14.6.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 842/2006

(2006. gada 17. maijs)

par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu un 95. pantu saistībā ar šīs regulas 7., 8. un 9. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2), ņemot vērā kopīgo tekstu, ko 2006. gada 14. martā apstiprināja Samierināšanās komiteja,

tā kā:

(1)

Sestā Kopienas vides rīcības programma (3) atzīst klimata pārmaiņas par rīcības prioritāti. Programmā apliecināts, ka Kopiena ir apņēmusies laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 8 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un ka ilgākā laika posmā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms visā pasaulē būs jāsamazina par apmēram 70 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, kura apstiprināta ar Padomes Lēmumu 94/69/EK (1993. gada 15. decembris), kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās noslēgšanu (4), gala mērķis ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas aizkavē antropogēni bīstamu iejaukšanos klimata sistēmā.

(3)

Padomes Lēmums 2002/358/EK (2002. gada 25. aprīlis) par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto Protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (5) uzliek Kopienai un tās dalībvalstīm saistības laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam – salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni – par 8 % samazināt Kioto Protokola A pielikumā uzskaitīto antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo apjomu.

(4)	Vairumam fluorētu siltumnīcefekta gāzu, kuru uzraudzība noteikta Kioto Protokolā un šajā regulā, ir augsts globālās sasilšanas potenciāls.

(5)

Būtu jāparedz noteikumi, lai līdz minimumam novērstu un samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas, neskarot Padomes Direktīvu 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (6), Padomes Direktīvu 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (9).

(6)	Šīs regulas galvenais mērķis ir samazināt to fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas Kioto Protokols, tādējādi aizsargājot vidi. Tās tiesiskajam pamatam vajadzētu būt Līguma 175. panta 1. punktam.

(7)

Tomēr ir lietderīgi veikt pasākumus Kopienas līmenī, pamatojoties uz Līguma 95. pantu, lai saskaņotu prasības attiecībā uz fluorētu siltumnīcefekta gāzu lietošanu un tādu ražojumu un iekārtu, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, laišanu tirgū un marķēšanu,. Tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumi attiecībā uz noteiktiem fluorētu siltumnīcefekta gāzu saturošajiem ražojumiem un iekārtām ir atzīstami par lietderīgiem, ja pastāv reālas alternatīvas un nav iespējams uzlabot lokalizāciju un rekuperāciju. Būtu jāņem vērā arī dažu rūpniecības nozaru brīvprātīgas ierosmes, kā arī tas, ka alternatīvu izstrāde joprojām turpinās.

(8)	Šīs regulas piemērošanai un izpildei būtu jāpaātrina tehnoloģiskā inovācija, veicinot alternatīvu tehnoloģiju nepārtrauktu attīstību un pāreju uz jau esošām tehnoloģijām, kas ir videi daudz draudzīgākas.

(9)	Dalībvalstīm Kopienas iekšienē būtu jāvienkāršo rekuperētu fluorētu siltumnīcefekta gāzu pārrobežu sūtīšana iznīcināšanai vai reģenerācijai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par atkritumu sūtījumiem (10).

(10)

Tādu ražojumu un iekārtu laišana tirgū, kas satur II pielikumā uzskaitītās fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kaitē Kopienas un tās dalībvalstu mērķu sasniegšanai un saistību izpildei saistībā ar klimata pārmaiņām, un tālab šādu ražojumu un iekārtu laišana tirgū attiecīgi ir jāierobežo. Tas varētu attiekties arī uz citiem ražojumiem un iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, un tādēļ būtu jāizskata vajadzība papildināt II pielikumu, ņemot vērā labvēlīgu ietekmi uz vidi, tehniskās iespējas un izmaksu lietderību.

(11)

Lēmuma 2002/358/EK 2. pielikums katrai dalībvalstij nosaka atšķirīgus mērķus un dalībvalstis ir pieņēmušas dažādas stratēģijas šo mērķu sasniegšanai. Saskaņā ar Līguma 95. pantu dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām saglabāt pastāvošos valsts noteikumus, kas pieņemti, lai sasniegtu šos mērķus ierobežotā laika periodā.

(12)

Lai palīdzētu pildīt Kopienas un tās dalībvalstu saistības, ko uzliek ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, Kioto Protokols un Lēmums 2002/358/EK, gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK, (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām, kas groza Padomes direktīvu 70/156/EEK (11), gan šī regula, kas palīdz novērst un līdz minimumam samazināt fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas, būtu jāpieņem un jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vienlaikus.

(13)	Būtu jāparedz šajā regulā ietverto noteikumu pārraudzība, novērtēšana un pārskatīšana.

(14)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, ko piemērot par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina minēto noteikumu īstenošana. Šādām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(15)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(16)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, lokalizēt dažas fluorētas siltumnīcefekta gāzes un ziņot par tām, kā arī kontrolēt tādu ražojumu un iekārtu lietošanu un laišanu tirgū, kuras satur konkrētas fluorētas siltumnīcefekta gāzes, lai sargātu vidi un saglabātu iekšējo tirgu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(17)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šīs regulas mērķis ir ierobežot, novērst un tādejādi samazināt to fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz ko attiecas Kioto Protokols. Tā attiecas uz fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas uzskaitītas minētā protokola A pielikumā. Šīs regulas I pielikumā ietverts to fluorētu siltumnīcefekta gāzu saraksts, uz ko pašreiz attiecas šī regula, norādot to globālās sasilšanas potenciāla vērtības. Ņemot vērā Kioto Protokola 5. panta 3. punktā paredzētās pārskatīšanas, kam piekritusi Kopiena un tās dalībvalstis, I pielikumu var pārskatīt un vajadzības gadījumā atjaunināt.

Šī regula attiecas uz I pielikumā uzskaitīto fluorētu siltumnīcefekta gāzu lokalizāciju, izmantošanu, rekuperāciju un iznīcināšanu; to ražojumu un iekārtu marķēšanu un apglabāšanu, kurās ir minētās gāzes; informācijas sniegšanu par minētajām gāzēm; regulas 8. pantā minēto izmantošanas veidu kontroli un aizliegumiem laist tirgū 9. pantā un II pielikumā minētos ražojumus un iekārtas; un tā personāla, kā arī sabiedrību mācībām un sertificēšanu, kas ir iesaistīti šajā regulā paredzētajās darbībās.

