ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 341

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 7. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1793/2006 (2006. gada 6. decembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1794/2006 (2006. gada 6. decembris), ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem ( 1 )

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1795/2006 (2006. gada 6. decembris), ar ko atver tarifu kvotu 2007. gadam dažu tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Norvēģijas izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

17

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1796/2006 (2006. gada 6. decembris), ar ko 2007. gadam atklāj tarifu kvotu, kas jāpiemēro dažu tādu Islandes izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, kas iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

20

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1797/2006 (2006. gada 6. decembris), ar ko atver tarifu kvotu 2007. gadam dažu tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Norvēģijas izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

22

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1798/2006 (2006. gada 6. decembris), ar ko atver tarifu kvotas 2007. gadam dažu tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Norvēģijas izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, uz kurām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

24

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1799/2006 (2006. gada 6. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru

26

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1800/2006 (2006. gada 6. decembris), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1002/2006 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2006./2007. saimnieciskajā gadā

29

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 13. novembris), lai noslēgtu Protokolu, ar ko Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, groza attiecībā uz importa tarifu kvotām cukuram un cukura produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā vai Kopienā

31

Protokols, ar ko Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, groza attiecībā uz importa tarifu kvotām cukuram un cukura produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā vai Kopienā

33

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 5. decembris) par grozījumiem Lēmumā 2006/80/EK attiecībā uz Slovēniju (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5797)

37

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 6. decembris) par Kopienas nostājas noteikšanu attiecībā uz Apvienotās komitejas, kas izveidota atbilstīgi nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par kuģu aprīkojuma atbilstības sertifikātu savstarpējo atzīšanu, lēmumu, ar kuru pieņem tās reglamentu

39

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 6. decembris) par Kopienas finanšu iemaksām 2006. gadā Beļģijas un Vācijas izdevumu segšanai par tādu organismu apkarošanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5894)

43

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 6. decembris) izbeigt atkārtoto antiabsorbcijas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to sastāvdaļu ievešanu

46

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1793/2006

(2006. gada 6. decembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 7. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 6. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

76,7

204

45,8

999

61,3

0707 00 05

052

124,3

204

74,1

628

171,8

999

123,4

0709 90 70

052

138,7

204

63,7

999

101,2

0805 10 20

388

46,7

508

15,3

528

26,3

999

29,4

0805 20 10

052

63,5

204

55,9

999

59,7

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

65,4

388

111,5

999

88,5

0805 50 10

052

48,8

388

44,4

528

28,7

999

40,6

0808 10 80

388

59,7

400

106,4

404

99,8

720

68,2

999

83,5

0808 20 50

052

98,8

400

109,0

528

106,5

720

51,2

999

91,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1794/2006

(2006. gada 6. decembris),

ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) (1), un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijai jāizveido Kopienas kopējā tarifikācijas sistēma aeronavigācijas pakalpojumiem. Tieši piemērojama regula šim nolūkam ir vispiemērotākais instruments, lai nodrošinātu kopējās tarifikācijas sistēmas vienādu piemērošanu Eiropas vienotajā gaisa telpā.

(2)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu Eurocontrol tika pilnvarota palīdzēt Komisijai izstrādāt īstenošanas noteikumus par kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem. Šīs regulas pamatā ir 2004. gada 29. oktobra ziņojums, kas sagatavots atbilstoši minētajām pilnvarām.

(3)

Lai īstenotu Eiropas vienoto gaisa telpu, ir ļoti svarīgi izstrādāt kopēju tarifikācijas sistēmu visos lidojuma posmos sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem. Sistēmai būtu jāveicina labāka pārredzamība attiecībā uz gaisa telpas izmantotāju maksājumu noteikšanu, piemērošanu un iekasēšanu. Sistēmai būtu jāveicina arī droša, profesionāla un efektīva aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem, kuri finansē šo sistēmu, un jāstimulē integrētu pakalpojumu sniegšana.

(4)

Saskaņā ar vispārējo mērķi uzlabot aeronavigācijas pakalpojumu rentabilitāti tarifikācijas sistēmai būtu jāveicina rentabilitātes un ekspluatācijas efektivitātes uzlabošana.

(5)

Lai nodrošinātu pasažieru piekļuvi gaisa transporta tīklam un jo īpaši mazām un vidēji lielām lidostām, kā arī lielākām lidostām par pieņemamām cenām, dalībvalstīm būtu jāspēj piemērot vienu un to pašu vienības likmi visiem termināla pakalpojumu maksājumiem visās lidostās, kuras apkalpo viens un tas pats gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs, vai arī, atkarībā no apstākļiem, vairākās šādu lidostu grupās, lai segtu termināla pakalpojumu kopējās izmaksas.

(6)

Kopējai tarifikācijas sistēmai ir jāatbilst 1944. gada ICAO Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 15. pantam.

(7)

Tā kā lielākā daļa dalībvalstu ir pievienojušās Eurocontrol1981. gada 12. februāra Daudzpusējam nolīgumam par maksājumiem maršrutā un Kopiena ir parakstījusi pārskatītās Eurocontrol Konvencijas pievienošanās protokolu, šajā regulā iekļautajiem noteikumiem būtu jāatbilst Eurocontrol maršruta maksājumu sistēmai.

(8)

Tarifikācijas sistēmai ir jānodrošina optimāls gaisa telpas izmantojums, ņemot vērā gaisa satiksmes plūsmas, jo īpaši funkcionālo gaisa telpas bloku ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula) (3) 5. pantu.

(9)

Saskaņā ar gaisa telpas regulai pievienoto paziņojumu (4) Komisija līdz 2008. gadam sagatavos ziņojumu par pieredzi, kas gūta, veidojot funkcionālos gaisa telpas blokus. Tad Komisija izvērtēs grūtības, kādas varētu rasties, katrā funkcionālajā gaisa telpas blokā saglabājot atsevišķas vienību likmes.

(10)

Ir nepieciešams noteikt prasības, kas gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem un kompetentajām iestādēm ļautu savlaicīgi saņemt pilnīgu un pārredzamu informāciju par izmaksu bāzi.

(11)

Piemēroto maksājumu līmenis, jo īpaši vieglajiem lidaparātiem, nedrīkst kļūt par iemeslu, kura dēļ netiktu izmantotas drošībai nepieciešamās iekārtas un pakalpojumi vai arī netiktu ieviestas jaunas metodes un procedūras.

(12)

Termināla aeronavigācijas pakalpojumiem izmantotajai tarifikācijas formulai ir jāatspoguļo šo pakalpojumu atšķirīgais raksturs salīdzinājumā ar aeronavigācijas maršruta pakalpojumiem.

(13)

Dalībvalstīm būtu jāspēj kopīgi noteikt to vienību likmes, jo īpaši, ja tarifikācijas zona attiecas uz vairāku dalībvalstu gaisa telpām vai arī tās piedalās kopīgā maršruta tarifikācijas sistēmā.

(14)

Lai uzlabotu tarifikācijas sistēmas efektivitāti un samazinātu administratīvo un grāmatvedības noslogojumu, dalībvalstīm būtu jāspēj kolektīvi iekasēt maršruta maksājumus kopējas maršruta maksājumu sistēmas ietvaros, nosakot vienotu maksājumu par lidojumu.

(15)

Ir jāpastiprina tiesiskie līdzekļi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka aeronavigācijas pakalpojumu izmantotāji savlaicīgi un pilnā apmērā veic aeronavigācijas maksājumus.

(16)

Gaisa telpas izmantotājiem piemērojamie maksājumi būtu jānosaka un jāpiemēro taisnīgi un pārredzami, pēc apspriešanās ar izmantotājiem. Šādi maksājumi būtu regulāri jāpārskata.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Šī regula nosaka nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu tādu aeronavigācijas pakalpojumu tarifikācijas sistēmu, kas atbilst Eurocontrol maršruta maksājumu sistēmai.

2.   Šī regula attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumiem, kurus nodrošina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 8. pantu izraudzītie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji un saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu izraudzītie meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji, vispārējai gaisa satiksmei ICAO EUR un AFI rajonos, kuros par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu atbild dalībvalstis.

3.   Dalībvalstis var piemērot šo regulu attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem, kas tiek sniegti to atbildībā esošajā gaisa telpā citos ICAO reģionos, ar nosacījumu, ka tās par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

4.   Dalībvalstis var piemērot šo regulu attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas regulas 7. panta 5. punktu ir saņēmuši atļauju sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas.

5.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šo regulu attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem, kurus sniedz lidostās, kurās gada laikā tiek veikts mazāk par 50 000 komerciālā gaisa transporta kustību neatkarīgi no maksimālās pacelšanās masas un pasažieru vietu skaita, kustības skaitot kā visu pacelšanos un nolaišanos summu un aprēķinot kā iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju.

Dalībvalstis par to informē Komisiju. Komisija regulāri publicēs atjauninātu atbrīvoto lidostu sarakstu.

6.   Neierobežojot pakalpojumu sniegšanas regulas 14. un 15. pantā minēto principu piemērošanu, dalībvalstis var izlemt atteikties no termināla maksājumu aprēķināšanas saskaņā ar šīs regulas 11. pantu un nenoteikt šīs regulas 13. pantā minētās termināla vienības likmes attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem, kurus sniedz lidlaukos, kuros gada laikā tiek veikts mazāk par 150 000 komerciālā gaisa transporta kustību, neatkarīgi no maksimālās pacelšanās masas un pasažieru vietu skaita, kustības skaitot kā visu pacelšanos un nolaišanos summu un aprēķinot kā iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju.

Pirms šāda lēmuma pieņemšanas dalībvalstis izvērtē, cik lielā mērā ir izpildīti I pielikumā paredzētie nosacījumi, ieskaitot apspriešanos ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem.

Galīgo izvērtējumu par to, vai ir izpildīti šie nosacījumi, un dalībvalsts lēmumu publicē un dara zināmu Komisijai, sniedzot pilnīgu pamatojumu dalībvalsts secinājumiem, tostarp apspriešanās ar izmantotājiem iznākumu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro pamatregulas 2. pantā noteiktās definīcijas.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)

“aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājs” ir gaisa kuģa operators laikā, kad tika veikts lidojums, vai, ja operatora identitāte nav zināma, gaisa kuģa īpašnieks, ja vien viņš nepierāda, ka tobrīd gaisa kuģa operators bija kāda cita persona;

b)

“gaisa telpas izmantotāju pārstāvis” ir jebkura juridiskā persona vai uzņēmums, kas pārstāv vienas vai vairāku aeronavigācijas pakalpojumu izmantotāju kategoriju intereses;

c)

“IFR” ir instrumentālo lidojumu noteikumi atbilstoši 1944. gada Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (desmitais izdevums – 2005. gada jūlijs) 2. pielikumā iekļautajai definīcijai;

d)

“VFR” ir vizuālo lidojumu noteikumi atbilstoši 1944. gada Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (desmitais izdevums – 2005. gada jūlijs) 2. pielikumā iekļautajai definīcijai;

e)

“maršruta tarifikācijas zona” ir gaisa telpas zona, kurā tiek noteikta vienota izmaksu bāze un vienota vienības likme;

f)

“termināla tarifikācijas zona” ir lidosta vai lidostu grupa, kurai tiek noteikta vienota izmaksu bāze un vienota vienības likme;

g)

“komerciālais gaisa transports” nozīmē visas gaisa kuģa darbības, kas saistītas ar pasažieru, kravas vai pasta pārvadāšanu par maksu vai nomas maksu.

3. pants

Tarifikācijas sistēmas principi

1.   Tarifikācijas sistēmā ir jāatspoguļo visas tiešās vai netiešās izmaksas, kas radušās, nodrošinot aeronavigācijas pakalpojumus.

2.   Maršruta pakalpojumu izmaksas tiek segtas, izmantojot aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem piemērotos maršruta maksājumus.

3.   Termināla pakalpojumu izmaksas finansē, izmantojot aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem piemērotos termināla maksājumus un/vai citus ienākumus, tostarp šķērssubsīdijas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

4.   2. un 3. punkts neierobežo atsevišķiem aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem piešķirto atbrīvojumu finansēšanu, izmantojot citus finansējuma avotus saskaņā ar šīs regulas 9. pantu.

5.   Tarifikācijas sistēmai jānodrošina izmaksu bāzes un izmaksu sadalījuma starp dažādiem pakalpojumiem pārredzamība un to apspriede.

