8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/1

(1)

Komisija veikusi pētījumu par to Regulas Nr. 850/2004 noteikumu īstenošanu, kas attiecas uz atkritumiem.

(2)

Koncentrācijas ierobežojumi, kas noteikti IV pielikumā Regulai (EK) Nr. 850/2004, tiek uzskatīti par piemērotākajiem augsta aizsardzības līmeņa nodrošināšanai cilveku veselībai un videi, ņemot vērā noturīgo organisko piesārņotāju noārdīšanos vai neatgriezeniskas pārvērtības.

(3)

Nav apstiprinātas piemērotas analītiskās metodes kopējās toksafena koncentrācijas noteikšanai, kas ir vairāk nekā 670 dažādu vielu maisījums. Tomēr minētajā pētījumā Eiropas Savienībā netika konstatēti nekādi krājumi, kas sastāv no toksafena, to satur vai ir ar to piesārņoti. Turklāt pētījumā noskaidrojies, ka visos gadījumos, kad atkritumos konstatēti noturīgi organiskie piesārņotāji pesticīdi, to koncentrācija salīdzinājumā ar noteiktajām koncentrācijas robežām parasti ir augsta. Pašlaik pieejamās toksafena noteikšanas analītiskās metodes pagaidām var uzskatīt par šīs regulas mērķiem atbilstīgām.

(4)

Koncentrācijas robežas PCDF/PCDD izsaka kā toksiskuma ekvivalentu koncentrāciju (“TEQ”), izmantojot Pasaules veselības organizācijas 1998. gadā pieņemtos toksiskuma ekvivalences koeficientus (“TEF”). Ar datiem, kas pieejami par dioksīniem līdzīgajiem PCB, nepietiek, lai iekļautu šos savienojumus TEQ.

(5)

Par heksahlorcikloheksānu (HCH) sauc dažādu izomēru tehnisku maisījumu. Veikt to pilnīgu analīzi būtu nesamērīgi. Toksiski ir tikai heksahlorcikloheksāna alfa-, beta- un gamma- izomēri. Tāpēc koncentrācijas robeža attiecas tikai uz tiem. Lielākajai daļai komerciāli pieejamu standarta maisījumu, kas paredzēti šīs savienojumu grupas analīzēm, norādīti tikai šie izomēri.

(6)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 850/2004 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Komiteja, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 850/2004 17. panta 1. punktā, pēc apspriedes 2006. gada 25. janvārī saskaņā ar minētās regulas 17. panta 2. punktā noteikto kārtību nav sniegusi atzinumu par pasākumiem, kas noteikti šajā regulā,

8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/4

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/6

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2967/85 (3) noteikti sīki izstrādāti noteikumi par Kopienas mēroga piemērošanu cūku liemeņu klasificēšanai un, konkrēti, metode cūku liemeņu liesās gaļas satura novērtēšanai.

(2)

Nesen veikto pētījumu rezultāti par cūku liemeņu klasifikāciju jo īpaši EUPIGCLASS projektā liecina, ka ir svarīgi uzlabot paraugu ņemšanas kvalitāti un vienkāršot metodi cūku liemeņu liesās gaļas satura novērtēšanai.

(3)

Tādēļ jāpielāgo Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2967/85 noteiktā metode cūku liemeņu liesās gaļas satura novērtēšanai un liesās gaļas references procentuālā satura aprēķināšanai.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2967/85.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cūkgaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 3. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Standarta metode cūku liemeņu liesās gaļas satura novērtēšanai, kas atļauta kā klasifikācijas metode Regulas (EEK) Nr. 3220/84 2. panta 3. punkta nozīmē, ir parastā mazāko kvadrātu metode vai kāda t.s. rangu samazināšanas metode (piem. PLS vai PCR), tomēr var izmantot citas pārbaudītas statistiskas metodes.

Metodes pamatā ir attiecīgās valsts vai reģiona cūkgaļas produkcijas reprezentatīvs paraugs, kas sastāv vismaz no 120 liemeņiem, kuros liesās gaļas saturu novērtē atbilstīgi secēšanas metodei, kas noteikta šīs regulas I pielikumā. Ja izmanto vairāku paraugu metodi, referenci nosaka pēc paraugiem, kas sastāv vismaz no 50 liemeņiem, un precizitāte ir vismaz līdzvērtīga precizitātei, ko panāk izmantojot standarta statistisko metodi, kuras pamatā ir paraugs, kas sastāv no 120 liemeņiem atbilstīgi metodei, kas noteikta I pielikumā.

