ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 345 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
49. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
* |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1781/2006 (2006. gada 15. novembris) attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju ( 1 ) |
|
|
* |
|
|
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
Padome |
|
|
* |
||
Nolīgums par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
8.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 345/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1781/2006
(2006. gada 15. novembris)
attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Nelikumīgi iegūto līdzekļu plūsma var iedragāt finanšu sektora stabilitāti un autoritāti, kā arī apdraudēt iekšējo tirgu. Terorisms vājina mūsu sabiedrības pamatus. Naudas līdzekļu pārskaitījumu sistēmas precizitāti, integritāti un stabilitāti, kā arī uzticību finanšu sistēmai kopumā var nopietni apdraudēt noziedznieku un viņu sabiedroto centieni slēpt nelikumīgas darbības rezultātā gūto peļņu vai veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus terorisma finansēšanai. |
(2) |
Ja vien Kopienas līmenī nav pieņemti konkrēti saskaņoti pasākumi, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizētāji un terorisma finansētāji, lai sekmētu savas noziedzīgās darbības, var mēģināt izmantot kapitāla aprites brīvību, ko paredz integrētā finanšu telpa. Kopienai ar savu rīcību būtu jānodrošina Finanšu darbības uzdevumu grupas (FATF), kas izveidota G7 Parīzes 1989. gada augstākā līmeņa sanāksmē, VII īpašā ieteikuma par elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem (SR VII) vienota transponēšana visā Eiropas Savienībā un jo īpaši tas, ka nepastāv diskriminācija starp maksājumiem dalībvalstu iekšienē un pārrobežu maksājumiem starp dalībvalstīm. Dalībvalstu nekoordinēta rīcība saistībā ar naudas līdzekļu pārrobežu pārskaitījumiem pati par sevi varētu ievērojami ietekmēt maksājumu sistēmas raitu darbību ES un tādējādi kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā. |
(3) |
Pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs Eiropadome 2001. gada 21. septembra ārkārtas sanāksmē atkārtoti uzsvēra, ka cīņa pret terorismu būs Eiropas Savienības galvenais mērķis. Eiropadome pieņēma rīcības plānu par pastiprinātu policijas un tiesu iestāžu sadarbību, izstrādājot starptautiskus juridiskus instrumentus pret terorismu, novēršot terorisma finansēšanu, stiprinot lidojumu drošību un visu attiecīgo darbības plānu lielāku saskaņotību. Pēc2004. gada 11. marta teroristu uzbrukumiem Madridē Eiropadome šo rīcības plānu pārskatīja un tagad jo īpaši uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai ES izveidotais tiesiskais regulējums terorisma apkarošanai un tiesiskās sadarbības uzlabošanai tiktu pielāgots deviņiem īpašajiem ieteikumiem pret terorisma finansēšanu, ko pieņēmusi FATF. |
(4) |
Lai novērstu terorisma finansēšanu, ir veikti pasākumi, lai iesaldētu noteiktu personu, grupu un organizāciju naudas līdzekļus, tostarp pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2001 (3) un Padomes Regula (EK) Nr. 881/2002 (4). Tā paša iemesla dēļ ir veikti pasākumi, kuru mērķis ir pasargāt finanšu sistēmu no naudas līdzekļu un ekonomisko resursu novirzīšanas terorisma mērķiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (5) ir ietverti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir cīnīties pret finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas nolūkā. Tomēr iepriekšminētie pasākumi pilnībā nenovērš teroristu un citu noziedznieku piekļuvi norēķinu sistēmām, lai pārskaitītu savus naudas līdzekļus. |
(5) |
Lai starptautiskajā kontekstā veicinātu saskaņotu virzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanā, turpmākā Kopienas rīcībā būtu jāņem vērā attīstība šajā līmenī, proti, FATF pieņemtie deviņi īpašie ieteikumi terorisma finansēšanas apkarošanai, jo īpaši SR VII un priekšlikuma pārskatītā skaidrojošā piezīme tā izpildei. |
(6) |
Naudas līdzekļu pārskaitījumu pilnīga izsekojamība var būt jo īpaši svarīgs un vērtīgs instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai. Tādēļ būtu lietderīgi, lai nodrošinātu informācijas nodošanu par maksātāju visas maksājumu ķēdes garumā, paredzēt sistēmu, kas liek maksājumu pakalpojumu sniedzējiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienot precīzu un lietišķu informāciju par maksātāju. |
(7) |
Šo regulu piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (6). Piemēram, šīs regulas mērķim savākto un saglabāto informāciju nedrīkstētu izmantot komerciālos nolūkos. |
(8) |
Uz personām, kuras vienīgi pārvērš elektroniskos datos dokumentus papīra formā un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju iestādi, neattiecas šīs regulas darbības joma; tā neattiecas arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējai iestādei nodrošina vienīgi ziņojumu apstrādes sistēmas vai citas atbalsta sistēmas naudas līdzekļu pārsūtīšanai, vai klīringa un norēķinu sistēmas. |
(9) |
Ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt naudas līdzekļu pārskaitījumus, kuriem ir mazāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas risks. Šādai izslēgšanai nebūtu jāattiecas uz kredītkartēm vai debetkartēm, skaidras naudas izmaksām no bankas automātiem (ATM), tiešā debeta maksājumiem, elektroniski apstrādātiem čekiem, nodokļu maksājumiem, sodanaudām vai citiem obligātiem maksājumiem un uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas rīkojas savā vārdā. Turklāt, lai atspoguļotu valstu maksājumu sistēmu īpatnības, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām noteikt atbrīvojumu elektroniskiem “žiro” maksājumiem, ar nosacījumu, ka ir iespējams vienmēr izsekot šos naudas līdzekļu pārskaitījumus līdz maksātājam. Ja dalībvalstis ir piemērojušas Direktīvas 2005/60/EK atkāpi elektroniskās naudas pārskaitījumiem, tā būtu jāpiemēro arī saskaņā ar šo regulu, ja pārskaitījuma summa nepārsniedz EUR 1 000. |
(10) |
Atbrīvojums elektroniskajai naudai, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/46/EK (7), attiecas uz elektronisko naudu neatkarīgi no tā, vai uz šādas naudas emitentu attiecas atbrīvojums atbilstīgi minētās direktīvas 8. pantam. |
(11) |
Lai nepasliktinātu maksājumu sistēmu darbības efektivitāti, būtu jānošķir pārbaudes prasības naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta un prasības naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta. Lai līdzsvarotu risku, ka darījumi tiek veikti pagrīdē tādēļ, ka nolūkā aizsargāties pret terorisma draudiem maziem naudas līdzekļu pārskaitījumiem tiek piemērotas pārāk stingras identifikācijas prasības, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, prasība pārbaudīt, vai informācija par maksātāju ir pareiza, būtu jāpiemēro vienīgi atsevišķiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas pārsniedz EUR 1 000, neskarot Direktīvā 2005/60 EK paredzētos pienākumus. Attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam pārbaudīt katram naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienoto informāciju par maksātāju, ja ir izpildīti Direktīvā 2005/60/EK paredzētie pienākumi. |
(12) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (8) un Komisijas Paziņojumu “Jauns tiesiskais regulējums maksājumiem iekšējā tirgū” ir pietiekami naudas līdzekļu pārskaitījumiem Kopienas iekšienē pievienot vienkāršotu informāciju par maksātāju. |
(13) |
Lai iestādēm, kas trešās valstīs ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, dotu iespēju izsekot līdzekļu avotiem, ko izmanto šādiem nolūkiem, naudas līdzekļu pārskaitījumiem no Kopienas uz vietu ārpus Kopienas vajadzētu būt pievienotai pilnīgai informācijai par maksātāju. Minētajām iestādēm būtu jāpiešķir piekļuve pilnīgai informācijai par maksātāju vienīgi nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. |
(14) |
Lai naudas līdzekļu pārskaitījumus no viena maksātāja vairākiem maksājumu saņēmējiem varētu lēti pārsūtīt, vienā sērijveida pārskaitījumā apvienojot vairākus atsevišķus pārskaitījumus no Kopienas uz vietu ārpus Kopienas, būtu jāparedz, ka šādiem atsevišķiem pārskaitījumiem pievieno vienīgi maksātāja konta numuru vai unikālu identifikatoru, ja sērijveida pārskaitījumā ir pilnīga informācija par maksātāju. |
(15) |
Lai pārliecinātos, vai naudas līdzekļu pārskaitījumam ir pievienota prasītā informācija par maksātāju, un lai palīdzētu identificēt aizdomīgus darījumus, maksājuma saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro efektīvas procedūras, lai konstatētu, vai iztrūkst informācija par maksātāju. |
(16) |
Sakarā ar potenciāliem terorisma finansēšanas draudiem, ko rada anonīmi naudas līdzekļu pārskaitījumi, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai izvairīties no šādām situācijām vai labot situācijas, konstatējot, ka informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga. Šajā sakarā būtu pieļaujama elastība attiecībā uz informācijas apjomu, ņemot vērā iespējamo risku. Turklāt par to, vai informācija par maksātāju ir pareiza un pilnīga, joprojām būtu jāatbild maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Gadījumos, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas teritorijas, saskaņā ar Direktīvu 2005/60/EK dati par klientu būtu sevišķi rūpīgi jāpārbauda attiecībā uz pārrobežu korespondētājbanku attiecībām ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēju. |
(17) |
Ja valsts kompetentās iestādes sniedz norādījumus attiecībā uz prasībām vai nu atteikt visus pārskaitījumus no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš regulāri nesniedz pieprasīto informāciju par maksātāju, vai arī lemt par darījumu attiecību ierobežošanu vai pārtraukšanu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, šādu norādījumu pamatā, inter alia, vajadzētu būt labākās prakses apkopojumam, un tajos būtu jāņem vērā arī tas, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jautājumos FATF SR VII pārskatītajā skaidrojošajā piezīmē trešām valstīm ir atļauts noteikt robežu EUR 1 000 vai USD 1 000 apjomā attiecībā uz prasību nosūtīt informāciju par maksātāju, neskarot mērķi efektīvi apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. |
(18) |
Jebkurā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, balstoties uz riska novērtējumu, ja tiek konstatēts, ka informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, un jāziņo par aizdomīgiem darījumiem atbildīgajām iestādēm saskaņā ar Direktīvā 2005/60/EK izklāstītajām ziņošanas prasībām un attiecīgās valsts īstenošanas pasākumiem. |
(19) |
Noteikumus attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, piemēro, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumus apturēt un/vai atteikt tādus naudas līdzekļu pārskaitījumus, ar kuriem tiek pārkāpti civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību noteikumi. |
(20) |
Kamēr nav novērsti tehniskie ierobežojumi, kuru dēļ starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var būt neiespējami izpildīt pienākumu nosūtīt visu informāciju, ko tie saņem par maksātāju, šiem starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaglabā šāda informācija. Šādi tehniski ierobežojumi būtu jānovērš, tiklīdz tiek atjauninātas maksājumu sistēmas. |
(21) |
Tā kā kriminālizmeklēšanas gaitā vairākus mēnešus vai pat gadus pēc naudas līdzekļu sākotnējā pārskaitījuma var būt neiespējami konstatēt prasītos datus vai iesaistītās personas, tad nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas gadījumus un sodīt par tiem ir lietderīgi prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji saglabā informāciju par maksātāju. Šādam termiņam vajadzētu būt ierobežotam. |
(22) |
Lai varētu nekavējoties rīkoties, cīnoties pret terorismu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāatbild uz pieprasījumiem sniegt informāciju par maksātāju, kurus iesniedz viņu atrašanās dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu. |
(23) |
Maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo dienu skaitu, lai atbildētu uz pieprasījumu sniegt informāciju par maksātāju, nosaka darbadienu skaits maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzēja dalībvalstī. |
(24) |
Ņemot vērā to, cik nozīmīga ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana, dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jānosaka iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs regulas neievērošanu. |
(25) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9). |
(26) |
Vairākām valstīm un teritorijām, kas nav Kopienas teritorijas daļa, ir monetārā savienība ar kādu dalībvalsti, tās ir daļa no šīs dalībvalsts valsts valūtas teritorijas vai ir parakstījušas monetārās konvencijas ar Eiropas Kopienu, ko pārstāv kāda dalībvalsts, un tajās ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas tieši vai netieši piedalās attiecīgās dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās. Lai izvairītos no šīs regulas piemērošanas naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm un minētajām valstīm vai teritorijām, tādējādi būtiski negatīvi iespaidojot šo valstu vai teritoriju ekonomiku, ir lietderīgi paredzēt iespēju šādus naudas līdzekļu pārskaitījumus uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgo dalībvalstu iekšienē. |
(27) |
Lai neradītu šķēršļus ziedojumiem labdarības mērķiem, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm atbrīvot to teritorijā atrodošos maksājumu pakalpojumu sniedzējus no pienākuma vākt, pārbaudīt, reģistrēt vai sūtīt informāciju par maksātāju attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas nepārsniedz EUR 150 un ko veic attiecīgās dalībvalsts iekšienē. Tāpat ir lietderīgi šai iespējai piemērot nosacījumu attiecībā uz prasībām, kas jāievēro bezpeļņas organizācijām, lai dalībvalstis varētu nodrošināt, ka teroristi šo atbrīvojumu ļaunprātīgi neizmanto kā aizsegu nolūkā veicināt savas darbības finansēšanu. |
(28) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(29) |
Lai izveidotu vienotu pieeju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, šīs regulas galvenie noteikumi būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, no kuras piemēro atbilstīgos starptautiskajā līmenī pieņemtos noteikumus, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā paredzēti noteikumi par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju ar mērķi novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“terorisma finansēšana” ir līdzekļu nodrošināšana vai vākšana, kā noteikts Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 4. punktā; |
2) |
“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” ir jebkura darbība, kas, ja tā ir veikta ar nolūku, ir uzskatāma par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu atbilstīgi Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. vai 3. punktam; |
3) |
“maksātājs” ir vai nu fiziska, vai juridiska persona, kas, būdama konta turētāja, atļauj veikt naudas līdzekļu pārskaitījumu no attiecīgā konta, vai konta neesamības gadījumā – fiziska vai juridiska persona, kas iesniedz naudas līdzekļu pārskaitījuma pieprasījumu; |
4) |
“maksājuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir pārskaitāmo naudas līdzekļu gala saņēmējs; |
5) |
“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kuras uzņēmējdarbība ietver naudas līdzekļu pārskaitīšanas pakalpojumus; |
6) |
“starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nav ne maksātāja, ne maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un kas piedalās naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanā; |
7) |
“naudas līdzekļu pārskaitījums” ir jebkurš darījums, ko maksātāja uzdevumā elektroniski veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai līdzekļus darītu pieejamus maksājuma saņēmējam pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja, neatkarīgi no tā, vai maksātājs un maksājuma saņēmējs ir viena un tā pati persona; |
8) |
“sērijveida pārskaitījums” ir vairāki atsevišķi pārskaitījumi, kas apvienoti pārsūtīšanas nolūkā; |
9) |
“unikāls identifikators” ir burtu, ciparu vai simbolu kombinācija, ko nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantoto maksājumu un norēķinu sistēmu vai ziņojumu apstrādes sistēmu protokoliem. |
3. pants
Darbības joma
1. Šī regula attiecas uz jebkurā valūtā veiktiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko nosūta vai saņem maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.
2. Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas veikti ar kredītkarti vai debetkarti, ja:
a) |
maksājuma saņēmējam un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir vienošanās, kas ļauj veikt maksājumus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu; un |
b) |
šādiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienots unikāls identifikators, kas ļauj darījumu izsekot līdz maksātājam. |
3. Ja dalībvalsts izvēlas piemērot Direktīvas 2005/60/EK 11. panta 5. punkta d) apakšpunktā izklāstīto atkāpi, tad šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kuros izmanto elektronisko naudu, uz ko attiecas minētā atkāpe, izņemot gadījumus, ja pārskaitītā summa pārsniedz EUR 1 000.
4. Neskarot 3. punktu, šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko veic, izmantojot mobilo tālruni vai citu digitālo vai informācijas tehnoloģiju (IT) ierīci, ja šādus pārskaitījumus veic ar priekšapmaksu un ja tie nepārsniedz EUR 150.
5. Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko veic, izmantojot mobilo tālruni vai citu digitālo vai IT ierīci, ja šādus pārskaitījumus veic ar pēcapmaksu un ja tie atbilst visiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem:
a) |
maksājuma saņēmējam un maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir vienošanās, kas ļauj veikt maksājumus par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu; |
b) |
naudas līdzekļu pārskaitījumam ir pievienots unikāls identifikators, kas ļauj darījumu izsekot līdz maksātājam; un |
c) |
uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecas Direktīvā 2005/60/EK izklāstītie pienākumi. |
6. Dalībvalstis drīkst izlemt nepiemērot šo regulu attiecīgās dalībvalsts iekšienē veiktiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem uz maksājuma saņēmēja kontu, no kura var veikt maksājumus par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ja:
a) |
uz maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecas Direktīvā 2005/60/EK izklāstītie pienākumi; |
b) |
maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izmantojot pārskaitījumam pievienoto atsauces numuru, ar maksājuma saņēmēja palīdzību var izsekot naudas līdzekļu pārskaitījumu no fiziskas vai juridiskas personas, kurai ar maksājuma saņēmēju ir vienošanās par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu; |
c) |
pārskaitījuma summa nepārsniedz EUR 1 000. |
Dalībvalstis, kas piemēro šo atkāpi, par to informē Komisiju.
7. Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem:
a) |
ja maksātājs izņem skaidru naudu no sava konta; |
b) |
ja divām pusēm ir debeta atļauja, kas ļauj veikt to savstarpējos maksājumus no konta uz kontu, ar nosacījumu, ka naudas līdzekļu pārskaitījumam ir pievienots unikāls identifikators, kas ļauj to izsekot līdz fiziskai vai juridiskai personai; |
c) |
ja izmanto elektroniski apstrādātus čekus; |
d) |
valsts iestādēm saistībā ar nodokļiem, sodanaudām vai citiem obligātiem maksājumiem dalībvalsts iekšienē; |
e) |
ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā. |
II NODAĻA
MAKSĀTĀJA MAKSĀJUMU PAKALPOJUMA SNIEDZĒJA PIENĀKUMI
4. pants
Pilnīga informācija par maksātāju
1. Pilnīga informācija par maksātāju ir maksātāja vārds vai nosaukums, adrese un konta numurs.
2. Adresi var aizstāt ar maksātāja dzimšanas datumu un vietu, klienta identifikācijas numuru vai valsts piešķirto identifikācijas numuru.
3. Ja maksātājam nav konta numura, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs to aizstāj ar unikālu identifikatoru, kas ļauj pārskaitījumu izsekot līdz maksātājam.
5. pants
Naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienotā informācija un tās saglabāšana
1. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienota pilnīga informācija par maksātāju.
2. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirms naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanas pārbauda pilnīgu informāciju par maksātāju, pamatojoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no drošiem un neatkarīgiem avotiem.
3. Veicot naudas līdzekļu pārskaitījumu no konta, pārbaudi var uzskatīt par veiktu, ja:
a) |
maksātāja identitāte ir pārbaudīta, atverot kontu, un pārbaudē iegūtā informācija ir saglabāta saskaņā ar Direktīvas 2005/60/EK 8. panta 2. punktā un 30. panta a) punktā noteiktajām prasībām; vai |
b) |
uz maksātāju attiecas Direktīvas 2005/60/EK 9. panta 6. punkts. |
4. Tomēr, neskarot Direktīvas 2005/60/EK 7. panta c) punktu, gadījumos, kad naudas līdzekļu pārskaitījumu neveic no konta, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārbauda informāciju par maksātāju vienīgi tad, ja summa pārsniedz EUR 1 000, ja vien darījums netiek veikts ar vairāku operāciju palīdzību, kuras varētu būt savstarpēji saistītas un kuru kopējā summa pārsniedz EUR 1 000.
5. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piecus gadus saglabā naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienoto pilnīgo informāciju par maksātāju.
6. pants
Naudas līdzekļu pārskaitījumi Kopienas iekšienē
1. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Kopienā, naudas līdzekļu pārskaitījumiem prasa pievienot vienīgi maksātāja konta numuru vai unikālu identifikatoru, kas ļauj darījumu izsekot līdz maksātājam.
2. Taču, ja to prasa maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs trīs darbadienās no pieprasījuma saņemšanas maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam dara pieejamu pilnīgu informāciju par maksātāju.
7. pants
Naudas līdzekļu pārskaitījumi no Kopienas uz vietu ārpus Kopienas
1. Ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas, naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievieno pilnīgu informāciju par maksātāju.
2. Attiecībā uz sērijveida pārskaitījumiem no viena maksātāja, ja maksājuma saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzēji atrodas ārpus Kopienas, 1. punkts neattiecas uz tajā apvienotiem atsevišķiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ja minētā informācija pievienota sērijveida pārskaitījumam un ja atsevišķajiem pārskaitījumiem pievienots maksātāja konta numurs vai unikāls identifikators.
III NODAĻA
MAKSĀJUMA SAŅĒMĒJA MAKSĀJUMU PAKALPOJUMA SNIEDZĒJA PIENĀKUMI
8. pants
Pārliecināšanās, vai iztrūkst informācija par maksātāju
Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, vai naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantotajā ziņojumu apstrādes sistēmā vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir pieņemami saskaņā ar attiecīgās ziņojumu apstrādes sistēmas vai maksājumu un norēķinu sistēmas konvencijām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai iztrūkst šāda informācija par maksātāju:
a) |
naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Kopienā – saskaņā ar 6. pantu prasītā informācija; |
b) |
naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas – saskaņā ar 4. pantu prasītā pilnīgā informācija par maksātāju vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar 13. pantu prasītā informācija; un |
c) |
sērijveida pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas 4. pantā minētā pilnīgā informācija par maksātāju vienīgi sērijveida pārskaitījumam, nevis tajā apvienotajiem atsevišķajiem pārskaitījumiem. |
9. pants
Naudas līdzekļu pārskaitījumi, ja informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga
1. Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka saskaņā ar šo regulu prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas vai nu atsaka pārskaitījumu, vai pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju. Visos gadījumos maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ievēro attiecīgos normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma apkarošanu, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 2580/2001, Regulu (EK) Nr. 881/2002 un Direktīvu 2005/60/EK, kā arī jebkādus attiecīgās valsts īstenošanas pasākumus.
2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri nesniedz prasīto informāciju par maksātāju, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, pirms vai nu atsaka jebkādus turpmākus naudas līdzekļu pārskaitījumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai lemj par to, vai ierobežot vai pārtraukt darījumu attiecības ar attiecīgo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.
Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs par šo faktu ziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.
10. pants
Riska novērtējums
Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs iztrūkstošu vai nepilnīgu informāciju par maksātāju ņem vērā kā faktoru, izvērtējot to, vai naudas līdzekļu pārskaitījums vai jebkurš saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Direktīvas 2005/60/EK III nodaļā paredzētajiem pienākumiem par to ir jāziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.
11. pants
Informācijas saglabāšana
Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piecus gadus saglabā visu saņemto informāciju par maksātāju.
IV NODAĻA
STARPNIEKU MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU PIENĀKUMI
12. pants
Informācijas par maksātāju saglabāšana pie pārskaitījuma
Starpnieki maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visa saņemtā naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienotā informācija par maksātāju tiek saglabāta pie pārskaitījuma.
13. pants
Tehniskie ierobežojumi
1. Šis pants attiecas uz gadījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Kopienas un starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Kopienā.
2. Ja vien, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekonstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas, nosūtot naudas līdzekļu pārskaitījumus maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, var izmantot maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, kas neļauj naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienot informāciju par maksātāju.
3. Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs var izmantot sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem vienīgi tad, ja tas šo faktu var paziņot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, vai nu izmantojot ziņojumu apstrādes sistēmu vai maksājumu sistēmu, kas nodrošina šā fakta paziņošanu, vai arī izmantojot citu procedūru, ja abi maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir akceptējuši attiecīgo saziņas veidu vai vienojušies par to.
4. Ja starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, tad tas, saņemot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzēja pieprasījumu, trīs darbadienās pēc pieprasījuma saņemšanas attiecīgajam maksājumu pakalpojuma sniedzējam dara pieejamu visu saņemto informāciju par maksātāju neatkarīgi no tā, vai tā ir pilnīga.
5. Šā panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs piecus gadus saglabā visu saņemto informāciju.
V NODAĻA
VISPĀRĒJI PIENĀKUMI UN ĪSTENOŠANAS PILNVARAS
14. pants
Pienākums sadarboties
Saskaņā ar kārtību, kas noteikta tā atrašanās dalībvalsts tiesību aktos, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pilnībā un nekavējoties atbild uz pieprasījumiem, kurus minētās dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, iesniedz saistībā ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju un ar attiecīgo dokumentāciju.
Neskarot attiecīgās valsts krimināltiesības un pamattiesību aizsardzību, minētās iestādes var šo informāciju izmantot vienīgi nolūkā novērst, izmeklēt vai atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.
15. pants
Sankcijas un uzraudzība
1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas. Tās piemēro no 2007. gada 15. decembra.
2. Dalībvalstis līdz 2007. gada 14. decembrim paziņo Komisijai 1. punktā minētos noteikumus, kā arī iestādes, kas atbildīgas par to piemērošanu, un nekavējoties paziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas iespaido minētos noteikumus.
3. Dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes efektīvi uzrauga šīs regulas prasību ievērošanu un veic vajadzīgos pasākumus tās nodrošināšanai.
16. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja, kas izveidota ar Direktīvu 2005/60/EK, turpmāk – “Komiteja”.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu un ar nosacījumu, ka saskaņā ar šo procedūru pieņemtie īstenošanas pasākumi negroza šīs regulas būtiskos noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
VI NODAĻA
ATKĀPES
17. pants
Nolīgumi ar teritorijām un valstīm, kas nav daļa no Kopienas teritorijas
1. Komisija var atļaut jebkurai dalībvalstij saskaņā ar attiecīgās valsts iekšējo kārtību slēgt nolīgumus ar kādu valsti vai teritoriju, kas nav daļa no Kopienas teritorijas, kā noteikts saskaņā ar Līguma 299. pantu, šajos nolīgumos ietverot atkāpes no šīs regulas, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp šo valsti vai teritoriju un attiecīgo dalībvalsti varētu uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgās dalībvalsts iekšienē.
Šādus nolīgumus var atļaut vienīgi tad, ja:
a) |
attiecīgajai valstij vai teritorijai ir monetārā savienība ar dalībvalsti, tā ir daļa no kādas dalībvalsts valūtas teritorijas vai tā ir parakstījusi monetāro konvenciju ar Eiropas Kopienu, ko pārstāv kāda dalībvalsts; |
b) |
maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecīgajā valstī vai teritorijā tieši vai netieši piedalās šīs dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās; |
c) |
attiecīgā valsts vai teritorija prasa, lai tās jurisdikcijā esošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro tādus pašus noteikumus, kā šajā regulā paredzētie noteikumi. |
2. Dalībvalsts, kas vēlas noslēgt 1. punktā minētos nolīgumus, nosūta pieprasījumu Komisijai un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju.
Kamēr saskaņā ar šajā pantā izklāstīto procedūru nav pieņemts lēmums, naudas līdzekļu pārskaitījumus starp šo dalībvalsti un attiecīgo valsti vai teritoriju no dalībvalsts pieteikuma saņemšanas Komisijā provizoriski uzskata par naudas līdzekļu pārskaitījumiem šīs dalībvalsts iekšienē.
Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda nepieciešamo papildu informāciju.
Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu pieprasījuma izvērtēšanai, tā viena mēneša laikā paziņo par to pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un pārsūta pieprasījumu pārējām dalībvalstīm.
3. Trīs mēnešos no 2. punkta ceturtajā daļā minētās paziņošanas Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par to, vai atļaut attiecīgajai dalībvalstij slēgt šā panta 1. punktā minēto nolīgumu.
Jebkurā gadījumā pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem astoņpadsmit mēnešos no pieteikuma saņemšanas Komisijā.
18. pants
Naudas līdzekļu pārskaitījumi bezpeļņas organizācijām dalībvalsts iekšienē
1. Dalībvalstis var to teritorijā atrodošos maksājumu pakalpojumu sniedzējus atbrīvot no 5. pantā izklāstītajiem pienākumiem attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem organizācijām, kas veic darbības bezpeļņas labdarības, reliģiskos, kultūras, izglītības, sabiedriskos, zinātnes vai brālības nolūkos, ja uz minētajām organizācijām attiecas ziņošanas un ārējās revīzijas prasības vai uzraudzība, ko īsteno valsts iestāde vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem atzīta pašpārvaldes struktūra, ja katrs no šiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem nepārsniedz EUR 150 un ja tos veic vienīgi attiecīgās dalībvalsts iekšienē.
2. Dalībvalstis, kas izmanto šo pantu, paziņo Komisijai pasākumus, ko tās pieņēmušas nolūkā piemērot 1. punktā paredzēto iespēju, tostarp to organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas atbrīvojums, to fizisko personu vārdus, kuras faktiski kontrolē minētās organizācijas, un skaidrojumu par to, kā saraksts tiks atjaunināts. Minēto informāciju dara pieejamu arī iestādēm, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu.
3. Attiecīgā dalībvalsts maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas šajā dalībvalstī, dara zināmu to organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas atbrīvojums.
19. pants
Pārskatīšanas klauzula
1. Komisija 2011 gada 28. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu ar pilnīgu ekonomisko un juridisko izvērtējumu par šīs regulas piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu tās grozīšanai vai atcelšanai.
2. Minētajā ziņojumā īpaši izvērtē šādus jautājumus:
a) |
šīs regulas 3. panta piemērošanu, ņemot vērā turpmāko pieredzi saistībā ar elektroniskās naudas, kā tā definēta Direktīvas 2000/46/EK 1. panta 3. punktā, un citu jaunu maksājumu veidu varbūtēju ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Ja pastāv šādas ļaunprātīgas izmantošanas iespējamība, Komisija iesniedz priekšlikumu šīs regulas grozīšanai; |
b) |
šīs regulas 13. panta piemērošanu, ņemot vērā tehniskos ierobežojumus, kas var liegt pilnīgu informāciju par maksātāju pārsūtīt maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Ja pastāv iespēja šādus tehniskos ierobežojumus novērst, ņemot vērā jaunākās tendences maksājumu jomā un maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecīgās izmaksas, Komisija iesniedz priekšlikumu šīs regulas grozīšanai. |
VII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
20. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet ne agrāk kā 2007. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2006. gada 15. novembrī
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
J. BORRELL FONTELLES
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
P. LEHTOMÄKI
(1) OV C 336, 31.12.2005., 109. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta Atzinums, sniegts 2006. gada 6. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes Lēmums, pieņemts 2006. gada 7. novembrī.
(3) OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1461/2006 (OV L 272, 3.10.2006., 11. lpp.).
(4) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) 1508/2006 (OV L 280, 12.10.2006., 12. lpp.).
(5) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.
(6) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(7) OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp.
(8) OV L 344, 28.12.2001., 13. lpp.
