23.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 ir izveidots Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), kas darbojas saistībā ar Kopienas budžeta piešķirto izdevumu un ieņēmumu dalīto pārvaldi. Regulā noteikti vispārīgi nosacījumi un noteikumi, kas piemērojami maksājumu aģentūru uzskaitēm un izdevumu un ieņēmumu deklarācijām, kā arī šo izdevumu atmaksājumam, ko veic Komisija. Šie noteikumi un nosacījumi ir jāprecizē, nošķirot abiem fondiem kopīgo piemērošanas kārtību no tās, kas katram ir īpaša.

(2)

Lai nodrošinātu abu fondu Eiropas Kopienu budžetā iekļauto apropriāciju pienācīgu pārvaldi, katrai maksājumu aģentūrai ir jāveic atsevišķa uzskaite vienīgi par ELGF un ELFLA finansējamiem izdevumiem. Tādēļ maksājumu aģentūru uzskaitē par abiem fondiem atsevišķi ir jānorāda atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktam un 4. un 34. pantam veiktie izdevumi un ieņēmumi, un šos izdevumus un ieņēmumus jāļauj sasaistīt ar finanšu līdzekļiem, kuri Kopienas budžetā nodoti to rīcībā.

(3)

Kopējā lauksaimniecības politika tiek finansēta euro valūtā, tajā pašā laikā ļaujot dalībvalstīm, kuras neietilpst euro zonā, veikt maksājumus saņēmējiem valsts valūtā. Lai varētu konsolidēt visus izdevumus un ieņēmumus, attiecīgi ir jānoteic, ka attiecīgajām maksājumu aģentūrām ir jābūt spējīgām sniegt datus attiecībā uz izdevumiem un ieņēmumiem gan euro valūtā, gan tajā valūtā, kādā tie maksāti vai saņemti.

(4)

Lai nodrošinātu finanšu plūsmu pienācīgu pārvaldi, jo īpaši tādēļ, ka dalībvalstis mobilizē līdzekļus, lai segtu tos izdevumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktā, vai saņem avansu par izdevumiem, kas paredzēti minētās regulas 4. pantā, pirms Komisija atmaksājusi šos izdevumus saskaņā ar veiktajiem izdevumiem, ir jāparedz, ka dalībvalstis, veicot izdevumus un ieņēmumus, apkopo šai atmaksai nepieciešamo informāciju un to dara pieejamu Komisijai vai šo informāciju tai periodiski nosūta. Šajā sakarā ir jāņem vērā ELGF un ELFLA īpašās pārvaldes veidi un ir jāorganizē dalībvalstu Komisijai sniegtās informācijas pieejamība un nodošana katra fonda pārvaldes veidam atbilstošos intervālos, neierobežojot dalībvalstu pienākumu Komisijai darīt pieejamu informāciju, kas nepieciešama atbilstošai izdevumu attīstības uzraudzībai.

(5)

Vispārējie pienākumi attiecībā uz maksājumu aģentūru uzskaiti ietver Kopienas fondu pārvaldei un to kontrolei nepieciešamos detalizētos datus, kas izdevumu atmaksai nav vajadzīgi. Attiecīgi ir jāprecizē, kādu informāciju un datus par ELGF un ELFLA finansētajiem izdevumiem ir periodiski jāiesniedz Komisijai.

(6)

Komisijai jādod iespēja tieši un visefektīvākajā veidā izmantot informāciju, ko ar dalībvalstu sniegto ziņojumu palīdzību tā saņēmusi par ELGF un ELFLA kontu pārvaldi, kā arī ar tiem saistītajiem maksājumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāparedz, ka visa pieejamā informācija un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Kopienu notiek elektroniskā vai digitālā veidā. Tomēr, ja rastos vajadzība pēc informācijas iesniegšanas ar citiem līdzekļiem, ir jānosaka, kādos gadījumos šī prasība ir pamatota.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1290/2005 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā noteikts, ka izdevumu deklarācijas par pasākumiem, kas saistīti ar ELGF un ELFLA finansētām darbībām un kuras arī izmanto kā maksājuma pieprasījumu, Komisijai jāiesniedz kopā ar vajadzīgo informāciju. Lai dalībvalstis un maksājumu aģentūras varētu sastādīt šīs izdevumu deklarācijas atbilstoši harmonizētiem noteikumiem un lai ļautu Komisijai ņemt vērā maksājumu pieprasījumus, ir jānosaka, ar kādiem nosacījumiem šie izdevumi ir jāņem vērā saistībā ar attiecīgajiem ELGF un ELFLA budžetiem un kādi ir izdevumu un ieņēmumu uzskaitei piemērojamie noteikumi, īpaši piešķirtajiem ieņēmumiem un iespējamajām korekcijām, kuras būs jāveic, arī to faktiskajai deklarācijai.

(8)

Padomes 1978. gada 2. augusta Regulas (EEK) Nr. 1883/78, ar ko paredz vispārīgus noteikumus intervences finansēšanai, ko veic Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa (2), 4. pantā ir noteikts, ka saskaņā ar intervences pasākumu finansējamo summu nosaka pēc maksājumu aģentūru sagatavotām ikgadējām atskaitēm. Šajā regulā arī tika sniegti noteikumi un nosacījumi, kas reglamentē šos pārskatus. Sakarā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) likvidāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 un tā aizstāšanu ar ELGF attiecībā uz šiem pasākumiem, ir jāprecizē noteikumi, atbilstoši kuriem ELGF finansētie, iepriekš minētie pasākumi iekļaujas izdevumu deklarāciju un ikmēneša maksājumu sistēmā.

(9)

Regulas (EK) Nr. 1290/2005 15. panta 4. punktā noteikts, ka izdevumus, kas veikti no 1. līdz 15. oktobrim, pieskaita oktobrī veiktiem izdevumiem, un izdevumus, kas veikti no 16. līdz 31. oktobrim, pieskaita novembrī veiktiem izdevumiem. Tomēr intervences krājumu izdevumus, kas iegrāmatoti oktobrī, pilnībā attiecina uz n+1 finanšu gadu. Tādējādi ir jānosaka, ka ELGF finansētie izdevumi, kas septembrī radušies par intervences krājumu glabāšanas darbībām, ir jāiegrāmato vēlākais līdz 15. oktobrim.

