ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 315

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 15. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1672/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – Progress

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1673/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), par Eiropas standartizācijas finansēšanu

9

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

15.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1672/2006/EK

(2006. gada 24. oktobris),

ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – PROGRESS

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 13. panta 2. punktu, 129. pantu un 137. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā kā nozīmīgu elementu Savienības vispārējā stratēģijā iekļāva nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanu, lai sasniegtu nākamās desmitgades stratēģisko mērķi kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku, kas spēj panākt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodrošinot vairāk un labākas darba vietas un lielāku sociālo kohēziju. Tā Savienībai nospraudusi lielus mērķus un uzdevumus, lai atjaunotu nosacījumus pilnīgai nodarbinātībai, uzlabotu darba kvalitāti un celtu darba ražīgumu un lai veicinātu sociālo kohēziju un iekļaušanos darba tirgū. Turklāt šo stratēģiju pārskatīja Eiropadomes Briseles sanāksmē 2005. gada 22. un 23. martā.

(2)

Saskaņā ar Komisijas nepārprotamo ieceri konsolidēt un racionalizēt Kopienas finansējuma instrumentus ar šo lēmumu būtu jāizveido vienota un racionalizēta programma, kas nodrošinātu to darbību turpināšanu un attīstību, kuras ir sāktas, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2000/750/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (no 2001. līdz 2006. gadam) (4), Padomes Lēmumu 2001/51/EK (2000. gada 20. decembris), ar ko izveido programmu, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā (2001–2005) (5), un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumiem Nr. 50/2002/EK (2001. gada 7. decembris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību centienos apkarot sociālo atstumtību (6), Nr. 1145/2002/EK (2002. gada 10. jūnijs) par Kopienas veicināšanas pasākumiem nodarbinātības jomā (7) un Nr. 848/2004/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai atbalstītu organizācijas, kas Eiropas līmenī darbojas vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā (8), kā arī pamatojoties uz darbībām, kas Kopienā veiktas attiecībā uz darba apstākļiem.

(3)

Eiropadomes Luksemburgas ārkārtas sanāksmē par nodarbinātību 1997. gada 20. un 21. novembrī ieviesa Eiropas Nodarbinātības stratēģiju, lai koordinētu dalībvalstu nodarbinātības politiku, pamatojoties uz kopīgi pieņemtām pamatnostādnēm un ieteikumiem nodarbinātības jomā. Eiropas Nodarbinātības stratēģija pašlaik ir vissvarīgākais Eiropas mēroga instruments, īstenojot Lisabonas Stratēģijas mērķus nodarbinātības un darba tirgus jomā.

(4)

Eiropadomes Lisabonas sanāksmē secināja, ka to cilvēku skaits, kas Savienībā dzīvo zem nabadzības sliekšņa un ir sociāli atstumti, nav pieņemams, un tāpēc uzskatīja, ka ir nepieciešams veikt pasākumus, lai panāktu būtisku progresu nabadzības izskaušanā. Par šādiem mērķiem vienojās Eiropadomes Nicas sanāksmē 2000. gada 7., 8. un 9. decembrī. Tajā turklāt vienojās par to, ka sociālās atstumtības apkarošanas politikai būtu jābalstās uz atklāto koordinācijas metodi, apvienojot valstu rīcības plānus ar Komisijas sadarbības iniciatīvu.

(5)

Demogrāfiskās pārmaiņas ir galvenais ilgtermiņa pārbaudījums sociālās aizsardzības sistēmas spējai nodrošināt atbilstīgas pensijas, augstas kvalitātes un ilglaicīgu veselības aprūpi, kas ir pieejama visiem un ko var finansēt ilgstoši. Ir svarīgi veicināt tādu politiku, ar ko var panākt gan atbilstīgu sociālo aizsardzību, gan sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspējību. Eiropadomes Lisabonas sanāksmē tika nolemts, ka sadarbībai šajā jomā būtu jābalstās uz atklāto koordinācijas metodi.

(6)

Šajā sakarā būtu jāpievērš uzmanība migrantu īpašajai situācijai, kā arī tam, cik svarīgi ir veikt darbības, lai nedeklarēto darbu pārveidotu pastāvīgā nodarbinātībā.

(7)

Minimuma standartu nodrošināšana un pastāvīga darba apstākļu uzlabošana Savienībā ir galvenā Eiropas sociālās politikas iezīme un nozīmīgs vispārējs Eiropas Savienības mērķis. Kopienai ir nozīmīgs uzdevums – atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības, sargājot darba ņēmēju veselību un drošību, darba apstākļus, tostarp vajadzību apvienot darbu un ģimenes dzīvi, kā arī darba ņēmējus pēc darba līguma izbeigšanas, informējot un konsultējot darba ņēmējus, un pārstāvot un kolektīvi aizsargājot darba ņēmēju un darba devēju intereses.

(8)

Nediskriminēšana ir Eiropas Savienības pamatprincips. Līguma 13. pantā ir paredzēta rīcība, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās piederības, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminēšana ir noteikta arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā. Līdztekus būtu jāizvērtē konkrētas dažādu diskriminācijas formu īpašās iezīmes un jāizstrādā atbilstīga rīcība, lai novērstu un apkarotu diskrimināciju, kas balstīta uz vienu vai vairākiem iemesliem. Tādējādi, apsverot programmas pieejamību un rezultātus, būtu jāņem vērā invalīdu īpašās vajadzības, lai viņiem nodrošinātu pilnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi darbībām, kuras finansē programma, kā arī rezultātiem un šo darbību izvērtēšanai, tostarp to papildu izmaksu kompensēšanai, kas invalīdiem rodas viņu invaliditātes dēļ. Pieredze, kas gūta, daudzus gadus cīnoties pret konkrētām diskriminācijas formām, tostarp pret diskrimināciju dzimuma dēļ, var būt noderīga, cīnoties pret citām diskriminācijas formām.

