22.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/1

(1)

Augsts sabiedrības veselības aizsardzības līmenis ir viens no pārtikas aprites tiesību aktu pamatmērķiem, kā tas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2). Mikrobioloģiskie apdraudējumi pārtikas produktos ir cēlonis lielākajai daļai ar pārtikas produktiem saistīto slimību.

(2)

Pārtikas produktos nedrīkst būt mikroorganismi, to toksīni vai metabolīti tādos daudzumos, kas rada nepieņemamu risku cilvēka veselībai.

(3)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktas pārtikas nekaitīguma vispārīgas prasības, saskaņā ar kurām pārtiku nevar laist tirgū, ja tā nav droša. Pārtikas nozares dalībnieku pienākums ir izņemt nedrošus produktus no tirgus. Lai veicinātu sabiedrības veselības aizsardzību un novērstu atšķirīgus skaidrojumus, ir jānosaka saskaņoti nekaitīguma kritēriji pārtikas pieņemamībai, īpaši attiecībā uz atsevišķu patogēnu mikroorganismu klātbūtni.

(4)

Mikrobioloģiskie kritēriji arī ļauj secināt, cik pieņemami ir pārtikas produkti, to ražošana, apstrāde un izplatīšana. Mikrobioloģisko kritēriju izmantošanai ir jākļūst par uz HACCP balstīto procedūru un citu higiēnas kontroles pasākumu ieviešanas neatņemamu sastāvdaļu.

(5)

Pārtikas produktu nekaitīgumu galvenokārt nodrošina profilaktiski, piemēram, ieviešot labas higiēnas praksi un izmantojot procedūras, kas izriet no apdraudējuma analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principiem. Mikrobioloģiskos kritērijus var izmantot HACCP procedūru un citu higiēnas kontroles pasākumu validācijai un verifikācijai. Tādēļ ir jānosaka mikrobioloģiskie kritēriji, kas definētu procesu pieņemamību, kā arī pārtikas nekaitīguma mikrobioloģiskie kritēriji, kuri norādītu robežvērtību, ko pārsniedzot, pārtikas produkts ir jāatzīst par nepieņemami piesārņotu ar mikroorganismiem, uz kuriem attiecas kritēriji.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantu pārtikas nozares dalībniekiem ir jānodrošina atbilstība mikrobioloģiskajiem kritērijiem. Tas ietver kritērijiem noteikto vērtību pārbaudi, ņemot paraugus, veicot analīzes un īstenojot korektīvus pasākumus saskaņā ar pārtikas aprites tiesību aktiem un kompetentās iestādes norādījumiem. Tādēļ ir jānosaka izpildes pasākumi attiecībā uz analītiskām metodēm, tostarp, ja nepieciešams, attiecībā uz mērījumu nenoteiktību, paraugu ņemšanas plānu, mikrobioloģiskām robežvērtībām, analītisko vienību skaitu, kam ir jāatbilst šīm robežvērtībām. Turklāt ir jānosaka arī izpildes pasākumi attiecībā uz pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas konkrētais kritērijs, pārtikas ķēdes punktiem, kuros ir spēkā konkrētais kritērijs, kā arī darbībām, kas jāveic, ja konstatēta neatbilstība kritērijam. Lai nodrošinātu atbilstību procesa pieņemamību definējošiem kritērijiem, pārtikas nozares dalībnieki var veikt arī produkta izejvielu, higiēnas, temperatūras un derīguma laika kontroli.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (3), ietver prasību dalībvalstīm nodrošināt, lai oficiālās pārbaudes tiktu veiktas regulāri, ņemot vērā pastāvošo risku, un pietiekami bieži. Šīs pārbaudes ir jāveic atbilstošos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, lai nodrošinātu, ka pārtikas nozares dalībnieki ievēro šajā regulā noteiktos kritērijus.

(8)

Komisijas paziņojumā par Kopienas stratēģiju pārtikas produktu mikrobioloģisko kritēriju noteikšanai (4) izklāstīta stratēģija kritēriju noteikšanai un pārskatīšanai Kopienas tiesību aktos, kā arī kritēriju izstrādes un piemērošanas principi. Šī stratēģija ir jāizmanto, nosakot mikrobioloģiskos kritērijus.

(9)

Veselības aizsardzības veterināro pasākumu zinātniskā komiteja (SCVPH) 1999. gada 23. septembrī publicēja atzinumu par lietošanai cilvēka uzturā paredzēto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu mikrobioloģisko kritēriju izvērtēšanu. Tajā ir uzsvērta nepieciešamība balstīt mikrobioloģiskos kritērijus uz oficiālu riska izvērtējumu un starptautiski atzītiem principiem. Šajā atzinumā ieteikts, ka mikrobioloģiskiem kritērijiem ir jābūt atbilstīgiem un efektīviem no patērētāju veselības aizsardzības viedokļa. SCVPH līdz brīdim, kad tiks pabeigts oficiāls riska izvērtējums, kā pagaidu pasākumu ieteica izmantot atsevišķus pārskatītus kritērijus.

(10)

SCVPH vienlaicīgi publicēja atsevišķu atzinumu par Listeria monocytogenes. Šajā atzinumā ir ieteikts izvirzīt mērķi saglabāt Listeria monocytogenes koncentrāciju pārtikā zem 100 cfu/g. Pārtikas zinātniskā komiteja (SCF) atbalstīja šos ieteikumus savā 2000. gada 22. jūnija atzinumā.

(11)

No 2001. gada 19. līdz 20. septembrim SCVPH pieņēma atzinumu par Vibrio vulnificus un Vibrio parahaemolyticus, tajā secinot, ka šobrīd pieejamie zinātniskie dati nepamato specifisku Vibrio vulnificus un Vibrio parahaemolyticus kritēriju noteikšanu jūras produktiem. Tomēr, lai nodrošinātu labas higiēnas prakses īstenošanu, ir ieteicams ieviest prakses kodeksus.

