ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 66

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 8. marts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 395/2006 (2006. gada 7. marts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 396/2006 (2006. gada 7. marts), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā

3

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 397/2006 (2006. gada 7. marts), ar ko groza Regulā (EK) Nr. 373/2006 noteiktās eksporta kompensācijas par balto cukuru un neapstrādātu jēlcukuru

5

 

*

Komisijas Direktīva 2006/27/EK (2006. gada 3. marts), ar ko, pielāgojoties tehnikas sasniegumiem, groza Padomes Direktīvu 93/14/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm un Padomes Direktīvu 93/34/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/1/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un motora maksimālo lietderīgo jaudu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/24/EK par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem ( 1 )

7

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

ĀKK–EK Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 8/2005 (2005. gada 20. jūlijs) par Uzņēmumu attīstības centra statūtiem un reglamentu

16

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 21. decembris) par nolīgumu slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un, attiecīgi, Bulgārijas Republiku un Rumāniju par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 933/95

21

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Bulgārijas Republiku par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem

24

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Rumāniju par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem

30

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 21. februāris), lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti un attiecinātu Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un Padomes Regulas (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, noteikumus arī uz Dāniju

37

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju

38

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 28. februāris), ar ko Austrijai piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 590)

44

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 1. marts), ar ko groza Lēmumu 97/808/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz grīdas segumiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 553)  ( 1 )

47

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 1. marts), ar kuru paziņo par to, ka saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku darbību sāk Baltijas jūras reģionālā konsultatīvā padome

50

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 395/2006

(2006. gada 7. marts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 8. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. martā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 7. martā Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

100,4

204

46,6

212

139,7

624

92,6

999

94,8

0707 00 05

052

100,8

204

47,9

628

155,5

999

101,4

0709 10 00

220

57,6

624

102,5

999

80,1

0709 90 70

052

127,9

204

71,5

999

99,7

0805 10 20

052

56,6

204

46,1

212

44,2

220

40,4

400

61,1

448

41,1

512

33,1

624

64,3

999

48,4

0805 50 10

052

76,5

624

64,0

999

70,3

0808 10 80

400

139,0

404

106,0

512

79,5

524

62,6

528

79,4

720

78,2

999

90,8

0808 20 50

388

82,6

400

74,8

512

70,1

528

71,9

720

45,0

999

68,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 396/2006

(2006. gada 7. marts),

ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regulu (EK) Nr. 1423/95, ar ko nosaka cukura nozares produktu, izņemot melases (2), importa kārtību, un jo īpaši tās 1. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu un 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2005./2006. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1011/2005 (3). Šīs cenas un nodokļi pēdējo reizi ir mainīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 359/2006 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1423/95 1. pantā minētajiem produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā, ir grozīti un sniegti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 8. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. martā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 141, 24.6.1995., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 624/98 (OV L 85, 20.3.1998., 5. lpp.).

(3)  OV L 170, 1.7.2005., 35. lpp.

(4)  OV L 59, 1.3.2006., 40. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2006. gada 8. marta piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un KN koda 1702 90 99 produktiem

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

36,22

0,42

1701 11 90 (1)

36,22

4,04

1701 12 10 (1)

36,22

0,29

1701 12 90 (1)

36,22

3,74

1701 91 00 (2)

37,34

6,56

1701 99 10 (2)

37,34

3,14

1701 99 90 (2)

37,34

3,14

1702 90 99 (3)

0,37

0,30


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma II punktā (OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.).

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma I punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 397/2006

(2006. gada 7. marts),

ar ko groza Regulā (EK) Nr. 373/2006 noteiktās eksporta kompensācijas par balto cukuru un neapstrādātu jēlcukuru

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Kompensācijas, ko piemēro baltā cukura un neapstrādāta jēlcukura eksportam, ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 373/2006 (2)

(2)

Minētās kompensācijas ir jāgroza, jo Komisijas rīcībā esošie pašreizējie dati atšķiras no datiem, kuri bija pieejami Regulas (EK) Nr. 373/2006 pieņemšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (EK) Nr. 1260/2001 noteiktās kompensācijas, kas piešķiramas par Regulas (EK) Nr. 373/2006 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto produktu eksportu, ir grozītas un norādītas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 8. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 62, 3.3.2006., 16. lpp.


PIELIKUMS

GROZĪTĀS EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS PAR BALTO CUKURU UN NEAPSTRĀDĀTU JĒLCUKURU, KAS JĀPIEMĒRO NO 2006. GADA 8. MARTA (1)

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

24,99 (2)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

24,06 (2)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

24,99 (2)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

24,06 (2)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,2717

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

27,17

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

26,16

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

26,16

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,2717

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi norādīti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas) izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kā definēts ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Šis daudzums ir piemērojams jēlcukuram ar rezultativitāti 92 %. Ja izvestā jēlcukura rezultativitāte neatbilst 92 %, piemērojamās kompensācijas apjomu aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu.


8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/7


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/27/EK

(2006. gada 3. marts),

ar ko, pielāgojoties tehnikas sasniegumiem, groza Padomes Direktīvu 93/14/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm un Padomes Direktīvu 93/34/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/1/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un motora maksimālo lietderīgo jaudu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/24/EK par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. marta Direktīvu 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK (1), un jo īpaši tās 17. pantu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvu 93/14/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm (2), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvu 93/34/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu (3), un jo īpaši tās 3. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 2. februāra Direktīvu 95/1/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un motora maksimālo lietderīgo jaudu (4), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 17. jūnija Direktīvu 97/24/EK par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem (5), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Direktīva 93/14/EEK, Direktīva 93/34/EEK, Direktīva 95/1/EK un Direktīva 97/24/EK ir atsevišķas direktīvas attiecībā uz EK tipa apstiprināšanas procedūru, kas noteikta ar Direktīvu 2002/24/EK.

(2)

Pēdējais grozījums Apvienoto Nāciju Organizācijas EEK Noteikumos Nr. 78 ir jāievieš Eiropas tipa apstiprinājuma prasībās, lai saglabātu līdzvērtību starp prasībām, kuras ir noteiktas Direktīvā 93/14/EEK un Apvienoto Nāciju Organizācijas EEK Noteikumos Nr. 78.

(3)

Prasības marķējumam, kas noteikts ar tiesību aktiem, un divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transporta līdzekļu maksimālajam ātrumam, kas noteikts Direktīvā 93/34/EEK un Direktīvā 95/1/EK, labāka regulējuma dēļ var vienkāršot.

(4)

Lai nodrošinātu tipa apstiprināšanas sistēmas pareizu darbību kopumā, jānoskaidro, kurus noteikumus par transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem, drošības jostas stiprinājumiem un drošības jostām piemēro transportlīdzekļiem ar virsbūvi un bez tās.

(5)

Jādara skaidrākas un pilnīgākas Direktīvā 97/24/EK noteiktās oriģinālo katalītisko neitralizatoru un oriģinālo klusinātāju marķēšanas prasības.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 93/14/EEK, Direktīva 93/34/EEK, Direktīva 95/1/EK un Direktīva 97/24/EEK.

(7)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja pielāgošanai tehnikas sasniegumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 93/14/EEK pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumā doto tekstu.

2. pants

Direktīvas 93/34/EEK pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumā doto tekstu.

3. pants

Direktīvas 95/1/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumā doto tekstu.

4. pants

Direktīvas 97/24/EK 1. nodaļas III pielikumu, 3. nodaļas I un II pielikumu, 4. nodaļas I pielikumu, 5. nodaļas I, II, VI un VII pielikumu, 7. nodaļas pielikumu, 9. nodaļas II, III un IV pielikumu, 11. nodaļas virsrakstu un I pielikumu un 12. nodaļas I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumā doto tekstu.

5. pants

1.   No 2007. gada 1. janvāra attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļiem, kas atbilst noteikumiem, kuri attiecīgi izklāstīti Direktīvā 93/14/EEK, Direktīvā 93/34/EEK, Direktīvā 95/1/EK un Direktīvā 97/24/EK, kas grozītas ar šo direktīvu, dalībvalstis neatsakās piešķirt šāda transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu vai neaizliedz tā reģistrāciju, pārdošanu vai ekspluatācijas sākšanu tādu iemeslu dēļ, kas skar attiecīgās direktīvas priekšmetu.

2.   No 2007. gada 1. jūlija dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas skar attiecīgās direktīvas priekšmetu, atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu visiem jauniem divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļu tipiem, kas neatbilst noteikumiem, izklāstītiem attiecīgi Direktīvā 93/14/EEK, Direktīvā 93/34/EEK, Direktīvā 95/1/EK un Direktīvā 97/24/EK, kuras grozītas ar šo direktīvu.

6. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2006. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto noteikumu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarīt šādu atsauci.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

7. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 3. martā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/30/EK (OV L 106, 27.4.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 121, 15.5.1993., 1. lpp.

(3)  OV L 188, 29.7.1993., 38. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 1999/25/EK (OV L 104, 21.4.1999., 19. lpp.).

(4)  OV L 52, 8.3.1995., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 2002/41/EK (OV L 133, 18.5.2002., 17. lpp.).

(5)  OV L 226, 18.8.1997., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/30/EK.


I PIELIKUMS

Direktīvas 93/14/EEK pielikumu groza šādi:

1)

Pievieno šādu 2.1.1.3. iedaļu:

“2.1.1.3.

Bremžu uzlikas nesatur azbestu.”

2)

Pielikuma 1. papildinājumu groza šādi:

a)

Papildinājuma 1.1.1. un 1.1.2. iedaļu aizstāj ar šādām iedaļām:

“1.1.1.

Paredzētos bremžu iekārtu darbības rādītājus pamato ar bremzēšanas ceļu un/vai vidējo maksimālo palēninājumu. Bremžu iekārtas darbības rādītājus nosaka, izmērot bremzēšanas ceļu attiecībā pret transportlīdzekļa sākotnējo ātrumu un/vai testa laikā izmērot vidējo maksimālo palēninājumu.

1.1.2.

Bremzēšanas ceļš ir attālums, ko transportlīdzeklis veic no brīža, kad vadītājs sāk darbināt bremžu sistēmas vadības ierīci, līdz transportlīdzeklis apstājas; sākotnējais transportlīdzekļa ātrums v1 ir ātrums tajā brīdī, kad vadītājs sāk darbināt bremžu sistēmas vadības ierīci; sākotnējais ātrums nav mazāks par 98 % no konkrētajā testā norādītā ātruma. Vidējo maksimālo palēninājumu (dm) aprēķina pēc šādas formulas kā izlīdzināto palēninājumu attiecībā pret ceļu intervālā no vb līdz ve:

Formula,

kur

dm

=

vidējais maksimālais palēninājums,

v1

=

kā definēts iepriekš,

vb

=

transportlīdzekļa ātrums 0,8 v1 km/h,

ve

=

transportlīdzekļa ātrums 0,1 v1 km/h,

sb

=

veiktais ceļš starp v1 un vb metros,

se

=

veiktais ceļš starp v1 un ve metros.

Ātrumu un ceļu nosaka ar mērinstrumentiem, kuru precizitāte ir ± 1 %, transportlīdzeklim braucot testam norādītajā ātrumā. Lielumu “dm” var noteikt ar citām metodēm, nemērot ātrumu un attālumu; šajā gadījumā lieluma “dm” precizitāte svārstās ± 3 % robežās.”;

b)

Papildinājuma 1.1.3. iedaļā vārdu “detaļa” aizstāj ar vārdu “transportlīdzeklis”.

c)

Pielikuma 1.2.1.1. iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.2.1.1.

Paredzētās minimālo darbības rādītāju robežas turpmāk ir noteiktas katrai transportlīdzekļa kategorijai; transportlīdzeklis atbilst prasībām gan attiecībā uz bremzēšanas ceļu, gan vidējo maksimālo palēninājumu, kas noteikts attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai, taču abi parametri nav jāmēra.”;

d)

Papildinājuma 1.4.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.4.2.1.

Transportlīdzeklim un bremzēm, ko testē, jābūt pilnīgi sausiem, un bremzēm – aukstām. Bremzes uzskata par aukstām, ja bremžu diska vai bremžu trumuļa ārējās virsmas izmērītā temperatūra ir mazāka par 100 °C;”.


II PIELIKUMS

Direktīvas 93/34/EEK pielikumu groza šādi:

Pielikuma 3.1.1.2. iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.1.1.2.

Otro daļu veido sešas zīmes (burti vai cipari), lai aprakstītu transportlīdzekļa galvenās pazīmes (tips, variants un mopēdiem – versija); katru parametru var simbolizēt vairākas zīmes. Ja ražotājs neizmanto vienu vai vairākas zīmes, tad tukšās vietas jāaizpilda ar burtiem vai cipariem, kurus izvēlas ražotājs;”.


