30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/1

(1)

Padome un Eiropas Parlaments pauda gandarījumu attiecībā uz Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) kā par pirmo soli, lai risinātu aktuālus nelikumīgas mežistrādes un ar to saistītās tirdzniecības jautājumus.

(2)

Rīcības plānā uzsvērtas mežu pārvaldes reformas un resursu palielināšana, to atbalstot ar darbībām, kuru mērķis ir attīstīt daudzpusēju sadarbību un ar pieprasījumu saistītus papildu pasākumus, lai mazinātu nelikumīgi iegūtas koksnes patēriņu un palīdzētu sasniegt plašāku mērķi – ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu kokmateriālu ražotājās valstīs.

(3)

Rīcības plānā norādīts, kā izveidot licencēšanas sistēmu kā pasākumu, lai nodrošinātu, ka Kopienā var ievest tikai saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem likumīgi iegūtus koksnes izstrādājumus, un plānā ir uzsvērts, ka minētajai licencēšanas sistēmai nebūtu jāliek šķēršļi likumīgai tirdzniecībai.

(4)

Licencēšanas sistēmas īstenošanai nepieciešama pārbaužu un kontroles sistēma, attiecīgus koksnes izstrādājumus importējot Kopienas teritorijā, lai garantētu šādu izstrādājumu likumīgu ieguvi.

(5)

Lai to nodrošinātu, Kopienai būtu jānoslēdz brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus ar valstīm un reģionālām organizācijām, kas uzliek juridiskas saistības partnervalstij vai reģionālai organizācijai īstenot licencēšanas sistēmu noteiktā grafikā, kas ietverts katrā partnerattiecību nolīgumā.

(6)

Saskaņā ar licencēšanas sistēmu konkrētiem koksnes izstrādājumiem, ko eksportē no kādas partnervalsts un ko Kopienā ieved kādā muitas punktā, kas ir norīkots ļaut tiem brīvu apriti, vajadzētu būt partnervalsts izdotai licencei, apliecinot, ka koksnes izstrādājumi ir ražoti no attiecīgās valsts koksnes, kas ir likumīgi iegūta, vai koksnes, kas ir likumīgi importēta partnervalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem, kā paredzēts attiecīgā partnerattiecību nolīgumā. Atbilstību šiem noteikumiem būtu jāpārrauga trešai pusei.

(7)

Kompetentām dalībvalstu iestādēm būtu jāpārliecinās, ka visiem sūtījumiem ir spēkā esoša licence, pirms sūtījumam, kam izdota attiecīgā licence, ļauj brīvu apriti Kopienā.

(8)

Katrai dalībvalstij būtu jānosaka sodus, ko piemēro šīs regulas pārkāpumu gadījumā.

(9)

Licencēšanas sistēmai sākotnēji būtu jāattiecas uz ierobežotu koksnes izstrādājumu klāstu. Panākot vienošanos, izstrādājumu klāstu varētu paplašināt ar citu kategoriju izstrādājumiem.

(10)

Vajadzības gadījumā ir svarīgi uzreiz pārskatīt pielikumus, kuros norādītas valstis un izstrādājumi, uz ko attiecas licencēšanas sistēma. Šādā pārskatīšanā būtu jāņem vērā partnerattiecību nolīgumu īstenošanā gūtos panākumus. Partnervalsti var iekļaut I pielikumā, kad tā paziņo Komisijai un kad Komisija apstiprina, ka partnervalsts ir izveidojusi visus vajadzīgos kontroles mehānismus, kas vajadzīgi, lai varētu izdot licences visiem izstrādājumiem, kas ir uzskaitīti II pielikumā. Partnervalsti var svītrot no I pielikuma vai nu gadu pēc tam, kad tā ir paziņojusi nodomu lauzt partnerattiecību nolīgumu, vai arī uzreiz – partnerattiecību nolīguma pārtraukšanas gadījumā.

(11)

Regulas II pielikumu var grozīt, ja Komisija un visas partnervalstis piekrīt grozījumam. III pielikumu var grozīt, ja Komisija un attiecīgā partnervalsts piekrīt grozījumam.

(12)

Regulas I, II un III pielikuma grozījumi būtu tehnisks īstenošanas pasākums, un to pieņemšana būtu jāuztic Komisijai, lai atvieglotu un vienkāršotu procedūru. Grozījumos būtu jāietver preču četrciparu kodus – pozīcijām – vai sešciparu kodus – apakšpozīcijām saskaņā ar Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas I pielikuma pašreizējo versiju.

(13)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (1), nošķirot pasākumus, uz ko attiecas regulatīvo komiteju procedūra, no tiem, uz ko attiecas vadības komiteju procedūra, dažos gadījumos un efektivitātes stiprināšanai vadības komiteju procedūru uzskatot par piemērotāko,

1)

“Meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības licencēšanas sistēma” (turpmāk – “FLEGT licencēšanas sistēma”) ir licenču izsniegšana koksnes izstrādājumu eksportam uz Kopienu no partnervalstīm un tās īstenošana Kopienā, jo īpaši – Kopienas noteikumi par robežkontrolēm.

2)

“Partnervalsts” ir katra valsts vai reģionāla organizācija, kas pievienojas partnerattiecību nolīgumam, kā minēts I pielikumā.

3)

“Partnerattiecību nolīgums” ir Kopienas un partnervalsts nolīgums, ar ko Kopiena un attiecīgā partnervalsts apņemas sadarboties, atbalstot FLEGT rīcības plānu, kā arī īstenojot FLEGT licencēšanas sistēmu.

4)

“Reģionāla organizācija” ir tādu suverēnu valstu organizācija, kuras deleģējušas šai organizācijai pilnvaras to vārdā pievienoties partnerattiecību nolīgumam FLEGT reglamentētā licencēšanas sistēmā I pielikumā norādītās jomās.

5)

“FLEGT licence” ir konkrētai kravai vai konkrētam tirgus dalībniekam izsniegts, pret viltojumiem drošs standartformas dokuments, ko var pārbaudīt, ko nevar grozīt, kurš apliecina, ka šī krava atbilst FLEGT licencēšanas sistēmas prasībām, un ko ir atbilstīgi izdevusi un apstiprinājusi partnervalsts licences izdevēja iestāde. Licenču izsniegšana, reģistrēšana un izplatīšana var attiecīgi notikt papīra vai elektroniskā formā.

6)

“Tirgus dalībnieks” ir privāta vai publiska organizācija, kas ir iesaistīta mežsaimniecības, kā arī koksnes izstrādājumu pārstrādes vai tirdzniecības darbībās.

7)

“Licenču izdevēja(-s) iestāde(-es)” ir iestāde(-s), ko ir norīkojusi partnervalsts, lai izdotu un apstiprinātu FLEGT licences.

8)

“Kompetentā(-s) iestāde(-es)” ir iestāde(-s), ko ir noteikušas dalībvalstis, lai pārbaudītu FLEGT licences.

9)

“Koksnes izstrādājumi” ir II un III pielikumā uzskaitītie izstrādājumi, kam piemēro FLEGT licencēšanas sistēmu, un kurus, importējot Kopienā, nevar raksturot kā “nekomerciālas preces”, kā noteikts 1. panta 6. punktā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2);

10)

“Likumīgi ražoti kokmateriāli” ir koksnes izstrādājumi, ko ražo no vietējas likumīgi iegūtas koksnes vai no koksnes, kas ir likumīgi importēta partnervalstī saskaņā ar šīs partnervalsts noteiktiem tiesību aktiem, kuri ir paredzēti partnerattiecību nolīgumā.

11)

“Imports” ir koksnes izstrādājumu laišana brīvā apgrozībā Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/1992 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3) 79. panta nozīmē.

