ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 15

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 20. janvāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 85/2006 (2006. gada 17. janvāris) par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu un uzliktā pagaidu maksājuma galīgu iekasēšanu par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 86/2006 (2006. gada 19. janvāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

24

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 87/2006 (2006. gada 19. janvāris) par to, ka tiek atklāta pastāvīga izsole Grieķijas intervences aģentūras pārziņā esošo nelobīto rīsu tālākai pārdošanai iekšējā tirgū

26

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 88/2006 (2006. gada 19. janvāris) par to, ka tiek atklāta pastāvīga izsole Spānijas intervences aģentūras pārziņā esošo nelobīto rīsu tālākai pārdošanai iekšējā tirgū

28

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 89/2006 (2006. gada 19. janvāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2295/2003 attiecībā uz nosaukumiem, ko drīkst izmantot, tirgojot olas, ja ir noteikti ierobežojumi vistu brīvai turēšanai āra aplokos

30

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 90/2006 (2006. gada 19. janvāris), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

32

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 91/2006 (2006. gada 19. janvāris), ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 17. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1138/2005

34

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 92/2006 (2006. gada 19. janvāris), ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2006. gada 20. janvāra

35

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 93/2006 (2006. gada 19. janvāris), ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

37

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 94/2006 (2006. gada 19. janvāris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas attiecībā uz turpmāk neapstrādātiem sīrupiem un dažiem citiem cukura nozares produktiem

39

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 95/2006 (2006. gada 19. janvāris) par importa licenču izsniegšanu attiecībā uz cukuru un cukura un kakao maisījumiem, kam ir ĀKK/AZT un EK/AZT kumulatīva izcelsme

42

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 96/2006 (2006. gada 19. janvāris) par iesniegtajiem piedāvājumiem miežu eksportam Regulā (EK) Nr. 1058/2005 minētajā konkursā

43

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 97/2006 (2006. gada 19. janvāris), ar ko nosaka parasto kviešu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1059/2005 minētajā konkursā

44

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 98/2006 (2006. gada 19. janvāris) par iesniegtajiem piedāvājumiem sorgo ievešanai Regulā (EK) Nr. 2094/2005 paredzētajā konkursā

45

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 99/2006 (2006. gada 19. janvāris), ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2093/2005 minētajā uzaicinājumā uz konkursu

46

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 100/2006 (2006. gada 19. janvāris) par izvešanas atļauju izdošanu vīna nozarē

47

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 23. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2005/59/EK attiecībā uz apgabaliem Slovākijā, kuros jāīsteno plāns par klasiskā cūku mēra apkarošanu savvaļas cūkām (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5632)

48

 

 

Labojums

 

*

Labojums Komisijas 2005. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 2091/2005, ar ko 2006. gadam publicē lauksaimniecības produktu nomenklatūru eksporta kompensācijām, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 343, 24.12.2005.)

50

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 85/2006

(2006. gada 17. janvāris)

par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu un uzliktā pagaidu maksājuma galīgu iekasēšanu par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas uzsākšanas (2)2004. gada 23. oktobrī Komisija ar Regulu (EK) Nr. 628/2005 (3) ieviesa pagaidu antidempinga maksājumus par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu (“regula par pagaidu maksājumu ieviešanu” jeb “pagaidu regula”). Pagaidu antidempinga maksājumus piemēro no 2005. gada 27. aprīļa, iekasējot tos kā procentuālos nodokļus 6,8–24,5 % robežās par ievestajiem produktiem.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1010/2005 (“grozījumu regula”) (4)2005. gada 1. jūlijā Komisija mainīja pagaidu pasākumu formu no procentuālā nodokļa uz viszemāko importa cenu (“VIC”) EUR 2,81 par 1 kilogramu veselu zivju ekvivalenta un ar grozījumiem Regulā par pagaidu antidempinga maksājumu ieviešanu pagarināja pagaidu pasākumu darbības laiku vēl par trijiem mēnešiem.

1.2.   Tālākā procedūra

(3)

Pēc pagaidu antidempinga maksājuma uzlikšanas regulas publicēšanas iesaistītajām personām paziņoja faktus un apsvērumus, uz kuriem tika balstīta pagaidu regula. Dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstveida piezīmes. Visām ieinteresētajām personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām Komisijā.

(4)

Pēc grozījumu regulas publicēšanas visām personām tika darīti zināmi būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika balstīti grozījumi pagaidu regulā. Dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstveida piezīmes. Visām ieinteresētajām personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām Komisijā.

(5)

Līdzīgā kārtā visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tiek plānots ieteikt uzlikt galīgos antidempinga maksājumus, un to summu iekasēšanas kārtību, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumiem. Tām arī tika atvēlēts laiks, lai pēc šīs publiskošanas tās varētu formulēt savas piezīmes.

(6)

Ieinteresēto personu iesniegtās mutvārdu un rakstveida atsauksmes izskatīja un attiecīgos gadījumos ņēma vērā, izdarot galīgos secinājumus.

(7)

Komisija turpināja vākt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo secinājumu izdarīšanai. Bez pārbaudes apmeklējumiem, kas tika veikti pagaidu regulas par pagaidu antidempinga maksājuma uzlikšanu 7. apsvērumā minēto uzņēmumu telpās, būtu jāņem vērā, ka pēc pagaidu pasākumu uzlikšanas tika sarīkoti papildu apmeklējumi uz vietas šādu Kopienas lietotāju un to apvienību telpās:

Norlax, Outrup, Dānija,

SIF France, Boulogne-sur-Mer, Francija,

Association of Danish Fish Processing Industries and Exporters, Copenhagen, Dānija,

Bundesverband der Deutschen Fischindustrie und des Fischgroßhandels, Hamburg, Vācija,

Polish Association of Fish Processors, Koszalin, Polija,

Syndicat national du saumon et de la truite fumés, Paris, Francija.

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(8)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgiem ražojumiem netika saņemtas nekādas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 10.–14. apsvēruma saturs un pagaidu secinājumi.

3.   DEMPINGS

3.1.   Paraugu ņemšana

(9)

Kā uzsvērts pagaidu regulas 18. apsvērumā, diviem uzņēmumiem tajā brīdī nebija iespējams provizoriski noteikt individuālu dempinga starpību. Tomēr, kā norādīts, Komisija turpināja izmeklēt šo jautājumu procedūras galīgajā posmā. Abi attiecīgie uzņēmumi pēc tam ir iesnieguši nepieciešamās ziņas, kas ļauj noteikt tiem individuālas galīgās vērtības.

(10)

Tā kā par paraugu atlasi nav tālāku piezīmju, ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 16. un 17. apsvērumā.

3.2.   Normālā vērtība

(11)

Pēc pagaidu vērtību publiskošanas netika saņemtas piezīmes par metodiku, kas tika izmantota, nosakot normālo vērtību Norvēģijas eksportētājiem. Līdz ar to tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 19.–31. apsvērumā izklāstītie pagaidu secinājumi šajā sakarā.

(12)

Vairākas piezīmes tomēr tika izteiktas attiecībā uz dažu izdevumu posteņu traktējumu, sastādot normālo vērtību pēc metodikas, kas izklāstīta pagaidu regulas 26. apsvērumā.

3.2.1.   Vispārīgas piezīmes

(13)

Gadījumos, kad tika izmantota konstruētā normālā vērtība, Komisija aprēķināja ražojuma saražošanā iesaistītās izmaksas IP laikā. Ja izmaksas varēja attiecināt tieši, tika ņemtas vērā faktiskās izmaksas. Kad tas nebija iespējams, izmaksu sadalījums tika noteikts, pamatojoties uz attiecīgā uzņēmuma izmantoto vēsturisko sadalījumu, ja šādas ziņas bija pieejamas un uzņēmums tās varēja pierādīt; ja šādu ziņu nebija – pamatojoties uz apgrozījumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu.

(14)

Ja kādus izmaksu elementus nevarēja tieši aprēķināt par IP, izmaksas tika novērtētas, balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem revidētajiem pārskatiem.

3.2.2.   Ārkārtas izmaksas

(15)

Pagaidu posmā Komisija iekļāva visas attiecīgajam ražojumam piemērojamās ārkārtas izmaksas, par kurām uzņēmumi bija ziņojuši IP laikā. Ārkārtas izmaksas attiecas uz vairākām uzņēmumiem specifiskām izmaksām, taču parasti tajās ietilpst materiālo aktīvu vērtības daļējs norakstījums, audzēšanas iekārtu, kaušanas un pārstrādes rūpnīcu slēgšana un izstāšanās pabalsti darbiniekiem. Vairāki uzņēmumi šādu traktējumu apstrīdēja divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tika apgalvots, ka ārkārtas izmaksas vispār neesot iekļaujamas, jo tās esot vienreizējas izmaksas, kas pilnīgi izslēdzamas no parastajām lašu ražošanas izmaksām. Otrkārt, ja tiktu uzskatīts, ka šīs izmaksas ir pieskaitāmas, tad vajadzētu būt kaut kādam šo izmaksu sadalījumam faktiskajā laikposmā, uz kuru tās attiecas, piemēram, pārstrādes rūpnīcas lietderīgās lietošanas laikā, ja ārkārtas izmaksas attiecas uz šādu aktīvu.

(16)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka ārkārtas izmaksas kopumā nav pieskaitāmas, Komisija piezīmē, ka lašu audzēšana Norvēģijā jau vairākus gadus tiek pārstrukturēta. Līdz ar to par ārkārtas izmaksām vairākos saimnieciskajos gados ir ziņojuši daudzi uzņēmumi. Tādēļ ir skaidrs, ka konkrētās ārkārtas izmaksas nav atsevišķas vienreizējas izmaksas, kas bijušas tikai dažiem uzņēmumiem. Drīzāk tās vedina domāt par sistēmiskām izmaksām, kas saistītas ar lašu ražošanu. Ja visas šīs izmaksas nepieskaitītu, tad iznākumā patiesās ražošanas izmaksas tiktu novērtētas pārāk zemu, līdz ar to šo apgalvojumu nācās noraidīt.

(17)

Attiecībā uz otru apgalvojumu Komisija piezīmē, ka ārkārtas izmaksas, kas bija iekļautas, nosakot pagaidu vērtības, ir vienādas ar izmaksām, kuras uzņēmumi faktiski deklarējuši IP laikā, balstoties uz šo uzņēmumu pieņemtajiem finansiālajiem lēmumiem. Tādēļ Komisija ievēroja pašu uzņēmumu ieņemto nostāju.

(18)

Tiesa, patiesais izmaksu sadalījums kādā laikposmā novērstu nevēlamas sekas, ko rada uzņēmumu lēmumiem ziņot par šīm izmaksām izvēlētais laiks. Ideālā gadījumā visas ārkārtas izmaksas, kas uzrādītas pie katra no aktīviem, būtu sadalāmas pa visu šā aktīva lietderīgās lietošanas laiku, lai iegūtu gada vidējās izmaksas. Taču jāpiezīmē, ka tā nav rīkojies neviens no attiecīgajiem uzņēmumiem. Tā vietā Komisija ir nolēmusi ņemt ārkārtas izmaksas, par kurām ziņoja paraugā ietilpstošie uzņēmumi pēdējo trīs gadu laikā, pamatojoties uz pēdējiem pieejamajiem finanšu pārskatiem, un attiecināt vienu trešdaļu no šīm izmaksām uz lašu ražošanu IP laikā, par pamatu ņemot apgrozījumu. Trīs gadi tika uzskatīti par piemērotu laikposmu, jo tas ir vidējais ilgums laša izaudzēšanai no mazuļa līdz kaujamam lasim.

3.2.3.   Licenču vērtības un finansiālo izmaksu daļēja norakstīšana

(19)

Vairāki uzņēmumi arī apgalvoja, ka lašu ražošanas izmaksās nav iekļaujama lašu audzēšanas licenču vērtības un finansiālo izmaksu daļēja norakstīšana. Attiecībā uz licenču novērtējumu pie norakstīšanas jāpiezīmē, ka derīga licence Norvēģijā ir tiesiska prasība, lai varētu audzēt lašus. Attiecībā uz finansiālo izmaksu daļēju norakstīšanu jāpiezīmē, ka šīs izmaksas galvenokārt attiecas uz brīvo naudas līdzekļu izmantojumu, bieži caur aizdevumiem saistītiem uzņēmumiem, kas arī iesaistīti lašu ražošanā, un ka attiecīgie uzņēmumi nav finanšu ieguldījumu sabiedrības.

(20)

Šo iemeslu dēļ Komisija apstiprina, ka šī norakstīšana attiecas uz izmaksām, kas radušās un jāsedz attiecīgajiem uzņēmumiem. Bez tam tiek apstiprināts, ka šīs izmaksas būtu jāattiecina uz pamatdarbību, kurā ietilpst lašu audzēšana, līdz ar to apgalvojums tiek noraidīts. Attiecībā uz ārkārtas izmaksām arī tika uzskatīts par piemērotu vienu trešdaļu no visām izmaksām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem radušās pēdējos trīs gados, attiecināt uz lašu ražošanu, par pamatu ņemot apgrozījumu.

3.2.4.   Biomasas vērtības daļēja norakstīšana

(21)

Divi no paraugā iekļautajiem uzņēmumiem apgalvoja, ka biomasas vērtības norakstījums nav atskaitāms no lašu ražošanas izmaksām. Tika apgalvots, ka šie norakstījumi attiecas uz grāmatvedības korekcijām, kuru pamatā ir plānotā lašu realizācijas vērtība, un tās nav patiesas izmaksas.

(22)

Tajos gadījumos, kad uzņēmumi spēja pierādīt, ka šie norakstījumi patiešām ir vienkārši tirgus vērtību maiņas, nevis citu faktoru, piem., izbēgšanas, mirstības vai slimības rezultāts, Komisija secināja, ka šīs izmaksas nav iekļaujamas normālās vērtības aprēķinā, un tādā mērā paraugā iekļauto sabiedrību uzņēmumu prasība tika apmierināta.

3.2.5.   Izejvielu nodošanas cena

(23)

Tika apgalvots, ka saistīto uzņēmumu peļņas norma būtu jāatskaita, novērtējot no šādiem uzņēmumiem pirkto izejvielu izmaksas. Tika argumentēts, ka tāda pieeja saskanētu ar pieeju integrētiem uzņēmumiem, kad gatavās produkcijas izmaksu aprēķinā ieskaita tikai ražošanas izmaksas bez peļņas. Šajā gadījumā apgalvojums galvenokārt skar lašu mazuļu pirkumus no uzņēmumiem, kas ir saistīti ar paraugā iekļautajiem.