(9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
8.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 345/10 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1782/2006
(2006. gada 20. novembris),
ar ko groza Regulas (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004 attiecībā uz zvejas iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem par dažiem zivju krājumiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 20. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2), un jo īpaši tās 8. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 51/2006 (3) Padome attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām ir noteikusi zvejas iespējas 2006. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur vajadzīgi nozvejas ierobežojumi. |
(2) |
Ņemot vērā tādas starptautiskās saistības attiecībā uz milzu haizivs un baltās haizivs saglabāšanu un aizsardzību kā, piemēram, Konvencija par migrējošo sugu aizsardzību, Konvencija par apdraudēto sugu savvaļas dzīvnieku un augu starptautisko tirdzniecību, jāaizliedz šo sugu haizivju zveja, turēšana uz kuģa, pārkraušana citam kuģim un izkraušana EK ūdeņos un ūdeņos, kas nav EK ūdeņi, kā arī starptautiskajos ūdeņos. |
(3) |
Ņemot vērā pašreizējās merlangu nozvejas līmeni zvejā nepārtikas vajadzībām Ziemeļjūrā, ievērojamu daļu merlangu piezvejas varētu padarīt pieejamu tai kvotai, ar ko nosaka Ziemeļjūras merlangu lietošanu pārtikā, tādējādi nepaaugstinot vispārējās nozvejas iespējas. |
(4) |
Kopienai un Islandei apspriežoties 2006. gada 20. februārī, panāca vienošanos par kvotām Islandes kuģiem, kuri līdz 2006. gada 30. aprīlim izmantos Kopienas kvotu, kas piešķirta atbilstīgi tās nolīgumam ar Dānijas valdību un Grenlandes pašpārvaldi, un par kvotām Kopienas kuģiem, kuri no jūlija līdz decembrim zvejos sarkanasarus Islandes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Šī vienošanās būtu jāietver Kopienas tiesiskajā regulējumā. |
(5) |
Lai garantētu pareizu zvejas piepūles ierobežojumu piemērošanu, būtu jāprecizē definīcija “apgabalā pavadīto dienu skaits” attiecībā uz zvejas piepūli kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar konkrētu krājumu atjaunošanu. |
(6) |
Saistībā ar konkrētu krājumu atjaunošanu būtu jāpārskata veids, kādā paziņo par noteiktu zvejas rīku izmantojumu, uz kuru neattiecina īpašus nosacījumus par to maksimālo dienu skaitu, ko kuģis var pavadīt apgabalā. |
(7) |
Kuģi, kas darbojas saskaņā ar automātiski apturamu licenču sistēmu, būtu jāstimulē selektīvāku zvejas rīku lietošanai Ziemeļjūrā. Tam būtu jāatspoguļojas apgabalā pavadāmo dienu skaita piešķīrumā. |
(8) |
Jāprecizē, ka tad, ja gadā lieto vairāk nekā vienas grupas zvejas rīkus, un tiklīdz jūrā pavadīto dienu kopskaits pārsniedz attiecībā uz konkrētajiem zvejas rīkiem paredzēto dienu skaitu, vairs nedrīkst izmantot nevienu no minētajiem rīkiem. |
(9) |
Piemērojot īpašus nosacījumus, uz kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar jūrasmēles krājumu atjaunošanu Lamanša rietumdaļā, būtu jāattiecina izņēmums par zvejas dienu maksimālo skaitu. Tādēļ būtu jāprecizē attiecīgie noteikumi. |
(10) |
Apgabalā pavadīto dienu skaita definīcijas grozīšana rada nepieciešamību precizēt atkāpi no ziņošanas prasībām attiecībā uz zvejas piepūli kuģiem, kuru zvejas darbība ir saistīta ar jūrasmēles krājumu atjaunošanu Lamanša rietumdaļā. |
(11) |
Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta XII pielikumu Polijai ir tiesības uz siļķu kvotu I un II zonā. Tam būtu jāatspoguļojas licenču un zvejas atļauju daudzuma ierobežojumos. |
(12) |
Būtu jāveic daži redakcionāli uzlabojumi. |
(13) |
Ar Regulu (EK) Nr. 2270/2004 (4) Padome 2005. un 2006. gadam Kopienas zvejas kuģiem ir noteikusi zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem. |
(14) |
Saskaņā ar Kopienas un Norvēģijas 2006. gada 31. janvāra apspriežu rezultātiem un zinātniskajiem ieteikumiem strupdeguna garastes zveja III zonā, arī Norvēģijas ūdeņos, būtu jāierobežo tiktāl, lai tā nepārsniegtu vidējo nozveju laikposmā no 1996. līdz 2003. gadam. Šis grozījums būtu jāiestrādā Regulā (EK) Nr. 2270/2004. |
(15) |
Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 51/2006 un (EK) Nr. 2270/2004, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 51/2006
Regulu (EK) Nr. 51/2006 ar šo groza šādi:
1) |
Regulas 5. pantā pievieno šādu punktu: “8. Kopienas kuģiem visos Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi, ir aizliegts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut citam kuģim un izkraut šādu sugu zivis:
|
2) |
Regulas 7. panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:
|
3) |
Regulas 7. panta 1. punkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:
|
4) |
Regulas 10. pantu papildina ar šādu daļu: “Kopienas kuģi ūdeņos, kuri atrodas Islandes jurisdikcijā, zvejo tikai apgabalā, kas noteikts, ar taisnu līniju palīdzību secīgi savienojot šādas koordinātas: Dienvidrietumu apgabals
Dienvidaustrumu apgabals
|
5) |
Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu: “13. pants Atļauja 1. Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Norvēģijas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo vai Venecuēlas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Farēru salās, atļauj zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas ierobežojumus, kuri noteikti I pielikumā un uz kuriem attiecas 14., 15. un 16. pantā un 19. līdz 25. pantā paredzētie nosacījumi. 2. Trešo valstu kuģiem visos Kopienas ūdeņos ir aizliegts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut citam kuģim un izkraut šādu sugu zivis:
|
6) |
Regulas IA, IB, IIA, IIB, IIC un IV pielikumu groza saskaņā ar tekstu, kas ietverts šīs regulas I pielikumā. |
2. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2270/2004
Regulas (EK) Nr. 2270/2004 pielikumu groza saskaņā ar tekstu, kas ietverts šīs regulas II pielikumā.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2006. gada 20. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. KORKEAOJA
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.
(3) OV L 16, 20.1.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1642/2006 (OV L 308, 8.11.2006., 5. lpp.).
(4) OV L 396, 31.12.2004., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 742/2006 (OV L 130, 18.5.2006., 7. lpp.).
wI PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 51/2006 pielikumus groza šādi:
1) |
IA pielikumā:
|
2) |
Regulas IB pielikumā:
|
3) |
Regulas IIA pielikumā:
|
4) |
Regulas IIB pielikumā:
|
5) |
Regulas IIC pielikumā:
|
6) |
Regulas IV pielikuma I daļu aizstāj ar šādu daļu: “I DAĻA Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas kuģiem, kas zvejo trešās valsts ūdeņos
|
(1) Izņemot paredzamās 2 000 tonnas rūpnieciskās piezvejas.
(2) Var zvejot EK ūdeņos. Nozveja, uz ko attiecas šī kvota, jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
Īpašie noteikumi:
Ievērojot minētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās drīkst zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.
|
Norvēģijas ūdeņi (WHG/*04N-) |
EK |
14 512” |
(3) No tām 16 170 tonnas piešķir Islandei.
(4) Zvejošanai līdz 2006. gada 30. aprīlim.”
(5) Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).
(6) Zvejošanai laika posmā no jūlija līdz decembrim.”
(7) Lietoti tikai 4. un 8. punktā minētie nosaukumi.
(8) Ja pastāv ierobežojumi, piemēro Regulu (EK) Nr. 850/98.
n.a.= neattiecas.”
(9) Tikai 3. punktā minētie nosaukumi.”
(10) Šis piešķīrums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.
(11) Jāizvēlas no 11 licencēm Atlantijas makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62° 00'N.
(12) Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejas veidam “Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.
(13) Šie skaitļi attiecas uz apgabalā esošo kuģu maksimālo skaitu jebkurā laikā.
(14) Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par “Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām”.
(15) Attiecas tikai uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu.”
II PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 2270/2004 pielikuma 2. daļā ierakstu par strupdeguna garasti III zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
“Suga: |
Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris |
Zona: III |
Dānija |
2612 |
|
Vācija |
15 |
|
Zviedrija |
134 |
|
EK |
2 761” |
|
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Padome
8.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 345/24 |
PADOMES LĒMUMS
(2005. gada 18. jūlijs)
par Nolīgumu, ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz attiecībā uz Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību
(2006/871/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, 300. panta 3. punkta pirmo daļu un 300. panta 4. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1)
tā kā:
(1) |
Eiropas Kopiena ir Līgumslēdzēja puse Konvencijā par savvaļas dzīvnieku migrējošo sugu aizsardzību (turpmāk “Bonnas konvencija”) (2) |
(2) |
Bonnas konvencijas IV pants paredz reģionālu nolīgumu noslēgšanu, kas attiecībā uz sugām, kurām ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss (II papildinājumā minētās sugas), būtu jānoslēdz cik drīz vien iespējams. |
(3) |
Būtu nekavējoties jāvelta uzmanība Āfrikas–Eirāzijas gājputnu ceļa ūdensputniem, kuru sugas ir minētas II pielikumā, lai uzlabotu to aizsardzības statusu un iegūtu informāciju pamatotiem vadības lēmumiem. |
(4) |
Bonnas konvencijas Pušu pirmajā konferencē nolēma izstrādāt Nolīgumu par Rietumu Palearktiskā apgabala pīļu dzimtas aizsardzību. Pēc tam tika izstrādāts nolīguma projekts, un tam mainīja nosaukumu, lai ietvertu arī citas migrējošo ūdensputnu sugas. |
(5) |
Jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums, Kopiena ir pieņēmusi Padomes Direktīvu 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (3) un Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (4) |
(6) |
Komisija Kopienas vārdā un saskaņā ar Padomes 1995. gada 7. jūnijā sniegtajām sarunu pamatnorādēm piedalījās sarunās 1995. gada 12.–16. jūnija sanāksmē Hāgā. Šajā sanāksmē vienprātīgi pieņēma Nolīgumu par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (turpmāk “Nolīgums”). |
(7) |
Nolīgumu varēja parakstīt no 1995. gada 16. oktobra. Nolīgumu parakstīja Kopienas vārdā 1997. gada 1. septembrī. Tas stājās spēkā 1999. gada 1. novembrī. |
(8) |
Nolīguma X pants paredz, ka pielikumos izdarītie grozījumi stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc Pušu sanāksmes, kurā tie pieņemti attiecībā uz visām Pusēm, izņemot Puses, kas iesniegušas atrunu saskaņā ar minētā panta 6. punktu. |
(9) |
Nolīguma pielikumos ar rezolūcijām izdarīja grozījumus pirmajā Pušu sanāksmē Keiptaunā, Dienvidāfrikā, 1999. gada novembrī, un otrajā Pušu sanāksmē Bonnā, Vācijā, 2002. gada septembrī. |
(10) |
Nolīgums būtu jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību.
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots norīkot personu vai personas, kam piešķirtas pilnvaras deponēt apstiprināšanas instrumentu Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir šā Nolīguma depozitārijs saskaņā ar tā XVII pantu.
3. pants
1. Attiecība uz jautājumiem, kas ir Kopienas kompetencē, Komisija ar šo ir pilnvarota Kopienas vārdā apstiprināt tos grozījumus Nolīguma pielikumos, kas pieņemti saskaņā ar Nolīguma X. panta 5. punktu.
2. Komisijai šo uzdevumu palīdz veikt īpaša komiteja, ko ieceļ Padome.
3. Atļauja, kas minēta 1. punktā, attiecas tikai uz grozījumiem, kas saskan ar Kopienas tiesību aktiem par savvaļas putnu un to dabisko dzīvotņu aizsardzību un neliek tos pārveidot.
4. Ja grozījumu Nolīguma pielikumos neīstenos attiecīgajos Kopienas tiesību aktos deviņdesmit dienās no tā pieņemšanas Pušu sanāksmē, Komisija, rakstiskā veidā paziņojot depozitārijam saskaņā ar Nolīguma X panta 6. punktu, iesniedz atrunu par šo grozījumu, pirms šā deviņdesmit dienu laikposma beigām. Ja šo grozījumu pēc tam īsteno, Komisija nekavējoties atceļ atrunu.
4. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2005. gada 18. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
M. BECKETT
(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV L 210, 19.7.1982., 10. lpp.
(3) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(4) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
NOLĪGUMS
par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību
LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,
ATGĀDINOT to, ka 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību veicina starptautisku sadarbību, lai aizsargātu migrējošās sugas;
ATGĀDINOT to, ka konvencijas dalībvalstu konferences pirmā sanāksme Bonnā 1985. gada oktobrī konvencijas sekretariātam sniedza norādījumus veikt atbilstīgus pasākumus, lai izstrādātu Nolīgumu par rietumu Palearktikas pīļu dzimtu;
ŅEMOT VĒRĀ to, ka migrējošie ūdensputni ir pasaules bioloģiskās daudzveidības svarīga daļa, kas, ņemot vērā 1992. gada Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Programmas 21 būtību, ir jāaizsargā pašreizējo un turpmāko paaudžu labad;
APZINOTIES ekonomikas, sociālos, kultūras un atpūtas ieguvumus, ko sniedz dažu sugu migrējošo ūdensputnu ieguve, kā arī vides, ekoloģisko, ģenētisko, zinātnisko, estētisko, atpūtas, kultūras, izglītības, sociālo un ekonomisko vērtību, kāda ir ūdensputniem kopumā;
PĀRLIECĪBĀ par to, ka migrējošo ūdensputnu ieguvei jābūt ilgtspējīgai, ņemot vērā visu attiecīgo sugu aizsardzības statusu, kā arī to bioloģiskās īpašības;
APZINOTIES to, ka migrējošie ūdensputni ir īpaši neaizsargāti, jo tie migrē lielos attālumos un ir atkarīgi no mitrāju tīkliem, kuru platības samazinās un kuri noplicinošas cilvēku darbības dēļ degradējas, kā tas minēts 1971. gada Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi;
ATZĪSTOT to, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai apturētu ūdensputnu migrācijas sistēmu Āfrikas–Eirāzijas ģeogrāfiskajā areālā migrējošo ūdensputnu sugu un to dzīvotņu izzušanu;
PĀRLIECĪBĀ par to, ka daudzpusēja nolīguma noslēgšana un tā īstenošana, veicot koordinētas vai saskaņotas darbības, dos ievērojamu ieguldījumu migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībā iespējami efektīvā veidā un nodrošinās arī daudzus papildu ieguvumus daudzām citām dzīvnieku un augu sugām, un
APZINOTIES to, ka šāda nolīguma efektīvai īstenošanai būs jāsniedz palīdzība areāla valstīm ar migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu pētījumiem, mācībām un monitoringu saistītajos jautājumos, palīdzība šo dzīvotņu apsaimniekošanā, kā arī šā nolīguma īstenošanai nepieciešamo zinātnisko un administratīvo iestāžu izveidošanā vai to darbības pilnveidošanā,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
I pants
Darbības joma, definīcijas un interpretācija
1. Šā nolīguma ģeogrāfiskā darbības joma ir Āfrikas–Eirāzijas ūdensputnu migrācijas sistēmu areāls, kā definēts nolīguma 1. pielikumā, turpmāk “Nolīguma darbības zona”.
2. Šajā nolīgumā izmantotas šādas definīcijas:
a) |
“konvencija” ir 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību; |
b) |
“konvencijas sekretariāts” ir saskaņā ar šīs konvencijas IX pantu izveidotā struktūra; |
c) |
“ūdensputni” ir tās putnu sugas, kas vismaz kādā no gada cikla posmiem ir atkarīgas no mitrājiem, kuru izplatības areāls pilnībā vai daļēji atbilst Nolīguma darbības zonai, un ir uzskaitītas šā nolīguma 2. pielikumā; |
d) |
“Nolīguma sekretariāts” ir saskaņā ar šā nolīguma VI panta 7. punkta b) apakšpunktu izveidotā struktūra; |
e) |
“Puses” ir šā nolīguma Puses, ja kontekstā nav norādīts citādi, un |
f) |
“klātesošās un balsojošās Puses” ir Puses, kas piedalās un balso par vai pret; balsošanā atturējušās Puses pie klātesošajām un balsojošajām Pusēm nepieskaita. |
Turklāt terminiem, kas noteikti konvencijas I panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā, pēc analoģijas ir tāda pati nozīme arī šajā nolīgumā.
3. Šis nolīgums ir nolīgums konvencijas IV panta 3. punkta izpratnē.
4. Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. Visas atsauces uz šo nolīgumu ietver atsauces arī uz tā pielikumiem.
II pants
Pamatprincipi
1. Puses veic koordinētus pasākumus, lai saglabātu migrējošo ūdensputnu sugu labvēlīgu aizsardzības statusu vai lai tās līdz šādam statusam atjaunotu. Šim nolūkam tās savu valstu jurisdikcijas satvaros piemēro III pantā noteiktos pasākumus, kā arī īpašas darbības, kas paredzētas šā nolīguma IV pantā noteiktajā rīcības plānā.
2. Īstenojot 1. punktā noteiktos pasākumus, Puses ievēro piesardzības principu.
III pants
Vispārīgi aizsardzības pasākumi
1. Puses veic pasākumus migrējošo ūdensputnu aizsardzībai, īpašu vērību veltot apdraudētajām sugām un sugām, kurām nav labvēlīga aizsardzības statusa.
