ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 198

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 20. jūlijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1108/2006 (2006. gada 19. jūlijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1109/2006 (2006. gada 19. jūlijs), ar ko 2005./2006. tirdzniecības gadā atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 1623/2000 attiecībā uz termiņiem vīna piegādei spirta destilācijas rūpnīcām un vīna destilāciju

3

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1110/2006 (2006. gada 19. jūlijs) par liellopu gaļas nozares produktu, kuru izcelsme ir Botsvānā, Kenijā, Madagaskarā, Svazilendā, Zimbabvē un Namībijā, importa sertifikātiem

4

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1111/2006 (2006. gada 19. jūlijs), ar ko nosaka piešķiršanas koeficientu attiecībā uz ievešanas atļauju izsniegšanu par cukura nozares produktiem saskaņā ar tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

6

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1112/2006 (2006. gada 19. jūlijs) par ķiploku ievešanas atļauju izdošanu attiecībā uz ceturksni, kas sākas 2006. gada 1. septembrī un ilgst līdz 30. novembrim

9

 

*

Komisijas Direktīva 2006/65/EK (2006. gada 19. jūlijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 76/768/EEK par kosmētikas līdzekļiem, lai tās II un III pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai ( 1 )

11

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 29. maijs), lai Eiropas Kopiena noslēgtu Enerģētikas kopienas līgumu

15

Enerģētikas kopienas līgums

18

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 14. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2006/264/EK par aizsargpasākumiem pret Ņūkāslas slimību Rumānijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3167)  ( 1 )

38

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 11. maijs), ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1887 un numuru K(2006) 1887 KOR) (Šis teksts anulē un aizstāj publikāciju 2006. gada 19. jūlija Oficiālajā Vēstnesī L 197, 9. lappusē)  ( 1 )

41

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1108/2006

(2006. gada 19. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. jūlijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 19. jūlija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

096

42,0

999

42,0

0707 00 05

052

115,6

999

115,6

0709 90 70

052

85,2

999

85,2

0805 50 10

052

61,1

388

60,0

524

53,9

528

54,8

999

57,5

0808 10 80

388

89,0

400

100,3

404

83,4

508

90,8

512

86,8

524

45,3

528

72,4

720

103,6

804

107,1

999

86,5

0808 20 50

388

95,5

512

92,8

528

84,6

720

37,7

804

120,7

999

86,3

0809 10 00

052

118,8

999

118,8

0809 20 95

052

296,1

400

457,9

404

426,8

999

393,6

0809 30 10, 0809 30 90

052

167,7

999

167,7

0809 40 05

052

60,3

624

135,5

999

97,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1109/2006

(2006. gada 19. jūlijs),

ar ko 2005./2006. tirdzniecības gadā atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 1623/2000 attiecībā uz termiņiem vīna piegādei spirta destilācijas rūpnīcām un vīna destilāciju

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. pantu,

tā kā:

(1)

Destilējot vīnu dzeramajā spirtā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 29. pantā un kā notiek katru vīna ražas gadu saskaņā ar II nodaļu Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai, attiecībā uz tirgus mehānismiem (2), ražotājiem jāpiegādā vīns spirta destilācijas rūpnīcām un destilētājiem šis vīns jādestilē, nepārsniedzot noteiktos termiņus.

(2)

Sakarā ar to, ka 2004./2005. vīna ražas gada nogalē bija jāveic neatliekami pasākumi krīzes pārvarēšanai vīna destilācijā un bija noslēgti līgumi par ievērojamiem vīna daudzumiem pārstrādei dzeramajā spirtā, izrādījās, ka dažās dalībvalstīs spirta destilācijas rūpnīcu jauda nav pietiekama, lai pieņemtu vīnu un veiktu tā destilāciju Regulas (EK) Nr. 1623/2000 noteiktajos termiņos.

(3)

Lai šo stāvokli labotu, par divām nedēļām ir jāpagarina termiņš, kurā vīnu piegādā destilēšanai, un termiņš, kurā vīns jādestilē.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1623/2000 63.a panta 8. punkta pirmās daļas, 2005./2006. vīna ražas gadam vīna daudzumus, par kuriem noslēgts līgums, var piegādāt spirta destilācijas rūpnīcām līdz minētā vīna ražas gada 31. jūlijam.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1623/2000 63.a panta 10. punkta pirmās daļas, 2005./2006. vīna ražas gadam vīnu, kas piegādāts spirta destilācijas rūpnīcām, ir jāpabeidz destilēt līdz nākamā vīna ražas gada 15. oktobrim.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).

(2)  OV L 194, 31.7.2000., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1820/2005 (OV L 293, 9.11.2005., 8. lpp.).


20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/4


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1110/2006

(2006. gada 19. jūlijs)

par liellopu gaļas nozares produktu, kuru izcelsme ir Botsvānā, Kenijā, Madagaskarā, Svazilendā, Zimbabvē un Namībijā, importa sertifikātiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu gaļas tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Padomes 2002. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2286/2002, ar ko nosaka režīmu, kas piemērojams Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) izcelsmes lauksaimniecības produktiem un precēm no to pārstrādes, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1706/98 (2),

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2247/2003, ar ko paredz detalizētus ieviešanas noteikumus liellopu gaļas sektorā Padomes Regulai (EK) Nr. 2286/2002, ar ko nosaka režīmu, kas piemērojams Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) izcelsmes lauksaimniecības produktiem un precēm no to pārstrādes (3), un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2247/2003 1. pantā paredzēta iespēja izsniegt importa sertifikātus attiecībā uz liellopu gaļas nozares produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Botsvāna, Kenija, Madagaskara, Svazilenda, Zimbabve un Namībija, importa sertifikātiem. Taču šis imports nedrīkst pārsniegt daudzuma robežas, kas paredzētas katrai no šīm trešajām valstīm, kurās produktus ieved.

(2)

Sertifikātu pieprasījumi, kas iesniegti no 2006. gada 1. līdz 10. jūlijam un attiecas uz atkaulotu gaļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2247/2003 produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Botsvāna, Kenija, Madagaskara, Svazilenda, Zimbabve un Namībija, nepārsniedz šīm valstīm pieejamos daudzumus. Tāpēc ir iespējams piešķirt importa sertifikātus par pieprasītajiem daudzumiem.

(3)

Ievērojot kopējo daudzumu 52 100 t, jānosaka daudzumi, par kuriem sertifikātus var pieprasīt no 2006. gada 1. augusta.

(4)

Jāatzīmē, ka šī regula neskar piemērošanu Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvai 72/462/EEK par sanitārajiem jautājumiem un sanitāro režīmu, importējot liellopu, cūku, aitu un kazu sugas dzīvniekus, svaigu gaļu vai produktus uz gaļas bāzes, kā izcelsmes vieta ir trešās valstis (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tālāk norādītās dalībvalstis 2006. gada 21. jūlijā izsniedz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu izcelsmes liellopu gaļas nozares produktu importa sertifikātus, kuri izteikti atkaulotā gaļā saistībā ar norādītajiem daudzumiem un izcelsmes valstīm:

 

Vācija:

450 t no Botsvānas,

435 t no Namībijas.

 

Apvienotā Karaliste:

400 t no Botsvānas,

570 t no Namībijas.

2. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2247/2003 4. panta 2. punktu sertifikātu pieprasījumus var iesniegt 2006. gada pirmo desmit augusta dienu laikā par šādiem atkaulotas liellopu gaļas daudzumiem:

Botsvāna:

16 759 t,

Kenija:

142 t,

Madagaskara:

7 579 t,

Svazilenda:

3 363 t,

Zimbabve:

9 100 t,

Namībija:

8 802 t.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. jūlijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1899/2004 (OV L 328, 30.10.2004., 67. lpp.).

(2)  OV L 348, 21.12.2002., 5. lpp.

(3)  OV L 333, 20.12.2003., 37. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).

(4)  OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).


20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1111/2006

(2006. gada 19. jūlijs),

ar ko nosaka piešķiršanas koeficientu attiecībā uz ievešanas atļauju izsniegšanu par cukura nozares produktiem saskaņā ar tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 950/2006, ar ko 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus cukura produktu ievešanai un rafinēšanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem (2), un jo īpaši minētās regulas 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. novembra Lēmumu 2005/914/EK par protokola noslēgšanu, ar ko groza Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, par importa tarifu kvotām, importējot Kopienā bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes cukuru un cukura produktus (3),

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 2151/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā paredzēto tarifu kvotu atvēršanai un pārvaldīšanai bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes cukura produktiem starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses (4), un jo īpaši tās 6. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 950/2006 kompetentajām iestādēm nedēļā no 2006. gada 10. līdz 14. jūlijam tika iesniegti ievešanas atļauju pieteikumi par kopējo apjomu, kas ir vienāds vai lielāks par apjomu, kas pieejams saskaņā ar kārtas numuru 09.4341 (2005–2006); 09.4317; 09.4319.

(2)

Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka piešķiršanas koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un vajadzības gadījumā jāinformē dalībvalstis par to, ka ir sasniegta attiecīgā robeža,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atbildot uz ievešanas atļauju pieteikumiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 950/2006 4. panta 2. punktu iesniegti no 2006. gada 10. līdz 14. jūlijam, atļaujas izsniedz, ievērojot šīs regulas pielikumā norādītos daudzuma ierobežojumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 333, 20.12.2005., 44. lpp.

(4)  OV L 342, 24.12.2005., 26. lpp.


PIELIKUMS

ĀKK Preferences cukurs – INDIJA

Regulas (EK) Nr. 950/2006 IV sadaļa

2005./2006. tirdzniecības gads

Kārtas numurs

Attiecīgā valsts

%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 2006. gada 10. līdz 14. jūlijam

Limits

09.4331

Barbadosa

100

 

09.4332

Beliza

0

Sasniegts

09.4333

Kotdivuāra

100

 

09.4334

Kongo Republika

100

 

09.4335

Fidži

0

Sasniegts

09.4336

Gajāna

0

Sasniegts

09.4337

Indija

0

Sasniegts

09.4338

Jamaika

0

Sasniegts

09.4339

Kenija

0

Sasniegts

09.4340

Madagaskara

100

 

09.4341

Malāvija

100

Sasniegts

09.4342

Maurīcija

0

Sasniegts

09.4343

Mozambika

0

Sasniegts

09.4344

Sentkitsa un Nevisa

0

Sasniegts

09.4345

Surinama

 

09.4346

Svazilenda

0

Sasniegts

09.4347

Tanzānija

100

 

09.4348

Trinidāda un Tobāgo

100

 

09.4349

Uganda

 

09.4350

Zambija

0

Sasniegts

09.4351

Zimbabve

0

Sasniegts


ĀKK Preferences cukurs – INDIJA

Regulas (EK) Nr. 950/2006 IV sadaļa

2006./2007. tirdzniecības gads

Kārtas numurs

Attiecīgā valsts

%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 2006. gada 10. līdz 14. jūlijam

Limits

09.4331

Barbadosa

100

 

09.4332

Beliza

100

 

09.4333

Kotdivuāra

100

 

09.4334

Kongo Republika

100

 

09.4335

Fidži

100

 

09.4336

Gajāna

100

 

09.4337

Indija

100

 

09.4338

Jamaika

100

 

09.4339

Kenija

100

 

09.4340

Madagaskara

100

 

09.4341

Malāvija

100

 

09.4342

Maurīcija

100

 

09.4343

Mozambika

100

 

09.4344

Sentkitsa un Nevisa

100

 

09.4345

Surinama

100

 

09.4346

Svazilenda

100

 

09.4347

Tanzānija

100

 

09.4348

Trinidāda un Tobāgo

100

 

09.4349

Uganda

100

 

09.4350

Zambija

100

 

09.4351

Zimbabve

100

 


CXL koncesiju cukurs

Regulas (EK) Nr. 950/2006 VI sadaļa

2006./2007. tirdzniecības gads

Kārtas numurs

Attiecīgā valsts

%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 2006. gada 10. līdz 14. jūlijam

Limits

09.4317

Austrālija

50

Sasniegts

09.4318

Brazīlija

0

Sasniegts

09.4319

Kuba

50

Sasniegts

09.4320

Citas trešās valstis

0

Sasniegts

Balkānu cukurs

Regulas (EK) Nr. 950/2006 VII sadaļa

2006./2007. tirdzniecības gads

Kārtas numurs

Attiecīgā valsts

%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 2006. gada 10. līdz 14. jūlijam

Limits

09.4324

Albānija

100

 

09.4325

Bosnija un Hercegovina

0

Sasniegts

09.4326

Serbija, Melnkalne un Kosova

100

 


2006. tirdzniecības gads

Kārtas numurs

Attiecīgā valsts

%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 2006. gada 10. līdz 14. jūlijam

Limits

09.4327

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

100

 


20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1112/2006

(2006. gada 19. jūlijs)

par ķiploku ievešanas atļauju izdošanu attiecībā uz ceturksni, kas sākas 2006. gada 1. septembrī un ilgst līdz 30. novembrim

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 1870/2005, ar ko atver un nosaka tarifu kvotu administrēšanu un ievieš ievešanas atļauju un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem, kas ievesti no trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Daudzumi, attiecībā uz ko tradicionālie ievedēji un jaunie ievedēji iesnieguši atļaujas pieteikumus 2006. gada jūlija pirmajās piecās darba dienās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1870/2005 8. panta 3. punktu, pārsniedz daudzumus, kas ir pieejami attiecībā uz produktiem ar izcelsmi Ķīnā un citās trešās valstīs, izņemot Ķīnu un Argentīnu.