III PIELIKUMS

Direktīvas 95/1/EK I pielikumu groza šādi:

Pielikuma 7. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.   MAKSIMĀLAIS ĀTRUMS

Transportlīdzekļa maksimālo ātrumu izsaka kilometros stundā, izmantojot skaitli, kurš atbilst tuvākajam veselajam skaitlim, kas ir abos secīgajos testos izmērītu ātrumu vidējais aritmētiskais un kam novirze nav lielāka par 3 %. Ja šis vidējais aritmētiskais atrodas tieši starp diviem veseliem skaitļiem, to noapaļo uz augšu. Tādiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālo ātrumu neierobežo attiecīgā definīcija, kas norādīta Direktīvas 2002/24/EK 1. panta 2. un 3. punktā, tipa apstiprināšanas tests nav jāveic un par maksimālo ātrumu atzīst transportlīdzekļa ražotāja norādīto ātrumu, kas sniegts Direktīvas 2002/24/EK II pielikumā iekļautajā informācijas dokumentā.”


IV PIELIKUMS

Direktīvu 97/24/EK groza šādi:

1)

Direktīvas 1. nodaļas III pielikuma 2. papildinājuma II. iedaļas 1. punktā dzēš piekto ievilkumu.

2)

Papildinājuma 3. nodaļu groza šādi:

a)

I pielikumu groza šādi:

i)

nosaukumu aizstāj ar šādu:

ii)

pielikumu papildina ar šādu 3.6. iedaļu:

“3.6.

Tādiem divriteņu transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar karkasa konstrukciju vai platēm, kas paredzētas vadītāja vai pasažieru pilnīgai vai daļējai ietveršanai vai transportlīdzekļa detaļu pārsegšanai, tipa apstiprināšanas iestāde vai tehniskais dienests pēc sava ieskata un apspriežoties ar transportlīdzekļa ražotāju, var piemērot šā vai II pielikuma prasības attiecībā uz visu transportlīdzekli vai tā daļu, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts vissliktākajos apstākļos.”;

iii)

pielikuma 6.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.2.

Sajūga un bremžu sviru gali ir redzami noapaļoti, un to izliekuma rādiuss ir vismaz 7 mm. Šo sviru ārējo šķautņu izliekuma rādiuss nav mazāks par 2 mm. Pārbaudi veic ar svirām nestrādes stāvoklī.”

b)

Direktīvas II PIELIKUMA nosaukumu un iedaļu “VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI” aizstāj ar šādu:

“PRASĪBAS, KO PIEMĒRO TRĪSRITEŅU MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU, VIEGLO ČETRRITEŅU MOTOCIKLU UN PĀRĒJO ČETRRITEŅU MOTOCIKLU ĀRĒJIEM IZVIRZĪJUMIEM

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Direktīvas 74/483/EEK (1) prasības (M1 kategorijas) mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem piemēro tādiem trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai.

Tomēr, ievērojot šo transportlīdzekļu karkasa konstrukciju daudzveidību, tipa apstiprināšanas iestāde vai tehniskais dienests pēc sava ieskata un apspriežoties ar transportlīdzekļa ražotāju, var piemērot šā vai I pielikuma prasības visam transportlīdzeklim vai tā daļai, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts vissliktākajos apstākļos.

Tas skar arī uz turpmāk tekstā minēto, ņemot vērā prasības trīsriteņu transportlīdzekļiem, vieglajiem četrriteņu motocikliem un pārējiem četrriteņu motocikliem.

Šādas prasības piemēro trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, vieglajiem četrriteņu motocikliem un tādiem četrriteņu motocikliem, kuri paredzēti preču pārvadāšanai.

3)

Direktīvas 4. nodaļas I pielikumam pievieno šādu 14. un 15. iedaļu:

“14.

“Transportlīdzeklis bez virsbūves” ir transportlīdzeklis, kuram pasažieru nodalījumu nenorobežo vismaz četras no šādām daļām: vējstikls, grīda, jumts un sānu un aizmugures sienas vai durvis.

15.

“Transportlīdzeklis ar virsbūvi” ir transportlīdzeklis, kuram pasažieru nodalījumu norobežo vai var norobežot vismaz četras no šādām daļām: vējstikls, grīda, jumts un sānu un aizmugures sienas vai durvis.”

4)

Direktīvas 5. nodaļu groza šādi.

a)

I pielikumu groza šādi:

i)

pielikuma 2.3.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.3.2.

Uz oriģinālā aprīkojuma katalītiskā(-ajiem) neitralizatora(-iem) ir vismaz šādas identifikācijas zīmes:

“e” zīme, kam seko tās valsts identifikācijas zīme, kura ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu,

transportlīdzekļa ražotāja nosaukums vai preču zīme,

marka un daļas identifikācijas numurs.

Šai norādei stāvoklī, kādā tā piestiprināma, jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.”;

ii)

pielikuma 5.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu tekstu, un 5.2.1.1. un 5.2.1.2. iedaļu svītro:

“5.2.1.   Marķējumi

Uz oriģinālajiem rezerves katalītiskajiem neitralizatoriem ir vismaz šādas identifikācijas zīmes:

“e” zīme, kam seko tās valsts identifikācijas zīme, kura ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu,

transportlīdzekļa ražotāja nosaukums vai preču zīme,

marka un daļas identifikācijas numurs.

Šai norādei stāvoklī, kādā tā piestiprināma, jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.”

b)

Regulas II pielikumu groza šādi:

i)

tā 2.4.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.4.2.

Uz oriģinālā aprīkojuma katalītiskā(-ajiem) neitralizatora(-iem) ir vismaz šādas identifikācijas zīmes:

“e” zīme, kam seko tās valsts identifikācijas zīme, kura ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu,

transportlīdzekļa ražotāja nosaukums vai preču zīme,

marka un daļas identifikācijas numurs.

Šai norādei stāvoklī, kādā tā piestiprināma, jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.”;

ii)

pielikuma 5.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu tekstu, un 5.2.1.1. un 5.2.1.2. iedaļu svītro:

“5.2.1.   Marķējumi

Uz oriģinālajiem rezerves katalītiskajiem neitralizatoriem ir vismaz šādas identifikācijas zīmes:

“e” zīme, kam seko tās valsts identifikācijas zīme, kura ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu,

transportlīdzekļa ražotāja nosaukums vai preču zīme,

marka un daļas identifikācijas numurs.

Šai norādei stāvoklī, kādā tā piestiprināma, jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.”

c)

Direktīvas VI pielikuma 4.a iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“4a.   Katalītiskie neitralizatori

4a.1.   Oriģinālā aprīkojuma katalītiskais neitralizators, kas testēts attiecībā uz atbilstību visām šīs direktīvas prasībām.

4a.1.1.   Oriģinālā aprīkojuma katalītiskā neitralizatora marka un tips, kā norādīts šīs direktīvas V pielikuma 3.2.12.2.1. iedaļā (informācijas dokuments).

4a.2.   Oriģinālais rezerves katalītiskais neitralizators, kas testēts attiecībā uz atbilstību visām šīs direktīvas prasībām.

4a.2.1.   Oriģinālā rezerves katalītiskā neitralizatora marka(-as) un tips(-i), kā uzskaitīts šīs direktīvas V pielikuma 3.2.12.2.1. iedaļā (informācijas dokuments).”

5)

Direktīvas 7. nodaļas pielikumā 1. attēlu aizstāj ar šādu attēlu:

1. attēls

Image

6)

Direktīvas 9. nodaļu groza šādi.

a)

Direktīvas II pielikuma 2.3.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.3.2.2.

Uz oriģinālajiem klusinātājiem ir vismaz šādas identifikācijas zīmes:

“e” zīme, kam seko tās valsts identifikācijas zīme, kura ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu,

transportlīdzekļa ražotāja nosaukums vai preču zīme,

marka un daļas identifikācijas numurs.

Šai norādei stāvoklī, kādā tā piestiprināma, jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.”

b)

Direktīvas III pielikuma 2.3.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.3.2.2.

Uz oriģinālajiem klusinātājiem ir vismaz šādas identifikācijas zīmes:

“e” zīme, kam seko tās valsts identifikācijas zīme, kura ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu,

transportlīdzekļa ražotāja nosaukums vai preču zīme,

marka un daļas identifikācijas numurs.

Šai norādei stāvoklī, kādā tā piestiprināma, jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.”

c)

Direktīvas IV pielikuma 2.4.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.4.2.2.

Uz oriģinālajiem klusinātājiem ir vismaz šādas identifikācijas zīmes:

“e” zīme, kam seko tās valsts identifikācijas zīme, kura ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu,

transportlīdzekļa ražotāja nosaukums vai preču zīme,

marka un daļas identifikācijas numurs.

Šai norādei stāvoklī, kādā tā piestiprināma, jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.”

7)

Direktīvas 11. nodaļu groza šādi.

a)

Nosaukumu aizstāj ar šādu:

b)

I pielikumu groza šādi:

i)

pielikuma 1.6. punktu aizstāj ar šādu tekstu, un iekļauj šādu 1.6.a punktu:

1.6.   “sēdeklis” ir konstrukcija, kas veido transportlīdzekļa konstrukcijā iebūvētu daļu vai arī ir atsevišķa tā daļa un aprīkojums, kurš paredzēts kā sēdvieta pieaugušajam un var būt gan atsevišķs sēdeklis, gan sēdekļa daļa, kas atbilst sēdvietai. Seglveida sēdekli neuzskata par šādu konstrukciju 2.1. punkta izpratnē;

1.6a.   “seglveida sēdeklis”ir sēdvieta, kurā motociklists vai pasažieris atrodas jāteniski”;

ii)

tā 2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1.   Ja ir aprīkojums ar drošības jostas stiprinājumiem, tad tiem jāatbilst šajā nodaļā minētajiem norādījumiem.

2.1.1.   Visiem trīsriteņu mopēdu, trīsriteņu motociklu, vieglo četrriteņu motociklu un pārējo četrriteņu motociklu sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostas stiprinājumiem.

2.1.1.1.   Visiem sēdekļiem vajadzīgas stiprinājuma vietas, kuras ir piemērotas jostām ar trīs stiprinājuma punktiem, kas atbilst šādiem diviem nosacījumiem:

ja sēdvietai ir atzveltne vai ja stiprinājums palīdz noteikt maketa aizmugures atbalsta slīpuma leņķi un to var uzskatīt par atzveltni, un

ja aiz H punkta, mērot no tā vertikālās plaknes, vairāk nekā 450 mm augstumā ir sānu vai šķērsenisks konstrukcijas elements.

2.1.1.2.   Attiecībā uz visiem citiem sēdekļiem ir pieļaujami divu stiprinājuma punktu drošības jostām piemēroti stiprinājumi.

2.1.2.   Drošības jostas stiprinājumi nav obligāti trīsriteņu mopēdiem vai četrriteņu motocikliem, kuru svars bez kravas nav lielāks par 250 kg.”

8)

Direktīvas 12. nodaļu groza šādi.

a)

Aiz 12. nodaļas I pielikuma nosaukuma iekļauj šādu teikumu:

“Šajā nodaļā “transportlīdzeklis ar virsbūvi” ir transportlīdzeklis, kuram pasažieru nodalījumu norobežo vai var norobežot vismaz četras no šādām daļām: vējstikls, grīda, jumts un sānu un aizmugures sienas vai durvis.”

b)

Direktīvas II pielikuma 2.3.1. iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.3.1.

Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar vējstikla atledotāju un pretaizsvīšanas ierīci, kura dod iespēju noņemt ledu vai sarmu, kas pārklāj vējstiklu, un likvidēt vējstikla iekšējās virsmas aizsvīdumu.

Tomēr šī ierīce nav vajadzīga tādiem trīsriteņu mopēdiem, kuriem ir virsbūve un kuru motora jauda nepārsniedz 4 kW, vai transportlīdzekļiem, kuriem vējstikls ir ierīkots tā, lai vējstiklam nebūtu piestiprināta atbalsta vai citāda veida konstrukcija vai plate, kas izvirzīta uz aizmuguri vairāk nekā 100 mm. Šī ierīce ir vajadzīga visiem transportlīdzekļiem, kuriem ir nemaināms, noņemams vai nolaižams jumts.”


(1)  OV L 266, 2.10.1974., 4. lpp.”


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/16


ĀKK–EK VĒSTNIEKU KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 8/2005

(2005. gada 20. jūlijs)

par Uzņēmumu attīstības centra statūtiem un reglamentu

(2006/186/EK)

ĀKK–EK VĒSTNIEKU KOMITEJA,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (1), turpmāk – “Nolīgums”, un jo īpaši tā III pielikuma 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2000. gada 12. septembra iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu un pārvaldīšanu saskaņā ar Nolīgumam pievienoto Finanšu protokolu,

tā kā:

(1)

Nolīguma III pielikuma 2. panta 6. punktā paredzēts, ka Vēstnieku komiteja pēc Nolīguma parakstīšanas izstrādā Uzņēmumu attīstības centra (turpmāk – “Centrs”), arī tā pārraudzības struktūru statūtus un reglamentu.

