ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 316

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 16. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1687/2006 (2006. gada 15. novembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1688/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 2375/2002 attiecībā uz atsevišķām ievešanas atļaujām, kuras izsniegtas III apakškvotas 4. ceturkšņa daļā saskaņā ar Kopienas tarifa kvotu parasto kviešu ievešanai, izņemot augstākā labuma parastos kviešus

3

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1689/2006 (2006. gada 15. novembris) par A3 sistēmas izvešanas atļauju izsniegšanu augļu un dārzeņu nozarē (tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām un āboliem)

5

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1690/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2006. gada 16. novembra

7

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1691/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Vācijas karogu, zvejot mencas ICES IIIa zonā (Kategats)

10

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 13. novembris) par izvairīšanos no siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu divkāršas uzskaites saskaņā ar Kopienas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu attiecībā uz Kioto protokola projektu aktivitātēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5362)  ( 1 )

12

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 15. novembris), ar ko izbeidz antidempinga procedūru, kas atteicas uz Ķīnas Tautas Republikas, Korejas Republikas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes krāsaino televizoru katodstaru lampu importu

18

 

 

Labojums

 

*

Labojumi Padomes Regulā (EK) Nr. 584/2006 (2006. gada 10. aprīlis), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1480/2003, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu un galīgo pagaidu maksājumu, ko iekasē par dažu Korejas izcelsmes elektronisko mikroshēmu DRAM (dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa) ievedumiem (OV L 103, 12.4.2006.)

35

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

16.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1687/2006

(2006. gada 15. novembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 16. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 15. novembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

71,2

204

37,3

999

54,3

0707 00 05

052

114,5

204

65,9

628

196,3

999

125,6

0709 90 70

052

118,2

204

132,8

999

125,5

0805 20 10

204

86,5

999

86,5

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

65,4

092

17,6

400

86,5

528

40,7

999

52,6

0805 50 10

052

52,6

388

62,4

528

37,8

999

50,9

0806 10 10

052

114,7

388

229,6

508

265,8

999

203,4

0808 10 80

096

29,0

388

88,8

400

104,6

404

100,1

720

70,3

800

140,1

999

88,8

0808 20 50

052

113,3

400

216,1

720

39,3

999

122,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


16.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1688/2006

(2006. gada 15. novembris),

ar ko atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 2375/2002 attiecībā uz atsevišķām ievešanas atļaujām, kuras izsniegtas III apakškvotas 4. ceturkšņa daļā saskaņā ar Kopienas tarifa kvotu parasto kviešu ievešanai, izņemot augstākā labuma parastos kviešus

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2002. gada 27. decembra Regulu (EK) Nr. 2375/2002 par Kopienas tarifa kvotas atklāšanu un pārvaldīšanu parastajiem kviešiem, izņemot augstākā labuma parastos kviešus, no trešām valstīm (2) ir noteiktas trīs apakškvotas atkarībā no labības izcelsmes. Kopienas tarifa kvotas III apakškvota attiecas uz pārējām trešām valstīm, izņemot Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu. Tā ir sadalīta četrās ceturkšņa daļās. Ceturtā daļa attiecas uz laikposmu no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

(2)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 2375/2002 6. pantu, atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar minēto regulu, ir derīgas 45 dienas pēc to faktiskās izsniegšanas dienas.

(3)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 2375/2002 5. panta 1. punkta trešo daļu un 9. panta a) apakšpunktu, ievešanas atļaujā norādīta tikai viena izcelsmes valsts, un tā ir derīga tikai attiecībā uz šīs valsts izcelsmes produktiem.

(4)

No 2006. gada 1. oktobra Ukrainas izcelsmes parasto kviešu ievedumu plūsmu Kopienā traucēja tas, ka Ukraina ieviesa savu izvedamo daudzumu uzraudzības un ierobežošanas pasākumus. Tas varētu vismaz daļēji traucēt uzņēmējiem pildīt savas saistības attiecībā uz saņemtajām ievešanas atļaujām, kurās Ukraina norādīta kā izcelsmes valsts.

(5)

Lai uzņēmēji netiktu sodīti un lai nodrošinātu šīs kvotas pareizu izpildi, šo atļauju izmantošanā jāparedz zināma elastība. Tāpēc, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2375/2002, to derīguma termiņš jāpagarina līdz 2006. gada beigām un jāatļauj izmantot minētās atļaujas parasto kviešu ievešanai arī no citām trešām valstīm līdztekus Ukrainai, izņemot Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu.

(6)

To ievešanas atļauju derīguma termiņš, kuras izsniegtas, lai saskaņā ar minētās regulas 3. pantā minēto III apakškvotu (ar kārtas numuru 09.4125) no 2006. gada 1. oktobra ievestu parastos kviešus, izņemot augstākā labuma parastos kviešus (ar KN kodu 1001 90 99), beigsies 2006. gada 16. novembrī. Tāpēc šajā regulā paredzētie grozījumi jāpiemēro cik vien drīz iespējams. Tādēļ ir jāparedz, ka šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2375/2002 6. panta, to ievešanas atļauju derīguma termiņu, kuras izsniegtas, lai saskaņā ar minētās regulas 3. pantā minēto III apakškvotu (ar kārtas numuru 09.4125) no 2006. gada 1. oktobra līdz 16. novembrim ievestu parastos kviešus, izņemot augstākā labuma parastos kviešus (ar KN kodu 1001 90 99), un kuru 8. ailē ir norādīta izcelsmes valsts “Ukraina”, pēc šo atļauju turētāju pieprasījuma var pagarināt līdz 2006. gada 31. decembrim. Šajā nolūkā iestāde, kas izsniegusi attiecīgo atļauju, atceļ to un aizstāj ar jaunu atļauju, kuras derīguma termiņš beidzas 2006. gada 31. decembrī, vai sākotnējās atļaujas derīguma termiņu pagarina līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2375/2002 9. panta a) apakšpunkta, šīs regulas 1. pantā minētās ievešanas atļaujas var izmantot, lai ievestu parastos kviešus, kuru izcelsme ir jebkura trešā valsts, izņemot Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu.

3. pants

1.   To muitas deklarāciju 44. ailē, kuras atteicas uz ievedumiem saskaņā ar 1. pantā minētajām ievešanas atļaujām, ieraksta šādu norādi:

“Ievešana veikta, piemērojot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1688/2006”.

2.   Dalībvalstis līdz 2007. gada 15. februārim elektroniski paziņo Komisijai šādu informāciju:

a)

to produktu daudzumu (tonnās), kas ievesti saskaņā ar 1. pantā minētajām ievešanas atļaujām;

b)

tās atļaujas numuru un izdošanas datumu, kuru izmantojot tika veikta ievešana.

4. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 88. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 971/2006 (OV L 176, 30.6.2006., 51. lpp.).


16.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1689/2006

(2006. gada 15. novembris)

par A3 sistēmas izvešanas atļauju izsniegšanu augļu un dārzeņu nozarē (tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām un āboliem)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 35. panta 3. punkta trešo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1579/2006 (2) tika atklāts konkurss, nosakot orientējošās kompensācijas likmes un orientējošos daudzumus, par ko var izsniegt A3 sistēmas izvešanas atļaujas.

(2)

Atkarībā no iesniegtajiem piedāvājumiem jānosaka maksimālās kompensācijas likmes un daudzumu piešķīruma procentuālās daļas, atsaucoties uz piedāvājumiem, kas veikti šo maksimālo likmju līmenī.

(3)

Tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām un āboliem, maksimālā likme, kas vajadzīga, lai izsniegtu atļaujas atbilstīgi orientējošajam daudzumam, ievērojot piedāvāto daudzumu ierobežojumus, ne vairāk kā pusotru reizi pārsniedz orientējošo kompensācijas likmi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām un āboliem, kompensācijas maksimālā likme un piešķīruma procentuālās daļas konkursā, ko atklāja ar Regulu (EK) Nr. 1579/2006, ir norādītas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 16. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 291, 21.10.2006., 5. lpp.


PIELIKUMS

A3 sistēmas izvešanas atļauju izsniegšana augļu un dārzeņu nozarē (tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām un āboliem)

Produkts

Maksimālā kompensācijas likme

(EUR/t tīrsvara)

Pieprasīto daudzumu piešķīruma procenti maksimālās kompensācijas likmes līmenī

Tomāti

100 %

Apelsīni

40

100 %

Citroni

60

100 %

Galda vīnogas

100 %

Āboli

35

100 %


16.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1690/2006

(2006. gada 15. novembris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2006. gada 16. novembra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003, ar ko izveido labības tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96, ar ko izstrādā Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumus attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)

Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)

Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētie labības nozares ievedmuitas nodokļi ir noteikti šās Regulas I pielikumā, pamatojoties uz II pielikumā minēto informāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 16. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1110/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2006. gada 16. novembra

KN kods

Preču nosaukums

Ievedmuita (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Augstas kvalitātes cietie kvieši

0,00

vidējas kvalitātes

0,00

zemas kvalitātes

0,00

1001 90 91

Parastas kviešu sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Parasti augstas kvalitātes kvieši, izņemot sēklu

0,00

1002 00 00

Rudzi

0,00

1005 10 90

Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdu

8,24

1005 90 00

Kukurūza, izņemot sēklas (2)

8,24

1007 00 90

Graudu sorgo, izņemot hibrīdu sēšanai

0,00


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu (Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkts), importētājs var saņemt nodevu samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūrā, vai

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs saņem vienotas likmes samazinājumu 24 EUR/t, ja tiek pildīti nosacījumi, kas izstrādāti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā.


II PIELIKUMS

Muitas nodokļu aprēķināšanas elementi

(2.11.2006–14.11.2006)

1)

Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:

Biržas kotējumi

Mineapole

Čikāga

Mineapole

Mineapole

Mineapole

Mineapole

Produkti (% proteīnu 12 % mitrumā)

HRS2

YC3

HAD2

vidējā kvalitāte (1)

zema kvalitāte (2)

ASV mieži 2

Kotējums (EUR/t)

158,69 (3)

107,18

174,15

164,15

144,15

155,60

Subsīdija par Persijas līča reģionu (EUR/t)

19,42

 

 

Subsīdija par Lielo Ezeru reģionu (EUR/t)

12,24

 

 

2)

Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:

Frakts/izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama 22,90 EUR/t; Lielo Ezeru reģions–Roterdama 30,68 EUR/t.

3)

Subsīdijas Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē:

0,00 EUR/t (HRW2)

0,00 EUR/t (SRW2).


(1)  Atskaitījums 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 1. punkts)

(2)  Atskaitījums 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 3. pants)

(3)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts)


16.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1691/2006

(2006. gada 15. novembris),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Vācijas karogu, zvejot mencas ICES IIIa zonā (Kategats)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2005. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 51/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2006. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2006. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2006. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā

zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Jörgen HOLMQUIST


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(3)  OV L 16, 20.1.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1642/2006 (OV L 308, 8.11.2006., 5. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

47

Dalībvalsts

Vācija

Krājums

COD/03AS.

Suga

Menca (Gadus morhua)

Zona

IIIa Kategats

Datums

2006. gada 14. oktobris


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Komisija

16.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/12


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 13. novembris)

par izvairīšanos no siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu divkāršas uzskaites saskaņā ar Kopienas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu attiecībā uz Kioto protokola projektu aktivitātēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5362)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/780/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 11.b panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Kopienas emisiju tirdzniecības sistēmas vides integritāti, Direktīva 2003/87/EK paredz, ka dalībvalstīm, kurās tiek īstenoti ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Kioto protokola elastīgo mehānismu projekti, jānodrošina, ka emisijas samazināšanas vienības (ESV) vai sertificēti emisiju samazinājumi (SES) netiek piešķirti siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai vai samazināšanai no iekārtām, kas iesaistītas Kopienas emisiju tirdzniecības sistēmā, jo tādā gadījumā veidotos emisiju samazinājumu vai ierobežojumu dubultā uzskaite.

(2)

Šādi samazinājumi vai ierobežojumi jo īpaši varētu veidoties, ja: kurināmā veida maiņas projekta aktivitāte tiek īstenota iekārtā, uz ko attiecas Kopienas emisiju tirdzniecības sistēma; projekta aktivitāti īstenojot komunālajā siltuma ražošanas nozarē, samazinās ražošana citā iekārtā, uz ko attiecas Kopienas emisiju tirdzniecības sistēma; īstenojot ar vēja enerģijas vai hidroenerģijas centrālēm saistītu projekta aktivitāti, tiek piegādāta elektrība elektrotīklam, tādējādi samazinot enerģijas ražošanu, izmantojot fosilo kurināmo.

(3)

Atzīstot, ka pirms Direktīvas 2003/87/EK 11.b panta 2. punkta pieņemšanas dalībvalstis, iespējams, ir apņēmušās piešķirt ESV vai SES, kā rezultātā var veidoties dubultā uzskaite, 11.b panta 3. un 4. punktā atļauts līdz 2012. gada 31. decembrim piešķirt ESV un SES pat tādā gadījumā, ja projektu aktivitāšu radītie samazinājumi vai ierobežojumi netieši vai tieši samazina vai ierobežo emisijas no iekārtam, uz ko attiecas Kopienas emisiju tirdzniecības sistēma, ar nosacījumu, ka tiek anulēts vienlīdzīgs kvotu skaits.