(2)

Tādējādi ir jānosaka, kādā mērā līdz 2006. gada 17. jūlijam Komisijai nodotos atļauju pieteikumus var apmierināt, un pa ievedēju kategorijām un produktu izcelsmes vietām jāparedz datumi, līdz kuriem atļauju izdošana ir jāpārtrauc,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ievešanas atļauju pieteikumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1870/2005 4. panta 1. punktu iesniegti 2006. gada jūlija pirmajās piecās darba dienās un Komisijai nodoti līdz 2006. gada 17. jūlijam, apmierina atbilstoši pieprasīto daudzumu procentuālajām daļām, kas norādītas šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Attiecībā uz attiecīgās kategorijas ievedējiem un izcelsmes vietām ievešanas atļauju pieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1870/2005 4. panta 1. punktu ceturksnim, kas sākas 2006. gada 1. septembrī un ilgst līdz 30. novembrim, kuri iesniegti pēc 2006. gada jūlija pirmajām piecām darba dienām un pirms dienas, kas norādīta šīs regulas II pielikumā, noraida.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. jūlijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 300, 17.11.2005., 19. lpp.


I PIELIKUMS

Produktu izcelsme

Piešķīruma procentuālās daļas

Ķīna

Trešās valstis, izņemot Ķīnu un Argentīnu

Argentīna

tradicionālie ievedēji

(Regulas (EK) Nr. 1870/2005 3. panta 1. un 3. punkts, a) apakšpunkts

16,457 %

100 %

X

jaunie ievedēji

(Regulas (EK) Nr. 1870/2005 3. panta 2. un 3. punkts, b) apakšpunkts)

0,948 %

75,203 %

X

“X”

:

Attiecībā uz šo izcelsmes vietu konkrētajam ceturksnim kvotas nav.

“—”

:

Komisijai netika nodots neviens atļaujas pieteikums.


II PIELIKUMS

Produktu izcelsme

Datumi

Ķīna

Trešās valstis, izņemot Ķīnu un Argentīnu

Argentīna

tradicionālie ievedēji

(Regulas (EK) Nr. 1870/2005 3. panta 1. un 3. punkts, a) apakšpunkts)

30.11.2006

30.11.2006

jaunie ievedēji

(Regulas (EK) Nr. 1870/2005 3. panta 2. un 3. punkts, b) apakšpunkts)

30.11.2006

30.11.2006


20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/11


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/65/EK

(2006. gada 19. jūlijs),

ar ko groza Padomes Direktīvu 76/768/EEK par kosmētikas līdzekļiem, lai tās II un III pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Zinātnisko komiteju gala patērētājiem paredzēto kosmētikas līdzekļu un nepārtikas preču jautājumos,

tā kā:

(1)

Pēc zinātniskā pētījuma “Permanento matu krāsu lietošana un urīnpūšļa vēža risks” publicēšanas 2001. gadā Zinātniskā komiteja gala patērētājiem paredzēto kosmētikas līdzekļu un nepārtikas preču jautājumos (SCCNFP) secināja, ka pastāv riska iespējamība. Tā Komisijai ieteica veikt ķīmisko vielu, ko izmanto matu krāsās, lietošanas kontroles pasākumus.

(2)

SCCNFP turklāt ierosināja vispārēju matu krāsu drošuma novērtēšanas stratēģiju, iekļaujot matu krāsu kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu testēšanas prasības attiecībā uz iespējamu genotoksiskumu/mutagenitāti.

(3)

Pēc SCCNFP atzinuma Komisija kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām vienojās par vispārējo matu krāsu regulējuma stratēģiju, saskaņā ar kuru ražošanas nozarei jāiesniedz novērtēšanai SCCNFP dokumenti ar zinātnisku informāciju par matu krāsām.

(4)

Nolēma, ka pirmais prioritārais solis stratēģijas īstenošanā būs permanentās matu krāsvielas, par kurām publiskajā apspriešanā netika skaidri izteikta vēlme izmantot tās matu krāsās. Tādēļ šīs vielas ir jāaizliedz.

(5)

Saskaņā ar SCCNFP atzinumu dažas azo krāsas rada risku patērētāju veselībai. Tādēļ tās svītroja no to krāsvielu saraksta Direktīvas 76/768/EEK IV pielikumā, kuras atļauts izmantot kosmētikas līdzekļos. Tā paša iemesla dēļ jāaizliedz to lietošana matu krāsās.

(6)

Matu krāsvielu, kas pagaidām atļautas Direktīvas 76/768/EEK III pielikuma 2. daļā, pagaidu atļaujas termiņš jāpagarina.

(7)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 76/768/EEK II un III pielikums.

(8)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 76/768/EEK II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka no 2006. gada 1. decembra Kopienas ražotāji vai Kopienā reģistrēti importētāji nelaidīs tirgū, kā arī nepārdos un nerealizēs galapatērētājiem kosmētikas līdzekļus, kas neatbilst šai direktīvai.

3. pants

1.   Dalībvalstīs vēlākais līdz 2006. gada 1. septembrim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto tiesību aktu tekstus, kā arī minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai galveno valsts tiesību aktu tekstu, ko tās pieņem jomās, uz kurām attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 19. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/80/EK (OV L 303, 22.11.2005., 32. lpp.).


PIELIKUMS

Direktīvu 76/768/EEK groza šādi.

1)

II pielikumā iekļauj šādus ierakstus ar atsauces numuru 1212 – 1233:

Atsauces Nr.

Ķīmiskais nosaukums

CAS numurs

“1212

6-metoksi-2,3-diaminopiridīns un tā HCl sāls, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

94166-62-8

1213

2,3-dioksinaftalīns, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

92-44-4

1214

2,4-diaminodifenilamīns, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

136-17-4

1215

2,6-bis(2-hidroksietoksi)-3,5- diaminopiridīns un tā HCl sāls, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

117907-42-3

1216

2-metoksimetil-p-aminofenols un tā HCl sāls, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

29785-47-5

1217

4,5-diamino-1-metilpirazols un tā HCl sāls, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

20055-01-0

1218

4,5-diamino-1-((4-hlorfenil)metil)-1H-pirazola sulfāts, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

163183-00-4

1219

2-amino-4-hlorfenols, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

95-85-2

1220

4-hidroksindols, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

2380-94-1

1221

2,5-diamino-4-metoksitoluols un tā HCl sāls, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

56496-88-9

1222

5-amino-4-fluor-2-metilfenola sulfāts, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

163183-01-5

1223

N,N-dietil-m-aminofenols, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

91-68-9

1224

N,N-dimetil-2,6-diaminopiridīns un tā HCl sāls, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

 

1225

N-ciklopentil-m-aminofenols, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

104903-49-3

1226

N-(2-metoksietil)-p-fenilēndiamīns un tā HCl sāls, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

72584-59-9

1227

2,4-diamino-5-metilfenetols un tā HCl sāls, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

113715-25-6

1228

1,7-dioksinaftalīns, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

575-38-2

1229

3,4-diaminobenzoskābe, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

619-05-6

1230

2-aminometil-p-aminofenols un tā HCl sāls, izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

79352-72-0

1231

Solvent Red 1 (CI 12150), izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

1229-55-6

1232

Acid Orange 24 (CI 20170), izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

1320-07-6

1233

Acid Red 73 (CI 27290), izmantojot par izejvielu matu krāsošanas produktos

5413-75-2”

2)

III pielikuma 2. daļas g sleju groza šādi:

a)

svītro ierakstus ar atsauces numuru 17, 23, 40 un 42;

b)

ierakstos ar atsauces numuru 1, 2, 8, 13, 15, 30, 34, 41, 43, 45, 46, 51, 52, 53, 54, 57, 59, un 60 – datumu “31.8.2006.” aizstāj ar “31.12.2007.”;

c)

ierakstos ar atsauces numuru 3, 4, 5, 6, 7, 9, 10, 11, 12, 14, 16, 18, 19, 20, 21, 22, 24, 25, 26, 27, 28, 29, 31, 32, 33, 35, 36, 37, 38, 39, 44, 47, 48, 49, 50, 55, 56 un 58 – datumu “31.12.2006.” aizstāj ar “31.12.2007.”


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/15


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 29. maijs),

lai Eiropas Kopiena noslēgtu Enerģētikas kopienas līgumu

(2006/500/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55., 83., 89., 95., 133., un 175. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 3. punkta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes 2004. gada 17. maija Lēmumu Komisija ir vienojusies par Enerģētikas kopienas dibināšanas līgumu ar Albānijas Republiku, Bulgārijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Horvātijas Republiku, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalnes Republiku, Rumāniju, Serbijas Republiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā (saskaņā ar Apvienoto Nāciju Drošības padomes Rezolūciju 1244), lai izveidotu Integrētu enerģijas tirgus organizāciju Dienvidaustrumeiropā.

(2)

Saskaņā ar Padomes 2005. gada 17. oktobra lēmumu 2005. gada 25. oktobrī Kopienas vārdā ir noslēgts Enerģētikas kopienas līgums.

(3)

Enerģētikas kopienas līgums paredz Dienvidaustrumeiropā izveidot integrētu dabas gāzes un elektroenerģijas tirgu, kas radīs stabilu regulatīvo un tirgus situāciju, ar ko veicinās investīciju piesaisti gāzes tīkliem, enerģijas ražošanai un pārvades tīkliem, lai visām Pusēm būtu pieeja stabilām un nepārtrauktām gāzes un elektroenerģijas piegādēm, kuras ir būtiskas ekonomikas attīstībai un sociālai stabilitātei. Tas dod iespēju izveidot regulatīvu sistēmu, kas reģionā nodrošinātu efektīvu enerģijas tirgu darbību, tostarp pārslogotības pārvaldības, pārrobežu plūsmu, elektroenerģijas tirdzniecības un citās jomās. Tādējādi tā mērķis ir veicināt augsta līmeņa gāzes un elektrības piegādi visiem pilsoņiem, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un sasniegt ekonomikas un sociālo progresu un augstu nodarbinātības līmeni.

(4)

Eiropadomes 2003. gada jūnijā apstiprinātās “Saloniku Programma Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju” mērķis ir turpināt stiprināt Eiropas Savienības un Rietumbalkānu priviliģētās attiecības. Veidojot labvēlīgus ekonomiskos apstākļus un veicinot attiecīgā acquis communautaire īstenošanu, Enerģētikas kopienas līgums veicina citu minētā Līguma Pušu ekonomisko integrāciju.

(5)

Savienojot Grieķiju ar kontinentālās Eiropas Savienības gāzes un elektroenerģijas tirgiem un veicinot Balkānu piekļuvi Kaspijas, Ziemeļāfrikas un Vidējo Austrumu gāzes rezervēm, ar Enerģētikas kopienas līgumu būs palielināta minētā Līguma Pušu piegāžu drošība.

(6)

Ar Enerģētikas kopienas līgumu būs dota iespēja enerģijas tirgū veidot daudzpusīgu konkurenci un samazināt ražošanas izmaksas, palielinot jaudas.

(7)

Enerģētikas kopienas līgums uzlabo vides situāciju attiecībā uz gāzi un elektroenerģiju, kā arī veicina enerģijas efektīvu izmantošanu un atjaunojamus enerģijas avotus.

(8)

Īpašos apstākļos, piemēram, ja ir pārtraukta enerģijas piegāde pa tīkliem, jānodrošina piegāžu drošība Enerģētikas kopienā. Līgumā paredzētais savstarpējās palīdzības mehānisms var palīdzēt atvieglot enerģijas piegāžu pārtraukšanas sekas, jo īpaši Līgumslēdzēju pušu teritorijā minētā Līguma izpratnē.

(9)

Ar Enerģētikas kopienas līgumu dod iespēju kaimiņvalstīm, piemēram, Moldovai kļūt par Enerģētikas kopienas novērotāju.

(10)

Tādēļ būtu jāapstiprina Enerģētikas kopienas līgums.

(11)

Enerģētikas kopienai ir pilnvaras lēmumus pieņemt autonomi. Eiropas Kopienu pārstāv divi pārstāvji Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā, kas paredzēta Enerģētikas kopienas līgumā. Tādēļ ir jānodrošina attiecīgi noteikumi un procedūras, lai Enerģētikas kopienas iestādēs organizētu Eiropas Kopienas pārstāvniecību, ka arī vienotos par Eiropas Kopienas nostāju un to izplatītu.

(12)

Attiecībā uz lēmumiem, kam ir juridiskas sekas, Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 300. panta 2. punkta otro apakšpunktu vienojas par Eiropas Kopienas nostāju.

(13)

Dalībvalstīm, uz kurām tieši attiecina Enerģētikas kopienas III sadaļu, jāuzņemas būtiska loma, īstenojot Enerģētikas kopienas mērķus. Tādējādi, neskarot attiecīgas procedūras, ar ko īsteno Enerģētikas kopienas līgumu, vajadzētu nodrošināt šādu dalībvalstu aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un to, ka tās pilnībā atbalsta īstenošanas pasākumus, ko pieņems saskaņā ar minēto sadaļu.

(14)

Ir lietderīgi izstrādāt noteikumus attiecībā uz gadījumiem, kad Padomes vai Komisijas pārstāvim ir jāpauž Eiropas Kopienas nostāja.

(15)

Ir lietderīgi izstrādāt īpašu procedūru, lai īstenotu Enerģētikas kopienas līguma 100. panta i), iii) un iv) punktā paredzēto iekšējās pārskatīšanas klauzulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Ar šo Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināts Enerģētikas kopienas līgums.