(10)

Piemērojamo maiņas kursu ir jānosaka atkarībā no tā, vai lauksaimniecības tiesību akots ir noteikts noteicošais faktors vai nē. Lai dalībvalstis, kuras neietilpst euro zonā, no vienas puses, iegrāmatojot saņemtos ieņēmumus vai saņēmējiem piešķirtos atbalsta maksājumus citā valūtā kā euro, un, no otras puses, sastādot maksājumu aģentūras izdevumu deklarāciju, nepiemērotu dažādus maiņas kursus, ir jānoteic, ka attiecīgās dalībvalstis savās izdevumu deklarācijās attiecībā uz ELGF piemēro tos pašus maiņas kursus, kā tos, kas piemēroti iekasētajiem ieņēmumiem vai saņēmējiem adresētiem maksājumiem. Turklāt, lai vienkāršotu administratīvās formalitātes saistībā ar atgūšanu, kas saistīta ar vairākām darbībām, iegrāmatojot šo atgūšanu, ir jānosaka vienots maiņas kurss. Tomēr šo noteikumu jāattiecina tikai uz darbībām, kas veiktas pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

(11)

Komisija veic ikmēneša vai periodisku maksājumu dalībvalstīm, pamatojoties uz to iesniegtajām izdevumu deklarācijām. Tomēr Komisijai ir jāņem vērā maksājumu aģentūru saņemtie ieņēmumi Kopienas budžetam. Attiecīgi ir jāparedz nosacījumi, kādos veicamas kompensācijas starp ieņēmumiem un izdevumiem saistībā ar ELGF un ELFLA.

(12)

Pēc tam, kad Komisija ir nolēmusi veikt ikmēneša maksājumus, tā dalībvalstīm piešķir atbilstošos finanšu līdzekļus, kas vajadzīgi, lai segtu ELGF un ELFLA finansētos izdevumus, saskaņā ar praktiskiem noteikumiem un nosacījumiem, kas jānosaka, pamatojoties uz dalībvalstu Komisijai sniegto informāciju un informāciju, ko sniedz Komisijas ieviestajās datorizētās sistēmas.

(13)

Ja budžeta gada sākumā Kopienas budžets nav pieņemts galīgi, 13. panta 2. punkta otrajā daļā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam (3), ir noteikts, ka maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitās daļas apmērā no apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai bijusi piešķirta iepriekšējā budžeta gadā. Lai starp dalībvalstīm līdzīgi sadalītu pieejamās apropriācijas, jāparedz, ka tādā gadījumā ikmēneša maksājumi saskaņā ar ELGF un periodiskie maksājumi saskaņā ar ELFLA tiek veikti proporcionāli deklarācijām, ko katra dalībvalsts ir iesniegusi par katru atsevišķu nodaļu, un ka nesamaksātais kārtējā mēneša atlikums tiek no jauna piešķirts, kad Komisija pieņem lēmumus par nākamajiem mēneša vai periodiskajiem maksājumiem.

(14)

Ja, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajām izdevumu deklarācijām saistībā ar ELGF, to iepriekš uzņemto saistību aprēķins, kuras ir atļautas saskaņā ar 150. panta 3. punktu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, pārsniedz 50 % griestus no kārtējā budžeta gada apropriācijām, Komisija ir spiesta samazināt attiecīgās apropriācijas. Lai nodrošinātu veiksmīgu pārvaldi, minētā samazināšana proporcionāli jāsadala starp visām dalībvalstīm, pamatojoties uz to iesniegtajām izdevumu deklarācijām. Lai starp dalībvalstīm līdzīgi sadalītu pieejamās apropriācijas, jāparedz, ka šajā gadījumā ikmēneša maksājumi saskaņā ar ELGF un periodiskie maksājumi saskaņā ar ELFLA tiek veikti proporcionāli deklarācijām, ko katra dalībvalsts ir iesniegusi par katru atsevišķu nodaļu, un ka nesamaksātais kārtējā mēneša atlikums tiek no jauna piešķirts, kad Komisija pieņem lēmumus par nākamajiem mēneša maksājumiem.

(15)

Kopējās lauksaimniecības regulas attiecībā uz ELFG paredz termiņus, kādos dalībvalstīm ir jāsamaksā saņēmējiem piešķirtie atbalsta maksājumi Visi pēc šiem termiņiem izdarītie maksājumi, kuriem samaksas aizkavēšanās nav attaisnota, ir jāuzskata par nepareiziem un tādēļ Komisija tos neatmaksā. Tomēr, lai finanšu ietekmi proporcionāli pieskaņotu maksājuma aizkavējumam, ir jāparedz, ka Komisija piemēro maksājuma samazinājumu grafiku atbilstoši reģistrētā kavējuma lielumam. Turklāt ir jāparedz vienotas likmes norma, jo īpaši lai piemērotu samazinājumus tad, ja maksājumu kavēšanos izraisījušas strīdu procedūras.

(16)

Saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas reformu un vienreizējo maksājumu sistēmas ieviešanu, un lai nodrošinātu finanšu disciplīnas nosacījumu piemērošanu, dalībvalstīm jāveic maksājumi, ievērojot termiņus. Tādēļ ir jāparedz īpaši noteikumi, kas tik lielā mērā, cik iespējams, ļautu izvairīties no Kopienu budžetā pieejamo gada apropriāciju pārsniegšanas riska.

(17)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1290/2005 17. un 27. panta noteikumus, Komisija var samazināt vai atcelt ikmēneša maksājumu pārskaitījumus dalībvalstīm, ja tās neievēro šo maksājumu termiņus vai nesniedz datus par izdevumiem vai informāciju, kas saskaņā ar minēto regulu jāsniedz, lai nodrošinātu šādu datu konsekvenci. Tas pats attiecas uz ELFLA gadījumos, kad dalībvalstis nesniedz vajadzīgo informāciju saskaņā ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (4) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un tās piemērošanas noteikumiem, tostarp programmu termiņa vidusposma pārskatu. Tādēļ attiecīgi ELGF un ELFLA izdevumiem ir jānosaka sīki izstrādāti šo samazinājumu un pārtraukšanas izpildes noteikumi.

(18)

Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 180. pantā paredzēts, ka sākot no 2007. gada 1. janvāra negatīvos lauksaimniecības izdevumus aizvieto ar piešķirto ieņēmumu summu, atbilstīgi piešķīruma izcelsmei attiecībā uz ELGF vai ELFLA. Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 1. punktā paredzēts, ka summas, ko maksājumu aģentūras piedzinušas pārkāpumu vai nolaidības gadījumā, tām jāiegrāmato piešķirtajos ieņēmumos. Atsevišķas summas, kas noteiktas par pārkāpumiem vai piemērotajiem samazinājumiem saistībā ar neatbilstību vides aizsardzības jomā piemērojamajiem noteikumiem, pieder pie ieņēmumiem saistībā ar pārkāpumiem un nolaidību, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. pantā, un tādēļ tās jāiegrāmato līdzīgi kā šie ieņēmumi. Attiecīgi ir jānoteic, ka atbilstošās summas iegrāmato ar tiem pašiem nosacījumiem kā piešķirtos ieņēmumus, kas rodas tieši no iepriekš minētajā 32. pantā noteiktajiem pārkāpumiem vai nolaidības.

