19.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

19.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/3

(1)

Komisijas pienākums līdz 15. aprīlim informēt budžeta lēmējinstitūciju par pārnesto apropriāciju atcelšanu, par kurām līdz 31. martam nav uzņemtas saistības, ir pārāk stingrs, tādēļ šis termiņš ir jāpagarina par divām nedēļām – uz 30. aprīli.

(2)

Ir jāprecizē, ka, piemērojot provizorisko vienas divpadsmitās daļas sistēmu, iepriekšējā saimnieciskā gadā piešķirto apropriāciju kopsumma ir jāsaprot kā apropriācijas saimnieciskam gadam pēc korekcijām visiem pārvietojumiem, kas veikti saimnieciskā gada laikā.

(3)

Ir jāprecizē, ka noteikumus attiecībā uz kursu pārrēķinam starp euro un citu valūtu, kas iekļauti Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2) 7. un 8. pantā, piemēro tikai pārrēķiniem, ko veic kredītrīkotāji, nevis pārrēķiniem, ko veic līgumslēdzēji vai saņēmēji, pamatojoties uz līgumu vai dotāciju nolīgumu īpašiem noteikumiem. Efektivitātes nolūkā Komisijas grāmatvedim jābūt tiesīgam noteikt euro mēneša norēķina valūtas maiņas kursu, ko lieto uzskaites vajadzībām. Turklāt pārredzamības un vienādas attieksmes nolūkā attiecībā uz Kopienas amatpersonām būtu jānosaka īpaši noteikumi par pārrēķina kursu personāla izdevumiem, kas maksāti citā valūtā kā euro.

(4)

Attiecībā uz pareizas finanšu vadības principu iepriekšēja novērtējuma saturs ir jāprecizē un labāk jānosaka iepriekšējā novērtējuma, starpposma novērtējuma vai paveiktā novērtējuma mērķi, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu. Novērtējuma prioritātes tādējādi ir jāmaina, lai tās koncentrētos uz piedāvājumiem ar ietekmi uz uzņēmumiem un/vai pilsoņiem un ietvertu izmēģinājuma projektus un sagatavošanās darbības, kuras ir jāturpina. Turklāt ir jānodrošina papildināmība, ja projektus vai darbības jau novērtē (piemēram, uzdevumu sadale starp Komisiju un dalībvalstīm).

(5)

Izdevumu apstiprināšanas iepriekšējas pārbaudes nolūkā vairākus līdzīgus individuālos darījumus, kas attiecas uz tādiem regulāriem personāla izdevumiem kā algas, pensijas, komandējumu un ārstniecisko izdevumu atmaksāšana, atbildīgais kredītrīkotājs var uzskatīt par vienu darbību. Šajā gadījumā atbildīgajam kredītrīkotājam, balstoties uz viņa veikto riska novērtējumu, būtu jāveic atbilstīga paveiktā pārbaude.

(6)

Pārskatā par sarunu procedūru ir lietderīgi iekļaut tikai tos sarunu procedūru piemērošanas gadījumus, kuros bija izņēmumi, kas atšķiras no parastas iepirkumu procedūras.

(7)

Pēc uzkrājumu grāmatvedības ieviešanas no 2005. gada 1. janvāra, tā kā grāmatvedības dati informācijas sistēmās ir pieejami jebkurā brīdī, ir daudz loģiskāk un ātrāk sagatavot izmēģinājuma bilanci dienā, kurā grāmatvedis izbeidz pildīt savus pienākumus. Ja viņš izbeidz pildīt savus pienākumus 31. decembrī, tad izmēģinājuma bilanci var sagatavot tajā pašā dienā, negaidot provizorisko pārskatu pabeigšanu.

(8)

Lai efektivizētu grāmatveža atbildību par finanšu līdzekļu pārvaldīšanu, viņam ir jādod pilnvaras darīt zināmus darbinieku, kuri pilnvaroti parakstīt bankas operācijas, vārdus un iesniegt viņu parakstu paraugus finanšu iestādēm, kurās viņš ir atvēris kontus.

(9)

Maksimālā summa, ko avansu pārzinis var maksāt, ja maksājumu operāciju veikšana saskaņā ar budžeta procedūru ir neiespējama vai neefektīva, ir jāpaaugstina no EUR 30 000 līdz EUR 60 000.

(10)

Ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 21.a pantu, kredītrīkotājam, kuram tieši vai pastarpināti ir deleģētas pilnvaras, norādījumu apstiprināšanas gadījumā ir jādod tiesības tos nepildīt, ja tie ir nepārprotami nelikumīgi.

(11)

Tā kā kredītrīkotāju un grāmatveža lomas ieskaita procesā ir komplementāras, ir pamatoti nodrošināt apspriedi to starpā pirms ieskaita.

(12)

Ja debitors ir valsts iestāde vai kāda tās administratīva vienība, lai ievērotu valsts līmenī esošās procedūras, grāmatvedim vismaz 10 darbadienas iepriekš būtu jāinformē attiecīgās dalībvalstis par nolūku veikt atgūšanu ar ieskaitu. Tomēr, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti vai administratīvo vienību, grāmatvedim būtu jāspēj veikt ieskaitu pirms minētā termiņa.

(13)

Ja parāds tiek samaksāts pirms termiņa, kavējuma procenti netiek aprēķināti (“papildlaiks”), un atgūšana ar ieskaitu pirms termiņa būtu jāpiemēro tikai gadījumos, kad grāmatvedim ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka tiek skartas Kopienu finansiālās intereses.

(14)

Lai aizsargātu Kopienu finansiālās intereses, bankas nodrošinājumam par Kopienas prasību, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība pret sodu, būtu jābūt pilnīgi neatkarīgam no pienākumiem, kas noteikti līgumā.

(15)

Jānosaka arī finansēšanas lēmuma saturs. Attiecībā uz dotācijām un iepirkumu ir precīzāk jādefinē jēdziens “būtiskās sastāvdaļas” darbībai, kas saistīta ar izdevumiem no budžeta. Turklāt ir jāprecizē, ka darba programmu, kas minēta Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, turpmāk – “Finanšu regulas”, 110. pantā, var uzskatīt par finansēšanas lēmumu, ja tajā ir noteikta pietiekami sīka kārtība.

(16)

Vispārējas budžeta saistības gadījumā jebkurš kredītrīkotājs, ne tikai deleģētais kredītrīkotājs, var būt atbildīgs par juridiskām saistībām, izpildot vispārējas saistības.

(17)

Līgumu un dotāciju nolīgumu maksājumu termiņi, kuri ir atkarīgi no pārskata vai apliecības apstiprināšanas, ir jāpārskata, lai pārliecinātos, ka maksājumus veic pamatojoties uz apstiprinātiem pārskatiem vai apliecībām. Turklāt apstiprināšanas termiņš pārskatam saistībā ar dotācijas nolīgumu par darbībām, ko ir īpaši sarežģīti izvērtēt, ir jāsaskaņo ar esošiem termiņiem sarežģītiem pakalpojumu līgumiem.

(18)

Nemainot esošos termiņus vai neskarot saņēmēju tiesības, atbildīgajam kredītrīkotājam vienkāršošanas nolūkā ir jābūt spējīgam izlemt, ka pārskata vai apliecības apstiprinājums un maksājums var izdarīt kopīgā termiņā.

(19)

Ir jāatjaunina 1994. gadā noteiktie robežlielumi maza apjoma līgumiem un jāpalielina no EUR 50 000 līdz EUR 60 000 un attiecīgi no EUR 13 800 līdz EUR 25 000. Turklāt ir arī jānorāda, ka visus līgumus, kuru vērtība ir EUR 60 000 vai mazāka, var piešķirt pēc sarunu procedūras.

(20)

Turklāt īstenošanas noteikumos precīzāk jādefinē procedūra, kas ir jāievēro attiecībā uz noteiktiem zinātniskās izpētes un attīstības pakalpojumu līgumiem un noteiktiem pakalpojumu līgumiem, kuros paredzēta apraide, kurus neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (3). Ņemot vērā pārredzamības principu, šos līgumus var piešķirt pēc sarunu procedūras, pēc konkursa paziņojuma publicēšanas.

(21)

Ņemot vērā turpmāku iepirkumu procedūras pārvaldības vienkāršošanu, uzņēmējiem ir jābūt iespējai piedalīties procedūrā, nodrošinot apliecinājumu ar viņu goda vārdu, kurā norādīts, ka uz viņiem neattiecas kāds no dalības iepirkuma procedūrā paredzētajiem izslēgšanas gadījumiem, izņemot ierobežotas procedūras, konkursa dialoga, kā arī sarunu procedūras pēc līguma paziņojuma publicēšanas gadījumā, kad līgumslēdzēja iestāde ierobežo kandidātu skaitu, ko aicina uz sarunām vai iesniegt piedāvājumu. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/18/EK un ārējo darījumu līgumiem ar lielu vērtību, atbilstoši Direktīvas 2004/18/EK principiem un, lai labāk aizsargātu Kopienas finansiālās intereses, uzņēmumam, kam tiks piešķirts līgums, ir jāiesniedz pierādījumi, kas apstiprina sākotnējo apliecinājumu. Kad kandidātam vai pretendentam ir jāiesniedz pierādījumi, līgumslēdzēja iestādei ir arī jāņem vērā pierādījumi, ko kandidāts vai pretendents ir iesniedzis saistībā ar citu iepirkuma procedūru, kuru ir organizējusi tā pati līgumslēdzēja iestāde, ja šie pierādījumi nav vecāki par vienu gadu, skaitot no to izdošanas datuma, un tie joprojām ir spēkā.

(22)

Ārējo darījumu jomā konkursa sarunu procedūras ir jāpadara efektīvākas un ir jāatļauj izmantot sarunu procedūras pēc diviem neveiksmīgiem konkursiem ar sarunu procedūru, un gadījumā, ja konkurss ar sarunu procedūru ir neveiksmīgs pēc tam, kad pamatlīgums ir bijis neveiksmīgs. Ir jādod iespēja neprasīt pierādījumu par tehniskām un saimnieciskām spējām līdz attiecīgam robežlielumam katram līguma veidam atsevišķā politikas jomā. Arī šajā gadījumā atbildīgajam kredītrīkotājam ir jāspēj pamatot sava izvēle. Novērtēšanas komisijai vai līgumslēdzējai iestādei ir jādod tiesības prasīt kandidātiem vai pretendentiem papildu dokumentus vai paskaidrot informāciju, kā tas ir līgumiem, ko iestādes piešķir uz sava rēķina.

(23)

Ārējo darījumu jomā iepirkumu tiesiskais regulējums ir jāvienkāršo attiecībā uz iepriekšējas informācijas paziņojumu par starptautisku konkursa uzaicinājuma publicēšanu un izpildes nodrošinājuma prasību. Iepriekšējs informatīvs paziņojums ir jāpublicē iespējami drīz, ne obligāti pirms 31. janvāra. Turklāt izpildes nodrošinājums ir jāpieprasa tikai lielas vērtības iepirkumu gadījumos, un atbildīgajam kredītrīkotājam, balstoties uz viņa veikto riska novērtējumu, jābūt iespējai atbrīvot no nodrošinājuma prasības, ja iepriekšēju finansējumu dod valsts iestādei.

(24)

Attiecībā uz dotāciju piešķiršanu, lai samazinātu administratīvo slogu, ir jāpieņem, ka saņēmēja de jure vai de facto monopolstāvokli var pamatot lēmumā par piešķiršanu.

(25)

Prasību pieteikumam pievienot ārējās revīzijas ziņojumu būtu jāpiemēro tikai dotāciju pieteikumiem darbībām, kuru vērtība ir EUR 500 000 vai vairāk, un darbības dotācijām, kuru vērtība ir EUR 100 000 vai vairāk.

(26)

Ir jāatvieglo iespēja saņēmējam veikt līdzfinansējumu natūrā, ja tas ir piemērots un vajadzīgs, un jēdzienā par struktūrām, kuras īsteno mērķi, kam ir vispārēja Eiropas nozīme un kuras var saņemt darbības dotācijas, ir jāiekļauj Eiropas struktūras, kas ir iesaistītas pilsonības nostiprināšanas un jauninājumu ieviešanas veicināšanā.

(27)

Par piedāvājuma noraidījumu pretendenti ir jāinformē iespējami īsā laikā.