2.   Enerģētikas kopienas līguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Lai izteiktu Kopienas piekrišanu uzņemties saistības, Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots norīkot personu, kas ir tiesīga Eiropas Kopienas vārdā un saskaņā ar 1. panta 1. punktu iesniegt apstiprināšanas aktu Padomes ģenerālsekretāram, kurš ir Enerģētikas kopienas līguma depozitārs saskaņā ar minētā Līguma 105. pantu.

3. pants

1.   Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā, kas izveidota saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, Eiropas Kopienu pārstāv:

a)

Padomes pārstāvis, ko izraugās tā dalībvalsts, kas ir Padomes prezidentvalsts; ja šī dalībvalsts par Padomes pārstāvi izraugās kādu pārstāvi no dalībvalstīm, uz kurām tieši attiecina Enerģētikas kopienas līguma III sadaļu, tas būtu jādara, pamatojoties uz šo dalībvalstu rotāciju; un

b)

Komisijas pārstāvis.

2.   Komisijas pārstāvis ir Ministru padomes un Pastāvīgās augsta līmeņa grupas priekšsēdētāja vietnieks.

3.   Komisijas pārstāvis Eiropas Kopienu pārstāv Regulatīvajā padomē un Forumā, kas izveidots saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu.

4. pants

1.   Eiropas Kopienas nostāju Ministru padomē, Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā un Regulatīvajā padomē par lēmumiem ar juridiskām sekām, kas minēti Enerģētikas kopienas līguma 76. pantā, ievērojot, tā 82., 84., 91., 92., 96. un 100. pantu, Padome pieņem atbilstīgi attiecīgiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem.

2.   Saskaņā ar 1. punktu pieņemtās nostājas par Enerģētikas kopienas līguma III sadaļai atbilstīgiem Enerģētikas kopienas lēmumiem, kas ir spēkā vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijā, neattiecas uz jautājumiem, kuri ir ārpus acquis communautaire jomas.

3.   Atbilstīgi 1. punktam pieņemtās nostājas par Enerģētikas kopienas līguma IV sadaļai atbilstīgiem lēmumiem, kas ir spēkā teritorijā, kurā piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar tajā paredzētiem nosacījumiem, neattiecas uz jautājumiem, kuri ir ārpus acquis communautaire jomas. Tomēr īpašos apstākļos saskaņā ar 1. punktu pieņemtās nostājās attiecībā uz minētās sadaļas IV nodaļu var ietvert jautājumus, kas ir ārpus acquis communautaire jomas.

4.   Neskarot attiecīgās Eiropas Kopienas dibināšanas līguma procedūras, pirms Komisija iesniedz priekšlikumu par pasākumu, kas ir saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma III sadaļu, Komisija pienācīgi konsultējās ar dalībvalstīm, kuras tieši ietekmē šis priekšlikums.

5.   Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnībā informē par lēmumiem, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz Kopienas nostāju Ministru padomē, Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā un Regulatīvajā padomē.

6.   Eiropas Kopienas nostāja Enerģētikas kopienas iestādēs nodrošina to, ka Enerģētikas kopiena neveic pasākumus ar juridiskām sekām, kuri:

ir pretruna ar kādu acquis communautaire daļu,

dalībvalstu starpā rada diskrimināciju vai

ietekmē ES dalībvalstu kompetenci un tiesības lemt par enerģijas resursu izmantošanas nosacījumiem, izvēli starp enerģijas resursiem un energoapgādes vispārējo struktūru.

7.   Eiropas Kopienas nostāju, kas jāieņem Regulatīvajā padomē, nosaka pēc apspriešanās ar Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupu (ERGEG) saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2003/796/EK (2003. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupu (2).

5. pants

1.   Pirms Eiropas Kopiena saskaņā ar 4. panta 1. punktu pieņem nostāju par lēmumiem, ko Enerģētikas kopiena pieņēmusi atbilstīgi Enerģētikas kopienas līguma 100. panta i), iii) un iv) daļai, piemēro 2. punktā izklāstīto procedūru.

2.   Pēc Komisijas ieteikuma Padome saskaņā ar attiecīgiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem pilnvaro Komisiju piedalīties Enerģētikas kopienas iestāžu apspriedēs. Komisija šajās apspriedēs piedalās, apspriežoties ar īpašo Padomes iecelto komiteju, kas tai palīdz veikt šo uzdevumu, un saskaņā ar norādījumiem, kādus Padome tai var dot.

6. pants

1.   Neskarot 2. punktu, Eiropas Kopienas nostāju Enerģētikas kopienas iestādēs pauž Komisijas pārstāvis.

2.   Ministru padomē Eiropas Kopienas nostāju par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. pantu, pauž Padomes pārstāvis.

7. pants

Trīs gadus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par pieredzi, kas gūta, īstenojot šo lēmumu, tam vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu par turpmākiem pasākumiem.

8. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 29. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARTENSTEIN


(1)  Atzinums sniegts 2005. gada 18. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 296, 14.11.2003., 34. lpp.


TULKOJUMS

ENERĢĒTIKAS KOPIENAS LĪGUMS

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

proti:

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

ŠĀDAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, no otras puses:

Albānijas Republika, Bulgārijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Horvātijas Republika, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalnes Republika, Rumānija, Serbijas Republika (turpmāk “Piederīgās puses”),

un

ANO pagaidu pārvalde Kosovā saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244,

PAMATOJOTIES uz Atēnu procesu un Atēnu 2002. un 2003. gada saprašanās memorandu,

ATZĪMĒDAMAS, ka Bulgārijas Republika, Rumānija un Horvātijas Republika ir Eiropas Savienības kandidātvalstis un ka ES dalībai pieteikusies arī Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika,

ATZĪMĒDAMAS, ka Eiropadome Kopenhāgenā 2002. gada decembrī apstiprināja ar Eiropu saistītās izredzes Albānijas Republikai, Bosnijai un Hercegovinai, kā arī Serbijai un Melnkalnei kā potenciālām kandidātvalstīm, lai pievienotos Eiropas Savienībai, un uzsvērdamas apņēmību atbalstīt šo valstu centienus pietuvināties Eiropas Savienībai,

ATGĀDINĀDAMAS, ka Eiropadome Salonikos 2003. gadā apstiprināja “Saloniku darba kārtību Rietumbalkāniem: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kuras mērķis ir vēl vairāk nostiprināt priviliģētās attiecības starp Eiropas Savienību un Rietumbalkāniem un kurā Eiropas Savienība mudināja šā reģiona valstis parakstīt juridiski saistošu nolīgumu par enerģijas tirgu Dienvidaustrumeiropā,

ATGĀDINĀDAMAS par Eiropas un Vidusjūras partnerattiecību procesu un par Eiropas politiku attiecībā uz kaimiņvalstīm,

ATGĀDINĀDAMAS, kādu ieguldījumu ir devis Stabilitātes pakts Dienvidaustrumeiropai, kura centrālais elements ir vajadzība pastiprināt sadarbību starp Dienvidaustrumeiropas valstīm un tautām, kā arī veicināt mieru, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi,

NOLĒMUŠAS Pušu starpā izveidot integrētu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgu, kas balstīts uz vispārējām interesēm un solidaritāti,

IEVĒROJOT, ka šis integrētais tirgus vēlāk var ietvert arī citus energoproduktus un enerģijas nesējus, piemēram, sašķidrinātu dabasgāzi, benzīnu, ūdeņradi, vai citas būtiskas tīkla infrastruktūras,

APŅĒMUŠĀS izveidot stabilu normatīvo bāzi un tirgus struktūru, kas spēj piesaistīt ieguldījumus gāzes tīklos, elektroenerģijas ražošanā un elektroenerģijas pārvades tīklos, lai visām Pusēm būtu pieejama stabila un nepārtraukta gāzes un elektroapgāde, kas ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas attīstībai un sociālajai stabilitātei,

APŅĒMUŠĀS izveidot vienotu normatīvo telpu gāzes un elektroenerģijas tirdzniecībai, kas nepieciešama, ņemot vērā attiecīgo produktu tirgu ģeogrāfisko mērogu,

ATZĪDAMAS, ka Austrijas Republikas, Grieķijas Republikas, Ungārijas Republikas, Itālijas Republikas un Slovēnijas Republikas teritorijas ir dabīgi integrētas Līgumslēdzēju pušu gāzes un elektroenerģijas tirgos vai tās tieši skar šo tirgu darbība,

APŅĒMUŠĀS veicināt visu iedzīvotāju pilnvērtīgu apgādi ar gāzi un elektroenerģiju, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un panākt ekonomisko un sociālo attīstību un augstu nodarbinātību, kā arī līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, gāzei un elektroenerģijai radot telpu bez iekšējām robežām,

VĒLĒDAMĀS uzlabot apgādes drošību vienotajā normatīvajā telpā, nodrošinot stabilu normatīvo bāzi, kas šim reģionam vajadzīga, lai varētu izveidot savienojumus ar Kaspijas jūras, Ziemeļāfrikas, Tuvo un Vidējo Austrumu gāzes rezervēm un lai varētu izmantot vietējās dabasgāzes, akmeņogļu un hidroenerģijas rezerves,

APŅĒMUŠĀS uzlabot ekoloģisko situāciju attiecībā uz gāzi un elektroenerģiju, ar to saistīto energoefektivitāti un attiecībā uz neizsīkstošajiem enerģijas avotiem,

APŅĒMUŠĀS attīstīt konkurenci gāzes un elektroenerģijas tirgos plašākā mērogā un izmantot apjomradītus ietaupījumus,

IEVĒROJOT, ka šo mērķu sasniegšanai jāizveido plaša un integrēta tirgus reglamentējoša struktūra, kuru atbalsta spēcīgas institūcijas un efektīva uzraudzība un kurā adekvāti iesaistīts privātais sektors,

IEVĒROJOT, ka valsts gāzes un elektroenerģijas sistēmu noslogotības samazināšanai un lai palīdzētu mazināt vietējo gāzes un elektroenerģijas deficītu, būtu jāievieš īpaši noteikumi, lai sekmētu gāzes un elektroenerģijas tirdzniecību, un ka šādi noteikumi ir vajadzīgi, lai izveidotu vienotu normatīvo telpu attiecīgo produktu tirgu ģeogrāfiskajam mērogam,

IR NOLĒMUŠAS izveidot Enerģētikas kopienu.

I   SADAĻA

PRINCIPI

1. pants

1.   Ar šo Līgumu Puses savā starpā izveido Enerģētikas kopienu.

2.   Saskaņā ar šā Līguma 95. pantu Eiropas Kopienas dalībvalstis var kļūt par Enerģētikas kopienas dalībniecēm.

2. pants

1.   Enerģētikas kopienas uzdevums ir organizēt attiecības starp Pusēm un izveidot tiesisku un saimniecisku regulējumu tīkla enerģijai, kas definēta 2. punktā, lai

a)

izveidotu stabilu normatīvo bāzi un tirgus struktūru, kas spēj piesaistīt ieguldījumus gāzes tīklos, elektroenerģijas ražošanā, kā arī pārvades un sadales tīklos, lai visām Pusēm būtu pieejama stabila un nepārtraukta gāzes un elektroapgāde, kas ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas attīstībai un sociālajai stabilitātei,

b)

izveidotu vienotu normatīvo telpu tīkla enerģijas tirdzniecībai, kas nepieciešama, ņemot vērā attiecīgo produktu tirgu ģeogrāfisko mērogu,

c)

uzlabotu apgādes drošību vienotajā normatīvajā telpā, nodrošinot stabilu klimatu ieguldījumiem, lai varētu izveidot savienojumus ar Kaspijas jūras, Ziemeļāfrikas, Tuvo un Vidējo Austrumu gāzes rezervēm un lai varētu izmantot tādus vietējos enerģijas avotus kā dabasgāze, akmeņogles un hidroenerģija,

d)

uzlabotu ekoloģisko situāciju attiecībā uz tīkla enerģiju un ar to saistīto energoefektivitāti, sekmētu atjaunojamās enerģijas izmantošanu un izvirzītu nosacījumus enerģijas tirdzniecībai vienotajā normatīvajā telpā,

e)

attīstītu konkurenci tīkla enerģijas tirgū plašākā ģeogrāfiskajā mērogā un izmantotu apjomradītus ietaupījumus.

2.   Jēdzienā “tīkla enerģija” ietilpst elektroenerģijas un gāzes nozares, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas Direktīvas 2003/54/EK un 2003/55/EK (1).

3. pants

Piemērojot Līguma 2. pantu, Enerģētikas kopienas darbībā ietilpst:

a)

Enerģētikas kopienas institucionālajai sistēmai un katras Līgumslēdzējas puses konkrētajai situācijai pielāgota acquis communautaire īstenošana enerģētikas, vides, konkurences un neizsīkstošo enerģijas avotu jomā ar Līgumslēdzēju pušu starpniecību (turpmāk “acquis communautaire paplašināšana”), kā sīkāk izklāstīts II sadaļā;

b)

īpašas normatīvās bāzes izveide, kas ļauj tīkla enerģijas tirgiem efektīvi darboties visu Līgumslēdzēju pušu teritorijās un daļā Eiropas Kopienas teritorijas, tostarp tīkla enerģijas pārrobežu pārvades un/vai pārvadāšanas vienota mehānisma izveide un vienpusēju aizsardzības pasākumu uzraudzīšana (turpmāk “tīkla enerģijas tirgu darbības mehānisms”), kā sīkāk izklāstīts III sadaļā;

c)

tīkla enerģijas tirgus bez iekšējām robežām izveide Pušu vajadzībām, tostarp savstarpējas palīdzības koordinēšana smagu enerģijas tīklu darbības traucējumu vai ārēju traucējumu gadījumā, kurā var ietilpt kopējas ārējās tirdzniecības politikas ieviešana enerģētikas nozarē (turpmāk “vienota enerģijas tirgus izveide”), kā sīkāk izklāstīts IV sadaļā.

