ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 33

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 4. februāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 167/2006/EK (2006. gada 18. janvāris) par dažu trešo valstu darbībām jūras kravu pārvadājumu jomā (Kodificēta versija)

18

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/89/EK (2006. gada 18. janvāris) par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā ( 1 )

22

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/90/EK (2006. gada 18. janvāris), ar kuru divdesmit devīto reizi groza Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (vielas, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas — c/m/r) ( 1 )

28

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/1/EK (2006. gada 18. janvāris) par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem (Kodificēta versija) ( 1 )

82

 

 

Labojums

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 2110/2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai (OV L 344, 27.12.2005.)

86

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvā 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (OV L 255, 30.9.2005.)

87

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Direktīvā 2005/84/EK, ar ko divdesmit otro reizi groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (ftalāti rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs) (OV L 344, 27.12.2005.)

88

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 166/2006

(2006. gada 18. janvāris)

par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību (2),

tā kā:

(1)

Kopienas Sestā Vides rīcības programma, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (3), pieprasa atbalstīt iespēju pilsoņiem piekļūt informācijai par vides stāvokli un tendencēm saistībā ar sabiedrības, ekonomikas un veselības nodrošināšanas tendencēm, kā arī vispārējās informētības par vidi uzlabošanu.

(2)

ANO/EEK Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk “Orhūsas Konvencija”), ko 1998. gada 25. jūnijā parakstīja Eiropas Kopiena, atzīst, ka lielāka sabiedrības piekļuve informācijai par vidi un šādas informācijas izplatīšana veicina vides jautājumu labāku izpratni, uzskatu brīvu apmaiņu, sabiedrības efektīvāku līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā un, visbeidzot, labāku vidi.

(3)

Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri (turpmāk “PRTR”) ir rentabls līdzeklis, lai veicinātu vides rādītāju uzlabošanos, lai nodrošinātu sabiedrības piekļuvi informācijai par piesārņojošām vielām un piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas un atkritumiem, un izmantotu tendenču noteikšanā, uzrādītu progresu piesārņojuma samazināšanā, uzraudzītu konkrētu starptautisko nolīgumu ievērošanu, noteiktu prioritātes un novērtētu progresu, kas sasniegts ar Kopienas un valsts vides politiskajām nostādnēm un programmām.

(4)

Integrēts un saskaņots PRTR nodrošina sabiedrībai, rūpniecībai, zinātniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, pašvaldību iestādēm, nevalstiskām organizācijām un citiem lēmumu pieņēmējiem stabilu datubāzi salīdzinājumiem un turpmākiem lēmumiem vides jautājumos.

(5)

Eiropas Kopiena 2003. gada 21. maijā parakstīja ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk “protokols”). Kopienas tiesību aktiem vajadzētu būt saskaņotiem ar šo protokolu, ņemot vērā protokola noslēgšanu no Kopienas puses.

(6)

Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs (turpmāk “EPER”) tika ieviests ar Komisijas Lēmumu 2000/479/EK (4). Protokols balstās uz tiem pašiem principiem kā EPER, bet arī pārsniedz tos, ietverot pārskatus par vairākām piesārņojošām vielām, vairākām darbībām, emisijām zemē, emisijām no izkliedētiem avotiem un pārnesēm ārpus teritorijas.

(7)

Eiropas PRTR noteiktos mērķus un uzdevumus var sasniegt tikai tad, ja dati ir ticami un salīdzināmi. Līdz ar to ir nepieciešama piemērota datu apkopošanas un pārsūtīšanas sistēmas saskaņošana, lai nodrošinātu datu kvalitāti un salīdzināmību. Saskaņā ar protokolu Eiropas PRTR būtu maksimāli jāatvieglo sabiedrības piekļuve caur internetu. Emisijas un pārneses būtu viegli jāidentificē dažādos apstrādātos un neapstrādātos veidos, lai savlaicīgi būtu pieejama maksimāla informācija.

(8)

Lai tālāk sekmētu atbalstu pilsoņiem pieejamās informācijas par vides stāvokli un tendencēm nodrošināšanai, kā arī kopumā palielinātu izpratni par vidi, Eiropas PRTR būtu jāietver saites uz citām līdzīgām dalībvalstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju datu bāzēm.

(9)

Saskaņā ar protokolu Eiropas PRTR būtu jāietver arī informācija par īpašām atkritumu apglabāšanas darbībām, par kurām jāziņo kā par emisijām zemē; par tādām reģenerācijas darbībām kā notekūdeņu dūņu un mēslojuma izkliedēšana šajā kategorijā neziņo.

(10)

Lai sasniegtu Eiropas PRTR mērķi nodrošināt sabiedrību ar ticamu informāciju un ļautu pieņemt uz zināšanām balstītus lēmumus, datu apkopošanai un pārskatu sniegšanai ir jāparedz samērīgi, bet stingri termiņi; tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz dalībvalstu sniegtajiem pārskatiem Komisijai.

(11)

Ziņošana par emisijām no apsaimniekošanas objektiem, lai arī ne vienmēr sistemātiski, pilnīgi un salīdzināmi, ir labi izveidota procedūra daudzās dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā būtu jāuzlabo ziņojumi par difūzajām emisijām no piesārņojuma avotiem, lai ļautu lēmumu pieņēmējiem šīs emisijas labāk ietvert kontekstā un izvēlēties visefektīvāko risinājumu piesārņojuma mazināšanai.

(12)

Dalībvalstu paziņotajiem datiem vajadzētu būt augstas kvalitātes, jo īpaši attiecībā uz to pilnību, konsekvenci un ticamību. Ir ļoti svarīgi saskaņot gan operatoru, gan dalībvalstu turpmākos pasākumus, lai uzlabotu sniegto datu kvalitāti. Tādēļ Komisija kopā ar dalībvalstīm uzsāks darbu pie kvalitātes nodrošināšanas.

(13)

Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju sabiedrībai būtu jāsniedz piekļuve Eiropas PRTR iekļautajai informācijai, nenorādot pamatojumu, galvenokārt nodrošinot, ka Eiropas PRTR paredz tiešu elektronisko piekļuvi caur internetu.

(14)

Piekļuvei informācijai, ko nodrošina Eiropas PRTR, būtu jābūt neierobežotai, un izņēmumi šim noteikumam ir iespējami tikai tur, kur to skaidri atļauj pašreizējie Kopienas tiesību akti.

(15)

Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju turpmākā Eiropas PRTR izstrādē būtu jānodrošina sabiedrības līdzdalība ar iespējām laikus un efektīvi iesniegt piezīmes, informāciju, analīzi vai ar lēmumu pieņemšanas procesu saistītus atzinumus. Iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai apstrīdēt administratīvā procesā vai tiesas procesā valsts iestāžu aktus vai nolaidīgu rīcību uz pieprasījuma pamata.

(16)

Lai palielinātu Eiropas PRTR lietderību un ietekmi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, izstrādājot Eiropas PRTR īstenošanu atbalstošus ieteikumus, veicinot sabiedrības izpratni un nodrošinot atbilstīgu un savlaicīgu tehnisko palīdzību.

(17)

Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(18)

Tā kā dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nespēj pietiekami labi sasniegt šīs regulas mērķi, proti, palielināt sabiedrības piekļuvi informācijai par vidi, izveidojot integrētu, saskaņotu Kopienas mēroga elektronisko datubāzi, un tā kā nepieciešamība salīdzināt datus visās dalībvalstīs pieprasa augsta līmeņa saskaņošanu un tādējādi to var sasniegt labāk Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(19)

Lai vienkāršotu un pilnveidotu prasības par ziņošanu, būtu jāgroza Padomes Direktīva 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (6) un Padomes Direktīva 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (7).

(20)

Viens no Eiropas PRTR mērķiem ir informēt sabiedrību par nozīmīgām piesārņojošo vielu emisijām, kas radušās jo īpaši Direktīvā 96/61/EK minēto darbību rezultātā. Tas nozīmē, ka saskaņā ar šo regulu sabiedrība būtu jāinformē par emisijām no iepriekš minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām iekārtām.

(21)

Lai samazinātu ziņojumu dubultošanos, piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra sistēmas tiktāl, ciktāl tas ir praktiski iespējams, saskaņā ar protokolu var integrēt to ar esošajiem informācijas avotiem, piemēram, ziņošanas mehānismiem, ko nosaka licences vai darbības atļaujas. Saskaņā ar protokolu šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest detalizētāku vai sabiedrībai pieejamāku piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, nekā to nosaka šis protokols,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka integrētu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru Kopienas mērogā (turpmāk “Eiropas PRTR”) sabiedrībai pieejamas elektroniskas datubāzes veidā un paredz noteikumus tās darbībai, lai ieviestu ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk “protokols”), un veicinātu sabiedrības iesaistīšanos ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī sniegtu ieguldījumu vides piesārņojuma novēršanā un mazināšanā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas;

2)

“kompetentā iestāde” nozīmē valsts iestādi vai iestādes vai citu kompetentu struktūru vai struktūras, ko iecēlušas dalībvalstis;

3)

“iekārta” nozīmē stacionāru tehnisku vienību, kurā veic vienu vai vairākas I pielikumā uzskaitītās darbības un jebkuras citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā vietā veiktajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu;

4)

“apsaimniekošanas objekts” nozīmē vienu vai vairākas iekārtas vienā vietā, kuru vada tā pati fiziskā vai juridiskā persona;

5)

“teritorija” nozīmē apsaimniekošanas objekta ģeogrāfisko atrašanās vietu;

6)

“operators” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas vada vai kontrolē apsaimniekošanas objektu vai, ja paredzēts valsts tiesību aktos, persona, kam piešķirta noteicoša ekonomiska ietekme attiecībā uz apsaimniekošanas objekta darbību;

7)

“pārskata gads” nozīmē kalendāro gadu, par kuru jāapkopo dati par piesārņojošo vielu izmešiem un pārnesēm ārpus teritorijas;

8)

“viela” nozīmē jebkuru ķīmisku elementu un tā savienojumus, izņemot radioaktīvas vielas;

9)

“piesārņojošā viela” nozīmē vielu vai vielu grupu, kas var būt kaitīga videi vai cilvēka veselībai, ņemot vērā tās īpašības un ievadīšanu vidē;

10)

“emisija” nozīmē jebkādu piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē jebkādas cilvēka darbības rezultātā, vai tā būtu tīša vai netīša, ierasta vai neierasta, to skaitā izliešanu, emisiju, izvadīšanu, ievadīšanu, apglabāšanu vai izgāšanu, vai caur kanalizācijas sistēmām bez galīgās notekūdeņu attīrīšanas;

11)

“pārnese ārpus teritorijas” nozīmē reģenerācijai vai apglabāšanai paredzēto atkritumu un attīrīšanai paredzēto notekūdeņu piesārņojošo vielu pārvietošanu ārpus apsaimniekošanas objekta robežām;

12)

“difūzi avoti” nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var nokļūt zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šīm vidēm var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota;

13)

“atkritumi” nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā noteikts Padomes Direktīvas 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (8) 1. panta a) apakšpunktā;

14)

“bīstamie atkritumi” nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā noteikts Direktīvas 91/689/EEK 1. panta 4. punktā;

15)

“notekūdeņi” nozīmē komunālos, iekšzemes vai rūpnieciskos notekūdeņus, kā noteikts 2. pantā Padomes Direktīvā 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (9), un jebkurus citus izmantotus ūdeņus, kas to sastāvā esošo vielu vai priekšmetu dēļ ir pakļauti regulēšanai ar Kopienas tiesību aktiem;

16)

“apglabāšana” nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II. A pielikumā;

17)

“reģenerācija” nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II. B pielikumā.

3. pants

Eiropas PRTR saturs

Eiropas PRTR ietver informāciju:

a)

par piesārņojošo vielu emisijām, kas minētas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un par ko jāziņo to apsaimniekošanas objektu operatoriem, kuri veic I pielikumā minētās darbības;

b)

par atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, kas minēta 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un par piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas minētas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, par kurām jāsniedz pārskats to apsaimniekošanas objektu operatoriem, kuri veic I pielikumā uzskaitītās darbības;

c)

attiecīgos gadījumos par piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem emisiju avotiem, kas minēti 8. panta 1. punktā.

4. pants

Projekts un struktūra

1.   Komisija publicē Eiropas PRTR, kurā sniegti dati gan apkopotā, gan neapkopotā veidā, tā lai emisijas un pārneses var meklēt un identificēt saskaņā ar:

a)

apsaimniekošanas objektu un attiecīgos gadījumos tā mātessabiedrību, un tā ģeogrāfisko atrašanās vietu, tostarp upes baseinu;

b)

darbību;

c)

atgadījumu dalībvalsts vai Kopienas līmenī;

d)

attiecīgos gadījumos – piesārņojošo vielu vai atkritumiem;

e)

ikvienu vidi (gaiss, ūdens, zeme), kurā piesārņojošā viela ir ievadīta;

f)

attiecīgos gadījumos – atkritumu pārnesēm ārpus teritorijas un to galamērķa vietu;

g)

notekūdeņos esošo piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas;

h)

difūzajiem emisiju avotiem;

i)

apsaimniekošanas objekta īpašnieku vai operatoru.

2.   Eiropas PRTR ir paredzēts maksimālai sabiedrības piekļuves atvieglošanai, ļaujot informācijai parastos darbības apstākļos būt nepārtrauktai un uzreiz pieejamai internetā un citos elektroniskajos līdzekļos. Tā projektā ņemta vērā turpmākā paplašināšanās iespēja un ietverti visi par iepriekšējiem pārskata gadiem ziņotie dati, līdz vismaz pēdējiem desmit iepriekšējiem pārskata gadiem.

3.   Eiropas PRTR ietver saites uz:

a)

dalībvalstu valsts PRTR;

b)

citām saistītām pastāvošām, sabiedrībai pieejamām datubāzēm par tematiem, kas saistīti ar PRTR, ietverot protokola citu pušu valsts PRTR, un, ja iespējams, citu valstu PRTR;

c)

apsaimniekošanas objektu tīmekļa vietnēm, ja tās pastāv un ja apsaimniekošanas objekts brīvprātīgi ievieto saites uz tām.

5. pants

Operatoru sniegtie ziņojumi

1.   Katra apsaimniekošanas objekta, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, kas minēti šajā pielikumā, operatori paziņo katru gadu savai kompetentajai iestādei par apjomiem kopā ar norādēm par to, vai informācijas pamatā ir turpmāk minētie mērījumi, aprēķini vai novērtējums:

a)

jebkuras II pielikumā minētās piesārņojošās vielas emisijas gaisā, ūdenī vai zemē, kurām pārsniegts II pielikumā minētais attiecīgais slieksnis;

b)

pārneses ārpus teritorijas bīstamiem atkritumiem, kas pārsniedz 2 tonnas gadā, vai sadzīves atkritumiem, kas pārsniedz 2 000 tonnu gadā, jebkurai reģenerācijas vai apglabāšanas darbībai, izņemot 6. pantā minētās apglabāšanas darbības “attīrīšana augsnē” un “iesūknēšana”, attiecīgi norādot ar “R” (reģenerācija) vai “D” (apglabāšana), vai atkritumi ir paredzēti reģenerācijai vai apglabāšanai, un bīstamo atkritumu pārrobežu pārvedumiem – atkritumu reģenerētāja vai apglabātāja vārds (nosaukums) un adrese, kā arī faktiskā reģenerācija vai apglabāšanas vieta;

c)

pārneses ārpus teritorijas jebkurām II pielikumā minētām piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, pārsniedzot II pielikuma 1.b slejā noteikto slieksni.

Katra tāda apsaimniekošanas objekta operatori, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, iesniedz savai kompetentajai iestādei informāciju, kurā saskaņā ar III pielikumu norāda apsaimniekošanas objektu, ja vien šī informācija jau nav kompetentās iestādes rīcībā.

Ja norādīts, ka dati ir balstīti uz mērījumiem vai aprēķiniem, ziņo par to analītisko un/vai aprēķināšanas metodi.

Saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu ziņojot par II pielikumā minētajām emisijām, iekļauj informāciju par visām emisijām no visiem I pielikumā minētajiem avotiem, kas atrodas apsaimniekošanas objekta teritorijā.

2.   Informācija, kas minēta 1. punktā, ietver informāciju par emisijām un pārnesēm, kas ir visu ar nodomu veikto, nejaušo, ierasto un neierasto darbību kopsumma.

Sniedzot šo informāciju, operatori, ja vien tas ir iespējams, sniedz visu informāciju, kas ir saistīta ar nejaušām noplūdēm.

3.   Katra apsaimniekošanas objekta operators ar noteiktu periodiskumu apkopo informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu apsaimniekošanas objekta emisijas un pārneses ārpus teritorijas, kas pakļautas ziņojuma sniegšanas prasībām saskaņā ar 1. punktu.

4.   Gatavojot ziņojumu, attiecīgais operators izmanto vislabāko pieejamo informāciju, kas var ietvert monitoringa datus, emisiju faktorus, masas bilances vienādojumus, netiešu monitoringu vai citus aprēķinus, tehnisko pētījumu slēdzienus un citas metodes atbilstīgi 9. panta 1. punktam un saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm, ja tās ir pieejamas.

5.   Katra attiecīgā apsaimniekošanas objekta operators saglabā dalībvalsts kompetentajām iestādēm pieejamus datu ierakstus, no kuriem ziņojumā sniegtā informācija, tika iegūta piecu gadu laikposmā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām. Šajos ierakstos arī apraksta datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

6. pants

Emisijas zemē

Par atkritumiem, kas ir pakļauti apglabāšanas darbībai “attīrīšana augsnē” vai “iesūknēšanai”, kā minēts Direktīvas 75/442/EEK II. A pielikumā, kā par emisijām zemē ziņo tikai tā apsaimniekošanas objekta operators, kurā šie atkritumi radušies.

7. pants

Dalībvalstu sniegtie pārskati

1.   Dalībvalstis nosaka, ņemot vērā šā panta 2. un 3. punktā minētās prasības, datumu, līdz kuram operatori iesniedz visus datus, kas minēti 5. panta 1.un 2. punktā, un informāciju, kas minēta 5. panta 3., 4.un 5. punktā, to kompetentajai iestādei.

2.   Dalībvalstis sniedz Komisijai visus datus, kas minēti 5. panta 1. un 2. punktā, elektroniskā veidā saskaņā ar III pielikumā norādīto formātu un šādu grafiku:

a)

par pirmo pārskata gadu – 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām;

b)

par visiem nākamajiem pārskata gadiem – 15 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Pirmais pārskata gads ir 2007. gads.

3.   Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra, ievada dalībvalstu sniegto informāciju Eiropas PRTR šādos termiņos:

a)

par pirmo pārskata gadu – 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām;

b)

par visiem nākamajiem pārskata gadiem – 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

8. pants

Emisijas no piesārņojuma avotiem

1.   Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra, iekļauj Eiropas PRTR informāciju par emisijām no piesārņojuma avotiem, ja šāda informācija ir un to ir iesniegušas dalībvalstis.

2.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, sakārto tā, lai ļautu lietotājiem meklēt un identificēt piesārņojošo vielu emisijas no piesārņojuma avotiem saskaņā ar atbilstīgu ģeogrāfisko disagregāciju un ietver informāciju par datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

3.   Ja Komisija nosaka, ka nepastāv nekādi dati par emisijām no difūzajiem piesārņojuma avotiem, tā veic pasākumus, lai uzsāktu pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem difūzajiem piesārņojuma avotiem saskaņā ar procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā, izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju, ja tā ir pieejama.

9. pants

Kvalitātes nodrošinājums un novērtējums

1.   Katra tāda apsaimniekošanas objekta operators, kas pakļauts 5. pantā minētajām prasībām par ziņošanu, nodrošina savas sniegtās informācijas kvalitāti.

2.   Kompetentās iestādes novērtē 1. punktā minēto apsaimniekošanas objektu operatoru iesniegto datu kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz to pabeigtību, konsekvenci un ticamību.

3.   Komisija koordinē darbu par kvalitātes nodrošināšanu un novērtēšanu, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju.

4.   Komisija var pieņemt pamatnostādnes attiecībā uz emisiju uzraudzību un ziņošanu saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto kārtību. Šīs pamatnostādnes attiecīgā gadījumā ir saskaņā ar starptautiski atzītu metodoloģiju un atbilst citiem Kopienas tiesību aktiem.

10. pants

Piekļuve informācijai

1.   Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra, dara Eiropas PRTR pieejamu sabiedrībai, izplatot to bez maksas internetā saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto termiņu.

2.   Ja Eiropas PRTR ietvertā informācija sabiedrībai nav viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, attiecīgā dalībvalsts un Komisija veicina elektronisko pieeju Eiropas PRTR publiski pieejamās vietās.

11. pants

Konfidencialitāte

Vienmēr, kad dalībvalsts informāciju saglabā konfidenciālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (10) 4. pantu, dalībvalsts savā pārskatā norāda saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu katram gadam atsevišķi par katru apsaimniekošanas objektu, kam pieprasīta konfidencialitāte, kāda veida informācija nav izpausta un kāda iemesla dēļ tā netiek izpausta.

12. pants

Sabiedrības līdzdalība

1.   Komisija nodrošina sabiedrību ar savlaicīgām un efektīvām iespējām piedalīties turpmākā Eiropas PRTR izstrādē, ietverot ražīguma celšanu un šīs regulas grozījumu sagatavošanu.

2.   Sabiedrībai ir iespēja iesniegt jebkuras atbilstīgas piezīmes, informāciju, analīzes vai viedokļus saprātīgā laikposmā.

3.   Komisija attiecīgi ņem vērā šādus aptaujas datus un informē sabiedrību par sabiedrības līdzdarbošanās iznākumu.

13. pants

Tiesas pieejamība

Tiesas pieejamību jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības piekļuvi vides informācijai, nodrošina saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK 6. pantu un, ja ir iesaistītas Kopienas institūcijas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (11) 6., 7. un 8. pantu.

14. pants

Pamatnostādnes

1.   Komisija, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju, izstrādā pamatnostādnes, kas atbalsta Eiropas PRTR ieviešanu cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms tā gada sākuma, kad jāsāk sniegt ziņojumi.

2.   Vadlīnijas par Eiropas PRTR ieviešanu jo īpaši attiecas uz šādu informāciju:

a)

ziņojuma sniegšanas kārtība;

b)

iesniedzamie dati;

c)

kvalitātes nodrošinājums un novērtējums;

d)

norādījums par neizpausto datu veidu un konfidenciālu datu gadījumā – iemesli, kādēļ tie netiek izpausti;

e)

atsauce uz starptautiski atzītu izmešu noteikšanas un analītiskajām metodēm, paraugu noņemšanas metodoloģijām;

f)

norāde par mātessabiedrībām;

g)

darbību kodēšana saskaņā ar šīs regulas un Direktīvas 96/61/EK I pielikumu.