(28)

Lai ņemtu vērā citu līdzdalībnieku tiesības, ja darbības dotācijas piešķir struktūrām, kuras īsteno mērķi, kam ir vispārēja Eiropas nozīme, bezpeļņas noteikuma īstenošanai nosaka procentuālu daļu no līdzfinansējuma atbilstoši Kopienas ieguldījumam darbības budžetā, ja šīm struktūrām pašām tiek prasīts atgūt procentuālu daļu no gada peļņas atbilstoši to ieguldījumam. Atgūstamās summas aprēķināšanai neņem vērā procentuālo daļu no ieguldījumiem darbības budžetā, kas veikti natūrā.

(29)

Lai aizsargātu Kopienas finansiālās intereses, ja iepriekšējais finansējums ir lielāks nekā 80 % no dotācijas summas un pārsniedz EUR 60 000, tad ir jāpiemēro iepriekšēja finansējuma nodrošinājums.

(30)

Iepriekšējo finansējumu izmaksājot pa daļām, ja ir iztērēts mazāk par 70 % no jebkura agrāka iepriekšēja finansējuma, ir iespējams jauns iepriekšējais finansējums, bet jaunā maksājuma summa ir jāsamazina par agrākā maksājuma neizmantoto summu.

(31)

Ir jāprecizē, ka attiecībā uz valsts iestādēm ārējo revīziju vai atzinuma sagatavošanu, kas ir jāpievieno, lai iesniegtu dotāciju pieteikumus vai maksājumu pieprasījumus, var veikt kompetents un neatkarīgs valsts ierēdnis.

(32)

Ir jāatjaunina sadaļa par pārskatu un uzskaites izklāstu, lai svītrotu noteikumus, kas vairs nav vajadzīgi, ņemot vērā pieņemtos grāmatvedības noteikumus un metodes, kā arī saskaņoto kontu plānu, ko saskaņā ar Finanšu regulas 133. pantu 2004. gada decembrī ir pieņēmis Komisijas grāmatvedis.

(33)

Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Eiropas Kopienu Tiesas, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un Eiropas ombuda 2005. gada 26. janvāra Lēmumu 2005/118/EK par Eiropas Administrācijas skolas izveidi (4), ir jākoriģē Eiropas biroju saraksts, lai atspoguļotu, ka Eiropas Administrācijas skola šobrīd ir administratīvi pievienota Eiropas Kopienu Personāla atlases birojam.

(34)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002,

1)

6. panta 3. punkta otrajā daļā “15. aprīlim” aizstāj ar “30. aprīlim”.

2)

Iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

Provizoriskā viena divpadsmitā daļa

(Finanšu regulas 13. panta 2. punkts)

Finanšu regulas 13. panta 2. punktā minētās iepriekšējā saimnieciskajā gadā kopējās piešķirtās apropriācijas attiecas uz saimnieciskā gada apropriācijām, kas minētas šīs regulas 5. pantā pēc korekcijām attiecībā uz pārvietojumiem, kas veikti tā saimnieciskā gada laikā.”

3)

7. un 8. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. pants

Pārrēķina kurss starp euro un citām valūtām

(Finanšu regulas 16. pants)

1.   Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot nozaru regulas, pārrēķinus starp euro un citu valūtu, ko veic atbildīgais kredītrīkotājs, izdara pēc euro dienas valūtas maiņas kursa, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Ja pārrēķini starp euro un citu valūtu ir jāveic līgumslēdzējiem vai saņēmējiem, jāpiemēro īpašie pārrēķina noteikumi, kas iekļauti iepirkuma līgumos, dotāciju nolīgumos vai finansēšanas līgumos,

2.   Ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts euro dienas valūtas maiņas kurss pret attiecīgo valūtu, atbildīgais kredītrīkotājs izmanto norēķinu kursu, kas minēts 3. punktā.

3.   Finanšu regulas 132.–137. pantā minētās uzskaites nolūkā un saskaņā ar šīs regulas 213. pantu pārrēķinus starp euro un citu valūtu izdara, izmantojot euro mēneša norēķina valūtas maiņas kursu. Norēķina valūtas maiņas kursu nosaka Komisijas grāmatvedis, izmantojot jebkādus informācijas avotus, ko viņš uzskata par ticamiem, pamatojoties uz valūtas maiņas kursu priekšpēdējā darba dienā mēnesī, kurš ir pirms mēneša, kuram tiek noteikts kurss.

8. pants

Lietojamais pārrēķina kurss starp euro un citām valūtām

(Finanšu regulas 16. pants)

1.   Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot noteiktu nozaru regulas vai noteiktus iepirkuma līgumus, dotāciju nolīgumus vai finansēšanas līgumus, kurss, kas jāizmanto pārrēķiniem starp euro un citām valūtām, ja pārrēķinu veic atbildīgais kredītrīkotājs, ir tās dienas kurss, kurā kredītrīkotāja struktūrvienība sastādījusi maksājuma rīkojumu vai iekasēšanas rīkojumu.

2.   Euro avansu kontu gadījumā kursu, kas jāizmanto pārrēķiniem starp euro un citām valūtām, nosaka atbilstoši dienai, kurā banka veikusi maksājumu.

3.   Lai pārvērstu avansu kontus valstu valūtās, kā noteikts Finanšu regulas 16. pantā, tad pārrēķiniem starp euro un citām valūtām jāizmanto tā mēneša kurss, kurā no attiecīgā avansu konta izdarīti izdevumu maksājumi.

4.   Vienoti noteiktas likmes izdevumu atmaksāšanai vai izdevumu saistībā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk – “Civildienesta noteikumi”) atmaksāšanai, kam ir noteikti griesti un kas tiek maksāti citā valūtā kā euro, izmanto kursu, kas ir spēkā dienā, kad rodas šīs tiesības.”

4)

21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Novērtēšana

(Finanšu regulas 27. pants)

1.   Visiem priekšlikumiem par programmām vai darbībām, kas var radSīt budžeta izdevumus, piemēro iepriekšēju novērtējumu, kurā aplūko:

2.   Priekšlikumā nosaka uzraudzības, ziņojumu sniegšanas un novērtējuma kārtību, pienācīgi ņemot vērā ierosinātās programmas vai darbības īstenošanā iesaistāmās valdības visu līmeņu attiecīgos pienākumus.

3.   Visas programmas vai darbības, ieskaitot izmēģinājuma projektus un sagatavošanās darbības, kur iesaistītie resursi pārsniedz EUR 5 000 000, pakļauj starpposma un/vai paveiktā novērtēšanai attiecībā uz piešķirtajiem finanšu un cilvēkresursiem, kā arī iegūtajiem rezultātiem, lai pārbaudītu to atbilstību izvirzītajiem mērķiem, novērtēšanu izdarot šādi:

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktu nepiemēro visiem projektiem vai darbībām, ko veic tādu darbību robežās, par kurām šī prasība var tikt izpildīta ar gala ziņojumiem, ko nosūta struktūras, kuras veikušas šo darbību.

4.   Novērtējumiem, kas ir minēti 1. un 3. punktā, ir jābūt proporcionāliem iesaistītajiem resursiem un attiecīgās programmas vai darbības ietekmei.”

5)

45. pantu groza šādi:

6)

47. pantu groza šādi:

7)

54. panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Deleģētais kredītrīkotājs par katru saimniecisko gadu fiksē līgumus, kas noslēgti saskaņā ar 126. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, 127. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, 242., 244. un 246. pantā minēto sarunu procedūru.”

8)

56. pantu aizstāj ar šādu:

“56. pants

Grāmatveža pienākumu pildīšanas izbeigšana

(Finanšu regulas 61. pants)

1.   Ja grāmatvedis izbeidz pildīt pienākumus, nekavējoties tiek sastādīta izmēģinājuma bilance.

2.   Grāmatvedis, kurš izbeidz pildīt pienākumus vai, ja tas nav iespējams, jebkurš ierēdnis struktūrvienībā, kurā strādā šis grāmatvedis, nosūta izmēģinājuma bilanci kopā ar nodošanas atskaiti jaunajam grāmatvedim.

Jaunais grāmatvedis paraksta izmēģinājuma bilances pieņemšanu viena mēneša laikā no pārsūtīšanas dienas, un viņš var tajā iekļaut atrunas.

Nodošanas atskaitē jāietver arī izmēģinājuma bilances rezultāts un visas iekļautās atrunas.

3.   Katra iestāde ziņo budžeta lēmējinstitūcijai par tās grāmatveža iecelšanu vai to, ka tas beidz pildīt pienākumus.”

9)

60. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tālab katras iestādes grāmatvedis paziņo visām finanšu iestādēm, kurās attiecīgā iestāde ir atvērusi kontus, pilnvaroto darbinieku vārdus un iesniedz tām viņu parakstu paraugus.”

10)

64. pantu groza šādi:

11)

66. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Avansu pārzinis, pamatojoties uz atbildīgā kredītrīkotāja norādījumos sīki noteikto kartību, var provizoriski apzināt un nomaksāt izdevumus. Šajos norādījumos precizē noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek veikta provizoriskā apstiprināšana un maksājumi, un, ja vajadzīgs, noteikumus juridisku saistību parakstīšanai 94. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē.”

12)

67. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Maksimālais apmērs, ko avansu pārzinis var maksāt, ja maksājumu operāciju veikšana saskaņā ar budžeta procedūru ir neiespējama vai neefektīva, nedrīkst pārsniegt EUR 60 000 par katru izdevuma posteni.”

13)

68. panta pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Avansu pārziņus izraugās no ierēdņu vai, ja vajadzīgs un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, no citu darbinieku vidus.”

14)

70. pantu groza šādi:

15)

73. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja šāds norādījums ir rakstiski apstiprināts un apstiprinājums saņemts saprātīgā termiņā, un ir pietiekami skaidrs tādā nozīmē, ka tas tieši norāda uz punktiem, kurus kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, apšaubījis, kredītrīkotāju nevar saukt pie atbildības; viņš izpilda norādījumu, ja vien tas nav nepārprotami nelikumīgs vai attiecīgo drošības standartu pārkāpums.”

16)

78. panta 3. punkta b) līdz e) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

17)

81. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

18)

83. pantu aizstāj ar šādu:

“83. pants

Atgūšana ar ieskaitu

(Finanšu regulas 73. pants)

1.   Ja debitoram ir nepārprotams prasījums pret Kopienām, kura summa ir noteikta, kura atmaksas termiņš ir pienācis un kas attiecas uz summu, kura konstatēta ar maksājuma rīkojumu, grāmatvedis pēc 78. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā termiņa beigām atgūst konstatētos debitoru parādus ar ieskaitu.

Ārkārtas apstākļos, ja ir jāaizsargā Kopienu finansiālās intereses, ja grāmatvedim ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka summu, kas pienākas Kopienām, varētu neatgūt, grāmatvedis īsteno atgūšanu ar ieskaitu pirms 78. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā termiņa.

2.   Pirms atgūšanas uzsākšanas saskaņā ar 1. punktu grāmatvedis apspriežas ar atbildīgo kredītrīkotāju un informē attiecīgos debitorus.

Ja debitors ir valsts iestāde vai kāda tās administratīva vienība, grāmatvedis vismaz 10 darbadienas iepriekš informē arī attiecīgo dalībvalsti par nolūku veikt atgūšanu ar ieskaitu. Tomēr, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti vai administratīvo vienību, grāmatvedis var veikt ieskaitu pirms minētā termiņa beigām.

3.   Ieskaitam, kas minēts 1. punktā, ir tāds pats efekts kā maksājumam, un tas atbrīvo Kopienas par parāda summu un, attiecīgos gadījumos, par aprēķinātiem procentiem.”

19)

84. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Neskarot 83. pantu, ja visa summa nav pilnīgi atgūta līdz 78. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētam termiņam, un kas ir noradīts parādzīmē, grāmatvedis informē atbildīgo kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru, lai izdarītu atgūšanu ar jebkādiem likumā atļautiem paņēmieniem, arī vajadzības gadījumā izmantojot jebkādu iepriekš dotu nodrošinājumu.”

