29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/1

(1)

Pēc termiņa beigu pārskatīšanas ziņojuma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 964/2003 (2) (“sākotnējā regula”) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu 58,6 % apjomā tādu dzelzs un tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementu importam (izņemot lietos cauruļu piederumus, atlokus un savienotājelementus ar vītnēm), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm un kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem, kuru izcelsme ir, inter alia, Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”), kā arī attiecināja pasākumus uz tādu savienotājelementu importu, kas sūtīti no Taivānas, izņemot triju Taivānas uzņēmumu ražotos savienotājelementus.

(2)

Padome 2004. gada decembrī ar Regulām (EK) Nr. 2052/2004 un (EK) Nr. 2053/2004 iepriekšminētos galīgos antidempinga maksājumus attiecināja arī uz to pašu cauruļu savienotājelementu importu, kas sūtīti, attiecīgi, no Indonēzijas (3) un Šrilankas (4).

(3)

Komisija 2005. gada 23. jūnijā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu saņēma pieprasījumu veikt izmeklēšanu par to antidempinga pasākumu apiešanu, kuri noteikti ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam; pasākumu apiešana notikusi, veicot pārsūtīšanu un nepareizi deklarējot Filipīnu izcelsmi. Pieprasījumu četru Kopienas ražotāju vārdā, kuri pārstāv ievērojamu daļu no Kopienas cauruļu savienotājelementu ražošanas nozares, iesniedza Eiropas Savienības Tērauda kalšanas un metināšanas piederumu ražošanas nozares aizsardzības komiteja.

(4)

Pieprasījumā tika izteikts apgalvojums un sniegts pietiekami daudz prima facie pierādījumu tam, ka ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī pēc tam, kad cauruļu savienotājelementu importam no ĶTR ir uzlikts antidempinga maksājums, uz to norāda ievērojamais tā paša ražojuma importa pieaugums no Filipīnām.

(5)

Tika izteikts apgalvojums, ka šīs pārmaiņas tirdzniecības modelī izraisīja ĶTR ražoto cauruļu savienotājelementu pārsūtīšana caur Filipīnām. Pēc tam tika apgalvots, ka šīm darbībām nav bijis cita atbilstoši dibināta iemesla vai ekonomiska pamatojuma kā vien antidempinga maksājuma uzlikšana ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementiem.

(6)

Visbeidzot pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja un iesniedza prima facie pierādījumus tam, ka pastāvošā ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu antidempinga maksājuma koriģējošā ietekme tiek vājināta gan daudzuma, gan cenas ziņā un ka ir notikusi parasto iepriekš noteiktās ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu vērtības samazināšana.

(7)

Komisija par ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam noteikto antidempinga pasākumu apiešanu, kas, kā tika apgalvots, notikusi, importējot no Filipīnām nosūtītus cauruļu savienotājelementus, kuriem ir vai nav deklarēta Filipīnu izcelsme, sāka izmeklēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2005 (5) (“uzsākšanas regula”) un saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu no 2005. gada 6. augusta lika muitas iestādēm reģistrēt cauruļu savienotājelementu importu no Filipīnām neatkarīgi no tā, vai tiem bija deklarēta Filipīnu izcelsme.

(8)

Komisija oficiāli paziņoja ĶTR un Filipīnu iestādēm, ražotājiem/eksportētājiem, zināmajiem iesaistītajiem importētājiem Kopienā un Kopienas ražotājiem par izmeklēšanas uzsākšanu. Tika nosūtītas anketas tiem ĶTR un Filipīnu ražotājiem/eksportētājiem, kā arī importētājiem Kopienā, kuri bija minēti pieprasījumā vai kurus Komisija atklāja, veicot izmeklēšanu, pēc kuras ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam piemēroja spēkā esošos pasākumus (“sākotnējā izmeklēšana”). Ieinteresētajām personām tika dota iespēja izteikt viedokli rakstiski un pieprasīt noklausīšanos termiņā, kas noteikts uzsākšanas regulā. Visām ieinteresētajām personām tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā tiktu piemērots pamatregulas 18. pants un ka secinājumi tiktu izdarīti, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(9)

No Filipīnu ražotājiem eksportētājiem netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem, lai gan Filipīnu valsts iestādes sazinājās ar vairākiem uzņēmumiem, kas, iespējams, ir iesaistīti cauruļu savienotājelementu ražošanā. Turklāt atbildes uz anketas jautājumiem nesaņēma arī no ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(10)

Divi importētāji Kopienā sadarbojās izmeklēšanā un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(11)

Pārbaudes apmeklējumi notika šādu uzņēmumu telpās:

Importētāji

(12)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam (“IP”). Ir apkopoti dati no 2001. gada līdz IP beigām, lai noteiktu, vai tirdzniecības modelis ir mainījies.

(13)

Kā minēts 9. apsvērumā, neviens ĶTR vai Filipīnu ražotājs/eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Trīs Filipīnu uzņēmumi iesaistījās un paziņoja, ka tie nav ne ražojuši, ne eksportējuši cauruļu savienotājelementus, kas definēti sākotnējā regulā, bet gan tikai nerūsējošā tērauda savienotājelementus, – ražojumu, uz kuru pašreizējā izmeklēšana neattiecas. Tātad secinājumi par cauruļu savienotājelementiem, ko nosūta no Filipīnām uz Kopienu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu daļēji bija jāizdara, ņemot vērā pieejamos faktus.

(14)

Ražojumi, kuriem piemērotie pasākumi, kā tiek apgalvots, tiek apieti, ir ĶTR izcelsmes dzelzs un tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementi (izņemot lietos cauruļu piederumus, atlokus un savienotājelementus ar vītnēm), kuru lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, kurus izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem un uz kuriem attiecas KN kodi ex 7307 93 11 (TARIC kods 7307931195), ex 7307 93 19 (TARIC kods 7307931995), ex 7307 99 30 (TARIC kods 7307993095) un ex 7307 99 90 (TARIC kods 7307999095).

(15)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju un uz Filipīnu iestāžu iesniegtajiem datiem, kā arī ņemot vērā nākamajā sadaļā aprakstītās pārmaiņas tirdzniecības modelī, var secināt, ka pretēju pierādījumu trūkuma dēļ cauruļu savienotājelementiem, ko uz Kopienu eksportē no ĶTR un Filipīnām, ir vienādas fiziskās un ķīmiskās īpašības un tas pats lietojums. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem.

(16)

Neviens Filipīnu uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās, tāpēc no Filipīnām uz Kopienu eksportētā līdzīgā ražojuma apjomu un vērtību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica, pamatojoties uz faktiem, kuri ir pieejami. Eurostat dati bija vispiemērotākā informācija, tādēļ tos izmantoja, lai noteiktu no Filipīnām uz Kopienu veiktā eksporta cenas un apjomu.

Imports Kopienā

(17)

Kā redzams tabulā, cauruļu savienotājelementu imports no Filipīnām uz Kopienu pieauga no 0 tonnām 2001. gadā līdz 3 000 tonnām izmeklēšanas periodā. Importēt no Filipīnām sāka 2002. gadā, laikā, kad notika sākotnējā izmeklēšana. Tomēr 2003. gadā imports no Filipīnām ievērojami pieauga – līdz 700 tonnām. 2004. gadā imports no Filipīnām uz Kopienu gandrīz trīskāršojās – līdz 2 445 tonnām. Jāpiebilst, ka 2004. gada decembrī pēc sākotnējo antidempinga pasākumu attiecināšanas uz līdzīgā ražojuma importu, kas nosūtīts no Indonēzijas un Šrilankas, imports no šīm valstīm vairs nenotika. Importa izbeigšana no Indonēzijas un Šrilankas uz Kopienu 2004. gadā sakrita ar vislielāko importa pieaugumu no Filipīnām.

(18)

Vienlaikus eksporta apjoms no ĶTR uz Filipīnām saglabājās neliels, bet stabils.