4. pants

Tarifikācijas zonu noteikšana

1.   Dalībvalstis izveido tarifikācijas zonas to atbildībā esošajā gaisa telpā, kurā gaisa telpas izmantotājiem tiek sniegti aeronavigācijas pakalpojumi.

2.   Tarifikācijas zonas nosaka tādā veidā, kas ir savienojams ar gaisa satiksmes vadības darbībām un pakalpojumiem, pēc apspriešanās ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem.

3.   Maršruta tarifikācijas zona sniedzas no zemes līdz gaisa telpas augšējai daļai, to ieskaitot, neierobežojot iespēju dalībvalstij izveidot īpašu zonu kompleksai termināla zonai pēc apspriešanās ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem.

4.   Ja tarifikācijas zona attiecas uz vairāku dalībvalstu gaisa telpām, attiecīgās dalībvalstis savā starpā vienojas, lai nodrošinātu konsekventu un vienādu šīs regulas piemērošanu attiecīgajā gaisa telpā. Dalībvalstis par to paziņo Komisijai un Eurocontrol.

II   NODAĻA

AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS IZMAKSAS

5. pants

Atbilstīgi pakalpojumi, iekārtas un darbības

1.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas minēti 1. panta 2. un 4. punktā, nosaka izmaksas, kas radušās, nodrošinot aeronavigācijas pakalpojumus to atbildībā esošajās tarifikācijas zonās, attiecībā uz iekārtām un pakalpojumiem, kas ir paredzēti un kurus īsteno saskaņā ar ICAO Reģionālo aeronavigācijas plānu Eiropas reģionam.

Šajās izmaksās ietilpst vispārējās administratīvās izmaksas, apmācība, izglītība, testi un izmēģinājumi, kā arī sakarā ar šiem pakalpojumiem veiktā izpēte un attīstība.

2.   Dalībvalstis var noteikt šādas izmaksas, ja tās radušās saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu:

a)

attiecīgo valsts iestāžu izmaksas;

b)

pakalpojumu sniegšanas regulas 3. pantā minēto atzīto organizāciju izmaksas;

c)

no starptautiskajiem nolīgumiem izrietošās izmaksas.

3.   Neierobežojot citus finansējuma avotus, kā arī lai nodrošinātu augsta līmeņa drošību, rentabilitāti un pakalpojumu sniegšanu, maksājumus var izmantot, lai finansētu projektus, kas paredzēti īpašu gaisa telpas izmantotāju un/vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju kategoriju atbalstam, kuru mērķis ir uzlabot kopējās aeronavigācijas infrastruktūras, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu atbilstīgi Kopienas tiesībām.

6. pants

Izmaksu aprēķināšana

1.   Atbilstīgo pakalpojumu, iekārtu un darbību izmaksas, 5. panta nozīmē, nosaka veidā, kas ir savienojams ar pakalpojumu sniegšanas regulas 12. pantā minētajiem finanšu pārskatiem par laika posmu no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tomēr Starptautisko grāmatvedības standartu ieviešanas radītās vienreizējās sekas var izdalīt uz laika posmu, kas nepārsniedz 15 gadus.

2.   Šā panta 1. punktā minētās izmaksas ir jāsadala personāla izmaksās, citās ekspluatācijas izmaksās, amortizācijas izmaksās, kapitāla un ārkārtas posteņu izmaksās, ieskaitot neatmaksājamos nodokļus un muitas nodokļus, kā arī citas saistītās izmaksas.

Personāla izmaksās ietilpst pamata atalgojums, maksa par virsstundām, darba devēja iemaksas sociālā nodrošinājuma shēmās, kā arī pensiju iemaksas un citi pabalsti.

Citās ekspluatācijas izmaksās ietilpst tās izmaksas par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, kas radušās, nodrošinot aeronavigācijas pakalpojumus, jo īpaši ārējo pakalpojumu sniedzēju nodrošinātu pakalpojumu, piemēram, sakaru nodrošināšanas, personālā neietilpstošu personu, piemēram, konsultantu pakalpojumu, materiālu, enerģijas, komunālo pakalpojumu, ēku nomas, ierīču un iekārtu, ekspluatācijas, apdrošināšanas un ceļojumu izmaksas. Ja gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs pērk citus aeronavigācijas pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējam šo pakalpojumu faktiskās izmaksas ir jāiekļauj citās ekspluatācijas izmaksās.

Amortizācijas izmaksas ir attiecināmas uz kopējiem fiksētajiem aktīviem, kas tiek izmantoti aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai. Fiksētie aktīvi ir jāamortizē saskaņā ar to paredzēto darbības laiku, izmantojot lineāro amortizācijas metodi, kas tiek piemērota amortizējamo aktīvu vēsturiskajām izmaksām. Ja aktīvi pieder aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam, uz kuru attiecas 12. panta 2. punktā minētā stimulējošā shēma, aprēķinot amortizācijas izmaksas, vēsturisko izmaksu uzskaites vietā var izmantot pašreizējo izmaksu uzskaiti. Visu amortizācijas laiku ir jāizmanto viena un tā pati metode.

Kapitāla izmaksās ietilpst:

a)

esošā vai topošā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja kopējais vidējais fiksēto aktīvu atlikums, kā arī vidējais pašreizējo aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu atlikumus un

b)

vidējās svērtās parādu procentu likmes un ieņēmumi no akcijām.

Ārkārtas posteņi ir vienreizējas gada laikā radušās ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu saistītas izmaksas.

3.   2. punkta piektās daļas nolūkam ietekmes faktorus nosaka atkarībā no finansēšanas ar aizņēmumu vai akciju kapitālu proporcijas. Parādu procentu likmēm ir jāatbilst aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja parādu vidējām procentu likmēm. Nosakot ienākumus no akciju kapitāla, ir jāņem vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja finansiālais risks, kā orientieri izmantojot attiecīgās valsts vērtspapīru likmi. Ja attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju piemēro 12. panta 2. punktā minēto stimulējošo shēmu, drīkst izmantot papildu maksājumus, lai atbilstīgi tiktu ņemts vērā šā pakalpojumu sniedzēja finansiālais risks.

Ja aktīvi nepieder aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam, taču ir iekļauti kapitāla izmaksu aprēķinos, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šo aktīvu izmaksas netiek atgūtas divas reizes.

7. pants

Izmaksu sadalījums

1.   Atbilstīgo pakalpojumu, iekārtu un darbību izmaksas, 5. panta nozīmē, pārredzamā veidā sadala atbilstīgi tarifikācijas zonām, kurās šīs izmaksas ir faktiski radušās.

Ja izmaksas radušās vairākās tarifikācijas zonās, tās ir proporcionāli jāsadala, izmantojot pārredzamu metodi, kā to paredz 8. pants.

2.   Termināla pakalpojumu izmaksas attiecas uz sekojošiem pakalpojumiem:

a)

lidlauku vadības pakalpojumiem, lidlauka lidojumu informācijas pakalpojumiem, tostarp gaisa satiksmes konsultāciju pakalpojumiem un brīdināšanas pakalpojumiem;

b)

gaisa satiksmes pakalpojumiem, kas noteiktā zonā ap lidostu saistīti ar gaisa kuģu ierašanos vai izlidošanu, pamatojoties uz operatīvām prasībām;

c)

visu citu aeronavigācijas pakalpojumu komponentu atbilstīgu sadali, kas atspoguļotu proporcionālu iedalījumu starp termināla pakalpojumiem un maršruta pakalpojumiem.

3.   Maršruta pakalpojumu izmaksas ir visas 1. punktā minētās izmaksas, izņemot 2. punktā minētās izmaksas.

4.   Ja VFR lidojumiem saskaņā ar 9. pantu tiek piešķirti atbrīvojumi, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam VFR lidojumiem sniegto aeronavigācijas pakalpojumu izmaksas norāda atsevišķi no IFR lidojumu izmaksām. Šīs izmaksas var noteikt, izmantojot robežizmaksu metodi, ņemot vērā IFR lidojumu ieguvumus, kas izriet no VFR lidojumiem sniegtajiem pakalpojumiem.

8. pants

Izmaksu bāzes pārredzamība

1.   Neierobežojot pakalpojumu sniegšanas regulas 18. pantu, dalībvalstis un/vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji veic informācijas apmaiņu par izmaksu bāzēm, plānotajiem ieguldījumiem un prognozēto satiksmes apjomu ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, ja tie to pieprasa. Turklāt tie vismaz reizi gadā pārredzamā veidā nodrošina attiecīgo, saskaņā ar 5. pantu noteikto izmaksu pieejamību gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, Komisijai un, attiecīgā gadījumā, Eurocontrol.

2.   1. punktā minētajai informācijai jābūt balstītai uz ziņojuma tabulām un detalizētiem noteikumiem, kas paredzēti II pielikumā vai arī III pielikuma 1. daļā, ja dalībvalsts ir pieņēmusi 1. panta 6. punktā minēto lēmumu vai norādījusi Komisijai, ka tā apsver iespēju pieņemt šādu lēmumu.

III   NODAĻA

AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS FINANSĒŠANA, IZMANTOJOT AERONAVIGĀCIJAS MAKSĀJUMUS

9. pants

Atbrīvojumi no aeronavigācijas maksājumiem

1.   Dalībvalstis no maršruta maksājumiem atbrīvo:

a)

lidojumus, kurus veic gaisa kuģis, kura maksimālā atļautā pacelšanās masa nepārsniedz divas metriskās tonnas;

b)

jauktos VFR/IFR lidojumus tarifikācijas zonās, kurās tie tiek veikti tikai un vienīgi VFR režīmā un kurās VFR lidojumiem netiek piemēroti maksājumi;

c)

lidojumus, kas ir veikti tikai un vienīgi, lai oficiālā norīkojumā pārvadātu valdošo monarhu un viņa tiešos ģimenes locekļus, valsts vadītājus, valdību vadītājus un valdību ministrus; visos gadījumos tas ir jāapstiprina ar atbilstīgu statusa indikatoru lidojuma plānā;

d)

atbilstīgas kompetentās iestādes apstiprinātus glābšanas un meklēšanas lidojumus.

2.   Dalībvalstis no maršruta maksājumiem var atbrīvot:

a)

militāros lidojumus, kurus veic jebkuras valsts militārie gaisa kuģi;

b)

treniņa lidojumus, kas veikti tikai un vienīgi, lai iegūtu apliecību vai kabīnes komandas reitingu, un ja šis fakts ir apstiprināts ar atbilstīgu norādi lidojuma plānā; lidojumi ir jāveic tikai un vienīgi attiecīgās dalībvalsts gaisa telpā; lidojumus nedrīkst izmantot, lai pārvadātu pasažierus un/vai kravu, nedz arī lai pozicionētu vai pārtransportētu gaisa kuģi;

c)

lidojumus, kas veikti tikai un vienīgi, lai pārbaudītu vai izmēģinātu iekārtas, kas tiek izmantotas vai kuras paredzēts izmantot kā aeronavigācijas virszemes palīglīdzekļus, izņemot attiecīgā gaisa kuģa veiktus pozicionēšanas lidojumus;

d)

lidojumus, kuru galamērķis ir gaisa kuģa izlidošanai izmantotā lidosta un kuru laikā gaisa kuģis nav veicis starpposma nolaišanos;

e)

VFR lidojumus;

f)

humanitārās palīdzības lidojumus, kurus ir apstiprinājusi atbilstīgā kompetentā iestāde;

g)

policijas un muitas lidojumus.

3.   Dalībvalstis 1. un 2. punktā minētos lidojumus var atbrīvot no termināla maksājumiem.

4.   Izmaksas, kas radušās saistībā ar atbrīvotajiem lidojumiem, netiek ņemtas vērā, aprēķinot vienību likmes.

Šajās izmaksās ietilpst:

a)

izmaksas, kas radušās saistībā ar 7. panta 4. punktā noteiktajiem atbrīvotajiem VFR lidojumiem, un

b)

no atbrīvoto IFR lidojumu izmaksas, ko aprēķina, ņemot vērā saistībā ar IFR lidojumiem radušās izmaksas, atbrīvoto pakalpojuma vienību īpatsvaru pakalpojuma vienību kopējā skaitā; izmaksām, kas radušās saistībā ar IFR lidojumiem, jāatbilst kopējām izmaksām, no kurām tiek atņemtas VFR lidojumu izmaksas.

