ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 209

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 31. jūlijs


Saturs

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Lappuse

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2004. gada 14. oktobris), par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem

1

Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem

3

 

*

ES un Jordānijas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/2006 (2006. gada 15. jūnijs), ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 3. protokolu par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

30

3. protokols par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju un administratīvajām sadarbības metodēm

31

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

31.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/1


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 14. oktobris)

par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem

(2006/507/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma 174. pantu viens no Kopienas vides politikas mērķiem ir veicināt pasākumus, kas ļauj starptautiskā līmenī risināt reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.

(2)

1998. gadā Padome pilnvaroja Komisiju Kopienas vārdā piedalīties sarunās par Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem Apvienoto Nāciju Organizācijas vides programmas aizgādībā. Komisija līdz ar dalībvalstīm ir piedalījusies šajās sarunās.

(3)

Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (“Konvencija”) 2001. gada 22. maijā pieņēma Stokholmā.

(4)

Konvencija nodrošina uz piesardzības principu balstītu sistēmu, lai pārtrauktu ražot, lietot, importēt un eksportēt pirmos divpadsmit bīstamākos noturīgos organiskos piesārņotājus, lai varētu droši ar tiem rīkoties un tos iznīcināt, kā arī likvidēt vai samazināt dažu netīšu noturīgu organisko piesārņotāju izplūdi. Turklāt Konvencija paredz noteikumus, lai Konvencijā uzskaitītu jaunas ķīmiskas vielas.

(5)

Kopiena, tās toreizējās piecpadsmit dalībvalstis un astoņas jaunās dalībvalstis Konvenciju parakstīja pilnvaroto pārstāvju konferencē, kas Stokholmā notika2001. gada 22. un 23. maijā.

(6)

Konvenciju var ratificēt, pieņemt vai apstiprināt valstis un reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas.

(7)

Saskaņā ar Konvenciju reģionālajai ekonomikas integrācijas organizācijai tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā jādeklarē tās kompetences apjoms attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Konvencija.

(8)

Kopiena jau ir pieņēmusi instrumentus, kas attiecas uz jautājumiem, ko reglamentē Konvencija, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 304/2003 (2003. gada 28. janvāris) par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu (4) un Padomes Direktīvu 96/59/EK (1996. gada 16. septembris) par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu (5).

(9)

Konvencija palīdz sasniegt Kopienas vides politikas mērķus. Tālab Kopienai šī Konvencija būtu jāapstiprina iespējami drīz.

(10)

Ja būs pieņemts kāds Konvencijas A, B vai C pielikuma vai vēlāk pievienotu pielikumu grozījums, Komisijai būtu jāparedz tā īstenošana, ievērojot Regulu (EK) Nr. 850/2004 vai citus attiecīgus Kopienas tiesību aktus. Ja kādu grozījumu neīsteno gada laikā no dienas, kad depozitārijs paziņojis par grozījuma pieņemšanu, un lai izvairītos no tādām situācijām, ka to neievēro, Komisijai būtu attiecīgi jāsniedz paziņojums depozitārijam,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināta Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, še turpmāk “Konvencija”.

Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

1.   Ja kāds Konvencijas A, B vai C pielikuma vai papildu pielikumu grozījums nav īstenots Regulas (EK) Nr 850/2004 pielikumos vai citos attiecīgos Kopienas tiesību aktos gada laikā no dienas, kad depozitārijs paziņojis par grozījuma pieņemšanu, Komisija par to paziņo depozitārijam saskaņā ar Konvencijas 22. pantu.

2.   Ja Konvencijas A, B vai C pielikuma vai papildu pielikumu grozījumu īsteno pēc 1. punktā minētā paziņojuma, Komisija tūlīt atsauc paziņojumu.

3. pants

1.   Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots izraudzīties personu vai personas, kas ir pilnvarotas Eiropas Kopienas vārdā deponēt apstiprināšanas instrumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram saskaņā ar Konvencijas 25. panta 1. punktu.

2.   Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots izraudzīties personu vai personas, kas ir pilnvarotas Eiropas Kopienas vārdā deponēt kompetences deklarāciju, kas ietverta šā Lēmuma pielikumā, saskaņā ar Konvencijas 25. panta 3. punktu.

Luksemburgā, 2004. gada 14. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. VAN GEEL


(1)  OV C 87 E, 7.4.2004., 495. lpp.

(2)  OV C 32, 5.2.2004., 45. lpp.

(3)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(4)  OV L 63, 6.3.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 777/2006 (OV L 136, 24.5.2006., 9. lpp.).

(5)  OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.


TULKOJUMS

STOKHOLMAS KONVENCIJA PAR NOTURĪGAJIEM ORGANISKAJIEM PIESĀRŅOTĀJIEM

DALĪBVALSTIS,

ATZĪSTOT, ka noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem piemīt toksiskas īpašības, tie ir noturīgi pret sabrukšanu, bioloģiski akumulējas un pārvietojas ar gaisa, ūdens un migrējošo sugu starpniecību pāri starptautiskajām robežām un nosēžas vietās, kas atrodas tālu no to sākotnējās izplūdes vietas, kur, savukārt, tie uzkrājas sauszemes un ūdens ekosistēmās,

APZINOTIES veselības aizsardzības problēmas, sevišķi jaunattīstības valstīs, kas izriet no vietējas saskarsmes ar noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un to ietekmi īpaši uz sievietēm un caur viņām uz nākamajām paaudzēm,

ATZĪSTOT, ka arktiskās ekosistēmas un vietējie iedzīvotāji ir īpaši pakļauti riskam sakarā ar noturīgo organisko piesārņotāju bioloģisko pastiprināšanos un ka to tradicionālo pārtikas ieguves avotu saindēšana ir sabiedrības veselības politikas jautājums,

APZINOTIES nepieciešamību uzsākt globālas darbības attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Vadības padomes 1997. gada 7. februāra lēmumu 19/13 C uzsākt starptautiskas darbības cilvēku un vides veselības aizsardzībai, veicot pasākumus, kuru rezultātā samazinās un/vai tiek izslēgta noturīgo organisko piesārņotāju emisija un noplūde,

ATSAUCOTIES uz atbilstošiem noteikumiem attiecīgās starptautiskajās vides konvencijās, sevišķi Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, un Bāzeles Konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ņemot vērā reģionālās vienošanās, kas izstrādātas saskaņā ar tās 11. pantu,

ATSAUCOTIES tāpat arī uz atbilstošiem Riodežaneiro deklarācijas par vidi un attīstību noteikumiem un Agenda 21,

ATZĪSTOT, ka piesardzības princips ir visu Pušu apsvērumu pamatā un ir iestrādāts šajā Konvencijā,

ATZĪSTOT, ka šī Konvencija un citas starptautiskās vienošanās tirdzniecības un vides aizsardzības jomās ir savstarpēji papildinošas,

ATKĀRTOTI APLIECINOT, ka, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un starptautisko tiesību principiem, valstīm ir suverēnas tiesības izmantot savus dabas resursus atbilstoši savām vides un attīstības politikai un atbildība par to, ka savas jurisdikcijas robežās vai kontrolējamās teritorijās veiktās darbības nerada vides kaitējumu citām valstīm vai teritorijām ārpus nacionālo jurisdikciju robežām,

IEVĒROJOT, ka pastāv īpaši apstākļi un vajadzības jaunattīstības valstīs, sevišķi vājāk attīstītajās no šādām valstīm, un valstīs ar pārejas ekonomiku, īpaši nepieciešamība stiprināt savu spējas ķīmisko vielu kontroles un uzraudzības jomā, tajā skaitā tehnoloģiju pārņemšanas veidā, paredzot finansiālās un tehniskās palīdzības un Pušu sadarbības veicināšanas pasākumus,

PILNĪBĀ IEVĒROJOT 1994. gada 6. maijā Barbadosā pieņemto mazo salu jaunattīstības valstu ilgtspējīgas attīstības rīcības programmu,

ATZĪMĒJOT attīstīto un jaunattīstības valstu atbilstošās iespējas, kā arī valstu kopējās, bet diferencētās atbildības apjomus kā noteikts Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 7. principā,

ATZĪSTOT, ka privātais sektors un nevalstiskās organizācijas var dot ievērojamu ieguldījumu noturīgo organisko piesārņotāju emisijas un noplūžu samazināšanā un/vai novēršanā,

UZSVEROT, ka noturīgo organisko piesārņotāju ražotājiem ir svarīgi uzņemties atbildību par savas produkcijas kaitīgās ietekmes mazināšanu un informācijas izplatīšanu lietotājiem, valdībām un sabiedrībai par šādu ķīmisko vielu bīstamajām īpašībām,

APZINOTIES nepieciešamību veikt pasākumus noturīgo organisko piesārņotāju negatīvās iedarbības novēršanai to visu aprites posmu laikā,

ATKĀRTOTI APLIECINOT Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 16. principu, kas paredz valsts iestādēm veicināt vides aizsardzības izdevumu internalizāciju un, pieturoties pie principa, ka piesārņotājam jāuzņemas ar piesārņojumu saistītie izdevumi, tādu ekonomisko instrumentu izmantošanu, kas aizsargā sabiedrības intereses un negrauj starptautiskās tirdzniecības un investīciju procesus,

IEDROŠINOT Puses, kurām nav pesticīdu un rūpniecisko ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, izstrādāt šādas programmas,

ATZĪSTOT nepieciešamību attīstīt un izmantot videi drošus alternatīvus procesus un ķīmiskās vielas,

APŅEMOTIES aizsargāt cilvēku veselību un vidi no noturīgo organisko piesārņotāju kaitīgās iedarbības,

VIENOJĀS PAR TURPMĀK MINĒTO:

1. pants

Mērķis

Paturot prātā Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 15. principā izklāstīto piesardzības pieeju, šīs Konvencijas mērķis ir pasargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi no noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

2. pants

Definīcijas

Šìs Konvencijas izpratnē:

a)

“Puse” nozīmē valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kas ir piekritusi uzņemties šajā Konvencijā noteiktās saistības un attiecībā uz kuru šī Konvencija ir spēkā;

b)

“Reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija” nozīmē noteikta reģiona suverēnu valstu izveidotu organizāciju, kuras dalībvalstis ir deleģējušas savu kompetenci jautājumos, kurus regulē šī Konvencija, un kura ir pienācīgi pilnvarota atbilstoši savām iekšējām procedūrām parakstīt, ratificēt, pieņemt, apstiprināt un pievienoties šai Konvencijai;

c)

“Klātesošās un balsojošās Puses” nozīmē Puses, kuras piedalās balsojumā un dod savu apstiprinošo vai noraidošo balsojumu.

3. pants

Pasākumi apzinātas izgatavošanas un izmantošanas rezultātā notikušo noplūžu samazināšanai vai novēršanai

1.   Katra Puse apņemas:

a)

aizliegt un/vai uzsākt administratīvas vai juridiskas darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu:

i)

šīs Konvencijas A pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem; un

ii)

šīs Konvencijas A pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu eksportu un importu saskaņā ar šā pielikuma 2. punkta noteikumiem; un

b)

ierobežot B pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu saskaņā ar minētā pielikuma nosacījumiem.

2.   Katra Puse veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)

šīs Konvencijas A pielikumā vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas tiek importētas tikai, lai:

i)

tās apglabātu videi drošā veidā, kā noteikts 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā; vai

ii)

izmantotu tās nolūkiem, kas atļauti konkrētai Pusei saskaņā ar A pielikuma vai B pielikuma noteikumiem;

b)

šīs Konvencijas A pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, uz kuru ražošanu vai izmantošanu ir attiecināti īpaši izņēmumi, vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, uz kuru ražošanu vai izmantošanu ir attiecināti īpaši izņēmumi vai pieļaujamie izmantošanas mērķi, ievērojot atbilstošus pastāvošo starptautiskās iepriekšējās informētās piekrišanas instrumentu noteikumus, tiek eksportētas tikai:

i)

lai tās apglabātu videi drošā veidā kā noteikts 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā; vai

ii)

Pusei, kurai atļauts izmantot šo ķīmisko vielu saskaņā ar A pielikumu vai B pielikumu; vai

iii)

uz valsti, kas nav šīs Konvencijas Puse, bet kas ir iesniegusi ikgadēju sertifikātu eksportētājai Pusei. Šādā sertifikātā konkrēti jānorāda ķīmiskās vielas izmantošanas mērķi un jāiekļauj paziņojums par importējošās valsts apņemšanos attiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu:

a.

nodrošināt cilvēku un vides veselības aizsardzību, veicot nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu vai novērstu noplūdes;

b.

ievērot 6. panta 1. punkta nosacījumus; un

c.

ievērot, kad pienākas, B pielikumā II daļas 2. punkta nosacījumus.

Sertifikātam jāpievieno atbilstoši papildu dokumenti tādi kā likumdošanas akti, regulējošie noteikumi un administratīvie vai politikas norādījumi. Eksportētājai Pusei jāiesniedz sertifikāts Sekretariātā sešdesmit dienu laikā no saņemšanas brīža.

c)

ķīmiskās vielas, kuras uzskaitītas A pielikumā un uz kuru ražošanu un izmantošanu attiecinātie izņēmumi vairs nav spēkā nevienai no Pusēm, netiek eksportētas citādi, kā tikai lai tās apglabātu videi nekaitīgā veidā saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta nosacījumiem;

d)

šī punkta izpratnē, kad ir runa par konkrētu ķīmisku vielu, termins “valsts, kas nav šīs Konvencijas Puse” attiecināms uz valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kas nav uzņēmusies šīs Konvencijas noteiktās saistības attiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu.

3.   Katrai no Pusēm, kurai ir izstrādāta viena vai vairākas jaunu pesticīdu vai rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, ir jāveic pasākumi, lai novērstu tādu jaunu pesticīdu un rūpnieciski izmantojamo ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu, kurām saskaņā ar D pielikuma 1. punktu piemīt noturīgu organisko piesārņotāju pazīmes.

4.   Katra no Pusēm, kurai ir izstrādāta viena vai vairākas jaunu pesticīdu vai rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, atbilstošos gadījumos šo programmu ietvaros ievēro D pielikuma 1. punktā uzskaitītos kritērijus, veicot izmantojamo pesticīdu un rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu novērtējumu.

5.   Izņemot gadījumus, kas īpaši atrunāti šajā Konvencijā, 1. un 2. punkts nav attiecināmi uz ķīmisko vielu daudzumiem, kas tiek izmantoti laboratorijas mērogu pētījumos vai kā atskaites etaloni.

6.   Katra no Pusēm, uz kuru attiecināti īpaši izņēmumi saskaņā ar A pielikuma nosacījumiem vai īpaši izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi saskaņā ar B pielikuma nosacījumiem, veiks pasākumus, lai nodrošinātu tādus ražošanas un izmantošanas apstākļus, kuros attiecināmie izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi tiek īstenoti, lai maksimāli samazinātu saskari ar cilvēkiem un noplūdi apkārtējā vidē. Gadījumos, kad attiecināmie izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi paredz apzinātu izplatīšanu apkārtējā vidē normālas izmantošanas apstākļos, šādas izplatīšanas apjomam jābūt minimālajam nepieciešamajam, ievērojot visus attiecināmos standartus un norādījumus.

4. pants

Īpašu izņēmumu reģistrs

1.   Nolūkā apzināt Puses, uz kurām attiecināmi īpaši izņēmumi, kas uzskaitīti A pielikumā vai B pielikumā, tiek izveidots Reģistrs. Reģistrā nenorāda Puses, kuras izmanto A un B pielikumā uzskaitītos izņēmumu gadījumus, ja tos var izmantot visas Puses. Reģistru izveido un uztur Sekretariāts, un tas ir publiski pieejams.

2.   Reģistrā jābūt šādai informācijai:

a)

šīs Konvencijas A un B pielikumā uzskaitīto īpašu izņēmumu saraksts;

b)

Pušu saraksts, uz kurām attiecināmi A vai B pielikumā uzskaitītie īpaši izņēmumi; un

c)

saraksts ar katra reģistrētā īpaša izņēmuma spēkā esamības beigu datumu.

3.   Katra no valstīm, reģistrējoties par Pusi, var reģistrēties viena vai vairāku veidu A vai B pielikumā uzskaitīto īpašu izņēmumu izmantošanai, par to rakstiski paziņojot Sekretariātam.

4.   Ja vien Puse nav Reģistram norādījusi citu agrāku datumu vai īpaša izņēmuma termiņš nav pagarināts saskaņā ar 7. panta noteikumiem, tad visu īpašu izņēmumu izmantošanas reģistrācijas termiņi beidzas piecus gadus pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz konkrētu ķīmisko vielu.

5.   Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē apspriež un izlemj par Reģistra termiņu pārskatīšanu.

6.   Pirms katras Reģistra termiņa pārskatīšanas attiecīgajai Pusei jāiesniedz ziņojums Sekretariātam ar pamatojumu reģistrācijas termiņa pagarināšanai. Sekretariāta pienākums ir izsūtīt ziņojumu visām Pusēm. Reģistra termiņa pārskatīšana notiek pamatojoties uz visu pieejamo informāciju. Tādējādi Pušu Konference var dot ieinteresētajai Pusei rekomendācijas, ko uzskata par nepieciešamām.

7.   Pušu Konference pēc ieinteresētās Puses lūguma var pagarināt īpaša izņēmuma reģistrācijas termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem. Izlemjot par pagarinājumu, Konference ņem vērā jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstu Pušu īpašos apstākļus.

8.   Puse var jebkurā laikā atsaukt no Reģistra īpaša izņēmuma reģistrāciju, par to rakstiski paziņojot Sekretariātam. Izņēmuma termiņš beidzas rakstiskajā paziņojumā norādītajā laikā.

9.   Ja konkrētā veida īpaša izņēmuma piemērošanai vairs nav reģistrējusies neviena Puse, tad jaunas reģistrācijas netiks veiktas.

5. pants

Pasākumi neapzinātas ražošanas rezultātā notikušo noplūdes apjomu samazināšanai vai novēršanai

Katrai no Pusēm C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu noplūžu apjomu samazināšanai no antropogēnajiem avotiem vai, ja iespējams, noplūžu pilnīgai novēršanai jāveic vismaz šādi pasākumi:

a)

jāizstrādā rīcības plāns vai, kad pienākas, reģionālais vai subreģionālais rīcības plāns divu gadu laikā no datuma, kad šī Konvencija stājas spēkā attiecībā uz konkrētu ķīmisko vielu un sekojoši jānodrošina rīcības plāna izpilde kā daļa no 7. pantā aprakstītā ieviešanas plāna, kura mērķis ir identificēt, raksturot un atrisināt C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu noplūdi un veicināt b) līdz e) apakšpunkta izpildi. Rīcības plānam jāsatur šādi elementi:

i)

patreizējo un prognozējamo noplūdes apjomu izvērtējums, ieskaitot noplūdes avotu un paredzamo noplūdes apjomu uzskaites izveidi un uzturēšanu, ievērojot noplūdes avotu kategorijas, kā noteikts C pielikumā;

ii)

Puses tiesību aktu un politikas efektivitātes izvērtējums attiecībā uz šādu noplūžu apsaimniekošanu;

iii)

šajā punktā uzlikto saistību izpildes stratēģija, ievērojot i) un ii) apakšpunktā aprakstītos novērtējumus;

iv)

pasākumu apraksts apmācības un izglītošanas nodrošināšanai attiecībā uz šīm stratēģijām;

v)

reizi piecos gados – pārskatīšana attiecībā uz minēto stratēģiju un to, kā tā palīdz panākt atbilstību šī punkta noteikumiem; šāds pārskats jāiekļauj ziņojumā atbilstoši 15. panta noteikumiem;

vi)

rīcības plāna izpildes grafiks, tajā skaitā attiecībā uz stratēģiju un tajās noteikto pasākumu izpildi;

b)

veicināt pieejamu, praktisku un pieņemamu pasākumu piemērošanu, ar kuriem iespējams ātrāk panākt reālistisku un nozīmīgu noplūdes apjomu samazināšanu vai noplūdes avotu novēršanu;

c)

veicināt aizstājēju un modificētu materiālu attīstīšanu un, kad pieņemami, prasīt to izmantošanu C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu vietā, lai novērstu šo ķīmisko vielu veidošanos un noplūdi, ievērojot C pielikumā uzskaitītos vispārīgos norādījumus par noplūdes novēršanas un noplūdes apjomu samazināšanas pasākumiem un citus norādījumus, kādus Pušu Konference nākotnē pieņems attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām;

d)

veicināt un, saskaņā ar sava rīcības plāna izpildes termiņiem, pieprasīt labākās pieejamās tehnoloģijas izmantošanu jaunos noplūdes avotos tādu noplūdes avotu kategorijām, kurus Puse ir identificējusi savā rīcības plānā kā atbilstošus, sākotnēji īpašu uzmanību pievēršot C pielikuma II daļā uzskaitīto noplūdes avotu kategorijām. Jebkurā gadījumā prasība par labākās pieejamās tehnoloģijas izmantošanu attiecībā uz šā pielikuma II daļā uzskaitīto noplūdes avotu kategorijām ir piemērojama tiklīdz tas ir praktiski iespējams, taču ne vēlāk kā četrus gadus pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Attiecībā uz uzskaitītajām kategorijām Pusēm jāveicina labākās vides aizsardzības prakses piemērošana. Piemērojot labākās pieejamās tehnoloģijas un labākās vides aizsardzības praksi, Pusēm jāvadās no vispārīgajiem norādījumiem par noplūdes apjomu samazināšanas un novēršanas pasākumiem, kā norādīts šajā pielikumā, un vispārīgiem norādījumiem par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides aizsardzības praksi, kurus pieņēmusi Pušu Konference;

e)

veicināt un saskaņā ar savu rīcības plānu izmantot labākās pieejamās tehnoloģijas un labāko vides aizsardzības praksi attiecībā uz:

i)

esošajiem noplūdes avotiem, kuri ietilpst C pielikuma II daļā uzskaitītajās noplūdes avotu kategorijās un tādās avotu kategorijās, kas uzskaitītas, piemēram, minētā pielikuma III daļā; un

ii)

jauniem noplūdes avotiem, kuri ietilpst tādās avotu kategorijās, kas uzskaitītas, piemēram, minētā pielikuma III daļā, un kurus Puse nav regulējusi atbilstoši d) apakšpunkta nosacījumiem.

Piemērojot prasību par labāko pieejamo tehnoloģiju un labākās vides prakses izmantošanu, Pusēm jāievēro C pielikuma uzskaitītie vispārīgie norādījumi par pasākumiem noplūdes apjomu samazināšanai un novēršanai un vispārīgie norādījumi par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides aizsardzības praksi, kurus pieņēmusi Pušu Konference;

f)

šā punkta un C pielikuma mērķiem:

i)

“labākā pieejamā tehnoloģija” nozīmē visefektīvāko un jaunāko sasniegumu attiecībā uz darbībām un darbību metodēm, kuras paredz praktiski pielietojamus īpašus paņēmienus noplūdes apjomu ierobežošanai ar nolūku novērst, bet, kad tas nav iespējams, maksimāli samazināt C pielikuma II daļā uzskaitīto ķīmisko vielu noplūdes apjomus un to iedarbību uz apkārtējo vidi kopumā. Šai sakarā:

ii)

“paņēmieni” attiecas gan uz izmantojamo tehnoloģiju, gan uz iekārtu dizaina, būvniecības, uzturēšanas, darbināšanas un demontāžas veidiem;

iii)

“pieejamas” tehnoloģijas nozīmē tehnoloģijas un paņēmienus, kas ir pieejami izmantotājam un kuri ir attīstīti tādā mērogā, kas pieļauj to izmantošanu atbilstošā rūpniecības sektorā ekonomiski un tehniski pieņemamos apstākļos, ievērojot izmaksu un ieguvumu attiecību; un

iv)

“labākais” nozīmē visefektīvāko paņēmienu augsta vispārējā vides aizsardzības līmeņa sasniegšanai kopumā;

v)

“labākā vides aizsardzības prakse” nozīmē vispiemērotākās vides kontroles pasākumu un stratēģiju kombinācijas pielietošanu;

vi)

“jauns avots” nozīmē jebkuru avotu, kura celtniecība vai būtiska pārbūve uzsākta vismaz vienu gadu pēc:

a.

šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi; vai

b.

C pielikuma papildinājumu, saskaņā ar kuru konkrētais avots kļūst par Konvencijas noteikumu subjektu, stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi.

g)

Puse var noteikt noplūdes apjomu limitus vai darbības standartus, lai pildītu savas saistības par labākās pieejamās tehnoloģijas piemērošanu atbilstoši šī punkta noteikumiem.

6. pants

Pasākumi noplūdes apjomu samazināšanai vai novēršanai no ķīmisko vielu uzkrājumiem un atkritumiem

1.   Lai nodrošinātu, ka ķīmisko vielu uzkrājumi, kas sastāv no vai daļēji satur A vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, un atkritumi, tai skaitā produkti un izstrādājumi, kas pārvērtīsies par atkritumiem, kuri sastāv no, satur vai ir piesārņoti ar A, B vai C pielikumā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, tiek apsaimniekoti cilvēku veselībai un videi nekaitīgā veidā, katra Puse:

a)

izstrādā atbilstošas stratēģijas, lai būtu iespējams identificēt:

i)

ķīmisko vielu uzkrājumus, kas sastāv no vai satur A vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas; un

ii)

izmantošanā esošus produktus un izstrādājumus un atkritumus, kas sastāv no vai satur, vai ir piesārņoti ar A, B vai C pielikumā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām;

b)

līdz praktiski iespējamai pakāpei identificē atbilstoši a) apakšpunktā minētajām stratēģijām visus ķīmisko vielu uzkrājumus, kas sastāv no vai satur A vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas;

c)

nodrošina ķīmisko vielu uzkrājumu apsaimniekošanu drošā, efektīvā un videi nekaitīgā veidā. A un B pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu uzkrājumi pēc tam, kad ir notecējis to pieļaujamais izmantošanas termiņš saskaņā ar īpašu izņēmumu sarakstu A pielikumā vai īpašu izņēmumu un pieļaujamo izmantošanas mērķu sarakstu B pielikumā, izņemot tādus ķīmisko vielu uzkrājumus, kuru eksports ir atļauts atbilstoši 3. panta 2. punktam, ir uzskatāmi par atkritumiem, un tie jāapsaimnieko saskaņā ar d) apakšpunktu;

d)

veic atbilstīgus pasākumus, lai šādi atkritumi, tostarp produkti un izstrādājumi, kļūstot par atkritumiem:

i)

tiktu apzināti, savākti, pārvadāti un uzglabāti videi nekaitīgā veidā;

ii)

tiktu apglabāti veidā, kurā tajos esošie noturīgie organiskie piesārņotāji ir iznīcināti vai neatgriezeniski izmainīti tādējādi, lai tam nepiemistu noturīga organiskā piesārņojuma pazīmes vai apglabāti citā videi nekaitīgā veidā, ja iznīcināšana vai neatgriezeniska izmainīšana nav labākā izvēle no vides aizsardzības viedokļa vai ja noturīgā organiskā piesārņotāja saturs ir zems, atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem, standartiem un norādījumiem, tostarp tiem, kuri tiks pieņemti saskaņā ar 2. punkta nosacījumiem, un globālajiem un reģionālajiem bīstamo atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem;

iii)

netiktu apglabāti vai pārstrādāti veidos, kuru rezultātā iespējama noturīgo organisko piesārņotāju atgūšana, pārstrāde, atjaunošana, atkārtota tieša izmantošana vai alternatīva pielietošana; un

iv)

netiktu pārvadāti pāri valstu robežām, neievērojot atbilstošos starptautiskos noteikumus, standartus un norādījumus;

e)

cenšas izstrādāt atbilstīgas stratēģijas, lai identificētu ar A, B un C pielikumā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām piesārņotas vietas; šādu vietu sanācijas gadījumā tā jāveic videi nekaitīgā veidā.

2.   Pušu Konference cieši sadarbojas ar attiecīgajām institūcijām, kas darbojas saskaņā ar Bāzeles Konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, lai cita starpā:

a)

noteiktu iznīcināšanas un neatgriezeniskas pārstrādes līmeņus, kas nepieciešami, lai noturīgo organisko piesārņotāju īpašības vairs neizpaustos, kā noteikts D pielikuma 1. punktā;

b)

noteiktu, kādas metodes uzskatāmas par iepriekš minētajām videi nekaitīgām apglabāšanas metodēm; un

c)

strādātu pie koncentrācijas līmeņa precizēšanas A, B un C pielikumā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, lai definētu 1. punkta d) apakšpunkta ii) daļā minēto noturīgā organiskā piesārņotāja zemāko koncentrācijas līmeni.

