ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 332

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 30. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1755/2006 (2006. gada 23. novembris) par noteiktu Ukrainas izcelsmes tērauda izstrādājumu importu

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1756/2006 (2006. gada 28. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2667/2000 par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru

18

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1757/2006 (2006. gada 29. novembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

19

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 13. novembris), ar ko izveido Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju (Kodificēta versija)

21

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 15. jūnijs) par procesu saskaņā ar EK Līguma 82. pantu un EEZ līguma 54. pantu (Lieta COMP/A.37.507/F3 – AstraZeneca) (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1757)  ( 1 )

24

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 28. novembris), ar ko groza Lēmumu 2005/393/EK attiecībā uz aizliegtajām zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5607)  ( 1 )

26

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 28. novembris), ar ko Maltai piešķir atkāpi no dažiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/54/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5642)

32

 

 

EIROPAS EKONOMISKĀ ZONA

 

 

EBTA valstu pastāvīgā komiteja

 

*

EBTA valstu Pastāvīgās komitejas Lēmums Nr. 1/2004/PK (2004. gada 5. februāris), ar ko izveido EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma biroju

34

 

*

EBTA valstu Pastāvīgās komitejas Lēmums Nr. 2/2005/PK (2005. gada 28. aprīlis) par finanšu instrumenta finanšu pārvaldības un saskaņā ar šo instrumentu īstenoto projektu revīziju

36

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

30.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1755/2006

(2006. gada 23. novembris)

par noteiktu Ukrainas izcelsmes tērauda izstrādājumu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Kopiena un Ukrainas valdība 2005. gada 29. jūlijā noslēdza Nolīgumu par tirdzniecību ar dažiem tērauda izstrādājumiem (1) (turpmāk “nolīgums”). Īstenošanas pasākumi noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1440/2005 (2005. gada 12. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu Ukrainas tērauda izstrādājumu importa ierobežojumu pārraudzību un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2266/2004 (2).

(2)

Regula (EK) Nr. 1440/2005 nosaka daudzuma ierobežojumus importam Kopienā.

(3)

Ukrainas iestādes norādīja, ka kopš 2006. gada septembra preču grupām SA1, SA3 un SB1 izsniegtās eksporta licences ir pārsniegušas 90 % no pieejamā daudzuma, un lūdza konsultācijas, kā paredzēts nolīgumā. Pēc konsultācijām abas puses piekrita palielināt daudzuma ierobežojumus šīm preču grupām 2006. gadam.

(4)

Svarīgi, lai papildu daudzumi būtu pieejami cik drīz vien iespējams. Nolīguma pārskatīšana un sekojoša tā īstenošana atbilstīgi grozījumiem aizņemtu pārāk daudz laika. Tādēļ ieteicamāk izmantot autonomo pasākumu.

(5)

Ieteicams, lai līdzekļi šā režīma pārvaldībai Kopienā būtu identiski tiem, kas pieņemti nolīguma īstenošanai.

(6)

Ir jānodrošina, ka tiek pārbaudīta attiecīgo izstrādājumu izcelsme un ka šim nolūkam tiek noteiktas atbilstīgas administratīvas sadarbības metodes.

(7)

Izstrādājumi, kas atrodas kādā brīvajā zonā vai kas importēti saskaņā ar noteikumiem, kuri reglamentē muitas noliktavas, pagaidu importu vai ievešanu pārstrādei (neuzlikšanas režīms), netiek ņemti vērā, nosakot attiecīgo izstrādājumu daudzuma ierobežojumus.

(8)

Lai efektīvi piemērotu šo regulu, ir jāievieš prasība, ka attiecīgo izstrādājumu laišanai brīvā apgrozībā Kopienā ir nepieciešama Kopienas importa licence.

(9)

Lai nodrošinātu, ka šie daudzumu ierobežojumi netiek pārsniegti, ir jāizveido tāda vadības procedūra, saskaņā ar kuru dalībvalstu kompetentās iestādes neizsniedz importa licences, pirms nav iegūts Komisijas apstiprinājums, ka atbilstīgie daudzumi nepārsniedz attiecīgos daudzuma ierobežojumus.

(10)

Ņemot vērā šīs regulas ierobežoto darbības laiku, ir lietderīgi, ka tā stājas spēkā cik drīz vien iespējams,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Neskarot Regulu (EK) Nr. 1440/2005, I pielikumā minēto Ukrainas izcelsmes tērauda izstrādājumu papildu daudzumu importu Kopienā apstiprina līdz 52 000 tonnām, kā noteikts V pielikumā.

2.   Tērauda izstrādājumi tiek klasificēti izstrādājumu grupās tā, kā norādīts I pielikumā.

3.   I pielikumā uzskaitīto izstrādājumu klasifikācija balstās uz kombinēto nomenklatūru (KN), kas ir noteikta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (3).

4.   Šā panta 1. punktā minēto izstrādājumu izcelsmi nosaka saskaņā ar Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem.

2. pants

1.   Uz I pielikumā uzskaitīto Ukrainas izcelsmes tērauda izstrādājumu importēšanu Kopienā attiecas V pielikumā noteiktie gada daudzuma ierobežojumi. Lai Kopienā laistu brīvā apgrozībā I pielikumā uzskaitītos izstrādājumus, kuru izcelsme ir Ukrainā, jāuzrāda izcelsmes apliecība, kuras paraugs iekļauts II pielikumā, un importa licence, ko izsniegušas dalībvalstu iestādes saskaņā ar 4. panta noteikumiem.

2.   Lai nodrošinātu, ka daudzumi, kuriem ir izsniegtas importa licences, nevienā brīdī nepārsniedz kopējos daudzumu ierobežojumus katrai izstrādājumu grupai, IV pielikumā minētās kompetentās iestādes izsniedz importa licences tikai pēc tam, kad saņemts Komisijas apstiprinājums, ka, vadoties no daudzuma ierobežojumiem, piegādātājvalstij vēl ir pieejams nepieciešamais daudzums attiecīgajai tērauda izstrādājumu grupai, par kuru importētājs vai importētāji ir iesnieguši pieteikumus minētajām iestādēm.

3.   Atļautos izstrādājumu daudzumus jāierēķina V pielikumā noteiktajos daudzuma ierobežojumos. Ražojumu nosūtīšanu uzskata par notikušu dienā, kad tie tika iekrauti eksportējošā transporta līdzeklī. Nosūtīšanai jānotiek ne vēlāk kā 2006. gada 31. decembrī.

3. pants

1.   Šīs regulas V pielikumā minētie daudzuma ierobežojumi neattiecas uz izstrādājumiem, kas novietoti brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, vai kas importēti saskaņā ar režīmu, kurš reglamentē muitas noliktavas, pagaidu importu vai ievešanu pārstrādei (neuzlikšanas režīms).

2.   Ja 1. punktā minētie izstrādājumi vēlāk nemainītā stāvoklī vai pēc apstrādes vai pārstrādes tiek laisti brīvā apgrozībā, piemēro 2. panta 2. punktu un izstrādājumi, kas tādā veidā ir nokļuvuši apgrozībā, jāierēķina V pielikumā noteiktajā attiecīgajā izstrādājumu daudzuma ierobežojumā.

4. pants

1.   Pirms importa licences izsniegšanas, piemērojot 2. panta 2. punktu, IV pielikumā minētās dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai par daudzumiem, par kuriem pieprasītas importa licences, pievienojot eksporta licenču oriģinālus, ko tās saņēmušas. Komisija, savukārt, hronoloģiskā secībā, kādā saņemti dalībvalstu paziņojumi (rindas kārtībā), paziņo, vai pieprasītie izstrādājumu daudzumi ir pieejami importēšanai.

2.   Paziņojumos Komisijai iekļautie pieprasījumi ir derīgi, ja tie katrā gadījumā nepārprotami norāda eksportētājvalsti, attiecīgā izstrādājuma kodu, importējamo izstrādājumu daudzumu, eksporta licences numuru, kvotas gadu, kā arī dalībvalsti, kurā izstrādājumus paredzēts laist brīvā apgrozībā.

3.   Iespēju robežās Komisija iestādēm apstiprina kopējos daudzumus katrai izstrādājumu grupai, kas norādīti pieprasījumos, par kuriem ir paziņots Komisijai.

4.   Kompetentās iestādes, tiklīdz tām kļūst zināms, nekavējoties paziņo Komisijai par daudzumiem, kas netiek izmantoti importa licences derīguma termiņā. Neizmantotos daudzumus automātiski ieskaita Kopienas kopējos atlikušajos daudzuma ierobežojumos katrai izstrādājumu grupai.

5.   Šā panta 1.–4. punktā minētos paziņojumus nosūta elektroniski, izmantojot šim nolūkam izveidotu integrētu tīklu, ja vien svarīgu tehnisku iemeslu dēļ nav īslaicīgi jāizmanto citi saziņas līdzekļi.