(24)

Atbildot uz šādu prasību, ir jāpiezīmē, ka Kopienas iestādēm nebija iespējams pārbaudīt lašu mazuļu ražošanas izmaksas, jo uzņēmumi netika snieguši šādas ziņas. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt šo pārdevumu saistīto uzņēmumu starpā radīto peļņu vai zaudējumus, ja tie tiešām būtu bijuši. Turklāt nebija nekādu pierādījumu, kas liktu domāt, ka šādu pārdevumu cenu izmantošana iespaidotu konstruētās lašu normālās vērtības ticamību. Tādēļ minētā prasība bija jānoraida.

3.2.6.   Barības izmaksas

(25)

Daži uzņēmumi apgalvoja, ka esot izmantotas pārāk augstas barības izmaksas. Konkrēti, tika apgalvots, ka barības izmaksas saistībā ar zivīm, kas iet bojā pirms pārstrādes, esot gan iekļautas pārstrādāto zivju barības izmaksās, gan ieskaitītas ar mirstību saistītajās izmaksās.

(26)

Šis apgalvojums tika izskatīts, un tajos gadījumos, kad tika konstatēts, ka barības izmaksas ir pieskaitītas divreiz, tika izdarītas nepieciešamās korekcijas, lai šādu divkāršojumu likvidētu.

3.3.   Eksporta cena

(27)

Tā kā nav izteiktas piezīmes par eksporta cenas noteikšanu, ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 32.–34. apsvērumā izklāstītie pagaidu secinājumi.

3.4.   Salīdzināšana

(28)

Tā kā nav izteiktas piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu, ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 35. apsvērumā izklāstītie pagaidu secinājumi.

3.5.   Dempinga starpība

3.5.1.   Atlasītie uzņēmumi

(29)

Visiem desmit paraugā iekļautajiem uzņēmumiem ir noteikta individuāla dempinga starpība, vadoties pēc metodikas, kas izklāstīta pagaidu regulas 36. apsvērumā, un pēc nepieciešamības izdarot korekcijas, ņemot vērā šīs regulas 11.–26. apsvērumā izklāstītās prasības.

3.5.2.   Paraugā neiekļautie uzņēmumi

(30)

Tā kā nav izteiktas piezīmes par paraugā neiekļautajiem uzņēmumiem noteikto dempinga starpību, ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 38. un 39. apsvērumā izklāstītie pagaidu secinājumi.

3.5.3.   Uzņēmumi, kas nesadarbojās

(31)

Līdzīgā kārtā, tā kā nav izteiktas piezīmes par uzņēmumiem, kas nesadarbojās, noteikto dempinga starpību, ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 40. un 41. apsvērumā izklāstītie pagaidu secinājumi.

3.5.4.   Dempinga starpība

(32)

Tādējādi galīgā dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Marine Harvest Norway AS, Postbox 4102 Dreggen, 5835 Bergen, Norvēģija

11,2 %

Fjord Seafood Sales AS and Fjord Seafood Norway AS, Toftsundet, 8900 Brønnøysund, Norvēģija

15,0 %

Pan Fish Norway AS, Grimmergata 5, 6002 Ålesund, Norvēģija

17,7 %

Stolt Sea Farm AS, Grev Wedels plass 5, 0151 Oslo, Norvēģija

10,0 %

Follalaks AS, 8286 Nordfold, Norvēģija

20,0 %

Nordlaks Oppdrett AS, Boks 224, 8455 Stokmarknes, Norvēģija

0,8 %

Hydrotech AS, Bentnesveien 50, 6512 Kristiansund, Norvēģija

18,0 %

Grieg Seafood AS, C. Sundtsgt 17/19, 5804 Bergen, Norvēģija

20,9 %

Sinkaberg-Hansen AS, Postbox 134, 7901 Rørvik, Norvēģija

2,6 %

Seafarm Invest AS, 8764 Lovund, Norvēģija

11,2 %

Uzņēmumu, kas sadarbojas, bet nav iekļauti paraugā, svērtais vidējais

14,8 %

Atlikusī starpība

20,9 %

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu tiek secināts, ka Nordlaks Oppdrett AS dempinga starpība ir niecīga, jo tā ir mazāka par 2 %.

4.   ZAUDĒJUMI

4.1.   Kopienas produkcijas un Kopienas ražošanas nozares definīcija

(34)

Kad bija publiskoti provizoriskie secinājumi, tika saņemts daudz prasību un pieņēmumu sakarā ar Kopienas produkcijas novērtējumu, Kopienas ražošanas nozares definējumu un Kopienas ražotāju parauga atlasi. Tādēļ Komisija padziļināja kaitējuma izmeklēšanu un veica papildu analīzi datiem, ko bija snieguši visi Kopienas ražotāji. Bez tam vajadzības gadījumā tika pieprasītas sīkākas ziņas no visiem uzņēmumiem, kas veidoja Kopienas ražošanas nozari provizoriskās izmeklēšanas posmā. Tas ļāva galīgi noteikt, kas ir Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare, un uzlabot kaitējuma rādītāju novērtēšanā izmantojamo datu precizitāti un saskanību.

(35)

Vairāki ražotāji eksportētāji un ar Norvēģijas eksportētājiem saistīti ražotāji atkārtoja savu prasību, lai tos iekļauj Kopienas produkcijas definīcijā.

(36)

Komisija no jauna izskatīja visus argumentus, kas jau bija iesniegti provizoriskās izmeklēšanas posmā prasības atbalstam. Tomēr, ievērojot pamatregulas 4. panta 1. punkta noteikumus, tika konkrēti atzīts, ka attiecības starp šiem saistītajiem ražotājiem un dempinga preces eksportētājiem vai importētājiem ir tādas, kas liek saistītajiem ražotājiem rīkoties citādi nekā nesaistītajiem ražotājiem.

(37)

Patiešām, jāatceras, ka pieci ražotāji, kas atrodas ES un pieder pie lieliem Norvēģijas koncerniem, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā, sniedza rakstveida informāciju un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Rakstveida informācija lielā mērā atspoguļoja argumentus, ko izmeklēšanas sakarā bija minējuši Norvēģijas ražotāji. Lai gan tika konstatēts, ka šie ES uzņēmumi arī cieš no cenu samazināšanās un zaudētas tirgus daļas dēļ importa no Norvēģijas, tie pretojās izmeklēšanas sākšanai un antidempinga pasākumu uzlikšanai. Uzskatāms, ka tamlīdzīgu rīcību lielā mērā iespaido viņu attiecības ar eksportētājiem attiecīgajā valstī. Līdz ar to saskaņā ar pamatregulu šo citu ražotāju saražotais netika ņemts vērā, aprēķinot Kopienas produkciju. Tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 44. apsvērumā minētie secinājumi.

(38)

Tālāka izmeklēšana apstiprināja, ka attiecīgajam ražojumam aplēstā kopējā Kopienas produkcija IP laikā bija aptuveni 22 000 t.

(39)

Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari no lašaudzētājiem saņemto datu detalizēta analīze parādīja, ka daži uzņēmumi vai nu vairs neražo lašus, vai arī nav ražojuši tos IP laikā, vai arī ražojuši vienīgi atsevišķu veidu lašus, vai arī tiem IP laikā sākta maksātnespējas administrēšana, vai arī tie neiesniedza datus pieprasītajā formā. Tas lika secināt, ka Kopienas ražošanas nozares definīcijā var ņemt vērā tikai datus, ko piegādājuši 15 Kopienas ražotāji, kuri bija sūdzības iesniedzēji vai kuri nepārprotami atbalstīja sūdzību. Tas iespaidoja makroekonomiskos kaitējuma rādītājus, ko noteica visas Kopienas ražošanas nozares līmenī, jo īpaši produkciju, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, nodarbinātību un ražīgumu. Pārskatītie dati sīkāk ir aprakstīti tālāk 61.–75. apsvērumā.

(40)

Tālākā izmeklēšanā atklājās, ka IP laikā 15 sūdzības atbalstītāji Kopienas ražotāji bija saražojuši aptuveni 18 000 t lašu. Tas atbilst apmēram 82 % no attiecīgā ražojuma kopējās Kopienas produkcijas, kas noteikta iepriekš 38. apsvērumā, citiem vārdiem – veido lielāko daļu no Kopienas produkcijas. Tāpēc uzskatāms, ka Kopienas ražotāji, kas atbalsta sūdzību, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

4.2.   Parauga atlase kaitējuma novērtēšanas vajadzībām

(41)

Jāatceras, ka, ņemot vērā lašaudzētāju lielo skaitu Kopienā, paziņojumā par kaitējuma novērtēšanas uzsākšanu tika paredzēta atlases metožu piemērošana.

(42)

Iesniegumos, kas tika saņemti pēc provizorisko secinājumu publiskošanas, dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražotāju paraugs neesot reprezentatīvs. Ir izteikts pieņēmums, ka daži uzņēmumi ir specializēti un pilnīgi atkarīgi no organisko lašu audzēšanas, kas atšķiras no parastajiem lašiem, un ka kaitējuma rādītāji nav noteikti precīzi.

(43)

Komisija veica papildu analīzi datiem, ko bija sagādājuši Kopienas ražotāji, ietverot visus paraugā iekļautos ražotājus. Papildu analīzē apstiprinājās, ka Kopienas ražotāju galvenā produkcija tomēr ir parastie laši. Tomēr gadījumos, kad tika konstatēts, ka paraugā iekļauti uzņēmumi ražo organiskos lašus, tika uzskatīts, ka šajā izmeklēšanā organiskos lašus var neņemt vērā, jo organiskajiem lašiem vispār ir augstākas ražošanas izmaksas un augstāka realizācijas cena. Tādējādi visi iepriekš iztirzātie kaitējuma rādītāji ir pārskatīti, analīzē neiekļaujot organiskos lašus.

4.3.   Kaitējuma izmeklēšana un atlases metodes

(44)

Daži ražotāji eksportētāji minēja, ka daži kaitējuma rādītāji noteikti, balstoties uz informāciju, kas pārbaudīta parauga līmenī, bet daži – balstoties uz datiem, kas savākti visas Kopienas ražošanas nozares līmenī. Uz tāda pamata tie izteica pieņēmumu, ka kaitējuma analīze nav veikta objektīvi.

(45)

Šis pieņēmums ir jānoraida. Paraugu sakarā ir iedibināta prakse novērtēt un analizēt mikroekonomiskos un ar darbības rezultātiem saistītos kaitējuma rādītājus Kopienas ražošanas nozares atlasītā parauga līmenī un novērtēt un analizēt makroekonomiskos kaitējuma rādītājus, balstoties uz ziņām, kas savāktas visas Kopienas ražošanas nozares līmenī.

(46)

Jāatceras, ka kaitējuma analīze balstās:

a)

uz tādiem kaitējuma rādītājiem, kā, piemēram, realizācijas cenas, krājumi, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma, ieguldījumi, spēja piesaistīt kapitālu un algas, kas tika noteikti, balstoties uz informāciju, kura pārbaudīta parauga līmenī; un

b)

uz pārējiem kaitējuma rādītājiem, kā, piemēram, produkcija, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, pieaugums, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums, kas tika noteikts, balstoties uz datiem, kuri savākti visas Kopienas ražošanas nozares līmenī.

(47)

Iepriekš b) punktā minētos datus var iegūt no dažādiem avotiem, tādiem kā sūdzība un atsevišķu ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, un tiem var izdarīt kontroles pārbaudi, salīdzinot ar datiem, ko piedāvā ražotāju apvienības vai valdības avoti. Ražotāji eksportētāji nepamatoja un nepaskaidroja, kādā ziņā un kādēļ kaitējuma izmeklēšana, kas izmantoja abus iepriekš a) un b) punktā minētos avotus, nav objektīva un kurš kaitējuma rādītājs nav objektīvi izskatīts. Pamatojoties uz iepriekš minēto, prasību nācās noraidīt.

(48)

Dažas ieinteresētās personas bez tam apgalvoja, ka Komisijas izraudzītā pieeja kaitējuma noteikšanā varot dot nereprezentatīvus rezultātus, jo provizoriskās izmeklēšanas posmā tikai viena paraugam atlasītā uzņēmuma, Celtic Atlantic Salmon, dati tika izmantoti, lai aprēķinātu cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, nevis noteiktu pārējos kaitējuma rādītājus. Pēc prasības rūpīgas apsvēršanas un izmeklēšanas padziļināšanas tika atzīts, ka cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums būtu jānosaka, šo uzņēmumu neiekļaujot paraugā, jo šis ražotājs nebija audzējis lašus attiecīgajā laikposmā un tādēļ attiecībā uz šo ražotāju vienkārši nebija pieejami daži dati un anketā prasītās ziņas. Taču šā uzņēmuma iesniegto datu neiekļaušana nedeva ievērojami atšķirīgus cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinu rezultātus.

(49)

Uz šāda pamata tiek apstiprināts, ka kaitējuma rādītāji, kā arī cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķini galīgajā posmā tagad tiek noteikti, balstoties uz pārbaudītajām ziņām, ko iesnieguši pārējie pieci Kopienas ražotāji, kas uzskaitīti pagaidu regulas 7. apsvērumā.

(50)

Tālākā izmeklēšanā atklājās, ka kopējā produkcija pieciem Kopienas ražotājiem, kas bija atlasīti paraugam un pilnīgi sadarbojās izmeklēšanā, bija apmēram 48 % no Kopienas ražošanas nozares audzēto lašu produkcijas, kas atbalstīja sūdzību. Tādēļ tiek apstiprināts, ka Kopienas ražotāju parauga atlase pamatojās uz lielāko ražošanas reprezentatīvo apjomu, ko bija iespējams pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikposmā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, un ka paraugs ir pilnīgi reprezentatīvs.

4.4.   Informācija, kas ieinteresētajām personām pieejama izskatīšanai

(51)

Daži Norvēģijas ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka lielākā daļa Kopienas ražotāju dokumentācijas, kas bija nodota izskatīšanai ieinteresētajām personām, neesot pilnīga. Viņi piezīmēja, ka daži Kopienas ražotāji (ietverot paraugā iekļautus uzņēmumus) nav atbildējuši uz atlases veidlapas jautājumiem, kuru mērķis bija atlasīt Kopienas ražotāju paraugu. Viņi arī apgalvoja, ka divi no paraugā iekļautajiem uzņēmumiem neesot prasītajā formā atbildējuši uz Kopienas ražotājiem domātajiem jautājumiem antidempinga aptaujā. Tādēļ ražotāji eksportētāji secināja, ka to iekļaušana paraugā neesot pamatota un ka paraugs līdz ar to neesot reprezentatīvs.

