PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 21. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	71,2
	204	51,0
	212	87,2
	999	69,8
0707 00 05	052	128,1
	204	59,9
	220	196,3
	628	155,5
	999	135,0
0709 90 70	052	109,0
	204	112,3
	999	110,7
0805 10 20	052	59,8
	204	62,5
	220	65,0
	388	22,5
	624	59,8
	999	53,9
0805 20 10	052	60,4
	204	53,0
	999	56,7
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	052	77,0
	220	36,7
	400	81,3
	464	143,9
	624	83,2
	999	84,4
0805 50 10	052	44,9
	999	44,9
0808 10 80	096	18,3
	400	87,8
	404	96,7
	528	48,0
	720	74,2
	999	65,0
0808 20 50	052	125,5
	400	103,9
	720	63,3
	999	97,6

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

PIELIKUMS

39. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) izdara šādus grozījumus:

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SGS Nr.	Nosaukums
39. SGS	Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtējums

“Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var iegūt Starptautisko grāmatvedības standartu padomes tīmekļa vietnē www.iasb.org”.

1)

80. punktu aizstāj ar šādu: “80. Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tikai tie aktīvu posteņi, saistību posteņi, saistošas apņemšanās vai ļoti ticami prognozējami darījumi, kuros iesaistīta kāda uzņēmumam ārēja puse, var tikt noteikti kā apdrošinātie posteņi. No tā izriet, ka riska ierobežošanas uzskaite var tikt piemērota darījumiem starp uzņēmumiem vai vienas un tās pašas grupas segmentiem tikai individuālos vai atsevišķos šo uzņēmumu vai segmentu finanšu pārskatos, bet ne konsolidētos grupas finanšu pārskatos. Kā izņēmumu var minēt gadījumu, kurā grupas iekšējā naudas posteņa ārvalstu valūtu risks (piemēram, kreditoru/debitoru parāds starp diviem meitas uzņēmumiem) var atbilst apdrošināta posteņa kritērijiem konsolidētos finanšu pārskatos, ja tā rezultātā veidojas risks attiecībā uz ārvalstu valūtu maiņas peļņu vai zaudējumiem, kas nav pilnībā izslēgti, pārskatus konsolidējot atbilstoši 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme. Atbilstoši 21. SGS peļņa vai zaudējumi no ārvalstu valūtu maiņas darījumiem grupas iekšējos naudas posteņos netiek pilnībā izslēgti, pārskatus konsolidējot gadījumos, kuros grupas iekšējie naudas posteņi ir divu tādu grupas uzņēmumu savstarpēja darījuma posteņi, kuriem ir atšķirīgas funkcionālās valūtas. Turklāt ļoti ticami prognozējama grupas iekšējā darījuma ārvalstu valūtu risks var atbilst apdrošināta posteņa kritērijiem konsolidētos finanšu pārskatos, ja darījums ir noteikts valūtā, kas nav šo darījumu veicošā uzņēmuma funkcionālā valūta, un ārvalstu valūtu risks ietekmēs konsolidēto peļņu vai zaudējumus.”

2)

Pievieno šādu 108A. un 108B. punktu: “108A. Uzņēmums piemēro 80. punkta pēdējo teikumu, kā arī AG99A. un AG99B. punktu gada periodiem, kuri sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums ir izraudzījies par apdrošināto posteni ārēju prognozējamu darījumu, kas: a) ir noteikts darījumu veicošā uzņēmuma funkcionālajā valūtā; b) rada risku, kas ietekmēs konsolidēto peļņu vai zaudējumus (t.i., ir noteikts valūtā, kas nav grupas uzrādīšanas valūta), un c) būtu atbildis riska ierobežošanas uzskaites kritērijiem, ja tas nebūtu noteikts to veicošā uzņēmuma funkcionālajā valūtā, tas var piemērot riska ierobežošanas uzskaiti konsolidētajos finanšu pārskatos periodā(-os) pirms 80. punkta pēdējā teikuma, kā arī AG99A. un AG99B. punkta piemērošanas datuma. 108B. Uzņēmumam nav jāpiemēro AG99B. punkts salīdzināmai informācijai par periodiem pirms 80. punkta pēdējā teikuma un AG99A. punkta piemērošanas datuma.”

3)

A pielikumā “Norādījumu piemērošana” AG99A. un AG99B. punktu pārnumurē par AG99C. un AG99D. punktu, un pievieno šādu AG99A., AG99B. un AG133. punktu: “AG99A. 80. punkts nosaka, ka konsolidētos finanšu pārskatos ļoti ticami prognozējama grupas iekšējā darījuma ārvalstu valūtu risks var atbilst apdrošināta posteņa kritērijiem naudas plūsmas riska ierobežošanā, ja darījums ir noteikts valūtā, kas nav šo darījumu veicošā uzņēmuma funkcionālā valūta, un ārvalstu valūtu risks ietekmēs konsolidēto peļņu vai zaudējumus. Šai nolūkā uzņēmums var būt mātes uzņēmums, meitas uzņēmums, asociētais uzņēmums, kopuzņēmums vai filiāle. Ja prognozējama grupas iekšējā darījuma ārvalstu valūtu risks neietekmē konsolidēto peļņu vai zaudējumus, grupas iekšējais darījums nevar atbilst apdrošināta posteņa kritērijiem. Tas parasti ir honorāru maksājumu, procentu maksājumu vai vadības maksu gadījumā starp vienas un tās pašas grupas locekļiem, ja vien nav saistīta ārēja darījuma. Tomēr, ja prognozējama grupas iekšējā darījuma ārvalstu valūtu risks ietekmēs konsolidēto peļņu vai zaudējumus, grupas iekšējais darījums var atbilst apdrošināta posteņa kritērijiem. Piemērs ir krājumu prognozējama pārdošana vai pirkšana starp vienas un tās pašas grupas locekļiem, ja notiek krājumu tālākpārdošana grupas ārējai pusei. Tāpat pamatlīdzekļu prognozējama grupas iekšējā pārdošana no grupas uzņēmuma, kas to ražoja, grupas uzņēmumam, kurš pamatlīdzekļus izmantos savā darbībā, var ietekmēt konsolidēto peļņu vai zaudējumus. Tas varētu notikt, piemēram, tādēļ, ka pērkošais uzņēmums nolietos pamatlīdzekļus, un sākotnēji atzītā pamatlīdzekļu vērtība var mainīties, ja prognozējamais grupas iekšējais darījums ir noteikts valūtā, kas nav pērkošā uzņēmuma funkcionālā valūta. AG99B. Ja prognozējama grupas iekšējā darījuma riska ierobežošana atbilst riska ierobežošanas uzskaites kritērijiem, jebkuru peļņu vai zaudējumus, kas tieši iekļauti pašu kapitālā saskaņā ar 95. punkta a) apakšpunktu, pārklasificē par peļņu vai zaudējumiem tajā pašā periodā vai periodos, kuru laikā apdrošinātā darījuma ārvalstu valūtu risks ietekmē konsolidēto peļņu vai zaudējumus. AG133. Uzņēmums var būt izraudzījies prognozējamu grupas iekšējo darījumu par apdrošinātu posteni tā gada perioda sākumā, kurš sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma (vai salīdzināmās informācijas pārveidošanas nolūkā – agrāka salīdzināma perioda sākumā), riska ierobežošanā, kas atbilstu riska ierobežošanas uzskaites kritērijiem saskaņā ar šo standartu (kurā grozījumi izdarīti ar 80. punkta pēdējo teikumu). Šāds uzņēmums var izmantot šo izvēli, lai piemērotu riska ierobežošanas uzskaiti konsolidētos finanšu pārskatos no tā gada perioda sākuma, kurš sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma (vai agrāka salīdzināmā perioda sākuma). Šāds uzņēmums piemēro arī AG99A. un AG99B. punktu no tā gada perioda sākuma, kurš sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Tomēr saskaņā ar 108B. punktu tam nav jāpiemēro AG99B. punkts salīdzināmai informācijai par agrākiem periodiem.”

“4.   Lai saņemtu kompensāciju, ko piešķir par produktiem, ka minēti Regulas (EK) Nr. 1255/1999 1. pantā, tiem jāatbilst attiecīgajām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (12) prasībām, jo īpaši sagatavošanai apstiprinātā uzņēmumā un atbilstībai identifikācijas marķējuma prasībām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļā.

“6.   Atbalstu piešķir tikai par produktiem, ka minēti šīs regulas I pielikumā, ja produkti atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (15) prasībām, jo īpaši prasībām attiecībā uz sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā un identifikācijas marķējuma prasībām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I iedaļā.

EIROPAS KOPIENAS DEKLARĀCIJAS

Eiropas Kopienas Deklarācija par 12. panta 3. punktu Alpu Konvencijas Protokolā par augsnes aizsardzību

Eiropas Kopiena norāda, ka Protokola par augsnes aizsardzību 12. panta 3. punkts būtu jāinterpretē saskaņā ar spēkā esošajiem EK tiesību aktiem, un jo īpaši Padomes Direktīvu 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (1). Eiropas Kopiena uzskata, ka no agronomijas viedokļa dūņām var būt vērtīgas īpašības un ka tās var izmantot lauksaimniecībā, ja vien tās izmanto pareizi. Izmantojot dūņas, nedrīkst pasliktināt augsnes un lauksaimniecības produktu kvalitāti, kā izklāstīts minētās direktīvas 7. apsvērumā, kā arī nedrīkst izraisīt kaitīgu iedarbību uz cilvēkiem (tieša un netieša ietekme uz cilvēku veselību), dzīvniekiem, augiem un vidi, kā izklāstīts minētās direktīvas 5. apsvērumā un 1. pantā. Dūņas var izmantot gadījumos, kad tās labvēlīgi iespaidotu augsni, vai arī laukaugu un kultūraugu mēslošanai.

Eiropas Kopienas Deklarācija par 17. panta 2. punktu Alpu Konvencijas Protokolā par augsnes aizsardzību

Protokola par augsnes aizsardzību 17. panta 2. punkts būtu jāinterpretē saskaņā ar EK tiesību aktiem un tā, lai nodrošinātu, ka atkritumu apsaimniekošanas plānus atkritumu un atlieku iepriekšējai apstrādei, apstrādei un apglabāšanai izstrādā un īsteno tā, lai izvairītos no augsnes piesārņojuma un nodrošinātu saderību ne tikai ar vides standartiem, bet arī ar cilvēku veselību.

Eiropas Kopienas Deklarācija par 19. panta 2. punktu un 21. panta 2. punktu Alpu Konvencijas Protokolā par augsnes aizsardzību

Attiecībā uz Protokola par augsnes aizsardzību 19. panta 2. punktu un 21. panta 2. punktu vienotajai novērošanas sistēmai attiecīgos gadījumos vajadzētu būt pēc iespējas sadarbspējīgai ar Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu (GEOSS), un tai būtu jāņem vērā datubāze, ko dalībvalstis ir izveidojušas atbilstīgi EK tiesību aktiem par novērošanu, datu vākšanu un metadatiem.

Eiropas Kopienas Deklarācija attiecībā uz atrunu par 9. pantu Alpu Konvencijas Protokolā par enerģētiku

Protokola par enerģētiku 9. pants attiecas uz kodolenerģētikas jautājumiem. Tiktāl, ciktāl tas skar Eiropas Kopienu, 9. pantā minētās prasības ir noteiktas Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgumā. Lēmums, ar ko Alpu Konvencija tika ratificēta, pamatojas nevis uz Euratom līgumu, bet gan tikai uz EK līgumu. Lēmumam, ar ko atļauj parakstīt protokolu, būs tas pats juridiskais pamats. Tādējādi, kad protokols stāsies spēkā attiecībā uz Kopienu, Protokola par enerģētiku 9. pants Eiropas Kopienai neuzliks saistības.

---

(1)  OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.

