24.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. .../2006

(2006. gada 15. novembris),

ar ko izveido Stabilitātes instrumentu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 179. panta 1. punktu un 181.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Kopiena ir lielākais ekonomiskās, finansiālās, tehniskās, humānās un makroekonomiskās palīdzības sniedzējs trešām valstīm. Stabilu apstākļu nodrošināšana cilvēces un ekonomiskajai attīstībai un cilvēktiesību, demokrātijas un pamatbrīvību veicināšana saglabājas kā viens no galvenajiem Eiropas Savienības (turpmāk “ES”) ārējās palīdzības mērķiem, ko sekmē Kopienas ārējās palīdzības instrumenti. Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji 2004. gada novembra secinājumos par ES ārējās darbības efektivitāti norādīja, ka “miers, drošība un stabilitāte, kā arī cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvalde ir ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības un nabadzības likvidēšanas būtiski elementi”.

(2)

Eiropas Savienības programmā vardarbīgu konfliktu novēršanai, ko atbalsta Eiropadome, ir uzsvērta ES “politiskā apņemšanās konfliktu novēršanu noteikt par vienu no galvenajiem ES ārējo attiecību mērķiem” un teikts, ka Kopienas attīstības sadarbības instrumenti var veicināt šī mērķa sasniegšanu un panākt, ka ES kļūst par globālu spēku.

(3)

Pasākumi, ko veic saskaņā ar šo regulu, lai sasniegtu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “EK līgums”) 177. un 181.a panta mērķus, var papildināt pasākumus, ko ES pieņem, lai sasniegtu Kopējās ārējās un drošības politikas V sadaļas mērķus, un pasākumus, ko pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk “ES līgums”) VI sadaļu, un tiem vajadzētu būt saskaņā ar minētajiem ES pasākumiem. Lai nodrošinātu pasākumu saskaņotību, Padomei un Komisijai būtu jāsadarbojas atbilstoši savām pilnvarām.

(4)

“Eiropas konsensā attīstības jomā”, dokumentā, ko Padome, Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, Eiropas Parlaments un Komisija pieņēma 2005. gada 22. novembrī un ko atbalstīja 2005. gada 15. un 16. decembra Eiropadome, ir teikts, ka Kopiena atbilstīgi tās iestāžu kompetencei izstrādās visaptverošu pieeju, lai novērstu valstu neaizsargātību, konfliktus, dabas katastrofas un cita veida krīzes, un šīs regulas uzdevums būtu sekmēt šo mērķu sasniegšanu.

(5)	Eiropadome 2003. gada 12. decembrī apstiprināja Eiropas Drošības stratēģiju.

(6)

Eiropas Padomes 2004. gada 25. marta Deklarācijā par terorisma apkarošanu bija aicinājums pretterorisma mērķus iekļaut ārējās palīdzības programmās. Turklāt Eiropas Savienības Tūkstošgades stratēģija organizētās noziedzības novēršanai un kontrolei, ko 2000. gada 27. martā pieņēma Padome, aicina ciešāk sadarboties ar trešām valstīm.

(7)	Pēckrīzes stabilizācijā, sevišķi pirmajos gados pēc krīzes ir vajadzīga ilgstoša un elastīga starptautiskās kopienas iesaistīšanās, kas rīkojas saskaņā ar integrētām pārejas stratēģijām.

(8)

Palīdzības programmu īstenošana krīzes un politiskās nestabilitātes laikā prasa īpašus pasākumus, kas nodrošinātu elastīgumu lēmumu pieņemšanā un budžeta piešķiršanā, kā arī sekmētu pasākumus, kas nodrošinātu saskaņotību starp divpusēju atbalstu un ieguldītāju fondu apvienošanas mehānismiem, tai skaitā valsts varas iestāžu pienākumu deleģēšanu ar netiešas centralizētās pārvaldes starpniecību.

(9)

Eiropas Parlamenta rezolūcijās un Padomes secinājumos, kas sekoja Komisijas paziņojumam “Palīdzības sniegšanas, atjaunošanas un attīstības sasaiste – novērtējums”, ir uzsvērta vajadzība nodrošināt efektīvu sasaisti starp darbībām, kas tiek finansētas ar dažādiem Kopienas finansēšanas instrumentiem krīzes ietvaros.

(10)

Lai efektīvi un savlaicīgi risinātu iepriekš minētos jautājumus, ir nepieciešami konkrēti finanšu resursi un finansēšanas instrumenti, kas var darboties saskaņoti ar humāno palīdzību un ilgtermiņa sadarbības instrumentiem. Humāno palīdzību būtu jāturpina sniegt saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (2).

(11)

Papildus pasākumiem, kas saskaņoti ar partnervalstīm sadarbības politikas ietvaros, kas izveidota saskaņā ar atbilstošajiem Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem, Kopienai jāspēj nodrošināt palīdzību, kas risinātu galvenās globālās un starptautiskās problēmas, kurām var būt destabilizējoša ietekme.

(12)	2001. gada “Vadlīnijās operatīvas sadarbības stiprināšanai starp Komisijas pārstāvēto Kopienu un dalībvalstīm ārējās palīdzības jomā” ir uzsvērta vajadzība pēc pastiprinātas Eiropas Savienības ārējās palīdzības koordinēšanas.

(13)

Ar šo regulu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3).

(14)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(15)	Šīs regulas mērķis ir aptvert vairāku pašreizējo regulu attiecībā uz Kopienas ārējo palīdzību darbības jomu un aizstāt tās; tādēļ šīs regulas būtu jāatceļ.

(16)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs dēļ nepieciešamības pēc saskaņotas daudzpusējas atbildes šīs regulas darbības jomā, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

MĒRĶI UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Mērķi

1. Kopiena veic sadarbības attīstības pasākumus, kā arī finanšu, ekonomikas un tehniskās sadarbības pasākumus, lai saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem sniegtu atbalstu trešām valstīm.

a)	veicināt stabilitāti krīzes vai iespējamas krīzes situācijā, veicot efektīvus pasākumus, lai palīdzētu saglabāt, izveidot vai atjaunot būtiskākos nosacījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu Kopienas attīstības un sadarbības politikas īstenošanu;
b)	lai nodrošinātu stabilus nosacījumus Kopienas sadarbības politikas īstenošanai trešās valstīs, palīdzēt palielināt šo valstu iespējas rīkoties tādu īpašu pasaules un reģionāla mēroga draudu gadījumā, kam var būt destabilizējoša ietekme, un nodrošināt šo valstu sagatavotību to problēmu risināšanai, ar ko saskaras pirms un pēc krīzes.

3. Pasākumi, ko veic saskaņā ar šo regulu, var papildināt saskaņā ar ES līguma V un VI sadaļu pieņemtos pasākumus, ir šiem pasākumiem atbilstīgi un tos neierobežo.

2. pants

Kopienas atbalsta papildināmība

1. Kopienas atbalstu saskaņā ar šo regulu sniedz kā papildinājumu atbalstam, ko piešķir saskaņā ar saistītiem Kopienas ārējā atbalsta instrumentiem. Kopienas atbalstu sniedz tikai tad, ja ar minētajiem instrumentiem nevar panākt atbilstīgu un efektīvu rezultātu.

2. Komisija nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi atbilst Kopienas vispārējai stratēģiskajai politikai attiecībā uz konkrēto partnervalsti un jo īpaši 1. punktā minēto instrumentu mērķiem, kā arī citiem atbilstošiem Kopienas pasākumiem.

3. Lai uzlabotu Kopienas un valstu atbalsta pasākumu efektivitāti un saskaņu, Komisija veicina savu un dalībvalstu veikto darbību ciešu saskaņošanu gan lēmumu pieņemšanas, gan izpildes līmenī. Šim nolūkam dalībvalstis un Komisija izmanto informācijas apmaiņas sistēmu.

3. pants

Atbalsts, ko sniedz krīzes vai iespējamas krīzes situācijā

1. Lai sasniegtu 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos īpašos mērķus, Kopiena var sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu ārkārtas, krīzes vai iespējamas krīzes situācijās, situācijās, kas var apdraudēt tiesiskumu, likumību un kārtību, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un indivīdu aizsardzību un drošību, kā arī situācijās, kas var izvērsties bruņotā konfliktā vai būtiski destabilizēt attiecīgo trešo valsti vai valstis. Šādus pasākumus var arī veikt situācijās, kad Kopiena ir atsaukusies uz starptautisku nolīgumu svarīgākajām klauzulām, lai daļēji vai pilnībā apturētu sadarbību ar trešām valstīm.

a)	nodrošinot tehnisku atbalstu un atbalstu loģistikas jomā, atbalsts centieniem, ko uzsākušas starptautiskās un reģionālās organizācijas, valsts un nevalstiskās organizācijas, lai sekmētu savstarpēju uzticību, starpniecību, dialogu un samierināšanu;
b)	atbalsts tādas pagaidu pārvaldes izveidei un darbībai, kas deleģēta saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;
c)	atbalsts, lai izveidotu demokrātiskas un plurālistiskas valsts iestādes, tostarp sieviešu lomas sekmēšanai šādās iestādēs, nodrošinātu efektīvu civilo pārvaldi un ar to saistītu tiesisko sistēmu valsts un vietējā līmenī, neatkarīgas tiesu iestādes, labu pārvaldību, likumību un kārtību, tostarp nemilitāru tehnisku sadarbību kopējās civilās pārvaldes stiprināšanai, kā arī sekmētu kopējo drošības sistēmu un pasākumus tiesībaizsardzības efektivitātes palielināšanai un to tiesu iestāžu stiprināšanai, kas iesaistītas cīņā pret cilvēku tirdzniecību un narkotisko vielu, šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību;
d)	atbalsts starptautiskām krimināltiesām un īpašām valstu tiesām, patiesības noskaidrošanas un samierināšanas komisijām un mehānismiem prasību attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu tiesiskai izskatīšanai un īpašumtiesību apstiprināšanai un piešķiršanai saskaņā ar starptautiskiem cilvēktiesību aizsardzības un tiesiskuma standartiem;
e)	atbalsts pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sāktu pamatinfrastruktūras, izmitināšanas, sabiedrisko celtņu un ekonomisko līdzekļu, kā arī būtisku produktīvu iespēju atjaunošanu un pārveidošanu, un pasākumiem ekonomiskās aktivitātes atsākšanai un nodarbinātības palielināšanai, kā arī ilgtspējīgai sociālajai attīstībai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanai;
f)	atbalsts civiliem pasākumiem, kas saistīti ar bijušo kareivju demobilizāciju un reintegrāciju pilsoniskajā sabiedrībā, un, ja nepieciešams, viņu repatriāciju, kā arī pasākumiem, kas paredzēti bērnu kareivju un sieviešu kareivju problēmu risināšanai;
g)	atbalsts pasākumiem, lai mazinātu bruņoto spēku pārstrukturēšanas sociālās sekas;
h)	atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Kopienas sadarbības politiku un tās mērķiem paredzēti, lai risinātu civiliedzīvotāju sociālekonomiskās problēmas saistībā ar pretkājnieku mīnu, nesprāgušas munīcijas vai citu pēc kara palikušu sprāgstošu vielu atrašanos attiecīgajā teritorijā; pasākumi, ko finansē saskaņā ar šo regulu, ietver riska izglītību, palīdzību upuriem, mīnu atklāšanu un atmīnēšanu, kā arī krājumu iznīcināšanu;
i)	atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Kopienas sadarbības politiku un tās mērķiem paredzēti, lai risinātu civiliedzīvotāju problēmas saistībā ar šaujamieroču nelikumīgu izmantošanu un piekļuvi tiem; šāds atbalsts paredz tikai pārbaudes darbības, palīdzību upuriem, sabiedrības informēšanu un īpašas juridiskās un administratīvās pieredzes un labas prakses izveidi. Atbalstu sniedz, ciktāl tas vajadzīgs, lai krīzes vai iespējamas krīzes situācijā, kā minēts 1. punktā, atjaunotu attiecīgo tautu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai nepieciešamos apstākļus. Tas neietver atbalstu pasākumiem, lai apkarotu ieroču izplatīšanu;
j)	atbalsts pasākumiem, lai krīzes vai konfliktu situācijā nodrošinātu sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu, ņemot vērā to, ka sievietes un bērni var ciest no vardarbības dzimuma dēļ;
k)	atbalsts bruņotu konfliktu upuru rehabilitācijai un reintegrācijai, tostarp pasākumiem, lai nodrošinātu sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu;
l)	atbalsts pasākumiem, lai veicinātu un aizstāvētu cilvēktiesību, pamatbrīvību un demokrātijas principu ievērošanu un tiesiskumu, kā arī attiecīgo starptautisko tiesību aktu ievērošanu;
m)	atbalsts sociālekonomiskiem pasākumiem, lai sekmētu taisnīgu piekļuvi dabas resursiem un pārredzamu to izmantošanas pārvaldību krīzes un iespējamas krīzes situācijā;
n)	atbalsts sociālekonomiskiem pasākumiem, lai krīzes vai iespējamas krīzes situācijā rīkotos pēkšņas iedzīvotāju pārvietošanās gadījumā, tostarp pasākumiem, lai nodrošinātu to apdzīvoto vietu vajadzības, uz kurām civiliedzīvotāji pārceļas;
o)	atbalsts pasākumiem, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību un organizētību un sekmētu tās dalību politikas veidošanas procesā, tostarp pasākumiem sieviešu lomas palielināšanai šādos procesos un pasākumiem neatkarīgu, plurālistisku un profesionālu plašsaziņas līdzekļu darbības veicināšanai;
p)	atbalsts pasākumiem, ko veic dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu un sabiedrības veselības apdraudējumu gadījumā, papildinot Kopienas humāno palīdzību vai aizstājot to.

—	uz ko attiecas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā darbības joma un īpašie mērķi, un
—	kuru ilgums ir ierobežots līdz 6. panta 2. punktā paredzētajam laika posmam, un
—	ko parasti veiktu saskaņā ar citiem Kopienas ārējā atbalsta instrumentiem, bet kas saskaņā ar 2. pantu būtu jāizmanto atbilstīgi šai regulai, jo krīzes vai iespējamas krīzes situācijā ir vajadzīgs rīkoties steidzami.

4. pants

Palīdzība stabilas sadarbības apstākļos

draudi likumībai un kārtībai, personu drošībai un drošumam, būtiskām infrastruktūrām un sabiedrības veselībai;

atbalsts attiecas uz:

tiesībaizsardzības un tiesu, kā arī to civilo iestāžu kapacitātes stiprināšanu, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, kā arī organizēto noziedzību, tostarp cilvēku, narkotiku, šaujamieroču un sprāgstvielu tirdzniecību, un efektīvu nelegālās tirdzniecības un tranzīta kontroli.

Prioritāti piešķir reģionu sadarbībai, kas ietver trešās valstis, kas skaidri izteikušas politisko gribu risināt šīs problēmas. Pasākumi šajā jomā īpaši vērsti uz labu pārvaldi, un tiem jābūt saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem, īpaši tiesību aktiem cilvēktiesību jomā un starptautiskajiem tiesību aktiem humanitāro tiesību jomā.

Attiecībā uz atbalstu pārvaldes iestādēm, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, prioritāti piešķir atbalsta pasākumiem attīstības jomā un pret terorismu vērstas likumdošanas stiprināšanai, finanšu, muitas un imigrācijas tiesību aktu ieviešanai un izmantošanai, kā arī starptautisko procedūru izstrādei tiesībaizsardzības jomā.

Attiecībā uz palīdzību narkotiku apkarošanas jomā pienācīga uzmanība jāvelta starptautiskajai sadarbībai, kas vērsta uz paraugprakses veicināšanu pieprasījuma, ražošanas un nodarītā ļaunuma samazināšanai;

atbalstu pasākumiem, lai novērstu draudus starptautiskajiem pārvadājumiem, enerģijas nozarei un būtiskām infrastruktūrām, tostarp pasažieru un kravas transportam un enerģijas sadalei.

Šajā jomā pieņemtie pasākumi īpaši attiecas uz reģionu sadarbību un starptautisko standartu īstenošanu riska kontroles, jūtīguma izpētes, ārkārtas situāciju paredzēšanas, trauksmes gatavības un seku likvidēšanas jomās;

atbalstu, lai nodrošinātu atbilstošu rīcību, ja rodas pēkšņi draudi sabiedrības veselībai, piemēram epidēmijas ar iespējamu pārrobežu ietekmi.

Īpaši uzsver operatīvās rīcības plānošanu, vakcīnu un farmaceitisko produktu krājumu pārvaldi, starptautisko sadarbību, agrās brīdināšanas un trauksmes sistēmas;

riska mazināšana un gatavība saistībā ar ķīmiskām, bioloģiskām, radioloģiskām un kodolvielām vai aktīvajām vielām;

atbalsts attiecas uz:

a)	civilo pētījumu veicināšanu, uzskatot tos par alternatīvu pētniecībai aizsardzības jomā, un atbalstu to zinātnieku un inženieru, kas iepriekš nodarbināti ieroču ražošanā, pārkvalificēšanai un nodarbināšanai alternatīvās jomās;

b)	atbalstu pasākumiem, lai veicinātu drošības prakses izmantošanu civilos objektos, kur tiek uzglabātas jutīgas ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodolvielas vai aktīvās vielas, vai tie tiek izmantoti civilo pētījumu programmu vajadzībām;

c)	atbalstu civilo infrastruktūru izveidei un atbilstošiem civilajiem pētījumiem, kas nepieciešami to ar ieročiem saistītu objektu un teritoriju likvidēšanai, atveseļošanai un pārbūvei, kas vairs nav iekļautas aizsardzības programmā un kas ir saskaņā ar Kopienas sadarbības politiku un tās mērķiem;

to atbildīgo civilās pārvaldes iestāžu kapacitātes palielināšanai, kas iesaistītas efektīvas kontroles izveidē un piemērošanā attiecībā uz ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu vai aktīvo vielu (tostarp to ražošanas un piegādes iekārtu) nelegālu tirdzniecību, tostarp, uzstādot modernas iekārtas transportēšanas novērtēšanai un pārbaudei;

e)	tiesiskā regulējuma un iestāžu kapacitātes pilnveidošanu, lai ieviestu un pastiprinātu divējāda lietojuma preču eksporta efektīvu kontroli, tostarp reģionālās sadarbības pasākumus;

f)	efektīvas civilās sagatavotības katastrofām, neatliekamu situāciju plānošanas, rīcības krīzes situācijās, kā arī uzkopšanas pasākumu kapacitātes saistībā ar iespējamām lielām vides katastrofām šajā jomā pilnveidošanu;

Attiecībā uz b) un d) punktā minētajiem pasākumiem īpašu vērību pievērš palīdzībai tiem reģioniem vai valstīm, kurās arvien sastopami b) un d) punktā minēto vielu vai aktīvo vielu krājumi un pastāv šādu vielu vai aktīvo vielu izplatīšanas risks;

pirms un pēc krīzes kapacitātes veidošana

Atbalsts ilgtermiņa pasākumiem, kas vērsti uz starptautisko, reģionālo un apakšreģionu organizāciju, valsts un nevalstisko iesaistīto pušu kapacitātes veidošanai un stiprināšanai, lai:

a)	veicinātu agro brīdināšanu, uzticības veidošanu, starpniecību un samierināšanos un novērstu esošo spriedzi starp kopienām;

b)	uzlabotu pēckonfliktu un pēckatastrofu atjaunošanu.

Šajā punktā minētie pasākumi ietver zinātību nodošanu, informācijas apmaiņu, riska un draudu izvērtējumu, pētījumus un analīzi, agrās brīdināšanas sistēmas un apmācību. Vajadzības gadījumā pasākumi var ietvert arī finansiālu un tehnisku palīdzību to ANO Miera uzturēšanas komisijas ieteikumu īstenošanai, kas atbilst Kopienas sadarbības politikas mērķiem.

II SADAĻA

ĪSTENOŠANA

5. pants

Vispārēji īstenošanas noteikumi

a)	ārkārtas palīdzības pasākumi un pagaidu reaģēšanas programmas;

b)	daudzvalstu stratēģijas dokumenti, tematiskie stratēģijas dokumenti un daudzgadu orientējošās programmas;

c)	ikgadējās rīcības programmas;

d)	īpaši pasākumi.

6. pants

Ārkārtas palīdzības pasākumi un pagaidu reaģēšanas programmas

1. Šīs regulas 3. pantā paredzēto Kopienas atbalstu sniedz, izmantojot ārkārtas palīdzības pasākumus un pagaidu reaģēšanas programmas.

2. Komisija 3. panta 1. punktā minētajās krīzes situācijās, kā arī 3. panta 3. punktā minētajās ārkārtas un neparedzētās situācijās var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus, ja pasākumu efektivitāte ir atkarīga no to īstenošanas ātruma un elastības. Šādu pasākumu maksimālais ilgums ir 18 mēneši. Atsevišķu pasākumu termiņu var pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem, ja to īstenošanu kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar nosacījumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.

3. Ja ārkārtas palīdzības pasākuma izmaksas pārsniedz EUR 20 000 000, šo pasākumu pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Komisija var pieņemt pagaidu reaģēšanas programmas, lai palīdzētu iedibināt vai atjaunot būtiskākos nosacījumus, kas nepieciešami Kopienas ārējās sadarbības politikas efektīvai īstenošanai. Pagaidu reaģēšanas programmas izstrādā, pamatojoties uz ārkārtas palīdzības pasākumiem. Tās pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Komisija regulāri informē Padomi par 3. pantā paredzētā Kopienas atbalsta plānošanu. Pirms Komisija pieņem vai atjauno ārkārtas palīdzības pasākumus, kuru izmaksas nepārsniedz EUR 20 000 000, tā informē Padomi par minēto pasākumu veidu, mērķiem un plānoto finansējumu. Plānojot un vēlāk īstenojot šādus pasākumus, Komisija ņem vērā Padomes attiecīgo pieeju, lai nodrošinātu ES ārējās rīcības saskaņotību. Tāpat Komisija informē Padomi, pirms tā veic būtiskas izmaiņas jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos.

6. Pēc iespējas agrāk pēc ārkārtas palīdzības pasākumu pieņemšanas un katrā ziņā ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc tam Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, sniedzot pārskatu par pašreizējiem un plānotajiem Kopienas reaģēšanas pasākumiem, tai skaitā par ieguldījumu no citiem Kopienas finanšu instrumentiem, izstrādāto valsts līmeņa un daudzvalstu stratēģijas dokumentu statusu un Kopienas lomu plašākā starptautiskā un daudzpusējā mērogā. Šajā ziņojumā arī norāda, vai Komisija plāno turpināt ārkārtas palīdzības pasākumus, un, ja jā, tad to plānoto ilgumu.

7. pants

Daudzvalstu stratēģijas dokumenti, tematiskie stratēģijas dokumenti un daudzgadu indikatīvās programmas

1. Daudzvalstu un tematiskie stratēģijas dokumenti veido vispārēju pamatu atbalsta sniegšanai saskaņā ar 4. pantu.

2. Daudzvalstu un tematiskajos stratēģijas dokumentos nosaka Kopienas stratēģiju attiecīgajās valstīs un jomās, ņemot vērā šo valstu vajadzības, Kopienas prioritātes, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības.

3. Daudzvalstu un tematiskos stratēģijas dokumentus un jebkādas to pārskatītās versijas vai paplašinājumus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. Tie attiecas uz sākotnējo laiku, kas nav ilgāks par šīs regulas piemērošanas laiku, un tos pārskata vidusposmā.

4. Stratēģijas dokumenti ir saskaņā ar valstu, daudzvalstu vai tematiskajiem stratēģijas dokumentiem, kas pieņemti atbilstoši citiem Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem, kā arī nedublē tos. Stratēģijas dokumenti attiecīgā gadījumā balstās uz dialogu ar iesaistīto partnervalsti, valstīm vai reģionu, tostarp ar pilsonisko sabiedrību, lai atbalstītu nacionālās attīstības stratēģijas un nodrošinātu partnervalsts, valstu vai reģiona piedalīšanos un iesaistīšanos. Turklāt jāveic kopīgas konsultācijas starp Komisiju, dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Kopienas sadarbības aktivitātes papildina dalībvalstu un citu līdzekļu devējiem sadarbības aktivitātes. Citas ieinteresētās puses jāiesaista, kad tas nepieciešams.

5. Katram daudzvalstu stratēģijas dokumentam, ja vajadzīgs, pievieno daudzgadu indikatīvo programmu, kurā apkopotas Kopienas finansējuma izvēlētās prioritārās jomas, konkrēti mērķi, gaidāmie rezultāti un Kopienas atbalsta sniegšanas laika grafiks, kā arī indikatīvais finanšu piešķīrums kopumā un katrai prioritārajai jomai. Finanšu piešķīrumu, ja vajadzīgs, var piešķirt pa daļām.

6. Daudzgadu indikatīvajās programmās finanšu piešķīrumu katrai programmai nosaka, izmantojot pārredzamus kritērijus, kas balstīti uz attiecīgo partnervalstu vai reģionu vajadzībām un veikumu, un ņemot vērā krīzē vai konflikta situācijā esošo valstu vai reģionu konkrētās grūtības.

7. Daudzvalstu indikatīvās programmas un jebkādas to pārskatītās versijas vai paplašinājumus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās izstrādā, vajadzības gadījumā konsultējoties ar attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem.

8. Daudzgadu indikatīvo programmu finansējumu pēc pārskatu veikšanas var palielināt vai samazināt saskaņā ar 7. punktā minēto procedūru, ņemot vērā valstī notikušās pārmaiņas, tās paveikto un vajadzības.

8. pants

Ikgadējās rīcības programmas

1. Ikgadējās rīcības programmās nosaka pasākumus, kas jāveic, pamatojoties uz daudzvalstu un tematiskajiem stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām, kas minētas 7. pantā.

2. Rīcības programmās precizē sasniedzamos mērķus, iesaistīšanās jomas, gaidāmos rezultātus, pārvaldes kārtību, kā arī paredzamā finansējuma kopējo apjomu. Tajās iekļauj finansējamo darbību kopsavilkumu, norāda katrai darbībai piešķirto finansējumu un aptuvenu īstenošanas grafiku. Attiecīgā gadījumā tajās būtu jāiekļauj agrāka atbalsta sniegšanas laikā gūtās pieredzes rezultāti. Noteiktajiem mērķiem jābūt izmērāmiem.

3. Ikgadējās rīcības programmas un jebkādas to pārskatītās versijas vai paplašinājumus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Īpaši pasākumi

1. Neskarot 7. un 8. pantu, neparedzētas vajadzības vai neparedzētu apstākļu gadījumā Komisija var noteikt īpašus pasākumus, kas nav paredzēti 7. pantā minētajos daudzvalstu un tematiskajos stratēģijas dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās vai 8. pantā minētajās ikgadējās rīcības programmās.

2. Īpašo pasākumu aprakstā nosaka plānotos mērķus, darbības jomas, gaidāmos rezultātus, izmantojamo pārvaldes kārtību un kopējo plānoto finansējuma apjomu. Tajos iekļauj finansējamo darbību aprakstu, norāda atbilstošo finansējumu katrai darbībai un plānoto īstenošanas grafiku.

3. Īpašos pasākumus, kuru izmaksas pārsniedz EUR 5 000 000, pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Ja īpašo pasākumu izmaksas nepārsniedz EUR 5 000 000, Komisija mēneša laikā pēc pasākumu apstiprināšanas informē komiteju, kas izveidota saskaņā ar 22. panta 1. punktu.

III SADAĻA

SAŅĒMĒJI UN FINANSĒJUMA VEIDI

10. pants

Atbilstība kritērijiem

partnervalstis, reģioni un to iestādes;

decentralizētas partnervalstu struktūras, piemēram, reģioni, departamenti, provinces un pašvaldības;

jauktas struktūras, kuru dalībnieki ir partnervalstis, reģioni un Kopiena;

starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, ANO struktūras, departamenti un misijas, starptautiskas finanšu iestādes un attīstības bankas, kā arī starptautiskas jurisdikcijas institūcijas, ciktāl tās veicina šīs regulas mērķu izpildi;

Eiropas aģentūras;

šādi dalībvalstu, partnervalstu un reģionu, kā arī jebkuras citas trešās valsts uzņēmumi vai iestādes, ciktāl tie sekmē šīs regulas mērķu izpildi:

i)	sabiedriskās vai bezpeļņas iestādes, pašvaldības vai administrācijas un to apvienības;

ii)	sabiedrības, firmas un citas privātas organizācijas un uzņēmumi;

iii)	finanšu iestādes, kas piešķir, veicina un finansē privātas investīcijas partnervalstīs un reģionos;

iv)	panta 2. punktā minētās nevalstiskās struktūras;

v)	fiziskas personas.

2. Nevalstiskas struktūras, kuras ir tiesīgas saņemt šajā regulā paredzēto finansiālo atbalstu, ir nevalstiskas organizācijas, pamatiedzīvotāju organizācijas, vietējo pilsoņu grupas un tirgotāju asociācijas, kooperatīvi, arodbiedrības, organizācijas, kas pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, vietējās organizācijas (tai skaitā tīkli), kas darbojas decentralizētas reģionālās sadarbības un integrācijas jomā, patērētāju organizācijas, sieviešu vai jauniešu organizācijas, izglītības, kultūras, pētniecības un zinātniskās organizācijas, universitātes, baznīcas vai reliģiskas apvienības un kopienas, mediji un visas nevalstiskās apvienības, kā arī privātie un publiskie fondi, kas iespējami sekmē attīstību vai iekšējo politiku ārējo dimensiju.

3. Citas struktūras vai dalībniekus, kas nav minēti 1. un 2. punktā, var finansēt, ja tas nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai.

11. pants

Pasākumu veidi

projekti un programmas;

atbalsts vispārējam vai nozares budžetam, ja partnervalsts līdzekļu pārvalde ir pietiekami pārredzama, uzticama un efektīva un ja partnervalsts ir pieņēmusi un galvenie līdzekļu devēji, attiecīgā gadījumā ieskaitot starptautiskas finanšu iestādes, ir apstiprinājuši atbilstošu nozares vai makroekonomisko politiku. Atbalsts no budžeta kopumā var būt viens no vairākiem instrumentiem. Šādu atbalstu piešķir precīziem mērķiem un izmantojot saistītus kritērijus. Atbalsts no budžeta ir atkarīgs no tā, vai tiek panākts apmierinošs progress mērķu sasniegšanā, vērtējot ietekmi un rezultātus;

izņēmuma gadījumos nozares un vispārējās importa atbalsta programmas, kas var būt:

i)	preču importēšanas nozares programma;

ii)	nozares importēšanas programmas, kas paredz attiecīgās nozares importa finansēšanu ārvalstu valūtā, vai

iii)	vispārējās importēšanas programmas, kas paredz vispārējā importa finansēšanu, kas attiecas uz plašu produktu klāstu, finansēšanu ārvalstu valūtā;

līdzekļi, kas nodoti finanšu starpniekam saskaņā ar 20. pantu, lai sniegtu aizdevumus (īpaši privātā sektora attīstības un investīciju atbalstam), nodrošinātu riska kapitālu (īpaši pakļautu vai nosacījuma aizdevumu formā) vai citus mazākus un pagaidu līdzdalības veidus uzņēmumu kapitālā, līdz līmenim, lai Kopienas finanšu risks nepārsniegtu šo fondu apjomu;

subsīdijas, kas paredz darbības finansēšanu;

subsīdijas, kas paredz pastāvēšanas izmaksu finansēšanu;

valsts institūciju, sabiedrisko iestāžu un privātu uzņēmumu, kam uzdota dalībvalstu, partnervalstu un reģionu sabiedrisko pakalpojumu misija, programmu saskaņošanas finansēšana;

ieguldījumi starptautiskos fondos, īpaši tajos, ko pārvalda starptautiskas vai reģionālas organizācijas;

ieguldījumi nacionālos fondos, ko dibinājusi partnervalsts vai reģions ar mērķi veicināt vairāku ieguldītāju kopīgu līdzfinansējumu fondā, vai fondos, kurus dibinājis viens vai vairāki ieguldītāji ar kopīgas rīcības mērķi;

cilvēku un materiālie resursi, kas nepieciešami partnervalstu un reģionu projektu un programmu efektīvai administrācijai un pārraudzībai.

