ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 339

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 6. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1788/2006 (2006. gada 5. decembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1789/2006 (2006. gada 5. decembris), ar ko atver tarifu kvotu ĀKK valstu izcelsmes banānu ar KN kodu 08030019 ievešanai un nosaka tās pārvaldību laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1790/2006 (2006. gada 5. decembris), ar ko apstiprina darbības, kuras veic Turcijā, lai pirms svaigu augļu un dārzeņu ievešanas Eiropas Kopienā pārbaudītu to atbilstību attiecīgajiem tirdzniecības standartiem

8

 

*

Komisijas Direktīva 2006/124/EK (2006. gada 5. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 92/33/EEK par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas, un Padomes Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību ( 1 )

12

 

*

Komisijas Direktīva 2006/125/EK (2006. gada 5. decembris) par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem (Kodificēta versija) ( 1 )

16

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 30. novembris) par Kopienas ārkārtas finanšu palīdzības sniegšanu Kosovai

36

 

 

Labojums

 

*

Labojums Padomes 1979. gada 30. oktobra Direktīvā 79/923/EEK par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus (OV L 281, 10.11.1979.) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 15. nodaļa, 1. sējums, 128. lpp.)

39

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006.)

39

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

6.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1788/2006

(2006. gada 5. decembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 6. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 5. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

83,4

204

45,6

999

64,5

0707 00 05

052

137,4

204

74,2

628

171,8

999

127,8

0709 90 70

052

150,7

204

69,8

999

110,3

0805 10 20

388

46,7

508

15,3

528

27,0

999

29,7

0805 20 10

052

63,6

204

59,6

999

61,6

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

64,1

388

111,5

999

87,8

0805 50 10

052

47,5

388

44,4

528

40,0

999

44,0

0808 10 80

388

59,7

400

97,0

404

99,8

508

80,5

720

52,1

999

77,8

0808 20 50

052

107,7

400

111,9

720

51,2

999

90,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


6.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1789/2006

(2006. gada 5. decembris),

ar ko atver tarifu kvotu ĀKK valstu izcelsmes banānu ar KN kodu 0803 00 19 ievešanai un nosaka tās pārvaldību laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem (1), un jo īpaši tās 2. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1964/2005 1. panta 2. punktā paredzēts, ka katru gadu no 1. janvāra ĀKK valstu izcelsmes banānu (KN kods 0803 00 19) ievešanai tiek atvērta autonoma tarifu kvota 775 000 tonnu neto svara apjomā, nosakot nulles nodokļa likmi.

(2)

Tāpēc ir jāatver Regulā (EK) Nr. 1964/2005 paredzētā tarifu kvota 2007. gadam un jāparedz tās pārvaldības noteikumi laikposmā līdz 2007. gada 31. decembrim.

(3)

Lai veicinātu starptautisko tirdzniecību un atvieglotu tirdzniecības plūsmu, ir jānosaka tarifu kvotas pārvaldība līdzīgi, kā tas ir attiecībā uz bezpreferenču importu. Šim nolūkam visatbilstošāk būtu izmantot kvotu, pamatojoties uz deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā hronoloģisko pieņemšanas secību (rindas kārtībā). Tomēr, lai nodrošinātu tirdzniecības nepārtrauktību ar ĀKK valstīm un tādējādi – nepieciešamo Kopienas tirgus apgādi, izvairoties no traucējumiem tirdzniecības plūsmā, ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 219/2006 (2) daļa tarifu kvotas uz laiku tika rezervēta tiem uzņēmējiem, kuri 2006. gadā Kopienā piegādāja ĀKK valstu izcelsmes banānus, saskaņā ar iepriekš spēkā esošo importa režīmu. Ņemot vērā, ka noteikums par kvotas daļas rezervēšanu bija paredzēts uz laiku, tas pakāpeniski jāatceļ, tādējādi nodrošinot, ka 2007. gadā būtiski palielināsies tarifu kvotas daļa, kuru pārvalda rindas kārtībā, palielinot ievedumu daļu, kas notiek atbilstoši šādai kārtībai no 60 % līdz 81 %.

(4)

Tāpēc ir jāparedz, ka šajā tarifu kvotā kopumā 146 848 tonnas banānu rezervē uzņēmējiem, kuri 2006. gadā Kopienā faktiski ieveduši ĀKK valstu izcelsmes banānus. Šī tarifu kvotas daļa jāpārvalda, izdodot katram uzņēmējam ievešanas atļaujas proporcionāli daudzumiem, kas ievesti, pamatojoties uz atļaujām, kuras šie uzņēmēji saņēmuši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 219/2006 II nodaļas noteikumiem.

(5)

Ņemot vērā pieejamos daudzumus, jānosaka atļaujas pieteikumu maksimālais skaits, ko katrs uzņēmējs var iesniegt par laikposmu līdz 2007. gada 31. decembrim.

(6)

Atlikušās tarifu kvotas daļu pieejamība jāparedz visiem Kopienā reģistrētiem uzņēmējiem rindas kārtībā saskaņā ar 308.a, 308.b un 308.c pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(7)

Lai atļauju pieteikumus varētu iesniegt laikus, jāparedz, ka šī regula stājas spēkā nekavējoties.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Banānu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim atver tarifu kvotu, nosakot nulles nodokļa likmi, ĀKK valstu izcelsmes banānu (KN kods 0803 00 19) ievešanai, kā tas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1964/2005 1. panta 2. punktā.

2. pants

Pieejamie daudzumi

Noteikts, ka šajā tarifu kvotā pieejamais daudzums ir 775 000 tonnas, un no šā daudzuma:

a)

146 848 tonnas pārvalda saskaņā ar II nodaļas noteikumiem un piešķir kārtas numuru 09.4164;

b)

628 152 tonnas pārvalda saskaņā ar III nodaļas noteikumiem un piešķir kārtas numurus: 09.1634, 09.1638, 09.1639, 09.1640, 09.1642, 09.1644.

II   NODAĻA

2. PANTA A) PUNKTĀ NOTEIKTO DAUDZUMU IEVEŠANA

3. pants

Ievešanas atļaujas

1.   Tādu daudzumu ievešanai, kas noteikti 2. panta a) punktā, ir vajadzīga ievešanas atļauja, kas izdota saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

2.   Komisijas Regulu (EK) Nr. 1291/2000 (4), izņemot tās 8. panta 4. un 5. punktu, piemēro, ievērojot šīs regulas noteikumus.

4. pants

Atļaujas pieteikumu iesniegšana

1.   Pieteikumus ievešanas atļaujai var iesniegt Kopienā reģistrēti uzņēmēji, kuri 2006. gadā ir faktiski ieveduši ĀKK valstu izcelsmes banānus, izmantojot atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 219/2006 II nodaļas noteikumiem.

2.   Daudzums, uz kādu katrs uzņēmējs piesakās, nedrīkst pārsniegt 110 % no daudzuma, kas ievests, izmantojot atļaujas, kas attiecīgajam uzņēmējam piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 219/2006 II nodaļas noteikumiem.

3.   Visiem uzņēmējiem pieteikumi ievešanas atļaujām 2007. gada 8. un 9. janvārī jāiesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas tiem 2006. gadā izsniedza ievešanas atļaujas šā panta 2. punktā minētajiem daudzumiem.

Pielikumā ir katras dalībvalsts kompetento iestāžu saraksts. Šo sarakstu Komisija groza pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma.

4.   Atļaujas pieteikumam pievieno apstiprinātu kopiju 2006. gadā izmantotajai(-ām) atļaujai(-ām) ĀKK valstu izcelsmes banānu ievešanai, un dokumentus, ar kuriem pierāda, ka ar šīm atļaujām ievesto daudzumu izcelsme ir ĀKK valstīs, kā arī pierādījumu par drošības naudas iemaksu atbilstīgi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (5) III sadaļas noteikumiem. Drošības nauda ir EUR 150 par tonnu.

5.   Atļauju pieteikumus, kas neatbilst šā panta nosacījumiem, uzskata par nederīgiem.

6.   Ievešanas atļaujas pieteikumu un atļauju 20. ailē jābūt ierakstam “atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1789/2006 II nodaļu”.

5. pants

Atļauju izsniegšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2007. gada 15. janvārim Komisijai dara zināmu kopējo daudzumu, par kuru iesniegti derīgi atļaujas pieteikumi.

2.   Ja daudzumi, par kuriem iesniegti atļauju pieteikumi, pārsniedz 2. panta a) punktā noteikto, Komisija vēlākais līdz 2007. gada 18. janvārim nosaka piešķiršanas koeficientu, ko piemēro katram pieteikumam.

3.   Kompetentās iestādes izdod ievešanas atļaujas no 2007. gada 22. janvāra, attiecīgā gadījumā piemērojot 2. punktā minēto piešķiršanas koeficientu.

4.   Ja tiek piemērots piešķiršanas koeficients un atļauju piešķir par daudzumu, kas mazāks, nekā pieteikumā norādīts, par nepiešķirto daudzumu nekavējoties atmaksā 4. panta 4. punktā minēto drošības naudu.

6. pants

Atļauju derīguma termiņš un dalībvalstu paziņojumi

1.   Ievešanas atļaujas, kas izdotas atbilstīgi 5. panta 3. punktam, ir derīgas līdz 2007. gada 31. decembrim.

2.   Laikposmā no 2007. gada februāra līdz 2008. gada janvārim (ieskaitot) ik mēnesi ne vēlāk kā 15. datumā dalībvalstis Komisijai dara zināmus banānu daudzumus, kuri iepriekšējā mēnesī laisti brīvā apgrozībā, pamatojoties uz ievešanas atļaujām, kas izdotas atbilstīgi 5. panta 3. punktam.

Šā punkta pirmajā daļā prasīto informāciju nosūta, izmantojot Komisijas norādīto elektronisko sistēmu.

3.   Vēlākais 2007. gada 26. janvārī dalībvalstis Komisijai iesniedz to uzņēmēju sarakstu, uz kuriem attiecas šī regula.

Komisija sarakstu var darīt zināmu citām dalībvalstīm.

7. pants

Formalitātes, kas vajadzīgas laišanai brīvā apgrozībā

1.   Muitas iestādes, kurām iesniedz ievešanas deklarācijas, lai banānus laistu brīvā apgrozībā:

a)

saglabā vienu eksemplāru no katras ievešanas atļaujas un tās izraksta, kas vizēts, pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, kā arī

b)

ik pēc divām nedēļām nosūta otru katras vizētās ievešanas atļaujas un tās izraksta eksemplāru šīs regulas pielikumā norādītajām savas dalībvalsts iestādēm.