6.   Importa licences vai līdzvērtīgi dokumenti tiek izsniegti saskaņā ar 12. līdz 16. pantu.

7.   Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju par katru izsniegtās importa licences vai līdzvērtīga dokumenta atcelšanu gadījumos, kad attiecīgo eksporta licenci atcēlušas vai atsaukušas Ukrainas kompetentās iestādes. Tomēr gadījumā, ja Ukrainas kompetentās iestādes Komisiju vai dalībvalstu kompetentās iestādes par attiecīgo izstrādājumu eksporta licences atcelšanu vai atsaukšanu informējušas pēc attiecīgo izstrādājumu importa Kopienā, attiecīgie daudzumi jāierēķina importam pieejamajā daudzumā tajā gadā, kurā izstrādājumi nosūtīti.

5. pants

1.   Ja Komisijas rīcībā ir norādes, ka Ukrainas izcelsmes izstrādājumi, kas norādīti I pielikumā, ir tikuši pārkrauti, tiem ir mainīts maršruts vai arī tie citā veidā importēti Kopienā, apejot 2. pantā minētos daudzuma ierobežojumus, un ir nepieciešams veikt pielāgojumus, Komisija pieprasa sākt konsultācijas, lai nolīgumā tiktu veikti visi nepieciešamie labojumi attiecībā uz atbilstīgo ierobežojumu apjomu.

2.   Līdz 1. punktā norādīto konsultāciju rezultāta sasniegšanai Komisija var lūgt Ukrainu veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti daudzuma ierobežojumu pielāgojumi, par kuriem notikusi vienošanās pēc šādām konsultācijām.

3.   Ja Kopiena un Ukraina nespēs atrast apmierinošu risinājumu un Komisija konstatēs nepārprotamus pierādījumus daudzuma ierobežojumu apiešanai, tā atbilstīgu Ukrainas izcelsmes izstrādājumu daudzumu atskaitīs no pieejamajiem importa daudzumiem.

6. pants

1.   Eksporta licence (kuru jāizsniedz Ukrainas kompetentajām iestādēm) nepieciešama attiecībā uz katru tērauda izstrādājumu sūtījumu, uz kuru attiecina V pielikumā norādītos daudzuma ierobežojumus līdz noteiktajam līmenim.

2.   Lai tiktu izdota 12. pantā minētā importa licence, importētājs iesniedz eksporta licences oriģinālu.

7. pants

1.   Eksporta licencei jāatbilst paraugam, kas iekļauts II pielikumā, un tajā jābūt arī apstiprinājumam, ka attiecīgo izstrādājumu daudzumi ir ierēķināti attiecīgajā izstrādājumu grupā importam pieejamajos daudzumos.

2.   Katra eksporta licence var attiekties tikai uz vienu I pielikumā minēto izstrādājumu grupu.

8. pants

Eksportu ieskaita daudzuma ierobežojumos, kas paredzēti gadam, kurā izstrādājumi, uz ko attiecas eksporta licence, ir nosūtīti 2. panta 3. punkta izpratnē.

9. pants

1.   Eksporta licencē, kas minēta 6. pantā, var iekļaut papildeksemplārus, kas pienācīgi norādīti kā tādi. Eksporta licence un kopijas, kā arī izcelsmes apliecība un kopijas jāsastāda angļu valodā.

2.   Ja 1. punktā minētos dokumentus aizpilda ar roku, ieraksti jāizdara ar pildspalvu un drukātiem burtiem.

3.   Eksporta licencēm vai līdzvērtīgiem dokumentiem ir jāatbilst 210 × 297 mm formātam. Tajos izmanto baltu minētā lieluma rakstāmpapīru, kas nesatur mehāniskus celulozes piemaisījumus un nesver mazāk par 25 g/m2. Katrai daļai ir jābūt iespiestam gijošēta aizsargraksta fonam, kas padara acīm redzamus mehāniska vai ķīmiska rakstura viltojumus.

4.   Kopienā kompetentās iestādes pieņem tikai oriģinālu kā derīgu importēšanas nolūkiem saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

5.   Katrai eksporta licencei vai līdzvērtīgam dokumentam tiek piešķirts standartizēts sērijas numurs, iespiests vai neiespiests, ar kura palīdzību to var identificēt.

6.   Šo sērijas numuru veido šādi elementi:

divi burti, kas identificē eksportētājvalsti:

UA

=

Ukraina

divi burti, kas identificē paredzēto galamērķa dalībvalsti:

BE

=

Beļģija

CZ

=

Čehija

DK

=

Dānija

DE

=

Vācija

EE

=

Igaunija

EL

=

Grieķija

ES

=

Spānija

FR

=

Francija

IE

=

Īrija

IT

=

Itālija

CY

=

Kipra

LV

=

Latvija

LT

=

Lietuva

LU

=

Luksemburga

HU

=

Ungārija

MT

=

Malta

NL

=

Nīderlande

AT

=

Austrija

PL

=

Polija

PT

=

Portugāle

SI

=

Slovēnija

SK

=

Slovākija

FI

=

Somija

SE

=

Zviedrija

GB

=

Apvienotā Karaliste,

viencipara skaitlis, kas norāda kvotu gadu pēc attiecīgā gada pēdējā cipara, piemēram, 2006. gadu norāda ar “6”;

divciparu skaitlis, kas norāda izdevēju biroju eksportētājvalstī;

piecciparu skaitlis secīgi no 00 001 līdz 99 999, kas piešķirts konkrētai galamērķa dalībvalstij.

10. pants

Eksporta licence var tikt izdota pēc to izstrādājumu nosūtīšanas, uz kuriem tā attiecas. Šādos gadījumos uz tās jābūt vīzai “issued retrospectively” (izdots ar atpakaļejošu spēku).

11. pants

Ja eksporta licence tiek nozagta, pazaudēta vai iznīcināta, eksportētājs var vērsties pie kompetentās iestādes, kas dokumentu izsniedza, lai, balstoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem, tiktu izgatavots dublikāts.

Šādā veidā izsniegtam licences dublikātam jābūt ar uzrakstu “dublikāts”. Dublikātam tiek piešķirts licences oriģināla datums.

12. pants

1.   Ja Komisija saskaņā ar 4. pantu apstiprinājusi, ka pieprasītais daudzums ir pieejams atbilstīgi attiecīgā daudzuma ierobežojumiem, dalībvalstu kompetentās iestādes importa licenci izsniedz piecu darba dienu laikā no brīža, kad no importētāja saņemts attiecīgās eksporta licences oriģināls. Tas izdarāms ne vēlāk par 31. martu gadā, kas seko gadam, kad licencē minētie izstrādājumi tikuši nosūtīti. Importa licences izsniedz jebkuras dalībvalsts kompetentās iestādes neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts norādīta eksporta licencē, ja vien Komisija saskaņā ar 4. pantu ir apstiprinājusi, ka pieprasītais daudzums ir pieejams atbilstīgi attiecīgajiem daudzuma ierobežojumiem.

2.   Importa licences derīguma termiņš ir četri mēneši no izsniegšanas brīža. Pēc pienācīgi pamatota importētāja pieprasījuma dalībvalsts kompetentās iestādes var pagarināt derīguma termiņu vēl uz četriem mēnešiem, bet ne ilgāk.

3.   Importa licences ir jāizgatavo saskaņā ar III pielikumā iekļauto paraugu, un tās ir derīgas visā Kopienas muitas teritorijā.

4.   Lai iegūtu importa licenci, importētāja deklarācijā vai pieprasījumā ir jāiekļauj šādas ziņas:

a)

eksportētāja pilns vārds vai nosaukums un adrese;

b)

importētāja pilns vārds vai nosaukums un adrese;

c)

precīzs preču apraksts un TARIC kods(-i);

d)

preču izcelsmes valsts;

e)

sūtītāja valsts;

f)

atbilstīgā izstrādājumu grupa un attiecīgo izstrādājumu daudzums;

g)

tīrais svars pa TARIC pozīcijām;

h)

TARIC pozīcijas izstrādājuma CIF vērtība uz Kopienas robežas;

i)

vai attiecīgie ražojumi ir otrās šķiras vai standartam neatbilstīgas kvalitātes izstrādājumi;

j)

vajadzības gadījumā maksāšanas un piegādes diena, kā arī pavadzīmes un pirkuma līguma kopija;

k)

eksporta licences diena un numurs;

l)

visi iekšējie kodi, ko izmanto administratīviem mērķiem;

m)

datums un importētāja paraksts.

5.   Importētājam nav pienākums importēt visu importa licencē norādīto daudzumu vienā sūtījumā.

13. pants

Dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegto importa licenču derīgumam un daudzumiem ir jāatbilst eksporta licenču derīgumam un daudzumiem, kas ir norādīti eksporta licencēs, ko ir izsniegušas Ukrainas kompetentās iestādes un uz kuru pamata izsniegtas importa licences.

14. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes izsniedz importa licences vai līdzvērtīgus dokumentus atbilstīgi 2. panta 2. punktam bez diskriminācijas attiecībā uz jebkuru importētāju Kopienā neatkarīgi no tā, vai tas veic uzņēmējdarbību Kopienā, neskarot atbilstību citām spēkā esošajos noteikumos noteiktajām prasībām.