Šo regulu piemēro, neskarot Direktīvas 75/442/EEK, 96/61/EK, 2000/53/EK un 2002/96/EK.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“fluorētas siltumnīcefekta gāzes” ir fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF6), kas minēti I pielikumā, un preparāti, kuros ir šīs vielas, izņemot vielas, kuras kontrolē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni (13);

2)	“fluorogļūdeņradis” ir organisks savienojums, kas sastāv no oglekļa, ūdeņraža un fluora, un kura molekulā nav vairāk par sešiem oglekļa atomiem;

3)	“perfluorogļūdeņradis” ir organisks savienojums, kas sastāv tikai no oglekļa un fluora, un kura molekulā nav vairāk par sešiem oglekļa atomiem;

4)

“globālās sasilšanas potenciāls” ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes atmosfēras sasilšanas potenciāla attiecība pret oglekļa dioksīda atmosfēras sasilšanas potenciālu. Globālās sasilšanas potenciālu (GSP) aprēķina kā viena kilograma gāzes sasilšanas potenciālu 100 gados attiecībā pret viena kilograma CO2 sasilšanas potenciālu. Šīs regulas I pielikumā uzskaitītās GSP vērtības ir tās, kas publicētas trešajā novērtējuma ziņojumā (TNZ), kuru pieņēma Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (KPSP) (“KPSP noteiktās GSP vērtības 2001. gadam”) (14);

5)

“preparāts” attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem pienākumiem, izņemot iznīcināšanu, ir maisījums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām, no kurām vismaz viena ir fluorēta siltumnīcefekta gāze, izņemot tad, ja preparāta kopējais globālās sasilšanas potenciāls ir mazāks nekā 150. Preparāta kopējo globālās sasilšanas potenciālu (15) nosaka saskaņā ar I pielikuma 2. daļu;

6)	“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kam ir faktiska vara attiecībā uz to iekārtu un sistēmu tehnisku darbību, uz kurām attiecas šī regula; noteiktos, konkrētos gadījumos dalībvalsts var nozīmēt īpašnieku kā personu, kas atbild par operatora pienākumu pildīšanu;

7)	“laišana tirgū” nozīmē, ka ražotājs vai importētājs pirmo reizi Eiropas Savienībā, par maksu vai bez maksas, piegādā vai dara pieejamus trešai personai ražojumus vai iekārtas, kurās ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no tām un ietver importu Kopienas muitas teritorijā;

8)	“izmantošana” ir fluorētu siltumnīcefekta gāzu izmantošana, ražojot, atkārtoti uzpildot, apkopjot vai uzturot ražojumus un iekārtas, uz ko attiecas šī regula;

9)	“siltumsūknis” ir ierīce vai iekārta, kas zemā temperatūrā uzņem siltumu no gaisa, ūdens vai zemes un piegādā siltumu;

10)	“noplūdes konstatēšanas sistēma” ir kalibrēta mehāniska, elektriska vai elektroniska ierīce fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdes konstatēšanai, kas, šādu noplūdi konstatējot, par to paziņo operatoram;

11)

“hermētiski noslēgta sistēma” ir sistēma, kurā visas dzesētājvielas saturošās sastāvdaļas ir noslēgtas, tās metinot, cietlodējot vai veidojot līdzīgu pastāvīgu savienojumu, kas var ietvert pārsegtus vārstus vai pārsegtas pieslēgvietas, kurās iespējams veikt pienācīgu apkopi vai izvietošanu un kuru pārbaudītā noplūdes vērtība zem spiediena, kas sastāda vismaz ceturto daļu no maksimāli pieļaujamā spiediena, ir mazāka par 3 gramiem gadā;

12)	“tvertne” ir ražojums, kas paredzēts galvenokārt, lai pārvadātu vai glabātu fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

13)

“atkārtoti neuzpildāma tvertne” ir tvertne, kas nav paredzēta atkārtotai uzpildīšanai un ko izmanto saldēšanas, gaisa kondicionēšanas vai siltumsūkņu iekārtu, ugunsdrošības sistēmu vai augstsprieguma sadales iekārtu apkopei, uzturēšanai vai uzpildīšanai, vai arī, lai glabātu vai pārvadātu šķīdinātājus, kuru pamatā ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

14)	“rekuperācija” ir fluorētu siltumnīcefekta gāzu savākšana no, piemēram, mašīnām, iekārtām un tvertnēm, kā arī šo gāzu glabāšana;

15)	“pārstrāde” ir rekuperētās fluorētas siltumnīcefekta gāzes atkārtota izmantošana pēc vienkārša attīrīšanas procesa;

16)	“reģenerācija” ir rekuperētās fluorētas siltumnīcefekta gāzes pārstrāde, lai panāktu atbilstību noteiktam kvalitātes standartam;

17)	“iznīcināšana” ir process, kurā visu kādu fluorētu siltumnīcefekta gāzi vai lielāko tās daļu neatgriezeniski pārveido vai sadala vienā vai vairākās noturīgās vielās, kas nav fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

18)	“stacionāra ierīce vai iekārta” ir tāda ierīce vai iekārta, ko darbības laikā parasti nepārvieto;

19)	“aerosols izklaidei un dekorēšanai” ir aerosola ģeneratori, ko laiž tirgū un paredz pārdot plašai sabiedrībai izklaides un dekorēšanas vajadzībām, kā uzskaitīts Direktīvas 94/48/EK (16) pielikumā.

3. pants

Lokalizācija

1.   Operatori, kas izmanto stacionāras iekārtas – saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtas, ieskaitot to kontūrus, un ugunsdrošības sistēmas – kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētas siltumnīcefekta gāzes, izmantojot visus tehniski iespējamos pasākumus, kas nerada nesamērīgas izmaksas:

a)	novērš minēto gāzu noplūdi; un

b)	cik drīz vien iespējams veic labošanas darbus, lai likvidētu jebkuru konstatētu noplūdi.

2.   Šā panta 1. punktā minēto iekārtu operatori nodrošina, ka šādu iekārtu noplūdes pārbaudes veic sertificēts personāls, kas atbilst 5. pantā izklāstītajām prasībām, saskaņā ar šādu grafiku:

a)	iekārtas, kurās ir 3 kg vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu, pārbauda pret noplūdēm vismaz reizi divpadsmit mēnešos; tas neattiecas uz iekārtām ar hermētiski noslēgtām sistēmām, kas ir attiecīgi marķētas un kurās ir mazāk par 6 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu;

b)	iekārtas, kurās ir 30 kg vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu pārbauda pret noplūdēm vismaz reizi sešos mēnešos;

c)	iekārtas, kurās ir 300 kg vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu pārbauda pret noplūdēm vismaz reizi trijos mēnešos.

