ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 22

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 26. janvāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 121/2006 (2006. gada 23. janvāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1858/2005, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu par Indijas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 122/2006 (2006. gada 23. janvāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 74/2004, ar kuru Indijas izcelsmes kokvilnas gultasveļas importam nosaka galīgo kompensācijas maksājumu

3

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 123/2006 (2006. gada 23. janvāris), ar kuru nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1339/2002, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus sulfanilskābes importam ar izcelsmi, inter alia, Indijā

5

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 124/2006 (2006. gada 25. janvāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

10

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 125/2006 (2006. gada 24. janvāris), ar ko izveido vienības vērtības konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai

12

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 126/2006 (2006. gada 25. janvāris), ar ko nosaka, kādā mērā var pieņemt ievešanas atļauju pieteikumus, kuri iesniegti 2005. gada decembrī attiecībā uz dažiem produktiem no cūkgaļas atbilstīgi režīmam, kas paredzēts nolīgumos, kurus Kopiena noslēgusi ar Bulgāriju un Rumāniju

18

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 127/2006 (2006. gada 25. janvāris), ar ko nosaka daudzumus, par kuriem var iesniegt importa sertifikātu pieprasījumus 2006. gada janvārī attiecībā uz liellopu gaļas tarifa kvotām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1279/98 Bulgārijai un Rumānijai

20

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 128/2006 (2006. gada 25. janvāris) par cukurniedru cukura importa atļauju izsniegšanu saskaņā ar atsevišķām tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

21

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 129/2006 (2006. gada 25. janvāris), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā

22

 

*

Komisijas Direktīva 2006/9/EK (2006. gada 23. janvāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 90/642/EEK attiecībā uz tajā noteiktajiem dikvata maksimālajiem atlieku daudzumiem ( 1 )

24

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 23. janvāris), ar ko groza Padomes Reglamentu

32

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 23. janvāris) par Turcijas Pievienošanās partnerības principiem, rioritātēm un nosacījumiem

34

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 23. janvāris), ar ko ieceļ amatā astoņus Revīzijas palātas locekļus

51

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 5. decembris), ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūrām attiecībā uz Indijas izcelsmes sulfanilskābes ievedumiem

52

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 22. decembris), ar kuru groza Lēmumu 1999/572/EK, ar ko pieņem piedāvātās saistības sakarā ar antidempinga procedūrām attiecībā uz tādu tērauda stiepļu trošu un kabeļu importu, kuru izcelsme, cita starpā, ir Indijā

54

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 121/2006

(2006. gada 23. janvāris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1858/2005, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu par Indijas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”), un jo īpaši tās 8. un 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar padomdevēja komiteju,

tā kā:

A.   IEPRIEKŠĒJĀ PROCEDŪRA

(1)

Padome 1999. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu tērauda stiepļu trošu un kabeļu (“attiecīgais ražojums”) importam, kura izcelsme ir, cita starpā, Indijā.

(2)

Pēc termiņa beigu pārskata, ko veica saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Padome 2005. gada novembrī ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (3) nolēma, ka ir jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir, cita starpā, Indijā, importam.

(3)

Komisija ar Lēmumu Nr. 1999/572/EK (4) pieņēma Indijas uzņēmuma Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd. piedāvātās cenu saistības. Minētais uzņēmums pa šo laiku ir mainījis nosaukumu, kas tagad ir Usha Martin Ltd (“UML”). Nosaukuma maiņa nav ietekmējusi uzņēmuma darbību.

(4)

Tādējādi tāda attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir Indijā un kuru ražojis uzņēmums UML vai jebkurš saistītais uzņēmums citur pasaulē, un uz kuru attiecas saistības (“ražojums, uz ko attiecas saistības”), imports Kopienā tika atbrīvots no galīgā antidempinga maksājuma.

(5)

Šajā sakarā jānorāda, ka dažus tērauda stiepļu trošu veidus, ko šobrīd ražo UML, izmeklēšanas periodā uz Kopienu neeksportēja, kā rezultātā tika ieviesti galīgie antidempinga pasākumi, un līdz ar to uz minētajiem ražojumiem neattiecās atbrīvojums, ko pieļauj saistības. Attiecīgi šādām tērauda stiepļu trosēm, tām nonākot Kopienā brīvā apgrozībā, tika piemērots antidempinga maksājums.

B.   SAISTĪBU NEIZPILDE

(6)

UML piedāvātās saistības uzliek šim uzņēmumam (kā arī jebkuram saistītam uzņēmumam citur pasaulē) pienākumu, cita starpā, eksportēt ražojumu, uz ko attiecas saistības, pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā par noteiktu minimālo importa cenu (MIC) vai cenu, kas lielāka par to, kā to paredz saistības. Šādi cenu ierobežojumi mazina dempinga kaitējumu radošo ietekmi. Arī gadījumā, ja saistītie importētāji veic tālāku pārdošanu pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, ražojuma, uz ko attiecas saistības, tālākpārdošanas cenām pēc atbilstošām korekcijām saistībā ar pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām, kā arī samērīgu peļņu, ir jābūt tādās robežās, kas mazina dempinga kaitējumu radošo ietekmi.

(7)

Saistību noteikumi paredz arī, ka UML ir jāsniedz Komisijai regulāra un detalizēta informācija ceturkšņa ziņojumu veidā par tās veiktās attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir Indijā, pārdošanas (un tālākpārdošanas, ko veic tās saistītās puses Kopienā) apjomu Kopienā. Šādos ziņojumos ir jāiekļauj tie ražojumi, uz ko attiecas saistības un kam nepiemēro antidempinga maksājumu, kā arī tāda veida tērauda stiepļu troses, uz kurām neattiecas saistības un kurām tādējādi piemēro antidempinga maksājumu.

(8)

Ja nav norādīts citādi, Komisija pieņem, ka UML iesniegtie pārdošanas ziņojumi (kā arī tālākpārdošanas ziņojumi, ko iesnieguši saistītie uzņēmumi Kopienā) ir pabeigti un sniedz pilnīgu, precīzu informāciju vissīkākajās detaļās.

(9)

UML arī atzina, ka attiecībā uz atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem, ko pieļauj saistības, šāda atbrīvojuma nosacījums ir Kopienas muitas dienestiem uzrādīts “uzņēmuma rēķins”. Turklāt minētais uzņēmums apņēmās neizsniegt šādus uzņēmuma rēķinus par tādu attiecīgā ražojuma veidu pārdošanu, uz kuriem neattiecas saistības un kuriem tādējādi piemēro antidempinga maksājumu.

(10)

Saistības arī paredz, ka šie noteikumi attiecas uz jebkuru ar UML saistītu uzņēmumu citur pasaulē.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstību saistībām, UML arī piekrita sniegt visa veida informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu, kā arī nodrošināt iespēju veikt pārbaudes šā uzņēmuma vai jebkura ar to saistīta uzņēmuma telpās, lai pārliecinātos par minēto ceturkšņa ziņojumu datu precizitāti un patiesumu.

(12)

Šajā sakarā UML telpās Indijā un ar UML saistītā uzņēmuma Dubajā, proti, Brunton Wolf Wire Ropes FZE (“BWWR”) telpās tika veikta pārbaude.

(13)

Minētā Indijas uzņēmuma pārbaudes laikā tika konstatēts, ka ievērojami attiecīgā ražojuma apjomi, uz ko neattiecas saistības, nav iekļauti saistībās paredzētajos ceturkšņa pārdošanas ziņojumos, ko iesniedz Komisijai. Turklāt UML bija pārdevis attiecīgās preces saistītajiem importētājiem Apvienotajā Karalistē un Dānijā, un iekļāvis tās cenu saistību faktūrrēķinos.

(14)

Dubajas uzņēmuma pārbaudes laikā tika konstatēts, ka dažas tērauda stiepļu troses eksportētas no Dubajas uz Kopienu un, importējot Kopienā, deklarētas kā Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes preces, lai gan patiesībā tās bija Indijas izcelsmes preces, un tādēļ uz tām attiecās antidempinga pasākumi, ko piemēro Indijas izcelsmes tērauda stiepļu trošu importam. Attiecīgās preces nebija iekļautas saistībās paredzētajos ceturkšņa pārdošanas ziņojumos, un par tām, kā atzina minētais uzņēmums, nebija maksāts antidempinga maksājums. Minētās preces bija arī tālāk pārdotas pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā par cenām, kas zemākas par minimālajām importa cenām.

(15)

Komisijas Lēmumā 2006/38/EK (5) detalizēti izklāstīta konstatēto pārkāpumu būtība.

(16)

Ņemot vērā iepriekš minētos pārkāpumus, Usha Martin Industries & Usha Belton Ltd (tagad – Usha Martin Ltd) (Taric papildkods A024) piedāvāto saistību pieņemšana ar Komisijas Lēmumu 2006/38/EK tiek atsaukta. Tādēļ turpmāk minētā uzņēmuma veiktajam attiecīgā ražojuma importam Kopienā jāpiemēro galīgais antidempinga maksājums.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu šī antidempinga maksājuma likme ir jānosaka, pamatojoties uz faktiem, kas noskaidroti izmeklēšanas kontekstā, kuras rezultātā pieņēma saistības. Tā kā minētās izmeklēšanas nobeigumā tika konstatēts dempings un tā rezultātā nodarīts kaitējums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999, tiek uzskatīts par pareizu noteikt galīgo antidempinga maksājuma likmi minēto regulu noteiktajā līmenī, proti, 23,8 % no Kopienas brīvas robežpiegādes neto CIF cenas pirms nodokļa nomaksas.

C.   GROZĪJUMS REGULĀ (EK) NR. 1858/2005

(18)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Regula (EK) Nr. 1858/2005 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1858/2005 2. panta 1. punkta tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

Valsts

Uzņēmums

TARIC papildkods

“Dienvidāfrika

Haggie

Lower Germiston Road

Jupiter

PO Box 40072

Cleveland

Dienvidāfrika

A023”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 23. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. PRÖLL


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 217, 17.8.1999., 1. lpp.

(3)  OV L 299, 16.11.2005., 1. lpp.

(4)  OV L 217, 17.8.1999., 63. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1678/2003 (OV L 238, 25.9.2003., 13. lpp.).

(5)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 54 lpp.


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/3


PADOMES REGULA (EK) Nr. 122/2006

(2006. gada 23. janvāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 74/2004, ar kuru Indijas izcelsmes kokvilnas gultasveļas importam nosaka galīgo kompensācijas maksājumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2026/97 (1997. gada 6. oktobris) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”),

ņemot vērā 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 74/2004 (2004. gada 13. janvāris), ar ko Indijas izcelsmes kokvilnas gultasveļas importam nosaka galīgo kompensācijas maksājumu (2),

ņemot vērā priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ir iesniegusi Komisija,

tā kā:

A.   IEPRIEKŠĒJĀ PROCEDŪRA

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 74/2004 Padome noteica galīgo kompensācijas maksājumu tās Indijas izcelsmes kokvilnas gultasveļas importam Kopienā, kura atbilst KN kodiem ex 6302 21 00 (TARIC kodi 6302210081, 6302210089), ex 6302 22 90 (TARIC kods 6302229019), ex 6302 31 00 (TARIC kods 6302310090) un ex 6302 32 90 (TARIC kods 6302329019). Ņemot vērā sadarbībā iesaistīto personu lielo skaitu, tika izvēlēti Indijas ražotāji eksportētāji, un izlasē iekļautajiem uzņēmumiem tika noteiktas individuālas maksājuma likmes, kas svārstās no 4,4 % līdz 10,4 %, savukārt tiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, noteica maksājuma likmi 7,6 % apmērā. Maksājuma likmi 10,4 % apmērā noteica tiem uzņēmumiem, kuri vai nu nepieteicās, vai arī nesadarbojās izmeklēšanas gaitā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 74/2004 2. pantā ir noteikts, ka gadījumā, ja kāds jauns Indijas ražotājs eksportētājs sniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka tas izmeklēšanas periodā (no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim) (“pirmais kritērijs”) nav eksportējis uz Kopienu minētās regulas 1. panta 1. punktā aprakstītos ražojumus, kā arī par to, ka tas nav saistīts ar nevienu no Indijas eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas antisubsidēšanas pasākumi, kas noteikti minētajā regulā (“otrais kritērijs”), un ka tas faktiski eksportējis attiecīgos ražojumus uz Kopienu pēc izmeklēšanas perioda, uz kuru pasākumi balstīti, vai ka tas uzņēmies neatceļamas līgumsaistības eksportēt ievērojamu ražojumu daudzumu uz Kopienu (“trešais kritērijs”), tad minētās regulas 1. panta 3. punktu var grozīt, piešķirot attiecīgajam jaunajam ražotājam eksportētājam to maksājuma likmi 7,6 % apmērā, kas piemērojama tiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(3)

Regulas (EK) Nr. 74/2004 pielikumā minētajam Indijas eksportētāju/ražotāju sarakstam ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2143/2004 (3) tika pievienoti piecpadsmit uzņēmumi.

B.   JAUNO EKSPORTĒTĀJU/RAŽOTĀJU PIEPRASĪJUMI

(4)

Trīspadsmit Indijas eksportētāji/ražotāji ir pieprasījuši tādu pašu statusu (“jaunpienācēju statuss”) kā tiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas sākotnējās izmeklēšanas laikā, bet nav iekļauti izlasē.

(5)

Četri no Indijas uzņēmumiem, kuri pieprasīja jaunpienācēju statusu, neaizpildīja anketu, un viens uzņēmums nesniedza pieprasīto papildu informāciju pēc tam, kad minētais uzņēmums bija iesniedzis nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ nebija iespējams pārbaudīt, vai minētie uzņēmumi atbilda Padomes Regulas (EK) Nr. 74/2004 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, un to pieprasījumi bija jānoraida.

(6)

Pārējie astoņi uzņēmumi aizpildīja anketu, kuras mērķis bija pārbaudīt, vai minētie uzņēmumi atbilst Regulas (EK) Nr. 74/2004 2. pantam.

(7)

Pierādījumi, ko snieguši pieci iepriekš minētie Indijas eksportētāji/ražotāji, tiek uzskatīti par pietiekamiem, lai tiem piešķirtu maksājuma likmi (t.i., 7,6 % apmērā), kas piemērojama tiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un līdz ar to lai tos pievienotu Indijas eksportētāju/ražotāju sarakstam, kas minēts pielikumā (“pielikums”) Regulai (EK) Nr. 74/2004.

(8)

Attiecībā uz pārējiem trim Indijas eksportētājiem/ražotājiem – divi no tiem eksportēja attiecīgo ražojumu uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas periodā (t.i., no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim), un viens no tiem nevarēja sniegt pierādījumus, ka nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu izmeklēšanas periodā.

(9)

Ņemot vērā šos apstākļus, tika nolemts, ka attiecībā uz trim iepriekš minētajiem uzņēmumiem, vismaz viens no Regulas (EK) Nr. 74/2004 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, proti, pirmais kritērijs, netika izpildīts. Tādēļ minēto uzņēmumu prasības bija jānoraida.

(10)

Uzņēmumi, kuriem nepiešķīra jaunpienācēju statusu, tika informēti par šāda lēmuma iemesliem, un tiem tika dota iespēja paust savu viedokli rakstveidā.

(11)

Visi ieinteresēto personu argumenti un iesniegumi tika analizēti un pilnībā ņemti vērā, ja tie bija pamatoti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Indijas eksportētāju/ražotāju sarakstu, kas minēts pielikumā Regulai (EK) Nr. 74/2004, papildina ar šādiem uzņēmumiem:

Alok Industries Limited

Mumbai

Texel Industries

Chennai

Textrade International Private Limited

Mumbai

Welspun India Limited

Mumbai

Yellows Spun and Linens Private Limited

Mumbai

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 23. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. PRÖLL


(1)  OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 12, 17.1.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2143/2004 (OV L 370, 17.12.2004., 1. lpp.).

(3)  OV L 370, 17.12.2004., 1. lpp.


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/5


PADOMES REGULA (EK) Nr. 123/2006

(2006. gada 23. janvāris),

ar kuru nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1339/2002, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus sulfanilskābes importam ar izcelsmi, inter alia, Indijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”), un jo īpaši tās 8. pantu un 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2), (“antisubsidēšanas pamatregula”), un jo īpaši tās 13. un 19. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome 2002. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1338/2002 (3) noteica galīgos kompensācijas maksājumus Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam. Padome tajā pašā dienā ar Regulu (EK) Nr. 1339/2002 (4) noteica galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam (“pasākumi”).

(2)

Šajās procedūrās Komisija ar Lēmumu 2002/611/EK (5) pieņēma cenu saistības, kādas piedāvāja Indijas uzņēmums, t. i., Kokan Synthetics & Chemicals Pvt Ltd. (“uzņēmums”).

(3)

Komisija 2003. gada jūnijā uzsāka atkārtotu izmeklēšanu attiecībā uz maksājuma iekļaušanu cenā atbilstīgi antidempinga pamatregulas 12. pantam attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes sulfanilskābes importu (6).

(4)

Uzņēmums 2003. gada decembrī paziņoja Komisijai, ka tas brīvprātīgi vēlas atsaukt savas saistības. Tādēļ Komisijas lēmumu, ar ko pieņēma saistības, atcēla ar Lēmumu 2004/255/EK (7).

(5)

2004. gada februārī ar Padomes Regulu (EK) Nr. 236/2004 (8) tika pabeigta izmeklēšana attiecībā uz maksājuma iekļaušanu cenā saistībā ar ĶTR izcelsmes sulfanilskābes importu (“izmeklēšana attiecībā uz maksājuma iekļaušanu cenā”) un no 21 % līdz 33,7 % tika palielināta galīgā antidempinga maksājumu likme Ķīnas Tautas Republikai.

2.   Prasība veikt starpposma pārskatīšanu

(6)

Noslēdzoties izmeklēšanai attiecībā uz maksājuma iekļaušanu cenā, 2004. gada decembrī uzņēmums iesniedza pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu atbilstīgi antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 19. pantam, lai pārbaudītu tikai to, vai ir pieņemami atjaunot tā saistības.

(7)

Uzņēmums apgalvoja, ka sākotnēji tas gribējis atsaukt saistības, jo pēc tam, kad 2002. gadā tika noteikti pasākumi, Ķīnas eksportētāji bija maksājuši noteiktos antidempinga maksājumus, kā rezultātā cenu kritās un saistības kļuva nepieņemamas. Uzņēmums arī norādīja uz to, ka maksājumu līmenis ĶTR importam bija palielinājies, kad tika pabeigta pārskatīšana attiecībā uz maksājuma iekļaušanu cenā, un tādēļ tirgus cenas varēja palielināties. Tādēļ uzņēmums informēja Komisiju par gatavību atkal piedāvāt saistības ar iepriekšējiem nosacījumiem, kurus uzskatīja par piemērotiem, lai novērstu attiecīgos dempinga un subsidēšanas radītos kaitējumus.