2. Kopienas finansējums principā netiek izmantots nodokļu, muitas nodokļu vai maksājumu segšanai saņēmējās valstīs.

3. Darbības, kas paredzētas un kuras ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96, nevar finansēt šīs regulas ietvaros.

12. pants

Palīdzības pasākumi

1. Kopienas finansējums var segt gan izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, apsekošanas, kontroles, pārbaudes un novērtēšanas procesiem, kas tieši paredzēti šīs regulas ieviešanai un tās mērķu realizēšanai. Kopienas finansējumā ietverti arī izdevumi administratīvajai palīdzībai Delegācijām un Komisijai, kas nepieciešamas šīs regulas ietvaros veikto finanšu darbību pārvaldei.

2. Atbalstu var sniegt jomām, kas nav iekļautas daudzgadu indikatīvajās programmās. Komisija šādus atbalsta pasākumus apstiprina saskaņā ar 9. pantu.

13. pants

Līdzfinansējums

inter alia

a)	dalībvalstīm un sevišķi to sabiedriskajām un bezpeļņas iestādēm;

b)	citām ieguldītājām valstīm un īpaši to valsts vai valsts mēroga iestādēm;

c)	starptautiskām un reģionālām organizācijām, un īpaši starptautiskām un reģionālām finanšu institūcijām;

d)	kompānijām, sabiedrībām, citām privātām organizācijām un uzņēmējiem, un citām nevalstiskām personām, kā norādīts 10. panta 2. punktā;

e)	partnervalstīm vai reģioniem, kas saņem finansējumu, un citām struktūrām, kuras atbilst finansējuma saņemšanas kritērijiem, kā minēts 10. pantā.

2. Paralēla līdzfinansējuma gadījumā projekts vai programma tiek sadalīti vairākos apakšprojektos, kas ir skaidri nodalāmi un ko katru finansē cits partneris, kas nodrošina kopfinansējumu tā, ka finansējuma mērķis paliek identificējams. Kopīga līdzfinansējuma gadījumā kopējās projekta vai programmas izmaksas tiek sadalītas starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un resursi tiek apvienoti tā, ka nav iespējams noteikt katras atsevišķās darbības finansējuma avotu kopējā projektā vai programmā.

3. Kopīga līdzfinansējuma gadījumā Komisija var saņemt un pārvaldīt līdzekļus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto uzņēmumu vārdā kopīgas darbības nodrošināšanai. Šādā gadījumā Komisija piemēro finansētās darbības tiešā centralizētā veidā vai netiešā centralizētā veidā, deleģējot tās Kopienas iestādēm vai Kopienas izveidotajām struktūrām. Šādi fondi, kā arī visi tā ieņēmumi, tiks pārvaldīti saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5) 18. pantu.

14. pants

Pārvaldes procedūras

1. Finanšu pasākumus saskaņā ar šo regulu pārvalda, uzrauga, novērtē un sniedz pārskatu par tiem saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

2. Komisija var nolemt uzticēt valsts varas iestāžu uzdevumus un jo īpaši budžeta īstenošanas uzdevumus Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām struktūrām, ja tās ir starptautiskā mērogā atzītas, saderīgas ar starptautiski atzītām pārvaldes un kontroles sistēmām un tās pārrauga valsts varas iestādes.

3. Decentralizētas pārvaldes gadījumā Komisija par izlemt veikt tirgus pārejas procedūras vai subsīdiju piešķiršanas procedūras partnervalstij vai reģionam, kas ir fondu saņēmējs.

15. pants

Budžetā paredzētās saistības

1. Budžetā paredzētās saistības nosaka, pamatojoties uz lēmumiem, kurus Komisija pieņem saskaņā ar 6., 8., 9. un 12. pantu.

inter alia

—	finansēšanas līgumi,

—	subsīdiju līgumi,

—	iepirkuma līgumi,

—	darba līgumi.

16. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1. Jebkurā nolīgumā, kas izriet no šīs regulas, jāiekļauj noteikumi, kas nodrošina Kopienas finanšu interešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz krāpšanu, korupciju vai citiem pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (8).

2. Panta 1. punktā minētie nolīgumi skaidri pilnvaro Komisiju un Revīzijas palātu, piešķirot tām tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas revidēt jebkura tā līgumslēdzēja vai apakšlīgumslēdzēja dokumentu revīziju, kas ir saņēmuši Kopienas līdzekļus. Tai arī īpaši jāpilnvaro Komisija veikt pārbaudes un inspekcijas darbības vietā, kā noteikts Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3. Visi līgumi, kas izriet no palīdzības īstenošanas, nodrošina Komisijas un Revīzijas palātas tiesības līgumu izpildes laikā un pēc tam, kā tas ir paredzēts 2. punktā.

17. pants

Līdzdalība un izcelsmes noteikumi

1. Tiesības piedalīties to iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, ir visām dalībvalstu fiziskām vai juridiskām personām.

—	no jebkuras valsts, kura ir Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (9) saņēmēja,
—	no jebkuras Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, kas nav ES dalībvalsts, un
—	no jebkuras citas trešās valsts vai teritorijas gadījumos, kad ir nodibināta savstarpēja pieeja ārējai palīdzībai.

3. Ja pasākumi tiek veikti jebkurā trešā valstī, kas uzskatāma par mazāk attīstītu valsti saskaņā ar ESAO noteiktajiem kritērijiem, tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek piedāvātas globālā mērogā.

4. Regulas 6. pantā minēto ārkārtas palīdzības pasākumu un pagaidu reaģēšanas programmu gadījumā tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek piedāvātas globālā mērogā.

5. Tādu pasākumu gadījumā, kas pieņemti 4. pantā minēto mērķu īstenošanai, tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā ir jebkurai fiziskai vai juridiskai personai no jaunattīstības vai pārejas posmā esošas valsts, kā noteikusi ESAO, un fiziskām vai juridiskām personām no jebkuras citas valsts, kas pretendē uz tiesību piešķiršanu saskaņā ar atbilstīgu stratēģiju, un uz tām attiecina izcelsmes noteikumus.

6. Tiesības piedalīties to iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, ir starptautiskām organizācijām.

7. Ekspertiem, kas ieteikti saistībā ar līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, nav jāatbilst šajā pantā izklāstītajiem valstspiederības noteikumiem.

8. Visu krājumu un materiālu izcelsmei, kas iepirkti atbilstoši līgumiem, kas finansēti saskaņā ar šo regulu, jābūt Kopienā vai valstī, kurai ir tādas tiesības saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.

9. Fizisku un juridisku personu līdzdalība no trešām valstīm vai teritorijām ar tradicionāliem ekonomiskajiem, tirdzniecības vai ģeogrāfiskajiem sakariem ar partnervalsti, var tikt atļauta, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Komisija pietiekami pamatotos gadījumos var atļaut fizisku un juridisku personu līdzdalību no citām valstīm, vai arī citas izcelsmes resursu un materiālu izmantošanu.

18. pants

Iepriekšējs finansējums

No galīgā maksājuma jāatņem procenti, kas iepriekšēja finansējuma maksājumu rezultātā radušies saņēmējiem.

19. pants

Subsīdijas

Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 114. pantu fiziskas personas var saņemt subsīdijas.

20. pants

Līdzekļi, kas pieejami Eiropas Investīciju bankai vai citiem finanšu starpniekiem

Regulas 11. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos līdzekļus pārvalda finanšu starpnieki, Eiropas Investīciju banka (turpmāk “EIB”) vai kāda cita banka vai organizācija, kuras rīcībā ir resursu pārvaldei nepieciešamās iespējas. Komisija pieņem, izskatot katru gadījumu atsevišķi, šī panta ieviešanai nepieciešamos noteikumus, īpaši attiecībā uz riska dalīšanu, ieviešanas starpnieka atalgošanu, resursu izmantošanu un nosegšanu, kā arī operācijas slēgšanas noteikumiem.

21. pants

Novērtēšana

Komisija regulāri novērtē programmu un politikas rezultātus un efektivitāti, nozaru politiku, kā arī plānošanas iedarbīgumu, lai pārbaudītu, vai ir sasniegti mērķi, un lai izstrādātu ieteikumus, kas uzlabotu turpmāko darbību. Komisija informēšanas nolūkos nozīmīgus novērtējuma ziņojumus nodod apspriešanai komitejā, kas izveidota atbilstīgi 22. panta 1. punktam. Šos rezultātus ņem vērā, izstrādājot programmas un piešķirot līdzekļus.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 30 dienas.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

4. EIB novērotājs piedalās komitejas darbā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar EIB.

23. pants

Ziņojums

Komisija pārbauda progresu, kas sasniegts, ieviešot šajā regulā paredzētos pasākumus, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju ziņojumu par palīdzības ieviešanu. Ziņojumu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumā norāda informāciju par gada laikā finansētajiem pasākumiem un informāciju par monitoringa un novērtēšanas rezultātiem, kā arī informāciju par iepriekšējā gada budžeta īstenošanu, ņemot vērā saistības un maksājumus pa reģioniem un sadarbības partneriem.

24. pants

Finansējums

Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 2 062 000 000. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

Laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam:

a)	ne vairāk kā 7 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 1. punktam;

b)	ne vairāk kā 15 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 2. punktam;

c)	ne vairāk kā 5 procentu punktus no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 4. panta 3. punktam.

25. pants

Pārskats

Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, novērtējot šīs regulas īstenošanas pirmos trīs gadus, un tam vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu, ar ko ievieš regulā grozījumus.

26. pants

Atcelšana

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2130/2001 (2001. gada 29. oktobris) par operācijām, lai palīdzētu izsūtītiem cilvēkiem Āzijā un Latīņamerikas jaunattīstības valstīs (10),

—	Padomes Regula (EK) Nr. 1725/2001 (2001. gada 23. jūlijs) attiecībā uz rīcību pret pretkājnieku mīnām trešās valstīs, kas nav jaunattīstības valstis (11),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1724/2001 (2001. gada 23. jūlijs) par pasākumiem pretkājnieku sauszemes mīnu problēmas atrisināšanai jaunattīstības valstīs (12),

—	Padomes Regula (EK) Nr. 381/2001 (2001. gada 26. februāris), ar ko izveido ātrās reaģēšanas mehānismu (13),

—	Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2000 (2000. gada 22. maijs) par atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas pagaidu pārvaldei Kosovā (UNMIK) un Pārstāvniecībai Bosnijā un Hercegovinā (OHR) (14), izņemot minētās regulas 1.a pantu,

—	Padomes Regula (EK) Nr. 2046/97 (1997. gada 13. oktobris) par ziemeļu-dienvidu sadarbību kampaņā pret narkotikām un atkarību no narkotikām (15),

—	Padomes Regula (EK) Nr. 2258/96 (1996. gada 22. novembris) par rehabilitācijas un rekonstrukcijas operācijām jaunattīstības valstīs (16).

2. Atceltās regulas joprojām piemēro tiesību aktiem un saistībām, kas attiecas uz budžeta gadiem pirms 2007. gada.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2006. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

P. LEHTOMÄKI

(1) Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. jūlijā sniegtais Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 7. novembra Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(6) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(7) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(8) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(9) Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.).

(10) OV L 287, 31.10.2001., 3. lpp.

(11) OV L 234, 1.9. 2001., 6. lpp.

(12) OV L 234, 1.9.2001., 1. lpp.

(13) OV L 57, 27.2.2001., 5. lpp.

(14) OV L 122, 24.5.2000., 27. lpp.

(15) OV L 287, 21.10.1997., 1. lpp.

(16) OV L 306, 28.11.1996., 1. lpp.

24.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/12

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1718/2006/EK

(2006. gada 15. novembris)

par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 150. panta 4. punktu un 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas audiovizuālajai nozarei ir vadošā loma Eiropas pilsonības izveidē, jo eiropiešu un it īpaši jauniešu vidū tā ir viena no galvenajiem Savienības vispārējo un kopīgo pamatvērtību un sociālo, kā arī kultūras vērtību nodošanas instrumentiem. Kopienas atbalsts ir paredzēts tam, lai Eiropas audiovizuālā nozare veicinātu starpkultūru dialogu, palielinātu Eiropas kultūru savstarpēju izpratni un attīstītu tās politisko, kultūras, sociālo un ekonomikas potenciālu, kas veido patiesu papildu vērtību Eiropas pilsonības realizēšanas uzdevumā. Šāda atbalsta mērķis ir stiprināt konkurētspēju, un jo īpaši palielināt citu Eiropas valstu darbu daļu Eiropas tirgū.

(2)	Svarīgi ir arī veicināt aktīvu pilsonību un vairāk strādāt pie tā, lai nodrošinātu cilvēka cieņas principa ievērošanu, veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību un cīnītos pret visa veida diskrimināciju un atstumtību, tostarp rasismu un ksenofobiju.

(3)	Visām darbībām, kas pieņemtas saskaņā ar šo programmu, vajadzētu būt saderīgām ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, un jo īpaši tās 11. pantu par vārda brīvību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos.

(4)	Minētās hartas 22. pantā ir noteikts, ka Savienībai jāciena kultūru un valodu daudzveidība. Tādējādi ir nepieciešams pievērst uzmanību mazāko dalībvalstu īpašajām vajadzībām un tām valstīm, kurās ir vairāk nekā viena valodas lietojuma zona.

(5)	Kopienas atbalstu audiovizuālajā jomā piešķir saskaņā ar Līguma 151. pantu.

(6)

Kopienas atbalsts audiovizuālajai nozarei ir iekļauts arī jaunajā stratēģiskajā mērķī, kas noteikts Savienībai 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes sanāksmes laikā, proti, atbalstīt apmācības, nodarbinātību un ekonomikas reformas un sociālo kohēziju uz zināšanām balstītā ekonomikā. Eiropadome savos secinājumos konstatēja, ka “satura nozares rada papildu vērtību, izmantojot Eiropas kultūru dažādību un izveidojot to tīklu”. Šo pieeju apstiprināja 2003. gada 20. un 21. marta Briseles Eiropadomes secinājumos.

(7)

Kopienas atbalstu audiovizuālajā nozarē piešķir, pamatojoties uz vērā ņemamu pieredzi, kas iegūta, īstenojot programmas MEDIA I, MEDIA II, MEDIA Plus un MEDIA-Training (4), kas palīdzējušas attīstīt Eiropas audiovizuālo industriju kopš 1991. gada, kā tas skaidri redzams iepriekš minēto programmu novērtējumā.

(8)

Iegūtie rezultāti parādīja, ka Kopienas darbībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz:

—	audiovizuālās produkcijas tapšanas fāzē – Eiropas audiovizuālo darbu izstrādi, kā arī iemaņu apgūšanu un uzlabošanu audiovizuālajā jomā, to uzskatot par neatņemamu sastāvdaļu audiovizuālo darbu sagatavošanas procesā;

—	fāzē pēc audiovizuālo darbu producēšanas – Eiropas audiovizuālo darbu produkcijas izplatīšanu, demonstrēšanu kinoteātros un popularizēšanu;

—

uz digitalizāciju, kas sniedz izšķirošu ieguldījumu, lai stiprinātu audiovizuālo nozari, un uz to, lai tā būtu programmas MEDIA 2007 centrālais elements. Atbalsts digitālajiem pakalpojumiem un Eiropas katalogiem ir viena no programmas prioritātēm, lai pārvarētu Eiropas audiovizuālā tirgus sadrumstalošanos.

(9)	MEDIA programmai būtu jāatbalsta autori (scenāristi un režisori) radošajā procesā un jāmudina tos attīstīt un pieņemt jaunus radošus paņēmienus, kas stiprinās Eiropas audiovizuālās nozares novatoriskās spējas.

(10)	Pastāv vairāk nekā viena digitalizācijas platforma filmu projekcijām atkarībā no dažādiem izmantošanas veidiem, lietotājiem un to vajadzībām. MEDIA programmas eksperimentālie projekti ir audiovizuālās nozares nākotnes attīstības izmēģinājumu pamatā.

(11)

Sagatavošanās darbība “Izaugsme un audiovizuālā māksla: i2i Audiovisual”, kas papildināja programmas MEDIA Plus un MEDIA-Training, iezīmēja jaunu posmu Kopienas audiovizuālās nozares atbalsta politikas īstenošanā. Tā bija īpaši paredzēta tam, lai risinātu šīs nozares mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) problēmas saistībā ar piekļuvi finansējumam. “Izaugsmes un audiovizuālās mākslas: i2i Audiovisual” novērtējums apstiprināja, ka šī darbība atbilda nozares vajadzībām, kā arī apstiprināja nepieciešamību izvērst šāda veida Kopienas darbības, tomēr ar piebildi, ka to būtu vairāk jāvirza uz nozares īpašajām vajadzībām.

(12)

Eiropas audiovizuālajai nozarei ir raksturīgs ievērojams izaugsmes, jauninājumu un dinamikas potenciāls, tirgus sadrumstalošanās kultūru un valodu daudzveidības dēļ un attiecīgi arī liels skaits MVU un ļoti mazu uzņēmumu ar nepietiekamu kapitalizāciju. Kopienas atbalsta īstenošanas nolūkos būtu jāņem vērā audiovizuālās nozares specifiskās iezīmes un būtu jānodrošina, lai administratīvās un finanšu procedūras saistībā ar atbalsta apmēru vienkāršotu, ciktāl tas iespējams, un piemērotu noteiktajiem mērķiem un prasībām, kā arī praksei.

(13)	Visā ES viens no galvenajiem konkurences šķēršļiem ir gandrīz absolūts tādu uzņēmumu trūkums, kas specializējas aizdevumos audiovizuālās nozares finansēšanai.

(14)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpārskata to atbalsts audiovizuālajai nozarei, jo īpaši sagatavošanās darbības “Izaugsme un audiovizuālā māksla: i2i Audiovisual” rezultāti, lai noteiktu, kādā mērā turpmāks atbalsts varētu vienkāršot speciālistu piedāvājumus maziem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumu finansēšanas izteiksmē.

(15)	Aizdevumu finansēšanas sistēmas, kas dalībvalstīs ir izveidotas, lai veicinātu valstu audiovizuālos projektus un mobilizētu privātā sektora kapitālu, būtu jāizvērtē, lai konstatētu, vai šādu kapitālu varētu padarīt pieejamu citu Eiropas valstu projektiem.

(16)

Ar Eiropas audiovizuālo tirgu saistītās informācijas lielāka pārskatāmība un izplatīšana var vairot nozares dalībnieku, jo īpaši MVU, konkurētspēju. Tas varētu mudināt privātā sektora investoru uzticību, uzlabojot izpratni par nozares potenciālu. Tas arī atvieglo Kopienas darbību novērtēšanu un kontroli. Eiropas Savienībai dalībai Eiropas Audiovizuālajā observatorijā būtu jāpalīdz šos mērķus sasniegt.

(17)

Kopienā, kurā ir 25 dalībvalstis, sadarbība aizvien vairāk kļūst par stratēģisku reakciju, lai stiprinātu Eiropas kino industrijas konkurētspēju. Tādēļ pastāv vajadzība pēc lielāka atbalsta projektiem, kas paredzēti ES aptverošiem tīkliem visos MEDIA programmas līmeņos – apmācībās, izstrādē, izplatīšanā un popularizēšanā. Tas jo īpaši attiecas uz sadarbību ar iesaistītajiem dalībniekiem no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa. Būtu jāuzsver, ka visās audiovizuālās nozares dalībnieku sadarbības stratēģijās vajadzētu ievērot Kopienas konkurences tiesības.

(18)	Sabiedriskais atbalsts kino industrijai Eiropas valstu, reģionālā un vietējā līmenī ir būtisks, lai pārvarētu nozares strukturālās grūtības un ļautu Eiropas audiovizuālajai nozarei stāties pretī globalizācijas izaicinājumam.

(19)	Valstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai, un tās EBTZ valstis, kas ir EEZ līguma puses, saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm, ir atzītas par potenciāliem Kopienas programmu dalībniekiem.

(20)	Nepieciešams stiprināt MEDIA programmas un Eurimages fonda sadarbību, tomēr bez to integrācijas finanšu un administratīvos jautājumos.

(21)

2003. gada 19. un 20 jūnijā Saloniku Eiropadome pieņēma “Darba kārtību Rietumbalkāniem: ceļā uz Eiropas integrāciju”, paredzot to, ka Kopienas darbībām vajadzētu būt atvērtām tām valstīm, kurās notiek stabilizācijas vai asociācijas process, saskaņā ar pamatnolīgumiem, kas jānoslēdz starp Kopienu un šīm valstīm.

(22)

Pārējās Eiropas valstis, kas ir puses Eiropas Padomes Konvencijai par pārrobežu televīziju, ir būtiska Eiropas audiovizuālās jomas daļa, un tāpēc tām būtu jādod iespēja, ja tās to vēlas, un ievērojot budžeta apsvērumus vai to audiovizuālo industriju prioritātes, piedalīties šajā programmā vai izmantot tās priekšrocības ierobežotā apmērā, pamatojoties uz papildu apropriācijām un īpašiem pasākumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas jāparedz nolīgumos starp iesaistītajām pusēm.

(23)

Sadarbība ar trešām ārpuseiropas valstīm, ko attīsta, pamatojoties uz savstarpējām un līdzsvarotām interesēm, Eiropas audiovizuālajai rūpniecības nozarei var radīt papildu vērtību, Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanas, tirgus pieejamības, izplatīšanas, apraides un izrādīšanas jomā šajās valstīs. Šādu sadarbību būtu jāattīsta, pamatojoties uz papildu apropriācijām un īpašiem noteikumiem, par kuriem jāvienojas iesaistītajām pusēm.

(24)	Būtu jāīsteno piemēroti pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un atgūtu pazaudētus, piešķirtus vai nepiemēroti izlietotus līdzekļus.

(25)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (5).

(26)	Vajadzīgie pasākumi šā lēmuma īstenošanai būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(27)	Pasākumos darbības pārraudzībai un novērtēšanai būtu jāietver sīki izstrādāti gada pārskati, kā arī konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un noteiktā laikā izpildāmi mērķi un rādītāji.

(28)	Ir jāizstrādā noteikums, ar ko reglamentē pāreju no programmām MEDIA Plus un MEDIA–Training uz programmu, kas izveidota ar šo lēmumu.

(29)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠĀDU LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJIE MĒRĶI UN BUDŽETS

1. pants

Programmas vispārējie mērķi un prioritātes

1. Ar šo lēmumu izveido atbalsta programmu Eiropas audiovizuālajai nozarei, turpmāk “programma”, laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. Audiovizuālā nozare ir būtisks instruments, lai nodotu tālāk un attīstītu Eiropas kultūras vērtības un radītu augsti kvalificētas, uz nākotni orientētas darba vietas. Tā radošā būtība ir pozitīvs faktors attiecībā uz konkurētspēju un kultūras rezonansi sabiedrībā. Ar programmu ir paredzēts ekonomiski stiprināt audiovizuālo nozari, lai tā efektīvāk pildītu savas kultūras funkcijas, izveidojot rūpniecības nozari ar spēcīgu un daudzveidīgu saturu, kā arī vērtīgu un pieejamu kultūrvēsturisko mantojumu, un palielinātu vērtību valsts sniegtajam atbalstam.

Programmas vispārējie mērķi ir šādi:

a)	aizsargāt un stiprināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, kā arī kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu, nodrošināt sabiedrībai šā mantojuma pieejamību un sekmēt starpkultūru dialogu;

b)	veicināt Eiropas audiovizuālo darbu apriti un palielināt to auditoriju Eiropas Savienībā un ārpus tās, tostarp palielinot sadarbību starp iesaistītajām personām;

c)	palielināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju atvērtā un konkurētspējīgā Eiropas tirgū, kas ir labvēlīgs attiecībā uz nodarbinātību, tostarp stiprinot saiknes starp profesionāļiem audiovizuālajā nozarē.

a)	audiovizuālās produkcijas tapšanas fāzē – prasmju apgūšanu un uzlabošanu audiovizuālajā nozarē un Eiropas audiovizuālo darbu izstrādi;
b)	fāzē pēc audiovizuālo darbu producēšanas – Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšanu un popularizēšanu;
c)	eksperimentālus projektus, lai nodrošinātu programmas piemērošanu tirgus attīstības tendencēm.

a)	sekmēt jaunradi audiovizuālajā nozarē, kā arī zināšanas par Eiropas kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu un tā apraides nodrošināšanu;
b)	stiprināt Eiropas audiovizuālās nozares struktūru, jo īpaši MVU;
c)	mazināt Eiropas audiovizuālā tirgus nelīdzsvarotību starp valstīm ar augstu audiovizuālās ražošanas jaudu un valstīm vai reģioniem ar zemu audiovizuālās ražošanas jaudu un/vai ierobežotu ģeogrāfisku teritoriju, vai valodas lietojuma ziņā ierobežotu teritoriju;
d)	sekot tirgus attīstības tendencēm attiecībā uz digitalizāciju un atbalstīt to, tostarp digitālās platformās popularizējot pievilcīgus digitālus katalogus par Eiropas filmām.

2. pants

Finansējums

1. Šīs programmas īstenošanas finansējums, kas paredzēts 1. panta 1. punktā noteiktajam laikposmam, ir EUR 754 950 000. Šīs summas sadalījums atbilstīgi nozarēm atspoguļots pielikuma II nodaļas 1.4 punktā.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējiestāde, ņemot vērā finanšu shēmā paredzētos ierobežojumus.

II NODAĻA

ĪPAŠI MĒRĶI AUDIOVIZUĀLĀS PRODUKCIJAS TAPŠANAS FĀZĒ

3. pants

Prasmju apgūšana un uzlabošana audiovizuālajā nozarē

Uzlabot Eiropas audiovizuālās nozares profesionāļu prasmes izstrādes, producēšanas, izplatīšanas/apraides un popularizēšanas jomā, lai celtu Eiropas audiovizuālo darbu kvalitāti un palielinātu to potenciālu. Programma īpaši veicina darbību šādās jomās:

a)	scenāriju rakstīšanas paņēmieni, lai palielinātu Eiropas audiovizuālo darbu kvalitāti un to iespējamo apriti;

b)	audiovizuālo darbu producēšanas, izplatīšanas un popularizēšanas ekonomiskā, finanšu un komerciālā pārvaldība, lai Eiropas stratēģijas varētu noteikt jau izstrādes fāzē;

pēc iespējas laicīga digitālo tehnoloģiju ieviešana Eiropas audiovizuālo programmu producēšanā, pēcproducēšanā, izplatīšanā, tirgdarbībā un arhivēšanā.

Būtu arī jāveic pasākumi, lai nodrošinātu profesionāļu un instruktoru dalību no citām valstīm, ne tikai tām, kurās notiek saskaņā ar 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu atbalstītās apmācības.

Izcelt Eiropas aspektu audiovizuālajās apmācībās ar šādām darbībām:

atbalstot Eiropas apmācību profesionāļu kontaktu dibināšanu un mobilitāti, jo īpaši ar:

—	Eiropas kino skolām;

—	mācību iestādēm;

—	partneriem profesionālajā jomā;

b)	pedagogu izglītošana;

c)	atbalsts kino skolām;

d)	pieņemot tādu struktūru koordinācijas un popularizēšanas pasākumus, kuras saņem atbalstu saistībā ar 1. punktā izklāstītajām darbībām.

3.	Ar īpašām stipendijām dot iespēju profesionāļiem no dalībvalstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai pēc 2004. gada 30. aprīļa, piedalīties šā panta 1. punktā paredzētajās apmācībās.

Šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētos pasākumus īsteno saskaņā ar pielikumu.

4. pants

Izstrāde

a)	atbalstīt Eiropas un starptautiskam tirgum domātu, neatkarīgu producentu sabiedrību iesniegtu producēšanas projektu izstrādi;
b)	atbalstīt finanšu plānu izstrādi Eiropas producentu sabiedrībām un projektiem, jo īpaši kopražojumu finansēšanu.

2. Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka profesionālo iemaņu uzlabošanas jomā atbalstītās darbības un šā panta 1. punktā paredzētās darbības papildina viena otru.

3. Šā panta 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus īsteno saskaņā ar pielikumu.

III NODAĻA

ĪPAŠI MĒRĶI FĀZEI PĒC AUDIOVIZUĀLO DARBU PRODUCĒŠANAS

5. pants

Izplatīšana un apraide

a)	stiprināt Eiropas izplatīšanas jomu, mudinot izplatītājus investēt kopražojumos, citu Eiropas valstu filmu iegādē un popularizēšanā, un veidot saskaņotas tirgdarbības stratēģijas;

b)	uzlabot citu Eiropas valstu filmu apriti Eiropas un starptautiskajos tirgos, veicinot pasākumus saistībā ar eksportu, izplatīšanu visos formātos un izrādīšanu kinoteātros;

c)	sekmēt neatkarīgu producentu sabiedrību producētu Eiropas audiovizuālo darbu apraidi pāri valstu robežām, veicinot sadarbību starp raidorganizācijām, no vienas puses, un neatkarīgiem producentiem un izplatītājiem, no otras puses;

d)	sekmēt Eiropas audiovizuālo darbu digitalizāciju un konkurētspējīga tirgus veidošanos;

e)	mudināt kinoteātrus izmantot digitālas izplatīšanas piedāvātās iespējas.

Šā panta a) līdz e) apakšpunktā paredzētos pasākumus īsteno saskaņā ar pielikumu.

6. pants

Popularizēšana

a)	uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu apriti, nodrošinot Eiropas audiovizuālajam sektoram piekļuvi Eiropas un starptautiskiem tirgiem;

b)	atvieglot Eiropas un starptautiskās sabiedrības piekļuvi Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

c)	veicināt kopīgas attiecīgu valstu filmu un audiovizuālo programmu popularizēšanas organizāciju darbības;

d)	veicināt Eiropas kinematogrāfijas un audiovizuālā mantojuma popularizēšanu un tā publisko pieejamību gan Eiropas, gan starptautiskā mērogā.

Šā panta a) līdz d) apakšpunktā paredzētos pasākumus īsteno saskaņā ar pielikumu.

IV NODAĻA

EKSPERIMENTĀLIE PROJEKTI

7. pants

Eksperimentālie projekti

1. Programma var atbalstīt eksperimentālos projektus, lai nodrošinātu programmas pielāgošanu tirgus attīstības tendencēm, īpašu uzsvaru liekot uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijas iesaistīšanu un izmantošanu.

2. Šā panta 1. punkta īstenošanai Komisiju konsultē tehnisku konsultantu grupas, kuras veido pēc Komisijas priekšlikuma izvirzīti dalībvalstu eksperti.

V NODAĻA

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI UN FINANŠU NOTEIKUMI

8. pants

Noteikumi attiecībā uz trešām valstīm

a)	EBTA valstis, kas saskaņā ar EEZ līgumu ir EEZ dalībvalstis;
b)	valstis, kas pievienojas, kuras izmanto pirmspievienošanās stratēģiju Eiropas Savienībai – saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem nosacījumiem un pasākumiem, lai šīs valstis varētu piedalīties Kopienas programmās, kā attiecīgi paredzēts pamatnolīgumā un Asociācijas padomju lēmumos;
c)	Rietumbalkānu valstis – saskaņā ar nolīgumiem, ko noslēgs ar šīm valstīm pēc pamatnolīgumu noslēgšanas, kas reglamentēs to līdzdalību Kopienas programmās.

2. Programmā var piedalīties arī tās valstis, kas ir Eiropas Padomes Konvencijas par pārrobežu televīziju puses, kas nav minētas 1. punktā, pieņemot, ka ir piešķirtas papildu apropriācijas saskaņā ar nosacījumiem, par ko jāvienojas attiecīgajām pusēm.

