norādīts šā pielikuma I tabulā. Taču dienu skaitam, ko kuģis pavada apgabalos, kas noteikti IIA pielikumā, jāatbilst maksimālajam dienu skaitam, kas noteikts saskaņā ar IIA pielikumu.”

d)	Pielikuma 11. punkts tiek svītrots.

Pielikuma I tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“I TABULA

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Zvejas rīku klasifikācija, 3. punkts	Nosaukums (9)	Lamanša rietumdaļa
3.a	Rāmju traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm	216
3.b	Statiskie tīkli, kuru linuma acs izmērs ir < 220 mm	216

pielikuma 12.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“12.4.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par notikušo nodošanu. Lai šos ziņojumus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

pielikuma 17. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“17.

Ziņojumi par zvejas piepūli

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pants attiecas uz kuģiem, kas pārvadā 3. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 1. punktā noteiktajā apgabalā. Šīs prasības par ziņošanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.”

pielikuma 28. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“28.	Attiecīgo datu paziņošana

28.1.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis veidlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 27. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

28.2.

Lai 27. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu veidlapas formātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.”

Regulas IV pielikuma I daļu aizstāj ar šādu daļu:

“I DAĻA Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas kuģiem, kas zvejo trešās valsts ūdeņos

Zvejas apgabals	Zvejas veids	Licenču skaits	Licenču sadalījums starp dalībvalstīm	Maksimālais apgabalā esošo kuģu skaits jebkurā laikā
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu	Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00'N	77	DK: 26, DE: 5, FR: 1, IRL: 7, NL: 9, SW: 10, UK: 17, PL: 1	55
	Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00'N	80	FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1	50
	Atlantijas makreles, uz dienvidiem no 62° 00'N, zveja ar riņķvadu	11	DE: 1 (10), DK: 26 (10), FR: 2 (10), NL: 1 (10)	neattiecas
	Atlantijas makreles, uz dienvidiem no 62° 00'N, zveja ar trali	19	DE: 1 (10), DK: 26 (10), FR: 2 (10), NL: 1 (10)	neattiecas
	Atlantijas makreles, uz ziemeļiem no 62° 00'N, zveja ar riņķvadu	11 (11)	DK: 11	neattiecas
	Sugas nepārtikas vajadzībām, uz dienvidiem no 62° 00'N	480	DK: 450, UK: 30	150
Farēru salu ūdeņi	Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām	26	BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18	13
	Specializētā mencu un pikšu zveja ar tīklu, kura linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28'N un uz austrumiem no 6° 30'W	8 (12)		4
	Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61° 20'N un 62° 00'N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām.	70	BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20	26
	Zilo jūras līdaku zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30'N un uz rietumiem no 9° 00'W un apgabalā starp 7° 00'W un 9° 00'W dienvidos no 60° 30'N, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30'N, 7° 00'W un 60° 00'N, 6° 00'W	70	DE: 8 (13), FR: 12 (13), UK: 0 (13)	20 (14)
	Specializētā saidu zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas dalītājstropes	70		22 (14)
	Putasu zveja. Licenču kopskaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Farēru salu iestādes ievieš speciālus piekļuves noteikumus apgabalam, ko sauc par “putasu zvejas galveno apgabalu”	34	DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5	20
	Zveja ar āķu jedām	10	UK: 10	6
	Atlantijas makreļu zveja	12	DK: 12	12
	Siļķu zveja uz ziemeļiem no 62° 00'N	21	DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3	21
Krievijas Federācijas ūdeņi	Visu veidu zveja	pm		pm
	Mencu zveja	7 (15)		pm
	Brētliņu zveja	pm		pm

(1) Izņemot paredzamās 2 000 tonnas rūpnieciskās piezvejas.

(2) Var zvejot EK ūdeņos. Nozveja, uz ko attiecas šī kvota, jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpašie noteikumi:

Ievērojot minētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās drīkst zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi (WHG/*04N-)
EK	14 512”

(3) No tām 16 170 tonnas piešķir Islandei.

(4) Zvejošanai līdz 2006. gada 30. aprīlim.”

(5) Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).

(6) Zvejošanai laika posmā no jūlija līdz decembrim.”

(7) Lietoti tikai 4. un 8. punktā minētie nosaukumi.

(8) Ja pastāv ierobežojumi, piemēro Regulu (EK) Nr. 850/98.

n.a.= neattiecas.”

(9) Tikai 3. punktā minētie nosaukumi.”

(10) Šis piešķīrums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.

(11) Jāizvēlas no 11 licencēm Atlantijas makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62° 00'N.

(12) Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejas veidam “Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.

(13) Šie skaitļi attiecas uz apgabalā esošo kuģu maksimālo skaitu jebkurā laikā.

(14) Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par “Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām”.

(15) Attiecas tikai uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2270/2004 pielikuma 2. daļā ierakstu par strupdeguna garasti III zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga:	Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris	Zona: III
Dānija	2612
Vācija	15
Zviedrija	134
EK	2 761”

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/24

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 18. jūlijs)

par Nolīgumu, ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz attiecībā uz Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību

(2006/871/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, 300. panta 3. punkta pirmo daļu un 300. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1)

tā kā:

(1)	Eiropas Kopiena ir Līgumslēdzēja puse Konvencijā par savvaļas dzīvnieku migrējošo sugu aizsardzību (turpmāk “Bonnas konvencija”) (2)

(2)	Bonnas konvencijas IV pants paredz reģionālu nolīgumu noslēgšanu, kas attiecībā uz sugām, kurām ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss (II papildinājumā minētās sugas), būtu jānoslēdz cik drīz vien iespējams.

(3)	Būtu nekavējoties jāvelta uzmanība Āfrikas–Eirāzijas gājputnu ceļa ūdensputniem, kuru sugas ir minētas II pielikumā, lai uzlabotu to aizsardzības statusu un iegūtu informāciju pamatotiem vadības lēmumiem.

(4)	Bonnas konvencijas Pušu pirmajā konferencē nolēma izstrādāt Nolīgumu par Rietumu Palearktiskā apgabala pīļu dzimtas aizsardzību. Pēc tam tika izstrādāts nolīguma projekts, un tam mainīja nosaukumu, lai ietvertu arī citas migrējošo ūdensputnu sugas.

(5)	Jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums, Kopiena ir pieņēmusi Padomes Direktīvu 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (3) un Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (4)

(6)	Komisija Kopienas vārdā un saskaņā ar Padomes 1995. gada 7. jūnijā sniegtajām sarunu pamatnorādēm piedalījās sarunās 1995. gada 12.–16. jūnija sanāksmē Hāgā. Šajā sanāksmē vienprātīgi pieņēma Nolīgumu par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (turpmāk “Nolīgums”).

(7)	Nolīgumu varēja parakstīt no 1995. gada 16. oktobra. Nolīgumu parakstīja Kopienas vārdā 1997. gada 1. septembrī. Tas stājās spēkā 1999. gada 1. novembrī.

(8)	Nolīguma X pants paredz, ka pielikumos izdarītie grozījumi stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc Pušu sanāksmes, kurā tie pieņemti attiecībā uz visām Pusēm, izņemot Puses, kas iesniegušas atrunu saskaņā ar minētā panta 6. punktu.

(9)	Nolīguma pielikumos ar rezolūcijām izdarīja grozījumus pirmajā Pušu sanāksmē Keiptaunā, Dienvidāfrikā, 1999. gada novembrī, un otrajā Pušu sanāksmē Bonnā, Vācijā, 2002. gada septembrī.

(10)	Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots norīkot personu vai personas, kam piešķirtas pilnvaras deponēt apstiprināšanas instrumentu Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir šā Nolīguma depozitārijs saskaņā ar tā XVII pantu.

3. pants

1. Attiecība uz jautājumiem, kas ir Kopienas kompetencē, Komisija ar šo ir pilnvarota Kopienas vārdā apstiprināt tos grozījumus Nolīguma pielikumos, kas pieņemti saskaņā ar Nolīguma X. panta 5. punktu.

2. Komisijai šo uzdevumu palīdz veikt īpaša komiteja, ko ieceļ Padome.

3. Atļauja, kas minēta 1. punktā, attiecas tikai uz grozījumiem, kas saskan ar Kopienas tiesību aktiem par savvaļas putnu un to dabisko dzīvotņu aizsardzību un neliek tos pārveidot.

4. Ja grozījumu Nolīguma pielikumos neīstenos attiecīgajos Kopienas tiesību aktos deviņdesmit dienās no tā pieņemšanas Pušu sanāksmē, Komisija, rakstiskā veidā paziņojot depozitārijam saskaņā ar Nolīguma X panta 6. punktu, iesniedz atrunu par šo grozījumu, pirms šā deviņdesmit dienu laikposma beigām. Ja šo grozījumu pēc tam īsteno, Komisija nekavējoties atceļ atrunu.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 18. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. BECKETT

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2) OV L 210, 19.7.1982., 10. lpp.

(3) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(4) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

NOLĪGUMS

par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATGĀDINOT to, ka 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību veicina starptautisku sadarbību, lai aizsargātu migrējošās sugas;

ATGĀDINOT to, ka konvencijas dalībvalstu konferences pirmā sanāksme Bonnā 1985. gada oktobrī konvencijas sekretariātam sniedza norādījumus veikt atbilstīgus pasākumus, lai izstrādātu Nolīgumu par rietumu Palearktikas pīļu dzimtu;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka migrējošie ūdensputni ir pasaules bioloģiskās daudzveidības svarīga daļa, kas, ņemot vērā 1992. gada Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Programmas 21 būtību, ir jāaizsargā pašreizējo un turpmāko paaudžu labad;

APZINOTIES ekonomikas, sociālos, kultūras un atpūtas ieguvumus, ko sniedz dažu sugu migrējošo ūdensputnu ieguve, kā arī vides, ekoloģisko, ģenētisko, zinātnisko, estētisko, atpūtas, kultūras, izglītības, sociālo un ekonomisko vērtību, kāda ir ūdensputniem kopumā;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka migrējošo ūdensputnu ieguvei jābūt ilgtspējīgai, ņemot vērā visu attiecīgo sugu aizsardzības statusu, kā arī to bioloģiskās īpašības;

APZINOTIES to, ka migrējošie ūdensputni ir īpaši neaizsargāti, jo tie migrē lielos attālumos un ir atkarīgi no mitrāju tīkliem, kuru platības samazinās un kuri noplicinošas cilvēku darbības dēļ degradējas, kā tas minēts 1971. gada Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi;

ATZĪSTOT to, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai apturētu ūdensputnu migrācijas sistēmu Āfrikas–Eirāzijas ģeogrāfiskajā areālā migrējošo ūdensputnu sugu un to dzīvotņu izzušanu;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka daudzpusēja nolīguma noslēgšana un tā īstenošana, veicot koordinētas vai saskaņotas darbības, dos ievērojamu ieguldījumu migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībā iespējami efektīvā veidā un nodrošinās arī daudzus papildu ieguvumus daudzām citām dzīvnieku un augu sugām, un

APZINOTIES to, ka šāda nolīguma efektīvai īstenošanai būs jāsniedz palīdzība areāla valstīm ar migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu pētījumiem, mācībām un monitoringu saistītajos jautājumos, palīdzība šo dzīvotņu apsaimniekošanā, kā arī šā nolīguma īstenošanai nepieciešamo zinātnisko un administratīvo iestāžu izveidošanā vai to darbības pilnveidošanā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I pants

Darbības joma, definīcijas un interpretācija

1. Šā nolīguma ģeogrāfiskā darbības joma ir Āfrikas–Eirāzijas ūdensputnu migrācijas sistēmu areāls, kā definēts nolīguma 1. pielikumā, turpmāk “Nolīguma darbības zona”.

2. Šajā nolīgumā izmantotas šādas definīcijas:

a)	“konvencija” ir 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību;

b)	“konvencijas sekretariāts” ir saskaņā ar šīs konvencijas IX pantu izveidotā struktūra;

c)	“ūdensputni” ir tās putnu sugas, kas vismaz kādā no gada cikla posmiem ir atkarīgas no mitrājiem, kuru izplatības areāls pilnībā vai daļēji atbilst Nolīguma darbības zonai, un ir uzskaitītas šā nolīguma 2. pielikumā;

d)	“Nolīguma sekretariāts” ir saskaņā ar šā nolīguma VI panta 7. punkta b) apakšpunktu izveidotā struktūra;

e)	“Puses” ir šā nolīguma Puses, ja kontekstā nav norādīts citādi, un

f)	“klātesošās un balsojošās Puses” ir Puses, kas piedalās un balso par vai pret; balsošanā atturējušās Puses pie klātesošajām un balsojošajām Pusēm nepieskaita.

Turklāt terminiem, kas noteikti konvencijas I panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā, pēc analoģijas ir tāda pati nozīme arī šajā nolīgumā.

3. Šis nolīgums ir nolīgums konvencijas IV panta 3. punkta izpratnē.

4. Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. Visas atsauces uz šo nolīgumu ietver atsauces arī uz tā pielikumiem.

II pants

Pamatprincipi

1. Puses veic koordinētus pasākumus, lai saglabātu migrējošo ūdensputnu sugu labvēlīgu aizsardzības statusu vai lai tās līdz šādam statusam atjaunotu. Šim nolūkam tās savu valstu jurisdikcijas satvaros piemēro III pantā noteiktos pasākumus, kā arī īpašas darbības, kas paredzētas šā nolīguma IV pantā noteiktajā rīcības plānā.

2. Īstenojot 1. punktā noteiktos pasākumus, Puses ievēro piesardzības principu.

III pants

Vispārīgi aizsardzības pasākumi

1. Puses veic pasākumus migrējošo ūdensputnu aizsardzībai, īpašu vērību veltot apdraudētajām sugām un sugām, kurām nav labvēlīga aizsardzības statusa.

