9.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/1

(1)

Lai Kopienas ārējo palīdzību padarītu efektīvāku, ir ierosināta jauna plānošanas un sniegšanas struktūra. Šī regula ir viens no vispārējiem instrumentiem, kas nodrošina tiešu atbalstu Eiropas Savienības ārējām politikām.

(2)

Eiropadomes Kopenhāgenas 2002. gada 12. un 13. decembra sanāksmē apstiprināja, ka Eiropas Savienības paplašināšanās nozīmē būtisku iespēju attīstīt attiecības ar kaimiņvalstīm, to pamatā liekot kopīgas politiskas un ekonomiskās vērtības un ka Eiropas Savienība arī turpmāk apņemas nepieļaut jaunu robežlīniju rašanos Eiropā un veicināt stabilitāti un labklājību Eiropas Savienībā un aiz tās jaunajām robežām.

(3)

Eiropadomes Briseles 2004. gada 17. un 18. jūnija sanāksmē vēlreiz uzsvēra, ka tā piešķir būtisku nozīmi sadarbības stiprināšanai ar šīm kaimiņvalstīm, pamatojoties partnerībā un kopīgās īpašumtiesībās un veidojot kopīgās demokrātijas un cilvēkattiecību ievērošanas vērtības.

(4)

Ciešu attiecību pamatā starp Eiropas Savienību un tās kaimiņvalstīm vajadzētu būt ieguldījumam kopīgu vērtību veidošanā, ieskaitot demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldi un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī tirgus ekonomikas, atvērtas, noteikumiem pakļautas un godīgas tirdzniecības, ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas principiem.

(5)

Ir svarīgi, lai šajā regulā paredzētā Kopienas palīdzība tiktu sniegta saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem un starptautiskajām konvencijām, kam pievienojusies Kopiena, dalībvalstis un partnervalstis, un lai tā tiktu sniegta, ņemot vērā starptautisko tiesību vispārīgos principus, kurus puses kopīgi pieņēmušas.

(6)

Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā pamatu līgumattiecībām sniedz partnerattiecību nolīgumi un sadarbības līgumi; Vidusjūras reģionā reģionālās sadarbības pamatu nodrošina Eiropas Vidusjūras reģiona partnerattiecības (“Barselonas process”), ko papildina asociācijas līgumu tīkls.

(7)

Eiropas kaimiņattiecību politikā Eiropas Savienība kopā ar partnervalstīm ir noteikusi prioritāšu kopumu, kas iestrādājamas vairākos rīcības plānos, par kuriem panākta kopīga vienošanās un kuri skar vairākas būtiskākās jomas un paredz īpašas darbības, ieskaitot politisko dialogu un reformas, tirdzniecības un ekonomikas reformu, līdzsvarotu sociāli ekonomisko attīstību, tieslietas un iekšlietas, enerģētiku, transportu, informācijas sabiedrību, vidi, izpēti, pilsoniskās sabiedrības izveidi un sakarus starp konkrētām personām. Attīstība šo prioritāšu sasniegšanā palīdzēs pilnībā noskaidrot partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, kā arī asociācijas līgumu iespējas.

(8)

Lai atbalstītu partnervalstu ieguldījumu kopīgo vērtību un principu stiprināšanā un to centienus, īstenojot rīcības plānus, Kopienai vajadzētu būt gatavai sniegt atbalstu šīm valstīm un atbalstīt dažādas sadarbības formas starp šīm valstīm un ES dalībvalstīm, lai veidotu kopīgas stabilitātes, drošības un labklājības zonu, kurā notiek būtiska ekonomiskā integrācija un politiskā sadarbība.

(9)

Politisko, ekonomikas un sociālo reformu veicināšana kaimiņvalstīs ir svarīgs Kopienas palīdzības mērķis. Vidusjūras reģiona valstīs šo mērķi papildus īstenos saskaņā ar “Stratēģisko partnerību ar Vidusjūras reģiona un Vidējo Austrumu valstīm”. Attiecību veidošanā ar Vidusjūras reģiona Ziemeļāfrikas kaimiņvalstīm tiks ņemti vērā attiecīgi elementi no Eiropas Savienības stratēģijas Āfrikai.

(10)

Ir svarīgi, lai atbalsts, kas tiek nodrošināts kaimiņu jaunattīstības valstīm Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros, būtu saskaņots ar Eiropas Kopienas attīstības politikas mērķiem un principiem, kā norādīts kopējā paziņojumā “Eiropas konsenss attīstības jomā” (2), ko 2005. gada 20. decembrī pieņēma Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji, Eiropas Parlaments un Komisija.

(11)

Eiropas Savienība un Krievija ir nolēmusi izveidot īpašu stratēģisku partnerību, nosakot četras kopīgas teritorijas; Kopienas palīdzība tiks izmantota, lai atbalstītu šīs partnerības veidošanu un veicinātu pārrobežu sadarbību robežreģionos starp Krieviju un Eiropas Savienības kaimiņvalstīm.

(12)

Ziemeļu dimensija ir pamats Eiropas Savienības sadarbībai ar Krieviju, Norvēģiju un Islandi un ir svarīgi, lai Kopienas palīdzība tiktu izmantota arī tādu darbību atbalstīšanai, kas veicinās šī pamata ieviešanu. Šīs politikas jaunie mērķi tiks izklāstīti politiskā deklarācijā un politikas pamatdokumentā, kas jāsagatavo, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kas apstiprinātas 2005. gada 21. novembra Ziemeļu dimensijas ministru sanāksmē.

(13)

Sadarbībai ar Vidusjūras reģiona partnervalstīm un palīdzības sniegšanai šīm valstīm būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Vidusjūras reģiona partnerību, kas noteikta ar Barselonas deklarāciju 1995. gada 28. novembrī, kā to apstiprināja Eiropas – Vidusjūras reģiona valstu partnerības desmitajai gadadienai veltītajā augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 28. novembrī, un būtu jāņem vērā vienošanās, kas panākta šajā kontekstā par brīvās tirdzniecības telpas izveidošanu precēm līdz 2010. gadam un asimetriskās liberalizācijas procesa sākšanu.

(14)

Ir svarīgi sekmēt gan sadarbību pie Eiropas Savienības ārējās robežas, gan starp partnervalstīm, it sevišķi tām, kas ģeogrāfiski atrodas tuvu viena otrai.

(15)

Lai novērstu jaunu robežlīniju rašanos, ir sevišķi svarīgi novērst šķēršļus, kas kavē efektīvu pārrobežu sadarbību pie Eiropas Savienības ārējās robežas. Pārrobežu sadarbībai būtu jāveicina integrēta reģionāla attīstība starp kaimiņu reģioniem un harmoniska teritoriālā integrācija Kopienā un tās kaimiņvalstīs. Šo mērķi vislabāk var sasniegt, apvienojot ārējās politikas mērķus un ekonomisko, un sociālo kohēziju.

(16)

Lai palīdzētu kaimiņvalstu partneriem sasniegt to mērķus un veicinātu sadarbību starp šīm valstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm, vēlams izveidot vienotu, politikā balstītu instrumentu, kas aizstātu daudzos pastāvošos instrumentus, nodrošinot to saskaņotību un vienkāršojot palīdzības programmu plānošanu un vadību.

(17)

Ar šo instrumentu būtu jāatbalsta arī pārrobežu sadarbība starp partnervalstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm, nodrošinot efektivitāti un darbojoties vienotā vadības mehānismā un īstenojot vienotu procedūru kopumu. Tam vajadzētu būt balstītam uz to pieredzi, kas iegūta, īstenojot kaimiņattiecību programmas laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam, un darbosies, pamatojoties uz tādiem principiem kā vairākgadu programmu plānošana, partnerība un līdzfinansēšana.

(18)

Ir svarīgi, lai robežreģioni, kas pieder Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm un pašlaik piedalās dalībvalstu un partnervalstu pārrobežu sadarbībā, varētu to darīt arī turpmāk, izmantojot pašu resursus.

(19)

Ar šo regulu attiecībā uz 2007. līdz 2013. gada periodu nosaka finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3) 37. punkta nozīmē.

(20)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(21)

Definējot īstenošanas noteikumus, kas reglamentēs pārrobežu sadarbības īstenošanu, un pieņemot stratēģijas dokumentus, rīcības programmas un īpašus pasākumus, kuri nav paredzēti stratēģijas dokumentos un kuru vērtība pārsniedz EUR 10 000 000 robežu, būtu jāpiemēro vadības procedūra.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt labāku sadarbību un progresīvu ekonomisko integrāciju starp Eiropas Savienību un kaimiņvalstīm, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(23)

Šī regula rada nepieciešamību atcelt Padomes Regulu (EEK) Nr. 1762/92 (1992. gada 29. jūnijs) par to finansiālās un tehniskās sadarbības protokolu īstenošanu, kas noslēgti starp Kopienu un Vidusjūras ārpuskopienas valstīm (5), Padomes Regulu (EK) Nr. 1734/94 (1994. gada 11. jūlijs) par finansiālo un tehnisko sadarbību ar Jordānas Rietumkrastu un Gazas sektoru (6) un Padomes Regulu (EK) Nr. 1488/96 (1996. gada 23. jūlijs) par finansiāliem un tehniskiem pasākumiem (MEDA) ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Eiropas – Vidusjūras reģiona partnerattiecībās (7). Tāpat ar šo regulu aizstās Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 99/2000 (1999. gada 29. decembris) (TACIS) attiecībā uz palīdzības sniegšanu partnervalstīm Austrumeiropā un Vidusāzijā (8), kura zaudē spēku 2006. gada 31. decembrī,

a)

veicināt politisko dialogu un reformas;

b)

veicināt likumdošanas un reglamentējošo noteikumu pielīdzināšanu augstākiem standartiem visās jomās, kas saistītas ar partnervalstu attīstītu līdzdalību iekšējā tirgū un tirdzniecības pastiprināšanā;

c)

stiprināt valsts pārvaldes iestādes un iestādes, kas atbildīgas par politikas izstrādi un veiksmīgu ieviešanu tajās jomās, kas aptvertas asociācijas, partnerības, sadarbības nolīgumos un citos daudzpusējos nolīgumos, kurus slēdz Kopiena un/vai tās dalībvalstis un partnervalstis nolūkā sasniegt šajā pantā minētos mērķus;

d)

veicināt tiesiskumu un labu pārvaldi, tostarp stiprināt valsts administrācijas efektivitāti un tiesas iestāžu objektivitāti un efektivitāti, kā arī atbalstīt korupcijas un krāpniecības apkarošanu;

e)

veicināt ilgtspējīgu attīstību visos aspektos;

f)