(12)

SCVPH 2002. gada 31. janvārī publicēja atzinumu par Norvalka vīrusam līdzīgiem vīrusiem (NLV, norovīrusiem), tajā secinot, ka ierastie fekālie indikatori nav uzticami, lai spriestu par NLV klātbūtni vai trūkumu, un fekālā bakteriālā indikatora izzušana nav pietiekami drošs rādītājs vēžveidīgo un mīkstmiešu attīrīšanas laika noteikšanai. Bez tam tajā tika ieteikts vēžveidīgo un mīkstmiešu ievākšanas zonu fekālā piesārņojuma norādīšanai kā bakteriālos indikatorus izmantot nevis fekālās koliformas, bet E. coli.

(13)

SCF 2002. gada 27. februārī pieņēma atzinumu par želatīna specifikācijām patērētāju veselības aspektā. SCF secināja, ka mikrobioloģiskie kritēriji, kas noteikti 4. nodaļā II pielikumā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvai 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (5), no patērētāju veselības viedokļa ir pārmērīgi un nolēma, ka ir pietiekami piemērot obligāto mikrobioloģisko kritēriju tikai attiecībā uz salmonellām.

(14)

SCVPH 2003. gada 22. janvārī publicēja atzinumu par verotoksigēno E. coli (VTEC) pārtikas produktos, secinot, ka galaprodukta mikrobioloģisko standartu piemērošana VTEC O157 visticamāk nespēs būtiski samazināt attiecīgo risku patērētājiem. Tomēr mikrobioloģiskās vadlīnijas ar mērķi samazināt fekālo piesārņojumu pārtikas ķēdē var mazināt draudus sabiedrības veselībai, ieskaitot VTEC. SCVPH identificēja šādas pārtikas kategorijas, kurās VTEC apdraud sabiedrības veselību: jēla vai termiski nepietiekami apstrādāta liellopu gaļa un iespējams citu atgremotāju gaļa, maltā gaļa un fermentēta liellopu gaļa, kā arī tās produkti, neapstrādāts piens un neapstrādāta piena produkti, svaigi produkti, īpaši sadīgušas sēklas un nepasterizētas augļu un dārzeņu sulas.

(15)

No 2003. gada 26. līdz 27. martam SCVPH pieņēma atzinumu par stafilokoku enterotoksīniem piena produktos, īpaši sieros. Tā ieteica pārskatīt koagulāzes pozitīvo stafilokoku kritērijus sieriem, pārstrādei paredzētam neapstrādātam pienam un sausajam pienam. Bez tam būtu jānosaka stafilokoku enterotoksīnu kritēriji sieriem un sausajam pienam.

(16)

No 2003. gada 14. līdz 15. aprīlim SCVPH pieņēma atzinumu par salmonellām pārtikas produktos. Saskaņā ar šo atzinumu pārtikas kategorijas, kas var nopietni apdraudēt sabiedrības veselību, ir jēla gaļa un daži produkti, kuri ir paredzēti lietošanai bez to termiskās apstrādes, neapstrādāti un nepietiekami apstrādāti mājputnu gaļas produkti, olas un produkti, kas satur jēlas olas, nepasterizēts piens un atsevišķi tā produkti. Uzmanība jāpievērš arī sadīgušām sēklām un nepasterizētām augļu sulām. Lēmums par mikrobioloģisko kritēriju nepieciešamību būtu jāpieņem, balstoties uz tā spēju aizsargāt patērētājus, kā arī tā izpildāmību.

(17)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Bioloģisko apdraudējumu zinātnes ekspertu grupa (BIOHAZ ekspertu grupa) 2004. gada 9. septembrī publicēja atzinumu par mikrobioloģiskajiem draudiem zīdaiņiem paredzētajā mātes piena aizstājējā un piebarošanas pārtikā, secinot, ka vislielākā uzmanība mātes piena aizstājējā, īpašiem medicīniskiem mērķiem paredzētā pārtikā un piebarošanas pārtikā būtu jāpievērš Salmonella un Enterobacter sakazakii. Šo patogēnu klātbūtne ir nopietns risks, ja apstākļi pēc atšķaidīšanas pieļauj to vairošanos. Enterobacteriaceae, kas ir biežāk sastopami, var izmantot kā riska indikatoru. EFSA ieteica Enterobacteriaceae uzraudzību un pārbaudes gan ražošanas vidē, gan arī galaproduktā. Tomēr Enterobacteriaceae dzimtā ietilpst ne tikai patogēnās sugas, bet arī pārtikas ražošanas vidē bieži konstatētie vides mikroorganismi, kas nerada apdraudējumu veselībai. Tādēļ Enterobacteriaceae dzimtu var izmantot rutīnas uzraudzībā, un, konstatējot šādus mikroorganismus, var veikt analīzes specifisku patogēnu noteikšanai.

(18)

Starptautiskas vadlīnijas daudzu pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem vēl nav noteiktas. Tomēr, nosakot mikrobioloģiskos kritērijus, Komisijas izmantoja Codex Alimentarius vadlīnijas “Pārtikas produktu mikrobioloģisko kritēriju noteikšanas un piemērošanas principi CAC/GL 21 – 1997” (Principles for the establishment and application of microbiological criteria for foods CAC/GL 21 – 1997), kā arī SCVPH un SCF ieteikumus. Ir ņemtas vērā pastāvošās Codex specifikācijas attiecībā uz sausā piena produktiem, zīdaiņiem un bērniem paredzētiem pārtikas produktiem, kā arī histamīna kritērijs atsevišķām zivīm un zivsaimniecības produktiem. Kopienas kritēriju pieņemšana nodrošinātu saskaņotas pārtikas produktu mikrobioloģiskās prasības un aizstātu nacionālos kritērijus, tādējādi veicinot tirdzniecību.

(19)

Ir jāpārskata atsevišķu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kategoriju mikrobioloģiskie kritēriji, kas bija noteikti direktīvās, kuras atcēla ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/41/EK, ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/622/EEK un 92/118/EK un Padomes Lēmumu 95/408/EK (6), kā arī, ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, jānosaka atsevišķi jauni kritēriji.