4. pants

Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk “Eiropas Komisija”) pilda 3. pantā izklāstīto trīs darbību koordinatores funkcijas.

5. pants

Enerģētikas kopiena vadās pēc II sadaļā izklāstītā acquis communautaire, kas pielāgots gan šā Līguma institucionālajai struktūrai, gan katras Līgumslēdzējas puses konkrētajai situācijai, ar nolūku nodrošināt augstu ieguldījumu drošības līmeni un optimālus ieguldījumus.

6. pants

Puses veic visus attiecīgos pasākumus, gan vispārīgus, gan īpašus, lai nodrošinātu no šā Līguma izrietošo saistību izpildi. Puses sekmē Enerģētikas kopienas uzdevumu izpildi. Puses atturas no visiem pasākumiem, kas var apdraudēt šā Līguma mērķu sasniegšanu.

7. pants

Ir aizliegta jebkāda diskriminācija šā Līguma darbības jomā.

8. pants

Šis Līgums nekādā ziņā neskar Puses tiesības noteikt savu energoresursu izmantošanas nosacījumus, savu izvēli starp dažādu veidu enerģijas avotiem un savas energoapgādes vispārīgo struktūru.

II   SADAĻA

ACQUIS COMMUNAUTAIRE PAPLAŠINĀŠANA

I   NODAĻA

Ģeogrāfiskā darbības joma

9. pants

Šīs sadaļas noteikumi un saskaņā ar šo sadaļu veiktie pasākumi attiecas uz Piederīgo pušu teritorijām un uz teritoriju, kas ietilpst ANO pagaidu pārvaldes Kosovā jurisdikcijā.

II   NODAĻA

Acquis enerģētikas jomā

10. pants

Katra Līgumslēdzēja puse īsteno acquis communautaire enerģētikas jomā, ievērojot I pielikumā norādīto pasākumu īstenošanas grafiku.

11. pants

Šajā Līgumā “acquis communautaire enerģētikas jomā” ir i) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem, ii) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz iekšējo dabasgāzes tirgu, kā arī iii) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1228/2003/EK (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (2).

III   NODAĻA

Acquis vides jomā

12. pants

Katra Līgumslēdzēja puse īsteno acquis communautaire vides jomā, ievērojot II pielikumā norādīto pasākumu īstenošanas grafiku.

13. pants

Puses atzīst Kioto protokola nozīmi. Katra Līgumslēdzēja puse cenšas šim protokolam pievienoties.

14. pants

Puses atzīst to, cik liela nozīme ir noteikumiem, kas iekļauti Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli. Katra Līgumslēdzēja puse cenšas šo direktīvu īstenot.

15. pants

Pēc šā Līguma stāšanās spēkā jaunu spēkstaciju būvniecībā un darbībā ievēro acquis communautaire vides jomā.

16. pants

Šajā Līgumā “acquis communautaire vides jomā” ir i) Padomes Direktīva 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 97/11/EK (1997. gada 3. marts) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ii) Padomes Direktīva 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK, iii) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām un iv) Padomes Direktīvas 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību 4. panta 2. punkts.

17. pants

Šīs nodaļas noteikumi un saskaņā ar šo nodaļu veiktie pasākumi attiecas vienīgi uz tīkla enerģiju.

IV   NODAĻA

Acquis konkurences jomā

18. pants

1.   Ar šā Līguma pareizu darbību nav saderīgs turpmāk norādītais, ciktāl tas var ietekmēt tīkla enerģijas tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm:

a)

visi nolīgumi starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņota darbība, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai traucēšana,

b)

viens vai vairāki uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli visā starp Līgumslēdzējām pusēm izveidotajā tirgū vai ievērojamā šā tirgus daļā,

c)

jebkurš valsts atbalsts, kas traucē vai var traucēt konkurenci, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētiem energoresursiem.

2.   Visas darbības, kas ir pretrunā šim pantam, novērtē, vadoties pēc kritērijiem, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81., 82. un 87. panta noteikumu (iekļauti III pielikumā) piemērošanas.

19. pants

Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka, paejot sešiem mēnešiem kopš šā Līguma stāšanās spēkā, tiek ievēroti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma principi, jo īpaši tā 86. panta 1. un 2. punkta noteikumi (iekļauti III pielikumā).

V   NODAĻA

Acquis neizsīkstošo enerģijas avotu jomā

20. pants

Katra Līgumslēdzēja puse gada laikā pēc šā Līguma stāšanās spēkā Eiropas Komisijai iesniedz plānu, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/30/EK (2003. gada 8. maijs) par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā. Eiropas Komisija katras Līgumslēdzējas puses plānu iesniedz pieņemšanai Ministru padomē.

VI   NODAĻA

Atbilstība Eiropas Kopienas vispārpiemērojamiem standartiem

21. pants

Gada laikā pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas sekretariāts izveido vispārpiemērojamo Eiropas Kopienas standartu sarakstu, kas tiks iesniegts Ministru Padomē pieņemšanai.

22. pants

Līgumslēdzējas puses gada laikā pēc saraksta pieņemšanas pieņem attīstības plānus, saskaņā ar kuriem tās nodrošinās savu tīkla enerģijas nozaru atbilstību šiem vispārpiemērojamajiem Eiropas Kopienas standartiem.

23. pants

“Vispārpiemērojamie Eiropas Kopienas standarti” attiecas uz ikvienu tehniskās sistēmas standartu, ko piemēro Eiropas Kopienā un kas nepieciešams tīkla sistēmu drošai un efektīvai darbībai, ietverot pārvades, pārrobežu savienojumu, modulācijas un vispārējos tehniskās sistēmas drošības standartus, kas attiecīgā gadījumā izdoti ar Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (CENELEC) un līdzīgu standartizācijas struktūru starpniecību vai ko izdevusi Elektroenerģijas pārvades koordinācijas savienība (UCTE) un Eiropas enerģijas tirdzniecības racionalizēšanas asociācija (Easeegas), lai paredzētu kopīgus noteikumus un uzņēmējdarbības praksi.

VII   NODAĻA

Acquis pielāgošana un turpmāka attīstība

24. pants

Šīs sadaļas īstenošanai Enerģētikas kopiena pieņem acquis communautaire pielāgošanas pasākumus, kas izklāstīti šajā sadaļā, ņemot vērā gan šā Līguma institucionālo sistēmu, gan katras Līgumslēdzējas puses konkrēto situāciju.

25. pants

Enerģētikas kopiena atbilstīgi Eiropas Kopienu tiesību turpmākai attīstībai var veikt pasākumus, lai īstenotu grozījumus šajā sadaļā izklāstītajā acquis communautaire.

III   SADAĻA

TĪKLA ENERĢIJAS TIRGU DARBĪBAS MEHĀNISMS

I   NODAĻA

Ģeogrāfiskā darbības joma

26. pants

Šīs sadaļas noteikumi un saskaņā ar šo sadaļu veiktie pasākumi attiecas uz Piederīgo pušu teritorijām, uz teritoriju, kas ietilpst ANO pagaidu pārvaldes Kosovā jurisdikcijā, un uz Eiropas Kopienas teritorijām, kas minētas 27. pantā.

27. pants

Attiecībā uz Eiropas Kopienu šīs sadaļas noteikumi un saskaņā ar šo sadaļu veiktie pasākumi attiecas uz Austrijas Republikas, Grieķijas Republikas, Ungārijas Republikas, Itālijas Republikas un Slovēnijas Republikas teritorijām. Eiropas Savienībai pievienojoties jaunai Piederīgajai pusei, šīs sadaļas noteikumi un saskaņā ar šo sadaļu veiktie pasākumi bez papildu formalitātēm attiecas arī uz šīs jaunās dalībvalsts teritoriju.

II   NODAĻA

Tīkla enerģijas tālpārvadāšanas mehānisms

28. pants

Enerģētikas kopiena veic papildu pasākumus, lai ieviestu vienotu mehānismu tīkla enerģijas pārrobežu pārvadei un/vai pārvadāšanai.

III   NODAĻA

Apgādes drošība

29. pants

Puses gada laikā pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas pieņem paziņojumus par apgādes drošību, kuros jo īpaši norādīta informācija par apgādes daudzveidību, tehnisko drošību un ievesto degvielu ģeogrāfisko izcelsmi. Ar paziņojumiem iepazīstina sekretariātu, un tie ir pieejami ikvienai šā Līguma Pusei. Tos atjaunina ik pēc diviem gadiem. Sekretariāts sniedz norādījumus un palīdzību attiecībā uz šādiem paziņojumiem.

30. pants

Līguma 29. pants nenozīmē, ka jāmaina enerģētikas politika vai pirkšanas prakse.

IV   NODAĻA

Enerģijas nodrošināšana iedzīvotājiem

31. pants

Enerģētikas kopiena sekmē visu savu pilsoņu pilnvērtīgu apgādi ar tīkla enerģiju attiecīgajā acquis communautaire enerģētikas jomā ietverto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību robežās.

32. pants

Šim nolūkam Enerģētikas kopiena var veikt pasākumus, lai

a)

būtu iespējams vispārējs elektroenerģijas nodrošinājums;

b)

veicinātu efektīvas pieprasījuma pārvaldības stratēģijas;

c)

nodrošinātu godīgu konkurenci.

33. pants

Enerģētikas kopiena var arī izstrādāt ieteikumus, lai atbalstītu efektīvu reformu Pušu tīkla enerģijas nozarēs, inter alia arī lai palielinātu to klientu daļu, kas maksā par enerģiju, un lai sekmētu tīkla enerģijas cenas, kuras patērētāji var atļauties maksāt.

V   NODAĻA

Saskaņošana

34. pants

Enerģētikas kopiena var veikt pasākumus attiecībā uz tirgus modeļu saskaņošanu tīkla enerģijas tirgu darbībai, kā arī attiecībā uz atļauju savstarpēju atzīšanu un pasākumus, kas veicina brīvību dibināt tīkla enerģijas uzņēmumus.

VI   NODAĻA

Neizsīkstošie enerģijas avoti un energoefektivitāte

35. pants

Enerģētikas kopiena var pieņemt pasākumus, lai sekmētu attīstību neizsīkstošo enerģijas avotu jomā un energoefektivitātes jomā, ņemot vērā to priekšrocības attiecībā uz piegādes drošību, vides aizsardzību, sociālo kohēziju un reģionu attīstību.

VII   NODAĻA

Aizsardzības pasākumi

36. pants

Ja ir pēkšņa krīze tīkla enerģijas tirgū Piederīgās puses teritorijā, teritorijā, kas atrodas ANO pagaidu pārvaldes Kosovā jurisdikcijā, vai 27. pantā minētajā Eiropas Kopienas teritorijā vai ja šajā teritorijā ir apdraudēta cilvēku, aparatūras vai iekārtu drošība vai tīkla enerģijas sistēmas integritāte, attiecīgā Puse var uz laiku veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

37. pants

Šādi aizsardzības pasākumi Pušu tīkla enerģijas tirgus darbībā izraisa vismazākos iespējamos traucējumus, un to darbības joma nav plašāka par to, kas ir obligāti nepieciešama, lai mazinātu pēkšņi radušās grūtības. Tie nedrīkst traucēt konkurenci un kaitīgi ietekmēt tirdzniecību tādā veidā, kas ir pretrunā vispārējām interesēm.

38. pants

Attiecīgā Puse nekavējoties paziņo par šiem aizsardzības pasākumiem sekretariātam, kas tūlīt informē pārējās Puses.

39. pants

Enerģētikas kopiena var nolemt, ka attiecīgās Puses veiktie aizsardzības pasākumi neatbilst šīs nodaļas noteikumiem, un var pieprasīt šo Pusi izbeigt vai mainīt šos aizsardzības pasākumus.

IV   SADAĻA

VIENOTA ENERĢIJAS TIRGUS IZVEIDE

I   NODAĻA

Ģeogrāfiskā darbības joma

40. pants

Šīs sadaļas noteikumi un saskaņā ar šo sadaļu veiktie pasākumi attiecas uz teritorijām, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, saskaņā ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem, uz Piederīgo pušu teritorijām un teritoriju, kas ietilpst ANO pagaidu pārvaldes Kosovā jurisdikcijā.

II   NODAĻA

Iekšējais enerģijas tirgus

41. pants

1.   Pusēm aizliegts savā starpā noteikt muitas nodokļus un kvantitatīvus ierobežojums tīkla enerģijas importam un eksportam, kā arī visus līdzvērtīgas iedarbības pasākumus. Šis aizliegums attiecas arī uz fiskālajām muitas nodevām.

2.   Šā panta 1. punkts neaizliedz kvantitatīvus ierobežojumus vai līdzvērtīgas iedarbības pasākumus, kuru pamatā ir sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības apsvērumi; cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi. Šādi ierobežojumi vai pasākumi tomēr nedrīkst būt patvaļīgas diskriminācijas vai slēpta ierobežojuma līdzekļi Pušu savstarpējā tirdzniecībā.