7. pants

Ieviešanas plāni

1.   Katra Puse:

a)

izstrādā un cenšas ieviest savu ieviešanas plānu ar šo Konvenciju noteikto saistību izpildei;

b)

iesniedz savu ieviešanas plānu Pušu Konferencei divu gadu laikā pēc Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi; un

c)

periodiski pārskata un nepieciešamības gadījumā papildina savu ieviešanas plānu atbilstoši Pušu Konferences ieteikumiem.

2.   Kad nepieciešams savu ieviešanas plānu sagatavošanai, īstenošanai un papildināšanai, Puses sadarbojas vai nu tieši vai ar globālo, reģionālo un subreģionālo organizāciju starpniecību un konsultējas ar ieinteresētajām pusēm attiecīgajās valstīs, tostarp sieviešu grupām un grupām, kuras nodarbojas ar bērnu veselības aizsardzības jautājumiem.

3.   Puses pieliek pūles, lai izmantotu un, kad nepieciešams, atrastu veidus, kā valsts ieviešanas plānus par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem integrēt savās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās.

8. pants

Ķīmisko vielu iekļaušana A, B un C pielikuma sarakstos

1.   Katra Puse var iesniegt Sekretariātā priekšlikumu iekļaut konkrētu ķīmisko vielu A, B un/vai C pielikuma sarakstā. Priekšlikumā jānorāda D pielikumā prasītā informācija. Gatavojot priekšlikumu, Puse var sadarboties ar citām Pusēm un/vai Sekretariātu.

2.   Sekretariāts pārbauda, vai priekšlikumā ir norādīta visa D pielikumā prasītā informācija. Ja Sekretariāts ir pārliecinājies, ka visa prasītā informācija ir iestrādāta priekšlikumā, tas nosūta priekšlikumu tālāk izskatīšanai Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komisijai.

3.   Komisija izskata priekšlikumu elastīgā un atklātā veidā, piemērojot vērtēšanas kritērijus, kā noteikts D pielikumā, un izvērtējot visu sniegto informāciju savstarpēji saistītā un sabalansētā kontekstā.

4.   Ja Komisija pieņem lēmumu, ka:

a)

priekšlikums atbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā priekšlikumu un izvērtējumu dara zināmu visām Pusēm un novērotājiem un aicina tos iesniegt D pielikumā norādīto informāciju; vai

b)

priekšlikums neatbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā ar Sekretariāta palīdzību informē visas Puses un novērotājus un dara zināmu priekšlikumu un novērtējumu visām Pusēm un novērotājiem, un priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

5.   Jebkura no Pusēm saskaņā ar 4. punktu var atkārtoti iesniegt Komisijai priekšlikumu, kas iepriekš ticis noraidīts. Atkārtotas iesniegšanas gadījumā var pievienot savus apsvērumus un pamatojumu atkārtotai izskatīšanai Komisijā. Ja, sekojot norādītajai kārtībai, Komisija atkārtoti noraida priekšlikumu, Puse var apstrīdēt Komisijas lēmumu un tad jautājumu izskata Pušu Konference savā nākamajā sanāksmē. Konference var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz D pielikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un ievērojot Komisijas novērtējumu un jebkuru citu informāciju, ko sniedz Puses vai novērotāji, ka priekšlikums tiek virzīts tālāk.

6.   Ja Komisija ir nolēmusi, ka vērtēšanas kritēriju prasības ir apmierinātas, vai ja Pušu Konference ir nolēmusi, ka priekšlikumu jāvirza tālāk, Komisija vēlreiz izskata priekšlikumu, ņemot vērā visu saņemto papildu informāciju, un sagatavo riska profilu atbilstoši E pielikuma nosacījumiem. Sagatavoto projektu ar Sekretariāta starpniecību padara pieejamu visām Pusēm un novērotājiem, apkopo saņemtos tehnisko komentārus, un, ņemot vērā šos tehniskos komentārus, pabeidz riska profila sagatavošanu.

7.   Ja, pamatojoties uz atbilstīgi E pielikuma nosacījumiem sagatavoto riska profilu, Komisija nolemj, ka:

a)

pastāv iespēja, ka ķīmiskā viela ilgstoši iedarbojoties uz apkārtējo vidi var radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un/vai apkārtējo vidi un tādēļ būs nepieciešami globāla mēroga pasākumi, priekšlikumu virza tālāk. Pilnīga zinātniskā pamatojuma un pierādījumu trūkums nav uzskatāms par šķērsli priekšlikuma tālākai virzībai. Komisija ar Sekretariāta starpniecību aicina Puses un novērotājus iesniegt D pielikumā norādīto informāciju. Pēc tam Komisija izstrādā riska vadības novērtējumu, kurā iekļauta ķīmiskās vielas iespējamo kontroles pasākumu analīze atbilstoši pielikuma prasībām; vai

b)

priekšlikumu nav jāvirza tālāk; tad tā ar Sekretariāta starpniecību nodrošina visām Pusēm un novērotājiem pieeju riska profilam un priekšlikumu noraida.

8.   Attiecībā uz jebkuru priekšlikumu, kurš noraidīts saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem, Puse var aicināt Pušu Konferenci apsvērt iespēju uzdot Komisijai savākt papildu informāciju no iesniedzējas Puses un citām Pusēm laika periodā, kas nepārsniedz vienu gadu. Pēc šī perioda beigām, pamatojoties uz visu saņemto informāciju, Komisija atkārtoti izskata priekšlikumu saskaņā ar 6. punkta noteikumiem, pie kam prioritāti nosaka Pušu Konference. Ja pēc šo procesuālo noteikumu ievērošanas Komisija atkal noraida priekšlikumu, iesniedzēja Puse var apstrīdēt Komisijas lēmumu, un tad Pušu Konference izskata šo jautājumu tuvākajā sanāksmē. Pušu Konference var nolemt, pamatojoties uz atbilstīgi E pielikuma noteikumiem sagatavoto riska profilu, ievērojot Komisijas novērtējumu un visu Pušu vai novērotāju iesniegto papildu informāciju, ka priekšlikums būtu jāvirza tālāk. Ja Pušu Konference pieņem lēmumu virzīt tālāk priekšlikumu, Komisija izstrādā riska vadības novērtējumu.

9.   Pamatojoties uz sagatavoto riska profilu atbilstoši 6. punkta noteikumiem un riska vadības novērtējumu atbilstoši 7. punkta a) apakšpunkta vai 8. punkta noteikumiem, Komisija sagatavo ieteikumu Pušu Konferencei par to, vai konkrētā ķīmiskā viela jāiekļauj ķīmisko vielu sarakstā A, B un/vai C pielikumā. Pušu Konference, rūpīgi ņemot vērā Komisijas ieteikumus, ieskaitot jebkādas zinātniskās šaubas, ar pienācīgu piesardzību pieņem lēmumu par to, vai ķīmiskā viela iekļaujama ķīmisko vielu sarakstā A, B un/vai C pielikumā un norāda šai vielai piemērojamos kontroles pasākumus.

9. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Katra no Pusēm veicina vai uzņemas veikt informācijas apmaiņu par:

a)

noturīgo organisko piesārņotāju ražošanas, izmantošanas un noplūdes apjomu samazināšanu vai novēršanu; un

b)

alternatīvām noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ieskaitot informāciju par riskiem, ekonomiskajām un sociālajām izmaksām, kas ar tiem saistītas.

2.   Puses veic 1. punktā minētās informācijas apmaiņu tieši vai ar Sekretariāta starpniecību.

3.   Katra Puse norāda nacionālo kontaktpersonu šādas informācijas apmaiņai.

4.   Sekretariāts pilda informācijas apstrādes centra funkcijas attiecībā uz visu informāciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotajiem, tajā skaitā attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Pusēm, starpvaldību organizācijām un nevalstiskām organizācijām.

5.   Atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem, informācija par cilvēku un vides veselību un drošību nav uzskatāma par konfidenciālu. Puses, kuras veic cita rakstura informācijas apmaiņu šīs Konvencijas noteikumu ietvaros, savstarpēji vienojoties, var piemērot tādu aizsardzību konfidenciālai informācijai, kādu uzskata par nepieciešamu.

10. pants

Sabiedriskā informēšana, apziņa un izglītība

1.   Katra Puse savu iespēju robežās veicinās un sekmēs:

a)

politikas un lēmumu pieņēmēju apziņas paaugstināšanu attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem;

b)

visas pieejamās informācijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem nodošanu sabiedrības zināšanai, ievērojot Konvencijas 9. panta 5. punkta noteikumus;

c)

izglītības un sabiedriskās apziņas paaugstināšanas programmu izstrādi un ieviešanu jautājumos par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, bērnu un mazizglītoto iedzīvotāju grupu izglītošanai par šo piesārņotāju iedarbību uz viņu veselību un pieejamām alternatīvām;

d)

sabiedrības līdzdalību, apskatot jautājumus par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, to iedarbību uz veselību un vidi, kā arī adekvātu atbildes reakciju sekmēšanu līdz pat iespējai izteikt savu viedokli nacionālajā līmenī jautājumos, kas izriet no šīs Konvencijas izpildes;

e)

darba ņēmēju, zinātnieku, izglītības iestāžu darbinieku, kā arī tehniskā un vadības personāla apmācību;

f)

izglītības un sabiedriskās apziņas paaugstināšanai paredzēto materiālu izstrādi un apmaiņu valsts un starptautiskajā līmenī;

g)

izglītības un apmācības programmu izstrādi un ieviešanu valsts un starptautiskajā līmenī.

2.   Katra no Pusēm savu iespēju robežās nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama visa publiskā informācija, kā norādīts 1. punktā un ka šī informācija nav novecojusi.

3.   Katra no Pusēm savu iespēju robežās atbalsta rūpnieciskos un profesionālos izmantotājus sniegt informāciju sabiedrībai saskaņā ar 1. punkta noteikumiem valsts un, kad piederīgi, subreģionālā, reģionālā un globālā līmenī.

4.   Nodrošinot informācijas izplatīšanu sabiedrībai par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, Puses var izmantot drošības datu lapas, ziņojumus, masu mēdijus un citus saziņas līdzekļus, kā arī var izveidot informācijas centrus valsts un reģionālā mērogā.

5.   Katra no Pusēm cenšas apsvērt iespēju attīstīt un ieviest tādus mehānismus kā piesārņotāju izplūdes un pielietošanas reģistrus, lai savāktu un izplatītu informāciju par gada laikā noplūdušo vai apglabāto A, B un C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu aptuveno apjomu.

11. pants

Pētniecība, attīstība un monitorings

4.   Puses savu iespēju robežās veicina un/vai nepieciešamības gadījumos uzsāk atbilstošus pētniecības, attīstības, monitoringa un sadarbības pasākumus valsts un starptautiskā līmenī attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un, kad nepieciešams, to alternatīvām un iespējamiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, tajā skaitā uz to:

a)

avotiem un noplūdi vidē;

b)

klātbūtni, līmeņiem un tendencēm attiecībā uz cilvēkiem un vidi;

c)

apriti, sadalīšanos un pārveidošanos vidē;

d)

iedarbību uz cilvēku veselību un vidi;

e)

sociālo, ekonomisko un kulturālo ietekmi;

f)

noplūdes samazināšanu un/vai novēršanu; un

g)

saskaņotu metodoloģiju, lai izstrādātu ģenerējošo avotu uzskaites un noplūžu daudzumu noteikšanas analītiskās metodes.

2.   Veicot pasākumus, kas uzskaitīti 1. punktā, Puses savu iespēju robežās:

a)

atbalsta un tālāk attīsta starptautiskās programmas, tīklus un organizācijas, kuru mērķis ir definēt, vadīt, novērtēt un finansēt izpēti, datu savākšanu un monitoringu, ņemot vērā nepieciešamību iespējami samazināt pārklāšanos;

b)

atbalsta valsts un starptautiskos pasākumus zinātniskās un tehniskās izpētes kapacitātes stiprināšanai, īpaši jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku, kā arī veicina datu un analīžu rezultātu pieejamību un to apmaiņu;

c)

ņem vērā jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku īpašās vajadzības finansiālajā un tehniskās palīdzības jomā un sadarbojas ar tām, lai uzlabotu to kapacitāti līdzdarboties pasākumos, kuri minēti a) un b) apakšpunktā;

d)

uzsāk pētniecības darbus par noturīgo organisko piesārņotāju iedarbības mazināšanu uz cilvēku reproduktīvo veselību;

e)

savu pētījumu, attīstības pasākumu un monitoringa rezultātus padara pieejamus sabiedrībai savlaicīgi un regulāri; un

f)

veicina un/vai uzsāk sadarbību attiecībā uz pētniecības, attīstības un monitoringa rezultātu uzglabāšanu un uzturēšanu.

12. pants

Tehniskā palīdzība

1.   Puses atzīst, ka savlaicīga tehniskās palīdzības sniegšana, pēc jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku lūguma, ir būtiska Konvencijas veiksmīgas izpildes nodrošināšanai.

2.   Puses sadarbojas, lai sniegtu savlaicīgu un adekvātu tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku un palīdzētu tām, ievērojot to īpašās vajadzības, uzlabot savu kapacitāti izpildīt ar šo Konvenciju uzliktās saistības.

3.   Šajā nolūkā Puses, kuras ir attīstītas valstis, un citas Puses savu iespēju robežās sniedz tehnisko palīdzību valstīm, kuras ietvaros saskaņā ar savstarpējiem līgumiem un pēc nepieciešamības tiks sniegta tehniskā palīdzība, kāda nepieciešama šīs Konvencijas uzlikto saistību izpildes kapacitātes nodrošināšanai. Turpmākos norādījumus par šo jautājumu sniedz Pušu Konference.

4.   Puses izveido mehānismus, kas nepieciešami tehniskās palīdzības un tehnoloģiju nodošanai jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku attiecībā uz šīs Konvencijas izpildi. Šie mehānismi paredz reģionālu un subreģionālu kapacitātes palielināšanas centru un tehnoloģiju nodošanas centru izveidi, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku pildīt savas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas. Turpmākos norādījumus par šo jautājumu sniedz Pušu Konference.

5.   Puses šī panta kontekstā pilnībā ievēro īpašas vajadzības un īpašo situāciju, kas pastāv mazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs attiecībā uz tehnisko palīdzību.

13. pants

Finanšu resursi un mehānismi

1.   Katra no Pusēm savu iespēju robežās apņemas sniegt finansiālu atbalstu un veicināt darbības, kuru mērķis ir sasniegt šīs Konvencijas mērķus saskaņā ar valsts plāniem, prioritātēm un programmām.

2.   Puses, kuras ir attīstītas valstis, piešķir jaunus un papildu finanšu resursus, lai Puses, kas ir jaunattīstības valstis un valstis ar pārejas ekonomiku, varētu segt izdevumus, kas saistīti ar īstenošanas pasākumiem, pildot savas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas, atbilstoši divpusējiem līgumiem starp saņēmēju valsti un institūciju, kas darbojas 6. punktā aprakstītā mehānisma ietvaros. Citas Puses savu iespēju robežās var brīvprātīgi piešķirt finanšu resursus. Dotācijas no citiem avotiem arī ir atbalstāmas. Šo saistību izpildes pasākumu veikšanā jāņem vērā nepieciešamība panākt adekvātu, pietiekamu, savlaicīgu un paredzamu līdzekļu plūsmu un finansiālās atbildības dalīšanu starp dotējošām Pusēm.

3.   Attīstīto valstu Puses un citas Puses savu iespēju robežās un saskaņā ar saviem valsts plāniem, prioritātēm un programmām arīdzan var piešķirt finanšu resursus, un jaunattīstības valstu Puses un pārejas ekonomikas valstu Puses var pieņemt šādus līdzekļus savu saistību izpildes nodrošināšanai atbilstoši šīs Konvencijas prasībām ar divpusēju, reģionālu un daudzpusēju līgumu palīdzību.

4.   Pakāpe, līdz kurai attīstības valstis spēs efektīvi pildīt savas saistības atbilstoši šīs Konvencijas prasībām, ir tieši atkarīga no attīstīto valstu Pušu efektīvas savu saistību izpildes atbilstoši šīs Konvencijas prasībām attiecībā uz finanšu resursu, tehniskās palīdzības un tehnoloģiju nodošanas pasākumiem. Apstāklis, ka attīstības valstu pirmās un galvenās prioritātes ir ilgtspējīgas ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un nabadzības novēršana, tiek pilnībā atzīts un ievērots, apsverot nepieciešamību aizsargāt cilvēku un vides veselību.

5.   Savās darbībās, piešķirot līdzekļus, Puses ņem vērā mazāk attīstīto un mazo salu jaunattīstības valstu īpašas vajadzības un īpašos apstākļus.

6.   Ar šo tiek definēts mehānisms adekvātu un ilgtspējīgu finanšu resursu nodrošināšanai Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis un valstis ar pārejas ekonomiku, dotāciju un atlaižu veidā, lai palīdzētu tām pildīt šīs Konvencijas uzliktās saistības. Mehānisms darbojas Pušu Konferences pārraudzībā, ja nepieciešams, un vadībā, un atskaitīšanās notiek Pušu Konferencei šīs Konvencijas mērķu ietvaros. Tā darbība tiek uzticēta vienai vai vairākām institūcijām, tajā skaitā jau pastāvošām starptautiskām institūcijām, atbilstoši Pušu Konferences lēmumam. Mehānisma ietvaros var darboties arī citas divpusējas, reģionālas un daudzpusējas institūcijas, kas nodarbojas ar tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšanu. Dotācijas mehānisma ietvaros papildinās tos finansiālos pārvedumus, kas veikti par labu Pusēm, jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku, kā atspoguļots 2. punktā un saskaņā ar to.

7.   Atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem un 6. punktam Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē pieņem atbilstošus norādījumus finanšu mehānisma darbībai un vienojas ar institūciju vai institūcijām, kuras piedalīsies finanšu mehānisma darbībā, lai tas uzsāktu darbību. Norādījumiem, cita starpā, jāparedz:

a)

politikas, stratēģijas un programmu prioritātes, kā arī skaidri un detalizēti kritēriji un norādījumi, saskaņā ar kuriem tiek noteiktas tiesības izmantot piešķirtos finanšu līdzekļus, ieskaitot šāda izlietojuma regulāru novērtējumu un uzraudzību;

b)

norādījumi institūcijai vai institūcijām par regulāru atskaišu iesniegšanu Pušu Konferencei par šīs Konvencijas izpildes pasākumu finansējuma pietiekamību un ilgtspējību;

c)

dažādu avotu finansējuma, mehānismu un līgumu veicināšana;

d)

metodika šīs Konvencijas izpildei nepieciešamo līdzekļu daudzuma noteikšanai paredzamā un apzināmā veidā, paturot prātā, ka noturīgo organisko piesārņotāju pakāpeniskai izmantošanas pārtraukšanai var būt nepieciešams ilgstošs finansējums, kā arī noteikumi, atbilstoši kuriem šāds līdzekļu daudzums tiek periodiski pārskatīts; un

e)

metodika, ar kuru ieinteresētās Puses var saņemt palīdzību savu vajadzību apzināšanai, informācijas saņemšanai par pieejamiem finansējuma avotiem un finansējuma veidiem, lai veicinātu koordināciju starp tiem.

8.   Pušu Konference ne vēlāk kā savā otrajā sanākšanas reizē un turpmāk regulāri pārskata, saskaņā ar šī panta noteikumiem, izveidotā mehānisma efektivitāti, tā spēju apmierināt Pušu, jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku, īpašas vajadzības, 7. punktā minēto kritēriju un norāžu izpildi, piešķirto līdzekļu pietiekamību, kā arī institūciju, kurām uzticēta mehānisma darbība, darbības efektivitāti. Pamatojoties uz šādu pārskatu, vajadzības gadījumā tiek veikti nepieciešamie pasākumi efektivitātes uzlabošanai, ieskaitot rekomendāciju un norādījumu izstrādi adekvāta un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanai Pušu vajadzību apmierināšanai.

14. pants

Pārejas finanšu noteikumi

Pasaules Vides fonds, kas darbojas saskaņā ar Nolikumu par reorganizētā Pasaules Vides fonda izveidošanu, ir galvenā institūcija, kam uzticēta 13. pantā aprakstītā finanšu mehānisma darbība pārejas periodā no Konvencijas spēkā stāšanās brīža līdz Pušu Konferences pirmajai sanākšanas reizei vai brīdim, kad Pušu Konference pieņems lēmumu, kura institūcija tiks nozīmēta atbilstoši 13. panta noteikumiem. Globālās Vides aģentūras institucionālā struktūra veic savas darbības ar operatīviem pasākumiem, kuri īpaši attiecas uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ņemot vērā, ka šajā jomā var būt nepieciešama jaunu pasākumu izstrāde.

15. pants

Ziņošana

1.   Katra no Pusēm ziņo Pušu Konferencei par pasākumiem, kas veikti šīs Konvencijas noteikumu izpildei, un pasākumu efektivitāti Konvencijas mērķu sasniegšanā.

2.   Katra no Pusēm iesniedz Sekretariātam:

a)

statistiskas datus par katras A un B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas kopējo saražoto, importēto un eksportēto daudzumu vai arī saprātīgus šo daudzumu novērtējumus; un

b)

līdz praktiski iespējamai pakāpei to valstu sarakstus, uz kurām katra no šīm ķīmiskajām vielām ir eksportēta un no kurām tā ir importēta.

3.   Šādus ziņojumus iesniedz ar periodiskiem intervāliem atbilstoši formātam, kādu pieņēmusi Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē.

16. pants

Efektivitātes novērtējums

1.   Pirmajā reizē četrus gadus pēc Konvencijas stāšanās spēkā un turpmāk periodiski pēc intervāliem, kādus noteikusi Pušu Konference, Pušu Konference izvērtē Konvencijas efektivitāti.

2.   Lai veicinātu šādu novērtējumu, Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē uzsāk pasākumus, lai nodrošinātos ar salīdzināmiem monitoringa datiem par A, B un C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu klātbūtni, kā arī to globālo pārvietošanu. Šos pasākumus:

a)

Pusēm vajadzētu īstenot reģionālos ietvaros saskaņā ar savām tehniskajām un finansiālajām iespējām, iespējami izmantojot pastāvošās monitoringa programmas un mehānismus un veicinot pieejas metožu harmonizāciju;

b)

iespējams papildināt, ja nepieciešams, pamatojoties uz reģionālām atšķirībām un to iespējām īstenot monitoringa pasākumus; un

c)

iekļauj ziņojumā Pušu Konferencei par reģionālā un globālā mēroga monitoringā iegūtajiem rezultātiem pēc periodiskiem intervāliem, kurus noteikusi Pušu Konference.

3.   Šā panta 1. punktā aprakstīto novērtējumu īsteno uz pieejamās zinātniskās, vides, tehniskās un ekonomiskās informācijas bāzes, ieskaitot:

a)

ziņojumus un citu monitoringā iegūtu informāciju atbilstoši 2. punkta nosacījumiem;

b)

valsts ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar 15. panta noteikumiem; un

c)

informāciju par Konvencijas noteikumu pārkāpumiem atbilstoši 17. panta noteikumiem.

17. pants

Pārkāpumi

Pušu Konference, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, izstrādā un apstiprina procedūru un starptautisko mehānismu šīs Konvencijas noteikumu pārkāpumu konstatēšanai un pārkāpēju Pušu sodīšanai.

18. pants

Strīdu izskatīšana

1.   Visus strīdus un domstarpības, kas rodas sakarā ar šīs Konvencijas interpretāciju un noteikumu piemērošanu, Puses izšķir savstarpēju sarunu ceļā vai citā miermīlīgā formā pēc saviem ieskatiem.

2.   Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas un pievienošanās laikā vai jebkurā laikā pēc tam katra Puse, kas nav reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, var deklarēt ar rakstisku paziņojumu, kuru iesniedz Depozitārijam, ka visos strīdos, kas izriet no šīs Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas, tā atzīst vienu vai abus no šādiem strīdu izšķiršanas veidiem kā obligāti saistošus attiecībā uz jebkuru Pusi, kura uzņēmusies šīs pašas saistības:

a)

šķīrējtiesa saskaņā ar procesuāliem noteikumiem, kurus Pušu Konference pieņem pielikuma formā tiklīdz tas praktiski iespējams;

b)

strīda iesniegšana izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā.

3.   Puse, kura ir reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, var iesniegt paziņojumu ar līdzīgiem atzinumiem attiecībā uz šķīrējtiesu saskaņā ar procedūrām, kas minētas 2. punkta a) apakšpunktā.

4.   Deklarācija, kas iesniegta saskaņā ar 2. vai 3. punkta nosacījumiem, paliek spēkā līdz tajā norādītā termiņa beigām vai trīs mēnešus pēc tam, kad rakstisks paziņojums par tās atsaukšanu ir deponēts Depozitārijam.

5.   Deklarācijā norādītā termiņa beigas, paziņojums par deklarācijas atsaukšanu vai jaunas deklarācijas iesniegšana nekādā veidā neietekmē prasības, kas iesniegtas izskatīšanai šķīrējtiesā vai Starptautiskajā Tiesā, ja vien Puses nevienoja par ko citu.

6.   Ja strīda puses nav atzinušas tās pašas vai nekādas strīdu izskatīšanas procedūras, kas nosauktas 2. punktā, un ja tās nav spējušas strīdu atrisināt divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad viena no pusēm ir rakstiski paziņojusi otrai pusei par strīda pastāvēšanu starp tām, tad strīdu iesniedz izskatīšanai samierināšanas komisijā, ja to prasa kāda no strīda pusēm. Samierināšanas komisija sagatavo ziņojumu ar rekomendācijām. Papildu procesuālās darbības attiecībā uz samierināšanas komisijas darbību pielikuma formā sagatavo un pieņem Pušu Konference ne vēlāk kā otrajā savā sanākšanas reizē.

19. pants

Pušu Konference

1.   Ar šo ir nodibināta Pušu Konference.

2.   Pušu Konferences pirmo sanāksmi organizē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās. Turpmāk Pušu Konference sanāk regulāri ar intervāliem, kādus noteikusi Konference.

3.   Pušu Konferences ārkārtas sanāksmes tiek sasauktas gadījumos, kad to par nepieciešamu atzīst Pušu Konference, vai pēc jebkuras puses rakstiska pieprasījuma ar nosacījumu, ka šo pieprasījumu atbalsta vismaz trešdaļa Pušu.

4.   Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē, savstarpēji vienojoties, pieņem un apstiprina reglamentu un finanšu noteikumus attiecībā pati uz savu darbību un uz jebkādu pakļauto institūciju darbību, kā arī finanšu noteikumus, uz kuru pamata darbojas Sekretariāts.

5.   Konference pastāvīgi uzrauga un novērtē šīs Konvencijas izpildes procesu. Tā pilda funkcijas saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un:

a)

saskaņā ar 6. punkta noteikumiem nodibina tādas pakļautās institūcijas, kādas uzskata par nepieciešamām Konvencijas noteikumu izpildei;

b)

kad nepieciešams, sadarbojas ar citām kompetentām starptautiskajām organizācijām, valstiskām un nevalstiskām organizācijām; un

c)

regulāri pārskata visu informāciju, kas pieejama Pusēm saskaņā ar 15. panta noteikumiem, tostarp 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) daļā minētos apsvērumus par efektivitāti;

d)

apsver un uzņemas jebkuras citas darbības, kādas var būt nepieciešamas šīs Konvencijas mērķu sasniegšanai.

6.   Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē nodibina pakļauto institūciju, kuru sauks par Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komisiju, lai īstenotu ar šo Konvenciju Komisijai nospraustos mērķus. Šim nolūkam:

a)

Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komisiju ieceļ un apstiprina Pušu Konferencē. Komisijas dalībnieki ir valdību iecelti ķīmiskā novērtējuma vai vadības eksperti. Komisijas locekļus ieceļ, ievērojot vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības principu;

b)

Pušu konference izlemj par Komisijas kompetenci, darbības un organizācijas noteikumiem; un

c)

Komisija cenšas visas savas rekomendācijas pieņemt, savstarpēji vienojoties. Ja visi mēģinājumi panākt vienošanos bijuši nesekmīgi, kā galējo līdzekli izmanto balsojumu, un lēmumu pieņem ar divām trešdaļām klātesošo un balsojošo biedru balsu vairākumu.

7.   Pušu konference savā trešajā sanākšanas reizē lemj par 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādītās procedūras turpmākas piemērošanas lietderību un tās efektivitāti.

8.   Apvienoto Nāciju Organizācija, to specializētās aģentūras un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kas nav šīs Konvencijas Puse, var būt pārstāvēta Pušu Konferencē novērotāja statusā. Jebkura organizācija vai institūcija, kā valsts, tā starptautiska, valstiska vai nevalstiska, kura ir kvalificēta jautājumos, ko regulē šī Konvencija, var piedalīties Pušu Konferencē novērotāja statusā, ja tā iepriekš paziņojusi par savu nodomu Sekretariātam un ja pret to neiebilst vismaz trešā daļa Pušu.