Iekārtas pārbauda pret noplūdēm viena mēneša laikā pēc noplūdes novēršanas, lai pārliecinātos, ka tās novēršana ir bijusi sekmīga.

Šajā punktā “pārbaudīts pret noplūdēm” nozīmē, ka attiecīgā iekārta vai sistēma ir pārbaudīta ar mērķi konstatēt noplūdi, izmantojot tiešas vai netiešas mērīšanas metodes, koncentrējoties uz tām iekārtas vai sistēmas daļām, kurās visiespējamāk varētu rasties noplūde. tiešās un netiešās noplūžu pārbaužu mērīšanas metodes nosaka 7. punktā minētajās standarta pārbaužu prasībās.

3.   Operatori, kas izmanto 1. punktā minētās iekārtas, kurās ir 300 kg vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu, ierīko noplūdes konstatēšanas sistēmas. Šo noplūdes konstatēšanas sistēmu pārbaudi veic vismaz reizi divpadsmit mēnešos, lai nodrošinātu to pareizu darbību. Ja ugunsdrošības sistēmas ierīko pirms 2007. gada 4. jūlija, noplūdes konstatēšanas sistēmas uzstāda līdz 2010. gada 4. jūlijam.

4.   Ja attiecīga noplūdes konstatēšanas sistēma, kas pareizi darbojas, ir ierīkota, 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteikto pārbaudes pasākumu biežumu samazina uz pusi.

5.   Ja attiecībā uz ugunsdrošības sistēmām pastāv pārbaudes režīms, kas atbilst ISO 14520 standartam, arī šīs pārbaudes var arī atbilst šajā regulā paredzētajiem pienākumiem, ja vien tās veic vismaz tik pat bieži.

6.   Operatori, kas izmanto 1. punktā minētās iekārtas, kuras satur 3 kg vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu, uzskaita ziņas par iepildīto fluorētu siltumnīcefekta gāzu daudzumu un tipiem, jebkādiem pievienotiem daudzumiem un daudzumiem, kas rekuperēti, veicot apkopi, uzturēšanu un galīgo apglabāšanu. Viņi arī uzskaita citas būtiskas ziņas, tostarp identificējot to sabiedrību vai tehniķi, kas veica attiecīgo apkopi vai uzturēšanu, kā arī saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu veikto pārbaužu datumus un rezultātus un atbilstīgu informāciju, kas tieši identificē 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto atsevišķo stacionāro iekārtu. Šīs ziņas pēc pieprasījuma dara pieejamas kompetentajai iestādei un Komisijai.

7.   Līdz 2007. gada 4. jūlijam saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija izstrādā noplūžu pārbaužu standartprasības attiecībā uz katru šā panta 1. punktā minēto iekārtu.

4. pants

Rekuperācija

1.   Šādu veidu stacionāru iekārtu operatori atbild par pasākumu ieviešanu, lai sertificētais personāls, kas atbilst 5. punktā izklāstītajām prasībām, pienācīgi veiktu fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju, tādējādi nodrošinot šo gāzu pārstrādi, reģenerāciju vai iznīcināšanu:

a)	saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtu dzesēšanas kontūri;

b)	iekārtas, kurās ir šķīdinātāji, kuru pamatā ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

c)	ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēšamie aparāti; un

d)	augstsprieguma sadales iekārtas.

2.   Kad atkārtoti uzpildāma vai atkārtoti neuzpildāma siltumnīcefekta gāzu tvertne ir nolietota, persona, kas tvertni izmanto gāzu pārvadāšanai vai glabāšanai, ir atbildīga par pasākumu ieviešanu, lai atbilstīgi rekuperētu jebkādu tādu gāzu atlikumus, kuras tajā saglabājušās, tādējādi nodrošinot šo gāzu pārstrādi, reģenerāciju vai iznīcināšanu.

3.   To fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju, kuras ir citos ražojumos un iekārtās, tostarp pārvietojamās iekārtās, ja vien tās neizmanto militārām vajadzībām, veic personāls ar attiecīgu kvalifikāciju tiktāl, ciktāl tas ir tehniski iespējams un nerada nesamērīgas izmaksas, tādējādi nodrošinot šo gāzu pārstrādi, reģenerāciju vai iznīcināšanu.

4.   Rekuperāciju, lai pārstrādātu, reģenerētu vai iznīcinātu fluorētas siltumnīcefekta gāzes saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, veic pirms attiecīgo iekārtu galīgās apglabāšanas un, nepieciešamības gadījumā, apkopes un uzturēšanas laikā.

5. pants

Mācības un sertificēšana

1.   1. Līdz 2007. gada 4. jūlijam, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, un apspriežoties ar attiecīgām nozarēm, minimālās prasības un nosacījumus attiecībā uz savstarpēju atzīšanu jānosaka saskaņā ar 12. panta 2. punktu, mācību programmām un gan sabiedrību, gan visa attiecīgā personāla sertificēšanai, kurš iesaistīts tādu iekārtu uzstādīšanā vai apkalpošanā, uz kurām attiecas 3. panta 1. punkts, gan attiecīga personāla un 3. un 4. pantā paredzētajām darbībām iesaistīto sabiedrību un personāla sertificēšanai.

2.   Līdz 2008. gada 4. jūlijam dalībvalstis nosaka vai pielāgo savas mācību vai sertificēšanas prasības, pamatojoties uz 1. punktā minētajām minimālajām prasībām. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šādām mācību un sertificēšanas programmām. Dalībvalstis atzīst citā dalībvalstī izsniegtas apliecības un neierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar citā dalībvalstī veiktu sertificēšanu.

3.   Attiecīgās iekārtas operators nodrošina, ka attiecīgais personāls ir ieguvis vajadzīgo 2. punktā minēto apliecību, kas norāda uz atbilstīgām zināšanām par piemērojamiem noteikumiem un standartiem, kā arī vajadzīgo kompetenci fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanā un rekuperācijā un drošā darbā ar attiecīgā veida un lieluma iekārtām.

4.   Līdz 2009. gada 4. jūlijam dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrības, kas iesaistītas 3. un 4. pantā paredzēto darbību veikšanā, saņem fluorētas siltumnīcefekta gāzes tikai tad, ja to attiecīgajam personālam ir šā panta 2. punktā minētās apliecības.

