1.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/1

(1)

Pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā Kopiena un Šveice ir vienojušās pielāgot tarifu koncesijas, kas noteiktas 1999. gada 21. jūnija Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (1) (turpmāk – “Nolīgums”), kurš stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā. Tās jo īpaši vienojās grozīt Nolīguma 1. un 2. pielikumu, kurā uzskaitītas koncesijas, lai paplašinātu pašreizējo beznodokļu Kopienas tarifa kvotu, iekļaujot jaunu produktu – lapu cigoriņus, uz ko attiecas KN kods 0705 21 00.

(2)

Kopiena un Šveice ir vienojušās līdz oficiālu grozījumu izdarīšanai nodrošināt, ka no 2004. gada 1. maija pieņemtās koncesijas piemēro kā autonomus un pārejas pasākumus.

(3)

Lai nodrošinātu, ka produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 0705 21 00, no 2004. gada 1. maija varētu izmantot kvotu, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 7/2005 (2004. gada 13. decembris), ar ko pieņem autonomus un pārejas pasākumus, lai atvērtu Kopienas tarifu kvotu noteiktiem Šveices izcelsmes lauksaimniecības produktiem (2), pārejas posmā ir noteikta jauna Kopienas tarifa kvota, kas attiecas tikai uz šiem produktiem.

(4)

Nolīguma 2. pielikumā, kas pielāgots ar Lēmumu Nr. 3/2005, ko pieņēmusi Apvienotā lauksaimniecības komiteja, kas izveidota ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, (2005. gada 19. decembris) par 1. un 2. pielikuma pieņemšanu pēc Eiropas Savienības paplašināšanās (3), ir noteiktas tarifu kvotas, kas ir paplašinātas, lai ietvertu produktus, uz kuriem attiecas KN kods 0705 21 00.

(5)

Nolīguma 2. pielikumu no 2006. gada 1. septembra īsteno ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1630/2006 (2006. gada 31. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 933/2002, ar ko atver Kopienas tarifa kvotas dažu veidu Šveices izcelsmes lauksaimniecības produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību (4).

(6)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 7/2005 būtu jāatceļ no tās pašas dienas,

1.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/3

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

1.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/5

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2006./2007. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1002/2006 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1571/2006 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

1.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/7

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)

Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)

Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

1.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/10

(1)

Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai attiecībā uz valsts atbalstu (2), noteikta obligāta kopēja veidlapa paziņošanai par valsts atbalstu.

(2)

Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi jaunās valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007. līdz 2013. gadam (3), ir jāmaina paziņojuma veidlapas daļas.

(3)

Tādēļ ir jāizdara attiecīgi grozījumi Regulā (EK) Nr. 794/2004,

1.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/29

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija saskaņā ar Līguma 87. pantu ir pilnvarota paziņot, ka ar konkrētiem nosacījumiem atbalsts, kas atbilst Komisijas katrai dalībvalstij apstiprinātai reģionālā atbalsta piešķiršanas kartei, ir saderīgs ar kopējo tirgu un uz to neattiecas Līguma 88. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas prasība.

(2)

Komisija daudzos lēmumos ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu reģionālā ieguldījumu atbalsta shēmām atbalstāmajos reģionos, kā arī noteikusi savu politiku, jo īpaši Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007. – 2013. gadam (3), kā arī Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (4). Ņemot vērā Komisijas ievērojamo pieredzi Līguma 87. un 88. panta piemērošanā reģionālajam ieguldījumu atbalstam un saistībā ar valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm, ko Komisija izdevusi, pamatojoties uz šiem noteikumiem, lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību un vienkāršotu pārvaldi, nevājinot Komisijas kontroli, ir lietderīgi, ka Komisija izmanto ar Regulu (EK) Nr. 994/98 piešķirtās pilnvaras.

(3)

Risinot problēmas, kas saistītas ar mazāk attīstīto reģionu nelabvēlīgajiem apstākļiem, valstu reģionālais atbalsts veicina gan dalībvalstu, gan visas Kopienas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Valsts reģionālā ieguldījumu atbalsta mērķis ir veicināt vismazāk attīstīto reģionu attīstību, ilgtspējīgas attīstības kontekstā atbalstot ieguldījumus un darba vietu radīšanu. Tas sekmē mazāk attīstītajos reģionos esošo uzņēmumu saimnieciskās darbības paplašināšanu, racionalizāciju, modernizāciju un dažādošanu, jo īpaši rosinot uzņēmumus veidot jaunas ražotnes šajos reģionos.