(8)

Uzņēmums iesniedza pietiekamus prima facie pierādījumus tam, ka uzņēmumā nav notikušas strukturālas pārmaiņas kopš pēdējiem konstatējumiem, kas varētu ietekmēt to, vai saistības ir pieņemamas un īstenojamas.

(9)

Atbilstīgi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (9) publicētajam paziņojumam Komisija 2005. gada aprīlī uzsāka daļēju starpposma pārskatu par antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam, lai pārbaudītu tikai to, vai uzņēmuma piedāvātās saistības ir pieņemamas.

3.   Procedūra

(10)

Komisija eksportētājvalstu pārstāvjiem, pieprasījuma iesniedzējam un Kopienas ražošanas nozarei oficiāli paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanu un visām tieši ieinteresētajām personām deva iespēju rakstiski darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(11)

Uzņēmums oficiāli ir atkārtoti piedāvājis sākotnējās saistības.

(12)

Komisija meklēja un pārbaudīja visas ziņas, kas tika uzskatītas par vajadzīgām šo saistību pieņemamības pārbaudes nolūkā.

B.   IZMEKLĒŠANAS KONSTATĒJUMI

(13)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas uzņēmumā nav notikušas strukturālas pārmaiņas, kuras varētu negatīvi ietekmēt saistību pieņemamību un efektivitāti. Turklāt, piemērojot sākotnējās saistības, gūtā pieredze liecina, ka uzņēmums ir ievērojis saistību noteikumus un Komisija saistības varēja efektīvi kontrolēt.

(14)

Tomēr jānorāda, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas tika konstatētas būtiskas sulfanilskābes ražošanas pamatsastāvdaļu cenu atšķirības, īpaši anilīna un tā galvenās izejvielas – benzola – cenas. Ņemot vērā iepriekšminēto, pieteikuma iesniedzējs piekrita indeksēt sākotnēji piedāvāto minimālo cenu, lai uz sulfanilskābes cenu cikliskumu reaģētu tā, ka samērīgi tiktu novērsti kaitējumu nodaroša dempinga draudi. Ņemot vērā to, ka ir izveidota sabiedrībai pieejama un neatkarīga datu bāze ar uzticamiem datiem par benzola starptautiskajām cenām, taču tādas nav par anilīnu, un tā kā pastāv cieša saikne starp benzola un anilīna cenu, indeksācijā pamatojās uz benzola cenu.

(15)

Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējam nebūtu jāļauj izvēlēties pasākumu veids un īpaši jāņem vērā minimālā importa cena tikai tādā gadījumā, ja uzņēmums neiebilst pret dominējošajām tirgus cenām. Patiešām, uzņēmumam nevajadzētu ļaut mainīt pasākumu veidu, pamatojoties uz tirgus attīstību. Tomēr pienācīgi būtu jāņem vērā lietas īpašos apstākļus. Šai sakarā būtu jānorāda, ka izmeklēšanā attiecībā uz maksājuma iekļaušanu cenā tika atklāts, ka ĶTR izcelsmes sulfanilskābes importam noteikto antidempinga maksājumu maksāšana izraisīja tirgus cenu lejupslīdi laikā, kad uzņēmums brīvprātīgi atsauca saistības. Tālab un, ņemot vērā apstākļus, kas mainījušies pēc izmeklēšanas attiecībā uz maksājuma iekļaušanu cenā, uzskata, ka uzņēmuma nodoms atjaunot saistības ir pamatots.

(16)

Bez tam Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka piedāvātās saistības būtu jāpieņem tikai pēc pilnīgas starpposma pārskatīšanas, jo tirgus attīstība, kas varētu pamatot jaunas saistības, varētu pamatot arī to, ka tiek pārskatīta uzņēmuma dempinga starpība. Šai sakarā būtu jānorāda, ka pašreizējā izmeklēšanā pārbauda tikai to, vai uzņēmuma piedāvātās saistības ir pieņemamas un vai nav saņemts pieprasījums starpposma pārskatīšanai citā sakarā. Tādēļ pieprasījums bija jānoraida.

(17)

Lietotājs pieprasīja samazināt antidempinga maksājumu vai novērst ierobežoto attīrītas sulfanilskābes pieejamību Kopienas tirgū, izveidojot kvotu sistēmu. Arī šajā gadījumā, ņemot vērā pašreizējās izmeklēšanas ierobežoto jomu, pieprasījums bija jānoraida.

C.   SAISTĪBAS

(18)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saistības tika pieņemtas ar Komisijas Lēmumu (2006/37/EK) (10).

(19)

Lai Komisija turpmāk varētu efektīvi kontrolēt, kā uzņēmumi pilda saistības, kad attiecīgajai muitas iestādei ticis iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no maksājuma piešķirs ar nosacījumu, ka ir iesniegta faktūra, kurā norādīti vismaz tie informācijas elementi, kas ir minēti pielikumā. Šāda līmeņa informācija ir vajadzīga arī tādēļ, lai muitas iestādes varētu pietiekami precīzi pārbaudīt, vai sūtījumi atbilst tirdzniecības dokumentiem. Ja tādu faktūru neiesniedz vai ja tā neatbilst muitā uzrādītajam ražojumam, būs jāmaksā attiecīgā antidempinga un kompensācijas maksājuma likme.

(20)

Lai turpmāk nodrošinātu saistību efektīvu izpildi, importētāji būtu jāinformē, ka ikviena saistību pārkāpuma dēļ attiecīgajiem darījumiem var retrospektīvi piemērot antidempinga un kompensācijas maksājumu. Tādēļ jāīsteno tiesību normas par muitas parāda rašanos attiecīgā antidempinga un kompensācijas maksājuma līmenī katrreiz, kad nav ievērots viens vai vairāki nosacījumi, ar kādiem piešķir atbrīvojumu. Tādēļ muitas parāds būtu jārada katrreiz, kad deklarētājs laiž preces brīvā apgrozībā, t. i., nenomaksājot antidempinga un kompensācijas maksājumu, un kad tiek konstatēts, ka ir pārkāpts viens vai vairāki šo saistību nosacījumi.

(21)

Pārkāpuma gadījumā antidempinga un kompensācijas maksājums ir atgūstams ar nosacījumu, ka Komisija ir atsaukusi saistību pieņemšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu vai antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu, atsaucoties uz konkrēto darījumu un atbilstīgi paziņojot attiecīgo uzņēmuma faktūru par nederīgu. Tādēļ atbilstīgi antidempinga pamatregulas 14. panta 7. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 24. panta 7. punktam muitas iestādēm būtu nekavējoties jāinformē Komisija katrreiz, kad ir konstatētas saistību nepildīšanas pazīmes.

(22)

Būtu jānorāda, ka saistību nepildīšanas vai atsaukšanas gadījumā vai, ja Komisija ir atsaukusi saistību pieņemšanu, saskaņā ar antidempinga pamatregulas 9. panta 4. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 15. panta 1. punktu noteikto antidempinga un kompensācijas maksājumu piemēro uzreiz atbilstīgi antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulā (EK) Nr. 1338/2002 un Regulā (EK) Nr. 1339/2002 iekļauj šādu punktu:

“3.   Neskarot 1. punkta noteikumus, galīgo maksājumu nepiemēro importam, kas laists brīvā apgrozībā saskaņā ar 2. pantu.”

2.   Regulā (EK) Nr. 1338/2002 iekļauj šādu pantu:

“2. pants

2.1.   Imports, kas deklarēts laišanai brīvā apgrozībā un kam faktūru izrakstījuši uzņēmumi, no kuriem Komisija ir pieņēmusi saistības un kuru nosaukumi ir norādīti Komisijas Lēmumā (2006/37/EK) (11), kurā laiku pa laikam ir izdarīti grozījumi, atbrīvo no maksājumiem, kas noteikti ar 1. pantu, ja:

tos ir nepastarpināti ražojuši, nosūtījuši un tiem ir izrakstījuši faktūru minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā; un

šādam importam ir pievienots derīga uzņēmuma faktūra. Uzņēmuma faktūra ir faktūra, kurā ir iekļauti vismaz tie elementi un deklarācija, kas paredzēti pielikumā; un

muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam uzņēmuma faktūrā.

2.   Pieņemot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, muitas parāds rodas, ja attiecībā uz 1. pantā minētajām precēm un saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem no maksājumiem atbrīvotajām precēm konstatē, ka nav izpildīts viens vai vairāki nosacījumi. Otrais 1. punktā noteiktais nosacījums uzskatāms par neizpildītu, ja konstatē, ka uzņēmuma faktūra neatbilst 1. pielikuma noteikumiem vai tā nav autentiska, vai, ja Komisija ir atsaukusi saistību pieņemšanu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (12) 8. panta 9. punktam vai pamatregulas 13. panta 9. punktam ar regulu vai lēmumu, kurā atsaucas uz konkrētu(-iem) darījumu(-iem) un atzīst attiecīgās uzņēmuma faktūras par nederīgām.

3.   Ja jebkura no pusēm nav izpildījusi vienu vai vairākus 1. punktā norādītos un turpmāk 2. punktā noteiktos nosacījumus, importētāji to uzskata par parastu tirdzniecības risku, kā rezultātā var palielināties muitas parāds, kas radies atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (13) 201. pantam. Radušos muitas parādu sedz, Komisijai atsaucot saistību pieņemšanu.

3.   Regulā (EK) Nr. 1339/2002 iekļauj šādu pantu:

“2. pants

3.1.   Imports, kas deklarēts laišanai brīvā apgrozībā un kam faktūru izrakstījuši uzņēmumi, no kuriem Komisija ir pieņēmusi saistības un kuru nosaukumi ir norādīti Komisijas Lēmumā (2006/37/EK) (14), kurā laiku pa laikam ir izdarīti grozījumi, atbrīvo no maksājumiem, kas noteikti ar 1. pantu, ja:

tos ir nepastarpināti ražojuši, nosūtījuši un tiem ir izrakstījuši faktūru minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā; un

šādam importam ir pievienota derīga uzņēmuma faktūra. Uzņēmuma faktūra ir faktūra, kurā ir iekļauti vismaz tie elementi un deklarācija, kas paredzēti pielikumā; un

muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam uzņēmuma faktūrā.

2.   Pieņemot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, muitas parāds rodas, ja attiecībā uz 1. pantā minētajām precēm un saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem no maksājumiem atbrīvotajām precēm konstatē, ka nav izpildīts viens vai vairāki nosacījumi. Otrais 1. punktā noteiktais nosacījums uzskatāms par neizpildītu, ja konstatē, ka uzņēmuma faktūra neatbilst 1. pielikuma noteikumiem vai tā nav autentiska, vai ja Komisija ir atsaukusi saistību pieņemšanu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 8. panta 9. punktam vai pamatregulas 13. panta 9. punktam ar regulu vai lēmumu, kurā atsaucas uz konkrētu(-iem) darījumu(-iem) un atzīst attiecīgās uzņēmuma faktūras par nederīgām.

3.   Ja jebkura no pusēm nav izpildījusi vienu vai vairākus 1. punktā norādītos un turpmāk 2. punktā noteiktos nosacījumus, importētāji to uzskata par parastu tirdzniecības risku, kā rezultātā var palielināties muitas parāds, kas radies atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (15) 201. pantam. Radušos muitas parādu sedz, Komisijai atsaucot saistību pieņemšanu.

4.   Regulai (EK) Nr. 1338/2002 un Regulai (EK) Nr. 1339/2002 pievieno šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 23. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. PRÖLL


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004.

(3)  OV L 196, 25.7.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 492/2004 (OV L 80, 18.3.2004., 6. lpp.).

(4)  OV L 196, 25.7.2002., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 492/2004.

(5)  OV L 196, 25.7.2002., 36. lpp.

(6)  OV C 149, 26.6.2003., 14. lpp.

(7)  OV L 80, 18.3.2004., 29. lpp.

(8)  OV L 40, 12.2.2004., 17. lpp.

(9)  OV C 101, 27.4.2005., 34. lpp.

(10)  Sk. šo 52 lpp. OV.

(11)  Sk. šo 52 lpp. OV.

(12)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(13)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).”

(14)  Sk. šo 52 lpp. OV.

(15)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).”


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Faktūrā, kas pievienots noteiktiem uzņēmuma sulfanilskābes pārdevumiem Kopienā, uz kuriem attiecas saistības, norāda šādus elementus.

1)

Virsraksts “FAKTŪRA, KAS PIEVIENOTA PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS”.

2)

Komisijas Lēmums (2006/37/EK), ar kuru pieņemtas saistības, 1. pantā minētā uzņēmuma, kas izdevis faktūru, nosaukums.

3)

Faktūras numurs.

4)

Faktūras izdošanas datums.

5)

TARIC papildu kods, saskaņā ar kuru faktūrā norādītās preces ir jāmuito uz Kopienas robežas.

6)

Precīzs preču apraksts, kurā ietverts:

produkta koda numurs (PKN), kuru izmanto izmeklēšanas un saistību mērķiem (t.i. “PA99”, “PS85” vai “TA98”),

attiecīgā PCN tehniskās/fizikālās īpašības, t. i., par “PA99” un “PS85” – balts birstošs pulveris, bet par “TA98” – pelēks birstošs pulveris,

uzņēmuma produktu koda numurs (URK) (pēc vajadzības),

KN kods,

daudzums (jānorāda tonnās).

7)

Pārdošanas noteikumu apraksts, kurā norāda:

cenu par tonnu,

piemērojamos maksāšanas noteikumus,

piemērojamos piegādes noteikumus,

atlaides un rabati kopā.

8)

Tā uzņēmuma, kurš darbojas kā importētājs Kopienā, nosaukums, kam uzņēmums tieši izdod faktūru, kura pievienota precēm, uz ko attiecas saistības.

9)

Tās uzņēmuma amatpersonas vārds, kas izdevusi faktūru un parakstījusi turpmāk norādīto deklarāciju:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā faktūrā norādīto preču pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Kopienu notiek atbilstīgi [UZŅĒMUMS] piedāvāto un Eiropas Komisijas ar Lēmumu (2006/37/EK) pieņemto saistību darbības jomai un noteikumiem. Es apliecinu, ka šajā faktūrā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.””


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 124/2006

(2006. gada 25. janvāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 26. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 25. janvāra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

84,2

204

51,4

212

97,4

624

140,9

999

93,5

0707 00 05

052

148,3

204

101,5

999

124,9

0709 10 00

220

68,9

624

101,2

999

85,1

0709 90 70

052

96,9

204

132,8

999

114,9

0805 10 20

052

43,8

204

55,0

212

59,9

220

49,7

624

58,2

999

53,3

0805 20 10

204

74,4

999

74,4

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

62,5

204

89,2

400

78,4

464

148,0

624

76,5

662

32,0

999

81,1

0805 50 10

052

55,9

220

60,5

999

58,2

0808 10 80

400

129,0

404

104,0

720

67,5

999

100,2

0808 20 50

388

100,4

400

93,4

720

37,7

999

77,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/12


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 125/2006

(2006. gada 24. janvāris),

ar ko izveido vienības vērtības konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1),

ņemot vērā Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (2), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, un jo īpaši tās 173. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. līdz 177. pants paredz, ka Komisija periodiski nosaka vienības vērtības produktiem, kas uzskaitīti klasifikācijā minētās regulas 26. pielikumā.

(2)

Iepriekšminētajos pantos izklāstīto noteikumu un kritēriju piemērošanas rezultāts tiem elementiem, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 2. punktu, ir tāds, ka vienības vērtības, kādas tās noteiktas šīs regulas pielikumā, būtu jānosaka saistībā ar attiecīgajiem produktiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 1. punktā paredzētās vienības vērtības ar šo ir noteiktas tādas, kā izklāstīts šīs regulas pielikuma tabulā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 27. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 24. janvārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

(2)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 883/2005 (OV L 148, 11.6.2005., 5. lpp.).


PIELIKUMS

Pozīcija

Apraksts

Mērvienības lielums pa 100 kg

Sugas, šķirnes, KN kods

EUR

LTL

SEK

CYP

LVL

GBP

CZK

MTL

DKK

PLN

EEK

SIT

HUF

SKK

1.10

Jaunie kartupeļi

0701 90 50

34,72

19,92

993,09

259,08

543,21

8 700,18

119,87

24,16

14,90

133,25

8 313,78

1 301,03

322,99

23,79

 

 

 

 

1.30

Sīpoli (izņemot sēklas sīpolus)

0703 10 19

23,69

13,59

677,65

176,78

370,67

5 936,71

81,80

16,49

10,17

90,92

5 673,04

887,78

220,40

16,23

 

 

 

 

1.40

Ķiploki

0703 20 00

166,35

95,45

4 758,52

1 241,39

2 602,86

41 688,04

574,38

115,78

71,42

638,48

39 836,53

6 234,07

1 547,66

113,99

 

 

 

 

1.50

Puravi

ex 0703 90 00

69,23

39,73

1 980,37

516,63

1 083,24

17 349,44

239,04

48,19

29,72

265,72

16 578,89

2 594,45

644,10

47,44

 

 

 

 

1.60

Ziedkāposti

0704 10 00

1.80

Baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti

0704 90 10

48,40

27,77

1 384,48

361,18

757,30

12 129,04

167,12

33,69

20,78

185,76

11 590,35

1 813,79

450,29

33,17

 

 

 

 

1.90

Sparģeļkāposti jeb brokoļi (Brassica oleracea var. italica)

ex 0704 90 90

 

 

 

 

1.100

Ķīnas kāposti

ex 0704 90 90

97,22

55,78

2 780,98

725,49

1 521,16

24 363,33

335,68

67,67

41,74

373,14

23 281,27

3 643,32

904,49

66,62

 

 

 

 

1.110

Galviņsalāti

0705 11 00

1.130

Burkāni

ex 0706 10 00

43,68

25,06

1 249,47

325,96

683,44

10 946,21

150,82

30,40

18,75

167,65

10 460,05

1 636,91

406,38

29,93

 

 

 

 

1.140

Redīsi

ex 0706 90 90

73,86

42,38

2 112,76

551,17

1 155,66

18 509,29

255,02

51,41

31,71

283,48

17 687,23

2 767,90

687,16

50,61

 

 

 

 

1.160

Zirņi (Pisum sativum)

0708 10 00

365,89

209,95

10 466,16

2 730,38

5 724,87

91 690,93

1 263,33

254,66

157,07

1 404,31

87 618,62

13 711,56

3 404,02

250,72

 

 

 

 

1.170

Pupiņas:

 

 

 

 

 

 

1.170.1

pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.)

ex 0708 20 00

173,81

99,73

4 971,80

1 297,03

2 719,52

43 556,46

600,13

120,97

74,62

667,10

41 621,97

6 513,48

1 617,03

119,10

 

 

 

 

