2.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

2.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/3

(1)

Ievedmuita labības nozarē ir noteikta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1296/2006 (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 1. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja tās piemērošanas laikā vidējais aprēķinātais ievedmuitas daudzums par 5 EUR/t atšķiras no fiksētās ievedmuitas, tiek piemērota attiecīga korekcija. Šāda atšķirība ir notikusi. Tādēļ jāpielāgo ievedmuita, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1296/2006,

2.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/6

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2006/410/EK (2) jo īpaši ir noteiktas summas, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. panta 2. punktā noteiktā tiešo maksājumu samazinājuma no 2006. līdz 2012. gadam un ko no 2007. līdz 2013. budžeta gadam piešķir Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. panta 3. punkta pirmajā daļā noteikti kritēriji to summu sadalei, kuras izriet no minētā panta 1. punktā paredzētās modulācijas.

(3)

Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (3), 78. pantā noteikta sistēma šo summu sadalei dalībvalstu starpā, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. panta 3. punkta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.

(4)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. panta 3. punkta otrajā daļā precizēts, ka dalībvalsts saņem vismaz 80 % no summām, kas modulācijas rezultātā radušās attiecīgajā dalībvalstī, un minētās regulas 10. panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstīs, kurās 2000. līdz 2002. gadā bija nozīmīga rudzu produkcija, tās var sasniegt vismaz 90 %.

(5)

Pamatojoties uz šiem kritērijiem, ir jāpiešķir dalībvalstīm no 2006. līdz 2012. gadam summas, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. panta 1. punktā paredzētās modulācijas, ņemot vērā minētā panta 2. punktā paredzēto samazinājumu.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

2.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/9

(1)

Direktīvā 91/414/EEK ir paredzēts pilnveidot to Kopienas aktīvo vielu sarakstu, kuras atļauts iekļaut augu aizsardzības līdzekļu sastāvā.

(2)

Valent BioSciences2004. gada 27. oktobrī Apvienotās Karalistes iestādēm iesniedza dokumentāciju par aktīvo vielu aviglicīna hidrogēnhlorīdu, pievienojot pieteikumu, kas vajadzīgs, lai panāktu minētās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Par mandipropamīdu 2005. gada 13. decembrī Austrijas iestādēm dokumentāciju iesniedza Syngenta AG, pievienojot pieteikumu, kas vajadzīgs, lai panāktu minētās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Par meptildinokapu 2005. gada 12. augustā Apvienotās Karalistes iestādēm dokumentāciju iesniedza Dow AgroScience, pievienojot pieteikumu, kas vajadzīgs, lai panāktu minētās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(3)

Apvienotās Karalistes un Austrijas iestādes ir darījušas Komisijai zināmu, ka sākotnējās pārbaudes apstiprina to, ka dokumentācija par minētajām aktīvajām vielām atbilst Direktīvas 91/414/EEK II pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju. Iesniegtā dokumentācija atbilst arī Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma datu un informācijas prasībām par vienu augu aizsardzības līdzekli, kurā ir atbilstošā aktīvā viela. Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu attiecīgie iesniedzēji pēc tam dokumentāciju nosūtīja Komisijai un citām dalībvalstīm un par to informēja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju.

(4)

Ar šo lēmumu Kopienas līmenī oficiāli jāapstiprina, ka dokumentācija principā atbilst II pielikuma prasībām par datiem un informāciju, un vismaz attiecībā uz vienu augu aizsardzības līdzekli, kas satur attiecīgo aktīvo vielu – Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām.

(5)

Šis lēmums neietekmē Kopienas tiesības pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz turpmākus datus vai informāciju, kas nepieciešami, lai izskaidrotu noteiktus jautājumus attiecīgajos dokumentos.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

2.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/11

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1994. gada 20. maija Lēmumu 94/360/EK par tādu fizisko pārbaužu veikšanas biežuma samazināšanu konkrētu produktu sūtījumiem no trešām valstīm, ko īsteno saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/675/EEK (2), robežkontroles punktiem jāsaglabā pārbaužu reģistri par atsevišķiem Kopienā ievestajiem produktiem.

(2)

Integrēto datorizēto veterināro sistēmu (Traces) ieviesa ar Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 2004/292/EK par Traces sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (3), lai reģistrētu datus par visiem dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumiem no trešām valstīm un robežkontroles punktos veidotu kopējus veterināros iekļuves dokumentus. Vairs netiek prasīts, lai valsts pilnvarots veterinārārsts saglabā reģistrus vai citus dokumentus par šiem ievedumiem. Lēmums 94/360/EK jāgroza, lai izvairītos no divkāršām pūlēm attiecībā uz atsevišķu datu reģistrēšanu robežkontroles punktos.