īstenojot reģionālus un vietēja līmeņa centienus gan lauku teritorijās, gan pilsētās, lai samazinātu nelīdzsvarotību un uzlabotu reģionālās un vietējās potenciālās attīstības iespējas;

g)

veicināt vides aizsardzību, dabas saglabāšanu un ilgtspējīgu dabas resursu, tostarp saldūdens un jūras resursu, pārvaldību;

h)

atbalstīt nabadzības izskaušanas politiku, lai palīdzētu sasniegt ANO Tūkstošgades Attīstības mērķus;

i)

atbalstīt politikas virzienus, kas veicinātu sociālo attīstību, sociālo integrāciju, dzimumu līdztiesību, nediskriminēšanu, nodarbinātību un sociālo aizsardzību, tostarp migrējošo darba ņēmēju aizsardzību, sociālos dialogus un arodbiedrību tiesību un darba pamatnoteikumu ievērošanu, tostarp attiecībā uz bērnu darbu;

j)

atbalstīt politikas, kas veicinātu veselību, izglītošanu un apmācību, ne tikai attiecībā uz izplatītākajām infekcijas slimībām, neinfekcijas slimībām un traucējumiem, bet arī uz pakalpojumu pieejamību, izglītību par to, kā saglabāt labu veselību, ieskaitot reproduktīvo veselību meitenēm un sievietēm;

k)

veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī sieviešu un bērnu tiesības;

l)

atbalstīt demokratizāciju, tostarp palielinot pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu, atbalstot mediju plurālismu, kā arī veicot vēlēšanu novērošanu un palīdzību vēlēšanās;

m)

veicināt pilsoniskas sabiedrības attīstību, un jo īpaši nevalstisko organizāciju attīstību;

n)

atbalstīt tirgus ekonomikas attīstību, tostarp pasākumus privātā sektora attīstībai un mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, investīciju veicināšanai un globālās tirdzniecības stiprināšanai;

o)

veicināt sadarbību enerģētikas, telekomunikāciju un transporta nozarēs, tostarp to savstarpējo sadarbību, sadarbības tīklus un to darbības, pastiprinot starptautiskā transporta un enerģētikas darbību aizsardzību un drošību un veicinot atjaunīgus enerģijas avotus, energoefektivitāti un ekoloģisko transportu;

p)

nodrošināt atbalstu pasākumiem, kas cenšas palielināt iedzīvotāju pārtikas drošumu, jo īpaši sanitārajā un fitosanitārajā jomā;

q)

garantēt efektīvu un drošu robežu pārraudzību;

r)

atbalstīt reformu un palielināt darbības kapacitāti tieslietās un iekšlietās, tostarp tādās jomās kā patvērums, migrācija un atpakļuzņemšana, un cilvēku tirdzniecības, kā arī terorisma un organizētās noziedzības apkarošana un novēršana, tostarp tās finansēšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un nodokļu krāpniecības apkarošana un novēršana;

s)

atbalstīt administratīvo sadarbību, lai uzlabotu pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu sistēmas jomā, lai cīnītos pret nodokļu atcelšanu un izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas;

t)

veicināt līdzdalību Kopienas izpētes un inovāciju darbībās;

u)

veicināt sadarbību starp ES un partnervalstu augstākās izglītības izstādēm, veicināt skolotāju, pētnieku un studentu mobilitāti;

v)

veicināt dažādu kultūru dialogu, sakarus starp konkrētām personām, tostarp sakarus ar imigrantu kopienām dalībvalstīs, pilsonisko sabiedrību sadarbību, kultūras iestādes un jauniešu apmaiņas pasākumus;

w)

atbalstīt sadarbību nolūkā aizsargāt vēsturisko un kultūras mantojumu un veicināt tā attīstības potenciālu, tostarp ar tūrisma palīdzību;

x)

atbalstīt partnervalstu līdzdalību Kopienas programmās un aģentūrās;

y)

atbalstīt pārrobežu sadarbību ar vietēja līmeņa kopējām iniciatīvām, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību robežreģionos un integrētu teritorijas attīstību gar Kopienas ārējo robežu;

z)

veicināt reģionālo un apakšreģionālo sadarbību un integrāciju, tostarp vajadzības gadījumā ar valstīm, kuram šīs regulas izpratnē nav tiesības saņemt Kopienas palīdzību;

aa)

nodrošināt atbalstu pēckrīzes situācijās, ieskaitot atbalstu bēgļiem un pārvietotajām personām un palīdzību, sagatavojoties dabas katastrofām;

bb)

veicināt komunikāciju un sekmēt informācijas apmaiņu starp partneriem par pasākumiem un aktivitātēm, kas tiek finansēti saskaņā ar šīm programmām;

cc)

risināt kopīgas problēmas, kas attiecas uz abām sadarbības pusēm un citus mērķus, kas savietojami ar šīs regulas darbības sfēru.

a)

valstu, daudzvalstu un pārrobežu stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar 7. pantu, aptverot:

b)

9. pantā minētās kopīgās darbības programmas pārrobežu sadarbībai, 12. pantā minētās ikgadējās rīcības programmas un 13. pantā minētos īpašos pasākumus.

a)

visas teritoriālās vienības, kas atbilst NUTS 3. līmenim vai ir tam līdzvērtīgas, pie sauszemes robežas starp dalībvalstīm un partnervalstīm;

b)

visas teritoriālās vienības, kas atbilst NUTS 3. līmenim vai ir tam līdzvērtīgas, pie būtiskas nozīmes jūras krustceļiem;

c)

visas krasta teritoriālās vienības, kas atbilst NUTS 2. līmenim vai ir tam līdzvērtīgas un atrodas pie jūras baseina, kas kopīgs dalībvalstīm un partnervalstīm.

a)

kopīgo darbības programmu nevar izstrādāt, jo radušās partnerības problēmas starp programmā iesaistītajām valstīm vai starp Eiropas Savienību un partnervalsti;

b)

vēlākais līdz 2010. gada 30. jūnijam dalībvalstis vēl nav iesniegušas Komisijai kopīgo darbības programmu;

c)

partnervalsts neparaksta finanšu līgumu līdz gada beigām pēc programmas pieņemšanas;

d)

kopīgo darbības programmu nevar īstenot dalībvalstu savstarpējo nesaskaņu dēļ;

a)

partnervalstis un reģioni, un to iestādes;

b)

tādas partnervalstu decentralizētas vienības kā reģioni, departamenti, provinces un municipalitātes;

c)

kopuzņēmumi, ko kopīgi izveidojušas partnervalstis un reģioni, un Kopiena;

d)

starptautiskas organizācijas, ieskaitot reģionālas organizācijas, Apvienoto Nāciju Organizācija, departamenti un misijas, starptautiskas finanšu iestādes un attīstības bankas, ja tās sniedz savu ieguldījumu šīs regulas mērķu īstenošanai;

e)

Kopienas iestādes un struktūras, bet tikai, lai realizētu tāda veida atbalsta pasākumus, kas minēti 16. pantā;

f)

Eiropas Savienības aģentūras;

g)

kā arī šādas dalībvalstu, partnervalstu un reģionu vienības un iestādes saskaņā ar 21. pantā paredzētajiem nosacījumiem par Kopienas ārējās palīdzības pieejamību, ja tās sniedz savu ieguldījumu šīs regulas mērķu īstenošanai:

h)

šādas nevalstiskas iestādes:

a)

lai finansētu tehniskās palīdzības un mērķtiecīgus administratīvus pasākumus, tostarp tādus administratīvās sadarbības pasākumus, kuros iesaistīti valsts sektora eksperti no programmā iesaistītajām dalībvalstīm un to reģionālajām un vietējām iestādēm;

b)

lai finansētu ieguldījumus un ar ieguldījumiem saistītas darbības;

c)

ieguldījumiem EIB vai citā finanšu starpniecības iestādē, saskaņā ar 23. pantu, aizdevuma finansēšanai, ieguldīšanai akcijās, garantiju fondos vai investīciju fondos;

d)

izņēmuma gadījumos parādu atvieglošanas programmām saskaņā ar starptautisku parādu atvieglošanas programmu;

e)

nozaru vai vispārējā budžeta atbalstam, ja partnervalsts valsts izdevumu vadība ir pietiekami pārredzama, uzticama un efektīva, un kur tā ir izveidojusi pietiekami noformulētas nozaru vai makroekonomiskās politikas, kuras ir apstiprinājuši galvenie līdzekļu devēji, attiecīgā gadījumā ieskaitot starptautiskās finanšu institūcijas;

f)

lai nodrošinātu procentu likmju subsidēšanu, it sevišķi vides aizņēmumiem;

g)

lai nodrošinātu apdrošināšanu pret nekomerciāla rakstura riskiem;

h)

lai ieguldītu fondā, ko nodibinājusi Kopiena, tās dalībvalstis, starptautiskas un reģionālas organizācijas, citi līdzekļu devēji vai partnervalstis;

i)

lai ieguldītu starptautisko finanšu institūciju vai reģionālo attīstības banku kapitālā;

j)

lai finansētu izdevumus, kas nepieciešami efektīvai to valstu projektu un programmu administrācijai un uzraudzībai, kurām piešķirta Kopienas palīdzība;

k)

lai finansētu mikroprojektus;

l)

pārtikas nodrošināšanas pasākumiem.

a)

dalībvalstīm, to reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī valsts iestādēm un daļēji valsts iestādēm;

b)

EEZ valstīm, Šveicei un citām donorvalstīm, un it īpaši no to valsts aģentūrām un aģentūrām ar daļējām pašpārvaldes tiesībām;

c)

starptautiskām organizācijām, ieskaitot reģionālās organizācijas, un it īpaši no starptautiskajām un reģionālajām finanšu institūcijām;

d)

kompānijām, firmām, citām privātām organizācijām un tirdzniecības uzņēmumiem, un citām nevalstiskām institūcijām;

e)

partnervalstīm un reģioniem, kas saņem fondu finansējumu.

a)

saņēmējpartnera valsts vai reģiona metodes atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienādas procedūras un nediskriminācijas principiem un novērš interešu konfliktu;

b)

saņēmējpartnera valsts vai reģions apņemas regulāri pārbaudīt, lai Kopienas budžeta finansētās darbības tiek pienācīgi īstenotas, veikt attiecīgos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un, ja nepieciešams, uzsākt procedūras, lai atgūtu nepamatoti samaksātos naudas līdzekļus.

a)

vismaz 95 % no finansējuma piešķir 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētajām valstu un daudzvalstu programmām;

b)

līdz 5 % no finansējuma piešķir 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētajām pārrobežu sadarbības programmām.