12)

“Krava” ir koksnes izstrādājumu krava.

13)

“Eksports” ir koksnes izstrādājumu fiziska izvešana no partnervalsts jebkuras ģeogrāfiskas teritorijas daļas, lai ievestu Kopienā.

14)

“Trešās puses veikta pārraudzība” ir sistēma, ar kuru organizācija, kas ir neatkarīga no partnervalsts iestādēm un no mežistrādes un kokapstrādes nozares, uzrauga un ziņo par FLEGT licencēšanas sistēmas darbību.

a)

koksnes izstrādājumu daudzums, kas importēts Kopienā saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, par katru HS pozīciju, kā minēts II un III pielikumā, un par katru partnervalsti;

b)

saņemto FLEGT licenču skaits, par katru HS pozīciju, kā minēts II un III pielikumā, un par katru partnervalsti;

c)

gadījumu skaits, kad piemērots 6. panta 1. punkts, kā arī attiecīgo koksnes izstrādājumu daudzums.

30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/7

30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/9

(1)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (1) ir izveidota preču nomenklatūra, turpmāk – “Kombinētā nomenklatūra”, kā arī noteiktas kopējā muitas tarifa parastās likmes.

(2)

Ar 2005. gada 21. decembra Lēmumu 2005/959/EK, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandi atbilstīgi 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktam un XXVIII pantam par koncesiju izmaiņām grafikos, kas attiecas uz Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku, saistībā ar šo valstu pievienošanos Eiropas Savienībai (2), Padome Kopienas vārdā apstiprināja minēto nolīgumu nolūkā noslēgt sarunas, kas uzsāktas, piemērojot 1994. gada VVTT XXIV panta 6. punktu.

(3)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2658/87,

30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/11

(1)

Regula (EK) Nr. 104/2000 paredz, ka Kopienas izņemšanas un pārdošanas cenas katram no I pielikumā uzskaitītajiem produktiem ir jānosaka, pamatojoties uz svaigumu, lielumu vai svaru un produkta piedāvājuma veidu, piemērojot pārrēķina koeficientu attiecīgajai produktu kategorijai apjomā, kas nepārsniedz 90 % no attiecīgās vadošās cenas.

(2)

Izņemšanas cenas var reizināt ar pielāgošanas koeficientiem izkraušanas vietās, kas ir ļoti tālu no galvenajiem Kopienas patēriņa centriem. Vadošās cenas 2006. zvejas gadam visiem attiecīgajiem produktiem tika noteiktas ar Padomes Regulu (EK) Nr. …/… (2).

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/19

(1)

Kopienas pārdošanas cena ir jānosaka katram no Regulas (EK) Nr. 104/2000 II pielikumā uzskaitītajiem produktiem līdz zvejas gada sākumam tādā apmērā, kas ir vismaz 70 % un nepārsniedz 90 % no vadošās cenas.

(2)

Padomes Regula (EK) Nr. …/… (2) nosaka 2006. zvejas gada vadošās cenas visiem attiecīgajiem produktiem.

(3)

Tirgus cenas būtiski atšķiras atkarībā no sugas un no tā, kā produkti tiek piedāvāti, īpaši kalmāra un heka gadījumā.

(4)

Tāpēc ir jānosaka pārrēķina koeficienti Kopienā izkrautu dažādu sugu un piedāvājuma veidu saldētiem produktiem, lai noteiktu cenu līmeni, kas veido Regulas (EK) Nr. 104/2000 25. panta 2. punktā minētos intervences pasākumus.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/21

(1)

Regula (EK) Nr. 104/2000 paredz, ka tiem produktiem, uz kuriem, ievērojot 28. panta 1. punktu, attiecina tarifu atcelšanu, katru gadu pēc produktu kategorijām var noteikt salīdzināmās cenas, kas ir spēkā Kopienā. Tas pats attiecas uz produktiem, kuriem PTO ir noteikusi saistošu tarifu samazinājumu vai citus atvieglojumu pasākumus, tiem ir jāatbilst salīdzināmajai cenai.

(2)

Regulas (EK) Nr. 104/2000 I pielikuma A un B daļā uzskaitīto produktu salīdzināmā cena ir tāda pati kā izņemšanas cena, kas noteikta saskaņā ar minētās regulas 20. panta 1. punktu.

(3)

Kopienas izņemšanas un pārdošanas cenas attiecīgajiem produktiem 2006. zvejas gadam ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 2176/2005 (2).

(4)

To produktu salīdzināmo cenu, kas nav minēti Regulas (EK) Nr. 104/2000 I un II pielikumā, nosaka, pamatojoties uz vidējo svērto muitas vērtību, kas reģistrēta importa tirgos vai ievešanas ostās pēdējo trīs gadu laikā pirms datuma, kurā nosaka salīdzināmo cenu.

(5)

Nav jānosaka salīdzināmās cenas visām sugām, uz kurām attiecas Regulā (EK) Nr. 104/2000 noteiktie kritēriji, un jo īpaši tām sugām, ko nenozīmīgos apjomos ieved no trešām valstīm.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/25

(1)

Regula (EK) Nr. 104/2000 paredz, ka par atsevišķu svaigu produktu daudzumiem, kas ir izņemti no tirgus un ko saglabāšanas nolūkos pārstrādā un uzglabā vai arī konservē, var piešķirt atbalstu.

(2)

Šāda atbalsta mērķis ir ierosināt ražotāju organizācijas veikt no tirgus izņemto produktu pārstrādi vai konservēšanu, lai izvairītos no to iznīcināšanas.

(3)

Atbalsta līmenim jābūt tādam, lai tas neizjauktu attiecīgo produktu tirgus līdzsvaru vai nekropļotu konkurenci.

(4)

Atbalsta līmenis nedrīkstētu pārsniegt tehniskās un finansiālās izmaksas, kas saistītas ar saglabāšanai un uzglabāšanai nepieciešamām darbībām, un kuras reģistrētas Kopienā zvejas gadā pirms attiecīgā gada.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/27

(1)

Atbalsts nedrīkst pārsniegt tehnisko un finansiālo izmaksu summu, kas reģistrēta Kopienā zvejas gadā pirms attiecīgā gada.

(2)

Lai izvairītos no ilgtermiņa uzglabāšanas, saīsinātu samaksas laiku un samazinātu kontroļu nastu, privātais uzglabāšanas atbalsts ir jāsamaksā vienā iemaksas reizē.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

—

:

pirmais mēnesis

:

EUR 200 par tonnu

—

:

otrais mēnesis

:

EUR 0 par tonnu.

30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/28

(1)

Regula (EK) Nr. 104/2000 paredz izmaksāt finansiālu kompensāciju ražotāju organizācijām, kas noteiktos apstākļos izņem no tirgus minētās regulas I pielikuma A un B daļā uzskaitītos produktus. Šādas finansiālas kompensācijas apjomu ir jāsamazina par standarta vērtību, ja produkti ir domāti citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā.

(2)

Komisijas 2001. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2493/2001 par dažu no tirgus izņemtu zvejniecības produktu realizāciju (2) norādīti veidi, kā realizēt no tirgus izņemtos produktus. Šādu produktu vērtība ir jānosaka standarta līmenī katram no šiem realizācijas veidiem, ņemot vērā vidējos ienākumus, ko no šādas realizācijas varētu iegūt dažādās dalībvalstīs.