5.   Līdz 2007. gada 4. jūlijam saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija nosaka šā panta 2. punktā minētā paziņojuma formu.

6. pants

Ziņojumu sniegšana

1.   Sākot no 2008. gada 31. marta, un katru sekojošo gadu katrs fluorētu siltumnīcefekta gāzu ražotājs, importētājs un eksportētājs paziņojuma formā sniedz Komisijai šādus datus par iepriekšējo kalendāro gadu, to pašu informāciju vienlaikus nosūtot attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei:

a)

katrs ražotājs, kas ražo vairāk par vienu tonnu fluorētu siltumnīcefekta gāzu gadā, paziņo datus par: — katras fluorētas siltumnīcefekta gāzes kopējo daudzumu, ko tas ražojis Kopienā, norādot galvenos izmantošanas veidus (piemēram, pārvietojamas gaisa kondicionēšanas iekārtas, saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtas, putas, aerosoli, elektroiekārtas, pusvadītāju ražošana, šķīdinātāji un ugunsdrošības līdzekļi), kā attiecīgo vielu paredzēts izmantot; — katras fluorētas siltumnīcefekta gāzes daudzumu, ko tas laidis tirgū Kopienā; — jebkuru fluorētas siltumnīcefekta gāzes daudzumu, kas pārstrādāts, reģenerēts vai iznīcināts.

b)

katrs importētājs, kas importē vairāk par vienu tonnu fluorētu siltumnīcefekta gāzu gadā, tostarp jebkuri ražotāji, kas arī importē, paziņo datus par: — katras fluorētas siltumnīcefekta gāzes daudzumu, ko tie importējuši vai laiduši tirgū Kopienā, atsevišķi norādot galvenos izmantošanas veidus (piemēram, pārvietojamas gaisa kondicionēšanas iekārtas, saldēšanas un gaisa kondicionēšana iekārtas, putas, aerosoli, elektroiekārtas, pusvadītāju ražošana), kā paredzēts izmantot attiecīgo vielu; — jebkuru lietotās fluorētas siltumnīcefekta gāzes daudzumu, ko tie importējuši pārstrādei, reģenerācijai vai iznīcināšanai.

c)

katrs EKsportētājs, kas EKsportē vairāk par vienu tonnu fluorētu siltumnīcefekta gāzu gadā, tostarp jebkuri ražotāji, kas arī EKsportē, paziņo datus par: — katras fluorētas siltumnīcefekta gāzes daudzumu, ko tie eksportējuši no Kopienas; — jebkuru lietotās fluorētas siltumnīcefekta gāzes daudzumu, ko tie eksportējuši pārstrādei, reģenerācijai vai iznīcināšanai.

2.   Līdz 2007. gada 4. jūlijam saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija nosaka šā panta 1. punktā minēto ziņojumu formu.

3.   Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu tai iesniegtās informācijas konfidencialitāti.

4.   Dalībvalstis nosaka ziņošanas veidu šajā regulā minētajām attiecīgām nozarēm, lai, cik vien iespējams, iegūtu datus par emisijām.

7. pants

Marķēšana

1.   Neskarot Direktīvas 67/548/EEK (17) un Direktīvas 1999/45/EK (18) noteikumus par bīstamu vielu un preparātu marķēšanu, šā panta 2. punktā uzskaitītos ražojumus un iekārtas, kurās ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes, nelaiž tirgū, ja vien marķējumā nav uzrādīts fluorētu siltumnīcefekta gāzu ķīmiskais nosaukums, izmantojot pieņemto attiecīgās ražošanas nozares nomenklatūru. Šādā marķējumā skaidri norāda, ka attiecīgajā ražojumā vai iekārtā ir Kioto protokolā noteiktās fluorētas siltumnīcefekta gāzes, un minētajam jābūt fiksētam skaidri un neizdzēšami uz ražojuma vai iekārtas, blakus siltumnīcefekta gāzu uzpildīšanas vai rekuperācijas vietām vai uz tās ražojuma vai iekārtas daļas, kurā ir fluorēta siltumnīcefekta gāze. Hermētiski noslēgtas sistēmas attiecīgi marķē.

Informāciju par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, iekļaujot to globālās sasilšanas potenciālu, ietver šādu produktu un iekārtu lietošanas pamācībās.

2.   Šā panta 1. punkts attiecas uz šādu veidu ražojumiem un iekārtām:

a)	saldēšanas ražojumiem un iekārtām, kurās ir perfluorogļūdeņraži vai preparāti, kuros ir perfluorogļūdeņraži;

b)	saldēšanas vai gaisa kondicionēšanas ražojumiem un iekārtām (izņemot tos, kas ir mehāniskajos transportlīdzekļos), siltumsūkņiem, ugunsdrošības sistēmām un ugunsdzēšamajiem aparātiem, ja attiecīgā veida ražojumā vai iekārtā ir fluorogļūdeņraži vai preparāti, kuros ir fluorogļūdeņraži;

c)	sadales iekārtām, kurās ir sēra heksafluorīds vai preparāti, kuros ir sēra heksafluorīds; un

d)	visām fluorētu siltumnīcefekta gāzu tvertnēm.

3.   Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka izmantojamā marķējuma formu. Ja, nepieciešamības gadījumā, papildus 1.daļā minētajām nepieciešams noteikt papildus marķēšanas prasības, tās pieņem saskaņā ar to pašu procedūru. Komisija, pirms priekšlikuma iesniegšanas 12. panta pirmajā punktā minētajai komitejai, pārbauda papildus vides informācijas, tai skaitā globālās sasilšanas potenciāla, norādīšanas nepieciešamību uz marķējuma, pilnībā ņemot vērā jau pastāvošās 2. daļā minēto produktu un iekārtu marķēšanas shēmas.

8. pants

Izmantošanas kontrole

1.   No 2008. gada 1. janvāra aizliedz izmantot sēra heksafluorīdu vai to preparātus magnija augstspiediena presēšanā, izņemot tad, ja izmantotā sēra heksafluorīda daudzums ir mazāks nekā 850 kg gadā.

2.   No 2007. gada 4. jūlija aizliedz izmantot sēra heksafluorīdu vai to preparātus, lai pildītu transportlīdzekļu riepas.