(9)

Pamatojoties uz Līguma 13. pantu, Padome ir pieņēmusi šādas direktīvas: Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (9), kurā ir aizliegta diskriminācija rases vai etniskas izcelsmes dēļ, inter alia, nodarbinātībā, arodmācībās, izglītībā, nodrošinot ar precēm un pakalpojumiem, kā arī sociālajā aizsardzībā, Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (10), kurā aizliedz diskrimināciju, pamatojoties uz reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu un dzimumorientāciju, kā arī Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (11).

(10)

Saskaņā ar Līguma 2. un 3. pantu vienāda attieksme pret vīriešiem un sievietēm ir Kopienas tiesību pamatprincips. Saskaņā ar šo principu pieņemtām direktīvām un citiem tiesību aktiem ir būtiska nozīme sieviešu situācijas uzlabošanā Savienībā. Pieredze, kas gūta, darbojoties Kopienas mērogā, liecina, ka, veicinot dzimumu līdztiesību Kopienas politikā un apkarojot diskrimināciju, ir vajadzīgs instrumentu komplekss, tostarp tiesību akti, finansēšanas instrumenti un integrēta pieeja, kuri papildinātu cits citu. Ievērojot vīriešu un sieviešu līdztiesības principu, dzimumu līdztiesības integrētā pieeja ir iekļauta visās programmas iedaļās un programmā paredzētajās darbībās.

(11)

Daudzas nevalstiskas organizācijas (NVO), kas darbojas dažādos līmeņos, var sniegt nozīmīgu Eiropas mēroga ieguldījumu, izmantojot galvenos sadarbības tīklus, kas palīdz mainīt politikas orientāciju attiecībā uz šīs programmas galvenajiem mērķiem.

(12)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīga Eiropas mēroga informācijas apmaiņa un labākās pieredzes ieviešana visā Kopienā, un to, ka tādēļ Kopienas darbību un pasākumu daudzpusējā apjoma dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(13)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (12).

(14)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (13).

(15)

Tā kā programma ir sadalīta piecās iedaļās, dalībvalstis saviem pārstāvjiem var paredzēt rotācijas principu, piemērojoties jautājumiem, ko risina Komiteja, kura palīdz Komisijai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveide un termiņš

1.   Ar šo lēmumu izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu PROGRESS (“programma”), lai finansiāli palīdzētu īstenot Eiropas Savienības mērķus nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā, kā noteikts Komisijas Paziņojumā par Sociālo programmu, un tādējādi palīdzētu sasniegt šajās jomās noteiktos Lisabonas Stratēģijas mērķus.

2.   Programmu īsteno no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārējie mērķi

1.   Programmai ir šādi vispārējie mērķi:

a)

uzlabot zināšanas un izpratni par situāciju dalībvalstīs un citās valstīs, kas piedalās programmā, analizējot, izvērtējot un rūpīgi pārraugot politiku;

b)

jomās, uz kurām attiecas programma, atbalstīt statistikas instrumentu un metožu, kā arī kopējo rādītāju attīstību, attiecīgos gadījumos, iedalot tos pa dzimuma un vecuma grupām;

c)

vajadzības gadījumā atbalstīt un uzraudzīt Kopienas tiesību aktu un, attiecīgos gadījumos, Kopienas politikas mērķu īstenošanu dalībvalstīs, un izvērtēt to efektivitāti un ietekmi;

d)

Eiropas mērogā veicināt sadarbības tīklus, savstarpējas mācības, kā arī labas prakses un inovatīvu pieeju apzināšanu un izplatīšanu;

e)

veicināt ieinteresēto pušu un plašas sabiedrības informētību par Kopienas politikas jomām un mērķiem, ko īsteno saskaņā ar katru no piecām programmas iedaļām;

f)

palielināt galveno Eiropas līmeņa tīklu spēju, attiecīgi, veicināt, atbalstīt un turpmāk attīstīt Kopienas politiku un mērķus.

2.   Visās šīs programmas iedaļās un tajā paredzētajās darbībās veicina dzimumu līdztiesības integrēto pieeju.

3.   Programmas iedaļās un darbībās gūtos rezultātus izplata, attiecīgi, iesaistītajām personām un sabiedrībai. Vajadzības gadījumā Komisija apmainās viedokļiem ar galvenajām ieinteresētajām pusēm.

3. pants

Programmas struktūra

Programmā ir šādas piecas iedaļas:

1)

nodarbinātība;

2)

sociālā aizsardzība un iekļaušana;

3)

darba apstākļi;

4)

diskriminācijas apkarošana un dažādība;

5)

dzimumu līdztiesība.

4. pants

1. iedaļa: Nodarbinātība

Programmas 1. iedaļa atbalsta Eiropas Nodarbinātības stratēģijas (ENS) īstenošanu:

a)

uzlabojot izpratni par stāvokli un izredzēm nodarbinātības jomā, jo īpaši, izmantojot analīzi un pētījumus, kā arī attīstot statistiku un kopējus rādītājus saskaņā ar ENS;

b)

uzraugot un izvērtējot Eiropas Nodarbinātības pamatnostādņu un ieteikumu īstenošanu un to ietekmi, jo īpaši, izmantojot Kopīgo nodarbinātības ziņojumu, un analizējot ENS mijiedarbību ar vispārējo ekonomikas un sociālo politiku un citām politikas jomām;

c)

organizējot pieredzes apmaiņu attiecībā uz politikas jomām, labu praksi un inovatīvām pieejām un veicinot ENS paredzētās savstarpējas mācības;

d)

palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par izaicinājumiem un politiku nodarbinātības jomā, kā arī par valstu reformu programmu īstenošanu, arī starp sociālajiem partneriem, reģionāliem un vietējiem dalībniekiem un citām ieinteresētām pusēm.