TULKOJUMS

PROTOKOLS

par 1991. gada Alpu Konvencijas piemērošanu augsnes aizsardzības jomā

Protokols “Augsnes aizsardzība”

Preambula

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

MONAKO FIRSTISTE,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

kā arī

EIROPAS KOPIENA

SASKAŅĀ AR misiju, kas izriet no 1991. gada 7. novembra Konvencijas par Alpu aizsardzību (Alpu Konvencija) par Alpu vides vispārējas aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības politikas nodrošināšanu,

IZPILDOT saistības, kas izriet no Alpu Konvencijas 2. panta 2. un 3. punkta,

AR MĒRĶI samazināt kvantitatīva un kvalitatīva rakstura iedarbību uz augsni, proti, pielietojot zemkopībā un mežsaimniecībā augsni aizsargājošas metodes un izmantojot augsni ekonomiski, kavējot tās eroziju, kā arī ierobežojot tās ūdens necaurlaidību,

ATZĪSTOT, ka Alpu augsnes aizsardzība, tās ilgstpējīga apsaimniekošana un atjaunošana dabiskajām funkcijām pārveidotajās vietās ir visu kopējās interesēs,

ATZĪSTOT, ka Alpi ir viena no lielākajām dabiskajām vienlaidu telpām Eiropā ar ekoloģisku daudzveidību un ārkārtīgi jutīgām ekosistēmām, kuru funkcionēšanas spēja jāaizsargā,

PĀRLIECINĀTAS par to, ka vietējiem iedzīvotājiem jābūt spējīgiem pašiem noteikt savus sociālās, kultūras un ekonomiskās attīstības projektus un piedalīties to īstenošanā pastāvošajos institucionālajos ietvaros,

APZINOTIES, ka, no vienas puses, Alpu telpa ir nozīmīga dzīves un ekonomiskās darbības vide vietējiem iedzīvotājiem un atpūtas telpa citu reģionu iedzīvotājiem, un, no otras puses, augsnes funkciju aizsardzība var tikt apdraudēta dažādu prasību izmantošanas dēļ, kas koncentrējas šaurā Alpu telpā, un to, ka šā iemesla dēļ ekonomiskās intereses jāsaskaņo ar ekoloģiskajām prasībām,

ATZĪSTOT to, ka augsne ieņem īpašu vietu ekosistēmās, ka tās atjaunošana, kā arī sabojātās augsnes reģenerēšana notiek ļoti lēnām, ka Alpu telpas topogrāfisko īpatnību dēļ augsnes erozija varētu intensificēties, ka, no vienas puses, augsne ir piesārņojuma savācēja un, no otras puses, piesārņotā augsne var būt piesārņojuma nesējs citās blakus esošās ekosistēmās un radīt risku cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem,

APZINOTIES, ka augsnes izmantošana, proti, urbanizācijas, ražošanas un amatniecības attīstības dēļ ar infrastruktūru, izrakteņu ieguves vietām, tūrismu, lauksaimniecību un mežsaimniecību, kā arī transportu var novest pie kvalitatīva vai kvantitatīva rakstura augsnes apdraudēšanas, un, izejot no tā, būtu nepieciešams piedāvāt atbilstīgus un integrētus pasākumus, lai novērstu, kā arī ierobežotu un vērstu par labu šos kaitējumus,

UZSKATOT, ka augsnes aizsardzībai ir daudzveidīga iedarbība uz citām Alpu telpas politikām un ka tai tāpēc jātiek koordinētai ar citām disciplīnām un sektoriem,

PĀRLIECINĀTAS, ka dažas problēmas var tikt risinātas tikai pārrobežu ietvaros un prasa kopējus pasākumus no Alpu valstu puses, kas jāizstrādā protokolu parakstošajām pusēm, vadoties no esošajiem līdzekļiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

1. pants

Mērķi

1.   Šis protokols domāts Alpu Konvencijas Līgumslēdzēju pušu saistību īstenošanai augsnes aizsardzības jomā.

2.   Augsne:

1)

tādās dabiskās funkcijās kā: a) cilvēku, dzīvnieku, augu un mikroorganismu vitālā bāze un dzīves telpa; b) dabas un ainavas zīmīga sastāvdaļa; c) ekosistēmas daļa, īpaši ar tās ūdens un barības elementu cikliem; d) pārveidošanas un regulēšanas vide vielu piegādē, proti, ar tās filtrēšanas, buferzonas efekta, rezervāta īpašībām, īpaši pazemes ūdeņu aizsardzībā; e) ģenētisks rezervāts;

2)	dabas un kultūras vēstures arhīva funkcijās un

3)	ar nolūku saglabāt tās izmantošanu kā: a) lauksaimniecības teritoriju, ieskaitot augu kultūras un mežsaimniecību; b) urbanizācijas un tūrisma nodarbību teritoriju; c) vietu citai saimnieciskai darbībai – transportam, apgādei un piegādei, ūdens un atkritumu izvešanai; d) dabas resursu ieguvi;

ir ilgstoši saglabājama visās tās sastāvdaļās. It īpaši, ilgstoši kvalitatīvi un kvantitatīvi jāgarantē un jāaizsargā augsnes kā ekosistēmas būtiskā elementa ekoloģiskās funkcijas. Jāveicina izpostītās augsnes atjaunošana.

3.   Pielietojamo pasākumu mērķis it īpaši ir augsnes izmantošana piemēroti vietai, ekonomiska platības izmantošana, erozijas un augsnes struktūras bojāšanas aizkavēšana, kā arī augsni piesārņojošu vielu lietošanas samazināšana.

4.   It īpaši aizsargājama un veicināma ir Alpu telpai tipiskā augsnes daudzveidība un tai raksturīgās vietas.

5.   Šim nolūkam par īpaši svarīgu uzskatāms preventīvais princips, kas ietver garantijas funkcionēšanas spējai un iespējām izmantot augsni dažādiem mērķiem, kā arī nodrošina tās pieejamību nākamajām paaudzēm ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

2. pants

Pamata pienākumi

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas veikt nepieciešamos juridiskos un administratīvos pasākumus, lai nodrošinātu Alpu telpas augsnes aizsardzību. Šo pasākumu uzraudzīšanu īstenos un par to atbildēs valstu varas iestādes.

2.   Ja pastāv nopietns un ilgstošs apdraudējuma risks augsnes funkcionēšanas spējām, par prioritāriem jāuzskata galvenokārt aizsardzības, nevis izmantošanas aspekti.

3.   Līgumslēdzējas puses izskata iespējas atbalstīt šajā protokolā minētos pasākumus Alpu telpas augsnes aizsardzībai ar fiskāliem un/vai finansiāliem pasākumiem. Īpaši atbalstāmi būtu pasākumi, kas savienojami ar augsnes aizsardzību un augsnes ekonomiskas un ekoloģiskas izmantošanas mērķiem.

3. pants

Šo mērķu ievērošana citās politikas jomās

Līgumslēdzējas puses apņemas arī ņemt vērā šā protokola mērķus citās politikas jomās. Alpos tas it īpaši attiecas uz teritorijas labiekārtošanas, urbanizācijas un transporta, enerģijas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, izejvielu apsaimniekošanas, ražošanas, amatniecības, tūrisma, dabas aizsardzības un ainavas uzturēšanas, ūdens, atkritumu un gaisa kvalitātes pārvaldīšanas sektoriem.

4. pants

Vietējo pašvaldību piedalīšanās

1.   Pastāvošajos institucionālajos ietvaros katra Līgumslēdzēja puse nosaka labāko koordinācijas un sadarbības līmeni starp institūcijām un tieši iesaistītajām vietējām pašvaldībām, lai veicinātu solidaritāti par atbildību, lai izmantotu un attīstītu sinerģiju Alpu telpā, pielietojot augsnes aizsardzības politiku, kā arī īstenojot no tās izrietošos pasākumus.

2.   Tieši iesaistītās vietējās pašvaldības pilntiesīgi piedalās dažādās politikas un pasākumu sagatavošanas un īstenošanas stadijās, ievērojot savas atbildības sfēras pastāvošajos institucionālajos ietvaros.

5. pants

Starptautiskā sadarbība

1.   Līgumslēdzējas puses atbalsta pastiprinātu starptautisko sadarbību starp atbilstīgajām institūcijām, proti, zemes kadastrālās vērtības noteikšanā, augsnes novērošanā, aizsargājamo, riska un piesārņoto zonu norobežošanā un uzraudzīšanā, kā arī datu bāzu nodrošināšanā un saskaņošanā, Alpu augsnes aizsardzības pētījumu koordinēšanā, kā arī savstarpējā informēšanā.

2.   Līgumslēdzējas puses apņemas izvairīties no starptautiskas sadarbības šķēršļiem starp administratīvajām teritoriālajām vienībām Alpu telpā un veicināt kopējo problēmu risināšanu tam vispiemērotākajā līmenī.

3.   Kad pasākumu augsnes aizsardzībai noteikšana attiecas uz nacionālo vai starptautisko līmeni, pašvaldībām jābūt iespējai efektīvā veidā paust iedzīvotāju intereses.

II   NODAĻA

SPECIFISKIE PASĀKUMI

6. pants

Zonu norobežošana

Līgumslēdzējas puses raugās, lai aizsardzības vērtās augsnes tiktu iekļautas aizsargājamo teritoriju robežās. It īpaši aizsargājami ir raksturīgi akmens un klinšu veidojumi vai tādi, kam ir īpaša nozīme zemes evolūcijas izzināšanā.

7. pants

Ekonomiska un saudzīga augsnes izmantošana

1.   Izstrādājot un īstenojot plānus un/vai programmas, uz kuriem attiecas protokola “Par teritorijas iekārtošanu un ilgstpējīgu attīstību” 9. panta 3. daļa, jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt augsni, tas ir, ekonomiska augsnes un tās platību izmantošana.

2.   Lai ierobežotu augsnes ūdens necaurlaidību un noslodzi, Līgumslēdzējas puses raugās, lai tiktu izmantoti platību ekonomējoši būvniecības veidi. Urbanizācijas gadījumā tās dod priekšroku iekšējām zonām, ierobežojot apdzīvoto vietu ekspansiju.

3.   Pētot lielo projektu ietekmi uz vidi un telpu ražošanā, celtniecībā un inftrastruktūrā, proti, transporta, enerģijas un tūrisma jomā, saskaņā ar nacionālo tiesību aktu procedūru jāņem vērā augsnes aizsardzība un piedāvājuma platības ierobežojumi Alpu telpā.

4.   Ja dabiskie apstākļi to atļauj, vairs neizmantojamās vai pārveidotās platības, kur, piemēram, iekārtotas atkritumu izgāztuves, uzbērumi, infrastruktūras, slēpošanas trases, augsne jāatjauno vai jāatkopj.

8. pants

Ekonomiska izejvielu izmantošana un ieguve, saudzējot augsni

1.   Līgumslēdzējas puses raugās, lai notiktu ekonomiska no augsnes iegūto izejvielu izmantošana. Tās rīkojas tādējādi, lai vispirms tiktu lietoti aizstājošie produkti un izmantotas pārstrādes iespējas vai tiktu veicināta to attīstīšana.

2.   Ekspluatējot, apstrādājot un izmantojot no augsnes iegūtas izejvielas, pēc iespējas jāsamazina citu augsnes funkciju skaršana. Zonās, kas īpaši svarīgas augsnes funkciju aizsardzībai, un zonās, kas paredzētas dzeramā ūdens ieguvei, vajadzētu atteikties no izejvielu iegūšanas.

9. pants

Mitro un kūdraino augsnes zonu aizsardzība

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas aizsargāt augstos un zemos kūdrājus. Šai nolūkā vidējos termiņos nepieciešams pilnībā pāriet uz kūdras aizstājējiem.

2.   Mitrās un kūdrainās zonās, izņemot pamatotus izņēmuma gadījumus, jāierobežo drenāža, saglabājot pastāvošos tīklus. Jāveicina pasākumi, lai atjaunotu jau meliorēto zonu dabisko stāvokli.

3.   Kūdrainās augsnes vispār nebūtu jāizmanto vai arī, ja tās jau tiek zemkopībā izmantotas, tad jāekspluatē tā, lai saglabātu to specifiku.

10. pants

Riska zonu norobežošana un kopšana

1.   Līgumslēdzējas puses vienojas atzīmēt kartē ģeoloģiskiem, hidroģeoloģiskiem un hidroloģiskiem riskiem pakļautās Alpu zonas, it īpaši zemes kustībām (noslīdējumi, izskalojumi, nobrukumi), šļūdoņiem un plūdiem pakļautās zonas, un tās iereģistrēt zemes kadastrā, un nepieciešamības gadījumā norobežot riska zonas. Vajadzības gadījumā jāņem vērā seismiskie riski.

2.   Līgumslēdzējas puses raugās, lai riska zonās pēc iespējas tiktu izmantoti dabai tuvi inženiertehniskie līdzekļi, izmantojot vietējos un tradicionālos materiālus, kas piemēroti ainavas nosacījumiem. Šiem pasākumiem jātiek atbalstītiem ar piemērotiem mežkopības pasākumiem.

11. pants

Erozijas apdraudēto Alpu zonu norobežošana un kopšana

1.   Līgumslēdzējas puses vienojas kartografēt erozijas plaši skartās Alpu zonas un iereģistrēt tās zemes kadastrā, vadoties no salīdzināmiem kritērijiem augsnes erozijas kvantitātes noteikšanā, ja tas nepieciešams materiālo vērtību aizsardzībai.

2.   Augsnes erozija jāierobežo līdz stingram minimumam. Augsnes erozijas un noslīdējumu sabojātās platības jāatveseļo tā, kā tas nepieciešams cilvēku un materiālo vērtību aizsardzībai.

3.   Lai aizsargātu cilvēkus un materiālās vērtības, nepieciešams dot priekšroku dabai tuvu tehniku izmantošanai hidraulikas, inženierijas un mežsaimniecības jomā, lai kavētu eroziju ūdens iedarbībā un samazinātu avotu straumju ietekmi.

12. pants

Lauksaimniecība, augkopība un mežsaimniecība

1.   Lai aizsargātos pret eroziju un kaitīgu augsnes sablietēšanos, Līgumslēdzējas puses apņemas izmantot labas prakses paraugus, vietējiem apstākļiem piemērotu paņēmienu izmantošanu zemkopībā, augkopībā un mežsaimniecībā.

