ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 84

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 23. marts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 469/2006 (2006. gada 22. marts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 470/2006 (2006. gada 22. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1063/2005 attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas pastāvīgais konkurss Čehijas intervences aģentūras rīcībā esošu mīksto kviešu eksportam

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 471/2006 (2006. gada 22. marts), ar ko 2006. gadā paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1445/95 attiecībā uz eksporta licenču izsniegšanas datumiem liellopu un teļa gaļas nozarē

4

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 472/2006 (2006. gada 22. marts), ar ko 2006. gadā paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1518/2003 attiecībā uz izvešanas atļauju izdošanas datumiem cūkgaļas nozarē

6

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 473/2006 (2006. gada 22. marts), ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā ( 1 )

8

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 474/2006 (2006. gada 22. marts) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā ( 1 )

14

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 475/2006 (2006. gada 22. marts) par cukurniedru cukura importa atļauju izsniegšanu saskaņā ar atsevišķām tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

29

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 476/2006 (2006. gada 21. marts), ar ko izveido vienības vērtības konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai

31

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 22. jūnijs) par atbalsta pasākumiem, ko Nīderlande īstenojusi, lai atbalstītu AVR bīstamo atkritumu pārstrādes jomā (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1789)  ( 1 )

37

 

 

Labojums

 

*

Labojums Komisijas 2003. gada 4. novembra Regulā (EK) Nr. 2032/2003 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā par biocīdu laišanu tirgū un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1896/2000 (OV L 307, 24.11.2003.)

60

 

*

Labojums Komisijas 2005. gada 13. jūnija Regulā (EK) Nr. 1048/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2032/2003 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā par biocīdu laišanu tirgū (OV L 178, 9.7.2005.)

61

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 469/2006

(2006. gada 22. marts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 23. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 22. martā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 22. martā Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

94,2

204

53,3

212

102,0

624

101,8

999

87,8

0707 00 05

052

134,8

999

134,8

0709 10 00

624

103,6

999

103,6

0709 90 70

052

110,8

204

48,5

999

79,7

0805 10 20

052

71,7

204

42,8

212

53,8

220

43,2

400

60,8

448

37,8

624

57,1

999

52,5

0805 50 10

052

42,2

624

73,8

999

58,0

0808 10 80

388

77,0

400

121,8

404

103,9

508

82,7

512

84,8

524

62,5

528

88,1

720

82,6

999

87,9

0808 20 50

388

80,8

512

73,3

524

58,2

528

83,8

720

122,5

999

83,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 470/2006

(2006. gada 22. marts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1063/2005 attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas pastāvīgais konkurss Čehijas intervences aģentūras rīcībā esošu mīksto kviešu eksportam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1063/2005 (2) ir izsludināts pastāvīgs konkurss Čehijas intervences aģentūras rīcībā esošu 275 911 tonnu mīksto kviešu eksportam.

(2)

Čehija ir informējusi Komisiju par savas intervences aģentūras nodomu par 120 000 tonnu palielināt apjomu, kas paredzēts eksportam saskaņā ar konkursu. Ņemot vērā pieejamos daudzumus un pašreizējo tirgus situāciju, ir jāizpilda Čehijas lūgums.

(3)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1063/2005.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1063/2005 2. pantu aizstāj ar šo:

“2. pants

Maksimālais apjoms, kam piemēro konkursa procedūru, ir 395 911 tonnas mīksto kviešu, kuri paredzēti eksportam uz trešām valstīm, izņemot Albāniju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Horvātiju, Lihtenšteinu, Rumāniju, Serbiju un Melnkalni (3) un Šveici.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 22. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 174, 7.7.2005., 36. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1535/2005 (OV L 247, 23.9.2005., 3. lpp.).

(3)  Ieskaitot Kosovu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā Nr. 1244”.


23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/4


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 471/2006

(2006. gada 22. marts),

ar ko 2006. gadā paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1445/95 attiecībā uz eksporta licenču izsniegšanas datumiem liellopu un teļa gaļas nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 29. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulas (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (2) 10. panta 1. punktā noteikts, ka eksporta licences izsniedz piektajā darbdienā pēc pieteikuma iesniegšanas, ar noteikumu, ka Komisija šajā laikā nav veikusi nekādus īpašos pasākumus.

(2)

Ņemot vērā 2006. gada svētku dienas un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša neregulāro publicēšanu minētajos svētkos, iepriekš minētais piecu darbdienu termiņš būs pārāk īss, lai garantētu atbilstīgu tirgus pārvaldību, un tāpēc ir jāpagarina.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Paredzot atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1445/95 10. panta 1. punkta, 2006. gadā licences, kam pieteikumi iesniegti šīs regulas pielikumā norādītajos termiņos, jāizsniedz tiem atbilstošajos datumos, kuri norādīti minētajā pielikumā.

Šo atkāpi piemēro, ja pirms minētajiem izdošanas datumiem nav veikti nekādi īpaši pasākumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1445/95 10. panta 2. punktā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 22. martā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).


PIELIKUMS

Licences pieteikumu iesniegšanas termiņš

Izsniegšanas datums

no 2006. gada 10. līdz 13. aprīlim

2006. gada 21. aprīlis

no 2006. gada 22. līdz 24. maijam

2006. gada 1. jūnijs

no 2006. gada 17. līdz 18. jūlijam

2006. gada 26. jūlijs

no 2006. gada 30. līdz 31. oktobrim

2006. gada 8. novembris

2006. gada 21. decembris

2006. gada 29. decembris

no 2006. gada 28. līdz 29. decembrim

2007. gada 8. janvāris


23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 472/2006

(2006. gada 22. marts),

ar ko 2006. gadā paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1518/2003 attiecībā uz izvešanas atļauju izdošanas datumiem cūkgaļas nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 3. panta 3. punktam Komisijas 2003. gada 28. augusta Regulā (EK) Nr. 1518/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus izvešanas atļauju sistēmas īstenošanai cūkgaļas nozarē (2), izvešanas atļaujas izdod nākamajā trešdienā pēc tās nedēļas, kuras laikā tika iesniegti atļaujas pieteikumi, ja Komisija šajā laika posmā nav veikusi nevienu no īpašajiem pasākumiem.

(2)

Ņemot vērā svētku dienas 2006. gadā un to, ka Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis minēto dienu laikā iznāks neregulāri, laikposms starp pieteikumu iesniegšanas dienu un atļauju izdošanas dienu būs pārāk īss, lai nodrošinātu pienācīgu tirgus pārvaldi. Tādēļ šis laikposms ir jāpagarina.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cūkgaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/2003 3. panta 3. punkta, 2006. gadā atļaujas izdod saskaņā ar šīs regulas pielikumā norādītajiem datumiem.

Šo atkāpi piemēro, ja pirms minētajiem izdošanas datumiem nav veikti nekādi īpaši pasākumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1518/2003 3. panta 4. punktā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 22. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 217, 29.8.2003., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1361/2004 (OV L 253, 29.7.2004., 9. lpp.).


PIELIKUMS

Atļaujas pieteikumu iesniegšanas periods

Izdošanas datums

no 2006. gada 10. līdz 14. aprīlim

2006. gada 20. aprīlis

no 2006. gada 24. līdz 28. aprīlim

2006. gada 4. maijs

no 2006. gada 1. līdz 5. maijam

2006. gada 11. maijs

no 2006. gada 29. maija līdz 2. jūnijam

2006. gada 8. jūnijs

no 2006. gada 7. līdz 11. augustam

2006. gada 17. augusts

no 2006. gada 23. līdz 27. oktobrim

2006. gada 3. novembris

no 2006. gada 18. līdz 22. decembrim

2006. gada 28. decembris

no 2006. gada 25. līdz 29. decembrim

2007. gada 5. janvāris


23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 473/2006

(2006. gada 22. marts),

ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti, un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (1) (turpmāk – “pamatregula”), un jo īpaši tās 8. pantu,

tā kā:

(1)

Pamatregulas II nodaļā noteiktas procedūras to gaisa pārvadātāju saraksta izveidei, uz kuriem Kopienā attiecas darbības aizliegums, kā arī procedūras, kas noteiktos apstākļos dalībvalstīm ļauj pieņemt pasākumus, izņēmuma gadījumā uzliekot darbības aizliegumus savā teritorijā.

(2)

Ir lietderīgi pieņemt konkrētus īstenošanas pasākumus, lai būtu sīki izstrādāti noteikumi minēto procedūru veikšanai.

(3)

Jo īpaši lietderīgi ir noteikt informāciju, kas dalībvalstīm sniedzama, ja tās prasa Komisijai pieņemt lēmumu atbilstīgi pamatregulas 4. panta 2. punktam, lai atjauninātu Kopienas sarakstu, paredzot jaunu darbības aizliegumu, atceļot spēkā esošu aizliegumu vai grozot pievienotos nosacījumus.

(4)

Jāparedz nosacījumi, ar kādiem aizstāvības tiesības izmanto gaisa pārvadātāji, uz kuriem attiecas Komisijas pieņemtie lēmumi par Kopienas saraksta atjaunināšanu.

(5)

Saistībā ar saraksta atjaunināšanu pamatregulā noteikts, ka Komisija ņem vērā vajadzību ātri pieņemt lēmumus un attiecīgā gadījumā nodrošina procedūru steidzamiem gadījumiem.

(6)

Komisijai jāsaņem pietiekama informācija par visiem dalībvalstu pieņemtiem darbības aizliegumiem, kas ir pasākumi izņēmuma gadījumā atbilstīgi pamatregulas 6. panta 1. punktam un 6. panta 2. punktam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Gaisa satiksmes drošības komitejas (2) atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz procedūrām, kas minētas pamatregulas II nodaļā.

2. pants

Dalībvalstu pieprasījumi atjaunināt Kopienas sarakstu

1.   Dalībvalsts, kas atbilstīgi pamatregulas 4. panta 2. punktam pieprasa Komisijai atjaunināt kopienas sarakstu, sniedz Komisijai informāciju, kura norādīta šīs regulas A pielikumā.

2.   Pieprasījumus, kas minēti 1. punktā, rakstiski adresē Komisijas ģenerālsekretariātam. Turklāt A pielikumā minēto informāciju elektroniskā veidā vienlaikus nosūta Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta kompetentajiem dienestiem. Ja nav piemērotas elektroniskas procedūras, šo pašu informāciju sniedz ar iespējami ātrākiem alternatīviem līdzekļiem.

3.   Komisija informē pārējās dalībvalstis ar to pārstāvju starpniecību Gaisa satiksmes drošības komitejā atbilstīgi procedūrām, kas paredzētas komitejas iekšējos noteikumos, kā arī Eiropas Aviācijas drošības aģentūru.

3. pants

Kopīgas apspriedes ar iestādēm, kas atbild par attiecīgā gaisa pārvadātāja regulatīvo uzraudzību

1.   Dalībvalsts, kas apsver iespēju atbilstīgi pamatregulas 4. panta 2. punktam iesniegt pieprasījumu Komisijai, uzaicina Komisiju un citas dalībvalstis piedalīties visās apspriedēs ar iestādēm, kas atbild par attiecīgā gaisa pārvadātāja regulatīvo uzraudzību.

2.   Pirms pamatregulas 4. panta 2. punktā un 5. pantā minēto lēmumu pieņemšanas, ja tas ir vajadzīgs un iespējams, apspriežas ar iestādēm, kas atbild par attiecīgā gaisa pārvadātāja regulatīvo uzraudzību. Ja iespējams, apspriedes notiek kopā ar Komisiju un dalībvalstīm.

3.   Ja gadījums ir steidzams, kopīgas apspriedes var rīkot arī pēc 2. punktā minēto lēmumu pieņemšanas. Šādā gadījumā attiecīgo iestādi informē par gatavošanos pieņemt lēmumu atbilstīgi 4. panta 2. punktam vai 5. panta 1. punktam.

4.   Kopīgas apspriedes var veikt sarakstoties, un tās var notikt apmeklējumu uz vietas laikā, lai attiecīgā gadījumā varētu vākt pierādījumus.

4. pants

Gaisa pārvadātāja aizstāvības tiesību izmantošana

1.   Ja Komisija apsver iespēju pieņemt lēmumu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punktu vai 5. pantu, tā sniedz attiecīgajam gaisa pavadātājam informāciju par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda lēmuma pamatā. Attiecīgajam gaisa pārvadātājam 10 dienu laikā pēc informācijas sniegšanas dienas tiek dota iespēja iesniegt Komisijai rakstiskus apsvērumus.

2.   Komisija informē pārējās dalībvalstis ar to pārstāvju starpniecību Gaisa satiksmes drošības komitejā atbilstīgi procedūrām, kas paredzētas komitejas iekšējos noteikumos. Pēc Gaisa satiksmes drošības komitejas pieprasījuma gaisa pārvadātajām atļauj izklāstīt savu nostāju mutiski, pirms lēmums tiek pieņemts. Attiecīgā gadījumā mutiskais izklāsts jāsniedz Gaisa satiksmes drošības komitejai. Uzklausīšanas laikā gaisa pārvadātājam pēc tā pieprasījuma var palīdzēt iestādes, kas atbild par tā regulatīvo uzraudzību.

3.   Saskaņā ar pamatregulas 5. panta 1. punktu steidzamos gadījumos Komisijai pirms pagaidu pasākuma piemērošanas nav jāizpilda 1. punkta prasības.

4.   Ja komisija pieņem lēmumu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punktu vai 5. pantu, tā nekavējoties informē gaisa pārvadātāju un iestādes, kas atbild par attiecīgā gaisa pārvadātāja regulatīvo uzraudzību.

5. pants

Izpilde

Dalībvalstis informē Komisiju par visiem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu lēmumus, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punktu un 5. pantu.

6. pants

Pasākumi, ko dalībvalsts pieņēmusi izņēmuma gadījumā

1.   Ja dalībvalsts savā teritorijā nosaka tūlītēju darbības aizliegumu, kas ir atļauts ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, tā nekavējoties par to informē Komisiju un dara zināmu B pielikumā minēto informāciju.

2.   Ja dalībvalsts savā teritorijā saglabā vai nosaka gaisa pārvadātāja darbības aizliegumu, kas ir atļauts ar pamatregulas 6. panta 2. punktu, tā nekavējoties informē Komisiju un dara zināmu C pielikumā minēto informāciju.

3.   Informāciju, kas minēta 1. un 2. punktā, rakstiski adresē Komisijas ģenerālsekretariātam. Turklāt B vai C pielikumā minēto informāciju elektroniskā veidā vienlaikus nosūta Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta kompetentajiem dienestiem. Ja nav pieejamas piemērotas elektroniskas procedūras, šo pašu informāciju sniedz ar iespējami ātrākiem alternatīviem līdzekļiem.

4.   Komisija informē pārējās dalībvalstis ar to pārstāvju starpniecību Gaisa satiksmes drošības komitejā atbilstīgi procedūrām, kas paredzētas komitejas iekšējos noteikumos.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 22. martā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT


(1)  OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

(2)  Izveidota ar 12. pantu Padomes 1991. gada 16. decembra Regulā (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā. (OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.).


A PIELIKUMS

Informācija, kas jāsniedz dalībvalstij, kura iesniedz pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 4. panta 2. punktam

Dalībvalsts, kas atbilstīgi pamatregulas 4. panta 2. punktam pieprasa atjaunināt Kopienas sarakstu, sniedz Komisijai šādu informāciju:

 

Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu

oficiālās kontaktpersonas vārds un amatpienākums,

oficiālās kontaktpersonas e-pasts vai tālruņa numurs.

 

Gaisa pārvadātājs(-i) un lidaparāts(-i)

attiecīgais(-ie) gaisa pārvadātājs(-ji), tostarp gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (kas norādīts uz AOC vai līdzvērtīga dokumenta), komercnosaukums (ja tas ir citāds), AOC numurs (ja pieejams), aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods (ja zināms) un visa kontaktinformācija,

nosaukums(i) un visa kontaktinformācija iestādei vai iestādēm, kas atbild par attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) regulatīvo uzraudzību,

sīka informācija par lidaparāta(-u) tipu, reģistrācijas valsti, reģistrācijas numuru un, ja tāds ir pieejams, cietušā lidaparāta konstrukcijas sērijas numurs.

 

Prasītie lēmumi

prasītā lēmuma veids: darbības aizlieguma noteikšana, darbības aizlieguma atcelšana vai darbības aizlieguma nosacījumu grozīšana,

prasītā lēmuma darbības loks (konkrēts(-i) gaisa pārvadātājs(-i) vai visi gaisa pārvadātāji, par kuriem atbild konkrēta uzraudzības iestāde, konkrēts(-i) lidaparāts(-i) vai lidaparāta(-u) tips).

 

Darbības aizlieguma piemērošanas pieprasījums

sīks to drošības problēmu apraksts (piem., pārbaudes rezultāti), kuru dēļ tiek prasīts pilnīgs vai daļējs aizliegums (atbilstīgi secībai, kādā minēti atbilstīgie kopējie kritēriji pamatregulas pielikumā),

plašs izklāsts par ieteicamo(-ajiem) nosacījumu(-iem), ar kādiem ieteiktais aizliegums atceļams/dodams atbrīvojums no ieteiktā aizlieguma, lai to (tos) izmantotu izlabošanas pasākumu plāna sagatavošanā, apspriežoties ar iestādi vai iestādēm, kas atbild par attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) regulatīvo uzraudzību.

 

Darbības aizlieguma atcelšanas vai tam pievienoto nosacījumu grozīšanas pieprasījums

attiecīgā gadījumā izlabošanas pasākumu plāna pieņemšanas datums un sīks izklāsts,

attiecīgā gadījumā pierādījumi par atbilstīgu izlabošanas pasākumu plāna izpildi,

iestādes vai iestāžu, kas atbild par attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) regulatīvo uzraudzību, precīzi formulēts rakstisks apliecinājums, ka izlabošanas pasākumu plāns ir īstenots.

 

Publicitāte

informācija par to, vai dalībvalsts ir publiskojusi savu pieprasījumu.


B PIELIKUMS

Dalībvalsts paziņojums par pasākumiem, kas izņēmuma gadījumā veikti atbilstīgi pamatregulas 6. panta 1. punktam

Dalībvalsts, kas atbilstīgi pamatregulas 6. panta 1. punktam ziņo, ka tās teritorijā gaisa pārvadātājam noteikts darbības aizliegums, sniedz Komisijai šādu informāciju:

 

Dalībvalsts, kas iesniedz ziņojumu

Oficiālās kontaktpersonas vārds un amatpienākums,

Oficiālās kontaktpersonas e-pasts vai tālruņa numurs.

 

Gaisa pārvadātājs(-i) un lidaparāts(-i)

Attiecīgais(-ie) gaisa pārvadātājs(-i), tostarp gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (kas norādīts uz AOC vai līdzvērtīga dokumenta), komercnosaukums (ja tas ir citāds), AOC numurs (ja pieejams), aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods (ja zināms) un visa kontaktinformācija,

Nosaukums(i) un visa kontaktinformācija iestādei vai iestādēm, kas atbild par attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u) regulatīvo uzraudzību,

Sīka informācija par lidaparāta(-u) tipu, reģistrācijas valsti(-īm), reģistrācijas numuru(-iem) un, ja tāds ir pieejams, cietušā lidaparāta konstrukcijas sērijas numurs.

 

Lēmums

Lēmuma pieņemšanas datums, darbības laiks un ilgums,

Apraksts lēmumam atteikt, apturēt, atcelt vai noteikt ierobežojumus darbības atļaujai vai tehniskajai atļaujai,

Lēmuma darbības loks (konkrēts(-i) gaisa pārvadātājs(-i) vai visi gaisa pārvadātāji, par kuriem atbild konkrēta uzraudzības iestāde, konkrēts(-i) lidaparāts(-i) vai lidaparāta(-u) tips),

Izklāsts par nosacījumu(-iem), ar kādiem darbības atļaujas vai tehniskās atļaujas atteikums, apturēšana, atcelšana vai ierobežojumi, ko noteikusi dalībvalsts, ir atceļami/dodams atbrīvojums no tiem.

 

Drošības problēmas

Sīks to drošības problēmu apraksts (t. i., pārbaudes rezultāti), kuru dēļ pieņemts lēmums par pilnīgu vai daļēju aizliegumu (atbilstīgi secībai, kādā minēti atbilstīgie kopējie kritēriji pamatregulas pielikumā).

 

Publicitāte

Informācija par to, vai dalībvalsts ir publiskojusi savu aizliegumu.


C PIELIKUMS

Dalībvalsts paziņojums par pasākumiem, kas izņēmuma gadījumā veikti un kas ir atļauti atbilstīgi pamatregulas 6. panta 2. punktam, lai saglabātu vai noteiktu darbības aizliegumu savā teritorijā, ja Komisija ir nolēmusi neiekļaut līdzvērtīgus pasākumus Kopienas sarakstā

Dalībvalsts, kas ziņo, ka tās teritorijā gaisa pārvadātājam saglabāts vai noteikts darbības aizliegums, kas ir atļauts atbilstīgi pamatregulas 6. panta 2. punktam, sniedz Komisijai šādu informāciju:

 

Dalībvalsts, kas iesniedz ziņojumu

oficiālās kontaktpersonas vārds un amatpienākums,

oficiālās kontaktpersonas e-pasts vai tālruņa numurs.

 

Gaisa pārvadātājs(-ji) un lidaparāts(-i)

attiecīgais(-ie) gaisa pārvadātājs(-ji), tostarp gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (kas norādīts uz AOC vai līdzvērtīga dokumenta), komercnosaukums (ja tas ir citāds), AOC numurs (ja pieejams), aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods (ja zināms).

 

Atsauce uz Komisijas lēmumu

visu atbilstīgo Komisijas dokumentu pieņemšanas datums un atsauce uz tiem,

komisijas/Gaisa satiksmes drošības komitejas lēmuma pieņemšanas datums.

 

Drošības problēma, kam ir īpaša ietekme dalībvalstī


23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/14


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 474/2006

(2006. gada 22. marts)

par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (1), un jo īpaši tās 3. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2111/2005 (še turpmāk – “pamatregula”) II nodaļā noteiktas procedūras to gaisa pārvadātāju saraksta izveidei, uz kuriem Kopienā attiecas darbības aizliegums, kā arī procedūras, kas noteiktos apstākļos dalībvalstīm ļauj pieņemt pasākumus, izņēmuma gadījumā uzliekot darbības aizliegumus savā teritorijā.

(2)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 3. punktu dalībvalstis darīja Komisijai zināmus tos gaisa pārvadātājus, uz kuriem tās teritorijā attiecas darbības aizliegums, minot šāda aizlieguma noteikšanas iemeslus un darot zināmu citu svarīgu informāciju.

(3)

Komisija informēja visus attiecīgos gaisa pārvadātājus vai nu tieši vai, ja tas nebija iespējams, ar to iestāžu starpniecību, kas atbild par gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, norādot būtiskos faktus un apsvērumus, ar ko pamatotu lēmumu attiecināt uz tiem darbības aizliegumu Kopienā.

(4)

Komisija atbilstīgi pamatregulas 7. pantam nodrošināja iespēju attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem iepazīties ar dalībvalstu iesniegtajiem dokumentiem, iesniegt rakstiskus apsvērumus un tikt uzklausītiem Komisijā 10 darbdienu laikā un Gaisa satiksmes drošības komitejā (2).

(5)

Kopējie kritēriji darbības aizliegumam drošības iemeslu dēļ Kopienas mērogā ir izklāstīti pamatregulas pielikumā.

(6)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Air Bangladesh trūkumiem drošības jomā attiecībā uz kādu tās gaisa flotes kuģi. Šos trūkumus atklāja pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudēs, ko Vācija veica atbilstīgi SAFA programmai (3).

(7)

Air Bangladesh atbilstīgi un savlaicīgi nereaģēja uz Vācijas civilas aviācijas iestādes informācijas pieprasījumu, kas attiecās uz šīs aviosabiedrības darbības drošības aspektu, un tas liecina par pārredzamības vai saziņas trūkumu, jo nebija atbildes uz korespondenci no šīs dalībvalsts. Līdz šim Vācijai nav bijusi iespēja pārbaudīt, vai ir novērsti trūkumi drošības jomā.

(8)

Bangladešas iestādes, kas atbild par Air Bangladesh regulatīvo uzraudzību, nav atbilstīgi saviem no Čikāgas konvencijas izrietošajiem pienākumiem pietiekami uzraudzījušas vienu konkrētu gaisa pārvadātāja izmantoto gaisa kuģi.

(9)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Air Bangladesh jāpakļauj stingram darbības ierobežojumam un jāiekļauj B pielikumā.

(10)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Air Koryo trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus atklāja pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudēs, ko Francija un Vācija veica atbilstīgi SAFA programmai (4).

(11)

Pastāvīgu Air Koryo nespēju novērst trūkumus, par ko iepriekš ziņoja Francija, atklāja citās pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudēs, kuras veica atbilstīgi SAFA programmai (5).

(12)

Pamatota un ar nopietniem negadījumiem saistīta informācija, ko darīja zināmu Francija, norāda par apslēptiem sistēmiskiem Air Koryo trūkumiem drošības jomā.

(13)

Izrādījās, ka Air Koryo nespēj novērst šos trūkumus drošības jomā.

(14)

Air Koryo atbilstīgi un savlaicīgi nereaģēja uz Francijas civilās aviācijas iestādes informācijas pieprasījumu, kas attiecās uz šīs aviosabiedrības darbības drošības aspektu, un tas liecina par pārredzamības vai saziņas trūkumu, jo nebija atbildes uz minētās dalībvalsts pieprasījumu.

(15)

Izlabošanas pasākumu plāns, ko Air Koryo iesniedza, atbildot uz Francijas pieprasījumu, nebija atbilstīgs un pietiekams, lai novērstu atklātos nopietnos trūkumus drošības jomā.

(16)

Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas iestādes, kas atbild par Air Koryo regulatīvo uzraudzību, nav atbilstīgi saviem no Čikāgas konvencijas izrietošajiem pienākumiem pietiekami uzraudzījušas šo gaisa pārvadātāju.

(17)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Air Koryo neievēro atbilstīgos drošības standartus.

(18)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem konkrēta Ariana Afghan Airlines gaisa kuģa trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus atklāja Vācija, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (6).

(19)

Izrādījās, ka Ariana Afghan Airlines nespēj novērst šos trūkumus drošības jomā.

(20)

Ariana Afghan Airlines atbilstīgi un savlaicīgi nereaģēja uz Vācijas civilas aviācijas iestādes informācijas pieprasījumu, kas attiecās uz šīs aviosabiedrības darbības drošības aspektu, un tas liecina par saziņas trūkumu, jo nebija atbilstīgas atbildes uz korespondenci no šīs dalībvalsts.

(21)

Afganistānas kompetentās iestādes, kur reģistrēts gaisa kuģis, kuru izmantoja Ariana Afghan Airlines, nav atbilstīgi saviem no Čikāgas konvencijas izrietošajiem pienākumiem pietiekami labi uzraudzījušas šā gaisa pārvadātāja izmantoto gaisa kuģi.