20. pants

Sekretariāts

1.   Ar šo izveido Sekretariātu.

2.   Sekretariātam ir šādas funkcijas:

a)

organizēt Pušu Konferences un pakļauto institūciju sanāksmes un sniegt tiem nepieciešamos pakalpojumus;

b)

sniegt atbalstu un palīdzību Pusēm, jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku šīs Konvencijas īstenošanā;

c)

nodrošināt nepieciešamo koordināciju ar citu attiecīgo starptautisko organizāciju sekretariātiem;

d)

sagatavot un izplatīt Pusēm informāciju, kas saņemta atbilstoši 15. panta noteikumiem, un citu pieejamu informāciju;

e)

Pušu Konferences vispārīgā vadībā uzņemties tādas administratīvas un līgumsaistības, kādas var būt nepieciešamas savu funkciju efektīvai veikšanai; un

f)

pildīt citas Sekretariāta funkcijas, kas noteiktas ar šo Konvenciju, kā arī citas funkcijas, kuras uzliek Pušu Konference.

3.   Šīs Konvencijas Sekretariāta funkcijas veiks Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors, ja vien Pušu Konference ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojošo Pušu balsu vairākumu neizlemj uzticēt Sekretariāta funkciju veikšanu vienai vai vairākām citām starptautiskām institūcijām.

21. pants

Konvencijas grozījumi

1.   Šīs Konvencijas grozījumus var ierosināt jebkura Puse.

2.   Konvencijas grozījumus pieņem Pušu Konferencē. Ierosinātos grozījumus nosūta Pušu zināšanai vismaz sešus mēnešus pirms Pušu Konferences, kurā paredzēts tos izskatīt un pieņemt. Tāpat Sekretariāts nosūta ierosināto grozījumu tekstu šīs Konvencijas parakstītājiem un informācijai – Depozitārijam.

3.   Puses pieliek visas pūles, lai panāktu vienošanos par jebkuru ierosināto grozījumu. Ja visas pūles panākt vienošanos bijušas veltīgas un vienošanās nav panākta, tad kā galējo līdzekli pieņem lēmumu ar klātesošo un balsojošo Pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.

4.   Pieņemtos grozījumus Depozitārijs nosūta visām Pusēm ratifikācijai, pieņemšanai un apstiprināšanai.

5.   Par grozījuma ratifikāciju, apstiprināšanu un pieņemšanu rakstiski paziņo Depozitārijam. Grozījums, kas pieņemts saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kuras to pieņēmušas, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus Depozitārijā deponējušas vismaz trīs ceturtdaļas Pušu. Turpmāk šis grozījums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā attiecībā uz jebkuru Pusi, kura iesniedz savu grozījuma ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu Depozitārijā.

22. pants

Pielikumu pieņemšana un grozīšana

1.   Šīs Konvencijas pielikumi veido neatņemamu Konvencijas sastāvdaļu un, ja vien nav īpaši atrunāts, atsauce uz šo Konvenciju vienlaicīgi ir arī atsauce uz jebkuru tās pielikumu.

2.   Jebkādus papildu pielikumus pieņem tikai procesuālas, zinātniskas, tehniskas vai administratīvas dabas jautājumu risināšanai.

3.   Šāda procedūra attiecas uz Konvencijas papildu pielikumu ierosināšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos:

a)

papildu pielikumu Konvencijai var ierosināt saskaņā ar 21. panta 1., 2. un 3. punktā noteikto procedūru;

b)

jebkura Puse, kura nevar pieņemt papildu pielikumu Konvencijai, par to rakstiski paziņo Depozitārijam viena gada laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums no Depozitārija par papildu pielikuma pieņemšanu. Depozitārijs bez kavēšanās par to informē visas Puses. Puse var jebkurā laikā atsaukt savu paziņojumu par papildu pielikumu nepieņemšanu, un tad pielikums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi, ievērojot c) apakšpunktu; un

c)

pēc viena gada termiņa notecēšanas no brīža, kad Depozitārijs ir iesniedzis visām pusēm paziņojumu par papildu pielikuma pieņemšanu, tas stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm, kuras šī gada laikā nav iesniegušas Depozitārijam rakstisku paziņojumu par nepieņemšanu saskaņā ar b) apakšpunktu.

4.   Uz šīs Konvencijas A, B vai C pielikuma grozījumu ierosināšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos attiecas tā pati kārtība, kāda noteikta attiecībā uz šīs Konvencijas papildu pielikuma ierosināšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos, izņemot, ka A, B vai C pielikuma grozījumi nestājas spēkā attiecībā uz jebkuru Pusi, kura iesniegusi deklarāciju atbilstoši 25. panta 4. panta nosacījumiem, un šajā gadījumā šādi grozījumi stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi deviņdesmitajā dienā pēc šā grozījuma ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas Depozitārijā.

5.   Šāda procedūra attiecas uz D, E vai F pielikuma grozījuma ierosināšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos:

a)

grozījumi ierosināmi atbilstoši 21. panta 1. un 2. punktā noteiktajai procedūrai;

b)

Puses pieņem lēmumu attiecībā uz grozījumiem savstarpēji vienojoties; un

c)

Lēmumu par D, E vai F pielikuma grozījuma pieņemšanu Pusēm paziņo Depozitārijs. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm no lēmumā noteiktās dienas.

6.   Ja papildu pielikums vai pielikuma grozījums izriet no grozījuma Konvencijas tekstā, tad papildu pielikums vai pielikuma grozījums nestājas spēkā līdz brīdim, kamēr attiecīgais grozījums Konvencijas tekstā nav stājies spēkā.

23. pants

Balsošanas tiesības

1.   Katrai Konvencijas Pusei ir viena balss, izņemot 2. punkta noteiktajos gadījumos.

2.   Reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām to kompetences robežās ir tiesības balsot ar tik balsīm, cik tās dalībvalstu ir šīs Konvencijas Puses. Šādai organizācijai nav tiesību izmantot savas balsošanas tiesības, ja kaut viena no tās dalībvalstīm, kura ir šīs Konvencijas Puse, īsteno savas balsošanas tiesības un otrādi.

24. pants

Parakstīšana

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām sākot no 2001. gada 23. maijāStokholmā un no 2001. gada 24. maija līdz 2002. gada 22. maijam Ņujorkā, Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē.

25. pants

Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

1.   Šo Konvenciju valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām nepieciešams ratificēt, apstiprināt vai pieņemt. Valstis un reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas tai var pievienoties, sākot no nākamās dienas, kad tā tiek slēgta parakstīšanai. Ratifikācijas, pieņemšanas, pievienošanās un apstiprināšanas instrumentus deponē Depozitārijā.

2.   Jebkura reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kura kļūst par šīs Konvencijas Pusi, kaut arī neviena no tās dalībvalstīm nav Puse, uzņemas visas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas. Šādas organizācijas gadījumā, ja viena vai vairākas no tās dalībvalstīm ir Konvencijas Puses, savstarpēji vienojas par atbildības nodalīšanu attiecībā uz savu no šīs Konvencijas izrietošo saistību izpildi. Šādos gadījumos dalībvalstis un reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija nav tiesīgas vienlaicīgi īstenot savas ar šo Konvenciju noteiktās tiesības.

3.   Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā reģionālajai ekonomikas integrācijas organizācijai jānorāda savas kompetences robežas šīs Konvencijas regulēto jautājumu lokā. Jebkura šāda organizācija informē Depozitāriju, kas savukārt informē visas Puses par jebkurām izmaiņām savas kompetences robežās.

4.   Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā jebkura Puse var deklarēt, ka attiecībā uz to jebkurš A, B vai C pielikuma grozījums stājas spēkā tikai pēc tam, kad Depozitārijā deponēts attiecīgs ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

26. pants

Spēkā stāšanās

1.   Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Depozitārijā deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2.   Attiecībā uz valsti vai reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju, kura ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas šai Konvencijai pēc tam, kad Depozitārijā deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas Depozitārijā.

3.   Šī panta 1. un 2. punkta izpratnē jebkurš instruments, kuru deponē reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, nav uzskatāms par vēl vienu instrumentu papildus šīs organizācijas dalībvalstu instrumentiem.

27. pants

Atrunas

Šai Konvencijai nav pieļaujamas atrunas.

28. pants

Izstāšanās

1.   Puse var jebkurā laikā pēc trīs gadu termiņa notecēšanas no brīža, kad Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Pusi, izstāties no Konvencijas, par to rakstiski paziņojot Depozitārijam.

2.   Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad Depozitārijā saņemts rakstisks paziņojums par izstāšanos vai citā vēlākā datumā, ja tāds norādīts izstāšanās paziņojumā.

29. pants

Depozitārijs

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir Konvencijas Depozitārijs.

30. pants

Autentiskie teksti

Konvencijas oriģinālu ar vienlīdz autentiskiem tekstiem arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

APLIECINOT AUGSTĀKMINĒTO, apakšā parakstījušies, kas atbilstoši pilnvaroti šim nolūkam, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Stokholmā, divi tūkstoši pirmā gada divdesmit otrajā maijā.

A PIELIKUMS

IZMANTOŠANAS UN RAŽOŠANAS PĀRTRAUKŠANA

I daļa

Ķīmiskās vielas

Darbība

Īpaši izņēmumi

Aldrīns*

CAS Nr.: 309-00-2

Ražošana

Nav

 

Izmantošana

Vietējie ektoparaziticīdi

Insekticīdi

Hlordāns*

CAS Nr.: 57-74-9

Ražošana

Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm

 

Izmantošana

Vietējie ektoparaziticīdi

Insekticīdi

Termiticīdi

Termiticīdi ēkās un dambjos

Termiticīdi uz ceļiem

Piedevas saplākšņa līmēs

Dieldrīns*

CAS Nr.: 60-57-1

Ražošana

Nav

 

Izmantošana

Darbības lauksaimniecībā

Endrīns*

CAS Nr.: 72-20-8

Ražošana

Nav

 

Izmantošana

Nav

Heptahlors*

CAS Nr.: 76-44-8

Ražošana

Nav

 

Izmantošana

Termiticīdi

Termiticīdi ēku struktūrās

Termiticīdi (pazemes)

Koksnes apstrāde

Izmantošanai pazemes kabeļu kastēs

Heksahlorbenzols

CAS Nr.: 118-74-1

Ražošana

Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm

 

Izmantošana

Starpprodukts

Šķīdinātājs pesticīdos

Starpprodukts slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās

Mireks*

CAS Nr.: 2385-85-5

Ražošana

Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm

 

Izmantošana

Termiticīdi

Toksafēns*

CAS Nr.: 8001-35-2

Ražošana

Nav

 

Izmantošana

Nav

Polihlorētie bifenili (PHB)*

Ražošana

Nav

 

Izmantošana

Izstrādājumi, kas atrodas izmantošanā saskaņā ar šī pielikuma II daļas nosacījumiem

Piezīmes:

i)

ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskas vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, netiek iekļautas šajā pielikumā;

ii)

šo piezīmi nevērtē kā īpašu izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3. panta 2. punktā paredzētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā pielikumā ar nosacījumu, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās. Sekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus;

iii)

šo piezīmi, kas neattiecas uz ķīmisko vielu, kas Ķīmisko vielu ailē šī pielikuma I daļā atzīmēta ar zvaigznīti aiz tās nosaukuma, nevērtē kā īpašu izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3. panta 2. punktā paredzētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta, ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām, ņemot vērā D pielikuma 1. punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kā arī informāciju par slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju – izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk. Sekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot;

iv)

visus šajā pielikumā noteiktos īpašus izņēmumus var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus attiecībā uz sevi saskaņā ar 4. pantu, izņemot polihlorēto bifenilu izmantošanu lietošanā esošos izstrādājumos saskaņā ar šī pielikuma II daļas nosacījumiem, attiecībā uz ko izņēmumu var izmantot visas Puses.

II daļa

Polihlorētie bifenili

Katra Puse:

a)

Ņemot vērā polihlorēto bifenilu izmantošanas ierobežošanu iekārtās (piemēram, transformatoros, kondensatoros vai citās tilpnēs, kas satur šķidrumu) līdz 2025. gadam, Pušu Konferences pārraudzībā rīkojas saskaņā ar šādām prioritātēm:

i)

apņēmīgi pūlas identificēt, marķēt un izņemt no izmantošanas iekārtām, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 10 % un tilpumus, kas lielāki par 5 litriem;

ii)

apņēmīgi pūlas identificēt, marķēt un izņemt no izmantošanas iekārtām, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,05 % un tilpumus, kas lielāki par 5 litriem;

iii)

cenšas identificēt un izņemt no izmantošanas iekārtām, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,005 % un tilpumus, kas lielāki par 0,05 litriem.

b)

Saskaņā ar a) apakšpunktā noteiktajām prioritātēm, veicina šādus pasākumus, lai samazinātu ietekmi un kontrolētu risku, ko rada polihlorēto bifenilu izmantošana:

i)

izmantot tikai nebojātas iekārtas un iekārtas, no kurām nav iespējama noplūde, un tikai vietās, kur noplūdes risku var samazināt un ātri novērst;

ii)

neizmantot iekārtas vietās, kas saistītas ar pārtikas un lopbarības ražošanu un apstrādi;

iii)

lietojot apdzīvotās vietās, tai skaitā skolās un slimnīcās, veikt jebkādus pamatotus pasākumus, lai aizsargātu no elektroapgādes traucējumiem, kuru rezultātā varētu izcelties ugunsgrēks, un regulāras iekārtu pārbaudes, lai nepieļautu noplūdes;

c)

Neatkarīgi no 3. panta 2. punkta, nodrošina, ka polihlorētos bifenilus saturošas iekārtas, kā tas aprakstīts a) apakšpunktā, nevar eksportēt vai importēt, izņemot gadījumos, kad tas tiek darīts, lai apsaimniekotu atkritumus videi draudzīgā veidā.

d)

Ja vien netiek veikta tehniskā apkope un remonta darbi, neatļaut reģenerēt šķidrumus, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,005 procentiem, atkārtotai izmantošanai citās iekārtās.

e)

Veic noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu, kas satur polihlorētos bifenilus saturošus šķidrumus un ar polihlorētiem bifeniliem piesārņotas iekārtas, kurās polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem, apsaimniekošanu videi draudzīgā veidā saskaņā ar 6. panta 1. punktu, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk par 2028. gadu. Šos pasākumus pārrauga Pušu Konference.

f)

Šī pielikuma I daļas ii) piezīmes vietā cenšas identificēt citus izstrādājumus, kuros polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem (piemēram, kabeļu apvalki un krāsoti priekšmeti), un veic darbības ar tiem saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

g)

Ik pēc pieciem gadiem sagatavo ziņojumu par progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības, un iesniedz to Pušu Konferencei atbilstoši 15. pantam.

h)

šīs daļas g) apakšpunktā aprakstītos ziņojumus Pušu Konference izvērtē savos pārskatos par polihlorētajiem bifeniliem. Pušu Konference analizē progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības, reizi piecos gados vai citos atbilstošos intervālos, ņemot vērā šādus ziņojumus.

B PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMI

I daļa

Ķīmiskā viela

Darbība

Pieļaujamie izmantošanas mērķi vai īpaši izņēmumi

DDT

(1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorofenil)etāns)

CAS Nr.: 50-29-3

Ražošana

Pieļaujamie izmantošanas mērķi:

Izmantošana slimības pārnēsātāju kontrolēšanai saskaņā ar šī pielikuma II daļu

Īpaši izņēmumi:

Starpprodukts dikofola ražošanā

Starpprodukts

 

Izmantošana

Pieļaujamie izmantošanas mērķi:

Izmantošana slimības pārnēsātāju kontrolēšanai saskaņā ar šī pielikuma II daļu

Īpaši izņēmumi:

Dikofola ražošana

Starpprodukts

Piezīmes:

i)

ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskās vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, netiek iekļautas šajā pielikumā;

ii)

šo piezīmi nevērtē kā īpašu izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3. panta 2. punktā minētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības, kas attiecas uz šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā sarakstā, ar nosacījumu, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās. Sekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus;

iii)

šo piezīmi nevērtē kā noteiktu izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3. panta 2. punktā minētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta, ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām ņemot vērā D pielikuma 1. punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kas attiecas uz slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju – izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk. Sekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, un tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot;

iv)

visus noteiktos izņēmumus šajā pielikumā var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus saskaņā ar 4. pantu.

II daļa

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorofenil)etāns)

1.

DDT ražošana un izmantošana jāpārtrauc, izņemot tām Pusēm, kas paziņojušas Sekretariātam par savu nodomu to ražot un/vai izmantot. Līdz ar šo ir izveidots DDT Reģistrs, un tam jābūt pieejamam sabiedrībai. Sekretariāts uztur DDT Reģistru.

2.

Katrai Pusei, kas ražo un/vai izmanto DDT, jāsamazina šāda ražošana un/vai izmantošana slimību pārnēsātāju apkarošanai saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām un vadlīnijām par DDT izmantošanu un tajos gadījumos, ja apspriežamajai Pusei nav vietējiem apstākļiem drošas, efektīvas un pieejamas alternatīvas.

3.

Gadījumā, ja DDT Reģistrā neiekļauta Puse nolemj, ka tai slimību pārnēsātāju apkarošanai nepieciešams DDT, tā, cik ātri vien iespējams, par to paziņo Sekretariātam, lai tās nosaukums nekavējoties tiktu pievienots DDT Reģistram. Tajā pašā laikā tā informē Pasaules Veselības organizāciju.

4.

Ik pēc trim gadiem katra Puse, kas izmanto DDT, iesniedz Sekretariātam un Pasaules Veselības organizācijai informāciju par izmantotajiem apjomiem, izmantošanas apstākļiem un to atbilstību šīs Puses slimību apkarošanas stratēģijai tādā veidā, kā to nosaka Pušu Konference, konsultējoties ar Pasaules Veselības Organizāciju.

5.

Lai samazinātu un visbeidzot pārtrauktu DDT izmantošanu, Pušu Konference iesaka:

a.

katrai Pusei, kas izmanto DDT, izstrādāt un ieviest rīcības plānu kā daļu no ieviešanas plāna, kas aprakstīts 7. pantā. Šādam rīcības plānam jāietver:

i)

regulējošu un citu mehānismu izstrādāšana, lai nodrošinātu, ka DDT izmantošana ir ierobežota un atļauta tikai slimību pārnēsātāju apkarošanai;

ii)

piemērotu alternatīvu produktu, metožu un stratēģiju ieviešana, tai skaitā rezistences vadības sistēmas, lai nodrošinātu šo alternatīvu nepārtrauktu efektivitāti;

iii)

pasākumi, lai stiprinātu veselības aizsardzību un samazinātu saslimstību.

b.

Puses savu iespēju robežās veicina pētījumus par drošiem alternatīviem ķīmiskiem un neķīmiskiem produktiem, metodēm un stratēģijām un to izstrādi, kas nepieciešami Pusēm, kuras izmanto DDT, atbilstoši šo valstu apstākļiem un lai samazinātu slimības radīto nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselības stāvokli un ekonomiku. Galvenie faktori, kas jāņem vērā apsverot alternatīvas vai vairāku alternatīvu vienlaicīgu izmantošanu, ir šo alternatīvu radītais risks cilvēka veselībai un izmaiņas vidē. Dzīvotspējīgām DDT alternatīvām jāsamazina risks cilvēku veselībai un videi, jābūt piemērotām slimību apkarošanai, balstoties uz apspriežamās Puses apstākļiem, un jābūt nodrošinātām ar monitoringa datiem.

6.

Sākot ar tās pirmo tikšanās reizi un turpmāk vismaz ik pēc trīs gadiem, Pušu Konference, apspriežoties ar Pasaules Veselības organizāciju, novērtē nepieciešamību turpmāk izmantot DDT slimību pārnēsātāju apkarošanai, balstoties uz pieejamo zinātnisko, tehnisko, vides un ekonomisko informāciju, tai skaitā:

a)

DDT ražošanu un izmantošanu un 2. punktā izklāstītos apstākļus;

b)

DDT alternatīvu pieejamību, piemērotību un ieviešanu; un

c)

valstu kapacitātes stiprināšanas progresu, lai pārietu uz šādu alternatīvu izmantošanu.

7.

Puse var jebkurā laikā izstāties no DDT Reģistra, iepriekš rakstiski informējot Sekretariātu. Izstāšanās stājas spēkā paziņojumā norādītajā dienā.

C PIELIKUMS

NEAPZINĀTA RAŽOŠANA

I daļa: Noturīgie organiskie piesārņotāji, uz kuriem attiecas 5. panta prasības

Šis pielikums attiecas uz šādiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kas neapzināti veidojas un izdalās no antropogēnajiem avotiem:

Ķīmiskā viela

Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni (PDD/PDF)

Heksahlorbenzols (HHB) (CAS Nr.: 118-74-1)

Polihlorētie bifenili (PHB)

II daļa: Avotu kategorijas

Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili veidojas neapzināti un izdalās termiskos procesos, kur iesaistītas organiskās vielas un hlors, nepilnīgas sadegšanas vai ķīmisku reakciju rezultātā. Šādu rūpniecisko avotu kategorijām ir salīdzinoši augsts potenciāls veidot un izdalīt vidē šīs ķīmiskās vielas:

a)

atkritumu sadedzināšanas iekārtas, tai skaitā sadzīves, bīstamo vai medicīnisko atkritumu vai notekūdeņu dūņu kombinētas sadedzināšanas iekārtas;

b)

cementa krāsnis, kurās sadedzina bīstamos atkritumus;

c)

celulozes ražošana, izmantojot balināšanai elementāro hloru vai ķīmiskas vielas, kas veido elementāro hloru;

d)

šādi termiskie procesi metalurģijā:

i)

sekundārā vara ražošana;

ii)

aglomerācijas iekārtas dzelzs un tērauda rūpniecībā;

iii)

sekundārā alumīnija ražošana;

iv)

sekundārā cinka ražošana.

III daļa: Avotu kategorijas

Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili var veidoties neapzināti un izdalīties no šādām avotu kategorijām:

a)

atklāta atkritumu sadedzināšana, tai skaitā sadedzināšana atkritumu izgāztuvēs;

b)

termiskie procesi metalurģijā, kas nav minēti II daļā;

c)

sadedzināšanas avoti dzīvojamā sektorā;

d)

komunālo un rūpniecisko uzņēmumu katlumājas, kurās kā kurināmo izmanto degizrakteņus;

e)

sadedzināšanas iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto koksni un citu biomasu;

f)

īpaši ķīmiskās ražošanas procesi, galvenokārt hlorfenolu un hloranilu ražošana, kuros izdalās neapzināti veidojušies noturīgie organiskie piesārņotāji;

g)

krematorija;

h)

autotransporta līdzekļi, īpaši tie, kas darbojas ar svinu saturošu benzīnu;

i)

dzīvnieku liemeņu iznīcināšana;

j)

tekstila un ādas krāsošana (ar hloranilu) un apdare (ar bāzisku ekstrahēšanu);

k)

uzņēmumi, kuros notiek nolietoto transporta līdzekļu galīgā sasmalcināšana;

l)

vara kabeļu gruzdēšana;

m)

atkritumu eļļu pārstrāde.

IV daļa: Definīcijas

1.

Šajā pielikumā:

a)

“Polihlorētie bifenili” nozīmē aromātiskus savienojumus, kas veidoti tā, ka ūdeņraža atomi pie bifenila molekulas (divi benzola gredzeni saistīti ar vienu oglekļa-oglekļa saiti) var tikt aizvietoti ar līdz pat desmit hlora atomiem; un

b)

“Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni” un “polihlorētie dibenzofurāni” ir tricikliski, aromātiski savienojumi, kas veidoti no diviem benzola gredzeniem, kas savienoti ar diviem skābekļa atomiem polihlorētos dibenzo-p-dioksīnos un vienu skābekļa atomu un vienu oglekļa-oglekļa saiti polihlorētos dibenzofurānos, un ūdeņraža atomiem, kuri var tikt aizvietoti ar līdz pat astoņiem hlora atomiem.

2.

Šajā pielikumā polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu toksiskums ir izteikts izmantojot toksiskuma ekvivalences koncepciju, kas novērtē relatīvo dioksīnu toksisko aktivitāti dažādiem polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu, un polihlorēto bifenilu izomēriem salīdzinājumā ar 2,3,7,8-tetrahlordibenzo-p-dioksīnu. Šīs Konvencijas mērķiem izmantoto toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām jāatbilst pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem, sākot ar Pasaules Veselības organizācijas 1998.gada zīdītāju toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām polihlorētiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem, un polihlorētiem bifeniliem. Koncentrācijas ir izteiktas toksiskuma ekvivalentos.

V daļa: vispārēja informācija par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides praksi

Šajā daļā Pusēm sniegta vispārēja informācija par I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu noplūdes novēršanu un samazināšanu.

A.   Vispārējie profilaktiskie pasākumi, kas saistīti ar labākajām pieejamajām tehnoloģijām un labāko vides praksi

Par prioritāriem uzskatāmi risinājumi, lai novērstu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu veidošanos un noplūdi. Noderīgi varētu būt šādi pasākumi:

a)

mazatkritumu tehnoloģiju izmantošana;

b)

mazāk bīstamu vielu izmantošana;

c)

procesā radīto un izmantoto vielu un atkritumu reģenerācijas un pārstrādes veicināšana;

d)

izejmateriālu nomaiņa, ja tie ir noturīgie organiskie piesārņotāji vai ja ir tieša saikne starp materiāliem un noturīgo organisko piesārņotāju noplūdi no konkrēta avota;

e)

saprātīga saimniekošana un profilaktiskās tehniskās apkopes programmas;

f)

uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanā, lai pārtrauktu atkritumu atklātu un nekontrolētu sadedzināšanu, tai skaitā dedzināšanu apglabāšanas vietās. Izskatot priekšlikumus jaunu atkritumu apglabāšanas iekārtu būvniecībai, jāņem vērā alternatīvas, kā piemēram, darbības, lai samazinātu sadzīves un medicīniskos atkritumu veidošanos, tai skaitā resursu atgūšana, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde, atkritumu šķirošana un produktu, kas veido mazāk atkritumus, izmantošanas veicināšana. Īstenojot šādu pieeju, rūpīgi jāizvērtē ietekme uz sabiedrības veselību;

g)

ķīmisku vielu, kas kā indīgas vielas atrodas produktos, izmantošanas samazināšana;

h)

izvairīties no elementārā hlora vai ķīmisko vielu, kas veido elementāro hloru, izmantošanas balināšanai.

B.   Labākās pieejamās tehnoloģijas

Labāko pieejamo tehnoloģiju jēdziens neraksturo kādu metodi vai tehnoloģiju, bet ietver attiecīgās iekārtas tehnisko raksturojumu, tās ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus. Piemērotie ierobežošanas pasākumi, lai samazinātu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu izmešus, visumā ir līdzīgi. Nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas kopumā vai katrā gadījumā atsevišķi, jāņem vērā īpaši apsvērumi attiecībā uz turpmāk tekstā minētajiem faktoriem, paturot prātā iespējamās izmaksas un ieguvumus, kā arī piesardzības un profilakses principu:

a)

vispārējie apsvērumi:

i)

izplūdes pamatīpašības, ietekmes un apjoms: pasākumi var ievērojami atšķirties atkarībā no avota lieluma;

ii)

darbības uzsākšanas datumi jaunām vai esošām iekārtām;

iii)

labāko pieejamo tehnoloģiju ieviešanai nepieciešamais laiks;

iv)

procesā izmantoto izejvielu patēriņš un pamatīpašības, to enerģijas lietderības koeficients;

v)

nepieciešamība novērst vai līdz minimumam samazināt izmešu ietekmi uz vidi un ar to saistīto risku;

vi)

nepieciešamība novērst nelaimes gadījumus un samazināt to ietekmi uz vidi;

vii)

nepieciešamība nodrošināt strādājošo veselību un drošību darba vietās;

viii)

salīdzināmi procesi, iekārtas un darbības metodes, kas ir veiksmīgi izmēģinātas rūpnieciskā mērogā;

ix)

tehnoloģiskais progress un pārmaiņas zinātniskajā līmenī un izpratnē;

b)

galvenie izplūžu samazināšanas pasākumi:

Izskatot priekšlikumus būvēt jaunas iekārtas vai ievērojami pārveidot esošās iekārtas, kuru darbības rezultātā veidojas šajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu izmeši, galvenā uzmanība jāpievērš līdzvērtīgi izmantojamiem alternatīviem procesiem, tehnoloģijām vai praksēm, kuru izmantošanas rezultātā nenotiek šādu ķīmisko vielu veidošanās un noplūdes. Gadījumos, kad šādas iekārtas tiks būvētas vai ievērojami pārveidotas, papildus preventīvajiem pasākumiem, kas aprakstīti V daļas A sadaļā, nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas, var izvērtēt šādus izmešu samazināšanas pasākumus:

i)

uzlabotu izplūdes attīrīšanas metožu izmantošana, kā piemēram, termālā vai katalītiskā oksidācija, putekļu nogulsnēšana, vai adsorbcija;

ii)

atlikumu, notekūdeņu, atkritumu un notekūdeņu dūņu attīrīšana, piemēram, iedarbojoties uz tiem ar augstu temperatūru vai nodrošinot to ķīmisko inertumu, vai izmantojot ķīmiskus procesus un nodrošinot to detoksikāciju;

iii)

tehnoloģisko procesu nomaiņa, kā rezultātā samazinās vai tiek novērsti izmeši, piemēram, pārvietošana uz slēgtām sistēmām;

iv)

tehnoloģisko procesu modifikācija, lai nodrošinātu pilnīgu sadedzināšanu un novērstu šajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu veidošanos, ar tādu parametru kā sadedzināšanas temperatūra vai uzturēšanās laiks iekārtā kontroles palīdzību.