(3)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 2000. gada 15. novembra Regulā (EK) Nr. 2509/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai attiecībā uz finansiālas kompensācijas piešķiršanu par atsevišķu zivsaimniecības produktu (3) izņemšanu, īpaši noteikumi paredz, ka, ja ražotāju organizācija vai viens no tās dalībniekiem laiž savus produktus pārdošanā citā dalībvalstī, kurā minētais dalībnieks nav atzīts, ir jāinformē iestāde, kas ir atbildīga par finansiālās kompensācijas piešķiršanu. Minētā iestāde ir iestāde dalībvalstī, kurā ražotāju organizācija ir atzīta. Tādēļ atskaitāmajai standarta vērtībai ir jābūt vērtībai, ko piemēro attiecīgajā dalībvalstī.

(4)

Tā pati aprēķina metode ir jāpiemēro finansiālās kompensācijas avansam, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 2509/2000 6. pantā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/31

(1)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 99. panta 3. punktā ir noteikts, ka apjoms pieprasītajam atbalstam par sēklām nepārsniedz maksimāli pieļaujamos daudzumus, ko noteikusi Komisija. Ja pieprasītā atbalsta kopējā summa pārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, atbalstu katram lauksaimniekam proporcionāli samazina.

(2)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1973/2004 (2) 10. nodaļā ir paredzēti nosacījumi atbalsta par sēklām saņemšanai. Minētās regulas 49. pantā ir noteikts, ka palīdzība tiek garantēta tikai tad, ja sēklu saņēmējs patiesi tās tirgo sēšanai vēlākais līdz 15. jūnijam nākamajā gadā pēc ražas ievākšanas.

(3)

Ja tajā pašā gadā ir jāpiemēro kāds attiecīgs samazinājuma koeficients, rodas nopietnas grūtības jaunās shēmas īstenošanā. Lai izvairītos šāda samazinājuma koeficienta piemērošanas, vienīgā alternatīva ir piešķirt visus maksājumus pamatā tikai tad, kad visas sēklas ir laistas tirgū, proti, kad ir zināms kopējais sēklu daudzums. Tomēr šāds risinājums būtiski aizkavētu dienu, kad maksājums piešķirts lauksaimniekiem, un galu galā radītu tiem finansiāla rakstura problēmas. Lai izvairītos no šādas situācijas, ir jāievieš par sēklām piešķirtā atbalsta avansa maksājumu sistēma.

(4)

Regulā (EK) Nr. 1782/2003, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 864/2004 (3), ir paredzēti noteikumi apvienotā atbalsta saņemšanai par kokvilnu, olīveļļu un jēltabaku.

(5)

Konkrēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļā ir paredzēta iespēja tiešo atbalstu piešķirt par kokvilnas ražošanu. Tāpēc ir jāparedz sīki izstrādāti šā atbalsta piešķiršanas noteikumi.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.b panta 1. punktā ir noteikts, ka atbalstu par hektāru kokvilnas var saņemt tikai tad, ja lauksaimnieks izmanto apstiprinātas šķirnes un audzē kokvilnu dalībvalstu apstiprinātās teritorijās. Tādēļ ir jāprecizē kritēriji šāda apstiprinājuma piešķiršanai gan attiecībā uz šķirnēm, gan kokvilnas audzēšanai piemērotajām lauksaimniecības zemēm.

(7)

Lai saņemtu atbalstu par hektāru kokvilnas, lauksaimniekiem jāapsēj apstiprinātās zemes. Ir jānosaka apsējamo platību noteikšanas kritēriji. Minimālais apsējamo zemju blīvums, ko dalībvalstis noteikušas, pamatojoties uz augsnes un klimatisko stāvokli, kā arī reģionam raksturīgām iezīmēm, ir objektīvs kritērijs, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai apsēšana ir notikusi pareizi.

(8)

Ja Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.c panta 1. punktā noteiktās valsts pamatplatības pārsniedz, par atbilstīgo hektāru izmaksājamā atbalsta apjoms ir jāsamazina. Attiecībā uz Grieķiju ir vēl arī jāprecizē, kā aprēķina samazināto atbalsta summu, ņemot vērā valsts teritorijas apakšiedalījumu apakšplatībās, kurās piemēro dažādas atbalsta summas.

(9)

Dalībvalstīm ir jāapstiprina kokvilnas ražošanas starpnozaru organizācijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem attiecībā uz starpnozaru organizāciju mērogu, to funkcijām, kā arī to iekšējo organizācijas struktūru. Starpnozaru organizācijas mērogu nosaka, ņemot vērā prasību, ka kokvilnas attīrīšanas uzņēmumam ir jāspēj pieņemt pietiekamus daudzumus piegādātās neattīrītās kokvilnas. Starpnozaru organizācijai, kuras galvenais mērķis ir piegādei paredzētās kokvilnas kvalitātes uzlabošana, ir jāveic darbības, no kurām vienlaikus gūst labumu arī tās locekļi.

(10)

Lai izvairītos no sarežģījumiem atbalsta sistēmas pārvaldīšanā, viens ražotājs var būt tikai vienas starpnozaru organizācijas loceklis. Šā paša iemesla dēļ ražotājs, kas pieder vienai starpnozaru organizācijai, izpildot savas piegādes saistības, saražoto kokvilnu drīkst piegādāt tikai vienam kokvilnas attīrīšanas uzņēmumam, kas pieder šai pašai starpnozaru organizācijai.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.e pantu starpnozaru organizācijas var nolemt diferencēt tā atbalsta apjomu, kas pienākas šīs organizācijas locekļiem. Diferencēšanu veic, ievērojot kritērijus jo īpaši attiecībā uz piegādei paredzētās kokvilnas kvalitāti, bet izņemot ražošanas pieauguma kritērijus. Tāpēc starpnozaru organizācijām ir jānosaka zemes gabalu kategorijas, konkrēti pamatojoties uz kritērijiem saistībā ar šajā zemes gabalā audzētās kokvilnas kvalitāti.

(12)

Lai noteiktu atbalsta summu, kas jāizmaksā ražotājiem, kuri pieder kokvilnas ražošanas starpnozaru organizācijām, atbilstīgi sadales principam ir jāparedz metode, kā sadalīt diferencētā atbalsta kopējo summu starp dažādām zemes gabalu kategorijām, procedūras katra zemes gabala novērtēšanai un klasificēšanai kādā kategorijā, atbalsta summas aprēķinam par katru hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, pamatojoties uz katrā kategorijā pieejamo budžetu, kā arī kopējo katrā kategorijā ietilpstošo hektāru skaitu.

(13)

Lai zemes gabalus klasificētu kādā no kategorijām, kas noteiktas saskaņā ar sadales principu, visu iesaistīto personu klātbūtnē ir jāveic piegādātās kokvilnas analīze.

(14)

Tā kā organizācijai piederošajam ražotājam kokvilnas piegādes nav jāveic obligāti, tad gadījumā, ja kokvilna netiek piegādāta, viņam jāsaņem vismaz nediferencētā atbalsta daļa. Attiecīgā sadales principa piemērošanā ir jāparedz šāda situācija, nosakot minimālo pieļaujamo atbalsta summu par vienu hektāru kokvilnas, ja kokvilnas piegāde nav notikusi.

(15)

Sadales principa piemērošanas un vienkāršošanas nolūkā visi viena ražotāja apsaimniekotie zemes gabali tiek uzskatīti par vienas kategorijas zemes gabaliem, kuros iegūtajai kokvilnai ir vienāda kvalitāte.

(16)

Pēc starpnozaru organizāciju ziņojumu saņemšanas par atbalsta summām, kas jāizmaksā ražotājiem, kuri pieder šai organizācijai, pilnvarotajam maksātājam jāveic nepieciešamās pārbaudes un jāizmaksā atbalsts.