(22)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Ariana Afghan neievēro atbilstīgos drošības standartus attiecībā uz visiem gaisa kuģiem, ko tā ekspluatē, izņemot A310 ar reģistrācijas numuru F-GYYY, kurš reģistrēts Francijā un kuru uzrauga Francijas iestādes.

(23)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem BGB Air trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus atklāja Itālija, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (7).

(24)

Izrādījās, ka BGB Air nespēj vai nevēlas novērst trūkumus drošības jomā, jo iesniedza atbilstības ICAO standartiem pašnovērtējumu, kura pamatā ir Itālijas ārzemju gaisa pārvadātāju kontorllapa un kurš neatbilda turpmākajās SAFA pārbaudēs iegūtajiem datiem.

(25)

BGB Air atbilstīgi nereaģēja uz Itālijas civilās aviācijas iestādes informācijas pieprasījumu, kas attiecās uz šīs aviosabiedrības darbības drošības aspektu, un tas liecina par pārredzamības vai saziņas trūkumu, jo reizēm nebija atbildes uz korespondenci no šīs dalībvalsts.

(26)

Nav pierādījumu, ka BGB Air, atbildot uz Itālijas pieprasījumu, būtu īstenojusi atbilstīgu izlabošanas pasākumu plānu, ko iesniedza, lai novērstu nopietnos trūkumus drošības jomā.

(27)

Kazahstānas iestādes, kas atbild par BGB Air regulatīvo uzraudzību, pilnībā nesadarbojās ar Itālijas civilās aviācijas iestādi, kad tika paustas bažas par minētajā valstī sertificētās aviosabiedrības BGB Air darbības drošumu, jo nebija atbildes uz korespondenci no šīs dalībvalsts.

(28)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka BGB Air neievēro atbilstīgos drošības standartus.

(29)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Buraq Air trūkumiem drošības jomā attiecībā uz kravu pārvadājumiem. Šos trūkumus atklāja Zviedrija un Nīderlande, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (8).

(30)

Buraq Air atbilstīgi un savlaicīgi nereaģēja uz Vācijas civilas aviācijas iestādes informācijas pieprasījumu, kas attiecās uz šīs aviosabiedrības kravas pārvadājumu drošības aspektu, un tas liecina par pārredzamības vai saziņas trūkumu, jo nebija atbildes uz korespondenci no šīs dalībvalsts.

(31)

Lībijas iestādes, kas atbild par Buraq Air regulatīvo uzraudzību, nav atbilstīgi saviem no Čikāgas konvencijas izrietošajiem pienākumiem pietiekami uzraudzījušas šā gaisa pārvadātāja kravu pārvadājumus.

(32)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Buraq Air jāpakļauj stingriem darbības ierobežojumiem un jāiekļauj B pielikumā.

(33)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Air Service Comores trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus atklāja dalībvalsts Francija, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudi atbilstīgi SAFA programmai (9).

(34)

Nav pierādījumu, ka Air Service Comores, atbildot uz Francijas pieprasījumu, būtu īstenojusi atbilstīgu izlabošanas pasākumu plānu, ko iesniedza, lai novērstu atklātos nopietnos trūkumus drošības jomā.

(35)

Izrādījās, ka iestādes, kas atbild par Air Service Comores regulatīvo uzraudzību, nespēj novērst trūkumus drošības jomā.

(36)

Komoru salu iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, savlaicīgi nesadarbojās ar Francijas civilās aviācijas iestādi, kad tika paustas bažas par minētajā valstī licencētā vai sertificētā gaisa pārvadātāja darbības drošumu.

(37)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Air Service Comores neievēro atbilstīgos drošības standartus.

(38)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem GST Aero Air Company trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus atklāja Itālija, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (10).

(39)

Izrādījās, ka GST Aero Air Company nespēj vai nevēlas novērst trūkumus drošības jomā.

(40)

GST Aero Air Company atbilstīgi un savlaicīgi nereaģēja uz Itālijas civilās aviācijas iestādes informācijas pieprasījumu, kas attiecās uz šīs aviosabiedrības darbības drošības aspektu, un tas liecina par pārredzamības vai saziņas trūkumu, jo nebija atbildes uz korespondenci no šīs dalībvalsts.

(41)

Nav pierādījumu, ka GST Aero Air Company, atbildot uz Itālijas pieprasījumu, būtu īstenojusi atbilstīgu izlabošanas pasākumu plānu, ko iesniedza, lai novērstu nopietnos trūkumus drošības jomā.

(42)

Kazahstānas iestādes, kas atbild par GST Aero Air Company regulatīvo uzraudzību, pilnībā nesadarbojās ar Itālijas civilās aviācijas iestādi, kad tika paustas bažas par minētajā valstī licencētās vai sertificētās aviosabiedrības darbības drošumu, jo bija maz atbilžu uz korespondenci no Itālijas.

(43)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka GST Aero Air Company neievēro atbilstīgos drošības standartus.

(44)

Kirgizstānas iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, nav spējušas pietiekami labi īstenot un ieviest atbilstīgos drošības standartus attiecībā uz Phoenix Aviation. Lai gan Phoenix Aviation gaisa kuģa ekspluatanta apliecība (AOC) ir izdota Kirgizstānā, ir pierādījumi, ka aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kas ir pretrunā ar Čikāgas konvencijas 6. pielikuma noteiktajām prasībām. ASV Valsts transporta drošības palātas informatīvajā ziņojumā (11) par negadījumu 904. reisā ar Kam Air, kuru ekspluatēja Phoenix Aviation, teikts, ka Phoenix Aviation centrālais birojs ir AAE.

(45)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Phoenix Aviation neievēro atbilstīgos drošības standartus.

(46)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Phuket Airlines trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus atklāja dalībvalstis Apvienotā Karaliste un Nīderlande pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudēs, ko veica atbilstīgi SAFA programmai (12).

(47)

Izrādījās, ka Phuket Airlines nespēj savlaicīgi un atbilstīgi novērst šos trūkumus drošības jomā.

(48)

Taizemes iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, pilnībā nesadarbojās ar Nīderlandes civilās aviācijas iestādi, kad tika paustas bažas par minētajā valstī sertificētās aviosabiedrības Phuket Airlines darbības drošumu, jo nebija derīgu atbilžu uz korespondenci no šīs dalībvalsts.

(49)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Phuket Airlines neievēro atbilstīgos drošības standartus.

(50)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Reem Air trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus sākotnēji atklāja Nīderlande, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (13).

(51)

Pastāvīgu Reem Air nespēju novērst trūkumus Nīderlande apstiprināja, veicot viena konkrēta gaisa kuģa turpmākās pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (14).

(52)

Izrādījās, ka Reem Air nespēj vai nevēlas novērst trūkumus drošības jomā.

(53)

Reem Air atbilstīgi un savlaicīgi nereaģēja uz Nīderlandes civilās aviācijas iestādes informācijas pieprasījumu, kas attiecās uz šīs aviosabiedrības darbības drošības aspektu, un tas liecina par pārredzamības vai saziņas trūkumu, jo nebija atbildes uz korespondenci no šīs dalībvalsts.

(54)

Nav pierādījumu, ka Reem Air, atbildot uz Nīderlandes pieprasījumu, būtu īstenojusi atbilstīgu izlabošanas pasākumu plānu, ko iesniedza, lai novērstu atklātos nopietnos trūkumus drošības jomā.

(55)

Kirgizstānas iestādes, kas atbild par Reem Air regulatīvo uzraudzību, nav atbilstīgi saviem no Čikāgas konvencijas izrietošajiem pienākumiem pietiekami uzraudzījušas šo gaisa pārvadātāju, jo tam ir pastāvīgi nopietni trūkumi drošības jomā. Turklāt informācija, ko Reem Air sniedza Komisijai, kad šī aviosabiedrība tika uzklausīta, liecina, ka, lai gan Reem Air gaisa kuģa ekspluatanta apliecība ir izdota Kirgizstānā, aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kas ir pretrunā ar Čikāgas konvencijas 6. pielikuma noteiktajām prasībām.

(56)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Reem Air neievēro atbilstīgos drošības standartus.

(57)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Silverback Cargo Freighters trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus atklāja Beļģija, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudēs atbilstīgi SAFA programmai (15).

(58)

Silverback Cargo Freighters, kas apgalvo arī, ka veic sava gaisa kuģa apkopi (A&B pārbaudi), atbilstīgi nereaģēja uz šīs dalībvalsts civilas aviācijas iestādes informācijas pieprasījumiem, kuri attiecās uz šīs aviosabiedrības darbības drošības aspektu, un tas liecina par pārredzamības vai saziņas trūkumu, jo nebija derīgas atbildes uz šīs dalībvalsts pieprasījumiem.

(59)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Silverback Cargo Freighters neievēro atbilstīgos drošības standartus.

(60)

Neskatoties uz Kongo Demokrātiskās Republikas (“KDR”) centieniem, tai ir pastāvīgas grūtības īstenot un ieviest atbilstīgos drošības standartus, par ko liecina ICAO-USOAP – Kongo Demokrātiskās Republikas Civilās aviācijas direktorāta pārbaudes kopsavilkuma ziņojums (Kinšasa, 2001. gada 11.–18. jūnijs). Konkrēti, pašlaik nav gaisa kuģu ekspluatantu sertificēšanas sistēmas.

(61)

Tādēļ KDR iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, nespēj veikt atbilstīgu uzraudzību drošības jomā.

(62)

Ir aizliegta Central Air Express darbība pamatotu trūkumu dēļ, kas saistīti ar starptautiskiem drošības standartiem, un nesadarbošanās dēļ ar dalībvalsti.

(63)

Beļģija (16) un Hewa Bora Airways (HBA) ir sniegušas informāciju, kas liecina, ka HBA gadījumā Beļģijas iestāžu agrāk novērotie trūkumi ir ievērojamā mērā novērsti attiecībā uz konkrētu gaisa kuģi. Beļģija papildus informēja Komisiju, ka tā ir paredzējusi veikt sistemātiskas HBA pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes. Ņemot to vērā, tiek uzskatīts, ka šim gaisa pārvadātājam jāatļauj turpināt pašreizējo darbību.

(64)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka visi Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) sertificētie gaisa pārvadātāji jāiekļauj A pielikumā, izņemot Hewa Bora Airways (HBA), kas jāiekļauj B pielikumā.

(65)

Ekvatoriālās Gvinejas iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, pilnībā nesadarbojās ar Apvienotās Karalistes (AK) civilās aviācijas iestādi, kad tika paustas bažas par minētajā valstī licencēto vai sertificēto gaisa pārvadātāju darbības drošumu. AK 2002. gada 27. martā (17) nosūtīja vēstuli Ekvatoriālās Gvinejas civilās aviācijas ģenerāldirektoram, lai saņemtu skaidrojumu par šādiem punktiem:

ievērojams Ekvatoriālajā Gvinejā reģistrēto gaisa kuģu skaita pieaugums un mājieni, ka Gaisa kuģu reģistrācijas birojs (ARB) vai tamlīdzīga organizācija varētu pārvaldīt gaisa kuģu reģistru,

vairākiem gaisa pārvadātājiem, kam ir Ekvatoriālajā Gvinejā izdotas gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC), galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas Ekvatoriālajā Gvinejā.

Civilās aviācijas ģenerāldirektoru vēstulē informēja arī par to, ka AK turpmāk nevarēs atļaut Ekvatoriālās Gvinejas aviosabiedrībām veikt gaisa komercpārvadājumus uz AK teritoriju, ja AK iestādes nebūs pārliecinātas, ka minēto aviosabiedrību uzraudzība ir apmierinoša. Ekvatoriālā Gvineja uz šo vēstuli neatbildēja.

(66)

Ekvatoriālās Gvinejas iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, nav spējušas pietiekami labi īstenot un ieviest atbilstīgos drošības standartus, un tas jo īpaši atklājās pārbaudēs un saistītajos izlabošanas pasākumu plānos, ko izstrādāja atbilstīgi ICAO Universālās drošības uzraudzības pārbaudes programmai. Šāda USOAP pārbaude Ekvatoriālajā Gvinejā notika 2001. gada maijā, un tās pārbaudes ziņojumā (18) norādīts, ka pārbaudes laikā Civilās aviācijas iestāde nevarēja nodrošināt savu aviosabiedrību atbilstīgu uzraudzību un panākt, ka tās darbojas atbilstīgi ICAO standartiem. Minētajā pārbaudē atklātie trūkumi ir šādi:

nav organizācijas, kas varētu uzņemties veikt drošības uzraudzības darbības, jo īpaši nav speciālistu licencēšanas, gaisa kuģa ekspluatācijas vai lidotspēja jomā,

nespēja noteikt reģistrēto gaisa kuģu skaitu vai izdoto derīgo lidotspējas apliecību skaitu,

nav izveidota sakārtota sistēma gaisa pārvadātāju sertificēšanai un uzraudzībai,

nav pieņemti noteikumi par aeronavigāciju,

netiek veikta pilnvaroto gaisa pārvadātāju uzraudzība,

nav īstenota sistēma lidotspējas pārbaudes aģentūras pamatpienākumu veikšanai.

Turklāt Ekvatoriālās Gvinejas Civilās aviācijas ģenerāldirektorāts vēl nav iesniedzis pasākumu plānu ICAO, lai novērstu šos pārbaudē atklātos trūkumus, (19) un tādēļ papildu pārbaudes apmeklējums nav noticis.

(67)

Ekvatoriālās Gvinejas iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, nav spējušas atbilstīgi no Čikāgas konvencijas izrietošajiem pienākumiem pietiekami labi īstenot un ieviest atbilstīgos drošības standartus. Faktiski dažiem gaisa pārvadātājiem, kam ir Ekvatoriālajā Gvinejā izdota gaisa kuģa ekspluatanta apliecība (AOC), galvenā uzņēmējdarbības vieta nav Ekvatoriālajā Gvinejā, kas ir pretrunā ar Čikāgas konvencijas (20) 6. pielikumā noteiktajām prasībām.

(68)

Izrādījās, ka Ekvatoriālās Gvinejas iestādes, kas atbild par turpmāk norādīto gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, nespēj veikt atbilstīgu šo gaisa pārvadātāju uzraudzību drošības jomā: Air Consul SA, Avirex Guinée Equatoriale, COAGE – Compagnie Aeree de Guinée Equatorial, Ecuato Guineana de Aviación, Ecuatorial Cargo, GEASA – Guinea Ecuatorial Airlines SA, GETRA – Guinea Ecuatorial de Transportes Aéreos, Jetline Inc., King Transavia Cargo, Prompt Air GE SA, UTAGE – Unión de Transporte Aéreo de Guinea Ecuatorial.

(69)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka visiem Ekvatoriālajā Gvinejā sertificētajiem gaisa pārvadātājiem jāaizliedz darboties un tie jāiekļauj A pielikumā.

(70)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Libērijā sertificētās International Air Services trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus atklāja Francija, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (21).

(71)

Libērijas iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, pilnībā nesadarbojās ar Apvienotās Karalistes (AK) civilās aviācijas iestādi, kad tika informētas par nopietniem trūkumiem drošības jomā, kurus 1996. gada 5. martā (22) atklāja AK civilās aviācijas iestāde, veicot Libērijā reģistrēta gaisa kuģa pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudi. Tika paustas bažas par Libērijā licencētu vai sertificētu gaisa pārvadātāju darbības drošumu, jo 1996. gada 12. martā AK civilās aviācijas iestāde informēja Libērijas Civilās aviācijas direkciju, ka atteiks visus atļauju pieprasījumus veikt komercpārvadājumus uz AK Libērijā reģistrētiem gaisa kuģiem, kamēr Libērijas iestādes nevarēs pierādīt, ka ir efektīva regulatīva sistēma Libērijā reģistrēto gaisa kuģu lidotspējas nodrošināšanai. No Libērijas iestādēm netika saņemta nekāda atbilde. Tāpat Libērijas iestādes pilnībā nesadarbojās ar Francijas civilās aviācijas iestādi, nedodot atbildi, kad šī dalībvalsts pauda bažas par Libērijā licencētas vai sertificētas aviosabiedrības darbības drošumu.

(72)

Libērijas iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, nav spējušas pietiekami labi īstenot un ieviest atbilstīgos drošības standartus. Pati Libērijas valdība 1996. gadā (23) atzina, ka tā nespēja saglabāt regulatīvo kontroli pār Libērijā reģistrētu gaisa kuģi Libērijas civilā konflikta dēļ. Ir maz ticams, ka kopš 1996. gada valdības spēja regulēt savu reģistru ir uzlabojusies, jo visaptverošo miera līgumu parakstīja 2003. gadā un Libērijas valsts pagaidu valdība lēnām nosaka pasākumus drošības uzlabošanai. ICAO vēl nav veikusi Libērijas USOAP pārbaudi drošības stāvokļa dēļ.

(73)

Izrādījās, ka Libērijas iestādes, kas atbild par turpmāk norādīto gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, nespēj veikt atbilstīgu šo gaisa pārvadātāju uzraudzību drošības jomā: International Air Services Inc., Satgur Air Transport Corp., Weasua Air Transport Co. Ltd.

(74)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka visiem Libērijā sertificētajiem gaisa pārvadātājiem jāaizliedz darboties un tie jāiekļauj A pielikumā.

(75)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Air Universal Ltd. trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus atklāja Zviedrija, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (24).

(76)

Sjerraleones iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, pilnībā nesadarbojās ar Zviedrijas civilās aviācijas iestādi, kad tika paustas bažas par minētajā valstī sertificētās aviosabiedrības Air Universal Ltd. darbības drošumu, jo nebija atbildes uz korespondenci no šīs dalībvalsts.

(77)

Pirms tam Apvienotā Karaliste ir atteikusi vai atcēlusi darbības atļaujas vai tehniskās atļaujas visiem gaisa pārvadātājiem, ko uzrauga Sjerraleone.

(78)

Lai gan Air Universal Ltd. gaisa kuģa ekspluatanta apliecība ir izdota Sjerraleonē, ir pierādījumi, ka pašlaik šīs aviosabiedrības galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Jordānijā, kas ir pretrunā ar Čikāgas konvencijas 6. pielikuma noteiktajām prasībām.

(79)

Sjerraleones iestādes, kas atbild par Air Universal Ltd. regulatīvo uzraudzību, nav atbilstīgi saviem no Čikāgas konvencijas izrietošajiem pienākumiem pietiekami uzraudzījušas šo gaisa pārvadātāju.

(80)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka Air Universal Ltd. neievēro atbilstīgos drošības standartus.

(81)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Sjerraleone sertificēto gaisa pārvadātāju trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus atklāja trīs dalībvalstis – Apvienotā Karaliste, Malta un Zviedrija –, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (25).

(82)

Sjerraleones iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, pilnībā nesadarbojās ar Zviedrijas un Maltas civilās aviācijas iestādēm, kad tika paustas bažas par minētajā valstī sertificētās aviosabiedrības Air Universal Ltd. darbības drošumu, jo nebija atbildes uz korespondenci no šīs dalībvalsts.

(83)

Sjerraleones iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, nav spējušas atbilstīgi no Čikāgas konvencijas izrietošajiem pienākumiem pietiekami labi īstenot un ieviest atbilstīgos drošības standartus. Sjerraleonei nav atbilstīgas sistēmas, lai uzraudzītu savus gaisa pārvadātājus vai gaisa kuģus, un nav tehnisko iespēju vai resursu, lai veiktu šādu uzdevumu. Dažiem gaisa pārvadātājiem, kam ir Sjerraleonē izdota gaisa kuģa ekspluatanta apliecība (AOC), galvenā uzņēmējdarbības vieta nebija Sjerraleonē, kas ir pretrunā ar Čikāgas konvencijas 6. pielikuma noteiktajām prasībām.

(84)

Sjerraleones iesniegto izlabošanas pasākumu plānu uzskata par neatbilstīgu (vai nepietiekamu), lai novērstu atklātos nopietnos trūkumus drošības jomā. Sjerraleones Civilās aviācijas iestāde ir noslēgusi līgumu ar privātu uzņēmumu International Aviation Surveyors (IAS), lai tas veiktu atsevišķas uzraudzības darbības tās vārdā. Tomēr pasākumi, kurus abas puses apņēmušās veikt atbilstīgi saprašanās memorandam (26), nenodrošina atbilstīgu uzraudzības sistēmu Sjerraleonē reģistrētajiem gaisa kuģiem. Jo īpaši tādēļ, ka

gaisa kuģi/aviosabiedrības, uz ko attiecas saprašanās memorands, nebija no Sjerraleones un IAS personāls nebija ne no Sjerraleones, ne no valsts, no kuras bija aviosabiedrības,

IAS nebija nekādas izpildvaras,

IAS uzņēmās atbildību par aviosabiedrību kārtējām pārbaudēm, bet pārbaudes pasākumu līmenis netika precizēts,

saskaņā ar saprašanās memorandu IAS attiecības ar attiecīgajām aviosabiedrībām ir līgumiskas,

saprašanās memorandā nav paredzēta pietiekama lidojumu uzraudzība.

(85)

Izrādījās, ka Sjerraleones iestādes, kas atbild par turpmāk norādīto gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, nespēj veikt atbilstīgu šo gaisa pārvadātāju uzraudzību drošības jomā: Aerolift co. Ltd., Afrik Air Links, Air Leone Ltd., Air Rum Ltd., Air Salone, Ltd., Air Universal Ltd., Destiny Air Services Ltd., First Line Air (SL) Ltd., Heavylift Cargo, Paramount Airlines, Ltd., Star Air Ltd., Teebah Airways, West Coast Airways Ltd.

(86)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka visiem Sjerraleonē sertificētajiem gaisa pārvadātājiem jāaizliedz darboties un tie jāiekļauj A pielikumā.

(87)

Ir pārbaudīti pierādījumi par nopietniem Svazilendā sertificēta gaisa pārvadātāja Jet Africa trūkumiem drošības jomā. Šos trūkumus atklāja Nīderlande, veicot pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes atbilstīgi SAFA programmai (27).

(88)

Jet Africa atbilstīgi un savlaicīgi nereaģēja uz Nīderlandes civilās aviācijas iestādes informācijas pieprasījumu, kas attiecās uz šīs aviosabiedrības darbības drošības aspektu, un tas liecina par pārredzamības vai saziņas trūkumu, jo nebija atbildes uz korespondenci no šīs dalībvalsts.

(89)

Nav pierādījumu, ka Jet Africa, atbildot uz Nīderlandes pieprasījumu, būtu iesniegusi izlabošanas pasākumu plānu, lai novērstu nopietnos trūkumus drošības jomā.

(90)

Svazilendas iestādes, kas atbild par regulatīvo uzraudzību, nav spējušas pietiekami labi īstenot un ieviest atbilstīgos drošības standartus (ko jo īpaši pierādīja USOAP pārbaude, kas notika 1999. gada martā). Pārbaudes ziņojumā (28) izdarīts secinājums, ka pārbaudes laikā Svazilenda nespēja apmierinoši veikt ar drošības uzraudzību saistītos pienākumus attiecībā uz savām aviosabiedrībām un gaisa kuģu reģistru. Ziņojumā norādīts, ka nebija iespējams noteikt faktisko kuģu skaitu reģistrā, jo tas tiek pareizi uzturēts. Pārbaudes grupai nebija iespējams noteikt arī Svazilendas izdoto derīgo personāla licenču faktisko skaitu, jo dati par to reģistrāciju netika saglabāti. USOAP papildu pārbaudes apmeklējums nav noticis, jo Svazilenda nav sniegusi informāciju ICAO par panākumiem, īstenojot rīcības plānu pārbaudē atklāto trūkumu novēršanai.

(91)

Izrādījās, ka Svazilendas iestādes, kas atbild par turpmāk norādīto gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, nespēj veikt atbilstīgu šo gaisa pārvadātāju uzraudzību drošības jomā: Aero Africa (Pty) Ltd., African International Airways (Pty) Ltd., Airlink Swaziland Ltd., Northeast Airlines (Pty) Ltd., Scan Air Charter Ltd., Swazi Express Airways, Jet Africa.

(92)

Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka visiem Svazilendā sertificētajiem gaisa pārvadātājiem jāaizliedz darboties un tie jāiekļauj A pielikumā.

(93)

Visiem iepriekš minētajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, izmantojot gaisa kuģa nomu ar apkalpi no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti, jo tas neapdraudētu drošību.

(94)

Kopienas saraksts regulāri un tiklīdz tas ir nepieciešams jāatjaunina, lai ņemtu vērā drošības pasākumu gaitu attiecībā uz minētajiem gaisa pārvadātājiem un pamatojoties uz papildu pierādījumiem par veiktajiem trūkumu novēršanas pasākumiem.

(95)

Ņemot vērā pierādījumus, ko sniedzis Tuninter un Tunisijas iestādes, kas atbild par tā regulatīvo uzraudzību, un Itālijas papildu apstiprinājumu, tiek uzskatīts, ka ir pamatots pierādījums, ka šis gaisa pārvadātājs ir novērsis trūkumus drošības jomā, ko novēroja Itālijas iestādes, veicot divas pārbaudes uz vietas.

(96)

Pamatojoties uz Vācijas sniegto informāciju tiek uzskatīts, ka vairs nav pamatotu pierādījumu par Tadžikistānas iestāžu, kas atbild par šajā valstī sertificēto gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, nespēju vai nevēlēšanos.

(97)

Pamatojoties uz Beļģijas sniegto informāciju, kas liecina, ka trūkumi, kuru dēļ valstī aizliedza darboties I.C.T.T.P.W. un South Airlines, ir pilnībā novērsti, tiek uzskatīts, ka vairs nav pamatotu pierādījumu par pastāvīgiem nopietniem minēto gaisa pārvadātāju trūkumiem drošības jomā.

(98)

Pamatojoties uz Vācijas sniegto informāciju, kas liecina, ka konkrētais gaisa kuģis, kura dēļ ierobežoja Atlant Soyuz darbību, vairs nav tā flotē, tiek uzskatīts, ka vairs nav pamatotu pierādījumu par pastāvīgiem nopietniem šā gaisa pārvadātāja trūkumiem drošības jomā.

(99)

Pamatojoties uz pašreizējā posmā pieejamo informāciju, tiek uzskatīts, ka vairs nav pamatotu pierādījumu par nenovērstiem nopietniem Air Mauritanie trūkumiem drošības jomā. Tomēr Mauritānijas iestāžu, kas atbild par šā gaisa pārvadātāja regulatīvo uzraudzību, spēju jānovērtē papildus. Tādēļ Komisijai ar ieinteresēto dalībvalstu iestāžu palīdzību xx mēnešos jāveic Mauritānijas iestāžu, kas atbild par šā gaisa pārvadātāja regulatīvo uzraudzību, un tās pakļautībā esošo uzņēmumu novērtējums.

(100)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Gaisa satiksmes drošības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstu, kas minēts pamatregulas II nodaļā.

