ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 99

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 7. aprīlis


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 564/2006 (2006. gada 6. aprīlis), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 565/2006 (2006. gada 6. aprīlis), ar ko konkrētu prioritāro vielu importētājiem vai ražotājiem nosaka prasības par veicamajām pārbaudēm un sniedzamo informāciju saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli ( 1 )

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 566/2006 (2006. gada 6. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2014/2005 par atļaujām, kas saistītas ar režīmu, Kopienā ievedot banānus, kurus laiž brīvā apgrozībā, piemērojot kopējā muitas tarifa nodokļu likmi, paredz atkāpi no minētās regulas un groza Regulu (EK) Nr. 219/2006 par tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldību ĀKK izcelsmes banānu ar KN kodu 08030019 ievešanai laika posmam no 2006. gada 1. marta līdz 31. decembrim

6

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 567/2006 (2006. gada 6. aprīlis), ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2006. gada 7. aprīla

11

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 568/2006 (2006. gada 6. aprīlis), ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

13

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 569/2006 (2006. gada 6. aprīlis), ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 23. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1138/2005

15

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 570/2006 (2006. gada 6. aprīlis), ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

16

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 571/2006 (2006. gada 6. aprīlis) par iesniegtajiem piedāvājumiem miežu eksportam Regulā (EK) Nr. 1058/2005 minētajā konkursā

18

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 572/2006 (2006. gada 6. aprīlis), ar ko nosaka parasto kviešu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1059/2005 minētajā konkursā

19

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 573/2006 (2006. gada 6. aprīlis) par iesniegtajiem piedāvājumiem sorgo ievešanai Regulā (EK) Nr. 2094/2005 paredzētajā konkursā

20

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 8. februāris) — Valsts atbalsts C 22/2004 (ex N 648/2001) par nodokļu atbrīvojumiem attiecībā uz profesionāliem zvejniekiem (Zviedrija) (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 265)  ( 1 )

21

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 4. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 92/452/EEK attiecībā uz dažām embriju ieguves un gatavošanas brigādēm Amerikas Savienotajās Valstīs (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1248)  ( 1 )

27

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 5. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2002/613/EK attiecībā uz apstiprinātiem spermas savākšanas centriem Kanādā (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1258)  ( 1 )

29

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 5. aprīlis), ar ko attiecībā uz Zviedriju un Apvienoto Karalisti groza Lēmumu 2004/453/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1259)  ( 1 )

31

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 6. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2005/393/EK par aizliegtajām zonām attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi Spānijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1262)  ( 1 )

35

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 6. aprīlis) par dažiem aizsargpasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri Vācijā un par Lēmuma 2006/254/EK atcelšanu (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1556)  ( 1 )

36

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 564/2006

(2006. gada 6. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 7. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 6. aprīļa Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

98,8

204

75,3

212

129,8

624

88,4

999

98,1

0707 00 05

052

141,0

204

66,3

999

103,7

0709 90 70

052

117,4

204

52,0

999

84,7

0805 10 20

052

39,6

204

40,4

212

47,7

220

40,7

400

62,7

624

63,8

999

49,2

0805 50 10

624

64,7

999

64,7

0808 10 80

388

73,2

400

139,6

404

96,7

508

83,7

512

82,6

524

61,0

528

82,4

720

102,7

804

113,5

999

92,8

0808 20 50

388

83,6

512

78,8

528

62,9

720

44,1

999

67,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 565/2006

(2006. gada 6. aprīlis),

ar ko konkrētu prioritāro vielu importētājiem vai ražotājiem nosaka prasības par veicamajām pārbaudēm un sniedzamo informāciju saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 23. marta Regulu (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (1), un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Referenti, kurus dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 10. panta 1. punktu, izvērtēja ražotāju un importētāju iesniegto informāciju attiecībā uz konkrētām prioritārajām vielām. Apspriedušies ar šiem ražotājiem un importētājiem, referenti nolēma, ka riska faktoru novērtējuma labad jāprasa, lai minētie ražotāji un importētāji iesniedz papildu informāciju un veic papildu pārbaudes.

(2)

Attiecīgo vielu izvērtēšanai vajadzīgā informācija nav pieejama no kādreizējiem ražotājiem vai importētājiem. Ražotāji un importētāji ir pārliecinājušies par to, ka izmēģinājumus ar dzīvniekiem nevar aizstāt vai veikt mazākā apjomā, izmantojot citas metodes.

(3)

Tādēļ ir lietderīgi lūgt prioritāro vielu ražotājus un importētājus iesniegt papildu informāciju un veikt papildu pārbaudes attiecībā uz šīm vielām. Minēto pārbaužu veikšanā jāizmanto protokoli, ko referenti iesnieguši Komisijai.

(4)

Šīs regulas noteikumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 793/93 15. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto vielu ražotāji un importētāji, kas iesnieguši informāciju saskaņā ar 3., 4., 7. un 9. panta prasībām Regulā (EEK) Nr. 793/93, sniedz informāciju un veic pārbaudes, kā norādīts pielikumā, un rezultātus nodod attiecīgajiem referentiem.

Pārbaudes veic saskaņā ar referentu norādītajiem protokoliem.

Rezultātus nodod pielikumā paredzētajā termiņā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

Einecs Nr.

CAS Nr.

Vielas nosaukums

Referents

Veicamās pārbaudes un sniedzamā informācija

Termiņš no šīs regulas spēkā stāšanās dienas

1

214-604-9

1163-19-5

bis-(pentabromfenil)ēteris (1)

UK/F

Ontoģenēzes neirotoksicitātes pētījums ar žurkām vai pelēm

24 mēneši

Atbilstīga cilvēku bioloģiskā monitoringa programma, kas aptver arī mātes pienu un asinis, un vajadzība veikt vielas ietekmes tendenču analīzi noteiktam laika posmam

10 gadi: ikgadējs ziņojums

Vides monitoringa programma, kas aptver arī putnus, notekūdeņu dūņas, nosēdumus un gaisu un kas vajadzīga, lai desmit gadu laikposmā noteiktu vielas ietekmes tendences un toksiskākos un bioloģiski vairāk akumulējošos šīs vielas noārdīšanās produktus

10 gadi: ikgadējs ziņojums

2

237-158-7

13674-84-5

tris-(2-hlor-1-metiletil)fosfāts (2)

UK/IRL

Dati par vielas izplūdi un uzņemšanas veidiem dažādos vielas aprites cikla posmos

3 mēneši

3

237-159-2

13674-87-8

tris-[2-hlor-1-(hlormetil)etil] fosfāts (2)

UK/IRL

Dati par vielas izplūdi un uzņemšanas veidiem dažādos vielas aprites cikla posmos

3 mēneši

Toksicitātes pārbaude ar trīsuļodiem Chironomidae, ko veic piesātinātā ūdens-nosēdumu sistēmā (ESAO 218)

6 mēneši

Toksicitātes pārbaude ar mazsaru tārpiem Lumbriculus, ko veic piesātinātā ūdens-nosēdumu sistēmā

6 mēneši

Toksicitātes pārbaude ar sānpeldvēžiem Hyallella, ko veic piesātinātā ūdens-nosēdumu sistēmā

6 mēneši

4

253-760-2

38051-10-4

2,2-bis-(hlormetil)trimetilēn-bis-(bis(2-hloretil)fosfāts (2)

UK/IRL

Dati par vielas izplūdi un uzņemšanas veidiem dažādos vielas aprites cikla posmos

3 mēneši

5

231-111-4

232-104-9

222-068-2

231-743-0

236-068-5

7440-02-0

7786-81-4

3333-67-3

7718-54-9

13138-45-9

niķelis (3)

niķeļa sulfāts (3)

niķeļa karbonāts (2)

niķeļa dihlorīds (2)

niķeļa dinitrāts (2)

DK

Laboratoriskā izpētē iegūta informācija par niķeļa ekotoksicitāti un bioloģisko pieejamību

3 mēneši

Lauka izpētē iegūta informācija par vielas ekotoksicitāti, apriti un bioloģisko pieejamību

6 mēneši

Informācija par niķeļa toksicitāti dažādu tipu augsnēs

6 mēneši

Hroniska biotiskā liganda modeļa izstrāde un validēšana varavīksnes forelei

3 mēneši

Hroniska biotiskā liganda modeļa izstrāde un validēšana aļģēm un bezmugurkaulniekiem

3 mēneši

Paredzamās koncentrācijas vidē (PECvietējā un PECreģionālā noteikšanai vajadzīgā informācija par vielas iedarbību

6 mēneši

Eiropas virszemes ūdeņu monitorings

6 mēneši

232-104-9

7786-81-4

niķeļa sulfāts (3)

Divus gadus ilgs perorāli uzņemta niķeļa sulfāta kancerogenitātes pētījums ar žurkām (ESAO 451-B32)

30 mēneši

231-111-4

7440-02-0

niķelis (3)

Divus gadus ilgs ieelpota elementārā niķeļa pulvera kancerogenitātes pētījums ar žurkām (ESAO 451-B32)

30 mēneši

6

221-221-0

3033-77-0

2,3-epoksipropiltrimetilamonija hlorīds (3)

FIN

Aerobās notekūdeņu attīrīšanas imitācijas pārbaude aktīvo dūņu blokā (ESAO 303A)

6 mēneši

Informācija par vidē esošās vielas iedarbību

3 mēneši

7

222-048-3

3327-22-8

(3-hlor-2-hidroksipropil) trimetilamonija hlorīds (3)

FIN

Aerobās notekūdeņu attīrīšanas imitācijas pārbaude aktīvo dūņu blokā (ESAO 303A)

6 mēneši

Informācija par vidē esošās vielas iedarbību

3 mēneši

8

202-453-1

95-80-7

4-metil-m-fenilēndiamīns (1)

D

Toksicitātes pārbaude ar mazsaru tārpiem Lumbriculus, ko veic piesātinātā ūdens-nosēdumu sistēmā

6 mēneši


(1)  Viela minēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1179/94 pielikumā (OV L 131, 26.5.1994., 3. lpp.; prioritāšu saraksts Nr. 1).