1.170.2

pupiņas (Phaseolus spp., vulgaris var. Compressus Savi)

ex 0708 20 00

432,00

247,88

12 357,36

3 223,76

6 759,33

108 259,20

1 491,61

300,67

185,46

1 658,06

103 451,04

16 189,20

4 019,11

296,03

 

 

 

 

1.180

Pupas

ex 0708 90 00

1.190

Artišoki

0709 10 00

1.200

Sparģeļi:

 

 

 

 

 

 

1.200.1

zaļie

ex 0709 20 00

253,33

145,36

7 246,47

1 890,44

3 963,73

63 484,17

874,69

176,32

108,75

972,30

60 664,62

9 493,49

2 356,84

173,59

 

 

 

 

1.200.2

pārējie

ex 0709 20 00

172,09

98,75

4 922,74

1 284,23

2 692,68

43 126,71

594,21

119,78

73,88

660,51

41 211,30

6 449,22

1 601,07

117,93

 

 

 

 

1.210

Baklažāni

0709 30 00

147,55

84,66

4 220,67

1 101,08

2 308,66

36 976,03

509,46

102,69

63,34

566,31

35 333,80

5 529,44

1 372,73

101,11

 

 

 

 

1.220

Salātu selerijas (Apium graveolens var. dulce)

ex 0709 40 00

83,59

47,96

2 390,96

623,75

1 307,83

20 946,48

288,60

58,18

35,88

320,81

20 016,17

3 132,36

777,64

57,28

 

 

 

 

1.230

Gailenes

0709 59 10

334,34

191,84

9 563,80

2 494,98

5 231,28

83 785,60

1 154,41

232,70

143,53

1 283,23

80 064,40

12 529,39

3 110,53

229,11

 

 

 

 

1.240

Dārzeņpipari

0709 60 10

114,81

65,88

3 284,21

856,78

1 796,43

28 772,04

396,42

79,91

49,29

440,66

27 494,17

4 302,60

1 068,16

78,68

 

 

 

 

1.250

Fenhelis

0709 90 50

1.270

Veselas svaigas batātes (paredzētas pārtikai)

0714 20 10

91,43

52,46

2 615,42

682,31

1 430,61

22 912,96

315,70

63,64

39,25

350,93

21 895,32

3 426,43

850,64

62,65

 

 

 

 

2.10

Svaigi kastani (Castanea spp.)

ex 0802 40 00

2.30

Svaigi ananasi

ex 0804 30 00

68,81

39,48

1 968,24

513,47

1 076,60

17 243,18

237,58

47,89

29,54

264,09

16 477,36

2 578,56

640,15

47,15

 

 

 

 

2.40

Svaigi avokado

ex 0804 40 00

157,39

90,31

4 502,18

1 174,52

2 462,64

39 442,31

543,44

109,54

67,57

604,08

37 690,54

5 898,25

1 464,29

107,85

 

 

 

 

2.50

Svaigas gvajaves un mango

ex 0804 50

2.60

Svaigi saldie apelsīni:

 

 

 

 

 

 

2.60.1

sarkanie un pussarkanie apelsīni

ex 0805 10 20

 

 

 

 

2.60.2

Navels, Navelines, Navelates, Salustianas, Vernas, Valencia lates, Maltese, Shamoutis, Ovalis, Trovita un Hamlins

ex 0805 10 20

 

 

 

 

2.60.3

pārējie

ex 0805 10 20

 

 

 

 

2.70

Svaigi mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas); svaigi klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi:

 

 

 

 

 

 

2.70.1

klementīni

ex 0805 20 10

 

 

 

 

2.70.2

Monreale apelsīni un sacumas

ex 0805 20 30

 

 

 

 

2.70.3

mandarīni un vilkingi

ex 0805 20 50

 

 

 

 

2.70.4

tanžerīni un pārējie

ex 0805 20 70

ex 0805 20 90

 

 

 

 

2.85

Svaigi laimi (Citrus auranti folia)

0805 50 90

74,30

42,63

2 125,21

554,42

1 162,47

18 618,38

256,53

51,71

31,89

285,15

17 791,47

2 784,21

691,21

50,91

 

 

 

 

2.90

Svaigi greipfrūti:

 

 

 

 

 

 

2.90.1

baltie

ex 0805 40 00

60,18

34,53

1 721,41

449,08

941,59

15 080,73

207,78

41,88

25,83

230,97

14 410,95

2 255,19

559,87

41,24

 

 

 

 

2.90.2

sārtie

ex 0805 40 00

84,88

48,70

2 427,87

633,38

1 328,01

21 269,83

293,06

59,07

36,44

325,76

20 325,16

3 180,71

789,64

58,16

 

 

 

 

2.100

Galda vīnogas

0806 10 10

161,75

92,81

4 626,90

1 207,05

2 530,86

40 534,93

558,50

112,58

69,44

620,82

38 734,63

6 061,64

1 504,86

110,84

 

 

 

 

2.110

Arbūzi

0807 11 00

43,62

25,03

1 247,75

325,51

682,50

10 931,17

150,61

30,36

18,73

167,42

10 445,68

1 634,66

405,82

29,89

 

 

 

 

2.120

Melones (izņemot arbūzus):

 

 

 

 

 

 

2.120.1

Amarillo, Cuper, Honey Dew (tostarp Cantalene), Onteniente, Piel de Sapo (tostarp Verde Liso), Rochet, Tendral, Futuro

ex 0807 19 00

40,98

23,51

1 172,22

305,80

641,19

10 269,44

141,49

28,52

17,59

157,28

9 813,34

1 535,70

381,25

28,08

 

 

 

 

2.120.2

pārējās

ex 0807 19 00

94,56

54,26

2 704,80

705,62

1 479,50

23 695,98

326,49

65,81

40,59

362,92

22 643,56

3 543,52

879,71

64,80

 

 

 

 

2.140

Bumbieri

 

 

 

 

 

 

2.140.1

Nashi (Pyrus pyrifolia),

Ya (Pyrus Bretscheideri)

ex 0808 20 50

 

 

 

 

2.140.2

pārējie

ex 0808 20 50

 

 

 

 

2.150

Aprikozes

0809 10 00

134,41

77,13

3 844,84

1 003,03

2 103,08

33 683,50

464,10

93,55

57,70

515,88

32 187,50

5 037,07

1 250,50

92,11

 

 

 

 

2.160

Ķirši

0809 20 95

0809 20 05

451,47

259,05

12 914,22

3 369,03

7 063,93

113 137,66

1 558,83

314,22

193,81

1 732,78

108 112,83

16 918,73

4 200,22

309,37

 

 

 

 

2.170

Persiki

0809 30 90

231,56

132,87

6 623,71

1 727,98

3 623,09

58 028,33

799,52

161,16

99,41

888,74

55 451,10

8 677,62

2 154,30

158,67

 

 

 

 

2.180

Nektarīni

ex 0809 30 10

176,17

101,09

5 039,35

1 314,65

2 756,47

44 148,28

608,28

122,61

75,63

676,16

42 187,50

6 601,98

1 639,00

120,72

 

 

 

 

2.190

Plūmes

0809 40 05

154,90

88,88

4 430,89

1 155,92

2 423,65

38 817,74

534,84

107,81

66,50

594,52

37 093,71

5 804,85

1 441,10

106,14

 

 

 

 

2.200

Zemenes

0810 10 00

322,94

185,30

9 237,79

2 409,93

5 052,96

80 929,54

1 115,06

224,77

138,64

1 239,49

77 335,18

12 102,29

3 004,50

221,30

 

 

 

 

2.205

Avenes

0810 20 10

530,81

304,58

15 183,87

3 961,13

8 305,40

133 021,44

1 832,79

369,45

227,88

2 037,31

127 113,50

19 892,17

4 938,41

363,74

 

 

 

 

2.210

Mellenes (Vaccinium myrtillus)

0810 40 30

1 068,17

612,92

30 555,00

7 971,11

16 713,23

267 683,40

3 688,18

743,45

458,57

4 099,74

255 794,67

40 029,67

9 937,72

731,96

 

 

 

 

2.220

Kivi (Actinidia chinensis Planch.)

0810 50 00

158,53

90,96

4 534,74

1 183,01

2 480,45

39 727,49

547,37

110,34

68,06

608,45

37 963,06

5 940,89

1 474,88

108,63

 

 

 

 

2.230

Granātāboli

ex 0810 90 95

201,31

115,51

5 758,47

1 502,26

3 149,82

50 448,29

695,08

140,11

86,42

772,65

48 207,71

7 544,09

1 872,89

137,95

 

 

 

 

2.240

Hurma (ieskaitot Sharon fruit)

ex 0810 90 95

166,13

95,32

4 752,01

1 239,69

2 599,29

41 630,98

573,60

115,62

71,32

637,61

39 782,00

6 225,54

1 545,55

113,84

 

 

 

 

2.250

Ličī

ex 0810 90


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/18


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 126/2006

(2006. gada 25. janvāris),

ar ko nosaka, kādā mērā var pieņemt ievešanas atļauju pieteikumus, kuri iesniegti 2005. gada decembrī attiecībā uz dažiem produktiem no cūkgaļas atbilstīgi režīmam, kas paredzēts nolīgumos, kurus Kopiena noslēgusi ar Bulgāriju un Rumāniju

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2040/2005 par tā režīma piemērošanas noteikumiem cūkgaļas nozarē, kas paredzēts Eiropas līgumos ar Bulgāriju un Rumāniju (1), un jo īpaši tā 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ievešanas atļauju pieteikumi, kas iesniegti laikposmam par 2006. gada pirmo ceturksni, ir par daudzumiem, kas ir vienādi ar pieejamo daudzumu vai mazāki par to, līdz ar to tos var pieņemt pilnībā.

(2)

Jānosaka pārpalikums, ko pievieno nākošajam periodam pieejamajam daudzumam.

(3)

Jāpievērš operatoru uzmanība, ka apliecības var izmantot tikai ar tiem produktiem, kas atbilst visām spēkā esošajām Kopienas veterinārajām prasībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ievešanas atļauju pieteikumus laikposmam no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. martam, kas iesniegti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2040/2005, pieņem, kā norādīts I pielikumā.

2.   Laikposmā no 2006. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam ievešanas atļauju pieteikumus atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2040/2005 var iesniegt par kopējiem daudzumiem, kas norādīti II pielikumā.

3.   Šīs atļaujas var izmantot tikai tiem produktiem, kas atbilst visām spēkā esošajām Kopienas veterinārajām prasībām.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 26. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 328, 15.12.2005., 34. lpp.


I PIELIKUMS

Nr. p. k.

Ievešanas atļauju pieteikumu, kas iesniegti laikposmam no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. martam, pieņemšanas procentuālais daudzums

09.4671

09.4751

09.4752

09.4756


II PIELIKUMS

(t)

Nr. p. k.

Kopējais daudzums, kas pieejams laikposmā no 2006. gada 1. aprīla līdz 30. jūnijam

09.4671

4 400,0

09.4752

2 125,0

09.4756

15 625,0


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/20


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 127/2006

(2006. gada 25. janvāris),

ar ko nosaka daudzumus, par kuriem var iesniegt importa sertifikātu pieprasījumus 2006. gada janvārī attiecībā uz liellopu gaļas tarifa kvotām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1279/98 Bulgārijai un Rumānijai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopa un teļa gaļas kopīgā tirgus organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1998. gada 19. jūnija Regulu 1279/98, ar ko nosaka piemērošanu attiecībā uz liellopu gaļas tarifa kvotām, kuras paredzētas Padomes Lēmumā 2003/286/EK un 2003/18/EK Bulgārijai un Rumānijai (2), un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu,

tā kā:

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1279/98 1. pantā noteikti liellopu gaļas nozares produktu daudzumi, kuru izcelsmes vieta ir Rumānija un Bulgārija un kurus var ievest ar īpašiem nosacījumiem laikposmā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam. Rumānijas un Bulgārijas izcelsmes liellopu gaļas nozares produktu daudzumi, par ko iesniegti importa sertifikātu pieprasījumi, ir tādi, ka tos var izpildīt pilnībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Daudzumi, par kuriem var iesniegt importa sertifikātu pieprasījumus laika posmam no 2006. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam liellopu gaļas tarifa kvotu robežās, kuras izstrādātas Regulā (EK) Nr. 1279/98, var izpildīt pilnībā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 26. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības generāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1899/2004 (OV L 328, 30.10.2004., 67. lpp.).

(2)  OV L 176, 20.6.1998., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1240/2005 (OV L 200, 30.7.2005., 34. lpp.).


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/21


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 128/2006

(2006. gada 25. janvāris)

par cukurniedru cukura importa atļauju izsniegšanu saskaņā ar atsevišķām tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas iekļautas sarakstā CXL, kurš izveidots GATT XXIV:6 sarunu nobeigumā (2),

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 1159/2003, ar ko 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus niedru cukura ievešanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem un groza Regulas (EK) Nr. 1464/95 un (EK) Nr. 779/96 (3), un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701, kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(2)

Nedēļas apjomi, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 2. punktā, nozīmē, ka vēl ir cukurs, kas ir paredzēts preferences cukura ar izcelsmi Indijā piegādes saistību izpildei 2005./2006. gada piegādes periodam, kuram limits jau ir sasniegts.

(3)

Šajā gadījumā Komisijai ir jāpaziņo, ka attiecīgie limiti nav sasniegti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Preferences cukura ar izcelsmi Indijā piegādes saistību izpildei 2005./2006. gada piegādes periodam limiti nav sasniegti.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 26. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 987/2005 (OV L 167, 29.6.2005., 12. lpp.).

(2)  OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(3)  OV L 162, 1.7.2003., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 568/2005 (OV L 97, 15.4.2005., 9. lpp.).


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/22


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 129/2006

(2006. gada 25. janvāris),

ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regulu (EK) Nr. 1423/95, ar ko nosaka cukura nozares produktu, izņemot melases (2), importa kārtību, un jo īpaši tās 1. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu un 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2005./2006. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1011/2005 (3). Šīs cenas un nodokļi pēdējo reizi ir mainīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 111/2006 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1423/95 1. pantā minētajiem produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā, ir grozīti un sniegti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 26. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 141, 24.6.1995., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 624/98 (OV L 85, 20.3.1998., 5. lpp.).

(3)  OV L 170, 1.7.2005., 35. lpp.

(4)  OV L 19, 24.1.2006., 4. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2006. gada 26. janvāra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un KN koda 1702 90 99 produktiem

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

36,00

0,49

1701 11 90 (1)

36,00

4,10

1701 12 10 (1)

36,00

0,35

1701 12 90 (1)

36,00

3,81

1701 91 00 (2)

33,91

8,28

1701 99 10 (2)

33,91

4,16

1701 99 90 (2)

33,91

4,16

1702 90 99 (3)

0,34

0,32


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma II punktā (OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.).

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma I punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/24


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/9/EK

(2006. gada 23. janvāris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 90/642/EEK attiecībā uz tajā noteiktajiem dikvata maksimālajiem atlieku daudzumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamā daudzuma noteikšanu konkrētos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (2), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK par atļaujām izmantot augu aizsardzības līdzekļus konkrētām kultūrām atbild dalībvalstis. Šādu atļauju pamatā jābūt novērtējumam, kā šādi līdzekļi iedarbojas uz cilvēku un dzīvnieku veselību un kā tie ietekmē vidi. Elementi, kas jāņem vērā šādā novērtējumā, ietver iedarbību uz darba veicējiem un apkārtējiem cilvēkiem, ietekmi uz sauszemes, ūdens un gaisa vidi, kā arī ietekmi uz cilvēkiem un dzīvniekiem, tiem patērējot atliekas, kas palikušas uz apstrādātām kultūrām.

(2)

Maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi atspoguļo minimālo pesticīdu daudzumu, kas vajadzīgs, lai efektīvi aizsargātu augus, un ko izmanto tādā veidā, lai atlieku daudzums būtu pēc iespējas mazāks un pieņemams no toksikoloģiskā viedokļa, jo īpaši attiecībā uz paredzamo devu uzturā.

(3)

Pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamie daudzumi regulāri jāpārskata. Tos var mainīt, ņemot vērā jaunus izmantojuma veidus, kā arī jaunu informāciju un datus.

(4)

Par maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu nosaka zemāko analītiski nosakāmo daudzumu, ja atļautie augu aizsardzības līdzekļu izmantojuma veidi nerada nosakāmus pesticīdu atlieku daudzumus pārtikas produktā vai uz tā vai ja attiecīgos līdzekļus nav atļauts izmantot, vai ja par dalībvalstu atļautajiem izmantojuma veidiem nav iesniegti vajadzīgie dati, vai ja nav iesniegti šādi vajadzīgie dati par izmantojuma veidiem trešās valstīs, kuru rezultātā rodas atliekas tādos pārtikas produktos, kas var iekļūt apritē Kopienas tirgū, vai uz tiem.

(5)

Komisija ir saņēmusi informāciju par jauniem izmantojuma veidiem vai izmantojuma izmaiņām saistībā ar Direktīvā 90/642/EEK ietverto dikvatu.

(6)

Saskaņā ar Kopienā izmantotajām procedūrām un praksi, ņemot vērā pamatnostādnes, ko publicējusi Pasaules veselības organizācija, ir novērtēta šo pesticīdu iedarbība uz patērētāju visas dzīves laikā, lietojot pārtikas produktus, kuros var būt minēto pesticīdu atliekas (3). Ir aprēķināts, ka attiecīgie maksimāli pieļaujamie atliekvielu daudzumi nodrošinās to, ka netiks pārsniegta pieļaujamā diennakts deva.

(7)

Pieejamās informācijas izvērtējums liecina, ka nav vajadzīga akūtā standartdeva un tādēļ nav vajadzīgs arī īstermiņa novērtējums.

(8)

Tādēļ ir lietderīgi noteikt jaunus maksimāli pieļaujamos dikvata atlieku daudzumus.

(9)

Pagaidu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšana vai grozījumi Kopienas līmenī nekavē dalībvalstis noteikt pagaidu maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus attiecībā uz dikvatu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu un tās VI pielikumu. Četru gadu periods ir uzskatāms par pietiekamu, lai apstiprinātu turpmākus dikvata lietojumus. Kopienā noteiktajiem pagaidu maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem pēc tam jākļūst par galīgajiem.

(10)

Tāpēc Direktīva 90/642/EEK ir attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 90/642/EEK I pielikumu groza šādi. Grupā “4. EĻĻAS AUGI”, starp ierakstiem “Kokvilnas sēklas” un “Pārējie” iekļauj ierakstu “Kaņepju sēklas”.

2. pants

Direktīvas 90/642/EEK II pielikuma A daļu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

3. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2006. gada 26. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 2006. gada 27. jūlija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai galveno valsts tiesību aktu tekstu, ko tās pieņem jomās, uz kurām attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 23. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/76/EK (OV L 293, 9.11.2005., 14. lpp.).