15. pants

Izpratnes veidošana

Komisija un dalībvalstis veicina sabiedrības izpratni par Eiropas PRTR un nodrošina, ka piekļūšanai Eiropas PRTR, tajā ietvertās informācijas izpratnei un pielietošanai ir nodrošināts atbalsts.

16. pants

Papildu informācija, kas jāsniedz dalībvalstīm

1.   Dalībvalstis vienā pārskatā, kura pamatā ir informācija par pēdējiem trīs pārskata gadiem, kurš jānodod ik pēc trim gadiem kopā ar datiem, kas paredzēti saskaņā ar 7. pantu, informē Komisiju par praksi un pasākumiem, kas veikti attiecībā uz:

a)

prasībām saskaņā ar 5. pantu;

b)

kvalitātes nodrošinājumu un novērtējumu saskaņā ar 9. pantu;

c)

piekļuvi informācijai saskaņā ar 10. panta 2. punktu;

d)

izpratnes paaugstināšanas darbībām saskaņā ar 15. pantu;

e)

informācijas konfidencialitāti saskaņā ar 11. pantu;

f)

sankcijām, kas paredzētas saskaņā ar 20. pantu un to piemērošanas pieredzi.

2.   Lai veicinātu 1. punktā minēto dalībvalstu pārskatu sniegšanu, Komisija iesniedz aptaujas anketas projektu, ko pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

17. pants

Komisijas pārskats un priekšlikumi grozījumiem

1.   Komisija pārbauda dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar 7. pantu un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm publicē pārskatu ik pēc trim gadiem, pamatojoties uz informāciju no pēdējiem trim pieejamajiem pārskata gadiem sešus mēnešus pēc šīs informācijas publicēšanas internetā.

2.   Šo pārskatu kopā ar Eiropas PRTR darbības novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

18. pants

Pielikumu grozījumi

Jebkuru grozījumu, kas nepieciešams, lai pielāgotu:

a)

šīs regulas II un III pielikumu zinātnes un tehnikas progresam,

vai

b)

šīs regulas II un III pielikumu protokola parakstītāju pušu sanāksmē pieņemtajiem protokola pielikumu grozījumiem,

pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

19. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja tiek sniegta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Laikposms, kas noteikts Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā, ir trīs mēneši.

20. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.

2.   Dalībvalstis paziņo par šiem noteikumiem Komisijai vēlākais vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

21. pants

Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozījumi

1.   Direktīvas 91/689/EEK 8. panta 3. punktu svītro.

2.   Direktīvas 96/61/EK 15. panta 3. punktu svītro.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2006. gada 18. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORREL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. WINKLER


(1)  2005. gada 6. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2005. gada 2. decembra Lēmums.

(3)  OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 192, 28.7.2000., 36. lpp.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6)  OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).

(7)  OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(8)  OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(9)  OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(10)  OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

(11)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.


I PIELIKUMS

Darbības

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

1.

Enerģētika

 

a)

Minerāleļlas un gāzes pārstrādes rūpnīcas

* (1)

b)

Gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas

*

c)

Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas

Ar ievadītā siltuma jaudu – 50 megavati (MW)

d)

Koksa krāsnis

*

e)

Ogļu velmētavas

Ar jaudu – 1 tonna stundā

f)

Ogļu ražojumu un cieto bezdūmu kurināmo ražošanas iekārtas

*

2.

Metālu ražošana un pārstrāde

 

a)

Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšanas vai saķepināšanas iekārtas

*

b)

Čuguna vai tērauda ražōšanas iekārtas (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp liešanas iekārtas

Ar jaudu – 2,5 tonnas stundā

c)

Iekārtas melno metālu pārstrādei:

 

i)

karstās velmētavas

Ar jaudu – 20 tonnu neapstrādāta tērauda stundā

ii)

kaltuves ar āmuriem

Ar enerģijas patēriņu – 50 kilodžoulu (kJ) uz veseri, kur patērētā siltumspēja pārsniedz 20 MW

iii)

metāla aizsargpārklājuma uzkausēšana

Ar neapstrādāta tērauda padevi – 2 tonnas stundā

d)

Melno metālu lietuves

Ar ražošanas jaudu – 20 tonnu dienā

e)

Iekārtas:

 

i)

neattīrītu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos

*

ii)

krāsaino metālu kausēšanai, tostarp leģēšanai, ietverot reģenerētus produktus (rafinēšanu, liešanu u. c.)

Ar kausēšanas jaudu – 4 tonnas dienā svinam un kadmijam vai 20 tonnu dienā visiem citiem metāliem

f)

Iekārtas metālu un plastmasu virsmas elektrolītiskai vai ķīmiskai apstrādei

Ja apstrādes tvertņu tilpums ir 30 m3

3.

Minerālu rūpniecība

 

a)

Derīgo izrakteņu ieguve zemes dzīlēs un ar to saistītas darbības

*

b)

Derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un karjeru izstrāde

Virsmas, kurās var veikt ieguves darbības, platība ir 25 hektāri

c)

Iekārtas, lai ražotu:

 

i)

cementa klinkeru rotācijas krāsnīs

Ar ražošanas jaudu – 500 tonnu dienā

ii)

kaļķus rotācijas krāsnīs

Ar ražošanas jaudu 50 tonnu dienā

iii)

cementa klinkeru vai kaļķus citu veidu krāsnīs

Ar ražošanas jaudu – 50 tonnu dienā

d)

Iekārtas azbesta ražošanai un tādu izstrādājumu ražošani, kuru pamatā ir azbests

*

e)

Iekārtas stikla ražošanai, ieskaitot stiklašķiedras ražošanu

Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnu dienā

f)

Iekārtas minerālvielu kausēšanai, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu

Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnu dienā

g)

Iekārtas keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, konkrēti dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošanai

Ar ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā vai krāsns ietilpību – 4 m3 un ar krāsns krāvuma blīvumu – 300 kg/m3

4.

Ķīmiskā rūpniecība

 

a)

Ķīmiskās iekārtas pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i)

parastie ogļūdeņraži (lineārie vai cikliskie, piesātinātie vai nepiesātinātie, alifātiskie vai aromātiskie)

ii)

skābekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, spirti, aldehīdi, ketoni, karbonskābes, esteri, acetāti, ēteri, peroksīdi, epoksīdsveķi

iii)

sēru saturoši ogļūdeņraži

iv)

slāpekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, amīni, amīdi, nitrozosavienojumi, nitrosavienojumi vai nitrātsavienojumi, nitrili, cianāti, izocianāti

v)

fosforu saturoši ogļūdeņraži

vi)

halogēnogļūdeņraži

vii)

metālorganiskie savienojumi

viii)

galvenie plastmasas materiāli (polimēri, sintētiskās šķiedras un celulozes šķiedras)

ix)

sintētiskais kaučuks

x)

krāsvielas un pigmenti

xi)

virsmas aktīvās vielas

*

b)

Ķīmiskās iekārtas pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i)

gāzes, tādas kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds

ii)

skābes, tādas kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, sālsskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābe

iii)

bāzes, tādas kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds

iv)

sāļi, tādi kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts

v)

nemetāli, metālu oksīdi un citi neorganiski savienojumi, tādi kā kalcija karbīds, silīcijs, silīcija karbīds

*

c)

Ķīmiskās iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturoša mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

d)

Ķīmiskās iekārtas augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

e)

Iekārtas pamata farmaceitisku preparātu ražošanai rūpnieciskā mērogā, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu

*

f)

Ķīmiskās iekārtas sprāgstvielu un pirotehnikas izstrādājumu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

5.

Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana

 

a)

Bīstamo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtas

Uzņem 10 tonnu dienā

b)

Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu (2) jomā

Jauda – 3 tonnas stundā

c)

Sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas

Jauda – 50 tonnu dienā

d)

Atkritumu izgāztuves (izņemot inerto atkritumu izgāztuves un izgāztuves, kuras bija noteikti slēgtas pirms 2001. gada 16. jūlija vai kurām kompetento valsts iestāžu pieprasītā apkopšanas fāze saskaņā ar Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (3) 13. pantu ir beigusies)

Uzņem 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda ir 25 000 tonnu

e)

Dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai otrreizējās pārstrādes iekārtas

Pārstrādes jauda – 10 tonnu dienā

f)

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Ar jaudu – 100 000 cilvēkekvivalentu

g)

Neatkarīgi strādājošas rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras apkalpo vienu vai vairākas no šā pielikuma darbībām

Ar jaudu – 10 000 m3 dienā (4)

6.

Papīra un koksnes pārstrādes un ražošanas

 

a)

Rūpnieciskas iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgiem šķiedrainiem materiāliem

*

b)

Rūpnieciskas iekārtas papīra, kartona un citu pirmapstrādes koksnes produktu (piemēram, skaidu plākšņu, kokšķiedru plākšņu un saplākšņa) ražošanai

Ar ražošanas jaudu – 20 tonnu dienā

c)

Rūpnieciskas iekārtas koksnes un koksnes izstrādājumu apstrādāšanai ar ķīmiskām vielām

Ar ražošanas jaudu – 50 m3 dienā

7.

Intensīva mājlopu audzēšana un akvakultūra

 

a)

Iekārtas intensīvai mājputnu vai cūku audzēšanai

i)

ar 40 000 vietām mājputniem

ii)

ar 2 000 vietām nobarojamām cūkām (virs 30 kg)

iii)

ar 750 vietām sivēnmātēm

b)

Intensīva akvakultūra

Ar zivju vai vēžveidīgo ražotspēju – 1 000 tonnu gadā

8.

Pārtikas un dzērienu nozares dzīvnieku un augu izcelsmes produkti

 

a)

Lopkautuves

Ar kautķermeņu ražošanas jaudu – 50 tonnu dienā

b)

Apstrāde un pārstrāde, kas paredzēta pārtikas un dzērienu produktu ražošanai no:

 

i)

dzīvnieku izcelsmes izejvielām (izņemot pienu)

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā

ii)

augu izcelsmes izejvielām

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 300 tonnu dienā (pamatojoties uz ceturksnī saražotās produkcijas vidējo apjomu)

c)

Piena apstrāde un pārstrāde

Ar iegūtā piena daudzumu dienā – 200 tonnu (pamatojoties uz vidēji gadā pārstrādāto piena daudzumu)

9.

Citas darbības

 

a)

Iekārtas materiālu pirmapstrādei (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai šķiedru vai audumu krāsošanai

Ar apstrādes jaudu – 10 tonnu dienā

b)

Ādu un kažokādu miecēšanas ražotnes

Ar apstrādes jaudu – 12 tonnu gatavās produkcijas dienā

c)

Iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, lietojot organiskos šķīdinātājus, jo īpaši apretēšanai, iespieddarbiem, apdrukai, pārklāšanai ar aizsargkārtām, attaukošanai, ūdensnecaurlaidībai, krāsošanai, tīrīšanai vai impregnēšanai

Ar patēriņu – 150 kg stundā vai 200 tonnu gadā

d)

Iekārtas ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošanai ar dedzināšanas un grafitizācijas paņēmienu

*

e)

Iekārtas kuģu būvēšanai un krāsošanai vai krāsas noņemšanai no kuģiem

Ar kravnesību 100 metru gariem kuģiem


(1)  Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visiem rūpnieciskajiem kompleksiem ir jāsniedz pārskati).

(2)  OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

(3)  OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(4)  Jaudas slieksni pārskata ne vēlāk kā līdz 2010. gadam, ņemot vērā pirmā pārskata laikposma rezultātus.


II PIELIKUMS

Piesārņojošās vielas (1)

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela (2)

Emisiju sliekšņi

(1. sleja)

Gaisā

(1.a sleja)

kg/gadā

Ūdenī

(1.b sleja)

kg/gadā

Zemē

(1.c sleja)

kg/gadā

1

74-82-8

Metāns (CH4)

100 000

 (3)

2

630-08-0

Oglekļa monoksīds (CO)

500 000

3

124-38-9

Oglekļa dioksīds (CO2)

100 miljonu

4

 

Fluorogļūdeņraži (HFCs) (4)

100

5

10024-97-2

Slāpekļa oksīds (N2O)

10 000

6

7664-41-7

Amonjaks (NH3)

10 000

7

 

Gaistošie organiskie savienojumi izņemot metānu (NMVOC)

100 000

8

 

Slāpekļa oksīdi (NOx) kā NO2

100 000

9

 

Perfluoroglekļi (PFCs) (5)

100

10

2551-62-4

Sēra heksafluorīds (SF6)

50

11

 

Sēra oksīdi (SOx) kā SO2

150 000

12

 

Kopējais slāpeklis

50 000

50 000

13

 

Kopējais fosfors

5 000

5 000

14

 

Hidrohlorfluoroglekļi (HCFCs) (6)

1

15

 

Hlorfluoroglekļi (CFCs) (7)

1

16

 

Haloni (8)

1

17

 

Arsēns un savienojumi (kā As) (9)

20

5

5

18

 

Kadmijs un savienojumi (kā Cd) (9)

10

5

5

19

 

Hroms un savienojumi (kā Cr) (9)

100

50

50

20

 

Varš un savienojumi (kā Cu) (9)

100

50

50

21

 

Dzīvsudrabs un savienojumi (kā Hg) (9)

10

1

1

22

 

Niķelis un savienojumi (kā Ni) (9)

50

20

20

23

 

Svins un savienojumi (kā Pb) (9)

200

20

20

24

 

Cinks un savienojumi (kā Zn) (9)

200

100

100

25

15972-60-8

Alahlors

1

1

26

309-00-2

Aldrins

1

1

1

27

1912-24-9

Atrazīns

1

1

28

57-74-9

Hlordāns

1

1

1

29

143-50-0

Hlordekons

1

1

1

30

470-90-6

Hlorfenvinfoss

1

1

31

85535-84-8

Hloralkāni, C10-C13

1

1

32

2921-88-2

Hlorpirifoss

1

1

33

50-29-3

DDT

1

1

1

34

107-06-2

1,2-dihloretāns (EDC)

1 000

10

10

35

75-09-2

Dihlormetāns (DCM)

1 000

10

10

36

60-57-1

Dildrins

1

1

1

37

330-54-1

Diurons

1

1

38

115-29-7

Endosulpfāns

1

1

39

72-20-8

Endrīns

1

1

1

40

 

Halogēnorganiskie savienojumi (kā AOX) (10)

1 000

1 000

41

76-44-8

Heptahlors

1

1

1

42

118-74-1

Heksahlorbenzols (HCB)

10

1

1

43

87-68-3

Heksahlorbutadiēns (HCBD)

1

1

44

608-73-1

1,2,3,4,5,6-heksahlorcikloheksāns (HCH)

10

1

1

45

58-89-9

Lindāns

1

1

1

46

2385-85-5

Mirekss

1

1

1

47

 

PCDD +PCDF (dioksīni + furāni) (kā Teq) (11)

0,0001

0,0001

0,0001

48

608-93-5

Pentahlorbenzols

1

1

1

49

87-86-5

Pentahlorfenols (PCP)

10

1

1

50

1336-36-3

Polihlorēti bifenili (PCB)

0,1

0,1

0,1

51

122-34-9

Simazīns

1

1

52

127-18-4

Tetrahloretilēns (PER)

2 000

10

53

56-23-5

Tetrahlormetāns (TCM)

100

1

54

12002-48-1

Trihlorbenzoli (TCB) (visi izomēri)

10

1

55

71-55-6

1,1,1-trihloretāns

100

56

79-34-5

1,1,2,2-tetrahloretāns

50

57

79-01-6

Trihloretilēns

2 000

10

58

67-66-3

Trihlormetāns

500

10

59

8001-35-2

Toksafēns

1

1

1

60

75-01-4

Vinila hlorīds

1 000

10

10

61

120-12-7

Antracēns

50

1

1

62

71-43-2

Benzols

1 000

200

(kā BTEX) (12)

200

(kā BTEX) (12)

63

 

Bromētie difinelēteri (PBDE) (13)

1

1

64

 

Nonilfenols un nonilfenola etoksilāti (NP/NPE)

1

1

65

100-41-4

Etila benzols

200

(kā BTEX) (12)

200

(kā BTEX) (12)

66

75-21-8

Etilēna oksīds

1 000

10

10

67

34123-59-6

Izoprotu izoproturons

1

1

68

91-20-3

Naftalīns

100

10

10

69

 

Alvorganiskie savienojumi(kā kopējais Sn)

50

50

70

117-81-7

Di-(2-etil heksil) ftalāts (DEHP)

10

1

1

71

108-95-2

Fenoli (kā kopējais C) (14)

20

20

72

 

Policikliski aromātiski ogļūdeņraži (PAH) (15)

50

5

5

73

108-88-3

Toluols

200

(kā BTEX) (12)

200

(kā BTEX) (12)

74

 

Tributilalvas savienojumi (16)

1

1

75

 

Trifeniltīna savienojumi (17)

1

1

76

 

Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (kā kopējais C vai COD/3)

50 000

77

1582-09-8

Trifluralīns

1

1

78

1330-20-7

Ksiloli (18)

200

(kā BTEX) (12)

200

(kā BTEX) (12)

79

 

Hlorīdi (kā kopējais Cl)

2 miljoni

2 miljoni

80

 

Hlors un neorganiskie savienojumi (kā HCl)

10 000

81

1332-21-4

Azbests

1

1

1

82

 

Cianīdi (kā kopējais CN)

50

50

83

 

Fluorīdi (kā kopējais F)

2 000

2 000

84

 

Fluors un neorganiskie savienojumi (kā HF)

5 000

85

74-90-8

Ūdeņraža cianīds (HCN)

200

86

 

Cietās daļiņas (PM10)

50 000

87

1806-26-4

Oktilfenoli un oktilfenolu etoksilāti

1

88

206-44-0

Fluorantēns

1

89

465-73-6

Izodrīns

1

90

36355-1-8

Heksabrombifenils

0,1

0,1

0,1

91

191-24-2

Benzo(g,h,i)perilēns

 

1

 


(1)  Par piesārņojošo vielu emisijām, kas atbilst vairākām piesārņojošo vielu kategorijām, jāziņo atsevišķi par katru kategoriju.

(2)  Ja vien nav noteikts savādāk, par jebkuru II pielikumā minēto piesārņojošo vielu ziņo kā par kopējo piesārņojošās vielas daudzumu; ja piesārņojošā viela ir vielu grupa, ziņo par kopējo piesārņojošo vielu grupas daudzumu.

(3)  Defise (-) norāda, ka par attiecīgo parametru un vidi nav jāsniedz pārskats.

(4)  Fluorogļūdeņražu kopējais daudzums: HFC23, HFC32, HFC41, HFC4310mee, HFC125, HFC134, HFC134a, HFC152a, HFC143, HFC143a, HFC227ea, HFC236fa, HFC245ca, HFC365mfc summa.

(5)  Perfluoroglekļu kopējais daudzums: CF4, C2F6, C3F8, C4F10, c-C4F8, C5F12, C6F14 summa.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2037/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp.) I pielikumā VIII grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2003 (OV L 265, 16.10.2003., 1. lpp.).

(7)  Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I pielikuma I un II grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(8)  Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I pielikuma III un VI grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(9)  Par visiem metāliem ziņo kā par noplūdušo ķīmisko vielu visās ķīmiskajās formās kopējo daudzumu.

(10)  Halogēnorganiskie savienojumi, ko var absorbēt aktivētais ogleklis, kas izteikti kā hlorīds.

(11)  Izteikts kā I-TEQ.

(12)  Par vienkāršām piesārņojošām vielām jāziņo, ja ir pārsniegts BTEX (benzola, toluola, etila benzola, ksilolu parametru summa) slieksnis.

(13)  Kopējais šādu bromēto difinelēteru daudzums: penta-BDE, okta-BDE un deka-BDE.

(14)  Kopējais fenola un vienkāršo aizstāto fenolu daudzums, kas izteikts kā kopējais oglekļa daudzums.

(15)  Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs) jāizmēra, lai ziņotu par izmešiem gaisā, piemēram, benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem (OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.)).

(16)  Kopējais tributilalvas savienojumu daudzums, kas izteikts kā tributilalvas kopējais daudzums.

(17)  Kopējais trifeniltīna savienojumu daudzums, kas izteikts kā trifeniltīna kopējais daudzums.

(18)  Kopējais ksilolu daudzums (orto-ksilols, meta-ksilols, para-ksilols).


III PIELIKUMS

Izmešu un pārneses datu pārskatu formāts, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai

Pārskata gads

 

Apsaimniekošanas objekta identifikācija

 

Mātessabiedrības nosaukums

Apsaimniekošanas objekta nosaukums

Apsaimniekošanas objekta identifikācijas numurs

Adrese/iela

Pilsēta/ciems

Pasta indekss

Valsts

Teritorijas koordinātes

Upes baseina rajons (1)

NACE-kods (4 cipari)

Galvenā ekonomiskā darbība

Ražošanas apjoms (nav obligāti)

Apsaimniekošanas objektu skaits (nav obligāti)

Ekspluatācijas stundu skaits gadā (nav obligāti)

Darbinieku skaits (nav obligāti)

Teksta laukums teksta informācijai vai mājas lapas adresei, ko iesniedz apsaimniekošanas objekts vai mātessabiedrība (nav obligāti)

 

Visas apsaimniekošanas objekta I pielikuma darbības (saskaņā ar I pielikumā sniegto kodēšanas sistēmu un IPPC kodu, kur iespējams)

 

1. darbība (galvenā I pielikuma darbība)

2. darbība

N darbība

 

Dati par izmešiem gaisā no apsaimniekošanas objekta katrai piesārņojošai vielai, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)

Izmeši gaisā

Piesārņojošā viela 1

Piesārņojošā viela 2

Piesārņojošā viela N

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

T: kopējais

kg/gadā

A: nejaušs

kg/gadā

Dati par emisiju ūdenī no apsaimniekošanas objekta katram piesārņotājam, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)

Izmeši ūdenī

Piesārņojošā viela 1

Piesārņojošā viela 2

Piesārņojošā viela N

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

T: kopējais

kg/gadā

A: nejaušs

kg/gadā

Dati par emisiju zemē no apsaimniekošanas objekta katram piesārņotājam, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)

Izmeši zemē

Piesārņojošā viela 1

Piesārņojošā viela 2

Piesārņojošā viela N

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

T: kopējais

kg/gadā

A: nejaušs

kg/gadā

Pārnese ārpus teritorijas katrai tādas piesārņojošai vielai, ko attīra ūdens attīrīšanas iekārtās daudzumos, kuri pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)

 

Piesārņojošā viela 1

Piesārņojošā viela 2

Piesārņojošā viela N

M: izmērīts, izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts, izmantotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

kg/gadā

Apsaimniekošanas objekta bīstamo atkritumu pārnese ārpus teritorijas, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar 5. pantu)

Valsts robežās:

Reģenerācijai (R)

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

tonnas/gadā

Valsts robežās:

Apglabāšanai (D)

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

tonnas/gadā

Uz citām valstīm:

Reģenerācijai (R)

Reģeneretāja nosaukums

Reģeneretāja adrese

Faktiskās reģenerācijas vietas adrese, kas saņem pasūtījumu.

