ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 32

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 4. februāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 194/2006 (2006. gada 3. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 195/2006 (2006. gada 3. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1377/2005 attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas pastāvīgais konkurss Somijas intervences aģentūras pārziņā esošu miežu eksportam

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 196/2006 (2006. gada 3. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 761/2001 I pielikumu, ņemot vērā Eiropas standartu EN ISO 14001:2004, un atceļ Lēmumu 97/265/EK

4

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 197/2006 (2006. gada 3. februāris) par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz agrāko pārtikas produktu savākšanu, transportēšanu, apstrādi, izmantošanu un apglabāšanu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1774/2002 ( 1 )

13

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 198/2006 (2006. gada 3. februāris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1552/2005 par statistiku, kas attiecas uz arodmācībām uzņēmumos ( 1 )

15

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 199/2006 (2006. gada 3. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 466/2001, kas nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos attiecībā uz dioksīniem un dioksīniem līdzīgiem PCB  ( 1 )

34

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 200/2006 (2006. gada 3. februāris), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā

39

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 201/2006 (2006. gada 3. februāris), ar ko groza Regulā (EK) Nr. 186/2006 noteiktās eksporta kompensācijas par balto cukuru un neapstrādātu jēlcukuru

41

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 202/2006 (2006. gada 3. februāris), ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū

43

 

*

Komisijas Direktīva 2006/13/EK (2006. gada 3. februāris), ar ko groza I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā attiecībā uz dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem polihlorbifeniliem (PCB) ( 1 )

44

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 2. decembris), ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem

54

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 23. janvāris), kas dod iespēju valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika, kā arī Krievijai gūt labumu no Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas programmas (TAIEX)

80

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2003. gada 26. novembris) par atbalsta shēmu, kuru Itālija (Pjemontas reģions) plāno īstenot saistībā ar gaisa piesārņojuma samazināšanu savā teritorijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2003) 3520)  ( 1 )

82

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 1. februāris), ar ko groza Lēmumu 2005/393/EK par aizliegtajām zonām attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi Spānijā un Portugālē (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 180)  ( 1 )

91

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 3. februāris), ar ko groza Lēmumu 97/467/EK attiecībā uz viena Urugvajas uzņēmuma iekļaušanu to trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstos, no kuriem dalībvalstīm ir atļauts ievest skrējējputnu gaļu (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 233)  ( 1 )

93

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 194/2006

(2006. gada 3. februāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 3. februāra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

89,0

204

50,3

212

103,5

624

111,0

999

88,5

0707 00 05

052

105,4

204

102,1

628

167,7

999

125,1

0709 10 00

220

66,1

999

66,1

0709 90 70

052

161,6

204

115,9

999

138,8

0805 10 20

052

45,4

204

48,8

212

45,0

220

49,4

448

47,8

624

81,8

999

53,0

0805 20 10

204

87,4

999

87,4

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

57,2

204

112,0

400

87,6

464

135,7

624

71,7

662

36,9

999

83,5

0805 50 10

052

61,9

999

61,9

0808 10 80

400

125,0

404

104,7

720

82,0

999

103,9

0808 20 50

388

92,4

400

90,3

720

57,9

999

80,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 195/2006

(2006. gada 3. februāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1377/2005 attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas pastāvīgais konkurss Somijas intervences aģentūras pārziņā esošu miežu eksportam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju, (1) un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2131/93 (2) paredzēta kārtība un nosacījumi, ar kādiem pārdod intervences aģentūru pārziņā esošu labību.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1377/2005 (3) ir izsludināts pastāvīgs konkurss Somijas intervences aģentūras pārziņā esošu 27 780 tonnu miežu eksportam.

(3)

Somijas ir informējusi Komisiju par savas intervences aģentūras nodomu par 35 000 tonnu palielināt apjomu, kas paredzēts eksportam saskaņā ar konkursu. Ņemot vērā šo lūgumu, pieejamos daudzumus un pašreizējo tirgus situāciju, ir jāizpilda Somijas lūgums.

(4)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1377/2005.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1377/2005 2. pantu aizstāj ar šo pantu:

“2. pants

Konkursa uzaicinājumā paredzētais maksimālais apjoms ir 62 780 tonnas miežu, ko paredzēts eksportēt uz trešām valstīm, izņemot Albāniju, Amerikas Savienotās Valstis, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Horvātiju, Kanādu, Lihtenšteinu, Meksiku, Rumāniju, Serbiju un Melnkalni (4) un Šveici.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 3. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 191, 31.7.1993., 76. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 749/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 10. lpp.).

(3)  OV L 219, 24.8.2005., 21. lpp.

(4)  Tostarp Kosovu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā Nr. 1244.”


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/4


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 196/2006

(2006. gada 3. februāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 761/2001 I pielikumu, ņemot vērā Eiropas standartu EN ISO 14001:2004, un atceļ Lēmumu 97/265/EK

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas standarta EN ISO 14001:1996 4. iedaļā izklāstītās prasības veido Regulas (EK) Nr. 761/2001 prasības attiecībā uz vides vadības sistēmu, kā norādīts minētās regulas I pielikuma A daļā.

(2)

Starptautiskais standarts ISO 14001:1996 ir grozīts 2004. gadā Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) Vides vadības sistēmas komitejas TC207/SC1 darba rezultātā, lai uzlabotu ISO 14001 savietojamību ar ISO 9001 un lai precizētu pašreizējo ISO 14001 tekstu, nepievienojot jaunas papildu prasības.

(3)

ISO pēc tam ir izdevusi jaunu pārskatīto versiju starptautiskajam standartam ISO 14001:2004 un Eiropas standartam EN ISO 14001:2004.

(4)

Ņemot vērā Eiropas standartu EN ISO14001:2004, jāgroza Regulas (EK) Nr. 761/2001 I pielikuma A daļa.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 761/2001.

(6)

Organizācijām, kas jau reģistrējušās EMAS, ir nepieciešami pārejas pasākumi.

(7)

Jāatceļ Komisijas Lēmums 97/265/EK (2) par starptautiskā standarta ISO 14001:1996 un Eiropas standarta EN ISO 14001:1996 atzīšanu.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 761/2001 14. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 761/2001 I pielikuma A daļu aizstāj ar tekstu, kas norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

1.   Organizācijas, kas reģistrētas EMAS reģistrā šīs regulas spēkā stāšanās dienā, paliek tajā un ir pakļautas 2. punktā minētajai verifikācijai.

2.   Atbilstību Regulas (EK) Nr. 761/2001 prasībām, kas grozīta ar šo regulu, pārbauda organizācijas nākamās verifikācijas laikā.

Ja nākamā verifikācija jāveic agrāk nekā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā, tad nākamās verifikācijas dienu var pārcelt par sešiem mēnešiem, ja tam piekrīt vides verificētājs un kompetentā iestāde.

3. pants

Lēmums 97/265/EK tiek atcelts.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 104, 22.4.1997., 37. lpp.


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

A.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VIDES VADĪBAS SISTĒMU

Organizācijas, kas piedalās vides vadības un audita sistēmā (EMAS), īsteno EN ISO 14001:2004 prasības, kuras aprakstītas Eiropas standarta 4. iedaļā (1) un pilnībā izklāstītas turpmāk:

I-A.   Prasības attiecībā uz vides vadības sistēmu

I-A.1.   Vispārīgas prasības

Organizācija izstrādā, dokumentē, īsteno, uztur un pastāvīgi uzlabo vides vadības sistēmu saskaņā ar minētā starptautiskā standarta prasībām un nosaka, kā tā izpildīs šīs prasības.

Organizācija nosaka un dokumentē savas vides vadības sistēmas darbības jomu.

I-A.2.   Vides politika

Augstākā vadība nosaka organizācijas vides politiku un nodrošina, ka noteiktās vides vadības sistēmas darbības jomā tā:

a)

atbilst organizācijas darbības, ražojumu un pakalpojumu veidam, apjomam un ietekmei uz vidi;

b)

ietver apņemšanos veikt pastāvīgus uzlabojumus un novērst piesārņojumu;

c)

ietver apņemšanos ievērot attiecīgās tiesiskās prasības, kā arī citas prasības, kas ir saistošas organizācijai attiecībā uz tās vides aspektiem;

d)

veido sistēmu mērķu un uzdevumu noteikšanai vides jomā un to pārskatīšanai;

e)

tiek dokumentēta, īstenota un uzturēta;

f)

tiek paziņota visām personām, kas strādā organizācijā vai tās uzdevumā un

g)

ir pieejama sabiedrībai.

I-A.3.   Plānošana

I-A.3.1.   Vides aspekti

Organizācija izstrādā, īsteno un uztur procedūru(-as), lai:

a)

identificētu savas darbības, ražojumu un pakalpojumu vides aspektus noteiktās vides vadības sistēmas darbības jomā, ko tā var uzraudzīt un ietekmēt, ņemot vērā plānotu vai jaunu attīstību vai jaunu vai pārveidotu darbību, ražojumus un pakalpojumus, un

b)

noteiktu aspektus, kuriem ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi (t. i., būtiski vides aspekti).

Organizācija dokumentē šo informāciju un regulāri atjaunina to.

Organizācija nodrošina, ka būtiskos vides aspektus ņem vērā, izstrādājot, īstenojot un uzturot vides vadības sistēmu.

I-A.3.2.   Normatīvo aktu un citas prasības

Organizācija izstrādā, īsteno un uztur procedūru(-as), lai:

a)

identificētu un darītu pieejamas attiecīgās tiesiskās prasības, kā arī citas prasības, kas ir saistošas organizācijai attiecībā uz tās vides aspektiem, un

b)

noteiktu, kā šīs prasības piemērojamas tās vides aspektiem.

Organizācija nodrošina, ka šīs attiecīgās tiesiskās prasības, kā arī citas prasības, kas ir saistošas organizācijai, tiek ņemtas vērā, izstrādājot, īstenojot un uzturot tās vides vadības sistēmu.

I-A.3.3.   Mērķi, uzdevumi un programma(-as)

Attiecīgajām organizācijas funkcijām un līmeņiem organizācija izstrādā, īsteno un uztur dokumentētus mērķus un uzdevumus vides jomā.

Mērķi un uzdevumi, ja iespējams, ir mērāmi un saderīgi ar vides politiku, tostarp ar apņemšanos novērst piesārņojumu, atbilst attiecīgajām tiesiskajām prasībām, kā arī citām prasībām, kas ir saistošas organizācijai, un veikt pastāvīgu pilnveidošanu.

Nosakot un pārskatot savus mērķus un uzdevumus, organizācija ņem vērā tiesiskās prasības, kā arī citas prasības, kas ir saistošas organizācijai, un tās būtiskos vides aspektus. Tā ņem vērā arī savas tehnoloģiju iespējas, finansiālās un uzņēmējdarbības vajadzības, kā arī ieinteresēto personu viedokli.

Organizācija izstrādā, īsteno un uztur programmu(-as), lai sasniegtu noteiktos mērķus un uzdevumus. Programmā(-ās) norāda:

a)

pienākumu sadalījumu mērķu un uzdevumu sasniegšanai attiecīgajās organizācijas funkcijās un līmeņos un

b)

līdzekļus un termiņus to sasniegšanai.

I-A.4.   Īstenošana un darbība

I-A.4.1.   Resursi, funkcijas, atbildība un pilnvaras

Vadība nodrošina to resursu pieejamību, kas ir būtiski vides vadības sistēmas izstrādāšanai, īstenošanai, uzturēšanai un uzlabošanai. Resursi ietver cilvēkresursus un īpašas prasmes, organizatorisko infrastruktūru, tehnoloģiju un finanšu resursus.

Lai veicinātu efektīvu vides vadību, funkcijas, atbildību un pilnvaras nosaka, dokumentē un dara zināmas.

Organizācijas augstākā vadība ieceļ vienu vai vairākus īpašus vadības pārstāvjus, kam neatkarīgi no viņu pārējiem pienākumiem ir noteiktas funkcijas, atbildība un pilnvaras, lai:

a)

nodrošinātu to, ka atbilstīgi minētajam starptautiskajam standartam izstrādā, ievieš un uztur prasības attiecībā uz vides vadības sistēmu;

b)

ziņotu augstākajai vadībai par vides vadības sistēmas darbības rezultātiem, lai varētu tos pārskatīt, kā arī sniegt ieteikumus vides vadības sistēmas uzlabošanai.

I-A.4.2.   Kompetence, apmācība un apzināšanās

Organizācija nodrošina, ka jebkurai(-ām) personai(-ām), kas darbojas tās labā vai tās vārdā un kā darbam var būt būtiska ietekme uz vidi, ir kompetence, kuras pamatā ir atbilstīga izglītība, apmācības vai pieredze, un saglabā saistīto dokumentāciju.

Organizācija apzina vajadzību pēc apmācībām, kas saistītas ar tās vides aspektiem un vides vadības sistēmu. Tā nodrošina apmācības vai veic citas darbības, lai atbilstu šīm vajadzībām, un saglabā saistīto dokumentāciju.

Organizācija izstrādā, īsteno un uztur procedūru(-as), kā panākt, lai personas, kas darbojas tās labā vai tās vārdā, apzinās:

a)

to, cik svarīga ir atbilstība vides politikai un procedūrām, kā arī vides vadības sistēmas prasībām;

b)

būtiskos vides aspektus un viņu darba saistīto faktisko un iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī labvēlīgu ietekmi uz vidi, ja personāla veikumu vides jomā uzlabo;

c)

viņu funkcijas un atbildību, lai sasniegtu atbilstību vides vadības sistēmas prasībām, un

d)

iespējamās sekas, ko var radīt konkrētu procedūru neievērošana.

I-A.4.3.   Saziņa

Saistībā ar vides aspektiem un vides vadības sistēmu organizācija izstrādā, īsteno un uztur procedūru(-as):

a)

iekšējai saziņai starp dažādiem organizācijas līmeņiem un funkcijām;

b)

informācijas saņemšanai no ārējām ieinteresētajām personām, tās dokumentēšanai un atbildēšanai uz to.

Organizācija nolemj, vai veikt ārējo saziņu par tās būtiskajiem vides aspektiem, un dokumentē savu lēmumu. Ja organizācija nolemj veikt ārējo saziņu, tā izstrādā un īsteno metodi(-es) minētajai ārējai saziņai.

I-A.4.4.   Dokumentācija

Vides vadības sistēmas dokumentācijā ietver:

a)

vides politiku, mērķus un uzdevumus;

b)

vides vadības sistēmas darbības jomas aprakstu;

c)

vides vadības sistēmas galveno elementu aprakstu, to mijiedarbību un atsauci uz saistītajiem dokumentiem;

d)

dokumentus, tostarp protokolus, kas nepieciešami atbilstoši starptautiskajam standartam, un

e)

dokumentus, tostarp protokolus, ko organizācija uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu efektīvu plānošanu, darbību un kontroli procesiem saistībā ar būtiskiem vides aspektiem.

I-A.4.5.   Dokumentu vadība

Vides vadības sistēmai un minētajam starptautiskajam standartam nepieciešamos dokumentus kontrolē. Protokoli ir īpašs dokumentu tips, un tos kontrolē atbilstoši A.5.4. prasībām.

Organizācija izstrādā, īsteno un uztur procedūru(-as), lai:

a)

apstiprinātu dokumentu atbilstību pirms to izdošanas;

b)

pārskatītu un atjauninātu dokumentus pēc nepieciešamības, un veiktu to atkārtotu apstiprināšanu;

c)

nodrošinātu dokumentu izmaiņu un aktuālā pārskatīšanas statusa noteikšanu;

d)

nodrošinātu to, ka piemērojamo dokumentu attiecīgās versijas ir pieejamas izmantošanas vietās;

e)

nodrošinātu, ka dokumenti skaidri salasāmi un viegli identificējami;

f)

nodrošinātu, ka ārējas izcelsmes dokumenti, ko organizācija noteikusi par nepieciešamiem vides vadības sistēmas plānošanai un darbībai, būtu identificēti un to izplatīšana – kontrolēta;

g)

nepieļautu spēku zaudējušu dokumentu neatbilstīgu lietošanu un piešķirtu tiem piemērotu identifikāciju, ja tie tiek saglabāti kādam mērķim.

I-A.4.6.   Darbības vadība

Organizācija apzina un plāno darbības, kas saistītas ar apzinātajiem būtiskiem vides aspektiem, kuri ir atbilstīgi tās vides politikai, mērķiem un uzdevumiem, lai nodrošinātu, ka minētās darbības veic atbilstīgi noteiktiem nosacījumiem:

a)

izstrādājot, īstenojot un uzturot dokumentētu(-as) procedūru(-as), lai kontrolētu situācijas, kurās procedūru neesamība varētu radīt atkāpšanos no vides politikas, mērķiem un uzdevumiem;

b)

procedūrā(-ās) nosakot darbības kritērijus un

c)

izstrādājot, īstenojot un uzturot procedūras, kas saistītas ar organizācijas izmantoto preču un pakalpojumu apzinātajiem būtiskiem vides aspektiem, un darot zināmas piemērojamās procedūras un prasības piegādātājiem, tostarp darbuzņēmējiem.

I-A.4.7.   Gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana ārkārtas situācijās

Organizācija izstrādā, īsteno un uztur procedūru(-as), kā apzināt tādu ārkārtas situāciju un avāriju iespējamību, kam var būt ietekme uz vidi, un kā reaģēt šādās situācijās.

Organizācija reaģē uz faktiskām ārkārtas situācijām un avārijām un nepieļauj vai mazina saistīto nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Organizācija regulāri pārskata un vajadzības gadījumā groza procedūras, kas attiecas uz gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu šādās situācijās, jo īpaši pēc tam, ja ir bijušas avārijas vai ārkārtas situācijas.

Ja iespējams, organizācija arī regulāri izmēģina minētās procedūras.

I-A.5.   Pārbaude

I-A.5.1.   Monitorings un mērījumi

Organizācija izstrādā, īsteno un uztur procedūru(-as) to darbību būtisko raksturlielumu regulāra monitoringa un mērījumu veikšanai, kurām var būt būtiska ietekme uz vidi. Procedūra(-as) ietver informācijas dokumentēšanu, lai uzraudzītu veikumu, piemērojamās darbības pārbaudes un atbilstību organizācijas mērķiem un uzdevumiem vides jomā.

Organizācija nodrošina, ka tiek izmantotas un uzturētas kalibrētas vai pārbaudītas monitoringa un mērījumu iekārtas, saglabājot saistītos protokolus.

I-A.5.2.   Atbilstības novērtēšana

I-A.5.2.1.   Saskaņā ar atbilstības saistībām organizācija izstrādā, īsteno un uztur procedūru(-as), lai regulāri novērtētu atbilstību piemērojamām tiesiskām prasībām.

Organizācija saglabā regulārās novērtēšanas protokolus.

I-A.5.2.2.   Organizācija novērtē atbilstību citām prasībām, kas tai ir saistošas. Organizācija var apvienot šo novērtējumu ar novērtējumu par atbilstību tiesību aktiem, kas minēts A.5.2.1., vai izveidot atsevišķu(-as) procedūru(-as).

Organizācija saglabā regulārās novērtēšanas protokolus.

I-A.5.3.   Neatbilstība, koriģējoši un profilaktiski pasākumi

Organizācija izstrādā, īsteno un uztur procedūru(-as), kā rīkoties faktiskas un iespējamas neatbilstības gadījumā(-os) un kā veikt koriģējošus un profilaktiskus pasākumus. Procedūrā(-ās) nosaka prasības, lai:

a)

apzinātu un koriģētu neatbilstības(-u) un veiktu darbības, lai mazinātu ietekmi uz vidi;

b)

izmeklētu neatbilstību(-as), nosakot tās (to) cēloni(-ņus) un veicot darbības, lai izvairītos no neatbilstības atkārtošanās;

c)

novērtētu darbības(-u) nepieciešamību, lai nepieļautu neatbilstību(-as), un īstenotu attiecīgas darbības, lai izvairītos no neatbilstības gadījumiem;

d)

uzskaitītu veiktos koriģējošos un profilaktiskos pasākumus un

e)

pārskatītu veikto koriģējošo un profilaktisko pasākumu efektivitāti. Veiktie pasākumi ir atbilstīgi radušos problēmu un ietekmes uz vidi apjomam.

Organizācija nodrošina, ka vides vadības sistēmas dokumentācijā ir veiktas visas nepieciešamās izmaiņas.

I-A.5.4.   Protokolu kontrole

Organizācija izstrādā un uztur nepieciešamos protokolus, lai parādītu atbilstību vides vadības sistēmas un minētā starptautiskā standarta prasībām, kā arī sasniegtos rezultātus.

Organizācija izstrādā, īsteno un uztur procedūru(-as) protokolu identificēšanai, uzglabāšanai, aizsardzībai, atgūšanai, saglabāšanai un iznīcināšanai.

Protokoli ir un saglabājas skaidri salasāmi, identificējami un izsekojami.

I-A.5.5.   Iekšējais audits

Organizācija nodrošina, ka vides vadības sistēmas iekšējo auditu veic regulāri, lai:

a)

noteiktu, vai vides vadības sistēma:

atbilst plānotajiem pasākumiem vides vadības jomā, tostarp minētā starptautiskā standarta prasībām, un

ir pareizi īstenota un uzturēta, un

b)

sagatavotu vadībai informāciju par audita rezultātiem.

Audita programmu(-as) plāno, izstrādā, īsteno un uztur organizācija, ņemot vērā attiecīgās(-o) darbības(-u) svarīgumu vides jomā un iepriekšējo audita procedūru rezultātus.

Audita procedūru(-as) izstrādā, īsteno un uztur, lai atbilstu:

atbildībai un prasībām attiecībā uz audita plānošanu un vadīšanu, rezultātu paziņošanu un saistīto protokolu saglabāšanu,

audita kritēriju, darbības jomas, biežuma un metožu noteikšanu.

Auditoru izraudzīšanās un audita vadīšana nodrošina audita procesa objektivitāti un taisnīgumu.

I-A.6.   Vadības sistēmas pārskatīšana

Augstākā vadība pārskata organizācijas vadības sistēmu noteiktos laikposmos, lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību, piemērotību un efektivitāti. Pārskatos ietver novērtēšanas iespējas uzlabojumiem un nepieciešamībai grozīt vides vadības sistēmu, tostarp vides politiku un vides mērķus un uzdevumus.

Vadības pārskatu dokumentāciju saglabā.

Vadības pārskatos ietver:

a)

iekšējā audita rezultātus un atbilstības novērtējumu saistībā ar tiesiskajām prasībām un citām prasībām, kas ir saistošas organizācijai;

b)

paziņojumu(-us) no ārējām ieinteresētajām personām, tostarp sūdzības;

c)

organizācijas veikumu vides jomā;

d)

cik lielā mērā ir sasniegti mērķi un uzdevumi;

e)

koriģējošo un profilaktisko darbību statusu;

f)

paveikto darbu pēc iepriekšējiem vadības pārskatiem;

g)

mainīgos apstākļus, tostarp izmaiņas tiesiskajās un citās prasībās saistībā ar organizācijas vides aspektiem;

h)

ieteikumus uzlabojumiem.

Vadības pārskatu rezultātos ietver jebkurus lēmumus un darbības saistībā ar iespējamām izmaiņām vides politikā, mērķos, uzdevumos un citos vides vadības sistēmas elementos attiecībā uz saistībām veikt pastāvīgus uzlabojumus.

VALSTS STANDARTIZĀCIJAS IESTĀŽU SARAKSTS

BE

:

IBN/BIN (Institut belge de normalisation/Belgisch Instituut voor Normalisatie)

CZ

:

ČNI (Český normalizační institut)

DK

:

DS (Dansk Standard)

DE

:

DIN (Deutsches Institut für Normung e.V.)

EE

:

EVS (Eesti Standardikeskus)

EL

:

ELOT (Ελληνικός Οργανισμός Τυποποίησης)

ES

:

AENOR (Asociación Española de Normalización y Certificación)

FR

:

AFNOR (Association française de normalisation)

IEL

:

NSAI (National Standards Authority of Ireland)

IT

:

UNI (Ente Nazionale Italiano di Unificazione)

CY

:

Κυπριακός Οργανισμός Προώθησης Ποιότητας

LV

:

LVS (Latvijas Standarts)

LT

:

LST (Lietuvos standartizacijos departamentas)

LU

:

SEE (Service de l’Energie de l’Etat) (Luxembourg)

HU

:

MSZT (Magyar Szabványügyi Testület)

MT

:

MSA (Awtorità Maltija dwar l-Istandards/Malta Standards Authority)

NL

:

NEN (Nederlands Normalisatie-Instituut)

AT

:

ON (Österreichisches Normungsinstitut)

PL

:

PKN (Polski Komitet Normalizacyjny)

PT

:

IPQ (Instituto Português da Qualidade)

SI

:

SIST (Slovenski inštitut za standardizacijo)

SK

:

SÚTN (Slovenský ústav technickej normalizácie)

FI

:

SFS (Suomen Standardisoimisliitto ry.)

SE

:

SIS (Swedish Standards Institute)

UK

:

BSI (British Standards Institution).”