2. pants

Darbības aizliegumi

1.   A pielikumā uzskaitītajiem gaisa pārvadātajiem aizliegts Kopienā veikt jebkādas darbības.

2.   B pielikumā uzskaitīto gaisa pārvadātāju darbība Kopienā ir ierobežota. Darbības ierobežojums ir aizliegums izmantot konkrētus gaisa kuģus vai konkrēta tipa gaisa kuģus, kas minēti B pielikumā.

3. pants

Izpilde

Dalībvalstis informē Komisiju par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punktu, lai savā teritorijā izpildītu Kopienas sarakstā norādītos darbības aizliegumus attiecībā uz gaisa pārvadātājiem, uz kuriem šie aizliegumi attiecas.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 22. martā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT


(1)  OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

(2)  Izveidota ar 12. pantu Padomes 1991. gada 16. decembra Regulā (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.).

(3)  LBA-D-2005-0003,

LBA-D-2005-0004,

LBA-D-2005-0004.

(4)  DGAC/F 2000-210.

Nav atsauces dok. par otru SAFA pārbaudi, ko veica Vācija.

(5)  DGAC/F-2000-895.

(6)  LBA-D-2004-269,

LBA-D-2004-341,

LBA-D-2004-374,

LBA-D-2004-597.

(7)  ENAC-IT-2005-237.

(8)  LFV-S-2004-2004-52,

CAA-NL-2005-47.

(9)  DGAC/F-2005-1222.

(10)  ENAC-IT-2005-170,

ENAC-IT-2005-370.

(11)  Factual Aviation Report, USA-National Transportation Safety Board, 2005. gada 2. marts, (NTSB ID: DCA05RA033).

(12)  CAA-UK-2005-40,

CAA-UK-2005-41,

CAA-UK-2005-42,

CAA-UK-2005-46,

CAA-UK-2005-47,

CAA-UK-2005-48,

CAA-NL-2005-49,

CAA-NL-2005-51,

CAA-NL-2005-54,

CAA-NL-2005-55,

CAA-NL-2005-56.

(13)  CAA-NL-2005-119,

CAA-NL-2005-122,

CAA-NL-2005-128,

CAA-NL-2005-171,

CAA-NL-2005-176,

CAA-NL-2005-177,

CAA-NL-2005-191,

CAA-NL-2005-195,

CAA-NL-2005-196.

(14)  CAA-NL-2005-230,

CAA-NL-2005-234,

CAA-NL-2005-235.

(15)  BCAA-2005-36.

(16)  SAFA pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaudes, ko veica Beļģijas iestādes 2006. gada 11. martā Briselē.

(17)  Korespondence starp AK Transporta ministriju un Ekvatoriālās Gvinejas DGCA par “Ekvatoriālās Gvinejas gaisa kuģu reģistru” (2002. gada 27. marts).

(18)  ICAO-USOAP kopsavilkuma ziņojums – Ekvatoriālās Gvinejas Republikas Civilās aviācijas ģenerāldirektorāta pārbaude (Malabu, 2001. gada 14.–18. maijs).

(19)  ICAO padomes darba dokuments C-WP/12471.

(20)  Korespondence starp AK Transporta ministriju un ECAC par „Jautājumu par gaisa kuģa dokumentāciju, ko izdod neapstiprināti uzņēmumi (2003. gada 6. augusts).

(21)  DGAC/F-2004 Nr. 315, 316.

(22)  UK-CAA Regulation Group – Gaisa kuģa apsekojuma ziņojums, 1996. gada 5. marts (Biroja kods: 223).

(23)  Korespondence starp Libērijas Transporta ministriju un AK Civilās aviācijas ģenerāldirektorātu par “nespēju saglabāt regulatīvo kontroli pār Libērijā reģistrētu gaisa kuģi Libērijas civilā konflikta dēļ”, 1996. gada 28. augusts.

(24)  LFV-S-04-0037.

(25)  CAA-UK-2003-103,

CAA-UK-2003-111,

CAA-UK-2003-136,

CAA-UK-2003-198,

CAA-MA-2003-4,

LFV-S-2004-37.

(26)  Sjerraleones Civilās aviācijas direkcija un FAST International Aviation Surveyors saprašanās memorands par pārbaudi, uzraudzību un regulatīvu pakalpojumu sniegšanu gaisa pārvadātājiem ārpus reģiona (IAS/SL DCA MOA 201101).

(27)  CAA/NL-2004-98

(28)  ICAO-USOAP Kopsavilkuma ziņojums – Svazilendas Civilās aviācijas direktorāta pārbaude (Mbabane, 1999. gada 9.–12 marts)


A PIELIKUMS

PILNĪGAM DARBĪBAS AIZLIEGUMAM KOPIENĀ PAKĻAUTO GAISA PĀRVADĀTĀJU SARAKSTS (1)

AOC norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs vai darbības licences numurs

Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods

Gaisa pārvadātāja valsts

Air Koryo

Nav zināms

KOR

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

Air Service Comores

Nav zināms

Nav zināms

Komoru salas

Ariana Afghan Airlines  (2)

009

AFG

Afganistāna

BGB Air

AK-0194-04

Nav zināms

Kazahstāna

GST Aero Air Company

AK 0203-04

BMK

Kazahstāna

Phoenix Aviation

02

PHG

Kirgizstāna

Phuket Airlines

07/2544

VAP

Taizeme

Reem Air

07

REK

Kirgizstāna

Silverback Cargo Freighters

Nav zināms

VRB

Ruanda

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) regulatīvo uzraudzību, tostarp šādi:

Nav zināms

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

Africa One

409/CAB/MIN/TC/017/2005

CFR

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AFRICAN COMPANY AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/017/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIGLE AVIATION

Ministra paraksts

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR BOYOMA

Ministra paraksts

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR KASAI

409/CAB/MIN/TC/010/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR NAVETTE

409/CAB/MIN/TC/015/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR TROPIQUES s.p.r.l.

409/CAB/MIN/TC/007/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

ATO – Air Transport Office

Nav zināms

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BLUE AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/038/2005

BUL

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BUSINESS AVIATION s.p.r.l.

409/CAB/MIN/TC/012/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BUTEMBO AIRLINES

Ministra paraksts

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CAA – Compagnie Africaine d’Aviation

409/CAB/MIN/TC/016/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CARGO BULL AVIATION

409/CAB/MIN/TC/032/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CENTRAL AIR EXPRESS

409/CAB/MIN/TC/011/2005

CAX

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CETRACA AVIATION SERVICE

409/CAB/MIN/TC/037/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CHC STELAVIA

Ministra paraksts

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

COMAIR

Ministra paraksts

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

COMPAGNIE AFRICAINE D’AVIATION

409/CAB/MIN/TC/016/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

C0-ZA AIRWAYS

Ministra paraksts

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

DAS AIRLINES

Nav zināms

RKC

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

DOREN AIRCARGO

409/CAB/MIN/TC/0168/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

ENTERPRISE WORLD AIRWAYS

409/CAB/MIN/TC/031/2005

EWS

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

FILAIR

409/CAB/MIN/TC/014/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

FREE AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/MNL/CM/014/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GALAXY CORPORATION

409/CAB/MIN/TC/0002/MNL/CM/014/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GR AVIATION

409/CAB/MIN/TC/0403/TW/TK/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GLOBAL AIRWAYS

409/CAB/MIN/TC/029/2005

BSP

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GOMA EXPRESS

Ministra paraksts

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GREAT LAKE BUSINESS COMPANY

Ministra paraksts

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

I.T.A.B. – International Trans Air Business

409/CAB/MIN/TC/0022/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

JETAIR – Jet Aero Services, s.p.r.l.

Nav zināms

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

KINSHASA AIRWAYS, s.p.r.l

Nav zināms

KNS

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

KIVU AIR

Ministra paraksts

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

LAC – Lignes Aériennes Congolaises

Nav zināms

LCG

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

MALU AVIATION

409/CAB/MIN/TC/013/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

Malila Airlift

409/CAB/MIN/TC/008/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

MANGO MAT

Ministra paraksts

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

RWABIKA “BUSHI EXPRESS”

Nav zināms

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SAFARI LOGISTICS

409/CAB/MIN/TC/0760/V/KK//2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SERVICES AIR

409/CAB/MIN/TC/034/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TEMBO AIR SERVICES

409/CAB/VC-MIN/TC/0405/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

THOM’S AIRWAYS

409/CAB/MIN/TC/0033/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TMK AIR COMMUTER

409/CAB/MIN/TC/020/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TRACEP

Nav zināms

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TRANS AIR CARGO SERVICES

409/CAB/MIN/TC/035/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TRANSPORTS AERIENNES CONGOLAIS (TRACO)

409/CAB/MIN/TC/034/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

UHURU AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/039/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

VIRUNGA AIR CHARTER

409/CAB/MIN/TC/018/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

WALTAIR AVIATION

409/CAB/MIN/TC/036/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

WIMBI DIRI AIRWAYS

409/CAB/MIN/TC/005/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par Ekvatoriālās Gvinejas regulatīvo uzraudzību, tostarp šādi:

Nav zināms

Nav zināms

Ekvatoriālā Gvineja

Air Consul SA

Nav zināms

RCS

Ekvatoriālā Gvineja

Avirex Guinee Equatoriale

Nav zināms

AXG

Ekvatoriālā Gvineja

COAGE – Compagnie Aeree de Guinee Equatorial

Nav zināms

COG

Ekvatoriālā Gvineja

Ecuato Guineana de Aviacion

Nav zināms

ECV

Ekvatoriālā Gvineja

Ecuatorial Cargo

Nav zināms

EQC

Ekvatoriālā Gvineja

GEASA – Guinea Ecuatorial Airlines SA

Nav zināms

GEA

Ekvatoriālā Gvineja

GETRA – Guinea Ecuatorial de Transportes Aereos

Nav zināms

GET

Ekvatoriālā Gvineja

Jetline Inc.

Nav zināms

JLE

Ekvatoriālā Gvineja

KNG Transavia Cargo

Nav zināms

VCG

Ekvatoriālā Gvineja

Prompt Air GE SA

Nav zināms

POM

Ekvatoriālā Gvineja

UTAGE – Union de Transport Aereo de Guinea Ecuatorial

Nav zināms

UTG

Ekvatoriālā Gvineja

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par Libērijas regulatīvo uzraudzību, tostarp šādi:

Nav zināms

Nav zināms

Libērija

International Air Services

Nav zināms

IAX

Libērija

SATGUR AIR TRANSPORT, Corp.

Nav zināms

TGR

Libērija

WEASUA AIR TRANSPORT, Co. Ltd

Nav zināms

WTC

Libērija

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par Sjerraleones regulatīvo uzraudzību, tostarp šādi:

Nav zināms

Nav zināms

Sjerraleone

AEROLIFT, Co. Ltd

Nav zināms

LFT

Sjerraleone

AFRIK AIR LINKS

Nav zināms

AFK

Sjerraleone

AIR LEONE, Ltd

Nav zināms

RLL

Sjerraleone

AIR RUM, Ltd

Nav zināms

RUM

Sjerraleone

AIR SALONE, Ltd

Nav zināms

RNE

Sjerraleone

AIR UNIVERSAL, Ltd

00007

UVS

Sjerraleone

DESTINY AIR SERVICES, Ltd

Nav zināms

DTY

Sjerraleone

FIRST LINE AIR (SL), Ltd

Nav zināms

FIR

Sjerraleone

HEAVYLIFT CARGO

Nav zināms

Nav zināms

Sjerraleone

PARAMOUNT AIRLINES, Ltd

Nav zināms

PRR

Sjerraleone

STAR AIR, Ltd

Nav zināms

SIM

Sjerraleone

TEEBAH AIRWAYS

Nav zināms

Nav zināms

Sjerraleone

WEST COAST AIRWAYS Ltd

Nav zināms

WCA

Sjerraleone

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par Svazilendas regulatīvo uzraudzību, tostarp šādi:

Nav zināms

Nav zināms

Svazilenda

AFRICAN INTERNATIONAL AIRWAYS, (Pty) Ltd

Nav zināms

AIA

Svazilenda

AIRLINK SWAZILAND, Ltd

Nav zināms

SZL

Svazilenda

Jet Africa

Nav zināms

OSW

Svazilenda

NORTHEAST AIRLINES, (Pty) Ltd

Nav zināms

NEY

Svazilenda

SCAN AIR CHARTER, Ltd

Nav zināms

Nav zināms

Svazilenda

SWAZI EXPRESS AIRWAYS

Nav zināms

SWX

Svazilenda


(1)  A pielikumā minētajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, izmantojot gaisa kuģa nomu ar apkalpi no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.

(2)  Ariana Afghan Airlines darbības aizliegums attiecas uz visiem šā gaisa pārvadātāja gaisa kuģiem, izņemot šādu: A310 ar reģistrācijas numuru F-GYYY.


B PIELIKUMS

DARBĪBAS IEROBEŽOJUMIEM KOPIENĀ PAKĻAUTO GAISA PĀRVADĀTĀJU SARAKSTS (1)

AOC norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs

Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods

Gaisa pārvadātāja valsts

Gaisa kuģa tips

Reģistrācijas numurs(-i) un (ja zināms) konstrukcijas sērijas numurs(-i)

Reģistrācijas valsts

Air Bangladesh

17

BGD

Bangladeša

B747-269B

S2-ADT

Bangladeša

Buraq Air

002/01

BRQ

Lībija

IL-76

UN-76007 (cons. Nr. 0003426765)

5a-DNA (cons. Nr. 0023439140)

5A-DMQ (cons. Nr. 73479392)

UN-76008 (cons. Nr. 0033448404)

Lībija

Buraq Air

002/01

BRQ

Lībija

Let L-410

5A-DMT (cons. Nr. 871928)

Lībija

HBA  (2)

416/dac/tc/sec/087/2005

ALX

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

Visa flote, izņemot: L-101

Visa flote, izņemot: 9Q-CHC (cons. Nr. 193H-1206)

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)


(1)  B pielikumā minētajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, izmantojot gaisa kuģa nomu ar apkalpi no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.

(2)  Hewa Bora Airways atļauts izmantot tikai gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējām darbībām Eiropas Kopienā.


23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/29


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 475/2006

(2006. gada 22. marts)

par cukurniedru cukura importa atļauju izsniegšanu saskaņā ar atsevišķām tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas iekļautas sarakstā CXL, kurš izveidots GATT XXIV.6 sarunu nobeigumā (2),

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 1159/2003, ar ko 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus niedru cukura ievešanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem un groza Regulas (EK) Nr. 1464/95 un (EK) Nr. 779/96 (3), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 16. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka tarifa kvotas ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701 11 10, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 22. pants atver tarifa kvotas ar nodokļa likmi EUR 98 par tonnu produktiem ar KN kodu 1701 11 10, ko importē no Brazīlijas, Kubas un citām trešajām valstīm.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu no 2006. gada 13. līdz 17. martam kompetentajām iestādēm tika iesniegti importa atļauju pieteikumi par apjomu, kas kopā pārsniedz piegādes saistību apjomu attiecīgajai valstij, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantu ĀKK un Indijas preferences cukuram.

(5)

Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka samazinājuma koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un jānorāda, ka attiecīgais limits ir sasniegts,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz importa atļauju pieteikumiem, kas iesniegti no 2006. gada 13. līdz 17. martam, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu, atļaujas izsniedz, ievērojot šīs regulas pielikumā norādītos daudzumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 23 martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 22. martā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 987/2005 (OV L 167, 29.6.2005., 12. lpp.).

(2)  OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(3)  OV L 162, 1.7.2003., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 568/2005 (OV L 97, 15.4.2005., 9. lpp.).


PIELIKUMS

ĀKK–INDIJAS preferences cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 II sadaļa

2005./2006. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts

%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 13.3.2006–17.3.2006

Limits

Barbadosa

100

 

Beliza

100

 

Kongo

100

 

Fidži

100

 

Gajāna

100

 

Indija

100

 

Ziloņkaula Krasts

100

 

Jamaika

100

 

Kenija

100

 

Madagaskara

100

 

Malāvija

59,6537

Sasniegts

Maurīcija

100

 

Mozambika

100

 

Sentkitsa un Nevisa

100

 

Svazilenda

0

Sasniegts

Tanzānija

100

 

Trinidāda un Tobago

100

 

Zambija

100

 

Zimbabve

100

 


ĀKK–INDIJAS īpašas preferences cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 III sadaļa

2005./2006. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts

%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 13.3.2006–17.3.2006

Limits

Indija

0

Sasniegts

ĀKK

100

 


CXL koncesiju cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 IV sadaļa

2005./2006. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts

%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 13.3.2006–17.3.2006

Limits

Brazīlija

0

Sasniegts

Kuba

100

 

Citas trešās valstis

0

Sasniegts


23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/31


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 476/2006

(2006. gada 21. marts),

ar ko izveido vienības vērtības konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1),

ņemot vērā Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (2), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, un jo īpaši tās 173. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. līdz 177. pants paredz, ka Komisija periodiski nosaka vienības vērtības produktiem, kas uzskaitīti klasifikācijā minētās regulas 26. pielikumā.

(2)

Iepriekšminētajos pantos izklāstīto noteikumu un kritēriju piemērošanas rezultāts tiem elementiem, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 2. punktu, ir tāds, ka vienības vērtības, kādas tās noteiktas šīs regulas pielikumā, būtu jānosaka saistībā ar attiecīgajiem produktiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 1. punktā paredzētās vienības vērtības ar šo ir noteiktas tādas, kā izklāstīts šīs regulas pielikuma tabulā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 24. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 21. martā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

(2)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 883/2005 (OV L 148, 11.6.2005., 5. lpp.).


PIELIKUMS

Pozīcija

Apraksts

Mērvienības lielums pa 100 kg

Sugas, šķirnes, KN kods

EUR

LTL

SEK

CYP

LVL

GBP

CZK

MTL

DKK

PLN

EEK

SIT

HUF

SKK

1.10

Jaunie kartupeļi

0701 90 50

40,08

23,06

1 144,09

299,08

627,17

10 387,56

138,40

27,90

17,21

153,79

9 601,13

1 496,31

374,36

27,84

 

 

 

 

1.30

Sīpoli (izņemot sēklas sīpolus)

0703 10 19

45,11

25,95

1 287,57

336,59

705,82

11 690,26

155,76

31,40

19,37

173,07

10 805,20

1 683,96

421,31

31,33

 

 

 

 

1.40

Ķiploki

0703 20 00

176,06

101,29

5 025,18

1 313,66

2 754,69

45 625,04

607,89

122,55

75,58

675,48

42 170,81

6 572,19

1 644,30

122,27

 

 

 

 

1.50

Puravi

ex 0703 90 00

75,26

43,30

2 148,16

561,56

1 177,57

19 503,76

259,86

52,39

32,31

288,75

18 027,15

2 809,47

702,90

52,27

 

 

 

 

1.60

Ziedkāposti

0704 10 00

1.80

Baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti

0704 90 10

46,72

26,88

1 333,53

348,61

731,01

12 107,49

161,31

32,52

20,06

179,25

11 190,84

1 744,06

436,35

32,45

 

 

 

 

1.90

Sparģeļkāposti jeb brokoļi (Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef var. italica Plenck)

ex 0704 90 90

 

 

 

 

1.100

Ķīnas kāposti

ex 0704 90 90

97,14

55,88

2 772,67

724,82

1 519,91

25 173,83

335,40

67,62

41,70

372,70

23 267,94

3 626,24

907,25

67,46

 

 

 

 

1.110

Galviņsalāti

0705 11 00

1.130

Burkāni

ex 0706 10 00

40,79

23,47

1 164,27

304,36

638,22

10 570,73

140,84

28,39

17,51

156,50

9 770,43

1 522,69

380,96

28,33

 

 

 

 

1.140

Redīsi

ex 0706 90 90

75,69

43,54

2 160,42

564,77

1 184,29

19 615,06

261,34

52,69

32,49

290,40

18 130,03

2 825,51

706,91

52,57

 

 

 

 

1.160

Zirņi (Pisum sativum)

0708 10 00

335,80

193,19

9 584,86

2 505,64

5 254,20

87 023,68

1 159,47

233,75

144,16

1 288,38

80 435,20

12 535,57

3 136,28

233,22

 

 

 

 

1.170

Pupiņas:

 

 

 

 

 

 

1.170.1

pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.)

ex 0708 20 00

183,01

105,29

5 223,79

1 365,58

2 863,56

47 428,31

631,91

127,40

78,57

702,17

43 837,56

6 831,95

1 709,29

127,10

 

 

 

 

1.170.2

pupiņas (Phaseolus spp., vulgaris var. compressus Savi)

ex 0708 20 00

202,00

116,21

5 765,69

1 507,24

3 160,61

52 348,30

697,47

140,61

86,72

775,01

48 385,06

7 540,66

1 886,60

140,29

 

 

 

 

1.180

Pupas

ex 0708 90 00

1.190

Artišoki

0709 10 00

1.200

Sparģeļi:

 

 

 

 

 

 

1.200.1

zaļie

ex 0709 20 00

283,28

162,97

8 085,57

2 113,70

4 432,32

73 411,18

978,10

197,19

121,61

1 086,85

67 853,29

10 574,72

2 645,69

196,74

 

 

 

 

1.200.2

pārējie

ex 0709 20 00

498,42

286,74

14 226,44

3 719,02

7 798,60

129 165,88

1 720,95

346,95

213,97

1 912,29

119 386,85

18 606,07

4 655,06

346,15

 

 

 

 

1.210

Baklažāni

0709 30 00

149,51

86,01

4 267,38

1 115,56

2 339,28

38 744,79

516,22

104,07

64,18

573,61

35 811,46

5 581,10

1 396,34

103,83

 

 

 

 

1.220

Salātu selerijas (Apium graveolens L. var. dulce (Mill.) Pers)

ex 0709 40 00

64,31

37,00

1 835,59

479,85

1 006,23

16 665,83

222,05

44,77

27,61

246,74

15 404,08

2 400,68

600,63

44,66

 

 

 

 

1.230

Gailenes

0709 59 10

334,34

192,35

9 543,07

2 494,71

5 231,28

86 644,21

1 154,41

232,73

143,53

1 282,76

80 084,46

12 480,91

3 122,60

232,20

 

 

 

 

1.240

Dārzeņpipari

0709 60 10

177,10

101,88

5 054,87

1 321,43

2 770,96

45 894,64

611,48

123,28

76,03

679,47

42 420,00

6 611,02

1 654,01

122,99

 

 

 

 

1.250

Fenhelis

0709 90 50

1.270

Veselas svaigas batātes (paredzētas pārtikai)

0714 20 10

117,16

67,40

3 344,09

874,20

1 833,15

30 361,91

404,53

81,55

50,30

449,51

28 063,24

4 373,57

1 094,22

81,37

 

 

 

 

2.10

Svaigi kastani (Castanea spp.)

ex 0802 40 00

2.30

Svaigi ananasi

ex 0804 30 00

61,76

35,53

1 762,93

460,86

966,40

16 006,11

213,26

42,99

26,52

236,97

14 794,31

2 305,65

576,85

42,90

 

 

 

 

2.40

Svaigi avokado

ex 0804 40 00

165,20

95,04

4 715,40

1 232,68

2 584,87

42 812,49

570,41

115,00

70,92

633,84

39 571,19

6 167,05

1 542,93

114,73

 

 

 

 

2.50

Svaigas gvajaves un mango

ex 0804 50

2.60

Svaigi saldie apelsīni:

 

 

 

 

 

 

2.60.1

sarkanie un pussarkanie apelsīni

ex 0805 10 20

 

 

 

 

2.60.2

Navels, Navelines, Navelates, Salustianas, Vernas, Valencia lates, Maltese, Shamoutis, Ovalis, Trovita un Hamlins

ex 0805 10 20

 

 

 

 

2.60.3

pārējie

ex 0805 10 20

 

 

 

 

2.70

Svaigi mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas); svaigi klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi:

 

 

 

 

 

 

2.70.1

klementīni

ex 0805 20 10

141,64

81,49

4 042,87

1 056,87

2 216,21

36 706,39

489,06

98,60

60,81

543,44

33 927,39

5 287,48

1 322,87

98,37

 

 

 

 

2.70.2

Monreale apelsīni un sacumas

ex 0805 20 30

130,26

74,94

3 718,01

971,95

2 038,13

33 756,88

449,76

90,67

55,92

499,77

31 201,18

4 862,61

1 216,58

90,47

 

 

 

 

2.70.3

mandarīni un vilkingi

ex 0805 20 50

75,41

43,38

2 152,34

562,66

1 179,86

19 541,67

260,36

52,49

32,37

289,31

18 062,19

2 814,94

704,27

52,37

 

 

 

 

2.70.4

tanžerīni un pārējie

ex 0805 20 70

ex 0805 20 90

54,22

31,19

1 547,46

404,53

848,28

14 049,87

187,19

37,74

23,27

208,01

12 986,17

2 023,85

506,35

37,65

 

 

 

 

2.85

Svaigi laimi (Citrus auranti, Citrus latifolia)

0805 50 90

79,86

45,95

2 279,56

595,91

1 249,60

20 696,78

275,75

55,59

34,29

306,41

19 129,85

2 981,33

745,90

55,47

 

 

 

 

2.90

Svaigi greipfrūti:

 

 

 

 

 

 

2.90.1

baltie

ex 0805 40 00

78,85

45,36

2 250,65

588,36

1 233,75

20 434,26

272,26

54,89

33,85

302,53

18 887,20

2 943,51

736,44

54,76

 

 

 

 

2.90.2

sārtie

ex 0805 40 00

80,62

46,38

2 301,26

601,59

1 261,49

20 893,76

278,38

56,12

34,61

309,33

19 311,91

3 009,70

753,00

55,99

 

 

 

 

2.100

Galda vīnogas

0806 10 10

154,83

89,07

4 419,35

1 155,29

2 422,58

40 124,56

534,60

107,78

66,47

594,04

37 086,77

5 779,86

1 446,06

107,53

 

 

 

 

2.110

Arbūzi

0807 11 00

51,85

29,83

1 479,95

386,88

811,28

13 436,93

179,03

36,09

22,26

198,93

12 419,63

1 935,56

484,26

36,01

 

 

 

 

2.120

Melones (izņemot arbūzus):

 

 

 

 

 

 

2.120.1

Amarillo, Cuper, Honey Dew (tostarp Cantalene), Onteniente, Piel de Sapo (tostarp Verde Liso), Rochet, Tendral, Futuro

ex 0807 19 00

59,86

34,44

1 708,72

446,69

936,68

15 513,91

206,70

41,67

25,70

229,68

14 339,37

2 234,75

559,11

41,58

 

 

 

 

2.120.2

pārējās

ex 0807 19 00

60,83

35,00

1 736,32

453,90

951,81

15 764,51

210,04

42,34

26,12

233,39

14 570,99

2 270,84

568,14

42,25

 

 

 

 

2.140

Bumbieri

 

 

 

 

 

 

2.140.1

Nashi (Pyrus pyrifolia),

Ya (Pyrus Bretscheideri)

ex 0808 20 50

 

 

 

 

2.140.2

pārējie

ex 0808 20 50

 

 

 

 

2.150

Aprikozes

0809 10 00

149,08

85,77

4 255,19

1 112,38

2 332,60

38 634,08

514,74

103,77

64,00

571,98

35 709,13

5 565,16

1 392,35

103,54

 

 

 

 

2.160

Ķirši

0809 20 05

0809 20 95

137,39

79,04

3 921,52

1 025,15

2 149,69

35 604,62

474,38

95,64

58,98

527,12

32 909,03

5 128,77

1 283,17

95,42

 

 

 

 

2.170

Persiki

0809 30 90

128,47

73,91

3 666,92

958,59

2 010,12

33 293,00

443,58

89,43

55,15

492,90

30 772,42

4 795,79

1 199,86

89,22

 

 

 

 

2.180

Nektarīni

ex 0809 30 10

153,26

88,17

4 374,41

1 143,54

2 397,95

39 716,47

529,16

106,68

65,79

588,00

36 709,58

5 721,07

1 431,36

106,44

 

 

 

 

2.190

Plūmes

0809 40 05

223,25

128,43

6 372,08

1 665,76

3 493,03

57 853,94

770,82

155,40

95,84

856,52

53 473,87

8 333,74

2 085,02

155,04

 

 

 

 

2.200

Zemenes

0810 10 00

179,40

103,21

5 120,51

1 338,58

2 806,94

46 490,53

619,42

124,88

77,01

688,29

42 970,77

6 696,86

1 675,49

124,59

 

 

 

 

2.205

Avenes

0810 20 10

828,71

476,76

23 653,91

6 183,51

12 966,51

214 760,53

2 861,37

576,87

355,77

3 179,52

198 501,22

30 935,79

7 739,83

575,54

 

 

 

 

2.210

Mellenes (Vaccinium myrtillus)

0810 40 30

1 053,49

606,07

30 069,64

7 860,69

16 483,47

273 010,82

3 637,48

733,33

452,26

4 041,91

252 341,43

39 326,62

9 839,14

731,65

 

 

 

 

2.220

Kivi (Actinidia chinensis Planch.)