20)

85. panta pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

21)

Iekļauj šādu 85.a pantu:

“85.a pants

Naudassodi, periodisko kavējuma naudu un citu sodu atgūšana

(Finanšu regulas 73. un 74. pants)

1.   Ja Kopienas tiesā ir ierosināta lieta pret Komisijas lēmumu uzlikt naudassodu, periodisku kavējuma naudu vai citus sodus saskaņā ar EK Līgumu vai Euratom līgumu un līdz tam laikam ir izsmelti visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, grāmatvedis provizoriski iekasē attiecīgās summas no parādnieka vai pieprasa viņam iesniegt finansiālu nodrošinājumu. Pieprasītajam nodrošinājumam ir jābūt neatkarīgam no pienākuma maksāt naudassodu, periodisku kavējuma naudu vai citus sodus, un kas ir izpildāms pēc pirmās prasības. Tam ir jāietver prasības pamatsumma un aprēķinātie procenti, kā noteikts 86. panta 5. punktā.

2.   Pēc tam, kad visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti, provizoriski iekasētās summas un no tām uzkrātos procentus iegrāmato budžetā vai atmaksā debitoram. Finanšu nodrošinājuma gadījumā procenti ir jāpiedzen vai jāatlaiž.”

22)

86. pantu groza šādi:

23)

90. pantu aizstāj ar šādu:

“90. pants

Finansēšanas lēmums

(Finanšu regulas 75. pants)

1.   Finansēšanas lēmumā nosaka būtiskās sastāvdaļas darbībai, kas saistīta ar izdevumiem no budžeta.

2.   Attiecībā uz dotācijām lēmums par ikgadējo darba programmu, kas minēts Finanšu regulas 110. pantā, ir jāuzskata par finansēšanas lēmumu Finanšu regulas 75. panta izpratnē, ja tajā noteikta pietiekami sīka kārtība.

Attiecībā uz publisko iepirkumu, ja atbilstošu apropriāciju īstenošana ir paredzēta ikgadējā darba programmā, kurā noteikta pietiekami sīka kārtība, šī darba programma arī ir jāuzskata par finansēšanas lēmumu attiecībā uz iesaistītajiem iepirkuma līgumiem.

3.   Lai Komisijas pieņemto darba programmu varētu uzskatīt par tādu, ka tajā ir noteikta pietiekami sīka kārtība, tajā ir jānosaka šādi aspekti:

Ja ikgadējā darba programmā nav noteikta sīka kārtība attiecībā uz vienu vai vairākām darbībām, tad tā ir attiecīgi jāgroza vai jāpieņem atsevišķs finansēšanas lēmums, kurā par attiecīgajām darbībām ir iekļauta informācija, kas minēta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

4.   Neskarot īpašos pamatdokumenta noteikumus, jebkuras būtiskas izmaiņas pieņemtajā finansēšanas lēmumā tiek veiktas, ievērojot tādu pašu procedūru kā sākotnējam lēmumam.”

24)

94. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

25)

100. pantu groza šādi:

26)

101. pantu aizstāj ar šādu:

“101. pants

Vīzas “nodots samaksai” forma

(Finanšu regulas 79. pants)

Nedatorizētā sistēmā “nodots samaksai” vizē ar zīmogu, kurā iestrādāts atbildīgā kredītrīkotāja vai tehniski kompetenta darbinieka paraksts, kuru atbildīgais kredītrīkotājs pilnvarojis saskaņā ar 97. pantu. Datorizētā sistēmā “nodots samaksai” vizē ar elektroniski nodrošinātu apstiprinājumu, ko veic atbildīgais kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, kuru pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs.”

27)

106. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Attiecībā uz līgumiem un dotāciju nolīgumiem, saskaņā ar kuriem maksājumi atkarīgi no pārskata vai apliecības apstiprināšanas, skaitījums maksājumu termiņiem, kas minēti 1. un 2. punktā, nesākas, līdz minētais pārskats vai apliecība nav apstiprināta. Saņēmēju informē nekavējoties.

Apstiprināšanai atvēlētais termiņš nedrīkst pārsniegt:

Atbildīgais kredītrīkotājs ar oficiālu dokumentu informē saņēmēju par jebkuru tā termiņa apturēšanu, kas paredzēts pārskata vai apliecības apstiprināšanai.

Atbildīgais kredītrīkotājs var izlemt, ka pārskata vai apliecības apstiprinājums un maksājums var tikt izdarīts kopīgā termiņā. Kopīgais termiņš nevar pārsniegt kopējo maksimāli piemērojamo periodu ilgumu pārskata vai apliecības apstiprinājumam un maksājumam.”

28)

114. panta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Pamatojoties uz ziņojumu un uzklausīšanu, iestāde pieņem vai nu pamatotu lēmumu izbeigt lietu vai arī pamatotu lēmumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22. un 86. pantu, un IX pielikumu. Par lēmumiem piemērot disciplinārus pasākumus vai finansiālus sodus paziņo ieinteresētajai pusei, un informācijas nolūkā dara tos zināmus pārējām iestādēm un Revīzijas palātai.”

29)

116. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ēku līgumi attiecas uz zemes, esošo ēku vai cita nekustama īpašuma pirkumu, ilgtermiņa nomu, lietojumu, īri, renti vai līzingu, ar vai bez izpirkuma iespējas.”

30)

118. panta 3. punkta pirmās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Neskarot līgumus, kas noslēgti pēc sarunu procedūras, kā minēts 126. pantā, līguma paziņojums ir obligāts attiecībā uz šādiem līgumiem: līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vienāda vai lielāka nekā robežlielumi, kas noteikti 158. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā; zinātniskās izpētes un attīstības līgumi, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK II A pielikuma 8. kategorijā, kuru paredzamā vērtība ir vienāda vai lielāka nekā robežlielumi, kas noteikti šīs regulas 158. panta 1. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz zinātniskās izpētes un attīstības līgumiem.”

31)

119. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

32)

126. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Līgumslēdzējas iestādes var arī uzsākt sarunu procedūru bez iepriekšēja līguma paziņojuma publicēšanas, visiem līgumiem, kuru vērtība ir EUR 60 000 vai mazāka.”

33)

127. panta 1. punktam pievieno šādu f) un g) apakšpunktu:

34)

128. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Uzaicinājums izteikt ieinteresētību ir līdzeklis, kā veikt to kandidātu iepriekšēju atlasi, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumus, atsaucoties uz turpmākiem ierobežotiem konkursa uzaicinājumiem par līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par EUR 60 000, ievērojot 126. un 127. pantu.”

35)

129. pantu aizstāj ar šādu:

“129. pants

Neliela apjoma līgumi

(Finanšu regulas 91. pants)

1.   Sarunu procedūru, apspriežoties ar vismaz pieciem kandidātiem, var izmantot līgumiem, kuru vērtība ir EUR 60 000 vai mazāka.

Ja pēc apspriešanās ar kandidātiem līgumslēdzēja iestāde saņem tikai vienu pieteikumu, kas ir administratīvi un tehniski derīgs, tad šo līgumu var piešķirt, ja ir izpildīti piešķiršanas kritēriji.

2.   Līgumiem, kuru vērtība ir EUR 25 000 vai mazāka, var piemērot 1. punktā minēto procedūru, apspriežoties ar vismaz trim kandidātiem.

3.   Līgumus, kuru vērtība ir EUR 3 500 vai mazāka, var piešķirt, pamatojoties uz vienu piedāvājumu.

4.   Maksājumus par izdevumu posteņiem par summu, kas ir EUR 200 vai mazāka, var veikt, vienkārši apmaksājot rēķinus bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.”

36)

134. pantu aizstāj ar šādu:

“134. pants

Pierādījumi

(Finanšu regulas 93. un 94. pants)

1.   Kandidāti un pretendenti iesniedz attiecīgi parakstītu un datētu apliecinājumu ar viņu goda vārdu, norādot, ka uz viņiem neattiecas kāds no Finanšu regulas 93. vai 94. pantā minētajiem gadījumiem.

Tomēr ierobežotas procedūras, konkursa dialoga, kā arī sarunu procedūras, kas seko līguma paziņojuma publicēšanai, gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde ierobežo kandidātu skaitu, ko aicina uz sarunām vai iesniegt piedāvājumu, visi kandidāti iesniedz 3. punktā minētās apliecības.

2.   Pretendents, kuram tiek piešķirts līgums, līgumslēdzējas iestādes noteiktā laikā un pirms līguma parakstīšanas iesniedz 3. punktā minētos pierādījumus, kas apstiprina 1. punktā minēto apliecinājumu, šādos gadījumos:

Attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā robežlielumi, kas noteikti a) un b) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde var viņam prasīt iesniegt 3. punktā minētos pierādījumus, ja tai ir šaubas attiecībā uz pretendentu, kuram tiek piešķirts līgums, ka uz to attiecas kāds no izslēgšanas gadījumiem.

3.   Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu, kuram tiek piešķirts līgums, neattiecas neviens no Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a), b) vai e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, uzskata nesen izdotu izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, tad nesen izdotu līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegušas izcelsmes valsts tiesu vai administratīvās iestādes, no kura izriet, ka šīs prasības ir izpildītas. Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu neattiecas apstākļi, kas minēti Finanšu regulas 93. panta 1. punkta d) apakšpunktā, uzskata nesen izdotu apliecību, ko izsniegusi kompetenta iestāde attiecīgajā valstī.

Ja 1. daļā minētais dokuments vai apliecība nav izsniegta attiecīgajā valstī, un attiecībā uz citiem Finanšu regulas 93. pantā minētajiem izslēgšanas gadījumiem, to var aizstāt ar paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai, ja tāda nav, tad ar svinīgu paziņojumu, ko ieinteresētā puse sniedz tiesu iestādei vai administratīvai iestādei, notāram vai kvalificētai profesionālai struktūrai savā izcelsmes valstī.

4.   Atkarībā no tās valsts tiesību aktiem, kurā kandidāts vai pretendents ir nodibināts, dokumenti, kas minēti 1. un 3. punktā, jāattiecas uz juridiskām personām un/vai fiziskām personām, tai skaitā, ja līgumslēdzēja iestāde uzskata par vajadzīgu, uz uzņēmumu vadītājiem vai jebkuru personu, kam ir pilnvaras pārstāvēt, pieņemt lēmumus vai veikt kontroli attiecībā uz kandidātu vai pretendentu.

5.   Ja ir šaubas attiecībā uz kandidātu vai pretendentu, ka uz to attiecas kāds no izslēgšanas gadījumiem, līgumslēdzējas iestādes var pašas lūgt 3. punktā minētajām kompetentajām iestādēm jebkādu informāciju, ko tās uzskata par vajadzīgu konkrētajā gadījumā.

6.   Līgumslēdzēja iestāde var atbrīvot kandidātu vai pretendentu no pienākuma iesniegt dokumentārus pierādījumus, kas minēti 3. punktā, ja šādi pierādījumi ir jau iesniegti saistībā ar cita iepirkuma procedūru un ja šie dokumenti nav vecāki par vienu gadu, skaitot no to izdošanas datuma, un tie joprojām ir spēkā.

Šajā gadījumā kandidāts vai pretendents apliecina ar savu godavārdu, ka dokumentārie pierādījumi ir jau iesniegti kādā iepriekšējā iepirkuma procedūrā, un apstiprina, ka viņa stāvoklī nav notikušas izmaiņas.”

37)

135. pantu groza šādi:

38)

138. panta 1. punkta ievadvārdus aizstāj ar šādu tekstu:

“Neskarot Finanšu regulas 94. pantu, līgumus piešķir vienā no šādiem diviem veidiem:”.

39)

145. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja līguma vērtība pārsniedz 129. panta 1. punktā noteikto robežlielumu, atbildīgais kredītrīkotājs piedāvājumu atvēršanai ieceļ komisiju.”

40)

146. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisiju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs, lai tā sniegtu konsultējošu atzinumu par līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā 129. panta 1. punktā noteiktie robežlielumi.”

41)

152. pantu aizstāj ar šādu:

“152. pants

Iepriekšējā finansējuma nodrošinājums

(Finanšu regulas 102. pants)

Nodrošinājumu pieprasa par tāda iepriekšēja finansējuma samaksu, kas pārsniedz EUR 150 000 vai gadījumā, kas minēts 135. panta 6. punkta otrajā daļā.

Taču, ja līgumslēdzējs ir valsts iestāde, atbildīgais kredītrīkotājs var, balstoties uz viņa veikto riska novērtējumu, atcelt šo pienākumu.