(52)

Jāatceras, ka, ņemot vērā izmeklēšanas laikā pēc provizorisko secinājumu publiskošanas saņemtās piezīmes, Komisija padziļināja izmeklēšanu un lūdza visas personas aizpildīt dokumentāciju saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Izmeklēšanā tālāk netika izskatīti uzņēmumi, kas nesniedza prasītās ziņas vai sīkākus precizējumus. Šajā sakarā būtu jāatceras, ka visos paraugā iekļautajos uzņēmumos izmeklēšana ir veikta uz vietas un ka trūkstošās ziņas tika iesniegtas izmeklēšanas laikā. Pabeigtā dokumentācija publiski pieejamajā redakcijā arī bija pieejama visām ieinteresētajām personām, un dažas to skatīja vairākkārt. Tādēļ uzskatāms, ka minēto Kopienas ražotāju atlase ir pamatota un ka Kopienas ražotāju paraugs ir reprezentatīvs.

4.5.   Kopienas patēriņš

(53)

Tā kā nav iesniegta informācija par patēriņu, tiek apstiprināti pagaidu regulas 50.–53. apsvērumā ietvertie pagaidu secinājumi.

4.6.   Imports Kopienā no attiecīgās valsts

(54)

Tā kā nav iesniegta jauna informācija vai pierādījumi, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 54.–59. apsvērumā izklāstītie secinājumi par importu Kopienā no Norvēģijas (apjoms, tirgus daļa un vidējās cenas).

4.7.   Cenu samazinājums

(55)

Lai varētu aprēķināt cenu pazeminājumu IP laikā, galīgās izmeklēšanas posmā tika izmantota tā pati metodika, kas pagaidu izmeklēšanas posmā. Kopienas ražotāju paraugā atlasīto piecu uzņēmumu vidējās svērtās pārdošanas cenas tika salīdzinātas ar atlasīto Norvēģijas ražotāju eksportētāju vidējām svērtajām izvešanas cenām. Šo salīdzinājumu veica salīdzināmiem saimniecībās audzētu lašu veidiem un tajā pašā tirdzniecības posmā, proti, pārdošanai pirmajam neatkarīgajam pircējam. Salīdzināšana tika izdarīta pēc rabatu un atlaižu atskaitīšanas, un importa cenas bija CIF līdz Kopienas robežai, koriģētas pēc muitas nodokļiem.

(56)

Atlasīto Kopienas ražotāju cenas bija ražotāja cenas, t. i., bez transporta izmaksām, un tādos tirdzniecības līmeņos, kas salīdzināmi ar attiecīgā importa tirdzniecības līmeņiem. Attiecībā uz tiem paraugā iekļautajiem Kopienas ražotājiem, kuri pārdeva zivis tieši no saimniecības, atskaitot maksu pārstrādes fabrikai, tika izdarīta korekcija uz augšu, kas atspoguļo pārstrādes un iepakošanas izmaksas, lai to cenas būtu salīdzināmas ar citu paraugā iekļauto ražotāju cenām un izmeklēšanai pakļauto importu. Korekcija tika izdarīta, balstoties uz faktisko maksu pārstrādes fabrikai vai izmaksām, kas šajās darbībās bija radušās citiem paraugā iekļautajiem ražotājiem.

(57)

Rezultātā cenu salīdzināšana parādīja, ka Norvēģijas izcelsmes lašu cenas IP laikā ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas Kopienas tirgū. Vidējā cenu samazinājuma starpība, izteikta procentos no Kopienas ražošanas nozares cenām, tika noteikta aptuveni 12 %, t. i., tāpat kā provizoriskajā posmā, bija ievērojams cenu samazinājums.

4.8.   Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(58)

Jāatceras, ka pagaidu regulas 89. apsvērumā bija provizoriski konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozarei bijuši būtiski zaudējumi pamatregulas 3. panta nozīmē.

(59)

Vairākas ieinteresētās personas apšaubīja pagaidu regulas 63.–89. apsvērumā uzrādītos skaitļus, kas attiecas uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Tās apgalvoja, ka skaitļi neuzrādot būtisku kaitējumu, jo daži kaitējuma rādītāji – produkcija, ražošanas jauda, pārdošanas apjoms un krājumi – uzrādīja pozitīvas tendences. Tajā pašā laikā, gan atzīdamas, ka Kopienas ražošanas nozares perspektīva nav diez ko pozitīva, tās tomēr uzskatīja, ka kopumā nav pamata secinājumam, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums.

(60)

Ņemot vērā šos apgalvojumus, Komisija turpināja kaitējuma izmeklēšanu. Jāatceras, ka 15 Kopienas ražotāji, kas atbalsta sūdzību, tagad veido Kopienas ražošanas nozari, kā minēts iepriekš 40. apsvērumā, un pieci Kopienas ražotāji, kas atbalsta sūdzību, tika atlasīti paraugam, kā minēts 49. apsvērumā. Uz šā pamata tiek izteikti šādi secinājumi.

4.8.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantošana

(61)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms, jauda un tās izmantošana kopumā veidojās šādi.

1.   tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantošana

 

2001

2002

2003

IP

Produkcija (t)

17 448

18 879

18 612

18 271

Rādītājs

100

108

107

105

Ražošanas jauda (t)

32 445

36 900

39 442

39 342

Rādītājs

100

114

122

121

Ražošanas jaudas izmantojums

54 %

51 %

47 %

46 %

Rādītājs

100

95

88

86

Avots: Kopienas ražošanas nozare.

(62)

Kā redzams tabulā, aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares produkcija kopumā palielinājās par 5 %. Produkcija vispirms palielinājās par 8 % 2001. un 2002. gadā, bet pēc tam samazinājās par apmēram 1 % un vēl vairāk samazinājās par 2 % IP laikā, paliekot zem 2002. gada līmeņa. Vērojamās tendences sakrīt ar pagaidu izmeklēšanā konstatētajām.

(63)

Aplūkojamajā laikposmā ražošanas jauda palielinājās par 21 %. Galvenais palielinājums notika 2002. gadā (+ 14 %). Jāatceras, ka saimniecībās audzējamo lašu produkcijas apjomu Kopienā efektīvi ierobežo ar valdības atļaujām, kurās nosaka maksimālo zivju daudzumu, kuras drīkst turēt ūdenī konkrētā vietā konkrētā brīdī. Tādējādi iepriekš minētie skaitļi par jaudu atspoguļo teorētisko jaudu, kuras pamatā ir kopējais atļaujās iekļautais daudzums, nevis sprostu vai citu Kopienas ražošanas nozares izmantoto ražošanas līdzekļu fizisko zivju ietilpību. Tādēļ uzskatāms, ka šiem skaitļiem, kas raksturo jaudu, analīzē nav izšķirīgas nozīmes, jo faktiskā ražošanas jauda ir zemāka.

(64)

Ražošanas jaudu izmantošana pirmoreiz pazeminājās par 5 % 2001.–2002. gadā un vēl pazeminājās 2003. gadā par apmēram 7 % un par apmēram 2 % IP laikā.

4.8.2.   Pārdošanas apjoms, tirgus daļas, vienības vidējās cenas EK un pieaugums

(65)

Tālāk dotie skaitļi raksturo Kopienas ražošanas nozares pārdevumu neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū.

2.   tabula

Pārdošanas apjoms, tirgus daļas, vienības vidējās cenas EK

 

2001

2002

2003

IP

Pārdošanas apjoms (t)

15 719

16 185

18 142

16 825

Rādītājs

100

103

115

107

Tirgus daļa

2,98 %

2,94 %

2,97 %

2,77 %

Rādītājs

100

99

100

93

Vienības vidējās pārdošanas cenas (EUR/kg)

3,03

3,00

2,64

2,77

Rādītājs

100

99

87

91

Avots: Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketas jautājumiem attiecībā uz pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Kopienas ražošanas nozares atlasītā parauga atbildes uz anketas jautājumiem attiecībā uz vidējām vienības pārdošanas cenām audzētāja cenu līmenī.

(66)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi laikā no 2001. gada līdz IP ir pieauguši par 7 %. Citiem vārdiem sakot, Kopienas ražošanas nozare ir spējusi palielināt savu pārdošanas apjomu par aptuveni 1 100 t. Šis veikums būtu arī jāskata kopā ar Kopienas patēriņa pieaugumu, kas tajā pašā laikposmā bija 80 000 t.

(67)

Tā kā Kopienas ražošanas nozare nav guvusi pilnīgu labumu no tirgus pieauguma, tās tirgus daļa kopumā aplūkojamajā laikposmā ir samazinājusies (– 7 %). Vispirms tā 2001.–2002. gadā samazinājās, pēc tam 2003. gadā mazliet palielinājās un tad atkal krasi samazinājās IP laikā, paliekot stipri zemākā līmenī nekā tirgus daļa 2001. gadā. Tā kā Kopienas ražošanas nozarei ir ierobežota tirgus daļa, ikkatrs, pat visniecīgākais zaudējums spēcīgi iespaido tās ekonomisko stāvokli.

(68)

Laikā no 2001. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas samazinājās par 9 %. Galvenā cenu krišanās notika 2002.–2003. gadā.

(69)

Aplūkojamajā laikposmā Kopienas patēriņš pieauga par 15 %, un Kopienas ražošanas nozare palielināja savu pārdošanas apjomu par 7 %. Tomēr tajā pašā laikā kritās Kopienas pārdošanas cenas (– 9 %) un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa (– 7 %). Tajā pašā laikā importa apjoms no Norvēģijas palielinājās par aptuveni 35 % un dempinga imports ieguva tirgus daļas pieaugumu par 8,6 procentu punktiem. Tas apstiprina, ka aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozare tikai nelielā mērā sekmēja tirgus izaugsmi.

4.8.3.   Rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma

(70)

Rentabilitāte no EK pārdošanas apjoma raksturo paraugā iekļauto Kopienas ražotāju audzēto lašu realizācijas rezultātus. Ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu varēja izmērīt šaurākās ražojumu grupas līmenī, kur bija ietverts arī līdzīgais ražojums, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 8. punktu. Šajā sakarā būtu jāatceras, ka audzētie laši reprezentē vairāk nekā 95 % no Kopienas ražošanas nozares parauga saimnieciskās darbības.

3.   tabula

Rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma

 

2001

2002

2003

IP

Rentabilitāte no EK pārdošanas apjoma

8,0 %

– 6,9 %

– 9,0 %

– 5,0 %

Ienākums no ieguldījumiem

38,9 %

– 18,0 %

– 26,2 %

– 21,1 %

Naudas plūsma (tūkst. EUR)

2 749

– 53

827

984

Avots: Kopienas ražošanas nozares paraugs.

(71)

Kā redzams tabulā, Kopienas ražošanas nozarei rentabilitātes ziņā 2001. gadā bija pozitīvi rezultāti – 8,0 %. 2001.–2002. gadā rentabilitāte kļuva negatīva, pazeminoties par 14,9 procentu punktiem, kas deva 6,9 % zaudējumu. Kopš tā brīža Kopienas ražošanas nozare nesusi tikai zaudējumus. Būtu jāpiezīmē, ka stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās 2002.–2003. gadā, kad zaudējumi bija 9 % no apgrozījuma, citiem vārdiem – vēl 2,1 procentu punkts. IP laikā lašu pieprasījums nekļuva mazāks, un, tā kā vienlaicīgi tika darīti zināmi provizoriskie drošības pasākumi, Kopienas ražošanas nozare spēja laikā no 2003. gada līdz IP palielināt savas pārdošanas cenas par apmēram 5 %. Tas ļāva samazināt zaudējumus, kas tomēr joprojām palika ievērojami (– 5 %). Rentabilitātes samazinājums no aplūkojamā laikposma sākuma līdz beigām bija 13 procentu punkti.

(72)

Aplūkojamajā laikposmā ienākumam no ieguldījumiem un naudas plūsmai bija līdzīgas negatīvas tendences kā rentabilitātei.

4.8.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(73)

Laikā no 2001. gada līdz IP nodarbinātība, kas tieši saistīta ar lašu audzēšanu Kopienas ražošanas nozarē (kopumā), samazinājās par 3 %. Palielinājums bija 2001.–2002. gadā (+ 9 %) – tas skaidrojams ar tajā laikā īstenoto ražošanas apjoma palielināšanu. Kā redzams iepriekš tabulā, 2002. gada nodarbinātības pieaugums nevarēja saglabāties, jo pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis. Aplūkojamajā laikposmā bija vērojama arī plašāka automatizācijas izmantošana. Nodarbinātības skaitļi, kas tieši saistīti ar lašu audzēšanu, tiem Kopienas ražotājiem, kuri nav saistīti ar norvēģu eksportētājiem, jāskata to Kopienas interešu aspektā, kas aplūkotas tālāk 112. apsvērumā.

(74)

Ražošanas pieauguma un nodarbinātības samazināšanās rezultātā Kopienas ražošanas nozare spēja aplūkojamajā laikposmā palielināt savu ražīgumu par 8 %.

4.8.5.   Algas

(75)

Tā kā pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis, algas aplūkojamajā laikposmā nācās samazināt par 13 %. Kopējā algu summa ne tikai atspoguļo nodarbinātības samazināšanos, bet arī parāda vidējās algas samazinājumu uz vienu nozarē nodarbināto.

4.8.6.   Citi kaitējuma rādītāji

(76)

Tālākā izmeklēšana nekādi neiespaidoja pārējos kaitējuma rādītājus. Tādēļ tiek apstiprināti provizoriskie secinājumi attiecībā uz krājumiem, ieguldījumiem, spēju piesaistīt kapitālu, atgūšanos no iepriekšējā dempinga un faktiskās dempinga starpības lielumu, kas izklāstīti pagaidu regulas 68., 78., 79., 83. un 84. apsvērumā.

4.9.   Slēdziens par kaitējumu

(77)

Lai gan aplūkojamajā laikposmā Kopienas tirgu raksturoja nemitīgs pieprasījuma pieaugums, patēriņam pieaugot par 15 % jeb 80 000 t, dempinga importa cenu līmenis tajā pašā laikā tika nodzīts uz leju ar 16 % kritumu. Lašu imports par zemām dempinga cenām no Norvēģijas, galvenās izvešanas valsts, Kopienas tirgū ir veikts nepārtraukti lielos un pieaugošos apmēros (+ 35 %). Rezultātā Norvēģijas tirgus daļa palielinājās par 17 % jeb 8,6 procentu punktiem. Laikā no 2002. līdz 2003. gadam Norvēģijas importa apjoma pieaugums (+ 20 %) un cenu kritums (– 13 %) bija īpaši izteikti. Izmeklēšanā atklājās, ka kopš tā laika lašu cenas Kopienas tirgū palikušas ļoti zemā līmenī.