42. pants

1.   Enerģētikas kopiena var veikt pasākumus ar mērķi izveidot vienotu tīkla enerģijas tirgu bez iekšējām robežām.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz fiskāliem pasākumiem, pasākumiem, kas saistīti ar personu pārvietošanos, un pasākumiem, kas saistīti ar nodarbinātu personu tiesībām un interesēm.

III   NODAĻA

Ārējās enerģijas tirdzniecības politika

43. pants

Enerģētikas kopiena var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai regulētu tīkla enerģijas importu no trešām valstīm un eksportu uz tām, ar nolūku nodrošināt līdzvērtīgu tirgus pieejamību, ievērojot vides pamatstandartus, vai ar nolūku nodrošināt iekšējā enerģijas tirgus drošu darbību.

IV   NODAĻA

Savstarpēja palīdzība traucējuma gadījumā

44. pants

Tīkla enerģijas apgādes traucējuma gadījumā, kas skar Pusi un ir saistīti ar citu Pusi vai trešo valsti, Puses cenšas panākt paātrinātu risinājumu saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

45. pants

Pēc traucējuma tieši skartās Puses pieprasījuma sanāk Ministru padome. Ministru padome var veikt nepieciešamos pasākumus, reaģējot uz traucējumu.

46. pants

Gada laikā pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas Ministru padome pieņem procedūras aktu par savstarpējās palīdzības saistību darbību atbilstīgi šai nodaļai, saskaņā ar kuru pastāvīgajai augsta līmeņa grupai var piešķirt pilnvaras veikt pagaidu pasākumus.

V   SADAĻA

ENERĢĒTIKAS KOPIENAS INSTITŪCIJAS

I   NODAĻA

Ministru padome

47. pants

Ministru padome nodrošina šajā Līgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Ministru padome

a)

izstrādā vispārējas politiskas pamatnostādnes,

b)

veic pasākumus,

c)

pieņem procedūras aktus, kuri saskaņā ar precīziem nosacījumiem var ietvert īpašu uzdevumu, pilnvaru un pienākumu noteikšanu pastāvīgajai augsta līmeņa grupai, regulatīvajai padomei vai sekretariātam, lai īstenotu Enerģētikas kopienas politiku.

48. pants

Ministru padomes sastāvā ir viens pārstāvis no katras Līgumslēdzējas puses un divi Eiropas Kopienas pārstāvji. Katra dalībniece uz Ministru padomes sanāksmēm var nosūtīt vienu pārstāvi bez balsstiesībām.

49. pants

Ministru padome ar procedūras aktu pieņem savu reglamentu.

50. pants

Katra Līgumslēdzēja puse pēc kārtas sešus mēnešus veic prezidentūras funkcijas, ievērojot secību, kas noteikta ar Ministru padomes procedūras aktu. Prezidentūra sasauc Ministru padomi prezidentūras noteiktā vietā. Ministru padome tiekas vismaz reizi pusgadā. Šīs sanāksmes sagatavo sekretariāts.

51. pants

Prezidentūra vada Ministru padomi, tai palīdz viens Eiropas Kopienas pārstāvis un viens nākamās prezidentūras pārstāvis priekšsēdētāja vietnieku statusā. Prezidentūra un priekšēdētāja vietnieki sagatavo darba kārtības projektu.

52. pants

Ministru padome Eiropas Parlamentam un Piederīgo pušu un dalībnieču parlamentiem iesniedz gada ziņojumu par Enerģētikas kopienas darbību.

II   NODAĻA

Pastāvīgā augsta līmeņa grupa

53. pants

Pastāvīgā augsta līmeņa grupa:

a)

sagatavo Ministru padomes darbu,

b)

dod piekrišanu sniegt tehnisko palīdzību, ko lūdz starptautiskas līdzekļu devējas organizācijas, starptautiskas finanšu iestādes un divpusēji līdzekļu devēji,

c)

ziņo Ministru padomei par šā Līguma mērķu sasniegšanā gūtajiem panākumiem,

d)

veic pasākumus, kuru veikšanai Ministru padome to pilnvarojusi,

e)

pieņem procedūras aktus, kas nav saistīti ar uzdevumu, pilnvaru vai pienākumu noteikšanu citām Enerģētikas kopienas institūcijām,

f)

apspriež II sadaļā izklāstītā acquis communautaire izstrādi, pamatojoties uz ziņojumu, ko regulāri iesniedz Eiropas Komisija.

54. pants

Pastāvīgās augsta līmeņa grupas sastāvā ir viens pārstāvis no katras Līgumslēdzējas puses un divi Eiropas Kopienas pārstāvji. Katra dalībniece uz Ministru padomes sanāksmēm var nosūtīt vienu pārstāvi bez balsstiesībām.

55. pants

Pastāvīgā augsta līmeņa grupa ar procedūras aktu pieņem savu reglamentu.

56. pants

Prezidentūra sasauc Pastāvīgo augsta līmeņa grupu prezidentūras noteiktā vietā. Šīs sanāksmes sagatavo sekretariāts.

57. pants

Prezidentūra vada Pastāvīgo augsta līmeņa grupu, tai palīdz viens Eiropas Kopienas pārstāvis un viens nākamās prezidentūras pārstāvis priekšsēdētāja vietnieku statusā. Prezidentūra un priekšēdētāja vietnieki sagatavo darba kārtības projektu.

III   NODAĻA

Regulatīvā padome

58. pants

Regulatīvā padome:

a)

konsultē Ministru padomi vai Pastāvīgo augsta līmeņa grupu konkrētos jautājumos par tiesību aktu, tehniskajiem un reglamentējošajiem noteikumiem,

b)

izdod ieteikumus par pārrobežu domstarpībām, kuros iesaistīti divas vai vairākas reglamentējošas institūcijas, pēc jebkuras šādas institūcijas pieprasījuma,

c)

veic pasākumus, ja Ministru padome tam pilnvarojusi,

d)

pieņem procedūras aktus.

59. pants

Regulatīvās padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras Līgumslēdzējas puses reglamentējošās institūcijas enerģētikas nozarē atbilstīgi attiecīgajām acquis communautaire daļām enerģētikas jomā. Eiropas Kopienu pārstāv Eiropas Komisija, kam palīdz viena reglamentējošā institūcija no katras dalībnieces, un viens pārstāvis no Eiropas elektrības un gāzes reglamentējošo institūciju grupas (ERGEG). Ja Līgumslēdzēja pusei vai dalībniecei ir viena reglamentējoša institūcija gāzei un viena – elektroenerģijai, tad šī Līgumslēdzēja puse vai dalībniece nosaka, kura institūcija apmeklē Regulatīvās padomes sanāksmi, ņemot vērā sanāksmes darba kārtību.

60. pants

Regulatīvā padome ar procedūras aktu pieņem savu reglamentu.

61. pants

Regulatīvā padome ievēl priekšsēdētāju uz Regulatīvās padomes noteiktu pilnvaru laiku. Eiropas Komisija rīkojas priekšsēdētāja vietnieces statusā. Priekšsēdētājs un priekšēdētāja vietnieks sagatavo darba kārtības projektu.

62. pants

Regulatīvā padome sanāk Atēnās.

IV   NODAĻA

Forumi

63. pants

Enerģētikas kopienu konsultē divi forumi, kuros ir pārstāvētas visas ieinteresētās aprindas, tostarp nozare, reglamentējošās institūcijas, nozares pārstāvju grupas un patērētāji.

64. pants

Forumus vada Eiropas Kopienas pārstāvis.

65. pants

Forumu secinājumus pieņem vienprātīgi. Secinājumus nosūta Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai.

66. pants

Elektroenerģijas forums sanāk Atēnās. Gāzes forums sanāk vietā, ko vēl jānosaka ar Ministru padomes procedūras aktu.

V   NODAĻA

Sekretariāts

67. pants

Sekretariāts:

a)

sniedz administratīvu atbalstu Ministru padomei, Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai, Regulatīvajai padomei un abiem forumiem,

b)

pārbauda, vai Puses pareizi īsteno savas saistības saskaņā ar šo Līgumu, un iesniedz Ministru padomei gada progresa ziņojumus,

c)

pārbauda līdzekļu devēju darbību Piederīgo pušu teritorijās un teritorijā, kas ietilpst ANO pagaidu pārvaldes Kosovā jurisdikcijā, palīdz Eiropas Komisijai šo darbību koordinēt un sniedz administratīvu atbalstu līdzekļu devējiem,

d)

veic citus uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar šo Līgumu vai ar Ministru padomes procedūras aktu, izņemot pilnvaras veikt pasākumus, un

e)

pieņem procedūras aktus.

68. pants

Sekretariātam ir direktors un Enerģētikas kopienas vajadzībām atbilstīgs personāls.

69. pants

Sekretariāta direktoru ieceļ ar Ministra padomes procedūras aktu. Ministru padome ar procedūras aktu paredz noteikumus par sekretariāta personāla pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru. Direktors izvēlas un ieceļ personālu.

70. pants

Veicot savus pienākumus, direktors un personāls nevienai šā Līguma Pusei neprasa un ne no vienas Puses nepieņem norādījumus. Viņi savas funkcijas pilda objektīvi un atbalsta Enerģētikas kopienas intereses.

71. pants

Sekretariāta direktors vai izvirzīts direktora aizstājējs palīdz Ministru padomei, Pastāvīgajai augsta līmeņa darba grupai, Regulatīvajai padomei un abiem forumiem.

72. pants

Sekretariāta mītne atrodas Vīnē.

VI   NODAĻA

Budžets

73. pants

Katra Puse veic iemaksu Enerģētikas kopienas budžetā, kā norādīts IV pielikumā. Pēc Puses pieprasījuma iemaksu apjomu var pārskatīt ik pēc pieciem gadiem ar Ministru padomes procedūras aktu.

74. pants

Ik pēc diviem gadiem Ministru padome ar procedūras aktu pieņem Enerģētikas kopienas budžetu. Budžetā ietilpst Enerģētikas kopienas darbības izdevumi, kas vajadzīgi tās institūciju funkcionēšanai. Katras institūcijas izdevumus norāda atšķirīgā budžeta daļā. Ministru Padome pieņem procedūras aktu, kurā precizēta budžeta izpildes procedūra un pārskatu sniegšanas, revīzijas un pārbaudes procedūra.

75. pants

Sekretariāta direktors izpilda budžetu saskaņā ar procedūras aktu, kas pieņemts atbilstīgi 74. pantam, un reizi gadā ziņo Ministru padomei par budžeta izpildi. Ministru padome vajadzības gadījumā ar procedūras aktu var pieņemt lēmumu uzdot neatkarīgiem revidentiem pārbaudīt pareizu budžeta izpildi.

VI   SADAĻA

LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCESS

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

76. pants

Pasākumi var būt lēmuma vai ieteikuma veidā.

Lēmums ir juridiski saistošs kopumā tā adresātiem.

Ieteikumiem nav saistoša spēka. Puses dara visu, kas ir viņu spēkos, lai ieteikumus izpildītu.

77. pants

Ja vien 80. pants neparedz citādi, katrai Pusei ir viena balss.

78. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome lēmumus var pieņemt tikai tad, ja ir pārstāvētas divas trešdaļas Pušu. Klātesošu Pušu atturēšanos no balsošanas neuzskata par nobalsošanu.

II   NODAĻA

Pasākumi saskaņā ar II sadaļu

79. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome veic pasākumus saskaņā ar II sadaļu pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma. Eiropas Komisija var mainīt vai atsaukt savu priekšlikumu jebkurā brīdī tās procedūras laikā, kuras rezultātā tiek pieņemti pasākumi.

80. pants

Katrai Līgumslēdzējai pusei ir viena balss.

81. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome pieņem lēmumus, nobalsojot ar balsu vairākumu.

III   NODAĻA

Pasākumi saskaņā ar III sadaļu

82. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome veic pasākumus saskaņā ar III sadaļu pēc Puses vai sekretariāta priekšlikuma.

83. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome pieņem lēmumus, nobalsojot ar divām trešdaļām balsu vairākuma, ietverot pozitīvu Eiropas Kopienas balsojumu.

IV   NODAĻA

Pasākumi saskaņā ar IV sadaļu

84. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome veic pasākumus saskaņā ar IV sadaļu pēc Puses priekšlikuma.

85. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome veic pasākumus ar vienprātīgu lēmumu.

V   NODAĻA

Procedūras akti

86. pants

Procedūras akts reglamentē Enerģētikas kopienas organizatoriskos, budžeta un pārredzamības jautājumus, ietverot Ministru padomes pilnvaru deleģēšanu Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai, Regulatīvajai padomei vai sekretariātam, un tas ir saistošs Enerģētikas kopienas institūcijām un, ja procedūras akts to paredz, Pusēm.

87. pants

Ja vien 88. pantā nav paredzēts citādi, procedūras aktus pieņem saskaņā ar lēmumu pieņemšanas procesu, kas izklāstīts šīs sadaļas III nodaļā.

88. pants

Līguma 69. pantā paredzēto procedūras aktu, ar ko ieceļ sekretariāta direktoru, pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma. Līguma 73. un 74. pantā paredzētos procedūras aktus par budžeta jautājumiem pieņem ar vienprātīgu lēmumu pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma. Līguma 47. panta c) punktā paredzētos procedūras aktus, kas piešķir pilnvaras Regulatīvajai padomei, pieņem ar vienprātīgu lēmumu pēc Puses vai sekretariāta priekšlikuma.

VII   SADAĻA

LĒMUMU ĪSTENOŠANA UN DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA

89. pants

Puses tām adresētos lēmumus īsteno savā valsts tiesību sistēmā lēmumā norādītajā termiņā.