Nodrošinājumu atbrīvo, tiklīdz kā iepriekšējo finansējumu ietur no starpposma maksājumiem vai atlikuma maksājumiem līgumslēdzējam saskaņā ar līguma noteikumiem.”

42)

155. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“155. pants

Atsevišķi līgumi un līgumi ar atsevišķām daļām

(Finanšu regulas 91. un 105. pants)”

43)

157. panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

44)

158. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Robežlielumi, kas noteikti Finanšu regulas 105. pantā, ir šādi:

45)

162. panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

46)

164. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Dotāciju nolīgumā var iekļaut noteikumus un termiņus apturēšanai saskaņā ar 183. pantu.”

47)

165. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Ja darbības dotācijas piešķir struktūrām, kas īsteno mērķi, kam ir vispārēja Eiropas nozīme, Komisijai ir tiesības atgūt procentuālu daļu no gada peļņas atbilstoši Kopienas ieguldījumam attiecīgo struktūru darbības budžetā, ja šīs struktūras saņem finansējumu arī no valsts iestādēm, kurām tiek prasīts atgūt procentuālu daļu no gada peļņas atbilstoši to ieguldījumam. Atgūstamās summas aprēķināšanai neņem vērā procentuālo daļu no ieguldījumiem darbības budžetā, kas veikti natūrā.”

48)

168. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

49)

172. pantu groza šādi:

50)

173. pantu groza šādi:

51)

176. pantu groza šādi:

52)

179. pantu aizstāj ar šādu:

“179. pants

Informācija pieteikuma iesniedzējiem

(Finanšu regulas 116. pants)

Pretendentus informē, cik ātri vien iespējams, bet jebkurā gadījumā 15 kalendāro dienu laikā no dienas, kad saņēmējiem nosūtīts lēmums par piešķiršanu.”

53)

180. pantu groza šādi:

54)

182. pantu groza šādi:

55)

195., 196., 197., 198., 200. un 202. pantu svītro.

56)

211. pantu aizstāj ar šādu:

“211. pants

Uzskaites saskaņošana

(Finanšu regulas 135. pants)

1.   Vispārējās virsgrāmatas datus kārto un organizē tā, lai pamatotu saturu ikvienam kontam, kas iekļauts izmēģinājuma bilancē.

2.   Attiecībā uz pamatlīdzekļu inventāra sarakstu piemēro 220.–227. pantu.”

57)

212. pantu svītro.

58)

213. pantu groza šādi:

59)

222. pantu aizstāj ar šādu:

“222. pants

Objektu iekļaušana inventāra sarakstā

(Finanšu regulas 138. pants)

Visus iegādātos priekšmetus, kuru izmantošanas laika periods ir ilgāks par vienu gadu un kuri nav patērējami, un kuru iepirkuma vai ražošanas izmaksas ir lielākas par tām, kas noteiktas grāmatvedības noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar Finanšu regulas 133. pantu, iekļauj inventāra sarakstā un iegrāmato pamatlīdzekļu kontos.”

60)

240. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Iepriekšējas informācijas paziņojumu par starptautisku konkursa uzaicinājumu nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam, cik drīz vien iespējams, par piegādes un pakalpojumu līgumiem un, cik ātri vien iespējams, pēc tam, kad pieņemti lēmumi, ar kuriem apstiprina būvdarbu līgumu programmu.”

61)

241. pantu groza šādi:

62)

242. pantu groza šādi:

63)

243. pantu groza šādi:

64)

244. panta 1. punktu groza šādi:

65)

245. pantu groza šādi:

66)

246. panta 1. punktu groza šādi:

67)

250. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Ja iepriekšējais finansējums pārsniedz EUR 150 000, tad pieprasa nodrošinājumu. Taču, ja līgumslēdzējs ir valsts iestāde, atbildīgais kredītrīkotājs var, balstoties uz viņa veikto riska novērtējumu, atbrīvot no šī pienākuma.

Nodrošinājumu atbrīvo, tiklīdz kā iepriekšējo finansējumu ietur no starpposma maksājumiem vai atlikuma maksājumiem līgumslēdzējam saskaņā ar līguma noteikumiem.

4.   Līgumslēdzēja iestāde var prasīt izpildes nodrošinājumu par summu, kas noteikta konkursa lietā un atbilst no 5 % līdz 10 % no līguma kopējās vērtības. Šo nodrošinājumu nosaka, pamatojoties uz tādiem objektīviem kritērijiem kā līguma veids un vērtība.

Tomēr ir jāpieprasa izpildes nodrošinājums, ja tiek pārsniegti šādi robežlielumi:

Nodrošinājumam ir jābūt derīgam vismaz līdz piegādes un būvdarbu galīgai pieņemšanai. Ja līgums nav pienācīgi izpildīts, tiek paturēts viss nodrošinājums.”

68)

252. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr novērtēšanas komisija vai līgumslēdzēja iestāde var prasīt kandidātiem vai pretendentiem, lai tie iesniedz papildu materiālus vai izskaidro iesniegtos apliecinošos dokumentus saistībā ar izslēgšanas vai izvēles kritērijiem viņu noteiktā termiņā, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.”

69)

257. panta pirmās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

70)

260. panta otro daļu svītro.

71)

262. pantam pievieno šādas daļas:

“Budžeta saistības atbilstoši administratīvām apropriācijām, kas ir kopīgas visām sadaļām un kuras pārvalda vispārīgi, budžeta uzskaitē var būt uzskaitītas vispārīgi, ievērojot apkopojošu klasifikāciju pa veidiem, kas noteikti 27. pantā.

Atbilstošos izdevumus ieraksta budžeta pozīcijās atbilstoši tādam pašam sadalījumam kā apropriācijas.”

72)

264. pantam pievieno šādu daļu:

“Tomēr, ja darījumiem trešās valstīs nav iespējams izmantot nevienu no šiem nomas nodrošinājuma veidiem, atbildīgais kredītrīkotājs var apstiprināt citus veidus ar nosacījumu, ka šie veidi nodrošina līdzvērtīgu Kopienas finansiālo interešu aizsardzību.”

73)

271. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Robežlielumus un summas, kas noteikti 54., 67., 119., 126., 128., 129., 130., 135., 151., 152., 164., 172., 173., 180., 181., 182., 226., 241., 243., 245. un 250. pantā, atjaunina ik pēc trim gadiem saskaņā ar patēriņa cenu indeksa dinamiku Kopienā.

2.   Robežlielumus, kas minēti 157. panta b) apakšpunktā un 158. panta 1. punktā attiecībā uz iepirkuma līgumiem, koriģē ik pēc diviem gadiem saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 78. panta 1. punktu.”

19.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/22

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 29. panta 4. punktā ir noteikts, ka tiek apturēta ievedmuitas piemērošana minētas regulas VI pielikumā norādīto valstu izcelsmes niedru jēlcukura ievedumiem attiecībā uz papildu daudzumu, kas vajadzīgs, lai 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadā nodrošinātu pietiekamu piegādi Kopienas rafinēšanas uzņēmumiem.

(2)

Papildu daudzums jāaprēķina atbilstīgi Komisijas 2006. gada 28. jūnijā Regulai (EK) Nr. 950/2006., ar ko 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus cukura produktu ievešanai un rafinēšanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem (2), pamatojoties uz Komisijas veikto jēlcukura piegādes bilances prognozi. 2006./2007. tirdzniecības gadam piegādes bilance liecina par to, ka Kopienas rafinēšanas uzņēmumu vajadzību segšanai nepieciešams ievest papildu daudzumu jēlcukura.

(3)

Lai nodrošinātu pietiekamu jēlcukura piegādi Kopienas rafinēšanas uzņēmumiem atbilstīgi to parastajām piegādes vajadzībām, papildu daudzums ir jāsadala starp trešām valstīm tādā veidā, lai nodrošinātu pilnīgu piegādi. Tiek uzskatīts par lietderīgu Indijai piešķirto gada daudzumu saglabāt 10 000 tonnu apmērā, ekstrapolējot uz 12 500 tonnām, lai ņemtu vērā 2006./2007. tirdzniecības gada 15 mēnešu periodu. Attiecībā uz pārējām piegādes vajadzībām jānosaka vispārējs daudzums ĀKK valstīm, kas ir kopīgi apņēmušās savā starpā sadalīt piešķirto daudzumu tā, lai nodrošinātu pietiekamu piegādi rafinēšanas uzņēmumiem.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

70 000 tonnas baltā cukura, kura izcelsmes valsts ir kāda no Regulas (EK) Nr. 318/2006 VI pielikumā norādītajām valstīm, izņemot Indiju;

b)

12 500 tonnas Indijas izcelsmes baltā cukura.

19.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/23

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1973/2004 (2) izklāstīti īstenošanas noteikumi attiecībā uz apvienotā atbalsta shēmām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV un IV.a sadaļā, un attiecībā uz atmatā atstātas zemes izmantošanu izejvielu ražošanai saskaņā ar minētās regulas III sadaļā paredzēto vienreizējo maksājumu shēmu un saskaņā ar minētās regulas IV sadaļas 10. nodaļā paredzēto platībatkarīgo maksājumu par laukaugiem.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1973/2004 3. pantā sniegti dati, kas dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai, un dažādie datumi šīs informācijas nosūtīšanai. Tāpat Regulā (EK) Nr. 1973/2004 pieprasīta papildu informācija, kas nosūtāma par dažādām atbalsta shēmām. Vienkāršošanas nolūkā ir lietderīgi precizēt Komisijai gada laikā nosūtāmo informāciju.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1973/2004 64. pantā “atlicinājumi” definēti kā tādu platību atstāšana atmatā, kas atbilst platībatkarīgo maksājumu kritērijiem atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1782/2003 108. pantam. Lai aptvertu visas atlicinājumu shēmas, uz kurām attiecas minētas regulas 107. pants, ir lietderīgi paplašināt šīs definīcijas darbības jomu ārpus 107. panta 1. punkta.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1973/2004 171.cj pantā paredzēts, ka tabakas svars, pamatojoties uz kuru aprēķina atbalsta apmēru, ir jākoriģē gadījumā, ja mitruma saturs atšķiras no rādītājiem, kas attiecīgajai šķirnei noteikts šīs regulas XXVIII pielikumā. Šie līmeņi ir jāpielāgo, ietverot attiecīgo dalībvalstu atbalstīto pareizo versiju.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1973/2004.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu.

“3. pants

Ziņojumi

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai šādu informāciju, nosūtot to elektroniski.

2.   Pirmajā punktā paredzētajos paziņojumos platības norāda hektāros ar diviem cipariem aiz komata, daudzumus izsaka tonnās ar trīs cipariem aiz komata un pieteikumu skaitu norāda veselos skaitļos.

3.   Ja 1. punktā pieprasītā informācija mainās, jo īpaši pārbaužu rezultātā vai iepriekšējo rādītāju korekciju vai uzlabojumu rezultātā, atjaunoto informāciju paziņo Komisijai viena mēneša laikā pēc izmaiņām.”

2)

Regulas 4. pantu groza šādi.

3)

Regulas 14. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem.

“1.   Dalībvalstis ne vēlāk ka līdz 1. septembrim paziņo Komisijai valsts augu šķirņu katalogā reģistrēto šķirņu sarakstu, ja šajā sarakstā veikti grozījumi, klasificējot saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1785/2003 (3) I pielikuma 2. postenī definēto kritēriju.

2.   Attiecībā uz Franču Gviānu informāciju par 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā minēto platību paziņo, pamatojoties uz vidējo apsēto platību divos sējas ciklos, kā paredzēts 12. panta otrajā daļā.

4)

Regulas 44. panta otro daļu aizstāj ar šādu.

“Šajā informācijā jo īpaši norāda:

5)

Regulas 62. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu tekstu.

“Regulas (EK) Nr. 1782/2003 102. panta 5. punkta vajadzībām dalībvalstis ne vēlāk kā līdz tā gada 1. septembrim, par kuru tiek piemērots platībatkarīgais maksājums, nosaka datus par:”.

6)

Regulas 64. pantu aizstāj ar šādu.

“64. pants

Definīcija

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 107. panta vajadzībām “atlicinājumi” nozīmē tādu platību atstāšanu atmatā, kas atbilst platībatkarīgo maksājumu kritērijiem atbilstoši šīs regulas 108. pantam.”