2.   Attiecībā uz ķīmisko vielu lietošanu saistībā ar minerālmēslu vai fitosanitāru produktu lietošanu, Līgumslēdzējas puses cenšas izstrādāt un īstenot kopīgus kritērijus labai tehniskai praksei. Minerālmēslu daba un daudzums, kā arī to izkaisīšanas laiks jāpielāgo augu nepieciešamībām, ņemot vērā augsnē iegūstamās un organiskās izcelsmes barības vielas, kā arī augu kultūru un vides apstākļiem. Šeit var palīdzēt ekoloģisko/bioloģisko un ražošanas integrēto metožu pielietošana un dzīvnieku turēšanas griestu noteikšana, izejot no vides dabiskajiem apstākļiem un augu valsts.

3.   Alpu ganībās īpaši nepieciešams samazināt minerālmēslu un sintētisko fitosanitāro produktu lietošanu. Vajadzētu atteikties no notekūdeņu dubļu izmantošanas.

13. pants

Mežkopības un citi pasākumi

1.   Kalnu mežos, kas lielā mērā aizsargā pašu augšanas vietu un, galvenokārt, apdzīvotās vietas, transporta infrastruktūru, apstrādājamās un citas platības, Līgumslēdzējas puses apņemas piešķirt prioritāti šai aizsargājošai funkcijai un orientēt mežu apsaimniekošanu, vadoties no aizsardzības mērķa. Kalnu mežiem jāsaglabājas to vietās.

2.   It īpaši mežam jātiek izmantotam un uzturētam tā, lai izvairītos no augsnes erozijas un augsnes kaitīgas sablietēšanās. Šai nolūkā jāveicina vietai piemērota mežkopība un dabiska mežu atjaunošanās.

14. pants

Tūrisma infrastruktūru ietekme

1.   Līgumslēdzējas puses darbosies tādējādi, lai vispiemērotākajā veidā:

—	izvairītos no negatīvas tūrisma darbību ietekmes uz Alpu augsni,

—	stabilizētu cik vien iespējams augsnes, kurās notikušas izmaiņas sakarā ar intensīvu tūrisma industriju, atjaunojot augu klājumu un izmantojot dabai tuvas inženiertehniskās metodes. Turpmāka izmantošana būtu jāievirza tā, lai šādu kaitējumu nodarīšana neatkārtotos,

—	būvatļaujas un slēpošanas trašu izlīdzināšanas atļaujas mežos ar aizsargājošu funkciju tiktu piešķirtas tikai izņēmuma kārtā un tikai tad, kad uzsākti kompensācijas pasākumi, un nekādas atļaujas netiktu piešķirtas nestabilās zonās.

2.   Ķīmiskas un bioloģiskas piedevas, kas tiek lietotas trašu sagatavošanā, nebūs pieļaujamas, izņemot gadījumus, kad tām ir sertifikāts par atbilstību vides prasībām.

3.   Gadījumos, kad konstatēti nopietni augsnes un veģetācijas kaitējumi, Līgumslēdzējas puses uzņemsies veikt nepieciešamos pasākumus, lai visīsākajā laikā atjaunotu dabisko stāvokli.

15. pants

Piesārņojošu vielu ierobežošana

1.   Līgumslēdzējas puses uzņemsies pūles, lai iespēju robežās un profilakses nolūkos samazinātu augsnes piesārņošanu ar atmosfēru, ūdeņiem, atkritumiem un videi kaitīgām vielām. Prioritāte tiks piešķirta pasākumiem, kas ierobežo izmešus tās rašanās vietā.

2.   Lai izvairītos no augsnes piesārņošanas bīstamu vielu lietošanas rezultātā, Līgumslēdzējas puses uzsāk tehniskus pasākumus, paredz veikt kontroli un izstrādā pētījumu programmas un informācijas akcijas.

16. pants

Ekoloģisku atkausēšanas un kaisāmo materiālu izmantošana

Līgumslēdzējas puses apņemas samazināt atkausēšanas sāls izmantošanu un iespēju robežās izmantot tādas mazāk piesārņojošas pretslīdēšanas vielas kā oļus un smiltis.

17. pants

Piesārņota augsne, agrāk piesārņotas vietas, atkritumu apsaimniekošanas programmas

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas uzskaitīt un aprakstīt agrāk piesārņotās vietas un teritorijas, kuras uzskata par iespējami piesārņotām (agrāk piesārņoto vietu saraksts), lai izskatītu šo teritoriju stāvokli un novērtētu to riskus ar salīdzināmām metodēm.

2.   Lai izvairītos no augsnes piesārņošanas un veiktu to atkritumu un nogulšņu, kas savienojami ar vides aizsardzību, pirmapstrādi, apstrādi un apglabāšanu, jāizstrādā un jāīsteno atkritumu apsaimniekošanas programmas.

18. pants

Papildu pasākumi

Līgumslēdzējas puses augsnes aizsardzībai var veikt papildu pasākumus, kas minēti šai protokolā.

III   NODAĻA

PĒTĪJUMI, MĀCĪBAS UN INFORMĀCIJA

19. pants

Pētījumi un novērojumi

1.   Līgumslēdzējas puses ciešā sadarbībā veicina un saskaņo sistemātiskus pētījumus un novērojumus, kas lietderīgi šā protokola mērķu sasniegšanai.

2.   Līgumslēdzējas puses raugās, lai sistemātisko pētījumu un novērojumu nacionālie rezultāti tiktu integrēti kopīgā pastāvīgā novērojumu un informācijas sistēmā un būtu pieejami sabiedrībai pastāvošajos institucionālajos ietvaros.

3.   Līgumslēdzējas puses vienojas koordinēt savus Alpu pētījumu projektus par augsnes aizsardzību, ņemot vērā citus nacionālos un starptautiskos pētījumu virzienus un plāno veikt kopīgas pētniecības darbības.

4.   Īpaša uzmanība tikt pievērsta augsnes ievainojamības izvērtēšanai dažādu cilvēku darbību rezultātā, reģenerācijas spēju izvērtēšanai, kā arī labāk piemēroto tehniku izpētei.

20. pants

Saskaņotas datu bāzes veidošana

1.   Līgumslēdzējas puses Alpu informācijas un novērošanas sistēmas ietvaros vienojas izveidot datu bāzes ar salīdzināmiem datiem (augsnei raksturīgi parametri, paraugi, analīzes metodes, izvērtēšana) un radīt iespēju datu apmaiņai.

2.   Līgumslēdzējas puses vienojas par augsnei bīstamajām vielām, kas analizējamas prioritārā kārtībā, un uzstāda par mērķi atrast salīdzināmus novērtēšanas kritērijus.

3.   Līgumslēdzējas puses uzstāda par mērķi pārskatīt Alpu telpas augsnes stāvokli uzskatāmā veidā, uz vienotiem novērtējuma pamatiem un pielietojot saskaņotas metodes, ievērojot ģeoloģisko un hidroģeoloģisko situāciju.

21. pants

Pastāvīgu vides novērošanas punktu izveidošana un novērojumu koordinēšana

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas Alpu telpā izveidot pastāvīgus novērošanas punktus (kontrole un tehniskā uzraudzība) un iekļaut tos visu Alpu augsnes novērošanas tīklā.

2.   Līgumslēdzējas puses vienojas koordinēt savu valstu augsnes pētījumus ar vides uzraudzības institūcijām gaisa, ūdens, augu un dzīvnieku valsts sektoros.

3.   Šo pētījumu ietvaros Līgumslēdzējas puses izveidos augsnes paraugu datu banku, vadoties no salīdzināmiem kritērijiem.

22. pants

Apmācība un informācija

Līgumslēdzējas puses veicina pamata un tālāko apmācību, kā arī sabiedrības informēšanu par šā protokola mērķiem, pasākumiem un īstenošanu.

IV   NODAĻA

ĪSTENOŠANA, KONTROLE UN NOVĒRTĒŠANA

23. pants

Īstenošana

Līgumslēdzējas puses apņemas raudzīties, lai šis protokols tiktu īstenots, izmantojot jebkurus piemērotus pasākumus pastāvošajos institucionālajos ietvaros.

24. pants

Pienākumu ievērošanas kontrole

1.   Līgumslēdzējas puses regulāri ziņo Pastāvīgajai komisijai par pasākumiem, kas veikti šā protokolu īstenošanai. Ziņojumos apskatīts arī jautājums par veikto pasākumu efektivitāti. Šo ziņojumu periodiskumu nosaka Alpu konference.

2.   Pastāvīgā komisija izskata šos ziņojumus, lai pārbaudītu, vai Līgumslēdzējas puses ir izpildījušas savus no protokola izrietošos pienākumus. Tā var prasīt papildu informāciju atbilstīgajām Līgumslēdzējām pusēm un meklēt citus informācijas avotus.

3.   Pastāvīgā Komisija raksta ziņojumu par Līgumslēdzēju pušu pienākumu ievērošanu, kas izriet no šā protokola, adresējot to Alpu konferencei.

4.   Alpu konference pieņem zināšanai šo ziņojumu. Ja tā konstatē izvairīšanos no pienākumiem, tā var izstrādāt rekomendācijas.

25. pants

Noteikumu efektivitātes novērtēšana

1.   Līgumslēdzējas puses regulāri izskata un novērtē šā protokola noteikumu efektivitāti. Ja tas nepieciešams protokola mērķu sasniegšanai, tās izstrādā nepieciešamos grozījumus esošajā protokolā.

2.   Pastāvošajos institucionālajos ietvaros šai novērtēšanā tiek iesaistītas pašvaldības. Iespējams konsultēties ar šai jomā aktīvām nevalstiskajām organizācijām.

V   NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Alpu Konvencijas un protokola savstarpējā saistība

1.   Šis protokols ir Alpu Konvencijas protokols tās 2. panta un citu atbilstīgu konvencijas pantu nozīmē.

2.   Neviena valsts nevar kļūt par Līgumslēdzēju pusi, ja nav parakstījusi Alpu Konvenciju. Jebkura Alpu Konvencijas denonsēšana ir līdzvērtīga šā protokola denonsēšanai.

3.   Kad Alpu konference apspriež uz šo protokolu attiecošos jautājumus, balsošanā var piedalīties vienīgi šā protokola Līgumslēdzējas puses.

27. pants

Parakstīšana un ratificēšana

1.   Šo protokolu var parakstīt no 1998. gada 16. oktobra valstis, kas parakstījušas Alpu Konvenciju, un Eiropas Kopiena, un no 1998. gada 16. novembra to var parakstīt Austrijas Republikā kā depozitārijā.

2.   Šis protokols stājas spēkā Līgumslēdzējām pusēm, kas izteikušas savu piekrišanu uzņemties protokola saistības, trīs mēnešus pēc datuma, kurā trīs valstis būs iesniegušas savu ratificēšanas, pieņemšanas vai aprobācijas instrumentu.

3.   Līgumslēdzējām pusēm, kas vēlāk izteiks savu piekrišanu uzņemties protokola saistības, protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc datuma, kurā tiek iesniegs ratificēšanas, pieņemšanas vai aprobācijas instruments. Pēc šā protokola grozījumu stāšanās spēkā, jebkura jauna protokola Līgumslēdzēja puse kļūst par tāda protokola Līgumslēdzēju pusi, kāds tas ir ar grozījumiem.

28. pants

Paziņojumi

Depozitārijs visām valstīm, kas minētas preambulā, un Eiropas Kopienai attiecībā uz šo protokolu dara zināmus:

a)	visus parakstus;

b)	ratifikācijas, pieņemšanas vai aprobācijas instrumenta iesniegšanas;

c)	visus spēkā stāšanās datumus;

d)	visus Līgumslēdzēju vai parakstītāju izteiktos paziņojumus;

e)	visu Līgumslēdzēju pušu paziņotas denonsēšanas, ieskaitot to datumus.

