16.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/1

(1)

Padome 1999. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) (“sākotnējā regula”) Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Ungārijas, Indijas, Meksikas, Polijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu (SWR) importam noteica galīgu antidempinga maksājumu. Izmeklēšana, kuras rezultāts bija šie pasākumi, turpmāk tekstā “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Uz šo importu attiecinātie pasākumi bija procentuālais nodoklis, izņemot importu, ko veica viens Indijas, viens Meksikas, viens Dienvidāfrikas un viens Indijas ražotājs eksportētājs, kuru saistības pieņēma ar Komisijas Lēmumu 1999/572/EK (3). Ar Regulu (EK) Nr. 1678/2003 Komisija atcēla iepriekšminētā Ukrainas ražotāja eksportētāja piedāvātās saistības, un ar Regulu (EK) Nr. 1674/2003 Padome no jauna šim eksportētājam noteica attiecīgo procentuālo antidempinga maksājumu.

(3)

Pēc tam konstatēja, ka sākotnējie pasākumi, kas attiecās uz importu no Ukrainas un ĶTR, apieti, pēc pamatregulas 13. pantā noteiktās izmeklēšanas veicot importu attiecīgi caur Moldovu un Maroku. Tādējādi Padome ar Regulu (EK) Nr. 760/2004 (4) galīgo antidempinga maksājumu, ko noteica Ukrainas izcelsmes importam, attiecināja arī uz to pašu tērauda trošu un tauvu importu no Moldovas. Līdzīgi ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1886/2004 (5) antidempinga maksājumu, ko noteica ĶTR izcelsmes importam, attiecināja uz to pašu no Marokas nosūtīto tērauda trošu un tauvu importu, izņemot ražojumus, ko patiešām ražojuši Marokas ražotāji.

(4)

Komisija 2004. gada 20. novembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6), uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz tā paša Korejas Republikas izcelsmes ražojuma importu, turklāt Kopienas ražošanas nozare bija iesniegusi sūdzību, kurā bija sākotnēji šķietami pamatoti pierādījumi, ka tas ir dempinga imports un tādējādi Kopienas ražošanas nozarei tiek nodarīts būtisks kaitējums. Izmeklēšanas beigās pieņēma Komisijas Lēmumu 2005/739/EK (7) nepiemērojot pasākumus.

(5)

Kad bija publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmo izbeigšanos attiecībā uz ĶTR, Ungārijas, Indijas, Meksikas, Polijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes SWR  (8), Komisija 2004. gada 17. maijā saņēma pieprasījumu šos pasākumus pārskatīt atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(6)

Šo pieprasījumu iesniedza Eiropas Savienības Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteja (EWRIS) (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vairākuma vārdā, kas šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 50 % no kopējās SWR produkcijas Kopienā. Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām turpināšoties vai atsākšoties dempings un tikšot nodarīts kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(7)

Pierādījumu par Meksikas izcelsmes importu nebija, tādēļ pieprasījuma iesniedzējs neprasīja uzsākt termiņa beigu pārskatīšanu attiecībā uz Meksikas izcelsmes importu. Tādējādi pasākumiem, ko piemēro Meksikas izcelsmes importam, piemērošanas termiņš beidzās 2004. gada 18. augustā (9).

(8)

Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija uzsāka pārskatīšanu (10).

(9)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus, attiecīgos zināmos lietotājus un to asociācijas, eksportētājvalstu un Kopienas ražotāju pārstāvjus par termiņa beigu pārskatīšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā.

(10)

Ņemot vērā, ka daudzi Kopienas ražotāji un importētāji Kopienā nav saistīti ne ar vienu ražotāju eksportētāju nevienā attiecīgajā valstī, tika uzskatīts, ka ir lietderīgi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai izmantojama atlase. Lai Komisija spētu izlemt, vai atlase patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu lūdza iepriekšminētās personas pieteikties divu nedēļu laikā pēc procedūras uzsākšanas, kā arī sniegt Komisijai paziņojumā par uzsākšanu prasīto informāciju.

(11)

Septiņpadsmit Kopienas ražotāji noteiktajā termiņā pienācīgi aizpildīja atlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. Atlases veidlapā, cita starpā, tika lūgta informācija par atsevišķu kaitējuma “makro” rādītāju izmaiņām, proti, par ražošanas jaudu, ražošanas apjomiem, krājumiem, pārdošanas apjomiem un nodarbinātību.

(12)

No iepriekšminētajiem septiņpadsmit ražotājiem izlasē iekļāva piecus, par kuriem konstatēja, ka tie Kopienas ražošanas nozarei ir reprezentatīvi attiecīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā Kopienā.

(13)

Tikai viens importētājs sniedza informāciju, kas bija pieprasīta paziņojumā par uzsākšanu, un izteica vēlmi turpmāk sadarboties ar Komisijas dienestiem. Šādos apstākļos Komisijas dienesti nolēma šajā gadījumā nepiemērot atlasi nesaistītajiem importētājiem, bet nosūtīt anketu iepriekšminētajam importētājam. Minētais importētājs pēc tam neatbildēja uz anketas jautājumiem. Tāpēc tiek uzskatīts, ka nesaistītie importētāji nesadarbotos. Asociācija, kas pārstāv importētāju intereses, (“EWRIA”) izteica vispārīgus komentārus, proti, par attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīciju. Šie komentāri izskatīti turpmāk 19. un 20. apsvērumā.

(14)

Tādēļ anketas tika nosūtītas pieciem atlasītajiem Kopienas ražotājiem un visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem. Papildus tam sazinājās ar vienu ražotāju Turcijā (“analogajā valstī”) un no tā saņēma anketu.

(15)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no pieciem atlasītajiem Kopienas ražotājiem un trim ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs, kā arī no diviem saistītajiem importētājiem un viena ražotāja analogajā valstī.

(16)

Šādu uzņēmumu telpās notika pārbaudes apmeklējumi.

(17)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos un/vai atkārtošanos un kaitējumu attiecās uz laika posmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību aptvēra laika posmu no 2001. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(18)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, kā rezultāts bija pašlaik spēkā esošo pasākumu noteikšana, t. i., tērauda troses un tauvas, tostarp slēgtas konstrukcijas troses, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma izmēru, kas pārsniedz 3 mm. Pašlaik tās klasificē ar KN kodiem ex 7312 10 82, ex 7312 10 84, ex 7312 10 86, ex 7312 10 88 un ex 7312 10 99.

(19)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts un šajā pārskatīšanas izmeklēšanā apliecināts, ka attiecīgajam ražojumam un ražotāju eksportētāju saražotajiem un iekšzemes tirgū pārdotajiem ražojumiem, kā arī Kopienas ražotāju saražotajiem un Kopienas tirgū pārdotajiem ražojumiem un analogās valsts ražotāja saražotajiem un analogās valsts iekšzemes tirgū pārdotajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fiziskās pamatīpašības un gala lietojumi, tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20)

EWRIA atkārtoja sākotnējā izmeklēšanā izvirzīto argumentu, ka attiecīgais ražojums būtiski atšķiras no Kopienā ražotajiem un pārdotajiem ražojumiem un tie nav salīdzināmi. Šis arguments ļoti pamatīgi iztirzāts sākotnējās regulās, ar ko nosaka pagaidu un galīgos pasākumus attiecīgā ražojuma importam, un ir konstatēts, ka Kopienas ražotās un importētās SWR ir līdzīgas. EWRIA nenorādīja nevienu jaunu faktoru, kas liecinātu, ka sākotnējo konstatējumu pamatojums būtu mainījies, tādēļ tiek apstiprināti sākotnējā galīgajā regulā iegūtie secinājumi.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pašlaik ir dempings un, ja ir, vai pasākumu piemērošanas izbeigšana varētu izraisīt dempinga turpināšanos.