15. pants

1.   Ja Komisija atklāj, ka kopējais izstrādājumu apjoms, uz kuriem attiecas Ukrainas izsniegtās eksporta licences noteiktā izstrādājumu grupā, pārsniedz daudzuma ierobežojumus attiecīgajai izstrādājumu grupai, tā nekavējoties informē dalībvalstu kompetentās iestādes, lai apturētu turpmāku importa licenču izsniegšanu. Šādā gadījumā Komisija uzreiz sāk konsultācijas.

2.   Dalībvalstu kompetentās iestādes atsaka importa licenču izsniegšanu Ukrainas izcelsmes izstrādājumiem, kuriem nav izsniegtas eksporta licences saskaņā ar 6. līdz 11. panta noteikumiem.

16. pants

1.   Veidlapām, kuras dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto 12. pantā minēto importa licenču izsniegšanai, jāatbilst importa licenču paraugiem, kas ir norādīti III pielikumā.

2.   Importa licenču veidlapas un to izrakstus sagatavo divos eksemplāros, vienu no tiem, uz kura ir norāde “Pieteikuma iesniedzēja eksemplārs” un 1. numurs, izsniedz pieteikuma iesniedzējam, bet otru, uz kura ir norāde “Izdevējas iestādes eksemplārs” un 2. numurs, patur iestāde, kas izsniedz licenci. Administratīvām vajadzībām kompetentās iestādes 2. veidlapai var pievienot papildu eksemplārus.

3.   Veidlapas iespiež uz tāda balta papīra bez mehāniskiem celulozes piemaisījumiem, kas paredzēts rakstīšanai un sver 55 līdz 65 g/m2. Veidlapu izmēri ir 210 × 297 mm; attālumam starp rakstu rindiņām jābūt 4,24 mm (viena sestdaļa collas); precīzi jāievēro veidlapas izkārtojums. Pirmā eksemplāra, kas ir pati licence, abās pusēs jābūt iespiestam sarkanam gijošētam aizsargraksta fonam, kas padara acīm redzamus mehāniska vai ķīmiska rakstura viltojumus.

4.   Par veidlapu iespiešanu atbild dalībvalstis. Veidlapas var iespiest arī iespiedēji, ko izvēlējusies dalībvalsts, kurā tie ir reģistrēti. Pēdējā gadījumā uz katras veidlapas jābūt atsaucei par dalībvalsts norīkojumu. Katrā veidlapā norāda iespiedēja nosaukumu, adresi vai pazīmi, pēc kuras var identificēt iespiedēju.

5.   Izsniedzot importa licences vai to izrakstus, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes tiem piešķir izdošanas numuru. Importa licences numuru elektroniski paziņo Komisijai, izmantojot vienoto sakaru tīklu, kas izveidots saskaņā ar 4. pantu.

6.   Licences un izrakstus aizpilda izdevējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām.

7.   Dokumentu 10. ailē kompetentās iestādes norāda attiecīgo tērauda izstrādājumu grupu.

8.   Izdevējiestāžu un debitoriestāžu atzīmes uz veidlapām jāuzliek ar zīmogu. Tomēr izdevējiestādes zīmogu var aizstāt ar perforējot iegūtu burtu vai skaitļu kombinācijas iespiedumu vai ar uzdruku uz licences. Izdevējiestādēm jāizmanto jebkādas pret viltojumiem drošas metodes, lai piešķirto daudzumu reģistrētu tā, ka nav iespējama skaitļu vai atsauču iestarpināšana.

9.   Licences 1. un 2. eksemplāra otrā pusē ir aile, kurā daudzumus pēc importa formalitāšu nokārtošanas var ierakstīt muitas iestādes vai pēc izraksta izsniegšanas – kompetentās pārvaldes iestādes. Ja licencē vai izrakstā debetam paredzētā vieta nav pietiekama, kompetentās iestādes var pievienot vienu vai vairākas papildu lapas ar ailēm, kas atbilst ailēm licences vai izraksta 1. un 2. eksemplāra otrā pusē. Debitoriestādes uzspiež zīmogu tā, lai puse zīmoga būtu uz licences vai izraksta, bet otra puse uz papildlapas. Ja ir vairāk nekā viena papildlapa, zīmogu līdzīgi uzspiež katrai lapai un iepriekšējai lapai.

10.   Kādā citā dalībvalstī izsniegtām importa licencēm un izrakstiem, kā arī veiktajiem ierakstiem un atzīmēm arī visās citās dalībvalstīs ir tāds pats juridisks spēks kā attiecīgajā dalībvalstī izsniegtiem dokumentiem, izdarītiem ierakstiem un atzīmēm.

11.   Situācijās, kad ir tāda nepieciešamība, ieinteresēto dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt iztulkot licenču vai izrakstu saturu šīs dalībvalsts valsts valodā vai vienā no šīs dalībvalsts valsts valodām.

17. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2006. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 23. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. PEKKARINEN


(1)  OV L 232, 8.9.2005., 43. lpp.

(2)  OV L 232, 8.9.2005., 1. lpp.

(3)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1549/2006 (OV L 301, 31.10.2006., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

SA Lokšņu velmējumi

SA1. (ruļļi)

 

7208100000

 

7208250000

 

7208260000

 

7208270000

 

7208360000

 

7208370010

 

7208370090

 

7208380010

 

7208380090

 

7208390010

 

7208390090

 

7211140010

 

7211190010

 

7219110000

 

7219121000

 

7219129000

 

7219131000

 

7219139000

 

7219141000

 

7219149000

 

7225200010

 

7225301000

 

7225309000

SA3. (citi plakanie velmējumi)

 

7208400090

 

7208539000

 

7208540000

 

7208908010

 

7209150000

 

7209161000

 

7209169000

 

7209171000

 

7209179000

 

7209181000

 

7209189100

 

7209189900

 

7209250000

 

7209261000

 

7209269000

 

7209271000

 

7209279000

 

7209281000

 

7209289000

 

7209908010

 

7210110010

 

7210122010

 

7210128010

 

7210200010

 

7210300010

 

7210410010

 

7210490010

 

7210500010

 

7210610010

 

7210690010

 

7210701010

 

7210708010

 

7210903010

 

7210904010

 

7210908091

 

7211140090

 

7211190090

 

7211232010

 

7211233010

 

7211233091

 

7211238010

 

7211238091

 

7211290010

 

7211908010

 

7212101000

 

7212109011

 

7212200011

 

7212300011

 

7212402010

 

7212402091

 

7212408011

 

7212502011

 

7212503011

 

7212504011

 

7212506111

 

7212506911

 

7212509013

 

7212600011

 

7212600091

 

7219211000

 

7219219000

 

7219221000

 

7219229000

 

7219230000

 

7219240000

 

7219310000

 

7219321000

 

7219329000

 

7219331000

 

7219339000

 

7219341000

 

7219349000

 

7219351000

 

7219359000

 

7225401290

 

7225409000

SB Gari izstrādājumi

SB1. (sijas)

 

7207198010

 

7207208010

 

7216311000

 

7216319000

 

7216321100

 

7216321900

 

7216329100

 

7216329900

 

7216331000

 

7216339000


II PIELIKUMS

Image

Image

Image

Image


III PIELIKUMS

Image

Image

Image

Image


IV PIELIKUMS

LISTA DE LAS AUTORIDADES NACIONALES COMPETENTES

SEZNAM PŘÍSLUŠNÝCH VNITROSTÁTNÍCH ORGÁNŮ

LISTE OVER KOMPETENTE NATIONALE MYNDIGHEDER

LISTE DER ZUSTÄNDIGEN BEHÖRDEN DER MITGLIEDSTAATEN

PÄDEVATE RIIKLIKE ASUTUSTE NIMEKIRI

ΔΙΕΥΘΥΝΣΕΙΣ ΤΩΝ ΑΡΧΩΝ ΕΚΔΟΣΗΣ ΑΔΕΙΩΝ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΜΕΛΩΝ

LIST OF THE COMPETENT NATIONAL AUTHORITIES

LISTE DES AUTORITÉS NATIONALES COMPÉTENTES

ELENCO DELLE COMPETENTI AUTORITÀ NAZIONALI

VALSTU KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

ATSAKINGŲ NACIONALINIŲ INSTITUCIJŲ SĄRAŠAS

AZ ILLETÉKES NEMZETI HATÓSÁGOK LISTÁJA

LISTA TA' L-AWTORITAJIET KOMPETENTI NAZZJONALI

LIJST VAN BEVOEGDE NATIONALE INSTANTIES

LISTA WŁAŚCIWYCH ORGANÓW KRAJOWYCH

LISTA DAS AUTORIDADES NACIONAIS COMPETENTES

ZOZNAM PRÍSLUŠNÝCH ŠTÁTNYCH ORGÁNOV

SEZNAM PRISTOJNIH NACIONALNIH ORGANOV

LUETTELO TOIMIVALTAISISTA KANSALLISISTA VIRANOMAISISTA

FÖRTECKNING ÖVER BEHÖRIGA NATIONELLA MYNDIGHETER

 

BELGIQUE/BELGIË

Service public fédéral économie, PME, classes moyennes & énergie

Administration du potentiel économique

Service licences

Rue de Louvain 44

B-1000 Bruxelles

Fax (32-2) 548 65 70

Federale Overheidsdienst Economie, kmo, Middenstand en Energie

Bestuur Economisch Potentieel

Dienst vergunningen

Leuvenseweg 44

B-1000 Brussel

Fax (32-2) 548 65 70

 

