a)

tā A daļas 15. punkta b) apakšpunkta 2. daļā sniegto valstu sarakstu aizstāj ar šādu:

b)

tā D daļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

1.

Attiecīgās dalībvalstis un reģioni: visi.

2.

Mainīgajiem lielumiem piešķir šādus kodus:

Darbaspēka apsekojuma mainīgo lielumu numerācija slejā “Filtri” attiecas uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 430/2005 (1).

—

apzināt jomas, kurās iespējams panākt vislielāko papildu vērtību ES mērogā, izmantojot ES atbalstu lauku attīstībai, kā arī vienoties par šīm jomām,

—

izveidot saikni ar galvenajām ES prioritātēm (Lisabona, Gēteborga) un pārņemt tās lauku attīstības politikā,

—

nodrošināt saskanību ar citām ES politikām, jo īpaši kohēzijas un vides jomā,

—

īstenot jauno tirgus orientēto kopīgo lauksaimniecības politiku (KLP) un no tās izrietošo nepieciešamo pārstrukturēšanu jaunajās un vecajās dalībvalstīs.

i)

lauksaimniecības nozares restrukturizēšanai un modernizēšanai, aizvien ir nozīmīga loma daudzu lauku apvidu attīstībā, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. Veiksmīga lauksaimniecības pielāgošana var būt viens no galvenajiem nosacījumiem, lai uzlabotu lauksaimniecības nozares konkurētspēju un vides ilgtspējību, kā arī veicinātu jaunu darba vietu izveidošanu saistītajās tautsaimniecības nozarēs un to izaugsmi. Tas ietver arī veicināšanu attiecībā uz prasmi savlaicīgi paredzēt ar pārstrukturēšanu saistītās pārmaiņas lauksaimniecības nozarē, kā arī jāveido aktīva pozitīva attieksme pret lauksaimnieku izglītošanu un pārkvalifikāciju, īpaši attiecībā uz plaši izmantojamām prasmēm;

ii)

lauksaimniecības pārtikas ķēdes integrācijas uzlabošana. Eiropas pārtikas rūpniecība ir viena no konkurētspējīgākajām un novatoriskākajām pasaulē, tomēr tai nākas saskarties ar pieaugošu globālu konkurenci. Lauku ekonomikā paveras plašas iespējas, izveidot un laist pārdošanā jaunus produktus, ar dažādu kvalitātes programmu palīdzību piesaistīt lielāku vērtību lauku apvidiem, kā arī nostiprinātu Eiropas produktu vietu ārpus ES teritorijas. Konsultatīvo dienestu pakalpojumu izmantošana un to sniegtais atbalsts Kopienas standartu ievērošanā sekmēs šo integrācijas procesu. Tirgus orientēta lauksaimniecības nozare palīdzēs tālāk nostiprināt Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozari – vienu no lielākajiem darba devējiem un ekonomiskās izaugsmes avotiem;

iii)

inovāciju veicināšana un brīvāka piekļuve pētniecībai un izstrādei. Eiropas lauksaimniecības, lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarē inovācijas ir īpaši nozīmīgas. Lai arī Eiropas lielie lauksaimniecības pārtikas uzņēmumi nereti ir līderi jaunu tendenču ieviešanā, jaunu produktu un procesu ienākšana arī mazajos pārstrādes uzņēmumos un lauku saimniecībās būtiski veicinātu to darbību. Īpaši jauna veida sadarbība veicinātu piekļuvi pētniecībai un izstrādei, inovācijas un pasākumus, kas paredzēti 7. pamatprogrammā (6);

iv)

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (ICT) ieviešanas un izplatīšanas sekmēšana. Ir atzīts, ka lauksaimniecības pārtikas nozare kopumā atpaliek ICT ieviešanā. Galvenokārt tas attiecas uz mazākiem uzņēmumiem. E-komercijas izmantošana vēl joprojām ir maz izplatīta šajā nozarē, izņemot lielos, daudznacionālos uzņēmumus un to lielākos piegādātājus. Lauku attīstības fondiem turpmāk jāpapildina tādas Komisijas ierosmes kā i2010 vairākās jomās, piemēram, e-komercija (īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem), e-prasmes un e-mācības;

v)

dinamiskas uzņēmējdarbības veicināšana. Nesenās reformas ir sekmējušas tirgus orientētas vides izveidi Eiropas lauksaimniecībai. Tā paver jaunas iespējas lauksaimniecības uzņēmējiem. Taču šā ekonomiskā potenciāla realizēšana būs atkarīga no stratēģisko un organizatorisko prasmju pilnveidošanas. Šajā sakarā būtiska nozīme var būt jauno lauksaimnieku mudināšanā strādāt šajā profesijā;

vi)

jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu noieta tirgu apgūšana. Jauni noieta tirgi var piedāvāt lielāku papildu vērtību, jo īpaši kvalitatīviem produktiem. Atbalsts ieguldījumiem un mācībām nepārtikas produktu ražošanas jomā atbilstīgi lauku attīstības programmai var papildināt pasākumus, ko veic saistībā ar pirmo pīlāru, radot novatoriskus jaunus produktu noieta tirgus vai palīdzot rast jauna veida atjaunojamās enerģijas izejvielas, biodegvielas un kāpināt pārstrādes jaudas;

vii)

lauksaimniecības un mežsaimniecības ekoloģisko īpašību uzlabošana. Ilgtermiņa noturīga attīstība būs atkarīga no spējas ražot produktus, kurus vēlas pirkt patērētājs, vienlaicīgi nodrošinot atbilstību augstiem vides standartiem. Ieguldot līdzekļus ekoloģisko īpašību uzlabošanā, iespējams panākt augstāku ražošanas efektivitāti, radot situāciju, kurā ieguvējas ir visas iesaistītās puses.

i)

vides pakalpojumu un dzīvnieku labturībai atbilstīgas lauksaimniecības prakses veicināšana. Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniekiem jāievēro obligātie standarti. Tomēr daudzi arī piekrīt, ka lauksaimniekiem būtu jāsaņem kompensācijas, ja tie uzņemas saistības, kas pārsniedz obligātās prasības, piemēram, piedāvājot pakalpojumus, kurus parasti tirgū nepiedāvā, sevišķi tad, ja tie saistīti ar konkrētiem īpaši svarīgiem resursiem saistībā ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, piemēram, ūdeni un augsni;

ii)

lauksaimniecības un mežu ainavas saglabāšana. Lielākā daļa vērtīgās lauku ainavas Eiropā ir radusies no lauksaimniecības darbības. Ilgtspējīga zemes lietošana var palīdzēt samazināt riskus, kas saistīti ar pamestību, pārtuksnešošanos un mežu ugunsgrēkiem, jo īpaši mazāk labvēlīgos apvidos. Atbilstīgas lauksaimniecības sistēmas palīdz saglabāt ainavas un biotopus, kuru daudzveidība sniedzas no mitrzemēm līdz sausieņu pļavām un kalnu ganībām. Daudzos apvidos šī ir būtiska kultūras un dabas mantojuma daļa un galvenais faktors, kas nosaka lauku apvidu kā darba un dzīves vietas pievilcību;

iii)

klimata pārmaiņu apturēšana. Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir galvenās nozares, kurās tiek radīti jauni atjaunojamās enerģijas veidi un izejvielas bioenerģijas ražošanas iekārtām. Atbilstīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības prakses var palīdzēt samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas un piesaistīt oglekli, kā arī samazināt augsnes sastāvā esošās organiskās vielas; un var arī palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņu radītām sekām;