(4)

Lai noteiktu, vai atbalsts saskaņā ar šo regulu ir saderīgs ar kopējo tirgu, ir jāņem vērā atbalsta intensitāte un attiecīgi atbalsta summa, kas izteikta kā dotācijas ekvivalents. Lai aprēķinātu dotācijas ekvivalentu atbalstam, kas maksājams pa daļām, ir jāizmanto tirgus procentu likmes dotācijas piešķiršanas laikā. Valsts atbalsta noteikumu vienotas, atklātas un vienkāršas piemērošanas nolūkā tirgus likmes šajā regulā uzskatāmas par atsauces likmēm. Atsauces likmēm ir jābūt tām, ko Komisija regulāri nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, un kas tiek publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā.

(5)

Lai nodrošinātu caurskatāmību un efektīvu uzraudzību, šī regula ir jāpiemēro tikai tām reģionālā ieguldījumu atbalsta shēmām, kas ir caurskatāmas. Tās ir atbalsta shēmas, kurām ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu procentos no attaisnotajām izmaksām, ja nav nepieciešams veikt riska novērtējumu (piemēram, dotācijām, procentu likmju subsīdijām un ierobežojošiem fiskāliem pasākumiem). Valsts aizdevumus būtu jāuzskata par caurskatāmiem, ja tie ir nodrošināti tradicionālā veidā un nav saistīti ar pārāk lielu risku, un tāpēc nav uzskatāmi par aizdevumiem ar valsts garantiju elementu. Principā atbalsta shēmas, kas ietver valsts garantijas vai valsts aizdevumus ar valsts garantiju elementu, nevar uzskatīt par caurskatāmām. Tomēr šādas atbalsta shēmas būtu jāuzskata par caurskatāmām, ja pirms shēmas īstenošanas ir pieņemta Komisijas akceptēta metodika, kā aprēķināt valsts garantiju atbalsta intensitāti, kad Komisijai ir sniegts paziņojums pēc šīs regulas pieņemšanas. Komisija novērtē metodiku saskaņā ar Paziņojumu par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (5). Valsts kapitāla daļas uzņēmumos un atbalsts, kas izpaužas kā riska kapitāla pasākumi, nebūtu uzskatāms par caurskatāmu atbalstu. Par necaurskatāmām reģionālā atbalsta shēmām vienmēr jāpaziņo Komisijai. Paziņojumus par necaurskatāmām reģionālā atbalsta shēmām Komisija vērtēs, jo īpaši ņemot vērā kritērijus, kas izklāstīti Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007. – 2013. gadam.

(6)

Šo regulu būtu jāpiemēro arī ad hoc atbalstam, tas ir, individuālam atbalstam, kura piešķiršana nebalstās uz kādu atbalsta shēmu, ja ad hoc atbalsts papildina atbalstu, kas piešķirts, izmantojot caurskatāmu reģionālā ieguldījumu atbalsta shēmu, un ad hoc atbalsta daļa nepārsniedz 50 % no visa atbalsta, ko piešķir ieguldījumam. Būtu jāņem vērā, ka individuālais atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir piešķirts ārpus atbalsta shēmas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 70/2001 3. panta 1. punktu, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības.

(7)

Atbrīvojums no paziņošanas prasības attiecas arī uz jebkuru atbalstu, kas atbilst visām šīs regulas prasībām. Reģionālā atbalsta shēmās, uz kurām attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, ir jābūt skaidrai atsaucei uz šo regulu.

(8)

Šī regula neattiecas uz dažām nozarēm, kurās piemēro īpašus noteikumus. Uz atbalstu, kas piešķirts šajās nozarēs, arī turpmāk attiecas prasība sniegt iepriekšēju paziņojumu Komisijai saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu. Tas attiecas uz ogļu un tērauda rūpniecību, sintētisko šķiedru un kuģu būves nozari, zivsaimniecību un akvakultūru. Lauksaimniecības nozarē šo regulu nepiemēro darbībām, kas saistītas ar Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu primāro ražošanu. Tā būtu jāpiemēro lauksaimniecības produktu apstrādei un tirdzniecībai, izņemot tādu produktu ražošanai un tirdzniecībai, kas atdarina vai aizstāj pienu un piena produktus, kā minēts Padomes 1987. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 1898/87 par to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā (6) 3. panta 2. punktā. Saimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu produktu pirmajai pārdošanai, kā arī pirmajai pārdošanai tālākpārdevējam un pārstrādātājam, šādā nozīmē netiek uzskatītas par pārstrādi ai tirdzniecību. Regulai būtu jānodrošina, lai lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumi, kas noteikti ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (7) 28. panta 3. punktā, vienmēr varētu iegūt savas atbalsta intensitātes priekšrocības.