2. Šajā nolūkā Puses:
a) |
vienojas par vienādi stingru migrējošo ūdensputnu apdraudēto sugu aizsardzību visā Nolīguma areālā, kā noteikts konvencijas III panta 4. un 5. punktā; |
b) |
nodrošina, ka migrējošo ūdensputnu jebkāda veida izmantošana pamatojas uz novērtējumu par jaunākajām zinātnes atziņām saistībā ar to ekoloģiju, un ir ilgtspējīga gan attiecībā uz to sugām, gan ekosistēmām, no kurām tās atkarīgas; |
c) |
savās teritorijās identificē migrējošo ūdensputnu vietas un dzīvotnes, veicina šo vietu aizsardzību, pārvaldību, rehabilitāciju un atjaunošanu sadarbībā ar šā nolīguma IX panta a) un b) punktā uzskaitītajām struktūrām, kas saistītas ar dzīvotņu aizsardzību; |
d) |
koordinē savus pūliņus, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tīkls, kurā ir piemērotas dzīvotnes, vai attiecīgos gadījumos tas tiek atjaunots visā konkrētā migrējošo ūdensputnu areālā, jo īpaši vietās, kurās mitrāji plešas vairāku šā nolīguma Pušu teritorijās; |
e) |
pēta problēmas, ko rada vai var radīt cilvēku darbība, un cenšas īstenot pasākumus stāvokļa uzlabošanai, tostarp dzīvotnes rehabilitāciju un dzīvotnes zaudēšanas kompensācijas pasākumus; |
f) |
sadarbojas ārkārtas situācijās, kurās vajadzīga starptautiski saskaņota rīcība, un identificējot migrējošo ūdensputnu sugas, kas šādās situācijās ir neaizsargātākās, kā arī sadarbojas, lai izstrādātu atbilstīgas ārkārtas procedūras pastiprināta aizsardzības režīma nodrošināšanai šīm sugām un lai atsevišķām Pusēm sagatavotu norādījumus par šādu situāciju novēršanu; |
g) |
aizliedz apzinātu ūdensputnu alohtonu sugu introdukciju vidē un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šādu sugu nejaušu izlaišanu vidē, ja šāda introdukcija vai izlaišana varētu ierobežot savvaļas floras un faunas aizsardzības statusu; gadījumos, kad alohtonu sugu ūdensputni jau ir introducēti, Puses veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka tās varētu apdraudēt autohtonas sugas; |
h) |
ierosina vai atbalsta migrējošo ūdensputnu bioloģijas un ekoloģijas pētījumus, tostarp pētījumu un monitoringa metožu saskaņošanu un attiecīgos gadījumos kopīgas vai sadarbības pētījumu un monitoringa programmas; |
i) |
analizē mācību vajadzības, tostarp migrējošo ūdensputnu apsekošanai, monitoringam, gredzenošanai un mitrāju apsaimniekošanai, lai noteiktu mācību prioritāros jautājumus un jomas un sadarbotos atbilstīgu mācību programmu izstrādāšanā un nodrošināšanā; |
j) |
izstrādā un uztur programmas zināšanu un izpratnes paaugstināšanai par migrējošo ūdensputnu aizsardzības jautājumiem kopumā un jo īpaši saskaņā ar šā nolīguma mērķiem un noteikumiem; |
k) |
veic apmaiņu ar informāciju, kā arī ar pētījumu, monitoringa, aizsardzības un izglītības programmu rezultātiem, un |
l) |
sadarbojas, lai cita citai palīdzētu īstenot šo nolīgumu, jo īpaši ar pētījumiem un monitoringu saistītajos jautājumos. |
IV pants
Rīcības plāns un pamatnostādnes par aizsardzību
1. Rīcības plāns pievienots šā nolīguma 3. pielikumā. Tajā noteiktas darbības, ko Puses veic attiecībā uz prioritārajām sugām un turpmāk minēto pozīciju jautājumos, kas atbilst vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem, kuri noteikti šā nolīguma III pantā:
a) |
sugu aizsardzība; |
b) |
dzīvotņu aizsardzība; |
c) |
cilvēka darbību pārvaldība; |
d) |
pētījumi un monitorings; |
e) |
izglītība un informācija; |
f) |
īstenošana. |
2. Rīcības plānu pārskata katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē, ņemot vērā pamatnostādnes par aizsardzību.
3. Visus rīcības plāna grozījumus apstiprina Pušu sanāksme, ņemot vērā šā nolīguma III panta noteikumus.
4. Pamatnostādnes par aizsardzību iesniedz Pušu sanāksmei apstiprināšanai tās pirmajā sēdē, un tās regulāri pārskata.
V pants
Īstenošana un finansēšana
1. Katra Puse:
a) |
izraugās iestādi vai iestādes šā nolīguma īstenošanai, kuras cita starpā uzrauga visas darbības, kas var ietekmēt to migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusu, kurām šī Puse ir areāla valsts; |
b) |
izraugās kontaktpunktu saziņai ar citām Pusēm un nekavējoties dara zināmu tā nosaukumu un adresi nolīguma sekretariātam, kas tos tūlīt paziņo visām pārējām Pusēm, un |
c) |
sākot ar otro sēdi, visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavo ziņojumu par nolīguma īstenošanas gaitu un jo īpaši norāda par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Šo ziņojumu paraugu nosaka Pušu sanāksmes pirmajā sēdē, un to pēc vajadzības var pārskatīt jebkurā nākamajā Pušu sanāksmes sēdē. Visus ziņojumus iesniedz nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms tās Pušu sanāksmes kārtējās sēdes, kurai attiecīgais ziņojums sagatavots, un nolīguma sekretariāts nekavējoties izplata tā eksemplārus pārējām Pusēm. |
2. |
|
3. Pušu sanāksme ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp ar aizsardzību un pārvaldību saistītā monitoringa, pētījumu, mācību un projektu finansēšanai var izveidot aizsardzības fondu no Pušu brīvprātīgām iemaksām vai citiem avotiem.
4. Ievērojot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, Puses tiek rosinātas nodrošināt mācības un sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību pārējām Pusēm, lai tām palīdzētu īstenot šā nolīguma noteikumus.
VI pants
Pušu sanāksme
1. Šā nolīguma lēmējinstance ir Pušu sanāksme.
2. Apspriežoties ar konvencijas sekretariātu, depozitārs ne vēlāk kā gada laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas sasauc Pušu sanāksmes sēdi. Pēc tam, apspriežoties ar konvencijas sekretariātu, nolīguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi trijos gados, ja vien Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu. Gadījumos, kad tas iespējams, šādas sēdes būtu jārīko saistībā ar kārtējām konvencijas dalībvalstu konferences sēdēm.
3. Pēc vismaz vienas trešdaļas Pušu rakstveida pieprasījuma nolīguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes ārkārtas sēdi.
4. Pušu sanāksmju sēdēs novērotāju statusā var tikt pārstāvēta Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, nolīgumam nepievienojušās valstis un to starptautisko konvenciju sekretariāti, kuras cita starpā ir saistītas ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp to aizsardzību un pārvaldību. Pušu sanāksmes sēdēs novērotāju statusā var būt pārstāvētas arī visas aģentūras un struktūras, kas ir kompetentas šajos aizsardzības jautājumos vai migrējošo ūdensputnu pētījumos, ja pret to nav iebildusi vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu.
5. Tiesības balsot ir tikai Pusēm. Katrai Pusei ir viena balss, bet reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijām, kuras ir šā nolīguma Puses, to kompetencē esošajos jautājumos ir tiesības balsot ar tādu skaitu balsu, kas ir vienāds ar to savu dalībvalstu skaitu, kas ir šā nolīguma Puses. Reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija nebalso, ja šādas tiesības izmanto to dalībvalstis, un otrādi.
6. Ja šajā nolīgumā nav noteikts citādi, Pušu sanāksmes lēmumus pieņem, ievērojot vienprātības principu, bet gadījumos, kad vienprātību panākt nav iespējams, ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu vairākumu.
7. Savā pirmajā sēdē Pušu sanāksme:
a) |
pieņem savu reglamentu, ievērojot vienprātības principu; |
b) |
šā nolīguma VIII pantā noteikto sekretariāta funkciju veikšanai konvencijas sekretariātā izveido nolīguma sekretariātu; |
c) |
izveido šā nolīguma VII pantā paredzēto tehnisko komiteju; |
d) |
apstiprina ziņojumu paraugu, kas jāsagatavo saskaņā ar šā nolīguma V panta 1. punkta c) apakšpunktu, un |
e) |
pieņem kritērijus ārkārtas situācijas noteikšanai, kurā jāveic neatliekami aizsardzības pasākumi, un nosaka kārtību par to, kā uzdot veikt attiecīgos pasākumus. |
8. Visās kārtējās sēdēs Pušu sanāksme:
a) |
izskata migrējošo ūdensputnu un to izdzīvošanai svarīgo dzīvotņu aizsardzības statusa faktiskās un iespējamās izmaiņas, kā arī faktorus, kas var tos ietekmēt; |
b) |
pārskata sasniegto un grūtības, kas radušās šā nolīguma īstenošanā; |
c) |
pieņem budžetu un izskata jautājumus, kas attiecas uz šā nolīguma finansēšanas kārtību; |
d) |
izskata visus jautājumus, kas attiecas uz nolīguma sekretariāta darbību un līdzdalību tehniskajā komitejā; |
e) |
pieņem ziņojumu, kas sniedzams šā nolīguma Pusēm un konvencijas dalībnieku konferencei, un |
f) |
nosaka nākamās sēdes laiku un norises vietu. |
9. Jebkurā savā sēdē Pušu sanāksme drīkst:
a) |
sniegt ieteikumus Pusēm, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai lietderīgiem; |
b) |
noteikt īpašas darbības, kas vajadzīgas, lai uzlabotu šā nolīguma efektivitāti, un, ja vajadzīgs, ārkārtas pasākumus, kas paredzēti šā nolīguma VII panta 4. punktā; |
c) |
izskatīt priekšlikumus un lemt par šā nolīguma grozījumiem; |
d) |
grozīt rīcības plānu saskaņā ar šā nolīguma IV panta 3. punktu; |
e) |
izveidot palīgstruktūras, kuras tā uzskata par vajadzīgām šā nolīguma īstenošanas veicināšanai, jo īpaši darbības koordinācijai ar struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem, konvencijām un nolīgumiem, ar kuriem darbības joma pārklājas ģeogrāfiski vai taksonomiski, un |
f) |
pieņemt lēmumus visos citos ar šā nolīguma īstenošanu saistītajos jautājumos. |
VII pants
Tehniskā komiteja
1. Tehniskajā komitejā ietilpst:
a) |
deviņi eksperti, kas pārstāv dažādus nolīguma darbības zonas reģionus, ievērojot ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu; |
b) |
viens pārstāvis no Dabas un dabas resursu aizsardzības starptautiskās savienības (IUCN), viens pārstāvis no Starptautiskā ūdensputnu un mitrāju pētniecības biroja (IWRB), viens pārstāvis no Starptautiskās medību un savvaļas faunas aizsardzības padomes (CIC), un |
c) |
pa vienam ekspertam no šādām nozarēm – lauku ekonomika, medību saimniecība un vides tiesības. |
Ekspertu izraudzīšanās procedūru, to pilnvaru termiņu un tehniskās komitejas priekšsēdētāja iecelšanas procedūru nosaka Pušu sanāksme. Priekšsēdētājs var apstiprināt ne vairāk kā četrus novērotājus no specializētām starptautiskām starpvaldību un nevalstiskām organizācijām.
2. Ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu, tehniskās komitejas sanāksmes sasauc nolīguma sekretariātam saistībā ar katru Pušu sanāksmes kārtējo sēdi, un vismaz vienreiz Pušu sanāksmes kārtējo sēžu starplaikos.
3. Tehniskā komiteja:
a) |
sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas un informāciju Pušu sanāksmei, un ar nolīguma sekretariāta starpniecību – nolīguma Pusēm; |
b) |
sniedz ieteikumus Pušu sanāksmei par rīcības plānu, nolīguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pētījumiem; |
c) |
katrai Pušu sanāksmes kārtējai sēdei sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko iesniedz nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms Pušu sanāksmes sēdes, un nolīguma sekretariātam tā eksemplāri tūlīt jāizplata Pusēm, un |
d) |
veic visus citus uzdevumus, ko tai uzticējusi Pušu sanāksme. |
4. Ja tehniskās komitejas atzinums liecina par steidzamu vajadzību nekavējoties pieņemt neatliekamus pasākumus vienas vai vairāku migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusa nodrošināšanai, tehniskā komiteja var pieprasīt nolīguma sekretariātam nekavējoties sasaukt attiecīgo Pušu sanāksmi. Šīs Puses pēc tam iespējami drīz rīko sanāksmi, lai nekavējoties izveidotu mehānismu, kas nodrošina šādu īpaši apdraudētu sugu aizsardzību. Gadījumos, kad šādā sanāksmē tiek pieņemti ieteikumi, iesaistītās Puses informē cita citu un Nolīguma sekretariātu par to īstenošanā veiktajiem pasākumiem vai iemesliem, kuru dēļ šie ieteikumi nav īstenojami.
5. Tehniskā komiteja pēc saviem ieskatiem var izveidot darba grupas konkrētu uzdevumu veikšanai.
VIII pants
Nolīguma sekretariāts
Nolīguma sekretariāta funkcijas ir:
a) |
organizēt un apkalpot Pušu sanāksmes sēdes un tehniskās komitejas sanāksmes; |
b) |
izpildīt lēmumus, kurus tam ir norādījusi Pušu sanāksme; |
c) |
sekmēt un koordinēt saskaņā ar nolīgumu veicamo darbību, tostarp rīcības plāna īstenošanu atbilstīgi Pušu sanāksmes pieņemtajiem lēmumiem; |
d) |
sadarboties ar tām nolīguma darbības zonas valstīm, kas nav pievienojušās nolīgumam, un veicināt Pušu sadarbību ar tādām starptautiskām un valstu organizācijām, kuru darbība ir tieši vai netieši saistīta ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, kā arī to aizsardzību un pārvaldību; |
e) |
vākt un izvērtēt informāciju, kas sekmē nolīguma mērķu sasniegšanu un to īstenošanu, un veikt šādas informācijas izplatīšanu; |
f) |
pievērst Pušu sanāksmes uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar šā nolīguma mērķiem; |
g) |
ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms katras Pušu sanāksmes kārtējās sēdes sasaukšanas visām Pusēm izplatīt šā nolīguma V panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu, kā arī tehniskās komitejas ziņojumu eksemplārus kopā ar to ziņojumu eksemplāriem, kuri tam jāiesniedz saskaņā ar šā panta h) punktu; |
h) |
katru gadu un visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavot ziņojumus par sekretariāta darbību un šā nolīguma īstenošanu; |
i) |
administrēt nolīguma budžetu un, ja tāds tiks izveidots, tā aizsardzības fondu; |
j) |
informēt sabiedrību par nolīgumu un tā mērķiem, un |
k) |
veikt citas funkcijas, kas tam var tikt uzticētas saistībā ar šo nolīgumu, vai par ko pieņem lēmumu Pušu sanāksme. |
IX pants
Attiecības ar starptautiskām struktūrām, kas nodarbojas ar migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu jautājumiem
Nolīguma sekretariāts apspriežas:
a) |
regulāri ar konvencijas sekretariātu un vajadzības gadījumos ar struktūrām, kas veic sekretariāta funkcijas ar migrējošiem ūdensputniem saistītiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar konvencijas IV panta 3. un 4. punktu, 1971. gada Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, jo īpaši kā ūdensputnu dzīvotni, 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, 1968. gada Āfrikas Konvenciju par dabas un dabas resursu aizsardzību, 1979. gada Konvenciju par Eiropas savvaļas sugu un dabisko dzīvotņu aizsardzību, 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā Pušu sanāksmes sadarbību ar šo konvenciju pusēm visos jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar rīcības plāna izstrādāšanu un īstenošanu; |
b) |
ar citu atbilstīgu konvenciju un starptautisku tiesību aktu sekretariātiem jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un |
c) |
ar citām organizācijām, kuru kompetencē ietilpst migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzība, tostarp aizsardzība un pārvaldība, kā arī pētniecība, izglītība un informētības veicināšana. |
X pants
Nolīguma grozījumi
1. Grozījumus šajā nolīgumā var izdarīt Pušu sanāksmes gan kārtējās, gan ārkārtas sēdēs.
2. Grozījumu priekšlikumus var iesniegt ikviena Puse.
3. Ierosināto grozījumu tekstu un tā pamatojumu paziņo nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Nolīguma sekretariāts eksemplārus tūlīt nosūta Pusēm. Visas atsauksmes par grozījumu tekstu Puses paziņo nolīguma sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Sekretariāts pēc atsauksmju iesniegšanas pēdējās dienas iespējami drīz Pusēm dara zināmas atsauksmes, kas saņemtas līdz minētajai dienai.
4. Nolīguma grozījumus, izņemot tā pielikuma grozījumus, pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un tie stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas tos akceptējušas, trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā divas trešdaļas nolīguma Pušu grozījuma pieņemšanas dienā deponējušas savus grozījumu akceptēšanas rakstus depozitāram. Attiecībā uz Pusēm, kuras savus akceptēšanas rakstus deponē pēc dienas, kurā savus akceptēšanas rakstus deponējušas divas trešdaļas Pušu, konkrētais grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad tās šos akceptēšanas rakstus deponējušas.
5. Visus papildu pielikumus un pielikumu grozījumus pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un visām Pusēm tie stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc pieņemšanas Pušu sanāksmē, izņemot tās Puses, kas izdarījušas atrunu saskaņā ar šā panta 6. punktu.
6. Šā panta 5. punktā paredzēto deviņdesmit dienu laikā Puses ar rakstveida paziņojumu depozitāram var izdarīt atrunu attiecībā uz papildu pielikumu vai pielikuma grozījumu. Šādu atrunu jebkurā laikā var atsaukt, rakstveidā paziņojot depozitāram, un līdz ar to šāds papildu pielikums vai pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kurā atruna atsaukta.
XI pants
Šā nolīguma ietekme uz starptautiskām konvencijām un tiesību aktiem
1. Šā nolīguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības un saistības, kas izriet no esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem, konvencijām vai nolīgumiem.
2. Šā nolīguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībai saglabāt vai pieņemt stingrākus pasākumus.
XII pants
Domstarpību izšķiršana
1. Visas domstarpības, kas rodas divām vai vairākām Pusēm par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, risina šo strīdīgo pušu sarunās.
2. Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, Puses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt sūdzību Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgā, un sūdzību iesniegušajām Pusēm šīs tiesas lēmums ir saistošs.