9. pants

Laišana tirgū

1.   Saskaņā ar II pielikumā ietvertajiem norādījumiem aizliedz laist tirgū minētajā pielikumā uzskaitītos ražojumus un iekārtas, kurās ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība no tām ir atkarīga.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz ražojumiem un iekārtām, par ko ir pierādīts, ka tās ir ražotas pirms dienas, kad stājas spēkā attiecīgais aizliegums laist tirgū.

3.

a) Ja dalībvalsts līdz 2005. gada 31. decembrim ir pieņēmusi valsts noteikumus, kas ir stingrāki nekā tie, kas noteikti šajā pantā un kuri ir šīs regulas darbības jomā un attiecas uz produktu un piederumu, kas savu funkciju veikšanai satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, laišanu tirgū, šī dalībvalsts var, ņemot vērā b) apakšpunktu, saglabāt šos valsts noteikumus līdz 2012. gada 31. decembrim. b) Attiecīgā dalībvalsts paziņo valsts noteikumus Komisijai, pievienojot attaisnojumu šiem noteikumiem līdz 2007. gada 4. jūlijam. Šādiem pasākumiem jābūt atbilstīgiem Līgumam. Komisija nodrošina 12. panta 1. punktā minēto komiteju ar attiecīgu informāciju par šādiem noteikumiem.

10. pants

Pārskatīšana

1.   Pamatojoties uz panākumiem fluorētu siltumnīcefekta gāzu iespējamā lokalizācijā vai aizstāšanā gan gaisa kondicionēšanas sistēmās, izņemot tajās, kas uzstādītas mehāniskajos transportlīdzekļos un minētas Padomes Direktīvā 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (19), gan saldēšanas sistēmās, kas ietilpst transportlīdzekļos, Komisija vēlākais 2007. gada 31. decembrī pārskata šo regulu un publicē ziņojumu. Ja nepieciešams, šim ziņojumam jāpievieno likumdošanas priekšlikumi līdz 2008. gada 31. decembrim, lai 3. panta noteikumus piemērotu gaisa kondicionēšanas sistēmām, izņemot tām, kas ierīkotas Direktīvā 70/156/EEK minētajos mehāniskajos transportlīdzekļos, kā arī saldēšanas sistēmām kas atrodas transportlīdzekļos.

2.   Līdz 2011. gada 4. jūlijam Komisija publicē ziņojumu, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta šīs regulas piemērošanā. Jo īpaši šajā ziņojumā:

a)	novērtē attiecīgo noteikumu ietekmi uz fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijām un paredzētajām emisijām un pārbauda ar šiem noteikumiem saistīto izmaksu lietderību;

b)	novērtē, vai I pielikuma saraksts būtu jāpapildina ar citām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, ņemot vērā turpmākus KPSP sagatavotos novērtējuma ziņojumus;

c)	izvērtē mācību un sertificēšanas programmas, ko izstrādājušas dalībvalstis saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

d)	novērtē vajadzību Eiropas Kopienā ieviest emisiju kontroles standartus attiecībā uz fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijām no ražojumiem un iekārtām, jo īpaši attiecībā uz putām, tostarp tehniskās prasības ražojumu un iekārtu izstrādei;

e)	izvērtē, cik efektīvi ir lokalizācijas pasākumi, ko veic operatori saskaņā ar 3. pantu, un novērtē, vai iekārtām var noteikt maksimālo noplūdes intensitāti;

f)

novērtē un, ja vajadzīgs, var ierosināt grozīt 6. panta 1. punktā ietvertās ziņošanas prasības, jo īpaši vienas tonnas daudzuma ierobežojumu, un apsvērt nepieciešamību kompetentajām iestādēm periodiski ziņot Komisijai par emisiju aplēsēm, kas balstītas uz reprezentatīviem paraugiem, lai uzlabotu minēto ziņošanas prasību praktisku piemērošanu;

g)	novērtē vajadzību izstrādāt un izplatīt paziņojumus par vislabākajiem pieejamiem paņēmieniem un vislabāko vides aizsardzības praksi attiecībā uz fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanu un samazināšanu līdz minimumam;

h)	ietver vispārēju kopsavilkumu par tehnoloģijas attīstību gan Kopienā, gan starptautiski, jo īpaši attiecībā uz putām, par gūto pieredzi, vides aizsardzības prasībām un jebkādu ietekmi uz iekšējā tirgus darbību;

i)

novērtē, vai sēra heksafluorīda aizstāšana, lejot smilts veidnēs, pastāvīgās lejamveidnēs vai augstspiediena presēšanā, ir tehniski iespējama un rentabla, un attiecīgā gadījumā līdz 2009. gada 1. janvārim ierosina 8. panta 1. punkta pārskatīšanu; tajā arī pārskata 8. panta 1. punktā ietverto izņēmumu, ņemot vērā pieejamo alternatīvu turpmāku novērtējumu, ko veic līdz 2010. gada 1. janvārim;

j)

novērtē, vai, ņemot vērā energoefektivitāti, ir tehniski iespējami, un ekonomiski izdevīgi II pielikumā iekļaut citus ražojumus un iekārtas, kurās ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes, un attiecīgā gadījumā nāk klajā ar priekšlikumiem grozīt II pielikumu, lai tajā iekļautu šādus citus ražojumus un iekārtas;

k)	novērtē, vai Kopienas noteikumi par fluorētu siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciālu būtu jāgroza; šādos grozījumos būtu jāņem vērā tehnoloģijas un zinātnes attīstība un vajadzība ievērot rūpniecisku ražojumu plānošanas grafikus;

l)	novērtē Kopienas un tās dalībvalstu turpmākās rīcības nepieciešamību, ņemot vērā esošās un jaunās starptautiskās saistības par fluorēto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu.

3.   Ja vajadzīgs, Komisija sniedz atbilstīgus priekšlikumus attiecīgo šīs regulas noteikumu pārskatīšanai.

11. pants

Neskarot attiecīgos Kopienas noteikumus, jo īpaši Kopienas noteikumus par valsts atbalstu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs) ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (20), dalībvalstis var veicināt tādu produktu un iekārtu laišanu tirgū, kurās lietotas alternatīvas gāzēm ar augstu globālās sasilšanas potenciālu un kas ir efektīvas, inovatīvas un vēl vairāk samazina ietekmi uz klimatu.

12. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

13. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu noteikumu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

2.   Līdz 2008. gada 4. jūlijam dalībvalstis paziņo Komisijai noteikumus par sankcijām, kā arī nekavējoties paziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas attiecas uz šādiem noteikumiem.