(1)  Šajā pielikumā pārpublicētais teksts ir iekļauts ar CEN atļauju. Pilnu tekstu var iegādāties no valsts standartizācijas iestādēm, kuru saraksts ir iekļauts pielikumā. Šī pielikuma pārpublicēšana komerciālos nolūkos nav atļauta.


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 197/2006

(2006. gada 3. februāris)

par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz agrāko pārtikas produktu savākšanu, transportēšanu, apstrādi, izmantošanu un apglabāšanu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1774/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (1), un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzēts pilnībā pārskatīt Kopienas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, tostarp ieviest vairākas stingras prasības. Turklāt tajā paredzēts, ka var pieņemt pārejas posma pasākumus.

(2)

Šo stingro prasību rezultātā ar Komisijas 2003. gada 12. maija Regulu (EK) Nr. 813/2003 par pārejas posma pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz agrāko pārtikas produktu savākšanu, transportēšanu un iznīcināšanu (2) dalībvalstīm piešķīra atkāpi, lai tās varētu atļaut uzņēmējiem turpināt piemērot dalībvalstu likumdošanas normas par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, transportēšanu un apglabāšanu līdz 2005. gada 31. decembrim. Dalībvalstis lūdza pagarināt atkāpi, lai novērstu tirdzniecības pārtraukšanu. Tādēļ atkāpe ir jāpagarina.

(3)

Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (3) izklāstīti atļauju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz poligoniem un dažādos poligonos pieņemamiem atkritumiem. Tādēļ ir lietderīgi piemērot šajā direktīvā minētos pasākumus, ja kompetentā iestāde uzskata, ka agrākie pārtikas produkti neapdraud sabiedrības vai dzīvnieku veselību, ja tos apglabā poligonā.

(4)

Daži agrākie pārtikas produkti, piemēram, maize, makaronu izstrādājumi, konditorejas izstrādājumi un līdzīgi produkti, gandrīz neapdraud sabiedrības vai dzīvnieku veselību, ja tiem nav bijusi saskare ar jēliem dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, jēlu gaļu, jēliem zivsaimniecības produktiem, jēlām olām un svaigpienu. Šādos gadījumos kompetentajai iestādei jāatļauj izmantot agrākos pārtikas produktus kā barības sastāvdaļu, ja tā ir pārliecināta, ka tādējādi netiek apdraudēta sabiedrības vai dzīvnieku veselība. Turklāt kompetentajai iestādei jāatļauj to izmantošana citā veidā, piemēram, mēslošana, vai apstrāde vai apglabāšana citā veidā, piemēram, biogāzes vai kompostēšanas iekārtās, kas nav apstiprināts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1774/2002 15. pantam.

(5)

Komisijai jālūdz padoms Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) par iespējamiem riskiem, kas varētu rasties saistībā ar pašlaik pagarinātās atkāpes pārveidošanu par ieviešanas pasākumiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1774/2002 6. panta 2. punkta i) apakšpunktam.

(6)

Lai novērstu risku dzīvnieku un sabiedrības veselībai, pārejas posma pasākumu piemērošanas laikā dalībvalstīm jāuztur pienācīgas kontroles sistēmas.

(7)

Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpe attiecībā uz agrāko pārtikas produktu savākšanu, transportēšanu, apstrādi, izmantošanu un apglabāšanu

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1774/2002 (agrākie pārtikas produkti) 6. panta 2. punkta, 7. panta, II pielikuma I līdz III nodaļas un V līdz VIII nodaļas, dalībvalstis var atļaut šīs regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto agrāko pārtikas produktu savākšanu, transportēšanu, apstrādāšanu, izmantošanu un iznīcināšanu atbilstīgi šīs regulas 2. un 3. pantam ar nosacījumu, ka:

a)

tiem nav bijusi saskare ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. un 5. pantā un 6. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā un g) līdz k) apakšpunktā, vai citiem jēliem dzīvnieku izcelsmes produktiem;

b)

tie neapdraud sabiedrības vai dzīvnieku veselību.

2.   Pirmajā punktā paredzētā atkāpe neattiecas uz jēliem dzīvnieku izcelsmes produktiem.

2. pants

Savākšana un transportēšana

Dalībvalstis var atļaut agrāko pārtikas produktu savākšanu un transportēšanu, ar nosacījumu, ka persona, kas nosūta vai transportē agrākos pārtikas produktus:

a)

nodrošina, ka agrākie pārtikas produkti tiek nosūtīti vai transportēti uz pārstrādes uzņēmumu vai citu iekārtu, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 6. panta 2. punktu vai pārstrādes uzņēmumu, citu iekārtu vai poligonu atbilstīgi šīs regulas 3. pantam; kā arī

b)

vismaz trīs gadus no nosūtīšanas vai transportēšanas dienas kā pierādījumu veic nosūtīšanas uzskaiti un dara to pieejamu kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma.

3. pants

Apstrāde, izmantošana un apglabāšana

Dalībvalstis var atļaut, lai agrākos pārtikas produktus:

a)

apglabā kā atkritumus, aprokot atkritumu poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK;

b)

apstrādā alternatīvās sistēmās, kas apstiprinātas ar nosacījumu, ka tās samazina apdraudējumu dzīvnieku un sabiedrības veselībai, un ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

i)

iegūtais materiāls tiek nosūtīts iznīcināšanai sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā atbilstīgi Direktīvai 2000/76/EK (4) vai apglabāšanas poligonā atbilstīgi Direktīvai 1999/31/EK; kā arī

ii)

iegūtais materiāls netiek izmantots kā barības sastāvdaļa vai organiskais mēslojums, vai augsnes uzlabotājs;

vai

c)

izmanto kā barības sastāvdaļu bez tālākas apstrādes vai izmanto citā veidā bez tālākas apstrādes, ja šiem agrākajiem pārtikas produktiem nav bijusi saskare ar jēliem dzīvnieku izcelsmes produktiem un ja kompetentā iestāde piekrīt, ka šāda izmantošana neapdraud sabiedrības vai dzīvnieku veselību.

4. pants

Kontroles pasākumi

Kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos kontroles pasākumus, lai pārbaudītu, vai uzņēmēji ievēro šīs regulas nosacījumus.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. jūlijam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 416/2005 (OV L 66, 12.3.2005., 10. lpp.).

(2)  OV L 117, 13.5.2003., 22. lpp.

(3)  OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/15


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 198/2006

(2006. gada 3. februāris),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1552/2005 par statistiku, kas attiecas uz arodmācībām uzņēmumos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Regulu (EK) Nr. 1552/2005 par statistiku, kas attiecas uz arodmācībām uzņēmumos (1), un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 4. punktu un 11. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1552/2005 tiek izveidota vienota sistēmu Kopienas statistikas apkopošanai attiecībā uz arodmācībām uzņēmumos.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1552/2005 īstenošanai jāpieņem pasākumi attiecībā uz izlases metodi un prasībām precizitātes jomā, un šo prasību izpildei vajadzīgajiem izlases apjomiem, kā arī detalizētām NACE un lieluma kategorijām, pēc kurām rezultātus var klasificēt.

(3)

Komisijai jādefinē īpaši dati, kas jāvāc attiecībā uz uzņēmumiem, kuri īsteno arodmācības, un uzņēmumiem, kuri tās neveic, kā arī dažādiem arodmācību veidiem.

(4)

Jāpieņem īstenošanas pasākumi attiecībā uz kvalitātes prasībām, kas izvirzītas datiem, kuri jāvāc un jānosūta Kopienas statistikas vajadzībām uzņēmumos īstenotu arodmācību jomā, kvalitātes pārskatu struktūru un jebkuru pasākumu datu kvalitātes novērtēšanai vai uzlabošanai.

(5)

Jānosaka pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo dati.

(6)

Jāpieņem arī noteikumi par attiecīgo tehnisko formātu un apmaiņas standartu, kas ir jāievēro, elektroniski nosūtot datus.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu nosaka īstenošanas pasākumus Regulai (EK) Nr. 1552/2005 par statistiku, kas attiecas uz arodmācībām uzņēmumos.

2. pants

Pirmais pārskata gads, attiecībā uz ko ir jāvāc statistikas dati, ir 2005. kalendārais gads.

3. pants

Specifiskie mainīgie, kas jānosūta Komisijai (Eurostat), ir norādīti I pielikumā.

4. pants

Izlases metode un prasības precizitātes jomā, šo prasību izpildei vajadzīgie izlases apjomi, kā arī detalizētas NACE un lieluma kategorijas, pēc kurām rezultātus var klasificēt, norādītas II pielikumā.

5. pants

Dalībvalstis nodrošina datu kontroli, kļūdu labošanu, aprēķinus un vērtēšanu.

Mainīgo aprēķināšanā un vērtēšanā piemēro III pielikumā paredzētos principus. Kvalitātes pārskatā norāda un attiecīgi pamato katru atkāpi no šiem principiem.

6. pants

Šīs regulas IV pielikumā precizēts, kā un kādā formātā dati nosūtāmi Komisijai (Eurostat).

7. pants

Katra dalībvalsts novērtē kvalitāti datiem, ko tā nosūta, un sniedz kvalitātes pārskatu. Minēto pārskatu sagatavo un iesniedz Komisijai (Eurostat), ievērojot formātu, kas raksturots V pielikumā.

8. pants

Lai panāktu apsekojuma rezultātu augstu savstarpējas saskaņotības līmeni valstīs, Komisija (Eurostat) ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ierosina metodoloģiskus un praktiskus ieteikumus, kā arī pamatnostādnes attiecībā uz apsekojuma īstenošanu “Eiropas Savienības rokasgrāmatas” veidā.

9. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 255, 30.9.2005., 1. lpp.


I PIELIKUMS

MAINĪGIE

Piezīme attiecībā uz tabulu:

Nozīmes skaidrojums “Pamata vērtībai” un “Atslēgvērtībai” slejā “Mainīgo grupa” sniegts III pielikumā.

Vērtība “ID” nozīmē, ka mainīgais ir “Identifikācijas mainīgais”.

Slejā “Mainīgā veids” vērtība “QL” norāda uz “kvalitatīvu mainīgo” un “QT” – uz “kvantitatīvu mainīgo”.


Mainīgā nosaukums

Mainīgo grupa

Mainīgā veids

Mainīgā garums

Mainīgā formāts

Mainīgā apraksts

Piezīme par mainīgo

VALSTS

ID

 

2

Burti

Valsts kods

Visas vērtības obligātas, katrai valstij savs kods

ENTERPR

ID

 

6

Cipari

Uzņēmuma identifikācija

Visas vērtības obligātas, katram uzņēmumam savs kods

WEIGHT

ID

 

10

Cipari

Divas decimālvietas – izmantot “.” kā atdalīšanas zīmi

Visas vērtības obligātas

NACE_SP

ID

 

4

Cipari

NACE izlases plāns – saimnieciskās darbības kategorija

Visas vērtības obligātas

SIZE_SP

ID

 

1

Cipari

Izlases plāna lieluma grupa

Visas vērtības obligātas

NSTRA_SP

ID

 

5

Cipari

Izlases plāns – Uzņēmumu skaits stratā, kas definēts pēc NACE_SP un SIZE_SP, t.i., kopums

Visas vērtības obligātas

N_SP

ID

 

5

Cipari

Izlases plāns – Atlasīto uzņēmumu skaits stratā, kas definēts pēc NACE_SP un SIZE_SP

Visas vērtības obligātas

SUB_SP

ID

 

1

Cipari

Apakšizlases rādītājs, kas norāda, vai uzņēmums ietilpst apakšizlasē

Visas vērtības obligātas

N_RESPST

ID

 

5

Cipari

Uzņēmumu – respondentu skaits stratā, kas definēts pēc NACE_SP un SIZE_SP, t.i., kopums

Visas vērtības obligātas

N_EMPREG

ID

 

6

Cipari

Nodarbināto personu skaits atbilstīgi uzskaites reģistram

 

RESPONSE

ID

 

1

Cipari

Atbildes rādītājs

Visas vērtības obligātas

PROC

ID

 

2

Cipari

Reģistrēto datu vākšanas metode

Visas vērtības obligātas

IDLANGUA

ID

 

2

Burti

Valodas identifikācija:

 

IDREGION

ID

 

3

Burti

Reģiona identifikācija NUTS – 1. līmenī

Visas vērtības obligātas

EXTRA1

ID

 

10

Cipari

Papildu mainīgais 1

 

EXTRA2

ID

 

10

Cipari

Papildu mainīgais 2

 

EXTRA3

ID

 

10

Cipari

Papildu mainīgais 3

 

A1

Pamatvērtība

QL

4

Cipari

Faktiskais NACE kods

Pamata mainīgais – visas vērtības obligātas, nekāds nosacīts aprēķins nav pieļaujams

A2tot04

Atslēgvērtība

QT

6

Cipari

Kopējais nodarbināto personu skaits 31.12.2004.

Atslēgvērtība – visas vērtības obligātas

A2tot05

Pamatvērtība

QT

6

Cipari

Kopējais nodarbināto personu skaits 31.12.2005.

Pamata mainīgais – visas vērtības obligātas, nekāds nosacīts aprēķins nav pieļaujams

A2m05

 

QT

6

Cipari

Kopējais nodarbināto vīriešu skaits 31.12.2005.

 

A2f05

 

QT

6

Cipari

Kopējais nodarbināto sieviešu skaits 31.12.2005.

 

A3a

 

QT

6

Cipari

Nodarbinātās personas vecumā līdz 25 gadiem

 

A3b

 

QT

6

Cipari

Nodarbinātās personas vecumā no 25 līdz 54 gadiem

 

A3c

 

QT

6

Cipari

Nodarbinātās personas vecumā virs 55 gadiem

 

A4

Atslēgvērtība

QT

12

Cipari

Kopējais darba laiks, ko 2005. pārskata gadā nostrādājušas nodarbinātās personas

Atslēgvērtība – visas vērtības obligātas – stundās

A4m

 

QT

12

Cipari

Kopējais darba laiks, ko 2005. pārskata gadā nostrādājuši nodarbinātie vīrieši

Stundās

A4f

 

QT

12

Cipari

Kopējais darba laiks, ko 2005. pārskata gadā nostrādājuši nodarbinātās siervietes

Stundās

A5

Atslēgvērtība

QT

12

Cipari

Kopējās darbaspēka izmaksas (tiešās un netiešās) attiecībā uz visām nodarbinātām personām 2005. pārskata gadā

Atslēgvērtība – visas vērtības obligātas – euro

A6

 

QL

1

Cipari

BŪTISKI preču vai pakalpojumu, vai ražošanas tehnoloģiju, vai preču un pakalpojumu piegāžu jauninājumi pārskata gadā

 

B1a

Pamatvērtība

QL

1

Cipari

Iekšēji pastāvīgu arodmācību (PAM) kursi

Pamata mainīgais – visas vērtības obligātas, nekāds nosacīts aprēķins nav pieļaujams

B1b

Pamatvērtība

QL

1

Cipari

Ārēji PAM kursi

Pamata mainīgais – visas vērtības obligātas, nekāds nosacīts aprēķins nav pieļaujams

B2aflag

Pamatvērtība

QL

1

Cipari

Marķējums – apmācība uzņēmumā

Pamata mainīgais – visas vērtības obligātas, nekāds nosacīts aprēķins nav pieļaujams

B2a

 

QT

6

Cipari

Dalībnieki cita veida PAM pasākumos – apmācība uzņēmumā

 

B2bflag

Pamatvērtība

QL

1

Cipari

Marķējums – rotācija, kas organizēta attiecībā uz amatiem

Pamata mainīgais – visas vērtības obligātas, nekāds nosacīts aprēķins nav pieļaujams

B2b

 

QT

6

Cipari

Dalībnieki cita veida PAM pasākumos – rotācija, kas organizēta attiecībā uz amatiem apmaiņas, norīkojumi (citā) darbā vai vizītes studiju nolūkā

 

B2cflag

Pamatvērtība

QL

1

Cipari

Marķējums – mācību un kvalitātes pulciņi

Pamata mainīgais – visas vērtības obligātas, nekāds nosacīts aprēķins nav pieļaujams

B2c

 

QT

6

Cipari

Dalībnieki cita veida PAM pasākumos – mācību un kvalitātes pulciņi

 

B2dflag

Pamatvērtība

QL

1

Cipari

Marķējums – pašmācība

Pamata mainīgais – visas vērtības obligātas, nekāds nosacīts aprēķins nav pieļaujams

B2d

 

QT

6

Cipari

Dalībnieki cita veida PAM pasākumos – pašmācība

 

B2eflag

Pamatvērtība

QL

1

Cipari

Marķējums – dalība konferencēs utt.

Pamata mainīgais – visas vērtības obligātas, nekāds nosacīts aprēķins nav pieļaujams

B2e

 

QT

6

Cipari

Dalībnieki cita veida PAM pasākumos – līdzdalība konferencēs utt.

 

B3a

 

QL

1

Cipari

PAM kursi personām, kas nodarbinātas iepriekšējā – 2004. gadā

 

B3b

 

QL

1

Cipari

PAM kursi, kas plānoti 2006. gadā nodarbinātajām personām

 

B4a

 

QL

1

Cipari

Cita veida PAM pasākumi personām, kas nodarbinātas iepriekšējā – 2004. gadā

 

B4b

 

QL

1

Cipari

Cita veida PAM pasākumi, kas plānoti 2006. gadā nodarbinātajām personām

 

C1tot

Atslēgvērtība

QT

6

Cipari

PAM kursu kopējais dalībnieku skaits

Atslēgvērtības mainīgais – visas vērtības obligātas

C1m

 

QT

6

Cipari

PAM kursu dalībnieki – vīrieši

 

C1f

 

QT

6

Cipari

PAM kursu dalībnieki – sievietes

 

C2a

 

QT

6

Cipari

PAM kursu dalībnieki vecumā līdz 25 gadiem

 

C2b

 

QT

6

Cipari

PAM kursu dalībnieki vecumā no 25 līdz 54 gadiem

 

C2c

 

QT

6

Cipari

PAM kursu dalībnieki vecumā virs 55 gadiem

 

C3tot

Atslēgvērtība

QT

10

Cipari

Visiem PAM kursiem izmantotais apmaksātais darba laiks (stundās)

Atslēgvērtības mainīgais – visas vērtības obligātas – stundās

C3i

 

QT

10

Cipari

Iekšējiem PAM kursiem izmantotais apmaksātais darba laiks (stundās)

Stundās

C3e

 

QT

10

Cipari

Ārējiem PAM kursiem izmantotais apmaksātais darba laiks (stundās)

Stundās

C4tot

Atslēgvērtība

QT

10

Cipari

Visiem PAM kursiem izmantotais apmaksātais darba laiks (stundās)

Atslēgvērtības mainīgais – visas vērtības obligātas – stundās

C4m

 

QT

10

Cipari

PAM kursiem izmantotais apmaksātais darba laiks (stundās) – vīrieši

Stundās

C4f

 

QT

10

Cipari

PAM kursiem izmantotais apmaksātais darba laiks (stundās) – sievietes

Stundās

C5a

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – valodu kursi, svešvalodas (222) un dzimtā valoda (223)

Stundās

C5b

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – pārdošana (341) un tirgvedība (342)

Stundās

C5c

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – grāmatvedība (344) un finanses (343), vadzinības un administrēšana (345), un biroja darbs (346)

Stundās

C5d

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – personiskās iemaņas/to pilnveidošana (090), darba dzīve (347)

Stundās

C5e

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – datorzinātne (481) un datora izmantošana (482)

Stundās

C5f

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – inženierzinības, ražošana un celtniecība (5)

Stundās

C5g

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – vides aizsardzība (850) un veselība un drošība darba vietā (862)

Stundās

C5h

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – pakalpojumi fiziskām personām (81), transporta pakalpojumi (84), īpašuma un personu aizsardzība (863) un karadienests (863)

Stundās

C5i

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – citi mācību priekšmeti

Stundās

C6a

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – skolas, koledžas, universitātes un citas augstākās mācību iestādes

Stundās

C6b

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – valsts izglītības iestādes (valsts finansējums vai vadība; piemēram, pieaugušo izglītības centrs)

Stundās

C6c

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – privātas izglītības iestādes

Stundās

C6d

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – privāti uzņēmumi, kuru galvenā darbības joma nav apmācība (iekārtu/piederumu piegādātāji, mātes/meitas uzņēmumi)

Stundās

C6e

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – darba devēju asociācijas, tirdzniecības kameras, nozaru savienības

Stundās

C6f

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – arodbiedrības

Stundās

C6g

 

QT

10

Cipari

Apmaksātais darba laiks (stundās) – citi izglītības pakalpojumu sniedzēji

Stundās

C7aflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – maksas

 

C7a

 

QT

10

Cipari

PAM kursu izmaksas – maksas un maksājumi par darbiniekiem paredzētiem kursiem

Euro

C7bflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – komandējuma izmaksas

 

C7b

 

QT

10

Cipari

PAM kursu izmaksas – komandējuma un dienasnaudas izmaksas

Euro

C7cflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – mācībspēku darba izmaksas

 

C7c

 

QT

10

Cipari

Arodmācību kursu izmaksas – iekšējo mācībspēku darba izmaksas

Euro

C7dflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – mācību centri un mācību materiāli, utt.

 

C7d

 

QT

10

Cipari

Arodmācību kursu izmaksas – mācību centri vai telpas un mācību materiāli arodmācību kursiem

Euro

C7sflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – “tikai starpsumma”

 

C7sub

Atslēgvērtība

QT

10

Cipari

PAM kursu izmaksu starpsumma

Atslēgvērtības mainīgais – visas vērtības obligātas – euro

PAC

Atslēgvērtība

QT

10

Cipari

Izmaksas saistībā ar personāla prombūtni – jāaprēķina (PAC=C3tot*A5/A4)

Atslēgvērtības mainīgais – visas vērtības obligātas – euro

C8aflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – iemaksas PAM kursiem

 

C8a

 

QT

10

Cipari

Iemaksas PAM kursiem

Euro

C8bflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – ieņēmumi no PAM kursiem

 

C8b

 

QT

10

Cipari

Ieņēmumi no PAM kursiem

Euro

C7tot

Atslēgvērtība

QT

10

Cipari

PAM kursu izmaksas kopā – jāaprēķina (C7sub+C8a – C8B)

Atslēgvērtības mainīgais – visas vērtības obligātas – euro

C9a1

 

QL

1

Cipari

Migranti un etniskās mazākumtautības – nodarbināto personu skaits

 

C9a2

 

QL

1

Cipari

Nodarbinātie migranti un etniskās mazākumtautības – īpaši kursi

 

C9b1

 

QL

1

Cipari

Personas ar īpašam vajadzībām – nodarbināto skaits

 

C9b2

 

QL

1

Cipari

Personas ar īpašam vajadzībām – īpaši kursi

 

C9c1

 

QL

1

Cipari

Nodarbinātas personas, kurām nav oficiālas kvalifikācijas

 

C9c2

 

QL

1

Cipari

Nodarbinātas personas, kurām nav oficiālas kvalifikācijas – īpaši kursi

 

C9d1

 

QL

1

Cipari

Nodarbinātās personas, kurām ir darba zaudēšanas/atlaišanas risks

 

C9d2

 

QL

1

Cipari

Nodarbinātās personas, kurām ir darba zaudēšanas/atlaišanas risks – īpaši kursi

 

C10a1

 

QL

1

Cipari

Uz nepilnu darba laiku nodarbinātās personas

 

C10a2

 

QL

1

Cipari

PAM kursi uz nepilnu laiku nodarbinātām personām

 

C10b1

 

QL

1

Cipari

Uz noteiktu laiku nodarbinātās personas

 

C10b2

 

QL

1

Cipari

PAM kursi uz noteiktu laiku nodarbinātām personām

 

D1

 

QL

1

Cipari

Savs vai kopīgi izmantots mācību centrs

 

D2

 

QL

1

Cipari

Persona vai nodaļa, kas uzņēmumā atbild par PAM kursu organizēšanu

 

D3

 

QL

1

Cipari

Uzņēmums izmanto ārējus konsultāciju pakalpojumus

 

D4

 

QL

1

Cipari

Uzņēmums īsteno regulāras, oficiālas procedūras nolūkā novērtēt turpmākās uzņēmuma vajadzības

 

D5

 

QL

1

Cipari

Tiek veiktas strukturētas intervijas ar uzņēmuma darbiniekiem nolūkā noteikt nodarbināto personu apmācības īpašās vajadzības

 

D6

 

QL

1

Cipari

Uzņēmumā plānojot PAM kursus, tiek izveidots rakstisks mācību plāns vai programma

 

D7

 

QL

1

Cipari

Ikgadējais apmācību budžets, kurā ietilpst PAM

 

D8

 

QL

1

Cipari

Dalībnieku apmierinātības līmeņa novērtēšana uzņēmumā pēc apmācību pasākuma

 

D9

 

QL

1

Cipari

Dalībnieku novērtēšana uzņēmumā pēc apmācību pasākuma, lai konstatētu, vai ir veiksmīgi iegūtas plānotās prasmes

 

D10

 

QL

1

Cipari

Uzņēmums pēc apmācības pasākuma novērtē dalībniekus pēc profesionālās izturēšanās, kā arī pēc pienākumu izpildes

 

D11

 

QL

1

Cipari

Uzņēmums novērtē to, kā mācības ietekmē tā darbību, izmantojot rādītājus

 

D12

 

QL

1

Cipari

Valsts, nozares vai cita līmeņa nolīgumi sociālo partneru starpā, kuri ietekmējuši PAM plānus, politikās ievirzes un praksi

 

D13

 

QL

1

Cipari

Oficiālas struktūras esība

 

D13a

 

QL

1

Cipari

Oficiālas struktūras loma – PAM pasākumu mērķu un prioritāšu noteikšana

 

D13b

 

QL

1

Cipari

Oficiālas struktūras loma – PAM kursu mērķgrupu atlases kritēriju noteikšana

 

D13c

 

QL

1

Cipari

Oficiālas struktūras loma – PAM pasākuma tēma

 

D13d

 

QL

1

Cipari

Oficiālas struktūras loma – budžeta plāna izveide attiecībā uz PAM kursiem

 

D13e

 

QL

1

Cipari

Oficiālas struktūras loma – ārējo PAM pakalpojumu sniedzēju atlases procedūra

 

D13f

 

QL

1

Cipari

Oficiālās struktūras loma – apmācību rezultātu novērtējums

 

D14a

 

QL

1

Cipari

Valsts finansēti konsultāciju pakalpojumi nolūkā identificēt apmācības vajadzības un/vai pilnveidot mācību plānus

 

D14b

 

QL

1

Cipari

Finanšu subsīdijas, kas samazina nodarbināto personu apmācības izmaksas

 

D14c

 

QL

1

Cipari

Atbrīvojums no nodokļiem attiecībā uz nodarbināto personu apmācības izdevumiem

 

D14d

 

QL

1

Cipari

Procedūras, lai nodrošinātu mācībspēku kvalitāti (piemēram, nacionālie reģistri, novērtējumi utt.)