3. Programmā iesaistot Eiropas trešās valstis, kas minētas 1. un 2. punktā, var iepriekš pārbaudīt šo valstu tiesību aktu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, tostarp 6. panta 5. punktam Padomes Direktīvā 89/552/EEK (1989. gada 3. oktobris) par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (7). Šo noteikumu nepiemēro šā lēmuma 3. pantā minētajām darbībām.

4. Programmā var piedalīties arī citas trešās valstis, kas noslēgušas asociācijas vai sadarbības nolīgumus ar Eiropas Savienību, kuros ietverti noteikumi par audiovizuālo nozari, un pamatojoties uz papildu apropriācijām un īpašiem pasākumiem, par ko jāvienojas. Tās 1. punktā minētās Rietumbalkānu valstis, kas nevēlas pilnībā piedalīties programmā, var izmantot programmu saskaņā ar šajā punktā paredzētajiem nosacījumiem.

9. pants

Finanšu noteikumi

1. Programmas atbalsta saņēmēji var būt juridiskas un fiziskas personas.

Neskarot nolīgumus vai konvencijas, kuros Kopiena ir līgumslēdzēja puse, uzņēmumi, kas izmanto programmu – tieši vai to kontrolpakete – pieder dalībvalstīm un/vai to valstspiederīgajiem, un tie nepāriet cita īpašumā.

2. Atkarībā no tā, kas ir saņēmēji un kāda ir to darbības specifika, Komisija var pieņemt lēmumu par to, vai tos var atbrīvot no profesionālu prasmju un kvalifikāciju pārbaudes, kas vajadzīgas, lai sekmīgi pabeigtu darbības vai darba programmu. Komisija var ņemt vērā arī atbalstītās darbības specifiku, attiecīgās audiovizuālās nozares mērķa grupas īpašo profilu un programmas mērķus.

3. Atkarībā no darbības specifikas finansiālo atbalstu var piešķirt dotāciju vai stipendiju vai jebkura cita ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) atļauta instrumenta veidā. Par programmas darbībām vai projektiem Komisija var piešķirt godalgas. Atkarībā no darbības specifikas var atļaut vienības izmaksu apmēru izmantošanu vai vienoti fiksētas likmes finansējumu ieguldījumiem, kas nepārsniedz Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (9), ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 181. pantā minēto summu.

4. Piešķirot attiecīga lieluma dotācijas, Komisija ievēro proporcionalitātes principu attiecībā uz tādām administratīvajām un finanšu prasībām kā pieļaujamības kritēriji un finanšu iespējas.

5. Programmas sniegtais finanšu atbalsts nevar pārsniegt 50 % no atbalstītās darbības kopējām izmaksām. Tomēr pielikumā īpaši paredzētajos gadījumos finanšu atbalsts var sasniegt 75 %. Turklāt šādu atbalstu sniedz, nodrošinot, ka piešķiršanas procedūras ir pārskatāmas un objektīvas.

6. Ņemot vērā atbalstāmo darbību specifiku un saskaņā ar 112. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, Komisija var pieņemt lēmumu piešķirt atbalstu izmaksām, kas ir tieši saistītas ar atbalstītās darbības īstenošanu, arī gadījumos, ja saņēmējs izmaksas daļēji sedzis jau pirms atlases procedūras.

7. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 1. punktu un saistībā ar Regulas (EK, Euratom) Regulas Nr. 2342/2002 172. pantu līdzfinansējumu pilnībā vai daļēji var piešķirt natūrā, ja piešķirtais atbalsts nepārsniedz nedz attiecīgi ar grāmatvedības dokumentiem pierādāmās faktiskās izmaksas, nedz izmaksas, kas attiecīgā tirgū uzskatāmas par pieņemamām. Līdzfinansējumā var paredzēt arī telpu piešķiršanu apmācībām vai popularizēšanai.

8. Jebkādas summas, kas atlīdzinātas saskaņā ar MEDIA programmu (1991-2006) un summas, ko izvēlētie projekti nav izmantojuši – atvēl MEDIA 2007 programmas vajadzībām.

10. pants

Šā lēmuma īstenošana

1. Komisija ir atbildīga par šīs programmas īstenošanu saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

a)	visu pielikumā aprakstīto pasākumu vispārējās pamatnostādnes;
b)	uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, projektu izvēles kritēriju un procedūru definēšana;
c)	jautājumi, kas saistīti ar gadskārtējo iekšējo programmas līdzekļu sadalījumu, tostarp sadalījumu starp pasākumiem profesionālo prasmju, izstrādes, izplatīšanas/apraides nodrošināšanas un popularizēšanas jomā;
d)	darbību pārraudzības un novērtēšanas pasākumi;
e)	priekšlikumi par Kopienas līdzekļu piešķiršanu, ja summa uz katru saņēmēju gadā pārsniedz EUR 200 000 apmācībām un popularizēšanai, EUR 200 000 izstrādei un EUR 300 000 izplatīšanai;
f)	lēmuma 7. pantā minēto eksperimentālo projektu izvēle.

3. Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus attiecībā uz visiem citiem jautājumiem paredz saskaņā ar procedūru, kas minēta 11. panta 3. punktā.

11. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

3. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir divi mēneši.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

5. Komiteja pieņem savu reglamentu.

12. pants

MEDIA Desks

1. MEDIA Desks Eiropas tīkls darbojas kā īstenošanas struktūra, kas valsts mērogā izplata informāciju par programmu, jo īpaši pārrobežu projektiem, uzlabojot programmas redzamību un veicinot tās izmantošanu, vienlaikus ievērojot Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu, kā noteikts pielikuma II nodaļas 2.2 punktā.

2. Veicina sadarbību starp MEDIA desks, izmantojot tīklus, jo īpaši tuvumā esošos tīklus, lai atvieglotu apmaiņu un saziņu starp profesionāļiem, sabiedrības informētību par galvenajiem programmas atbalstītajiem notikumiem, kā arī par dotācijām un godalgām.

MEDIA Desks

a)	atbilstīgs darbinieku skaits, kuriem ir attiecīgas profesionālās un valodu prasmes, kas piemērotas darbam vidē, kurā notiek starptautiska sadarbība;

b)	piemērota infrastruktūra, jo īpaši informātikas un sakaru infrastruktūra;

c)	darbojas tādā administratīvā vidē, kas ļauj apmierinoši veikt uzdevumus un novērst interešu konfliktus.

13. pants

Konsekvence un savstarpēja papildināmība

1. Īstenojot programmu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju konsekvenci un savstarpēju papildināmību ar citām attiecīgām Kopienas stratēģijām, programmām un darbībām apmācību un audiovizuālajā nozarē.

2. Komisija arī nodrošina koordināciju starp šo programmu un citām Kopienas programmām izglītības, apmācību, pētniecības un informācijas sabiedrības jomā.

3. Komisija nodrošina šīs programmas efektīvu saikni ar programmām un darbībām, ko apmācību un audiovizuālajā nozarē īsteno Kopiena sadarbībā ar trešām valstīm un attiecīgām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi (Eurimages un Eiropas Audiovizuālā observatorija, turpmāk “Observatorija”).

14. pants

Pārraudzība un novērtēšana

1. Komisija nodrošina, ka darbībām, ko īsteno saskaņā ar šo lēmumu, veic iepriekšēju novērtēšanu, pārraudzību un novērtēšanu pēc to pabeigšanas. Īstenojot programmu, ņem vērā pārraudzības un novērtējuma rezultātus.

Komisija nodrošina regulāru, ārēju un neatkarīgu programmas novērtējumu. Lai efektīvi novērtētu programmu, Komisija var apkopot datus, lai pārraudzītu visas programmas atbalstītās darbības. Novērtējumā būtu jāņem vērā Komitejas veiktie pārraudzības un novērtēšanas pasākumi, kas minēti 10. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

Pārraudzība ietvers 2. punkta a) un c) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanu un īpašas darbības.

2. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

a)	ne vēlāk ka trīs gadus pēc programmas uzsākšanas – starpposma novērtējuma ziņojumu par tās īstenošanas rezultātiem, kā arī kvantitātes un kvalitātes aspektiem;

b)	ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas uzsākšanas – paziņojumu par tās turpināšanu;

c)	noslēdzot programmas īstenošanu, līdz 2015. gada 31. decembrim – sīki aprakstītu paveiktā novērtējuma ziņojumu par programmas īstenojumu un rezultātiem.

Komisija publicē un, izmantojot Media Desks, izplata jebkādu atbilstīgu statistiku un analīzes.

3. Ziņojumos, kas izstrādāti saskaņā ar šā panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, norāda programmas papildu vērtību.

15. pants

Pārejas noteikumi

Pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2000/821/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 163/2001/EK (11), darbības, kas uzsāktas pirms 2006. gada 31. decembra, turpina līdz to izbeigšanai saskaņā ar šajos lēmumos minētajiem noteikumiem.

Komiteju, kas paredzēta ar Lēmuma 2000/821/EK 8. pantu un Lēmuma Nr. 163/2001/EK 6. pantu, aizstāj ar šā lēmuma 11. pantā noteikto komiteju.

VI NODAĻA

INFORMĀCIJA PAR EIROPAS AUDIOVIZUĀLO NOZARI UN LĪDZDALĪBU EIROPAS AUDIOVIZUĀLAJĀ OBSERVATORIJĀ

16. pants

Informācija par Eiropas audiovizuālo nozari

Eiropas Savienība palīdz izplatīt informāciju par Eiropas audiovizuālo nozari un vairot šīs informācijas pārskatāmību.

17. pants

Līdzdalība Eiropas Audiovizuālajā observatorijā

Lai īstenotu 16. pantu, Eiropas Savienība visu programmas darbības laiku ir Observatorijas dalībniece.

Attiecībās ar Observatoriju Eiropas Savienību pārstāv Komisija.

18. pants

Programmas mērķu sasniegšana

izmantojot uzlabotu dažādās valstīs ievākto datu salīdzināšanu, veicina tirgus pārskatāmību un nodrošina apsaimniekotājiem finanšu un juridiskās informācijas un statistikas pieejamību, jo īpaši par dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa, tādējādi palielinot Eiropas audiovizuālās nozares attīstības spēju un konkurētspēju;

b)	dodot iespēju programmu pārraudzīt efektīvāk un vienkāršot tās izvērtēšanu.

19. pants

Pārraudzība un novērtējums

Eiropas Savienības dalību Observatorijā pārrauga un novērtē, veicot 14. pantā paredzēto programmas pārraudzību un novērtēšanu.

VII NODAĻA

STĀŠANĀS SPĒKĀ

20. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Strasbūrā, 2006. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

P. LEHTOMÄKI

(1) OV C 255, 14.10.2005., 39. lpp.

(2) OV C 164, 5.7.2005., 76. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 24. jūlija Kopējā nostāja (OV C 251 E, 17.10.2006., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) Programmas, kas attiecīgi izveidotas ar:

—	Padomes Lēmumu 90/685/EEK (1990. gada 21. decembris) par rīcības programmas īstenošanu, lai veicinātu Eiropas audiovizuālās nozares attīstību (MEDIA) (1991.–1995. gads) (OV L 380, 31.12.1990., 37. lpp.) (MEDIA I),

—

Padomes Lēmumu Nr. 95/563/EK (1995. gada 10. jūlijs) par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes un izplatīšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA II-Izstrāde un izplatīšana (1996.–2000. gads) (OV L 321, 30.12.1995., 25. lpp.) un Padomes Lēmumu 95/564/EK (1995. gada 22. decembris) par to, kā īstenot Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem domāto mācību programmu (MEDIA II-Training) (2001. – 2005. gads) (OV L 321, 30.12.1995., 33. lpp.) (MEDIA II),

—

Padomes Lēmumu 2000/821/EK (2000. gada 20. decembris) par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA Plus-Izstrāde, izplatīšana un popularizēšana) (2001.–2005. gads) (OV L 336, 30.12.2000., 82. lpp.) Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.) (MEDIA Plus) un

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 163/2001/EK (2001. gada 19. janvāris) par to, kā īstenot Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem domāto mācību programmu (MEDIA-Training) (2001.–2005. gads) (OV L 26, 27.1.2001., 1. lpp.) Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (MEDIA-Training).

(5) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(6) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(7) OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.

(8) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(9) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(10) OV L 13, 17.1.2001., 82. lpp.

(11) OV L 26, 27.1.2001., 1. lpp.

PIELIKUMS

I NODAĻA

DARBĪBAS MĒRĶI UN ĪSTENOJAMĀS DARBĪBAS

1. Prasmju apgūšana un uzlabošana audiovizuālajā nozarē.

1.1. Vairot Eiropas audiovizuālās nozares profesionāļu prasmes izstrādes, producēšanas, izplatīšanas/apraides nodrošināšanas un popularizēšanas jomā, lai celtu Eiropas audiovizuālo darbu kvalitāti un uzlabotu potenciālu.

1.1.1. Scenāriju rakstīšanas paņēmieni:

Darbības mērķis

—	Dot iespēju pieredzējušiem scenāristiem uzlabot spējas un attīstīt jaunus paņēmienus, izmantojot parastas un interaktīvas rakstīšanas metodes.

Īstenojamās darbības

—	Atbalstīt tādu apmācību moduļu izstrādi, īstenošanu un atjaunināšanu, ar ko noteikt mērķauditoriju, rediģēt un izstrādāt scenārijus starptautiskai auditorijai un uzlabot scenāristu, scenāriju redaktoru, režisoru, producentu, izplatītāju u.c. attiecības.

—	Atbalstīt neklātienes mācības, veicināt kadru apmaiņu un partnerattiecības, asociējot valstis un reģionus, kuros ir mazas audiovizuālās producēšanas jaudas un/vai ierobežots valodu lietojums, vai ierobežota teritorija.

1.1.2. Audiovizuālo darbu producēšanas, izplatīšanas un popularizēšanas ekonomiskā, finanšu un komerciālā pārvaldība.

Darbības mērķis

—	Attīstīt profesionāļu spējas apgūt un integrēt Eiropas aspektu audiovizuālo programmu izstrādes, producēšanas, tirgdarbības, izplatīšanas/apraides nodrošināšanas un popularizēšanas jomā.

Īstenojamās darbības

—	Atbalstīt vadības apmācību moduļu izstrādi, īstenošanu un atjaunināšanu, ņemot vērā Eiropas aspektu.

—	Atbalstīt neklātienes mācības, veicināt kadru apmaiņu un partnerattiecības, asociējot valstis un reģionus, kuros ir mazas audiovizuālās producēšanas jaudas un/vai ierobežots valodu lietojums, vai ierobežota teritorija.

1.1.3. Digitālu tehnoloģiju pastiprināts izmantojums Eiropas audiovizuālo programmu producēšanā, pēcproducēšanā, izplatīšanā, tirgdarbībā un arhivēšanā.

Darbības mērķis

—	Attīstīt profesionāļu spējas izmantot digitālas tehnoloģijas, jo īpaši producēšanas, pēcproducēšanas, izplatīšanas, tirgdarbības, arhivēšanas un multivides jomā.

Īstenojamās darbības

—	Atbalstīt apmācību moduļu izstrādi, īstenošanu un atjaunināšanu digitālu audiovizuālu tehnoloģiju jomā.

—	Atbalstīt neklātienes mācības, veicināt kadru apmaiņu un partnerattiecības, asociējot valstis un reģionus, kuros ir mazas audiovizuālās producēšanas jaudas un/vai ierobežots valodu lietojums, vai ierobežota teritorija.

1.2. Eiropas aspekta uzlabošana audiovizuālās apmācībās.

1.2.1. Atbalsts Eiropas apmācību profesionāļu, jo īpaši Eiropas kino skolu, mācību iestāžu un aroda partneru savstarpējiem kontaktiem un mobilitātei.

Darbības mērķis

—	Sekmēt apmaiņas un sadarbību starp pastāvošajām mācību iestādēm un/vai darbībām.

Īstenojamās darbības

—	Mudināt programmas atbalsta saņēmējus pastiprināti koordinēt to ar apmācībām saistītas darbības, jo īpaši tādas, kas paredz turpināt apmācības, lai veidotu Eiropas tīklu, kas var saņemt Kopienas atbalstu, jo īpaši sadarbībai starp iesaistītajām personām, tostarp televīziju raidorganizācijām.

1.2.2. Pedagogu izglītošana.

Darbības mērķis

—	Nodrošināt kompetentus pedagogus.

Īstenojamās darbības

—	Sekmēt pedagogu izglītošanu, jo īpaši neklātienes mācības.

1.2.3. Atbalsts kino mācību iestādēm.

Darbības mērķis

—	Sekmēt kino studentu mobilitāti Eiropā.

Īstenojamās darbības

—	Veicināt ar apmācību projektiem saistītas mobilitātes stipendijas.

—	Veicināt jaunu talantu un profesionāļu attīstību, izveidojot apbalvojumu jaunajiem talantiem.

1.2.4. Koordinācijas un popularizēšanas pasākumi, ko ievieš 1.2.1. apakšpunktā paredzētās struktūras.

Darbības mērķis

—	Popularizēt programmas atbalstīto projektu koordināciju un popularizēšanu.

Īstenojamās darbības

—	Veicināt mērķtiecīgu darbību pieņemšanu, lai koordinētu un popularizētu programmas atbalstītās apmācības.

1.2.5. Piešķirot stipendijas, nodrošināt to dalībvalstu profesionāļiem, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa, iespēju piedalīties 1.1. apakšpunktā paredzētajās apmācībās.

Darbības mērķis

—	Atvieglināt to dalībvalstu profesionāļu, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa, līdzdalību programmas atbalstītajos projektos.

Īstenojamās darbības

—	Sekmēt dotāciju mehānisma izveidi.

2. Izstrāde.

2.1. Atbalsts Eiropas un starptautiskam tirgum domātu, neatkarīgu producentu sabiedrību, jo īpaši MVU iesniegtu producēšanas projektu izstrādei.

Darbības mērķi

—	Atbalstīt Eiropas audiovizuālos darbus, kas pieder šādiem žanriem: aktiermāksla, animācija, dokumentālā filma, multivides joma.

—	Mudināt uzņēmumus producēt kvalitatīvus darbus ar starptautisku potenciālu.

—	Mudināt uzņēmumus jau izstrādes fāzē izmantot digitālas producēšanas un izplatīšanas tehnoloģijas.

—	Mudināt uzņēmumus jau izstrādes fāzē radīt stratēģijas starptautiskām demonstrācijām, tirdzniecības veicināšanai un izplatīšanai.

—	Nodrošināt MVU piekļuvi izstrādes atbalstam un pielāgot darbības, lai tās atbilstu to vajadzībām.

—	Uzlabot papildināmību ar MEDIA atbalstītajiem pasākumiem, lai uzlabotu audiovizuālo profesionāļu iemaņas.

Īstenojamās darbības

—	Sekmēt audiovizuālo projektu vai projektu katalogu izstrādi.

—	Jau izstrādes fāzē veicināt Eiropas audiovizuālo darbu digitalizāciju.

2.2. Atbalsts Eiropas producentu sabiedrību un projektu, arī kopražojuma projektu finansējuma plānu izstrādei.

Darbības mērķi

—	Sekmēt producēšanas finansējuma plānu izstrādi producentu sabiedrībām, kas darbojas aktiermākslas, animācijas, dokumentālo filmu un multivides jomā.

—	Sagatavošanās darbības “Izaugsme un audiovizuālā māksla: i2i Audiovisual” turpmāki pasākumi, veicināt finansiālu partneru meklēšanu Eiropā, nodrošinot sabiedrisku un individuālu investoru sinerģiju un paredzot izplatīšanas stratēģijas jau izstrādes fāzē.

Īstenojamās darbības

—	Palīdzēt segt netiešās izmaksas MVU iesniegtu privāti producējamu un kopražojuma projektu finansējumā (piemēram, finanšu izdevumus, apdrošināšanas maksājumus un darbu pabeigšanas garantijas).

—	Atbalstīt MVU, jo īpaši neatkarīgu producentu sabiedrību piekļuvi sabiedrībām, kas sniedz finanšu pakalpojumus un darbojas, izstrādājot investīciju plānus, lai izstrādātu un kopražotu tādus audiovizuālos darbus, kam ir starptautiskas izplatīšanas potenciāls.

—	Mudināt finanšu starpniekus atbalstīt tādu audiovizuālo darbu izstrādi un kopražošanu, kam ir starptautiskas izplatīšanas potenciāls.

—	Atbalstīt valsts aģentūru sadarbību audiovizuālajā jomā.

3. Izplatīšana un apraide.

Darbības horizontālais mērķis

—	Stiprināt kultūru un valodu daudzveidību izplatāmajos Eiropas audiovizuālajos darbos.

Īstenojamā darbība

—	Izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jo īpaši digitālus kanālus, atbalstīt Eiropas audiovizuālo darbu dublēšanu un subtitrēšanu, lai producentu, izplatītāju un raidorganizāciju interesēs nodrošinātu to izplatīšanu un apraidi.

3.1. Stiprināt izplatīšanu Eiropā, mudinot izplatītājus investēt kopražošanā, citu Eiropas valstu filmu demonstrācijas tiesību iegādē un popularizēšanā, un tirgdarbības koordinētas stratēģijas izveidē.

Darbības mērķis Nr. 1

—	Mudināt kinoizplatītājus investēt kopražojumos, citu Eiropas valstu filmu izmantošanas tiesību iegādē, un šādu filmu popularizēšanā.

Īstenojamās darbības

—	Izveidot automātisku atbalsta sistēmu izplatītājiem Eiropā, proporcionāli pārdoto vietu skaitam uz citu Eiropas valstu filmām tajās dalībvalstīs, kas piedalās programmā, līdz fiksētai summai par filmu, ko katrai valstij nosaka atsevišķi.

—

Saņemto atbalstu izplatītāji var izmantot tikai investīcijām:

—	filmu kopražojumos ar citām Eiropas valstīm;

—	citu Eiropas valstu filmu demonstrācijas tiesību iegādei;

—	citu Eiropas valstu filmu apstrādei (kopēšanai, dublēšanai un subtitrēšanai), popularizēšanai un reklāmai.

Darbības mērķis Nr. 2

—	Veicināt izplatītāju sadarbību Eiropā, sekmējot vienotas stratēģijas izveidi Eiropas tirgum.

Īstenojamā darbība

—	Izveidot selektīvu atbalsta sistēmu Eiropas izplatītāju grupējumiem citu Eiropas valstu filmu izplatīšanai, un piešķirt tiem tiešu palīdzību, ja tie darbojas pastāvīgi.

Darbības mērķis Nr. 3

—	Sekmēt izplatītāju, producentu un tirdzniecības aģentu sadarbību, jau izstrādes fāzē paredzot stratēģiju starptautisku Eiropas filmu tirgdarbībai.

Īstenojamā darbība

—	Izveidot atbalsta sistēmu Eiropas kinematogrāfijas darbu popularizēšanas komplektu radīšanai (paredzot tajos ietvert subtitrētus eksemplārus, starptautisku ieskaņojumu – mūziku, efektus – un reklāmas materiālus).

Darbības mērķis Nr. 4

—	Sekmēt MVU piekļuvi finansējumam citu Eiropas valstu darbu starptautiskai izplatīšanai un tirdzniecībai.

Īstenojamā darbība

—

Palīdzēt netiešo izmaksu (piemēram, finanšu izdevumu un apdrošināšanas) segšanā, kuras ir saistītas ar izplatīšanas un/vai starptautiskām tirdzniecības darbībām, piemēram: iegādāties citu Eiropas valstu filmu katalogus, meklēt šīm filmām jaunus tirgus un izveidot pastāvīgu Eiropas izplatītāju grupējumu.

3.2. Uzlabot citu Eiropas valstu filmu apriti Eiropas un starptautiskos tirgos, izmantojot stimulus to eksportam un izplatīšanai jebkuros medijos un kinoteātros.

Darbības mērķis Nr. 1

—	Sekmēt kinoizplatītāju investīcijas citu Eiropas valstu filmu publicēšanā un popularizēšanā.

Īstenojamās darbības

—	Izveidot selektīvu atbalsta sistēmu kinoizplatītājiem, sekmējot citu Eiropas valstu filmu popularizēšanu un tirdzniecību. Filmu izvēles kritērijos var ietilpt noteikumi, kas paredz nošķirt projektus atkarībā no to izcelsmes un tiem atvēlētā budžeta.

—	Piešķirt īpašu atbalstu filmām, kas rada ieinteresētību no Eiropas kultūru un valodu dažādības viedokļa.

—	Piešķirt atbalstu citās Eiropas valstīs radītu konkrēta laikposma darbu katalogu izdošanai.

Darbības mērķis Nr. 2

—	Eiropas tirgū sekmēt citu Eiropas valstu filmu izrādīšanu, jo īpaši atbalstot koordināciju kinoteātru tīklā.

Īstenojamās darbības

—

Veicināt to, lai kinoteātru īpašnieki un apsaimniekotāji kā nozīmīgu repertuāra daļu kinoteātros noteiktu obligātu laikposmu rādītu citu Eiropas valstu filmu pirmizrādes. Katram kinoteātrim piešķirto dotāciju apjomu noteiks saskaņā ar tā programmu, un ņemot vērā uz citu Eiropas valstu filmām pārdoto biļešu skaitu bāzes periodā.

—	Sekmēt jauniešu auditorijas izglītošanas un informēšanas pasākumus.

—	Atbalstīt tāda Eiropas kino īpašnieku tīklu izveidi un konsolidāciju, kuri izvērš šādas kopīgas darbības.

Darbības mērķis Nr. 3

—	Eiropā sekmēt Eiropas filmu, jo īpaši citu Eiropas valstu filmu pārdošanu starptautiskajā tirgū un to eksportēšanu.

Īstenojamās darbības

—

Izveidot atbalsta sistēmu tām Eiropas sabiedrībām, kas starptautiski izplata kinofilmas (darbojas kā tirdzniecības aģenti), ņemot vērā to darbības rādītājus konkrētā laikposmā. Šāds atbalsts būs jāinvestē, lai iegādātos jaunas citu Eiropas valstu filmas un popularizētu tās Eiropas un starptautiskos tirgos.

3.3. Veicināt tādu Eiropas audiovizuālo darbu starptautisko apraidi, kuri ir producēti neatkarīgās producentu sabiedrībās, sekmējot sadarbību starp raidorganizācijām, no vienas puses, un starp neatkarīgiem producentiem un izplatītājiem, no otras puses.

Darbības mērķis Nr. 1

—	Sekmēt citu Eiropas valstu neatkarīgu producentu sabiedrību radītu audiovizuālo darbu apraidi.

Īstenojamās darbības

—

Sniegt atbalstu neatkarīgiem producentiem, veidojot darbus (aktiermākslas, dokumentālās filmas un animācijas jomā), kuros iesaistītas vismaz trīs raidorganizācijas no vairākām dalībvalstīm. Atbalsta saņēmēju izvēles kritērijos var ietilpt noteikumi par projektu veidiem un iedalījumu budžeta kategorijā. Piešķirt īpašu atbalstu filmām, kas paplašina Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un audiovizuālo mantojumu.

Darbības mērķis Nr. 2

—	Atvieglināt Eiropas neatkarīgu producentu sabiedrību piekļuvi finansējumam.

Īstenojamā darbība

—

Palīdzēt segt netiešās izmaksas (piemēram, finanšu izdevumus, apdrošināšanas maksājumus un darbu pabeigšanas garantijas), kas saistītas ar darbu producēšanu (aktiermākslas, dokumentālās filmas un animācijas jomā), kuros iesaistītas vismaz trīs raidorganizācijas no dažādām dalībvalstīm, pārstāvot dažādas valodu lietojuma zonas.

Darbības mērķis Nr. 3

—	Sekmēt neatkarīgu producentu radītu Eiropas televīzijas programmu starptautisku izplatīšanu. Programmu izplatīšana prasīs neatkarīgo producentu piekrišanu, jo viņiem jāsaņem pienācīga daļa no pārdošanas ieņēmumiem.

Īstenojamā darbība

—

Izveidot atbalsta sistēmu Eiropas sabiedrībām, kas izplata audiovizuālos darbus starptautiskā tirgū (darbojas kā starptautiski izplatītāji), ņemot vērā to darbības rādītājus konkrētā laikposmā. Šādi izveidota finansiāla palīdzība starptautiskiem uzplatītājiem būs jāinvestē, lai iegādātos un popularizētu jaunus Eiropas darbus Eiropas un starptautiskos tirgos.

3.4. Atbalstīt Eiropas audiovizuālo darbu digitalizāciju

Darbības mērķi Nr. 1

—	Uzlabot digitālā formātā veidotu, personīgai lietošanai (DVD) domātu citu Eiropas valstu darbu izplatīšanu, jo īpaši sekmējot izdevēju sadarbību, lai radītu daudzvalodu oriģinālmatricas visas Eiropas vajadzībām.

—	Atbalstīt digitālu tehnoloģiju izmantošanu Eiropas darbu producēšanā (digitālu oriģinālmatricu radīšana, ko var izmantot visi izplatītāji Eiropā).

—	Īpaši mudināt izdevējus investēt pienācīgā citu Eiropas valstu audiovizuālo darbu popularizēšanā un izplatīšanā.

—	Atbalstīt Eiropas darbu daudzvalodību (dublējot, subtitrējot un producējot tos daudzās valodās).

Īstenojamās darbības

—

Izveidot automātisku atbalsta sistēmu Eiropas kinematogrāfijas un audiovizuālo darbu izdevējiem, kas izdod darbus personiskai lietošanai domātos formātos (piemēram, DVD un DVD-Rom), ņemot vērā to tirgus darbības rādītājus noteiktā laikposmā. Šādi izveidota palīdzība izdevējiem būs jāinvestē Eiropas mēroga darbu izplatīšanā un izdošanā digitālā formātā.

—	Atbalstīt satura digitalizāciju izplatīšanas vajadzībām.

Darbības mērķi Nr. 2

—	Atbalstīt citu Eiropas valstu darbu piegādi izplatīšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot progresīvus izplatīšanas pakalpojumus un jaunus medijus (internetu, video pēc pieprasījuma, programmaksu), reizē izstrādājot paņēmienus, lai tiešsaistes režīmā cīnītos pret pirātismu.

—	Atbalstīt Eiropas audiovizuālo programmu industrijas piemērošanos jaunumiem digitālās tehnoloģijas jomā, jo īpaši progresīvo tiešsaistes izplatīšanas pakalpojumu ziņā.

Īstenojamās darbības

—	Atbalstīt Eiropas sabiedrības (tiešsaistes pieejas nodrošinātājus, īpašu interešu kanālus u.c.) – ar pasākumiem, lai darbus pārveidotu digitālā formātā un veidotu popularizēšanas un preses materiālus digitālā formātā – lai radītu Eiropas darbu katalogus digitālā formātā lietošanai jaunajos medijos.

—	Atbalstīt tādu digitālu pakalpojumu radīšanu, kuri piedāvā Eiropas katalogus.

3.5. Mudināt kinoteātrus, kas kā nozīmīgu repertuāra daļu demonstrē citu Eiropas valstu darbus, izmantot digitālā formāta piedāvātās izplatīšanas iespējas.

Darbības mērķis

—	Atbalstīt kinoteātrus, kas investē digitālās iekārtās, kinoteātru īpašniekiem atvieglinot kredītu pieejamību.

Īstenojamā darbība

—	Palīdzēt segt netiešās izmaksas (piemēram, finanšu izdevumus un apdrošināšanu), ko kinoteātru īpašniekiem rada investīcijas digitālā tehnoloģijā.

4. Popularizēšana.

4.1. Uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu apriti, Eiropas audiovizuālai nozarei nodrošinot piekļuvi Eiropas un starptautiskiem profesionālajiem tirgiem.