Eksports no ĶTR uz Filipīnām

(19)

Tomēr jāpiebilst, ka dati, ko izmantoja, lai noteiktu pārmaiņas tirdzniecības modelī, jo īpaši attiecībā uz eksportu no ĶTR uz Filipīnām, būtu jāskata kontekstā ar varbūtēju nepatiesi deklarētu izcelsmi (sk. 22. apsvērumu), un tādēļ tie, iespējams, neatspoguļo patieso situāciju.

(20)

No iepriekšminētajiem skaitliskajiem datiem var secināt, ka ir notikušas viennozīmīgas pārmaiņas tirdzniecības modelī, kuras sākās pēc sākotnējās izmeklēšanas pabeigšanas un kļuva jūtamas pēc pasākumu attiecināšanas uz līdzīga ražojuma importu no Indonēzijas un Šrilankas. Pārmaiņu būtība bija straujš cauruļu savienotājelementu importa pieaugums no Filipīnām Kopienā, jo īpaši 2004. gadā un IP, kas sakrita ar importa izzušanu no tām divām valstīm, uz kurām tika attiecināti sākotnējie pasākumi.

(21)

No iepriekš izklāstītā laika sakritības dēļ ir skaidrs, ka Ķīnas eksports, ko pārsūtīja caur Indonēziju un Šrilanku, vismaz daļēji ir novirzīts caur Filipīnām tad, kad sākotnējie antidempinga pasākumi tika attiecināti arī uz importu no Indonēzijas un Šrilankas. Jo īpaši tas notika 2004. gadā un IP.

(22)

Kā minēts 9. apsvērumā, neviens Filipīnu ražotājs/eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Patiesi izmeklēšanā neatklāja pierādījumus tam, ka šāds ražotājs patiesi būtu. Turklāt izmeklēšanā savāktie pierādījumi liecina par to, ka dažos gadījumos ir deklarēts, ka cauruļu savienotājelementi ir ražoti Filipīnu uzņēmumos, bet šie uzņēmumi apgalvo, ka nekad nav bijuši iesaistīti līdzīga ražojuma ražošanā. To apstiprina arī informācija, kas iekļauta pieprasījumā uzsākt izmeklēšanu par pasākumu apiešanu, piemēram, iespējamo importētāju piedāvājumi, kuros izteikts priekšlikums viltot izcelsmes dokumentus.

(23)

No informācijas, kas minēta 17. un 20. apsvērumā, var secināt, ka ĶTR ražoto un caur Indonēziju un Šrilanku uz Kopienu nosūtīto cauruļu savienotājelementu eksports 2002. līdz 2004. gadā, sākot no 2003. gada un līdz IP beigām lielā mērā tika novirzīts caur Filipīnām.

(24)

Turklāt, lai gan attiecīgā ražojuma imports no ĶTR uz Filipīnām nebūt nesasniedza importa apjomu no Filipīnām uz Kopienu (sk. 18. apsvērumu), straujais eksporta pieaugums no Filipīnām uz Kopienu varētu būt izskaidrojams arī ar iegūtajiem pierādījumiem par to, ka nepatiesi norādīta izcelsme un viltotas izcelsmes apliecības (sk. 22. apsvērumu), ar to, ka Filipīnās faktiski nav cauruļu savienotājelementu ražotāju, un ar to, ka samazinājies eksporta apjoms no Šrilankas un Indonēzijas uz Kopienu. Šie fakti kopā liecina par to, ka novērotajām pārmaiņām tirdzniecības modelī nav ekonomiska pamatojuma.

(25)

Ņemot vērā to, ka Filipīnu un ĶTR uzņēmumi nesadarbojās un ka trūka pierādījumu par pretējo, laika sakritības dēļ ar iepriekšējo izmeklēšanu, kurā sākotnējos pasākumus attiecināja uz Indonēzijas un Šrilankas importu, var secināt, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī radās antidempinga maksājuma dēļ un ka tām nav nekāda cita dibināta iemesla vai ekonomiska pamatojuma pamatregulas 13. panta 1. punkta trešā teikuma nozīmē.

(26)

Pamatojoties uz tirdzniecības plūsmas analīzi, kas veikta 17. apsvērumā, Kopienas cauruļu savienotājelementu tirdzniecības modelī notika skaidri izteiktas skaitliskas pārmaiņas. Deklarētas Filipīnu izcelsmes importa apjoms Kopienas tirgū līdz 2003. gada jūnijam bija nenozīmīgs. Pēc tam pēkšņi tika sākts deklarētas Filipīnu izcelsmes imports un izmeklēšanas periodā strauji pieauga līdz 2 941 tonnai. Šis apjoms ir 3 % no Kopienas patēriņa, kas aprēķināts, izmantojot pieprasījuma iesniedzēju iesniegtos skaitliskos datus un Eurostat datus par importu. Tādēļ ir skaidrs, ka izteiktās pārmaiņas tirdzniecības plūsmā ir vājinājušas minēto pasākumu koriģējošo ietekmi Kopienas tirgū importētā daudzuma ziņā.

(27)

Ņemot vērā to attiecīgo ražojumu cenas, kuri nosūtīti no Filipīnām, un sadarbības trūkumu, kā arī pretēju pierādījumu trūkumu, Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati liecina par to, ka vidējā Filipīnu importa cena IP bija zemāka nekā vidējā eksporta cena, kas sākotnējās izmeklēšanas periodā noteikta ĶTR. Tika noteikts, ka Filipīnu importa cenas 2004. gadā un IP bija par vienu trešdaļu zemākas nekā ĶTR izcelsmes importa cenas. Turklāt tika konstatēts, ka vidējā eksporta cena no Filipīnām uz Kopienu bija zemāka par Kopienas cenu kaitējuma novēršanas līmeni, ko noteica sākotnējā izmeklēšanā. Tādēļ noteiktā antidempinga maksājuma korektīvā ietekme cenu ziņā tiek vājināta. Nākamajā tabulā var redzēt sīkāku informāciju:

(28)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, jāsecina, ka pārmaiņas tirdzniecības plūsmā un ievērojamais Filipīnu importa pieaugums par ļoti zemām cenām ir vājinājis antidempinga pasākumu koriģējošo ietekmi gan līdzīgā ražojuma daudzuma, gan cenu ziņā.

(29)

Lai noteiktu, vai ir pierādījumi par attiecīgā ražojuma dempingu eksportā no Filipīnām uz Kopienu izmeklēšanas periodā, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja eksporta cenas, ko noteica, balsoties uz Eurostat datiem.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu šīs eksporta cenas salīdzināja ar iepriekš noteikto līdzīgā ražojuma normālvērtību. Sākotnējā izmeklēšanā, lai noteiktu normālvērtību, par atbilstošu ĶTR tirgus ekonomikas analogo valsti noteica Taizemi.

(31)

Lai taisnīgi salīdzinātu normālvērtību un eksporta cenu, veica attiecīgus pielāgojumus korekciju veidā, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas veica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz transporta izmaksām, pamatojoties uz šajā pieprasījumā iekļauto informāciju.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu salīdzinot sākotnējā izmeklēšanā noteikto vidējo svērto normālvērtību ar vidējo svērto eksporta cenu šīs izmeklēšanas IP, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, atklāja cauruļu savienotājelementu Filipīnu izcelsmes importa dempingu. Atklātā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir lielāka par 60 %.

(33)

Ņemot vēra iepriekš minētos konstatējumus par pasākumu apiešanu pamatregulas 13. panta 1. punkta trešā teikuma nozīmē un saskaņā ar minētā punkta pirmo teikumu, spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu būtu jāattiecina uz tā paša ražojuma importu no Filipīnām neatkarīgi no tā, vai ir deklarēta tā Filipīnu izcelsme.

(34)

Paplašinot pasākumu piemērošanas jomu, būtu jāizmanto nodokļa likme, kas noteikta sākotnējās regulas 1. panta 2. punktā.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kuros paredzēts, ka pasākumu paplašinātā piemērošanas joma attiecas uz reģistrētu importu, sākot no reģistrēšanas dienas, antidempinga maksājums būtu jāiekasē par tādu cauruļu savienotājelementu importu no Filipīnām, kuri, tos importējot Kopienā, tika reģistrēti saskaņā ar uzsākšanas regulu.