9.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 310/15

(1)

Lisabonas Eiropadome 2000. gada 23. un 24. martā izvirzīja mērķi panākt, lai Eiropas Savienības ekonomika kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē. Eiropadome uzsvēra, cik būtiski ir radīt maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) labvēlīgus apstākļus, izplatīt labāko prasi un nodrošināt maksimālu konverģenci starp dalībvalstīm. Gēteborgas Eiropadome 2001. gada 15. un 16. jūnijā vienojās par Savienības stratēģiju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, lai ekonomiskā izaugsme ietu kopsolī ar sociālo integrāciju un vides aizsardzību. Ražošanas veidiem uzņēmumos ir būtiska nozīme ilgtspējīgas attīstības uzturēšanā.

(2)

Būtu jāizveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (turpmāk – “Pamatprogramma”), ar kuras palīdzību Kopienā varētu uzlabot konkurētspēju un inovāciju jaudu, veicināt zināšanu sabiedrības attīstību un sekmēt ilgtspējīgu attīstību uz līdzsvarotas ekonomiskās izaugsmes bāzes.

(3)

Šāda programma pilnībā iekļautos pavasara Eiropadomei adresētajā Komisijas 2005. gada 2. februāra paziņojumā “Sadarbība izaugsmes un darbvietu attīstībai – Jauns Lisabonas stratēģijas posms”, kurā formulēts ieteikums īstenot darbības, kuru nolūks būtu sasniegt ekonomisko izaugsmi un palielināt konkurētspēju, kā arī panākt, ka Eiropa kļūst par labvēlīgāku vidi investīcijām un darbam, atgādinot, ka ir jāveicina uzņēmējdarbības iniciatīva, jāpiesaista pietiekams apjoms riska kapitāla jaunu uzņēmumu dibināšanai un jāsaglabā stabils rūpnieciskais pamats Eiropā, vienlaikus sekmējot inovācijas un jo īpaši inovācijas vides jomā, t. i., inovācijas, kas saistītas ar vides tehnoloģijām vai šādu tehnoloģiju izmantošanu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) ieviešanu un resursu ilgstošu izmantošanu. Tā kā konkurenci lielā mērā virza aktīvi uzņēmumi, kas strādā atklātos un konkurējošos tirgos, un to atbalsta pareizi ietvara noteikumi, Kopienu finansējumam ir jābūt vērstam uz atbalsta izlīdzināšanu un papildus finansējuma nodrošināšanu, lai cīnītos ar tirgus kļūdām.

(4)

Eiropas Mazo uzņēmumu hartā (turpmāk – “Harta”), ko Eiropadome apstiprināja 2000. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē Santa Maria de Feirā, mazie uzņēmumi raksturoti kā “Eiropas ekonomikas pamats”. Veidojot valstu un Eiropas politiku, būtu efektīvāk jāņem vērā mazo un amatniecības uzņēmumu īpatnības, prasības un cerības. Paredzot Kopienas pasākumus, ar kuriem veicina MVU, kā, piemēram, Komisijas 2005. gada 10. novembra paziņojums “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana – Mūsdienīga MVU politika izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai”, būtu jāņem vērā Hartā paredzētie mērķi, un Pamatprogramma būtu jāizmanto kā līdzeklis, lai veicinātu Hartā uzstādīto mērķu sasniegšanu.

(5)

Pamatprogrammā īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (4). Tajā īpaša uzmanība būtu jāpievērš “gazeļu” specifiskajām īpatnībām un prasībām, kā arī mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu, kā arī īpašo mērķa grupu, tostarp sieviešu uzņēmējdarbībā īpatnībām.

(6)

Pamatprogrammā būtu jāapkopo īpašie pasākumi, kurus Kopiena īsteno attiecībā uz uzņēmējdarbību, MVU, rūpniecības konkurētspēju, inovācijām, IKT, vides tehnoloģijām un saprātīgu enerģiju, un ko līdz šim reglamentēja Padomes Lēmums 96/413/EK (1996. gada 25. jūnijs) par Kopienas darbības programmas īstenošanu Eiropas rūpniecības konkurētspējas pastiprināšanai (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1336/97/EK (1997. gada 17. jūnijs) par vairākām pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1655/2000 (2000. gada 17. jūlijs) par Finanšu instrumentu videi (LIFE) (7), Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) 2001.–2005.) (8), Padomes Lēmums 2001/48/EK (2000. gada 22. decembris), ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu, lai veicinātu Eiropas digitālā satura attīstību un lietošanu globālajā tīklā un veicinātu valodu daudzveidību informācijas sabiedrībā (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1230/2003/EK (2003. gada 26. jūnijs), ar ko pieņem daudzgadu programmu par rīcību enerģijas jomā: “Saprātīga enerģija Kopienai” (2003. līdz 2006. gadam) (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2256/2003/EK (2003. gada 17. novembris), ar ko pieņem daudzgadu programmu (2003.–2005.) “e-Eiropas 2005” rīcības plāna uzraudzībai, labas prakses izplatīšanai un tīklu un informācijas drošības uzlabošanai (MODINIS) (11).

(7)

Pamatprogrammā būtu jānosaka vienoto mērķu kopums, to īstenošanai paredzētais kopējais budžets, dažāda veida īstenošanas pasākumi, kā arī mehānismi Kopienas finansiālo interešu pārraudzībai un aizsardzībai.

(8)

Atbilstīgi Komisijas 2003. gada 11. marta paziņojumam “Inovāciju politika: atjaunojot Savienības pieeju Lisabonas stratēģijas kontekstā”, un ņemot vērā ESAO Oslo rokasgrāmatu, inovācija nozīmē gan izstrādājumu klāsta un pakalpojumu, gan arī saistīto tirgu atjauninājumu un paplašinājumu; jaunu konstrukcijas, ražošanas, piegādes un izplatīšanas metožu izveidi; izmaiņu ieviešanu vadībā, darba organizācijā un darba apstākļos, un darbaspēka prasmēs, un ietver gan tehnoloģijas inovācijas, gan ar tehnoloģiju nesaistītas inovācijas, kā arī organizatoriskas inovācijas.

(9)

Darbības, ko saskaņā ar Līguma 166. pantu veic pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, būtu jāizslēdz no Pamatprogrammas. Tai vajadzētu būt saskaņotai ar Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (12) (turpmāk – “Septītā PTA pamatprogramma”), pievēršot uzmanību gan ar tehnoloģiju nesaistītām inovācijām, gan tehnoloģiskām inovācijām, kas jau izgājušas pēdējo demonstrējuma posmu un ir sagatavotas ieviešanai tirgū (lai inovācijas pārbaudītu lietojumam tirgū). Būtu jānodrošina, ka netiek pārtraukta finansēšana laikā starp pētniecību, attīstību un izmantošanu (tehnoloģiju nodošanas pasākumi, tostarp pirmssagatavošanas posmā). Tāpēc finansējuma piešķiršana pārejai no pētījumu rezultātiem uz tirdzniecību ir uzdevums, kas jāveic ciešā saskaņā ar Septīto PTA pamatprogrammu un ar citām attiecīgajām pētniecības programmām.

(10)

Pamatprogrammai būtu jāattiecas arī uz to pastāvošo tehnoloģiju ieviešanu tirgū, kuras paredzēts izmantot jaunā un inovatīvā veidā. Dažos gadījumos uz izmēģinājuma projektiem, lai demonstrētu tehnoloģijas, attieksies abas programmas – Pamatprogramma un Septītā PTA pamatprogramma. Tas notiks tikai tādos gadījumos, ja ir jāapstiprina konkrēti tehnoloģiski risinājumi (piemēram, tehniskie standarti IKT jomā) posmā, kad tos ievieš tirgū kā jau demonstrētu tehnoloģiju.

(11)

Atzīstot to, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar tā īpašo procedūru, Pamatprogrammai būtu jāpapildina struktūrfondi un citas attiecīgās Kopienas programmas. Tādejādi, vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli.

(12)

Pamatprogrammas vienotie mērķi būtu jāsasniedz, īstenojot īpašas programmas – “Uzņēmējdarbības un inovāciju programma”, “Stratēģiskā atbalsta programma IKT jomā” un “Saprātīga enerģija Eiropai”.

(13)

Īstenojot visas ar Pamatprogrammu finansētās programmas un darbības, būtu jāņem vērā pārskatāmības un dzimumu līdztiesības principi.

(14)

Ar šo lēmumu attiecībā uz visu Pamatprogrammas īstenošanas laiku nosaka finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (13) 37. punkta nozīmē.

(15)

Katrai īpašajai programmai būtu jānosaka atsevišķs orientējošs budžets.

(16)

Lai panāktu finansējuma novirzīšanu tikai uz tirgus darbības nepilnību novēršanu un lai izvairītos no tirgus darbības traucējumiem, Pamatprogrammas finansējumam būtu jāatbilst Kopienas noteikumiem valsts atbalsta jautājumos un ar to saistītajiem instrumentiem, kā arī spēkā esošajam Kopienas MVU definējumam.

(17)

Eiropas Ekonomikas zonas līgums (turpmāk – “EEZ līgums”) un asociācijas nolīgumu protokoli paredz iesaistīto valstu dalību Kopienas programmās. Citu trešo valstu dalība būtu iespējama, ja to pieļauj attiecīgi nolīgumi un procedūras.

(18)

Pamatprogramma un īpašās programmas būtu regulāri jāpārrauga un jāizvērtē, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus. Ja iespējams, vērtējuma ziņojumos būtu jāietver dzimumu vienlīdzības jautājumu iekļaušana programmas darbībās.

(19)

Tāpat ir arī būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (14) un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (15), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (16).