2. Šajā nolūkā Puses:

a)	vienojas par vienādi stingru migrējošo ūdensputnu apdraudēto sugu aizsardzību visā Nolīguma areālā, kā noteikts konvencijas III panta 4. un 5. punktā;

b)	nodrošina, ka migrējošo ūdensputnu jebkāda veida izmantošana pamatojas uz novērtējumu par jaunākajām zinātnes atziņām saistībā ar to ekoloģiju, un ir ilgtspējīga gan attiecībā uz to sugām, gan ekosistēmām, no kurām tās atkarīgas;

c)	savās teritorijās identificē migrējošo ūdensputnu vietas un dzīvotnes, veicina šo vietu aizsardzību, pārvaldību, rehabilitāciju un atjaunošanu sadarbībā ar šā nolīguma IX panta a) un b) punktā uzskaitītajām struktūrām, kas saistītas ar dzīvotņu aizsardzību;

d)	koordinē savus pūliņus, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tīkls, kurā ir piemērotas dzīvotnes, vai attiecīgos gadījumos tas tiek atjaunots visā konkrētā migrējošo ūdensputnu areālā, jo īpaši vietās, kurās mitrāji plešas vairāku šā nolīguma Pušu teritorijās;

e)	pēta problēmas, ko rada vai var radīt cilvēku darbība, un cenšas īstenot pasākumus stāvokļa uzlabošanai, tostarp dzīvotnes rehabilitāciju un dzīvotnes zaudēšanas kompensācijas pasākumus;

sadarbojas ārkārtas situācijās, kurās vajadzīga starptautiski saskaņota rīcība, un identificējot migrējošo ūdensputnu sugas, kas šādās situācijās ir neaizsargātākās, kā arī sadarbojas, lai izstrādātu atbilstīgas ārkārtas procedūras pastiprināta aizsardzības režīma nodrošināšanai šīm sugām un lai atsevišķām Pusēm sagatavotu norādījumus par šādu situāciju novēršanu;

aizliedz apzinātu ūdensputnu alohtonu sugu introdukciju vidē un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šādu sugu nejaušu izlaišanu vidē, ja šāda introdukcija vai izlaišana varētu ierobežot savvaļas floras un faunas aizsardzības statusu; gadījumos, kad alohtonu sugu ūdensputni jau ir introducēti, Puses veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka tās varētu apdraudēt autohtonas sugas;

h)	ierosina vai atbalsta migrējošo ūdensputnu bioloģijas un ekoloģijas pētījumus, tostarp pētījumu un monitoringa metožu saskaņošanu un attiecīgos gadījumos kopīgas vai sadarbības pētījumu un monitoringa programmas;

i)	analizē mācību vajadzības, tostarp migrējošo ūdensputnu apsekošanai, monitoringam, gredzenošanai un mitrāju apsaimniekošanai, lai noteiktu mācību prioritāros jautājumus un jomas un sadarbotos atbilstīgu mācību programmu izstrādāšanā un nodrošināšanā;

j)	izstrādā un uztur programmas zināšanu un izpratnes paaugstināšanai par migrējošo ūdensputnu aizsardzības jautājumiem kopumā un jo īpaši saskaņā ar šā nolīguma mērķiem un noteikumiem;

k)	veic apmaiņu ar informāciju, kā arī ar pētījumu, monitoringa, aizsardzības un izglītības programmu rezultātiem, un

l)	sadarbojas, lai cita citai palīdzētu īstenot šo nolīgumu, jo īpaši ar pētījumiem un monitoringu saistītajos jautājumos.

IV pants

Rīcības plāns un pamatnostādnes par aizsardzību

1. Rīcības plāns pievienots šā nolīguma 3. pielikumā. Tajā noteiktas darbības, ko Puses veic attiecībā uz prioritārajām sugām un turpmāk minēto pozīciju jautājumos, kas atbilst vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem, kuri noteikti šā nolīguma III pantā:

a)	sugu aizsardzība;

b)	dzīvotņu aizsardzība;

c)	cilvēka darbību pārvaldība;

d)	pētījumi un monitorings;

e)	izglītība un informācija;

f)	īstenošana.

2. Rīcības plānu pārskata katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē, ņemot vērā pamatnostādnes par aizsardzību.

3. Visus rīcības plāna grozījumus apstiprina Pušu sanāksme, ņemot vērā šā nolīguma III panta noteikumus.

4. Pamatnostādnes par aizsardzību iesniedz Pušu sanāksmei apstiprināšanai tās pirmajā sēdē, un tās regulāri pārskata.

V pants

Īstenošana un finansēšana

1. Katra Puse:

a)	izraugās iestādi vai iestādes šā nolīguma īstenošanai, kuras cita starpā uzrauga visas darbības, kas var ietekmēt to migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusu, kurām šī Puse ir areāla valsts;

b)	izraugās kontaktpunktu saziņai ar citām Pusēm un nekavējoties dara zināmu tā nosaukumu un adresi nolīguma sekretariātam, kas tos tūlīt paziņo visām pārējām Pusēm, un

sākot ar otro sēdi, visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavo ziņojumu par nolīguma īstenošanas gaitu un jo īpaši norāda par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Šo ziņojumu paraugu nosaka Pušu sanāksmes pirmajā sēdē, un to pēc vajadzības var pārskatīt jebkurā nākamajā Pušu sanāksmes sēdē. Visus ziņojumus iesniedz nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms tās Pušu sanāksmes kārtējās sēdes, kurai attiecīgais ziņojums sagatavots, un nolīguma sekretariāts nekavējoties izplata tā eksemplārus pārējām Pusēm.

a)	Visas Puses veic iemaksas nolīguma budžetā atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas novērtējuma skalai. Iemaksu maksimālais apmērs vienai Pusei, kas ir areāla valsts, tiek ierobežots līdz maksimums 25 % no kopējā budžeta. Reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām iemaksu apmērs nepārsniedz 2,5 % no administratīvajām izmaksām.
b)	Ievērojot vienprātības principu, Pušu sanāksme pieņem lēmumus, kas saistīti ar budžetu un novērtējuma skalas izmaiņām, kas var būt nepieciešamas.

3. Pušu sanāksme ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp ar aizsardzību un pārvaldību saistītā monitoringa, pētījumu, mācību un projektu finansēšanai var izveidot aizsardzības fondu no Pušu brīvprātīgām iemaksām vai citiem avotiem.

4. Ievērojot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, Puses tiek rosinātas nodrošināt mācības un sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību pārējām Pusēm, lai tām palīdzētu īstenot šā nolīguma noteikumus.

VI pants

Pušu sanāksme

1. Šā nolīguma lēmējinstance ir Pušu sanāksme.

2. Apspriežoties ar konvencijas sekretariātu, depozitārs ne vēlāk kā gada laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas sasauc Pušu sanāksmes sēdi. Pēc tam, apspriežoties ar konvencijas sekretariātu, nolīguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi trijos gados, ja vien Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu. Gadījumos, kad tas iespējams, šādas sēdes būtu jārīko saistībā ar kārtējām konvencijas dalībvalstu konferences sēdēm.

3. Pēc vismaz vienas trešdaļas Pušu rakstveida pieprasījuma nolīguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes ārkārtas sēdi.

4. Pušu sanāksmju sēdēs novērotāju statusā var tikt pārstāvēta Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, nolīgumam nepievienojušās valstis un to starptautisko konvenciju sekretariāti, kuras cita starpā ir saistītas ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp to aizsardzību un pārvaldību. Pušu sanāksmes sēdēs novērotāju statusā var būt pārstāvētas arī visas aģentūras un struktūras, kas ir kompetentas šajos aizsardzības jautājumos vai migrējošo ūdensputnu pētījumos, ja pret to nav iebildusi vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu.

5. Tiesības balsot ir tikai Pusēm. Katrai Pusei ir viena balss, bet reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijām, kuras ir šā nolīguma Puses, to kompetencē esošajos jautājumos ir tiesības balsot ar tādu skaitu balsu, kas ir vienāds ar to savu dalībvalstu skaitu, kas ir šā nolīguma Puses. Reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija nebalso, ja šādas tiesības izmanto to dalībvalstis, un otrādi.

6. Ja šajā nolīgumā nav noteikts citādi, Pušu sanāksmes lēmumus pieņem, ievērojot vienprātības principu, bet gadījumos, kad vienprātību panākt nav iespējams, ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu vairākumu.

7. Savā pirmajā sēdē Pušu sanāksme:

a)	pieņem savu reglamentu, ievērojot vienprātības principu;

b)	šā nolīguma VIII pantā noteikto sekretariāta funkciju veikšanai konvencijas sekretariātā izveido nolīguma sekretariātu;

c)	izveido šā nolīguma VII pantā paredzēto tehnisko komiteju;

d)	apstiprina ziņojumu paraugu, kas jāsagatavo saskaņā ar šā nolīguma V panta 1. punkta c) apakšpunktu, un

e)	pieņem kritērijus ārkārtas situācijas noteikšanai, kurā jāveic neatliekami aizsardzības pasākumi, un nosaka kārtību par to, kā uzdot veikt attiecīgos pasākumus.

8. Visās kārtējās sēdēs Pušu sanāksme:

a)	izskata migrējošo ūdensputnu un to izdzīvošanai svarīgo dzīvotņu aizsardzības statusa faktiskās un iespējamās izmaiņas, kā arī faktorus, kas var tos ietekmēt;

b)	pārskata sasniegto un grūtības, kas radušās šā nolīguma īstenošanā;

c)	pieņem budžetu un izskata jautājumus, kas attiecas uz šā nolīguma finansēšanas kārtību;

d)	izskata visus jautājumus, kas attiecas uz nolīguma sekretariāta darbību un līdzdalību tehniskajā komitejā;

e)	pieņem ziņojumu, kas sniedzams šā nolīguma Pusēm un konvencijas dalībnieku konferencei, un

f)	nosaka nākamās sēdes laiku un norises vietu.

9. Jebkurā savā sēdē Pušu sanāksme drīkst:

a)	sniegt ieteikumus Pusēm, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai lietderīgiem;

b)	noteikt īpašas darbības, kas vajadzīgas, lai uzlabotu šā nolīguma efektivitāti, un, ja vajadzīgs, ārkārtas pasākumus, kas paredzēti šā nolīguma VII panta 4. punktā;

c)	izskatīt priekšlikumus un lemt par šā nolīguma grozījumiem;

d)	grozīt rīcības plānu saskaņā ar šā nolīguma IV panta 3. punktu;

e)	izveidot palīgstruktūras, kuras tā uzskata par vajadzīgām šā nolīguma īstenošanas veicināšanai, jo īpaši darbības koordinācijai ar struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem, konvencijām un nolīgumiem, ar kuriem darbības joma pārklājas ģeogrāfiski vai taksonomiski, un

f)	pieņemt lēmumus visos citos ar šā nolīguma īstenošanu saistītajos jautājumos.

VII pants

Tehniskā komiteja

1. Tehniskajā komitejā ietilpst:

a)	deviņi eksperti, kas pārstāv dažādus nolīguma darbības zonas reģionus, ievērojot ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu;

b)	viens pārstāvis no Dabas un dabas resursu aizsardzības starptautiskās savienības (IUCN), viens pārstāvis no Starptautiskā ūdensputnu un mitrāju pētniecības biroja (IWRB), viens pārstāvis no Starptautiskās medību un savvaļas faunas aizsardzības padomes (CIC), un

c)	pa vienam ekspertam no šādām nozarēm – lauku ekonomika, medību saimniecība un vides tiesības.

Ekspertu izraudzīšanās procedūru, to pilnvaru termiņu un tehniskās komitejas priekšsēdētāja iecelšanas procedūru nosaka Pušu sanāksme. Priekšsēdētājs var apstiprināt ne vairāk kā četrus novērotājus no specializētām starptautiskām starpvaldību un nevalstiskām organizācijām.

2. Ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu, tehniskās komitejas sanāksmes sasauc nolīguma sekretariātam saistībā ar katru Pušu sanāksmes kārtējo sēdi, un vismaz vienreiz Pušu sanāksmes kārtējo sēžu starplaikos.

3. Tehniskā komiteja:

a)	sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas un informāciju Pušu sanāksmei, un ar nolīguma sekretariāta starpniecību – nolīguma Pusēm;

b)	sniedz ieteikumus Pušu sanāksmei par rīcības plānu, nolīguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pētījumiem;

c)	katrai Pušu sanāksmes kārtējai sēdei sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko iesniedz nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms Pušu sanāksmes sēdes, un nolīguma sekretariātam tā eksemplāri tūlīt jāizplata Pusēm, un

d)	veic visus citus uzdevumus, ko tai uzticējusi Pušu sanāksme.

4. Ja tehniskās komitejas atzinums liecina par steidzamu vajadzību nekavējoties pieņemt neatliekamus pasākumus vienas vai vairāku migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusa nodrošināšanai, tehniskā komiteja var pieprasīt nolīguma sekretariātam nekavējoties sasaukt attiecīgo Pušu sanāksmi. Šīs Puses pēc tam iespējami drīz rīko sanāksmi, lai nekavējoties izveidotu mehānismu, kas nodrošina šādu īpaši apdraudētu sugu aizsardzību. Gadījumos, kad šādā sanāksmē tiek pieņemti ieteikumi, iesaistītās Puses informē cita citu un Nolīguma sekretariātu par to īstenošanā veiktajiem pasākumiem vai iemesliem, kuru dēļ šie ieteikumi nav īstenojami.

5. Tehniskā komiteja pēc saviem ieskatiem var izveidot darba grupas konkrētu uzdevumu veikšanai.

VIII pants

Nolīguma sekretariāts

Nolīguma sekretariāta funkcijas ir:

a)	organizēt un apkalpot Pušu sanāksmes sēdes un tehniskās komitejas sanāksmes;

b)	izpildīt lēmumus, kurus tam ir norādījusi Pušu sanāksme;

c)	sekmēt un koordinēt saskaņā ar nolīgumu veicamo darbību, tostarp rīcības plāna īstenošanu atbilstīgi Pušu sanāksmes pieņemtajiem lēmumiem;

d)	sadarboties ar tām nolīguma darbības zonas valstīm, kas nav pievienojušās nolīgumam, un veicināt Pušu sadarbību ar tādām starptautiskām un valstu organizācijām, kuru darbība ir tieši vai netieši saistīta ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, kā arī to aizsardzību un pārvaldību;

e)	vākt un izvērtēt informāciju, kas sekmē nolīguma mērķu sasniegšanu un to īstenošanu, un veikt šādas informācijas izplatīšanu;

f)	pievērst Pušu sanāksmes uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar šā nolīguma mērķiem;

g)	ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms katras Pušu sanāksmes kārtējās sēdes sasaukšanas visām Pusēm izplatīt šā nolīguma V panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu, kā arī tehniskās komitejas ziņojumu eksemplārus kopā ar to ziņojumu eksemplāriem, kuri tam jāiesniedz saskaņā ar šā panta h) punktu;

h)	katru gadu un visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavot ziņojumus par sekretariāta darbību un šā nolīguma īstenošanu;

i)	administrēt nolīguma budžetu un, ja tāds tiks izveidots, tā aizsardzības fondu;

j)	informēt sabiedrību par nolīgumu un tā mērķiem, un

k)	veikt citas funkcijas, kas tam var tikt uzticētas saistībā ar šo nolīgumu, vai par ko pieņem lēmumu Pušu sanāksme.