(17)

Dalībvalstij sadales princips ir jāapstiprina. Lai organizācijai piederošie ražotāji tiktu savlaicīgi informēti, ir jāparedz termiņš, pirms kura dalībvalstij ir jāpieņem lēmums par to, vai apstiprināt, vai arī neapstiprināt starpnozaru organizācijā piemēroto sadales principu, kā arī iespējamos grozījumus šajā sadales principā. Tā kā starpnozaru organizācijai nav obligāti jāpieņem šāds diferencēšanas princips, tā var pati lemt par principa piemērošanas pārtraukšanu, par to informējot dalībvalsti.

(18)

Kokvilnas atbalsta shēmā ir noteikts, ka dalībvalstis paziņo saviem ražotājiem noteiktu informāciju par kokvilnas audzēšanu, piemēram, apstiprinātās šķirnes, objektīvos kritērijus zemju apstiprināšanai un minimālo stādījumu blīvumu. Lai lauksaimniekus laicīgi informētu, dalībvalstij šīs ziņas viņiem jānosūta līdz noteiktam termiņam.

(19)

Tā kā Komisijas pienākums ir kontrolēt, vai noteikumi par kokvilnas īpašā atbalsta piemērošanu tiek pareizi piemēroti, dalībvalstīm savlaicīgi jānosūta Komisijai minētā informācija, kā arī ziņas par starpnozaru organizācijām.

(20)

Pēc Regulā (EK) Nr. 1782/2003 paredzēto kokvilnas atbalsta shēmu ieviešanas noteikumi, kas paredzēti Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanai (4), kļūst pārāk virspusēji. Tādēļ šī regula ir jāatceļ.

(21)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.b nodaļā ir paredzēta iespēja tiešo atbalstu piešķirt par olīvu audzēm. Tāpēc ir jāparedz sīki izstrādāti šā atbalsta piešķiršanas noteikumi.

(22)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.i pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievieš dalījums maksimāli piecās olīvu audžu kategorijās un katrā no šīm kategorijām jānosaka atbalsts par vienu olīvu audzēšanas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) hektāru. Šajā nolūkā Komisijai ir jānosaka to vides un sociālo kritēriju kopums, kas saistīti ar olīvu audžu ainavu īpašībām un sociālajām tradīcijām.

(23)

Lai uzlabotu kontroles pasākumus, informācija par katra lauksaimnieka olīvu audzēm un kategorijām, kurās tās ietilpst, ir jāieraksta olīvu audzēšanas ģeogrāfiskās informācijas sistēmā. Ja vides vai sociālie apstākļi mainās, ir jāparedz iespēja vienreiz gadā veikt kategoriju pielāgojumus.

(24)

Atbalstu par olīvu audzēšanu piešķir par olīvu ĢIS hektāru. Tāpēc par katru lauksaimnieku, izmantojot vienotu metodi, kurā laukuma vienība ir izteikta kā olīvu audzēšanas ĢIS ha, ir jāaprēķina tā platība, par kuru pienākas atbalsts. Administratīvo procedūru vienkāršošanas nolūkā ir jāparedz izņēmuma pasākumi gan attiecībā uz tiem zemes gabaliem, kas atbilst dalībvalsts noteiktajai minimālajai platībai, gan attiecībā uz tām olīvu audzēšanas platībām, kas atrodas tādā administratīvās vienības teritorijā, kur dalībvalsts ir izveidojusi alternatīvu olīvu ĢIS sistēmu.

(25)

Lai izmaksātu atbalstu par olīvu ĢIS hektāru un lai savlaicīgi informētu lauksaimniekus, dalībvalstīm vispirms katra gada sākumā ir jānosaka orientējoša atbalsta summa par olīvu ĢIS hektāru katrā no olīvu audžu kategorijām. Šo orientējošo summu aprēķina, pamatojoties uz pieejamo informāciju par lauksaimnieku skaitu un platībām, par kurām pienākas olīvu audžu atbalsts; pamatojoties uz pēc iespējas precīziem datiem, dalībvalstis pēc tam nosaka galīgo atbalsta summu.

(26)

Atbilstīgi vienam no atbilstības kritērijiem, ko piemēro, piešķirot atbalstu par olīvu audzēm, olīvkoku skaits olīvu audzē nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 10 % no 2005. gada 1. janvārī reģistrētā skaita. Lai pārliecinātos, ka šis noteikums tiek ievērots, dalībvalstīm iepriekš jāsagatavo informācija, kas vajadzīga, lai identificētu attiecīgo zemes gabalu. Francijas un Portugāles gadījumā informācija par attiecīgajiem zemes gabaliem ir jāsagatavo pēc iespējas vēlāk, lai ņemtu vērā teritorijas, kas ar olīvkokiem apstādītas atbilstīgi programmām, kuras apstiprinātas ar 4. pantu Padomes 1998. gada 20. jūlija Regulā (EK) Nr. 1638/98, ar ko groza Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (5).

(27)

Lai Komisija varētu pārbaudīt, vai noteikumi attiecībā uz olīvu audžu atbalsta izmaksu tiek pareizi piemēroti, dalībvalstīm regulāri jānosūta informācija par olīvu audžu platībām, par kurām pienākas atbalsts, un par tā atbalsta apjomu, ko paredzēts piešķirt katrā olīvu audžu kategorijā.

(28)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.c nodaļā ir paredzēta iespēja tiešo atbalstu piešķirt par tabakas ražošanu. Tāpēc ir jāparedz sīki izstrādāti šā atbalsta piešķiršanas noteikumi.

(29)

Skaidrības labad ir jāsniedz noteiktas definīcijas.

(30)

Tabakas šķirnes ir jāklasificē grupās atkarībā no izmantotās kaltēšanas metodes un ražošanas izmaksām, ņemot vērā starptautiskajā tirdzniecībā izmantotos nosaukumus.

(31)

Tā kā pirmapstrādes uzņēmumiem ir līgumslēdzēja puses loma, ir jāapstiprina pirmapstrādes uzņēmumi, kuriem ir tiesības parakstīt audzēšanas līgumus. Ja noteikumi netiek ievēroti, dalībvalstīm ir jāievieš īpaši nosacījumi, kas reglamentē tabakas apstrādi, un šāds apstiprinājums jāanulē.

(32)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.k pantu atbalsta piešķiršanas nolūkā katrai tabakas šķirņu grupai, pamatojoties uz tradicionālajiem ražošanas apgabaliem, būtu jānosaka atzītie ražošanas apgabali. Dalībvalstīm būtu jāļauj ierobežot ražošanas apgabalus, jo īpaši lai uzlabotu kvalitāti.

(33)

Lai varētu īstenot kontroles pasākumus un lai efektīvi pārvaldītu atbalsta maksājumu, tabaka jāražo atbilstoši audzēšanas līgumiem, kas noslēgti starp lauksaimniekiem un pirmapstrādes uzņēmumiem. Ir jānosaka galvenie elementi, kuri ir jāiekļauj audzēšanas līgumā attiecībā uz katru ražu. Būtu pietiekami agri jānosaka līgumu slēgšanas un reģistrācijas beigu datumi, lai jau pašā ražas gada sākumā lauksaimniekiem sniegtu garantijas par to, ka nākamajai ražai paredzams stabils noiets, un pārstrādātājiem – par to, ka piegādes būs regulāras.

(34)

Ja audzēšanas līgums ir noslēgts ar ražotāju asociāciju, efektīvas kontroles nolūkos jāpaziņo arī būtiskās ziņas par katru atsevišķo lauksaimnieku. Lai novērstu konkurences kropļošanu un monitoringa grūtības, ir jāparedz, ka ražotāju asociācijas nedrīkst veikt pirmapstrādes darbības. Lai ņemtu vērā tirgus struktūras, jāprecizē, ka lauksaimnieks var būt tikai vienas ražotāju asociācijas biedrs.