(2)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/72/EK (OV L 279, 22.10.2005., 63. lpp.).

(3)  Pamatnostādnes par to, kā noteikt pesticīdu atlieku uzņemšanu ar uzturu (pārskatītas), ko sagatavojusi GEMS/Pārtikas programma sadarbībā ar Pesticīdu atlieku kodeksa komiteju un publicējusi Pasaules veselības organizācija 1997. gadā (WHO/FSF/FOS/97.7).


PIELIKUMS

Direktīvas 90/642/EEK II pielikuma A daļā ailes attiecībā uz dikvatu aizstāj ar šādām:

Pesticīdu atliekas un atlieku maksimāli pieļaujamie daudzumi (mg/kg)

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz kuriem attiecina maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus

Dikvats

“1.

Svaigi, žāvēti vai termiski neapstrādāti augļi, kas iekonservēti sasaldējot, bez cukura piedevas; rieksti

0,05 (1)  (2)

i)

CITRUSAUGĻI

 

Greipfrūti

 

Citroni

 

Laimi

 

Mandarīni (ieskaitot klementīnus un citus hibrīdus)

 

Apelsīni

 

Pampelmūzes

 

Pārējie

 

ii)

KOKU RIEKSTI (lobīti vai nelobīti)

 

Mandeles

 

Brazīlijas rieksti

 

Indijas rieksti

 

Ēdamie kastaņi

 

Kokosrieksti

 

Lazdu rieksti

 

Makadāmijas rieksti

 

Pekanrieksti

 

Ciedru rieksti

 

Pistācijas

 

Valrieksti

 

Pārējie

 

iii)

SĒKLEŅI

 

Āboli

 

Bumbieri

 

Cidonijas

 

Pārējie

 

iv)

KAULEŅI

 

Aprikozes

 

Ķirši

 

Persiki (ieskaitot nektarīnus un tamlīdzīgus hibrīdus)

 

Plūmes

 

Pārējie

 

v)

OGAS UN SĪKIE AUGĻI

 

a)

Galda vīnogas un vīnogas pārstrādei

 

Galda vīnogas

 

Vīnogas pārstrādei

 

b)

Zemenes (izņemot meža zemenes)

 

c)

Ogas uz dzinumiem (izņemot savvaļas)

 

Kazenes (Rubus fruticosus)

 

Kazenes (Rubus arcticus)

 

Kazeņavenes

 

Avenes

 

Pārējie

 

d)

Pārējie sīkie augļi un ogas (izņemot savvaļas)

 

Mellenes un brūklenes

 

Dzērvenes

 

Jāņogas (sarkanās un baltās, kā arī upenes)

 

Ērkšķogas

 

Pārējie

 

e)

Savvaļas ogas un augļi

 

vi)

DAŽĀDI AUGĻI

 

Avokado

 

Banāni

 

Dateles

 

Vīģes

 

Kivi

 

Kumkvati

 

Ličī

 

Mango

 

Olīvas

 

Papaijas

 

Pasifloras

 

Ananasi

 

Granātāboli

 

Pārējie

 

2.

Svaigi vai termiski neapstrādāti, saldēti vai žāvēti dārzeņi

0,05 (1)  (2)

i)

SAKŅU UN BUMBUĻU DĀRZEŅI

 

Galda bietes

 

Burkāni

 

Manioka

 

Sakņu selerijas

 

Mārrutki

 

Topinambūri

 

Pastinaki

 

Sakņu pētersīļi

 

Redīsi

 

Plostbārži

 

Batātes

 

Kāļi

 

Rāceņi

 

Jamsi

 

Pārējie

 

ii)

SĪPOLU DĀRZEŅI

 

Ķiploki

 

Sīpoli

 

Šalotes

 

Vasaras sīpoli

 

Pārējie

 

iii)

AUGĻU DĀRZEŅI

 

a)

Nakteņu dzimtas augi

 

Tomāti

 

Pipari

 

Baklažāni

 

Pārējie

 

b)

Ķirbjaugi ar ēdamu mizu

 

Garaugļu gurķi

 

Īsaugļu gurķi

 

Cukini

 

Pārējie

 

c)

Ķirbjaugi ar neēdamu mizu

 

Melones

 

Kabači

 

Arbūzi

 

Pārējie

 

d)

Cukurkukurūza

 

iv)

KRUSTZIEŽU DZIMTAS DĀRZEŅI

 

a)

Ziedošie krustziežu dzimtas dārzeņi

 

Brokoļi (ieskaitot sparģeļkāpostus)

 

Ziedkāposti

 

Pārējie

 

b)

Krustziežu dzimtas galviņu dārzeņi

 

Briseles kāposti

 

Galviņkāposti

 

Pārējie

 

c)

Krustziežu dzimtas lapu dārzeņi

 

Ķīnas kāposti

 

Lapu kāposti

 

Pārējie

 

d)

Kolrābji

 

v)

LAPU DĀRZEŅI UN SVAIGI GARŠAUGI

 

a)

Salāti un tamlīdzīgi

 

Kressalāti

 

Salātu baldriņi

 

Salāti

 

Platlapu cigoriņi (endīvijas)

 

Pārējie

 

b)

Spināti un tamlīdzīgi

 

Spināti

 

Lapu bietes

 

Pārējie

 

c)

Ūdenskreses

 

d)

Lapu cigoriņi

 

e)

Garšaugi

 

Kārveles

 

Maurloki

 

Pētersīļi

 

Lapu selerijas

 

Pārējie

 

vi)

PĀKŠAUGU DĀRZEŅI (svaigi)

 

Pupas (ar pākstīm)

 

Pupas (bez pākstīm)

 

Zirņi (ar pākstīm)

 

Zirņi (bez pākstīm)

 

Pārējie

 

vii)

STUBLĀJU DĀRZEŅI (svaigi)

 

Sparģeļi

 

Lapu artišoki

 

Selerijas

 

Fenhelis

 

Artišoki

 

Puravi

 

Rabarberi

 

Pārējie

 

viii)

SĒNES

 

a)

Kultivētas sēnes

 

b)

Meža sēnes

 

3.

Pākšaugi

0,2 (2)

Pupas

 

Lēcas

 

Zirņi

 

Pārējie

 

4.   

Eļļas augi

Linsēklas

5 (2)

Zemesrieksti

0,1 (1)  (2)

Magoņu sēklas

0,1 (1)  (2)

Sezama sēklas

0,1 (1)  (2)

Saulespuķu sēklas

1 (2)

Rapša sēklas

2 (2)

Sojas pupas

0,2 (2)

Sinepju sēklas

0,5 (2)

Kokvilnas sēklas

0,1 (1)  (2)

Kaņepju sēklas

0,5 (2)

Pārējie

0,1 (1)  (2)

5.

Kartupeļi

0,05 (1)  (2)

Agrie kartupeļi

 

Uzglabājamie kartupeļi

 

6.

Tēja (fermentētas vai citādi apstrādātas kaltētas Camellia sinensis lapas un stiebri)

0,1 (1)  (2)

7.

Apiņi (žāvēti), tostarp apiņu rogas un nekoncentrēts pulveris

0,1 (1)  (2)


(1)  Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.

(2)  Norāda, ka saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu ir noteikts pagaidu maksimālais atlieku daudzums.”


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/32


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 23. janvāris),

ar ko groza Padomes Reglamentu

(2006/34/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 207. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 121. panta 3. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 41. panta 1. punktu,

ņemot vērā Padomes Reglamenta (1) II.a pielikuma 2. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes reglamenta (turpmāk – “reglaments”) 11. panta 5. punkts paredz, ka gadījumā, ja Padomei jāpieņem lēmums, kam vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums, un ja kāds Padomes loceklis to ir prasījis, pārbauda, vai dalībvalstis, kas veido šo balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Savienības iedzīvotāju kopskaita, kas aprēķināts atbilstīgi iedzīvotāju skaita rādītājiem, kas noteikti reglamenta II.a pielikuma 1. pantā.

(2)

Reglamenta II.a pielikuma 2. panta 2. punkts par to, kā piemērot noteikumus par balsu sadalījumu Padomē ir, paredzēts, ka kārtējā gada 1. janvārī Padome saskaņā ar informāciju, kas Eiropas Kopienu Statistikas birojā pieejama iepriekšējā gada 30. septembrī, pielāgo 1. pantā minētos skaitļus.

(3)

Tādēļ būtu jāveic reglamenta pielāgojums,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Padomes Reglamenta II.a pielikuma 1. pantu aizstāj ar šo pantu:

“1. pants

Lai piemērotu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 4. punktu, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 118. panta 4. punktu un Līguma par Eiropas Savienību 23. panta 2. punkta trešo daļu un 34. panta 3. punktu, katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaits laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir šāds:

Dalībvalsts

Iedzīvotāju kopskaits

(× 1 000)

Vācija

82 500,8

Francija

62 370,8

Apvienotā Karaliste

60 063,2

Itālija

58 462,4

Spānija

43 038,0

Polija

38 173,8

Nīderlande

16 305,5

Grieķija

11 073,0

Portugāle

10 529,3

Beļģija

10 445,9

Čehijas Republika

10 220,6

Ungārija

10 097,5

Zviedrija

9 011,4

Austrija

8 206,5

Dānija

5 411,4

Slovākija

5 384,8

Somija

5 236,6

Īrija

4 109,2

Lietuva

3 425,3

Latvija

2 306,4

Slovēnija

1 997,6

Igaunija

1 347,0

Kipra

749,2

Luksemburga

455,0

Malta

402,7

Kopā

461 324,0

slieksnis (62 %)

286 020,9”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Briselē, 2006. gada 23. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. PRÖLL


(1)  Padomes Lēmums 2004/338/EK, Euratom (2004. gada 22. marts), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 106, 15.4.2004., 22. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/701/EK, Euratom (OV L 319, 20.10.2004., 15. lpp.).


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/34


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 23. janvāris)

par Turcijas Pievienošanās partnerības principiem, rioritātēm un nosacījumiem

(2006/35/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 390/2001 (2001. gada 26. februāris) par palīdzību Turcijai saistībā ar pirmspievienošanās stratēģiju, un jo īpaši par Pievienošanās partnerības izveidi (1), un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 390/2001 ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu jālemj par principiem, prioritātēm, starpposma mērķiem un nosacījumiem Pievienošanās partnerībā, ko iesniegs Turcijai, kā arī par turpmākiem nozīmīgiem tās pielāgojumiem.

(2)

Pamatojoties uz to, Padome 2001. un 2003. gadā noslēdza Pievienošanās partnerību ar Turciju (2).

(3)

Komisija 2004. gada ieteikumā par Turciju uzsvēra, ka Eiropas Savienībai jāturpina pārraudzīt politisko reformu procesu un 2005. gadā jāierosina pārskatīta Pievienošanās partnerība.

(4)

Eiropadome 2004. gada decembrī secināja, ka Eiropas Savienība turpinās cieši pārraudzīt politisko reformu īstenošanas gaitu, pamatojoties uz pievienošanās stratēģiju, kurā noteiktas reformu procesa prioritātes.

(5)

Dalībvalstis 2005. gada 3. oktobrī sāka sarunas ar Turciju par pievienošanos Eiropas Savienībai. Sarunu virzība būs atkarīga no Turcijas panākumiem, kas gūti, gatavojoties pievienoties ES, inter alia vērtējot to, kā tiek īstenota Pievienošanās partnerība, ko regulāri pārskatīs.

(6)

Lai sagatavotos dalībai ES, tiek gaidīts, ka Turcija izstrādās plānu ar grafiku un īpašiem pasākumiem Pievienošanās partnerības prioritāro jautājumu risināšanai,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Turcijas Pievienošanās partnerības principi, prioritātes, starpposma mērķi un nosacījumi ir noteikti šā lēmuma pielikumā, kas ir šā lēmuma sastāvdaļa.

2. pants

Pievienošanās partnerības īstenošanu pārbauda un pārrauga struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu, un Padome, pamatojoties uz Komisija gada ziņojumiem.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 23. janvārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. PRÖLL


(1)  OV L 58, 28.2.2001., 1. lpp.

(2)  Lēmums 2001/235/EK (OV L 85, 24.3.2001., 13. lpp.) un Lēmums 2003/398/EK (OV L 145, 12.6.2003., 40. lpp.).


PIELIKUMS

TURCIJA: PIEVIENOŠANĀS PARTNERĪBA 2005

1.   IEVADS

Eiropadome 1997. gada decembra sanāksmē Luksemburgā nolēma, ka Pievienošanās partnerība būs pastiprinātās pirmspievienošanās stratēģijas galvenā iezīme, kurā vienā sistēmā iekļauta visu veidu palīdzība kandidātvalstīm. Šādā veidā Kopiena vērš palīdzību uz katras kandidātvalsts īpašajām vajadzībām, lai sniegtu atbalstu konkrētu, ar pievienošanos saistītu problēmu pārvarēšanai.

Pirmo Turcijas Pievienošanās partnerību Padome pieņēma 2001. gada martā. Komisijas 2002. gada oktobra stratēģijas dokumentā par paplašināšanos noteikts, ka Komisijai jāierosina pārskatīta Turcijas Pievienošanās partnerība. Komisija 2003. gada martā iesniedza pārskatītu Turcijas Pievienošanās partnerību, un Padome to pieņēma tā paša gada maijā. Lai garantētu reformu procesa ilgtspēju un neatgriezeniskumu, Komisija 2004. gada oktobra ieteikumā ierosināja, ka ES jāturpina cieši pārraudzīt politisko reformu norisi. Konkrēti Komisija ierosināja 2005. gadā pieņemt pārskatītu Pievienošanās partnerību.

Tiek gaidīts, ka Turcija izstrādās plānu, kurā būs iekļauts grafiks un īpaši pasākumi, kas paredzēti, lai risinātu Pievienošanās partnerības prioritāros jautājumus.

Pārskatītā Pievienošanās partnerība ir pamatā vairākiem politikas instrumentiem, ko izmantos, lai palīdzētu kandidātvalstīm sagatavoties dalībai ES. Konkrēti pārskatītā Pievienošanās partnerība būs pamatā nākamajām politikas reformām, un tā būs kritērijs, pēc kura novērtēs turpmākās norises.

2.   PRINCIPI

Galvenās prioritātes, kas noteiktas Turcijai, attiecas uz tās spēju izpildīt Kopenhāgenas 1993. gada Eiropadomes noteiktos kritērijus un sarunu prasības, kuras 2005. gada 3. oktobrī pieņēmusi Padome.

3.   PRIORITĀTES

Prioritātes, kas norādītas šajā Pievienošanās partnerībā, izraudzītas, pamatojoties uz to, ka ir reāli gaidīt, ka dažos nākamajos gados valsts tās varēs izpildīt pilnībā vai lielā mērā. Ir noteikta atšķirība starp īstermiņa prioritātēm, ko uzskata par izpildāmām vienā līdz divos gados, un vidēja termiņa prioritātēm, kuras uzskata par izpildāmām trijos līdz četros gados. Prioritātes attiecas gan uz tiesību aktiem, gan uz to īstenošanu.

Pārskatītā Pievienošanās partnerība norāda Turcijas dalības sagatavošanas darbu prioritārās jomas. Tomēr Turcijai tik un tā būs jārisina visi progresa ziņojumā norādītie jautājumi, tostarp politisko reformu procesa stiprināšana, lai garantētu tā neatgriezeniskumu un nodrošinātu tā vienādu īstenošanu visā valstī un visos administrācijas līmeņos. Svarīgi arī, lai Turcija pildītu tiesību aktu tuvināšanas un acquis īstenošanas saistības atbilstoši saistībām, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Asociācijas nolīgumu, saistībā ar muitas savienību un saistītiem EK un Turcijas Asociācijas padomes lēmumiem, piemēram, par lauksaimniecības produktu tirdzniecības režīmu.

3.1.   ĪSTERMIŅA PRIORITĀTES

Pastiprināts politiskais dialogs un politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesiskums

Valsts pārvalde

Īstenot valsts pārvaldes un personāla politikas reformu, lai panāktu lielāku efektivitāti, atbildību un pārredzamību.

Jo īpaši īstenojot pēdējā laikā pieņemtos tiesību aktus, panākt, lai pašvaldību darbs būtu efektīvs, pārredzams un tās līdzdarbotos.

Izveidot pilnībā funkcionējošu ombuda sistēmu.

Civilās un militārās jomas attiecības

Turpināt civilās kontroles pār militāro jomu saskaņošanu ar ES dalībvalstu praksi. Nodrošināt, lai civiliestādes pilnībā veiktu uzraudzības funkcijas, jo īpaši attiecībā uz valsts drošības stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Rīkoties, lai drošības jautājumus risinātu ar lielāku atbildību un pārredzamību.

Noteikt pilnīgu parlamentāru kontroli, ieskaitot ārēju revīziju, militārās un aizsardzības politikas un visu ar to saistīto izdevumu jomā.

Atcelt kara tiesu atlikušo kompetenci civilpersonu lietu izskatīšanā.

Tiesu sistēma

Nodrošināt, lai visas tiesu iestādes saskanīgi interpretētu tiesību normas, tostarp jaunā kriminālkodeksa normas, kas attiecas uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un ar to saistīto judikatūru.

Nodrošināt tiesu iestāžu neatkarību, jo īpaši attiecībā uz Tiesnešu un prokuroru augsto padomi un jaunu tiesnešu un prokuroru iecelšanu amatā.

Nodrošināt apsūdzības un aizstāvības vienlīdzību kriminālprocesā, tostarp tiesas zāļu plānojuma veidā.

Turpināt tiesnešu un prokuroru izglītošanu par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

Nostiprināt tiesas iestāžu darbības efektivitāti, jo īpaši vairojot to institucionālās spējas un pieņemot jaunu civilprocesa kodeksu.

Turpināt reģionālo apelācijas tiesu izveidošanu.

Korupcijas novēršanas politika

Pilnībā uzņemties visos līmeņos cīnīties pret korupciju, nostiprinot visas iestādes, kas iesaistītas cīņā pret korupciju, kā arī koordināciju starp tām.

Nodrošināt, lai tiktu īstenoti noteikumi par ētikas principiem, kas jāievēro civildienesta ierēdņiem, un attiecināt tos arī uz vēlētām amatpersonām, tiesu iestāžu amatpersonām, akadēmisko iestāžu darbiniekiem, un militārpersonām.

Ierobežot parlamentāro imunitāti atbilstīgi Eiropas praksei.

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Starptautisko cilvēktiesību ievērošana

Veicināt cilvēktiesību ievērošanu, aktīvi atbalstot neatkarīgu, ar pietiekamiem resursiem nodrošinātu valsts cilvēktiesību iestādi atbilstīgi attiecīgajiem ANO principiem. Pārraudzīt cilvēktiesību lietas, tostarp uzticamus statistikas datus.