5. pants

2. iedaļa: Sociālā aizsardzība un iekļaušana

Programmas 2. iedaļa atbalsta atklātās koordinācijas metodes (AKM) īstenošanu sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā:

a)

uzlabojot izpratni par problēmām, kas saistītas ar sociālo atstumtību un nabadzību, sociālās aizsardzības un iekļaušanas politiku, jo īpaši, izmantojot analīzi un pētījumus, kā arī attīstot sociālās aizsardzības un iekļaušanas statistiku un kopējus rādītājus AKM jomā;

b)

uzraugot un izvērtējot AKM īstenošanu sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā un tās ietekmi valstu un Kopienas līmenī, un analizējot šīs AKM mijiedarbību ar citām politikas jomām;

c)

organizējot pieredzes apmaiņu attiecībā uz politikas jomām, labu praksi un inovatīvām pieejām un veicinot sociālās aizsardzības un iekļaušanas stratēģijā paredzētās savstarpējas mācības;

d)

palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem, kas sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā rodas ES koordinācijas procesā, arī starp sociālajiem partneriem, reģionāliem un vietējiem dalībniekiem, NVO un citām ieinteresētām pusēm;

e)

attīstot galveno Eiropas līmeņa tīklu spēju atbalstīt un turpmāk attīstīt Kopienas sociālās aizsardzības un iekļaušanas politikas mērķus un stratēģijas.

6. pants

3. iedaļa: Darba apstākļi

Programmas 3. iedaļa atbalsta darba vides un darba apstākļu uzlabošanu, tostarp uzlabojot veselības aizsardzību un drošību darbavietā un darba un ģimenes dzīves apvienošanas iespējas:

a)

uzlabojot izpratni par stāvokli darba apstākļu jomā, jo īpaši, izmantojot analīzi un pētījumus un, vajadzības gadījumā, attīstot statistiku un rādītājus, kā arī izvērtējot esošo tiesību aktu, politikas un prakses efektivitāti un ietekmi;

b)

atbalstot Kopienas darba tiesību aktu īstenošanu, izmantojot efektīvu uzraudzību, organizējot nozarē strādājošajiem paredzētus seminārus, izstrādājot norādes un attīstot sadarbības tīklus starp specializētām struktūrām, tostarp sociālajiem partneriem;

c)

ierosinot preventīvus pasākumus un atbalstot preventīvo kultūru tādā jomā kā veselības aizsardzība un drošība darbavietā;

d)

palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem saistībā ar darba apstākļiem, arī starp sociālajiem partneriem.

7. pants

4. iedaļa: Diskriminācijas apkarošana un dažādība

Programmas 4. iedaļa atbalsta nediskriminēšanas principa faktisku īstenošanu un integrētu pieeju šim principam, lai to nostiprinātu Kopienas politikā:

a)

uzlabojot izpratni par stāvokli attiecībā uz diskrimināciju, jo īpaši, izmantojot analīzi un pētījumus un, attiecīgos gadījumos, attīstot statistiku un rādītājus, kā arī izvērtējot esošo tiesību aktu, politikas un prakses efektivitāti un ietekmi;

b)

atbalstot Kopienas nediskriminēšanas tiesību aktu īstenošanu, izmantojot efektīvu uzraudzību, organizējot nozarē strādājošajiem paredzētus seminārus un attīstot sadarbības tīklus starp specializētām struktūrām, kas darbojas nediskriminēšanas jomā;

c)

palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem saistībā ar diskrimināciju un integrētu pieeju diskriminācijas apkarošanai visās Kopienas politikas jomās, arī starp sociālajiem partneriem, NVO un citām ieinteresētām pusēm;

d)

attīstot galveno Eiropas līmeņa tīklu spēju atbalstīt un turpmāk attīstīt Kopienas politikas mērķus un stratēģijas diskriminācijas apkarošanas jomā.

8. pants

5. iedaļa: Dzimumu līdztiesība

Programmas 5. iedaļa atbalsta dzimumu līdztiesības principa faktisku īstenošanu un sekmē dzimumu līdztiesības integrēto pieeju visās Kopienas politikas jomās:

a)

uzlabojot izpratni par stāvokli jomās, kas saistītas ar dzimumu jautājumiem un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju, jo īpaši, izmantojot analīzi un pētījumus, attīstot statistiku un, attiecīgos gadījumos, rādītājus, kā arī izvērtējot esošo tiesību aktu, politikas un prakses efektivitāti;

b)

atbalstot īstenošanu attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem dzimumu līdztiesības jomā, izmantojot efektīvu uzraudzību, organizējot nozarē strādājošajiem paredzētus seminārus un attīstot sadarbības tīklus starp specializētām struktūrām, kas darbojas dzimumu līdztiesības jomā;

c)

palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot diskusijas starp sociālajiem partneriem, NVO un citām ieinteresētām pusēm par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem saistībā ar dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju;

d)

attīstot galveno Eiropas līmeņa tīklu spēju atbalstīt un turpmāk attīstīt Kopienas politikas mērķus un stratēģijas dzimumu līdztiesības jomā.