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

tonnas/gadā

Uz citām valstīm:

Apglabāšanai (D)

Apglabāšanas uzņēmuma nosaukums

Apglabāšanas uzņēmuma adrese

Faktiskās apglabāšanas vietas adrese, kas saņem pārsūtījumu

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

tonnas/gadā

Apsaimniekošanas objekta bīstamo atkritumu pārnese ārpus teritorijas, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar 5. pantu)

Reģenerācijai (R)

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

tonnas/gadā

Apglabāšanai (D)

M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode

C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode

E: novērtēts; izmantota analītiskā metode

tonnas/gadā

Kompetentā valsts iestāde, kurai iesniedzami sabiedrības pieprasījumi:

Nosaukums

Adrese/iela

Pilsēta/ciems

Tālruņa Nr.

Faksa Nr.

E-pasta adrese

 


(1)  Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/18


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 167/2006/EK

(2006. gada 18. janvāris)

par dažu trešo valstu darbībām jūras kravu pārvadājumu jomā

(Kodificēta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Lēmums 78/774/EEK (1978. gada 19. septembris) par dažu trešo valstu darbībām jūras kravu pārvadājumu jomā (3) ir būtiski grozīts (4). Skaidrības un lietderības dēļ minētais lēmums būtu jākodificē.

(2)

Ir jāizveido informācijas sistēmas, lai nodrošinātu, ka Kopienas iestādes ir informētas par trešo valstu flotu darbībām, kuras kaitē dalībvalstu jūras pārvadātāju interesēm un jo īpaši, ciktāl tās nelabvēlīgi ietekmē konkurētspējīgu dalībvalstu flotu līdzdalību starptautiskajos jūras kravu pārvadājumos; tā kā šīm informācijas sistēmām jāveicina konsultācijas Kopienas mērogā.

(3)

Ir jānodrošina iespēja, ka vajadzīgos pasākumus pieņem Kopienas mērogā, lai vienoti īstenotu dalībvalstu pilnvaras pretpasākumu pieņemšanai dažu trešo valstu darbībām attiecībā uz jūras kravu pārvadājumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Katra dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ievestu sistēmu, kas ļauj ievākt informāciju par tādām trešo valstu flotu darbībām, kuras kaitē dalībvalstu jūras pārvadātāju interesēm un jo īpaši, ciktāl tas nelabvēlīgi ietekmē konkurētspējīgu dalībvalstu flotu līdzdalību starptautiskajos jūras kravu pārvadājumos.

Šai sistēmai jānodrošina, ka katra dalībvalsts, ciktāl vajadzīgs, lai sasniegtu pirmajā daļā minētos mērķus, var ievākt informāciju par:

a)

piedāvāto jūras kravu pārvadājumu pakalpojumu līmeni;

b)

tādu preču raksturu, daudzumu, vērtību, izcelsmi un galamērķi, kuras iekrautas vai izkrautas attiecīgajās dalībvalstīs kuģos, kurus izmanto, sniedzot šādus pakalpojumus;

c)

par šādiem pakalpojumiem iekasēto tarifu lielumu.

2. pants

1.   Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, attiecībā uz kurām trešo valstu flotēm kopīgi piemēro informācijas sistēmu.

2.   Ar lēmumu, kas minēts 1. punktā, precizē jūras kravu pārvadājumu pakalpojumu veidu, kuram jāpiemēro informācijas sistēma, tās ieviešanas datumu, periodiskumu, ar kādu informācija jāsniedz, un kāda veida informācija, kas minēta 1. panta otrajā daļā, ir jāievāc.

3.   Katra dalībvalsts Komisijai, periodiski vai pēc tās pieprasījuma, iesniedz informāciju, kas iegūta ar informācijas sistēmas palīdzību.

4.   Komisija apkopo informāciju visai Kopienai. Uz šo informāciju attiecas 4. pants Padomes Lēmumā 77/587/EEK (1977. gada 13. septembris) par apspriežu procedūru, kas attiecas uz dalībvalstu un trešo valstu attiecībām jūras satiksmes jomā, un par darbību, kura saistīta ar šādiem jautājumiem starptautiskās organizācijās (5).

3. pants

Dalībvalstis un Komisija, izmantojot apspriežu procedūru, kas ieviesta ar Lēmumu 77/587/EEK, un cita starpā pamatojoties uz informāciju, kura iegūta ar 1. pantā minētās informācijas sistēmas palīdzību, regulāri pārbauda to trešo valstu flotu darbības, kas minētas 2. panta 1. punktā norādītajos lēmumos.

4. pants

Padome vienprātīgi var pieņemt lēmumu par to, ka dalībvalstis kopīgi piemēro piemērotus pretpasākumus savās attiecībās ar trešo valsti vai trešo valstu grupu, par kurām ir pieņemts 2. panta 1. punktā minētais lēmums; šādi pretpasākumi ir valsts tiesību aktu sastāvdaļa.

5. pants

Dalībvalstis saglabā tiesības vienpusēji piemērot savas valsts informācijas sistēmas un pretpasākumus.

6. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 78/774/EEK, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz minētā lēmuma īstenošanas termiņiem.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās būtu jālasa saskaņā ar II pielikumā doto korelācijas tabulu.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2006. gada 18. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORREL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. WINKLER


(1)  OV C 110, 30.4.2004., 14. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 9. marta atzinums (OV C 102 E, 28.4.2004., 107. lpp.) un Padomes 2005. gada 20. decembra Lēmums.

(3)  OV L 258, 21.9.1978., 35. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 89/242/EEK (OV L 97, 11.4.1989., 47. lpp.).

(4)  Skat. I pielikumu.

(5)  OV L 239, 17.9.1977., 23. lpp.


I PIELIKUMS

Atceltais lēmums ar tā grozījumu

Padomes Lēmums 78/774/EEK

(OV L 258, 21.9.1978., 35. lpp.)

Padomes Lēmums 89/242/EEK

(OV L 97, 11.4.1989., 47. lpp.)


II PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Lēmums 78/774/EEK

Šis lēmums

1. panta 1. punkts

1. panta pirmā daļa

1. panta 2. punkta ievada teikums

1. panta otrās daļas ievada teikums

1. panta 2. punkta pirmais ievilkums

1. panta otrās daļas a) punkts

1. panta 2. punkta otrais ievilkums

1. panta otrās daļas b) punkts

1. panta 2. punkta trešais ievilkums

1. panta otrās daļas c) punkts

2.–5. pants

2.–5. pants

6. pants

6. pants

7. pants

7. pants

I pielikums

II pielikums


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/22


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/89/EK

(2006. gada 18. janvāris)

par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (3) ir devusi nozīmīgu ieguldījumu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidošanā. Augsta elektroapgādes drošuma līmeņa garantēšana ir galvenais mērķis sekmīgai iekšējā tirgus darbībai, un minētā direktīva dalībvalstīm sniedz iespēju elektroenerģijas uzņēmumiem uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tostarp attiecībā uz piegādes drošumu. Šīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības būtu jānosaka pēc iespējas precīzi un stingri, un tās nedrīkst izraisīt tādu ražošanas jaudas pieaugumu, kura rezultātā tiek pārsniegts daudzums, kas nepieciešams, lai nerastos nevajadzīgi pārtraukumi elektroenerģijas sadalē galalietotājiem.

(2)

Elektroenerģijas pieprasījumu parasti paredz vidēji ilgam laikposmam, pamatojoties uz scenārijiem, ko izstrādājuši pārvades sistēmu operatori vai citas organizācijas, kuras pēc dalībvalsts pieprasījuma spēj tās izveidot.

(3)

Konkurētspējīgam vienotam ES elektroenerģijas tirgum nepieciešama pārskatāma un nediskriminējoša elektroapgādes drošuma politika, kas ir savietojama ar šāda tirgus prasībām. Ja atsevišķās dalībvalstīs šādas politikas nav vai ja šī politika ievērojami atšķiras, var rasties konkurences izkropļojumi. Tāpēc ir ļoti svarīgi noteikt skaidrus noteikumus un atbildību kompetentām iestādēm, kā arī pašām dalībvalstīm un visiem attiecīgiem tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un labu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus novēršot šķēršļus tādu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai, kā, piemēram, uzņēmumi, kas ražo vai piegādā elektroenerģiju kādā dalībvalstī un kas ir nesen sākuši darbību šajā valstī, kā arī novēršot elektroenerģijas iekšējā tirgus traucējumus vai nopietnas grūtības tirgus dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, kam pieder maza tirgus daļa, piemēram, elektroenerģijas ražotājiem vai piegādātājiem ar ļoti mazu tirgus daļu attiecīgajā Kopienas tirgū.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1229/2003/EK (4) nosaka vairākas pamatnostādnes Eiropas Kopienas politikai attiecībā uz Eiropas enerģētikas tīkliem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (5) cita starpā nosaka vispārīgos principus un sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz pārslodžu vadību.

(5)

Veicinot elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir jānodrošina nepieciešamās jaudas rezerves, ja tas tehnisku apsvērumu dēļ ir nepieciešams, lai uzturētu energosistēmas uzticamību un drošumu.

(6)

Lai izpildītu Kopienas saistības attiecībā uz vides aizsardzību un mazinātu enerģētisko atkarību no importa, ir svarīgi ņemt vērā elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma ietekmi ilgākā laikposmā.

(7)

Sadarbība starp dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem jomās, kas saistītas ar tīklu drošumu, tostarp pārvades jaudu noteikšanā, informācijas sniegšanā un tīklu konfigurēšanā ir būtiska, lai attīstītu labi funkcionējošu iekšējo tirgu, un turpmāk to varētu uzlabot. Koordinācijas trūkums tīklu drošuma jomā kaitē vienādu konkurences noteikumu attīstībai.

(8)

Galvenais nolūks attiecīgiem tehniskiem noteikumiem un ieteikumiem, ko satur Elektroenerģijas pārvades koordinācijas apvienības (UCTE) ekspluatācijas rokasgrāmata, un līdzīgiem noteikumiem un rekomendācijām, ko izstrādājusi Ziemeļvalstu pārvades sistēmas operatoru koordinācijas apvienība (NORDEL), Baltijas valstu tīkla kodekss, un tiem, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes un Īrijas sistēmām, ir sniegt atbalstu savstarpēji saistītu energosistēmu tehniskām operācijām, tādējādi nodrošinot tīkla nepārtrauktu darbību atsevišķa tīkla posma vai posmu avārijas gadījumā un līdz minimumam samazinot izmaksas, kas saistītas ar elektroapgādes traucējumu novēršanu.

(9)

No pārvades un sadales sistēmas operatoriem būtu jāprasa, lai tie sniegtu augsta līmeņa pakalpojumus galalietotājiem saistībā ar elektroapgādes pārtraukšanas biežumu un ilgumu.

(10)

Pasākumiem, kurus var izmantot, lai nodrošinātu atbilstīgu rezerves ražošanas jaudu līmeņa uzturēšanu, būtu jāpamatojas uz tirgu, tie nedrīkstētu būt diskriminējoši, un tie varētu ietvert tādus pasākumus kā līgumgarantijas un vienošanās, jaudu izvēles tiesības un jaudu piedāvājuma saistības. Šos pasākumus varētu arī papildināt citi nediskriminējoši līdzekļi, piemēram, jaudu apmaksa.

(11)

Lai nodrošinātu, ka ir pieejama atbilstīga iepriekšēja informācija, dalībvalstīm būtu jāpublicē informācija par pasākumiem, kas pieņemti, lai uzturētu līdzsvaru starp piegādi un pieprasījumu starp pašreizējiem un potenciālajiem ieguldītājiem elektroenerģijas ražošanā un starp elektroenerģijas paterētājiem.

(12)

Neskarot Līguma 86., 87. un 88. pantu, ir svarīgi, lai dalībvalstis izveidotu nepārprotamu, atbilstīgu un stabilu sistēmu, kas veicinātu elektroapgādes drošumu un rosinātu ieguldījumus ražošanas jaudā un pieprasījuma vadības tehnoloģijās. Ir svarīgi arī veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu regulatīvu sistēmu, kas veicina ieguldījumu jaunos pārvades starpsavienojumos, īpaši starp dalībvalstīm.

(13)

Eiropadome 2002. gada 15. un 16. martā Barselonā vienojās par starpsavienojumu līmeni starp dalībvalstīm. Zems starpsavienojumu līmenis sadala tirgu un kavē konkurenci. Lai konkurence būtu patiešām iedarbīga, atbilstīgas fiziskas pārvades starpsavienojumu jaudas pastāvēšana, vai nu pārrobežu, vai ne, ir ļoti nozīmīga, taču ar to vien nepietiek. Galalietotāju interesēs attiecībai starp iespējamiem ieguvumiem no jauniem starpsavienojumu projektiem un šādu projektu izmaksām vajadzētu būt saprātīgi līdzsvarotai.

(14)

Tā kā ir svarīgi noteikt maksimālās pieejamās pārvades jaudas, nepārkāpjot drošas elektroenerģijas tīkla darbības prasības, ir arī svarīgi nodrošināt pilnīgu pārvadu sistēmas jaudu aprēķināšanas un piešķiršanas procedūras pārredzamību. Tādējādi varētu būt iespējams labāk izmantot pašreizējās jaudas, un tirgus nesaņems maldinošus elektroenerģijas trūkuma signālus, kas savukārt palīdzēs izveidot pilnīgi konkurētspējīgu iekšējo tirgu, kā paredzēts Direktīvā 2003/54/EK.

(15)

Pārvades un sadales sistēmu operatoriem ir nepieciešama atbilstīga un stabila regulatīva ieguldījumu un tīklu ekspluatācijas un atjaunināšanas sistēma.

(16)

Direktīvas 2003/54/EK 4. pantā prasīts, lai dalībvalstis uzraudzītu elektroapgādes drošumu un iesniegtu par to ziņojumu. Šim ziņojumam būtu jāietver īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa faktori, kas ietekmē elektroapgādes drošumu, tostarp pārvades sistēmu operatoru gatavību ieguldīt līdzekļus elektroapgādes tīklos. Sagatavojot šo ziņojumu, no dalībvalstīm sagaidīs, lai tās izmanto informāciju un novērtējumus, kurus jau veikuši pārvadu sistēmu operatori gan individuāli, gan kolektīvi, tostarp Eiropas līmenī.

(17)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīva šīs direktīvas īstenošana.

(18)

Ņemot vērā to, ka dalībvalstis nevar sekmīgi sasniegt piedāvātās rīcības mērķi, proti, izveidot pilnīgi darboties spējīgu iekšējo elektroenerģijas tirgu, kas pamatojas uz godīgu konkurenci un drošām elektroapgādēm, un to, ka rīcības apjoma un ietekmes dēļ to var veiksmīgāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma

1.   Ar šo direktīvu nosaka pasākumus, kuru mērķis ir garantēt elektroapgādes drošumu, lai nodrošinātu iekšējā elektroenerģijas tirgus pienācīgu darbību, kā arī nodrošinātu:

a)

pienācīgu ražošanas jaudu līmeni;

b)

pienācīgu līdzsvaru starp piegādi un pieprasījumu

un

c)

atbilstīgu starpsavienojumu līmeni starp dalībvalstīm iekšējā tirgus attīstībai.

2.   Tā izveido sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstis nosaka pārskatāmu, stabilu un nediskriminējošu politiku attiecībā uz elektroapgādes drošumu, kas ir savietojama ar konkurētspējīga iekšējā elektroenerģijas tirgus prasībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro definīcijas, kuras ietvertas Direktīvas 2003/54/EK 2. pantā. Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

a)

“pārvaldes iestādes” ir pārvaldes iestādes dalībvalstīs, kas norīkotas saskaņā ar Direktīvas 2003/54/EK 23. pantu;

b)

“elektroapgādes drošums” nozīmē elektrosistēmas spēju piegādāt elektroenerģiju galalietotājiem, kā paredz šī direktīva;

c)

“tīkla ekspluatācijas drošums” nozīmē pārvades tīkla un, ja tas ir lietderīgi, sadales tīkla nepārtrauktu darbību paredzamos apstākļos;

d)

“līdzsvars starp piegādi un pieprasījumu” nozīmē patērētāju paredzamā pieprasījuma pēc elektroenerģijas apmierināšanu, neizmantojot piespiedu pasākumus elektroenerģijas patēriņa samazināšanai.

3. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Dalībvalstis nodrošina augsta līmeņa elektroapgādes drošumu, veicot nepieciešamos pasākumus, lai sekmētu stabilus ieguldījumu apstākļus, un nosakot kompetentu iestāžu, tostarp vajadzības gadījumā pārvaldes iestāžu, un visu būtisko tirgus dalībnieku lomu un pienākumus, un publicējot par to informāciju. Būtiskie tirgus dalībnieki cita starpā ietver pārvades un sadales sistēmu operatorus, elektroenerģijas ražotājus, piegādātājus un galalietotājus.

2.   Īstenojot pasākumus, kas minēti 1. punktā, dalībvalstis ņem vērā:

a)

nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšanas svarīgumu;

b)

pārredzamas un stabilas regulatīvas sistēmas svarīgumu;

c)

iekšējo tirgu un pārrobežu sadarbības iespējas saistībā ar elektroapgādes drošumu;

d)

vajadzību pēc regulāras pārvades un sadales tīklu apsaimniekošanas un, vajadzības gadījumā, to atjaunināšanas, lai uzturētu tīklu darbību;

e)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/8/EK (2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū (7), pienācīgas īstenošanas nodrošināšanas svarīgumu, ciktāl to noteikumi attiecas uz elektroapgādes drošumu;

f)

vajadzību nodrošināt pietiekamas pārvades un ražošanas rezerves jaudas stabilai tīklu darbībai;

un

g)

likvīdu vairumtirdzniecības tirgu izveidošanas veicināšanas svarīgumu.

3.   Īstenojot pasākumus, kas minēti 1. punktā, dalībvalstis var arī ņemt vērā:

a)

elektroenerģijas ražošanas daudzveidības pakāpi valsts vai attiecīgā reģiona līmenī;

b)

arvien pieaugošā elektroenerģijas pieprasījuma ilgtermiņa ietekmes samazināšanas svarīgumu;

c)

energoefektivitātes veicināšanas un jaunu tehnoloģiju, jo īpaši pieprasījuma vadības tehnoloģijas, tehnoloģijas saistībā ar atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un dalītu ražotņu pieņemšanas svarīgumu;

un

d)

administratīvo šķēršļu ieguldījumiem infrastruktūrā un ražošanas jaudās novēršanas svarīgumu.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai visi pasākumi, ko pieņem saskaņā ar šo direktīvu, būtu nediskriminējoši un neradītu nesaprātīgu apgrūtinājumu tirgus dalībniekiem, tostarp jaunpienācējiem tirgū un sabiedrībām ar nelielu tirgus daļu. Pirms to pieņemšanas dalībvalstis ņem arī vērā šo pasākumu ietekmi uz elektroenerģijas izmaksām galalietotājiem.

5.   Nodrošinot pienācīgu starpsavienojumu līmeni starp dalībvalstīm, kā minēts 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā, sevišķu uzmanību pievērš:

a)

katras dalībvalsts īpašajam ģeogrāfiskajam stāvoklim;

b)

saprātīga līdzsvara uzturēšanai starp jaunu starpsavienojumu būvniecības izmaksām un galalietotāju ieguvumu,

un

c)

nodrošinājumam, lai pašreizējos starpsavienojumus izmantotu tik efektīvi, cik vien iespējams.

4. pants

Tīkla ekspluatācijas drošums

1.

a)

Dalībvalstis vai kompetentās iestādes nodrošina, lai pārvades sistēmu operatori izstrādā obligātos tīkla ekspluatācijas drošuma noteikumus un pienākumus. Pirms šo noteikumu un pienākumu izstrādes tie apspriežas ar attiecīgiem dalībniekiem valstīs, ar kurām pastāv starpsavienojumi.

b)

Neatkarīgi no a) apakšpunkta pirmās daļas dalībvalstis var pieprasīt, lai pārvades sistēmu operatori iesniedz šos noteikumus un pienākumus kompetentām iestādēm apstiprināšanai.

c)

Dalībvalstis nodrošina, lai pārvades un, vajadzības gadījumā, sadales sistēmu operatori ievērotu obligātos tīklu ekspluatācijas drošuma noteikumus un pienākumus.

d)

Dalībvalstis prasa, lai pārvades sistēmu operatori uzturētu pienācīgu tīklu ekspluatācijas drošuma līmeni.

Tādēļ tīklu ekspluatācijas drošumam pārvades sistēmu operatori uztur pienācīgu tehniskās pārvades rezerves jaudu un sadarbojas ar pārvades sistēmu operatoriem, ar kuriem tiem ir starpsavienojums.

Paredzamo apstākļu līmenis, kurā uztur drošumu, ir definēts tīklu ekspluatācijas drošuma noteikumos.

e)

Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, lai starpsavienojumu pārvades un vajadzības gadījumā sadales sistēmu operatori savlaicīgi un efektīvi, saskaņā ar minimālajām ekspluatācijas prasībām dalītos informācijā par tīklu ekspluatāciju. Tās pašas prasības vajadzības gadījumā attiecas uz pārvades un sadales sistēmu operatoriem, kam ir starpsavienojums ar sistēmu operatoriem, kuri darbojas ārpus Kopienas.

2.   Dalībvalstis vai kompetentās iestādes nodrošina, ka pārvades un vajadzības gadījumā sadales sistēmu operatori izstrādā un ievēro piegādes kvalitātes un tīklu ekspluatācijas drošuma mērķus. Šos mērķus apstiprina dalībvalstis vai kompetentās iestādes, un tās uzrauga šo mērķu īstenošanu. Tie ir objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši, un tos publicē.

3.   Veicot pasākumus, kas minēti Direktīvas 2003/54/EK 24. pantā un Regulas (EK) Nr. 1228/2003 6. pantā, dalībvalstis izturas vienādi pret pārrobežu līgumiem un savas valsts līgumiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai piegādes samazināšana avārijas situācijās būtu pamatota ar iepriekš definētiem kritērijiem saistībā ar to, kā pārvades sistēmas operatori novērš piegādes pārtraukumus. Visus aizsargpasākumus veic, apspriežoties ar citiem attiecīgo pārvades sistēmu operatoriem, ievērojot noslēgtos divpusējos nolīgumus, tostarp nolīgumus par informācijas apmaiņu.

5. pants

Piegādes un pieprasījuma līdzsvara uzturēšana

1.   Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai uzturētu līdzsvaru starp pieprasījumu pēc elektroenerģijas un ražošanas jaudu iespējām.

Dalībvalstis jo īpaši:

a)

neskarot īpašos noteikumus mazām, izolētām sistēmām, veicina vairumtirdzniecības tirgus izveidi, kas regulē elektroenerģijas ražošanas un patēriņa cenas;

b)

pieprasa, lai pārvades sistēmu operatori nodrošinātu atbilstīgu un pieejamu ražošanas jaudu rezervju līmeni balansēšanai un/vai veiktu līdzvērtīgus tirgus pasākumus.