(3)

Ar Padomes un Komisijas 2002. gada 4. aprīļa Lēmumu 2002/309/EK, Euratom par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (4) tostarp apstiprināts Nolīgums par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem. Minētā nolīguma 11. pielikuma 10. papildinājumā noteikts atsevišķu dzīvnieku izcelsmes produktu pārbaužu biežums robežkontroles punktos. Lēmuma 94/360/EK II pielikums jāatjaunina, ņemot vērā šos noteikumus.

(4)

Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmumā 2002/979/EK par tā Nolīguma dažu noteikumu parakstīšanu un pagaidu piemērošanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (5), apstiprināts minētais asociācijas nolīgums. Šā asociācijas nolīguma noteikumos paredzēts atsevišķu dzīvnieku izcelsmes produktu pārbaužu biežums robežkontroles punktos. Lēmuma 94/360/EK II pielikums jāatjaunina, ņemot vērā šos noteikumus.

(5)

Komisijas Lēmumā 2001/812/EK, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz to robežkontroles punktu apstiprināšanu, kuri atbild par veterinārām pārbaudēm produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (6), noteiktas robežkontroles punktu darbības saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK.

(6)

Ņemot vērā pieredzi, ir nepieciešami daži pielāgojumi Lēmuma 2001/812/EK tekstā, lai atvieglinātu tirdzniecību ar atsevišķiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un lai veicinātu to produktu pārkraušanas elastību, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (7).

(7)

Neliela daudzuma dzīvnieku izcelsmes ātrbojīgas asins un asins pagatavojumu sūtījumi, ko izmanto tehniskiem vai farmaceitiskiem nolūkiem un ko transportē saldētus vai atdzesētus mazos hermētiski noslēgtos traukos apkārtējās vides temperatūrā, jāpārkrauj un jāpārbauda robežkontroles punktos, izmantojot aprīkojumu, kas apstiprināts vienīgi sūtījumu pārkraušanai apkārtējās vides temperatūrā.

(8)

Patlaban ir prasība par papildu aprīkojumu robežkontroles punktā, ja sūtījumu caurlaide tajā pārsniedz 500 sūtījumus gadā, bet šā skaitļa pamatā nav ar risku saistīti apsvērumi un šī robeža jāaizstāj ar piemērotāku sistēmu, kas balstītos uz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes riska novērtējumu saistībā ar dažādu produktu kategoriju pārkraušanu, izmantojot vienu un to pašu aprīkojumu, turklāt viena vai otra produktu kategorija faktiski tiek tikai retos gadījumos fiziski pārkrauta un pārbaudīta.

(9)

Tomēr produktu sūtījumu caurlaide – 500 sūtījumu gadā – jāuzskata par indikatīvu rādītāju, kuru pārsniedzot, tiks prasīts papildu aprīkojums robežkontroles punktā, ja vien kompetentās iestādes veiktais objektīvais novērtējums par vienā vietā pārkrauto produktu dažādajiem veidiem neliecina, ka papildu aprīkojums nav attaisnojams, pamatojoties uz iespējamu tālāku piesārņojuma izplatību vai veselības apdraudējumu.

(10)

Šo riska novērtējumu un kompetentās iestādes veiktās darbības pamatojumu visos attiecīgajos robežkontroles punktos paziņo Komisijai.

(11)

Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 3. pantu groza šādi:

2)

Ar šā lēmuma pielikuma tekstu aizstāj II pielikumu.

3)

Svītro III pielikumu.

1)

Lēmuma 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4.   Atkāpjoties no 3. punkta, sasaldētu spermu un embrijus, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai asins pagatavojumus, kurus transportē, lai izmantotu tehniskos nolūkos, ieskaitot farmaceitiskus līdzekļus, ja šie sūtījumi tiek pārvadāti apkārtējās vides temperatūrā slēgtās pakās vai konteineros ar autonomu termoregulāciju, drīkst pārbaudīt tādos robežkontroles punktos, kuros ir aprīkojums, kas iekļauts sarakstā un apstiprināts, vienīgi lai pārkrautu iesaiņotus produktus, kas ir apkārtējās vides temperatūrā.”