7)

Regulas 69. pantu aizstāj ar šādu.

“69. pants

Ziņojumi

Ja konstatēts, ka 59. un 60. pantā minētās platības ir jāpārsniedz, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties un ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15. novembrim nosaka pārtēriņa galīgo likmi un paziņo to Komisijai ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 1. decembrim. Dati, kas izmantoti, lai aprēķinātu likmi, par kādu pārsniegta pamatplatība, tiek paziņoti, izmantojot VI pielikumā norādīto veidlapu.”

8)

Regulas 76. pantu aizstāj ar šādu.

“76. pants

Paziņojums

Ne vēlāk kā līdz katra gada 31. oktobrim dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām ģeogrāfiskajos apgabalos, kuros veic Regulas (EK) Nr. 1782/2003 114. panta 2. punktā un šīs regulas 73. pantā minēto dzīvnieku [lopu] pārvietošanu.”

9)

Regulas 84. pantu groza šādi.

10)

Regulas 106. pantu aizstāj ar šādu.

“106. pants

Paziņojums

1.   Dalībvalstis līdz katra gada 1. janvārim paziņo Komisijai

2.   Izmantojot XVIII pielikuma 3. daļas tabulu, dalībvalstis ne vēlāk kā līdz katra kalendārā gada 31. jūlijam informē Komisiju:

11)

Regulas 131. pantu groza šādi.

12)

Regulas 169. pantu groza šādi.

13)

Regulas 171.ai panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Līdz attiecīgā gada 31. janvārim dalībvalstis kokvilnas audzētājiem paziņo šādu informāciju:”.

14)

Svītro 171.bd pantu.

15)

Regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

16)

Regulas VI pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

17)

Regulas IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

18)

Regulas XI un XII pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikuma tekstu.

19)

Svītro XIV pielikumu.

20)

Regulas XVIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas V pielikuma tekstu.

21)

Regulas XXVIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikuma tekstu.

19.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/38

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2006./2007. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1002/2006 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1236/2006 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

19.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/40

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 796/2006 atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 1. punkta trešajai daļai ir atklāta sviesta iepirkšana konkursa kārtībā laika posmam, kas beidzas 2006. gada 31. augustā.

(2)

Pamatojoties uz Latvijas un Čehijas, jaunākajiem paziņojumiem, Komisija ir konstatējusi, ka sviesta tirgus cenas divu secīgu nedēļu laikā ir bijušas zemākas par 92 % no intervences cenas. Tādēļ šajās dalībvalstīs jāatklāj intervences iepirkumi konkursa kārtībā. Šādā nolūkā minētās dalībvalstis jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 796/2006 noteiktajā sarakstā.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 796/2006,

19.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/41

(1)

Regulas (EK) Nr. 2247/2003 1. pantā paredzēta iespēja izsniegt importa sertifikātus attiecībā uz liellopu gaļas nozares produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Botsvāna, Kenija, Madagaskara, Svazilenda, Zimbabve un Namībija, importa sertifikātiem. Taču šis imports nedrīkst pārsniegt daudzuma robežas, kas paredzētas katrai no šīm trešajām valstīm, kurās produktus ieved.

(2)

Sertifikātu pieprasījumi, kas iesniegti no 2006. gada 1. līdz 10. augustam un attiecas uz atkaulotu gaļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2247/2003 produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Botsvāna, Kenija, Madagaskara, Svazilenda, Zimbabve un Namībija, nepārsniedz šīm valstīm pieejamos daudzumus. Tāpēc ir iespējams piešķirt importa sertifikātus par pieprasītajiem daudzumiem.

(3)

Ievērojot kopējo daudzumu 52 100 t, jānosaka daudzumi, par kuriem sertifikātus var pieprasīt no 2006. gada 1. septembra.

(4)

Jāatzīmē, ka šī regula neskar piemērošanu Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvai 72/462/EEK par sanitārajiem jautājumiem un sanitāro režīmu, importējot liellopu, cūku, aitu un kazu sugas dzīvniekus, svaigu gaļu vai produktus uz gaļas bāzes, kā izcelsmes vieta ir trešās valstis (4),

Vācija:

Apvienotā Karaliste:

19.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/43

(1)

Direktīva 97/24/EK ir atsevišķa direktīva Direktīvas 2002/24/EK noteiktās EK tipa apstiprināšanas vajadzībām.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Direktīvu 2002/51/EK par divriteņu un trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu radīto piesārņojošo vielu emisijas līmeņa samazināšanu, ar ko groza Direktīvu 97/24/EK (3), divriteņu motocikliem tika ieviestas jaunas divos posmos piemērojamas emisijas robežvērtības.

(3)

Ņemot vērā motociklu pasaules tirgus izveidi, ir pieņemti ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Vispārējie tehniskie noteikumi (GTR) nr. 2 “Ar dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes dzinēju aprīkotu divriteņu motociklu gāzveida piesārņotāju izmetes, CO2 izmetes un degvielas patēriņa mērīšanas procedūra”. To mērķis ir visā pasaulē saskaņot motociklu tipa apstiprināšanā izmantojamās izmetes kontroles procedūras. Bez tam tie ir pielāgoti tehnikas jaunākajai attīstībai, ņemot vērā motociklu īpatnības.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/51/EK 8. panta 5. punktu GTR nr. 2 kontroles procedūra ir ieviešama reizē ar jaunajām robežvērtībām. Minētā kontroles procedūra ieviešama kā alternatīva tipa apstiprināšanas procedūra pēc ražotāja izvēles Direktīvas 2002/51/EK otrajā obligātajā posmā. Jaunās robežvērtības nosakāmas atbilstīgi Direktīvas 2002/51/EK otrajam obligātajam posmam. Tādējādi nemazināsies izmetes prasību stingrība attiecībā pret motocikliem.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 97/24/EK;

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā progresa ieviešanas komiteja, kas izveidota ar Direktīvu 70/156/EEK (4),

19.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/46

(1)

Vācija ar 2001. gada 31. janvāra vēstuli informēja Komisiju par atbalsta pasākumu Bavārijas lauksaimniecības tehnikas apvienībām. Papildu informācija tika sniegta 2001. gada 11. maija vēstulē, kas reģistrēta 2001. gada 16. maijā, un 2001. gada 9. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2001. gada 11. oktobrī.

(2)

Vācija ar 2001. gada 9. oktobra vēstuli paziņoja, ka pasākums jau tiek veikts kopš 1970. gada un par to līdz šim netika ziņots. Tādēļ atbalsta pasākumi tika iekļauti neziņoto atbalsta shēmu sarakstā.

(3)

Komisija ar 2003. gada 7. februāra vēstuli paziņoja Vācijai savu lēmumu šā pasākuma dēļ uzsākt procedūru atbilstīgi EK Līguma 88. panta 2. punktam. Savā lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija apgalvoja, ka tai nav iebildumu pret daļu šo pasākumu (sociālais atbalsts uzņēmumam), jo šī daļa saskan ar 14. iedaļas nosacījumiem Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (2) (turpmāk tekstā “pamatnostādnes”) un tāpēc atbilst kopējam tirgum saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikties par minēto atbalsta shēmu.

(5)

Komisija 2003. gada 29. aprīļa vēstulē (reģistrēta 2003. gada 2. maijā), 2003. gada 5. maija vēstulē (reģistrēta 2003. gada 6. maijā) un 2003. gada 26. maija vēstulē (reģistrēta 2003. gada 28. maijā), kā arī 2003. gada 12. februāra elektroniskajā vēstulē (reģistrēta 2003. gada 14. februārī) saņēma atzinumus no ieinteresētajām personām.

(6)

Vācija savu atzinumu Komisijai pauda 2003. gada 4. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 8. aprīlī. Nākamajā, 2003. gada 29. augusta, vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 3. septembrī, Vācija pauda atzinumu par ieinteresēto personu izteiktajiem atzinumiem.

(7)

Viedokļiem daloties, 2004. gada 19. maijā Komisija pieņēma galīgo lēmumu (4), pro futuro apstiprinot pieteikto atbalstu, ko Vācija bija plānojusi piešķirt laika posmā no 2001. līdz 2005. gadam.

(8)

Vācija 2004. gada 14. septembra vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 16. septembrī, nosūtīja papildu informāciju par iepriekš neziņoto pasākuma daļu, kā Komisija bija pieprasījusi 2004. gada 24. maija vēstulē.

(9)

Šis lēmums attiecas tikai uz Vācijas neatļauti piešķirto atbalstu Bavārijas lauksaimniecības tehnikas apvienībām laika posmā līdz 2001. gadam (izņemot sociālo atbalstu uzņēmumam).

(10)

Pasākuma mērķis ir vienkāršot sadarbību starp lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem Bavārijā, piešķirot subsīdijas tā dēvētajām “lauksaimniecības tehnikas un uzņēmumu atbalsta apvienībām”. Šā pasākuma juridiskais pamats ir 1974. gada 8. augusta likums par lauksaimniecības veicināšanu Bavārijā – Gesetz zur Förderung der bayerischen Landwirtschaft (LwFöG).

(11)

Atbalsta saņēmēji ir Bavārijas lauksaimniecības tehnikas apvienības un Kuratorium Bayerischer Maschinen- und Betriebshilferinge e.V. (KBM).

(12)

Lauksaimniecības tehnikas apvienības ir lauksaimnieku izveidotas savstarpēja atbalsta organizācijas, kas darbojas vietējā un reģionālā līmenī. Saskaņā ar LwFöG 9. pantu, tās drīkst iesaistīties tikai šādās darbībās.

(13)

Lauksaimniecības tehnikas apvienības galvenokārt darbojas kā starpnieki. Faktiskos pakalpojumus — tehnikas un darbaspēka nodrošināšanu — veic lauksaimnieki, kas par to no uzņēmumiem (t. i., no citiem lauksaimniekiem), kas pieprasa šos pakalpojumus, saņem tirgus cenai atbilstošu atlīdzību. Apmaiņā pret lauksaimniecības tehnikas apvienības sniegtajiem pakalpojumiem lauksaimnieki maksā biedra naudu, kā arī atlīdzību par attiecīgo pakalpojumu.

(14)

Ne visas lauksaimniecības tehnikas apvienību darbības subsidē valsts. Jo īpaši netiek veicināta tūristu apmešanās vietu koordinēšana, un tai ir jāveic atsevišķa grāmatvedība.

(15)

LwFöG ierobežo lauksaimniecības tehnikas apvienību darbības uz 12. apsvērumā minētajiem pamatuzdevumiem (5), kuri (ar nelieliem izņēmumiem) tiek subsidēti. Ja lauksaimniecības tehnikas apvienības tomēr izveido juridiski neatkarīgus meitas uzņēmumus, tās drīkst iesaistīties citās darbībās (LwFöG 10. panta c) punkts) tiktāl, ciktāl tas netraucē minēto pamatuzdevumu veikšanu. Papilduzdevumi, uz kuriem attiecas prasības par atsevišķu grāmatvedību (LwFöG 12. pants), ietver:

(16)

KBM ir lauksaimniecības tehnikas apvienību jumta organizācija Bavārijā. Laika posmā no 1994. gada līdz 2000. gadam KBM sastāvā bija 83 līdz 90 lauksaimniecības tehnikas apvienības, kuras sastāvēja no apmēram 100 000 lauku un mežu saimniecību. KBM saņēma finansējumu šādu uzdevumu veikšanai:

(17)

Vācija paziņo, ka atbalsts KBM un lauksaimniecības tehnikas apvienībām tika maksāts kopš 1974. gada. Saskaņā ar 15. panta 1. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (6), Komisija ir tiesīga atgūt atbalstu desmit gadu laikā. Komisija uzsāka izmeklēšanu 2001. gadā, tas nozīmē, ka saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2) punktu, šis desmit gadu laika posms sniedzas līdz 1991. gadam. Tāpēc pirms šā laika posma maksātais atbalsts netiks pārbaudīts tālāk.

(18)

Vācijas iesniegtie budžeta dati, kas apkopoti turpmākajā tabulā attiecas tikai uz maksājumiem, kas piešķirti KBM un lauksaimniecības tehnikas apvienībām laika posmā no 1992. gada līdz 2000. gadam.