9. pants

Darbību veidi

1.   Programmā paredzēts finansēt šāda veida darbības, ko vajadzības gadījumā var īstenot starpvalstu sadarbībā:

a)

analītiskas darbības:

i)

datu un statistikas datu vākšana, attīstīšana un izplatīšana;

ii)

kopējas metodoloģijas un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde un izplatīšana;

iii)

pētījumu, analīzes un apskatu veikšana un to rezultātu izplatīšana;

iv)

izvērtējumu un ietekmes novērtējumu veikšana un to rezultātu izplatīšana;

v)

norāžu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana internetā vai citos plašsaziņas līdzekļos;

b)

darbības, kas saistītas ar savstarpējām mācībām, informētības uzlabošanu un informācijas izplatīšanu:

i)

labas prakses, inovatīvu pieeju un pieredzes noteikšana un apmaiņa, kvalificētu ekspertu vērtējumu un savstarpēju mācību organizēšana, izmantojot sapulces/darbagrupas/seminārus Eiropas, starpvalstu vai valsts līmenī, ja vien iespējams, ņemot vērā īpašos valsts apstākļus;

ii)

prezidentvalsts konferenču/semināru organizēšana;

iii)

konferenču/semināru organizēšana, atbalstot Kopienas tiesību aktu un politikas mērķu attīstību un īstenošanu;

iv)

kampaņu un pasākumu organizēšana plašsaziņas līdzekļos;

v)

materiālu vākšana un publicēšana, izplatot informāciju un programmas rezultātus;

c)

atbalsts galvenajiem darbības veicējiem:

i)

palīdzība darbības izmaksu segšanā tiem galvenajiem Eiropas līmeņa tīkliem, kuru darbība ir saistīta ar šīs programmas mērķu īstenošanu;

ii)

attiecīgu valsts amatpersonu darbagrupu organizēšana, lai uzraudzītu Kopienas tiesību aktu īstenošanu;

iii)

specializētu semināru finansēšana, kas paredzēti nozarē strādājošajiem, galvenajām iesaistītajām amatpersonām un citiem attiecīgiem dalībniekiem;

iv)

sadarbības tīkli starp specializētām Eiropas līmeņa struktūrām;

v)

ekspertu tīklu finansēšana;

vi)

Eiropas līmeņa novērošanas punktu finansēšana;

vii)

valsts pārvaldes iestāžu personāla apmaiņa;

viii)

sadarbības izvēršana ar starptautiskām iestādēm.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās darbības ir ar spēcīgu Eiropas ievirzi, tās notiek atbilstīgā mērogā, lai nodrošinātu patiesu Eiropas pievienoto vērtību, un tās īsteno valstu, reģionālās vai vietējās iestādes, Kopienas tiesību aktos paredzētas specializētas struktūras vai tādi darbības veicēji, kas uzskatāmi par būtiskiem savā jomā.

3.   Programma nefinansē Eiropas Gadu sagatavošanas un īstenošanas pasākumus.

10. pants

Piekļuve programmai

1.   Programma ir atvērta visām publiskām un/vai privātām struktūrām, dalībniekiem un iestādēm, jo īpaši:

a)

dalībvalstīm;

b)

valstu nodarbinātības dienestiem un to aģentūrām;

c)

vietējām un reģionālām iestādēm;

d)

Kopienas tiesību aktos paredzētām specializētām struktūrām;

e)

sociālajiem partneriem;

f)

NVO, jo īpaši tām, kas ir izveidotas Eiropas līmenī;

g)

augstākās izglītības iestādēm un pētniecības institūtiem;

h)

izvērtēšanas speciālistiem;

i)

valstu statistikas birojiem;

j)

plašsaziņas līdzekļiem.

2.   Arī Komisija var tieši piedalīties programmā tiktāl, ciktāl tas attiecas uz 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajām darbībām.

11. pants

Pieteikuma metode, lai saņemtu atbalstu

1.   Šā lēmuma 9. pantā minēto veidu darbības var finansēt šādi:

a)

ar konkursa kārtā piešķirtu pakalpojumu līgumu, un šajā gadījumā uz sadarbību ar valstu statistikas birojiem attiecas Eurostat procedūras;

b)

ar daļēju atbalstu, ko piešķir pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, un šajā gadījumā Kopienas līdzfinansējums parasti nevar pārsniegt 80 % no kopējiem izdevumiem, kas radušies atbalsta saņēmējam. Jebkādu finansiālu atbalstu, kas pārsniedz šo maksimālo apjomu, var piešķirt vienīgi izņēmuma apstākļos un pēc rūpīgas izskatīšanas.

2.   Šā lēmuma 9. panta 1. punktā paredzēto veidu darbībām atbalstu var piešķirt, pamatojoties uz, piemēram, dalībvalstu pieprasījumiem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, (14) jo īpaši tās 110. pantu, un saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (15), jo īpaši tās 168. pantu.

12. pants

Īstenošanas noteikumi

1.   Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus, kas attiecas uz turpmāk norādītajiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru:

a)

vispārējas pamatnostādnes programmas īstenošanai;

b)

programmas īstenošanai paredzēta atsevišķās iedaļās sadalīta gada darba programma;

c)

finansiālais atbalsts, ko piešķir Kopiena;

d)

gada budžets, ņemot vērā 17. pantu;

e)

procedūras to darbību atlasei, kurām Kopiena sniedz atbalstu, un šādu darbību saraksta projekts, ko iesniedz Komisija;

f)

kritēriji programmas izvērtēšanai, tostarp kritēriji, kas saistīti ar rentabilitāti, un rezultātu izplatīšanas un tālāknodošanas pasākumi.