(2)  Viela minēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 2364/2000 pielikumā (OV L 273, 23.10.2000., 5. lpp.; prioritāšu saraksts Nr. 4).

(3)  Viela minēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 143/97 pielikumā (OV L 25, 27.1.1997., 13. lpp.; prioritāšu saraksts Nr. 3).


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 566/2006

(2006. gada 6. aprīlis),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2014/2005 par atļaujām, kas saistītas ar režīmu, Kopienā ievedot banānus, kurus laiž brīvā apgrozībā, piemērojot kopējā muitas tarifa nodokļu likmi, paredz atkāpi no minētās regulas un groza Regulu (EK) Nr. 219/2006 par tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldību ĀKK izcelsmes banānu ar KN kodu 0803 00 19 ievešanai laika posmam no 2006. gada 1. marta līdz 31. decembrim

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem (1), un jo īpaši tās 2. pantu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu to, ka banānu ievešana Kopienā tiek pienācīgi kontrolēta, Komisijas Regulas (EK) Nr. 2014/2005 (2) 1. panta 1. punktā paredzēts, ka, laižot brīvā apgrozībā banānus un tiem piemērojot kopējā muitas tarifa nodokļu likmi, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1964/2005, ir jāuzrāda ievešanas atļauja. Tās pašas regulas 1. panta 5. punktā noteikts, ka šādu ievešanas atļauju derīguma termiņš ir trīs mēneši.

(2)

Lai drīzāk iegūtu informāciju par daudzumiem, kas Kopienā laisti brīvā apgrozībā, ir jāsaīsina atļauju derīguma termiņš. Turklāt, lai nodrošinātu informācijas plūsmas iekļaušanos kalendāra gadā, atļauju derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt 31. decembri.

(3)

Šo pašu iemeslu dēļ, atkāpjoties no 35. panta 4. punkta Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (3), jāsaīsina termiņš, kurā uzņēmējiem jāiesniedz kompetentajai iestādei pierādījums par atļaujas izmantošanu.

(4)

Lai iegūtu datus par visu laikposmu, kurā īsteno ar Regulu (EK) Nr. 1964/2005 izveidoto režīmu, īsāks termiņš atļaujas izmantošanas pierādījuma iesniegšanai jānosaka arī attiecībā uz atļaujām, kuru derīguma termiņš ietilpst laika posmā no 2006. gada 1. janvāra – Regulas (EK) Nr. 2014/2005 piemērošanas sākuma dienas.

(5)

Lai varētu kontrolēt ievedumus, kas veikti saskaņā ar režīmu, kurš izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1964/2005, īpaši svarīgi ir norādīt Kopienā brīvā apgrozībā laisto banānu izcelsmi. Lai nodrošinātu šo informāciju, jāparedz, ka ievešanas atļaujas izdod konkrētas izcelsmes banānu ievešanai. Tālab atsevišķi jānodala ĀKK valstu izcelsmes banāni un citu trešo valstu izcelsmes banāni.

(6)

Turklāt jānosaka, kāda veida informācija par cenām un tirgū laistajiem daudzumiem dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai, lai nodrošinātu pienācīgu tirgus uzraudzību.

(7)

Lai konstatētu un novērstu nepamatotu deklarāciju iesniegšanu, dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai, uz kuriem uzņēmējiem attiecas Komisijas Regula (EK) Nr. 219/2006 (4) un Komisijas 2005. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 2015/2005 par tādu banānu ievešanu, kuru izcelsme ir ĀKK valstīs, saistībā ar tarifa kvotu, kas atvērta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem 2006. gada janvārī un februārī (5).

(8)

Ar Regulu (EK) Nr. 219/2006 atcēla Komisijas Regulu (EK) Nr. 896/2001 (6), izņemot tās 21., 26. un 27. pantu un pielikumu, kuru noteikumus turpina piemērot ievedumiem, ko veic atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 219/2006. Skaidrības un juridiskās noteiktības labad šie noteikumi jāiestrādā Regulā (EK) Nr. 219/2006.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2014/2005 un Regula (EK) Nr. 219/2006.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Banānu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2014/2005 groza šādi:

1)

Regulas 1. pantā:

a)

tā 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Atļaujas pieteikuma 8. iedaļā kā izcelsmes valstu grupa jānorāda “ĀKK valstis” vai “citas trešās valstis” un ar krustiņu jāatzīmē norāde “jā”.”;

b)

minētā panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Atļaujas 8. iedaļā kā izcelsmes valstu grupa jānorāda “ĀKK valstis” vai “citas trešās valstis” un ar krustiņu jāatzīmē norāde “jā”.”;

c)

tā 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Atļauja ir derīga no tās izdošanas dienas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 1. punkta nozīmē līdz nākamā mēneša beigām. Tomēr neviena atļauja nav derīga ilgāk par tās izdošanas gada 31. decembri.

Ievešanas atļaujas ir derīgas tikai ievedumiem, kuru izcelsme ir norādītās grupas valstīs.”;

d)

pievieno šādu punktu:

“6.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 35. panta 4. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma, tās 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais pierādījums par ievešanas atļaujas izmantošanu jāiesniedz trīsdesmit dienās pēc ievešanas atļaujas derīguma termiņa beigu dienas, izņemot nepārvaramas varas gadījumus.”

2)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

1.   Dalībvalstis Komisijai paziņo –

a)

ik trešdienu – dzelteno banānu vairumtirdzniecības cenas, kuras iepriekšējā nedēļā reģistrētas reprezentatīvajos tirgos, kas norādīti 3. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 3223/94 (7), atkarībā no izcelsmes valsts vai izcelsmes valstu grupas;

b)

ik mēnesi ne vēlāk kā 15. datumā – daudzumus, par kuriem iepriekšējā mēnesī izdotas ievešanas atļaujas;

c)

ik mēnesi ne vēlāk kā 15. datumā – atkarībā no izcelsmes norādītus daudzumus, kas attiecas uz atļaujām, kuras izmantotas vai izdevējiestādei atpakaļ nodotas iepriekšējā mēnesī;

d)

pēc rakstiska Komisijas pieprasījuma – audzēšanas un tirdzniecības apjomu prognozes.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju nosūta, izmantojot Komisijas norādīto elektronisko sistēmu.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 219/2006 groza šādi:

1)

Regulas 4. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Dalībvalstu kompetentās iestādes ir uzskaitītas pielikumā. Izmaiņas šajā uzskaitījumā veic Komisija pēc ieinteresēto dalībvalstu pieprasījuma.”

2)

Regulas 6. pantā:

a)

tā 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)

no 2006. gada aprīļa līdz 2007. gada janvārim (ieskaitot) ik mēnesi ne vēlāk kā 15. datumā – iepriekšējā mēnesī brīvā apgrozībā laisto banānu daudzumus, kurus nosaka, pamatojoties uz ievešanas atļaujām, kas izdotas atbilstīgi 5. panta 3. punktam;

b)

pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2006. gada 30. jūnijā – 2006. gada janvārī un februārī brīvā apgrozībā laisto banānu daudzumus, kurus nosaka, pamatojoties uz ievešanas atļaujām, kas izdotas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2015/2005 6. panta 3. punktam.

Šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta, izmantojot Komisijas norādīto elektronisko sistēmu.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“3.   Dalībvalstis ne vēlāk kā 2006. gada 28. aprīlī Komisijai paziņo, uz kuriem uzņēmējiem attiecas šī regula un Regula (EK) Nr. 2015/2005.

Komisija šo informāciju var darīt zināmu pārējām dalībvalstīm.”

3)

Pēc 6. panta pievieno šādu 6.a pantu:

“6.a pants

Formalitātes, kas vajadzīgas laišanai brīvā apgrozībā

1.   Muitas iestādes, kurām iesniedz ievešanas deklarācijas, lai banānus laistu brīvā apgrozībā:

a)

saglabā vienu eksemplāru no katras ievešanas atļaujas vai tās izraksta, kas vīzēts, pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā; un

b)

reizi divās nedēļās nosūta otru katras vīzētās ievešanas atļaujas vai tās izraksta eksemplāru šīs regulas pielikumā norādītajām savas dalībvalsts iestādēm.

2.   Saņemto atļauju un to izrakstu eksemplārus 1. punkta b) apakšpunktā minētās iestādes reizi divās nedēļās pārsūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas attiecīgos dokumentus ir izdevušas.

3.   Ja rodas šaubas par atļaujas vai tās izraksta īstumu vai par iesniegtajos dokumentos minētās informācijas patiesumu vai šo dokumentu vīzu autentiskumu, vai par to uzņēmēju identitāti, kas pilda laišanai brīvā apgrozībā vajadzīgās formalitātes vai kuru vārdā šādas formalitātes tiek pildītas, kā arī ja rodas aizdomas par pārkāpumu, muitas iestādes, kurām iesniedz minētos dokumentus, par to tūlīt informē savas dalībvalsts kompetentās iestādes. Pēdējās šo informāciju tūlīt nosūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas attiecīgos dokumentus ir izdevušas, kā arī Komisijai, lai veiktu detalizētu pārbaudi.

4.   Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta, piemērojot 1., 2. un 3. punktu, šīs regulas pielikumā norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes veic papildu pārbaudes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu labu tarifa kvotas pārvaldību, un jo īpaši tās pārbauda atbilstīgi minētajam režīmam ievestos daudzumus, visos sīkumos salīdzinot izdotās atļaujas un to izrakstus un izmantotās atļaujas un to izrakstus. Šajā nolūkā tās pārbauda izmantoto dokumentu īstumu un atbilstību, kā arī to, kuri uzņēmēji dokumentus izmantojuši.”

4)

Svītro 8. panta otro teikumu.