ČESKÁ REPUBLIKA

Ministerstvo průmyslu a obchodu

Licenční správa

Na Františku 32

CZ-110 15 Praha 1

Fax: (420) 224 21 21 33

 

DANMARK

Erhvervs- og Byggestyrelsen

Økonomi- og Erhvervsministeriet

Langelinie Allé 17

DK-2100 København Ø

Fax (45) 35 46 60 29

 

DEUTSCHLAND

Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle

(BAFA) — Referat 421

Frankfurter Straße 29—35

D-65760 Eschborn

Fax: (49-6196) 90 88 00

 

EESTI

Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

Harju 11

EE-15072 Tallinn

Faks: + 372 6313 660

 

ΕΛΛΑΔΑ

Υπουργείο Οικονομίας & Οικονομικών

Γενική Διεύθυνση Διεθνούς Οικονομικής Πολιτικής

Διεύθυνση Καθεστώτων Εισαγωγών-Εξαγωγών, Εμπορικής Άμυνας

Κορνάρου 1

GR-105 63 Αθήνα

Φαξ (30) 210 328 60 94

 

ESPAÑA

Ministerio de Industria, Turismo y Comercio

Secretaría General de Comercio Exterior

Subdirección General de Comercio Exterior de Productos Industriales

Paseo de la Castellana, 162

E-28046 Madrid

Fax (34-91) 349 38 31

 

FRANCE

Ministère de l'économie, des finances et de l'industrie

Direction générale des entreprises

Sous-direction des biens de consommation

Bureau textile-importations

Le Bervil

12, rue Villiot

F-75572 Paris Cedex 12

Fax (33-1) 53 44 91 81

 

IRELAND

Department of Enterprise, Trade and Employment

Import/Export Licensing, Block C

Earlsfort Centre

Hatch Street

Dublin 2

Fax (353-1) 631 25 62

 

ITALIA

Ministero delle Attività produttive

Direzione generale per la politica commerciale e per la gestione del regime degli scambi

Viale America, 341

I-00144 Roma

Fax: (39) 06 59 93 22 35/06 59 93 26 36

 

ΚΥΠΡΟΣ

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

Υπηρεσία Εμπορίου

Μονάδα Έκδοσης Αδειών Εισαγωγής/Εξαγωγής

Οδός Ανδρέα Αραούζου αρ. 6

CY-1421 Λευκωσία

Φαξ (357) 22 37 51 20

 

LATVIJA

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

Brīvības iela 55

LV-1519 Rīga

Fax: + 371-728 08 82

 

LIETUVA

Lietuvos Respublikos ūkio ministerija

Prekybos departamentas

Gedimino pr. 38/2

LT-01104 Vilnius

Faksas (370-5) 26 23 974

 

LUXEMBOURG

Ministère de l'économie et du commerce extérieur

Office des licences

BP 113

L-2011 Luxembourg

Fax (352) 46 61 38

 

MAGYARORSZÁG

Magyar Kereskedelmi Engedélyezési Hivatal

Margit krt. 85.

HU-1024 Budapest

Fax: + 36-1-336 73 02

 

MALTA

Servizzi ta' Kummerċ

Diviżjoni għall-Kummerċ

Lascaris

MT-Valletta CMR 02

Fax: + 356-21-23 19 19

 

NEDERLAND

Belastingdienst/Douane/Centrale Dienst voor in- en uitvoer

Postbus 30003

9700 RD Groningen

Nederland

Fax (31-50) 523 22 10

 

ÖSTERREICH

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Außenwirtschaftsadministration

Abteilung C2/2

Stubenring 1

A-1011 Wien

Fax: (43-1) 7 11 00-83 86

 

POLSKA

Ministerstwo Gospodarki

Plac Trzech Krzyży 3/5

PL-00-507 Warszawa

Fax: (48-22) 693 40 21/693 40 22

 

PORTUGAL

Ministério das Finanças e da Administração Pública

Direcção-Geral das Alfândegas e dos Impostos

Especiais sobre o Consumo

Rua da Alfândega, 5 r/c

P-1149-006 Lisboa

Fax: (+ 351) 21 881 39 90

 

SLOVENIJA

Ministrstvo za finance

Carinska uprava Republike Slovenije

Carinski urad Jesenice

Center za TARIC in kvote

Spodnji Plavž 6c

SI-4270 Jesenice

Faks: (386-4) 297 44 72

 

SLOVENSKÁ REPUBLIKA

Ministerstvo hospodárstva SR

Odbor licencií

Mierová 19

827 15 Bratislava 212

Slovenská republika

Fax: (421-2) 43 42 39 19

 

SUOMI/FINLAND

Tullihallitus

PL 512

FI-00101 Helsinki

Faksi (358-20) 492 28 52

 

SVERIGE

Kommerskollegium

Box 6803

S-113 86 Stockholm

Fax (46-8) 30 67 59

 

UNITED KINGDOM

Department of Trade and Industry

Import Licensing Branch

Queensway House — West Precinct

Billingham

TS23 2NF

Fax (44-1642) 36 42 69


V PIELIKUMS

DAUDZUMA IEROBEŽOJUMI

(tonnas)

Izstrādājumi

2006. gads

SA Plakanie velmējumi

SA1. Spoles

30 000

SA3. Citi plakanie velmējumi

20 000

SB. Gari izstrādājumi

SB1. Sijas

2 000


30.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/18


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1756/2006

(2006. gada 28. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2667/2000 par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 181.a panta 2. punkta pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšlikumu (1),

tā kā:

(1)

Kopienas palīdzību, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, par Regulas (EK) Nr. 1628/96 atcelšanu un par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 3906/89, Regulā (EEK) Nr. 1360/90, Lēmumā 97/256/EK un Lēmumā 1999/311/EK (2) (“CARDS programma”), Serbijā un Melnkalnē, ietverot Kosovu, kā definēts ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija rezolūcijā Nr. 1244, un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā īsteno Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2667/2000 (3).

(2)

Regulu (EK) Nr. 2667/2000 piemēro līdz 2006. gada 31. decembrim.

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2667/2000 Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras pilnvaras nākotni.

(4)

Komisija iesniedza šo ziņojumu Padomei un informācijas nolūkos arī Parlamentam 2005. gada 23. decembrī.

(5)

Minētajā ziņojumā Komisija ierosināja izbeigt Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras darbību, tomēr pagarināt tās pašreizējo pilnvaru un statusa termiņu par diviem gadiem, t.i., līdz 2008. gada 31. decembrim, lai pakāpeniski izbeigtu tās darbības saskaņā ar CARDS programmu.

(6)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 2667/2000,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2667/2000 16. pantā datumu “2006. gada 31. decembris” aizstāj ar “2008. gada 31. decembris”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 28. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. HEINÄLUOMA


(1)  2006. gada 12. oktobrī sniegtais Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).

(3)  OV L 306, 7.12.2000., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 389/2006 (OV L 65, 7.3.2006., 5. lpp.).


30.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/19


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1757/2006

(2006. gada 29. novembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 30. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 29. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 29. novembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

74,6

096

65,2

204

40,3

999

60,0

0707 00 05

052

131,2

204

73,9

628

171,8

999

125,6

0709 90 70

052

153,6

204

72,5

999

113,1

0805 20 10

204

51,2

999

51,2

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

65,1

400

71,8

999

68,5

0805 50 10

052

53,4

388

44,1

528

39,8

999

45,8

0808 10 80

388

62,2

400

141,6

404

96,2

508

80,5

720

70,9

999

90,3

0808 20 50

052

97,8

720

70,1

999

84,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

30.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/21


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 13. novembris),

ar ko izveido Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju

(Kodificēta versija)

(2006/856/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Padomes Lēmums 91/115/EEK (1991. gada 25. februāris), ar ko izveido Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju (3), ir būtiski grozīts (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētais lēmums būtu jākodificē.

(2)

Kā Komisijas vairākgadu statistikas programmas daļa ir jāizveido vairākgadu darba programma monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas jomā.

(3)

Ar Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (1989. gada 19. jūnijs), ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (5), Padome izveidoja Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju, ko veido dalībvalstu statistiskas institūtu pārstāvji, lai nodrošinātu ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju laikā, kad izveido statistikas programmu.

(4)

Dalībvalstīs monetāro un banku darbības statistiku izstrādā centrālās bankas, un finanšu un maksājumu bilances statistiku izstrādā dažādas iestādes, tostarp centrālās bankas.

(5)

Lai īstenotu ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju monetārās finanšu un maksājumu statistikas jomā, Komisijai šādas statistikas vairākgadu darba programmas izstrādē un ieviešanā jāsaņem palīdzība no Komitejas, kuras sastāvā ir galveno valsts iestāžu pārstāvji.

(6)

Ņemot vērā īpašo nozīmi, kāda minētajām iestādēm ir dalībvalstīs, komitejai jāļauj izvēlēties savu priekšsēdētāju.

(7)

No statistikas viedokļa, starp monetārajām, finanšu un maksājumu bilances jomām, no vienas puses, un dažām citām ekonomikas statistikas jomām, no otras puses, pastāv cieša savstarpēja atkarība.