14. pants

Neskarot 9. panta 3. punktu, dalībvalstis, saskaņā ar Līguma 95. pantā noteiktajām procedūrām, un saistībā ar šīs regulas 7., 8. un 9. pantu, vai Līguma 176. pantu, var saglabāt vai ieviest bargākus aizsardzības pasākumus saistībā ar citiem šīs regulas pantiem.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmit dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 4. jūlija , izņemot 9. pantu un II pielikumu, kurus piemēro no 2006. gada 4. jūlija.

---

(1)  OV C 108, 30.4.2004., 62. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 31. marta Atzinums (OV C 103 E, 29.4.2004., 600. lpp.), Padomes 2005. gada 21.jūnija Kopējā nostāja (OV C 183 E, 26.7.2005., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2005. gada 26. oktobra Nostāja (vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī).

Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. aprīļa Normatīvā rezolūcija un Padomes 2006. gada 25. aprīļa Lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).

(4)  OV L 33, 7.2.1994., 11. lpp.

(5)  OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(8)  OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2005/673/EK (OV L 254, 30.9.2005., 69. lpp.).

(9)  OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/108/EK (OV L 345, 31.12.2003., 106. lpp.).

(10)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(11)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša L 161, 12. lpp.

(12)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(13)  OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 29/2006 (OV L 6, 11.1.2006., 27. lpp.).

(14)  IPCC Third Assessment Climate Change 2001. A Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change (http://www.ipcc.ch/pub/reports.htm).

(15)  GSP aprēķināšanai siltumnīcefekta gāzēm, kas nesatur fluoru, piemēro vērtības, kas publicētas KPSP Pirmajā novērtējuma ziņojumā, sk.: Climate Change, The IPCC Scientific Assessment, J.T. Houghton, G.J. Jenkins, J.J. Ephraums (ed.), Cambridge University Press, Cambridge (UK) 1990.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/48/EK (1994. gada 7. decembris), ar ko trīspadsmito reizi groza Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (OV L 331, 21.12.1994., 7. lpp.).

(17)  Padomes Direktīva 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/73/EK (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/8/EK (OV L 19, 24.1.2006., 12. lpp.).

(19)  OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/64/EK (OV L 310, 25.11.2005., 10. lpp.).

(20)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

---

---

---

14.6.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/12

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/40/EK

(2006. gada 17. maijs)

par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2), ņemot vērā kopīgo tekstu, ko 2006. gada 14. martā apstiprināja Samierināšanās komiteja,

tā kā:

(1)

Iekšējais tirgus ir telpa bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprite, un tālab attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem pastāv Kopienas tipa apstiprināšanas sistēma. Būtu jāsaskaņo mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas tehniskās prasības attiecībā uz gaisa kondicionēšanas sistēmām, lai novērstu atšķirīgu prasību pieņemšanu dažādās dalībvalstīs un nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību.

(2)

Aizvien vairāk dalībvalstu paredzējušas reglamentēt gaisa kondicionēšanas sistēmu izmantošanu mehāniskajos transportlīdzekļos, ievērojot Padomes Lēmumu 2002/358/EK (2002. gada 25. aprīlis) par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto Protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (3). Minētais lēmums uzliek saistības Kopienai un tās dalībvalstīm laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam – salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni – par 8 % samazināt Kioto Protokola A pielikumā uzskaitīto antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo apjomu. Šo saistību nekoordinēta īstenošana var radīt šķēršļus mehānisko transportlīdzekļu brīvai apritei Kopienā. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt prasības, kam jāatbilst transportlīdzekļos ierīkotajām gaisa kondicionēšanas sistēmām, lai atļautu tās laist tirgū, un no konkrētas dienas aizliegt gaisa kondicionēšanas sistēmas, kurām saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150.

(3)

Aizvien lielākas bažas rada fluorogļūdeņraža-134a (HFC-134a) – kā globālās sasilšanas potenciāls ir 1 300 – emisijas no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām, jo tās ietekmē klimata pārmaiņas. Paredzams, ka tuvā nākotnē būs pieejamas rentablas un drošas alternatīvas fluorogļūdeņradim-134a (HFC-134a). Ņemot vērā panākumus šādu sistēmu emisiju iespējamā lokalizācijā vai fluorētu siltumnīcefekta gāzu aizstāšanu tajās, būtu jāveic pārskatīšana, lai noteiktu, vai šī direktīva būtu jāattiecina arī uz citu kategoriju mehāniskajiem transportlīdzekļiem un vai būtu jāgroza noteikumi par šo gāzu globālās sasilšanas potenciālu, ņemot vērā tehnoloģijas un zinātnes attīstību un vajadzību ievērot rūpniecisko ražojumu plānošanas grafikus.

(4)

Lai nodrošinātu konkrētu fluorētu siltumnīcefekta gāzu aizlieguma efektivitāti, ir nepieciešams ierobežot iespēju mehāniskajos transportlīdzekļos vēlāk ierīkot gaisa kondicionēšanas sistēmas, kurām saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, un aizliegt gaisa kondicionēšanas sistēmās iepildīt šādas gāzes.

(5)

Ir vajadzīgs noteikt noplūdes intensitātes robežvērtības un izstrādāt testa procedūras, lai novērtētu noplūdes no mehāniskajos transportlīdzekļos ierīkotajām gaisa kondicionēšanas sistēmām, kurām saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, lai ierobežotu konkrētu fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām.

(6)

Lai palīdzētu pildīt Kopienas un tās dalībvalstu saistības, ko uzliek ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, Kioto Protokols un Lēmums 2002/358/EK, gan Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.  842/2006 (2006. gada 17. maijs) par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (4), gan šī direktīva, kas palīdz samazināt fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas, būtu jāpieņem un jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vienlaikus.

(7)

Visiem transportlīdzekļu ražotājiem būtu jādara apstiprinātājai iestādei pieejama visa attiecīgā tehniskā informācija par ierīkotajām gaisa kondicionēšanas sistēmām un tajās izmantotajām gāzēm. Attiecībā uz gaisa kondicionēšanas sistēmām, kurām saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, ražotājiem arī būtu jādara zināma šo sistēmu noplūdes intensitāte.