Izvērst tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku izglītošanu par cilvēktiesību jautājumiem un izmeklēšanas metodēm, konkrēti, lai vairāk cīnītos pret spīdzināšanu un ļaunprātīgu izturēšanos.

Ratificēt fakultatīvos protokolus Starptautiskajam Paktam par pilsoņtiesībām un politiskajām tiesībām. Izpildīt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, tostarp pilnībā izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Īstenot tiesību normas par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgajiem spriedumiem.

Tiesību aktos un praksē garantēt, lai ikviena privātpersona varētu pilnībā izmantot cilvēktiesības un pamatbrīvības bez diskriminācijas un neatkarīgi no valodas, politiskajiem uzskatiem, rases, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pasaules uzskata, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.

Ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 12. protokolu par vispārēju valsts iestāžu īstenotas diskriminācijas aizliegumu.

Pilsoņtiesības un politiskās tiesības

Spīdzināšanas un ļaunprātīgas izturēšanās novēršana

Nodrošināt to pasākumu īstenošanu, kas atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komitejas ieteikumiem pieņemti saistībā ar “nulles pielaides” politiku attiecībā pret spīdzināšanu un ļaunprātīgu izturēšanos.

Pastiprināt cīņu pret nesodāmību. Nodrošināt, lai izmeklētāji laikus un efektīvi veiktu iespējamo lietu izmeklēšanu, kuras rezultāts būtu vainīgo identificēšana un sodīšana tiesā.

Nodrošināt Stambulas Protokola īstenošanu visā valstī, jo īpaši uzlabojot medicīnisko ekspertīzi.

Ratificēt ANO Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu, kurā paredzēts izveidot ieslodzījuma vietu neatkarīgas uzraudzības sistēmu.

Tiesas pieejamība

Sekmēt efektīvas aizstāvības iespējas, piemēram, juridiskās palīdzības un kvalificētas mutiskās tulkošanas pieejamību.

Nodrošināt, lai pilsoņi apzinātos, ka viņiem, sākot no aizturēšanas sākuma, ir tiesības uz privātu tikšanos ar advokātu un viņu radinieku informēšanu, un lai viņi šīs tiesības varētu izmantot.

Vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvība

Nodrošināt vārda brīvības, arī preses brīvības, izmantošanu atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

Turpināt to personu situācijas uzlabošanu, kuras tiek krimināli vajātas vai ir notiesātas par nevardarbīgu viedokļa paušanu.

Atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un ar to saistīto judikatūru īstenot visas reformas, kas attiecas uz biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvību. Īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu, ka drošības spēki pārmērīgi lieto spēku.

Saskaņot ar Eiropas praksi attiecīgos noteikumus, kas attiecas uz politiskajām partijām.

Saskaņot ar Eiropas praksi politisko partiju finansēšanu un pārbaudi.

Atvieglot un veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību valstī un tās iesaistīšanos politikas veidošanā.

Atvieglot un veicināt atvērtu visu Turcijas pilsoniskās sabiedrības atzaru un Eiropas partneru saziņu un sadarbību.

Ticības brīvība

Atbilstīgi attiecīgajiem Eiropas standartiem pieņemt likumu, kurā pilnībā aptvertas visas grūtības, ar ko saskaras ar islamu nesaistītās reliģiskās minoritātes un kopienas. Kamēr nav pieņemts iepriekšminētais likums, pārtraukt to īpašumu pārdošanu un konfiscēšanu, kuri pieder vai ir piederējuši ar islamu nesaistītās kopienas reliģiskajām organizācijām.

Atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un ņemot vērā attiecīgos ieteikumus, ko sniegusi Eiropas Padomes Rasisma un neiecietības novēršanas komisija, pieņemt un īstenot noteikumus par to, kā privātpersonas un reliģiskās kopienas īsteno domas, apziņas un ticības brīvību.

Saskaņā ar dalībvalstu praksi radīt apstākļus visu reliģisko kopienu darbībai. Tas iekļauj kopienu, to locekļu un to aktīvu juridisko un tiesisku aizsardzību (inter alia, izmantojot piekļuvi juridiskas personas statusam), garīdznieku izglītošanu, iecelšanu un apmācību, un īpašumtiesību izmantošanu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokolu.

Ekonomiskās un sociālās tiesības

Sieviešu tiesības

Īstenot tiesību aktus par sieviešu tiesībām, jo īpaši civilkodeksu, jauno kriminālkodeksu un tiesību aktus par ģimenes aizsardzību.

Veikt pasākumus pret visu veidu vardarbību pret sievietēm, tostarp pret noziegumiem, kas pastrādāti, lai aizsargātu godu. Atbilstīgi pašlaik spēkā esošajiem tiesību aktiem nodrošināt tiesnešu un prokuroru, tiesībaizsardzības iestāžu, pašvaldību un citu atbildīgo iestāžu darbinieku specializētas mācības un visās lielajās pašvaldībās izveidot patvēruma vietas sievietēm, kuras apdraud vardarbība.

Vēl vairāk veicināt sievietes lomu sabiedrībā, ieskaitot izglītību un iesaistīšanos darba tirgū, kā arī politiskajā un sociālajā dzīvē, un, lai sasniegtu šos mērķus, atbalstīt sieviešu organizāciju izveidi.

Bērnu tiesības

Veicināt bērnu tiesību aizsardzību saskaņā ar ES un starptautiskajām normām.

Turpināt veikt pasākumus, lai risinātu ielu bērnu problēmu.

Arodbiedrību tiesības

Nodrošināt, lai atbilstīgi ES standartiem un attiecīgajām SDO konvencijām tiktu ievērotas visas arodbiedrību tiesības, jo īpaši attiecībā uz tiesībām apvienoties, tiesībām streikot un tiesībām risināt kolektīvas sarunas.

Pastiprināt sociālo dialogu, atvieglot un veicināt sadarbību ar ES partneriem.

Minoritāšu tiesības, kultūras tiesības un minoritāšu aizsardzība

Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un principiem, kas noteikti Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, un atbilstīgi dalībvalstu paraugpraksei nodrošināt kultūras daudzveidību un veicināt minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību.

Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokolu garantēt minoritāšu tiesisko aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz īpašumtiesību izmantošanu.

Nodrošināt īsteni pieejamas radio/TV pārraides valodās, kas nav turku valoda. Likvidēt īpašos šķēršļus, ar ko konkrēti saskaras vietējās un reģionālās privātās raidorganizācijas.

Pieņemt attiecīgus pasākumus to valodu mācīšanas atbalstam, kas nav turku valoda.

Situācija austrumos un dienvidaustrumos

Dienvidaustrumos atcelt ciemu apsargāšanas sistēmu. Atbrīvot teritoriju no kājnieku mīnām.

Izstrādāt visaptverošu pieeju, lai samazinātu reģionālas atšķirības un jo īpaši uzlabotu situāciju dienvidaustrumu Turcijā ar nolūku uzlabot saimnieciskās, sociālās un kultūras iespējas visiem Turcijas pilsoņiem, tostarp kurdu izcelsmes Turcijas pilsoņiem.

Atbilstīgi ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja ieteikumiem par pārvietotajām personām veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanos sākotnējā dzīvesvietā.

Nodrošināt taisnīgu un ātru kompensāciju tiem, kas drošības situācijas dēļ dienvidaustrumos ir cietuši zaudējumus un kaitējumu.

Reģionālie jautājumi un starptautiskās saistības

Kipra

Nodrošināt nepārtrauktu atbalstu centieniem pilnīgi atrisināt Kipras problēmu Apvienoto Nāciju Organizācijā un atbilstīgi principiem, saskaņā ar kuriem dibināta Eiropas Savienība, veicinot labvēlīgu vidi visaptverošam risinājumam.

Pilnībā īstenot protokolu, ar ko, ņemot vērā 10 jauno ES dalībvalstu, tostarp Kipras, pievienošanos, pielāgo Ankaras Nolīgumu (1).

Veikt konkrētus pasākumus, lai pēc iespējas drīz normalizētu Turcijas un visu ES dalībvalstu, tostarp Kipras Republikas (1), divpusējās attiecības.

Robežstrīdu mierīgs atrisinājums

Saskaņā ar mierīga strīdu atrisinājuma principu, kas atbilst ANO hartai, vajadzības gadījumā izmantojot Starptautisko Tiesu, turpināt centienus risināt robežstrīdus.

Nepārprotami veicināt labas kaimiņattiecības; novērst jebkādas nesaskaņas ar kaimiņvalstīm; un atturēties no jebkādām darbībām, kas varētu negatīvi ietekmēt procesu, kas attiecas uz robežstrīdu mierīgu atrisinājumu.

Saistības saskaņā ar Asociācijas nolīgumu

Nodrošināt to saistību izpildi, kuras valsts uzņēmusies saskaņā ar Asociācijas nolīgumu, tostarp attiecībā uz muitas savienību.

Atcelt ierobežojumus attiecībā uz liellopu gaļas, dzīvu liellopu un atvasināto izstrādājumu tirdzniecību.

Ekonomiskie kritēriji

Turpināt pašreizējās strukturālo reformu programmas īstenošanu, kas saskaņota ar SVF un Pasaules Banku, jo īpaši nodrošināt valsts izdevumu kontroli.

Pabeigt finanšu nozares reformas īstenošanu, jo īpaši piesardzības un pārredzamības noteikumu saskaņošanu un to uzraudzību atbilstoši starptautiskiem standartiem.

Nodrošināt tirgus regulēšanas iestāžu neatkarību.

Paātrināt valsts objektu, jo īpaši valstij piederošo banku, privatizāciju, ņemot vērā sociālo aspektu.

Turpināt tirgus liberalizēšanu un cenu reformas, jo īpaši enerģētikas un lauksaimniecības jomā, jo īpaši pievēršot uzmanību tabakas un cukura jomai.

Turpināt ekonomikas dialogu ar ES, jo īpaši saistībā ar pirmspievienošanās fiskālās uzraudzības procedūrām, uzmanību pievēršot attiecīgiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu makroekonomikas stabilitāti un prognozējamību, un strukturālo reformu īstenošanu.

Īstenot nozīmē risināt neformālās ekonomikas problēmu.

Uzlabot jo īpaši jauniešu profesionālās mācības.

Risināt darba tirgus nelīdzsvarotības problēmas.

Uzlabot uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši saimnieciskās tiesas darbību. Tālab uzlabot saimniecisko tiesas iestāžu darbību, īpašu uzmanību veltot tiesas iestāžu neatkarībai un pienācīgai ekspertu secinājumu sistēmas izmantošanai.

Turpināt lauksaimniecības nozares reformu.

Nodrošināt labāku vispārējo izglītības un veselības līmeni, īpašu uzmanību veltot jaunajai paaudzei un mazāk attīstītiem reģioniem.

Atvieglot un veicināt ārvalstu tiešo ieguldījumu ieplūšanu.

Spēja uzņemties dalības saistības

Brīva preču aprite

Pabeigt tehnisko un administratīvo šķēršļu likvidēšanu tirdzniecībai. Nodrošināt efektīvu tirgus iekšējo kontroli un preču brīvu apriti.

Pabeigt to pasākumu atklāšanu, kas neatbilst EK dibināšanas līguma 28. līdz 30. pantam, un atcelt tos. Jo īpaši, likvidēt visas nelegālās neautomātiskās ievešanas atļaujas un īstenot savstarpējas atzīšanas principu nesaskaņotajās jomās.

Atcelt visus brīvas preču aprites ierobežojumus, kas noteikti, diskriminējot dalībvalstu pārvadātājus valstspiederības vai iepriekšējās piestāšanas ostu dēļ.

Nodrošināt sertificēšanas un atbilstības novērtēšanas īstenošanu un marķēšanu ar CE zīmi atbilstoši jaunās pieejas un vispārējas pieejas direktīvām; pastiprināt līdzšinējo tirgus uzraudzību un atbilstības novērtēšanas struktūras, nodrošinot aprīkojumu un mācības, un izveidot saderīgu administratīvo infrastruktūru.

Izstrādāt efektīvu infrastruktūru reglamentētas metroloģijas jomā un atvieglot plašāku zinātniskās un rūpnieciskās metroloģijas piemērošanu.

Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

Noteikt metodiku un ceļvedi valsts tiesību aktu atbilstības izvērtēšanai attiecībā uz iespējamiem šķēršļiem EK dibināšanas līguma noteikumiem, kas saistīti ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Noteikt un īstenot ceļvedi saskaņošanai ar acquis par savstarpēju profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, tostarp par vajadzīgo administratīvo spēju izveidi.

Noteikt ceļvedi pasta pakalpojumu acquis īstenošanai.

Kapitāla brīva aprite

Novērst visus ierobežojumus, kas ietekmē ārvalstu tiešos ieguldījumus no ES visās ekonomikas nozarēs.

Publiskais iepirkums

Paātrināt publiskā iepirkuma tiesību aktu saskaņošanu ar acquis, jo īpaši attiecībā uz koncesijām komunālo pakalpojumu jomā un saistībā ar pārskatīšanas procedūrām.

Palielināt Publiskā iepirkuma iestādes spēju īstenot jauno Publiskā iepirkuma likumu.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Uzlabot to tiesību aktu īstenošanu, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām, pastiprinot administratīvo spēju un koordināciju, aptverot arī tiesībaizsardzības iestādes un tiesas iestādes. Jo īpaši risināt problēmu, kas saistīta ar viltotām preču zīmēm, jo īpaši attiecībā uz automobiļu rezerves daļām un luksusprecēm, kā arī saistībā ar pirātismu, jo īpaši attiecībā uz grāmatām un citiem datu nesējiem.

Vienoties par savstarpēji pieņemamu risinājumu Eiropas Savienībā par neatrisinātajiem jautājumiem, kas saistīti ar patentētajām zālēm farmācijas nozarē.

Konkurence

Saskaņot ar acquis par valsts atbalstu, tostarp tādās problemātiskās nozarēs kā melnā metalurģija, izveidot valsts līmeņa valsts atbalsta pārraudzības iestādi un nodrošināt stingru valsts atbalsta kontroli.

Nodrošināt pārredzamību un pastāvīgu informācijas apmaiņu konkurences un valsts atbalsta jomā.

Pabeigt sekundāro tiesību aktu saskaņošanu pretmonopolu jomā.

Finanšu pakalpojumi

Pieņemt vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar jauno banku likumu. Nodrošināt pastāvīgu virzību, īstenojot ceļvedi jauno kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām noteikto kapitāla prasību satvarā.

Nostiprināt piesardzības un uzraudzības standartus nebanku finanšu sektorā, vajadzības gadījumā arī racionalizējot uzraudzības struktūras.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Nodrošināt tarifu un licencēšanas tiesību aktu efektīvu īstenošanu.

Pieņemt un īstenot saskaņotus tiesību aktus par elektroniskajiem sakaru līdzekļiem, konkrēti tarifu un licencēšanas tiesību aktu, nomātu līniju, piekļuves un starpsavienojuma, operatoru priekšatlases un atlases un numuru pārnesamības jomā. Nostiprināt televīzijas/radio uzraudzības iestāžu spējas un neatkarību.

Turpināt tiesību aktu saskaņošanu audiovizuālās politikas jomā, jo īpaši attiecībā uz direktīvu par televīziju bez robežām.

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Pieņemt vajadzīgos tiesību aktus un izveidot piemērotas administratīvās struktūras, lai darbotos ES instrumenti, kas saistīti ar lauku attīstību.

Pārtikas nekaitīgums, veterinārā un fitosanitārā politika

Turpināt liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas saskaņošanu ar ES prasībām un uzsākt rīcību aitu un kazu identificēšanai un to kustības reģistrēšanai.

Pieņemt stratēģiju izplatītāko dzīvnieku slimību izskaušanai.

Sagatavot pārtikas pārstrādes uzņēmumu modernizācijas programmu, lai panāktu atbilstību ES higiēnas un sabiedrības veselības standartiem.

Īstenot atliekvielu un zoonožu kontroles programmas.

Zivsaimniecība

Saskaņot zivsaimniecības pārvaldības, kontroles, tirdzniecības un strukturālo pielāgojumu tiesību aktus ar acquis. Nostiprināt administratīvās spējas.

Transports

Atcelt visus pašreizējos ierobežojumus kuģiem, kas peld ar Kipras karogu, un kuģiem, kuri iesaistīti Kipras tirdzniecībā, un aviācijas nolīgumu noteikumus, kas diskriminē dalībvalstu pārvadātājus valstspiederības dēļ.

Turpināt saskaņošanu ar transporta acquis attiecībā uz visiem transporta veidiem.

Nostiprināt jūras administrāciju, jo īpaši karoga valsts veiktu kontroli, un steidzami uzlabot Turcijas flotes jūras drošības reģistru, lai svītrotu to no Parīzes Saprašanās memoranda karoga valstu melnā saraksta.

Pieņemt programmu Turcijas autotransporta parka pielāgošanai ES standartiem.

Enerģētika

Nodrošināt elektrības, dabasgāzes un kodolenerģijas uzraudzības iestādes neatkarību un efektīvu darbību.

Nodrošināt konkurējoša iekšējā enerģijas tirgus izveidi atbilstoši direktīvām par elektroenerģiju un gāzi.

Atbalstīt pakāpeniski integrēta reģionāla enerģijas tirgus izveidi kā daļu no Eiropas enerģijas tirgus. Atcelt ierobežojumus pārrobežu tirdzniecībai un tā pieejamībai trešajām personām.

Izstrādāt enerģijas stratēģiju, lai atvieglotu tiesiskā regulējuma īstenošanu atbilstīgi acquis.

Sākt saskaņošanu ar acquis par enerģijas efektivitāti un atjaunojamiem enerģijas avotiem un šajās jomās uzlabot administratīvās spējas.

Nodokļi

Turpināt akcīzes nodokļu un PVN saskaņošanu, jo īpaši attiecībā uz piemērotajām likmēm, neapliekamu darījumu apjomu un nodokļu struktūru, un atcelt nodokļu pasākumus, kas varētu radīt diskriminējošu attieksmi.

Turpināt saskaņošanu ar acquis tiešo nodokļu jomā, ieskaitot noteikumus par informācijas apmaiņu ar ES dalībvalstīm, lai atvieglotu pasākumus, kas vērsti pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu nemaksāšanu.

Uzņemties Rīcības kodeksā uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem izvirzīto principu īstenošanu un nodrošināt, lai nākotnē tiesību akti atbilstu Rīcības kodeksā uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem izvirzītajiem principiem.

Pastiprināt centienus modernizēt un nostiprināt nodokļu administrēšanu, lai palielinātu nodokļu maksātāja atbilstību un uzlabotu tiešo nodokļu, ka arī PVN un muitas ieņēmumu, un citu netiešo nodokļu iekasēšanu. Izveidot efektīvus instrumentus krāpšanas apkarošanai.