C.   Labākās vides prakses

Pušu Konference var izstrādāt norādījumus labākai vides praksei.

D PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS PRASĪBAS UN VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

1.

Puse, kura iesniegusi priekšlikumu ierakstīt ķīmisko vielu A, B un/vai C pielikumā, identificē ķīmisko vielu veidā, kas aprakstīts a) apakšpunktā, un iesniedz informāciju par ķīmisko vielu un tās transformācijas produktiem atbilstoši b) līdz e) apakšpunktā izklāstītajiem vērtēšanas kritērijiem:

a)

ķīmiskās vielas identitāte:

i)

nosaukumi, tostarp tirdzniecības nosaukums vai nosaukumi, komercnosaukums vai komercnosaukumi un sinonīmi, vielas reģistrācijas numurs Ķīmijas analītisko apskatu indeksā (Chemical Abstract Services), Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības (IUPAC) nosaukums; un

ii)

struktūra, tostarp izomēru apraksts, ja iespējams, un ķīmiskās vielas grupas struktūra;

b)

noturība:

i)

pierādījumi tam, ka vielas pussabrukšanas periods ūdenī ir lielāks par diviem mēnešiem vai tās pussabrukšanas periods augsnē ir lielāks par sešiem mēnešiem, vai tās pussabrukšanas periods nogulumos ir lielāks par sešiem mēnešiem; vai

ii)

pierādījumi tam, ka ķīmiskā viela ir citādā veidā pietiekoši noturīga, lai pamatoti tiktu iekļauta šajā Konvencijā;

c)

bioakumulācija:

i)

pierādījumi tam, ka ķīmiskās vielas biokoncentrēšanās faktors vai bioakumulācijas faktors ūdenī dzīvojošām sugām ir lielāks par 5 000 vai, šādu datu trūkuma gadījumā, ka log Kow ir lielāks par 5;

ii)

pierādījumi tam, ka ķīmiskā viela rada citus draudus, kā piemēram augsts bioakumulēšanās potenciāls citās sugās, augsts toksiskums vai ekotoksiskums; vai

iii)

monitoringa dati biotiskajā vidē parāda, ka ķīmiskās vielas bioakumulēšanās potenciāls ir pietiekami liels, lai pamatotu ķīmiskās vielas iekļaušanu šajā Konvencijā;

d)

pārneses iespēja lielos attālumos:

i)

noteiktie ķīmiskās vielas līmeņiem apgabalos, kas atrodas tālu no izmešu avotiem;

ii)

monitoringa dati, kas parāda iespējamo ķīmiskās vielas pārnesi lielos attālumos ar iespēju pārvietoties citā vidē pa gaisu, ūdeni vai ar migrējošām sugām; vai

iii)

vides īpašības un/vai modeļu rezultāti, kas pierāda ķīmiskās vielas pārneses iespēju lielos attālumos pa gaisu, ūdeni vai ar migrējošām sugām un iespēju pārvietoties citā vidē apgabalos, kas atrodas tālu no izmešu avotiem. Pussabrukšanas periodam atmosfērā ķīmiskai vielai, kas nozīmīgos apjomos tiek pārnesta pa gaisu, jābūt lielākam par divām dienām; un

e)

nelabvēlīgas sekas:

i)

pierādījumi nelabvēlīgai ietekmei uz cilvēka veselību vai vidi, kas pamato ķīmiskas vielas iekļaušanu šajā Konvencijā; vai

ii)

informācija par toksiskumu vai ekotoksiskumu, kas norāda uz iespēju izraisīt kaitējumu cilvēku veselībai vai videi.

2.

Puse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iesniedz ziņojumu par attiecīgiem iemesliem, ieskaitot, ja iespējams, toksiskuma un ekotoksiskuma salīdzinājumu ar atklātiem un prognozētiem ķīmiskās vielas koncentrācijas līmeņiem, kurus nosaka vai sagaida no tās pārneses lielos attālumos, un īsu ziņojumu par izmešu ierobežošanas nepieciešamību globālā mērogā.

3.

Puse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iespēju robežās un ņemot vērā savas spējas, nodrošina papildu informāciju, lai palīdzētu analizēt priekšlikumu saskaņā ar 8. panta 6. punktu. Izstrādājot šādu priekšlikumu, Puse var izmantot jebkurā avotā veiktu tehnisko ekspertīzi.

E PIELIKUMS

RISKA NOVĒRTĒJUMAM NEPIECIEŠAMĀ INFORMĀCIJA

Šādas analīzes mērķis ir novērtēt, vai ķīmiskā viela liela attāluma pārneses rezultātā varētu ievērojami kaitēt cilvēka veselībai un/vai videi tādā mērogā, ka nepieciešama globāla rīcība. Šī mērķa īstenošanai nepieciešams veikt riska novērtējumu, kas sīkāk apskata un novērtē informāciju saskaņā ar D pielikumu, un ietver, iespēju robežās, šādu informāciju:

a)

avoti, tostarp:

i)

ražošana, tostarp apjomi un atrašanās vieta;

ii)

lietošana; un

iii)

noplūdes, tādas kā izplūdes, zudumi un izmeši;

b)

riska novērtējums raksturlielumam vai raksturlielumiem, tai skaitā apsvērumi par toksikoloģisko mijiedarbību, ja iesaistītas vairākas ķīmiskās vielas;

c)

vides perspektīva, tai skaitā dati un informācija par ķīmiskās vielas ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, kā arī par tās noturību un to, kā tās ir saistītas ar ķīmiskās vielas pārnesi, pārvietošanos vides komponentu robežās un starp tiem, noārdīšanos un transformāciju citās ķīmiskajās vielās. Jābūt pieejamiem uz izmērītu vērtību pamata noteiktiem biokoncentrēšanās un bioakumulēšanās koeficientiem, izņemot gadījumus, kad monitoringa dati apmierina šo prasību;

d)

monitoringa dati;

e)

ekspozīcija vietējā mērogā un īpaši, kas radusies pārneses lielos attālumos rezultātā, tai skaitā informācija par sastopamību bioloģiskajā vidē;

f)

valsts un starptautiska mēroga riska izvērtējumi, novērtējumi vai profili un pieejamā informācija par marķēšanu un bīstamības klasifikāciju; un

g)

ķīmiskās vielas statuss saskaņā ar starptautisko konvenciju noteikumiem.

F PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR SOCIĀLEKONOMISKAJIEM APSTĀKĻIEM

Apsverot iespēju iekļaut šajā Konvencijā ķīmiskās vielas, jāveic iespējamo kontroles pasākumu novērtējums, kas ietver plašu opciju loku, tai skaitā apsaimniekošanu un likvidāciju. Šī mērķa īstenošanai jānodrošina atbilstoša informācija par sociālekonomiskajiem apsvērumiem, kas saistīti ar iespējamajiem kontroles pasākumiem, lai sekmētu Pušu Konferences lēmumu pieņemšanu. Šādai informācijai pienācīgi jāatspoguļo Pušu atšķirīgās iespējas un apstākļi, un jāietver apsvērumi par šādiem indikatīvajiem rādītājiem:

a)

iespējamo kontroles pasākumu iedarbīgums un efektivitāte riska samazināšanas mērķu sasniegšanai:

i)

izmantošanas tehniskās iespējas; un

ii)

izmaksas, tai skaitā vides un veselības izmaksas;

b)

alternatīvas (produktiem un procesiem):

i)

izmantošanas tehniskās iespējas;

ii)

izmaksas, tai skaitā vides un veselības izmaksas;

iii)

efektivitāte;

iv)

risks;

v)

izmantojamība; un

vi)

pieejamība;

c)

iespējamo kontroles pasākumu īstenošanas pozitīvā un/vai negatīvā ietekme uz sabiedrību:

i)

veselība, tai skaitā sabiedrības, vides un darbinieku veselība;

ii)

lauksaimniecība, tai skaitā dzīvnieku audzēšana ūdenī un mežsaimniecība;

iii)

biota (bioloģiskā daudzveidība);

iv)

ekonomiskie aspekti;

v)

darbības, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību; un

vi)

sociālās izmaksas;

d)

atkritumu un to apglabāšanas radītie draudi (īpaši, novecojušās pesticīdu novietnes un piesārņoto vietu attīrīšana):

i)

izmantošanas tehniskās iespējas; un

ii)

izmaksas;

e)

pieeja informācijai un sabiedrības izglītošana;

f)

kontroles un monitoringa kapacitātes stāvoklis; un

g)

jebkādas kontroles rīcības valsts un reģionālā līmenī, tai skaitā informācija par alternatīvām, un cita būtiska informācija par riska vadību.

PIELIKUMS

KOPIENAS DEKLARĀCIJA SASKAŅĀ AR KONVENCIJAS 25. PANTA 3. PUNKTU

Kopiena deklarē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu tā ir kompetenta noslēgt starptautiskos nolīgumus par apkārtējo vidi un veikt pienākumus, ko tie uzliek, palīdzot īstenot šādus mērķus:

saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

aizsargāt cilvēku veselību;

apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;

starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.

Turklāt Kopiena deklarē, ka tā jau ir pieņēmusi tiesību aktus, kas to dalībvalstīm uzliek saistības, attiecas uz jautājumiem, ko reglamentē šī Konvencija, un tā pēc vajadzības iesniegs Pušu konferencei un atjaunos minēto tiesību aktu sarakstu saskaņā ar Konvencijas 15. panta 1. punktu.

Kopiena ir atbildīga par to pienākumu izpildi, kas izriet no Konvencijas un uz kuriem attiecas spēkā esošie Kopienas tiesību akti.

Kopienas kompetences īstenošana tās iedabas dēļ nepārtraukti attīstās.


31.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/30


ES UN JORDĀNIJAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2006

(2006. gada 15. jūnijs),

ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 3. protokolu par “noteiktas izcelsmes izstrādājumu” jēdziena definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

(2006/508/EK)

ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (1), turpmāk “nolīgums”, ko parakstīja Briselē 1997. gada 24. novembrī, un jo īpaši tā 3. protokola 37. pantu, tā kā:

(1)

Nolīguma 3. protokols paredz divpusējo kumulatīvo izcelsmi starp Kopienu un Jordāniju.

(2)

Saskaņā ar Kopīgo deklarāciju par nolīguma 28. pantu ir vēlama kumulatīvās sistēmas paplašināšana, lai varētu izmantot izejvielas, kuru izcelsme ir Kopienā, Bulgārijā, Rumānijā, Islandē, Norvēģijā, Šveicē (ietverot Lihtenšteinu), Farēru salās, Turcijā vai jebkurā citā valstī, kas ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības dalībniece, pamatojoties uz Barselonas deklarāciju, ko pieņēma Eiropas un Vidusjūras konferencē, kura notika 1995. gada 27. un 28. novembrī, un lai attīstītu tirgu un sekmētu reģionālo integrāciju.

(3)

Lai īstenotu paplašināto kumulatīvo sistēmu tikai to valstu starpā, kas ir izpildījušas vajadzīgos nosacījumus, un lai izvairītos no muitas nodokļu apiešanas, ir jāievieš jauni noteikumi par izcelsmes sertificēšanu.

(4)

Lai īstenotu paplašināto kumulatīvo sistēmu un lai izvairītos no muitas nodokļu apiešanas, ir jāsaskaņo noteikumi par muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma aizliegumu un apstrādes nosacījumi, kas izklāstīti 3. protokolā par nenoteiktas izcelsmes izejvielām, lai iegūtu noteiktas izcelsmes statusu.

(5)

Paplašināta kumulatīvā sistēma attiecas uz tām pašām izcelsmes noteikumu normām, ko piemēro preferenču nolīgumu gadījumā, kas noslēgti starp attiecīgajām valstīm.

(6)

Uz tranzītprecēm vai precēm uzglabāšanā dienā, kad lēmumu piemēro, būtu jāattiecina pārejas noteikumi, lai tās gūtu labumu no paplašinātās kumulatīvās sistēmas.

(7)

Ir vajadzīgi daži tehniski grozījumi, lai labotu neprecizitātes tekstā dažādu valodu variantos.

(8)

Tādēļ, lai nolīgums pienācīgi darbotos un lai atvieglotu lietotāju un muitas pārvalžu darbu, jaunajā 3. protokola tekstā ir lietderīgi ietvert visus attiecīgos noteikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma 3. protokolu par “noteiktas izcelsmes izstrādājumu” jēdziena definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar šeit pievienoto tekstu, kopā ar attiecīgajām kopīgajām deklarācijām.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no tā mēneša pirmās dienas, kas seko šā lēmuma pieņemšanas dienai.

Briselē, 2006. gada 15. jūnijā

Asociācijas padomes vārdā –

priekšsēdētāja

U. PLASSNIK


(1)  OV L 129, 15.5.2002., 3. lpp.


3. PROTOKOLS

Par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju un Administratīvajām sadarbības metodēm

SATURS

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI

1. pants

Definīcijas

II SADAĻA

NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMU JĒDZIENA DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgas prasības

3. pants

Kumulācija Kopienā

4. pants

Kumulācija Jordānijā

5. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

6. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

7. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

8. pants

Kvalifikācijas vienība

9. pants

Piederumi, rezerves daļas un rīki

10. pants

Komplekti

11. pants

Neitrālie elementi

III SADAĻA

TERITORIĀLAS PRASĪBAS

12. pants

Teritoriālais princips

13. pants

Tiešie pārvadājumi

14. pants

Izstādes

IV SADAĻA

NODOKĻU ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS NO NODOKĻIEM

15. pants

Nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no nodokļiem aizliegums

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

16. pants

Vispārīgas prasības

17. pants

Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšanas kārtība

18. pants

Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšana retrospektīvi

19. pants

Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta izsniegšana

20. pants

Preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izsniegšana uz iepriekš izsniegtu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu pamata.

21. pants

Grāmatvedības segregācija

22. pants

Nosacījumi faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED sagatavošanai

23. pants

Atzīts eksportētājs

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma spēkā esamība

25. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

26. pants

Importēšana pa daļām

27. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

28. pants

Apstiprinoši dokumenti

29. pants

Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošu dokumentu uzglabāšana

30. pants

Neatbilstības un formālas kļūdas

31. pants

Summas, kas izteiktas euro

VI SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI

32. pants

Savstarpēja palīdzība

33. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

34. pants

Domstarpību izšķiršana

35. pants

Sankcijas

36. pants

Brīvās zonas

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELIĻA

37. pants

Protokola piemērošana

38. pants

Īpaši nosacījumi

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Protokola grozījumi

40. pants

Pārejas noteikumi par tranzītprecēm vai precēm uzglabāšanā

Pielikumu saraksts

I pielikums:

Ievada piezīmes par sarakstu II pielikumā

II pielikums:

Saraksts ar apstrādes vai pārstrādes pasākumiem, kas jāveic ar nenoteiktas izcelsmes izejvielām, lai ražotais izstrādājums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu

III.a pielikums:

Paraugi preču aprites sertifikātam EUR.1 un pieteikumam preču aprites sertifikāta EUR.1 saņemšanai

III.b pielikums:

Paraugi preču aprites sertifikātam EUR-MED un pieteikumam preču aprites sertifikāta EUR-MED saņemšanai

IV.a pielikums:

Faktūras deklarācijas teksts

IV.b pielikums:

Faktūras deklarācijas EUR-MED teksts

Kopīgās deklarācijas

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Andoras Firstisti

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Sanmarīno Republiku

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a)

“ražošana” ir jebkāda veida apstrāde vai pārstrāde, to skaitā salikšana vai citas īpašas operācijas;

b)

“izejviela” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, daļa utt., ko izmanto izstrādājuma ražošanā;

c)

“izstrādājums” ir izstrādājums, ko ražo, pat ja to vēlāk paredz izmantot citās ražošanas operācijās;

d)

“preces” ir gan izejvielas, gan izstrādājumi;

e)

“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada Nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (PTO Nolīgums par muitas vērtējumu);

f)

“ražotāja cena” ir cena, ko maksā par izstrādājumu ražotājam Kopienā vai Jordānijā, kura uzņēmumā veic pēdējo apstrādi vai pārstrādi, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta izmantoto izejvielu vērtība, atņemot jebkurus iekšējos nodokļus, kuri tiek vai var tikt atmaksāti, kad iegūto izstrādājumu eksportē;

g)

“izejvielu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu muitas vērtība importēšanas laikā vai arī, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, pirmā noskaidrotā cena, ko par izejvielām maksāja Kopienā vai Jordānijā;

h)

“noteiktas izcelsmes izejvielu vērtība” ir tādu izejvielu vērtība, kā noteikts g) apakšpunktā, ko piemēro mutatis mutandis;

i)

“pievienotā vērtība” ir izstrādājuma ražotāja cena, no kuras atņemta katras tās ražošanā izmantotās izejvielas muitas vērtība, kuras izcelsme ir citās valstīs, kas minētas 3. un 4. pantā, kurai ir piemērojama kumulācija, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noskaidrot, tā ir pirmā noskaidrotā cena, kas maksāta par izejvielām Kopienā vai Jordānijā;

j)

“nodaļas” un “pozīcijas” ir nodaļas un pozīcijas (četrciparu kodi), ko izmanto nomenklatūrā, kura veido Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, šajā protokolā turpmāk “Harmonizētā sistēma” vai “HS”;

k)

“klasificēts” attiecas uz izstrādājumu vai izejvielu klasificēšanu konkrētās pozīcijās;

l)

“sūtījums” ir izstrādājumi, kurus vai nu vienlaicīgi nosūta viens eksportētājs vienam preču saņēmējam, vai arī nosūta ar kopīgu transportēšanas dokumentu, kurš ietver preču piegādi no eksportētāja preču saņēmējam, vai arī šāda dokumenta trūkuma gadījumā – ar kopīgu faktūru;

m)

“teritorijas” ietver arī teritoriālos ūdeņus.

II SADAĻA

NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMU JĒDZIENA DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgas prasības

1.   Lai īstenotu šo nolīgumu, šādus izstrādājumus uzskata par Kopienas izcelsmes izstrādājumiem:

a)

izstrādājumi, kuri pilnībā iegūti Kopienā saskaņā ar 5. pantu;

b)

tie Kopienā iegūtie izstrādājumi, kuru ražošanā izmantotās izejvielas nav pilnībā iegūtas Kopienā, ar noteikumu, ka šādas izejvielas ir pietiekami apstrādātas vai pārstrādātas Kopienā saskaņā ar 6. pantu;

c)

preces, kuru izcelsme ir Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līguma 4. protokolu.

2.   Lai īstenotu šo nolīgumu, šādus izstrādājumus uzskata par Jordānijas izcelsmes izstrādājumiem:

a)

izstrādājumus, kuri pilnībā iegūti Jordānijā saskaņā ar 5. pantu;

b)

tos Jordānijā iegūtos izstrādājumus, kuru ražošanā izmantotas izejvielas, kas nav pilnībā iegūtas Jordānijā, ar noteikumu, ka šādas izejvielas ir pietiekami apstrādātas vai pārstrādātas Jordānijā saskaņā ar 6. pantu.

3.   1. punkta c) apakšpunktu piemēro tikai gadījumā, ja piemērojams brīvās tirdzniecības nolīgums starp Jordāniju, no vienas puses, un EEZ EBTA valstīm (Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju), no otras puses.

3. pants

Kumulācija Kopienā

1.   Neskarot 2. panta 1. punktu, izstrādājumus uzskata par Kopienas izcelsmes izstrādājumiem, ja tie ir tur iegūti, pievienojot Bulgārijas, Šveices (tostarp Lihtenšteinas) (1), Islandes, Norvēģijas, Rumānijas, Turcijas vai Kopienas izcelsmes izejvielas, ar noteikumu, ka Kopienā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 7. pantā. Šādām izejvielām nav nepieciešams veikt pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.

2.   Neskarot 2. panta 1. punktu, izstrādājumus uzskata par Kopienas izcelsmes izstrādājumiem, ja šādi izstrādājumi tajā ir iegūti, pievienojot izejvielas, kuru izcelsme ir Farēru salās vai jebkurā citā valstī, kas ir dalībniece Eiropas un Vidusjūras baseina partnerattiecībās, kuru pamatā ir Barselonas deklarācija, kas pieņemta 1995. gada 27. un 28. novembrī Eiropas un Vidusjūras baseina konferencē, bet ne Turcijas izcelsmes izejvielas, ar noteikumu, ka Kopienas veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 7. pantā. Šādām izejvielām nav nepieciešams veikt pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.

3.   Ja Kopienā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7. pantā minētās darbības, iegūto izstrādājumu uzskata par Kopienas izcelsmes tikai tādā gadījumā, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izejvielu vērtība, kuru izcelsme ir jebkurā no citām valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā. Ja tas tā nav, iegūto izstrādājumu uzskata par tās valsts izcelsmes izstrādājumu, kurai ir visaugstākā ražošanā izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtība Kopienā.

4.   Vienas no 1. un 2. punktā minēto valstu izcelsmes izstrādājumi, kuri netiek pakļauti apstrādei vai pārstrādei Kopienā, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē vienā no šīm valstīm.

5.   Šajā pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai ar noteikumu, ka:

a)

valstīm, kuras ir iesaistītas attiecīgas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa valstij ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu;

b)

izejvielām un izstrādājumiem iegūstot noteiktas izcelsmes statusu, tika piemēroti izcelsmes noteikumi, kas identiski tiem, kuri ietverti šajā protokolā;

un

c)

paziņojumi, kas norāda nepieciešamo prasību izpildi kumulācijas piemērošanai, ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijas) un Jordānijā saskaņā ar tās noteikto kārtību.

Kumulāciju, kas paredzēta šajā pantā, piemēro no dienas, kas norādīta paziņojumā, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijas).

Kopiena ar Eiropas Kopienu Komisijas starpniecību nodrošina Jordānijai sīkāku informāciju par nolīgumiem, tostarp par to spēkā stāšanās datumiem un atbilstīgajiem izcelsmes noteikumiem, kurus piemēro attiecībā uz citām valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā.

4. pants

Kumulācija Jordānijā

1.   Neskarot 2. panta 2. punkta nosacījumus, izstrādājumus uzskata par Jordānijas izcelsmes izstrādājumiem, ja tie ir tur iegūti, pievienojot Bulgārijas, Šveices (tostarp Lihtenšteinas) (2), Islandes, Norvēģijas, Rumānijas, Turcijas vai Kopienas izcelsmes izejvielas, ar noteikumu, ka Jordānijā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 7. pantā. Šādām izejvielām nav nepieciešams veikt pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.

2.   Neskarot 2. panta 1. punktu, izstrādājumus uzskata par Jordānijas izcelsmes izstrādājumiem, ja tie ir tur iegūti, pievienojot izejvielas, kuru izcelsme ir Farēru salās vai jebkurā citā valstī, kas ir dalībniece Eiropas un Vidusjūras baseina partnerattiecībās, kuru pamatā ir Barselonas deklarācija, kas pieņemta 1995. gada 27. un 28. novembrī Eiropas un Vidusjūras baseina konferencē, bet ne Turcijas izcelsmes izejvielas, ar noteikumu, ka Jordānijā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 7. pantā. Šādām izejvielām nav nepieciešams veikt pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.

3.   Ja Jordānijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7. pantā minētās darbības, iegūto izstrādājumu uzskata par Jordānijas izcelsmes tikai tādā gadījumā, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izejvielu vērtība, kuru izcelsme ir jebkurā no citām valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā. Ja tas tā nav, iegūto izstrādājumu uzskata par tās valsts izcelsmes izstrādājumu, kurai ir visaugstākā ražošanā izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtība Jordānijā.

4.   Izstrādājumi, kuru izcelsme ir vienā no valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā, kuri netiek pakļauti apstrādei vai pārstrādei Jordānijā, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē vienā no šīm valstīm.

5.   Šajā pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai ar noteikumu, ka:

a)

valstīm, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa valstij ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu;

b)

izejvielām un izstrādājumiem iegūstot noteiktas izcelsmes statusu, tika piemēroti izcelsmes noteikumi, kas identiski tiem, kuri ietverti šajā protokolā;

un

c)

paziņojumi, kas norāda nepieciešamo prasību izpildi kumulācijas piemērošanai, ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijas) un Jordānijā saskaņā ar tās noteikto kārtību.

Kumulāciju, kas paredzēta šajā pantā, piemēro no dienas, kas norādīta paziņojumā, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijas).

Kopiena ar Eiropas Kopienu Komisijas starpniecību nodrošina Jordānijai sīkāku informāciju par nolīgumiem, tostarp par to spēkā stāšanās datumiem un atbilstīgajiem izcelsmes noteikumiem, kurus piemēro attiecībā uz citām valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā.

5. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

1.   Šādus izstrādājumus uzskata par pilnībā iegūtiem Kopienā vai Jordānijā:

a)

minerālizstrādājumi, ko iegūst no zemes vai jūras dzelmes;

b)

tur novākti dārzeņi;

c)

dzīvi dzīvnieki, kuri tur ir dzimuši un auguši;

d)

izstrādājumi, ko iegūst no tur audzētiem dzīvniekiem;

e)

izstrādājumi, ko iegūst tur veiktā zvejā vai medībās;

f)

jūras zvejas izstrādājumi un izstrādājumi, kas ar to kuģiem iegūti no jūras ārpus Kopienas un Jordānijas teritoriālajiem ūdeņiem;

g)

izstrādājumi, ko izgatavo ārvalstīs uz to zivju pārstrādes kuģiem tikai no izstrādājumiem, kuri minēti f) apakšpunktā;

h)

šeit savākti lietotie izstrādājumi, kas piemēroti izejvielu atjaunošanai, to skaitā lietotas riepas atjaunošanai vai kā atkritumi;

i)

atkritumi un atgriezumi, kas radušies rūpniecisko darbību rezultātā;

j)

izstrādājumi, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras grunts ārpus to teritoriālajiem ūdeņiem, ar noteikumu, ka tiem ir vienīgās tiesības apstrādāt šo jūras gultni un jūras grunti;

k)

preces, kas tur izgatavotas tikai no izstrādājumiem, kuri minēti a) līdz j) apakšpunktā.

2.   Termini “to kuģi” un “to zivju pārstrādes kuģi”, kas minēti 1. punkta f) un g) apakšpunktā, ir attiecināmi tikai uz kuģiem un zivju pārstrādes kuģiem:

a)

kuri ir reģistrēti vai pierakstīti kādā Kopienas dalībvalstī vai Jordānijā;

b)

kuri kuģo ar kādas Kopienas dalībvalsts vai Jordānijas karogu;

c)

no kuriem vismaz 50 % pieder kādas Kopienas dalībvalsts vai Jordānijas valstspiederīgajiem vai arī uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas kādā no šīm valstīm, kura vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī šādu padomju locekļu lielākā daļa ir kādas Kopienas dalībvalsts vai Jordānijas valstspiederīgie, un turklāt personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā vismaz puse no kapitāla pieder šīm valstīm vai valsts iestādēm, vai minēto valstu valstspiederīgajiem;

d)

kuru kapteinis un virsnieki ir kādas Kopienas dalībvalsts vai Jordānijas valstspiederīgie;

un

e)

kuru apkalpē vismaz 75 % tās locekļu ir kādas Kopienas dalībvalsts vai Jordānijas valstspiederīgie.

6. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

1.   2. panta piemērošanas nolūkā izstrādājumi, kuri nav pilnībā iegūti, tiek uzskatīti par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir izpildīti II pielikuma sarakstā minētie nosacījumi.

Iepriekš minētie nosacījumi norāda attiecībā uz visiem izstrādājumiem, uz kuriem attiecas nolīgums, apstrādi un pārstrādi, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes izejvielām, kuras izmanto ražošanā, un tos piemēro tikai šādām izejvielām. Tātad, ja izstrādājumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izpildot nosacījumus, kas minēti sarakstā, izmanto cita izstrādājuma ražošanā, nosacījumi attiecībā uz izstrādājumu, kura ražošanā tas izmantots, neattiecas uz šo izmantoto izstrādājumu, un neņem vērā nenoteiktas izcelsmes izejvielas, kas var būt izmantotas šā izstrādājuma ražošanā.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes izejvielas, kuras saskaņā ar II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nevajadzētu izmantot izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot ar noteikumu, ka:

a)

to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no ražotāja cenas;

b)

atbilstīgi šim punktam, netiek pārsniegta neviena no nenoteiktas izcelsmes izejvielu maksimālo vērtību sarakstā noteiktajām procentuālajām attiecībām.