Darbības mērķis Nr. 1

—	Profesionāļiem uzlabot apstākļus piekļuvei nozares pasākumiem un profesionāliem audiovizuāliem tirgiem Eiropā un ārpus tās.

Īstenojamās darbības

—

Sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu sakarā ar dažādiem pasākumiem, piemēram:

—	galvenie Eiropas un starptautiskie kino tirgi,

—	galvenie Eiropas un starptautiski televīzijas tirgi,

—	tematiski tirgi, īpaši multiplikācijas filmu, dokumentālo filmu, multivides un jaunu tehnoloģiju tirgi.

Darbības mērķis Nr. 2 un īstenojamā darbība

—	Mudināt un atbalstīt profesionāļiem domātu Eiropas darbu katalogu un Eiropas programmu katalogu datubāzes izveidi.

Darbības mērķis Nr. 3

—	Veicināt darbu popularizēšanu jau pirmsproducēšanas vai producēšanas fāzē.

Īstenojamās darbības

—	Atbalstīt forumu organizēšanu Eiropas (vai galvenokārt Eiropas) darbu un programmu izstrādei, finansēšanai, kopražošanai un izplatīšanai.

—	Eiropas kinematogrāfisko un audiovizuālo darbu producēšanas fāzē izstrādāt un izvērst tirgdarbības un pārdošanas veicināšanas kampaņas.

4.2. Uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu pieejamību Eiropas un starptautiskai sabiedrībai.

Darbības mērķi un īstenojamās darbības

—	Atbalstīt un veicināt audiovizuālos festivālus, kuros demonstrēto darbu lielākā daļa ir Eiropas darbi.

—	Par īpaši svarīgiem un atbalstāmiem uzskatīt festivālus, kas palīdz popularizēt darbus no dalībvalstīm vai reģioniem ar mazām audiovizuālu darbu producēšanas jaudām, kā arī jaunu Eiropas režisoru darbus, un sekmēt kultūru un valodu dažādību un starpkultūru dialogu.

—	Sekmēt un atbalstīt vizuālas izglītības ierosmes, ko organizē jauniešiem domātos festivālos, jo īpaši ciešā sadarbībā ar skolām un citām iestādēm.

—	Sekmēt un atbalstīt profesionāļu, jo īpaši kinoteātru īpašnieku, valsts televīzijas vai komerctelevīzijas kanālu, festivālu un kultūras iestāžu ierosmes, lai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju organizētu Eiropas audiovizuālo un kinematogrāfisko darbu popularizēšanu plašā sabiedrībā.

—	Sekmēt un atbalstīt plaši informatīvu pasākumu organizēšanu, piemēram, balvu pasniegšanu un Eiropas Kino dienas.

4.3. Sekmēt kopīgas valsts audiovizuālo programmu un filmu popularizēšanas organizāciju darbības.

Darbības mērķis

—	Sekmēt kontaktu dibināšanu un kopīgu Eiropas pasākumu un projektu koordināciju.

Īstenojamās darbības

—	Atbalstīt Eiropas popularizēšanas platformu izveidi.

—	Atbalstīt Eiropas grupējumus un jumta organizācijas attiecīgas valsts un/vai reģiona popularizēšanai Eiropas vai pasaules tirgos.

—	Atbalstīt festivālu tīkla izveidi, jo īpaši programmu un zināšanu apmaiņai.

—	Atbalstīt projektu grupējumus ar identiem, līdzīgiem un/vai savstarpēji papildināmiem mērķiem.

—	Atbalstīt datu bāžu un katalogu tīklu izveidi.

4.4. Veicināt Eiropas kinematogrāfiskā un audiovizuālā mantojuma un tā pieejamības popularizēšanu.

Darbības mērķis un īstenojamā darbība

—	Sekmēt un atbalstīt pasākumu, jo īpaši jauniešiem domātu pasākumu organizēšanu, lai popularizētu Eiropas kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu.

5. Eksperimentālie projekti

Darbības mērķis

—	Nodrošināt programmas piemērošanu tirgus attīstības tendencēm, galvenokārt saistībā ar informācijas un saziņas tehnoloģiju ieviešanu.

Īstenojamās darbības

—	Atbalstīt eksperimentālus projektus jomās, ko uzskata par tādām, ko visdrīzāk ietekmēs jauno informācijas un saziņas tehnoloģiju ieviešana un izmantojums.

—	Plaši izplatīt eksperimentālu projektu rezultātus, organizējot konferences vai tiešsaistes un nesaistes pasākumus, lai veicinātu labākās prakses izplatību.

II NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

1. Kopienas atbalsts.

1.1. Kopienas atbalsta daļa, sedzot darbību izmaksas

MEDIA sniegtais finanšu atbalsts nevar pārsniegt 50 % no atbalstīto darbību izmaksām, izņemot turpmāk norādītos gadījumus.

MEDIA

a)	apmācībām, kas notiek valstīs vai reģionos, kuros ir mazas audiovizuālās producēšanas jaudas un/vai ierobežots valodu lietojums, vai ierobežota teritorija;

b)	projektiem, kas iesniegti kā atbilstīgi izstrādes, izplatīšanas/apraides nodrošināšanas un popularizēšanas tematikai, izceļot Eiropas valodu un kultūru dažādības vērtību;

c)	darbībām, kas aprakstītas šā pielikuma I nodaļas 3. punktā (izplatīšana un apraides nodrošināšana), kuras atzītas par atbilstīgām 11. panta 2. punktā izklāstītajai procedūrai.

MEDIA sniegtais finanšu atbalsts var sasniegt 75 % no atbalstīto darbību izmaksām gadījumos, ja apmācības notiek dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa. Īpašu uzmanību šim noteikumam pievērsīs programmas starpposma novērtējumā.

1.2. Kopienas sniegtā atbalsta noteikumi.

Komisija nodrošina to, lai programma būtu pieejama un tās īstenošana notiktu pārskatāmā veidā.

Kopienas atbalstu piešķir dotāciju vai stipendiju veidā.

Apmācību nozarē pietiekami liela piešķirto līdzekļu summa ik gadu cik vien tas iespējams jāatvēl jaunām darbībām.

1.3. Projektu atlase.

—	šim lēmumam un tā pielikumam;

—	Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Regulai (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

1.4. Resursu sadalījums.

Atvēlētos finanšu līdzekļus sadalīs saskaņā ar šādām pamatnostādnēm:

Prasmju iegūšana un papildināšana	aptuveni 7 %
Izstrāde	vismaz 20 %
Izplatīšana	vismaz 55 %
Popularizēšana	aptuveni 9 %
Eksperimentālie projekti	aptuveni 4 %
Horizontālie jautājumi	vismaz 5 %

Visi norādītie skaitļi ir aptuveni, un tos var mainīt saskaņā ar procedūru, kas minēta 11. panta 2. punktā.

Lai nodrošinātu 1. pantā minēto programmas mērķu vispārēju efektivitāti un piemērotu īstenošanu, Kopienas darbības būtu jākoncentrē uz to darbību attīstību, ko veic saskaņā ar 7. apsvērumā minētajām iepriekšējām programmām.

Lai Kopienai dotu iespēju reaģēt uz vajadzībām un sektora attīstību, visas darbības pārskatīs, pamatojoties uz gada rādītājiem saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Lai nodrošinātu programmas vispārējos kultūras un ražošanas mērķus, lēmums par ikgadēju finansējuma sadalījumu būtu jāpamato ar programmas darbības līniju rezultativitātes uzraudzību.

2. Saziņa.

2.1. Komisija.

Komisija var organizēt seminārus, simpozijus vai sanāksmes, lai palīdzētu īstenot programmu, un var paredzēt piemērotus informācijas, publikācijas un apraides nodrošināšanas pasākumus, jo īpaši programmas pārraudzībā un izvērtēšanā. Tādas darbības var finansēt ar dotācijām vai izsludinot konkursus, vai arī Komisija tās var organizēt un finansēt tieši.

2.2. MEDIA desks un MEDIA antennae pasākumi.

MEDIA desks MEDIA antennae Euratom

a)	informētu audiovizuālās nozares profesionāļus par iespējām saņemt dažāda tipa atbalstu saskaņā ar Eiropas Savienības politikas jomām;

b)	publiskotu un popularizētu programmu;

c)	veicinātu iespējami plašu profesionāļu iesaisti programmas darbībās;

d)	palīdzētu profesionāļiem iesniegt projektus konkursos;

e)	sekmētu dažādu valstu profesionāļu, iestāžu un tīklu sadarbību;

f)	atbalstītu Komisiju, uzturot dažādu atbalsta struktūru sakarus dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka programmas darbības papildina attiecīgu valstu veiktos atbalsta pasākumus;

g)	darītu ieinteresētām personām pieejamus datus par attiecīgu valstu audiovizuālajiem tirgiem.

3. Informācija par Eiropas audiovizuālo tirgu un piedalīšanos Observatorijā un iespējamā sadarbība ar Eiropas Padomes Eurimages atbalsta fondu.

Programma ir likumīgs pamats izdevumiem, kas vajadzīgi Kopienas audiovizuālās politikas pasākumu pārraudzībai.

Programma paredz Eiropas Savienības turpmāku dalību Observatorijā. Tā atvieglos informācijas pieejamību nozares dalībniekiem, kā arī tās izplatīšanu attiecīgajā nozarē. Tā arī palīdz nodrošināt lielāku producēšanas procesa pārskatāmību. Tāpat programma varētu dot iespēju Eiropas Savienībai izpētīt sadarbības iespējas ar Eurimages atbalsta fondu (izņemot sadarbību finanšu un administratīvos jautājumos), lai veicinātu Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju starptautiskā tirgū.

4. Vadības uzdevumi.

Programmas finansiālais segums var ietvert arī izmaksas, kas attiecas uz sagatavošanu, pārraudzību, kontroli, revīziju un novērtēšanu, kas tieši vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, sanāksmēm, informācijai un publikācijām, izmaksām, kas saistītas ar informācijas centriem, kuri īpaši pievēršas informācijas apmaiņai, līdz ar visām citām izmaksām, ko Komisija var izmantot, sniedzot tehnisku vai administratīvu palīdzību programmas vadībai. Eksperti no tehnisko konsultantu grupām vai citas novērtējuma un atlases procedūras var tikt pienācīgi kompensēti.

Īstenojot programmu Komisija nodrošinās saderību ar 1. pantā izklāstītajiem mērķiem un prioritātēm, un nodrošinās to, ka profesionāļu līdzdalība programmā līdzsvaroti atspoguļos Eiropas kultūru daudzveidību.

5. Pārbaudes un revīzijas.

Projektiem, ko izraudzīs saskaņā ar 9. pantā aprakstīto procedūru, izveido izlases revīzijas sistēmu.

Dotāciju saņēmēji uzglabā Komisijas vajadzībām visus dokumentāros pierādījumus par izdevumiem piecus gadus kopš pēdējā maksājuma. Vajadzības gadījumā dotāciju saņēmēji nodrošina, ka visi dokumentārie pierādījumi, ko saglabājuši viņu partneri vai biedri, ir darīti pieejami Komisijai.

Komisijai ir tiesības veikt revīziju par dotāciju izmantojumu tieši, izmantojot savu personālu vai izmantojot citu kvalificētu pieaicinātu aģentūru. Revīzijas var veikt visu līguma laiku un vēl piecus gadus pēc dotācijas izmaksas datuma. Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, Komisija var pieņemt lēmumu par līdzekļu atmaksu.

Lai revīzijas noritētu sekmīgi, Komisijas personālam, kā arī Komisijas pilnvarotām pieaicinātām personām nodrošina attiecīgu pieeju, jo īpaši saņēmēja birojiem un visai citai vajadzīgai informācijai, arī elektroniskā formā.

Revīzijas tiesai un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam ir tādas pašas tiesības, jo īpaši piekļuves tiesības, kā Komisijai.

Turklāt, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses no krāpšanas un citiem pārkāpumiem, Komisija īsteno šīs programmas kontroles un revīzijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (1). Vajadzības gadījumā izmeklēšanu veic Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (2).

(1) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(2) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

24.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/30

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1719/2006/EK

(2006. gada 15. novembris),

ar ko izveido programmu “Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 149. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, turpmāk – “Līgums”, izveido Savienības pilsonību, un Līgumā noteikts, ka Kopienas darbības izglītības, profesionālās apmācības un jaunatnes jomā pirmām kārtām jāvirza, lai veicinātu jauniešu apmaiņas un darbaudzinātāju apmaiņas, kā arī kvalitatīvu izglītību.

(2)	Līgums par Eiropas Savienību ir balstīts uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību principiem, sieviešu un vīriešu līdztiesību un nediskrimināciju. Jauniešu aktīva pilsoniskuma veicināšanai vajadzētu būt ieguldījumam šo vērtību attīstībā.

(3)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 13. aprīļa Lēmumu Nr. 1031/2000/EK (4) izveidoja Kopienas rīcības programmu “Jaunatne”. Pamatojoties uz iegūto pieredzi šīs programmas izveidē, ir lietderīgi turpināt un stiprināt sadarbību un Kopienas darbību šajā jomā.

(4)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 790/2004/EK (5) izveidoja Kopienas programmu, lai atbalstītu Eiropas mēroga organizācijas jaunatnes lietu jomā.

(5)

Eiropadomes Lisabonas ārkārtas sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā noteica stratēģisku ES mērķi, tostarp lai izveidotu aktīvu nodarbinātības politiku, pievēršot vairāk uzmanības mūžizglītībai, ko papildina ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kas noteikta Eiropadomes Gēteborgas sanāksmē 2001. gada 15. un 16. jūnijā.

(6)	Lākenas Deklarācijā, kas pievienota 2001. gada 14. un 15. decembra Eiropadomes prezidentvalsts secinājumiem, apstiprināts, ka viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jāatrisina ES, ir atrast veidu, kā tuvināt iedzīvotājus, galvenokārt jauniešus, Eiropas iecerēm un Eiropas iestādēm.

(7)

Komisija 2001. gada 21. novembrī pieņēma Balto grāmatu “Jauns impulss Eiropas jaunatnei”, ar ko piedāvā sadarbības sistēmu jaunatnes sfērā, koncentrējoties uz līdzdalību, informēšanu, brīvprātīgām darbībām un uz labāku jaunu cilvēku izpratni. Eiropas Parlaments pieņēma šos priekšlikumus ar 2002. gada 14. maija Rezolūciju (6).

(8)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2002. gada 27. jūnija Rezolūcijā (7) jo īpaši noteikta atvērtās koordinācijas metode, kas attiecas uz līdzdalību, informēšanu, jauniešu brīvprātīgām darbībām un uz labāku jauniešu izpratni. Tas būtu jāņem vērā, īstenojot programmu “JAUNATNE DARBĪBĀ”, (turpmāk – “programma”).

(9)

Padome 2003. gada 6. maija secinājumos (8) uzsver, ka ir nepieciešams uzturēt un attīstīt pastāvošos Kopienas instrumentus, kas ir īpaši izstrādāti jauniešiem, jo tie ir būtiski dalībvalstu sadarbības attīstībai jaunatnes jomā, turklāt šo instrumentu mērķi un prioritātes būtu jāsaskaņo ar Eiropas sadarbības sistēmu jaunatnes jomā.

(10)

Pavasara Eiropadome 2005. gada 22. un 23. martā pieņēma Eiropas Jaunatnes paktu kā vienu no instrumentiem, kas palīdzētu sasniegt Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības mērķus. Paktā uzmanība pievērsta trīs jomām: nodarbinātībai, integrācijai un sociālā stāvokļa uzlabošanai; izglītībai, apmācībām un mobilitātei; darba dzīves un ģimenes dzīves apvienošanai.

(11)	Kopienas darbība ietver augstas kvalitātes izglītības un apmācības sekmēšanu, un saskaņā ar Līguma 3. panta 2. punktu tai ir jābūt vērstai uz nevienlīdzības novēršanu sieviešu un vīriešu starpā un jāveicina to līdztiesība.

(12)	Būtu jāņem vērā invalīdu īpašās vajadzības.

(13)

Pastāv nepieciešamība veicināt aktīvu pilsoniskumu un, īstenojot rīcības virzienus, pastiprināt cīņu pret izstumtību un diskrimināciju visos tās veidos, tostarp dzimuma, rases un etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā noteikts Līguma 13. panta 1. punktā.

(14)	Eiropas Savienības kandidātvalstis un EBTA dalībvalstis, kas pievienojušās EEZ līgumam, ir atzītas kā iespējamās dalībnieces Kopienas programmās saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm.

(15)

Eiropadomes Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā pieņēma “Saloniku darba kārtību Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kurā noteikts, ka Kopienas programmām vajadzētu būt pieejamām valstīm, kas piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, kas jāparaksta starp Kopienu un šīm valstīm.

(16)	Būtu jāveic pasākumi, lai ļautu programmā piedalīties Šveicei.

(17)	Barselonas Deklarācijā, kas pieņemta Eiropas un Vidusjūras baseina valstu konferencē 1995. gadā, noteikts, ka jauniešu apmaiņai vajadzētu būt līdzeklim, lai sagatavotu nākotnes paaudzes ciešākai sadarbībai starp Eiropas un Vidusjūras partneriem, ievērojot cilvēktiesību un pamatbrīvību principus.

(18)

Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Paplašināta Eiropa – kaimiņattiecības: jaunu attiecību izstrāde ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem”, Padome 2003. gada 16. jūnija Secinājumos kā galvenās pamatdarbības izvirza intensīvu Eiropas Savienības kultūru sadarbību, savstarpēju izpratni un sadarbību izglītības un apmācību jomā ar kaimiņu valstīm.

(19)

No starpposma novērtēšanas ziņojuma par spēkā esošo programmu “Jaunatne” un no sabiedriskām apspriedēm par Kopienas nākotnes darbībām izglītības, apmācību un jaunatnes jomās izriet, ka pastāv liela un dažos aspektos arvien spēcīgāka nepieciešamība turpināt sadarbību un mobilitāti jaunatnes jomā Eiropas mērogā un ka ir vajadzība pēc vienkāršākas, ērtākas un elastīgākas pieejas, īstenojot šādas darbības.

(20)	Ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, programmas īstenošanu var vienkāršot, izmantojot finansēšanu ar vienreizēju maksājumu, attiecībā vai nu uz atbalstu, ko piešķir programmas dalībniekiem, vai uz Kopienas atbalstu struktūrām, kas programmas pārvaldīšanai izveidotas valsts mērogā.

(21)	Programma būtu regulāri jāpārrauga un jānovērtē, sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm, lai varētu īstenot pielāgojumus, jo īpaši attiecībā uz prioritātēm pasākumu īstenošanā. Šai pārraudzībai un novērtējumam būtu jāietver izmērāmi un atbilstīgi mērķi un rādītāji.

(22)

Formulējot programmas juridisko pamatu, ir jābūt pietiekami elastīgiem, lai būtu iespējams pielāgot darbības, lai tādējādi reaģētu uz vajadzību izmaiņām laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam, kā arī lai izvairītos no iepriekšējo programmu pārmērīgi detalizētiem noteikumiem, tādēļ lēmumā, kā arī svarīgākajos attiecīgajos administratīvos un finanšu noteikumos ar nolūku ir izmantotas vispārīgas darbību definīcijas.

(23)

Ir lietderīgi nodrošināt pareizu programmas darbības slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz tās pārvaldības daudzgadīgo elementu turpināšanos, piemēram, tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. No 2014. gada 1. janvāra tehniskā un administratīvā palīdzība vajadzības gadījumā nodrošinās to pasākumu vadību, kas līdz 2013. gada beigām vēl nebūs pabeigti.

(24)

Ir vajadzīgs paredzēt īpašus noteikumus Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9), un tās īstenošanas pasākumu piemērošanai, kā arī atkāpēm no šiem dokumentiem, kuras ir nepieciešamas saņēmēju īpatnību un darbību būtības dēļ.

(25)	Būtu jāīsteno atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī lai atgūtu zaudētus vai nepareizi izmaksātus vai izmantotus līdzekļus.

(26)

Šis lēmums visam programmas darbības laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā atbilstīgi 37. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (10).

(27)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir jāiesaistās daudzpusējās partnerattiecībās, starpvalstu mobilitātes pasākumos, kā arī informācijas apmaiņā Eiropas mērogā, un to, ka ierosinātās rīcības un pasākumu daudzpusējā un starpvalstu mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(28)	Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(29)	Būtu jāpieņem pagaidu pasākumi to darbību pārraudzīšanai, kas uzsāktas pirms 2006. gada 31. decembra, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 1031/2000/EK un Lēmumu Nr. 790/2004/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveidošana

1. Ar šo lēmumu izveido Kopienas rīcības programmu “JAUNATNE DARBĪBĀ”, turpmāk – “programma”, kuras mērķis ir attīstīt sadarbību jaunatnes jomā Eiropas Savienībā.

2. Programma sākas 2007. gada 1. janvārī un beidzas 2013. gada 31. decembrī.

2. pants

Programmas vispārējie mērķi

a)	veicināt jauniešos aktīvu pilsoniskumu kopumā un jo īpaši apziņu, ka viņi ir Eiropas pilsoņi;
b)	attīstīt jauniešu solidaritāti un veicināt toleranci, jo īpaši, lai stiprinātu ES sociālo kohēziju;
c)	veicināt savstarpēju sapratni starp jauniešiem dažādās valstīs;
d)	dot ieguldījumu, attīstot jauniešu darbību atbalsta sistēmu kvalitāti un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas jaunatnes jomā;
e)	veicināt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā.

2. Programmas vispārējie mērķi papildina mērķus citās Kopienas darbības jomās, jo īpaši mūžizglītības jomā, tostarp profesionālās apmācības, neformālās izglītības un neformālu apmācību jomā, kā arī citās jomās, tādās kā kultūra, sports un nodarbinātība.

3. Programmas vispārējie mērķi palīdz attīstīt ES politiku, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kultūru, daudzkultūru un valodu daudzveidības atzīšanu, lai, ņemot vērā ilgtspējīgu attīstību, veicinātu sociālo kohēziju un cīņu pret jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

3. pants

Konkrētie programmas mērķi

Saistībā ar vispārējo mērķi – veicināt jauniešos aktīvu pilsoniskumu kopumā un jo īpaši apziņu, ka viņi ir Eiropas pilsoņi:

a)	jauniešiem un jauniešu organizācijām dot iespēju piedalīties sabiedrības attīstībā vispār, un jo īpaši – ES sabiedrības attīstībā;

b)	attīstīt jauniešos sajūtu, ka viņi ir piederīgi ES;

c)	veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā Eiropas dzīvē;

d)	veicināt jauniešu mobilitāti Eiropā;

e)	veicināt jauniešu izglītību ar kultūru starpniecību;

f)	ES pamatvērtību veicināšana jauniešu vidū, jo īpaši attiecībā uz cilvēka cieņu, līdztiesību, cilvēktiesību ievērošanu, toleranci un nediskriminēšanu;

g)	atbalstīt ierosmi, uzņēmību un jaunradi;

h)	sekmēt tādu jauniešu dalību programmā, kam ir ierobežotas iespējas, tostarp jauniešu ar īpašām vajadzībām;

i)	nodrošināt to, lai attiecībā uz dalību programmā būtu ievērots sieviešu un vīriešu līdztiesības princips un lai darbības veicinātu dzimumu līdztiesību;

j)	sniegt neformālas apmācības un neformālas izglītības iespējas Eiropas mērogā un piedāvāt novatoriskas iespējas saistībā ar aktīvu pilsoniskumu.

Saistībā ar vispārējo mērķi – attīstīt jauniešu solidaritāti un veicināt toleranci, jo īpaši, lai stiprinātu ES sociālo kohēziju:

a)	dot iespēju jauniešiem apliecināt mērķtiecību, iesaistoties brīvprātīgās darbībās Eiropas un starptautiskā līmenī;

b)	iesaistīt jauniešus solidaritātes veicināšanā starp ES pilsoņiem.

Saistībā ar vispārējo mērķi – veicināt savstarpēju sapratni starp jauniešiem dažādās valstīs:

a)	attīstīt Eiropas jauniešu un kaimiņvalstu jauniešu apmaiņu un starpkultūru dialogu;

b)	palīdzēt šajās valstīs celt jauniešu atbalsta struktūru kvalitāti un stiprināt darbā ar jaunatni iesaistīto personu, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistīto personu lomu;

c)	kopā ar citām valstīm veidot tematiskus sadarbības projektus, iesaistot jauniešus, kā arī darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistītas personas.

Saistībā ar vispārējo mērķi – dot ieguldījumu, attīstot jauniešu darbību atbalsta sistēmu kvalitāti un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas jaunatnes jomā:

a)	palīdzēt veidot attiecīgu organizāciju tīklus;

b)	izvērst darbā ar jaunatni un jauniešu organizācijās iesaistītu personu apmācības un sadarbību;

c)	veicināt novatorismu jauniešiem paredzēto darbību izveidē;

d)	sekmēt jauniešu informētības uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai tā būtu pieejama jauniešiem ar īpašām vajadzībām;

e)	atbalstīt reģionālu un vietēju struktūru ilgtermiņa projektus un iniciatīvas jaunatnes jomā;

f)	atvieglot jauniešu neformālās izglītības un to prasmju atzīšanu, kas iegūtas, piedaloties šajā programmā;

g)	veikt labas prakses apmaiņu.

Saistībā ar vispārējo mērķi – veicināt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā, pienācīgi ņemot vērā vietējos un reģionālos aspektus:

a)	veicināt labas prakses apmaiņu, kā arī pārvaldes un politikas veidotāju sadarbību visos līmeņos;

b)	sekmēt politikas veidotāju un jauniešu strukturētu dialogu;

c)	uzlabot zināšanas par jaunatni un jaunatnes izpratni;

d)	veicināt sadarbību starp dažādām jauniešu brīvprātīgām darbībām valstu un starptautiskā līmenī.

4. pants

Darbības

Jaunatne Eiropai

Šīs darbības mērķis ir:

—	atbalstīt jauniešu apmaiņu, lai palielinātu viņu mobilitāti,

—	atbalstīt jauniešu iniciatīvas un projektus, un darbības saistībā ar līdzdalību demokrātijas procesā, lai attīstītu jauniešu pilsoniskumu un savstarpēju sapratni.

2.	Eiropas Brīvprātīgais dienests Šīs darbības mērķis ir atbalstīt jauniešu dalību dažādu veidu brīvprātīgās darbībās gan ES, gan ārpus tās.

Jaunatne pasaulē

Šīs darbības mērķis ir:

—	atbalstīt projektus ar 5. panta 2. punktā minētajām partnervalstīm, jo īpaši, jauniešu un darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistītu personu apmaiņu,

—	atbalstīt iniciatīvas, kas stiprina savstarpēju sapratni starp jauniešiem, solidaritāti, toleranci, kā arī un sadarbības izvēršanu jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības jomā šajās valstīs.

Jauniešu atbalsta sistēmas

Šīs darbības mērķis ir atbalstīt Eiropas mērogā aktīvas jaunatnes struktūras, jo īpaši – jaunatnes nevalstisko organizāciju darbību, to sadarbības tīklus, atbalstu cilvēkiem, kas izstrādā projektus, nodrošinot kvalitāti, izmantojot apmaiņu, apmācības, kā arī darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistīto personu kontaktus, veicināt novatorismu un kvalitāti, nodrošināt jauniešus ar informāciju, un attīstīt struktūras un darbības, kas ir vajadzīgas, lai sasniegtu programmas mērķus, un veicināt partnerību ar vietējām un reģionālām iestādēm.

Atbalsts Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā

Šīs darbības mērķis ir:

—	organizēt strukturētu dialogu starp daudzveidīgām ieinteresētajām pusēm jaunatnes jomā, jo īpaši starp pašiem jauniešiem, darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistītajām personām un politikas veidotājiem,

—	atbalstīt jauniešu seminārus par sociālajiem, kultūras un politiskajiem jautājumiem, kuros jaunieši ir ieinteresēti,

—	veicināt politikas sadarbības izvēršanu jaunatnes jomā,

—	veicināt tādas sadarbības veidošanu, kas vajadzīga labākai jauniešu izpratnei.

5. pants

Dalība programmā

a)	dalībvalstis;

b)	EBTA valstis, kas ir pievienojušās EEZ līgumam saskaņā ar šī līguma noteikumiem;

c)	kandidātvalstis, kas izmanto pirmspievienošanās stratēģiju saskaņā ar galvenajiem principiem un noteikumiem, un priekšnoteikumiem, kas paredzēti pamatnolīgumos, kuri noslēgti ar šīm valstīm attiecībā uz to dalību Kopienas programmās;

d)	Rietumbalkānu valstis saskaņā ar nolīgumiem, kas jānoslēdz ar šīm valstīm, ievērojot pamatnolīgumus attiecībā uz to dalību Kopienas programmās;

e)	Šveice – pēc tam, kad ar to būs noslēgts divpusējs nolīgums.

2. Pielikuma 2. un 3. punktā minētās darbības paredz sadarbību ar trešām valstīm, kas ir noslēgušas nolīgumus ar Kopienu saistībā ar jaunatnes jomu, turpmāk – “partnervalstis”.

Šīs sadarbības pamatā vajadzības gadījumos ir papildu apropriācijas no partnervalstīm, ko tās dara pieejamas saskaņā ar procedūrām, par ko vienojas ar šīm valstīm.

6. pants

Piekļuve programmai

1. Programma ir paredzēta, lai atbalstītu jauniešu, jauniešu grupu, darbā ar jaunatni, kā arī jauniešu organizācijās iesaistītu personu, bezpeļņas organizāciju un apvienību, kā arī, pamatotos izņēmuma gadījumos, citu jaunatnes jomā iesaistīto partneru bezpeļņas projektus.

2. Neskarot pielikuma noteikumus darbības īstenošanai, programma ir paredzēta jauniešiem vecumā no15 līdz 28 gadiem, lai gan dažas darbības ir pieejamas jauniešiem vecumā no 13 gadiem līdz pat 30 gadiem.

3. Programmas atbalsta saņēmēji ir kādas programmas dalībvalsts vai, atkarībā no darbības būtības, kādas programmas partnervalsts pastāvīgie iedzīvotāji.

4. Visiem jauniešiem bez diskriminācijas ir pieeja programmas darbībām saskaņā ar pielikuma noteikumiem. Komisija un programmas dalībvalstis veic īpašus centienus attiecībā uz jauniešiem, kam ir īpaši grūti piedalīties programmā izglītības, sociālu, fizisku, psiholoģisku, saimniecisku vai kultūras iemeslu dēļ vai tādēļ, ka viņi dzīvo attālās teritorijās.

5. Programmas dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai programmas dalībniekiem būtu pieejama veselības aprūpe saskaņā ar Kopienas tiesībām. Izcelsmes valsts apņemas veikt piemērotos pasākumus, lai Eiropas Brīvprātīgā dienesta dalībnieki varētu saglabāt sociālo aizsardzību. Programmas dalībvalstis arī tiecas pieņemt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar Līgumu, lai likvidētu juridiskus un administratīvus šķēršļus programmas pieejamībai.

7. pants

Starptautiskā sadarbība

Programmā paredz arī sadarbību ar jaunatnes jomā kompetentām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi.

8. pants

Programmas īstenošana

1. Komisija nodrošina, ka darbības, uz ko attiecas šī programma, īsteno saskaņā ar pielikumu.

2. Komisija un programmas dalībvalstis paredz atbilstošus pasākumus, lai attīstītu Eiropas, valstu un, vajadzības gadījumā, reģiona vai vietējas struktūras, lai tādējādi īstenotu programmas mērķus un gūtu pēc iespējas lielāku labumu no programmā paredzētajām darbībām.