(36)

Lai gan šajā izmeklēšanā Filipīnās netika atrasts neviens cauruļu savienotājelementu ražotājs eksportētājs un neviens šāds eksportētājs nepieteicās Komisijai, citiem iesaistītajiem eksportētājiem, kas gatavojas iesniegt atbrīvojuma pieprasījumu attiecībā uz antidempinga maksājuma piemērošanas jomas paplašināšanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, būs jāatbild uz anketas jautājumiem, lai Komisija varētu noteikt, vai var piešķirt atbrīvojumu. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, piemēram, novērtējot attiecīgā ražojuma tirgus situāciju, ražošanas jaudu un jaudas izmantošanu, iepirkumu un pārdošanu, kā arī to, cik liela ir iespējamība, ka turpināsies tāda prakse, kurai nav dibināta iemesla vai ekonomiska pamatojuma un kurā var konstatēt dempingu. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums adresējams tieši Komisijai, pievienojot visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu un pārdošanu.

(37)

Importētāji varētu izmantot atbrīvojumu no reģistrācijas vai pasākumiem arī tad, ja tie importu saņem no tādiem ražotājiem/eksportētājiem, kuriem ir piešķirts šāds atbrīvojums, un saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(38)

Ja piešķir atbrīvojumu, Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ierosina atbilstoši grozīt šo regulu. Visus atbrīvojumus uzrauga, lai nodrošinātu atbilstību tajos paredzētajiem nosacījumiem.

(39)

Ieinteresētās personas informēja par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Padome paredzēja paplašināt spēkā esošā antidempinga maksājuma piemērošanas jomu, un tiem bija iespēja izteikt komentārus. Netika saņemti komentāri, kas varētu būt par iemeslu iepriekš izklāstīto secinājumu maiņai,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate B

J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fakss (32 2) 295 65 05

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/7

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/9

(1)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 XI pielikumā kā pārejas pasākums paredzēta Lēmuma 98/256/EK piemērošana.

(2)

Ar Lēmumu 98/256/EK ir aizliegts no Apvienotās Karalistes eksportēt dzīvus liellopus un no Apvienotajā Karalistē nokautiem liellopiem iegūtus produktus, kas var nonākt pārtikas vai dzīvnieku barības ķēdē vai kas paredzēti izmantošanai kosmētikas līdzekļos, zālēs vai farmaceitiskajos līdzekļos. Paredzētas arī dažas atkāpes, īpaši liellopu un liellopu produktu eksportam saskaņā ar datumpamatoto eksporta shēmu (Date Based Export Scheme, DBES).

(3)

Divi nosacījumi, kas jāizpilda, pirms varēja paredzēt Apvienotās Karalistes embargo iespējamo atcelšanu, bija mazāk nekā 200 GSE gadījumu uz vienu miljonu pieaugušu liellopu un pozitīvs slēdziens pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudes attiecībā uz GSE kontroles ieviešanu Apvienotajā Karalistē un tās gatavību izpildīt Kopienas tiesību aktu prasības, jo īpaši attiecībā uz liellopu identifikāciju un reģistrāciju, un testu veikšanu.

(4)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) ģenerālsesijā 2003. gada maijā mainīja kritērijus, pēc kuriem nosaka robežu starp mērena apdraudējuma (4. kategorija) un augsta apdraudējuma (5. kategorija) valstīm. Valstīm, kas veic aktīvu uzraudzību, tika noteikta saslimstības robeža 200 GSE gadījumi uz vienu miljonu pieaugušu dzīvnieku.

(5)

Apvienotā Karaliste 2003. gada jūnijā lūdza atļauju veikt tirdzniecību ar tādiem pašiem noteikumiem kā citas dalībvalstis, pamatojot to tādējādi, ka GSE gadījumu skaits Apvienotajā Karalistē bija tuvu 200 un tādēļ tā vairs nebūtu ilgāk jāuzskata par augsta apdraudējuma valsti. Pamatojot šo prasību, Apvienotā Karaliste iesniedza dokumentus, tostarp absolūtās saslimstības aplēses, kas balstījās uz Apvienotajā Karalistē spēkā esošā daļējas testēšanas režīma rezultātiem.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Zinātnes ekspertu grupa bioloģiskā apdraudējuma jautājumos 2004. gada 21. aprīļa atzinumā par zinātnisko pamatojumu priekšlikumam izdarīt grozījumus Apvienotās Karalistes datumpamatotajā eksporta shēmā un noteikumā par vecumu, kas pārsniedz trīsdesmit mēnešus (Over Thirty Months rule, OTM rule), ir secinājusi, ka liellopi, kas dzimuši vai audzēti Apvienotajā Karalistē līdz 1996. gada 1. augustam, jāizslēdz no pārtikas un barības ķēdēm, jo šajā dzīvnieku grupā ir vislielākā saslimstība ar GSE. Par liellopiem, kas dzimuši pēc minētās dienas, atzinumā ir secināts, ka patērētāju risks saslimt ar GSE ir tikpat liels, cik citās dalībvalstīs. No 1996. gada 1. augusta Apvienotajā Karalistē bija aizliegts visu lauksaimniecības dzīvnieku barībā iekļaut jebkādu zīdītāju gaļu un kaulu miltus.

(7)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2004. gada 12. maijā publicēja atzinumu par mērena apdraudējuma stāvokli. Minētajā atzinumā norādīts, ka laikā no 2004. gada jūlija līdz decembrim saslimstībai Apvienotajā Karalistē jāsamazinās, sasniedzot mazāk nekā 200 gadījumu. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde plenārsēdē 2005. gada 9. un 10. martā secināja, ka uzraudzības dati par 2004. gada otro pusi apstiprina tās 2004. gada maija atzinumā izteiktos secinājumus un ka saskaņā ar OIE klasifikāciju Apvienoto Karalisti var uzskatīt par valsti ar mērenu GSE apdraudējumu visai tās liellopu populācijai.

(8)

PVD 2004. gada 19. jūlijā publicēja ziņojumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apmeklējumu no 2004. gada 26. aprīļa līdz 7. maijam, sniedzot tajā vispārēju pārskatu par aizsardzības pasākumiem pret GSE. Ziņojumā bija secināts, ka Ziemeļīrijā spēkā esošā sistēma ir lielā mērā apmierinoša, savukārt vairākos Lielbritānijas apgabalos bija konstatētas nepilnības, kuru novēršanai nepieciešami turpmāki uzlabojumi.

(9)

PVD 2005. gada 28. septembrī publicēja ziņojumu par Lielbritānijas apmeklējumu no 2005. gada 6. līdz 15. jūnijam, aprakstot tajā aizsardzības pasākumus pret GSE. Minētā apmeklējuma laikā tika secināts, ka lielākajā daļā apgabalu panākts apmierinošs progress.

(10)

Apvienotā Karaliste 2005. gada 7. novembrī noteikumu par vecumu, kas pārsniedz trīsdesmit mēnešus, aizstāja ar noteikumu par liellopiem, kas dzimuši vai audzēti Apvienotajā Karalistē pirms 1996. gada. Liellopi, kas dzimuši pirms 1996. gada 1. augusta, tiks pastāvīgi izslēgti no pārtikas un dzīvnieku barības ķēdēm. Attiecībā uz to liellopu populāciju, kas dzimuši pēc 1996. gada 31. jūlija, Apvienotajā Karalistē kopš 2004. gada oktobra piemēro to pašu uzraudzības programmu, ko pārējās dalībvalstīs. Jāizdara grozījumi pašreizējā uzraudzības programmā, ko piemēro dzīvniekiem saskaņā ar iepriekšējo iznīcināšanas shēmu, kura paredzēta Komisijas 1996. gada 19. aprīļa Regulā (EK) Nr. 716/96, ar ko pieņem ārkārtas atbalsta pasākumus liellopu gaļas tirgum Apvienotajā Karalistē (5).

(11)

Ņemot vērā liellopu populācijas mēreno apdraudējumu un labvēlīgos PVD apmeklējumu ziņojumus, var atcelt ar GSE saistītos liellopu un to produktu tirdzniecības ierobežojumus.