(20)

To uzņēmumu izaugsme un konkurētspēja, kuri darbojas rūpniecības vai pakalpojumu sniegšanas jomā, ir atkarīga no gatavības ātri piemēroties pārmaiņām, izvērst savu potenciālu inovāciju ieviešanā un izstrādāt kvalitatīvus produktus. Šis pārbaudījums attiecas uz dažāda lieluma uzņēmumiem, bet īpaši aktuāls tas ir mazākiem uzņēmumiem. Tādēļ ir jāizveido “Uzņēmējdarbības un inovāciju programma”.

(21)

Kopiena var stimulēt un koordinēt dalībvalstu centienus. Kopiena var palīdzēt dalībvalstīm gūt sasniegumus un papildināt tos, jo īpaši veicinot valstu un reģionu pieredzes un prakšu apmaiņu, definējot un izplatot paraugpraksi, kā arī inovatīvas idejas un palīdzot uzņēmumiem, jo īpaši MVU, piekļūt pakalpojumiem, kas visā Eiropā atbalsta uzņēmējdarbību un inovācijas.

(22)

Komisijas 2004. gada 28. janvāra paziņojumā “Tehnoloģiju veicināšana ilgtspējīgai attīstībai: Eiropas Savienības rīcības plāns vides tehnoloģiju jomā” ir teikts, ka Kopienas programmām ir jāatbalsta attīstība un vides tehnoloģiju ieviešana, un pausts priekšlikums mobilizēt finanšu instrumentus, lai kopīgi uzņemtos ar investīcijām vides tehnoloģijās saistītos riskus.

(23)

Lai atbalstītu inovatīvu produktu un pakalpojumu tirgus izveidi Eiropā, dalībvalstīm un Komisijai ir nepieciešams izstrādāt inovatīviem produktiem un pakalpojumiem labvēlīgus nosacījumus, tostarp tālredzīgu pieeju attiecībā uz publisko iepirkumu, lai palīdzētu veidot galvenos tirgus, vienlaikus atvieglojot piekļuves iespējas MVU un uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus, kā arī labāku regulējumu un standartus, kuru pamatā ir iepriekšēja vajadzību paredzēšana. Komisijai būtu jānodrošina pamatnostādnes attiecībā uz inovācijām labvēlīgu publisko iepirkumu.

(24)

Attiecībā uz tehnoloģiskajām inovācijām MVU būtu jārosina iesaistīties tādās augsta līmeņa tehnoloģiju nozarēs kā kosmosa apguve un drošība un pilnveidot satelītu pozicionēšanas sistēmas Galileo lietojumprogrammas.

(25)

Ekoinovācija ir jebkura inovācija, ar ko veicina būtiskus un demonstrējamus panākumus, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķi, samazinot ietekmi uz apkārtējo vidi vai panākot to, ka efektīvi un atbildīgi izmanto dabas resursus, tostarp enerģiju. Ekoinovācijas koncepcija ir progresīva un Pamatprogramma jāturpina veidot tā, lai tā spētu reaģēt uz pārmaiņām. Pamatprogrammas mērķis, veicinot ekoinovācijas, ir īstenot rīcības plānu vides tehnoloģiju jomā.

(26)

Ņemot vērā apkārtējās vides programmas LIFE+ (“LIFE+”) darbību, Pamatprogrammai būtu jāveicina vides tehnoloģiju pārņemšana, īstenojot izmēģinājuma un ieviešanas tirgū projektus, mazinot plaisu, kura pastāv starp sekmīgu inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumu un to ieviešanu tirgū, un novēršot šķēršļus produktu nonākšanai tirgū, un sekmējot brīvprātības pieeju tādās jomās kā vides vadība un attiecīgo dalībnieku sadarbības veicināšana. Piedaloties projektos un kopīgi investējot riska kapitāla fondos, ar Pamatprogrammu būtu jāatbalsta uzņēmumu ekoinovācijas, bet ar to nebūtu jāfinansē tos pašus atbilstīgus izdevumus, ko finansē LIFE+.

(27)

Kopienas līmeņa tirgus finanšu instrumenti MVU atbalstam papildina un stiprina valsts līmenī izveidotās finanšu shēmas. Ar šiem instrumentiem īpaši var veicināt privātas investīcijas jaunu, inovatīvu uzņēmumu izveidei, kā arī palīdzēt uzņēmumiem ar augstu izaugsmes potenciālu to paplašināšanās posmā novērst konstatētu pašu kapitāla nepietiekamību. Ar šiem instrumentiem var atvieglot kredītu piešķiršanu jau pastāvošiem MVU, lai tie varētu veikt darbības konkurētspējas un izaugsmes potenciāla nostiprināšanai.

(28)

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir specializēta Kopienas struktūra, kas MVU piedāvā riska kapitālu un garantiju instrumentus. Tas īpaši uzmanību pievērš mikrofinansējuma, kā arī agrīnās stadijas finansējuma atbalstam saskaņā ar tirgus pieprasījumu un paraugpraksi. Šis fonds palīdz Kopienai sasniegt izvirzītos mērķus, jo īpaši saistībā ar zināšanu sabiedrību, inovācijām, ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un uzņēmējdarbības veicināšanu. EIF nodrošina Kopienas programmu pārvaldībā nepieciešamo nepārtrauktību, un šajā sakarā EIF ir uzkrāta liela pieredze. Neatkarīgi veiktos novērtējumos ir atzīts par pareizu, ka EIF Komisijas vārdā pārvalda Kopienas finanšu instrumentus. EIF ir arī tehniskas zināšanas, kas vajadzīgas, lai atbalstītu jaunas, no valsts un privātā sektora partnerattiecībām izrietošas darbības, ko dalībvalstis uzsāk, lai no finanšu tirgiem inovatīvu mazo uzņēmumu atbalstam piesaistītu augsta riska investīciju plūsmu.

(29)

Saistībā ar gaidāmām pārmaiņām finanšu vidē un jauniem grāmatvedības standartiem finanšu iestādes, uzņemoties risku, ir daudz uzmanīgākas, kā arī plaši pielieto dažādu finanšu rādītāju salīdzināšanas stratēģijas un vismaz pārejas posmā var samazināties MVU pieejamo kredītu apjoms. Uzņēmējdarbības un inovāciju programmā tādējādi būtu jāņem vērā MVU finansiālo vajadzību attīstība, tostarp rēķinoties ar uzņēmumu vajadzību pēc tuvfinansējuma un to pielāgošanos jaunajai finanšu videi, turklāt izvairoties no tirgus traucējumiem. Turklāt darbībām būtu jāpalīdz uzlabot finanšu iestāžu spējas izvērtēt ar inovācijām saistītu risku, ar nolūku izstrādāt tehnoloģijas novērtēšanas sistēmas un uzlabot MVU spējas labāk izmantot tirgus finanšu instrumentus.

(30)

Kvalitatīviem uzņēmumu un inovāciju atbalsta pakalpojumiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu MVU piekļuvi informācijai par iekšējā preču un pakalpojumu tirgus darbību un iespējām, kā arī lai pāri robežām izplatītu inovācijas, zināšanas un tehnoloģijas. Būtiska nozīme ir arī tam, ka šie dienesti veicina MVU piekļuvi informācijai par MVU piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem, un par tiesību aktiem, ko paredzēts pieņemt un kuriem šie uzņēmumi var gatavoties un rentabli veikt vajadzīgos pielāgojumus. Būtiska pieredze un prasmes ir uzkrātas arī pastāvošajos Eiropas uzņēmumu atbalsta tīklos, kā, piemēram, Euro Info centros un Inovāciju starpniecības centros. Ārējos novērtējumos uzsvērts, ka, Eiropas uzņēmumiem sniedzot atbalsta pakalpojumus, būtu jāstiprina horizontālās saiknes nozīme, tostarp jāuzlabo pašreizējo informācijas dienestu un palīdzības dienestu sadarbība, lai radītu “vienas institūcijas apstiprinājumu”, pamatojoties uz apņemšanos vienmēr būt gataviem palīdzēt. Tas attiecas uz informācijas izplatīšanu par Kopienas programmām un MVU dalības veicināšanu šajās programmās, jo īpaši MVU dalību Septītajā PTA pamatprogrammā. Novērtējumos ir arī uzsvērts, ka svarīgi ir veicināt Komisijas un MVU mijiedarbi.

(31)

Kopienai būtu jāizveido stabila analītiskā bāze, lai konsolidētu politikas veidošanu par MVU, uzņēmējdarbību, inovācijām un konkurētspēju rūpniecības nozarēs. Šādai bāzei būtu jāpiešķir papildu vērtība informācijai, kas par šiem jautājumiem pieejama valstīs. Kopienai būtu jānodrošina kopīgu stratēģiju izstrāde, lai attīstītu konkurētspēju rūpniecības un pakalpojumu jomā, veicinātu paraugpraksi attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi un kultūru, tostarp prasmes, uzņēmumu sociālo atbildību un dzimumu iespēju vienlīdzību, kā arī atbalstītu jaunu uzņēmēju darbību, izmantojot cita starpā izglītību un pastāvīgu mācību gan skolās, gan augstākās izglītības iestādēs.

(32)

Briseles Eiropadome 2003. gada 20. un 21. martā prioritāru raksturu piešķīra inovācijām un uzņēmējdarbībai un uzsvēra, ka Eiropai ir jāiegulda vairāk darba, lai tās idejas tiktu īstenotas un kļūtu par konkrētu pievienoto vērtību. Eiropadome aicināja turpināt uzsāktos centienus ar nolūku izveidot tādus apstākļus, kuros uzņēmumi var rast inovatīvus risinājumus. Ir pierādīts, ka inovāciju lineārais modelis, atbilstoši kuram pētniecība ir tiešs cēlonis inovācijām, nav pietiekams, lai izskaidrotu to, kā notiek inovāciju ieviešanas process, un lai sagatavotu atbilstošas politiska rakstura atbildes ar inovācijām saistītos jautājumos. Ņemot vērā, ka uzņēmumi ir galvenais inovāciju ieviešanas procesa dzinējspēks, inovāciju un uzņēmējdarbības programmai būtu jāparedz finanšu resursi, lai veicinātu inovāciju ieviešanu uzņēmumos, sagatavotu inovāciju ieviešanu tirgū un stimulētu inovāciju pārvaldību un kultūru. Ar šādiem līdzekļiem būtu jāpanāk, ka inovācijas uzlabo konkurētspējas dinamiku un ka tie izpaužas kā praktisks pielietojums uzņēmumu līmenī. Briseles Eiropadome 2004. gada 25. un 26. martā piebilda, ka tīrās tehnoloģijas ir vitāli svarīgas, lai pilnība apgūtu starp uzņēmumiem un vidi pastāvošo sinerģiju. Tādu ar vidi saistīto inovāciju veicināšana, kas ietver inovatīvas tīrās tehnoloģijas, varētu palīdzēt apzināt to potenciālu.