(19)

Kopienas budžeta un valsts budžeta līdzfinansētie izdevumi lauku attīstības atbalstam ELFLA pamatojas uz detalizētām programmām par katru pasākumu. Līdz ar to uzraudzība un grāmatojums jāveic uz šā pamata, lai varētu identificēt visas programmas un pasākuma darbības un varētu pārbaudīt atbilstību starp veiktajiem izdevumiem un rīcībā nodotajiem finanšu līdzekļiem. Šajā sakarā ir jāprecizē elementi, kas maksājumu aģentūrām jāņem vērā, un jo īpaši jāparedz, ka uzskaitē par veikto finansējumu ir skaidri jānošķir valsts un Kopienas līdzekļi un ka no saņēmējiem atgūstamās summas, tāpat kā atgūtās summas ir jāprecizē un jānorāda saistībā ar sākotnējo darbību.

(20)

Ja ELFLA finansētajās lauku attīstības programmās maksājuma vai atgūšanas darbība ir veikta valsts valūtā, kas nav euro, jāveic atbilstošo summu konvertēšana euro. Attiecīgi ir jāparedz vienots maiņas kurss visām attiecīgā mēneša laikā iegrāmatotajām darbībām, kas jāizmanto arī izdevumu deklarācijā.

(21)

Komisijai tās budžeta un finanšu pārvaldei nepieciešama aplēse par summām, kuras vēl jāfinansē kalendārajā gadā, un novērtējums par finansējuma pieprasījumu nākamajam kalendārajam gadam. Lai Komisija varētu pildīt savas saistības, atbilstošā informācija ir jāsniedz savlaicīgi un, jebkurā gadījumā, divas reizes gadā, vēlākais katra gada 31. janvārī un 31. jūlijā.

(22)

Lai Komisija varētu apstiprināt katru lauku attīstības programmu, veikt tās iespējamos pielāgojumus un veikt nepieciešamo kontroli, tai jāsaņem noteikta informācija. Šajā sakarā ir nepieciešams, ka katra programmu pārvaldes iestāde ELFLA kopējā datorsistēmā ievada prasīto informāciju, lai Komisija varētu noteikt, un jo īpaši attiecībā uz ELFLA maksimālo ieguldījumu, sadalījumu pa prioritātēm un pasākumiem un līdzfinansējuma likmi, kas piemērojama katrai prioritātei. Tāpat ir jānosaka noteikumi kumulatīvo summu ievadīšanai kopējā datorsistēmā.

(23)

ELFLA kontekstā veikto darbību izdevumu deklarāciju sastādīšanas intervālus nosaka Komisija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1290/2005 26. panta 6. punktu. Ņemot vērā ELFLA uzskaites noteikumu īpatnības, iepriekšēja finansējuma izmantošanu un kalendārā gada pasākumu finansējumu, jāparedz, ka šie izdevumi tiek deklarēti šiem īpašajiem noteikumiem piemērotos intervālos.

(24)

Apmaiņu ar informāciju un dokumentiem Komisijas un dalībvalstu starpā, kā arī visu pieejamo informāciju un dalībvalstu paziņojumus Komisijai pārsvarā nodod elektroniskā vai digitālā veidā. Lai labāk aptvertu šo informācijas apmaiņu ELGF un ELFLA un lai vispārinātu tās izmantošanu, ir jāpielāgo pastāvošās datorizētās sistēmas vai jāievieš jaunas datorizētās sistēmas. Ir jāparedz, ka šo darbību veiks Komisija, un to īstenos pēc tam, kad dalībvalstis būs informētas ar Lauksaimniecības fondu komitejas starpniecību.

(25)

Šo datorizēto sistēmu informācijas apstrādes noteikumiem, kā arī to dokumentu formai un saturam, kas ir pieprasīti, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1290/2005, nepieciešami bieži pielāgojumi piemērojamo noteikumu attīstības vai pārvaldes vajadzību dēļ. Tāpat ir vajadzīgs vienveidīgs noformējums dokumentiem, kas dalībvalstīm jāiesūta. Lai sasniegtu šos mērķus, lai vienkāršotu procedūras un lai attiecīgās datorizētās sistēmas varētu nekavējoties sākt darboties, ir vēlams definēt dokumentu formu un saturu uz paraugu pamata un noteikt, ka Komisija veic to pieņemšanu un pielāgošanu atbilstoši Lauksaimniecības fondu komitejas sniegtajai informācijai.

(26)

Maksājumu aģentūras ir atbildīgas par ELGF un ELFLA izdevumu pārvaldi un to likumības kontroli. Datu par finanšu darījumiem paziņošana vai ievadīšana datorizētajā sistēmā līdz ar to ir maksājumu aģentūras pienākums, ko veic pati maksājuma aģentūra vai aģentūra, kurai šīs uzdevums ir deleģēts, vajadzības gadījumā ar akreditētas koordinācijas aģentūras starpniecību.

(27)

Dažiem dokumentiem vai procedūrām, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 un tās piemērošanas noteikumiem, nepieciešams pilnvarotas personas paraksts vai piekrišana vienā vai vairākos attiecīgās procedūras posmos. Datorizētajām sistēmām, kas ieviestas šo dokumentu apmaiņai, ir jādod iespēja nepārprotami identificēt katru personu un jāsniedz pamatotas garantijas par dokumentu satura negrozāmību, tostarp arī attiecībā uz procedūras posmiem. Tas jo īpaši attiecas uz izdevumu deklarācijām un ticamības deklarāciju, kas tiek pievienotas gada pārskatiem un kas minētas Regulas (EK) Nr. 1290/2005 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un ii) daļā, un uz elektroniski iesniegtiem dokumentiem saistībā ar šīm procedūrām.

(28)

Kopienas līmenī ir izstrādāti noteikumi apmaiņai ar elektroniskiem un digitāliem dokumentiem attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem to nosūtīšanai, nosacījumiem par to derīgumu Komisijai un glabāšanas nosacījumiem, integritāti un ilglaicīgu salasāmību. Ciktāl Kopienas budžeta dalītā pārvalde saistībā ar ELGF un ELFLA attiecas uz Komisijas vai maksājumu aģentūru izstrādātiem vai saņemtiem dokumentiem, kā arī uz kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma procedūrām, ir jāparedz Kopienas tiesību aktu piemērošana, nosūtot saistībā ar šo regulu izstrādātus elektroniskus un digitālus dokumentus, un ir jānosaka elektronisko un digitālo dokumentu glabāšanas termiņi.

(29)

Noteiktās situācijās informācijas nosūtīšana elektroniski var būt neiespējama. Lai novērstu iespējamos datorizētās sistēmas darbības traucējumus vai nenoturīgu pieslēgumu, dalībvalstīm ir jādod iespēja iesniegt dokumentus citā formā, ievērojot nosacījumus, kas ir jānosaka.