2.   Neskarot Līguma 87. un 88. pantu, dalībvalstis var veikt arī papildu pasākumus, tostarp, bet ne tikai:

a)

izdot noteikumus, kas veicina jaunas ražošanas jaudas un jaunu ražošanas uzņēmumu ienākšanu tirgū;

b)

novērst šķēršļus, kas kavē pārtraucamu līgumu izmantošanu;

c)

novērst šķēršļus, kas kavē dažādu termiņu līgumu noslēgšanu gan ar elektroenerģijas ražotājiem, gan ar patērētājiem;

d)

veicināt reāla laika pieprasījuma vadības tehnoloģiju, piemēram, jaunāko mērīšanas sistēmu, ieviešanu;

e)

veicināt elektroenerģijas uzglabāšanas pasākumus;

f)

piedāvājuma iesniegšanas procedūras vai jebkuru procedūru, kas pārredzamības un diskriminācijas trūkuma ziņā līdzinātos Direktīvas 2003/54/EK 7. panta 1. punktā minētajām.

3.   Dalībvalstis publicē saskaņā ar šo pantu veiktos pasākumus un nodrošina pēc iespējas plašu to izplatīšanu.

6. pants

Ieguldījumi tīklā

1.   Dalībvalstis izveido regulatīvu sistēmu, kas:

a)

nodrošina labvēlīgu ieguldījumu vidi gan pārvades, gan sadales tīklu sistēmu operatoriem, lai viņi varētu attīstīt tīklus un apmierināt paredzamo tirgus pieprasījumu;

un

b)

veicina operatoru tīklu apsaimniekošanu un, kur tas ir lietderīgi, to atjaunināšanu.

2.   Neskarot Regulu (EK) Nr. 1228/2003, dalībvalstis var atļaut komersantu ieguldījumus starpsavienojumos.

Dalībvalstis nodrošina, lai lēmumus par ieguldījumiem starpsavienojumos pieņemtu ciešā sadarbībā starp attiecīgajiem pārvadu sistēmu operatoriem.

7. pants

Ziņojuma iesniegšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai ziņojums, kas minēts Direktīvas 2003/54/EK 4. pantā, aptvertu elektrības sistēmas vispārējo pietiekamību elektroapgādei, atbilstīgi pašreizējam un paredzamajam elektroenerģijas pieprasījumam, kas ietver:

a)

tīkla ekspluatācijas drošumu;

b)

prognozētu līdzsvaru starp piegādi un pieprasījumu nākamajam piecu gadu laikposmam;

c)

elektroapgādes drošuma izredzes laikposmam no 5 līdz 15 gadiem, sākot ar ziņojuma dienu;

d)

pārvades sistēmu operatoru vai citu apzinātu grupu ieguldījuma plānus nākamajiem pieciem un vairāk gadiem attiecībā uz pārrobežu starpsavienojumu jaudas nodrošinājumu.

2.   Dalībvalstis vai kompetentās iestādes sagatavo ziņojumu ciešā sadarbībā ar pārvades sistēmu operatoriem. Pārvades sistēmu operatori vajadzības gadījumā apspriežas ar kaimiņos esošajiem pārvades sistēmu operatoriem.

3.   Ziņojuma nodaļā, kas attiecas uz starpsavienojumu ieguldījumu plāniem, kuri minēti 1. punkta d) apakšpunktā, ņem vērā:

a)

pārslodzes vadības principus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1228/2003;

b)

pašreizējās un plānotās pārvadu līnijas;

c)

paredzamo ražošanas, piegādes, pārrobežu apmaiņas un patēriņa struktūru, kas pieļauj pieprasījuma vadības pasākumus,

un

d)

reģionālus, valsts un Eiropas mēroga ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp projektus, kas veido daļu no prioritāro projektu asīm un kas ir izklāstīti Lēmuma Nr. 1229/2003/EK I pielikumā.

Dalībvalstis nodrošina, lai pārvades sistēmu operatori sniegtu informāciju par saviem vai citu apzinātu grupu ieguldījumu plāniem attiecībā uz pārrobežu starpsavienojumu jaudas nodrošinājumu.

Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai pārvades sistēmu operatori sniedz informāciju par ieguldījumiem, kas saistīti ar iekšējo līniju būvniecību, kura būtiski ietekmē pārrobežu starpsavienojumu nodrošinājumu.

4.   Dalībvalstis vai kompetentās iestādes nodrošina, lai pārvades sistēmu operatoriem un/vai kompetentām iestādēm būtu atvieglota pieeja informācijai par svarīgiem datiem, ja tas ir lietderīgi šā uzdevuma izpildei.

Nodrošina, lai netiktu atklāta konfidenciāla informācija.

5.   Pamatojoties uz informāciju, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, kas saņemta no kompetentām iestadēm, Komisija ziņo dalībvalstīm, kompetentām iestādēm un Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupai, ko nodibināja ar Komisijas Lēmumu 2003/796/EK (8), par plānotajiem ieguldījumiem un to devumu tādu mērķu labā, kuri izklāstīti 1. panta 1. punktā.

Šo ziņojumu var apvienot ar ziņojumu, kas paredzēts Direktīvas 2003/54/EK 28. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un to publicē.

8. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 2008. gada 24. februārī. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Pieņemot šos pasākumus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis līdz 2007. gada 1. decembrim dara Komisijai zināmus tos tiesību aktus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

9. pants

Ziņojuma iesniegšana

Komisija uzrauga un pārskata šīs direktīvas piemērošanu un ne vēlāk kā 2010. gada 24. februārī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2006. gada 18. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORREL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. WINKLER


(1)  OV C 120, 20.5.2005., 119. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 5. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2005. gada 1. decembra Lēmums.

(3)  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/85/EK (OV L 236, 7.7.2004., 10. lpp.).

(4)  OV L 176, 15.7.2003., 11. lpp.

(5)  OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1223/2004 (OV L 233, 2.7.2004., 3. lpp.).

(6)  OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(7)  OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.

(8)  OV L 296, 14.11.2003., 34. lpp.


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/28


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/90/EK

(2006. gada 18. janvāris),

ar kuru divdesmit devīto reizi groza Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (vielas, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas — c/m/r)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar rīcības plānu, kurš pieņemts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK (2002. gada 23. septembris) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003-2008) (3). Saskaņā ar minēto lēmumam Kopiena ir apņēmusies veicināt un uzlabot veselības aizsardzību, novērst slimības, kā arī cīnīties pret iespējamiem veselības apdraudējumiem ar nolūku mazināt novēršamu saslimstību, priekšlaicīgu mirstību un darba spēju samazināšanos.

(2)

Vielas, kas paredzētas I pielikumā Padomes Direktīvā 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (4) un kas tiek klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas vielas, var izraisīt vēzi. Vielas, kas paredzētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā un kas tiek klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas mutagēnas vielas, var izraisīt pārmantojamu ģenētisku bojājumu. Vielas, kas paredzētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā un kas tiek klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, var izraisīt iedzimtus defektus vai negatīvi ietekmēt auglību.

(3)

Lai uzlabotu cilvēku veselības aizsardzību un patērētāju drošību, būtu jāreglamentē tādu vielu lietošana, kuras no jauna klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas, un tādu vielu un preparātu laišanai tirgū, kuros ir minētās vielas, būtu jāpiemēro ierobežojumi attiecībā uz pārdošanu plašai sabiedrībai.

(4)

Padomes Direktīvā 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (5) ir noteikti dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumi, tostarp lai uzlabotu veselības aizsardzību un patērētāju drošību.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/60/EK (6), ar ko četrpadsmito reizi groza Direktīvu 76/769/EEK, kā papildinājumu Direktīvas 76/769/EEK I pielikumam ieviesa sarakstu, kurā uzskaitītas vielas, kas klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas. Šādām vielām un preparātiem, kas satur šādas vielas, būtu jāpiemēro ierobežojums attiecībā uz pārdošanu plašai sabiedrībai.

(6)

Direktīvā 94/60/EK noteikts, ka ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” publicēts atbilstīgi tehnikas attīstībai pielāgots Direktīvas 67/548/EEK I pielikums, kurā uzskaitītas 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu direktīvai, ar ko reglamentē šīs no jauna klasificētās vielas, lai tādējādi atjauninātu Direktīvas 76/769/EEK I pielikuma papildinājumu. Priekšlikumā tiks ņemti vērā no jauna klasificēto vielu riski un priekšrocības un Kopienas tiesību akti par riska analīzi.

(7)

Komisijas Direktīvā 2004/73/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK, un jo īpaši tās I pielikumā ir 146 ieraksti ar vielām, kas no jauna klasificētas kā 1. kategorijas kancerogēnas vielas, 21 ieraksts ar vielām, kas no jauna klasificētas kā 2. kategorijas kancerogēnas vielas, 152 ieraksti ar vielām, kas no jauna klasificētas kā 2. kategorijas mutagēnas vielas, un 24 ieraksti ar vielām, kas no jauna klasificētas kā 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas.

(8)

Tāpat ar Direktīvu 2004/73/EK ir grozītas piezīmes attiecībā uz to, kā identificējamas, klasificējamas un marķējamas četras 1. kategorijas kancerogēno vielu grupā klasificētas vielas, trīsdesmit sešas 2. kategorijas kancerogēno vielu grupā klasificētas vielas, sešas 2. kategorijas mutagēno vielu grupā klasificētas vielas, divas 1. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksisko vielu grupā klasificētas vielas un trīs 2. kategorijas reproduktīvajai funkcijai toksisko vielu grupā klasificētas vielas. Atbilstīgi būtu jāgroza saraksti Direktīvas 76/769/EEK I pielikuma papildinājumā.

(9)

Ir ņemti vērā riski un priekšrocības, kas saistīti ar vielām, kuras saskaņā ar Direktīvu 2004/73/EK no jauna klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas, jo īpaši tie, kas attiecas uz vielām, kam vēl netiek piemērots ierobežojums izmantošanai vielās un preparātos, ko laiž tirgū pārdošanai plašai sabiedrībai (sakarā ar iepriekš veiktu klasifikāciju). Šajā izvērtēšanā tika izdarīts secinājums, ka šīs no jauna klasificētās vielas varētu iekļaut Direktīvas 76/769/EEK I pielikuma papildinājumā.

(10)

Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus, ar ko nosaka darba ņēmēju aizsardzībai izvirzītās obligātās prasības, kas paredzētas Padomes Direktīvā 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (7), un atsevišķajās direktīvās, kuru pamatā ir minētā direktīva, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (8),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 76/769/EEK I pielikuma papildinājumu groza, kā izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.   Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 2007. gada 24. februārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai šo aktu tekstus kopā ar tabulu, kurā atspoguļota minēto noteikumu atbilstība šai direktīvai.

Dalībvalstis piemēro minētos pasākumus no 2007. gada 24. augusta.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2006. gada 18. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORREL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. WINKLER


(1)  OV C 255, 14.10.2005., 33. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2005. gada 8. decembra Lēmums.

(3)  OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

(4)  OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/73/EK (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp. ar labojumu, kas publicēts OV L 216, 16.6.2004., 3. lpp.).

(5)  OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/98/EK (OV L 305, 1.10.2004., 63. lpp.).

(6)  OV L 365, 31.12.1994., 1. lpp.

(7)  OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

(8)  OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp. ar labojumu, kas publicēts OV L 229, 29.6.2004., 23. lpp.


PIELIKUMS

1.

Ievada “Piezīmes” groza šādi:

a)

iekļauj šādas piezīmes:

“A piezīme:

Vielas nosaukumam marķējumā jābūt kādā no Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā norādītajiem veidiem (skat. 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu).

Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā dažreiz izmantoti tādi vispārēji apraksti kā “savienojumi” vai “… sāļi”. Tādā gadījumā ražotājam vai kādai citai personai, kas tādu vielu tirgo, uz marķējuma ir jānorāda precīzais nosaukums, attiecīgi ņemot vērā Ievada nodaļu “Nomenklatūra”.

Direktīvā 67/548/EEK noteikts arī, ka katrai vielai izmanto tos simbolus, bīstamības norādes, R un S frāzes, kas norādītas I pielikumā (23. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunkts).

Vielām, kas pieder konkrētai vielu grupai, kura iekļauta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, izmantojami tie simboli, bīstamības norādes, R un S frāzes, kas norādītas attiecīgajā ierakstā I pielikumā.

Vielām, kas pieder vairāk nekā vienai Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā iekļauto vielu grupai, katrai vielai izmantojami tie simboli, bīstamības norādes, R un S frāzes, kas norādītas abos attiecīgajos ierakstos I pielikumā. Ja vienam un tam pašam apdraudējumam abos ierakstos ir dotas divas atšķirīgas klasifikācijas, izmanto klasifikāciju, kura atbilst lielākajai bīstamībai.”

“D piezīme:

Vielas, kas spontāni polimerizējas vai sadalās, parasti laiž tirgū stabilizētā veidā. Šādā veidā tās ir uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā.

Tomēr dažkārt šādas vielas laiž tirgū arī nestabilizētā veidā. Šādā gadījumā ražotājam vai personai, kas šo vielu laiž tirgū, marķējumā jānorāda vielas nosaukums un aiz tā jāraksta vārds “nestabilizēta”.”

“E piezīme:

Uz vielām, kurām ir īpaša iedarbība uz cilvēka veselību (skat. Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 4. nodaļu) un kas klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas un/vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, ir attiecināma E piezīme, ja tās klasificētas arī kā ļoti toksiskas (T+), toksiskas (T) vai kaitīgas (Xn). Šīm vielām pirms brīdinājumiem par risku R20, R21, R22, R23, R24, R25, R26, R27, R28, R39, R68 (kaitīgs), R48 un R65 un visiem šo brīdinājumu par risku apvienojumiem raksta vārdu “arī”.”

“H piezīme:

Šādas vielas klasifikācija un marķējums attiecas uz bīstamo(ajām) īpašību(ām), kas norādīta(s) brīdinājumā(os) par risku kopā ar bīstamības kategoriju(ām). Prasības, kas Direktīvas 67/548/EEK 6. pantā noteiktas tādas vielas ražotājiem, izplatītājiem un importētājiem, attiecas uz visiem pārējiem klasifikācijas un marķēšanas aspektiem. Galīgais marķējums atbilst Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 7. iedaļā noteiktajām prasībām.

Šī piezīme attiecas uz dažām vielām, ko iegūst no naftas vai akmeņoglēm, kā arī uz dažiem vielu grupu ierakstiem Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā.”

“S piezīme:

Šai vielai nav vajadzīgs marķējums saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 23. pantu (skat. VI pielikuma 8. iedaļu).”

b)

K piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“K piezīme:

Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu vai mutagēnu, ja var pierādīt, ka tajā ir mazāk par 0,1 % w/w 1,3-butadiēna (EINECS Nr. 203-450-8). Ja vielu neklasificē kā kancerogēnu vai mutagēnu, jālieto vismaz S frāzes (2-)9-16. Šī piezīme attiecas tikai uz dažām Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā norādītām sarežģītām vielām, kas iegūtas no naftas.”

2.

Sarakstu ar virsrakstu “29. punkts – Kancerogēnās vielas: 1. kategorija” groza šādi:

a)

iekļauj šādus ierakstus:

Vielas

Indeksa numurs

EK numurs

CAS numurs

Piezīmes

“Trietil arsenāts

601-067-00-4

427-700-2

15606-95-8

 

Gāzes (naftas), katalītiski sašķeltā naftas depropanizatora galvas frakcija, kas bagātināta ar C3, skābi nesaturoša; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltus ogļūdeņražus; tas ir attīrīts no skābiem piemaisījumiem. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C2 līdz C4, galvenokārt C3.)

649-062-00-6

270-755-0

68477-73-6

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskais krekings; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. To veido galvenokārt alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-063-00-1

270-756-6

68477-74-7

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskais krekings, bagātinātas ar C1-5; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. To veido galvenokārt alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C6, galvenokārt C1 līdz C5.)

649-064-00-7

270-757-1

68477-75-8

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskās polimerizācijas stabilizētāja galvas frakcija, bagātinātas ar C2-4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no katalītiski polimerizētas naftas frakcionēšanas stabilizācijas produktiem. To veido alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C2 līdz C6, galvenokārt C2 līdz C4.)

649-065-00-2

270-758-7

68477-76-9

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskais riformings, bagātinātas ar C1-4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā riforminga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C6, galvenokārt C1 līdz C4.)

649-066-00-8

270-760-8

68477-79-2

H, K

Gāzes (naftas), C3-5, olefīnu – parafīnu rindas ogļūdeņražu maisījums, alkilēšanas izejviela; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko veido olefīnu un parafīnu ridnas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, kurus izmanto kā alkilēšanas izejvielu. Istabas temperatūra parasti pārsniedz šo maisījumu kritisko temperatūru.)

649-067-00-3

270-765-5

68477-83-8

H, K

Gāzes (naftas), bagātinātas ar C4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā frakcionēšanas procesa produktus. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, galvenokārt C4.

649-068-00-9

270-767-6

68477-85-0

H, K

Gāzes (naftas), etānu saturošā galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga gāzes un benzīna frakcijas. To veido galvenokārt etāns un etilēns.)

649-069-00-4

270-768-1

68477-86-1

H, K

Gāzes (naftas), deizobitanizēšanas kolonnas galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, atmosfēras spiedienā destilējot butāna-butilēna plūsmu. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C4.)

649-070-00-X

270-769-7

68477-87-2

H, K

Gāzes (naftas), sausais depropanizators, bagātinātas ar propēnu; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus no gāzes un benzīna frakcijas. To veido galvenokārt propilēns un nelielā daudzumā etāns un propāns.)

649-071-00-5

270-772-3

68477-90-7

H, K

Gāzes (naftas), depropanizatora galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus no gāzes un benzīna frakcijas. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4.)

649-072-00-0

270-773-9

68477-91-8

H, K

Gāzes (naftas), gāzu reģenerācijas depropanizatora galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot jaukto ogļūdeņražu frakciju. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4, galvenokārt propāns.)

649-073-00-6

270-777-0

68477-94-1

H, K

Gāzes (naftas), Girbatola iekārtas barorojošā plūsma; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko ievada Girbatola iekārtā, lai atdalītu sērūdeņradi. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4.)

649-074-00-1

270-778-6

68477-95-2

H, K

Gāzes (naftas), izomerizētās naftas frakcionators, bagātinātas ar C4, sērūdeņradi nesaturošas; Naftas gāze

649-075-00-7

270-782-8

68477-99-6

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski sašķeltās dzidrinātās eļļas un termiski sašķeltā vakuumatlikuma frakcionēšanas atteces cilindrs; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltās dzidrinātās eļļas un termiski sašķeltu vakuumatlikumu. To veido galvenokārt ogļūdeņraži, ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-076-00-2

270-802-5

68478-21-7

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), naftas katalītiskā krekinga stabilizācijas absorbers; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot katalītiski sašķelto naftu. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-077-00-8

270-803-0

68478-22-8

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiskā krekinga iekārta, katalītiskais riformers un ar hidrodesulfurizatoru kombinētais frakcionētājs; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga, katalītiskā riforminga un hidrodesulfurizēšanas (lai atdalītu skābos piemaisījumus) produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-078-00-3

270-804-6

68478-24-0

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski pārveidotās naftas frakcionēšanas stabilizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst naftas katalītiskā riforminga produktu frakcionēšanas stabilizācijas procesā. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-079-00-9

270-806-7

68478-26-2

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), piesātinātas gāzes iekārtas jauktā plūsma, bagātināta ar C4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās pārtvaices naftas stabilizācijas procesā no destilācijas atplūdes gāzēm un no naftas katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C6, galvenokārt butāns un izobutāns.)

649-080-00-4

270-813-5

68478-32-0

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), piesātinātas gāzes iegūšanas iekārta, bagātināta ar C1-2; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot destilāta atlplūdes gāzi, naftas tiešā pārtvaicē un no naftas katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C5, galvenokārt metāns un etāns.)

649-081-00-X

270-814-0

68478-33-1

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), vakuumatlikumu termiskais krekings; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst vakuumatlikuma termiskā krekingā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-082-00-5

270-815-6

68478-34-2

H, K

Ogļūdeņraži, bagātināti ar C3-4, naftas destilāts; naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot un kondensējot jēlnaftu. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, galvenokārt C3 līdz C5.)

649-083-00-0

270-990-9

68512-91-4

H, K

Gāzes (naftas), visa diapazona tiešās pārtvaices naftas deheksanizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot pilna diapazona tiešās pārtvaices naftu. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C2 līdz C6.)

649-084-00-6

271-000-8

68513-15-5

H, K

Gāzes (naftas), hidrokrekinga produktu depropanizators, produkti bagāti ar ogļūdeņražiem; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4. Tajā var ietilpt nelieli daudzumi ūdeņraža un sērūdeņraža.)

649-085-00-1

271-001-3

68513-16-6

H, K

Gāzes (naftas), vieglās tiešās pārtvaices naftas stabilizatora izplūdes produkti; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst vieglās tiešās pārtvaices naftas stabilizācijā. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C6.)

649-086-00-7

271-002-9

68513-17-7

H, K

Atlikumi (naftas), alkilēšanas sadalītājs, produkti bagātināti ar C4 komponentēm; Naftas gāze

Komplicēts atlikums, ko iegūst dažādu rafinēšanas operāciju plūsmu destilācijā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C5, galvenokārt butāns, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir 11,7 °C līdz 27,8 °C.)

649-087-00-2

271-010-2

68513-66-6

H, K

Ogļūdeņraži, C1-4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst termiskā krekingā, absorbera operācijās un jēlnaftas destilācijā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir mīnus 164 °C līdz mīnus 0,5 °C.)

649-088-00-8

271-032-2

68514-31-8

H, K

Ogļūdeņraži, C1-4, atbrīvoti no sēra; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ogļūdeņražu gāzes atbrīvojot no sērūdeņraža, lai pārveidotu merkaptānus vai lai atbrīvotos no skābiem piemaisījumiem. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 164 °C līdz –0,5 °C.)

649-089-00-3

271-038-5

68514-36-3

H, K

Ogļūdeņraži, C1-3; Naftas gāze

(Maisījums, ko veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C3, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 164 °C līdz –42 °C.)

649-090-00-9

271-259-7

68527-16-2

H, K

Ogļūdeņraži, C1-4, debutanizatora frakcija; Naftas gāze

649-091-00-4

271-261-8

68527-19-5

H, K

Gāzes (naftas), C1-5, mitrās; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu un/vai gāzeļļu krekinga procesā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-092-00-X

271-624-0

68602-83-5

H, K

Ogļūdeņraži, C2-4; Naftas gāze

649-093-00-5

271-734-9

68606-25-7

H, K

Ogļūdeņraži, C3; Naftas gāze

649-094-00-0

271-735-4

68606-26-8

H, K

Gāzes (naftas), izejas produkts alkilēšanai; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst gāzeļļas katalītiskā krekingā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C4.)