PROTOKOLS

par 1991. gada Alpu Konvencijas piemērošanu enerģijas jomā

Protokols “Enerģija”

Preambula

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

MONAKO FIRSTISTE,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

kā arī

EIROPAS KOPIENA

SASKAŅĀ AR misiju, kas izriet no 1991. gada 7. novembra Konvencijas par Alpu aizsardzību (Alpu Konvencija) par Alpu vides vispārējas aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības politikas nodrošināšanu,

IZPILDOT saistības, kas izriet no Alpu Konvencijas 2. panta 2. un 3. punkta,

APZINOTIES tādu enerģijas ražošanas, piegādes un izmantošanas veidu nozīmi, kas saudzē dabu un ainavu un ir savienojami ar vides aizsardzību un veicinātu enerģijas taupīšanas pasākumus,

IEVĒROJOT nepieciešamību samazināt siltumnīcas efektu veicinošu gāzu emisiju arī Alpu telpā un tādējādi ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām saistības,

PĀRLIECINĀTAS par to, ka nepieciešams harmonizēt ekonomiskās intereses un ekoloģijas prasības,

APZINOTIES to, ka Alpu videi ir īpaša nozīme Eiropas kartē un tā ģeomorfiskā nozīmē veido klimata, ūdens, veģetācijas, faunas, ainavas un kultūras dabas mantojumu, kas ir gan vienots, gan daudzveidīgs, un augstie kalni, ielejas un Alpu pakāje ir vides vienības, kuru aizsargāšana nav tikai Alpu valstu pienākums,

APZINOTIES to, ka Alpi ir ne tikai dzīves un darba vieta vietējiem iedzīvotājiem, bet tiem ir arī ļoti liela nozīme ārpus Alpiem esošām teritorijām, jo tie ir tranzīta reģions ne tikai Eiropas pasažieru un preču pārvadājumiem, bet arī starptautiskiem enerģijas piegādes tīkliem,

ŅEMOT VĒRĀ Alpu telpas vides jutību, it īpaši enerģijas ražošanas, transportēšanas un lietošanas jomā, kas atrodas mijiedarbībā ar dabas aizsardzības aspektiem, teritorijas labiekārtošanu un augsnes izmantošanu,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka pastāv vides aizsardzības riski, it īpaši iespējamās klimata pārmaiņas cilvēka darbības rezultātā, ir nepieciešams pievērst īpašu uzmanību ciešajām saitēm starp cilvēka ekonomiskajām un sociālajām darbībām un ekosistēmu saglabāšanu, kas prasa Alpu telpai piemērotus un daudzveidīgus pasākumus, kopīgi vienojoties ar vietējiem iedzīvotājiem, politiskajām institūcijām un ekonomiskajām un sociālajām organizācijām,

PĀRLIECINĀTAS par to, ka vietējiem iedzīvotājiem jābūt spējīgiem noteikt savu sociālās, kultūras un ekonomiskās attīstības plānu un piedalīties tā īstenošanā pastāvošajos institucionālajos ietvaros,

PĀRLIECINĀTAS, ka dažas problēmas var tikt atrisinātas tikai pārrobežu ietvaros un prasa kopīgus pasākumus no Alpu valstīm un tieši iesaistītajām vietējām pašvaldībām,

PĀRLIECINĀTAS par to, ka enerģijas nodrošinājums ir nozīmīgs ekonomiskās un sociālās attīstības faktors gan Alpu telpā, gan ārpus tās,

APZINOTIES tādu ekonomikas instrumentu tālākas izmantošanas un attīstības nozīmi, pateicoties kuriem varētu labāk ņemt vērā patiesās izmaksas enerģijas cenas aprēķinos,

PĀRLIECINĀTAS par to, ka Alpu telpa ilgstoši apmierina enerģijas pieprasījumu Eiropā un ka tai pašai – bez pietiekamiem dzeramā ūdens resursiem – nepieciešami pietiekami enerģētiskie resursi, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus un celtu ekonomisko produktivitāti,

PĀRLIECINĀTAS par to, ka Alpu telpai ir īpaši nozīmīga loma Eiropas valstu enerģētisko sistēmu savstarpējā sasaistē,

PĀRLIECINĀTAS par to, ka Alpu telpā racionālas enerģijas izmantošanas pasākumi un ilgtspējīga ūdens un kokmateriālu resursu izmantošana nacionālās ekonomikas ietvaros veicina enerģētiskā pieprasījuma apmierināšanu, un biomasas un saules enerģijas izmantošanai ir pieaugoša nozīme,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Mērķi

Līgumslēdzējas puses apņemas izveidot vispārējos nosacījumus un veikt pasākumus, lai ekonomētu enerģiju ražošanas, transporta, piegādes un izmantošanas jomā un teritoriālajās robežās lietotu enerģiju saskaņā ar Alpu Konvenciju, īstenojot ilgstpējīgu attīstību enerģijas jomā, kas būtu savienojama ar specifiskajiem Alpu telpas ierobežojumiem; to darot, Līgumslēdzējas puses dos nozīmīgu ieguldījumu iedzīvotāju un vides aizsardzībā, dabas resursu un klimata saglabāšanā.

2. pants

Vispārējās saistības

1.   Saskaņā ar šo protokolu, Līgumslēdzējas puses izvirza mērķi:

a)	saskaņot enerģijas taupīšanas plānošanu ar vispārējo Alpu telpas vispārējo labiekārtošanas plānu;

b)	pielāgot enerģijas ražošanas, transporta un piegādes sistēmas ar mērķi uzlabot Alpu telpas infrastruktūras sistēmu, ņemot vērā vides aizsardzības prasības;

c)

ierobežot enerģētiskas izcelsmes iedarbību uz vidi, uzlabojot pakalpojumu sniegšanu enerģijas gala lietotājiem un pieņemot, cik iespējams, šādus pasākumus: — enerģijas patēriņa samazināšanu, izmantojot efektīvākas tehnoloģijas, — plašāku atlikušā enerģijas patēriņa nosegšanu ar atjaunojamas enerģijas avotiem, — pastāvošo iekārtu uzlabošanu, lai ražotu enerģiju no neatjaunojamas enerģijas avotiem;

d)	ierobežot negatīvo enerģētikas infrastruktūras iedarbību uz vidi un ainavu, ieskaitot to, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu, pieņemot aizsardzības pasākumus jaunajām infrastruktūrām un, ja nepieciešams, veicot pastāvošo iekārtu uzlabošanu.

2.   Gadījumā, ja tiek veidotas jaunas, lielas infrastruktūras vai ievērojami palielināta esošās infrastruktūras jauda, Līgumslēdzējas puses saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem izvērtē to iedarbību uz Alpu vidi un novērtē to sekas no sociālā un ekonomiskā viedokļa atbilstīgi 12. pantam. Ja šiem projektiem var būt pārrobežu sekas, Puses atzīst nepieciešamību konsultēties starptautiskā līmenī.

3.   Tās savā enerģētikas politikā ņem vērā to, ka Alpu telpā lietojami atjaunojamas enerģijas avoti un veicina savstarpēju sadarbību šīs jomas programmu attīstīšanā.

4.   Līgumslēdzējas puses aizsargā aizsargājamās vietas ar buferzonām, citas aizsargājamas zonas un klusas zonas, kā arī dabas un ainavas ziņā neaizskaramas zonas; tās uzlabo enerģētikas infrastruktūru, vadoties no dažādiem ievainojamības, tolerances un bojājumu līmeņiem Alpu ekosistēmā.

5.   Līgumslēdzējas puses apzinās to, ka piemērota pētījumu un attīstības politika, kas atspoguļojas aizsardzības un uzlabošanas pasākumos, var dot ievērojamu ieguldījumu Alpu aizsardzībā pret enerģētikas infrastruktūru iedarbību uz vidi. Puses veicina pētniecisko un attīstības darbību šai virzienā un apmainās ar svarīgākajiem rezultātiem.

6.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai enerģijas jomā attīstītu metodes, ar kurām labāk iespējams ņemt vērā patiesās izmaksas.

3. pants

Atbilstība starptautiskajām tiesību normām un citām nostādnēm

1.   Šā protokola izstrādāšana notiek saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām tiesību normām, it īpaši Alpu Konvenciju un sastādītajiem protokoliem tās piemērošanā, kā arī spēkā esošajām starptautiskajām vienošanām.

2.   Līgumslēdzējas puses apņemas ņemt vērā šā protokola mērķus citās savās nostādnēs, īpaši teritorijas labiekārtošanas jomā un reģionālajā attīstībā, transporta, zemkopības un mežkopības, kā arī tūrisma nozarēs, lai izvairītos no negatīvām vai pretrunīgām sekām Alpu telpā.

4. pants

Vietējo pašvaldību piedalīšanās

1.   Pastāvošajos institucionālajos ietvaros katra Līgumslēdzēja puse nosaka labāko koordinācijas un sadarbības līmeni starp institūcijām un tieši iesaistītajām vietējām pašvaldībām, lai veicinātu to atbildības solidaritāti, proti, izmantojot un attīstot sinerģiju enerģētikas politikas īstenošanā Alpu telpā, kā arī veicot no tās izrietošos pasākumus.

2.   Tieši iesaistītās vietējās pašvaldības ir neatņemama sastāvdaļa šīs politikas un pasākumu dažādās sagatavošanas un īstenošanas fāzēs, ievērojot viņu atbildību spēkā esošajos institucionālajos ietvaros.

3.   Līgumslēdzējas puses veicina tieši iesaistīto institūciju starptautisko sadarbību, risinot ar enerģiju un vidi saistītās problēmas, ar nolūku veicināt vienotu risinājumu meklēšanu kopīgām problēmām.

II   NODAĻA

SPECIFISKIE PASĀKUMI

5. pants

Enerģijas taupīšana un racionāla enerģijas izmantošana

1.   Alpu telpa prasa specifiskus pasākumus enerģijas taupīšanā, tās piegādē un racionālā izmantošanā; šiem pasākumiem jāņem vērā:

a)	enerģijas patēriņš tiek sadalīts plašā teritorijā, kas ir ļoti dažāda pēc tās atrašanās augstuma, sezonas un tūrisma prasībām;

b)	vietēju atjaunojamas enerģijas avotu pieejamība;

c)	atmosfēras izmešu īpašās sekas baseinos un ielejās to ģeomorfoloģiskā novietojuma dēļ.

2.   Līgumslēdzējas puses raugās, lai uzlabotu vides savienojamību ar enerģijas izmantošanu un īpaši veicinātu taupīgu un racionālu enerģijas izmantošanu, it īpaši attiecībā uz ražošanas procesiem, sabiedriskajiem pakalpojumiem un lielajām viesnīcu infrastruktūrām, kā arī transporta iekārtām, sporta un atpūtas darbībām.

3.   Tās veic pasākumus un izstrādā noteikumus šādās jomās:

a)	ēku izolācijas uzlabošana un siltuma piegādes sistēmu efektivitāte;

b)	apkures iekārtu rentabilitāte, ventilācija un kondicionēšana;

c)	termisko iekārtu periodiska kontrole un nepieciešamības gadījumā piesārņojošo izmešu samazināšana;

d)	enerģijas taupīšana, pateicoties modernām tehnoloģijām enerģijas izmantošanā un pārveidošanā;

e)	individuālie siltuma un siltā ūdens izmaksu aprēķini;

f)	jaunu ēku plānošana un attīstīšana, izmantojot tehnoloģijas ar mazu enerģijas patēriņu;

g)	kopēju/vietēju enerģētikas un klimatisko projektu izstrādāšana un atbalstīšana saskaņā ar 2. panta 1.c daļā paredzētajiem pasākumiem;

h)	ēku enerģētiskā uzlabošana renovācijas laikā un vidi saudzējošu apkures sistēmu izmantošanas veicināšana.

6. pants

Atjaunojamas enerģijas resursi

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas savu finansiālo resursu robežās veicināt un izmantot atjaunojamas enerģijas avotus, kas atbilst vides un ainavas aizsardzības prasībām.

2.   Tās veicina arī tādu decentralizētu iekārtu izmantošanu atjaunojamas enerģijas avotu izmantošanā kā ūdens, saule un biomasa.

3.   Līgumslēdzējas puses veicina atjaunojamās enerģijas resursus, pat kombinācijā ar pastāvošo tradicionālo piegādi.

4.   Līgumslēdzējas puses īpaši veicina racionālu ūdens un kokmateriālu izmantošanu, kas izriet no ilgtspējīgas kalnu mežu apsaimniekošanas enerģijas ražošanai.

7. pants

Hidroelektriskā enerģija

1.   Līgumslēdzējas puses nodrošina ekoloģiskās funkcijas ūdenstecēs un ainavas veselumu ar tādiem atbilstīgiem pasākumiem kā minimālā caurplūduma noteikšana, normu izstrādāšana mākslīgo ūdens līmeņu svārstību samazināšanai un garantijas faunas migrācijai jaunu hidroelektrocentrāļu būvēšanas gadījumā un, ja iespējams, jau esošajās hidroelektrostacijās.

2.   Līgumslēdzējas puses var veikt pasākumus ar mērķi uzlabot pastāvošo hidroelektrostaciju konkurētspēju, ievērojot to drošības normas un vides aizsardzības normas.

3.   Turklāt tās apņemas saglabāt ūdens režīmu dzeramā ūdens ieguvei paredzētajās zonās, vietās, kas aizsargātas ar buferzonām, citās aizsargājamās un miera zonās, kā arī dabas un ainavas ziņā neskartās zonās.

4.   Līgumslēdzējas puses iesaka atjaunot pamestās hidroelektrostacijas tā vietā, lai celtu jaunas. 1. daļas noteikumi par ūdens ekosistēmu saglabāšanu un citām attiecīgajām sistēmām piemērojami arī pastāvošo hidroelektrostaciju darbības atjaunošanai.

5.   Līgumslēdzējas puses var saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem izskatīt, kādā veidā tās var likt samaksāt gala patērētājiem par Alpu resursiem ar atbilstošām tirgus cenām un kādā mērā vispārējās interesēs vietējo iedzīvotāju sniegtie pakalpojumi var tikt taisnīgā veidā kompensēti.

8. pants

Enerģija no fosilajiem energonesējiem

1.   Līgumslēdzējas puses garantē to, ka jaunajās siltumiekārtās ar fosilo energonesēju izmantošanu elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanā tiks izmantotas labākās pieejamās metodes. Alpu telpā esošajās iekārtās Līgumslēdzējas puses iespēju robežās ierobežo izmešu daudzumu, pieprasot piemērotu tehnoloģiju un/vai degvielu izmantošanu.

2.   Līgumslēdzējas puses pārbauda tehnisko un ekonomisko īstenojamību, kā arī savienojamību ar vidi, aizvietojot siltumiekārtas, kas izmanto fosilos energonesējus, ar iekārtām, kas izmanto atjaunojamas enerģijas avotus un decentralizētas iekārtas.