(78)

Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli kaitējuma rādītāju vispārēja izmeklēšana rāda, ka tas aplūkojamajā laikposmā pakāpeniski pasliktinājies. Lai gan daži faktori aplūkojamajā laikposmā uzrādīja pozitīvu tendenci (produkcija, jauda, pārdošanas apjomi), vairums rādītāju mainījās uz negatīvo pusi: pārdošanas cenas (– 9 %), tirgus daļa (– 7 %), rentabilitāte (– 13 procentu punkti) un nodarbinātība (– 3 %), algas (– 13 %) kā arī naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis visvairāk pasliktinājās laikā no 2002. līdz 2003. gadam.

(79)

Attiecībā uz vispārējo pozitīvo produkcijas (+ 5 %) un pārdošanas apjomu (+ 7 %) attīstību tika konstatēts, ka šis pieaugums bijis Kopienas tirgus palielināta pieprasījuma laikposmā (+ 15 %). Taču Kopienas ražošanas nozare no tirgus pieauguma guva tikai niecīgu labumu, kas IP laikā ļāva tikai izvairīties no lielāka tirgus daļas zaudējuma.

(80)

Turklāt ir vērts piezīmēt, ka pārdošanas apjoma palielināšanās Kopienas ražošanas nozarē notika laikā, kad cenas Kopienas tirgū ievērojami slīdēja uz leju. Tas izraisīja ievērojamu rentabilitātes kritumu no pozitīva stāvokļa (8,0 % 2001. gadā) līdz ievērojamiem zaudējumiem pārējā aplūkojamajā laikposmā. Ienākumam no ieguldījumiem un naudas plūsmai bija līdzīgas tendences kā rentabilitātei. Aplūkojamajā laikposmā ir cietušas arī algas (– 13 %).

(81)

Būtu jāpiezīmē, ka galvenā rentabilitātes (– 2,1 procentu punkti) un pārdošanas cenu (– 12 %) samazināšanās notika laikā no 2002. līdz 2003. gadam.

(82)

Ņemot vērā visus šos faktorus, tiek galīgi secināts, ka Kopienas rūpniecības nozare ir cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

5.1.   Citu trešo valstu izcelsmes importa ietekme

(83)

Vairākas ieinteresētās personas apšaubīja pagaidu regulas 94.–99. apsvērumā uzrādīto skaitļu – attiecībā uz trešo valstu izcelsmes importu – interpretāciju. Tās apgalvoja, ka skaitļi uzrāda cēloņsakarību starp importu par zemām cenām no dažām trešām valstīm un stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Šīs personas apgalvoja, ka kopējā vidējā importa cena no visām trešām valstīm, kas nav Norvēģija, un vidējās importa cenas dažām valstīm ir zemākas nekā importa cena no Norvēģijas. Bez tam tika izteikts pieņēmums, ka Komisija nav pierādījusi, ka savvaļas laši nekādi neiespaido Kopienas ražošanas nozares stāvokli un ka savvaļas laši un audzētie laši nav savstarpēji aizvietojami.

(84)

Jāpiezīmē, ka neviena no ieinteresētajām personām neapstrīdēja skaitļus, kas attiecas uz citu trešo valstu izcelsmes importa cenām un absolūto daudzumu, bet tikai to interpretāciju. Netika arī apšaubīts, ka importa statistika nešķiro saimniecībās audzētos lašus no savvaļas lašiem un ka savvaļas lašu cena ir zemāka nekā audzēto lašu cena.

(85)

Tādēļ ir svarīgi atcerēties, ka importa statistikā nav atšķirības starp saimniecībās audzētiem un savvaļas lašiem. Tomēr ir konstatēts, ka savvaļas lašu garša ievērojami atšķiras no saimniecībās audzētu lašu garšas. Vēl svarīgāk ir tas, kas izmeklēšanā pierādījās, ka savvaļas lašus atšķirībā no audzētajiem lašiem tirgū tikpat kā nepiedāvā kā svaigu produktu, bet lielākoties pārdod burkās un kārbās. Ir skaidrs, ka šie produkti savā starpā tirgū tieši nekonkurē. Tas izskaidro, kāpēc savvaļas lašu cena ir zemāka nekā audzēto lašu cena un kāpēc šie produkti lietotājiem un pircējiem nav savstarpēji aizvietojami. Visbeidzot, jāpiezīmē, ka neviena no ieinteresētajām personām neiesniedza pierādījumus par labu pieņēmumam, ka savvaļas un audzētie laši ir savstarpēji aizvietojami. Pamatojoties uz iepriekš minēto, prasības nācās noraidīt.

(86)

Aplūkojot vispārējās vidējās cenas dažām atsevišķām valstīm, piemēram, ASV un Kanādai, tās liekas zemākas par importa cenu no Norvēģijas. Tomēr saskaņā ar izmeklēšanas gaitā savāktajām ziņām vairākums importa no ASV un Kanādas ir savvaļas laši, kas, kā iepriekš paskaidrots, ir lētāki par saimniecībās audzētajiem lašiem un nav ar tiem savstarpēji aizvietojami. Ņemot vērā iepriekš 85. apsvērumā minētos konstatējumus, nav domājams, ka imports no šīm divām valstīm būtu varējis ievērojami iespaidot stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(87)

Attiecībā uz citām eksportējošām valstīm, kas netiek ņemtas vērā, tika novērots – kamēr vidējā importa cena no Čīles bija augstāka par Kopienas ražošanas nozares līmeni, IP laikā importa cena no Farēru salām bija zemāka nekā cenas, ko Norvēģijas ražotāji eksportētāji prasīja Kopienas tirgū. Tomēr tas nedrīkst aizēnot faktu, ka importa apjoms no Čīles un Farēru salām aplūkojamajā laikposmā ir samazinājies attiecīgi par 7 % (jeb – 1 895 t) un 8 % (jeb – 3 397 t), turpretim imports no Norvēģijas ir palielinājies par 35 % (jeb + 93 366 t). Šīs pārmaiņas aplūkojamas arī sakarā ar pārmaiņām patēriņā, kas tajā pašā laikā pieauga par 15 %.

(88)

Bez tam laikā no 2001. līdz 2003. gadam, kad stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē pasliktinājās visvairāk, pārmaiņas importā no Čīles un Farēru salām uzrādīja iezīmes, kas atgādina Kopienas ražošanas nozares likteni. Kamēr Čīles importa apjoms ievērojami samazinājās par 26 % (jeb – 6 987 t) un imports no Farēru salām palielinājās tikai par 2 %, proti, daudz mazāk nekā pieauga patēriņš (16 %), imports no Norvēģijas tajā pašā laikā palielinājās par 31 % (jeb + 82 631 t). Ņemot vērā iepriekš teikto, ir jāpiezīmē – lai gan nevar pilnīgi noraidīt iespēju, ka šo divu valstu zemas cenas lašu klātbūtne ir iespaidojusi Kopienas tirgu, tas tomēr neizjauc cēloņsakarību starp Norvēģijas importu par dempinga cenām pieaugušo klātbūtni un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.   Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības pārmaiņu rezultāti

(89)

Tālāka izmeklēšana arī atklāja dažas pārmaiņas Kopienas ražošanas nozares eksporta līmenī, un tika iegūti tabulā parādītie rezultāti.

(90)

Dažas no ieinteresētajām personām iebilda, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultātus negatīvi iespaidojuši ASV 2003. gadā uzliktie importa ierobežojumi saimniecībās audzētiem lašiem. Tās secināja, ka katru kaitējumu, ko rada vāji eksporta darbības rezultāti, nevar attiecināt uz Norvēģijas importu.

(91)

Šajā sakarā būtu jāpiezīmē, ka netika iesniegti nekādi pierādījumi sakarā ar ASV importa ierobežojumiem. Ja arī tādi ierobežojumi ir bijuši, tie nekādi nav būtiski iespaidojuši Kopienas ražošanas nozares eksporta darbību. Bez tam Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība aplūkojamajā laikposmā bija ierobežota. Tā veidoja apmēram 1 % no Kopienas ražošanas nozares produkcijas 2001. gadā un mazāk par 3 % IP laikā. Pretēji iebildumiem, no tabulas ir redzams, ka Kopienas ražošanas nozares eksports aplūkojamajā laikposmā ir ievērojami palielinājies. Ņemot vērā šos konstatējumus un sarežģīto stāvokli Kopienas tirgū, Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nevar saistīt ar pārmaiņām tās importa apjomā.

(92)

Katrā ziņā jāpiezīmē, ka kaitējuma novērtēšanai izmantotie dati, kas attiecas uz cenām un rentabilitāti, ir balstīti uz Kopienas ražošanas nozares pārdevumu tikai nesaistītiem Kopienas pircējiem. Tādēļ iebildumu, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultātu pārmaiņas kaitējušas Kopienas ražošanas nozarei, kas tālāk netika pamatots, nācās noraidīt.

5.3.   Zinātnisko publikāciju iespaids uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu un pārdošanas cenu

(93)

Kāda no ieinteresētajām personām iebilda, ka zinātniska pētījuma publikācija, kur bija atzīts, ka Skotijas lašiem esot augsts piesārņojuma līmenis, varēja aplūkojamajā laikposmā izraisīt ievērojamus tirdzniecības apjomu zaudējumus un negatīvi iespaidot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(94)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozares produkcija un pārdevums iekšzemes tirgū, kā arī eksporta pārdošanas apjoms aplūkojamajā laikposmā palielinājās.

(95)

Iepriekš minēto faktu dēļ un tāpēc, ka iebildums tālāk netika pamatots, to nācās noraidīt.

5.4.   Mirstības pieauguma iespaids uz produkcijas un pārdošanas apjomu

(96)

Kāda no ieinteresētajām personām atkārtoja iebildumu, ka paaugstināta zivju mirstība Īrijā un slimības uzliesmojumi Apvienotajā Karalistē un Īrijā 2002. un 2003. gadā varētu būt izraisījuši ievērojamus produkcijas un pārdošanas apjomu zudumus Kopienas ražošanas nozarē.

(97)

Taču izmeklēšanā izrādījās, ka minētās parādības bija skārušas tikai nedaudzas saimniecības un nebija ievērojami iespaidojušas kopējos pārdošanas un produkcijas rādītājus Kopienā, jo attiecās uz maziem daudzumiem. Patiesi, kā paskaidrots iepriekš un 62. un 65. apsvērumā, 2002. un 2003. gadā Kopienas produkcijas un pārdošanas apjomi palielinājās.

(98)

Šā iemesla dēļ un tādēļ, ka apgalvojums netika tālāk pamatots, šo iebildumu nācās noraidīt.

5.5.   Slēdziens par cēloņsakarību

(99)

Balstoties uz iepriekš minētajiem faktiem un apsvērumiem, tā kā nav pierādījumu vai citu pamatotu piezīmju par cēlonību, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 90.–111. apsvērumā izdarītie secinājumi.

6.   KOPIENAS INTERESES

6.1.   Iepriekšēja piezīme

(100)

Jāatceras, ka Kopienas interešu analīzi pagaidu izmeklēšanas posmā nācās balstīt uz pārstrādātāju (lietotāju) zemu sadarbības aktivitāti. Tādēļ Komisija turpināja pētīt Kopienas intereses, mudinādama pārstrādātājus (lietotājus) arī turpmāk iesniegt noderīgas atbildes uz anketas jautājumiem, veikdama papildu inspekcijas uz vietas 7. apsvērumā minēto lietotāju un lietotāju apvienību telpās un ievākdama sīkākas ziņas.

(101)

Bez tam pēc provizorisko secinājumu publiskošanas tika saņemtas vairākas prasības no ieinteresētajām personām, jo īpaši no lietotājiem un lietotāju apvienībām, kas prasīja tālāku analīzi, jo īpaši attiecībā uz pasākumu iespaidu uz viņu darbību un attiecībā uz pasākumu formu.

(102)

Būtu arī jāpiezīmē, ka pēc Komisijas nodoma mainīt pagaidu maksājuma formu publiskošanas tika saņemta kopumā pozitīva reakcija uz pāreju uz viszemāko importa cenu (“VIC”) mainīga maksājuma veidā.

6.2.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(103)

Dažas no ieinteresētajām personām bilda, ka esot jāizvēlas antidempinga maksājumu uzlikšanai alternatīvi risinājumi, lai atbalstītu Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā, pirmkārt, zemo nodarbinātību Kopienas ražošanas nozarē, otrkārt, augsto nodarbinātību citās ražošanas nozarēs.

(104)

Šajā sakarā jāpiezīmē, ka varbūtējiem alternatīviem risinājumiem un antidempinga pasākumiem ir atšķirīgs juridiskais konteksts un atšķirīgi mērķi. Jāatceras, ka Kopienas ražošanas nozarei kaitējumu ir nodarījis saimniecībās audzētu lašu imports par zemām dempinga cenām no Norvēģijas. Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma raksturu, tiek secināts, ka, neieviešot pasākumus, turpmāka Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās ir neizbēgama. Pasākumu nepieņemšana, visticamāk, turpmāk pastiprinās kaitējumu un varbūt vidējā termiņā liks šai nozarei izzust, ņemot vērā aplūkojamajā laikposmā piedzīvotos zaudējumus. Tādēļ, pamatojoties uz IP laikā izdarītajiem konstatējumiem, uzskata, ka Kopienas ražošanas nozare būs briesmās, ja netiks izlabots importa dempinga cenu zemais līmenis. Ņemot vērā to, ka ir konstatēts dempinga nodarīts kaitējums, piemērota rīcība ir antidempinga pasākumu noteikšana, un tādēļ alternatīvi risinājumi nav atbilstīgi.

(105)

Ja neuzliks antidempinga pasākumus, Kopienas tirgu jo vairāk apdraudēs lieli daudzumi Norvēģijas dempinga lašu. Tāds stāvoklis nenodrošinās vajadzīgo ilgtermiņa stabilitāti, kas ir būtiska, lai Kopienas lašaudzētāji varētu atgūties no pašreizējā dempinga, un apdraudēs visus Kopienas ražošanas nozarē līdz šim notikušos pārstrukturēšanas centienus. Ņemot vērā to, ka liels skaits saimniecību pēdējos gados ES ir slēgts, uzskatāms, ka, nenosakot pasākumus kaitējošā dempinga likvidēšanai, pastāv liels risks, ka vidējā termiņā Kopienas ražošanas nozare izzudīs.