 

D14e

 

QL

1

Cipari

Standartu un kvalifikāciju sistēmu un sertifikācijas nodrošinājums

 

D15a

 

QL

1

Cipari

PAM augstas izmaksas

Maksimāli 3 – nesarindot

D15b

 

QL

1

Cipari

Piemērotu PAM kursu neesamība tirgū

Maksimāli 3 – nesarindot

D15c

 

QL

1

Cipari

Grūtības, novērtējot uzņēmuma vajadzības attiecībā uz PAM kursiem

Maksimāli 3 – nesarindot

D15d

 

QL

1

Cipari

Apmācību jomā daudzu izdarīts iepriekšējā gadā

Maksimāli 3 – nesarindot

D15e

 

QL

1

Cipari

Nodarbināto personu liela darba slodze un ierobežoti laika resursi

Maksimāli 3 – nesarindot

D15f

 

QL

1

Cipari

Pašreizējais apmācību līmenis atbilst uzņēmuma vajadzībām

Maksimāli 3 – nesarindot

D15g

 

QL

1

Cipari

Vairāk uzmanības pievērsts individuālām arodmācībām (IAM) nevis pastāvīgām arodmācībām (PAM)

Maksimāli 3 – nesarindot

D15h

 

QL

1

Cipari

Citi iemesli

Maksimāli 3 – nesarindot

E1a

 

QL

1

Cipari

Esošās darbinieku prasmes un kompetences atbilst pašreizējām uzņēmuma vajadzībām

Maksimāli 3 – nesarindot

E1b

 

QL

1

Cipari

Uzņēmuma stratēģija bija pieņemt darbā personas, kurām ir vajadzīgās prasmes un zināšanas

Maksimāli 3 – nesarindot

E1c

 

QL

1

Cipari

Uzņēmumam bija grūtības novērtēt savas vajadzības attiecībā uz PAM

Maksimāli 3 – nesarindot

E1d

 

QL

1

Cipari

Piemērotu PAM kursu neesamība tirgū

Maksimāli 3 – nesarindot

E1e

 

QL

1

Cipari

PAM kursu izmaksas uzņēmumam ir pārāk augstas

Maksimāli 3 – nesarindot

E1f

 

QL

1

Cipari

Uzņēmums atzina par labāku pievērst uzmanību IAM, nevis PAM

Maksimāli 3 – nesarindot

E1g

 

QL

1

Cipari

Ieguldījumi PAM tika veikti iepriekšējā gadā un 2005. gadā nebija vajadzības pēc tiem

Maksimāli 3 – nesarindot

E1h

 

QL

1

Cipari

Nodarbinātām personām nebija brīva laika dalībai PAM

Maksimāli 3 – nesarindot

E1i

 

QL

1

Cipari

Citi iemesli

Maksimāli 3 – nesarindot

F1tot05

Pamatvērtība

QT

6

Cipari

Kopējais skaits personām, kuras 2005. gadā uzņēmumā piedalījās IAM

Pamata mainīgais – visas vērtības obligātas – nekāds nosacīts aprēķins nav pieļaujams

F1m05

 

QT

6

Cipari

Kopējais skaits vīriešiem, kuri 2005. gadā uzņēmumā piedalījās IAM

 

F1f05

 

QT

6

Cipari

Kopējais skaits sievietēm, kuras 2005. gadā uzņēmumā piedalījās IAM

 

F2aflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – IAM atsevišķās darba izmaksas

 

F2a

 

QT

10

Cipari

IAM izmaksas – to personu darba izmaksas, kuru dalība IAM ir reģistrēta

Euro

F2bflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – IAM pārējās izmaksas

 

F2b

 

QT

10

Cipari

IAM izmaksas – citas izmaksas – mācību maksas, ceļa izmaksas, mācību materiāli, mācību centru izmaksas utt.

Euro

F2cflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – IAM mācībspēku vai darbaudzinātāju darba izmaksas

Izvēles mainīgais

F2c

 

QT

10

Cipari

IAM izmaksas – mācībspēku vai darbaudzinātāju darba izmaksas

Izvēles mainīgais euro

F3aflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – ieguldījumi IAM

 

F3a

 

QT

10

Cipari

Ieguldījumi IAM

Euro

F3bflag

 

QL

1

Cipari

Marķējums – ieņēmumi no IAM darbībām

 

F3b

 

QT

10

Cipari

Ieņēmumi no IAM darbībām

Euro

F2tot

Atslēgvērtība

QT

10

Cipari

IAM izmaksas kopā (F2b + F3a – F3b)

Atslēgvērtības mainīgais – visas vērtības obligātas – euro


II PIELIKUMS

PARAUGS

1.

Uzņēmumu reģistrs, ko izmanto statistikas nolūkiem, kuru paredz Regulā (EEK) Nr. 2186/93 (1), principā uzskatāms par izlases bāzi. Valsts līmenī reprezentatīvu, nejaušu, stratificētu uzņēmumu izlasi ņem no minētās sistēmas.

2.

Izlasi stratificē pēc NACE kategorijas un lieluma klases, ievērojot šādus obligātos kritērijus:

20 kategorijas pēc NACE red. 1.1 [C, D (15–16, 17–19, 21–22, 23–26, 27–28, 29–33, 34–35, 20 + 36–37), E, F, G (50, 51, 52), H, I (60–63, 64), J (65–66, 67), K + O]

3 uzņēmumu lieluma klases atbilstīgi tajos nodarbināto personu skaitam: (10–49) (50–249) (250 un vairāk).

3.

Izlases apjoma aprēķins nodrošina, ka maksimālā vērtība no 95 % ticamības intervāla puses ir 0,2 novērtētajiem parametriem, t.i. “apmācību uzņēmumu” daļai (ņemot vērā atbildes nesniegšanas līmeni izlases paraugā) katrā no 60 iepriekš noteiktajiem stratificētajiem elementiem.

4.

Izlases apjoma noteikšanā var izmantot šādu formulu:

nh = 1/[c2 . teh + 1/Nh] / rh

Kur:

nh

=

izlases vienību skaits konkrētā strata šūnā, h

rh

=

sagaidāmais atbilžu sniegšanas līmenis konkrētā strata šūnā, h

c

=

ticamības intervāla puses maksimālā vērtība

teh

=

sagaidāmā apmācību uzņēmumu procentuālā daļa konkrētā strata šūnā, h

Nh

=

kopējais uzņēmumu (mācību un nemācību) skaits konkrētā strata šūnā, h


(1)  OV L 196, 5.8.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).


III PIELIKUMS

Nosacītā aprēķina principi un ierakstu vērtēšana

Valstis veic visus attiecīgos pasākumus, lai mazinātu kopējo atbilžu nesniegšanas līmeni (attiecībā uz vienību). Pirms nosacītā aprēķina, valstis veic visus vispārpieņemtos pasākumus, lai izmantotu pārējos datu avotus.

Pamata mainīgie, attiecībā uz kuriem jābūt visām vērtībām un attiecībā uz kuriem nav pieļaujams nekāds nosacīts aprēķins, ir šādi:

A1, A2tot05, B1a, B1b, B2aflag, B2bflag B2cflag, B2dflag B2eflag, F1tot05.

Atslēgvērtības/mainīgie, attiecībā uz kuriem jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāk būtu norāžu “iztrūkstoša vērtība”, un attiecībā uz kuriem nosacīts aprēķins ir ieteicams, ir šādi:

A2tot04, A4, A5, C1tot, C3tot, C4tot, C7sub, C7tot, PAC, F2tot.

Daļējas atbilžu nesniegšanas gadījumā, nosacīts aprēķins ir ieteicams, ievērojot šādus vispārīgus ierobežojumus (dalībvalsts eksperti, piemērojot šos noteikumus, vienmēr izmanto profesionālu spriedumu):

1.

Ja ierakstā ir mazāk nekā 50 % sniegtu mainīgo, tad uzskata, ka attiecībā uz šo ierakstu atbildes vispār nav saņemtas.

2.

Attiecībā uz NACE/lielumu šūnām nosacīts aprēķins nav pieļaujams, ja vairāk nekā 50 % uzņēmumiem – respondentiem trūkst datu attiecībā uz vairāk nekā 25 % kvantitatīvo mainīgo.

3.

Attiecībā uz NACE/lielumu šūnām nosacītu aprēķinu kvantitatīvajiem mainīgajiem neveic, ja attiecībā uz konkrētu mainīgo atbildes sniegušo uzņēmumu skaits ir mazāk nekā 50 %.

4.

Attiecībā uz NACE/lielumu šūnām nosacītu aprēķinu kvalitatīvajiem mainīgajiem neveic, ja attiecībā uz konkrētu mainīgo atbildes sniegušo uzņēmumu skaits ir mazāk nekā 80 %.

Kvantitatīvie un kvalitatīvie mainīgie ir norādīti 1. pielikumā.

Atkāpes no šiem principiem pienācīgi pamato valsts kvalitātes ziņojumā.

Dalībvalstis aprēķina un dara zināmu svērumu, kas piemērojams katram datu ierakstam kopā ar visiem papildu mainīgajiem, kas izmantoti minētā svēruma aprēķināšanā. Minētie mainīgie, pēc vajadzības, ierakstāmi kā mainīgie EXTRA1, EXTRA2, EXTRA3. Svērumu noteikšanai pieņemtā metodika sīki izklāstāma kvalitātes pārskatā.


IV PIELIKUMS

Datnes formāts un datu pārraides noteikumi

Datus nosūta Komisijai (Eurostat) elektroniski, izmantojot drošu datu pārraides lietojumprogrammu (STADIUM/EDAMIS), kuru piešķīrusi Komisija (Eurostat).

Valstis nosūta ESTAT divas pārbaudītu datu kopas:

a)

sākotnēji pārbaudītu datu kopa pirms nosacītā aprēķina veikšanas.

b)

pilnīgi pārbaudītu datu kopa pēc nosacītā aprēķina veikšanas.

Abās datu kopās ir 1. pielikumā norādītie mainīgie.

Abas datnes iesniedz, mainīgos atdalot ar komatu – (.csv) formātā. Katrā datnē pirmais ieraksts ir galvenes ieraksts, kurā iekļauti “mainīgo nosaukumi” atbilstīgi 1. pielikumam. Turpmākajos ierakstos sīki izklāstītas šo mainīgo vērtības attiecībā uz katru uzņēmumu – respondentu.


V PIELIKUMS

KVALITĀTES PĀRSKATA FORMĀTS

1.   ATBILSTĪBA

Apsekojuma īstenojums un tas, cik lielā mērā statistika atbilst faktisko un potenciālo izmantotāju vajadzībām:

izmantotāju apraksts un klasifikācija;

katras izmantotāju grupas individuālās vajadzības;

novērtējums tam, kādā mērā ir apmierinātas minētās vajadzības.

2.   PRECIZITĀTE

2.1.   Izlases kļūdas

Izlases plāna apraksts un īstenotā izlase.

Galīgo svērumu aprēķinu apraksts, iekaitot rīcības modeli atbilžu nesniegšanas gadījumā un izmantotos papildu mainīgos.

Izmantotais novērtētājs, piemēram, Horvitz-Thompson novērtētājs.

Novērtējuma novirze atkarībā no izlases stratiem.

Novirzes novērtējuma lietojumprogrammas.

Jo īpaši papildmainīgo vai izmantotās informācijas aprakstam ir jābūt ziņojumā, lai Eurostat varētu pārrēķināt galīgos svērumus, jo tas ir vajadzīgs, lai novērtētu novirzi.

Atbilžu nesniegšanas analīzes gadījumā noviržu apraksts izlasē un rezultāti.

Tabulas, kas ir jāiesniedz (ar sadalījumu pēc NACE kategorijām un lieluma klases atbilstīgi valsts izlases veidošanas plānam):

apsekojuma bāzes uzņēmumu skaits,

izlasē iekļauto uzņēmumu skaits.

Tabulas, kas ir jāiesniedz (ar sadalījumu pēc NACE kategorijām un lieluma klases atbilstīgi valsts izlases veidošanas plānam, uzņēmumus attiecinot pēc konstatētajām to raksturpazīmēm):

novirzes koeficienti (1) turpmāk minētajai atslēgstatistikai.

Kopējais nodarbināto personu skaits.

Kopējais skaits uzņēmumiem, kuri nodrošinājuši PAM.

Attiecība starp kopējo PAM īstenojušo uzņēmumu skaitu un kopējo uzņēmumu skaitu.

Kopējais skaits uzņēmumiem, kuri nodrošinājuši PAM kursus.

Attiecība starp kopējo PAM kursus īstenojušo uzņēmumu skaitu un kopējo uzņēmumu skaitu.

Kopējais nodarbināto personu skaits uzņēmumos, kas nodrošinājuši PAM.

Kopējais PAM kursu dalībnieku skaits.

Attiecība starp kopējo PAM kursu dalībnieku skaitu un nodarbināto personu kopējo skaitu.

Attiecība starp kopējo PAM kursu dalībnieku skaitu un kopējo nodarbināto personu skaitu uzņēmumos, kas nodrošinājuši PAM.

Kopējās PAM izmaksas.

Kopējais skaits uzņēmumiem, kas nodrošina IAM.

Kopējais dalībnieku skaits IAM darbībās.

Kopējās IAM izmaksas.

Attiecība starp kopējo skaitu uzņēmumiem, kas nodrošina IAM, un kopējo uzņēmumu skaitu.

2.2.   Kļūdas, kas saistītas ar izlases veidošanu

2.2.1.   Aptvēruma kļūdas

Izlases veidošanai izmantotā reģistra apraksts un tā vispārējā kvalitāte.

Reģistrā iekļautā informācija un tās atjaunināšanas biežums.

Kļūdas, kas saistītas ar novirzēm starp apsekojuma bāzi un mērķa grupu un apakšgrupu (pārāk liels segums, nepilnīgs segums, klasificēšanas kļūdas).

Metodes, kas izmantotas, lai iegūtu šo informāciju.

Piezīmes par klasificēšanas kļūdu novēršanu.

Tabulas, kas ir jāiesniedz (ar sadalījumu pēc NACE kategorijām un lieluma klases atbilstīgi valsts izlases veidošanas plānam, uzņēmumus attiecinot pēc konstatētajām to raksturpazīmēm):

uzņēmumu skaits;

attiecība starp skaitu uzņēmumiem, kam konstatētie strati atbilst izlases veidošanas stratiem, un izlases stratu uzņēmumu skaitu. Norādīt, vai darbības izmaiņas ņemtas vērā.

2.2.2.   Kļūdu izvērtējums

Vajadzības gadījumā izvērtējums kļūdām, kas pieļautas datu vākšanas posmā, piemēram, kļūdām, kas saistītas:

ar anketas izstrādi (sākotnējo testu vai laboratoriju metožu rezultāti, aptaujāšanas stratēģijas) – anketa pievienojama pielikumā;

ziņotāju vienību/personu (respondentu reakcija):

atmiņas kļūdas,

uzmanības trūkums respondentiem,

vecuma, izglītības u.c. sekas,

veidlapu aizpildīšanas kļūdas;

ar respondenta informācijas sistēmu un administratīvo arhīvu izmantojumu (administratīvās sistēmas un apsekojuma sistēmas atbilstība, piem., pārskata periods, individuālu datu pieejamība);

ar datu vākšanas veidiem (dažādu datu vākšanas metožu salīdzinājums);

ar aptaujātāja uzvedības iezīmēm:

sociālekonomiskās iezīmes,

dažādi anketas iesniegšanas veidi,

atšķirības respondentam sniegtajā atbalstā,

specifiski tehniski pētījumi, kas ļauj novērtēt šīs kļūdas.

Metodes, kas izmantotas, lai mazinātu šādas kļūdas.

Sīkas piezīmes par problēmām, kas radušās saistībā ar anketu kopumā vai saistībā ar atsevišķiem jautājumiem (piezīmes par visiem mainīgajiem).

Apraksts un novērtējums pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu augstu kvalitāti datiem par “dalībniekiem” un to, ka fakti netiek vākti pamācot.

2.2.3.   Apstrādes kļūdas

Datu labošanas procesa apraksts.

Izmantotā apstrādes sistēma un rīki.

Kļūdas, kas saistītas ar kodēšanu, labošanu, svēršanu un tabulēšanu utml.

Kvalitātes pārbaudes makro/mikro līmenī.

Nesekmīgu labojumu un rediģējumu sadalījums “trūkstošās vērtībās”, “kļūdās” un “anomālijās”.

2.2.4.   Kļūdas nesniegtu atbilžu dēļ

Apraksts pasākumiem, kas veikti attiecībā uz atkārtotu sazināšanos.

Kopējais un daļējais atbilžu sniegšanas līmenis.

Novērtējums kopējai atbilžu nesniegšanai.

Novērtējums daļējai atbilžu nesniegšanai.

Pilns pārskats par nosacītā aprēķina procedūrām, ieskaitot nosacītā aprēķina un/vai atkārtotas svēršanas metodes.

Atbilžu nesniegšanas analīzes metodoloģiskas piezīmes un rezultāti vai citas atbilžu nesniegšanas seku izvērtēšanas metodes.

Tabulas, kas ir jāiesniedz (ar sadalījumu pēc NACE kategorijām un lieluma klases atbilstīgi valsts izlases veidošanas plānam, uzņēmumus attiecinot pēc konstatētajām to raksturpazīmēm).

Kopējais atbilžu sniegšanas līmenis (2).

Daļējas atbilžu sniegšanas līmenis (3) turpmāk minētajiem jautājumiem attiecībā uz visiem respondentiem.

Kopējais darba stundu skaits, kas izteikts atbilstīgi kopējam respondentu skaitam.

Kopējās darbaspēka izmaksas, kas izteiktas atbilstīgi kopējam respondentu skaitam.

Daļējas atbilžu sniegšanas līmenis turpmāk minētajiem jautājumiem attiecībā uz uzņēmumiem, kas piedāvā PAM kursus.

PAM kursi pa specifiskām vecuma grupām; vērtība izteikta, ņemot vērā uzņēmumus, kas piedāvā PAM kursus.

Kopējais PAM kursu dalībnieku, vīrieši un sievietes, skaits; vērtība izteikta, ņemot vērā uzņēmumus, kas piedāvā PAM kursus.

Kopējais PAM kursu stundu skaits vīriešiem un sievietēm; vērtība izteikta, ņemot vērā uzņēmumus, kas piedāvā PAM kursus.

Kopējais iekšēji un ārēji īstenotu PAM kursu stundu skaits; vērtība izteikta, ņemot vērā uzņēmumus, kas piedāvā PAM kursus.

Kopējās PAM kursu izmaksas; vērtība izteikta, ņemot vērā uzņēmumus, kas piedāvā PAM kursus.

Daļējas atbilžu sniegšanas līmenis turpmāk minētajiem jautājumiem attiecībā uz uzņēmumiem, kas piedāvā IAM.

Kopējās IAM izmaksas; vērtība izteikta, ņemot vērā uzņēmumus, kas piedāvā IAM.

3.   SAVLAICĪGUMS UN PUNKTUALITĀTE

Tabula ar datumiem, kad sākušies un beigušies turpmāk minētie projekta posmi.

Datu vākšana.

Anketu izsūtīšana.

Atgādinājumi un papildu pasākumi.

Tiešas intervijas uz vietas.

Datu pārbaudīšana un labošana.

Apstiprināšana un nosacīta aprēķināšana

Apsekojums attiecībā uz atbilžu nesniegšanu (pēc vajadzības).

Novērtējumi.

Datu nosūtīšana uz Eurostat.

Valsts rezultātu paziņošana.

4.   PIEEJAMĪBA UN SKAIDRĪBA

Kādi dati nosūtīti vai tiks nosūtīti uzņēmumiem.

Shēma rezultātu nodošanai atklātībā.

Visu ar sniegto statistiku saistīto metodoloģisko dokumentu kopija.

5.   SALĪDZINĀMĪBA

Pēc vajadzības dalībvalstis izsaka piezīmes par šādiem jautājumiem.

Novirzes no Eiropas anketas.

Vai apsekojums bija saistīts ar citu valsts apsekojumu.

Kādā mērā apsekojums tika īstenots, izmantojot datus, kas ir pieejami, pateicoties reģistriem.

Definīcijas un ieteikumi.

6.   SASKAŅOTĪBA

Salīdzinājums statistikai, kas attiecībā uz to pašu parādību vai rādītāju izveidota pēc citiem apsekojumiem vai avotiem.

Novērtējums saskaņotībai ar uzņēmumu strukturālo statistiku attiecībā uz nodarbināto personu skaitu, pēc NACE kategorijām un lieluma grupām.

Novērtējums tam, cik lielā mērā nodarbināto personu sadalījums vecuma grupās (A3a, A3b, A3c) saskan ar citiem valsts datu avotiem, pēc NACE kategorijām un lieluma grupām (ja iespējams).

Novērtējums tam, cik lielā mērā PAM dalībnieku sadalījums vecuma grupās (C2a, C2b, C2c) saskan ar citiem valsts datu avotiem, pēc NACE kategorijām un lieluma grupām (ja iespējams).

Tabulas, kas ir jāiesniedz (ar sadalījumu pēc NACE kategorijām un lieluma klasēm atbilstīgi valsts izlases veidošanas plānam, uzņēmumus attiecinot pēc konstatētajām to raksturpazīmēm):

Nodarbināto uzņēmumu skaits saskaņā ar uzņēmumu strukturālo statistiku (kods 16 11 0 Komisijas Regulā (EK) Nr. 2700/98 (4).

Nodarbināto personu skaits saskaņā ar CVTS3.

Atšķirības procentuālā daļa (USS – CVTS3)/USS

Nodarbināto personu skaits katrā vecuma grupā A3a, A3b, A3c.

Nodarbināto personu skaits katrā vecuma grupā saskaņā ar citu avotu.

Atšķirības procentuālā daļa attiecībā uz (A3x – cits valsts avots A3x)/A3x (kur x = a, b, c).

PAM dalībnieku skaits katrai vecuma grupai C2a, C2b, C2c.

PAM dalībnieku skaits katrā vecuma grupā saskaņā ar citu avotu.

PAM dalībnieku procentuālā daļa (C2x – cits valsts avots attiecībā uz C2x)/C2x (kur x = a, b, c).

7.   SLODZE UN GUVUMS

Analīze attiecībā uz slodzi un guvumu valsts līmenī, piemēram, ņemot vērā šādus elementus:

vidējais laiks, kas vajadzīgs, lai atbildētu uz katru anketu;

problemātiskie jautājumi un mainīgie;

kuri mainīgie bijuši visnoderīgākie/vismazāk noderīgie PAM raksturošanai valsts līmenī;

novērtētais vai faktiskais apmierinātības līmenis datu izmantotājiem valsts līmenī;

atšķirības administratīvajā slodzē maziem un lieliem uzņēmumiem;

pasākumi, kas veikti administratīvās slodzes mazināšanai.


(1)  Novirzes koeficients ir attiecība starp kvadrātsakni no novērtējuma novirzes un sagaidāmo vērtību. To novērtē pēc attiecības starp kvadrātsakni no izlases izveides novirzes novērtējuma un novērtēto vērtību. Izlases izveides novirzes novērtējumā jāņem vērā izlases izveides plāns un izmaiņas stratos.

(2)  Kopējais atbilžu sniegšanas līmenis (uz vienību) ir attiecība starp apsekojuma darbības jomā ietilpstošo respondentu skaitu un atlasītajam kopumam nosūtīto anketu skaitu.