iv)

bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījuma konsolidācija. Bioloģiskā saimniekošana veido vienotu pieeju ilgtspējīgai lauksaimniecībai. Šajā sakarā arī turpmāk būtu jāpalielina tās ieguldījums vides un dzīvnieku labturības mērķu sasniegšanā;

v)

veiksmīgu vides un ekonomikas ierosmju atbalstīšana. Vides pakalpojumu sniegšana, īpaši veicot agrovides pasākumus, var palīdzēt saglabāt lauku apvidu un tiem raksturīgo pārtikas produktu identitāti. Tie var būt pamats izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai, piedāvājot tūrisma iespējas un lauku ērtības, īpaši tad, ja tie saistīti ar tūrisma, amatniecības, mācību vai nepārtikas ražošanas nozaru dažādošanu;

vi)

teritoriālā līdzsvara veicināšana. Lauku attīstības programmas var būtiski sekmēt lauku apvidu pievilcību. Tās arī var nodrošināt to, ka konkurētspējīgas, uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas apstākļos tiek saglabāts noturīgs līdzsvars starp pilsētu un lauku apvidiem. Kopā ar citām programmu jomām, lauku apsaimniekošanas pasākumi var pozitīvi ietekmēt ekonomiskās aktivitātes un teritoriālās kohēzijas vienmērīgu sadalījumu.

i)

ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības līmeņa paaugstināšana lauku ekonomikā plašākā nozīmē. Izaugsmei, nodarbinātībai un ilgtspējīgai attīstībai lauku apvidos ir nepieciešama dažādošana, tā sekmē labāku teritoriālo līdzsvaru gan ekonomiskā, gan sociālā nozīmē. Tūrisms, amatniecība un lauku ērtību piedāvājums ir tās nozares, kurās daudziem apvidiem ir izaugsmes iespējas un kuras paver iespējas gan lauku saimniecību dažādošanai, gan mikrouzņēmumu dibināšanai lauku ekonomikā tās plašākajā nozīmē;

ii)

sieviešu aktīva iesaistīšana darba tirgū. Daudzos lauku apvidos īpašus šķēršļus rada bērnu aprūpes nepiemērotība. Vietējās ierosmes ar mērķi izveidot bērnu aprūpes iestādes var veicināt piekļuvi darba tirgum. Tās var būt saistītas ar bērnu aprūpes infrastruktūras izveidi, iespējams, līdztekus ierosmēm, kas veicina mazo uzņēmumu dibināšanu, kuru darbība saistīta ar pasākumiem laukos un vietējiem pakalpojumiem;

iii)

uzplaukuma veicināšana ciematos. Integrētas ierosmes apvienojumā ar dažādošanu, uzņēmumu radīšanu, ieguldījumu kultūras mantojumā, infrastruktūra vietējiem pakalpojumiem un atjaunošana var uzlabot gan ekonomiskās izredzes, gan dzīves kvalitāti;

iv)

mikrouzņēmumu dibināšanas un amatniecības veicināšana var būt balstīta gan uz tradicionālajām prasmēm, gan arī jaunām kompetencēm, jo īpaši, ja tā saistīta ar iekārtu iegādi, teorētiskajām un praktiskajām mācībām, uzņēmējdarbības veicināšanu un saimnieciskās darbības struktūras izveidi;

v)

veicinot prasmju apguvi jauniešu vidū, kas nepieciešamas vietējās tautsaimniecības dažādošanai, iespējams savlaicīgi apmierināt pieprasījumu tūrisma, vides pakalpojumu, tradicionālo lauku prasmju un kvalitatīvu produktu ražošanas jomās;

vi)

ICT ieviešanas un izplatīšanas sekmēšana. ICT ieviešana un izplatīšana lauku apvidos ir būtiska tieši dažādošanas dēļ, vienlaikus tā sekmē vietējo attīstību, vietējo pakalpojumu piedāvājumu un e-integrāciju. Mēroga priekšrocības iespējams panākt ar ciematu ierosmēm ICT jomā, kurās apvienota IT iekārtu iegāde, vienota informācijas tīkla izveide un e-prasmju mācīšana, izmantojot pašvaldības struktūras. Šādas ierosmes var lieliski sekmēt informācijas tehnoloģiju ieviešanu vietējās lauku saimniecībās un lauku uzņēmumos, kā arī e-uzņēmējdarbības un e-komercijas izplatīšanos. Ir pilnībā jāizmanto tās iespējas, ko piedāvā internets un platjoslas sakari, piesaistot arī struktūrfondu reģionālo programmu atbalstu, lai novērstu atrašanās vietas trūkumus;

vii)

atjaunojamās enerģijas avotu apzināšanas un novatoriskas izmantošanas veicināšana var sekmēt jaunu lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu noieta tirgu apgūšanu, vietējo pakalpojumu attīstību un lauku ekonomikas dažādošanu;

viii)

tūrisma attīstības veicināšana. Tūrisms ir nozare ar lielākajām izaugsmes iespējām daudzos lauku apvidos un to var balstīt uz kultūras un dabas mantojumu. Arvien vairāk izmantojot ICT tūrisma nozarē, piemēram, vietu rezervēšanai, reklāmai, pārdošanai, pakalpojumu izveidei un atpūtai, iespējams sekmēt tūristu skaita un uzturēšanās ilguma pieaugumu, īpaši, ja tādējādi tiek nodrošinātas norādes uz mazākām lauku saimniecībām un veicināts lauku tūrisms;

ix)

vietējās infrastruktūras uzlabošana, īpaši jaunajās dalībvalstīs. Turpmākajos gados paredzēti būtiski ieguldījumi telekomunikāciju, transporta, enerģijas un ūdens infrastruktūrā. Struktūrfondi sniegs ievērojamu atbalstu projektiem, sākot no Eiropas mēroga tīklu izveides līdz savienojumiem ar uzņēmumiem un zinātnes parkiem. Lai panāktu daudzkāršošanas efektu gan darbavietu, gan izaugsmes jomās, neliela mēroga vietējā infrastruktūra ar lauku attīstības programmu palīdzību var būtiski palīdzēt saskaņot šos galvenos ieguldījumus ar vietējām stratēģijām, lai sekmētu dažādošanu un lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozaru potenciālu.

i)

vietējo partnerību iespēju veidošana, rosināšana un prasmju apguves veicināšana var palīdzēt mobilizēt vietējo potenciālu;

ii)

privātā un valsts sektora partnerības veicināšana. Leader arī turpmāk dos nozīmīgu ieguldījumu, veicinot novatoriskas pieejas lauku attīstībai un privātā un valsts sektora saskarsmi;

iii)

sadarbības un inovāciju veicināšana. Vietējām ierosmēm, piemēram, Leader, un dažādošanas atbalstam var būt izšķirošā nozīme, piesaistot cilvēkus jaunām idejām un pieejām, veicinot inovācijas un uzņēmējdarbību, kā arī sekmējot iekļautību un vietējo pakalpojumu piedāvājumu. Tiešsaistes diskusiju forumi var palīdzēt izplatīt zināšanas, apmainīties ar informāciju par labu praksi un jaunumiem lauku produktu un pakalpojumu jomā;

iv)

vietējās pārvaldības uzlabošana. Leader var palīdzēt sekmēt novatorisku pieeju, kas saistītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un vietējo ekonomiku, tādējādi palīdzot dažādot ekonomisko pamatu un stiprināt lauku apvidu sociāli ekonomisko struktūru.