(20)

Komisijas 1992. gada 15. decembra Lēmumā 93/51/EEK par mikrobioloģiskajiem kritērijiem, ko piemēro vārītu vēžveidīgo un mīkstmiešu ražošanai (7) noteiktie mikrobioloģiskie kritēriji ir iestrādāti šajā regulā. Tādēļ šis lēmums ir jāatceļ. Tā kā Komisijas 2001. gada 8. jūnija Lēmums 2001/471, ar ko paredz noteikumus par vispārējās higiēnas regulārajām pārbaudēm, kuras uzņēmumu vadītāji veic saskaņā ar Direktīvu 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai un Direktīvu 71/118/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū (8), ir atcelts no 2006. gada 1. janvāra, šajā regulā ir jāiestrādā liemeņiem noteiktie mikrobioloģiskie kritēriji.

(21)

Pārtikas produkta ražotājam ir jāizlemj, vai produkts ir gatavs lietošanai cilvēka uzturā un to nevajag termiski apstrādāt vai kā citādi pārstrādāt, lai nodrošinātu tā nekaitīgumu un atbilstību mikrobioloģiskajiem kritērijiem. Saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (9), uz marķējuma ir obligāti jābūt norādēm par pārtikas produkta izmantošanu, ja tās ir nepieciešamas, lai pareizi izmantotu šo produktu. Pārtikas nozares dalībniekiem šīs norādes ir jāņem vērā, lemjot par to, cik bieži ir jāņem paraugi, lai veiktu analīzes mikrobioloģisko kritēriju pārbaudei.

(22)

Paraugu ņemšana ražošanas un pārstrādes vidē var būt noderīga, identificējot un novēršot patogēno mikroorganismu klātbūtni pārtikas produktos.

(23)

Pārtikas nozares dalībniekiem ir pašiem jālemj, cik bieži tiem ir jāņem paraugi un jāveic analīzes atbilstīgi to uz HACCP principiem balstītām procedūrām un citām higiēnas kontroles procedūrām. Tomēr dažos gadījumos var būt nepieciešams noteikt saskaņotas paraugu ņemšanas shēmas Kopienas līmenī, īpaši, lai nodrošinātu vienādu kontroles līmeni visā Kopienā.

(24)

Testu rezultāti ir atkarīgi no izmantotās analītiskās metodes, tādēļ katrs mikrobioloģiskais kritērijs būtu jāsaista ar attiecīgu atsauces metodi. Tomēr pārtikas nozares dalībniekiem jādod iespēja izmantot ne tikai atsauces metodes, bet arī citas analītiskās metodes, jo īpaši ātrākas metodes, ja šo alternatīvo metožu izmantošana ļauj iegūt līdzvērtīgus rezultātus. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotu ieviešanu, katram kritērijam ir jānosaka paraugu ņemšanas plāns. Tomēr ir jāļauj izmantot citas paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas shēmas, ieskaitot alternatīvu indikatoru organismu izmantošanu, ar nosacījumu, ka šīs shēmas nodrošina līdzvērtīgas pārtikas nekaitīguma garantijas.

(25)

Tendences testa rezultātos ir jāanalizē, jo tās var atklāt nevēlamu attīstību ražošanas procesā, ļaujot pārtikas nozares dalībniekam īstenot korektīvus pasākumus, pirms problēma ir kļuvusi nekontrolējama.

(26)

Ir jāparedz iespēja vajadzības gadījumā pārskatīt un papildināt šajā regulā noteiktos mikrobioloģiskos kritērijus, lai ņemtu vērā attīstību pārtikas nekaitīguma un pārtikas mikrobioloģijas jomā, ieskaitot zinātnes, tehnoloģijas un metodoloģijas progresu, izmaiņas izplatībā un piesārņojuma līmeņos, izmaiņas jutīgo patērētāju grupās, kā arī iespējamo riska novērtējuma ietekmi.

(27)

Jo īpaši ir jānosaka kritēriji patogēnajiem vīrusiem dzīvās gliemenēs, tiklīdz analītiskās metodes ir pietiekami izstrādātas. Ir nepieciešams izstrādāt arī uzticamas metodes citiem mikrobiāliem apdraudējumiem, piemēram, Vibrio parahaemolyticus.

(28)

Ir pierādīts, ka kontroles programmu ieviešana var būtiski samazināt salmonellu izplatību produktīvajos dzīvniekos un to produktos. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulas (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (10) mērķis ir nodrošināt, ka tiek īstenoti atbilstoši un iedarbīgi pasākumi, lai kontrolētu salmonellas nozīmīgajos pārtikas ķēdes posmos. Nosakot kritērijus gaļai un tās produktiem, ir jāņem vērā sagaidāmie uzlabojumi salmonellu stāvoklī primārās ražošanas posmā.

(29)

Attiecībā uz dažiem pārtikas nekaitīguma kritērijiem dalībvalstīm ir jāpiešķir pagaidu atkāpes, ļaujot izpildīt mazāk stingrus kritērijus, taču ar nosacījumu, ka pārtikas produkti tiks laisti tikai konkrētās valsts tirgū. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis par šādas pagaidu atkāpes izmantošanu.