Šo punktu nepiemēro izstrādājumiem, kuri ietverti Harmonizētās sistēmas 50.– 63. nodaļā.

3.   1. un 2. punktu piemēro, ievērojot 7. pantu.

7. pants

Nepietiekama apstrāde un pārstrāde

1.   Neskarot 2. punktu, šādas darbības uzskata par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, neatkarīgi no tā, vai 6. panta prasības ir vai nav izpildītas:

a)

saglabāšanas darbības, lai nodrošinātu, ka prece saglabā labu stāvokli transportēšanas un uzglabāšanas laikā;

b)

iesaiņojumu sadalīšana un apkopošana;

c)

mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļu, krāsu un citu segumu noņemšana;

d)

tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšanas;

e)

vienkāršas krāsošanas un spodrināšanas operācijas;

f)

mizošana, daļēja vai pilnīga balināšana, spodrināšana un graudaugu un rīsu glazēšana;

g)

darbības saistībā ar cukura krāsošanu un cukura gabaliņu veidošanu;

h)

augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana;

i)

asināšana, vienkārša trīšana vai griešana;

j)

sijāšana, šķirošana, klasificēšana, šķirošana pēc kvalitātes, saskaņošana (to skaitā priekšmetu komplektu veidošana);

k)

vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kastēs, kārbās, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;

l)

zīmju, etiķešu, logo un citu atpazīšanas zīmju piestiprināšana vai drukāšana uz izstrādājumiem vai to iesaiņojumiem;

m)

vienkārša izstrādājumu sajaukšana, neskarot to, vai tie ir vai nav atšķirīgi;

n)

vienkārša priekšmetu daļu salikšana, lai izgatavotu veselu priekšmetu vai priekšmetu sadalīšana daļās;

o)

divu vai vairāku darbību apvienošana, kas minētas a) līdz n) apakšpunktos;

p)

dzīvnieku kaušana.

2.   Nosakot, vai izstrādājumam veiktā apstrāde un pārstrāde ir uzskatāma par nepietiekamu 1. punkta nozīmē, visas darbības, ko ar attiecīgajiem izstrādājumiem veic vai nu Kopienā, vai Jordānijā, aplūko kopā.

8. pants

Kvalifikācijas vienība

1.   Kvalifikācijas vienība šā protokola piemērošanai ir konkrētais izstrādājums, kuru uzskata par pamatvienību, nosakot klasifikāciju pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras.

Tas nozīmē, ka:

a)

ja izstrādājums, kas sastāv no izstrādājumu grupas vai komplekta, tiek klasificēts saskaņā ar Harmonizēto sistēmu vienā pozīcijā, tad šis kopums veido kvalifikācijas vienību;

b)

ja sūtījums sastāv no vairākiem vienādiem izstrādājumiem, kas klasificēti vienā Harmonizētās sistēmas pozīcijā, tad, piemērojot šā protokola nosacījumus, katrs izstrādājums jāapskata atsevišķi.

2.   Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iepakojums klasifikācijas nolūkos ir iekļauts izstrādājumā, to ņem vērā, nosakot izcelsmi.

9. pants

Piederumi, rezerves daļas un rīki

Piederumi, rezerves daļas un rīki, ko nosūta kopā ar kādu aprīkojumu, iekārtu, ierīci vai transportlīdzekli un kas ir parastā aprīkojuma sastāvdaļa, un tādēļ ir iekļauti cenā, vai par kuriem nav izrakstīta atsevišķa faktūra, uzskata par minētā aprīkojuma, iekārtas, ierīces vai transportlīdzekļa daļu.

10. pants

Komplekti

Komplektus saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgo noteikumu uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi. Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, tad komplektu kopumā uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumu ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

11. pants

Neitrālie elementi

Lai noteiktu, vai izstrādājums ir noteiktas izcelsmes, nav nepieciešams ņemt vērā šādu ražošanā izmantoto līdzekļu izcelsmi:

a)

enerģija un degviela;

b)

rūpnīca un aprīkojums;

c)

iekārtas un rīki;

d)

preces, kuras netiek izmantotas un kuras nav paredzēts izmantot izstrādājuma galīgajā sastāvā.

III SADAĻA

TERITORIĀLAS PRASĪBAS

12. pants

Teritoriālais princips

1.   Izņemot 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 3. un 4. pantā un šā panta 3. punktā paredzēto, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumi, kas noteikti II sadaļā, Kopienā vai Jordānijā ir jāizpilda nepārtraukti.

2.   Izņemot 3. un 4. pantā paredzēto, ja noteiktas izcelsmes preces, ko eksportēja no Kopienas vai Jordānijas uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tad tās jāuzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nepierāda, ka:

a)

tās preces, kuras nosūta atpakaļ, ir tās pašas, kuras eksportēja;

un

b)

preces netika pakļautas nekādām operācijām, izņemot tās, kuras bija nepieciešamas, lai saglabātu preces labā stāvoklī, atrodoties attiecīgajā valstī, vai eksportēšanas laikā.

3.   Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti II sadaļā, neietekmē no Kopienas vai Jordānijas eksportētu izejvielu apstrāde vai pārstrāde ārpus Kopienas vai Jordānijas un sekojoša to atkārtota importēšana ar noteikumu, ka:

a)

minētās izejvielas ir pilnībā iegūtas Kopienā vai Jordānijā, vai arī tās pirms eksportēšanas ir bijušas pakļautas apstrādes vai pārstrādes operācijām, kas pārsniedz 7. pantā minētās;

un

b)

ja muitas iestādēm var pierādīt, ka:

i)

atkārtoti importētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētās izejvielas;

un

ii)

kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Kopienas vai Jordānijas, piemērojot šo pantu, nepārsniedz 10 % no tā galaprodukta ražotāja cenas, kura noteiktas izcelsmes statusu vēlas noteikt.

4.   Piemērojot 3. punktu, noteikta izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas minēti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus Kopienas vai Jordānijas. Tomēr, ja II pielikuma sarakstā ir noteikums, kas paredz galaproduktu noteikta izcelsmes statusa noteikšanā piemērot visu tam pievienoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu maksimālo vērtību, tad to nenoteiktas izcelsmes izejvielu kopējā vērtība, kas pievienotas galaproduktam attiecīgās puses teritorijā, saskaitot to kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas, piemērojot šo pantu, radusies ārpus Kopienas vai Jordānijas, nedrīkst pārsniegt noteikto procentu likmi.

5.   Lai piemērotu 3. un 4. punktu, “kopējā pievienotā vērtība” apzīmē visas izmaksas, kas radušās ārpus Kopienas vai Jordānijas, ietverot tur pievienoto izejvielu vērtību.

6.   Nedrīkst piemērot 3. un 4. punktu izstrādājumiem, kuri neatbilst nosacījumiem, kas minēti II pielikuma sarakstā, vai kuri uzskatāmi par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem tikai tad, ja piemēro 6. panta 2. punktā noteikto vispārējo pielaidi.

7.   Nedrīkst piemērot 3. un 4. punktu Harmonizētās sistēmas 50.– 63. nodaļā minētajiem izstrādājumiem.

8.   Jebkāda veida apstrādi vai pārstrādi, kas atbilst šim pantam un ko veic ārpus Kopienas vai Jordānijas, veic saskaņā ar izvešanas pārstrādei režīmu vai līdzīgu režīmu.

13. pants

Tiešie pārvadājumi

1.   Preferenciālais režīms, kas paredzēts saskaņā ar nolīgumu, piemērojams tikai tiem izstrādājumiem, kas atbilst šā protokola prasībām un kurus transportē tieši starp Kopienu un Jordāniju vai caur to citu valstu teritorijām, kas minētas 3. un 4. pantā, uz kurām attiecas kumulācija. Tomēr sūtot izstrādājumus, kas veido vienu sūtījumu, caur citām teritorijām, tos šajās teritorijās vajadzības gadījumā var pārkraut vai novietot pagaidu uzglabāšanā ar noteikumu, ka pārkraušanas vai pagaidu uzglabāšanu tranzītvalstī vai uzglabāšanas valstī tie paliek muitas iestāžu kontrolē, kā arī ja tiem neveic citas operācijas, izņemot izkraušanu, iekraušanu vai jebkuru darbību ar nolūku saglabāt tos labā stāvoklī.

Noteiktas izcelsmes izstrādājumus var transportēt pa cauruļvadiem, kuri šķērso teritoriju, kas nav Kopienas vai Jordānijas teritorija.

2.   Pierādījumus, ka 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm, uzrādot:

a)

vienotu pārvadājuma dokumentu, kas pierāda transportēšanu no eksportētājvalsts caur tranzītvalsti; vai

b)

tranzītvalsts muitas iestādes izsniegts sertifikātu, kurā norādīts:

i)

precīzs izstrādājuma raksturojums;

ii)

izstrādājumu izkraušanas un pārkraušanas datumi un vajadzības gadījumā kuģu vai citu izmantoto transportlīdzekļu nosaukumi;

un

iii)

nosacījumi, ar kādiem izstrādājumi uzglabāti tranzītvalstī; vai

c)

ja to trūkst, tad jebkurus citus pamatojuma dokumentus.

14. pants

Izstādes

1.   Noteiktas izcelsmes izstrādājumi, kurus nosūta uz izstādi valstī, kas nav minēta 3. un 4. pantā un kam piemēro kumulāciju, un kurus pēc izstādes pārdod importēšanai Kopienā vai Jordānijā, importējot gūst labumu saskaņā ar nolīgumu ar noteikumu, ka muitas iestādēm pierāda, ka:

a)

eksportētājs ir nosūtījis šos izstrādājumus no Kopienas vai Jordānijas uz valsti, kurā notiek izstāde un ir tos tur izstādījis;

b)

eksportētājs izstrādājumus pārdeva vai kā citādāk no tiem atbrīvojās, nododot tos kādai personai Kopienā vai Jordānijā;

c)

izstrādājumus izstādes laikā vai tūlīt pēc tās nosūtīja tādā pašā stāvoklī, kādā tie tika nosūtīti izstādīšanai;

un

d)

izstrādājumus kopš nosūtīšanas brīža uz izstādi neizmantoja citiem mērķiem kā vien izstādīšanai.

2.   Izcelsmes apliecinājumu izsniedz vai sagatavo saskaņā ar V sadaļas nosacījumiem un parastā veidā iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm. Uz tā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu dokumentus par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem izstrādājumi ir bijuši izstādīti.

3.   1. punktu piemēro jebkādai tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādei, gadatirgum vai līdzīgai publiskai skatei, kura netiek organizēta privātiem mērķiem veikalu vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārzemju izstrādājumus un kuras laikā izstrādājumi paliek muitas kontrolē.

IV SADAĻA

NODOKĻU ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS NO NODOKĻIEM

15. pants

Nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no nodokļiem aizliegums

1.

a)

Tās nenoteiktas izcelsmes izejvielas, kas ir izmantotas noteiktas izcelsmes izstrādājumu ražošanā Kopienā, Jordānijā vai kādā citā 3. un 4. pantā minētajā valstī, kuriem izcelsmes apliecinājumi ir izsniegti vai sagatavoti saskaņā ar V sadaļu, nevar saņemt jebkāda veida nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no nodokļiem Kopienā vai Jordānijā;

b)

izstrādājumi, kuri ietverti Harmonizētās sistēmas 3. nodaļā un pozīcijās 1604 un 1605, kuru izcelsme ir Kopienā, kā paredzēts 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kuriem izcelsmes apliecinājumi ir izsniegti vai sagatavoti saskaņā ar V sadaļu, nevar saņemt nekāda veida nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no nodokļiem Kopienā.

2.   1. punktā minēto aizliegumu piemēro jebkādiem pasākumiem attiecībā uz daļēju vai pilnīgu muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu atmaksu, atbrīvojumu vai nemaksāšanu, ko piemēro Kopienā vai Jordānijā gan izejvielām, kuras izmanto ražošanā, gan izstrādājumiem, uz kuriem attiecas 1. punkta b) apakšpunkts, ja šāda nodokļu atmaksa, atbrīvojums vai nemaksāšana tieši vai netieši piemērojama, kad no minētajām izejvielām iegūtie izstrādājumi tiek eksportēti, un nevis tad, kad tos izmanto vietējām vajadzībām.

3.   To izstrādājumu eksportētājiem, uz kuriem attiecas izcelsmes apliecinājums, ir gatavi jebkurā laikā pēc muitas iestāžu prasības iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, lai pierādītu, ka nekāda atmaksa netika saņemta attiecībā uz tām nenoteiktas izcelsmes izejvielām, kas izmantotas attiecīgā izstrādājuma ražošanā, un ka visi muitas nodokļi un maksājumi, kas attiecīgi piemērojami šādām izejvielām, ir faktiski nomaksāti.

4.   1. līdz 3. punktu piemēro arī iesaiņojumam 8. panta 2. punkta nozīmē, piederumiem, rezerves daļām un rīkiem 9. panta nozīmē un izstrādājumiem komplektā 10. panta nozīmē, ja šie priekšmeti ir nenoteiktas izcelsmes izstrādājumi.

5.   1. līdz 4. punktu piemēro tikai tāda veida izejvielām, uz kurām attiecas nolīgums. Turklāt tie neaizkavē piemērot eksporta atmaksas sistēmu lauksaimniecības izstrādājumiem saskaņā ar nolīgumu.

6.   1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro, ja izstrādājumus uzskata par Kopienas vai Jordānijas izcelsmes izstrādājumiem, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kuru izcelsme ir kādā citā no 3. un 4. pantā minētajām valstīm.

7.   Neatkarīgi no 1. punkta Jordānija var piemērot pasākumus saistībā ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu atmaksu vai ar atbrīvojumu no nodokļiem tām nenoteiktas izcelsmes izejvielām, kuras neietilpst Harmonizētās sistēmas 1.– 24. nodaļā un kuras izmanto noteiktas izcelsmes izstrādājumu ražošanā, ievērojot šādus noteikumus:

a)

izstrādājumiem, kas ir ietverti Harmonizētās sistēmas 25.– 49. un 64.– 97. nodaļā, tiek saglabāta likme 5 % apmērā no muitas maksājuma vai tāda zemāka likme, kas ir spēkā Jordānijā;

b)

izstrādājumiem, kas ir ietverti Harmonizētās sistēmas 53.– 63. nodaļā, tiek saglabāta likme 10 % apmērā no muitas maksājuma vai tāda zemāka likme, kas ir spēkā Jordānijā.

Šo punktu piemēro līdz 2009. gada 31. decembrim, un to var pārskatīt, savstarpēji vienojoties.

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

16. pants

Vispārīgas prasības

1.   Kopienas izcelsmes izstrādājumi, ko importē Jordānijā, un Jordānijas izcelsmes izstrādājumi, ko importē Kopienā, gūst labumu no šā nolīguma noteikumiem, iesniedzot vienu no šādiem izcelsmes apliecinājumiem:

a)

preču aprites sertifikāts EUR.1, kura paraugs sniegts III.a pielikumā;

b)

preču aprites sertifikāts EUR-MED, kura paraugs sniegts III.b pielikumā;

c)

22. panta 1. punktā minētajos gadījumos – deklarācija, turpmāk “faktūras deklarācija” vai “faktūras deklarācija EUR-MED”, kuru eksportētājs iesniedz faktūras, piegādes pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta veidā, kurš pietiekami sīki raksturo attiecīgos izstrādājumus, lai tos varētu identificēt; faktūras deklarāciju tekstu paraugi atrodami IV.a un IV.b pielikumā.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta noteiktas izcelsmes izstrādājumi šā protokola nozīmē 27. pantā minētajos gadījumos gūst labumu no šā nolīguma noteikumiem bez 1. punktā minēto izcelsmes pierādījumu iesniegšanas.

17. pants

Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšanas kārtība

1.   Preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izsniedz eksportētājvalsts muitas iestādes, pamatojoties uz eksportētāja rakstisku iesniegumu vai uz eksportētāja pilnvarota pārstāvja, kas rīkojas eksportētāja vārdā, rakstisku iesniegumu.

2.   Šim nolūkam eksportētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis aizpilda preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED un iesnieguma veidlapu, kuru paraugi sniegti III.a un III.b pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurā sagatavots nolīgums, un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktiem. Aizpildot veidlapas ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem. Izstrādājuma aprakstu ieraksta īpaši šim mērķim paredzētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu līniju. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, zem pēdējās apraksta rindiņas novelk horizontālu līniju, pārsvītrojot tukšo vietu.

3.   Eksportētājs, kurš piesakās preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED saņemšanai, ir gatavs jebkurā laikā pēc tās eksportētājvalsts muitas iestāžu prasības, kurā preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED ir izsniegts, iesniegt visus atbilstīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī apliecina visu pārējo šā protokola prasību izpildi.

4.   Neskarot 5. punktu, šādos gadījumos preču aprites sertifikātu EUR.1 izsniedz Kopienas dalībvalstu un Jordānijas muitas iestādes:

ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas vai Jordānijas izcelsmes izstrādājumiem, nepiemērojot to kumulāciju ar izejvielām, kurām ir kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsme, un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām,

ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts, ar kuru piemērojama kumulācija, izcelsmes izstrādājumiem, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kurām ir kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsme, un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām, ar noteikumu, ka preču aprites sertifikāts EUR-MED vai faktūras deklarācija EUR-MED ir izsniegti izcelsmes valstī.

5.   Preču aprites sertifikātu EUR-MED izsniedz Kopienas dalībvalstu vai Jordānijas muitas iestādes, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīti par Kopienas, Jordānijas vai kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts, ar kuru piemērojama kumulācija, izcelsmes izstrādājumiem, ja tie atbilst šā protokola prasībām un ja:

kumulāciju piemēroja izejvielām, kuru izcelsme ir kādā no citām 3. un 4. pantā minētajām valstīm, vai

izstrādājumus kumulācijas kontekstā var izmantot kā izejvielas, lai ražotu izstrādājumus, ko eksportē uz kādu no citām 3. un 4. pantā minētajām valstīm, vai

izstrādājumus var atkārtoti eksportēt no galamērķa valsts uz kādu no citām 3. un 4. pantā minētajām valstīm.

6.   Preču aprites sertifikāta EUR-MED 7. ailē ir viena no šādām frāzēm angļu valodā:

ja izcelsme iegūta, piemērojot kumulāciju ar izejvielām, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās 3. un 4. pantā minētajās valstīs

“CUMULATION APPLIED WITH …” (valsts/valstu nosaukums)

ja izcelsme iegūta, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās 3. un 4. pantā minētajās valstīs:

“NO CUMULATION APPLIED”

7.   Muitas iestādes, kuras izsniedz preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un citu šajā protokolā minēto prasību izpildi. Tādēļ tām ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu eksportētāja grāmatvedības dokumentu vai jebkādu citu pārbaudi, kuru uzskata par atbilstīgu. Tās arī nodrošina, ka 2. punktā minētās veidlapas ir pareizi aizpildītas. Konkrēti, tās pārbauda, vai izstrādājumu raksturošanai paredzētā aile ir aizpildīta tā, lai nepieļautu negodīgu rīcību.

8.   Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšanas dienu norāda sertifikāta 11. ailē.

9.   Preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izsniedz muitas iestādes un nodod to eksportētājiem, tiklīdz eksportēšana ir veikta vai nodrošināta.

18. pants

Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšana retrospektīvi

1.   Neatkarīgi no 17. panta 9. punkta preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED ārkārtas gadījumā var izsniegt pēc attiecīgo izstrādājumu eksportēšanas, ja:

a)

eksportēšanas laikā to neizsniedza kļūdas, netīšas paviršības vai īpašu apstākļu dēļ;

vai

b)

muitas iestādēm pierāda, ka preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED tika izsniegts, bet to nepieņēma importēšanas laikā tehnisku iemeslu dēļ.

2.   Neatkarīgi 17. panta 9. punkta preču aprites sertifikātu EUR-MED var izsniegt pēc to izstrādājumu eksportēšanas, kuriem eksportēšanas laikā tika izsniegts preču aprites sertifikāts EUR.1, ja muitas iestādēm pierāda, ka ir izpildīti 17. panta 5. punkta nosacījumi.

3.   Lai īstenotu 1. un 2. punktu, eksportētājs savā iesniegumā norāda to izstrādājumu eksportēšanas vietu un datumu, uz kuriem attiecas preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED, kā arī min šīs prasības iemeslus.

4.   Muitas iestādes var izsniegt preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED retrospektīvi tikai pēc tam, kad ir apstiprināts, ka sniegtā informācija eksportētāja iesniegumā atbilst konkrētajai lietai.

5.   Preču aprites sertifikātos EUR.1 vai EUR-MED, ko izsniedz retrospektīvi, ir šāda muitas iestādes atzīme angļu valodā:

“ISSUED RETROSPECTIVELY”

Preču aprites sertifikātā EUR-MED, ko izsniedz retrospektīvi, piemērojot 2. punktu, ir šāda muitas iestādes atzīme angļu valodā:

“ISSUED RETROSPECTIVELY (Original EUR.1 No ………. [izsniegšanas datums un vieta]”

6.   Muitas iestādes atzīmi, kas minēta 5. punktā, ieraksta preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED 7. ailē.

19. pants

Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta izsniegšana

1.   Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED zādzības, pazaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var griezties muitas iestādēs, kuras šo sertifikātu izsniedza, lai uz to rīcībā esošo eksporta dokumentu pamata saņemtu dublikātu.

2.   Šādā veidā izsniegtos dublikātos ir muitas iestādes atzīme angļu valodā:

“DUPLICATE”

3.   Muitas iestādes atzīmi, kas minēta 2. punktā, ieraksta preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta 7. ailē.

4.   Dublikāts, kurā norāda oriģinālā preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšanas datumu, ir spēkā no šā datuma.

20. pants

Preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izsniegšana uz iepriekš izsniegtu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu pamata

Kad noteiktas izcelsmes izstrādājumi atrodas muitas iestādes kontrolē Kopienā vai Jordānijā, tās nodrošina iespēju aizstāt izcelsmes apliecinājuma oriģināleksemplāru ar vienu vai vairākiem preču aprites sertifikātiem EUR.1 vai EUR-MED, lai visus vai daļu no šiem izstrādājumiem nosūtītu uz citu vietu Kopienā vai Jordānijā. EUR.1 vai EUR-MED aizstājējsertifikātu izsniedz tā muitas iestāde, kuras kontrolē izstrādājumi atrodas.

21. pants

Grāmatvedības segregācija

1.   Ja tādu atsevišķu noteiktas vai nenoteiktas izcelsmes izejvielu krājumu veidošana, kas ir identiski un aizstājami, rada lielus izdevumus vai materiālas grūtības, muitas iestādes pēc attiecīgo personu rakstiska lūguma var atļaut tā saukto “grāmatvedības segregācijas” metodi (turpmāk “metode”), lai pārvaldītu šādus krājumus.

2.   Šai metodei jānodrošina, ka noteiktā atskaites periodā iegūto izstrādājumu skaits, kurus var uzskatīt par “noteiktas izcelsmes”, ir tāds pats kā gadījumā, ja būtu pielietota fiziska krājumu segregācija.

3.   Muitas iestādes var piešķirt 1. punktā minēto atļauju saskaņā ar jebkādiem nosacījumiem, kas tiek uzskatīti par atbilstīgiem.

4.   Šo metodi piemēro un tās piemērošanu iegrāmato, pamatojoties uz vispārīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem, ko piemēro tajā valstī, kurā izstrādājums tika ražots.

5.   Šīs metodes saņēmējs pēc vajadzības var sagatavot vai pieprasīt izcelsmes apliecinājumus par to izstrādājumu daudzumu, kurus uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas iestāžu prasības saņēmējs sniedz paskaidrojumu par to, kā šis daudzums tiek pārvaldīts.

6.   Muitas iestādes uzrauga atļaujas izmantošanu un var to atņemt jebkurā gadījumā, kad saņēmējs izmanto atļauju nepiemērotā veidā vai neatbilst jebkuram no citiem šajā protokolā izklāstītajiem nosacījumiem.

22. pants

Nosacījumi faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED sagatavošanai

1.   Faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED saskaņā ar 16. panta 1. punkta c) apakšpunktu var sagatavot:

a)

atzīts eksportētājs saskaņā ar 23. pantu;

vai

b)

jebkurš eksportētājs jebkuram sūtījumam, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kuros atrodas noteiktas izcelsmes izstrādājumi, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000.

2.   Neskarot 3. punktu, faktūras deklarāciju var sagatavot šādos gadījumos:

ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas vai Jordānijas izcelsmes izstrādājumiem, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kurām ir kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsme, un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām,

ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts, ar kuru piemērojama kumulācija, izcelsmes izstrādājumiem, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kurām ir kādas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsme, un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām, ar noteikumu, ka EUR-MED sertifikāts un faktūras deklarācija EUR-MED ir izsniegti izcelsmes valstī.

3.   Faktūras deklarāciju EUR-MED var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Jordānijas vai kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts, ar kuru piemērojama kumulācija, izcelsmes izstrādājumiem, ja tie atbilst šā protokola prasībām un:

kumulāciju piemēroja ar izejvielām, kuru izcelsme ir kādā citā no 3. un 4. pantā minētajām valstīm, vai

izstrādājumus kumulācijas kontekstā var izmantot kā izejvielas, lai ražotu izstrādājumus, kurus eksportē uz kādu no citām valstīm, kas minētas 3. un 4. pantā, vai

izstrādājumus var atkārtoti eksportēt no galamērķa valsts uz kādu no citām valstīm, kas minētas 3. un 4. pantā.

4.   Faktūras deklarācijā EUR-MED ir viena no šādām atzīmēm angļu valodā:

ja izcelsmi iegūst, piemērojot kumulāciju ar izejvielām, kurām ir vienas vai vairāku 3. un 4. pantā minēto valstu izcelsme:

“CUMULATION APPLIED WITH …” (valsts/valstu nosaukums)

ja izcelsmi iegūst, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kurām ir vienas vai vairāku 3. un 4. pantā minēto valstu izcelsme:

“NO CUMULATION APPLIED”

5.   Eksportētājs, kurš sagatavo faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED, ir gatavs jebkurā laikā pēc eksportētājvalsts muitas iestāžu prasības iesniegt visus atbilstīgos dokumentus, lai pierādītu attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī to, ka ir izpildītas pārējās šā protokola prasības.

6.   Faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED eksportētājs sagatavo, uz faktūras, piegādes pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta uzrakstot, uzspiežot ar zīmogu vai uzdrukājot deklarāciju, kuras tekstu paraugi sniegti IV.a un IV.b pielikumā, izmantojot vienu no valodām, kas noteiktas šajos pielikumos, un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktiem. Ja deklarāciju aizpilda ar roku, tad raksta ar tinti un drukātiem burtiem.

7.   Uz faktūras deklarācijas un faktūras deklarācijas EUR-MED ir eksportētāja paraksta oriģināls. Tomēr no atzīta eksportētāja 23. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ar noteikumu, ka šis eksportētājs iesniedz muitas iestādēm rakstisku apliecinājumu, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par jebkuru faktūras deklarāciju, kurā viņš ir minēts kā dokumenta parakstītājs.

8.   Faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED var sagatavot eksportētājs attiecīgā izstrādājuma eksportēšanas laikā vai pēc eksportēšanas ar noteikumu, ka šo deklarāciju importētājvalstī uzrāda vēlākais 2 gadus pēc attiecīgo izstrādājumu importēšanas.

23. pants

Atzīts eksportētājs

1.   Eksportētājvalsts muitas iestādes var pilnvarot jebkuru eksportētāju (turpmāk “atzīts eksportētājs”), kurš bieži veic izstrādājumu pārvadājumus saskaņā ar šo nolīgumu, sagatavot faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības. Eksportētājam, kurš lūdz šāda statusa piešķiršanu, muitas iestādēm sniedz visas garantijas, kas nepieciešamas, lai apliecinātu izstrādājuma noteiktas izcelsmes statusu, kā arī, lai izpildītu visas šā protokola prasības.

2.   Muitas iestādes var piešķirt atzītā eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus uzskata par atbilstīgiem.

3.   Muitas iestādes atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, kuru uzrāda faktūras deklarācijā vai faktūras deklarācijā EUR-MED.