IX pants

Attiecības ar starptautiskām struktūrām, kas nodarbojas ar migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu jautājumiem

Nolīguma sekretariāts apspriežas:

regulāri ar konvencijas sekretariātu un vajadzības gadījumos ar struktūrām, kas veic sekretariāta funkcijas ar migrējošiem ūdensputniem saistītiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar konvencijas IV panta 3. un 4. punktu, 1971. gada Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, jo īpaši kā ūdensputnu dzīvotni, 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, 1968. gada Āfrikas Konvenciju par dabas un dabas resursu aizsardzību, 1979. gada Konvenciju par Eiropas savvaļas sugu un dabisko dzīvotņu aizsardzību, 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā Pušu sanāksmes sadarbību ar šo konvenciju pusēm visos jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar rīcības plāna izstrādāšanu un īstenošanu;

b)	ar citu atbilstīgu konvenciju un starptautisku tiesību aktu sekretariātiem jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un

c)	ar citām organizācijām, kuru kompetencē ietilpst migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzība, tostarp aizsardzība un pārvaldība, kā arī pētniecība, izglītība un informētības veicināšana.

X pants

Nolīguma grozījumi

1. Grozījumus šajā nolīgumā var izdarīt Pušu sanāksmes gan kārtējās, gan ārkārtas sēdēs.

2. Grozījumu priekšlikumus var iesniegt ikviena Puse.

3. Ierosināto grozījumu tekstu un tā pamatojumu paziņo nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Nolīguma sekretariāts eksemplārus tūlīt nosūta Pusēm. Visas atsauksmes par grozījumu tekstu Puses paziņo nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Sekretariāts pēc atsauksmju iesniegšanas pēdējās dienas iespējami drīz Pusēm dara zināmas atsauksmes, kas saņemtas līdz minētajai dienai.

4. Nolīguma grozījumus, izņemot tā pielikuma grozījumus, pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un tie stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas tos akceptējušas, trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā divas trešdaļas nolīguma Pušu grozījuma pieņemšanas dienā deponējušas savus grozījumu akceptēšanas rakstus depozitāram. Attiecībā uz Pusēm, kuras savus akceptēšanas rakstus deponē pēc dienas, kurā savus akceptēšanas rakstus deponējušas divas trešdaļas Pušu, konkrētais grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad tās šos akceptēšanas rakstus deponējušas.

5. Visus papildu pielikumus un pielikumu grozījumus pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un visām Pusēm tie stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc pieņemšanas Pušu sanāksmē, izņemot tās Puses, kas izdarījušas atrunu saskaņā ar šā panta 6. punktu.

6. Šā panta 5. punktā paredzēto deviņdesmit dienu laikā Puses ar rakstveida paziņojumu depozitāram var izdarīt atrunu attiecībā uz papildu pielikumu vai pielikuma grozījumu. Šādu atrunu jebkurā laikā var atsaukt, rakstveidā paziņojot depozitāram, un līdz ar to šāds papildu pielikums vai pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kurā atruna atsaukta.

XI pants

Šā nolīguma ietekme uz starptautiskām konvencijām un tiesību aktiem

1. Šā nolīguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības un saistības, kas izriet no esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem, konvencijām vai nolīgumiem.

2. Šā nolīguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībai saglabāt vai pieņemt stingrākus pasākumus.

XII pants

Domstarpību izšķiršana

1. Visas domstarpības, kas rodas divām vai vairākām Pusēm par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, risina šo strīdīgo pušu sarunās.

2. Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, Puses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt sūdzību Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgā, un sūdzību iesniegušajām Pusēm šīs tiesas lēmums ir saistošs.

XIII pants

Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana, pievienošanās

1. Šo nolīgumu var parakstīt visas areāla valstis neatkarīgi no tā, vai to jurisdikcijā esošās teritorijas atrodas nolīguma darbības zonā, vai arī reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kuras vismaz viens dalībnieks ir areāla valsts:

a)	parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

b)	parakstot to ar atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar turpmāku ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu.

2. Šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai Hāgā līdz tā spēkā stāšanās dienai.

3. Šim nolīgumam var pievienoties ikviena areāla valsts vai iepriekš 1. punktā minētā reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija šā nolīguma spēkā stāšanās dienā un pēc tās.

4. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus iesniedz depozitāram.

XIV pants

Stāšanās spēkā

1. Šis nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad vismaz četrpadsmit areāla valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, no kurām vismaz septiņas ir no Āfrikas un septiņas no Eirāzijas kontinenta, šo nolīgumu ir parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai deponējušas savus ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentus saskaņā ar šā nolīguma XIII pantu.

2. Attiecībā uz visām areāla valstīm vai reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo nolīgumu:

a)	parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu;

b)	ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, vai

tam pievienojušās pēc dienas, kad areāla valstu un reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju skaits, kas vajadzīgs, lai tas stātos spēkā, ir to parakstījušas bez atrunām vai to ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, šis nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija to ir parakstījusi bez atrunām vai deponējusi savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

XV pants

Atrunas

Šā nolīguma noteikumiem nav piemērojamas vispārīgas atrunas. Tomēr īpašas atrunas valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas var izdarīt, to parakstot bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai arī deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, attiecībā uz jebkuru sugu, uz ko attiecas nolīgums, vai rīcības plāna īpašu noteikumu. Šādu atrunu valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas to iesniegusi, jebkurā laikā var atsaukt, to rakstveidā paziņojot depozitāram; šādai valstij vai organizācijai nav saistoši noteikumi, kas ir atrunas priekšmets, trīsdesmit dienas pēc dienas, kurā tā savu atrunu atsaukusi.

XVI pants

Denonsēšana

Ikviena no Pusēm jebkurā laikā var nolīgumu denonsēt, rakstveidā paziņojot depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis paziņojumu.

XVII pants

Depozitārs

1. Šā nolīguma oriģināleksemplārus arābu, angļu, franču un krievu valodā deponē Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir depozitārs; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Depozitārs šo tekstu apliecinātas kopijas nosūta visām šā nolīguma XIII panta 1. punktā minētajām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kā arī nolīguma sekretariātam, kad tas ir izveidots.

2. Tiklīdz nolīgums stājas spēkā, tā apliecinātu kopiju depozitārs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

3. Depozitārs informē visas šo nolīgumu parakstījušās vai tam pievienojušās valstis, reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas un nolīguma sekretariātu par:

a)	katru parakstīšanu;

b)	katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās raksta deponēšanu;

c)	šā nolīguma spēkā stāšanās dienu, kā arī dienu, kad stājas spēkā iespējamie papildu pielikumi, šā nolīguma vai tā pielikumu grozījumi;

d)	atrunām attiecībā uz papildu pielikumiem vai pielikumu grozījumiem;

e)	atrunu pieteikumiem un atsaukumiem, un

f)	visiem paziņojumiem par šā nolīguma denonsēšanu.

Depozitārs visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo nolīgumu parakstījušas vai tam pievienojušās, un nolīguma sekretariātam nosūta atrunu, papildu pielikumu, šā nolīguma vai tā pielikumu grozījumu tekstus.

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Hāgā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit piektā gada sešpadsmitajā jūnijā.

1. PIELIKUMS

NOLĪGUMA DARBĪBAS ZONAS DEFINĪCIJA

Nolīguma darbības zonas robežas ir šādas – no Ziemeļpola dienvidu virzienā pa 130°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 75°Z; no turienes uz austrumiem un dienvidaustrumiem cauri Vikonta Melvila pss., Prinča Reģenta upes ietekai, Botnijas līcim, Foksa baseinam, Foksa kanālam un Hudzona līcim līdz punktam Atlantijas okeāna ziemeļrietumos 60°Z, 60°R; no turienes dienvidaustrumu virzienā caur Atlantijas okeāna ziemeļrietumiem līdz punktam 50°Z, 30°R; no turienes pa 30°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 10°Z; no turienes uz dienvidaustrumiem līdz ekvatora 20°R; no turienes dienvidu virzienā pa 20°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 40°D; no turienes austrumu virzienā pa 40°D platuma līniju līdz 60°A; no turienes ziemeļu virzienā pa 60°A ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 35°Z; no turienes austrumu – ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz punktam Altaja rietumos 49°Z, 87° 27'A; no turienes ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz Ziemeļu Ledus okeāna krastam 130°A; no turienes ziemeļu virzienā pa 130°A ģeogrāfiskā garuma līniju līdz Ziemeļpolam. Nolīguma darbības zonas kontūras iezīmētas turpmāk norādītajā kartē.

Nolīguma darbības zonas karte

2. PIELIKUMS

ŪDENSPUTNU SUGAS, UZ KURĀM ATTIECAS ŠIS NOLĪGUMS (1)