5)

Regulas pielikumā pievieno šīs regulas pielikuma tekstu.

3. pants

Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta Regulā (EK) Nr. 2014/2005, kura grozīta ar šo regulu, informāciju par daudzumiem, kas attiecas uz atļaujām, kuras izmantotas vai izdevējiestādei atpakaļ nodotas 2006. gada janvārī un februārī, Komisijai paziņo septiņās dienās pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. panta 1) punkta d) apakšpunktu piemēro atļaujām, kuru derīguma termiņš ietilpst laika posmā no 2006. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 316, 2.12.2005., 1. lpp.

(2)  OV L 324, 10.12.2005., 3. lpp.

(3)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 410/2006 (OV L 71, 10.3.2006., 7. lpp.).

(4)  OV L 38, 9.2.2006., 22. lpp.

(5)  OV L 324, 10.12.2005., 5. lpp.

(6)  OV L 126, 8.5.2001., 6. lpp.

(7)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp.”


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Dalībvalstu kompetentās iestādes

 

Beļģija

Bureau d'intervention et de restitution belge/Belgisch Interventie- en Restitutiebureau

Rue de Trèves 82/Trierstraat 82

B-1040 Bruxelles/Brussel

 

Čehija

Státní zemědělský intervenční fond

Ve Smečkách 33

CZ-110 00 Praha 1

 

Dānija

Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri

Direktoratet for FødevareErhverv; Eksportstøttekontoret

Nyropsgade 30

DK-1780 København V

 

Vācija

Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

Referat 322

Deichmanns Aue 29

D-53179 Bonn

 

Igaunija

Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet

Toetuste osakond, kaubandustoetuste büroo

Narva mnt 3

EE-51009 Tartu

 

Grieķija

OΡEΚEΡE (ex-GEDIDAGEP)

Directorate Fruits and Vegetables, Wine and Industrial Products

241, Acharnon Street

GR-104 46 Athens

ΟΠΕΚΕΠΕ Διεύθυνση Οπωροκηπευτικών, Αμπελοοινικών και Βιομηχανικών Προϊόντων

Αχαρνών 241

Τ.Κ. 104 46 Αθήνα

 

Spānija

Ministerio de Industria, Turismo y Comercio

Secretaría General de Comercio Exterior

Paseo de la Castellana, 162

E-28046 Madrid

 

Francija

Office de développement de l'économie agricole des départements d'outre-mer (ODEADOM)

46-48, rue de Lagny

F-93104 Montreuil Cedex

 

Īrija

Department of Agriculture & Food

Crops Policy & State Bodies Division

Agriculture House (3W)

Kildare Street

Dublin 2

Ireland

 

Itālija

Ministero delle Attività produttive

Direzione generale per la Politica commerciale — Div. II

Viale Boston, 25

I-00144 Roma

 

Kipra

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

Μονάδα Αδειών Εισαγωγών — Εξαγωγών

CY 1421 Κύπρος

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

Import & Export Licensing Unit

CY 1421 Cyprus

 

Latvija

Zemkopības ministrijas

Lauku atbalsta dienests

Tirdzniecības mehānismu departaments

Licenču daļa

Republikas laukums 2

Rīga, LV-1981

 

Lietuva

Nacionalinė mokėjimo agentūra

Užsienio prekybos departamentas

Blindžių g. 17

LT-08111 Vilnius

 

Luksemburga

Ministère de l'agriculture

Administration des services techniques de l'agriculture

Service de l'horticulture

16, route d'Esch

Boîte postale 1904

L-1014 Luxembourg

 

Ungārija

Magyar Kereskedelmi Engedélyezési Hivatal

Margit krt. 85.

H-1024 Budapest

 

Malta

Ministeru ghall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent

Divizjoni tas-Servizzi Agrikoli u Zvilupp Rurali

Agenzija tal-Pagamenti

Trade Mechanisims

Centru Nazzjonali tas Servizzi Agrikoli u Zvilupp Rurali Ghammieri Marsa CMR 02 Malta

 

Nīderlande

Productschap Tuinbouw

Louis Pasteurlaan 6

Postbus 280

2700 AG Zoetermeer

Nederland

 

Austrija

Agrarmarkt Austria

Dresdner Straße 70

A-1200 Wien

 

Polija

Agencja Rynku Rolnego

Biuro Administrowania Obrotem Towarowym z Zagranicą

ul. Nowy Świat 6/12

PL-00-400 Warszawa

Polska

 

Portugāle

Ministério das Finanças

Direcção-Geral das Alfândegas e dos Impostos Especiais sobre o Consumo

Direcção de Serviços de Licenciamento

Rua do Terreiro do Trigo — Edifício da Alfândega

P-1149-060 Lisboa

 

Slovēnija

Agencija RS za kmetijske trge in razvoj podeželja

Oddelek za zunanjo trgovino

Dunajska cesta 160

SI-1000 Ljubljana

 

Slovākija

Pôdohospodárska platobná agentúra

Dobrovičova 12

SK-815 26 Bratislava

 

Somija

Maa- ja Metsätalousministeriö

PL 30

FIN-00023 Valtioneuvosto

 

Zviedrija

Jordbruksverket

Interventionsenheten

S-551 82 Jönköping

 

Apvienotā Karaliste

Rural Payment Agency

External Trade Division

Lancaster House

Hampshire Court

Newcastle Upon Tyne

NE4 7YH

United Kingdom”


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 567/2006

(2006. gada 6. aprīlis),

ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2006. gada 7. aprīla

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 24. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. pantā minētajiem produktiem, ir noteikti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 7. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 141, 24.6.1995., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 79/2003 (OV L 13, 18.1.2003., 4. lpp.).

(3)  OV L 145, 27.6.1968., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1422/95.


PIELIKUMS

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi melasei cukura nozarē, ko piemēro no 2006. gada 7. aprīļa

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Sakarā ar to, ka apturēts nodokļu piemērojums atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam, importam piemērojamais nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem (1)

1703 10 00 (2)

11,42

0

1703 90 00 (2)

11,42

0


(1)  Šī summa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantu aizstāj kopējā muitas tarifa nodokli, kas paredzēts šiem produktiem.

(2)  Noteiktā cena grozītās Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā definētajai standarta kvalitātei.


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 568/2006

(2006. gada 6. aprīlis),

ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)

Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)

Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)

Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti nedenaturēti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 7. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.


PIELIKUMS

KOMPENSĀCIJAS, KAS PIEMĒROJAMAS TURPMĀK NEAPSTRĀDĀTA BALTĀ CUKURA UN JĒLCUKURA IZVEDUMIEM NO 2006. GADA 7. APRĪĻA (1)

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

21,97 (2)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

23,48 (2)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

21,97 (2)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

23,48 (2)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,2389

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

23,89

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

25,52

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

25,52

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,2389

NB: Produktu kodi, kā arī sērijas “A” galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi norādīti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas), izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kā definēts ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Šis daudzums ir piemērojams jēlcukuram ar rezultativitāti 92 %. Ja izvestā jēlcukura rezultativitāte neatbilst 92 %, piemērojamās kompensācijas apjomu aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu.


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/15


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 569/2006

(2006. gada 6. aprīlis),

ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 23. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1138/2005

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1138/2005 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2005./2006. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1138/2005 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

23. konkursa daļai attiecībā uz balto cukuru, ko izsludina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1138/2005, eksporta kompensācijas maksimālais apjoms ir noteikts 28,797 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 7. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 185, 16.7.2005., 3. lpp.


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/16


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 570/2006

(2006. gada 6. aprīlis),

ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem produktiem, kurus izved dabīgā veidā, izņemot iesalu, ir norādītas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 7. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 6. aprīļa Regulai, ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

1001 10 00 9200

EUR/t

1001 10 00 9400

A00

EUR/t

0

1001 90 91 9000

EUR/t

1001 90 99 9000

A00

EUR/t

0

1002 00 00 9000

A00

EUR/t

0

1003 00 10 9000

EUR/t

1003 00 90 9000

A00

EUR/t

0

1004 00 00 9200

EUR/t

1004 00 00 9400

A00

EUR/t

0

1005 10 90 9000

EUR/t

1005 90 00 9000

A00

EUR/t

0

1007 00 90 9000

EUR/t

1008 20 00 9000

EUR/t

1101 00 11 9000

EUR/t

1101 00 15 9100

C01

EUR/t

5,48

1101 00 15 9130

C01

EUR/t

5,12

1101 00 15 9150

C01

EUR/t

4,72

1101 00 15 9170

C01

EUR/t

4,36

1101 00 15 9180

C01

EUR/t

4,08

1101 00 15 9190

EUR/t

1101 00 90 9000

EUR/t

1102 10 00 9500

A00

EUR/t

0

1102 10 00 9700

A00

EUR/t

0

1102 10 00 9900

EUR/t

1103 11 10 9200

A00

EUR/t

0

1103 11 10 9400

A00

EUR/t

0

1103 11 10 9900

EUR/t

1103 11 90 9200

A00

EUR/t

0

1103 11 90 9800

EUR/t

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

C01

:

Visas trešās valstis, izņemot Albāniju, Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Lihtenšteinu un Šveici.


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/18


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 571/2006

(2006. gada 6. aprīlis)

par iesniegtajiem piedāvājumiem miežu eksportam Regulā (EK) Nr. 1058/2005 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1058/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2006. gada 31. marta līdz 6. aprīlim Regulā (EK) Nr. 1058/2005 paredzētajā konkursā par miežu eksporta kompensāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 7. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 174, 7.7.2005., 12. lpp.

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/19


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 572/2006

(2006. gada 6. aprīlis),

ar ko nosaka parasto kviešu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1059/2005 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1059/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti no 2006. gada 31. marta līdz 6. aprīlis Regulā (EK) Nr. 1059/2005 minētā konkursa ietvaros, parasto kviešu eksporta maksimālā kompensācija ir 4,00 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 7. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 174, 7.7.2005., 15. lpp.