4.   Muitas iestādes kontrolē atzīta eksportētāja atļaujas izmantošanu.

5.   Muitas iestādes var atņemt atļauju jebkurā laikā. Atļauju atņem, ja atzīts eksportētājs vairs nenodrošina 1. punktā minētās garantijas, nepilda 2. punktā minētos nosacījumus vai kā savādāk izmanto atļauju nepiemērotā veidā.

24. pants

Izcelsmes apliecinājuma spēkā esamība

1.   Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus pēc tā izdošanas datuma eksportētājvalstī, un to minētajā laikposmā iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm.

2.   Izcelsmes apliecinājumus, kuri ir iesniegti importētājvalsts muitas iestādēm pēc 1. punktā noteiktā termiņa beigām, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālu režīmu, ja šie dokumenti netika iesniegti līdz termiņa beigām ārkārtas iemeslu dēļ.

3.   Citos novēlotas iesniegšanas gadījumos importētājvalsts muitas iestādes var pieņemt izcelsmes apliecinājumus, ja atbilstīgie izstrādājumi ir iesniegti pirms termiņa beigām.

25. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm saskaņā ar kārtību, ko piemēro attiecīgajā valstī. Minētās iestādes var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu, kā arī var pieprasīt, lai kopā ar importa deklarāciju tiktu iesniegts importētāja rakstisks apliecinājums, ka izstrādājumi atbilst šā nolīguma īstenošanai nepieciešamajiem nosacījumiem.

26. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar nosacījumiem, ko noteikušas importētājvalsts muitas iestādes, izjaukti vai nesamontēti izstrādājumi Harmonizētās sistēmas 2. vispārīgā noteikuma a) daļas nozīmē, uz kuriem attiecas Harmonizētās sistēmas XVI un XVII sadaļa vai 7308 un 9406 pozīcija, tiek importēti pa daļām, šādu izstrādājumu vienoto izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas iestādēm pirmās daļas importēšanas laikā.

27. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1.   Izstrādājumus sīkpaku veidā, kurus viena privātpersona sūta otrai vai kuri veido daļu no ceļotāja personīgās bagāžas, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, neprasot iesniegt izcelsmes apliecinājumu, ar noteikumu, ka šādi izstrādājumi netiek importēti ar mērķi tos pārdot un ka tie ir deklarēti kā tādi, kas atbilst šā protokola prasībām, un ja nav šaubu par šo deklarāciju pareizību. Gadījumā, ja šie izstrādājumi tiek sūtīti pa pastu, šo deklarāciju var veikt uz muitas deklarācijas CN 22/CN 23 veidlapas vai uz šim dokumentam pievienotas papīra lapas.

2.   Imports, ko veic neregulāri un kas sastāv tikai no izstrādājumiem, kurus izmanto saņēmējs, ceļotājs vai viņu ģimenes locekļi personīgām vajadzībām, neuzskata par importu, kas paredzēts tirdzniecībai, ja no izstrādājumu klāsta un daudzuma ir acīmredzams, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

3.   Turklāt šo izstrādājumu kopējā vērtība sīkpaku gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 500 vai gadījumā, ja tie ir daļa no ceļotāja bagāžas – EUR 1 200.

28. pants

Apstiprinoši dokumenti

Dokumenti, kuri minēti 17. panta 3. punktā un 22. panta 5. punktā, kurus izmanto, lai pierādītu, ka preču aprites sertifikātā EUR.1 vai EUR-MED vai faktūras deklarācijā, vai faktūras deklarācijā EUR-MED iekļautos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Jordānijas vai kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsmes izstrādājumiem un tie atbilst pārējām šā protokola prasībām, inter alia var būt šādi:

a)

tieši pierādījumi par eksportētāja vai piegādātāja veiktām darbībām, lai iegūtu attiecīgās preces, piemēram, faktūras vai grāmatvedības dokumenti;

b)

dokumenti, kas apliecina izmantoto izejvielu noteiktas izcelsmes statusu, kas izsniegti vai sagatavoti Kopienā vai Jordānijā, ja šos dokumentus izmanto saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

c)

dokumenti, kas pierāda, ka izejvielu apstrāde un pārstrāde veikta Kopienā vai Jordānijā, kas izsniegti vai sagatavoti Kopienā vai Jordānijā, ja šos dokumentus izmanto saskaņa ar valsts tiesību aktiem;

d)

preču aprites sertifikāti EUR. 1 vai EUR-MED vai faktūras deklarācijas, vai faktūras deklarācijas EUR-MED, kuri apliecina izmantoto izejvielu noteiktas izcelsmes statusu, kuri izsniegti vai sagatavoti Kopienā vai Jordānijā saskaņā ar šo protokolu vai arī kādā citā no 3. un 4. pantā minētajām valstīm, saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kuri ir identiski šā protokola noteikumiem;

e)

atbilstīgi pierādījumi attiecībā uz apstrādi un pārstrādi, kas veikta ārpus Kopienas vai Jordānijas, piemērojot 12. pantu, pierādot, ka minētā panta prasības ir izpildītas.

29. pants

Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošu dokumentu uzglabāšana

1.   Eksportētājs, kurš pieprasījis izsniegt preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, vismaz trīs gadus uzglabā 17. panta 3. punktā minētos dokumentus.

2.   Eksportētājs, kurš sagatavo faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED, šīs deklarācijas kopiju un 22. panta 5. punktā minētos dokumentus uzglabā vismaz trīs gadus.

3.   Eksportētājvalsts muitas iestādes, izsniedzot preču aprites sertifikātu EUR. 1 vai EUR-MED, 17. panta 2. punktā minēto iesnieguma veidlapu uzglabā vismaz trīs gadus.

4.   Importētājvalsts muitas iestādes vismaz trīs gadus uzglabā tām iesniegtos preču aprites sertifikātus EUR. 1 un EUR-MED un faktūras deklarācijas, un faktūras deklarācijas EUR-MED.

30. pants

Neatbilstības un formālas kļūdas

1.   Nelielu neatbilstību atklāšana starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentos, kurus iesniedz muitas iestādei, lai nokārtotu formalitātes saistībā ar izstrādājumu importēšanu, nepadara izcelsmes apliecinājumu par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka šis dokuments atbilst iesniegtajiem izstrādājumiem.

2.   Acīmredzamām formālām kļūdām izcelsmes apliecinājumā, piemēram, pareizrakstības kļūdām, nevajadzētu būt par pamatu dokumenta nepieņemšanai, ja šīs kļūdas nerada šaubas par dokumentā izteikto apgalvojumu pareizību.

31. pants

Summas, kas izteiktas euro

1.   Lai piemērotu 22. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 27. panta 3. punktu, ja faktūra par izstrādājumiem ir citā valūtā, nevis euro, katru gadu nosaka Kopienas dalībvalstu, Jordānijas vai citu 3. un 4. pantā minēto valstu valūtā izteikto summu ekvivalentus euro katrā no šīm valstīm.

2.   Sūtījums gūst labumu no 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 27. panta 3. punkta, atsaucoties uz valūtu, kurā faktūra ir sagatavota saskaņā ar attiecīgās valsts fiksēto summu.

3.   Summas, kas izteikta jebkurā dalībvalsts valūtā, ekvivalentu euro iegūst, piemērojot katra gada pirmās oktobra darbadienas valūtas kursu. Summas paziņo Eiropas Kopienu Komisijai līdz 15. oktobrim un tās piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Kopienu Komisija paziņo fiksētās summas visām attiecīgajām valstīm.

4.   Valsts, konvertējot euro izteiktu summu valsts valūtā, drīkst noapaļot to uz augšu vai uz leju. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no summas, kas iegūta konvertēšanas rezultātā. Valsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgada korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Valsts valūtas ekvivalents var palikt nemainīgs, ja konversijas rezultātā būtu radies samazinājums šā ekvivalenta vērtībā.

5.   Summas, kas izteiktas euro, pēc Kopienas vai Jordānijas lūguma pārskata Asociācijas komiteja. Veicot šo pārskatīšanu, Asociācijas komiteja apsver vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šajā nolūkā tā var nolemt mainīt euro izteiktās summas.

VI SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI

32. pants

Savstarpēja palīdzība

1.   Kopienas dalībvalstu un Jordānijas muitas iestādes ar Eiropas Kopienu Komisijas starpniecību viena otrai iesniedz zīmogu nospiedumu paraugus, kurus muitas iestādes izmanto, izsniedzot preču aprites sertifikātus EUR. 1 un EUR-MED, un muitas iestāžu adreses, kuras ir atbildīgas par šo sertifikātu, faktūras deklarāciju un faktūras deklarāciju EUR-MED kontroli.

2.   Lai nodrošinātu šā protokola pareizu piemērošanu, Kopiena un Jordānija ar kompetento muitas iestāžu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot preču aprites sertifikātu EUR. 1 un EUR-MED, faktūras deklarāciju un faktūras deklarāciju EUR-MED un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

33. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

1.   Turpmākas izcelsmes apliecinājumu pārbaudes veic izlases veidā vai vienmēr, kad importētājvalsts muitas iestādēm ir radušās pamatotas bažas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šajā protokolā minēto prasību izpildi.

2.   Lai īstenotu 1. punktu, importētājvalsts muitas iestādes atdod eksportētājvalsts muitas iestādēm preču aprites sertifikātu EUR. 1 vai EUR-MED un faktūru, ja tāda ir iesniegta, faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā sniedzot informāciju par pārbaudes pieprasījuma iemesliem. Pārbaudes pieprasījumam pievieno jebkādus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija ir nepareiza.

3.   Pārbaudi veic eksportētājvalsts muitas iestādes. Šajā nolūkā tām ir tiesības pieprasīt pierādījumus un veikt pārbaudi eksportētāja faktūrās vai arī veikt jebkuru citu pārbaudi, ko uzskata par atbilstīgu.

4.   Ja importētājvalsts muitas iestādes nolemj pārtraukt preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajiem izstrādājumiem, kamēr tiek saņemti pārbaudes rezultāti, importētājam piedāvā izstrādājumu izlaišanu, ievērojot jebkurus piesardzības pasākumus, ko uzskata par nepieciešamiem.

5.   Muitas iestādes, kuras pieprasa pārbaudi, pēc iespējas ātrāk tiek informētas par tās rezultātiem. Šie rezultāti skaidri parāda, vai dokumenti ir autentiski, vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Jordānijas vai kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsmes izstrādājumiem un vai tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.

6.   Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasīšanas dienas nav saņemta atbilde vai arī, ja atbildē netiek sniegta pietiekama informācija, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājuma patieso izcelsmi, tās muitas iestādes, kuras iesniedza prasību, izņemot ārkārtas apstākļos, noraida tiesības uz preferenciālu režīmu.

34. pants

Domstarpību izšķiršana

Ja saistībā ar 33. panta pārbaudes procedūrām starp tām muitas iestādēm, kuras pieprasīja pārbaudi un tām, kuras ir atbildīgas par pārbaudi, rodas domstarpības, kuras nevar atrisināt, vai arī, ja saistībā ar šīm domstarpībām ir nepieciešama šā protokola interpretācija, tās nodod izskatīšanai Asociācijas komitejā.

Visos gadījumos domstarpību izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem.

35. pants

Sankcijas

Sankcijas piemēro jebkurai personai, kura sastāda vai ir bijusi par iemeslu tāda dokumenta sastādīšanai, kurā iekļauta nepareiza informācija nolūkā iegūt preferenciālu režīmu izstrādājumiem.

36. pants

Brīvās zonas

1.   Kopiena un Jordānija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportējot caur attiecīgās valsts brīvo zonu izstrādājumus, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, tie netiek aizstāti ar citām precēm un ka tos nepakļauj citām darbībām kā vien tādām, kas ir to saglabāšanas nolūkā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kad Kopienas vai Jordānijas izcelsmes izstrādājumus importē brīvajā zonā, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, un tur apstrādā, attiecīgās iestādes pēc eksportētāja pieprasījuma izsniedz jaunu preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, ja veiktā apstrāde un pārstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELIĻA

37. pants

Protokola piemērošana

1.   Termins “Kopiena”, kas lietots 2. pantā, neietver Seūtu un Meliļu.

2.   Importējot Jordānijas izcelsmes izstrādājumus Seūtā vai Meliļā, tos visādā ziņā pakļauj tādam pašam muitas režīmam, kāds piemērojams Kopienas izcelsmes izstrādājumiem saskaņā ar 2. protokolu Aktā par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām. Jordānija piešķir to Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumu importam, uz kuriem attiecas šis nolīgums, tādu pašu muitas režīmu kā tiem Kopienas izcelsmes izstrādājumiem, kurus importē no Kopienas.

3.   Lai 2. punktu piemērotu Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumiem, šo protokolu mutatis mutandis piemēro ar īpašiem nosacījumiem, kas noteikti 38. pantā.

38. pants

Īpaši nosacījumi

1.   Ar nosacījumu, ka tie ir transportēti tieši saskaņā ar 13. pantu, šādus var uzskatīt par:

1)

Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumiem:

a)

izstrādājumi, kuri pilnībā iegūti Seūtā un Meliļā;

b)

izstrādājumi, kuri iegūti Seūtā un Meliļā un kuru ražošanā izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka:

i)

minētajiem izstrādājumiem ir veikta pietiekama apstrāde un pārstrāde 6. panta nozīmē;

vai arī, ka

ii)

šiem izstrādājumiem ir Jordānijas vai Kopienas izcelsme, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz 7. pantā minētās darbības.

2)

Jordānijas izcelsmes izstrādājumiem:

a)

izstrādājumi, kas pilnībā iegūti Jordānijā;

b)

izstrādājumi, kuri iegūti Jordānijā un kuru ražošanā izmantoti izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka:

i)

minētajiem izstrādājumiem ir veikta pietiekama apstrāde un pārstrāde 6. panta nozīmē;

vai arī, ka

ii)

šiem izstrādājumiem ir Seūtas un Meliļas vai Kopienas izcelsme, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde un pārstrāde, kas pārsniedz 7. pantā minētās darbības.

2.   Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju.

3.   Eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis ieraksta frāzi “Jordānija” un “Seūta un Meliļa” preču aprites sertifikāta EUR. 1 un EUR-MED 2. ailē, faktūras deklarācijā vai faktūras deklarācijā EUR-MED. Turklāt, ja izstrādājumiem ir Seūtas un Meliļas izcelsme, to norāda preču aprites sertifikāta EUR. 1 un EUR-MED 4. ailē, faktūras deklarācijā vai faktūras deklarācijā EUR-MED.

4.   Spānijas muitas iestādes ir atbildīgas par šā protokola piemērošanu Seūtā un Meliļā.

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Protokola grozījumi

Asociācijas padome var nolemt grozīt šā protokola noteikumus.

40. pants

Pārejas noteikumi par tranzītprecēm vai precēm uzglabāšanā

Šo nolīgumu var piemērot precēm, kas atbilst šā protokola noteikumiem un kas šā protokola spēkā stāšanās dienā ir vai nu tranzītā, vai atrodas pagaidu uzglabāšanā Kopienas vai Jordānijas muitas noliktavās vai brīvajās zonās, ja importētājvalsts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no attiecīgās dienas iesniedz preču aprites sertifikātu EUR. 1 vai EUR-MED, kas izsniegts retrospektīvi eksportētājvalsts muitas iestādēs, kā arī dokumentus, kuri norāda, ka preces ir transportētas tieši saskaņā ar 13. pantu.


(1)  Lihtenšteinai Firstistei ir muitas savienība ar Šveici, un tā ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēja puse.

(2)  Lihtenšteinas Firstistei ir muitas savienība ar Šveici, un tā ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēja puse.

I PIELIKUMS

IEVADA PIEZĪMES PAR SARAKSTU II PIELIKUMĀ

1. piezīme:

Sarakstā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem visus izstrādājumus uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem protokola 6. panta nozīmē.

2. piezīme:

2.1.

Saraksta pirmajās divās ailēs ir aprakstīti iegūtie izstrādājumi. Pirmajā ailē ir Harmonizētās sistēmas pozīcijas vai nodaļas numurs, bet otrajā ailē – preču apraksti, kādi tie ir šīs sistēmas attiecīgajā pozīcijā vai nodaļā. Saraksta 3. vai 4. ailē ir noteikumi attiecībā uz katru pirmajās divās ailēs atrodamajiem ierakstiem. Ja pirms ieraksta pirmajā ailē ir “ex” zīme, tas nozīmē, ka 3. vai 4. ailes noteikumi attiecas tikai uz 2. ailē doto pozīcijas daļu.

2.2.

Ja 1. ailē ir sagrupēti vairāki pozīciju numuri, vai arī nodaļas numurs, un tāpēc izstrādājumu apraksts 2. ailē ir vispārināts, tad 3. un 4. ailes noteikumi attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas Harmonizētajā sistēmā klasificēti attiecīgās nodaļas pozīcijās vai visās 1. ailē uzskaitītajās pozīcijās.

2.3.

Ja sarakstā dažādi noteikumi attiecas uz dažādiem kādas pozīcijas izstrādājumiem, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz ko attiecas 3. vai 4. ailes noteikumi.

2.4.

Ja ierakstam abās pirmajās ailēs atbilstīgie noteikumi ir aprakstīti 3. un 4. ailē, tad izvedējs var izvēlēties, vai piemērot 3. ailes vai 4. ailes noteikumus. Ja 4. ailē izcelsmes noteikums nav ierakstīts, tad jāpiemēro 3. ailes noteikumi.

3. piezīme:

3.1.

Attiecībā uz izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un kurus izmanto citu izstrādājumu ražošanā, 6. panta noteikumus piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā izstrādājumus izmanto, vai arī citā rūpnīcā līgumslēdzējas puses valstī.

Piemēram,

motors, kas ietilpst pozīcijā 8407, par kuru noteikumā ir teikts, ka izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nedrīkst pārsniegt 40 % no ražotāja cenas, izgatavo no “Pārējiem leģētiem tēraudiem, kas iepriekš apstrādāti kaļot”, kas ietilpst pozīcijā ex ex 7224.

Ja kalšanā Kopienā izmantots nenoteiktas izcelsmes lietnis, tad kalums jau ir ieguvis noteiktu izcelsmi, pamatojoties uz noteikumu sarakstā, kas attiecas uz pozīciju ex ex 7224. Tādā gadījumā, aprēķinot motora vērtību, kalumu var uzskatīt par noteiktas izcelsmes kalumu neatkarīgi no tā, vai kalums izgatavots tajā pašā rūpnīcā, kur motors, vai citā Kopienas rūpnīcā. Tādējādi, aprēķinot nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtību, neņem vērā nenoteiktas izcelsmes lietņa vērtību.

3.2.

Saraksta attiecīgajā noteikumā norādīts minimālais apstrādes vai pārstrādes apjoms, un lielāks apstrādes vai pārstrādes apjoms arī piešķir noteiktu izcelsmi, un savukārt, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, noteiktas izcelsmes statusu nepiešķir. Tātad, ja noteikumā paredzēts, ka noteiktā apstrādes posmā var izmantot nenoteiktas izcelsmes izejvielas, tad šādas izejvielas atļauts izmantot arī iepriekšējos posmos, bet nav atļauts izmantot vēlākos posmos.

3.3.

Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā paredzēta “ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas izejvielas (arī izejvielas, kas ir paša izstrādājuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas noteikumā varētu būt ietverti.

Tomēr izteiciens “ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot pārējās izejvielas, kas minētas pozīcijā …” vai “ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot pārējās izejvielas, kas minētas tajā pašā pozīcijā” nozīmē, ka var izmantot tikai visas izejvielas, kuras klasificētas jebkurā pozīcijā, izņemot tās, kuru apraksts ir tāds pats kā saraksta 2. ailē norādītajam izstrādājumam.

3.4.

Ja kāds noteikums sarakstā nosaka, ka izstrādājumu var ražot no vairāk nekā vienas izejvielas, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākas izejvielas. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visas izejvielas, ir iespējams izmantot vienu vai otru, vai abas.

Piemēram,

noteikumā par audumiem, kas ietilpst pozīcijā 5208 līdz 5212, noteikts, ka var izmantot dabiskās šķiedras un kopā ar citām izejvielām var izmantot arī ķīmiskās izejvielas. Tas nenozīmē, ka jāizmanto abas izejvielas; var izmantot vienu vai otru izejvielu, vai abas.

3.5.

Ja kāds noteikums sarakstā nosaka, ka izstrādājums jāražo no konkrētas izejvielas, šis nosacījums neliedz izmantot citas izejvielas, kas savu īpatnību dēļ nevar atbilst šim noteikumam. (Skatīt arī 6.2. piezīmi saistībā ar tekstilmateriāliem.)

Piemēram,

noteikums par gataviem pārtikas izstrādājumiem, uz ko attiecas pozīcija 1904, aizliedz izmantot graudaugus un to pārstrādes izstrādājumus, tomēr tas nenozīmē, ka nedrīkst izmantot minerālsāļus, ķīmiskās un citas piedevas, kas nav graudaugu izstrādājumi.

Tomēr tas neattiecas uz izstrādājumiem, kurus nevar izgatavot no konkrētām sarakstā norādītām izejvielām, tomēr var izgatavot no līdzīgām izejvielām iepriekšējos ražošanas posmos.

Piemēram,

gadījumā, ja kādu apģērbu, uz ko attiecas ex 62. nodaļa, izgatavo no neaustiem audumiem, ja attiecīgās šķiras preču ražošanā atļauts izmantot tikai nenoteiktas izcelsmes pavedienus, nav iespējams sākt ražošanu no neausta auduma pat tad, ja neaustu audumu parasti nevar izgatavot no pavedieniem. Šādos gadījumos sākotnējai izejvielai parasti vajadzētu būt pirmspavediena, t. i., šķiedras stadijā.

3.6.

Ja kāds noteikums sarakstā paredz divus procentuālos daudzumus attiecībā uz vērtību tām nenoteiktas izcelsmes izejvielām, kuras var izmantot, tad šos procentuālos daudzumus nedrīkst saskaitīt. Citiem vārdiem sakot, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt augstāko procentos izteikto vērtību. Turklāt nedrīkst pārsniegt arī atsevišķos procentuālos daudzumus, kas attiecas uz konkrētām izejvielām.

4. piezīme:

4.1.

Sarakstā izmantotais termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, tostarp uz atlikām, un, ja vien nav noteikts citādi, arī uz šķiedrām, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.

4.2.

Termins “dabiskās šķiedras” ietver astrus, kas minēti pozīcijā 0503, zīdu, kas minēts pozīcijās 5002 un 5003, kā arī vilnas šķiedras un smalkus vai rupjus dzīvnieku matus, kas minēti pozīcijās 5101–5105, kokvilnas šķiedras, kas minētas pozīcijās 5201–5203, kā arī pārējās augu šķiedras, kas minētas pozīcijās 5301–5305.

4.3.

Terminus “tekstilmasa”, “ķīmiskas izejvielas” un “izejvielas papīra ražošanai” sarakstā izmanto, lai aprakstītu izejvielas, kuras nav klasificētas 50.–63. nodaļā un kuras var izmantot mākslīgu, sintētisku vai papīra šķiedru vai pavedienu ražošanai.

4.4.

Terminu “ķīmiskās štāpeļšķiedras” sarakstā izmanto, atsaucoties uz sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedrām vai atlikām, kas minētas pozīcijās 5501 līdz 5507.

5. piezīme:

5.1.

Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad 3. ailes noteikumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatizejvielu, ko izmanto konkrētā izstrādājuma ražošanā, ja kopā tie veido 10 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatizejvielu kopējā svara. (Skatīt arī 5.3. un 5.4. piezīmi.)

5.2.

Tomēr piezīmes 5.1. punktā minēto pielaidi var piemērot tikai jauktiem izstrādājumiem, kas izgatavoti no divām vai vairākām tekstila pamatizejvielām.

Tekstila pamatizejvielas ir šādas:

zīds,

vilna,

rupja spalva,

smalka spalva,

astri,

kokvilna,

izejvielas papīra ražošanai un papīrs,

lini,

kaņepāji,

džuta un citas lūksnes tekstilšķiedras,

sizals un citas agavju ģints augu tekstilšķiedras,

kokosšķiedra, abakas, rāmijas un citu augu tekstilšķiedras,

sintētiski ķīmiskie pavedieni,

mākslīgi ķīmiskie pavedieni,

strāvu vadoši pavedieni,

sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna,

sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera,

sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda,

sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila,

sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliimīda,

sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna,

sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera,

sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polivinilhlorīda,

citas sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras,

mākslīgas ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes,

citas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

pavedieni, kas izgatavoti no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar pozamentu vai bez tā,

pavedieni, kas izgatavoti no poliuretāna ar elastīgiem poliestera segmentiem, ar pozamentu vai bez tā,

izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5605 (metalizēti pavedieni), kuros iestrādāta lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera segumu vai bez tā un kas nepārsniedz 5 mm, kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām,

citi izstrādājumi, kas ietilpst pozīcijā 5605.

Piemēram,

pavedieni, kas ietilpst pozīcijā 5205 un ir izgatavoti no 5203. pozīcijas kokvilnas šķiedrām un 5506. pozīcijas sintētiskām štāpeļšķiedrām, ir jaukti pavedieni. Tāpēc tās nenoteiktas izcelsmes sintētiskās štāpeļšķiedras, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas), var izmantot, ja to kopējā masa nepārsniedz 10 % no pavedienu masas.

Piemēram,

vilnas audums, kas ietilpst pozīcijā 5112 un ir izgatavots no 5107. pozīcijas vilnas dzijas un 5509. pozīcijas sintētiskiem pavedieniem no štāpeļšķiedrām, ir jaukts audums. Tāpēc sintētiskus pavedienus, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas), vai vilnas pavedienus, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no dabiskām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai citādi sagatavotas vērpšanai), vai abus pavedienus kopā var izmantot, ja to kopējais svars audumā nepārsniedz 10 %.

Piemēram,

audumi ar šūtām plūksnām, kas minēti pozīcijā 5802 un kurus izgatavo no kokvilnas pavedieniem, kas minēti pozīcijā 5205, un no kokvilnas audumiem, kas minēti pozīcijā 5210, ir jaukti izstrādājumi tikai tad, ja kokvilnas audums pats par sevi ir jaukts audums, kas izgatavots no divās atsevišķās pozīcijās klasificētiem pavedieniem, vai arī, ja izmantotie kokvilnas pavedieni ir jaukti pavedieni.

Piemēram,

ja konkrētais audums ar šūtām plūksnām ir izgatavots no kokvilnas pavedieniem, kas minēti pozīcijā 5205, un no sintētiska auduma, kas minēts pozīcijā 5407, izmantotie pavedieni acīmredzot ir divas atsevišķas tekstila pamatizejvielas, un tādējādi audums ar izšūtām plūksnām ir jaukts izstrādājums.

5.3.

Attiecībā uz izstrādājumiem, kuros ietilpst “poliuretāna pavedieni ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar pozamentu vai bez tā”, šī pielaide attiecīgajam pavedienam ir 20 %.

5.4.

Attiecībā uz izstrādājumiem, kuros ietilpst “lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera segumu vai bez tā, kas nepārsniedz 5 mm, kas iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām”, šī pielaide attiecīgajai lentai ir 30 %.

6. piezīme:

6.1.

Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad tekstila audumus (izņemot oderes un starpoderes), kas neatbilst 3. ailes noteikumam par attiecīgiem gatavajiem izstrādājumiem, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir iekļauti citā pozīcijā nekā izstrādājums un ka to vērtība nepārsniedz 8 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

6.2.

Neskarot 6.3. piezīmi, izejvielas, kas nav klasificētas 50. līdz 63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tās satur vai nesatur tekstila izejvielas.

Piemēram,

ja saraksta noteikums paredz, ka konkrētā tekstilizstrādājumā (piemēram, biksēs) jāizmanto pavedieni, tad tas neliedz izmantot metāla izstrādājumus, piemēram, pogas, jo pogas nav klasificētas 50.– 63. nodaļā. Šā paša iemesla dēļ nav liegts izmantot rāvējslēdzējus, pat ja rāvējslēdzējos parasti ietilpst tekstila izejvielas.

6.3.

Ja piemēro procentuālo attiecību noteikumu, to izejvielu vērtība, kas nav klasificētas 50.–63. nodaļā, ir jāņem vērā, aprēķinot iekļauto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtību. .

7. piezīme:

7.1.

“Īpašie procesi” pozīcijās ex ex 2707, 2713-2715, ex ex 2901, ex ex 2902 un ex ex 3403 ir šādi:

a)

vakuumdestilēšana;

b)

sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

c)

krekings;

d)

reformēšana;

e)

ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)

process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu, neitralizēšanu ar sārmainiem reaģentiem, atkrāsošanu (balināšana) un attīrīšanu ar dabiskām aktīvām zemēm, aktivētām zemēm, aktivēto ogli vai boksītu;

g)

polimerizācija;

h)

alkilēšana;

i)

izomerizācija.

7.2.