(4)

Direktīvas 2003/87/EK 11.b panta 3. un 4. punktā tiek nošķirti gadījumi, kad ir iespējams noteikt samazinājumu un ierobežojumu apmēru katrā iekārtā, uz ko attiecas Kopienas emisiju tirdzniecības sistēma un kuru ietekmē projekta aktivitāte (tieši samazinājumi vai ierobežojumi), un gadījumi, kad samazinājumu vai ierobežojumu apmēru var noteikt tikai attiecībā uz iekārtu grupu, uz ko attiecas Kopienas emisiju tirdzniecības sistēma (netieši samazinājumi vai ierobežojumi).

(5)

Attiecībā uz tiešiem samazinājumiem vai ierobežojumiem tādas iekārtas operators, kurā rodas samazinājumi vai ierobežojumi, ir atbildīgs par kvotu anulēšanu, kas atbilst šādiem samazinājumiem vai ierobežojumiem piešķirtajam ESV un SES daudzumam. Attiecībā uz netiešiem samazinājumiem vai ierobežojumiem valstu iestādes ir atbildīgas par šo kvotu anulēšanu tās dalībvalsts reģistrā, kas piešķir ESV un SES.

(6)

Visatbilstīgākais veids, kā veikt uzskaiti par konkrētas projekta aktivitātes radītajiem samazinājumiem vai ierobežojumiem iekārtā, uz ko attiecas Kopienas emisiju tirdzniecības sistēma, ir aprēķināt šādu samazinājumu vai ierobežojumu īpatsvaru no šīs projekta aktivitātes kopējiem plānotajiem emisiju samazinājumiem vai ierobežojumiem, kā paredzēts tās apstiprinātajā bāzes scenārijā. Ja samazinājumi vai ierobežojumi ir netieši un samazinājumu daudzumu atsevišķās iekārtās, uz ko attiecas Kopienas emisiju tirdzniecības shēma, nav iespējams precīzi noteikt, jāaplēš to samazinājumu vai ierobežojumu īpatsvars no kopējiem projekta aktivitātes radītajiem samazinājumiem vai ierobežojumiem, kas varētu radīt dubultu uzskaiti.

(7)

Kopienas emisiju tirdzniecības sistēma paredz, ka par kopējo kvotu daudzumu, ko valsts kvotu sadales plānā paredzēts piešķirt laika posmam no 2008. līdz 2012. gadam, dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai 18 mēnešus pirms minētā perioda sākuma. Tomēr konkrētas projekta aktivitātes radīto emisiju samazinājumu vai ierobežojumu precīzu apjomu nosaka reizi gadā pēc tās īstenošanas.

(8)

Visu to dalībvalstu 2008.–2012. gada kvotu sadales plānā, kurās tiek īstenotas aktivitātes atbilstīgi Kioto protokola projektu mehānismiem, kas varētu izraisīt dubulto uzskaiti, jāparedz rezerves, minot katru apstiprināto projekta aktivitāti un paredzamos emisiju samazinājumus vai ierobežojumus, kuru tā radīs iekārtās, kas iesaistītas Kopienas emisiju tirdzniecības sistēmā, un par kuru dalībvalstij jāpiešķir ESV vai SES (“samazinājumi, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība”). Turklāt rezervju tabulā jāietver visa paskaidrojošā informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu, kādi ir paredzamie “samazinājumi, ko radījuši projekti nozarēs, uz ko attiecas emisiju kvotu tirdzniecība” attiecībā uz katru projekta aktivitāti, kas tiek īstenota dalībvalstī.

(9)

Visu to dalībvalstu 2008.–2012. gada kvotu sadales plānā, kurās paredzēts īstenot aktivitātes atbilstīgi Kioto protokola projektu mehānismiem, kas varētu izraisīt dubulto uzskaiti, jāparedz rezerves, minot plānotās projekta aktivitātes un paredzamos emisiju samazinājumus vai ierobežojumus, ko tās radīs iekārtās, kuras iesaistītas Kopienas emisiju tirdzniecības sistēmā, un par kuru dalībvalstij jāpiešķir ESV vai SES (“samazinājumi, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība”). Turklāt rezervju tabulā jāietver visa paskaidrojošā informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu, kādi ir paredzamie “samazinājumi, ko radījuši projekti nozarēs, uz ko attiecas emisiju kvotu tirdzniecība” attiecībā uz plānotajām projekta aktivitātēm, kas tiks īstenotas dalībvalstī.

(10)

ESV vai SES, kas atbilst “samazinājumiem, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība”, var piešķirt līdz 2012. gada 31. decembrim. Par katru šādu piešķiršanu ir jāpaziņo Komisijai.

(11)

To dalībvalstu kvotu sadales plānos, kurās tiek īstenotas vai plānots īstenot aktivitātes atbilstīgi Kioto protokola projektu mehānismiem, kas varētu izraisīt dubulto uzskaiti, jānorāda, kādas būtu to aktivitāšu plānotās emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, gan ņemot vērā paredzamos samazinājumus, ko radītu projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība, gan tos vērā neņemot.

(12)

Veidojot valsts kvotu sadalījuma metodoloģiju, lai noteiktu kvotu sadalījumu attiecībā uz konkrētām iekārtām, dalībvalstīm jāņem vērā visi paredzamie samazinājumi vai ierobežojumi, ko radīs projektu aktivitātes, kuras ietekmē iekārtu vai aktivitāti un varētu izraisīt dubulto uzskaiti.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo lēmumu paredz Direktīvas 2003/87/EK 11.b panta 3. un 4. punkta īstenošanas noteikumus.

2. pants

Šajā lēmumā papildus definīcijām, kas ir noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 2216/2004 (2) 2. pantā, izmantotas šādas definīcijas:

1)

“tiešs emisiju samazinājums vai ierobežojums” ir tāds emisiju samazinājums vai ierobežojums, kas radies, īstenojot projekta aktivitāti, kuras rezultātā rodas emisiju samazinājums vai ierobežojums tādās iekārtās, kas atsevišķi minētas projekta aktivitātes bāzes scenārijā, kurš izveidots saskaņā ar UNFCCC Lēmuma 16/CP.7 B papildinājuma 1. pantu vai UNFCCC Lēmuma 17/CP.7 pielikuma 44. pantu;

2)

“netiešs emisiju samazinājums vai ierobežojums” ir jebkāds emisiju samazinājums vai ierobežojums iekārtās, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, kas nav tiešs emisiju samazinājums vai ierobežojums;

3)

“samazinājums, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība” ir emisiju samazinājums vai ierobežojums iekārtās, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK un kuru izraisījušas tādas projekta aktivitātes, par ko projekta aktivitātes īstenošanas dalībvalsts piešķīrusi emisiju samazināšanas vienības (ESV) vai sertificētus emisiju samazinājumus (SES);

4)

“apstiprinājuma raksts” attiecībā uz projektu aktivitātēm, kas rada ESV, nozīmē, ka dalībvalsts, kurā īsteno projekta aktivitāti, rakstiski uzņēmusies saistošu pienākumu piešķirt ESV saskaņā ar šīs dalībvalsts projektu aktivitāšu apstiprināšanas pamatnostādnēm un procedūrām, kā minēts UNFCCC Lēmuma 16/CP.7 pielikuma 20. panta a) punktā; attiecībā uz projekta aktivitātēm, kas rada SES, tas ir rakstisks apliecinājums par brīvprātīgu līdzdalību, ko izsniegusi tās dalībvalsts izraudzītā iestāde, kurā tiek īstenota projekta aktivitāte, kā minēts UNFCCC Lēmuma 17/CP.7 pielikuma 40. panta a) punktā;

5)

“apliecinājuma raksts” ir oficiāls, rakstisks paziņojums, ko izdevusi dalībvalsts, kurā tiek īstenota projekta aktivitāte, par to, ka tā uzskata projektu par tādu, ko ar laiku varētu apstiprināt kā projekta aktivitāti.

3. pants

1.   Valsts kvotu sadalījuma plānā 2008.–2012. gadam dalībvalsts kopējā kvotu daudzumā ietver to kvotu rezervi, kas paredzētas katrai projekta aktivitātei, ievērojot šā lēmuma I pielikumā sniegto formātu, ja pirms Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 1. punktā paredzētā termiņa paziņošanai par valsts kvotu sadalījuma plānu dalībvalsts kā valsts, kurā tiek īstenota aktivitāte, ir izsniegusi apstiprinājuma rakstu, ar ko tā apņemas piešķirt ESV vai SES projektu aktivitātēm, kuru rezultātā tiek samazinātas vai ierobežotas emisijas iekārtās, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK.

2.   Valsts kvotu sadalījuma plānā 2008.–2012. gadam dalībvalsts kopējā kvotu daudzumā var ietvert arī papildu kvotu rezervi, ievērojot šā lēmuma II pielikumā sniegto formātu, ja pēc tam, kad dalībvalsts pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 2. punktu, tā kā valsts, kurā tiek īstenota aktivitāte, paredz izsniegt apstiprinājuma rakstus, ar ko tā apņemas līdz 2012. gada 31. decembrim piešķirt ESV vai SES projekta aktivitātēm, kuru rezultātā tiek samazinātas vai ierobežotas emisijas iekārtās, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK. Plānotās projekta aktivitātes, kas izmanto tādu pašu emisiju samazināšanas metodoloģiju, bet par ko vēl nav izsniegts apliecinājuma raksts, var sagrupēt vienā slejā rezervju tabulā, kas sagatavota saskaņā ar II pielikumu.

3.   Līdz brīdim, kad dalībvalsts pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 2. punktu, bet ne vēlāk kā līdz minētajā punktā paredzētajam lēmuma pieņemšanas termiņam, papildu kvotas no rezerves, kas izveidota saskaņā ar 3. panta 2. punktu, var pārnest uz rezervi, kura izveidota saskaņā ar 3. panta 1. punktu un aptver samazinājumus, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība, par ko izsniegts apstiprinājuma raksts pēc termiņa, kas paziņošanai par valsts kvotu sadalījuma plānu paredzēts Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 1. punktā.

4. pants

Rezervju tabulai jābūt publiski pieejamai dalībvalsts reģistra tīmekļa vietnē.

5. pants

1.   ESV un SES, kas atbilst samazinājumiem, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība, var piešķirt līdz 2012. gada 31. decembrim ar nosacījumu, ka pirms tam līdzvērtīgs kvotu daudzums vienā no rezervēm tiek pārveidots noteiktā daudzuma vienībās un par to tiek informēta Komisija.

2.   Kvotas saskaņā ar 3. panta 1. punktu izveidotajā rezervē, kas līdz 2012. gada 31. decembrim nav pārveidotas noteiktā daudzuma vienībās saskaņā ar 5. panta 1. punktu, var pārdot kā 2008.–2012. gada perioda kvotas. Ja projekta aktivitāte rada tiešus emisiju samazinājumus vai ierobežojumus, šo daudzumu kā 2008.–2012. gada perioda kvotas var piešķirt iekārtām, kas minētas I pielikuma tabulas VII/a un VII/b rindā.

3.   Visas kvotas saskaņā ar 3. panta 2. punktu izveidotajā rezervē, kas līdz 2012. gada 31. decembrim nav pārveidotas noteiktā daudzuma vienībās saskaņā ar 5. panta 1. punktu, anulē.

6. pants

1.   Dalībvalsts, kas vēlas apstiprināt projekta aktivitātes kā valsts, kurā tās tiek īstenotas, pēc valsts kvotu sadalījuma plāna iesniegšanas termiņa beigām, pirms apstiprinājuma raksta izsniegšanas par to informē Komisiju. Informācijai pievieno neatkarīga pārbaudītāja ziņojumu, kurā apliecināts, ka piešķiramās ESV vai SES neradīs dubultu uzskaiti, un sniegta visa vajadzīgā informācija, kas nodrošina, ka apstiprināšanai iesniegtās projekta aktivitātes atbilst Direktīvas 2003/87/EK 11.b pantam.

2.   Ar apstiprinājuma rakstiem, kas izdoti saskaņā ar 3. panta 2. punktu, un apliecinājuma rakstiem, kas izdoti pēc Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 1. punktā noteiktā termiņa paziņošanai par valsts kvotu sadales plānu, projekta aktivitātēm, kuru rezultātā radīsies samazinājumi, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība, piešķir kvotas no saskaņā ar 3. panta 2. punktu izveidotās rezerves, kas pārveidojamas noteiktā daudzuma vienībās, ja tiek piešķirtas ESV vai SES. Ja ar apstiprinājuma rakstu kvota vēlākai pārveidei jau piešķirta konkrētai projekta aktivitātei, to vēlāk nevar piešķirt citam projektam.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 13. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. Direktīva ir grozīta ar Direktīvu 2004/101/EK (OV L 338, 13.11.2004., 18. lpp.).