(9)

Komisijas viedoklis vienmēr ir mazāk labvēlīgs atbalsta pasākumiem, kas paredzēti īpašām nozarēm. Tādēļ šajā regulā paredzētais atbrīvojums no paziņošanas prasības neattiecas uz ieguldījumu atbalsta shēmām, kas paredzētas īpašām ražošanas vai pakalpojumu saimnieciskās darbības nozarēm. Tomēr reģionālā ieguldījumu atbalsta shēmas, kas paredzētas tūrisma darbībai, nav uzskatāmas par tādām, kas paredzētas īpašām nozarēm, un tādēļ tām jāpiemēro atbrīvojums no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības, ja piešķirtais atbalsts atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem.

(10)

Atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem par konsultēšanu un citiem pakalpojumiem, kuru piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 70/2001 5. panta a) punktu, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības. Tādējādi šāds atbalsts nav šīs regulas darbības jomā.

(11)

Saskaņā ar Komisijas ieviesto praksi un nolūkā labāk nodrošināt to, ka atbalsts ir proporcionāls un nepārsniedz vajadzīgo summu, robežvērtības ir jāizsaka nevis kā maksimālās atbalsta summas, bet kā atbalsta intensitātes attiecībā pret attaisnoto izmaksu kopumu.

(12)

Ir lietderīgi noteikt turpmākos nosacījumus, kas būtu jāievēro attiecībā uz jebkuru atbalsta shēmu vai individuālu atbalstu, kam ar šo regulu piemēro atbrīvojumu. Ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, šāda atbalsta vienīgajam mērķim parasti nevajadzētu būt tādu saimnieciskās darbības izmaksu nepārtraukta un periodiska samazināšana, kas parasti jāsedz saņēmējam, un šādam atbalstam būtu jābūt samērīgam attiecībā pret šķēršļiem, kas jāpārvar, lai nodrošinātu sociālekonomisko ieguvumu, kas atbilst Kopienas interesēm. Tādēļ ir lietderīgi ierobežot šīs regulas darbības jomu, attiecinot to uz reģionālo atbalstu, ko piešķir saistībā ar sākotnējiem ieguldījumiem šīs regulas nozīmē. Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības turpina piemērot reģionālā atbalsta shēmām, ar ko nodrošina darbības atbalstu. Tāpat Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība attiecas arī uz atbalstu jaunizveidotiem mazajiem uzņēmumiem, kas nav ieguldījumu atbalsts vai atbalsts konsultāciju pakalpojumiem.

(13)

Tā kā Komisijai ir jānodrošina, ka atļautais atbalsts nerada tādas izmaiņas tirdzniecības nosacījumos, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm, no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz ieguldījumu atbalsts, ko piešķir saņēmējam, uz kuru attiecas atlikto maksājumu iekasēšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu. Tādējādi Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības joprojām attiecas uz šādu atbalstu.

(14)

Lai ieguldījumiem kapitālā nedotu priekšrocības pār darbaspēka faktoru, būtu jāparedz iespēja izmērīt atbalstu ieguldījumam, pamatojoties uz ieguldījumu izmaksām vai uz papildus radīto darbavietu izmaksām, kas tieši saistītas ar ieguldījumu projekta īstenošanu.

(15)