Dalībvalstis nodrošina, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji saņem atlīdzību par pakalpojumiem, ko sniedz atbrīvotajiem lidojumiem.

10. pants

Maršruta maksājumu aprēķināšana

1.   Maršruta maksājumam, kas attiecīgajā maršruta tarifikācijas zonā tiek piemērots konkrētajam lidojumam, ir jāatbilst šai maršruta tarifikācijas zonai noteiktajai vienības likmei un šim lidojumam noteiktajām maršruta pakalpojuma vienībām.

2.   Neierobežojot iespēju dalībvalstij īstenot stimulējošo shēmu attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar 12. panta 2. punktu, vienības likmi maršruta tarifikācijas zonā aprēķina, dalot prognozētās aeronavigācijas pakalpojumu izmaksas ar attiecīgajā gadā prognozēto iekasējamo maršruta pakalpojumu vienību skaitu. Prognozētajās izmaksās ir jāiekļauj atlikums, kas izriet no iepriekšējos gados pārsniegtajiem vai nesasniegtajiem rādītājiem.

3.   Maršruta pakalpojumu vienības aprēķina saskaņā ar IV pielikumu.

11. pants

Termināla maksājumu aprēķināšana

1.   Neierobežojot iespēju saskaņā ar 3. pantu finansēt termināla aeronavigācijas pakalpojumus, izmantojot citus finansējuma avotus, termināla maksājumam, kas attiecīgajā tarifikācijas zonā tiek piemērots konkrētajam lidojumam, ir jāatbilst šai termināla tarifikācijas zonai noteiktajai vienības likmei un šim lidojumam noteiktajām termināla pakalpojuma vienībām.

2.   Neierobežojot iespēju dalībvalstij īstenot stimulējošu shēmu attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar 12. panta 2. punktu, vienības likmi termināla tarifikācijas zonā aprēķina, dalot prognozētās aeronavigācijas pakalpojumu izmaksas ar attiecīgajā gadā prognozēto iekasējamo termināla pakalpojumu vienību skaitu. Plānotajās izmaksās ir jāiekļauj atlikums, kas izriet no iepriekšējos gados pārsniegtajiem vai nesasniegtajiem rādītājiem.

3.   Termināla pakalpojumu vienības aprēķina saskaņā ar V pielikumu.

12. pants

Stimulējošas shēmas

1.   Dalībvalstis var ieviest vai atļaut stimulējošas shēmas, kas paredzētu nediskriminējošas un pārredzamas finansiālas priekšrocības vai ierobežojumus ar mērķi atbalstīt uzlabojumus aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā, kas tiktu panākts, atšķirīgā veidā aprēķinot maksājumus, kā paredzēts 2. un 3. punktā. Šādus stimulus var attiecināt uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un/vai gaisa telpas izmantotājiem.

2.   Ja dalībvalsts nolemj aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem piemērot stimulējošo shēmu, tai pēc 15. pantā minētajām apspriedēm jau iepriekš jānosaka nosacījumi vienības likmes vai ienākumu maksimālā līmeņa noteikšanai katram gadam, laika periodā, kas nepārsniedz piecus gadus. Šos nosacījumus izvirza attiecībā uz konkrētajā laika posmā plānoto izmaksu apjomu (ieskaitot kapitāla izmaksas), un ar tiem var paredzēt arī finanšu modulācijas (vai nu pārsniedzot, vai nesasniedzot prognozētās izmaksas), pamatojoties uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju rezultātiem raksturīgiem aspektiem, tostarp efektivitāti, pakalpojumu kvalitāti, konkrēto projektu veiksmi, būtiskiem sasniegumiem vai pieredzi, vai sadarbības līmeni ar citiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai ņemtu vērā sadarbības tīkla ietekmi.

3.   Ja dalībvalsts aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem nolemj piemērot stimulējošu shēmu, tostarp īpašus noteikumus attiecībā uz nakts laika modulāciju, tai pēc 15. pantā minētās apspriedes jāpielāgo izmantotājiem radušās izmaksas tā, lai tās atspoguļotu šo izmantotāju pūliņus optimizēt aeronavigācijas pakalpojumu izmantošanu, samazināt šo pakalpojumu kopējās izmaksas un palielināt to efektivitāti, īpaši samazinot maksājumus atbilstīgi jaudu palielinošam lidojumu aprīkojumam vai arī kompensējot neērtības, kas rodas, izvēloties mazāk noslogotus maršrutus.

Šīs stimulējošās shēmas ir jāierobežo to darbības laika, jomas un atvēlētās summas ziņā. Prognozētajiem ietaupījumiem, kas veidojas no darbības efektivitātes uzlabojumiem, saprātīgā laika posmā vismaz jākompensē šo stimulu izmaksas. Shēma ir regulāri jāpārskata, šajā darbā iesaistot gaisa telpas izmantotāju pārstāvjus.

4.   Dalībvalstis, kas ir ieviesušas vai atļāvušas stimulējošas shēmas, uzrauga šo stimulējošo shēmu pareizu īstenošanu, ko veic aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji.

13. pants

Tarifikācijas zonu vienības likmju noteikšana

1.   Dalībvalstīm jānodrošina, lai katras tarifikācijas zonas vienības likmes noteiktu katru gadu. Tās var paredzēt, ka katra gada vienības likmes nosaka iepriekš laika periodam, kas nepārsniedz piecus gadus.

2.   Negaidītu nozīmīgu satiksmes vai izmaksu izmaiņu gadījumā vienības likmes var grozīt gada gaitā.

3.   Dalībvalstīm par šīm vienības likmēm, kas noteiktas katrai tarifikācijas zonai, jāinformē Komisija un attiecīgā gadījumā Eurocontrol.

14. pants

Maksājumu iekasēšana

1.   Dalībvalstis var iekasēt maksājumus kā vienotu maksājumu par katru lidojumu.

2.   Aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem ir savlaicīgi un pilnā apmērā jānomaksā visi aeronavigācijas maksājumi.

3.   Dalībvalstis nodrošina efektīvu izpildes pasākumu piemērošanu. Šādi pasākumi var iekļaut pakalpojuma sniegšanas atteikumu, gaisa kuģa aizturēšanu vai arī citus izpildes pasākumus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

15. pants

Tarifikācijas mehānismu pārredzamība

1.   Dalībvalstīm jānodrošina, ka ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem notiek regulāras apspriešanās par tarifikācijas politiku. Šajā nolūkā tām ir jānodrošina nepieciešamā informācija par tarifikācijas mehānismu, kā tas paredzēts VI pielikumā vai, ja dalībvalsts ir pieņēmusi 1. panta 6. punktā minēto lēmumu, ar nepieciešamo informāciju, kā tas paredzēts III pielikuma 2. daļā, un organizē efektīvas un pārredzamas apspriedes ar iesaistīto aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju piedalīšanos, kuru laikā tiek darīta zināma šī informācija, kā arī 8. pantā minētā informācija.

2.   Neierobežojot pakalpojumu sniegšanas regulas 18. pantu, attiecīgā dokumentācija jānodod gaisa telpas izmantotāju pārstāvju, Komisijas, Eurocontrol un attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu rīcībā trīs nedēļas pirms apspriedes.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Pārsūdzība

Dalībvalstīm jānodrošina, lai saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi ir pienācīgi pamatoti un uz tiem attiecas efektīva pārskatīšanas un/vai pārsūdzības procedūra.

17. pants

Atbilstības kontroles sekmēšana

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsekmē pārbaudes un apsekojumi, tostarp objektu apmeklējumi, ko veic valsts uzraudzības iestāde vai tās pilnvarota atzīta organizācija, kas rīkojas šo iestāžu vārdā. Šo iestāžu pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a)

pārbaudīt attiecīgos grāmatvedības dokumentus, aktīvu reģistrus, uzskaites dokumentus un jebkuru citu informāciju, kas ir būtiska, nosakot aeronavigācijas maksājumus;

b)

iegūt šādu dokumentu kopijas vai izrakstus;

c)

esot objektā, pieprasīt sniegt paskaidrojumus mutiski;

d)

iekļūt attiecīgās telpās, teritorijās un transporta līdzekļos.

Šādas pārbaudes un apsekojumi ir jāveic saskaņā ar procedūrām, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā tās tiek veiktas.

18. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Tomēr dalībvalstis var atlikt 9., 10., 12., 13. un 14. panta piemērošanu attiecībā uz maršruta maksājumiem līdz 2008. gada 1. janvārim.

Dalībvalstis var atlikt 9. panta un 11. līdz 15. panta piemērošanu attiecībā uz termināla maksājumiem līdz 2010. gada 1. janvārim.

Ja dalībvalsts nolemj atlikt piemērošanu saskaņā ar otro un trešo daļu, tās to dara zināmu Komisijai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(2)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

(4)  OV L 96, 31.3.2004., 25. lpp.


I PIELIKUMS

AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS NOSACĪJUMU IZVĒRTĒJUMS 1. PANTA 6. PUNKTĀ MINĒTAJĀS LIDOSTĀS

Saskaņā ar 1. panta 6. punktu izvērtējamie nosacījumi ir sekojoši:

1.

Kādas ir aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju iespējas lidostās brīvi piedāvāt aeronavigācijas pakalpojumus vai arī atteikties no šādu pakalpojumu sniegšanas:

vai pastāv kādi nozīmīgi juridiski šķēršļi, kuru dēļ aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nevar piedāvāt aeronavigācijas pakalpojumus vai arī kuru dēļ ir spiests atteikties no šādu pakalpojumu piedāvāšanas, vai arī šādu šķēršļu nav,

vai pastāv kādi nozīmīgi ekonomiski šķēršļi, kuru dēļ aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nevar piedāvāt aeronavigācijas pakalpojumus vai arī kuru dēļ ir spiests atteikties no šādu pakalpojumu piedāvāšanas, vai arī šādu šķēršļu nav,

līguma darbības laiks,

vai pastāv procedūra, kas viena aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja aktīvus un personālu ļauj nodot citam pakalpojumu sniedzējam.

2.

Kādas ir lidostu iespējas brīvi izvēlēties aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, tai skaitā pašai uzņemties pakalpojumu sniegšanu:

vai lidostas pašas spēj uzņemties aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšanu, vai arī šāda iespēja nepastāv,

vai pastāv juridiski, ar līgumu saistīti vai praktiski šķēršļi, kas lidostai neļauj izvēlēties citu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, vai arī šādu šķēršļu nav,

gaisa telpas izmantotāju pārstāvju loma aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja izvēlē.

3.

Vai lidostām ir pietiekama izvēle attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem:

vai pastāv kādi strukturāli ierobežojumi, kas ierobežo lidostas iespējas efektīvi izvēlēties aeronavigācijas pakalpojumus, vai arī šādu ierobežojumu nav,

vai ir iespējamas alternatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju izvēlē, tostarp iespēja lidostai pašai uzņemties aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu.

4.

Komerciālo izmaksu spiediena vai stimulējošu noteikumu ietekme uz lidostām:

vai lidostas aktīvi sacenšas par aviosabiedrību piesaisti,

cik lielā mērā lidostas sedz aeronavigācijas pakalpojumu maksājumus,

vai lidostas darbojas konkurences apstākļos vai arī saskaņā ar ekonomiskajiem stimuliem, kas izstrādāti, lai nosegtu cenas vai kādā citā veidā stimulētu izmaksu samazinājumu.


II PIELIKUMS

IZMAKSU BĀZES PĀRREDZAMĪBA

1.   ZIŅOJUMA TABULA

Dalībvalstis un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji aizpilda sekojošu ziņojuma tabulu par katru to atbildībā esošo tarifikācijas zonu.

Summas ir faktiskās summas par laika posmu no (n – 3) gada līdz (n – 1) gadam un plānotās summas no (n) gada. Faktiskās izmaksas nosaka, pamatojoties uz apstiprinātiem finanšu pārskatiem. Plānotās izmaksas nosaka saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu, kas nepieciešams atbilstoši pakalpojumu sniegšanas regulas 7. pantā minētajam sertifikātam.

Izmaksas jānosaka valsts valūtā.