(106)

Ja tiks uzlikti galīgi antidempinga pasākumi, tie atjaunos taisnīgus tirdzniecības nosacījumus tirgū un ļaus Kopienas ražošanas nozarei gūt labumu no pēdējo gadu pārstrukturēšanas centieniem. Šādos apstākļos Kopienas ražošanas nozare spēs palikt dzīvotspējīga ražotāja, kas piedāvās augstas kvalitātes lašus, un iespējams, ka tā varēs paplašināties. Konkrēti, tiek arī gaidīts, ka Kopienas ražošanas nozarē atjaunosies rentabla situācija, kā bija 2001. gadā. Pa to laiku, ņemot vērā jaudas, kas palikušas no saimniecībām, kuras aplūkojamajā laikposmā bija spiestas slēgt darbību, varētu pieļaut, ka Kopienas ražošanas nozare spēs divkāršot savu tirgus daļu.

(107)

Kopienas ražošanas nozares dzīvotspēja dažādos veidos pozitīvi ietekmēs lašu lietotājus un patērētājus. Kopienas ražošanas nozares piedāvātie augstas kvalitātes produkti arī turpmāk būs pieejami visiem lietotājiem un patērētājiem. Tāpat ir loģiski pieņemt, ka pēc pārstrukturēšanas un ar lielāku tirgus daļu Kopienas ražošanas nozare spēs labāk pārzināt savas izmaksas un peļņu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas tai nebija iespējams importa dempinga radītā spiediena dēļ. Tas īstenosies kā Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa nostiprināšanās, efektīvāka konkurence un stabilas lašu cenas, no kā labumu gūs visas Kopienas tirgū iesaistītās personas.

(108)

Visbeidzot, būtu jāpatur prātā, ka daudzi Kopienas ražotāji atrodas attālos ES lauku apgabalos, kur lašaudzētāju tiešā un netiešā nodarbinātība ir ārkārtīgi svarīga vietējai sabiedrībai. Šī nodarbinātība, visticamāk, izzudīs, ja Kopienas ražošanas nozare netiks aizsargāta no importa dempinga par zemām cenām no Norvēģijas. Turpretim, ja pasākumus uzliks, tad var gaidīt, ka līdz ar iepriekš aprakstīto Kopienas ražošanas nozarē gaidāmo uzlabošanos palielināsies arī nodarbinātība.

(109)

Tā kā nav iesniegtas jaunas pamatotas piezīmes attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares interesēm, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 113.–116. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

6.3.   Nesaistīto importētāju un apstrādātāju (lietotāju) interese

(110)

Pēc provizorisko secinājumu publiskošanas un tālākas izmeklēšanas, kā minēts iepriekš 100. apsvērumā, no lašaudzētājiem tika saņemti vairāki iebildumi. Tālākas izmeklēšanas rezultātā tika panākta papildu sadarbība ar importētājiem un pārstrādātājiem. Uzņēmumi, kas tagad procedūras galīgajā posmā iesniedza nozīmīgas atbildes, pārstāv apmēram 18 % no kopējā importa no Norvēģijas IP laikā un aptuveni 11 % no patēriņa (salīdzinot ar 9 % respektīvi 6 % pagaidu izmeklēšanas posmā).

(111)

Importētāji un pārstrādātāji (lietotāji) uzskatīja, ka procentuālais nodoklis palielinātu viņu izmaksas, samazinātu viņu pārdošanas apjomu un rentabilitāti un var novest pie darbavietu zuduma un pat pie uzņēmuma pārcelšanas. Viņi arī bilda, ka nodarbinātība zivju pārstrādes nozarē ir stipri augstāka nekā zivju audzēšanas nozarē, kas tomēr dažos gadījumos sagādā darbu reģionos ar zemu nodarbinātību. Pārstrādātāji arī uzsvēra, ka patērētājiem un tirgotājiem arī turpmāk vajadzīga piekļuve labas kvalitātes audzētiem lašiem par zemām cenām. Tomēr kopumā viņi uzskatīja, ka VIC ir vairāk pieņemama pasākumu forma nekā procentuālais nodoklis.

(112)

Galvenās izmaksas, kas rodas lašu kūpināšanā vai citādā apstrādē, ir izmaksas, kas attiecas uz lašu iepirkšanu un nodarbinātību. Attiecībā uz nodarbinātību tālākā izmeklēšanā Komisijai vairākos pētījumos vai iesniegumos tika pasniegti atšķirīgi skaitļi. Šie pētījumi un iesniegumi ir tikai ierobežotā veidā izmantojami šīs izmeklēšanas vajadzībām. Šajā sakarā būtu jāpiezīmē, ka iesniegtie pētījumi attiecas uz laikposmiem, kas nesakrīt ar IP, precīzi neaptver attiecīgo ražojumu un pa daļai izmanto citādus parametrus, kas netiek aplūkoti šajā izmeklēšanā. Tādēļ Komisija arī uzņēmās izdarīt apmeklējumus klātienē attiecīgajās apvienībās. Uz savāktās informācijas pamata visprecīzākais novērtējums rāda, ka apmēram 7 500 darbinieki Kopienā tiek tieši nodarbināti lašu pārstrādes nozarē.

(113)

Pēc tālākas izmeklēšanas atklājās, ka audzētie laši pārstāv apmēram 48–54 %, bet algas – apmēram 6–12 % no pārstrādātāju kopējām izmaksām. Normālos tirgus apstākļos (t. i., mērenas izejvielu cenas un labas mazumcenas) pārstrādātāji sagaida ražošanas peļņu robežās no 5 līdz 12 %. To ir apstiprinājuši tie pārstrādātāji, kas sadarbojas un kas iesniedza datus par rentabilitāti. Tālāka izmeklēšana parādīja, ka izdevīgos apstākļos peļņa var būt vēl augstāka. Izplatīšanas tīklā mazumtirgotāji var gaidīt peļņas normu robežās no 6 līdz 11 %.

(114)

Izmantojošās rūpniecības pārstāvju paustās bažas ir dibinātas, jo viņi baidās no paredzamo pasākumu negatīva iespaida uz izmaksām un līdz ar to – no rentabilitātes krišanās. Tomēr pašreizējos apstākļos, ņemot vērā ieteiktās VIC, ir sagaidāms, ka iespaids uz lietotāju izmaksām būs niecīgs vai tā nebūs vispār.

(115)

Pēc labākā scenārija tirgus nosacījumi paliks tādi paši, kādi tie ir patlaban, proti, cenas paliks līmenī, kas krietni pārsniedz VIC. Tādā gadījumā VIC vispār nebūs nekāda iespaida uz lietotāju izmaksām. Ja imports notiek par CIF cenu līdz Kopienas robežai, kas nav mazāka par noteikto VIC, nodoklis nebūtu jāmaksā.

(116)

Pēc sliktākā scenārija ar pasākumu uzlikšanu lietotāju izejvielu izmaksas tiks noteiktas VIC līmenī, proti, faktiskās ražotāja izmaksas plus samērīga peļņa par pārdevumu Kopienas tirgū. Lai gan šāds scenārijs neatspoguļo pašreizējos tirgus apstākļus, uzskatāms, ka šādā gadījumā nevar noliegt, ka antidempinga maksājumu uzlikšana varētu kaut kādā mērā negatīvi iespaidot importētājus un pārstrādātājus, jo nodokļi, ja tādi būtu, būtu tieši maksājami importēšanas brīdī neatkarīgi no importa cenas līmeņa. Tomēr šajā sakarā jāatceras, ka ierosinātais pasākums ir VIC formā, kas ir minimālā cena un ir domāta tikai tam, lai nodrošinātu, ka Kopienas ražotāji var savus lašus pārdot Kopienā par cenām, pamatojoties uz noteikumu par mazāku nodokli, kuras ļauj viņiem segt viņu izmaksas un atstāj vietu peļņai, ko viņi normālos apstākļos sagaidītu, ja nebūtu dempinga importa. Nodokļi tiks ievākti tikai varbūtējos ārkārtas gadījumos, kad Norvēģijas importa Kopienas brīvas robežpiegādes cena nokritīsies zem VIC, un arī tad tikai līmenī, kas vienāds ar importa cenas un VIC starpību. Bez tam visu lašu tirgu no audzēšanas līdz pārdošanai pircējiem regulēs godīga konkurence. Šie apstākļi ļaus izmaksas pienācīgi atspoguļot pārdošanas cenās katrā izplatīšanas tīkla posmā. Lietotāji arī var gaidīt lielāka piedāvājuma iespējas no ES avotiem un citām trešām valstīm, kad tirgus būs atlabis no dempinga nodarītā kaitējuma. Patiesi, kad visiem tirgus dalībniekiem ir iespējams izmantot veselīgus godīgas tirdzniecības regulētus tirgus apstākļus, ir pieejama visplašākā ražojumu un kvalitātes izvēle no dažādiem piedāvājuma avotiem. Cenām, ko nosaka no tirgus saņemtie signāli, būtu pozitīvi jāiedarbojas uz ražošanas un izplatīšanas tīkliem, vairojot cenu un izmaksu stabilitāti un prognozējamību.

(117)

Ja neuzliks nekādus pasākumus un ļaus Norvēģijas importam atgriezties iepriekšējā zemu dempinga cenu līmenī, lietotājiem var tikt atļauts kādu laiku iedzīvoties no negodīga dempinga importa. Taču tirgus tādu stāvokli ilgi nesaglabās. Lašu cenas lietotājiem būs zemākas nekā ražotāju cenas piegādēm Kopienas tirgū. Ja dempingam ļaus atjaunoties, imports no Norvēģijas, kas pārstāv apmēram 60 % no Kopienas patēriņa, aizšķērsos ceļu importam no trešo valstu bezdempinga avotiem. Lietotājiem nebūs iespējas izvēlēties alternatīvu piedāvājumu un kvalitāti. Tas, kas cenas netiks noteiktas pēc tirgus signāliem, izraisīs cenu nepastāvību un negatīvi iespaidos galīgos patērētājiem domātos produktus. Beigu beigās tas var ietekmēt pārstrādātāju rentabilitāti.

(118)

Tādēļ VIC piemērošana, pirmkārt, tikai mazliet iespaidos cenas importētājiem un pārstrādātājiem. Patiešām, kamēr tirgus cenas paliks augstākas par VIC, nebūs nekādu finansiālu seku. Otrkārt, uzskatāms, ka tādiem tirgus apstākļiem būtu arī jānovērš uzņēmumu pārvietošana, jo ievedmuitas nodoklis pārstrādātiem lašiem ir augsts. Tādēļ pārstrādes rūpniecībai Kopienā arī turpmāk vajadzētu būt piekļuvei pietiekamiem izejvielu krājumiem.

(119)

Kā teikts tālāk 140. apsvērumā, Komisija apņemas uzraudzīt notikumu attīstību saimniecībās audzēto lašu tirgū Kopienā. Ja šīs uzraudzības rezultātā būs sākotnēji šķietami ticami pierādījumi, ka spēkā esošais pasākums vairs nav nepieciešams vai pietiekams, lai pretotos kaitējošam dempingam, Komisija var sākt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un paātrināti veikt izmeklēšanu. Tas ļaus Komisijai strauji reaģēt, ja tirgus cenas uz ilgāku laiku nokritīsies zem VIC līmeņa.

(120)

Ir bijusi arī neliela diskusija ar ieinteresētajām personām par nodarbinātības līmeņiem nākotnē. Tomēr, tāpat kā analīzē par pasākumu ietekmi uz izmaksām, nav liecību par to, ka antidempinga pasākumam sakarā ar lašu importu no Norvēģijas būs kāda lielāka ietekme uz nodarbinātību.

(121)

Tālākā izmeklēšana apstiprināja, ka VIC un tās ierosinātais līmenis ir pasākuma vislabāk piemērotā forma (sk. tālāk 128. apsvērumu). Tādējādi, piemērojot VIC, varbūtējais neizdevīgums, kas varētu rasties importētājiem/pārstrādātājiem/lietotājiem, nav uzskatāms par tādu, kas būtu pārsvarā pār ieguvumiem, uz kuriem var cerēt Kopienas ražotāji antidempinga pasākumu rezultātā, kurus uzskata par minimālo, kas vajadzīgs, lai izlabotu nodarīto smago kaitējumu un novērstu Kopienas ražotāju stāvokļa turpmāku stipru pasliktināšanos. Bez tam būtu jāpiezīmē, ka paliek pieejami arī atsevišķi piegādes avoti no citām trešām valstīm.

(122)

Tā kā nav iesniegtas jaunas pamatotas piezīmes attiecībā uz nesaistīto importētāju un pārstrādātāju (lietotāju) interesēm, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 128. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

6.4.   Lašu mazuļu un barības ražotāju un ar Norvēģijas ražotājiem/importētājiem saistīto piegādātāju un ražotāju EK intereses

(123)

Tā kā nav iesniegtas pamatotas piezīmes attiecībā uz lašu mazuļu un barības ražotāju un ar Norvēģijas ražotājiem/importētājiem saistīto piegādātāju un ražotāju EK interesēm, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 117.–121. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

6.5.   Patērētāju interese

(124)

Tā kā attiecīgais produkts ir patēriņa prece, Komisija informēja vairākas patērētāju organizācijas par izmeklēšanas uzsākšanu. Atsaucās viena ieinteresētā persona, kas apgalvoja, ka lašu labvēlīgā ietekme uz uzturu ir plaši atzīta un ka mākslīgas cenu paaugstināšanas dēļ patērētājiem būs grūtāk izvēlēties vērtīgu uzturu. Tika arī izteiktas bažas par to, ka cenu palielināšanās samazinātu saimniecībās audzēto lašu iegādes iespējas un apturētu tirgus izaugsmi tajās dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par vidējo.

(125)

Uzskata, ka tad, ja tiks uzlikti antidempinga maksājumi, komersantiem joprojām būs pieejami neierobežoti importa daudzumi, taču par taisnīgām cenām. Turklāt, ņemot vērā veselu zivju no audzētavām un pārstrādātu lašu produktu mazumtirdzniecības cenu starpības apmērus, uzskatāms, ka pasākumi nevarētu būtiski iespaidot mazumcenas, jo nav ticams, ka viss cenas pieaugums tiks novelts uz patērētājiem. Patiesi, ar pašreizējām tirgus cenām, kas krietni pārsniedz VIC, nebūtu itin nekāda iespaida. Tādēļ domājams, ka iespaids uz patērētājiem pat pēc vissliktākā scenārija nebūs liels. Bez tam cenas, kas rada zaudējumus, nemēdz būt noturīgas vidējā vai ilgākā termiņā. Šo iemeslu dēļ nav sagaidāms, ka antidempinga pasākumi varētu radīt kādas negatīvas sekas patērētājiem.