Komisijai arī turpmāk, pirms īstenot lielu atbalsta apjomu, tas ir atsevišķi jāizvērtē. Tāpēc atbrīvojums, kas paredzēts šajā regulā, neattiecas uz atbalsta apjomu, kas piešķirts atsevišķam uzņēmumam vai iestādei, pamatojoties uz esošu atbalsta shēmu, un pārsniedz noteiktu robežu, un tam turpina piemērot Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības. Lai novērstu iespēju, ka lielus ieguldījumu projektus mākslīgi sadala apakšprojektos, liels ieguldījumu projekts būtu jāuzskata par vienu vienotu ieguldījumu projektu, ja viena vai vairāku uzņēmumu veiktie sākotnējie ieguldījumi trīs gadu laikā ir tādi ieguldījumi pamatkapitālā, kas veido ekonomiski nedalāmu kopumu. Lai novērtētu, vai sākotnējais ieguldījums ir ekonomiski nedalāms, Komisija ņems vērā ne tikai tehniskās, funkcionālās un stratēģiskās saiknes, bet arī tiešo ģeogrāfisko atrašanās tuvumu. Ekonomisko nedalāmību nosaka neatkarīgi no īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka, lai noteiktu, vai liels ieguldījumu projekts ir viens vienots ieguldījumu projekts, novērtējuma rezultātam ir jābūt vienādam neatkarīgi no tā, vai projektu īsteno viens uzņēmums, vairāk nekā viens uzņēmums, kuri savā starpā sadala ieguldījumu izmaksas, vai vairāki uzņēmumi, kuri uzņemas viena ieguldījumu projekta atsevišķu ieguldījumu izmaksas (piemēram, kopuzņēmuma gadījumā).

(16)

Ir svarīgi nodrošināt, ka reģionālā atbalsta radītā ietekme ir patiesi stimulējoša un veicina ieguldīšanu, kas citādi netiktu veikta atbalstāmajās jomās, un lai tā stimulētu jaunas darbības uzsākšanu. Tāpēc pirms atbalstu saņēmušā projekta darbu sākuma atbildīgām iestādēm būtu rakstveidā jāapstiprina, ka šis projekts prima facie atbilst atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Jāuzskata, ka rakstveida apstiprinājums ietver arī pa faksu vai e-pastu nosūtītu paziņojumu.

(17)

Ņemot vērā reģionālā atbalsta specifiku, šajā regulā paredzētais atbrīvojums nav jāpiemēro atbalstam, kas apvienots ar jebkādu citu valsts atbalstu, tai skaitā ar valsts, reģionālo vai vietējo iestāžu piešķirtu atbalstu vai ar Kopienas līdzdalību, attiecībā uz tām pašām attaisnotajām izmaksām, ja šāda atbalstu apvienošana pārsniedz šajā regulā noteiktos ierobežojumus. Reģionālo ieguldījumu atbalstu, kam piemēro šajā regulā paredzēto atbrīvojumu, nebūtu jāuzkrāj ar de minimis atbalstu 2001. gada 12. janvāra Komisijas Regulas (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (8) nozīmē attiecībā uz tām pašām attaisnotajām izmaksām, ja tāda uzkrāšana radītu atbalsta intensitāti, kas pārsniedz šajā regulā noteikto.

(18)

Šai regulai nebūtu jāattiecas uz atbalstu, kas paredzēts darbībām, kuras saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportēto apjomu, un atbalstu, kas piešķirts izplatīšanas tīkla izveidei un uzturēšanai, vai jebkādiem citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksportu citās dalībvalstīs, un atbalstu, kas atkarīgs no tā, vai izmantotas vietējā ražojuma, nevis importētas preces.

(19)

Caurskatāmības un efektīvas uzraudzības nodrošināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. pantu, ir lietderīgi ieviest standarta formātu, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai sniegtu Komisijai apkopotu informāciju ikreiz, kad saskaņā ar šo regulu tiek ieviesta atbalsta shēma vai tiek piešķirts ad hoc atbalsts, lai to publicētu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To pašu iemeslu dēļ jāpieņem noteikumi par uzskaiti, kas dalībvalstīm ir jāveic par atbalsta shēmu, uz ko attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums. Lai sekmētu administratīvo darbu un ņemot vērā vajadzīgās tehnoloģijas plašo pieejamību, kopsavilkuma informācija ir jāiesniedz elektroniski. Lai uzlabotu reģionālā atbalsta caurskatāmību Kopienā pēc paplašināšanās, dalībvalstīm vajadzētu publicēt atbalsta shēmas pilnu tekstu un paziņot Komisijai publikācijas interneta adresi.

(20)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā, un jo īpaši to, cik bieži parasti jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas laika posmu.