(30)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1290/2005 39. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta nosacījumus, dalībvalstī uz 2007. gada 1. janvāri pieejamie finanšu līdzekļi pēc maksājumu samazinājuma vai atcelšanas, ko dalībvalsts ir veikusi brīvprātīgi atbilstīgi 1. pantam Komisijas 2004. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1655/2004, ar ko paredz noteikumus pārejai no fakultatīvās modulācijas sistēmas, kas noteikta ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1259/1999 4. pantu, uz obligāto modulācijas sistēmu, kuru noteica Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (5), vai saskaņā ar sankcijām atbilstīgi 3., 4., un 5. pantam Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1259/1999, ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (6), šai dalībvalstij ir jāizmanto lauku attīstības pasākumu finansēšanai. Ja dalībvalstis šos finanšu resursus noteiktā termiņā neizmanto, attiecīgās summas tiek ieskaitītas atpakaļ ELGF budžetā. Lai izstrādātu nosacījumus, ko piemēro šiem pasākumiem, ir jānosaka attiecīgo summu uzskaites un pārvaldes noteikumi maksājumu aģentūrās, kā arī to iegrāmatošana atbilstoši Komisijas lēmumiem par maksājumiem.

(31)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1290/2005 39. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis, kas bija Eiropas Savienības sastāvā pirms 2004. gada 1. maija, līdz 2006. gada 31. decembrim var turpināt maksājumus saistībā ar 2000. – 2006. gada lauku attīstības programmām, ja tās saņem pamatotu Komisijas atļauju, un ņemot vērā zināmus minētā punkta nosacījumus. Lai varētu piemērot šo atkāpi, ir jānosaka tās procedūra un termiņi, kas dalībvalstīm jāievēro, kā arī tās ieviešanas noteikumi.

(32)

Attiecīgi ir jāatceļ Komisijas 1996. gada 16. februāra Regula (EK) Nr. 296/96 (7) par datiem, kas dalībvalstīm jānosūta, un par izdevumu, kurus finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa, ikmēneša iegrāmatošanu, un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2776/88 un Komisijas 2004. gada 26. aprīļa Lēmums C/2004/1723, ar kuru nosaka formu tiem dokumentiem, kas dalībvalstīm jānosūta, lai iegrāmatotu ELVGF Garantiju nodaļas finansētos izdevumus (8).

(33)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

a)

vēlākais katras nedēļas trešajā darbdienā dara zināmu informāciju par kopējo izdevumu un piešķirto ieņēmumu summu, kas veikti no mēneša sākuma līdz iepriekšējās nedēļas beigām;

b)

vēlākais katra mēneša trešajā darbdienā, ja nedēļa iesniedzas nākamajā mēnesī, dara zināmu informāciju par kopējo izdevumu un piešķirto ieņēmumu summu, kas veikti iepriekšējā mēnesī.

a)

vēlākais katra mēneša trešajā darbdienā, informāciju par kopējo iepriekšējā mēnesī veikto izdevumu un piešķirto ieņēmumu summu, izmantojot I pielikuma paraugu, un visu nepieciešamo informāciju, kas skaidro nozīmīgas atšķirības starp aplēsēm, kas veiktas saskaņā ar šī panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) daļu, un veiktajiem izdevumiem vai saņemtajiem piešķirtajiem ieņēmumiem;

b)

vēlākais katra mēneša 10. dienā deklarācija par izdevumiem, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1290/2005 15. panta 2. punktā, kurā ir iepriekšējā mēnesī kopējo samaksāto izdevumu un saņemto ieņēmumu kopsumma, kā arī iepriekšējā mēnesī kopējo samaksāto izdevumu un saņemto ieņēmumu kopsumma par intervences krājumiem, izmantojot šīs regulas II pielikuma paraugu. Tomēr paziņojums par izdevumiem, kas samaksāti starp 1. un 15. oktobri, ir jānosūta vēlākais tā paša mēneša 25. dienā.

Deklarācija par izdevumiem ietver veikto izdevumu un ieņēmumu sadalījumu atbilstīgi pantiem Eiropas Kopienu budžeta nomenklatūrā un papildu sadalījumu pa posteņiem attiecībā uz nodaļām, kas saistītas ar lauksaimniecības izdevumu revīziju un attiecīgajiem ieņēmumiem. Tomēr, ja uz budžeta uzraudzību attiecas īpaši nosacījumi, Komisija var lūgt sīkāku iedalījumu;

c)

vēlākais katra mēneša 20. dienā nosūta dokumentu kopumu, kas ļauj iegrāmatot Kopienas budžetā iepriekšējā mēnesī samaksātos izdevumus un saņemtos piešķirtos ieņēmumus, ko saņēmusi maksājumu aģentūra iepriekšējā mēnesī; izņemot dokumentu kopumu, kas ļauj iegrāmatot starp 1. un 15. oktobri samaksātos izdevumus un saņemtos piešķirtos ieņēmumus, kas jānosūta vēlākais 10. novembrī;

d)

vēlākais katra gada 20. maijā un 10. novembrī papildus c) apakšpunktā paredzētajam dokumentu kopumam nosūta ieturētās un izmantotās summas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1259/1999 5. panta 2. punktam un Regulas (EK) Nr. 1655/2004 3. panta 1. punktam.

a)

pārskats (T 104, kas atrodas V pielikumā), kuru aizpilda katra maksājumu aģentūra par datu sadalījumu saskaņā ar Eiropas Kopienu budžeta nomenklatūru pēc izdevumu un ieņēmumu veida, saskaņā ar detalizētu nomenklatūru, par:

b)

a) apakšpunktā minēto datu kopsavilkumu (T 103, kas atrodas IV pielikumā), iesūta dalībvalsts par visām tās maksājumu aģentūrām;

c)

iespējamās starpības pārskats (T 101, kas atrodas III pielikumā) starp atbilstoši 1. punkta b) apakšpunktam deklarētajiem izdevumiem un atbilstoši šā punkta a) apakšpunktam deklarētajiem izdevumiem un, vajadzības gadījumā šīs starpības pamatojums;

d)

uzskaites dokumenti, kas apliecina izdevumus un ieņēmumus par intervences krājumiem, kas noteikti 10. panta 2. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 884/2006 (9), kas sastādīti tabulas veidā (e.faudit tabulas) saskaņā ar minētās regulas III pielikumu.

e)

papildu tabulas a) un b) apakšpunktos noteiktajām (T 106 līdz T 109, kas atrodas VI, VII, VIII un IX pielikumā), kas jāiesniedz kopā ar 20. maija un 10. novembra paziņojumiem, kas noteikti 1. punkta d) apakšpunktā un kas parāda kontu stāvokli aprīļa beigās un budžeta gada beigās un ietver

—

attiecībā uz tabulām, kas minētas 2. punkta e) apakšpunktā, dalībvalstis izmanto to pašu valūtu, kas izmantota, veicot aizturēšanu;

—

attiecībā uz izdevumu un atskaitījumu deklarācijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1290/2005 39. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, dalībvalstis izmanto valsts valūtu.