1.   tabula

Kopējās izmaksas

 

Organizācija:

 

Tarifikācijas zona:

 

n gads:

 

(n – 3)

A

(n – 2)

A

(n – 1)

A

(n)

F

(n + 1)

F

(n + 2)

P

(n + 3)

P

(n + 4)

P

(n + 5)

P

Sadalījums atbilstoši izmaksu veidam

Personāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citas ekspluatācijas izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Amortizācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kapitāla izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārkārtas posteņi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējās izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sadalījums atbilstoši pakalpojumam

Gaisa satiksmes vadība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sakari

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Navigācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Novērošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Meklēšana un glābšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aeronavigācijas informācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Meteoroloģiskie pakalpojumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uzraudzības izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citas valsts izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējās izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

(n – 3)

A

(n – 2)

A

(n – 1)

A

(n)

F

(n + 1)

F

(n + 2)

P

(n + 3)

P

(n + 4)

P

(n + 5)

P

Papildu informācija par valsts valūtas kursu pret euro

Valūtas maiņas kurss (1 EUR =)

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

(n – 3)

A

(n – 2)

A

(n – 1)

A

(n)

F

(n + 1)

F

(n + 2)

P

(n + 3)

P

(n + 4)

P

(n + 5)

P

Papildu informācija par kapitāla vērtību

Vidējais apgrozāmais kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tai skaitā ilgtermiņa aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kapitāla vērtība pirms nodokļu nomaksas (%)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kapitāla ienākumi (%)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parādu vidējā procentu likme (%)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.   PAPILDU INFORMĀCIJA

Turklāt dalībvalstīm un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina vismaz šāda informācija:

metodoloģijas apraksts, kuru izmanto, lai iekārtu un pakalpojumu izmaksas sadalītu starp dažādiem aeronavigācijas dienestiem, ņemot vērā ICAO Reģionālo aeronavigācijas plānā Eiropas reģionam (Doc 7754) iekļauto iekārtu un pakalpojumu sarakstu, un metodoloģijas apraksts, kuru izmanto šo izmaksu sadalījumam atbilstīgi dažādām tarifikācijas zonām,

atšķirību starp plānotajiem un faktiskajiem rādītājiem (n – 1) gadā apraksts un izskaidrojums,

no uzņēmējdarbības plāna izrietošo plānoto izmaksu pieciem gadiem apraksts un izskaidrojums,

dalībvalstij radušos izmaksu izskaidrojums (“Citas valsts izmaksas”),

amortizācijas izmaksu aprēķināšanai izmantotās metodes apraksts un izskaidrojums: vēsturiskās izmaksas vai pašreizējās izmaksas. Pieņemot pašreizējo izmaksu uzskaites metodi, ir jānodrošina dati par atbilstošajām vēsturiskajām izmaksām,

kapitāla izmaksu pamatojums, ieskaitot aktīvu bāzes komponentus,

apraksts, kurā ir izklāstītas katras lidostas katra termināla tarifikācijas zonas izmaksas; lidostām ar mazāk par 20 000 komerciālā gaisa transporta kustībām gadā, ko aprēķina, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu vidējo radītāju, katras lidostas izmaksas var norādīt apkopotā veidā,

meteoroloģisko izmaksu sadalījums tiešajās izmaksās un “MET pamatizmaksās”, kas definētas kā maksa par atbilstošajām meteoroloģiskajām iekārtām un pakalpojumiem, kurus izmanto arī vispārēju meteoroloģisko pakalpojumu nodrošināšanai. Šajā sadaļā ietilpst vispārējā analīze un prognozes, laika radaru un satelītu novērojumi, sistēmas virsmas un atmosfēras augšējo slāņu novērošanai, meteoroloģiskās sakaru sistēmas, datu apstrādes centri, kā arī saistītie pētniecisko darbību, apmācības un administrācijas centri,

metodoloģijas apraksts, kas izmantota kopējo MET izmaksu un MET pamatizmaksu sadalījumam civilajā aviācijā, kā arī sadalījumam starp tarifikācijas zonām.


III PIELIKUMS

ĪPAŠAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS PĀRREDZAMĪBU LIDOSTĀS, UZ KURĀM ATTIECAS 1. PANTA 6. PUNKTS

1.   AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU IZMAKSAS

1.1.   Ziņojuma tabula

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji aizpilda šādu ziņojuma tabulu par katru to atbildībā esošo termināla tarifikācijas zonu.

Tabulā norāda faktiskās summas no (n – 3) gada līdz (n – 1) gadam un plānotās summas no (n) gada. Faktiskās izmaksas nosaka, pamatojoties uz apstiprinātiem finanšu pārskatiem. Plānotās izmaksas nosaka saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu, kas nepieciešams atbilstoši sertifikātam.

Izmaksas jānosaka valsts valūtā.

1.   tabula

Kopējās izmaksas

 

Organizācija:

 

Tarifikācijas zona:

 

n gads:


 

(n – 3)

A

(n – 2)

A

(n – 1)

A

(n)

F

(n + 1)

F

(n + 2)

P

(n + 3)

P

(n + 4)

P

(n + 5)

P

Sadalījums atbilstoši izmaksu veidam

Personāls

 

 

 

 

 

Citas ekspluatācijas izmaksas

 

 

 

 

Amortizācija

 

 

 

 

Kapitāla izmaksas

 

 

 

 

Ārkārtas posteņi

 

 

 

 

Kopējās izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.2.   Papildu informācija

Papildus iepriekš minētajam aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina vismaz šāda informācija:

tās metodoloģijas apraksts, kuru izmanto, lai iekārtu un pakalpojumu izmaksas sadalītu starp dažādiem aeronavigācijas pakalpojumiem, pamatojoties uz ICAO Reģionālo aeronavigācijas plānā Eiropas reģionam (Doc 7754) iekļauto iekārtu un pakalpojumu sarakstu,

atšķirību starp plānotajiem un faktiskajiem nekonfidenciālajiem skaitļiem (n – 1) gadā apraksts un izskaidrojums,

ar prognozēto satiksmes apjomu saistīto nekonfidenciālo izmaksu un ieguldījumu, kas plānoti pieciem gadiem, apraksts un izskaidrojums,

amortizācijas izmaksu aprēķināšanai izmantotās metodes: vēsturiskās izmaksas vai pašreizējās izmaksas, apraksts un izskaidrojums,

kapitāla izmaksu izskaidrojums.

2.   AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMU FINANSĒŠANA

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem par katru termināla tarifikācijas zonu ir jāiesniedz šāda informācija:

aeronavigācijas pakalpojumu izmaksu finansējuma veida(-u) apraksts.


IV PIELIKUMS

MARŠRUTA PAKALPOJUMA VIENĪBU APRĒĶINĀŠANA

1.

Maršruta pakalpojuma vienību aprēķina, attiecīgā gaisa kuģa attāluma faktoru reizinot ar svara faktoru.

2.

Attāluma faktoru iegūst, kilometros izteikto ortodromas attālumu no tarifikācijas zonas sākuma punkta līdz gala punktam dalot ar simts, aprēķiniem izmantojot jaunāko zināmo lidojuma plānu, kuru gaisa satiksmes plūsmas nolūkam aizpilda attiecīgā gaisa kuģa apkalpe.

3.

Ja lidojuma gala un sākuma punkts ir identisks tarifikācijas zonās, attāluma faktors atbilst ortodromas attālumam starp šiem punktiem un vistālākajam lidojuma plāna punktam.

4.

Vērā ņemamais attālums ir jāsamazina par 20 km ik reizes, kad lidmašīna paceļas no dalībvalsts teritorijas vai arī nolaižas tajā.

5.

Svara faktors, ko izsaka līdz divām zīmēm aiz komata, ir kvadrātsakne no koeficienta, kuru iegūst, dalot ar piecdesmit metriskajās tonnās izteikto gaisa kuģa maksimālo sertificēto pacelšanās svaru, kas ir norādīts lidojumderīguma sertifikātā vai jebkurā līdzvērtīgā gaisa kuģa operatora iesniegtajā oficiālajā dokumentā. Ja šis svars nav zināms, ir jāizmanto vislielākais zināmais tā paša tipa gaisa kuģa svars. Ja gaisa kuģim ir vairāk nekā viens sertificēts maksimālais pacelšanās svars, ir jāizmanto vislielākais no tiem. Ja gaisa kuģa operatoram ir vairāki gaisa kuģi, kas ir viena gaisa kuģu tipa dažādi modeļi, katram no izmantotajiem šā tipa gaisa kuģiem svara faktoru nosaka, pamatojoties uz visu šā ekspluatanta rīcībā esošo attiecīgā tipa gaisa kuģu vidējo maksimālo pacelšanās masu. Attiecībā uz katru gaisa kuģa tipu un attiecībā uz katru operatoru svara faktors ir jānosaka vismaz vienu reizi gadā.


V PIELIKUMS

TERMINĀLA PAKALPOJUMU VIENĪBU APRĒĶINĀŠANA

1.

Termināla pakalpojumu vienībām ir jāatbilst attiecīgā gaisa kuģa svara faktoram.

2.

Ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata izteiktais svara faktors ir koeficients, kuru iegūst IV pielikuma 5. punktā minēto metriskajās tonnās izteikto gaisa kuģa maksimālo sertificēto pacelšanās svaru 0,7. pakāpē dalot ar piecdesmit. Tomēr piecus gadus ilgajā pārejas periodā pēc tam, kad ir aprēķināta pirmā šajā regulā minētā termināla vienības likme, ir jāizmanto eksponents no 0,5–0,9.


VI PIELIKUMS

TARIFIKĀCIJAS MEHĀNISMS

1.   ZIŅOJUMA TABULA

Dalībvalstis aizpilda sekojošu ziņojuma tabulu par katru to atbildībā esošu tarifikācijas zonu. Tāpat dalībvalstis izveido konsolidētu 1. tabulu par katru to atbildībā esošo tarifikācijas zonu. Ja tarifikācijas zonā ietilpst vairāku dalībvalstu gaisa telpa, tās aizpilda tabulu kopīgi saskaņā ar 4. panta 4. punktā minēto mehānismu.

Tabulā ir jānorāda faktiskās summas par laika posmu no (n – 3) gada līdz (n – 1) gadam, kā arī plānotās summas no (n) gada. “Kopējās izmaksas” ir visu 1. tabulā uzskaitīto attiecīgās tarifikācijas zonas kopējo izmaksu summa.

2.   Tabula

Vienības likmes aprēķināšana

 

Organizācija(-as)

 

Tarifikācijas zona:

 

n gads:

 

(n – 3)

A

(n – 2)

A

(n – 1)

A

(n)

F

(n + 1)

F

(n + 2)

P

(n + 3)

P

(n + 4)

P

(n + 5)

P

Vienības likme (EUR)

Kopējās izmaksas (1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbrīvoto lidojumu izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uz (n) gadu pārnestās summas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ienākumi no citiem avotiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekasējamās izmaksas

Kopējais pakalpojuma vienību skaits

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekasējamās pakalpojuma vienības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pakalpojuma vienība  (2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

(n – 3)

A

(n – 2)

A

(n – 1)

A

(n)

F

(n + 1)

F

(n + 2)

P

(n + 3)

P

(n + 4)

P

(n + 5)

P

Vienības likme (valsts valūtā)

Valūtas maiņas kurss (1 EUR =)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vienības likme

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

(n – 3)

A

(n – 2)

A

(n – 1)

A

(n)

F

(n + 1)

F

(n + 2)

P

(n + 3)

P

(n + 4)

P

(n + 5)

P

Pārnesamā atlikuma summa (valsts valūtā)

Izmantotājiem piestādītie maksājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Faktiskās kopējās izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ienākumi no citiem avotiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbrīvoto lidojumu faktiskās izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uz (n) gadu pārnestās summas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(n) gada atlikums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.   PAPILDU INFORMĀCIJA

Papildus iepriekš minētajam attiecīgajām dalībvalstīm ir jāapkopo un jānodrošina vismaz šāda informācija:

attiecīgo tarifikācijas zonu noteikšanas apraksts un pamatojums, īpašu uzmanību pievēršot termināla tarifikācijas zonām un iespējamām lidostu šķērssubsīdijām,

iekasējamo pakalpojuma vienību prognozes aprēķināšanas apraksts un izskaidrojums,

metodoloģijas apraksts un izskaidrojums, kas tiek izmantota atlikuma līdzsvarošanai pēc pārsniegšanas vai neizpildes gadiem,

atbrīvojumu piemērošanas politikas apraksts, kā arī finansēšanas līdzekļu, kuri tiek izmantoti atbilstīgo izmaksu segšanai, apraksts,

no citiem avotiem gūto ienākumu apraksts, ja šādi avoti pastāv,

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem piemēroto stimulējošo shēmu apraksts un izskaidrojums, un jo īpaši kārtība, kas piemērota, paredzot noteikumus attiecībā uz vienību likmju līmeni. Darbības mērķu, kā arī kārtības to vērā ņemšanai, nosakot maksimālās vienības likmes, apraksts un izskaidrojums,

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju plānu, kuru mērķis ir apmierināt prognozēto pieprasījumu un sasniegtu darbības mērķus, apraksts,

aeronavigācijas pakalpojumu izmantotājiem piemēroto stimulu apraksts un izskaidrojums.