0810 50 00

178,63

102,77

5 098,64

1 332,87

2 794,95

46 291,96

616,77

124,34

76,69

685,35

42 787,24

6 668,26

1 668,33

124,06

 

 

 

 

2.230

Granātāboli

ex 0810 90 95

384,47

221,19

10 973,93

2 868,76

6 015,65

99 635,40

1 327,50

267,63

165,05

1 475,10

92 092,10

14 352,27

3 590,80

267,01

 

 

 

 

2.240

Hurma (ieskaitot Sharon fruit)

ex 0810 90 95

181,58

104,46

5 182,86

1 354,88

2 841,12

47 056,69

626,96

126,40

77,95

696,67

43 494,07

6 778,41

1 695,89

126,11

 

 

 

 

2.250

Ličī

ex 0810 90


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Komisija

23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/37


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 22. jūnijs)

par atbalsta pasākumiem, ko Nīderlande īstenojusi, lai atbalstītu AVR bīstamo atkritumu pārstrādes jomā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1789)

(Autentisks ir tikai teksts nīderlandiešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/237/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās puses ir lūgtas iesniegt savus apsvērumus atbilstīgi iepriekš minētajiem pantiem (1) un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

1   PROCEDŪRA

(1)

Nīderlande ar 2003. gada 7. janvāra vēstuli (reģistrēta 2003. gada 10. janvārī ar numuru A/30189) paziņoja par darbības atbalstu uzņēmumam AVR Nutsbedrijf Gevaarlijk Afval BV (še turpmāk “AVR Nuts”), lai Nīderlandē pārstrādātu apglabāšanai paredzētos atkritumus. Lielākā atbalsta daļa attiecās uz tāda tipa atkritumiem, kas sadedzināmi divās cilindra veida rotējošās krāsnīs (še turpmāk “CRK”). Nīderlande minēja 86. panta 2. punkta piemērošanu un lūdza Komisiju noteikt, ka šis pasākums nav valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jo runa ir par piemērotu kompensāciju par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem Līguma 86. panta 2. punkta nozīmē. Lieta tika reģistrēta kā atbalsta pasākums ar Nr. N 43/2003.

(2)

Komisija ar 2003. gada 7. februāra (atsauce D/50847) un 22. aprīļa (atsauce D/52566) vēstulēm lūdza sniegt papildu informāciju. Nīderlande sniedza šo papildu informāciju 2003. gada 24. marta vēstulē (kas reģistrēta 28. martā ar numuru A/32279) un 2003. gada 19. jūnija vēstulē (kas reģistrēta 25. jūnijā ar numuru A/34394). Nīderlandes un Komisijas dienestu pārstāvji 2003. gada 21. maijā rīkoja sapulci. Ar 2003. gada 2. maija vēstuli (kas reģistrēta 5.maijā ar numuru A/33155) divi konkurenti iesniedza kopīgu sūdzību par atbalstu. Ar 2003. gada 20. maija vēstuli (kas reģistrēta tajā pašā dienā ar numuru A/33548) viņi paziņoja, ka viens no viņu meitas uzņēmumiem pievienojās viņu sūdzībai.

(3)

Komisija ar 2003. gada 24. jūnija Lēmumu C(2003) 1763 uzsāka EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz paziņotu atbalsta pasākumu. Lieta tika reģistrēta ar atbalsta numuru C 43/2003. Nīderlandi par šo lēmumu informēja ar 2003. gada 26. jūnija vēstuli (atsauce D/230250). Šis lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2)2003. gada 20. augustā. Komisija saņēma apsvērumus no četrām ieinteresētām pusēm (reģistrēti ar numuriem A/36309, A/36463, A/36645, A/36679, A/36870, A/37077, A/37480 un A/37569), starp kuriem ir arī viens no abiem konkurentiem, kurš iepriekš maijā bija iesniedzis sūdzību. Šī sūdzība tika iesniegta arī kāda cita uzņēmuma vārdā, kurš ietilpst uzņēmumu grupā, kurai pieder arī viens no diviem konkurentiem, kuri sākotnēji iesniedza sūdzību (še turpmāk šie četri uzņēmumi tiek saukti par “diviem konkurentiem, kuri darbojas kopīgi”). Komisija šos apsvērumus nosūtīja Nīderlandei vairākās vēstulēs; 2003. gada 1. oktobrī (atsauce D/56129), 2003. gada 29. oktobrī (atsauce D/56898), 2003. gada 7. novembrī (atsauce D/57120) un 2003. gada 12. novembrī (atsauce D/57185). Šajās vēstulēs iekļauti arī vairāki citi Komisijas jautājumi.

(4)

Ar 2003. gada 13. augusta vēstuli (kas reģistrēta 2003. gada 14. augustā reģistrēta ar Nr. A/35706) divi konkurenti, kuri darbojas kopīgi, paziņoja Komisijai, ka viena atbalsta daļa ir izmaksāta AVR Nuts vajadzībām, un lūdza Komisiju saskaņā ar 11. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (3), pieņemt lēmumus, kas liktu Nīderlandei apturēt jebkādus maksājumus un atgūt jau izmaksāto atbalstu. Pēc Komisijas 2003. gada 20. augusta pieprasījuma (vēstule ar atsauci D/55321) Nīderlande 2003. gada 25. septembra vēstulē (kas reģistrēta ar numuru A/36690) apstiprināja, ka paziņotais atbalsts uzņēmumam AVR Nuts tika izmaksāts par 2002. gadu un par 2003. gada pirmo ceturksni. Komisija ar 2003. gada 20. oktobra vēstuli (atsauce D/56735) diviem konkurentiem, kuri darbojas kopīgi, paziņoja, ka tā neparedz pieņemt prasītos lēmumus. Divi konkurenti, kuri darbojas kopīgi, neatlaidīgi atkārtoja savu lūgumu 2003. gada 14. novembra vēstulē (reģistrēta 2003. gada 17. novembrī ar Nr. A/37909), kā arī 2003. gada 1. decembra vēstulē (reģistrēta 2003. gada 2. decembrī ar numuru A/38325). Šī pēdējā vēstule atradās ceļā vienlaicīgi ar Komisijas 2003. gada 24. novembra atbildi (atsauce D/57541), kurā tā apstiprināja savu nostāju.

(5)

Pēc izteiktā pagarinājuma pieprasījuma (kas izteikts ar 2003. gada 14. jūlija vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 18. jūlijā ar Nr. A/35109, un ar 2003. gada 29. oktobra vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 5. novembrī ar Nr. A/37568), kas tika akceptēts ar 2003. gada 23. jūlija vēstuli (atsauce D/54737), Nīderlande ar 2003. gada 18. decembra vēstuli (kas reģistrēta 2004. gada 8. janvārī ar numuru A/30088) iesniedza savus apsvērumus attiecībā uz Komisijas lēmumu. Nīderlande ar 2003. gada 23. decembra vēstuli (kas reģistrēta 2004. gada 8. janvārī ar numuru A/30090), 2004. gada 23. janvāra vēstuli (kas reģistrēta 29. janvārī ar numuru A/30621), 2004. gada 25. februāra vēstuli (kas reģistrēta 2004. gada 27. februārī ar numuru A/31451) un 2004. gada 23. aprīļa vēstuli (kas reģistrēta 2004. gada 30. aprīlī ar numuru A/33118) iesniedza savus apsvērumus attiecībā uz apsvērumiem, kas saņemti no ieinteresētajām personām. Divās pēdējās vēstulēs Nīderlande Komisiju arī informēja par AVR Nuts lietas attīstību. Ņemot vērā, kapieaugošā līdzekļu trūkuma dēļ būtu vajadzīgs aizvien lielāks atbalsts, AVR nolēma 2004. gada 1. jūlijā slēgt vienu no abām CRK. Iespējama otrās CRK slēgšana vēl tiek izskatīta. Izrādījās, ka atbalsta sākotnēja nolīgumā iekļauti noteikumi, saskaņā ar kuriem Nīderlande piešķirtu noteiktu slēgšanas izmaksu kompensāciju.

(6)

Ņemot vērā jauno informāciju, Komisija 2004. gada 17. jūlijā pieņēma galīgo Lēmumu C(2004) 2640, lai paplašīnātu EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru līdz (iespējamās) CRK slēgšanas izmaksu kompensēšanai. Šo lēmumu 2004. gada 16. jūlijā nosūtīja Nīderlandei, kura lūdza pagarināt termiņu, lai iesniegtu apsvērumus attiecībā uz šo lēmumu un lai sasauktu sanāksmi, lai apspriestu lietas pašreizējo norisi (2003. gada 30. jūlija vēstule, kas reģistrēta 2004. gada 4. augustā ar numuru A/35996). 2004. gada 23. augustā notika sanāksme, kurā piedalījās Nīderlandes un Komisijas pārstāvji. 2004. gada 26. augustā notika cita sanāksme, kurā piedalījās Komisijas pārstāvji un divi konkurenti, kurri darbojas kopīgi. Turklāt advokātu birojs pārstāvēja vēl kādu citu konkurentu. Nīderlande savus apsvērumus attiecība uz lēmumu Komisijai iesniedza ar 2004. gada 10. septembra vēstuli (kas reģistrēta 2004. gada 17. septembrī ar numuru A/36999). Komisija ar 2004. gada 30. septembra vēstuli (atsauce D/56902) lūdza sīkāku informāciju, ko Nīderlande sniedza 2004. gada 22. oktobra vēstulē (kas reģistrēta 2004. gada 27. oktobrī ar numuru A/38271). Šajā vēstulē Nīderlande apstiprināja, ka atbalsts, kas bija paredzēts par 2003. gada atlikušo daļu un 2004. gada pirmajiem trim ceturkšņiem, kā arī par vienas iekārtas slēgšanu ir izmaksāts saņēmējam.

(7)

Lēmums par procedūras paplašināšanu tika publicēts 2004. gada 9. oktobraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) Komisija saņēma saņēma apsvērumus no diviem konkurentiem, kuri darbojas kopīgi (2004. gada 16. un 19. novembra vēstulēs, kas reģistrētas ar numuru A/38860 un A/38978). Komisija šos apsvērumus nosūtīja Nīderlandei 2004. gada 22. novembra vēstulē (atsauce D/58307). Nīderlande iesniedza savus apsvērumus attiecība uz šiem apsvērumiem un atbildēja uz Komisijas jautājumiem ar 2004. gada 22. decembra vēstuli (kas reģistrēta 2005. gada 5. janvārī ar numuru A/30171) un 2005. gada 12. janvāra vēstuli (kas reģistrēta 2005. gada 17. janvārī ar numuru A/30525). Nīderlande šajās vēstulēs paziņoja Komisijai par atlikušās CRK slēgšanu, kā arī par attiecīgo slēgšanas izmaksu kompensāciju.

(8)

Visbeidzot, divi konkurenti, kuri darbojas kopīgi, savu protestu pret atbalsta piešķiršanu apstiprināja 2005. gada 25. aprīļa vēstulē (kas reģistrēta tajā pašā dienā ar numuru A/33476) un 2005. gada 2. maija vēstulē (kas reģistrēta 2005. gada 12. maijā ar numuru A/33884). Pēc šīm vēstulēm 2005. gada 26. maijā notika vēl viena apspriede starp Komisijas pārstāvjiem un diviem konkurentiem, kuri darbojas kopīgi. Advokātu birojs atkārtoti pārstāvēja to pašu trešo konkurentu (še turpmāk šis un iepriekšējie divi konkurenti tiks dēvēti par “trīs konkurentiem, kuri darbojas kopīgi”). Šajā apspriedē runāja par dokumentu, kurā norādīts, ka atlikušaisparedzētais atbalsts par 2004. gadu AVR Nuts uzņēmumam ir samaksāts.

2   ATTIECĪGĀ ATBALSTA PASĀKUMA SĪKS APRAKSTS

2.1   Pamatojums un mērķis

(9)

Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EK par atkritumiem (5) 5. panta 1. punktā noteikts, ka “dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm, ja tas ir vajadzīgs vai ieteicams, lai nodrošinātu integrētu un pietiekamu atkritumu apglabāšanas tīklu, ņemot vērā labākās pieejamās tehnoloģijas, kurām nav nesamērīgi augstas izmaksas. Tīklam jānodrošina iespēja Kopienai kā tādai kļūt saimnieciski patstāvīgai atkritumu apglabāšanas ziņā un dalībvalstīm – individuāla virzība uz minēto mērķi, ņemot vērā ģeogrāfiskos apstākļus un speciālu iekārtu vajadzību atsevišķiem atkritumu veidiem.” Tās pašas direktīvas 5. panta 2. punktā noteikts, ka “tīklam jānodrošina iespēja apglabāt atkritumus tuvākajās piemērotajās atkritumu apglabāšanas iekārtās, izmantojot piemērotākas metodes un tehnoloģijas, lai nodrošinātu augsta līmeņa vides un cilvēka veselības aizsardzību”.

(10)

Lai sasniegtu šos mērķus 1990-to gadu sākumā Nīderlandē sāka darboties īpaša glabātuve (še turpmāk “C2 glabātuve”) un RCK. C2 glabātuvi izmanto to bīstamo atkritumu apglabāšanai, kuri nevar tikt sadedzināti (še turpmāk “C2 atkritumi”). Lai arī šiem bīstamajiem atkritumiem ir zema kaloriskā vērtība, tos tomēr var sadedzināt (6), izmantojot RCK (še turpmāk “RCK atkritumi”). Šo atkritumu sadedzināšanai ir vajadzīga citu atkritumu līdzdedzināšana, un praksē ekonomiski visizdevīgākā degviela ir bīstamie atkritumi ar augstu kalorisko vērtību.

(11)

Saskaņā ar Direktīvas 75/442/EK 8. panta 3. punktu un 4. panta 3. punktu Padomes 1993. gada 1. februāra Regulā (EEK) Nr. 259/93 EEK par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (7), dalībvalstis var aizliegt izvest apglabāšanai paredzētos atkritumus. Šādus atkritumus var apstrādāt tikai pēc dažādu pārbaužu izdarīšanas. Tomēr, dalībvalstis vispārēji nedrīkst aizliegt izvest uz citām dalībvalstīm pārstrādei paredzētos atkritumus (8). Jēdzieni “apglabāšanai paredzētie atkritumi” un “pārstrādei paredzētie atkritumi” ir precizēti dažādos Eiropas Kopienu Tiesas spriedumos (9). Tādēļ, pretēji līdz šim Nīderlandē pieņemtajai interpretācijai ir jāuzskata mazāks daudzums bīstamo atkritumu kā “apglabāšanai paredzētie atkritumi” un lielāks daudzums atkritumu kā “pārstrādei paredzētie atkritumi”. Šis dalījums nav atkarīgs no atkritumu kaloriskās vērtības, bet no tās iekārtas veida, kurā atkritumi tiks pārstrādāti, un no atkritumu veida.

(12)

C2- un CRK-atkritumi rodas visu ekonomikas nozaru uzņēmumu darbības rezultātā. Svarīgākās nozares ir – metālrūpniecības nozare, uzņēmējdarbība un valsts iestādes, degvielu-ķīmiskā nozare, transports un minerālu iegūšana. Atkritumus galvenokārt savāc specializēti starpnieki, kuru savākšanas pakalpojumos ietilpst dažāda veida atkritumu savākšana: C2- un CRK-atkritumu, citu bīstamu atkritumu un nekaitīgo atkritumu. Šos pakalpojumus galvenokārt sniedz teritorijā, kurā tie rodas. Tomēr ir arī specifiski atkritumi, kurus transportē lielākos attālumos. Dažādi lielie rūpniecības atkritumu pārstrādes uzņēmumi, kuru bāzes ir vairākās zemēs, darbojas starptautiskā mērogā.

(13)

Pēdējos gados veidojas aizvien labākas iespējas noderīgai atkritumu pārstrādei. Arvien lielāku daudzumu atkritumu izmanto cementa ražošanā (galvenokārt Beļģijā), vai arī tos aprok pazemes bunkuros (galvenokārt Vācijā). Līdz ar precīzu Tiesas sniegtā termina “apglabāšanai paredzētie atkritumi” izstrādi šājā jomā notiek pozitīva attīstība. Paralēli tam aizvien vairāk tiek ierobežota atkritumu radīšana. Nepārkāpjot likumu, noteiktā mērā drīkst kombinēt bīstamos atkritumus ar nekaitīgajiem, un tas samazina apglabāšanas vai reģenerācijas izmaksas. Tā rezultātā mazinājās CRK-atkritumu daudzums no 80 000/100 000 tonnām 1995. gadā līdz 34 000 tonnām 2002. gadā. Pēc 2002. gada aprēķiniem paredzēja vismaz38 500 tonnu atkritumu gadā. 2004. gada vidū AVR Nuts prognozēja, ka tas saņems tikai 16 000 tonnu CRK-atkritumu gadā (10). C2-atkritumu piedāvājums kritās no 6 000 tonnām 2000. gadā līdz 4 000 tonnām 2002. gadā. Nīderlandē radīto bīstamo atkritumu izvešana pieaugusi līdz 36 000 tonnām, no kurām 4 000 tonnas ir CRK-atkritumi, radot jaudas pārpalikumu apglabāšanas iekārtām. Šī parādība uzskatāmi redzama, piemēram, Anglijā, Vācijā un Beļģijā.

2.2   Saņēmējs

(14)

Šākotnēji C2-glabātavu un dažādās CRK dibināja AVR Chemie CV (še turpmāk AVR Chemie), kurā valstij pieder 30%, un Holding AVR NV (še turpmāk AVR Holding vai īsāk AVR) - 70%. AVR ir nopietns uzņēmums Nīderlandes atkritumu tirgū. Pašlaik Roterdamas pašvaldībai pieder 100% AVR akciju, bet nesen pašvaldība tomēr paziņoja, ka daļu no AVR akcijām tā pārdos. Kopš 1990-to gadu vidus AVR Chemie bija zaudējumi (10,9 miljoni euro 2000. gadā un 7,2 miljoni euro 2001. gadā). Tāpēc arī AVR savas trīs CRK gribēja slēgt. Nīderlande tomēr panāca vienošanos par pārstrukturēšanu. Līdz ar to AVR Chemie uzņēmumu sadalīja. Tika radīts AVR Nuts, lai pēc vienas no trim CRK slēgšanas būtu iespējama turpmākā C2- un CRK-atkritumu pārstrāde. Tika radīts arī AVR-Industrial Waste Services Rotterdam BV (AVR IW), lai rūpētos par atlikušo (bīstamo) atkritumu daļu atkritumu tirgu, turklāt AVR komerciālu iemeslu dēļ gribēja turpināt darbību. Abus pārvalda AVR. AVR Chemie pēdējā darbība bija AVR Nuts iekārtu izīrēšana. AVR Nuts un AV IW cieši sadarbojas. Noslēgtais sadarbības līgums nosaka, ka AVR IW veic lielāko daļu AVR Nuts pārvaldes funkciju, kā arī izpilda komerciālos pasūtījumus.

(15)

Abu CRK apjoms (AVR ir pilnvara) sasniedz 100 000 tonnas bīstamo atkritumu gadā. Teorētiski iespējamā jauda ir 80-85% no pieļaujamās jaudas. AVR 2001. gadā pārstrādāja 84 880 tonnas bīstamo atkritumu (CRK-un citus atkritumus), 2002. gadā – 81 274 tonnas un 2003. gadā – 78 297 tonnas. CRK-atkritumu sadedzināšanai ir nepieciešams apmēram līdzīgs daudzums citu bīstamo atkritumu, ko izmanto kā degvielu. CRK-atkritumu daudzums, ko izmnto CRK, saskaņā ar aprēķiniem 2002. gadā sasniedza 19 000 tonnas un 2003. gadā – 23 000 tonnas. Noteiktus CRK-atkritumu veidi var apstrādāt mājsaimniecības atkritumiem paredzētās dedzināšanas iekārtās, kas darbojas ar zemāku dedzināšanas temperatūru.

(16)

AVR Nuts ir jābūt atsevišķai grāmatvedībai saskaņā ar Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīvu 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību. (11)

2.3   Atbalsts

2.3.1   Ekspluatācijas zaudējumi

(17)

Par piešķirto atbalstu un pasākumiem var lasīt mājokļu, teritorijas apsaimniekošanas un vides ministra 2002. gada 3. jūlija koncesijas lēmumā, kas noslēgts starp Nīderlandi, AVR Holding, AVR Nuts, AVR IW un dažiem citiem meitasuzņēmumiem un parakstīts 2002. gada 10. jūlijā. Ar šo koncesijas lēmumu valsts piešķir AVR Nuts ekskluzīvas tiesības uz pieciem gadiem izmantot C2-atkritumu un bīstamo atkritumu pārstrādes iekārtas (cilindra veida rotējošās krāsnis) ar obligātu nosacījumu, ka C2-atkritumu un bīstamo atkritumu pārstrādes pakalpojumi cilindrveida rotējošās krāsnīs jāsniedz arī citiem uzņēmumiem un ekonomikas sektoriem par atbilstošu samaksu, kā arī ar nediskriminējošiem un skaidri pārskatāmiem noteikumiem kā vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus. Līgumā ir detalizēti un pārskatāmi apstiprināti AVR Nuts uzņēmuma darbības noteikumi. Šis līgums stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī un ir spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim.

(18)

Atbalsta apjoms ir 100% no sākotnēji aprēķinātā iespējamā zaudējuma, ko aprēķināja neatkarīgs grāmatvedis pēc vispārēji apstiprinātas metodes. Ja no iepriekš aprēķinātās summas paliek atlikums, 70% no tā izlietos, lai segtu iepriekšējo gadu zaudējumus. Sākotnēji aprēķinātais zaudējums sasniedz 1,5 miljonus euro 2002. gadā un 2,8 miljonus euro 2003. gadā. I pielikumā ir norādīts šīs metodikas kopsavilkums, un tās ir piemērošana 2002., 2003., un 2004. gadā. Lielākā daļa atbalsta paredzēta CRK. C2-vajadzībām, piemēram, 2003. gadā tika aprēķināts 370 000 euro zaudējums.

(19)

Pēc vienošanās AVR IW veic lielāko AVR Nuts administratīvo un ekspluatācijas darbu daļu. Par to viņi saņem atlīdzinājumu, kas jau sākotnēji ierēķināts zaudējumā. Aprēķins ir pamatots uz pašizmaksu. Tas nozīmē, ka pirms 2002.-2004.g. perioda vidēji 30% no AVR vispārējiem maksājumiem bija jāsedz AVR Nuts.

(20)

Sākotnēji noteiktā budžeta iztērētās pamatizmaksas izmantoja atkritumu iegūšanai. AVR Nuts tam saņēma atbalstu, ko tas nodeva tālāk AVR IW. Pamatizmaksas ir lielākā izdevumu daļa. Līdz ar to ir nepieciešama atkritumu iegūšana, lai maksimāli izmantotu jaudu un ekspluatācijas izmaksas būtu pēc iespējas zemākas. Sākotnēji aprēķinātie un reāli iztērētie līdzekļi ir redzami tabulā.

Tabula 1:

Sākotnēji aprēķinātās un reāli izmantotās izmaksas

 

2002. g.

2003. g.

2004. g.

Sākotnēji aprēķinātās izmaksas

514 000

532 000

550 000

Sākotnēji aprēķinātās papildu izmaksas

400 000

400 000

-

Kopējā summa sākotnēji aprēķinātām izmaksām

914 000

932 000

550 000

Kopējā izdotā summa

875 000

900 000

930 000

(21)

Zaudējums pēc aprēķina sasniegtu 8 miljonus euro 2006. gadā, taču pēc tirgus un ekspluatācijas noteikumiem izrādījās, ka stāvoklis ir daudz sarežģītāks, nekā iecerēts, ar niecīgu cerību uz uzlabošanos. No 2002. līdz 2003. gadam AVR Nuts paralēli jau ieplānotiem zaudējumiem papildus cieta 12 miljonus euro zaudējumu. Bija gaidāms, ka iepriekš aprēķinātie zaudējumi 2004. gadam un turpmāk būs vēl lielāki; tā 2004. gadam sākotnēji aprēķinātie zaudējumi sasniedza 8,898 miljonus euro (12). Līdz ar šo aprēķinu tika nolemts rēķināties ar iespējamu CRK slēgšanu.

2.3.2   Slēgšanas izmaksu kompensācija

(22)

Pieaugošā ekspluatācijas budžeta deficīta dēļ, kā minēts 5. un 7. apsvērumā, Nīderlande pārskatīja savu pieeju. 2003.gada beigās tika pieņemts lēmums par vienas no divām atkritumu dedzināšanas iekārtām slēgšanu 2004. gada 1. jūlijā. 2004. gada vasarā pieņēma lēmumu par otras atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanu 2005. gada 1.janvārī. Saskaņā ar paredzēto agrāk noteiktie C2 atkritumu savākšanas zaudējumi nākamajos gados būtu nenozīmīgi.