2.   Saņemto atļauju un to izrakstu eksemplārus 1. punkta b) apakšpunktā minētās iestādes reizi divās nedēļās pārsūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas attiecīgos dokumentus ir izdevušas.

3.   Ja rodas šaubas par atļaujas vai tās izraksta īstumu vai par iesniegtajos dokumentos minētās informācijas patiesumu vai šo dokumentu vīzu autentiskumu, vai par to uzņēmēju identitāti, kas pilda laišanai brīvā apgrozībā vajadzīgās formalitātes vai kuru vārdā šādas formalitātes tiek pildītas, kā arī ja rodas aizdomas par pārkāpumu, muitas iestādes, kurām iesniedz minētos dokumentus, par to tūlīt informē savas dalībvalsts kompetentās iestādes. Pēdējās šo informāciju tūlīt nosūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas attiecīgos dokumentus ir izdevušas, kā arī Komisijai, lai veiktu detalizētu pārbaudi.

4.   Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta, piemērojot 1., 2. un 3. punktu, šīs regulas pielikumā norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes veic papildu pārbaudes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu labu tarifu kvotas pārvaldību, un jo īpaši tās pārbauda atbilstīgi minētajam režīmam ievestos daudzumus, visos sīkumos salīdzinot izdotās atļaujas un to izrakstus un izmantotās atļaujas un to izrakstus. Šajā nolūkā tās pārbauda izmantoto dokumentu īstumu un atbilstību, kā arī to, ka uzņēmēji dokumentus izmantojuši.

III   NODAĻA

2. PANTA B) PUNKTĀ NOTEIKTO DAUDZUMU IEVEŠANA

8. pants

Pārvaldība

1.   Daudzumu, kas noteikts 2. panta b) punktā, sadala sešās daļās pa 104 692 tonnām katrā:

Kārtas numurs

Kvotas periods

09.1634

no 1. janvāra līdz 28. februārim

09.1638

no 1. marta līdz 30. aprīlim

09.1639

no 1. maija līdz 30. jūnijam

09.1640

no 1. jūlija līdz 31. augustam

09.1642

no 1. septembra līdz 31. oktobrim

09.1644

no 1. novembra līdz 31. decembrim

2.   Šā panta 1. punktā minētās kvotas daļas pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 316, 2.12.2005., 1. lpp.

(2)  OV L 38, 9.2.2006., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1261/2006 (OV L 230, 24.8.2006., 3. lpp.).

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 402/2006 (OV L 70, 9.3.2006., 35. lpp.).

(4)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1282/2006 (OV L 234, 29.8.2006., 4. lpp.).

(5)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 673/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Dalībvalstu kompetentās iestādes:

 

Beļģija

Bureau d'intervention et de restitution belge/Belgisch Interventie- en Restitutiebureau

Rue de Trèves, 82/Trierstraat 82

B-1040 Bruxelles/Brussel

 

Čehija

Státní zemědělský intervenční fond

Ve Smečkách 33

CZ-110 00 Praha 1

 

Dānija

Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri

Direktoratet for Fødevareerhverv; Eksportstøttekontoret

Nyropsgade 30

DK-1780 København V

 

Vācija

Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

Referat 322

Deichmanns Aue 29

D-53179 Bonn

 

Igaunija

Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet

Toetuste osakond, kaubandustoetuste büroo

Narva mnt 3

EE-51009 Tartu

 

Grieķija

OKEPEKE (ex-GEDIDAGEP)

Directorate Fruits and Vegetables, Wine and Industrial Products

241, Acharnon Street

GR-10446 Athens

ΟΠΕΚΕΠΕ

Δ/νση οπωροκηπευτικών, αμπελοοινικών και βιομηχανικών προϊόντων

Αχαρνών 2

Τ.Κ. 10446, Αθήνα

 

Spānija

Ministerio de Industria, Turismo y Comercio

Secretaría General de Comercio Exterior

Paseo de la Castellana, 162

E-28046 Madrid

 

Francija

Office de développement de l'économie agricole des départements d'outre-mer (Odeadom)

46-48, rue de Lagny

F-93104 Montreuil Cedex

 

Īrija

Department of Agriculture & Food

Crops Policy & State Bodies Division

Agriculture House (3W)

Kildare Street

Dublin 2

Ireland

 

Itālija

Ministero del Commercio internazionale

Direzione generale per la Politica commerciale — Div. II

Viale Boston, 25

I-00144 Roma

 

Kipra

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

Μονάδα Αδειών Εισαγωγών — Εξαγωγών

CY 1421 Κύπρος

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

Import & Export Licensing Unit

CY 1421 Cyprus

 

Latvija

Zemkopības ministrijas

Lauku atbalsta dienests

Tirdzniecības mehānismu departaments

Licenču daļa

Republikas laukums 2

LV-1981 Rīga

 

Lietuva

Nacionalinė mokėjimo agentūra

Užsienio prekybos departamentas

Blindžių g. 17

LT-08111 Vilnius

 

Luksemburga

Direction des douanes et accises

Division “douane/valeur”

26, place de la Gare

L-1616 Luxembourg

 

Ungārija

Magyar Kereskedelmi Engedélyezési Hivatal

Margit krt. 85

HU-1024 Budapest

 

Malta

Ministeru ghall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent

Divizjoni tas-Servizzi Agrikoli u Zvilupp Rurali

Agenzija tal-Pagamenti

Trade Mechanisims

Centru Nazzjonali tas Servizzi Agrikoli u Zvilupp Rurali Ghammieri

Marsa CMR 02 Malta

 

Nīderlande

Produktschap Tuinbouw

Louis Pasteurlaan 6

Postbus 280

2700 AG Zoetermeer

Nederland

 

Austrija

Agrarmarkt Austria

Dresdner Straße 70

A-1200 Wien

 

Polija

Agencja Rynku Rolnego

Biuro Administrowania Obrotem Towarowym z Zagranicą

ul. Nowy Świat 6/12

00-400 Warszawa

Polska

 

Portugāle

Ministério das Finanças e da Administração Pública

Direcção-Geral das Alfândegas e dos Impostos Especiais sobre o Consumo

Direcção de Serviços de Licenciamento

Rua Terreiro do Trigo — Edifício da Alfândega

P-1149-060 Lisboa

 

Slovēnija

Agencija RS za kmetijske trge in razvoj podeželja

Oddelek za zunanjo trgovino

Dunajska cesta 160

SI-1000 Ljubljana

 

Slovākija

Pôdohospodárska platobná agentúra

Dobrovičova 12

815 26 Bratislava

Slovenská republika

 

Somija

Maa- ja Metsätalousministeriö

PL 30

FIN-00023 Valtioneuvosto, Helsinki

 

Zviedrija

Jordbruksverket

Interventionsenheten

S-551 82 Jönköping

 

Apvienotā Karaliste

Rural Payment Agency

External Trade Division

Lancaster House

Hampshire Court

Newcastle Upon Tyne

NE4 7YH

United Kingdom

 

Bulgārija

Министерство на земеделието и горите

Дирекция „Маркетинг и регулаторни режими“

Бул. „Христо Ботев“, 55

София, 1040

България

Ministry of Agriculture and Forestry

Marketing and Regulatory Regimes Directorate

55, Hristo Botev blvd.

Sofia, 1040

 

Rumānija

Agentia de Plati si Interventie pentru Agricultura

Directia de Masuri de Piata – Comert Exterior

B-dul Carol l nr. 17, sector 2

Bucuresti

Romania


6.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1790/2006

(2006. gada 5. decembris),

ar ko apstiprina darbības, kuras veic Turcijā, lai pirms svaigu augļu un dārzeņu ievešanas Eiropas Kopienā pārbaudītu to atbilstību attiecīgajiem tirdzniecības standartiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Ar 7. pantu Komisijas 2001. gada 12. jūnija Regulā (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem (2), paredz apstiprināšanas nosacījumus kontroles darbībām, ko veic dažas trešās valstis, kuras to pieprasa pirms ievešanas Kopienā.

(2)

Turcijas iestādes nosūtīja Komisijai pieprasījumu apstiprināt tās kontroles darbības, kas veiktas Turcijas Ārējās tirdzniecības standartizācijas ģenerāldirektorāta uzraudzībā. Iesniegtajā lūgumā ir norādīts, ka iepriekš minētajai pārbaudes iestādei ir pārbaužu veikšanai nepieciešamais personāls, aprīkojums un iekārtas, ka tā izmanto metodes, kas ir līdzvērtīgas Regulas (EK) Nr. 1148/2001 9. pantā minētajām metodēm un ka no Turcijas uz Kopienu eksportētie svaigie augļi un dārzeņi atbilst Kopienas tirdzniecības standartiem.

(3)

Komisijai nosūtītā dalībvalstu informācija liecina, ka laika posmā no 2001. līdz 2005. gadam svaigu augļu un dārzeņu imports no Turcijas neatbilda tirdzniecības standartiem tikai retos gadījumos.

(4)

Tādēļ Turcijas veiktās atbilstības pārbaudes ir jāapstiprina no dienas, kad īsteno administratīvās sadarbības procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1148/2001 7. panta 8. punktā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1148/2001 7. pantu apstiprina tās svaigiem augļiem un dārzeņiem piemērojamās atbilstības pārbaudes attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kuras Turcija ir veikusi pirms to ievešanas Kopienā.

2. pants

Sīkāki dati par Regulas (EK) Nr. 1148/2001 7. panta 2. punktā otrajā daļā noteiktajām oficiālajām iestādēm un inspekcijas iestādēm Turcijā ir norādīti šīs regulas I pielikumā.