(22)

Izmeklēšanas periodā Statistikas biroja reģistrētais kopējais tērauda stiepļu trošu importa apjoms no ĶTR, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas (“attiecīgās valstis”) bija 7 784 tonnas, t. i., 4,4 % no Kopienas tirgus daļas.

(23)

Sākotnējās izmeklēšanas periods attiecās uz 15 mēnešiem (1997. gada 1. janvāris līdz 1998. gada 31. marts) un tikai uz to importu Kopienā, kas veikts pirms paplašināšanās. Tādēļ sākotnējās izmeklēšanas perioda un IP importa rādītāji nav tieši salīdzināmi. Katrā ziņā kopējais imports 15 dalībvalstu ES no attiecīgajām valstīm sākotnējās izmeklēšanas periodā bija 21 102 tonnas, t. i., 14,3 % no Kopienas tirgus daļas.

(24)

No Statistikas biroja reģistrētā eksporta apjoma 75 % ir vienam Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās. Vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs Dienvidāfrikā iesniedza informāciju par eksporta pārdevumiem uz Kopienu izmeklēšanas periodā, tā attiecās uz visiem Dienvidāfrikas eksporta pārdevumiem uz Kopienu tajā pašā periodā. Attiecībā uz ĶTR viens ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, veica 75 % no attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumiem no ĶTR uz Kopienu. Visbeidzot, ciktāl tas attiecas uz Ukrainu, neviens no diviem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem pašreizējā izmeklēšanā nesadarbojās.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu izmantoja to pašu metodiku, ko sākotnējā izmeklēšanā, ja vien apstākļi nebija mainījušies.

(26)

Izmeklēšanas periodā Statistikas biroja reģistrētais kopējais SWR importa apjoms no Indijas bija 3 869 tonnas, t. i., 2,2 % no Kopienas tirgus daļas.

(27)

Ciktāl tas attiecas uz normālās vērtības noteikšanu, to vispirms noteica Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ja tā kopējie pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi, t. i., ja šo pārdevumu kopējais apjoms bija vismaz 5 % no kopējiem eksporta pārdevumiem uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu konstatēja, ka tā tas ir.

(28)

Kad tas bija paziņots, Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iebilda pret Komisijas izmantoto metodi. Tas apgalvoja, ka reprezentativitātes pārbaudei jāizmanto attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, nevis saistītajam importētājam Kopienā. Tomēr pamatregulas 2. panta 2. punktā paredzēts, ka tam, lai noteiktu, vai līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bijuši reprezentatīvi, pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū jāsalīdzina ar attiecīgā uz Kopienu eksportētā ražojuma pārdošanas apjomiem, neprecizējot, vai jāņem vērā eksporta pārdevumi pirmajam neatkarīgajam klientam vai eksporta pārdevumi saistītajam importētājam. Tādējādi tika konstatēts, ka Komisijas izmantotā metode bijusi pamatota un atbilstīga pamatregulai. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(29)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojumu veidus, ko attiecīgais uzņēmums pārdod iekšzemes tirgū un kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu.

(30)

Par katru SWR veidu, ko ražotājs eksportētājs pārdod iekšzemes tirgū un kas, saskaņā ar konstatētajiem faktiem, ir tieši salīdzināms ar SWR veidu, kuru pārdod eksportam uz Kopienu, tika konstatēts, vai pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta vajadzībām. Konkrēta SWR veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja kopējie attiecīgā SWR veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā SWR veida kopējā pārdošanas apjoma, ko eksportēja uz Kopienu. Tas attiecās uz 31 % no visiem ražojumu veidiem, ko eksportēja uz Kopienu.

(31)

Tika veikta arī pārbaude, lai noteiktu, vai katra ražojumu veida pārdevumus iekšzemes tirgū reprezentatīvos daudzumos var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē, nosakot neatkarīgiem klientiem veikto attiecīgā ražojumu veida rentablo pārdevumu daļu. Ja tā attiecīgā ražojumu veida pārdošanas apjomi, ko pārdod par pārdošanas cenu, kura vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, pārsniedza 80 % no minētā ražojumu veida kopējā pārdošanas apjoma un ja minētā ražojumu veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visu minētā ražojumu veida pārdevumu cenām iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai minētie pārdevumi ir vai nav bijuši rentabli. Ja ražojumu veida rentablo pārdevumu apjoms bija līdz 80 % no minētā ražojumu veida kopējā pārdevumu apjoma vai ja attiecīgā ražojumu veida vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto apjomu vienīgi no attiecīgā veida ražojumu rentablo pārdevumu apjomiem, ja šie pārdevumu apjomi bija 10 % vai lielāka daļa no minētā ražojumu veida kopējā pārdevumu apjoma.

(32)

Ja kāda ražojumu veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks nekā 10 % no minētā ražojumu veida kopējo pārdevumu apjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto ražojumu veidu nepārdod pietiekamos daudzumos, lai cena iekšzemes tirgū nodrošinātu atbilstošu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(33)

Ja tāda konkrētā ražojumu veida cenas iekšzemes tirgū, ko pārdod ražotājs eksportētājs, nevarēja izmantot, lai noteiktu normālo vērtību tāpēc, ka ražojumus nepārdeva iekšzemes tirgū vai parastā tirdzniecības apritē, bija jāizmanto cita metode. Izmantoja salikto normālo vērtību, jo citas pamatotas metodes nebija.

(34)

Visos gadījumos, kad izmantoja salikto normālo vērtību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālo vērtību aprēķināja, eksportēto ražojumu veidu ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgu procentuālo daļu no pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām (“PVA”) un samērīgu peļņas normu. Šajā ziņā un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu summas PVA vajadzībām un peļņu pamatoja ar faktiskajiem datiem, kas attiecas uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(35)

Kad tas bija paziņots, Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iebilda, ka, aprēķinot peļņas normu iekšzemes tirgū saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, Komisija rīkojusies nepareizi, ražojumu, t. i., slēgtas konstrukcijas trošu, pārdevumus iekšzemes tirgū neiekļaudama izmeklēšanas darbības jomā. Tomēr, kā norādīts 18. apsvērumā, uz slēgtas konstrukcijas trosēm noteikti attiecas attiecīgā ražojuma definīcija ne tikai pašreizējā izmeklēšanā, bet uz tām attiekusies arī sākotnējā izmeklēšana. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(36)

Indijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka normālā vērtība, ko izmantoja, lai aprēķinātu dempinga starpību izmeklēšanas periodā, pienācīgi neatspoguļotu cenas un izmaksas iekšzemes tirgū, jo tā noteikta no nereprezentatīviem datiem, t. i., četriem, nevis divpadsmit IP mēnešiem. Jāuzsver, ka termiņa beigu pārskatīšanā un saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tiek pārbaudīts, vai pasākumu termiņa beigas varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos. Rezultāts ir tāds, ka galīgos antidempinga maksājumus vai nu apstiprina, vai atceļ, bet pašas individuālā maksājuma likmes nevar grozīt. Izmeklēšanas periodā, pārbaudot, vai dempings turpinās, pamatojās uz reprezentatīvu datu kopu, jo tādēļ dempinga starpība termiņa beigu pārskatīšanā nav precīzi jāaprēķina. Pašreizējā procedūrā datus pieprasīja par katra ceturkšņa pēdējo mēnesi, un ražotājus eksportētājus aicināja komentēt to, cik reprezentatīvi ir šie dati. Noteiktajā termiņā ražotājs eksportētājs neiebilda pret šādu pieeju, bet tas notika tikai pēc pārbaudes apmeklējuma uz vietas, t. i., laikā, kad atšķirīgu datu kopu pārbaude vairs nebūtu bijusi iespējama. Papildus tam ražotājs eksportētājs nesniedza ne paskaidrojumus, ne pierādījumus par to, kāpēc konkrētajā gadījumā izraudzītie periodi nebūtu reprezentatīvi. Tāpēc prasība bija jānoraida.

(37)

Visi attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumi uz Kopienu tika veikti saistītiem uzņēmumiem Kopienā, tādēļ eksporta cenu aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētos ražojumus pirmo reizi tālāk pārdeva neatkarīgam pircējam. Lai noteiktu ticamu eksporta cenu pie Kopienas robežas, koriģēja visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākai pārdošanai, kā arī gūto peļņu. Šajā sakarā no tālākpārdošanas cenas Kopienā atskaitīja saistītā importētāja PVA. Ciktāl tas attiecas uz peļņas normu un ņemot vērā to, ka nesaistītie importētāji nesadarbojās, tika uzskatīts, ka, iztiekot bez citas informācijas, uz ko varētu vairāk paļauties, jāizmanto sākotnējā izmeklēšanā izmantotā peļņas norma, t. i., 5 %. Nebija pieejama informācija, kas pierādītu, ka šī peļņas norma nav ticama.

(38)

Lai ražojumu veidu salīdzinājums būtu taisnīgs, pamatojoties uz ražotāja cenu un tādu pašu tirdzniecības līmeni, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, par kurām tika apgalvots un pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu šīs korekcijas tika izdarītas attiecībā uz transportēšanas izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, bankas pakalpojumu un kredītu izmaksām.

(39)

Lai aprēķinātu dempinga starpību, katra ražojumu veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu. Salīdzinājums parādīja, ka attiecīgā ražotāja eksportētāja darbība saistīta ar ievērojamu dempingu vairāk nekā 10 % līmenī. Tas salīdzināms ar 39,8 % dempinga starpību, ko konstatēja sākotnējā izmeklēšanā. Novērtējot dempinga līmeni ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, pamatojās uz datiem, kas attiecās uz normālo vērtību un eksporta cenām, ko pārskatīšanas pieprasījumā bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Tas arī liecināja, ka dempinga starpība ir lielāka par 20 %.

(40)

Izmeklēšanas periodā Statistikas biroja reģistrētais kopējais tērauda stiepļu trošu importa apjoms no ĶTR bija 1 942 tonnas, t. i., 1,1 % no Kopienas tirgus daļas. Kā minēts iepriekš 24. apsvērumā, vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, veica 75 % no kopējā Ķīnas importa.

(41)

Sākotnējā izmeklēšanā sadarbojās četri Ķīnas ražotāji eksportētāji, tomēr nevienam no tiem nepiešķīra tirgus ekonomikas statusu vai atsevišķu režīmu.

(42)

ĶTR ir valsts ar pārejas ekonomiku, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta trešā valstī ar atbilstīgu tirgus ekonomiku.

(43)

Sākotnējā izmeklēšanā normālās vērtības noteikšanai par analogo valsti izmantoja Poliju. Polija kopš 2004. gada 1. maija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tādēļ antidempinga izmeklēšanas vajadzībām to vairs nevar izmantot par analogo valsti. Pieprasījuma iesniedzējs pašreizējā izmeklēšanā par analogo valsti ierosināja izmantot Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”).

(44)

Viena importētāju asociācija iebilda pret to, ka izvēlas ASV, un ierosināja, ka piemērota analogā valsts būtu Dienvidkoreja. Tomēr neviens ASV un Dienvidkorejas ražotājs pašreizējā termiņa beigu pārskatīšanā nevēlējās sadarboties.

(45)

Komisijas dienesti tāpēc meklēja citas iespējamās analogās valstis, un tās bija Norvēģija, Taizeme, Indija un Turcija. Arī Norvēģijā un Taizemē neviens ražotājs nevēlējās sadarboties.

(46)

Tikai viens SWR ražotājs izmeklēšanā sadarbojās, atbildot uz anketas jautājumiem un pieņemot pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Izmeklēšana atklāja, ka Turcijā ir SWR tirgus, kurā ir konkurence, divi iekšzemes ražotāji tam piegādā aptuveni 83 % no attiecīgās produkcijas un tajā jākonkurē ar citu trešo valstu importu. Ievedmuitas nodokļi Turcijā ir zemi, un citu ierobežojumu SWR importam Turcijā nav. Ražošanas apjoms Turcijā vairāk nekā piecas reizes pārsniedza attiecīgā ražojuma Ķīnas eksporta apjomu Kopienā. Tāpēc Turcijas tirgu uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR. Galu galā, kā minēts iepriekš 19. apsvērumā, ražojums, kas ražots un pārdots Turcijas iekšzemes tirgū, ir līdzīgs Ķīnas ražotāja eksportētāja uz Kopienu eksportētajam ražojumam.

(47)

Kad tas bija paziņots, viena importētāju asociācija iebilda, ka par analogo valsti izvēlas Turciju. Tomēr prasība nebija pamatota, un tādēļ tā bija jānoraida.

(48)

Tādēļ tiek secināts, ka Turcija ir piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(49)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko saņēma no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, t. i., pamatojoties uz cenu, ko Turcijas iekšzemes tirgū maksāja nesaistīti klienti vai kas tiem bija jāmaksā, ja tika konstatēts, ka attiecīgie pārdevumi notikuši parastā tirdzniecības apritē.

(50)

Galu galā noteica, ka normālā vērtība ir Turcijas ražotāja, kas sadarbojās, vidējā svērtā pārdošanas cena iekšzemes tirgū nesaistītiem klientiem.

(51)

Ņemot vērā, ka eksportētājam, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā eksporta pārdevumu apjoms bija 75 % no attiecīgā ražojuma ĶTR importa EK, nosakot eksporta cenu, pamatojās uz informāciju, ko bija sniedzis ĶTR ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Visos gadījumos attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumi tika veikti tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā, tādēļ eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, ievērojot faktiski samaksātās vai maksājamās cenas.

(52)

Lai ražojumu veidu salīdzinājums būtu taisnīgs, pamatojoties uz ražotāja cenu un tādu pašu tirdzniecības līmeni, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, par kurām tika apgalvots un pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu šīs korekcijas tika izdarītas attiecībā uz transportēšanas izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, bankas pakalpojumu un kredītu izmaksām.