(2)  OV L 386, 29.12.2004., 1. lpp.


I PIELIKUMS

 

Projekta aktivitāte

X

Projekta aktivitāte

Y

Kopējais kvotu daudzums rezervē

I/a

Projekta aktivitātes nosaukums (1)

 

 

 

 

I/b

Projekta aktivitātes identifikācijas kods (2)

 

 

 

 

I/c

Projekta aktivitātes apstiprinājums raksta datums

 

 

 

 

II

Kopējais samazināmais vai ierobežojamais siltumnīcefekta gāzu daudzums (tonnās laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam)

 

 

 

III

% no kopējiem samazinājumiem, ko valdība piešķir kā ESV vai SES.

 

 

 

IV

Bāzes scenārija apraksts (3)

 

 

 

V

Iekārtu, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK, emisijas procentos no kopējām emisijām, kas ietvertas bāzes scenārijā (netiešu samazinājumu vai ierobežojumu gadījumā jānorāda aplēstais daudzums) (4)

 

 

 

VI

Plānotais samazinājuma apjoms, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība (II*III*V)

 

 

 

(Σ VI) = (Σ VIII/a–VIII/e)

VII/a

Attiecībā uz tiešiem samazinājumiem vai ierobežojumiem – tās iekārtas nosaukums, kur veidosies samazinājums, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība (5)

 

 

 

 

VII/b

Attiecībā uz tiešiem samazinājumiem vai ierobežojumiem – tās iekārtas ID, kur veidosies samazinājums, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība (5)

 

 

 

VIII/a

2008. gadam piešķirtās ESV vai SES, kas atbilst samazinājumiem, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība

 

 

 

VIII/b

2009. gadam piešķirtās ESV vai SES, kas atbilst samazinājumiem, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība

 

 

 

VIII/c

2010. gadam piešķirtās ESV vai SES, kas atbilst samazinājumiem, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība

 

 

 

VIII/d

2011. gadam piešķirtās ESV vai SES, kas atbilst samazinājumiem, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība

 

 

 

VIII/e

2012. gadam piešķirtās ESV vai SES, kas atbilst samazinājumiem, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība

 

 

 


(1)  Norādīt visas projekta aktivitātes, ko apstiprinājusi dalībvalsts.

(2)  Izmantot kodu, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2216/2004 VI pielikuma 19. punktu.

(3)  Norādīt kopējo gada emisiju daudzumu, kas rastos, ja netiktu īstenota projekta aktivitāte, un to iekārtu grupu, kurā šīs emisijas rastos. Pievienot izmantotā bāzes scenārija īsu aprakstu. Ja projekta aktivitātē izmantoti vairāki bāzes scenāriji, katrs bāzes scenārijs (un atbilstīgās kopējās gada emisijas, kas rastos, ja netiktu īstenota projekta aktivitātes attiecīgā daļa) jānorāda atsevišķā rezervju tabulas rindā.

(4)  Sniegt īsu aplēses metodes un izmantoto datu aprakstu.

(5)  Ja VII/a un VII/b rindā jānorāda vairākas iekārtas, tās norāda atsevišķās rindās. Atsevišķi jāaprēķina katrai iekārtai piešķirto kvotu īpatsvars rezervē.


II PIELIKUMS

 

Plānotā projekta aktivitāte

X

Plānotā projekta aktivitāte

Y

Kopējais kvotu daudzums rezervē

I/a

Plānotās projekta aktivitātes nosaukums (1)

 

 

 

 

I/b

Plānotās projekta aktivitātes projekta identifikācijas kods (1)  (2)

 

 

 

 

I/c

Datums vai paredzamais datums, kad plānotajai projekta aktivitātei tiks izsniegts apliecinājuma raksts

 

 

 

 

I/d

Paredzamais datums, kad plānotajai projekta aktivitātei tiks izsniegts apstiprinājuma raksts

 

 

 

 

II

Plānotais kopējais siltumnīcefekta gāzu daudzums, ko samazinās vai ierobežos plānotā projekta aktivitāte (tonnās laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam)

 

 

 

III

% no kopējiem samazinājumiem, ko valdība plānotajai projekta aktivitātei piešķir kā ESV vai SES.

 

 

 

IV

Bāzes scenārija apraksts (1)  (3)

 

 

 

V

Aplēse par to iekārtu, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK, emisiju procentuālo apjomu kopējās emisijās, kas ietvertas bāzes scenārijā (4)

 

 

 

VI

Plānotais samazinājuma apjoms, ko radīs projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība (II*III*V)

 

 

 

(Σ VI)

VII/a

Attiecībā uz tiešiem samazinājumiem vai ierobežojumiem – tās iekārtas nosaukums, kur veidosies plānotais samazinājums, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība (5)

 

 

 

 

VII/b

Attiecībā uz tiešiem samazinājumiem vai ierobežojumiem – tās iekārtas ID, kur veidosies plānotais samazinājums, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība (5)

 

 

 

VII/c

Attiecībā uz netiešiem samazinājumiem vai ierobežojumiem – aktivitāšu kategorija, kur veidosies plānotais samazinājums, ko radījuši projekti nozarēs, uz kurām attiecas emisiju kvotu tirdzniecība (6)

 

 

 

VIII

Kvotu daudzums, kas atskaitīts no iekārtu/aktivitāšu kategorijas kvotas, kura norādīta VII/a–VII/c rindā, lai aizpildītu rezervi (5)  (6)

 

 

 

 


(1)  Šī informācija jāsniedz tikai tādā gadījumā, ja tā jau ir pieejama valsts kvotu sadalījuma plāna iesniegšanas laikā. Ja par projekta aktivitāti vēl nav izsniegts apliecinājuma raksts, vairākas projekta aktivitātes, kurās izmantota tāda pati emisiju samazināšanas metodoloģija, var sagrupēt vienā slejā.

(2)  Izmantot kodu, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2216/2004 VI pielikuma 19. punktu.

(3)  Norādīt kopējo gada emisiju daudzumu, kas rastos, ja netiktu īstenota projekta aktivitāte, un to iekārtu grupu, kurā šīs emisijas rastos. Pievienot izmantotā bāzes scenārija īsu aprakstu. Ja projekta aktivitātē izmantoti vairāki bāzes scenāriji, katrs bāzes scenārijs (un atbilstīgās kopējās gada emisijas, kas rastos, ja netiktu īstenota projekta aktivitātes attiecīgā daļa) jānorāda atsevišķā rezervju tabulas rindā.

(4)  Sniegt īsu aplēses metodes un izmantoto datu aprakstu.

(5)  Ja VII/a, VII/b un VIII rindā jānorāda vairākas pozīcijas, tās norāda atsevišķās rindās. Asevišķi jānorāda rezervei paredzētais kvotu daudzums attiecībā uz katru iekārtu.

(6)  Izmantot Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā definētās aktivitāšu kategorijas.


16.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/18


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 15. novembris),

ar ko izbeidz antidempinga procedūru, kas atteicas uz Ķīnas Tautas Republikas, Korejas Republikas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes krāsaino televizoru katodstaru lampu importu

(2006/781/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un īpaši tās 9. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Sākšana

(1)

Saskaņā ar pamatregulas 5. pantu publicējot paziņojumu Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), Komisija 2006. gada 11. janvārī paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Korejas Republikas (“Koreja”), Malaizijas un Taizemes (“attiecīgās valstis”) izcelsmes krāsaino televizoru katodstaru lampu (“KTKL”) importu.

(2)

Procedūru sāka pēc tam, kad Darba grupa negodīgas uzņēmējdarbības apkarošanai Eiropā (DGNUE) (“sūdzības iesniedzējs”) 2005. gada 29. novembrī iesniedza sūdzību divu ražotāju vārdā (“ražotāji, kas iesniedza sūdzību”), respektīvi, AB Ekranas (Ekranas) un Ecimex Group A.S. (Ecimex), kuru produkcija veido lielāko daļu no Kopienas kopējā krāsaino televizoru katodstaru lampu ražošanas apjoma. Sūdzībā bija iekļauts prima facie pierādījums par attiecīgo valstu izcelsmes KTKL dempingu un būtisku kaitējumu, ko tas izraisījis, un šo pierādījumu atzina par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

2.   Procedūrā iesaistītās personas

(3)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, sūdzībā minētos Kopienas ražotājus, citus zināmos Kopienas ražotājus, attiecīgo eksportētājvalstu iestādes, ražotājus eksportētājus, importētājus, lietotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar procedūras sākšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(4)

Ražotāji, kas iesniedza sūdzību, citi Kopienas ražotāji, ražotāji eksportētāji, importētāji un lietotāji darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kuras to bija pieprasījušas un norādījušas konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(5)

Ņemot vērā sagaidāmo lielo skaitu ražotāju eksportētāju ĶTR, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase, lai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu noteiktu dempingu.

(6)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga ražotāju eksportētāju atlase ĶTR, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visi ražotāji eksportētāji ĶTR tika aicināti paziņot par sevi un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim veikto darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu.

(7)

Tikai divi ĶTR ražotāji eksportētāji pieteicās un sniedza pieprasīto informāciju termiņā, kas noteikts šim nolūkam. Šajos apstākļos Komisija ir nolēmusi, ka ĶTR ražotāju eksportētāju pārbaude atlases veidā nav vajadzīga.

(8)

Turklāt, lai ĶTR ražotājiem eksportētājiem dotu iespēju iesniegt pieprasījumu piešķirt tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai atsevišķu režīmu (“AR”), ja ĶTR ražotāji eksportētāji vēlētos to saņemt, Komisija attiecīgajiem zināmajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir nosūtījusi tirgus ekonomikas režīma un atsevišķā režīma pieprasījuma veidlapas. Divi ĶTR ražotāji eksportētāji ir lūguši piešķirt TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(9)

Komisija ir nosūtījusi anketas visām tai zināmajām attiecīgajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Atbildes tika saņemtas no diviem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, attiecīgi no viena ražotāja eksportētāja Korejā, Malaizijā un Taizemē, no viena importētāja Kopienā, kurš ir saistīts ar vienu no Ķīnas eksportētājiem un ar Korejas eksportētāju, no viena tirgotāja, kas atrodas valstī, kura nav attiecīgā valsts vai Kopiena un kura ir saistīta ar vienu Ķīnas ražotāju, no trīs Kopienas ražotājiem un viena nesaistīta lietotāja Kopienā.

(10)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu, kā arī Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

a)

Kopienas ražotāji

AB Ekranas, Paņeveža, Lietuva un saistītais uzņēmums Farimex S.A., Ženēva, Šveice,

Thomson Displays Polska Sp. Zo.o, Piaseczno, Polija, (Thomson);

b)

Ražotāji eksportētāji ĶTR

Beijing Matsushita Color CRT Co., Ltd, Pekina,

Hua Fei Colour Display Systems Co., Ltd., NanJing, un saistītais ražotājs LG. Philips Shuguang Electronic Co., Ltd., Čangša;

c)

Ražotāji eksportētāji Korejā

LG. Philips Displays Korea Co., Ltd., Seula,

d)

Ražotāji eksportētāji Malaizijā

Chunghwa Picture Tubes (Malaysia) Sdn. Bhd., Shah Alam;

e)

Ražotājs eksportētājs Taizemē

CRT Display Technology Co., Ltd., Rayong un saistītais ražotājs Thai CRT Co., Ltd., Honburi;

f)

Saistītais importētājs Kopienā

LG. Philips Displays Netherlands B.V. (Nīderlande).

3.   Izmeklēšanas periods

(11)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(12)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR, Korejas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes visu lielumu krāsaino televizoru katodstaru lampas (“KTKL”), tostarp videomonitoru katodstaru lampas, (“attiecīgais ražojumus”), ko parasti deklarē ar KN kodu 8540 11 11, 8540 11 13, 8540 11 15, 8540 11 19, 8540 11 91 un 8540 11 99.

(13)

Attiecīgajam ražojumam var būt jebkāds ekrāna izmērs pa diagonāli (t. i., kineskopa aktīvā daļa, mērot taisnā līnijā) ar jebkuru platuma/augstuma attiecību un punktu soli (t. i., attālumu starp divām vienas krāsas līnijām ekrāna centrā) ne mazāk kā 0,4 mm. Turklāt ražojumus var noteikt pēc kineskopa plakanuma: spuldzes veida (arī pusplakani/pilnīgi plakani) kineskopi, plakanie kineskopi un real flat vai flat slim kineskopi. Visbeidzot tos var darbināt 50, 60 vai 100 Hz frekvencē. Šos ražojumus galvenokārt, taču ne vienīgi, lieto krāsainajiem televizoriem.