—

Īstenot tiesu reformas stratēģiju un rīcības plānu, apspriežoties ar ieinteresētajām struktūrām, tostarp pieņemot jaunus vajadzīgus tiesību aktus.

—

Pieņemt un sākt īstenot valsts stratēģiju korupcijas novēršanai un apkarošanai un sniegt vajadzīgo koordināciju tās īstenošanā iesaistīto attiecīgo pārvaldes iestāžu un struktūru starpā, tostarp padarot Korupcijas un organizētās noziedzības likvidēšanas dienestu par pilnīgi darbspējīgu struktūru.

—

Paātrināt Konstitucionālā likuma par mazākumtautībām ieviešanu. Jo īpaši ātri veikt pasākumus, lai nodrošinātu mazākumtautību proporcionālu pārstāvniecību vietējās un reģionālās pašvaldībās, valsts iestādēs un tiesu iestādēs, kā arī valsts pārvaldes struktūrās.

—

Pabeigt bēgļu atgriešanās procesu, tostarp pabeigt visas īpašuma atgūšanas, atjaunošanas un izmitināšanas lietas agrākajiem mājokļa apdzīvošanas/īres tiesību turētājiem, un turpmāk stiprināt reģionālo sadarbību, lai paātrinātu bēgļu atgriešanās un vietējās integrācijas procesu, jo īpaši, sekmējot Sarajevas deklarācijas īstenošanu.

—

Izvērst centienus, kas vērsti uz reģiona pilsoņu samierināšanu.

—

Uzturēt pilnīgu sadarbību ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.

—

Strādāt, lai rastu galīgus risinājumus neatrisinātiem divpusējiem jautājumiem, it sevišķi robežjautājumiem ar Slovēniju, Serbiju un Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu.

—

Nodrošināt pareizu visu to saistību īstenošanu, kas uzņemtas ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) tādās jomās kā konkurences politika; sevišķi tas attiecas uz vajadzību pieņemt un īstenot atjaunošanas plānu tērauda nozarē, un nekustamā īpašuma iegāde. Pabeigt aizsāktās un gaidāmās sarunas par tirdzniecības jautājumiem, kas saistīti ar SAN (piemēram, par protokolu, ar ko ievieš cukura tarifa kvotu, paplašināšanās protokolu un turpmākas tirdzniecības koncesijas lauksaimniecības un zvejniecības produktiem).

—

Veikt pasākumus, lai pieņemtu saskaņotus un pastāvīgus tiesību aktus vēlēšanu jomā, ar kuriem reglamentē tādus jautājumus kā balsotāju saraksti, balsošana ārvalstīs un kampaņu pārskatāma finansēšana.

—

Pilnībā īstenot valsts pārvaldes reformas pasākumus attiecībā uz pieņemšanu darbā, paaugstināšanu un apmācību un uzlabot personāla pārvaldību visās valsts pārvaldes struktūrās, lai nodrošinātu valsts dienestu atbildību, efektivitāti, atklātību, pārskatāmību, depolitizāciju un augsta līmeņa profesionālismu.

—

Nodrošināt uzieto nepilnību efektīvu novēršanu attiecībā uz civilo kontroli pār visiem drošības dienestiem.

—

Veikt pārmaiņas, samazinot lietu uzkrāšanos tiesās.

—

Gūt panākumus, racionalizējot tiesu organizāciju, tostarp izstrādājot mūsdienīgas informācijas tehnoloģiju sistēmas.

—

Nodibināt atklātu, taisnīgu un pārredzamu darbā pieņemšanas, izvērtēšanas un paaugstināšanas sistēmu un uzlabot tiesu iestāžu profesionālismu, nodrošinot adekvātu valsts finansējumu tiesnešu, prokuroru un administratīvā personāla kvalitatīvai izglītošanai.

—

Veikt pasākumus tiesu nolēmumu pareizas un pilnīgas izpildes nodrošināšanai.

—

Nodrošināt tiesu un juridiskās palīdzības pieejamību un atvēlēt atbilstīgus budžeta resursus; pastiprināt apmācību ES likumdošanā.

—

Turpināt izstrādāt uzvedības/ētikas kodeksus ierēdņiem un vēlētiem pārstāvjiem, kā arī rīcības plānus korupcijas novēršanai attiecīgajās tiesību aizsardzības iestādēs (robežsardze, policija, muita, tiesu ierēdņi).

—

Veikt pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiesiskais regulējums korupcijas novēršanai ir saskaņots un tiek vienveidīgi piemērots un izpildīts, un nodrošinātu lielāku pūliņu pielikšanu, lai aktīvi novērstu, atklātu un efektīvi sauktu pie atbildības par korupciju, it sevišķi augsta līmeņa korupciju.

—

Pieņemt konkrētus lēmumus informētības palielināšanai par korupciju kā nopietnu kriminālnoziegumu.

—

Veicināt cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un principiem, kas noteikti Eiropas Padomes mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencijā un ir saskaņā ar ES dalībvalstu paraugpraksi.

—

Gādāt par to, lai visi noziegumi ar etnisku motivāciju tiktu pareizi izmeklēti un tiktu celtas prasības tiesā.

—

Turpināt izpildīt stratēģiju un rīcības plānu čigānu aizsardzībai un integrācijai un nodrošināt nepieciešamo līdzekļu pieejamību.

—

Izstrādāt un sākt īstenot vispārēju pretdiskriminācijas stratēģiju.

—

Pārskatīt tiesību aktus par audiovizuālajiem informācijas nesējiem saskaņā ar 2004. gada februārī formulētajiem Eiropas Padomes, Komisijas un EDSO kopīgās ekspertu misijas ieteikumiem. It sevišķi pārskatīt Likumu par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai izveidotu pārskatāmu, paredzamu un efektīvu tiesisko regulējumu un nodrošinātu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes neatkarību; nodrošināt, lai Horvātijas radio un televīzija un to Programmu padome darbojas neatkarīgi un saglabā stabilitāti, kamēr tiek pārskatīts Horvātijas Likums par radio un televīziju. Veikt turpmākus pasākumus, lai neslavas celšana nebūtu krimināli sodāms nodarījums.

—

Būtiski uzlabot kara noziegumu iztiesāšanu, jo sevišķi nodrošinot etnisko aizspriedumu izbeigšanu pret serbiem, un no valstiskās izcelsmes neatkarīgu kriminālatbildības standartu piemērošanu.

—

Attiecībā uz bēgļu atgriešanos bez kavēšanās pabeigt jau iesniegto mitekļu atjaunošanas lūgumu izskatīšanu; atjaunot visus namus, par kuriem būs pieņemts pozitīvs lēmums līdz 2005. gada beigām, un līdz 2006. gada beigām – visus citus namus, par kuriem tiks pieņemts pozitīvs lēmums. Bez turpmākas kavēšanās pabeigt namu īpašumu atgūšanu.

—

Nekavējoties sākt un pabeigt Mājokļu programmu tiem bēgļiem, kas zaudējuši īres/mājokļa aizņemšanas tiesības ārpus apvidiem, par kuriem valsts izrāda īpašas rūpes, un paātrināt Mājokļu programmu tiem bēgļiem, kas atgriežas apvidos, par kuriem valsts izrāda īpašas rūpes. Nodrošināt piemērotu reklāmas/informācijas kampaņu.

—

Nodrošināt pietiekamu koordināciju un sadarbību visu attiecīgo varas iestāžu starpā valdības un pašvaldību līmenī jautājumos par bēgļu atgriešanos.