Uzsākt gatavošanos vajadzīgo IT sistēmu izstrādei tā, lai ar ES un tās dalībvalstīm varētu apmainīties ar elektroniskajiem datiem.

Statistika

Pabeigt procedūras, kas vajadzīgas, lai pieņemtu un izpildītu jaunu statistikas likumu, kas atbilstu ES standartiem. Nodrošināt atbilstīgas personāla mācības un uzlabot administratīvās spējas.

Uzlabot stratēģiju statistikas attīstībai, jo īpaši tādās prioritārās jomās kā demogrāfijas un darba tirgus statistika, reģionālā statistika, uzņēmējdarbības statistika (ieskaitot uzņēmumu reģistru) un lauksaimniecības statistika.

Pieņemt vēl nepieņemto klasifikāciju un uzņēmumu reģistrā ieviest attiecīgās statistikas vienības.

Atbilstīgi EKS 95 uzlabot nacionālo kontu metodiku.

Sociālā politika un nodarbinātība

Izstrādāt gada plānu finanšu ieguldījumiem, kas balstās uz saskaņošanas izmaksu pieejamo publisko un privāto resursu reālu novērtējumu.

Noteikt efektīva sociālā dialoga nosacījumus, cita starpā atceļot ierobežojošus noteikumus par arodbiedrību darbību un nodrošinot arodbiedrību tiesību ievērošanu.

Atbalstīt sociālo partneru centienus palielināt spējas, jo īpaši ņemot vērā to turpmāko lomu nodarbinātības un sociālās politikas izstrādē un īstenošanā, jo īpaši risinot autonomu sociālo dialogu.

Turpināt centienus atrisināt bērnu darba problēmu.

Nostiprināt visu to iestāžu spējas, kas iesaistītas acquis transponēšanā attiecīgā jomā.

Uzņēmumu un rūpniecības politika

Pieņemt Valsts tērauda rūpniecības restrukturizācijas programmu, kuras mērķis ir nodrošināt nozares dzīvotspēju, un ievērot ES noteikumus par valsts atbalstu.

Attīstīt un īstenot stratēģiju ārvalstu ieguldījumu veicināšanai Turcijā, tostarp attiecībā uz strīdu izšķiršanu.

Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinēšana

Turpināt ekonomikas un sociālās kohēzijas stratēģiskā satvara izstrādi, kura mērķis ir mazināt reģionu atšķirības.

Noteikt vajadzīgo juridisko un administratīvo satvaru ES pirmsiestāšanās fondu izlietošanai.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Turpināt visu tiesībaizsardzības iestāžu attīstību un nostiprināšanu un saskaņot to statusu un darbību ar Eiropas standartiem, attīstot arī iestāžu sadarbību. Pieņemt policijas ētikas kodeksu. Izveidot neatkarīgu un efektīvu sūdzību sistēmu, lai nodrošinātu lielāku policijas un žandarmērijas atbildību. Izvērst modernu izmeklēšanas paņēmienu un noziegumu profilakses stratēģiju lietošanu. Attiecīgi rīkoties, lai izglītotu kriminālpoliciju un attīstītu tās spējas.

Turpināt centienus īstenot valsts migrācijas un patvēruma rīcības plānu, lai apkarotu nelegālu migrāciju un steidzami noslēgtu atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar ES.

Pieņemt un sākt valsts robežu pārvaldības rīcības plāna īstenošanu, konkrēti attiecīgi rīkojoties, lai izveidotu profesionālu nemilitāru robežsardzi, un atmīnējot robežu.

Pieņemt un īstenot valsts stratēģiju organizētās noziedzības problēmas risināšanai. Pastiprināt cīņu pret organizēto noziedzību, narkotikām, cilvēku tirdzniecību, krāpšanu, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Saskaņā ar ES stratēģiju un rīcības plānu narkomānijas apkarošanai izstrādāt valsts stratēģiju narkomānijas apkarošanai un sākt tās īstenošanu.

Pieņemt likumu par personas datu aizsardzību atbilstīgi acquis un izveidot neatkarīgu uzraudzības iestādi.

Izraudzīt dienestu, kuru kompetencē ietilptu euro aizsardzība pret viltošanu.

Zinātne un pētniecība

Sākt integrētas pētniecības stratēģijas izveidi un piemērošanu.

Izglītība un kultūra

Atvieglot darbu valsts aģentūrai, kuras uzdevums ir konsolidēt dalību programmās: “Sokrāts”, “Leonardo da Vinči” un “Jaunatne”. Veicināt dalību programmā “Kultūra 2000”.

Vide

Pieņemt pārskatītu programmu acquis transponēšanai un īstenošanai. Izstrādāt plānu ieguldījumu finansēšanai.

Sākt tā acquis transponēšanu un īstenošanu, kas attiecas uz vispārējiem tiesību aktiem, starptautiskām vides konvencijām un tiesību aktiem par dabas aizsardzību, ūdens kvalitāti, integrētu piesārņojuma novēršanas kontroli un atkritumu apsaimniekošanu. Īstenot un izpildīt grozīto direktīvu par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Integrēt vides prasības citu nozaru politikā.

Izstrādāt plānu administratīvo spēju nostiprināšanai, vides tiesību aktu īstenošanai un izpildei.

Izvērst sadarbību robežšķērsojošo ūdeņu jomā saskaņā ar ūdens pamatdirektīvu un starptautiskām konvencijām, kuru līgumslēdzēja puse ir EK.

Patērētāju un veselības aizsardzība

Turpināt saskaņošanu ar acquis.

Vēl vairāk attīstīt institucionālās struktūras efektīvai īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz tirgus uzraudzību.

Vēl vairāk attīstīt valsts līmeņa sistēmas paziņošanai par bīstamiem produktiem un izmantot iespējas apmainīties ar šādiem paziņojumiem starptautiskā līmenī, izmantojot TRAPEX vai citas attiecīgas sistēmas.

Muitas savienība

Pieņemt jaunu muitas kodeksu, lai turpinātu muitas noteikumu saskaņošanu ar attiecīgo acquis, ieskaitot preferenciālas izcelsmes noteikumus.

Saskaņot tiesību aktus par brīvajām zonām ar attiecīgo acquis un izpildīt tos, jo īpaši tas attiecas uz noteikumiem par muitas kontroli un nodokļu inspekciju.

Turpināt muitas pārvaldes administratīvo un darbības spēju stiprināšanu un saskaņot iekšējās procedūras ar ES standartiem.

Uzsākt gatavošanos vajadzīgo IT sistēmu izstrādei tā, lai ar ES un tās dalībvalstīm varētu apmainīties ar elektroniskajiem datiem, sākot no tranzīta un tarifu jomas.

Ārējās attiecības un ārpolitika, drošības un aizsardzības politika

Pabeigt saskaņošanu ar EK kopējo tirdzniecības politiku, saskaņojot ar EK preferenciālajiem režīmiem, tostarp ar jauno EK vispārējo preferences režīma sistēmu.

Turpināt centienus noslēgt vēl nenoslēgtos brīvās tirdzniecības nolīgumus ar trešām valstīm.

Pakāpeniski saskaņot politikas virzienus attiecībā pret trešām valstīm un nostāju starptautiskajās organizācijās ar ES un tās dalībvalstu politiku un nostāju, arī attiecībā pret visu ES dalībvalstu dalību attiecīgajās organizācijās un tādos režīmos kā Vasenāras Vienošanās.

Finanšu kontrole

Nodrošināt publisko finanšu vadības un kontroles likuma laicīgu īstenošanu.

Saskaņā ar starptautiskās augstāko revīzijas iestāžu organizācijas noteikumiem un atbilstīgi publisko finanšu vadības un kontroles likumam pieņemt jaunus tiesību aktus par ārējās revīzijas funkciju reformu, lai nodrošinātu revīzijas palātas neatkarību.

Noteikt efektīvas procedūras, kas izmantojamas pārkāpumu un aizdomu gadījumos par krāpšanu, kura skar pirmspievienošanās palīdzību, tostarp lai par pārkāpumiem efektīvi paziņotu Komisijai.

Nostiprināt īstenošanas sistēmu Kopienas pirmspievienošanās fondu pārvaldībai un pielāgot to pirmspievienošanās instrumentu izmaiņām.

Izveidot administratīvās struktūras, kas vajadzīgas efektīvai un vienādai ES fondu aizsardzībai un sadarbībai ar Eiropas Komisijas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).

3.2.   VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

Ekonomiskie kritēriji

Pabeigt privatizācijas programmas īstenošanu.

Pabeigt lauksaimniecības nozares reformu.

Nodrošināt pensiju un sociālās nodrošināšanas sistēmas ilgtspēju.

Turpināt vispārējā izglītības un veselības līmeņa uzlabošanu, īpašu uzmanību veltot jaunajai paaudzei un mazāk attīstītiem reģioniem.

Spēja uzņemties dalības saistības

Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

Atcelt ierobežojumus attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pārrobežu pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Sākt saskaņošanu ar acquis par pasta pakalpojumiem. Sākt pasta pakalpojumu liberalizāciju un izveidot valsts uzraudzības iestādi.

Nodrošināt pamatīgu saskaņošanu ar acquis attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

Publiskais iepirkums

Nodrošināt, lai visos līmeņos līgumslēdzējas iestādes un vienības efektīvi īstenotu publiskā iepirkuma noteikumus, tostarp izstrādājot un piemērojot darbam vajadzīgos instrumentus, izglītojot līgumslēdzējas iestādes un vienības un nostiprinot to administratīvās spējas.

Veicināt elektronisku līdzekļu izmantošanu iepirkuma procedūrās.

Pieņemt visaptverošu valsts stratēģiju, lai attīstītu Turcijas publiskā iepirkuma sistēmu, tostarp elektronisko līdzekļu izmantojumu visos iepirkuma procedūras posmos.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Pabeigt intelektuālā īpašuma tiesību saskaņošanu un nodrošināt to izmantošanu, nostiprinot izpildes struktūras un mehānismus, tostarp izpildes iestādes un tiesu iestādes.

Finanšu pakalpojumi

Atbilstīgi sīki izstrādātajam BRSA ceļvedim ievērojami uzlabot jauno kapitāla prasību īstenošanas satvaru.

Ievērojami uzlabot tiesību aktu saskaņošanu ar acquis nebanku finanšu nozarē.

Tiesību akti par uzņēmumiem

Pabeigt saskaņošanu ar acquis.

Atbilstīgi ES standartiem pieņemt vispārēja lietojuma finanšu pārskatu sistēmu, pilnībā izmantojot izņēmumus, kas paredzēti acquis.

Noteikt stingrākas informācijas izpaušanas prasības. Jo īpaši pieņemt vispārīgas prasības uzņēmumiem arhivēt revidētas juridiskas vienības un konsolidētus finanšu pārskatus, lai tos darītu publiski pieejamus.

Stiprināt visu attiecīgo iestāžu spēju pārraudzīt un izpildīt finanšu pārskatu standartus.

Konkurence

Konsolidēt izpildi pretmonopolu un valsts atbalsta jomā, īpašu uzmanību pievēršot monopoliem un uzņēmumiem ar īpašām un ekskluzīvām tiesībām.

Atbilstīgi saskaņotai visaptverošai nozaru programmai veikt melnās metalurģijas nozares pārstrukturēšanu.

Vairot tirgus dalībnieku un atbalsta piešķīrēju zināšanas par pretmonopolu un valsts atbalsta noteikumiem.

Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

Pabeigt acquis transponēšanu telekomunikāciju nozarē un sagatavoties pilnīgai tirgu liberalizācijai.

Pabeigt tiesību aktu saskaņošanu audiovizuālajā jomā un nostiprināt neatkarīgas televīzijas/radio uzraudzības iestādes spējas.

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Turpināt darbu, lai izveidotu integrētās administrēšanas un kontroles sistēmu, jo īpaši attiecībā uz zemes gabalu identifikācijas sistēmu.

Pārtikas nekaitīgums, veterinārija un fitosanitārija

Saskaņot veterinārijas, pārtikas nekaitīguma un fitosanitārijas tiesību aktus.

Radīt vajadzīgo administratīvo spēju īstenot veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas tiesību aktus.

Atbilstīgi ES prasībām izveidot aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu.

Modernizēt lauksaimniecības pārtikas pārstrādes uzņēmumus, lai tie varētu ievērot ES pārtikas nekaitīguma standartus un tiesību aktus. Modernizēt pienotavas.

Īstenot pārtikas nekaitīguma kontroles sistēmas.

Izveidot beigto dzīvnieku savākšanas un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes sistēmu.

Īstenot izplatītāko slimību izskaušanas plānus.

Saskaņot augu šķirņu reģistrācijas sistēmu ar ES prasībām.

Turpināt saskaņot prasības attiecībā uz pesticīdu atliekām ar ES noteikumiem.

Zivsaimniecība

Valsts un reģionu līmenī pabeigt atbilstīgu administratīvo struktūru un iekārtu izveidošanu, kas var nodrošināt kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu.

Transporta politika

Pabeigt tiesību aktu un administratīvo saskaņošanu attiecībā uz visiem transporta veidiem. Attiecībā uz autotransportu izvirzīt par mērķi tirgus pieejamību, ceļu satiksmes drošību, tehniskās apskates, tehniskās pārbaudes uz ceļiem, kā arī sociālos, nodokļu un tehniskos noteikumus. Attiecībā uz jūras transportu jāietver kuģošanas drošība.

Nodrošināt transporta tiesību aktu īstenošanu un izpildi autotransporta, jūras transporta un gaisa transporta jomā (jo īpaši lidojumu drošības un gaisa satiksmes vadības jomā). Lai to panāktu, uzlabot saistīto iestāžu īstenošanas un izpildes spējas attiecībā uz visiem civilās aviācijas, autotransporta un dzelzceļa aspektiem.

Atbilstīgi acquis prasībām pabeigt valsts dzelzceļa uzņēmuma pārstrukturizēšanu un atvērt dzelzceļa tirgu.

Īstenot Turcijas jūras transporta flotes un autotransporta parka tehniskās pielāgošanas programmu, lai panāktu atbilstību Kopienas tehniskajām normām.

Enerģētika

Pabeigt valsts tiesību aktu saskaņošanu ar acquis.

Vēl vairāk stiprināt administratīvās un uzraudzības struktūras.

Pārstrukturēt energoapgādes iekārtas un atvērt enerģijas tirgus atbilstīgi acquis.

Nodrošināt augsta līmeņa kodoldrošību. Ja tiek radīta iespēja ražot kodolenerģiju, laikus pirms licenču izdošanas jo īpaši palielināt uzraudzības iestāžu spējas, neatkarību un resursus. Nodrošināt, lai ietekmes uz vidi novērtējumus (IVN) veiktu, pilnībā ievērojot direktīvu par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Nodokļi

Ievērojami sekmēt darbu ar nodokļu acquis saskaņošanu attiecībā uz PVN, akcīzes nodokļiem un tiešajiem nodokļiem, tostarp rīcības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem.

Turpināt nodokļu administrēšanas nostiprināšanu un modernizēšanu, arī IT nozarē, lai uzlabotu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu. Turpināt priekšdarbus vajadzīgo IT sistēmu izstrādei, lai būtu iespējama elektronisku datu apmaiņa ar ES un tās dalībvalstīm.

Ekonomikas un monetārā politika

Pabeigt saskaņošanu ar acquis noteikumiem par aizliegumu publiskā sektora iestādēm privileģēti piekļūt finanšu iestādēm un par publiskā sektora tiešās finansēšanas aizliegumu.

Statistika

Pielīdzināt ES standartiem uzņēmumu reģistru.

Turpināt makroekonomikas statistikas saskaņošanu ar acquis, jo īpaši attiecībā uz IKP aplēsēm, saskaņotiem patērētāju cenu indeksiem, īstermiņa rādītājiem, maksājumu bilanci un darba statistiku.

Nostiprināt valsts statistikas institūta nozīmi koordinēšanā, lai uzlabotu to datu vākšanu un apstrādi, ko snieguši dažādi valsts biroji.

Datu vākšanā intensīvāk izmantot administratīvus avotus.

Pilnībā saskaņot finanšu statistiku ar ESA 95 prasībām.

Sociālā politika un nodarbinātība

Pabeigt acquis transponēšanu un nostiprināt saistītās administratīvās un izpildes struktūras, tostarp darba inspekcijas.

Nodrošināt sociālās politikas un nodarbinātības politikas acquis īstenošanu un izpildi.

Sagatavot valsts nodarbinātības stratēģiju, lai piedalītos Eiropas nodarbinātības stratēģijā, tostarp sagatavotu un īstenotu kopīgās nodarbinātības politikas pārskatu, un attīstīt spēju pārraudzīt darba tirgu un sociālās norises.

Atbilstīgi ES praksei sagatavot sociālas integrācijas valsts stratēģiju, arī attiecībā uz datu vākšanu.

Vēl vairāk attīstīt sociālo aizsardzību, jo īpaši konsolidējot sociālās nodrošinājuma un pensiju sistēmas reformu, lai tā būtu finansiāli ilgtspējīga, vienlaikus nostiprinot sociālā nodrošinājuma tīklu.

Uzņēmumu un rūpniecības politika

Turpināt MVU uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu un saskaņot MVU definīciju, ko izmanto ES.

Eiropas tīkli

Īstenot prioritāros projektus, kas noteikti atbilstīgi transporta infrastruktūras vajadzību novērtējumam un saskaņā ar Eiropas Kopienas TEN transporta vadlīnijām.

Veicināt to projektu īstenošanu Turcijā, kas Eiropas Kopienas TEN enerģētikas vadlīnijās uzskaitīti kā kopīgu interešu projekti.

Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinēšana

Turpināt administratīvo spēju stiprināšanu, lai īstenotu reģionālo politiku gan centra, gan reģionu līmenī.

Noteikt daudzgadu budžeta procedūras, kas nosaka prioritāšu kritēriju valsts ieguldījumam reģionos.

Tiesiskums, brīvība un drošība

Saskaņot žandarmērijas statusu un funkcijas ar Eiropas standartiem.

Sekmēt vīzu tiesību aktu un prakses saskaņošanu ar acquis.

Turpināt patvēruma acquis saskaņošanu, atceļot ģeogrāfiskos ierobežojumus Ženēvas Konvencijai; nostiprināt patvēruma pieprasījumu uzklausīšanas un piešķiršanas sistēmu un izstrādāt bēgļiem paredzēta sociālā atbalsta un integrācijas pasākumus.

Narkotiku jomā turpināt Nacionālā koordinācijas centra nostiprināšanu.

Turpināt muitas dienesta spēju attīstīšanu, arī noslēdzot muitas sadarbības nolīgumus un ieviešot mobilās uzraudzības vienības.

Datu aizsardzības jomā nodrošināt acquis īstenošanu, izveidojot neatkarīgu uzraudzības iestādi.

Pieņemt un īstenot acquis un paraugpraksi attiecībā uz migrāciju, lai nepieļautu nelegālu migrāciju.