(14)

Attiecīgo ražojumu laižot tirgū, to parasti dēvē par 14, 15, 20 utt. collu kineskopu atkarībā no ekrāna diagonālā izmēra un collām. Tirgū šos kineskopus parasti pārdod kā gatavu ražojumu, uz ko šajā gadījumā atsaucās Kopienas ražotāji, kuri iesniedza sūdzību. Tomēr daži ražotāji eksportētāji KTKL ir pārdevuši pusgatavas, t. i., neiekļaujot vienu vai vairākas daļas, galvenokārt stara novirzes spoli. Šajos gadījumos KTKL uzskata par “neizolētajām” lampām. Izmeklēšanā pierādīja, ka šīm lampām attiecībā uz galvenajam fizikālajām un tehniskajam īpašībām jau bija būtiskas gatavu KTKL īpašības. Tāpēc attiecīgais ražojums ir viens ražojums, un tas ir gatavās KTKL.

2.   Līdzīgs ražojums

(15)

Nebija būtisku atšķirību starp attiecīgā ražojuma galvenajām fizikālajām un tehniskajām īpašībām un lietojumiem, un KTKL, ko saražoja un pārdeva attiecīgajos vietējos tirgos ĶTR, Korejā, Taizemē un Malaizijā, kas arī tika ņemta vērā kā analoga valsts, kā arī starp Kopienas ražošanas nozarē saražotajām un Kopienā pārdotajām lampām.

(16)

Tādēļ šos ražojumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGS

1.   Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas skar ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem ir konstatēts, ka viņi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un tikai ērtības labad turpmāk tekstā sniegts minēto kritēriju kopsavilkums:

ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti, atsaucoties uz tirgus apstākļiem, valstij būtiski neiejaucoties, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības,

uzņēmumiem ir viens izsmeļošs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, ko neatkarīgi revidē saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un attiecina uz visām jomām,

nav konstatēti būtiski izkropļojumi, kas pārņemti no bijušās sistēmas, kurā nav tirgus ekonomikas,

bankrotu un īpašuma tiesības reglamentējošie tiesību akti garantē stabilitāti un juridisku noteiktību,

valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmēm.

(18)

Divi ražotāji eksportētāji ĶTR pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un norādītajā termiņā aizpildīja ražotājiem eksportētājiem paredzēto TER pieprasījuma veidlapu. TER pieprasījuma veidlapu iesniedza arī uzņēmums, kas atrodas ĶTR un ir saistīts ar vienu no ražotājiem eksportētājiem, un ir iesaistīts attiecīgā ražojuma ražošanā. Patiešām Komisija pastāvīgi pārbauda, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER nosacījumiem. Attiecībā uz šiem trim uzņēmumiem Komisija minētajos uzņēmumos ieguva un pārbaudīja visu TER pieprasījumos norādīto informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu.

(19)

Izmeklēšanā atklāja, ka visi uzņēmumi, kas pieprasīja TER, ir izpildījuši visus TER piešķiršanai vajadzīgos nosacījumus.

(20)

Divi ražotāji eksportētāji ĶTR, kuri ieguva TER, ir:

Beijing Matsushita Color CRT Co., Ltd, Pekina,

Hua Fei Colour Display Systems Co., Ltd., NanJing, un saistītais ražotājs LG. Philips Shuguang Electronic Co., Ltd., Čangša.

2.   Normālā vērtība

2.1.   Vispārējā metodika

(21)

Turpmāk tekstā aprakstītā vispārējā metodika tika piemērota visiem ražotājiem eksportētājiem Korejā, Taizemē un Malaizijā un tiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuriem tika piešķirts TER. Tāpēc turpmāk sniegtie konstatējumi par attiecīgo valstu dempingu atspoguļo tikai katrai eksportētājvalstij raksturīgos jautājumus.

2.1.1.   Vispārējā reprezentativitāte

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja katru attiecīgo ražotāju eksportētāju, lai konstatētu, vai attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomi vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem ir bijuši reprezentatīvi, t. i., vai šādas pārdošanas kopējais apjoms pārsniedza vai bija 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu.

2.1.2.   Ražojuma veidu salīdzinājums

(23)

Pēc tam Komisija noteica tādus attiecīgā ražojuma veidus, ko vietējā tirgū pārdevuši ražotāji eksportētāji, kam bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi, un kuri ir bijuši identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Kopienu. Tika izmantoti šādi kritēriji: ekrāna redzamās daļas diagonālais izmērs collās, platuma/augstuma attiecība, kineskopa veids (spuldzes veida, plakanā ekrāna vai flat slim kineskopi), punktu soļa lielums milimetros un frekvence.

2.1.3.   Ražojuma veida īpaša reprezentativitāte

(24)

Par katru ražojuma veidu, kuru ražotāji eksportētāji ir pārdevuši vietējā tirgū un kuri ir tieši salīdzināmi ar eksportam uz Kopienu pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja IP minētā veida ražojuma kopējais pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū pārsniedza vai bija 5 % no kopējā pārdošanas apjoma, attiecīgā veida salīdzināmo ražojumu pārdodot eksportam uz Kopienu.

2.1.4.   Parastās tirdzniecības aprites pārbaude

(25)

Komisija pēc tam katrā eksportētājvalstī pārbaudīja katru ražotāju eksportētāju, lai noskaidrotu, vai, katra ražojuma veidu reprezentatīvā apjomā pārdodot vietējā tirgū, pārdošanas apjomu var uzskatīt par atbilstīgu parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu pārdotam attiecīgā ražojuma apjomam.

(26)

To veica, nosakot rentablo pārdošanas apjomu īpatsvaru vietējā tirgū, IP katru eksportētā ražojuma veidu pārdodot neatkarīgiem pircējiem.

(27)

Ja attiecīgā ražojuma veida rentablie pārdošanas ieņēmumi reprezentēja mazāk nekā 80 % vai 80 % no attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma vai ja minētā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālās vērtības pamatā bija faktiskā vietējā tirgus cena, ko aprēķina tikai kā minētā veida rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto cenu ar noteikumu, ka šie pārdošanas ieņēmumi ir reprezentējuši vairāk nekā 10 % vai 10 % no minētā veida kopējā pārdošanas apjoma.

(28)

Ja kāda ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms ir bijis mazāks nekā 10 % no minētā veida ražojuma kopējā pārdošanas apjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto ražojuma veidu pārdod par vietējā tirgus cenām nepietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(29)

Ikreiz, kad nevarēja izmantot ražotāja eksportētāja tirgota konkrēta ražojuma veida vietējā tirgus cenu, lai noteiktu normālo vērtību, bija jāpiemēro cita metode. Tāpēc Komisija izmantoja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(30)

Lai normālo vērtību aprēķinātu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas, kas radušās katram no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājam, kas sadarbojas, un vidējā svērtā peļņa, ko IP attiecīgie ražotāji eksportētāji ir guvuši, vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē pārdodot līdzīgu ražojumu, tika pieskaitītas tām pašu vidējām ražošanas izmaksām, kas radušās IP. Vajadzības gadījumā paziņotās ražošanas izmaksas un PVA izmaksas pirms izmantošanas parastās tirdzniecības aprites pārbaudē un normālo vērtību noteikšanā tika koriģētas.

2.2.   ĶTR

2.2.1.   Uzņēmumi, kuriem piešķirts TER

(31)

Tā kā TER tika piešķirts abiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, normālo vērtību attiecībā uz tiem noteica saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta 21. līdz 30. apsvērumā, pamatojoties uz šo ražotāju iesniegto informāciju par vietējā tirgus cenām un attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Normālās vērtības pamatā varētu būt vietējā tirgus cenas, jo uzņēmumiem bija pietiekams visu ražojuma veidu pārdošanas apjoms vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Vienam ražotājam eksportētājam ar saistīto ražotāju normālās vērtības noteikšanai izmantoja konsolidētos datus par vietējā tirgus cenām un abu uzņēmumu ražošanas izmaksām.

2.2.2.   Analoga valsts

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu pārejas ekonomikas valstīs normālā vērtība attiecībā uz uzņēmumiem, kam nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību analoga valstī.

(33)

Paziņojumā par pārbaudes sākšanu Komisija paredzēja izmantot Malaiziju kā piemērotu analogu valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikties par šo izvēli.

(34)

Neviena no ieinteresētajām personām neiebilda pret to, ka Malaiziju izraugās par analogu valsti.

(35)

Ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojot to, ka Malaizijā ir konkurētspējīgs tirgus un tā lielums ir reprezentatīvs, tika secināts, ka Malaizija ir piemērota analoga valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

2.3.   Koreja, Malaizija, Taizeme

(36)

Vienīgajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās katrā iepriekšminētajā valstī, normālo vērtību noteica saskaņā ar 21. līdz 30. apsvērumā minēto metodiku. Malaizijas ražotājam normālās vērtības pamatā varēja būt faktiskās cenas vietējā tirgū, jo uzņēmumam bija pietiekami pārdošanas ieņēmumi vietējā tirgū visu ražojuma veidu parastā tirdzniecības apritē. Korejas ražotājam normālo vērtību aprēķināja vienam no kopumā diviem ražojuma veidiem, ko eksportēja uz Kopienu, un Taizemes ražotājam – vienam vienīgajam ražojuma veidam. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas Taizemē sadarbojās, konsolidētie dati par vietējā tirgus cenām un minētā uzņēmuma un saistītā ražotāja ražošanas izmaksām tika izmantoti, lai noteiktu normālo vērtību, jo attiecīgā ražojuma izgatavošanā šie uzņēmumi darbojās kā viena, pilnībā integrēta uzņēmējdarbības vienība. Vienam ražotājam eksportētājam ar saistīto ražotāju normālās vērtības noteikšanai izmantoja konsolidētos datus par vietējā tirgus cenām un abu uzņēmumu ražošanas izmaksām.

3.   Eksporta cena

(37)

Pārdodot eksportam sasaistītiem galapatērētājiem (KTKL ražotājiem) Kopienā, šie pārdošanas ieņēmumi netika ņemti vērā, aprēķinot dempinga starpību, jo attiecīgais ražojums, kuru ražoja galapatērētāji, nebija atbilstīgs izmeklēšanas jomai. Minēto pārdošanas ieņēmumu apjoms bija samērā neliels (nedaudz virs 10 % no attiecīgo uzņēmumu kopējā eksporta apjoma uz ES), un pārdošanas apjomu nesaistītiem pircējiem uzskatīja par reprezentatīvu.

(38)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām.

(39)

Ja pārdošanu veica, izmantojot saistītu importētāju, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces pirmo reizi tālākpārdotas neatkarīgam pircējam. Tādos gadījumos, lai noteiktu ticamu eksporta cenu, koriģēja visas laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu radušās, tostarp PVA izmaksas, kā arī uzkrāto peļņu.

(40)

Attiecībā uz pārdošanu, izmantojot saistītu uzņēmumu, kas neatrodas Kopienā, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pirmo reizi noteiktu tālākpārdošanas cenu, ko maksā neatkarīgi pircēji Kopienā.

3.1.   ĶTR

(41)

Viens ražotājs eksportētājs ĶTR pārdeva eksportam uz Kopienu, eksportējot tieši neatkarīgiem pircējiem vai izmantojot divus saistītus uzņēmumus, kuri atrodas Kopienā. Otrs ražotājs eksportētājs visu attiecīgo ražojumu pārdeva eksportam neatkarīgiem pircējiem Kopienā, izmantojot saistītu uzņēmumu, kas neatrodas Kopienā.

(42)

Viens no uzņēmumiem, kas bija saistīts ar pirmo ražotāju eksportētāju, izmeklēšanā nesadarbojās, jo tas nesniedza atbildes uz tādiem saistītajiem uzņēmumiem paredzētās anketas jautājumiem, kuri bija iesaistīti attiecīgā ražojuma pārdošanā vai mārketingā. Ražotājs eksportētājs pieprasīja, lai pārdošanu, kas veikta, izmantojot minēto uzņēmumu, neuzskatītu par darījumu ar saistīto uzņēmumu, jo, šķiet, ka starp attiecīgajiem uzņēmumiem vairs nav de facto saistības. Jebkurā gadījumā vismaz IP tie bija juridiski saistīti, kā noteikts 143. pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), jo sākotnēji tiem bija kopīgs mātesuzņēmums. Tāpēc Komisija, ņemot vērā šo acīmredzamo daļējo sadarbību un attiecīgā ražotāja eksportētāja uzmanību pievēršot nesadarbošanās sekām, saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem izmantoja faktus, kas bija pieejami tā eksporta cenas noteikšanai, par kādu pārdeva, izmantojot šo saistīto uzņēmumu, kas nesadarbojās.