2.   Klasifikācijas metodes apstiprina tikai tad, ja vidējā kvadrātiskā prognozes kļūda (RMSEP), ko aprēķina, pilnībā izmantojot savstarpējas apstiprināšanas paņēmienu, ir mazāka par 2,5. Turklāt aprēķinā iekļauj visas RMSEP izkrītošās vērtības.”

2)

Regulas I pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu.

8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/8

(1)

Padomes Direktīva 68/414/EEK (1968. gada 20. decembris), ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (3), ir vairākkārt un būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Pieaug importētas jēlnaftas un naftas produktu nozīme Kopienas apgādē ar enerģiju. Jebkuras, pat īslaicīgas grūtības, kuru dēļ samazinās no trešām valstīm ievesto naftas produktu krājumi vai palielinās to cena starptautiskajā tirgū, var radīt nopietnus Kopienas saimnieciskās darbības traucējumus. Kopienai šā iemesla dēļ jābūt spējīgai šādos gadījumos novērst vai vismaz samazināt kaitīgas sekas.

(3)

Krīze krājumu papildināšanā var rasties. Šā iemesla dēļ ļoti svarīgi izveidot vajadzīgos līdzekļus, lai varētu izlīdzināt iespējamo deficītu.

(4)

Šajā nolūkā dalībvalstīs ir jāpalielina jēlnaftas un naftas produktu apgādes drošība, izveidojot un uzturot svarīgāko naftas produktu obligāti vajadzīgās rezerves.

(5)

Organizatoriskie pasākumi attiecībā uz naftas uzkrājumiem nedrīkst skart normālu iekšējā tirgus darbību.

(6)

Ar Direktīvu 73/238/EEK (5) Padome pieņēma atbilstīgos pasākumus, jo īpaši ierobežojumus naftas krājumu patēriņam, kas jāveic gadījumos, kad Kopienā ir jēlnaftas un naftas produktu apgādes grūtības; dalībvalstis uzņemas tādas pašas saistības kā nolīgumā par “Starptautisko enerģijas programmu”.

(7)

Ir nepieciešams, lai uzkrājumi būtu dalībvalstu rīcībā, ja rodas sarežģījumi naftas apgādē. Dalībvalstīm jābūt pilnvarotām un spējīgām kontrolēt uzkrājumu lietošanu tā, lai tās būtu nekavējoties pieejamas tām teritorijām, kurām visvairāk nepieciešama nafta.

(8)

Uzkrājumu uzturēšanas organizēšanai jānodrošina to izmantojamība un patērētāju piekļuve tiem.

(9)

Uzkrājumu uzturēšanas organizēšanai jābūt caurredzamai, nodrošinot godīgu un nediskriminējošu uzkrāšanas pienākuma sloga sadali. Dalībvalstis ieinteresētajām pusēm var darīt zināmu informāciju par naftas uzkrājumu uzturēšanas izmaksām.

(10)

Lai organizētu uzkrājumu uzturēšanu, dalībvalstis var pāriet uz sistēmu, kas balstīta uz struktūru, kas glabā visus vai daļu uzkrājumu pienākumu veidojošos uzkrājumus. Līdzsvars, ja tāds pastāv, būtu jāuztur pārstrādātājiem un citiem tirgus operatoriem. Valdības un rūpniecības sadarbība ir būtiska, lai darbotos efektīvs un uzticams uzkrājumu glabāšanas mehānisms.

(11)

Iekšzemes ražošana pati dod ieguldījumu apgādes drošībā. Naftas tirgus attīstība var attaisnot attiecīgas atkāpes no pienākuma uzglabāt naftas uzkrājumus dalībvalstīm ar iekšēju naftas ražotni. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus no pienākuma uzturēt uzkrājumus par daudzumu, kas nepārsniedz produktu daudzumu, ko šie uzņēmumi ražo no iekšzemē iegūtas jēlnaftas.

(12)

Būtu jāpieņem stratēģija, kuru jau pielieto Kopiena un dalībvalstis to starptautiskajās saistībās un līgumos. Pateicoties naftas patēriņa struktūras maiņai, starptautiskie aviācijas bunkuri ir kļuvuši par svarīgu šā patēriņa sastāvdaļu.

(13)

Ir vajadzība pielāgot un vienkāršot Kopienas statistiskās ziņošanas mehānismu attiecībā uz naftas uzkrājumiem.