Atbilstīgi valsts robežu pārvaldības rīcības plānam turpināt saskaņošanu ar acquis, lai sagatavotos pilnīgai saskaņošanai ar Šengenas acquis.

Pieņemt un īstenot acquis par korupciju, cīņu pret narkotikām, pret organizēto noziedzību, pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par tiesu sadarbību krimināllietās un civillietās, par euro krimināltiesisko aizsardzību un Kopienas finanšu interešu aizsardzību.

Izglītība un kultūra

Saskaņot ar ES politikas virzieniem kultūras daudzveidības aizsardzībā, arī atbilstīgi UNESCO Konvencijai par kultūras daudzveidību.

Vide

Turpināt saskaņošanu ar acquis un stiprināt institucionālās, administratīvās un pārraudzības spējas, lai nodrošinātu vides aizsardzību, arī attiecībā uz datu vākšanu.

Integrēt ilgtspējīgas attīstības principus nozaru politikas izstrādē un īstenošanā.

Nodrošināt grozītās stratēģiskā vides novērtējuma direktīvas pilnīgu transponēšanu un pakāpenisku īstenošanu un izpildi.

Pieņemt un īstenot valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu.

Muitas savienība

Pabeigt muitas tiesību aktu saskaņošanu, jo īpaši par tarifu kvotu pārvaldību, brīvajām zonām, divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, atdarinājumiem, kā arī viltotām un pirātprecēm.

Turpināt centienus modernizēt muitas kontroli un nodrošināt, lai visās muitas iestādēs būtu IT infrastruktūra.

Turpināt sagatavošanās darbus IT sistēmu savienojamību ar ES IT sistēmām.

Finanšu kontrole

Stiprināt visu to iestāžu pašreizējo vadības un kontroles spēju, kas iesaistītas Kopienas pirmsiestāšanās fondu pārvaldībā atbilstīgi DIS.

Sagatavot visas iestādes, kas iesaistītas Kopienas pirmsiestāšanās fondu vadībā, akreditācijai atbilstīgi paplašinātajai decentralizētajai īstenošanas sistēmai (EDIS).

Sagatavot izvirzīšanai krāpšanas apkarošanas dienestu, kas ir neatkarīgs savā darbībā.

Palielināt to administratīvo struktūru spējas, kas izveidotas EK finanšu interešu aizstāvībai.

4.   PROGRAMMU IZSTRĀDE

Finansiāla palīdzība Pievienošanās partnerībā noteiktajām prioritātēm būs pieejama, Komisijai pieņemot lēmumus par gada finansējumu atbilstīgi procedūrai, kas noteikta 8. pantā Padomes 2001. gada 17. decembra Regulai (EK) Nr. 2500/2001 par pirmspievienošanās finansiālo palīdzību Turcijai (2) (2006. gada programmai) un Regulā par pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI), kad to pieņems (2007.–2013. gada programmām). Lēmumam par finansējumu sekos ar Turciju parakstīts finansējuma nolīgums.

5.   NOSACĪTĪBA

Kopienas palīdzība projektu finansēšanā, izmantojot pirmspievienošanās instrumentus, tiek sniegta ar nosacījumu, ka Turcija pilda saistības atbilstīgi EK un Turcijas nolīgumiem, tostarp Muitas savienības Lēmumam 1/95 un citiem lēmumiem, veic turpmākus konkrētus pasākumus, lai efektīvi izpildītu Kopenhāgenas kritērijus un jo īpaši sekmētu šīs pārskatītās Pievienošanās partnerības īpašo prioritāšu izpildi. Ja šie vispārīgie noteikumi netiktu ievēroti, Padome varētu pieņemt lēmumu pārtraukt finansiālo atbalstu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 2500/2001 5. pantam. Īpaši nosacījumi ir arī iekļauti individuālajās gada programmās.

6.   UZRAUDZĪBA

Pievienošanās partnerības īstenošanu pārbauda, izmantojot mehānismus, kas noteikti attiecīgi saskaņā ar asociācijas nolīgumu, un izmantojot Komisijas progresa ziņojumus.

Asociācijas nolīguma apakškomitejas nodrošina iespēju pārskatīt Pievienošanās partnerības prioritāšu īstenošanu, kā arī panākumus attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu, īstenošanu un izpildi. Asociācijas komiteja apspriež vispārējās norises, panākumus un problēmas Pievienošanās partnerības prioritāšu sasniegšanā, kā arī konkrētākus jautājumus, ko tai nodod apakškomitejas.

Pirmspievienošanās finansiālās palīdzības programmas pārraudzību kopā veic Turcija un Eiropas Komisija, izmantojot Kopējas pārraudzības komiteju. Lai nodrošinātu pārraudzības efektivitāti, saskaņā ar finansējuma nolīgumu finansētajos projektos jāiestrādā pārbaudāmi un novērtējami sasniegumu rādītāji. Ar šiem rādītājiem pamatotā pārraudzība palīdzēs Komisijai, Phare pārvaldības komitejai (un tās funkciju pārņēmējam atbilstīgi PPI) un vajadzības gadījumā Turcijai programmu pārorientēšanā un jaunu programmu izstrādē.

Phare pārvaldības komiteja nodrošina, lai saskaņā ar pirmspievienošanās programmu finansētās darbības būtu saderīgas cita ar citu, kā arī ar Pievienošanās partnerību, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 2500/2001.

Pievienošanās partnerībā turpinās izdarīt vajadzīgos grozījumus saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 622/98 (1998. gada 16. marts) par palīdzību kandidātvalstīm atbilstīgi pirmspievienošanās stratēģijai, un jo īpaši par Pievienošanās partnerību izveidi (3).


(1)  Sk. arī Eiropas Kopienas un tas dalībvalstu 2005. gada 21. septembra deklarāciju.

(2)  OV L 342, 27.12.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).

(3)  OV L 85, 20.3.1998., 1. lpp.


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/51


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 23. janvāris),

ar ko ieceļ amatā astoņus Revīzijas palātas locekļus

(2006/36/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 247. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 160.B panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumus (1),

tā kā:

(1)

Giorgio CLEMENTE kunga, Juan Manuel FABRA VALLÉS kunga, Máire GEOGHEGAN-QUINN kundzes, Morten Louis LEVYSOHN kunga, Robert REYNDERS kunga, Aunus SALMI kunga, Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA kunga un Lars TOBISSON kunga pilnvaru termiņš beidzas 2006. gada 28. februārī.

(2)

Tādēļ būtu jāieceļ amatā jauni locekļi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo par Revīzijas palātas locekļiem laikposmam no 2006. gada 1. marta līdz 2012. gada 29. februārim ir iecelti:

Olavi ALA-NISSILÄ kungs,

Máire GEOGHEGAN-QUINN kundze,

Lars HEIKENSTEN kungs,

Morten Louis LEVYSOHN kungs,

Karel PINXTEN kungs,

Juan RAMALLO MASSANET kungs,

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA kungs,

Massimo VARI kungs.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 23. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. PRÖLL


(1)  Atzinumi sniegti 2005. gada 13. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēti).


Komisija

26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/52


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 5. decembris),

ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūrām attiecībā uz Indijas izcelsmes sulfanilskābes ievedumiem

(2006/37/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (2) (“antisubsidēšanas pamatregula”), un jo īpaši tās 13. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

(1)

Padome 2002. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1338/2002 (3) uzlika galīgus kompensācijas maksājumus Indijas izcelsmes sulfanilskābes ievedumiem. Tajā pašā dienā Padome ar Regulu (EK) Nr. 1339/2002 (4) uzlika galīgus antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes sulfanilskābes ievedumiem.

(2)

Šajās procedūrās Komisija ar Lēmumu 2002/611/EK (5) pieņēma cenu saistības, ko piedāvāja Indijas uzņēmums, t. i., Kokan Synthetics & Chemicals Pvt Ltd. (“uzņēmums”).

(3)

Uzņēmums 2003. gada decembrī informēja Komisiju par vēlmi brīvprātīgi atsaukt uzņemtās saistības. Attiecīgi ar Komisijas Lēmumu 2004/255/EK (6) tika atcelts Komisijas lēmums, ar ko tika pieņemtas saistības.

(4)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 236/2004 (7) 2004. gada februārī tika pabeigta antiabsorbcijas izmeklēšana attiecībā uz Ķīnas izcelsmes sulfanilskābes ievedumiem, un Ķīnas Tautas Republikas galīgā antidempinga muitas nodokļa likme tika palielināta no 21 % līdz 33,7 %.

B.   PIEPRASĪJUMS VEIKT PĀRSKATĪŠANU

(5)

Uzņēmums 2004. gada decembrī iesniedza pieprasījumu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 19. pantu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu, lai pārbaudītu šā uzņēmuma saistību atjaunošanas pieņemamību.

(6)

Pieprasījumā bija ietverti pietiekami pierādījumi tam, ka apstākļi ir būtiski mainījušies, kopš uzņēmums brīvprātīgi ir atsaucis savas saistības. Tāpēc uzņēmums ir vēlējies vēlreiz piedāvāt sākotnējās saistības un ir uzsvēris, ka, ņemot vērā apstākļu maiņu, šādas saistības būtu gan efektīvas, gan praktiski īstenojamas.

(7)

Attiecīgi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts paziņojums par daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanu (8).

C.   SAISTĪBU PIEŅEMŠANA

(8)

Sīkāka informācija par pārskatīšanas izmeklēšanas procesuālajiem aspektiem un konstatējumiem ir noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 123/2006 (9), ar kuru groza gan Regulu (EK) Nr. 1338/2002, ar ko uzliek galīgu kompensācijas maksājumu, gan Regulu (EK) Nr. 1339/2002, ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu, cita starpā, Indijas izcelsmes sulfanilskābes ievedumiem.

(9)

Tā kā uzņēmuma piedāvātās pārskatītās saistības novērš dempinga un subsidēšanas radītos kaitējumus, izmeklēšanā ir atzīts, ka šīs saistības var pieņemt.

(10)

Šajā pārskatītajā piedāvājumā uzņēmums ir piekritis indeksēt sākotnēji piedāvāto minimālo cenu, lai ņemtu vērā cenas cikliskumu vienai no galvenajām sulfanilskābes ražošanā izmantotajām sastāvdaļām.

(11)

Uzņēmums arī regulāri sniegs Komisijai sīku informāciju par eksportu uz Kopienu, kas nozīmē, ka Komisija var efektīvi kontrolēt saistību izpildi. Turklāt šā uzņēmuma tirdzniecības struktūra ir tāda, ka Komisija uzskata par ierobežotu panākto saistību apiešanas risku.

(12)

Ņemot vērā šo, saistības ir pieņemamas.

(13)

Lai Komisija varētu efektīvi kontrolēt to, vai uzņēmums ievēro saistības, tiklīdz attiecīgajam muitas dienestam tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar saistībām izlaist preci brīvā apgrozījumā, atbrīvojums no nodokļa tiek piešķirts ar noteikumu, ka ir iesniegts faktūrrēķins, kurā ietverta vismaz tā informācija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 123/2006 pielikumā. Šī informācija ir arī vajadzīga, lai arī muitas iestādes varētu pietiekami precīzi pārbaudīt, vai sūtījums atbilst tirdzniecības dokumentiem. Ja šāds faktūrrēķins netiek iesniegts vai ja tas neatbilst muitai uzrādītajam ražojumam, ir jāmaksā attiecīgā kompensācijas un antidempinga muitas nodokļa likme.

(14)

Lai turpmāk nodrošinātu saistību efektīvu ievērošanu, ar iepriekš minēto regulu importētāji ir informēti par to, ka jebkāda saistību neizpilde var būt par pamatu tam, ka attiecīgajiem darījumiem antidempinga un kompensācijas muitas nodokli piemēro ar atpakaļejošu datumu.

(15)

Saistību pārkāpšanas vai atsaukšanas gadījumā vai ja Komisija atsauc saistību pieņemšanu, antidempinga vai kompensācijas muitas nodokli, kas uzlikts saskaņā ar antidempinga pamatregulas 9. panta 4. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 15. panta 1. punktu, piemēro automātiski atbilstīgi antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktam un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktam,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo pieņem saistības, ko sakarā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūrām attiecībā uz Indijas izcelsmes sulfanilskābes ievedumiem ir piedāvājis iepriekš minētais ražotājs eksportētājs.

Valsts

Uzņēmums

TARIC papildu kods

Indija

Kokan Synthetics & Chemicals Pvt Ltd., 14 Guruprasad, Gokhale Road (N), Dadar (W), Mumbai 400 028

A398

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004.

(3)  OV L 196, 25.7.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 492/2004 (OV L 80, 18.3.2004., 6. lpp.).

(4)  OV L 196, 25.7.2002., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 492/2004.

(5)  OV L 196, 25.7.2002., 36. lpp.

(6)  OV L 80, 18.3.2004., 29. lpp.

(7)  OV L 40, 12.2.2004., 17. lpp.

(8)  OV C 101, 27.4.2005., 34. lpp.

(9)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 5. lpp.


26.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 22/54


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 22. decembris),

ar kuru groza Lēmumu 1999/572/EK, ar ko pieņem piedāvātās saistības sakarā ar antidempinga procedūrām attiecībā uz tādu tērauda stiepļu trošu un kabeļu importu, kuru izcelsme, cita starpā, ir Indijā

(2006/38/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”), un jo īpaši tās 8. un 9. pantu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēja komiteju,

tā kā:

A.   IEPRIEKŠĒJĀ PROCEDŪRA

(1)

Padome 1999. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu tērauda stiepļu trošu un kabeļu (“attiecīgais ražojums”) importam, kura izcelsme, cita starpā, ir Indijā.

(2)

Komisija ar Lēmumu 1999/572/EK (3) pieņēma Indijas uzņēmuma, proti, Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd, piedāvātās cenu saistības. Minētais uzņēmums pa šo laiku ir mainījis nosaukumu, kas tagad ir Usha Martin Ltd (UML). Nosaukuma maiņa nav ietekmējusi uzņēmuma darbību.

(3)

Tādējādi tāda attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir Indijā un kuru ražojis uzņēmums UML vai jebkurš saistītais uzņēmums citur pasaulē, un uz kuru attiecas saistības (“ražojums, uz ko attiecas saistības”), imports Kopienā tika atbrīvots no galīgajiem antidempinga maksājumiem.

(4)

Šajā sakarā jānorāda, ka dažus tērauda stiepļu trošu veidus, ko šobrīd ražo UML, izmeklēšanas periodā uz Kopienu neeksportēja, kā rezultātā tika ieviesti galīgie antidempinga pasākumi, un līdz ar to uz minētajiem ražojumiem neattiecās atbrīvojums, ko pieļauj saistības. Attiecīgi šādām tērauda stiepļu trosēm, tām nonākot Kopienā brīvā apgrozībā, tika piemērots antidempinga maksājums.

(5)

Pēc termiņa beigu pārskata, ko veica saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Padome 2005. gada novembrī ar Regulu (EK) Nr. 121/2006 (4) nolēma, ka ir jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami attiecīgā ražojuma, kura izcelsme, cita starpā, ir Indijā, importam.

B.   SAISTĪBU PĀRKĀPŠANA

1.   To uzņēmumu pienākumi, uz ko attiecas saistības

(6)

UML piedāvātās saistības uzliek šim uzņēmumam (kā arī jebkuram saistītam uzņēmumam citur pasaulē) pienākumu, cita starpā, eksportēt ražojumu, uz ko attiecas saistības, pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā par noteiktu minimālo importa cenu (MIC) vai cenu, kas lielāka par to, kā to paredz saistības. Šādi cenu ierobežojumi mazina dempinga kaitējumu radošo ietekmi. Arī gadījumā, ja saistītie importētāji veic tālāku pārdošanu pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, ražojuma, uz ko attiecas saistības, tālākpārdošanas cenām pēc atbilstošām korekcijām saistībā ar pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām, kā arī samērīgu peļņu, ir jābūt tādās robežās, kas mazina dempinga kaitējumu radošo ietekmi.

(7)

Saistību noteikumi paredz arī, ka UML ir jāsniedz Komisijai regulāra un detalizēta informācija ceturkšņa ziņojumu veidā par tās veiktās attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir Indijā, pārdošanas (un tālākpārdošanas, ko veic tās saistītās puses Kopienā) apjomu Kopienā. Šādos ziņojumos ir jāiekļauj tie ražojumi, uz ko attiecas saistības un kam nepiemēro antidempinga maksājumu, kā arī tāda veida tērauda stiepļu troses, uz kurām neattiecas saistības un kurām tādējādi piemēro antidempinga maksājumu.

(8)

Ja nav norādīts citādi, Komisija pieņem, ka UML iesniegtie pārdošanas ziņojumi (kā arī tālākpārdošanas ziņojumi, ko iesnieguši saistītie uzņēmumi Kopienā) ir pabeigti un sniedz pilnīgu, precīzu informāciju vissīkākajās detaļās.

(9)

UML arī atzina, ka attiecībā uz atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem, ko pieļauj saistības, šāda atbrīvojuma nosacījums ir Kopienas muitas dienestiem uzrādīts “uzņēmuma rēķins”. Turklāt minētais uzņēmums apņēmās neizsniegt šādus uzņēmuma rēķinus par tādu attiecīgā ražojuma veidu pārdošanu, uz kuriem neattiecas saistības un kuriem tādējādi piemēro antidempinga maksājumu.

(10)

Saistības arī paredz, ka šie noteikumi attiecas uz jebkuru ar UML saistītu uzņēmumu citur pasaulē.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstību saistībām, UML arī piekrita sniegt visa veida informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu, kā arī nodrošināt iespēju veikt pārbaudes šā uzņēmuma vai jebkura ar to saistīta uzņēmuma telpās, lai pārliecinātos par minēto ceturkšņa ziņojumu datu precizitāti un patiesumu.

(12)

Šajā sakarā UML telpās Indijā un ar UML saistītā uzņēmuma, proti, Brunton Wolf Wire Ropes FZE (BWWR), telpās Dubajā tika veikta pārbaude.

2.   UML pārbaudes rezultāti

(13)

Minētā uzņēmuma grāmatvedības ierakstu pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka ievērojami attiecīgā ražojuma apjomi, uz ko neattiecas saistības, nav iekļauti saistībās paredzētajos ceturkšņa pārdošanas ziņojumos, ko iesniedz Komisijai. Turklāt UML bija pārdevis attiecīgās preces saistītajiem importētājiem Apvienotajā Karalistē un Dānijā un iekļāvis tās uzņēmuma rēķinos.

(14)

Attiecīgo pārdošanas faktu neiekļaušana pārdošanas ziņojumos un kļūdaina to iekļaušana uzņēmuma rēķinos tiek uzskatīta par saistību pārkāpšanu.