(43)

Ražotājs eksportētājs arī pieprasīja, lai gadījumā, ja attiecīgie uzņēmumi tiktu uzskatīti par saistītiem, pārdošanu galapatērētājam, izmantojot saistīto uzņēmumu, kas nesadarbojās, arī uzskatītu par darījumu ar saistīto uzņēmumu, ņemot vērā ekskluzīvos līguma noteikumus starp galapatērētāju un ražotāja eksportētāja sākotnējo mātesuzņēmumu, un tāpēc šo pārdošanu neņemtu vērā, aprēķinot dempinga starpību. Tā kā Regulas (EEK) Nr. 2454/93 143. panta 2. punktā izklāstītie nosacījumi tomēr nebija izpildīti, pārdošana attiecīgajiem galapatērētājiem tika uzskatīta par nesaistītu pārdošanu. Šajā sakarā tālākpārdošanas cenas šim pirmajam neatkarīgajam pircējam tika noteiktas, transferta cenai pieskaitot uzcenojumu, kas aprēķināts saistītajam importētājam, kas sadarbojas. Lai noteiktu eksporta cenu uz Kopienas robežas, pēc tam tālākpārdošanas cenai, kā tā aprēķināta iepriekš, tika piemērotas korekcijas, kas izdarītas to importētāju gadījumā, kuri sadarbojas, (izmaksas laikposmā starp importēšanu un pārdošanu, PVA izmaksas un saprātīga peļņas norma).

(44)

Tā kā neatkarīgi importētāji sadarbojās un ņemot vērā faktu, ka KTKL attiecas uz to pašu elektropreču nozari, uz kuru attiecas krāsu televīzijas uztvērēji (“KTU”), šajā nolūkā uzskatīja par lietderīgu atgriezties pie 5 % peļņas normas, ko izmantoja KTU antidempinga procedūrā (4).

3.2.   Koreja

(45)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, attiecīgo ražojumu eksportēja uz Kopienu, izmantojot saistītu importētāju. Tāpēc eksporta cenu noteica, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām neatkarīgiem pircējiem.

(46)

Korekcijai izmantoja 44. apsvērumā norādīto peļņas normu.

3.3.   Malaizija, Taizeme

(47)

Abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām.

4.   Salīdzinājums

(48)

Normālā vērtība un eksporta cenas tika salīdzinātas, pamatojoties uz cenu no rūpnīcas un vienādā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu, tika pienācīgi ņemti vērā pielāgojumi korekciju veidā attiecībā uz starpību, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(49)

Uz šā pamata visiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana, saglabāja korekcijas saistībā ar transportēšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes izmaksu, iekraušanas un papildu izmaksu, iepakošanas izmaksu, kredīta izmaksu, komisijas naudas un pēcpārdošanas izmaksu (lietošanas garantijas/galvojuma) starpību.

(50)

Viens ražotājs eksportētājs ĶTR un vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Korejā pieprasīja koriģēt valūtas pārrēķinus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu. Minētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, IP krītoties vietējās valūtas (attiecīgi CNY un KRW) kursam attiecībā pret eiro, jāizdara līdzvērtīga korekcija eiro summai, kas norādīta rēķinā par pārdošanu eksportam uz Kopienu. Šajā sakarā pretēji pieprasījumos norādītajam tika konstatēts, ka IP abas valūtas attiecībā pret eiro bija kļuvušas vērtīgākas. Tādējādi tika atzīts, ka šie pieprasījumi ir neatbilstīgi, un tāpēc tie tika noraidīti.

(51)

Tie paši ražotāji eksportētāji pieprasīja koriģēt tirdzniecības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) daļu, apgalvojot, ka eksportējot uz Kopienu, tika pārdots vairumtirgotājiem, turpretim vietējā tirgū tika pārdots galapatērētājiem. Šajā ziņā tika konstatēts, ka abos tirgos pirmie neatkarīgie pircēji bija galapatērētāji. Tātad šo pieprasījumu uzskatīja par nepamatotu un noraidīja.

(52)

Tie paši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pieprasīja koriģēt citus koeficientus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu. Minētie uzņēmumi apgalvoja, ka IP straujais KTKL cenu kritums plakano ekrānu tirgus konkurences rezultātā ir atšķirīgi ietekmējis vietējā tirgus un eksporta cenas. Minētie ražotāji apgalvoja, ka tas radies tāpēc, ka visā IP pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija vienmērīgs, eksports bija koncentrēts vienīgi daļā IP. Tomēr šo prasību noraidīja, jo tajā nebija parādīts, kā cenu kritums ir ietekmējis cenu salīdzināmību, un arī tas, ka šā iemesla dēļ pircēji vietējā tirgū konsekventi ir samaksājuši atšķirīgas cenas.

(53)

Korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu tika izdarītas arī attiecībā uz starpību Ķīnas PVN atmaksā, kā tika konstatēts, ka, pārdodot eksportam, tika atmaksāta zemāka PVN likme nekā pārdodot vietējā tirgū.

(54)

Gadījumā, kad viens ražotājs eksportētājs ĶTR, kurš eksportēja, izmantojot saistīto tirgotāju, kurš neatrodas Kopienā, arī tika izdarīta eksporta cenas korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, jo šis tirgotājs veica darbību, kas pielīdzināma starpnieka darījumiem, par ko ir paredzēta komisijas nauda. Korekcija saskaņā ar šo pantu tika izdarīta 2 % apjomā, jo šādu apjomu uzskatīja par samērīgu, lai atspoguļotu komisijas naudu, kas samaksāta neatkarīgiem starpniekiem, kuri bija iesaistīti attiecīgā ražojuma tirdzniecībā.

5.   Dempinga starpība

5.1.   Individuāla dempinga starpība

(55)

Visiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās izmeklēšana, dempinga starpības noteica, pamatojoties uz katra ražojuma veida vidējās svērtās normālās vērtības un katra ražojuma veida vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, kā noteikts iepriekš saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu.

(56)

Komisijas prakse ir bijusi saistītajiem ražotājiem eksportētājiem vai ražotājiem, kuri pieder tai pašai grupai, noteikt tikai vienu vidējo svērto dempinga starpību, pamatojoties uz individuālajām dempinga starpībām. Tas jo īpaši ir tādēļ, ka individuāla maksājuma likmes dempinga aprēķināšana varētu sekmēt antidempinga pasākumu apiešanu, tādējādi šie pasākumi nebūtu efektīvi, jo saistītie ražotāji eksportētāji varētu novirzīt eksportu uz Kopienu, izmantojot uzņēmumu, kam ir viszemākā dempinga starpība.

(57)

Atbilstīgi šai praksei vienotu dempinga starpību attiecināja uz ražotajiem eksportētājiem ĶTR, kuri sadarbojas un piederēja tai pašai uzņēmumu grupai, t. i., Hua Fei Colour Display Systems Co., Ltd. un saistītajam ražotājam LG. Philips Shuguang Electronic Co., Ltd. Tāpat vienotu dempinga starpību attiecināja arī uz Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kuri piederēja tai pašai uzņēmumu grupai, t. i., CRT Display Technology Co., Ltd. un saistītajam ražotājam Thai CRT Co., Ltd.

5.2.   Valsts līmeņa dempinga starpības

(58)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesniedza atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem un neinformēja par sevi, dempinga starpību noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu.

(59)

Lai noteiktu valsts līmeņa dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, vispirms noteica, cik lielā mērā ir bijusi nevēlēšanās sadarboties. Lai to noteiktu, Kopienu veiktā eksporta apjomu, par kuru ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, salīdzināja ar līdzvērtīgu Eurostat statistiku par importu.

(60)

Malaizijā un Taizemē sadarbošanās līmenis bija zems, t. i., mazāk nekā 80 %, un tāpēc uzskatīja par lietderīgu ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt tādu dempinga starpību, kas pārsniedz visaugstāko dempinga starpību, kas noteikta ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. Patiešām ir pamats ticēt tam, ka sadarbošanās zemo līmeni rada tas, ka ražotāji eksportētāji, kuri nesadarbojās, valstī, uz kuru attiecas izmeklēšana, kopumā īstenojuši dempingu augstākā līmenī, nekā ikviens ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Turklāt nekas neliecināja par to, ka kāds uzņēmums, kurš nesadarbojās, īstenotu dempingu zemākā līmenī, un papildatlaide nesadarbošanās gadījumā nav jāpiešķir. Tāpēc dempinga starpības tika noteiktas, pamatojoties uz augstākajām starpībām, kas attiecīgajā valstī noteiktas viena ražotāja, kurš sadarbojās, reprezentatīvajiem ražojuma veidiem vai pamatojoties uz augstākajām starpībām, kas noteiktas par reprezentatīvajiem darījumiem, ko attiecīgajās valstīs veicis viens ražotājs, kas sadarbojās.

(61)

Korejas Republikā ārkārtēji zemais sadarbošanās līmenis, t. i., 2 % no kopējā eksporta apjoma, pamatojoties uz Eurostat statistiku, skaidri parāda, ka ražotāji eksportētāji tīši nesadarbojas. Ņemot vērā šo savdabīgo situāciju un to, ka vairāk nav attiecīgas informācijas, uzskatīja par lietderīgu uzņēmumiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību reprezentatīvā ražojuma veida dempinga starpības līmenī, kāds norādīts pieprasījumā, respektīvi, 15,0 %. Pieprasījumā norādītais dempinga starpības līmenis tika pārbaudīts, atsaucoties uz publicētajām cenu lapām un Eurostat statistiku.

(62)

ĶTR sadarbības līmenis bija ļoti augts, jo uz Kopienu veiktā eksporta apjoms, par kuru paziņoja ražotāji eksportētāji, kas IP sadarbojās, atbilstīgi Eurostat datiem pārsniedza importa apjomus, un nebija pamata ticēt tam, ka kāds ražotājs eksportētājs tīši atturētos no sadarbības. Lai saskatītu atšķirību starp tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kuriem visiem ir piešķirts TER, un tādiem citiem Ķīnas potenciāliem ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanā nav sadarbojušies, uzskatīja par lietderīgu noteikt valsts līmeņa dempinga starpību ĶTR, pamatojoties uz salīdzinājumu starp visvairāk pārdoto reprezentatīvo ražojuma veidu eksporta cenām atbilstīgi Eurostat datiem un tā paša ražojuma veidu normālo vērtību analogajā valstī.

(63)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

a)

Ķīnas Tautas Republika

Beijing Matsushita Color CRT Co., Ltd.

0 %

Hua Fei Colour Display Systems Co., Ltd. un L.G., Philips Shuguang Electronic Co., Ltd.

25,5 %

visi pārējie uzņēmumi

28,3 %

b)

Korejas Republika

LG Philips Display Korea Co., Ltd

0 %

visi pārējie uzņēmumi

15,0 %

c)

Malaizija

Chunghwa Picture Tubes Sdn Bhd

5,1 %

visi pārējie uzņēmumi

14,5 %

d)

Taizeme

Thai CRT Co., Ltd un CRT Display Technology Co., Ltd.

41,4 %

visi pārējie uzņēmumi

47,2 %

D.   KAITĒJUMS

1.   Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare

(64)

Septiņi Kopienas ražotāji IP ražoja līdzīgu ražojumu. Tomēr četri no šiem ražotājiem ir saistīti ar eksportētājiem attiecīgajās valstīs. Tādējādi minētie četri uzņēmumi, pamatojoties uz saistību ar eksportētāju, varētu būt pasargāti no dempinga kaitējuma negatīvajām sekām. Uz to arī norāda apstāklis, ka procedūrā šie ražotāji nesadarbojās. Uzskatīja par lietderīgu šo uzņēmumu ražojumus neiekļaut Kopienas produkcijā un arī pašus ražotājus neiekļaut Kopienas ražošanas nozarē. Turklāt divi no šiem ražotājiem pēc IP ir galīgi izbeiguši ražošanu.

(65)

Tāpēc trīs ražotāju, respektīvi, Ekranas, Ecimex un Thomson ražojumi veido kopējo Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(66)

Kā norādīts 2. apsvērumā, sūdzību iesniedza divu Kopienas ražotāju, respektīvi, Ekranas un Ecimex vārdā. Tika konstatēts, ka šie sūdzības iesniedzēji atbild par attiecīgā ražojuma kopējās Kopienas produkcijas lielu daļu, t. i., šajā gadījumā – vairāk nekā 40 %.

(67)

Jāatzīmē, ka abi sūdzības iesniedzēji, kuri IP ražoja līdzīgu ražojumu, 2006. gada pirmajā pusgadā pārtrauca ražošanu, un tos atzina par bankrotējušiem. Tā kā patlaban notiek bankrota procedūra, vēl ir neskaidrs, vai Ekranas un Ecimex atjaunos KTKL ražošanu. Pēc procedūras sākšanas Thomson ir informējis Komisiju par to, ka atbalstot TUBE iesniegto sūdzību un pienācīgi sadarbojās izmeklēšanā. Kamēr nav informācijas par to, ka šie abi ražotāji ir galīgi izbeiguši darbību, Ekranas un Ecimex joprojām uzskata par Kopienas ražošanas nozares daļu. Tāpēc pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē uzskata, ka Ekranas, Ecimex un Thomson ir Kopienas ražošanas nozare, un turpmāk tos sauks – “Kopienas ražošanas nozare”.

2.   Kopienas patēriņš

(68)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz pārdošanas apjomiem, Kopienas tirgū realizējot Kopienas ražošanas nozares pašu produkciju, citu ražotāju sniegto informāciju par pārdošanas apjomiem un Eurostat sniegtajiem datiem par importa apjomu.