2)

Lēmuma 4. panta 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“5.   Atkāpjoties no 4. punkta un pamatojoties uz kompetentās iestādes riska novērtējumu, tādi robežkontroles punkti, kuru sūtījumu caurlaide aprobežojas ar vienu tādu īpašu produktu kategoriju, kas lietojami pārtikā vai kas nav lietojami pārtikā, var izmantot vienu un to pašu aprīkojumu, kas paredzēts visu to produktu izkraušanai, pārbaudei un uzglabāšanai, attiecībā uz kuriem šis punkts ir apstiprināts, ar noteikumu, ka starp sūtījumiem pastāv zināms laika posms un ka šajā laika posmā starp sūtījumu pārkraušanu un pārbaudēm tiek veikta atbilstoša aprīkojuma tīrīšana un dezinfekcija, ciktāl tas nepieciešams. Šāda atkāpe un pamatots riska novērtējums ir jāpaziņo Komisijai.”

3)

Pielikuma 4. sadaļas ievada frāzē vārdus “Jāveic arī šāda uzskaite:” aizstāj ar vārdiem

“Jāveic šāda alternatīva uzskaite elektroniskā vai papīra formā, datus robežkontroles punktā neievadot TRACES:”

2.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/15

(1)

Direktīvā 2000/75/EK noteikti kontroles noteikumi un pasākumi, lai apkarotu infekciozo katarālo drudzi Kopienā, ieskaitot aizsardzības un uzraudzības zonu izveidi un aizliegumu izvest dzīvniekus no šīm zonām.

(2)

Komisijas 2005. gada 23. maija Lēmumā 2005/393/EK par aizsardzības un uzraudzības zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi un par nosacījumiem, ko piemēro pārvadājumiem no šīm zonām vai caur tām (3), paredzēts norobežot vispārējās ģeogrāfiskās teritorijas, kurās dalībvalstīm jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas (“aizliegtās zonas”) attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi.

(3)

Nīderlande, Beļģija un Vācija attiecīgi 2006. gada 17., 19. un 21. augustā informēja Komisiju par virkni iespējamu saslimšanu ar infekciozo katarālo drudzi aitu un liellopu saimniecībās Nīderlandes, Beļģijas un Vācijas apgabalos, kas atrodas Luksemburgas un Francijas tuvumā, 50 km rādiusā no Kerkrade Nīderlandē, kur bija atklāta pirmā saslimšana.

(4)

Lai nepieļautu slimības izplatīšanos no skartās zonas, Komisija pieņēma 2006. gada 22. augusta Lēmumu 2006/577/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem pret infekciozo katarālo drudzi (4), ar ko paredzēja noteikumus to sugu dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanai no skartajiem apgabaliem, kuras var saslimt ar infekciozo katarālo drudzi.

(5)

Kopienas infekciozā katarālā drudža etalonlaboratorija Pīrbraitā (Apvienotā Karaliste) ir apstiprinājusi infekciozā katarālā drudža gadījumu un to, ka tas ir attiecīgā vīrusa 8. serotips. Par šo serotipu Eiropā nekad nav ziņots.

(6)

Ņemot vērā šo atzinumu, lai iekļautu jaunu aizliegto zonu, tostarp skarto zonu, jāgroza Lēmums 2005/393/EK un jāatceļ Lēmums 2006/577/EK.

(7)

Ņemot vērā saimniecībās īstenoto praksi, attiecīgo kompetento iestāžu uzraudzībā, netraucējot slimības kontrolei, var atļaut veikt īpašu to dzīvnieku pārvietošanu, kuri var saslimt ar minēto slimību.

(8)

Lai nepieļautu turpmāku slimības izplatīšanos, šis lēmums jāpiemēro steidzamības kārtā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu tekstu.

“2. pants

Aizliegto zonu norobežošana

Aizliegtās zonas norobežo vispārējās ģeogrāfiskajās teritorijās, kas I pielikumā minētas attiecībā uz A, B, C, D, E un F zonām.

Izņēmumus no izvešanas aizlieguma, ko piemēro minētajās aizliegtajās zonās, piešķir vienīgi saskaņā ar 3., 4., 5. un 6. pantu.

Attiecībā uz aizliegto E zonu dzīvu atgremotāju dzīvnieku pārvadājumus starp Spāniju un Portugāli atļauj attiecīgās kompetentās iestādes, pamatojoties uz divpusēju vienošanos.

Attiecībā uz aizliegto F zonu atļauj tādu dzīvu dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvadājumus zonā, kuri var saslimt ar infekciozo katarālo drudzi.

2.a pants

Atkāpe no pārvadāšanas aizlieguma 20 km zonā

Atkāpjoties no Direktīvas 2000/75/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, šādus dzīvniekus atbrīvo no pārvadāšanas aizlieguma 20 km zonā:

2)

Lēmuma I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/20

2.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/20