(53)

Attiecībā uz dažiem Turcijas iekšzemes tirgū pārdotiem ražojumu veidiem bija jāizdara korekcijas, lai tos varētu salīdzināt ar Ķīnas eksportētajiem ražojumu veidiem. Lai varētu ņemt vērā tādas fiziskās atšķirības kā diametrs, stiepes izturība un serde, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu tika izdarītas korekcijas. Korekcijas izdarīja, ņemot vērā konkrēto ražojumu veidu cenu starpību Turcijas tirgū.

(54)

Lai aprēķinātu dempinga starpību, katra ražojumu veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu. Salīdzinājums parādīja, ka tā ražotāja eksportētāja darbība, kas sadarbojās, saistīta ar ievērojamu attiecīgā ražojuma dempingu vairāk nekā 65 % apmērā. Tas salīdzināms ar 60,4 % dempinga starpību, ko konstatēja sākotnējā izmeklēšanā.

(55)

Izmeklēšanas periodā Statistikas biroja reģistrētais kopējais SWR importa apjoms no Dienvidāfrikas bija 278 tonnas, t. i., 0,1 % no Kopienas tirgus daļas, proti, minimālais līmenis. Vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs veica 100 % no šā importa.

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāizmanto pieejamie fakti, jo, kā norādīts 57. apsvērumā, Dienvidāfrikas ražotājs eksportētājs pilnībā nesadarbojās.

(57)

Vienīgais zināmais ražotājs eksportētājs sniedza tikai informāciju par eksporta pārdevumiem uz Kopienu, bet nesniedza informāciju par līdzīgā ražojuma izmaksām un cenām iekšzemes tirgū. Tādēļ attiecībā uz IP nevarēja noteikt normālo vērtību. Tomēr ražotājs eksportētājs pieļāva, ka izmeklēšanas periodā joprojām bijis dempings. Pamatojoties uz tikko minēto un ņemot vērā, ka citas ticamas informācijas nebija, tika secināts, ka izmeklēšanas periodā dempings turpinājies ievērojamā mērā.

(58)

Izmeklēšanas periodā Statistikas biroja reģistrētais kopējais SWR importa apjoms no Ukrainas bija 1 695 tonnas, t. i., 1 % no Kopienas tirgus daļas, un to uzskatīja par minimālo tirgus daļu.

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāņem vērā pieejamie fakti, jo no Ukrainas neviens nesadarbojās. Pamatojoties uz tikko minēto, normālo vērtību, kas bija noteikta analogajai valstij, salīdzināja ar eksporta cenu, kura bija norādīta iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā. Rezultāts bija tāds, ka attiecībā uz IP tika noteikta 65 % dempinga starpība.

(60)

No astoņiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kas bija minēti sūdzībā, izmeklēšanā sadarbojās viens. No diviem Dienvidāfrikas ražotājiem eksportētājiem, kas bija minēti sūdzībā, izmeklēšanā tikai viens daļēji sadarbojās. Citi ražotāji Dienvidāfrikā vairs nav zināmi. No diviem zināmajiem Ukrainas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās neviens, turklāt citi ražotāji Ukrainā nav zināmi. No deviņiem zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanās sadarbojās tikai viens.

(61)

Septiņi no astoņiem zināmajiem ražotājiem Indijā pašreizējā izmeklēšanas pārskatīšanā nesadarbojās. Tiek norādīts, ka laikā, kad notika sākotnējā izmeklēšana, seši no šiem ražotājiem SWR veica pārdevumus tikai iekšzemes tirgū vai citos trešo valstu tirgos, tādēļ sākotnējā izmeklēšana uz tiem neattiecās. Turklāt nebija pieejama informācija par to ražošanas jaudu un apjomu, krājumiem pārdevumiem ārpuskopienas tirgos, jo pašreizējā izmeklēšanā tie nesadarbojās. Pārbaudē par to, vai iespējams, ka dempings turpinātos, ja pasākumus atceltu, pamatojās uz pieejamo informāciju, t. i., informāciju, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Pārbaudīja arī informāciju par to eksportētāju importa cenām, kas nesadarbojās, to noteica, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem. Lai noteiktu, vai iespējams, ka dempings turpinātos, ja pasākumus atceltu, pārbaudīja, kādas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir cenu veidošanas tendences citos eksporta tirgos, tā eksporta cenas uz Kopienu, ražošanas jaudu un krājumus. Tika novērtēta arī pasākumu atcelšanas iespējamā ietekme uz citām importa cenām.

(62)

Tika konstatēts, ka vidējā eksporta cena pārdevumiem uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir ievērojami mazāka nekā vidējā eksporta cena uz Kopienu un arī mazāka nekā cenas iekšzemes tirgū, tas norādīja, ka, ļoti iespējams, eksports uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, bijis saistīts ar vēl lielāku dempingu nekā eksporta pārdevumi uz Kopienu. Tomēr jānorāda, ka izmeklēšanas periodā bija spēkā minimālās cenas saistības, tādēļ attiecīgajam ražotājam eksportētājam, veicot eksportu uz Kopienu, bija jāievēro zināms cenu līmenis. Tomēr tika konstatēts, ka dažas cenas ir nedaudz augstākas, nekā paredzēts saistībās, bet lielākā daļa pārdevumu notika par cenām, kas atbilst saistībām. Eksporta pārdevumi uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tika veikti ievērojamos daudzumos, kas atbilst 86 % no kopējiem eksporta pārdevumiem. Tādēļ tika uzskatīts, ka eksporta cenu līmeni uz citām trešām valstīm var ņemt vērā kā indikatoru par to, kāds būtu iespējamais eksporta pārdevumu cenu līmenis uz Kopienu, ja pasākumus atceltu. Ņemot vērā tikko minēto un zemo cenu līmeni trešo valstu tirgos, tika secināts, ka, iespējams, eksportētājs, kas sadarbojās, samazinātu eksporta cenas uz Kopienu un tādējādi paaugstinātu dempinga līmeni.

(63)

Tiek norādīts, ka izmeklēšanas periodā konstatētā dempinga starpība bijusi ievērojama. Pamatojoties uz šiem datiem, tiek pieņemts, ka, pat ja cenu līmeņi uz Kopienu paliktu tādi paši vai palielinātos, ļoti iespējams, ka dempings joprojām turpinātos, ja spēkā esošos pasākumus atceltu. Ņemot vērā, kādas iepriekš bijušas tendences uzņēmuma eksportam uz Kopienu (t. i., sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmums uz ES eksportējis lielus daudzumus dempinga preču), kā arī tā cenu veidošanas stratēģijas eksportam uz citiem trešo valstu tirgiem, tomēr pastāv lielāka iespējamība, ka turpmāk eksports uz Kopienu tiks veikts par zemākām cenām un tādējādi tās būs dempinga cenas.

(64)

Tiek arī norādīts, ka konstatētās eksporta cenas uz trešām valstīm atbilst vidējai cenai, kas ir zemāka par Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu Kopienā, tas nozīmē, ka dominējošais attiecīgā ražojuma cenu līmenis Kopienas tirgū ir tāds, ka Kopienas tirgus ir ļoti saistošs Indijas eksportētājiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tika uzskatīts, ka patiešām pastāv ekonomisks stimuls pārorientēt eksportu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, uz rentablāko Kopienas tirgu, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

(65)

Statistikas biroja dati par attiecīgā ražojuma kopējā importa cenām, izņemot tā eksportēja importu, kas sadarbojās, liecina, ka tās bijušas ievērojami zemākas nekā eksportētājam, kas sadarbojās. Spriežot pēc tā eksportētāja normālās vērtības, kas sadarbojās, jo citas informācijas nebija, importa dempinga līmenis būtu ļoti augsts. Nav iemesla uzskatīt, ka gadījumā, ja nebūtu pasākumu, imports netiktu veikts par līdzīgām dempinga cenām, bet lielākos daudzumos.