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/20


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 573/2006

(2006. gada 6. aprīlis)

par iesniegtajiem piedāvājumiem sorgo ievešanai Regulā (EK) Nr. 2094/2005 paredzētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2094/2005 (2) ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot sorgo no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), uz iesniegto piedāvājumu pamata Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētos kritērijus, nav jānosaka ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2006. gada 31. marta līdz 6. aprīlim Regulā (EK) Nr. 2094/2005 paredzētajā konkursā par sorgo ievedmuitas nodokļa samazinājumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 7. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 335, 21.12.2005., 4. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījvmi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1558/2005 (OV L 249, 24.9.2005., 6. lpp.).


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Komisija

7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/21


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 8. februāris)

Valsts atbalsts C 22/2004 (ex N 648/2001) par nodokļu atbrīvojumiem attiecībā uz profesionāliem zvejniekiem (Zviedrija)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 265)

(Autentisks ir tikai teksts zviedru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/269/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1), un jo īpaši tās 14. pantu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Zviedrijas varas iestādes 2001. gada 4. septembrī Komisiju informēja par likumprojektu par grozījumiem Likumā par ienākuma nodokli (1999:1229). Komisija ar 2001. gada 10. decembra, 2002. gada 25. aprīļa, 2002. gada 23. jūlija, 2002. gada 4. oktobra, 2003. gada 11. marta, 2003. gada 24. jūlija un 2004. gada 3. februāra vēstulēm lūdza iesniegt papildu informāciju par likumprojektu, uz ko Zviedrija atbildēja ar attiecīgi 2002. gada 26. februāra, 2002. gada 7. jūnija, 2002. gada 29. jūlija, 2002. gada 19. decembra, 2003. gada 19. maija, 2003. gada 19. decembra un 2004. gada 8. marta vēstulēm.

(2)

Komisija ar 2004. gada 16. jūnija vēstuli informēja Zviedriju par lēmumu attiecībā uz minēto likumprojektu uzsākt oficiālu pārbaudes procedūru saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt oficiālo pārbaudes procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2004. gada 20. oktobrī (2). Komisija aicināja visas ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par šo lietu. Zviedrijas iestādes sniedza atbildi 2004. gada 9. novembra vēstulē. Nekādi citi apsvērumi netika saņemti.

(4)

Ar paziņoto likumprojektu – priekšlikumu grozīt Likumu par ienākuma nodokli (1999:1229) – paredz kompensēt visu licencēto zvejnieku izdevumus, kas radušies, nodarbojoties ar zvejniecību. Ar to tiktu grozīta pašreizējā nodokļu priekšrocību sistēma.

(5)

Zviedrijas valsts nodokļu pārvalde 2002. gadā ieviesa jaunas vispārīgas vadlīnijas par nodokļu atvieglojumiem profesionāliem zvejniekiem, kas joprojām tiek piemērotas un principā ir visām nozarēm piemērojamās vispārējās nodokļu sistēmas piemērošanas noteikumi attiecībā uz zvejniecības nozari. Tādējādi nodokļu priekšrocības, kas no minētā gada attiecas uz zvejniekiem, nav uzskatāmas par atbalstu.

(6)

Saskaņā ar 2002. gada vadlīnijām, lai zvejnieki varētu saņemt nodokļu atvieglojumus, zvejas reisam jābūt tādam, ka vismaz viena nakts pavadīta ārpus mājām, jo šī prombūtne ir vispārīgs noteikums saskaņā ar vispārīgo nodokļu sistēmu. Tāpat saskaņā ar šīm vadlīnijām zvejniekiem var piemērot tādus pašus standarta nodokļu atvieglojumus saistībā ar lielākām dzīvošanas izmaksām par tādām pašām summām kā attiecībā uz citām pašnodarbinātām personām. Zviedrijas varas iestādes ir norādījušas, ka Zviedrijā 99 % no profesionālajiem zvejniekiem ir pašnodarbināti un tādējādi tie veic individuālo darbu.

(7)

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem uz zvejniekiem un pašnodarbinātām personām attiecas vieni un tie paši noteikumi par naktsmītnes izmaksām. Parastā kārtība paredz standarta nodokļu atvieglojumus, ko piemēro par katru nakti, kas pavadīta ārpus mājām. Tas nozīmē, ka ne zvejniekiem, ne citiem nodokļu maksātājiem nav jānodrošina nekādi pierādījumi par faktiskajām izmaksām, lai varētu piemērot standarta atvieglojumu SEK 95 apmērā par dienu.

(8)

Citās nozarēs strādājošām pašnodarbinātajām personām ir jānodrošina paskaidrojumi par palielinātajām izmaksām, iekļaujot informāciju par komandējuma datumiem, nolūku un galamērķi, kā arī izbraukšanas un atgriešanās laikiem.

(9)

Attiecībā uz zvejniekiem nav šādas prasības sniegt paskaidrojumus, taču nodokļu atvieglojumus var piemērot tikai tad, ja zvejas reisā nakts pavadīta ārpus mājām. Lai nodokļu iestādes varētu aprēķināt standarta nodokļu atvieglojumu summu, uz ko zvejnieks ir tiesīgs, zvejniekam jāiesniedz informācija par zvejas reisu datumiem un to ilgumu. Zviedrijas iestādes bija izvēlējušās šādu pieeju, lai nesarežģītu nodokļu sistēmu un tās piemērošanu, jo zvejas reisi paši par sevi ir zvejnieka uzņēmējdarbība.

(10)

Ja dzīvošanas papildu izmaksas ir lielākas par standartsummu SEK 95 apmērā par dienu, gan zvejnieki, gan citas pašnodarbinātas personas var izvēlēties iespēju iesniegt pierādījumus par to, ka dzīvošanas papildu izmaksas pārsniedz standarta atvieglojumu summu, šajā nolūkā iesniedzot pārskatu par visiem taksācijas gadā veiktajiem norīkojumiem un komandējumiem. Izvēloties šo iespēju, to piemēro visam gadam – viena taksācijas gada ietvaros nevar atsevišķiem braucieniem piemērot standartsummu, bet citiem piemērot faktiskos izdevumus.

(11)

Saskaņā ar jauno režīmu, par ko tika ziņots Komisijai, vairs nav nepieciešams pavadīt nakti ārpus mājām, lai varētu saņemt atvieglojumu par papildu dzīvošanas izmaksām. Tādējādi ar šo tikai zvejniekiem piemērojamo režīmu tie zvejnieki, kuri nepavada nakti ārpus mājām, no nodokļu aprēķina viedokļa tiek pielīdzināti zvejniekiem, kuri pavada nakti ārpus mājām.

(12)

Paredzētā režīma mērķis ir radīt neitrālus konkurences apstākļus Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas zvejnieku vidū un likvidēt nevienādo situāciju, kurā atsevišķi zvejnieki varēja izmantot šo nodokļu atvieglojumu, bet citi nevarēja.

(13)

Turklāt gan attiecībā uz zvejniekiem, gan nodokļu iestādēm tiks samazināts administratīvais slogs, jo uzskatāms, ka ir vieglāk piemērot un pārbaudīt atvieglojumu, kas izpaužas kā noteikta procentuālā daļa no ienākuma, nekā atvieglojumu, ko veic, balstoties uz zvejas dienu skaitu.

(14)

Jaunā režīma rezultātā piekrastes zvejnieki un ezeru zvejnieki varēs izmantot nodokļu atvieglojumu sistēmu, kas tiem līdz šim bija liegts. Līdz ar to jaunā sistēma ir izdevīga minētajām zvejnieku kategorijām, jo nav nosacījuma par to, ka zvejniekam nakts jāpavada ārpus mājām (kā rezultātā, iespējams, rastos papildu izdevumi) – vienīgais piemērošanas nosacījums ir tas, ka jābūt profesionāla zvejnieka licencei.

(15)

Tāpat kā saskaņā ar pašreizējo, visās nozarēs piemērojamo režīmu, zvejnieki, kuri izmantotu paredzēto režīmu, nevarētu pretendēt uz citiem nodokļu atvieglojumiem par papildu dzīvošanas izmaksām.

(16)

Saskaņā ar projektu katra zvejnieka nodokļu summai vairs netiktu piemērots SEK 95 samazinājums par dienu, kā to paredz pašreizējais režīms. To aprēķinātu kā procentuālu daļu no ienākuma un tas nevarētu pārsniegt SEK 40 000 (EUR 4 444) gadā. Turklāt samazinājums nedrīkstētu pārsniegt 20 % no gada ienākumiem. Piemēram, tas nozīmē, ka, ja gada ienākums ir SEK 100 000 (EUR 11 111), tad samazinājuma summa būtu SEK 20 000 (EUR 2 222) un ka maksimālo samazinājumu var piemērot tikai tad, ja gada ienākums ir SEK 200 000 (EUR 22 222) vai lielāks.

(17)

Komisija ar 2002. gada 4. oktobra vēstuli Zviedrijas iestādēm jautāja, vai tās var sniegt aplēsi par to, cik zvejnieki no kopumā 2 000 profesionālajiem zvejniekiem, kuri varēs piemērot likumprojekta noteikumus, varētu pretendēt uz maksimālo samazinājumu SEK 40 000 apmērā, t. i., zvejnieki, kuru gada ienākums ir vismaz SEK 200 000.

(18)

Zviedrijas iestādes ar 2002. gada 19. decembra vēstuli atbildēja, ka to rīcībā nav datu par tiem profesionālo zvejnieku ienākumiem, kas saistīti vienīgi ar zvejas darbībām, tādēļ uz konkrēto jautājumu nav iespējams sniegt atbildi.

(19)

Saskaņā ar paziņojumos ietvertajiem datiem režīma piemērošanas rezultātā Zviedrijas valsts kasei rastos zaudējumi SEK 34 400 000 (EUR 3 822 222) gadā, konkrēti, SEK 18 200 000 (EUR 2 022 222) kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu zaudējums un SEK 16 200 000 (EUR 1 800 000) kā reģionālo nodokļu ieņēmumu zaudējums attiecīgajiem reģioniem.