3. Komisija un programmas dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai veicinātu neformālās apmācības un neformālās izglītības atzīšanu, piemēram, izmantojot dokumentus vai sertifikātus, ņemot vēra valstu apstākļus, atzīstot saņēmēju gūto pieredzi un apliecinot jauniešu vai darbā ar jaunatni, kā arī jauniešu organizācijās iesaistīto personu tiešu dalību šīs programmas pasākumos. Šo mērķi var pastiprināt, papildinot citas Kopienas darbības, kā tas paredzēts 11. pantā.

4. Komisija, sadarbojoties ar programmas dalībvalstīm, nodrošina adekvātu Kopienas finansiālu interešu aizsardzību, ieviešot efektīvus, samērojamus un preventīvus pasākumus, administratīvās pārbaudes un sodus.

5. Komisija un programmas dalībvalstis nodrošina programmā paredzēto darbību atbilstīgu publicitāti.

veic vajadzīgos pasākumus, dalībvalstu līmenī nodrošinot labu programmas darbību, saskaņā ar valsts praksi iesaistot ieinteresētās personas, kas darbojas dažādos ar jaunatni saistītos aspektos;

izveido/ieceļ valsts aģentūras un pārrauga, kā tās īsteno programmas darbības attiecīgās valsts mērogā, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un saskaņā ar šādiem kritērijiem:

i)	struktūrai, kas izveidota vai iecelta par valsts aģentūru, ir juridiskas personas statuss vai tā ir tādas organizācijas daļa, kurai ir juridiskas personas statuss (un uz to attiecas programmas dalībvalsts tiesību akti). Par attiecīgo valsts aģentūru nevar iecelt kādu ministriju;

ii)	struktūrai ir pietiekams personāls ar pienācīgām iemaņām, lai strādātu starptautiskā sadarbības vidē, piemērota infrastruktūra un administratīvā vide, kas tai ļautu izvairīties no interešu konfliktiem;

iii)	tā ir spējīga piemērot līdzekļu apsaimniekošanas noteikumus un Kopienas mērogā paredzētus līgumu slēgšanas noteikumus;

iv)	tai jābūt pietiekamām finanšu garantijām (vēlams, no kādas valsts iestādes) un tādām vadības spējām, kas atbilst Kopienas līdzekļu summai, kas tai būs jāapsaimnieko;

uzņemas atbildību par to, lai b) apakšpunktā minētās attiecīgu valstu aģentūras pareizi apsaimniekotu tām nodotās apropriācijas, ko piešķir projektiem. Konkrēti tās ir atbildīgas par to, ka attiecīgu valstu aģentūras ievēro pārskatāmības, vienādas attieksmes un neuzkrāšanas principu attiecībā uz citiem Kopienas līdzekļiem, un tām ir pienākums atgūt visus līdzekļus, kas pienākas no programmas atbalsta saņēmējiem;

veic vajadzīgos pasākumus, lai revidētu un pārraudzītu b) apakšpunktā minēto attiecīgo valstu aģentūru finanses, un jo īpaši:

pirms valsts aģentūra sāk darboties, sniedz Komisijai vajadzīgās garantijas attiecībā uz attiecīgās valsts aģentūras pastāvēšanu, atbilstību un funkcionēšanu saskaņā ar pareizas finanšu vadības noteikumiem, piemērotām procedūrām, pārraudzības sistēmām un grāmatvedības sistēmām, kā arī līgumu un dotāciju piešķiršanas procedūrām;

ii)	katra finanšu gada beigās garantē Komisijai attiecīgās valsts aģentūras finanšu sistēmas un procedūru uzticamību, kā arī uzskaites pareizību;

iii)	uzņemas atbildību par visiem neatgūtiem līdzekļiem gadījumā, ja b) apakšpunktā minētās attiecīgās valsts aģentūru pārkāpumu, nolaidības vai krāpniecības dēļ Komisijai jāatgūst līdzekļi no attiecīgās valsts aģentūras.

7. Komisija, ievērojot 10. panta 1. punktā paredzēto procedūru, var izstrādāt pamatnostādnes katrai pielikumā minētai darbībai, lai programmu piemērotu visām Eiropas sadarbības prioritāšu pārmaiņām jaunatnes jomā.

9. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

Īstenošanas pasākumi

a)	programmas īstenošanas pasākumiem, tostarp gada darba plānu;
b)	vispārēju dažādu programmas darbību līdzsvaru;
c)	attiecībā uz finansējumu – kritērijiem (piem., jauniešu skaitu iedzīvotāju kopskaitā, IKP un ģeogrāfisko attālumu starp valstīm), ko piemērot, lai noteiktu, kā dalībvalstu starpā jāsadala līdzekļi darbībām, kas jāpārvalda decentralizēti;
d)	pielikuma 4.2. punktā minētā nolīguma, tostarp Eiropas Jaunatnes foruma gada darba plānu un gada atskaites, uzraudzība;
e)	programmas novērtēšanas pasākumiem;
f)	pasākumus, ko izmantot, apliecinot attiecīgu jauniešu dalību programmā;
g)	lēmuma 8. panta 7. punktā minētos programmas darbību piemērošanas pasākumus.

2. Pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai attiecībā uz visiem pārējiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto procedūru.

11. pants

Papildināmība ar citām Kopienas darbībām

1. Komisija nodrošina savstarpēju papildināmību starp šo programmu un citām Kopienas darbības jomām, jo īpaši tādām jomām kā izglītība, profesionālās apmācības, kultūra, pilsonība, sports, valodas, nodarbinātība, veselība, pētniecība, uzņēmējdarbība, ES ārējā darbība, sociālā iekļaušana, dzimumu līdztiesība un diskriminācijas apkarošana.

2. Ja tas ir saderīgi, programmai var būt kopīgi resursi ar citiem Kopienas instrumentiem, lai īstenotu darbības, kas atbilst gan šīs programmas, gan šo instrumentu mērķiem.

3. Komisija un dalībvalstis izceļ programmas pasākumus, kas veicina mērķu sasniegšanu citās Kopienas darbības jomās, piemēram, izglītības, arodapmācību, kultūras un sporta, valodu, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības un diskriminācijas apkarošanas jomā.

12. pants

Papildināmība ar attiecīgu valstu politikas jomām un instrumentiem

1. Programmas dalībvalstis var iesniegt pieteikumu Komisijai, lai iegūtu tiesības piešķirt Eiropas zīmi valstiskām, reģionālām vai vietējām darbībām, kas līdzīgas 4. pantā noteiktajām darbībām.

2. Programmas dalībvalsts var dot programmas atbalsta saņēmēju rīcībā valsts līdzekļus, ko apsaimnieko saskaņā ar programmas noteikumiem, un šajā nolūkā izmantot programmas decentralizētās struktūras, nodrošinot šīm struktūrām proporcionālus papildu asignējumus.

13. pants

Vispārēji finanšu noteikumi

1. Budžets šīs programmas īstenošanai 1. pantā noteiktajā laikposmā ir EUR 885 000 000.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu shēmas robežās.

14. pants

Finanšu noteikumi programmas atbalsta saņēmējiem

1. Fiziskas un juridiskas personas var saņemt dotācijas saskaņā ar šo programmu.

2. Komisija atkarībā no saņēmēju īpatnībām un darbību būtības var izlemt, vai atbrīvot saņēmējus no to profesionālo iemaņu un kvalifikāciju pārbaudes, kas vajadzīgas ierosināto darbību vai darbības programmu īstenošanai. Komisija, nosakot prasības saistībā ar finansiāla atbalsta apjomu, ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā saņēmēju raksturojumu, to vecumu, darbību veidu un finansiālā atbalsta apjomu.

3. Ņemot vērā darbību būtību, finansiālo atbalstu var piešķirt kā subsīdijas vai stipendijas. Komisija var piešķirt arī prēmijas par darbībām vai programmas sakarā veiktajiem projektiem. Atkarībā no darbības būtības var atļaut vienotas likmes finansējumu un/vai vienības izmaksu mērogu.

4. Ja tās ir dotācijas darbībām, divus mēnešus pēc dotāciju piešķiršanas būtu jāparaksta nolīgumi.

5. Darbības dotācijas saistībā ar šo programmu tādām Eiropas mērogā aktīvām organizācijām, kas noteiktas 162. pantā Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12), atjaunošanas gadījumā netiek automātiski samazinātas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktu.

6. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu Komisija var uzticēt publiskas iestādes uzdevumus, jo īpaši budžeta plāna izpildes uzdevumus, struktūrām, kas noteiktas šā lēmuma 8. panta 2. punktā.

7. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. panta 1. punktu šā panta 6. punktā paredzēto iespēju piemēro arī struktūrām visās programmas dalībvalstīs.

15. pants

Uzraudzība un novērtējums

1. Komisija nodrošina šīs programmas regulāru uzraudzību, salīdzinot sasniegto ar programmas mērķiem. Uzraudzība ietver 3. punktā minētos ziņojumus un konkrētas darbības. Komisijas konsultācijās par šo uzraudzību iesaista jauniešus.

2. Komisija nodrošina regulāru, neatkarīgu, ārēju programmas novērtējumu.

3. Programmas dalībvalstis līdz 2010. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai pārskatu par programmas īstenojumu un līdz 2015. gada 30. jūnijam – pārskatu par programmas efektivitāti.

a)	līdz 2011. gada 31. martam – starpposma novērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un programmas izpildes kvalitātes un kvantitātes aspektiem;
b)	līdz 2011. gada 31. decembrim – paziņojumu par šīs programmas turpināšanu;
c)	līdz 2016. gada 31. martam – ex post izvērtējuma ziņojumu.

16. pants

Pagaidu noteikumi

Darbības, kas sāktas pirms 2006. gada 31. decembra saskaņā ar Lēmumu Nr. 1031/2000/EK un Lēmumu Nr. 790/2004/EK, līdz pabeigšanai īsteno saskaņā ar šiem lēmumiem.

Vajadzības gadījumā budžetā pēc 2013. gada var iekļaut apropriācijas, lai segtu tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai varētu pārvaldīt darbības, kas vēl nav pabeigtas līdz 2013. gada 31. decembrim. Lēmuma Nr. 1031/2000/EK 8. pantā paredzēto komiteju aizstāj ar šā lēmuma 9. pantā paredzēto komiteju.

Kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 18. pantā, programmai var darīt pieejamas apropriācijas, kas atbilst atvēlētajiem ieņēmumiem, kuri radušies no nepareizi izmaksātu summu atmaksas saskaņā ar Lēmumu Nr. 1031/2000/EK un Lēmumu Nr. 790/2004/EK.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Strasbūrā, 2006. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

P. LEHTOMÄKI

(1) OV C 234, 22.9.2005., 46. lpp.

(2) OV C 71, 22.3.2005., 34. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobrī sniegtais Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 24. jūlija Kopējā nostāja (OV C 251 E, 17.10.2006., 20. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(5) OV L 138, 30.4.2004., 24. lpp.

(6) OV C 180 E, 31.7.2003., 145. lpp.

(7) OV C 168, 13.7.2002., 2. lpp.

(8) OV C 115, 15.5.2003., 1. lpp.

(9) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(10) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(11) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(12) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

PIELIKUMS

Darbības, ar ko īsteno programmas vispārējos un konkrētos mērķus, ir paredzētas tādu neliela mēroga projektu atbalstam, ar ko veicina jauniešu aktīvu līdzdalību, vienlaicīgi nodrošinot projektu pārraudzību un efektivitāti Eiropas mērogā.

Lai piedalītos programmā, jauniešiem nav vajadzīga īpaša pieredze vai kvalifikācija, izņemot dažos izņēmuma gadījumos.

Programmu būtu jāīsteno lietotājiem draudzīgā veidā.

Ar programmu būtu jāveicina jauniešu ierosme, uzņēmība un jaunrade, jāsekmē līdzdalība programmā jauniešiem ar ierobežotām iespējām, tostarp jauniešiem invalīdiem, un jānodrošina, lai saistībā ar līdzdalību programmā tiktu ievērots vīriešu un sieviešu līdztiesības princips un lai dzimumu līdztiesība tiktu stiprināta visās programmas darbībās.

Līdzdalība darbībā ir iespējama, ja ir pieejama atbilstoša apdrošināšana, lai nodrošinātu jauniešu aizsardzību programmas darbību īstenošanas laikā.

DARBĪBAS

Darbības var sīkāk sadalīt šādos pasākumos:

1. darbība – Jaunatne Eiropai

Šīs darbības mērķis ir veicināt jauniešos aktīvu pilsoniskumu un savstarpēju saprašanos, īstenojot šādus pasākumus:

1.1. Jaunatnes apmaiņas pasākumi

Jaunatnes apmaiņas pasākumi ļauj kādas valsts jauniešu grupai uzņemt vienu vai vairākas jauniešu grupas no citas valsts, lai piedalītos kopīgas darbību programmas īstenošanā. Šie pasākumi ir piemērojami jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Šīs darbības, kas ir balstītas uz starptautiskām dažādu projekta darbību veicēju savstarpējām partnerattiecībām, veicina jauniešu aktīvu līdzdalību un ļauj viņiem saskarties ar dažādu sociālo un kultūras realitāti un iepazīties ar to, mācīties citam no cita un stiprināt apziņu, ka viņi ir Eiropas pilsoņi. Atbalstu koncentrē uz daudzpusējo grupu mobilitātes darbībām, bet tas neizslēdz šāda veida divpusējas darbības.

Divpusējas grupu apmaiņas ir jo īpaši pamatotas, ja grupas pirmo reizi piedalās Eiropas darbībās vai ja dalībnieki ir mazas, vietēja mēroga grupas, kam nav pieredzes darboties Eiropas mērogā. Jo īpaši tiek atbalstītas apmaiņas jauniešiem ar ierobežotām iespējām, lai veicinātu šo jauniešu dalību programmā.

Ar šo pasākumu arī atbalsta sagatavošanas un turpmākas darbības, lai veicinātu jauniešu aktīvu līdzdalību projektos, jo īpaši tādas darbības, kas palīdz jauniešiem valodu prasmes vai starpkultūru izpratnes veicināšanas ziņā.

1.2. Atbalsts jauniešu ierosmēm

Ar šo pasākumu atbalsta projektus, kuros jaunieši aktīvi un tieši piedalās pašu plānotās darbībās kā galvenie dalībnieki, lai attīstītu viņu ierosmi, uzņēmību un jaunradi. Šī darbība piemērojama jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kaut gan dažas jauniešu iniciatīvas var realizēt, sākot no 15 gadiem, nodrošinot piemērotu uzraudzību.

Ar šo pasākumu atbalsta vietējā, reģiona vai valsts mērogā izstrādātus grupu projektus un līdzīgu projektu savstarpējas sadarbības tīkla veidošanu dažādās valstīs, lai stiprinātu to Eiropas aspektu un veicinātu jauniešu sadarbību un pieredzes apmaiņu.

Īpašu uzmanību pievērš jauniešiem ar ierobežotām iespējām.

1.3. Demokrātiskās līdzdalības projekti

Ar šo pasākumu atbalsta jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē. Ar šiem projektiem un darbībām mudina jauniešus aktīvi piedalīties vietēja, reģiona vai valsts vai starptautiska līmeņa sabiedriskajā dzīvē.

Šis pasākums ir piemērojams jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem.

Šie projekti vai darbības balstās uz starptautiskām partnerattiecībām un ļauj Eiropas mērogā apmainīties ar idejām, pieredzi un labas prakses piemēriem, kas gūti no projektiem un darbībām, kuras īstenotas vietējā vai reģiona mērogā, lai sekmētu jauniešu līdzdalību dažādos līmeņos. Tie var ietvert konsultāciju projektus ar jauniešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un vēlmes un lai izstrādātu jaunas pieejas jauniešu aktīvai līdzdalībai demokrātiskā Eiropā.

2. darbība – Eiropas Brīvprātīgais dienests

Brīvprātīgā dienesta mērķis ir veicināt jauniešu solidaritāti, aktīvu pilsoniskumu un savstarpēju saprašanos, īstenojot šādus pasākumus:

Brīvprātīgais jaunietis piedalās bezpeļņas un nealgotā sabiedrībai noderīgā darbā valstī, kas nav valsts, kurā viņš pastāvīgi uzturas. Eiropas Brīvprātīgais dienests nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt iespējamu vai pastāvošu algotu darbu, ne arī to aizstāt.

Dienests ilgst vismaz divus mēnešus un tas var ilgt līdz divpadsmit mēnešiem. Attiecīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši, lai veicinātu tādu jauniešu līdzdalību, kam ir ierobežotas iespējas, var pieļaut īsāku dienesta laiku, kā arī tādus brīvprātīgo projektus, kas ļauj piedalīties jauniešu grupām.

Ar šo pasākumu atbalsta arī tādus brīvprātīgo projektus, kuri ļauj jauniešu grupām kolektīvi piedalīties vietēja, reģionāla, valsts, Eiropas vai starptautiska līmeņa darbībās vairākās jomās, tostarp, piemēram, kultūras, sporta, civilās aizsardzības, vides un attīstības palīdzības jomās.

Izņēmuma gadījumos atkarībā no realizējamajiem uzdevumiem un situācijās, kurās iesaistās brīvprātīgie, dažu veidu projektos var atlasīt kandidātus ar noteiktām prasmēm.

Lai gan šis pasākums ir paredzēts jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem; dažās darbībās jaunieši var piedalīties no 16 gadu vecuma, ja vien ir nodrošināta piemērota uzraudzība.

Pasākums pilnībā vai daļēji attiecas uz brīvprātīgo izdevumiem, apdrošināšanu, dienasnaudu un transporta izdevumiem, kā arī papildu pabalstu jauniešiem ar ierobežotām iespējām.

Ar šo darbību atbalsta arī brīvprātīgajiem jauniešiem paredzētus apmācību un konsultēšanas pasākumus un dažādo partneru koordinācijas pasākumus, kā arī ierosmes, kuru mērķis ir papildināt pieredzi, ko jaunieši guvuši Eiropas Brīvprātīgajā dienestā.

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka ievēro noteiktus kvalitātes standartus: brīvprātīgajam darbam jāietver neformālās izglītības aspekts, ko atspoguļo pedagoģiskas darbības, lai sagatavotu jauniešus personīgā, starpkultūru un tehniskā ziņā, kā arī jāietver pastāvīgs personīgs atbalsts. Par īpaši svarīgu uzskata dažādu projektā iesaistīto pušu partnerību, kā arī riska novēršanu.

3. darbība – Jaunatne pasaulē

Šīs darbības mērķis ir atklātības garā vairot tautu savstarpēju saprašanos, vienlaicīgi arī sekmējot tādu kvalitātes sistēmu attīstību, ar ko atbalsta jauniešu darbības attiecīgajās valstīs. Tajā var piedalīties programmas partnervalstis.

3.1. Sadarbība ar ES kaimiņvalstīm

Ar šo pasākumu atbalsta projektus ar programmas partnervalstīm, no kurām katru uzskata par kaimiņvalsti saskaņā ar ES Eiropas kaimiņu politiku un saskaņā ar 5. panta 2. punkta noteikumiem, kā arī ar Krievijas Federāciju un Rietumbalkānu valstīm, ja tās atbilst 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta prasībām.

Ar šo pasākumu atbalsta jaunatnes apmaiņas – galvenokārt daudzpusējas apmaiņas, bet neizslēdzot arī divpusējas apmaiņas, kas ļauj vairākām jauniešu grupām no programmas dalībvalstīm un kaimiņvalstīm satikties un kopīgi piedalīties darbību programmas īstenošanā. Šis pasākums ir piemērojams jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Šīs darbības, kas balstītas uz dažādu projektā iesaistīto pušu starptautiskām partnerattiecībām, ietver uzraudzības personālam paredzētas iepriekšējas apmācības un jauniešu aktīvu līdzdarbību, ļaujot viņiem atklāt un apzināties dažādu sociālo un kultūru realitāti un iepazīties ar to. Uz finansējumu var pretendēt darbības, kas paredzētas, lai vairotu jauniešu līdzdalību projektos, jo īpaši tādos, kas paredzēti valodu prasmes un starpkultūru izpratnes veicināšanai.

Kaimiņvalstīs individuālas vai grupu vietēja, reģionāla vai valsts mēroga ierosmes var atbalstīt, ja tās veic saistībā ar līdzīgām ierosmēm programmas dalībvalstīs un ja vien šajās kaimiņvalstīs ir izveidotas piemērotas valsts mēroga pārvaldes struktūras. Attiecīgās darbības ir tādas, ko jaunieši paši ir izstrādājuši un kurās viņi ir galvenie dalībnieki. Šis pasākums ir piemērojams jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem; dažas jauniešu iniciatīvas var tikt realizētas, sākot jau no 16 gadu vecuma, nodrošinot piemērotu uzraudzību.

Ar šo pasākumu atbalsta darbības, ar ko apvieno un palielina nevalstisko organizāciju iespējas jaunatnes jomā, tādējādi atzīstot šo organizāciju iespējamo lielo nozīmi pilsoniskas sabiedrības veidošanā kaimiņvalstīs. Pasākums ietver darbā ar jaunatni, kā arī jauniešu organizācijās iesaistīto personu apmācības, kā arī šādu personu savstarpēju pieredzes, zināšanu un labas prakses apmaiņu. Ar šo pasākumu atbalsta tādas darbības, kas varētu veicināt ilglaicīgu un augstas kvalitātes projektu un partnerattiecību nodibināšanu.

Ar šo pasākumu arī atbalsta projektus, ar kuriem veicina novatorismu un kvalitāti, lai ieviestu, īstenotu un veicinātu novatoriskas pieejas jaunatnes jomā. Finanšu atbalstu var piešķirt, lai jauniešus un darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistītās personas nodrošinātu ar informāciju.

Ar šo pasākumu atbalsta arī darbības, ar ko veicina sadarbību ar kaimiņvalstīm jaunatnes jomā, piemēram, tādas, ar ko veicina sadarbību un ideju un labas prakses piemēru apmaiņu jaunatnes jomā, kā arī citus popularizēšanas un informācijas izplatīšanas pasākumus attiecībā uz panākumiem, kas gūti, attiecīgajās dalībvalstīs īstenojot projektus un darbības jaunatnes jomā.

3.2. Sadarbība ar citām valstīm

Ar šo pasākumu atbalsta sadarbības darbības jaunatnes jomā, jo īpaši labas prakses apmaiņu ar pārējām programmas partnervalstīm.

Ar to veicina darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistīto personu apmaiņas un apmācības, kā arī jaunatnes organizāciju partnerattiecību un sadarbības veidošanu starp tām.

Daudzpusējas un divpusējas jauniešu apmaiņas starp šīm valstīm un programmas dalībvalstīm var īstenot, pamatojoties uz atsevišķām jomām.

Finansējumu piešķir, lai veiktu darbības, kam ir acīmredzams iespējams sviras efekts.

Ja notiek sadarbība ar industrializētām valstīm, ar šo pasākumu finansē tikai projektu atbalsta saņēmējus Eiropā.

4. darbība – Jaunatnes atbalsta sistēmas

Šīs darbības mērķis ir attīstīt jaunatnes atbalsta struktūru kvalitāti, atbalstīt darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistīto personu lomu, lai uzlabotu programmas kvalitāti un veicinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību Eiropas mērogā, atbalstot aktīvas Eiropas mēroga organizācijas jaunatnes jomā.

4.1. Atbalsts aktīvām Eiropas mēroga organizācijām jaunatnes jomā

Ar šo pasākumu atbalsta tādu Eiropas mēroga NVO darbību jaunatnes jomā, kas tiecas sasniegt mērķi, kas ir Eiropas vispārējās interesēs. Ar šīm darbībām jāveicina jauniešu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā, kā arī jāizvērš un jāīsteno Eiropas mēroga sadarbības darbības jaunatnes jomā, to saprotot plašā nozīmē.

—	tai ir jābūt juridiski reģistrētai vismaz pirms gada,

—	tai ir jābūt bezpeļņas organizācijai,

—	tai ir jābūt reģistrētai programmas dalībvalstī saskaņā ar 5. panta 1. punktu vai reģistrētai vienā no noteiktām Austrumeiropas valstīm (piem., Baltkrievijā, Moldovā, Krievijas Federācijā, Ukrainā),

—	tai ir jādarbojas Eiropas mērogā, vienai pašai vai, koordinējot darbību ar citām apvienībām, un tās struktūrai un darbībām jāattiecas uz vismaz astoņām programmas dalībvalstīm; tā var būt Eiropas sadarbības tīkls, kurā ir pārstāvētas struktūras, kas aktīvi darbojas jaunatnes jomā,

—	tās darbībām ir jābūt saskaņā ar principiem, uz ko balstās Kopienas darbības jaunatnes jomā,

—	tā var būt struktūra, kas veic darbības, kuras ir paredzētas tikai jauniešiem, vai struktūra, kam ir plašāki mērķi un kas veic darbības, no kurām tikai dažas ir paredzētas jauniešiem,

—	tai ir jāiesaista jaunieši viņiem paredzētu darbību pārvaldē.

Atbalsta saņēmējus izraugās, pamatojoties uz pieteikumiem konkursā. Ar izraudzītajām struktūrām var noslēgt daudzgadu pamatlīgumus par partnerattiecībām. Šādi pamatnolīgumi tomēr neliedz iespēju katru gadu izsludināt konkursus, lai piesaistītu papildu atbalsta saņēmējus.

—	jauniešu viedokļu un interešu pārstāvēšana Eiropas mērogā, atspoguļojot to daudzveidību,

—	jaunatnes apmaiņas un brīvprātīgais dienests,

—	neformālā apmācība un neformālā izglītība un jaunatnes darbību programmas,

—	starpkultūru mācību un saskaņas veicināšana,

—	debates par Eiropas jautājumiem, ES politikas jomām vai jaunatnes politiku,

—	informācijas izplatīšana par Kopienas darbību,

—	darbības, kas veicina jauniešu līdzdalību un jauniešu ierosmes.

Saskaņā ar šo pasākumu vienīgie izdevumi, kas jāņem vērā, nosakot darbības dotāciju, ir tie, kas vajadzīgi, lai pienācīgi veiktu izraudzītās struktūras parastās darbības, jo īpaši personāla izdevumi, netiešie izdevumi (īres un ar nekustamo īpašumu saistīti izdevumi, iekārtas, biroju piederumi, telekomunikācijas, pasta izdevumi utt.), iekšējo sanāksmju izdevumi un publikāciju, informācijas un izplatīšanas izdevumi.

Dotāciju piešķir, ievērojot attiecīgās struktūras neatkarību, izraugoties dalībniekus, un tās autonomiju, sīki izstrādājot darbības.

Vismaz 20 % no attiecīgo struktūru budžeta jāsedz no finansējuma avotiem, kas nav Kopienas finansējums.

4.2. Atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam

—	Foruma neatkarību, izraugoties dalībniekus, tādējādi nodrošinot pēc iespējas plašāku dažādu jaunatnes organizāciju pārstāvību,

—	Foruma autonomiju, sīki izstrādājot tā darbības,

—	pēc iespējas plašāku tādu jaunatnes organizāciju dalību Foruma darbībās, kas nav foruma dalībnieki, un tādu jauniešu dalību Foruma darbībās, kas nav nevienas organizācijas dalībnieki,

—	Foruma aktīvu dalību tādos Eiropas mēroga politiskos procesos, kas attiecas uz jauniešiem, jo īpaši, atbildot uz jautājumiem, ko uzdod Eiropas iestādes, ja tās apspriežas ar pilsonisko sabiedrību, un skaidrojot šo iestāžu pieņemtās nostājas saviem dalībniekiem.

Atbilstīgie Foruma izdevumi ir darbības izdevumi un izdevumi, kas paredzēti, lai veiktu tā darbības. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Eiropas Jaunatnes foruma pēctecību, programmas resursus piešķir saskaņā ar šādu principu: gada līdzekļi, kas tiek piešķirti Eiropas Jaunatnes Forumam, nav mazāki par 2 miljoniem euro.

Forumam var piešķirt dotācijas, ja ir saņemts piemērots darba plāns un budžets. Dotācijas var piešķirt pēc ikgada principa vai arī pēc atjaunošanas principa saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu ar Komisiju.

Vismaz 20 % no foruma budžeta jāsedz no finansējuma avotiem, kas nav Kopienas finansējums.

—	pārstāvēt jaunatnes organizācijas apspriedēs ar ES,

—	koordinēt foruma dalībnieku nostāju attiecībā uz ES,

—	veikt informācijas apmaiņu par jaunatnes jautājumiem ar Eiropas iestādēm,

—	izplatīt attiecīgo valstu jaunatnes padomēm un nevalstiskajām organizācijām informāciju, kas saņemta no ES,

—	veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un sagatavot jauniešus tai,

—	sniegt ieguldījumu jaunizveidotajā ES mēroga jaunatnes sadarbības sistēmā,

—	sniegt ieguldījumu jaunatnes politikas, jaunatnes darba un izglītības iespēju attīstībā, veikt informācijas apmaiņu attiecība uz jauniešiem, un izveidot jauniešu pārstāvības struktūras visā Eiropā,

—	iesaistīties pārrunās un pārdomās par jaunatni Eiropā un citur pasaulē, kā arī par Kopienas darbību jauniešu labā.

4.3. Darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistīto personu apmācības un sadarbība

Ar šo pasākumu atbalsta darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistīto personu apmācības šajā jomā, jo īpaši projektu vadītāju, jauniešu konsultantu un vadītāju apmācības. Ar to arī atbalsta darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistīto personu pieredzes, zināšanu un labas prakses apmaiņu, kā arī darbības, ar ko varētu veicināt ilglaicīgu, augstas kvalitātes projektu izveidi, partnerattiecību un sadarbības veidošanu. Piemēram, tas var iekļaut “ēnu dienas”.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš darbībām, kas veicina to jauniešu līdzdalību, kam ir visgrūtāk piedalīties Kopienas darbībās.

4.4. Projekti, ar kuriem veicina novatorismu un kvalitāti

Ar šo pasākumu atbalsta projektus, lai ieviestu, īstenotu un veicinātu novatorisku pieeju jaunatnes jomā. Šie novatoriskie aspekti var būt saistīti vai nu ar saturu un mērķiem, kas ir saskaņā ar Eiropas jaunatnes sadarbības sistēmas attīstību, vai ar dažādas izcelsmes partneru līdzdalības veicināšanu, vai arī ar informācijas izplatīšanu.

4.5. Jauniešiem un darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistītām personām paredzētas informēšanas darbības

Ar šo pasākumu atbalsta jauniešu informēšanu un jauniešiem paredzētu saziņu, lai uzlabotu viņu piekļuvi informācijai un saziņas pakalpojumiem, lai palielinātu viņu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un lai palīdzētu realizēt aktīvu, atbildīgu pilsoņu potenciālu. Lai šo panāktu, atbalstu sniedz Eiropas vai valsts mēroga darbībām, ar ko uzlabo jauniešu piekļuvi informācijai un saziņas pakalpojumiem, piegādā viņiem vairāk kvalitatīvas informācijas un palielina viņu līdzdalību informācijas sagatavošanā un izplatīšanā.

Ar šo pasākumu, piemēram, veicina Eiropas, valsts, reģiona un vietēja mēroga jauniešu portālu izveidi, lai izplatītu specifisku informāciju jauniešiem, izmantojot dažādus informācijas kanālus, jo īpaši tos, ko jaunieši izmanto visbiežāk. Šādi var arī atbalstīt pasākumus, ar kuriem veicina jauniešu līdzdalību saprotamu, lietotājiem draudzīgu un mērķauditorijai paredzētas informācijas un padomu izstrādāšanā un izplatīšanā, lai uzlabotu informācijas kvalitāti un pieejamību visiem jauniešiem. Publikācijās ievēro līdztiesības un dažādības principus.

4.6. Partnerattiecības

Ar šo pasākumu finansē partnerattiecības ar reģionu vai vietējām struktūrām, lai ilgtermiņā izstrādātu projektus, kuros ir apvienoti dažādi programmas pasākumi. Finansējumu galvenokārt piešķir projektiem un koordinācijas darbībām.