(66)

Kaut arī Indijas ražotājs, kas sadarbojās, pēdējos gados ir palielinājis jaudas izmantošanu, tam joprojām ir ievērojamas rezerves, kas atbilst vismaz piecas reizes lielākam eksporta daudzumam uz Kopienu nekā izmeklēšanas periodā. Turklāt, kaut arī krājumu apjoms samazinās, tie ir ievērojami un izmeklēšanas perioda beigās veidoja lielāko daļu no apjoma, ko eksportēja uz Kopienu. Tāpēc iespējams ievērojami palielināt eksporta daudzumus uz EK, jo īpaši tādēļ ka nav norāžu par to, vai trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu uzņemt papildu produkciju. Šajā ziņā jānorāda, ka, maz iespējams, Indijas iekšzemes tirgus spētu uzņemt visas šā ražotāja eksportētāja jaudas rezerves, jo tajā darbojas astoņi konkurējoši ražotāji. Faktiski pārskatīšanas pieprasījumā Indijas ražotāju jaudas rezerves tika vērtētas 35 000 tonnu apmērā, t. i., gandrīz 20 % no Kopienas patēriņa.

(67)

Kā minēts iepriekš 41. apsvērumā, neviens Ķīnas uzņēmums sākotnējā izmeklēšanā nesaņēma tirgus ekonomikas statusu vai atsevišķu režīmu, t. i., visiem uzņēmumiem piemēroja vienotu valsts mēroga antidempinga maksājumu, kura likme bija 60,4 %. Importa apjomi no ĶTR ievērojami samazinājās, t. i., no 11 484 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā (15 dalībvalstu ES) līdz 1 942 tonnām izmeklēšanas periodā (25 dalībvalstu ES). Pašreizējā ĶTR tirgus daļa mazliet pārsniedz minimālo, t. i., 1,1 %. Tomēr tiek norādīts, ka Ķīnas importam kopš 2001. gada ir tendence palielināties. Vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja eksports bija 75 % no kopējā Ķīnas eksporta, kura apjoms izmeklēšanas periodā bija 1 456 tonnas. Izmeklēšanas periodā septiņi citi ražotāji eksportētāji uz Kopienu eksportēja vienīgi mazus daudzumus.

(68)

Lai noteiktu, vai iespējams, ka dempings turpinātos, ja pasākumus atceltu, pārbaudīja, kādas šim ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir cenu veidošanas tendences citos eksporta tirgos, tā eksporta cenas uz Kopienu, iespējamo ietekmi uz citām importa cenām, tā ražošanas jaudu un krājumus. Informāciju par to eksportētāju importa cenām, kas nesadarbojās, ieguva no Statistikas biroja datiem.

(69)

Eksporta cenas no ĶTR uz ASV, vienu no lielākajiem Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta tirgiem un tirgu, kurā nav spēkā pasākumi, vidēji bija ievērojami zemākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Tādējādi, kā secināts 54. apsvērumā, eksporta pārdevumi no ĶTR uz Kopienu veikti par dempinga cenām, tas norādīja, ka eksports uz ASV un citu trešo valstu tirgiem, iespējams, bijis saistīts ar vēl lielāku dempingu nekā eksporta pārdevumi uz Kopienu. Tika arī uzskatīts, ka eksporta cenu līmeni uz ASV un citām trešām valstīm var ņemt vērā kā indikatoru par to, kāds būtu iespējamais eksporta pārdevumu cenu līmenis uz Kopienu, ja pasākumus atceltu. Pamatojoties uz tikko minēto un zemo cenu līmeni trešo valstu tirgos, tika secināts, ka ir ievērojama iespēja samazināt eksporta cenas uz Kopienu un tādējādi palielināt dempingu.

(70)

Tika arī konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares cenu līmenis Kopienā vidēji bijis ievērojami augstāks nekā sadarbojušos Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmenis citos trešo valstu tirgos. Kā jau norādīts iepriekš 64. apsvērumā par Indiju, fakts, ka Kopienas tirgū kopumā dominējošā attiecīgā ražojuma cenu līmeņa dēļ šis tirgus ir ļoti saistošs, attiecas arī uz ĶTR. Augstāks cenu līmenis Kopienas tirgū veicina eksporta apjomu palielināšanu uz Kopienu.

(71)

Statistikas biroja dati par attiecīgā ražojuma kopējā importa cenām, izņemot tā ražotāja importu, kas sadarbojās, liecina, ka tās bijušas zemākas nekā eksportētājam, kas sadarbojās. Pamatojoties uz normālo vērtību, kas aprēķināta analogajai valstij, šis imports būtu saistīts ar ļoti augstu dempinga līmeni. Nav iemesla uzskatīt, ka gadījumā, ja nebūtu pasākumu, imports netiktu veikts par līdzīgām dempinga cenām, bet lielākos daudzumos.

(72)

Kaut arī Ķīnas ražotājs, kas sadarbojās, pēdējos gados ir mazliet palielinājis jaudas izmantošanu, tam joprojām ir ievērojamas rezerves, kas atbilst vismaz četras reizes lielākam eksporta daudzumam uz Kopienu nekā izmeklēšanas periodā. Pārskatīšanas pieprasījums liecina, ka visu ĶTR ražotāju eksportētāju jaudas rezerves vērtējamas 270 000 tonnu apmērā. Tādējādi iespējams palielināt eksporta daudzumus uz Kopienu, jo īpaši tādēļ ka nav norāžu par to, vai trešo valstu tirgi vai vietējais tirgus varētu uzņemt papildu produkciju. Šajā ziņā jānorāda, ka, maz iespējams, ĶTR iekšzemes tirgus spētu absorbēt jaudas rezerves, jo tajā darbojas diezgan daudz konkurējošu ražotāju.

(73)

Tiek norādīts konstatētais fakts, ka pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no ĶTR, tikuši apieti, pārsūtot importējamās preces caur Maroku. Tas nepārprotami norāda, ka Ķīnas SWR pārdevēji ir ieinteresēti par Kopienas tirgu un ka bez dempinga tie nespēj konkurēt Kopienas tirgū. Tika uzskatīts, ka tā ir vēl viena norāde par to, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, Ķīnas eksporta apjoms varētu palielināties un ienākt Kopienas tirgū par dempinga cenām.

(74)

Dienvidāfrikā zināms tikai viens ražotājs. Šis ražotājs šajā pārskatīšanas izmeklēšanā daļēji sadarbojās.

(75)

Kopš galīgo pasākumu noteikšanas imports no Dienvidāfrikas ievērojami samazinājās. Dienvidāfrikas importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija mazāka par minimuma slieksni (1 %). Tādējādi izmeklēšanas periodā kopējais eksporta apjoms no Dienvidāfrikas bija 278 tonnas, no kurām lielākā daļa tika izkrauta muitas noliktavā Roterdamā, tādējādi šīs preces tika galu galā reeksportētas un netika muitotas Eiropas Savienībā. Brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā tika laisti vienīgi neielieli attiecīgā ražojuma daudzumi.