(8)

Sakarā ar arvien lielāku pieprasījumu pēc labākas statistikas informācijas no dalībvalstu un Kopienu iestāžu puses ir jāuzlabo sadarbība starp valūtas, finanšu un maksājumu bilances statistikas lietotājiem un tās veidotājiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo izveido Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju, turpmāk “Komiteja”.

2. pants

Komiteja palīdz Komisijai izstrādāt un ieviest vairākgadu darba programmu attiecībā uz monetāro, finanšu un maksājumu bilances statistiku. Komitejai jo īpaši ir pienākums sniegt atzinumus par tās monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas attīstību un saskaņošanu, kas ir vajadzīga politikai, ko īsteno Padome, Komisija un dažādas komitejas, kas tām palīdz.

Var lūgt, lai Komiteja sniedz atzinumu par saiknēm, kādas pastāv starp monetāro, finanšu un maksājumu bilances statistiku, no vienas puses, un dažām citām ekonomikas statistikām, no otras puses, jo īpaši tām, kas ir nacionālo kontu pamatā. Šīs Komitejas darbu saskaņo ar Statistikas programmu komitejas darbu.

3. pants

Komisija pēc savas iniciatīvas un vajadzības gadījumā pēc lūguma, ko iesniegusi Padome vai komitejas, kas tām palīdz, konsultē Komiteju par:

a)

Kopienas monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas vairākgadu programmas izstrādi;

b)

pasākumiem, kurus Komisija plāno sākt, lai sasniegtu mērķus, kas paredzēti monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas vairākgadu programmās, kā arī par līdzekļiem un grafikiem saistībā ar šiem pasākumiem;

c)

visiem citiem jautājumiem, jo īpaši – metodoloģijas jautājumiem, kas attiecas uz statistikas programmas izveidi vai īstenojumu attiecīgajās jomās.

Komiteja pēc savas ierosmes var sniegt atzinumus par visiem jautājumiem attiecībā uz statistikas programmu izstrādi vai īstenojumu monetārajā, finanšu un maksājumu bilances jomā.

4. pants

Komiteja pēc savas iniciatīvas var sniegt atzinumus par jebkuru ar statistiku saistītu kopējas intereses jautājumu, kas ir aktuāls Komisijai un valstu statistikas iestādēm, no vienas puses, un Eiropas Centrālajai bankai un valstu centrālajām bankām, no otras puses. Īstenojot savus uzdevumus, Komiteja nosūta savus atzinumus visām ieinteresētajām pusēm.

5. pants

Komitejas sastāvā ir viens, divi vai trīs pārstāvji no katras dalībvalsts, kuri ir no galvenajām iestādēm, kas saistītas ar finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku, kā arī līdz trim pārstāvjiem no Komisijas un līdz trim pārstāvjiem no ECB. Turklāt Komitejas sanāksmēs novērotāja statusā var piedalīties viens Ekonomikas un finanšu komitejas pārstāvis. Katrai dalībvalstij, Komisijai un ECB ir pa vienai balsij.

Citu organizāciju pārstāvji un visas personas, kas var sekmēt apspriešanu, pēc Komitejas lēmuma var piedalīties Komitejas sanāksmēs.

6. pants

Komiteja ievēl savu priekšsēdētāju saskaņā ar sīki izstrādātām normām, kas noteiktas tās reglamentā.

7. pants

Komiteja izstrādā savu reglamentu.

8. pants

Lēmumu 91/115/EEK atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

Briselē, 2006. gada 13. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. TUOMIOJA


(1)  OV C 97 E, 22.4.2004., 68. lpp.

(2)  OV C 10, 14.1.2004., 27. lpp.

(3)  OV L 59, 6.3.1991., 19. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 96/174/EK (OV L 51, 1.3.1996., 48. lpp.).

(4)  Sk. I pielikumu.

(5)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.


I PIELIKUMS

Atceltais lēmums ar grozījumu

Padomes Lēmums 91/115/EEK

(OV L 59, 6.3.1991., 19. lpp.)

Padomes Lēmums 96/174/EK

(OV L 51, 1.3.1996., 48. lpp.)


II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Lēmums 91/115/EEK

Šis lēmums

1.–3. pants

1.–3. pants

3.a pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. pants

8. pants

I pielikums

II pielikums


Komisija

30.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/24


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 15. jūnijs)

par procesu saskaņā ar EK Līguma 82. pantu un EEZ līguma 54. pantu

(Lieta COMP/A.37.507/F3 – AstraZeneca) (1)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1757)

(Autentisks ir tikai teksts angļu un zviedru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/857/EK)

Komisija 2005. gada 15. jūnijā pieņēma lēmumu par procesu saskaņā ar EK Līguma 82. pantu un EEZ līguma 54. pantu. Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2), 30. pantu publisko pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, ieskaitot uzliktos sodus, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses to uzņēmējdarbības noslēpumu aizsardzībā. Pilns lēmuma nekonfidenciālās versijas teksts lietas autentiskajās valodās (angļu un zviedru valodā) atrodams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html

1.   PĀRKĀPUMU KOPSAVILKUMS

Adresāti un pārkāpumu raksturs

Šis lēmums ir adresēts Zviedrijas uzņēmumam AstraZeneca AB un Apvienotās Karalistes uzņēmumam AstraZeneca Plc (turpmāk “AZ”) sakarā ar EK Līguma 82. panta un EEZ Līguma 54. panta pārkāpšanu.

Pārkāpumi saistīti ar to, ka AZ septiņās EEZ līguma valstīs ļaunprātīgi izmanto pārvaldes procedūras, vēršot tās uz vispārējo zāļu ražotāju uzņēmumu un – otrā pārkāpuma kontekstā – paralēlo tirgotāju izslēgšanu no konkurences pret AZ farmācijas produktu Losec. Pirmajā pārkāpumā tiek ļaunprātīgi izmantota Padomes regula (3) (turpmāk “Zāļu papildu aizsardzības sertifikāta regula”), saskaņā ar kuru farmācijas produktiem var paplašināt pamatpatenta aizsardzību. Otrais pārkāpums saistīts ar tādu procedūru ļaunprātīgu izmantošanu, kas attiecas uz farmācijas produktu tirdzniecības atļaujām.

Attiecīgais tirgus un dominējošais stāvoklis

Attiecīgais tirgus aptver valstu tirgus tā dēvētajiem protonu sūkņa inhibitoriem (turpmāk “PPI”), ko izsniedz pret recepti un lieto slimībām, kas saistītas ar kuņģa un zarnu trakta skābi (piemēram, čūlas). Uzņēmuma AZ ražotais Losec bija pirmais protonu sūkņa inhibitors. Konkretizējot lēmumā tiek secināts, ka protonu sūkņa inhibitoru tirgu var konstatēt vismaz no 1993. gada Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē un no 1992. gada Norvēģijā.

Lēmumā tiek konstatēts, ka AZ bija dominējošais stāvoklis protonu sūkņa inhibitoru tirgū Beļģijā, Nīderlandē, Zviedrijā (no 1993. gada līdz 2000. gada beigām), Norvēģijā (no 1994. gada līdz 2000. gada beigām), Dānijā un Apvienotajā Karalistē (no 1993. gada līdz 1999. gada beigām), un Vācijā (no 1993. gada līdz 1997. gada beigām).

Pirmais pārkāpums

Pirmais EK Līguma 82. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpums ir vienota un pastāvīga ļaunprātīga izmantošana, kas izpaužas kā sistemātiska maldināšana, ko AZ veica patentu birojos Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē, kā arī nacionālajās tiesās Vācijā un Norvēģijā.

Maldinošo informāciju sākotnēji sniedza AZ saistībā ar saviem pieteikumiem vairākiem patentu birojiem 1993. gada jūnijā un 1994. gada decembrī EEZ, lai saņemtu īpašu aizsardzību omeprazolam (AZ produkta Losec aktīvā viela) tā sauktā zāļu papildu aizsardzības sertifikāta veidā.

Otrais pārkāpums

Otrais EK Līguma 82. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpums ir vienota un pastāvīga ļaunprātīga izmantošana, kas izpaužas kā AZ pieprasījumi atcelt tā tirdzniecības atļaujas Losec kapsulām Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, Losec kopā ar kapsulu atsaukšanu no tirgus un Losec MUPS tablešu laišana tirgū minētajās trīs valstīs.

2.   NAUDASSODI

Lēmums konstatē, ka pārkāpumu raksturs un to ģeogrāfiskais apmērs ir tāds, ka tie kvalificējami kā nopietni pārkāpumi.

Kvalificējot tos kā nopietnus pārkāpumus, tiek ņemts vērā, ka pārkāpumiem šajā lietā ir dažas īpašas un jaunas pazīmes attiecībā uz izmantotajiem līdzekļiem un ka tos nevar noteikt pilnīgi skaidri.

Lēmums arī ņem vērā, ka AstraZeneca Plc ir tikai solidāri un atsevišķi atbildīgs par pārkāpumiem no saplūšanas brīža starp Astra AB (šobrīd AstraZeneca AB) un Zeneca Plc1999. gada 6. aprīlī.