XIII pants
Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana, pievienošanās
1. Šo nolīgumu var parakstīt visas areāla valstis neatkarīgi no tā, vai to jurisdikcijā esošās teritorijas atrodas nolīguma darbības zonā, vai arī reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kuras vismaz viens dalībnieks ir areāla valsts:
a) |
parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai |
b) |
parakstot to ar atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar turpmāku ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu. |
2. Šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai Hāgā līdz tā spēkā stāšanās dienai.
3. Šim nolīgumam var pievienoties ikviena areāla valsts vai iepriekš 1. punktā minētā reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija šā nolīguma spēkā stāšanās dienā un pēc tās.
4. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus iesniedz depozitāram.
XIV pants
Stāšanās spēkā
1. Šis nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad vismaz četrpadsmit areāla valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, no kurām vismaz septiņas ir no Āfrikas un septiņas no Eirāzijas kontinenta, šo nolīgumu ir parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai deponējušas savus ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentus saskaņā ar šā nolīguma XIII pantu.
2. Attiecībā uz visām areāla valstīm vai reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo nolīgumu:
a) |
parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu; |
b) |
ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, vai |
c) |
tam pievienojušās pēc dienas, kad areāla valstu un reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju skaits, kas vajadzīgs, lai tas stātos spēkā, ir to parakstījušas bez atrunām vai to ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, šis nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija to ir parakstījusi bez atrunām vai deponējusi savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu. |
XV pants
Atrunas
Šā nolīguma noteikumiem nav piemērojamas vispārīgas atrunas. Tomēr īpašas atrunas valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas var izdarīt, to parakstot bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai arī deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, attiecībā uz jebkuru sugu, uz ko attiecas nolīgums, vai rīcības plāna īpašu noteikumu. Šādu atrunu valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas to iesniegusi, jebkurā laikā var atsaukt, to rakstveidā paziņojot depozitāram; šādai valstij vai organizācijai nav saistoši noteikumi, kas ir atrunas priekšmets, trīsdesmit dienas pēc dienas, kurā tā savu atrunu atsaukusi.
XVI pants
Denonsēšana
Ikviena no Pusēm jebkurā laikā var nolīgumu denonsēt, rakstveidā paziņojot depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis paziņojumu.
XVII pants
Depozitārs
1. Šā nolīguma oriģināleksemplārus arābu, angļu, franču un krievu valodā deponē Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir depozitārs; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Depozitārs šo tekstu apliecinātas kopijas nosūta visām šā nolīguma XIII panta 1. punktā minētajām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kā arī nolīguma sekretariātam, kad tas ir izveidots.
2. Tiklīdz nolīgums stājas spēkā, tā apliecinātu kopiju depozitārs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.
3. Depozitārs informē visas šo nolīgumu parakstījušās vai tam pievienojušās valstis, reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas un nolīguma sekretariātu par:
a) |
katru parakstīšanu; |
b) |
katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās raksta deponēšanu; |
c) |
šā nolīguma spēkā stāšanās dienu, kā arī dienu, kad stājas spēkā iespējamie papildu pielikumi, šā nolīguma vai tā pielikumu grozījumi; |
d) |
atrunām attiecībā uz papildu pielikumiem vai pielikumu grozījumiem; |
e) |
atrunu pieteikumiem un atsaukumiem, un |
f) |
visiem paziņojumiem par šā nolīguma denonsēšanu. |
Depozitārs visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo nolīgumu parakstījušas vai tam pievienojušās, un nolīguma sekretariātam nosūta atrunu, papildu pielikumu, šā nolīguma vai tā pielikumu grozījumu tekstus.
To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.
Hāgā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit piektā gada sešpadsmitajā jūnijā.
1. PIELIKUMS
NOLĪGUMA DARBĪBAS ZONAS DEFINĪCIJA
Nolīguma darbības zonas robežas ir šādas – no Ziemeļpola dienvidu virzienā pa 130°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 75°Z; no turienes uz austrumiem un dienvidaustrumiem cauri Vikonta Melvila pss., Prinča Reģenta upes ietekai, Botnijas līcim, Foksa baseinam, Foksa kanālam un Hudzona līcim līdz punktam Atlantijas okeāna ziemeļrietumos 60°Z, 60°R; no turienes dienvidaustrumu virzienā caur Atlantijas okeāna ziemeļrietumiem līdz punktam 50°Z, 30°R; no turienes pa 30°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 10°Z; no turienes uz dienvidaustrumiem līdz ekvatora 20°R; no turienes dienvidu virzienā pa 20°R ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 40°D; no turienes austrumu virzienā pa 40°D platuma līniju līdz 60°A; no turienes ziemeļu virzienā pa 60°A ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 35°Z; no turienes austrumu – ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz punktam Altaja rietumos 49°Z, 87° 27'A; no turienes ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz Ziemeļu Ledus okeāna krastam 130°A; no turienes ziemeļu virzienā pa 130°A ģeogrāfiskā garuma līniju līdz Ziemeļpolam. Nolīguma darbības zonas kontūras iezīmētas turpmāk norādītajā kartē.
Nolīguma darbības zonas karte
2. PIELIKUMS
ŪDENSPUTNU SUGAS, UZ KURĀM ATTIECAS ŠIS NOLĪGUMS (1)
PINGVĪNU DZIMTA |
|
Spheniscus demersus |
Kapzemes pingvīns |
GĀRGAĻU DZIMTA |
|
Gavia stellata |
Brūnkakla gārgale |
Gavia arctica |
Melnkakla gārgale |
Gavia immer |
Melngalvas gārgale |
Gavia adamsii |
Dzeltenknābja gārgale |
DŪKURU DZIMTA |
|
Tachybaptus ruficollis |
Mazais dūkuris |
Podiceps cristatus |
Cekuldūkuris |
Podiceps grisegena |
Pelēkvaigu dūkuris |
Podiceps auritus |
Ragainais dūkuris |
Podiceps nigricollis |
Melnkakla dūkuris |
PELIKĀNU DZIMTA |
|
Pelecanus onocrotalus |
Sārtais pelikāns |
Pelecanus rufescens |
Āfrikas pelikāns |
Pelecanus crispus |
Cirtainais pelikāns |
SULLU DZIMTA |
|
Sula (Morus) capensis |
Kapzemes sulla |
JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA |
|
Phalacrocorax coronatus |
Vainaga jūras krauklis |
Phalacrocorax pygmaeus |
Mazais jūras krauklis, pundurūdenis |
Phalacrocorax neglectus |
Piekrastes jūras krauklis |
Phalacrocorax carbo |
Jūras krauklis |
Phalacrocorax nigrogularis |
Sokotras jūras krauklis |
Phalacrocorax capensis |
Kapzemes jūras krauklis |
GĀRŅU DZIMTA |
|
Egretta ardesiaca |
Melnais gārnis |
Egretta vinaceigula |
Rudrīkles gārnis |
Egretta garzetta |
Zīda gārnis jeb mazais baltais gārnis |
Egretta gularis |
Rifu gārnis |
Egretta dimorpha |
Maskarenu gārnis |
Ardea cinerea |
Zivju gārnis, dzēse |
Ardea melanocephala |
Melnkakla gārnis |
Ardea purpurea |
Rudais gārnis |
Casmerodius albus |
(Lielais) baltais gārnis jeb Sudrabgārnis |
Mesophoyx intermedia |
Vidējais gārnis |
Bubulcus ibis |
Lopu gārnis |
Ardeola ralloides |
Dzeltenais gārnis |
Ardeola idae |
Zilknābja gārnis |
Ardeola rufiventris |
Tumšais gārnis |
Nycticorax nycticorax |
Nakts gārnis |
Ixobrychus minutus |
Mazais dumpis |
Ixobrychus sturmii |
Pundurdumpis |
Botaurus stellaris |
Lielais dumpis |
STĀRĶU DZIMTA |
|
Mycteria ibis |
Āmrijstārķis |
Anastomus lamelligerus |
Āfrikas spraugknābis |
Ciconia nigra |
Melnais stārķis |
Ciconia abdimii |
Lietus stārķis |
Ciconia episcopus |
īskapstārķis |
Ciconia ciconia |
Baltais stārķis |
Leptioptilos crumeniferus |
Marabū |
TUPEĻKNĀBJU DZIMTA |
|
Balaeniceps rex |
Tupeļknābis |
IBISU DZIMTA |
|
Plegadis falcinellus |
Brūnais ibiss |
Geronticus eremita |
Klinšu ibiss |
Threskiornis aethiopicus |
Svētais ibiss |
Platalea leucorodia |
Karošknābis |
Platalea alba |
Āfrikas karošknābis |
FLAMINGO DZIMTA |
|
Phoenicopterus ruber |
Sārtais flamingo |
Phoenicopterus minor |
Mazais flamingo |
PĪĻU DZIMTA |
|
Dendrocygna bicolor |
Rūsganā svilpējzoss |
Dendrocygna viduata |
Baltvaigu svilpējzoss |
Thalassornis leuconotus |
Dūkurpīle |
Oxyura leucocephala |
Baltgalvas zilknābis |
Oxyura maccoa |
Āfrikas zilknābis |
Cygnus olor |
Paugurknābja gulbis |
Cygnus cygnus |
Ziemeļu gulbis |
Cygnus columbianus |
Mazais gulbis |
Anser brachyrhynchus |
Īsknābja zoss |
Anser fabalis |
Sējas zoss |
Anser albifrons |
Baltpieres zoss |
Anser erythropus |
Mazā zoss |
Anser anser |
Meža zoss |
Branta leucopsis |
Baltvaigu zoss |
Branta bernicla |
Melngalvas zoss |
Branta ruficollis |
Sarkankakla zoss |
Alopochen aegyptiacus |
Ēģiptes zoss, Nīlas zoss |
Tadorna ferruginea |
Rudā dižpīle |
Tadorna cana |
Kapzemes dižpīle |
Tadorna tadorna |
Sāmsalas dižpīle |
Plectropterus gambensis |
Piešspārnu zoss |
Sarkidiornis melanotos |
Paugurknābja pīle |
Nettapus auritus |
Āfrikas pundurzoss |
Anas penelope |
Baltvēderis, svūkšķis |
Anas strepera |
Pelēkā pīle |
Anas crecca |
Krīklis, kriķis |
Anas capensis |
Kapzemes krīklis |
Anas platyrhynchos |
Meža pīle, mercene |
Anas undulata |
Dzeltenknābja pīle |
Anas acuta |
Garkaklis |
Anas erythrorhyncha |
Sarkanknābja pīle |
Anas hottentota |
Hotentotu krīklis |
Anas querquedula |
Prīkšķe |
Anas clypeata |
Platknābis |
Marmaronetta angustirostris |
Marmorpīle |
Netta rufina |
Lielgalvis |
Netta erythrophthalma |
Dienvidu lielgalvis |
Aythya ferina |
Brūnkaklis |
Aythya nyroca |
Baltacis |
Aythya fuligula |
Cekulpīle |
Aythya marila |
Ķerra |
Somateria mollissima |
Lielā pūkpīle |
Somateria spectabilis |
Krāšņā pūkpīle |
Polysticta stelleri |
Stellera pūkpīle |
Clangula hyemalis |
Kākaulis, kaupa |
Melanitta nigra |
Melnā pīle |
Melanitta fusca |
Tumšā pīle, jūras teteris |
Bucephala clangula |
Gaigala |
Mergellus albellus |
Mazā gaura |
Mergus serrator |
Garknābja gaura |
Mergus merganser |
Lielā gaura |
DZĒRVJU DZIMTA |
|
Balearica pavonina |
Tumšā vainagdzērve |
Balearica regulorum |
Pelēkā vainagdzērve |
Grus leucogeranus |
Baltā dzērve |
Grus virgo |
Mazā dzērve |
Grus paradisea |
Paradīzes dzērve |
Grus carunculatus |
Sekstainā dzērve |
Grus grus |
Dzērve |
DUMBRCĀĻU DZIMTA |
|
Sarothrura elegans |
Punktainā cekulaste |
Sarothrura boehmi |
Bēma cekulaste |
Sarothrura ayresi |
Baltspārnu cekulaste |
Rallus aquaticus |
Dumbrcālis |
Rallus caerulescens |
Āfrikas dumbrcālis |
Crecopsis egregia |
Āfrikas grieze |
Crex crex |
Grieze |
Amaurornis flavirostris |
Melnais ormanītis |
Porzana parva |
Mazais ormanītis |
Porzana pusilla |
Ceru ormanītis |
Porzana porzana |
Ormanītis |
Aenigmatolimnas marginalis |
Svītrainais ormanītis |
Porphyrio alleni |
Mazā sultānvistiņa |
Gallinula chloropus |
Ūdensvistiņa |
Gallinula angulata |
Mazā ūdensvistiņa |
Fulica cristata |
Paugurknābja laucis |
Fulica atra |
Laucis, pops |
KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA |
|
Dromas ardeola |
Krabju tārtiņš |
JŪRAS ŽAGATU DZIMTA |
|
Haematopus ostralegus |
Jūras žagata |
Haematopus moquini |
Kapzemes jūras žagata |
ĪLENKNĀBJU DZIMTA |
|
Himantopus himantopus |
Garstilbis |
Recurvirostra avosetta |
Avozeta, īlenknābis |
LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES) |
|
Burhinus senegalensis |
Senegālas lielacis |
BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES) |
|
Pluvianus aegyptius |
Krokodilputns |
Glareola pratincola |
Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš |
Glareola nordmanni |
Melnspārnu bezdelīgtārtiņš |
Glareola ocularis |
Madagaskaras bezdelīgtārtiņš |
Gareola nuchalis |
Tumšais bezdelīgtārtiņš |
Glareola cinerea |
Pelēkais bezdelīgtārtiņš |
TĀRTIŅU DZIMTA |
|
Pluvialis apricaria |
Dzeltenais tārtiņš |
Pluvialis fulva |
Tundras tārtiņš |
Pluvialis squatarola |
Jūras ķīvīte |
Charadrius hiaticula |
Smilšu tārtiņš |
Charadrius dubius |
Upes tārtiņš |
Charadrius pecuarius |
Ganību tārtiņš |
Charadrius tricollaris |
Trejkrāsu tārtiņš |
Charadrius forbesi |
Tumšais tārtiņš |
Charadrius pallidus |
Palsais tārtiņš |
Charadrius alexandrinus |
Jūras tārtiņš |
Charadrius marginatus |
Baltpieres tārtiņš |
Charadrius mongolus |
Kalnu tārtiņš |
Charadrius leschenaultii |
Tuksneša tārtiņš |
Charadrius Āzijaticus |
Kaspijas tārtiņš |
Eudromias morinellus |
Morinella tārtiņš |
Vanellus vanellus |
Ķīvīte |
Vanellus spinosus |
Baltvaigu ķīvīte |
Vanellus albiceps |
Baltgalvas ķīvīte |
Vanellus senegallus |
Āfrikas lēverķīvīte |
Vanellus lugubris |
Savannas ķīvīte |
Vanellus melanopterus |
Melnspārnu ķīvīte |
Vanellus coronatus |
Vainagķīvīte |
Vanellus superciliosus |
Brūnkrūšu ķīvīte |
Vanellus gregarius |
Stepes ķīvīte |
Vanellus leucurus |
Baltastes ķīvīte |
SLOKU DZIMTA |
|
Scolopax rusticola |
Sloka |
Gallinago stenura |
Adatastes mērkaziņa |
Gallinago media |
Ķikuts |
Gallinago gallinago |
Mērkaziņa |
Lymnocryptes minimus |
Vistilbe |
Limosa limosa |
Melnā puskuitala |
Limosa lapponica |
Sarkanā puskuitala |
Numenius phaeopus |
Lietuvainis |
Numenius tenuirostris |
Tievknābja kuitala |
Numenius arquata |
Kuitala |
Tringa erythropus |
Tumšā tilbīte |
Tringa totanus |
Pļavu tilbīte |
Tringa stagnatilis |
Dīķu tilbīte |
Tringa nebularia |
Lielā tilbīte |
Tringa ochropus |
Meža tilbīte |
Tringa glareola |
Purva tilbīte |
Tringa cinerea |
Pelēkā tilbīte, terekija |
Tringa hypoleucos |
Upes tilbīte |
Arenaria interpres |
Akmeņtārtiņš |
Calidris tenuirostris |
Garknābja šņibītis |
Calidris canutus |
Lielais šņibītis |
Calidris alba |
Gaišais šņibītis |
Calidris minuta |
Trulītis |
Calidris temminckii |
Teminka jeb pelēkais šņibītis |
Calidris maritima |
Jūras šņibītis |
Calidris alpina |
Parastais šņibītis |
Calidris ferruginea |
Līkšņibītis |
Limicola falcinellus |
Dūņšņibītis |
Philomachus pugnax |
Gugatnis |
Phalaropus lobatus |
Šaurknābja pūslītis |
Phalaropus fulicaria |
Platknābja pūslītis |
KAIJU DZIMTA |
|
Larus leucopthalmus |
Baltacu kaija |
Larus hemprichii |
Tumšā kaija |
Larus canus |
Kajaks |
Larus audouinii |
Oduāna kaija |
Larus marinus |
Melnspārnu kaija |
Larus dominicanus |
Aļģu kaija |
Larus hyperboreus |
Lielā polārkaija |
Larus glaucoides |
Mazā polārkaija |
Larus argentatus |
Sudrabkaija |
Larus heuglini |
Tundras kaija |
Larus armenicus |
Armēnijas kaija |
Larus cachinnans |
Kaspijas kaija |
Larus fuscus |
Reņģu kaija |
Larus ichthyaetus |
Zivju kaija |
Larus cirrocephalus |
Pelēkgalvas kaija |
Larus hartlaubii |
Kapzemes kaija |
Larus ridibundus |
Lielais ķīris |
Larus genei |
Tievknābja kaija |
Larus melanocephalus |
Melngalvas kaija |
Larus minutus |
Mazais ķīris |
Xema sabini |
Šķeltastes kaija |
Sterna nilotica |
Kāpu zīriņš |
Sterna caspia |
Lielais zīriņš |
Sterna maxima |
Karaliskais zīriņš |
Sterna bengalensis |
Mazais cekulzīriņš |
Sterna bergii |
Lielais cekulzīriņš |
Sterna sandvicensis |
Cekulzīriņš |
Sterna dougallii |
Sārtais zīriņš |
Sterna vittata |
Antarktikas zīriņš |
Sterna hirundo |
Upes zīriņš |
Sterna paradisaea |
Jūras zīriņš |
Sterna albifrons |
Mazais zīriņš |
Sterna saundersi |
Arābijas zīriņš |
Sterna balaenarum |
Melnknābja zīriņš |
Sterna repressa |
Sarkanās jūras zīriņš |
Chlidonias hybridus |
Baltvaigu zīriņš |
Chlidonias leucopterus |
Baltspārnu zīriņš |
Chlidonias niger |
Melnais zīriņš |
SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA |
|
Rynchops flavirostris |
Āfrikas smēlējzīriņš |
(1) Kā pieņemts Pušu sanāksmes otrajā sēdē 2002. gada 25.–27. septembrī Bonnā, Vācijā.