(76)

Kā minēts iepriekš 57. un 60. apsvērumā, ņēma vērā pieejamos faktus, jo īpaši attiecībā uz Dienvidāfrikas iekšzemes tirgu. Informācijas par Dienvidāfrikas ražošanas nozari ir maz, tādēļ turpmāk minētie secinājumi pamatoti ar informāciju iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā un ar publiski pieejamo eksporta tirdzniecības statistiku.

(77)

Lai noteiktu, vai dempings atkārtotos, ja pasākumus atceltu, tika pārbaudīta informācija, ko eksportētājs, kas sadarbojās, sniedza par eksporta cenām uz Kopienu un uz trešām valstīm, par neizmantoto jaudu un par krājumiem.

(78)

Kā jau paskaidrots 76. apsvērumā, netika sniegta informācija par cenām iekšzemes tirgū. Tādēļ tika izmantota pieprasījumā iekļautā informācija par cenām iekšzemes tirgū. Attiecībā uz cenām ārpuskopienas eksporta tirgos tika analizēti pieci galvenie eksporta galamērķi. Visos gadījumos eksporta cenas uz trešām valstīm bija mazākas par cenām iekšzemes tirgū. Pieņemot, ka šīs eksporta cenas būs zemākā robeža, ko eksportētājs varētu pieņemt, atgriežoties Kopienas tirgū, skaidrs, ka eksports turpinātos par dempinga cenām.

(79)

Pārbaudot vidējās cenas eksporta pārdevumiem uz pieciem galvenajiem ārpuskopienas eksporta tirgiem, atklājās, ka pārdevumi notikuši par cenām, kas ir ievērojami zemākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Kā jau tas bija attiecībā uz Indiju, vismaz daļēji tā iemesls ir tāds, ka izmeklēšanas periodā bija spēkā minimālās cenas saistības, kas paredzēja, ka attiecīgajam ražotājam eksportētājam, eksportējot preces uz Kopienu, jāievēro zināms cenu līmenis. Tika konstatēts, ka visas cenas mazliet pārsniedz saistībās noteikto līmeni.

(80)

Tādēļ tika uzskatīts, ka eksporta cenu līmeni uz šiem pieciem eksporta tirgiem ārpus Kopienas var ņemt vērā kā indikatoru par to, kāds būtu iespējamais eksporta pārdevumu cenu līmenis uz Kopienu, ja pasākumus atceltu. Pamatojoties uz tikko minēto, tika secināts, ka vienīgajam Dienvidāfrikas eksportētājam ir ievērojama iespēja samazināt eksporta cenas uz Kopienu un tādējādi palielināt dempingu.

(81)

Turklāt tika konstatēts, ka cenas Kopienas tirgū kopumā bijušas vidēji augstākas nekā eksporta cenas uz piecām lielākajām eksportētājām valstīm ārpus Kopienas. Kā norādīts iepriekš 64. apsvērumā par Indiju un 70. apsvērumā par ĶTR, šā iemesla dēļ gadījumā, ja pasākumus atceltu, Kopienas tirgus nākotnē kļūtu ļoti saistošs. Tādējādi tika uzskatīts, ka augstāks cenu līmenis Kopienas tirgū veicina eksporta palielināšanos uz Kopienas tirgu.

(82)

Kopš galīgā maksājuma noteikšanas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās daļēji, ir uzkrājis ievērojamus krājumus un jaudas rezerves, šī jauda vairāk nekā par 40 % pārsniedz uzstādīto jaudu. Pieprasījums liecina, ka jaudas rezerves vērtējamas 23 000 līdz 25 000 tonnu apmērā. Tādējādi iespējams palielināt eksporta daudzumus uz Kopienu, jo īpaši tādēļ ka nav norāžu par to, vai trešo valstu tirgi vai vietējais tirgus varētu uzņemt papildu produkciju.

(83)

Neviens no abiem zināmajiem Ukrainas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumus pamatoja ar pieejamajiem faktiem. Informācijas par Ukrainas ražošanas nozari ir maz, tādēļ turpmāk minētie secinājumi balstās uz informāciju iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā un uz publiski pieejamo tirdzniecības statistiku. Tiek norādīts, ka Ukrainā nav zināmi citi ražotāji un ka uz abiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem konkrēti saistībā ar ražošanas jaudu attiecas šādi apsvērumi.

(84)

Lai noteiktu, vai dempings atkārtotos, ja pasākumus atceltu, tika pārbaudītas eksporta cenas uz trešām valstīm, neizmantotā jauda un krājumi.

(85)

Ņemot vērā, ka citas ticamākas informācijas nebija, tika ņemta vērā pieprasījumā sniegtā informācija par eksportu uz Krieviju un ASV, tās pamatā bija publiski pieejama statistika. Analizējot pieejamos rādītājus, atklājās, ka vidējās eksporta cenas uz šīm valstīm bijušas ievērojami zemākas nekā vidējās eksporta cenas uz Kopienu. Kā jau paskaidrots iepriekš par Indiju, ĶTR un Dienvidāfriku, tika uzskatīts, ka eksporta cenas uz citām trešām valstīm ir indikators par to, kāds būtu iespējamais eksporta pārdevumu cenu līmenis uz Kopienu, ja pasākumus atceltu. Pamatojoties uz tikko minēto, tika secināts, ka ir ievērojama iespēja samazināt eksporta cenas uz Kopienu un tādējādi, ļoti iespējams, palielināt dempingu.

(86)

Pieprasījumā iekļautie pierādījumi liecina, ka Ukrainas ražošanas jaudas rezerves vērtējamas 100 000 tonnu apmērā, no tām tikai 50 % pašlaik tiek izmantoti ražošanai. Jaudas rezerves 50 000 tonnu apmērā būtu lielākās jaudas rezerves visās attiecīgajās valstīs, un tās atbilstu vairāk nekā trešajai daļai no Kopienas patēriņa. Tāpēc Ukraina spēj palielināt eksporta daudzumus uz Kopienu visnepārprotamāk no visām attiecīgajām valstīm, jo īpaši tādēļ ka nav norāžu par to, vai trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu uzņemt papildu produkciju.

(87)

Komisija 1999. gadā saistībā ar sākotnējo izmeklēšanu pieņēma viena Ukrainas eksportētāja piedāvātās saistības. Vēlāk Komisija konstatēja, ka saistības netiek pildītas divējādā ziņā. Pirmkārt, attiecīgais Ukrainas eksportētājs sniedza maldinošas izcelsmes deklarācijas, un, otrkārt, šis eksportētājs izsniedza saistību rēķinus par ražojumu veidiem, uz kuriem neattiecas saistības, tādējādi nepamatoti saņemot atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem. Tādējādi ar Regulu (EK) Nr. 1678/2003 Komisija atcēla pieņemtās saistības.

(88)

Turklāt, kad bija noteikti pašlaik spēkā esošie pasākumi SWR importam no Ukrainas, tika konstatēts, ka šie pasākumi tiek apieti, veicot importu no Moldovas. Kā minēts iepriekš 3. apsvērumā, spēkā esošie pasākumi tika atbilstīgi attiecināti uz importētajām SWR, ko nosūtīja no Moldovas.