3.   Līgumslēdzējas puses pieņem pasākumus, kas racionālākai enerģijas izmantošanai veicina koģenerāciju.

4.   Robežzonās Līgumslēdzējas puses iespēju robežās veic izmešu un imisijas kontroles sistēmu harmonizēšanu un savienošanu.

9. pants

Kodolenerģija

1.   Līgumslēdzējas puses starptautisko konvenciju ietvaros apņemas apmainīties ar visa veida informāciju par kodolenerģijas un citām kodoliekārtām, kuras var vai varētu izraisīt sekas Alpu telpā, lai ilgtermiņā aizsargātu iedzīvotāju veselību, faunu, floru, biocenozi, to vidi un mijiedarbību.

2.   Bez tam Līgumslēdzējas puses iespēju robežās pārrauga vides radioaktivitātes uzraudzības sistēmu saskaņošanu un savienošanu.

10. pants

Enerģijas transports un piegāde

1.   Visās pastāvošajās infrastruktūrās Līgumslēdzējas puses seko to racionalizācijai un uzlabošanai, ņemot vērā vides aizsardzības prasības un, proti, nepieciešamību saglabāt ļoti jutīgās ekosistēmas un ainavu, tai pat laikā un nepieciešamības gadījumā veicot iedzīvotāju un Alpu vides aizsardzības darbības.

2.   Ja piegulošajās teritorijās tiek būvētas elektroenerģijas transporta līnijas un elektrostacijas, kā arī naftas un gāzes pārvadi, ieskaitot sūknēšanas un kompresijas stacijas un iekārtas, kam ir liela nozīme no vides aizsardzības viedokļa, Līgumslēdzējas puses izstrādā visa veida nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu traucējumu iedzīvotājiem un videi, ja iespējams, izmantojot jau pastāvošās būves un līnijas.

3.   Attiecībā uz elektroenerģijas transporta līnijām Līgumslēdzējas puses īpaši ņem vērā aizsargājamo zonu ar to buferzonām nozīmi, citas aizsargājamās un klusas zonas, kā arī no dabas un ainavas viedokļa neskartās zonas, kā arī putnu populācijas.

11. pants

Dabiskās vides atjaunošana un inženiertehniskie darbi

Līgumslēdzējas puses spēkā esošajos normatīvajos aktos paredzētajos projektos un pētījumos par sekām uz vidi iestrādā teritorijas dabiskās vides atjaunošanas iespējas un paredz ūdenskrātuvēs, kur veikti komunālās vai privātās celtniecības darbi enerģētikas jomā ar ietekmi uz vidi un ekosistēmām Alpu telpā, izmantot, cik iespējams, vidi saudzējošas inženiertehnoloģijas.

12. pants

Ietekmes uz vidi novērtēšana

1.   Līgumslēdzējas puses spēkā esošo nacionālo tiesību normu, starptautisko konvenciju un nolīgumu ietvaros veic iepriekšēju novērtējumu ietekmei uz vidi, kādu atstās jebkurš energoiekārtu projekts, kas minēts šā protokola 7., 8., 9. un 10. punktā un jebkuras šo pašu iekārtu būtiskas pārveides.

2.   Līgumslēdzējas puses atzīst par iespējamu pieņemt cik iespējams labākās pieejamās tehnikas, lai novērstu vai mazinātu ietekmi uz vidi, paredzot pamestu, vides prasībām neatbilstošu iekārtu nojaukšanu.

13. pants

Saskaņošana

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas iepriekšēji konsultēties par ietekmi uz vidi projektos, kam var būt pārrobežu sekas.

2.   Attiecībā uz projektiem, kam var būt pārrobežu sekas, iesaistītām Līgumslēdzējām pusēm nepieciešams lietderīgā laikā formulēt savus apsvērumus, kuri tiks atbilstoši ņemti vērā atļauju izsniegšanas fāzē.

14. pants

Papildu pasākumi

Līgumslēdzējas puses var veikt papildu pasākumus šajā protokolā minētajiem enerģijas un ilgstpējīgas attīstības sakarā.

III   NODAĻA

PĒTĪJUMI, APMĀCĪBA UN INFORMĀCIJA

15. pants

Pētījumi un novērošana

1.   Līgumslēdzējas puses ciešā sadarbībā un ņemot vērā jau iegūtos rezultātus dažādos nacionālajos un starptautiskajos līmeņos veicina un saskaņo pētījumus un sistemātisku novērošanu, lai īstenotu šā protokola mērķus, it īpaši attiecībā uz metodēm, analīzes un novērtēšanas kritērijiem par ietekmi uz dabu un klimatu, kā arī specifiskajām tehnoloģijām enerģijas taupīšanai un tās racionālai izmantošanai Alpu telpā.

2.   Tās ņem vērā šo pētījumu rezultātus enerģētiskās politikas mērķu vai pasākumu definēšanā un pārbaudīšanā, kā arī savā apmācības un tehniskās palīdzības darbībā vietējā mērogā iedzīvotāju, ekonomisko operatoru un vietējo pašvaldību interesēs.

3.   Līgumslēdzējas puses pārrauga, lai pētījumu un sistēmātiskās novērošanas nacionālie rezultāti tiktu integrēti kopējā pastāvīgā novērošanas un informācijas sistēmā un būtu pieejami sabiedrībai esošajos institucionālajos ietvaros.

16. pants

Apmācība un informācija

1.   Līgumslēdzējas puses veicina sākotnējo un tālāko apmācību, kā arī sabiedrības informēšanu par šā protokola mērķiem, pasākumiem un to īstenošanu.

2.   Tās veicina it īpaši izglītības tālāku attīstību, tālākizglītību, kā arī tehnisko palīdzību enerģētikas jomā, ieskaitot vides, dabas un klimata aizsardzību.

IV   NODAĻA

ĪSTENOŠANA, KONTROLE UN NOVĒRTĒŠANA

17. pants

Īstenošana

Līgumslēdzējas puses apņemas pārraudzīt, lai šis protokols tiktu īstenots, izmantojot piemērotus pasākumus pastāvošajos institucionālajos ietvaros.

18. pants

Saistību ievērošanas kontrole

1.   Līgumslēdzējas puses regulāri ziņo Pastāvīgajai komisijai par veiktajiem pasākumiem šā protokola īstenošanā. Ziņojumos skarts arī jautājums par veikto pasākumu efektivitāti. Alpu konference nosaka šo ziņojumu periodiskumu.

2.   Pastāvīgā komisija izskata šos ziņojumus, lai pārbaudītu, vai Līgumslēdzējas puses ir izpildījušas savus no protokola izrietošos pienākumus. Tā var prasīt papildu informāciju atbilstīgajām Līgumslēdzējām pusēm un meklēt citus informācijas avotus.

3.   Pastāvīgā Komisija raksta ziņojumu par Līgumslēdzēju pušu pienākumu ievērošanu, kas izriet no šā protokola, adresējot to Alpu konferencei.

4.   Alpu konference pieņem zināšanai šo ziņojumu. Ja tā konstatē izvairīšanos no pienākumiem, tā var izstrādāt rekomendācijas.

19. pants

Noteikumu efektivitātes novērtēšana

1.   Līgumslēdzējas puses regulāri izskata un novērtē šā protokola noteikumu efektivitāti. Ja tas nepieciešams protokola mērķu sasniegšanai, tās izstrādā nepieciešamos grozījumus esošajā protokolā.

2.   Pastāvošajos institucionālajos ietvaros šai novērtēšanā tiek iesaistītas pašvaldības. Iespējams konsultēties ar šajā jomā aktīvām nevalstiskajām organizācijām.

V   NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Alpu Konvencijas un protokola savstarpējā saistība

1.   Šis protokols ir Alpu Konvencijas protokols tās 2. panta un citu atbilstīgu konvencijas pantu nozīmē.

2.   Neviena valsts nevar kļūt par Līgumslēdzēju pusi, ja nav parakstījusi Alpu Konvenciju. Jebkura Alpu Konvencijas denonsēšana ir līdzvērtīga šā protokola denonsēšanai.

3.   Kad Alpu konference apspriež uz šo protokolu attiecošos jautājumus, balsošanā var piedalīties vienīgi šā protokola Līgumslēdzējas puses.

21. pants

Parakstīšana un ratificēšana

1.   Šo protokolu var parakstīt no 1998. gada 16. oktobra valstis, kas parakstījušas Alpu Konvenciju, un Eiropas Kopiena, un no 1998. gada 16. novembra to var parakstīt Austrijas Republikā kā depozitārijā.

2.   Šis protokols stājas spēkā Līgumslēdzējām pusēm, kas izteikušas savu piekrišanu uzņemties protokola saistības, trīs mēnešus pēc datuma, kurā trīs valstis būs iesniegušas savu ratificēšanas, pieņemšanas vai aprobācijas instrumentu.

3.   Līgumslēdzējām pusēm, kas vēlāk izteiks savu piekrišanu uzņemties protokola saistības, protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc datuma, kurā tiek iesniegs ratificēšanas, pieņemšanas vai aprobācijas instruments. Pēc šā protokola grozījumu stāšanās spēkā, jebkura jauna protokola Līgumslēdzēja puse kļūst par tāda protokola Līgumslēdzēju pusi, kāds tas ir ar grozījumiem.

22. pants

Piezīmes

Depozitārijs visām valstīm, kas minētas preambulā, un Eiropas Kopienai attiecībā uz šo protokolu dara zināmus:

a)	visus parakstus;

b)	ratifikācijas, pieņemšanas vai aprobācijas instrumenta iesniegšanas;

c)	visus spēkā stāšanās datumus;

d)	visus Līgumslēdzēju vai parakstītāju izteiktos paziņojumus;

e)	visu Līgumslēdzēju pušu paziņotas denonsēšanas, ieskaitot to datumu.

PROTOKOLS

par 1991. gada Alpu Konvencijas piemērošanu tūrisma jomā

Protokols “Tūrisms”

Preambula

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

MONAKO FIRSTISTE,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

kā arī

EIROPAS KOPIENA

SASKAŅĀ ar misiju, kas izriet no 1991. gada 7. novembra Konvencijas par Alpu aizsardzību (Alpu Konvencija) par Alpu vides vispārējas aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības politikas nodrošināšanu,

IZPILDOT saistības, kas izriet no Alpu Konvencijas 2. panta 2. un 3. punkta,

IEVĒROJOT Līgumslēdzēju pušu gribu harmonizēt ekonomiskās intereses un ekoloģiskās prasības un nodrošināt ilgstpējīgu attīstību,

APZINOTIES to, ka Alpi ir vietējo iedzīvotāju dzīves un ekonomiskās darbības attīstības vieta,

PĀRLIECINĀTAS par to, ka vietējiem iedzīvotājiem jābūt spējīgiem noteikt savu sociālās, kultūras un ekonomiskās attīstības plānu un piedalīties tā īstenošanā pastāvošajos institucionālajos ietvaros,

IEVĒROJOT to, ka pilsētu iedzīvotājos pieaug prasība pēc tūrisma mūsdienu cilvēka atpūtas daudzveidošanai,

IEVĒROJOT to, ka Alpi ir viena no plašākajām tūrisma un atpūtas uzņemšanas vietām Eiropā ar lielām brīvā laika pavadīšanas iespējām, ainavas bagātību un ekoloģisko apstākļu daudzveidību un ka šī priekšrocība izskatāma ārpus nacionālajām robežām,

IEVĒROJOT to, ka nozīmīga Līgumslēdzēju pušu iedzīvotāju daļa dzīvo Alpos un Alpu tūrisms ir sabiedriski nozīmīgs ar to, ka ļauj saglabāt pastāvīgo iedzīvotāju skaitu,

IEVĒROJOT to, ka kalnu tūrisms attīstās aizvien pieaugošas globalizācijas konkurences apstākļos un ievērojami veicina Alpu telpas ekonomisko izaugsmi,

IEVĒROJOT to, ka jaunākās tendences norāda labākas tūrisma un vides aizsardzības harmonizēšanas virzienā: klientu aizvien izteiktākā ieinteresētība pēc pievilcīgiem un aizsargātas dabas apstākļiem gan ziemā, gan vasarā, daudzu vietējo lēmējinstitūciju rūpes par uzņemšanas apstākļu kvalitātes uzlabošanu vides aizsardzības nozīmē,

IEVĒROJOT to, ka Alpu telpā īpaši jāņem vērā ekosistēmu adaptācijas robežas katrā vietā atsevišķi un jānovērtē, izejot no tām piemītošajām īpatnībām,

APZINOTIES, ka dabas un kultūras mantojums, kā arī ainava ir Alpu tūrisma galvenais pamats,

APZINOTIES to, ka dabas, kultūras, ekonomiskās un institucionālās atšķirības, kas raksturo Alpu valstis ir ar autonomas attīstības izcelsmi, un daudzveidīgais tūrisma piedāvājums nebūt neatkāpjas starptautiskā līmeņa vienveidības priekšā, bet – gluži pretēji – ir dažādu un savstarpēji papildinošu tūrisma darbību avots,

APZINOTIES to, ka tūrisma industrijas ilgstspējīga attīstība centrējas ap dabas mantojuma izcelšanu un piedāvājumu un pakalpojumu kvalitāte ir nepieciešama, ievērojot lielākās daļas Alpu reģionu ekonomisko atkarību no tūrisma un izdzīvošanas iespēju, ko tas sniedz iedzīvotājiem,

APZINOTIES to, ka jāmudina atpūtnieki cienīt dabu, jāpalīdz tiem labāk saprast iedzīvotājus, kas strādā un dzīvo tūristu apmeklētos reģionos un jāveido optimāli apstākļi patiesai dabas atklāšanai Alpu telpā visā tās daudzveidībā,

APZINOTIES to, ka profesionālu tūrisma organizāciju un vietējo pašvaldību uzdevums ir izstrādāt Alpu telpā kopīgas vienotas normas, lai uzlabotu ražošanas struktūras, kā arī uzlabotu to darbību,

VĒLOTIES nodrošināt Alpu telpas ilgtspējīgu attīstību ar vidi saudzējošu tūrismu, kas ir būtisks pamats vietējo iedzīvotāju dzīves un ekonomikas apstākļiem,

PĀRLIECINĀTAS, ka dažas problēmas var tikt atrisinātas tikai pārrobežu ietvaros un prasa kopīgus pasākumus no Alpu valstu puses,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir veicināt pastāvošajos institucionālajos ietvaros ilgstspējīgu attīstību Alpu telpā ar vidi saudzējošu tūrismu, pateicoties specifiskiem pasākumiem un rekomendācijām, kas ņem vērā vietējo iedzīvotāju un tūristu intereses.