(69)

No 2002. gada līdz IP attiecīgā ražojuma Kopienas tirgus samazinājās par aptuveni 14 %. Kopienas patēriņš 2002. gadā bija aptuveni 9,5 miljoni vienību un IP – apmēram 8,2 miljoni. Sevišķi tas kritās 2003. gadā – par 2 %, 2004. gadā patēriņš pieauga par 7 procentpunktiem un IP pēkšņi kritās par 20 procentpunktiem.

 

2002

2003

2004

IP

Kopējais EK patēriņš (gab.)

9 540 185

9 387 212

10 023 216

8 170 802

Indekss (2002 = 100)

100

98

105

86

(70)

Pēc pagaidu secinājumu izpaušanas sūdzības iesniedzējs apstrīdēja metodiku, ko Komisija izmantoja patēriņa noteikšanai. Proti, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, i) pamatojoties uz 64. apsvērumā sniegto informāciju, šķiet, ka visi tās pārdošanas apjomi, ko attiecīgajās valstīs veikuši ar eksportētājiem saistītie Kopienas ražotāji, nav tikuši iekļauti patēriņa aprēķinā un kaitējuma analīzē un ii) konkrēti ierobežotas pārdošanas apjomi, ko ir piegādājis viens no trim 67. apsvērumā minētajiem Kopienas ražotājiem, ir nepareizi izslēgti no patēriņa aprēķina, kurā tie bija jāiekļauj.

(71)

Attiecībā uz i) sūdzību jāatzīmē, ka 64. apsvērums attiecas tikai uz Kopienas ražošanas nozares definīciju un visas Kopienas produkcijas apjoma noteikšanu pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē, un tas neattiecas uz Kopienas kopējā patēriņa aprēķinu. Lai noteiktu Kopienas patēriņu, tajā tika iekļauti to ražotāju pārdošanas apjomi, kuri bija izslēgti no definīcijas, un Kopienas ražošanas nozares produkcija. Par to skaidri liecina 68. apsvērums un īpaša informācija, kas izpausta sūdzības iesniedzējam, liecinot par to, ka IP attiecīgais pārdošanas apjoms bija apmēram trīs miljoni vienību. Tādēļ sūdzības iesniedzējam un Komisijai zināmo visu to ražotāju pārdošanas apjomi, kuri no 2002. gada līdz IP darbojās Kopienā, ir iekļauti patēriņa noteikšanā. Tomēr tie ražotāji, kas tika izslēgti no Kopienas ražošanas nozares definīcijas, tieši tāpat bija jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares situācijas analīzes, jo tos neuzskatīja par tās daļu atbilstīgi pamatregulas 4. panta 1. punktam. Tāpēc i) sūdzība tiek noraidīta.

(72)

Attiecībā uz ii) sūdzību ir patiešām taisnība, ka Komisija ir izslēgusi konkrētus pārdošanas apjomus no patēriņa aprēķina un dažu galveno kaitējuma rādītāju analīzes, jo īpaši pārdošanas apjomu un cenas, tirgus daļu un rentabilitāti, jo šo pārdošanu neuzskatīja par ierobežojošu. Tā ir sena Komisijas prakse – ierobežojošu pārdošanu atdalīt no pārdošanas brīvā tirgū, jo tikai pārdošana brīvā tirgū rada savstarpēju konkurenci (5). Turpretī ierobežojoša pārdošana nekonkurē ar preču pārdošanu brīvajā tirgū, un tāpēc to neietekmē imports par dempinga cenām. Šajā īpašajā rūpniecības nozarē lielākā daļa lielražotāju, kas ražo līdzīgu ražojumu (pretēji abiem sūdzības iesniedzējiem), arī ir darbojusies pakārtotā rūpniecības nozarē, proti, iebūvējot televīzijas kineskopu televizorā. Piemēram, Komisija no analīzes izslēdza ierobežojošu pārdošanu, ko veica uzņēmums Sony, un sūdzības iesniedzējs atbalstīja šo pieeju. Tādu pašu metodiku konsekventi piemēroja attiecībā uz visiem Kopienas ražotājiem neatkarīgi no tā, vai tie ir Kopienas ražošanas nozares daļa vai arī tos uzskata par 64. apsvēruma norādītajiem “Kopienas citiem ražotājiem”.

(73)

Attiecībā uz īpašiem ierobežojošas pārdošanas apjomiem, kas minēti i) sūdzībā, Komisija piebilda, ka līdz 2004. gada jūlijam kineskopu ražotne, kas patlaban ir reģistrēta kā Thomson Displays Polska Sp. Zo.o., Piaseczno, Polija, kopā ar televīzijas aparātu rūpnīcu Zyrardow, Polija, bija reģistrēta kā viena atsevišķa juridiska persona respektīvi, uzņēmums TMM Polska, kas pilnībā bija mātesuzņēmuma Thomson SA. īpašumā. Saskaņā ar vispārpieņemtu praksi Komisija uzskatīja, ka tas bija apvienots ražotājs un ka līdzīga ražojuma piegādes no Piaseczno kineskopu ražotnes uz televīzijas aparātu rūpnīcu Zyrardow bija iekšēja piegāde un tādējādi – ierobežojoša pārdošana par transferta cenām. Sūdzības iesniedzējs de facto atzina transferta cenu veidošanas faktu, jo paziņoja, ka “saistība starp uzņēmumu Thomson Display un Thomson’s krāsaino televizoru ekrāniem varētu būt ietekmējusi cenas, taču noteikti tā neietekmē daudzumus.” Tādēļ Komisija apstiprina, ka šīs piegādes nevar uzskatīt par tieši tādu pašu pārdošanu brīvajā tirgū.

(74)

Visbeidzot un vienīgi skaidrības labad jāatzīmē, ka pat tad, ja minētā ierobežojošā pārdošana būtu iekļauta patēriņa aprēķinā (sk. tabulu turpmāk šajā apsvērumā), mainītos tikai kopējie līmeņi, taču tendence, respektīvi, pieprasījuma būtiska samazināšanās IP, liela mērā atbilstu 69. apsvērumā aprakstītajai situācijai. Tādēļ ii) sūdzība tiek noraidīta.

 

2002

2003

2004

IP

Kopējais EK patēriņš, pamatojoties uz ierobežojošām un neierobežojošām cenām (gab.)

15 655 283

14 243 625

12 850 690

9 425 280

Indekss (2002 = 100)

100

91

82

60

3.   Imports no attiecīgajām valstīm

a)   Attiecīgā importa ietekmes kumulatīvais novērtējums

(75)

Komisija apsvēra, vai imports no attiecīgajām valstīm jānovērtē kumulatīvi, pamatojoties uz pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Komisija noskaidroja, ka i) katrai attiecīgajai valstij noteiktā dempinga starpība ir lielāka nekā de minimis robežvērtība, kā noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā un ii) konkurences nosacījumi attiecībā uz importētajiem ražojumiem un Kopienas līdzīgo ražojumu ir vienādi.

(76)

Pirmkārt ir atzīmēts, ka dati, kas attiecas uz Beijing Matsushita Color CRT Co., Ltd un uz LG Philips Display Korea Co., Ltd, t. i., diviem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs, kurus atzina par tādam, kas nav veikušas attiecīgā ražojuma dempingu, ir pienācīgi izslēgti no turpmākās analīzes, kura attiecas vienīgi uz importu par dempinga cenām. Informācijai – importa apjoms no diviem iepriekšminētajiem ražotājiem IP bija minimāls, jo tas bija ievērojami mazāks nekā 1 % no Kopienas patēriņa.

(77)

Pamatojoties uz to, dempinga starpība, kas konstatēta katrai no attiecīgajām valstīm, bija lielāka par de minimis robežvērtību, kā noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un katras no šo valstu importa apjoms par dempinga cenām nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē, proti, IP to tirgus daļas atkarībā no attiecīgās valsts sasniedza 3,6 % un 6,5 %. Attiecībā uz konkurences nosacījumiem starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgu Kopienas ražojumu konstatēja, ka konkurences nosacījumi bija patiešām līdzīgi. To pierādīja apstāklis, ka attiecīgais ražojums, ko importēja no attiecīgajām valstīm, un līdzīgais ražojums, kuru ražoja un Kopienas tirgū pārdeva Kopienas ražošanas nozare, bija līdzīgi, viens ar otru konkurē, un tos izplata, izmantojot vienus un tos pašus tirdzniecības kanālus. Turklāt visi importa apjomi bija būtiski un radīja ievērojamas tirgus daļas.

(78)

Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskatīja, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti. Tāpēc importu par deminga cenām no četrām attiecīgajām valstīm pārbaudīja kumulatīvi.

(b)   Apjoms

(79)

Uz Kopienu par dempinga cenām veiktā attiecīgā ražojuma importa apjoms, kura izcelsme bija attiecīgajās valstīs, IP saglabājās nedaudz mazāk par 1,6 miljoniem vienību, gandrīz vai sasniedzot 2002. gadā novēroto līmeni. Šī acīmredzamā stabilitāte slēpj krasas svārstības 2003., 2004. gadā un IP. Imports 2003. gadā pieauga par 44 %, 2004. gadā tas samazinājās par 3 procentpunktiem un IP kritās vēl par 44 procentpunktiem.

 

2002

2003

2004

IP

No attiecīgajām valstīm par dempinga cenām veiktā importa apjoms (gab.)

1 626 027

2 337 736

2 296 547

1 585 294

Indekss (2002 = 100)

100

144

141

97

No attiecīgajām valstīm par dempinga cenām veiktā importa tirgus daļa

17,0 %

24,9 %

22,9 %

19,4 %

No attiecīgajām valstīm par dempinga cenām veiktā importa cenas (EUR/gab.)

50

43

32

39

Indekss (2002 = 100)

100

85

64

76

c)   Tirgus daļa

(80)

Attiecīgajās valstīs eksportētājiem piederošā tirgus daļa palielinājās no 17 % 2002. gadā līdz 19,4 % IP. Sīkāk aprakstot, 2003. gadā bija vērojams tirgus daļas pieaugums par gandrīz 8 procentpunktiem, 2004. gadā tas samazinājās par aptuveni 2 procentpunktiem un IP kritās vēl par aptuveni 3,5 procentpunktiem. Faktu, ka no attiecīgajām valstīm veiktā importa tirgus daļa IP bija lielāka nekā 2002. gadā, lai gan IP imports apjoma ziņā bija mazāks nekā 2002. gadā, var izskaidrot ar pēkšņu patēriņa kritumu, kā tas aprakstīts 69. apsvērumā.

d)   Cenas

i)   Cenu attīstība

(81)

Laikposmā no 2002. gada līdz IP attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs, importa vidējā cena samazinājās par 24 %. Sevišķi 2003. gadā cena samazinājās par 15 %, 2004. gadā – vēl par 21 procentpunktu, pirms tā IP atkal palielinājās par 12 procentpunktiem.

ii)   Pārdošana par zemāku cenu

(82)

Tika salīdzinātas modeļu cenas ar ražotāju eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares vidēji svērtajām pārdošanas cenām Kopienā. Lai to veiktu, Kopienas ražošanas nozares cenas no rūpnīcas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, CIF importa cenām uz Kopienas robežas, kas pienācīgi koriģētas, lai atspoguļotu cenas pēc izkraušanas. Salīdzinājums parādīja, ka IP attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgo ražojumu pārdeva Kopienā par zemāku cenu nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, un šī cena atkarībā no eksportētāja bija no mīnus 37 % (t. i., ražojumu pārdod par augstāku cenu) līdz maksimāli 13 %. Kopumā pārdošana par zemāku cenu bija ļoti minimāla. Tomēr Eurostat dati liecina, ka iepriekšējos gados – pirms IP – cenu ziņā no attiecīgajām valstīm veiktais imports par dempinga cenām bija būtiski zemāks par Kopienas ražošanas nozares cenām.

4.   Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(83)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudē par to, kā imports par dempinga cenām ietekmē Kopienas ražošanas nozari, iekļāva visu būtisko ekonomisko faktoru vērtējumu un rādītājus, kas aplūkotajā laikposmā attiecās uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

a)   Ražošana

(84)

No 2002. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozare samazinājās par 5 %. Sevišķi, 2003. gadā tā palielinājās par 8 %, 2004. gadā – vēl par 12 procentpunktiem, un visbeidzot IP tā krasi samazinājās par 25 procentpunktiem.

 

2002

2003

2004

IP

Ražošana (gab.)

9 727 029

10 461 957

11 685 396

9 276 778

Indekss (2002 = 100)

100

108

120

95

(b)   Ražotspēja un ražošanas jaudas izmantošanas rādītāji

(85)

Visā aplūkotajā laikposmā ražošanas jauda nepārtraukti palielinājās. Ražošanas jauda 2003. gadā palielinājās par 4 %, vēl par 19 procentpunktiem – 2004. gadā un visbeidzot IP – par 5 procentpunktiem. Šie radītāji ir atbilstoši mašīnu tehnikas līmeņa augšupejai.