(30)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

a)

“mikroorganismi” ir baktērijas, vīrusi, raugi, pelējuma sēnes, aļģes, parazītiskie vienšūņi, mikroskopiskie parazītiskie helminti, kā arī to toksīni un metabolīti;

b)

“mikrobioloģiskais kritērijs” ir kritērijs, kas nosaka produkta, pārtikas produktu partijas vai procesa pieņemamību un izriet no mikroorganismu neesamības, esamības vai skaita un/vai to toksīnu/metabolītu daudzuma masas, tilpuma, virsmas vai partijas vienībā(-ās);

c)

“pārtikas nekaitīguma kritērijs” ir kritērijs, kas nosaka produkta vai pārtikas produktu partijas pieņemamību, un to piemēro tirgū laistajiem produktiem;

d)

“procesa higiēnas kritērijs” ir kritērijs, kas norāda uz ražošanas procesa pieņemamu darbību. Šāds kritērijs neattiecas uz produktiem, kas ir laisti tirgū. Tas nosaka piesārņojuma līmeni, kuru pārsniedzot ir nepieciešami korektīvi pasākumi, lai saglabātu procesa higiēnu pārtikas aprites tiesību aktiem atbilstošā līmenī;

e)

“partija” ir identificējamu produktu grupa vai komplekts, kas ir iegūts attiecīgajā procesā praktiski identiskos apstākļos un ražots attiecīgajā vietā viena noteikta ražošanas perioda laikā;

f)

“derīguma laiks” ir vai nu periods, kas atbilst periodam līdz “izlietot līdz”, vai arī minimālais “derīguma termiņš”, kā attiecīgi definēts Direktīvas 2000/13/EK 9. un 10. pantā;

g)

“lietošanai cilvēka uzturā gatava pārtika” ir pārtika, ko ražotājs ir paredzējis tiešam patēriņam pārtikā un ko nav nepieciešams termiski apstrādāt vai kā citādi apstrādāt, lai likvidētu vai līdz pieņemam līmenim samazinātu nevēlamo mikroorganismu saturu;

h)

“zīdaiņiem paredzēta pārtika” ir īpaši zīdaiņiem paredzēta pārtika saskaņā ar definīciju Komisijas Direktīvā 91/321/EEK (14);

i)

“pārtika īpašiem medicīniskiem mērķiem” ir diētiskā pārtika īpašiem medicīniskiem mērķiem saskaņā ar definīciju Komisijas Direktīvā 1999/21/EK (15);

j)

“paraugs” ir objekts, ko veido viena vai vairākas vienības vai vielas porcija, ko, izmantojot dažādas metodes, izvēlas no populācijas vai nozīmīga vielas daudzuma ar nolūku iegūt informāciju par konkrēto pētāmās populācijas vai vielas īpašību un nodrošināt pamatojumu lēmumam par konkrēto populāciju vai vielu, vai procesu, ar kura palīdzību to ieguva;

k)

“reprezentatīvais paraugs” ir paraugs, kas saglabā tā partijai piemītošās īpašības. Tas īpaši attiecas uz vienkāršu, brīvi izvēlētu paraugu, kas tika ņemts, lai visiem partijas objektiem vai tās daļām būtu vienāda iespēja nokļūt paraugā;

l)

“atbilstība mikrobioloģiskajiem kritērijiem” izpaužas kā apmierinoši vai pieņemami pārbaužu rezultāti saskaņā ar I pielikumu, kurus panāk, ņemot paraugus, veicot analīzes un ieviešot korektīvus pasākumus saskaņā ar pārtikas aprites tiesību aktiem un kompetentās iestādes norādījumiem.

a)

to pārziņā esošā izejvielu un pārtikas produktu piegāde, apstrāde un pārstrāde tiek veikta atbilstoši procesa higiēnas kritērijiem;

b)

pārtikas nekaitīguma kritērijus, kas ir spēkā visu produktu derīguma laiku, var izpildīt saprātīgi prognozējamos izplatīšanas, uzglabāšanas un lietošanas apstākļos.

a)

garantē, ka tiek izmantoti pienācīgi līdzekļi, ieskaitot marķējumu un īpašu zīmi, ko nevar sajaukt ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā noteikto identifikācijas zīmi, lai nodrošinātu, ka atkāpe attiecas tikai uz konkrētajiem produktiem, kas ir laisti vietējā tirgū, un produkti, kuri ir paredzēti citām Kopienas dalībvalstīm, atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

b)

nodrošina, ka produkti, uz kuriem attiecas šāda pagaidu atkāpe, ir skaidri marķēti, norādot, ka tie pirms lietošanas ir rūpīgi termiski jāapstrādā;

c)

apņemas, ka, veicot testus Salmonella kritērija pārbaudei saskaņā ar 4. pantu, rezultāts saskaņā ar šādām pagaidu atkāpēm ir pieņemams tikai tādā gadījumā, ja pozitīvas ir ne vairāk kā viena piektā daļa visu parauga vienību.

22.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/27

(1)

Regula (EK) Nr. 853/2004 paredz īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Ir nepieciešams izstrādāt noteiktus ieviešanas pasākumus attiecībā uz gaļu, dzīvām gliemenēm, zvejniecības produktiem, pienu, olām, varžu kājiņām un gliemežiem, un no tiem gatavotajiem produktiem.

(2)

Regula (EK) Nr. 854/2004 paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu. Ir nepieciešams izstrādāt noteiktas normas un turpmāk noteikt citas prasības.

(3)

Regula (EK) Nr. 882/2004 paredz harmonizētu vispārējo noteikumu satvaru oficiālās kontroles veikšanai Kopienas līmenī. Ir nepieciešams izstrādāt noteiktas normas un turpmāk noteikt citas prasības.

(4)

Komisijas Lēmums 20XX/2005/EK (5) atceļ noteiktus lēmumus, ar kuriem noteikti ieviešanas pasākumi, kas noteikti ar direktīvām, kuras tiek atceltas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/41/EK, ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/662/EEK un 92/118/EEK un Padomes Lēmumu 95/408/EK (6). Tāpēc šajā regulā saglabā attiecīgo lēmumu noteiktas daļas.

(5)

Regula (EK) Nr. 852/2004 uzliek pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem pienākumu veidot un uzturēt dokumentāciju un pēc pieprasījuma uzrādīt šajā dokumentācijā ietverto attiecīgo informāciju kompetentām iestādēm un pārtikas produktu saņēmējam.

(6)

Regula (EK) Nr. 853/2004 pieprasa, lai pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas vada kautuves, attiecīgi pieprasītu, saņemtu un pārbaudītu pārtikas aprites informāciju par visiem dzīvniekiem, kas nav medījamie dzīvnieki un kas nosūtīti vai ko plāno nosūtīt uz kautuvi. Turklāt tiem jāpārliecinās, vai pārtikas aprites informācija sniedz visus nepieciešamos datus, kas tiek pieprasīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004.