3. PIELIKUMS
RĪCĪBAS PLĀNS (1)
1. Piemērošanas joma
1.1. Šis rīcības plāns attiecas uz šā pielikuma 1. tabulā (turpmāk tekstā “1. tabula”) uzskaitītajām migrējošo ūdensputnu populācijām.
1.2. Minētā 1. tabula ir šā pielikuma neatņemama sastāvdaļa. Visas norādes uz šo rīcības plānu ietver arī atsauci uz 1. tabulu.
2. Sugu aizsardzība
2.1. Juridiskie pasākumi
2.1.1. Puses, kurām ir 1. tabulas A ailē uzskaitītās populācijas, nodrošina šo populāciju aizsardzību saskaņā ar šā nolīguma III panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs Puses jo īpaši un saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu:
a) |
savās teritorijās aizliedz šo populāciju putnu iegūšanu un to olu vākšanu; |
b) |
aizliedz apzinātu šo populāciju traucēšanu, ciktāl šāda traucēšana var būt svarīga attiecīgās populācijas aizsardzībai, un |
c) |
aizliedz minēto populāciju putnu un to olu valdījumu, izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kurš noteikts saskaņā ar iepriekšminēto a) apakšpunktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu atpazīstamām daļām vai to izstrādājumiem. |
Izņēmuma kārtā populācijām, kas A ailē uzskaitītas tikai 2. un 3. kategorijā un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla, sen iedibināta prakse. Šādu ilgtspējīgu izmantošanu veic atbilstīgā starptautiskā līmenī saistībā ar sugu rīcības plāna īpašiem noteikumiem.
2.1.2. Puses, kurām ir 1. tabulā uzskaitītās populācijas, reglamentē visu to populāciju putnu iegūšanu un olu vākšanu, kas uzskaitītas 1. tabulas B ailē. Šādu juridisko pasākumu mērķis ir uzturēt šīs populācijas vai veicināt to atjaunošanos līdz labvēlīgam aizsardzības statusam, un, izmantojot jaunākās atziņas par populāciju dinamiku, nodrošināt to, ka šo populāciju iegūšana vai cita veida izmantošana ir ilgtspējīga. Šajos juridiskajos pasākumos saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu paredz:
a) |
aizliegumu dažādos to reproduktīvā cikla posmos, mazuļu audzēšanas laikā un putnu atgriešanās laikā ligzdošanas vietās attiecīgo populāciju putnu izmantošanu, ja tai ir nevēlama ietekme uz konkrētās populācijas aizsardzības statusu; |
b) |
izmantošanas veidu reglamentējumu; |
c) |
izmantošanas ierobežojumu noteikšanu gadījumos, kad tas vajadzīgs, un atbilstīgas pārbaudes nodrošināšanu par to, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti, un |
d) |
aizliegumu attiecībā uz šo populāciju putnu un to olu valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kas noteikts saskaņā ar šo punktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu daļām. |
2.1.3. Neatkarīgi no konvencijas III panta 5. punkta noteikumiem Puses var noteikt atbrīvojumus no aizliegumiem, kas minēti 2.1.1. un 2.1.2. punktā, ja nav cita piemērota risinājuma, šādiem nolūkiem:
a) |
lai novērstu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, ūdeņiem un zivsaimniecībai; |
b) |
gaisa satiksmes drošības vai citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ; |
c) |
pētniecībai un izglītībai, reintrodukcijai, kā arī audzēšanai minētajām vajadzībām; |
d) |
lai, ievērojot stingri kontrolējamus nosacījumus, īpašos gadījumos un ierobežotā apjomā atļautu neliela skaita noteiktu sugu putnu ķeršanu un turēšanu vai citu saprātīgu izmantošanu, un |
e) |
konkrēto populāciju vairošanās vai aizsardzības veicināšanai. |
Šādi izņēmumi ir precīzi saturā, tiem ir teritoriāli un laikā ierobežoti, un tos neizmanto, lai kaitētu 1. tabulā uzskaitītajām populācijām. Puses iespējami drīz informē nolīguma sekretariātu par visiem izņēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo noteikumu.
2.2. Rīcības plāni par atsevišķām sugām
2.2.1. Puses sadarbojas, lai izstrādātu un īstenotu starptautiskus rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kas 1. tabulas A ailē uzskaitītas 1. kategorijā kā prioritāras, un par populācijām, kas 1. tabulas A ailē apzīmētas ar zvaigznīti. Nolīguma sekretariāts koordinē šo plānu izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu.
2.2.2. Puses sagatavo un īsteno valsts rīcības plānus par konkrētu sugu populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulas A ailē, lai uzlabotu to vispārējo aizsardzības statusu. Šajā rīcības plānā iekļauj īpašus noteikumus par populācijām, kas apzīmētas ar zvaigznīti. Ja vajadzīgs, jāņem vērā problēmas, kas saistītas ar putnu nejaušu nomedīšanu tādēļ, ka mednieki nepareizi identificējuši to sugu.
2.3. Ārkārtas pasākumi
Puses visos iespējamajos un vajadzīgajos gadījumos cieši sadarbojas, izstrādājot un īstenojot ārkārtas pasākumus attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām, ja kādā nolīguma darbības zonas vietā tām izveidojas ārkārtīgi nelabvēlīgi vai apdraudoši apstākļi.
2.4. Reintrodukcija
Puses ievēro vislielāko piesardzību, reintroducējot 1. tabulā uzskaitītās populācijas tajās to tradicionālās izplatības areāla vietās, kurās to vairāk nav. Tās cenšas izstrādāt un ievērot precīzu reintrodukcijas plānu, kas pamatots ar attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem. Reintrodukcijas plāniem vajadzētu būt sastāvdaļai valstu un, attiecīgos gadījumos, starptautiskos rīcības plānos par atsevišķām sugām. Reintrodukcijas plānā vajadzētu būt ietekmes uz vidi novērtējumam, un to padara plaši pieejamu. Puses iepriekš informē nolīguma sekretariātu par visām 1. tabulā norādīto populāciju reintrodukcijas programmām.
2.5. Introdukcija
2.5.1. Puses, ja uzskata par vajadzīgu, aizliedz alohontu sugu dzīvnieku un augu introdukciju, kas var kaitēt 1. tabulā minētajām populācijām.
2.5.2. Puses, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt piemērotu piesardzības pasākumu ievērošanu, lai novērstu sagūstītu alohontu putnu sugu nejaušu nokļūšanu savvaļas apstākļos.
2.5.3. Puses vajadzīgajā apjomā veic piemērotus pasākumus, tostarp iegūšanu, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad alohtonas sugas vai to hibrīdi viņu teritorijās jau ir introducēti, tie neapdraudētu 1. tabulā minētās populācijas.
3. Dzīvotnes aizsardzība
3.1. Dzīvotņu reģistri
3.1.1. Puses, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, izstrādā un publicē savās teritorijās esošās 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamo dzīvotņu reģistrus.
3.1.2. Puses kā prioritāru jautājumu cenšas noteikt visas 1. tabulā minētajām populācijām vajadzīgās valsts un starptautiskas nozīmes apmešanās vietas.
3.2. Areāla aizsardzība
3.2.1. Puses cenšas turpināt izveidot aizsargājamās teritorijas, lai aizsargātu 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamās dzīvotnes, izstrādā un īsteno šādu teritoriju apsaimniekošanas plānus.
3.2.2. Puses cenšas nodrošināt īpašu aizsardzību tādiem mitrājiem, kas atbilst starptautiski pieņemtiem kritērijiem par to starptautisku nozīmi.
3.2.3. Puses cenšas nodrošināt saprātīgu un ilgtspējīgu savās teritorijās esošo mitrāju izmantošanu. Jo īpaši tās cenšas novērst 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu degradāciju un zaudēšanu, ieviešot atbilstīgus noteikumus vai standartus un kontroles pasākumus. Tās konkrēti cenšas:
a) |
visos iespējamajos gadījumos nodrošināt, ka tiek ievēroti obligātie ierobežojumi, kuri attiecas uz lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanu, kaitēkļu apkarošanas procedūrām un notekūdeņu attīrīšanu, kas atbilst starptautiski noteiktām normām, lai iespējami samazinātu kaitīgo ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un |
b) |
sagatavot un izplatīt informatīvus materiālus attiecīgās valodās, kurās aprakstīti šie spēkā esošie noteikumi, standarti un kontroles pasākumi, kā arī to labvēlīgā ietekme uz cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem. |
3.2.4. Puses cenšas izstrādāt ekosistēmu pieejai atbilstīgas stratēģijas 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu aizsardzībai, tostarp arī tādu populāciju dzīvotņu aizsardzībai, kas ir teritoriāli izkliedētas.
3.3. Rehabilitācija un atjaunošana
Puses gadījumos, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, cenšas atjaunot teritorijas, kas kādreiz bijušas 1. tabulā minētajām populācijām svarīgas.
4. Cilvēka darbības pārvaldība
4.1. Medības
4.1.1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka to tiesību aktos, kuri attiecas uz medībām, tiktu īstenots ilgtspējīgas izmantošanas princips, kas paredzēts šajā rīcības plānā, ņemot vērā visu attiecīgo ūdensputnu populāciju ģeogrāfiskās izplatības areālu un to dzīves vēsturiskos rādītājus.
4.1.2. Puses pastāvīgi informē nolīguma sekretariāts par saviem tiesību aktiem, kas attiecas uz 1. tabulā minēto populāciju medībām.
4.1.3. Puses sadarbojas, lai izstrādātu ticamu un saskaņotu sistēmu medību datu vākšanai, kas vajadzīga, lai novērtētu 1. tabulā minēto populāciju gadskārtējo izmantošanas apjomu. Tās sniedz nolīguma sekretariātam vērtējumus par katras populācijas izmantošanas gada kopējo apjomu, ja šādi dati ir pieejami.
4.1.4. Puses līdz 2000. gadam cenšas izskaust svina skrošu izmantošanu medībām mitrājos.
4.1.5. Puses izstrādā un īsteno pasākumus saindētas ēsmas izmantošanas samazināšanai un iespējami pilnīgai izskaušanai.
4.1.6. Puses izstrādā un īsteno pasākumus nelikumīgas ieguves samazināšanai un to iespējami pilnīgai izskaušanai.
4.1.7. Attiecīgos gadījumos Puses veicina mednieku apvienošanos vietēja, valsts un starptautiska līmeņa klubos vai organizācijās, lai koordinētu to darbību un palīdzētu nodrošināt ilgtspēju.
4.1.8. Puses attiecīgos gadījumos sekmē prasības ieviešanu par mednieku kvalifikācijas pārbaudēm, tajās citu jautājumu starpā paredzot putnu pazīšanu.
4.2. Ekotūrisms
4.2.1. Puses attiecīgos gadījumos, izņemot aizsargājamo areālu centrālo daļu, veicina kopīgu programmu izstrādāšanu visiem interesentiem, lai attīstītu saudzējošu un lietderīgu ekotūrismu mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas.
4.2.2. Puses sadarbībā ar kompetentām starptautiskajām organizācijām cenšas novērtēt izmaksas, ieguvumus un citas sekas, ko var radīt ekotūrisms konkrētos mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas. Visu šādu novērtējumu rezultātus tās dara zināmus nolīguma sekretariātam.
4.3. Cilvēka cita veida darbības
4.3.1. Puses novērtē paredzēto projektu ietekmi, kuri var radīt konfliktus starp 3.2. punktā minētajās teritorijās esošajām populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulā, un cilvēku interesēm, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību.
4.3.2. Puses cenšas vākt informāciju par zaudējumiem, jo īpaši par kaitējumu kultūraugu sējumiem un zivsaimniecībai, ko rada 1. tabulā minētās populācijas, un šos rezultātus paziņo nolīguma sekretariātam.
4.3.3. Izmantojot citur pasaulē gūto pieredzi, Puses sadarbojas, lai noteiktu piemērotus zaudējumu samazināšanas paņēmienus, vai samazinātu zaudējumu ietekmi, jo īpaši uz kultūraugu sējumiem un zivsaimniecību, ko radījušas 1. tabulā minētās populācijas.
4.3.4. Puses sadarbojas, lai izstrādātu rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kuras rada ievērojamus zaudējumus – jo īpaši kultūraugu sējumos un zivsainiecībā. Nolīguma sekretariāts koordinē šādu plānu izstrādāšanu un saskaņošanu.
4.3.5. Puses iespējami veicina augstu vides standartu ievērošanu tā, lai, projektējot un ceļot būves, samazinātu to ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām. Tās ņem vērā pasākumus esošo būvju ietekmes samazināšanai gadījumos, kad kļūst acīmredzams, ka tām ir negatīva ietekme uz konkrētām populācijām.
4.3.6. Gadījumos, kad cilvēku darbība apdraud 1. tabulā minēto ūdensputnu populāciju aizsardzību, Pusēm būtu jācenšas veikt pasākumus šādu draudu samazināšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš problēmām saistībā ar cilvēku radītu taucējumu kolonijās mītošu ūdensputnu ligzdošanas vietās, jo īpaši, ja tās atrodas populārās brīvdabas atpūtas vietās. Piemēroti pasākumi šādos gadījumos cita starpā var būt traucējumu neskartu zonu izveidošana aizsargājamajās teritorijās, kurām publiska pieejamība nav atļauta.
5. Pētniecība un monitorings
5.1. Puses cenšas veikt tādu nepietiekami izpētītu teritoriju apsekošanu, kurās var būt ievērojamas 1. tabulā minēto populāciju koncentrācijas. Šādu apsekojumu rezultāti ir plaši izplatāmi.
5.2. Puses cenšas veikt 1. tabulā minēto populāciju monitoringu. Šāda monitoringa rezultātus publicē vai nosūta atbilstīgām starptautiskām organizācijām, lai dotu iespējas sagatavot pārskatus par populāciju statusu un tendencēm.
5.3. Puses sadarbojas, lai uzlabotu putnu populāciju tendenču mērījumus kā kritēriju šo populāciju statusa raksturošanai.
5.4. Puses sadarbojas, lai noteiktu visu 1. tabulā minēto populāciju migrācijas maršrutus, izmantojot esošās ziņas par vairošanās un nevairošanās periodu sadalījumu un skaitīšanas rezultātus, kā arī piedaloties saskaņotās gredzenošanas programmās.
5.5. Puses cenšas ierosināt un atbalstīt kopīgus pētījumu projektus par 1. tabulā minēto populāciju ekoloģiju, populāciju dinamiku un to dzīvotnēm, lai noteiktu to īpašās prasības, kā arī piemērotākos to aizsardzības un resursu pārvaldības paņēmienus.
5.6. Puses cenšas veikt pētījumus par mitrāju zaudēšanas, degradācijas un traucējumu ietekmi uz tādu mitrāju ekosistēmas potenciālo ietilpību, ko izmanto 1. tabulā minētās populācijas, un šo populāciju migrācijas modeļiem.
5.7. Puses cenšas veikt pētījumus par medību un tirdzniecības ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un šo izmantošanas veidu nozīmi vietējā un valsts tautsaimniecībā.