90. pants

1.   Ja Puse noteiktajā termiņā nav izpildījusi Līguma saistības vai nav īstenojusi tai adresēto lēmumu norādītajā termiņā, par to jebkura Puse, sekretariāts vai Regulatīvā padome var informēt par to Ministru padomi, iesniedzot pamatotu pieprasījumu. Privātas iestādes var iesniegt sūdzības sekretariātam.

2.   Reaģējot uz pieprasījumu vai sūdzību, attiecīgā Puse var sagatavot apsvērumus.

91. pants

1.   Ministru padome var konstatēt, ka Puse pārkāpusi savas saistības. Ministru padome pieņem lēmumu:

a)

ar vienkāršu balsu vairākumu, ja pārkāpums ir saistīts ar II sadaļu,

b)

ar divām trešdaļām balsu vairākuma, ja pārkāpums ir saistīts ar III sadaļu,

c)

vienbalsīgi, ja pārkāpums ir saistīts ar IV sadaļu.

2.   Ministru padome var pēcāk ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemt lēmumu atcelt jebkuru saskaņā ar šo pantu pieņemto lēmumu.

92. pants

1.   Pēc Puses, sekretariāta vai Regulatīvās padomes pieprasījuma Ministru padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu, var noteikt, vai Puse rupji un nepārtraukti pārkāpj savas saistības saskaņā ar šo Līgumu, un var pārtraukt konkrētas tiesības, kas attiecīgajai Pusei izriet no šā Līguma piemērošanas, ietverot balsstiesību pārtraukšanu un izslēgšanu no sanāksmēm vai mehānismiem, kas paredzēti šajā Līgumā.

2.   Ministru padome var turpmāk ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemt lēmumu atcelt jebkuru saskaņā ar šo pantu pieņemto lēmumu.

93. pants

Pieņemot 91. un 92. pantā minētos lēmumus, Ministru padome neņem vērā attiecīgās Puses pārstāvja balsojumu.

VIII   SADAĻA

INTERPRETĀCIJA

94. pants

Jebkuru terminu vai citu jēdzienu, kas lietots šajā Līgumā un kas atvasināts no Eiropas Kopienu tiesībām, institūcijas interpretē saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas vai Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas judikatūru. Ja minēto tiesu interpretācija nav pieejama, Ministru padome sniedz norādījumus šā Līguma interpretācijā. Tā var deleģēt šo uzdevumu Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai. Šādi norādījumi neietekmē to, kā attiecīgo acquis communautaire vēlāk interpretēs Eiropas Kopienu Tiesa vai Pirmās instances tiesa.

IX   SADAĻA

DALĪBNIEKI UN NOVĒROTĀJI

95. pants

Iesniedzot pieprasījumu Ministru padomei, ikviena Eiropas Kopienas dalībvalsts var būt pārstāvēta kā dalībniece Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā un Regulatīvajā padomē saskaņā ar 48., 54. un 59. pantā paredzētajiem nosacījumiem, un tai ļauj piedalīties Ministru padomes, Pastāvīgās augsta līmeņa grupas, Regulatīvās padomes un abu forumu apspriedēs.

96. pants

1.   Pēc kaimiņos esošas trešās valsts pieprasījuma Ministru padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu, var šo valsti uzņemt kā novērotāju. Pēc pieprasījuma, kas Ministru padomē iesniegts sešu mēnešu laikā no šā Līguma spēkā stāšanās dienas, Moldovu uzņem novērotāja statusā.

2.   Novērotāji var apmeklēt Ministru padomes, Pastāvīgās augsta līmeņa grupas, Regulatīvās padomes un abu forumu sanāksmes, nepiedaloties apspriešanā.

X   SADAĻA

LĪGUMA TERMIŅŠ

97. pants

Šis Līgums tiek noslēgts uz desmit gadiem no spēkā stāšanās dienas. Ministru padome var vienprātīgi nolemt termiņu pagarināt. Ja šāds lēmums nav pieņemts, Līgums var palikt spēkā starp tām Pusēm, kuras nobalsojušas par labu termiņa pagarināšanai, ar noteikumu, ka to skaits atbilst vismaz divām trešdaļām Enerģētikas kopienas Pušu.

98. pants

Ikviena Puse var izstāties no šā Līguma, sešus mēnešus iepriekš par to paziņojot sekretariātam.

99. pants

Pēc Piederīgās puses pievienošanās Eiropas Kopienai, šī Puse kļūst par dalībnieci, kā paredzēts 95. pantā.

XI   SADAĻA

PĀRSKATĪŠANA UN PIEVIENOŠANĀS

100. pants

Ministru padome ar vienprātīgu tās locekļu lēmumu var:

i)

grozīt I līdz VII sadaļas noteikumus,

ii)

nolemt īstenot citas acquis communautaire daļas, kas saistītas ar tīkla enerģiju,

iii)

paplašināt šā Līguma darbību, iekļaujot tajā citus energoproduktus un nesējus vai citas būtiskas tīkla infrastruktūras,

iv)

vienoties par jaunas Puses uzņemšanu Enerģētikas kopienā.

XII   SADAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

101. pants

Neskarot 102. un 103. pantu, šā Līguma noteikumi neskar tiesības un saistības, kas izriet no nolīgumiem, kurus Līgumslēdzēja puse noslēgusi pirms šā Līguma parakstīšanas. Tiktāl, cik šādi nolīgumi nav saderīgi ar šo Līgumu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse veic visus atbilstīgos pasākumus, lai likvidētu konstatētās nesaderības, ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas.

102. pants

Visas saistības saskaņā ar šo Līgumu neskar spēkā esošos Pušu juridiskos pienākumus saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līgumu.

103. pants

Šis Līgums neskar jebkuras saistības saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Līgumslēdzēju pusi, no otras puses. Šis Līgums neskar jebkuras saistības, kas uzņemtas sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai.

104. pants

Līdz 50. pantā minētā procedūras akta pieņemšanai Atēnu 2003. gada saprašanās memorands (3) nosaka prezidentūras funkciju pildīšanas secību.

105. pants

Šo Līgumu apstiprina Puses saskaņā ar to iekšējām procedūrām.

Šis Līgums stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kas seko dienai, kurā Eiropas Kopiena un sešas Līgumslēdzējas puses ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Paziņojumu nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā Līguma depozitārs.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu.

Atēnās, divtūkstoš piektā gada divdesmit piektajā oktobrī


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 176, 15.7.2003., 37.–56. lpp.; un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz iekšējo dabasgāzes tirgu, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 176, 15.7.2003., 57.–78. lpp.

(2)   Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 176, 15.7.2003., 1.–10. lpp.

(3)  Saprašanās memorands par reģionālo enerģijas tirgu Dienvidaustrumeiropā un tā integrāciju Eiropas Kopienas iekšējā enerģijas tirgū, kas parakstīts Atēnās, 2003. gada 8. decembrī.

 

Atēnās 2005. gada 25. oktobrī

Minco Jordanov kungam

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdības vadītāja vietniekam.

God. kungs!

Eiropas Kopiena ņem vērā Jūsu šodienas vēstuli un apstiprina, ka Jūsu vēstule un šī atbildes vēstule uzskatāmas par apliecinājumu tam, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir Enerģijas Kopienas dibināšanas līguma parakstītāja puse. Tomēr šo nevar interpretēt tādējādi, ka Eiropas Kopiena akceptē vai atzīst jebkādas formas vai satura apzīmējumu, kas nav “Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika”.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Kopienas vārdā

Atēnās 2005. gada 25. oktobrī

Jūsu Ekselence!

Ar šo es paziņoju, ka Maķedonijas Republikas valdībai ir pieņemams Enerģijas Kopienas dibināšanas Līgums.

Ar šo vēstuli Maķedonijas Republika paziņo, ka tā uzskatāma par Enerģijas kopienas dibināšanas līguma parakstītāju.

Tomēr paziņoju, ka Maķedonijas Republika nepieņem attiecībā uz manu valsti iepriekš minētajos dokumentos lietoto apzīmējumu, paturot prātā, ka manas valsts konstitucionālais nosaukums ir Maķedonijas Republika.

Jūsu Ekselence, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus

Minčo Jordanov

I PIELIKUMS

EK 2003. gada 26. jūnija Direktīvu Nr. 2003/54/EK un 2003/55/EK, un Regulas (EK) Nr. 1228/2003 īstenošanas grafiks

1.

Ievērojot šā panta 2. punktu un šā Līguma 24. pantu, ikviena Līgumslēdzēja puse divpadsmit mēnešu laikā no šā Līguma spēkā stāšanās dienas īsteno:

i)

Eiropas Parlamenta un Padomes Eiropas Kopienas Direktīvu 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem;

ii)

Eiropas Parlamenta un Padomes Eiropas Kopienas Direktīvu 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz iekšējo dabasgāzes tirgu;

iii)

Eiropas Parlamenta un Padomes Eiropas Kopienas Regulu (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā.

2.

Ikvienai Līgumslēdzējai pusei jānodrošina, ka tiesīgie patērētāji Eiropas Kopienas Direktīvu 2003/54/EK un 2003/55/EK nozīmē

i)

no 2008. gada 1. janvāra ir patērētāji, kas nav mājsaimniecības; un

ii)

no 2015. gada 1. janvāra ir visi patērētāji.

II PIELIKUMS

Acquis communautaire vides jomā īstenošanas grafiks

1.

Stājoties spēkā šim Līgumam, ikviena Līgumslēdzēja puse īsteno Padomes Direktīvu 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 97/11/EK (1997. gada 3. marts) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs).

2.

Ikviena Līgumslēdzēja puse līdz 2011. gada 31. decembrim īsteno Padomes Direktīvu 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK.

3.

Ikviena Līgumslēdzēja puse līdz 2017. gada 31. decembrim īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām.

4.

Stājoties spēkā šim Līgumam, ikviena Līgumslēdzēja puse īsteno Padomes Direktīvas 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību 4. panta 2. punktu.

III PIELIKUMS

EK Līguma 81. pants

1.

Turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar kopējo tirgu: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai traucēt konkurenci kopējā tirgū vai kuru iedarbībai ir šādas sekas, un jo īpaši darbības, ar kurām:

a)

tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;

b)

ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;

c)

sadala tirgus vai piegādes avotus;

d)

līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

e)

slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.

2.

Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.

3.

Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:

jebkuram starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai;

jebkuram uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai;

jebkādai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,

kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu, vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:

a)

neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;

b)

neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.

EK Līguma 82. pants

Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar kopējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā:

a)

tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi;

b)

ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;

c)

atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

d)

prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kas pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu.

EK Līguma 86. panta 1. un 2. punkts

1.

Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam dalībvalstis piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, dalībvalstis nedz ievieš, nedz uztur spēkā tādus pasākumus, kas ir pretrunā šim Līgumam, jo īpaši noteikumiem, kas ietverti 12. pantā un 81. līdz 89. pantā.

2.

Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas šajā Līgumā ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Kopienas interesēm.

EK Līguma 87. pants

1.

Ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

2.

Ar kopējo tirgu ir saderīgs:

a)

sociāls atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem ar noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz konkrēto ražojumu izcelsmi;

b)

atbalsts, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi;

c)

atbalsts, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana, ciktāl šāds atbalsts vajadzīgs, lai kompensētu saimnieciskās grūtības, ko radījusi šī sadalīšana.

3.

Turpmāk norādīto var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu:

a)

atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs;

b)

atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā;

c)

atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm;

d)

atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci Kopienā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm;

e)

citu kategoriju atbalstu, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma var noteikt ar lēmumu, kuru pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

IV PIELIKUMS

Iemaksa budžetā

Puses

Procentuālā iemaksa

Eiropas Kopiena

94,9 %

Albānijas Republika

0,1 %

Bulgārijas Republika

1 %

Bosnija un Hercegovina

0,3 %

Horvātijas Republika

0,5 %

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

0,1 %

Melnkalnes Republika

0,1 %

Rumānija

2,2 %

Serbijas Republika

0,7 %

ANO pagaidu pārvalde Kosovā

0,1 %


Komisija

20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/38


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 14. jūlijs),

ar ko groza Lēmumu 2006/264/EK par aizsargpasākumiem pret Ņūkāslas slimību Rumānijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3167)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/501/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (1), un jo īpaši tās 18. panta 7. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 22. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Ņūkāslas slimība ir ļoti lipīga vīrusu ierosināta mājputnu un putnu slimība, un pastāv risks, ka slimības ierosinātāju varētu ievazāt ar dzīvu mājputnu un mājputnu produktu starptautisko tirdzniecību.

(2)

Pēc Ņūkāslas slimības uzliesmojumiem Rumānijā tika pieņemts Komisijas 2006. gada 27. marta Lēmums 2006/264/EK par aizsargpasākumiem pret Ņūkāslas slimību Rumānijā (3). Dalībvalstīm atbilstoši minētajam lēmumam ir jāaptur dzīvu mājputnu, skrējējputnu, saimniecībās audzētu un savvaļas medījamo putnu imports, kā arī šo putnu inkubējamo olu, svaigas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu imports no konkrētām Rumānijas teritorijas daļām.

(3)

Rumānija ir paziņojusi Komisijai par vēl vienu Ņūkāslas slimības uzliesmojumu Sălaj (Selažas) administratīvajā apgabalā, kas ir Rumānijas teritorijas daļa, no kurienes imports Kopienā nav apturēts. Tāpēc minētais administratīvais apgabals ir jāiekļauj Lēmuma 2006/264/EK pielikumā sniegtajā administratīvo apgabalu sarakstā.