(7)

Pārtikas aprites informācija palīdz kautuvju vadītājiem organizēt kautuves darbības un valsts pilnvarotajam veterinārārstam noteikt nepieciešamās inspekcijas procedūras. Valsts pilnvarotais veterinārārsts analizē pārtikas aprites informāciju un izmanto to kā inspekcijas procedūras neatņemamu daļu.

(8)

Cik vien iespējams, izmantojamas esošās informācijas aprites sistēmas, kuras jāpielāgo pārtikas aprites informācijas prasībām, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 854/2004.

(9)

Lai uzlabotu dzīvnieku pārvaldību to izcelsmes novietnes līmenī un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004, valsts pilnvarots veterinārārsts reģistrē un nepieciešamības gadījumā ziņo dzīvnieku izcelsmes novietnes pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un jebkuram veterinārārstam, kas apmeklē dzīvnieku izcelsmes novietnes, vai kompetentajai iestādei par jebkuru slimību vai kautuvē novērotiem apstākļiem attiecībā uz atsevišķiem dzīvniekiem vai ganāmpulku/saimi, kuri var ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai apdraudēt dzīvnieku labturību.

(10)

Regula (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 nosaka prasības, kas regulē prasības attiecībā uz pārbaudēm attiecībā uz parazītiem, veicot darbības ar zvejniecības produktiem krastā un uz kuģiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII nodaļas V (D) sadaļas noteikumiem pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var izvēlēties veikt zvejniecības produktu pašu pārbaudes jebkurā ražošanas stadijā, lai zivis, kuras acīmredzami ir invadētas ar parazītiem, nenonāktu lietošanai pārtikā. Ir jādefinē sīki izstrādāti noteikumi vizuālās inspekcijas koncepcijai un jādefinē vizuālā inspekcija, kā arī tās veids un novērojumu biežums.

(11)

Pārbaudes, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 853/2004, lai novērstu to, ka tirgū tiek laisti zvejniecības produkti, kuri nav piemēroti cilvēku pārtikai, var ietvert konkrētas ķīmiskās pārbaudes, tajā skaitā attiecībā uz kopējo gaistošā bāziskā slāpekļa saturu (TVB-N). Jānosaka TVB-N pieļaujamais līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt konkrētu sugu gadījumā, un jānosaka metodes šāda līmeņa noteikšanai. Jāturpina regulāri izmantot zinātniski pamatotas analīzes metodes TVB-N noteikšanai, bet arī jānosaka references metode gadījumiem, kad pastāv šaubas vai strīds par pārbaudes rezultātiem.

(12)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteikti ierobežojumi paralītiskajai gliemeņu indei (PSP), amnēziskajai gliemeņu indei (ASP) un lipofīliem toksīniem. Bioloģiskā kvalitātes noteikšana ir standartmetode, ar kuru nosaka konkrētus toksīnus un novērš toksisko gliemežu iegūšanu. Dalībvalstīm ir jāsaskaņo maksimālie līmeņi un jāievieš analīzes metodes, lai aizsargātu cilvēku veselību. Papildus bioloģiskajām testa metodēm ir jāatļauj alternatīvas noteikšanas metodes, piemēram, ķīmiskās metodes un kvalitātes noteikšana šķidrumā (in vitro), ja tiek pierādīts, ka izvēlētās metodes piemērošana ir vismaz tikpat efektīva kā bioloģiskā metode un ka tās īstenošana nodrošina līdzvērtīgu drošību cilvēku veselībai. Ieteiktie maksimālie lipofīlu toksīnu daudzumi ir balstīti uz provizoriskiem datiem un ir jāizvērtē no jauna, ja parādās jauni zinātniski atklājumi. Atsauces materiālu trūkums un tikai nebioloģisko kvalitātes noteikšanas testu izmantošana pašreiz nozīmē to, ka nodrošinātais sabiedrības veselības aizsardzības līmenis attiecībā uz visiem konkrētajiem toksīniem nav līdzvērtīgs tam, ko iegūst, veicot bioloģiskos testus. Ir jāizstrādā nosacījumi bioloģisko testu aizstāšanai, cik drīz vien iespējams.

(13)

Mehāniski atdalīta gaļa (MAG), kuru iegūst, izmantojot metodi, kuras rezultātā netiek mainīta MAG ieguvē izmantoto kaulu struktūra, uzskatāma par atšķirīgu no MAG, kuru iegūst, izmantojot metodi, kura izmaina kaulu struktūru.

(14)

Pirmā veida MAG, kuru ražo īpašos apstākļos un ar īpašu sastāvu ir atļaujama izmantošanai gaļas izstrādājumiem, kuras nav paredzētas patēriņam bez pirmreizējas termiskas apstrādes. Šie nosacījumi ir īpaši saistīti ar MAG kalcija saturu, kurš nosakāms saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 11. panta 2. punktu. Šajā regulā noteiktais maksimālais kalcija daudzuma saturs ir jāmaina, jo ir pieejama sīkāka informācija par dažādu kalcija koncentrāciju, izmantojot atšķirīgus izejmateriālus.

(15)

Regulas (EK) Nr. 882/2004 31. panta 2. punkta f) apakšpunkts uzliek dalībvalstīm par pienākumu uzturēt atjauninātus atzītu uzņēmumu sarakstus. Ir jāizstrādā kopīgi noteikumi attiecīgas informācijas sniegšanai citām dalībvalstīm un sabiedrībai.

(16)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XI sadaļā ietvertas prasības, kuras regulē varžu kājiņu un gliemežu sagatavošanu lietošanai pārtikā. Ir jāizstrādā prasības, tajā skaitā veselības sertifikāti, lietošanai pārtikā domātu varžu kājiņu un gliemežu importam no trešajām valstīm.