6.6.   Slēdziens par Kopienas interesēm

(126)

Ņemot vērā pagaidu regulā izdarītos secinājumus un tālākas izmeklēšanas laikā saņemtos dažādu personu iesniegumus un tās rezultātus, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu neuzlikt galīgos antidempinga pasākumus Norvēģijas izcelsmes saimniecībās audzētu lašu dempinga importam. Tādēļ tiek apstiprināts pagaidu regulas 131. apsvērumā paustais slēdziens.

7.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

7.1.   Galīgo pasākumu forma

(127)

Ņemot vērā galīgos secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, būtu jāievieš antidempinga pasākumi, lai novērstu dempinga importa turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Ir ņemtas vērā gan konstatētās dempinga starpības, gan maksājuma summas, kas nepieciešamas, lai likvidētu Kopienas ražošanas nozares ciesto kaitējumu. Ir konstatēts, ka visi kaitējuma apmēri pārsniedz 2,0 % un tātad nav uzskatāmi par niecīgiem. Tika konstatēts, ka vidējais svērtais kaitējuma apmērs, kas ir zemāks par vidējo svērto dempinga starpību, ir 14,6 %.

(128)

Tomēr pēc grozījumu regulas pamatā esošo faktu publiskošanas dažas no ieinteresētajām personām noteikti noraidīja procentuālos nodokļus un labvēlīgi uzņēma VIC ieviešanu. Tādēļ, ievērojot saņemtās piezīmes un tālākās izmeklēšanas secinājumus, par pasākuma piemērojamo formu tiek apstiprināta VIC.

7.2.   Kaitējuma novēršanas pakāpe

(129)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgie maksājumi būtu jānosaka dempinga starpības vai kaitējuma apmēra līmenī atkarībā no tā, kura vērtība ir zemāka. Šā noteikuma piemērošanai tika noteikta VIC, kas nerada kaitējumu. Lai šo metodi verificētu, tika aprēķinātas arī konkrētu uzņēmumu bezdempinga cenas, balstoties uz normālo vērtību, koriģējot pēc tīrās Kopienas brīvas robežpiegādes cenas. Tās tika salīdzinātas ar VIC, kas nerada kaitējumu, kura bija aprēķināta pēc 131. apsvērumā izklāstītās metodes. Visos gadījumos tika konstatēts, ka VIC, kas nerada kaitējumu, ir zemāka par bezdempinga VIC.

(130)

Aprēķinot bezdempinga VIC, Norvēģijas kronas bija jāpārvērš EUR. Pagaidu izmeklēšanas posmā Komisija pārrēķiniem izmantoja trīs gadu vidējo valūtas maiņas kursu. Vairāki uzņēmumi apgalvoja, ka pareizais kurss esot IP laikā piemērotais kurss. Atbildot uz šo apgalvojumu, Komisija vēlreiz piezīmē, ka trīs gadi ir vidējais laša izaudzēšanas laiks. Tā kā vairākas svarīgas izmaksas, kas ir iekļautas normālajā vērtībā, rodas šajā izaudzēšanas laikā, Komisija uzskata, ka trīs gadu vidējie kursi ir piemēroti bezdempinga VIC aprēķināšanā. Tādēļ šis apgalvojums tiek noraidīts.

(131)

Attiecībā uz cenas, kas nerada kaitējumu, līmeni, kas nepieciešams, lai likvidētu kaitējošā dempinga iespaidu, bija jāņem vērā tālākās izmeklēšanas konstatējumi. Aprēķinot kaitējošā dempinga iespaida novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei segt savas ražošanas izmaksas un kopumā iegūt tādu peļņu pirms nodokļu atskaitīšanas, ko šādiem ražotājiem šajā nozarē iespējams sasniegt līdzīgā produkta pārdošanā Kopienā normālos konkurences apstākļos, proti, ja nav dempinga importa. Pamatojoties uz iepriekš minēto, līdzīgā produkta Kopienas ražošanas nozarei tika aprēķināta cena, kas nerada kaitējumu. Cena, kas nerada kaitējumu, ir iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot apgrozījuma peļņas normu 8 % apmērā. Ražošanas izmaksas tika pārbaudītas, balstoties uz Kopienas ražošanas nozares parauga vidējās vienības pārdošanas cenu (EUR 2,77/kg) un Kopienas ražošanas nozares parauga vidējiem zaudējumiem (5 % zaudējumu) IP laikā. Pamatojoties uz 2001. gadā iegūto peļņu (sk. iepriekš 3. tabulu), tika noteikta 8 % peļņas norma, un tā ir stingri noteikts minimums, ko Kopienas ražošanas nozare varētu cerēt iegūt, ja nav kaitējoša dempinga.

(132)

Saimniecībās audzētos lašus parasti tirgo dažādu produktu veidā (ķidātus, bet ar galvu, ķidātus un bez galvas, veselas zivs filejas, citādas filejas vai filejas gabali). Tādēļ viszemākās importa cenas nekaitējošais līmenis bija jānosaka katram no šiem produktiem, lai atspoguļotu pieskaitāmās izmaksas, kas rodas katra produkta izgatavošanā. Šajā aspektā dažādo viszemāko importa cenu pamatā ir šajā izmeklēšanā atklātais. Pēc būtības tās ir veidotas no pārrēķina koeficientiem, kas iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 772/1999 (5) un izmantoti arī šajā izmeklēšanā. Attiecībā uz veselām filejām un gabalos sagrieztām filejām tika ierēķinātas apstrādes izmaksas.

(133)

Ja importu veiks par CIF cenu līdz Kopienas robežai, kas nav mazāka par noteikto viszemāko importa cenu, nodoklis nebūs jāmaksā. Ja importu veiks par zemāku cenu, būs maksājama starpība starp faktisko cenu un noteikto viszemāko importa cenu. Tā kā imports no Norvēģijas par cenām, kas sakrīt ar VIC vai ir lielākas, novērsīs kaitējošā dempinga sekas, ir ieteicams VIC attiecināt uz visu importu no Norvēģijas, izņemot no viena uzņēmuma, kuram ir konstatēta niecīga dempinga starpība, kā norādīts iepriekš 33. apsvērumā.

8.   PAGAIDU MAKSĀJUMA GALĪGĀ IEKASĒŠANA

(134)

Ņemot vērā konstatētos Norvēģijas ražotāju eksportētāju dempinga starpību apmērus un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, uzskatāms, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulas, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1010/2005, noteiktajiem pagaidu maksājumiem, būtu galīgi jāiekasē noteikto galīgo maksājumu apmērā. Ciktāl galīgie maksājumi ir mazāki par pagaidu maksājumiem, galīgi iekasē tikai tās summas, kas nodrošinātas līdz galīgo maksājumu apmēram.

(135)

Toties antidempinga pagaidu maksājumi procentuālo nodokļu veidā robežās no 6,8 % līdz 24,5 %, kas importam tika uzlikti ar Regulu (EK) Nr. 628/2005 un tika piemēroti laikposmā no 2005. gada 27. aprīļa līdz 2005. gada 4. jūlijam, ir atlaižami. Procentuālo nodokļu ievākšana nesaderētu ar kaitējošā dempinga likvidēšanu, jo šajā laikposmā tirgus cenas bija ievērojami augstākas par VIC, kas tika ieviestas sakarā ar nepieredzētiem un neparedzamiem notikumiem tirgū. Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem, izpildot Regulu (EK) Nr. 1010/2005 par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu, iekasējamas galīgi, ievērojot galīgi noteiktās VIC. Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem, izpildot Regulu (EK) Nr. 1010/2005 par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu, un pārsniedz galīgo likmi, ir atlaižamas.

9.   VIC PIEMĒROJAMĪBA

(136)

Pēc ziņu publiskošanas tika izteikti iebildumi, ka VIC, salīdzinot ar citām pasākuma formām, var izrādīties grūtāk piemērojama un ka ar to ir vieglāk deklarēt nepatiesas ziņas par preču muitas vērtību. Patiesi, ņemot vērā norādes par to, ka pēc VIC ieviešanas 2005. gada 1. jūlijā reizēm ir notikusi noteikumu apiešana un par šajā tirgus nozarē pastāvošo kompensācijas mehānismu potenciālu, ir nepieciešams ieviest divkārtīgu pasākumu sistēmu. Šī divkārtīgā sistēma sastāv no VIC (sk. iepriekš 129.–133. apsvērumu) un fiksētas likmes maksājuma. Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu fiksētas likmes maksājums tika aprēķināts, balstoties uz svērto vidējo kaitējuma apmēru, jo tika konstatēts, ka tas ir zemāks par svērto vidējo dempinga starpību. Lai nodrošinātu VIC faktisku ievērošanu, importētājiem būtu jāapzinās, ka tad, ja pārbaudē pēc importēšanas tiks konstatēts, ka i) tīrā Kopienas brīvas robežpiegādes cena, ko faktiski samaksājis pirmais neatkarīgais pircējs Kopienā (“pēcimporta cena”), ir zemāka par tīro Kopienas brīvas robežpiegādes cenu pirms nodokļiem, kas izriet no muitas deklarācijas; un ii) pēcimporta cena ir zemāka par VIC, tad attiecīgajiem darījumiem retrospektīvi tiks piemērots fiksētas likmes maksājums, ja vien fiksētās likmes maksājuma plus pēcimporta cenas piemērošana nesastāda summu (faktiski samaksātā cena plus fiksētas likmes maksājums), kas joprojām ir zemāka par VIC. Tādā gadījumā piemērojama nodokļa summa, kas vienāda ar VIC un pēcimporta cenas starpību. Muitas dienestiem tūdaļ jāinformē Komisija par katru gadījumu, kad tiek konstatētas nepatiesas deklarācijas pazīmes.

(137)

Šajā sakarā, lai kliedētu radušās bažas, Komisijai ir nodoms ieviest trīs konkrētus balstus, kas nodrošinātu pasākumu piemērojamību un pilnīgu respektēšanu. Pirmkārt, tiek norādīts uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6), inter alia, tās 78. pantu, pēc kura muitas dienesti var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un ziņas par attiecīgo preču importu un eksportu vai sekojušajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Tādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šie dienesti var arī pārbaudīt preces.

(138)

Otrkārt, lai labāk aizsargātos pret pasākumu absorbēšanu, jo īpaši saistītu uzņēmumu starpā, Kopienas iestādes ar šo paziņo par nodomu tūdaļ sākt pārskatīšanu pēc pamatregulas 12. panta 1. punkta un pakļaut importu reģistrācijai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, ja parādītos liecības par tādu rīcību.

(139)

Kopienas iestādes, inter alia, balstīsies uz valstu muitas dienestu sniegto uzraudzības informāciju, kā arī uz ziņām, ko piegādā dalībvalstis, pildot pamatregulas 14. panta 6. punktu.

(140)

Visbeidzot, Komisija apņemas uzraudzīt notikumu attīstību saimniecībās audzēto lašu tirgū Kopienā. Ja šīs uzraudzības rezultātā būs sākotnēji šķietami ticami pierādījumi, ka spēkā esošais pasākums vairs nav nepieciešams vai pietiekams, lai pretotos kaitējošam dempingam, Komisija var sākt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un paātrināti veikt izmeklēšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek ieviests galīgais antidempinga maksājums tādu saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu (kas nav savvaļas laši) – filejas veidā vai veselu, svaigu, dzesinātu vai saldētu – importam, kas atbilst KN kodiem ex 0302 12 00, ex 0303 11 00, ex 0303 19 00, ex 0303 22 00, ex 0304 10 13 un ex 0304 20 13 (turpmāk “saimniecībās audzēti laši”).

2.   Galīgais antidempinga maksājums neattiecas uz savvaļas lašiem. Šajā regulā savvaļas laši ir laši, kurus par tādiem uzskata tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pieņemta brīvās apgrozības muitas deklarācija, pamatojoties uz ieinteresēto pušu iesniegtajiem attiecīgajiem dokumentiem par to, ka Atlantijas vai Klusā okeāna laši nozvejoti jūras ūdeņos vai Donavas laši nozvejoti upēs.

3.   Galīgais antidempinga maksājums attiecībā uz Nordlaks Oppdrett AS ir šāds:

Uzņēmums

Galīgais maksājums

TARIC papildu kods

Nordlaks Oppdrett AS, Boks 224, 8455 Stokmarknes, Norvēģija

0,0 %

A707

4.   Visiem pārējiem uzņēmumiem (TARIC papildu kods A999) galīgā antidempinga maksājuma summa ir starpība starp viszemāko importa cenu, kas noteikta 5. punktā, un tīro Kopienas brīvas robežpiegādes cenu pirms muitošanas, ja otrā ir zemāka par pirmo. Nodokli neievāc, ja tīra Kopienas brīvas robežpiegādes cena ir vienāda ar attiecīgo viszemāko importa cenu, kas noteikta 5. punktā, vai augstāka par to.

5.   Lai izpildītu 4. punktu, piemērojama nākamās tabulas 2. slejā noteiktā viszemākā importa cena. Ja pēcimporta pārbaudē atklājas, ka tīrā Kopienas brīvas robežpiegādes cena, ko faktiski samaksājis pirmais neatkarīgais pircējs Kopienā (pēcimporta cena) ir zemāka par tīro Kopienas brīvas robežpiegādes cenu pirms nodokļiem, kas izriet no muitas deklarācijas, un pēcimporta cena ir zemāka par viszemāko importa cenu, piemēro tālāk tabulas 3. slejā norādīto fiksētas likmes antidempinga maksājumu, ja vien 3. slejā norādītā fiksētās likmes maksājuma plus pēcimporta cenas piemērošana nesastāda summu (faktiski samaksātā cena plus fiksētas likmes maksājums), kas joprojām ir zemāka par 2. slejā norādīto viszemāko importa cenu. Tādā gadījumā piemērojama nodokļa summa, kas vienāda ar tālāk tabulas 2. slejā norādītās viszemākās importa cenas un pēcimporta cenas starpību. Ja fiksētās likmes antidempinga maksājumu iekasē retrospektīvi, tas iekasējams, atskaitot iepriekš samaksātos antidempinga maksājumus, aprēķinot pēc viszemākās importa cenas.