(33)

Zināšanu nodošanas un zināšanu apgūšanas tirgus ļoti bieži ir nepārskatāms, un informācijas trūkums vai nespēja veidot sakarus rada tirgus barjeras. Uzņēmumiem arī ir grūtības integrēt tādas tehnoloģijas un iegūt jaunas prasmes, kas neietilpst šo uzņēmumu parastajā darbības jomā. Inovācijas var būt saistītas ar augstu finansiālu risku, attīstības sarežģījumi var novēlot peļņas gūšanu un nodokļi var nevienādi ietekmēt veiksmes un neveiksmes. Dažkārt trūkst prasmju, kas vajadzīgas, lai apgūtu visas piedāvātās iespējas. Ar institucionāliem vai normatīviem šķēršļiem var aizkavēt vai apgrūtināt jaunu tirgu rašanos un piekļuvi šādiem tirgiem. Tiesību akti attiecībā uz bankrotu var kļūt par nopietnu bremzējošu faktoru, kas bailēs no bankrota attur uzņemties uzņēmējdarbības risku. Turklāt lēmums par labu inovācijām vai pret tām var būt atkarīgs no ekonomiskās konjunktūras. Tādas uzņēmējdarbības vides izveidei, kas veicina uzņēmējdarbības dibināšanu, konkurētspēju un inovācijas, būtu jāietver ekonomikas un administratīvās reformas uzlabošana attiecībā uz uzņēmējdarbību un inovācijām, jo īpaši, lai palielinātu konkurētspēju, mazinātu birokrātiskus šķēršļus MVU un radītu uzņēmējdarbībai, uzņēmumu dibināšanai un uzņēmumu nodošanai, izaugsmei un inovācijām labvēlīgākus reglamentējošus apstākļus.

(34)

Šie šķēršļi, kas inovatīvām tehnoloģijām neļauj iekļūt tirgū, īpaši spilgti izpaužas vides tehnoloģiju gadījumā. Pārāk bieži tirgus cenas preču vai pakalpojumu vides izmaksas atspoguļo nepilnīgi. Tirgus cenā neatspoguļoto izmaksu daļu maksā sabiedrība, nevis uzņēmēji, kas piesārņojumu izraisījuši. Šī tirgus nepilnība vienkopus ar Kopienas interesi saglabāt resursus, novērst piesārņojumu un aizsargāt vidi ar viszemākajām izmaksām pamato atbalstu, kas pastiprināti tiek orientēts uz vides inovācijām.

(35)

Ar inovācijām saistīto Kopienas darbību mērķis ir sekmēt inovāciju politikas attīstību dalībvalstīs un to reģionos un vienkāršot tādas sinerģijas apgūšanu, kas notiek starp valstu, reģionālo un Eiropas līmeņa politiku un atbalsta darbībām. Kopienas iespējās ir atvieglināt pārrobežu apmaiņu norisi, savstarpēju zināšanu apguvi un sakaru tīklu veidošanu, kā arī stimulēt partnerattiecības inovāciju politikas jautājumos. Ieinteresēto pušu sadarbībai izveidoto tīklu iekšienē ir būtiskākā nozīme inovāciju ieviešanai nepieciešamo zināšanu un jauno koncepciju aprites vienkāršošanā.

(36)

Rezolūcijā, ko pieņēma 2004. gada 9. decembra Briseles Telekomunikāciju Eiropadomes laikā, ir izveidots pamats jaunas informācijas sabiedrības iniciatīvas priekšlikumam, lai veicinātu šīs sabiedrības ieguldījumu Eiropā notiekošajos procesos. Savā iepriekšminētajā 2005. gada 2. februāra paziņojumā par jaunu posmu Lisabonas stratēģijā Komisija ierosina koncentrēt centienus uz šādiem diviem mērķiem: “nodrošināt stabilāku un ilgstošāku izaugsmi un radīt vairāk labāku darbavietu”. Šis paziņojums akcentē, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieviešana privātajā un publiskajā sektorā var būtiski uzlabot Eiropā notiekošo inovāciju ieviešanas procesu un konkurētspēju. Tādēļ būtu jāizveido īpaša programma “Stratēģiskā atbalsta programma IKT jomā”.

(37)

Darbībām programmā “Stratēģiskā atbalsta programma IKT jomā” būtu arī jāpalīdz sasniegt i2010 stratēģijas mērķus, vienlaikus ņemot vērā citas Kopienas programmas IKT jomā, lai izvairītos no centienu dublēšanas.

(38)

IKT ir uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas fundaments. No šīm tehnoloģijām ir bijusi atkarīga vismaz puse no ražīguma pieauguma mūsdienu ekonomikās un tās turpina sniegt vienreizējus risinājumus, kā stāties pretī galvenajiem sabiedrības izaicinājumiem. Uzlabojumiem valsts sektorā un vispārējas intereses pakalpojumos ir jānotiek ciešā sadarbībā ar attiecīgo Kopienā īstenoto politiku, piemēram, tādās jomās kā sabiedrības veselības aizsardzība, izglītība un mācības, vide, transports un iekšējā tirgus un konkurences attīstība.

(39)

Būtu jāveicina inovatīvu, uz IKT balstītu risinājumu izstrāde un optimāls izmantojums, jo īpaši saistībā ar pakalpojumiem sabiedrības intereses jomās, tostarp dzīves līmeņa uzlabošana tādām nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām kā personas ar īpašām vajadzībām vai vecāka gadagājuma cilvēki. Ar Kopienas atbalstu būtu jāsekmē arī darbību koordinēšana un īstenošana, lai attīstītu informācijas sabiedrību dalībvalstīs.

(40)

Programmu “eTEN” (Eiropas Telekomunikāciju tīkls) termiņa vidusposma novērtējumā ir izteikts priekšlikums izmantot uz pieprasījumiem balstītu pieeju Kopienas programmās tādu projektu atbalstam, kas sekmē Eiropas pakalpojumus vispārējās intereses jomās.

(41)

Komisijas paziņojumos par e-Pārvaldi un e-Veselību un ar to saistītajos Padomes secinājumos aicināts palielināt centienus inovāciju, paraugprakses apmaiņas un savstarpējas izmantojamības jautājumos un ir apzināta vajadzība palielināt saistīto Kopienas programmu sinerģiju. Informācijas sabiedrības attīstībā liela nozīme ir savstarpējas izmantojamības spējai.

(42)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (17), Eiropas Parlamenta un Direktīvu 2001/29/EK (Padomes 2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (18) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (19) ir noteikts tiesiskais regulējums, lai varētu stāties pretī informācijas sabiedrībā izplatītajiem digitālā satura izaicinājumiem.

(43)

Dalībvalstīs pastāvošās atšķirības dažādo prakšu ziņā joprojām veido tehniskus šķēršļus, kas aizkavē piekļuvi publiskā sektora informācijai un šādas informācijas atkārtotu izmantošanu Kopienā.

(44)

Kopienas iniciatīvām digitālā satura jomā būtu jāņem vērā Kopienas daudzvalodu un kultūru daudzveidības specifika.

(45)

Dabas resursos, kuru apdomīgu un racionālu izmantošanu paredz Līguma 174. pants, līdztekus atjaunojamiem enerģijas avotiem ietilpst arī nafta, dabasgāze un cietais kurināmais, kas ir ne tikai galvenie enerģijas avoti, bet arī galvenie oglekļa dioksīda emisiju avoti.

(46)

Komisijas Zaļajā grāmatā “Pretī drošas enerģijas apgādes stratēģijai Eiropā” ir konstatēts, ka Savienība kļūst arvien atkarīgāka no ārējiem enerģijas avotiem un ka tās atkarība tuvāko 20–30 gadu laikā varētu pieaugt par 70 %. Tādēļ tajā uzsvērta nepieciešamība ar skaidru darbību atkārtoti līdzsvarot piedāvājumu politiku, un ierosināts ieviest labāk pārvaldītu un videi draudzīgāku patēriņu, jo īpaši transporta un celtniecības nozarēs. Tajā ierosināts arī piešķirt prioritāti jaunu un atjaunojamu enerģijas avotu attīstīšanai, lai stātos pretī globālās sasilšanas izaicinājumam un lai sasniegtu ar iepriekšējiem rīcības plāniem un rezolūcijām jau agrāk izvirzīto mērķi – panākt, lai līdz 2010. gadam 12 % no bruto iekšējā patēriņa tiktu izmantota enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

(47)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus (20), ir izvirzīta prasība dalībvalstīm valsts mērogā izvirzīt orientējošu mērķus, kas saskanētu ar Kopienas orientējošo mērķi 12 % apmērā no bruto nacionālā enerģijas patēriņa līdz 2010. gadam un jo īpaši ar orientējošo procentuālo daļu 22,1 % apmērā, ko veido elektrība, kas ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, no kopējā elektrības patēriņa Kopienā līdz 2010. gadam. Komisija 2004. gada 26. maija Paziņojumā “Atjaunojamās enerģijas daļa ES” izteica brīdinājumu un norādīja, ka gadījumā, ja netiks veikti papildu pasākumi enerģētikas jomā, ir iespējams, ka netiks sasniegts izvirzītais mērķis – panākt, lai līdz 2010. gadam tās enerģijas daļa, ko ražo, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, būtu 12 % no vispārējā enerģijas patēriņa.

(48)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/91/EK (2002. gada 16. decembris) par ēku energoefektivitāti (21) ir izvirzīta prasība dalībvalstīm piemērot obligāto energoefektivitātes prasību minimumu jaunām un jau uzceltām ēkām, nodrošināt ēku energosertifikāciju un par obligātu prasību noteikt regulāras boileru un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes ēkās.

(49)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/30/EK (2003. gada 8. maijs) par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā (22) ir izvirzīta prasība dalībvalstīm nodrošināt, lai to tirgū laistu biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas minimālo daudzumu.