649-095-00-6

271-737-5

68606-27-9

H, K

Gāzes (naftas), depropanizatora atlikumu frakcionēšana; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora gala frakcijas. To veido galvenokārt butāns, izobutāns un butadiēns.)

649-096-00-1

271-742-2

68606-34-8

H, K

Gāzes (naftas), rafinēšanas maisījums; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst dažādos procesos. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-097-00-7

272-183-7

68783-07-3

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskais krekings; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5.)

649-098-00-2

272-203-4

68783-64-2

H, K

Gāzes (naftas), C2-4, atbrīvotas no sēra savienojumiem; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pakļaujot naftas destilātu attīrīšanai no sēra savienojumiem, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. To veido galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –51 °C to –34 °C.)

649-099-00-8

272-205-5

68783-65-3

H, K

Gāzes (naftas), jēlnaftas frakcionēšanas gāzes; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot jēlnaftu. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-100-00-1

272-871-7

68918-99-0

H, K

Gāzes (naftas), deheksanizatora produkti; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot kombinētās naftas plūsmas. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-101-00-7

272-872-2

68919-00-6

H, K

Gāzes (naftas), vieglā, tiešās destilācijas benzīna frakcionēšanas stabilizatora gāzes; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot vieglo, tiešās destilācijas benzīnu. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-102-00-2

272-878-5

68919-05-1

H, K

Gāzes (naftas), naftas desulfurēšanas attvaices kolonnas gāzes; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, kas rodas naftas unificētāja desulfurizēšanas procesā, atvaicējot no naftas produkta. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-103-00-8

272-879-0

68919-06-2

H, K

Gāzes (naftas), tiešās destilācijas naftas katalītiskā riforminga produkti; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas naftas katalītiskajā riformingā un visu izplūdes gāzu frakcionēšanā. To veido metāns, etāns un propāns.)

649-104-00-3

272-882-7

68919-09-5

H, K

Gāzes (naftas), šķidrā katalītiskā krekinga galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot sadalītāja produktus. To veido galvenokārt C3 ogļūdeņraži.)

649-105-00-9

272-893-7

68919-20-0

H, K

Gāzes (naftas), tiešās destilācijas stabilizatora gāzes; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot šķidro produktu no pirmās destilācijas kolonnas jēlnaftas destilēšanai. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-106-00-4

272-883-2

68919-10-8

H, K

Gāzes (naftas), naftas katalītiskā krekinga produktu debutanizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot naftas katalītiskā krekinga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-107-00-X

273-169-3

68952-76-1

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski sašķeltā destilāta un naftas stabilizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot naftas katalītiskā krekinga produktus un destilātu. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-108-00-5

273-170-9

68952-77-2

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), termiski sašķelts destilāts, gāzes eļļa un naftas absorbers; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sadalot termiski sašķelto destilātu, naftu un gāzeļļu. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-109-00-0

273-175-6

68952-81-8

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), termiski sašķelto ogļūdeņražu frakcionēšanas stabilizators, naftas koksēšana; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas koksēšanas ogļūdeņražu termiskā krekinga produktu frakcionēšanas stabilizēšanas. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-110-00-6

273-176-1

68952-82-9

H, K

Gāzes (naftas), vieglais tvaika krekings, butadiēna koncentrāts; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4.)

649-111-00-1

273-265-5

68955-28-2

H, K

Gāzes (naftas), tiešās destilācijas naftas katalītiskā riformera stabilizatora galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas naftas katalītiskajā riformingā un visu izplūdes gāzu frakcionēšanā. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4.)

649-112-00-7

273-270-2

68955-34-0

H, K

Ogļūdeņraži, C4; Naftas gāze

649-113-00-2

289-339-5

87741-01-3

H, K

Alkāni, C1-4, bagātināti ar C3; Naftas gāze

649-114-00-8

292-456-4

90622-55-2

H, K

Gāzes (naftas), tvaika krekings, bagātinātas ar C3; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. To veido galvenokārt propilēns un nelielā daudzumā propāns; un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –70 °C līdz 0 °C.)

649-115-00-3

295-404-9

92045-22-2

H, K

Ogļūdeņraži, C4, tvaika krekinga destilāts; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C4, galvenokārt 1-butēns un 2-butēns, kā arī butāns un izobutāns; tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –12 °C līdz 5 °C.)

649-116-00-9

295-405-4

92045-23-3

H, K

Naftas gāzes, sašķidrinātas, atbrīvotas no sēra savienojumiem, C4 frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sašķidrinātu naftas gāzu maisījumu pakļaujot deseulfurizēšanas procesam, lai oksidētu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. To veido galvenokārt piesātināti un nepiesātināti C4 ogļūdeņraži.)

649-117-00-4

295-463-0

92045-80-2

H, K, S

Rafinēšanas produkti (naftas), tvaika krekingam pakļautā C4 frakcija, ekstrakcija ar vara-amonija acetātu, C3-5 piesātinātie un nepiesātinātie ogļūdeņraži, izņemot butadiēnu; Naftas gāze

649-119 -00-5

307-769-4

97722-19-5

H, K

Gāzes (naftas), amīnu sistēmas barošanas gāze; Rafinēšanas gāze

(Barošanas gāze amīnu sistēmā, lai atbrīvotos no sērūdeņraža. To veido galvenokārt ūdeņradis. Klātesošs var būt arī oglekļa oksīds, oglekļa dioksīds, sērūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5)

649-120-00-0

270-746-1

68477-65-6

H, K

Gāzes (naftas), benzola iekārtas hidrodesulfurizātora blakusprodukti; Rafinēšanas gāze

(Benzola iekārtas izmešu gāzes. Tās veido galvenokārt ūdeņradis. Oglekļa oksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6, ieskaitot benzolu, arī var būt klātesoši.)

649-121-00-6

270-747-7

68477-66-7

H, K

Gāzes (naftas), benzola iekārtas reciklēšanas gāzes ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, reciklējot benzola iekārtas gāzes. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa oksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C6.)

649-122-00-1

270-748-2

68477-67-8

H, K

Gāzes (naftas), kompaundētā eļļa, gāze ar augstu ūdeņraža- slāpekļa saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot kompaundēto eļļu. To veido galvenokārt ūdeņradis un slāpeklis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-123-00-7

270-749-8

68477-68-9

H, K

Gāzes (naftas), katalītiski riformētās naftas attvaices kolonnas galvas frakcija; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski riformētas naftas stabilizācijā. To veido ūdeņradis un piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-124-00-2

270-759-2

68477-77-0

H, K

Gāzes (naftas), C6-C8 produktu katalītiskā riforminga reciklēšanas gāzes; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot C6-C8 izejvielu katalītiskā riforminga produktus, un ko reciklē nolūkā saglabāt ūdeņradi. To veido galvenokārt ūdeņradis. Tajā var būt arī atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-125-00-8

270-761-3

68477-80-5

H, K

Gāzes (naftas), C6-8 produktu katalītiskais riformings; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot C6-8 izejvielu katalītiskā riforminga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C5 un ūdeņradis.)

649-126-00-3

270-762-9

68477-81-6

H, K

Gāzes (naftas), C6-C8 izejvielu katalītiskā riforminga reciklēšanas gāzes ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze

649-127-00-9

270-763-4

68477-82-7

H, K

Gāzes (naftas), C2 saturošā atgriezeniskā plūsma; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ūdeņradi ekstrahējot no gāzes plūsmas, ko veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos slāpeklis, oglekļa monoksīds, metāns, etāns un etilēns. Maisījumā ietilpst galvenokārt tādi ogļūdeņraži kā metāns, etāns un etilēns, kā arī atšķirīgos nelielos daudzumos ūdeņradis, slāpeklis, oglekļa monoksīds.)

649-128-00-4

270-766-0

68477-84-9

H, K

Gāzes (naftas), sausas, skābas, gāzes koncentrēšanas iekārtas izejas plūsma; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko veido sausas gāzes no gāzu koncentrēšanas iekārtas. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-129-00-X

270-774-4

68477-92-9

H, K

Gāzes (naftas), gāzes koncentrēšanas reabsorbera produktu destilēšana; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot gāzes koncentrēšanas reabsorbera kombinētās gāzes plūsmas produktus. To veido galvenokārt ūdeņradis, oglekļa oksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-130-00-5

270-776-5

68477-93-0

H, K

Gāzes (naftas), ūdeņraža absorbera izejas plūsma; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, absorbējot ūdeņradi, no plūsmas, kas bagāta ar ūdeņradi. To veido ūdeņradis, slāpeklis, oglekļa oksīds un metāns un nelielos daudzumos C2 ogļūdeņraži.)

649-131-00-0

270-779-1

68477-96-3

H, K

Gāzes (naftas), ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, kas izdalīts no ogļūdeņražus saturošām gāzēm atdzesējot. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, slāpeklis, metāns un C2 ogļūdeņraži.)

649-132-00-6

270-780-7

68477-97-4

H, K

Gāzes (naftas), kompaundētās eļļas hidrēšanas iekārtas reciklēšanas produkti ar augstu ūdeņraža, slāpekļa saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kompaundētas hidrētas eļļas reciklēšanas procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis, slāpeklis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-133-00-1

270-781-2

68477-98-5

H, K

Gāzes (naftas), reciklētas, ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no reciklētajām reaktora gāzēm. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis, sērūdeņradis, un piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-134-00-7

270-783-3

68478-00-2

H, K

Gāzes (naftas) ar augstu ūdeņraža saturu, riformera produkti; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no riformeriem. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-135-00-2

270-784-9

68478-01-3

H, K

Gāzes (naftas), hidrēšanas riformings; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst hidrēšanas riforminga procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis, metāns un etāns un atšķirīgos nelielos daudzumos sērūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5.)

649-136-00-8

270-785-4

68478-02-4

H, K

Gāzes (naftas), hidrēšanas riformings, gāzes ar augstu ūdeņraža, metāna saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst hidrēšanas riforminga procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis, metāns un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis un piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C5.)

649-137-00-3

270-787-5

68478-03-5

H, K

Gāzes (naftas), hidrēšanas riformings, gāzes ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst hidrēšanas riforminga procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-138-00-9

270-788-0

68478-04-6

H, K

Gāzes (naftas), termiskā krekinga produktu destilēšana; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis, oglekļa oksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-139-00-4

270-789-6

68478-05-7

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiskā krekinga refrakcionēšanas absorbers; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, refrakcionējot katalītiskā krekinga produktus. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-140-00-X

270-805-1

68478-25-1

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski riformētās naftas separators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas naftas katalītiskajā riformingā. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-141-00-5

270-807-2

68478-27-3

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski riformētās naftas stabilizators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski riformētas naftas stabilizācijas procesā. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-142-00-0

270-808-8

68478-28-4

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), krekinga procesā iegūtā destilāta hidrēšanas agregāta separators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot krekinga destilātus ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. To veido ūdeņradis, piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-143-00-6

270-809-3

68478-29-5

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), hidrodesulfurizētās tiešās destilācijas naftas separators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, tiešās destilācijas naftas hidrodesulfurizēšanas procesā. To veido ūdeņradis, piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-144-00-1

270-810-9

68478-30-8

H, K

Gāzes (naftas), katalītiski riformētās tiešās destilācijas naftas stabilizatora galvas frakcija; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas naftas katalītiskajā riformingā ar sekojošu visu izplūdes gāzu frakcionēšanu. To veido ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)

649-145-00-7

270-999-8

68513-14-4

H, K

Gāzes (naftas), riformera efluenta vieglo frakciju atdestilēšana augstā spiedienā; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas no riforminga reaktora augstā spiedienā. To veido ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos metāns, etāns un propāns.)

649-146-00-2

271-003-4

68513-18-8

H, K

Gāzes (naftas), riformera efluenta vieglo frakciju atdestilēšana zemā spiedienā; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas no riforminga reaktora zemā spiedienā. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos metāns, etāns un propāns.)

649-147-00-8

271-005-5

68513-19-9

H, K

Gāzes (naftas), naftas rafinēšanas gāzes destilāts; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot gāzes plūsmu, kas satur ūdeņradi, oglekļa oksīdu, oglekļa dioksīdu un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6 vai etāna un propāna krekinga rezultātā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C2, ūdeņradis, slāpeklis un oglekļa oksīds.)

649-148-00-3

271-258-1

68527-15-1

H, K

Gāzes (naftas), benzola agregāta hidrēšanas iekārtas depentanizatora galvas frakcijas; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot padeves plūsmu no benzola iekārtas ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē ar sekojošu depentanizēšanu. To veido galvenokārt ūdeņradis, etāns un propāns un atšķirīgos nelielos daudzumos slāpeklis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6. Tajā var būt nelieli daudzumi benzola.)

649-149-00-9

271-623-5

68602-82-4

H, K

Gāzes (naftas), sekundārā absorbera izplūdes gāzes, sašķidrināto katalītiskā krekinga galvas frakciju frakcionators; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga augšējo frakciju produktus katalītiskā krekinga šķidrajā fāzē. To veido ūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-150-00-4

271-625-6

68602-84-6

H, K

Naftas produkti, rafinēšanas gāzes; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos metāns, etāns un propāns.)

649-151-00-X

271-750-6

68607-11-4

H, K

Gāzes (naftas), hidrokrekinga zemspiediena separators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst hidrokrekinga reaktora efluentu šķidruma/tvaiku separēšanas procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis un piesātinātie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C3.)

649-152-00-5

272-182-1

68783-06-2

H, K

Gāzes (naftas), rafinēšana; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, veicot dažādas naftas rafinēšanas operācijas. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-153-00-0

272-338-9

68814-67-5

H, K

Gāzes (naftas), platformera produktu separācijas procesa attvaices produkti; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, ķīmiskajā riformingā pārvēršot naftēnus aromātiskajos savienojumos. To veido ūdeņradis un piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4.)

649-154-00-6

272-343-6

68814-90-4

H, K

Gāzes (naftas), hidrētās, skābās petrolejas izslēgta depentanizatora stabilizatora izplūdes gāzes; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst hidrētās petrolejas depentanizatora stabilizācijā. To veido galvenokārt ūdeņradis, metāns, etāns un propāns un atšķirīgos nelielos daudzumos slāpeklis, sērūdeņradis, oglekļa monoksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C5.)

649-155-00-1

272-775-5

68911-58-0

H, K

Gāzes (naftas), hidrētās, skābās petrolejas stabilizatora izplūdes gāzes; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst no skābās petrolejas hidrēšanas iekārtas vieglo frakciju atdestilēšanas cilindra katalizatora klātbūtnē. To veido galvenokārt ūdeņradis, metāns un atšķirīgos nelielos daudzumos slāpeklis, oglekļa monoksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C5)

649-156-00-7

272-776-0

68911-59-1

H, K

Gāzes (naftas), destilāta desulfurizēšanas procesa attvaices produkti; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, kuru notvaicē no desulfurizēšanas procesa šķidrajiem produktiem. To veido sērūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)

649-157-00-2

272-873-8

68919-01-7

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskā krekinga šķidrā fāzē produktu frakcionēšana; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas produktus. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-158-00-8

272-874-3

68919-02-8

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskā krekinga šķidrā fāzē skrubera sekundārā absorbera izplūdes produkti; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, laižot cauri skruberam katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas gāzes. To veido ūdeņradis, slāpeklis, metāns, etāns un propāns.)

649-159-00-3

272-875-9

68919-03-9

H, K

Gāzes (naftas), hidrēšanas iekārtas desulfurizatora smagās frakcijas; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, nodestilējot no smagā destilāta hidrēšanas-desulfurizēšanas procesa šķidrajiem produktiem. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis un piesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-160-00-9

272-876-4

68919-04-0

H, K

Gāzes (naftas), platformera stabilizatora izplūdes produkti, vieglās beigu frakcijas; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts, frakcionējot platformera iekārtas platīna reaktoru vieglās gala frakcijas. To veido ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)

649-161-00-4

272-880-6

68919-07-3

H, K

Gāzes (naftas), iepriekšējās destilēšanas kolonnas izplūdes produkti, jēlnaftas iepriekšējā destilācija; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, kas iegūts, no jēlnaftas destilēšanas pirmās kolonnas. To veido slāpeklis un piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-162-00-X

272-881-1

68919-08-4

H, K

Gāzes (naftas), darvas attvaices produkti; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, kas iegūts, frakcionējot reducēto jēlnaftu. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-163-00-5

272-884-8

68919-11-9

H, K

Gāzes (naftas), unificēšanas iekārtas izplūdes produkti; Rafinēšanas gāze

(Ūdeņraža un metāna maisījums, ko iegūst, frakcionējot produktus, kas rodass unificēšanas iekārtā.)

649-164-00-0

272-885-3

68919-12-0

H, K

Atlikuma (astes) gāzes (naftas), katalītiski hidrodesulfurizētās naftas separators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, naftas hidrodesulfurizēšanas procesā. To veido ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)

649-165-00-6

273-173-5

68952-79-4

H, K

Atlikuma (astes) gāzes (naftas), tiešās destilācijas naftas hidrodesulfurizātors; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas naftas hidrodesulfurizācijas procesā. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-166-00-1

273-174-0

68952-80-7

H, K

Gāzes (naftas), porainā absorbera izplūdes produkti, katalītiskā krekinga šķidrā fāzē un gāzes eļļas desulfurizatora galvas frakciju frakcionēšana; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes un gāzes eļļas desulfurizatora augšējās frakcijas. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-167-00-7

273-269-7

68955-33-9

H, K

Gāzes (naftas), vienkāršā destilācija un katalītiskais krekings; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst vienkāršās destilācijas un katalītiskā krekinga procesos. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis, oglekļa oksīds un parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-168-00-2

273-563-5

68989-88-8

H, K

Gāzes (naftas), gāzes eļļas dietanolamīna skrubera izplūdes produkti; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, gāzes eļļas desulfurizējot ar dietilamīnu. To veido galvenokārt sērūdeņradis, ūdeņradis, un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C5.)

649-169-00-8

295-397-2

92045-15-3

H, K

Gāzes (naftas), gāzes eļļas hidrodesulfurizēšanas efluents; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, no hidrogenēšanas reakcijas efluenta nošķirot šķidro fāzi. To veido galvenokārt ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-170-00-3

295-398-8

92045-16-4

H, K

Gāzes (naftas), gāzes eļļas hidrodesulfurizēšanas procesa blakusprodukti; Rafinēšanas gāze

(Gāzu maisījums, ko iegūst no riformera un no hidrogenēšanas reaktora blakusproduktiem. To veido galvenokārt ūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-171-00-9

295-399-3

92045-17-5

H, K

Gāzes (naftas), hidrogenēšanas iekārtas efluenta atdestilēšanas cilindra izplūdes produkti; Rafinēšanas gāze

(Gāzu maisījums, ko iegūst, nodestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas pēc hidrogenēšanas reakcijas. To veido galvenokārt ūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-172-00-4

295-400-7

92045-18-6

H, K

Gāzes (naftas), naftas tvaika krekinga augstspiediena atlikums; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sajaucot naftas tvaika krekinga produktu nekondensējamās daļas un atlikuma gāzes, kas iegūtas tālākā produktu apstrādē. To veido galvenokārt ūdeņradis un parafīnu un olefīnu ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5, kuriem var pievienot arī dabasgāzi.)

649-173-00-X

295-401-2

92045-19-7

H, K

Gāzes (naftas), viskozitātes samazināšanās produkti; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, kurtuvē atlikumu viskozitātes samazināšanas rezultātā. To veido galvenokārt sērūdeņradis, parafīnu un olefīnu ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-174-00-5

295-402-8

92045-20-0

H, K

Gāzes (naftas), C3-4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftas krekinga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C4, galvenokārt propāns un propilēns, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –51 °C to –1 °C.)

649-177-00-1

268-629-5

68131-75-9

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), destilāta katalītiskā krekinga produkti un naftas katalītiskā krekinga produktu frakcionēšanas absorbers; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot destilātu un naftas katalītiskā krekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4.)

649-178-00-7

269-617-2

68307-98-2

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski polimerizētās naftas frakcionēšanas stabilizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no polimerizētas naftas frakcionēšanas stabilizēšanas. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-179-00-2

269-618-8

68307-99-3

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), naftas katalītiskā riforminga produktu frakcionēšanas stabilizators, sērūdeņradi nesaturoši produkti; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas katalītiskā riforminga frakcionēšanas stabilizēšanas produktiem un kas atbrīvots no sērūdeņraža, apstrādājot ar amīniem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-180-00-8

269-619-3

68308-00-9

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), destilāta krekinga produktu hidrēšanas iekārtas vieglās frakcijas; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot termiskā krekinga produktus ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. To veido galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-181-00-3

269-620-9

68308-01-0

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), tiešās attvaices destilāta hidrodesulfurizators, sērūdeņradi nesaturoši produkti; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no tiešās atvaices destilātu hidrodesulfurizēšanas produktiem un kas ir atbrīvots no sērūdeņraža, apstrādājot ar amīniem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-182-00-9

269-630-3

68308-10-1

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), gāzes eļļas katalītiskā krekinga absorbers; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot gāzes eļļas katalītiskā krekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-183-00-4

269-623-5

68308-03-2

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), gāzes ieguves iekārta; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-184-00-X

269-624-0

68308-04-3

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), gāzes ieguves iekārtas deetanizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jauktās ogļūdeņražu plūsmas produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-185-00-5

269-625-6

68308-05-4

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), hidrodesulfurizētais destilāts un hidrodesulfurizētās naftas rektifikācijas kolonna, attīrīšana no skābēm; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizēto naftu un destilāta ogļūdeņražu plūsmas, un kas apstrādāts, lai nošķirtu skābos piemaisījumus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-186-00-0

269-626-1

68308-06-5

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), hidrodesulfurizētās vakuuma gāzes eļļas destilēšanas produkti, attīrīti no sērūdeņraža; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiski hidrodesulfurizētās vakuuma gāzes eļļu vieglo frakciju destilēšanas stabilizācijā un no kā atdalīts sērūdeņradis, apstrādājot maisījumu ar amīniem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-187-00-6

269-627-7

68308-07-6

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), vieglās tiešās destilācijas naftas stabilizators, attīrīšana no sērūdeņraža; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot tiešās destilācijas naftas frakcionēšanos, un kas attīrīts no sērūdeņraža apstrādē ar amīniem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-188-00-1

269-629-8

68308-09-8

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), propāna-propilēna alkilējošā maisījuma sagatavošanas deetanizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot propāna un propilēna reakcijas produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-189-00-7

269-631-9

68308-11-2

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), vakuuma gāzes eļļa hidrodesulfurizēta, attīrīta no sērūdeņraža; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski hidrodesulfurizējot vakuuma gāzes eļļas, un kas attīrīts no sērūdeņraža apstrādē ar amīniem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-190-00-2

269-632-4

68308-12-3

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskā krekinga produktu galvas frakcijas; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5; un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –48 °C līdz 32 °C.)