3. pants

Regulas (EK) Nr. 1148/2001 7. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktie sertifikāti, kas izsniegti pēc šīs Regulas 1. pantā minēto pārbaužu veikšanas, ir jāaizpilda atbilstoši šīs regulas II pielikumā norādītajam paraugam.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā stājas spēkā dienā, kad Regulas (EK) Nr. 1148/2001 7. panta 8. punktā noteikto paziņojumu par administratīvās sadarbības izveidi starp Kopienu un Turciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 156, 13.6.2001., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 408/2003 (OV L 62, 6.3.2003., 8. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1148/2001 7. panta 2. punktā minētā oficiālā iestāde

Ārējās tirdzniecības standartizācijas ģenerāldirektorāts

Ģenerāldirektors: Yavuz MOLLASALİHOĞLU

Lauksaimniecības departamenta vadītāja: Çiğdem KILIÇKAYA

Adrese: İnönü Bulv.No: 36 Oda no: 2118 06510 Emek/Ankara

Tālr: (90-312) 212 58 99

Fakss: (90-312) 212 68 64, (90-312) 205 09 18

E-pasts: kilickayac@dtm.gov.tr

Regulas (EK) Nr. 1148/2001 7. panta 2. punktā minētā inspekcijas iestāde:

Rietumu Anatolijas Reģionālais direktorāts

Ģenerāldirektors: Muzaffer ERTÜRK

Adrese: Gazi Bulv.No: 126 Kat:1 35230 Basmane/İzmir

Tālr: (90-232) 483 40 26

Fakss: (90-232) 48 37 72

E-pasts: izmirbolge@dtm.gov.tr

Dienvidu Anatolijas Reģionālais direktorāts

Ģenerāldirektors: Şükrü ÇALIŞKAN

Adrese: Çakmak Cad. Buğdaycı Apt. No:27 Kat:6/32 Mersin

Tālr: (90-324) 237 97 18

Fakss: (90-324) 237 19 59

E-pasts: mersinbolge@dtm.gov.tr

Dienvidaustrumu Anatolijas Reģionālais direktorāts

Ģenerāldirektors: M. Zihni DOĞAN

Adrese: Yeni Valilik Binası Kat:5 No:555 27330 Gaziantep

Tālr: (90-342) 230 78 52

Fakss: (90-342) 221 21 44

E-pasts: gaziantepbolge@dtm.gov.tr

Marmora jūras Reģionālais direktorāts

Ģenerāldirektors: Çağatay ÖZTÜRK

Adrese: Dış Ticaret Kompleksi D Blok K-1-2 Çobançeşme Mevkii Sanayi Cad

Yenibosna – Bahçelievler/İstanbul

Tālr: (90-212) 454 08 20

Fakss: (90-212) 454 08 22

E-pasts: istanbulbolge@dtm.gov.tr

Melnās jūras austrumu piekrastes Reģionālais direktorāts

Ģenerāldirektors: Ö. Naci GENÇTÜRK

Adrese: Hükümet Konağı Üst Zemin Kat 61040 Trabzon

Tālr: (90-462) 230 19 82

Fakss: (90-462) 229 73 09

E-pasts: izmirbolge@dtm.gov.tr

Centrālās Anatolijas Reģionālais direktorāts

Ģenerāldirektors: Caner SOLMAZ

Adrese: Mithatpaşa Cad. Nr.: 18/4 Kızılay/Ankara

Tālr: (90-312) 430 61 08

Fakss: (90-312) 430 61 09

E-pasts: ankarabolge@dtm.gov.tr


II PIELIKUMS

Sertifikāta paraugs, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1148/2001 7. panta 3. punktā

Image


6.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/12


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/124/EK

(2006. gada 5. decembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 92/33/EEK par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas, un Padomes Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 28. aprīļa Direktīvu 92/33/EEK par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas (1), un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (2), un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu un 45. pantu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2002/55/EK nav iekļautas visas dārzeņu ģintis un sugas, uz kurām attiecas Direktīva 92/33/EEK. Ir lietderīgi paplašināt Direktīvas 2002/55/EK darbības jomu, lai tajā ietvertu tās pašas ģintis un sugas, uz kurām attiecas Direktīva 92/33/EEK.

(2)

Direktīvā 2002/55/EK un 92/33/EEK nav ietverts Zea mays L. (plīsējkukurūza vai cukurkukurūza); tas ir augs, ko plaši audzē dažās dalībvalstīs. Ir lietderīgi paplašināt abu direktīvu darbības jomu attiecībā uz Zea mays L. Lai gan kukurūzu, tostarp plīsējkukurūzu un cukurkukurūzu, klasificē kā graudaugu atbilstoši tiesību aktiem par kopējo lauksaimniecības politiku, plīsējkukurūzas un cukurkukurūzas sēklām jāpiemēro īpaši tiesību akti par dārzeņu sēklu tirdzniecību.

(3)

Ņemot vērā zinātnes atziņu attīstību, vairāki botāniskie nosaukumi, ko izmanto Direktīvā 92/33/EEK un 2002/55/EK, ir izrādījušies kļūdaini vai to autentiskums ir apšaubāms. Šie nosaukumi jāpielāgo starptautiski atzītajiem standarta nosaukumiem.

(4)

Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Direktīva 92/33/EEK un Direktīva 2002/55/EK.

(5)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 92/33/EEK II pielikumā minētās ģintis un sugas aizstāj ar šīs direktīvas pielikumā minētajām ģintīm un sugām.

2. pants

Direktīvu 2002/55/EK groza šādi:

1)

Direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās ģintis un sugas aizstāj ar šīs direktīvas pielikumā minētajām ģintīm un sugām.

2)

Direktīvas II pielikuma 3. punkta a) apakšpunktu groza šādi.

a)

Alfabētiskā secībā iekļauj šādas rindas:

Allium fistulosum

97

0,5

65”

Allium sativum

97

0,5

65”

Allium schoenoprasum

97

0,5

65”

Rheum rhabarbarum

97

0,5

70”

Zea mays

98

0,1

85”;

b)

Brassica oleracea (citas pasugas)” aizstāj ar “Brassica oleracea (izņemot ziedkāpostus)”;

c)

Brassica pekinensis” aizstāj ar “Brassica rapa (Ķīnas kāposti)”;

d)

Brassica rapa” aizstāj ar “Brassica rapa (rāceņi)”;

e)

Lycopersicon lycopersicum” aizstāj ar “Lycopersicon esculentum”.

3)

Direktīvas III pielikuma 2. punktu groza šādi:

a)

Alfabētiskā secībā iekļauj šādas rindas:

Allium fistulosum

15”

Allium sativum

20”

Allium schoenoprasum

15”

Rheum rhabarbarum

135”

Zea mays

1 000”;

b)

Svītro “Brassica pekinensis”;

c)

Lycopersicon lycopersicum” aizstāj ar “Lycopersicon esculentum”.

3. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2007. gada 30. jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus, kā arī iesniedz minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2007. gada 1. jūlija. Tomēr līdz 2009. gada 31. decembrim tās var atlikt šo noteikumu piemērošanu attiecībā uz tādu šķirņu oficiālo iekļaušanu, kas pieder Allium cepa L. (aggregatum grupa), Allium fistulosum L., Allium sativum L., Allium schoenoprasum L., Rheum rhabarbarum L. un Zea mays L.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai tos valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, kurus tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 157, 10.6.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2005/55/EK (OV L 22, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/117/EK (OV L 14, 18.1.2005., 18. lpp.).


PIELIKUMS

“Allium cepa L.

Cepa grupa

Sīpoli

Dārza sīpoli

Aggregatum grupa

Šalotes

Allium fistulosum L.

Lielloku sīpoli

Allium porrum L.

Puravi

Allium sativum L.

Ķiploki

Allium schoenoprasum L.

Maurloki

Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.

Kārveles

Apium graveolens L.

Selerijas

Sakņu selerijas

Asparagus officinalis L.

Sparģeļi

Beta vulgaris L.

Bietes, tostarp Cheltenham bietes

Mangoldi vai lapu bietes

Brassica oleracea L.

Virziņkāposti

Ziedkāposti

Sparģeļkāposti jeb brokoļi

Briseles kāposti

Savojas kāposti

Galviņkāposti

Sarkanie galviņkāposti

Kolrābji

Brassica rapa L.

Ķīnas kāposti

Rāceņi

Capsicum annuum L.

Dārzeņpipari

Cichorium endivia L.

Krokaino lapu endīvijas

Platlapu endīvijas

Cichorium intybus L.

Vitlufa cigoriņi

Liellapu cigoriņi vai itāļu cigoriņi

Sakņu cigoriņi

Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai

Arbūzi

Cucumis melo L.

Melones

Cucumis sativus L.

Gurķi

Īsaugļu gurķi

Cucurbita maxima Duchesne

Lielaugļu ķirbji

Cucurbita pepo L.

Tumšzaļie kabači

Cynara cardunculus L.

Artišoks

Lapu artišoks

Daucus carota L.

Galda burkāni

Lopbarības burkāni

Foeniculum vulgare Mill.

Fenheļi

Lactuca sativa L.

Dārza salāti

Lycopersicon esculentum Mill.

Tomāti

Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill

Pētersīļi

Phaseolus coccineus L.

Daudzziedu pupiņas

Phaseolus vulgaris L.

Krūmu pupiņas

Kāršu pupiņas

Pisum sativum L. (partim)

Šķautnainie zirņi

Lobāmie zirņi

Cukurzirņi

Raphanus sativus L.

Redīsi

Rutki

Rheum rhabarbarum L.

Rabarberi

Scorzonera hispanica L.

Melnās saknes

Solanum melongena L.

Baklažāni

Spinacia oleracea L.

Dārza spināti

Valerianella locusta (L.) Laterr.

Lauka salāti

Vicia faba L. (partim)

Dārza pupas

Zea mays L. (partim)

Cukurkukurūza

Plīsējkukurūza”


6.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/16


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/125/EK

(2006. gada 5. decembris)

par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 89/398/EEK (1989. gada 3. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1996. gada 16. februāra Direktīva 96/5/EK par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)

Apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem izmanto kā daļu no dažādotās diētas, un tā neveido vienīgo avotu barībai no krūts atšķirtiem zīdaiņiem un maziem bērniem.

(3)

Kopienā pastāvošo sociālo un kultūras apstākļu dēļ pastāv liela attiecīgo produktu daudzveidība, kas atspoguļo ļoti dažādo diētu no krūts atšķirtiem zīdaiņiem un maziem bērniem.

(4)

Attiecīgo produktu pamatsastāvam jābūt piemērotam tām uztura prasībām zīdaiņiem un maziem bērniem ar labu veselību, kas noteiktas atbilstīgi vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, ievērojot iepriekšminētos faktorus.

(5)

Būtu jāizstrādā sastāva uzturvielu pamatprasības šo divu plašo kategoriju produktiem, proti, apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai zīdaiņiem un maziem bērniem.