a)

izdevumus, ko var samaksāt pirms noteikuma izpildes, kas ļauj tos pilnīgi vai daļēji iekļaut ELVGF, var deklarēt tikai:

b)

piešķirtos ieņēmumus, kurus dalībvalstij jāatmaksā Komisijai, deklarē mēnesī, kurā beidzas Kopienas tiesību aktos noteiktais atbilstošās summas maksājuma termiņš;

c)

korekcijas, par kurām Komisija lēmusi saskaņā ar grāmatojumu noskaidrošanu un atbilstības pārbaudi, Komisija atskaita vai pieskaita tieši mēneša maksājumiem, kas minēti, atkarībā no gadījuma, vai nu 10. panta 2. punktā vai 11. panta 4. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 885/2006 (10). Taču dalībvalstis šīm korekcijām atbilstošās summas iekļauj deklarācijā par to mēnesi, attiecībā uz kuru korekcijas tiek veiktas.

a)

saņēmējam vēl pienākošās summas samaksāšanas dienā, ja prasība ir mazāka par nokārtotajiem izdevumiem,

b)

izdevumu nokārtošanas dienā, ja šie izdevumi ir mazāki par prasību vai vienādi ar to.

a)

summas, kas attiecas uz septembra mēneša laikā veiktajām darbībām, maksājumu aģentūras iegrāmato vēlākais līdz 15. oktobrim;

b)

vispārējo amortizācijas izmaksu, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 884/2006 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā, summas iegrāmato datumā, ko nosaka lēmums, kas uz tām attiecas.

a)

ja pēc termiņa samaksātie izdevumi nepārsniedz 4 % no pirms termiņa samaksātajiem izdevumiem, samazināšana nenotiek;

b)

virs 4 % sliekšņa visi papildus izdevumi, kas samaksāti ar nokavēšanos:

a)

ja 1. punkta a) apakšpunktā minētā 4 % rezerve netika pilnībā izmantota attiecībā uz maksājumiem, ko veica ne vēlāk kā n+1 gada 15. oktobrī, un tās atlikusī daļa pārsniedz 2 %, šī rezerve tiek samazināta par 2 %,

b)

jebkurā gadījumā n+2 budžeta gadā un turpmākajos gados veiktie maksājumi ir attaisnojami attiecīgās dalībvalsts gadījumā tikai tad, ja netika pārsniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII vai VIIIa pielikumu valstij noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b panta 3. punktu noteiktais valsts gada finansu asignējums, ja šie maksājumi attiecas uz gadu, kas bija pirms tā budžeta gada, kura laikā tie tika veikti, un vajadzības gadījumā pieskaitot tiem attiecīgu piena ražošanas piemaksu, 95. un 96. pantā paredzētus papildmaksājumus, un iepriekš minētās regulas 12. pantā paredzētu atbalsta papildu summu, samazinot to par 10. pantā paredzētajām daļām un koriģējot to saskaņā ar minētās regulas 11. pantu, ņemot vērā minētās regulas 12.a pantu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 188/2005 (13) 4. pantā noteiktās summas.

c)

pēc a) apakšpunktā minēto iespēju izmantošanas uz šo apakšpunktu attiecināmie maksājumi tiek samazināti par 100 %.

—

izdevumiem, kas veikti līdz 31. martam,

—

izdevumiem, kas veikti līdz 31. jūlijam.

a)

Kopienas budžetā maksājamās summas, kas iekasētas no sodiem un sankcijām atbilstoši lauksaimniecības nozaru tiesību aktos paredzētajiem īpašiem noteikumiem;

b)

summas, kas atbilst maksājumu samazinājuma vai izslēgšanas summām, kuras piemērotas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1782/2003 II sadaļas 1. nodaļai par savstarpējo atbilstību noteikumiem;

a)

valsts izdevumu summu un Kopienas ieguldījuma summu, kas samaksāta par katru darbību;

b)

no saņēmējiem atgūstamās summas par konstatētajiem pārkāpumiem un nolaidību;

c)

atgūtās summas ar sākotnējās darbības identifikāciju.

a)

vēlākais 30. aprīlī par izdevumiem laika posmā no 1. janvāra līdz 31. martam;

b)

vēlākais 31. jūlijā par izdevumiem laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam;

c)

vēlākais 10. novembrī par izdevumiem laika posmā no 1. jūlija līdz 15. oktobrim;

d)

vēlākais 31. janvārī par izdevumiem laika posmā no 16. oktobra līdz 16. decembrim.

a)

finanšu darījumiem nepieciešamos datus un jo īpaši attiecībā uz maksājumu aģentūru ikmēneša un gada pārskatiem, izdevumu un ieņēmumu deklarācijām un apmaiņu ar informāciju un dokumentiem, kas minēta šīs regulas 5., 11., 15. un 17. pantā, Regulas (EK) Nr. 885/2006 6. pantā un Regulas (EK) Nr. 884/2006 2., 10. un 11. pantā;

b)

vispārējas intereses dokumentus, kas ļauj izsekot grāmatojumu un pārbaudīt informāciju un dokumentus, kas maksājumu aģentūrai jānodod Komisijas rīcībā;

c)

Kopienas tekstus un Komisijas vadlīnijas par kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, ko veic akreditētas un nozīmētas iestādes, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1290/2005, kā arī vadlīnijas par attiecīgo tiesību aktu harmonizācijas piemērošanu.

23.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/35

(1)

Finansējumu intervences pasākumiem lauksaimniecības tirgu regulācijai saskaņā ar Regulas Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu nodrošina Kopiena atbilstīgi lauksaimniecības nozaru tiesību aktu nosacījumiem. Attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumiem Regulas (EEK) Nr. 1883/78 4. pantā ir noteikts, ka Kopienas finansējamo summu nosaka, pamatojoties uz gada pārskatu, ko sastāda maksājumu aģentūra. Šajā regulā arī sniegti noteikumi un nosacījumi, kas reglamentē šos pārskatus. Ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 ir izveidots Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), kas aizstāj Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, tādēļ ir jāparedz attiecīga piemērošanas kārtība.

(2)

Intervences pasākumus intervences krājumu glabāšanas veidā var finansēt tikai tad, ja ar tiem saistītos izdevumus ir veikušas dalībvalstu norīkotās maksājumu aģentūras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 10. pantu. Jo īpaši ar intervences pasākumu vadību un kontroli saistīto uzdevumu veikšanu, izņemot atbalsta izmaksāšanu, var deleģēt saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1. punkta otro daļu. Šiem uzdevumiem ir jābūt paveicamiem arī ar vairāku maksājumu aģentūru starpniecību. Turklāt ir jāparedz iespēja atsevišķu intervences krājumu glabāšanas pasākumu vadību uzticēt trešām publiskām vai privātām struktūrām saskaņā ar maksājumu aģentūras atbildību. Attiecīgi ir jāprecizē maksājumu aģentūru vispārējā kompetence šajā jomā, jāprecizē to pienākumi un jānosaka, ar kādiem nosacījumiem un noteikumiem trešām publiskām vai privātām struktūrām var nodot atsevišķu intervences krājumu glabāšanas pasākumu vadību. Šajā gadījumā arī jāparedz, ka attiecīgās struktūras noteikti rīkojas saskaņā ar līgumiem, pamatojoties uz vispārējiem pienākumiem un principiem, kas noteikti šajā regulā.