(20)

Zviedrijā ir aptuveni 3 000 profesionālu licencētu zvejnieku, no kuriem pašreiz darbojas aptuveni 2 000. Tobrīd, kad tika uzsākta oficiāla pārbaudes procedūra, Zviedrijas iestāžu rīcībā nebija datu par to, cik no 2 000 aktīvajiem licencētajiem zvejniekiem veic zvejas reisus ar pārnakšņošanu ārpus mājām. Tādēļ nebija iespējams aplēst, cik zvejnieku pašlaik varētu izmantot pašreiz spēkā esošos nodokļu atvieglojumus zvejniekiem.

(21)

Komisija uzskatīja, ka esošā nodokļu atvieglojumu sistēma bija piemērojama visām tautsaimniecības nozarēm vienādi un tādējādi neradīja selektīvas priekšrocības zvejniecības nozarei, bet gan bija vispārēja rakstura. Tā arī uzskatīja, ka, ja nodokļu atvieglojumi tiek pieļauti, neprasot, lai zvejnieki būtu pavadījuši nakti ārpus mājām, sistēma zvejniecības nozarei radītu selektīvu priekšrocību, kas nebūtu pieejama citām nozarēm. Šī priekšrocība, šķiet, tiktu piešķirta, neuzliekot nekādus pienākumus nodokļu maksātājam. Tādējādi uzskatāms, ka ierosināto noteikumu mērķis ir uzlabot uzņēmumu stāvokli, palielināt to uzņēmējdarbības likviditāti un palielināt atvieglojumu saņēmēju ienākumus, ko līdz ar to var kvalificēt kā darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(22)

Zviedrijas iestāžu viedoklis ir tāds, ka noteikumi ierosināti, lai likvidētu nevienādo situāciju, kurā atsevišķi zvejnieki (t. i., kuri pavadīja nakti ārpus mājām) varēja izmantot pašreizējo nodokļu atvieglojumu sistēmu, bet citi (piekrastes un ezeru zvejnieki) nevarēja, un lai piemērojamo nodokļu režīmu pielīdzinātu tiem, kādi ir kaimiņvalstīs.

(23)

Zviedrijas iestādes uzskata, ka no pašreiz aktīvajiem 2 000 licencētajiem zvejniekiem 1 500 veic zvejas reisus ar pārnakšņošanu ārpus mājām un līdz ar to 500 zvejnieki, kuri pašreiz nesaņem nodokļu atvieglojumus, tos varētu saņemt saskaņā ar ierosināto režīmu.

(24)

Saskaņā ar pašreizējo režīmu zvejnieki var atņemt noteiktu summu par ēdienreizēm, nakšņošanu un citiem nelieliem izdevumiem. Kā minēts iepriekš, Zviedrijas iestādes uzsver, ka Zviedrijā daudzi profesionāli zvejnieki veic ilgstošus zvejas reisus, kas, ievērojot pašreizējo nodokļu atvieglojumu sistēmu, nozīmē lielu skaitu gadījumu, kuros nodokļu iestādēm jāpiemēro atvieglojumi par papildu dzīvošanas izdevumiem zvejas reisu sakarā.

(25)

Zviedrijas iestādes uzskata, ka režīmu jāļauj pieņemt, jo tas paredz vienādot nodokļu situāciju, kādā atrodas zvejnieki, kuri pavada nakti ārpus mājām, un zvejnieki, kuri nepavada nakti ārpus mājām, un, tā kā abām grupām izmaksas ir līdzīgas, ir pamatoti tām piemērot vienādus nodokļu nosacījumus.

(26)

Zviedrijas iestādes arī uzsver, ka īpaši nodokļu noteikumi ir attaisnojami zvejniekiem piemērojamo īpašo prasību dēļ un, tā kā zvejnieki parasti darbojas mazā mērogā, nodokļu atvieglojumu vienkāršošana atvieglos administrēšanu gan nodokļu iestādēm, gan pašiem zvejniekiem. Tādēļ Zviedrijas iestādes uzskata, ka ierosinātie noteikumi ir vajadzīgi no Zviedrijas nodokļu sistēmas efektivitātes viedokļa un ka tie ir pamatoti šīs sistēmas veida un vispārējo iezīmju dēļ.

(27)

Visbeidzot, Zviedrijas iestāžu uzskats attiecībā uz budžetu ir tāds, ka valsts kases lēsto zaudējumu aprēķins ir kļūdains un ka ietekme būtu nenozīmīga. Tās norāda, ka esošā režīma rezultātā zaudējumi ir SEK 41 100 000 (EUR 4 566 667) un, ja visi profesionālie zvejnieki izmantotu ierosināto režīmu, zaudēto nodokļu ieņēmumu summa būtu tikai SEK 34 300 000 (EUR 3 811 111). Turklāt, tā kā atsevišķiem zvejniekiem, kuri izmanto pašreizējos noteikumus, jaunais režīms būtu neizdevīgāks, tiek lēsts, ka aptuveni 500 zvejnieki neizmantotu jauno režīmu, bet turpinātu piemērot esošos noteikumus.

(28)

Ņemot vērā šos aspektus, Zviedrijas iestādes ir aprēķinājušas, ka ietekme uz valsts finansēm 2005. gadā būtu SEK 49 700 000 (EUR 5 522 222), tas ir, SEK 41 100 000 (EUR 4 566 667) kā atvieglojumi saskaņā ar esošo režīmu un SEK 8 600 000 (EUR 955 556) kā atvieglojumi saskaņā ar ierosināto režīmu.

A.   Valsts atbalsta esība

(29)

Valsts atbalsta esības kritērijs, pirmkārt, ir tas, ka ar atbalsta pasākumu tā saņēmēji tiek atbrīvoti no izmaksām, kas parasti tiktu segtas no to budžeta. Šāda priekšrocība var izpausties kā dažādi nodokļu sloga samazinājumi, ieskaitot nodokļa bāzes samazinājumu, kā tas ir aplūkojamā Komisijai paziņotā režīma gadījumā.

(30)

Otrkārt, priekšrocība jāpiešķir valstij vai no valsts līdzekļiem. Nodokļu ieņēmumu zaudējums ir vienāds ar valsts līdzekļu patēriņu nodokļu izdevumu veidā. Tā tas ir arī šā paziņotā režīma gadījumā.

(31)

Treškārt, pasākumam jābūt tādam, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļo vai varētu kropļot konkurenci. Radot izdevīgākus nosacījumus kādā nozarē, uzskatāms, ka jebkāda veida atbalsts kropļo vai varētu kropļot konkurenci. Uzskatāms, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm tiek ietekmēta, ja attiecīgajā nozarē saimnieciskā darbība ietver tirdzniecību starp dalībvalstīm, un zvejniecība ir šāda nozare.

(32)

Tas, ka pasākums paredz attiecīgās nozares izdevumu līmeni pietuvināt tam, kāds tas ir konkurentiem citās dalībvalstīs, nekādi nemaina faktu, ka pasākums uzskatāms par atbalstu (3).

(33)

Visbeidzot, pasākumam ir jābūt īpašam vai selektīvam, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai. Tomēr kāda pasākumu selektīvo iedabu var pamatot ar sistēmas būtību vai vispārējām iezīmēm. Šāda pamatojuma sniegšana ir dalībvalsts pienākums.

(34)

Pirmkārt, skaidri jānosaka, ka esošo nodokļu atvieglojumu sistēmu vienādi piemēro visām tautsaimniecības nozarēm. Tādējādi tā nav atsevišķa zivsaimniecības nozares priekšrocība un tas nav valsts atbalsts, bet gan vispārējs pasākums.

(35)

Ja nodokļu atvieglojumi tiek pieļauti, neizvirzot prasību, ka zvejniekiem jāpavada nakts ārpus mājām, paziņotais režīms zvejniecības nozarei radītu selektīvu priekšrocību, kas nebūtu pieejama citām nozarēm, tādēļ režīms uzskatāms par valsts atbalstu.

B.   Saderība ar kopējo tirgu

(36)

Tā kā paziņotais pasākums uzskatāms par valsts atbalstu, jānosaka, vai šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, ievērojot 87. panta 2. un 3. punktā noteiktos izņēmumus.

(37)

Šajā gadījumā nevar piemērot nevienu no EK Līguma 87. panta 2. punktā norādītajiem izņēmumiem, jo nodokļu sistēmas reformas mērķi neatbilst šajos noteikumos noteiktajam.

(38)

Tāpat nav piemērojami 87. panta 3. punkta a), b) vai d) apakšpunktā minētie izņēmumi, jo atbalsts nav paredzēts reģionam, kurā dzīves līmenis būtu ārkārtīgi zems vai kur valdītu liels bezdarbs. Atbalsta mērķis nav veicināt kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai novērst nopietnus traucējumus Zviedrijas tautsaimniecībā, nedz arī veicināt kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu.

(39)

Pasākums arī jāvērtē, ņemot vērā pamatnostādnes valsts atbalsta pārbaudei zivsaimniecības un akvakultūras nozarē (4). Saskaņā ar pamatnostādņu 1.2. punktu valsts atbalsts, kas piešķirts, nenosakot tā saņēmējiem nekādas saistības, un kā nolūks ir uzlabot uzņēmumu stāvokli un palielināt to uzņēmējdarbības likviditāti, un kā rezultātā palielinās atbalsta saņēmēja ienākumi, ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(40)

Novērtējot atbalsta saderību ar kopējo tirgu, Tiesa ir atzinusi, ka Komisijai ir saistošas valsts atbalsta pārraudzības jomā pieņemtās pamatnostādnes un paziņojumi, ja tie atbilst Līguma noteikumiem un ja dalībvalstis tos akceptē (5). Turklāt Komisijai saskaņā ar EK Līguma 253. pantu ir jāsniedz savu lēmumu pamatojums, tostarp attiecībā uz lēmumiem, ar ko atbalstu atzīst par nesaderīgu ar kopēju tirgu atbilstīgi Līguma 92. panta 3. punkta c) apakšpunktam (6). Tā kā Zviedrija ir iesniegusi papildu apsvērumus, Komisija, novērtējot režīma atbilstību, šos apsvērumus vērtēs saskaņā ar EK Līguma 10. pantā noteiktajiem pienākumiem.