2.   Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus, kas attiecas uz visiem jautājumiem, kas nav šā panta 1. punktā minētie jautājumi, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto procedūru.

13. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

14. pants

Sadarbība ar citām komitejām

1.   Komisija izveido vajadzīgās saiknes ar Sociālās aizsardzības komiteju un Nodarbinātības komiteju, lai nodrošinātu, ka tās regulāri un atbilstīgi saņem informāciju par šajā lēmumā minēto darbību īstenošanu.

2.   Komisija informē arī pārējās attiecīgās komitejas par darbībām, kas veiktas saskaņā ar programmas piecām iedaļām.

3.   Vajadzības gadījumā Komisija izveido regulāru un strukturētu sadarbību starp 13. pantā minēto komiteju un uzraudzības komitejām, kas izveidotas saistībā ar citām attiecīgām politikas jomām, instrumentiem un darbībām.

15. pants

Saskaņotība un papildināmība

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju saskaņotību ar pārējām Eiropas Savienības un Kopienas politikas jomām, instrumentiem un darbībām, jo īpaši, izveidojot attiecīgus mehānismus, lai saskaņotu programmas darbības ar attiecīgām darbībām izpētes, tieslietu un iekšlietu, kultūras, izglītības, mācību un jaunatnes politikas jomā, paplašināšanās un Kopienas ārējo attiecību jomā, kā arī reģionālajā politikā un vispārējā ekonomikas politikā. Īpašu uzmanību pievērš iespējamajai šīs programmas sinerģijai ar programmām izglītības un mācību jomā.

2.   Komisija un dalībvalstis nodrošina to darbību, kuras veic saskaņā ar programmu, saskaņotību un papildināmību ar citām attiecīgām Savienības un Kopienas darbībām, jo īpaši saskaņā ar struktūrfondiem un jo īpaši Eiropas Sociālo fondu, un nodrošina to, ka šīs darbības nedublējas.

3.   Komisija nodrošina to, ka izdevumus, ko sedz un iekasē saskaņā ar programmu, neiekasē no kāda cita Kopienas finanšu instrumenta.

4.   Komisija regulāri informē 13. pantā minēto komiteju par citām Kopienas darbībām, kas Sociālās programmas jomā dod ieguldījumu Lisabonas Stratēģijas mērķu sasniegšanā.

5.   Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu saskaņotību un papildināmību starp darbībām, uz kurām attiecas programma, un darbībām, ko veic valsts, reģionu un vietējā līmenī.

16. pants

Trešo valstu dalība

Dalība programmā ir atvērta:

EBTA/EEZ valstīm saskaņā ar EEZ līgumā paredzētajiem nosacījumiem,

valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kas ir asociētas ar Eiropas Savienību, kā arī Rietumbalkānu valstīm, kas ir iekļautas stabilizācijas un asociācijas procesā.

17. pants

Finansēšana

1.   Šajā lēmumā minēto Kopienas darbību īstenošanai paredzētais finansējums laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ar šo tiek noteikts EUR 657 590 000 (16).

2.   Visā programmas laikā finansējuma sadalījums starp dažādām iedaļām ir ar šādu minimālo apjomu:

1. iedaļa

Nodarbinātība

23 %

2. iedaļa

Sociālā aizsardzība un iekļaušana

30 %

3. iedaļa

Darba apstākļi

10 %

4. iedaļa

Diskriminācijas apkarošana un dažādība

23 %

5. iedaļa

Dzimumu līdztiesība

12 %

3.   Lielākais, 2 % no finansējuma var paredzēt programmas īstenošanai, lai segtu, piemēram, izdevumus saistībā ar 13. pantā minētās komitejas darbību vai izvērtēšanu, ko veic saskaņā ar 19. pantu.

4.   Gada apropriācijas budžeta lēmējinstitūcija atļauj, ievērojot finanšu shēmu.

5.   Komisija var izmantot tehnisko un/vai administratīvo palīdzību, lai nodrošinātu Komisijas un saņēmēju savstarpēju ieguvumu un lai atbalstītu izdevumus.

18. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, lai, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētās darbības, Kopienas finansiālās intereses būtu aizsargātas ar preventīviem pasākumiem pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, piemērojot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, kā arī, konstatējot nelikumības, ar efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (17), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, (18) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (19).

2.   Attiecībā uz darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais pārkāpums ir Kopienas tiesību normas pārkāpums vai līgumsaistības pārkāpums, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta darbība vai bezdarbība, kura kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, veicot nepamatotus izdevumus.

3.   Līgumos un nolīgumos, kā arī nolīgumos ar iesaistītajām trešām valstīm, ko noslēdz saistībā ar šo lēmumu, jo īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarota pārstāvja) veiktu uzraudzību un finanšu kontroli un Revīzijas palātas veiktas revīzijas, ja nepieciešams – uz vietas.

19. pants

Uzraudzība un izvērtēšana

1.   Lai nodrošinātu pastāvīgu programmas uzraudzību un lai varētu veikt vajadzīgo pārorientāciju, Komisija sagatavo gada darbības ziņojumus, kuros lielākā uzmanība pievērsta programmā gūtajiem rezultātiem, un nosūta tos Eiropas Parlamentam un 13. pantā minētajai komitejai.