(35)

Jēltabakai, par kuru pienākas atbalsts, jābūt tirgus prasībām atbilstošai kvalitātei un bez noteiktām īpašībām, kas kavē normālu tirdzniecību.

(36)

Ņemot vērā šīs atbalsta shēmas specifiku, ir jāparedz iespēja ar apvienoto komiteju starpniecību atrisināt jebkādus strīdus.

(37)

Lai īstenotu adekvātu jēltabakai paredzētā finanšu nodrošinājuma pārvaldību, dalībvalstīm pašā ražas gada sākumā ir jānosaka atbalsta orientējošā summa par katru šķirni vai šķirņu grupu un pēc tam, kad ir veiktas visas piegādes, jānosaka galīgā atbalsta summa. Galīgā atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 2005. gadā noteikto piemaksas līmeni.

(38)

Lai sekmētu kvalitātes uzlabošanos un palielinātu tabakas ražošanas vērtību Kopienā, ir jāatļauj dalībvalstīm diferencēt par katru šķirni vai šķirņu grupu noteiktā atbalsta summu, ņemot vērā piegādātās tabakas kvalitāti.

(39)

Atbalstu izmaksā par lapu tabakas daudzumu, ko lauksaimnieki piegādā pirmapstrādātājiem, ar nosacījumu, ka ir izpildītas kvalitātes obligātās prasības. Atbalsta summa ir jākoriģē, ja piegādātās tabakas mitruma saturs atšķiras no mitruma satura, kas noteikts katrai šķirņu grupai, ievērojot pamatotas kvalitātes prasības. Lai vienkāršotu piegāžu kontroli, jānosaka paraugu lielumi un to ņemšanas biežums, kā arī metode koriģētā svara aprēķināšanai.

(40)

Lai novērstu uzkrājumu krāpniecisku pārnešanu no vienas ražas uz otru, ir jāierobežo laika posms, kad jānotiek tabakas piegādei pārstrādes uzņēmumiem. Dažās dalībvalstīs pārbaudes veic tabakas piegādes vietā, nevis tur, kur to pārstrādā. Jānosaka vietas, uz kurām tabaka jāpiegādā, kā arī pārbaudes, kas jāveic. Dalībvalstīm šādi iepirkšanas centri ir jāapstiprina.

(41)

Lai novērstu krāpšanu, ir jāparedz nosacījumi, kas reglamentē atbalsta izmaksu. Tomēr dalībvalstu kompetencē ir noteikt turpmāku pārvaldību un kontroles kārtību.

(42)

Atbalstu drīkst izmaksāt tikai tad, kad dalībvalstī ir veiktas visas saražotās tabakas piegāžu pārbaude, lai nodrošinātu, ka visas darbības ir faktiski īstenotas. Tomēr ražotājiem jāpiešķir avanss 50 % apjomā no orientējošās atbalsta summas, kas jāizmaksā, ar nosacījumu, ka ir iemaksāts atbilstošs nodrošinājums.

(43)

Administratīvu apsvērumu dēļ visās dalībvalstīs atbalstu drīkst piešķirt tikai par tiem produktiem, kas ražoti attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Ir vajadzīgi noteikumi, lai ņemtu vērā gadījumus, kad tabaku pārstrādā citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā tabaka ir ražota. Šādos gadījumos minētās jēltabakas daudzums būtu jāpārņem dalībvalstī, kurā tā ražota, lai labumu gūtu minētās dalībvalsts ražotāji.

(44)

Pēc tabakas politikas reformas īstenošanas tabakas kvotu atpirkšanas programmu vairs nepiemēro. Tomēr tie ražotāji, kas piedalījās programmā 2002. un 2003. gadā, joprojām saņems atpirkšanas cenas maksājumus attiecīgi līdz 2007. un 2008. gadam. Pašlaik atpirkšanas cena ir noteikta kā procenti no tabakas piemaksas konkrētajā ražas gadā. No 2006. gada 1. janvāra pašreiz spēkā esošo tabakas piemaksu sistēmu vairs nepiemēros; tādēļ kā pārejas pasākumu ir nepieciešams noteikt jaunu pamatu kvotu atpirkšanas turpmāko cenu aprēķinam. Laika posmā no 2002. līdz 2005. ražas gadam piemaksu līmenis par jēltabaku nav mainījies. Tādēļ nepārtrauktības nolūkā, aprēķinot atpirkšanas cenu, ir lietderīgi piemērot 2005. gada piemaksu līmeni.

(45)

Sakarā ar Padomes Regulā (EEK) Nr. 2075/92 (6) paredzētā garantiju sliekšņa un piemaksu sistēmas atcelšanu var atcelt Komisijas 1998. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2848/98, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2075/92 attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē (7). Noteikumi, kas paredzēti Komisijas 1993. gada 19. janvāra (EEK) Nr. 85/93 par kontroles aģentūrām tabakas nozarē (8), ir novecojuši, un tādēļ tos ir jāatceļ.

(46)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1973/2004 ir attiecīgi jāgroza.

(47)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 1. panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

2)

Regulas 3. panta a) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

3)

Regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Neskarot 28. pantu Regulā (EK) Nr. 1782/2003, tā dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas uzņēmums, kurš piegādā kartupeļus cietes ražošanai, četru mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemts šīs regulas 20. pantā minētais apliecinājums un ir ievēroti šīs regulas 19. pantā minētie nosacījumi, maksā atbalstu par kartupeļu cieti katram lauksaimniekam tad, kad viņš ir piegādājis cietes ražošanas uzņēmumam visus tirdzniecības gadā paredzētos apjomus.”

4)

Iekļauj šādu 49.b pantu:

“49.b pants

Avansa maksājumi

Dalībvalstis var piešķirt avansa maksājumus sēklu audzētājiem no tirdzniecības gada 1. decembra. Minētais maksājums ir proporcionāls sēklu daudzumam, kas 49. panta nozīmē jau ir iztirgots sēšanai ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi 10. nodaļā paredzētie noteikumi.”

5)

Regulā iekļauj šādu 17.a nodaļu:

“17.a nodaļa

KULTŪRATKARĪGIE MAKSĀJUMI PAR KOKVILNU

171.a pants

Lauksaimniecības zemju apstiprināšana kokvilnas ražošanai

Dalībvalstis izvirza objektīvus kritērijus, uz kuru pamata apstiprina zemes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.a pantā paredzētā īpašā kokvilnas atbalsta saņemšanai.

Šos kritērijus nosaka, pamatojoties uz vienu vai vairākiem turpmāk norādītiem elementiem:

171.aa pants

Sēšanai paredzēto šķirņu apstiprināšana

Dalībvalstis apstiprina Kopienas reģistrā ierakstītās šķirnes, kas pielāgotas tirgus vajadzībām.

171.ab pants

Atbilstības nosacījumi

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.b panta 1. punktā paredzētā platību apsēšana tiek veikta tā, lai tiktu sasniegts dalībvalsts noteiktais minimālais stādījumu blīvums, ņemot vērā augsnes un klimatiskās iezīmes un vajadzības gadījumā reģiona specifiku.

171.ac pants

Agronomiskā prakse

Dalībvalstis drīkst paredzēt īpašus noteikumus, kas reglamentē agronomiskās prakses, kas vajadzīgas, lai uzturētu šīs kultūras parastos augšanas apstākļos, izņemot ražas novākšanas darbības.

171.ad pants

Atbalsta summas aprēķināšana par atbalsta saņemšanai atbilstošu hektāru

1.   Neskarot šīs regulas 171.ag pantu, attiecībā uz Spāniju un Portugāli gadījumā, ja kokvilnas audzēšanas platība, par kuru pienākas atbalsts, pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.c panta 1. punktā noteikto valsts pamatplatību, minētajā pantā paredzēto atbalsta summu reizina ar samazinājuma koeficientu, ko iegūst, pamatplatību dalot ar platību, par kuru pienākas atbalsts.