(3)  Daļējas atbilžu sniegšanas līmenis (uz mainīgo) attiecībā uz konkrētu mainīgo ir attiecība starp pieejamo datu skaitu un pieejamo un iztrūkstošo datu skaitu (kas ir vienāds ar apsekojuma darbības jomā ietilpstošo respondentu skaitu).

(4)  OV L 344, 18.12.1998., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1670/2003 (OV L 244, 29.9.2003., 74. lpp.).


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/34


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 199/2006

(2006. gada 3. februāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 466/2001, kas nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos attiecībā uz dioksīniem un dioksīniem līdzīgiem PCB

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 466/2001 (2), nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikā.

(2)

Šīs regulas izpratnē “dioksīni” attiecas uz 75 polihlordibenz-p-dioksīnam (PCDD) struktūras ziņā radniecīgu vielu un 135 polihlordibenzfurānam (PCDF) radniecīgu vielu grupu, kurā 17 vielas ir toksikoloģiski bīstamas. Polihlorbifenili (PCB) ir 209 dažādu radniecīgas struktūras vielu grupa, ko var iedalīt divās grupās atbilstīgi minēto vielu toksikoloģiskajām īpašībām: nelielai radniecīgo vielu grupai ir dioksīniem līdzīgas toksikoloģiskās īpašības, un tādēļ tos bieži sauc par “dioksīniem līdzīgajiem PCB”. Pārējiem polihlordifeniliem nav dioksīniem līdzīga toksicitāte, bet ir atšķirīgs toksikoloģiskās iedarbības raksturojums.

(3)

Lai varētu novērtēt šo dažādo radniecīgo vielu toksicitāti un veicināt riska novērtējumu un reglamentējošu kontroli, ir ieviests toksiskuma ekvivalences koeficienta (TEF) jēdziens. Tas nozīmē, ka analītiskos rezultātus attiecībā uz visiem toksikoloģiski bīstamajiem dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PCB izsaka kā atsevišķu izrēķināmu vienību, proti, “koncentrācija, izteikta toksiskuma ekvivalentos” (TEQ).

(4)

Pārtikas zinātniskā komiteja 2001. gada 30. maijā pieņēma atzinumu par riska novērtēšanu attiecībā uz pārtikā esošiem dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PCB, ar ko tika atjaunināts tās 2000. gada 22. novembra atzinums par šo jautājumu, ņemot vērā jauno zinātnisko informāciju, kas kļuvusi pieejama kopš iepriekšējā atzinuma pieņemšanas (3). Pārtikas zinātniskā komiteja noteica dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB pieļaujamo nedēļas devu (“TWI”) 14 pg (“PVO-TEQ”) uz kg ķermeņa svara. Aprēķini par dioksīnu iedarbību rāda, ka nozīmīga daļa Kopienas iedzīvotāju ar pārtiku uzņem devu, kas pārsniedz pieļaujamo nedēļas devu. Dažās valstīs noteiktas iedzīvotāju grupas varētu būt vairāk apdraudētas, ņemot vērā viņu ierasto pārtiku.

(5)

No toksikoloģiskā viedokļa pieļaujamajai koncentrācijai būtu jāattiecas gan uz dioksīniem, gan uz dioksīniem līdzīgajiem PCB, taču 2001. gadā maksimālā pieļaujamā koncentrācija bija noteikta tikai dioksīniem un nebija noteikta dioksīniem līdzīgajiem PCB, jo tajā laikā bija ļoti maz datu par dioksīniem līdzīgo PCB izplatību. Taču pa šo laiku ir vairāk pieejamu datu par dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni produktos.

(6)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 466/2001 Komisijai ir jāpārskata noteikumi par dioksīniem, ņemot vērā jaunu informāciju par dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni produktos, jo īpaši, lai arī uz dioksīniem līdzīgajiem PCB attiecinātu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(7)

Visiem pārtikas un barības ķēdes uzņēmējiem ir jāturpina pielikt visas pūles un darīt visu iespējamo, lai ierobežotu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni lopbarībā un pārtikā. Regulā (EK) Nr. 466/2001 attiecīgi ir paredzēts, ka maksimālā spēkā esošā koncentrācija ir jāpārskata vēlākais līdz 2006. gada 31. decembrim, lai ievērojami samazinātu maksimālo pieļaujamo koncentrāciju un iespējams nosakot maksimālo pieļaujamo koncentrāciju citiem pārtikas produktiem. Ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai iegūtu pietiekami daudz kontroles datu, lai noteiktu šādu ievērojami mazāku koncentrāciju, minētais termiņš būtu jāpagarina.

(8)

Tiek ierosināts noteikt maksimālo pieļaujamo koncentrāciju dioksīnu un dioksīniem radniecīgu PCB summai, kas izteikta ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) toksiskuma ekvivalentu, izmantojot PVO-TEF, jo no toksikoloģijas viedokļa tā ir vispiemērotākā pieeja. Lai nodrošinātu netraucētu pāreju, līdzās jaunajai noteiktajai koncentrācijai dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summai, pārejas posmā paliek spēkā pašreizējā pieļaujamā dioksīnu koncentrācija. Pārtikas produktiem, kas norādīti I pielikuma 5. iedaļā, minētajā periodā ir jāatbilst maksimālajai pieļaujamajai dioksīnu koncentrācijai un dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai. Līdz 2008. gada 31. decembrim tiks apsvērta iespēja atteikties no dioksīniem atsevišķi nodalītās dioksīnu maksimālās pieļaujamās koncentrācijas.

(9)

Lai visā Kopienā nodrošinātu saskaņotu pieeju piemērošanai, ir ļoti svarīgi vienveidīgi paziņot un interpretēt analīžu rezultātus. Komisijas 2002. gada 30. jūlija Direktīvā 2002/69/EK, ar ko nosaka parauga ņemšanas metodes un analīzes metodes oficiālajai dioksīnu kontrolei un dioksīniem līdzīgo PCB noteikšanai pārtikas produktos (4), paredzēts, ka partiju uzskata par neatbilstošu noteiktajam maksimālajam pieļaujamajam daudzumam, ja analīžu rezultāts, ko apstiprina divkārša analīze un kas aprēķināts kā vidējais no vismaz divām atsevišķām kvantitatīvām noteikšanām, neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

(10)

Ir divas dažādas iespējas palielinātas neprecizitātes aplēsei (5). Lai veicinātu dinamisku pieeju pārtikā un lopbarībā esošu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB samazināšanai, Kopienas 2002. gada 4. marta Ieteikumā 2002/201/EK par dioksīnu, furānu un PCB klātbūtnes samazināšanu lopbarībā un pārtikas produktos (6) ir noteikti iedarbības līmeņi. Šie iedarbības līmeņi ir līdzeklis kompetentām iestādēm un uzņēmējiem, lai konstatētu tos gadījumus, kad ir lietderīgi noskaidrot piesārņošanas avotu un veikt pasākumus tā samazināšanai vai likvidēšanai. Tā kā dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB avoti ir atšķirīgi, ir jānosaka individuāli iedarbības līmeņi dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PCB. Tādēļ atbilstīgi tiks grozīts Ieteikums 2002/201/EK.

(11)

Somijai un Zviedrijai ir piešķirtas atkāpes laist tirgū patēriņam savā teritorijā paredzētas Baltijas reģiona zivis, kurām ir augstāka dioksīnu koncentrācija nekā noteikts Regulas (EK) Nr. 466/2001 I pielikuma 5. iedaļas 5.2. punktā. Šīs dalībvalstis ir izpildījušas nosacījumus attiecībā uz patērētāju informēšanu par uztura ieteikumiem. Tās ik gadu ir informējušas Komisiju par pārbaudīto dioksīnu koncentrāciju Baltijas reģiona zivīs un ziņojušas par veiktajiem pasākumiem, lai mazinātu Baltijas reģiona zivīs esošo dioksīnu ietekmi uz cilvēkiem.

(12)

Pamatojoties uz Somijas un Zviedrijas veikto dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB koncentrācijas pārbaužu rezultātiem, ir jāpagarina pārejas posms, kurā šīm dalībvalstīm piemēro atkāpi, taču šī atkāpe būtu jānosaka tikai noteiktām zivju sugām. Šī atkāpe attiecas uz maksimālo pieļaujamo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 466/2001 I pielikuma 5. iedaļas 5.2. punktā.

(13)

Lai aizsargātu patērētājus, ir svarīgi samazināt pārtikā esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB iedarbību uz cilvēkiem. Tā kā cilvēku pārtikas piesārņojums ir tieši saistīts ar dzīvnieku barības piesārņojumu, ir jāpieņem integrēta pieeja, lai samazinātu dioksīna un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni visā cilvēku pārtikas ķēdē, t.i., sākot no dzīvnieku barības vielām un produktīvajiem dzīvniekiem līdz cilvēkiem. Ir jāveic visaptverošs izvērtējums, lai pārtikā un lopbarībā aktīvi samazinātu dioksīnus un dioksīniem līdzīgos PCB, un noteiktā laikposmā būtu jāpārskata maksimāli pieļaujamā koncentrācija, lai noteiktu zemākus lielumus. Šā iemesla dēļ tiks apsvērta iespēja vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim ievērojami samazināt dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

(14)

Uzņēmējiem ir jāpieliek pūles, lai palielinātu spējas efektīvi atdalīt no jūras dzīvnieku eļļas dioksīnus, furānus un dioksīniem līdzīgos PCB. Ievērojami mazākā koncentrācija, kura tiks pārdomāta līdz 2008. gada 31. decembrim, pamatojas uz visefektīvākajām atsārņošanas procedūras tehniskajām iespējām.

(15)

Attiecībā uz maksimālās koncentrācijas noteikšanu pārtikas produktos līdz 2008. gada 31. decembrim īpašu uzmanību pievērsīs vajadzībai noteikt īpašu zemāku maksimāli pieļaujamo zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB koncentrāciju, ņemot vērā datus, kas iegūti no 2005., 2006. un 2007. gada zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kontroles programmām.

(16)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 466/2001.

(17)

Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 466/2001 groza šādi.

1)

Regulas 1. pantu groza šādi:

a)

minētā panta 1.a punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1a.   1.a Atkāpjoties no 1 punkta, Somijai un Zviedrijai ir atļauts pārejas posmā līdz 2011. gada 31. decembrim laist savā tirgū Baltijas reģiona izcelsmes lašus (Salmo salar), siļķes (Clupea harengus), upes nēģus (Lampetra fluviatilis), foreles (Salmo trutta), palijas (Salvelinus spp) un repšu ikrus (Coregonus albula), kas ir paredzēti patēriņam to teritorijā un kuru dioksīnu un/vai dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir lielāka nekā noteikts I pielikuma 5. iedaļas 5.2. punktā, ja pastāv sistēma, kas nodrošina to, ka patērētājus pilnībā informē par uztura ieteikumiem attiecībā uz Baltijas reģiona zivju patēriņa ierobežojumiem noteiktām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, lai izvairītos no iespējamiem draudiem veselībai.

Somija un Zviedrija katru gadu līdz 31. decembrim dara Komisijai zināmus iepriekšējā gada kontroles rezultātus attiecībā uz dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB koncentrāciju Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivīs un paziņo par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu Baltijas reģiona zivīs esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB iedarbību uz cilvēkiem. Somija un Zviedrija turpina veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka zivis un zivju produkti, kas neatbilst I pielikuma 5. iedaļas 5.2. punktam, netiek laisti citu dalībvalstu tirgos.”;

b)

šā panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   I pielikumā precizētā maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz attiecīgo pārtikas produktu ēdamo daļu, ja vien minētajā pielikumā nav noteikts citādi.”

2)

Regulas 4.a pantu aizstāj ar šo:

“4.a pants

Attiecībā uz dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PCB produktos, kas minēti I pielikuma 5. iedaļā, ir aizliegts:

a)

jaukt produktus, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, ar produktiem, kuros šī koncentrācija ir pārsniegta;

b)

izmantot produktus, kas neatbilst maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, par sastāvdaļām citu pārtikas produktu ražošanai.”

3)

Regulas 5. panta 3. punktu svītro.

4)

Minētās regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 4. novembra.

Attiecībā uz dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summu šo regulu nepiemēro produktiem, kas atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem ir laisti tirgū līdz 2006. gada 4. novembrim atbilstīgi piemērojamiem noteikumiem. Par to, kad produkti ir laisti tirgū, pierādījumus sniedz attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 77, 16.3.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 1822/2005 (OV L 293, 9.11.2005., 11. lpp.).

(3)  Pārtikas zinātniskās komitejas 2001. gada 30. maijā pieņemtais atzinums par pārtikā esoša dioksīna un dioksīnam radniecīgo PCB riska novērtēšanu – atjaunināts Pārtikas zinātniskās komitejas 2000. gada 22. novembra atzinums, ņemot vērā jauno zinātnisko informāciju (http://europa.eu.int/comm/food/fs/sc/scf/out90_en.pdf).

(4)  OV L 209, 6.8.2002., 5. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/44/EK (OV L 113, 20.4.2004., 17. lpp.).

(5)  Norādījumi par palielinātas mērījumu neprecizitātes un mērījumu neprecizitātes lieluma aplēsi atrodami ziņojumā “Report on the relationship between analytical results, measurement uncertainty, recovery factors and the provisions of EU food and feed legislation” – http://europa.eu.int/comm/food/food/chemicalsafety/contaminants/report-sampling_analysis_2004_en.pdf

(6)  OV L 67, 9.3.2002., 69. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 466/2001 I pielikuma 5. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“5. iedaļa.   Dioksīni (polihlordibenz-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzfurānu (PCDF) summa, kas izteikta ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) noteikto toksiskuma ekvivalentu, izmantojot PVO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti, 1997), un dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summa (polihlordibenz-para-dioksīnu (PCDD) summa, polihlordibenzfurāni (PSDF) un polihlordifenili (PCB), kas izteikta ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) toksiskuma ekvivalentiem, izmantojot PVO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti, 1997 (1))

Pārtika

Maksimālais saturs

Dioksīnu un furānu summa (PVO-PCDD/F-TEQ) (2)

Maksimālais saturs

Dioksīnu, furānu un dioksīnam līdzīgo PCB summa (PVO-PCDD/F-PCB-TEQ) (2)

Paraugu ņemšanas metodes un analīzes izpildes metožu kritēriji

5.1.1.

Gaļa un gaļas produkti (3)

 

 

Direktīva 2002/69/EK (5)

atgremotāju (liellopi, aitas) gaļa un gaļas produkti

3,0 pg uz g tauku (4)

4,5 pg uz g tauku (4)

mājputnu un saimniecībā audzētu medījumu gaļa un gaļas produkti

2,0 pg uz g tauku (4)

4,0 pg uz g tauku (4)

cūkgaļa un cūkgaļas produkti

1,0 pg uz g tauku (4)

1,5 pg uz g tauku (4)

5.1.2.

Sauszemes dzīvnieku aknas un atvasinātie produkti

6,0 pg uz g tauku (4)

12,0 pg uz g tauku (4)

5.2.

Zivs muskuļu gaļa un zvejniecības produkti, izņemot zušus (6)  (7)

4,0 pg uz g svaiga svara

8,0 pg uz g svaiga svara

Direktīva 2002/69/EK (5)

Zušu muskuļu gaļa (Anguilla anguilla) un tās pārstrādes produkti

4,0 pg uz g svaiga svara

12,0 pg uz g svaiga svara

5.3.

Piens (8) un piena produkti, ieskaitot sviesta taukus

3,0 pg uz g tauku (4)

6,0 pg uz g tauku (4)

Direktīva 2002/69/EK (5)

5.4.

Vistu olas un olu produkti (9)

3,0 pg uz g tauku (4)

6,0 pg uz g tauku (4)

Direktīva 2002/69/EK (5)

5.5.

Eļļas un tauki

 

 

Direktīva 2002/69/EK (5)

dzīvnieku tauki

 

 

– –

atgremotāju tauki

3,0 pg uz g tauku

4,5 pg uz g tauku

– –

mājputnu un saimniecībā audzētu medību dzīvnieku tauki

2,0 pg uz g tauku

4,0 pg uz g tauku

– –

cūku tauki

1,0 pg uz g tauku

1,5 pg uz g tauku

– –

jaukti dzīvnieku tauki

2,0 pg uz g tauku

3,0 pg uz g tauku

augu eļļas un tauki

0,75 pg uz g tauku

1,5 pg uz g tauku

jūras dzīvnieku eļļa (zivju eļļa, zivju aknu eļļa un citu cilvēku patēriņam paredzētu jūras organismu eļļa)

2,0 pg uz g tauku

10,0 pg uz g tauku


(1)  PVO TEF, lai novērtētu cilvēku apdraudējumu, pamatojoties uz secinājumiem, kas izdarīti 1997. gada 15. līdz 18. jūnijā Stokholmā, Zviedrijā, notikušajā Pasaules veselības organizācijas sanāksmē (Van den Berg et al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775). Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).

Image

(2)  Augstākā pieļaujamā koncentrācija: Augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķina, pieņemot, ka visas dažādu radniecīgu vielu vērtības zem kvantitatīvās noteikšanas robežas ir vienādas ar kvantitatīvās noteikšanas robežu.

(3)  Liellopu, aitas, cūkas, mājputnu un saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļa, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikumā (OV L 139, 30.4.2004. Labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.), taču neiekļaujot pārtikas subproduktus, kā tas definēts minētajā pielikumā.

(4)  Maksimālais pieļaujamais saturs nav attiecināms uz pārtikas produktiem ar tauku saturu < 1 %.

(5)  OV L 209, 6.8.2002., 5. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/44/EK (OV L 113, 20.4.2004., 17. lpp.).

(6)  Zivju un zvejniecības produktu muskuļu gaļa, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 1. panta a), b), c), e) un f) kategorijā (OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu). Maksimālā pieļaujamā koncentrācija ir piemērojama vēžveidīgajiem, izņemot krabju brūno gaļu un omāru un līdzīgu lielo vēžveidīgo dzīvnieku (Nephropidae un Palinuridae) galvas un krūškurvja gaļu, un galvkājiem bez iekšējiem subproduktiem.

(7)  Ja zivi paredzēts ēst veselā veidā, maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecināma uz visu zivi.

(8)  Piens (svaigs piens, piens, kas paredzēts, lai ražotu produktus uz piena bāzes, termiski apstrādāts piens, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikumā.

(9)  Vistu olas un olu produkti, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikumā.”


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/39


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 200/2006

(2006. gada 3. februāris),

ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regulu (EK) Nr. 1423/95, ar ko nosaka cukura nozares produktu, izņemot melases (2), importa kārtību, un jo īpaši tās 1. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu un 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2005./2006. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1011/2005 (3). Šīs cenas un nodokļi pēdējo reizi ir mainīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 159/2006 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1423/95 1. pantā minētajiem produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā, ir grozīti un sniegti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 141, 24.6.1995., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 624/98 (OV L 85, 20.3.1998., 5. lpp.).

(3)  OV L 170, 1.7.2005., 35. lpp.

(4)  OV L 25, 28.1.2006., 19. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2006. gada 4. februāra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un KN koda 1702 90 99 produktiem

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

38,81

0,00

1701 11 90 (1)

38,81

3,26

1701 12 10 (1)

38,81

0,00

1701 12 90 (1)

38,81

2,96

1701 91 00 (2)

37,27

6,60

1701 99 10 (2)

37,27

3,16

1701 99 90 (2)

37,27

3,16

1702 90 99 (3)

0,37

0,30


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma II punktā (OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.).

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma I punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/41


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 201/2006

(2006. gada 3. februāris),

ar ko groza Regulā (EK) Nr. 186/2006 noteiktās eksporta kompensācijas par balto cukuru un neapstrādātu jēlcukuru

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Kompensācijas, ko piemēro baltā cukura un neapstrādāta jēlcukura eksportam, ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 186/2006 (2)

(2)

Minētās kompensācijas ir jāgroza, jo Komisijas rīcībā esošie pašreizējie dati atšķiras no datiem, kuri bija pieejami Regulas (EK) Nr. 186/2006 pieņemšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (EK) Nr. 1260/2001 noteiktās kompensācijas, kas piešķiramas par Regulas (EK) Nr. 186/2006 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto produktu eksportu, ir grozītas un norādītas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 31, 3.2.2006., 7. lpp.


PIELIKUMS

GROZĪTĀS EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS PAR BALTO CUKURU UN NEAPSTRĀDĀTU JĒLCUKURU, KAS JĀPIEMĒRO NO 2006. GADA 4. FEBRUĀRA (1)

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

26,02 (2)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

24,27 (2)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

26,02 (2)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

24,27 (2)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,2829

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

28,29

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

26,39

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

26,39

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,2829

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi norādīti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas) izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kā definēts ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Šis daudzums ir piemērojams jēlcukuram ar rezultativitāti 92 %. Ja izvestā jēlcukura rezultativitāte neatbilst 92 %, piemērojamās kompensācijas apjomu aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu.


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/43


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 202/2006

(2006. gada 3. februāris),

ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 4. protokolu par kokvilnu, kas ir pievienots Grieķijas pievienošanās aktam, kura jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (1),

ņemot vērā Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1051/2001 par palīdzību kokvilnas ražošanai (2), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā.

(3)

Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantā minētās neattīrītas kokvilnas cena pasaules tirgū tiek noteikta 24,357 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp.

(3)  OV L 210, 3.8.2001., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1486/2002 (OV L 223, 20.8.2002., 3. lpp.).


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/44


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/13/EK

(2006. gada 3. februāris),

ar ko groza I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā attiecībā uz dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem polihlorbifeniliem (PCB)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (1), un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2002/32/EK paredzēts, ka aizliegts laist apgrozībā un izmantot tādus dzīvnieku barībai paredzētus produktus, kas satur nevēlamas vielas, kuru maksimāli pieļaujamais saturs pārsniedz tās I pielikumā norādītās vērtības.

(2)

Šajā direktīvā termins “dioksīni” attiecas uz 17 savienojumiem no ķīmisko vielu grupas, ko veido 75 dibenz-p-dioksīna polihlorsavienojumi (“PCDD”) un 135 dibenzfurāna polihlorsavienojumi (“PCDF”), kuriem ir ļoti bīstama toksiska iedarbība. Savukārt polihlorbifenilu (“PCB”) savienojumu grupai pieder 209 vielas, kuras pēc toksiskās iedarbības veida var iedalīt divās grupās: 12 savienojumu toksiskā iedarbība ir līdzīga kā dioksīniem, un tāpēc tos parasti sauc par “dioksīniem līdzīgajiem PCB”. Pārējie polihlorbifenili arī ir toksiski, bet to toksiskā iedarbība ir no dioksīniem atšķirīga.

(3)

Visiem dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem polihlorbifenilsavienojumiem ir atšķirīga toksiskuma pakāpe. Šo iedarbības ziņā līdzīgo vielu toksiskuma summēšanai, to bīstamības riska novērtēšanas un reglamentējošas kontroles iespēju nodrošināšanai ir ieviests toksiskuma ekvivalences koeficients (TEF). Tas nozīmē, ka analītiskos rezultātus par visiem 17 dioksīniem un 12 dioksīniem līdzīgajiem polihlorbifenilsavienojumiem izsaka kvantitatīvi kā: “TCDD – tetrahlordibenz-p-dioksīna – toksiskuma ekvivalentu koncentrāciju” (TEQ).

(4)

Pārtikas zinātniskā komiteja (PZK) 2001. gada 30. maijā pieņēmusi atzinumu par pārtikā esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB riska novērtējumu (2), ar ko papildināts un precizēts šajā jautājumā 2000. gada 22. novembrī pieņemtais atzinums. Pārtikas zinātniskā komiteja dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PCB noteikusi pieļaujamo nedēļas devu (“TWI”), kas ir 14 pg WHO-TEQ/kg ķermeņa masas. Kaitīgās iedarbības novērtējums liecina, ka liela daļa Kopienas iedzīvotāju ar pārtiku uzņem daudzumu, kas pārsniedz pieļaujamo nedēļas devu. Ēšanas paradumu dēļ vairākās valstīs noteiktas iedzīvotāju grupas varētu būt pakļautas lielākam riskam.

(5)

Vairāk nekā 90 % dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB cilvēka organismā nonāk ar pārtiku. No tiem aptuveni 80 % – parasti patērējot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Savukārt dzīvnieku organismā dioksīni un dioksīniem līdzīgie PCB galvenokārt nonāk ar barību. Tāpēc jāpievērš uzmanība dzīvnieku barībai un dažkārt arī augsnei kā dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB iespējamajiem avotiem.