Naudassods EUR 60 000 000 apmērā dalāms šādi. AstraZeneca AB un AstraZeneca ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par EUR 46 000 000, savukārt AstraZeneca AB ir solidāri atbildīgs par EUR 14 000 000.


(1)  Padomdevējas komitejas atzinums (OV C 291, 30.11.2006.).

(2)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regula grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).

(3)  Zāļu papildu aizsardzības sertifikātus piešķir saskaņā ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1768/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm (OV L 182, 2.7.1992., 1. lpp.).


30.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/26


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 28. novembris),

ar ko groza Lēmumu 2005/393/EK attiecībā uz aizliegtajām zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5607)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/858/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2000/75/EK ir paredzēti kontroles noteikumi un pasākumi infekciozā katarālā drudža apkarošanai Kopienā, tostarp aizsardzības un uzraudzības zonu izveide un aizliegums no minētajām zonām izvest dzīvniekus.

(2)

Ar Komisijas 2005. gada 23. maija Lēmumu 2005/393/EK par aizsardzības un uzraudzības zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi un par nosacījumiem, ko piemēro pārvadājumiem no šīm zonām vai caur tām (2), paredzēts norobežot vispārējās ģeogrāfiskās teritorijas, kurās dalībvalstīm jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas (“aizliegtās zonas”) attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi.

(3)

Portugāle 2006. gada 3. novembrī paziņoja Komisijai par to, ka vairākos aizliegtās E zonas nomaļos rajonos ir konstatētā 4. serotipa vīrusa izplatīšanās. Tādēļ minētā zona jāpaplašina, ņemot vērā pieejamos datus par vīrusa pārnēsātāja vidi un pašreizējo meteoroloģisko situāciju.

(4)

Pēc Beļģijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes paziņojuma 2006. gada augusta vidū un septembra sākumā par infekciozā katarālā drudža uzliesmojumiem Komisija vairākas reizes grozīja Lēmumu 2005/393/EK saistībā ar attiecīgās aizliegtās zonas norobežošanu.

(5)

Vācija 2006. gada 6. novembrī paziņoja Komisijai par jauniem infekciozā katarālā drudža uzliesmojumiem Ziemeļreinas-Vestfālenes, Reinzemes-Pfalcas un Lejassaksijas federālajās zemēs. Ņemot vērā šos konstatējumus, ir lietderīgi grozīt aizliegtās zonas robežas Vācijā un Francijā.

(6)

Arī Itālija 2006. gada 6. novembrī paziņoja Komisijai par to, ka Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, kas atrodas aizliegtajā C zonā, pirmo reizi konstatēta 1. serotipa vīrusa izplatīšanās. Tādēļ ņemot vērā šos jaunos konstatējumus, ir lietderīgi vīrusa skartajā rajonā izveidot jaunu aizliegto zonu.

(7)

Tādēļ Lēmums 2005/393/EK ir attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2005/393/EK I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 28. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.

(2)  OV L 130, 24.5.2005., 22. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/761/EK (OV L 311, 10.11.2006., 51. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma 2005/393/EK I pielikumu groza šādi:

1.

To aizliegto zonu sarakstu C zonai (2. un 4. serotips un, mazākā mērā, 16. serotips), kas attiecas uz Itāliju, aizstāj ar šādu sarakstu:

“Itālija

Sassari”.

2.

To aizliegto zonu sarakstu E zonai (4. serotips), kas attiecas uz Portugāli, aizstāj ar šādu sarakstu:

“Portugāle

Algarves reģionālā lauksaimniecības direkcija: visi concelhos

Alentežu reģionālā lauksaimniecības direkcija: visi concelhos

Ribatejo e Oeste reģionālā lauksaimniecības direkcija: concelhos: Almada, Barreiro, Moita, Seixal, Sesimbra, Montijo, Coruche, Setúbal, Palmela, Alcochete, Benavente, Salvaterra de Magos, Almeirim, Alpiarça, Chamusca, Constância, Abrantes, Sardoal, Alenquer, Golegã, Cartaxo, Azambuja, Vila Franca de Xira, Vila Nova da Barquinha e Santarém

Beira Interior reģionālā lauksaimniecības direkcija: concelhos: Penamacor, Fundão, Idanha-a-Nova, Castelo Branco, Proença-a-Nova, Vila Velha de Ródão un Mação”.

3.

To aizliegto zonu sarakstu F zonai (8. serotips), kas attiecas uz Franciju, aizstāj ar šādu sarakstu:

“Francija

Aizsardzības zonas

Département des Ardennes

Département de l’Aisne: arrondissements de Laon, de Saint-Quentin, de Soissons, de Vervins

Département du Bas-Rhin: arrondissement de Saverne

Département de la Marne: arrondissements de Reims, de Châlons-en-Champagne, de Sainte-Menehould, de Vitry-le-François

Département de la Haute-Marne: arrondissement de Saint-Dizier

Département de la Meurthe-et-Moselle: arrondissements de Briey, de Nancy, de Toul

Département de la Meuse

Département de la Moselle

Département du Nord

Département du Pas-de-Calais

Département de la Somme: arrondissements d’Abbeville, d’Amiens, de Péronne.

Uzraudzības zonas:

Département de l’Aube

Département de l’Aisne: arrondissement de Château-Thierry

Département du Bas-Rhin: arrondissements de Wissembourg, Haguenau, Strasbourg campagne, Strasbourg ville, Sélestat-Erstein, Molsheim

Département de la Marne: arrondissement d’Epernay

Département de la Haute-Marne: arrondissement de Chaumont

Département de la Meurthe-et-Moselle: arrondissement de Lunéville

Département de l’Oise

Département du Haut-Rhin: arrondissement de Ribeauvillé

Département de Seine-Maritime: arrondissement de Dieppe

Département de Seine-et-Marne: arrondissements de Meaux, de Provins

Département de la Somme: arrondissement de Montdidier

Département des Vosges”.

4.

To aizliegto zonu sarakstu F zonai (8. serotips), kas attiecas uz Vāciju, aizstāj ar šādu sarakstu:

“Vācija

Bādene-Virtemberga

Stadtkreis Baden-Baden

Im Landkreis Enzkreis: Birkenfeld, Eisingen, Illingen, Ispringen, Kämpfelbach, Keltern, Kieselbronn, Knittlingen, Königsbach-Stein, Maulbronn, Mühlacker Neuenbürg, Neulingen, Ölbronn-Dürrn, Ötisheim, Remchingen, Sternenfels, Straubenhardt

Stadtkreis Heidelberg

Stadtkreis Heilbronn

Im Landkreis Heilbronn: Bad Friedrichshall, Bad Rappenau, Bad Wimpfen, Brackenheim, Eppingen, Gemmingen, Güglingen, Gundelsheim, Ittlingen, Kirchardt, Leingarten, Möckmühl, Massenbachhausen, Neckarsulm, Neudenau, Offenau, Pfaffenhofen, Roigheim, Schwaigern, Siegelsbach, Untereisesheim, Zaberfeld

Landkreis Karlsruhe

Stadtkreis Karlsruhe

Stadtkreis Mannheim

Im Main-Tauber-Kreis: Freudenberg, Königheim, Külsheim, Tauberbischofsheim, Werbach, Wertheim

Im Neckar-Odenwald-Kreis: Aglasterhausen, Billigheim, Binau, Buchen, Elztal, Fahrenbach, Hardheim, Haßmersheim, Höpfingen, Hüffenhardt, Limbach, Mosbach, Mudau, Neckargerach, Neckarzimmern, Neunkirchen, Obrigheim, Osterburken, Schefflenz, Schwarzach, Seckach, Waldbrunn, Walldürn, Zwingenberg

Im Ortenaukreis: Achern, Appenweier, Kappelrodeck, Kehl, Lauf, Neuried, Oberkirch, Offenburg, Renchen, Rheinau, Sasbach, Sasbachwalden, Schutterwald, Willstätt

Stadtkreis Pforzheim

Landkreis Rastatt

Rhein-Neckar-Kreis

Bavārija

Landkreis und Stadt Aschaffenburg

Im Landkreis Bad Kissingen: Aura, Bad Bocklet, Bad Brückenau, Bad Kissingen, Burkardroth, Dreistelzer Forst, Elfershausen, Euerdorf, Forst Detter-Süd, Fuchsstadt, Geiersnest Ost, Geiersnest West, Geroda, Großer Auersberg, Hammelburg, Kälberberg, Klauswald-Süd, Motten, Mottener Forst-Süd, Neuwirtshauser Forst, Oberleichtersbach, Oberthulba, Omerz u. Roter Berg, Riedenberg, Römershager Forst-Nord, Römershager Forst-Ost, Roßbacher Forst, Schondra, Waldfensterer Forst, Wartmannsroth, Wildflecken, Zeitlofs

Landkreis Main-Spessart

Landkreis Miltenberg

Im Landkreis Rhön-Grabfeld: Bastheim, Bischofsheim a. d. Rhön, Burgwallbacher Forst, Fladungen, Forst Schmalwasser Nord, Forst Schmalwasser Süd, Hausen, Mellrichstadter Forst, Nordheim v. d. Rhön, Oberelsbach, Ostheim v. d. Rhön, Sandberg, Schönau a. d. Brend, Sondheim a. d. Rhön, Steinbacher Forst r. d. Saale, Willmars