 

2002

2003

2004

IP

Ražošana (gab.)

11 865 163

12 297 545

14 626 819

15 133 449

Indekss (2002 = 100)

100

104

123

128

Jaudas izmantojums

82 %

85 %

80 %

61 %

Indekss (2002 = 100)

100

104

97

75

(86)

Ražošanas jaudas izmantošana laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam saglabājās 80 līdz 85 % diapazonā, pirms tā IP strauji samazinājās par 61 %.

c)   Krājumi

(87)

No 2002. gada līdz IP bija vērojamas gatavo ražojumu krājumu izmaiņas. Gatavo ražojumu krājumi 2003. gadā vispirms strauji samazinājās, atspoguļojot šā konkrētā ražojuma ekonomisko klimatu, kas 2002. un 2003. gadā, pirms strauja krājumu palielinājuma 2004. gada beigās, vēl bija labs, tādējādi atspoguļojot pēkšņo pieprasījuma krišanos. Faktiskais ražošanas līmenis IP tika pielāgots kritumam, kā redzams iepriekšminētajā apsvērumā, un noslēguma krājumu līmenis nostabilizējās ilgtspējīgākā līmenī.

 

2002

2003

2004

IP

Nobeiguma krājumi (gab.)

627 641

56 996

943 655

278 406

Indekss (2002 = 100)

100

9

150

44

d)   Pārdošanas apjoms

(88)

Ieņēmumi no Kopienas ražošanas nozares pašu produkcijas pārdošanas nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū 2003. gadā vispirms palielinājās par 6 %, 2004. gadā – vēl par 16 procentpunktiem, bet pēc tam – IP – samazinājās par 6 procentpunktiem. Kopumā attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms palielinājās par 16 %. Būtisko plaisu starp ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu vietējā tirgū izskaidro ar to, ka Kopienas ražošanas nozare ārpus Kopienas eksportē aptuveni divas trešdaļas no produkcijas.

 

2002

2003

2004

IP

EK pārdošanas ieņēmumu apjoms, pārdodot nesaistītiem klientiem (gab.)

2 645 562

2 814 515

3 229 069

3 078 543

Indekss (2002 = 100)

100

106

122

116

e)   Tirgus daļa

(89)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa no 2002. gada līdz IP ir vienmērīgi palielinājusies par 10 procentpunktiem, 2002. gadā tā bija gandrīz 28 %, 2003. gadā tā palielinājās līdz 30 % un 2004. gadā – aptuveni līdz 32 %, pirms tā IP visbeidzot sasniedza aptuveni 38 %. Šis tirgus daļas pieaugums jāskata kopsakarībā ar patēriņa krišanos ES, kā aprakstīts 69. apsvērumā.

 

2002

2003

2004

IP

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa

27,7 %

30,0 %

32,2 %

37,7 %

Indekss (2002 = 100)

100

108

116

136

f)   Pieaugums

(90)

No 2002. gada līdz IP, kad Kopienas patēriņš samazinājās par 14 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū palielinājās par 16 %. No 2002. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares ienākumi bija apmēram 10 procentpunkti no tirgus daļas, turpretim ienākumi no importa par dempinga cenām bija apmēram 2,4 procentpunkti no tirgus daļas.

g)   Nodarbinātība

(91)

Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis no 2002. gada līdz IP samazinājās par aptuveni 10 %. Tas 2002. un 2003. gadā kritās par 4 %, 2004. gadā pieauga par 6 procentpunktiem, bet IP samazinājās par 12 procentpunktiem, daļēji atspoguļojot ražošanas samazināšanos.

 

2002

2003

2004

IP

Nodarbinātība (personas)

9 604

9 254

9 805

8 632

Indekss (2002 = 100)

100

96

102

90

h)   Ražīgums

(92)

Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, novērtējot ražojumus (vienībās) uz vienu nodarbināto gadā, 2003. gadā ir palielinājies par 12 %, 2004. gadā vēl palielinājies par 6 procentpunktiem un IP visbeidzot samazinājies par 12 procentpunktiem. Salīdzinājumā ar IP pēkšņo tirgus samazināšanos ražošanas apjoms nekavējoties tika koriģētas, bet kā parasti novērots, darbaspēka korekcija nenorisa tik strauji, tādējādi izraisot to, ka ražīgums zūd.

 

2002

2003

2004

IP

Produktivitāte (gab./nodarbinātais)

1 013

1 131

1 192

1 075

Indekss (2002 = 100)

100

112

118

106

i)   Darba algas

(93)

Vidējā darba alga uz vienu nodarbināto IP saglabājās apmēram tādā pašā līmenī kā 2002. gadā. Sevišķi 2003. gadā tā samazinājās par 11 %, 2004. gadā – vēl par 2 procentpunktiem, un visbeidzot IP tā palielinājās par 14 procentpunktiem.

 

2002

2003

2004

IP

Darba izmaksas gadā uz vienu nodarbināto (EUR tūkst.)

11

10

10

11

Indekss (2002 = 100)

100

89

87

101

j)   Pārdošanas cenas un faktori, kas ietekmē Kopienas cenas

(94)

Kopienas ražošanas nozares pašu produkcijas cenas par vienību, no 2002. gada līdz IP pārdodot Kopienā neatkarīgiem pircējiem, strauji kritās kopumā par 42 %. Sevišķi 2003. gadā tās kritās par 25 %, 2004. gadā – vēl par 9 procentpunktiem un IP – visbeidzot par 8 procentpunktiem. Izmeklēšanā atklājās, ka veicot importu par dempinga cenām, ja vispār tāds bija, minimāla bija pārdošana par zemāku cenu nekā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena. Konkrētam skaitam modeļu pārdošana par zemāku cenu bija lielākā mērā nekā vidējās starpības, pārdodot par zemāku cenu, ka aprakstīts 82. apsvērumā.

 

2002

2003

2004

IP

Vienības cena EK tirgū (EUR/gab.)

66

49

44

38

Indekss (2002 = 100)

100

75

66

58

k)   Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(95)

Aplūkojamā laikposmā no Kopienas ražošanas nozares pašu produkcijas pārdošanas Kopienā gūto ieņēmumu rentabilitāte, pārdošanas neto ieņēmumus izsakot procentos, strauji samazinājās. Rentabilitāte 2002. gadā samazinājās no 24 % līdz apmēram 18 % 2003. gadā, un 2004. gadā – apmēram līdz 10 %. IP Kopienas ražošanas nozares zaudējumi bija mīnus 3,6 %.

 

2002

2003

2004

IP

EK pārdošanas ieņēmumu rentabilitāte, nesaist. klientiem (% no neto pārdev.)

24,0 %

18,2 %

10,1 %

–3,6 %

INI (peļņa % no iegrāmatotās ieguldījumu neto vērtības)

17,5 %

9,1 %

5,7 %

–2,1 %

(96)

Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izsaka kā peļņu procentos no neto ieguldījumu uzskaites vērtības, kopumā bija atbilstīgs iepriekšminētajai rentabilitātes tendencei. Tas 2002. gadā samazinājās no apmēram 17 % līdz mīnus 2,1 % IP.

l)   Naudas plūsma un spēja palielināt kapitālu

(97)

Aplūkojamā laikposmā neto naudas plūsma no pamatdarbības arī samazinājās. Tā 2002. gadā samazinājās no apmēram 175 miljoniem eiro līdz 125 miljoniem eiro 2003. gadā, 2004. gadā atkal palielinājās līdz apmēram 141 miljonam eiro, pirms tā IP strauji kritās līdz mīnus 25 miljoniem eiro. Stāvoklis pasliktinājās tik ļoti, ka divi no uzņēmumiem, kuri bija Kopienas ražošanas nozare, 2006. gada pirmajā pusgadā tika atzīti par bankrotējošiem, kā norādīts 67. apsvērumā. Vienīgi uzņēmums Thomson spēja sagādāt finansējumu no mātes uzņēmuma un tādā veidā izvairījās no vēl sarežģītāka finanšu stāvokļa. Uzņēmumi Ekranas un Ecimex nespēja palielināt kapitālu. Kopienas ražošanas nozares spēju piesaistīt papildu kapitālu acīmredzot nopietni traucē nelielās pieprasījuma izredzes.

 

2002

2003

2004

IP

Naudas plūsma (EUR tūkst.)

175 468

124 804

140 548

–24 626

(m)   Investments

(98)

Kopienas ražošanas nozares ikgadējie ieguldījumi attiecīgā ražojuma ražošanā 2002. gadā un IP strauji samazinājās. Tie samazinājās 2003. gadā par 14 %, vēl par 25 procentpunktiem – 2004. gadā un IP – vēl par 40 procentpunktiem.

 

2002

2003

2004

IP

Neto ieguldījumi (EUR tūkst.)

81 445

69 807

49 426

16 996

Indekss (2002 = 100)

100

86

61

21

n)   Dempinga starpības lielums

(99)

Attiecībā uz faktisko dempinga starpību lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari ņemot vērā no attiecīgajām valstīm veiktā importa apjomu un cenas, šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

o)   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(100)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2313/2000 (6) piemēroja pasākumus attiecībā uz dažu Indijas un Korejas Republikas izcelsmes krāsaino televizoru katodstaru lampu importu. Šo pasākumu termiņš beidzās 2005. gada 21. oktobrī. Tomēr šie pasākumi skāra tikai vienu no četrām valstīm, uz kurām attiecas pašreizējā procedūra, un no pieciem 12. apsvērumā minētajiem KN kodiem attiecās tikai uz daļu KN kodā 8540 11 11 minēto ražojumu. Informācijas labad jāteic, ka KN kodā 8540 11 11 ir iekļauti apmēram 20 % no pašreizējā procedūrā aplūkojumā ražojuma klāsta. Tāpēc, ņemot vērā atšķirīgās situācijas, ir grūti izdarīt kopsavilkumu par konkrēto jautājumu saistībā ar atgūšanos no iepriekšējā dempinga.

5.   Secinājums par kaitējumu

(101)

No 2002. gada līdz IP, no attiecīgajām valstīm veicot attiecīgā ražojuma importu par dempinga cenām, tā apjoms samazinājās par 3 %, bet šāda importa īpatsvars Kopienas tirgū pieauga par apmēram 2,4 procentpunktiem. Aplūkojamā laikposmā vidējās cenas, no attiecīgajām valstīm veicot importu par dempinga cenām, kopumā bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Turklāt IP no attiecīgajām valstīm veiktā importa cenas nebija būtiski zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Patiešām kā norādīts 82. apsvērumā, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, IP cenu samazinājums bija no mīnus 37 % līdz 13 % atkarībā no valsts un attiecīgā eksportētāja. Tomēr Eurostat dati liecina, ka iepriekšējos gados – pirms IP – cenu ziņā no attiecīgajām valstīm veiktais imports par dempinga cenām bija būtiski zemāks par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(102)

Aplūkojamā laikposmā konstatēta acīmredzama Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās. Pirmkārt, divi no trim uzņēmumiem, kuri ir Kopienas ražošanas nozare, 2006. gada pirmajā pusgadā tika atzīti par bankrotējušiem. Otrkārt, laikposmā no 2002. gada līdz IP bija vērojams, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attīstās negatīvi: ražošanas apjoms samazinājās par 5 %, ražošanas jaudas izmantošana – par 25 %, nodarbinātība – par 10 %, pārdošanas gabalcenas pazeminājās par 42 %, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma izteikti pasliktinājās, un ieguldījumi samazinājās par 79 %. Kopienas ražošanas nozares pasliktināšanās norisinājās ārkārtīgi pēkšņi, kā tas bija galvenokārt IP. Patiešām pirms IP Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte joprojām bija pietiekama – vairāk nekā 10 %.

(103)

Daži rādītāji no 2002. gada līdz IP liecināja par acīmredzamām pozitīvam pārmaiņām. Ražošanas jauda palielinājās par 28 %, Kopienas ražošanas nozares ražojumu pārdošanas ieņēmumu apjoms Kopienas tirgū pieauga par 16 % un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 10 procentpunktiem. Tomēr šīs pārmaiņas nevarēja novērst Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokļa kraso pasliktināšanos, kas galu galā izraisīja divu Kopienas uzņēmumu bankrotu.

(104)

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

E.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   Ievads

(105)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā līmenī, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Pārbaudīja arī citus zināmus faktorus, kas nebija imports par dempinga cenām un kuri tajā pašā laikā varēja izraisīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka šādu citu faktoru iespējami radītais kaitējums nav saistīts ar importu par dempinga cenām.

2.   Importa par dempinga cenām ietekme

(106)

IP no attiecīgajām valstīm veiktais imports par dempinga cenām bija būtiska tirgus daļa 19,4 % apmērā. No 2002. gada līdz IP, no attiecīgajām valstīm veicot attiecīgā ražojuma importu par dempinga cenām, tā apjoms samazinājās par 3 %, bet šāda importa īpatsvars Kopienas tirgū pieauga par apmēram 2,3 procentpunktiem, jo patēriņš samazinājās par straujāk par iepriekšminēto apjomu. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka 2003. gadā gan importa par dempinga cenām apjoms, gan tirgus daļa sasniedza augstākos rādītājus, un tad – līdz IP – būtiski samazinājās. IP importa par dempinga cenām tirgus daļa bija par 5,5 procentpunktiem mazāka nekā 2003. gadā.