(19)

Pasākumu finansēja Bavārijas federālā zeme. Atbalsts tiešu dotāciju veidā tika sniegts lauksaimniecības tehnikas apvienību jumta organizācijai KBM. Daļu līdzekļu KBM nodeva tālāk tai piesaistītajām lauksaimniecības tehnikas apvienībām maksājumu un pakalpojumu veidā. Lauksaimniecības tehnikas apvienību atbalsta apjoms tika aprēķināts kā daļa no pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamo izdevumu procentuālās attiecības pret kopējiem izdevumiem.

(20)

Pēc sākotnējas pārbaudes veikšanas nebija skaidrs, vai KBM piešķirtie valsts līdzekļi tika izmantoti, lai segtu lauksaimniecības tehnikas apvienībām KBM sniegtos pakalpojumus, nepārsniedzot šādu pakalpojumu tirgus cenu, vai arī šie maksājumi pārsniedza tirgus cenu un tādējādi sedza KBM darbības izmaksas. Nebija skaidrs, vai šāds iespējamais atbalsts bija saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (7). Komisijas rīcībā nebija arī nekādas informācijas, kas norādītu uz šā atbalsta saistību ar investīcijām vai citiem attaisnotiem izdevumiem vai norādītu uz atbilstību Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulai (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (8). Tāpēc šis atbalsts, iespējams, bija klasificējams kā atbalsts uzņēmumiem, bet tas nav savienojams ar kopējo tirgu (9).

(21)

Līdzīgs iebildums tika vērsts pret maksājumiem lauksaimniecības tehnikas apvienībām. Jo īpaši nebija skaidrs, vai valsts līdzekļi, ko valsts ar KBM starpniecību piešķīra lauksaimniecības tehnikas apvienībām, tika izmantoti tikai tam, lai samazinātu lauksaimniekiem piedāvāto pakalpojumu izmaksas, t. i., ka tikai lauksaimnieki saņēma finansējumu, vai arī lauksaimniecības tehnikas apvienības kā uzņēmumi bija vienas no piešķirto līdzekļu daļas labuma guvējām un pašas saņēma atbalstu.

(22)

Turklāt sākotnējā pasākuma pārbaudē secināja, ka no saņemtā atbalsta vismaz daļēji labumu guva lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi. Komisija nopietni šaubījās, vai ekonomisko atbalstu uzņēmumam un atbalstu starpuzņēmumu lauksaimniecības tehnikas izmantošanai var attaisnot, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādņu 14. nodaļu, vai arī šis atbalsts patiesībā vairāk bija atbalsts uzņēmumiem par labu lauksaimniekiem.

(23)

Bija arī jānoskaidro, vai lauksaimniecības tehnikas apvienību dažādās darbības jomas var skaidri nodalīt vienu no otras un vai lauksaimniecības tehnikas apvienībām piešķirtie valsts atbalsta maksājumi nekaitēja konkurencei citās ekonomikas nozarēs (t. i., darbības jomās, ka neietilpst oficiālajos lauksaimniecības tehnikas apvienību pamatuzdevumos).

(24)

Komisija ir saņēmusi vairākas sūdzības. Sūdzībās apgalvots, ka lauksaimniecības tehnikas apvienības bija iesaistītas ne tikai 12. apsvērumā minēto pamatuzdevumu veikšanā, bet nodrošināja arī tādus citus pakalpojumus kā komunālie pakalpojumi, (piemēram, sniega tīrīšana, ceļu būve/remonts, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izveide), kā arī dārzu/ainavu uzturēšana, sporta un golfa laukumu būve, konkurējot ar citiem komercuzņēmumiem.

(25)

Sūdzībās norādīts, ka lauksaimniecības tehnikas apvienību un to meitas uzņēmumu savstarpēji ciešo saistību dēļ gan darbinieku, gan telpu ziņā, kā arī nepietiekamā lauksaimniecības tehnikas apvienību veicamo pamatuzdevumu un citu saimniecisko darbību dalījuma dēļ, nebija iespējams skaidri izšķirt, kuras no darbības jomām ir finansējamas no valsts līdzekļiem un kuras nav. Sūdzībās pausts uzskats, ka atbalstu varēja izmantot, lai savstarpēji subsidētu citas ekonomiskas darbības un tādā veidā kropļotu konkurenci arī ārpus lauksaimniecības nozares.

(26)

Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Komisija saņēma četrus atzinumus. Ieinteresētās personas neizvirza iebildumus pret lauksaimniecības tehnikas apvienību pamatuzdevumu, t. i., sociālā un ekonomiskā atbalsta uzņēmumiem, kā arī tehnikas apmaiņas starp saimniecībām, subsidēšanu.

(27)

Atzinumi attiecas uz “papilduzdevumiem”, kurus lauksaimniecības tehnikas apvienības veic ar meitas uzņēmumu starpniecību, piemēram, sniega tīrīšana ziemā, dārzu un ainavu uzturēšana trešo uzņēmumu uzdevumā. Dažos gadījumos meitas uzņēmumi nav nošķirami no lauksaimniecības tehnikas apvienībām, jo tiem ir viens nosaukums un tie paši darbinieki. Ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā norādīts, ka lauksaimniecības tehnikas apvienības tirgū piedāvā noteiktus pakalpojumus (piemēram, tehnikas pārdošanu). Vienā atzinumā sniegta detalizēta informācija, kas parāda, ka viena no lauksaimniecības tehnikas apvienībām piedāvāja augu aizsardzības līdzekļus par cenu, kas zemāka par tirgus cenu, vai pat zemāka par ražotāja pārdošanas cenu. Citos gadījumos pēc ieinteresēto personu izteikumiem komerciālie meitas uzņēmumi iesniedza pieteikumus, atsaucoties uz atklāto uzaicinājumu uz konkursu, bet šo pakalpojumu nodrošināšana tad tika uzdota apakšuzņēmējiem – tostarp lauksaimniecības tehnikas apvienībām. Šā iemesla dēļ ieinteresētās personas uzskata, ka nav iespējams precīzi nošķirt lauksaimniecības tehnikas apvienību pamatuzdevumus no citām to komerciālajām darbībām.

(28)

Lauksaimniecības tehnikas apvienību jeb KBM un to meitas uzņēmumus darbinieku un telpu vienotības dēļ nav iespējams novērst 25. apsvērumā minēto komerciālo darbību savstarpēju subsidēšanu. Viena no ieinteresētajām personām uzskata arī, ka lauksaimniecības tehnikas apvienības ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli EK Līguma 82. panta nozīmē un iesaistās konkurenci ierobežojošās vienošanās un darbībās EK Līguma 81. panta nozīmē.

(29)

Jāatzīmē, ka ieinteresēto personu sniegtie pierādījumi savu apgalvojumu pamatošanai neattiecas uz noteikto laika posmu līdz 2001. gadam, kas ir šā lēmuma priekšmets. Komisija uzskata, ka šādi pierādījumi tomēr ir pamatoti, lai izvērtētu, vai arī laika posmā līdz 2001. gadam bija iespējams veikt savstarpēju subsidēšanu un kropļot konkurenci ārpus lauksaimniecības nozares.

(30)

Vācija 2003. gada 4. aprīļa vēstulē pauž atzinumu, ka ne KBM, ne lauksaimniecības tehnikas apvienības nav uzņēmumi, kuri tiesīgi saņemt atbalstu. KBM nav piedāvājusi preces vai pakalpojumus noteiktā tirgū, un lauksaimniecības tehnikas apvienību valsts subsidētās darbības jomas (pamatuzdevumi) nav klasificējamas kā ekonomiskas darbības, jo to nolūks nav dot peļņu.

(31)

Sniedzot papildu informāciju 2004. gada 14. septembra vēstulē, Vācija apgalvo, ka fakts, ka lauksaimniecības tehnikas apvienību statūti tām aizliedz veikt ekonomiskas darbības, ir pietiekams pierādījums tam, ka atbalsts sniedz labumu tikai lauksaimniekiem, un līdz ar to nav nepieciešami papildu pierādījumi. Vācija iesniedza aprēķinus, no kuriem var secināt, ka liela daļa finanšu atbalsta, kuru lauksaimniecības tehnikas apvienības nodod lauksaimniekiem, attiecas uz sociālo atbalstu uzņēmumiem. Vācija secina, ka var uzskatīt, ka kopējā atbalsta summa, ko Bavārijas federālā zeme maksājusi KBM un lauksaimniecības tehnikas apvienībām, pilnā apmērā nodota lauksaimniekiem kā vienīgajiem labuma guvējiem.

(32)

Vācija 2003. gada 4. aprīļa vēstulē paskaidro, ka ar lauksaimniecības tehnikas apvienību starpniecību lauksaimniekiem piešķirtie atbalsti saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu 14. iedaļu definējams kā nelieli atbalsti un ir saskaņā ar šajā iedaļā noteiktajām prasībām. Tādēļ atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(33)

Vācija 2003. gada 4. aprīļa vēstulē citē Eiropas Kopienas Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedumu lietā C-280/00 (Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg) (10), kurā minēts, ka valsts kompensējošie pasākumi, ja tie ir tikai kompensācija par sabiedrisko pienākumu saistībām, noteiktos gadījumos nav klasificējami kā atbalsts. Vācija uzskata, ka šajā gadījumā šie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem.

(34)

Attiecībā uz ieinteresēto personu iebildumiem pret pasākuma ietekmi uz atsevišķām lauksaimniecības tehnikas apvienību darbībām, kuras nav saistītas ar lauksaimniecību, kā arī nepamatotu savstarpējo subsidēšanu, kas ietekmē citas ekonomikas nozares, Vācija izsaka šādus apgalvojumus.

(35)

Vācija 2004. gada 14. septembra vēstulē paskaidro, ka laika posmā no 1994. gada līdz 2000. gadam tika izveidoti trīspadsmit neatkarīgi meitas uzņēmumi, lai veiktu 15. apsvērumā minētās darbības.

(36)

KBM, lauksaimniecības tehnikas apvienības un visi meitas uzņēmumi vienmēr ir bijuši pakļauti nosacījumam uzturēt atsevišķu grāmatvedības sistēmu atbilstīgi LwFöG 12. panta piektajam teikumam. Bavārijas iestādes ir pienācīgi pārbaudījušas šā pienākuma izpildi.

(37)

Tā kā KBM un lauksaimniecības tehnikas apvienības var veikt tikai pamatdarbības, kas noteiktas to statūtos, bet komerciālie meitas uzņēmumi var veikt tikai piecus likumā uzskaitītos “papilduzdevumus”, Vācija neuzskatīja par nepieciešamu reģistrēt darba laiku.

(38)

Vācija apgalvo, ka ir radīts plašs pasākumu kopums un uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu to, ka atbalstu varētu izmantot tikai trijiem lauksaimniecības tehnikas apvienību pamatuzdevumiem, novēršot jebkādus savstarpējas subsidēšanas draudus nozarēm, kas nav lauksaimniecības nozares, proti:

(39)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ir aizliegts valsts atbalsts vai jebkādā citā veidā no valsts līdzekļiem piešķirts atbalsts, kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai ražošanas nozarēm, ciktāl tas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(40)

Šie nosacījumi ir izpildīti, kā norādīts turpmāk.

(41)

Šo atbalsta pasākumu finansē no valsts līdzekļiem.

(42)

KBM darbības nav saistītas ar EK Līguma I pielikumā uzskaitīto ražojumu izgatavošanu, pārstrādi un tirdzniecību.

(43)

Vācija ir iesniegusi KBM veikto darbību sarakstu (sk. iepriekš 16. apsvērumu). Dažos gadījumos runa ir par darbībām, kurām nav ekonomiska rakstura. Jo īpaši KBM kā galvenās kontaktorganizācijas ar Bavārijas Lauksaimniecības un mežkopības ministriju darbības, lauksaimniecības tehnikas apvienību vadītāju administratīvo un tehnisko uzraudzību un lauksaimniecības tehnikas apvienībām piešķirto valsts līdzekļu pārvaldību nevar uzskatīt par pakalpojumiem, kas sniegti noteiktā tirgū. Tāpēc tie nav klasificējami kā ekonomiskas darbības. KBM tādējādi saistībā ar šīm darbībām nevar uzskatīt par uzņēmumu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(44)

Maksājumi, ar ko sedz KBM administratīvās izmaksas, neatbilst visām EK Līguma 87. panta 1. punktā minētajām iezīmēm. Tāpēc runa nav par valsts atbalstu minētā panta izpratnē.