4.7. Atbalsts programmas struktūrām

Ar šo pasākumu finansē 8. panta 2. punktā paredzētās struktūras, jo īpaši valsts aģentūras. Ar šo pasākumu paredz finansējumu arī tādām līdzīgām struktūrām kā valsts mēroga koordinatori, resursu centri, EURODESK tīkls, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Jaunatnes platforma un Eiropas brīvprātīgo jauniešu asociācijas, kas darbojas kā valsts mēroga īstenošanas struktūras pilnīgā saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu.

4.8. Programmas vērtības papildināšana

Komisija var organizēt seminārus, kolokvijus vai sanāksmes, lai veicinātu programmas īstenošanu, un veikt attiecīgas informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas darbības, kā arī programmas uzraudzīšanu un novērtēšanu. Šīs darbības var finansēt vai nu ar dotācijām, izmantojot iepirkuma procedūras, vai arī tās var organizēt un tieši finansēt Komisija.

5. darbība – Atbalsts Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā

Šīs darbības mērķis ir veicināt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā.

5.1. Jauniešu un par jaunatnes politiku atbildīgo personu sanāksmes

Ar šo pasākumu atbalsta jauniešu, darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistīto personu un par jaunatnes politiku atbildīgo personu sadarbību, seminārus un strukturētu dialogu. Šīs darbības jo īpaši ietver sadarbības veicināšanu un ideju un labas prakses apmaiņu jaunatnes jomā, ES prezidentvalstu organizētas konferences un citus pasākumus, kas domāti jaunatnes jomas projektu un Kopienas darbību rezultātu izmantošanai un izplatīšanai.

Šis pasākums ietver Eiropas Jaunatnes nedēļu, kas var ietvert pasākumus dalībvalstīs un Eiropas mērogā saistībā ar Eiropas iestāžu darbu, dialogu starp Eiropas lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem un atzinību augstas kvalitātes projektiem, ko veicina ar programmu.

Jo īpaši ar šo pasākumu var atbalstīt mērķus, ko tiecas sasniegt ar atvērtās koordinācijas metodi jaunatnes jomā un ar Eiropas Jaunatnes paktu, kā arī sadarbību starp jauniešu brīvprātīgajām darbībām valstu un starptautiskā līmenī.

5.2. Atbalsts darbībām, lai veicinātu labāku izpratni un zināšanas par jaunatnes jomu

Ar šo pasākumu atbalsta konkrētus projektus, lai konstatētu esošas zināšanas par saskaņā ar atklāto koordinācijas metodi noteiktajām prioritātēm jaunatnes jomā, kā arī projektus, ar ko paredz šīs zināšanas papildināt, atjaunināt vai atvieglināt to pieejamību.

Ar šo pasākumu ir paredzēts atbalstīt arī pētījumu rezultātu analīzes un salīdzināšanas metožu pilnveidošanu un nodrošināt pētījumu kvalitāti.

Programma var arī atbalstīt dažādo jaunatnes jomā iesaistīto personu sadarbības veidošanu.

5.3. Sadarbība ar starptautiskām organizācijām

Ar šo darbību var atbalstīt ES sadarbību ar starptautiskām organizācijām, kas darbojas jaunatnes jomā, jo īpaši ar Eiropas Padomi un Apvienoto Nāciju Organizāciju vai tās specializētajām iestādēm.

INFORMĀCIJA

Lai iepazīstinātu ar labas prakses paraugiem un paraugprojektiem, izveidos datubāzi, kurā iekļaus informāciju par pastāvošajām idejām attiecībā uz jauniešu darbībām Eiropas mērogā.

Komisijā jābūt pieejamai rokasgrāmatai, kas izskaidro programmas mērķus, noteikumus un procedūras, jo īpaši izskaidrojot likumīgās tiesības un pienākumus, saņemot dotāciju.

PROGRAMMAS PĀRVALDĪBA

Minimāli asignējumi

Ņemot vērā 13. pantu, minimāli piešķiramie līdzekļu apjomi darbībām saistībā ar finansējumu, kas noteikts minētajā pantā, ir:

1. darbība: Jaunatne Eiropai 30 %

2. darbība: Eiropas Brīvprātīgais dienests 23 %

3. darbība: Jaunatne pasaulē 6 %

4. darbība: Jaunatnes atbalsta sistēmas 15 %

5. darbība: Atbalsts Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā 4 %

Ar programmas budžetu var arī segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, turpmākām, uzraudzības, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kuras tieši vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu īstenošanai, jo īpaši, pētījumiem, sanāksmēm, informēšanas un publicēšanas darbībām, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apmaiņai paredzētiem IT tīkliem, kā arī visus citus administratīvus izdevumus un izdevumus tehniskā atbalsta sakarā, par ko Komisija varētu pieņemt lēmumu programmas pārvaldības vajadzībām.

PĀRBAUDES UN REVĪZIJAS

Projektiem, kas atlasīti saskaņā ar šā lēmuma 14. panta 3. punktā minēto procedūru, ir izveidota izlases pārbaudes sistēma.

Dotāciju saņēmējiem piecus gadus pēc pēdējā maksājuma ir jāsaglabā Komisijai pieejami visi apstiprinājuma dokumenti par izdevumiem. Vajadzības gadījumā viņiem ir jānodrošina, lai Komisijai būtu pieejami apstiprinājuma dokumenti, ko ir saglabājuši to partneri vai dalībnieki.

Komisija dotācijas izmantojuma revīziju var veikt tieši, izmantojot savu personālu, vai ar jebkuras citas kvalificētas neatkarīgas iestādes starpniecību pēc Komisijas izvēles. Šīs revīzijas var veikt visā nolīguma darbības laikā un piecu gadu laikposmā no dienas, kad veic dotācijas saldo maksājumu. Vajadzības gadījumā Komisija, balstoties uz revīzijas rezultātiem, var pieņemt lēmumu atgūt izmaksātās summas.

Lai veiktu šādas revīzijas, Komisijas personālam un Komisijas pilnvarotām personām, kas nav Kopienas personāls, jānodrošina saņēmēja biroja, kā arī visas vajadzīgas informācijas, tostarp elektroniska formāta informācijas, attiecīga pieejamība.

Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) jābūt tādām pašām tiesībām kā Komisijai, jo īpaši piekļuves tiesībām.

Komisijas lēmumos, kas pieņemti saskaņā ar 10. pantu, nolīgumos ar attiecīgo valstu aģentūrām, no līgumos ar trešām valstīm, kas ir programmas dalībvalstis, kā arī saistītos līgumos un nolīgumos jo īpaši jāparedz to, ka pārbaudes un finanšu revīzijas Komisija vai tās pilnvarotais pārstāvis un OLAF, un Revīzijas palāta, vajadzības gadījumā veic uz vietas. Var pārbaudīt valsts aģentūras vai – vajadzības gadījumā – dotāciju saņēmējus.

Komisija var arī veikt pārbaudes uz vietas saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (1).

Attiecībā uz šajā lēmumā minētajām Kopienas darbībām termins “pārkāpums”, kas minēts 1. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (2), nozīmē jebkuru Kopienas tiesību normas pārkāpumu vai līguma saistību nepildīšanu, ko rada kādas puses rīcība vai nolaidība, kura nepamatota izdevumu posteņa dēļ kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai Kopienu pārvaldītiem budžetiem.

(1) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(2) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

24.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/45

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS 2006/1720/EK

(2006. gada 15. novembris),

ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 149. panta 4. punktu un 150. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Ar Padomes Lēmumu 1999/382/EK (4) ir ieviests otrais posms Kopienas profesionālās izglītības darbības programmai “Leonardo da Vinci”.

(2)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 253/2000/EK (5) ir ieviests otrais posms Kopienas darbības programmai izglītības jomā “Socrates”.

(3)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2318/2003/EK (6) ir izveidota daudzgadu programma efektīvai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) integrācijai izglītības un apmācību sistēmā Eiropā (e-mācību programma).

(4)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 791/2004/EK (7) ir ieviesta Kopienas rīcības programma, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā.

(5)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (8) ir izveidota vienota Kopienas sistēma kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass).

(6)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2317/2003/EK (9) ir izveidota programma, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu kultūru savstarpēju sapratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (Erasmus Mundus) (2004.–2008.).

(7)	Ar Boloņas Deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri, ir uzsākts starpvaldību process ar mērķi līdz 2010. gadam izveidot “Eiropas augstākās izglītības telpu”, kam nepieciešams atbalsts Kopienas līmenī.

(8)

Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā tika izvirzīts stratēģisks mērķis – Eiropas Savienībai kļūt par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, ar stabilu ekonomikas izaugsmi, ar vairāk un labākām darba vietām un labāku sociālo kohēziju – kā arī aicināja Izglītības padomi kopumā apsvērt konkrētus izglītības sistēmas nākotnes mērķus, liekot uzsvaru uz kopīgām problēmām un prioritātēm, vienlaikus respektējot nacionālo dažādību.

(9)	Augstākas izaugsmes un nodarbinātības pamatā ir augsti izglītota sabiedrība. Izglītība un apmācība ir būtiskas Eiropas Savienības prioritātes, lai sasniegtu Lisabonas mērķus.

(10)	Padome 2001. gada 12. februārī pieņēma ziņojumu par konkrētiem turpmākiem izglītības un apmācību sistēmu mērķiem. Pēc tam 2002. gada 14. jūnijā tā pieņēma sīki izstrādātu darba programmu kā papildinājumu šiem mērķiem, kuru izpildei ir nepieciešams Kopienas līmeņa atbalsts.

(11)	Eiropadomes Gēteborgas sanāksmē 2001. gada 15. un 16. jūnijā tika panākta vienošanās par stratēģiju ilgtspējīgai attīstībai, pievienojot arī vides aspektu Lisabonas procesam par nodarbinātību, ekonomisko reformu un sociālo kohēziju.

(12)

Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gada 15. un 16. martā tika izvirzīts mērķis līdz 2010. gadam Eiropas Savienības izglītības un apmācību sistēmu padarīt par pasaules kvalitātes standartu un tika izteikts aicinājums rīkoties, lai uzlabotu pamata prasmes, jo īpaši jau no agras bērnības mācot vismaz divas svešvalodas.

(13)	Komisijas paziņojumā un Padomes 2002. gada 27. jūnija Rezolūcijā (10) par mūžizglītību apstiprināts, ka mūžizglītība būtu jāveicina ar pasākumiem un politiku, ko izveido saistībā ar Kopienas programmām šajā jomā.

(14)

Ar Padomes 2002. gada 19. decembra Rezolūciju (11) ir uzsākts ciešākas Eiropas sadarbības process arodizglītības un apmācību jomā, kam nepieciešams Kopienas atbalsts. Ar Kopenhāgenas Deklarāciju, par ko 2002. gada 30. novembrī vienojās 31 Eiropas valsts izglītības ministri, šajā procesā iesaistīja sociālos partnerus un kandidātvalstis.

(15)	Komisijas paziņojumā par darbības plānu attiecībā uz prasmēm un mobilitāti ir atzīmēts, ka ir vajadzīga nepārtraukta darbība Eiropas līmenī, lai uzlabotu izglītības un apmācību kvalifikācijas atzīšanu.

(16)	Komisijas paziņojumā par darbības plānu, lai veicinātu valodu apguvi un valodu dažādību, izklāstītas darbības, kas jāveic Eiropas līmenī laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam un kam nepieciešamas turpmākas darbības.

(17)	Valodu mācīšanai un apguvei un valodu dažādības veicināšanai vajadzētu būt prioritārai Kopienas darbībai izglītības un apmācību jomā. Valodu mācīšanai un apguvei ir īpaša nozīme kaimiņu dalībvalstu attiecībās.

(18)

Starpposma izvērtējuma ziņojumos par pašreizējām Socrates un Leonardo Da Vinci programmām un sabiedrisko apspriešanu par Kopienas turpmākām darbībām izglītības un apmācību jomā norādīta liela un dažos gadījumos pieaugoša vajadzība turpināt sadarbību un mobilitāti šajā jomā Eiropas līmenī. Ziņojumos uzsvērts, cik svarīgi ir izveidot Kopienas programmu ciešāku saikni ar izglītības un apmācību politikas attīstības tendencēm, un izteikta vēlme attiecībā uz to, ka Kopienas darbības būtu jāstrukturizē tā, lai tās labāk atbilstu mūžizglītības modelim, kā arī ierosināts ieviest vienkāršāku, lietotājiem draudzīgāku un elastīgāku pieeju šo darbību īstenošanā.

(19)	Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu programmas īstenošanu var vienkāršot, izmantojot vienreizēju visas summas piešķīrumu, vai nu attiecībā uz programmas dalībniekiem piešķirto atbalstu, vai arī attiecībā uz Kopienas atbalstu struktūrām, ko valstu līmenī izveido programmas pārvaldībai.

(20)

Ja vienā programmā integrētu Kopienas atbalstu starptautiskai sadarbībai un mobilitātei izglītības un apmācību jomā, tam būtu nozīmīgas priekšrocības, kas radītu lielāku dažādu darbības jomu sinerģiju un atbrīvotu resursus, lai atbalstītu mūžizglītības attīstību un tās saskaņotāku, modernāku un efektīvāku vadību. Vienota programma arī veicinātu labāku sadarbību starp dažādiem izglītības un apmācību līmeņiem.

(21)	Tādēļ būtu jāizveido mūžizglītības programma, lai ar mūžizglītību sekmētu augsti izglītotas sabiedrības attīstību Eiropas Savienībā ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, ar vairāk un labākām darba vietām un augstāku sociālo kohēziju.

(22)

Ņemot vērā skolu, augstākās izglītības, arodmācību un pieaugušo izglītības specifiku un no tās izrietošo nepieciešamību Kopienas darbību balstīt uz tām paredzētajiem mērķiem, darbības veidiem un organizāciju struktūrām, ir lietderīgi saglabāt individuālas programmas, kas saistībā ar mūžizglītības programmu attiecas uz katru no šiem četriem sektoriem, vienlaikus maksimāli palielinot to saskanību un kopējo pamatojumu.

(23)

Paziņojumā “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana: politiski izaicinājumi un budžeta līdzekļi paplašinātajā Savienībā 2007.–2013.” Komisija ir izvirzījusi vairākus kvantitātes mērķus, kas jāsasniedz ar jaunām Kopienas izglītības un apmācību programmām, kurās ir nepieciešams būtiski palielināt mobilitātes un sadarbības pasākumus.

(24)

Ņemot vērā starpvalstu mobilitātes pierādīto pozitīvo ietekmi uz personām un uz izglītības un apmācību sistēmām, lielo nepiepildīto mobilitātes pieprasījumu visos sektoros un tās nozīmīgumu saistībā ar Lisabonas mērķi, ir nepieciešams būtiski palielināt atbalstu starpvalstu mobilitātei visās četrās sektoru apakšprogrammās.

(25)	Lai atbilstīgāk segtu faktiskās papildu izmaksas, kas rodas ārzemēs studējošiem studentiem, studentu mobilitātes standarta mērķfinansējums faktiski visā programmas laikā būtu jāsaglabā vidēji EUR 200 mēnesī.

(26)

Ieviešot jaunus mobilitātes pasākumus Comenius programmā un Grundtvig programmā, būtu jāizstrādā vairāki noteikumi par to apmācībās iesaistīto atsevišķu vidusskolēnu un atsevišķu pieaugušo mobilitātes vajadzībām, uz kuriem līdz šim Kopienas programmas neatteicās. Tāpat būtu pilnīgāk jāizmanto iespējas, ko rada atsevišķu skolotāju mobilitāte, attiecībā uz ilgtermiņa sadarbību starp skolām dalībvalstu kaimiņu reģionos.

(27)

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme Eiropas ekonomikā. Tomēr līdz šim šo uzņēmumu dalība Leonardo da Vinci programmā bijusi ierobežota. Būtu jāveic pasākumi, lai Kopienas darbība būtu pievilcīgāka šādiem uzņēmumiem, jo īpaši nodrošinot vairākas mobilitātes iespējas mācekļiem. Būtu jāizstrādā piemērota kārtība, līdzīga Erasmus kārtībai, lai atzītu šādas mobilitātes rezultātus.

(28)

Ņemot vērā īpašas grūtības izglītībā, ar ko Eiropā saskaras mobilo darba ņēmēju un tādu personu bērni, kuru nodarbošanās saistīta ar pastāvīgu ceļošanu, būtu pilnībā jāizmanto iespējas, kas pieejamas saskaņā ar Comenius programmu, lai atbalstītu starptautiskas darbības, kuru mērķis ir šo personu vajadzības.

(29)	Pieaugošajai mobilitātei Eiropā vajadzētu būt saistītai ar arvien augstākiem standartiem.

(30)

Lai reaģētu uz pieaugošo vajadzību atbalstīt tās darbības Eiropas līmenī, kas veicina šo politikas mērķu sasniegšanu, lai sniegtu atbalsta līdzekļus starpnozaru darbībām valodu un IKT jomā, un lai stiprinātu programmas rezultātu popularizēšanu un izmantošanu, ir lietderīgi četras nozaru apakšprogrammas papildināt ar transversālo programmu.

(31)

Lai reaģētu uz pieaugošo vajadzību pēc zināšanām un dialoga par Eiropas integrācijas procesu un tā attīstību, ir svarīgi stimulēt izglītošanas, pētniecības un ideju kvalitāti šajā jomā, atbalstot augstākās izglītības iestādes, kas specializējas Eiropas integrācijas procesa izpētē, Eiropas izglītības un apmācību apvienības un Jean Monnet darbības programmu.

(32)

Ir nepieciešams nodrošināt pietiekamu elastību šā lēmuma formulējumā, pieļaujot attiecīgas korekcijas mūžīzglītības programmas pasākumos, lai reaģētu uz izmaiņām vajadzībās laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam un lai izvairītos no nevajadzīgi detalizētiem Socrates un Leonardo Da Vinci programmu iepriekšējo fāžu noteikumiem.

(33)	Visās savās darbībās Kopienai jātiecas novērst nevienlīdzību un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, kā noteikts Līguma 3. panta 2. punktā.

(34)	Saskaņā ar Līguma 151. pantu Kopienai savā darbībā atbilstīgi Līguma noteikumiem ir jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši lai respektētu un veicinātu tās kultūru dažādību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sinerģijai starp kultūru, izglītību un apmācībām. Būtu arī jāveicina kultūru savstarpējs dialogs.

(35)	Ir nepieciešams veicināt pilsonisku aktivitāti un cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu un pastiprināt cīņu pret jebkādu atstumtību, tostarp rasismu un ksenofobiju.

(36)

Ir nepieciešams paplašināt apmācību pieejamību personām no nelabvēlīgākām grupām un aktīvi pievērsties tam, ka personām ar īpašām vajadzībām ir īpašas mācību vajadzības, īstenojot visas programmas daļas, tostarp izmantojot lielākus mērķfinansējumus, lai segtu papildu izdevumus, kas rodas personām ar īpašām vajadzībām, un nodrošinot atbalstu Braila raksta un zīmju valodu apgūšanai un izmantošanai.

(37)	Būtu jāņem vērā sasniegumi saistībā ar Eiropas Izglītības sporta gadu (2004.) un iespējamie izglītības guvumi saistībā ar sadarbību starp izglītības iestādēm un sporta organizācijām, kas bija uzsvērti šajā gadā.

(38)	Eiropas Savienības kandidātvalstis un EBTA valstis, kas ir EEZ dalībvalstis, var piedalīties Kopienas programmās saskaņā ar nolīgumiem, ko paraksta starp Kopienu un šīm valstīm.

(39)

Eiropadomes Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā tika apstiprināti Padomes 2003. gada 16. jūnija secinājumi par Rietumbalkāniem, tostarp to pielikums “Saloniku plāns Rietumbalkāniem: virzoties uz Eiropas integrāciju”, kas paredz, ka Kopienas programmām vajadzētu jābūt atvērtām stabilizācijas un asociācijas procesa valstīm, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, ko paraksta starp Kopienu un šīm valstīm.

(40)	Kopiena un Šveices Konfederācija ir paziņojušas savu nodomu sākt sarunas, lai noslēgtu nolīgumus kopējas ieinteresētības jomās, piemēram, par Kopienas izglītības, apmācību un jaunatnes programmām.

(41)	Mūžizglītības programma būtu regulāri jāpārrauga un jāizvērtē, sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm, lai nodrošinātu pielāgojumus, jo īpaši attiecībā uz pasākumu īstenošanas prioritātēm. Izvērtēšanai vajadzētu ietvert ārēju izvērtēšanu, ko veic neatkarīgas, neieinteresētas struktūras.

(42)	Eiropas Parlaments savā 2002. gada 28. februāra Rezolūcijā par Socrates programmas īstenošanu (12) tika vērsa uzmanību uz to, ka programmas otrajā fāzē mērķfinansējuma pieprasītājiem ir neproporcionāli apgrūtinātas administratīvās procedūras.

(43)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (13), un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar kuru paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (14), kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, ir jāpiemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, to gadījumu skaita ierobežošanu, kuros Komisija ir tieši atbildīga par to īstenošanu un pārvaldību, un nepieciešamo samērīgumu starp resursu apjomu un administratīvo apgrūtinājumu, kas saistīts ar to izmantošanu.

(44)	Ļoti svarīgi ir radikāli un administratīvi vienkāršot pieteikšanās procedūru, lai sekmīgi īstenotu programmu. Administratīvajām un grāmatvedības prasībām vajadzētu būt proporcionālām mērķfinansējuma apjomam.

(45)	Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, un būtu jāveic attiecīgas darbības, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus.

(46)

Ir lietderīgi nodrošināt mūžizglītības programmas pareizu slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz tās pārvaldībai paredzēto daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, attiecībā uz tehnisko un administratīvo palīdzību. No 2014. gada 1. janvāra tehniskajai un administratīvajai palīdzībai vajadzības gadījumā būtu jānodrošina to darbību pārvaldība, kas nav pabeigtas līdz 2013. gada beigām, tostarp pārraudzības un revīzijas darbības.

(47)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, Eiropas sadarbības ieguldījumu kvalitatīvā izglītībā un apmācībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīgas daudzpusīgas partnerības, starptautiska mobilitāte un informācijas apmaiņa Kopienas mērogā, un to, ka nepieciešamo darbību un pasākumu iedabas dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(48)	Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15).

(49)	Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16),

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I NODAĻA

Mūžizglītības programma

1. pants

Mūžizglītības programmas izveide

1. Ar šo lēmumu izveido programmu Kopienas darbībai mūžizglītības jomā, turpmāk – “mūžizglītības programma”.

2. Mūžizglītības programmas pamatmērķis ir, izmantojot mūžizglītību, veicināt Kopienas kā augsta līmeņa uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību ar stabilu ekonomikas izaugsmi, ar vairāk un labākām darbavietām un augstāku sociālo kohēziju, vienlaikus nodrošinot labu vides aizsardzību nākamām paaudzēm. Tās mērķis ir jo īpaši veicināt savstarpēju apmaiņu, sadarbību un mobilitāti starp izglītības un apmācību sistēmām Kopienā, lai tās kļūtu par pasaules kvalitātes standartiem.

a)	veicināt kvalitatīvas mūžizglītības attīstību un šīs jomas sistēmās un praksē sekmēt augstu kvalitāti, jauninājumus un Eiropas dimensiju;
b)	atbalstīt Eiropas mūžizglītības telpas izveidi;
c)	palīdzēt uzlabot dalībvalstīs pieejamo mūžizglītības iespēju kvalitāti, pievilcīgumu un piekļuvi tām;
d)	stiprināt mūžizglītības ieguldījumu sociālajā kohēzijā, pilsoniskā aktivitātē, starpkultūru dialogā, dzimumu līdztiesībā un personības pilnīgošanā;
e)	palīdzēt sekmēt radošo darbību, konkurētspēju, nodarbinātības iespējas un uzņēmību;
f)	sekmēt visu vecumu cilvēku aktīvu dalību mūžizglītībā, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām un to, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā, neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā stāvokļa;
g)	veicināt valodu apguvi un valodu dažādību;
h)	atbalstīt inovatīva uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstīšanu mūžizglītības jomā;
i)	stiprināt nozīmi, kāda mūžizglītībai ir Eiropas pilsonības apziņas radīšanā, pamatojoties uz cilvēktiesību un demokrātijas izpratni un ievērošanu, un tolerances un cieņas pret citām tautām un kultūrām sekmēšanā;
j)	sekmēt sadarbību kvalitātes nodrošināšanai visās Eiropas izglītības un apmācību nozarēs;
k)	veicināt rezultātu, inovatīvu produktu un procesu optimālu izmantošanu un veikt paraugprakses apmaiņu mūžizglītības programmas darbības jomās, lai uzlabotu izglītības un apmācību kvalitāti.

4. Saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem administratīvajiem noteikumiem mūžizglītības programma atbalsta un papildina dalībvalstu veiktās darbības, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu atbildību par izglītības un apmācību sistēmu saturu, kā arī to kultūru un valodu dažādību.

5. Kā izklāstīts 3. pantā, mūžizglītības programmas mērķus sasniedz, īstenojot četras nozaru programmas, vienu transversālo programmu un Jean Monnet programmu, turpmāk visas kopā – “apakšprogrammas”.

6. Šo lēmumu īsteno laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Tomēr sagatavošanās pasākumus, tostarp Komisijas lēmumus saskaņā ar 9. pantu, var īstenot no šā lēmuma stāšanās spēkā.

2. pants

Definīcijas

1)	“pirmskola” ir organizēta izglītības darbība pirms obligātās pamatskolas izglītības sākuma;

2)	“skolnieks” ir persona, kas ir reģistrēta mācībām skolā;

3)	“skola” ir jebkura iestāde, kas sniedz vispārējo (pirmsskolas, pamata vai vidējo) izglītību, arodizglītību un tehnisko izglītību, un, izņēmuma gadījumā, saistībā ar valodu apguves veicināšanas pasākumiem – iestāde, kas nav skola, bet kas nodrošina apmācību mācekļiem;

4)	“skolotāji/izglītības darbinieki” ir personas, kas sakarā ar saviem darba pienākumiem ir tieši iesaistīti izglītības procesā dalībvalstīs;

5)	“apmācību instruktori” ir personas, kas sakarā ar saviem darba pienākumiem ir tieši iesaistīti arodizglītības un apmācību procesā dalībvalstīs;

6)	“students” ir persona, kas ir reģistrēta augstākās izglītības iestādē neatkarīgi no studiju virziena, lai veiktu augstākās izglītības mācības, kuru rezultāts ir atzīts grāds vai cita atzīta augstākās izglītības līmeņa kvalifikācija līdz doktora līmenim, ieskaitot;

7)	“māceklis” ir persona, kas apgūst arodapmācību vai nu apmācību iestādē vai apmācību organizācijā, vai darbavietā;

8)	“pieaugušais, kas mācās” ir persona, kas piedalās pieaugušo izglītībā;

9)	“cilvēki darba tirgū” ir darbinieki, pašnodarbinātie vai cilvēki, kurus var nodarbināt;

10)

“augstākās izglītības iestāde” ir:

a)	jebkāda augstākās izglītības iestāde, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā iegūt atzītu grādu vai citu atzītu augstākās izglītības līmeņa kvalifikāciju, neatkarīgi no tā, kā šādu iestādi sauc attiecīgajā dalībvalstī;

b)	jebkāda iestāde saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi, kura piedāvā arodizglītību vai apmācību augstākās izglītības līmenī;

11)

“kopīga maģistrantūra” ir maģistra kurss augstākajā izglītībā:

a)	kuru organizē vismaz trīs augstākās izglītības iestādes no trīs dažādām dalībvalstīm;

b)	kurš īsteno studiju programmu, kas ietver studiju periodus vismaz divās no šīm trim iestādēm;

c)	kurā ietverts mehānisms, lai atzītu tos studiju posmus partneru iestādēs, pamatojoties uz Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu vai saderībā ar to;

d)	kuru pabeidzot, piešķir iesaistīto iestāžu piešķirtu kopīgu grādu, divaugstskolu grādu vai vairākaugstskolu grādu, kas atzīts vai akreditēts dalībvalstīs;

12)

“arodapmācība” ir jebkāda primārā arodizglītība vai apmācība, tostarp tehniskās mācības un arodmācības un stažēšanās mācekļa statusā, kas ir daļa no tādas profesionālās kvalifikācijas iegūšanas, kuru atzīst kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā tā iegūta, kā arī arodizglītības vai apmācību turpināšana, ko persona sāk savas profesionālās darbības laikā;

13)	“pieaugušo izglītība” ir jebkādas pieaugušo mācības, kas nav arodizglītība, neatkarīgi no tā, vai tā iegūta oficiālā izglītības sistēmā, ārpus tās vai neoficiāli;

14)	“studiju vizīte” ir īslaicīga vizīte citā dalībvalstī, lai iepazītos ar kādu konkrētu mūžizglītības aspektu;

15)

“mobilitāte” ir uzturēšanās citā dalībvalstī kādu laikposmu, lai studētu, gūtu darba pieredzi, veiktu citas mācīšanās vai mācīšanas darbības vai ar to saistītas administratīvas darbības, un ko vajadzības gadījumā papildina sagatavošanās vai zināšanu atsvaidzināšanas kursi uzņēmēja valodā vai darba valodā;

16)

“norīkojums” ir uzturēšanās citas dalībvalsts uzņēmumā vai organizācijā kādu laikposmu, lai palīdzētu personām pielāgoties Kopienas darba tirgus prasībām, apgūtu īpašas prasmes un uzlabotu izpratni par attiecīgās valsts ekonomisko un sociālo kultūru, iegūstot darba pieredzi, un ko vajadzības gadījumā papildina sagatavošanās vai zināšanu atsvaidzināšanas kursi uzņēmēja valodā vai darba valodā;

17)	“vienpusējs” ir tāds, kurā iesaistīta tikai viena iestāde;

18)	“divpusējs” ir tāds, kurā iesaistīti partneri no divām dalībvalstīm;

19)	“daudzpusējs” ir tāds, kurā ir iesaistīti partneri no vismaz trīs dalībvalstīm. Komisija par daudzpusējām var uzskatīt apvienības vai citas struktūras, kuru locekļi ir no trīs vai vairāk dalībvalstīm;

20)	“partnerība” ir divpusējs vai daudzpusējs nolīgums starp iestāžu vai organizāciju grupu dažādās dalībvalstīs, lai veiktu kopīgas darbības Eiropas mūžizglītības jomā;

21)	“tīkls” ir formāla vai neformāla tādu struktūru grupēšanās, kas ir aktīvas konkrētā mūžizglītības jomā, disciplīnā vai nozarē;

22)	“projekts” ir sadarbības darbība, kam ir konkrēts iznākums un ko kopīgi izstrādājusi formāla vai neformāla organizāciju vai iestāžu grupa;

23)	“projekta koordinators” ir organizācija vai iestāde, kas ir atbildīga par daudzpusējas grupas projekta īstenošanu;

24)	“projekta partneri” ir organizācijas vai iestādes, kas nav koordinatori un kas veido daudzpusēju grupu;

25)	“uzņēmums” ir jebkāds uzņēmums, kas iesaistīts saimnieciskajā darbībā publiskajā vai privātajā sektorā, neatkarīgi no tā lieluma, juridiskā statusa vai ekonomikas nozares, kurā tas darbojas, tostarp sociālekonomikas nozarē;

26)	“sociālie partneri” ir: valstu līmenī – darba devēju un darba ņēmēju organizācijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un/vai praksi, un Kopienas līmenī – darba devēju un darba ņēmēju organizācijas, kas piedalās sociālajā dialogā Kopienas līmenī;

27)	“virzība un konsultācijas” ir darbību loks, piemēram, informēšana, izvērtēšana, orientēšana un konsultācijas, lai palīdzētu mācību dalībniekiem, mācību instruktoriem un citam personālam izdarīt izvēli, kas saistīta ar izglītības vai apmācību programmām vai nodarbinātības iespējām;

28)	“rezultātu popularizēšana un izmantošana” ir darbības, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka mūžizglītības programmas un pirms tās īstenoto programmu rezultātus atbilstīgi atzīst, demonstrē un plaši ievieš;

29)

“mūžizglītība” ir jebkāda vispārēja izglītība, arodizglītība un apmācības, neformāla izglītība un neformālas apmācības, ko veic jebkurā dzīves posmā un kas nodrošina zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošanu saistībā ar personīgajām, pilsoniskajām, sociālajām un/vai ar nodarbinātības vajadzībām. Tā ietver konsultāciju un virzības pakalpojumu sniegšanu.