(23)

Saskaņā ar koncesijas līgumu valstij ar naudas līdzekļiem jāatlīdzina atkritumu utilizācijas uzņēmumam AVR palikušās bilances aktīvu vērtība vēl nedebitētām investīcijām, kuras līguma darbības laikā bija piešķirtas atkritumu utilizācijas uzņēmumam AVR ar valsts piekrišanu. Gaidot līguma īstenošanu, Nīderlandes varas iestādes novērtēja atlīdzības apjomu izdevumiem pirmās atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanai ar 8 670 108 euro. Šī summa attiecas uz dažādiem ieguldījumiem, izpildītām saistībām ar 50% norakstīšanu gadījumā, ja tās attiecas uz abām atkritumu dedzināšanas iekārtām, un 100% norakstīšanu gadījumā, ja tās attiecas uz bīstamo atkritumu dedzināšanas iekārtu izņēmuma kārtā. Šīs summa ietver 1,9 miljonus euro investīcijām ugunsdrošībai, 3,3 miljonus euro – iekārtu saskaņošanai, 1,5 miljonus euro – piededžu cauruļu nomaiņai un 0,5 miljonus euro – cilindra gala virsmai un Štefersona gredzenam. Pēc aprēķiniem izdevumi otrās atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanai sasniedz 11 151 000 euro no palikušo iekārtu bilances vērtības un materiālā pamatkapitāla. Šajā summā ietilpst 50% no palikušās iepriekšminēto investīciju bilances vērtības, kas veiktas ar valsts atbalstu, un 100% no palikušās to investīciju bilances vērtības, kuras veiktas ar valsts piekrišanu un attiecas tikai uz otro atkritumu dedzināšanas iekārtu. Šajā pēdējā sastāvdaļā ietilpst investīcijas palikušās atkritumu dedzināšanas iekārtas vispusīgai kontrolei, kas veikta 2004. gadā. Pēc šīs kontroles izdevumiem pieskaitīja 3 273 000 euro, kas bija vairāk, nekā paredzēts. Šobrīd šo investīciju novērtē kā neveiksmīgu ieguldījumu.

(24)

Tā kā sākumā Nīderlandei saskaņā ar koncesijas līgumu bija jākompensē budžeta deficīts līdz 2006.gada beigām, valstij ar AVR bija jāsaskaņo jautājums par papildu izdevumu kompensāciju otrās CRK slēgšanai 2004. gada 1. janvārī – līguma spēkā esamības termiņa izbeigšanās dienā. Tādējādi kompensācija ietver šādas papildsummas:

1,75 miljonus euro, lai jau 2004. gadā kompensētu klientu radīto atkritumu plūsmas virzīšanu (daļēju) uz citām iekārtām;

5,843 miljonus euro īstermiņa pastāvīgajām izmaksām 2005.–2006. gadā. Šeit ir runa par izdevumiem, kas saistīti, piemēram, ar ICT infrastruktūru, biroja telpu īri, līgumiem sistēmas aizsardzībai, sabiedriskas nozīmes objektiem, kā, piemēram, ēdnīcām utt. Šiem izdevumiem AVR aprēķināja augstāku kopējo summu – 8 208 miljonus euro;

7,868 miljonus euro papildu izdevumiem personāla atlaišanai palikušās CRK priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā. Šo summu aprēķina kā novērtēto izdevumu personāla atlaišanai saldo pie tūlītējas slēgšanas un novērtētiem izdevumiem personāla atlaišanai palīdzības līguma darbības beigās divus gadus vēlāk. Pieņemtā summa ir pamatojas uz detalizētu novērtējumu, kas ņem vērā aptuveni 244 darbiniekus un, kuru aprēķinot, ņēma vērā to, ka vairums no viņiem var iegūt jaunas darba vietas uzņēmumā;

citus izdevumus, piemēram, palikušās bilances vērtību noteiktiem aktīviem citos uzņēmumos AVR sastāvā, kas iegādāti pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas līgumu; izdevumus darba veikšanai; izdevumus, kas rastos, ja AVR IW nesaņemtu dotācijas izdevumu segšanai, kuras uzņēmums būtu saņēmis, ja CRK izmantotu 2005. un 2006.gadā; ārpusbudžeta izdevumus iekārtu slēgšanai un izdevumus ilgtermiņa līgumu izpirkšanai. AVR aprēķināja kopējo izdevumu summu – 29,567 miljonus euro, kas ietver arī 11,716 miljonus euro papildu zaudējumiem, ko AVR Nuts cieta 2002. un 2003. gadā. Valsts un AVR Nuts pārrunu procesā nonāca pie vienošanās par summu tikai 1,238 miljonu euro apjomā.

(25)

Attiecīgajās pārrunās Nīderlandes intereses pārstāvēja neatkarīgais auditors, kura atskaiti iesniedza Komisijai. Vienojās par 27,85 miljoniem euro otrās CRK slēgšanai. Šī summa ir daudz mazāka par summu, uz kuru pēc saviem sākuma aprēķiniem balstījās atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR un kura bija 58,44 miljoni euro (vai 46,828 miljoni euro, ja neņem vērā atkritumu pārstrades uzņēmuma AVR Nuts papildu zaudējumus 2002. un 2003.gadā). Nīderlande paskaidroja, ka gadījumā, ja palikusī atkritumu dedzināšanas iekārta atradīsies ekspluatācijā līdz 2006.gada beigām, tad novērtētā ekspluatācijas budžeta summa 2005.un 2006.gadam un izdevumu segšana slēgšanai 2006.gada beigās sastādīs 31 miljonu euro. Tādā veidā vienošanās par priekšlaicīgu slēgšanu noveda pie izdevumu summas samazināšanas par labu valstij.

(26)

Sakarā ar šo iekārtas slēgšanas izmaksu kompensāciju kopējā atbalsta summa laikposmā no 2002. līdz 2004.gadam ir 49 718 108 euro, kā tas izriet no pārskata, kas parādīts 2. tabulā.

2. tabula:

Izdevumu atlīdzināšana atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR

Sākotnēji noteiktais budžeta deficīts 2002.gadā

1 500 000

Sākotnēji noteiktais budžeta deficīts 2003.gadā

2 800 000

Sākotnēji noteiktais budžeta deficīts 2004.gadā

8 898 000

Kompensācija palikušās bilances vērtībai pirmajai atkritumu dedzināšanas iekārtai

8 670 108

Kompensācija palikušās bilances vērtībai otrajai atkritumu dedzināšanas iekārtai

11 151 000

Papildu kompensācijas izmaksa iekārtas slēgšanai

papildu izdevumi ekspluatācijai 2004.g.

1 750 000

īstermiņa pastāvīgie izdevumi 2005.–2006.g.

5 843 000

papildu izmaksas personāla atlaišanai

7 868 000

citi izdevumi

1 238 000

 

16 699 000

Atbalsta kopējā summa

49 718 108

(27)

Nīderlande atzina, ka atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR izmaksājams atbalsts 19 543 608 euro apmērā. Kompensācija, kas attiecas uz izdevumiem otrās atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanai, ietverta bloķētā kontā.

2.3.3   Garantijas izdevumi uzņēmuma iekārtu pārvietošanai un apkalpošanai

(28)

Koncesijas līgumā ietilpst garantija, ka atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie likvidācijas gadījumā valsts apmaksās ne vairāk kā 30% izdevumu iekārtu pārvietošanai un apkalpošanai, izdevumu, kas zaudēti sakarā ar iekārtu pārvietošanu un teritorijas attīrīšanu. Dotā procentu attiecība atbilst valsts interesēm attiecībā uz atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Chemie.

2.4   Operatīvie aspekti

(29)

Līdz koncesijas līguma noslēgšanai atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Chemie jau palielināja savus pieņemšanas tarifus līdz 700 NLG/tonnai (317,6 EUR/tonnai). Vēl augstāki tarifi, pēc Nīderlandes domām, novestu pie atkritumu pārstrādes darbības traucējumiem, tādiem kā pāreja uz citām atkritumu plūsmām un nelegālais dempings, un tādā veidā tas neveicinātu ekspluatācijas budžeta samazināšanu. Šie pieņemšanas tarifi ir augsti salīdzinājuma ar kaimiņuvalstu tarifiem Tas kļuva iespējams, pateicoties Nīderlandes politikai, kura aizliedz to atkritumu izvešanu, kas paredzēti pārstrādei. Palīdzības sniegšanas pasākumu mērķis bija noturēt šos tarifus iepriekšējā līmenī, nesamazinot tos. Šim mērķim koncesijas līgumā ietverts pielikums “Tarifu struktūras ietvari, tarifu bāze un tarifu aprēķins lietotājiem”. Nīderlandes varas orgāni kontrolē tarifu līmeni sakarā ar to, ka viņiem iepriekš bija jādod piekrišana sākotnēji sastādītam budžeta deficītam, bet tarifi, protams, ir izšķirošais faktors pie tāda aprēķina.

(30)

Pieņemšanas tarifi augstas kaloriskās vērtības bīstamiem atkritumiem, kurus izmanto kā kurināmo, ir daudz zemāki par tādu atkritumu tarifiem, kas paredzēti dedzināšanai. Atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts saņem pirmās kategorijas atkritumus pēc tarifiem, kas atbilst tirgus stāvoklim un kas tika aprēķināti pie pārstrādes, piemēram, atkritumu dedzināšanas iekārtās ārzemēs vai cementa rūpniecībā.

(31)

Tā kā pastāvīgie izdevumi salīdzinājumā ar mainīgām izmaksām ir ļoti augsti, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts cenšas izmantot savu ražošanas jaudu maksimālā apjomā, lai uzturētu savu izdevumu līmeni pēc iespējas zemāku. Tāpēc pieņemšanas tarifus, kurus piedāvā bīstamo atkritumu piegādātājiem, samazina, ja katru gadu piegādātais apjoms ir liels. Šīs “atlaides procentu aprēķinam” nosaka iepriekš, un tās darbojas, ja reizē ar atkritumiem, kas paredzēti dedzināšanai, piegādā vismaz 75% tā paša apjoma augstu kaloriju atkritumus.

(32)

Visus tarifus nosaka iepriekš uz visu koncesijas līguma laiku (13), un tie ir spēkā kā atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR konkurentiem, tā arī atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW. No koncesijas līguma spēkā stāšanās brīža tarifi C2 atkritumiem un atkritumiem, kas paredzēti dedzināšanai, bija atklāti un pieejami katram piegādātājam. No 2004.gada sākuma tos tāpat attiecināja uz augstu kaloriju bīstamiem atkritumiem.

(33)

Lai uzņēmums varētu plānot savas ražošanas jaudas izmantošanu, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW katru gadu lūdz savus piegādātājus norādīt, kādu atkritumu daudzumu tie gatavojas piegādāt, un gada laikā notiek pieņemto tarifu aprēķināšana uz saskaņoto atlaižu pamata procentu aprēķināšanai. Ja patiesi piegādātais daudzums gada beigās izrādās augstāks vai zemāks par sākotnēji norādīto, tiek pārmaksāto summu atmaksā pēc atbilstošām atlaidēm procentu aprēķināšanai, pamatojoties uz reāli piegādāto daudzumu.. Parasti vienošanās nesatur saistības piegādāt sākumā norunāto daudzumu.

3   ARGUMENTI 88. PANTA 2. PUNKTĀ PAREDZĒTĀS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI

(34)

Lēmumā uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, Komisija izteica bažas sakarā ar šādiem apstākļiem:

(35)

Pirmkārt, Komisija izteica šaubas, vai var atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts darbību uzskatīt par uzticamu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu ziņā Līguma 86.panta 2. punkta nozīmē, jo, piemēram, nebija skaidrs, vai atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR ir vienīgais uzņēmums, kas spēj sniegt dotā pakalpojuma veidu ar tiem pašiem vai citiem nosacījumiem. Pie tam Komisija šaubījās, vai Nīderlande ir veikusi pareizu procedūru, lai izvēlētos atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts. Komisija nebija pārliecināta arī par to, ka nekādā gadījumā netika pārkāpts princips “uzņēmums, kas piesārņo apkārtējo vidi, visu apmaksā”, tāpēc ka atkritumu ražotājiem jāapmaksā pieņemšanas tarifi, kurus var uzskatīt par normāliem izdevumiem.

(36)

Otrkārt, Komisijai radās šaubas, ka iespējamās “pārmērīgās kompensācijas” varētu piemērot arī citi atkritumu tirgus segmenti. Precīzāk, Komisija baidījās no tā, ka pārmērīgā kompensācija var rasties tā iemesla dēļ, ka palīdzība bija balstīta uz iepriekšējiem aprēķiniem, un jo īpaši, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts varētu paturēt daļu no iespējamā pozitīvā saldo starp reālajiem un iepriekš aprēķinātiem izdevumiem vai deficītiem.

(37)

Treškārt, Komisija baidījās par to, ka, pārbaudot dotā noteikuma atbilstību 87. pantam, Kopienas normatīvie dokumenti attiecībā uz valsts atbalstu apkārtējās vides aizsardzībai (14) (turpmāk sauktai par “apkārtējās vides atbalsta koncepciju”) varētu kalpot par pamatojumu paziņojumam, ka atbalsta sniegšana ir savienojama ar kopējo tirgu.

(38)

Komentējot savu lēmumu paplašināt Līguma 88.panta 2.punktu, Komisija paskaidroja, ka viņai ir līdzīgas šaubas attiecībā uz daudz lielāku palīdzības summu 2004.gadam un izdevumu atlīdzināšanu atkritumu dedzināšanas iekārtu priekšlaicīgai slēgšanai.

4   IEINTERESĒTO PERSONU PIEBILDES

(39)

Četras ieinteresētas personas nosūtīja savas piezīmes pēc Komisijas lēmuma ieviest Līguma 88.panta 2.punkta procedūru.

(40)

Pirmā ieinteresētā persona sniedza pierādījumus tam, ka minētais noteikums var izjaukt konkurenci Īrijas tirgū, jo atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR – ar savu 50% daļu kopuzņēmumā ar Īrijas uzņēmumu Safeway Warehousing / South Coast Transport – iegūs iespēju aprēķināt zemākus tarifus par pašizmaksu un nozīmīgi zemākus par normālām tirgus cenām Īrijas tirgū.

(41)

Otrā ieinteresētā persona arī norādīja uz atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR un Safeway kopuzņēmuma negodīgu priekšrocību konkurencē. Lielus bīstamo atkritumu apjomus importē no Īrijas. Ieinteresētā persona sniedza arī pierādījumus tam, ka dotais pasākums var izjaukt konkurenci polihlorēto difenilu, pesticīdu un citu bīstamo atkritumu “pabeigto attīrīšanas projektu” starptautiskajā tirgū.

(42)

Trešā ieinteresētā persona, Edelchemie, norādīja uz iekšējo tirgu. Šis uzņēmums ir izstrādājis savu personīgo tehnoloģiju galvanisko fabriku atkritumu apstrādei un fotogrāfiskajiem procesiem (“eko–opcijai”) un vērtīgo materiālu iegūšanai no šiem atkritumiem (cita starpā, dārgmetālu un obsidiāna). Pašreizējie pasākumi atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR labā var ne tikai nodarīt uzņēmumam zaudējumus no darījumu viedokļa, bet arī samazināt tehnoloģiskās attīstības tempus. Edelchemie piezīmes attiecas uz atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts, atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Chemie un tā priekšgājējiem līdz 1963.g., pie tam tiek minēti Nīderlandes politikas aspekti attiecībā uz bīstamām vielām visu šo gadu garumā.

(43)

Noslēgumā trīs izskatāmie konkurenti norādīja uz sadedzināšanai paredzētu atkritumu iekšējo tirgu. Kā Nīderlandē, tā arī citās ES dalībvalstīs jāpastāv ražošanas jaudai, kas būtu vienāda ar atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR atkritumu dedzināšanas iekārtu jaudu. Atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR darbības paplašināšanās izsauktu ražošanas jaudu pārpalikumu Nīderlandes atkritumu tirgū, un dati par dedzināšanai paredzētiem atkritumiem nesniegtu pilnu un patiesu ainu. 1990.gadu vidū atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR slēdza vienu no savām atkritumu dedzināšanas iekārtām, un jau tajā laikā varēja sagaidīt, ka bīstamo atkritumu piedāvājumu līmenis sāks samazināties. Sakarā ar šīm bažām izrādījās mērķtiecīgāk slēgt vienu no divām palikušajām atkritumu dedzināšanas iekārtām. Sapulces laikā 2005.gada 26.maijāAVR pārstāvis paziņoja, ka “pareizākais lēmums [2002.g.] bija slēgt vienu no atkritumu dedzināšanas iekārtām”. Pie tam, pārstrādes uzņēmums AVR varēja ļaunprātīgi izmantot savas stiprās pozīcijas, aprēķinot augstus tarifus, prasot, lai iekārtām vienlaicīgi piegādātu arī augstu kaloriju atkritumus, un izveidojot nepārredzamu un slēgtu tarifu sistēmu. Atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW varēja arī noteikt tarifus noteiktiem dedzināšanai paredzētiem atkritumu veidiem un pēc tam pārstrādāt šos atkritumus sadzīves atkritumu pārstrādes iekārtu apdedzināšanas krāsnīs, kas varētu samazināt ekspluatācijas izdevumus, jo šīs krāsnis var funkcionēt arī pie daudz zemākas temperatūras.

(44)

Minētajam noteikumam jādarbojas atsevišķas ekspluatācijas atbalsta formā. Pakalpojumam nav jādarbojas vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma labā, un nav jābūt izpildītiem četriem Altmark kritērijiem, kas nosaka, vai kompensācija ir valsts palīdzība vai nē. (15) Ja Komisija neakceptētu (daļu) atbalsta, tad būtu jāievēro dažādi nosacījumi, lai novērstu dubultu subsidēšanu, obligāto atkritumu iepirkumu (tying) cenu diskrimināciju. Pie tam, Nīderlandei nebūtu iespējams pagarināt šo noteikumu vēl uz desmit gadiem.

(45)

Divi kopīgi izskatāmie konkurenti arī iesniedza savas piezīmes pēc Komisijas lēmuma paplašināt procedūru. Viņi atbalstīja visus sava pirmā iesnieguma atzinumus un iesniedza papildu dokumentus, kas bija paredzēti pierādījumam, ka šajā gadījumā notiek dubulta subsidēšana. Bez tam tika iesniegti šādi atzinumi.

(46)

Pirmkārt, izsauc neizpratni tas, ka, neskatoties uz vienas atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanu, iepriekš noteiktais budžeta deficīts ir daudz lielāks, nekā sākumā bija paredzēts. Ja tiktu ievērots ceturtais Altmark lēmuma kritērijs (efektivitāte), budžeta deficītam vajadzētu samazināties.

(47)

Otrkārt, viņi iebilst pret atbalstu izdevumu atlīdzināšanai par atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanu. Atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR nav jāizrāda nekāda pretimnākšana. Šo atbalstu nevar nosaukt par zaudējumu kompensāciju, un tas nav jāpiešķir, jo investīcijas plānoja desmit gadu termiņam, bet patiesībā tās izmantoja mazāk kā trīs gadu laikā. Viņiem bija arī konkrēti sīkāki jautājumi par doto aprēķinu, piemēram, par summu, kas paredzēta norakstīšanai, izdevumiem personāla atlaišanai un īstermiņa pastāvīgajiem izdevumiem. Kopējā summa ir ļoti liela un pārsniedz 2 miljonus euro, par kuriem bija runa koncesijas līguma 21. panta 2. punktā. Pie tam, Parlamenta dokumentā bija minēts, ka, “nosakot zaudējumu atlīdzinājumu, ko piešķir atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanai, ir panākta vienošanās sakarā ar vēl vienu neapmaksātu piedziņu no VROM ( Mājokļu, teritoriālās plānošanas un vides ministrijas) par labu atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR sakarā ar Lickebaertpolder piesārņošanu ar dioksīnu”. Tā rezultātā Ministrija nesaņēma cerētos 2,5 miljonus euro par 2004.gadu. Trīs kopīgi izskatāmie konkurenti baidās, ka dotā strīda pārtraukšana, iespējams, ietekmēja kompensācijas aprēķinus. Tas lika viņiem domāt, ka “dažas lietas paliek apslēptas”.

(48)

Treškārt, viņi iebilst pret turpmākām priekšrocībām atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR, kas izriet no koncesijas līguma 21.panta 5.punkta, proti, pret to, ka atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie likvidācijas gadījumā valsts apmaksā 30% likvidācijas un iekārtu piesārņojuma attīrīšanas izdevumu. Izejot no valsts atbalsta principa, valstij nevajadzētu uzņemties tādas saistības.

(49)

Ceturtkārt, nevar būt runas par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, tāpēc ka šāds pakalpojums nav obligāts, jo pastāv daudz citu alternatīvu, kā, piemēram, pirolīze, apstrāde cementa rūpniecībā, izgāztuve sāļu šahtās vai enerģētisko iekārtu un ārzemju iekārtu atkritumu dedzināšanai demontāža. Doto darbību atzina par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu tikai tāpēc, ka tā bija nerentabla. Koncesijas līgumu noslēdza tikai ar mērķi finansēt investīcijas atkritumu dedzināšanas iekārtās, uz ko atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts saņēma ekskluzīvas tiesības. Pie tam, divi kopīgi izskatāmie konkurenti šaubās, vai šī palīdzība garantē rentablas cenas minētajiem pakalpojumiem, jo atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR pieņemšanas tarifi ir augstāki par tarifiem kaimiņvalstīs. Augstos tarifus varētu izskaidrot ar atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR rīkoto obligāto saistību pirkuma praksi un augstas kalorijas atkritumiem, kurus izmanto kā kurināmo, dubultu subsidēšanu. Tarifi, kā viņi uzskata, nav pārredzami un atklāti. Ienākumi tiek reģistrēti atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR IW, bet izdevumi – atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR Nuts. Tādā veidā atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW ir iespējams aprēķināt augstākus pieņemšanas tarifus dedzināšanai paredzētiem atkritumiem. Pie tam, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR sāktu atteikties no sadedzināšanai paredzētiem atkritumiem, ja kopā ar tiem netiktu piegādāti augstu kaloriju atkritumi un tādā veidā tas nebūtu izpildījis savas saistības, kas izriet no koncesijas līguma pamatdaļas, atsakoties sniegt pakalpojumus visiem klientiem. Noslēgumā jāsaka, ka pakalpojumu sniegšanas kvalitāte atšķirībā no citām alternatīvām, netiek uzturēta pastāvošajā līmenī un neuzlabojas.

(50)

Piektkārt, pēc viņu domām, palīdzība neatbilst Altmark kritērijiem. Netika veikta atklātā konkursa procedūra koncesijas piespriešanai, un palīdzības apjomu nenoteica uz vidēja, labi vadāma uzņēmuma izdevumu pamata. Palīdzību noteica ne uz noteiktu objektīvu un pārredzamu kritēriju pamata, tās apjoms pārsniedz nepieciešamo, un tā var negatīvi ietekmēt citus tirgus. Atkritumiem, kas paredzēti dedzināšanai ārzemēs, bez valsts palīdzības var aprēķināt zemākus tarifus. Pārāk lētās likvidācijas metodes arī ņēma vērā. Pie tam, atkritumu pārstrades uzņēmums AVR var paturēt daļu ienākumu, ja tas funkcionē labāk, nekā gaidīts.

(51)

Noslēgumā jāsaka, ka divi kopīgi izskatāmie konkurenti piebilst, ka Nīderlande gatavojas turpināt ļaunprātīgi izmantot valsts palīdzības principus, jo Nīderlandes valsts iestādes Komisijas negatīva lēmuma gadījumā to apspriedīs ar atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR un meklēs risinājumu finansu problēmām, ar kurām tas var saskarties.

5   NĪDERLANDES PIEZĪMES

5.1   Piemērojamā likumdošana

(52)

Tā kā Eiropas Savienības tiesību akti ļauj dalībvalstīm uzlikt aizliegumu iznīcināšanai paredzēto atkritumu izvešanai, atbalsts nepārkāps konkurences principus dalībvalstu starpā.

5.2   Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi

(53)

Nīderlande paredzēja, ka atbalstu izņēmuma kārtā sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, kurus izpilda atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts. Atklātu konkursu uzskatīja par lieku, tādēļ ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts bija Nīderlandē vienīgais uzņēmums, kas bija gatavs un bija spējīgs pārstrādāt visus uzrādītos dedzināšanai paredzētos C2 atkritumus. Šo koncesijas līgumu publicēja Oficiālajā Vēstnesī, pēc kā varbūtējām ieinteresētām personām radās iespēja iesniegt apelāciju. Tas nenotika. Pie tam, Nīderlandes varas orgāni līdz lēmuma pieņemšanai par atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanu jau bija pieņēmuši nepieciešamos noteikumus, lai tiem būtu iespēja organizēt atklātu konkursu

(54)

Minētais noteikums atbilst Altmark kritērijiem, un tādēļ tas nav jāuzskata par valsts palīdzību. Tā, piemēram, pie sākuma deficīta noteikšanas valstij bija sniegta neatkarīga auditoru biroja palīdzība. Šis noteikums nepārkāpj “vides piesārņotājs maksā” principu, tā kā tarifi ir augstāki nekā kaimiņvalstīs.

(55)

Būtu nepareizi apgalvot, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts bija gatavs pieņemt dedzināšanai paredzētus atkritumus, tikai tad, kad tie pienāca kopā ar augstu kaloriju atkritumiem. Tāpat ir precīzi noteikts, ka tarifi, pēc kuriem bija jāmaksā citiem AVR atkritumu pārstrādes uzņēmumiem, bija jābūt tādiem pašiem kā trešām personām (16). Nīderlande konsultējās auditoru firmā, lai gūtu skaidrību par līgumiem starp atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts un atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR IW. Piedāvātās rekomendācijas tika pieņemtas un sagatavotas izpildei.

(56)

Par atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts rezultātiem Nīderlande piezīmēja, ka pie ekspluatācijas deficīta aprēķina absolūti netika ņemtas vērā nekādas peļņas normas. Ekspluatācijas izdevumu gadījumā, kurus nav iespējams paredzēt, peļņu ierobežos par 30% no izdevumiem līdz tam laikam, kad viss iepriekšējais palīdzības apjoms būs atzmaksāts.

5.3   Piebildes par ieinteresēto personu piebildēm

(57)

Nīderlande piezīmēja, ka piebildēs nav pamatots tas, kādā veidā palīdzība varēja ietekmēt ražošanas pašizmaksas atkritumu pārstrādes kopuzņēmumā AVR un Safeways. Šim uzņēmumam vajadzēja maksāt par pārstrādi Roterdamai pēc tiem pašiem tarifiem, kas noteikti atkritumu piegādātājiem valsts iekšienē. Pat vairāk, tikai trešo daļu no kopuzņēmumā pieņemtajiem atkritumiem vajadzētu pārstrādāt Roterdamā, un no šiem atkritumiem tikai nelielai C2 atkritumu daļai un dedzināšanai paredzētiem atkritumiem jābūt iekļautiem koncesijas līgumā. Konkurentu cenas var izskaidrot ar dažādiem citiem faktoriem.