(89)

Kaut arī saistību neizpilde un pasākumu apiešana pagātnē pati par sevi nepamato secinājumu, ka nākotnē gaidāms dempings, tika uzskatīts, ka šajā gadījumā minētās darbības ir papildu faktori, kas norāda, ka eksportētāji ir ieinteresēti ienākt Kopienas tirgū un ka bez dempinga Kopienas tirgū tie nespētu konkurēt.

(90)

Visos gadījumos tika konstatēts, ka ievērojami turpinās dempings, kaut arī Dienvidāfrikas un Ukrainas importa apjomi bija minimālajā līmenī.

(91)

Lai pārbaudītu, vai iespējams, ka dempings turpinātos vai atkārtotos, ja antidempinga pasākumus atceltu, tika analizētas jaudas rezerves un neizlietotie krājumi, kā arī cenu veidošanas un eksporta stratēģijas atšķirīgos tirgos. Šajā pārbaudē atklājās, ka visās attiecīgajā eksportētājās valstīs ir ievērojamas jaudas rezerves un uzkrāti krājumi. Turklāt tika konstatēts, ka eksporta cenas uz citām trešām valstīm kopumā bijušas ievērojami zemākas nekā uz Kopienas tirgu un ka tāpēc Kopiena joprojām ir saistošs tirgus visu attiecīgo valstu ražotājiem eksportētājiem. Tādēļ tika secināts, ka eksports no attiecīgajām valstīm uz trešām valstīm, ļoti iespējams, tiktu novirzīts uz Kopienu, ja Kopienas tirgū varētu iekļūt bez antidempinga pasākumiem. Iespējams arī, ka pašreizējās ražošanas jaudas rezerves varētu izraisīt to, ka imports no visām attiecīgajām valstīm palielinātos.

(92)

Analizējot visu attiecīgo valstu cenu veidošanas stratēģiju, turklāt atklāja, ka šis eksports visticamāk tiks veikts par dempinga cenām. Attiecībā uz ĶTR un Ukrainu šos secinājumus pastiprināja konstatētais fakts, ka spēkā esošie pasākumi tiek apieti, veicot importu caur citām valstīm, tas liecināja, ka eksportētājas valstis nespēja konkurēt Kopienas tirgū ar taisnīgām cenām.

(93)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika konstatēts, ka no visām attiecīgajām valstīm dempings, iespējams, ievērojamos apmēros turpinātos vai atkārtotos, ja pieļautu to, ka pasākumus vairs nepiemēro.

(94)

Kopienā attiecīgo ražojumu ražo 30 ražotāji, kas ražo kopējo Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(95)

Jānorāda, ka tad, kad notika sākotnējā izmeklēšana, Kopienas ražošanas nozarē bija 20 ražotāji. Pārskatīšanas izmeklēšanā nesadarbojās deviņi no šiem uzņēmumiem. Gluži pretēji seši uzņēmumi, kas neietilpa Kopienas ražošanas nozarē, kad notika sākotnējā izmeklēšana, gan atbalstīja pārskatīšanas pieprasījumu, gan piekrita sadarboties pārskatīšanas izmeklēšanā. Tādējādi turpmāk minētie 17 ražotāji atbalstīja sūdzību un piekrita sadarboties:

Kā norādīts iepriekš 12. apsvērumā, tika atlasīti pieci uzņēmumi.

(96)

Šie uzņēmumi izmeklēšanā pilnībā sadarbojās. Pieci atlasītie Kopienas ražotāji saražoja 30 % no Kopienas kopējās produkcijas izmeklēšanas periodā, savukārt iepriekšminētie 17 Kopienas ražotāji saražoja 68  % no Kopienas kopējās produkcijas izmeklēšanas periodā.

(97)

Tādēļ tiek uzskatīts, ka iepriekšminētie 17 Kopienas ražotāji saražojuši lielāko daļu no Kopienas līdzīgā ražojuma kopējās produkcijas. Tādējādi tiek uzskatīts, ka 17 Kopienas ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tie būs minēti kā “Kopienas ražošanas nozare”.

(98)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu Kopienas tirgū, pārējo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu Kopienas tirgū un Statistikas biroja datiem par visu importu Eiropas Savienībā.

(99)

No 2001. gada līdz IP Kopienas patēriņš samazinājās par 9 %. Konkrēti 2001.–2002. gadā tas samazinājās par 3 %, 2002.–2003. gadā – vēl par 6 %. Izmeklēšanas periodā tas kopumā palika stabils.

(100)

Sākotnējā izmeklēšanā ĶTR, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes SWR importu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu novērtēja kopumā (kumulatīvi). Tika pārbaudīts, vai novērtējums kopumā ir piemērots arī pašreizējā izmeklēšanā.

(101)

Šajā ziņā tika konstatēts, ka dempinga starpība, kura noteikta saistībā ar importu no katras valsts, pārsniedza minimālo līmeni. Attiecībā uz daudzumiem, ko eksportējusi katra no četrām attiecīgajām valstīm, kā minēts iepriekš 22.–24. apsvērumā, tika uzskatīts, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, imports no katras attiecīgās valsts, iespējams, palielinātos līdz ievērojami augstākam līmenim nekā izmeklēšanas periodā un noteikti pārsniegtu minimālo slieksni.

(102)

Attiecībā uz konkurences apstākļiem, analizējot katru no attiecīgajām valstīm importēto SWR veidu, izmeklēšanā konstatēja, ka tie ir līdzīgi pēc visām galvenajām fizikālajām un tehniskajām īpašībām. Turklāt šie SWR veidi bija aizstājami ar citiem veidiem, ko importēja no attiecīgajām valstīm un ko ražoja Kopienā, un tos laida Kopienas tirgū vienā un tajā pašā laikā salīdzināmos pārdošanas kanālos, kuros bija līdzīgi tirdzniecības apstākļi. Tāpēc uzskatīja, ka importētie SWR konkurē cits ar citu un ar Kopienā ražotajiem SWR.

(103)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti. Tādēļ importu no attiecīgajām četrām valstīm pārbaudīja kopā.

(104)

Četrām attiecīgajām valstīm importa apjomi, tirgus daļas un vidējās cenas mainījās, kā noteikts turpmāk. Turpmāk norādītās cenu tendences pamatotas ar Statistikas biroja datiem par importa cenām, un tajās iekļauti antidempinga maksājumi un novērtētās izmaksas pēc importēšanas.

(105)

Četru attiecīgo valstu izcelsmes importa apjoms vispirms palielinājās un 2002. gadā sasniedza 9 153 tonnas, kas atbilst tirgus daļai 4,9 % apmērā, pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 7 784 tonnām, kas atbilst tirgus daļai 4,4 % apmērā. Sākotnējās izmeklēšanas periodā četru attiecīgo valstu kopējā tirgus daļa bija 14,3 %.

(106)

Importa cenas no četrām attiecīgajām valstīm vidēji samazinājās no EUR 1 364 par tonnu 2001. gadā līdz EUR 1 296 par tonnu izmeklēšanas periodā.

(107)

Izmeklēšanā atklājās, ka imports no attiecīgajām valstīm izmeklēšanas periodā samazināja Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu par 36 līdz 68 %.