(2)

Ar 1. panta otro apakšpunktu 2. protokolā par privilēģijām un imunitāti attiecībā uz Nolīgumu, šādas privilēģijas un imunitāte ir piešķirta arī Centra personālam.

(3)

Būtu jāizveido Valde, kas darbotos kā Centra pārraudzības struktūra Nolīguma III pielikuma 2. panta 6. punkta a) apakšpunkta nozīmē,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Mērķis

1.   Centrs Nolīguma III pielikuma nozīmē ir kopīga ĀKK un EK tehniska struktūra. Tā ir tiesību subjekts, un visās Nolīguma pusēs tam ir visaugstākais juridiskais statuss, kādu piešķir šādiem tiesību subjektiem.

2.   Centra personālam ir parastās privilēģijas, imunitāte un iespējas, kas paredzētas Nolīgumam pievienotajā 2. protokolā par privilēģijām un imunitāti un ir minētas VI deklarācijā un VII deklarācijā.

3.   Centrs ir bezpeļņas struktūra. Tā galvenā mītne ir Briselē, un decentralizēti biroji – visos ĀKK reģionos pēc Valdes izvēles.

2. pants

Mērķi

1.   Centrs darbojas saskaņā ar Nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un principiem. Tas īsteno Nolīguma III pielikuma 2. pantā norādītos mērķus.

2.   Centrs šos mērķus precīzāk definē politikas dokumentā.

3. pants

Organizatoriska sadarbība

1.   Centra sadarbība ar citām struktūrām balstās uz koordinācijas, savstarpējas papildināmības un pievienotas vērtības principu attiecībā uz visām privātā sektora attīstības ierosmēm, ar ko nāk klajā valsts vai privātas struktūras. Veicot uzdevumus, Centrs darbojas selektīvi.

2.   Valstis vai reģioni var aicināt Centru palīgā sagatavot un īstenot attiecīgo valstu vai reģionu programmas attiecībā uz privāto sektoru.

3.   Centru var aicināt, lai tas īstenotu un vadītu ĀKK valstīm paredzētas Eiropas Kopienu Komisijas (turpmāk – “Komisija”) izvērstas īpašas programmas – vai piedalīties tādu programmu vadīšanā.

4. pants

Finansējums

1.   Centru finansē Eiropas Attīstības fonds (EAF), kā paredzēts Nolīguma I pielikumā paredzētajā finanšu protokolā, kā arī, izmantojot Centra paša ieņēmumu avotus, kā izklāstīts Centra finanšu noteikumos.

2.   Centra budžets var saņemt papildu līdzekļus no citām pusēm, lai Centrs varētu īstenot savus mērķus, kas paredzēti Nolīgumā un Centra izstrādātā stratēģijā.

3.   Īstenojot mērķus, Centrs trešo pušu vārdā var apsaimniekot līdzekļus, kas ir domāti, lai īstenotu Nolīgumā paredzētās darbības III pielikumā norādīto pušu labā.

5. pants

Vēstnieku komiteja

1.   Nolīguma III pielikuma 2. panta 6. punktā ir paredzēts:

“Vēstnieku komiteja ir Centra uzraudzības iestāde. Pēc šā Nolīguma parakstīšanas tā:

a)

pieņem Centra, arī tā pārraudzības struktūru, statūtus un reglamentu;

b)

pieņem personāla statūtus, finanšu un civildienesta noteikumus;

c)

pārrauga Centra struktūru darbu un

d)

pieņem darbības noteikumus un procedūras Centra budžeta pieņemšanai.”

2.   Komiteja, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, apstiprina Centra vispārējo stratēģiju.

6. pants

Struktūras

Centra pārraudzības struktūras ir Valde un vadība.

7. pants

Vadība

1.   Centru vada direktors. Direktoram palīdz direktora vietnieks, kas ir pakļauts direktoram un veic ar darbību saistītus uzdevumus.

Direktoru un direktora vietnieku pieņem darbā, pamatojoties uz viņu vadības iemaņām un profesionālām spējām īstenot uzdevumus, kas Centram uzticēti ar Nolīgumu, un konkrēti – ar tā III pielikuma 2. pantu.

2.   Direktoru un direktora vietnieku ieceļ ĀKK–EK Vēstnieku komiteja (turpmāk – “Komiteja”), izmantojot Komitejas iepriekš apstiprinātu procedūru un darbu aprakstus. Direktora un direktora vietnieka iecelšana amatā sakrīt ar EAF Finanšu protokola piecu gadu ciklu. Viņus ieceļ amatā uz laiku līdz pieciem gadiem, un viņus nevar iecelt amatā atkārtoti. Direktora un direktora vietnieka amatu pārmaiņus ieņem ĀKK un ES valstu valstspiederīgie.

3.   Komitejas līdzpriekšsēdētāji paraksta vēstules, ar kurām ieceļ amatā direktoru un direktora vietnieku.

4.   Direktors ir pakļauts Centra Valdei saskaņā ar 7. pantā izklāstīto procedūru.

5.   Vajadzības gadījumā un pēc tam, kad ir veikta civildienesta noteikumos paredzētā procedūra, Valde, pienācīgi to pamatojot, var ierosināt Komitejai atlaist direktoru.

6.   Vajadzības gadījumā un pēc tam, kad ir veikta civildienesta noteikumos paredzētā procedūra, pēc direktora ierosinājuma Valde, to pienācīgi pamatojot, var ierosināt Komitejai atlaist direktora vietnieku. Procedūru direktora vietnieka atlaišanai Valde var sākt arī tad, ja direktors nav iepriekš to ierosinājis.

8. pants

Direktora pienākumi

1.   Direktors ir atbildīgs par Centra juridisko un organizatorisko pārstāvību, par Centra kompetenci un tā uzdevumu izpildi, kā definēts Nolīgumā un tā III pielikumā.

2.   Direktors ir atbildīgs par to, lai Valdes apstiprināšanai iesniegtu:

gada un daudzgadu darbības programmas,

Centra gada budžetus,

gada pārskatus,

organizācijas struktūru, personāla politikas dokumentus un organizācijas shēmu.

3.   Direktors ir atbildīgs par to, lai iesniegtu gada pārskatus apstiprināšanai Valdē un pārsūtītu tos Komitejai – apstiprināšanai galīgā variantā. Komiteja ir atbildīga par direktora atbrīvošanu no atbildības par gada budžeta izpildi.

4.   Direktors izstrādā Centra iekšējās darba procedūras un informē par tām Valdi.

9. pants

Valde

1.   Valde, uzraudzības struktūra, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma III pielikuma 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 7. pantu, sastāv no sešiem privātā sektora pārstāvjiem, no kuriem trīs ir ĀKK valstu valstspiederīgie, un trīs ir Eiropas Savienības valstu valstspiederīgie.

Šos sešus pārstāvjus Komiteja ieceļ saskaņā ar Komitejas izstrādātām procedūrām ilgākais uz pieciem gadiem, un termiņa vidusposmā pārskata viņu darbību.

2.   Valdes sanāksmes var apmeklēt pa vienam novērotājam no Komisijas, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta, ĀKK sekretariāta, Eiropas Investīciju bankas un ĀKK reģiona organizācijas, kuri ir apliecinājuši pieredzi privātā uzņēmējdarbībā.

3.   Saskaņā ar reglamentu Valdes locekļi ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ilgākais uz pieciem gadiem. Priekšsēdētāja amatu ieņem tā puse (ĀKK vai EK), kas neieņem Centra direktoru amatu.

4.   Saskaņā ar reglamentu Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošu vai pārstāvētu locekļu balsu vairākumu. Katram valdes loceklim ir viena balss.

5.   Ja balsu skaits ir vienāds, izšķir priekšsēdētāja balss.

6.   Katrā sanāksmē sagatavo konfidenciālu protokolu.

7.   Valdes locekļiem, arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši amatu, ir pienākums neizpaust informāciju, uz ko attiecas noteikumi par dienesta noslēpumu. Viņi nelūdz un nepieņem norādījumus no trešajām pusēm.

Valde pieņem savu reglamentu.

10. pants

Valdes locekļi

1.   Valdē ieceltie locekļi ir personas ar stabilu reputāciju un dziļām zināšanām par jautājumiem un mērķiem, kas ir saistīti ar ĀKK un ES sadarbību attīstībai, kā arī par saskaņā ar Nolīgumu izveidoto sistēmu un līdzekļiem.

2.   Locekļi ir apliecinājuši savu pieredzi privātā uzņēmējdarbībā. Viņi darbojas, ievērojot savus pienākumus un saskaņā ar Centra mērķiem.

3.   Locekļiem ir labas angļu vai franču valodas zināšanas.

4.   Valdes locekļa amats nav savienojams ar nevienu citu darbu, ko atalgo Centrs.

5.   Uzņēmumi, kuros Valdes locekļiem pieder akcijas, nevar piedalīties Centra finansētās programmās un pasākumos.

11. pants

Valdes pienākumi

1.   Valde stingri uzrauga Centra darbību. Tā sasauc kārtējas sanāksmes līdz četrām reizēm gadā. Pēc Komitejas vai priekšsēdētāja ierosmes vai pēc Centra direktora lūguma valde var sanākt, kad vien to prasa tās uzdevumi.

2.   Valde:

a)

sniedz padomus direktoram un palīdz viņam vadīt Centru, un uzrauga, lai Komitejas izstrādātos noteikumus piemērotu un mērķus īstenotu pareizi;

b)

pēc Centra direktora ierosinājuma:

1)

pieņem Centra vispārējo stratēģiju, ko iesniedz Komitejas apstiprināšanai;

2)

apstiprina gada un daudzgadu darbības programmas;

3)

apstiprina organizācijas struktūru, personāla politiku un organizācijas shēmu;

4)

apstiprina jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, kā arī esošo darbinieku darba līgumu atjaunošanu, paildzināšanu vai laušanu;

5)

pieņem Centra gada budžetu, ko iesniedz Komitejas apstiprināšanai;

6)

pieņem gada pārskatus, ko iesniedz Komitejas apstiprināšanai; un

7)

apstiprina gada pārskatus un pārsūta tos Komitejai, lai Komiteja varētu pārbaudīt, vai Centra darbības atbilst mērķiem, kādi tam uzticēti ar Nolīgumu un pieņemto vispārējo stratēģiju;

c)

vajadzības gadījumā ziņo Komitejai par jebkuru būtisku jautājumu, kas rodas saistībā ar tās pienākumu veikšanu.

3.   Valde pārsūta gada pārskatus Komitejas apstiprināšanai galīgā variantā. Komiteja ir atbildīga par direktora atbrīvošanu no atbildības par gada budžeta izpildi.

4.   Centra direktors piedalās Valdes darbā ar padomdevēja tiesībām. Centrs Valdei nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

5.   Valde var lūgt citus Centra vadības vai personāla pārstāvjus un/vai pieaicinātus ekspertus sniegt atzinumus par konkrētiem jautājumiem.

6.   Valde ir pakļauta Komitejai.

7.   Valde konkursā, kurā piedalās vismaz trīs uzņēmumi, uz trijiem finanšu gadiem izvēlas profesionālu, starptautiski atzītu revīzijas uzņēmumu. Šis uzņēmums pārbauda, vai pārskati ir sastādīti atbilstīgi starptautiskiem grāmatvedības standartiem un vai tie precīzi atspoguļo Centra finanšu stāvokli. Tas arī izvērtē, vai Centra finanses ir labi pārvaldītas.

12. pants

ĀKK valstīm, Kopienas dalībvalstīm un Kopienai ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu, ciktāl tie attiecas uz katru no tām.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2005. gada 20. jūlijā

ĀKK–EK Vēstnieku komitejas vārdā

priekšsēdētājs

F. J. WAHNON FERREIRA


(1)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar ĀKK un EK Ministru padomes lēmumu Nr. 1/2003 (OV L 141, 7.6.2003., 25. lpp.).


8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/21


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 21. decembris)

par nolīgumu slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un, attiecīgi, Bulgārijas Republiku un Rumāniju par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 933/95

(2006/187/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Bulgārijas Republiku par savstarpējo tarifu kvotu noteikšanu dažiem vīniem (1) parakstīja 1993. gada 29. novembrī.

(2)

Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Rumāniju par savstarpējo tarifu kvotu noteikšanu dažiem vīniem (2) parakstīja 1993. gada 26. novembrī.