—

Radīt sociālos un ekonomiskos apstākļus, kas uzlabotu gaisotni bēgļu reintegrācijai un atgriezušos personu pieņemšanu kopienās, kuras tos uzņem, arī ar reģionālās attīstības programmām skartajos apvidos. Atjaunot iespēju iesniegt pilsonības atzīšanas prasījumus un izskatīt visus iesniegumus, kas iesniegti pēc iepriekšējā termiņa beigām.

—

Pilnīgi īstenot nolīgumus ar kaimiņvalstīm, it sevišķi par tirdzniecību, cīņu pret organizēto noziedzību, robežu pārraudzību un atpakaļuzņemšanu, pārrobežu sadarbību un tiesu iestāžu un policijas sadarbību, tostarp kara noziegumos, un noslēgt šādus vēl nenoslēgtus nolīgumus.

—

Saglabāt piesardzīgu, uz stabilitāti vērstu makroekonomikas politiku, tostarp uz tirgus pamata izstrādātu monetāru instrumentu izveidošanu, lai paaugstinātu monetārās politikas efektivitāti.

—

Pastiprināt fiskālo konsolidāciju uz pastāvīgu struktūrpasākumu pamata, it sevišķi subsīdiju un sociālo tēriņu jomā, un atrisināt jautājumu par t.s. “veco pensiju parādu” tādā veidā, ka tas neapdraud fiskālo konsolidāciju. Sākt īstenot turpmākus pasākumus visaptverošai veselības nozares reformai ar nolūku uzlabot tās finansiālo stāvokli.

—

Turpināt strukturālās reformas valsts finanšu jomā, it sevišķi izdevumu pārvaldības jomā. Izveidot pārskatāmas un racionālas parādu pārvaldības rīcībspējas.

—

Paātrināt Privatizācijas fonda portfeļa uzņēmumu privatizāciju. Paātrināt lielo valsts uzņēmumu pārstrukturēšanu un privatizāciju vai likvidāciju, it sevišķi lauksaimniecības, tērauda un kuģubūves rūpniecībā. Īstenot turpmākus komunālo pakalpojumu (elektrosakaru, enerģijas, naftas utt.) uzņēmumu pārstrukturēšanas soļus. Uzlabot privatizācijas procesa pārskatāmību.

—

Turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot noteikumus iekļūšanai tirgū un izkļūšanai no tā. It sevišķi, paātrināt reģistrācijas procedūras un uzlabot bankrota noteikumu īstenošanu un uzlabot nosacījumus privāto uzņēmumu attīstībai un tiešiem ārvalstu ieguldījumiem, tostarp uzlabojot administratīvo efektivitāti.

—

Paātrināt zemes reformu un jo īpaši lauksaimniecības zemes reģistrāciju un privatizāciju, izveidojot mūsdienīgu un racionālu kadastru un zemes reģistru, lai likvidētu esošos šķēršļus zemes un mājokļu tirgus attīstībai.

—

Izstrādāt makroekonomikas statistiku.

—

Pabeigt pastāvošās tiesiskās un iestāžu sistēmas pārstrukturēšanu, lai nodrošinātu reglamentācijas, akreditācijas, standartizācijas un ražojumu sertifikācijas funkciju nošķiršanu, un izveidot ar acquis saskanīgas tirgus uzraudzības struktūras. Paātrināt Eiropas standartu pieņemšanu. Turpināt darbu pie vecās un jaunās pieejas direktīvu transponēšanas.

—

Sākt caurskatīt valsts tiesību aktus, lai konstatētu neatbilstības EK Līguma 28., 29. un 30. pantam, plānot to novēršanu un nepieļaut jaunu šķēršļu radīšanu.

—

Sākt saskaņošanu ar acquis jautājumos par profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, tostarp izveidot nepieciešamo administratīvo rīcībspēju.

—

Sākt caurskatīt valsts tiesību aktus, lai konstatētu ierobežojumus attiecībā uz uzņēmējdarbības reģistrācijas tiesībām un pakalpojumu sniegšanas brīvību, plānot to novēršanu un nepieļaut jaunu šķēršļu radīšanu.

—

Stiprināt valsts pārvaldes iestādes rīcībspēju pasta pakalpojumu jomā un nodrošināt to neatkarību.

—

Uzlabot tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un sākt nodrošināt efektīvu īstenošanu. Stiprināt finanšu izmeklēšanas nodaļas (FIN) administratīvās spējas un uzlabot tās sadarbību ar citām iestādēm, kas iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā.

—

Vienkāršot atļauju izsniegšanas procedūras ES pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu bez diskriminācijas un būtiski samazināt iekrājušos pieteikumu skaitu.

—

Pabeigt Horvātijas iepirkuma likumu un īstenošanas noteikumu pieskaņošanu, tostarp valsts līgumu, koncesiju un pārskatīšanas procedūru jomā.

—

Palielināt Valsts iepirkumu biroja administratīvo jaudu, lai tas spētu veikt funkcijas, kas tam noteiktas Valsts iepirkumu likumā.

—

Uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības, it sevišķi, nostiprinot administratīvo jaudu, arī tiesībaizsardzības un tiesu iestādēs.

—

Nodrošināt turpmāku primāro un sekundāro tiesību aktu saskaņošanu, lai būtu iespējama efektīva pretmonopolu un valsts atbalsta kontrole ar saistošiem lēmumiem, ko piemēro visās tautsaimniecības nozarēs un – attiecībā uz valsts atbalstu – gan atbalsta shēmām, gan individuāliem atbalsta pasākumiem.

—

Palielināt Konkurences aģentūras administratīvo kapacitāti un neatkarību gan valsts atbalsta, gan pretmonopolu darbības jomā. Nodrošināt tiesnešu kompetences attīstību un apmācības konkurences jautājumos.

—

Pastiprināt pretmonopola tiesību aktu izpildi, it sevišķi, labāk koncentrējoties uz smagu konkurences izkropļojumu novēršanu un ieviešot atturošu naudas sodu režīmu. Pastiprināt valsts atbalsta tiesību aktu izpildi, it sevišķi, nodrošinot paziņošanas pienākuma ievērošanu un aktīvu visu atbalsta pasākumu izvērtēšanu.

—

Nodrošināt visu esošo atbalsta shēmu un nodokļu likumu saskaņotību ar acquis valsts atbalsta jomā.

—

Pieņemt un sākt īstenot dzīvotspējīgas pārstrukturēšanas programmas tērauda un kuģubūves nozarēs saskaņā ar ES prasībām.

—

Nodrošināt valsts atbalsta pārskatāmību, izveidojot visaptverošu uzskaiti un ziņojot par visiem visos pārvaldes līmeņos spēkā esošajiem atbalsta pasākumiem un vairot konkurences principu apzināšanos.

—

Nostiprināt normatīvo un administratīvo sistēmu finanšu pakalpojumu uzraudzībai, it sevišķi sagatavoties pārējai uz plānoto integrēto ārpusbanku finanšu pakalpojumu pārraudzības iestādi.

—

Sagatavot jaunā kapitāla prasību sistēmas kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām ieviešanu.

—

Nostiprināt valsts pārvaldes iestādes kapacitāti telekomunikāciju jomā un nodrošināt tās neatkarību.

—

Nodrošināt pilnīgu SAPARD/IPARD aģentūras funkcionalitāti.

—

Paātrināt darbu, lai ierīkotu kārtīgu zemes gabalu identifikācijas sistēmu un liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu.

—

Nostiprināt lauksaimniecības statistikas datu apkopošanu un apstrādi atbilstīgi ES standartiem un metodēm.