(6)

Kaut gan šo produktu būtības dēļ būtu jāizvirza daudzas obligātās prasības un citādi ierobežojumi attiecībā uz vitamīnu, minerālvielu un citu uzturvielu daudzumu, būtu jāatļauj, ka šādas uzturvielas ražotāji pievieno brīvprātīgi ar noteikumu, ka viņi izmanto vienīgi šajā Direktīvā norādītās vielas.

(7)

Izmantojot produktus, kuriem brīvprātīgi pievienotas šādas uzturvielas pašlaik Kopienā novērotos daudzumos, zīdaiņi un mazi bērni neuzņem šīs uzturvielas pārmērīgi. Būtu jāpievērš uzmanību jebkurai šā stāvokļa attīstībai nākotnē, un vajadzības gadījumā būtu jāveic atbilstīgi pasākumi.

(8)

Atšķirīgi noteikumi par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu apstrādātu graudaugu pārtikā un bērnu pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem rada tirdzniecības barjeras starp dažām dalībvalstīm.

(9)

Maksimāli pieļaujamie pesticīdu atlieku daudzumi, kas noteikti Padomes 1976. gada 23. novembra Direktīvā 76/895/EEK, kas attiecas uz maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu noteikšanu augļos un dārzeņos un uz tiem (4), Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvā 86/362/EEK par pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu labībā un uz tās (5), Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvā 86/363/EEK par maksimāli pieļaujamā pesticīdu atlieku daudzuma noteikšanu dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem (6) un Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvā 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamā daudzuma noteikšanu konkrētos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus (7), neskar īpašos noteikumus, kas piemērojami apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai zīdaiņiem un maziem bērniem.

(10)

Ievērojot Kopienas starptautiskās saistības, gadījumos, kad nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu, piesardzības princips ļauj Kopienai uz zināmu laiku pieņemt pagaidu pasākumus līdz riska papildu novērtēšanai un pasākumu izskatīšanai no jauna, balstoties uz pieejamo informāciju.

(11)

Balstoties uz diviem Pārtikas zinātniskās komitejas atzinumiem 1997. gada 19. septembrī un 1998. gada 4. jūnijā), pašlaik ir šaubas par pesticīdu un pesticīdu atlieku pastāvošo pieļaujamo dienas devas lielumu (PDD) pietiekamību zīdaiņu un mazu bērnu veselības aizsardzībai. Gadījumos, kad attiecīgie pārtikas produkti īpašai diētai paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem, līdz vielu atsevišķai zinātniskai analīzei un novērtēšanai jāpieņem ļoti zema vispārējā pieļaujamā robeža visiem pesticīdiem. Par šo ļoti zemo vispārējo pieļaujamo robežu ir jāpieņem 0,01 mg/kg, kas normāli praktiski ir minimālais nosakāmais daudzums.

(12)

Būtu jāpieprasa stingrus ierobežojumus pesticīdu atliekām; tā kā rūpīgi izraugoties izejvielas, ir iespējams ražot produktus ar ļoti zemu pesticīdu atlieku līmeni, pie nosacījuma, ka apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem to ražošanas laikā iztur pamatīgu apstrādi. Tomēr neliela pesticīdu vai pesticīdu metabolītu skaita gadījumā pat maksimālais pieļaujamais atlieku daudzums, 0,01 mg/kg vissliktākajā gadījumā, zīdaiņiem un maziem bērniem var pārsniegt PDD. Tas attiecas uz pesticīdiem vai pesticīdu metabolītiem ar PDD, kas mazāka par 0,0005 mg/kg ķermeņa svara.

(13)

Šī Direktīva nosaka principus pesticīdu lietošanas aizliegšanai tādu lauksaimniecības produktu ražošanā, kuri paredzēti apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai. Tomēr šis aizliegums negarantē, ka produktos nav pesticīdu, jo daži pesticīdi piesārņo apkārtējo vidi, un to atliekas var tikt konstatētas minētajos produktos.

(14)

Zīdaiņu un mazu bērnu veselības labākai aizsardzībai jāpiemēro papildu prasība analizēt produkta izcelsmi.

(15)

Lielākā daļa pesticīdu ar PDD skaitlisko vērtību, kas mazāka par 0,0005 mg/kg ķermeņa svara Kopienā jau ir aizliegti. Aizliegtie pesticīdi nedrīkst būt nosakāmi apstrādātu graudaugu pārtikā un bērnu pārtikā ar visprogresīvākajām analīzes metodēm. Tomēr daži pesticīdi sadalās ļoti lēni un joprojām piesārņo apkārtējo vidi. Tie var atrasties apstrādātu graudaugu pārtikā un bērnu pārtikā pat tad, ja nav lietoti. Kontroles nolūkā būtu jāizmanto saskaņota pieeja.

(16)

Līdz Komisijas lēmumam par to, vai pesticīdi atbilst Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (8) 5. pantā noteiktajām drošības prasībām, turpmāka atļauto pesticīdu lietošana ir atļauta, ja to atliekas nepārsniedz maksimālos pieļaujamos šajā direktīvā noteiktos līmeņus. Pesticīdu atlieku maksimāli atļautos līmeņus nosaka tā, lai zīdaiņi un mazi bērni tiem pieļaujamās dienas devas skaitliskās vērtības nepārsniegtu pat vissliktākajā gadījumā.

(17)

Jaunu pārtikas sastāvdaļu lietošanai būtu jāparedz atsevišķs pasākums horizontālā līmenī.

(18)

Šī direktīva atspoguļo pašreizējās zināšanas par šiem produktiem. Par jebkuriem grozījumiem, kas atļauj jauninājumus, balstoties uz zinātnes un tehnikas attīstību, būtu jāpieņem lēmumu kārtībā, kas minēta Direktīvas 89/398/EEK 13. panta 2. punktā.

(19)

Ņemot vērā personas, kam produkti ir paredzēti, būtu jāizstrādā vajadzīgie mikrobioloģiskie kritēriji un maksimālie piesārņojumu līmeņi.

(20)

Saskaņā ar Direktīvas 89/398/EEK 7. panta 1. punktu produkti, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir pakļauti vispārīgiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (9).

(21)

Šajā direktīvā būtu jābūt pieņemtiem un vajadzības gadījumā būtu jābūt izvērstiem papildinājumiem un izņēmumiem šiem vispārīgajiem noteikumiem.

(22)

Šajā direktīvā ietverto produktu iedaba un galamērķis jo īpaši pieprasa, lai marķējumā norādītu barības enerģētisko vērtību un galvenās sastāva uzturvielas. Lietošanas metode jāprecizē saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 9. apakšpunktu un 11. pantu, lai novērstu nepareizu pielietojumu, kas var izrādīties bīstami zīdaiņu veselībai.

(23)

Gadījumos, kad norādes, kas nav īpaši aizliegtas, var attiecināt uz šiem produktiem atbilstīgi normām, kuras piemērojamas visiem pārtikas produktiem, šādām norādēm, atkarībā no apstākļiem, būtu jāņem vērā šajā direktīvā norādītie sastāva kritēriji.

(24)

Par noteikumiem, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, ir veikta konsultēšanās, kā to nosaka Direktīvas 89/398/EEK 4. pants.

(25)

Pasākumi, kas paredzēti šajā direktīvā, ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu.

(26)

Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvu transponēšanai nacionālajās tiesībās, kā izklāstīts VIII pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.   Šī direktīva ir “īpašā direktīva” Direktīvas 89/398/EEK 4. panta 1. punkta nozīmē.

2.   Šī direktīva attiecas uz pārtikas produktiem ar īpašu uzturvērtību, kas Kopienā apmierina konkrētas uztura prasības zīdaiņiem un maziem bērniem ar labu veselību un paredzēti no krūts atšķirtiem zīdaiņiem un maziem bērniem kā to diētas papildinātājs un/vai to pakāpeniskai pieradināšanai pie parastiem pārtikas produktiem. Tie ietver:

a)

“apstrādātu graudaugu pārtiku”, kura iedalās šādās četrās kategorijās:

i)

parastu graudaugu barība, kas ir pagatavota vai ko var pagatavot ar pienu vai citiem piemērotiem barības vielu šķidrumiem;

ii)

graudaugu barība, kam pievienota pārtika ar augstu olbaltumvielu saturu, kura ir pagatavota vai kuru var pagatavot ar ūdeni vai citiem šķidrumiem, kas nesatur olbaltumvielas;

iii)

makaronu ēdieni, ko izmanto pēc vārīšanas ūdenī vai citos piemērotos šķidrumos;

iv)

sausiņi un cepumi, ko izmanto vai nu tieši, vai pēc saberšanas, pievienojot ūdeni, pienu vai citus piemērotus šķidrumus;

b)

“bērnu pārtika”, kas ir citāda nekā apstrādātu graudaugu pārtika.

3.   Šī direktīva neattiecas uz piena produktiem, kas paredzēti maziem bērniem.

2. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“zīdaiņi” ir bērni līdz 12 mēnešu vecumam;

b)

“mazi bērni” ir bērni vecumā no viena līdz trim gadiem;

c)

“pesticīdu atliekas” ir apstrādātu graudaugu pārtikā un bērnu pārtikā palikušais augu aizsardzības produkts, kas definēts Padomes Direktīvas 91/414/EEK 2. panta 1. punktā, tostarp tā metabolīti (vielu maiņas produkti) un reakcijās vai noārdīšanā radušies produkti.

3. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 2. punktā minētos produktus Kopienā tirgo tikai tad, ja tie atbilst šajā direktīvā izklāstītajām normām.

4. pants

Apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku ražo no sastāvdaļām, kuru piemērotību produktiem ar īpašu uzturvērtību zīdaiņiem un maziem bērniem apstiprina vispāratzīti zinātniski dati.

5. pants

1.   Apstrādātu graudaugu pārtika atbilst I pielikumā norādītajiem sastāva kritērijiem.

2.   Bērnu pārtikai, kas aprakstīta II pielikumā, jāatbilst tur norādītajiem sastāva kritērijiem.

6. pants

Ražojot apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku, var pievienot tikai IV pielikumā uzskaitītās uzturvielas.

Šīm vielām tīrības kritērijus izstrādās vēlāk.

7. pants

1.   Apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika nedrīkst saturēt jebkādas vielas tādos daudzumos, kuri varētu kaitēt zīdaiņu un mazu bērnu veselībai. Vajadzīgie maksimālie pieļaujamie līmeņi vielām, kuras nav minētas 2. un 3. punktā, tiks noteikti.