(3)

Saskaņā ar Padomes izdotajām direktīvām Komisija un divas attiecīgās asociētās valstis pabeidza sarunas par jaunām koncesijām dažiem vīniem. Šo sarunu rezultāti būtu savlaicīgi jāintegrē Eiropas nolīgumos papildprotokolu veidā, kuros ietverti noteikumi vīnu un stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu savstarpējai aizsardzībai.

(4)

Līdz papildprotokolu noslēgšanai un pieņemšanai un lai īstenotu sarunu rezultātus par jaunām koncesijām dažiem vīniem, būtu jāpieņem nolīgumi vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un divām attiecīgajām asociētajām valstīm par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem. Divos nolīgumos paredzētajām koncesijām būtu jāatbilst paredzētajiem Eiropas nolīgumu papildprotokoliem. Papildprotokoliem stājoties spēkā, tie aizstās abus nolīgumus.

(5)

Padomes Regula (EK) Nr. 933/95 (1995. gada 10. aprīlis), ar ko dažiem vīniem, kuru izcelsme ir Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā, atver Kopienas tarifu kvotas un paredz to pārvaldību (3), būtu jāgroza saskaņā ar diviem pārejas nolīgumiem.

(6)

Lai veicinātu šo divu nolīgumu konkrētu noteikumu īstenošanu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt nepieciešamos tiesību aktus to īstenošanai saskaņā ar 75. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (4).

(7)

Būtu jāapstiprina abi nolīgumi,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Bulgārijas Republiku par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Rumāniju par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem, kas pievienots šim lēmumam.

3. pants

Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots norīkot personu(-as), kam ir tiesības parakstīt šos divus nolīgumus, lai tie kļūtu saistoši Kopienai.

4. pants

Ar šo Komisija ir pilnvarota pieņemt nolīgumu īstenošanai nepieciešamos tiesību aktus saskaņā ar procedūru, kas noteikta 75. pantā Regulā (EK) Nr. 1493/1999.

5. pants

Regulu (EK) Nr. 933/95 ar šo groza šādi:

1)

Tās 1. pantu aizstāj ar šo:

“1. pants

1.   No 2005. gada 1. janvāra, un neskarot 2. punktu, muitas nodokļus, ko piemēro, ievedot attiecīgos Bulgārijas un Rumānijas izcelsmes produktus, atceļ turpmāk norādīto tarifa kvotu līmenī un robežās attiecībā uz katru produktu:

a)

vīni, kuru izcelsme ir Bulgārijā:

Kārtas Nr.

KN kods (5)

Apraksts (6)

Ikgadējais daudzums no 1.1.2005

(hl)

Ikgadējais palielinājums no 1.1.2006

(hl)

Tarifu kvotas nodoklis

09.7001

ex 2204 10

Dzirkstošais vīns traukos, kuru tilpums nepārsniedz 2 litrus

4 000

200

nepiemēro

09.7003

ex 2204 21

Vīns no svaigām vīnogām

510 000

25 500

nepiemēro

09.7005

ex 2204 29

Vīns no svaigām vīnogām

195 000

0

nepiemēro

b)

vīni, kuru izcelsme ir Rumānijā:

Kārtas Nr.

KN kods (7)

Apraksts (8)

Ikgadējais daudzums no 1.1.2005

(hl)

Tarifu kvotas nodoklis

09.7013

ex 2204 10

ex 2204 21

ex 2204 29

Vīns no svaigām vīnogām

345 000

nepiemēro

2.   Tarifu kvotas, kas minētas 1. punktā, attiecas uz vīniem, kuriem pievienots dokuments VI 1 vai izraksts VI 2, kas aizpildīti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 883/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 ieviešanai attiecībā uz vīnu nozares produktu tirdzniecību ar trešām valstīm (9).

2)

Regulas pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

Briselē, 2005. gada 21. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. BRADSHAW


(1)  OV L 337, 31.12.1993., 3. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas groza Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Bulgārijas Republiku par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem (OV L 49, 22.2.2000., 7. lpp.).

(2)  OV L 337, 31.12.1993., 173. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas groza Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Rumāniju par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem (OV L 49, 22.2.2000., 15. lpp.).

(3)  OV L 96, 28.4.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 678/2001 (OV L 94, 4.4.2001., 1. lpp.).

(4)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).

(5)  TARIC kodus sk. III pielikumā.

(6)  Neskarot Kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, preču apraksta formulējumu uzskata tikai par orientējošu un preferenču sistēmu saistībā ar 1. panta 1. punktu nosaka pēc KN kodiem. Ja ir norādīti ex KN kodi, tad preferenču sistēmu nosaka, pamatojoties gan uz KN kodu, gan uz attiecīgo aprakstu.

(7)  TARIC kodus sk. III pielikumā.

(8)  Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem preču apraksta formulējumu uzskata tikai par orientējošu un preferenču sistēmu saistībā ar 1. panta 1. punktu nosaka pēc KN kodiem. Ja ir norādīti ex KN kodi, tad preferenču sistēmu nosaka, pamatojoties gan uz KN kodu, gan uz attiecīgo aprakstu.

(9)  OV L 128, 10.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2079/2005 (OV L 333, 20.12.2005., 6. lpp.).”


NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Bulgārijas Republiku par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem

Godātais kungs!

Man ir tas gods atsaukties uz 2001. gada 20. marta Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Bulgāriju par savstarpējo tarifu kvotu noteikšanu dažiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ar ko groza 1993. gada 29. novembra Nolīgumu, un sarunām, kas pabeigtas 2004. gadā starp Eiropas Kopienu un Bulgāriju par tirdzniecības koncesijām vīnam.

Ar šo apstiprinu, ka, ņemot vērā sarunas un līdz Eiropas nolīguma papildprotokola pieņemšanas procedūrai un spēkā stāšanās brīdim attiecībā uz vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, un lai no 2005. gada 1. janvāra īstenotu sarunu rezultātus par jaunām divpusējām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem, Eiropas Kopiena un Bulgārijas Republika ir vienojušās par turpmāk norādītajiem nosacījumiem, kas aizstās koncesijas vīniem, kuras izklāstīta 2001. gada vēstuļu apmaiņā:

1)

Šiem Kopienas izcelsmes produktiem, ievedot Bulgārijā, piemēro turpmāk izklāstītās koncesijas.

Bulgārijas tarifu kods

Apraksts

Ikgadējais daudzums no 1.1.2005

(hl)

Piemērojamais nodoklis

ex ex 2204 10

ex ex 2204 21

ex ex 2204 29

Dzirkstošais vīns traukos, kuru tilpums nepārsniedz 2 litrus

Vīns no svaigām vīnogām

73 100

nepiemēro

2)

Šiem Bulgārijas izcelsmes produktiem, ievedot Kopienā, piemēro turpmāk izklāstītās koncesijas.

KN kods

Apraksts

Ikgadējais daudzums no 1.1.2005

(hl)

Ikgadējais palielinājums no 1.1.2006

(hl)

Piemērojamais nodoklis

ex 2204 10

Dzirkstošais vīns traukos, kuru tilpums nepārsniedz 2 litrus

4 000

200

nepiemēro

ex 2204 21

Vīns no svaigām vīnogām

510 000

25 500

nepiemēro

ex 2204 29

Vīns no svaigām vīnogām

195 000

0

nepiemēro

3)

Saskaņā ar šo nolīgumu piemērojamie izcelsmes noteikumi ir tādi paši, kā noteikti 4. protokolā Eiropas Nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses.

4)

Šajā nolīgumā vīns definēts saskaņā ar I pielikuma 10. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, un tam jābūt ražotam saskaņā ar noteikumiem, ar ko reglamentē vīndarības praksi un procesus, kuri izklāstīti minētās regulas V sadaļā un IV un V pielikumā un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu.

5)

Lai ievestu vīnu saskaņā ar šā nolīguma noteiktajām koncesijām, uzrāda apliecību, ko izsniegusi savstarpēji atzīta oficiāla iestāde no saraksta, kurš vēl kopīgi jāsastāda, par to, ka attiecīgais vīns atbilst 4. punkta prasībām.

6)

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka citi pasākumi neliek pārskatīt savstarpēji piešķirtās tirdzniecības koncesijas.

7)

Pēc jebkuras Puses lūguma rīko apspriedes par jebkuru problēmu, kas saistīta ar šā nolīguma darbību.

8)

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās ir spēkā Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti minētajā līgumā, un, no otras puses, Bulgārijas Republikas teritorijā.

9)

Šo nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse apstiprina saskaņā ar tās attiecīgajām procedūrām.

Šis nolīgums stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī. Tā spēkā esamības termiņš beidzas papildprotokola Eiropas Nolīgumam par vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem spēkā stāšanās brīdī.

Es būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Hecho en Bruselas, el

V Bruselu dne

Udfærdiget i Bruxelles, den

Geschehen zu Brüssel am

Brüssel,

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις

Done at Brussels,

Fait à Bruxelles, le

Fatto a Bruxelles, addì

Briselē,

Priimta Briuselyje,

Kelt Brüsszelben,

Gedaan te Brussel,

Sporządzono w Brukseli, dnia

Feito em Bruxelas,

V Bruseli

V Bruslju,

Tehty Brysselissä

Utfärdat i Bryssel den

Съставено в Брюксел

Image

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

За Европейската общност

Image

Godātais kungs!

Man ir tas gods apliecināt, ka esmu saņēmis šādu Jūsu vēstuli ar šīsdienas datumu:

“Man ir tas gods atsaukties uz 2001. gada 20. marta Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Bulgāriju par savstarpējo tarifu kvotu noteikšanu dažiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ar ko groza 1993. gada 29. novembra Nolīgumu, un sarunām, kas pabeigtas 2004. gadā starp Eiropas Kopienu un Bulgāriju par tirdzniecības koncesijām vīnam.

Ar šo apstiprinu, ka, ņemot vērā sarunas un līdz Eiropas nolīguma papildprotokola pieņemšanas procedūrai un spēkā stāšanās brīdim attiecībā uz vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, un lai no 2005. gada 1. janvāra īstenotu sarunu rezultātus par jaunām divpusējām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem, Eiropas Kopiena un Bulgārijas Republika ir vienojušās par turpmāk norādītajiem nosacījumiem, kas aizstās koncesijas vīniem, kuras izklāstīta 2001. gada vēstuļu apmaiņā:

1)

Šiem Kopienas izcelsmes produktiem, ievedot Bulgārijā, piemēro turpmāk izklāstītās koncesijas.

Bulgārijas tarifu kods

Apraksts

Ikgadējais daudzums no 1.1.2005

(hl)

Piemērojamais nodoklis

ex ex 2204 10

ex ex 2204 21

ex ex 2204 29

Dzirkstošais vīns traukos, kuru tilpums nepārsniedz 2 litrus

Vīns no svaigām vīnogām

73 100

nepiemēro

2)

Šiem Bulgārijas izcelsmes produktiem, ievedot Kopienā, piemēro turpmāk izklāstītās koncesijas.

KN kods

Apraksts

Ikgadējais daudzums no 1.1.2005

(hl)

Ikgadējais palielinājums no 1.1.2006

(hl)

Piemērojamais nodoklis

ex 2204 10

Dzirkstošais vīns traukos, kuru tilpums nepārsniedz 2 litrus

4 000

200

nepiemēro

ex 2204 21

Vīns no svaigām vīnogām

510 000

25 500

nepiemēro

ex 2204 29

Vīns no svaigām vīnogām

195 000

0

nepiemēro

3)

Saskaņā ar šo nolīgumu piemērojamie izcelsmes noteikumi ir tādi paši, kā noteikti 4. protokolā Eiropas Nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses.

4)

Šajā nolīgumā vīns definēts saskaņā ar I pielikuma 10. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, un tam jābūt ražotam saskaņā ar noteikumiem, ar ko reglamentē vīndarības praksi un procesus, kuri izklāstīti minētās regulas V sadaļā un IV un V pielikumā un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu.

5)

Lai ievestu vīnu saskaņā ar šā nolīguma noteiktajām koncesijām, uzrāda apliecību, ko izsniegusi savstarpēji atzīta oficiāla iestāde no saraksta, kurš vēl kopīgi jāsastāda, par to, ka attiecīgais vīns atbilst 4. punkta prasībām.

6)

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka citi pasākumi neliek pārskatīt savstarpēji piešķirtās tirdzniecības koncesijas.

7)

Pēc jebkuras Puses lūguma rīko apspriedes par jebkuru problēmu, kas saistīta ar šā nolīguma darbību.

8)

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās ir spēkā Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti minētajā līgumā, un, no otras puses, Bulgārijas Republikas teritorijā.

9)

Šo nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse apstiprina saskaņā ar tās attiecīgajām procedūrām.