(50)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/8/EK (2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK (23), ir izvirzīta prasība dalībvalstīm veikt to potenciāla analīzi attiecībā uz augstas efektivitātes koģenerāciju un ieviest atbalsta shēmas atbilstoši noteiktajam valsts potenciālam.

(51)

Lai vienkāršotu minēto Kopienas pasākumu īstenošanu, lai panāktu intensīvāku atjaunojamo enerģijas avotu iekļūšanu tirgū un uzlabotu enerģijas efektivitāti, Kopienas līmenī ar īpašām programmām ir jāizvērš sevišķi veicināšanas pasākumi, kuru nolūks būtu izveidot pārejai uz ilgtspējīgām enerģētikas sistēmām nepieciešamos apstākļus, jo īpaši lai atbalstītu tāda aprīkojuma standartizāciju, kas rada vai patērē atjaunojamus enerģijas avotus, lai sekmētu tehnoloģiju attīstību un lai izplatītu labāko praksi pieprasījumu pārvaldības jomā. Tas pats attiecas arī uz Kopienas pasākumiem saistībā ar energoefektivitātes norādēm uz elektroiekārtām, elektroniskām iekārtām, biroja un sakaru iekārtām, kā arī saistībā ar apgaismes ierīču, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas iekārtu standartizāciju. Tādēļ būtu jāizveido programma “Saprātīga enerģija Eiropai”.

(52)

Programmai “Saprātīga enerģija Eiropai” būtu jāpalīdz sasniegt vispārējos mērķus par enerģijas dažādības un piegādes drošības palielināšanu un jāveicina Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēja, vienlaikus aizsargājot vidi un izpildot starptautiskās saistības šajā jomā. Arī energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos, kas paredzēti šajā īpašajā programmā, galvenā uzmanība būtu jāpievērš ražošanas procesu tehnoloģiskiem uzlabojumiem, un būtu jāierosina palielināt efektivitāti, izmantojot labāku transporta loģistiku.

(53)

Lai jau pastāvošā stratēģija ilgstošas enerģijas izmantošanas jomā sniegtu gaidītos rezultātus, ir ne tikai jānodrošina Kopienas atbalsta nepārtrauktība attiecībā uz politisko nostādņu izstrādi un pastāvošo, ar tehnoloģijām nesaistīto barjeru likvidēšanu, rīkojot efektīvākas reklāmas kampaņas, bet arī, turklāt galvenokārt, būtu jāveicina investīcijas un jāsekmē inovatīvu tehnoloģiju ieviešana tirgū visas Kopienas teritorijā.

(54)

Atjaunojamiem enerģijas avotiem un energoefektivitātei ir ne tikai pozitīva ietekme uz vidi, bet tie ir arī nozares, kam raksturīga visstraujākā izaugsme un kuros ir vislielākais jaunizveidoto inovatīvo darbvietu skaits. Eiropas atjaunojamās enerģijas nozare ir visjaudīgākā pasaulē attiecībā uz tādas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, ko iegūst, izmantojot atjaunojamus enerģijas avotus. Šādas tehnoloģijas sekmē ekonomisko un sociālo kohēziju un ļauj izvairīties no resursu izšķērdēšanas.

(55)

Darbības laiks Lēmumam Nr. 1230/2003/EK beigsies 2006. gada 31. decembrī.

(56)

Trīs no četrām darbības jomām, kas izklāstītas ar Lēmumu Nr. 1230/2003/EK izveidotajā programmā, būtu jāiekļauj arī šajā programmā: i) energoefektivitātes un saprātīga enerģijas izmantojuma sekmēšana (“SAVE”), ii) jaunu un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas veicināšana (“ALTERNER”) un iii) energoefektivitātes un jaunu un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas veicināšana transporta jomā (“STEER”).

(57)

Ar Lēmumu Nr. 1230/2003/EK izveidotās programmas starptautiskā dimensija (“COOPENER”) būtu jāturpina jaunajos Kopienas ārējā atbalsta instrumentos kā daļa no tematiskās programmas vides un dabas resursu, tostarp enerģijas, ilgtspējīgai pārvaldībai. Tomēr, lai palīdzētu MVU izmantot saprātīgas enerģijas potenciālos tirgus, kas pastāv ārpus Eiropas, vajadzētu būt ciešai saiknei starp tematiskās programmas attiecīgo daļu un programmu “Saprātīga enerģija Eiropai”.

(58)

Atbilstīgi pareizas pārvaldības un labāka regulējuma principiem Komisija bija nolīgusi neatkarīgus ekspertus, lai tie veiktu iepriekšēju novērtējumu atjaunotai Kopienas daudzgadu programmai enerģētikas jomā, lai pēc 2006. gada 31. decembra sekmīgi turpinātu uzsākto programmu “Saprātīga enerģija Eiropai”. Savā ziņojumā eksperti secināja, ka ir vajadzīgs nodrošināt programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” turpinājumu pēc 2006. gada un atjaunot to kā instrumentu, kas ir vispārīgāks un kurā izvirzīti vērienīgāki mērķi. Šī programma būtu jāveido arī tā, lai turpinātu palielināt Eiropas potenciālu un pārākumu ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju un to izmantošanas jomā.

(59)

Īstenojot Pamatprogrammu, būtu jāņem vērā vajadzība to veidot par lietotājam viegli lietojamu un administratīvi vienkāršu instrumentu. Komisijai būtu jāpublicē lietotāja rokasgrāmata, kurā paredzēs skaidru, vienkāršu un pārskatāmu galveno principu kopumu par saņēmēju piedalīšanos Pamatprogrammā, un jānodrošina tās plaša pieejamība. Tam jo īpaši būtu jāatvieglo MVU līdzdalība programmā. Lietotāja rokasgrāmatā būtu jāraksturo saņēmēju tiesības un pienākumi; finanšu noteikumi, piemēram, attaisnotās izmaksas un atbalsta līmenis; administratīvo noteikumu un procedūru principi, jo īpaši attiecībā uz lietotājdraudzīgām pieteikuma iesniegšanas procedūrām, ko izmanto divpakāpju pieteikšanās procesā, ja tās ir vajadzīgas un ar nosacījumu, ka tāda procedūra nepaildzina laikposmu starp vērtēšanu un līguma parakstīšanu; projekta rezultātu izmantošanas un izplatīšanas noteikumi, kā arī priekšlikumu vērtēšanas, atlases un piešķiršanas principi.

(60)

Komisija, pamatojoties uz izmaksu un guvumu analīzi, Pamatprogrammas īstenošanai var izmantot jaunu vai esošu izpildaģentūru, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (24).

(61)

Šai Pamatprogrammai būtu arī jāsekmē tas, ka tiek apsvērtas Eiropas inovāciju politikas turpmākās struktūras un vajadzības.

(62)

Ņemot vērā to, ka šī lēmuma mērķus – konkurētspējas un inovāciju uzlabošanu Kopienā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir nepieciešamas daudzpusējas partnerattiecības, pārrobežu mobilitāte un informācijas apmaiņa Kopienas mērogā, un to, ka vajadzīgo darbību un pasākumu iezīmju dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(63)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (25).

(64)

Ņemot vērā īpašajās programmās izskatāmo jautājumu specifiku, dažādām komitejām būtu jāpalīdz Komisijai īstenot ikvienu no tām. Šīs komitejas sanāks vienlaicīgi un periodiski, lai kopējās sēdēs varētu pārrunāt horizontālus vai kopīgus jautājumus, ko noteikusi EIPC pārvaldības komiteja sadarbībā ar Komisiju.

(65)

Stratēģiska konkurētspējas un inovāciju padomdevēja padome konsultē Komisiju, lai uzlabotu šīs programmas daļu vienotību un tās efektivitāti.

(66)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 456/2005/EK (2005. gada 9. marts), ar ko izveido daudzgadu Kopienas programmu, lai Eiropā uzlabotu digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu (26), izveidota daudzgadu programma, kas pazīstama kā “eContentplus”. Minētā lēmuma darbības laiks beigsies 2008. gada 31. decembrī. Pasākumi, kuru nolūks ir panākt, lai Eiropas digitālais saturs būtu pieejamāks, vienkāršāk lietojams un apgūstams, pēc minētā datuma būtu jāturpina saskaņā ar IKT politikas atbalsta programmām, ko izveido ar šo lēmumu.

(67)

Lēmumā 96/413/EK paredzētie pasākumi būtu jāiekļauj Uzņēmējdarbības un inovāciju programmā. Tādēļ Lēmums 96/413/EK būtu jāatceļ,

a)

stiprināt uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju;

b)

veicināt visu veidu inovācijas, tostarp ekoinovācijas;

c)

paātrināt ilgtspējīgas, konkurētspējīgas, inovatīvas un atvērtas informācijas sabiedrības attīstību;

d)

veicināt energoefektivitāti un jaunus un atjaunojamus enerģijas avotus visās nozarēs, ieskaitot transporta nozari.

a)

uzņēmējdarbības un inovāciju programma;

b)

informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) politikas atbalsta programma;

c)

programma “Saprātīga enerģija Eiropai”.

a)

Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis saskaņā ar EEZ līgumā minētajiem nosacījumiem;

b)

pievienošanās sarunvalstis un kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas saskaņā ar vispārējiem principiem un noteikumiem šo valstu dalībai Kopienas programmās, kas noteikti attiecīgā pamatnolīgumā un Asociācijas padomes lēmumos;

c)

Rietumbalkānu valstis saskaņā ar noteikumiem, kas stājas spēkā pēc tam, kad ar šīm valstīm ir noslēgti pamatnolīgumi par to dalību Kopienas programmās;

d)

citas trešās valstis, ja tas paredzēts nolīgumos un procedūrās.

a)

finansējuma pieejamību MVU dibināšanai un izaugsmei un investīcijām inovāciju ieviešanas pasākumos;

b)

MVU sadarbībai labvēlīgas vides veidošanu, jo īpaši pārrobežu sadarbības jomā;

c)

visu veidu inovācijas uzņēmumos;

d)

ekoinovācijas;

e)

uzņēmējdarbības un inovāciju kultūru;

f)

ar uzņēmumiem un inovācijām saistīto ekonomikas un administratīvo reformu.

a)

palielināt investīciju apjomu no riska kapitāla fondiem un investīciju instrumentiem, ko nodrošina biznesa eņģeļi;

b)

nodrošināt aizņēmuma finanšu instrumentu palielinājumu MVU;

c)

uzlabot MVU finanšu vidi un spējas izmantot finansējumu.