(4)

Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju Rumānijā saistībā ar Ņūkāslas slimību, ir jāpagarina Lēmumā 2006/264/EK paredzēto pasākumu piemērošanas termiņš.

(5)

Tāpēc Lēmums 2006/264/EK ir attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2006/264/EK groza šādi:

1)

Minētā lēmuma 5. pantā datumu “2006. gada 31. jūlijs” aizstāj ar datumu “2006. gada 31. decembris”.

2)

Minētā lēmuma pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Dalībvalstis nekavējoties veic pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma izpildei, un šos pasākumus publicē. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 14. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3)  OV L 95, 4.4.2006., 6. lpp.


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Rumānijas teritorijas daļas, kas minētas 1. un 2. pantā:

 

Ardžesas (Arges) administratīvais apgabals

 

Brašovas (Brasov) administratīvais apgabals

 

Bukarestes (Bucharest) administratīvais apgabals

 

Breilas (Braila) administratīvais apgabals

 

Bužeu (Buzau) administratīvais apgabals

 

Karašas-Severinas (Caras Severin) administratīvais apgabals

 

Kelerašu (Calarasi) administratīvais apgabals

 

Konstancas (Constanta) administratīvais apgabals

 

Dimbovicas (Dambovita) administratīvais apgabals

 

Džurdžu (Giurgiu) administratīvais apgabals

 

Goržas (Gorj) administratīvais apgabals

 

Jalomicas (Ialomita) administratīvais apgabals

 

Ilfovas (Ilfov) administratīvais apgabals

 

Mehedinci (Mehedinti) administratīvais apgabals

 

Murešas (Mures) administratīvais apgabals

 

Oltas (Olt) administratīvais apgabals

 

Prahovas (Prahova) administratīvais apgabals

 

Selažas (Sălaj) administratīvais apgabals

 

Tulčas (Tulcea) administratīvais apgabals

 

Vaslujas (Vaslui) administratīvais apgabals

 

Vilčas (Valcea) administratīvais apgabals

 

Vrančas (Vrancea) administratīvais apgabals”.


20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/41


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 11. maijs),

ar ko dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kas atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot jaunrades šķiltavas

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1887 un numuru K(2006) 1887 KOR)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Šis teksts anulē un aizstāj publikāciju 2006. gada 19. jūlija Oficiālajā Vēstnesī L 197, 9. lappusē)

(2006/502/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (1), un jo īpaši tās 13. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK ražotājiem ir jālaiž tirgū tikai droši produkti.

(2)

Ja Komisijai kļuvis zināms, ka noteikti izstrādājumi nopietni apdraud patērētāju veselību un drošību, saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 13. pantu, ievērojot zināmus nosacījumus, tā var pieņemt lēmumu, ar kuru pieprasa dalībvalstīm veikt pagaidu pasākumus nolūkā īpaši ierobežot vai noteikt īpašus nosacījumus attiecībā uz šādu izstrādājumu laišanu apgrozībā, aizliegt to tirdzniecību un ieviest atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizliegumu ievēro, vai pieprasīt to izņemšanu no apgrozības tirgū vai atsaukt tos no tirgus.

(3)

Šāda lēmuma pamatā jābūt faktiem, ka dalībvalstīs pastāv ievērojamas atšķirības to rīcībā vai plānotajā rīcībā saistībā ar attiecīgajiem riska faktoriem. Ņemot vērā drošības jautājuma būtību, riska faktoru nevar salīdzināt ar šīs lietas steidzamības pakāpi citās procedūrās, kas noteiktas saskaņā ar īpašiem Kopienas tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgajiem izstrādājumiem. Turklāt, draudus efektīvi var novērst tikai, ieviešot attiecīgus pasākumus, kas piemērojami Kopienas mērogā, lai nodrošinātu patērētāju veselības un drošības konsekventu augstas pakāpes aizsardzību un pienācīgu iekšējā tirgus darbību.

(4)

Šķiltavas ir bīstams izstrādājums, jo tās rada liesmu vai karstumu un satur uzliesmojošu degvielu. Ja bērni šķiltavas izmanto nepiemērotā veidā, tās var radīt nopietnu risku, izraisot ugunsgrēku, ievainojumus vai pat nāvi. Ņemot vērā šķiltavām raksturīgo bīstamību, apgrozībā laisto priekšmetu lielo skaitu un paredzamos izmantošanas apstākļus, ir jānovērtē smagie draudi, ko šķiltavas varētu radīt bērnu drošībai, pamatojoties uz to, ka bērni, iespējams, varētu ar šķiltavām rotaļāties.

(5)

To, ka šķiltavas rada nopietnu risku, apstiprina arī pieejamie dati un informācija par ugunsgrēkiem, ko ES ir izraisījuši bērni, rotaļājoties ar šķiltavām. Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un rūpniecības departamenta 1997. gada februārī publicētajā ziņojumā ar nosaukumu “Eiropas pētījums – negadījumi, kurus izraisījuši bērni līdz 5 gadu vecumam, rotaļājoties ar cigarešu šķiltavām un sērkociņiem” (“European research – accidents caused by children under 5 playing with cigarette lighters and matches”) minēts, ka 1997. gadā ES kopumā ir reģistrēti 1 200 ugunsgrēki, 260 nelaimes gadījumi, kuros gūti ievainojumi, un 20 nāves gadījumi. Jaunākā informācija apstiprina, ka ievērojamu skaitu smagu nelaimes, ieskaitot nāves gadījumus ES vēl joprojām izraisa bērnu rotaļāšanās ar šķiltavām, kas nav drošas bērniem.

(6)

Austrālijā, Kanādā, Jaunzēlandē un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) pastāv tiesību akti, kuros noteiktas prasības bērniem drošām šķiltavām, kas ir līdzvērtīgas šajā lēmumā paredzētajām prasībām. Pirms tiesību aktu izstrādāšanas ASV tika veikta aptauja. ASV Patēriņa izstrādājumu nekaitīguma komitejas 1993. gada priekšlikumā ASV noteikumos par šķiltavām aplēsts, ka bērnu rotaļas ar šķiltavām Savienotajās Valstīs ir izraisījušas vairāk nekā 5 000 ugunsgrēku, 1 150 nelaimes gadījumu, kuros ir gūti ievainojumi, un 170 nāves gadījumu.

(7)

ASV prasību par izstrādājumu nekaitīgumu bērniem ieviesa 1994. gadā. ASV 2002. gadā veiktais pētījums par šīs prasības efektivitāti liecina, ka ugunsgrēku, nelaimes gadījumu, kuros gūti ievainojumi, un nāves gadījumu skaits samazinājās par 60 %.

(8)

Pēc apspriešanās komitejā, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 15. pantu, dalībvalstis konstatēja ievērojamas atšķirības dalībvalstu pieejā riska novēršanai, ko izraisa šķiltavas, kas nav drošas bērniem.

(9)

Uz šķiltavu drošību attiecas divi tehniskie standarti: Eiropas un starptautiskais standarts EN ISO 9994:2002 “Šķiltavas – Drošības specifikācija”, kurā noteiktas šķiltavu kvalitātes, drošuma un nekaitīguma specifikācijas, kas ir saistītas ar attiecīgām ražošanas pārbaudes procedūrām, taču bez specifikācijām attiecībā uz bērniem drošiem izstrādājumiem, kā arī Eiropas standarts EN 13869:2002 “Šķiltavas – Bērniem drošas šķiltavas – Drošības prasības un testēšana” ar specifikācijām attiecībā uz bērniem drošiem izstrādājumiem.

(10)

Norādes uz EN ISO 9994:2002 Komisija publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 4. pantā izklāstīto procedūru, izsakot pieņēmumu par atbilstību vispārējām Direktīvas 2001/95/EK drošības prasībām attiecībā uz šajā standartā iekļautajiem riska faktoriem. Dažas dalībvalstis uzskata, ka Komisijai OV vajadzētu publicēt arī EN 13869:2002 norādes, lai risinātu jautājumu par bērniem drošiem izstrādājumiem. Tomēr citas dalībvalstis uzskata, ka EN 13869:2002 vispirms ir būtiski jāpārstrādā.

(11)

Kamēr nav ieviesti Kopienas mēroga pasākumi attiecībā uz bērniem drošām šķiltavām un jaunrades šķiltavu aizliegumu, dažas dalībvalstis var piemērot atšķirīgus pasākumus valsts mērogā. Šādu pasākumu ieviešana nenovēršami radīs nevienādu aizsardzības pakāpi un šķēršļus šķiltavu tirdzniecībai Kopienas iekšienē.

(12)

Kopienā nepastāv konkrēti tiesību akti attiecībā uz šķiltavām. Ņemot vērā attiecīgā drošības jautājuma būtību, risku nevar novērst efektīvi problēmas steidzamības pakāpei atbilstošā veidā, izmantojot citas procedūras, kas noteiktas Kopienas tiesību aktos. Tādēļ ir jāievēro Direktīvas 2001/95/EK 13. pantā paredzētā procedūra.

(13)

Ņemot vērā nopietno risku, kas saistīts ar šķiltavām, lai nodrošinātu patērētāju veselības un drošības aizsardzību vienmērīgi augstā līmenī visā Eiropas Savienībā, kā arī lai novērstu tirdzniecības šķēršļus, ir jāpieņem pagaidu lēmums atbilstoši Direktīvas 2001/95/EK 13. pantam. Ar šādu lēmumu iespējami īsā laikā jānodrošina, lai uz šķiltavu laišanu apgrozībā attiecinātu nosacījumu, ka tās ir bērniem drošas. Kamēr nav rasts pastāvīgs risinājums, kas pamatotos starptautiskā vienotībā, ar šo lēmumu tiktu novērsti turpmākie kaitējumi un nāves gadījumi.

(14)

Šā lēmuma prasība par drošumu bērniem jāattiecina uz vienreizlietojamām šķiltavām, jo ar šādām šķiltavām ir saistīta īpaši augsta riska pakāpe, ja bērni tās izmanto nepiemērotā veidā. ASV 1987. gadā veiktais pētījums “Harwood’s study” liecina, ka vidēji 96 % no negadījumiem, ko izraisījuši bērni, rotaļājoties ar šķiltavām, saistīti ar vienreizlietojamām šķiltavām. Ļoti maz nelaimes gadījumu izraisījušas šķiltavas, kas nebija vienreizlietojamas, proti, tā saucamās sevišķi greznās vai greznās šķiltavas, kas ir tā projektētas, izgatavotas un laistas apgrozībā, lai ilglaicīgi nodrošinātu pastāvīgu paredzēto, drošo izmantošanu, uz kurām attiecas rakstiska garantija un garantijas remonts, kurām ir sarežģīta konstrukcija un kurās izmantots dārgs materiāls, tās ir greznas, un ir maza iespēja sajaukt tās ar citām šķiltavām, tās pārdod atbilstoši prestižajam zīmolam. Šie rezultāti saistīti ar faktu, ka cilvēki vairāk uzmana vērtīgākas un ilgākai lietošanai paredzētas šķiltavas.

(15)

Būtu jāaizliedz visas šķiltavas, kas kaut kādā veidā atgādina citu priekšmetu, ko parasti atzīst par bērniem pievilcīgu vai paredzētu lietošanai bērniem. Tas galvenokārt, bet ne tikai, attiecas uz šķiltavām, kuru forma atgādina multiplikācijas filmu personāžus, rotaļlietas, šaujamieročus, pulksteņus, telefonus, mūzikas instrumentus, transporta līdzekļus, cilvēka ķermeni vai cilvēka ķermeņa daļas, dzīvniekus, pārtiku vai dzērienus, kuras atskaņo melodijas vai mirgo, kurām ir kustīgas daļas vai citas izklaides funkcijas un kuras parasti sauc par “jaunrades šķiltavām”, kas rada draudus bērniem, ja viņi tās izmanto nepiemēroti.

(16)

Lai šķiltavu ražotājiem atvieglotu prasību piemērošanu par izstrādājumu nekaitīgumu bērniem, ir lietderīgi minēt atsauci uz attiecīgo specifikāciju Eiropas standartā EN 13869:2002, lai šķiltavas, kas atbilst attiecīgajām specifikācijām valstu standartos, ar kuriem transponē minēto Eiropas standartu, uzskatītu par atbilstošām šā lēmuma prasībām par izstrādājumu nekaitīgumu bērniem. Tāpat šķiltavas, kas atbilst attiecīgajiem to trešo valstu noteikumiem, kurās ir spēkā šajā lēmumā noteiktajām prasībām līdzvērtīgas bērnu drošuma prasības, būtu uzskatāmas par atbilstošām šā lēmuma bērnu drošuma prasībām.

(17)

Lai konsekventi un efektīvi ieviestu šajā lēmumā noteiktās prasības par izstrādājumu nekaitīgumu bērniem, ražotājiem pēc kompetento iestāžu pieprasījuma jāiesniedz pārbaudes ziņojums, ko sagatavojušas testēšanas laboratorijas, ko akreditējušas akreditācijas iestādes, kas ir starptautisko akreditācijas organizāciju dalībnieces vai ir citā veidā atzītas šāda veida pārbaužu veikšanai, vai ko ir sniegušas testēšanas laboratorijas, kuras ir atzinušas šāda veida pārbaužu veikšanai to valstu iestādes, kurās piemēro šajā lēmumā noteiktajām drošības prasībām līdzvērtīgas drošības prasības. Šķiltavu ražotāji pēc pieprasījuma nekavējoties iesniedz visus vajadzīgos dokumentus kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 6. pantu. Ja ražotājs nevar iesniegt šādus dokumentus kompetentās iestādes noteiktajā termiņā, šķiltavas būtu jāizņem no apgrozības.