(58)

Atkritumu pārstrādei pēc pabeigtiem AVR attīrīšanas projektiem atkritumu dedzināšanas uzņēmums aprēķinās augstākus tarifus nekā pašmāju piegādātājiem. Vidējiem tarifiem visām atkritumu plūsmām no citām valstīm jābūt nedaudz augstākiem par vidējiem tarifiem valsts iekšienē. Pie tam, zemākie tarifi nenovedīs pie atbalsta palielinājuma, jo tas ir atkarīgs no iepriekš noteiktā ekspluatācijas deficīta.

(59)

Koncesijas līguma parakstīšanas brīdī abas atkritumu dedzināšanas iekārtas strādāja ar pilnu jaudu. Ņemot vērā plašās rezerves, varēja cerēt, ka būs nepieciešama to pilna jauda. Tagadējo jaudas pārpalikumu, iespējams, izsauca nevis konkurentu daļas palielinājums tirgū, bet drīzāk atkritumu otrreizējās pārstrādes palielinājums, piemēram, ar likumdošanu atļautā atkritumu atšķaidīšana ar citiem atkritumu veidiem.

(60)

Kas attiecas uz pirolīzi, Nīderlande atzīmēja, ka atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR tarifi ir augstāki par tarifiem, kas aprēķināti Nīderlandes vienīgajā uzņēmumā, kam ir pirolīzes iekārtas.

(61)

Nīderlande paziņoja, ka atbalsta daļa bija izsniegta atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts finansu problēmu dēļ Altmark lēmuma gaismā un laikā, kas bija nepieciešams Līguma 88.panta 2.punkta pētījuma formālās procedūras slēgšanas dēļ.

(62)

Pēc Nīderlandes atzinuma Edelchemie, pirmkārt, aktīvi strādāja fotogrāfisko procesu bīstamo atkritumu nozarē, kurus pēc efektivitātes pieņēmumiem nevarēja pārstrādāt atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR. Uzņēmumam ir dažādas iespējas, no kurām pirolīzes krāsns ir pati svarīgākā. Atšķirībā no atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR iekārtām, minētā iekārta tomēr nav derīga visiem dedzināšanai paredzētiem atkritumu veidiem Saskaņā ar dabas aizsardzības licenci šajā krāsnī var pārstrādāt tikai 10 000 tonnas atkritumu, kas ir absolūti nepietiekami bīstamu atkritumu plūsmu pārstrādei Nīderlandē. Nīderlande neredz, kādā veidā palīdzība var kaitēt Edelchemie interesēm, tā kā atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR nenodarbojas ar fotogrāfisko procesu atkritumu pārstrādi un neaprēķina atbilstošos tirgus tarifus. Tehnisko attīstību stimulē, piemēram, ar specifiskas stimulācijas programmas starpniecību un visvieglāk pieejamo tehnoloģiju starpniecību, izsniedzot dabas aizsardzības licences. Tādu licenču darbības laiks ir ierobežots uz pieciem gadiem. Pagājušo gadu iespējamais atbalsts bija plānots desmit gadu termiņam, ko apstiprinājis ES Lēmuma Nr. 659/1999 15.pants, un sakarā ar to, ka iekārtas noraksta pēc desmit gadiem, nekādā gadījumā AVR plānotajam ekspluatācijas budžetam nebūs nekādu seku.

(63)

Nīderlande uzstāja, ka pārmērīga kompensācija nav vērojama ne atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR Nuts, ne atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR IW. Atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW uzstājās kā starpnieks, un tam nebija iespēju izmantot šo stāvokli, lai iegūtu pārmērīgu kompensāciju. Tā, piemēram, atkritumi, kurus konkurenti piegādāja atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts, kaut arī tie bija oficiāli nodoti atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW, netika ņemti vērā ne pie atlaižu aprēķiniem, ne pie procentu likmes diferenciālā aprēķina uz tarifiem, ko saņēma pats atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts. Šos atkritumus uzreiz nogādāja uz atkritumu dedzināšanas iekārtām – ne atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR IW atrašanās vietā, tāpēc ka tas neattaisnotu papildu loģistikas izmaksas.

(64)

Atbalsts izdevumu atlīdzināšanai par atkritumu iegūšanu ir tiesisks. Aktīva tādu dedzināšanai paredzētu atkritumu iegūšana ir vajadzīga tāpēc, ka aizvien vairāk tiek izmantotas atšķaidīšanas iespējas vai tādu atkritumu iesaiņojumu izmaiņas, pēc kā tāds atkritumu veids neskaitās par dedzināšanai paredzētiem atkritumiem. Bez tādas iegūšanas atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts pazaudētu daļu no sava tirgus, kura pārietu pie alternatīvām pārstrādes metodēm, galvenokārt uz ārzemēm. Šī iemesla dēļ kristos jaudas izmantošana, bet zaudējumi pieaugtu. Izdevumu kompensāciju augstu kaloriju bīstamo atkritumu iegūšanai atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW var izskaidrot ar nepieciešamību, lai tā rīcībā būtu pietiekams daudzums tādu atkritumu degvielas veidā. Izdevumu sadale kompensācijas iegūšanai starp atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts un atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR IW balstās uz šo apstākli. Atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanas dēļ tiks zaudētas septiņas darba vietas, kuras atbilst aprēķinātiem zaudējumiem. Uzņēmums vēlas pierādīt, ka šīs septiņas darba vietas veido papildu izmaksas kompensācijas iegūšanai, kuras veidojas tikai atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR Nuts.

(65)

Nīderlandes valsts iestādes iesniedza pētījumu par norādīto atkritumu pārstrādi un derīgās izmantošanas alternatīvu attīstību nākotnē Nīderlandē un tās kaimiņuvalstīs, 13. apsvērumā ir atsauce uz šo pētījumu. No šī pētījuma izriet, ka nākotnei ir plānots pietiekami daudz alternatīvu, lai garantētu drošu un atbilstošu šo atkritumu veidu utilizāciju un derīgu izmantošanu.

(66)

Nīderlande iesniedza arī koncesijas līguma un potenciālās pārmērīgās kompensācijas ekonomisko analīzi, ko veica konsultants pēc atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR lūguma. Šajā pētījumā būtībā ir teikts, ka, pirmkārt, visiem svarīgākajiem atkritumu pārstrades uzņēmuma AVR konkurentiem bija iespēja saņemt lielākas atlaides pie procentu likmes diferenciālā aprēķina, bet viņi, acīmredzot, deva priekšroku daļas pieņemto atkritumu piegādēm alternatīvajām pārstrādes vietām vai ārzemēm lietderīgai izmantošanai. Otrkārt, kompensācija, kuru Nīderlande patiešām gatavojas sniegt atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanai, ir daudz mazāka par izdevumiem, ko aprēķinājis atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR, 45 miljoniem euro, un mazāka par izdevumiem, ko aprēķināja neatkarīgais auditors, 40 miljoniem euro. Lielākā starpība ir dažādu izdevumu aprēķinos štata samazināšanai.

(67)

Nīderlande izstrādāja detalizētus budžeta deficīta aprēķinus 2004.gadam, Neskatoties uz to, vienas atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanai tas ir daudz augstāks nekā iepriekšējos gados, tāpēc, ka situācija tirgū ir pasliktinājusies, it īpaši tarifu samazināšanās dēļ augstu kaloriju bīstamiem atkritumiem.

(68)

Pie demontāžas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie slēgšanai sekojošo darbību apmaksas jāņem vērā daži ierobežojumi valstij un atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR, tā kā valstij pieder 30% atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie. Lai noskaidrotu Komisijas iespējamā negatīvā lēmuma iemeslus attiecībā uz norādīto atbalstu, protams, tiks vestas pārrunas un būs risinājumu meklējumi, tomēr galvenokārt vērā ņems Komisijas novērtējumus.

6   NOVĒRTĒJUMS

6.1   Jautājums par to, vai šie noteikumi veicinās valsts atbalstu

(69)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu “ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(70)

To ekspluatācijas izdevumu kompensāciju atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts, kas saistīti ar atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanu un kas aprakstīti no 17. līdz 27. apsvērumam, finansē valsts no saviem līdzekļiem. Šie pasākumi ir selektīvi, jo tie pirmām kārtām ietekmē atkritumu pārstrādes uzņēmumus AVR Nuts un AVRIW. Šie uzņēmumi sniedz pakalpojumus atkritumu iznīcināšanas tirgū un atkritumu derīgās izmantošanas tirgū. Tas pats attiecas uz atlīdzību no valsts puses par izdevumiem iekārtu pārvietošanai un apkalpošanai, uz ko valsts izdeva garantiju 30% apjomā.

(71)

Minētie pasākumi jāzskata par mēģinājumu negatīvi ietekmēt tirdzniecības attiecības starp ES dalībvalstīm. Iznīcināmo atkritumu tirgus un derīgās izmantošanas atkritumu tirgus ir cieši saistīti savā starpā, un, neskatoties uz stingro pārvaldi un kontroli pār atkritumiem, kas paredzēta pārstrādei, tirdzniecība starp ES dalībvalstīm ir ļoti aktīva.. Kā piemēru var minēt paziņojumu par atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanu, jo pieprasījumu daudzums atļaujai veikt atkritumu eksportu uz citām Es dalībvalstīm ir stipri pieaudzis. Šajā sakarā Komisija nāca pie secinājuma, ka atkritumu dedzināšanas iekārtu ekspluatācijas atbalstam bija ierobežojoša ietekme uz tirdzniecības attiecībām starp ES dalībvalstīm.

(72)

Dotie pasākumi nav atvieglojums bīstamo atkritumu piegādātājiem. Pieņemšanas tarifi augstu kaloriju atkritumiem, kurus izmantoja kā kurināmo, tika noteikti tirgus līmenī, salīdzinot ar tarifiem, kas aprēķināti Nīderlandē un kaimiņvalstīs. Pieņemšanas tarifus C2 atkritumiem un dedzināšanai paredzētiem atkritumiem, izejot no stratēģiskiem pieņēmumiem, noteica sabiedriski pieņemamā līmenī, kas tomēr pārsniedza tarifus kaimiņvalstīs. Tas bija iespējams, pateicoties to atkritumu eksporta ierobežojumiem, kas paredzēti pārstrādei. Augstāki tarifi pie normāliem apstākļiem nebūtu sasniedzams un reāls variants, jo pieaugtu atkritumu eksports, notiktu pāreja uz citām atkritumu plūsmām, legāli vai nelegāli tiktu izveidotas izgāztuves, kas nebūt nepalielinātu atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts ienākumus. Iekārtu slēgšanas rezultātā piegādātājiem kļuva vieglāk noteikt zemākus pieņemšanas tarifus Beļģijā un Vācijā. Bez atbalsta atkritumu dedzināšanas iekārtas tiktu slēgtas agrāk un ātrāk rastos plašas iespējas pārstrādei paredzēto atkritumu eksportam saskaņā ar Lēmumu No 259/93 EEK. To pierāda cenu un atkritumu apjoma izmaiņas pēc otrās atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšanas. Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka minētie pasākumi neatbrīvo bīstamo atkritumu piegādātājus no izdevumiem, ar kuriem parasti tika apgrūtināts to budžets.

(73)

Neraugoties uz noteikumu izpildes pārbaudi saskaņā ar Līguma 86.panta 2.punktu, Komisija uzskata, ka Altmark lēmuma ceturtais kritērijs nav izpildīts. Pirmkārt, atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts neizvēlējās pēc atklātā konkursa procedūras, bet paziņojums par koncesijas lēmumu Valdības Vēstnesī – pēc kā ieinteresētās personas sešu nedēļu laikā varēja izteikt iebildumus – neaizvieto atklāt un pārredzamu konkursa procedūru. Otrkārt, kompensācija nav noteikta uz vidēja, labi vadāma uzņēmuma izdevumu pamata, kam piemīt atbilstoša ražošanas jauda atkritumu pārstrādei. Šī unikālā iemesla dēļ izrādās, ka tāda vidējā uzņēmuma ar C2 izgāztuvi un dedzināšanai paredzētiem atkritumiem Nīderlandē nav. Iepriekš noteiktais budžeta deficīts ir drīzāk īpašu apstākļu atspoguļojums, pamatojoties uz kuriem atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts ekspluatē dotās iekārtas, bet līdzīgu iekārtu izdevumi ārzemēs netika ņemti vērā. Kļūst skaidrs, ka atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR neapgādāja pienācīgā līmenī ar ražošanas jaudu: palikusī ražošanas jauda noveda pie atkritumu dedzināšanas iekārtu nepietiekamas izmantošanas un beigās pie to slēgšanas. Vienā vai otrā veidā tas atsaucās uz atbalsta sniegšanu, jo īpaši uz 2004.gada deficītu un kompensācijām par slēgšanu. Pašreizējos apstākļos minētie pasākumi jāizskata par ekskluzīvām kompensācijām atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts, ne vienkārši par kompensāciju, kuru varētu saņemt arī citi uzņēmumi līdzīgā situācijā ar līdzīgiem noteikumiem, ja tie nodarbotos ar šo pakalpojumu sniegšanu.

(74)

Izvēles priekšrocību piešķīra, ne tikai pamatojoties uz budžeta deficītu un izdevumu atlīdzināšanu par iekārtu slēgšanu, bet arī uz valsts garantijām par 30% izdevumu segšanu par iekārtu pārvietošanu un apkalpošanu. Tas apstāklis, ka šie izdevumi sakrīt ar valsts interesēm attiecībā uz atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Chemie, nav noteicošais valsts palīdzības jautājumā, jo valsts kā pasīvs atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie partneris ir atbildīga tikai par savu daļu un nevis par prasībām, kuras neattiecas uz tās daļu. Garantija lielā mērā izriet no valsts stratēģijas izvairīties no situācijas, kurā pēc atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie slēgšanas nekāds cits uzņēmums nevar uzņemties atbildību par iekārtu pienācīgas pārvietošanas un apkalpošanas nodrošinājumu. Garantija noveda, iespējams, visa koncesijas līguma darbības laikā pie priekšrocībām, jo jebkuram uzņēmumam – bez garantijas – jāizveido nepieciešamās rezerves iekārtu ekspluatācijas operāciju laikā, lai tādā veidā – bez palīdzības – tas varētu segt izdevumus to pārvietošanai un apkalpošanai.

(75)

Rezultātā norādītie pasākumi veido valsts atbalstu Līguma 87.panta 1.punkta nozīmē.

(76)

Komisija nožēlo, ka Nīderlande veica lielu atbilstošā pasākuma daļu palīdzības sniegšanā pretēji Līguma 88.panta 3.punktam.

6.2   Līguma 86.panta 2.punkta novērtējums

(77)

Dalībvalstis var brīvi noteikt, ko tās uzskata par visparējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, pie tam tām jābalstās uz tādas darbības specifiskām pazīmēm, ar kurām dotā jēdziena kļūdainību vai patiesumu var uzskatāmi parbaudīt (17). Zaļā (2003.) un Baltā (2004.) grāmatā jautājumā par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (18) Komisija izskaidroja savas pieejas pamatprincipus. Saskaņā ar Baltās grāmatas 3. un 4. punktu “jāņem vērā arī Kopienas politikas loma, kas nosaka, ka vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi var būt arī apkārtējās vides aizsardzība un pakalpojumi, kas ir tieši saistīti ar apkārtējo vidi, tādi kā ūdens un atkritumi”. Tas atbilst Eiropas Kopienu Tiesas nostādnei, saskaņā ar kuru kontrole pār noteiktiem atkritumu veidiem var piederēt pie vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, jo sevišķi, ja dotais pakalpojums paredzēts apkārtējās vides problēmu risinājumam. (19)

(78)

Pēc šādām pazīmēm Komisija piekrīt Nīderlandei, ka šis pakalpojums, kas aprakstīts koncesijas lēmumā un koncesijas līgumā, pieder pie vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem:

(79)

Pirmkārt, ir skaidrs, ka pareiza apiešanās ar iznīcināšanai paredzētiem bīstamiem atkritumiem ir visas sabiedrības interesēs. Tāpat savu lomu spēlē sabiedrības interese un Kopienas interese par valsts garantijām pietiekamas jaudas nodrošināšanai atkritumu iznīcināšanai. Iznīcinot atkritumus dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 75/442/EK 5. panta 1. punktā noteiktiem mērķiem jātiecas pēc pašpietiekamības.

(80)

Otrkārt, valstij bija nepieciešams veikt pasākumus sabiedrības interešu grantēšanai. Tā kā atkritumu dedzināšanas iekārtu ekspluatācija bija nerentabla, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR slēgtu savas atkritumu dedzināšanas iekārtas un C2 izgāztuvi jau 2001.gada beigās.

(81)

Treškārt, sabiedrības interese bija patiesa. Būtībā Tiesas lēmuma rezultātā, kurā tika precizēti jēdzieni “atkritumi, kas paredzēti iznīcināšanai”, un “atkritumi, kas paredzēti lietderīgai izmantošanai”, laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam iznīcināja lielu daudzumu Nīderlandē ražoto atkritumu C2 un atkritumu dedzināšanas iekārtu atlikumu, kaut arī šis daudzums izrādījās mazāks par gaidāmo, Nīderlandes reakcija uz šīm tirgus izmaiņām bija jaudas saskaņošana ar gaidāmo vajadzību jauno analīzi, ilgi gaidītā iepriekšējās politikas pārtraukšana un vienīgās palikušās atkritumu dedzināšanas iekārtas slēgšana. Tomēr tas nav nekas nesavienojums ar sabiedrības interesi par reāli iznīcināto C2 apjomu un atkritumu dedzināšanas iekārtu atkritumiem. Iespējams, iznīcināšanai paredzētais atkritumu daudzums bija mazāks, ja Nīderlande pielietoja pareizos jēdzienus no pašu mērījumu sākuma. Tomēr pastāv neliela iespēja, ka visiem atkritumiem C2 un atkritumu dedzināšanas iekārtu atlikumiem var atrast pareizo pielietojumu. C2 atkritumu un atkritumu dedzināšanas iekārtu atlikumu daudzums, kas tika piedēvēts atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts 2004.gadā, un atkritumu dedzināšanas iekārtu atlikumi, kurus izveda uz ārzemēm, lai tos pārstrādātu atkritumu dedzināšanas iekārtās, apstiprina dažus faktus. Ieinteresētām personām ir taisnība, kad tās apgalvo, ka arī bez iekārtām atkritumu dedzināšanai atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR visus šajā laika periodā Nīderlandē saražotos bīstamos atkritumus varēja iznīcināt pašu valstī vai ārzemēs, vai arī tiem varēja atrast lietderīgu pielietojumu. Tomēr šīs personas nenorādīja, ka nekādus iznīcināšanai paredzētus atkritumus nevajadzētu izvest uz ārzemēm nepietiekamās atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR jaudas dēļ. Tieši ar šo apstākli Nīderlande var likumīgi pamatot savu politiku, atsaucoties uz vēlēšanos aizsargāt sabiedrības intereses saskaņā ar mērķiem, kas uzrādīti Direktīvas 75/442/EK 5.panta 1. punktā.

(82)

Ceturtkārt, šie noteikumi nepārkāpj principu “vides piesārņotājs maksā”. Saskaņā ar 72. apsvēruma secinājumiem atkritumu ražotāji netiek atbrīvoti no izdevumiem, kurus parastā situācijā tiem būtu jāmaksā.

(83)

Piektkārt, uztverot kvalifikāciju kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, mēs neapejam parastos likumus. Dotā noteikuma mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība, tā kā tas garantē bīstamo atkritumu pārstrādi paredzētajā kārtībā un tiešā to avota tuvumā. Vides atbalsta koncepcija satur likumus, kas attiecas uz atbalstu kontroles vajadzībām pār atkritumiem (punkts E 3.1.). Šie likumi pirmām kārtām skar ekspluatācijas atbalstu, ko izsniedz uzņēmumiem, kas paši ražo tādus atkritumus.

(84)

Sestkārt, savu īpašību dēļ lielu daļu no C2 atkritumiem un atkritumu dedzināšanas iekārtu atkritumiem ražo uzņēmumi, bet bez tiem pastāv sistēmas, kas savāc bīstamos atkritumus namīpašumos, lai visus iespējamos atkritumus varētu vienkārši un droši pārstrādāt. Daļu no šiem kopīgi savāktajiem atkritumiem var pēc tam utilizēt atkritumu dedzināšanas iekārtās. Tādā veidā, darbībai, kurai sniedza atbalstu, bija vispārējs raksturs, un palīdzība nebija domāta tikai ierobežotai grupai, kas izmanto minētos pakalpojumus.

(85)

Divi kopīgi izskatāmie konkurenti parāda, ka nepastāv tirgus neveiksme, ar ko varētu pamatot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, Pat vairāk, dažās dalībvalstīs vispār nav atkritumu dedzināšanas iekārtu. Direktīvas 75/4422/EK mērķi – pašpietiekamība atkritumu pārstrādē un atkritumu pārstrāde netālu no avota, kur izveidojušies atkritumi (tuvuma princips) – var arī neatbilst tirgus rezultātiem, bet šī iemesla dēļ tie nekļūst mazāk leģitīmi.

(86)

Sabiedriskajam darbam jābūt precīzi aprakstītam un skaidri izteiktam valsts iestāžu lēmumos. No koncesijas lēmuma un koncesijas līguma var secināt, ka uzņēmumam attiecīgi jāatbild par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem. Sabiedriskais uzdevums ir pietiekami precīzi definēts abos dokumentos. Tas ir cieši saistīts ar atkritumiem, kas paredzēti C2 noglabāšanai un zemu kaloriju atkritumiem dedzināšanai iekārtās, kas paredzētas šim mērķim. Noteikumi palīdzības sniegšanai izdevumu kompensācijas veidā, kā arī par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem arī ir pietiekami detalizēti aprakstīti. Tomēr ir nepieciešams uzsvērt šādus aspektus:

(87)

Pirmkārt, tika pieļautas dažas neprecizitātes, kas traucēja uztvert jautājuma būtību. Iespējams, ka konkurenti tā arī nespēja skaidri saprast, vai atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW darbojas pats savā vārdā, vai atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts vārdā. Iesākumā nepietiekami skaidri bija arī atlaižu tarifi un sistēma, īpaši, attiecībā uz augstu kaloriju atkritumiem, kas kalpo par kurināmo iekārtām, kurās dedzina atkritumus. Tomēr atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR un valstij, kā arī neatkarīgiem inspektoriem šie jautājumi bija pietiekami skaidri, jo tie pamatojās uz koncesijas līgumu, pateicoties kuram, kļuva iespējama attiecīgo pārbaužu veikšana.

(88)

Pēc Komisijas domām, metodika, kas ir aprakstīta I pielikumā, ir pietiekami skaidra, lai to varētu izmantot kontroles mērķiem, un apmierinoša, ievērojot papildu noteikumus par skaidrības palielināšanu, kontrolējot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, kurus realizēja pēc aizrādījumu saņemšanas.

(89)

Otrkārt, jēdziens “Sabiedriski pieļaujami tarifi” sadedzināšanai paredzēto atkritumu pārstrādei sākotnēji šķiet neskaidrs. Praksē tas tomēr nav radījis nekādas problēmas. Šie tarifi palika līmenī, līdz kuram tos paaugstināja iepriekšējos gados. Saskaņā ar principu “vides piesārņotājs maksā” minētie tarifi bija augstāki nekā atkritumu pārstrādes tarifi ārzemēs. Vienlaikus gan ieinteresētās personas, gan Nīderlande apgalvoja, ka zemāki tarifi ir nepieciešami nelegālu darbību novēršanai, kuras var radīt draudus apkārtējai videi. Acīmredzot Nīderlande aprēķināja, ka šie tarifi ir ne pārāk augsti, tā kā tie atbilda iepriekšējam budžetā norādītajam deficītam, kurš pamatojās uz precīzākiem tarifu aprēķiniem.

(90)

Jāizvairās no pārmērīgām kompensācijām visos atbalsta veidos. Šajā sakarā Komisija sniedza atsevišķu novērtējumu katram no šādiem punktiem: 1) budžeta deficīta kompensācija 2002. un 2003 gadā; 2) budžeta deficīta kompensācija 2004., 2005. un 2006. gadā; 3) izdevumu kompensācija par līguma anulēšanu, kas rodas no: a) izdevumu atlīdzināšanas uz līguma anulēšanas pamata sakarā ar paredzētajām investīcijām līdz tam laikam, kamēr tie vēl nav debetēti, un b) izdevumu atlīdzināšanas par atkritumu sadedzināšanu uz līguma anulēšanas pamata uzņēmumu priekšlaicīgas slēgšanas dēļ, un 4) palīdzība, kas ir iekļauta garantijā.

(91)

Kas attiecas uz 2002. un 2003.gada budžeta deficītu, Komisija uzskata, ka paredzētā deficīta, par kuru ir piešķirama palīdzība, aprēķina metodika ir piemērota un pietiekami precīza. Visi tās aspekti, izņemot izdevumu kompensāciju par iegādi (skatīt no 108. līdz 113. apsvērumam), ir tieši saistīti ar sabiedriski derīga darba saistību izpildi. Nav pamata uzskatīt, ka debeta pozīcijas ir mākslīgi palielinātas, jo, pateicoties neatkarīga konsultanta iesaistīšanai, Nīderlande varēja precīzi aprēķināt attiecīgā atbalsta apjomu. Metodika satur atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts sākuma bilances detalizētu analīzi, kas piešķir uzņēmuma izdevumu un ienākumu atskaites novērtējumam ticamību, raksturojot AVR Nuts atkritumu pārstrādi jaunā situācijā. Punktu pa punktam analizēti mainīgie izdevumi, tiešie pastāvīgie izdevumi un izmaksas par AVR atkritumu pārstrādi, ko aprēķināja citi uzņēmumi. Pienācīgi ņemtas vērā investīcijas un debets detalizēta investīciju plāna veidā no 2002. līdz 2016. gadam, paredzot jaunas investīcijas pēc 7,24 gadiem. Izdevumus mākslīgi nepalielināja atsevišķu investīciju vai nesamērīga debeta dēļ. Ieinteresētu personu aizrādījumos ir vērojami atšķirīgi viedokļi, bet nav dots neviens pārmērīgu kompensāciju pierādījums. Vēl jo vairāk, 2002. un 2003.gadā avāriju un tehnisko problēmu dēļ, zaudējumi bija lielāki, nekā paredzēts budžetā, kas bija noteikts ap 12 miljoniem euro. Tādējādi nav pieļauta nekāda pārmērīga uzņēmuma kompensācija par AVR Nuts atkritumu pārstrādi šajā laika posmā.