PINGVĪNU DZIMTA
Spheniscus demersus	Kapzemes pingvīns
GĀRGAĻU DZIMTA
Gavia stellata	Brūnkakla gārgale
Gavia arctica	Melnkakla gārgale
Gavia immer	Melngalvas gārgale
Gavia adamsii	Dzeltenknābja gārgale
DŪKURU DZIMTA
Tachybaptus ruficollis	Mazais dūkuris
Podiceps cristatus	Cekuldūkuris
Podiceps grisegena	Pelēkvaigu dūkuris
Podiceps auritus	Ragainais dūkuris
Podiceps nigricollis	Melnkakla dūkuris
PELIKĀNU DZIMTA
Pelecanus onocrotalus	Sārtais pelikāns
Pelecanus rufescens	Āfrikas pelikāns
Pelecanus crispus	Cirtainais pelikāns
SULLU DZIMTA
Sula (Morus) capensis	Kapzemes sulla
JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA
Phalacrocorax coronatus	Vainaga jūras krauklis
Phalacrocorax pygmaeus	Mazais jūras krauklis, pundurūdenis
Phalacrocorax neglectus	Piekrastes jūras krauklis
Phalacrocorax carbo	Jūras krauklis
Phalacrocorax nigrogularis	Sokotras jūras krauklis
Phalacrocorax capensis	Kapzemes jūras krauklis
GĀRŅU DZIMTA
Egretta ardesiaca	Melnais gārnis
Egretta vinaceigula	Rudrīkles gārnis
Egretta garzetta	Zīda gārnis jeb mazais baltais gārnis
Egretta gularis	Rifu gārnis
Egretta dimorpha	Maskarenu gārnis
Ardea cinerea	Zivju gārnis, dzēse
Ardea melanocephala	Melnkakla gārnis
Ardea purpurea	Rudais gārnis
Casmerodius albus	(Lielais) baltais gārnis jeb Sudrabgārnis
Mesophoyx intermedia	Vidējais gārnis
Bubulcus ibis	Lopu gārnis
Ardeola ralloides	Dzeltenais gārnis
Ardeola idae	Zilknābja gārnis
Ardeola rufiventris	Tumšais gārnis
Nycticorax nycticorax	Nakts gārnis
Ixobrychus minutus	Mazais dumpis
Ixobrychus sturmii	Pundurdumpis
Botaurus stellaris	Lielais dumpis
STĀRĶU DZIMTA
Mycteria ibis	Āmrijstārķis
Anastomus lamelligerus	Āfrikas spraugknābis
Ciconia nigra	Melnais stārķis
Ciconia abdimii	Lietus stārķis
Ciconia episcopus	īskapstārķis
Ciconia ciconia	Baltais stārķis
Leptioptilos crumeniferus	Marabū
TUPEĻKNĀBJU DZIMTA
Balaeniceps rex	Tupeļknābis
IBISU DZIMTA
Plegadis falcinellus	Brūnais ibiss
Geronticus eremita	Klinšu ibiss
Threskiornis aethiopicus	Svētais ibiss
Platalea leucorodia	Karošknābis
Platalea alba	Āfrikas karošknābis
FLAMINGO DZIMTA
Phoenicopterus ruber	Sārtais flamingo
Phoenicopterus minor	Mazais flamingo
PĪĻU DZIMTA
Dendrocygna bicolor	Rūsganā svilpējzoss
Dendrocygna viduata	Baltvaigu svilpējzoss
Thalassornis leuconotus	Dūkurpīle
Oxyura leucocephala	Baltgalvas zilknābis
Oxyura maccoa	Āfrikas zilknābis
Cygnus olor	Paugurknābja gulbis
Cygnus cygnus	Ziemeļu gulbis
Cygnus columbianus	Mazais gulbis
Anser brachyrhynchus	Īsknābja zoss
Anser fabalis	Sējas zoss
Anser albifrons	Baltpieres zoss
Anser erythropus	Mazā zoss
Anser anser	Meža zoss
Branta leucopsis	Baltvaigu zoss
Branta bernicla	Melngalvas zoss
Branta ruficollis	Sarkankakla zoss
Alopochen aegyptiacus	Ēģiptes zoss, Nīlas zoss
Tadorna ferruginea	Rudā dižpīle
Tadorna cana	Kapzemes dižpīle
Tadorna tadorna	Sāmsalas dižpīle
Plectropterus gambensis	Piešspārnu zoss
Sarkidiornis melanotos	Paugurknābja pīle
Nettapus auritus	Āfrikas pundurzoss
Anas penelope	Baltvēderis, svūkšķis
Anas strepera	Pelēkā pīle
Anas crecca	Krīklis, kriķis
Anas capensis	Kapzemes krīklis
Anas platyrhynchos	Meža pīle, mercene
Anas undulata	Dzeltenknābja pīle
Anas acuta	Garkaklis
Anas erythrorhyncha	Sarkanknābja pīle
Anas hottentota	Hotentotu krīklis
Anas querquedula	Prīkšķe
Anas clypeata	Platknābis
Marmaronetta angustirostris	Marmorpīle
Netta rufina	Lielgalvis
Netta erythrophthalma	Dienvidu lielgalvis
Aythya ferina	Brūnkaklis
Aythya nyroca	Baltacis
Aythya fuligula	Cekulpīle
Aythya marila	Ķerra
Somateria mollissima	Lielā pūkpīle
Somateria spectabilis	Krāšņā pūkpīle
Polysticta stelleri	Stellera pūkpīle
Clangula hyemalis	Kākaulis, kaupa
Melanitta nigra	Melnā pīle
Melanitta fusca	Tumšā pīle, jūras teteris
Bucephala clangula	Gaigala
Mergellus albellus	Mazā gaura
Mergus serrator	Garknābja gaura
Mergus merganser	Lielā gaura
DZĒRVJU DZIMTA
Balearica pavonina	Tumšā vainagdzērve
Balearica regulorum	Pelēkā vainagdzērve
Grus leucogeranus	Baltā dzērve
Grus virgo	Mazā dzērve
Grus paradisea	Paradīzes dzērve
Grus carunculatus	Sekstainā dzērve
Grus grus	Dzērve
DUMBRCĀĻU DZIMTA
Sarothrura elegans	Punktainā cekulaste
Sarothrura boehmi	Bēma cekulaste
Sarothrura ayresi	Baltspārnu cekulaste
Rallus aquaticus	Dumbrcālis
Rallus caerulescens	Āfrikas dumbrcālis
Crecopsis egregia	Āfrikas grieze
Crex crex	Grieze
Amaurornis flavirostris	Melnais ormanītis
Porzana parva	Mazais ormanītis
Porzana pusilla	Ceru ormanītis
Porzana porzana	Ormanītis
Aenigmatolimnas marginalis	Svītrainais ormanītis
Porphyrio alleni	Mazā sultānvistiņa
Gallinula chloropus	Ūdensvistiņa
Gallinula angulata	Mazā ūdensvistiņa
Fulica cristata	Paugurknābja laucis
Fulica atra	Laucis, pops
KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA
Dromas ardeola	Krabju tārtiņš
JŪRAS ŽAGATU DZIMTA
Haematopus ostralegus	Jūras žagata
Haematopus moquini	Kapzemes jūras žagata
ĪLENKNĀBJU DZIMTA
Himantopus himantopus	Garstilbis
Recurvirostra avosetta	Avozeta, īlenknābis
LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES)
Burhinus senegalensis	Senegālas lielacis
BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES)
Pluvianus aegyptius	Krokodilputns
Glareola pratincola	Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš
Glareola nordmanni	Melnspārnu bezdelīgtārtiņš
Glareola ocularis	Madagaskaras bezdelīgtārtiņš
Gareola nuchalis	Tumšais bezdelīgtārtiņš
Glareola cinerea	Pelēkais bezdelīgtārtiņš
TĀRTIŅU DZIMTA
Pluvialis apricaria	Dzeltenais tārtiņš
Pluvialis fulva	Tundras tārtiņš
Pluvialis squatarola	Jūras ķīvīte
Charadrius hiaticula	Smilšu tārtiņš
Charadrius dubius	Upes tārtiņš
Charadrius pecuarius	Ganību tārtiņš
Charadrius tricollaris	Trejkrāsu tārtiņš
Charadrius forbesi	Tumšais tārtiņš
Charadrius pallidus	Palsais tārtiņš
Charadrius alexandrinus	Jūras tārtiņš
Charadrius marginatus	Baltpieres tārtiņš
Charadrius mongolus	Kalnu tārtiņš
Charadrius leschenaultii	Tuksneša tārtiņš
Charadrius Āzijaticus	Kaspijas tārtiņš
Eudromias morinellus	Morinella tārtiņš
Vanellus vanellus	Ķīvīte
Vanellus spinosus	Baltvaigu ķīvīte
Vanellus albiceps	Baltgalvas ķīvīte
Vanellus senegallus	Āfrikas lēverķīvīte
Vanellus lugubris	Savannas ķīvīte
Vanellus melanopterus	Melnspārnu ķīvīte
Vanellus coronatus	Vainagķīvīte
Vanellus superciliosus	Brūnkrūšu ķīvīte
Vanellus gregarius	Stepes ķīvīte
Vanellus leucurus	Baltastes ķīvīte
SLOKU DZIMTA
Scolopax rusticola	Sloka
Gallinago stenura	Adatastes mērkaziņa
Gallinago media	Ķikuts
Gallinago gallinago	Mērkaziņa
Lymnocryptes minimus	Vistilbe
Limosa limosa	Melnā puskuitala
Limosa lapponica	Sarkanā puskuitala
Numenius phaeopus	Lietuvainis
Numenius tenuirostris	Tievknābja kuitala
Numenius arquata	Kuitala
Tringa erythropus	Tumšā tilbīte
Tringa totanus	Pļavu tilbīte
Tringa stagnatilis	Dīķu tilbīte
Tringa nebularia	Lielā tilbīte
Tringa ochropus	Meža tilbīte
Tringa glareola	Purva tilbīte
Tringa cinerea	Pelēkā tilbīte, terekija
Tringa hypoleucos	Upes tilbīte
Arenaria interpres	Akmeņtārtiņš
Calidris tenuirostris	Garknābja šņibītis
Calidris canutus	Lielais šņibītis
Calidris alba	Gaišais šņibītis
Calidris minuta	Trulītis
Calidris temminckii	Teminka jeb pelēkais šņibītis
Calidris maritima	Jūras šņibītis
Calidris alpina	Parastais šņibītis
Calidris ferruginea	Līkšņibītis
Limicola falcinellus	Dūņšņibītis
Philomachus pugnax	Gugatnis
Phalaropus lobatus	Šaurknābja pūslītis
Phalaropus fulicaria	Platknābja pūslītis
KAIJU DZIMTA
Larus leucopthalmus	Baltacu kaija
Larus hemprichii	Tumšā kaija
Larus canus	Kajaks
Larus audouinii	Oduāna kaija
Larus marinus	Melnspārnu kaija
Larus dominicanus	Aļģu kaija
Larus hyperboreus	Lielā polārkaija
Larus glaucoides	Mazā polārkaija
Larus argentatus	Sudrabkaija
Larus heuglini	Tundras kaija
Larus armenicus	Armēnijas kaija
Larus cachinnans	Kaspijas kaija
Larus fuscus	Reņģu kaija
Larus ichthyaetus	Zivju kaija
Larus cirrocephalus	Pelēkgalvas kaija
Larus hartlaubii	Kapzemes kaija
Larus ridibundus	Lielais ķīris
Larus genei	Tievknābja kaija
Larus melanocephalus	Melngalvas kaija
Larus minutus	Mazais ķīris
Xema sabini	Šķeltastes kaija
Sterna nilotica	Kāpu zīriņš
Sterna caspia	Lielais zīriņš
Sterna maxima	Karaliskais zīriņš
Sterna bengalensis	Mazais cekulzīriņš
Sterna bergii	Lielais cekulzīriņš
Sterna sandvicensis	Cekulzīriņš
Sterna dougallii	Sārtais zīriņš
Sterna vittata	Antarktikas zīriņš
Sterna hirundo	Upes zīriņš
Sterna paradisaea	Jūras zīriņš
Sterna albifrons	Mazais zīriņš
Sterna saundersi	Arābijas zīriņš
Sterna balaenarum	Melnknābja zīriņš
Sterna repressa	Sarkanās jūras zīriņš
Chlidonias hybridus	Baltvaigu zīriņš
Chlidonias leucopterus	Baltspārnu zīriņš
Chlidonias niger	Melnais zīriņš
SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA
Rynchops flavirostris	Āfrikas smēlējzīriņš

(1) Kā pieņemts Pušu sanāksmes otrajā sēdē 2002. gada 25.–27. septembrī Bonnā, Vācijā.

3. PIELIKUMS

RĪCĪBAS PLĀNS (1)

1. Piemērošanas joma

1.1. Šis rīcības plāns attiecas uz šā pielikuma 1. tabulā (turpmāk tekstā “1. tabula”) uzskaitītajām migrējošo ūdensputnu populācijām.

1.2. Minētā 1. tabula ir šā pielikuma neatņemama sastāvdaļa. Visas norādes uz šo rīcības plānu ietver arī atsauci uz 1. tabulu.

2. Sugu aizsardzība

2.1. Juridiskie pasākumi

2.1.1. Puses, kurām ir 1. tabulas A ailē uzskaitītās populācijas, nodrošina šo populāciju aizsardzību saskaņā ar šā nolīguma III panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs Puses jo īpaši un saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu:

a)	savās teritorijās aizliedz šo populāciju putnu iegūšanu un to olu vākšanu;

b)	aizliedz apzinātu šo populāciju traucēšanu, ciktāl šāda traucēšana var būt svarīga attiecīgās populācijas aizsardzībai, un

c)	aizliedz minēto populāciju putnu un to olu valdījumu, izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kurš noteikts saskaņā ar iepriekšminēto a) apakšpunktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu atpazīstamām daļām vai to izstrādājumiem.

Izņēmuma kārtā populācijām, kas A ailē uzskaitītas tikai 2. un 3. kategorijā un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla, sen iedibināta prakse. Šādu ilgtspējīgu izmantošanu veic atbilstīgā starptautiskā līmenī saistībā ar sugu rīcības plāna īpašiem noteikumiem.

2.1.2. Puses, kurām ir 1. tabulā uzskaitītās populācijas, reglamentē visu to populāciju putnu iegūšanu un olu vākšanu, kas uzskaitītas 1. tabulas B ailē. Šādu juridisko pasākumu mērķis ir uzturēt šīs populācijas vai veicināt to atjaunošanos līdz labvēlīgam aizsardzības statusam, un, izmantojot jaunākās atziņas par populāciju dinamiku, nodrošināt to, ka šo populāciju iegūšana vai cita veida izmantošana ir ilgtspējīga. Šajos juridiskajos pasākumos saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu paredz:

a)	aizliegumu dažādos to reproduktīvā cikla posmos, mazuļu audzēšanas laikā un putnu atgriešanās laikā ligzdošanas vietās attiecīgo populāciju putnu izmantošanu, ja tai ir nevēlama ietekme uz konkrētās populācijas aizsardzības statusu;

b)	izmantošanas veidu reglamentējumu;

c)	izmantošanas ierobežojumu noteikšanu gadījumos, kad tas vajadzīgs, un atbilstīgas pārbaudes nodrošināšanu par to, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti, un

d)	aizliegumu attiecībā uz šo populāciju putnu un to olu valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kas noteikts saskaņā ar šo punktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu daļām.

2.1.3. Neatkarīgi no konvencijas III panta 5. punkta noteikumiem Puses var noteikt atbrīvojumus no aizliegumiem, kas minēti 2.1.1. un 2.1.2. punktā, ja nav cita piemērota risinājuma, šādiem nolūkiem:

a)	lai novērstu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, ūdeņiem un zivsaimniecībai;

b)	gaisa satiksmes drošības vai citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ;

c)	pētniecībai un izglītībai, reintrodukcijai, kā arī audzēšanai minētajām vajadzībām;

d)	lai, ievērojot stingri kontrolējamus nosacījumus, īpašos gadījumos un ierobežotā apjomā atļautu neliela skaita noteiktu sugu putnu ķeršanu un turēšanu vai citu saprātīgu izmantošanu, un

e)	konkrēto populāciju vairošanās vai aizsardzības veicināšanai.

Šādi izņēmumi ir precīzi saturā, tiem ir teritoriāli un laikā ierobežoti, un tos neizmanto, lai kaitētu 1. tabulā uzskaitītajām populācijām. Puses iespējami drīz informē nolīguma sekretariātu par visiem izņēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo noteikumu.

2.2. Rīcības plāni par atsevišķām sugām

2.2.1. Puses sadarbojas, lai izstrādātu un īstenotu starptautiskus rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kas 1. tabulas A ailē uzskaitītas 1. kategorijā kā prioritāras, un par populācijām, kas 1. tabulas A ailē apzīmētas ar zvaigznīti. Nolīguma sekretariāts koordinē šo plānu izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu.

2.2.2. Puses sagatavo un īsteno valsts rīcības plānus par konkrētu sugu populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulas A ailē, lai uzlabotu to vispārējo aizsardzības statusu. Šajā rīcības plānā iekļauj īpašus noteikumus par populācijām, kas apzīmētas ar zvaigznīti. Ja vajadzīgs, jāņem vērā problēmas, kas saistītas ar putnu nejaušu nomedīšanu tādēļ, ka mednieki nepareizi identificējuši to sugu.

2.3. Ārkārtas pasākumi

Puses visos iespējamajos un vajadzīgajos gadījumos cieši sadarbojas, izstrādājot un īstenojot ārkārtas pasākumus attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām, ja kādā nolīguma darbības zonas vietā tām izveidojas ārkārtīgi nelabvēlīgi vai apdraudoši apstākļi.

2.4. Reintrodukcija

Puses ievēro vislielāko piesardzību, reintroducējot 1. tabulā uzskaitītās populācijas tajās to tradicionālās izplatības areāla vietās, kurās to vairāk nav. Tās cenšas izstrādāt un ievērot precīzu reintrodukcijas plānu, kas pamatots ar attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem. Reintrodukcijas plāniem vajadzētu būt sastāvdaļai valstu un, attiecīgos gadījumos, starptautiskos rīcības plānos par atsevišķām sugām. Reintrodukcijas plānā vajadzētu būt ietekmes uz vidi novērtējumam, un to padara plaši pieejamu. Puses iepriekš informē nolīguma sekretariātu par visām 1. tabulā norādīto populāciju reintrodukcijas programmām.

2.5. Introdukcija

2.5.1. Puses, ja uzskata par vajadzīgu, aizliedz alohontu sugu dzīvnieku un augu introdukciju, kas var kaitēt 1. tabulā minētajām populācijām.

2.5.2. Puses, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt piemērotu piesardzības pasākumu ievērošanu, lai novērstu sagūstītu alohontu putnu sugu nejaušu nokļūšanu savvaļas apstākļos.

2.5.3. Puses vajadzīgajā apjomā veic piemērotus pasākumus, tostarp iegūšanu, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad alohtonas sugas vai to hibrīdi viņu teritorijās jau ir introducēti, tie neapdraudētu 1. tabulā minētās populācijas.

3. Dzīvotnes aizsardzība

3.1. Dzīvotņu reģistri

3.1.1. Puses, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, izstrādā un publicē savās teritorijās esošās 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamo dzīvotņu reģistrus.

3.1.2. Puses kā prioritāru jautājumu cenšas noteikt visas 1. tabulā minētajām populācijām vajadzīgās valsts un starptautiskas nozīmes apmešanās vietas.

3.2. Areāla aizsardzība

3.2.1. Puses cenšas turpināt izveidot aizsargājamās teritorijas, lai aizsargātu 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamās dzīvotnes, izstrādā un īsteno šādu teritoriju apsaimniekošanas plānus.