(1)  Kā visu šai tarifikācijas zonai noteikto 1. tabulā uzskaitīto kopējo izmaksu summa (ja kādu aeronavigācijas pakalpojumu sniedz ārējs pakalpojumu sniedzējs, ir jāņem vērā gada izmaksas).

(2)  

Vienības likme

=

Iekasējamās izmaksas/Iekasējamās pakalpojuma vienības.


7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/17


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1795/2006

(2006. gada 6. decembris),

ar ko atver tarifu kvotu 2007. gadam dažu tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Norvēģijas izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmumu 2004/859/EK par Nolīguma vēstuļu apmaiņas formā noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2 (2), un jo īpaši tā 3. pantu,

tā kā:

(1)

Divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti protokols Nr. 2 (3) un EEZ līguma 3. protokols (4) nosaka dažu lauksaimniecības produktu un apstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecības režīmu starp līgumslēdzējām pusēm.

(2)

EEZ līguma 3. protokols, kas grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 138/2004 (5), paredz nulles nodokļa piemērošanu dažiem ūdens veidiem ar cukura vai citu saldinātāju, vai aromātisko vielu piedevu, kurus klasificē ar KN kodu 2202 10 00, un dažiem citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas satur cukuru, kurus klasificē ar KN kodu ex 2202 90 10.

(3)

Ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2 (6), turpmāk tekstā – “līgums”, kas apstiprināts ar Lēmumu 2004/859/EK, Norvēģijai uz laiku ir atlikts nulles nodoklis ūdenim un citiem attiecīgajiem dzērieniem. Saskaņā ar līguma saskaņotā protokola IV pantu tādu preču beznodokļu imports, kas apzīmētas ar KN kodu 2202 10 00 un ex 2202 90 10, kuru izcelsme ir Norvēģijā, ir atļauts vienīgi beznodokļu kvotas robežās, bet par importu, kas pārsniedz noteikto kvotu, jāmaksā nodoklis.

(4)

Attiecīgajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem jāatver tarifu kvota 2007. gadam. Saskaņā ar Komisijas sniegto statistiku attiecīgajiem produktiem 2006. gada kvota, ko atvēra ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2028/2005 (7), tika izsmelta 2006. gada 31. oktobrī. Tāpēc atbilstoši Līguma saskaņotā protokola IV pantam tarifu kvota 2007. gadam jāpalielina par 10 %.

(5)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (8), ir paredzēti noteikumi tarifu kvotu pārvaldīšanai. Ir lietderīgi noteikt, ka ar šo regulu atvērto tarifu kvotu pārvalda saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontāliem jautājumiem par Līguma I pielikumā neuzskaitītu pārstrādātu produktu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Pielikumā norādītā Kopienas tarifu kvota Norvēģijas izcelsmes precēm, kas uzskaitītas pielikumā atbilstoši norādītajiem nosacījumiem, tiek atvērta laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2.   Izcelsmes noteikumi, kas abpusēji piemērojami pielikumā minētajām precēm, ir izklāstīti divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti protokolā Nr. 3.

3.   Pārsniedzot šīs kvotas apjomu, importētajiem daudzumiem piemēro preferenciālu nodokli 0,047 EUR/l.

2. pants

Kopienas tarifu kvotu, kas minēta 1. panta 1. punktā, Komisija pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2)  OV L 370, 17.12.2004., 70. lpp.

(3)  OV L 171, 27.6.1973., 1. lpp.

(4)  OV L 22, 24.1.2002., 37. lpp.

(5)  OV L 342, 18.11.2004., 30. lpp.

(6)  OV L 370, 17.12.2004., 72. lpp.

(7)  OV L 327, 14.12.2005., 7. lpp.

(8)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 402/2006 (OV L 70, 9.3.2006., 35. lpp.).


PIELIKUMS

Tarifu kvota, kas piemērojama Norvēģijas izcelsmes preču importam Kopienā

Rīkojums Nr.

KN kods

Produkta apraksts

2007. gada kvotas apjoms

Kvotas robežās piemērojamā nodokļu likme

Nodokļu likme, ko piemēro, ja pārsniedz kvotas robežas

 

2202 10 00

Ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju vai aromātisko vielu piedevu

17,303 miljoni litru

Atbrīvojums

0,047 EUR/l

ex 2202 90 10

Citi bezalkoholiskie dzērieni, kas satur cukuru (saharozi vai invertcukuru)


7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/20


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1796/2006

(2006. gada 6. decembris),

ar ko 2007. gadam atklāj tarifu kvotu, kas jāpiemēro dažu tādu Islandes izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, kas iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 21. jūnija Lēmumu 1999/492/EK par nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Islandes Republiku, no otras puses, par Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīguma 2. protokolu (2), un jo īpaši tā 2. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Lēmumu 1999/492/EK apstiprinātajā nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Islandes Republiku, no otras puses, par Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīguma 2. protokolu paredzētas ikgadējās tarifu kvotas cukura konditorejas izstrādājumu, šokolādes un citu pārtikas izstrādājumu, kas satur kakao, ievešanai no Islandes. Šī kvota ir jāatklāj 2007. gadam.

(2)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, kas nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), izklāstīti tarifa kvotu pārvaldības noteikumi. Ieteicams noteikt, ka ar šo regulu atklātās tarifa kvotas administrē saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi pārvaldības komiteja, kura nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kas saistīti ar I pielikumā neminētu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim pielikumā uzskaitītajām Kopienā ievedamajām Islandes izcelsmes precēm piemēro tajā noteiktos nodokļus tajā norādītās gada kvotas robežās.

2. pants

Tarifu kvotu, kas minēta 1. pantā, Komisija pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2)  OV L 192, 24.7.1999., 47. lpp.

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 402/2006 (OV L 70, 9.3.2006., 35. lpp.).


PIELIKUMS

Kārtas Nr.

KN kods

Apraksts

Kvota

Piemērojamā nodokļa likme

09.0799

1704 90 10

1704 90 30

1704 90 51

1704 90 55

1704 90 61

1704 90 65

1704 90 71

1704 90 75

1704 90 81

1704 90 99

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao, uz kuriem attiecas KN kods 1704 90

500 tonnu

50 % no nodokļa likmes trešām valstīm (1) līdz maksimumam EUR 35,15/100 kg

1806 32 10

1806 32 90

1806 90 11

1806 90 19

1806 90 31

1806 90 39

1806 90 50

1806 90 60

1806 90 70

1806 90 90

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu, uz kuriem attiecas KN kodi 1806 32, 1806 90, 1905 31 un 1905 32

1905 31 11

1905 31 19

1905 31 30

1905 31 91

1905 31 99

1905 32 11

1905 32 19

1905 32 91

1905 32 99

Saldie cepumi; vafeles


(1)  Nodokļa likme trešām valstīm – likme, kas sastāv no procentuālā nodokļa, kuram attiecīgā gadījumā pieskaita lauksaimniecības komponenti, un kas nedrīkst pārsniegt maksimālo likmi, ja tāda paredzēta kopējā muitas tarifā.


7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/22


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1797/2006

(2006. gada 6. decembris),

ar ko atver tarifu kvotu 2007. gadam dažu tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Norvēģijas izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 6. decembra Lēmumu 96/753/EK par Vienošanās noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, par 2. protokolu Nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (2), un jo īpaši tā 2. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Vienošanos vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, par 2. protokolu Nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, kas apstiprināta ar Lēmumu 96/753/EK, paredz gada tarifu kvotu Norvēģijas izcelsmes šokolādes un citu pārtikas izstrādājumu ar kakao piedevu importam. Šī kvota jāatver 2007. gadam.

(2)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), ir paredzēti noteikumi tarifu kvotu pārvaldībai. Ir lietderīgi noteikt, ka ar šo regulu atvērto tarifu kvotu pārvalda saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontāliem jautājumiem par Līguma I pielikumā neuzskaitītu pārstrādātu produktu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim uz pielikumā uzskaitītajām Norvēģijas izcelsmes precēm un to importu Kopienā attiecas minētajā pielikumā noteiktie nodokļi tajā norādītās gada kvotas robežās.

2. pants

Tarifu kvotu, kas minēta 1. pantā, Komisija pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2)  OV L 345, 31.12.1996., 78. lpp.

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 402/2006 (OV L 70, 9.3.2006., 35. lpp.).


PIELIKUMS

Kārtas Nr.

KN kods

Apraksts

Kvota

Piemērojamā nodokļu likme

09.0764

ex 1806

1806 20

1806 31

1806 32

1806 90

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu, izņemot kakao pulveri ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, ko klasificē ar KN kodu 1806 10

5 500 tonnu

EUR 35,15/100 kg


7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/24


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1798/2006

(2006. gada 6. decembris),

ar ko atver tarifu kvotas 2007. gadam dažu tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Norvēģijas izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, uz kurām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmumu 2004/859/EK par Nolīguma vēstuļu apmaiņas formā noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2 (2), un jo īpaši tā 2. pantu,

tā kā:

(1)

Nolīguma vēstuļu apmaiņas formā, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2, III punktā paredzētas gada tarifu kvotas dažu Norvēģijas izcelsmes preču importam. Šīs kvotas jāatver 2007. gadam.

(2)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), paredzēti noteikumi tarifu kvotu pārvaldīšanai. Ir lietderīgi noteikt, ka ar šo regulu atvērtās tarifu kvotas pārvaldāmas saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(3)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem Līguma I pielikumā neiekļauto lauksaimniecības pārstrādes produktu tirdzniecības jomā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kopienas tarifu kvotas Norvēģijas izcelsmes precēm, kas uzskaitītas pielikumā, atver laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2. pants

Šīs regulas 1. pantā minētās Kopienas tarifu kvotas pārvalda Komisija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2)  OV L 370, 17.12.2004., 70. lpp.

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 402/2006 (OV L 70, 9.3.2006., 35. lpp.).


PIELIKUMS

Gada tarifu kvotas, kas piemērojamas Norvēģijas izcelsmes preču importam Kopienā

Kārtas numurs

KN kods

Apraksts

Gada kvotas apjoms no 1.1.2007.

Kvotas robežās piemērojamā nodokļu likme

09.0765

1517 10 90

Margarīns, izņemot šķidro margarīnu, kura piena tauku saturs ir ne vairāk kā 10 % no svara

2 470 tonnas

Bez nodokļa

09.0771

ex 2207 10 00

(TARIC kods 90)

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % vai vairāk, izņemot spirtu, kas iegūts no EK Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem

164 000 hektolitri

Bez nodokļa

09.0772

ex 2207 20 00

(TARIC kods 90)

Etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti, izņemot spirtu, kas iegūts no EK Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem

14 340 hektolitri

Bez nodokļa

09.0774

2403 10

Smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā proporcijā

370 tonnas

Bez nodokļa


7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/26


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1799/2006

(2006. gada 6. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 15. panta 3. un 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulu (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru (2) cita starpā nosaka flotes, zvejas rīku kodu un valsts atbalsta kodu skaitīšanas datumus.

(2)

Jānosaka skaitīšanas datumi attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kas pievienosies Eiropas Savienībai, lai tās varētu izpildīt Regulā (EK) Nr. 26/2004 iekļautos nosacījumus.

(3)

Lai varētu labāk identificēt amatierzvejas vai nelielas nozvejas kuģus, zvejas rīki jānošķir precīzāk.

(4)

Lai pārraudzītu Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (3) 25. panta 3. un 4. punkta piemērošanu, jāievieš jauni kodi, ar ko paziņotu par dzinēja, kam sniegts valsts atbalsts, nomaiņu.

(5)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 26/2004 ir attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

(3)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumu groza šādi.

1)

Regulas 2. tabulu aizstāj ar šādu tabulu.