Šis nolīgums stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī. Tā spēkā esamības termiņš beidzas papildprotokola Eiropas Nolīgumam par vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem spēkā stāšanās brīdī.

Es būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.”

Man ir tas gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Съставено в Брюксел

Hecho en Bruselas, el

V Bruselu dne

Udfærdiget i Bruxelles, den

Geschehen zu Brüssel am

Brüssel,

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις

Done at Brussels,

Fait à Bruxelles, le

Fatto a Bruxelles, addì

Briselē,

Priimta Briuselyje,

Kelt Brüsszelben,

Gedaan te Brussel,

Sporządzono w Brukseli, dnia

Feito em Bruxelas,

V Bruseli

V Bruslju,

Tehty Brysselissä

Utfärdat i Bryssel den

Image

За правителството на Република България

Por el Gobierno de la República de Bulgaria

Za vládu Bulharské republiky

For regeringen for Republikken Bulgarien

Für die Regierung der Republik Bulgarien

Bulgaaria Vabariigi Valitsuse nimel

Για την Κυβέρνηση της Δημοκρατίας της Βουλγαρίας

For the Government of the Republic of Bulgaria

Pour le gouvernement de la République de Bulgarie

Per il Governo della Repubblica di Bulgaria

Bulgārijas Republikas valdības vārdā

Bulgarijos Vyriausybės vardu

a Bolgár Köztársaság kormánya részéről

Voor de regering van de Republiek Bulgarije

W imieniu Rzadu Republiki Bulgarii

Pelo Governo da República da Bulgária

Za vládu Bulharskej republiky

Za Vlado Republike Bolgarije

Bulgarian tasavallan hallituksen puolesta

På Republiken Bulgariens regerings vägnar

Image


NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Rumāniju par savstarpējām preferenciālām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem

Godātais kungs!

Man ir tas gods atsaukties uz 2001. gada 22. marta Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Rumāniju par savstarpējo tarifu kvotu noteikšanu dažiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ar ko groza 1993. gada 26. novembra Nolīgumu, un sarunām, kas pabeigtas 2004. gadā starp Eiropas Kopienu un Rumāniju par tirdzniecības koncesijām vīnam.

Ar šo apstiprinu, ka, ņemot vērā sarunas un līdz papildprotokola Eiropas nolīgumam pieņemšanas procedūrai un spēkā stāšanās brīdim attiecībā uz vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, un lai īstenotu sarunu rezultātus par jaunām divpusējām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem, Eiropas Kopiena un Rumānija ir vienojušās par turpmāk norādītajiem nosacījumiem, kas aizstās koncesiju vīniem, kura izklāstīta 2001. gada vēstuļu apmaiņā:

1)

Šiem Kopienas izcelsmes produktiem, ievedot Rumānijā, piemēro turpmāk izklāstītās koncesijas.

Rumānijas tarifu kods

Apraksts

Ikgadējais daudzums

(hl)

Piemērojamais nodoklis

(% no MFN nodokļa)

ex ex 2204 10

ex ex 2204 21

ex ex 2204 29

Vīns no svaigām vīnogām

60 000

nepiemēro

2)

Šiem Rumānijas izcelsmes produktiem, ievedot Kopienā, piemēro turpmāk izklāstītās koncesijas.

KN kods

Apraksts

Ikgadējais daudzums

(hl)

Piemērojamais nodoklis

ex 2204 10

ex 2204 21

ex 2204 29

Vīns no svaigām vīnogām

345 000

nepiemēro

3)

Saskaņā ar šo nolīgumu piemērojamie izcelsmes noteikumi ir tādi paši, kā noteikti 4. protokolā Eiropas Nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses.

4)

Šajā nolīgumā vīns definēts saskaņā ar I pielikuma 10. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, un tam jābūt ražotam saskaņā ar noteikumiem, ar ko reglamentē vīndarības praksi un procesus, kuri izklāstīti minētās regulas V sadaļā un IV un V pielikumā un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu.

5)

Lai ievestu vīnu saskaņā ar šā nolīguma noteiktajām koncesijām, uzrāda apliecību, ko izsniegusi savstarpēji atzīta oficiāla iestāde no saraksta, kurš vēl kopīgi jāsastāda, par to, ka attiecīgais vīns atbilst 4. punkta prasībām.

6)

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka citi pasākumi neliek pārskatīt savstarpēji piešķirtās tirdzniecības koncesijas.

7)

Pēc jebkuras Puses lūguma rīko apspriedes par jebkuru problēmu, kas saistīta ar šā nolīguma darbību.

8)

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās ir spēkā Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti minētajā līgumā, un, no otras puses, Rumānijas teritorijā.

9)

Šo nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse apstiprina saskaņā ar tās attiecīgajām procedūrām.

Šis nolīgums Kopienā stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī; Rumānijā tas stājas spēkā pirmajā dienā pirmajam mēnesim pēc Rumānijas paziņojuma Kopienai par to, ka tā pabeigusi iekšējās procedūras tā apstiprināšanai. Tā spēkā esamības termiņš beidzas papildprotokola Eiropas Nolīgumam par vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem spēkā stāšanās brīdī.

Es būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Hecho en Bruselas, el

V Bruselu dne

Udfærdiget i Bruxelles, den

Geschehen zu Brüssel am

Brüssel,

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις

Done at Brussels,

Fait à Bruxelles, le

Fatto a Bruxelles, addì

Briselē,

Priimta Briuselyje,

Kelt Brüsszelben,

Gedaan te Brussel,

Sporządzono w Brukseli, dnia

Feito em Bruxelas,

V Bruseli

V Bruslju,

Tehty Brysselissä

Utfärdat i Bryssel den

Adoptat la Bruxelles

Image

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

pentru Comunitatea Europeană

Image

Godātais kungs!

Man ir tas gods apliecināt, ka esmu saņēmis šādu Jūsu vēstuli ar šīsdienas datumu:

“Man ir tas gods atsaukties uz 2001. gada 22. marta Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Rumāniju par savstarpējo tarifu kvotu noteikšanu dažiem vīniem, ar ko groza 1993. gada 26. novembra Nolīgumu, un sarunām, kas pabeigtas 2004. gadā starp Eiropas Kopienu un Rumāniju par tirdzniecības koncesijām vīnam.

Ar šo apstiprinu, ka, ņemot vērā sarunas un līdz papildprotokola Eiropas nolīgumam pieņemšanas procedūrai un spēkā stāšanās brīdim attiecībā uz vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, un lai īstenotu sarunu rezultātus par jaunām divpusējām tirdzniecības koncesijām dažiem vīniem, Eiropas Kopiena un Rumānija ir vienojušās par turpmāk norādītajiem nosacījumiem, kas aizstās koncesiju vīniem, kura izklāstīta 2001. gada vēstuļu apmaiņā:

1)

Šiem Kopienas izcelsmes produktiem, ievedot Rumānijā, piemēro turpmāk izklāstītās koncesijas.

Rumānijas tarifu kods

Apraksts

Ikgadējais daudzums

(hl)

Piemērojamais nodoklis

(% no MFN nodokļa)

ex ex 2204 10

ex ex 2204 21

ex ex 2204 29

Vīns no svaigām vīnogām

60 000

nepiemēro

2)

Šiem Rumānijas izcelsmes produktiem, ievedot Kopienā, piemēro turpmāk izklāstītās koncesijas.

KN kods

Apraksts

Ikgadējais daudzums

(hl)

Piemērojamais nodoklis

ex 2204 10

ex 2204 21

ex 2204 29

Vīns no svaigām vīnogām

345 000

nepiemēro

3)

Saskaņā ar šo nolīgumu piemērojamie izcelsmes noteikumi ir tādi paši, kā noteikti 4. protokolā Eiropas Nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses.

4)

Šajā nolīgumā vīns definēts saskaņā ar I pielikuma 10. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, un tam jābūt ražotam saskaņā ar noteikumiem, ar ko reglamentē vīndarības praksi un procesus, kuri izklāstīti minētās regulas V sadaļā un IV un V pielikumā un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu.

5)

Lai ievestu vīnu saskaņā ar šā nolīguma noteiktajām koncesijām, uzrāda apliecību, ko izsniegusi savstarpēji atzīta oficiāla iestāde no saraksta, kurš vēl kopīgi jāsastāda, par to, ka attiecīgais vīns atbilst 4. punkta prasībām.

6)

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka citi pasākumi neliek pārskatīt savstarpēji piešķirtās tirdzniecības koncesijas.

7)

Pēc jebkuras Puses lūguma rīko apspriedes par jebkuru problēmu, kas saistīta ar šā nolīguma darbību.

8)

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās ir spēkā Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti minētajā līgumā, un, no otras puses, Rumānijas teritorijā.

9)

Šo nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse apstiprina saskaņā ar tās attiecīgajām procedūrām.

Šis nolīgums Kopienā stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī; Rumānijā tas stājas spēkā pirmajā dienā pirmajam mēnesim pēc Rumānijas paziņojuma Kopienai par to, ka tā pabeigusi iekšējās procedūras tā apstiprināšanai. Tā spēkā esamības termiņš beidzas papildprotokola Eiropas Nolīgumam par vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem spēkā stāšanās brīdī.

Es būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.”

Man ir tas gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Adoptat la Bruxelles

Hecho en Bruselas, el

V Bruselu dne

Udfærdiget i Bruxelles, den

Geschehen zu Brüssel am

Brüssel,

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις

Done at Brussels,

Fait à Bruxelles, le

Fatto a Bruxelles, addì

Briselē,

Priimta Briuselyje,

Kelt Brüsszelben,

Gedaan te Brussel,

Sporządzono w Brukseli, dnia

Feito em Bruxelas,

V Bruseli

V Bruslju,

Tehty Brysselissä

Utfärdat i Bryssel den

Image

În numele Guvernului României

Por el Gobierno de Rumanía

Za vládu Rumunska

For regeringen for Rumænien

Für die Regierung Rumäniens

Rumeenia valitsuse nimel

Για την Κυβέρνηση της Ρουμανίας

For the Government of Romania

Pour le gouvernement de la Roumanie

Per il Governo della Romania

Rumānijas valdības vārdā

Rumunijos Vyriausybės vardu

Románia kormánya részéről

Voor de regering van Roemenië

W imieniu Rządu Rumunii

Pelo Governo da Roménia

Za vládu Rumunska

Za Vlado Romunije

Romanian hallituksen puolesta

På Rumäniens regerings vägnar

Image


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

TARIC KODI

Kārtas numurs

KN kods

TARIC kods

09.7001

ex 2204 10

2204101991

2204109991

09.7003

ex 2204 21

2204217979

2204217980

2204218079

2204218080

2204218459

2204218470

2204218579

2204218580

2204219420

2204219820

2204219910

09.7005

ex 2204 29

2204296500

2204297510

2204298310

2204298380

2204298420

2204299420

2204299820

2204299910

09.7013

ex 2204 10

2204101991

2204101999

2204109991

2204109999

ex 2204 21

2204217979

2204217980

2204218079

2204218080

2204218459

2204218470

2204218579

2204218580

2204219420

2204219820

2204219910

ex 2204 29

2204296500

2204297510

2204298310

2204298380

2204298420

2204299420

2204299820

2204299910”


8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/37


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 21. februāris),

lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti un attiecinātu Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un Padomes Regulas (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, noteikumus arī uz Dāniju

(2006/188/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu, saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un jo īpaši ar 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Komisija Eiropas Kopienas vārdā apspriedusi Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003 (2) un Regulas (EK) Nr. 2725/2000 (3) noteikumu attiecināšanu arī uz Dāniju.

(2)

Šis nolīgums tika parakstīts Eiropas Kopienas vārdā 2005. gada 13. martā, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk saskaņā ar Padomes 2005. gada 13. jūnija Lēmumu.

(3)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(4)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un to nepiemēro Dānijā.

(5)

Šis nolīgums būtu jāapstiprina,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un Padomes Regulas (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, noteikumu attiecināšanu arī uz Dāniju.

2. pants

Padomes priekšsēdētājam sniedz paziņojumu, kā to paredz nolīguma (4) 10. panta 2. punkts.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 21. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

K. GASTINGER


(1)  Atzinums iesniegts 2005. gada 13. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

(3)  OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

(4)  Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tā paziņošanas Līgumslēdzējām pusēm.


NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

DĀNIJAS KARALISTE, turpmāk “Dānija”,

no otras puses,

ATSAUCOTIES uz Dānijas dalību 1990. gada 15. jūnijā Dublinā parakstītajā Konvencijā par tās valsts noteikšanu, kas ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīti patvēruma pieteikumi, kas iesniegti kādā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm, turpmāk “Dublinas Konvencija”;

ATSAUCOTIES uz 12. pantu Eiropas Kopienas un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes Nolīgumā par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Padomes Regula (EK) Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, turpmāk “Dublinas II Regula”, aizstāj Dublinas Konvenciju;

NORĀDOT, ka 2003. gada 2. septembrī tika pieņemta Komisijas Regula (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm;

ŅEMOT VĒRĀ nozīmi, kāda ir Padomes Regulai (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, turpmāk “Eurodac Regula”. Eurodac Regula un Dublinas II Regula ir turpmāk abas kopā “Regulas”;

NORĀDOT, ka Padome 2002. gada 28. februārī pieņēma Regulu (EK) Nr. 407/2002 par dažiem noteikumiem Eurodac Regulas īstenošanai;

ATSAUCOTIES uz Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (“Protokols par Dānijas nostāju”), saskaņā ar kuru Dublinas II Regula un Eurodac Regula nav saistoša Dānijai, un Dānija tās nepiemēro;

VĒLĒDAMĀS, lai Regulu noteikumi, to turpmākie grozījumi un ar tām saistītie īstenošanas pasākumi saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem būtu piemērojami attiecībām starp Kopienu un Dāniju, kas ir dalībvalsts ar īpašu nostāju attiecībā uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļu;

UZSVEROT nozīmi, kāda ir atbilstīgai koordinācijai starp Kopienu un Dāniju attiecībā uz sarunām par tādu starptautisko nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu, kas var ietekmēt vai mainīt Regulu darbības jomu;

UZSVEROT, ka Dānijai būtu jātiecas pievienoties Kopienas noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem, ja Dānijas dalība šādos nolīgumos ir svarīga Regulu un šā nolīguma konsekventai piemērošanai;

PAZIŅOJOT, ka Eiropas Kopienu Tiesai būtu vajadzīga jurisdikcija, lai nodrošinātu šā nolīguma vienotu piemērošanu un interpretēšanu, tostarp attiecībā uz Regulu noteikumiem un Kopienas īstenošanas pasākumiem, kas ir šā nolīguma daļa;

ATSAUCOTIES uz saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 68. panta 1. punktu Eiropas Kopienu Tiesai piešķirto jurisdikciju pieņemt nolēmumus par prejudiciāliem jautājumiem saistībā ar Kopienas iestāžu to aktu spēkā esamību un interpretēšanu, kuru pamatā ir Līguma IV sadaļa, tostarp saistībā ar šā nolīguma spēkā esamību un interpretēšanu, kā arī atsaucoties uz faktu, ka minētais noteikums nav saistošs vai piemērojams Dānijā, kā tas izriet no Protokola par Dānijas nostāju;

ŅEMOT VĒRĀ, ka ar tādiem pašiem nosacījumiem Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā vajadzētu būt prejudiciālu nolēmumu pieņemšanai tādos jautājumos saistībā ar šā nolīguma spēkā esamību un interpretēšanu, kurus ir izvirzījušas Dānijas tiesas, un ka saistībā ar Regulu interpretēšanu un to īstenošanas pasākumiem Dānijas tiesām vajadzētu lūgt prejudiciālus nolēmumus saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējo dalībvalstu tiesām;

ATSAUCOTIES uz noteikumu, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 68. panta 3. punktu Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija un dalībvalstis var lūgt Eiropas Kopienu Tiesu pieņemt nolēmumu par Kopienas iestāžu to aktu interpretēšanu, kuru pamatā ir Līguma IV sadaļa, tostarp šā nolīguma interpretēšanu, un faktu, ka saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju šis noteikums nav saistošs vai piemērojams Dānijā;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka attiecībā uz Regulām un to īstenošanas pasākumiem Dānijai atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem kā citām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lūgt Eiropas Kopienu Tiesu pieņemt nolēmumus jautājumos saistībā ar šā nolīguma interpretēšanu;

UZSVEROT to, ka saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem Dānijas tiesām vajadzētu – interpretējot šo nolīgumu, tostarp Regulu noteikumus un jebkādus Kopienas īstenošanas pasākumus, kas ir šā nolīguma daļa, – atbilstīgi ņemt vērā nolēmumus, kas attiecībā uz Regulu noteikumiem un jebkādiem Kopienas īstenošanas pasākumiem ietverti Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Kopienas dalībvalstu tiesu judikatūrā;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka vajadzētu būt iespējai lūgt Eiropas Kopienu Tiesu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem par lietu izskatīšanu Tiesā izlemt jautājumus saistībā ar šajā nolīgumā paredzēto saistību ievērošanu;

TĀ KĀ saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 300. panta 7. punktu šis nolīgums ir saistošs dalībvalstīm; tādējādi ir lietderīgi, lai gadījumā, kad kāda dalībvalsts neievēro nolīgumu, Dānijai būtu iespēja iesniegt sūdzību Komisijai kā Līguma pārraudzītājai;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Dānijas nostāju Dānijai nav saistošas to pasākumu finansiālās sekas, kuri nav saistoši vai piemērojami Dānijā, izņemot administratīvās izmaksas, un ka tādēļ būtu jānosaka Dānijas ieguldījums darbības izmaksās, kas saistītas ar Centrālās vienības izveidi, kā paredzēts Eurodac Regulas 3. pantā;

UZSVEROT to, ka – saskaņā ar 12. pantu Eiropas Kopienas, Islandes un Norvēģijas Nolīgumā par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē vai Norvēģijā, – attiecībā uz Dublinas II Regulas un Eurodac Regulas noteikumiem attiecības starp Islandi un Norvēģiju, no vienas puses, un Dāniju, no otras puses, nodrošina protokols;

VĒLĒDAMĀS, lai minētā protokola saturu Eiropas Kopiena, Islande un Norvēģija noteiktu vienlaikus ar šo nolīgumu, darbojoties ar Dānijas piekrišanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Mērķis

1.   Šā nolīguma mērķis ir attiecībās starp Kopienu un Dāniju saskaņā ar 2. panta 1. un 2. punktu piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī (“Dublinas II Regula”), Padomes Regulu (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas “Eurodac” izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, (Eurodac regula) un to īstenošanas pasākumus.

2.   Līgumslēdzēju pušu mērķis ir panākt Regulu un to īstenošanas pasākumu vienveidīgu piemērošanu un interpretēšanu visās dalībvalstīs.

3.   Šā nolīguma 3. panta 1. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta 1. punkta noteikumi izriet no Protokola par Dānijas nostāju.

2. pants

Dublinas II Regula un Eurodac Regula

1.   Saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem attiecībās starp Kopienu un Dāniju piemēro Dublinas II Regulu, kas pievienota šim nolīgumam un ir tā daļa, kā arī īstenošanas pasākumus, kuri pieņemti saskaņā ar Dublinas II Regulas 27. panta 2. punktu un – attiecībā uz īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, – kurus Dānija īsteno saskaņā ar šā nolīguma 4. pantu.

2.   Saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem attiecībās starp Kopienu un Dāniju piemēro Eurodac Regulu, kas pievienota šim nolīgumam un ir tā daļa, kā arī īstenošanas pasākumus, kuri pieņemti saskaņā ar Eurodac Regulas 22. pantu vai 23. panta 2. punktu un – attiecībā uz īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, – kurus Dānija īsteno saskaņā ar šā nolīguma 4. pantu.

3.   Šā nolīguma spēkā stāšanās datumu piemēro tā datuma vietā, kas minēts Dublinas II Regulas 29. pantā un Eurodac Regulas 27. pantā.

3. pants

Dublinas II Regulas un Eurodac Regulas grozījumi

1.   Dānija nepiedalās Eurodac Regulas un Dublinas II Regulas grozījumu pieņemšanā, un šādi grozījumi nav saistoši un piemērojami Dānijā.

2.   Gadījumos, kad pieņem grozījumus Regulās, Dānija paziņo Komisijai savu lēmumu īstenot vai neīstenot šos grozījumus. Paziņojumu sniedz, pieņemot grozījumus vai 30 dienās pēc to pieņemšanas.

3.   Ja Dānija nolemj īstenot grozījumus, paziņojumā norāda, vai īstenošanu var veikt administratīvi vai arī tai ir vajadzīgs parlamenta apstiprinājums.

4.   Ja paziņojumā norāda, ka īstenošanu var veikt administratīvi, paziņojumā norāda arī to, ka visi vajadzīgie administratīvie pasākumi stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Regulu grozījumi, vai ka tie stājušies spēkā paziņojuma dienā, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.

5.   Ja paziņojumā norāda, ka īstenošanai Dānijā ir vajadzīgs parlamenta apstiprinājums, piemēro šādus noteikumus:

a)

tiesību akti Dānijā stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Regulu grozījumi, vai sešos mēnešos pēc paziņojuma, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk;

b)

ja tiesību akti Dānijā nav stājušies spēkā dienā, kad stājas spēkā Regulu grozījumi, Dānija – tiktāl, ciktāl to atļauj tās tiesību akti, – provizoriski piemēro grozījumus;

c)

Dānija paziņo Komisijai par dienu, kad stājas spēkā īstenošanas tiesību akti, un par jebkādiem konkrētiem pasākumiem saistībā ar provizorisku piemērošanu.

6.   Dānijas paziņojums par to, ka saskaņā ar 4. vai 5. punktu grozījumi tiek īstenoti Dānijā, saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem rada savstarpējas saistības starp Dāniju un Kopienu. Regulu grozījumi tādā gadījumā ir šā nolīguma grozījumi, un tos uzskata par pievienotiem šim nolīgumam.

7.   Ja:

a)

Dānija paziņo par lēmumu neīstenot grozījumus vai

b)

Dānija neiesniedz paziņojumu 30 dienu termiņā, kas noteikts 2. punktā; vai

c)

Dānijas tiesību akti nestājas spēkā 5. punktā noteiktajos termiņos,

šo nolīgumu uzskata par izbeigtu, ja vien Līgumslēdzējas puses 90 dienās nenolemj citādi vai – c) apakšpunktā minētajā gadījumā – Dānijas tiesību akti nestājas spēkā tajā pašā periodā. Nolīguma izbeigšanās stājas spēkā trīs mēnešus pēc 90 dienu termiņa beigām.

8.   Tas neietekmē pieteikumus, kas saskaņā ar Dublinas II Regulu nosūtīti pirms šā nolīguma izbeigšanās dienas, kā noteikts 7. punktā.

4. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Dānija nepiedalās to atzinumu pieņemšanā, ko pieņem komiteja, kas minēta Dublinas II Regulas 27. panta 2. punktā un Eurodac Regulas 23. panta 2. punktā, vai to īstenošanas pasākumu pieņemšanā, ko pieņem saskaņā ar Eurodac Regulas 22. pantu. Īstenošanas pasākumi, ko pieņem saskaņā ar Dublinas II Regulas 27. panta 2. punktu vai Eurodac Regulas 23. panta 2. punktu, un ieviešanas pasākumi, ko pieņem saskaņā ar Eurodac Regulas 22. pantu, nav saistoši un piemērojami Dānijā.

2.   Ja īstenošanas pasākumus pieņem saskaņā ar Dublinas II Regulas 27. panta 2. apakšpunktu un Eurodac Regulas 22. pantu vai 23. panta 2. punktu, tad īstenošanas pasākumus paziņo Dānijai. Dānija paziņo Komisijai savu lēmumu īstenot vai neīstenot attiecīgos īstenošanas pasākumus. Paziņojumu sniedz, saņemot īstenošanas pasākumus vai 30 dienās pēc to saņemšanas.

3.   Paziņojumā norāda, ka visi vajadzīgie administratīvie pasākumi Dānijā stājas spēkā dienā, kad stājās spēkā īstenošanas pasākumi, vai ka tie stājušies spēkā paziņojuma saņemšanas dienā, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.

4.   Dānijas paziņojums par to, ka īstenošanas pasākumi tiek īstenoti Dānijā, saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem rada savstarpējas saistības starp Dāniju un Kopienu. Īstenošanas pasākumi tādā gadījumā ir šā nolīguma daļa.

5.   Ja:

a)

Dānija paziņo par lēmumu neīstenot attiecīgos īstenošanas pasākumus vai

b)

Dānija neiesniedz paziņojumu 30 dienu termiņā, kas noteikts 2. punktā,

šo nolīgumu uzskata par izbeigtu, ja vien Līgumslēdzējas puses 90 dienās nenolemj citādi. Nolīguma izbeigšanās stājas spēkā trīs mēnešus pēc 90 dienu termiņa beigām.

6.   Tas neietekmē pieteikumus, kas saskaņā ar Dublinas II Regulu nosūtīti pirms šā nolīguma izbeigšanās dienas, kā noteikts 5. punktā.

7.   Ja izņēmuma gadījumos īstenošanai Dānijā ir vajadzīgs parlamenta apstiprinājums, to norāda 2. punktā paredzētajā Dānijas paziņojumā, un tādā gadījumā piemēro 3. panta 5. līdz 8. punktu.