3.2.2. Puses cenšas nodrošināt īpašu aizsardzību tādiem mitrājiem, kas atbilst starptautiski pieņemtiem kritērijiem par to starptautisku nozīmi.

3.2.3. Puses cenšas nodrošināt saprātīgu un ilgtspējīgu savās teritorijās esošo mitrāju izmantošanu. Jo īpaši tās cenšas novērst 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu degradāciju un zaudēšanu, ieviešot atbilstīgus noteikumus vai standartus un kontroles pasākumus. Tās konkrēti cenšas:

visos iespējamajos gadījumos nodrošināt, ka tiek ievēroti obligātie ierobežojumi, kuri attiecas uz lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanu, kaitēkļu apkarošanas procedūrām un notekūdeņu attīrīšanu, kas atbilst starptautiski noteiktām normām, lai iespējami samazinātu kaitīgo ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām,

b)	sagatavot un izplatīt informatīvus materiālus attiecīgās valodās, kurās aprakstīti šie spēkā esošie noteikumi, standarti un kontroles pasākumi, kā arī to labvēlīgā ietekme uz cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem.

3.2.4. Puses cenšas izstrādāt ekosistēmu pieejai atbilstīgas stratēģijas 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu aizsardzībai, tostarp arī tādu populāciju dzīvotņu aizsardzībai, kas ir teritoriāli izkliedētas.

3.3. Rehabilitācija un atjaunošana

Puses gadījumos, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, cenšas atjaunot teritorijas, kas kādreiz bijušas 1. tabulā minētajām populācijām svarīgas.

4. Cilvēka darbības pārvaldība

4.1. Medības

4.1.1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka to tiesību aktos, kuri attiecas uz medībām, tiktu īstenots ilgtspējīgas izmantošanas princips, kas paredzēts šajā rīcības plānā, ņemot vērā visu attiecīgo ūdensputnu populāciju ģeogrāfiskās izplatības areālu un to dzīves vēsturiskos rādītājus.

4.1.2. Puses pastāvīgi informē nolīguma sekretariāts par saviem tiesību aktiem, kas attiecas uz 1. tabulā minēto populāciju medībām.

4.1.3. Puses sadarbojas, lai izstrādātu ticamu un saskaņotu sistēmu medību datu vākšanai, kas vajadzīga, lai novērtētu 1. tabulā minēto populāciju gadskārtējo izmantošanas apjomu. Tās sniedz nolīguma sekretariātam vērtējumus par katras populācijas izmantošanas gada kopējo apjomu, ja šādi dati ir pieejami.

4.1.4. Puses līdz 2000. gadam cenšas izskaust svina skrošu izmantošanu medībām mitrājos.

4.1.5. Puses izstrādā un īsteno pasākumus saindētas ēsmas izmantošanas samazināšanai un iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.6. Puses izstrādā un īsteno pasākumus nelikumīgas ieguves samazināšanai un to iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.7. Attiecīgos gadījumos Puses veicina mednieku apvienošanos vietēja, valsts un starptautiska līmeņa klubos vai organizācijās, lai koordinētu to darbību un palīdzētu nodrošināt ilgtspēju.

4.1.8. Puses attiecīgos gadījumos sekmē prasības ieviešanu par mednieku kvalifikācijas pārbaudēm, tajās citu jautājumu starpā paredzot putnu pazīšanu.

4.2. Ekotūrisms

4.2.1. Puses attiecīgos gadījumos, izņemot aizsargājamo areālu centrālo daļu, veicina kopīgu programmu izstrādāšanu visiem interesentiem, lai attīstītu saudzējošu un lietderīgu ekotūrismu mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas.

4.2.2. Puses sadarbībā ar kompetentām starptautiskajām organizācijām cenšas novērtēt izmaksas, ieguvumus un citas sekas, ko var radīt ekotūrisms konkrētos mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas. Visu šādu novērtējumu rezultātus tās dara zināmus nolīguma sekretariātam.

4.3. Cilvēka cita veida darbības

4.3.1. Puses novērtē paredzēto projektu ietekmi, kuri var radīt konfliktus starp 3.2. punktā minētajās teritorijās esošajām populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulā, un cilvēku interesēm, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību.

4.3.2. Puses cenšas vākt informāciju par zaudējumiem, jo īpaši par kaitējumu kultūraugu sējumiem un zivsaimniecībai, ko rada 1. tabulā minētās populācijas, un šos rezultātus paziņo nolīguma sekretariātam.

4.3.3. Izmantojot citur pasaulē gūto pieredzi, Puses sadarbojas, lai noteiktu piemērotus zaudējumu samazināšanas paņēmienus, vai samazinātu zaudējumu ietekmi, jo īpaši uz kultūraugu sējumiem un zivsaimniecību, ko radījušas 1. tabulā minētās populācijas.

4.3.4. Puses sadarbojas, lai izstrādātu rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kuras rada ievērojamus zaudējumus – jo īpaši kultūraugu sējumos un zivsainiecībā. Nolīguma sekretariāts koordinē šādu plānu izstrādāšanu un saskaņošanu.

4.3.5. Puses iespējami veicina augstu vides standartu ievērošanu tā, lai, projektējot un ceļot būves, samazinātu to ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām. Tās ņem vērā pasākumus esošo būvju ietekmes samazināšanai gadījumos, kad kļūst acīmredzams, ka tām ir negatīva ietekme uz konkrētām populācijām.

4.3.6. Gadījumos, kad cilvēku darbība apdraud 1. tabulā minēto ūdensputnu populāciju aizsardzību, Pusēm būtu jācenšas veikt pasākumus šādu draudu samazināšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš problēmām saistībā ar cilvēku radītu taucējumu kolonijās mītošu ūdensputnu ligzdošanas vietās, jo īpaši, ja tās atrodas populārās brīvdabas atpūtas vietās. Piemēroti pasākumi šādos gadījumos cita starpā var būt traucējumu neskartu zonu izveidošana aizsargājamajās teritorijās, kurām publiska pieejamība nav atļauta.

5. Pētniecība un monitorings

5.1. Puses cenšas veikt tādu nepietiekami izpētītu teritoriju apsekošanu, kurās var būt ievērojamas 1. tabulā minēto populāciju koncentrācijas. Šādu apsekojumu rezultāti ir plaši izplatāmi.

5.2. Puses cenšas veikt 1. tabulā minēto populāciju monitoringu. Šāda monitoringa rezultātus publicē vai nosūta atbilstīgām starptautiskām organizācijām, lai dotu iespējas sagatavot pārskatus par populāciju statusu un tendencēm.

5.3. Puses sadarbojas, lai uzlabotu putnu populāciju tendenču mērījumus kā kritēriju šo populāciju statusa raksturošanai.

5.4. Puses sadarbojas, lai noteiktu visu 1. tabulā minēto populāciju migrācijas maršrutus, izmantojot esošās ziņas par vairošanās un nevairošanās periodu sadalījumu un skaitīšanas rezultātus, kā arī piedaloties saskaņotās gredzenošanas programmās.

5.5. Puses cenšas ierosināt un atbalstīt kopīgus pētījumu projektus par 1. tabulā minēto populāciju ekoloģiju, populāciju dinamiku un to dzīvotnēm, lai noteiktu to īpašās prasības, kā arī piemērotākos to aizsardzības un resursu pārvaldības paņēmienus.

5.6. Puses cenšas veikt pētījumus par mitrāju zaudēšanas, degradācijas un traucējumu ietekmi uz tādu mitrāju ekosistēmas potenciālo ietilpību, ko izmanto 1. tabulā minētās populācijas, un šo populāciju migrācijas modeļiem.

5.7. Puses cenšas veikt pētījumus par medību un tirdzniecības ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un šo izmantošanas veidu nozīmi vietējā un valsts tautsaimniecībā.

5.8. Puses cenšas sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un atbalstīt pētījumu un monitoringa projektus.

6. Izglītība un informācija

6.1. Puses gadījumos, kad tas nepieciešams, organizē mācību programmas, lai nodrošinātu, ka par šā rīcības plāna īstenošanu atbildīgajam personālam ir atbilstīgas zināšanas tā pienācīgai īstenošanai.

6.2. Puses sadarbojas savstarpēji un ar nolīguma sekretariātu, lai izstrādātu mācību programmas un veiktu resursu materiālu apmaiņu.

6.3. Puses cenšas izstrādāt programmas, informatīvos materiālus un paņēmienus plašas sabiedrības informētības paaugstināšanai par šā rīcības plāna mērķiem, noteikumiem un tā saturu. Saistībā ar to īpašu vērību veltī cilvēkiem, kas dzīvo svarīgāko mitrāju teritorijā vai to apkārtnē, šo mitrāju izmantotājiem (medniekiem, zvejniekiem, tūristiem u. c.), vietējām pašvaldībām un citiem lēmējiem.

6.4. Puses 1. tabulā minēto populāciju aizsardzībai cenšas īstenot īpašas sabiedrības informētības veicināšanas kampaņas.

7. Īstenošana

7.1. Īstenojot šo rīcības plānu, Puses vajadzības gadījumos dod priekšroku 1. tabulas A ailē minētajām populācijām.

7.2. Ja attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām vienas Puses teritorijā ir vairākas vienas sugas populācijas, šī Puse veic aizsardzības pasākumus populācijai vai populācijām, kurām aizsardzības statuss ir vissliktākais.

7.3. Lai palīdzētu Pusēm šo rīcības plānu īstenot, nolīguma sekretariāts sadarbībā ar tehnisko komiteju un ar areāla valstu ekspertu palīdzību koordinē aizsardzības pamatnostādņu izstrādāšanu saskaņā ar šā nolīguma IV panta 4. punktu. Nolīguma sekretariāts gadījumos, kad tas iespējams, nodrošina to saskaņotību ar pamatnostādnēm, kas apstiprinātas atbilstīgi citiem starptautiskiem tiesību aktiem. Šīs pamatnostādnes par aizsardzību vērstas uz ilgtspējīgas izmantošanas principa ieviešanu. Tās, cita starpā, attiecas uz:

a)	rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

b)	ārkārtas pasākumiem;

c)	vietu apsekojumu sagatavošanu un dzīvotņu pārvaldības metodēm;

d)	medību praksi;

e)	tirdzniecību ar ūdensputniem;

tūrismu;

g)	kultūraugu sējumu bojājumu samazināšanu, un

h)	ūdensputnu monitoringa protokolu.

7.4. Nolīguma sekretariāts, saskaņojot ar tehnisko komiteju un Pusēm, sagatavo vairākus starptautiskus pārskatus, kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, tostarp:

a)	ziņojumus par populāciju statusu un tendencēm;

b)	apsekojumos iegūtās informācijas nepilnības;

c)	katras populācijas izmantoto vietu tīklus, tostarp pārskatus par aizsardzības statusu katrā vietā, kā arī par katrā gadījumā izmantotajiem pārvaldības pasākumiem;

d)	katras valsts tiesību aktus, kas attiecas uz medībām un tirdzniecību saistībā ar šā nolīguma 2. pielikumā uzskaitītajām sugām;

e)	izstrādāšanas un īstenošanas posmus attiecībā uz rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

f)	reintrodukcijas projektus, un

g)	introducēto alohontu sugu ūdensputnu un to hibrīdu statusu.

7.5. Nolīguma sekretariāts cenšas nodrošināt, ka 7.4. punktā minētie pārskati tiek precizēti un papildināti ne retāk kā reizi trijos gados.

7.6. Tehniskā komiteja novērtē pamatnostādnes un pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar 7.3. un 7.4. punktu, un Pušu sanāksmes sēdēm izstrādā ieteikumu un rezolūciju projektus, kas attiecas uz to izstrādāšanu, saturu un īstenošanu.

7.7. Nolīguma sekretariāts regulāri pārskata iespējamos mehānismus papildu resursu iegūšanai (finanšu līdzekļi un tehniskā palīdzība), kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, un katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē sniedz ziņojumu.

1. TABULA

MIGRĒJOŠO ŪDENSPUTNU POPULĀCIJU STATUSS (1)

Paskaidrojumi par klasifikāciju

Rīcības plāna īstenošanas pamatā ir šādi paskaidrojumi 1. tabulā:

A aile

1. kategorija:

a)	Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību I pielikumā iekļautās sugas;

b)	Sugas, kas Pasaules apdraudēto putnu sarakstā (BirdLife International 2000) ir uzskaitītas kā apdraudētas, vai

c)	populācijas, kurās ir mazāk par apmēram 10 000 īpatņu.

2. kategorija:

Populācijas, kurās ir apmēram 10 000 līdz 25 000 īpatņu.

3. kategorija:

Populācijas, kurās ir apmēram 25 000 līdz 100 000 īpatņu un kuras uzskata par apdraudētām šādu iemeslu dēļ:

a)	jebkurā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās;

b)	atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts;

c)	ilgstoši novērojama būtiska skaita samazināšanās, vai

d)	vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.

Par iepriekšminētajām 2. un 3. kategorijā iekļautajām sugām sk. nolīguma 3. pielikumā ietvertā rīcība plāna 2.1.1. punktā.

B sleja

1. kategorija:

Populācijas, kurās ir apmēram 25 000 līdz 100 000 īpatņu un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A aili.

2. kategorija:

Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100 000 īpatņu un populācijas, par kurām tiek uzskatīts, ka tām jāpievērš īpaša uzmanība šādu apsvērumu dēļ:

a)	jebkurā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās;

b)	atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts;

c)	ilgstoši novērojama būtiska skaita samazināšanās, vai

d)	vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.

C aile

1. kategorija:

Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100 000 īpatņu un kuru statuss var ievērojami uzlaboties starptautiskas sadarbības rezultātā, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A vai B aili.

1. tabulas pārskatīšana

Šo tabulu:

a)	Tehniskā komiteja regulāri pārskata saskaņā ar šā nolīguma VII panta 3. punkta b) apakšpunktu, un

b)	ņemot vērā pārskatīšanā izdarītos secinājumus, Pušu sanāksme groza pēc vajadzības saskaņā ar šā nolīguma VI panta 9. punkta d) apakšpunktu.