“2. tabula

Skaitīšanas datums, kas noteikts pa valstīm

BEL, DNK, FRA, GBR, PRT

1.1.1989

NLD

1.9.1989

DEU, ESP

1.1.1990

IRL

1.10.1990

ITA

1.1.1991

GRC

1.7.1991

SWE, FIN

1.1.1995

CYP, EST, LTU, LVA, MLT, POL, SVN

1.5.2004

Valstis, kas pievienojušās pēc 2004. gada 1. maija

Pievienošanās datums”

2)

Regulas 3. tabulu aizstāj ar šādu tabulu.

“3. tabula

Zvejas rīku kodi

Zvejas rīku kategorijas

Zvejas rīki

Kods

Statiskais (S) vai velkamais (V), vai mobilais zvejas rīks (M)

Pelaģiskais (P) vai grunts (G)

Apņemošie tīkli

Riņķvadi

PS

M

P

Ēsmas zivtiņu vada tīkli

LA

M

P

Vadi

Velkamie vadi

SB

V

G/P

Bugurvadi

SDN

V

G/P

Skotu vadi

SSC

V

G/P

Dubultvadi

SPR

V

G/P

Traļi

Rāmja tralis

TBB

V

G

Gruntstralis

OTB

V

G

Pāru gruntstraļi

PTB

V

G

Pelaģiskie traļi

OTM

V

G/P

Pāru pelaģiskie traļi

PTM

V

G/P

Dvīņu traļi

OTT

V

G/P

Dragas

Laivu dragas

DRB

V

G

Rokas dragas, ko izmanto uz kuģa

DRH

V

G

Mehāniskās dragas, tostarp sūcējdragas

HMD

V

G

Ceļamie tīkli

No kuģa darbināmi ceļamie tīkli

LNB

M

P

Stacionāri no krasta ceļamie tīkli

LNS

M

P

Žaunu tīkli un iepinējtīkli

(Noenkurotie) žaunu tīkli

GNS

S

G

Dreifējošie tīkli

GND

S

G/P

Iepinošie žaunu tīkli

GNC

S

G/P

Rāmju tīkli

GTR

S

G/P

Kombinētie rāmju un žaunu tīkli

GTN

S

G/P

Zivju krātiņi

Murdi (zivju krātiņi)

FPO

S

G

Āķi un jedas

Makšķeres un ūdas (ar roku darbināmas)

LHP

S

G/P

Makšķeres un ūdas (mehanizētās)

LHM

S

G/P

Noenkurotas āķu jedas

LLS

S

G

Āķu jedas (dreifējošas)

LLD

S

P

Velkamās āķu jedas

LTL

M

P

Nezināmi zvejas rīki (1)

 

NK

 

 

Nav zvejas rīku (2)

 

NO

 

 

3)

Regulas 7. tabulu aizstāj ar šādu tabulu.

“7. tabula

Valsts atbalsta kodi

Atbalsts, kas nav Kopienas daļēji finansēts

AE

Atbalsts, ko Kopiena daļēji finansē

AC

Bez valsts atbalsta

PA

Atbalsts tādu dzinēju nomaiņai, kuru jauda ir samazinājusies (individuāli)

EI

Atbalsts tādu dzinēju nomaiņai, kuru jauda ir samazinājusies (grupa)

EG”


(1)  Neattiecas uz kuģiem flotē vai kuģiem, par kuriem ziņots kopš 2003. gada 1. janvāris.

(2)  Attiecas tikai uz zvejas papildrīkiem.”


7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/29


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1800/2006

(2006. gada 6. decembris),

ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1002/2006 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2006./2007. saimnieciskajā gadā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 318/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), importa kārtību, un jo īpaši tās 36. pantu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2006./2007. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1002/2006 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1767/2006 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1002/2006 36. pantā minētajiem produktiem 2006./2007. saimnieciskajā gadā, ir grozīti un sniegti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 7. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1585/2006 (OV L 294, 25.10.2006., 19. lpp.).

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 179, 1.7.2006., 36. lpp.

(4)  OV L 335, 1.12.2006., 19. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2006. gada 7. decembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un KN koda 1702 90 99 produktiem

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

22,45

5,08

1701 11 90 (1)

22,45

10,31

1701 12 10 (1)

22,45

4,89

1701 12 90 (1)

22,45

9,88

1701 91 00 (2)

28,15

11,16

1701 99 10 (2)

28,15

6,64

1701 99 90 (2)

28,15

6,64

1702 90 99 (3)

0,28

0,37


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III punktā (OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.).

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/31


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 13. novembris),

lai noslēgtu Protokolu, ar ko Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, groza attiecībā uz importa tarifu kvotām cukuram un cukura produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā vai Kopienā

(2006/882/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2005. gada 28. februārī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Horvātijas Republiku, lai grozītu preferenču sistēmu attiecībā uz Horvātijas Republikas izcelsmes cukura importu Kopienā saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses (1), kas apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 2005/40/EK/Euratom  (2).

(2)

Komisija ir pabeigusi sarunas attiecībā uz Protokolu, ar kuru groza Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Tādēļ minētais protokols būtu jāapstiprina.

(3)

Protokola īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem Komisijai saskaņā ar to pašu kārtību, kas paredzēta, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgu organizāciju (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Protokols, ar ko Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, groza attiecībā uz importa tarifu kvotām cukuram un cukura produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā vai Kopienā (turpmāk – “Protokols”).

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas parakstīt Protokolu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

3. pants

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus Protokola īstenošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 39. pantā noteikto procedūru.

Briselē, 2006. gada 13. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. TUOMIOJA


(1)  OV L 26, 28.1.2005., 3. lpp.

(2)  OV L 26, 28.1.2005., 1. lpp.

(3)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.


PROTOKOLS,

ar ko Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, groza attiecībā uz importa tarifu kvotām cukuram un cukura produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā vai Kopienā

EIROPAS KOPIENA, turpmāk – “Kopiena”,

no vienas puses, un

HORVĀTIJAS REPUBLIKA, turpmāk – “Horvātija”,

no otras puses,

tā kā:

(1)

Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, (turpmāk – “SAN”) tika parakstīts Luksemburgā 2001. gada 29. oktobrī un stājās spēkā 2005. gada 1. februārī.

(2)

Ir notikušas sarunas, lai grozītu SAN paredzēto preferenču sistēmu attiecībā uz cukuru un cukura produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā vai Kopienā.

(3)

Būtu jāpieņem attiecīgi SAN grozījumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

SAN groza šādi:

1)

27. pantu groza šādi:

a)

1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Kopiena atceļ muitas nodokļus un maksājumus ar līdzīgu ietekmi attiecībā uz tādu Horvātijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu, kas neatbilst kombinētās nomenklatūras pozīcijai 0102, 0201, 0202, 1701, 1702 un 2204.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“5.   IVh pielikumā izklāstīti daži tirdzniecības nosacījumi, kurus piemēro cukuram un cukura produktiem, kas atbilst kombinētās nomenklatūras pozīcijai 1701 un 1702.”

2)

Tekstu šā lēmuma pielikumā pievieno kā IVh pielikumu.

3)

3. protokola I pielikuma tabulā svītro šādas norādes:

“1702 50 00 — Ķīmiski tīra fruktoze”,

“1702 90 10 — Ķīmiski tīra maltoze”.

2. pants

Puses 2008. gada otrajā pusē tiekas, lai izskatītu šā protokola ietekmi.

3. pants

Šis protokols ir SAN sastāvdaļa.

4. pants

Šis protokols stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

5. pants

Protokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, holandiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un horvātu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Hecho en Zagreb, el veintiocho de noviembre de dos mil seis.

V Záhřebu dne dvacátého osmého listopadu dva tisíce šest.

Udfærdiget i Zagreb den otteogtyvende november to tusind og seks.

Geschehen zu Zagreb am achtundzwanzigsten November zweitausendundsechs.

Koostatud kahekümne kaheksandal novembril kahe tuhande kuuendal aastal Zagrebis.

Έγινε στο Ζάγκρεμπ στις είκοσι οκτώ Νοεμβρίου δύο χιλιάδες έξι.

Done at Zagreb on the twenty-eighth day of November in the year two thousand and six.

Fait à Zagreb, le vingt-huit novembre deux mille six.

Fatto a Zagabria, addì ventotto novembre duemilasei.

Zagrebā, divi tūkstoši sestā gada divdesmit astotajā novembrī.

Priimta Zagrebe, du tūkstančiai šeštų metų lapkričio dvidešimt aštuntą dieną.

Kelt Zágrábban, a kétezer-hatodik év november havának huszonnyolcadik napján.

Magħmul f'Żagreb fit-tmienja u għoxrin jum ta' Novembru fis-sena elfejn u sitta.

Gedaan te Zagreb, de achtentwintigste november tweeduizend en zes.

Sporządzono w Zagrzebiu dnia dwudziestego ósmego listopada dwa tysiące szóstego roku.

Feito em Zagrebe, aos vinte e oito dias do mês de Novembro do ano de dois mil e seis.

V Záhrebe dvadsiateho ôsmeho novembra dvetisícšesť.

V Zagrebu, dne osemindvajsetega novembra, leta dva tisoč šest.

Tehty Zagrebissa kahdentenakymmenentenäkahdeksantena päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattakuusi

Utfärdat i Zagreb den tjuguåttonde november år tvåtusensex.

Sastavljeno u Zagrebu dana dvadesetosmog studenoga dvije tisuće i šeste godine.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunitá Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapen

Za Europsku zajednicu

Image

Por la República de Croacia

Za Chorvatskou republiku

For Republikken Kroatien

Für die Republik Kroatien

Horvaatia Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία της Κροατίας

For the Republic of Croatia

Pour la République de Croatie

Per la Repubblica di Croazia

Horvātijas Republikas vārdā

Kroatijos Respublikos vardu

A Horvát Köztársaság részéről

Għar-Repubblika tal-Kroazja

Voor de Republiek Kroatië

W imieniu Republiki Chorwacji

Pela República da Croácia

Za Chorvátsku republiku

Za Republiko Hrvaško

Kroatian tasavallan puolesta

För Republiken Kroatien

Za Republiku Hrvatsku

Image

PIELIKUMS

“IVh PIELIKUMS,

kā minēts 27. panta 5. punktā

1.

Kopiena piemēro atbrīvojumu no muitas nodokļa tādu Horvātijas Republikas izcelsmes produktu importam Kopienā, kas atbilst kombinētās nomenklatūras pozīcijai 1701 un 1702, ievērojot noteikto daudzuma ierobežojumu gadā – 180 000 tonnas (tīrsvars).

2.

Horvātija piemēro samazinātu muitas nodokļa maksājumu tādu Kopienas izcelsmes produktu importam Horvātijā, kuri atbilst kombinētās nomenklatūras pozīcijai 1701, ievērojot noteikto daudzuma ierobežojumu gadā – 80 000 tonnas (tīrsvars) –, ko piemēro tikai tad, kad preču, kuras atbilst kombinētās nomenklatūras pozīcijai 1701 un 1702, imports no Horvātija Kopienā sasniedz 80 000 tonnas (tīrsvars). Attiecībā uz šo daudzumu Horvātija samazina nodokļa likmes šādi:

2007. gada 1. janvārī nodokli samazina līdz 75 % no pamatnodokļa,

2008. gada 1. janvārī nodokli samazina līdz 70 % no pamatnodokļa,

2009. gada 1. janvārī un pēc tam nodokli samazina līdz 50 % no pamatnodokļa.

3.

Kopiena apņems nemaksāt eksporta kompensācijas no Kopienas budžeta par cukuru, sīrupu un dažiem citiem cukura produktiem, kas atbilst kombinētās nomenklatūras pozīcijai 1701 un 1702, kurus eksportē uz Horvātiju nemainītā stāvoklī. Horvātija apņemas nemaksāt eksporta kompensācijas par cukura eksportu uz Kopienu. ”


Komisija

7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/37


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 5. decembris)

par grozījumiem Lēmumā 2006/80/EK attiecībā uz Slovēniju

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5797)

(Autentisks ir tikai teksts slovēņu valodā)

(2006/883/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 27. novembra Direktīvu 92/102/EEK par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 92/102/EEK ir noteiktas obligātās prasības dzīvnieku identificēšanai un reģistrēšanai, neierobežojot sīkāk izstrādātus Kopienas noteikumus, ko var noteikt ar mērķi apkarot vai ierobežot slimības.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 92/102/EEK 3. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jāgādā par to, lai kompetento iestāžu rīcībā būtu atjaunināts to saimniecību saraksts, kurās ir dzīvnieki, uz kuriem attiecas minētā direktīva, un kuras atrodas to teritorijā.