2.   Neskarot šīs regulas 171.ag pantu, attiecībā uz Grieķiju gadījumā, ja kokvilnas audzēšanas platība, par kuru pienākas atbalsts, pārsniedz 300 000 hektārus, izmaksājamā atbalsta summu par hektāru iegūst, sareizinot 594 euro ar 300 000 ha, pieskaitot papildu summu, kas reizināta ar platību, kas pārsniedz 300 000 ha, tad sadalot iegūto summu ar kopējo platību, par kuru pienākas atbalsts.

Pirmajā punktā paredzētā papildu summa ir:

171.ae pants

Starpnozaru organizāciju apstiprināšana

Ik gadus dalībvalstis pirms 31. decembra attiecībā uz visu nākamo gadu apstiprina tās starpnozaru kokvilnas ražotāju organizācijas, kas šādu apstiprinājumu lūdz un kas:

Tomēr attiecībā uz 2006. gadu dalībvalstis apstiprina kokvilnas ražošanas starpnozaru organizācijas pirms 2006. gada 28. februāra.

171.af pants

Ražotāju saistības

1.   Viens ražotājs var būt tikai vienas starpnozaru organizācijas loceklis.

2.   Ražotājam, kas ir starpnozaru organizācijas loceklis, saražotā kokvilna ir jāpiegādā kokvilnas attīrīšanas uzņēmumam, kas pieder šai pašai organizācijai.

3.   Ražotāju dalība apstiprinātā starpnozaru organizācijā ir brīvprātīga.

171.ag pants

Atbalsta diferencēšana

1.   Iekļaujot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.f panta 2. punktā paredzēto palielinājumu, ar tās pašas regulas 110.e pantā minēto sadales principu paredz:

Šā panta a) punkta piemērošanas nolūkā pamatsumma atbilst vismaz nediferencētai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.c panta 2. punktā paredzētā pieļaujamā atbalsta daļai par hektāru, kurā vajadzības gadījumā izdarīti pielāgojumi atbilstīgi šā panta 3. punktam.

Šā panta a) punktā minēto aprēķinu piemēro arī tad, ja kokvilnas attīrīšanas uzņēmumam kokvilna nav piegādāta. Šajā gadījumā minimālā pieļaujamā atbalsta summa par hektāru, ko attiecīgais ražotājs var saņemt, atbilst vismaz nediferencētai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.c panta 2. punktā paredzētā pieļaujamā atbalsta daļai par hektāru, kurā vajadzības gadījumā izdarīti pielāgojumi atbilstīgi šā panta 3. punktam.

2.   Zemes gabalus iedala vairākās kategorijās, ko nosaka starpnozaru organizācijas, ņemot vērā vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

Ar šādu sadales principu nosaka procedūras, kā atbilstoši noteiktajiem kritērijiem novērtē katru zemes gabalu un kā to iedala vienā no izveidotajām kategorijām.

Sadales principā nedrīkst iekļaut kritērijus attiecībā uz ražošanas pieaugumu un kokvilnas laišanu tirgū.

Sadales principa piemērošanas nolūkā visus viena ražotāja apsaimniekotos zemes gabalus var uzskatīt par vienas vidējas kategorijas zemes gabaliem, kuros iegūtajai kokvilnai ir vienāda kvalitāte.

3.   Vajadzības gadījumā, lai vienā zemes gabalu kategorijā klasificētu neattīrītu kokvilnu, pēc tās piegādes kokvilnas attīrīšanas uzņēmumam, pamatojoties uz reprezentatīviem paraugiem, visu ieinteresēto pušu klātbūtnē tiek veikta šīs kokvilnas analīze.

4.   Starpnozaru organizācija paziņo pilnvarotajam maksātājam summu, kas, pamatojoties uz sadales principa piemērošanu, jāizmaksā katram no šīs organizācijas ražotājiem. Pilnvarotais maksātājs pēc attiecīgo summu atbilstības un pieļaujamības pārbaudēm veic atbalsta izmaksu.

171.ah pants

Sadales principa apstiprināšana un grozīšana

1.   Apstiprināšanas nolūkā šo principu dalībvalstij pirmo reizi paziņo pirms 2006. gada 28. februāra attiecībā uz sēšanu 2006. gadā.

Viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas dalībvalsts lemj par šā principa apstiprināšanu vai noraidīšanu.

2.   Apstiprinātās starpnozaru organizācijas pirms 31. janvāra nosūta attiecīgajai dalībvalstij grozījumus, kas izdarīti šajā sadales principā attiecībā uz sēšanu pašreizējā gadā.

Sadales principā izdarītos grozījumus uzskata par apstiprinātiem, ja vien attiecīgā dalībvalsts nesaņem iebildumus viena mēneša laikā pēc pirmajā daļā paredzētā datuma.

Ja sadales principā izdarītie grozījumi netiek apstiprināti, izmaksājamo atbalstu aprēķina, pamatojoties uz to principu, kura apstiprinājums tobrīd ir spēkā, neņemot vērā neapstiprinātos grozījumus.

3.   Ja starpnozaru organizācija pieņem lēmumu pārtraukt sadales principa piemērošanu, tai par to jāinformē dalībvalsts. Šāda pārtraukšana stājas spēkā attiecībā uz nākamā gada sējas laiku.

171.ai pants

Ražotāju un Komisijas informēšana

1.   Dalībvalstis lauksaimniekiem, kas ražo kokvilnu, un Komisijai pirms attiecīgā gada 31. janvāra nosūta šādu informāciju:

2.   Ja kādas šķirnes apstiprinājumu atceļ, dalībvalstis par to informē lauksaimniekus vēlākais līdz 31. janvārim, lai to ņemtu vērā nākamā gada sējas laikā.

3.   Dalībvalstis nosūta Komisijai šādas ziņas:

6)

Regulā izkļauj šādu 17.b nodaļu:

“17.b nodaļa

ATBALSTS PAR OLĪVKOKU AUDZĒM

171.b pants

Olīvkoku audžu kategorijas

1.   Dalībvalstis nosaka olīvu audzes, par kurām pienākas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.g pantā paredzētais atbalsts, un tās iedala maksimums piecās kategorijās, pamatojoties uz kritērijiem, kas izvēlēti no šādiem kritērijiem:

2.   Dalībvalstis katram attiecīgam lauksaimniekam nosaka, kurai no 1. punktā minētajām kategorijām pieder olīvkoku audžu platības, kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Šo informāciju ieraksta olīvu audžu ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (“olīvu audžu ĢIS”).

3.   Vienreiz gadā dalībvalstis var izdarīt pielāgojumus 1. punkta piemērošanas nolūkā definētajās olīvu audžu kategorijās.

Ja kategoriju pielāgošanas rezultātā olīvu audzes ir jāpārdala citās kategorijās, jauno klasifikāciju piemēro no nākamā gada pēc pielāgojumu izdarīšanas.

171.ba pants

Platību aprēķināšana

1.   Dalībvalstis katram ražotājam aprēķina platību, par kuru pienākas atbalsts, izmantojot XXIV pielikumā noteikto kopējo metodi.

Platību izskata olīvu audžu ĢIS ha, skaitli norādot ar diviem cipariem aiz komata.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, XXIV pielikumā noteiktā kopīgā metode netiek piemērota, ja:

171.bb pants

Atbalsta apjoms

1.   Dalībvalstis ik gadus pirms 31. janvāra nosaka atbalsta orientējošo apjomu par olīvu audžu ĢIS hektāru katrā olīvu audžu kategorijā.