(21)

Šī regula neskar dalībvalsts pienākumu paziņot individuālus atbalsta piešķīrumus saskaņā ar saistībām, kas ir spēkā sakarā ar citiem valsts atbalsta instrumentiem, jo īpaši pienākumu paziņot Komisijai par atbalstu uzņēmumam, kurš saņem glābšanas un restrukturizācijas atbalstu atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (9),

a)

zivsaimniecības un akvakultūras nozarē;

b)

kuģu būves nozarē;

c)

ogļu rūpniecībā;

d)

tērauda rūpniecībā;

e)

sintētisko šķiedru nozarē.

a)

atbalsts eksporta darbībām uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalsts, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidi un izmantošanu vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbību;

b)

atbalsts, ko nosaka vietējo preču izmantošana par sliktu importētām precēm.

a)

“atbalsts” ir jebkurš pasākums, kas atbilst visiem Līguma 87. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

b)

“mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)” ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēti Regulas (EK) Nr. 70/2001 I pielikumā;

c)

“sākotnējs ieguldījums” ir:

d)

“ad hoc atbalsts” ir individuāls atbalsts, ko nepiešķir, izmantojot šo atbalsta shēmu;

e)

“materiālie aktīvi” ir aktīvi, kas saistīti ar zemi, ēkām un ražošanas telpām/iekārtām;

f)

“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas saistīti ar tehnoloģijas nodošanu, iegādājoties patentu tiesības, licences, speciālo profesionālo informāciju vai nepatentētas tehniskās zināšanas;

g)

“lielu ieguldījumu projekts” ir sākotnējs ieguldījums pamatlīdzekļos ar attaisnotajām izmaksām, kas pārsniedz EUR 50 miljonus, aprēķinot pēc cenām un maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā; lielu ieguldījumu projektu uzskata par vienu vienotu ieguldījumu projektu, ja viena vai vairāku uzņēmumu veiktie sākotnējie ieguldījumi trīs gadu laikā ir tādi ieguldījumi pamatkapitālā, kas veido ekonomiski nedalāmu kopumu;

h)

“atbalsta intensitāte pēc pastāvošā bruto dotācijas ekvivalenta (BDE)” ir atbalsta diskontētā vērtība, kas izteikta procentuāli no attaisnoto izmaksu diskontētās vērtības;

i)

“caurskatāmas reģionālā ieguldījumu atbalsta shēmas” ir reģionālā ieguldījumu atbalsta shēmas, kurās ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu procentos no attaisnotajām izmaksām bez nepieciešamības veikt riska novērtējumu (piemēram, shēmas kurās izmanto dotācijas, procentu likmju subsīdijas, ierobežojošus fiskālos pasākumus);

j)

“darbu sākums” ir būvdarbu sākums vai pirmās juridiski saistošās iekārtu pasūtījuma saistības, atkarībā no tā, kas sākas pirmais, izņemot priekšizpēti;

k)

“darba vietu izveide” ir neto pieaugums gada darba vienību (GDV) skaitā, kas tieši nodarbināti konkrētā ražotnē, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējo 12 mēnešu laikā; GDV ir vienā gadā uz pilnu slodzi nodarbināto personu skaits, nepilna darba laika darbs un sezonas darbs ir GVD daļas;

l)

“algu izmaksas” ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir faktiski jāmaksā saistībā ar attiecīgajām darba vietām, kura ietver bruto algu pirms nodokļu atskaitīšanas un obligātās sociālās nodrošināšanas iemaksas, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas;

m)

“darba vietas, kas tiešā veidā izveidotas ar ieguldījumu projektu” ir darba vietas, kas attiecas uz darbību, kurai paredzēts ieguldījums, un kuras ir izveidotas trīs gadu laika posmā pēc ieguldījumu veikšanas, tostarp darba vietas, kas izveidotas pēc ieguldījumu radītā jaudas izmantošanas koeficienta pieauguma;

n)

“lauksaimniecības produkti” ir:

o)

“produkti, kas atdarina vai aizstāj pienu un piena produktus” ir produkti, kurus varētu sajaukt ar pienu un/vai piena produktiem, bet kuru sastāvs atšķiras no šādiem produktiem tādējādi, ka tie satur taukus un/vai olbaltumvielas, kas nav piena tauki un/vai olbaltumvielas, ar vai bez olbaltumvielām, kas iegūtas no piena (“produkti, kas nav piena produkti”, kā minēts Regulas (EEK) Nr. 1898/87 3. panta 2. punktā);

p)

“lauksaimniecības produkta pārstrāde” ir jebkāda darbība, kurai pakļauj lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā arī tiek iegūts lauksaimniecības produkts, izņemot saimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu dzīvnieku vai augu produktu pirmajai pārdošanai;

q)