(45)

Tomēr KBM veic arī ekonomiska rakstura darbības, tā

(46)

Tā kā minētās preces un pakalpojumi ir paredzēti noteiktam tirgum un ietver ekonomiskas darbības, KBM ir uzskatāms par uzņēmumu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē (11).

(47)

Saistībā ar KBM konsultāciju sniegšanu un mācību un tālākizglītības pasākumiem – no šiem pakalpojumiem labumu galvenokārt varētu gūt lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi, jo tie šos pakalpojumus saņem bez maksas vai par cenu, kas zemāka par tirgus cenu. Tomēr Vācija nav sniegusi informāciju par to, vai ikgadējie KBM piešķirtie maksājumi atbilst patiesajām izmaksām, kuras jāsedz KBM, veicot šīs darbības, un šā iemesla dēļ var tikt uzskatīti par tirgus cenai atbilstošiem maksājumiem par piedāvāto pakalpojumu Bavārijas federālās zemes vārdā, ko KBM maksā lauksaimniecības tehnikas apvienībām, un vai, iespējams, tie var arī pārsniegt tirgus cenu. Turklāt nav skaidrs, vai valsts līdzekļu nodrošinājums atbilst noteikumam, ka visām atbalsta ietvaros veiktajām darbībām jābūt cieši saistītām ar lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem. Šā iemesla dēļ, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nav iespējams pilnībā izslēgt iespēju, ka minētais pasākums ietver arī atbalsta sniegšanu KBM.

(48)

Turklāt nav nosakāms, vai sniegtais atbalsts ir tik niecīgs, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 69/2001 tas nav klasificējams kā valsts atbalsts, jo neatbilst visiem EK Līguma 87. panta 1. punktā izvirzītajiem nosacījumiem.

(49)

Jāpieņem, ka ikviens pasākums, kas sniedz labumu KBM ekonomiskajām darbībām, var atstāt iespaidu uz tirdzniecību dalībvalstu starpā. Saskaņā ar Eiropas Tiesas spriedumu lietā Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg  (12), nav noteikta sliekšņa vai noteikta procentu līmeņa, par kuru skaidri varētu apgalvot, ka zem tā tirdzniecība starp dalībvalstīm netiek ietekmēta. Ne salīdzinoši nelielais atbalsta apjoms, ne paša atbalsta saņēmēja uzņēmuma lielums neļauj izslēgt iespēju, ka tirdzniecība dalībvalstu starpā var tikt ietekmēta.

(50)

Šā iemesla dēļ finanšu ieguldījumi, kas piešķirti KBM, ir uzskatāmi par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē par labu KBM.

(51)

Lauksaimniecības tehnikas apvienības veic ekonomiskas darbības, nodrošinot pakalpojumus (piem., tehnikas nodrošinājuma koordinēšana, darbaspēka apmaiņa utt.) apmaiņā pret maksājumu faktiskajā vai potenciālajā tirgū. Tādēļ lauksaimniecības tehnikas apvienības jāuzskata par uzņēmumiem EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(52)

Lauksaimniecības tehnikas apvienības nav tehnikas īpašnieces. Tās pašas nenodarbina piedāvāto darbaspēku. To pamatdarbība tāpēc ir tikai starpniecības darbība, ko varētu salīdzināt ar nekustamo īpašumu aģenta vai nodarbinātības aģentūras, kas saved kopā piedāvātājus un pieprasītājus, darbību. Lauksaimniecības tehnikas apvienības nenodarbojas ar EK Līguma I pielikumā minēto preču ražošanu, pārstrādi vai pārdošanu.

(53)

Veicot pamatuzdevumus, lauksaimniecības tehnikas apvienībām parasti rodas darbības un personāla izmaksas, piemēram, par darbinieku algām, telpu īri un citas biroja uzturēšanas izmaksas. Ja netiktu piešķirts valsts atbalsts, šīs izmaksas segtu no biedru naudām un lauksaimnieku ad-hoc maksājumiem, lai nodrošinātu darbaspēku un/vai tehniku. Valsts piešķirtais atbalsts lauksaimniecības tehnikas apvienībām būtībā ietekmē biedra naudas un ad-hoc maksājumu samazināšanos. Var uzskatīt, ka lauksaimniecības tehnikas apvienībām piešķirto atbalstu vismaz daļēji saņem lauksaimnieki, kas ir lauksaimniecības tehnikas apvienību biedri, un pieejamie pierādījumi liecina, ka liela daļa maksājumu, ko lauksaimniecības tehnikas apvienības saņēmušas ar KBM starpniecību, tiešām tika nodota lauksaimniekiem.

(54)

Tomēr Vācija nav sniegusi pārliecinošus pierādījumus, kas izslēgtu iespēju, ka daļa valsts sniegtā atbalsta ir palikusi lauksaimniecības tehnikas apvienībām, jo lauksaimniecības tehnikas apvienībām nebija juridisku saistību saņemto atbalsta summu pilnā apmērā nodot lauksaimniekiem, sniedzot pakalpojumus par samazinātām cenām.

(55)

Lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi saņēma arī ekonomisku atbalstu no KBM, kas lauksaimniecības tehnikas apvienību darbiniekiem sniedza konsultācijas, mācības un tālākizglītību, jo šie pakalpojumi tika nodrošināti bez maksas vai par cenu, kas zemāka par tirgus cenu.

(56)

Vācija nav sniegusi Komisijai informāciju, kas ļautu noteikt atbalsta apjomu, kurš šādā veidā sniegts lauksaimniecības tehnikas apvienībām.

(57)

Šā iemesla dēļ nav iespējams noteikt, vai atbalsts, ko lauksaimniecības tehnikas apvienības no KBM, iespējams, ir saņēmušas maksājumu un pakalpojumu veidā, ir tik niecīgs, ka to varētu uzskatīt par de minimis atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 69/2001.

(58)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, jāpieņem, ka ar pasākumiem tika atbalstīti noteikti uzņēmumi (lauksaimniecības tehnikas apvienības) Bavārijā.

(59)

Jāpieņem arī, ka pasākums par labu lauksaimniecības tehnikas apvienībām varēja izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo daži lauksaimniecības tehnikas apvienību pakalpojumi varētu tikt piedāvāti arī ārzemēs. Saskaņā ar Eiropas Tiesas spriedumiem iepriekšējās lietās nav noteikta sliekšņa vai noteikta procentu līmeņa, par kuru var uzskatīt, ka zem tā tirdzniecība starp dalībvalstīm netiek ietekmēta. Ne salīdzinoši nelielais atbalsta apjoms, ne paša atbalsta saņēmēja uzņēmuma lielums neļauj izslēgt iespēju, ka tirdzniecība dalībvalstu starpā var tikt ietekmēta (13).

(60)

Tāpēc pasākums uzskatāms par atbalsta pasākumu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē par labu lauksaimniecības tehnikas apvienībām.

(61)

Pārbaudīt problēmas, kas saistītas ar dalībvalstu komerclikumu vai nodokļu tiesībām, un sūdzības, ko šajā saistībā iesnieguši uzņēmumi, pēc būtības ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr šajā gadījumā Vācijas sniegtais atbalsts varētu kropļot konkurenci. Tādēļ Komisija vērtēja pasākumu no šā skatu punkta.

(62)

Ieinteresēto personu atzinumos norādīts, ka lauksaimniecības tehnikas apvienībām un KBM piešķirtais atbalsts, iespējams, tika izmantots “papilduzdevumu”, ko veica lauksaimniecības tehnikas apvienību meitas uzņēmumi, savstarpējai subsidēšanai.

(63)

Ja nav iespējams neapstrīdami pierādīt, ka mātes uzņēmumu (lauksaimniecības tehnikas apvienību) un meitas uzņēmumu veiktās darbības bija gan faktiski, gan juridiski šķirtas, nav iespējams pilnīgi izslēgt iespēju, ka daļa no lauksaimniecības tehnikas apvienībām piešķirtajiem valsts līdzekļiem aizplūda uz to meitas uzņēmumiem.

(64)

Šā iemesla dēļ jāpārbauda faktiskā un juridiskā situācija laika posmā no 1994. gada līdz 2000. gadam attiecībā uz pienākumiem un piesardzības pasākumiem, ko Vācija veica, lai izvairītos no lauksaimniecības tehnikas apvienību meitas uzņēmumu savstarpējas finansēšanas.

(65)

Savā atzinumā Vācija apgalvo, ka lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi bija pilnīgi nošķirti bilances, telpu, darbaspēka un mantiskā dalījuma ziņā. Tomēr pieejamie pierādījumi norāda uz ko citu.

(66)

LwFöG 12. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem jābūt atsevišķai grāmatvedības sistēmai un atsevišķiem bilances aprēķiniem. Šo prasību Bavārija ir izpildījusi un pārbaudījusi.

(67)

Tomēr skaidrs, ka starp lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem ir cieša loģistiska saistība. Iespējams, ka daudzos gadījumos uzņēmumiem bijušas koplietojamas telpas. Piemēram, KBM un tās meitas uzņēmumiem MR Bayern GmbH un “meinhof.de AG” bija viena pasta adrese un tālruņa numurs, tām bija arī vienas biroja telpas.

(68)

LwFöG nav paredzēti nosacījumi attiecībā uz darbinieku nošķiršanu. Faktiski KBM, lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi parasti nodarbināja kopīgu personālu. Jo īpaši lauksaimniecības tehnikas apvienību personālu galvenokārt nodarbināja to meitas uzņēmumi. Piemēram, KBM valdes priekšsēdētājs bija un arī ir “meinhof.de AG” uzraudzības padomes priekšsēdētājs, un MR Bayern GmbH vadītājs bija arī “meinhof.de AG” vadītājs.

(69)

Vācija, šķiet, zināja par šādu saistību starp lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem. Bavārijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija 1997. gada vēstulē noteica principus, pēc kuriem ir veicama lauksaimniecības tehnikas apvienību grāmatvedības pārbaude. Vēstulē jo īpaši tika uzsvērts, ka par darbu, ko lauksaimniecības tehnikas apvienību personāls veic to meitas uzņēmumu interesēs, jāsastāda tirgus cenām atbilstošs rēķins un ka šo kompensāciju par lauksaimniecības tehnikas apvienību sniegtajiem pakalpojumiem jāatskaita no “nepieciešamajām izmaksām”, kuras veido lauksaimniecības tehnikas apvienībām valsts sniegtā atbalsta pamatu.

(70)

Tā kā nav detalizētu darba grafiku, kas atspoguļo personāla nostrādātās stundas lauksaimniecības tehnikas apvienību un to meitas uzņēmumu labā, un pieņemot, ka tām, iespējams, telpas bijušas koplietojumā, nebūtu iespējams precīzi pārliecināties, kādu darba apjomu veica lauksaimniecības tehnikas apvienību personāls to meitas uzņēmumu labā.

(71)

Fakts, ka valsts atbalsts automātiski tika samazināts par 10 %, ja lauksaimniecības tehnikas apvienība, izmantojot tās komerciālos meitas uzņēmumus, veica arī papilduzdevumus, norāda, ka darbību nošķiršana nav bijusi pilnīga, jo pilnīgi neatkarīgam meitas uzņēmumam nebūtu ietekmes uz “nepieciešamām izmaksām”, kas jāsedz lauksaimniecības tehnikas apvienībām, veicot to pamatuzdevumus.

(72)

Turklāt 2001. gadā Vācija pieņēma detalizētu darba stundu reģistrēšanas sistēmu, un tādēļ sešus mēnešus rindas kārtībā ikviena lauksaimniecības tehnikas apvienība reģistrēja stundu skaitu, ko tās darbinieki strādāja pašas lauksaimniecības tehnikas apvienības labā (“pamatuzdevumi”) un to komerciālo meitas uzņēmumu labā (“papilduzdevumi”). Šī sistēma tika ieviesta, lai aptuveni noteiktu, cik lielu daļu darba laika lauksaimniecības tehnikas apvienību darbinieki pavadīja, veicot “papilduzdevumus”. Šāda mehānisma ieviešana netieši pamato Komisijas aizdomas par to, ka līdz 2001. gadam darbinieki un darbības nebija pilnīgi nodalītas.