2.   Tāpat dažādām programmas iedaļām veic starpposma izvērtēšanu, kas nodrošina programmas pārskatu kopumā, lai izvērtētu gūtos panākumus attiecībā uz programmas mērķu sasniegšanu, resursu efektīvu izmantošanu un tās nodrošināto Eiropas pievienoto vērtību. Šo izvērtēšanu var papildināt regulāra izvērtēšana. Tās veic Komisija ar ārēju ekspertu palīdzību. Tiklīdz ir zināmi rezultāti, tos dara zināmus 1. punktā minētajos darbības ziņojumos.

3.   Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija ar ārēju ekspertu palīdzību sagatavo paveiktā izvērtējumu attiecībā uz visu programmu, lai apzinātu programmas mērķu iespaidu un tās nodrošināto Eiropas pievienoto vērtību. Komisija dokumentu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

4.   Programmas atsevišķu iedaļu īstenošanu, tostarp rezultātu sniegšanu un dialogu par prioritātēm nākotnē, arī apspriedīs forumā par Sociālās programmas īstenošanu.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2006. gada 24. oktobrī.

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

P. LEHTOMÄKI


(1)  OV C 255, 14.10.2005., 67. lpp.

(2)  OV C 164, 5.7.2005., 48. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. septembra Atzinums (OV C 193 E, 17.8.2006., 99. lpp.), Padomes 2006. gada 18. jūlija Kopējā nostāja (OV C 238 E, 3.10.2006., 31. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 27. septembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 303, 2.12.2000., 23. lpp.

(5)  OV L 17, 19.1.2001., 22. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1554/2005/EK (OV L 255, 30.9.2005., 9. lpp.).

(6)  OV L 10, 12.1.2002., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

(7)  OV L 170, 29.6.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK.

(8)  OV L 157, 30.4.2004., 18. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1554/2005/EK.

(9)  OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(10)  OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(11)  OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.

(12)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(13)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(14)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(15)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.).

(16)  Šīs summas pamatā ir 2004. gada skaitļi, un tos pielāgo, lai ņemtu vērā inflāciju.

(17)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(18)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(19)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.


15.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/9


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1673/2006/EK

(2006. gada 24. oktobris)

par Eiropas standartizācijas finansēšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu un 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas standartizācija ir brīvprātīga darbība, kuras īstenošanā ieinteresētās personas vēlas ieviest standartus vai cita veida standartizācijas produktus atbilstīgi savām vajadzībām. Minētos standartizācijas produktus nosaka Eiropas Standartizācijas komiteja, Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts, – iestādes, kas uzskaitītas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (3) (turpmāk – “Eiropas standartizācijas iestādes”).

(2)

Direktīva 98/34/EK atļauj Komisijai pēc konsultēšanās ar minētajā direktīvā noteikto komiteju iesniegt standartizācijas pieprasījumus Eiropas standartizācijas iestādēm. 2003. gada 28. marta Vispārīgās pamatnostādnes sadarbībai starp CEN, Cenelec un ETSI un Eiropas Komisiju un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju (4) nosaka partnerattiecības starp Eiropas standartizācijas iestādēm un Kopienu, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju, kas arī piedalās Eiropas standartizācijas procesā.

(3)

Kopienai jāpiedalās Eiropas standartizācijas finansēšanā, ņemot vērā tās noderīgo lomu Kopienas tiesību aktu un politikas īstenošanas jomā. No vienas puses, Eiropas standartizācija sekmē iekšējā tirgus darbību un nostiprināšanu, īpaši pateicoties “jaunās pieejas” direktīvām tādās jomās kā veselība, drošība un vides un patērētāju aizsardzība, un savietojamības nodrošināšanu tādās jomās kā, piemēram, transports. No otras puses, Eiropas standartizācija palīdz uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, jo īpaši veicinot preču brīvu apriti un pakalpojumu sniegšanas brīvību, tīklu savietojamību, komunikācijas līdzekļus, tehnoloģiju attīstību un inovācijas tādās jomās kā, piemēram, informācijas tehnoloģija. Tādēļ ir atbilstīgi iekļaut šajā lēmumā Eiropas standartizācijas darbību finansēšanu informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomās, ko reglamentē arī ar Padomes Lēmumu 87/95/EEK (1986. gada 22. decembris) par standartizāciju informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā (5).

(4)

Šim lēmumam būtu jānodrošina skaidrs, pilnīgs un sīki izstrādāts juridiskais pamats Kopienas finansējumam visām standartizācijas darbībām, kas nepieciešamas tās politikas un tiesību aktu īstenošanai.

(5)

Jānodrošina, lai mazie un vidējie uzņēmumi, jo īpaši mazie uzņēmumi, mikrouzņēmumi un amatniecības uzņēmumi spētu piemērot Eiropas standartus. Tādēļ šie standarti būtu jāveido un jāpielāgo tā, lai tiktu ņemtas vērā šādu uzņēmumu īpatnības un vide, kurā tie darbojas.

(6)

Kopienas finansējumam vajadzētu būt vērstam uz to, lai izstrādātu standartus vai cita veida standartizācijas produktus, sekmētu to pielietošanu uzņēmumos, tulkojot tos dažādās Kopienas oficiālajās valodās, kā arī lai nostiprināt Eiropas standartizācijas sistēmas kohēziju un nodrošinātu visiem tirgus dalībniekiem Eiropas Savienībā godīgu un pārredzamu piekļuvi Eiropas standartiem. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad standartu izmantošana nodrošina atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

(7)

Eiropas standartizācijas darbībām piešķirtās apropriācijas katru gadu būtu jānosaka budžeta lēmējinstitūcijai indikatīva finansējuma robežās attiecīgās finanšu shēmas laikposmam, un tās būtu jāparedz Komisijas ikgadējā lēmumā, ar ko nosaka summas un, vajadzības gadījumā, līdzfinansējuma maksimālās likmes katram darbības veidam.