Areālu aprakstos izmantoto ģeogrāfisko terminu definīcijas

Ziemeļāfrika	Alžīrija, Ēģipte, Lībijas Arābu tautas Džamahīrija, Maroka, Tunisija.
Rietumāfrika	Benina, Burkinafaso, Kamerūna, Čada, Kotdivuāra, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjeraleone, Togo.
Austrumāfrika	Burundi, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Kenija, Ruanda, Somālija, Sudāna, Uganda, Tanzānijas Savienotā Republika.
Ziemeļaustrumāfrika	Džibutija, Ēģipte, Eritreja, Etiopija, Somālija, Sudāna.
Dienvidāfrika	Angola, Botsvāna, Lesoto, Malāvija, Mozambika, Namībija, Dienvidāfrika, Svazilenda, Zambija, Zimbabve.
Centrālāfrika	Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Gabona, Santomē un Prinsipi.
Subsahāras Āfrika	Visas Āfrikas valstis uz dienvidiem no Sahāras.
Tropiskā Āfrika	Subsahāras Āfrika, izņemot Lesoto, Namībiju, Dienvidāfriku un Svazilendu.
Rietumu Palearktika	Kā definēts rokasgrāmatā Handbook of the Birds of Europe, the Middle East and North Africa (Cramp & Simmons 1977).
Ziemeļrietumeiropa	Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Islande, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.
Rietumeiropa	Ziemeļrietumeiropa ar Portugāli un Spāniju.
Ziemeļaustrumeiropa	Krievijas Federācijas ziemeļdaļa uz rietumiem no Urāliem.
Austrumeiropa	Baltkrievija, Krievijas Federācija uz rietumiem no Urāliem, Ukraina.
Centrāleiropa	Austrija, Čehija, Igaunija, Vācija, Ungārija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Polija, Krievijas Federācija ap Somu līci un Kaļiņingradu, Slovākija, Šveice.
Atlantijas ziemeļdaļa	Farēru salas, Grenlande, Islande, Īrija, Norvēģija, Krievijas Federācijas ziemeļrietumu piekraste, Svalbāra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.
Atlantijas austrumdaļa	Eiropas un Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna robeža no Norvēģijas ziemeļiem līdz Marokai.
Rietumsibīrija	Krievijas Federācija uz austrumiem no Urāliem līdz Jeņisejai un uz dienvidiem līdz Kazahstānas robežai.
Centrālsibīrija	Krievijas Federācija no Jeņisejas līdz Taimiras pussalas austrumu robežai un uz dienvidiem līdz Altaja kalniem.
Vidusjūras rietumdaļa	Alžīrija, Francija, Itālija, Malta, Monako, Maroka, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Tunisija.
Vidusjūras austrumdaļa	Albānija, Bosnija un Herzegovina, Horvātija, Kipra, Ēģipte, Grieķija, Izraēla, Libāna, Lībijas Arābu Džamahīrija, Slovēnija, Sīrijas Arābu Republika, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Turcija, Dienvidslāvija.
Melnā jūra	Armēnija, Bulgārija, Gruzija, Moldova, Rumānija, Krievijas Federācija, Turcija, Ukraina.
Kaspijas jūra	Azerbaidžāna, Irānas Islāma Republika, Kazahstāna, Krievijas Federācija, Turkmenistāna, Uzbekistāna.
Dienvidrietumāzija	Bahreina, Irānas Islāma Republika, Irāka, Izraēla, Jordānija, Kazahstāna, Kuveita, Lībija, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Sīrijas Arābu Republika, Austrumturcija, Turkmenistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna, Jemena.
Rietumāzija	Krievijas Federācijas rietumu teritorijas uz austrumiem no Urāliem un Kaspijas valstīm.
Centrālāzija	Afganistāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna.
Dienvidāzija	Bangladeša, Butāna, Indija, Maldīvu salas, Nepāla, Pakistāna, Šrilanka.

Saīsinājumi un simboli

bre	:	ligzdošana (breeding)
Z	:	ziemeļi
D	:	dienvidi
ZA	:	ziemeļaustrumi
DA	:	dienvidaustrumi
win	:	ziemošana (wintering)
A	:	austrumi
R	:	rietumi
ZR	:	ziemeļrietumi
DR	:	dienvidrietumi

()	Populācijas statuss nav zināms. Aizsardzības statuss aptuvens.
*	Izņēmuma kārtā populācijām, kas A ailē uzskaitītas tikai 2. un 3. kategorijā un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla, sen iedibināta prakse (sk. nolīguma 3. pielikuma 2.1.1. punktu).

Piezīmes

1.	1. tabulas izstrādāšanā izmantotie dati par populācijām iespējami atbilst varbūtējam nolīguma darbības zonā ligzdojošo putnu īpatņu skaitam. Statuss ir noteikts pēc iespējami pilnīgākiem publicētajiem novērtējumiem.

2.	Apzīmējumi (bre) un (win) populāciju sarakstos norādīti tikai populāciju noteikšanai. Ar tiem netiek norādīti sezonālie ierobežojumi attiecībā uz šīm populācijām saskaņā ar šo nolīgumu un rīcības plānu.

3.	Īsie apraksti populācijas noteikšanai pamatojas uz aprakstiem, kas izmantoti Waterbird Population Estimates trešajā izdevumā.

4.	Slīpsvītra (/) izmantota, lai atdalītu ligzdošanas un ziemošanas vietas.

5.	Ja sugas populācija ir uzskaitīta 1. tabulā vairākās kategorijās, Rīcības plānā noteiktie pienākumi attiecas uz stingrāko kategoriju no tām.

PINGVĪNU DZIMTA

Spheniscus demersus

–	Dienvidāfrika

2a 2c

GĀRGAĻU DZIMTA

Gavia stellata

–	Ziemeļrietumeiropa (win)

–	Kaspijas jūra, Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa (win)

(1)

Gavia arctica arctica

–	Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija/Eiropa

Gavia arctica suschkini

–	Centrālsibīrija/Kaspijas jūra

(1)

Gavia immer

–	Eiropa (win)

Gavia adamsii

–	Ziemeļeiropa (win)

DŪKURU DZIMTA

Tachybaptus ruficollis ruficollis

–	Eiropa un Ziemeļrietumāfrika

Podiceps cristatus cristatus

–	Ziemeļrietumu un Rietumeiropa

–	Melnā jūra un Vidusjūra (win)

–	Kaspijas jūra un Dienvidrietumāzija (win)

Podiceps grisegena grisegena

–	Ziemeļrietumeiropa (win)

–	Melnā jūra un Vidusjūra (win)

(1)

–	Kaspijas jūra (win)

Podiceps cristatus infuscatus

–	Austrumāfrika (no Etiopijas līdz Z Zambijai)

–	Dienvidāfrika

Podiceps auritus auritus

–	Ziemeļrietumeiropa (lielknābja)

–	Ziemeļaustrumeiropa (mazknābja)

–	Kaspijas jūra un Dienvidāzija (win)

Podiceps nigricollis nigricollis

–	Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un Ziemeļāfrika

–	Rietumāzija/Dienvidrietumu un Dienvidāzija

Podiceps nigricollis gurneyi

–	Dienvidāfrika

PELIKĀNU DZIMTA

Pelecanus onocrotalus

–	Dienvidāfrika

–	Rietumāfrika

–	Austrumāfrika

–	Eiropa un Rietumāzija (bre)

1a 3c

Pelecanus rufescens

–	Tropiskā Āfrika un DR Arābija

Pelecanus crispus

–	Melnā jūra un Vidusjūra (win)

1a 1c

–	Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija (win)

1a 2

SULLU DZIMTA

Sula (Morus) capensis

–	Dienvidāfrika

2a 2c

JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA

Phalacrocorax coronatus

–	Dienvidrietumāfrikas piekraste

Phalacrocorax pygmeus

–	Melnā jūra un Vidusjūra

–	Dienvidrietumāzija

Phalacrocorax neglectus

–	Dienvidrietumāfrikas piekraste

1b 1c

Phalacrocorax carbo carbo

–	Ziemeļrietumeiropa

Phalacrocorax carbo sinensis

–	Ziemeļu un Centrāleiropa

–	Melnā jūra un Vidusjūra

–	Rietumu un Dienvidrietumāzija

(1)

Phalacrocorax carbo lucidus

–	Rietumāfrikas piekraste

–	Centrālā un Austrumāfrika

–	Dienvidāfrikas piekraste

Phalacrocorax nigrogularis

–	Persijas līcis un Arābu jūra

2a 2c

Phalacrocorax capensis

–	Dienvidāfrikas piekraste

2a 2c

GĀRŅU DZIMTA

Egretta ardesiaca

–	Subsahāras Āfrika

Egretta vinaceigula

–	Dienvidcentrālā Āfrika

1b 1c

Egretta garzetta garzetta

–	Subsahāras Āfrika

(1)

–	Eiropa, Melnā jūra un Vidusjūra/R un C Āfrika

–	Rietumāzija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

(1)

Egretta gularis gularis

–	Rietumāfrika

(1)

Egretta gularis schistacea

–	Ziemeļaustrumāfrika un Sarkanā jūra

(1)

–	Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

Egretta dimorpha

–	Austrumāfrikas piekraste

Ardea cinerea cinerea

–	Subsahāras Āfrika

–	Eiropa un Ziemeļāfrika (bre)

–	Rietumu un Dienvidrietumāzija (bre)

(1)

Ardea melanocephala

–	Subsahāras Āfrika

(1)

Ardea purpurea purpurea

–	Tropiskā Āfrika

–	Rietumeiropa un Rietumvidusjūra/Rietumāfrika

–	Austrumeiropa un Dienvidrietumāzija/Subsahāras Āfrika

(2c)

Casmerodius albus albus

–	R, C un DA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

–	Rietumāzija/Dienvidrietumāzija

(1)

Casmerodius albus melanorhynchos

–	Subsahāras Āfrika un Madagaskara

(1)

Mesophoyx intermedia brachyrhyncha

–	Subsahāras Āfrika

Bubulcus ibis ibis

–	Dienvidāfrika

–	Tropiskā Āfrika

–	Dienvidrietumu Eiropa un Ziemeļrietumāfrika

–	Austrumvidusjūra un Dienvidrietumāzija

Ardeola ralloides ralloides

–	Vidusjūra, Melnā jūra un Z Āfrika/Subsahāras Āfrika

–	Rietumu un Dienvidrietumāzija/Subsahāras Āfrika

(1)

Ardeola ralloides paludivaga

–	Subsahāras Āfrika un Madagaskara

(1)

Ardeola idae

–	Madagaskara un Aldabra/Centrālā un Austrumāfrika

1b 1c

Ardeola rufiventris

–	Tropiskā Austrumu un Dienvidāfrika

(1)

Nycticorax nycticorax nycticorax

–	Subsahāras Āfrika un Madagaskara

(1)

–	Eiropa un ZR Āfrika/Vidusjūra un Āfrika

–	Rietumāzija/DR Āzija un ZA Āfrika

(1)

Ixobrychus minutus minutus

–	Eiropa un Ziemeļāfrika/Subsahāras Āfrika

–	Rietumu un Dienvidrietumāzija/Subsahāras Āfrika

(1)

Ixobrychus minutus payesii

–	Subsahāras Āfrika

(1)

Ixobrychus sturmii

–	Subsahāras Āfrika

(1)

Botaurus stellaris stellaris

–	Eiropa (bre)

–	Dienvidrietumāzija (win)

Botaurus stellaris capensis

–	Dienvidāfrika

STĀRĶU DZIMTA

Mycteria ibis

–	Subsahāras Āfrika (izņemot Madagaskaru)

Anastomus lamelligerus lamelligerus

–	Subsahāras Āfrika

Ciconia nigra

–	Dienvidāfrika

–	Dienvidrietumu Eiropa/Rietumāfrika

–	Centrālā un Austrumeiropa/Subsahāras Āfrika

Ciconia abdimii

–	Subsahāras Āfrika un DR Arābija

(2c)

Ciconia episcopus microscelis

–	Subsahāras Āfrika

(1)

Ciconia ciconia ciconia

–	Dienvidāfrika

–	Ibērija un Ziemeļrietumāfrika/Subsahāras Āfrika

–	Centrālā un Austrumeiropa/Subsahāras Āfrika

–	Rietumāzija/Dienvidrietumāzija

Leptoptilos crumeniferus

–	Subsahāras Āfrika

TUPEĻKNĀBJU DZIMTA

Balaeniceps rex

–	Centrālā tropiskā Āfrika

IBISU DZIMTA

Plegadis falcinellus falcinellus

–	Subsahāras Āfrika (bre)

–	Melnā jūra un Vidusjūra/Rietumāfrika

–	Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika

(1)

Geronticus eremita

–

Maroka

1a 1b 1c

–	Dienvidrietumāzija

1a 1b 1c

Threskiornis aethiopicus aethiopicus

–	Subsahāras Āfrika

–	Irāka un Irāna

Platalea leucorodia leucorodia

–	Rietumeiropa/Vidusjūras rietumdaļa un Rietumāfrika

–	Centr. un DA Eiropa/Vidusjūra un tropiskā Āfrika

Platalea leucorodia archeri

–	Sarkanā jūra un Somālija

Platalea leucorodia balsaci

–	Piekrastes Rietumāfrika (Mauritānija)

Platalea leucorodia major

–	Rietumāzija/Dienvidrietumu un Dienvidāzija

Platalea alba

–	Subsahāras Āfrika

FLAMINGO DZIMTA

Phoenicopterus ruber roseus

–	Rietumāfrika

–	Austrumāfrika

–	Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)

–	Vidusjūras rietumdaļa

–	Vidusjūras austrumdaļa, Dienvidrietumu un Dienvidāzija

Phoenicopterus minor

–	Rietumāfrika

–	Austrumāfrika

2a 2c

–	Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)

PĪĻU DZIMTA

Dendrocygna bicolor

–	Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

(1)

–	Austrumu un Dienvidāfrika

(1)

Dendrocygna viduata

–	Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

–	Austrumu un Dienvidāfrika

Thalassornis leuconotus leuconotus

–	Rietumāfrika

–	Austrumu un Dienvidāfrika

Oxyura leucocephala

–	Vidusjūras rietumdaļa (Spānija un Maroka)