2. pants

Starptautiskā sadarbība

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas novērst starptautiskas sadarbības šķēršļus vietējo pašvaldību sadarbībai Alpu telpā un veicināt kopējo problēmu risināšanu ar attiecīgo teritoriju sadarbības palīdzību.

2.   Līgumslēdzējas puses veicina pastiprinātu starptautisko sadarbību starp atbilstīgajām un lemttiesīgajām institūcijām. Tās īpaši raugās, lai pārrobežo teritorijas tiktu izmantotas, koordinējot vidi saudzējošas tūrisma un atpūtas darbības.

3.   Ja vietējās pašvaldības nevar īstenot pasākumus, jo tie ir valsts vai starptautisko institūciju kompetencē, tām jānodrošina iespēja efektīvi pārstāvēt iedzīvotāju intereses.

3. pants

Mērķu ievērošana citās nostādnēs

Līgumslēdzējas puses apņemas ņemt vērā šā protokola mērķus citās nostādnēs, it īpaši teritorijas labiekārtošanas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un dabas aizsardzības jomās, kā arī ūdens un enerģijas piegādes jomā, lai samazinātu iespējamās negatīvās vai pretrunīgās sekas.

4. pants

Vietējo pašvaldību piedalīšanās

1.   Pastāvošajos institucionālajos ietvaros katra Līgumslēdzēja puse nosaka labāko koordinācijas un sadarbības līmeni starp institūcijām un tieši iesaistītajām vietējām pašvaldībām, lai veicinātu to solidaritāti atbildībā, proti, izmantojot un attīstot sinerģiju tūrisma politikas īstenošanā Alpu telpā, kā arī veicot no tās izrietošos pasākumus.

2.   Tieši iesaistītās vietējās pašvaldības ir neatņemama sastāvdaļa šīs politikas un pasākumu dažādās sagatavošanas un īstenošanas fāzēs, ievērojot viņu atbildību spēkā esošajos institucionālajos ietvaros.

II   NODAĻA

SPECIFISKI PASĀKUMI

5. pants

Piedāvājuma pārvaldība

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas raudzīties, lai ilgtspējīgs tūrisms attīstītos kā vidi saudzējošs tūrisms. Šai nolūkā tās atbalsta vadošu koncepciju, attīstības programmu, sektoru plānu izstrādāšanu un īstenošanu, ko uzsākušas kompetentas instances visatbilstošākajā līmenī un ievērojot šā protokola mērķus.

2.   Šie pasākumi palīdzēs novērtēt un salīdzināt plānotās attīstības priekšrocības un trūkumus šādos aspektos:

a)	sociālās un ekonomiskās sekas vietējiem iedzīvotājiem;

b)	sekas augsnē, ūdenī, gaisā, dabas līdzsvarā un ainavā, ņemot vērā specifiskus ekoloģijas datus, dabas resursus un ekosistēmu pielāgošanās robežas;

c)	sekas valsts finansēs.

6. pants

Tūrisma attīstības virzieni

1.   Līgumslēdzējas puses tūrisma attīstībā ņem vērā rūpes par vides aizsardzību un ainavas saglabāšanu. Tās apņemas iespēju robežās veicināt ainavai labvēlīgus un vidi saudzējošus projektus.

2.   Tās uzsāk ilgstošu politiku, kas veicinātu dabai tuva Alpu tūrisma konkurētspēju un tādējādi dotu nozīmīgu ieguldījumu Alpu telpas sociāli ekonomiskajā attīstībā. Priekšroka tiks dota tiem pasākumiem, kas veicina jauninājumus un dažādību.

3.   Līgumslēdzējas puses raugās, lai spēcīgam tūrisma spiedienam pakļautos reģionos tiktu meklētas līdzsvarotas attiecības starp intensīvajām un ekstensīvajām tūrisma formām.

4.   Sākot ar šo brīdi, tiks veikti pasākumi, kas veicina šādu aspektu ievērošanu:

a)	attiecībā uz intensīvo tūrismu esošo tūrisma struktūru un aprīkojumu pielāgošana ekoloģijas prasībām un jaunu struktūru attīstīšana saskaņā ar šā protokola mērķiem;

b)	attiecībā uz ekstensīvo tūrismu dabas apstākļiem tuva un vidi saudzējoša tūrisma piedāvājuma saglabāšana vai attīstīšana, kā arī dabas un kultūras mantojuma izcelšana tūrismu uzņemošajos reģionos.

7. pants

Kvalitātes prasības

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas pastāvīgi un sistemātiski pieprasīt tūrisma piedāvājuma kvalitāti Alpu telpā, īpaši ievērojot ekoloģijas prasības.

2.   Tās veicina kopīgu darbību programmu izstrādāšanu un pieredzes apmaiņu, turpinot kvalitātes uzlabošanu šādās jomās:

a)	aprīkojuma iekļaušana ainavā un dabas vidē;

b)	urbanizācija, arhitektūra (jaunbūves un ciematu atjaunošana);

c)	mājvietu aprīkojums un tūrisma pakalpojumu piedāvājums;

d)	tūrisma produktu daudzveidīgums Alpu telpā, izceļot kultūras darbības attiecīgajās dažādajās teritorijās.

8. pants

Tūrisma plūsmas pārvaldība

Līgumslēdzējas puses veicina tūrisma plūsmas pārvaldību īpaši aizsargājamās vietās, organizējot tūristu plūsmas regulēšanu un uzņemšanu, garantējot vietu ilgtspējīgu pastāvēšanu.

9. pants

Attīstības dabiskās robežas

Līgumslēdzējas puses raugās, lai tūrisma attīstība tiktu pielāgota vides īpatnībām un attiecīgajā teritorijā vai reģionā pieejamajiem resursiem. Tādos projektos, kam var būt ievērojamas sekas uz vidi, būs nepieciešams pastāvošajos institucionālajos ietvaros iepriekš izstrādāt šīs ietekmes novērtējumu, kas būs jāņem vērā lēmuma pieņemšanā.

10. pants

Klusas zonas

Līgumslēdzējas puses saskaņā ar saviem noteikumiem un ekoloģiskajiem kritērijiem apņemas noteikt klusas zonas, kurās atsakās no tūrisma organizēšanas.

11. pants

Izmitināšana

Līgumslēdzējas puses attīsta tādus izmitināšanas veidus, kas ievēro pieejamās telpas ierobežojumus, dodot priekšroku komerciālai izmitināšanai, pastāvošo ēku atjaunošanai un izmantošanai, modernizējot esošās izmitināšanas vietas un uzlabojot to kvalitāti.

12. pants

Mehāniskie pacēlāji

1.   Līgumslēdzējas puses saskaņā ar nacionālajām procedūrām attiecībā uz mehānisko pacēlāju atļaujām vienojas ieviest – bez ekonomiskajām un drošības prasībām – ekoloģiskajām un ainavas prasībām atbilstošas nostādnes.

2.   Jaunas atļaujas, kā arī koncesijas mehānisko pacēlāju izmantošanā tiks pakļautas prasībām nelietojamu mehānisko pacēlāju demontāžai un nojaukšanai un neizmantoto teritoriju dabisko apstākļu atjaunošanai, prioritāti piešķirot vietējās izcelsmes veģetācijai.

13. pants

Tūrisma transporta kustība

1)   Līgumslēdzējas puses veicina pasākumus ar mērķi samazināt motorizēta transporta kustību tūrisma kūrortu teritorijā.

2)   Bez tam tās veicina privāto vai valsts iniciatīvu uzlabot vietu un tūrisma centru pieejamību ar sabiedriskā transporta palīdzību un veicināt šā transporta izmantošanu tūristu vidū.

14. pants

Īpašas labiekārtošanas tehnikas

1.   Līgumslēdzējas puses raugās, lai slēpošanas trašu iekārtošana, uzturēšana un ekspluatācija cik iespējams labi iekļautos ainavā, ievērojot biotopu jutību un dabisko līdzsvaru;

2.   Teritorijas izmaiņas pēc iespējas ir jāierobežo un, ja dabiskie apstākļi to pieļauj, iekārtotās platības atkal jāapstāda, prioritāti dodot vietējas izcelsmes augu sugām.

Nacionālie tiesību akti var atļaut sniega izgatavošanu aukstajā laika periodā, kas raksturīgs katrai vietai, īpaši, lai radītu drošību atklātajās zonās, ja hidroloģiskie, klimatiskie un ekoloģiskie vietas apstākļi to pieļauj.

15. pants

Sporta nodarbības

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas noteikt brīvdabas sporta nodarbību pārvaldību īpaši aizsargājamajās vietās tā, lai izvairītos no to sekām uz vidi. Šī pārvaldība var nepieciešamības gadījumā novest pie aizlieguma.

2.   Līgumslēdzējas puses apņemas maksimāli ierobežot un nepieciešamības gadījumā aizliegt motorizēto sportu darbības ārpus zonām, ko noteikušas kompetentās iestādes.

16. pants

Gaisa transporta nolaišanās

Līgumslēdzējas puses apņemas maksimāli ierobežot un nepieciešamības gadījumā aizliegt gaisa transporta nolaišanos sporta mērķiem ārpus lidlaukiem.

17. pants

Ekonomiski vāju reģionu un pašvaldību attīstība

Līgumslēdzējām pusēm tiek ieteikts veikt izpēti teritorijai piemērotu risinājumu meklēšanai, kas ļautu līdzsvarot ekonomiski vāju reģionu un pašvaldību attīstību.

18. pants

Atpūtas grafiku sastādīšana

1.   Līgumslēdzējas puses centīsies labāk veidot atpūtas grafikus laikā un telpā reģionos, kas uzņem tūristus.

2.   Šai nolūkā nepieciešams atbalsts valstu sadarbībai attiecībā uz atvaļinājumu grafikiem un sezonas pagarināšanas praksi.

19. pants

Inovāciju veicināšana

Līgumslēdzējām pusēm tiek ieteikts attīstīt visa veida motivāciju šā protokola ieviržu īstenošanai. Šai nolūkā tās īpaši izskatīs jautājumu par Alpu konkursa organizēšanu, lai kompensētu inovatīvu tūrisma produktu un darbības veikšanu, kas ievēro šā protokola mērķus.

20. pants

Tūrisma, lauksaimniecības, mežsaimniecības un amatniecības sadarbība

Līgumslēdzējas puses atbalsta tūrisma, lauksaimniecības, mežsaimniecības un amatniecības sadarbību. Tās īpaši atbalsta kombinētas darbības, kurās tiek radītas darba vietas ilgtspējīgas attīstības nolūkā.

21. pants

Papildu pasākumi

Līgumslēdzējas puses ar ilgtspējīga tūrisma mērķi var īstenot papildu pasākumus šajā protokolā paredzētajiem.

III   NODAĻA

PĒTĪJUMI, APMĀCĪBA UN INFORMĀCIJA

22. pants

Pētījumi un novērošana

1.   Līgumslēdzējas puses ciešā sadarbībā veicina un harmonizē pētījumus un sistemātisku novērošanu, kas lietderīgi labākai tūrisma un Alpu vides mijiedarbības apzināšanai, kā arī analizē nākotnes attīstības iespējas.

2.   Līgumslēdzējas puses raugās, lai nacionālo pētījumu un sistemātiskas novērošanas rezultāti tiktu integrēti kopējā pastāvīgā novērojumu un informācijas sistēmā un būtu pieejami sabiedrībai esošajos institucionālajos ietvaros.

3.   Līgumslēdzējas puses apņemas apmainīties ar informāciju par pieredzi šā protokola pasākumu un rekomendāciju īstenošanā un apkopot attiecīgos faktus par kvalitatīva tūrisma attīstību.