2.   Apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika nedrīkst saturēt atsevišķu pesticīdu atliekas, kas pārsniedz 0,01 mg/kg, izņemot tās vielas, kurām īpaši līmeņi norādīti VI pielikumā – tādā gadījumā tiek piemēroti tur norādītie īpašie līmeņi.

Pesticīdu atlieku daudzumu noteikšanai izmanto vispārpieņemtās standarta analīzes metodes.

3.   VII pielikumā minētos pesticīdus nedrīkst izmantot lauksaimniecības produktos, kuri paredzēti apstrādātu graudaugu pārtikas un bērnu pārtikas ražošanai.

Tomēr kontroles nolūkos:

a)

uzskata, ka VII pielikuma 1. tabulā minētie pesticīdi nav lietoti, ja to atlieku līmenis nepārsniedz 0,003 mg/kg. Šādu līmeni uzskata par analītiskās metodes kvantitatīvo robežu un regulāri pārskata, ņemot vērā tehnikas attīstību;

b)

uzskata, ka VII pielikuma 2. tabulā minētie pesticīdi nav lietoti, ja to atlieku līmenis nepārsniedz 0,003 mg/kg. Šo līmeni regulāri pārskata, ņemot vērā datus par apkārtējās vides piesārņojumu.

4.   Atlieku līmeņus, kas minēti 2. un 3. punktā, piemēro produktiem, kuri ir gatavi lietošanai pārtikā vai pagatavoti saskaņā ar ražotāja noteikumiem.

5.   Attiecībā uz VI pielikumā minētajiem pesticīdiem, par kuriem ir pieņemts lēmums neiekļaut to aktīvās vielas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, attiecīgi ir jāgroza šīs Direktīvas VI un VII pielikums.

6.   Mikrobioloģiskos kritērijus ievieš vajadzības gadījumā.

8. pants

1.   Attiecīgo produktu marķējums papildus tam, kas paredzēts Direktīvas 2000/13/EK 3. pantā, obligāti satur šādas sīkākas ziņas:

a)

norādījumi attiecībā uz vecumu, no kāda produktu var lietot, ņemot vērā tā sastāvu, struktūru un citas īpašības. Jebkura produkta lietošanai noteiktais vecums nevar būt mazāks par četriem mēnešiem. Produktiem, kas ieteikti izmantošanai no četru mēnešu vecuma, var būt norāde, ka produktu ieteicams lietot no šī vecuma, ja tikai par mātes un bērna stāvokli atbildīgie neatkarīgie ārstniecības, uzturzinātnes vai farmācijas speciālisti vai citi profesionāli darbinieki neiesaka ko citu;

b)

informācija attiecībā uz lipekļa klātbūtni vai iztrūkumu, ja norādītais vecums, no kura produktu var lietot, ir mazāks par sešiem mēnešiem;

c)

pieejamais enerģijas lielums, izteikts kJ un kcal, un olbaltumvielu, ogļhidrātu un lipīdu saturs, izteikts skaitliskā veidā 100 g vai 100 ml pārdošanai sagatavotā produkta, un, vajadzības gadījumā, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

d)

katras minerālvielas un katra vitamīna vidējais daudzums, kas attiecīgi noteikts kā īpašs līmenis I un II pielikumā, izteikts skaitliskā veidā 100 g vai 100 ml pārdošanai sagatavotā produkta, un, vajadzības gadījumā, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

e)

ja vajadzīgs, pamācības atbilstīgai pagatavošanai un norādījumi par šo pamācību ievērošanas nozīmi.

2.   Marķējums var saturēt:

a)

IV pielikumā norādīto barības vielu vidējo daudzumu, ja šāda prasība nav ietverta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumos, izteiktu skaitliskā veidā 100 g vai 100 ml pārdošanai sagatavotā produkta, un, vajadzības gadījumā, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

b)

papildus skaitliskajai informācijai, informāciju par V pielikumā parādītajām minerālvielām un vitamīniem, izteiktu procentos no salīdzināmās vērtības 100 g vai 100 ml pārdošanai sagatavotā produkta, un, vajadzības gadījumā, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā ar noteikumu, ka klātesošie daudzumi ir vismaz 15 % no salīdzināmās vērtības.

9. pants

Direktīvu 96/5/EK, kas grozīta ar direktīvām, kā izklāstīts VIII pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai nacionālajās tiesībās, kā izklāstīts VIII pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IX pielikumā.

10. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 186, 30.6.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 49, 28.2.1996., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/13/EK (OV L 41, 14.2.2003., 33. lpp.).

(3)  Sk. VIII pielikuma A daļu.

(4)  OV L 340, 9.12.1976., 26. lpp. Šī direktīva ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

(5)  OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp. Šī direktīva ir atcelta ar Regulu (EK) Nr. 396/2005.

(6)  OV L 221, 7.8.1986., 43. lpp. Šī direktīva ir atcelta ar Regulu (EK) Nr. 396/2005.

(7)  OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Šī direktīva ir atcelta ar Regulu (EK) Nr. 396/2005.

(8)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 396/2005.

(9)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 15. lpp.).


I PIELIKUMS

PAMATSASTĀVS APSTRĀDĀTU GRAUDAUGU PĀRTIKAI ZĪDAIŅIEM UN MAZIEM BĒRNIEM

Uzturvielu satura prasības attiecas uz produktiem, kurus tirgo gatavus izmantošanai vai sagatavojamus pēc ražotāja pamācības.

1.   GRAUDAUGU SATURS

Apstrādātu graudaugu pārtiku pagatavo galvenokārt no viena vai vairākiem samaltiem graudaugiem un/vai cietes sakņaugu produktiem.

Graudaugu un/vai cietes sakņaugu daudzumam gala produktā sausā veidā jābūt ne mazāk kā 25 % no pamatmasas.

2.   OLBALTUMVIELAS

2.1.

Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) un iv) daļā, olbaltumvielas saturs nedrīkst pārsniegt 1,3 g/100 kJ (5,5 g/100 kcal).

2.2.

Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, pievienotās olbaltumvielas nedrīkst būt mazāk par 0,48 g/100 kJ (2 g/100 kcal).

2.3.

Cepumiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) daļā un pagatavoti, pievienojot pārtikas produktus ar augstu olbaltumvielu saturu, un pasniegti kā tādi, pievienotās olbaltumvielas nedrīkst būt mazāk par 0,36 g/100 kJ (1,5 g/100 kcal).

2.4.

Pievienotās olbaltumvielas ķīmiskajam indeksam ir jābūt vismaz 80 % no šāda indeksa salīdzināmajai olbaltumvielai (kazeīnam, kā norādīts III pielikumā) vai olbaltumvielas lietderības koeficientam (OLK) olbaltumvielai maisījumā ir jābūt vismaz 70 % no šādas attiecības salīdzināmajai olbaltumvielai. Visos gadījumos aminoskābju pievienošana ir atļauta vienīgi olbaltumvielu maisījuma uzturvērtības uzlabošanai un tikai attiecībās, kādas vajadzīgas šim nolūkam.

3.   OGĻHIDRĀTI

3.1.

Ja produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un iv) daļā, pievieno saharozi, fruktozi, glikozi, glikozes sīrupus vai medu:

no šiem avotiem pievienoto ogļhidrātu daudzums nedrīkst pārsniegt 1,8 g/100 kJ (7,5 g/100 kcal),

pievienotās fruktozes daudzums nedrīkst pārsniegt 0,9 g/100 kJ (3,75 g/100 kcal).

3.2.

Ja produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, pievieno saharozi, fruktozi, glikozes sīrupus vai medu:

no šiem avotiem pievienoto ogļhidrātu daudzums nedrīkst pārsniegt 1,2 g/100 kJ (5 g/100 kcal),

pievienotās fruktozes daudzums nedrīkst pārsniegt 0,6 g/100 kJ (2,5 g/100 kcal).

4.   LIPĪDI

4.1.

Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un iv) daļā, lipīdu saturs nedrīkst pārsniegt 0,8 g/100 kJ (3,3 g/100 kcal).

4.2.

Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, lipīdu saturs nedrīkst pārsniegt 1,1 g/100 kJ (4,5 g/100 kcal). Ja lipīdu saturs pārsniedz 0,8 g/100 kJ (3,3 g/100 kcal):

laurskābes daudzums nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā lipīdu satura,

miristīnskābes daudzums nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā lipīdu satura,

linoleīnskābes daudzums (glicerīdu – linoleātu veidā) nedrīkst būt mazāks par 70 mg/100 kJ (300 mg/100 kcal) un nedrīkst pārsniegt 285 mg/100 kJ (1 200 mg/100 kcal).

5.   MINERĀLVIELAS

5.1.   Nātrijs

nātrija sāļus apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem var pievienot tikai tehnoloģiskiem nolūkiem,

nātrija saturs apstrādātu graudaugu pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt 25 mg/100 kJ (100 mg/100 kcal).

5.2.   Kalcijs

5.2.1.

Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, kalcija daudzums nedrīkst būt mazāks par 20 mg/100 kJ (80 mg/100 kcal).

5.2.2.

Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, pagatavoti, pievienojot pienu (piena cepumi), un pasniegti kā tādi, kalcija daudzums nedrīkst būt mazāks par 12 mg/100 kJ (50 mg/100 kcal).

6.   VITAMĪNI

6.1.

Apstrādātu graudaugu pārtikas produktos tiamīna daudzums nedrīkst būt mazāks par 25 μg/100 kJ (100 μg/100 kcal).

6.2.

Produktos, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā:

 

Uz 100 kJ

Uz 100 kcal

Minimums

Maksimums

Minimums

Maksimums

A vitamīns (μg RE) (1)

14

43

60

180

D vitamīns (μg) (2)

0,25

0,75

1

3

Šos ierobežojumus piemēro arī tad, ja A vitamīnu un D vitamīnu pievieno citiem apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem.

7.   VITAMĪNU, MINERĀLVIELU UN MIKROELEMENTU, JA TĀDI IR PIEVIENOTI, MAKSIMĀLAIS PIEĻAUJAMAIS DAUDZUMS

Barības vielu prasības attiecas uz lietošanai gataviem produktiem, kas šādi ir laisti tirgū vai pagatavoti saskaņā ar ražotāja norādījumiem, izņemot kāliju un kalciju, kuru prasības attiecas uz pārdodamo produktu.