“Īpašie procesi” pozīcijā 2710, 2711 un 2712 ir šādi:

a)

vakuumdestilēšana;

b)

sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

c)

krekings;

d)

reformēšana;

e)

ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)

process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu, neitralizēšanu ar sārmainiem reaģentiem, atkrāsošanu (balināšana) un attīrīšanu ar dabiskām aktīvām zemēm, aktivētām zemēm, aktivēto ogli vai boksītu;

g)

polimerizācija;

h)

alkilēšana;

ij)

izomerizācija;

k)

tikai attiecībā uz pozīcijā ex ex 2710 minēto smago dīzeļdegvielu: atsērošana ar ūdeņradi, samazinot sēra saturu apstrādājamos izstrādājumos vismaz par 85 % (ASTM D 1266-59 T metode);

l)

tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 izstrādājumiem deparafinēšana ar jebkuru paņēmienu, izņemot filtrāciju;

m)

tikai attiecībā uz pozīcijā 2710 minēto smago dīzeļdegvielu, apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bar spiedienā un temperatūrā, kas ir lielāka par 250 oC, izmantojot katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Pozīcijā ex ex 2710 minēto smēreļļu turpmāka apstrāde ar ūdeņradi (piemēram, hidroattīrīšana vai atkrāsošana), konkrēti, krāsas vai stabilitātes uzlabošanai, tomēr nepieder pie īpašiem procesiem;

n)

tikai attiecībā uz pozīcijā ex ex 2710 minēto šķidro kurināmo atmosfēras pārtvaice, ja mazāk nekā 30 % šo izstrādājumu tilpuma pārtvaicējas, ietverot zudumus, 300 oC temperatūrā, izmantojot metodi ASTM D 86;

o)

tikai attiecībā uz pozīcijā ex ex 2710 ietverto smago dīzeļdegvielu, izņemot gāzeļļas un šķidro kurināmo, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko izlādi;

p)

tikai attiecībā uz neapstrādātiem izstrādājumiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīnu, kas pēc svara satur mazāk nekā 0,75 % eļļas) pozīcijā ex ex 2712, attīrīšana no eļļas ar frakcionētu kristalizāciju.

7.3.

Attiecībā uz pozīcijas ex ex 2707, 2713–2715, ex ex 2901, ex ex 2902 un ex ex 3403 izstrādājumiem vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra iegūšana, sajaucot izstrādājumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai līdzīgas darbības nenodrošina noteiktu izcelsmi.

II PIELIKUMS

SARAKSTS AR APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES PASĀKUMIEM, KAS JĀVEIC AR NENOTEIKTAS IZCELSMES IZEJVIELĀM, LAI RAŽOTAIS IZSTRĀDĀJUMS IEGŪTU NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU

Nolīgums var neattiekties uz visiem šajā sarakstā minētajiem produktizstrādājumiem. Tādēļ jāskata citas nolīguma daļas.

HS nodaļas Nr.

Izstrādājuma apraksts

Nenoteiktas izcelsmes izejvielām veiktā apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu

(1)

(2)

(3) vai (4)

1. nodaļa

Dzīvi dzīvnieki

Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnībā iegūti

 

2. nodaļa

Gaļa un pārtikā izmantojamie gaļas subprodukti

Ražošana, kurā visas izmantotās 1. un 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

3. nodaļa

Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki

Ražošana, kurā visas izmantotās 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

ex ex 4. nodaļa

Piena izstrādājumi; putnu olas; dabīgais medus; citur neminētie pārtikā izmantojamie dzīvnieku valsts izstrādājumi, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 4. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābēti piena un krējuma izstrādājumi, arī iebiezināti un ar cukuru vai citiem saldinātājiem, vai aromatizētājiem, vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu

Ražošana, kurā:

visas izmantotās 4. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas,

izmantotajai augļu sulai, kas minēta pozīcijā 2009 (izņemot ananāsu, laima vai greipfrūtu sulu) ir noteiktas izcelsmes,

un

visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 5. nodaļa

Citur neminēti un neiekļauti dzīvnieku valsts izstrādājumi, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 5. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

ex ex 0502

Apstrādāti cūku, mežacūku vai kuiļu sari un spalvas

Saru un spalvu tīrīšana, dezinfekcija, šķirošana un iztaisnošana

 

6. nodaļa

Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas; nogriezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Ražošana, kurā:

visas izmantotās 6. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas,

un

visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

7. nodaļa

Pārtikā izmantojamie dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļaugi

Ražošana, kurā visas izmantotās 7. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

8. nodaļa

Pārtikā izmantojami augļi un rieksti; citrusaugļu un ķirbjaugu mizas

Ražošana, kurā:

visi izmantotie augļi un rieksti ir pilnībā iegūti,

un

visu izmantoto 17. nodaļas izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 9. nodaļa

Kafija, tēja, mate un garšvielas, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 9. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

0901

Grauzdēta vai negrauzdēta kafija, ar vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizvietotāji ar jebkādu kafijas saturu

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

 

0902

Tēja ar vai bez aromātvielām

Ražošana no jekuras pozīcijas izejvielām

 

ex ex 0910

Garšvielu maisījumi

Ražošana no jekuras pozīcijas izejvielām

 

10. nodaļa

Graudaugi

Ražošana, kurā visas izmantotās 10. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

ex ex 11. nodaļa

Miltrūpniecības izstrādājumi; iesals; ciete; inulīns; kviešu lipeklis, izņemot:

Ražošana, kurā visi izmantotie graudaugi, pārtikā izmantojamie dārzeņi, saknes un bumbuļi, kas minēti pozīcijā 0714, vai augļi ir pilnībā iegūti

 

ex ex 1106

Milti, rupja maluma milti un pulveris no kaltētiem, izlobītiem pākšaugu dārzeņiem, kas minēti pozīcijā 0713

Pozīcijā 0708 minēto pākšaugu dārzeņu žāvēšana un malšana

 

12. nodaļa

Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi, kas paredzēti izmantošanai rūpniecībā un medicīnā; salmi un lopbarība

Ražošana, kurā visas izmantotās 12. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

1301

Šellaka; dabīgi sveķi, sveķainas vielas, gumijas sveķi un oleosveķi (piemēram, balzāmi)

Ražošana, kurā visu pozīcijā 1301 minēto izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agar–agars un citi no augu izstrādājumiem iegūti recinātāji un biezinātāji modificēti vai nemodificēti:

 

 

 

Modificēti recinātāji un biezinātāji, kas iegūti no dārzeņu izstrādājumiem

Ražošana no nemodificētiem recinātājiem un biezinātājiem

 

 

Citi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

14. nodaļa

Augu izejvielas pīšanai; augu valsts izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visas izmantotās 14. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

ex ex 15. nodaļa

Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās izstrādājumi; pārtikā izmantojamie tauki; dzīvnieku vai augu vaski, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

1501

Cūku tauki (ietverot kausētus taukus) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 1209 vai 1503 minētos:

 

 

 

No kauliem un atkritumiem iegūtie tauki

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīcijās 0203, 0206 vai 0207 minētās izejvielas vai pozīijā 0506 minētos kaulus

 

 

Citi

Ražošana no cūkgaļas vai pārtikā izmantojamiem cūkgaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0203 vai 0206, vai no mājputnu gaļas vai pārtikā izmantojamiem mājputnu gaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0207

 

1502

Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos

 

 

 

No kauliem un atkritumiem iegūtie tauki

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīcijās 0201, 0202, 0204 vai 0206 minētās izejvielas vai pozīcijā 0506 minētos kaulus

 

 

Citi

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

1504

Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas vai to frakcijas, rafinēti vai nerafinēti, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

 

 

 

Cietās frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas izejvielas, kas minētas pozīcijā 1504

 

 

Citi

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. un 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

ex ex 1505

Rafinēts lanolīns

Ražošana no nepārstrādātiem vilnas taukiem, kas ietilpst pozīcijā 1505

 

1506

Citi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinēti vai nerafinēti, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

 

 

 

Cietās frakcijas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas izejvielas, kas minētas pozīcijā 1506

 

 

Citi

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

1507 līdz 1515

Augu eļļas un to frakcijas:

 

 

 

Sojas, zemesriekstu, palmas, kopras, palmas kodola, babasū eļļa, tungeļļa un joticīta eļļa, miršu vasks un Japānas vasks, jujubas eļļas frakcijas un eļļas, kas paredzētas tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas izstrādājumu ražošanu

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

 

Cietās frakcijas, izņemot jujubas eļļas cietās frakcijas

Ražošana no izejvielām, kas minētas pozīcijās 1507 līdz 1515

 

 

Citi

Ražošana, kurā visas izmantotās dārzeņu izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

1516

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kas ir pilnībā vai daļēji hidrogenizētas, pāresterificētas, reesterificētas vai elaidinizētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas

Ražošana, kurā:

visas izmantotās 2. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas,

un

visas izmantotās dārzeņu izejvielas ir pilnībā iegūtas. Tomēr pieļaujama pozīcijās 1507, 1508, 1511 un 1513 minēto izejvielu izmantošana

 

1517

Margarīns; pārtikā izmantojami šajā nodaļā minēti dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai dažādu tauku un eļļu frakciju maisījumi vai izstrādājumi, citi nepārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kas minētas pozīcijā 1516

Ražošana, kurā:

visas izmantotās 2. un 4. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas,

un

visas izmantotās dārzeņu izejvielas ir pilnībā iegūtas. Tomēr pieļaujama pozīcijās 1507, 1508, 1511 un 1513 minēto izejvielu izmantošana

 

16. nodaļa

Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi

Ražošana:

no 1. nodaļā minētajiem dzīvniekiem,

un/vai

kurā visas izmantotās 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

ex ex 17. nodaļa

Cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 1701

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze, cietā stāvoklī, kurai pievienotas aromātvielas vai krāsvielas

Ražošana, kurā visu 17. nodaļā minēto izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

1702

Citi cukuri, ietverot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromātiskām vai krāsojošām piedevām; mākslīgais medus, arī sajaukts ar dabīgo medu; karameles:

 

 

 

Ķīmiski tīra maltoze un fruktoze

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas izejvielas, kas minētas pozīcijā 1702

 

 

Citi cukuri cietā veidā, ar aromātiskām vai krāsojošām piedevām

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļā minēto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

Citi

Ražošana, kurā visas izmantotās izejvielas ir noteiktas izcelsmes izejvielas

 

ex ex 1703

Aromatizēta vai iekrāsota melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļā minēto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

1704

Konditorejas izstrādājumi no cukura (ietverot balto šokolādi) bez kakao piedevas

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

kurā visu izmantoto 17. nodaļā minēto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

18. nodaļa

Kakao un kakao izstrādājumi

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

kurā visu izmantoto 17. nodaļā minēto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur vai satur mazāk nekā 40 % kakao pēc svara, rēķinot uz pilnīgi attaukotas masas pamata, un kas nav minēti citur; pārtikas izstrādājumi no izejvielām, kas minētas pozīcijās 0401 līdz 0404, un kuri nesatur vai satur mazāk nekā 5 % kakao pēc svara, rēķinot uz pilnīgi attaukotas masas pamata, un citur nav minēti vai iekļauti:

 

 

 

Iesala ekstrakts

Ražošana no 10. nodaļā minētajiem graudaugiem

 

 

Citi

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

kurā visu 17. nodaļā minēto izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

1902

Vārīti vai nevārīti, vai savādāk pagatavoti, kā arī pildīti (ar gaļu vai citiem izstrādājumiem)vai nepildīti makaroni, kā arī sagatavoti vai nesagatavoti makaroni, piemēram, spageti, makaroni, nūdeles, lazaņja, gnoči, ravioli, kanneloni, kuskusmakaroni:

 

 

 

Kas pēc svara satur ne vairāk kā 20 % gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu

Ražošana, kurā visi izmantotie graudaugi un to atvasinājumi (izņemot cietos kviešus un to atvasinājumus) ir pilnībā iegūti

 

 

Kas pēc svara satur vairāk nekā 20 % gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu

Ražošana, kurā:

visi izmantotie graudaugi un to atvasinājumi (izņemot cietos kviešus un to atvasinājumus) ir pilnībā iegūti,

un

visas izmantotās 2. un 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

1903

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, kliju vai tamlīdzīgos veidos

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīcijā 1108 minēto kartupeļu cieti

 

1904

Gatavi pārtikas izstrādājumi, kas iegūti, uzpūšot vai grauzdējot graudus vai labības izstrādājumus (piemēram, kukurūzas pārslas); labības izstrādājumi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu vai kādā citā pārstrādātā veidā (izņemot miltus, putraimus un rupjā maluma miltus), kas iepriekš izvārīti vai sagatavoti citā veidā un nav minēti vai iekļauti citur

Ražošana:

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīcijā 1806 minētās izejvielas,

kurā visi izmantotie graudaugi un milti (izņemot Zea indurata šķirnes kukurūzu un cietos kviešus un to atvasinājumus) ir pilnībā iegūti,

un

kurā visu izmantoto 17. nodaļā minēto izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

1905

Maize, konditorejas izstrādājumi, tortes, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi ar vai bez kakao piedevas; dievmaize, tukšas kapsulas, kas paredzētas izmantošanai farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi izstrādājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 11. nodaļā minētās izejvielas

 

ex ex 20. nodaļa

Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi, izņemot:

Ražošana, kurā visi izmantotie augļi, rieksti vai dārzeņi ir pilnībā iegūti

 

ex ex 2001

Jamsi, saldie kartupeļi un tamlīdzīgas pārtikā izmantojamas augu daļas, kuru svars satur 5 % un vairāk cietes pēc savara, un kas sagatavotas vai konservētas etiķī vai etiķskābē

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 2004 un ex ex 2005

Kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā, kas pagatavoti ēšanai, kuri nav sagatavoti vai konservēti etiķī vai etiķskābē

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

2006

Augļi, dārzeņi, rieksti, augļu mizas un citas augu daļas, kas ir konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas)

Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļā minēto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

2007

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, kas pagatavotas vārot, gan ar, gan bez cukura vai citu saldinātāju piedevas

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

kurā visu 17. nodaļā minēto izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 2008

Rieksti, kas nesatur cukura vai spirta piedevu

Ražošana, kurā visu izmantoto noteiktas izcelsmes riekstu un eļļas augu sēklu, kas minētas pozīcijās 0801, 0802 un 1202 līdz 1207, kopējā vērtība pārsniedz 60 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

Zemesriekstu sviests; maisījumi, kuru pamatā ir graudaugi; palmu kodoli, kukurūza (graudi)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

 

Citi, izņemot saldētos augļus un riekstus, kas nav pagatavoti tvaicējot vai vārot ūdenī, bez cukura piedevas

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

visu 17. nodaļā minēto izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

2009

Dārzeņu un augļu sulas (ietverot vīnogu misu), neraudzētas un nesatur spirta piedevas, gan ar, gan bez cukura vai citu saldinātāju piedevas

Ražošana:

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

visu 17. nodaļā minēto izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 21. nodaļa

Dažādi pārtikas izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

2101

Kafijas, tējas vai mate ekstrakti, esences un koncentrāti un uz šo izstrādājumu vai uz kafijas, tējas vai mate pamata sagatavoti izstrādājumi; grauzdēti cigoriņi un pārējie grauzdētie kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

visi izmantotie cigoriņi ir pilnībā iegūti

 

2103

Mērces un izstrādājumi mērču gatavošanai; garšvielu maisījumi un piedevu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes un galda sinepes:

 

 

 

Mērces un izstrādājumi mērču gatavošanai; garšvielu maisījumi un piedevu maisījumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama sinepju pulvera vai gatavu vai galda sinepju izmantošana

 

 

Sinepju pulveris un gatavas sinepes un galda sinepes

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

 

ex ex 2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot sagatavotus vai konservētus dārzeņus, kas minēti pozīcijās 2002 līdz 2005

 

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti citur

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

visu 17. nodaļā minēto izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 22. nodaļa

Bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni un etiķis, izņemot:

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

kurā visas vīnogas vai no vīnogām iegūtie izstrādājumi ir pilnībā iegūti

 

2202

Ūdens, ietverot minerālūdeni un gāzēto ūdeni, kam ir pievienots cukurs vai citi saldinātāji vai aromātiskās vielas, un pārējie bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 minētās augļu vai dārzeņu sulas

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

kurā visu 17. nodaļā minēto izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

kurā visa izmantotā augļu sula (izņemot ananasu, laima un greipfrūta sulu) ir noteiktas izcelsmes

 

2207

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % un vairāk; etilspirts un pārējie jebkura stipruma spirti, denaturēti

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 2207 vai 2208 pozīcijas izejvielas,

un

kurā visas vīnogas vai no vīnogām iegūtie izstrādājumi ir noteiktas izcelsmes, vai gadījumā, ja visas citas izmantotās izejvielas ir noteiktas izcelsmes, pieļaujama araka izmantošana līdz 5 % no tilpuma

 

2208

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncetntrāciju mazāk nekā 80 %, stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un pārējie alkoholiskie dzērieni

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot 2207 vai 2208 pozīcijas izejvielas,

un

visas vīnogas vai no vīnogām iegūtās izejvielas ir noteiktas izcelsmes, vai gadījumā, ja visas citas izmantotās izejvielas ir noteiktas izcelsmes, pieļaujama araka izmantošana līdz 5 % no tilpuma

 

ex ex 23. nodaļa

Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatavā dzīvnieku barība, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju.

 

ex ex 2301

Vaļu milti; milti, rupja maluma milti, granulas no zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai ūdens bezmugurkaulniekiem, kas nav izmantojami pārtikā

Ražošana, kurā visas izmantotās 2. un 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

ex ex 2303

Kukurūzas cietes ražošanas atlikumi (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus) ar olbaltumvielu saturu lielāku par 40 % svara, pārrēķinot sausnā

Ražošana, kurā visa izmantotā kukurūza ir pilnībā iegūta

 

ex ex 2306

Rauši un citi cietie atkritumi, kas iegūti olīveļļas ekstrakcijas rezultātā un kuros ir vairāk nekā 3 % olīveļļa

Ražošana, kurā visas izmantotās olīvas ir pilnībā iegūtas

 

2309

Dzīvnieku barošanai izmantotie izstrādājumi

Ražošanas, kurā:

visi izmantotie graudi, cukurs vai melases, gaļa vai piens ir noteiktas izcelsmes,

un

visas izmantotās 3. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

ex ex 24. nodaļa

Tabaka un rūpnieciskie tabakas aizstājēji, izņemot:

Ražošana, kurā visas izmantotās 24. nodaļas izejvielas ir pilnībā iegūtas

 

2402

Cigāri, cigāri ar nogrieztiem galiem, cigarillas un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

Ražošana, kurā vismaz 70 % no pozīcijā 2401 minētās izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atkritumu svara ir noteiktas izcelsmes

 

ex ex 2403

Smēķējamā tabaka

Ražošana, kurā vismaz 70 % no pozīcijā 2401 minētās izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atkritumu svara ir noteiktas izcelsmes

 

ex ex 25. nodaļa

Sāls; sērs, zemes un akmens; apmešanai paredzētie materiāli, kaļķi un cements, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 2504

Attīrīts un samalts dabiskais kristāliskais grafīts ar bagātinātu oglekļa saturu

Neattīrīta kristāliskā grafīta oglekļa satura bagātināšana, attīrīšana un malšana

 

ex ex 2515

Marmors, kas zāģējot vai citādā veidā sadalīts taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) blokos vai plātnēs ar biezumu līdz 25 cm

Marmora (pat jau sazāģēta) ar biezumu virs 25 cm sazāģēšana vai sadalīšana citā veidā

 

ex ex 2516

Granīts, porfīrs, bazalts, smilšakmens un pārējie akmeņi monumentiem vai celtniecībai, kas zāģējot vai citādā veidā sadalīts taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) blokos vai plātnēs ar biezumu līdz 25 cm

Akmeņu (pat jau sazāģētu) ar biezumu virs 25 cm sazāģēšana vai sadalīšana citā veidā

 

ex ex 2518

Kalcinēts dolomīts

Nekalcinētu dolomītu kalcinēšana

 

ex ex 2519

Drupināts dabiskais magnija karbonāts (magnezīts) hermētiski noslēgtos konteineros un attīrīts vai neattīrīts magnija oksīds, citi kā kausēts magnēzijs vai pārdedzināts (aglomerētais) magnēzijs

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama dabiskā magnija karbonāta (magnezīta) izmantošana

 

ex ex 2520

Īpaši stomatoloģijai sagatavotie ģipši

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 2524

Dabiskās azbesta šķiedras

Ražošana no azbesta koncentrāta.

 

ex ex 2525

Vizlas pulveris

Vizlas vai vizlas atbiru malšana.

 

ex ex 2530

Kalcinētas vai pulverizētas krāszemes

Krāszemju kalcinēšana vai malšana

 

26. nodaļa

Rūdas, sārņi un pelni

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 27. nodaļa

Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to destilācijas izstrādājumi; bitumenvielas; minerālvaski, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 2707

Eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru un kuras ir līdzīgas minerāleļļām, kas iegūtas, augstā temperatūrā destilējot akmeņogļu darvu un kurām vairāk nekā 65 % tilpuma destilējas temperatūrā līdz 250 oC (ietverot naftas eļļas un benzola maisījumus), paredzētas izmantošanai kā kurināmo enerģētikā vai apkurei

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki īpašie procesi (1)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas citā pozīcijā nekā izstrādājums. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 2709

No bitumenminerāliem iegūtās neapstrādātās eļļas

Destruktīvā bitumenmateriālu destilācija.

 

2710

Naftas eļļas un no bitumenmateriāliem iegūtās eļļas, izņemot neapstrādātās eļļas; izstrādājumi, kas citur nav minēti vai ietverti, un kuru svars satur 70 % un vairāk naftas eļļas vai no bitumenmateriāliem iegūtās eļļas, ja šīs eļļas ir šo izstrādājumu pamatsastāvdaļa; atkritumu eļļas

Attīrīšanas darbības un/ vai viens vai vairāki īpašie procesi (2)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas citā pozīcijā nekā izstrādājums. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

2711

Naftas gāzes un citi gāzveida ogļūdeņraži

Attīrīšanas darbības un/ vai viens vai vairāki īpašie procesi (2)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas citā pozīcijā nekā izstrādājums. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

2712

Naftas vazelīns, parafīna vasks, mikrokristāliskais naftas vasks, ogļu putekļu vasks, ozokerīts, lignītvasks, kūdras vasks, pārējie minerālvaski un tamlīdzīgie izstrādājumi, kas iegūti sintēzes vai citu procesu rezultātā, gan krāsoti, gan nekrāsoti

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki īpašie procesi (2)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas citā pozīcijā nekā izstrādājums. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

2713

Naftas kokss, naftas bitumens un pārējie naftas eļļu vai no bitumena izejvielām iegūto eļļu pārstrādes atlikumi

Attīrīšanas darbības un/ vai viens vai vairāki īpašie procesi (1)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas citā pozīcijā nekā izstrādājums. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

2714

Dabiskais bitumens un asfalts; bitumena vai naftas slānekļi un bitumena smiltis; asfaltīti un asfalta ieži

Attīrīšanas darbības un/ vai viens vai vairāki īpašie procesi (1)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas citā pozīcijā nekā izstrādājums. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

2715

Bitumena maisījumi uz dabiskā asfalta, dabiskā bitumena, naftas bitumena, minerāldarvas vai minerāldarvas piķa pamata (piemēram, butimena mastika, asfalta/bitumena lakas)

Attīrīšanas darbības un/ vai viens vai vairāki īpaši procesi (1)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas citā pozīcijā nekā izstrādājums. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 28. nodaļa

Neorganiskās ķīmijas izstrādājumi; organiskie vai neorganiskie dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu savienojumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2805

Mischmetall”

Ražošana ar elektrolītisku vai termisku apstrādi, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 2811

Sēra trioksīds

Ražošana no sēra dioksīda

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2833

Alumīnija sulfāts

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 2840

Nātrija perborāts

Ražošana no dinātrija tetraborāta pentahidrāta

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 29. nodaļa

Organiskie ķīmiskie savienojumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2901

Acikliskie ogļūdeņraži izmantošanai kā kurināmo enerģētikai vai apkurei

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki īpašie procesi (1)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas citā pozīcijā nekā izstrādājums. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 2902

Ciklāni un ciklēni (izņemot azulēnus), benzols, toluols, ksiloli izmantošanai kā kurināmo enerģētikai vai apkurei

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki īpašie procesi (1)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas citā pozīcijā nekā izstrādājums. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 2905

Šīs pozīcijas spirtu un etanola metālu alkoholāti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas pozīcijā 2905 minētās izejvielas. Tomēr pieļaujama arī šīs pozīcijas metālu alkoholātu izmantošana ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2915

Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; šo savienojumu halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2915 un 2916 izejvielu vērtība nedrīkst pārsniegt 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2932

Iekšējie ēteri un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2909 izejvielu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

Cikliskie acetāli un iekšējie pusacetāli un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2933

Heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu(–us)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto pozīciju 2932 un 2933 izejvielu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

2934

Nukleīnskābes un to sāļi, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu; pārējie heterocikliskie savienojumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām. Tomēr visu izmantoto pozīciju 2932, 2933 un 2934 izejvielu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 2939

Magoņu stiebru koncentrāti, kuru svars satur ne mazāk kā 50 % alkaloīdu

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 30. nodaļa

Farmācijas izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr paša izstrādājuma pozīcijā minēto izmantoto izejvielu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3002

Cilvēku asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām; imunoserumi un pārējās asins frakcijas un modificēti imunoloģiskie izstrādājumi, kuri ir vai nav iegūti biotehnoloģiskos procesos; vakcīnas, toksīni, mikroorganismu kultūras (izņemot raugus) un tamlīdzīgi izstrādājumi:

 

 

 

Izstrādājumi, kas sastāv no divām vai vairākām sastāvdaļām, kas sajauktas ārstniecības vai profilakses vajadzībām, vai nejaukti izstrādājumi tām pašām vajadzībām, kas safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas pozīcijas 3002 izejvielas. Tomēr pieļaujama arī izejvielu ar tādu pašu aprakstu kā izstrādājumam izmantošana ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

Citi

 

 

 

– –

Cilvēku asinis

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas pozīcijas 3002 izejvielas. Tomēr pieļaujama izejvielu ar tādu pašu aprakstu kā izstrādājumam izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

– –

Ārstniecības vai profilakses vajadzībām sagatavotas dzīvnieku asinis

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas pozīcijas 3002 izejvielas. Tomēr pieļaujama izejviellu ar tādu pašu aprakstu kā izstrādājumam izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

– –

Asins frakcijas, izņemot imunoserumus, asins globulīnu, hemoglobīnu un serumglobulīnu

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas pozīcijas 3002 izejvielas. Tomēr pieļaujama izejvielu ar tādu pašu aprakstu kā izstrādājumam izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

– –

Hemoglobīns, asins globulīns un serumglobulīns

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas pozīcijas 3002 izejvielas. Tomēr pieļaujama izejvielu ar tādu pašu aprakstu kā izstrādājumam izmantošana ar noteikjumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

– –

Citi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas pozīcijas 3002 izejvielas. Tomēr pieļaujama izejviellu ar tādu pašu aprakstu kā izstrādājumam izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3003 un 3004

Medikamenti (izņemot pozīcijās 3002, 3005 vai 3006 minētās preces):

 

 

 

Kas iegūti no pozīcijas 2941 amikacīna

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī pozīciju 3003 un 3004 izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

Citi

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī pozīciju 3003 un 3004 izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas,

un

kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 3006

Farmācijas atkritumi, kas minēti šīs nodaļas 4.k) piezīmē

Saglabā izstrādājuma izcelsmi sākotnējā klasifikācijā

 

ex ex 31. nodaļa

Mēslojums, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3105

Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus vai trīs barojošus elementus: slāpekli, fosforu un kāliju; pārējie mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētās preces tabletēs vai līdzīgās formās vai iepakojumos ar bruto svaru līdz 10 kg, izņemot:

nātrija nitrāts

kalcija ciānamīds

kālija sulfāts

magnija kālija sulfāts

Ražošanas

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas,

un

visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 32. nodaļa

Miecvielu vai krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; krāsvielas, pigmenti un citas krāsas; krāsas un lakas; tepe un citas mastikas; tintes, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

ex ex 3201

Tanīni un to sāļi, ēteri, esteri un pārējie atvasinājumi

Ražošana no augu izcelsmes tanīnu ekstraktiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3205

Krāsu lakas; uz to pamata izgatavotie preparāti, kas minēti šīs nodaļas 3. piezīmē (3)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīciju 3203, 3204 un 3205 izejvielas. Tomēr pieļaujama arī pozīcijas 3205 izejvielu izmantošana ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 33. nodaļa

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un tualetes līdzekļi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3301

Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), tostarp cietās un absolūtās eļļas; rezinoīdi; olearezīnu izvilkumi, ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un līdzīgās vielās, kas iegūti šķīdināšanas vai ziedu ekstrahēšanas ceļā; terpēnu blakusizstrādājumi, kas palikuši pēc ēterisko eļļu atbrīvošanas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot izejvielas no šīs pozīcijas atšķirīgās “grupas” (4). Tomēr pieļaujama arī tajā pašā grupā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 34. nodaļa

Ziepes, virsmaktīvas organiskās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgi vaski, apstrādāti vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un līdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, “zobu vaski” un zobu sastāvi uz ģipša pamata, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3403

Eļļošanas līdzekļi, kuru svars satur līdz 70 % naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem

Attīrīšanas darbības un/vai viens vai vairāki īpašie procesi (1)

vai

citas darbības, kurās visas izmantotās izejvielas ir klasificētas citā pozīcijā nekā izstrādājums. Tomēr pieļaujama arī šīs pašas pozīcijas izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3404

Mākslīgie un gatavie vaski:

 

 

 

Kuriem pamatā ir parafīns, naftas vaski, vaski, kas iegūti no bitumenminerāliem, ogļu putekļu vasks vai zvīņparafīns

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

Citi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot:

hidrogenētas eļļas, kurai ir pozīcijas 1516 vasku īpašības,

taukskābes ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu vai rūpnieciskos taukspirtus, kuriem ir pozīcijas 3823 vasku īpašības,

un

pozīcijas 3404 izejvielas

Tomēr pieļaujama šo izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 35. nodaļa

Olbaltumvielas; modificētas cietes; līmes; fermenti, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3505

Dekstrīni un citas modificētas cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes pamata:

 

 

 

Cietes ēteri un esteri

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas pozīcijas 3505 izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

Citi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīcijas 1108 izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3507

Gatavie fermenti, kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

36. nodaļa

Sprāgstvielas; pirotehniski izstrādājumi; sērkociņi; piroforie sakausējumi; atsevišķie degmaisījumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 37. nodaļa

Fotopreces vai kinopreces, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošanas, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3701

Neeksponētas gaismjūtīgās plakanās fotoplates un fotofilmas no jebkurām izejvielām, izņemot papīru, kartonu vai tekstilmateriālu; neeksponētās gaismjūtīgās plakanās filmas momentfotogrāfijai gan iepakotā, gan neiepakotā veidā:

 

 

 

Fotofilmas krāsu momentfotogrāfijai iepakotā veidā

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīciju 3701 un 3702 izejvielas. Tomēr pieļaujama arī pozīcijas 3702 izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

Citi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīciju 3701 un 3702 izejvielas. Tomēr pieļaujama arī pozīciju 3701 un 3702 izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3702

Neeksponētas gaismjūtīgās fotofilmas ruļļos, no jebkuras izejvielas, izņemot papīru, kartonu un tekstilmateriālu; gaismjūtīgas neeksponētas filmas momentfotogrāfijai ruļļos

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīciju 3701 un 3702 izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3704

Fotoplates, fotofilmu papīrs, kartons un tekstilmateriāli, eksponētā, bet neattīstītā veidā

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīciju 3701 līdz 3704 izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 38. nodaļa

Dažādi ķīmiskie izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3801

Koloīdais grafīts eļļas suspensijā un puskoloīdais grafīts; oglekļa pastas elektrodiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

Grafīts pastas veidā, kurā ir vairāk nekā 30 % no svara grafīta maisījuma ar minerāleļļām

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijas 3403 izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3803

Rafinēta taleļļa

Nerafinētas taleļļas rafinēšana

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3805

Attīrīti sulfātterpentīna spirti

Sulfātterpentīna jēlspirta attīrīšana destilējot vai rafinējot

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3806

Esteru sveķi

Ražošana no sveķskābēm

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3807

Koka piķis (koka darvas piķis)

Koka darvas destilācija

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3808

Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi, augu pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori, dezinficējošie līdzekļi un tamlīdzīgie izstrādājumi, kas ir iepakojumā vai iepakoti pārdošanai mazumtirdzniecībā vai preparātu vai izstrādājumu veidā (piemēram, ar sēru apstrādātas lentes, daktis, sveces un mušpapīrs)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3809

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un pārējie izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs, un citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3810

Metāla virsmu kodināšanas preparāti; kušņi un citi palīgpreparāti mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai; pulveri un pastas mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai, kas sastāv no metāla un citiem materiāliem; preparāti, ko izmanto kā serdeņus vai pārklājumus metināšanas elektrodiem vai stieņiem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3811

Antidetonācijas maisījumi, oksidācijas inhibitori, pārsveķošanās inhibitori, biezinātāji, pretkorozijas līdzekļi un pārējās gatavās piedevas minerāleļļām (ietverot benzīnu) vai pārējiem šķidrumiem, ko izmanto tām pašām vajadzībām kā minerāleļļas:

 

 

 

gatavas piedevas smēreļļai, kas satur naftas eļļas vai eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijas 3811 izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

Citi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3812

Gatavie kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji; kaučuka vai plastmasas plastificēšanas savienojumi, kas citur nav minēti vai iekļauti; antioksidanti un citi kaučuka un plastmasas stabilizējoši savienojumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3813

Ugunsdzēsības aparātu maisījumi un lādiņi; uzlādēti ugunsdzēsības aparāti

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3814

Salikta sastāva organiskie šķīdinātāji un atšķaidītāji, kas citur nav minēti vai iekļauti; gatavi krāsu un laku noņemšanas maisījumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3818

Ķīmiskie elementi ar piedevām, kurus izmanto elektronikā, disku, plātņu vai tamlīdzīgās formās; ķīmiskie savienojumi ar piedevām, kurus izmanto elektronikā

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3819

Hidrauliskie bremžu šķidrumi un pārējie gatavie šķidrumi hidrauliskajiem pārvadiem, kas nesatur vai satur mazāk nekā 70 % no svara naftas eļļas vai eļļu, kas iegūta no bitumenminerāliem

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3820

Antifrīza preparāti un gatavi pretapledošanas šķidrumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3822

Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamata un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamata vai bez tā, izņemot pozīcijās 3002 un 3006 minētos; sertificētas standarta izejvielas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3823

Rūpnieciskās monokarbonoksiltaukskābes; skābās eļļas no rafinēšanas; rūpnieciskie taukainie spirti

 

 

 

Rūpnieciskās monokarbonoksiltaukskābes; skābās eļļas no rafinēšanas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

 

Rūpnieciskie taukainie spirti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, ietverot citas pozīcijas 3823 izejvielas

 

3824

Gatavās saistvielas liešanas veidņiem vai serdeņiem; ķīmijas vai ar to saistīto nozaru rūpniecības ķīmiskie izstrādājumi un preparāti (ietverot tos, kas satur dabisko izstrādājumu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:

 

 

 

šādi šajā pozīcijā minēti izstrādājumi:

– –

Gatavās saistvielas liešanas veidņiem vai serdeņiem, kam pamatā ir dabiskos sveķus saturošie izstrādājumi

– –

Naftēnskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un esteri

– –

Sorbīts, izņemot pozīcijā 2905 minētos izstrādājumus

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

– –

Naftas sulfonāti, izņemot sārmu metālu, amonija vai etanolamīnu naftas sulfonātus; tiofenētas sulfonskābes no eļļām, kas iegūtas no bitumenminerāliem, un to sāļi

– –

Jonu apmainītāji

– –

Vakuumlampu gāzu absorbētāji

– –

Sārmainais dzelzs oksīds gāzu tīrīšanai

– –

Amonjaka gāzes šķīdums un izlietots oksīds, kas radies akmeņogļu gāzu tīrīšanā

– –

Sulfonaftēnskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un esteri

– –

Fūzeļeļļa un kaulu eļļa

– –

Sāļu maisījumi, kas satur dažādus anjonus

– –

Kopēšanas pastas uz želatīna pamata, arī uz papīra vai tekstila pamatnes

 

 

 

Citi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3901 līdz 3915

Plastmasas primārās formās, plastmasu atkritumi, skaidas un atlūzas, izņemot pozīcijas ex ex 3907 un 3912, uz kurām attiecās turpmāk izklāstītie noteikumi:

 

 

 

– –

papildu homopolimerizācijas izstrādājumi, kuros atsevišķs monomērs svara ziņā veido vairāk nekā 99 % no kopējā polimēru satura

Ražošana, kurā:

visu izmantoto izejvielu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas,

un

saskaņā ar iepriekš minēto ierobežojumu visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

– –

Citi

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotājacenas

ex ex 3907

Kopolimēri, kas izgatavoti no polikarbonātiem un akrilnitrila–butadiēna–stirola kopolimēra (ABS)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama arī šajā pozīcijā minēto izejvielu izmantošana ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas (5)

 

 

Poliesteri

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas un/vai ražošana no tetrabrom (bisfenola A) polikarbonāta

 

3912

Celuloze un tās ķīmiskie atvasinājumi primārās formās, kas citur nav minēti vai iekļauti

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība, kas minēta paša izstrādājuma pozīcijā, nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

3916 līdz 3921

Plastmasas pusfabrikāti un izstrādājumi, izņemot pozīciju ex ex 3916, ex ex 3917, ex ex 3920 un ex ex 3921 izstrādājumus, uz kuriem attiecās turpmāk izklāstītie noteikumi:

 

 

 

Plakani izstrādājumi, kam veikta vairāk kā tikai virsmas apstrāde, vai kas sagriezti formās, kuras nav taisnstūrveida (ietverot kvadrātu); citi izstrādājumi, kam veikta vairāk kā tikai virsmas apstrāde.

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

Citi:

 

 

 

– –

papildu homopolimerizācijas izstrādājumi, kuros atsevišķs monomērs pēc svara sastāda vairāk nekā 99 % no kopējā polimēru satura

Ražošana, kurā:

visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas,

un

saskaņā ar iepriekš minēto ierobežojumu visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

 

– –

Citi

Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas (5)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

ex ex 3916 un ex ex 3917

Fasonprofili un caurules

Ražošana, kurā:

visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas,

un

saskaņā ar iepriekš minēto ierobežojumu visu šajā pozīcijā minēto izejvielu vērtība nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

ex ex 3920

Jonomēru loksnes vai plēves

Ražošana no termoplastiska daļēja sāls, kas ir etilēna un metakrilskābes kopolimērs, kas ir daļēji neitralizēta ar metāla joniem, galvenokārt cinku un nātriju

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

Reģenerētās celulozes, poliamīdu vai polietilēna loksnes

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība, kas minēta paša izstrādājuma pozīcijā, nepārsniedz 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 3921

Metalizētas plastmasas folijas

Ražošana no ļoti caurspīdīgas poliesteru folijas, kas nav biezāka par 23 mikroniem (6)

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 25 % no izstrādājuma ražotāja cenas

3922 līdz 3926

Plastmasas izstrādājumi

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 40. nodaļa

Kaučuks un tā izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 4001

Laminētas rievotā kaučuka loksnes apaviem

Dabiskā kaučuka lokšņu laminēšana

 

4005

Pildīts, nevulkanizēts kaučuks primārās formās vai plātnēs, loksnēs vai lentēs

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu, izņemot dabisko kaučuku, vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

4012

Atjaunotas vai lietotas pneimatiskās gumijas riepas; cietās vai pildītās riepas, riepu gumijas protektori un lentes:

 

 

 

Atjaunotās pneimatiskās, cietās vai pildītās riepas no gumijas

Lietotu riepu atjaunošana

 

 

Citi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīciju 4011 un 4012 izejvielas

 

ex ex 4017

Cietgumijas izstrādājumi

Ražošana no cietgumijas

 

ex ex 41. nodaļa

Jēlādas (izņemot kažokādas) un ādas, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 4102

Aitu vai jēru jēlādas bez vilnas

Vilnas noņemšana aitu vai jēru ādām.

 

4104 līdz 4106

Miecētas vai sākotnēji apstrādātas ādas bez vilnas vai apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas ādas

Iepriekš miecētu ādu atkārtota miecēšana

vai

Ražošana, no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

4107, 4112 un 4113

Tālāk apstrādāta āda pēc miecēšanas vai sākotnējās apstrādes, ietverot pergamentētu ādu, šķelta vai nešķelta, bez vilnas vai apmatojuma, izņemot pozīcijā 4114 minēto ādu

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīciju 4104 līdz 4113 izejvielas

 

ex ex 4114

Lakāda un laminēta lakāda; metalizētās ādas

Ražošana, kurā tiek izmantoti pozīcju 4104 līdz 4106, 4107, 4112 vai 4113 izejvielas ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

42. nodaļa

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; dzīvnieku zarnu izstrādājumi (izņemot zīdtārpiņa pavedienu)

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 43. nodaļa

Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 4302

Sašūtās miecētas vai apdarinātas zvērādas:

 

 

 

slokšņveida, krustveida un līdzīgas formas

Nesašūtu miecētu vai apdarinātu zvērādu balināšana vai krāsošana papildus to piegriešanai un šūšanai

 

 

Citi

Ražošana no nesašūtas miecētās vai apdarinātās zvērādas

 

4303

Apģērbs, apģērba piederumi un citi izstrādājumi no kažokādām

Ražošana no nesašūtām miecētām vai apdarinātām zvērādām, kas minētas pozīcijā 4302

 

ex ex 44. nodaļa

Koks un koka izstrādājumi; kokogles, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 4403

Rupji aptēsti kokmateriāli

Ražošana no rupji apstrādātiem kokmateriāliem, mizotiem vai nemizotiem vai vienkārši rupji tēstiem

 

ex ex 4407

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, kas ir drāzti vai lobīti, biezāki par 6 mm un ir ēvelēti, slīpēti vai saaudzēti

Ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

 

ex ex 4408

Loksnes finierim (ietverot loksnes, ko iegūst, šķeļot laminētu koksni) un saplāksnim, kas nav biezākas par 6 mm, salīmētas, un citi garumā sazāģēti, drāzti vai lobīti kokmateriāli, kas nav biezāki par 6 mm un ir ēvelēti, slīpēti vai saaudzēti

Līmēšana, ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana

 

ex ex 4409

Kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu kādā no malām vai šķautnēm, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti:

 

 

 

Slīpēti vai saaudzēti

Slīpēšana vai saaudzēšana

 

 

Zāģmateriāli ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu

Malu noapaļošana vai profilēšana

 

ex ex 4410 līdz ex ex 4413

Zāģmateriāli ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu, ietverot profilētas līstes un pārējos profilētos dēļus.

Malu noapaļošana vai profilēšana

 

ex ex 4415

Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīgas koka tara

Ražošana no dēļiem, kas nav sazāģēti pēc izmēra

 

ex ex 4416

Koka mucas, muciņas, kubli, toveri un pārējie mucinieku izstrādājumi un to koka daļas

Ražošana no skaldītiem mucu dēlīšiem, kas nav savādāk apstrādāti kā tikai zāģēti divās pamatvirsmās

 

ex ex 4418

Namdaru un galdnieku izstrādājumi celtniecībai no koka

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju. Tomēr pieļaujama šūnveida koka paneļu, šķindeļu un jumta dēlīšu izmantošana

 

 

Zāģmateriāli ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu

Malu noapaļošana vai profilēšana

 

ex ex 4421

Sērkociņu skaliņi, koka tapas vai apavu tapas

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīcijas 4409 savienotos kokmateriālus

 

ex ex 45. nodaļa

Korķis un tā izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

4503

Dabiskā korķa izstrādājumi

Ražošana no pozīcijā 4501 minētā korķa

 

46. nodaļa

Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citām pīšanas izejvielām; grozi un pārējie pinumi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

47. nodaļa

Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 48. nodaļa

Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 4811

Papīrs un kartons, ruļļos, loksnēs vai vienīgi sagriezts

Ražošanas no 47. nodaļā minētajām papīra izejvielām

 

4816

Kopējamais papīrs, paškopējošais vai cita veida kopējamais vai novelkamais papīrs (izņemot pozīcijā 4809 minēto papīru), trafareti kopējamiem aparātiem un papīra ofseta plates, iepakotas kastēs vai bez kastēm

Ražošana no 47. nodaļā minētajām papīra izejvielām

 

4817

Papīra vai kartona aploksnes, salokamas atklātnes, parastas atklātnes un sarakstes kartītes; papīra vai kartona kārbas, maisiņi, kabatas vai piezīmju grāmatiņas, kancelejas piederumu komplekti, kas satur papīru

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 4818

Tualetes papīrs

Ražošana no 47. nodaļā minētajām papīra izejvielām

 

ex ex 4819

Kastes, kārbas, maisi, somas un citāda tara no papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 4820

Vēstuļu bloki

Ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 4823

Cita veida papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, sagriezts pēc noteiktā izmēra vai formas

Ražošana no 47. nodaļā minētajām papīra izejvielām

 

ex ex 49. nodaļa

Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un pārējie poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

4909

Iespiestas vai ilustrētas pasta atklātnes; iespiestas kartītes ar personiskiem sveicieniem, vēstījumiem vai paziņojumiem, ilustrētas vai neilustrētas, ar vai bez aploksnēm vai izrotājumiem

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīciju 4909 un 4911 izejvielas

 

4910

Visu veidu iespiestie kalendāri, ietverot kalendāru blokus:

 

 

 

pārliekamie kalendāri vai kalendāri ar nomaināmiem blokiem, kurus nostiprina uz pamatnēm, kas nav gatavotas no papīra vai kartona

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

kurā visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

Citi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot pozīciju 4909 un 4911 izejvielas

 

ex ex 50. nodaļa

Zīds, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

ex ex 5003

Kārstas vai ķemmētas zīda atlikas (ietverot attīšanai nepiemērotus kokonus, vērpšanas atlikas un plucinātās izejvielas)

Zīda atliku kāršana vai ķemmēšana

 

5004 līdz ex ex 5006

Zīda dzija un dzija no zīda atlikām

Ražošana no (7):

jēlzīda vai zīda atlikām, kas ir kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

citām dabiskām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra izejvielām

 

5007

Audumi no zīda vai zīda atlikām:

 

 

 

Ar gumijas pavedienu

Ražošana no vienkāršas dzijas (7)

 

 

Citi

Ražošana no (7):

kokosa šķiedras dzijas,

dabiskām šķiedrām,

ķīmiskām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas

vai

papīra,

vai

 

 

 

apdrukāšana kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 51. nodaļa

Vilna, smalki vai rupji dzīvnieku mati; astru dzija un austi audumi, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

5106 līdz 5110

Vilnas dzija no smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai no zirgu astriem

Ražošana no (7):

jēlzīda vai zīda atlikām, kas ir kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

dabiskām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra izejvielām

 

5111 līdz 5113

Vilnas audumi no smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai no zirgu astriem:

 

 

 

Ar gumijas pavedieniem

Ražošana no vienkāršas dzijas (7)

 

 

Citi

Ražošana no (7):

kokosa šķiedras dzijas,

dabiskām šķiedrām,

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas

vai

papīra,

vai

 

 

 

apdrukāšana kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 52. nodaļa

Kokvilna, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

5204 līdz 5207

Kokvilnas dzija un diegi

Ražošana no (7):

jēlzīda vai zīda atlikām, kas ir kārstas vai ķemmētas, vai citādā veidā sagatavotas vērpšanai,

dabiskām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai citādā veidā sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra izejvielām

 

5208 līdz 5212

Kokvilnas audumi:

 

 

 

ar gumijas pavedieniem

Pārējie izstrādājumi

Ražošana no vienkāršas dzijas (7)

Ražošana no (7):

 

 

 

kokosa šķiedras dzijas,

dabiskām šķiedrām,

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas

vai

papīra,

vai

 

 

 

apdrukāšana kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 53. nodaļa

Pārējās augu tekstilšķiedras; papīra pavedieni un audumi no papīra pavedieniem, izņemot:

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

5306 līdz 5308

Dzija no citām augu tekstilšķiedrām; papīra pavedieni

Ražošana no (7):

jēlzīda vai zīda atlikām, kas ir kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

dabiskām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra izejvielām

 

5309 līdz 5311

Pārējo augu tekstilšķiedru audumi; papīra pavedienu audumi:

 

 

 

Ar gumijas pavedieniem

Ražošana no vienkāršas dzijas (7)

 

 

Citi

Ražošana no (7):

kokosa šķiedras dzijas,

džutas dzijas,

dabiskām šķiedrām,

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai citādā veidā sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra,

vai

 

 

 

apdrukāšana kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

5401 līdz 5406

Dzija, monopavedieni un sintētiskie pavedieni

Ražošana no (7):

jēlzīda vai zīda atlikām, kas ir kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

dabiskām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra izejvielām

 

5407 un 5408

Sintētisko pavedienu dzijas audumi:

 

 

 

Ar gumijas pavedieniem

Ražošana no vienkāršas dzijas (7)

 

 

Citi

Ražošana no (7):

kokosa šķiedras dzijas,

dabiskām šķiedrām,

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra,

vai

 

 

 

apdrukāšana kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

5501 līdz 5507

Ķīmiskās stāpeļšķiedras

Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas

 

5508 līdz 5511

No ķīmiskās stāpeļšķiedras izgatavotā dzija un šujamie diegi

Ražošana no (7):

jēlzīda vai zīda atlikām, kas ir kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

dabiskām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra izejvielām

 

5512 līdz 5516

No ķīmiskās stāpeļšķiedras izgatavotie audumi:

 

 

 

Ar gumijas pavedieniem

Ražošana no vienkāršas dzijas (7)

 

 

Citi

Ražošana no (7):

kokosa šķiedras dzijas,

dabiskām šķiedrām,

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra,

vai

 

 

 

apdrukāšana kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

ex ex 56. nodaļa

Vate, filcs un neaustie audumi; speciālā dzija; auklas, tauvas, virves, troses un to izstrādājumi, izņemot:

Ražošana no (7):

kokosa šķiedras dzijas,

dabiskām šķiedrām

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra izejvielām

 

5602

Impregnēts vai neimpregnēts filcs, ar segumu, klājumu vai laminējumu vai bez tā:

 

 

 

no filca, kas iegūts ar adatošanas paņēmienu

Ražošana no (7):

dabiskām šķiedrām

vai

ķīmiskām izejvielām, vai tekstilmasas

Tomēr pieļaujama arī:

pozīcijas 5402 polipropilēna pavedienu,

pozīciju 5503 vai 5506 polipropilēna šķiedru

vai

pozīcijas 5501 polipropilēna šķiedru grīstes

lietošana, ja, izmantojot vienkārtas pavedienus vai šķiedras, to lineārais blīvums ir mazāks par 9 deciteksiem un to kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

 

Citi

Ražošana no (7)

dabiskām šķiedrām,

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas iegūtas no kazeīna,

vai

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas

 

5604

Gumijas pavedieni un kords ar tekstilmateriālu segumu; tekstilpavedieni, lentes un tamlīdzīgas formas, kas minētas pozīcijā 5404 vai 5405, un ir impregnētas, ar segumu, apklātas vai caurslāņotas ar gumiju vai plastmasu:

 

 

 

Gumijas pavedieni un kords ar tekstilmateriālu segumu

Ražošana no gumijas pavedieniem vai korda bez tekstilmateriālu seguma.

 

 

Citi

Ražošana no (7):

dabiskām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra izejvielām

 

5605

Metalizēta dzija, ar pozamentu vai bez tā, kas derīga arī kā tekstilpavedieni, lentes vai tamlīdzīgas formas, kas minētas pozīcijā 5404 vai 5405; to kombinācijas ar metālu pavedienu lentes veidā vai pūderveidā vai pārklāti ar metālu

Ražošana no (7):

dabiskām šķiedrām,

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra izejvielām

 

5606

Pozamenta pavedieni, lentes un tamlīdzīgas formas, kas minētas pozīcijā 5404 vai 5405, dekoratīvā veidā (izņemot pozīcijā 5605 minētos un dekoratīvos astru pavedienus); šenilpavedieni (tostarp šenils no pūkām); cilpainie pavedieni

Ražošana no (7):

dabiskām šķiedrām,

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

papīra izejvielām

 

57. nodaļa

Paklāji un pārējās tekstila grīdsegas:

 

 

 

No filca, kas iegūts ar adatošanas paņēmienu

Ražošana no (7):

dabiskām šķiedrām,

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas

Tomēr pieļaujama arī:

pozīcijā 5402 minēto polipropilēna pavedienu,

pozīcijā 5503 vai 5506 minēto polipropilēna šķiedru

vai

pozīcijā 5501 minēto polipropilēna šķiedru grīstes

lietošana, ja, izmantojot vienkārtas pavedienus vai šķiedras, to lineārais blīvums ir mazāks par 9 deciteksiem un to kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Par pamatu var izmantot arī džutas audumus

 

 

No cita veida filca

Ražošana no (7):

dabiskām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai

vai

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas

 

 

Citi

Ražošana no (7):

kokosa šķiedras vai džutas dzijas,

sintētiskas vai mākslīgas pavedienu dzijas,

dabiskām šķiedrām

vai

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai citādā veidā sagatavotas vērpšanai

Par pamatu var izmantot arī džutas audumus

 

ex ex 58. nodaļa

Īpašie audumi; tekstilaudumi ar šūtām plūksnām; mežģīnes; gobelēni; apdares materiāli; izšuvumi, izņemot:

 

 

 

Kopā ar gumijas pavedieniem

Ražošana no vienkāršas dzijas (7)

 

 

Citi

Ražošana no (7):

dabiskām šķiedrām,

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai

vai

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

 

 

 

apdrukāšana kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

5805

Ar rokām austi dekoratīvi rakstaini audumi (Flandrijas, Abisonas un tamlīdzīgi gobelēni) un izšūti gobelēni (piemēram, petit point, krustdūrienā), kas ir apdarināti vai neapdarināti

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

5810

Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

Ražošana

no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju,

un

visu izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājumu ražotāja cenas

 

5901

Sveķoti vai cietināti tekstilaudumi, kas lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; caurspīdīgi audumi zīmēšanai; gruntēts audekls gleznošanai, stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilaudumi, ko parasti lieto cepuru karkasiem

Ražošana no dzijas

 

5902

Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona vai pārējiem poliamīdu, poliesteru vai viskozes pavedieniem:

 

 

 

kur tekstilmateriālu svars nav lielāks kā 90 %

Ražošana no dzijas

 

 

citi

Ražošana no ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas

 

5903

Impregnēti, ar plastmasām pārklāti vai laminēti tekstilaudumi, izņemot pozīcijā 5902 minētos izstrādājumus

Ražošana no dzijas

vai

apdrukāšana kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

5904

Pēc formas piegriezts vai nepiegriezts linolejs; grīdas seguma materiāli ar auduma pamatni, kas pēc formas ir piegriezti vai nepiegriezti

Ražošana no dzijas (7)

 

5905

Tapetes no tekstilmateriāliem:

 

 

 

Impregnētas, ar gumiju, plastmasu vai citiem materiāliem pārklātas vai laminētas

Ražošana no dzijas

 

 

Citi

Ražošana no (7):

kokosa šķiedras,

dabiskām šķiedrām,

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

vai

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas,

vai

 

 

 

apdrukāšana kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

5906

Gumijoti tekstilaudumi, izņemot pozīcijā 5902 minētās:

 

 

 

Adītie vai tamborētie trikotāžas izstrādājumi

Ražošana no (7):

dabiskām šķiedrām,

mākslīgām stāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas, vai kā citādi sagatavotas vērpšanai,

vai

ķīmiskām izejvielām vai tekstilmasas

 

 

pārējie audumi, kuri izgatavoti no sintētisko pavedienu dzijas un kuros tekstilmateriālu svars ir lielāks nekā 90 %

Ražošana no ķīmiskām izejvielām

 

 

Citi

Ražošana no dzijas

 

5907

Tekstilaudumi, kas impregnēti vai pārklāti ar iepriekš neminētiem paņēmieniem; apgleznoti linaudekli teātra dekorācijām, mākslas studiju prospektiem vai tamlīdzīgiem mērķiem

Ražošana no dzijas

vai

apdrukāšana kopā ar vismaz divām apstrādes vai apdares darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termoapstrādi, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret raušanos, gala apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, labošanu un atmezglošanu) ar noteikumu, ka izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

5908

Austas, pītas vai adītas tekstildaktis lampām, petrolejas lampām, šķiltavām, svecēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem; vāciņi kvēllampām un cauruļveida trikotāža gāzes degļiem, gan impregnētā, gan neimpregnētā veidā:

 

 

 

Impregnēti kvēllampu vāciņi

Ražošana no cauruļveida trikotāžas gāzes degļiem

 

 

Citi

Ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot paša izstrādājuma pozīciju

 

5909 līdz 5911

Tekstilizstrādājumi, kas piemēroti izmantošanai rūpniecībā:

 

 

 

Pulēšanā izmantojamie diski vai gredzeni, kas nav no pozīcijas 5911 filca

Ražošana no pozīcijas 6310 dzijas, auduma atlikumiem va