5.8. Puses cenšas sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un atbalstīt pētījumu un monitoringa projektus.
6. Izglītība un informācija
6.1. Puses gadījumos, kad tas nepieciešams, organizē mācību programmas, lai nodrošinātu, ka par šā rīcības plāna īstenošanu atbildīgajam personālam ir atbilstīgas zināšanas tā pienācīgai īstenošanai.
6.2. Puses sadarbojas savstarpēji un ar nolīguma sekretariātu, lai izstrādātu mācību programmas un veiktu resursu materiālu apmaiņu.
6.3. Puses cenšas izstrādāt programmas, informatīvos materiālus un paņēmienus plašas sabiedrības informētības paaugstināšanai par šā rīcības plāna mērķiem, noteikumiem un tā saturu. Saistībā ar to īpašu vērību veltī cilvēkiem, kas dzīvo svarīgāko mitrāju teritorijā vai to apkārtnē, šo mitrāju izmantotājiem (medniekiem, zvejniekiem, tūristiem u. c.), vietējām pašvaldībām un citiem lēmējiem.
6.4. Puses 1. tabulā minēto populāciju aizsardzībai cenšas īstenot īpašas sabiedrības informētības veicināšanas kampaņas.
7. Īstenošana
7.1. Īstenojot šo rīcības plānu, Puses vajadzības gadījumos dod priekšroku 1. tabulas A ailē minētajām populācijām.
7.2. Ja attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām vienas Puses teritorijā ir vairākas vienas sugas populācijas, šī Puse veic aizsardzības pasākumus populācijai vai populācijām, kurām aizsardzības statuss ir vissliktākais.
7.3. Lai palīdzētu Pusēm šo rīcības plānu īstenot, nolīguma sekretariāts sadarbībā ar tehnisko komiteju un ar areāla valstu ekspertu palīdzību koordinē aizsardzības pamatnostādņu izstrādāšanu saskaņā ar šā nolīguma IV panta 4. punktu. Nolīguma sekretariāts gadījumos, kad tas iespējams, nodrošina to saskaņotību ar pamatnostādnēm, kas apstiprinātas atbilstīgi citiem starptautiskiem tiesību aktiem. Šīs pamatnostādnes par aizsardzību vērstas uz ilgtspējīgas izmantošanas principa ieviešanu. Tās, cita starpā, attiecas uz:
a) |
rīcības plāniem par atsevišķām sugām; |
b) |
ārkārtas pasākumiem; |
c) |
vietu apsekojumu sagatavošanu un dzīvotņu pārvaldības metodēm; |
d) |
medību praksi; |
e) |
tirdzniecību ar ūdensputniem; |
f) |
tūrismu; |
g) |
kultūraugu sējumu bojājumu samazināšanu, un |
h) |
ūdensputnu monitoringa protokolu. |
7.4. Nolīguma sekretariāts, saskaņojot ar tehnisko komiteju un Pusēm, sagatavo vairākus starptautiskus pārskatus, kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, tostarp:
a) |
ziņojumus par populāciju statusu un tendencēm; |
b) |
apsekojumos iegūtās informācijas nepilnības; |
c) |
katras populācijas izmantoto vietu tīklus, tostarp pārskatus par aizsardzības statusu katrā vietā, kā arī par katrā gadījumā izmantotajiem pārvaldības pasākumiem; |
d) |
katras valsts tiesību aktus, kas attiecas uz medībām un tirdzniecību saistībā ar šā nolīguma 2. pielikumā uzskaitītajām sugām; |
e) |
izstrādāšanas un īstenošanas posmus attiecībā uz rīcības plāniem par atsevišķām sugām; |
f) |
reintrodukcijas projektus, un |
g) |
introducēto alohontu sugu ūdensputnu un to hibrīdu statusu. |
7.5. Nolīguma sekretariāts cenšas nodrošināt, ka 7.4. punktā minētie pārskati tiek precizēti un papildināti ne retāk kā reizi trijos gados.
7.6. Tehniskā komiteja novērtē pamatnostādnes un pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar 7.3. un 7.4. punktu, un Pušu sanāksmes sēdēm izstrādā ieteikumu un rezolūciju projektus, kas attiecas uz to izstrādāšanu, saturu un īstenošanu.
7.7. Nolīguma sekretariāts regulāri pārskata iespējamos mehānismus papildu resursu iegūšanai (finanšu līdzekļi un tehniskā palīdzība), kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, un katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē sniedz ziņojumu.
1. TABULA
MIGRĒJOŠO ŪDENSPUTNU POPULĀCIJU STATUSS (1)
Paskaidrojumi par klasifikāciju
Rīcības plāna īstenošanas pamatā ir šādi paskaidrojumi 1. tabulā:
A aile
1. kategorija: |
|
2. kategorija: |
Populācijas, kurās ir apmēram 10 000 līdz 25 000 īpatņu. |
3. kategorija: |
Populācijas, kurās ir apmēram 25 000 līdz 100 000 īpatņu un kuras uzskata par apdraudētām šādu iemeslu dēļ:
|
Par iepriekšminētajām 2. un 3. kategorijā iekļautajām sugām sk. nolīguma 3. pielikumā ietvertā rīcība plāna 2.1.1. punktā.
B sleja
1. kategorija: |
Populācijas, kurās ir apmēram 25 000 līdz 100 000 īpatņu un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A aili. |
2. kategorija: |
Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100 000 īpatņu un populācijas, par kurām tiek uzskatīts, ka tām jāpievērš īpaša uzmanība šādu apsvērumu dēļ:
|
C aile
1. kategorija: |
Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100 000 īpatņu un kuru statuss var ievērojami uzlaboties starptautiskas sadarbības rezultātā, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A vai B aili. |
1. tabulas pārskatīšana
Šo tabulu:
a) |
Tehniskā komiteja regulāri pārskata saskaņā ar šā nolīguma VII panta 3. punkta b) apakšpunktu, un |
b) |
ņemot vērā pārskatīšanā izdarītos secinājumus, Pušu sanāksme groza pēc vajadzības saskaņā ar šā nolīguma VI panta 9. punkta d) apakšpunktu. |
Areālu aprakstos izmantoto ģeogrāfisko terminu definīcijas
Ziemeļāfrika |
Alžīrija, Ēģipte, Lībijas Arābu tautas Džamahīrija, Maroka, Tunisija. |
Rietumāfrika |
Benina, Burkinafaso, Kamerūna, Čada, Kotdivuāra, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjeraleone, Togo. |
Austrumāfrika |
Burundi, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Kenija, Ruanda, Somālija, Sudāna, Uganda, Tanzānijas Savienotā Republika. |
Ziemeļaustrumāfrika |
Džibutija, Ēģipte, Eritreja, Etiopija, Somālija, Sudāna. |
Dienvidāfrika |
Angola, Botsvāna, Lesoto, Malāvija, Mozambika, Namībija, Dienvidāfrika, Svazilenda, Zambija, Zimbabve. |
Centrālāfrika |
Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Gabona, Santomē un Prinsipi. |
Subsahāras Āfrika |
Visas Āfrikas valstis uz dienvidiem no Sahāras. |
Tropiskā Āfrika |
Subsahāras Āfrika, izņemot Lesoto, Namībiju, Dienvidāfriku un Svazilendu. |
Rietumu Palearktika |
Kā definēts rokasgrāmatā Handbook of the Birds of Europe, the Middle East and North Africa (Cramp & Simmons 1977). |
Ziemeļrietumeiropa |
Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Islande, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste. |
Rietumeiropa |
Ziemeļrietumeiropa ar Portugāli un Spāniju. |
Ziemeļaustrumeiropa |
Krievijas Federācijas ziemeļdaļa uz rietumiem no Urāliem. |
Austrumeiropa |
Baltkrievija, Krievijas Federācija uz rietumiem no Urāliem, Ukraina. |
Centrāleiropa |
Austrija, Čehija, Igaunija, Vācija, Ungārija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Polija, Krievijas Federācija ap Somu līci un Kaļiņingradu, Slovākija, Šveice. |
Atlantijas ziemeļdaļa |
Farēru salas, Grenlande, Islande, Īrija, Norvēģija, Krievijas Federācijas ziemeļrietumu piekraste, Svalbāra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste. |
Atlantijas austrumdaļa |
Eiropas un Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna robeža no Norvēģijas ziemeļiem līdz Marokai. |
Rietumsibīrija |
Krievijas Federācija uz austrumiem no Urāliem līdz Jeņisejai un uz dienvidiem līdz Kazahstānas robežai. |
Centrālsibīrija |
Krievijas Federācija no Jeņisejas līdz Taimiras pussalas austrumu robežai un uz dienvidiem līdz Altaja kalniem. |
Vidusjūras rietumdaļa |
Alžīrija, Francija, Itālija, Malta, Monako, Maroka, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Tunisija. |
Vidusjūras austrumdaļa |
Albānija, Bosnija un Herzegovina, Horvātija, Kipra, Ēģipte, Grieķija, Izraēla, Libāna, Lībijas Arābu Džamahīrija, Slovēnija, Sīrijas Arābu Republika, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Turcija, Dienvidslāvija. |
Melnā jūra |
Armēnija, Bulgārija, Gruzija, Moldova, Rumānija, Krievijas Federācija, Turcija, Ukraina. |
Kaspijas jūra |
Azerbaidžāna, Irānas Islāma Republika, Kazahstāna, Krievijas Federācija, Turkmenistāna, Uzbekistāna. |
Dienvidrietumāzija |
Bahreina, Irānas Islāma Republika, Irāka, Izraēla, Jordānija, Kazahstāna, Kuveita, Lībija, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Sīrijas Arābu Republika, Austrumturcija, Turkmenistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna, Jemena. |
Rietumāzija |
Krievijas Federācijas rietumu teritorijas uz austrumiem no Urāliem un Kaspijas valstīm. |
Centrālāzija |
Afganistāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna. |
Dienvidāzija |
Bangladeša, Butāna, Indija, Maldīvu salas, Nepāla, Pakistāna, Šrilanka. |
Saīsinājumi un simboli
bre |
: |
ligzdošana (breeding) |
Z |
: |
ziemeļi |
D |
: |
dienvidi |
ZA |
: |
ziemeļaustrumi |
DA |
: |
dienvidaustrumi |
win |
: |
ziemošana (wintering) |
A |
: |
austrumi |
R |
: |
rietumi |
ZR |
: |
ziemeļrietumi |
DR |
: |
dienvidrietumi |
() |
Populācijas statuss nav zināms. Aizsardzības statuss aptuvens. |
* |
Izņēmuma kārtā populācijām, kas A ailē uzskaitītas tikai 2. un 3. kategorijā un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla, sen iedibināta prakse (sk. nolīguma 3. pielikuma 2.1.1. punktu). |
Piezīmes
1. |
1. tabulas izstrādāšanā izmantotie dati par populācijām iespējami atbilst varbūtējam nolīguma darbības zonā ligzdojošo putnu īpatņu skaitam. Statuss ir noteikts pēc iespējami pilnīgākiem publicētajiem novērtējumiem. |
2. |
Apzīmējumi (bre) un (win) populāciju sarakstos norādīti tikai populāciju noteikšanai. Ar tiem netiek norādīti sezonālie ierobežojumi attiecībā uz šīm populācijām saskaņā ar šo nolīgumu un rīcības plānu. |
3. |
Īsie apraksti populācijas noteikšanai pamatojas uz aprakstiem, kas izmantoti Waterbird Population Estimates trešajā izdevumā. |
4. |
Slīpsvītra (/) izmantota, lai atdalītu ligzdošanas un ziemošanas vietas. |
5. |
Ja sugas populācija ir uzskaitīta 1. tabulā vairākās kategorijās, Rīcības plānā noteiktie pienākumi attiecas uz stingrāko kategoriju no tām. |
|
A |
B |
C |
||
PINGVĪNU DZIMTA |
|||||
Spheniscus demersus |
|||||
|
1b |
2a 2c |
|
||
GĀRGAĻU DZIMTA |
|||||
Gavia stellata |
|||||
|
|
2c |
|
||
|
|
(1) |
|
||
Gavia arctica arctica |
|||||
|
|
2c |
|
||
Gavia arctica suschkini |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Gavia immer |
|||||
|
1c |
|
|
||
Gavia adamsii |
|||||
|
1c |
|
|
||
DŪKURU DZIMTA |
|||||
Tachybaptus ruficollis ruficollis |
|||||
|
|
|
1 |
||
Podiceps cristatus cristatus |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
2 |
|
|
||
Podiceps grisegena grisegena |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
(1) |
|
||
|
2 |
|
|
||
Podiceps cristatus infuscatus |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
1c |
|
|
||
Podiceps auritus auritus |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
|
1 |
|
||
|
2 |
|
|
||
Podiceps nigricollis nigricollis |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
1 |
|
||
Podiceps nigricollis gurneyi |
|||||
|
2 |
|
|
||
PELIKĀNU DZIMTA |
|||||
Pelecanus onocrotalus |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
|
1 |
|
||
|
|
|
1 |
||
|
1a 3c |
|
|
||
Pelecanus rufescens |
|||||
|
|
1 |
|
||
Pelecanus crispus |
|||||
|
1a 1c |
|
|
||
|
1a 2 |
|
|
||
SULLU DZIMTA |
|||||
Sula (Morus) capensis |
|||||
|
1b |
2a 2c |
|
||
JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA |
|||||
Phalacrocorax coronatus |
|||||
|
1c |
|
|
||
Phalacrocorax pygmeus |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
1 |
|
||
Phalacrocorax neglectus |
|||||
|
1b 1c |
|
|
||
Phalacrocorax carbo carbo |
|||||
|
|
|
1 |
||
Phalacrocorax carbo sinensis |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
Phalacrocorax carbo lucidus |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
|
1 |
||
|
2 |
|
|
||
Phalacrocorax nigrogularis |
|||||
|
1b |
2a 2c |
|
||
Phalacrocorax capensis |
|||||
|
|
2a 2c |
|
||
GĀRŅU DZIMTA |
|||||
Egretta ardesiaca |
|||||
|
3c |
|
|
||
Egretta vinaceigula |
|||||
|
1b 1c |
|
|
||
Egretta garzetta garzetta |
|||||
|
|
|
(1) |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
(1) |
|
||
Egretta gularis gularis |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Egretta gularis schistacea |
|||||
|
|
(1) |
|
||
|
2 |
|
|
||
Egretta dimorpha |
|||||
|
2 |
|
|
||
Ardea cinerea cinerea |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
Ardea melanocephala |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Ardea purpurea purpurea |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
2 |
|
|
||
|
|
(2c) |
|
||
Casmerodius albus albus |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
|
(1) |
|
||
Casmerodius albus melanorhynchos |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Mesophoyx intermedia brachyrhyncha |
|||||
|
|
1 |
|
||
Bubulcus ibis ibis |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
2 |
|
|
||
Ardeola ralloides ralloides |
|||||
|
3c |
|
|
||
|
|
(1) |
|
||
Ardeola ralloides paludivaga |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Ardeola idae |
|||||
|
1b 1c |
|
|
||
Ardeola rufiventris |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Nycticorax nycticorax nycticorax |
|||||
|
|
(1) |
|
||
|
|
2c |
|
||
|
|
(1) |
|
||
Ixobrychus minutus minutus |
|||||
|
|
2c |
|
||
|
|
(1) |
|
||
Ixobrychus minutus payesii |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Ixobrychus sturmii |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Botaurus stellaris stellaris |
|||||
|
3c |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
Botaurus stellaris capensis |
|||||
|
1c |
|
|
||
STĀRĶU DZIMTA |
|||||
Mycteria ibis |
|||||
|
|
1 |
|
||
Anastomus lamelligerus lamelligerus |
|||||
|
|
|
1 |
||
Ciconia nigra |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
1c |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
Ciconia abdimii |
|||||
|
|
(2c) |
|
||
Ciconia episcopus microscelis |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Ciconia ciconia ciconia |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
3b |
|
|
||
|
|
|
1 |
||
|
2 |
|
|
||
Leptoptilos crumeniferus |
|||||
|
|
|
1 |
||
TUPEĻKNĀBJU DZIMTA |
|||||
Balaeniceps rex |
|||||
|
1c |
|
|
||
IBISU DZIMTA |
|||||
Plegadis falcinellus falcinellus |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
3c |
|
|
||
|
|
(1) |
|
||
Geronticus eremita |
|||||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
Threskiornis aethiopicus aethiopicus |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
1c |
|
|
||
Platalea leucorodia leucorodia |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
Platalea leucorodia archeri |
|||||
|
1c |
|
|
||
Platalea leucorodia balsaci |
|||||
|
1c |
|
|
||
Platalea leucorodia major |
|||||
|
2 |
|
|
||
Platalea alba |
|||||
|
2* |
|
|
||
FLAMINGO DZIMTA |
|||||
Phoenicopterus ruber roseus |
|||||
|
3a |
|
|
||
|
3a |
|
|
||
|
3a |
|
|
||
|
|
2a |
|
||
|
|
2a |
|
||
Phoenicopterus minor |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
|
2a 2c |
|
||
|
3a |
|
|
||
PĪĻU DZIMTA |
|||||
Dendrocygna bicolor |
|||||
|
|
|
(1) |
||
|
|
|
(1) |
||
Dendrocygna viduata |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
Thalassornis leuconotus leuconotus |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
2* |
|
|
||
Oxyura leucocephala |
|||||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
Oxyura maccoa |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
1c |
|
|
||
Cygnus olor |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
1 |
|
||
|
|
2a 2d |
|
||
Cygnus Cygnus |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
|
1 |
|
||
|
2 |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
Cygnus columbianus bewickii |
|||||
|
3c |
|
|
||
|
1c |
|
|
||
Anser brachyrhynchus |
|||||