(17)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV un XV sadaļā ietverti noteikumi pārtikā lietojama želatīna un kolagēna ražošanai un laišanai tirdzniecībā. Ir jāizstrādā īpašas prasības, tajā skaitā veselības sertifikāti, pārtikā lietojama želatīna un kolagēna un pārtikā lietojama želatīna un kolagēna ražošanai domātu izejvielu importam no trešajām valstīm.

(18)

Ir nepieciešams elastīgums, lai varētu turpināt ražot tradicionālus pārtikas produktus. Dalībvalstis jau ir piešķīrušas izņēmuma statusu plašam šādu pārtikas produktu klāstam saskaņā ar tiesību aktiem, kas stājušies spēkā pirms 2006. gada 1. janvāra. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jābūt iespējai arī pēc šī datuma turpināt iesāktās prakses piemērošanu bez pārtraukuma. Regulā (EK) Nr. 852/2004, (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 ir noteikta kārtība, kas ļauj dalībvalstīm piemērot elastību. Tomēr vairumā gadījumu jau piešķirtie izņēmumi ir tikai jautājums par iesākto procesu turpināšanu, tādējādi pilnas paziņošanas procedūras, tajā skaitā pilnīgas riska analīzes, piemērošana varētu radīt nevajadzīgu un nesamērīgu slogu dalībvalstīm. Tāpēc jādefinē tradicionālie pārtikas produkti un tiem piemērojami vispārējie nosacījumi, piemērojot izņēmumus strukturālajās prasībās, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 852/2004, ņemot vērā pārtikas nekaitīguma mērķus.

(19)

Tā kā Regulas (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 tika pieņemtas pirms paplašināšanās 2004. gada 1. maijā, tajās nav ietvertas atsauces uz jaunajām dalībvalstīm. Attiecīgajos šo regulu nosacījumos ir jāpievieno ISO kodi šīm dalībvalstīm un Eiropas Kopienas saīsinājumi to valodās.

(20)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļā ietverti noteikumi mājas nagaiņu gaļas ražošanai un laišanai tirgū. Izņēmumi pilnīgai ādas novilkšanai no kautķermeņa un citām ķermeņa daļām, kas paredzētas cilvēku uzturam, noteikti šīs sadaļas IV nodaļas 8. punktā. Ir jāpaplašina šo izņēmumu saraksts, ietverot pieaugušu liellopu kājas, ar nosacījumu, ka tās atbilst nosacījumiem, kurus piemēro teļu kājām.

(21)

Pastāv prakses, kuras var maldināt patērētāju attiecībā uz noteiktu produktu sastāvu. It īpaši, lai neliktu patērētājam vilties, jāaizliedz tādas svaigas putnu gaļas tirdzniecība, kas apstrādāta ar ūdens aizturēšanas reaģentiem.

(22)

Eiropas Pārtikas drošības iestāde 2004. gada 30. augustā pieņēma atzinumu, kurā norādīja, ka zvejniecības produkti, kas pieder Gempylidae dzimtai, jo īpaši Ruvettus pretiosus un Lepidocybium flavobrunneum, tos patērējot noteiktos apstākļos, var nevēlami ietekmēt kuņģa un zarnu trakta darbību. Tāpēc zvejniecības produkti, kas pieder minētajai dzimtai, pakļaujami īpašiem tirgus nosacījumiem.

(23)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļa nosaka īpašas higiēnas prasības svaigpienam un piensaimniecības produktiem. Saskaņā ar I nodaļas II (B) daļas 1. punkta e) apakšpunktu slaucamo dzīvnieku tesmeņu mazgāšanas līdzekļus vai aerosolus izmanto tikai tādā gadījumā, ja tos ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. Tomēr šajā daļā netiek sniegta sīki izstrādāta shēma šādas atļaujas pieņemšanai. Tāpēc, lai nodrošinātu harmonizētu dalībvalstu pieeju šim jautājumam, ir nepieciešams skaidri noteikt procedūras, saskaņā ar kurām izsniedzamas šādas atļaujas.

(24)

Regula (EK) Nr. 853/2004 pieprasa pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas ražo piena produktus, nodrošināt, lai piena un piensaimniecības produktu termiskā apstrāde atbilstu starptautiski atzītiem standartiem. Tomēr, ņemot vērā šajā nozarē izmantoto termisko apstrāžu specifiskumu un to ietekmi uz pārtikas drošību un dzīvnieku veselību, ir jāizstrādā skaidrākas vadlīnijas pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

(25)

Regula (EK) Nr. 853/2004 ievieš jaunu definīciju produktiem, kas pagatavoti no olām pēc čaumalas atdalīšanas un kuri vēl nav apstrādāti. Tāpēc ir nepieciešams konkretizēt šiem produktiem piemērojamos noteikumus, un attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma II nodaļas X sadaļa.

(26)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV sadaļa nosaka īpašus veselības noteikumus attiecībā uz želatīnu. Šie noteikumi ietver prasības attiecībā uz izejvielu veidu, kuru atļauts izmantot, ražojot želatīnu, un uz šādu materiālu pārvadāšanu un uzglabāšanu. Tajā arī noteiktas prasības želatīna ražošanai. Tomēr ir jānosaka arī noteikumi želatīna marķēšanai.

(27)

Zinātniskā progresa rezultātā ir izstrādāti ISO 16649-3 kā references metode E. coli analīzei gliemenēm. Šī references metode jau ir noteikta dzīvām gliemenēm no A teritorijas saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. …/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskiem kritērijiem (7). Līdz ar to ISO 16649-3 uzskatāms par MPN (visticamākā skaitļa) references metodi E. coli analīzei gliemenēm ar izcelsmi arī B un C teritorijās. Alternatīvu metožu izmantošana pieļaujama tikai tad, ja tās uzskatāmas par līdzvērtīgām references metodei.

(28)

Tādējādi attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004.