(41)

Zviedrijas iestāžu viedoklis ir tāds, ka režīms ierosināts, lai likvidētu nevienādo situāciju, kurā atsevišķi zvejnieki (t. i., kuri pavada nakti ārpus mājām) var izmantot pašreizējos nodokļu atvieglojumus, bet citi (piekrastes un ezeru zvejnieki) nevar. Saskaņā ar šo režīmu zvejnieki, kuri pavada nakti ārpus mājām, no nodokļu viedokļa tiktu pielīdzināti zvejniekiem, kuri nepavada nakti ārpus mājām. Citās nozarēs esošie nodokļu noteikumi attiecībā uz papildu dzīvošanas izmaksām paliktu nemainīgi.

(42)

Zviedrijas iestādes uzskata, ka zvejniekiem, kuri savos zvejas reisos nepavada nakti ārpus mājām, vispārīgos vilcienos izmaksas nav mazākas nekā tiem profesionālajiem zvejniekiem, kuri veic ilgstošus zvejas reisus ar pārnakšņošanu ārpus mājām. Tādēļ iestādes uzskata, ka ir pamatoti abām grupām piemērot vienādus nodokļu nosacījumus.

(43)

Lai gan šis bija viens no galvenajiem argumentiem par labu paziņotajam režīmam, Zviedrijas iestādes varēja sniegt tikai aptuvenu aplēsi par to, cik no 2 000 aktīvajiem licencētajiem zvejniekiem veic zvejas reisus ar pārnakšņošanu ārpus mājām. Vēl jo vairāk, tās nevarēja sniegt nekādus datus par attiecīgajām izmaksām, kas ļautu salīdzināt abu zvejnieku grupu izmaksas.

(44)

Ja nav datu, kas pierāda, ka abām profesionālo zvejnieku grupām izdevumi patiešām ir vienādi, neatkarīgi no tā, vai zvejas reiss ir ar pārnakšņošanu ārpus mājām vai bez tās, uzskatāms, ka ierosinātais režīms nelabvēlīgi ietekmē saimnieciskās darbības nosacījumus Zviedrijas zvejniecības nozarē un tādējādi ir nesaderīgs ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(45)

Arguments, ka jaunā sistēma radītu neitrālus konkurences apstākļus Zviedrijas zvejniekiem salīdzinājumā ar Dānijas un Norvēģijas zvejniekiem, šajā gadījumā nav ņemams vērā, jo režīms pats par sevi nelabvēlīgi ietekmē saimnieciskās darbības nosacījumus Zviedrijas zvejniecības nozarē.

(46)

Zviedrijas iestāžu arguments, ka daudzi Zviedrijas profesionālie zvejnieki veic tālus zvejas reisus, kas daļēji izskaidrojams ar to, ka Zviedrijas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ tai ir gara krasta līnija gar Ziemeļjūru un jo īpaši Baltijas jūru, nav uzskatāms par pamatojumu argumentam, ka sistēma likvidētu nevienādo situāciju, kādā atrodas jūras zvejnieki salīdzinājumā ar ezeru zvejniekiem, ņemot vērā iespēju izmantot nodokļu atvieglojumu sistēmu. Gluži otrādi – šis apstāklis liecina par to, ka abu zvejnieku grupu zvejniecības darbībā ir būtiskas atšķirības, kuras varētu būt par pamatu atšķirīgai nodokļu režīma piemērošanai.

(47)

Visbeidzot Zviedrijas iestādes norāda, ka ierosinātā nodokļu atvieglojumu sistēma nodrošinās labāku administratīvo resursu izlietojumu, jo vairs nebūs nepieciešams aprēķināt atvieglojumus, balstoties uz kopējā zvejas dienu skaita aprēķinu, bet gan, izmantojot standartsummu visam gadam, ko aprēķina no gada ieņēmumiem no zvejniecības.

(48)

Patiešām varētu sagaidīt, ka sistēma, kurā izmanto standartsummu gadam, nodrošinās labāku administratīvo resursu izmantojumu nekā sistēma, kurā izmanto standartsummu, kas aprēķināta par dienu. Tomēr attiecībā uz profesionāliem zvejniekiem nav īpašu noteikumu uzskaitei un grāmatvedībai un Zviedrijas iestādes nav varējušas sniegt statistikas datus par profesionālo zvejnieku ieņēmumiem tieši no zvejniecības. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa zvejnieku gūst ienākumus no vairāk nekā vienas profesionālas darbības, līdz ar to uzskatāms, ka ir grūti noteikt standartsummu gadam, balstoties uz gada ieņēmumiem no zvejniecības. Konkrēti, tā kā zvejas dienu skaits tiek reģistrēts saskaņā ar Kopīgās zvejniecības politikas noteikumiem un tādējādi ir viegli nosakāms, Komisija nesaskata, kādas priekšrocības radītu sistēmas maiņa, aprēķinus turpmāk balstot uz gada ieņēmumiem.

(49)

Turklāt savā 2004. gada 9. novembra vēstulē Zviedrijas varas iestādes min, ka aptuveni 1 500 zvejniekiem arī turpmāk būtu izdevīgāk piemērot faktisko izmaksu samazinājumus, kā norādīts 10. punktā. Tādējādi jauno režīmu visticamāk piemērotu tikai 500 zvejniekiem, kas nav tiesīgi saņemt šos atvieglojumus esošā režīma ietvaros. Tādēļ, kaut arī sistēmas piemērošana varētu būt efektīgāka, tā radītu lielāku vispārējo administratīvo slogu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kur šiem zvejniekiem netiek piemērots šāds atvieglojums.

(50)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka režīms būtu valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar EK Līguma 87. pantu.

(51)

Ņemot vērā IV daļā izklāstīto novērtējumu, Komisija uzskata, ka šis atbalsta režīms nav saderīgs ar kopējo tirgu, nosakot profesionālajiem zvejniekiem noteiktus nodokļu atvieglojumus saistībā ar lielākām dzīvošanas izmaksām neatkarīgi no tā, vai tiem zvejas darbību dēļ naktis jāpavada ārpus mājas vai ne,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Zviedrijas ierosinātais likumprojekts par grozījumiem Likumā par ienākuma nodokli (1999:1229) “Nodokļu atvieglojumi profesionālajiem zvejniekiem” nav saderīgs ar kopējo tirgu.

Zviedrija nedrīkst īstenot atbalsta shēmu, kas minēta 1. daļā.

2. pants

Lēmums ir adresēts Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2006. gada 8. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV C 258, 20.10.2004., 2. lpp.

(3)  Spriedums lietā 173/73, Itālija pret Komisiju, 1974, ECR 709, 17. punkts.

(4)  OV C 19, 20.1.2001., 7. lpp.

(5)  Lieta C 313/90, Comité international de la rayonne et des fibres synthétiques pret Komisiju, 1993, ECR I-1125.

(6)  Lieta C 482/99, Francija pret Komisiju, 2003, ECR I-1487.


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/27


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 4. aprīlis),

ar ko groza Lēmumu 92/452/EEK attiecībā uz dažām embriju ieguves un gatavošanas brigādēm Amerikas Savienotajās Valstīs

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1248)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/270/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 25. septembra Direktīvu 89/556/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1992. gada 30. jūlija Lēmumā 92/452/EEK, ar ko izveido to embriju ieguves brigāžu sarakstus, kuras apstiprinātas trešās valstīs liellopu embriju izvešanai uz Kopienu (2), ir noteikts, ka dalībvalstis ieved embrijus no trešām valstīm tikai tad, ja tos ir ieguvušas, apstrādājušas un uzglabājušas minētajā lēmumā uzskaitītās embriju ieguves brigādes.

(2)

Amerikas Savienotās Valstis ir pieprasījušas, lai sarakstos tiktu veiktas izmaiņas ierakstos par ASV attiecībā uz dažām embriju ieguves un gatavošanas brigādēm.

(3)

Amerikas Savienotās Valstis ir sniegušas garantijas par atbilstību attiecīgajām Direktīvā 89/556/EEK izklāstītajām prasībām, un ASV veterinārie dienesti ir oficiāli akceptējuši attiecīgās embriju ieguves brigādes embriju izvešanai uz Kopienu.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 92/452/EEK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 92/452/EEK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2006. gada 10. aprīļa.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 4. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/60/EK (OV L 31, 3.2.2006., 24. lpp.).

(2)  OV L 250, 29.8.1992., 40. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/85/EK (OV L 40, 11.2.2006., 24. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma 92/452/EEK pielikumu groza šādi:

a)

svītro šādu aili par Amerikas Savienoto Valstu embriju ieguves brigādēm:

“US

 

98ID103

E1127

 

Pat Richards, DVM

1215 F 2000 S

Bliss, ID

Dr Pat Richards”

b)

pievieno šādu aili par Amerikas Savienotajām Valstīm:

“US

 

05IA120

E608

05IA120

IVF

Trans Ova Genetics

2938 380th St

Sioux Center, IA 51250

Dr Jon Schmidt”

c)

aili par Amerikas Savienoto Valstu embriju ieguves brigādi Nr. 91IA029 aizstāj ar šādu:

“US

 

91IA029

E544

 

Westwood Embryo Services

1760 Dakota Ave

Waverly, IA 50677

Dr James West”

d)

aili par Amerikas Savienoto Valstu embriju ieguves brigādi Nr. 96CO084 aizstāj ar šādu:

“US

 

96CO084

E964

 

Genetics West

17890 Weld County Road 5

Berthoud, CO 80513

Dr Thomas L. Rea”


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/29


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 5. aprīlis),

ar kuru groza Lēmumu 2002/613/EK attiecībā uz apstiprinātiem spermas savākšanas centriem Kanādā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1258)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/271/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (1), un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2002. gada 19. jūlija Lēmumu 2002/613/EK, ar ko paredz cūku sugas mājdzīvnieku spermas importa nosacījumus (2), izveidots trešo valstu saraksts, to starpā – Kanāda, no kurām dalībvalstīs atļauts ievest cūku sugas mājdzīvnieku spermu.