23. pants

Apmācība un informācija

1.   Līgumslēdzējas puses veicina sākotnējo un tālāko apmācību, kā arī sabiedrības informēšanu par šā protokola mērķiem, pasākumiem un to īstenošanu.

2.   Līgumslēdzējām pusēm ir ieteicams tieši un netieši ar tūrismu saistītajā profesionālajā apmācībā iekļaut zināšanas par dabisko vidi un vides aizsardzību. Tādējādi varētu tikt īstenoti oriģināli apmācību veidi, kas saista tūrismu un vides aizsardzību. Piemēram:

—	“vides pasākumu organizators”,

—	“kūrorta kvalitātes atbildīgie”,

—	“tūrisma palīgi invalīdiem”.

IV   NODAĻA

ĪSTENOŠANA, KONTROLE UN NOVĒRTĒŠANA

24. pants

Īstenošana

Līgumslēdzējas puses apņemas raudzīties, lai šis protokols tiktu īstenots, izmantojot piemērotus pasākumus pastāvošajos institucionālajos ietvaros.

25. pants

Saistību ievērošanas kontrole

1.   Līgumslēdzējas puses regulāri ziņo Pastāvīgajai komisijai par veiktajiem pasākumiem šā protokola īstenošanā. Ziņojumos skarts arī jautājums par veikto pasākumu efektivitāti. Alpu konference nosaka šo ziņojumu periodiskumu.

2.   Pastāvīgā komisija izskata šos ziņojumus, lai pārbaudītu, vai Līgumslēdzējas puses ir izpildījušas savus no protokola izrietošos pienākumus. Tā var prasīt papildu informāciju atbilstīgajām Līgumslēdzējām pusēm un meklēt citus informācijas avotus.

3.   Pastāvīgā Komisija raksta ziņojumu par Līgumslēdzēju pušu pienākumu ievērošanu, kas izriet no šā protokola, adresējot to Alpu konferencei.

4.   Alpu konference pieņem zināšanai šo ziņojumu. Ja tā konstatē izvairīšanos no pienākumiem, tā var izstrādāt rekomendācijas.

26. pants

Noteikumu efektivitātes novērtēšana

1.   Līgumslēdzējas puses regulāri izskata un novērtē šā protokola noteikumu efektivitāti. Ja tas nepieciešams protokola mērķu sasniegšanai, tās izstrādā nepieciešamos grozījumus esošajā protokolā.

2.   Pastāvošajos institucionālajos ietvaros šajā novērtēšanā tiek iesaistītas pašvaldības. Iespējams konsultēties ar šajā jomā aktīvām nevalstiskajām organizācijām.

V   NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

27. pants

Alpu Konvencijas un protokola savstarpējā saistība

1.   Šis protokols ir Alpu Konvencijas protokols tās 2. panta un citu atbilstīgu konvencijas pantu izpratnē.

2.   Neviena valsts nevar kļūt par Līgumslēdzēju pusi, ja nav parakstījusi Alpu Konvenciju. Jebkura Alpu Konvencijas denonsēšana ir līdzvērtīga šā protokola denonsēšanai.

3.   Kad Alpu konference apspriež uz šo protokolu attiecošos jautājumus, balsošanā var piedalīties vienīgi šā protokola Līgumslēdzējas puses.

28. pants

Parakstīšana un ratificēšana

1.   Šo protokolu var parakstīt no 1998. gada 16. oktobra valstis, kas parakstījušas Alpu Konvenciju, un Eiropas Kopiena, un no 1998. gada 16. novembra to var parakstīt Austrijas Republikā kā depozitārijā.

2.   Šis protokols stājas spēkā Līgumslēdzējām pusēm, kas izteikušas savu piekrišanu uzņemties protokola saistības, trīs mēnešus pēc datuma, kurā trīs valstis būs iesniegušas savu ratificēšanas, pieņemšanas vai aprobācijas instrumentu.

3.   Līgumslēdzējām pusēm, kas vēlāk izteiks savu piekrišanu uzņemties protokola saistības, protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc datuma, kurā tiek iesniegs ratificēšanas, pieņemšanas vai aprobācijas instruments. Pēc šā protokola grozījumu stāšanās spēkā, jebkura jauna protokola Līgumslēdzēja puse kļūst par tāda protokola Līgumslēdzēju pusi, kāds tas ir ar grozījumiem.

29. pants

Paziņojumi

Depozitārijs visām valstīm, kas minētas preambulā, un Eiropas Kopienai attiecībā uz šo protokolu dara zināmus:

a)	visus parakstus;

b)	ratifikācijas, pieņemšanas vai aprobācijas instrumenta iesniegšanas;

c)	visus spēkā stāšanās datumus;

d)	visus Līgumslēdzēju vai parakstītāju izteiktos paziņojumus;

e)	visu Līgumslēdzēju pušu paziņotas denonsēšanas, ieskaitot to datumu.

I PIELIKUMS

Atsevišķu mikotoksīnu (aflatoksīna B1, ohratoksīna A, zearalenona, dezoksinivalenola un fumonizinu, toksīnu T-2 un HT-2) koncentrācija barībā

Rezultāti atsevišķi par katru analizēto paraugu; 1. punkta a) apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātu pārskatu paraugs

Barība			Paraugu ņemšana (gadījuma izlases vai mērķa paraugs)	Mikotoksīnu veids un koncentrācija (μg/kg barības ar mitruma saturu 12 %)
Klase (1)	Tips (2)	Izcelsmes valsts		Aflatoksīns B1	Ohratoksīns A	Zearalenons	Dezoksinivalenols	Fumonizini (3)	Toksīni T-2 un HT-2 (4)

Kompetentā iestāde norāda arī intervences pasākumus, ko veic, ja konstatēts, ka:

—	maksimāli pieļaujamais aflatoksīna B1 līmenis ir pārsniegts,

—	izmantotās analīzes metodes,

—	to kvalitatīvās noteikšanas robežas.

---

(1)  Izraugās vienu no šādām klasēm: barības līdzeklis, barības piedeva, premikss, papildbarība, kompleksā barība, kombinētā lopbarība.

(2)  Izraugās vienu no šādiem tipiem: a) attiecībā uz barības līdzekļiem konkrētā barības līdzekļa nosaukums saskaņā ar B daļu pielikumā Padomes Direktīvā 96/25/EK (OV L 125, 23.5.1996., 35. lpp.); b) attiecībā uz pārējo barību dzīvnieku sugu, kurai tā paredzēta.

(3)  Fumonizina B1 un fumonizina B2 koncentrācijas var uzrādīt to abu kopīgā satura veidā.

(4)  Toksīna T-2 un toksīna HT-2 koncentrācijas var uzrādīt to abu kopīgā satura veidā.

II PIELIKUMS

Dažu neatļautu ārstniecības vielu klātbūtne barības piedevās

Dažas ārstniecības vielas var būt likumīgi atļautas piedevas konkrētām dzīvnieku sugām un kategorijām paredzētos premiksos un kombinētajā barībā, ja ir izpildītas prasības, kas noteiktas 10. pantā Regulā (EK) Nr. 1831/2003.

Neatļautu ārstniecības vielu klātbūtne dažām dzīvnieku sugām un kategorijām paredzētajā barībā ir noteikumu pārkāpums.

Ārstniecības vielas, kuru klātbūtni pārbauda, jāizvēlas no šāda saraksta:

1)

Ārstniecības vielas, kas par barības piedevām atļautas tikai atsevišķām dzīvnieku sugām vai kategorijām:   dekokvināts (Deccox)   diklazurils (Clinacox 0,2 %)   halofuginona hidrobromīds (Stenorol)   lazalocīda A nātrija sāls (Avatec 15 %)   alfa-maduramicīnamonijs (Cygro 1 %)   monenzīnnātrijs (Elancoban G100, 100, G200, 200)   narazīns (Monteban)   narazīns/nikarbazīns (Maxiban G160)   robenidīna hidrohlorīds (Cycostat 66 G)   salinomicīnnātrijs (Sacox 120G, 120)   semduramicīna nātrijs (Aviax 5 %)

2)

Ārstniecības vielas, kuras vairs nav atļauts izmantot par barības piedevām:   amprolijs   amprolijs/etopabāts   arprinocīds   avilamicīns   avoparcīns   karbadokss   dimetridazols   dinitolmīds   flavofosfolipols   ipronidazols   metiklorpindols   metiklorpindols/metilbenzokvāts   nikarbazīns   nifursols   olahindokss   ronidazols   spiramicīns   tetraciklīni   tilozīna fosfāts   virginiamicīns   cinka bacitracīns   citi pretmikrobu līdzekļi

3)

Ārstniecības vielas, kuras nekad nav bijušas atļautas izmantošanai par barības piedevām: citas vielas Analīžu rezultāti atsevišķi par katru prasībām neatbilstošo paraugu; 1. punkta b) apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātu pārskatu paraugs: Barības veids (dzīvnieku sugas un kategorijas) Konstatētā viela Noteiktais saturs Pārkāpuma cēlonis (1) Veiktie pasākumi                     Kompetentā iestāde norāda arī: — analizēto paraugu kopējo skaitu, — pārbaudīto vielu nosaukumus, — izmantotās analīžu metodes, — to noteikšanas robežas.

---

(1)  Cēlonis, kas izraisījis neatļautas vielas klātbūtni barībā un kas noteikts kompetento iestāžu veiktā izmeklēšanā.

III PIELIKUMS

Dzīvnieku izcelsmes barības līdzekļu ražošanas un lietošanas ierobežojumi

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (1) 3. panta noteikumus, dalībvalstis 2006. gadā īsteno koordinētu pārbaužu programmu, lai noteiktu, vai tiek ievēroti attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes barības līdzekļu ražošanu un lietošanu noteiktie ierobežojumi.

Jo īpaši, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 999/2001 (2) tiek ievērots aizliegums mājdzīvniekiem izbarot pārstrādātu dzīvnieku proteīnu, dalībvalstīm jāīsteno kontroles programmas ar attiecīgo mērķi. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 3. pantu šādu kontroles programmu pamatā jābūt ar riskiem pamatotai stratēģijai, kurā ir iekļauti visi barības ražošanas posmi un visu veidu ražošanas telpas, kurās barība tiek ražota, apstrādāta un izlietota. Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība ar riskiem iespējami saistīto kritēriju definēšanai. Iesvara koeficienta vērtībai, ko piešķir katram kritērijam, jābūt proporcionālam tam atbilstošajam riska faktoram. Pārbaužu biežumam un katrā konkrētajā vietā ņemto analizējamo paraugu skaitam jābūt saistītam ar tai noteikto iesvara koeficientu summu.

Sastādot pārbaužu programmu, orientējoši jāņem vērā šādas vietas un kritēriji:

Vieta	Kritēriji	Iesvara koeficients
Lopbarības ražotnes	— Lopbarības ražotnes, kurās ražo kombinēto barību atgremotājiem un dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, un kurās ražotā barība satur izņēmuma kārtā pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas — Lopbarības ražotnes, kurās iepriekš nav ievērotas noteikumu prasības vai bijušas aizdomas par to neievērošanu — Lopbarības ražotnes, kurās izmanto lielus daudzumus importētas barības ar augstu proteīna saturu, piemēram, zivju miltus, sojas miltus, kukurūzas lipekļa miltus un proteīnu koncentrātus — Lopbarības ražotnes ar lielu kombinētās barības ražošanas apjomu — Piesārņojuma izplatīšanās risks, kura cēlonis uzņēmuma iekšējo darbību procedūras (bunkuru izmantošanas kārtība, ražošanas līniju efektīvas atdalīšanas kontrole, sastāvdaļu kontrole, uzņēmuma laboratorija, paraugu ņemšanas metodes)
Robežkontroles posteņi un citas ievešanas vietas Kopienā	— Barības importa lieli/mazi daudzumi — Barība ar augstu proteīna saturu
Lauku saimniecības	— Lauku saimniecībā izmantojamie maisītāji, kuros jauc izņēmuma kārtā pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas — Lauku saimniecības, kurās kopā tiek turēti atgremotāju dzīvnieki un citu sugu dzīvnieki (risks barojot sajaukt barību) — Lauku saimniecības, kas iegādājas barību bez iepakojuma beramkravu veidā
Tirgotāji	— Noliktavas lopbarībai ar augstu proteīna saturu un šādas barības pagaidu glabāšana — Lielu barības daudzumu tirgošana beztaras beramkravu veidā — Tirgotāji, kas pārdod ārzemēs ražotu kombinēto barību
Pārvietojamie maisītāji	— Maisītāji, kuros ražo barību gan atgremotājiem dzīvniekiem, gan citu sugu dzīvniekiem — Maisītāji, attiecībā uz kuriem iepriekš nav ievērotas noteikumu prasības vai bijušas aizdomas par to neievērošanu — Maisītāji, kuros izmanto lopbarību ar augstu proteīna saturu — Maisītāji, kas ražo lielus lopbarības daudzumus — Maisītāji, kas apkalpo lielu saimniecību skaitu, ieskaitot lauku saimniecības, kas tur atgremotājus
Transporta līdzekļi	— Transportlīdzekļi, kurus izmanto pārstrādāta dzīvnieku proteīna un barības transportēšanai — Transportlīdzekļi, attiecībā uz kuriem iepriekš nav ievērotas noteikumu prasības vai bijušas aizdomas par to neievērošanu

Kā alternatīvu šīm orientējošajām vietām un kritērijiem dalībvalstis līdz 2006. gada 31. martam var iesniegt Komisijai savu riska novērtējumu.