(29)

Šajā regulā noteiktie pasākumi atbilst Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas viedoklim,

a)

vēsturiski atzīst par tradicionāliem vai

b)

izgatavo saskaņā ar kodificētu tradicionālo procesu vai reģistrētām tehniskām atsaucēm uz šādu procesu, vai saskaņā ar tradicionālām izgatavošanas metodēm, vai

c)

aizsargā kā tradicionālus pārtikas produktus ar Kopienas, nacionāliem, reģionāliem vai vietējiem normatīviem aktiem.

a)

Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1) nodaļā attiecībā uz telpām, kurās šādi produkti tiek pakļauti videi, kas nepieciešama to raksturīgo īpašību daļējai attīstībai. Šādām telpām var būt sienas, griesti un durvis, kas nav līdzenas, necaurlaidīgas, neuzsūcošas vai no materiāla, kas izturīgs pret koroziju, un tās var būt dabiskas ģeoloģiskas sienas, griesti un grīdas;

b)

Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1)(f) un V(1) nodaļā attiecībā uz materiāliem, no kuriem izgatavo instrumentus un aprīkojumu, ko izmanto šo produktu sagatavošanai, iepakošanai un iesaiņošanai.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto telpu tīrīšana un dezinficēšana un tās biežums pielāgojams veicamajām darbībām, ņemot vērā to īpašo apkārtējo floru.

Šā punkta b) apakšpunktā minētie instrumenti un aprīkojums visu laiku jāuztur apmierinošā higiēniskā stāvoklī un regulāri jātīra un jādezinficē.

a)

jāsniedz īss pieņemto prasību apraksts;

b)

jāraksturo apskatāmais pārtikas produkts un uzņēmums; un

c)

jāsniedz jebkura cita attiecīga informācija.

22.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/60

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2), Regula (EK) Nr. 854/2004 un Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un labturības noteikumiem (3), nosaka veselības noteikumus un prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku un nepieciešamo oficiālo kontroli.

(2)

Papildus šiem noteikumiem ir jāizstrādā sīkāki noteikumi attiecībā uz trihinellām. Mājas cūku, mežacūku, zirgu un citu sugu dzīvnieku gaļa var būt invadēta ar Trichinella ģints nematodēm. Ar trihinellām invadētas gaļas lietošana pārtikā cilvēkiem var izraisīt nopietnu saslimšanu. Ir jāievieš pasākumi, lai novērstu cilvēku saslimšanu, ko izraisa ar trihinellām invadēta gaļa.

(3)

2001. gada 22. novembrī Veterināro pasākumu zinātniskā komisija attiecībā uz sabiedrības veselību pieņēma atzinumu par trihinelozi, epidemioloģiju, noteikšanas metodēm un ar trihinellām neinvadētas cūkgaļas ražošanu. 2004. gada 1. decembrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Bioloģiskā apdraudējuma zinātnes ekspertu grupa (BIOHAZ) pieņēma atzinumu par saldēšanas metodēm un to piemērotību, lai ļautu pārtikā lietot ar Trichinella vai Cysticercus invadētu gaļu. 2005. gada 9.-10. martāBIOHAZ pieņēma atzinumu par kauto dzīvnieku atkārtotas pārbaudes riska novērtējumu vietās ar zemu trihinellu izplatību.

(4)

Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīva 77/96/EEK par trihinellu (trichinella spiralis) pārbaudi, importējot no trešām valstīm svaigu mājas cūku gaļu (4) tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/41/EK, ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz noteiktu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvu 89/662/EEK un Padomes Direktīvu 92/118/EEK, un Padomes Lēmumu 95/408/EK (5).

(5)

Trihinellu noteikšanai svaigā gaļā ir apstiprinātas vairākas metodes. Metode, kas ietver kopparaugu hidrolīzi ar magnētiskā maisītāja izmantošanu, tiek ieteikta kā visuzticamākā metode ikdienas lietošanai. Parazītu analīzes veikšanai ņemtā parauga daudzumu ir jāpalielina, ja paraugu nevar paņemt vietā, kur parazītiem ir sevišķa tieksme koncentrēties, un ja dzīvnieka suga vai tips ir par pamatu uzskatīt, ka invadēšanās risks ir augstāks. Trihinelloskopijas pārbaudē nevar noteikt neiekapsulētas trihinellu sugas, kas invadē mājdzīvniekus, meža dzīvniekus, kā arī cilvēkus, un tā nav uzskatāma par piemērotu standarta pārbaudes metodi. Trihinelloskopijas metode izmantojama tikai ārkārtējos apstākļos neliela skaita kauto dzīvnieku pārbaudei nedēļā, ja pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki veic gaļas apstrādes pasākumus, lai tā būtu pilnīgi droša izmantošanai pārtikā. Tomēr pārejas periodā metode jāaizstāj ar ticamāku pārbaudes metodi. Citas metodes, piemēram, seroloģiskie testi, var būt noderīgi monitoringa mērķiem, ja šādus testus ir apstiprinājusi Kopienas references laboratorija, tiklīdz Komisija šādu laboratoriju ir noteikusi. Seroloģiskie testi nav piemēroti trihinellu invāzijas noteikšanai atsevišķiem dzīvniekiem, kas paredzēti pārtikas ražošanai.

(6)

Gaļas saldēšana īpašos apstākļos var iznīcināt gaļā esošos parazītus, bet dažas trihinellu sugas, kas sastopamas medījumu gaļā un zirgiem, ir sala noturīgas pat tad, ja saldēšanu veic ieteiktajās temperatūras un laika kombinācijās.

(7)

Kompetentā iestāde var atzīt novietni par brīvu no trihinellām ar noteikumu, ka tiek izpildīti konkrēti nosacījumi. Cūkas, kas audzētas nobarošanai šādās novietnēs, netiek pakļautas pārbaudēm uz trihinellām. Kompetentā iestāde var atzīt novietņu kategoriju par brīvu no trihinellām ar noteikumu, ka tiek izpildīti konkrēti nosacījumi. Šāds atzinums samazina kompetento iestāžu pārbaudes, kas ir veicamas novietnēs uz vietas, bet tas ir pieļaujams tikai tajās dalībvalstīs, kur vēsturiski ir ļoti zema šīs slimības izplatība.