(14)

Naftas uzkrājumus principā var uzglabāt jebkurā Kopienas vietā un tādēļ būtu jāveicina uzkrājumu veidošana ārpus valsts teritorijas. Ir nepieciešams, lai lēmumus par uzkrājumu glabāšanu pieņemtu attiecīgās dalībvalsts valdība saskaņā ar tās vajadzībām un apgādes nodrošinājuma apsvērumiem. Gadījumā, ja uzkrājumi ir citas iestādes vai uzņēmuma rīcībā, nepieciešamas sīkāk izstrādātas normas, kas garantē pieeju un piekļūšanu uzkrājumiem naftas apgādes grūtību gadījumā.

(15)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus veiksmīgu darbību, vēlams sekmēt dalībvalstu nolīgumu slēgšanu attiecībā uz minimālo uzkrājumu glabāšanu, lai tās veicinātu noliktavu telpu izmantošanu citās dalībvalstīs. Tā kā attiecīgā dalībvalsts var pieņemt lēmumu par šādu nolīgumu noslēgšanu.

(16)

Būtu jāpastiprina uzkrājumu administratīvā uzraudzība un jāizveido efektīvs mehānisms uzkrājumu kontrolei un pārbaudei. Ir nepieciešams sankciju režīms, lai šādu kontroli ieviestu.

(17)

Būtu regulāri jāinformē Padomi par drošības rezerves stāvokli Kopienā.

(18)

Ņemot vērā, ka piedāvātās rīcības mērķus, proti, uzturēt augsta līmeņa naftas apgādes drošību Kopienā, lietojot uzticamus un pārskatāmus mehānismus, kas balstīti uz solidaritāti starp dalībvalstīm, vienlaikus ievērojot iekšējā tirgus un konkurences noteikumus, var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(19)

Šī direktīva nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz to direktīvu transponēšanas termiņiem valsts tiesību aktos, kas norādītas I pielikuma B daļā,

a)

benzīns un aviācijas degviela (aviācijas benzīns un benzīna tipa reaktīvo dzinēju degviela);

b)

gāzeļļa, dīzeļdegviela, petroleja un petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela;

c)

kurināmais mazuts.

a)

galaproduktus uzrāda pēc to faktiskās tonnāžas;

b)

jēlnaftu un starpproduktus uzrāda:

a)

krājumus, kas atrodas uz naftas tankkuģiem ostās, ja tie paredzēti izkraušanai un ostas formalitātes ir nokārtotas;

b)

krājumus, kas atrodas izkraušanas ostās;

c)

krājumus, kas atrodas rezervuāros naftas cauruļvadu sākumā;

d)

krājumus, kas atrodas naftas pārstrādes rūpnīcu rezervuāros, izņemot krājumus caurulēs un pārstrādes rūpnīcās;

e)

krājumus, ko glabā pārstrādes rūpnīcas, importētājas firmas, noliktavu vai vairumtirdzniecības firmas;

f)

krājumus, ko glabā liela apjoma patērētāji saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem, kas attiecas uz pienākumu uzturēt pastāvīgus krājumus;

g)

krājumus, ko glabā liellaivās un piekrastes kuģniecības kuģos, ko izmanto pārvadājumiem valsts iekšienē, ar nosacījumu, ka tos var kontrolēt kompetentas iestādes un tie ir nekavējoties pieejami.

a)

tiem jāattiecas uz jēlnaftu un uz visiem naftas produktiem, kas paredzēti šajā direktīvā;

b)

tiem jānosaka uzkrājumu uzturēšanas apstākļi un sistēma, lai nodrošinātu šo uzkrājumu kontroli un pieejamību;

c)

tiem jānosaka uzkrājumu pārbaužu un identificēšanas kārtība, inter alia, metodes pārbaužu veikšanai un sadarbībai;

d)

parasti tiem jābūt beztermiņa līgumiem;

e)

ja ir paredzēta vienpusēja līguma laušana, tie nosaka, ka pēdējā nav spēkā apgādes krīzes laikā un ka jebkurā gadījumā Komisija saņem iepriekšēju informāciju par jebkādu līguma laušanu.

a)

ieguvējam uzņēmumam vai struktūrai jābūt līgumiskām tiesībām iegūt šos uzkrājumus visā līguma laikā; par šādas iegūšanas cenas noteikšanas metodi jāvienojas iesaistītajām pusēm;

b)