(3)

Izdevumi saistībā ar intervences pasākumiem, kurus īsteno intervences krājumu glabāšanas veidā, var būt dažādi. Tāpēc attiecībā uz katru darbību kategoriju ir jāprecizē izdevumi, kurus var finansēt no Kopienas finansējuma, un jo īpaši noteikumi šo izdevumu segšanai, nosakot atbilstības nosacījumus un aprēķina metodes. Šajā sakarā jo īpaši ir jāprecizē, kādos gadījumos šie izdevumi jāiegrāmato, pamatojoties uz maksājumu aģentūru faktiski konstatētajiem elementiem vai pamatojoties uz Komisijas noteiktajām standarta summām.

(4)

Lai dalībvalstis, kuras neietilpst euro zonā, saskaņoti varētu konsolidēt izdevumus un izmaksas vietējā valūtā un euro, ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem intervences krājumu glabāšanas darbības tiek iegrāmatotas, un nosacījumi attiecībā uz piemērojamo maiņas kursu.

(5)

Ņemot vērā attiecīgo pasākumu dažādos veidus un viendabīga noteicošā faktora trūkumu, lai noteiktu Kopienas finansējuma summu attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas izdevumiem, ir jānosaka vienots noteicošais faktors, pamatojoties uz atskaitēm, ko izveido un sastāda maksājumu aģentūras un kurās attiecīgi debetā un kredītā tiek ierakstīti dažādie izdevumu un ieņēmumu elementi, ko konstatējušas maksājumu aģentūras.

(6)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 883/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru uzskaiti, izdevumu un ieņēmumu deklarācijām un izdevumu atmaksājumu nosacījumiem saistībā ar ELGF un ELFLA (3), lai atgūtu izdevumus par intervences krājumu glabāšanu, maksājumu aģentūrām izdevumu deklarācijā ir jāiekļauj tās vērtības un summas, kas iegrāmatotas tā mēneša laikā, kas seko mēnesim, kurā īstenotas intervences krājumu glabāšanas darbības. Lai šī procedūra noritētu bez sarežģījumiem, ir jānosaka nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisijai tiek paziņota informācija, kas nepieciešama izmaksu un izdevumu aprēķinam.

(7)

Valsts intervences krājumu uzskaitei jānodrošina iespēja noteikt Kopienas finansējuma summu un tajā pašā laikā arī jāsniedz iespēja apzināt intervences produktu krājumu situāciju. Šajā nolūkā maksājumu aģentūrām ir atsevišķi jāveido krājumu uzskaite un finanšu uzskaite, kurās ietverti nepieciešamie elementi krājumu pārraudzībai un intervences krājumu glabāšanas pasākumu radīto izdevumu un ienākumu finanšu vadības nodrošināšanai.

(8)

Maksājumu aģentūrām ir pienākums uzskaitē ietvert elementus attiecībā uz daudzumu, vērtību un atsevišķiem vidējiem apjomiem. Tomēr, vadoties pēc atsevišķiem apstākļiem, atsevišķas darbības vai izdevumi nav jāiekļauj uzskaitē vai arī jāiekļauj saskaņā ar īpašiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu vienādu noteikumu piemērošanu un Kopienas finanšu interešu aizsardzību, ir jāprecizē šie gadījumi un apstākļi, kā arī noteikumi to iegrāmatošanai.

(9)

Datums, kurā veic ar intervences krājumu glabāšanu saistīto izdevumu un ieņēmumu dažādo elementu iegrāmatošanu, ir atkarīgs no darbību veida, un to var noteikt saskaņā ar piemērojamajiem lauksaimniecības nozaru tiesību aktiem. Šajā sakarā ir jāparedz vispārīgi noteikumi, saskaņā ar kuriem šo elementu iegrāmatošanu veic tajā datumā, kurā tiek veikta ar intervences pasākumu saistītā saimnieciskā darbība, un jānosaka īpaši gadījumi, kas jāievēro.

(10)

Saskaņā ar maksājumu aģentūru vispārējo kompetenci tām regulāri un periodiski ir jāpārbauda produkti intervences glabāšanā. Lai nodrošinātu to, ka visas maksājumu aģentūras šo prasību piemēro vienādi, ir jānosaka kontroles un inventarizāciju periodiskums un galvenie piemērojamie principi.

(11)

Vērtības noteikšana darbībām, kas saistītas ar intervences krājumu glabāšanu, ir atkarīga arī no darbību veida, un to var noteikt saskaņā ar piemērojamajiem lauksaimniecības nozaru tiesību aktiem. Tādējādi ir jāparedz vispārīgi noteikumi, saskaņā ar kuriem iepirkumu un pārdevumu vērtība ir vienāda ar to maksājumu vai iekasējumu summu, kuri veikti vai jāveic par saimnieciskajām darbībām, un jānosaka īpaši noteikumi vai īpaši gadījumi, kas jāievēro.

(12)

Ir jānosaka to dokumentu veids un saturs, kuri ir jāiesniedz saskaņā ar intervences krājumu glabāšanas pasākumiem, kā arī tie nosacījumi un kārtība, saskaņā ar kuru dalībvalstis šos dokumentus iesniedz vai glabā. Lai ievērotu konsekvenci ar noteikumiem, kuri noteikti citās jomās, uz kurām attiecas kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, šajā regulā paredzētie paziņojumi un informācijas apmaiņa jāveic saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, kas noteikta 18. pantā Regulā (EK) Nr. 883/2006.

(13)

Noteikumi, kas pieņemti ar šo regulu, aizstāj noteikumus Komisijas 1988. gada 12. februāra Regulā (EEK) Nr. 411/88 par metodi un procentu likmi, kas izmantojama tādu intervences pasākumu finansēšanas izmaksu aprēķinos, kuri ietver iepirkšanu, uzglabāšanu un izmantošanu (4), Komisijas 1989. gada 12. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1643/89, ar ko nosaka standarta summas, ko izmanto ar lauksaimniecības produktu glabāšanu valsts rezervē saistītu materiālo darbību finansēšanai (5), Komisijas 1989. gada 8. septembra Regulā (EEK) Nr. 2734/89 par faktoriem, kas jāņem vērā, nosakot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējamos izdevumus atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 822/87 37. panta 2. punktam (6), Padomes 1990. gada 27. novembra Regulā (EEK) Nr. 3492/90, ar ko nosaka faktorus, kuri jāņem vērā gada pārskatos par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējumu intervences pasākumiem valsts rezerves formā (7), Komisijas 1990. gada 12. decembra Regulā (EEK) Nr. 3597/90 par grāmatvedības noteikumiem attiecībā uz intervences pasākumiem, kas ietver intervences aģentūru veikto lauksaimniecības produktu iepirkšanu, uzglabāšanu un pārdošanu (8), Komisijas 1991. gada 22. janvāra Regulā (EEK) Nr. 147/91, kas definē un nosaka pielaides lauksaimniecības produktu daudzuma zudumiem valsts intervences uzglabāšanā (9), un Komisijas 1996. gada 8. novembra Regulā (EK) Nr. 2148/96, ar ko paredz noteikumus lauksaimniecības produktu valsts intervences krājumu novērtēšanai un uzraudzībai (10).