Barības vielas

Maksimālais daudzums uz 100 kcal

A vitamīns (μg RE)

180

E vitamīns (mg α-TE) (3)

3

D vitamīns (μg)

3

C vitamīns (mg)

12,5/25 (4)

Tiamīns (mg)

0,5

Riboflavīns (mg)

0,4

Niacīns (mg NE) (5)

4,5

B6 vitamīns (mg)

0,35

Folijskābe (μg)

50

B12 vitamīns (μg)

0,35

Pantotēnskābe (mg)

1,5

Biotīns (μg)

10

Kālijs (mg)

160

Kalcijs (mg)

80/180 (6)/100 (7)

Magnijs (mg)

40

Dzelzs (mg)

3

Cinks (mg)

2

Varš (μg)

40

Jods (μg)

35

Mangāns (mg)

0,6


(1)  RE – visu transretinolu ekvivalents.

(2)  Holekalciferola veidā, kura 10 μg = D vitamīna 400 i.u.

(3)  α-TE = d-α-tokoferola ekvivalents.

(4)  Ierobežojumi attiecas uz produktiem, kas bagātināti ar dzelzi.

(5)  NE = niacīna ekvivalents = mg nikotīna skābe + mg triptofāns/60.

(6)  Ierobežojumi attiecas uz 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļā minētajiem produktiem.

(7)  Ierobežojumi attiecas uz 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) daļā minētajiem produktiem.


II PIELIKUMS

PAMATSASTĀVS BĒRNU PĀRTIKAI ZĪDAIŅIEM UN MAZIEM BĒRNIEM

Uzturvielu satura prasības attiecas uz produktiem, kurus tirgo gatavus izmantošanai vai sagatavojamus pēc ražotāja pamācības.

1.   OLBALTUMVIELAS

1.1.

Ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti ir vienīgās sastāvdaļas, kas minētas produkta nosaukumā, tad:

nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti kopā veido ne mazāk kā 40 % no kopējās produkta masas,

katra nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai cits tradicionālais olbaltumvielu avots veido ne mazāk kā 25 % no nosaukto olbaltumvielu avotu kopējās masas,

kopējais olbaltumvielu daudzums no nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 1,7 g/100 kJ (7 g/100 kcal).

1.2.

Ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti atsevišķi vai kopā produkta nosaukumā ir minēti kā pirmie, produktu uzrādot vai neuzrādot kā ēdienu, tad:

nosauktā mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti kopā veido ne mazāk kā 10 % no kopējās produkta masas,

katra nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai cits tradicionālais olbaltumvielu avots veido ne mazāk kā 25 % no nosaukto olbaltumvielu avotu kopējās masas,

olbaltumvielu daudzums no nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 1 g/100 kJ (4 g/100 kcal).

1.3.

Ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti atsevišķi vai kopā produkta nosaukumā ir minēti, bet ne kā pirmie, produktu uzrādot vai neuzrādot kā ēdienu, tad:

nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti kopā veido ne mazāk kā 8 % no kopējās produkta masas,

katra nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai cits tradicionālais olbaltumvielu avots veido ne mazāk kā 25 % no nosaukto olbaltumvielu avotu kopējās masas,

olbaltumvielu daudzums no nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 0,5 g/100 kJ (2,2 g/100 kcal),

kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 0,7 g/100 kJ (3 g/100 kcal).

1.4.

Ja uzkodas nosaukumā, neraugoties uz to, vai produktu pasniedz kā ēdienu vai ne, siers ir minēts kopā ar citām sastāvdaļām, tad:

piena olbaltumvielu daudzums nav mazāks par 0,5 g/100 kJ (2,2 g/100 kcal),

produkta kopējais olbaltumvielu daudzums nav mazāks par 0,7 g/100 kJ (3 g/100 kcal).

1.5.

Ja produkts etiķetē apzīmēts kā ēdiens, bet produkta nosaukumā nav minēta gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti, kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 0,7 g/100 kJ (3 g/100 kcal).

1.6.

Mērces, ko pasniedz kā piedevu ēdienam, nav pakļautas 1.1. līdz 1.5. (ieskaitot) punktā norādītajām prasībām.

1.7.

Saldie ēdieni, kuru nosaukumā piena produkti ir minēti kā pamata vai vienīgā sastāvdaļa, satur ne mazāk par 2,2 g piena olbaltumvielu/100 kcal. Visi pārējie saldie ēdieni nav pakļauti 1.1. un 1.5. punktā minētajām prasībām.

1.8.

Aminoskābes ir atļauts pievienot vienīgi klātesošās olbaltumvielas uzturvērtības uzlabošanai un tikai tādās attiecībās, kādas vajadzīgas šim nolūkam.

2.   OGĻHIDRĀTI

Klātesošo ogļhidrātu kopējie daudzumi augļu un dārzeņu sulās un nektāros, tikai no augļiem sastāvošos ēdienos, desertos vai pudiņos nepārsniedz:

10 g/100 ml – dārzeņu sulās un no tām pagatavotos dzērienos,

15 g/100 ml – augļu sulās un nektāros un no tiem pagatavotos dzērienos,

20 g/100 ml – tikai no augļiem sastāvošos ēdienos,

25 g/100 ml – desertos vai pudiņos,

5 g/100 ml – citos dzērienos bez piena.

3.   TAUKI

3.1.

Šā 1.1. punktā minētajos produktos:

Ja gaļa vai siers ir vienīgās sastāvdaļas vai ir minēti produkta nosaukumā kā pirmie, kopējais tauku daudzums produktā no visiem avotiem nedrīkst pārsniegt 1,4 g/100 kJ (6 g/100 kcal).

3.2.

Visos citos produktos kopējais tauku daudzums produktā no visiem avotiem nedrīkst pārsniegt 1,1 g/100 kJ (4,5 g/100 kcal).

4.   NĀTRIJS

4.1.

Nātrija saturs gala produktā nedrīkst būt lielāks par 48 mg/100 kJ (200 mg/100 kcal), vai 200 mg 100 gramos. Tomēr, ja siers ir vienīgā produkta nosaukumā minētā sastāvdaļa, nātrija saturs gala produktā nedrīkst būt lielāks par 70 mg/100 kJ (300 mg/100 kcal).

4.2.

Nātrija sāļus nedrīkst pievienot augļu produktiem, desertiem un pudiņiem, izņemot tehnoloģiskos nolūkos.

5.   VITAMĪNI

C vitamīns

Augļu sulās, nektāros vai dārzeņu sulās C vitamīna saturs gala produktā nedrīkst būt mazāks par 6 mg/100 kJ (25 mg/100 kcal), vai 25 mg 100 gramos.

A vitamīns

Dārzeņu sulās A vitamīna saturs gala produktā nedrīkst būt mazāks par 25 μg RE/100 kJ (100 μg RE/100 kcal).

A vitamīnu citai bērnu pārtikai nepievieno.

D vitamīns

D vitamīnu bērnu pārtikai nepievieno.

6.   VITAMĪNU, MINERĀLVIELU UN MIKROELEMENTU, JA TĀDI IR PIEVIENOTI, MAKSIMĀLAIS PIEĻAUJAMAIS DAUDZUMS

Uzturvielu prasības attiecas uz lietošanai gataviem produktiem, kas šādi ir laisti tirgū vai sagatavoti saskaņā ar ražotāja norādījumiem, izņemot kāliju un kalciju, kuru prasības attiecas uz pārdodamo produktu.

Barības vielas

Maksimālais daudzums/100 kcal

A vitamīns (μg RE)

180 (1)

E vitamīns (mg α-TE)

3

C vitamīns (mg)

12,5/25 (2)/125 (3)

Tiamīns (mg)

0,25

Riboflavīns (mg)

0,4

Niacīns (mg NE)

4,5

B6 vitamīns (mg)

0,35

Folijskābe (μg)

50

B12 vitamīns (μg)

0,35

Pantotēnskābe (mg)

1,5

Biotīns (μg)

10

Kālijs (mg)

160

Kalcijs (mg)

80

Magnijs (mg)

40

Dzelzs (mg)

3

Cinks (mg)

2

Varš (μg)

40

Jods (μg)

35

Mangāns (mg)

0,6


(1)  Saskaņā ar 5. punktu.

(2)  Ierobežojumi attiecas uz produktiem, kas bagātināti ar dzelzi.

(3)  Ierobežojumi attiecas uz produktiem, kas izgatavoti uz augļu pamata, augļu sulām un dārzeņu sulām.


III PIELIKUMS

AMINOSKĀBJU SASTĀVS KAZEĪNĀ

(g/100 g olbaltumvielu)

Arginīns

3,7

Cistīns

0,3

Histidīns

2,9

Izoleicīns

5,4

Leicīns

9,5

Lizīns

8,1

Metionīns

2,8

Fenilalanīns

5,2

Treonīns

4,7

Triptofāns

1,6

Tirozīns

5,8

Valīns

6,7


IV PIELIKUMS

BARĪBAS VIELAS

1.   VITAMĪNI

A vitamīns

Retinols

Retinilacetāts

Retinilpalmitāts

Beta-karotīns

D vitamīns

D2 vitamīns (ergokalciferols)

D3 vitamīns (holekalciferols)

B1 vitamīns

Tiamīna hidrohlorīds

Tiamīna mononitrāts

B2 vitamīns

Riboflavīns

Nātrija riboflavīn-5’-fosfāts

Niacīns

Nikotīnamīds

Nikotīnskābe

B6 vitamīns

Piridoksīna hidrohlorīds

Piridoksīn-5-fosfāts

Piridoksīndipalmitāts

Pantotēnskābe

Kalcija D-pantotenāts

Nātrija D-pantotenāts

Dekspantenols

Folāts

Folijskābe

B12 vitamīns

Ciānkobalamīns

Hidroksokobalamīns

Biotīns

D-biotīns

C vitamīns

L-askorbīnskābe

Nātrija L-askorbāts

Kalcija L-askorbāts

6-palmitil-L-askorbīnskābe (askorbilpalmitāts)

Kālija askorbāts

K vitamīns

Filohinons (fitomenadions)