(8)

Ievērojot Eiropas standartizācijas lielo ietekmi, atbalstot Kopienas politiku un tiesību aktus, un dažāda veida standartizācijas darbības, būtu jāparedz dažādi finansēšanas veidi. Tas galvenokārt attiecas uz dotācijām Eiropas standartizācijas iestādēm, nepublicējot uzaicinājumu uz konkursu, saskaņā ar 110. panta 1. punkta otro daļu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), (turpmāk – “Finanšu regula”) un 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (7).

(9)

Turklāt tam būtu jāattiecas arī uz iestādēm, kuras Direktīvas 98/34/EK I pielikumā nav atzītas kā Eiropas standartizācijas iestādes, tomēr ir pilnvarotas pamataktā, un kurām uzdots sadarbībā ar Eiropas standartizācijas iestādēm veikt priekšdarbus Eiropas standartizācijas atbalstam.

(10)

Dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt pienācīgu valsts finansējumu standartizācijas uzdevumiem.

(11)

Turklāt, ciktāl Eiropas standartizācijas iestādes sniedz nepārtrauktu atbalstu Kopienas darbībām, tām vajadzētu būt efektīvam un lietderīgam centrālajam sekretariātam. Tādēļ Komisija būtu jāpilnvaro piešķirt dotācijas šīm iestādēm, kas īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme, darbības dotāciju gadījumā nepiemērojot ikgadējo samazinājumu, kas minēts Finanšu regulas 113. panta 2. punktā. Lai Eiropas standartizācijas iestādes darbotos efektīvi, arī valstu locekļiem šajās iestādēs ir jāizpilda savi pienākumi attiecībā uz finansiālu ieguldījumu Eiropas standartizācijas sistēmā.

(12)

Standartizācijas darbību finansējumam būtu jāvar segt arī standartu vai citu standartizācijas procedūru izstrādei nepieciešamie priekšdarbi un papilddarbi. Tas galvenokārt attiecas uz pētniecību, provizorisku dokumentu izstrādi likumdošanai, starplaboratoriju testiem un standartu atzīšanu vai novērtēšanu. Turklāt standartizācijas veicināšanai Eiropas un starptautiskajā līmenī būtu jāietver arī programmas tehniskam atbalstam un sadarbībai ar trešām valstīm. Lai uzlabotu pieeju tirgum, kā arī veicinātu Eiropas Savienības uzņēmumu konkurētspēju, būtu jāparedz iespēja piešķirt dotācijas arī citām iestādēm, izmantojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus vai, vajadzības gadījumā, piešķirot tiesības slēgt līgumus.

(13)

Regulāri tiek parakstīti partnerattiecību nolīgumi starp Komisiju un Eiropas standartizācijas iestādēm, lai paredzētu administratīvos un finansiālos noteikumus standartizācijas darbību finansēšanai saskaņā ar Finanšu regulu. Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt informētiem par šādu nolīgumu saturu.

(14)

Ievērojot standartizācijas darbu specifiku un jo īpaši dažādu ieinteresēto pušu iesaistīšanu standartizācijas procesā, būtu jāatzīst, ka līdzfinansējumu Eiropas standartu un citu standartizācijas produktu izstrādei no Kopienas dotācijām varētu sniegt, izmantojot ieguldījumu natūrā, piemēram, nodrošinot ekspertu palīdzību.

(15)

Lai nodrošinātu šā lēmuma efektīvu īstenošanu, vajadzētu būt iespējai izmantot attiecīgas zināšanas, īpaši revīzijas un finanšu pārvaldības jomā, kā arī jāizmanto administratīvā atbalsta resursi, kas varētu veicināt Kopienas finansēto darbību īstenošanu un regulāru izvērtēšanu, lai nodrošinātu to lietderību un ietekmi.

(16)

Turklāt būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu krāpšanu un nelikumības un atgūtu nepareizi izmaksātos līdzekļus, ievērojot Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (8), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (10),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu paredz noteikumus attiecībā uz Kopienas ieguldījumu Eiropas standartizācijas finansēšanā, lai varētu atbalstīt īpašu politikas virzienu, pasākumu, darbību un Kopienas tiesību aktu īstenošanu.

2. pants

Iestādes, kuras ir atbilstīgas Kopienas finansējumam

Kopienas finansējumu var piešķirt atzītajām Eiropas standartizācijas iestādēm, kas ir uzskaitītas Direktīvas 98/34/EK I pielikumā, lai īstenotu šā lēmuma 3. pantā uzskaitītās darbības.

Tomēr Kopienas finansējumu var piešķirt arī citām iestādēm, lai īstenotu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos Eiropas standartizācijas priekšdarbus vai papilddarbus, kā arī 3. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētās programmas.