(107)

Pamatojoties uz Eurostat datiem, aplūkojamā laikposmā vidējās cenas, no attiecīgajām valstīm veicot importu par dempinga cenām, kopumā bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, un, iespējams, minētās vidējas cenas ir ietekmējušas to lejupslīdi. Importa cenas no 2002. līdz 2004. gadam arī ievērojami samazinājās, taču IP tās no jauna palielinājās līdz 12 procentpunktiem, kā atzīmēts 81. apsvērumā. Tā kā aplūkojamā laikposmā Kopienas ražošanas nozare bija arī pakāpeniski pazeminājusi pārdošanas cenas, IP, salīdzinot modeļu cenas, no attiecīgajām valstīm veiktā importa cenas nebija būtiski zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Patiešām pamatojoties uz vidējo svērto cenu, IP cenu samazinājums bija no mīnus 37 % līdz 13 % atkarībā no valsts un attiecīgā eksportētāja. Tomēr kamēr bija jebkāds cenu samazinājums, jebkurā gadījumā ražojumus, kas importēti par dempinga cenām, pārdeva lētāk.

(108)

Kā atzīmēts 102. apsvērumā, laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam Kopienas ražošanas nozarē var vērot krasu pretstatu. Ir būtiski atzīmēt, ka Kopienas ražošanas nozares pasliktināšanās norisinājās ārkārtīgi pēkšņi, kā tas bija galvenokārt IP. Patiešām pirms IP Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte joprojām bija pietiekama – vairāk nekā 10 %, un lielākā daļa kaitējuma rādītāju vēl liecināja par pozitīvām pārmaiņām. Jo īpaši no 2002. līdz 2004. gadam ražošanas jauda palielinājās par 23 %, ražošanas apjoms – par 20 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū palielinājās par 22 % un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa no apmēram 28 % palielinājās līdz apmēram 32 %, un tas bija laikā, kad tirgus vēl auga. IP, kad tirgus viena gada laikā pēkšņi samazinājās par 20 %, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa pat strauji palielinājās līdz 38 %.

(109)

Turklāt jāatzīmē, ka 2002. un 2003. gadā, kad pārdošanas cenas jau bija būtiski samazinājušās un tirgus daļa bija vismazākā, un par dempinga cenām veiktā importa apjoms bija visaugstākajā līmenī, Kopienas ražošanas nozare sasniedza augstāko rentabilitāti. Rentabilitāte samazinājās IP, kad Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa sasniedza visaugstāko līmeni un kas par dempinga cenām veiktā importa apjoms samazinājās, un par dempinga cenām veikta importa cenas paaugstinājās.

(110)

Jāsecina, ka laikposmā no 2002. gada līdz IP veiktais imports par dempinga cenām varētu būt ietekmējis Kopienas ražošanas nozares cenu lejupslīdi, un sekas tam varētu būt negatīvi ietekme uz Kopienas ražošanas nozares vispārējo stāvokli. Tomēr, kā atzīmēts 108. un 109. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis IP pēkšņi un krasi pasliktinājās, par ko iepriekšējos gados – vēl pirms IP – liecināja jaukti signāli. Pirms IP Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte vēl arvien pārsniedza 10 %. Turklāt lielākā daļa kaitējumu raksturojošo rādītāju līdz pat IP vēl arvien liecināja par pozitīvām pārmaiņām. No 2002. līdz 2004. gadam ražošanas jauda palielinājās par 23 %, ražošanas apjoms – par 20 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū palielinājās par 22 % un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa no apmēram 28 % palielinājās līdz apmēram 32 %, un tas bija laikā, kad tirgus vēl auga. Turklāt jāatzīmē, ka 2002. un 2003. gadā, kad Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa bija vismazākā un par dempinga cenām veiktā importa apjoms bija visaugstākajā līmenī, Kopienas ražošanas nozare sasniedza visaugstāko rentabilitāti. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās IP, kad tās tirgus daļa sasniedza visaugstāko līmeni, un zīmīgi, tas bija laikā, kad samazinājās gan par dempinga cenām veiktā importa apjoms, gan tirgus daļa un paaugstinājās par dempinga cenām veiktā importa cenas. No otras puses, pieprasījuma straujā pazemināšanās par 20 % bija vienīgais jaunais faktors Kopienas ražošanas nozares vidē. Tāpēc tas, ka savlaicīgi nebija skaidras cēloņsakarības starp Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos un par importa cenām veiktā importa ietekmi, rada nopietnas šaubas par importa pārmaiņu un Kopienas ražošanas nozares stāvokļa savstarpēju saistību. Tāpēc nevar secināt, ka importam par dempinga cenām būtu bijusi izšķirīga loma, nodarot kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

3.   Citu faktoru izraisītās sekas – patēriņa tendences

(111)

Vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka KTKL pieprasījuma straujā samazināšanās bija galvenais iemesls tam, ka Kopienas ražošanas nozare cieta pēkšņu kaitējumu.

(112)

Patiešām, kā minēts 69. apsvērumā, KTKL patēriņš IP pēkšņi kritās par 20 %. Šī patēriņa samazināšanās bija viens no rādītājiem, kas dramatiski pārmainīja Kopienas ražošanas nozares vidi. Un tas arī sakrīt ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa dramatisko pasliktināšanos. Izmeklēšana atklāja, ka pēkšņā pieprasījuma samazināšanās patiešām negatīvi ietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli, jo Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes un naudas plūsmas pēkšņā samazināšanās tieši izriet no tā, ka samazinājies iepriekšminētais tirgus, ietekmējot izmaksas (ražīguma zudums IP, kā minēts 92. apsvērumā, un vienas vienības ražošanas izmaksu paaugstināšanās) un cenu (pēkšņs ražojumu pārpalikums). KTKL pieprasījums IP kļuva pilnīgi neelastīgs attiecībā pret cenām, kā par to liecina fakts, ka būtiskais cenu samazinājums, kas bija vērojams laikposmā no 2004. gada līdz IP, vispār neizraisīja pārdošanas apjoma palielināšanos. Turpretim pieprasījums faktiski samazinājās par apmēram 20 %.

(113)

Izmeklēšanā atklāja, ka KTKL pieprasījuma samazināšanās laika ziņā sakrita ar plakana paneļa TV (šķidro kristālu displeju (ŠKD) un plazmas displeju) pastiprinātu iespiešanos tirgū, kas 2002. gadā strauji palielinājās no mazāk nekā 1 % līdz 28 % IP. Šie plakana paneļa TV tieši konkurē ar KTKL, un abi ražojumi ir pilnīgi aizstājami. Lai gan ŠKD un plazmas tehnoloģijas nav pilnīgi jaunas, plakana paneļa televizoru cenas būtiski samazinājās tikai IP, tikpat kā laikposmā no 2001. gada līdz IP, kad tās bija kritušās par 44 %. Minētā plakana paneļa televizoru cenu samazināšana, no vienas puses, izrādījās patērētājiem pievilcīgāka, turklāt samazinot KTKL televizoru pieprasījumu, un, no otras puses, izraisīja tiešu ietekmi uz KTKL televizoru pārdošanas cenām, kuras bija jāsamazina, lai arvien spētu konkurēt ar jaunajiem, pievilcīgajiem plakanā ekrāna modeļiem. Piemēram, plakana paneļa televizori 2005. gadā bija 63 % no visu Apvienotajā Karalistē mazumtirdzniecībā pārdoto TV kopējās vērtības, salīdzinot ar 37 % 2004. gadā. Gan šīs izmeklēšanas rezultāti, gan tirgus izpētē iegūtā informācija izsaka to, ka 2004. gadā KTKL televizoru tirdzniecības apjoms ES sasniedza visaugstāko līmeni un kopš tā laika ir notikusi pieprasījuma samazināšanās.

4.   Secinājums par cēloņsakarību

(114)

Dati liek domāt, ka importam par dempinga cenām ir bijis zināms cenu spiediens uz Kopienas ražošanas nozares cenām un, iespējams, tas arī ir veicinājis apstākļus, kuros tai nodarīts kaitējums. Tomēr sīkāka analīze, jo īpaši pamatojoties uz tendenču pārmaiņām aplūkojamajā laikposmā, nesniedza iespēju konstatēt cēloņsakarību, jo savlaicīgi trūka acīmredzamas atbilstības starp Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos un pārmaiņām, ko izraisījis imports par dempinga cenām.

(115)

No otras puses, un tas ir nozīmīgi, izmeklēšanā atklāja, ka patiešam bija acīmredzama cēloņsakarība starp kaitējumu Kopienas ražošanas nozares stāvoklim un straujo un pēkšņo KTKL pieprasījuma samazināšanos Kopienā. Tā rezultātā paaugstinājās ražojuma vienības ražošanas izmaksas un tā cena vēl samazinājās. Šī ievērojamā pasliktināšanās pilnīgi sakrīt ar to, ka plakana paneļa tehnoloģijas pastiprināti iespiežas tirgū.

(116)

Jāsecina, ka tādējādi nevarētu konstatēt, ka par dempinga cenām veiktais imports pats par sevi ir radījis būtisku kaitējumu. Patiešām citi faktori tika pārbaudīti saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu, un būtībā kaitējumu varētu attiecināt uz pēkšņas un ievērojamas pieprasījuma samazināšanās sekām un to, ka palielinās plakana paneļa TV tehnoloģiju pieejamība par konkurētspējīgām cenām.

F.   PRIEKŠLIKUMS IZBEIGT PROCEDŪRU, NESĀKOT PASĀKUMUS

(117)

Ņemot vērā 105. līdz 114. apsvērumā sniegtos secinājumus par faktu, ka nevarēja pietiekami konstatēt cēloņsakarību starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām, Komisija uzskata, ka pašreizējā antidempinga procedūra jāizbeidz saskaņā ar pamatregulas 9. panta 2. punktu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz tādu Tautas Republikas, Korejas Republikas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes krāsaino televizoru katodstaru lampu, ieskaitot videomonitoru katodstaru lampas, importu, kuras deklarē ar KN kodiem 8540 11 11, 8540 11 13, 8540 11 15, 8540 11 19, 8540 11 91 un 8540 11 99.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV C 6, 11.1.2006., 2. lpp.

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 883/2005 (OV L 148, 11.6.2005., 5. lpp.).

(4)  Sk. Padomes Regulas (EK) Nr. 1531/2002 59. apsvērumu (OV L 231, 29.8.2002., 1. lpp.).

(5)  Sk. īpaši Hot-rolled coils (HRC) lietu, Komisijas Lēmuma Nr. 283/2000/EOTK 37. līdz 49. apsvērumu (OV L 31, 5.2.2000., 15. lpp.).

(6)  OV L 267, 20.10.2000., 1. lpp.


Labojums

16.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/35


Labojumi Padomes Regulā (EK) Nr. 584/2006 (2006. gada 10. aprīlis), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1480/2003, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu un galīgo pagaidu maksājumu, ko iekasē par dažu Korejas izcelsmes elektronisko mikroshēmu DRAM (dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa) ievedumiem

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 103, 2006. gada 12. aprīlis )

25. lappusē, Regulas (EK) Nr. 1480/2003 1. panta 3. punkta tabulas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā:

tekstu:

“DRAM daudzkombināciju formas”

lasīt šādi:

“(nepielāgotas) DRAM daudzkombināciju formas”.

25. lappusē, Regulas (EK) Nr. 1480/2003 1. panta 3. punkta tabulas 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā:

tekstu:

“DRAM daudzkombināciju formas cenas”

lasīt šādi:

“(nepielāgotas) DRAM daudzkombināciju formas cenas”.

25. lappusē, Regulas (EK) Nr. 1480/2003 1. panta 3. punkta tabulas 3. punktā:

tekstu:

“lielāka nekā 10 %, bet mazāka nekā 20 %”

lasīt šādi:

“10 % vai lielāka, bet mazāka nekā 20 %”.

25. lappusē, Regulas (EK) Nr. 1480/2003 1. panta 3. punkta tabulas 4. punktā:

tekstu:

“lielāka nekā 20 %, bet mazāka nekā 30 %”

lasīt šādi:

“20 % vai lielāka, bet mazāka nekā 30 %”.

25. lappusē, Regulas (EK) Nr. 1480/2003 1. panta 3. punkta tabulas 5. punktā:

tekstu:

“lielāka nekā 30 %, bet mazāka nekā 40 %”

lasīt šādi:

“30 % vai lielāka, bet mazāka nekā 40 %”.

25. lappusē, Regulas (EK) Nr. 1480/2003 1. panta 3. punkta tabulas 6. punktā:

tekstu:

“lielāka nekā 40 %, bet mazāka nekā 50 %”

lasīt šādi:

“40 % vai lielāka, bet mazāka nekā 50 %”.