5. pants

Starptautiskie nolīgumi, kas ietekmē Dublinas II Regulu un Eurodac Regulu

1.   Starptautiskie nolīgumi, ko Kopiena noslēdz, pamatojoties uz Dublinas II Regulu un Eurodac Regulu, nav saistoši un piemērojami Dānijā.

2.   Dānija atturēsies no tādu starptautisku nolīgumu slēgšanas, kuri varētu ietekmēt vai mainīt Regulu darbības jomu, kā tās pievienotas šim nolīgumam, un kuri attiecas uz atbildības noteikšanu patvēruma pieteikumu izskatīšanā vai uz pasākumiem pirkstu nospiedumu salīdzināšanai trešo valstu pilsoņiem, uz ko attiecas Eurodac Regula, izņemot gadījumus, ja to dara ar Kopienas piekrišanu un ja ir panāktas apmierinošas vienošanās par attiecībām starp šo nolīgumu un attiecīgo starptautisko nolīgumu.

3.   Apspriežot starptautiskus līgumus, kuri varētu ietekmēt vai mainīt Regulu darbības jomu, kā tās pievienotas šim nolīgumam, Dānija saskaņos savu nostāju ar Kopienu un atturēsies no jebkādām darbībām, kas šādās sarunās varētu apdraudēt Kopienas nostājas mērķus tās kompetences jomā.

6. pants

Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcija saistībā ar nolīguma interpretēšanu

1.   Ja lietā, ko izskata Dānijas tiesa, tiek izvirzīts jautājums par šā nolīguma spēkā esamību vai interpretēšanu, tad attiecīgā tiesa lūdz Tiesai pieņemt par to nolēmumu, ja tādos pašos apstākļos attiecībā uz Dublinas II Regulu un Eurodac Regulu, un to īstenošanas pasākumiem, kas minēti 2. panta 1. un 2. punktā, tāpat būtu jārīkojas citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai.

2.   Saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem Dānijas tiesas, interpretējot šo nolīgumu, ņem vērā nolēmumus, kas attiecībā uz Dublinas II Regulas un Eurodac Regulas noteikumiem un jebkādiem Kopienas īstenošanas pasākumiem ietverti Tiesas judikatūrā.

3.   Tāpat kā Padome, Komisija vai jebkura dalībvalsts, Dānija var lūgt Tiesu pieņemt nolēmumu par šā nolīguma interpretēšanas jautājumiem. Tiesas nolēmums, ko pieņem atbilstīgi šādam lūgumam, neattiecas uz dalībvalstu tiesu spriedumiem, kam jau ir res judicata spēks.

4.   Dānijai ir tiesības iesniegt Tiesai apsvērumus lietās, kad kādas dalībvalsts tiesa prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai Tiesai nodevusi jautājumu saistībā ar kādu no 2. panta 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem.

5.   Piemēro Protokolu par Eiropas Kopienu Tiesas statūtiem un Tiesas Reglamentu.

6.   Ja Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumi par Tiesas nolēmumiem tiek grozīti tā, ka tas ietekmē nolēmumus par Dublinas II Regulu un Eurodac Regulu, Dānija var paziņot Komisijai par tās lēmumu nepiemērot grozījumus attiecībā uz šo nolīgumu. Paziņojumu sniedz, grozījumiem stājoties spēkā vai 60 dienās pēc spēkā stāšanās.

Tādā gadījumā šo nolīgumu uzskata par izbeigtu. Izbeigšanās stājas spēkā trīs mēnešus pēc paziņojuma.

7.   Tas neietekmē pieteikumus, kas saskaņā ar Dublinas II Regulu nosūtīti pirms šā nolīguma izbeigšanās dienas, kā noteikts 6. punktā.

7. pants

Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcija saistībā ar nolīguma izpildi

1.   Komisija var ierosināt Tiesā lietas pret Dāniju saistībā ar šā nolīguma saistību nepildīšanu.

2.   Dānija var iesniegt Komisijai sūdzību par to, ka kāda no dalībvalstīm nepilda šā nolīguma saistības.

3.   Piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līguma attiecīgos noteikumus par lietu izskatīšanu Tiesā, kā arī Protokolu par Eiropas Kopienu Tiesas statūtiem un Tiesas Reglamentu.

8. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro teritorijās, kas minētas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299. pantā, un saskaņā ar Eurodac Regulas 26. pantu un Dublinas II Regulas 26. pantu.

9. pants

Finanšu iemaksas attiecībā uz Eurodac

Tiktāl, ciktāl tas attiecas uz administratīvajām un darbības izmaksām, kas saistītas ar Eurodac Centrālās vienības izveidi un darbību, Dānija katru gadu veic iemaksu ES gada budžetā, kas aprēķināta, pamatojoties uz šim nolūkam paredzētajām budžeta apropriācijām, atbilstīgi Dānijas nacionālā kopprodukta procentuālajai daļai visu dalībvalstu nacionālā kopprodukta kopapjomā.

Šo noteikumu piemēro no gada, kad izveido Dānijas piesaisti Centrālajai vienībai.

Dānijas ieguldījums Centrālās vienības sākotnējā izveidē būs vienreizējs maksājums, kas ekvivalents summai, kuru no Dānijas iemaksas Eiropas Savienības vispārējā budžetā atmaksā sakarā ar tās sākotnējo nepiedalīšanos Eurodac Regulas īstenošanā.

10. pants

Nolīguma izbeigšana

1.   Šis nolīgums tiek izbeigts, ja Dānija saskaņā ar 7. pantu Protokolā par Dānijas nostāju informē pārējās dalībvalstis par to, ka tā turpmāk nevēlas izmantot minētā protokola I daļas noteikumus.

2.   Ikviena no Līgumslēdzējām pusēm var izbeigt šo nolīgumu, par to paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Nolīguma izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

3.   Tas neietekmē pieteikumus, kas nosūtīti pirms šā nolīguma izbeigšanās dienas, kā noteikts 1. vai 2. punktā.

11. pants

Stāšanās spēkā

1.   Līgumslēdzējas puses pieņem šo nolīgumu saskaņā ar savām atbilstošajām procedūrām.

2.   Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc Līgumslēdzēju pušu paziņojuma par to, ka ir pabeigtas šim nolūkam nepieciešamās procedūras.

12. pants

Tekstu autentiskums

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PIELIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm.

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju.


Komisija

8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/44


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 28. februāris),

ar ko Austrijai piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 590)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(2006/189/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ja kūtsmēslu apjoms, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā konkretizētā apjoma, tas nosakāms tā, lai nekavētu attiecīgās direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un pamatojams ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir ilgi augšanas periodi un kultūraugi, kam nepieciešams daudz slāpekļa.

(2)

Austrija iesniedza Komisijai lūgumu piešķirt atkāpi atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(3)

Lūdzot šo atkāpi, Austrija paredz gadā uz vienu hektāru izlietot 230 kg organisko mēslu slāpekļa noteiktās liellopu audzēšanas saimniecībās ar lauksaimniecības zemi, kurā izmanto kūtsmēslus un kurā kultivē ganības, ganību secīgās kultūras vai bietes un citus kultūraugus, kuros iesēj zāli ar zemu nitrātu filtrācijas potenciālu. Šo atkāpi var piemērot aptuveni 2 000 lauku saimniecībām un 60 000 mājlopu vienībām, tas ir, 3 % no visām lauku saimniecībām un 4 % no mājlopu vienību skaita.

(4)

Austrija ir pieņēmusi tiesību aktus, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK un kas attiecas arī uz pieprasīto atkāpi.

(5)

Trešais ziņojums par Nitrātu direktīvas īstenošanu Austrijā 2000.–2003. gadā rāda, ka ziemā vidējā nitrātu koncentrācija virszemes ūdeņos bija zemāka par 25 mg/l visos uzraudzības punktos. Visu pārbaudīto vietu vidējā koncentrācija bija 5,8 mg/l NO3. Vidējā koncentrācija gruntsūdeņos bija 19,6 mg/l. 74 % no visām vietām vidējā koncentrācija bija zemāka par 25 mg/l. Neviens Austrijas ezers nav eitrofisks. Tendenču analīze rāda, ka ūdens kvalitāte vairumā paraugu ņemšanas vietu ir stabila.

(6)

No 1990. līdz 2003. gadam mājlopu skaits un minerālmēslu izmantošana būtiski samazinājās: liellopu skaits - par 21 %, cūku skaits - par 12 % un mājputnu skaits - par 6 %. No 2000. līdz 2002. gadam slāpekļa izmantošana uz hektāru gadā vidēji sasniedza 47,8 kg organisko mēslu slāpekļa un 35,4 kg ķīmisko mēslošanas līdzekļu slāpekļa, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, ar tendenci samazināties salīdzinājumā ar periodu no 1996. līdz 1999. gadam attiecīgi par 7 % un 5 %.

(7)

Visā Austrijas teritorijā saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 5. punktu piemēro rīcības programmu.

(8)

Kopā ar Austrijas ziņojumu iesniegtie apstiprinošie dokumenti liecina, ka pieprasītais daudzums – 230 kg liellopu kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā – ir pamatojams ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgu augšanas periodu un to, ka attiecīgajiem kultūraugiem vajag daudz slāpekļa.

(9)

Pārbaudījusi Austrijas pieprasījumu, Komisija uzskata, ka pieprasītais daudzums – 230 kg liellopu kūtsmēslu slāpekļa uz vienu hektāru gadā – neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi.

(10)

Šis lēmums ir jāpiemēro saistībā ar šābrīža rīcības programmu, kas būs spēkā līdz 2007. gada beigām.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota atbilstoši Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Austrijas 2005. gada 3. novembra vēstulē pieprasīto atkāpi, kas atļauj lietot vairāk organisko mēslu, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā, piešķir, ja ir ievēroti šajā lēmumā noteiktie nosacījumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“liellopu audzēšanas saimniecības” ir saimniecības, kurās ir vairāk nekā trīs mājlopu vienības un vismaz divas trešdaļas no mājlopiem ir liellopi;

b)

“ganības” ir pastāvīgas vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības parasti ierīko uz laiku līdz četriem gadiem);

c)

“kultūraugi, kuros sēj zāli”: skābbarības labība, skābbarības kukurūza, kurā pirms (kukurūzas) vai pēc ražas novākšanas iesēj zāli, kas iedarbojas kā secīgā kultūra bioloģiskai slāpekļa atlikumu savākšanai ziemas laikā;

d)

“bietes” ir lopbarības bietes.

3. pants

Darbības joma

Šo lēmumu piemēro atsevišķos gadījumos, ievērojot nosacījumus, kas 4., 5. un 6. pantā paredzēti liellopu audzēšanas saimniecībām, kur augsekā iekļauti vairāk nekā 70 % kultūraugu ar augstu slāpekļa patēriņu un ilgu augšanas periodu.

4. pants

Ikgadēja atļauja un saistības

1.   Lauksaimnieki, kas vēlas izmantot atkāpi, ik gadu iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei.

2.   Vienlaikus ar 1. punktā minētā ikgadējā pieteikuma iesniegšanu viņi rakstiski apņemas izpildīt 5. un 6. pantā paredzētos nosacījumus.

5. pants

Kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošana

1.   Organiskā mēslojuma daudzums, ko ik gadu izmanto zemei liellopu audzēšanas saimniecībās, ieskaitot pašu dzīvnieku atstātos mēslus, nedrīkst pārsniegt kūtsmēslu daudzumu, kas satur 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru, ievērojot 2. līdz 8. punkta nosacījumus.

2.   Kopējam slāpekļa daudzumam jāatbilst attiecīgā kultūrauga nepieciešamībai pēc barības vielām un tam, cik daudz kultūraugs tās uzņem no augsnes. Kopējā mēslošanas līdzekļu slāpekļa izmantošana nedrīkst pārsniegt 280 kg uz hektāru gadā.

3.   Katrai saimniecībai ir jābūt mēslošanas plānam, kurā aprakstīta lauksaimniecības zemes augseka un plānotais organiskā mēslojuma, slāpekļa un fosfātu minerālmēslu izmantojums. Šo plānu saimniecībā sagatavo vēlākais līdz katra kalendārā gada 1. martam.