(6)

Dzīvnieku ēdināšanas zinātniskajai komitejai lūdza sniegt atzinumu par dzīvnieku barības dioksīnu un PCB radītā piesārņojuma avotiem, tostarp arī dioksīniem līdzīgajiem PCB, par dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kaitīgo iedarbību uz produktīvajiem dzīvniekiem, par šo vielu pārnesi dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos un par barībā esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB iespējamo kaitējumu dzīvnieku veselībai. Zinātniskā komiteja 2000. gada 6. novembrī pieņēmusi atzinumu. Atzinumā norādīts, ka visvairāk piesārņotie barības līdzekļi ir zivju milti un zivju eļļa. Atzinumā norādīts arī, ka nākamais visvairāk piesārņotais materiāls ir dzīvnieku tauki. Visu pārējo dzīvnieku barībai izmantojamo līdzekļu piesārņojums ar dioksīniem ir relatīvi neliels. Rupjās lopbarības piesārņojums ar dioksīniem ir ļoti dažāds, un tas atkarīgs no vietas, augsnes piesārņojuma, kā arī no gaisa piesārņojuma avotiem. Dzīvnieku ēdināšanas zinātniskā komiteja inter alia ieteikusi, ka galvenokārt jāpievēršas dzīvnieku barības kopīgā piesārņojuma samazināšanai, samazinot barības devā ietilpstošo visvairāk piesārņoto barības līdzekļu kaitīgumu.

(7)

Lai gan no toksikoloģijas viedokļa maksimāli pieļaujamais saturs jānosaka gan dioksīniem, gan dioksīniem līdzīgajiem PCB, ņemot vērā, ka par dioksīniem līdzīgo PCB izplatību bija ļoti maz informācijas, maksimāli pieļaujamo saturu noteica tikai attiecībā uz dioksīniem. Tomēr tagad ir pieejama plašāka informācija par dioksīniem līdzīgo PCB esamību.

(8)

Saskaņā ar Direktīvu 2002/32/EK noteikumi par dioksīniem Komisijai pirmoreiz bija jāpārskata līdz 2004. gada beigām, ņemot vērā jaunākos datus par dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB esamību, jo īpaši, lai iekļautu dioksīniem līdzīgos PCB vielu sarakstā, kurām jānosaka maksimāli pieļaujamais saturs.

(9)

Visiem pārtikas un barības ķēžu veidošanā iesaistītajiem jādara viss iespējamais, lai ierobežotu dioksīnu un PCB saturu dzīvnieku barībā un cilvēku pārtikā. Direktīvā 2002/32/EK attiecīgi paredzēts, ka vielām noteiktais maksimāli pieļaujamais saturs jāpārskata vēlākais līdz 2006. gada 31. decembrim, un pārskatīšanas mērķis ir maksimāli pieļaujamo saturu būtiski samazināt. Ņemot vērā nepieciešamo laiku, kas vajadzīgs monitoringa datu iegūšanai, lai noteiktu maksimāli pieļaujamo saturu būtiski zemākā līmenī, šis termiņš ir jāpagarina.

(10)

Ierosināts noteikt dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB maksimāli pieļaujamo kopīgo saturu, ko izsaka Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot toksiskuma ekvivalentu koeficientus WHO-TEF, kas ir piemērotākā pieeja no toksikoloģijas viedokļa. Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju, no jauna noteiktajam maksimāli pieļaujamajam dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kopīgajam saturam papildus jāparedz pārejas periods, kurā turpina piemērot dioksīniem jau noteiktās pieļaujamā satura vērtības. Atsevišķi dioksīniem noteiktais maksimāli pieļaujamais saturs (PCDD/F) jāpiemēro pagaidu periodā. Dzīvnieku barībai paredzētajos produktos, kas minēti 27.a punktā, šā perioda laikā jāievēro gan maksimāli pieļaujamais dioksīnu saturs, gan maksimāli pieļaujamais dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kopīgais saturs. Līdz 2008. gada 31. decembrim būtu jānosaka maksimāli pieļaujamais saturs, nodalot dioksīnus atsevišķi.

(11)

Lai visā Kopienā nodrošinātu saskaņotu pieeju piemērošanai, ir ļoti svarīgi analīžu rezultātus uzdot un interpretēt vienveidīgi. Komisijas 2002. gada 26. jūlija Direktīvā 2002/70/EK, ar ko nosaka prasības dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas noteikšanai barībā (3) paredzēts, ka dzīvnieku barībai paredzētais produkts pārsniedz tam noteikto maksimāli pieļaujamo saturu, ja attiecīgais analītiskais rezultāts, kas apstiprināts ar dublikātu analīzi un aprēķināts kā vismaz divu atsevišķu noteikšanas rezultātu vidējā vērtība, neapšaubāmi pārsniedz maksimāli pieļaujamo vērtību, ja tiek ņemta vērā mērījumu nenoteiktība. Mērījumu paplašinātās nenoteiktības aprēķināšanai var izmantot dažādas metodes (4).

(12)

Direktīvas 2002/32/EK darbības joma paredz iespējas noteikt nevēlamu vielu maksimāli pieļaujamo saturu barības piedevās. Dioksīni augstās koncentrācijās atrasti mikroelementos, tāpēc jānosaka maksimāli pieļaujamais dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB saturs visās piedevās, kas pieder mikroelementu maisījumu funkcionālajai grupai, un tas jāattiecina arī uz visām piedevām no saistvielu un pretsaķepšanas aģentu funkcionālās grupas, kā arī uz premiksiem.

(13)

Lai rosinātu aktīvu nostāju jautājumā par pārtikas un dzīvnieku barības piesārņojuma samazināšanu ar dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PCB, ar Komisijas 2002. gada 4. marta Ieteikumu 2002/201/EK par dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura samazināšanu pārtikā un lopbarībā (5) ir noteikti iedarbības līmeņi. Šie iedarbības līmeņi ir kā instruments kompetentajām iestādēm un saimnieciskās darbības veicējiem, lai noteiktu gadījumus, kad būtu jāidentificē piesārņojuma avots un jāveic pasākumi piesārņojuma samazināšanai vai novēršanai. Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB piesārņojumam ir atšķirīgi avoti, tāpēc iedarbības līmeņi jānosaka atsevišķi gan dioksīniem, gan dioksīniem līdzīgajiem PCB.

(14)

Direktīvā 2002/32/EC paredzētas iespējas noteikt iedarbības līmeņus. Tāpēc iedarbības līmeņi jāpārceļ no Ieteikuma 2002/201/EK uz II pielikumu Direktīvā 2002/32/EK.

(15)

Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kaitīgās iedarbības samazināšana uz cilvēka organismu, tos uzņemot ar pārtiku, ir svarīgs un nepieciešams patērētāju aizsardzības priekšnoteikums. Pārtikas produktu piesārņojums ir tieši saistīts ar lopbarības piesārņojumu, tāpēc, lai samazinātu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB nokļūšanu barības ķēdēs, t. i., no lopbarības ar produktīvo dzīvnieku starpniecību cilvēka organismā, ir jāpieņem integrēta pieeja. Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB piesārņojuma samazināšanai lopbarībā un pārtikā izmanto aktīvu pieeju, tāpēc noteiktos termiņos jāpārskata spēkā esošais maksimāli pieļaujamais saturs, nosakot zemākas vērtības. Tāpēc jāpievērš uzmanība, lai vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim ievērojami samazinātu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB maksimāli pieļaujamo kopīgo saturu.

(16)

Uzņēmējiem jāveic pasākumi piesārņojuma attīrīšanas uzlabošanai, lai iespējami pilnīgi izdalītu dioksīnus un dioksīniem līdzīgos PCB no zivju eļļas. Uzņēmējiem jāturpina pētīt dažādas iespējas, kā izdalīt dioksīnus un dioksīniem līdzīgos PCB no zivju miltiem un zivju proteīna hidrolizātiem. Tiklīdz tiks izstrādāta arī zivju miltu un zivju proteīna attīrīšanas tehnoloģija, uzņēmējiem būs jārada pietiekamas attīrīšanas jaudas. Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB maksimāli pieļaujamais kopīgais saturs zivju eļļā, zivju miltos un zivju proteīna hidrolizātos līdz 2008. gada 31. decembrim jānosaka ievērojami zemākā līmenī, ņemot vērā tehniskās iespējas, ko nodrošina efektīvākā un ekonomiski izdevīgākā attīrīšanas metode. Zivju barībai šo būtiski zemāko līmeni jānosaka, ņemot vērā tehniskās iespējas, ko nodrošina efektīvākā un ekonomiski izdevīgākā zivju eļļas un zivju miltu attīrīšanas metode.

(17)

Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB analīzēs izmantojamā ekstrakcijas metode būtiski ietekmē analīžu rezultātus, jo īpaši analizējot minerālu izcelsmes dzīvnieku barības līdzekļus, un tāpēc ir ieteicams līdz piemērošanas dienai noteikt ekstrakcijas metodi, kas jāizmanto dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB analīzēm.

(18)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/32/EK.

(19)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2002/32/EK I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2006. gada 4. novembrim nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis tūlīt Komisijai dara zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/87/EK (OV L 318, 6.12.2005., 19. lpp.).

(2)  Pārtikas zinātniskās komitejas 2001. gada 30. maija atzinums par pārtikā esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB riska novērtējumu – papildināts un precizēts, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju, kas kļuvusi pieejama kopš 2000. gada 22. novembra, kad tika pieņemts atzinums šajā jautājumā (http://europa.eu.int/comm/food/fs/sc/scf/out90_en.pdf).

(3)  OV L 209, 6.8.2002., 15. lpp. Direktīvā izdarīti grozījumi ar Direktīvu 2005/7/EK (OV L 27, 29.1.2005., 41. lpp.).

(4)  Mērījumu paplašinātās nenoteiktības aprēķinu metodes un nenoteiktību vērtības atrodamas ziņojumā: “Report on the relationship between analytical results, measurement uncertainty, recovery factors and the provisions of EU food and feed legislation” http://europa.eu.int/comm/food/food/chemicalsafety/contaminants/report-sampling_analysis_2004_en.pdf.

(5)  OV L 67, 9.3.2002., 69. lpp.


PIELIKUMS

a)

27. punktu I pielikumā Direktīvā 2002/32/EK aizstāj ar šādu:

Nevēlamas vielas

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Maksimālais saturs barībā, kuras mitruma saturs ir 12 %

(1)

(2)

(3)

“27.a

Dioksīni (polihlordibenz-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzfurānu (PCDF)) kopīgais saturs, izteikts Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficientus, 1997) (1)

a)

augu valsts izcelsmes barības līdzekļi, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

b)

augu eļļas un to blakusprodukti

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

c)

minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas

1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

d)

dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki

2,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

e)

citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

f)

zivju eļļa

6,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

g)

zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (4)

1,25 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

h)

zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku

2,25 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

i)

saistvielu un pretsaķepšanas aģentu funkcionālajām grupām piederošās piedevas: kaolinīta māli, kalcija sulfāta dihidrāts, vermikulīts, natrolīts-fonolīts, sintētiskie kalcija alumināti un nogulumiežu izcelsmes klinoptilolīts

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

j)

piedevas, kas ietilpst mikroelementu maisījumu funkcionālajā grupā

1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

k)

premiksi

1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

l)

kompleksā barība, izņemot kažokzvēru, lolojumdzīvnieku un zivju barību

0,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

m)

zivju barība

Lolojumdzīvnieku barība

2,25 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (2)  (3)

27.b

Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB (polihlordibenz-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzfurānu (PCDF)) un polihlorbifenilu (PCB) kopīgais saturs, izteikts Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficientus, 1997) (1)

a)

augu valsts izcelsmes barības līdzekļi, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus

1,25 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

b)

augu eļļas un to blakusprodukti

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

c)

minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

d)

dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki

3,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

e)

citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti

1,25 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

f)

zivju eļļa

24,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

g)

zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (4)

4,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

h)

zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku

11,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

i)

piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsaķepšanas aģentu funkcionālajā grupā

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

j)

piedevas, kas ietilpst mikroelementu maisījumu funkcionālajā grupā

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

k)

premiksi

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

l)

kombinētā barība, izņemot kažokzvēru, lolojumdzīvnieku un zivju barību

1,5 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

m)

zivju barība

lolojumdzīvnieku barība

7,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg (2)

b)

II pielikumu Direktīvā 2002/32/EEK aizstāj ar šādu:

“Nevēlamas vielas

Dzīvnieku barībai paredzēti produkti

Iedarbības līmenis attiecībā uz barību, kuras mitruma saturs ir 12 %

Piezīmes un papildu informācija (piem., veicamās izpētes veids)

(1)

(2)

(3)

(4)

1.

Dioksīni (polihlordibenz-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzfurānu (PCDF)) kopīgais saturs, izteikts Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficientus, 1997) (5)

a)

augu valsts izcelsmes barības līdzekļi, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus

0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

b)

augu eļļas un to blakusprodukti

0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

c)

minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas

0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

d)

dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki

1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

e)

citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti

0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

f)

zivju eļļa

5,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u.c., lai turpmāk veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.

g)

zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku

1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u. c., lai turpmāk veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.

h)

zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku

1,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u.c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.

i)

piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsaķepšanas aģentu funkcionālajā grupā

0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

j)

piedevas, kas ietilpst mikroelementu maisījumu funkcionālajā grupā

0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

k)

premiksi

0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

l)

kombinētā barība, izņemot kažokzvēru, lolojumdzīvnieku un zivju barību

0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

m)

zivju barība,

lolojumdzīvnieku barība

1,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg (6)  (7)

Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u. c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.

2.

Dioksīniem līdzīgo PCB (polihlorbifenilu (PCB)) kopīgais saturs, izteikts Pasaules Veselības organizācijas (WHO) toksiskuma ekvivalentos, izmantojot WHO-TEF (toksiskuma ekvivalences koeficientus, 1997) (5)

a)

augu valsts izcelsmes barības līdzekļi, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus

0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

b)

augu eļļas un to blakusprodukti

0,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

c)

minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas

0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

d)

dzīvnieku tauki, tostarp arī piena tauki un olu tauki

0,75 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

e)

citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti

0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

f)

zivju eļļa

14,0 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u. c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.

g)

zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku

2,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u.c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.

h)

zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku

7,0 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u.c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.

i)

piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsaķepšanas aģentu funkcionālajā grupā

0,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

j)

piedevas, kas ietilpst mikroelementu maisījumu funkcionālajā grupā

0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

k)

premiksi

0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

l)

kombinētā barība, izņemot kažokzvēru, lolojumdzīvnieku un zivju barību

0,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc avota identificēšanas, ja vajadzīgs, veikt atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai.

m)

zivju barība

lolojumdzīvnieku barība

3,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg (6)  (7)

Daudzos gadījumos var nebūt nepieciešams meklēt piesārņojuma avotu, jo piesārņojuma fona koncentrācijas dažās teritorijās ir iedarbības līmenī vai par to augstākas. Tomēr gadījumos, kad iedarbības līmenis tiek pārsniegts, jāreģistrē visa informācija, piemēram, paraugu ņemšanas laiks, to ģeogrāfiskā izcelsme, zivju sugas u. c., lai nākotnē veiktu pasākumus dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB satura ierobežošanai šajos dzīvnieku barībai izmantojamajos materiālos.


(1)  Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalences koeficienti WHO-TEF kaitīgās iedarbības bīstamības riska novērtēšanai uz cilvēka organismu, pamatojoties uz PVO sanāksmē 1997. gada 15. līdz 18. jūnijā Stokholmā (Zviedrija) izteiktajiem atzinumiem (Van den Berg et al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).

Image

(2)  Augstākā pieļaujamā koncentrācija; augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķināšanai pieņem, ka ar kvantitatīvās noteikšanas robežu vienādas visas tās radniecīgo vielu grupas atsevišķo savienojumu koncentrācijas, kas ir zemākas par kvantitatīvās noteikšanas robežu.

(3)  Atsevišķi dioksīniem noteiktais maksimāli pieļaujamais saturs (PCDD/F) jāpiemēro pagaidu periodā. Dzīvnieku barībai paredzētajos produktos, kas minēti 27.a punktā, šā perioda laikā jāievēro gan maksimāli pieļaujamais dioksīnu saturs, gan maksimāli pieļaujamais dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kopīgais saturs.

(4)  Svaigām zivīm, ko tieši piegādā un neapstrādātas izmanto kažokzvēru barības ražošanai, maksimāli pieļaujamo saturu nenosaka, bet svaigām zivīm, ko izmanto tiešai lolojumdzīvnieku, zooloģiskā dārza un cirka dzīvnieku barošanai, piemērojamais maksimāli pieļaujamais saturs 4,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg un 8,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg produkta. No šiem dzīvniekiem (kažokzvēriem, lolojumdzīvniekiem, zooloģiskā dārza un cirka dzīvniekiem) iegūtus produktus un no tiem iegūtus pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes proteīnus nedrīkst izmantot barības ķēdēs, un tos nedrīkst izbarot saimniecībā audzētiem dzīvniekiem, kurus tur, nobaro vai audzē pārtikas ražošanai.”

(5)  Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalences koeficienti WHO-TEF kaitīgās iedarbības bīstamības riska novērtēšanai uz cilvēka organismu, pamatojoties uz PVO sanāksmē 1997. gada 15. līdz 18. jūnijā Stokholmā (Zviedrija) izteiktajiem atzinumiem (Van den Berg et al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).

Image

(6)  Augstākā pieļaujamā koncentrācija; augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķināšanai pieņem, ka ar kvantitatīvās noteikšanas robežu vienādas visas tās radniecīgo vielu grupas atsevišķo savienojumu koncentrācijas, kas ir zemākas par kvantitatīvās noteikšanas robežu.

(7)  Komisija šos iedarbības līmeņus pārskatīs vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim vienlaicīgi ar dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB maksimāli pieļaujamā kopīgā satura pārskatīšanu.”


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/54


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 2. decembris),

ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem

(2006/61/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu, kā arī 300. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

ANO/EEK Protokola par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk “protokols”) mērķis ir saskaņā ar ANO/EEK Konvenciju par pieeju informācijai palielināt informācijas pieejamību sabiedrībai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un tiesu iestāžu pieejamību saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk “Orhūsas Konvencija”).

(2)

Kopiena 1998. gada 25. jūnijā parakstīja Orhūsas Konvenciju un to apstiprināja ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (2).

(3)

Kopiena protokolu parakstīja 2003. gada 21. maijā.

(4)

Protokols ir sagatavots tiktāl, lai valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas to ratificētu, pieņemtu vai apstiprinātu.

(5)

Saskaņā ar protokola noteikumiem reģionālai ekonomikas integrācijas organizācijai ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē protokols, jāpasludina tās kompetences darbības joma.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 2006. gada 18. janvāris par Eiropas piesārņojošo vielu emisiju un pārneses reģistra izveidošanu (3) protokola noteikumi ir integrēti Kopienas tiesību aktos.

(7)

Protokola 20. pantā paredzēta vienkāršota un paātrināta procedūra pielikumu grozīšanai.

(8)

Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt protokolu Kopienas vārdā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam kā A pielikums.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norādīt personu vai personas, kas saskaņā ar protokola 25. pantu ir pilnvarotas deponēt apstiprinājuma instrumentu pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norādīt personu(-as), kas saskaņā ar protokola 26. panta 4. punktu ir pilnvarota(-as) Eiropas Kopienas vārdā deponēt šā lēmuma B pielikumā izklāstīto kompetences deklarāciju.

4. pants

1.   Attiecībā uz jautājumiem, kas ir Kopienas kompetencē, Komisija saskaņā ar protokola 20. pantu ir pilnvarota Kopienas vārdā apstiprināt grozījumus protokola pielikumos.

2.   Īpaša komiteja, ko ieceļ Padome, palīdz Komisijai veikt šo uzdevumu.

3.   Pilnvarojums, kas minēts 1. punktā, attiecas tikai uz tādiem grozījumiem, kas ir saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem par Eiropas piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izveidošanu un nekādā veidā negroza šos tiesību aktus.

4.   Ja protokola pielikumu grozījums Kopienas tiesību aktos nav īstenots divpadsmit mēnešos kopš dienas, kad to saņēmis depozitārs, Komisija saskaņā ar 20. panta 8. punktu vēl pirms šo divpadsmit mēnešu beigām depozitāram iesniedz rakstisku paziņojumu par šā grozījuma nepieņemšanu. Ja grozījumu pēc tam tomēr īsteno, Komisija bez kavēšanās atsauc paziņojumu.

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 2. decembrī

Padomes vārdā —

Priekšsēdētāja

M. BECKETT


(1)  Atzinums sniegts 2005. gada 30. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 124, 17.5.2005., 1. lpp.

(3)  OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.


A PIELIKUMS

PROTOKOLS PAR PIESĀRŅOJOŠO VIELU UN IZMEŠU PĀRNESES REĢISTRIEM

Šā protokola Puses,

atsaucoties uz 1998. gada Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija) 5. panta 9. punktu un 10. panta 2. punktu,

atzīstot, ka piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri nodrošina ar svarīgu mehānismu, lai palielinātu kolektīvo atbildību, samazinātu piesārņojumu un sekmētu ilgtspējīgu attīstību, kā minēts Lukas Deklarācijā, kas pieņemta Orhūsas Konvencijas Pušu pirmajā sanāksmē,

ņemot vērā 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 10. principu,

ņemot arī vērā principus un saistības, par kuriem vienojās 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par vidi un attīstību, un jo īpaši Agenda 21 19. nodaļas noteikumus,

ievērojot turpmāku Agenda 21 īstenošanas programmu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja tās deviņpadsmitajā ārkārtas sesijā 1997. gadā, kurā tā pieprasīja, cita starpā, paaugstināt valsts pilnvaras un iespējas apkopot, pārstrādāt un izplatīt informāciju, lai ar attiecīgiem līdzekļiem sekmētu informācijas par globāliem vides jautājumiem pieejamību sabiedrībai,

ņemot vērā 2002. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību īstenošanas plānu, kas veicina saskaņotas, integrētas informācijas par ķimikālijām attīstību, piemēram, ar valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem,

ņemot vērā Starpvaldību foruma par ķīmisko vielu drošību, jo īpaši 2000. gada Bahijas Deklarāciju par ķīmisko vielu drošību, un Rīcības plāna pēc 2000. gada (Action Beyond 2000) prioritātes un piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra/emisiju uzskaites rīcības plānu,

ņemot arī vērā darbības, kas uzsāktas saskaņā ar starporganizāciju programmu par saprātīgu ķimikāliju apsaimniekošanu,

ņemot turklāt vērā ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas darbu, jo īpaši tās Padomes ieteikumu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru ieviešanu, kurā Padome aicina dalībvalstis ieviest un darīt sabiedrībai pieejamus valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrus,

vēloties nodrošināt mehānismu, kas sekmē katras pašreizējo vai nākamo paaudžu personas tiesības dzīvot vidē, kas atbilst šīs personas veselības stāvoklim un labsajūtai, nodrošinot sabiedrībai pieejamu vides informācijas sistēmu attīstīšanu,

vēloties arī nodrošināt, ka šādu sistēmu izstrādāšanā ir ņemti vērā ilgtspējīgu attīstību veicinoši principi, piemēram, 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā izklāstītā piesardzīgā pieeja,

atzīstot saikni starp atbilstīgām vides informācijas sistēmām un Orhūsas Konvencijā ietverto tiesību izmantošanu,

piezīmējot nepieciešamību sadarboties ar citām starptautiskām iniciatīvām attiecībā uz piesārņojošām vielām un atkritumiem, tostarp 2001. gada Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un 1989. gada Bāzeles Konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu,

atzīstot, ka integrētās pieejas mērķi samazināt rūpniecisko iekārtu un citu avotu darbības rezultātā radīto piesārņojumu un atkritumu apjomu līdz minimumam, sasniegt vides augsta līmeņa aizsardzību, virzīties pretim ilgtspējīgai un videi nekaitīgai attīstībai un aizsargāt pašreizējo un nākamo paaudžu veselību,

pārliecinoties par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru vērtību kā par rentablu līdzekli, lai sekmētu vides efektivitātes uzlabošanos, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai par piesārņojošo vielu un izmešu pārnesēm apdzīvotās vietās un caur tām un lai valdības tās lietotu tendenču noteikšanā, uzrādītu piesārņojuma samazināšanās progresu, uzraudzītu konkrētu starptautisko nolīgumu ievērošanu, lai noteiktu prioritātes un novērtētu progresu, kas sasniegts ar vides politikām un programmām,

ticot, ka piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri ar uzlaboto piesārņojošo vielu apsaimniekošanu var rūpniecībai nest taustāmus labumus,

piezīmējot iespējas lietot datus no piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem savienojumā ar veselības, vides, demogrāfisko, ekonomisko vai cita veida saistītu informāciju, lai iegūtu potenciālo problēmu labāku izpratni, noteiktu “karstos punktus”, veiktu profilakses un mīkstinošus pasākumus un noteiktu vides apsaimniekošanas prioritātes,

atzīstot identificētu vai identificējamu fizisko personu privātuma aizsardzības nozīmīgumu, pārstrādājot informāciju, par ko sniegts pārskats piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem, saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem standartiem saistībā ar datu aizsardzību,

atzīstot arī starptautiski saderīgu valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmu izstrādes nozīmīgumu, lai palielinātu datu salīdzināmību,

piezīmējot, ka daudzas Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis, Eiropas Kopiena un Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības nolīguma Puses darbojas, lai apkopotu datus par piesārņojošo vielu un izmešu pārnesēm no dažādiem avotiem un, lai šie dati būtu pieejami sabiedrībai, un īpaši šajā nozarē atzīstot konkrētu valstu ilgo un vērtīgo pieredzi,

ņemot vērā pašreizējo emisiju reģistru atšķirīgās pieejas un nepieciešamību izvairīties no dublēšanās un tādēļ atzīstot, ka ir nepieciešams zināms elastīgums,

pieprasot uz valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru progresīvu izstrādi,

pieprasot arī ieviest saites starp valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem un informācijas sistēmām par citām emisijām, kas rada bažas sabiedrībā,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir palielināt informācijas pieejamību sabiedrībai, ieviešot saskaņotus, integrētus valsts mēroga piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrus (PRTRs) saskaņā ar šā protokola noteikumiem, kas varētu sekmēt sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī veicinātu vides piesārņojuma novēršanu un samazināšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

1)

“Puse”, ja vien tekstā nav norādīts citādi, nozīmē 24. pantā minēto valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ir piekritusi šā protokola saistībām un attiecībā uz kuru protokols ir spēkā.