(2)

Kanāda ir pieprasījusi grozīt apstiprināto spermas savākšanas centru sarakstu, kas apstiprināts ar Lēmumu 2002/613/EK, attiecībā uz uzskaitītajām vienībām no šīs valsts.

(3)

Kanāda ir iesniegusi garantijas par atbilstību attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvā 90/429/EEK, un jaunais centrs, kas iekļaujams sarakstā, ir oficiāli apstiprināts eksportam uz Kopienu Kanādas veterinārajos dienestos.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2002/613/EK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2002/613/EK V pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2006. gada 10. aprīļa.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 5. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 196, 25.7.2002., 45. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/456/EK (OV L 156, 30.4.2004., 49. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma 2002/613/EK V pielikumā attiecībā uz Kanādu pievieno šādu rindu:

“CA

4-AI-29

CIA des Castors

317 Rang Ile aux Castors

Ile Dupas

Québec

J0K 2P0


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/31


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 5. aprīlis),

ar ko attiecībā uz Zviedriju un Apvienoto Karalisti groza Lēmumu 2004/453/EK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1259)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/272/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīvu 91/67/EEK, kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu un 13. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Papildu garantijas attiecībā uz zivju slimībām noteica ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/453/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 91/67/EEK attiecībā uz pasākumiem pret dažām akvakultūras dzīvnieku slimībām (3).

(2)

Pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas Lēmumā 2004/453/EK I pielikumā, bija atzīts, ka visā Zviedrijas teritorijā nav infekciozās pankreātiskās nekrozes (IPN).

(3)

Pēc Lēmuma 2004/453/EK pieņemšanas Zviedrija ir ziņojusi par IPN uzliesmojumiem piekrastes zonās. Vienu reizi ir ziņots par IPN uzliesmojumu savvaļas zivīm. Vēl vienu reizi ir ziņots par IPN uzliesmojumu saimniecībās audzētām zivīm, kuras saskaņā ar epidemioloģisko ziņojumu visticamāk ir inficējušās no savvaļas zivīm. Tādēļ attiecībā uz IPN slimības neskartas teritorijas statusu Zviedrijas piekrastes zonas vairs neatbilst prasībām, kas noteiktas minētā lēmuma I pielikumā. Tomēr teritorijas kontinentālās daļas paliek slimības neskartas.

(4)

Diviem minētajiem uzliesmojumiem nevajadzētu atturēt Zviedriju no IPN programmas turpināšanas piekrastes zonās un izskaušanas pasākumu ieviešanas, ja IPN konstatē saimniecībās audzētām vai savvaļas zivīm, atbilstīgi programmai, kas iesniegta Komisijai pirms Lēmuma 2004/453/EK pieņemšanas.

(5)

Lēmumā 2004/453/EK noteikts, ka jāsaglabā mērķtiecīga uzraudzība zonās, kas paziņotas par slimības neskartām dalībvalstīs, kurās tikai daļa no teritorijas ir paziņota par slimības neskartu. Pieņemot šo prasību, nebija paredzēts, ka var būt īpaša situācija, ka Īrija un Ziemeļīrija ir paziņotas par slimības vai slimību neskartām, kamēr Apvienotās Karalistes daļas nav paziņotas par minēto slimību neskartām.

(6)

Ir lietderīgi ļaut Apvienotajai Karalistei neturpināt mērķtiecīgu uzraudzību attiecībā uz atsevišķām slimībām, kuru Ziemeļīrijā nav, ja arī Īrija ir paziņota par to pašu slimību neskartu.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2004/453/EK.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2004/453/EK I, II un V pielikumu groza šādi.

1)

Lēmuma I pielikuma II nodaļu aizstāj ar tekstu šā lēmuma I pielikumā.

2)

Lēmuma II pielikuma II nodaļu aizstāj ar tekstu šā lēmuma II pielikumā.

3)

Lēmuma V pielikuma A.5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)

Dalībvalstīs, kurās par slimības neskartām ir paziņotas tikai teritorijas daļas atbilstoši I pielikuma II nodaļai (par slimības neskartu nav paziņota visa teritorija), saskaņā ar II pielikuma I nodaļas 4. punkta noteikumiem mērķtiecīga uzraudzība jāsaglabā apgabalos, kas paziņoti par slimības neskartiem.

Tomēr Apvienotā Karaliste var pārtraukt mērķtiecīgu uzraudzību Ziemeļīrijā attiecībā uz tām slimībām, kuras Ziemeļīriju neskar, ja visa Īrijas teritorija ir paziņota par to pašu slimību neskartu atbilstīgi I pielikuma II nodaļai.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 5. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(3)  OV L 156, 30.4.2004., 5. lpp., labots ar OV L 202, 7.6.2004., 4. lpp.


PIELIKUMS I

“II NODAĻA

Teritorijas, kas ir apstiprinātas kā dažu Padomes Direktīvas 91/67/EEK A pielikuma 1. slejas III sarakstā minēto slimību neskartas

Slimība

Dalībvalsts

Teritorija vai teritorijas daļas

Karpu pavasara virēmija (SVC)

Dānija

Visa teritorija

Somija

Visa teritorija; Vuoksi upes ūdens sateces baseins jāuzskata par buferzonu

Īrija

Visa teritorija

Zviedrija

Visa teritorija

Apvienotā Karaliste

Ziemeļīrijas, Menas salas, Džērsijas un Gērnsijas teritorija

Bakteriāla nieru slimība (BKD)

Īrija

Visa teritorija

Apvienotā Karaliste

Ziemeļīrijas, Menas salas un Džērsijas teritorija

Infekciozā pankreātiskā nekroze (IPN)

Somija

Teritorijas kontinentālās daļas; Vuoksi upes un Kemijoki upes ūdens sateces baseini jāuzskata par buferzonām

Zviedrija

Teritorijas kontinentālās daļas

Apvienotā Karaliste

Menas salas teritorija

Inficēšanās ar Gyrodactylus salaris

Somija

Tenojoki un Nētemejoki ūdens sateces baseini; Pācjoki, Lutojoki un Ūtajoki ūdens sateces baseini tiek uzskatīti par buferzonām

Īrija

Visa teritorija

Apvienotā Karaliste

Apvienotās Karalistes, Ziemeļīrijas, Menas salas, Džērsijas un Gērnsijas teritorija”


II PIELIKUMS

“II NODAĻA

Teritorijas, uz ko attiecas apstiprinātas dažu slimību, kas minētas Padomes Direktīvas 91/67/EEK A pielikuma 1. slejas III sarakstā, apkarošanas un izskaušanas programmas

Slimība

Dalībvalsts

Teritorija vai teritorijas daļas

Karpu pavasara virēmija

Apvienotā Karaliste

Lielbritānijas teritorijas

Bakteriāla nieru slimība

Somija

Teritorijas kontinentālās daļas

Zviedrija

Teritorijas kontinentālās daļas

Apvienotā Karaliste

Lielbritānijas teritorijas

Infekciozā pankreātiskā nekroze

Zviedrija

Teritorijas piekrastes daļas”


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/35


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 6. aprīlis),

ar ko groza Lēmumu 2005/393/EK par aizliegtajām zonām attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi Spānijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1262)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/273/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 19. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2000/75/EK ir paredzēti kontroles noteikumi un pasākumi infekciozā katarālā drudža apkarošanai Kopienā, tostarp aizsardzības un uzraudzības zonu izveide un aizliegums izvest dzīvniekus no šīm zonām.

(2)

Komisijas 2005. gada 23. maija Lēmumā 2005/393/EK par aizsardzības un uzraudzības zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi un par nosacījumiem, ko piemēro pārvadājumiem no šīm zonām vai caur tām (2), ir paredzēts norobežot vispārējās ģeogrāfiskās teritorijas, kurās dalībvalstīm jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas (“aizliegtās zonas”) attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi.

(3)

Spānija ir informējusi Komisiju, ka Baleāru salās vairāk nekā divus gadus nav bijusi vīrusa cirkulācija.

(4)

Līdz ar to šī ģeogrāfiskā teritorija jāuzskata par infekciozā katarālā drudža neskartu, un, pamatojoties uz Spānijas iesniegto pamatoto pieprasījumu, tā jāsvītro no aizliegto zonu sarakstā uzskaitītajām teritorijām.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/393/EK.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2005/393/EK I pielikuma C zonas daļā svītro

“Spānija

Baleāru salas (ja nav konstatēts 16. serotips)”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.

(2)  OV L 130, 24.5.2005., 22. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/828/EK (OV L 311, 26.11.2005., 37. lpp.).


7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/36


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 6. aprīlis)

par dažiem aizsargpasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri Vācijā un par Lēmuma 2006/254/EK atcelšanu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1556)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/274/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Vācijā ir konstatēti klasiskā cūku mēra uzliesmojumi.

(2)

Ņemot vērā dzīvu cūku un dažu cūkgaļas produktu tirdzniecību, šie uzliesmojumi var apdraudēt citu dalībvalstu ganāmpulkus.

(3)

Tāpēc tika pieņemts Komisijas 2006. gada 28. marta Lēmums 2006/254/EK par dažiem pagaidu aizsargpasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri Vācijā (2), lai pastiprinātu pasākumus, ko Vācija veikusi atbilstīgi Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvai 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (3).