2.   Dalībvalstis pirms attiecīgā gada 31. oktobra precizē atbalsta summu par olīvu audžu ĢIS hektāru katrā olīvu audžu kategorijā.

Šo summu aprēķina, 1. punktā minēto orientējošo summu reizinot ar koeficientu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.i panta 3. punktā noteiktajai maksimālajai atbalsta summai, vajadzības gadījumā ņemot vērā minētā panta 4. punktā paredzēto samazinājumu, kas dalīts ar to apjomu summu, ko iegūst, šā panta 1. punktā paredzēto un katrā kategorijā noteikto atbalsta orientējošo summu reizinot ar attiecīgo platību.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu dalībvalstis drīkst piemērot reģionu līmenī.

171.bc pants

Pamatdatu noteikšana

1.   Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.h panta c) punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis izmanto olīvu audžu ĢIS un lauksaimnieku deklarācijās iekļautos datus, lai 2005. gada 1. janvārī par katru olīvu audzes zemes gabalu sagatavotu šādas ziņas: gan to olīvu audžu skaitu un atrašanās vietu, par kuru atbalsts pienākas, gan to, par kuru atbalsts nepienākas, kopējo olīvu audzēšanas platību, to platību, par kuru pienākas atbalsts, kā arī attiecīgo kategoriju atbilstīgi 171.b pantam.

2.   To platību gadījumā, ko apstiprinājusi Komisija, piemērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1638/98 (9) 4. pantu, un kas apstādītas jauno stādījumu programmu satvarā Francijā un Portugālē un iereģistrētas olīvu audžu ĢIS pirms 2007. gada 1. janvāra, dalībvalstis līdz 2006. gada 1. janvārim sagatavo šā panta 1. punktā minētās ziņas par zemes gabaliem, kas apstādīti 2005. gadā, un līdz 2007. gada 1. janvārim sagatavo ziņas par zemes gabaliem, kas apstādīti 2006. gadā. Šo informāciju paziņos lauksaimniekiem vēlākais 2007. gada atsevišķajā pieprasījumā.

171.bd pants

Ziņojumi

Dalībvalstis ik gadus nosūta Komisijai šādas ziņas:

7)

Regulā iekļauj šādu 17.c nodaļu:

“17.c nodaļa

ATBALSTS PAR TABAKU

171.a pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

171.ca pants

Jēltabakas šķirņu grupas

Jēltabakas šķirnes klasificē šādās grupās:

Katras grupas šķirnes ir uzskaitītas XXV pielikumā.

171.cb pants

Pirmapstrādātāji

1.   Dalībvalstis apstiprina pirmapstrādātājus, kuri izveidoti to teritorijā, un rada atbilstošus apstākļus minētajai apstiprināšanai.

Apstiprināts pirmapstrādātājs ir pilnvarots slēgt audzēšanas līgumus ar nosacījumu, ka tas vismaz 60 % no tirgū izlaistās Kopienas izcelsmes tabakas bez turpmākas pārstrādes tieši vai netieši pārdod ražošanas uzņēmumiem.

2.   Dalībvalsts atsauc apstiprinājumu, ja apstrādātājs apzināti vai rupjas neuzmanības dēļ neizpilda noteikumus, kas attiecas uz jēltabaku Kopienas vai valsts līmenī.

171.cc pants

Ražošanas apgabali

Ražošanas apgabali, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.k panta a) punktā, katrai šķirņu grupai ir tie apgabali, kas noteikti šīs regulas XXVI pielikumā.

Dalībvalstis var noteikt ierobežotākus ražošanas apgabalus, jo īpaši rūpējoties par kvalitāti. Ierobežoti ražošanas apgabali nedrīkst pārsniegt administratīvas vienības platību vai, Francijas gadījumā, kantonu.

171.cd pants

Audzēšanas līgumi

1.   Audzēšanas līgumus, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 1782/2003 110.k panta c) punktā, noslēdz starp pirmapstrādātāju, no vienas puses, un lauksaimnieku vai ražotāju grupu, kas viņu pārstāv, no otras puses, ar nosacījumu, ka šī ražotāju grupa ir atzīta attiecīgajā dalībvalstī.

2.   Audzēšanas līgumus noslēdz par šķirni vai šķirņu grupu. Tie uzliek pirmapstrādātājam saistības pieņemt lapu tabakas piegādi tādā daudzumā, kāds paredzēts līgumā, bet lauksaimniekam vai ražotāju grupai, kura viņu pārstāv, audzēšanas līgumi uzliek saistības piegādāt pirmapstrādātājam minēto daudzumu līdz apjomam, kādu pieļauj viņa faktiskā produkcija.

3.   Audzēšanas līgumos jāietver vismaz šādas precīzas ziņas par katru ražu:

4.   Ja atkārtoto stādīšanu novilcina pēc 20. jūnija termiņa, lauksaimnieks par to informē pārstrādātāju un dalībvalsts kompetento iestādi, nosūtot ierakstītu vēstuli, kurā minēts kavēšanās iemesls un precīzas ziņas par jebkādu zemes gabala maiņu.

5.   Līgumslēdzējas puses var palielināt līgumā sākotnēji noteiktos daudzumus, izdarot rakstiskus grozījumus audzēšanas līgumā. Grozījumus iesniedz reģistrēšanai kompetentajā iestādē ne vēlāk kā četrdesmitajā dienā pēc termiņa, kas noteikts audzēšanas līgumiem šīs regulas 171.ce panta 1. punktā.

171.ce pants

Līgumu slēgšana un reģistrēšana

1.   Audzēšanas līgumus slēdz līdz ražas gada 30. aprīlim, izņemot force majeure gadījumus. Dalībvalstis var noteikt agrāku termiņu.

2.   Izņemot force majeure gadījumos, audzēšanas līgumus, ja tie ir noslēgti, iesniedz reģistrēšanai kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 15 dienas pēc termiņa, kas noteikts to noslēgšanai 1. punktā.

Kompetentā iestāde ir tās dalībvalsts iestāde, kurā notiek pārstrāde.

Ja pārstrāde notiek dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tabaka ir izaudzēta, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek pārstrāde, nekavējoties nosūta reģistrētā līguma kopiju ražotājas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ja minētā iestāde pati neveic atbalsta sistēmas pārbaudes, tā nosūta reģistrētā līguma kopiju kompetentajai kontroles iestādei.

3.   Ja termiņš, kas 1. punktā noteikts līgumu slēgšanai vai 2. punktā paredzēto audzēšanas līgumu iesniegšanai, pārsniegts ne vairāk kā par 15 dienām, izmaksājamo atbalstu samazina par 20 %.

171.cf pants

Līgumi ar ražotāju grupu

1.   Ja audzēšanas līgums ir noslēgts starp pirmapstrādātāju un ražotāju grupu, tam jāpievieno saraksts ar attiecīgo lauksaimnieku vārdiem, attiecīgajiem maksimālajiem daudzumiem, ko viņi piegādā, precīzām ziņām par atbilstīgo zemes gabalu atrašanās vietu un zemes gabalu platībām, kā minēts 171.cd panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunktā.

Sarakstu iesniedz reģistrēšanai kompetentajai iestādei ne vēlāk kā ražas gada 15. maijā.

2.   Ražotāju grupas, kas minētas 1. pantā, nedrīkst veikt tabakas pirmapstrādi.

3.   Lauksaimnieki, kas ražo tabaku, nedrīkst būt iesaistīti vairāk nekā vienā ražotāju grupā.

171.cg pants

Kvalitātes minimālās prasības

Tabakai, ko piegādā pārstrādātājiem, jābūt nebojātai, tīrai un tirgus prasībām atbilstīgā kvalitātē, kā arī bez visām tām īpašībām, kas uzskaitītas XXVII pielikumā. Dalībvalstis var noteikt stingrākas kvalitātes prasības vai vienoties par šādām prasībām ar līgumslēdzējām pusēm.