(8)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(9)

Šī direktīva ir viena no atsevišķām direktīvām saistībā ar EK tipa apstiprināšanas procedūru, kas noteikta ar Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (6). Tātad Direktīva 70/156/EEK būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, kontrolēt konkrētu fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdi no transportlīdzekļos ierīkotajām gaisa kondicionēšanas sistēmām un no konkrētas dienas aizliegt gaisa kondicionēšanas sistēmas, kurām saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku par 150, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs direktīvas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(11)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu nosaka prasības transportlīdzekļu EK tipa apstiprināšanai vai valsts tipa apstiprināšanai attiecībā uz emisijām no gaisa kondicionēšanas sistēmām, kas ierīkotas transportlīdzekļos, un minēto sistēmu drošu darbību. Ar to nosaka arī noteikumus šādu sistēmu vēlākai ierīkošanai un atkārtotai uzpildīšanai.

2. pants

Darbības joma

Šo direktīvu piemēro M1 un N1 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā noteikts Direktīvas 70/156/EEK II pielikumā. Šajā direktīvā N1 kategorijas transportlīdzekļi ietver tikai I klases transportlīdzekļus, kā noteikts Padomes Direktīvas 70/220/EEK (1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (8), I pielikuma 5.3.1.4. punkta pirmajā tabulā, kas iekļauta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/69/EK (9).

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“transportlīdzeklis” ir jebkāds mehāniskais transportlīdzeklis, uz ko attiecas šī direktīva;

2)	“transportlīdzekļa tips” ir tips, kas noteikts Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma B iedaļā;

3)	“gaisa kondicionēšanas sistēma” ir jebkāda sistēma, kuras galvenais uzdevums ir samazināt gaisa temperatūru un mitrumu transportlīdzekļa pasažieru salonā;

4)	“divu iztvaicētāju sistēma” ir sistēma, kurā viens iztvaicētājs ir ierīkots motora nodalījumā un otrs – citā transportlīdzekļa nodalījumā; visas pārējās sistēmas uzskata par “viena iztvaicētāja sistēmām”;

5)

“fluorētas siltumnīcefekta gāzes” ir fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF6), kas minēti Kioto Protokola A pielikumā, un preparāti, kuros ir šīs vielas, izņemot vielas, kuras kontrolē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni (10);

6)	“fluorogļūdeņradis” ir organisks savienojums, kurš sastāv no oglekļa, ūdeņraža un fluora un kura molekulā nav vairāk par sešiem oglekļa atomiem;

7)	“perfluorogļūdeņradis” ir organisks savienojums, kas sastāv tikai no oglekļa un fluora, un kura molekulā nav vairāk par sešiem oglekļa atomiem;

8)

“globālās sasilšanas potenciāls” ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes atmosfēras sasilšanas potenciāla attiecība pret oglekļa dioksīda atmosfēras sasilšanas potenciālu. Globālās sasilšanas potenciālu (GSP) aprēķina kā viena kilograma gāzes sasilšanas potenciālu 100 gados attiecībā pret viena kilograma CO2 sasilšanas potenciālu. Attiecīgās GSP vērtības ir publicētas trešajā novērtējuma ziņojumā (TNZ), kuru pieņēma Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (KPSP) (“KPSP noteiktās GSP vērtības 2001. gadam”) (11);

9)	“preparāts” ir maisījums, kura sastāvā ir divas vai vairākas vielas, no kurām vismaz viena ir fluorēta siltumnīcefekta gāze. Preparāta kopējo globālas sasilšanas potenciālu (12)nosaka saskaņā ar pielikuma 2. daļu;

10)	“vēlāka ierīkošana” ir gaisa kondicionēšanas sistēmas ierīkošana transportlīdzeklī pēc tā reģistrācijas.

4. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis piešķir EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām no gaisa kondicionēšanas sistēmām tikai tādu tipu transportlīdzekļiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Lai piešķirtu apstiprinājumu visa transportlīdzekļa tipam saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji sniedz informāciju par tās dzesētājvielas veidu, kuru izmanto gaisa kondicionēšanas sistēmās, ar ko ir aprīkoti mehāniskie transportlīdzekļi.

3.   Lai piešķirtu tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmām, kurām saskaņā ar projektu jāsatur fluorēta siltumnīcefekta gāze ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar saskaņoto noplūdes konstatēšanas testu, kas minēts 7. panta 1. punktā, šādu gāzu noplūdes intensitāte nepārsniedz pieļaujamās robežvērtības, kas noteiktas 5. pantā.

5. pants

Tipa apstiprinājums

1.   Pēc tam, kad pagājuši seši mēneši, kopš pieņemts saskaņotais noplūdes konstatēšanas tests, dalībvalstis, sakarā ar emisijām no gaisa kondicionēšanas sistēmām, nedrīkst:

a)	atteikt piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu kādam jaunam transportlīdzekļa tipam, vai

b)	aizliegt reģistrēt, pārdot vai sākt ekspluatēt jaunus transportlīdzekļus,

ja transportlīdzeklis, kurš aprīkots ar gaisa kondicionēšanas sistēmu, kurai saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Pēc tam, kad pagājuši divpadsmit mēneši no saskaņotā noplūdes konstatēšanas testa pieņemšanas, vai no 2007. gada 1. janvāra, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir vēlāk, dalībvalstis vairs nepiešķir EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmu, kurai saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, ja vien šādas sistēmas noplūdes intensitāte nepārsniedz 40 gramus fluorētas siltumnīcefekta gāzes gadā viena iztvaicētāja sistēmai vai 60 gramus fluorētas siltumnīcefekta gāzes gadā – divu iztvaicētāju sistēmai.

3.   Pēc tam, kad pagājuši 24 mēneši no saskaņotā noplūdes konstatēšanas testa pieņemšanas, vai no 2008. gada 1. janvāra, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir vēlāk, attiecībā uz jauniem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmām, kurām saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, ja vien šādas sistēmas noplūdes intensitāte nepārsniedz 40 gramus fluorētas siltumnīcefekta gāzes gadā viena iztvaicētāja sistēmai vai 60 gramus fluorētas siltumnīcefekta gāzes gadā – divu iztvaicētāju sistēmai, dalībvalstis:

a)	uzskata, ka atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 1. punkta nozīmē, un

b)	atsaka reģistrāciju un aizliedz pārdošanu un ekspluatācijas sākšanu.

4.   No 2011. gada 1. janvāra dalībvalstis vairs nepiešķir EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu tādu transportlīdzekļu tipam, kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmu, kurai saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150.

5.   No 2017. gada 1. janvāra attiecībā uz jauniem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmām, kurām saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, dalībvalstis:

a)	uzskata, ka atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 1. punkta nozīmē, un

b)	atsaka reģistrāciju un aizliedz pārdošanu un ekspluatācijas sākšanu.