Im Landkreis Schweinfurt: Wasserlosen

Im Landkreis Würzburg: Erlabrunn, Greußenheim, Helmstadt, Holzkirchen, Neubrunn, Remlingen, Thüngersheim, Uettingen, Leinach, Waldbüttelbrunn

Brēmene

Gesamtes Landesgebiet

Hesene

Gesamtes Landesgebiet

Lejassaksija

Landkreis Ammerland

Im Landkreis Aurich: Aurich, Großefehn, Hinte, Ihlow, Krummhörn, Marienhafe, Norden, Ostseel, Südbrookmerland, Upgant-Schott, Wiesmoor, Wirdum

Stadt Braunschweig

Landkreis Celle

Landkreis Cloppenburg

Im Landkreis Cuxhaven: Appeln, Beverstedt, Bokel, Bramstedt, Driftsethe, Elmlohe, Frelsdorf, Hagen im Bremischen, Heerstedt, Hollen, Kirchwistedt, Köhlen, Kührstedt, Loxstedt, Lunestedt, Ringstedt, Sandstedt, Schiffdorf, Stubben, Uthlede, Wulsbüttel

Stadt Delmenhorst

Landkreis Diepholz

Stadt Emden

Landkreis Emsland

Im Landkreis Friesland: Bockhorn, Jever, Sande, Schortens, Varel, Zetel

Landkreis Gifhorn

Landkreis Goslar

Stadt Göttingen

Landkreis Göttingen

Landkreis Grafschaft Bentheim

Landkreis Hameln-Pyrmont

Landeshauptstadt Hannover

Region Hannover

Im Landkreis Harburg: Dohren, Egestorf, Halvesbostel, Handeloh, Heidenau, Hollenstedt, Kakenstorf, Königsmoor, Otter, Regesbostel, Tostedt, Undeloh, Welle, Wistedt

Landkreis Helmstedt

Landkreis Hildesheim

Landkreis Holzminden

Landkreis Leer

Im Landkreis Lüneburg: Rehlingen, Soderstorf

Landkreis Nienburg (Weser)

Landkreis Northeim

Landkreis Oldenburg

Stadt Oldenburg

Landkreis Osnabrück

Stadt Osnabrück

Landkreis Osterholz

Landkreis Osterode am Harz

Landkreis Peine

Landkreis Rotenburg (Wümme)

Stadt Salzgitter

Landkreis Schaumburg

Landkreis Soltau-Fallingbostel

Im Landkreis Stade: Ahlerstedt, Brest, Kutenholz, Sauensiek

Im Landkreis Uelzen: Eimke, Suderburg, Wriedel

Landkreis Vechta

Landkreis Verden

Landkreis Wesermarsch

Stadt Wilhelmshaven

Im Landkreis Wittmund: Wittmund, Friedeburg

Landkreis Wolfenbüttel

Stadt Wolfsburg

Ziemeļreina-Vestfālene

Gesamtes Landesgebiet

Reinzeme-Pfalca

Gesamtes Landesgebiet

Zāra

Gesamtes Landesgebiet

Saksija-Anhalte

Im Kreis Mansfelder Land: Wippra

Im Kreis Sangerhausen: Bennungen, Berga, Breitenbach, Breitenstein, Breitungen, Dietersdorf, Hainrode, Hayn (Harz), Horla, Kelbra (Kyffhäuser), Kleinleinungen, Morungen, Questenberg, Roßla, Rotha, Rottleberode, Schwenda, Stolberg (Harz), Tilleda (Kyffhäuser), Uftrungen, Wickerode, Wolfsberg

Im Bördekreis: Ausleben, Barneberg, Gröningen, Gunsleben, Hamersleben, Harbke, Hötensleben, Hornhausen, Krottorf, Marienborn, Neuwegersleben, Ohrsleben, Oschersleben (Bode), Sommersdorf, Völpke, Wackersleben, Wulferstedt

Im Kreis Halberstadt: Aderstedt, Anderbeck, Aspenstedt, Athenstedt, Badersleben, Berßel, Bühne, Danstedt, Dardesheim, Dedeleben, Deersheim, Dingelstedt am Huy, Eilenstedt, Eilsdorf, Groß Quenstedt, Halberstadt, Harsleben, Hessen, Huy-Neinstedt, Langenstein, Lüttgenrode, Nienhagen, Osterode am Fallstein, Osterwieck, Pabstorf, Rhoden, Rohrsheim, Sargstedt, Schauen, Schlanstedt, Schwanebeck, Ströbeck, Schachdorf, Veltheim, Vogelsdorf, Wegeleben, Wülperode, Zilly

Im Ohre-Kreis: Beendorf, Döhren, Walbeck, Flecken Weferlingen

Im Kreis Quedlinburg: Bad Suderode, Ballenstedt, Dankerode, Ditfurt, Friedrichsbrunn, Gernrode, Güntersberge, Harzgerode, Königerode, Neinstedt, Neudorf, Quedlinburg, Rieder, Schielo, Siptenfelde, Stecklenberg, Straßberg, Thale, Warnstedt, Weddersleben, Westerhausen

Kreis Wernigerode

Tīringene

Stadt Eisenach

Kreis Eichsfeld

Im Kreis Gotha: Aspach, Ballstädt, Bienstädt, Brüheim, Bufleben, Dachwig, Döllstädt, Ebenheim, Emleben, Emsetal, Ernstroda, Eschenbergen, Finsterbergen, Friedrichroda, Friedrichswerth, Friemar, Fröttstädt, Georgenthal/Thür. Wald, Gierstädt, Goldbach, Gotha, Großfahner, Haina, Hochheim, Hörselgau, Laucha, Leinatal, Mechterstädt, Metebach, Molschleben, Remstädt, Sonneborn, Tabarz/Thür. Wald, Teutleben, Tonna, Tröchtelborn, Trügleben, Waltershausen, Wangenheim, Warza, Weingarten, Westhausen

Im Kyffhäuserkreis: Bad Frankenhausen/Kyffhäuser, Badra, Bellstedt, Bendeleben, Clingen, Ebeleben, Freienbessingen, Göllingen, Greußen, Großenehrich, Günserode, Hachelbich, Helbedündorf, Holzsußra, Niederbösa, Oberbösa, Rockstedt, Rottleben, Schernberg, Seega, Sondershausen, Steinthaleben, Thüringenhausen, Topfstedt, Trebra, Wasserthaleben, Westgreußen, Wolferschwenda

Kreis Nordhausen

Im Kreis Schmalkalden-Meiningen: Aschenhausen, Birx, Breitungen/Werra, Brotterode, Erbenhausen, Fambach, Floh-Seligenthal, Frankenheim/Rhön, Friedelshausen, Heßles, Hümpfershausen, Kaltensundheim, Kaltenwestheim, Kleinschmalkalden, Mehmels, Melpers, Oberkatz, Oberweid, Oepfershausen, Rhönblick, Rosa, Roßdorf, Schmalkalden, Schwallungen, Stepfershausen, Trusetal, Unterkatz, Unterweid, Wahns, Wasungen, Wernshausen

Im Kreis Sömmerda: Andisleben, Bilzingsleben, Frömmstedt, Gangloffsömmern, Gebesee, Herrnschwende, Schwerstedt, Straußfurt, Walschleben, Weißensee

Unstrut-Hainich-Kreis

Wartburgkreis”.

5.

Izveido jaunu G zonu

“G zona

(2. un 4. serotips un, mazākā mērā, 16. un 1. serotips)

Itālija

Sardīnija: Cagliari, Nuoro, Oristano”.


30.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/32


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 28. novembris),

ar ko Maltai piešķir atkāpi no dažiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/54/EK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5642)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2006/859/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 26. panta 1. punktu,

ņemot vērā Maltas 2005. gada 15. novembrī iesniegto pieteikumu,

pēc dalībvalstu informēšanas par pieteikumu,

tā kā:

(1)

Malta 2005. gada 15. novembrī iesniedza Komisijai pieteikumu, lūdzot uz nenoteiktu laiku piešķirt atkāpi no Direktīvas 2003/54/EK IV nodaļas noteikumiem un no tās 20. panta 1. punkta un 21. panta 1. punkta. Minētās direktīvas 26. panta 1. punktā skaidri paredzētas tiesības iesniegt šādu pieteikumu.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/54/EK 26. panta 2. punktā iekļauto definīciju Malta atbilst “mazas, izolētas sistēmas” statusam. Saskaņā ar minēto noteikumu “maza, izolēta sistēma” ir jebkura sistēma, kuras patēriņš 1996. gadā bija mazāks par 3 000 GWh un kurā mazāk nekā 5 % no gada patēriņa iegūst no savienojuma ar citām sistēmām. Maltā 1996. gadā patērēja 1 695 GWh. Maltā ir izolēta, ar citām elektrosistēmām nesavienota elektrosistēma, un minētās atkāpes ir lūgts piešķirt uz laiku, kamēr tā paliek izolēta.