“lauksaimniecības produkta tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veikto pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem un pārstrādātājiem, kā arī jebkuru darbību, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; lauksaimnieka veiktu pārdevumu galapatērētājiem par tirdzniecību uzskata tikai tad, ja pārdošana notiek atsevišķās šim nolūkam paredzētās telpās;

r)

“ar tūrismu saistītas darbības” ir šāda uzņēmējdarbība NACE Rev. 1.1  (11) ietvaros:

i)   NACE 55: Viesnīcas un restorāni;

ii)   NACE 63.3: Ceļojumu aģentūras un tūrisma operatori, tūristu palīdzības darbības;

iii)   NACE 92: Atpūtas, kultūras un sporta pasākumi.

a)

visa veida atbalsts, ko piešķir saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem;

b)

shēmā ir skaidra atsauce uz šo regulu, kurā norādīts tās nosaukums un atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

a)

atbalstu piešķir reģioniem, kam ir tiesības saņemt reģionālo atbalstu, kā noteikts attiecīgajai dalībvalstij apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē 2007. līdz 2013. gadam;

b)

atbalsta intensitāte pašreizējā bruto dotācijas ekvivalentam nepārsniedz reģionālā atbalsta maksimālo robežu, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā reģionam, kurā veic ieguldījumu, kā noteikts attiecīgajai dalībvalstij apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē 2007. līdz 2013. gadam.

a)

ieguldījumiem ir jāpaliek reģionā, kas saņem atbalstu, vismaz piecus vai trīs gadus, attiecībā uz MVU, pēc tam, kad ir veikts viss ieguldījums;

b)

lai varētu pretendēt uz atbalstu, nemateriālie līdzekļi ir:

c)

ja atbalstu aprēķina, pamatojoties uz materiālo vai nemateriālo ieguldījumu izmaksām vai – uzņēmumu pārņemšanas gadījumos – iegādes cenām, atbalsta saņēmējam ir jānodrošina finansiāls ieguldījums vismaz 25 % apmērā no attaisnotajām izmaksām, izmantojot pašu resursus vai ārējo finansējumu, tādā veidā, kas nav saistīts ar jebkādu valsts atbalstu. Tomēr gadījumā, ja atbalsta maksimālā intensitāte, kas apstiprināta attiecīgās dalībvalsts reģionālā atbalsta kartē, un nepieciešamības gadījumā palielināta saskaņā ar 1. punkta otro daļu, pārsniedz 75 %, saņēmēja finansiālais ieguldījums attiecīgi tiek samazināts.

a)

darba vietām ir jābūt izveidotām ieguldījumu projekta tiešā rezultātā;

b)

darba vietām jāizveidojas vismaz trīs gadu laikā kopš ieguldījuma veikšanas, un tās ir jāsaglabā vismaz piecus vai trīs gadus attiecībā uz MVU.

a)

50 % no attaisnotajiem ieguldījumiem reģionos, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un 40 % no attaisnotajiem ieguldījumiem citos reģionos, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu, kā noteikts reģionālā atbalsta kartē, kura apstiprināta attiecīgajai dalībvalstij 2007. līdz 2013. gadam, ja saņēmējs ir mazais vai vidējais uzņēmums;

b)

25 % no attaisnotajiem ieguldījumiem reģionos, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un 20 % no attaisnotajiem ieguldījumiem citos reģionos, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu, kā noteikts reģionālā atbalsta kartē, kura apstiprināta attiecīgajai dalībvalstij 2007. līdz 2013. gadam, ja saņēmējam ir mazāk par 750 darbiniekiem un/vai saņēmēja apgrozījums ir mazāks par EUR 200 miljoniem, aprēķinot apgrozījumu saskaņā ar Komisijas Ieteikumu 2003/316/EK (12), un ja saņēmējs atbilst visiem pārējiem minētā ieteikuma nosacījumiem.

a)

necaurskatāmas reģionālā ieguldījumu atbalsta shēmas;

b)

reģionālā atbalsta shēmas, kas paredzētas īpašām saimnieciskās darbības nozarēm ražošanas vai pakalpojumu jomā. Reģionālā atbalsta shēmas, kas paredzētas tūrisma darbībai, neuzskata par tādām, kas paredzētas noteiktām nozarēm;

c)

reģionālā atbalsta shēmas, ar kurām sniedz darbības atbalstu;

d)

reģionālā atbalsta shēmas, ar kurām sniedz atbalstu, kas nav ieguldījumu atbalsts vai atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, un kas ir paredzēts jaunizveidotiem mazajiem uzņēmumiem;