Saimniecībās audzēto lašu produkts

Viszemākā importa cena EUR/kg neto svara

Fiksētas likmes nodoklis EUR/kg neto produkta svara

TARIC kods

Veselas zivis, svaigas, dzesinātas vai saldētas

2,80

0,40

0302120012, 0302120033, 0302120093, 0303110093, 0303190093, 0303220012, 0303220083

Izķidātas zivis, ar galvu, svaigas, dzesinātas vai saldētas

3,11

0,45

0302120013, 0302120034, 0302120094, 0303110094, 0303190094, 0303220013, 0303220084

Citādas (arī izķidātas, bez galvas), svaigas, dzesinātas vai saldētas

3,49

0,50

0302120015, 0302120036, 0302120096, 0303110018, 0303110096, 0303190018, 0303190096, 0303220015, 0303220086

Veselas zivju filejas un gabalos sagrieztas filejas, kas katra sver vairāk par 300 g, svaigas, dzesinātas vai saldētas, ar ādu

5,01

0,73

0304101313, 0304101394, 0304201313, 0304201394

Veselas zivju filejas un gabalos sagrieztas filejas, kas katra sver vairāk par 300 g, svaigas, dzesinātas vai saldētas, bez ādas

6,40

0,93

0304101314, 0304101395, 0304201314, 0304201395

Citādas zivju filejas un gabalos sagrieztas filejas, kas katra sver 300 g vai mazāk, svaigas, dzesinātas vai saldētas

7,73

1,12

0304101315, 0304101396, 0304201315, 0304201396

6.   Gadījumos, kad pirms nonākšanas brīvā apgrozībā preces ir bojātas un tāpēc cena, kura par tām samaksāta vai jāmaksā, tiek proporcionāli sadalīta, lai atbilstīgi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (7) 145. pantam varētu noteikt attiecīgo preču muitas vērtību, antidempinga maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz šā panta 4. un 5. punktu, samazina atbilstīgi sadalītajai cenai, kas ir samaksāta vai jāmaksā.

7.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem, izpildot Regulu (EK) Nr. 628/2005, pirms Regulas (EK) Nr. 1010/2005 stāšanās spēkā, par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu, ir atlaižamas.

Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem, izpildot Regulu (EK) Nr. 1010/2005, par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu, galīgi iekasējamas šādā kārtībā:

a)

atlaiž tās nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgā maksājuma apmēru;

b)

ja galīgie maksājumi pārsniedz pagaidu maksājumus, galīgi iekasē tikai summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu apmērā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 17. janvārī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

U. PLASSNIK


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV C 261, 23.10.2004., 8. lpp.

(3)  OV L 104, 23.4.2005., 5. lpp.

(4)  OV L 170, 1.7.2005., 32. lpp.

(5)  OV L 101, 16.4.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 321/2003 (OV L 47, 21.2.2003., 3. lpp.).

(6)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

(7)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 883/2005 (OV L 148, 11.6.2005., 5. lpp.).


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/24


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 86/2006

(2006. gada 19. janvāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 19. janvāra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

100,8

204

67,7

212

95,5

624

115,6

999

94,9

0707 00 05

052

160,9

204

79,5

999

120,2

0709 10 00

220

88,5

999

88,5

0709 90 70

052

144,3

204

148,7

999

146,5

0805 10 20

052

45,9

204

53,0

212

48,3

220

45,9

624

45,3

999

47,7

0805 20 10

052

74,2

204

69,4

999

71,8

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

67,5

204

98,1

400

87,5

464

142,9

624

73,0

662

27,9

999

82,8

0805 50 10

052

50,9

220

60,9

999

55,9

0808 10 80

400

119,3

404

104,9

512

58,4

720

66,5

999

87,3

0808 20 50

400

84,9

720

39,1

999

62,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/26


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 87/2006

(2006. gada 19. janvāris)

par to, ka tiek atklāta pastāvīga izsole Grieķijas intervences aģentūras pārziņā esošo nelobīto rīsu tālākai pārdošanai iekšējā tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 7. panta 4. un 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 75/91 (2) tika noteiktas procedūras un nosacījumi, pēc kuriem pārdošanā laižami nelobīti rīsi.

(2)

Grieķijas intervences aģentūra ilgu laiku glabājusi ievērojamu daudzumu nelobītu rīsu. Tādēļ ir jāatklāj pastāvīga izsole tam, lai iekšējā tirgū tālāk pārdotu aptuveni 11 115 tonnas minētās intervences aģentūras pārziņā esošo nelobīto rīsu.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (EEK) Nr. 75/91, Ģrieķijas intervences aģentūra atklāj pastāvīgu izsoli tam, lai iekšējā tirgū tālāk pārdotu tās pārziņā esošu nelobītu rīsu daudzumus tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

1.   Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pirmajai daļējai izsolei ir 2006. gada 1. februāris.

2.   Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēdējai daļējai izsolei ir 2006. gada 29. marts.

3.   Piedāvājumi ir jāiesniedz Grieķijas intervences aģentūrā:

OPEKEPE

Acharnon Street 241

GR-10446 Athènes

Tālr. (30)-210 212 48 46 vai 212 47 88

Fakss (30)-210 212 47 91

3. pants

Atkāpjoties no 19. panta Regulā (EEK) Nr. 75/91, Grieķijas intervences aģentūra vēlākais otrdien nākamajā nedēļā pēc pēdējās piedāvājumu iesniegšanai noteiktās dienas informē Komisiju par dažādo pārdoto partiju daudzumiem un vidējām cenām, vajadzības gadījumā pa grupām.

4. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.

(2)  OV L 9, 12.1.1991., 15. lpp.


PIELIKUMS

Grupa

1

2

3

Daudzums (aptuveni)

3 658 t

5 859 t

1 598 t

Ražas gadi

1999. g.

2000. g.

2002. g.

Rīsu tipi

Visi

Visi

apaļgraudu, vidējgraudu un garengraudu A rīsi


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/28


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 88/2006

(2006. gada 19. janvāris)

par to, ka tiek atklāta pastāvīga izsole Spānijas intervences aģentūras pārziņā esošo nelobīto rīsu tālākai pārdošanai iekšējā tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 7. panta 4. un 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 75/91 (2) tika noteiktas procedūras un nosacījumi, pēc kuriem pārdošanā laižami nelobīti rīsi.

(2)

Spānijas intervences aģentūra ilgu laiku glabājusi ievērojamu daudzumu nelobītu rīsu. Tādēļ ir jāatklāj pastāvīga izsole tam, lai iekšējā tirgū tālāk pārdotu aptuveni 16 251 tonnas minētās intervences aģentūras pārziņā esošo nelobīto rīsu.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (EEK) Nr. 75/91, Spānijas intervences aģentūra atklāj pastāvīgu izsoli tam, lai iekšējā tirgū tālāk pārdotu tās pārziņā esošu nelobītu rīsu daudzumus tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

1.   Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pirmajai daļējai izsolei ir 2006. gada 1. februāris.

2.   Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēdējai daļējai izsolei ir 2006. gada 29. marts.

3.   Piedāvājumi ir jāiesniedz Spānijas intervences aģentūrā:

Fondo Espagnol de Garantia Agraria (FEGA)

Beneficencia 8

E-28004 Madrid

Telekss: 23427 FEGA E

Fakss: (34) 915 21 98 32 un (34) 915 22 43 87

3. pants

Atkāpjoties no 19. panta Regulā (EEK) Nr. 75/91, Spānijas intervences aģentūra vēlākais otrdien nākamajā nedēļā pēc pēdējās piedāvājumu iesniegšanai noteiktās dienas informē Komisiju par dažādo pārdoto partiju daudzumiem un vidējām cenām, vajadzības gadījumā pa grupām.

4. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.

(2)  OV L 9, 12.1.1991., 15. lpp.


PIELIKUMS

Grupas

1

2

Daudzums (aptuveni)

6 251 t

10 000 t

Ražas gadi

2002. g.

2003. g.

Rīsu tipi

Visi

Visi


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/30


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 89/2006

(2006. gada 19. janvāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2295/2003 attiecībā uz nosaukumiem, ko drīkst izmantot, tirgojot olas, ja ir noteikti ierobežojumi vistu brīvai turēšanai āra aplokos

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1907/90 par noteiktiem olu tirdzniecības standartiem (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 10. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 2295/2003 (2) ir noteikti Regulas (EEK) Nr. 1907/90 piemērošanas noteikumi.

(2)

Komisijas 2002. gada 30. janvāra Direktīvā 2002/4/EK par tādu uzņēmumu reģistrāciju, kas tur dējējvistas un uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 1999/74/EK (3), ir noteikti minimālie standarti attiecībā uz dējējvistu aizsardzību.

(3)

Lai pasargātu patērētājus no apgalvojumiem, kas varētu būt maldinoši ar nolūku noteikt cenu, kas ir augstāka par daudznodalījumu būros audzētu vistu olām vai standarta kategorijas olām piemērotajām cenām, Regulā (EK) Nr. 2295/2003 ir noteikti minimālie zootehnikas kritēriji, kādi jāievēro, lai saimniecībai varētu piedēvēt konkrēto turēšanas veidu. Tādējādi drīkst izmantot tikai regulas II pielikumā paredzētos apzīmējumus, un III pielikumā ir ietverts saraksts ar prasībām, kas jāievēro, lai šādus nosaukumus izmantotu.

(4)

Starp noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši kuriem paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem olas var tirgot ar nosaukumiem “brīvos apstākļos turētu vistu olas”, ļoti būtiska ir iespēja uzturēties brīvā dabā.

(5)

Ierobežojumi, ieskaitot veterinārus ierobežojumus, kas pieņemti atbilstoši Kopienas tiesību aktiem, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību, var arī ierobežot mājputnu piekļuvi āra aplokiem.

(6)

Ja putnkopis nevar ievērot visus Regulas (EK) Nr. 2295/2003 III pielikumā noteiktos turēšanas nosacījumus, tas patērētāja interesēs var pārtraukt marķēt saražoto produkciju ar obligāto marķējumu attiecībā uz turēšanas veidu.

(7)

Lai ņemtu vērā ekonomiska rakstura sekas, ko varētu radīt šādi ierobežojumi, tā kā visā šajā sistēmā ir jāizdara racionāli pielāgojumi, jo īpaši marķēšanas jautājumos, un ieviešot nosacījumu, ka ar šādiem pasākumiem netiek būtiski ietekmēta produktu kvalitāte, ir jāparedz pārejas laiks, kad ražotāji var turpināt izmantot marķējumu attiecībā uz turēšanas veidu, proti, “āra aplokos”.

(8)

Regulas (EK) Nr. 2295/2003 III pielikuma 1.a punkta pirmajā ievilkumā ir skaidri paredzēta atkāpe attiecībā uz turēšanu brīvā dabā gadījumos, “kad veterinārās iestādes nosaka pagaidu ierobežojumus”.

(9)

Termiņš pagaidu ierobežojumiem, kad ražotāji var turpināt izmantot marķējumu “āra aplokos” lai arī dējējvistas vairs netiek laistas brīvā dabā, netika precizēts; patērētāju interešu aizsardzības nolūkā šis laiks ir jāsamazina.

(10)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 2295/2003 ir attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2295/2003 III pielikuma 1.a punktā pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

vistām dienas gaitā ir nepārtraukti pieejami āra aploki; ja piemēroto ierobežojumu rezultātā, ieskaitot veterinārus ierobežojumus, kas pieņemti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šis noteikums netiek ievērots, tad šāds laika posms nedrīkst pārsniegt divpadsmit nedēļas,”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 173, 6.7.1990., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1039/2005 (OV L 172, 5.7.2005., 1. lpp.).

(2)  OV L 340, 24.12.2003., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1515/2004 (OV L 278, 27.8.2004., 7. lpp.).

(3)  OV L 30, 31.1.2002., 44. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/32


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 90/2006

(2006. gada 19. janvāris),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 15. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 1. un 2. punktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta a), c), d), f), g) un h) apakšpunktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas V pielikumā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā Regulas (EK) Nr. 1260/2001 V pielikumā minētās preces.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punkta pirmo daļu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 3. punktā noteikts, ka eksporta kompensācija par preces sastāvā esošu produktu nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šā produkta eksportu neapstrādātā veidā.

(5)

Kompensācijas, ko nosaka saskaņā ar šo regulu, var noteikt iepriekš, jo šobrīd nevar paredzēt tirgus situāciju turpmākajos mēnešos.

(6)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijās ir jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas likmes, ko piemēro par pamatproduktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. un 2. punktā un kurus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1260/2001 V pielikumā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regula grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 987/2005 (OV L 167, 29.6.2005., 12. lpp.).

(2)  OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.


PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2006. gada 20. janvāra piemēro dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

KN kods

Apraksts

Kompensācijas likme, EUR par 100 kg

Kompensācijas nosakot iepriekš

Citos gadījumos

1701 99 10

Baltais cukurs

32,39

32,39


(1)  Šajā pielikuma noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra, uz Rumāniju no 2005. gada 1. decembra, kā arī precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē uz Šveices Konfederāciju vai uz Lihtenšteinas Firstisti no 2005. gada 1. februāra.


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/34


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 91/2006

(2006. gada 19. janvāris),

ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 17. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1138/2005

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1138/2005 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2005./2006. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1138/2005 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

17. konkursa daļai attiecībā uz balto cukuru, ko izsludina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1138/2005, eksporta kompensācijas maksimālais apjoms ir noteikts 35,924 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 185, 16.7.2005., 3. lpp.


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/35


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 92/2006

(2006. gada 19. janvāris),

ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2006. gada 20. janvāra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 24. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. pantā minētajiem produktiem, ir noteikti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 141, 24.6.1995., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 79/2003 (OV L 13, 18.1.2003., 4. lpp.).

(3)  OV 145, 27.6.1968., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1422/95.


PIELIKUMS

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi melasei cukura nozarē, ko piemēro no 2006. gada 20. janvāra

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Sakarā ar to, ka apturēts nodokļu piemērojums atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam, importam piemērojamais nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem (1)

1703 10 00 (2)

10,93

0

1703 90 00 (2)

11,55

0


(1)  Šī summa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantu aizstāj kopējā muitas tarifa nodokli, kas paredzēts šiem produktiem.

(2)  Noteiktā cena grozītās Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā definētajai standarta kvalitātei.


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/37


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 93/2006

(2006. gada 19. janvāris),

ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)

Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)

Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)

Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti nedenaturēti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.