171.ch pants

Strīdi

Dalībvalstis var paredzēt, ka strīdus par pirmapstrādātājam piegādātās tabakas kvalitāti iesniedz šķīrējiestādei. Dalībvalstis paredz noteikumus, kas reglamentē piederību šādām iestādēm un lēmumu pieņemšanas kārtību tajās. Šķīrējiestādēs vienādā skaitā jāietver viens vai vairāki ražotāju un pārstrādātāju pārstāvji.

171.ci pants

Atbalsta līmenis

Piemērojot 110.k panta d) punktu Regulā (EK) Nr. 1782/2003, līdz ražas gada 15. martam dalībvalstis nosaka paredzamo atbalsta apjomu kilogramam šķirnes vai šķirņu grupas tabakas. Dalībvalstis var diferencēt atbalsta līmeni atkarībā no piegādātās tabakas kvalitātes. Atbalsta līmenis katrai šķirnei vai šķirņu grupai nepārsniedz piemaksas apjomu, kas šķirņu grupai attiecībā uz 2005. gada ražu noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 546/2002 (10).

Dalībvalstis nosaka galīgo atbalsta apjomu kilogramam šķirnes vai šķirņu grupas tabakas 15 darba dienu laikā pēc dienas, kad piegādāja visu attiecīgās ražas tabaku. Ja atbalsta kopējā summa, kas pieprasīta dalībvalstī, pārsniedz maksimālo apjomu, kas valstij noteikts 110.l pantā Regulā (EK) Nr. 1782/2003 ar korekcijām, kuras veiktas atbilstoši minētās regulas 110.m pantam, dalībvalsts pāriet uz lineāru to summu samazinājumu, kas izmaksātas katram lauksaimniekam.

171.cj pants

Atbalsta maksājuma aprēķināšana

1.   Atbalstu, kas izmaksājams lauksaimniekiem, aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās šķirnes vai šķirņu grupas lapu tabakas svaru, kas atbilst kvalitātes minimālajām prasībām un ko ir pārņēmis pirmapstrādātājs.

2.   Ja mitruma saturs atšķiras no līmeņa, kas attiecīgajai šķirnei noteikts XXVIII pielikumā, svaru koriģē par katru starpības procentpunktu pielaižu robežās, kas noteiktas minētājā pielikumā.

3.   Metodes mitruma satura noteikšanai, paraugu līmeņi un to ņemšanas biežums, kā arī metode koriģētā svara aprēķināšanai ir noteikta XXIX pielikumā.

171.ck pants

Piegāde

1.   Izņemot force majeure gadījumus, lauksaimnieki piegādā visu savu produkciju pirmapstrādātājam līdz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc ražas gada un, to neievērojot, viņi zaudē tiesības uz atbalstu. Dalībvalstis var noteikt agrāku termiņu.

2.   Piegāde jāveic vai nu tieši uz vietu, kur tabaka tiks pārstrādāta, vai, ja dalībvalsts tā atļauj, uz apstiprinātu uzpirkšanas centru. Kompetentā pārbaudes iestāde apstiprina šādus uzpirkšanas centrus, kuros ir atbilstīgas iekārtas, svari un telpas.

3.   Ja neapstrādāta tabaka nav piegādāta vietās, kas paredzētas 2. pantā, vai, ja transporta līdzeklim, kas no uzpirkšanas centra uz pārstrādes rūpnīcu pārvadā noteiktus tabakas daudzumus, nav atļauts veikt pārvadāšanu, pirmapstrādes uzņēmumam, kas saņem attiecīgo tabaku, jāmaksā dalībvalstij naudas summa, kas vienāda ar atbalstu par minēto tabakas daudzumu. Šo summu reģistrē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondā (ELVGF).

171.cl pants

Maksājumi

Dalībvalsts kompetentā iestāde izmaksā lauksaimniekam atbalstu, pamatojoties uz pārbaudes sertifikātu, ko izdevusi kompetentā pārbaudes iestāde, apliecinot, ka tabaka ir piegādāta.

171.cm pants

Avansa maksājumi

1.   Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta Regulā (EK) Nr. 796/2004, dalībvalstis var piemērot avansa maksājumu sistēmu atbalstam par tabaku lauksaimniekiem.

2.   Lauksaimnieki var iesniegt avansa pieteikumus pēc ražas gada 16. septembra. Avansa pieteikumiem jāpievieno šādi dokumenti, ja vien dalībvalsts nenosaka citādi, pamatojoties uz to, ka šie dokumenti jau ir tās rīcībā:

3.   Avansa maksājums, kura maksimālais apjoms ir 50 % no maksājamās summas, pamatojoties uz paredzamo atbalsta līmeni atbilstoši 171.ci pantam, ir atkarīgs no tāda nodrošinājuma iesniegšanas, kas vienāds ar avansa summu plus 15 %.

Nodrošinājumu atbrīvo tad, kad ir samaksāta kopējā atbalsta summa atbilstoši 19. pantam Regulā (EK) Nr. 2220/85.

4.   Avansu izmaksā no ražas gada 16. oktobra 30 dienu laikā pēc 2. punktā minētā pieteikuma un 3. punktā minētā apliecinājuma par nodrošinājumu iesniegšanas.

Izmaksāto avansu atņem no atbalsta summas, kas izmaksājama saskaņā ar 171.cl pantu.

5.   Dalībvalstis paredz jebkādus turpmākus nosacījumus, kas reglamentē avansu piešķiršanu, un jo īpaši pieteikumu iesniegšanas beigu datumu. Lauksaimnieki nevar iesniegt pieteikumus par avansu, ja tie jau sākuši veikt piegādes.

171.cn pants

Pārrobežu pārstrāde

1.   Atbalstu vai avansa maksājumus veic tā dalībvalsts, kurā tabaku ražoja.

2.   Ja tabaku pārstrādā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā to ražoja, pārstrādes dalībvalsts pēc nepieciešamo pārbaužu veikšanas sniedz ražotājai dalībvalstij visu informāciju, kas vajadzīga, lai ļautu tai izmaksāt atbalstu vai atbrīvot nodrošinājumu.

171.co pants

Komisijai sniedzamie paziņojumi

1.   Visas attiecīgās dalībvalstis līdz katra ražas gada 31. janvārim paziņo Komisijai vismaz:

Komisija publicē to iestāžu sarakstu, kuras ir atbildīgas par audzēšanas līgumu reģistrēšanu, un apstiprināto pirmapstrādes uzņēmumu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2.   Katra attiecīgā dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par valstu pasākumiem, kas pieņemti, lai piemērotu šo nodaļu.

171.cp pants

Pārejas pasākumi

Neskarot jebkādus turpmākus grozījumus, ražotājiem, kuru tabakas ražošanas kvotas atpirka 2002. un 2003. gada ražas laikā atbilstoši 14. pantam Regulā (EEK) Nr. 2075/92, no 2006. gada 1. janvāra vēl piecus ražas gadus, skaitot no tā gada, kurā tika atpirkta viņu kvota, ir tiesības saņemt summu, kas ir vienāda ar procentiem no piemaksas, ko piešķīra attiecībā uz 2005. gada ražu, kā tas parādīts tabulās XXX pielikumā. Šīs summas samaksā katru gadu līdz 31. maijam.

8)

Regulas 172. pantu groza šādi:

9)

Šās regulas pielikuma tekstu pievieno kā XXIV līdz XXX pielikumu.