(8)

Regulāra mājas cūku, mežacūku, zirgu un lapsu un citu uzņēmīgo dzīvnieku pārbaude ir svarīga slimības izplatības izmaiņu novērtējumam. Šādas uzraudzības rezultāti norādāmi ikgadējā ziņojumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību (6).

(9)

Regula (EK) Nr. 853/2004 neattiecas uz savvaļas medījumiem vai medījumu gaļu, ko piegādā tieši gala patērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā tieši gala patērētājam. Tāpēc katrai dalībvalstij jāpieņem valsts mēroga pasākumi, ar kuru palīdzību var samazināt risku, ka ar trihinellām invadēta mežacūkas gaļa varētu sasniegt gala patērētāju.

(10)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

a)

I pielikuma I nodaļā minētā noteikšanas standartmetode vai

b)

I pielikuma II nodaļā minētā līdzvērtīgā noteikšanas metode.

a)

šādus liemeņus kautuvē vai gaļas sadalīšanas uzņēmumā, kas atrodas tajās pašās telpās kā kautuve (“telpas”), var sadalīt maksimāli sešās daļās;

b)

atkāpjoties no a) apakšpunkta un ar kompetentās iestādes atļauju, šādus liemeņus var sadalīt gaļas sadalīšanas uzņēmumā, kas ir saistīts ar kautuvi vai atrodas atsevišķi no tās, ja:

a)

novietnes vai novietņu kategorijas, kuru kompetentās iestādes oficiāli atzinušas par tādu, kas saskaņā ar IV pielikuma II nodaļā noteikto procedūru ir brīva no trihinellām;

b)

a)

trihinellu noteikšanas testu kvalitātes pārbaudes programmā un

b)

laboratorijā veikto testēšanas, uzskaites un analīzes procedūru regulārā novērtēšanā.

a)

ja ir pamats aizdomām par invadēšanos ar trihinellām vai

b)

ja paraugos, kas nāk no tās pašas novietnes, iepriekšējās pārbaudes rezultāts, izmantojot 16. panta 1. punktā noteikto trihinelloskopisko metodi, bijis pozitīvs.

a)

izcelsmes izsekošana invadētajiem liemeņiem un liemeņu daļām, kas satur muskuļu šķiedras;

b)

pasākumi rīcībai ar invadētajiem liemeņiem un to daļām;

c)

invadēšanās avota un izplatības starp savvaļas dzīvniekiem izmeklēšana;

d)

jebkuri pasākumi, kas veicami mazumtirdzniecības vai patērētāju līmenī;

e)

pasākumi, kas veicami, ja invadētos liemeņus nevar identificēt kautuvē;

f)

klātesošo trihinellu sugu noteikšana.

a)

novietnes gadījumā – IV pielikuma I nodaļā un II nodaļas A, B un D punktā noteiktās prasības;

b)

novietņu kategoriju gadījumā – IV pielikuma II nodaļas C un D punktā noteiktās prasības.

a)

atceļ oficiālo atzinumu, ka novietne ir brīva no trihinellām;

b)

veic visu attiecīgās novietnes mājas cūku pārbaudi kaušanas laikā saskaņā ar 2. panta 1. punktu un veic seroloģisko pārbaudi visiem attiecīgās novietnes dzīvniekiem, kas uzņēmīgi pret invadēšanos ar trihinellām, ja Kopienas references laboratorija ir to apstiprinājusi kā atbilstošu pārbaudes veidu;

c)

nosaka un pārbauda visus ganāmpulka dzīvniekus, kuri ievesti novietnē, un, ja iespējams, visus, kas no novietnes izvesti vismaz sešu mēnešu laikā pirms pozitīvo rezultātu saņemšanas; šim nolūkam noņem gaļas paraugus un pārbauda tos uz trihinellu parazītu klātbūtni, izmantojot I pielikuma I un II nodaļā ietvertās noteikšanas metodes; ja Kopienas references laboratorija atzinusi seroloģiskos testus par piemērotiem, var izmantot arī tos;

d)

cik vien iespējams, izpēta parazītu izplatību, ko izraisījusi tādas gaļas izplatīšana, kas iegūta no mājas cūkām, kuras nokautas periodā pirms pozitīvajiem izmeklēšanas rezultātiem;

e)

informē Komisiju un pārējās dalībvalstis;

f)

uzsāk epidemioloģisku izpēti, lai noskaidrotu parazītu izplatības cēloņus;

g)

palielina testu biežumu un 11. pantā noteiktās uzraudzības programmas jomu;

h)

veic atbilstīgus pasākumus, ja neviens invadēts liemenis netiek atklāts kautuvē, tajā skaitā:

i)

netiek izpildīta kāda no IV pielikuma I vai II nodaļas prasībām;

ii)

seroloģisko vai laboratorijas pārbaužu rezultāti pēc paraugu ņemšanas no nokautām cūkām parāda, ka novietni vai novietņu kategoriju vairs nevar uzskatīt par brīvu no trihinellām.

a)

gaļa saskaņā ar 13. pantu ir pārbaudīta trešajā valstī – izcelsmes valstī, vai

b)

gaļa atbilst 14. panta 1. vai 2. punkta prasībām.

a)

kā noteikts 2. pantā, visus liemeņus pārbauda atsevišķi uzņēmumā, kurā nenokauj vairāk kā 15 mājas cūkas dienā vai 75 mājas cūkas nedēļā vai nesagatavo tirgum vairāk kā 10 mežacūkas dienā, un

b)

nav pieejamas I pielikuma I un II nodaļā noteiktās metodes.

a)

gaļas marķēšana ar veselības zīmogu, kurš skaidri atšķiras no Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā veselības marķējuma, un gaļas nogādāšana tieši gala patērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši piegādā gala patērētājam, un

b)

ka gaļu neizmanto tādu produktu ražošanai, kuru ražošanas procesā netiek iznīcinātas trihinellas.