—

Izstrādāt lauku attīstības stratēģijas un politikas instrumentus lauku attīstības programmu izveidei, īstenošanai, vadībai, pārraudzībai, kontrolei un novērtēšanai.

—

Turpināt tiesību aktu saskaņošanu ar acquis veterinārajā un fitosanitārajā nozarē, uzlabot inspicēšanas kārtību, modernizēt agrārās un pārtikas rūpniecības uzņēmumus, lai izpildītu ES higiēnas prasības.

—

Izstrādāt visaptverošu stratēģiju pārtikas nekaitīguma un veterinārās un fitosanitārās politikas jomā. Nostiprināt vajadzīgās administratīvās struktūras un uzlabot to savstarpējo koordināciju, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju pārtikas nekaitīguma paaugstināšanai visā pārtikas ķēdē.

—

Nostiprināt zivsaimniecības politikas administratīvās struktūras, jo sevišķi – inspekciju.

—

Sākt veidot zvejas kuģu datorizētu reģistru.

—

Attiecībā uz Horvātijas vienpusēji izsludināto aizsargājamo ekoloģisko un zvejas zonu turpināt 2004. gada jūnijā panāktās trīspusējās vienošanās īstenošanu.

—

Turpināt ES standartu īstenošanu sociālo un tehnisko autotransporta tiesību aktu jomā un drošības standartu īstenošanu jūras satiksmē.

—

Nostiprināt administratīvo rīcībspēju dzelzceļa nozarē.

—

Nodrošināt neatkarīgas negadījumu izmeklēšanas iestādes ierīkošanu un nostiprināt valsts pārvaldes iestādes aviācijas nozarē.

—

Noslēgt Eiropas kopējās gaisa telpas (EKGT) nolīgumu ar protokolu par pārejas pasākumiem, lai ieviestu ES aeronavigācijas tiesību aktus.

—

Turpināt ES acquis īstenošanu attiecībā uz gāzi un elektroenerģiju.

—

Nodrošināt valsts pārvaldes iestādes rīcībspēju un neatkarīgu darbošanos.

—

Sākt īstenot saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu uzņemtās saistības.

—

Stiprināt administratīvo kapacitāti un uzlabot saskaņojumu ar acquis energoefektivitātes, atjaunīgo enerģijas avotu un kodolenerģijas jomā, kā arī nodrošināt augsta līmeņa kodoldrošību un aizsardzību pret radiāciju.

—

Paātrināt nodokļu tiesību aktu saskaņošanu acquis un nodrošināt to faktisku izpildi, pievēršot īpašu uzmanību brīvajām zonām PVN režīma teritoriālajā piemērošanā un esošo PVN nulles likmju atcelšanā.

—

Sākt tiesību aktu tiešo nodokļu jomā, tostarp noteikumu par informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, saskaņošanu ar acquis, lai atvieglotu tādu pasākumu izpildi, ar ko apkaro nodokļu nemaksāšanu un krāpšanos ar nodokļiem.

—

Pieņemt par saistošiem Uzvedības kodeksa principus nodokļu uzlikšanā uzņēmējdarbībai un nodrošināt, lai jaunie nodokļu pasākumi atbilstu šiem principiem.

—

Ievērojami palielināt nodokļu un muitas dienestu jaudas, it sevišķi attiecībā uz iekasēšanas un kontroles funkcijām; turpināt veidot funkcionējošu un ar pietiekamu personālu apgādātu akcīzes nodokļa dienestu; vienkāršot procedūru efektīvai sodīšanai par nodokļu likumu pārkāpumiem.

—

Turpināt IT sistēmu izveidošanu, lai nodrošinātu elektronisku datu apmaiņu ar ES un tās dalībvalstīm.

—

Stiprināt Horvātijas Statistikas biroja administratīvo kapacitāti, reformēt tās reģionālās iestādes un uzlabot koordināciju ar citiem oficiālās statistikas veidotājiem.

—

Attīstīt uzņēmējdarbības un sociālo statistiku.

—

Turpināt saskaņošanu ar acquis darba tiesību, veselības un drošības, dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas jomā.

—

Pastiprināt saistīto administratīvo un izpildes struktūru un ministriju savstarpējo koordināciju.

—

Turpināt uzņēmumu reģistrācijas procedūras vienkāršošanu un paātrināšanu; ieviest MVU tiešsaistes piekļuvi atsevišķām valdības iestādēm; turpmāk attīstīt reglamentācijas ietekmes novērtēšanu.

—

Turpināt īstenot Eiropas mazo uzņēmumu hartu.

—

Izstrādāt plašu un saskanīgu stratēģiju reģionālās attīstības jomā.

—

Izraudzīties galvenās pārvaldes iestādes un struktūras strukturālo instrumentu īstenošanai un palielināt to kapacitāti.

—

Nostiprināt robežu pārvaldību, it sevišķi, pastiprinot jūras robežu uzraudzību; īstenot integrēto robežu pārvaldības stratēģiju (tostarp attiecībā uz atpakaļuzņemšanu); palielināt investīcijas tehniskajās ierīcēs un infrastruktūrā; pieņemt papildu personālu un sagādāt piemērotu mācību infrastruktūru.

—

Uzlabot aparatūru viltotu un falsificētu dokumentu atklāšanai un sarīkot mācības personālam diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajos birojos.

—

Turpināt saskaņot ar acquis tiesību aktus par patvērumu. Izveidot pastāvīgu valsts uzņemšanas centru patvēruma meklētājiem.

—

Uzlabot koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmu, jo īpaši saistībā ar saimnieciskiem noziegumiem, organizēto noziedzību, krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju; pastiprināt cīņu pret narkotiku kontrabandu un stiprināt narkomānijas izskaušanu un narkotiku pieprasījuma samazināšanu; nodrošināt efektīvus pasākumus cīņai pret cilvēku tirdzniecību un starptautisku cilvēku kontrabandu, īpašu uzmanību pievēršot upuru aizsardzībai un sociālajai reintegrācijai. Sniegt nepieciešamo speciālo apmācību tiesībaizsardzības iestādēm.

—

Paplašināt starptautisko sadarbību terorisma jomā un pilnīgi īstenot attiecīgās starptautiskās konvencijas; uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp policiju un izmeklēšanas dienestiem valstī un ar citām valstīm; pastiprināt terora aktu finansēšanas vai sagatavošanas novēršanu.

—

Turpināt izstrādāt horizontālus tiesību aktus, tostarp par ietekmes uz vidi novērtēšanu un sabiedrības iesaistīšanos.

—

Skaidri definēt pienākumus un pastiprināt administratīvo un funkcionālo kapacitāti valdības un reģionālo pašvaldību līmenī, lai nodrošinātu plānošanu, tostarp finanšu stratēģiju sagatavošanu.

—

Turpināt stiprināt valsts un reģionālo pārbaudes dienestu rīcībspēju un nodrošināt tiem iespēju racionāli īstenot vides tiesību aktus.

—

Steidzami pieņemt atkritumu apsaimniekošanas plānu un uzsākt tā īstenošanu.

—

Turpināt stiprināt muitas dienestu administratīvo un operatīvo rīcībspēju, jo īpaši attiecībā uz preferenciālās izcelsmes noteikumu kontroli, un paātrināt saskaņošanu ar ES Muitas acquis. Padarīt pilnīgi funkcionālu Muitas apmācības centru.