(12)

Nosacījumi embargo atcelšanai bija pilnībā izpildīti 2005. gada 15. jūnijā, pēdējā PVD Lielbritānijas apmeklējuma dienā. Tādēļ šīs regulas noteikumi par gaļu un citiem produktiem, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, jāattiecina tikai uz tādu gaļu un produktiem, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nokauti pēc minētās dienas.

(13)

Tādēļ jāatceļ Lēmums 98/256/EK un turpmāk pilnībā jāpiemēro Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzētie noteikumi.

(14)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2005/598/EK (6) Apvienotajai Karalistei ir aizliegts laist tirgū produktus, kas iegūti no liellopiem, kuri dzimuši vai audzēti Apvienotajā Karalistē pirms 1996. gada 1. augusta. Attiecīgi Apvienotajai Karalistei jānodrošina, ka visi liellopi, kas dzimuši vai audzēti Apvienotajā Karalistē pirms 1996. gada 1. augusta, no tās teritorijas netiek nosūtīti uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.

(15)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001 par 24 mēnešiem vecāku liellopu mugurkaulāji ir uzskatāmi par īpašā riska materiālu. Apvienotajā Karalistē piemērojama atkāpe, kas ļauj izmantot mugurkaulājus, kuri iegūti no liellopiem līdz 30 mēnešu vecumam. Turklāt šajā regulā Apvienotajai Karalistei noteikts paplašināts īpašā riska materiāla saraksts.

(16)

Sakarā ar pašreizējo ierobežojumu atcelšanu vecuma ierobežojums liellopu mugurkaulāju izņemšanai un īpašā riska materiālu saraksts, ko piemēro citās dalībvalstīs, jāpiemēro arī Apvienotajā Karalistē. Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(17)

Ņemot vērā pašreizējo atšķirību vecuma ierobežojumos, kas Apvienotajā Karalistē un citās dalībvalstīs noteikti mugurkaulāja kā īpašā riska materiāla izņemšanai, kontroles nolūkos šīs regulas noteikumus tūlītēji nepiemēro attiecībā uz tādu liellopu mugurkaulājiem, kuri dzimuši vai audzēti Apvienotajā Karalistē pēc 1996. gada 31. jūlija un nokauti pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Minētos mugurkaulājus un no šādiem mugurkaulājiem iegūtus produktus nedrīkst nosūtīt no Apvienotās Karalistes uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.

(18)

Kopienas tiesību aktu skaidrības un saskaņotības labad ir jāatceļ Komisijas 1998. gada 29. maija Lēmums 98/351/EK, ar ko atbilstīgi Padomes Lēmuma 98/256/EK 6. panta 5. punktam nosaka dienu, no kuras Ziemeļīrija var sākt govju produktu nosūtīšanu saskaņā ar eksportam sertificētu ganāmpulku sistēmu (7), un Komisijas 1999. gada 23. jūlija Lēmums 1999/514/EK, ar ko atbilstīgi Padomes Lēmuma 98/256/EK 6. panta 5. punktam nosaka dienu, no kuras Apvienotā Karaliste var sākt liellopu produktu nosūtīšanu saskaņā ar datumpamatoto eksporta shēmu (8).

(19)

Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/14

(1)

Ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (2), ievieš īstenošanas noteikumus vienreizējo maksājumu shēmai, kas tiks piemērota no 2005. gada.

(2)

Minētās shēmas administratīvās un praktiskās īstenošanas pieredze valsts līmenī rāda, ka dažos jautājumos ir vajadzīgi sīkāki noteikumi un citos jautājumos ir jāpaskaidro un jāpielāgo pašreizējie noteikumi.

(3)

Regula (EK) Nr. 1782/2003 atbilstīgi tās grozījumiem ar Regulu (EK) Nr. 319/2006 definē noteikumus savstarpēji nesaistītam atbalstam un atbalsta cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem iekļaušanu vienreizējā maksājuma shēmā. Tādēļ jāpieņem attiecīgie sīki izstrādātie noteikumi. Šādiem sīki izstrādātiem noteikumiem ir jāatbilst tiem, kas jau ir noteikti ar Regulu (EK) Nr. 795/2004 attiecībā uz olīveļļu, tabaku, kokvilnu un apiņiem.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta piemērošana visām vienreizējā maksājuma shēmā ietvertajām nozarēm, pēc pirmā shēmas piemērošanas gada varētu radīt situāciju, kad summas, kas palikušas valsts rezervē pēc pamatsummas piešķiršanas no valsts rezervēm minētajā pantā noteiktajos gadījumos, turpmākiem gadījumiem vairs nav nepieciešamas. Tādā gadījumā dalībvalstīm ir jāatļauj attiecīgi palielināt vienības vērtību visiem, kam tiesības uz maksājuma saņemšanu.

(5)

Regulas (EK) Nr. 795/2004 21. pantā ir sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz lauksaimniekiem, kas veikuši ieguldījumus ražošanas jaudas palielināšanai vai kas noslēguši ilgtermiņa zemes nomas līgumus. Šie noteikumi ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā īpašo lauksaimnieku stāvokli, kas darbojas cukura nozarē un kas ir veikuši šādus ieguldījumus vai kas noslēguši ilgtermiņa nomas līgumus pirms stājās spēkā Padomes 2006. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (3).

(6)

Pieredze liecina, ka ir jāprecizē datumi, kuros lauksaimniekiem, kas piesakās atbalsta saņemšanai saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, ir jābūt tiesībām uz maksājumu.

(7)

Noteikumi gadījumā, kad tiesības uz maksājumu tiek nodotas, ir jāprecizē, lai nodošana varētu notikt datumā, kas paredzēts paziņojumā par nodošanu kompetentajai iestādei, ja vien kompetentajai iestādei nav iebildumu pret nodošanu un tā par tiem paziņo dalībvalsts noteiktajā laika posmā.

(8)

Regulas (EK) 795/2004 48.c pants ir jāpielāgo attiecībā uz dalībvalstīm, kur jau 2005. gadā ir sākta vienreizējās maksājuma shēmas piemērošana.

(9)

Iestrādāt atsauces summas cukuram vienreizējā maksājuma shēmā tika nolemts saskaņā ar Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 319/2006, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem. Līdz ar to dalībvalstīm ir ļoti īsi termiņi nepieciešamo pasākumu veikšanai, lai atbilstu šāda noteikuma iestrādei. Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no līdzšinējās ar cukuru saistītas shēmas piemērošanas uz šā jautājuma iestrādāšanu vienreizējā maksājuma shēmā. Jo īpaši jāgādā, lai lauksaimnieki izmantotu savas tiesības saprātīgā laika posmā. Ja šāda iespēja šķiet pilnīgi neiespējama, dalībvalstīm ir jānodrošina Regulā (EK) Nr. 1782/2003 noteikto termiņu piemērošanas pagarinājums.

(10)

Lai novērstu, ka cukura nozari pakļauj otrajai pamatsummu lineārai procentuālai samazināšanai gadījumā, ja tiek pārsniegti valstij noteiktais maksimāli pieļaujamais apjoms jeb griesti, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā, ir lietderīgi precizēt šīs regulas 41. panta 2. punkta piemērošanu.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 1. punkta piemērošanu, valsts rezerves ir jāpapildina saskaņā ar visu pamatsummu lineāro samazinājumu. Ir jānosaka noteikumi, lai precizētu, kā dalībvalstīm, kuras jau 2005. gadā piemēroja vienreizējo maksājuma shēmu, jārīkojas, iekļaujot valsts rezervju papildināšanā pamatsummas par cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem.

(12)

Regulas (EK) Nr. 795/2004 48.d pantā paredzētie specifiskie noteikumi ir jāpaplašina, lai iekļautu atbalstu par cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem.

(13)

Tāpat ir jānosaka termiņš attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 795/2004 49.a pantā noteiktajiem datumiem, līdz kuriem dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai konkrēta informācija saistībā ar atbalstu par cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem.

(14)

Regulas (EK) Nr. 795/2004 I pielikumā ir noteikts datums, no kura uz laiku var atļaut sekundāru kultūru audzēšanu tādos reģionos, kur klimata īpatnību dēļ graudaugus novāc agrāk nekā minēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 51. panta b) punktā. Pēc Grieķijas lūguma šai dalībvalstij ir jānosaka konkrēts datums.