Paraugi jāņem no partijām vai procesos, kur ir lielāka aizliegto pārstrādāto proteīnu piesārņojuma izplatīšanās iespēja (pirmā partija pēc tādas lopbarības transporta, kas saturējusi šajā partijā aizliegtu dzīvnieku izcelsmes proteīnu, tehniskas problēmas vai izmaiņas ražošanas līnijās).

Pārbaudēs var iekļaut arī no transportlīdzekļiem, ražošanas iekārtām un glabātavām ņemto putekļu paraugu analīzes.

Gada minimālais pārbaužu skaits vienā dalībvalstī ir 10 pārbaudes uz katrām 100 000 tonnām saražotās kombinētās barības. Oficiāli ņemto paraugu minimālais skaits gadā vienā dalībvalstī ir 20 paraugi uz katrām 100 000 tonnām saražotās kombinētās barības. Kamēr apstiprinās alternatīvas metodes, paraugu analīzēm jāizmanto Komisijas Direktīvā 2003/126/EK (3) aprakstītā identifikācijas un noteikšanas mikroskopijas metode. Dzīvnieku proteīnu noteikšanas rezultāti jāinterpretē saskaņā ar noteikumiem Regulā (EK) Nr. 999/2001.

Pārbaudes programmu rezultāti jāpaziņo Komisijai šādā formā.

Dzīvnieku izcelsmes barības līdzekļu izbarošanas ierobežojumu (aizliegtu pārstrādātu dzīvnieku proteīnu izmantošana barībā) ievērošanas pārbaužu rezultātu kopsavilkums

A.   Dokumentētas pārbaudes

Posms	Pārbaužu skaits, tai skaitā pārbaudes pārstrādāto dzīvnieku proteīnu klātbūtnes konstatēšanai	Dokumentētās pārbaudēs, izņemot laboratorijas analīzes, konstatēto pārkāpumu u. c. skaits
Barības līdzekļu imports
Barības līdzekļu glabāšana
Lopbarības ražotnes
Maisītāji saimniecībās/pārvietojamie maisītāji
Lopbarības tirdzniecības starpnieki
Transportlīdzekļi
Lauku saimniecības, kurās tur neatgremotāju sugu dzīvniekus
Lauku saimniecības, kurās tur atgremotāju sugu dzīvniekus
Citi:…

B.   Barības līdzekļu un kombinētās barības paraugu ņemšana un testēšana attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām

Vieta	Oficiāli ņemto paraugu skaits, kas pārbaudīti attiecībā uz pārstrādātiem dzīvnieku izcelsmes proteīniem			Neatbilstošu paraugu skaits
				Atrasti pārstrādāti sauszemes dzīvnieku proteīni			Atrasti pārstrādāti dzīvnieku proteīni no zivīm
	Barības sastāvdaļas	Kombinētā barība		Barības sastāvdaļas	Kombinētā barība		Barības sastāvdaļas	Kombinētā barība
		atgremotājiem	neatgremotājiem		atgremotājiem	neatgremotājiem		atgremotājiem	neatgremotājiem
Pēc importēšanas
Lopbarības ražotnes
Starpnieki/glabāšana
Transportlīdzekļi
Maisītāji saimniecībās/pārvietojamie maisītāji
Lauku saimniecībā
Citi:…

C.   Kopsavilkums par atgremotājiem dzīvniekiem paredzētās barības paraugos atrastajiem aizliegtajiem pārstrādātajiem proteīniem

	Parauga ņemšanas mēnesis	Piesārņojuma veids, pakāpe un izcelsme	Piemērotās sankcijas (vai citi pasākumi)
1
2
3
4
5
…

---

(1)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 339, 24.12.2003., 78. lpp.

IV PIELIKUMS

Visu cūkām paredzētās kombinētās barības paraugu (prasībām atbilstošo un neatbilstošo) vara un cinka satura analīžu rezultāti

Kombinētās barības veids (dzīvnieku kategorija)	Mikroelements (varš vai cinks)	Konstatētais līmenis (mg/kg kombinētās barības)	Maksimāli pieļaujamā satura pārsniegšanas cēlonis (1)	Veiktie pasākumi

---

(1)  Kas noteikts kompetento iestāžu veiktā izmeklēšanā.

“Iepriekš aprakstītā tītara gaļa/vistas gaļa (8) atbilst Komisijas Lēmuma 2005/926/EK prasībām.

I PIELIKUMS

VAKCINĀCIJAS ZONA, KURĀ VAKCINĀCIJU VEIC, IZMANTOJOT BIVALENTU VAKCĪNU

Veneto reģions

Veronas province
ALBAREDO D'ADIGE
ANGIARI
ARCOLE
BELFIORE
BONAVIGO
BOVOLONE
BUTTAPIETRA
CALDIERO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
CASALEONE
CASTEL D'AZZANO
CASTELNUOVO DEL GARDA	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
CEREA
COLOGNA VENETA
COLOGNOLA AI COLLI	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
CONCAMARISE
ERBÈ
GAZZO VERONESE
ISOLA DELLA SCALA
ISOLA RIZZA
LAVAGNO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
MINERBE
MONTEFORTE D'ALPONE	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
MOZZECANE
NOGARA
NOGAROLE ROCCA
OPPEANO
PALÙ
PESCHIERA DEL GARDA	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
POVEGLIANO VERONESE
PRESSANA
RONCO ALL'ADIGE
ROVERCHIARA
ROVEREDO DI GUÀ
SALIZZOLE
SAN BONIFACIO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
SAN GIOVANNI LUPATOTO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
SANGUINETTO
SAN MARTINO BUON ALBERGO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
SAN PIETRO DI MORUBIO
SOAVE	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
SOMMACAMPAGNA	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
SONA	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
SORGÀ
TREVENZUOLO
VALEGGIO SUL MINCIO
VERONA	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
VERONELLA
VIGASIO
VILLAFRANCA DI VERONA
ZEVIO
ZIMELLA

Lombardijas reģions

Brešas province
ACQUAFREDDA
ALFIANELLO
BAGNOLO MELLA
BASSANO BRESCIANO
BORGOSATOLLO
BRESCIA	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
CALCINATO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
CALVISANO
CAPRIANO DEL COLLE
CARPENEDOLO
CASTENEDOLO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
CIGOLE
DELLO
DESENZANO DEL GARDA	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
FIESSE
FLERO
GAMBARA
GHEDI
GOTTOLENGO
ISORELLA
LENO
LONATO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
MANERBIO
MILZANO
MONTICHIARI
MONTIRONE
OFFLAGA
PAVONE DEL MELLA
PONCARALE
PONTEVICO
POZZOLENGO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
PRALBOINO
QUINZANO D'OGLIO
REMEDELLO
REZZATO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
SAN GERVASIO BRESCIANO
SAN ZENO NAVIGLIO
SENIGA
VEROLANUOVA
VEROLAVECCHIA
VISANO
Mantujas province
CASTIGLIONE DELLE STIVIERE
CAVRIANA
CERESARA
GOITO
GUIDIZZOLO
MARMIROLO
MEDOLE
MONZAMBANO
PONTI SUL MINCIO
ROVERBELLA
SOLFERINO
VOLTA MANTOVANA

II PIELIKUMS

PARAUGU ŅEMŠANAS UN TESTU PROCEDŪRA

1.   Ievads un vispārējais pielietojums

Izstrādātās netiešās imunofluorescences analīzes (iIFA tests) mērķis ir nošķirt vistas un tītarus, kas vakcinēti un pakļauti savvaļas vīrusam, un vistas un tītarus, kas vakcinēti, bet nav pakļauti savvaļas vīrusam, saskaņā ar “DIVA” (Differentiating Infected from Vaccinated Animals – Inficēto un vakcinēto dzīvnieku nošķiršana) vakcinācijas stratēģiju, kurā izmanto heterologu apakštipa vakcīnu no savvaļas vīrusa apakštipa.

2.   Testa izmantošana, nosūtot svaigu tītara un vistas gaļu no vakcinācijas zonas Itālijā

Gaļu, kuras izcelsme ir no tītaru un vistu saimēm, kas vakcinētas pret putnu gripu, var nosūtīt no Itālijas ar noteikumu, ka gadījumā, ja visi putni ir turēti vienā ēkā, valsts pilnvarots veterinārārsts septiņas dienas pirms kaušanas ir noņēmis asins paraugus no vismaz 10 kaušanai paredzētiem vakcinētiem tītariem vai vistām.

Tomēr, ja mājputni ir turēti vairāk nekā vienā grupā vai ēkā, paraugus ņem vismaz no 20 brīvi izvēlētiem vakcinētajiem putniem no visām saimniecības grupām vai ēkām.

3.   Testa izmantošana, nosūtot kaujamos mājputnus no vakcinācijas zonas Itālijā uz citām dalībvalstīm

Kaujamos mājputnus, kuru izcelsme ir vakcinācijas zonā, var nosūtīt no Itālijas ar noteikumu, ka gadījumā, ja visi putni ir turēti vienā ēkā, valsts pilnvarots veterinārārsts septiņas dienas pirms kaušanas ir noņēmis asins paraugus no vismaz 10 kaušanai paredzētiem putniem. Tomēr, ja mājputni ir turēti vairāk nekā vienā grupā vai ēkā, paraugus ņem vismaz no 20 brīvi izvēlētiem putniem no visām saimniecības grupām vai ēkām.

III PIELIKUMS

APGABALI, KURI ROBEŽOJAS AR VAKCINĀCIJAS ZONU UN KUROS VEIC INTENSĪVU KONTROLI UN UZRAUDZĪBU

Lombardijas reģions

Bergāmo province
ANTEGNATE
BAGNATICA	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
BARBATA
BARIANO
BOLGARE	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
CALCINATE
CALCIO
CASTELLI CALEPIO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
CAVERNAGO
CIVIDATE AL PIANO
COLOGNO AL SERIO
CORTENUOVA
COSTA DI MEZZATE	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
COVO
FARA OLIVANA CON SOLA
FONTANELLA
GHISALBA
GRUMELLO DEL MONTE	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
ISSO
MARTINENGO
MORENGO
MORNICO AL SERIO
PAGAZZANO
PALOSCO
PUMENENGO
ROMANO DI LOMBARDIA
SERIATE	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
TELGATE	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
TORRE PALLAVICINA
Brešas province
AZZANO MELLA
BARBARIGA
BASSANO BRESCIANO
BERLINGO
BORGO SAN GIACOMO
BRANDICO
CASTEGNATO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
CASTEL MELLA
CASTELCOVATI
CASTREZZATO
CAZZAGO SAN MARTINO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
CHIARI
COCCAGLIO
COLOGNE
COMEZZANO-CIZZAGO
CORZANO
ERBUSCO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
LOGRATO
LONGHENA
MACLODIO
MAIRANO
ORZINUOVI
ORZIVECCHI
OSPITALETTO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
PALAZZOLO SULL'OGLIO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
POMPIANO
PONTOGLIO
ROCCAFRANCA
RONCADELLE	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
ROVATO	apgabals uz dienvidiem no A4 automaģistrāles
RUDIANO
SAN PAOLO
TORBOLE CASAGLIA
TRAVAGLIATO
TRENZANO
URAGO D'OGLIO
VILLACHIARA
Kremonas province
CAMISANO
CASALE CREMASCO-VIDOLASCO
CASALETTO DI SOPRA
CASTEL GABBIANO
SONCINO
Mantujas province
ACQUANEGRA SUL CHIESE
ASOLA
BIGARELLO
CANNETO SULL'OGLIO
CASALMORO
CASALOLDO
CASALROMANO
CASTEL D'ARIO
CASTEL GOFFREDO
CASTELBELFORTE
GAZOLDO DEGLI IPPOLITI
MARIANA MANTOVANA
PIUBEGA
PORTO MANTOVANO
REDONDESCO
RODIGO
RONCOFERRARO
SAN GIORGIO DI MANTOVA
VILLIMPENTA

Veneto reģions

Padujas province
CARCERI
CASALE DI SCODOSIA
ESTE
LOZZO ATESTINO
MEGLIADINO SAN FIDENZIO
MEGLIADINO SAN VITALE
MONTAGNANA
OSPEDALETTO EUGANEO
PONSO
SALETTO
SANTA MARGHERITA D’ADIGE
URBANA
Veronas province
BEVILACQUA
BOSCHI SANT'ANNA
BUSSOLENGO
PESCANTINA
SOMMACAMPAGNA	apgabals uz ziemeļiem no A4 automaģistrāles
SONA	apgabals uz ziemeļiem no A4 automaģistrāles
Vičencas province
AGUGLIARO
ALBETTONE
ALONTE
ASIGLIANO VENETO
BARBARANO VICENTINO
CAMPIGLIA DEI BERICI
CASTEGNERO
LONIGO
MONTEGALDA
MONTEGALDELLA
MOSSANO
NANTO
NOVENTA VICENTINA
ORGIANO
POIANA MAGGIORE
SAN GERMANO DEI BERICI
SOSSANO
VILLAGA