—

Turpināt izstrādāt vajadzīgās IT sistēmas, lai nodrošinātu elektronisku datu apmaiņu ar ES un tās dalībvalstīm.

—

Pieņemt un īstenot muitas dienestu ētikas kodeksu.

—

Turpināt tirdzniecības liberalizācijas politiku, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, PTO saistības un divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumus. Veikt priekšdarbus topošajam reģionālajam Dienvidaustrumu Eiropas brīvās tirdzniecības nolīgumam.

—

Gādāt par to, lai tirdzniecības aizsardzības pasākumi atbilstu SAN un PTO uzliktajiem pienākumiem.

—

Pabeigt sarunas un pilnībā īstenot protokolu par tarifa kvotas cukuram īstenošanu SAN, lai sagatavotu Horvātijas cukura nozari vajadzīgajiem pielāgojumiem, lai tā darbotos reālos un ekonomiski ilgtspējīgos apstākļos. Sarunu par protokolu iznākumi neskar iestāšanās sarunu iznākumus.

—

Pieņemt saskaņotus reglamentējošos noteikumus par valsts iekšējo finanšu kontroli uz stratēģiskā dokumenta pamata.

—

Turpināt ieviest un nostiprināt valsts iekšējās kontroles funkcijas, nodrošinot atbilstīgu personālu, apmācību un ierīces.

—

Izveidot efektīvu procedūru, kā atklāt nelikumības un gadījumus, kad ir aizdomas par krāpšanu, kas skar Kopienas finansiālās intereses, attiecīgi rīkoties, veikt turpmākus pasākumus un ziņot Komisijai par tiem, un izveidot nepieciešamās administratīvās struktūras šo interešu efektīvai un pietiekamai aizsardzībai un sadarbībai ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai.

—

Turpināt ar ES acquis tieši saistīto izveidošanas procesu un ieviest reformas valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai kopumā.

—

Turpināt tiesu reformas ieviešanu, ietverot apmācības, un veikt pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu lietu uzkrāšanos visās tiesās.

—

Turpināt racionalizēt tiesu organizāciju, tostarp izstrādāt mūsdienīgas informācijas tehnoloģiju sistēmas.

—

Nodrošināt tiesu lēmumu regulāru un racionālu izpildi.

—

Veicināt turpmāku progresu cīņā pret korupciju un īstenot ar to saistītos tiesību aktus. Jo īpaši izveidot speciālistu vienības korupcijas apkarošanai attiecīgajos dienestos un nodrošināt tām pienācīgas apmācības un resursus.

—

Nodrošināt, lai tiktu ievēroti starptautiskajos dokumentus noteiktie standarti, pieņemot atbilstīgus tiesību aktus un administratīvos pasākumus.

—

Nodrošināt Konstitucionālā likuma par mazākumtautībām pilnīgu īstenošanu, it sevišķi mazākumtautību proporcionālas pārstāvības ziņā.

—

Turpināt vispārējas pretdiskriminācijas stratēģijas īstenošanu.

—

Turpināt uzlabot čigānu stāvokli, pastiprinot attiecīgās stratēģijas īstenošanu, tostarp nodrošinot nepieciešamo finansiālo atbalstu valsts un vietējā līmenī, pasākumus pret diskrimināciju, kas vērsti uz nodarbinātības iespēju veicināšanu, izglītības pieejamības palielināšanu un mājokļu apstākļu uzlabošanu.

—

Turpināt uzlabot sociālos un saimnieciskos apstākļus, lai uzlabotu attieksmi per personām, kas atgriezušās, un šo personu integrēšanos attiecīgajās kopienās.

—

Nodrošināt galīgi noslēgto vienošanos par patlaban vēl risināmajiem divpusējiem jautājumiem, sevišķi robežproblēmām, vienmērīgu īstenošanu.

—

Turpināt īstenot pastāvošās divpusējās vienošanās.

—

Turpināt ilgtspējīgas vidējā termiņa fiskālās infrastruktūras ieviešanu, pastāvīgi samazinot vispārējo valsts tēriņu, vispārējā valsts budžeta deficīta un parāda daļu IKP. Noteikt prioritātes publiskā sektora izdevumos, lai iegūtu resursus ar acquis saistītiem izdevumiem. Īstenot plašu veselības aprūpes un pensiju sistēmas reformu. Turpināt samazināt subsīdijas lieliem zaudējumus radošiem uzņēmumiem.

—

Turpināt pārdot valdības mazākuma daļas un akciju kontrolpaketes sabiedrībās, kuras ir Privatizācijas fonda pārziņā.

—

Turpmāk uzlabot apstākļus privāto uzņēmumu radīšanai un attīstībai un tiešiem ārvalstu ieguldījumiem.

—

Panākt būtisku progresu finanšu disciplīnas nostiprināšanā lielos uzņēmumos, it sevišķi tērauda, kuģubūves un dzelzceļa nozarē.

—

Pabeigt zemes reformu, īpašu uzsvaru liekot uz lauksaimniecības zemes reģistrāciju un privatizāciju.

—

Turpināt darba tirgus un izglītības reformu, domājot par darbaspēka piedalīšanās un nodarbinātības pieaugumu.

—

Panākt būtisku progresu vecās pieejas direktīvu (tādu kā medikamentu un ķimikāliju jomā) un jaunās pieejas direktīvu transponēšanā un dalības priekšnoteikumu izpildē Eiropas standartizācijas struktūrām CEN, Cenelec un ETSI.

—

Atcelt visus diskriminējošos pasākumus attiecībā pret ES migrējošiem darba ņēmējiem un ES pilsoņiem.

—

Pastiprināt administratīvās struktūras sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšanai.

—

Likvidēt atlikušos šķēršļus attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām pārrobežu pakalpojumu radīšanai un sniegšanai no ES.

—

Panākt būtisku progresu profesionālās kvalifikācijas un diplomu atzīšanas saskaņošanā ar ES acquis, ietverot apmācību; turpmāk attīstīt vajadzīgās administratīvās struktūras.

—

Panākt būtisku progresu atlikušo kapitāla pārvietošanas ierobežojumu novēršanā, jo īpaši nekustamā īpašuma iegādē, saskaņā ar SAN pienākumiem.

—

Pabeigt efektīva režīma izveidi cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jo īpaši nodrošinot to, ka iestādes ir pilnīgi darbspējīgas, pietiekami apgādātas ar resursiem un to darbība ir labi koordinēta ar atbilstīgajām pašmāju un starptautiskajām iestādēm.

—

Īstenot publiskā iepirkuma režīmu līdz ar visām attiecīgajām administratīvajām struktūrām un darbam vajadzīgajiem instrumentiem un panākt būtisku progresu darbā, kura nolūks ir panākt pilnīgu saskaņotību ar ES acquis, gādājot par to, lai publiskā iepirkuma noteikumus efektīvi īsteno visas līgumslēdzējas iestādes un vienības visos līmeņos. Veicināt elektronisku līdzekļu izmantošanu iepirkuma procedūrās.

—

Pabeigt saskaņošanu intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā un stiprināt cīņu pret pirātismu un viltošanu.

—

Turpināt intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) izpildes nostiprināšanu un pirātisma un viltošanas apjomu samazināšanu.

—

Turpināt stiprināt prettrestu un valsts atbalsta varu un izveidot uzticamu izpildes reģistru. Būtiski uzlabot pārskatāmību valsts atbalsta jomā.

—

Attīstīt konkurences tiesību un politikas apmācību visos pārvaldes un tiesu sistēmas līmeņos.