(4)

Dzīvnieku veselības nosacījumi un sertifikācijas prasības dzīvu cūku tirdzniecībai ir noteiktas Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvā 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (4).

(5)

Dzīvnieku veselības nosacījumi un sertifikācijas prasības kuiļu spermas tirdzniecībai ir noteiktas Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (5).

(6)

Dzīvnieku veselības nosacījumi un sertifikācijas prasības cūku olšūnu un embriju tirdzniecībai ir noteiktas Komisijas 1995. gada 9. novembra Lēmumā 95/483/EK, ar ko nosaka sertifikāta paraugu Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar cūku olšūnām un embrijiem (6).

(7)

Komisijas 2002. gada 1. februāra Lēmumā, ar ko apstiprina Diagnostikas rokasgrāmatu, ar kuru ievieš diagnostikas procedūras, paraugu ņemšanas metodes un laboratorisko testu kritērijus klasiskā cūku mēra apstiprināšanai (7), paredzēti riska pakāpei atbilstoši uzraudzības protokoli.

(8)

Pamatojoties uz Vācijas sniegto informāciju, aizsargpasākumi saistībā ar klasisko cūku mēri Vācijā ir jāturpina tik ilgi, kamēr tiks pabeigti vajadzīgie izmeklējumi.

(9)

Ir arī jāpaplašina pasākumi, lai mazinātu saskari ar cūku saimniecībām dažās Vācijas daļās un novērstu šo saimniecību savstarpējo saskari, un jāpieprasa reģionāls ierobežojums attiecībā uz dažiem pakalpojumiem saistībā ar cūkām, lai novērstu slimības izplatīšanos.

(10)

Lēmums 2006/254/EK ir jāatceļ.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Vācija nodrošina, ka uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm no tās teritorijas netiek veikti nekādi cūku sūtījumi.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Vācija var atļaut transportēt kaujamās cūkas tieši uz kautuvi ārpus Vācijas tūlītējai kaušanai, ja cūkas ir uzturējušās vienā saimniecībā vismaz 60 dienas vai kopš dzimšanas, ja to vecums ir mazāks par 60 dienām, un ja minētā saimniecība

a)

atrodas ārpus I pielikumā uzskaitītajiem apgabaliem un

b)

nav saņēmusi dzīvu cūku sūtījumus 60 dienu laikposmā tieši pirms cūku nosūtīšanas datuma,

c)

un ja šajā saimniecībā saskaņā ar Lēmuma 2002/106/EK pielikuma IV nodaļas D daļas 3. punktu veiktie izmeklējumi ir ar negatīvu rezultātu.

3.   Vācijas kompetentā veterinārā iestāde nodrošina, ka paziņojumu par cūku nosūtīšanu uz citām dalībvalstīm dara zināmu galamērķa dalībvalsts un katras tranzīta dalībvalsts centrālajai un vietējai veterinārajai iestādei vismaz trīs dienas pirms nosūtīšanas datuma.

2. pants

1.   Neierobežojot Padomes Direktīvā 2001/89/EK paredzētos pasākumus, jo īpaši tās 9., 10. un 11. panta noteikumus, Vācija nodrošina, ka

a)

no cūku saimniecībām, kas atrodas I pielikumā uzskaitītajos apgabalos, un uz šādām saimniecībām netiek veikti nekādi cūku pārvadājumi;

b)

kaušanai paredzētu cūku pārvadāšanu no saimniecībām, kas atrodas ārpus I pielikumā uzskaitītajiem apgabaliem, uz kautuvēm, kuras atrodas minētajos apgabalos, un cūku tranzītu caur minētajiem apgabaliem atļauj tikai

i)

pa galvenajiem autoceļiem vai dzelzceļu un

ii)

saskaņā ar sīki izstrādātiem kompetento iestāžu sniegtiem norādījumiem, lai novērstu to, ka pārvadāšanas laikā attiecīgās cūkas nonāk tiešā vai netiešā saskarē ar citām cūkām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, un ne agrāk kā 10 dienas pēc tam, kad šis lēmums ir stājies spēkā, kompetentā iestāde var atļaut cūku pārvadāšanu no saimniecībām, kuras atrodas I pielikumā uzskaitītajos apgabalos,

a)

tieši uz kautuvi, kas atrodas minētajos apgabalos; vai

b)

izņēmuma gadījumos tūlītējai kaušanai uz īpaši izraudzītām kautuvēm Vācijā, kas atrodas ārpus minētajiem apgabaliem, ja cūkas ir nosūtītas no saimniecības, kurā saskaņā ar Lēmuma 2002/106/EK pielikuma IV nodaļas D daļas 3. punktu veiktie izmeklējumi ir ar negatīvu rezultātu.

3. pants

Vācija nodrošina, ka uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm netiek veikti nekādi šādu preču sūtījumi:

a)

kuiļu sperma, ja vien sperma nav iegūta no kuiļiem, kuri ir turēti savākšanas centrā, kas minēts Direktīvas 90/429/EEK 3. panta a) punktā un atrodas ārpus I pielikumā uzskaitītajiem apgabaliem;

b)

olšūnas un embriji, ja vien olšūnu un embriju izcelsme nav no cūkām, kuras turētas saimniecībā, kas atrodas ārpus I pielikumā uzskaitītajiem apgabaliem.

4. pants

Vācija nodrošina, ka veterinārajā (veselības) sertifikātā, kas paredzēts

a)

Direktīvā 64/432/EEK un ko sūta kopā ar cūkām no Vācijas, ieraksta šādu tekstu:

“Dzīvnieki saskaņā ar Komisijas 2006. gada 6. aprīļa Lēmumu 2006/274/EK par dažiem aizsargpasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri Vācijā.”;

b)

Direktīvā 90/429/EEK un ko sūta kopā ar kuiļu spermu no Vācijas, ieraksta šādu tekstu:

“Sperma saskaņā ar Komisijas 2006. gada 6. aprīļa Lēmumu 2006/274/EK par dažiem aizsargpasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri Vācijā.”;

c)

Lēmumā 95/483/EK un ko sūta kopā ar olšūnām un embrijiem no Vācijas, ieraksta šādu tekstu:

“Olšūnas/Embriji (lieko svītrot) saskaņā ar Komisijas 2006. gada 6. aprīļa Lēmumu 2006/274/EK par dažiem aizsargpasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri Vācijā.”.

5. pants

Vācija nodrošina turpmāk minēto.

1)

Kompetentās iestādes I pielikumā uzskaitītajos apgabalos nosaka riska zonas un vismaz nodrošina, ka pakalpojumus, ko sniedz personas, kuras nonāk tiešā saskarē ar cūkām vai kurām nepieciešams ieiet cūkām paredzētajās telpās, kā arī transportlīdzekļus, ko lieto lopbarības, kūtsmēslu vai beigtu dzīvnieku pārvadāšanai uz cūku saimniecībām, kas atrodas I pielikumā uzskaitītajos apgabalos, un no šādām saimniecībām, izmanto tikai minētajās zonās un nelieto citās Kopienas daļās, ja vien nav veikta rūpīga šo transportlīdzekļu, iekārtu un jebkādu citu materiālu rūpīga tīrīšana un dezinfekcija un minimālais laikposms, kurā nav nekādas saskares ar cūkām vai cūku saimniecībām, ir 3 dienas.

2)

Apgabalos, kas uzskaitīti I pielikumā veic uzraudzības pasākumus saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem principiem.

3)

Tiek veikti slimības kontrolei vajadzīgie profilakses pasākumi atbilstīgi Padomes Direktīvas 2001/89/EK 4. panta 3. punkta a) apakšpunktam.

4)

Tiek īstenota cūku audzētājiem paredzēta informācijas kampaņa.

6. pants

1.   Dalībvalstis nesūta cūkas uz kautuvēm, kas atrodas I pielikumā uzskaitītajos apgabalos.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

cūku pārvadāšanai Vācijā izmantotus transportlīdzekļus vai transportlīdzekļus, kas ir iebraukuši kādā Vācijas saimniecībā, kurā tiek turētas cūkas, iztīra un dezinficē divreiz pēc katra pārvadājuma, kā arī nelieto cūku pārvadāšanai vismaz 3 dienas;

b)

pārvadātāji kompetentajai veterinārajai iestādei sniedz pierādījumu par šādu dezinfekciju.

7. pants

Dalībvalstis izdara grozījumus pasākumos, kas piemērojami tirdzniecībai, lai tie būtu saskaņā ar šo lēmumu, un nekavējoties izsludina pieņemtos pasākumus. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

8. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2006. gada 15. maijam.

9. pants

Lēmumu 2006/254/EK atceļ.

10. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 6. aprīlī.

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(2)  OV L 91, 29.3.2006., 61. lpp.

(3)  OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(4)  OV 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1/2005 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).

(5)  OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(6)  OV L 275, 18.11.1995., 30. lpp.

(7)  OV L 39, 9.2.2002., 71. lpp.


I PIELIKUMS

Lēmuma 1., 2., 3., 5. un 6. pantā minētie Vācijas apgabali:

Visa Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes teritorija.


II PIELIKUMS

Saskaņā ar 5. panta 2. punktu Vācija nodrošina, ka I pielikumā uzskaitītajos apgabalos veic šādus uzraudzības pasākumus:

a)

par katru cūku saimniecībās konstatēto lipīgas slimības gadījumu nekavējoties un pirms ārstēšanas uzsākšanas ziņo kompetentajai iestādei, ja šādas slimības ārstēšanai nozīmē antibiotikas vai citus antibakterioloģiskus līdzekļus,

b)

cūku saimniecībās, kas minētas a) punktā, veterinārārsts nekavējoties veic klīniskās pārbaudes un paraugu ņemšanu atbilstīgi Komisijas Lēmuma 2002/106/EK pielikuma IV nodaļas A punktam.