(14)

Tādēļ ir jāatceļ Regulas (EEK) Nr. 411/88, (EEK) Nr. 1643/89, (EEK) Nr. 2734/89, (EEK) Nr. 3492/90, (EEK) Nr. 3597/90, (EEK) Nr. 147/91 un (EK) Nr. 2148/96.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

a)

atsevišķu intervences krājumu glabāšanas pasākumu vadību uzticēt fiziskām vai juridiskām personām, kas nodrošina lauksaimniecības produktu intervences glabāšanu, turpmāk tekstā – “uzglabātāji”. Šajā gadījumā šo vadību obligāti īsteno saskaņā ar uzglabāšanas līgumiem, pamatojoties uz vispārējiem pienākumiem un principiem, kas noteikti II pielikumā,

b)

pilnvarot fiziskas vai juridiskas personas veikt atsevišķus specifiskus uzdevumus, kas noteikti nozaru tiesību aktos.

a)

attiecībā uz katru produktu, uz kuru attiecas intervences krājumu glabāšanas pasākumi, veidot krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti, pamatojoties uz darbībām, kas tiek īstenotas laikā no viena gada 1. oktobra līdz nākošā gada 30. septembrim, ko sauc par “grāmatvedības gadu”;

b)

atjaunināt to uzglabātāju sarakstu, ar kuriem ir noslēgti līgumi par intervences krājumu glabāšanu. Šajā sarakstā jāiekļauj atsauces, kas ļauj precīzi noteikt visus glabāšanas punktus, to ietilpību, noliktavu, saldētavu vai silosu numurus, to plānus un shēmas;

c)

nodrošināt, lai Komisijas rīcībā ir standarta līgumi, kas tiek izmantoti intervences krājumu glabāšanā, noteikumi, kas pieņemti attiecībā uz produktu pārņemšanu, glabāšanu un to izvešanu no uzglabātāju noliktavām, kā arī noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz uzglabātāju kompetenci;

d)

centralizēti uzturēt visu krājumu informatizētu uzskaiti, kas aptver visas glabāšanas vietas, visus produktus un dažādu produktu daudzumus un kvalitāti, kā arī attiecībā uz katru precizē svaru (vajadzības gadījumā tīrsvaru un bruto svaru) vai apjomu;

e)

veikt visas darbības, kas saistītas ar intervences produktu glabāšanu, saglabāšanu, transportēšanu vai pārvietošanu saskaņā ar valstu un Kopienas tiesību aktiem, neskarot pašu pircēju, citu maksājuma aģentūru, kas iesaistītas kādā no darbībām, vai šajā sakarā pilnvaroto personu kompetenci;

f)

visa gada garumā veikt kontroli intervences produktu glabāšanas vietās. Šī kontrole ir jāveic ar neregulāriem intervāliem un bez iepriekšēja brīdinājuma. Līdz minimumam ierobežotu iepriekšēju brīdinājumu tomēr var sniegt ar noteikumu, ka netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Iepriekšēju brīdinājumu, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, nedrīkst sniegt ātrāk kā 24 stundas iepriekš;

g)

veikt ikgadēju inventarizāciju saskaņā ar 8. panta nosacījumiem.

a)

to produktu labu saglabāšanu, uz kuriem attiecas Kopienas intervences pasākumi. Tām vismaz reizi gadā jāpārliecinās par glabāto produktu kvalitāti;

b)

intervences krājumu integritāti.

a)

ja kāda produkta glabāšanas perioda pagarināšana var izraisīt šā produkta bojāšanos;

b)

ja dabas katastrofas rezultātā ir radušies kvantitatīvi zaudējumi vai produkts ir bojāts.

a)

attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām situācijām lēmumu pieņem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1784/2003 (12) 25. panta 2. punktā minēto procedūru vai, atkarībā no gadījuma, saskaņā ar procedūru, kas paredzēta atbilstošā pantā citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopējo organizāciju;

b)

attiecībā uz b) apakšpunktā minētajām situācijām lēmumu pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1290/2005 41. panta 2. punktā.

a)

pēc Komisijas pieprasījuma iesniegt dokumentus un informāciju, kas minēta 7. punktā, kā arī papildu valsts administratīvos noteikumus, kas pieņemti, lai piemērotu un pārvaldītu intervences pasākumus;

b)

atkarībā no periodiskuma, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 883/2006 4. panta 1. punktā, iesniegt informāciju attiecībā uz intervences krājumu glabāšanu, pamatojoties uz šīs regulas III pielikumā sniegtajiem paraugiem.

a)

finansiālās izmaksas par līdzekļiem, ko dalībvalstis mobilizējušas, lai iepirktu produktus, saskaņā ar IV pielikumā noteiktajiem aprēķināšanas noteikumiem;

b)

izdevumus par saimnieciskajām darbībām, kas saistītas ar iepirkšanu, pārdošanu vai jebkuru citu produktu nodošanu (produktu ievietošana, glabāšana un izvešana no noliktavas saskaņā ar intervences krājumu glabāšanu), kā minēts V pielikumā, pamatojoties uz visā Kopienā vienādām standarta summām, kas aprēķinātas saskaņā ar VI pielikumā noteikto kārtību;

c)

izdevumus par saimnieciskajām darbībām, kas nav obligāti saistītas ar iepirkšanu, pārdošanu vai jebkādu citu produktu nodošanu, pamatojoties uz standarta vai nestandarta summām atkarībā no noteikumiem, ko Komisija noteikusi lauksaimniecības nozaru tiesību aktos attiecībā uz šiem produktiem, kā arī VII pielikuma noteikumiem;

d)

glabāto produktu vērtības samazināšanos saskaņā ar aprēķināšanas noteikumiem VIII pielikumā;

e)

starpību (guvumi un zaudējumi) starp uzskaites vērtību un produktu realizācijas cenu vai starpību, kas radusies sakarā ar citiem faktoriem.