—

Pabeigt tiesību aktu saskaņošanu ar ES uzraudzības normām un turpināt nostiprināt uzraudzības praksi.

—

Pabeigt jaunā kapitāla prasību satvara kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām īstenošanu.

—

Pieņemt vajadzīgos primāros un sekundāros tiesību aktus, lai pabeigtu reglamentējošus noteikumus un ieviestu konkurenci visās jomās.

—

Stiprināt tirgus un lauku attīstības politikai vajadzīgās administratīvās struktūras.

—

Izveidot ES standartiem atbilstošu vīna dārzu reģistru.

—

Turpināt sagatavošanās darbus efektīvu un finansiāli stabilu maksājumu organizāciju izveidošanai lauksaimniecības līdzekļu pārvaldības un kontroles vajadzībām atbilstīgi ES prasībām un starptautiskajiem revīzijas standartiem.

—

Turpināt pārtikas tiesību aktu saskaņošanu un stiprināt vajadzīgās ieviešanas struktūras.

—

Panākt ievērojamu progresu, saskaņojot veterinārijas un fitosanitārijas nozaru tiesību aktus ar acquis, ietverot sistēmu lopu identifikācijai, dzīvnieku atkritumu apstrādi, agrāro un pārtikas iestāžu modernizāciju, dzīvnieku slimību kontroles programmas, augu aizsardzību un sēklu un pavairošanas materiāla kvalitāti; būtiski uzlabot pārbaudes struktūras.

—

Būtiski uzlabot administratīvās struktūras un ierīces, lai nodrošinātu zivsaimniecības politikas efektīvu ieviešanu, tostarp resursu pārvaldību, zvejas darbības pārbaudi un kontroli, tirgus politiku, strukturālās programmas un flotes jaudu pārvaldības plānu atbilstīgi pieejamajiem zivju resursiem.

—

Pabeigt veidot zvejas kuģu datorizētu reģistru un kuģu satelītnovērošanas sistēmu.

—

Turpināt darbu, lai pilnībā veiktu saskaņošanu ar ES acquis autopārvadājumu jomā.

—

Pieņemt īstenošanas tiesību aktus dzelzceļa transportam, it sevišķi noteikumus par savietojamību un neatkarīgu slodzes sadali.

—

Strādāt, lai panāktu saskaņošanu ar ES acquis iekšējo ūdensceļu transportā, it sevišķi attiecībā uz kuģošanas drošību un upju informācijas dienestiem.

—

Turpināt tiesību aktu saskaņošanu ar acquis jūras satiksmē un nodrošināt pietiekamu karoga valsts kontroli.

—

Panākt tiesību aktu pilnīgu saskaņošanu ar ES acquis aviācijas jomā.

—

Turpināt ieviest saprašanās memorandu par Dienvidaustrumeiropas reģionālā transporta galvenā tīkla izveidošanu.

—

Turpināt palielināt administratīvo kapacitāti un uzlabot saskaņošanu ar acquis energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu, iekšējā enerģijas tirgus (elektrība un gāze) un kodolenerģijas jomā.

—

Nodrošināt to, ka naftas krājumi garantē pietiekamu piegādes drošību.

—

Pienācīgi risināt radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jautājumu.

—

Būtiski virzīties uz priekšu, lai pabeigtu saskaņošanu ar nodokļu acquis attiecībā uz PVN, akcīzes nodokli un tiešajiem nodokļiem, kā arī Rīcības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem.

—

Turpināt nodokļu pārvaldības stiprināšanu – tostarp IT sektorā – un nodrošināt tās pareizu funkcionēšanu, lai sasniegtu ES standartu un IT sistēmu savstarpējo pielāgojamību. Izstrādāt un ieviest Ētikas kodeksu.

—

Uzlabot monetāro politiku, lai paplašinātu uz tirgu orientēto monetāro instrumentu izmantošanu un efektivitāti.

—

Turpināt attīstīt makroekonomikas, uzņēmējdarbības un sociālo statistiku.

—

Veikt turpmāku saskaņošanu ar acquis un stiprināt saistītās administratīvās un izpildes struktūras, tostarp darba inspekcijas.

—

Atbalstīt sociālo partneru centienus palielināt kapacitāti, it sevišķi ar autonomu divpusēju sociālo dialogu.

—

Izstrādāt un īstenot vispārēju nodarbinātības stratēģiju, iesaistot visas ieinteresētās personas, ņemot vērā dalību Eiropas nodarbinātības stratēģijā. Nodrošināt piemērotu analīzes, īstenošanas un novērtēšanas kapacitāti.

—

Izstrādāt un īstenot sociālās iekļautības valsts stratēģiju, ieskaitot datu vākšanu saskaņā ar ES praksi, lai turpmāk piedalītos Eiropas sociālās integrācijas stratēģijā.

—

Noteikt cilvēkresursu attīstības vajadzības, gatavojoties Eiropas Sociālajam fondam.

—

Atjaunināt un labāk formulēt politikas pieeju attiecībā uz finanšu instrumentiem MVU, kas ļautu valdībai pāriet no tiešas aizdošanas uz elastīgākām atbalsta shēmām.

—

Nodrošināt skaidru pienākumu sadali un pastiprināt koordināciju gan starp ministrijām, gan valdības un pašvaldības iestādēm.

—

Turpināt palielināt jaudas norīkotajās pārvaldības un maksāšanas iestādēs, tostarp vietējās iestādēs.

—

Uzlabot reģionālās attīstības plānu izveidi un īstenošanu.

—

Ieviest piemērotas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas un pastiprināt finanšu pārvaldības un kontroles procedūras.

—

Ieviest adekvātu reģionālo statistiku.

—

Valsts tiesību aktus pieskaņot ES normām un paraugpraksei un vēl vairāk pastiprināt robežapsardzību; izstrādāt nacionālās datubāzes un reģistrus un nodrošināt koordināciju starp attiecīgajiem dienestiem.

—

Izveidot valsts datubāzi patvēruma meklētāju personas datu, tostarp pirkstu nospiedumu, pārbaudei, ņemot vērā gatavošanos dalībai EURODAC.

—

Pastiprināt bēgļu integrācijas centienus.

—

Uzlabot policijas ekipējumu un infrastruktūru, kā arī izveidot datorizētu izmeklēšanas sistēmu; stiprināt sadarbību starp policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm; pastiprināt cīņu pret narkotiku kontrabandu, organizēto noziedzību, ekonomisko noziedzību (tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un naudas viltošanu), krāpšanu un korupciju; uzlabot attiecīgo valsts tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis šajās jomās.

—

Sagatavoties dažādu juridisko instrumentu izmantošanai tiesu sadarbības jomā krimināltiesiskos un civiltiesiskos jautājumos, sniedzot piemērotu apmācību tiesu savstarpējā satiksmē un citos attiecīgos jautājumos.

—

Uzsākt plānot un piemērot integrētu pētniecības politiku.

—

Pastiprināt centienus radīt mūsdienīgu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un nodrošināt augstākās izglītības Boloņas kritēriju īstenošanu.

—

Nodrošināt vides aizsardzības prasību integrāciju citu nozaru politikas nospraušanā un īstenošanā. Izstrādāt vides investīciju stratēģiju, pamatojoties uz saskaņošanas izmaksu aplēsēm. Turpināt īstenot horizontālos tiesību aktus.