6.   Neskarot attiecīgos Kopienas noteikumus, jo īpaši Kopienas noteikumus par valsts atbalstu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (13), dalībvalstis var veicināt tādu gaisa kondicionēšanas sistēmu uzstādīšanu, kas ir efektīvas, inovatīvas un vēl vairāk samazina ietekmi uz klimatu.

6. pants

Vēlāka ierīkošana un atkārtota uzpildīšana

1.   No 2011. gada 1. janvāra gaisa kondicionēšanas sistēmas, kurām saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, nedrīkst ierīkot vēlāk transportlīdzekļos, kuru tips ir apstiprināts pēc minētās dienas. No 2017. gada 1. janvāra šādas gaisa kondicionēšanas sistēmas nedrīkst ierīkot vēlāk jebkādos transportlīdzekļos.

2.   Gaisa kondicionēšanas sistēmas, kas ierīkotas transportlīdzekļos, kuru tipi apstiprināti 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk, nedrīkst uzpildīt ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir augstāks nekā 150. No 2017. gada 1. janvāra gaisa kondicionēšanas sistēmas visos transportlīdzekļos nedrīkst uzpildīt ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir augstāks nekā 150, izņemot šādas gāzes saturošas gaisa kondicionēšanas sistēmas, kuras ir ierīkotas pirms minētās dienas.

3.   Pakalpojumu sniedzēji, kuri veic gaisa kondicionēšanas sistēmu apkopi un remontu, neuzpilda šo aprīkojumu ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, ja no sistēmas ir noplūdis pārmērīgi liels daudzums dzesētājvielas, kamēr nav pabeigts nepieciešamais remonts.

7. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Līdz 2007. gada 4. jūlijam Komisija paredz pasākumus 4. un 5. panta īstenošanai, jo īpaši:

a)	administratīvus noteikumus transportlīdzekļu EK tipa apstiprināšanai un

b)	saskaņotu noplūdes konstatēšanas testu, lai mērītu fluorētu siltumnīcefekta gāzu, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir augstāks nekā 150, noplūdes intensitāti no gaisa kondicionēšanas sistēmām.

2.   Komisija paredz pasākumus saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. pantā minēto procedūru.

3.   Komisija publicē šos pasākumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Šā panta 2. punktā minēto procedūru piemēro, ja vajadzīgs:

a)	pasākumu pieņemšanai, kas nepieciešami pārvietojamu gaisa kondicionēšanas sistēmu dzesētājvielu drošai darbībai un pareizai apkopei;

b)	pasākumu pieņemšanai, kas saistīti ar gaisa kondicionēšanas sistēmu vēlāku ierīkošanu transportlīdzekļos, kuri jau atrodas lietošanā, un tādu gaisa kondicionēšanas sistēmu atkārtotu uzpildīšanu, kas jau atrodas lietošanā, ciktāl uz tiem neattiecas 6. pants;

c)	pielāgojot metodi, lai noteiktu preparātu attiecīgo globālās sasilšanas potenciālu.

8. pants

Pārskatīšana

1.   Pamatojoties uz panākumiem fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisiju no gaisa kondicionēšanas sistēmām, kas ir ierīkotas mehāniskajos transportlīdzekļos, iespējamā lokalizācijā un fluorētu siltumnīcefekta gāzu aizstāšanā, Komisija pārbauda, vai:

—	spēkā esošie tiesību akti būtu jāattiecina uz citām transportlīdzekļu kategorijām, jo īpaši uz M2 un M3 kategoriju, ka arī N1 kategorijas II un III klasi, un

—	būtu jāgroza Kopienas noteikumi par fluorētu siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciālu; jebkuros grozījumos būtu jāņem vērā tehnoloģijas un zinātnes attīstība un vajadzība ievērot rūpniecisko ražojumu plānošanas grafikus,

un publicē ziņojumu līdz 2011. gada 4. jūlijam. Ja vajadzīgs, tā iesniedz atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus.

2.   Ja fluorētu siltumnīcefekta gāzi ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, kura nav iekļauta 3. panta 8. punkta minētajā KPSP ziņojumā, iekļauj nākamajā KPSP ziņojumā, Komisija apsver, vai ir lietderīgi grozīt šo direktīvu, lai iekļautu tajā šādu gāzi. Ja Komisija uzskata to par nepieciešamu, tā saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. pantā minēto procedūru:

—	pieņem vajadzīgos pasākumus un

—	nosaka pārejas periodus šo pasākumu piemērošanai. Šajā sakarā Komisija atrod līdzsvaru starp vajadzību paredzēt atbilstīgo pārejas laikposmu un risku, ko fluorēta siltumnīcefekta gāze rada videi.

9. pants

Direktīvas 70/156/EEK grozījumi

Ar šo groza Direktīvu 70/156/EEK saskaņā ar šīs direktīvas pielikuma 1. daļu.

10. pants

Transponēšana

1.   Līdz 2008. gada 4. janvārim dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Tās piemēro minētos pasākumus no 2008. gada 5. janvāra.

Dalībvalstīm pieņemot minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 108, 30.4.2004., 62. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 31. marta Atzinums (OV C 103 E, 29.4.2004., 600. lpp.), Padomes 2005. gada 21. jūnija Kopējā nostāja (OV C 183 E, 26.7.2005., 17. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2005. gada 26.oktobra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. aprīļa Normatīvā rezolūcija un Padomes 2006. gada 25. aprīļa Lēmums.

(3)  OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša L 161, 1. lpp.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6)  OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/28/EK (OV L 65, 7.3.2006., 27. lpp.).

(7)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(8)  OV L 76, 6.4.1970.,1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/76/EK (OV L 206, 15.8.2003., 29. lpp.).

(9)  OV L 350, 28.12.1998., 1. lpp.

(10)  OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 29/2006 (OV L 6, 11.1.2006., 27. lpp.).

(11)  IPCC Third Assessment Climate Change 2001. A Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change (http://www.ipcc.ch/pub/reports.htm).

(12)  GSP aprēķināšanai siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, kas nesatur fluoru, piemēro vērtības, kas publicētas KPSP Pirmajā novērtējuma ziņojumā, sk.: Climate Change, The IPCC Scientific Assessment, J.T. Houghton, G.J. Jenkins, J.J. Ephraums (ed.), Cambridge University Press, Cambridge (UK) 1990.

(13)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

---

---