(3)

Padomes Direktīvas 92/102/EEK 3. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja atļaut dalībvalstīm izslēgt no 3. panta 1. punktā prasītā saimniecību saraksta fiziskas personas, kuras audzē vienu cūku pašu vajadzībām vai patēriņam, ja vien minētajam dzīvniekam pirms jebkuras pārvietošanas tiek veiktas direktīvā noteiktās pārbaudes.

(4)

Komisijas Lēmums 2006/80/EK (2) atļauj dažām dalībvalstīm piemērot Direktīvas 92/102/EEK 3. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz saimniecībām, kurās nav vairāk par vienu cūku.

(5)

Slovēnija ir lūgusi Direktīvas 92/102/EEK 3. panta 2. punktā paredzēto atļauju attiecībā uz saimniecībām, kurās nav vairāk par vienu cūku, un ir devusi attiecīgas garantijas attiecībā uz minētajā direktīvā noteiktajām pārbaudēm.

(6)

Tādēļ Slovēnijai pienākas atļauja piemērot minēto izņēmumu.

(7)

Tādēļ vajadzīgi attiecīgi grozījumi Lēmumā 2006/80/EK.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/80/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Lēmums ir adresēts Slovēnijas Republikai.

Briselē, 2006. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 355, 5.12.1992., 32. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

(2)  OV L 36, 8.2.2006., 50. lpp.


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Dalībvalstis, kurām atļauj piemērot atkāpi, kas paredzēta Direktīvas 92/102/EEK 3. panta 2. punktā attiecībā uz saimniecībām, kurās nav vairāk par vienu cūku:

 

Čehija

 

Francija

 

Itālija

 

Polija

 

Portugāle

 

Slovēnija

 

Slovākija”


7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/39


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 6. decembris)

par Kopienas nostājas noteikšanu attiecībā uz Apvienotās komitejas, kas izveidota atbilstīgi nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par kuģu aprīkojuma atbilstības sertifikātu savstarpējo atzīšanu, lēmumu, ar kuru pieņem tās reglamentu

(2006/884/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu 2004/425/EK par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par kuģu aprīkojuma atbilstības sertifikātu savstarpējo atzīšanu (1) (še turpmāk – “nolīgums”), un jo īpaši tā 3. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Lai pieņemtu Kopienas nostāju, Komisija ir apspriedusies ar Padomes iecelto īpašo komiteju.

(2)

Nolīguma 7. panta 2. punktā paredzēts, ka Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 7. pantu, nosaka savu reglamentu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Nostāja, kas Eiropas Komisijai jāpieņem attiecībā uz Apvienotās komitejas, kas izveidota atbilstīgi 7. pantam nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par kuģu aprīkojuma atbilstības sertifikātu savstarpējo atzīšanu, lēmumu, ar kuru pieņem tās reglamentu, pamatojas uz šim lēmumam pievienotā Apvienotās komitejas lēmuma projekta.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 150, 30.4.2004., 42. lpp.


PIELIKUMS

PROJEKTS

LĒMUMS Nr. …/…, KO ATTIECĪBĀ UZ SAVU REGLAMENTU PIEŅĒMUSI APVIENOTĀ KOMITEJA, KAS IZVEIDOTA ATBILSTĪGI NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENU UN AMERIKAS SAVIENOTAJĀM VALSTĪM

par kuģu aprīkojuma atbilstības sertifikātu savstarpējo atzīšanu

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par kuģu aprīkojuma atbilstības sertifikātu savstarpējo atzīšanu, un jo īpaši tā 7. pantu,

tā kā nolīguma 7. panta 2. punktā paredzēts, ka Apvienotā komiteja nosaka savu reglamentu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.

Ar šo tiek pieņemts Apvienotās komitejas reglaments, kā norādīts šā lēmuma papildinājumā.

Šis lēmums ir sagatavots divos eksemplāros, un to paraksta Apvienotās komitejas pārstāvji, kuri ir pilnvaroti pušu vārdā veikt grozījumus nolīgumā. Šo lēmumu piemēro no dienas, kad saņemts pēdējais no minētajiem parakstiem.

Parakstīts Vašingtonā …

Amerikas Savienoto Valstu vārdā

Parakstīts Briselē …

Eiropas Kopienas vārdā

PIELIKUMS

REGLAMENTS APVIENOTAJAI KOMITEJAI, KAS IZVEIDOTA ATBILSTĪGI NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENU UN AMERIKAS SAVIENOTAJĀM VALSTĪM

par kuģu aprīkojuma atbilstības sertifikātu savstarpējo atzīšanu

1. pants

Vadība

Apvienoto komiteju kopīgi vada Eiropas Kopienas pārstāvis un Amerikas Savienoto Valstu pārstāvis.

2. pants

Sanāksmes

1.   Apvienotā komiteja sanāk regulāri vismaz reizi gadā savstarpēji pieņemamā laikā. Ja kāda no pusēm uzskata, ka ir vajadzīgas papildu sanāksmes, otra puse cik iespējams atbalsta šādu sanāksmes pieprasījumu.

2.   Puses pēc kārtas rīko sanāksmes, ja vien nevienojas citādi. Pusēm vienojoties, var izmantot telekonferences un videokonferences.

3.   Priekšsēdētāju vietnieki sasauc Apvienotās komitejas sanāksmes.

4.   Priekšsēdētāju vietnieki nosaka sanāksmes datumu un laikus apmainās ar vajadzīgajiem dokumentiem, ja iespējams, trīs nedēļas pirms sanāksmes, lai nodrošinātu atbilstošu sagatavotību.

5.   Puse, kura rīko sanāksmi vai pieprasa telekonferenci vai videokonferenci, ir atbildīga par materiāli tehniskajiem pasākumiem.

3. pants

Delegācijas

Puses informē viena otru vismaz nedēļu pirms sanāksmes par paredzēto delegācijas sastāvu.

4. pants

Sanāksmju darba kārtība

1.   Priekšsēdētāju vietnieki sagatavo katras sanāksmes pagaidu darba kārtību ne vēlāk kā 14 dienas pirms sanāksmes. Pagaidu darba kārtībā iekļauj jautājumus, par kuriem viens no priekšsēdētāju vietniekiem ne vēlāk kā 14 dienas pirms sanāksmes saņēmis lūgumu tos iekļaut darba kārtībā.

2.   Otrai pusei piekrītot, ikviena puse var jebkurā laikā pirms sanāksmes pievienot jautājumus pagaidu darba kārtībai. Ja iespējams, puse rakstiski iesniedz otrai pusei pieprasījumu pievienot jautājumus pagaidu darba kārtībai. Šādi pieprasījumi pēc iespējas jāizskata.

3.   Priekšsēdētāju vietnieki katras sanāksmes sākumā pieņem galīgo darba kārtību. Jautājumus, kas nav paredzēti pagaidu darba kārtībā, var iekļaut sanāksmes darba kārtībā, ja vien puses par to vienojas un tos saskaņo tiktāl, cik tas ir iespējams.

5. pants

Sanāksmju protokoli

1.   Tās puses priekšsēdētāja vietnieks, kura organizē sanāksmi, cik drīz vien iespējams sagatavo katras sanāksmes protokola projektu.

2.   Atbilstoši vispārīgiem noteikumiem, ņemot vērā katru dienas kārtībā iekļauto jautājumu, protokolā norāda:

a)

Apvienotajai komitejai iesniegtos dokumentus;

b)

paziņojumus, ko puses pieprasījušas iekļaut; un

c)

pieņemtos lēmumus un secinājumus par konkrētu jautājumu.

3.   Turklāt protokolā norāda attiecīgo delegāciju locekļus, kas piedalās sanāksmē, minot ministriju vai iestādi, kuru tie pārstāv.

4.   Priekšsēdētāju vietnieki apstiprina protokolu.

6. pants

Apvienotās komitejas lēmumi

1.   Apvienotā komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi.

2.   Ārpus Apvienotās komitejas sanāksmēm tā var pieņemt lēmumu, izmantojot rakstisko procedūru.

3.   Apvienotās komitejas lēmumiem piešķir nosaukumu “Lēmumi”, kam seko kārtas numurs un temata apraksts. Norāda arī dienu, kad lēmums stājas spēkā. Lēmumus paraksta Apvienotās komitejas pārstāvji, kuri ir pilnvaroti rīkoties pušu vārdā. Lēmumus sagatavo divos eksemplāros, un katra versija ir vienlīdz autentiska.

7. pants

Apspriedes ar ekspertiem

Pusēm vienojoties, Apvienotā komiteja var apspriesties ar ekspertiem par īpašiem jautājumiem.

8. pants

Izdevumi

1.   Katra puse sedz savus izdevumus, kas ir saistīti ar to dalību Apvienotās komitejas sanāksmēs, ieskaitot personāla, ceļojumu un uzturēšanās izmaksas, kā arī pasta un telekomunikāciju izmaksas.

2.   Puse, kura organizē sanāksmi, parasti sedz sanāksmju organizēšanas izmaksas.

9. pants

Administratīvās procedūras

1.   Ja vien puses nelemj citādi, Apvienotās komitejas sanāksmes nav atklātas.

2.   Konfidencialitātes nolūkos Apvienotās komitejas protokolus un citus dokumentus uzskata par informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar nolīguma 17. pantu.

3.   Ar priekšsēdētāju vietnieku piekrišanu uz sanāksmi var uzaicināt dalībniekus, kuri nav pušu amatpersonas, un uz tiem attiecas nolīguma 17. pants.

4.   Puses var rīkot preses konferences vai citādi informēt ieinteresēto sabiedrības daļu par Apvienotās komitejas sanāksmju rezultātiem.


7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/43


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 6. decembris)

par Kopienas finanšu iemaksām 2006. gadā Beļģijas un Vācijas izdevumu segšanai par tādu organismu apkarošanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5894)

(Autentisks ir tikai teksts franču, holandiešu un vācu valodā)

(2006/885/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 23. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK Kopiena dalībvalstīm var piešķirt finanšu iemaksas, lai segtu izmaksas, kuras tieši saistītas ar nepieciešamiem pasākumiem, kas veikti vai plānoti, lai apkarotu kaitīgus organismus, kas ievesti no trešām valstīm vai citiem Kopienas apgabaliem, un tos likvidētu vai, ja tas nav iespējams, ierobežotu to izplatību.

(2)

Beļģija un Vācija izstrādājusi rīcības programmu, lai izskaustu to teritorijās ievestos augiem kaitīgos organismus. Šīs programmas nosaka sasniedzamos mērķus, veicamos pasākumus, termiņus un izmaksas. Beļģija un Vācija ir iesniegušas pieteikumus piešķirt šīm programmām Kopienas finanšu iemaksas Direktīvā 2000/29/EK noteiktajā termiņā un saskaņā ar 2002. gada 14. jūnija Komisijas Regulu (EK) Nr. 1040/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātas normas to noteikumu ieviešanai, kas attiecas uz Kopienas finanšu iemaksu piešķiršanu fitosanitārajai kontrolei, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2051/97 (2).

(3)

Beļģijas un Vācijas iesniegtā tehniskā informācija bija pietiekama, lai Komisija varētu rūpīgi un vispusīgi novērtēt situāciju un secināt, ka ir ievēroti Kopienas finanšu iemaksu piešķiršanas nosacījumi atbilstīgi Direktīvas 2000/29/EK 23. pantam. Tādējādi ir pamatoti piešķirt Kopienas finanšu iemaksas šo programmu izdevumu segšanai.

(4)

Ar Kopienas finanšu iemaksām var segt līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām. Tomēr saskaņā ar direktīvas 23. panta 5. punkta 3. daļu ir jāsamazina Komisijas finanšu iemaksu likme programmai, ko iesniedza Beļģija, jo Beļģijas programma, par ko tā bija paziņojusi, jau ir saņēmusi Kopienas finanšu iemaksu saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/772/EK (3) un 2005/789/EK (4).

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 24. pantu Komisija pārbauda, vai kaitīgā organisma parādīšanās attiecīgajā apvidū ir izskaidrojama ar nepietiekami veiktām apskatēm vai pārbaudēm, un īsteno nepieciešamos pasākumus, ņemot vērā attiecīgās apskates laikā iegūtos rezultātus.