3. pants

Apakšprogrammas

a)	Comenius programma, kas attiecas uz mācīšanas un mācīšanās vajadzībām, kādas ir personām, kas iegūst pirmskolas un skolas izglītību līdz vidējās izglītības beigām, un uz iestādēm un organizācijām, kas sniedz šādu izglītību;
b)	Erasmus programma, kas attiecas uz mācīšanas un mācīšanās vajadzībām, kādas ir personām, kas iegūst formālu augstāko izglītību un arodizglītību, un apmācības augstākās izglītības līmenī, neatkarīgi no mācību kursu ilguma un iegūstamās kvalifikācijas un ietverot doktorantūras studijas, un uz iestādēm un organizācijām, kas sniedz vai sekmē šādu izglītību un apmācības;
c)	Leonardo da Vinci programma, kas attiecas uz mācīšanas un mācīšanās vajadzībām, kādas ir personām, kas iegūst arodizglītību un apmācību, kura nav augstākās izglītības līmeņa izglītība un apmācība, un uz iestādēm un organizācijām, kas sniedz vai sekmē šādu izglītību un apmācību;
d)	Grundtvig programma, kas attiecas uz mācīšanas un mācīšanās vajadzībām, kādas ir personām, kas iegūst jebkādu pieaugušo izglītību, un uz iestādēm un organizācijām, kas sniedz vai sekmē šādu izglītību.

a)	sadarbību politikas jomā un jauninājumus mūžizglītības jomā;
b)	valodu apguves veicināšanu;
c)	inovatīva uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstīšanu mūžizglītības jomā;
d)	programmas un iepriekšējo saistīto programmu atbalstīto darbību rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, un paraugprakses apmaiņu.

Jean Monnet

a)	Jean Monnet darbību;

b)	mērķfinansējuma piešķiršanu, lai atbalstītu konkrētas iestādes, kas nodarbojas ar Eiropas integrācijas jautājumiem;

c)	mērķfinansējuma piešķiršanu, lai atbalstītu citas Eiropas iestādes un apvienības izglītības un apmācību jomā.

4. pants

Piekļuve mūžizglītības programmai

a)	skolniekiem, studentiem, mācekļiem un pieaugušajiem, kas mācās;

b)	skolotājiem, apmācību instruktoriem un citu personālu, kas iesaistīts jebkurā mūžizglītības aspektā;

c)	cilvēkiem darba tirgū;

d)	iestādēm un organizācijām, kas piedāvā mācību iespējas saistībā ar mūžizglītības programmu vai tās apakšprogrammām;

e)	personām un struktūrām, kas vietējā, reģionālajā un valsts līmenī atbildīgas par sistēmām un politiku saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

f)	uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un to organizācijām visos līmeņos, tostarp tirdzniecības organizācijām un tirdzniecības un rūpniecības palātām;

g)	struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

h)	apvienībām, kas darbojas mūžizglītības jomā, tostarp studentu, mācekļu, skolnieku, skolotāju, vecāku un pieaugušo, kuri mācas, apvienībām;

i)	pētniecības centriem un struktūrām, kas nodarbojas ar mūžizglītības jautājumiem;

j)	bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgo struktūrām, nevalstiskajām organizācijām (“NVO”).

5. pants

Kopienas darbības

a)	mūžizglītībā iesaistīto personu mobilitātei;
b)	divpusējām un daudzpusējām partnerībām;
c)	daudzpusējiem projektiem, kas ir īpaši paredzēti, lai veicinātu kvalitāti izglītības un apmācību sistēmās, izplatot jauninājumus starptautiskā mērogā;
d)	vienpusējiem un valstu projektiem;
e)	daudzpusējiem projektiem un tīkliem;
f)	politikas un sistēmu novērošanai un analīzei mūžizglītības jomā, atsauces materiāla radīšanai un regulāra uzlabošanai, tostarp aptaujām, statistikai, analīzei un rādītājiem, darbībai nolūkā atbalstīt kvalifikācijas un iepriekšējās mācīšanās pārskatāmību un atzīšanu, kā arī darbībai nolūkā atbalstīt sadarbību kvalitātes nodrošināšanā;
g)	mērķfinansējuma piešķiršanai, lai segtu dažas darbības un administratīvas izmaksas iestādēm un apvienībām, kas darbojas jomā, uz kuru attiecas mūžizglītības programma;
h)	citām iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt mūžizglītības programmas mērķu sasniegšanu (“papildpasākumi”).

2. Kopienas atbalstu var piešķirt sagatavošanās vizītēm saistībā ar jebkuru darbību, kas minēta šajā pantā.

3. Komisija var organizēt seminārus, kolokvijus vai sanāksmes, kas varētu atvieglināt mūžizglītības programmas īstenošanu, un veikt attiecīgas informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas darbības un darbības nolūkā veicināt sabiedrības informētību par programmu, kā arī programmas pārraudzību un izvērtēšanu.

4. Šajā pantā minētās darbības var īstenot, organizējot priekšlikumu vai pieteikumu konkursu, vai arī Komisija tās var īstenot nepastarpināti.

6. pants

Komisijas un dalībvalstu uzdevumi

1. Komisija nodrošina mūžizglītības programmā paredzēto Kopienas darbību faktisku un efektīvu īstenošanu.

veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu mūžizglītības programmas efektīvu darbību dalībvalsts līmenī, iesaistot visas puses, kas saistītas ar mūžizglītības aspektiem, saskaņā ar attiecīgās valsts praksi vai tiesību aktiem;

izveido vai norīko un pārrauga atbilstīgu struktūru, lai attiecīgās valsts līmenī nodrošinātu mūžizglītības programmas darbību īstenošanu (valstu aģentūras), tostarp budžeta pārvaldību, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. pantu un atbilstīgi šādiem kritērijiem:

i)	organizācija, ko izveido vai norīko kā valsts aģentūru, ir juridiska persona vai daļa no struktūras, kas ir juridiska persona, un to reglamentē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti. Kā valsts aģentūru nedrīkst norīkot ministriju;

ii)	lai pildītu uzdevumus, katrai valsts aģentūrai ir jābūt pietiekamam personālam ar profesionālām un valodu zināšanām, kas ir atbilstīgas, lai izglītības un apmācību jomā strādātu starptautiskas sadarbības vidē;

iii)	tai ir jābūt ar piemērotu infrastruktūru, jo īpaši attiecībā uz informācijas tehnoloģijām un komunikācijām;

iv)	tai jādarbojas administratīvajā kontekstā, kas tai ļauj apmierinoši veikt savus uzdevumus un izvairīties no interešu konfliktiem;

v)	tai jāspēj piemērot finanšu pārvaldības noteikumus un līgumu nosacījumus, kas noteikti Kopienas līmenī;

vi)	tai jānodrošina atbilstīgas finanšu garantijas, ko vēlams sniedz valsts iestāde, un tās pārvaldības spējām jābūt atbilstīgām tam Kopienas līdzekļu apjomam, kas tai būs jāpārvalda;

uzņemas atbildību par to, lai b) apakšpunktā minētās valsts aģentūras pareizi pārvaldītu līdzekļus, kas valsts aģentūrām nodoti projektu atbalstīšanai, un jo īpaši par to, lai valsts aģentūras ievērotu pārskatāmības, vienlīdzības principus un izvairītos no paralēlas finansēšanas no citiem Kopienas līdzekļiem un lai tās izpildītu pienākumu pārraudzīt projektus un atgūt līdzekļus, kas saņēmējiem jāatmaksā;

veic vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu b) apakšpunktā minēto valsts aģentūru atbilstīgu revīziju un finanšu pārraudzību, un jo īpaši:

pirms valsts aģentūra sāk darboties, iesniedz Komisijai vajadzīgos apliecinājumus, ka saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības noteikumiem tai ir un atbilstīgi un pareizi darbojas piemērojamās procedūras, kontroles sistēmas, grāmatvedības sistēmas un iepirkumu un mērķfinasējuma piešķiršanas procedūras;

ii)	katru gadu iesniedz Komisijai apliecinājuma deklarāciju par valsts aģentūru finanšu sistēmu un procedūru uzticamību un to pārskatu pareizību;

atbild par neatgūtiem līdzekļiem nelikumību, nolaidības vai krāpšanas gadījumā, kur vainīga saskaņā ar b) apakšpunktu izveidotā vai norīkotā valsts aģentūra, un gadījumā, ja tāpēc Komisija vēršas pret valsts aģentūru par nepilnīgi atgūtiem līdzekļiem;

pēc Komisijas lūguma norīko iestādes vai organizācijas, kas nodrošina mācību iespējas, vai šādu iestāžu vai organizāciju veidus, ko uzskatīt par atbilstīgiem, lai to attiecīgajās teritorijās piedalītos mūžizglītības programmā;

cenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai likvidētu juridiskus un administratīvus šķēršļus mūžizglītības programmas pareizai darbībai;

veic darbības, lai nodrošinātu, ka valsts līmenī īstenojas iespējama sinerģija ar citām Kopienas programmām un finanšu instrumentiem, kā arī ar citām attiecīgām programmām, kas darbojas attiecīgajā dalībvalstī.

a)	pāreju no darbībām, ko veic saistībā ar iepriekšējām programmām izglītības, apmācību un mūžizglītības jomā, uz programmām, ko īsteno saskaņā ar mūžizglītības programmu;
b)	Kopienas finanšu interešu atbilstīgu aizsardzību, jo īpaši ieviešot faktiskus, samērīgus un preventīvus pasākumus, administratīvas pārbaudes un sankcijas;
c)	plašu informācijas izplatīšanu, publicitāti un turpmākus pasākumus attiecībā uz darbībām, ko atbalsta saskaņā ar mūžizglītības programmu;
d)	to pieejamo datu vākšanu, analīzi un apstrādi, kas vajadzīgi, lai izvērtētu programmas rezultātus un ietekmi, un pārraudzītu un izvērtētu darbības, kā minēts 15. pantā;
e)	iepriekšējo izglītības un apmācību programmu un mūžizglītības programmas rezultātu izplatīšanu.

7. pants

Trešo valstu dalība

a)	EBTA valstīm, kas ir EEZ dalībvalstis, saskaņā ar EEZ līguma nosacījumiem;
b)	kandidātvalstīm, uz kurām attiecas pirmspievienošanās stratēģija, saskaņā ar vispārīgiem principiem un vispārīgiem noteikumiem, kas paredzēti pamatnolīgumos, ko ar šīm valstīm noslēdz par to dalību Kopienas programmās;
c)	Rietumbalkānu valstīm saskaņā ar noteikumiem, par ko ar šīm valstīm vienojas pēc tam, kad noslēgti pamatnolīgumi, kur paredz to dalību Kopienas programmās;
d)	Šveices Konfederācijai, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, ko noslēdz ar minēto valsti;

2. Šā lēmuma 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā Jean Monnet programmas pirmā galvenā darbība ir atvērta arī jebkuras citas trešās valsts augstākās izglītības iestādēm.

3. Uz trešām valstīm, kas piedalās mūžizglītības programmā, attiecas visas saistības un uzdevumi, kas šajā lēmumā izklāstītas attiecībā uz dalībvalstīm.

8. pants

Starptautiskā sadarbība

Saskaņā ar mūžizglītības programmu un atbilstīgi 9. pantam Komisija var sadarboties ar trešām valstīm un ar kompetentām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO).

II NODAĻA

Mūžizglītības programmas īstenošana

9. pants

Īstenošanas pasākumi

a)	gada darba plānu, tostarp prioritātēm;
b)	gada piešķīrumus un līdzekļu sadalījumu pa apakšprogrammām un apakšprogrammās;
c)	vispārīgām pamatnostādnēm apakšprogrammu īstenošanai (tostarp lēmumiem par darbību veidu, ilgumu un finansējuma apjomu), izvēles kritērijiem un procedūrām;
d)	Komisijas priekšlikumiem par daudzpusēju projektu un tīklu pieteikumu izvēli, kā minēts 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;
e)	Komisijas priekšlikumiem par pieteikumu izvēli attiecībā uz darbībām, kuras izklāstītas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, uz ko neattiecas šā punkta d) apakšpunkts, un 5. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā un kurām paredzētais Kopienas atbalsts pārsniedz EUR 1 miljonu;
f)	attiecīgu uzdevumu un atbildības noteikšanu Komisijai, dalībvalstīm un valsts aģentūrām saistībā ar pielikumā izklāstīto “valsts aģentūras procedūru”;
g)	līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm saistībā ar darbībām, ko pārvalda saskaņā ar pielikumā izklāstīto “valsts aģentūru procedūru”;
h)	pasākumiem, lai nodrošinātu konsekvenci mūžizglītības programmā;
i)	pasākumiem, lai pārraudzītu un izvērtētu mūžizglītības programmu un apakšprogrammas un lai popularizētu un izplatītu rezultātus;

2. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu visus jautājumus, kuri nav šā panta 1. punktā minētie jautājumi, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto procedūru.

10. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, turpmāk – “Komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

5. Dalībvalstu pārstāvji nedrīkst būt personas, kas ir nodarbinātas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajās valsts aģentūrās vai kas ir atbildīgas par to darbu.

11. pants

Sociālie partneri

1. Ja ar Komiteju apspriežas par jautājumu, kas attiecas uz šā lēmuma piemērošanu saistībā ar arodizglītību un apmācībām, Komitejas darbā kā novērotāji var piedalīties sociālo partneru pārstāvji, kurus pēc Eiropas sociālo partneru priekšlikumiem ieceļ Komisija.

Šādu novērotāju skaits ir vienāds ar dalībvalstu pārstāvju skaitu.

2. Šādiem novērotājiem ir tiesības lūgt, lai viņu nostāju iekļauj Komitejas sanāksmes protokolā.

12. pants

Horizontālā politika

a)	veicinot izpratni par kultūru un valodu dažādību un kultūras daudzveidību Eiropā, kā arī par nepieciešamību apkarot rasismu, aizspriedumus un ksenofobiju;

b)	paredzot pasākumus audzēkņiem ar īpašām vajadzībām un jo īpaši palīdzot sekmēt viņu iekļaušanos konvencionālajā izglītībā un apmācībās;

c)	veicinot vīriešu un sieviešu līdztiesību un sekmējot jebkura veida tādas diskriminācijas apkarošanu, kas balstīta uz dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

13. pants

Saskaņotība un papildināmība ar citām politikas jomām

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju saskaņotību un papildināmību ar darba programmu “Izglītība un apmācība 2010” un citu attiecīgu Kopienas politiku, instrumentiem un darbībām, jo īpaši ar tām, ko īsteno tādās jomās kā kultūra, mediji, jaunatne, pētniecība un attīstība, nodarbinātība, kvalifikāciju atzīšana, uzņēmumi, vide, IKT, un ar Kopienas Statistikas programmu.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina efektīvu saikni starp mūžizglītības programmu un programmām un darbībām izglītības un apmācību jomā, ko īsteno saskaņā ar Kopienas pirmspievienošanās instrumentiem, kā arī citu sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām.

2. Komisija regulāri informē Komiteju par citām attiecīgām Kopienas ierosmēm mūžizglītības jomā, tostarp par sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

3. Īstenojot darbības saskaņā ar mūžizglītības programmu, Komisija un dalībvalstis ņem vērā prioritātes, kas izklāstītas nodarbinātības integrētajās pamatnostādnēs, ko Padome pieņēmusi kā daļu no Lisabonas Partnerības izaugsmei un darbavietām.

4. Partnerībā ar Eiropas sociālajiem partneriem Komisija tiecas attīstīt atbilstīgu koordināciju starp mūžizglītības programmu un sociālo dialogu Kopienas līmenī, tostarp dažādos ekonomikas sektoros.

5. Īstenojot mūžizglītības programmu, Komisija vajadzības gadījumā nodrošina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) palīdzību jomās, kas saistītas ar tā kompetenci un saskaņā ar Padomes Regulā (EEK) Nr. 337/75 (17) izklāstītajiem pasākumiem. Vajadzības gadījumā Komisija var arī nodrošināt Eiropas Izglītības fonda atbalstu atbilstīgi tā pilnvarām un saskaņā ar Padomes Regulā (EEK) Nr. 1360/90 (18) izklāstītajiem pasākumiem.

6. Komisija regulāri informē Arodmācību padomdevēju komiteju par attiecīgu attīstību arodizglītības un apmācību jomā.

III NODAĻA

Finanšu noteikumi – izvērtējums

14. pants

Finansējums

1. Ar šo indikatīvais finansējums šā lēmuma īstenošanai 7 gadu laikposmam no 2007. gada 1. janvāra tiek noteikts EUR 6 970 000 000. Atbilstīgi šim finansējumam Comenius programmai, Erasmus programmai, Leonardo da Vinci programmai un Grundtvig programmai piešķiramie līdzekļi nav mazāki par pielikuma B. iedaļas 11. punktā paredzētajiem. Komisija šos piešķīrumus var grozīt saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Līdz 1 % no mūžizglītības programmas piešķīruma var izmantot, lai partnerībās, projektos un tīklu darbībās, ko organizē saskaņā ar mūžizglītības programmu, atbalstītu to partneru dalību, kuri ir no trešām valstīm un kuri nepiedalās mūžizglītības programmā saskaņā ar 7. pantu.

3. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu shēmu.

15. pants

Pārraudzība un izvērtēšana

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri pārrauga un izvērtē mūžizglītības programmu, ņemot vērā to, kā sasniegti programmas mērķi.

2. Komisija nodrošina to, ka regulāri tiek veikta neatkarīga ārējie mūžizglītības programmas izvērtēšana, un regulāri publicē statistiku, lai pārraudzītu panākumus.

3. Īstenojot programmu, ņem vērā mūžizglītības programmas un iepriekšējo izglītības un apmācību programmu pārraudzības un izvērtējumu secinājumus.

4. Dalībvalstis, attiecīgi, līdz 2010. gada 30. jūnijam un 2015. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumus par mūžizglītības programmas īstenošanu un ietekmi.

a)	vēlākais, 2011. gada 31. martā – starpposma izvērtējuma ziņojumu par kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem mūžizglītības programmas īstenošanā, tostarp sasniegto rezultātu analīzi;
b)	vēlākais, 2011. gada 31. decembrī – paziņojumu par mūžizglītības programmas turpināšanu;
c)	vēlākais, 2016. gada 31. martā – nobeiguma izvērtējuma ziņojumu.

II SADAĻA

APAKŠPROGRAMMAS

I NODAĻA

Comenius programma

16. pants

Dalība Comenius programmā

Comenius

a)	skolniekiem, kas apgūst skolas izglītību līdz vidējās izglītības beigām;

b)	skolām, kā nosaka dalībvalstis;

c)	skolotājiem un citiem darbiniekiem šajās skolās;

d)	apvienībām, bezpeļņas organizācijām, NVO un skolu izglītībā iesaistīto pārstāvjiem;

e)	personām un struktūrām, kas ir atbildīgas par izglītības organizēšanu un sniegšanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

f)	pētniecības centriem un struktūrām, kas pēta mūžizglītības jautājumus;

g)	augstākās izglītības iestādēm;

h)	struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem.

17. pants

Comenius programmas mērķi

Comenius

a)	attīstīt jauniešu un izglītības darbinieku zināšanas un izpratni par Eiropas kultūru un valodu dažādību un to vērtību;

b)	palīdzēt jauniešiem apgūt dzīves pamatiemaņas un personīgajai attīstībai vajadzīgās kompetences, kas saistītas ar nākotnes nodarbinātību un aktīvu Eiropas pilsonību.

Comenius

a)	uzlabot mobilitātes kvalitāti un palielināt apjomu, iesaistot skolniekus un izglītības darbiniekus dažādās dalībvalstīs;

b)	uzlabot dažādu dalībvalstu skolu partnerības kvalitāti un palielināt apjomu tā, lai programmas laikā kopīgās izglītības darbībās iesaistītu vismaz 3 miljonus skolnieku;

c)	veicināt moderno svešvalodu apguvi;

d)	atbalstīt inovatīvu, uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģiju un prakses attīstību mūžizglītībā;

e)	uzlabot skolotāju mācību kvalitāti un Eiropas dimensiju tajās;

f)	atbalstīt pedagoģisko pieeju un skolu pārvaldes uzlabojumus.

18. pants

Comenius programmas darbības

Comenius

personu mobilitāti, kā minēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Organizējot šādu mobilitāti vai atbalstot tās organizēšanu, pieņem nepieciešamos sagatavošanas pasākumus un rūpējas, lai mobilitātē iesaistītām personām nodrošinātu piemērotu pārraudzību, konsultācijas un atbalstu.

Šāda mobilitāte var būt:

i)	skolnieku un personāla apmaiņa;

ii)	skolnieku mobilitāte skolās un izglītojošā personāla apmācību prakse skolās vai uzņēmumos;

iii)	skolotāju un citu izglītības darbinieku dalība apmācību kursos;

iv)	studijas un sagatavošanas vizītes mobilitātei, partnerattiecībām, projektam vai sadarbības tīkla aktivitātēm;

v)	palīdzība skolotājiem un potenciāliem skolotājiem;

5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto partnerību veidošana starp:

i)	skolām ar mērķi attīstīt kopīgus mācību projektus skolniekiem un viņu skolotājiem (“Comenius skolu partnerības”);

ii)	organizācijām, kas atbildīgas par jebkādiem skolu izglītības aspektiem, ar mērķi stiprināt starpreģionu sadarbību, tostarp pierobežas reģionu sadarbību (“Comenius-Regio partnerības”);

daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Tajos var iekļaut projektus, kuru mērķis ir:

i)	labas prakses izglītības jomā, tostarp jaunu mācību metožu vai materiālu izstrāde, veicināšana un popularizēšana;

ii)	pieredzes gūšana vai apmaiņa par informācijas sniegšanas sistēmām vai par speciāli ar Comenius programmu saistītiem mācībspēkiem, skolotājiem un citiem darbiniekiem piemērotām konsultācijām;

iii)	mācībspēku jaunu kursu vai to satura izstrāde, veicināšana un popularizēšana;

daudzpusējus tīklus, kā minēts 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Tas var ietvert tīklus, kuru mērķis ir:

i)	savās interesēs un izglītības kā tādas interesēs attīstīt izglītību disciplīnā vai specialitātē, kurā šie tīkli darbojas;

ii)	apkopot un izplatīt atbilstīgu labu praksi un inovācijas;

iii)	sniegt satura atbalstu citu uzsāktiem projektiem un partnerībām;

iv)	veicināt vajadzību analīzes izstrādi un tās praktisku pielietojumu skolu izglītībā;

e)	citas ierosmes, kuru mērķis ir veicināt Comenius programmas mērķus, kas noteikti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

2. Šā panta 1. punktā izklāstīto pasākumu darbības elementus nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

19. pants

Comenius programmai piešķirtie līdzekļi

Ne mazāk kā 80 % no Comenius programmai piešķirtajiem līdzekļiem paredz, lai atbalstītu mobilitāti, kā minēts 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un Comenius partnerībām, kā izklāstīts 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

II NODAĻA

Erasmus programma

20. pants

Dalība Erasmus programmā

Erasmus

a)	studentiem un mācekļiem, kas studē jebkādu augstskolas līmeņa izglītību un šajā līmenī apmeklē mācības;

b)	augstākās izglītības iestādēm, ko nosaka dalībvalstis;

c)	skolotājiem, mācību instruktoriem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs;

d)	augstākajā izglītībā iesaistīto personu apvienībām un pārstāvjiem, tostarp nozīmīgām studentu, universitāšu un skolotāju/mācību instruktoru apvienībām;

e)	uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citiem profesionālās darbības pārstāvjiem;

f)	valsts un privātajām struktūrām, tostarp bezpeļņas organizācijām un NVO, kas ir atbildīgas par izglītības un apmācību organizēšanu un sniegšanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

g)	izpētes centriem un struktūrām, kas pēta mūžizglītības jautājumus;

h)	struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem.

21. pants

Erasmus programmas mērķi

Erasmus

a)	atbalstīt Eiropas augstākās izglītības telpas īstenošanu;

b)	stiprināt augstākās izglītības un augstākās profesionālās izglītības ieguldījumu inovācijas procesos.

Erasmus

a)	uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu studentu un izglītojošā personāla mobilitātei Eiropā, lai līdz 2012. gadam individuālo dalībnieku skaits studentu mobilitātē Erasmus programmās un programmās, kas darbojās pirms tās, sasniegtu vismaz 3 miljonus;

b)	uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu daudzpusējai sadarbībai starp augstākās izglītības iestādēm Eiropā;

c)	palielināt pārskatāmības un atbilstības līmeni starp augstākās izglītības un augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijām, kas iegūtas Eiropā;

d)	uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu sadarbībai starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem;

e)	atvieglināt jauninājumu attīstību izglītības un augstākās izglītības jomā un tās nodošanu, tostarp no vienas dalībvalsts uz citām;

f)	atbalstīt novatoriska, uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģiju un prakses attīstību mūžizglītībā.

22. pants

Erasmus programmas darbības

Erasmus

personu mobilitāti, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Šāda mobilitāte var ietvert:

i)	studentu mobilitāti, lai tie studētu vai mācītos dalībvalstu augstākās izglītības iestādēs, kā arī lai veiktu apmācību praksi uzņēmumos, mācību centros, izpētes centros vai citās organizācijās;

ii)	augstākās izglītības iestāžu mācībspēku mobilitāti, lai tie partneriestādē ārzemēs mācītu vai apmeklētu mācības;

iii)	cita augstākās izglītības iestāžu personāla un uzņēmumu personāla mobilitāti, lai mācītos vai mācītu;

iv)	Erasmus intensīvās programmas, kas organizētas daudzpusēji.

Atbalstu var piešķirt arī nosūtītājām vai uzņēmējām augstākās izglītības iestādēm vai uzņēmumiem par darbībām, lai nodrošinātu kvalitāti visos mobilitātes pasākumu posmos, tostarp sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas valodu kursos;

b)	daudzpusējus projektus, kā minēts 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuri, inter alia, vērsti uz jauninājumiem, eksperimentēšanu un labas prakses apmaiņu jomās, kas minētas īpašajos un darbības mērķos;

daudzpusējus tīklus, kā minēts 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ko vada augstākās izglītības iestāžu konsorciji un kas pārstāv disciplīnu vai saistīto disciplīnu jomu (“Erasmus tematiskie tīkli”), kam ir mērķis izstrādāt jaunas apmācību koncepcijas un kompetences. Šādas sistēmas var ietvert arī pārstāvjus no citām valsts struktūrām vai uzņēmumiem, vai apvienībām;

d)	citas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Erasmus programmas mērķus, kā minēts 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

Erasmus

augstākās izglītības iestāžu vismaz otrā gada studenti, kas, izmantojot Erasmus programmas mobilitātes darbības, pavada studiju periodu citā dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai tiem šajā programmā piešķir finansiālu atbalstu. Šādus periodus pilnībā atzīst ar iestāžu nolīgumu starp sūtītāju un uzņēmēju iestādi. Uzņēmēja iestāde nevar iekasēt mācību maksu no šādiem studentiem;

b)	studenti, kas ir uzņemti kopīgās maģistrantūras programmās un piedalās mobilitātē;

c)	studenti augstākās izglītības iestādēs, kas piedalās mācību praksē.

3. Šā panta 1. punktā izklāstīto darbību elementus nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

23. pants

Erasmus programmai piešķirtie līdzekļi

Ne mazāk kā 80 % no Erasmus programmai piešķirtajiem līdzekļiem paredz, lai atbalstītu mobilitāti, kā minēts 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

III NODAĻA

Leonardo da Vinci programma

24. pants

Dalība Leonardo da Vinci programmā

Leonardo da Vinci

a)	personām, kas apgūst jebkādu arodizglītību un apmācības, izņemot augstāko izglītību;

b)	cilvēkiem darba tirgū;

c)	iestādēm vai organizācijām, kas piedāvā iespējas mācīties jomās, uz ko attiecas Leonardo da Vinci programma;

d)	skolotājiem, mācību instruktoriem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs vai organizācijās;

e)	profesionālās izglītības un apmācību jomā iesaistītajām apvienībām un pārstāvjiem, tostarp mācekļu, vecāku un skolotāju apvienībām;

f)	uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citiem profesionālās darbības pārstāvjiem, tostarp tirdzniecības palātām un citām arodorganizācijām;

g)	struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

h)	personām un struktūrām, kas vietējā, reģionālā un valsts līmenī ir atbildīgas par jebkāda arodizglītības un apmācību aspekta sistēmām un politiku;

i)	izpētes centriem un struktūrām, kas pēta mūžizglītības jautājumus;

j)	augstākās izglītības iestādēm;

k)	bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgo organizācijām, nevalstiskām organizācijām.

25. pants

Leonardo da Vinci programmas mērķi

Leonardo da Vinci

a)	palīdzēt apmācību un papildu apmācību darbību dalībniekiem iegūt un izmantot zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, lai veicinātu personīgo attīstību, spējas atrast darbu un dalību Eiropas darba tirgū;

b)	atbalstīt arodizglītības un apmācību sistēmu, iestāžu un prakses kvalitātes uzlabojumus un jauninājumus;

c)	palielināt profesionālās izglītības un apmācību pievilcīgumu un darba devēju un personu mobilitāti, kā arī atvieglināt strādājošo mācekļu mobilitāti.

Leonardo da Vinci

a)	uzlabot to personu, kas iesaistītas profesionālajā pamatizglītībā un apmācībās, un tālākizglītībā, Eiropas mobilitātes kvalitāti un palielināt apjomu tā, lai līdz mūžizglītības programmas beigām palielinātu personu mācību prakšu skaitu uzņēmumos līdz vismaz 80 000 gadā;

b)	uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu sadarbībai starp iestādēm vai organizācijām, kas sniedz izglītības pakalpojumus, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citām nozīmīgām struktūrām Eiropā;

c)	atvieglot jauninājumu attīstību arodizglītības un to mācību jomā, kas nav augstākās izglītības mācības, un jauninājumu tālāku nodošanu, tostarp no vienas dalībvalsts citām;

d)	uzlabot kvalifikāciju un kompetenču pārredzamību un atpazīstamību, tostarp attiecībā uz tām, kas iegūtas mācībās ārpus oficiālās izglītības sistēmas un neoficiāli;

e)	veicināt moderno svešvalodu apguvi;

f)	atbalstīt novatoriska uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstību mūžizglītībā.