(3)

Pieteikumam pievienotie dokumenti sniedz pietiekamus pierādījumus par to, ka patlaban ir neiespējami vai nelietderīgi sasniegt mērķi izveidot konkurētspējīgu elektroenerģijas tirgu, ņemot vērā salas elektroenerģijas tirgus apjomu un struktūru. Šādos apstākļos tirgus tūlītēja atvēršana izraisītu ievērojamas problēmas, jo īpaši saistībā ar elektroapgādes drošību, un radītu lielākas izmaksas patērētajiem. Turklāt nav arī pārvades sistēmas, tāpēc nevar izraudzīties tās operatoru, un sakarā ar to, ka piegādes jomā nav konkurences, trūkst pietiekama pamatojuma Direktīvas 2003/54/EK prasībām attiecībā uz trešo personu pieeju sadales sistēmām.

(4)

Pēc Maltas pieteikumā izklāstīto iemeslu izskatīšanas Komisija ir pārliecināta, ka atkāpe un tās piemērošanas nosacījumi nebūs šķērslis Direktīvas 2003/54/EK mērķu iespējamai sasniegšanai.

(5)

Tāpēc jāpiešķir Maltas pieprasītā atkāpe.

(6)

Lai gan Maltas pieteikumā sniegts patiess pašreizējās situācijas apraksts, tajā nav ņemta vērā iespējamā tehnoloģiju attīstība vidējā un ilgā termiņā, kuru laikā var notikt būtiskas pārmaiņas. Tāpēc situācija regulāri jāuzrauga,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Maltai piešķir atkāpi no Direktīvas 2003/54/EK IV nodaļas, 20. panta 1. punkta un 21. panta 1. punkta.

2. pants

Komisija var anulēt atkāpi, ja Maltas elektroenerģijas nozarē notiek būtiskas pārmaiņas.

Tāpēc Malta uzrauga elektroenerģijas nozares attīstību un ziņo Komisijai par visām būtiskajām pārmaiņām šajā nozarē, jo īpaši informējot par jaunām ražošanas atļaujām, jaunpienācējiem tirgū un jauniem infrastruktūras plāniem, kuru rezultātā var būt vajadzīga atkāpes pārskatīšana.

Turklāt Malta reizi divos gados iesniedz Komisijai vispārēju ziņojumu, pirmo nosūtot ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī. Ziņojumos izklāsta tarifu noteikšanas un cenu veidošanas politiku, kā arī pasākumus, kas veikti patērētāju interešu aizsardzībai, ņemot vērā atkāpi.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Maltas Republikai.

Briselē, 2006. gada 28. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Andris PIEBALGS


(1)  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/85/EK (OV L 236, 7.7.2004., 10. lpp.).


EIROPAS EKONOMISKĀ ZONA

EBTA valstu pastāvīgā komiteja

30.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/34


EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 1/2004/PK

(2004. gada 5. februāris),

ar ko izveido EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma biroju

EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀ KOMITEJA,

ņemot vērā līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kas pielāgots ar Protokolu, ar ko pielāgo līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā “EEZ līgums”,

ņemot vērā Nolīgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā, turpmāk tekstā “EEZ paplašināšanās nolīgums”,

ņemot vērā 38.a protokolu par EEZ finanšu mehānismu, kas EEZ līgumā iekļauts ar EEZ paplašināšanās nolīgumu,

ņemot vērā Nolīgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas finanšu mehānismu laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam,

ņemot vērā EBTA valstu Pastāvīgās komitejas 2003. gada 4. decembra Lēmumu Nr. 4/2003/PK, ar ko izveido EEZ finanšu mehānisma pagaidu komiteju,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

1.   Ar šo izveido EEZ finanšu mehānisma 2004. līdz 2009. gadam un Norvēģijas finanšu mehānisma biroju.

2.   Birojs palīdz EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma pārvaldībā.

3.   Birojs palīdz arī EEZ finanšu instrumenta 1999. līdz 2003. gadam, kā arī finanšu mehānisma 1994. līdz 1998. gadam pārvaldībā.

4.   Pašreizējo Finanšu instrumenta vienību EBTA sekretariātā integrē jaunajā birojā. Attiecībā uz EEZ finanšu mehānismu birojs ir pakļauts EEZ finanšu mehānisma pagaidu komitejai līdz EEZ paplašināšanās nolīguma spēkā stāšanās datumam, un pēc tam – jaunajai EEZ finanšu mehānisma komitejai.

5.   Attiecībā uz Norvēģijas finanšu mehánismu birojs ir pakļauts Norvēģijas iestādēm.

6.   Birojs administratīvi ir EBTA sekretariāta daļa. Birojam būs atsevišķs administratīvais budžets, ko finansē no līdzekļiem proporcionāli attiecīgajām izmaksām.

7.   Biroja direktoru ieceļ Pastāvīgā komiteja, pamatojoties uz EEZ finanšu mehānisma pagaidu komitejas nomināciju.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nekavējoties.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2004. gada 5. februārī

Pastāvīgās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Viņa Karaliskā Augstība LIHTENŠTEINAS princis Nikolaus

ģenerālsekretārs

William ROSSIER


30.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/36


EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 2/2005/PK

(2005. gada 28. aprīlis)

par finanšu instrumenta finanšu pārvaldības un saskaņā ar šo instrumentu īstenoto projektu revīziju

EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, kas pielāgots ar Eiropas Ekonomikas zonas līguma pielāgošanas Protokolu (turpmāk tekstā – “EEZ līgums”), un EEZ Apvienotās komitejas 2000. gada 22. maija Lēmumu Nr. 47/2000 par EEZ Finanšu instrumenta izveidi,

ņemot vērā EBTA valstu Pastāvīgās komitejas 2000. gada 2. oktobra Lēmumu Nr. 1/2000/SC par finanšu instrumentu komitejas izveidi,

ņemot vērā EBTA Uzraudzības iestādes (EUI)/Tiesas komitejas Lēmumu Nr. 5/2002 un Padomes 2002. gada Lēmumu Nr. 2, ar ko aizstāj 1998. gada Padomes lēmumu Nr. 6 un EUI/Tiesas komitejas Lēmumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Revidentu padome darbojas kā augstākā revīzijas instance, lai veiktu finanšu instrumenta finanšu pārvaldības un saskaņā ar šo instrumentu īstenoto projektu revīziju.

2. pants

Katra EBTA valsts, būdama EEZ līguma dalībvalsts, ir pārstāvēta Revidentu padomē, tai veicot finanšu instrumenta finanšu pārvaldības un/vai saskaņā ar šo instrumentu īstenoto projektu revīziju.

3. pants

Revidentu padomi veido EBTA valstu – EEZ līguma dalībvalstu – pilsoņi, un vēlams, lai tie būtu EBTA valstu augstāko revīzijas instanču locekļi. Viņu neatkarībai jābūt neapšaubāmai. EBTA ierēdni nevar iecelt par revidentu, ja nav pagājuši trīs gadi pēc tam, kad viņš beidzis pildīt savu amatu kādā no EBTA institūcijām.

4. pants

Revidentu padomes locekļus, kuri veic finanšu instrumenta finanšu pārvaldības un/vai saskaņā ar šo instrumentu īstenoto projektu revīziju, ieceļ EBTA valstu Pastāvīgā komiteja.

Visi minētie ierēdņi tiek iecelti amatā uz četriem gadiem.

Parasti Revidentu padomes locekli var vienu reizi iecelt atkārtoti. EBTA valstu Pastāvīgās komitejas ieceltie Revidentu padomes locekļi var būt tās pašas personas, ko iecēlusi EUI/Tiesas komiteja, pamatojoties uz tās Lēmumu Nr. 5/2002.

5. pants

Revidentu padomes locekļiem ir jābūt pilnīgi neatkarīgiem savu pienākumu izpildē.

6. pants

Izmaksas, kas nepieciešamas, lai Revidentu padome veiktu pienācīgu un samērīgu finanšu instrumenta finanšu pārvaldības un/vai saskaņā ar šo instrumentu īstenoto projektu revīziju, finansē no Finanšu instrumenta budžeta. Pamatojoties uz attiecīgu Revidentu padomes budžeta priekšlikumu, Pastāvīgā komiteja vienojas par summu, kas jāpiešķir šim nolūkam.

7. pants

Revidentu padome var iesaistīt ārējos ekspertus, lai tie tai palīdzētu. Ārējiem ekspertiem jāizpilda tās pašas prasības attiecībā uz neatkarību, kā Revidentu padomes locekļiem.

8. pants

Revidentu padome ziņo EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai par finanšu instrumenta finanšu pārvaldības un saskaņā ar šo instrumentu īstenoto projektu revīzijas rezultātiem. Tā var iesniegt rīcības priekšlikumus.

9. pants

Revidentu padome ierosina savu reglamentu attiecībā uz finanšu instrumenta finanšu pārvaldības un saskaņā ar šo instrumentu īstenoto projektu revīziju un iesniedz to EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai apstiprināšanai.

10. pants

Šis lēmums stājas spēkā nekavējoties.

11. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā vēstneša EEZ sadaļā un EEZ pielikumā.

Briselē, 2005. gada 28. aprīlī

Pastāvīgās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Amb B. GRYDELAND

ģenerālsekretārs

William ROSSIER