a)

veicināt MVU atbalsta pakalpojumus;

b)

sekmēt pasākumus, kas palīdzētu un aicinātu MVU sadarboties ar citiem ārvalstu uzņēmumiem un citiem inovāciju jomā iesaistītājiem un veicinātu šādu sadarbību, tostarp iesaistot MVU Eiropas un starptautiskās standartizācijas jomā;

c)

sekmēt un atvieglot starptautisku sadarbību uzņēmumiem, tostarp reģionālā mērogā, kā arī izmantojot MVU tīklus, kas cenšas veicināt ekonomikas un rūpniecisku darbību koordināciju un attīstību.

a)

sekmēt nozarei raksturīgas inovācijas, kopas, inovāciju tīklus, valsts un privātuzņēmumu inovāciju partnerības, sadarbību ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un inovāciju pārzināšanas izmantošana;

b)

atbalstīt valsts un reģionālās uzņēmumu inovāciju programmas;

c)

atbalstīt inovatīvu tehnoloģiju un koncepciju ieviešanu un pastāvošo tehnoloģiju un koncepciju inovatīvu izmantošanu;

d)

atbalstīt pakalpojumus starptautisku zināšanu un tehnoloģiju nodošanai un intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai un pārvaldībai;

e)

attīstīt un izpētīt jaunus inovāciju pakalpojumu veidus;

f)

veicināt tehnoloģijas un zināšanas ar datu arhivēšanas un nodošanas palīdzību.

a)

atbalstīt vides tehnoloģiju un ekoinovatīvu pasākumu ieviešanu;

b)

veikt kopīgas investīcijas riska kapitāla fondos, kas ar pašu kapitālu nodrošina arī, cita starpā, uzņēmumus, kas investē ekoinovācijās saskaņā ar II pielikumā paredzēto procedūru;

c)

sekmēt ekoinovāciju tīklus un kopas, valsts un privātā sektora ekoinovāciju partnerības un veidot inovatīvus uzņēmumu pakalpojumus, un ar ko atvieglo vai veicina ekoinovācijas;

d)

sekmēt jaunu un integrētu pieeju ekoinovācijām tādās jomās kā vides apsaimniekošana un videi nekaitīgu ražojumu, procesu un pakalpojumu izstrāde, ņemot vērā visu to aprites ciklu.

a)

veicināt uzņēmēju izpratni, iemaņas un kultūru un līdzsvarot uzņēmējdarbības risku un atdevi, jo īpaši sievietēm un gados jauniem cilvēkiem;

b)

veicināt uzņēmējdarbības vidi, kas ir labvēlīga inovācijām, uzņēmumu attīstībai un izaugsmei;

c)

atbalstīt politikas izstrādi un dalībnieku sadarbību, tostarp to valsts un reģionālo programmu vadītāju sadarbību, kas ir no dažādām valstīm, jo īpaši, lai stiprinātu to, ka MVU var viegli izmantot programmas un pasākumus;

d)

sekmēt uzņēmumu izveidi un pārņemšanu.

a)

vākt datus, analizēt un pārraudzīt sniegumu, attīstīt un koordinēt politiku;

b)

sekmēt konkurētspējas stratēģiju attīstību un izplatīšanu attiecībā uz rūpniecības un pakalpojumu nozari;

c)

atbalstīt valsts, reģionu, un pašvaldību administrāciju pieredzes apmaiņu, lai uzlabotu darba kvalitāti.

a)

straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisms (GIF);

b)

MVU garantiju (MVUG) mehānisms;

c)

kapacitātes palielināšanas metode (CBS).

a)

sniedz ieguldījumu MVU izveidē un finansēšanā un samazina starp pašu kapitāla un riska kapitāla tirgu pastāvošo neatbilstību, kas kavē MVU izmantot savu izaugsmes potenciālu, lai uzlabotu Eiropas riska kapitāla tirgu;

b)

atbalsta inovatīvus MVU ar augstu izaugsmes potenciālu, jo īpaši tos uzņēmumus, kas veic pētniecības, attīstības un citu inovāciju ieviešanas darbības.

—

pirmā daļa – GIF 1 – attiecas uz agrīnās stadijas (sagatavošana un dibināšana) investīcijām. GIF 1 investē tādos īpašos riska kapitāla fondos kā agrīnās stadijas fondi, reģionālie fondi, fondi, kas paredzēti īpašām nozarēm, tehnoloģijām vai pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, un fondos saistībā ar atbalsta centriem, kas savukārt nodrošina kapitālu MVU. Tas var arī ieguldīt fondos un investīciju instrumentos, ko veicina privātpersonas.

—

otrā daļa – GIF 2 – attiecas uz investīcijām paplašināšanās stadijā, investīcijas novirza īpašos riska kapitāla fondos, kas savukārt nodrošina kvazikapitālu vai pašu kapitālu inovatīviem MVU ar augstu izaugsmes potenciālu paplašināšanās posmā. GIF 2 investīcijās neietilpst pārpirkšanas vai aizstāšanas kapitāls, ko izmanto uzņēmuma iznīcināšanai, pārdodot tā akcijas pa daļām.

a)

sniedz šķērsgarantijas vai vajadzības gadījumā saistītās garantijas garantiju programmās valstīs, kas piedalās Pamatprogrammā;

b)

sniedz tiešās garantijas jebkuram citam finanšu starpniekam.

—

pirmā daļā – a) aizņēmuma finansēšana ar aizdevumu vai līzingu – novērš noteiktas grūtības, ar kurām saskaras MVU finansējuma piekļuvē, kas rodas, pastāvot paaugstinātam riskam attiecībā uz investīcijām tādās konkrētās ar zināšanām saistītās darbībās kā tehnoloģiju attīstība, inovācijas un tehnoloģiju nodošana vai atbilstoša nodrošinājuma trūkuma dēļ.

—

otrā daļā – b) mikrokredīts – veicina finanšu iestāžu aktīvāku iesaistīšanos neliela apjoma aizdevumu piešķiršanā, kas parasti saistīti ar proporcionāli augstākām vienas vienības apstrādes izmaksām aizņēmējiem ar nepietiekamu nodrošinājumu. Papildus garantijām vai šķērsgarantijām finanšu starpnieki var saņemt subsīdijas, lai daļēji segtu augstās administratīvās izmaksas mikrokredīta finansēšanas rezultātā.

—

trešā daļā – c) garantijas MVU pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīcijām – ietilpst investīcijas, kas nodrošina sagatavošanas kapitālu un/vai kapitālu uzņēmuma dibināšanas posmā, kā arī starpniekkapitāla finansēšana, lai mazinātu īpašus sarežģījumus, kas MVU rodas to vājās finanšu struktūras dēļ un uzņēmumu pārņemšanas rezultātā.

—

ceturtā daļa – d) MVU aizņēmuma finanšu portfeļa pārvēršana vērtspapīros – mobilizē papildu aizņēmuma finansējumu MVU saskaņā ar attiecīgu riska dalīšanu, par ko ar attiecīgām iestādēm panākta vienošanās. Atbalsts šiem darījumiem ir ar nosacījumu, ka kredīta devējs apņemas būtisku mobilizētā kapitāla likviditātes daļu jaunajiem MVU aizdot saprātīgā laikposmā. Šīs jaunās parāda finansēšanas summu aprēķina kā attiecību pret garantētā portfeļa riska summu un par to vienojas ar katru kredīta devēju atsevišķi, paredzot arī laikposmu.

a)

uzlabo to fondu investīcijas un pieredzi tehnoloģijās un finanšu starpniecībā, kas iegulda inovatīvos MVU vai MVU ar izaugsmes potenciālu;

b)

veicina kredītu nodrošināšanu MVU, sekmējot kredītu novērtēšanas procedūras MVU kreditēšanas procesā.

a)

informāciju, komentārus, uzņēmumu sadarbības un starptautiskās sadarbības pakalpojumus;

b)

inovāciju pakalpojumus un pakalpojumus gan tehnoloģiju, gan zināšanu nodošanai;

c)

pakalpojumus, kas veicina MVU dalību Kopienas Septītajā PTA pamatprogrammā.

a)

pētījumi, datu vākšana, pārskati un publikācijas, kuru pamatā, ja iespējams, ir valsts statistika;

b)

sadraudzības pasākumi un tikšanās ar ekspertiem, tostarp ar valsts iestāžu ekspertiem, kā arī ar MVU un citu ieinteresēto pušu nosūtītajiem ekspertiem, konferences un citi pasākumi;

c)

izpratnes veidošana, sadarbības tīkla izveide un citi atbilstoši pasākumi;

d)

valsts un reģionālās darbības izpildes rezultātu salīdzinošā novērtēšana un paraugprakses veicināšana, tostarp tās izplatīšana un ieviešana.

a)

analizēt un uzraudzīt konkurētspēju un nozaru jautājumus, tostarp Komisijas gada ziņojumu par Eiropas rūpniecības konkurētspēju;

b)

sagatavot Kopienas pasākumu ietekmes novērtējumus, jo īpaši saistībā ar uzņēmumu konkurētspēju un tos publicēt ar mērķi noteikt jomas pašreizējo tiesību aktu vienkāršošanai vai jaunu likumdošanas pasākumu sagatavošanai, kuru mērķis ir padarīt inovācijas perspektīvākus Kopienā;

c)

veikt noteiktu aspektu vai īstenošanas pasākumu novērtējumu saistībā ar uzņēmējdarbības un inovāciju programmu;

d)

izplatīt atbilstošu informāciju saistībā ar uzņēmējdarbības un inovāciju programmu.

a)

pasākumus, kas vajadzīgi tās īstenošanai;

b)

prioritātes;

c)

kvalitatīvos un kvantitatīvos mērķus;

d)

piemērotus novērtējuma kritērijus, kā arī kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, lai analizētu sasniegto rezultātu efektivitāti, kas dos ieguldījumu īpašo programmu un visas Pamatprogrammas mērķu sasniegšanā;

e)

darbības grafikus;

f)

dalības noteikumus;

g)

pasākumu izvēles un novērtēšanas kritērijus.