|
|
2a |
|
||
|
|
1 |
|
||
Anser fabalis fabalis |
|||||
|
|
1 |
|
||
Anser fabalis rossicus |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Anser fabalis johanseni |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Anser albifrons albifrons |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
3c* |
|
|
||
|
|
|
1 |
||
|
2 |
|
|
||
Anser albifrons flavirostris |
|||||
|
3a* |
|
|
||
Anser erythropus |
|||||
|
1a 1b 2 |
|
|
||
Anser anser anser |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
|
1 |
||
|
|
1 |
|
||
Anser anser rubrirostris |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
|
1 |
||
Branta leucopsis |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
2 |
|
|
||
|
|
|
1 |
||
Branta bernicla bernicla |
|||||
|
|
2b 2c |
|
||
Branta bernicla hrota |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
Branta ruficollis |
|||||
|
1a 1b 3a |
|
|
||
Alopochen aegyptiacus |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
|
|
1 |
||
Tadorna ferruginea |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
|
|
1 |
|
||
Tadorna cana |
|||||
|
|
1 |
|
||
Tadorna tadorna |
|||||
|
|
2a |
|
||
|
3c |
|
|
||
|
|
1 |
|
||
Plectropterus gambensis gambensis |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
Plectropterus gambensis niger |
|||||
|
|
1 |
|
||
Sarkidiornis melanotos melanotos |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
|
1 |
||
Nettapus auritus |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
|
|
(1) |
||
Anas capensis |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
1c |
|
|
||
|
|
|
1 |
||
Anas strepera strepera |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
2c |
|
||
|
|
|
(1) |
||
Anas penelope |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
2c |
|
||
|
|
2c |
|
||
Anas platyrhynchos platyrhynchos |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
2c |
|
||
|
|
|
(1) |
||
Anas undulata undulata |
|||||
|
|
|
1 |
||
Anas clypeata |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
2c |
|
||
|
|
2c |
|
||
Anas erythrorhyncha |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
2 |
|
|
||
Anas acuta |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
2c |
|
||
|
|
|
(1) |
||
Anas querquedula |
|||||
|
|
2c |
|
||
|
|
|
(1) |
||
Anas crecca crecca |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
2c |
|
||
Anas hottentota |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
|
1 |
|
||
|
|
1 |
|
||
Marmaronetta angustirostris |
|||||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
|
1a 1b 2 |
|
|
||
Netta rufina |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
3c |
|
|
||
|
|
|
1 |
||
Netta erythrophthalma brunnea |
|||||
|
|
|
1 |
||
Aythya ferina |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
2c |
|
||
Aythya nyroca |
|||||
|
1a 1c |
|
|
||
|
1a 3c |
|
|
||
|
1a 3c |
|
|
||
Aythya fuligula |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
Aythya marila marila |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
Somateria mollissima mollissima |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
Somateria mollissima borealis |
|||||
|
|
1 |
|
||
Somateria spectabilis |
|||||
|
|
|
1 |
||
Polysticta stelleri |
|||||
|
1a |
1 |
|
||
Clangula hyemalis |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
Melanitta nigra nigra |
|||||
|
|
2a |
|
||
Melanitta fusca fusca |
|||||
|
|
2a |
|
||
|
1c |
|
|
||
Bucephala clangula clangula |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
1 |
|
||
|
2 |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
Mergellus albellus |
|||||
|
3a |
|
|
||
|
|
1 |
|
||
|
3c |
|
|
||
Mergus serrator serrator |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
1 |
|
||
|
1c |
|
|
||
Mergus merganser merganser |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
1c |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
DZĒRVJU DZIMTA |
|||||
Balearica pavonina pavonina |
|||||
|
2 |
|
|
||
Balearica pavonina ceciliae |
|||||
|
3c |
|
|
||
Balearica regulorum regulorum |
|||||
|
1c |
|
|
||
Balearica regulorum gibbericeps |
|||||
|
3c |
|
|
||
Grus leucogeranus |
|||||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
Grus virgo |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
1c |
|
|
||
|
|
1 |
|
||
Grus paradisea |
|||||
|
1b 2 |
|
|
||
Grus carunculatus |
|||||
|
1b 1c |
|
|
||
Grus grus |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
1 |
|
||
|
3c |
|
|
||
|
1c |
|
|
||
|
|
(1) |
|
||
DUMBRCĀĻU DZIMTA |
|||||
Sarothrura elegans elegans |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Sarothrura elegans reichenovi |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Sarothrura boehmi |
|||||
|
1c |
|
|
||
Sarothrura ayresi |
|||||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
Rallus aquaticus aquaticus |
|||||
|
|
|
1 |
||
Rallus aquaticus korejewi |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Rallus caerulescens |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Crecopsis egregia |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Crex crex |
|||||
|
1b |
2c |
|
||
Amaurornis flavirostris |
|||||
|
|
|
1 |
||
Porzana parva parva |
|||||
|
|
2c |
|
||
Porzana pusilla intermedia |
|||||
|
2 |
|
|
||
Porzana porzana |
|||||
|
|
2c |
|
||
Aenigmatolimnas marginalis |
|||||
|
(2) |
|
|
||
Porphyrio alleni |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Gallinula chloropus chloropus |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
Gallinula angulata |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Fulica cristata |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
1c |
|
|
||
Fulica atra atra |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA |
|||||
Dromas ardeola |
|||||
|
3a |
|
|
||
JŪRAS ŽAGATU DZIMTA |
|||||
Haematopus ostralegus ostralegus |
|||||
|
|
|
1 |
||
Haematopus ostralegus longipes |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Haematopus moquini |
|||||
|
1c |
|
|
||
ĪLENKNĀBJU DZIMTA |
|||||
Himantopus himantopus himantopus |
|||||
|
|
|
(1) |
||
|
2 |
|
|
||
|
|
1 |
|
||
|
|
1 |
|
||
|
|
(1) |
|
||
Recurvirostra avosetta |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
|
(1) |
|
||
|
|
1 |
|
||
|
(3c) |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES) |
|||||
Burhinus senegalensis senegalensis |
|||||
|
(2) |
|
|
||
Burhinus senegalensis inornatus |
|||||
|
(2) |
|
|
||
BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES) |
|||||
Pluvianus aegyptius aegyptius |
|||||
|
|
(1) |
|
||
|
(2) |
|
|
||
Glareola pratincola pratincola |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
|
|
(1) |
|
||
Glareola nordmanni |
|||||
|
3b 3c |
|
|
||
Glareola ocularis |
|||||
|
(2) |
|
|
||
Glareola nuchalis nuchalis |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Glareola nuchalis liberiae |
|||||
|
(2) |
|
|
||
Glareola cinerea cinerea |
|||||
|
(2) |
|
|
||
TĀRTIŅU DZIMTA |
|||||
Pluvialis apricaria apricaria |
|||||
|
3c* |
|
|
||
Pluvialis apricaria altifrons |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
(1) |
|
||
Pluvialis fulva |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Pluvialis squatarola |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
1 |
|
||
Charadrius hiaticula hiaticula |
|||||
|
|
1 |
|
||
Charadrius hiaticula psammodroma |
|||||
|
|
(2c) |
|
||
Charadrius hiaticula tundrae |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Charadrius dubius curonicus |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
Charadrius pecuarius pecuarius |
|||||
|
|
|
(1) |
||
|
|
(1) |
|
||
Charadrius tricollaris tricollaris |
|||||
|
|
|
1 |
||
Charadrius forbesi |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Charadrius pallidus pallidus |
|||||
|
2 |
|
|
||
Charadrius pallidus venustus |
|||||
|
1c |
|
|
||
Charadrius alexandrinus alexandrinus |
|||||
|
3c |
|
|
||
|
3c |
|
|
||
|
|
(1) |
|
||
Charadrius marginatus mechowi |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
Charadrius mongolus pamirensis |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Charadrius leschenaultii columbinus |
|||||
|
1c |
|
|
||
Charadrius leschenaultii crassirostris |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Charadrius leschenaultii leschenaultii |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Charadrius asiaticus |
|||||
|
3c |
|
|
||
Eudromias morinellus |
|||||
|
(3c) |
|
|
||
|
|
(1) |
|
||
Vanellus vanellus |
|||||
|
|
2c |
|
||
|
|
|
(1) |
||
Vanellus spinosus |
|||||
|
|
1 |
|
||
Vanellus albiceps |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Vanellus senegallus senegallus |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Vanellus senegallus solitaneus |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Vanellus senegallus lateralis |
|||||
|
|
1 |
|
||
Vanellus lugubris |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
3c |
|
|
||
Vanellus melanopterus minor |
|||||
|
1c |
|
|
||
Vanellus coronatus coronatus |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
(2) |
|
|
||
Vanellus coronatus xerophilus |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Vanellus superciliosus |
|||||
|
(2) |
|
|
||
Vanellus gregarius |
|||||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
Vanellus leucurus |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
|
(1) |
|
||
SLOKU DZIMTA |
|||||
Scolopax rusticola |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
Gallinago stenura |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Gallinago media |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
2c |
|
||
Gallinago gallinago gallinago |
|||||
|
|
2c |
|
||
|
|
|
1 |
||
Gallinago gallinago faeroeensis |
|||||
|
|
|
1 |
||
Lymnocryptes minimus |
|||||
|
|
2b |
|
||
|
|
(1) |
|
||
Limosa limosa limosa |
|||||
|
|
2c |
|
||
|
|
2c |
|
||
|
|
(1) |
|
||
Limosa limosa islandica |
|||||
|
3a* |
|
|
||
Limosa lapponica lapponica |
|||||
|
|
2a |
|
||
Limosa lapponica taymyrensis |
|||||
|
|
2a 2c |
|
||
Limosa lapponica menzbieri |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Numenius phaeopus phaeopus |
|||||
|
|
|
(1) |
||
|
|
|
(1) |
||
Numenius phaeopus islandicus |
|||||
|
|
|
1 |
||
Numenius phaeopus alboaxillaris |
|||||
|
1c |
|
|
||
Numenius tenuirostris |
|||||
|
1a 1b 1c |
|
|
||
Numenius arquata arquata |
|||||
|
|
|
1 |
||
Numenius arquata orientalis |
|||||
|
3c |
|
|
||
Numenius arquata suschkini |
|||||
|
2 |
|
|
||
Tringa erythropus |
|||||
|
|
|
(1) |
||
|
|
(1) |
|
||
Tringa totanus totanus |
|||||
|
|
2c |
|
||
|
|
2c |
|
||
Tringa totanus britannica |
|||||
|
|
2c |
|
||
Tringa totanus ussuriensis |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Tringa totanus robusta |
|||||
|
|
|
1 |
||
Tringa stagnatilis |
|||||
|
|
(1) |
|
||
|
|
(1) |
|
||
Tringa nebularia |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
Tringa ochropus |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
Tringa glareola |
|||||
|
|
2c |
|
||
|
|
|
(1) |
||
Tringa cinerea |
|||||
|
|
|
1 |
||
Tringa hypoleucos |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
Arenaria interpres interpres |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
1 |
|
||
|
|
|
(1) |
||
Calidris tenuirostris |
|||||
|
1c |
|
|
||
Calidris canutus canutus |
|||||
|
|
2a 2c |
|
||
Calidris canutus islandica |
|||||
|
|
2a 2c |
|
||
Calidris alba |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
Calidris minuta |
|||||
|
|
(2c) |
|
||
|
|
|
(1) |
||
Calidris temminckii |
|||||
|
|
(1) |
|
||
|
|
|
(1) |
||
Calidris maritima maritima |
|||||
|
|
1 |
|
||
Calidris alpina alpina |
|||||
|
|
|
1 |
||
Calidris alpina centralis |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Calidris alpina schinzii |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
2 |
|
|
||
|
1c |
|
|
||
Calidris alpina arctica |
|||||
|
3a |
|
|
||
Calidris ferruginea |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
Limicola falcinellus falcinellus |
|||||
|
3c |
|
|
||
Philomachus pugnax |
|||||
|
|
2c |
|
||
|
|
(2c) |
|
||
Phalaropus lobatus |
|||||
|
|
|
1 |
||
Phalaropus fulicaria |
|||||
|
|
|
(1) |
||
KAIJU DZIMTA |
|||||
Larus leucophthalmus |
|||||
|
1a 2 |
|
|
||
Larus hemprichii |
|||||
|
|
2a |
|
||
Larus canus canus |
|||||
|
|
2c |
|
||
Larus canus heinei |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Larus audouinii |
|||||
|
1a 3a |
|
|
||
Larus marinus |
|||||
|
|
|
1 |
||
Larus dominicanus vetula |
|||||
|
|
1 |
|
||
Larus hyperboreus hyperboreus |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Larus hyperboreus leuceretes |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Larus glaucoides glaucoides |
|||||
|
|
|
1 |
||
Larus argentatus argentatus |
|||||
|
|
|
1 |
||
Larus argentatus argenteus |
|||||
|
|
|
1 |
||
Larus heuglini |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Larus (heuglini) barabensis |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Larus armenicus |
|||||
|
3a |
|
|
||
Larus cachinnans cachinnans |
|||||
|
|
|
1 |
||
Larus cachinnans michahellis |
|||||
|
|
|
1 |
||
Larus fuscus fuscus |
|||||
|
|
(2c) |
|
||
Larus fuscus graellsii |
|||||
|
|
|
1 |
||
Larus ichthyaetus |
|||||
|
3a |
|
|
||
Larus cirrocephalus poiocephalus |
|||||
|
|
(1) |
|
||
|
|
|
(1) |
||
|
|
(1) |
|
||
Larus hartlaubii |
|||||
|
|
1 |
|
||
Larus ridibundus |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
Larus genei |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
|
2a |
|
||
|
|
2a |
|
||
Larus melanocephalus |
|||||
|
|
2a |
|
||
Larus minutus |
|||||
|
|
1 |
|
||
|
|
(1) |
|
||
Xema sabini sabini |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Sterna nilotica nilotica |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
3c |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
Sterna caspia caspia |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
|
1 |
|
||
|
1c |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
Sterna maxima albidorsalis |
|||||
|
|
2a |
|
||
Sterna bengalensis bengalensis |
|||||
|
|
2a |
|
||
Sterna bengalensis par |
|||||
|
3a |
|
|
||
Sterna bengalensis emigrata |
|||||
|
1c |
|
|
||
Sterna bergii bergii |
|||||
|
2 |
|
|
||
Sterna bergii enigma |
|||||
|
1c |
|
|
||
Sterna bergii thalassina |
|||||
|
1c |
|
|
||
Sterna bergii velox |
|||||
|
3a |
|
|
||
Sterna sandvicensis sandvicensis |
|||||
|
|
2a |
|
||
|
3a 3c |
|
|
||
|
|
2a |
|
||
Sterna dougallii dougallii |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
3a |
|
|
||
|
1c |
|
|
||
Sterna dougallii arideensis |
|||||
|
2 |
|
|
||
Sterna dougallii bangsi |
|||||
|
1c |
|
|
||
Sterna vittata vittata |
|||||
|
1c |
|
|
||
Sterna vittata tristanensis |
|||||
|
1c |
|
|
||
Sterna hirundo hirundo |
|||||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
1 |
||
|
|
|
(1) |
||
Sterna paradisaea |
|||||
|
|
|
1 |
||
Sterna albifrons albifrons |
|||||
|
3b |
|
|
||
|
3c |
|
|
||
|
2 |
|
|
||
Sterna albifrons guineae |
|||||
|
1c |
|
|
||
Sterna saundersi |
|||||
|
|
(1) |
|
||
Sterna balaenarum |
|||||
|
2 |
|
|
||
Sterna repressa |
|||||
|
|
2c |
|
||
Chlidonias hybridus hybridus |
|||||
|
3c |
|
|
||
|
|
|
(1) |
||
|
|
(1) |
|
||
Chlidonias hybridus sclateri |
|||||
|
1c |
|
|
||
|
(2) |
|
|
||
Chlidonias leucopterus |
|||||
|
|
|
(1) |
||
Chlidonias niger niger |
|||||
|
|
2c |
|
||
SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA |
|||||
Rynchops flavirostris |
|||||
|
2 |
|
|
||
|
2 |
|
|
(1) Kā pieņemts Pušu sanāksmes otrajā sēdē 2002. gada 25.–27. septembrī Bonnā, Vācijā.