26. pants

Leonardo da Vinci programmas darbības

Leonardo da Vinci

personu mobilitāti, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Organizējot šādu mobilitāti vai atbalstot tās organizēšanu, veic vajadzīgos sagatavošanas pasākumus, tostarp sagatavošanu valodu zināšanu jomā, un rūpējas, lai mobilitātē iesaistītām personām nodrošinātu piemērotu pārraudzību un atbalstu. Šāda mobilitāte var ietvert:

i)	mācību praksi starptautiskos uzņēmumos vai mācību iestādēs;

ii)	mācību praksi un apmaiņu, kuras mērķis ir mācību instruktoru un vadības padomdevēju, un to cilvēku, kas ir atbildīgi par mācību iestādēm un mācību plānošanu, un profesionālo orientāciju uzņēmumos, turpmāka profesionālā izaugsme;

b)	partnerības, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kas vērstas uz tēmām, par kurām iesaistītām organizācijām ir abpusēja interese;

c)	daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, jo īpaši tos, kas vērsti uz apmācību sistēmu uzlabošanu ar jaunu ideju palīdzību, tostarp valodas, kultūras un tiesisko piemērošanos konkrētā valstī dažādos kontekstos attīstīto jauno produktu un procesu vajadzībām;

d)	daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas vērsti uz apmācību sistēmu uzlabošanu, koncentrējoties uz jauninājumu un pieredzes attīstību;

e)	tematiskos ekspertu un organizāciju tīklus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas nodarbojas ar specifiskiem profesionālās izglītības un apmācību jautājumiem;

f)	citas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Leonardo da Vinci programmas mērķus, kas minēti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

2. Šādu darbību elementus nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

27. pants

Leonardo da Vinci programmai piešķirtie līdzekļi

Ne mazāk kā 60 % no Leonardo da Vinci programmai piešķirtajiem līdzekļiem paredz, lai atbalstītu mobilitāti un partnerības, kā minēts 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

IV NODAĻA

Grundtvig programma

28. pants

Dalība Grundtvig programmā

Grundtvig

a)	audzēkņiem pieaugušo izglītībā;

b)	iestādēm vai organizācijām, kas piedāvā iespējas mācīties pieaugušajiem;

c)	skolotājiem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs vai organizācijās;

d)	iestādēm, kas iesaistītas pieaugušo izglītības izglītojošā personāla pamata vai tālākizglītībā;

e)	pieaugušo izglītībā iesaistīto personu apvienībām un pārstāvjiem, tostarp audzēkņu un skolotāju apvienībām;

f)	struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

g)	personām un struktūrām, kas vietējā, reģionālā un valsts līmenī ir atbildīgas par jebkāda pieaugušo izglītības aspekta sistēmām un politiku;

h)	pētījumu centriem un struktūrām, kas saistītas ar pieaugušo izglītības jautājumiem;

i)	uzņēmumiem;

j)	bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgo organizācijām, nevalstiskām organizācijām;

k)	augstākās izglītības iestādēm.

29. pants

Grundtvig programmas mērķi

Grundtvig

a)	risināt izglītības problēmu, kas saistīta ar lielas daļas Eiropas iedzīvotāju novecošanu;

b)	palīdzēt sniegt pieaugušajiem norādes uz iespējām, kā uzlabot savas zināšanas un kompetenci.

Grundtvig

a)	uzlabot kvalitāti un pieejamību pieaugušo izglītībā iesaistīto personu mobilitātei Eiropā un palielināt apjomu tā, lai saistībā ar mobilitāti līdz 2013. gadam sniegtu palīdzību vismaz 7 000 personām gadā;

b)	uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu sadarbībai starp pieaugušo izglītībā iesaistītajām organizācijām Eiropā;

c)	palīdzēt personām no sociāli nestabilām grupām un personām no sociāli atstumtām grupām, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kas ir pārtraukuši izglītošanos, nesaņemot pamata kvalifikācijas, lai sniegtu tiem alternatīvas iespējas izmantot pieaugušo izglītību;

d)	atvieglot jauninājumu attīstību pieaugušo izglītībā un to tālāku nodošanu, tostarp no vienas dalībvalsts citām;

e)	atbalstīt novatoriskas, uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstību mūžizglītībā;

f)	uzlabot pedagoģiskās pieejas un pieaugušo izglītības organizāciju pārvaldību.

30. pants

Grundtvig programmas darbības

Grundtvig

personu mobilitāti, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Organizējot šādu mobilitāti vai atbalstot tās organizēšanu, veic nepieciešamos sagatavošanas pasākumus un rūpējas, lai cilvēkiem mobilitātē nodrošinātu piemērotu pārraudzību un atbalstu. Šāda mobilitāte var ietvert vizītes, palīdzību un apmaiņas pieaugušo oficiālās un neoficiālās izglītības dalībniekiem, tostarp pieaugušo izglītības izglītojošā personāla apmācības un profesionālo izaugsmi, jo īpaši sinerģijā ar partnerībām un projektiem;

b)	partnerības, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kas pazīstamas kā “Grundtvig programmas partnerības”, un kas vērstas uz abpusēju iesaistīto organizāciju interesēm;

c)	daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir uzlabot pieaugušo izglītības sistēmu, nododot jauninājumus un labas prakses piemērus;

tematiskos ekspertu un organizāciju tīklus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā un pazīstami kā “Grundtvig tīkli”, kas jo īpaši strādā pie:

i)	pieaugušo izglītības attīstīšanas tajā disciplīnā, tematiskajā laukā vai administratīvajā aspektā, kurā tie darbojas;

ii)	nozīmīgas labas prakses un jauninājumu apzināšanas, uzlabošanas un popularizēšanas;

iii)	satura atbalsta sniegšanas, projektiem un partnerībām, ko uzsākuši citi un sadarbības atvieglošana starp šādiem projektiem un partnerībām;

iv)	pieaugušo izglītības vajadzību analīzes un kvalitātes nodrošinājuma veicināšanas;

e)	citas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Grundtvig programmas mērķus, kas minēti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

2. Šādu pasākumu darbības elementus nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

31. pants

Grundtvig programmas budžets

Ne mazāk kā 55 % no Grundtvig programmai pieejamā budžeta paredz, lai atbalstītu mobilitāti un partnerības, kā minēts 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

V NODAĻA

Transversālā programma

32. pants

Transversālās programmas mērķi

a)	veicināt Eiropas sadarbību jautājumos, kas skar divas vai vairākas sektoru apakšprogrammas;
b)	veicināt dalībvalstu izglītības un apmācību sistēmu kvalitāti un konverģenci.

a)	atbalstīt mūžizglītības politikas izstrādi un sadarbību Eiropas līmenī, it īpaši Lisabonas Procesa un “Izglītība un apmācības 2010”, kā arī Boloņas un Kopenhāgenas Procesu un ar tiem saistītām nākamajām darbībām;
b)	nodrošināt atbilstīgu salīdzināmo datu, statistikas un analīzes nodrošinājumu, lai atbalstītu mūžizglītības politikas izstrādi, kā arī pārraudzīt panākumus, kas sasniegti saistībā ar mūžizglītības uzdevumiem un mērķiem, un apzināt sfēras, kam jāpievērš īpaša uzmanība;
c)	veicināt valodu apguvi un atbalstīt valodu dažādību dalībvalstīs;
d)	atbalstīt novatoriska uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstību mūžizglītībā;
e)	nodrošināt to, ka mūžizglītības programmas rezultātus pienācīgi plaši atzīst, demonstrē un pielieto.

33. pants

Transversālās programmas darbības

personu mobilitāti, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tostarp mācību vizītes ekspertiem un oficiālajiem pārstāvjiem, kurus izraudzījušās valsts, reģionālas un vietējas iestādes, izglītības un apmācību iestāžu un vadības un akreditācijas pakalpojumu direktoriem un sociālajiem partneriem;

daudzpusējus projektus, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir Kopienas līmenī izstrādātu politikas priekšlikumu sagatavošana un pārbaude un mūžizglītības jauninājumi;

5. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos daudzpusējos tādu ekspertu un/vai organizāciju tīklus, kas kopīgi strādā pie politikas jautājumiem. Šādos tīklos var būt:

i)	tematiskie tīkli, kas strādā pie mūžizglītības satura vai mūžizglītības metodoloģijas un politikas jautājumiem; Šādi tīkli var novērot, noteikt, analizēt labu praksi un jaunas idejas, apmainīties ar labu pieredzi un idejām un ieteikt labāku un plašāku šādas prakses pielietojumu dalībvalstīs;

ii)	mūžizglītības stratēģisko jautājumu forumi;

politikas un mūžizglītības sistēmu novērošana un analīze, kas minētas 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā, kas var ietvert:

i)	studijas un salīdzinošo pētniecību;

ii)	indikatoru un statistisko aptauju izstrādi, tostarp mūžizglītības jomā sadarbībā ar Eurostat uzsāktā darba atbalstīšanu;

iii)	Eurydice tīkla darbības atbalstīšanu un Komisijas izveidotās Eurydice Eiropas vienības finansēšanu;

darbības, lai veicinātu kvalifikāciju un kompetenču pārredzamību un atzīšanu, tostarp gan oficiālās, gan neoficiālas izglītības ceļā iegūto kvalifikāciju un spējām, informēšanu un konsultācijas izglītības mobilitātes jautājumos un sadarbību kvalitātes nodrošināšanai, kā noteikts 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā, kas var ietvert:

i)	organizāciju tīklus, kas veicina mobilitāti un atzīšanu, kā Euroguidance un Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC);

ii)	tādu starptautisku interneta projektu kā Ploteus atbalstīšana;

iii)	Europass ierosmes darbības saskaņā ar Lēmumu Nr. 2241/2004/EK;

citas ierosmes, kas minētas 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”), tostarp peer-learning darbības, kas vērstas uz 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto pamatvirzienu uzdevumu veicināšanu.

daudzpusēji projekti, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas turklāt vērsti uz:

i)	jaunu valodas mācību materiālu, tostarp tiešsaistes kursu, un valodu pārbaudes instrumentu izstrādi;

ii)	valodu skolotāju, mācību instruktoru un citu mācībspēku mācību kursu un instrumentu izstrādi;

daudzpusēji tīkli, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas darbojas valodu apguves un valodu dažādības jomā;

citas ierosmes, kas sakrīt ar mūžizglītības programmas 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā noteiktajiem uzdevumiem un kas valodu apguvi padarītu pievilcīgāku audzēkņiem, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un/vai tirgzinības, reklāmu un informatīvās kampaņas, kā arī konferences, pētījumus un statistisko rādītāju attīstīšanu valodu apguves un valodu dažādības jomā.

a)	daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir jaunu metožu, satura, pakalpojumu un vides, attiecīgi, attīstīšana un popularizēšana;
b)	daudzpusējus tīklus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir zināšanu, pieredzes un labas prakses sniegšana un apmaiņa;
c)	citas darbības, kuru mērķis ir uzlabot mūžizglītības politiku un praksi, kas minēta 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā, kas var ietvert izvērtēšanas, pārraudzības, standartizēšanas, kvalitātes uzlabošanas mehānismus un virzienu analīzi, ņemot vērā tehnoloģijas un pedagoģiju.

vienpusējus un valsts projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas turklāt vērsti uz:

i)	jaunu produktu un procesu izmantošanas un ieviešanas atbalstīšanu;

ii)	sadarbības veicināšanu starp projektiem, kas darbojas tajā pašā jomā;

iii)	labas prakses attīstīšanu par popularizēšanas metodēm;

5. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto izziņas materiālu izveidi, kas var ietvert nozīmīgu statistikas datu apkopošanu un pētījumus popularizēšanas jomā, rezultātu izmantošanu un labas prakses apmaiņu.

VI NODAĻA

Jean Monnet programma

34. pants

Dalība Jean Monnet programmā

Jean Monnet

a)	studentiem un pētniekiem Eiropas integrācijas jomā visu veidu augstākajā izglītībā Kopienā un ārpus tās;

b)	tām augstākās izglītības iestādēm Kopienā un ārpus tās, kas ir apstiprinātas attiecīgajās valstīs;

c)	skolotājiem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs;

d)	to personu apvienībām un pārstāvjiem, kas iesaistīti izglītībā un apmācībās Kopienā un ārpus tās;

e)	valsts un privātām struktūrām, kas ir atbildīgas par izglītības un apmācību organizēšanu un sniegšanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

f)	pētījumu centriem un struktūrām, kas saistīti ar Eiropas integrācijas jautājumiem Kopienā un ārpus tās.

35. pants

Jean Monnet programmas mērķi

Jean Monnet

a)	stimulēt mācīšanas, pētniecības un pārdomu pasākumus Eiropas integrācijas studijās;

b)	atbalstīt atbilstīgu skaitu iestāžu un apvienību, kuras nodarbojas ar problēmām, kas saistītas ar Eiropas integrāciju un izglītošanu un apmācībām Eiropas perspektīvā.

Jean Monnet

a)	stimulēt izcilību izglītošanā, pētniecībā un pārdomās Eiropas integrācijas studijās augstākās izglītības iestādēs Kopienā un ārpus tās;

b)	uzlabot akadēmisko speciālistu un Eiropas pilsoņu zināšanas un informētību ar Eiropas integrāciju saistītos jautājumos;

c)	atbalstīt galvenās Eiropas iestādes, kas nodarbojas ar Eiropas integrācijas jautājumu risināšanu;

d)	atbalstīt augstas kvalitātes Eiropas iestādes un apvienības, kas darbojas izglītības un apmācību jomās.

36. pants

Jean Monnet programmas darbības

vienpusējus un valsts projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā un kas var ietvert:

i)	Jean Monnet katedras, izcilības centrus un apmācību modeļus;

ii)	profesoru, citu augstākās izglītības mācībspēku un to pētnieku apvienības, kas specializējušies Eiropas integrācijā;

iii)	to jauno pētnieku atbalsts, kas specializējušies Eiropas integrācijā;

iv)	informācijas un pētījumu darbības, kam ar Kopienu ir kopīgi mērķi diskusiju, pārdomu un zināšanu par Eiropas integrācijas procesu veicināšanā;

daudzpusējus projektus un tīklus, kuri minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā un kuros var atbalstīt daudzpusīgu pētījumu grupu izveidi Eiropas integrācijas jomā.

a)	Eiropas Koledža (Briges un Natolinas universitāšu pilsētiņas);
b)	Eiropas Universitātes institūts, Florence;
c)	Eiropas Valsts administrācijas institūts, Māstrihta;
d)	Eiropas Tiesību akadēmija, Trīre;
e)	Eiropas Aģentūra īpašo vajadzību izglītības attīstībai, Midlfārta;
f)	Starptautiskais Eiropas apmācību centrs, Nica.

3. Saskaņā ar 3. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem pamatvirzieniem var piešķirt darbības mērķfinansējumu, kas paredzēts 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā, lai segtu noteiktas izglītības un apmācību jomā aktīvo Eiropas iestāžu darbības un administratīvās izmaksas.

4. Mērķfinansējumu var paredzēt uz vienu gadu vai šo termiņu pagarinot saskaņā ar partnerību vienošanos ar Komisiju.

37. pants

Jean Monnet programmas budžets

Ne mazāk kā 16 % no Jean Monnet programmai pieejamā budžeta paredz, lai atbalstītu 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto pamatvirzienu, ne mazāk kā 65 % – 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajam pamatvirzienam un ne mazāk kā 19 % – 3. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajam pamatvirzienam.

III SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants

Pārejas noteikumi

1. Darbības, kas sāktas 2006. gada 31. decembrī vai pirms minētās dienas, pamatojoties uz Lēmumu 1999/382/EK, Lēmumu Nr. 253/2000/EK, Lēmumu Nr. 2318/2003/EK, Lēmumu Nr. 791/2004/EK vai Lēmumu Nr. 2241/2004/EK, pārvalda saskaņā ar minētajiem lēmumiem, izņemot, ja ar minētajiem lēmumiem izveidotās komitejas ir aizstātas ar komiteju, kas izveidota ar šā lēmuma 10. pantu.

2. Kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 18. pantā, apropriācijas, kas atbilst paredzamajiem ieņēmumiem, kurus veido atmaksātās summas, kas nepareizi izmaksātas saskaņā ar Lēmumu 1999/382/EK, Lēmumu Nr. 253/2000/EK, Lēmumu Nr. 2318/2003/EK, Lēmumu Nr. 791/2004/EK vai Lēmumu Nr. 2241/2004/EK, var darīt pieejamas mūžizglītības programmai.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2006. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

P. LEHTOMÄKI

(1) OV C 221, 8.9.2005., 134. lpp.

(2) OV C 164, 5.7.2005., 59. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobrī sniegtais Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 24. jūlijā pieņemtā Kopējā nostāja (OV C 251 E, 17.10.2006., 37. lpp.), Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobrī pieņemtā Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) OV L 146, 11.6.1999., 33. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(5) OV L 28, 3.2.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004.

(6) OV L 345, 31.12.2003., 9. lpp.

(7) OV L 138, 30.4.2004., 31. lpp.

(8) OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.

(9) OV L 345, 31.12.2003., 1. lpp.

(10) OV C 163, 9.7.2002., 1. lpp.

(11) OV C 13, 18.1.2003., 2. lpp.

(12) OV C 293 E, 28.11.2002., 103. lpp.

(13) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(14) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.).

(15) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(16) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(17) OJ L 39, 13.2.1975., 1. lpp.

(18) OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp.

PIELIKUMS

ADMINISTRATĪVIE UN FINANŠU NOTEIKUMI

A. Administratīvie noteikumi

Mūžizglītības programmas darbību ieteikuma un izvēles procedūras ir šādas:

1. Valsts aģentūras procedūra

1.1.

1. procedūra

Šādas darbības, par kurām izvēles lēmumus pieņem attiecīgās valsts aģentūras, pārvalda saskaņā ar “valsts aģentūru 1. procedūru”:

a)	mūžizglītībā iesaistīto personu mobilitāte, kā minēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)	divpusējas un daudzpusējas partnerības, kas noteiktas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c)	vienpusēji un valsts projekti, kas minēti 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ja tos finansē saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

Finansiāla atbalsta pieprasījumus šīm darbībām iesniedz attiecīgajām valsts aģentūrām, ko ir izraudzījušās dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Valsts aģentūras izvēlas un piešķir finansiālu atbalstu pieteikuma iesniedzējiem, kas izvēlēti atbilstīgi vispārīgajām pamatnostādnēm, kuras nosaka atbilstīgi 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam. Valsts aģentūras piešķir mērķfinansējumu saņēmējiem to attiecīgajā valstī. Katrs partneris divpusējās vai daudzpusējās partnerībās saņem līdzekļus tieši no savas attiecīgās valsts aģentūras.

1.2.

2. procedūra

Šādu darbību, kurā lēmumus pieņem Komisija, bet izvērtēšanas un līgumslēgšanas procedūras veic attiecīgās valsts aģentūras, pārvalda saskaņā ar “valsts aģentūru 2. procedūru”:

—	daudzpusēji projekti, kas minēti 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Finansiāla atbalsta pieprasījumus, ko iesniedz saskaņā ar šo darbību, nosūta valsts aģentūrai, ko projekta koordinatora dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Projekta koordinatora dalībvalsts valsts aģentūra veic pieteikumu izvērtēšanu un iesniedz Komisijai to pieteikumu sarakstu, kurus tā iesaka pieņemt. Komisija lemj par iesniegto sarakstu, un pēc tam valsts aģentūra piešķir atbilstīgu finansiālo atbalstu pieteikuma iesniedzējiem, kas izvēlēti atbilstīgi vispārīgajām pamatnostādnēm, ko nosaka atbilstīgi 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

Pirms saraksta iesniegšanas Komisijai tās valsts aģentūra, kurā projektu koordinē, sazinās ar valsts aģentūrām citās projekta partneru valstīs. Valsts aģentūras izsniedz mērķfinansējumu izvēlētajiem projekta koordinatoriem to attiecīgajās dalībvalstīs, kas tālāk ir atbildīgi par līdzekļu sadali projektos iesaistītajiem partneriem.

2. Komisijas procedūra

a)	vienpusēji un valsts projekti, kas minēti 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā, izņemot tos, kurus finansē atbilstīgi 33. panta 4. punkta a) apakšpunktam;

b)	daudzpusēji projekti un tīkli, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

c)	mūžizglītības jomas politiku un sistēmu novērošana un analīze, uzziņas materiālu veidošana, tostarp aptaujas, statistika, analīze un indikatori, kā arī darbības, ar kurām atbalsta kvalifikāciju un iepriekšējās izglītības pārredzamību un atzīšanu, kā minēts 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

d)	mērķfinansējums, kas minēts 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

e)	citas ierosmes, kuru mērķis ir sekmēt mūžizglītības programmas mērķu sasniegšanu, kā minēts 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

Finansiāla atbalsta pieprasījumus, kas iesniegti šīm darbībām, iesniedz Komisijai, kas veic izvēli un piešķir finansiālo atbalstu pieteikuma iesniedzējiem, kuri izvēlēti saskaņā ar vispārīgajām pamatnostādnēm, ko nosaka atbilstīgi 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

B. Finanšu noteikumi

Komisija nodrošina, lai finansiālās un administratīvās prasības, kas noteiktas mūžizglītības programmas mērķfinansējuma saņēmējiem, ir proporcionālas saņemtā mērķfinansējuma līmenim. Komisija īpaši nodrošina, lai finansiālie noteikumi un izpildes un atskaitīšanās prasības individuālajai mobilitātei un partnerībām ir viegli lietojamas un pietiekami vienkāršas, lai neliegtu pieeju mazāk izdevīgā stāvoklī esošiem indivīdiem vai organizācijām, kas ar tiem strādā.

—	līgumslēdzējas puses,

—	līguma termiņš, kas ir vienāds ar laikposmu, kurā atļauts izmantot piešķirtos līdzekļus,

—	maksimālā piešķirtā summa,

—	attiecīgās darbības īss kopsavilkums,

—	prasības par ziņošanu un piekļuvi revīzijai.

Tāpat, šādos kritērijos paredz, ka valsts aģentūras nodrošina, ka saņēmēju līdzfinansējums var būt ieguldījums natūrā. Tiem jābūt faktiski pārbaudāmiem, taču tiem nav obligāti jāveic finanšu izvērtējums.

1. Darbības, ko pārvalda saskaņā ar valsts aģentūru procedūru

1.1.

Kopienas līdzekļi, kas domāti finansiāla atbalsta sniegšanai saskaņā ar valsts aģentūru procedūru, darbībām, ko pārvalda atbilstīgi šā pielikuma A iedaļas 1.1. punktam, ir jāsadala starp dalībvalstīm saskaņā ar formulu, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 10. panta 2. punktu un kurā var būt šādi elementi:

a)	minimālā katrai valstij piešķiramā summa, kas jānosaka saskaņā ar budžeta pieejamību saistītajai darbībai;

pārējais tiek piešķirts dažādām valstīm, pamatojoties uz:

katras dalībvalsts:

—	skolnieku un skolotāju skaitu skolu izglītības sistēmā skolu partnerību un Comenius programmas mobilitātes darbībām, kas noteiktas 18. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā,

—	studentu un/vai absolventu skaitu augstākās izglītības sistēmā studentu mobilitātes un intensīvās programmas darbībām Erasmus programmā, kas noteikta 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iv) punktā,

—	mācībspēku skaitu augstākās izglītības sistēmā mācībspēku mobilitātes un cita personāla mobilitātes darbībām Erasmus programmā, kas noteikta 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā,

—	iedzīvotāju skaitu kopumā attiecībā pret iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 35 gadiem mobilitātes, partnerību un daudzpusēju projektu darbībām Leonardo da Vinci programmā, kas noteikta 26. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā,

—	pieaugušo skaitu mobilitātes un partnerību darbībām Grundtvig programmā, kas noteikta 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

ii)	dzīves dārdzības atšķirību starp dažādām dalībvalstīm;

iii)	attālumiem starp dažādu dalībvalstu galvaspilsētām;

iv)	konkrētās darbības pieprasījuma un/vai uzsākšanas līmeni.

1.2.	Šiem formulējumiem jābūt cik iespējams neitrāliem, lai respektētu atšķirīgās dalībvalstu izglītības un apmācību sistēmas.

1.3.	Šādi sadalītus Kopienas līdzekļus pārvalda valsts aģentūras, kas paredzētas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

1.4.

Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, veic nepieciešamos pasākumus, lai atbalstītu sabalansētu piedalīšanos Kopienas, valsts un, nepieciešamības gadījumā, reģionālā līmenī, un atbilstīgā gadījumā, skarot vairākas pētījumu jomas. Šiem pasākumiem piešķiramo līdzekļu apjoms nevar pārsniegt 5 % no katras attiecīgās darbības gada budžeta.

2. Saņēmēju noteikšana

Šā lēmuma 36. panta 2. punktā uzskaitītās iestādes ar šo tiek noteiktas kā mūžizglītības programmas mērķfinansējuma saņēmējas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 168. pantu.

NARIC tīkla, Eurydice tīkla, Euroguidance tīkla, valstu atbalsta dienesti e-tīklošanai un Europass valsts centru valsts vienības darbojas kā instrumenti, lai īstenotu programmu valsts līmenī saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. pantu.

3. Saņēmēju veidi

Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 114. panta 1. punktu mērķfinansējumu var piešķirt juridiskām vai fiziskām personām. Ja saņēmēji ir fiziskas personas, tas var būt stipendijas veidā.

4. Vienotas likmes mērķfinansējums, vienības izmaksu salīdzināšana un prēmijas

Vienotas likmes mērķfinansējumu un/vai vienības izmaksu salīdzināšanu, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 181. panta 1. punktā, var izmantot attiecībā uz darbībām, kas noteiktas 5. pantā.

Vienotas likmes mērķfinansējumu var izmantot, piešķirot, ne vairāk kā EUR 25 000 katram mērķfinansējumam. Tos var apvienot līdz EUR 100 000 un/vai izmantot saistībā ar vienības izmaksu salīdzināšanu.

Komisija var piešķirt prēmijas saistībā ar uzsāktajām mūžizglītības programmas darbībām.

5. Iepirkums

Ja saskaņā ar šo programmu atbalstītu darbību īstenošana prasa, lai saņēmējs veic iepirkuma procedūras, piemēro neliela apjoma līgumiem paredzētās procedūras, kas izklāstītas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 129. pantā.

6. Partnerības nolīgumi

Ja saskaņā ar šo programmu darbības atbalsta, izmantojot pamata partnerības mērķfinansējumu, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 163. pantā, šādas partnerības var izraudzīties un finansēt četru gadu laikposmā, ievērojot atvieglinātu atjaunošanas procedūru.

7. Sabiedriskās iestādes vai organizācijas, kas sniedz izglītības iespējas

Visas dalībvalstu noteiktās skolas un augstākās izglītības iestādes, kā arī visas iestādes vai organizācijas, kas sniedz izglītības iespējas un kas saņēmušas vairāk par 50 % no saviem ieņēmumiem no valsts avotiem pēdējo divu gadu laikā, vai kurus pārrauga valsts struktūras vai to pārstāvji, Komisija uzskata par tādām, kurām ir nepieciešamie finanšu, profesionālie un administratīvie resursi, kā arī nepieciešamā finanšu stabilitāte, lai īstenotu šīs programmas projektus; tām nav jāuzrāda papildu dokumentācija, lai to pierādītu. Šādas iestādes vai organizācijas var atbrīvot no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 173. panta 4. punkta prasībām.

8. Struktūras, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs

Ja darbības mērķfinansējumu piešķir struktūrām, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 162. pantā, uz tām saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktu neattiecas pakāpeniskas samazināšanas princips, atjaunojot piešķīrumu.

9. Pieteikumu iesniedzēju profesionālā kompetence un kvalifikācijas

Komisija saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 176. panta 2. punktu var nolemt, ka noteiktas saņēmēju kategorijas ir atbilstīgi profesionāli kompetentas un kvalificētas, lai realizētu piedāvāto darbību vai darba programmu.

10. Partneru piedalīšanās no trešajām valstīm

Partneri no trešām valstīm var piedalīties daudzpusējos projektos, tīklos vai partnerībās saskaņā ar 14. panta 2. punkta nosacījumiem pēc Komisijas vai attiecīgās valsts aģentūras ieskatiem. Lēmums par atbalstu šādiem partneriem ir atkarīgs no Eiropas līmenī gūtā labuma, kas varbūtēji rastos no dalības šādā projektā, tīklā vai partnerībās.

11. Minimāli piešķīrumi

Comenius – 13 %

Erasmus – 40 %

Leonardo da Vinci – 25 %

Grundtvig – 4 %.

12. Valsts aģentūras

Kopienas finansiālais atbalsts tiek piešķirts, lai atbalstītu valsts aģentūru darbību, ko ir izveidojušas vai norīkojušas dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. panta 1. punktu valsts aģentūras funkcijas trešās valstīs, kas mūžizglītības programmā piedalās saskaņā ar šā lēmuma 7. panta 1. punktu, var pildīt publiskas struktūras vai publiskā dienesta uzdevumus pildošas struktūras, kas ir privāttiesību subjekti, ko reglamentē ar attiecīgās valsts tiesību akti.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu sertifikācijas un ziņošanas prasības paredzēs minimālajā nepieciešamajā līmenī.

13. Tehniskā palīdzība

No mūžizglītības programmas finansējuma var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas pasākumiem, pārraudzību, kontroli, auditu un izvērtēšanu, kas tieši nepieciešams programmas realizēšanai vai tās mērķu sasniegšanai. Tas jo īpaši var ietvert pētījumus, sanāksmes, informatīvas darbības, publikācijas, izdevumus informātikas tīklu izveidei informācijas apmaiņai un jebkādiem citiem izdevumiem tehniskai vai administratīvai palīdzībai, pēc kādas Komisijai būtu jāvēršas programmas realizēšanai.

14. Krāpšanas novēršanas pasākumi

Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. pantu, līgumiem un nolīgumiem, kas izriet no šiem lēmumiem, kā arī nolīgumiem ar iesaistītajām trešām valstīm, ir jābūt pieejamiem pārraudzības un finanšu kontroles vajadzībām, ko veic Komisija (vai jebkāds cits pilnvarots pārstāvis), tostarp Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palāta, vajadzības gadījumā šīs kontroles veicot uz vietas. Šādas kontroles var veikt arī valsts aģentūrām, kā arī vajadzības gadījumā mērķfinansējuma saņēmējiem.

Mērķfinansējuma saņēmējs glabā visus apliecinošos dokumentus, tostarp revidējamo finanšu pārskatu par izdevumiem mērķfinansējuma gada laikā, Komisijai pieejamā veidā piecus gadus pēc pēdējā maksājuma. Mērķfinansējuma saņēmējs nodrošina, ka dokumenti, kas atrodas pie locekļiem vai partneriem, ja tādi ir, ir pieejami Komisijai.

Komisija mērķfinansējuma izmantojuma revīziju var veikt tieši, izmantojot savu personālu vai jebkuru citu kvalificētu neatkarīgu iestādi pēc savas izvēles. Šādas revīzijas var veikt visā vienošanās spēkā esamības laikā un piecu gadu laikā pēc bilances maksājuma. Attiecīgā gadījumā revīzijas rezultāti var būt pamatā tam, lai Komisija pieņemtu lēmumus par atmaksāšanu.

Komisijas personālam un ārpus komisijas pilnvarotam personālam jābūt attiecīgām piekļuves tiesībām, it īpaši saņēmēju birojiem un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas nepieciešama, lai veiktu šādas revīzijas.

Revīzijas palātai un OLAF ir tādas pašas tiesības kā Komisijai, jo īpaši piekļuves tiesības.

Turklāt saskaņā ar šo programmu Komisija var veikt pārbaudes un inspekcijas uz vietas atbilstīgi Regulai (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (1).

Attiecībā uz Kopienas darbībām, kas finansētas atbilstīgi šim lēmumam, “pārkāpuma” jēdzienu, kurš minēts 1. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (2), saprot kā Kopienas tiesību aktu pārkāpšanu vai jebkādu līgumsaistību pārkāpšanu, kas radusies saimnieciskās darbības subjekta darbības vai bezdarbības rezultātā, un kas ir radījusi vai būtu varējusi radīt kaitējumu Eiropas Kopienu kopējam budžetam vai to pārvaldītajiem budžetiem, veicot nepamatotus izdevumus.

(1) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(2) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 327

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 24. novembris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1718/2006/EK (2006. gada 15. novembris), par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)	12
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1719/2006/EK (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido programmu Jaunatne darbībā laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam	30
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1720/2006/EK (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā	45