(92)

2004.-2006.gadam šis atbalsts pamatojas uz tādu pašu metodiku. Tādēļ, kā teikts iepriekš, Komisija negaida pārmērīgu kompensāciju. Paredzot budžeta deficītu 2004.gadā, izmantoja šo pašu metodiku, un iepriekš noteiktā deficīta palielinājumu, neraugoties uz to, ka vienu atkritumu sadedzināšanas iekārtu aizvēra, var izskaidrot ar atšķirīgām debeta pozīcijām šīs metodikas ietvaros (skatīt datus pielikumā). Ņemot vērā lielos zaudējumus, kas pārsniedz iepriekš paredzēto deficītu 2002. un 2003. gadam, nav brīnums, ka 2004.gadā deficīts izrādījās augstāks par iepriekš paredzēto. Turklāt, kaut arī pirmās atkritumu sadedzināšanas iekārtas aizvēršana, iespējams, arī pazemināja mainīgos izdevumus, tās ietekme uz pastāvīgajiem izdevumiem, kas pārstāv visu izdevumu svarīgu daļu, tomēr palika ierobežota. Tomēr saskaņā ar vispārējo Komisijas politiku pārmērīga izdevumu kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem ir jāizslēdz ne tikai minētajā laika posmā, bet arī pēc tā. Tāpēc Komisija pieprasa, lai Nīderlande kontrolētu patiesos izdevumus un nepieciešamības gadījumā koriģētu palīdzības līmeni, tā lai kompensācija ļautu AVR Nuts atkritumu pārstrādes uzņēmumam gūt peļņu no savas darbības, kas ir aktīvāka nekā parasta tāda veida darbība minētajā tirgus sektorā.

(93)

Komisija pieļauj atbalsta piešķiršanu izdevumu atlīdzināšanai par līguma anulēšanu attiecībā uz paredzētajām investīcijām līdz tam laikam, kamēr šie izdevumi vēl nav debetēti. Ja nav pietiekamu garantiju, nevar gaidīt, ka darbuzņēmējs noslēgs līgumu uz pieciem gadiem, jo tas prasa lielas investīcijas. Investīciju debetēšana līguma darbības laikā (piecos gados) būtu tikpat nepamatota. Šī iemesla dēļ iepriekš noteiktie zaudējumi šim laika posmam – attiecīgi arī atbalsts – būtu ievērojami augstāki. Šajā punktā koncesijas līguma noteikumi rada efektīvas sekas, kas pamatojas uz kompensāciju sistēmu. Tas, ka šos noteikumus piemēro līdz koncesijas līguma darbības paredzētajam beigu datumam, nekavē dot novērtējumu. Pēc Nīderlandes sniegtās informācijas Komisija gaida, ka turpmāk pārmērīgai kompensācijai šajā pozīcijā nebūs vietas. Nav skaidrības arī dažos citos punktos, jo īpaši jautājumā, vai ir jāņem vērā ienākumi no aktīvu pārdošanas, vai peļņa no ilgstošas to izmantošanas citiem mērķiem. Tādēļ Komisija pieprasa, lai Nīderlande kontrolētu reālos izdevumus arī šajā pozīcijā un nepieciešamības gadījumā koriģētu palīdzības apjomu.

(94)

Komisija var arī dot piekrišanu kompensācijas piešķiršanai par papildizmaksām, kas radās tādēļ, ka atkritumu sadedzināšanas iekārtas slēdza ātrāk, nekā bija paredzēts. Nedrīkst uzlikt par pienākumu dalībvalstij turpināt pildīt tādu līgumu, īpaši gadījumā, ja tādējādi dalībvalsts maksātu mazāk, nekā tai nāktos maksāt, ja līgums paliktu spēkā. Dati par papildu izdevumiem, ko sniedza Nīderlande, ir pietiekami detalizēti. Atšķirības balstās uz apšaubāmiem novērtējumiem. Vēl jo vairāk, tikai tos izdevumus, kas noteikti saistās ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem un priekšlaicīgu uzņēmuma slēgšanu, var pieņemt izskatīšanai un tikai tad, ja no rīcībā esošās informācijas ir pietiekami skaidrs, ka šie izdevumi ir pamatoti. Tādēļ Komisija pieprasa, lai Nīderlande kontrolētu reālos izdevumus arī šajā pozīcijā un vajadzības gadījumā koriģētu palīdzības apjomu.

(95)

Beigās Komisija var dot piekrišanu garantijām, ka palīdzība tiks piešķirta un 30% izdevumu par iekārtu pārvietošanu un teritorijas attīrīšanu segti. Ja tādas garantijas nebūtu, tad laikam ekspluatācijas izdevumi un ekspluatācijas palīdzība būtu augstāki, tāpēc ka atbilstošā summa ir jārezervē. Šādi izdevumi ir tieši saistīti ar Nīderlandes politikas sākotnējiem mērķiem attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem. Reālie izdevumi nav vēl zināmi, un Komisija tādēļ pieprasa atbilstošu kontroli pār tiem.

(96)

Apkopojot iepriekšminēto, Komisija ir nākusi pie slēdziena, ka, ņemot vērā ekspluatācijas deficītu 2002. un 2003.gadā, pārmērīga kompensācija nav paredzēta un ka ir iespējams dot piekrišanu plānotajam palīdzības apjomam tikai tad, ja Nīderlande garantē, ka visā atlikušajā laika posmā tā nepieļaus pārmērīgu kompensāciju, pie tam konkrēti pieņemts izskatīšanai iepriekšējais deficīts un koncesijas līguma rezultāti visā tā darbības laikā. Kompensācijas var ļaut atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts gūt pietiekamu peļņu no saimnieciskās darbības. Saskaņā ar līgumu uzņēmuma peļņas risks bija ierobežots, tādēļ, ka iepriekš paredzētos zaudējumus šai kompensācijai bija pilnīgi jāsedz. Ekspluatācijas risks, tieši pretēji, palika uzņēmuma ziņā. (20) Tādējādi tā darbība nebija pavisam bez riska, kas arī apstiprinājās praksē. Pamatojoties uz tirgus un uzņēmuma riska analīzi attiecībā uz AVR Nuts ienākumu izlietojumu, Komisija nešaubīgi var piekrist peļņas līmenim, kas nepārsniedz maksimālo ienākumu līmeni, rēķinot pēc Nīderlandes valsts obligācijām, kuru vērība paaugstināta par 2 procentiem. Gadījumā, ja praksē peļņa pārsniegs šos griestus, Nīderlandei būs jākoriģē palīdzības apjoms atgriezeniskā kārtībā un saskaņā ar Līguma 88.panta 3.punktu jāpaziņo par visu palīdzības apjomu, kas ļauj atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts pārsniegt šo peļņas procentu. Sekojošai pārbaudei ir jākonstatē, vai pārmērīga kompensācija bija nepieciešama. Šajā nolūkā Komisija pieprasa detalizētus inspekcijas ziņojumus, kuros ir jāaplūko vismaz tie punkti, kas ir doti II pielikumā.

(97)

Komisija seko dotā noteikuma samērībai, lai līdzekļi, kurus izmanto vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšai, nenovestu pie nevajadzīgiem tirdzniecības attiecību pārkāpumiem. Vēl svarīgāka ir kontroles nepieciešamība pār to, lai ierobežojumi, kurus paredz EK Līguma noteikumi, jo īpaši konkurences ierobežojumi un iekšējā tirgus brīvības ierobežojumi, nebūtu lielāki, nekā tas nepieciešams šo pakalpojumu efektīvai sniegšanai.

(98)

Komisija uzskata, ka Nīderlandes veiktie pasākumi visumā atbilst samērības prasībām. Grūti iedomāties, ar kādiem citiem līdzekļiem Nīderlande varētu garantēt pietiekamu jaudu valstī bīstamo atkritumu pārstrādei. Neviena no ieinteresētajām personām nenorādīja uz to, ka plānoto mērķu sasniegšanai pastāv mazāk bīstamas alternatīvas. Attiecīgie dotā noteikuma apakšpunkti arī atbilstoši ir ņemti vērā.

(99)

Izveidota uz procentuālas atlaižu likmes diferenciāla pieskaitījuma akceptēta tarificēšanas sistēma: Tā kā pareizas sistēmas mērķis ir pietiekamas jaudas saglabāšana sadedzināšanai paredzēto atkritumu pārstrādei, ir pats par sevi saprotams, ka ir jāizmanto maksimāla jauda, lai samazinātu izdevumus. Kā parādīja Nīderlandes piemērs, jebkurš pakalpojumu piegādātājs var pretendēt uz šīm atlaidēm vai nu netieši, vai sniedzot pakalpojumus ar starpnieku palīdzību. Tāpēc akceptētā tarifikācijas sistēma, kas pamatojas uz diferenciālā pieskaitījuma procentu likmju atlaidēm, ir likumīga. Pateicoties sistēmai, kas nediskriminē tarifus un atlaides pie diferenciālās procentu likmes pieskaitījuma visiem piegādātāju pakalpojumiem – un atbilstoši arī atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW –, minētie noteikumi novērš konkurences pārkāpumus. Ja praksē rastos sarežģījumi, tad tomēr šīs sistēmas nediskriminējošais raksturs kļūtu saprotams visām ieinteresētajām personām. Nīderlande pieņēma piemērotus papildu noteikumus, lai rastos lielāka skaidrība, kad izrādījās, ka praksē rodas sarežģījumi. Pateicoties tarifa noteikšanai augstu kaloriju atkritumiem konkurējošiem atkritumu pārstrades uzņēmumiem, šī veida atkritumu tirgus konkurences pārkāpumi bija minimāli. Šeit nepieciešams pietzīmēt, ka nevienam uzņēmumam Nīderlandē nebija obligāti jānosūta sadedzināšanai paredzēti atkritumi vai augstu kaloriju bīstamie atkritumi uz atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts vai uz atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR IW. Gluži otrādi, atkritumu pārstrades uzņēmumam AVR Nuts uz koncesijas līguma pamata ir obligāti jāpieņem visi tam nosūtītie C2 atkritumi un sadedzināšanai paredzētie atkritumi neatkarīgi no tā, vai tam tiek nosūtīti augstu kaloriju bīstamie atkritumi, vai nē. Šajā punktā Komisija neatrada pietiekamus pierādījumus tam, ka, iespējams, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR ļaunprātīgi izmanto savas stiprās pozīcijas, kā tas šķiet no pirmā acu uzmetiena, un ka tieši koncesijas līgums dod pamatu tādām ļaunprātībām.

(100)

Kompensācijas izbeigšana: Koncesijas līguma stāvoklis attiecībā uz kompensācijām – pie līguma nepagarināšanas – palikušās vērtības bilances aktīviem vēl debetā neieskaitītām investīcijām, kuras līguma darbības laikā atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR sniegtas ar valsts atbalstu, jābūt samērīgiem. Bez tādas garantijas attiecībā uz objektīviem iemesliem nav iespējams sagaidīt, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR dos savu piekrišanu. Tas pats attiecas uz valsts garantijām par 30% iekārtu pārvietošanas un teritorijas attīrīšanas izdevumu segšanu, likvidējot iekārtas. Šajā iekārtu pārvietošanā un teritorijas attīrīšanā ir ieinteresēta sabiedrība.. Ņemot vērā to, ka 30% atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie akciju pieder valstij, ir pieļaujams, ka valsts atbild par savu daļu, bet otrs dalībnieks, atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Holding uzņemas atlikušo atbildības daļu.

(101)

Divu atkritumu sadedzināšanas iekārtu sākotnējā saglabāšana. Komisija veica pētījumu, vai Nīderlandei vajadzēja sniegt atbalstu vienas iekārtas saglabāšanai. Problēma ir tajā apstāklī, vai ieguldījums to mērķu realizācijai kurus Nīderlande cenšas sasniegt, atsver palīdzību, kuru tā pieprasa otrās atkritumu dedzināšanai iekārtas saglabāšanai, un izrietošās no tā nevēlamās sekas konkurencei.

(102)

Attiecībā uz šo punktu Komisija atzīst, ka Nīderlande var likumīgi uzturēt pietiekamu jaudu valstī sadedzināšanai paredzēto atkritumu pārstrādei, lai izvairītos no tā, ka jaudas nepietiekamības dēļ valstij nāktos pieļaut tādu atkritumu izvešanu uz ārzemēm. Novērtējot šo apstākli, ir nepieciešama zināma elastība, ņemot vērā to, ka atkritumu C2 plūsmas un to saražoto sadedzināšanai paredzēto atkritumu apjomu nevar precīzi aprēķināt, kā arī to, ka pastāv iekārtu pieejamības risks. Tāds risks patiešām bija, kad 2002.gadā vienu no iekārtām atkritumu sadedzināšanai avārijas rezultātā uz kādu laiku slēdza. Pieejamā jauda 2002. gadā bija tikai 73%, bet 2003.gadā – tikai 75% no atļautās jaudas uz 100 000 tonnām. Šī iemesla dēļ Nīderlandes valdībai nācās pieļaut to sadedzināšanai paredzēto atkritumu izvešanu, un tas neatbilda tās politikas mērķiem.

(103)

Pie sadedzināšanai paredzētā atkritumu daudzuma salīdzināšanas un abu iekārtu atkritumu dedzināšanai jaudas, nākas atzīmēt sekojošo: Kad 2001.gada beigās un 2002. gada vidū izstrādāja koncesijas līgumu, sadedzināšanai paredzēto atkritumu daudzumu novērtēja aptuveni uz 38 500 tonnām gadā. Dotais novērtējums balstījās uz iepriekšējo gadu pieredzi. Pārstrādei nepieciešams vismaz tāds pats daudzums augstu kaloriju atkritumu. Ar vienu atkritumu dedzināšanas iekārtu nebūtu iespējams vajadzīgajā veidā pārstrādāt šo atkritumu daudzumu. Attiecībā uz šo skaitli jāsniedz vismaz trīs paskaidrojumi. Pirmkārt, sadedzināšanai paredzētās atkritumu plūsmas apjoms atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR Nuts bija iespējams Nīderlandes precīzā jēdziena “sadedzināšanai paredzēti atkritumi” pielietošanas dēļ līdz 2003.gada sākumam. Otrkārt, ieinteresētās personas norādīja uz valsts alternatīvām jaudām sadedzināšanai paredzēto atkritumu pārstrādei. Treškārt, veicot novērtējumu, netika ņemts vērā tas apstāklis, ka daļu atkritumu bija iespējams pārstrādāt apdedzināšanas krāsnīs, kas domātas sadzīves atkritumu pārstrādes iekārtu atkritumu sadedzināšanai. (21) Tomēr novērtējumā jāņem vērā pārmaiņas, kas notika tajā laikā. Pie tam, izvešanai paredzētais sadedzināmo atkritumu daudzums katru gadu mainās un ir atkarīgs no stāvokļa starptautiskajā tirgū. Stāvoklis atšķiras arī atkarībā no dažādām atkritumu kategorijām. Turklāt 2002.gada sākumā vēl bija daudz sadedzināšanai paredzētu atkritumu krājumu, tā kā to piedāvājums sākumā bija zināmā mērā garantēts. Sadedzināšanai paredzēto atkritumu plūsmas novērtējums varbūt būtu bijis mazāks, ja Nīderlandes valsts iestādes 2002.gadā būtu atradušas pareizu lietderīgai izmantošanai paredzētu atkritumu novērēšanas metodi, bet šķiet, ka tajā laikā novērtējuma dati bija tik nepietiekami, ka Nīderlandes varas orgāni bez bažām varēja pieņemt lēmumu, ka pietiek ar vienu atkritumu dedzināšanas iekārtu. Tādēļ, kad 2003.gadā Eiropas Kopienu Tiesa precizēja jēdzienu “iznīcināšanai paredzēti atkritumi”, radās problēmas ar atkritumu sadedzināšanas iekārtu jaudu, un Nīderlande vēl joprojām bija spiesta pieļaut sadedzināšanai paredzētu atkritumu izvešanu. Tas, ka atkritumu dedzināšanas iekārtās sadedzināšanai paredzētu atkritumu apjoms ir tiešām samazinājies, zināmā mērā ir izskaidrojams ar citiem apstākliem, nevis ar to izvešanas palielināšanos. Attiecībā uz citām jaudām Nīderlandē Komisija piezīmē, ka liela daļa no šīm jaudām kļuva pieejama tikai 2003.gada beigās pēc tam, kad svarīgākajām konkurējošām pirolīzes iekārtām tika izsniegtas nepieciešamās licences. Ieinteresētās personas nevarēja pierādīt, ka Nīderlandes varas orgāniem jau 2002. gadā bija jāņem vērā tas, ka valstī bija jābūt pietiekamām jaudām visu to sadedzināmo atkritumu pārstrādei, kas ražoti Nīderlandē un paredzēti pārstrādei.

(104)

Lēmums atstāt divas ekspluatējamas iekārtas atkritumu dedzināšanai vienas vietā noveda pie palīdzības apjomu palielinājuma investīciju dēļ, kas izrādījās nepieciešamas un kuras pēc tam vajadzēja atmaksāt iekārtu slēgšanas rezultātā. Daļa no šīm investīcijām nebija paredzēta koncesijas līguma parakstīšanas brīdī. Rezultātā iepriekš noteiktais ekspluatācijas deficīts bija diezgan ierobežojošs, tāpēc, ka pastāvīgajām izmaksām šajā gadījumā ir liela nozīme. Komisija uzskata, ka arī konkurentiem sekas izrādījās stipri ierobežojošas: nav pierādījumu, ka atkritumu dedzināšanas divu iekārtu saglabāšana būtu novedusi pie lielāka atkritumu apjoma sadedzināšanas, lai gan šīs iekārtas bija paredzētas arī citu bīstamu atkritumu sadedzināšanai. Iekārtu jaudas izmantošana citu veidu atkritumu dedzināšanai nav mērķtiecīga – tam nav pierādījumu – un uzskatīt, ka tā negatīvi ietekmēja konkurentus, nedrīkst.

(105)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka sākotnējo lēmumu saglabāt divas iekārtas atkritumu dedzināšanai var uzskatīt par samērīgu un ka lēmumi par divu atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanu netika pieņemti nepieļaujami vēlu.

(106)

Atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR IW loma. Atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW uzticēja lielu administratīvo pienākumu daļu atkritumu pārstrades uzņēmumam AVR Nuts un vienlaicīgi uzstājās kā bīstamo atkritumu konkurents citiem piegādātājiem. Tādā veidā atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW saņēma informāciju par plānotiem un reālajiem atkritumiem daudzumiem. Ņemot vērā to, ka nevienam no piegādātājiem nebija obligāti jāpiegādā atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts sākumā norādītais atkritumu daudzums, un tā kā reālie tarifi un atlaides pamatojās tikai uz patiesi piegādāto atkritumu daudzumu, grūti saprast, kādā veidā atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW varēja saņemt finansu vai stratēģiskās priekšrocības sava centrālā stāvokļa dēļ. Nīderlande paziņoja, ka atkritumu pārstrādes uzņēmumas AVR IW nevarēja ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli un ka Komisija arī nevar uz ieinteresēto personu iebildumu pamata nākt pie tāda secinājuma. Pastāv iespēja, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW piedāvāja pārstrādāt atkritumus pēc tarifiem, kas bija zemāki par atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts tarifiem, bet to nevar attiecināt uz palīdzības sniegšanas pasākumiem, un tādu darbību varēja veikt konkurences apstākļos; iespējamiem konkurentiem nebija aizliegts darboties līdzīgā veidā. Tāpat, ja atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW pārveda daļu no dedzināšanai paredzētiem atkritumiem uz savām sadzīves atkritumu dedzināšanas krāsnīm (kas netika pierādīts), mums nešķiet, ka tas būtu pārkāpums, ņemot vērā to, ka katrs piegādātājs, kas pārvalda atkritumus, varētu sasniegt tādu pašu līmeni, vienkārši piegādājot šos atkritumus citām sadzīves atkritumu dedzināšanas iekārtām, kas pieder atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR vai citiem uzņēmumiem. Ņemot vērā arī to, ka palīdzība tika sniegta uz iepriekš izstrādāta budžeta pamata, Komisija uzskata, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR ir atradis efektīvu risinājumu, pārvedot atkritumus, jo citādi tas būtu cietis lielus zaudējumus iekārtu nepietiekamas izmantošanas dēļ. Pastāv varbūtība, ka līdzīgu atkritumu pārvietošanu jāizskata drīzāk kā mērķtiecīgu kontroli pār atkritumiem, kas ir saskaņā ar sabiedrības interesēm.

(107)

Tehnoloģiju attīstība: Komisija nedomā, ka šie noteikumi varētu negatīvi ietekmēt alternatīvu atkritumu pārstrādes tehnoloģiju attīstību un atkritumu lietderīgu izmantošanu. Kā paskaidroja Nīderlande, pastāv citi līdzekli, lai stimulētu tāda veida attīstību. Tā 2003.gadā tika izsniegta licence jaunai pirolīzes iekārtai. Tarifi, kurus aprēķināja atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR, bija augstāki par tarifiem, kurus aprēķināja dotās iekārtas īpašnieks, un tāpēc negatīvais efekts jāuzskata par nenozīmīgu.

(108)

Palīdzība atkritumu iegūšanai: atšķirībā no iepriekšminētajiem gadījumiem, atkritumu iegūšanas noteikumus nevar uzskatīt par samērīgiem kā atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR IW gadījumā, un tādēļ atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts maksā kompensāciju par palīdzību, kuru tas saņem no valsts. Komisija saprot, ka jāsamazina izdevumi pārstrādei paredzēto atkritumu apjomam, jo īpaši to atkritumu apjomam, kas paredzēti dedzināšanai un kuriem tiek piemēroti maksimāli augsti pieņemšanas tarifi. Kā norādīts 99. apsvērumā, šī iemesla dēļ jāpieņem sistēma, kas nediskriminē atlaides pie procentu likmes diferenciālā uzskaitījuma. Šajā ziņā kompensācija atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR par atkritumu iegūšanu ir nesamērīgs konkurences pārkāpums, tā kā atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW ir vienīgais saņēmējs. Viņa konkurenti neiegūst samērīgu izdevumu kompensāciju par atkritumu iegūšanu. Attiecībā uz augstu kaloriju bīstamiem atkritumiem par lēmumu varēja kļūt pants par nepārtraukto deficītu, pieņemšanas tarifu samazināšanu nediskriminējošā veidā. Izdevumu kompensācija par atkritumu iegūšanu ir nesamērīga arī sadedzināšanai paredzēto atkritumu gadījumā. Šī kompensācija dod atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW diskriminējošu priekšrocību noteiktas darbības veidā, kas tieši konkurē ar citu atkritumu kontroles uzņēmumu darbību. Tāda atkritumu iegūšana neiemanto tiešu sabiedrības interesi, kas vērš tādu palīdzību par tiesisku, īpaši, ja runa ir par tādu atkritumu iegūšanu, kas paredzēti dedzināšanai ārzemēs. Taču arī tādu dedzināšanai paredzēto atkritumu iegūšana, kas ir Nīderlandes izcelsmes, var stimulēt to iznīcināšanu Nīderlandē un nevis to lietderīgu izmantošanu Nīderlandē vai kaut kur citur. Noteiktos apstākļos tas var būt pretrunā ar principu, ka atkritumi tiek pārstrādāti to izcelsmes avota tuvumā. Paredzētā kompensācijas summa 2,4 miljoni euro par atkritumu iegūšanu, kas bija ietverta pamatotā iepriekš budžetā noteiktā palīdzībā atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts un ko nodeva atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW, nevar uz Līguma 86.panta 2. punkta pamata būt tiesiska. Šī noteikuma pozīcija tiek paredzēta ar punktu 6.3, kā arī ar Līguma 87.panta 2. un 3. punktu.

6.3   Kompensācijas iegūšanu nosaka ar Līguma 87. pantu

(109)

Komisija veica pētījumu, lai noskaidrotu, vai novirzes no Līguma 87. panta 2. un 3. punkta piemērojamas atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW atkritumu kompensācijas izdevumu vajadzībām par atkritumu iegūšanu. Novirzes no Līguma 86. panta 2. punkta varētu kalpot par pamatu tādas palīdzības atzīšanai, kas ir savienojama ar kopējo tirgu. Lietas būtība ir tāda, ka šai palīdzībai: a) nav sociāla rakstura un tā netiek sniegta individuālajiem patērētājiem, b) tā nekalpo tādu zaudējumu atlīdzināšanai, kurus radījušas dabas stihijas vai citi neparedzēti notikumi, un c) tā nav nepieciešama ekonomisko zaudējumu kompensācijai kā Vācijas sadalīšanas seku gadījumā.

(110)

Līguma 87. panta, 3. punkta a), b) un d) apakšpunktu novirzes arī ir piemērojamas. Tās attiecas uz tādu rajonu sadarbību ekonomiskās attīstības jomā, kuros dzīves līmenis ir nenormāli zems vai kuros ir nopietns darba vietu trūkums, un tās ir domātas tādu projektu realizācijas palīdzībai, kuriem ir kopēja Eiropeiska interese, vai nopietnu trūkumu novēršanai dalībvalstu ekonomikā, un lai sniegtu atbalstu sadarbībai kultūras attīstībā un kultūras mantojuma uzturēšanā. Nīderlande necentās pamatot palīdzības nepieciešamību nevienā no šiem punktiem.

(111)

Kas attiecas uz novirzēm no Līguma 87. panta, 3. punkta c) apakšpunkta, kas skar pasākumus palīdzības sniegšanai noteiktu saimnieciskās darbības veidu attīstībai, Komisija konstatē, ka palīdzība ir virzīta uz izpēti un izstrādi, mazā un vidējā biznesa investīcijām vai uz atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR IW glābšanas restrukturizāciju. Šī palīdzība paredzēta arī reģionālai attīstībai, jo atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW neatrodas rajonā, kam paredzētas tiešas investīcijas reģionālās palīdzības veidā. Palīdzība attiecīgi nav savienojama ar kopējo tirgu, tādēļ ka tā varētu atvieglot noteikta reģiona attīstību.

(112)

Komisija veica pētījumu par palīdzības sniegšanas atbilstību noteikumu novirzēm no Līguma 87. panta, 3. punkta c) apakšpunkta, proti, vai dotajā gadījumā ir piemērojama apkārtējās vides atbalsta koncepcija. Tā kā palīdzību sniedz ekspluatācijas palīdzības formā, Komisija atbalstīja palīdzību saskaņā ar apkārtējās vides atbalsta koncepcijas punktu E.3.1. Tomēr šī palīdzība nav neapstrīdama, tā arī neaprobežojas ar stingri noteiktu kompensāciju par papildu izdevumiem produkcijai atbilstoši produktu vai pakalpojumu tirgus vērtībai.

(113)

Tā kā neviena no novirzēm nav izmantota, Komisija ir nākusi pie secinājuma, ka dotā palīdzība nav savienojama ar kopējo tirgu un ka saņēmējam, atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR, ir pienākums atmaksāt izsniegtās kompensācijas summu saskaņā ar Regulas (EK) Nr.659/1999 14. pantu un ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu par to, kā īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (22).