3. pants

Standartizācijas darbības, kas ir atbilstīgas Kopienas finansējumam

1.   Kopiena var finansēt šādas Eiropas standartizācijas darbības:

a)

Eiropas standartu vai jebkura cita tāda standartizācijas produkta izstrādi un pārskatīšanu, kas ir nepieciešams un noderīgs, lai īstenotu Kopienas politiku un tiesību aktus;

b)

Eiropas standartizācijas priekšdarbu vai papilddarbu īstenošanu, piemēram, mācības, programmas, novērtēšanas, salīdzinošās analīzes, izpētes, laboratorijas darbus, starplaboratoriju testus, atbilstības novērtēšanas darbus;

c)

Eiropas standartizācijas iestāžu centrālo sekretariātu darbības, piemēram, politikas izstrādi, standartizācijas darbību koordinēšanu, tehniskā darba apstrādi un informācijas nodrošināšanu ieinteresētajām pusēm;

d)

pārbaudes attiecībā uz Eiropas standartu vai jebkura cita standartizācijas produkta kvalitāti un atbilstību attiecīgajiem Kopienas politikas virzieniem un tiesību aktiem;

e)

vajadzības gadījumā, Eiropas standartu vai jebkura cita Eiropas standartizācijas produkta, ko izmanto Kopienas politikas un tiesību aktu atbalstam, tulkojumu citās Kopienas oficiālajās valodās, kas nav Eiropas standartizācijas iestāžu darba valodas; dokumentu izstrādi, lai paskaidrotu, interpretētu un vienkāršotu standartus, kā arī lietošanas pamācību un labas prakses dokumentu izstrādi;

f)

darbības, kuru mērķis ir īstenot tehniskās palīdzības programmas, sadarbību ar trešām valstīm, kā arī Eiropas standartizācijas sistēmas un Eiropas standartu izmantošanas veicināšanu un vērtības celšanu ieinteresēto pušu vidū Kopienā un starptautiskā mērogā.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības ir atbilstīgas Kopienas finansējumam vienīgi tad, ja par pieprasījumiem, kas jānosūta Eiropas standartizācijas iestādēm, ir notikusi apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu.

4. pants

Finansējums

Katru gadu budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai nosaka apropriācijas, kas piešķirtas šajā lēmumā minētajām darbībām.

5. pants

Finansēšanas kārtība

1.   Kopienas finansējumu nodrošina:

a)

dotāciju veidā bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, Eiropas standartizācijas iestādēm 3. pantā minēto darbību veikšanai un iestādēm, kas pilnvarotas pamataktā saskaņā ar Finanšu regulas 49. pantu, lai sadarbībā ar Eiropas standartizācijas iestādēm veiktu šā lēmuma 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto darbu;

b)

dotāciju veidā pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai valsts iepirkuma procedūrā citām iestādēm, lai sadarbībā ar Eiropas standartizācijas iestādēm īstenotu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās standartizācijas darbības vai 3. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētās programmas.

2.   Šā lēmuma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto Eiropas standartizācijas iestāžu centrālo sekretariātu darbību var finansēt, izmantojot dotācijas konkrētām darbībām vai darbības dotācijas. Atjaunošanas gadījumā darbības dotācijas automātiski nesamazina.

3.   Komisija pieņem lēmumu par 1. un 2. punktā minētajiem finansēšanas pasākumiem, kā arī par apjomu un, vajadzības gadījumā, par finansējuma maksimālo procentuālo daļu katram darbības veidam. Šos Komisijas lēmumus dara publiski pieejamus.

4.   Ar dotāciju nolīgumiem var atļaut saņēmēju pieskaitāmo izmaksu segšanu pēc vienotas likmes, nepārsniedzot 30 % no darbību kopējām atbilstīgajām tiešajām izmaksām, izņemot gadījumus, kad saņēmēja netiešās izmaksas sedz ar darbības dotācijām, kuras finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

5.   Līdzfinansējums natūrā ir atļauts. Ieguldījumus natūrā novērtē saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

6.   Sadarbības kopīgie mērķi un finansiālie un administratīvie nosacījumi attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas Eiropas standartizācijas iestādēm, ir noteikti partnerības pamatnolīgumos, ko paraksta Komisija, no vienas puses, un Eiropas standartizācijas iestādes, no otras puses, saskaņā ar Finanšu regulu un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002. Par šo nolīgumu noslēgšanu informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

6. pants

Pārvaldība un uzraudzība

1.   Apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija nosaka standartizācijas darbību finansēšanai, var segt arī administratīvos izdevumus saistībā ar priekšdarbiem, uzraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu, kas tieši nepieciešama šā lēmuma mērķu sasniegšanai, un jo īpaši pētījumus, sanāksmes, informācijas un publicitātes darbības, izdevumus, kas saistīti ar informātikas tīkliem informācijas apmaiņai, un jebkurus citus administratīvas vai tehniskas palīdzības rakstura izdevumus, ko Komisija var izmantot standartizācijas darbībām.

2.   Komisija izvērtē to standartizācijas darbību atbilstību Kopienas politikas un tiesību aktu vajadzībām, uz kurām attiecas Kopienas finansējums, un vismaz reizi piecos gados informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šādas izvērtēšanas rezultātiem.

7. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsardzības pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, pārkāpuma jēdziens, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē jebkuru Kopienas tiesību normu vai jebkuru līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta darbība vai bezdarbība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, veicot nepamatotus izdevumus.

3.   Ar nolīgumiem un līgumiem, kas izriet no šā lēmuma, paredz Komisijas vai jebkuras tās pilnvarotas personas veiktu uzraudzību un finansiālo pārbaudi, kā arī Revīzijas palātas veiktu revīziju, ko vajadzības gadījumā veic uz vietas.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2006. gada 24. oktobrī.

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

P. LEHTOMÄKI


(1)  OV C 110, 9.5.2006., 14. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 17. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 18. septembra Lēmums.

(3)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(4)  OV C 91, 16.4.2003., 7. lpp.

(5)  OV L 36, 7.2.1987., 31. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(6)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.).

(8)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(9)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(10)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.