(18)

Atbilstoši Direktīvas 2001/95/EK 5. panta 2. punktam izplatītājiem jāpalīdz nodrošināt, lai šķiltavas, ko tie piegādā, atbilstu šā lēmuma prasībām par izstrādājumu nekaitīgumu bērniem. Jo īpaši izplatītājiem būtu jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm, pēc pieprasījuma iesniedzot tām dokumentāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu šķiltavu ražotāju.

(19)

Lai novērstu turpmākus negadījumus, ražotājiem ir jāpiešķir iespējami īsāks pārejas periods šajā lēmumā noteikto pasākumu piemērošanai, ņemot vērā tehniskos ierobežojumus un nodrošinot proporcionalitāti. Arī dalībvalstīm ir vajadzīgi pārejas posmi, lai nodrošinātu pasākumu efektīvu piemērošanu, ņemot vērā lielo šķiltavu daudzumu, ko ik gadu laiž apgrozībā ES tirgū, un daudzos šajā tirdzniecībā izmantotos izplatīšanas kanālus. Tādēļ ražotāju pienākums laist apgrozībā tikai bērniem drošas šķiltavas būtu spēkā desmit mēnešus no šā lēmuma paziņošanas dienas, bet pienākums piegādāt patērētājiem tikai bērniem drošas šķiltavas būtu spēkā vienu gadu no dienas, kad stājies spēkā aizliegums par šādu šķiltavu laišanu apgrozībā. Tādēļ šo pienākumu noteiks, pārskatot šo lēmumu, vienu gadu pēc tā pieņemšanas.

(20)

Direktīvas 2001/95/EK 13. panta 3. punkts aizliedz no Kopienas izvest bīstamas preces, par kurām ir pieņemts lēmums. Tomēr, ņemot vērā šķiltavu tirgus struktūru attiecībā uz ražotāju skaitu visā pasaulē, eksporta un importa apjomu un tirgu globalizāciju, eksporta aizliegums neuzlabotu patērētāju drošību trešās valstīs, kurās nepiemēro prasības par izstrādājumu nekaitīgumu bērniem, jo ES eksporta vietā no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ienāktu šķiltavas, kas nav bērniem drošas. Tādēļ 13. panta 3. punkta piemērošana jāaptur līdz brīdim, kad tiek pieņemts starptautisks standarts par izstrādājumu nekaitīgumu bērniem. Iepriekš minētais neskar pasākumu piemērošanu trešās valstīs, kurās ir spēkā bērnu drošuma prasības.

(21)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 15. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmumā izpratnē:

1)

“Šķiltavas” ir manuāla, ar degvielu darbināma, liesmu radoša ierīce, kuru parasti lieto apzinātai cigarešu, cigāru un pīpju aizdedzināšanai un kuru, iespējams, varētu izmantot, lai aizdedzinātu, piemēram, papīru, degli, sveces un lukturus, kurā ir iestrādāta degvielas padeve, un kura ir vai nav paredzēta atkārtotai uzpildei.

Neskarot šā lēmuma 2. panta 2. punktā noteikto aizliegumu laist apgrozībā jaunrades šķiltavas, šo definīciju neattiecina uz uzpildāmām šķiltavām, par kurām ražotāji pēc kompetento iestāžu pieprasījuma iesniedz vajadzīgo dokumentāciju, kas apliecina, ka šķiltavas ir tā projektētas, izgatavotas un laistas apgrozībā, lai to darbības laikā, ņemot vērā arī labošanas iespēju, nodrošinātu pastāvīgu paredzamo drošību vismaz piecus gadus, un kuras jo īpaši atbilst šādām prasībām:

visām šķiltavām ir vismaz divu gadu ražotāja rakstiska garantija atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 1999/44/EK (3),

pastāv praktiska iespēja tās salabot, tostarp arī aizdedzes mehānismu, un droši uzpildīt visā to darbības laikā,

nedilstošās daļas, kas pēc garantijas laika, pastāvīgi lietojot, tomēr varētu nodilt vai izkrist, var aizvietot vai salabot pilnvarotā vai specializētā klientu apkalpošanas centrā, kas atrodas Eiropas Savienībā.

2)

“Jaunrades šķiltavas” ir jebkuras šķiltavas, kas atbilst Eiropas standarta EN 13869:2002 specifikācijā noteiktajai definīcijai.

3)

“Bērniem drošas šķiltavas” ir šķiltavas, kas ir konstruētas un ražotas tā, lai tās parastos vai iespējami paredzamos lietošanas apstākļos nevar iedarbināt bērni, kas ir jaunāki par 51 mēnesi, vai nu tādēļ, ka to iedarbināšanai ir vajadzīgs spēks, vai arī tādēļ, ka to konstrukcija, aizdedzes mehānisma aizsardzība vai aizdedzes nodrošināšana ir pietiekami sarežģīta.

Par bērniem drošām šķiltavām uzskata:

a)

šķiltavas, kas atbilst nacionālajiem standartiem, ar kuriem transponē Eiropas standartu EN 13869:2002 izņemot, šā standarta 3.1., 3,4. un 5.2.3. punktā minētās specifikācijas;

b)

šķiltavas, kas atbilst attiecīgajiem noteikumiem valstīs, kas nav ES dalībvalstis, kur ir spēkā šai lēmumā noteiktajām prasībām līdzvērtīgas prasības par izstrādājumu nekaitīgumu bērniem.

4)

“Šķiltavu modelis” ir tā paša ražotāja šķiltavas, kas ne konstrukcijā, ne pēc citām īpašībām neatšķiras tādā veidā, lai varētu ietekmēt bērnu drošību.

5)

“Bērnu drošuma atbilstības testēšana” ir attiecīgā šķiltavu modeļa sistemātiska bērnu drošuma atbilstības pārbaude, izmantojot attiecīgo šķiltavu paraugu, jo īpaši pārbaudes atbilstoši nacionālajam standartam, ar ko transponē Eiropas standartu EN 13869:2002 izņemot, šā standarta 3.1., 3,4. un 5.2.3. punktā minētās specifikācijas, vai atbilstoši to trešo valstu attiecīgo noteikumu pārbaudes prasībām, kurās ir spēkā šai lēmumā noteiktajām bērnu drošuma prasībām līdzvērtīgas prasības.

6)

“Ražotājs” lietots Direktīvas 2001/95/EK 2. panta e) apakšpunkta izpratnē.

7)

“Izplatītājs” lietots Direktīvas 2001/95/EK 2. panta f) apakšpunkta izpratnē.

2. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka desmit mēnešus pēc šā lēmuma paziņošanas dienas apgrozībā tiek laistas tikai bērniem drošas šķiltavas.

2.   No tās pašas dienas, kas minēta 1. punktā, dalībvalstis aizliedz laist apgrozībā jaunrades šķiltavas.

3. pants

1.   Lai laistu apgrozībā šķiltavas, desmit mēnešus pēc šā lēmuma paziņošanas dienas dalībvalstis pieprasa ražotājiem ievērot šādus nosacījumus:

a)

saglabāt un pēc pieprasījuma nekavējoties iesniegt kompetentajām iestādēm, kas izveidotas atbilstoši Direktīvas 2001/95/EK 6. pantam, testēšanas ziņojumu par katru šķiltavu modeli ar pārbaudītā modeļa šķiltavu paraugu, apliecinot, ka šķiltavu modelis, kas tiek laists apgrozībā, ir bērniem drošs;

b)

pēc pieprasījuma apliecināt kompetentajām iestādēm, ka visas šķiltavas ikvienā apgrozībā laistajā partijā atbilst pārbaudītajam modelim, un pēc pieprasījuma iesniegt iestādēm testēšanas un kontroles programmas dokumentāciju, kas apstiprina šo apliecinājumu;

c)

pastāvīgi uzraudzīt, vai izgatavotās šķiltavas atbilst pieņemtajiem tehniskajiem risinājumiem bērnu drošības garantēšanai, izmantojot piemērotas testēšanas metodes, un saglabāt kompetentu iestāžu vajadzībām ražošanas dokumentus, lai pierādītu, ka visas izgatavotās šķiltavas atbilst pārbaudītajam modelim;

d)

saglabāt un pēc pieprasījuma nekavējoties iesniegt kompetentajām iestādēm jaunu ziņojumu par bērnu drošuma atbilstības testēšanu, ja šķiltavu modelim veiktas izmaiņas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt modeļa atbilstību šā lēmuma prasībām.

2.   Lai nodrošinātu šķiltavu ražotāja izsekojamību visā piegādes ķēdē, desmit mēnešus pēc šā lēmuma paziņošanas dienas dalībvalstis pieprasa izplatītājiem saglabāt un pēc pieprasījuma nekavējoties iesniegt kompetentajām iestādēm dokumentāciju, kas nepieciešama, lai identificētu jebkuru personu, kas izplatītājiem piegādā apgrozībā laistās šķiltavas.

3.   Šķiltavas, par kurām ražotāji un izplatītāji kompetento iestāžu noteiktajā termiņā neiesniegs iepriekš minētajā 1. un 2. punktā noteikto dokumentāciju, izņem no apgrozības.

4. pants

1.   Bērnu drošuma atbilstības testēšanas ziņojumos, kas minēti 3. pantā, jāiekļauj:

a)

ražotāja un, ja šķiltavas ir ievestas, importētāja, nosaukums, juridiskā adrese un faktiskā uzņēmējdarbības atrašanās vieta neatkarīgi no ražotāja dislokācijas vietas;

b)

pilnīgs šķiltavu apraksts, tostarp izmērs, forma, svars, degviela, degvielas jauda, aizdedzes mehānisms, bērniem drošas ierīces, konstrukcija, tehniskie risinājumi un citas īpašības, kas padara šo izstrādājumu par bērniem drošu atbilstoši šā lēmuma definīcijām un prasībām. Šeit jo īpaši jāiekļauj sīks visu izmēru, nepieciešamo spēku vai citu īpašību apraksts, kas varētu ietekmēt šķiltavu nekaitīgumu bērniem, tostarp ražotāja pielaides attiecībā uz katru šādu īpašību;

c)

sīks testēšanas un iegūto rezultātu apraksts, testēšanas datumi, vieta, kur veikta testēšana, testēšanu veikušās organizācijas nosaukums un sīks apraksts par kvalifikāciju un kompetenci, kas nepieciešama šādai organizācijai attiecīgo testu veikšanai;

d)

norāde par vietu, kur tiek vai tika ražotas šķiltavas;

e)

vieta, kur glabā šajā lēmumā minēto dokumentāciju;

f)

atsauksmes par testēšanas iestādes akreditāciju vai atzīšanu.

2.   Bērnu drošuma atbilstības testēšanas ziņojumus, kas minēti 3. pantā, sagatavo:

a)

EN ISO/IEC 17025:2005 “Vispārīgās prasības testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetencei” noteiktajām prasībām atbilstošas testēšanas iestādes, kuras International Laboratory Accreditation Cooperation (ILAC) biedrs ir akreditējis šķiltavu bērnu drošuma testēšanai, vai kuras citādi šai nolūkā ir atzinusi dalībvalsts kompetenta iestāde;

b)

testēšanas iestādes, kuru ziņojumus par bērnu drošuma atbilstības testēšanu ir akceptējusi kāda no valstīm, kur tiek piemērotas prasības par izstrādājumu nekaitīgumu bērniem, kas ir līdzvērtīgas šajā lēmumā noteiktajām prasībām.

Komisija informācijai publicē un vajadzības gadījumā atjauno a) un b) punktā minēto iestāžu sarakstu.

5. pants

Direktīvas 2001/95/EK 13. panta 3. punktā minēto aizliegumu nepiemēro.

6. pants

1.   Dalībvalstis veic šā lēmuma izpildei vajadzīgos pasākumus četru mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas un publicē šos pasākumus. Par to dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju.

2.   Šo lēmumu piemēro divpadsmit mēnešus no šā lēmuma paziņošanas dienas.

3.   Pamatojoties uz gūto pieredzi un sasniegtajiem panākumiem, ņemot vērā pastāvīga pasākuma nepieciešamību, Komisija nolemj, vai šā lēmuma derīguma termiņu pagarināt uz papildu periodiem, vai lēmums, jo īpaši 1. panta 1. un 3. punkts un 4. pants, ir jāgroza un vai 5. panta minētā atlikšana ir jāatceļ. Jo īpaši attiecībā uz 1. panta 3. punktu Komisija nolemj, vai citus starptautiskos standartus, valstu noteikumus, standartus vai citas tehniskās specifikācijas, jo īpaši specifikācijas par alternatīvām metodēm vai kritērijiem, lai konstatētu šķiltavu nekaitīgumu bērniem, var atzīt par līdzvērtīgām šajā lēmumā noteiktajām bērnu drošuma prasībām. Šajā punktā minētie lēmumi ir jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK 15. panta 2. punktu.

4.   Ņemot vērā darbības, kas minētas Direktīvas 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību 10. pantā, Komisija pirms šī lēmuma īstenošanas termiņa dalībvalstīs, izstrādās vadlīnijas, lai atvieglotu lēmuma praktisko piemērošanu.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 11. maijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(2)  OV C 100, 24.4.2004., 20. lpp.

(3)  OV L 171, 7.7.1999., 12. lpp.