(15)

Regulas (EK) Nr. 795/2004 II pielikumā ir noteikts vidējais hektāru skaits, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. panta 2. punktā, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu Komisijai sniegtos datus. Somija attiecīgos datus ir paziņojusi. Tādēļ ir lietderīgi noteikt arī šai dalībvalstij atbilstošo hektāru skaitu.

(16)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 795/2004.

(17)

Ņemot vērā, ka tiesību nodošanu var uzsākt pēc 2006. gada 1. janvāra, šī regula jāpiemēro ar atpakaļejošu datumu no tās pašas dienas.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 4. pantu papildina ar šādu punktu:

“3.   Gadījumos, kad valsts rezervēs esošās summas, ir lielākas nekā nepieciešams, lai segtu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā minētos gadījumus, dalībvalstis var attiecīgi palielināt vienības vērtību visiem, kam ir tiesības uz maksājuma saņemšanu. Kopējā summa, kas izmantota šādam palielinājumam, nedrīkst pārsniegt summu, ko iegūst pēc lineārā samazinājuma, kuru piemēro saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. un 7. punktu.”

2)

Šādi groza 21. pantu:

3)

Regulas 24. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Tiesības uz maksājumu var deklarēt tikai vienreiz gadā, to drīkst darīt lauksaimnieki, kam šādas tiesības ir pēdējā dienā, kurā drīkst iesniegt vienoto pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 11. punktu.

Tomēr gadījumā, kad lauksaimnieks izmanto iespēju mainīt vienoto pieteikumu saskaņā ar Regulas 15. pantu, tas drīkst arī deklarēt tiesības uz maksājumu, kas tam ir dienā, kad lauksaimnieks kompetentajai iestādei iesniedz grozījumus, ja vien attiecīgās tiesības uz maksājumu jau nav deklarējis cits lauksaimnieks par to pašu gadu.

Ja lauksaimniekam attiecīgās tiesības uz maksājumu ir nodevis kāds cits lauksaimnieks un ja šis cits lauksaimnieks šīs tiesības jau ir deklarējis, šo tiesību uz maksājumu papildus deklarēšana ir pieļaujama tikai gadījumā, ja tiesību nodevējs ir jau informējis kompetento iestādi par nodošanu saskaņā ar šīs regulas 25. panta 2. punktu un šīs maksājumu tiesības atsauc no sava vienotā pieteikuma Regulas (EK) Nr. 796/2004 15. pantā noteiktajā termiņā.”

4)

Regulas 25. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalsts var pieprasīt, lai tiesību nodevējs paziņo par nodošanu dalībvalsts kompetentajai iestādei, kur šāda nodošana notiks, attiecīgās dalībvalsts noteiktajā termiņā, bet ne agrāk kā sešas nedēļas pirms pašas nodošanas un ievērojot pēdējo datumu, kad var iesniegt pieteikumu saskaņā ar vienreizējā maksājuma shēmu. Nodošana notiek kā paredzēts paziņojumā, ja kompetentā iestāde neceļ iebildumus pret šādu nodošanu un tiesību nodevējam par to paziņo noteiktajā termiņā. Kompetentā iestāde var iebilst pret nodošanu tikai, ja šāda darbība neatbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 noteikumiem un šai regulai.”

5)

Ar šādu aizstāj 6.b nodaļas nosaukumu:

6)

Regulas 48.c pantu groza šādi:

7)

Regulas 48.d pantu groza šādi:

8)

Regulas 48.e pantu groza šādi:

9)

Regulas 49.a pantu groza šādi:

10)

Regulas I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/20

(1)

Pēc atbalsta shēmas cukuram iekļaušanas vienreizējo maksājumu shēmā Komisijas Regula (EK) Nr. 796/2004 (2) ir jāgroza vairākos aspektos, jo īpaši attiecībā uz procedūras piemērošanu un kontroles pasākumiem, kas jāveic attiecībā uz atbalsta shēmu. Turklāt ir jāprecizē minētās regulas noteikumi attiecībā uz dažiem aspektiem.

(2)

Dažu Regulā (EK) Nr. 796/2004 izklāstīto sīki izstrādāto integrētās sistēmas noteikumu prasību piemērošana shēmām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b pantā un 143.c pantā, ir attiecīgi paredzēta 136. pantā un 140. panta 1. punktā Komisijas 2004. gada 29. oktobra Regulā (EK) Nr. 1973/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 šīs Regulas III un IVa sadaļā minētajām atbalsta shēmām un atmatā atstātās zemes izmantošanu izejvielu ražošanai (3). Tādēļ šajā ziņā ir jāprecizē Regula (EK) Nr. 796/2004.

(3)

Vairākas atsauces uz citām regulām ir novecojušas un ir jāatjaunina, norādot uz atbilstīgajām atsaucēm.

(4)

Būtu jāprasa iekļaut specifiskus datus par cukura ražošanu vienotajā iesniegumā.

(5)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 796/2004 14. panta 2. punktam dalībvalstis pirmajā vienreizēja maksājuma shēmas piemērošanas gadā var atkāpties no dažiem noteikumiem attiecībā uz vienoto iesniegumu vai gadījumā, ja vienreizējo maksājumu shēmā ievieš kādu jaunu elementu. Šādai atkāpei būtu arī jānozīmē iespēju izmainīt atbalsta shēmas izmantošanu attiecībā uz atsevišķiem zemes gabaliem.

(6)

Lai atsauces summas par cukuru iestrādātu vienreizējā maksājuma shēmā pēc cukura nozares reformēšanas, kā nosaka Padomes 2006. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 319/2006, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (4), ir nepieciešams zināms elastīgums attiecībā uz vienotā pieteikuma iespējamiem papildinājumiem un grozījumiem gadījumos, kad dalībvalsts piemēro 48.c panta 8. punktu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (5) 2006. gadam. Tādēļ šādi papildinājumi un grozījumi ir jāatļauj līdz 2006. gada 15. jūnijam. Tomēr termiņi vienotā pieteikuma iesniegšanai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 796/2004 11. pantā, ir jāsaglabā, lai dalībvalstis varētu noteiktajā laikā organizēt attiecīgās kontroles programmas.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10.e nodaļa nosaka pārejas maksājumus par cukuru dalībvalstīs, piemērojot minētās regulas 71. pantu. Minētās regulas 143.ba pantā paredzēts cukura maksājums dalībvalstīs, kas piemēro vienreizējo maksājumu shēmu, kā noteikts šīs regulas 143.b pantā. Gan pārejas maksājumi par cukuru, gan atsevišķais maksājums par cukuru pēc būtības nav saistīti ar lauksaimniecības nozari, tādēļ noteikumi attiecībā uz vienoto pieteikumu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 796/2004 neattiecas uz šīm maksājumu shēmām. Tādēļ ir jāizveido noteikumi atbilstošai pieteikumu iesniegšanas procedūrai.

(8)

Gadījumā, ja jaunie sektori tiek iekļauti vienreizējā maksājumu shēmā, ir jāparedz, ka noteikumi Regulas (EK) Nr. 796/2004 21.a pantā par novēlotu pieteikšanos uz vienreizējo maksājumu shēmu ir jāpiemēro arī attiecībā uz to lauksaimnieku pieteikumiem, kas attiecas uz šādām jaunām nozarēm.

(9)

Veicamās kontrolpārbaudes par vienoto pieteikumu ir jāpaplašina, un jāiekļauj dažas konkrētas pārbaudes par dažādiem nosacījumiem attiecībā uz cukura ražotāju sniegto informāciju.

(10)

Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f nodaļā paredzētās cukura atbalsta shēmas īpatnības, ir jānosaka īpaši kontroles noteikumi.

(11)

Ja kompetentā iestāde palielina uz vietas veicamo pārbaužu skaitu, jābūt iespējai arī palielināt to lauksaimnieku skaitu, kurus izvēlas šādām izlases pārbaudēm.