e)

reģionālais atbalsts, ko piešķir lieliem ieguldījumu projektiem, pamatojoties uz esošajām atbalsta shēmām, ja atbalsta kopējais apjoms no visiem avotiem pārsniedz 75 % no maksimālā atbalsta apjoma, ko varētu saņemt par ieguldījumu ar attaisnotajiem izdevumiem EUR 100 miljonu apmērā, piemērojot atbalsta standarta maksimālo robežu, kas ir spēkā attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē datumā, kad atbalsts ir piešķirams;

f)

ad hoc reģionālais atbalsts, izņemot tas, kas tiek atbrīvots atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 70/2001 3. panta 1. punktam un šīs regulas 3. panta 3. punktam;

g)

ieguldījumu atbalsts saņēmējam, uz kuru attiecas atlikto maksājumu iekasēšanas rīkojums, pamatojoties uz iepriekš izdotu Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

1.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/41

(1)

Padomes Direktīvā 93/119/EK (3) par dzīvnieku aizsardzību definēts dzīvnieku kaušanas un dzīvnieku nonāvēšanas jēdziens.

(2)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1010/2006 (4) 4. un 7. pantā nav precizēts, ka “dzīvnieku nonāvēšana” arī jāuzskata par ārkārtas pasākumu tirgus atbalstam tāpat kā kaušana.

(3)

Ņemot vērā, no vienas puses, to, ka dalībvalstis nepaguva laikus iekļaut savos tiesību aktos jēdzienu “dzīvnieku nonāvēšana”, un, no otras puses, nesenos grozījumus Regulā (EK) Nr. 1010/2006, atsevišķām dalībvalstīm varētu rasties grūtības ievērot minētās regulas 10. pantā noteikto termiņu, līdz kuram jāveic maksājumi saņēmējiem par ārkārtas pasākumiem tirgus atbalstam, proti, 2006. gada 31. decembri. Tāpēc minētais termiņš jāpagarina par dažiem mēnešiem.

(4)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1010/2006.

(5)

Regulas (EEK) Nr. 2771/75 14. panta un Regulas (EEK) Nr. 2777/75 14. panta noteikumi par attiecīgo pasākumu pieņemšanu ir spēkā no 2006. gada 11. maija. Tāpēc arī šī regula jāpiemēro no minētās dienas.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 4. pantu groza šādi:

2)

Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

1)   “Vistu, kurām sākas dēšanas cikls” priekšlaicīgu izkaušanu un nonāvēšanu uzskata par ārkārtas pasākumu tirgus atbalstam saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2777/75 14. pantu.

2)   Katrai attiecīgajai dalībvalstij piešķir kompensāciju par 1. punktā paredzēto izkaušanu un nonāvēšanu, ievērojot VII pielikumā noteikto maksimālo mājputnu skaitu un piemērošanas laikposmu.

Vienotas likmes kompensācijas maksimālais apjoms ir EUR 3,2 par “vistu, kurai sākas dēšanas cikls”.”

3)

Regulas 10. pantā datumu “2006. gada 31. decembris” aizstāj ar datumu “2007. gada 31. marts”.

1.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/43

(1)

Pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā Kopiena un Šveice vienojās pielāgot tarifu koncesijas, kas paredzētas 1999. gada 21. jūnija Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju (2), turpmāk saukts “nolīgums”, kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā. Tās jo īpaši vienojās grozīt nolīguma 1. un 2. pielikumu, kurā ir uzskaitītas koncesijas, lai spēkā esošo Kopienas beznodokļa tarifa kvotu attiecinātu uz jaunu ražojumu – lapu cigoriņiem ar KN kodu 0705 21 00.

(2)

Kamēr oficiāli nav veikta grozīšana, Kopiena un Šveice vienojās no 2004. gada 1. maija autonomi un uz laiku paredzēt pielāgoto koncesiju piemērošanu.

(3)

Lai nodrošinātu to, ka kvota produktiem ar KN kodu 0705 21 00 kļūst pieejama no 2004. gada 1. maija, pārejas posmā ar Padomes 2004. gada 13. decembra Regulu (EK) Nr. 7/2005, ar ko pieņem autonomus un pārejas pasākumus, lai atvērtu Kopienas tarifu kvotu noteiktiem Šveices izcelsmes lauksaimniecības produktiem (3), tikai šiem produktiem paredzēja autonomu Kopienas tarifa kvotu.