(6)

Saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (5) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu veterināros un augu aizsardzības pasākumus finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds. Šo pasākumu finanšu kontroles nolūkā piemēro minētās regulas 9., 36. un 37. pantu.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināta Kopienas finanšu iemaksu piešķiršana 2006. gadā, lai segtu Beļģijas un Vācijas izdevumus, kas tieši saistīti ar Direktīvas 2000/29/EK 23. panta 2. punktā minētajiem nepieciešamajiem pasākumiem un kas veikti, lai apkarotu kaitīgos organismus, kas minēti šā lēmuma pielikumā norādītajās likvidēšanas programmās.

2. pants

1.   Lēmuma 1. pantā minēto finanšu iemaksu kopējais apjoms ir 101 423 EUR.

2.   Maksimālais Kopienas finanšu iemaksu apjoms katrai programmai ir norādīts pielikumā.

3. pants

Pielikumā noteiktās Kopienas finanšu iemaksas izmaksā ar šādiem nosacījumiem:

a)

ir iesniegti attiecīgi dokumentāri pierādījumi par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1040/2002 nosacījumiem,

b)

attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi Komisijai Kopienas finanšu iemaksu pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1040/2002 5. pantu.

Finanšu iemaksu maksājums neskar Komisijas veiktās pārbaudes atbilstīgi Direktīvas 2000/29/EK 24. pantam.

4. pants

Lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei un Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktivā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/35/EK (OV L 88, 25.3.2006., 9. lpp.).

(2)  OV L 157, 15.6.2002., 38. lpp. Regulā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 738/2005 (OV L 122, 14.5.2005., 17. lpp.).

(3)  OV L 341, 17.11.2004., 27. lpp.

(4)  OV L 296, 12.11.2005., 42. lpp.

(5)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.


PIELIKUMS

LIKVIDĒŠANAS PROGRAMMAS

Paskaidrojums:

a

=

Likvidēšanas programmas ieviešanas gads.

I   IEDAĻA

Programmas, kurās Kopienas finanšu iemaksas atbilst 50 % no attaisnotajiem izdevumiem

Dalībvalsts

Apkarotie kaitīgie organismi

Skartie augi

Gads

Attaisnotie izdevumi

(EUR)

Maksimālais Kopienas ieguldījums

(EUR)

katrai programmai

Vācija

Anoplophora glabripennis

Dažādi koki

2004. un 2005. gads

64 554

32 277


II   IEDAĻA

Programmas, kurās Kopienas finanšu iemaksu likmes, piemērojot degresiju, ir atšķirīgas

Dalībvalsts

Apkarotie kaitīgie organismi

Skartie augi

Gads

(a)

Attaisnotie izdevumi

(EUR)

Likme

(%)

Maksimālais Kopienas ieguldījums

(EUR)

Beļģija

Diabrotica virgifera

Kukurūza

2006

4

172 865

40

69 146


Kopējās Kopienas iemaksas (EUR)

101 423


7.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/46


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 6. decembris)

izbeigt atkārtoto antiabsorbcijas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to sastāvdaļu ievešanu

(2006/886/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (“pamatregula”) (1), jo īpaši tās 9. un 12. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Sākotnējie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 (2) Padome 2005. gada jūlijā ieviesa galīgu antidempinga maksājumu (“sākotnējie pasākumi”) par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to sastāvdaļu ievešanu. ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, uzlika atsevišķas antidempinga ievedmuitas nodokļa likmes robežās no 7,6 līdz 39,9 %. Visu pārējo uzņēmumu ievedumiem piemēro likmi 46,7 %.

2.   Pieprasījums veikt atkārtotu antiabsorbcijas izmeklēšanu

(2)

Saskaņā ar pamatregulas 12. pantu 2006. gada 15. februārī tika iesniegts pieprasījums veikt sākotnējo pasākumu atkārtotu izmeklēšanu. Pieprasījumu iesniedza četri lielāki ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju Kopienas ražotāji (BT Products AB, Franz Kahl GmbH, Bolzoni Auramo SpA un Pramac Lifter S.p.A), kas pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā 70 % – no Kopienas kopējā ražošanas apjoma (“iesniedzēji”).

(3)

Iesniedzēji piegādāja pietiekamu pirmajā acumirklī ticamu informāciju par to, ka ĶTR izcelsmes ar roku darbināmajiem paliktņu autokrāvējiem un to sastāvdaļām uzliktais antidempinga maksājums nav izraisījis nekādas pārmaiņas vai pietiekamas atkalpārdošanas cenu vai tālākās pārdošanas cenu pārmaiņas, kas liek domāt par dempinga pieaugumu un tātad traucēkli spēkā esošo antidempinga pasākumu koriģējošo nolūku īstenošanai.

3.   Antiabsorbcijas atkārtota izmeklēšana

(4)

Ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2006. gada 31. martā (3) Komisija izsludināja sākotnējo pasākumu atkārtotu izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 12. pantam.

(5)

Par atkārtotas izmeklēšanas uzsākšanu Komisija oficiāli informēja zināmos iesaistītos ražotājus eksportētājus, eksportētājas valsts pārstāvjus, importētājus un lietotājus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā. Visām zināmajām iesaistītajām pusēm Komisija nosūtīja anketas.

(6)

Tika saņemtas divas pietiekami aizpildītas anketas no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Ningbo Ruyi Joint Stock Co. Ltd. un Zhejiang Noblelift Equipment Joint Stock Co. Ltd., kuri abi sadarbojās arī ar sākotnējo izmeklēšanu. Cits ražotājs eksportētājs – Yale Industrial Products Co. Ltd. – iesniedza pēc būtības nepilnīgas ziņas un līdz ar to tika laikus informēts un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu uzskatīts par tādu, kurš nesadarbojas. Divi citi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās ar sākotnējo izmeklēšanu, šajā atkārtotajā antiabsorbcijas izmeklēšanā nesniedza nekādas ziņas: Ningbo Liftstar Material Transport Equipment Factory un Ningbo Tailong Machinery Co. Ltd.

(7)

Pie tam deviņi ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju un to sastāvdaļu importētāji iepazīstināja ar sevi, un pieci no tiem pietiekami sadarbojās ar pašreizējo izmeklēšanu.

(8)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu atkārtotajai izmeklēšanai. Pārbaudes nolūkā tika apmeklēti šādi ĶTR ražotāji eksportētāji to atrašanās vietā:

Ningbo Ruyi Joint Stock Co. Ltd, Hangzhou un Ninghai, ĶTR,

Zhejiang Noblelift Equipment Joint Stock Co. Ltd., Changxing, ĶTR.

(9)

Atkārtotās izmeklēšanas periods (“jaunais IP”) ilga no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 31. martam. Jaunais IP tika izmantots eksporta cenu un cenu, par kādām veic piegādes galīgajiem patērētājiem Kopienā, pašreizējā līmeņa noteikšanai. Nosakot, vai eksporta cenas un atkalpārdošanas cenas vai tālākas pārdošanas cenas Kopienā ir pietiekami mainījušās, cenu līmeņa izmaiņas jaunā IP laikā tika salīdzinātas ar cenām sākotnējā izmeklēšanas periodā (“sākotnējais IP”) laikā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS

(10)

Attiecīgais ražojums, par ko tika sākta atkārtotā izmeklēšana, ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, ĶTR izcelsmes ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji, kas nav pašgājēji un kurus izmanto materiālu pārkraušanai, kas parasti novietoti uz paliktņiem, un to galvenās daļas, t. i., šasija un hidraulika (“attiecīgais ražojums”), kurus parasti deklarē ar KN kodiem ex 8427 90 00 un ex 8431 20 00.

C.   KONSTATĒJUMI

(11)

Atkārtotās izmeklēšanas nolūks bija noskaidrot, vai pēc sākotnējo pasākumu ieviešanas (i) eksporta cenas ir pazeminājušās, vai arī (ii) nav bijušas nekādas vai nepietiekamas pārmaiņas attiecīgā ražojuma atkalpārdošanas cenās vai tālākās pārdošanas cenās Kopienā.

(12)

Saskaņā ar pamatregulas 12. pantu importētājiem/lietotājiem un eksportētājiem/ražotājiem tika dota iespēja iesniegt pierādījumus, kas apliecinātu, ka pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas Kopienā bijusi eksporta cenu pazemināšanās un/vai tālākās pārdošanas cenu pārmaiņas, ja tādas vispār bijušas, tādu iemeslu dēļ, kas nav antidempinga maksājuma absorbcija.

1.   Eksporta cenu pazeminājums

(13)

Jaunajā IP attiecīgā ražojuma tirdzniecība noritēja gan caur saistītajām personām Kopienā un ĶTR, gan tieši ar neatkarīgiem importētājiem un/vai izplatītājiem Kopienā. Eksporta cenu pārmaiņas novērtēja, salīdzinot vidējo cenu jaunajā IP ar vidējo cenu sākotnējā IP pa ražojuma tipiem un ar vienādiem piegādes noteikumiem.

(14)

Abu to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, cenu salīdzinājums jaunajā IP ar cenām sākotnējā IP parādīja, ka nav attiecīgā ražojuma vidējās eksporta cenas pazemināšanās.

2.   Atkalpārdošanas cenu vai tālākas pārdošanas cenu pārmaiņas Kopienā

(15)

Atkalpārdošanas cenu līmeņa pārmaiņas Kopienā importētāju un/vai izplatītāju līmenī novērtēja, salīdzinot līdzīgu ražojumu veidu vidējās atkalpārdošanas cenas ar vienādiem piegādes nosacījumiem sākotnējā IP, ieskaitot līgtās nodokļa likmes plus antidempinga maksājumu, ar cenām, kas tika noteiktas jaunajā IP. Šajā aspektā sadarbojās un datus iesniedza pieci importētāji, kuru pārziņā bija ievērojama daļa attiecīgā ražojuma ievedumu Kopienā jaunā IP laikā.

(16)

To atkalpārdošanas cenu salīdzinājums šiem ražojumu veidiem parādīja, kas cenas palielinājušās par summām, kas pārsniedz antidempinga maksājumu. Šajā sakarā arī jāpiezīmē, ka tādēļ nebija nepieciešams sīkāk pētīt sadarbojošos importētāju peļņas normas samazināšanos jaunajā IP salīdzinājumā ar sākotnējo IP, kas katrā gadījumā jaunā IP laikā palika būtisks.

(17)

Nebija pieejami reprezentatīvi dati par tālākas pārdošanas cenām. Taču, tā kā importētāju atkalpārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem izrādījās pietiekami mainījušās pēc antidempinga pasākumu ieviešanas, nebija nepareizi secināt, ka arī tālākās pārdošanas cenas būtu uzrādījušas pietiekamas pārmaiņas.

3.   Uzņēmumi, kas nesadarbojas

(18)

Tā kā abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās ar šo izmeklēšanu, jaunā IP laikā eksportēja uz Kopienu apjomā vairāk nekā 85 % no attiecīgā ražojuma un sadarbība bija plaša, to konstatējumi tika uzskatīti par reprezentatīviem visai eksportētājai valstij. Tādēļ attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojas, netika izmantoti dati, kas pieejami pamatregulas 18. panta nozīmē.

4.   Secinājums

(19)

Atkārtotās izmeklēšanas rezultātā tika secināts, ka ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nav konstatējama spēkā esošo pasākumu absorbcija pamatregulas 12. panta 2. punkta nozīmē, jo netika atklāta ne attiecīgā ražojuma eksporta cenu pazemināšanās, ne pietiekamas atkalpārdošanas vai tālākās pārdošanas cenu pārmaiņas.

(20)

Nodoklis ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, jāatstāj nemainīts, arī iepriekš 18. apsvērumā minēto iemeslu dēļ.

(21)

Līdz ar to pašreizējā atkārtotā antiabsorbcijas procedūra ir jāizbeidz.

(22)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuru dēļ tika plānots izbeigt šo atkārtoto izmeklēšanu, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes. Būtiskas piezīmes netika saņemtas,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo tiek izbeigta atkārtotā izmeklēšana atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 12. pantam par antidempinga pasākumiem, kurus piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar rokām darbināmu paliktņu autokrāvēju un to sastāvdaļu ievedumiem.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 189, 21.7.2005., 1. lpp.

(3)  OV C 78, 31.3.2006., 24. lpp.