PIELIKUMS

KOMPENSĀCIJAS, KAS PIEMĒROJAMAS TURPMĀK NEAPSTRĀDĀTA BALTĀ CUKURA UN JĒLCUKURA IZVEDUMIEM NO 2006. GADA 20. JANVĀRA (1)

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

29,79 (2)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

29,79 (2)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

29,79 (2)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

29,79 (2)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3239

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

32,39

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

32,39

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

32,39

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3239

NB: Produktu kodi, kā arī sērijas “A” galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi norādīti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas), izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kā definēts ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Šis daudzums ir piemērojams jēlcukuram ar rezultativitāti 92 %. Ja izvestā jēlcukura rezultativitāte neatbilst 92 %, piemērojamās kompensācijas apjomu aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu.


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/39


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 94/2006

(2006. gada 19. janvāris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas attiecībā uz turpmāk neapstrādātiem sīrupiem un dažiem citiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar 3. pantu Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2), kompensācija par 100 kilogramiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu ir vienāda ar pamatdaudzumu, kas reizināts ar saharozes saturu, vajadzības gadījumā, ieskaitot citus cukurus, kas izteikti kā saharoze. Šo saharozes saturu nosaka saskaņā ar noteikumiem 3. pantā Regulā (EK) Nr. 2135/95.

(3)

Atbilstīgi 30. panta 3. punktam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 turpmāk neapstrādātas sorbozes eksporta kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar kompensācijas pamatapjomu, no kura atskaitīta viena simtdaļa ražošanas kompensācijas, kas saskaņā ar Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus izpildes noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu dažu veidu cukura nozares produktiem, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, piemērojama produktiem (3), kas uzskaitīti pēdējās minētās regulas pielikumā.

(4)

Saskaņā ar noteikumiem 30. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz pārējiem turpmāk neapstrādātiem produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar simtdaļu no daudzuma, kurā vērā ņemta, pirmkārt, starpība starp intervences cenu baltajam cukuram bezdeficīta Kopienas reģionos mēnesī, attiecībā uz ko noteikts pamatapjoms, un kotējumiem vai cenām baltajam cukuram pasaules tirgū un, otrkārt, vajadzība nodrošināt līdzsvaru starp Kopienas pamatproduktu izmantojumu tādu pārstrādes preču izgatavošanā, ko paredzēts izvest uz trešajām valstīm, un tādu trešo valstu produktu izmantojumu, kas ievesti saskaņā ar režīmu ievešana pārstrādei.

(5)

Saskaņā ar noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 30. panta 4. punktā pamatapjoma piemērojums var tikt attiecināts uz dažiem produktiem, kas uzskaitīti, minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. pantu eksporta kompensāciju var paredzēt attiecībā uz minētās regulas 1. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā paredzētajiem produktiem bez turpmākas apstrādes. Kompensācija nosakāma attiecībā uz 100 kilogramiem sausnas, jo īpaši ņemot vērā eksporta kompensāciju, kas piemērojama produktiem, uz ko attiecas KN kods 1702 30 91, un produktiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskos aspektus. Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētā punkta f) un g) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā, un attiecībā uz produktiem, kas paredzēti h) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(7)

Iepriekš minētās kompensācijas nosakāmas katru mēnesi. Šajā periodā tās var grozīt.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka, ievērojot situāciju pasaules tirgū vai īpašās prasības atsevišķos tirgos, iespējams, attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija ir jādiferencē pēc to galamērķa.

(9)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(10)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(11)

Ievērojot iepriekš minēto, kompensācijas konkrētajiem produktiem nosakāmas attiecīgā apmērā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d), f), g) un h) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.

(3)  OV L 178, 30.6.2001., 63. lpp.


PIELIKUMS

EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS ATTIECĪBĀ UZ TURPMĀK NEAPSTRĀDĀTIEM SĪRUPIEM UN DAŽIEM CITA VEIDA CUKURA NOZARES PRODUKTIEM, PIEMĒROJAMAS NO 2006. GADA 20. JANVĀRA (1)

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

1702 40 10 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

32,39 (2)

1702 60 10 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

32,39 (2)

1702 60 80 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

61,54 (3)

1702 60 95 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3239 (4)

1702 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

32,39 (2)

1702 90 60 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3239 (4)

1702 90 71 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3239 (4)

1702 90 99 9900

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3239 (4)  (5)

2106 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

32,39 (2)

2106 90 59 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3239 (4)

N.B.: Produktu kodi, kā arī sērijas “A” galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi definēti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas), izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kas definēta ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Piemērojams vienīgi produktiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā.

(3)  Piemērojams vienīgi produktiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(4)  Pamatapjoms nav piemērojams sīrupiem ar tīrību, kas ir zemāka par 85 % (Regula (EK) Nr. 2135/95). Saharozes saturu nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2135/95 3. pantu.

(5)  Nav piemērojams produktam, kas definēts pielikuma 2. punktā Regulā (EEK) Nr. 3513/92 (OV L 355, 5.12.1992., 12. lpp.).


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/42


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 95/2006

(2006. gada 19. janvāris)

par importa licenču izsniegšanu attiecībā uz cukuru un cukura un kakao maisījumiem, kam ir ĀKK/AZT un EK/AZT kumulatīva izcelsme

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (1),

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 31. janvāra Regulu (EK) Nr. 192/2002, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus importa licenču izsniegšanai attiecībā uz cukuru un cukura un kakao maisījumiem, kam ir ĀKK/AZT vai EK/AZT kumulatīva izcelsme (2), un jo īpaši tās 6. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma 6. panta 4. punktā ir atļauta ĀKK/AZT/EK izcelsmes kumulācija attiecībā uz izstrādājumiem, kas iekļauti 17. nodaļā un 1806 10 30 un 1806 10 90 tarifa pozīcijā, nepārsniedzot gada daudzumu 28 000 tonnas cukura.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 192/2002 valsts iestādēm tika iesniegti pieteikumi importa licenču izsniegšanai 84 000 tonnu apjomam, kas pārsniedz Lēmumā 2001/822/EK noteikto daudzumu.

(3)

Tādējādi Komisijai ir jānosaka samazinājuma koeficients importa licenču izsniegšanai un jāaptur jaunu licenču pieteikumu iesniegšana 2006. gadam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Importa licences, uz ko attiecas pieteikumi, kas iesniegti līdz 2006. gada 7. janvārim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 192/2002 6. pantu, jāizsniedz par 33,3333 % no pieprasītā daudzuma.

2. pants

Jaunu pieteikumu iesniegšana 2006. gadam ir apturēta.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 31, 1.2.2002., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 96/2004 (OV L 15, 22.1.2004., 3. lpp.).


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/43


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 96/2006

(2006. gada 19. janvāris)

par iesniegtajiem piedāvājumiem miežu eksportam Regulā (EK) Nr. 1058/2005 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1058/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2006. gada 13. līdz 19. janvārim. Regulā (EK) Nr. 1058/2005 paredzētajā konkursā par miežu eksporta kompensāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 174, 7.7.2005., 12. lpp.

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/44


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 97/2006

(2006. gada 19. janvāris),

ar ko nosaka parasto kviešu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1059/2005 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1059/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti no 2006. gada 13. līdz 19. janvārim Regulā (EK) Nr. 1059/2005 minētā konkursa ietvaros, parasto kviešu eksporta maksimālā kompensācija ir 9,00 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 174, 7.7.2005., 15. lpp.

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/45


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 98/2006

(2006. gada 19. janvāris)

par iesniegtajiem piedāvājumiem sorgo ievešanai Regulā (EK) Nr. 2094/2005 paredzētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2094/2005 (2) ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot sorgo no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), uz iesniegto piedāvājumu pamata Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētos kritērijus, nav jānosaka ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2006. gada 13. līdz 19. janvārim Regulā (EK) Nr. 2094/2005 paredzētajā konkursā par sorgo ievedmuitas nodokļa samazinājumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 335, 21.12.2005., 4. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījvmi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1558/2005 (OV L 249, 24.9.2005., 6. lpp.).


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/46


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 99/2006

(2006. gada 19. janvāris),

ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2093/2005 minētajā uzaicinājumā uz konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2093/2005 (2), ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot kukurūzu no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru nolemt noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. To darot, jāņem vērā, jo īpaši, Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētie kritēriji. Līgumtiesības piešķir visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai zemāks par ievedmuitas nodokļa maksimālā samazinājuma līmeni.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai situācijai attiecīgajos labības tirgos liek noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kā norādīts 1. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti laikā no 2006. gada 13. līdz 19. janvārim Regulā (EK) Nr. 2093/2005 paredzētajā konkursā, kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums ir 22,86 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 84 655 t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 335, 20.12.2005., 3. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regula jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1558/2005 (OV L 249, 24.9.2005., 6. lpp.).


20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/47


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 100/2006

(2006. gada 19. janvāris)

par izvešanas atļauju izdošanu vīna nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2001 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 attiecībā uz vīna nozares produktu tirdzniecību ar trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 7. pantu un 9. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 63. panta 7. punktam Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna nozares tirgus kopējo organizāciju (2) eksporta kompensācijas attiecībā uz vīna nozares produktiem piešķir vienīgi daudzumiem un izdevumiem, ko aptver lauksaimniecības līgums, kas parakstīts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. punktā paredzēti apstākļi, kādos Komisija var noteikt īpašus pasākumus, lai novērstu to, ka tiek pārsniegts paredzētais daudzums vai pieejamais budžets saskaņā ar šo līgumu.

(3)

Pamatojoties uz 2006. gada 18. janvārī Komisijai pieejamo informāciju par izvešanas atļauju pieteikumiem, daudzums, kas joprojām ir pieejams attiecībā uz periodu līdz 2006. gada 15. martam galamērku zonām: 1. Āfrica, 2. Āzija un 3. Austrumeiropa, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. panta 5. punktā, var tikt pārsniegts, ja vien netiek noteikti ierobežojumi izvešanas atļauju izdošanai ar iepriekšēju kompensācijas noteikšanu. Tādēļ jāpiemēro vienota procentu likme attiecībā uz daudzumiem, par kuriem pieteikumi iesniegti no 2006. gada 16. līdz 17. janvārim un līdz 2006. gada 16. martam attiecībā uz šīm zonām jāaptur pieteikumu iesniegšana un licenču izdošana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Izvešanas atļaujas ar kompensācijas iepriekšēju noteikšanu vīna nozarē, attiecībā uz ko pieteikumi iesniegti laikā no 2006. gada 16. līdz 17. janvārim saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2001, izsniedz 69,72 % apmērā no daudzumiem, kas pieprasīti attiecībā uz 1. zonu: Āfrica 58,71 % apmērā no daudzumiem, kas pieprasīti attiecībā uz 2. zonu: Āzija, un 70,45 % apmērā no daudzumiem, kas pieprasīti attiecībā uz 3. zonu: Autrumeiropa.

2.   Attiecībā uz vīna nozares produktiem, kas paredzēti 1. punktā, un uz kuriem pieteikumi iesniegti līdz 2006. gada 18. janvārim, aptur izvešanas atļauju izdošanu no 2006. gada 20. janvāra 1. zonai: Āfrica, 2. zonai: Āzija un 3. zonai: Austrumeiropa līdz 2006. gada 16. martam aptur arī izvešanas atļauju pieteikumu iesniegšanu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 20. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. L. DEMARTY


(1)  OV L 128, 10.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2079/2005 (OV L 333, 20.12.2005., 6. lpp.).

(2)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Komisija

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/48


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 23. decembris),

ar kuru groza Lēmumu 2005/59/EK attiecībā uz apgabaliem Slovākijā, kuros jāīsteno plāns par klasiskā cūku mēra apkarošanu savvaļas cūkām

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5632)

(Autentisks ir tikai teksts slovāku valodā)

(2006/20/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (1), un jo īpaši tās 16. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisija pieņēma 2005. gada 26. janvārī Komisijas Lēmumu 2005/59/EK, apstiprinot plānus par klasiskā cūku mēra apkarošanu savvaļas cūkām un savvaļas cūku ārkārtas vakcināciju pret klasisko cūku mēri Slovākijā (2) kā vienu no šīs slimības apkarošanas pasākumiem.

(2)

Slovākijas varas iestādes ir informējušas Komisiju par slimības attīstību savvaļas cūku populācijā pēdējā laikā. Minētajā informācijā norādīts, ka klasiskais cūku mēris savvaļas cūku populācijā veiksmīgi izskausts Trnava rajona veterinārās un pārtikas pārvaldes teritorijā (kas ietver Trnava, Piešťany un Hlohovec rajonus) un Banská Bystrica pilsētas rajonā (kas ietver Banská Bystrica un Brezno rajonus). Apstiprinātie slimības apkarošanas plāni minētajos apgabalos vairs nav jāpiemēro.

(3)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/59/EK.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2005/59/EK pielikuma 1. punktu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Slovākijas Republikai.

Briselē, 2005. gada 23. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Iestāšanās aktu.

(2)  OV L 24, 27.1.2005., 46. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/226/EK (OV L 71, 17.3.2005., 72. lpp.).


PIELIKUMS

“1.   Apgabali, kuros īstenojams slimības apkarošanas plāns

Rajonu veterinārās un pārtikas pārvalžu (DVFA) teritorijas Trenčín (kas ietver Trenčín un Bánovce nad Bebravou rajonus), Prievidza (kas ietver Prievidza un Partizánske rajonus), Púchov (kas ietver tikai Ilava rajonu), Žiar nad Hronom (kas ietver Žiar nad Hronom, Žarnovica un Banská Štiavnica rajonus), Zvolen (kas ietver Zvolen, Krupina un Detva rajonus), Lučenec (kas ietver Lučenec un Poltár rajonus) un Veľký Krtíš.”


Labojums

20.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/50


Labojums Komisijas 2005. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 2091/2005, ar ko 2006. gadam publicē lauksaimniecības produktu nomenklatūru eksporta kompensācijām, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 3846/87

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 343, 2005. gada 24. decembris )

12. lappusē, zemteksta piezīmē (6):

tekstu:

“Eksporta kompensācija ir maksājama par produktiem, kam sausnas saturs ir mazāks par 78 %. Eksporta kompensāciju par produktiem, kam sausnas saturs ir vismaz 78 %, koriģē, izmantojot šādu formulu:”

lasīt šādi:

“Eksporta kompensācija ir maksājama par produktiem, kam sausnas saturs ir vismaz 78 %. Eksporta kompensāciju par produktiem, kam sausnas saturs ir mazāks par 78 %, koriģē, izmantojot šādu formulu:”.