7   NOSLĒGUMS

(114)

Komisija nāca pie slēdziena, ka šādi palīdzības noteikumi darbojas valsts atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR labā: 1) budžeta deficīta kompensācija 2002.un 2003.gadā; 2) budžeta deficīta kompensācija 2004.gadā un par palikušo 2005.un 2006.gadu; 3) izdevumu kompensācija līguma anulēšanai, kas sastāv no a) izdevumu atlīdzināšanas līguma anulēšanai sakarā ar investīciju noteikšanu, kamēr tās vēl nav debetētas un b) izdevumu atlīdzināšanas sakarā ar priekšlaicīgu atkritumu pārstrādi atkritumu dedzināšanas iekārtās, un 4) palīdzības, kas ietverta garantijā. Palīdzību, izņemot to daļu, kas paredzēta izdevumu atlīdzināšanai par atkritumu iegūšanu, var atzīt par savienojamu ar kopējo tirgu, tā kā tā ir kompensācija par izdevumiem sakarā ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem Līguma 86.panta 2. punkta nozīmē ar nosacījumu, ka palīdzība nepārsniedz patieso zaudējumu summu šajā laika posmā un ir pieļaujama tikai pietiekamas peļņas iespējas saņemšanai. Sakarā ar to Komisija pieprasa no Nīderlandes katru gadu uzrādīt atskaites par reālo palīdzības izmantojumu un par ienākumiem no savas darbības attiecīgajā gadā. Nīderlandei tāpat ir obligāti jākontrolē izdevumu atlīdzināšana iekārtu slēgšanai un pie šīs kontroles jāņem vērā punkti, kas uzrādīti II pielikumā. Galīgais termiņš, kad Komisijai jāiesniedz starpposma atskaite par veikto kontroli ir 2006.gada pavasaris, galīgās atskaites termiņš ir 2007.gada pavasaris. Pie tam Nīderlandei ir obligāti jāziņo par visāda veida palīdzību, ko tā sniedz atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts un kas ļauj uzņēmumam saņemt peļņu no savas darbības, kura nepārsniedz ienākumus, rēķinot pēc Nīderlandes valsts obligācijām, kuru vērība paaugstināta par 2 procentiem. Šo palīdzību nevar sniegt līdz dienai, kad to apstiprinās Komisijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/19994 4. vai 7. pantu.

(115)

Kompensāciju 2,396 miljonu euro apmērā, kas pārskaitīta atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW izdevumu segšanai par atkritumu ieguvi, toties var paziņot par nepamatotu, tā kā to nevar atzīt par samērīgu atlīdzinājumu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu. Vispirms jau runa ir par kompensāciju atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR par izdevumiem, kurus pie normāliem apstākļiem jāņem vērā jebkura atkritumu pārstrādes uzņēmuma budžetā. Nav pieņemams neviens no izņēmumiem valsts palīdzības saņemšanai pēc Līguma 87. panta 1. punkta. Šo palīdzības daļu atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW ir jāatmaksā. Tāpēc Komisija uzdod Nīderlandei sekot tam, lai atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW atmaksātu šo palīdzības summu ar procentiem saskaņā ar dotā lēmuma noteikumiem.

(116)

Komisija vēršas pie Nīderlandes ar lūgumu uzrādīt pieprasītās ziņas uz jautājuma saraksta pamata, kas pievienots dotajam lēmumam kā III pielikums, kurā skaidri norādīts, kādi neatliekami pasākumi sniegtās palīdzības atmaksāšanai ir ieplānoti vai jau apstiprināti. Komisija vēršas pie Nīderlandes ar lūgumu divu mēnešu laikā pēc iepazīšanās ar minētajiem lēmumiem iesniegt visu informāciju, kas apstiprina to, ka no atkritumu pārstrādes uzņēmuma piedzenamās kompensācijas atmaksāšanas procedūra ir uzsākta (kā, piemēram, pavēles par kompensācijas atmaksāšanu utt.),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ekspluatācijas izdevumu atlīdzināšana, izdevumu kompensācija atkritumu dedzināšanas iekārtu slēgšanai un valsts garantija 30%-gai izdevumu atlīdzināšanai par iekārtu likvidāciju un teritorijas attīrīšanu saskaņā ar koncesijas līgumu starp Nīderlandi un atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Nuts, kuru izpilde daļēji uzticēta Nīderlandei, sastāda valsts palīdzību Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Saskaņā ar 3. panta nosacījumiem valsts atbalsts, kas norādīts 1. pantā, izņemot atbalstu, kas norādīts 4. pantā, un kas tiek nodota atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW, ir savienojama ar kopējo tirgu, tā kā tā kompensē saņēmējam izdevumus par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem Līguma 86. panta 2. punkta nozīmē.

3. pants

1.   Palīdzība atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR Nuts nepārsniedz kopējo summu no iepriekš noteiktā deficīta, reālos papildu izdevumus, kurus sedza atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts, un pietiekamu peļņas normu koncesijas līguma darbības laikā. Ja praksē peļņas lielums palīdzības sniegšanas laikā būs lielāks nekā ienākums, rēķinot pēc Nīderlandes valsts obligācijām, kuru vērība paaugstināta par 2 procentiem, Nīderlandei būs jāsamazina palīdzības summa.

2.   Nīderlandei jāiesniedz atskaite par noteikumu izpildi 2004. gadā, kā arī gada atskaites par garantiju izpildi izdevumiem par iekārtu likvidāciju un teritorijas attīrīšanu, kā arī par noteikumu izpildi attiecībā uz C2 izgāztuvi pārējā laika posmā. Ne vēlāk kā 2006.gada pavasarī Nīderlandei jāiesniedz starpposma atskaite par kontroles veikšanu izdevumu atlīdzināšanai par iekārtu slēgšanu un ne vēlāk kā 2007.gada pavasarī – galīgo atskaiti. Šajās atskaitēs jāpamato kompensāciju atmaksāšana, pie tam nopietni jāņem vērā pozīcijas, kas norādītas II pielikumā.

4. pants

Palīdzība atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR IW, kas izpaužas izdevumu atlīdzināšanā par atkritumu iegādi un nepārsniedz 2,396 miljonus euro, ir nesavienojama ar kopējo tirgu.

5. pants

1.   Nīderlande veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW atmaksātu kompensācijas saskaņā ar 4. pantu.

2.   Kompensācijas atmaksāšana notiek obligāti un saskaņā ar valsts tiesiskajām procedūrām, ja procedūras paredz obligātu un reālu izdotā lēmuma izpildi.

3.   Kompensācijas summai, kas paredzēta atmaksāšanai, pieskaita procentus, sākot ar palīdzības saņēmšanasdienu līdz tās reālai atmaksāšanas dienai.

4.   Procentus aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr.794/2004 V nodaļas noteikumiem.

6. pants

1.   Nīderlande divu mēnešu laikā no iepazīšanās momenta ar lēmuma datiem, paziņo Komisijai, kādi pasākumi veikti, un kādi plānoti, lai atmaksātu palīdzības summu saskaņā ar 4. pantu. Šie dati tiek uzrādīti uz jautājuma saraksta pamata, kas pievienots dotajam lēmumam kā pielikums III.

2.   Nīderlande divu mēnešu laikā no iepazīšanās dienas ar lēmumu sniedz informāciju, kas apstiprina, ka kompensācijas, ko saņēmis atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW, atmaksāšanas procedūra tiek īstenota.

7. pants

Šis lēmums adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē, 2005. gada 22 jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 196, 20.8.2003., 5. lpp. un OV C 250, 9.10.2004., 6. lpp.

(2)  Skat. 1. piezīmi

(3)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(4)  Skat. 1. piezīmi.

(5)  OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā pēdējie grozījumi izdarīti ar Europas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)

(6)  Pēc visu pušu vienošanās RCK-atkritumus raksturo kā “atkritumu daļu, kas paredzēta sadedzināšanai, proti, bīstamie atkritumi ar kalorisko vērtību mazāku nekā 11,5 MJ/kg (=1% hlora) vai 15MJ/kg (>1% hlora), bīstamie atkritumi iepakojumā, jo īpaši specifiski slimnīcu atkritumi un PCB (polihlorbifenilu) saturoši atkritumi”.

(7)  OV L 30, 6.2.1993.., 1. lpp. Regulā pēdējie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.)

(8)  Skatīt jo īpaši 1998. gada 25. jūnija spriedumu Lietā C-203/96, Chemische Afvalstoffen Dusseldorp BV e.a. / Minister van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer, Europas Kopienu Tiesas prakses apkopojums 1998., I-4075.

(9)  Skatīt jo īpaši 2003. gada 13. februāra spriedumu Lietā C-288/00, Komisija/Vācija, Europas Kopienu Tiesas prakses apkopojums. 2003., I-1439.

(10)  Avots: Toekomst verbranden specifiek gevārlijk afval, AOO-2004-12, opgesteld door het Afval Overleg Organ, 2004. gada jūlijs, www.aoo.nl.

(11)  OV L 195, 29.7.1980., 35. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/52/EK (OV L 193, 29.7.2000., 75. lpp).

(12)  Atbalstu ar katru mēnesi samazinās par 75 000 euro, ja Dienvid-Holandes province (Provincie Zuid-Holand) neiekļausies CO-normā (‘peakshaving’). Kad ekspluatācijas zaudējumus aprēķināja, iepriekšminētais fakts nebija zināms. Summa apliecina paredzētos ikmēneša ietaupījumus, ja šīs kompensācijas pieļaus.

(13)  Vienojoties par augstu kaloriju bīstamiem atkritumiem, pastāvēja daži izņēmumi.

(14)  OV C 37, 3.2.2001, 3.lpp

(15)  Spriedums 2003.g. 24.jūlijā, Lieta C-280/00, ЗАО Altmark Trans GmbH, Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH, Jurispr. 2003, lpp. I-7747

(16)  Koncesijas līguma 5. panta 3. punkts un AVR vienošanās 5. panta 2 punkts (Koncesijas līguma 7. panta 2. A pielikums).

(17)  Komisijas paziņojums “Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi Europā”, OV С 17, 19.1.2001, 4. lpp., 22.punkts.

(18)  Zaļā grāmata par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, COM(2003) 270, 21.5.2003, un Baltā grāmata par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, COM(2004) 374 270, 12.5.2004.

(19)  2000. gada 23.maija spriedums Lietā С 209/98, Entreprenørforeningens Affalds/Miljøsektion (FFAD) pret Køpenhāgenas kopienu, Jurispr. 2000, lpp. I-3743, 75.punkts. Šis piemērs no tiesas lietas, kurā Komisija nolēma, ka kontrole pār noteiktiem atkritumiem ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kuru var atrast Atbalsta pasākumā 638/2002 –Nīderlande. Īstermiņa likumi par CFK apkopošanu (hlorftoroūdeņražiem) un halogēniem OV С 82, 5.4.2003, 18. lpp. Skatīt šajā sakarā arī spriedumu 1985.g. 7.februāra. Lietā 240/83. Procureur de la République pret Association de défense des bruleurs d'huiles usagées (ADBHU), Jurispr. 1985,. 531.lpp.

(20)  Bez tam koncesijas līgums paredz iepriekšējo paaugstinošo precizējumu, ja mainās valsts politikas noteikumi vai notiek nelaime, kuru atkritumu sadedzināšanas uzņēmums nevar paredzēt. Līguma piebilde padara par iespējamu pazeminošu palīdzības precizējumu gadījumā, ja zudumi izrādīsies ievērojami zemāki, nekā iepriekš paredzēts.

(21)  Trīs konkurenti, kas darbojas vienā nozarē, balstoties uz iepriekšminēto punktu 3.2., kas ir spēkā gan teorētiski, gan arī praksē, nodrošina bīstamu detrītu piegādi pētījuma veikšanai, kas paredz nākotnē ražot īpašu bīstamus detrītus (kas paredzēti gan pētījuma veikšanai, gan eksportam uz Nīderlandi). Ļoti augstu tiek vērtēts CRK piedāvājums, jo netiek ņemta vērā iespēja, ka AVR varētu apstrādāt daļu detrītu apstrādes krāsnīs, kas ir paredzētas vietējiem detrītiem. AVR darbība ir atspoguļota punktā 3.1.2.

(22)  OV L 140, 30.4.2004., 1.lpp.


I PIELIKUMS

EKSPLUATĀCIJAS BUDŽETA DEFICĪTA NOTEIKŠANAS METODIKA

Budžeta deficīta noteikšanas metodi izstrādāja neatkarīgais konsultants pēc Dzīvokļu saimniecības, Teritoriālās plānošanas un Vides ministrijas pieprasījuma. Minēto metodi datē ar 2002.gada 16.aprīli.

Metode balstīta uz 2002. gada budžeta detalizētu analīzi, un to var pielietot arī 2003.gadam, aprēķinos ņemot vērā visus zināmos faktorus, kas aptuveni var ietekmēt 2003.gada reālos rezultātus. Nākamajos gados jādara tas pats, vienu reizi divos gados. Pēc tam neparedzētu apstākļu sakrišanas rezultātā un otrās atkritumu sadedzināšanas iekārtas iespējamās slēgšanas rezultātā starp atkritumu pārstrādes uzņēmumu un Nīderlandes iestādēm tika noslēgts nolīgums par 2004.gada budžeta noteikšanu ar termiņu uz vienu gadu.

2002.gada budžets pamatojas uz iepriekšēju peļņas paredzēšanu, mainīgo izdevumu vēsturiskiem rādītājiem un iepriekšējiem citu izdevumu aprēķiniem. Tāpat arī vērā ņemts investīciju budžets 2002.–2016.gadam, kā arī īpašie kapitālieguldījumi, kas bija plānoti 2002.gadam.

Uz šī budžeta pamata izstrādāja prognozējamo modeli, kas aptver rezultātu aprēķinus, bilances un kasu plūsmu pārskatus. Par svarīgākiem sākumstāvokļiem, uz ko pamatojas šis modelis, var uzskatīt:

izvēlētajā scenārijā paredzēts, ka gada laikā var pārstrādāt ap 85 000 tonnām atkritumu (pie tam vērā ņemtas nepārtrauktas ekstrēmas situācijas), kas pēc iepriekšējiem aprēķiniem nesīs peļņu 30,5 miljonu euro apmērā;

dotais modelis neizskata ekstrēmos gadījumus atsevišķi, jo ir paredzēts, ka tie notiek nepārtraukti;

pēc izdevumu debetēšanas un sadales sākuma aprēķini 2003. gadam atšķiras no 2002. gada aprēķiniem. Sākot ar 2003.gadu, peļņa un izdevumi ir palielinājušies par 3,5%. Darba ražīguma palielināšanās arī ir ņemta vērā;

sākumā materiālā pamatkapitāla vērtība tiek pieņemta par nulli, tā kā bez atbalsta tas nav ekonomiski dzīvotspējīgs. Tomēr tas tiek ietverts īres maksā par ēkām, ko atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Chemie īrē no atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Nuts; maksai par īri jāsedz visi atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Chemie pārējie izdevumi, izslēdzot papildu izmaksas par C2 nodrošinājumu (tā kā tās attiecas uz iepriekšējo laika posmu), bet ietverot 5%-īgu palielinājumu fiskāliem mērķiem;

atkritumu pārstrades uzņēmumam AVR Holding nepieciešams lielā mērā finansēt atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR Chemie un AVR Nuts, par to tiks veikti pieskaitījumi 4,89% apmērā (2002. un 2003. g.);

atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Holding izdevumu sadale arī ir aprēķināta, 2002.g. tā sasniedza 4,3 milj. euro. 2002. un 2003. gada sadalītajos izdevumos arī ietilpst summa 400 000 euro apmērā komerciāliem izdevumiem, ko vairs nepiešķirs pēc 2003. gada;

pakalpojumu sniegšanas līgumā ir iekļauti noteikumi pakalpojumu sniegšanai starp atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR dažādiem meitas uzņēmumiem. Normatīvās cenas galvenokārt aprēķinātas, pamatojoties uz pašizmaksu, kas aprēķināta saskaņā ar funkcionālās maksas analīzes metodi, kā arī pēc cenām, kas atbilst tirgus stāvoklim;

budžetā neietilpst līdzekļi iekārtu nolietojuma izdevumiem, tā kā šo izdevumu apmaksu garantē atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR (70%) un valsts (30%);

budžetā neietilpst līdzekļi štata samazināšanai, jo uzņēmums turpina saimniecisko darbību, un par finansiālu risku pēc iespējamās nākamās samazināšanas atbild uzņēmums. Valstij nevar uzlikt atbildību par izdevumiem, kas saistīti ar štatu samazināšanu, ja atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Nuts turpina saimniecisko darbību. No valsts nevar prasīt kompensāciju par darbinieku atlaišanu. Šī kompensācija, iespējams, būs jāmaksā nākotnē, pārtraucot saimniecisko darbību un atlaižot darbiniekus, un/vai pēc līguma izbeigšanās ar atkritumu pārstrādes uzņēmumu AVR;

atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Holdings atbild par negatīviem rezultātiem un darba rezultātu neatbilstību kvalitātei, drošībai un apkārtējās vides aizsardzībai (reģistrēts viens gadījums, par kuru ir iespējams vest pārrunas ar valsti);

ieviesti īpaši noteikumi finanšu atbalsta summas paaugstināšanai trijās specifiskās situācijās, kas saistītas ar: 1) paaugstinātu temperatūru pēcdedzes kamerā; 2) iespējamo līdzekļu ekonomiju sakarā ar otrreizējās degvielas izmantošanu, kam bija nepieciešams eksperiments, un 3) juridisko jautājumu par to, vai akcīzes nodokļa nomaksāšana par naftu saturošiem produktiem ir obligāta.

Rezultāti

2002. g. iepriekš noteiktie

2003. g. iepriekš noteiktie

2003. g. reālie

2004. g. iepriekš noteiktie

Ienākumi no sadedzināšanai paredzētiem atkritumiem

29,3

30,4

22,8

15,9

Ienākumi no C2 atkritumiem

0,5

0,5

1,2

1,2

Ienākumi no tvaika

0,6

0,7

0,7

0,4

Kopējie ienākumi

30,5

31,6

24,7

17,5

Izejviela, palīgmateriāli un enerģija

3,8

3,9

3,0

2,4

Atlikušo materiālu izgāztuve

2,0

2,1

1,2

1,0

Apstrāde un uzglabāšana

2,0

2,1

1,8

0,5

Transporta izdevumi

0,2

0,2

0,3

0,2

Mainīgo izdevumu summa

8,0

8,2

6,4

4,1

Izdevumi personālam

3,8

4,0

4,2

3,6

Personāls – trešās personas

0,3

0,3

0,7

0,4

Tehniskā apkalpe

7,8

8,1

7,0

6,0

Līdzekļi štata samazināšanai

0,7

0,2

Operatīvie līdzekļi

Kopējie izdevumi

0,6

0,6

2,4

0,8

Tiešo pastāvīgo izmaksu summa

12,5

12,9

15,0

11,0

Izdevumi, kurus aprēķinājis atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Holding

4,3

4,0

2,8

3,6

Netiešo izmanksu aprēķins

5,4

5,6

3,9

3,8

Netiešo pastāvīgo izdevumu summa

9,8

9,6

6,7

7,4

Īres maksa, kuru aprēķināja atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Chemie

2,0

3,5

3,7

3,1

Debets

0,1

0,2

0,2

0,5

Izdevumi procentu nomaksai

0,2

0,0

0,6

0,3

Ekspluatācijas deficīts

1,6

2,9

7,8

8,9

Atkritumu pārstrādes uzņēmuma AVR Holding izdevumos, kas daļēji ņemti vērā budžetā, bez citiem izdevumiem ietilpst izdevumi apsardzei, ēdnīcai, administrācijai, sabiedriskas nozīmes objektiem, menedžmentam un informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (ICT). Izdevumi, kurus aprēķinājis atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR Holding, pamatojas uz detalizētiem sākuma aprēķiniem.


II PIELIKUMS

PUNKTI, KURI JĀŅEM VĒRĀ PIE TURPMĀKĀS PĀRMĒRĪGAS KOMPENSĀCIJAS KONTROLES

Ekspluatācijas budžets 2004., 2005. un 2006. gadam:

reālie ienākumi un reālie izdevumi

Kompensācija par saskaņotām investīcijām, ja tās vēl nav debetētas

Katras investīcijas tiešā sakara ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem kontrole;

Ienākumi no attiecīgo aktīvu pārdošanas un peļņa no to turpmākās izmantošanas citiem mērķiem.

Kompensācija par uzņēmuma priekšlaicīgu slēgšanu:

reālie izdevumi darbinieku priekšlaicīgai atlaišanai: paziņojums par to, vai dotais darbinieks strādā pilnas vai nepilnas nodarbinātības apstākļos, sniedzot visparējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, reālās izmaksas darbiniekiem, reālo izmaksu apmērs sakarā ar iecelšanu jaunā amatā atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR vai ārpus uzņēmuma;

īstermiņa pastāvīgās izmaksas: kopējās atkritumu dedzināšanas izmaksas: kontrole pār to, vai ir atbilstošs izdevumu atlīdzinājums, vai tā nav, un vai šie izdevumi netiek segti no citiem līdzekļiem, kontrole pār grāmatvedības, juridiskajiem un banku izdevumiem, reālo izdevumu kontrole pēc citiem rādītājiem;

tekošie pastāvīgie izdevumi: apsardze, ēdnīca, iepirkumi, profesora Gerbrandyweg administratīvie pakalpojumi: reālie izdevumi par ūdenstransportu, iekārtu pirkums no Eneco uz reāla datuma pamata; izdevumi par biroju telpu utt. nomu, ievērojot ienākumus no reālas atkārtotas izmantošanas; kontrole pār to, vai izdevumu kompensācija par pirkumiem restorānam, noliktavu telpām un apsargu sistēmām ir atbilstoša, vai tās vispār nav un vai to nesedz no citiem līdzekļiem;

īstermiņa pastāvīgie izdevumi: ICT infrastruktūra: kontrole pār to, vai izdevumu kompensāciju par ICT infrastruktūru nesedz no citiem līdzekļiem;

īstermiņa pastāvīgie izdevumi: izdevumi personālam: reālie izdevumi telefona centrāles un nomāto līniju izmantošanai;

īstermiņa pastāvīgie izdevumi: iekārtas noma un līzings: reālie izdevumi specializētām kravas automašīnām un autoiekrāvējiem un reālie ienākumi no atkritumu pārdošanas vai citu alternatīvu izmantošana atkritumu pārstrādes uzņēmumā AVR;

īstermiņa pastāvīgie izdevumi: citi kopējie izdevumi: reālie izdevumi un reālās prasības izdevumiem, kas saistīti ar līgumiem par tehnisko apkopi un mazgātavu.

Īstermiņa pastāvīgie izdevumi:

Garantijas

Kontrole pār reāliem izdevumiem iekārtu profilaktiskai apkopei un to pārvietošanai un teritorijas attīrīšanai, pār tieši izmantojamiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem.

Kontrole ietver sevī aprēķinu, no kura izriet, ka atbalstam nesekos procentu ienākums, kas pārsniedz maksimālo ienākumu, rēķinot pēc Nīderlandes valsts obligācijām, kuru vērība paaugstināta par 2 procentiem.


III PIELIKUMS

Informācija par Komisijas lēmuma izpildi Lietā C 43/2003 – Nīderlande, ekspluatācijas atbalsts bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmumam AVR

1.   Summas, kas paredzēta atmaksāšanai, aprēķins

1.1.

Norādiet šādus datus par summu, kas nepamatotas valsts atbalsta veidā ir sniegta saņēmējam:

Datums (datumi) izmaksas (1)

Atbalsta summa (2)

Valūta

Saņēmēja dati

 

 

 

Atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW

 

 

 

 

 

 

 

 

Piezīmes:

1.2

Lūdzam sīkāk izklāstīt procentu aprēķinu kārtību atbalsta summai, kas paredzēta atmaksāšanai.

2.   Plānotie un veiktie pasākumi atbalsta atmaksāšanai.

2.1.

Aprakstiet sīkāk, kādi pasākumi ir veikti, un kādi pasākumi ir plānoti obligātai un reālai atbalsta summas atmaksāšanai. Izklāstiet, kādi alternatīvi noteikumi atbalsta summas atmaksāšanai pastāv valsts likumdošanā. Norādiet arī plānoto un veikto pasākumu tiesisko pamatojumu.

2.2.

Kāds ir atbalsta atmaksāšanas galīgais termiņš?

3.   Jau veiktais atbalsta atmaksājums

3.1.

Lūdzam sniegt šādus datus par atbalsta summu, kas saņēmējam jaatmaksā.

Datums (datumi) atbalsta summas atmaksāšanai

Izmaksātā atbalsta summa

Valūta

Saņēmēja dati

 

 

 

Atkritumu pārstrādes uzņēmums AVR IW

 

 

 

 

 

 

 

 

3.2.

Lūdzam pievienot datus, kas apstiprina atbalsta summas atmaksājumu un ir norādīti 3.1 tabulā.


(1)  

(°)

Datums (datumi), kad saņēmējam sniegts (atsevišķo daļu) atbalsts. (Lūdzam izmantot atsevišķas ailes, ja operācija veikta vairākas reizes, un atsevišķi minēt atmaksātās summas).

(2)  Atbalsta summa, kas sniegta saņēmējam (bruto subsīdiju ekvivalentā).


Labojums

23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/60


Labojums Komisijas 2003. gada 4. novembra Regulā (EK) Nr. 2032/2003 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā par biocīdu laišanu tirgū un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1896/2000

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 307, 2003. gada 24. novembris )

Regulas I pielikumā tabulas rindā ierakstam “5-hlor-2-(4-hlorfenoksi)fenols” EK numuru aizstāj ar “429-290-0”.


23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/61


Labojums Komisijas 2005. gada 13. jūnija Regulā (EK) Nr. 1048/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2032/2003 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā par biocīdu laišanu tirgū

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 178, 2005. gada 9. jūlijs )

1)

6. lappusē II pielikumā:

i)

rindā ierakstā “5-hlor-2-(4-hlorfenoksi)fenols” EK numuru aizstāj ar “429-290-0”;

ii)

rindā ierakstu “Cikloheksilhidroksidiazēn-1-oksīda kālija sāls” aizstāj ar šādu:

Nosaukums (EINECS un/vai citi)

EK numurs

CAS numurs

PT01

PT02

PT03

PT04

PT05

PT06

PT07

PT08

PT09

PT10

PT11

PT12

PT13

PT14

PT15

PT16

PT17

PT18

PT19

PT20

PT21

PT22

PT23

“Cikloheksilhidroksidiazēn-1-oksīda kālija sāls

 

66603-10-9

 

 

 

 

 

6

7

8

9

10

11

12

13”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2)

31. lappusē IV pielikumā:

visās rindās, kas attiecas uz ierakstu “5-hlor-2-(4-hlorfenoksi)fenols”, EK numuru aizstāj ar “429-290-0”.