—

Turpināt darbu pie ES acquis transponēšanas, ar īpašu uzsvaru liekot uz atkritumu apsaimniekošanu, ūdens kvalitāti, gaisa kvalitāti, dabas aizsardzību un integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli. Palielināt investīcijas vides infrastruktūrā, īpašu uzsvaru liekot uz notekūdeņu savākšanu un apstrādi, dzeramā ūdens apgādi un atkritumu apsaimniekošanu.

—

Ratificēt ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienoto Kioto Protokolu.

—

Turpināt saskaņošanu ar ES acquis attiecībā uz pasākumiem saistībā ar drošību un stiprināt iedarbīgai tirgus uzraudzībai nepieciešamās administratīvās jaudas.

—

Turpināt saskaņošanu ar ES acquis attiecībā uz pasākumiem, kas nav saistīti ar drošību.

—

Stiprināt un konsolidēt muitas dienestu administratīvās un operatīvo kapacitāti. Paplašināt visa personāla apmācību un palielināt ar ES savietojamu informācijas tehnoloģiju izmantošanu, un turpināt sagatavošanos, lai nodrošinātu savstarpēju savienojamību ar ES sistēmām. Stiprināt revīziju un riska novērtējuma un selektivitātes izmantošanu.

—

Būtiski virzīt uz priekšu saskaņošanu ar acquis, it sevišķi brīvo zonu, tranzīta, nodevu, tarifa kvotu un preču ieveduma un izveduma uzraudzības jomās.

—

Attīstīt valsts iekšējās finanšu kontroles sistēmas kapacitāti un saskaņošanu ar acquis, tostarp decentralizētu vadības pārskata atbildību un funkcionāli neatkarīgu iekšējo revīziju, kā arī centrālu koordināciju un saskaņošanu.

—

Reformēt un nostiprināt ārējās revīzijas funkciju saskaņā ar starptautisko un ES paraugpraksi.

—

Kopienas palīdzība saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu Rietumbalkānu valstīm tiks sniegta ar pastāvošajiem finansēšanas instrumentiem, it sevišķi ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2666/2000 (2000. gada 5. decembris) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (1) (CARDS Regulu) un Phare  (2), SAPARD  (3) un ISPA  (4) pirmspievienošanās instrumentiem. Šim lēmumam attiecīgi nav finansiālu seku. Horvātijai būs pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām.

—

Kopienas palīdzība saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu Rietumbalkānu valstīm ir atkarīga no turpmākā progresa, izpildot Kopenhāgenas kritērijus, kā arī no progresa, ievērojot šās pievienošanās partnerības īpašās prioritātes. Šo nosacījumu neievērošana var mudināt Padomi veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2666/2000 5. pantu. Uz Komisijas palīdzību attiecas arī Padomes 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21.–22. jūnija secinājumos definētie nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas.

—

Kopienas palīdzība projektu finansēšanā, izmantojot trīs pirmspievienošanās instrumentus – Phare, ISPA un SAPARD – ir atkarīga arī no tā, kā Horvātija ievēros Stabilizācijas un asociācijas nolīguma saistības, turpmākos pasākumus, lai panāktu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem, un, jo īpaši, no šās pievienošanās partnerības īpašo prioritāšu sasniegšanas.

—

Šo vispārējo nosacījumu neievērošanas gadījumā Padome var pieņemt lēmumu par finansiālā atbalsta pārtraukšanu, balstoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 622/98 (1998. gada 16. marts) par palīdzību kandidātvalstīm atbilstīgi pirmspievienošanās stratēģijai, un jo īpaši par pievienošanās partnerību izveidi (5) 4. pantu.

—

Eiropas partnerības ieviešanu uzrauga ar mehānismu palīdzību, kas izveidoti stabilizācijas un asociācijas procesā, jo īpaši ar Komisijas sagatavotu gada progresa ziņojumu palīdzību.

AIRE-SUR-L'ADOUR

ANGRESSE

ARBOUCAVE

ARTASSENX

ARTHEZ-D'ARMAGNAC

AUBAGNAN

AUDIGNON

BAHUS-SOUBIRAN

BASCONS

BAS-MAUCO

BATS

BÉNESSE-MAREMNE

BENQUET

BETBEZER-D'ARMAGNAC

BIARROTTE

BIAUDOS

BISCARROSSE

BORDÈRES-ET-LAMENSANS

BOSTENS

BOUGUE

BOURDALAT

BRETAGNE-DE-MARSAN

BUANES

CAPBRETON

CASTANDET

CASTELNAU-TURSAN

CAZÈRES-SUR-L'ADOUR

CLASSUN

CLÈDES

COUDURES

CRÉON-D'ARMAGNAC

DUHORT-BACHEN

DUMES

ESCALANS

ESTIGARDE

EUGÉNIE-LES-BAINS

EYRES-MONCUBE

FARGUES

FRÈCHE (LE)

GABARRET

GAILLÈRES

GEAUNE

GRENADE-SUR-L'ADOUR

HAGETMAU

HAUT-MAUCO

HERRÉ

HONTANX

HORSARRIEU

LABASTIDE-CHALOSSE

LABASTIDE-D'ARMAGNAC

LABENNE

LACAJUNTE

LACQUY

LACRABE

LAGLORIEUSE

LAGRANGE

LARRIVIÈRE

LATRILLE

LAURET

LOSSE

LUSSAGNET

MANT

MAURIES

MAURRIN

MAUVEZIN-D'ARMAGNAC

MAZEROLLES

MIRAMONT-SENSACQ

MOMUY

MONGET

MONSÉGUR

MONT-DE-MARSAN

MONTÉGUT

MONTGAILLARD

MONTSOUÉ

MORGANX

ONDRES

ORX

PARLEBOSCQ

PAYROS-CAZAUTETS

PÉCORADE

PERQUIE

PEYRE

PHILONDENX

PIMBO

PORT-DE-LANNE

POUDENX

POUYDESSEAUX

PUJO-LE-PLAN

PUYOL-CAZALET

RENUNG

RIMBEZ-ET-BAUDIETS

SAINT-AGNET

SAINT-ANDRÉ-DE-SEIGNANX

SAINT-BARTHÉLEMY

SAINTE-COLOMBE

SAINT-CRICQ-VILLENEUVE

SAINT-ÉTIENNE-D'ORTHE

SAINTE-FOY

SAINT-GEIN

SAINT-JEAN-DE-MARSACQ

SAINT-JULIEN-D'ARMAGNAC

SAINT-JUSTIN

SAINT-LAURENT-DE-GOSSE

SAINT-LOUBOUER

SAINTE-MARIE-DE-GOSSE

SAINT-MARTIN-DE-HINX

SAINT-MARTIN-DE-SEIGNANX

SAINT-MAURICE-SUR-L'ADOUR

SAINT-PIERRE-DU-MONT

SAINT-SEVER

SAINT-VINCENT-DE-TYROSSE

SAMADET

SANGUINET

SARRAZIET

SARRON

SAUBION

SAUBRIGUES

SERRES-GASTON

SOORTS-HOSSEGOR

SORBETS

TARNOS

URGONS

VIELLE-TURSAN

VIGNAU (LE)

VILLENEUVE-DE-MARSAN

ARTHON-EN-RETZ

ASSÉRAC

AVESSAC

BASSE-GOULAINE

BAULE-ESCOUBLAC (LA)

BATZ-SUR-MER

BERNERIE-EN-RETZ (LA)

BESNÉ

BIGNON (LE)

BLAIN

BOUAYE

BOUÉE

BOUGUENAIS

BOURGNEUF-EN-RETZ

BOUVRON

BRAINS

CAMPBON

CARQUEFOU

CHAPELLE-DES-MARAIS (LA)