649-191-00-8

270-071-2

68409-99-4

H, K

Alkāni, C1-2; Naftas gāze

649-193-00-9

270-651-5

68475-57-0

H, K

Alkāni, C2-3; Naftas gāze

649-194-00-4

270-652-0

68475-58-1

H, K

Alkāni, C4-5; Naftas gāze

649-195-00-X

270-653-6

68475-59-2

H, K

Alkāni, C4-5; Naftas gāze

649-196-00-5

270-654-1

68475-60-5

H, K

Deggāzes; Naftas gāze

(Vieglo gāzu maisījums. To veido galvenokārt ūdeņradis un/vai mazmolekulārie ogļūdeņraži.)

649-197-00-0

270-667-2

68476-26-6

H, K

Deggāzes, jēlnaftas destilācija; Naftas gāze

(Vieglo gāzu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu un naftas katalītiskā riforminga procesā. To veido ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4; un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 217 °C līdz –12 °C.)

649-198-00-6

270-670-9

68476-29-9

H, K

Ogļūdeņraži, C3-4; Naftas gāze

649-199-00-1

270-681-9

68476-40-4

H, K

Ogļūdeņraži, C4-5; Naftas gāze

649-200-00-5

270-682-4

68476-42-6

H, K

Ogļūdeņraži, C2-4, bagāti ar C3; Naftas gāze

649-201-00-0

270-689-2

68476-49-3

H, K

Sašķidrinātās naftas gāzes; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C7; un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –40 °C līdz 80 °C.)

649-202-00-6

270-704-2

68476-85-7

H, K, S

Sašķidrinātās naftas gāzes, attīrītas no sēra savienojumiem; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sašķidrinātu naftas gāzu maisījumu pakļaujot procesam, kas paredzēts tam, lai atbrīvotos no sēra savienojumiem, nolūkā pārveidot merkaptānus vai atbrīvoties no skābiem piemaisījumiem. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C7, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –40 °C līdz 80 °C.)

649-203-00-1

270-705-8

68476-86-8

H, K, S

Gāzes (naftas), C3-4, bagātinātas ar izobutānu; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot piesātinātous un nepiesātinātos ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu parasti diapazonā no C3 līdz C6, galvenokārt butānu un izobutānu. To veido piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C4, galvenokārt izobutāns.)

649-204-00-7

270-724-1

68477-33-8

H, K

Destilāti (naftas), C3-6, ar augstu piperilēna saturu; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot piesātinātos un nepiesātinātos alifātiskos ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu parasti diapazonā no C3 līdz C6. To veido piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C6, galvenokārt piperilēni.)

649-205-00-2

270-726-2

68477-35-0

H, K

Gāzes (naftas), butāna sadalītāja galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot butāna plūsmu. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C4.)

649-206-00-8

270-750-3

68477-69-0

H, K

Gāzes (naftas), C2-3; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskās frakcionēšanas procesa produktus. To veido galvenokārt etāns, etilēns, propāns un propilēns.)

649-207-00-3

270-751-9

68477-70-3

H, K

Gāzes (naftas), katalītiski sašķeltās gāzes eļļas depropanizatora gala frakcijas, atbrīvotas no skābēm, bagātinātas ar C4 komponentēm; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķelto gāzu eļļu ogļūdeņražu plūsmu, un kas attīrīts no sērūdeņraža un citiem skābiem piemaisījumiem. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5, galvenokārt C4.)

649-208-00-9

270-752-4

68477-71-4

H, K

Gāzes (naftas), katalītiski sašķeltās naftas debutanizatora gala frakcijas, bagātinātas ar C3-5 komponentēm; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot katalītiski sašķelto naftu. To alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5.)

649-209-00-4

270-754-5

68477-72-5

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), izomerizētās naftas frakcionēšanas stabilizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no izomerizētas naftas frakcionēšanas stabilizācijas produktiem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-210-00-X

269-628-2

68308-08-7

H, K”

b)

ierakstus ar indeksa numuriem 024-001-00-0, 601-020-00-8, 612-022-00-3 un 612-042-00-2 aizstāj ar šādiem ierakstiem:

Vielas

Indeksa numurs

EK numurs

CAS numurs

Piezīmes

“Hroma (VI) trioksīds

024-001-00-0

215-607-8

1333-82-0

E

Benzols

601-020-00-8

200-753-7

71-43-2

E

2-naftilamīns; beta- naftilamīns

612-022-00-3

202-080-4

91-59-8

E

Benzidīns; 4,4′-diaminobifenil, bifenil-4,4′-ilēndiamīns 1,1′-bifenil-4,4′-diamīns

612-042-00-2

202-199-1

92-87-5

E”

3.

Sarakstu ar virsrakstu “29. punkts – kancerogēni: 2. kategorija” groza šādi:

a)

iekļauj šādus ierakstus:

Vielas

Indeksa numurs

EK numurs

CAS numurs

Piezīmes

“Izobutilnitrīts

007-017-00-2

208-819-7

542-56-3

E

Kadmija sulfīds

048-010-00-4

215-147-8

1306-23-6

E

Kadmijs (pirofors)

048-011-00-X

231-152-8

7440-43-9

E

Izoprēns (stabilizēts)

2-metil-1,3-butadiēns

601-014-00-5

201-143-3

78-79-5

D

Hloroprēns (stabilizēts)

2-Hlorobuta-1,3-diēns

602-036-00-8

204-818-0

126-99-8

D, E

1,2,3-trihlorpropāns

602-062-00-X

202-486-1

96-18-4

D

α, α, α, 4-Tetrahlortoluols

p-Hlorbenzotrihlorīds

602-093-00-9

226-009-1

5216-25-1

E

4,4′-bis(dimetilamino) benzofenons

Mihlera ketons

606-073-00-0

202-027-5

90-94-8

 

Oksirānmetanols, 4-metilbenzol-Sulfonāts, (S)-

607-411-00-x

417-210-7

70987-78-9

 

2-nitrotoluols

609-065-00-5

201-853-3

88-72-2

E

Metilēn-bis-(4,1-phenilēnazon(1-(3-(dimetilamino)propil)-1,2-dihidro-6-hidroksi-4-metil-2-oksopiridīn-5,3-diil)))-1,1′-dipiridinium dihlorīd dihidrohlorīds

611-099-00-0

401-500-5

 

Diaminotoluols, tehnisks produkts [2] un [3] maisījums

metil-fenilēndiamīns [1]

4- metil -m-fenilēn diamīns [2]

2- metil -m-fenilēn diamīns [3]

612-151-00-5

246-910-3[1]

202-453-1 [2]

212-513-9 [3]

25376-45-8 [1]

95-80-7 [2]

823-40-5 [3]

E

4-hlor-o-toluidīns [1]

4-hlor-o-toluidīna hidrohlorīds [2]

612-196-00-0

202-441-6 [1]

221-627-8 [2]

95-69-2 [1]

3165-93-3 [2]

E

2,4,5-Trimetilanilīns [1]

2,4,5-trimetilanilīn hidrohlorīds [2]

612-197-00-6

205-282-0 [1]-[2]

137-17-7 [1]

21436-97-5 [2]

E

4,4′-Tiodianilīns [1] un tā sāļi

612-198-00-1

205-370-9 [1]

139-65-1 [1]

E

4,4′-Oksidianilīns [1] un tā sāļi

p-Aminofenil ēteris [1]

612-199-00-7

202-977-0 [1]

101-80-4 [1]

E

2,4-Diaminoanizols [1]

4-metoksi-m-fenilēndiamīns

2,4-diamīnanizola sulfāts [2]

612-200-00-0

210-406-1 [1]

254-323-9 [2]

615-05-4 [1]

39156-41-7 [2]

 

N, N, N′, N′-tetrametil-4,4′-metilēndianilīns

612-201-00-6

202-959-2

101-61-1

 

C.I. Bāziskais violetais 3 ar Mihlera ketona saturu ≥ 0,1 %

612-205-00-8

208-953-6

548-62-9

E

6-Methoksi-m-toluidīns

p-krezidīns

612-209-00-X

204-419-1

120-71-8

E

Maisījums, ko veido: 1,3,5-tris(3-aminometilfenil)-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions;

oligomēru maisījums, ko veido of 3,5-bis(3-aminometilfenil)-1-poli[3,5-bis(3-aminometilfenil)-2,4,6-triokso-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-1-il]-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions

613-199-00-x

421-550-1

 

Kreozola eļļa, acenaftēna frakcija

Mazgāšanas eļļa

648-098-00-X

292-605-3

90640-84-9

H

Kreozola eļļa

648-099-00-5

263-047-8

61789-28-4

H

Kreozols

648-101-00-4

232-287-5

8001-58-9

H”

b)

ierakstus ar indeksa numuriem 007-008-00-3, 007-013-00-0, 016-023-00-4, 024-002-00-6, 024-003-00-1, 024-004-00-7, 024-004-01-4, 027-004-00-5, 027-005-00-0, 048-002-00-0, 048-006-00-2, 048-008-00-3, 048-009-00-9, 602-010-00-6, 602-073-00-X, 603-063-00-8, 605-020-00-9, 608-003-00-4, 609-007-00-9, 609-049-00-8, 611-001-00-6, 611-063-00-4, 612-035-00-4, 612-051-00-1, 612-077-00-3, 613-033-00-6, 648-043-00-X, 648-080-00-1, 648-100-00-9, 648-102-00-X, 648-138-00-6, 649-001-00-3, 649-002-00-9, 649-003-00-4, 649-004-00-X, 649-005-00-5 un 649-006-00-0 aizstāj ar šādiem ierakstiem:

Vielas

Indeksa numurs

EK numurs

CAS numurs

Piezīmes

“Hidrazīns

007-008-00-3

206-114-9

302-01-2

E

1,2-dimetilhidrazīns

007-013-00-0

540-73-8

E

Dimetilsulfāts

016-023-00-4

201-058-1

77-78-1

E

Kālija dihromāts

024-002-00-6

231-906-6

7778-50-9

E

Amonija dihromāts

024-003-00-1

232-143-1

7789-09-5

E

Nātrija dihromāta anhidrīts

024-004-00-7

234-190-3

10588-01-9

E

Nātrija dihromāts, dihidrāts

024-004-01-4

234-190-3

7789-12-0

E

Kobalta dihlorīds

027-004-00-5

231-589-4

7646-79-9

E

Kobalta sulfāts

027-005-00-0

233-334-2

10124-43-3

E

Kadmija oksīds

048-002-00-0

215-146-2

1306-19-0

E

Kadmija fluorīds

048-006-00-2

232-222-0

7790-79-6

E

Kadmija hlorīds

048-008-00-3

233-296-7

10108-64-2

E

Kadmija sulfāts

048-009-00-9

233-331-6

10124-36-4

E

1,2-dibrometāns; etilēndibromīds

602-010-00-6

203-444-5

106-93-4

E

1,4-dihlorbut-2-ēns

602-073-00-X

212-121-8

764-41-0

E

2,3-epoksipropan-1-ols, glicidols oksirānmetanols

603-063-00-8

209-128-3

556-52-5

E

5-alil-1,3-benzodioksols, safrols

605-020-00-9

202-345-4

94-59-7

E

Akrilnitrils

608-003-00-4

203-466-5

107-13-1

D, E

2,4-dinitrotoluols; tehniskās tīrības pakāpes dinitrotoluols [1]; dinitrotoluols [2]

609-007-00-9

204-450-0 [1]

246-836-1 [2]

121-14-2 [1]

25321-14-6 [2]

E

2,6- dinitrotoluols

609-049-00-8

210-106-0

606-20-2

E

Azobenzols

611-001-00-6

203-102-5

103-33-3

E

trinātrija [4′-(8-acetilamino-3,6-disulfonāt-2-naftilazo)-4′′-(6-benzoilamino-3-sulfonāt-2-naftilazo)-bifenil-1,3′,3′′, 1′′′-tetraolāt-O, O′, O′′, O′′′]varš(II)

611-063-00-4

413-590-3

 

2-metoksianilīns, o-anizidīns

612-035-00-4

201-963-1

90-04-0

E

4,4′-diaminodifenilmetāns, 4,4′-metilēndianilīns

612-051-00-1

202-974-4

101-77-9

E

Dimetilnitrozoamīns; N-nitrozodimetilamīns

612-077-00-3

200-549-8

62-75-9

E

2-metilaziridīns, propilēnimīns

613-033-00-6

200-878-7

75-55-8

E

Kreozola eļļa, acenaftēna frakcija, no kuras atdalīts acenaftēns; Mazgāšanas eļļas redestilāts

(Eļļa, kas atlikusi pēc tam, kad kristalizācijas procesā no akmeņogļu darvas acenaftēna eļļas atdalīts acenaftēns. To veido naftalīns un alkilnaftalīns.)

648-043-00-X

292-606-9

90640-85-0

H

Atlikumi (akmeņogļu darvas), krezoleļļas destilāti; Mazgāšanas eļļas redestilāts

(Atlikums, kas rodas, frakcionēti destilējot mazgāšanas eļļu ar viršanas temperatūru intervālā aptuveni 270 °C līdz 330 °C. To veido galvenokārt dicikliski aromātiskie un heterocikliskie ogļūdeņraži.)

648-080-00-1

295-506-3

92061-93-3

H

Krezola eļļa, destilāts ar augstu viršanas temperatūru; Mazgāšanas eļļa

(Augstas viršanas temperatūras destilāta frakcija, kas iegūta, karbonizējot augstā temperatūrā bitumenogli, kuru turpina rafinēt, lai atdalītu liekos kristāliskos sāļus. To veido galvenokārt kreozola eļļa, kas attīrīta no vairākiem parastajiem polinukleāriem aromātiskiem sāļiem, kas ir ogļu darvas destilātu komponenti. Tā ir brīva no kristāliem aptuveni pie 5 °C.)

648-100-00-9

274-565-9

70321-79-8

H

Ekstrakta atlikums (akmeņogļu), krezola eļļas skābe; Mazgāšanas eļļas ekstrakta atlikums

(Ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts no akmeņogļu darvas destilāta pēc bāzu atdalīšanas. To veido galvenokārt bifenils un izomēri difenilnaftalīni.)

648-102-00-X

310-189-4

122384-77-4

H

Krezola eļļa, destilāts ar zemu viršnas temperatūru; Mazgāšanas eļļa

(Zemas viršanas temperatūras destilācijas frakcija, kas iegūta, karbonizējot augstā temperatūrā bitumenogles, kas savukārt tālāk rafinētas, lai atbrīvotos no kristālisko sāļu pārmērīga daudzuma. To veido galvenokārt kreozola eļļa, no kuras ir atdalīta zināma normālo policiklisko aromātisko sāļu daļa, kas ir ogļu darvas destilātu komponenti. Tā ir brīva no kristāliem aptuveni 38 °C.)

648-138-00-6

274-566-4

70321-80-1

H

Ekstrakts (naftas), vieglā naftēnu destilāta šķīdinātājs

649-001-00-3

265-102-1

64742-03-6

H

Ekstrakts (naftas), smagā parafīndestilāta šķīdinātājs

649-002-00-9

265-103-7

64742-04-7

H

Ekstrakts (naftas), vieglā parafīndestilāta šķīdinātājs

649-003-00-4

265-104-2

6472-05-8

H

Ekstrakts (naftas), smagā naftēndestilāta šķīdinātājs

649-004-00-X

265-111-0

64742-11-6

H

Ekstrakts (naftas), vieglās vakuumgāzes eļļas šķīdinātājs

649-005-00-5

295-341-7

91995-78-7

H

Ogļūdeņraži, C26-55, ar paaugstinātu aromātisko savienojumu saturu

649-006-00-0

307-753-7

97722-04-8

H”

c)

ierakstā ar indeksa numuru 611-063-00-4 slejā “CAS numurs” iekļauj numuru “164058-22-4”;

d)

svītro ierakstus ar indeksa numuriem 649-062-00-6, 649-063-00-1, 649-064-00-7, 649-065-00-2, 649-066-00-8, 649-067-00-3, 649-068-00-9, 649-069-00-4, 649-070-00-X, 649-071-00-5, 649-072-00-0, 649-073-00-6, 649-074-00-1, 649-075-00-7, 649-076-00-2, 649-077-00-8, 649-078-00-3, 649-079-00-9, 649-080-00-4, 649-081-00-X, 649-082-00-5, 649-083-00-0, 649-084-00-6, 649-085-00-1, 649-086-00-7, 649-087-00-2, 649-089-00-3, 649-090-00-9, 649-091-00-4, 649-092-00-X, 649-093-00-5, 649-094-00-0, 649-095-00-6, 649-096-00-1, 649-097-00-7, 649-098-00-2, 649-099-00-8, 649-100-00-1, 649-101-00-7, 649-102-00-2, 649-103-00-8, 649-104-00-3, 649-105-00-9, 649-106-00-4, 649-107-00-X, 649-108-00-5, 649-109-00-0, 649-110-00-6, 649-111-00-1, 649-112-00-7, 649-113-00-2, 649-114-00-8, 649-115-00-3, 649-116-00-9, 649-117-00-4, 649-119-00-5, 649-120-00-0, 649-121-00-6, 649-122-00-1, 649-123-00-7, 649-124-00-2, 649-125-00-8, 649-126-00-3, 649-127-00-9, 649-128-00-4, 649-129-00-X, 649-130-00-5, 649-131-00-0, 649-132-00-6, 649-133-00-1, 649-134-00-7, 649-135-00-2, 649-136-00-8, 649-137-00-3, 649-138-00-9, 649-139-00-4, 649-140-00-X, 649-141-00-5, 649-142-00-0, 649-143-00-6, 649-144-00-1, 649-145-00-7, 649-146-00-2, 649-147-00-8, 649-148-00-3, 649-149-00-9, 649-150-00-4, 649-151-0-X, 649-152-00-5, 649-153-00-0, 649-154-00-6, 649-155-00-1, 649-156-00-7, 649-157-00-2, 649-158-00-8, 649-159-00-3, 649-160-00-9, 649-161-00-4, 649-162-00-X, 649-163-00-5, 649-164-00-0, 649-165-00-6, 649-166-00-1, 649-167-00-7, 649-168-00-2, 649-169-00-8, 649-170-00-3, 649-171-00-9, 649-172-00-4, 649-173-00-X, 649-174-00-5, 649-177-00-1, 649-178-00-7, 649-179-00-2, 649-180-00-8, 649-181-00-3, 649-182-00-9, 649-183-00-4, 649-184-00-X, 649-185-00-5, 649-186-00-0, 649-187-00-6, 649-188-00-1, 649-189-00-7, 649-190-00-2, 649-191-00-8, 649-193-00-9, 649-194-00-4, 649-195-00-X, 649-196-00-5, 649-197-00-0, 649-198-00-6, 649-199-00-1, 649-200-00-5, 649-201-00-0, 649-202-00-6, 649-203-00-1, 649-204-00-7, 649-205-00-2, 649-206-00-8, 649-207-00-3, 649-208-00-9, 649-209-00-4 un 649-210-00-X.

4.

Sarakstu ar virsrakstu “30. punkts – Mutagēnas vielas: 2. kategorija” groza šādi:

a)

iekļauj šādus ierakstus:

Vielas

Indeksa numurs

EK numurs

CAS numurs

Piezīmes

“Hroma (VI) trioksīds

024-001-00-0

215-607-8

1333-82-0

E

Kadmija sulfāts

048-009-00-9

233-331-6

10124-36-4

E

Benzols

601-020-00-8

200-753-7

71-43-2

E

2- nitrotoluols

609-065-00-5

201-853-3

88-72-2

E

4,4′-oksidianilīns [1] un tā sāļi

p-aminofenil ēteris [1]

612-199-00-7

202-977-0 [1]

101-80-4 [1]

E

Karbendazīms (ISO)

Metil benzimidazol-2-ilkarbamāts

613-048-00-8

234-232-0

10605-21-7

 

Benomils (ISO)

metil 1-(butilcarbamoil)benzimidazol-2-ilkarbamāts

613-049-00-3

241-775-7

17804-35-2

 

Gāzes (naftas), katalītiski sašķeltā naftas depropanizatora galvas frakcija, kas bagātināta ar C3, skābi nesaturoša; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltus ogļūdeņražus, un kas apstrādāts, lai atbrīvotos no skābiem piemaisījumiem. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C2 līdz C4, galvenokārt C3.)

649-062-00-6

270-755-0

68477-73-6

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskais krekings; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. To veido galvenokārt alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-063-00-1

270-756-6

68477-74-7

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskais krekings, bagātinātas ar C1-5; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C6, galvenokārt C1 līdz C5.)

649-064-00-7

270-757-1

68477-75-8

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskās polimerizācijas stabilizētāja galvas frakcija, bagātinātas ar C2-4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot katalītiski polimerizētas naftas frakcionēšanos. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C6, galvenokārt C2 līdz C4.)

649-065-00-2

270-758-7

68477-76-9

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskais riformings, bagātinātas ar C1-4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā riforminga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C6, galvenokārt C1 līdz C4.)

649-066-00-8

270-760-8

68477-79-2

H, K

Gāzes (naftas), C3-5, olefīnu – parafīnu rindas ogļūdeņražu maisījums, alkilēšanas izejviela; Naftas gāze

(Parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņražu maisījums ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, ko izmanto par alkilēšanas izejvielu. Istabas temperatūra parasti pārsniedz šo maisījumu kritisko temperatūru.)

649-067-00-3

270-765-5

68477-83-8

H, K

Gāzes (naftas), bagātinātas ar C4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskās frakcionēšanas produktus. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, galvenokārt C4.)

649-068-00-9

270-767-6

68477-85-0

H, K

Gāzes (naftas), etānu saturošā galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesā iegūtas gāzes un benzīna frakcijas. To veido galvenokārt etāns un etilēns.)

649-069-00-4

270-768-1

68477-86-1

H, K

Gāzes (naftas), deizobitanizēšanas kolonnas galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pie atmosfēras spiediena destilējot butāna-butilēna plūsmu. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C4.)

649-070-00-X

270-769-7

68477-87-2

H, K

Gāzes (naftas), sausais depropanizators, bagātinātas ar propēnu; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga procesa produktus no gāzes un benzīna frakcijas. To veido galvenokārt propilēns un nedaudz etāns un propāns.)

649-071-00-5

270-772-3

68477-90-7

H, K

Gāzes (naftas), depropanizatora galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus no gāzes un benzīna frakcijas. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4.)

649-072-00-0

270-773-9

68477-91-8

H, K

Gāzes (naftas), gāzu reģenerācijas depropanizatora galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot jaukto ogļūdeņražu frakciju. To veido galvenokārt ogļūdeņraži, ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4, galvenokārt propāns.)