(4)

Ar nolīguma 2. pielikumu, kurā grozījumi izdarīti ar Apvienotās lauksaimniecības komitejas, kas izveidota ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 2005. gada 19. decembra Nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Lēmumu 3/2005 par 1. un 2. pielikuma pielāgošanu pēc Eiropas Savienības paplašināšanās (4), nosaka tarifu kvotas, kuras attiecina arī uz produktiem ar KN kodu 0705 21 00. Tāpēc atbilstošie īstenošanas noteikumi ir jākoriģē.

(5)

Tāpēc Komisijas Regula (EK) Nr. 933/2002 (5) ir attiecīgi jāgroza.

(6)

Regulu (EK) Nr. 7/2005 ar Regulu (EK) Nr. 1623/2006 (6) no 2006. gada 1. septembra atceļ. Tāpēc no tās pašas dienas piemēro šo regulu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

1.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/45

(1)

Padomes 2005. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 52/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā (3), ir noteiktas kvotas 2006. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2006. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

1.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/47

(1)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/4/EK (2) Ēģiptes izcelsmes Solanum tuberosum L. kartupeļu bumbuļus Kopienas teritorijā principā nedrīkst ievest. Tomēr 2005./2006. gada ievešanas sezonā bija atļauta šādu bumbuļu ievešana Kopienā no “kaitēkļbrīvām platībām”, ievērojot īpašus nosacījumus.

(2)

Tika reģistrēti daži Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith aizturēšanas gadījumi 2005./2006. gada ievešanas sezonas laikā.

(3)

Ēģipte ir iesniegusi ziņojumu par aizturēšanas gadījumu iemesliem. Ziņojumā sīkāk aprakstīti stingrāki pasākumi, ko Ēģipte piemērojusi attiecībā uz “kaitēkļbrīvām platībām”, un norādīti importētāji, kas bija iesaistīti minētajos gadījumos. Daži apgabali ir svītroti no 2006./2007. gada ievešanas sezonas “kaitēkļbrīvo platību” saraksta. Divi iesaistītie eksportētāji ir oficiāli brīdināti, un vienam eksportētājam aizliegts nodarboties ar eksportu 2006./2007. gada sezonā.

(4)

Ņemot vērā Ēģiptes sniegto informāciju, Komisija konstatēja, ka nepastāv Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith izplatības risks, ievedot Kopienā Solanum tuberosum L. bumbuļus no Ēģiptes “kaitēkļbrīvām platībām”, ja tiek ievēroti īpaši nosacījumi.

(5)

Tādēļ 2006./2007. gada ievešanas sezonā Kopienā jāatļauj ievest Solanum tuberosum L. kartupeļu bumbuļus, kuru izcelsme ir Ēģiptes “kaitēkļbrīvajās platībās”.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2004/4/EK.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 2. pantu groza šādi:

2)

Lēmuma 3. pantā “2005./2006. gada ievešanas sezonā” aizstāj ar “2. panta 1. punktā minētajā ievešanas sezonā”.

3)

Lēmuma 4. pantā “2006. gada 30. augustam” aizstāj ar “2007. gada 31. augustam”.

4.

Lēmuma 7. pantā “2006. gada 30. septembrim” aizstāj ar “2007. gada 30. septembrim”.

5)

Lēmuma pielikumu groza šādi:

1.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/49

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ozolu (Quercus L.) apaļkokus ar mizu principā nedrīkst ievest Kopienā, jo pastāv risks ievest Ceratocystis fagacearum (Bretz) Hunt, kas izraisa ozolu vīti.

(2)

Ar Komisijas 2005. gada 29. aprīļa Lēmumu 2005/359/EK, ar ko paredz atkāpšanos no atsevišķiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ozolu (Quercus L.) apaļkokiem ar mizu (2), atļauts šādu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes apaļkoku imports, ievērojot dažus nosacījumus.

(3)

Lēmuma 2005/359/EK 3. panta 1. punktā paredzēts, ka izkraušana atļauta tikai ostās, kas minētas šā lēmuma II pielikumā. Pēc apspriešanās ar citām dalībvalstīm saskaņā ar iepriekšminētā lēmuma 3. panta 2. punktu, ņemot vērā, attiecīgi, Latvijas un Slovēnijas lūgumu, ir lietderīgi II pielikuma ostu sarakstā iekļaut Rīgas un Koperas ostas un svītrot no saraksta Lauterborgas ostu, ņemot vērā Francijas lūgumu.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,