3.   BWWR pārbaudes rezultāti

(15)

Vispirms jānorāda, ka gatavas tērauda stiepļu troses, ko ražo BWWR, izgatavo divās ražošanas fāzēs, t. i., i) noteiktu skaitu atsevišķu tērauda stiepļu savij vienā vijumā, un ii) noteiktu skaitu šādu vijumu, kas sastāv no atsevišķām tērauda stieplēm, savij kopā, izveidojot pabeigtu tērauda stiepļu trosi.

(16)

BWWR telpās veiktās pārbaudes rezultātā konstatēja, ka UML ir pārdevis BWWR ievērojamu daudzumu Indijas izcelsmes stiepļu vijumu un BWWR no šiem stiepļu vijumiem ir izgatavojis tērauda stiepļu troses, daļu no tām pēc tam pārdodot Kopienā un eksportējot tās kā Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) izcelsmes preci.

(17)

Ņemot vērā šo pārveides procesu, tika atzīts par nepieciešamu pārbaudīt BWWR Kopienā pārdoto tērauda stiepļu trošu izcelsmi. Tādēļ tika dota norāde uz 22. pantu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5) (“Kopienas Muitas kodekss”), kas nosaka, ka nepreferenciālās izcelsmes noteikumi attiecas uz pasākumiem, kuri nav tarifa pasākumi, kas noteikti Kopienas noteikumos, kuri regulē īpašas preču tirdzniecības jomas, piemēram, antidempinga pasākumiem.

(18)

Noteikumi par nepreferenciālās izcelsmes noteikšanu precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts, ir izklāstīti Kopienas Muitas kodeksa 24. un 25. pantā un 35. un 39. pantā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (6), ar ko paredz noteikumus, lai īstenotu Kopienu Muitas kodeksu. Attiecībā uz Kopienas Muitas kodeksa 24. pantā minēto “pēdējās būtiskās pārveides jēdzienu” tērauda stiepļu trošu gadījumā tiek uzskatīts, ka šim ražojumam ir veikta pēdējā būtiskā apstrāde, jo tas ir klasificēts Harmonizētās sistēmas četrciparu tarifa pozīcijā (“četrciparu pozīcija”), kas atšķiras no četrciparu pozīcijām, kurās klasificētas šā ražojuma izgatavošanā izmantotās izejvielas.

(19)

Saskaņā ar iepriekš minēto Indijas izcelsmes stiepļu vijumu, kas ir klasificēti četrciparu pozīcijā 73.12, pārveide tērauda stiepļu trosēs, kas arī ir klasificētas četrciparu pozīcijā 73.12, nepiešķir gatavajam ražojumam, šajā gadījumā tērauda stiepļu trosēm, AAE izcelsmi, bet gan saglabā Indijas izcelsmi.

(20)

Tāpēc BWWR pārdotās tērauda stiepļu troses, kas izgatavotas no Indijas izcelsmes stiepļu vijumiem, tiek uzskatītas par Indijas izcelsmes preci, un tādējādi uz tām attiecas pašreiz spēkā esošie antidempinga pasākumi, ko piemēro Indijas izcelsmes preču importam. Tātad uz šiem ražojumiem vai nu attiecas saistību noteikumi, vai, ja tie neietilpst to ražojumu kategorijā, uz kuriem attiecas saistības, tiem ir jāpiemēro antidempinga maksājumi.

(21)

Turklāt tika konstatēts, ka attiecīgās tērauda stiepļu troses, par kuru izcelsmes valsti uzskatīja Indiju un kuras Kopienai pārdeva BWWR, nav iekļautas UML vai ar to saistīto uzņēmumu citur pasaulē ceturkšņa pārdošanas ziņojumos, kas saskaņā ar saistībām iesniedzami Komisijai, kā arī, importējot šos ražojumus brīvai apgrozībai Kopienā, nav norādīta to Indijas izcelsme. Tātad, tā kā nebija uzņēmuma rēķina, šādam attiecīgā ražojuma importam Kopienā no Dubajas, ko uzskata par Indijas izcelsmes preci, ievedot to Kopienā brīvai apgrozībai, vajadzēja piemērot antidempinga maksājumu.

(22)

Turklāt tika noteikts, ka šādas Indijas izcelsmes tērauda stiepļu troses, ko ražo Dubajā, tika pārdotas Kopienas tirgū par zemākām cenām nekā attiecīgās minimālās importa cenas, kas noteiktas UML saistībās attiecībā uz minētajām tērauda stiepļu trosēm.

(23)

Attiecīgi, ņemot vērā visus iepriekš minētos konstatējumus, UML tika informēts par minētajiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika paredzēts atsaukt Komisijas pieņemtās saistības, tā vietā piemērojot noteiktu antidempinga maksājumu. Tika piešķirts termiņš, kura laikā var izteikt savu viedokli gan rakstiski, gan mutiski. Šajā sakarā UML sniedza gan rakstiski, gan mutiski izteiktus viedokļus.

4.   Rakstiski iesniegta informācija

a)   Ziņošanas pienākumu pārkāpumi

(24)

Attiecībā uz jautājumu par attiecīgo ražojumu, ko eksportēja UML, neiekļaujot to saistībās paredzētajos ceturkšņa pārdošanas ziņojumos, tika norādīts, ka, lai gan attiecīgās preces bija minētas uzņēmuma rēķinos, to imports Kopienā notika, piemērojot aktīvās apstrādes procedūru, un pēc tam tās nonāca Kopienā brīvā apgrozībā, samaksājot antidempinga maksājumu, vai tika atkārtoti izvestas ārpus Kopienas. Tādēļ tika iesniegta informācija, ka to neiekļaušana saistībās paredzētajos pārdošanas ziņojumos bijusi pārrakstīšanās kļūda, ka nav nodarīts kaitējums un nav notikuši būtiski pārkāpumi.

(25)

Pamatojoties uz šo argumentu, UML uzskata, ka jebkuru saistību primārais mērķis ir nodrošināt, lai pārdošana notiktu tādās robežās, kas nepieļautu kaitējumu. Šajā sakarā uzņēmums iesniedza informāciju, ka, tā kā tas ir pilnībā ievērojis šos nosacījumus, saistībās paredzēto pārdošanas ziņojumu precizitātei ir sekundāra nozīme. UML arī uzskata, ka saistības būtībā ir ievērotas, jo ražojumam, uz ko neattiecas saistības, bet kas ir iekļauts uzņēmuma rēķinos, beigās piemēroja antidempinga maksājumu vai to atkārtoti izveda ārpus Kopienas. Tādēļ UML uzskata, ka tā vai ar to saistīto uzņēmumu Kopienā šajā sakarā veikto darbību rezultātā nav notikušas izmaiņas Kopienas tirgus status quo.

(26)

Atbildot uz šiem argumentiem, Komisija piekrīt, ka jebkuru saistību funkcija ir novērst dempinga kaitējošo iedarbību. Tomēr tā neuzskata, ka pienākumam iesniegt precīzus pārdošanas ziņojumus vai preču, uz kurām neattiecas saistības, iekļaušanai uzņēmuma rēķinos būtu otršķirīga nozīme attiecībā pret citiem saistību noteikumiem. Komisija var efektīvi pārraudzīt saistības un konstatēt, vai tās tiek ievērotas un vai dempinga radītais kaitējums novērsts, tikai tad, ja tās rīcībā ir pilnīga un detalizēta informācija par attiecīgā ražojuma pārdošanu Kopienā. Ja pārdošanas ziņojumi nav pilnīgi vai ir neprecīzi, tas rada šaubas par to, vai attiecīgais uzņēmums ievēro saistības kopumā. Ziņošanas formalitāšu ievērošana tādēļ ir uzskatāma par vienu no attiecīgo uzņēmumu primārajiem pienākumiem, jo šīs formalitātes ir ne vien paredzētas administratīvo procedūru vienkāršošanai, bet tās ir arī nepieciešamas visas saistību sistēmas darbībai kopumā.

(27)

Tāpēc attiecībā uz jautājumu par to, vai ir saglabāts Kopienas tirgus status quo (un, netieši, vai ir nodarīts kaitējums Kopienas ražošanas nozarei), tiek uzskatīts, ka ziņošanas pienākumu pārkāpums apdraud saistību kārtības lietderību, jo šī kārtība ir izveidota, lai īpaši aizsargātu Kopienas tērauda stiepļu trošu ražotājus no dempinga radītā kaitējuma. Tas, ka nav iesniegti pilnīgi un ticami ziņojumi, liek apšaubīt, vai ir ievēroti saistību pamatnoteikumi, un tādējādi neļauj Komisijai noteikt, vai šis uzņēmums ir pildījis visus pienākumus. Līdz ar to Komisijai ir jāuzskata šādi pārkāpumi par Kopienas ražotājiem kaitējošiem.

(28)

Turklāt saskaņā ar saistībām UML un ar to saistītajiem uzņēmumiem citur pasaulē ir jāievēro visi minēto saistību noteikumi un jāveic efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu. Šajā gadījumā netika veiktas nepieciešamās iekšējās pārbaudes un darbības, lai UML varētu pilnībā pildīt pienākumus saskaņā ar noteikumiem, ko paredz saistības.

(29)

Tāpēc minētā uzņēmuma iesniegtie argumenti attiecībā uz ziņošanas formalitātēm nemaina Komisijas viedokli, ka ir pārkāptas saistības.

b)   Proporcionalitāte

(30)

Tika arī iesniegta informācija, ka Kopienas iestāžu rīcībai saskaņā ar pašreizējo cenu saistību kārtību attiecībā uz Indijas izcelsmes attiecīgo ražojumu būtu jāatbilst šo pasākumu iecerētajam mērķim (t. i., jāievēro proporcionalitāte).

(31)

Attiecībā uz proporcionalitāti vispirms jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 8. panta 7. punktu prasības sniegt attiecīgu informāciju (piem., jebkuras no ziņošanas prasībām) neievērošanu uzskata par saistību pārkāpšanu. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu saistību pārkāpšanas gadījumā tiek piemērots galīgais maksājums. Tiek ņemts vērā, ka minētie panti uzsver ziņošanas pienākuma suverēno svarīgumu. To vēl vairāk uzsver pašu saistību skaidrais un precīzais formulējums, kādā izklāstīti visi ziņošanas pienākumi.

(32)

Šo pieeju atbalsta arī Pirmās instances tiesas judikatūra, lemjot, ka jebkurš saistību pārkāpums ir pietiekams iemesls, kas pamato saistību pieņemšanas atsaukšanu (7).

(33)

Tāpēc UML iesniegtie argumenti attiecībā uz proporcionalitāti nemaina Komisijas viedokli, ka ir pārkāptas saistības.

c)   Jaunattīstības valsts

(34)

UML ir arī iesniedzis argumentus, ka saskaņā ar PTO Antidempinga līguma 15. pantu tam būtu jāveltī “īpaša uzmanība”, jo tas ir ražotājs eksportētājs, kas atrodas Indijā, kas saskaņā ar PTO definīciju ir jaunattīstības valsts, un tādēļ Komisijai nebūtu jāatsauc saistību pieņemšana, jo šis ir “pirmais mazsvarīga pārkāpuma gadījums”.

(35)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai UML atrašanās jaunattīstības valstī ir vai nav pamatots iemesls saistību pieņemšanas neatsaukšanai, ir jāatceras, ka UML ir mātes uzņēmums daudznacionālai uzņēmumu grupai, kā arī viens no lielākajiem attiecīgā ražojuma ražotājiem pasaulē. Ņemot vērā UML grupas acīmredzamo vadības kompetenci un uzbūvi, par ko Komisija pārliecinājās pārbaudes apmeklējumu laikā, nevar pieņemt argumentu, ka ziņošanas prasības ievērošana šim uzņēmumam varētu radīt grūtības. Turklāt, ja uzņēmums piedāvā saistības, tam ir arī jānodrošina no šīm saistībām izrietošo pienākumu ievērošana. Tādēļ minētā uzņēmuma argumenti šajā punktā tiek noraidīti.

d)   Nepreferenciālā izcelsme importa vajadzībām

(36)

Attiecībā uz jautājumu par tērauda stiepļu trošu izcelsmi, kuras Kopienā eksportētas no Dubajas un izgatavotas no Indijas izcelsmes stiepļu vijumiem, UML iesniedza informāciju, ka minētajām precēm pēdējā ražošanas fāzē (t. i., stiepļu vijumu savīšana pabeigtā tērauda stiepļu trosē) nepaturēja Indijas izcelsmi, bet ražošanas beigu posmā tām tika piešķirta AAE izcelsme.

(37)

Šajā sakarā UML iesniedza argumentus, ka Komisija maldīgi balstījusies uz mainīto četrciparu pozīciju kā vienīgo nepreferenciālo izcelsmi noteicošo faktoru. UML arī iesniedza informāciju, ka saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 24. un 25. pantu četrciparu pozīcijas maiņa ir tikai viens no vērā ņemamajiem faktoriem un nav uzskatāms par negrozāmu, jo svarīgs jautājums ir arī vietējās vērtības pievienošana importētām izejvielām. Šajā sakarā tika iesniegta informācija, ka vietējās vērtības pievienošana Dubajā pārsniedza 25 %. Turklāt UML arī apgalvoja, ka preču izcelsmes noteikšana, atsaucoties uz četrciparu pozīcijas maiņu (vai nemainīgumu) sakrīt arī ar Kopienas nostāju pašreizējās sarunās par PTO izcelsmes noteikumiem un “…nav pieņemta ar Kopienas likuma spēku”.

(38)

UML arī norādīja, ka tā nav zinājusi par nepreferenciālās izcelsmes noteikumiem un ka 2003. gadā, kad tika izveidota fabrika Dubajā, šīs uzņēmumu grupas vadība Dubajā un Indijā uzskatīja, ka Dubajā no Indijas izcelsmes stiepļu vijumiem ražotās tērauda stiepļu troses iegūs AAE izcelsmi.

(39)

Attiecībā uz šiem UML iesniegtajiem argumentiem par Kopienā no Dubajas eksportētajiem minētajiem ražojumiem Komisija vispirms vēlas norādīt, ka, ja preču ražošanā ir iesaistītas divas vai vairāk valstis, attiecībā uz nepreferenciālo izcelsmi izšķirošais faktors šo preču izcelsmes noteikšanā ir “pēdējās būtiskās pārveides” jēdziens. Tomēr, kopumā ņemot, pēdējās būtiskās pārveides kritērijs tiek izteikts vienā no šādiem trim veidiem: i) ar noteikumu, kas prasa Harmonizētās sistēmas nomenklatūras tarifa (apakš)pozīcijas maiņu, ii) ar ražošanas vai pārstrādes darbību sarakstu, kas precēm piešķir vai nepiešķir tās valsts izcelsmi, kurā veiktas minētās darbības, vai iii) ar pievienotās vērtības noteikumu.

(40)

Šajā gadījumā tērauda stiepļu troses ir viens no ražojumiem, uz ko attiecas noteikums, kas prasa mainīt tarifa (apakš)pozīciju. Tādējādi Dubajā veiktais pārveides process nemaina Indijas izcelsmi nepreferenciālas izcelsmes noteikšanas vajadzībām, jo stiepļu vijumi un tērauda stiepļu troses ir klasificētas vienā un tajā pašā četrciparu pozīcijā.

(41)

Turklāt, lai gan nebija nepieciešams apspriest jautājumu par “vērtības pievienošanu importētām izejvielām” Dubajā, ievērojot pārvaldības kārtību, tika pārbaudīti UML iesniegtajai informācijai pievienotie skaitliskie dati, lai apliecinātu, ka vietējās vērtības pievienošana Dubajā bijusi būtiska. Pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka reālā Dubajā pievienotā vērtība, izteikta procentuālā attiecībā pret tērauda stiepļu trošu ražotāja cenu, katrā ziņā ir mazāka par uzņēmuma norādīto 25 % slieksni.

(42)

Attiecībā uz UML iesniegto informāciju par to, ka noteikums par četrciparu pozīcijas maiņu ir Komisijas nostāja sarunās ar PTO par izcelsmi, nevis pieņemts likums, tiek norādīts, ka noteikums par četrciparu pozīciju ir iedibināta prakse, piemērojot Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu. Tādējādi tas ir noteikums, ko piemēro Kopienas iestādes un dalībvalstu kompetentās muitas iestādes, nosakot nepreferenciālo izcelsmi virknei ražojumu, tostarp arī attiecīgajam ražojumam.

(43)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka uzņēmums nav zinājis par nepreferenciālās izcelsmes noteikumiem, Komisija vispirms vēlas atkārtot, ka UML ir lielas, daudznacionālas uzņēmumu grupas mātes uzņēmums ar saistītām ražotnēm, izplatītājiem un tirdzniecības birojiem visā pasaulē. Ņemot vērā izejvielu, gatavo un pusgatavo preču pārvietošanu starp minētās grupas uzņēmumiem, šķiet maz ticams, ka šis uzņēmums varētu nezināt par nepreferenciālās izcelsmes noteikumiem vai par tā galveno ražojumu, kas ražoti vienā no tam piederošajām ražotnēm, izcelsmi. Turklāt ir katrā ziņā jānorāda, ka tiek uzskatīts, ka uzņēmumiem ir jāpārzina izmantotais kodekss un noteikumi, un ka nezināšana nevar tikt izmantota kā attaisnojums spēkā esošo noteikumu neievērošanai.

(44)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka minētās preces, ko eksportē no Dubajas, ir Indijas izcelsmes, un tādēļ uz tām būtu bijis jāattiecina tie paši antidempinga pasākumi, ko piemēro Indijas izcelsmes tērauda stiepļu trošu importam.

(45)

Attiecīgi UML iesniegtie argumenti par minēto preču izcelsmi netiek pieņemti un līdz ar to nemaina Komisijas viedokli, ka ir notikuši saistību pārkāpumi.

C.   LĒMUMA 1999/572/EK GROZĪJUMI

(46)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd, tagad – Usha Martin Ltd, piedāvāto saistību pieņemšana ir jāatsauc. Attiecīgi jāgroza Lēmuma 1999/572/EK 1. pants, ar ko pieņem Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd piedāvātās saistības,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo atsauc Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd piedāvāto saistību attiecībā uz tērauda trošu un kabeļu importu pieņemšanu.

2. pants

Lēmuma 1999/572/EK 1. panta 1. punkta tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

Valsts

Ražotājs

TARIC papildu kods

Dienvidāfrika

Haggie

Lower Germiston Road

Jupiter

PO Box 40072

Cleveland

Dienvidāfrika

A023

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 22. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 217, 17.8.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1674/2003 (OV L 238, 25.9.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 217, 17.8.1999., 63. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1678/2003 (OV L 238, 25.9.2003., 13. lpp.).

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.

(5)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

(6)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 883/2005 (OV L 148, 11.6.2005., 5. lpp.).

(7)  Lieta T-51/96 Miwon Co. Ltd. pret Padomi [2000] ECR II-1841, 52. punkts.