649-073-00-6

270-777-0

68477-94-1

H, K

Gāzes (naftas), Girbatola iekārtas barorojošā plūsma; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko ievada Girbatola iekārtā, lai atdalītu sērūdeņradi. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4.)

649-074-00-1

270-778-6

68477-95-2

H, K

Gāzes (naftas), izomerizētās naftas frakcionators, bagātinātas ar C4, sērūdeņradi nesaturošas; Naftas gāze

649-075-00-7

270-782-8

68477-99-6

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski sašķeltās dzidrinātās eļļas un termiski sašķeltā vakuumatlikuma frakcionēšanas atteces cilindrs; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltās dzidrinātās eļļas un termiski sašķeltu vakuumatlikumu. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-076-00-2

270-802-5

68478-21-7

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), naftas katalītiskā krekinga stabilizācijas absorbers; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot katalītiski sašķelto naftu. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-077-00-8

270-803-0

68478-22-8

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiskā krekinga iekārta, katalītiskais riformers un ar hidrodesulfurizatoru kombinētais frakcionētājs; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga, katalītiskā riforminga un hidrodesulfurizēšanas (lai atdalītu skābos piemaisījumus) produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-078-00-3

270-804-6

68478-24-0

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski pārveidotās naftas frakcionēšanas stabilizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, naftas katalītiskā riforminga produktu frakcionēšanas stabilizācijas procesā. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-079-00-9

270-806-7

68478-26-2

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), piesātinātas gāzes iekārtas jauktā plūsma, bagātināta ar C4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās pārtvaices naftas stabilizācijas procesā no destilācijas atplūdes gāzēm un no naftas katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C6, galvenokārt butāns un izobutāns.)

649-080-00-4

270-813-5

68478-32-0

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), piesātinātas gāzes iegūšanas iekārta, bagātināta ar C1-2; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot destilāta atlikuma gāzi, tiešās pārtvaices naftu, katalītiski pārveidotu naftas stabilizētāja atlikuma gāzi. To veido galvenokārt ogļūdeņraži, ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C5, galvenokārt metāns un etāns.

649-081-00-X

270-814-0

68478-33-1

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), vakuumatlikumu termiskais krekings; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst vakuumatlikumu termiskajā krekingā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-082-00-5

270-815-6

68478-34-2

H, K

Ogļūdeņraži, bagātināti ar C3-4, naftas destilāts; naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot un kondensējot jēlnaftu. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, galvenokārt C3 līdz C4.)

649-083-00-0

270-990-9

68512-91-4

H, K

Gāzes (naftas), visa diapazona tiešās pārtvaices naftas deheksanizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot visa diapazona tiešās pārtvaices naftu. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C6.)

649-084-00-6

271-000-8

68513-15-5

H, K

Gāzes (naftas), hidrokrekinga produktu depropanizators, produkti bagāti ar ogļūdeņražiem; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot hidrokrekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4. Tajā nelielos daudzumos var būt ūdeņradis un sērūdeņradis.)

649-085-00-1

271-001-3

68513-16-6

H, K

Gāzes (naftas), vieglās tiešās pārtvaices naftas stabilizatora izplūdes produkti; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst vieglās tiešās pārtvaices naftas stabilizācijā. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C6.)

649-086-00-7

271-002-9

68513-17-7

H, K

Atlikumi (naftas), alkilēšanas sadalītājs, produkti bagātināti ar C4 komponentēm; Naftas gāze

(Komplicēts atlikums, ko iegūst dažādu rafinēšanas operāciju plūsmu destilācijā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C5, galvenokārt butāns, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir 11,7 °C līdz 27,8 °C.)

649-087-00-2

271-010-2

68513-66-6

H, K

Ogļūdeņraži, C1-4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst termiskā krekingā, absorbera operācijās un jēlnaftas destilācijā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir mīnus 164 °C līdz mīnus 0,5 °C.)

649-088-00-8

271-032-2

68514-31-8

H, K

Ogļūdeņraži, C1-4, atbrīvoti no sēra; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ogļūdeņražu gāzes pakļaujot procesam, kas paredzēts tam, lai atbrīvotos no sēra savienojumiem, nolūkā pārveidot merkaptānus vai atbrīvoties no skābiem piemaisījumiem. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 164 °C līdz -0,5 °C.)

649-089-00-3

271-038-5

68514-36-3

H, K

Ogļūdeņraži, C1-3; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 164 °C līdz –42 °C.)

649-090-00-9

271-259-7

68527-16-2

H, K

Ogļūdeņraži, C1-4, debutanizatora frakcija; Naftas gāze

649-091-00-4

271-261-8

68527-19-5

H, K

Gāzes (naftas), C1-5, mitrās; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu un/vai šķeļot kolonnas gāzeļļu. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-092-00-X

271-624-0

68602-83-5

H, K

Ogļūdeņraži, C2-4; Naftas gāze

649-093-00-5

271-734-9

68606-25-7

H, K

Ogļūdeņraži, C3; Naftas gāze

649-094-00-0

271-735-4

68606-26-8

H, K

Gāzes (naftas), izejas produkts alkilēšanai; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, gāzeļļas katalītiskā krekingā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C4.)

649-095-00-6

271-737-5

68606-27-9

H, K

Gāzes (naftas), depropanizatora atlikumu frakcionēšana; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora gala frakcijas. To veido galvenokārt butāns, izobutāns un butadiēns.)

649-096-00-1

271-742-2

68606-34-8

H, K

Gāzes (naftas), rafinēšanas maisījums; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts dažādos procesos. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-097-00-7

272-183-7

68783-07-3

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskais krekings; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5.)

649-098-00-2

272-203-4

68783-64-2

H, K

Gāzes (naftas), C2-4, atbrīvotas no sēra savienojumiem; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pakļaujot naftas destilātu attīrīšanai no sēra savienojumiem, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. To veido galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –51 °C līdz –34 °C.)

649-099-00-8

272-205-5

68783-65-3

H, K

Gāzes (naftas), jēlnaftas frakcionēšanas gāzes; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot jēlnaftu. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-100-00-1

272-871-7

68918-99-0

H, K

Gāzes (naftas), deheksanizatora produkti; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot kombinētās naftas plūsmas. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-101-00-7

272-872-2

68919-00-6

H, K

Gāzes (naftas), vieglā, tiešās destilācijas benzīna frakcionēšanas stabilizatora gāzes; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot vieglo, tiešās destilācijas benzīnu. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-102-00-2

272-878-5

68919-05-1

H, K

Gāzes (naftas), naftas desulfurēšanas attvaices kolonnas gāzes; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, kas rodas naftas unificētāja desulfurizēšanas procesā, atvaicējot no naftas produkta. To veido piesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-103-00-8

272-879-0

68919-06-2

H, K

Gāzes (naftas), tiešās destilācijas naftas katalītiskā riforminga produkti; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas naftas katalītiskajā riformingā ar sekojošu visu izplūdes gāzu frakcionēšanu. To veido metāns, etāns un propāns.)

649-104-00-3

272-882-7

68919-09-5

H, K

Gāzes (naftas), šķidrā katalītiskā krekinga galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot sadalītāja produktus. To veido galvenokārt C3 ogļūdeņraži.)

649-105-00-9

272-893-7

68919-20-0

H, K

Gāzes (naftas), tiešās destilācijas stabilizatora gāzes; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot šķidro produktu no pirmās destilācijas kolonnas jēlnaftas destilēšanai. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-106-00-4

272-883-2

68919-10-8

H, K

Gāzes (naftas), naftas katalītiskā krekingā produktu debutanizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot naftas katalītiskā krekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-107-00-X

273-169-3

68952-76-1

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski sašķeltā destilāta un naftas stabilizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot naftas katalītiskā krekinga produktus un destilātu. To veido galvenokārt ogļūdeņraži, ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4.)

649-108-00-5

273-170-9

68952-77-2

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), termiski sašķelts destilāts, gāzes eļļa un naftas absorbers; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sadalot termiski sašķelto destilātu, naftu un gāzeļļu. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C6.)

649-109-00-0

273-175-6

68952-81-8

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), termiski sašķelto ogļūdeņražu frakcionēšanas stabilizators, naftas koksēšana; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas koksēšanas ogļūdeņražu termiskā krekinga produktu frakcionēšanas stabilizēšanas. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-110-00-6

273-176-1

68952-82-9

H, K

Gāzes (naftas), vieglais tvaika krekings, butadiēna koncentrāts; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4.)

649-111-00-1

273-265-5

68955-28-2

H, K

Gāzes (naftas), tiešās destilācijas naftas katalītiskā riformera stabilizatora galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas naftas katalītiskajā riformingā ar sekojošu visu izplūdes gāzu frakcionēšanu. To veido piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapasonā C2 līdz C4.)

649-112-00-7

273-270-2

68955-34-0

H, K

Ogļūdeņraži, C4; Naftas gāze

649-113-00-2

289-339-5

87741-01-3

H, K

Alkāni, C1-4, bagātināti ar C3; Naftas gāze

649-114-00-8

292-456-4

90622-55-2

H, K

Gāzes (naftas), tvaika krekings, bagātinātas ar C3; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. To veido galvenokārt propilēns un nedaudz propāns, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –70 °C līdz 0 °C.)

649-115-00-3

295-404-9

92045-22-2

H, K

Ogļūdeņraži, C4, tvaika krekinga destilāts; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot tvaika krekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C4, galvenokārt 1-butēns un 2- butēns, tajā ietilpst arī butāns un izobutāns, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons –12 °C to 5 °C.)

649-116-00-9

295-405-4

92045-23-3

H, K

Naftas gāzes, sašķidrinātas, atbrīvotas no sēra savienojumiem, C4 frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sašķidrinātu naftas gāzu maisījumu pakļaujot desulfurizēšanas procesam, lai oksidētu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. To veido galvenokārt piesātināti un nepiesātināti C4 ogļūdeņraži.)

649-117-00-4

295-463-0

92045-80-2

H, K, S

Rafinēšanas produkti (naftas), tvaika krekingam pakļautā C4 frakcija, ekstrakcija ar vara-amonija acetātu, C3-5 piesātinātie un nepiesātinātie ogļūdeņraži, izņemot butadiēnu; Naftas gāze

649-119-00-5

307-769-4

97722-19-5

H, K

Gāzes (naftas), amīnu sistēmas barošanas gāze; Rafinēšanas gāze

(Barošanas gāze amīnu sistēmā, kas domāta sērūdeņraža nošķiršanai. To veido galvenokārt ūdeņradis. Klātesošs var būt arī oglekļa oksīds, oglekļa dioksīds, sērūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5)

649-120-00-0

270-746-1

68477-65-6

H, K

Gāzes (naftas), benzola iekārtas hidrodesulfurizātora blakusprodukti; Rafinēšanas gāze

(Benzola iekārtas izmešu gāzes. Tās veido galvenokārt ūdeņradis. Oglekļa oksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6, ieskaitot benzolu, arī var būt klātesoši.)

649-121-00-6

270-747-7

68477-66-7

H, K

Gāzes (naftas), benzola iekārtas reciklēšanas gāzes ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, reciklējot benzola iekārtas gāzes. To veido galvenokārt ūdeņradis, atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa oksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C6.)

649-122-00-1

270-748-2

68477-67-8

H, K

Gāzes (naftas), kompaundētā eļļa, gāze ar augstu ūdeņraža- slāpekļa saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot kompaundēto eļļu. To veido galvenokārt ūdeņradis un slāpeklis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-123-00-7

270-749-8

68477-68-9

H, K

Gāzes (naftas), katalītiski riformētās naftas attvaices kolonnas galvas frakcija; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiski riformētas naftas stabilizācijā. To veido ūdeņradis, piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-124-00-2

270-759-2

68477-77-0

H, K

Gāzes (naftas), C6-C8 produktu katalītiskā riforminga reciklēšanas gāzes; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot C6-C8 izejvielu katalītiskā riforminga produktus, un ko reciklē nolūkā saglabāt ūdeņradi. To veido galvenokārt ūdeņradis. Tajā var būt arī atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-125-00-8

270-761-3

68477-80-5

H, K

Gāzes (naftas), C6-C8 produktu katalītiskais riformings; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot C6-C8 katalītiskā riforminga produktus, un ko reciklē nolūkā saglabāt ūdeņradi. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C5 un ūdeņradis.)

649-126-00-3

270-762-9

68477-81-6

H, K

Gāzes (naftas), C6-C8 izejvielu katalītiskā riforminga reciklēšanas gāzes ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze

649-127-00-9

270-763-4

68477-82-7

H, K

Gāzes (naftas), C2 saturošā atgriezeniskā plūsma; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, ūdeņradi ekstrahējot no gāzes plūsmas, ko veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos slāpeklis, oglekļa monoksīds, metāns, etāns un etilēns. Maisījumā ietilpst galvenokārt tādi ogļūdeņraži kā metāns, etāns un etilēns, kā arī atšķirīgos nelielos daudzumos ūdeņradis, slāpeklis, oglekļa monoksīds.)

649-128-00-4

270-766-0

68477-84-9

H, K

Gāzes (naftas), sausas, skābas, gāzes koncentrēšanas iekārtas izejas plūsma; Rafinēšanas gāze

(Sausu gāzu maisījums no gāzu koncentrēšanas iekārtas. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-129-00-X

270-774-4

68477-92-9

H, K

Gāzes (naftas), gāzes koncentrēšanas reabsorbera produktu destilēšana; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot gāzes koncentrēšanas reabsorbera kombinētās gāzes plūsmas produktus. To veido galvenokārt ūdeņradis, oglekļa oksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-130-00-5

270-776-5

68477-93-0

H, K

Gāzes (naftas), ūdeņraža absorbera izejas plūsma; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, kas iegūts, absorbējot ūdeņradi no plūsmas ar augstu ūdeņraža saturu. To veido ūdeņradis, oglekļa oksīds, slāpeklis un metāns un nelielos daudzumos C2 ogļūdeņraži.)

649-131-00-0

270-779-1

68477-96-3

H, K

Gāzes (naftas), ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, kas izdalīts no ogļūdeņražus saturošām gāzēm atdzesējot. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, slāpeklis, metāns un C2 ogļūdeņraži.)

649-132-00-6

270-780-7

68477-97-4

H, K

Gāzes (naftas), kompaundētās eļļas hidrēšanas iekārtas reciklēšanas produkti ar augstu ūdeņraža, slāpekļa saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kompaundētas hidrētas eļļas reciklēšanas procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis, slāpeklis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-133-00-1

270-781-2

68477-98-5

H, K

Gāzes (naftas), reciklētas, ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no reciklētām reaktora gāzēm. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis, sērūdeņradis, un piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-134-00-7

270-783-3

68478-00-2

H, K

Gāzes (naftas) ar augstu ūdeņraža saturu, riformera produkti; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst no riformeriem. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa monoksīds un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-135-00-2

270-784-9

68478-01-3

H, K

Gāzes (naftas), hidrēšanas riformings; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst hidrēšanas riforminga procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis, metāns, etāns un atšķirīgos nelielos daudzumos sērūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5.)

649-136-00-8

270-785-4

68478-02-4

H, K

Gāzes (naftas), hidrēšanas riformings, gāzes ar augstu ūdeņraža, metāna saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst hidrēšanas riforminga procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis, metāns un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa oksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis un piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C5.)

649-137-00-3

270-787-5

68478-03-5

H, K

Gāzes (naftas), hidrēšanas riformings, gāzes ar augstu ūdeņraža saturu; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst hidrēšanas riforminga procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos oglekļa oksīds un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-138-00-9

270-788-0

68478-04-6

H, K

Gāzes (naftas), termiskā krekinga produktu destilēšana; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts, destilējot termiskā krekinga produktus. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C6.)

649-139-00-4

270-789-6

68478-05-7

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiskā krekinga refrakcionēšanas absorbers; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, refrakcionējot katalītiskā krekinga produktus. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-140-00-X

270-805-1

68478-25-1

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski riformētās naftas separators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas naftas katalītiskajā riformingā. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-141-00-5

270-807-2

68478-27-3

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski riformētās naftas stabilizators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiski riformētas naftas stabilizācijas procesā. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-142-00-0

270-808-8

68478-28-4

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), krekinga procesā iegūtā destilāta hidrēšanas agregāta separators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot krekinga destilātus ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. To veido ūdeņradis, piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-143-00-6

270-809-3

68478-29-5

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), hidrodesulfurizētās tiešās destilācijas naftas separators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas naftas hidrodesulfurizācijas procesā. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-144-00-1

270-810-9

68478-30-8

H, K

Gāzes (naftas), katalītiski riformētās tiešās destilācijas naftas stabilizatora galvas frakcija; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst tiešās destilācijas naftas katalītiskajā riformingā ar sekojošu visu izplūdes gāzu frakcionēšanu. To veido ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)

649-145-00-7

270-999-8

68513-14-4

H, K

Gāzes (naftas), riformera efluenta vieglo frakciju atdestilēšana augstā spiedienā; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, augstā spiedienā atdestilējot riformera efluentu. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos metāns, etāns un propāns.)

649-146-00-2

271-003-4

68513-18-8

H, K

Gāzes (naftas), riformera efluenta vieglo frakciju atdestilēšana zemā spiedienā; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, zemā spiedienā atdestilējot riformera efluentu. To veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos metāns, etāns un propāns.)

649-147-00-8

271-005-5

68513-19-9

H, K

Gāzes (naftas), naftas rafinēšanas gāzes destilāts; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot gāzes plūsmu, kas satur ūdeņradi, oglekļa oksīdu, oglekļa dioksīdu un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6 vai etāna un propāna krekinga rezultātā. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C2, ūdeņradis, slāpeklis un oglekļa oksīds.)

649-148-00-3

271-258-1

68527-15-1

H, K

Gāzes (naftas), benzola agregāta hidrēšanas iekārtas depentanizatora galvas frakcijas; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot padeves plūsmu no benzola iekārtas ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē ar sekojošu depentanizēšanu. To veido galvenokārt ūdeņradis, etāns un propāns un atšķirīgos nelielos daudzumos slāpeklis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6. Tajā var būt nelieli daudzumi benzola.)

649-149-00-9

271-623-5

68602-82-4

H, K

Gāzes (naftas), sekundārā absorbera izplūdes gāzes, sašķidrināto katalītiskā krekinga galvas frakciju frakcionators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga augšējo frakciju produktus katalītiskā krekinga šķidrajā fāzē. To veido ūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-150-00-4

271-625-6

68602-84-6

H, K

Naftas produkti, rafinēšanas gāzes; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko veido galvenokārt ūdeņradis un atšķirīgos nelielos daudzumos metāns, etāns un propāns.)

649-151-00-X

271-750-6

68607-11-4

H, K

Gāzes (naftas), hidrokrekinga zemspiediena separators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst hidrokrekinga reaktora efluentu šķidruma/tvaiku separēšanas procesā. To veido galvenokārt ūdeņradis un piesātinātie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C3.)

649-152-00-5

272-182-1

68783-06-2

H, K

Gāzes (naftas), rafinēšana; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, veicot dažādas naftas rafinēšanas operācijas. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-153-00-0

272-338-9

68814-67-5

H, K

Gāzes (naftas), platformera produktu separācijas procesa attvaices produkti; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst ķīmiskā riforminga procesā, naftēnus pārveidojot aromātiskajos savienojumos. To veido ūdeņradis un piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C4.)

649-154-00-6

272-343-6

68814-90-4

H, K

Gāzes (naftas), hidrētās, skābās petrolejas depentanizatora stabilizatora izplūdes gāzes; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, hidrētās petrolejas depentanizatora stabilizācijā. To veido galvenokārt ūdeņradis, metāns, etāns un propāns un atšķirīgos nelielos daudzumos slāpeklis, sērūdeņradis, oglekļa monoksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C5.)

649-155-00-1

272-775-5

68911-58-0

H, K

Gāzes (naftas), hidrētās, skābās petrolejas stabilizatora izplūdes gāzes; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst no skābās petrolejas hidrēšanas iekārtas vieglo frakciju atdestilēšanas cilindra katalizatora klātabūtnē. To veido galvenokārt ūdeņradis, metāns un atšķirīgos nelielos daudzumos slāpeklis, oglekļa monoksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C2 līdz C5.)

649-156-00-7

272-776-0

68911-59-1

H, K

Gāzes (naftas), destilāta desulfurizēšanas procesa attvaices produkti; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, kuru notvaicē no desulfurizēšanas procesa šķidrajiem produktiem. To veido sērūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)

649-157-00-2

272-873-8

68919-01-7

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskā krekinga šķidrā fāzē produktu frakcionēšana; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas produktus. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-158-00-8

272-874-3

68919-02-8

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskā krekinga šķidrā fāzē skrubera sekundārā absorbera izplūdes produkti; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, laižot cauri skruberam katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas gāzes. To veido ūdeņradis, slāpeklis, metāns, etāns un propāns.)

649-159-00-3

272-875-9

68919-03-9

H, K

Gāzes (naftas), hidrēšanas iekārtas desulfurizatora smagās frakcijas; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, nodestilējot no smagā destilāta hidrēšanas-desulfurizēšanas procesa šķidrajiem produktiem. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis, kā arī piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-160-00-9

272-876-4

68919-04-0

H, K

Gāzes (naftas), platformera stabilizatora izplūdes produkti, vieglās beigu frakcijas; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot platformera iekārtas platīna reaktoru vieglās gala frakcijas. To veido ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)

649-161-00-4

272-880-6

68919-07-3

H, K

Gāzes (naftas), iepriekšējās destilēšanas kolonnas izplūdes produkti, jēlnaftas iepriekšējā destilācija; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst no jēlnaftas destilācijas pirmās kolonnas. To veido slāpeklis un piesātināti alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-162-00-X

272-881-1

68919-08-4

H, K

Gāzes (naftas), darvas attvaices produkti; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, kas iegūts, frakcionējot reducēto jēlnaftu. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-163-00-5

272-884-8

68919-11-9

H, K

Gāzes (naftas), unificēšanas iekārtas izplūdes produkti; Rafinēšanas gāze

(Ūdeņraža un metāna maisījums, ko iegūst, frakcionējot unificēšanas iekārtas produktus.)

649-164-00-0

272-885-3

68919-12-0

H, K

Atlikuma (astes) gāzes (naftas), katalītiski hidrodesulfurizētās naftas separators; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, naftas hidrodesulfurizēšanā. To veido ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)

649-165-00-6

273-173-5

68952-79-4

H, K

Atlikuma (astes) gāzes (naftas), tiešās destilācijas naftas hidrodesulfurizātors; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, tiešās destilācijas naftas hidrodesulfurizēšanas procesā. To veido ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-166-00-1

273-174-0

68952-80-7

H, K

Gāzes (naftas), porainā absorbera izplūdes produkti, katalītiskā krekinga šķidrā fāzē un gāzes eļļas desulfurizatora galvas frakciju frakcionēšana; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes un gāzes eļļas desulfurizatora augšējās frakcijas. To veido ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-167-00-7

273-269-7

68955-33-9

H, K

Gāzes (naftas), vienkāršā destilācija un katalītiskais krekings; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, vienkāršās destilācijas un katalītiskā krekinga procesos. To veido ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis, oglekļa oksīds un parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-168-00-2

273-563-5

68989-88-8

H, K

Gāzes (naftas), gāzes eļļas dietanolamīna skrubera izplūdes produkti; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, gāzes eļļas desulfurizējot ar dietilamīnu. To veido galvenokārt sērūdeņradis, ūdeņradis, un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C5.)