2)

“Konvencija” nozīmē Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas pieņemta Orhūsā, Dānijā, 1998. gada 25. jūnijā.

3)

“Sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un – saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas.

4)

“Apsaimniekošanas objekts” nozīmē vienu vai vairākas iekārtas tajā pašā teritorijā vai blakus teritorijā, kas pieder vienai fiziskai vai juridiskai personai un kura to vada.

5)

“Kompetentā valsts iestāde” nozīmē valsts iestādi vai iestādes vai citu kompetentu iestādi vai organizācijas, kuras Puse ir iecēlusi vadīt attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmu.

6)

“Piesārņojošā viela” nozīmē vielu vai vielu grupu, kas var būt kaitīga videi vai cilvēka veselībai, ņemot vērā tās īpašības un tās ievadīšanu vidē.

7)

“Emisija” nozīmē jebkādu piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē jebkādas cilvēka darbības rezultātā, vai tā būtu tīša vai netīša, regulāra vai neregulāra, tostarp izliešanu, emisiju, izvadīšanu, ievadīšanu, apglabāšanu vai izgāšanu, vai caur kanalizācijas sistēmām bez galīgās notekūdeņu attīrīšanas.

8)

“Pārnese ārpus teritorijas” nozīmē to piesārņojošo vielu vai atkritumu pārvietošanu ārpus apsaimniekošanas objekta robežām, kas paredzēti apglabāšanai vai reģenerācijai, un ārpus notekūdeņu piesārņojošo vielu attīrīšanas iekārtām.

9)

“Difūzie avoti” nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var izplūst zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šiem aģentiem var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota.

10)

Terminus “valsts” un “valsts mēroga” attiecībā uz šā protokola saistībām Pusēm, kas ir reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, interpretē kā attiecināmus uz attiecīgo reģionu, ja vien nav noteikts kā savādāk.

11)

“Atkritumi” nozīmē vielas vai objektus, kas ir:

a)

apglabāti vai reģenerēti;

b)

paredzēti apglabāšanai vai reģenerācijai vai;

c)

jāapglabā vai jāreģenerē saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem.

12)

“Bīstamie atkritumi” nozīmē atkritumus, ko valsts tiesību aktu noteikumi definē kā bīstamos atkritumus.

13)

“Citi atkritumi” nozīmē atkritumus, kas nav bīstamie atkritumi.

14)

“Notekūdeņi” nozīmē izlietoto ūdeni, kas satur vielas vai priekšmetus, ko reglamentē valsts tiesību akti.

3. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Katra Puse veic nepieciešamos likumdošanas, reglamentējošus un citus pasākumus, kā arī attiecīgus izpildes pasākumus, lai īstenotu šā protokola noteikumus.

2.   Šā protokola noteikumi neietekmē Puses tiesības uzturēt vai ieviest vēl plašāku vai sabiedrībai vairāk pieejamu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru nekā to pieprasa šis protokols.

3.   Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai pieprasītu, ka apsaimniekošanas objekta darbiniekus un sabiedrības locekļus, kas ziņo valsts iestādēm, ka apsaimniekošanas objekts pārkāpj valsts tiesību aktus, kuri īsteno šo protokolu, attiecīgais rūpnieciskais komplekss vai valsts iestādes nesoda, nevajā, neapgrūtina par to, ka viņi ziņojuši šo pārkāpumu.

4.   Īstenojot šo protokolu, katra Puse vadās pēc piesardzības principa, kā izklāstīts 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā.

5.   Lai samazinātu atkārtotu pārskata sniegšanu, piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmas var integrēt līdz pakāpei, kas ir realizējama ar pastāvošajiem informācijas avotiem, tādiem kā pārskata sniegšanas mehānismiem saskaņā ar licencēm vai spēkā esošajām atļaujām.

6.   Puses cenšas sasniegt konverģenci starp valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem.

4. pants

Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmas pamatelementi

Saskaņā ar šo protokolu katra Puse ievieš un uztur sabiedrībai pieejamu valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, kas:

a)

precizē apsaimniekošanas objektu attiecībā uz pārskata sniegšanu par stacionārajiem avotiem;

b)

sniedz pārskatu par difūzajiem avotiem;

c)

attiecīgos gadījumos precizē piesārņojošās vielas vai atkritumus;

d)

ir multivides, ievērojot atšķirības starp emisijām gaisā, zemē un ūdenī;

e)

ietver informāciju par pārnesēm;

f)

ir balstīts uz obligātiem, periodiskiem pārskatiem;

g)

ietver standartizētus un savlaicīgus datus, ierobežotu standartizētu pārskatu sliekšņu skaitu, kā arī ierobežotus noteikumus, ja tādi ir, attiecībā uz konfidencialitāti;

h)

ir saskaņots un noformēts tā, lai tas būtu lietotājdraudzīgs un pieejams sabiedrībai, tostarp elektroniskā veidā;

i)

pieļauj sabiedrības līdzdalību tā izstrādē un grozīšanā un

j)

ir strukturēta, elektroniska datu bāze vai vairākas savienotas datu bāzes, ko uztur kompetentā iestāde.

5. pants

Noformējums un struktūra

1.   Katra Puse nodrošina, ka reģistrā esošie dati, kas minēti 4. pantā, ir uzrādīti, sniegti gan apkopoti, gan neapkopoti, tā lai emisijas un pārneses var meklēt un identificēt saskaņā ar:

a)

apsaimniekošanas objektu un tā ģeogrāfisko atrašanās vietu;

b)

darbību;

c)

īpašnieku vai operatoru un, atbilstīgi, uzņēmumu;

d)

atbilstīgi, piesārņojošo vielu vai atkritumiem;

e)

ikvienu no vides aģentiem, kuros piesārņojošās vielas ir ievadītas, un

f)

kā minēts 7. panta 5. punktā, pārneses galamērķi, un attiecīgo gadījumos atkritumu apglabāšanas vai reģenerācijas darbībām.

2.   Katra Puse arī nodrošina, ka datus var meklēt un identificēt saskaņā ar tiem difūzajiem avotiem, kas ir iekļauti attiecīgajā reģistrā.

3.   Katra Puse noformē tās reģistru, ņemot vērā tā turpmāku paplašināšanās iespēju, un nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejami pārskata dati par vismaz pēdējiem desmit pārskata sniegšanas gadiem.

4.   Reģistrs ir paredzēts, lai maksimāli atvieglotu pieejamību sabiedrībai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, piemēram, interneta tīklu. Noformējums pieļauj, ka parastos darbības apstākļos informācija par reģistru nepārtraukti un uzreiz ir pieejama ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem.

5.   Katra Puse savā reģistrā norāda saites uz tās saistītām aktuālajām sabiedrībai pieejamām datu bāzēm jautājumos, kas saistīti ar vides aizsardzību.

6.   Katra Puse savā reģistrā norāda saites uz citu protokola Pušu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem un, kur iespējams, uz citu valstu reģistriem.

6. pants

Reģistra apjoms

1.   Katra Puse nodrošina, ka tās reģistrā ietver informāciju par:

a)

piesārņojošo vielu emisijām, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 2. punktu;

b)

pārnesēm ārpus teritorijas, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 2. punktu, un

c)

piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem avotiem, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 4. punktu.

2.   Kad ir izvērtēta pieredze, kas gūta no valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izveides un šā protokola ieviešanas, un, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos procesus, pārskata Pušu sanāksmē pārskata sniegšanas prasības saskaņā ar šo protokolu un tā turpmākā attīstībā izskata šādus jautājumus:

a)

I pielikumā minēto darbību pārskatīšana;

b)

II pielikumā minēto piesārņojošo vielu pārskatīšana;

c)

I un II pielikumā minēto sliekšņu pārskatīšana; un

d)

citu būtisku aspektu iekļaušana, piemēram, informācija par pārnesēm teritorijā, uzglabāšana, pārskata sniegšanas prasību precizēšana difūzajiem avotiem vai kritēriju izstrāde, lai ietvertu šajā protokolā minētās piesārņojošās vielas.

7. pants

Prasības pārskata sniegšanai

1.   Katra Puse vai nu:

a)

pieprasa saskaņā ar savu kompetenci katra atsevišķa apsaimniekošanas objekta īpašniekam vai operatoram, kas veic vienu vai vairākas no I pielikumā minētajām darbībām virs I pielikuma 1. slejā minētā piemērojamās jaudas sliekšņa un:

i)

izvada jebkuru no II pielikumā minētajām piesārņojošajām vielām tādā apjomā, kas pārsniedz II pielikuma 1. slejā minēto piemērojamo slieksni;

ii)

veic pārnesi ārpus teritorijas jebkuras II pielikumā minētās piesārņojošās vielas, pārsniedzot II pielikuma 2. slejā minēto piemērojamo slieksni, ja Puse izvēlējusies sniegt pārskatu par piesārņojošām vielām saskaņā ar 5. punkta d) apakšpunktu;

iii)

veic bīstamo atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, pārsniedzot 2 tonnas gadā, vai citu atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, pārsniedzot 2 000 tonnas gadā, ja Puse ir izvēlējusies sniegt pārskatu par atkritumiem saskaņā ar 5. punkta d) apakšpunktu, vai

iv)

veic jebkuru II pielikumā minēto piesārņojošo vielu pārnesi ārpus teritorijas notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, un apjoma ziņā pārsniedzot II pielikuma 1.b slejā minēto piemērojamo slieksni.

uzņemas šim īpašniekam vai operatoram uzlikto pienākumu saskaņā ar 2. punktu, vai

b)

pieprasa saskaņā ar savu kompetenci katra atsevišķa apsaimniekošanas objekta īpašniekam vai operatoram, kas veic vienu vai vairākas no I pielikumā minētajām darbībām, atbilstīgi vai virs I pielikuma 2. slejā minētā darbinieku sliekšņa un ražo, apstrādā vai izmanto jebkuru no II pielikumā minētajām piesārņojošām vielām tādos apjomos, kas pārsniedz II pielikuma 3. slejā minēto piemērojamo slieksni, uzņemties attiecīgajam īpašniekam vai operatoram uzlikto pienākumu saskaņā ar 2. punktu;

2.   Katra Puse pieprasa, lai 1. punktā minētā apsaimniekošanas objekta īpašnieks vai operators iesniegtu 5. un 6. punktā minēto informāciju saskaņā ar šajos punktos izklāstītajām prasībām par piesārņojošām vielām un atkritumiem, attiecībā uz kuriem ir pārsniegti sliekšņi.

3.   Lai sasniegtu šā protokola mērķi, Puse var nolemt attiecībā uz konkrētu piesārņojošo vielu piemērot emisiju slieksni vai arī ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksni, ar noteikumu, ka tas palielina būtiskās informācijas apjomu par tā reģistrā pieejamajām emisijām vai pārnesēm.

4.   Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentā iestāde apkopo vai arī izvirza vienu vai vairākas sabiedriskās iestādes vai kompetentās struktūras apkopot informāciju par 7. un 8. punktā minēto piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem avotiem, lai to ietvertu Puses reģistrā.

5.   Katra Puse pieprasa apsaimniekošanas objektu īpašniekiem vai operatoriem, kam ir jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, aizpildīt un iesniegt attiecīgajai kompetentajai iestādei šādu informāciju par apsaimniekošanas objektu:

a)

nosaukumu, adresi, ģeogrāfisko atrašanās vietu un attiecīgā apsaimniekošanas objekta darbību vai darbības, kā arī īpašnieka vai operatora vārdu, un attiecīgos gadījumos uzņēmumu;

b)

katras piesārņojošās vielas, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, nosaukumu un skaitlisko identifikatoru;

c)

katras piesārņojošās vielas apjomu, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas izvadīts no apsaimniekošanas objekta vidē pārskata gadā, norādot kopumā un, vai emisija ir gaisā, ūdenī vai zemē, tostarp ievadīšana zem zemes;

d)

vai nu:

i)

katras tās piesārņojošās vielas apjomu, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas pārnesta ārpus teritorijas pārskata gadā, izšķirot starp apjomiem, kas pārnesti apglabāšanai vai reģenerācijai, kā arī apsaimniekošanas objekta nosaukumu un adresi, kas saņem šo pārnesi; vai

ii)

to atkritumu apjomu, par kuriem jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas pārnesti ārpus teritorijas pārskata gadā, izšķirot starp bīstamajiem atkritumiem un citiem atkritumiem jebkādām reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām, attiecīgi norādot ar “R” (reģenerācija) vai “D” (apglabāšana), vai atkritumi ir paredzēti reģenerācijai vai apglabāšanai saskaņā ar III pielikumu, un starp bīstamo atkritumu pārrobežu kustībām – atkritumu reģenerētāja vai apglabātāja nosaukumu un adresi, kā arī faktisko reģenerēšanas vai apglabāšanas vietu;

e)

apjomu ikvienai tai piesārņojošai vielai notekūdeņos, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas pārnesta ārpus teritorijas pārskata gadā, un

f)

izmantotās metodoloģijas veidu, lai iegūtu c) līdz e) apakšpunktā minēto informāciju saskaņā ar 9. panta 2. punktu, norādot, vai informācija ir balstīta uz izmērīšanu, aprēķināšanu vai novērtēšanu.

6.   Informācija, kas minēta 5. punkta c) līdz e) apakšpunktā, ietver informāciju par emisijām un pārnesēm, kas rodas no ikdienas darbībām un ārkārtējos gadījumos.

7.   Katra Puse savā reģistrā, atbilstīgā telpiskā dezagregēšanā uzrāda informāciju par piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem avotiem, attiecībā uz kuriem attiecīgā Puse nosaka, ka datus ir apkopojušas attiecīgās valsts iestādes un ka tos praktiski var ietvert. Ja Puse nosaka, ka šādi dati nepastāv, tā veic pasākumus, lai ierosinātu pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem difūzajiem avotiem saskaņā ar to valsts prioritātēm.

8.   Informācija, kas minēta 7. punktā, ietver informāciju par to, kāda veida metodoloģija ir pielietota informācijas ieguvē.

8. pants

Pārskata iesniegšanas cikls

1.   Katra Puse nodrošina, ka informācija, kas jāiestrādā tās reģistrā, ir sabiedrībai pieejama, savākta un uzrādīta kalendārā gada reģistrā. Pārskata gads ir kalendārais gads, uz kuru šī informācija attiecas. Katrai Pusei pirmais pārskata gads ir kalendārais gads pēc tam, kad protokols attiecībā uz šo Pusi stājas spēkā. Pārskata sniegšana, kas pieprasīta saskaņā ar 7. pantu, ir ikgadēja. Tomēr otrais pārskata gads var būt otrais kalendārais gads, kas seko pirmajam pārskata gadam.

2.   Katra Puse, kas nav reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, nodrošina, ka informācija ir iestrādāta tās reģistrā piecpadsmit mēnešu laikā, sākot no katra pārskata gada beigām. Tomēr informāciju par pirmo pārskata gadu tās reģistrā iestrādā divu gadu laikā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām.

3.   Katra Puse, kas ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, nodrošina, ka informācija par attiecīgo pārskata gadu ir iestrādāta reģistrā sešus mēnešus pēc tam, kad Pusēm, kas nav reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, ir prasīts iestrādāt šo informāciju.

9. pants

Datu apkopošana un lietvedība

1.   Katra Puse pieprasa apsaimniekošanas objektu īpašniekiem vai operatoriem, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. punkta prasībām, apkopot datus, kas nepieciešami, lai saskaņā ar turpmāk minēto 2. punktu un pietiekami bieži noteiktu apsaimniekošanas objekta un izmešu pārneses ārpus teritorijas, kas pakļautas pārskata sniegšanai saskaņā ar 7. pantu, un uzglabāt kompetentajām valsts iestādēm pieejamus datu ierakstus, no kuriem pārskatā sniegtā informācija iegūta piecu gadu laikā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām. Šajos ierakstos arī uzrāda datu apkopošanā pielietoto metodoloģiju.

2.   Katra Puse pieprasa, lai apsaimniekošanas objektu īpašnieki vai operatori, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. pantu, izmantotu vislabāko pieejamo informāciju, kas var ietvert monitoringa datus, emisiju faktorus, masu līdzsvara vienādojumus, netiešu monitoringu vai citus aprēķinus, tehnisko pētījumu spriedumus un citas metodes. Attiecīgos gadījumos tas būtu jādara saskaņā ar starptautiski atzītām metodoloģijām.

10. pants

Kvalitātes novērtējums

1.   Katra Puse pieprasa apsaimniekošanas objektu īpašniekiem vai operatoriem, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 1. punkta prasībām, nodrošināt to sniegtās informācijas kvalitāti.

2.   Katra Puse nodrošina, ka tās reģistrā ietvertie dati ir pakļauti kvalitātes izvērtējumam, ko veic kompetentā valsts iestāde, jo īpaši, kas attiecas uz to pabeigtību, konsekvenci un ticamību, ņemot vērā pamatnostādnes, ko var izstrādāt Pušu sanāksme.

11. pants

Informācijas pieejamība sabiedrībai

1.   Katra Puse nodrošina tādas informācijas pieejamību sabiedrībai, kas ietverta tās piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, nepamatojot interesi, un saskaņā ar šā protokola noteikumiem, pirmkārt, nodrošinot to, ka reģistrs sniedz tiešu elektronisku pieeju caur publisko telekomunikāciju tīklu.

2.   Ja tās reģistrā ietvertā informācija nav sabiedrībai viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, katra Puse nodrošina, ka tās kompetentā valsts iestāde pēc pieprasījuma sniedz šo informāciju caur jebkuru citu efektīvu līdzekli, tiklīdz tas ir iespējams un vēlākais viena mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

3.   Saskaņā ar 4. punktu katra Puse nodrošina, ka pieeja tās reģistrā ietvertajai informācijai ir bez maksas.

4.   Katra Puse var atļaut tās kompetentajai valsts iestādei noteikt maksu par 2. punktā minētās konkrētās informācijas pavairošanu un nosūtīšanu, bet šāda maksa nedrīkst būt nepamatoti liela.

5.   Kur tās reģistrā ietvertā informācija nav publiski viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, katra Puse veicina elektronisku pieeju tās reģistram publiski pieejamās vietās, piemēram, publiskajās bibliotēkās, vietējo iestāžu birojos vai citās piemērotās vietās.

12. pants

Konfidencialitāte

1.   Katra Puse var pilnvarot kompetento iestādi uzglabāt reģistra informāciju konfidenciāli, ja šīs informācijas publiskošana nelabvēlīgi ietekmētu:

a)

starptautiskās attiecības, valsts aizsardzību vai sabiedrības drošību;

b)

tiesvedību, personas tiesības uz taisnīgu tiesu vai valsts iestāžu spēju vadīt izmeklēšanu krimināllietā vai disciplinārlietā;

c)

komercnoslēpumu vai rūpniecisku noslēpumu, ja šāda konfidencialitāte paredzēta tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgās ekonomiskās intereses;

d)

intelektuālā īpašuma tiesības vai

e)

tādu personas datu un/vai lietu konfidencialitāti, kas attiecas uz fizisku personu, ja šī persona nav piekritusi tam, ka šāda informācija tiek izpausta sabiedrībai, un kur šāda konfidencialitāte ir paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos.

Iepriekšminētos konfidencialitātes pamatojumus interpretē ierobežoti, ņemot vērā sabiedrības intereses par informācijas izpaušanu, kā arī to, vai informācija attiecas uz emisijām vidē.

2.   Jebkuras tādas informācijas par emisijām, kas attiecas uz vides aizsardzību, saistībā ar 1. punkta c) apakšpunktu apsver saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

3.   Kad vien informācija tiek turēta slepenībā saskaņā ar 1. punktu, reģistrs norāda, kāda veida informācija netiek izpausta, piemēram, sniedzot vispārēju ķīmisko informāciju, ja iespējams, kā arī to, kāda iemesla dēļ informācija netiek izpausta.

13. pants

Sabiedrības līdzdalība valstu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izveidē

1.   Katra Puse saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem nodrošina piemērotas iespējas sabiedrības līdzdalībai attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra izveidē.

2.   Katra Puse 1. punkta piemērošanas nolūkā nodrošina informācijas par ierosinātajiem pasākumiem attiecībā uz attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra izstrādi bezmaksas pieejamību sabiedrībai un iespēju iesniegt jebkādas piezīmes, informāciju, analīzi vai atzinumus, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesu, un attiecīgā iestāde pienācīgi šo informāciju ņem vērā.

3.   Kad ir pieņemts lēmums ieviest vai būtiski mainīt tās reģistru, katra Puse nodrošina, ka informācija par lēmumu un apsvērumi, uz kuriem tas balstās, tiek savlaicīgi padarīti publiski pieejami.

14. pants

Tiesas pieejamība

1.   Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nodrošina, ka ikvienai personai, kura uzskata, ka tās lūgums sniegt informāciju saskaņā ar 11. panta 2. punktu ir ticis ignorēts, daļēji vai pilnīgi nepamatoti noraidīts, nepietiekami atbildēts vai kā citādi nav izskatīts atbilstīgi minētā punkta noteikumiem, ir iespēja pārskatīšanas nolūkā griezties tiesā vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā iestādē, kas izveidota ar tiesību aktu.

2.   Šā panta 1. punkta prasības neskar attiecīgās Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar pašreizējiem līgumiem, kas tām piemērojami un kas izskata šā panta priekšmetu.

15. pants

Resursu palielināšana

1.   Katra Puse veicina sabiedrības izpratni par tās piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru un nodrošina atbalsta un padomu sniegšanu reģistrā ietvertās informācijas pieejamībai, izpratnei un lietošanai.

2.   Katrai Pusei būtu jānodrošina atbilstīgu atbildīgo iestāžu un organizāciju resursu palielināšanu, kā arī jāsniedz padomus, lai palīdzētu tām veikt savus pienākumus saskaņā ar šo protokolu.

16. pants

Starptautiskā sadarbība

1.   Puses attiecīgos gadījumos sadarbojas un palīdz viena otrai:

a)

starptautiskās darbībās, atbalstot šā protokola mērķus;

b)

uz savstarpēja nolīguma pamata starp iesaistītajām Pusēm, izpildot šo protokolu, ieviest valsts sistēmas;

c)

daloties informācijā saskaņā ar šo protokolu par emisijām un pārnesēm pierobežu teritorijās un

d)

daloties informācijā saskaņā ar šo protokolu attiecībā uz pārnesēm starp Pusēm.

2.   Puses veicina savstarpēju sadarbību un attiecīgos gadījumos – ar nozīmīgām starptautiskām organizācijām, lai sekmētu:

a)

sabiedrības informētību starptautiskā līmenī;

b)

tehnoloģijas nodošanu un

c)

tehniskās palīdzības nodrošināšanu Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, un Pusēm, kuru ekonomika ir pārejas posmā, jautājumos, kas saistīti ar šo protokolu.

17. pants

Pušu sanāksme

1.   Ar šo tiek izveidota Pušu sanāksme. Tās pirmo sesiju sasauc ne vēlāk kā divus gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās. Turpmāk kārtējās Pušu sanāksmes sesijas notiek pēc vai reizē ar konvencijas Pušu kārtējām sanāksmēm, ja vien protokola Puses nenolemj citādi. Pušu sanāksme organizē ārkārtas sesiju, ja tā tiek nolemts kārtējās sesijas gaitā vai pēc kādas Puses rakstiska lūguma, ar noteikumu, ka sešos mēnešos pēc tam, kad Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs attiecīgo lūgumu darījis zināmu visām Pusēm, to ir atbalstījusi vismaz viena trešdaļa Pušu.