a)

produktu daudzumus, kas reģistrēti, ievedot produktu glabāšanā un izvedot produktu no glabāšanas, ar fizisku pārvietošanu vai bez tās;

b)

daudzumus, kas izmantoti atbilstīgi bezmaksas izplatīšanas shēmām, izplatot tos trūcīgākajām personām saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3730/87 (14), un kas iegrāmatoti saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3149/92 (15) 5. panta noteikumiem, nošķirot tos daudzumus, kas pārvietoti uz citu dalībvalsti;

c)

daudzumus, kuri paņemti kā paraugi, nošķirot pircēja paņemtos paraugus;

d)

daudzumus, kurus pēc vizuālas pārbaudes, kas veikta ikgadējās inventarizācijas laikā vai pēc intervences pārņemšanas veiktas kontroles laikā, vairs nav iespējams atkārtoti iesaiņot un kurus pārdod tieši;

e)

iztrūkstošos daudzumus, kuru iztrūkuma iemesls ir vai nav nosakāms, tostarp tos daudzumus, kas atbilst likumīgajām pielaidēm;

f)

bojātos daudzumus;

g)

pārpalikuma daudzumus;

h)

iztrūkstošos daudzumus, kas pārsniedz pielaides ierobežojumus;

i)

noliktavā ievestos daudzumus, kuri tiek atzīti par nosacījumiem neatbilstošiem un kuru pārņemšana tādējādi tiek atteikta;

j)

neto daudzumus, kas atrodas krājumos katra mēneša vai katra grāmatvedības gada beigās un ko pārnes uz nākošo mēnesi vai nākošo grāmatvedības gadu.

a)

vērtību šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem daudzumiem, atsevišķi norādot vērtību iepirktajiem un pārdotajiem daudzumiem;

b)

uzskaites vērtību daudzumiem, kas izmantoti vai ņemti vērā saskaņā ar bezmaksas izplatīšanas shēmu, kas minēta šā panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c)

finansiālās izmaksas, kas minētas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

d)

izdevumus par saimnieciskajām darbībām kā minēts 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;

e)

summas saistībā ar vērtības samazināšanos, kā minēts 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

f)

no pārdevējiem, pircējiem vai glabātājiem saņemtās vai atgūtās summas, kas nav minētas 11. panta 2. punktā;

g)

summu, kas gūta no tiešās tirdzniecības sakarā ar ikgadējo inventarizāciju vai sakarā ar kontroli, kura veikta pēc produktu pārņemšanas intervences krājumos;

h)

zaudējumus un guvumus no produktu izvešanas, ņemot vērā šā punkta e) apakšpunktā minēto vērtības samazināšanos;

i)

citus debeta un kredīta elementus, jo īpaši tos, kas atbilst daudzumiem, kuri minēti šā panta 1. punkta c) līdz g) apakšpunktā;

j)

vidējo uzskaites vērtību, kas izteikta par tonnu vai hektolitru atbilstoši attiecīgajam gadījumam.

a)

attiecībā uz daudzumiem, kuriem konstatēti kvantitatīvi zudumi vai bojāšanās, saskaņā ar X un XII pielikumā minētajiem noteikumiem izvešanas izmaksas iegrāmato tikai par tiem daudzumiem, kuri faktiski pārdoti un izvesti no krājumiem;

b)

daudzumus, kas zaudēti pārvietošanas laikā no vienas dalībvalsts uz citu, neuzskata par daudzumiem, kas ievesti glabāšanai galamērķa dalībvalstī, un tādēļ standarta ievešanas izmaksas uz tiem neattiecas;

c)

ja produktu transportē vai pārvieto, ievešanas un izvešanas izmaksas, kas šim nolūkam noteiktas nemainīgas, uzskaitē ieraksta, ja šīs izmaksas netiek uzskatītas par transporta izdevumu neatņemamu daļu atbilstoši Kopienas noteikumiem;

d)

ja vien Kopienas noteikumos nav paredzēts citādi, jebkurus ienākumus no bojātu produktu pārdošanas un jebkādus citus iespējamos ar to saistītos ieņēmumus ELGF grāmatvedības ierakstos neieraksta;

e)

jebkurus konstatētos pārpalikuma daudzumus iegrāmato ar negatīvu zīmi pie iztrūkstošajiem daudzumiem krājumu uzskaitē un krājumu aprites uzskaitē. Šos daudzumus ņem vērā, nosakot daudzumus, kas pārsniedz pielaides ierobežojumus;

f)

paraugus, kas nav pircēju paņemtie paraugi, iegrāmato saskaņā ar noteikumiem XII pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā.

a)

attiecībā uz balto cukuru un jēlcukuru Komisijas Regulas (EK) Nr. 1262/2001 (16) 9. panta 2. punktā minēto uzglabāšanas līguma spēkā stāšanās datumu piemēro tiem daudzumiem, kurus pārņem saskaņā ar uzglabāšanas līgumu, kas pirms krājumu pārvietošanas noslēgts starp piedāvātāju un maksājumu aģentūru;

b)

iekasēšanas datumu piemēro attiecībā uz saņemtajām vai atgūtajām summām, kas minētas 5. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktā;

c)

ar saimnieciskajām darbībām saistīto izmaksu faktisko samaksas datumu piemēro, ja uz šīm izmaksām neattiecas standarta summas.

a)

attiecībā uz daudzumiem, ko ievieto intervences krājumos, nemainot glabāšanas vietu, piemēro datumu, kurā produktus ir pārņēmusi maksājumu aģentūra, saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta tirgus kopīgo organizāciju;

b)

attiecībā uz iztrūkstošajiem vai bojātajiem daudzumiem un pārpalikuma daudzumiem piemēro fakta konstatācijas datumu;

c)

datumu, kurā produkti faktiski izvesti no krājumiem, piemēro attiecībā uz to produktu tiešo tirdzniecību, kurus vairs nav iespējams atkārtoti iesaiņot un kuri paliek krājumos pēc vizuālas pārbaudes, kas veikta ikgadējās inventarizācijas laikā vai pēc intervences pārņemšanas veiktas kontroles laikā;

d)

grāmatvedības gada beigas piemēro attiecībā uz zudumiem, kas pārsniedz pielaides ierobežojumus.

a)

IX pielikumu attiecībā uz destilācijas produktiem (jaukts alkohols);

b)

X pielikumu attiecībā uz iztrūkstošajiem daudzumiem;

c)

XII pielikumu attiecībā uz bojātiem vai iznīcinātiem produktiem;

d)

XIII pielikumu attiecībā uz krājumos ievestajiem produktiem, kuru pārņemšana ir atteikta.

a)

Pēdējais maiņas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms 2007. grāmatvedības gada, lai valsts valūtā konvertētu

b)

Pēdējais maiņas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi 2007. grāmatvedības gadā, kas sākas 2006. gada 1. oktobrī, pirms katra ceturkšņa pirmās dienas, lai valsts valūtā konvertētu

c)

Pēdējais maiņas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms 2008. grāmatvedības gada, lai euro valūtā konvertētu vērtību neto daudzumiem, kas tiks pārnesti no 2007. grāmatvedības gada uz 2008. gadu, atņemot otro vērtības samazināšanu 2007. finanšu gada beigās.