1a 1b 1c

–	Alžīrija un Tunisija

1a 1b 1c

–	Vidusjūras austrumdaļa, Turcija un Dienvidrietumāzija

1a 1b 1c

Oxyura maccoa

–	Austrumāfrika

–	Dienvidāfrika

Cygnus olor

–	Ziemeļrietumu kontinentālā un Centrāleiropa

–	Melnā jūra

–	Rietumu un Centrālāzija/Kaspijas jūra

2a 2d

Cygnus Cygnus

–	Islande/AK un Īrija

–	Ziemeļrietumu kontinentālā Eiropa

–	Z Eiropa un R Sibīrija/Melnā jūra un A Vidusjūra

–	Rietumu un Centrālā Sibīrija/Kaspijas jūra

Cygnus columbianus bewickii

–	Rietumsibīrija un ZA Eiropa/Ziemeļrietumeiropa

–	Ziemeļ Sibīrija/Kaspijas jūra

Anser brachyrhynchus

–	Austrumu Grenlande un Islande/AK

–	Svalbāra/Ziemeļrietumeiropa

Anser fabalis fabalis

–	Ziemeļaustrumeiropa/Ziemeļrietumeiropa

Anser fabalis rossicus

–	Rietumu un Centrālā Sibīrija/ZA un DR Eiropa

(1)

Anser fabalis johanseni

–	Rietumu un Centrālā Sibīrija/no Turkmenistānas līdz R Ķīnai

(1)

Anser albifrons albifrons

–	ZR Sibīrija un ZA Eiropa/Ziemeļrietumeiropa

–	Rietumsibīrija/Centrāleiropa

3c*

–	Rietumsibīrija/Melnā jūra un Turcija

–	Ziemeļsibīrija/Kaspijas jūra un Irāka

Anser albifrons flavirostris

–	Grenlande/Īrija un AK

3a*

Anser erythropus

–	Z Eiropa un R Sibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra

1a 1b 2

Anser anser anser

–	Islande/AK un Īrija

–	ZR Eiropa/Dienvidrietumeiropa

–	Centrāleiropa/Ziemeļāfrika

Anser anser rubrirostris

–	Melnā jūra un Turcija

–	Rietumsibīrija/Kaspijas jūra un Irāka

Branta leucopsis

–	Austrumu Grenlande/Skotija un Īrija

–	Svalbāra/Dienvidrietumu Skotija

–	Krievija/Vācija un Nīderlande

Branta bernicla bernicla

–	Rietumsibīrija/Rietumeiropa

2b 2c

Branta bernicla hrota

–	Svalbāra/Dānija un AK

–	Kanāda un Grenlande/Īrija

Branta ruficollis

–	Ziemeļsibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra

1a 1b 3a

Alopochen aegyptiacus

–	Rietumāfrika

–	Austrumu un Dienvidāfrika

Tadorna ferruginea

–	Ziemeļrietumāfrika

–	Vidusjūras austrumdaļa un Melnā jūra/Ziemeļaustrumāfrika

–	Rietumāzija un Kaspijas jūra/Irāna un Irāka

Tadorna cana

–	Dienvidāfrika

Tadorna tadorna

–	Ziemeļrietumeiropa

–	Melnā jūra un Vidusjūra

–	Rietumāzija/Kaspijas jūra un Tuvie Austrumi

Plectropterus gambensis gambensis

–	Rietumāfrika

–	Austrumāfrika (no Sudānas līdz Zambijai)

Plectropterus gambensis niger

–	Dienvidāfrika

Sarkidiornis melanotos melanotos

–	Rietumāfrika

–	Dienvidu un Austrumāfrika

Nettapus auritus

–	Rietumāfrika

–	Dienvidu un Austrumāfrika

(1)

Anas capensis

–	Austrumāfrika (Rifta ieleja)

–	Čadas ezera baseins2

–	Dienvidāfrika (Z līdz Angolai un Zambijai)

Anas strepera strepera

–	Ziemeļrietumeiropa

–	Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

–	Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

(1)

Anas penelope

–	Rietumsibīrija un ZA Eiropa/ZR Eiropa

–	R Sibīrija un ZA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

–	Rietumusibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

Anas platyrhynchos platyrhynchos

–	Ziemeļrietumeiropa

–	Ziemeļeiropa/Vidusjūras rietumdaļa

–	Austrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa

–	Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija

(1)

Anas undulata undulata

–	Dienvidāfrika

Anas clypeata

–	Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)

–	R Sibīrija, ZA un A Eiropa/D Eiropa un Rietumāfrika

–	R Sibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

Anas erythrorhyncha

–	Dienvidāfrika

–	Austrumāfrika

–	Madagaskara

Anas acuta

–	Ziemeļrietumeiropa

–	R Sibīrija, ZA un A Eiropa/D Eiropa un Rietumāfrika

–	Rietumsibīrija/DR Āzija un Austrumāfrika

(1)

Anas querquedula

–	Rietumsibīrija un Eiropa/Rietumāfrika

–	Rietumsibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

(1)

Anas crecca crecca

–	Ziemeļrietumeiropa

–	R Sibīrija un ZA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

–	Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

Anas hottentota

–	Čadas ezera baseins

–	Austrumāfrika (dienvidi līdz Z Zambijai)

–	Dienvidāfrika (ziemeļi līdz Zambijai)

Marmaronetta angustirostris

–	Vidusjūras rietumdaļa/Rietumu Vidusj. un Rietumāfrika

1a 1b 1c

–	Vidusjūras austrumdaļa

1a 1b 1c

–	Dienvidrietumāzija

1a 1b 2

Netta rufina

–	Dienvidrietumu un Centrālā Eiropa/Vidusjūras rietumdaļa

–	Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa

–	Rietumu un Centrālā Āzija/Dienvidrietumāzija

Netta erythrophthalma brunnea

–	Dienvidu un Austrumāfrika

Aythya ferina

–	Ziemeļaustrumeiropa/Ziemeļrietumeiropa

–	Centrālā un ZA Eiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

–	Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija

Aythya nyroca

–	Vidusjūras rietumdaļa/Ziemeļu un Rietumāfrika

1a 1c

–	Austrumeiropa/A Vidusjūra un Sahelian Āfrika

1a 3c

–	Rietumāzija/DR Āzija un ZA Āfrika

1a 3c

Aythya fuligula

–	Ziemeļrietumeiropa (win)

–	Centrāleiropa, Melnā jūra un Vidusjūra (win)

–	Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

(1)

Aythya marila marila

–	Ziemeļeiropa/Rietumeiropa

–	Rietumsibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra

Somateria mollissima mollissima

–	Baltija, Dānija un Nīderlande

–	Norvēģija un Krievija

Somateria mollissima borealis

–	Svalbāra un Franča Jozefa zeme (bre)

Somateria spectabilis

–	Austrumgrenlande, ZA Eiropa un Rietumsibīrija

Polysticta stelleri

–	Rietumsibīrija/Ziemeļaustrumu Eiropa

Clangula hyemalis

–	Islande un Grenlande

–	Rietumsibīrija/Ziemeļeiropa

Melanitta nigra nigra

–	R Sibīrija un Z Eiropa/R Eiropa un ZR Āfrika

Melanitta fusca fusca

–	Rietumsibīrija un Ziemeļeiropa/ZR Eiropa

–	Melnā jūra un Kaspijas jūra

Bucephala clangula clangula

–	Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)

–	Ziemeļaustrumeiropa/Adrijas jūra

–	Rietumsibīrija un Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra

–	Rietumsibīrija/Kaspijas jūra

Mergellus albellus

–	Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)

–	Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa

–	Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija

Mergus serrator serrator

–	Ziemeļrietumu un Centrāleiropa (win)

–	Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūra

–	Rietumsibīrija/Dienvidrietumu un Centrālāzija

Mergus merganser merganser

–	Ziemeļu-Rietumu un Centrālā Eiropa (win)

–	Ziemeļaustrumeiropa/Melnā jūra

–	Rietumsibīrija/Kaspijas jūra

DZĒRVJU DZIMTA

Balearica pavonina pavonina

–	Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

Balearica pavonina ceciliae

–	Austrumāfrika (no Sudānas līdz Ugandai)

Balearica regulorum regulorum

–	Dienvidāfrika (Z līdz Angolai un D Zimbabvei)

Balearica regulorum gibbericeps

–	Austrumāfrika (no Kenijas līdz Mozambikai)

Grus leucogeranus

–	Irāna (win)

1a 1b 1c

Grus virgo

–	Melnā jūra (Ukraine)/Ziemeļaustrumāfrika

–	Turcija (bre)

–	Kalmikija/Ziemeļaustrumāfrika

Grus paradisea

–	Dienvidāfrikas tālākais punkts

1b 2

Grus carunculatus

–	Centrālā un Dienvidāfrika

1b 1c

Grus grus

–	Ziemeļrietumeiropa/Ibērija un Maroka

–	Ziemeļaustrumu un Centrāleiropa/Ziemeļāfrika

–	Austrumeiropa/Turcija, Tuvie Austrumi un ZA Āfrika

–	Turcija un Gruzija (bre)

–	Rietumsibīrija/Dienvidāzija

(1)

DUMBRCĀĻU DZIMTA

Sarothrura elegans elegans

–	ZA, Austrumu un Dienvidāfrika

(1)

Sarothrura elegans reichenovi

–	D Rietumāfrika līdz Centrālajai Āfrikai

(1)

Sarothrura boehmi

–	Centrālāfrika

Sarothrura ayresi

–	Etiopija and Dienvidāfrika

1a 1b 1c

Rallus aquaticus aquaticus

–	Eiropa un Ziemeļāfrika

Rallus aquaticus korejewi

–	Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija

(1)

Rallus caerulescens

–	Dienvidu un Austrumāfrika

(1)

Crecopsis egregia

–	Subsahāras Āfrika

(1)

Crex crex

–	Eiropa un Rietumāzija/Subsahāras Āfrika

Amaurornis flavirostris

–	Subsahāras Āfrika

Porzana parva parva

–	Rietumeirāzija/Āfrika

Porzana pusilla intermedia

–	Eiropa (bre)

Porzana porzana

–	Eiropa/Āfrika

Aenigmatolimnas marginalis

–	Subsahāras Āfrika

(2)

Porphyrio alleni

–	Subsahāras Āfrika

(1)

Gallinula chloropus chloropus

–	Eiropa un Ziemeļu Āfrika

–	Rietumu un Dienvidrietumāzija

(1)

Gallinula angulata

–	Subsahāras Āfrika

(1)

Fulica cristata

–	Subsahāras Āfrika

–	Spānija un Maroka

Fulica atra atra

–	Ziemeļrietumeiropa (win)

–	Melnā jūra un Vidusjūra (win)

–	Dienvidrietumāzija (win)

(1)

KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA

Dromas ardeola

–	Ziemeļrietumu Indijas okeāns, Sarkanā jūra un Persijas līcis

JŪRAS ŽAGATU DZIMTA

Haematopus ostralegus ostralegus

–	Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un ZR Āfrika

Haematopus ostralegus longipes

–	DA Eir un R Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika

(1)

Haematopus moquini

–	Dienvidāfrikas piekraste

ĪLENKNĀBJU DZIMTA

Himantopus himantopus himantopus

–	Subsahāras Āfrika (izņemot dienvidus)

(1)

–	Dienvidāfrika (“meridionalis”)

–	DR Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/Rietumāfrika

–	Centrālā Eiropa un Vidusjūras A/Z-Centrālā Āfrika

–	R, C un DR Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika

(1)

Recurvirostra avosetta

–	Dienvidāfrika

–	Austrumāfrika

(1)

–	Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)

–	Dienvidaustrumeiropa, Melnā jūra un Turcija (bre)

(3c)

–	Rietumu un Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika

LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES)

Burhinus senegalensis senegalensis

–	Rietumāfrika

(2)

Burhinus senegalensis inornatus

–	Ziemeļaustrum un Austrumāfrika

(2)

BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES)

Pluvianus aegyptius aegyptius

–	Rietumāfrika

(1)

–	Austrumāfrika

(2)

Glareola pratincola pratincola

–	Rietumeiropa un ZR Āfrika/Rietumāfrika

–	Melnā jūra un A Vidusjūra/Austrumu Sahelas zona

–	DR Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika

(1)

Glareola nordmanni

–	DA Eiropa un Rietumāzija/Dienvidāfrika

3b 3c

Glareola ocularis

–	Madagaskara/Austrumāfrika

(2)

Glareola nuchalis nuchalis

–	Austrumu un Centrālā Āfrika

(1)

Glareola nuchalis liberiae

–	Rietumāfrika

(2)

Glareola cinerea cinerea

–	DA Rietumāfrika un Centrālā Āfrika

(2)

TĀRTIŅU DZIMTA

Pluvialis apricaria apricaria

–	Lielbritānija, Īrija, Dānija, Vācija un Baltija (bre)

3c*

Pluvialis apricaria altifrons

–	Islande un Farēru salas/Austrumatlantijas piekraste

–	Ziemeļeiropa/Rietumeiropa un ZR Āfrika

–	Ziemeļsibīrija/Kaspijas jūra un Mazāzija

(1)

Pluvialis fulva

–	Ziemeļu un Centrālā Sibīrija/Dienvidu un DR Āzija, ZA Āfrika

(1)

Pluvialis squatarola

–	R Sibīrija un Kanāda/R Eiropa un R Āfrika

–	C un A Sibīrija/DR Āzija, Austrumu un Dienvidāfrika

Charadrius hiaticula hiaticula

–	Ziemeļeiropa/Eiropa un Ziemeļāfrika

Charadrius hiaticula psammodroma

–	Kanāda, Grenlande un Islande/R un D Āfrika

(2c)

Charadrius hiaticula tundrae

–	ZA Eiropa un Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

(1)

Charadrius dubius curonicus

–	Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/Rietumāfrika

–	Rietumu un Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika

(1)

Charadrius pecuarius pecuarius

–	Dienvidu un Austrumāfrika

(1)

–	Rietumāfrika

(1)

Charadrius tricollaris tricollaris

–	Dienvidu un Austrumāfrika

Charadrius forbesi

–	Rietumu un Centrālā Āfrika

(1)

Charadrius pallidus pallidus

–	Dienvidāfrika

Charadrius pallidus venustus

–	Austrumāfrika

Charadrius alexandrinus alexandrinus

–	Rietumeiropa un Vidusjūras rietumdaļa/Rietumāfrika

–	Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa/Austrumu Sahela

–	DR un Centrālāzija/DR Āzija un ZA Āfrika

(1)

Charadrius marginatus mechowi

–	Dienvidu un Austrumāfrika

–	No Rietumu līdz Rietumu un Centrālajai Āfrikai

Charadrius mongolus pamirensis

–	Rietumu-Centrālā Āzija/DR Āzija un Austrumāfrika

(1)

Charadrius leschenaultii columbinus

–	Turcija un DR Āzija/A Vidusjūra un Sarkanā jūra

Charadrius leschenaultii crassirostris

–	Kaspijas jūra un DR Āzija/Arābija un ZA Āfrika

(1)