(12)

Ja lauksaimnieks ir deklarējis lielāku platību nekā tiesības uz maksājumu, Regulas (EK) Nr. 796/2004 50. panta 2. punktā noteikts, ka pamatojums atbalsta aprēķiniem ir hektāru summa, par kuriem ir tiesības uz maksājumu. Ja deklarētā platība atbilst visiem piešķiršanas kritērijiem, nav nepieciešams piemērot samazinājumus vai izslēgšanu saskaņā ar šīs regulas 51. vai 53. pantu. Tiktāl šie noteikumi ir jāprecizē.

(13)

Noteikumi par samazinājumiem, kas jāpiemēro, kompensējot maksājumus nākošo trīs gadu laikā, ir iespējami tikai attiecībā uz maksājumiem par mājlopiem, tās pašas maksājumu shēmas ietvaros, kur konstatēta neatbilstība. Tas ir pretēji platībatkarīgajām shēmām, kur kompensēt var ikvienu maksājumu, kas ir Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III un IV sadaļā. Ir jāsaskaņo dažādo atbalsta shēmu noteikumi.

(14)

Pārejas noteikumi par gadījumiem, kur samazinājumu piemēro, kompensējot maksājumus nākamo trīs gadu laikā, attiecas tikai uz lēmumiem, kas pieņemti par pieteikumiem attiecībā uz 2004. gadu. Tā kā maksājumi par mājlopiem pēc vienreizējās maksājuma shēmas ieviešanas arī ir iekļauti šajā shēmā, kompensācija ir atļaujama tikai attiecībā uz šo maksājumu shēmu.

(15)

Jaunas atbalsta shēmas iekļaušana vienreizējā maksājumu shēmā prasa atjaunināt atsauces uz maksimāli pieļaujamo budžetu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 796/2004 71.a pantā.

(16)

Kad tika ieviesta vienreizējā maksājumu shēma un vienotais pieteikums, tika saskaņots pēdējais datums attiecībā uz platībatkarīgajiem maksājumiem un maksājumiem par mājlopiem. Tādēļ ir vietā saskaņot pēdējo datumu, kad dalībvalstīm ir jāpaziņo informācija par šiem maksājumiem.

(17)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 796/2004.

(18)

Šajā regulā noteiktie grozījumi attiecas uz pieteikumiem atbalstam, kas attiecas uz gadiem vai piemaksu laikposmiem, kas sākas no 2006. gada 1. janvāra. Tālab šī regula ir jāpiemēro no 2006. gada 1. janvāra.

(19)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 2. pantu groza šādi:

2)

Regulas 13. pantu groza šādi:

3)

Regulas 14. pantu groza šādi:

4)

Šādi groza 15. pantu:

5)

Ar šādu aizstāj 16. panta 1. punkta f) apakšpunktu:

6)

Aiz 17. panta pievieno šādu nodaļu:

“IIIA NODAĻA

MAKSĀJUMI PAR CUKURU UN ATSEVIŠĶAIS MAKSĀJUMS PAR CUKURU

17.a pants

Prasības attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par cukura maksājumu un atsevišķo maksājumu par cukuru

1.   Lauksaimnieki, kas piesakās uz maksājumu par cukuru, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10.e nodaļā, un lauksaimnieki, kas piesakās uz atsevišķo maksājumu par cukuru, kā noteikts minētās regulas 143.ba pantā, iesniedz pieteikumus uz atbalstu, kuros ir nepieciešamā informācija, lai tiesības uz atbalstu tiktu apliecinātas, un jo īpaši:

2.   Pieteikums atbalstam par cukura maksājumu vai atsevišķo maksājumu par cukuru attiecīgi ir jāiesniedz līdz dalībvalsts noteiktajam datumam, kas nedrīkst būt vēlāks kā 15. maijs, bet Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – 15. jūnijs.

Tomēr attiecībā uz 2006. gadu pirmajā apakšpunktā minētais datums nedrīkst būt vēlāks kā 2006. gada 30. jūnijs, lai iesniegtu pieteikumus atbalstam atsevišķiem maksājumiem cukuram saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.ba pantu.”

7)

Ar šādu tekstu papildina 21.a pantu:

“3.   1. un 2. punkts attiecas arī uz pirmo gadu, kad vienreizējo maksājumu shēmā iekļauj jaunas nozares, attiecībā uz lauksaimnieku pieteikumiem par līdzdalību šajos sektoros.”

8)

Šādu punktu pievieno 24. panta 1. punktam:

9)

Regulas 26. pantu groza šādi:

10)

Šādu apakšpunktu pievieno 27. panta 1. punktam:

“Tomēr, ja lauksaimnieku skaits, kuriem veic pārbaudes uz vietas, pārsniedz minimālo lauksaimnieku skaitu, kuriem veic pārbaudes uz vietas atbilstoši noteiktajam 26. panta 1. un 2. punktā, nejaušinātā atlasē izvēlēto lauksaimnieku skaits papildu atlasē nedrīkst pārsniegt 25 %.”

11)

Aiz 31.a panta iekļauj šādu pantu:

“31.b pants

Cukura ražotāju pārbaudes uz vietas

Cukura ražotāju pārbaudēs uz vietas, pamatojoties uz pieteikumiem atbalstam par cukurbietēm cukurbiešu un cukurniedru ražotājiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f pantā, pārliecinās par:

12)

Šādi groza 32. pantu:

13)

Ar šādu tekstu aizstāj 36. panta 1. punkta otro daļu:

“Pārbaudes uz vietas kautuvēs ietver dokumentu papildpārbaudi, to salīdzinājumu ar ierakstiem elektroniskajā datu bāzē par liellopiem un kopsavilkumu par kaušanas apliecībām (vai līdzvērtīgas informācijas) pārbaudi, kuras nosūtītas citām dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 121. panta 3. punktu.”

14)

Ar šādu daļu aizstāj 45. panta 3. punkta pirmo daļu:

“Atkāpjoties no 2. punkta prasībām, kompetentā iestāde var attiecībā uz prasībām vai standartiem, kas ir tās atbildības ziņā, noteikt kontrolizlasi, kur iekļauj 1 % visu lauksaimnieku, kas iesnieguši pieteikumus atbalstam atbilstīgi atbalsta shēmām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IVa sadaļā, un kuriem ir pienākums ievērot vismaz vienu no šīm prasībām vai standartiem.”

15)

Ar šādu punktu aizstāj 50. panta 2. punktu:

“2.   Attiecībā uz pieteikumiem atbalstam vienreizējās maksājuma shēmas ietvaros, ja ir neatbilstība starp deklarētajām tiesībām uz maksājumu un deklarēto platību, maksājuma aprēķiniem ņem vērā mazāko lielumu.”

16)

Šādi groza 51. pantu:

17)

Šādi groza 53. pantu:

18)

Šādi groza 59. pantu:

19)

Šādi groza 60. pantu:

20)

Ar šādu tekstu aizstāj 62. panta pirmo teikumu:

“Attiecībā uz deklarācijām vai apliecībām, ko izsniegušas lopkautuves saistībā ar piemaksu par nokaušanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 121. pantu, ja konstatē, ka lopkautuve, rupjas nevērības rezultātā vai apzināti, ir izsniegusi apliecību vai deklarāciju ar nepatiesiem datiem, tad attiecīgā dalībvalsts piemēro valsts noteiktas sankcijas.”

21)

Ar šādu aizstāj 64. punkta otrā apakšpunkta trešo teikumu:

“Summu, kas vienāda ar summu, uz kuru attiecas noraidītais pieteikums, kompensē ar atbalsta maksājumiem saskaņā ar kādu no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IVa sadaļā minētajām atbalsta shēmām, uz ko personai ir tiesības pretendēt saistībā ar pieteikumiem, kurus tā iesniedz kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā konstatēta minētā neatbilstība.”

22)

Ar šādu aizstāj 71.a panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmo daļu:

“attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām, kurām noteikts maksimāli pieļaujamais budžets saskaņā ar šīs regulas 64. panta 2. punktu, 70. panta 2. punktu, 71. panta 2. punktu, 110.p panta 1. punktu, 143.b panta 7. punktu un 143.ba panta 2. punktu, dalībvalstis saskaita tās summas, kas rodas, piemērojot a), b) un c) punktu.”