šāda līguma minimālais termiņš ir deviņdesmit dienas;

c)

jānorāda glabāšanas vieta un/vai uzņēmumi, kas glabā uzkrājumus ieguvēja uzņēmuma vai struktūras rīcībā, kā arī daudzums un produktu kategorija vai jēlnafta;

d)

uzņēmumam un struktūrai, kas glabā uzkrājumus ieguvēja uzņēmuma vai struktūras rīcībā, jāgarantē ieguvēja uzņēmuma vai struktūras faktiska pieejamība uzkrājumiem nepārtraukti visā līguma laikā;

e)

uzņēmumam vai struktūrai, kas glabā uzkrājumus ieguvēja uzņēmuma vai struktūras rīcībā, jābūt tādiem, kas ir pakļauti tās dalībvalsts jurisdikcijai, kuras teritorijā uzkrājumi atrodas, ciktāl tas skar šīs dalībvalsts juridisko varu attiecībā uz uzkrājumu esamības kontroli un pārbaudi.

a)

dienu, kad rezervju apjoms ir kļuvis mazāks par obligāto minimumu;

b)

šāda samazinājuma iemeslus;

c)

pasākumus rezervju atjaunošanai, ja tādus veic;

d)

ja iespējams, vērtējumu tam, kā var mainīties rezervju stāvoklis, kamēr tās paliek mazākas par obligāto minimumu.

8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/16

(1)

Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (turpmāk – “Nolīgums”) saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas ietverti pielikumā Padomes lēmumam, ar ko Komisija ir pilnvarota sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)

Ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk, Komisijas apspriestais nolīgums būtu jāparaksta un provizoriski jāpiemēro,

8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/28

8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/29

(1)

Direktīvā 2003/85/EK ir noteikti obligātie kontroles pasākumi, kas jāpiemēro mutes un nagu sērgas uzliesmojuma gadījumā, un daži profilakses pasākumi, kuru mērķis ir vairot kompetento iestāžu un lauku iedzīvotāju informētību par minēto sērgu un sagatavotību tai.

(2)

Uz Direktīvā 2003/85/EK izklāstītajiem aizsargpasākumiem attiecas noteikums, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka darbības ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu, kas paredzēts inaktivētu antigēnu ražošanai, vakcīnu pagatavošanai vai ar vakcīnām saistītajiem pētījumiem, atļauts veikt vienīgi tādās apstiprinātās laboratorijās, kuras ir uzskaitītas minētās direktīvas XI pielikuma B daļā.

(3)

Vācijas kompetentās iestādes ir oficiāli informējušas Komisiju par dažām izmaiņām attiecībā uz mutes un nagu sērgas vakcīnu ražotājiem šajā dalībvalstī. Vācija ir atjauninājusi vajadzīgās drošības garantijas laboratorijai, kas atrodas tās teritorijā.

(4)

Drošības apsvērumu dēļ ir svarīgi turpināt atjaunināt to Direktīvā 2003/85/EK uzskaitīto laboratoriju sarakstu, kuras vakcīnu pagatavošanai ir pilnvarotas rīkoties ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu.

(5)

Tāpēc to Direktīvas 2003/85/EK XI pielikuma B daļā iekļauto laboratoriju saraksts, kuras ir pilnvarotas rīkoties ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu vakcīnu pagatavošanai, jāaizstāj ar šā lēmuma pielikumā izklāstīto sarakstu.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/31

(1)

Klasiskais cūku mēris apdraud mājas un savvaļas cūkas (mežacūkas) Kopienā.

(2)

Klasiskā cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku saimniecībās var radīt ļoti nopietnas sekas un ekonomiskus zaudējumus Kopienā, jo īpaši, ja tie parādās teritorijās ar augstu cūku blīvumu.

(3)

Direktīvā 2001/89/EK ir paredzēti noteikumi mājas un savvaļas cūku ārkārtas vakcinācijai un ir noteikta marķētas vakcīnas definīcija.

(4)

Kopienas krājumos ir 1 000 000 devu dzīvas novājinātas vakcīnas pret klasisko cūku mēri, un pašlaik Kopiena iegādājas 1 550 000 devu marķētas vakcīnas pret klasisko cūku mēri.

(5)

Ņemot vērā situāciju Kopienā, un jo īpaši slimības izplatību pievienošanās valstīs, ir iespējams, ka ārkārtas vakcinācijai pret klasisko cūku mēri ar marķētu vakcīnu būs nepieciešams lielāks skaits vakcīnas devu, nekā pašreiz ir Kopienas krājumos.

(6)

Lai palielinātu Kopienas spēju operatīvi rīkoties klasiskā cūku mēra gadījumā, ir jāiegādājas atbilstošs skaits marķētas vakcīnas devu un jānodrošina to uzglabāšana krājumos, lai varētu tām ātri piekļūt ārkārtas gadījumos.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,