(73)

Arī reklāma presē un interneta mājas lapās bija kopīga, un pieejamie pierādījumi liecina, ka komerciālie meitas uzņēmumi plaši izmantoja lauksaimniecības tehnikas apvienību logotipu. Piemēram, meitas uzņēmums “meinhof.de AG” savās pasūtījuma veidlapās, biedru informācijas lapās un tīmekļa vietnē izmantoja logotipu “MR” (t. i., lauksaimniecības tehnikas apvienību logotipu). Vietējā presē publicētā reklāma neradīja lasītājiem priekšstatu, ka lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi ir atsevišķas organizācijas. Nav skaidrs arī tas, kā lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi savstarpēji sadalīja reklāmas izmaksas.

(74)

Šā iemesla dēļ Komisija uzskata, ka Vācijai nebija sistēmas, kas efektīvi spētu novērst subsidēšanu starp lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka daļa no lauksaimniecības tehnikas apvienībām vai KBM piešķirtā valsts atbalsta noplūda uz to meitas uzņēmumiem, piemēram, piedāvājot saviem meitas uzņēmumiem darbiniekus vai pakalpojumus bez maksas vai arī par cenu, kas zemāka par tirgus cenu.

(75)

Izmantojot pieejamo informāciju, nav iespējams konstatēt, vai šis atbalsts, kas, iespējams, piešķirts, lai atbalstītu meitas uzņēmumus, ir tik niecīgs, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 69/2001 to nevar uzskatīt par valsts atbalstu.

(76)

Attiecībā uz Vācijas atzinumu par izvirzītajiem iebildumiem, ņemot vērā Eiropas Tiesas spriedumu lietā Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg  (14), ka minētais pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, Komisija norāda, ka sākotnēji ne visi Altmark spriedumā minētie nosacījumi ir izpildīti. Pirmkārt, savstarpēja tehnikas un darbaspēka nodrošināšana lauksaimnieku starpā ir – kā teikts – parasta komercdarbība, nevis vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojums ar skaidri noteiktiem valsts pasūtījuma nosacījumiem. Otrkārt, parametri, kurus izmantojot aprēķina kompensāciju, iepriekš netika noteikti. Treškārt, Vācija nav pierādījusi, ka kompensācijas apjoms nepārsniedz daļējai vai pilnīgai izmaksu segšanai nepieciešamo, ņemot vērā saistītos ieņēmumus un pamatotu peļņu, pildot valsts pasūtījuma nosacījumus.

(77)

Pasākums sniedza labumu arī lauku saimniecībām. Tās guva labumu no visā Bavārijā izveidotā lauksaimniecības tehnikas apvienību tīkla, kurš nodrošināja ar tehniku un darbaspēku par biedru iemaksām un cenām, kas neatbilda pilnām šādu pakalpojumu izmaksām.

(78)

Vācija ir ziņojusi, ka lauksaimniecības tehnikas apvienībām piešķirtais atbalsts veido 50 % no “nepieciešamajām izmaksām” attiecīgajā laika posmā. Ņemot vērā kopējo piešķirtā atbalsta apjomu (apmēram EUR 5 miljoni gadā) un lauksaimnieku skaitu, kas, būdami to biedri, izmantoja sniegtos pakalpojumus (apmēram 100 000), pat ja visa atbalsta summa tika nodota lauksaimniekiem, tad katrs lauksaimnieks vidēji nesaņēma vairāk par EUR 50 gadā.

(79)

Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulas (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs (15) 3. pantā, kas pamatojas uz Komisijas pieredzi šajā jomā, noteikts, ka ļoti niecīgas atbalsta summas, kas tiek piešķirtas lauksaimniecības nozarē, noteiktos apstākļos ir uzskatāmas par pasākumiem, kas neatbilst visiem EK Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem. Komisija jo īpaši ir noteikusi, ka, ja trīs gadu laika posmā vienam atbalsta saņēmējam sniegtā atbalsta summa nepārsniedz EUR 3 000 gadā, ņemot vērā, ka kopējais lauksaimniecības uzņēmumiem piešķirtā atbalsta apjoms triju gadu laikā nepārsniedz 0,3 % no lauksaimniecības produkcijas vērtības gadā (Vācijā atbalsta summa lauksaimniecības nozarē 2001. gadā bija EUR 133 470 000), tas nekropļo vai neapdraud konkurenci, un tāpēc uz to neattiecas EK Līguma 87. panta 1. punkts.

(80)

Regulas (EK) Nr. 1860/2004 5. panta 2. punktā noteikts, ka minētā regula attiecas arī uz atbalstu, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja atbalsts atbilst visiem regulā minētajiem nosacījumiem. Komisija uzskata, ka minētajā gadījumā ir izpildīti šie nosacījumi, proti, individuāli izmaksātā atbalsta summa bija ļoti niecīga, Vācijas izmaksātā kopsumma bija tikai apmēram 5 miljoni EUR gadā, atbalsts nebija saistīts ar eksportu, vietējās produkcijas izmantošanai nebija priekšrocība attiecībā pret importēto produkciju, un atbalsts nebija atkarīgs no tirgū laistās produkcijas cenas vai daudzuma. Komisija jau bija veikusi saskaņā ar regulu nepieciešamo ekonomisko analīzi, īpaši saistībā ar lēmumu par valsts atbalstu N 145/04 (16).

(81)

Jāatzīmē, kā savā lēmumā atļaut lauksaimniekiem piešķirt šādu atbalstu nākotnē (17), Komisija pārbaudīja šo pasākumu atbilstību Kopienas pamatnostādņu 14. iedaļai un secināja, ka atbalsta pasākums ir atbilstīgs EK Līgumam, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus. Tomēr minētajā gadījumā no Regulā (EK) Nr. 1860/2004 noteikto pamatnosacījumu piemērošanas ir secināms, ka nav nepieciešama pārbaude atbilstīgi Kopienas pamatnostādņu 14. iedaļai.

(82)

Šā iemesla dēļ atbalsts, kas lauksaimniekiem piešķirts pakalpojumu veidā, ko lauksaimniecības tehnikas apvienības sniegušas par zemākām cenām, nav uzskatāms par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(83)

Tādējādi Komisija secina, ka minētais pasākums uzskatāms par atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē par labu KBM, lauksaimniecības tehnikas apvienībām, kā arī to meitas uzņēmumiem. Šis pasākums nav uzskatāms par atbalsta pasākumu lauksaimniekiem.

(84)

Tāpēc ir jāpārbauda, vai saskaņā ar EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktu var piemērot kādu no EK Līgumā noteiktajiem izņēmumiem vai atbrīvojumiem. Minētais pasākums nav ne sociāla rakstura atbalsts EK Līguma 87. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ne atbalsts dabas katastrofās nodarīto postījumu novēršanai vai ārkārtas gadījumos EK Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ne arī atbalsts EK Līguma 87. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē saistībā ar Vācijas sadalīšanu. Nav piemērojami arī EK Līguma 87. panta 3.punkta a), b), d) vai e) apakšpunkta īpašie faktori. Vācija arī nav atsaukusies ne uz vienu no šiem noteikumiem. Vienīgie piemērojamie ārkārtas apstākļi ir EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktie apstākļi.

(85)

Atbilstīgi 42. līdz 50. apsvērumā rakstītajam nav skaidrs, vai KBM sniegtais atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 69/2001 piemērošanas jomai. Saskaņā ar pieejamo informāciju sniegtais atbalsts nav saistīts ar investīcijām un neatbilst Regulas (EK) Nr. 70/2001 piemērošanas jomai. Nav sniegta arī informācija par citām veicināmām darbībām.

(86)

Tādēļ saskaņā ar konsekventajiem spriedumiem iepriekšējās lietās KBM piešķirtās finanšu iemaksas ir uzskatāmas par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu (18), ja tās nav nodotas lauksaimniecības tehnikas apvienībām un pārsniedz maksimālo summu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 69/2001.

(87)

Atbilstīgi 42. līdz 60. apsvērumā rakstītajam lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi guva labumu no pakalpojumiem, ko KBM sniedza konsultāciju veidā, kā arī no darbinieku apmācības un tālākizglītības. Šādi pasākumi uzskatāmi par atbalstu mācībām un tālākizglītībai saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (19). Attiecībā uz konsultāciju sniegšanu piemērojama Regula (EK) Nr. 70/2001. Tomēr informācija, ko Vācija sniegusi Komisijai, ir nepilnīga, lai varētu izvērtēt, vai šo regulu prasības ir ievērotas.

(88)

Uz finanšu iemaksām, kuras KBM tiešā veidā nodevusi lauksaimniecības tehnikas apvienībām, mutatis mutandis attiecas tie paši apsvērumi, kas izteikti 85. un 86. apsvērumā. Nevar izslēgt, ka daļu sniegtā atbalsta, pamatojoties uz nepietiekamo norobežojumu starp lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem, paturēja lauksaimniecības tehnikas apvienības un, iespējams, novirzīja tālāk meitas uzņēmumiem.

(89)

No otras puses, Vācija ir iesniegusi aprēķinus, kas atspoguļo, ka liela daļa sniegtā atbalsta tiešām tika nodota lauksaimniekiem. Komisija uzskata, ka var pieņemt, ka Bavārijas veiktie maksājumi no KBM aizplūda uz lauksaimniecības tehnikas apvienībām un tālāk tika nodoti lauksaimniekiem tādā apmērā, kas atbilst vidējām pakalpojuma izmaksām, kuras Vācija uzskatāmi parādījusi.

(90)

Šā iemesla dēļ jebkura summa, kas pārsniedz to summu, kura uzskatāmā veidā nodota lauksaimniekiem, pamatojoties uz vidējo izmaksu aprēķinu par attiecīgo pakalpojumu, kā arī pārsniedz EUR 100 000 griestus, ko katrs saņēmējs drīkst saņemt jebkurā trīs gadu laika posmā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 69/2001, uzskatāma par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(91)

Likumā par lauksaimniecības veicināšanu Bavārijā paredzēts, ka Bavārijā var tikt apstiprināta un atbalstīta tikai viena šāda organizācija. KBM tika apstiprināta jau 1972. gadā. Vācijas sniegtajā atzinumā apgalvots, ka šī organizācija ir Bavārijas lauksaimnieku savstarpēja atbalsta organizācija un ieņem īpašu vietu, jo nav līdzīgas organizācijas, kas varētu ar to konkurēt.

(92)

Tāpēc pirmajā acumirklī KBM izvēle nešķiet pretrunā Kopienas noteikumiem attiecībā uz valsts pasūtījuma līgumu piešķiršanas procedūru koordinēšanu. Tomēr Komisija patur tiesības veikt pasākuma turpmāku analīzi no Kopienas iepirkuma tiesību piešķiršanas viedokļa.

(93)

Komisija secina, ka Vācija neatļauti īstenojusi minētā atbalsta pasākuma līdzekļus, pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata šādi.

(94)

Lauksaimniekiem sniegtais atbalsts tehnikas un darbaspēka nodrošinājuma koordinēšanai nav uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu.

(95)

KBM sniegtais atbalsts, ciktāl tas nav nodots lauksaimniecības tehnikas apvienībām, uzskatāms par nesaderīgu ar kopējo tirgu. Šā iemesla dēļ Vācijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu jāatgūst šāds nesaderīgs atbalsts tiktāl, ciktāl tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 69/2001 piemērošanas jomai.

(96)

Lauksaimniecības tehnikas apvienībām un/vai to meitas uzņēmumiem piešķirtais atbalsts, ja tas netiek nodots lauksaimniekiem, nav saderīgs ar kopējo tirgu. Vācijas uzdevums ir pierādīt lauksaimniekiem nodotā atbalsta apjomu. Aprēķinam jāpamatojas uz aptuvenu maksu par lauksaimniecības tehnikas apvienību piedāvātajiem pakalpojumiem, neiekļaujot to komerciālos meitas uzņēmumus, jo pretējā gadījumā šajās izmaksās var ietvert uz to meitas uzņēmumiem aizplūdušās summas.

(97)

Vācijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu jāatgūst šāds nesaderīgs atbalsts tiktāl, ciktāl tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 69/2001 piemērošanas jomai,