a)

veicināt Vienotas Eiropas informācijas telpas izveidi un uzlabot IKT produktu un pakalpojumu un uz IKT balstīto produktu un pakalpojumu iekšējo tirgu;

b)

inovāciju veicināšana, vairāk pielāgojot un investējot IKT;

c)

atvērtas informācijas sabiedrības, efektīvāku un produktīvāku pakalpojumu attīstība sabiedrības interešu jomās un dzīves kvalitātes uzlabošana.

a)

nodrošināt bezproblēmu piekļuvi uz IKT balstītiem pakalpojumiem un izveidot piemērotus pamatnosacījumus ātrai, atbilstīgai un efektīvai integrētas digitālo sakaru sistēmu un pakalpojumu konverģencei, iekļaujot, cita starpā, savstarpējas izmantojamības, atklāto standartu izmantošanas, kā arī drošības un uzticamības aspektus;

b)

uzlabot nosacījumus digitālā satura attīstībai, ņemot vērā daudzvalodību un kultūru daudzveidību;

c)

pārraudzīt Eiropas Informācijas sabiedrību, apkopojot datus un analizējot digitālo sakaru sistēmu pakalpojumu attīstību, pieejamību un izmantošanu, tostarp interneta attīstību, piekļuvi platjoslas pakalpojumiem un to ieviešanu, kā arī satura un pakalpojumu uzlabojumus.

a)

sekmēt inovācijas procesos, pakalpojumos un produktos, kas balstās uz IKT, jo īpaši MVU un sabiedriskos pakalpojumos, ņemot vērā nepieciešamās iemaņas;

b)

veicināt valsts un privātuzņēmumu mijiedarbību, kā arī partnerības, lai paātrinātu inovāciju ieviešanu un investīcijas IKT;

c)

veidot un sekmēt izpratni par iespējām un priekšrocībām, ko IKT un to jaunais lietojums sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp, stiprinot uzticēšanos un interesi par jaunām IKT, un Eiropas mērogā rosināt pārrunas par jaunām IKT tendencēm un attīstību.

a)

uzlabot IKT, tostarp, digitālā satura pieejamību, un digitālo līdzekļu lietotāju prasmes;

b)

pastiprināt uzticību un paļāvību, kā arī atbalstīt IKT izmantošanu, jo īpaši akcentējot privātuma aizsardzības jautājumus;

c)

uzlabot elektronisko pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un pieejamību sabiedrības interešu jomās un sekmēt IKT izmantošanu ikdienā, tostarp, vajadzības gadījumā, Eiropas mēroga savstarpēji izmantojamus vai pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus, kā arī elementus kopīgu interešu veicināšanai un apmaiņu ar paraugpraksi.

a)

īstenošanas projektus, izmēģinājuma projektus, projektus jaunu tehnoloģiju ieviešanai tirgū;

b)

paraugprakses darbības, lai izplatītu zināšanas un dalītos pieredzē visā Kopienā;

c)

nozaru tīklus ar noteiktu mērķi, kas apvieno dažādas ieinteresētās puses un tādējādi sekmē koordinēšanas pasākumus un zināšanu tālāknodošanu.

a)

pētījumi, datu vākšana, pārskati un publikācijas, kuru pamatā, ja iespējams, ir valsts statistika;

b)

tikšanās ar ekspertiem, tostarp ar valsts iestāžu ekspertiem, kā arī ar MVU un citu ieinteresēto pušu nosūtītajiem ekspertiem, konferences un citi pasākumi;

c)

izpratnes veidošana, sadarbības tīkla izveide un citi atbilstoši pasākumi;

d)

valsts darbības izpildes rezultātu salīdzinošā novērtēšana un paraugprakses veicināšana, tostarp tās izplatīšana un ieviešana.

a)

reklāma, izplatīšana, informācija un saziņa;

b)

informācijas apmaiņa, zināšanas un pieredze, konferenču organizēšana, semināri, darba grupas un citas tikšanās un pasākumu kopu vadība.

a)

pasākumus, kas vajadzīgi tās īstenošanai;

b)

prioritātes;

c)

kvalitatīvos un kvantitatīvos mērķus;

d)

piemērotus novērtējuma kritērijus, kā arī kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, lai analizētu sasniegto rezultātu efektivitāti, kas dos ieguldījumu īpašo programmu un visas Pamatprogrammas mērķu sasniegšanā;

e)

darbības grafikus;

f)

dalības noteikumus;

g)

pasākumu izvēles un novērtēšanas kritērijus.

a)

sekmēt energoefektivitāti un saprātīgu enerģijas resursu izmantošanu;

b)

veicināt jaunus un atjaunojamus enerģijas avotus un atbalstīt energoapgādi;

c)

veicināt energoefektivitāti un jaunus un atjaunojamus enerģijas avotus transporta jomā.

a)

nodrošināt vajadzīgos elementus ilgtspējības uzlabošanai, pilsētu un reģionu potenciāla attīstību, kā arī tiesību aktu sagatavošanu, lai sasniegtu attiecīgos stratēģiskos mērķus; attīstīt līdzekļus un instrumentus, lai pārraudzītu un novērtētu Kopienas un dalībvalstu pieņemto pasākumu iedarbīgumu jomās, uz ko attiecas šī programma;

b)

palielināt dalībvalstīs investīcijas jaunās un produktīvās tehnoloģijās energoefektivitātes, atjaunojamu enerģijas resursu un energoapgādes jomās, tostarp transporta jomā, mazinot atšķirību starp inovatīvu tehnoloģiju sekmīgu demonstrējumu un to plaša mēroga efektīvu pārņemšanu tirgū, lai sasniegtu līdzsvaru starp valsts un privātā sektora investīcijām, sekmētu svarīgākās tehnoloģijas, samazinātu izmaksas, iegūtu tirgus pieredzi un sniegtu ieguldījumu finanšu un citu risku un šķēršļu samazināšanā, kas kavē šāda veida investīcijas;

c)

novērst ar tehnoloģijām nesaistītus šķēršļus efektīvos un saprātīgos enerģijas ražošanas un patēriņa modeļos, veicināt institucionālās jaudas palielināšanu, tostarp vietējā un reģionu līmenī, kā arī izpratni, izmantojot tieši izglītības sistēmu, sekmējot pieredzes un zinātības (know-how) apmaiņu starp galvenajiem tirgus dalībniekiem, uzņēmumiem un pilsoņiem, un stimulējot paraugprakses un labāko pieejamo tehnoloģiju izplatību, ar veicināšanas līdzekļiem Kopienas līmenī.

a)

palielināt energoefektivitāti un saprātīgu enerģijas izmantošanu jo īpaši būvniecības un rūpniecības nozarē, izņemot darbības, uz kurām attiecas 41. pants;

b)

atbalstīt tiesību aktu sagatavošanu un piemērošanu.

a)

palielināt jaunus un atjaunojamos enerģijas avotus centralizētā un decentralizētā elektroenerģijas, apkures un dzesēšanas ražošanā un tādējādi atbalstīt enerģijas avotu dažādošanu, izņemot darbības, kuras reglamentē 41. pants;

b)

integrēt jaunu un atjaunojamu enerģijas avotus vietējās vides un enerģijas sistēmās;

c)

atbalstīt tiesību aktu sagatavošanu un piemērošanu.

a)

atbalstīt iniciatīvas attiecībā uz visiem enerģētikas aspektiem transporta jomā un degvielu dažādošanā;

b)

veicināt atjaunojamos kurināmos un energoefektivitāti transporta jomā;

c)

atbalstīt tiesību aktu sagatavošanu un piemērošanu.

a)

energoefektivitātes un atjaunojamu enerģijas avotu integrācija vairākās ekonomikas nozarēs;

b)

vairāku instrumentu, rīku un dalībnieku apvienošana vienā darbībā vai projektā.

a)

stratēģiskus pētījumus, ņemot vērā kopīgi izmantojamās analīzes, regulāru tirgus attīstības pārraudzību un tendences enerģētikā, lai sagatavotu turpmākos vai pārskatītu jau pieņemtos tiesību aktus, tostarp tiesību aktus par iekšējā tirgus darbību, lai īstenotu vidēja un ilga termiņa ilgtspējīgas attīstības stratēģiju enerģētikas jomā, kā arī sagatavotu ilgtermiņa brīvprātīgas saistības ar rūpniecību un citām ieinteresētajām pusēm, un izstrādātu standartu, marķējuma un sertificēšanas sistēmas, attiecīgā gadījumā arī sadarbojoties ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

b)

ilgtspējīgas enerģijas attīstības struktūru un instrumentu izveide, paplašināšana vai reorganizācija, tostarp enerģijas apsaimniekošana vietējā un reģionu līmenī un atbilstīgu finanšu produktu un tirgus instrumentu izstrāde, balstoties uz iepriekšējo un pašreizējo tīklu izveides pieredzi;

c)

ilgtspējīgu energosistēmu un iekārtu veicināšana, lai paātrinātu to nonākšanu tirgū un veicinātu ieguldījumus, kas atvieglotu efektīvāku tehnoloģiju pāreju no demonstrējuma līmeņa uz tirgdarbību, veicinātu reklāmas kampaņas un institucionālas kapacitātes radīšanu;

d)

informācijas, izglītības un mācību struktūru attīstība; rezultātu izmantošana, zinātības (know-how) un paraugprakses veicināšana un izplatīšana, iesaistot patērētājus, pasākumu un projektu rezultātu izplatīšana un sadarbība ar dalībvalstīm, izmantojot operatīvos tīklus;

e)

Kopienas tiesību aktu īstenošanas un ietekmes pārraudzība un atbalsta pasākumi.

a)

pasākumus, kas vajadzīgi tās īstenošanai;

b)

prioritātes;

c)

kvalitatīvos un kvantitatīvos mērķus;

d)

piemērotus novērtējuma kritērijus, kā arī kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, lai analizētu sasniegto rezultātu efektivitāti, kas dos ieguldījumu īpašo programmu un visas Pamatprogrammas mērķu sasniegšanā;

e)

darbības grafikus;

f)

dalības noteikumus;

g)

pasākumu izvēles un novērtēšanas kritērijus.

a)

uzņēmējdarbības un inovāciju programmas komiteja, ko sauc par EIP pārvaldības komiteju (EIPC);

b)

IKT politikas atbalsta programmas komiteja, ko sauc par IKT pārvaldības komiteju (ICTC);

c)

programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” komiteja, ko sauc par IEE pārvaldības komiteju (IEEC).