Mēslošanas plānā ir jāiekļauj šādi dati:

a)

mājlopu skaits, dzīvnieku izmitināšanas un uzglabāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par krājumā esošo kūtsmēslu daudzumu;

b)

saimniecībā saražotā kūtsmēslu slāpekļa (atskaitot izmitināšanas un uzglabāšanas zaudējumus) un fosfora aprēķins;

c)

augseka un katra kultūrauga platība, tostarp kartes skice, kurā norādīta katra lauka atrašanās vieta;

d)

paredzamais kultūraugiem nepieciešamais slāpekļa un fosfora daudzums;

e)

saimniecībā neizmantoto kūtsmēslu daudzums un veids;

f)

kūtsmēslu slāpekļa un fosfora izkliedēšana katrā laukā (audzēto kultūraugu un augsnes veida ziņā viendabīgi saimniecības zemesgabali);

g)

slāpekļa un fosfora izkliedēšana katrā laukā, izmantojot ķīmiskos un citus mēslošanas līdzekļus.

Lai nodrošinātu plānu un faktiskās lauksaimniecības prakses atbilstību, plānus pārskata ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad apsaimniekošanā ir veiktas kādas izmaiņas.

4.   Katra saimniecība sagatavo mēslošanas pārskatu. Tas jāiesniedz kompetentajai iestādei katru kalendāro gadu.

5.   Visas saimniecības, kas izmanto individuālo atkāpi, piekrīt tam, ka 4. panta 1. punktā minēto pieteikumu, mēslošanas plānu un mēslošanas pārskatu var pārbaudīt.

6.   Katrā saimniecībā, kura izmanto individuālo atkāpi, vismaz ik pēc četriem gadiem veic periodiskas augsnes slāpekļa un fosfora analīzes visās lauksaimniecības zemēs, kuras ir viendabīgas attiecībā uz augseku un augsnes īpatnībām. Uz katriem 5 platības hektāriem jāveic vismaz viena analīze.

7.   Kūtsmēslus nedrīkst izkliedēt rudenī pirms ganību apsēšanas.

8.   Zemi nedrīkst mēslot 30 m platībā ap ezeriem.

6. pants

Zemes pārklājums

Attiecīgajā liellopu audzēšanas saimniecībā 70 % vai vairāk no platības, kurā izmanto kūtsmēslus, kultivē ganības, ganību secīgās kultūras vai bietes un citus kultūraugus, kuros iesēj zāli ar zemu nitrātu filtrācijas potenciālu. Lauksaimnieki, kas izmanto individuālo atkāpi, veic šādus pasākumus:

a)

ganību secīgās kultūras nedrīkst uzart pirms 1. marta, lai aramzemēm nodrošinātu pastāvīgu augu pārklājumu nolūkā atgūt nitrātu rudens zudumus augsnes apakškārtā un ierobežot zudumus ziemā;

b)

pagaidu zālaugu platības uzar pavasarī;

c)

augsekā nedrīkst iekļaut pākšaugus vai citus augus, kas uzņem slāpekli no atmosfēras. Tomēr tas neattiecas uz āboliņu zālaugu platībām, kur āboliņa ir mazāk par 50 %, un uz miežiem un sējas zirņiem, kuros iesēj zāli.

7. pants

Uzraudzība

1.   Kompetentās iestādes sastāda un ik gadu atjauno kartes, kurās redzams, kādu procentuālo daļu no kopskaita un kopapjoma aizņem saimniecības, mājlopi un lauksaimniecības zeme, kam katrā administratīvajā rajonā piemēro individuālu atkāpi.

Šīs kartes ik gadu iesniedz Komisijai.

2.   Virszemes ūdens un augšējo gruntsūdens paraugu ņemšanai izveido un uztur uzraudzības tīklu, lai novērtētu atkāpes piemērošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti. Jau pastāvošo uzraudzību pastiprina apgabalos, kuros no kopējā saimniecību skaita 3 % vai vairāk saimniecību izmanto individuālas atkāpes.

3.   Pētījumi un barības vielu analīze nodrošina datus par vietējo zemes izmantojumu, augseku un lauksaimniecības praksi saimniecībās, kas izmanto individuālas atkāpes. Šos datus var izmantot nitrātu izskalošanās daudzuma un fosfora zudumu paraugaprēķinam laukiem, kuros gadā uz vienu hektāru izlieto līdz 230 kg organisko mēslu slāpekļa.

4.   Jāizveido uzraudzības vietas, lai nodrošinātu informāciju par slāpekļa saturu ūdenī, kas atstāj sakņu zonu un iekļūst gruntsūdeņu sistēmā, un slāpekļa zudumiem virszemes un pazemes noteces rezultātā gan tad, ja atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro.

8. pants

Ziņojumu sniegšana

1.   Kompetentā iestāde ik gadu iesniedz Komisijai uzraudzības rezultātus, kam pievienots īss ziņojums par ūdens kvalitātes novērtējumu un novērtējuma veikšanas praksi. Ziņojums sniedz informāciju par to, kā, veicot saimniecību pārbaudes, ir novērtēta atkāpes izmantošanas nosacījumu īstenošana, un tajā jābūt iekļautai informācijai par saimniecībām, kurās, veicot administratīvo kontroli un lauka apskati, ir konstatēta neatbilstība šiem nosacījumiem.

2.   Iegūtos rezultātus Komisija ņems vērā, ja Austrijas iestādes atkal lūgs piešķirt atkāpi.

9. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro saistībā ar Austrijas Trešo rīcības programmu 2004.–2007. gadam. Šis lēmums ir spēkā līdz 2007. gada 31. decembrim.

10. pants

Lēmums ir adresēts Austrijas Republikai.

Briselē, 2006. gada 28. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).


8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/47


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 1. marts),

ar ko groza Lēmumu 97/808/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz grīdas segumiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 553)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/190/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (1), un jo īpaši tās 13. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ražojumu grupas “GRĪDAS SEGUMI (2/2)” tabulā, kas atrodama III pielikumā Komisijas 1997. gada 20. novembra Lēmumam 97/808/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz grīdas segumiem (2), 3. atbilstības apliecināšanas sistēma tiek maldīgi attiecināta uz FFL klases materiāliem.

(2)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Lēmums 97/808/EK.

(3)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Būvniecības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 97/808/EK III pielikumu groza tā, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 1. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 331, 3.12.1997., 18. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2001/596/EK (OV L 209, 2.8.2001., 33. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma 97/808/EK III pielikumā tabulu un tekstu, kas attiecas uz ražojumu grupu “GRĪDAS SEGUMI (2/2)”, aizstāj ar šādu tekstu:

“RAŽOJUMU GRUPAS GRĪDAS SEGUMI (2/2)

Atbilstības apliecināšanas sistēmas

Attiecībā uz turpmāk norādītajiem ražojumiem un mērķiem, kam tie paredzēti, CEN/CENELEC attiecīgajos saskaņotajos standartos jāprecizē šādas atbilstības apliecināšanas sistēmas:

Ražojumi

Paredzētie mērķi

Rādītāji vai klases Degamība

Atbilstības apliecināšanas sistēmas

Neelastīgi grīdas segumu ražojumi

A.   Sastāvdaļas

Gabalmateriāli, flīzes, mozaīkas, parkets, seguma elementi no pinuma vai skārda, grīdas režģi, neelastīgi slāņaini materiāli, ražojumi no koka

B.   Nesošās sistēmas, kas laistas tirgū kā komplekti

Grīdas uz paaugstinājuma, grīdas ar gaisa šķirkārtu

Lietošanai iekštelpās, tostarp slēgtās sabiedriskā transporta telpās

A1FL  (1) – A2FL  (1) – BFL  (1) – CFL  (1)

1 (2)

A1FL  (3) – A2FL  (3) – BFL  (3) – CFL  (3) – DFL – EFL

3 (4)

(no A1FL līdz EFL) (5), FFL

4 (6)

Elastīgi un tekstilmateriālu grīdas segumi

Viendabīgas un neviendabīgas elastīgas grīdsegas, ko piegādā vai nu kā plātnītes, plēves, vai ruļļus (tekstilmateriālu grīdsegas, tostarp plātnītes; plastmasas un kaučuka plēves (termoplastu grīdas segumi); linolejs un korķis; antistatiskas plēves; nenostiprinātas grīdas plātnītes; elastīgi slāņaini materiāli)

Lietošanai iekštelpās

A1FL  (1) – A2FL  (1) – BFL  (1) – CFL  (1)

1 (2)

A1FL  (3) – A2FL  (3) – BFL  (3) – CFL  (3) – DFL – EFL

3 (4)

(no A1FL līdz EFL) (5), FFL

4 (6)

Elastīgi un tekstilmateriālu grīdas segumi

Viendabīgas un neviendabīgas elastīgas grīdsegas, ko piegādā vai nu kā plātnītes, plēves, vai ruļļus (tekstilmateriālu grīdsegas, tostarp plātnītes; plastmasas un kaučuka plēves (termoplastu grīdas segumi); linolejs un korķis; antistatiskas plēves; nenostiprinātas grīdas plātnītes; elastīgi slāņaini materiāli)

Lietošanai ārpus telpām

4 (6)

Grīdu klona materiāli

Lietošanai iekštelpās

A1FL  (1) – A2FL  (1) – BFL  (1) – CFL  (1)

1 (2)

A1FL  (3) – A2FL  (3) – BFL  (3) – CFL  (3) – DFL – EFL

3 (4)

(no A1FL līdz EFL) (5), FFL

4 (6)

Lietošanai ārpus telpām

4 (6)

Sistēmas specifikācijai jābūt tādai, lai to varētu īstenot pat tad, ja kāds efektivitātes rādītājs nav jānosaka tāpēc, ka vismaz vienai dalībvalstij vispār nav tiesisko prasību attiecībā uz šādu rādītāju (skatīt Direktīvas 89/106/EEK 2. panta 1. punktu un attiecīgā gadījumā skaidrojošo dokumentu 1.2.3. noteikumu). Minētajos gadījumos šādu rādītāju pārbaudi nedrīkst piemērot ražotājam, ja tas šajā ziņā nevēlas uzrādīt ražojuma rādītājus.”


(1)  Ražojumi/materiāli, kuriem skaidri nosakāmā ražošanas procesa posmā uzlabo degamības klasifikāciju (piemēram, pievienojot vielas, kas samazina degamību, vai samazinot organisko materiālu).

(2)  1. sistēma: skatīt Direktīvas 89/106/EEK III pielikuma 2. punkta i) apakšpunktu bez paraugu kontroltestēšanas.

(3)  Ražojumi/materiāli, uz ko neattiecas 1. zemsvītras piezīme.

(4)  3. sistēma: skatīt Direktīvas 89/106/EEK III pielikuma 2. punkta ii) apakšpunkta otro iespēju.

(5)  Ražojumi/materiāli, kuru degamība nav jāpārbauda (piemēram, A1 klases ražojumi/materiāli, kā to paredz Komisijas Lēmums 96/603/EK (OV L 267, 19.10.1996., 23. lpp.)).

(6)  4. sistēma: skatīt Direktīvas 89/106/EEK III pielikuma 2. punkta ii) apakšpunkta trešo iespēju.


8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/50


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 1. marts),

ar kuru paziņo par to, ka saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku darbību sāk Baltijas jūras reģionālā konsultatīvā padome

(2006/191/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 19. jūlija Lēmumu 2004/585/EK, ar ko izveido reģionālās konsultatīvās padomes atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai (1), un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,

ņemot vērā Dānijas ieteikumu, kas 2005. gada 13. decembrī nosūtīts Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Zviedrijas vārdā,

tā kā:

(1)

Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) un Lēmums 2004/585/EK veido pamatu reģionālo konsultatīvo padomju izveidei un darbībai.

(2)

Ar Lēmuma 2004/585/EK 2. pantu izveido Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi, lai tās pārziņā būtu Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) apgabali IIIb, IIIc un IIId, kā definēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 3880/91 (3).

(3)

Saskaņā ar Lēmuma 2004/585/EK 3. panta 1. punktu zivsaimniecības nozares un citu interešu grupu pārstāvji iesniedza Dānijai, Vācijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Somijai un Zviedrijai pieprasījumu par minētās reģionālās konsultatīvās padomes darbības uzsākšanu.

(4)

Kā paredzēts Lēmuma 2004/585/EK 3. panta 2. punktā, attiecīgās dalībvalstis lēma par to, vai pieteikums saistībā ar Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi atbilst minētajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem. Attiecīgās dalībvalstis 2005. gada 13. decembrī iesniedza Komisijai ieteikumu par minēto reģionālo konsultatīvo padomi.

(5)

Komisija ir izvērtējusi ieinteresēto pušu pieteikumu un minēto ieteikumu saistībā ar Lēmuma 2004/585/EK nostādnēm un kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un principiem un uzskata, ka Baltijas jūras reģionālā konsultatīvā padome ir gatava sākt darbību,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Baltijas jūras reģionālā konsultatīvā padome, kas izveidota ar Lēmuma 2004/585/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu, sāk darbību no 2006. gada 13. marta.

Briselē, 2006. gada 1.martā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 256, 3.8.2004., 17. lpp.

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).