23)

Ar šādu teikumu aizstāj 73. panta 2. punkta pirmo teikumu:

“Dalībvalstis var nolemt, ka nepamatots maksājums jāatgūst, atskaitot atbilstošo summu no jebkura avansa vai maksājuma saskaņā ar atbalsta shēmām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III, IV un IVa sadaļā, kuru attiecīgajam lauksaimniekam izmaksā pēc datuma, kad pieņemts lēmums par summas atgūšanu.”

24)

Šādi groza 76. panta 1. punktu:

25)

Šādu daļu iekļauj 80. panta 1. punktā:

“Ja dalībvalsts 2005. gadā ir piemērojusi vienreizējo maksājumu shēmu, gadījumos, kad samazinājumus, kurus piemēro kompensācijas kārtībā saskaņā ar 59. panta 2. punkta trešo apakšpunktu un 59. panta 4. punkta otro apakšpunktu, nevar pilnīgi kompensēt pirms vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas, atlikušās summas kompensē maksājumiem jebkuras atbalsta shēmas ietvaros, kas iekļautas šajā regulā, ja vien nav beidzies šajos noteikumos minētais kompensācijas termiņš.”

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/27

(1)

Dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai pieejamie dati par atbalsta piemērošanu cietes kartupeļiem, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 93. pantā, un atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f nodaļā. Attiecīgi būtu jāgroza Komisijas Regulas (EK) Nr. 1973/2004 (2) 3. panta c) punkts.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 90. pantā, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 319/2006, paredzēta iespēja piešķirt atbalstu enerģijas kultūrām attiecībā uz platībām, uz kuru produkciju attiecas līgums starp lauksaimnieku un uzpircēju. Attiecīgi būtu jāpielāgo Regulā (EK) Nr. 1973/2004 izklāstītie īstenošanas noteikumi attiecībā uz atbalstu enerģijas kultūrām.

(3)

Regulas (EK) Nr 1973/2004 33. pantā paredzēts, ka enerģijas produkti ir jāiegūst vēlākais otrajam pārstrādātājam. Tomēr attiecībā uz atmatas shēmu nepārtikas produktiem minētās regulas 156. pantā paredzēts, ka nepārtikas produktus saražo vēlākais trešais pārstrādātājs. Divu gadu pieredze, īstenojot enerģijas kultūru shēmu, liecina, ka ir lietderīgi pielīdzināt abas shēmas, ieviešot arī enerģijas kultūru shēmā trešo pārstrādātāju. Tādēļ attiecīgi būtu jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1973/2004 33., 37. un 38. pants.

(4)

Būtu jānosaka, kādi sīki izstrādāti noteikumi būtu jāpiemēro integrētās administrēšanas un kontroles sistēmai, kas noteikta Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (3), attiecībā uz īpašo cukura maksājumu shēmu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.ba pantu.

(5)

Viens no cukura nozares reformas mērķiem, kā tas paredzēts Padomes 2006. gada 20. februāra Regulā (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (4), ir pastiprināt Kopienas cukura nozares orientāciju uz tirgu. Tādēļ, lai palielinātu šīs nozares produktu noietu, ir lietderīgi apsvērt iespēju iekļaut cukurbietes, topinambūru un cigoriņu saknes enerģijas kultūru atbalsta shēmā un atzīt šo kultūru audzēšanu (ja to nedara cukura iegūšanas nolūkā) zemē, kuru ir tiesības atstāt atmatā, saņemot par to atbalstu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 171.cm panta 5. punktu lauksaimnieki, kas jau sākuši piegādes, vairs nevar pieteikties uz avansa maksājumiem par tabaku. Pamatojoties uz šo noteikumu, agrīno tabakas šķirņu audzētājiem nav iespējams pieteikties uz avansa maksājumu. Tādēļ ir lietderīgi šo noteikumu atcelt.

(7)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71. panta 1. punktu, Slovēnija nolēma piemērot vienreizējā maksājumu shēmu 2007. gadā. Minētās regulas 71. panta 1. punkta trešajā daļā paredzēts, ka pārejas posms apiņiem ir spēkā tikai līdz 2005. gada 31. decembrim. Slovēnijai tātad būtu jāpiemēro vienreizējā maksājumu shēma tikai attiecībā uz šo nozari un visas pārējās nozares jāiekļauj 2007. gadā. Lai atvieglotu pāreju uz vienreizējā maksājuma shēmu, 48.a panta 11. punktā Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (5), paredzēts turpināt piemērot iepriekšējo apiņu režīmu Slovēnijā līdz 2006. gada 31. decembrim un šā iemesla dēļ visās attiecīgajās nozarēs sākt ieviest vienreizējā maksājuma shēmu 2007. gadā. Tādēļ ir lietderīgi pielīdzināt Regulas (EK) Nr. 1973/2004 noteikumus Regulā (EK) Nr. 795/2004 esošajiem noteikumiem un tādējādi paredzēt, ka Slovēnijā līdz 2006. gada 31. decembrim ir spēkā Komisijas 1999. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 609/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus atbalsta piešķiršanai apiņu ražošanai (6).

(8)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1973/2004 71. panta otro daļu, Spānija ierosināja izdarīt grozījumu minētās regulas X pielikumā, lai papildinātu to ar Galīsijas autonomā apgabala Lakoruņjas un Lugo provinces mazāk labvēlīgiem apgabaliem un iesniegt Komisijai šā priekšlikuma pamatojumu, kurā norādīts, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 113. panta 2. punktā minētie kritēriji. Ņemot vērā šo pamatojumu, būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1973/2004 X pielikums, lai iekļautu tajā attiecīgos apgabalus.

(9)

Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmuma K(2004) 1439/3 II pielikumā par saimniecības to platību minimālo lielumu, par ko var pretendēt uz atbalstu, par lauksaimniecības zemi atbilstīgi vienreizējā maksājuma shēmai un gada finanšu paketi 2004. gadam Čehijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Polijai un Slovākijai, ir noteiktas lauksaimniecības zemes atbilstīgi vienotajai platībmaksājumu shēmai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b panta 4. punktā. Attiecīgais skaitlis Polijai tika grozīts ar Komisijas 2005. gada 25. novembra Lēmumu K(2005) 4553. Šis lielums būtu jānorāda arī Regulas (EK) Nr. 1973/2004 XXI pielikumā.

(10)

Regulas (EK) Nr. 1973/2004 XXI pielikumā lauksaimniecības zeme atbilstīgi vienotajai platībmaksājumu shēmai Slovākijai ir 1 976 000 hektāru. Taču pareizā platība, kas ir jāņem vērā, ir 1 955 000 hektāru, kā noteikts Lēmuma K(2004) 1439/3 II pielikumā. Šis lielums būtu jānorāda arī Regulas (EK) Nr. 1973/2004 XXI pielikumā.

(11)

Ņemot vērā turpmāko aplēstās lauksaimniecības zemes platības pārskatīšanu Lietuvā atbilstīgi vienotajai platībmaksājumu shēmai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b panta 4. punktu, ar Komisijas 2006. gada 26. aprīļa Lēmumu K(2006) 1691 tās kopīgais apjoms palielināts no pašreizējiem 2 288 000 hektāriem uz 2 574 000 hektāriem. Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1973/2004 XXI pielikums.

(12)

Kopienas tirgū ir ievestas jaunas tabakas šķirnes, kas būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1973/2004 XXV pielikumā.

(13)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1973/2004.

(14)

Tā kā šajā regulā paredzētie grozījumi attiecas uz tirdzniecības gadiem, kas sākas no 2006. gada, šai regulai būtu jāstājas spēkā 2006. gada 1. janvārī. Tomēr attiecībā uz Poliju lauksaimniecības zemes grozījumam atbilstīgi vienotajai platībmaksājumu shēmai šai regulai būtu jāstājas spēkā no 2005. gada, jo tā dod lielākus maksājumus šai shēmā ietvertajiem pretendentiem.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 3. panta c) punktu aizstāj ar šādu:

2)

Šādu punktu pievieno 23. pantā:

3)

Regulas 24. pantu groza šādi:

4)

Regulas 26. pantu groza šādi:

5)

Regulas 29. pantu groza šādi:

6)

Ar šādu daļu aizstāj 31. panta 2. punkta pirmo daļu:

“Faktiskajiem daudzumiem, kas pieteikuma iesniedzējam jānogādā uzpircējam vai pirmapstrādātājam, jāatbilst vismaz reprezentatīvajai ražai.”