649-169-00-8

295-397-2

92045-15-3

H, K

Gāzes (naftas), gāzes eļļas hidrodesulfurizēšanas efluents; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, no hidrogenēšanas reakcijas efluenta nošķirot šķidro fāzi. To veido galvenokārt ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C3.)

649-170-00-3

295-398-8

92045-16-4

H, K

Gāzes (naftas), gāzes eļļas hidrodesulfurizēšanas procesa blakusprodukti; Rafinēšanas gāze

(Gāzu maisījums, ko iegūst no riformera un no hidrogenēšanas reaktora blakusproduktiem. To veido galvenokārt ūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-171-00-9

295-399-3

92045-17-5

H, K

Gāzes (naftas), hidrogenēšanas iekārtas efluenta atdestilēšanas cilindra izplūdes produkti; Rafinēšanas gāze

(Gāzu maisījums, ko iegūst, nodestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas pēc hidrogenēšanas reakcijas. To veido galvenokārt ūdeņradis un alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-172-00-4

295-400-7

92045-18-6

H, K

Gāzes (naftas), naftas tvaika krekinga augstspiediena atlikums; Rafinēšanas gāze

(Maisījums, ko iegūst, sajaucot naftas tvaika krekinga produktu nekondensējamās daļas un atlikuma gāzes, kas iegūtas tālākā produktu apstrādē. To veido galvenokārt ūdeņradis un parafīnu un olefīnu ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5; tam var pievienot arī dabasgāzi.)

649-173-00-X

295-401-2

92045-19-7

H, K

Gāzes (naftas), viskozitātes samazināšanās produkti; Rafinēšanas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst kurtuvē atlikumu viskozitātes samazināšanas rezultātā. To veido galvenokārt sērūdeņradis, parafīnu un olefīnu ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-174-00-5

295-402-8

92045-20-0

H, K

Gāzes (naftas), C3-4; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftas krekinga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C4, galvenokārt propāns un propilēns, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –51 °C līdz –1 °C.)

649-177-00-1

268-629-5

68131-75-9

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), destilāta katalītiskā krekinga produkti un naftas katalītiskā krekinga produktu frakcionēšanas absorbers; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot destilātu un naftas katalītiskā krekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4.)

649-178-00-7

269-617-2

68307-98-2

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), katalītiski polimerizētās naftas frakcionēšanas stabilizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no polimerizētas naftas frakcionēšanas stabilizēšanas. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-179-00-2

269-618-8

68307-99-3

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), naftas katalītiskā riforminga produktu frakcionēšanas stabilizators, sērūdeņradi nesaturoši produkti; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no naftas katalītiskā riforminga frakcionēšanas stabilizēšanas produktiem un kas atbrīvots no sērūdeņraža, apstrādājot ar amīniem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-180-00-8

269-619-3

68308-00-9

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), destilāta krekinga produktu hidrēšanas iekārtas vieglās frakcijas; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, apstrādājot termiskā krekinga produktus ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. To veido galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-181-00-3

269-620-9

68308-01-0

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), tiešās attvaices destilāta hidrodesulfurizators, sērūdeņradi nesaturoši produkti; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no tiešās atvaices destilātu hidrodesulfurizēšanas produktiem un kas ir atbrīvots no sērūdeņraža, apstrādājot ar amīniem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4.)

649-182-00-9

269-630-3

68308-10-1

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), gāzes eļļas katalītiskā krekinga absorbers; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot gāzes eļļas katalītiskā krekinga produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-183-00-4

269-623-5

68308-03-2

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), gāzes ieguves iekārta; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-184-00-X

269-624-0

68308-04-3

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), gāzes ieguves iekārtas deetanizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-185-00-5

269-625-6

68308-05-4

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), hidrodesulfurizētais destilāts un hidrodesulfurizētās naftas rektifikācijas kolonna, attīrīšana no skābēm; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizēto naftu un destilāta ogļūdeņražu plūsmas, un kas apstrādāts, lai nošķirtu skābos piemaisījumus. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-186-00-0

269-626-1

68308-06-5

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), hidrodesulfurizētās vakuuma gāzes eļļas destilēšanas produkti, attīrīti no sērūdeņraža; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst katalītiski hidrodesulfurizētās vakuuma gāzes eļļu vieglo frakciju destilēšanas stabilizācijā un no kā atdalīts sērūdeņradis, apstrādājot maisījumu ar amīniem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-187-00-6

269-627-7

68308-07-6

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), vieglās tiešās destilācijas naftas stabilizators, attīrīšana no sērūdeņraža; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot vieglās tiešās destilācijas naftas frakcfionēšanos; apstrādājot ar amīnu, no tā nošķirts sērūdeņradis. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-188-00-1

269-629-8

68308-09-8

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), propāna-propilēna alkilējošā maisījuma sagatavošanas deetanizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot propāna un propilēna reakcijas produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-189-00-7

269-631-9

68308-11-2

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), vakuuma gāzes eļļa hidrodesulfurizēta, attīrīta no sērūdeņraža; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, katalītiski hidrodesulfurizējot vakuuma gāzes eļļas, un kas attīrīts no sērūdeņraža apstrādē ar amīnu. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C6.)

649-190-00-2

269-632-4

68308-12-3

H, K

Gāzes (naftas), katalītiskā krekinga produktu galvas frakcijas; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5; un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –48 °C līdz 32 °C.)

649-191-00-8

270-071-2

68409-99-4

H, K

Alkāni, C1-2; Naftas gāze

649-193-00-9

270-651-5

68475-57-0

H, K

Alkāni, C2-3; Naftas gāze

649-194-00-4

270-652-0

68475-58-1

H, K

Alkāni, C3-4; Naftas gāze

649-195-00-X

270-653-6

68475-59-2

H, K

Alkāni, C4-5; Naftas gāze

649-196-00-5

270-654-1

68475-60-5

H, K

Deggāzes; Naftas gāze

(Vieglo gāzu maisījums. To veido galvenokārt ūdeņradis un/vai zemas molekulmasas ogļūdeņraži.)

649-197-00-0

270-667-2

68476-26-6

H, K

Deggāzes, jēlnaftas destilācija; Naftas gāze

(Vieglo gāzu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu un naftas katalītiskā riforminga procesā. To veido ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4; un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir – 217 °C līdz –12 °C.)

649-198-00-6

270-670-9

68476-29-9

H, K

Ogļūdeņraži, C3-4; Naftas gāze

649-199-00-1

270-681-9

68476-40-4

H, K

Ogļūdeņraži, C4-5; Naftas gāze

649-200-00-5

270-682-4

68476-42-6

H, K

Ogļūdeņraži, C2-4, bagāti ar C3; Naftas gāze

649-201-00-0

270-689-2

68476-49-3

H, K

Sašķidrinātās naftas gāzes; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C7; un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –40 °C līdz 80 °C.)

649-202-00-6

270-704-2

68476-85-7

H, K, S

Sašķidrinātās naftas gāzes, attīrītas no sēra savienojumiem; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, sašķidrinātu naftas gāzu maisījumu atbrīvojot no sērūdeņraža, lai pārveidotu merkaptānus vai lai atbrīvotos no skābiem piemaisījumiem. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C7, un tā viršanas temperatūras aptuvenais diapazons ir –40 °C līdz 80 °C.)

649-203-00-1

270-705-8

68476-86-8

H, K, S

Gāzes (naftas), C3-4, bagātinātas ar izobutānu; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu parasti diapazonā no C3 līdz C6, galvenokārt butānu un izobutānu. To veido piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C4, galvenokārt izobutāns.)

649-204-00-7

270-724-1

68477-33-8

H, K

Destilāti (naftas), C3-6, ar augstu piperilēna saturu; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu parasti diapazonā no C3 līdz C6. To veido piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C6, galvenokārt piperilēni.)

649-205-00-2

270-726-2

68477-35-0

H, K

Gāzes (naftas), butāna sadalītāja galvas frakcija; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot butāna plūsmu. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C4.)

649-206-00-8

270-750-3

68477-69-0

H, K

Gāzes (naftas), C2-3; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, destilējot katalītiskā frakcionēšanas procesa produktus. To veido galvenokārt etāns, etilēns, propāns un propilēns.).

649-207-00-3

270-751-9

68477-70-3

H, K

Gāzes (naftas), katalītiski sašķeltās gāzes eļļas depropanizatora gala frakcijas, atbrīvotas no skābēm, bagātinātas ar C4 komponentēm; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķelto gāzu eļļu ogļūdeņražu plūsmu, un kas attīrīts no sērūdeņraža un citiem skābiem piemaisījumiem. To veido ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C5, galvenokārt C4.)

649-208-00-9

270-752-4

68477-71-4

H, K

Gāzes (naftas), katalītiski sašķeltās naftas debutanizatora gala frakcijas, bagātinātas ar C3-5 komponentēm; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, stabilizējot katalītiski sašķelto naftu. To veido alifātiskie ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C5.)

649-209-00-4

270-754-5

68477-72-5

H, K

Atlikuma (astes) gāze (naftas), izomerizētās naftas frakcionēšanas stabilizators; Naftas gāze

(Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst no izomerizētas naftas frakcionēšanas stabilizācijas produktiem. To veido galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4.)

649-210-00-X

269-628-2

68308-08-7

H, K”

b)

ierakstus ar indeksa numieriem 024-002-00-6, 024-003-00-1, 024-004-00-7, 024-004-01-4, 048-006-00-2 un 048-008-00-3 aizstāj ar šādiem ierakstiem:

Vielas

Indeksa numurs

EK numurs

CAS numurs

Piezīmes

“Kālija dihromāts

024-002-00-6

231-906-6

7778-50-9

E

Amonija dihromāts

024-003-00-1

232-143-1

7789-09-5

E

Natrija dihromāta anhidrīts

024-004-00-7

234-190-3

10588-01-9

E

Nātrija dihromāta dihidrāts

024-004-01-4

234-190-3

7789-12-0

E

Kadmija fluorīds

048-006-00-2

232-222-0

7790-79-6

E

Kadmija hlorīds

048-008-00-3

233-296-7

10108-64-2

E”

5.

Sarakstā ar virsrakstu “31. punkts – Teratogēni: 1. kategorija” ierakstus ar indeksa numuriem 082-001-00-6 un 082-002-00-1 aizstāj ar šādiem ierakstiem:

Vielas

Indeksa numurs

EK numurs

CAS numurs

Piezīmes

“Svina savienojumi, izņemot tos, kas aprakstīti citur šajā pielikumā

082-001-00-6

A, E

Svina alkilatvasinājumi

082-002-00-1

A, E”

6.

Sarakstu ar virsrakstu “31. punkts – Teratogēni: 2. kategorija” groza šādi:

a)

iekļauj šādus ierakstus:

Vielas

Indeksa numurs

EK numurs

CAS numurs

Piezīmes

“Linurons (ISO)

3-(3,4-dihlorfenil)-1-metoksi-1-metilurīnviela

006-021-00-1

206-356-5

330-55-2

E

Kālija dihromāts

024-002-00-6

231-906-6

7778-50-9

E

Amonija dihromāts

024-003-00-1

232-143-1

7789-09-5

E

Nātrija dihromāta anhidrīds

024-004-00-7

234-190-3

10588-01-9

E

Nātrija dihromāta dihidrāts

024-004-01-4

234-190-3

7789-12-0

E

nātrija hromāts

024-018-00-3

231-889-5

7775-11-3

E

Kadmija sulfāts

048-009-00-9

233-331-6

10124-36-4

E

1-brompropāns

Propila bromīds

n- Propila bromīds

602-019-00-5

203-445-0

106-94-5

 

1,2,3-trihlorpropāns

602-062-00-X

202-486-1

96-18-4

D

Difenilēteris; oktabromatvasinājums

602-094-00-4

251-087-9

32536-52-0

 

1,2-dimetoksietāns

etilēnglikola dimetilēteris

EGDME

603-031-00-3

203-794-9

110-71-4

 

1,2-Bis(2-metoksietoksi)etāns

TEGDME;

Trietilēnglikola dimetilēteris;

Triglyme

603-176-00-2

203-977-3

112-49-2

 

Tetrahidrotiopirān-3-karboksaldekīds

606-062-00-0

407-330-8

61571-06-0

 

1,2-benzoldikarbon skābe, dipentilesteris, zarotas vai taisnas virknes[1]

n-pentil-izopentilftalāts [2]

di-n-pentil ftalāts [3]

Diizopentilftalāts [4]

607-426-00-1

284-032-2 [1]-[2]

205-017-9 [3]-[4]

84777-06-0 [1]-[2]

131-18-0 [3]

42925-80-4 [4]

 

Benzil butil ftalāts

BBP

607-430-00-3

201-622-7

85-68-7

 

di-C7-11-zarotas un taisnas virknes alkilesteri

607-480-00-6

271-084-6

68515-42-4

 

Maisījums, ko veido: dinātrijs 4-(3-etoksikarbonil-4-(5-(3-etoksikarbonil-5-hidroksi-1-(4-sulfonātfenil)pirazol-4-il)penta-2,4-dienilidēn)-4,5-dihidro-5-oksopirazol-1-il)benzolsulfonāts;

Trinatrijs 4-(3-etoksikarbonil-4-(5-(3-etoksikarbonil-5-oksido-1-(4-sulfonātfenil)pirazol-4-il)penta-2,4-dienilidēn)-4,5-dihidro-5-oksopirazols-1-yl)benzolsulfonāts

607-487-00-4

402-660-9

 

Dinokaps (ISO)

609-023-00-6

254-408-0

39300-45-3

E

2-[2-hidroksi-3-(2-hlorfenil)karbamoil-1-naftilazo]-7-[2-hidroksi-3-(3-metilfenil)karbamoil-1-naftilazo]fluorēn-9-ons

611-131-00-3

420-580-2

 

Azafenidīns

611-140-00-2

68049-83-2

 

Karbendazīms (ISO)

metil benzimidazol-2-ilkarbamāts

613-048-00-8

234-232-0

10605-21-7

 

Benomils (ISO)

metil 1-(butilkarbamoil)benzimidazol-2-ilkarbamāts

613-049-00-3

241-775-7

17804-35-2

 

3-Etil-2-metil-2-(3-metilbutil)-1,3-oksazolidīns

613-191-00-6

421-150-7

143860-04-2

 

Maisījums, ko veido: 1,3,5-tris(3-aminometilfenil)-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions;

oligomēru maisījums: 3,5-bis(3-aminometilfenil)-1-poli[3,5-bis(3-aminometilfenil)-2,4,6-triokso-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-1-il]-1,3,5-(1H,3H,5H)-triazīn-2,4,6-trions

613-199-00-x

421-550-1

—”

 

b)

ierakstus ar indeksa numuriem 048-006-00-2, 048-008-00-3 un 603-063-00-8 aizstāj ar šādiem ierakstiem:

Vielas

Indeksa numurs

EK numurs

CAS numurs

Piezīmes

“Kadmija fluorīds

048-006-00-2

232-222-0

7790-79-6

E

Kadmija hlorīds

048-008-00-3

233-296-7

10108-64-2

E

2,3-epoksipropanols-1, glicidols

oksirānmetanols

603-063-00-8

209-128-3

556-52-5

E”


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/82


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/1/EK

(2006. gada 18. janvāris)

par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem

(Kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PARLAMENTS UN PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 84/647/EEK (1984. gada 19. decembris) par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem (3) ir būtiski grozīta (4). Skaidrības un lietderības dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Makroekonomikas aspektā iznomātu transportlīdzekļu izmantošana noteiktās situācijās pieļauj optimālu resursu piešķiršanu, ierobežojot ražošanas faktoru nelietderīgu izmantošanu.

(3)

Mikroekonomikas aspektā šī iespējamība pārvadājumu organizācijai piešķir elastības elementu un tādējādi palielina attiecīgo uzņēmumu ražīgumu.

(4)

Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts I pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā:

a)

“transportlīdzeklis” ir mehānisks transportlīdzeklis, piekabe, puspiekabe vai transportlīdzekļu kombinācija, kas paredzēti vienīgi kravu autopārvadājumiem;

b)

“nomāts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kurš par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda uzņēmuma rīcībā, kas nodarbojas ar kravu autopārvadājumiem, ko veic kā komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus atbilstīgi līgumam ar uzņēmumu, kas piedāvā šos transportlīdzekļus.

2. pants

1.   Katra dalībvalsts satiksmes nodrošināšanas nolūkā starp dalībvalstīm atļauj savā teritorijā izmantot transportlīdzekļus, ko nomājuši uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka:

a)

transportlīdzeklis ir reģistrēts vai laists ekspluatācijā saskaņā ar pēdējās minētās dalībvalsts tiesību aktiem;

b)

līgums attiecas tikai uz transportlīdzekļa nomāšanu bez transportlīdzekļa vadītāja un nav papildināts ar pakalpojumu līgumu, kas noslēgts ar to pašu uzņēmumu par transportlīdzekļa vadīšanu vai apkalpi;

c)

nomātais transportlīdzeklis ir vienīgi tā uzņēmuma rīcībā, kurš to izmanto nomas līgumā noteiktajā laikposmā;

d)

nomāto transportlīdzekli vada tā uzņēmuma personāls, kas to izmanto.

2.   Pierādījums par atbilstību 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām prasībām ir dokumenti, kuriem jāatrodas transportlīdzeklī:

a)

nomas līgums vai apliecināts izraksts no līguma, norādot iznomātāja vārdu, nomnieka vārdu, līguma noslēgšanas datumu un darbības laiku, kā arī transportlīdzekļa identifikācijas dokuments;

b)

ja transportlīdzekļa vadītājs nav tā persona, kas nomājusi transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītāja darba līgums vai apliecināts izraksts no līguma, norādot darba devēja nosaukumu, darbinieka vārdu, darba līguma noslēgšanas datumu un darbības laiku, vai pēdējās algas kvīts.

Nepieciešamības gadījumā a) un b) apakšpunktā minētos dokumentus var aizstāt ar līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

3. pants

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to uzņēmumi kravu autopārvadājumiem ar tādiem pašiem noteikumiem kā tiem piederošos transportlīdzekļus var izmantot nomātos transportlīdzekļus, kas reģistrēti vai laisti ekspluatācijā saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka ir izpildītas 2. pantā izklāstītās prasības.

2.   Dalībvalstis 1. punkta noteikumus var neattiecināt uz pašpārvadājumiem, ko veic ar transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā pilna masa pārsniedz 6 tonnas.

4. pants

Šī direktīva neietekmē dalībvalsts noteikumus, kuros par nomātu transportlīdzekļu izmantošanu noteiktas mazāk ierobežojošas prasības par 2. un 3. pantā norādītajām.

5. pants

Neskarot 2. un 3. pantu, šī direktīva neietekmē to noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz:

a)

tirgus organizāciju kravu autopārvadājumiem, ko veic kā komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus, un jo īpaši piekļuvi tirgum un kvotu ierobežojumiem ceļu jaudām;

b)

cenām un prasībām kravu autopārvadājumiem;

c)

nomas cenu noteikšanu;

d)

transportlīdzekļu importu;

e)

nosacījumiem, kas reglamentē pieeju autotransporta līdzekļu iznomāšanas darbības sfērai.

6. pants

Direktīvu 84/647/EEK, kas grozīta, kā izklāstīts I pielikuma, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts I pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās būtu jālasa saskaņā ar II pielikumā doto korelācijas tabulu.

7. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2006. gada 18. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORREL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. WINKLER


(1)  OV C 108, 30.4.2004., 56. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 10. februāra atzinums (OV C 97 E, 22.4.2004., 66. lpp.) un Padomes 2005. gada 8. decembra Lēmums.

(3)  OV L 335, 22.12.1984., 72. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 90/398/EEK (OV L 202, 31.7.1990., 46. lpp.).

(4)  Skat. I pielikuma A daļu.


I PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva ar tās grozījumu

(minēta 6. pantā)

Padomes Direktīva 84/647/EEK

(OV L 335, 22.12.1984., 72. lpp.)

Padomes Direktīva 90/398/EEK

(OV L 202, 31.7.1990., 46. lpp.)

B daļa

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 6. pantā)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

Direktīva 84/647/EEK

1986. gada 30. jūnijs

Direktīva 90/398/EEK

1990. gada 31. decembris


II PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Direktīva 84/647/EEK

Šī direktīva

1. panta ievada teikums

1. panta ievada teikums

1. panta pirmais ievilkums

1. panta a) punkts

1. panta otrais ievilkums

1. panta b) punkts

2. panta ievada teikums

2. panta 1. punkta ievada teikums

2. panta 1. līdz 4. punkts

2. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts

2. panta 5. punkta pirmās daļas ievada teikums

2. panta 2. punkta pirmās daļas ievada teikums

2. panta 5. punkta pirmās daļas a) un b) punkts

2. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) punkts

2. panta 5. punkta otrā daļa

2. pants, 2. punkts, otrā daļa

3. pants

3. pants

4. panta 1. punkts

4. pants

5. panta ievada teikums

5. panta ievada teikums

5. panta pirmais ievilkums

5. panta a) punkts

5. panta otrais ievilkums

5. panta b) punkts

5. panta trešais ievilkums

5. panta c) punkts

5. panta ceturtais ievilkums

5. panta d) punkts

5. panta piektais ievilkums

5. panta e) punkts

6. pants

7. pants

8. pants

6. pants

7. pants

9. pants

8. pants

I pielikums

II pielikums


Labojums

4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/86


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 2110/2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 344, 2005. gada 27. decembris )

1. lappusē pirmajā atsaucē:

tekstu:

“ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 179. pantu un 181.a pantu,”

lasīt šādi:

“ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 179. pantu,”.


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/87


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvā 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 255, 2005. gada 30. septembris )

15. lappusē 16. panta pirmajā daļā:

tekstu:

“Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai līdz 2007. gada 1. martam, un tās par to nekavējoties informē Komisiju.”

lasīt šādi:

“Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai līdz 2007. gada 1. aprīlim, un tās par to nekavējoties informē Komisiju.”


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/88


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Direktīvā 2005/84/EK, ar ko divdesmit otro reizi groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (ftalāti rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs)

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 344, 2005. gada 27. decembris, 40. lpp. )

43. lappusē, pielikumā, ftalātu numerācija:

tekstu:

“[XX.]” un “[XXa.]”

lasīt šādi:

“51.” un “51a.”