E vitamīns

D-alfa-tokoferols

DL-alfa-tokoferols

D-alfa-tokoferola acetāts

DL-alfa-tokoferola acetāts

2.   AMINOSKĀBES

L-arginīns

L-cistīns

L-histidīns

L-izoleicīns

L-leicīns

L- lizīns

L-cisteīns

un to hidrohlorīdi

L-metionīns

L-fenilalanīns

L-treonīns

L-triptofāns

L-tirozīns

L-valīns

3.   CITI

Holīns

Holīna hlorīds

Holīna citrāts

Holīna bitartrāts

Inozīts

L-karnitīns

L-karnitīna hidrohlorīds

4.   MINERĀLSĀĻI UN MIKROELEMENTI

Kalcijs

Kalcija karbonāts

Kalcija hlorīds

Kalcija citrāti (citronskābes kalcija sāļi)

Kalcija glukonāts

Kalcija glicerofosfāts

Kalcija laktāts

Kalcija oksīds

Kalcija hidroksīds

Kalcija fosfāti (fosforskābes kalcija sāļi)

Magnijs

Magnija karbonāts

Magnija hlorīds

Magnija citrāti (citronskābes magnija sāļi)

Magnija glukonāts

Magnija oksīds

Magnija hidroksīds

Magnija fosfāti (fosforskābes magnija sāļi)

Magnija sulfāts

Magnija laktāts

Magnija glicerofosfāts

Kālijs

Kālija hlorīds

Kālija citrāti (citronskābes kālija sāļi)

Kālija glukonāts

Kālija laktāts

Kālija glicerofosfāts

Dzelzs

Divvērtīgās dzelzs citrāts

Trīsvērtīgās dzelzs amonija citrāts

Divvērtīgās dzelzs glukonāts

Divvērtīgās dzelzs laktāts

Divvērtīgās dzelzs sulfāts

Divvērtīgās dzelzs fumarāts

Trīsvērtīgās dzelzs difosfāts (trīsvērtīgās dzelzs pirofosfāts)

Elementārā dzelzs (karbonil + elektrolīze + reducēta ar ūdeņradi)

Trīsvērtīgās dzelzs saharāts

Nātrija trīsvērtīgās dzelzs difosfāts

Divvērtīgās dzelzs karbonāts

Varš

Vara-lizīna komplekss

Vara karbonāts

Vara citrāts

Vara glukonāts

Vara sulfāts

Cinks

Cinka acetāts

Cinka hlorīds

Cinka citrāts

Cinka laktāts

Cinka sulfāts

Cinka oksīds

Cinka glukonāts

Mangāns

Mangāna karbonāts

Mangāna hlorīds

Mangāna citrāts

Mangāna glukonāts

Mangāna sulfāts

Mangāna glicerofosfāts

Jods

Nātrija jodīds

Kālija jodīds

Kālija jodāts

Nātrija jodāts


V PIELIKUMS

SALĪDZINĀMĀS VĒRTĪBAS UZTURVIELU MARĶĒŠANAI PĀRTIKAS PRODUKTIEM ZĪDAIŅIEM UN MAZIEM BĒRNIEM

Uzturviela

Salīdzināmā vērtība marķējumā

A vitamīns

(μg) 400

D vitamīns

(μg) 10

C vitamīns

(mg) 25

Tiamīns

(mg) 0,5

Riboflavīns

(mg) 0,8

Niacīna ekvivalenti

(mg) 9

B6 vitamīns

(mg) 0,7

Folāts

(μg) 100

B12 vitamīns

(μg) 0,7

Kalcijs

(mg) 400

Dzelzs

(mg) 6

Cinks

(mg) 4

Jods

(μg) 70

Selēns

(μg) 10

Varš

(mg) 0,4


VI PIELIKUMS

ĪPAŠI PESTICĪDU VAI PESTICĪDU METABOLĪTU MAKSIMĀLIE PIEĻAUJAMIE ATLIEKU LĪMEŅI APSTRĀDĀTU GRAUDAUGU PĀRTIKĀ UN BĒRNU PĀRTIKĀ

Vielas ķīmiskais nosaukums

Maksimālais pieļaujamais atlieku līmenis

(mg/kg)

Kadusafoss

0,006

Demeton-S-metils/demeton-S-metilsulfons/oksidemetonmetils (atsevišķi vai kombinācijās, izteikti kā demeton-S-metils)

0,006

Etoprofoss

0,008

Fipronils (fipronila un fipronildesulfinila summa, izteikta kā fipronils)

0,004

Propinebs/propilēntiourīnviela (propineba un propilēntiourīnvielas summa)

0,006


VII PIELIKUMS

PESTICĪDI, KURUS NEDRĪKST LIETOT LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTOS, KURI PAREDZĒTI APSTRĀDĀTU GRAUDAUGU PĀRTIKAS UN BĒRNU PĀRTIKAS RAŽOŠANAI

1.   tabula

Vielas ķīmiskais nosaukums (atlieku definīcija)

Disulfotons (disulfotona, disulfotona sulfoksīda un disulfotona sulfona summa, kas izteikta kā disulfotonam)

Fensulfotions (fensulfotions, tā skābekļa analogs un to sulfoni, izteikti kā fensulfotions)

Fentins, izteikts kā trifeniltinkatjons

Haloksifops (haloksifopa, tā sāļu un esteru, tajā skaitā konjugātu, summa, izteikta kā haloksifops)

Heptahlors un transheptahlorepoksīds, izteikts kā heptahlors

Heksahlorbenzols

Nitrofēns

Ometoāts

Terbufoss (terbufosa, tā sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā terbufoss)

2.   tabula

Vielas ķīmiskais nosaukums

Aldrīns un dieldrīns, izteikti kā dieldrīns

Endrīns


VIII PIELIKUMS

A   DAĻA

Atceltā direktīva ar sekojošiem grozījumiem

(minēta 9. pantā)

Komisijas Direktīva 96/5/EK

(OV L 49, 28.2.1996., 17. lpp.)

Komisijas Direktīva 98/36/EK

(OV L 167, 12.6.1998., 23. lpp.)

Komisijas Direktīva 1999/39/EK

(OV L 124, 18.5.1999., 8. lpp.)

Komisijas Direktīva 2003/13/EK

(OV L 41, 14.2.2003., 33. lpp.)

B   DAĻA

Termiņu saraksts transponēšanai valsts likumdošanā

(minēti 9. pantā)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

To produktu akceptēšana tirgū, kuri minēti šajā Direktīvā

To produktu aizliegšana tirgū, kuri minēti šajā Direktīvā

96/5/EK

1997. gada 30. septembris

1997. gada 1. oktobris

1999. gada 31. marts

98/36/EK

1998. gada 31. decembris

1999. gada 1. janvāris

2000. gada 1. janvāris

1999/39/EK

2000. gada 30. jūnijs

2000. gada 30. jūnijs

2002. gada 1. jūlijs

2003/13/EK

2004. gada 6. marts

2004. gada 6. marts

2005. gada 6. marts


IX PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 96/5/EK

Šī direktīva

1. pants 1., 2. un 3. punkts

1. pants 1., 2. un 3. punkts

1. pants 4. punkts, ievadvārdi

2. pants, ievadvārdi

1. pants 4. punkts, pirmais ievilkums

2. panta a) punkts

1. pants 4. punkts, otrais ievilkums

2. panta b) punkts

1. pants 4. punkts, trešais ievilkums

2. panta c) punkts

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants 1. punkts

7. pants 1. punkts

6. pants 2. punkts, pirmais apakšpunkts

7. pants 2. punkts, pirmais apakšpunkts

6. pants, 2. punkts, otrais apakšpunkts

7. pants 4. punkts

6. pants 4. punkts, trešais apakšpunkts

7. pants 2. punkts, otrais apakšpunkts

6. pants 3. punkts a) daļa, pirmais apakšpunkts, ievadvārdi

7. pants, 3. punkts, ievadvārdi

6. pants 3. punkts a) daļa, pirmais apakšpunkts, i) daļa

7. pants 3. punkts a) daļa

6. pants 3. punkts a) daļa, pirmais apakšpunkts, ii) daļa

7. pants, 3. punkts b) daļa

6. pants 3. punkts a) daļa, otrais apakšpunkts

7. pants 4. punkts

6. pants 3. punkts b) daļa

7. pants 5. punkts

6. pants 4. punkts

7. pants 6. punkts

7. pants

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

I pielikums, ievadvārdi

I pielikums, ievadvārdi

I pielikums, 1., 2., un 3. punkts

I pielikums, 1., 2. un 3. punkts

I pielikums, 4. punkts

I pielikums, 4. punkts

I pielikums, 4.1. punkts

I pielikums, 4.1. punkts

I pielikums, 4.2. punkts

I pielikums, 4.2. punkts

I pielikums, 4.2. a) punkts

I pielikums, 4.2. punkts, pirmais ievilkums

I pielikums, 4.2. b) punkts

I pielikums, 4.2. punkts, otrais ievilkums

I pielikums, 4.2. c) punkts

I pielikums, 4.2. punkts, trešais ievilkums

I pielikums, 5. un 6. punkts

I pielikums, 5. un 6. punkts

II pielikums, ievadvārdi

II pielikums, ievadvārdi

II pielikums, 1. punkts

II pielikums, 1. punkts

II pielikums, 1.1.–1.3. punkts

II pielikums, 1.1.–1.3. punkts

II pielikums, 1.3. a) punkts

II pielikums, 1.4. punkts

II pielikums, 1.4. punkts

II pielikums, 1.5. punkts

II pielikums, 1.4. a) punkts

II pielikums, 1.6. punkts

II pielikums, 1.4. b) punkts

II pielikums, 1.7. punkts

II pielikums, 1.5. punkts

II pielikums, 1.8. punkts

II pielikums, no 2. līdz 5. punktam

II pielikums, no 2. līdz 5. punktam

III pielikums

III pielikums

IV pielikums

IV pielikums

V pielikums

V pielikums

VI pielikums

I pielikums, 7. punkts un II pielikums, 6. punkts

VII pielikums

VI pielikums

VIII pielikums

VII pielikums

VIII pielikums

IX pielikums


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

6.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/36


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 30. novembris)

par Kopienas ārkārtas finanšu palīdzības sniegšanu Kosovai

(2006/880/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 1999. gada 10. jūnijā pieņēma Rezolūciju 1244 (1999) (“ANDPR 1244 (1999)”), kuras mērķis ir līdz galīgai noskaidrošanai veicināt būtiskas autonomijas un pašpārvaldes izveidi Kosovā bijušās Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas teritorijā.