2.   Pušu sanāksme pastāvīgi pārskata šā protokola ieviešanu un izstrādi, pamatojoties uz Pušu regulāri sniegtajiem pārskatiem, un šajā nolūkā:

a)

pārskata piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izstrādi un sekmē to progresīvu stiprināšanu un konverģenci;

b)

nosaka pamatnostādnes, kas atvieglo Pušu pārskatu sniegšanu tai, atceroties nepieciešamību izvairīties no darbību dubultošanas šai sakarā;

c)

nosaka darba programmu;

d)

izskata un attiecīgos gadījumos pieņem pasākumus, lai stiprinātu starptautisko sadarbību saskaņā ar 16. pantu;

e)

izveido jebkādas palīgstruktūras, ko tā uzskata par vajadzīgām;

f)

saskaņā ar 20. panta noteikumiem izskata un pieņem priekšlikumus par tādiem grozījumiem šajā protokolā un tā pielikumos, kurus uzskata par nepieciešamiem šā protokola piemērošanas nolūkā;

g)

pirmajā sesijā izskata un vienprātīgi pieņem sesiju un tās palīgstruktūru reglamentu, ņemot vērā jebkuru reglamentu, ko pieņēmusi konvencijas Pušu sanāksme;

h)

apsver finanšu nosacījumu vienprātīgu noteikšanu, kā arī tehniskās palīdzības mehānismu ieviešanu, lai sekmētu šā protokola īstenošanu;

i)

attiecīgos gadījumos lūdz citu saistītu starptautisko organizāciju pakalpojumus, lai sasniegtu šā protokola mērķus, un

j)

izskata un veic jebkādas papildu darbības, kas var būt vajadzīgas, lai sekmētu šā protokola mērķus, piemēram, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšana, kas veicina tā īstenošanu.

3.   Pušu sanāksme sekmē informācijas apmaiņu par pieredzi, kas gūta no pārskatu sniegšanas par pārnesēm, izmantojot piesārņojošās vielas un atkritumus raksturojošas pieejas, un pārskata šo pieredzi, lai izpētītu konverģences iespējamību starp šīm divām pieejām, ņemot vērā sabiedrības interesi par informāciju saskaņā ar 1. pantu un vispārējo valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru efektivitāti.

4.   Apvienoto Nāciju Organizācijai, tās specializētajām iestādēm un Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, kā arī ikvienai valstij vai reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai, kam saskaņā ar 24. pantu ir tiesības parakstīt šo protokolu, bet kas nav šā protokola Puses, kā arī ikvienai starpvaldību organizācijai, kas ir kompetenta jomās, uz kurām attiecas šis protokols, ir tiesības novērotāja statusā piedalīties Pušu sanāksmēs. To uzņemšana un piedalīšanās ir pakļauta reglamentam, kas pieņemts Pušu sanāksmē.

5.   Ikvienai nevalstiskai organizācijai, kas ir kompetenta jomās, uz kurām attiecas šis protokols, un kas ir informējušas Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru par savu vēlmi būt pārstāvētai Pušu sanāksmēs, ir tiesības piedalīties novērotāja statusā, ja pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu. To uzņemšana un piedalīšanās ir pakļauta reglamentam, kas pieņemts Pušu sanāksmē.

18. pants

Balsstiesības

1.   Izņemot gadījumus, kas paredzēti 2. punktā, katrai šā protokola Pusei ir viena balss.

2.   Balsojot par jautājumiem, kas ir to kompetencē, reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām ir tāds balsu skaits, kas atbilst šo organizāciju dalībvalstu – šā protokola Pušu – skaitam. Šādas organizācijas nebalso, ja to dalībvalstis izmanto savas balsstiesības un otrādi.

19. pants

Pielikumi

Šā protokola pielikumi ir tā sastāvdaļa un, ja vien nav skaidri noteikts citādi, atsauce uz šo protokolu tajā pašā laikā ir atsauce uz ikvienu tā pielikumu.

20. pants

Grozījumi

1.   Ikviena Puse var ierosināt grozījumus šajā protokolā.

2.   Priekšlikumus izdarīt grozījumus šajā protokolā izskata Pušu sanāksmēs.

3.   Jebkuru priekšlikumu izdarīt grozījumus šajā protokolā rakstiski iesniedz sekretariātam, kas vismaz sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā ierosināts pieņemt šo grozījumu, dara to zināmu visām Pusēm, citām valstīm un reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas ir piekritušas saistībām ar protokolu un attiecībā uz kurām protokols vēl nav stājies spēkā, un parakstītājiem.

4.   Puses pieliek visas pūles, lai panāktu vienprātīgu vienošanos par katru ierosināto šā protokola grozījumu. Ja visi centieni rast vienprātību ir bijuši nesekmīgi un vienošanās netiek panākta, tad galīgo lēmumu par grozījumu var pieņemt, ja “par” balso trīs ceturtdaļas sanāksmē klātesošo un balsojošo Pušu.

5.   Šā panta piemērošanas nolūkā “klātesošās un balsojošās Puses” nozīmē Puses, kas piedalās sanāksmē un balso “par” vai “pret”.

6.   Par ikvienu šā protokola grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu, sekretariāts paziņo depozitāram, kas to nosūta visām Pusēm, citām valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas ir piekritušas protokola saistībām, kā arī protokola parakstītājiem.

7.   Grozījums, kas nav pielikuma grozījums, stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kas ir ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas to deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus, ko atbalstījušas vismaz trīs ceturtdaļas to Pušu, kuras bija Puses grozījuma pieņemšanas laikā. Pēc tam grozījums deviņdesmitajā dienā stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu Pusi pēc tam, kad Puse nodod grozījuma ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumentu.

8.   Ja grozījums izdarīts pielikumā, Puse, kas nevar pieņemt šādu grozījumu, par to rakstiski paziņo depozitāram divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad depozitārs saņēmis paziņojumu par grozījuma pieņemšanu. Depozitārs nekavējoties informē visas Puses par šāda paziņojuma saņemšanu. Puse jebkurā laikā var atcelt iepriekšējo paziņojumu par neapstiprināšanu, un pēc tam attiecībā uz šo Pusi stājas spēkā šā pielikuma grozījumi.

9.   Divpadsmit mēnešus pēc tam, kad depozitārs saskaņā ar 6. punktu grozījumu nosūtījis Pusēm, pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kuras nav iesniegušas depozitāram paziņojumu saskaņā ar 8. punktu, ar noteikumu, ka šādu paziņojumu ir iesniegusi ne vairāk kā viena trešdaļa Pušu no tām Pusēm, kas bija Puses grozījuma pieņemšanas laikā.

10.   Ja pielikuma grozījums ir tieši saistīts ar šā protokola grozījumu, tas nestājas spēkā līdz laikam, kad stājas spēkā šā protokola grozījums.

21. pants

Sekretariāts

Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs attiecībā uz šo protokolu pilda šādas sekretariāta funkcijas:

a)

sasauc un sagatavo Pušu sanāksmes;

b)

pārsūta Pusēm ziņojumus un citu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā protokola noteikumiem;

c)

ziņo Pušu sanāksmei par sekretariāta aktivitātēm; un

d)

citas funkcijas, kuras var noteikt Pušu sanāksme uz pieejamo resursu pamata.

22. pants

Atbilstības pārskatīšana

Pirmajā sesijā Pušu sanāksme vienprātīgi nosaka sadarbības procedūras un konsultatīva rakstura iestāžu pasākumus, kas nav saistīti ar tiesu iestādēm, lai novērtētu un sekmētu atbilstību šā protokola noteikumiem un izskatītu gadījumus, kas tiem neatbilst. Ieviešot šīs procedūras un pasākumus, Pušu sanāksme apsver, cita starpā, vai atļaut saņemt informāciju no sabiedrības locekļiem attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar šo protokolu.

23. pants

Domstarpību izšķiršana

1.   Ja divām vai vairākām Pusēm rodas domstarpības par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu, attiecīgās Puses cenšas tās izšķirt sarunu ceļā vai ar jebkādiem citiem mierīgiem domstarpību izšķiršanas līdzekļiem, ko tās atzīst par pieņemamu.

2.   Parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot šo protokolu vai pievienojoties tam, vai jebkurā laikā pēc tam valsts var rakstiski paziņot depozitāram par to, ka attiecībā uz domstarpībām, kas netiek izšķirtas saskaņā ar 1. punktu, tā attiecībās ar ikvienu Pusi, kas apņemas to pašu, atzīst par saistošu vienu vai abus no šādiem domstarpību izšķiršanas līdzekļiem:

a)

domstarpību izskatīšana Starptautiskajā Tiesā;

b)

domstarpību izšķiršana šķīrējtiesā saskaņā ar IV pielikumā noteikto procedūru.

Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var sastādīt deklarāciju ar līdzīgām sekām attiecībā uz šķīrējtiesu saskaņā ar b) apakšpunktā minētajām procedūrām.

3.   Gadījumos, kad iesaistītās Puses ir atzinušas abus 2. punktā minētos domstarpību izšķiršanas veidus, domstarpības var izšķirt vienīgi Starptautiskajā Tiesā, ja vien Puses nevienojas par ko citu.

24. pants

Parakstīšana

Šis protokols ir atvērts parakstīšanai Kijevā (Ukrainā) no 2003. gada 21. līdz 23. maijam, piektajā Ministru konferencē “Vide Eiropai” un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 2003. gada 31. decembrim visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras veido suverēnas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis un kurām šīs dalībvalstis nodevušas pilnvaras rīkoties jautājumos, uz ko attiecas šis protokols, tostarp pilnvaras slēgt līgumus, kas attiecas uz šiem jautājumiem.

25. pants

Depozitārs

Šā protokola depozitārs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

26. pants

Ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1.   Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina 24. pantā minētās parakstītājvalstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas.

2.   No 2004. gada 1. janvāra šim protokolam var pievienoties 24. pantā minētās valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas.

3.   Ikviena 24. pantā minētā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kas kļūst par šā protokola Pusi arī tad, ja neviena no šīs organizācijas dalībvalstīm nav šā protokola Puse, uzņemas visas saistības, kas izriet no šā protokola. Gadījumā, ja viena vai vairākas no organizācijas dalībvalstīm ir šā protokola Puses, tad organizācija un tās dalībvalstis lemj par to, kāds ir atbildības sadalījums, pildot šajā protokolā paredzētos pienākumus. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis nevar vienlaikus īstenot tiesības, kas izriet no šā protokola.

4.   Šā protokola 24. pantā minētās reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas attiecīgajos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentos norāda, kādas ir to pilnvaras jautājumos, uz kuriem attiecas šis protokols. Šīs organizācijas informē depozitāru arī par jebkādām nozīmīgām izmaiņām to pilnvarās.

27. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas nodoto dokumentu nepievieno papildus pie dokumentiem, ko nodevušas šīs organizācijas dalībvalstis.

3.   Attiecībā uz katru valsti vai organizāciju, kas šo protokolu ratificē, pieņem, apstiprina vai tam pievienojas pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas, šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija ir nodevusi ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

28. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo protokolu nevar veikt nekādas atrunas.

29. pants

Izstāšanās

Jebkurā laikā pēc trīs gadiem no dienas, kurā attiecībā uz Pusi spēkā stājās šis protokols, attiecīgā Puse var izstāties no protokola, iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram. Ikviena šāda izstāšanās stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

30. pants

Autentiski teksti

Šā protokola oriģināleksemplārs, kura teksti angļu, krievu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, tiek nodots Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Kijevā, divi tūkstoši trešā gada divdesmit pirmajā maijā.

I PIELIKUMS

DARBĪBAS

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

(1. sleja)

Darbinieku slieksnis

(2. sleja)

1.

Enerģētika

a)

Minerāleļlas un gāzes pārstrādes rūpnīcas

*

10 darbinieki

b)

Gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas

*

c)

Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas

Ar ievadītā siltuma jaudu – 50 megavati (MW)

d)

Koksa krāsnis

*

e)

Ogļu velmētavas

Ar jaudu – 1 tonna stundā

f)

Ogļu ražojumu un cieto bezdūmu kurināmo ražošanas iekārtas

*

2.

Metālu ražošana un pārstrāde

a)

Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšanas vai saķepināšanas iekārtas

*

10 darbinieki

b)

Čuguna vai tērauda ražošanas iekārtas (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp liešanas iekārtas

Ar jaudu – 2,5 tonnas stundā

c)

Iekārtas melno metālu pārstrādei:

 

i)

karstās velmētavas

Ar jaudu – 20 tonnas neapstrādāta tērauda stundā

ii)

Kaltuves ar āmuriem

Ar enerģijas patēriņu – 50 kilodžouli (kJ) uz veseri, kur patērētā siltumspēja pārsniedz 20 MW

iii)

Metāla aizsargpārklājuma uzkausēšana

Ar neapstrādāta tērauda padevi – 2 tonnas stundā

d)

Melno metālu lietuves

Ar ražošanas jaudu – 20 tonnas dienā

e)

Iekārtas:

 

i)

Neattīrītu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos

*

ii)

Krāsaino metālu kausēšanai, tostarp leģēšanai, ietverot reģenerētus produktus (rafinēšanu, liešanu, u.c.).

Ar kausēšanas jaudu – 4 tonnas dienā svinam un kadmijam vai 20 tonnas dienā visiem citiem metāliem

10 darbinieki

f)

Iekārtas metālu un plastmasu virsmas elektrolītiskai vai ķīmiskai apstrādei

Ja apstrādes tvertņu tilpums ir 30 m3

3.

Minerālu rūpniecība

a)

Derīgo izrakteņu ieguve zemes dzīlēs un ar to saistītas darbības

*

10 darbinieki

b)

Derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros

Virsmas, kurās var veikt ieguves darbības, platība ir 25 hektāri

c)

Iekārtas, lai ražotu:

 

i)

cementa klinkeru rotācijas krāsnīs

Ar ražošanas jaudu – 500 tonnas dienā

ii)

kaļķus rotācijas krāsnīs

Ar ražošanas jaudu – 50 tonnas dienā

iii)

cementa klinkeru vai kaļķus citu veidu krāsnīs

Ar ražošanas jaudu – 50 tonnas dienā

d)

Iekārtas azbesta ražošanai un tādu izstrādājumu ražošanai, kuru pamatā ir azbests

*

e)

Iekārtas stikla ražošanai, ieskaitot stiklašķiedras ražošanu

Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnas dienā

f)

Iekārtas minerālvielu kausēšanai, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu

Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnas dienā

g)

Iekārtas keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, konkrēti dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošanai

Ar ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā vai krāsns ietilpību – 4 m3 un ar krāsns krāvuma blīvumu – 300 kg/m3

4.

Ķīmiskā rūpniecība

a)

Ķīmiskās iekārtas pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i)

parastie ogļūdeņraži (lineārie vai cikliskie, piesātinātie vai nepiesātinātie, alifātiskie vai aromātiskie);

ii)

skābekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, spirti, aldehīdi, ketoni, karbonskābes, esteri, acetāti, ēteri, peroksīdi, epoksīdsveķi;

iii)

sēru saturoši ogļūdeņraži;

iv)

slāpekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, amīni, amīdi, nitrosavienojumi vai nitrātsavienojumi, nitrili, cianāti, izocianāti;

v)

fosforu saturoši ogļūdeņraži;

vi)

halogēnogļūdeņraži;

vii)

metālorganiskie savienojumi;

viii)

galvenie plastmasas materiāli (polimēri, sintētiskās šķiedras un celulozes šķiedras);

ix)

sintētiskais kaučuks;

x)

krāsvielas un pigmenti;

xi)

virsmas aktīvās vielas.

*

10 darbinieki

b)

Ķīmiskās iekārtas pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i)

gāzes, tādas kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds;

ii)

skābes, tādas kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, sālsskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābe;

iii)

bāzes, tādas kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds;

iv)

sāļi, tādi kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts;

v)

nemetāli, metālu oksīdi un citi neorganiski savienojumi, tādi kā kalcija karbīds, silīcijs, silīcija karbīds.

*

c)

Ķīmiskās iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturošu mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

d)

Ķīmiskās iekārtas augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

e)

Iekārtas pamata farmaceitisku preparātu ražošanai rūpnieciskā mērogā, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu

*

f)

Ķīmiskās iekārtas sprāgstvielu un pirotehnikas izstrādājumu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

10 darbinieki

5.

Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana

a)

Bīstamo atkritumu sadedzināšanas, pirolīzes, reģenerācijas, ķīmiskās apstrādes vai izgāšanas iekārtas

Uzņem 10 tonnas dienā

10 darbinieki

b)

Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas

Jauda – 3 tonnas stundā

c)

Sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas

Jauda – 50 tonnas dienā

d)

Atkritumu izgāztuves (izņemot inerto atkritumu izgāztuves)

Uzņem 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda ir 25 000 tonnas

e)

Dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai otrreizējās pārstrādes iekārtas

Pārstrādes jauda – 10 tonnas dienā

f)

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Ar jaudu – 100 000 cilvēk ekvivalenti

g)

Neatkarīgi strādājošas rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras apkalpo vienu vai vairākas no šā pielikuma darbībām

Ar jaudu – 10 000 m3 dienā

6.

Papīra un koksnes pārstrādes un ražošanas

a)

Rūpnieciskas iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgiem šķiedrainiem materiāliem

*

10 darbinieki

b)

Rūpnieciskas iekārtas papīra, kartona un citu pirmapstrādes koksnes produktu (piemēram, skaidu plākšņu, kokšķiedru plākšņu un saplākšņa) ražošanai

Ar ražošanas jaudu – 20 tonnas dienā

c)

Rūpnieciskas iekārtas koksnes un koksnes izstrādājumu apstrādāšanai ar ķīmiskām vielām

Ar ražošanas jaudu – 50 m3 dienā

7.

Intensīva mājlopu audzēšana un akvakultūra

a)

Iekārtas intensīvai mājputnu vai cūku audzēšanai

i)

ar 40 000 vietām mājputniem

ii)

ar 2 000 vietām nobarojamām cūkām (virs 30 kg)

iii)

ar 750 vietām sivēnmātēm

10 darbinieki

b)

Intensīva akvakultūra

Ar zivju vai vēžveidīgo ražotspēju – 1 000 tonnas gadā

10 darbinieki

8.

Pārtikas un dzērienu nozares dzīvnieku un augu izcelsmes produkti

a)

Lopkautuves

Ar kautķermeņu ražošanas jaudu – 50 tonnas dienā

10 darbinieki

b)

Apstrāde un pārstrāde, kas paredzēta pārtikas un dzērienu produktu ražošanai no:

 

i)

dzīvnieku izcelsmes izejvielām (izņemot pienu)

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā

ii)

Augu izcelsmes izejvielām

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 300 tonnas dienā (pamatojoties uz ceturksnī saražotās produkcijas vidējo apjomu)

c)

Piena apstrāde un pārstrāde

Ar iegūtā piena daudzumu dienā – 200 tonnas (pamatojoties uz vidēji gadā pārstrādāto piena daudzumu)

9.

Citas darbības

a)

Iekārtas materiālu pirmapstrādei (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai šķiedru vai audumu krāsošanai

Ar apstrādes jaudu – 10 tonnas dienā

10 darbinieki

b)

Ādu un kažokādu miecēšanas ražotnes

Ar apstrādes jaudu – 12 tonnas gatavās produkcijas dienā

c)

Iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, lietojot organiskos šķīdinātājus, jo īpaši apretēšanai, iespieddarbiem, apdrukai, pārklāšanai ar aizsargkārtām, attaukošanai, ūdensnecaurlaidībai, krāsošanai, tīrīšanai vai impregnēšanai

Ar patēriņu – 150 kg stundā vai 200 tonnas gadā

d)

Iekārtas ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošanai ar dedzināšanas un grafitizācijas paņēmienu

*

e)

Iekārtas kuģu būvēšanai un krāsošanai vai krāsas noņemšanai no kuģiem

Ar kravnesību 100 metrus gariem kuģiem

Piezīmes:

Tabulas 1. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais jaudas slieksnis.

Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visi apsaimniekošanas objekti ir pakļauti pārskata sniegšanai).

Tabulas 2. slejā ietverts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbinieku slieksnis.

“10 darbinieki” atbilst 10 darbiniekiem, kas strādā pilnu slodzi.

II PIELIKUMS

PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela

Emisiju slieksnis

(1. sleja)

Piesārņojošo vielu pārneses slieksnis ārpus teritorijas

(2. sleja)

Ražošanas, izstrādes vai lietošanas slieksnis

(3. sleja)

gaisā

(1a. sleja)

ūdenī

(1b. sleja)

zemē

(1c. sleja)

kg/gadā

kg/gadā

kg/gadā

kg/gadā

kg/gadā

1

74-82-8

Metāns (CH4)

100 000

-

-

-

*

2

630-08-0

Oglekļa monoksīds (CO)

500 000

-

-

-

*

3

124-38-9

Oglekļa dioksīds (CO2)

100 miljoni

-

-

-

*

4

 

Fluorogļūdeņraži (HFCs)

100

-

-

-

*

5

10024-97-2

Slāpekļa oksīds (N2O)

10 000

-

-

-

*

6

7664-41-7

Amonjaks (NH3)

10 000

-

-

-

10 000

7

 

Gaistošie organiskie savienojumi, izņemot metānu (NMVOC)

100 000

-

-

-

*

8

 

Slāpekļa oksīdi (NOx/NO2)

100 000

-

-

-

*

9

 

Perfluoroglekļi (PFCs)

100

-

-

-

*

10

2551-62-4

Sēra heksafluorīds (SF6)

50

-

-

-

*

11

 

Sēra oksīdi (SOx/SO2)

150 000

-

-

-

*

12

 

Kopējais slāpeklis

-

50 000

50 000

10 000

10 000

13

 

Kopējais fosfors

-

5 000

5 000

10 000

10 000

14

 

Hidrohlorfluoroglekļi (HCFCs)

1

-

-

100

10 000

15

 

Hlorfluoroglekļi (CFCs)

1

-

-

100

10 000

16

 

Halons

1

-

-

100

10 000

17

7440-38-2

Arsēns un savienojumi (kā As)

20

5

5

50

50

18

7440-43-9

Kadmijs un savienojumi (kā Cd)

10

5

5

5

5

19

7440-47-3

Hroms un savienojumi (kā Cr)

100

50

50

200

10 000

20

7440-50-8

Varš un savienojumi (kā Cu)

100

50

50

500

10 000

21

7439-97-6

Dzīvsudrabs un savienojumi (kā Hg)

10

1

1

5

5

22

7440-02-0

Niķelis un savienojumi (kā Ni)

50

20

20

500

10 000

23

7439-92-1

Svins un savienojumi (kā as Pb)

200

20

20

50

50

24

7440-66-6

Cinks un savienojumi (kā as Zn)

200

100

100

1 000

10 000

25

15972-60-8

Alahlors

-

1

1

5

10 000

26

309-00-2

Aldrins

1

1

1

1

1

27

1912-24-9

Atrazīns

-

1

1

5

10 000

28

57-74-9

Hlordāns

1

1

1

1

1

29

143-50-0

Hlordekons

1

1

1

1

1

30

470-90-6

Hlorfenvinfoss

-

1

1

5

10 000

31

85535-84-8

Hloralkāni, C10-C13

-

1

1

10

10 000

32

2921-88-2

Hlorpirifoss

-

1

1

5

10 000

33

50-29-3

DDT

1

1

1

1

1

34

107-06-2

1,2-dihloretāns (EDC)

1 000

10

10

100

10 000

35

75-09-2

Dihlormetāns (DCM)

1 000

10

10

100

10 000

36

60-57-1

Dildrins

1

1

1

1

1

37

330-54-1

Diurons

-

1

1

5

10 000

38

115-29-7

Endosulpfāns

-

1

1

5

10 000

39

72-20-8

Endrīns

1

1

1

1

1

40

 

Halogēnorganiskie savienojumi (kā AOX)

-

1 000

1 000

1 000

10 000

41

76-44-8

Heptahlors

1

1

1

1

1

42

118-74-1

Heksahlorbenzols (HCB)

10

1

1

1

5

43

87-68-3

Heksahlorbutadiēns (HCBD)

-

1

1

5

10 000

44

608-73-1

1,2,3,4,5,6-heksahlorcikloheksāns (HCH)

10

1

1

1

10

45

58-89-9

Lindāns

1

1

1

1

1

46

2385-85-5

Mirekss

1

1

1

1

1

47

 

PCDD + PCDF (dioksīni + furāni) (kā Teq)

0,001

0,001

0,001

0,001

0,001

48

608-93-5

Pentahlorbenzols

1

1

1

5

50

49

87-86-5

Pentahlorfenols (PCP)

10

1

1

5

10 000

50

1336-36-3

Polihlorēts bifenils (PCBs)

0,1

0,1

0,1

1

50

51

122-34-9

Simazīns

-

1

1

5

10 000

52

127-18-4

Tetrahloretilēns (PER)

2 000

-

-

1 000

10 000

53

56-23-5

Tetrahlormetāns (TCM)

100

-

-

1 000

10 000

54

12002-48-1

Trihlorbenzols (TCBs)

10

-

-

1 000

10 000

55

71-55-6

1,1,1-trihloretāns

100

-

-

1 000

10 000

56

79-34-5

1,1,2,2-tetrahloretāns

50

-

-

1 000

10 000

57

79-01-6

Trihloretilēns

2 000

-

-

1 000

10 000

58

67-66-3

Trihlormetāns

500

-

-

1 000

10 000

59

8001-35-2

Toksafēns

1

1

1

1

1

60

75-01-4

Vinila hlorīds

1 000

10

10

100

10 000

61

120-12-7

Antracēns

50

1

1

50

50

62

71-43-2

Benzols

1 000

200 (kā BTEX) (1)

200 (kā BTEX) (1)

2 000 (kā BTEX) (1)

10 000

63

 

Bromētie difinelēteri (PBDE)

-

1

1

5

10 000

64

 

Nonilfenola etoksilāti (NP/NPEs) un saistītas vielas

-

1

1

5

10 000

65

100-41-4

Etila benzols

-

200 (kā BTEX) (1)

200 (kā BTEX) (1)

2 000 (kā BTEX) (1)

10 000

66

75-21-8

Etilēna oksīds

1 000

10

10

100

10 000

67

34123-59-6

Izoproturons

-

1

1

5

10 000

68

91-20-3

Naftalīns

100

10

10

100

10 000

69

 

Alvorganiskie savienojumi (kā kopējais Sn)

-

50

50

50

10 000

70

117-81-7

Di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

10

1

1

100

10 000

71

108-95-2

Fenoli (kā kopējais C)

-

20

20

200

10 000

72

 

Policikliski aromātiski ogļūdeņraži (PAHs) (2)

50

5

5

50

50

73

108-88-3

Toluols

-

200 (kā BTEX) (1)

200 (kā BTEX) (1)

2 000 (kā BTEX) (1)

10 000

74

 

Tributilalva (tributyltin) un savienojumi

-

1

1

5

10 000

75

 

Trifeniltins (THT) (Triphenyltin) un savienojumi

-

1

1

5

10 000

76

 

Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (kā kopējais C vai COD/3)

-

50 000

-

-

**

77

1582-09-8

Trifluralīns

-

1

1

5

10 000

78

1330-20-7

Ksiloli

-

200 (kā BTEX) (1)

200 (kā BTEX) (1)

2 000 (kā BTEX) (1)

10 000

79

 

Hlorīdi (kā kopējais Cl)

-

2 miljoni

2 miljoni

2 miljoni

10 000 (3)

80

 

Hlors un neorganiskie savienojumi (kā HCl)

10 000

-

-

-

10 000

81

1332-21-4

Azbests

1

1

1

10

10 000

82

 

Cianīdi (kā kopējais CN)

-

50

50

500

10 000

83

 

Fluorīdi (kā kopējais F)

-

2 000

2 000

10 000

10 000 (3)

84

 

Fluors un neorganiskie savienojumi (kā HF)

5 000

-

-

-

10 000

85

74-90-8

Ūdeņraža cianīds (HCN)

200

-

-

-

10 000

86

 

Cietās daļiņas (PM10)

50 000

-

-

-

*

Piesārņojošās vielas CAS numurs nozīmē precīzu ķīmijas analītisko apskatu indeksu.