7)

Regulas 32. panta 1. punktu groza šādi:

8)

Ar šādu tekstu aizstāj 8. nodaļas 6. iedaļas virsrakstu:

9)

Regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

“33. pants

Pārstrādātāju skaits

Enerģijas produktus iegūst vēlākais trešais pārstrādātājs”

10)

Regulas 34. pantu groza šādi:

11)

Regulas 35. pantu groza šādi:

12)

Regulas 36. panta 2. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Turpmāk minētās saistības, ko uzņemas uzpircējs vai pārstrādātājs, ir papildprasības Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta izpratnē:”

13)

Regulas 37. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ja pirmapstrādātājs pārdod vai nodod otrajam vai trešajam pārstrādātājiem citā dalībvalstī starpproduktus, uz ko attiecas līgumi, kā paredzēts 26. pantā, produktiem pievieno T5 kontroleksemplārus, kuri izdoti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93.

Ja uzpircējs pārdod vai nodod pirmapstrādātājam, kas reģistrēts citā dalībvalstī, izejvielas, uz kurām attiecas līgumi, spēkā ir pirmais punkts.”

14)

Regulas 38. pantu groza šādi:

15)

Regulas 39. pantu groza šādi:

16)

Regulas 40. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   To dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās darbojas uzpircēji, pārbauda vismaz 25 % to uzpircēju telpas, kas reģistrēti tās teritorijā, atlasē pamatojoties uz riska analīzi. Šīs pārbaudes ietver komercdokumentu fiziskas pārbaudes un kontroles, lai pārbaudītu atbilstību starp izejvielu iepirkumiem un atbilstošajām piegādēm.

1a.   To dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās notiek pārstrāde, pārbauda atbilstību 24. panta 1. punkta noteikumiem vismaz 25 % to pārstrādātāju telpās, kas reģistrēti tās teritorijā, atlasē pamatojoties uz riska analīzi. Šādas pārbaudes ietver vismaz:

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās pārbaudes nolūkā kompetentās iestādes pamatojas jo īpaši uz attiecīgo izejvielu tehniskās pārstrādes koeficientiem. Ja šādi koeficienti attiecībā uz eksportu Kopienas tiesību aktos ir paredzēti, tad tos piemēro. Ja tādu nav, bet Kopienas tiesību aktos ir paredzēti citi koeficienti, piemēro tos. Pārējos gadījumos pārbaudes pamato galvenokārt ar koeficientiem, kas ir vispārpieņemti pārstrādes rūpniecībā.”

17)

Aiz 142. panta pievieno šādu nodaļu:

“15.a NODAĻA

ĪPAŠAIS MAKSĀJUMS PAR CUKURU

142.a pants

Regulas (EK) Nr. 796/2004 piemērošana

Attiecībā uz īpašo maksājumu par cukuru, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.ba pantā, spēkā ir Regulas (EK) Nr. 796/2004 5., 10., 18. līdz 22., 65., 66., 67., 70., 71.a, 72. un 73. pants.”

18)

Regulas 143. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Cukurbietes, topinambūru vai cigoriņu saknes var audzēt atmatu zemē ar noteikumu, ka:

19)

Regulas 171.cm panta 5. punktā svītro pēdējo teikumu.

20)

Regulas 172. panta 3. punktam pievieno šādu teikumu:

“To joprojām piemēro Slovēnijā maksājumu pieteikumiem 2006. gada ražai attiecībā uz Regulu (EEK) Nr. 1696/71 un līdz 2006. gada 31. decembrim attiecībā uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/98 (8).

21)

Regulas IX pielikumu groza šādi:

22)

Tās X pielikumā 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

23)

Regulas XXI pielikumu groza šādi:

24)

Regulas XXIII pielikuma pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

25)

Regulas XXV pielikuma tekstu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/36

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 312/2001 1. panta 2. punktā (3) ir paredzēts olīveļļas daudzuma ikmēneša ierobežojums, izdodot importa licences minētā panta 1. punktā noteiktās kvotas ietvaros.

(2)

2005./2006. tirdzniecības gadā saražotās olīveļļas apjomi nav pietiekami, tādēļ ir apgrūtināta apgāde. Lai atvieglinātu Kopienas olīveļļas tirgus apgādi, no 2006. gada 1. maija, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 312/2001, ir jāatļauj izdot licences bez ikmēneša ierobežojuma.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Olīveļļas un galda olīvu pārvaldības komitejas atzinumu,

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/37

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/99 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2), intervences aģentūras ar pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu palīdzību var pārdot zināmus to rīcībā esošus sviesta intervences krājumus un var piešķirt atbalstu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Šīs regulas 25. pantā noteikts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus konkursam atbildē uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka minimālo pārdošanas cenu sviestam un maksimālo atbalsta apmēru krējumam, sviestam un koncentrētam sviestam. Tālāk tiek noteikts, ka cena vai atbalsts var atšķirties sakarā ar iecerēto sviesta izmantošanas veidu, tā tauku saturu un pārstrādes procedūrām. Atbilstīgi jānosaka Regulas (EK) Nr. 1898/2005 28. pantā paredzētais pārstrādes garantiju apjoms.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/39

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 343/2006 (3) ir noteikts to dalībvalstu saraksts, kurās sāk sviesta iepirkšanu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 1. punktā.

(2)

Pamatojoties uz jaunāko informāciju, kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 8. pantu sniegusi Latvija, Komisija konstatēja, ka cenas sviesta tirgū bija zemākas par 92 % no intervences cenas divas nedēļas pēc kārtas. Tāpēc šajā dalībvalstī jāsāk sviesta iepirkšana intervencē. Tādēļ Latvija jāiekļauj sarakstā, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 343/2006.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 343/2006,

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/40

(1)

Saskaņā ar 2001. gada 12. janvārī pieņemtās Komisijas Regulas (EK) Nr. 214/2001 21. pantu, kas nosaka detalizētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz intervenci vājpiena tirgū (2), intervences aģentūras pēc pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu piedāvā pārdošanai noteiktu daudzumu to rīcībā esoša vājpiena pulvera.

(2)

Vadoties pēc piedāvājumiem, kas saņemti, atbildot uz katru individuālu uzaicinājumu uz konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai pieņemts lēmums neveikt piešķīrumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 214/2001 24.a pantu.

(3)

Vadoties pēc saņemtajiem piedāvājumiem, nosakāma minimālā pārdošanas cena.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/41

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)

Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)

Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/44

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā uz produktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. pauta a), b) un c) punktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa.

(4)

Korektīvā summa jānosaka vienlaicīgi ar kompensāciju un saskaņā ar tādu pašu procedūru. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām.

(5)

Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/46

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/48

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

29.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/50

(1)

Padomes 1974. gada 21. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2681/74 par Kopienas finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu piegādi pārtikas palīdzībā (3), 2. pantā paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa sedz to izdevumu daļu, kas atbilst eksporta kompensācijām, kādas attiecīgajā jomā noteiktas saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

(2)

Lai vienkāršotu budžeta izstrādi un pārvaldīšanu attiecībā uz Kopienas darbībām pārtikas palīdzībā un ļautu dalībvalstīm būt informētām par Kopienas iesaistes līmeni valsts darbībās pārtikas palīdzības jomā, ir jānosaka par šīm darbībām piešķiramo kompensāciju apjoms.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā paredzētos vispārējos noteikumus un piemērošanas noteikumus attiecībā uz eksporta kompensācijām minētajās operācijās piemēro mutatis mutandis.

(4)

Īpašie kritēriji, kas jāņem vērā rīsu eksporta kompensācijas aprēķināšanā, ir definēti Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,