Charadrius leschenaultii leschenaultii

–	Centrālā Āzija/Austrumu un Dienvidāfrika

(1)

Charadrius asiaticus

–	DA Eiropa un Rietumu Āzija/A un Dienvidcentrālā Āfrika

Eudromias morinellus

–	Eiropa/Ziemeļrietumāfrika

(3c)

–	Āzija/Tuvie Austrumi

(1)

Vanellus vanellus

–	Eiropa/Eiropa un Ziemeļāfrika

–	Rietumāzija/Dienvidrietumāzija

(1)

Vanellus spinosus

–	Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

Vanellus albiceps

–	Rietumu un Centrālāfrika

(1)

Vanellus senegallus senegallus

–	Rietumāfrika

(1)

Vanellus senegallus solitaneus

–	Dienvidrietumāfrika

(1)

Vanellus senegallus lateralis

–	Austrumu un Dienvidaustrumu Āfrika

Vanellus lugubris

–	Dienvidrietumāfrika

–	Centrālā un Austrumāfrika

Vanellus melanopterus minor

–	Dienvidāfrika

Vanellus coronatus coronatus

–	Austrumu un Dienvidāfrika

–	Centrālā Āfrika

(2)

Vanellus coronatus xerophilus

–	Dienvidrietumāfrika

(1)

Vanellus superciliosus

–	Rietumu un Centrālā Āfrika

(2)

Vanellus gregarius

–	DA Eiropa un Rietumāzija/Ziemeļaustrum Āfrika

1a 1b 1c

–	Centrālāzijas republikas/ZR Indija

1a 1b 1c

Vanellus leucurus

–	DR Āzija/DR Āzija un Ziemeļaustrumāfrika

–	Centrālāzijas Republikas/Dienvidāzija

(1)

SLOKU DZIMTA

Scolopax rusticola

–	Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un Ziemeļāfrika

–	Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija (Kaspijas jūra)

(1)

Gallinago stenura

–	Ziemeļsibīrija/Dienvidāzija un Austrumāfrika

(1)

Gallinago media

–	Skandināvija/iespējams Rietumāfrika

–	Rietumsibīrija un ZA Eiropa/Dienvidaustrumāfrika

Gallinago gallinago gallinago

–	Eiropa/Dienvidu un Rietumeiropa un ZR Āfrika

–	Rietumsibīrija/Dienvidrietumāzija un Āfrika

Gallinago gallinago faeroeensis

–	Islande, Farēru salas un Ziemeļskotija/Īrija

Lymnocryptes minimus

–	Ziemeļeiropa/D un R Eiropa un Rietumāfrika

–	Rietumsibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

(1)

Limosa limosa limosa

–	Rietumeiropa/ZR un Rietumāfrika

–	Austrumeiropa/Centrālā un Austrumāfrika

–	Rietumu-Centrālā Āzija/DR Āzija un Austrumāfrika

(1)

Limosa limosa islandica

–	Islande/Rietumeiropa

3a*

Limosa lapponica lapponica

–	Ziemeļeiropa/Rietumeiropa

Limosa lapponica taymyrensis

–	Rietumsibīrija/Rietumu un Dienvidrietumāfrika

2a 2c

Limosa lapponica menzbieri

–	Centrālā Sibīrija/Dienvidu un DR Āzija un Austrumāfrika

(1)

Numenius phaeopus phaeopus

–	Ziemeļeiropa/Rietumāfrika

(1)

–	Rietumsibīrija/Dienvidu un Austrumāfrika

(1)

Numenius phaeopus islandicus

–	Islande, Farēru salas un Skotija/Rietumāfrika

Numenius phaeopus alboaxillaris

–	Dienvidrietumāzija/Austrumāfrika

Numenius tenuirostris

–	Centrālā Sibīrija/Vidusjūra un DR Āzija

1a 1b 1c

Numenius arquata arquata

–	Eiropa/Eiropa, Ziemeļu un Rietumāfrika

Numenius arquata orientalis

–	Rietumsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

Numenius arquata suschkini

–	Dienvidaustrumu Eiropa un Dienvidrietumāzija (bre)

Tringa erythropus

–	Z Eiropa/Dienvideiropa, Ziemeļu un Rietumāfrika

(1)

–	Rietumsibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

(1)

Tringa totanus totanus

–	ZR Eiropa/R Eiropa, ZR un Rietumāfrika

–	Centrālā un Austrumeiropa/Vidusjūras austrumdaļa un Āfrika

Tringa totanus britannica

–	Lielbritānija un Īrija/Lielbritānija, Īrija, Francija

Tringa totanus ussuriensis

–	Rietumāzija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

(1)

Tringa totanus robusta

–	Islande un Farēru salas/Rietumeiropa

Tringa stagnatilis

–	Austrumeiropa/Rietumu un Centrālā Āfrika

(1)

–	Rietumāzija/DR Āzija, Austrumu un Dienvidāfrika

(1)

Tringa nebularia

–	Ziemeļeiropa/DR Eiropa, ZR un Rietumāfrika

–	Rietumsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

(1)

Tringa ochropus

–	Ziemeļeiropa/D un R Eiropa, Rietumāfrika

–	Rietumsibīrija/DR Āzija, ZA un Austrumāfrika

(1)

Tringa glareola

–	Ziemeļrietumeiropa/Rietumāfrika

–	ZA Eiropa un R Sibīrija/Austrumu un Dienvidāfrika

(1)

Tringa cinerea

–	ZA Eiropa un R Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

Tringa hypoleucos

–	Rietumu un Centrālā Eiropa/Rietumāfrika

–	A Eiropa un R Sibīrija/Centrālā, A un D Āfrika

(1)

Arenaria interpres interpres

–	ZA Kanāda un Grenlande/R Eiropa un ZR Āfrika

–	Ziemeļeiropa/Rietumāfrika

–	Rietumu un Centrālā Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

(1)

Calidris tenuirostris

–	Austrumsibīrija/DR Āzija un R Dienvidu Āzija

Calidris canutus canutus

–	Ziemeļsibīrija/Rietumu un Dienvidāfrika

2a 2c

Calidris canutus islandica

–	ZA Kanāda un Grenlande/Rietumeiropa

2a 2c

Calidris alba

–	Eiropas Atlantijas austrumdaļa, Rietumu un Dienvidāfrika (win)

–	Dienvidrietumāzija, Austrumu un Dienvidāfrika (win)

Calidris minuta

–	Z Eiropa/D Eiropa, Ziemeļu un Rietumāfrika

(2c)

–	Rietumsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

(1)

Calidris temminckii

–	Somu Skandināvija/Ziemeļu un Rietumāfrika

(1)

–	ZA Eiropa un R Sibīrija/DR Āzija un Austrumāfrika

(1)

Calidris maritima maritima

–	Ziemeļu un Rietumeiropa (izņemot Islandi) (win)

Calidris alpina alpina

–	ZA Eiropa un ZR Sibīrija/R Eiropa un ZR Āfrika

Calidris alpina centralis

–	Centrālā Sibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

(1)

Calidris alpina schinzii

–	Islande un Grenlande/ZR and Rietumāfrika

–	Lielbritānija un Īrija/DR Eiropa un ZR Āfrika

–	Baltija/DR Eiropa un ZR Āfrika

Calidris alpina arctica

–	ZA Grenlande/Rietumāfrika

Calidris ferruginea

–	Rietumsibīrija/Rietumāfrika

–	Centrālā Sibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

Limicola falcinellus falcinellus

–	Ziemeļeiropa/DR Āzija un Āfrika

Philomachus pugnax

–	Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija/Rietumāfrika

–	Ziemeļsibīrija/DR Āzija, A un D Āfrika

(2c)

Phalaropus lobatus

–	Rietumeirāzija/Arābu jūra

Phalaropus fulicaria

–	Kanāda un Grenlande/Āfrikas Atlantijas piekraste

(1)

KAIJU DZIMTA

Larus leucophthalmus

–	Sarkanā jūra un tuvējās piekrastes

1a 2

Larus hemprichii

–	Sarkanā jūra, Persijas līcis, Arābija un Austrumāfrika

Larus canus canus

–	ZR un Cent. Eiropa/Atlantijas piekraste un Vidusjūra

Larus canus heinei

–	ZA Eiropa un Rietumsibīrija/Melnā jūra un Kaspijas jūra

(1)

Larus audouinii

–	Vidusjūra/Āfrikas Z un R piekraste

1a 3a

Larus marinus

–	Ziemeļu un Rietumeiropa

Larus dominicanus vetula

–	Dienvidāfrikas piekraste

Larus hyperboreus hyperboreus

–	Svalbāra un Z Krievija (bre)

(1)

Larus hyperboreus leuceretes

–	Kanāda, Grenlande un Islande (bre)

(1)

Larus glaucoides glaucoides

–	Grenlande/Islande un Ziemeļrietumeiropa

Larus argentatus argentatus

–	Ziemeļu un Ziemeļrietumeiropa

Larus argentatus argenteus

–	Islande un Rietumeiropa

Larus heuglini

–	ZA Eiropa un R Sibīrija/DR Āzija un ZA Āfrika

(1)

Larus (heuglini) barabensis

–	Dienvidrietumsibīrija/Dienvidrietumāzija

(1)

Larus armenicus

–	Armēnija, Austrumturcija un ZR Irāna

Larus cachinnans cachinnans

–	Melnā jūra un Rietumāzija/DR Āzija, ZA Āfrika

Larus cachinnans michahellis

–	Vidusjūra, Ibērija un Maroka

Larus fuscus fuscus

–	ZA Eiropa/Melnā jūra, DR Āzija un Austrumāfrika

(2c)

Larus fuscus graellsii

–	Rietumeiropa/Vidusjūra un Rietumāfrika

Larus ichthyaetus

–	Melnā jūra un Kaspijas jūra/Dienvidrietumāzija

Larus cirrocephalus poiocephalus

–	Rietumāfrika

(1)

–	Centrālā un Austrumāfrika

(1)

–	Dienvidāfrikas piekraste (izņemot Madagaskaru)

(1)

Larus hartlaubii

–	Dienvidrietumāfrikas piekraste

Larus ridibundus

–	R Eiropa/R Eiropa, R Vidusjūra, Rietumāfrika

–	Austrumeiropa/Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa

–	Rietumu Āzija/DR Āzija un ZA Āfrika

(1)

Larus genei

–	Rietumāfrika (bre)

–	Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

–	Rietumu, Dienvidrietumu un Dienvidāzija (bre)

Larus melanocephalus

–	R Eiropa, Vidusjūra un ZR Āfrika

Larus minutus

–	Centrālā un A Eiropa/DR Eiropa un R Vidusjūra

–	R Āzija/A Vidusjūra, Melnā jūra un Kaspijas jūra

(1)

Xema sabini sabini

–	Kanāda un Grenlande/DA Atlantija

(1)

Sterna nilotica nilotica

–	Rietumeiropa/Rietumāfrika

–	Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa/Austrumāfrika

–	Rietumu un Centrālā Āzija/Dienvidrietumāzija

Sterna caspia caspia

–	Dienvidāfrika (bre)

–	Rietumāfrika (bre)

–	Eiropa (bre)

–	Kaspijas jūra (bre)

Sterna maxima albidorsalis

–	Rietumāfrika (bre)

Sterna bengalensis bengalensis

–	Persijas līcis/Dienvidāzija

Sterna bengalensis par

–	Sarkanā jūra/Austrumāfrika

Sterna bengalensis emigrata

–	D Vidusjūra/ZR un Rietumāfrikas piekraste

Sterna bergii bergii

–	Dienvidāfrika (Angola – Mozambika)

Sterna bergii enigma

–	Madagaskara un Mozambika/Dienvidāfrika

Sterna bergii thalassina

–	Austrumāfrika un Seišela salas

Sterna bergii velox

–	Sarkanā jūra un Ziemeļaustrumāfrika

Sterna sandvicensis sandvicensis

–	Rietumeiropa/Rietumāfrika

–	Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

3a 3c

–	Rietumu un Centrālā Āzija/Dienvidrietumu un Dienvidāzija

Sterna dougallii dougallii

–	Dienvidāfrika

–	Austrumāfrika

–	Eiropa (bre)

Sterna dougallii arideensis

–	Madagaskara, Seišela salas un Maskarenes sala

Sterna dougallii bangsi

–	Ziemeļu Arābu jūra (Omāna)

Sterna vittata vittata

–	Pr. Edvarda sala, Mariona, Krozē un Kergulene/Dienvidāfrika

Sterna vittata tristanensis

–	Tristan da Cunha un Gough/Dienvidāfrika

Sterna hirundo hirundo

–	Dienvidu un Rietumeiropa (bre)

–	Ziemeļu un Austrumeiropa (bre)

–	Rietumāzija (bre)

(1)

Sterna paradisaea

–	Rietumeirāzija (bre)

Sterna albifrons albifrons

–	Atlantijas austrumu daļa(bre)

–	Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa (bre)

–	Kaspijas jūra (bre)

Sterna albifrons guineae

–	Rietumāfrika (bre)

Sterna saundersi

–	R Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Persijas līcis un Austrumāfrika

(1)

Sterna balaenarum

–	Namībija un Dienvidāfrika/no Atlantijas piekrastes līdz Ganai

Sterna repressa

–	R Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Persijas līcis un Austrumāfrika

Chlidonias hybridus hybridus

–	Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)

–	Melnā jūra un Vidusjūras austrumdaļa (bre)

(1)

–	Kaspijas jūra (bre)

(1)

Chlidonias hybridus sclateri

–	Austrumāfrika (Kenija un Tanzānija)

–	Dienvidāfrika (no Malāvijas un Zambijas līdz Dienvidāfrikai)

(2)

Chlidonias leucopterus

–	Austrumeiropa un Rietumāzija/Āfrika

(1)

Chlidonias niger niger

–	Eiropa un Rietumāzija/Āfrikas Atlantijas piekraste

SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA

Rynchops flavirostris

–	Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas piekraste

–	Austrumu un Dienvidāfrika

(1) Kā pieņemts Pušu sanāksmes otrajā sēdē 2002. gada 25.–27. septembrī Bonnā, Vācijā.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 345

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 8. decembris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1781/2006 (2006. gada 15. novembris) attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju ( 1 )	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2006 (2006. gada 20. novembris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004 attiecībā uz zvejas iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem par dažiem zivju krājumiem	10

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome
*	Padomes Lēmums (2005. gada 18. jūlijs) par Nolīgumu, ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz attiecībā uz Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību	24
	Nolīgums par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību	26


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.