Tabulas 1. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā un a) apakšpunkta iv) daļā minētais slieksnis. Ja slejas daļā (gaisā, ūdenī vai zemē) norādītais slieksnis ir pārsniegts, pārskatā par emisijām vai piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, pārneses uz attiecīgajā slejas daļā minēto vides aģentu ir nepieciešamas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu tām Pusēm, kas izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Tabulas 2. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētais slieksnis. Ja attiecīgajai piesārņojošai vielai ir pārsniegts šajā slejā norādītais slieksnis, par šīs piesārņojošās vielas pārnesi ārpus teritorijas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu ir jāsniedz pārskats tām Pusēm, kas ir izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu.

Tabulas 3. slejā ietverts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais slieksnis. Ja attiecīgajai piesārņojošai vielai ir pārsniegts šajā slejā norādītais slieksnis, par šīs piesārņojošās vielas emisijām un pārnesi ārpus teritorijas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu ir jāsniedz pārskats tām Pusēm, kas ir izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Defise (-) norāda, ka par apspriežamo parametru un līdzekļiem nav prasība sniegt pārskatu.

Zvaigznīte (*) norāda, ka attiecībā uz šo piesārņojošo vielu drīzāk jāpielieto 1.a slejas emisiju slieksnis, nevis ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksnis.

Dubulta zvaigznīte (**) norāda, ka attiecībā uz šo piesārņojošo vielu drīzāk jāpielieto 1.b slejas emisiju slieksnis, nevis ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksnis.

III PIELIKUMS

A DAĻA

APGLABĀŠANAS OPERĀCIJA (“D”)

Glabāšana zemē vai uz zemes (piem., izgāztuvē)

Attīrīšana augsnē (piem., šķidru vai dubļainu izmešu bioloģiskā deģenerācija augsnē)

Iesūknēšana (piem., sūknējamu izmešu ievadīšana akās, dabīgi radušos krātuvju sāls kupolos)

Virsmas nožogošana (piem., šķidru vai dubļainu izmešu ievietošana bedrēs, dīķos vai lagūnās)

Speciāli projektēti poligoni (novietošana līnijā izvietotos atsevišķos sektoros, kas ir apsegti ar vāku un izolēti viens no otra un no vides)

Emisijas ūdenstilpnē, izņemot jūras/okeānus

Emisijas jūrās/okeānos, tostarp jūras gultnes iestarpināšana

Bioloģiskā apstrāde, kura nekur citur šajā pielikumā nav norādīta un kuras rezultātā rodas galīgie savienojumi un maisījumi, kurus izsviež, pielietojot jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām

Fizikāli ķīmiskā apstrāde, kas šajā pielikumā nekur citur nav norādīta un kā rezultātā rodas galīgie savienojumi un maisījumi, kurus izsviež, pielietojot jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām (piem., iztvaicēšanu, žāvēšanu, kalcinēšanu, neitralizēšanu, nogulsnēšanos)

Sadedzināšana uz zemes

Sadedzināšana jūrā

Pastāvīga uzglabāšana (piem., konteinera novietne raktuvē)

Samaisīšana pirms pakļaušanas jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

Pārsaiņošana pirms pakļaušanas jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

Uzglabāšana, kam paredzēta jebkura no šajā daļā minētajām darbībām

B DAĻA

REĢENERĀCIJAS DARBĪBAS (“R”)

Kurināmais (izņemot tiešo sadedzināšanu) vai kā citi līdzekļi, lai ražotu enerģiju

Šķīdinātāju utilizācija/reģenerācija

Otrreizējā to organisko vielu pārstrāde/utilizācija, kuras neizmanto kā šķīdinātājus

Metālu un metālu savienojumu otrreizējā pārstrāde/utilizācija

Neorganisko metālu otrreizējā pārstrāde/utilizācija

Skābju vai bāzu reģenerācija

To vielu reģenerācija, ko izmanto piesārņojuma apkarošanai

Vielu reģenerācija no katalizatoriem

Lietotas naftas otrreizēja attīrīšana vai citi iepriekš izmantotas naftas otrreizējās izmantošanas veidi

Zemes apstrāde, kā rezultātā labumu gūst lauksaimniecība vai kā rezultātā notiek ekoloģiski uzlabojumi

Pārpalikušo materiālu lietošana, kas iegūti no jebkuras no šajā daļā iepriekš minētajām reģenerācijas darbībām

Atkritumu apmaiņa, lai tos nodotu jebkurai no šajā daļā iepriekšminētajām reģenerācijas darbībām

To materiālu uzkrāšanas, kas paredzēti jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

IV PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESA

1.

Ja saskaņā ar šā protokola 23. panta 2. punktu domstarpību izšķiršanu nodod šķīrējtiesai, puse vai puses par to paziņo citai domstarpību pusei vai pusēm ar diplomātiskām līdzekļiem, kā arī paziņo sekretariātam šķīrējtiesā par izskatāmā jautājuma būtību, un jo īpaši norāda tos šā protokola pantus, kuru interpretācija vai piemērošana ir domstarpību pamatā. Sekretariāts saņemto informāciju pārsūta visām šā protokola Pusēm.

2.

Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs locekļi. Gan prasītājs vai prasītāji, gan otra domstarpību puse vai puses ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Pēdējais minētais šķīrējtiesnesis nedrīkst būt tās valsts pilsonis, kura ir domstarpībās iesaistītā puse, un viņa parastā dzīvesvieta nedrīkst būt kādas domstarpībās iesaistītās puses teritorijā, kā arī viņš nedrīkst būt šo pušu valsts dienestā vai kā citādi saistīts ar izskatāmo lietu.

3.

Ja divos mēnešos pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas nav iecelts šķīrējtiesas priekšsēdētājs, tad pēc kādas domstarpībās iesaistītās puses lūguma turpmākajos divos mēnešos priekšsēdētāju ieceļ Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs.

4.

Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi divos mēnešos pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, otra puse var par to informēt Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš divos turpmākajos mēnešos ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Pēc iecelšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, izdarīt to divu mēnešu laikā. Ja attiecīgā puse to neizdara minētajā termiņā, priekšsēdētājs par to informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš turpmākajos divos mēnešos ieceļ šo šķīrējtiesnesi.

5.

Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un šā protokola noteikumiem.

6.

Jebkura šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem, pieņem savu reglamentu.

7.

Šķīrējtiesas lēmumus gan procedūras jautājumos, gan arī jautājumos par lietas būtību pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.

8.

Tiesa var veikt visus vajadzīgos pasākumus faktu noskaidrošanai.

9.

Domstarpībās iesaistītās puses sekmē šķīrējtiesas darbu, un jo īpaši, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus:

a)

nodod tās rīcībā visus attiecīgos dokumentus, materiālus un informāciju;

b)

vajadzības gadījumā nodrošina tai iespējas uzaicināt un uzklausīt lieciniekus vai ekspertus.

10.

Puses un šķīrējtiesas locekļi ievēro visas tās informācijas konfidencialitāti, kuru tie ir konfidenciāli ieguvuši laikā, kad notiek lietas izskatīšana šķīrējtiesā.

11.

Pēc vienas puses lūguma šķīrējtiesa var ieteikt veikt pagaidu aizsardzības pasākumus.

12.

Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neierodas šķīrējtiesā vai neaizstāv savu viedokli, otra puse var lūgt šķīrējtiesu turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt galīgo lēmumu. Puses prombūtne vai sevis neaizstāvēšana nav šķērslis lietas izskatīšanai. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesai jāpārliecinās, ka prasība ir labi pamatota ar faktiem un tiesību aktiem.

13.

Šķīrējtiesa var izskatīt un izlemt pretprasības, kas tieši izriet no domstarpību būtības.

14.

Ja vien – ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus – šķīrējtiesa nenolemj citādi, tad tiesāšanās izdevumus, tostarp atlīdzību šķīrējtiesas locekļiem, domstarpībās iesaistītās puses sedz vienādās daļās. Šķīrējtiesa uzskaita visus savus izdevumus un sniedz pusēm galīgo aprēķinu.

15.

Jebkura šā protokola Puse, kam saistībā ar domstarpību priekšmetu ir likumīgas intereses, kuras var ietekmēt konkrētajā lietā pieņemtais lēmums, ar šķīrējtiesas piekrišanu var iesaistīties lietas izskatīšanā.

16.

Šķīrējtiesa pieņem lēmumu piecos mēnešos no tās izveidošanas datuma, izņemot gadījumus, kad tā uzskata par vajadzīgu šo termiņu pagarināt par ne vairāk kā pieciem mēnešiem.

17.

Šķīrējtiesas lēmumam ir pievieno pamatojums. Lēmums ir galīgs un saistošs visām domstarpībās iesaistītajām pusēm. Šķīrējtiesa paziņo savu lēmumu domstarpībās iesaistītajām pusēm un sekretariātam. Sekretariāts saņemto informāciju nosūta visām šā protokola Pusēm.

18.

Visas domstarpības, kas pusēm varētu rasties par lēmuma interpretāciju vai izpildi, jebkura puse var nodot izskatīšanai šķīrējtiesā, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, vai, ja to nav iespējams sasaukt, citai šķīrējtiesai, ko šim nolūkam izveido tādā pašā kārtībā, kā pirmo šķīrējtiesu.


(1)  Par vienkāršajām piesārņojošām vielām jāsniedz pārskats, ja ir pārsniegts BTEX slieksnis (benzola, toluola, etilbenzola un ksilola parametru summas).

(2)  Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs) jāizmēra kā benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Protokola par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem Konvencijai par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos).

(3)  Kā neorganiskie savienojumi.


B PIELIKUMS

Eiropas Kopienas deklarācija saskaņā ar 26. panta 4. punktu ANO/EEK Protokolā par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem

Eiropas Kopiena deklarē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu, tā ir kompetenta slēgt starptautiskus nolīgumus un izpildīt no tiem izrietošās saistības, kas veicina šādu mērķu sasniegšanu:

vides saglabāšana, aizsargāšana un kvalitātes uzlabošana,

cilvēku veselības aizsargāšana,

saprātīga un racionāla dabas resursu izmantošana,

pasākumu sekmēšana starptautiskā līmenī, lai risinātu reģionālās un pasaules mēroga vides problēmas.

Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri ir piemēroti līdzekļi vides uzlabošanas veicināšanai, informācijas par piesārņojošo vielu emisijām pieejamības sabiedrībai nodrošināšanai un izmantošanai kompetentās valsts iestādēs, lai tās noteiktu tendences, uzrādītu piesārņojuma samazināšanas progresu, atbalstītu atbilstības monitoringu un novērtētu progresu nu, tādējādi dodot ieguldījumu iepriekšminēto mērķu sasniegšanā.

Turklāt Eiropas Kopiena deklarē, ka tā jau ir pieņēmusi tiesību aktus, kuri ir saistoši tās dalībvalstīm un ietver jautājumus, ko reglamentē šis protokols, un tā iesniegs un attiecīgā gadījumā atjaunos šo tiesību aktu sarakstu saskaņā ar šā protokola 26. panta 4. punktu.

Eiropas Kopiena ir atbildīga par to saistību izpildi, kuras izriet no šā protokola un uz kurām attiecas spēkā esošie Kopienas tiesību akti.

Kopienas kompetences izmantošana, pēc savas būtības, ir pakļauta nepārtrauktai attīstībai.


4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/80


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 23. janvāris),

kas dod iespēju valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika, kā arī Krievijai gūt labumu no Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas programmas (TAIEX)

(2006/62/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 181.a panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Līdzšinējā pieredze pirmspievienošanās palīdzības jomā liecina, ka centralizēta netiešā vadība ir noderīgs instruments, jo īpaši attiecībā uz Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas programmas (TAIEX) darbībām.

(2)

Saskaņā ar Komisijas stratēģijas dokumentu, kas pieņemts 2004. gada maijā, Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) mērķis ir kopīgi ar kaimiņvalstīm izmantot 2004. gada Eiropas Savienības paplašināšanās priekšrocības, kā arī paplašināšanās procesā radītos instrumentus un pieredzi, lai tuvinātu partnervalstis ES, tādējādi veicinot to pakāpenisku ekonomisko integrāciju un padziļinot politisko sadarbību. Tādēļ Eiropas Kaimiņattiecību politikā iesaistītajām valstīm vajadzētu būt iespējai gūt labumu no TAIEX.

(3)

ES un Krievijas 15. augstākā līmeņa sanāksmes laikā 2005. gada 10. maijā ES un Krievija pieņēma virzības plānus četru kopīgo teritoriju izveidošanai, kuros ir izvirzīti līdzīgi uzdevumi kā EKP, proti, pastiprināt divpusējo sadarbību un īstenot reglamentējošu konverģenci un tiesību aktu tuvināšanu augstākiem standartiem.

(4)

Nākotnē Krievijai būs tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu (EKPI).

(5)

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (Finanšu regula), 54. panta 2. punktā (2) paredzēta iespēja izmantot Kopienas budžeta izpildei centralizētu netiešo vadību un noteiktas konkrētas prasības tā izpildei, ja to atļauj attiecīgās programmas pamatdokuments.

(6)

Ir nepieciešama saskaņota palīdzības īstenošana, izmantojot TAIEX. Tādēļ šim lēmumam būtu jāpiemēro tāda pati pieeja kā Padomes 1989. gada 18. decembra Regulai (EEK) Nr. 3906/89 par ekonomisko palīdzību dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (3) (Phare), Padomes 2000. gada 5. decembra Regulai (EK) Nr. 2666/2000 par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (4) (CARDS), un Padomes 2001. gada 17. decembra Regulai (EK) Nr. 2500/2001 par pirmspievienošanās finansiālo palīdzību Turcijai (5).

(7)

Daļa Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 99/2000 (1999. gada 29. decembris) attiecībā uz palīdzības sniegšanu partnervalstīm Austrumeiropā un Vidusāzijā (6) darbību atbilst Euratom līguma darbības jomai. Šos aspektus šis lēmums neskar,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Šā lēmuma mērķis ir dot iespēju valstīm, uz kurām Eiropas Kaimiņattiecību politika, kā arī Krievijai, un jo īpaši tām valstīm, kas šobrīd īsteno rīcības vai virzības plānus, gūt labumu no atbalsta, kas pieejams ar TAIEX starpniecību, kas nodrošinās mērķtiecīgu tehnisko palīdzību partnervalstīm, palīdzot izprast un izstrādāt ar rīcības plāniem saistītus tiesību aktus, un sniegs atbalstu saistībā ar to ieviešanu un piemērošanu.

2. pants

Lai īstenotu Padomes 1996. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1488/96 par finansiāliem un tehniskiem pasākumiem (MEDA) ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Eiropas–Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecībās (7) un Regulu (EK, Euratom) Nr. 99/2000, Komisija var nolemt saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu uzdot risināt uzdevumus, kas ietver valsts varas īstenošanu un jo īpaši finanšu īstenošanas uzdevumus, kas izriet no šā lēmuma, struktūrai, kas īsteno TAIEX programmu saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3906/89, Regulu (EK) Nr. 2666/2002 un Regulu (EK) Nr. 2500/2001.

3. pants

Šis lēmums neattiecas uz darbībām, kuras īsteno atbilstoši Regulai (EK, Euratom) Nr. 99/2000 un kas atbilst Euratom līguma darbības jomai.

4. pants

Šajā lēmumā atļautās darbības finansē no 19 06 01. budžeta pozīcijas “Palīdzība partnervalstīm Austrumeiropā un Vidusāzijā” un ar to saistītās 19 01 04 07. budžeta pozīcijas, kas paredzēta administratīvās pārvaldes izdevumiem, kā arī no 19 08 02 01. budžeta pozīcijas “MEDA (pasākumi ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Vidusjūras reģiona trešajās valstīs)” un ar to saistītās 19 01 04 06. budžeta pozīcijas, kas paredzēta administratīvās pārvaldes izdevumiem.

Briselē, 2006. gada 23. janvārī

Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs

J. PRÖLL


(1)  Vēl nav publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2257/2004 (OV L 389, 30.12.2004., 1. lpp.).

(4)  OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regula jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).

(5)  OV L 342, 27.12.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005.

(6)  OV L 12, 18.1.2000., 1. lpp.

(7)  OV L 189, 30.7.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005.


Komisija

4.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/82


KOMISIJAS LĒMUMS

(2003. gada 26. novembris)

par atbalsta shēmu, kuru Itālija (Pjemontas reģions) plāno īstenot saistībā ar gaisa piesārņojuma samazināšanu savā teritorijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2003) 3520)

(Autentisks ir tikai teksts itāliešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/63/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas nolīgumu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (1),

pēc ieinteresēto personu uzaicināšanas iesniegt savus komentārus saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 2002. gada 16. februāra un 20. decembra vēstulēm, kuras Komisija atbilstoši reģistrēja 2002. gada 18. decembrī (A/39321) un 31. decembrī (A/39483), Itālijas iestādes saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu nosūtīja paziņojumu par Pjemontas reģiona plānoto atbalsta shēmu saistībā ar degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu dabasgāzes tirdzniecībai, kuru izmanto kā degvielu.

(2)

Ar 2003. gada 3. februāra vēstuli D/50722 Komisija lūdza papildu informāciju par paziņoto shēmu.

(3)

Itālijas iestādes 2003. gada 25. martā iesūtīja vēstuli, kas tika reģistrēta 28. martā (A/32278), ar papildu informāciju.

(4)

Ar 2003. gada 28. maija vēstuli SG(2003) D/229965 Komisija darīja zināmu Itālijai savu nodomu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru saistībā ar ierosināto pasākumu.

(5)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus komentārus noteiktā laika posmā (viens mēnesis) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 651/1999 6. panta 1. punktu.

(6)

Komisija 2003. gada 29. augustā saņēma komentārus no ieinteresētajām personām (Bundesverband der deutschen Gas- und Wasserwirtschaft e. V. (BGW), Vācija), 2003. gada 1. septembrī (Federālā Finanšu ministrija, Vācija) un 2003. gada 2. septembrī (OMV Erdgas, Austrija).

(7)

Itālijas oficiālā atbilde pēc diviem Itālijas iestāžu lūgtiem termiņa pagarinājumiem 2003. gada 10. jūlijā un 5. augustā un Komisijas piešķirta termiņa pagarinājuma 2003. gada 7. augustā tika iesūtīta vēstules formā 2003. gada 10. oktobrī (A/37006).

2.   SHĒMAS SĪKS APRAKSTS

2.1.   Shēmas juridiskais pamats un mērķis

(8)

Izsludinātais atbalsts pamatojas uz šādiem tiesību aktiem:

A.

Primārie tiesību akti

Reģionālās Padomes (DGR) 2002. gada 11. novembra Lēmums Nr. 67-7675 “Dabasgāzes, kuru izmanto kā degvielu, tirdzniecības tīkla paplašināšanas shēma. Līdzekļu novirzīšana pašvaldībām, kas tiks piešķirti uzņēmumiem, kuri nolēmuši izveidot degvielas uzpildes stacijas dabasgāzes tirdzniecībai, kas tiek izmantota kā degviela. Laika ierobežojumi pieteikumu iesniegšanai un to izvērtēšanas kritēriji”;

B.

Sekundārie tiesību akti

1998. gada 9. decembra Likums Nr. 426 “Jauni pasākumi vides jomā”,

Ministru 2000. gada 22. decembra Lēmums “Valsts gāzes cauruļvada tīkla noteikšana 2000. gada 23. maija likumdošanas Dekrēta Nr. 164 mērķiem”,

Ministru 1998. gada 17. jūlija Lēmums Nr. 256 “Noteikumi par atvieglojumiem transportlīdzekļiem ar dabasgāzes vai sašķidrinātas naftas gāzes (LPG) degvielas dzinējiem”,

Ministru 1999. gada 28. maija Lēmums “Cassa Depositi e Prestiti aizņēmumu piešķiršana pašvaldībām to pasākumu finansēšanai vides jomā, kas ir noteikti ar 1998. gada 9. decembra Likumu Nr. 426”,

Ministru 2001. gada 5. aprīļa Lēmums “Tiešais mērķfinansējums sabiedrības locekļiem elektromobiļu un transportlīdzekļu ar dabasgāzes vai šķidrā kurināmā degvielas dzinējiem iegādei un degvielas uzpildes staciju izveidei dabasgāzes un šķidrā kurināmā tirdzniecībai”,

Reģionālās Padomes Lēmums Nr. 13-7622 “Dabasgāzes, šķidrā kurināmā un citu inovatīvu dzinējspēka veidu ar nelielu ietekmi uz apkārtējo vidi izmantošanas paplašināšana valsts dienesta transportlīdzekļu jomā. Sadalījuma kritēriju izveide un līdzekļu novirzīšana uz provincēm”,

Reģionālās Padomes Lēmums Nr. 62-6806 “Vispārēji kritēriji un noteikumi finansējumam, ņemot vērā ieguldījumu plānu vietējā sabiedriskajā transportā Pjemontā saskaņā ar Likumu Nr. 194/98. Reģionālajam transporta direktorātam tiek piešķirti EUR 9 009 895,07 saskaņā ar 25192/2002 pozīciju”.

(9)

Shēma attiecas uz degvielas uzpildes staciju, kuras izplata dabasgāzi (metānu), ko izmanto kā degvielu, tīkla paplašināšanu. Pašreiz Pjemontas teritorijā ir tikai 12 šādas degvielas uzpildes stacijas, bet salīdzinājumam Emīlijā Romaņjā – 80 un Veneto – 64. Šis skaitlis netiek uzskatīts par pietiekamu, lai sasniegtu Kioto mērķi saistībā ar CO2 emisijas samazināšanu, kā ir noteikts valsts un reģionālajos tiesību aktos, un mazinātu citu kaitīgu gaisā esošu vielu ietekmi uz vidi, samazinot turpmāk minēto piesārņotāju līmeni reģionā: a) slāpekļa dioksīda, b) sīku daļiņu un c) benzola. Šo piesārņotāju emisija ir satiksmes sastrēgumu un pārmērīga noteiktu tradicionālu degvielu maisījumu izmantojuma sekas. Tamdēļ Pjemontas reģions ir vērsis savu darbību uz sabiedrisko un privāto transportu gan transportlīdzekļu, gan degvielas izplatīšanas kustības/struktūras ziņā.

2.2.   Pasākuma forma

(10)

Ierosinātais pasākums ir paredzēts mērķfinansējuma formā.

2.3.   Intensitāte, saņēmēji un attaisnotās izmaksas

(11)

Mērķfinansējums veido līdz EUR 150 000 katrai degvielas uzpildes stacijai. Intensitāte nav norādīta. Gan attaisnotās izmaksas, gan arī saņēmēji ir aprakstīti 4. iedaļā “Itālijas komentāri”.

2.4.   Budžets un ilgums

(12)