(2)

Starptautiskā sabiedrība, pamatojoties uz ANDPR 1244 (1999), ir izveidojusi starptautisku miera uzturēšanas misiju (“KFOR”) un pagaidu civilo administrāciju – Apvienoto Nāciju Organizācijas pagaidu pārvaldi Kosovā (“UNMIK”). UNMIK sastāv no četriem komponentiem (pīlāriem), un Eiropas Savienība finansē ceturto pīlāru, kas ir atbildīgs par ekonomikas rekonstrukciju un attīstību. UNMIK un īpaši tās IV pīlārs ir panācis būtisku progresu institucionālas, tiesiskas un politiskas sistēmas izveidē, kas noved pie stabilas, uz tirgus principiem balstītas ekonomikas izveides.

(3)

Kopš tās izveides UNMIK ir nodevusi būtiskas kompetences jomas pašpārvaldes pagaidu iestādēm (“PPI”). Konkrēti, atbildība par budžetu ir nodota no UNMIK Ekonomikas un finanšu ministrijai PPI satvarā, ANO ģenerālsekretāra īpašajam pārstāvim saglabājot galīgās budžeta apstiprināšanas pilnvaras.

(4)

ANO Drošības padome 2005. gada 24. oktobrī apstiprināja ANO ģenerālsekretāra priekšlikumu uzsākt politisko procesu, lai noteiktu Kosovas turpmāko statusu.

(5)

Kosovas iestādes, kas ir tiesīgas saņemt Kopienas palīdzību un ir atbildīgas par finanšu un ekonomisko nosacījumu saskaņošanu un izpildi saistībā ar šo palīdzību, tādēļ ir UNMIK un PPI vai, kad būs noteikts Kosovas turpmākais statuss, – iestāde vai iestādes, kas izraudzītas šo uzdevumu un pienākumu pārņemšanai.

(6)

Stabilizācijas un asociācijas procesā, kas ir ES un šā reģiona attiecību satvars, ir vēlams atbalstīt centienus stiprināt politisko un ekonomisko stabilizāciju Kosovā, lai attīstītu pilnīgas sadarbības attiecību izveidi ar Kopienu, padarot reālāku Kosovas nākotni Eiropā.

(7)

Kopiena jau ir atzinusi par piemērotu pasākumu palīdzēt mazināt Kosovas finansiālos ierobežojumus ārkārtīgi grūtos apstākļos un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/140/EK (2000. gada 14. februāris) par Kopienas ārkārtas palīdzības sniegšanu Kosovai (2) un Padomes Lēmumu 2001/511/EK (2001. gada 27. jūnijs) par papildu ārkārtas finanšu palīdzību Kosovai (3) sniedza ārkārtas finanšu palīdzību tiešu dotāciju veidā EUR 35 miljonu un EUR 30 miljonu apmērā attiecīgi 2000. un 2001. gadā. Pēdējais maksājums saskaņā ar šo palīdzību tika izsniegts 2002. gada decembrī.

(8)

Šī ārkārtas finanšu palīdzība papildina citas Kopienas palīdzības programmas, kas paredzētas Rietumbalkāniem.

(9)

Kosovas iestādes 2005. gada novembrī vienojās ar Starptautisko valūtas fondu (“SVF”) par priekšlīgumu un ekonomikas un finanšu politikas memorandu, kurā noteikta fiskāla shēma 2006. gadam, tostarp vidēja termiņa orientācijas. Tie 2006. gada marta sākumā pabeidza vidēja termiņa izdevumu shēmu. Shēmā noteiktas budžeta un ārpusbudžeta finansējuma vajadzības 2006.–2008. gadā. Tādējādi tiek lēsts, ka līdz 2007. gada beigām būtu nepieciešama budžeta ārējā finanšu palīdzība aptuveni EUR 81 miljonu apmērā – attiecīgi EUR 14 miljoni 2006. gadā un EUR 67 miljoni 2007. gadā.

(10)

Lai gan pēc konflikta saimnieciskā darbība atsākās, Kosovas ekonomiskās attīstības līmenis ir zems. Kosova nespēj aizņemties nedz iekšzemē, nedz starptautiskajā finanšu tirgū, un savā pašreizējā statusā tā nav tiesīga būt par locekli starptautiskajās finanšu iestādēs. Tādēļ tā nevar gūt labumu no kreditēšanas palīdzības saistībā ar to programmām.

(11)

Ievērojot pašreizējās vienošanās saskaņā ar ANDPR 1244 (1999), ņemot vērā Kosovas samērā zemo ekonomiskās attīstības līmeni, tās nedrošās valsts finanses un ārējos kontus, finanšu palīdzība no Kopienas tiešu dotāciju veidā sadarbībā ar citiem līdzekļu devējiem joprojām ir piemērots atbalsta veids.

(12)

Šī palīdzība nodrošinās izšķirošu pārejas atbalstu līdz Kosovas statusa noskaidrošanai. Tā nebūtu saistīta ar jauna statusa režīmu, par ko notiek sarunas, un netraucētu Kopienas un starptautiskam papildu atbalstam, kas, iespējams, būs nepieciešams pēc statusa jautājuma atrisināšanas pēc 2007. gada.

(13)

Šīs dotācijas palīdzības izsniegšana neskar budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras.

(14)

Šis finanšu atbalsts būtu jāsniedz pēc tam, kad tiks pārbaudīts, vai var apmierinoši izpildīt finanšu un ekonomiskos nosacījumus, par kuriem jāvienojas ar Kosovas iestādēm pēc šā lēmuma apstiprināšanas.

(15)

Lai nodrošinātu Kopienas finansiālo interešu efektīvu aizsardzību saistībā ar šo finanšu palīdzību, jāparedz atbilstīgi Kosovas pasākumi saistībā ar krāpšanas un citu ar šo palīdzību saistītu nelikumību novēršanu un apkarošanu, kā arī jāparedz Komisijas veikti kontroles pasākumi un Revīzijas palātas veiktas revīzijas.

(16)

Šī palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju.

(17)

Līgums šā lēmuma pieņemšanai neparedz citas pilnvaras kā tās, kas paredzētas 308. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Kopiena dara pieejamu Kosovai ārkārtas finanšu palīdzību dotācijas veidā līdz EUR 50 miljonu apmērā, lai atvieglotu Kosovas finansiālo stāvokli, atbalstītu spēcīgas ekonomikas un fiskālās sistēmas attīstību, veicinātu svarīgu administratīvu funkciju turpināšanu un nostiprināšanu un pievērstos valsts ieguldījumu vajadzībām.

2.   Šo Kopienas finanšu palīdzību pārvalda Komisija, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju, un tādā veidā, kas atbilst nolīgumiem vai vienošanām starp SVF un Kosovas iestādēm.

3.   Kopienas finanšu palīdzību dara pieejamu divus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā. Tomēr, ja to pieprasa apstākļi, Komisija pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju var nolemt pagarināt pieejamības periodu maksimāli par vienu gadu.

2. pants

1.   Pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju Komisija ir pilnvarota vienoties ar Kosovas iestādēm par ekonomikas politiku un finanšu nosacījumiem šai palīdzībai, kuri jānosaka saprašanās memorandā. Šie nosacījumi atbilst 1. panta 2. punktā minētajiem nolīgumiem vai vienošanām.

2.   Pirms Kopienas palīdzības faktiskās īstenošanas Komisija uzrauga Kosovas finanšu plūsmu, administratīvo procedūru, kā arī iekšējo un ārējo kontroles mehānismu stabilitāti, kas ir svarīgi šai Kopienas finanšu palīdzībai.

3.   Komisija sadarbībā ar Ekonomikas un finanšu komiteju un koordinācijā ar SVF regulāri pārbauda, vai ekonomikas politikas Kosovā atbilst šīs palīdzības mērķiem un vai tiek apmierinoši pildīta saskaņotā ekonomikas politika un finanšu nosacījumi.

3. pants

1.   Komisija dara pieejamu palīdzību Kosovai divās vai attiecīgā gadījumā trijās daļās. Pirmo daļu izsniedz pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā, un pamatojoties uz 2. panta 2. punktā minētās uzraudzības apmierinošu novērtējumu.

2.   Otro un jebkuras papildu daļas izsniedz, pamatojoties uz 2. panta 1. punktā minētās ekonomikas politikas un finanšu nosacījumu apmierinošu izpildi, 2. panta 1. punkta Saprašanās memoranda nosacījumu apmierinošu izpildi un ne ātrāk kā trīs mēnešus kopš iepriekšējās daļas izsniegšanas.

3.   Līdzekļus maksā PPI Ekonomikas un finanšu ministrijai vai, kad būs noteikts Kosovas turpmākais statuss, – iestādei, kas izraudzīta pārņemt tās uzdevumus un pienākumus, vienīgi Kosovas budžeta finansējuma vajadzību atbalstam.

4. pants

Šīs palīdzības īstenošana notiek saskaņā ar noteikumiem Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un tās īstenošanas noteikumiem. Konkrēti, 2. panta 1. punktā minētajā saprašanās memorandā paredz atbilstīgus Kosovas pasākumus saistībā ar krāpšanas, korupcijas un citu ar šo palīdzību saistītu nelikumību novēršanu un apkarošanu. Tajā paredz arī Komisijas, tostarp Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), veiktus kontroles pasākumus ar tiesībām veikt pārbaudes un apskates uz vietas, kā arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas, kas attiecīgā gadījumā jāveic uz vietas.

5. pants

Vismaz vienreiz gadā un pirms 15. septembra Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, tostarp novērtējumu par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

L. HYSSÄLÄ


(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 12. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 47, 19.2.2000., 28. lpp.

(3)  OV L 183, 6.7.2001., 42. lpp.

(4)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.


Labojums

6.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/39


Labojums Padomes 1979. gada 30. oktobra Direktīvā 79/923/EEK par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus

( Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis L 281, 1979. gada 10. novembris )

(Īpašais izdevums latviešu valodā, 15. nodaļa, 1. sējums, 128. lpp.)

Kļūdu labojums, kas ir publicēts 2006. gada 12. jūlija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 190, 99. lappusē, ir atcelts.


6.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/39


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 266, 2006. gada 26. septembris )

7. lappusē, 12. panta 4. punktā:

tekstu:

“… vēlākais 2010. gada 26. septembrī …”,

lasīt šādi:

“…vēlākais 2011. gada 26. septembrī …”.