(108)

Kā minēts iepriekš 3. apsvērumā, tika papildus konstatēts, ka Ukrainas un ĶTR uzņēmumi apgājuši sākotnējos pasākumus attiecīgi caur Moldovu un Maroku. Tādējādi antidempinga maksājumu, ko noteica ĶTR izcelsmes importam, attiecināja uz to pašu no Marokas nosūtīto tērauda trošu un tauvu importu, izņemot ražojumus, ko patiešām ražojuši Marokas ražotāji. Līdzīgi galīgais antidempinga maksājums, ko noteica Ukrainas izcelsmes importam, tika attiecināts arī uz tām pašām importētajām tērauda trosēm un tauvām, ko nosūtīja no Moldovas.

(109)

Kaut arī Moldovas importa apjoms pirms 2000. gada saglabājās nulles līmenī, 2002. gadā tas strauji palielinājās līdz 1 816 tonnām. Pēc tam tas atkal nokritās līdz nullei, iespējams, tādēļ ka 2003. gadā tika uzsākta iepriekšminētā pret pasākumu apiešanu vērstā izmeklēšana. Imports no Moldovas 2001. un 2002. gadā tika veikts par ļoti zemām cenām, t. i., EUR 899 par tonnu 2001. gadā un EUR 843 par tonnu 2002. gadā.

(110)

Sākotnējās izmeklēšanas periodā Marokas importa tirgus daļa bija 0 %. Marokas imports strauji palielinājās no 231 tonnām 2001. gadā līdz 2 411 tonnām 2003. gadā. Izmeklēšanas periodā tas samazinājās līdz 1 904 tonnām. Iepriekšminētajā pret pasākumu apiešanu vērstajā izmeklēšanā tika pierādīts, ka ierobežots Marokas importa apjoms (aptuveni 100 tonnas) 2003. gadā patiešām attiecināms uz Marokas ražotāju. Marokas imports no 2001. gada līdz IP tika veikts par ļoti zemām cenām, t. i., aptuveni EUR 1 000 par tonnu.

(111)

Komisija 2004. gada 20. novembrī uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz šā paša Korejas Republikas izcelsmes ražojuma importu, turklāt Kopienas ražošanas nozare bija iesniegusi sūdzību, kurā bija sākotnēji šķietami pamatoti pierādījumi, ka tas ir dempinga imports un tādējādi Kopienas ražošanas nozarei tiek nodarīti būtiski zaudējumi.

(112)

Korejas Republikas importa pārmaiņas ir šādas.

(113)

Importa apjoms no Korejas Republikas palielinājās no 13 582 tonnām 2001. gadā (atbilstošā tirgus daļa bija 7 %) līdz 25 835 tonnām izmeklēšanas periodā (tirgus daļa – 14,5 %). Vidējās Korejas Republikas importa cenas no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 18 %, t. i., no EUR 1 366 par tonnu līdz EUR 1 123 par tonnu. Attiecībā uz Korejas Republikas importu dempings netika pierādīts, tādēļ procedūru izbeidza (sk. 4. apsvērumu).

(114)

Kā norādīts iepriekš 7. apsvērumā, 2004. gada 18. augustā beidzās termiņš pasākumiem, ko ar sākotnējo galīgo regulu noteica Meksikas izcelsmes importam. Kopš 2001. gada un visā izmeklēšanas periodā Meksikas izcelsmes importa apjoms palika ļoti ierobežots. 2001. gadā tas bija nulle un izmeklēšanas periodā un 2002. un 2003. gadā sasniedza gada līmeni, kurš svārstījās no 700 līdz 400 tonnām, kas atbilda tirgus daļai attiecīgi 0,4 % un 0,2 % apmērā.

(115)

Meksikas importa cenas 2002. un 2003. gadā sasniedza aptuveni EUR 2 400 par tonnu.

(116)

Ar Regulu (EK) Nr. 1601/2001 (11) Padome noteica antidempinga pasākumus līdzīgu ražojumu importam, kuru izcelsme ir, inter alia, Krievijā, Taizemē un Turcijā.

(117)

Krievijas importam piemērojamā maksājuma likme bija no 36,1 % līdz 50,7 %, izņemot importu, ko veica viens Krievijas eksportētājs, no kura pieņēma cenas saistības. Importa apjoms no Krievijas samazinājās no 3 630 tonnām 2001. gadā (tirgus daļa – 1,9 %) līdz 2 101 tonnām izmeklēšanas periodā (tirgus daļa – 1,2 %). Krievijas importa vidējās cenas no 2001. gada līdz IP palika relatīvi stabilas aptuveni EUR 1 000 par tonnu apmērā.

(118)

Taizemes importam piemērojamā maksājuma likme bija no 24,8 % līdz 42,8 %, izņemot importu, ko veica viens eksportētājs, no kura pieņēma cenas saistības. Importa apjoms no Taizemes samazinājās no 1 039 tonnām 2001. gadā (tirgus daļa – 0,5 %) līdz 277 tonnām izmeklēšanas periodā (tirgus daļa – 0,2 %). Taizemes importa vidējās cenas palielinājās no aptuveni EUR 1 335 par tonnu 2001. gadā līdz EUR 1 722 par tonnu izmeklēšanas periodā.

(119)

Turcijas importam attiecīgajā periodā piemērojamā maksājuma likme bija no 17,8 % līdz 31 %, izņemot importu, ko veica divi Turcijas eksportētāji, no kuriem 2001. gadā pieņēma cenas saistības un kuriem pēc tam 2003. gadā šīs saistības atcēla. Importa apjoms no Turcijas samazinājās no 4 354 tonnām 2001. gadā (tirgus daļa – 2,2 %) līdz 1 457 tonnām izmeklēšanas periodā (tirgus daļa – 0,8 %). Turcijas importa vidējās cenas samazinājās no aptuveni EUR 1 448 par tonnu 2001. gadā līdz EUR 1 302 par tonnu izmeklēšanas periodā.

(120)

Importa apjoms no citām iepriekš neminētām trešām valstīm samazinājās no aptuveni 23 000 tonnām 2001. gadā (tirgus daļa –12 %) līdz aptuveni 19 000 tonnām izmeklēšanas periodā (tirgus daļa – 10,5 %). Citu iepriekš neminētu trešo valstu vidējās cenas palielinājās no aptuveni EUR 1 500 par tonnu 2001. gadā līdz aptuveni EUR 1 900 par tonnu 2003. gadā, pēc tam atkal samazinājās līdz aptuveni EUR 1 500 par tonnu izmeklēšanas periodā.

(121)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus svarīgākos ekonomikas faktorus un rādītājus, kuri ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(122)

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari veikta atlase, tika novērtēts kaitējums, gan pamatojoties uz informāciju, kas savākta visas Kopienas ražošanas nozares līmenī (“KRN” pievienotajās tabulās), gan – uz informāciju, kura savākta atlasīto Kopienas ražotāju līmenī (“AR” pievienotajās tabulās).

(123)

Attiecībā uz atlasi saskaņā ar nostiprinājušos praksi zināmi kaitējuma rādītāji (produkcija, jauda, ražīgums, krājumi, pārdevumi, tirgus daļa, izaugsme un nodarbinātība) analizēti Kopienas ražošanas nozarei kopumā, savukārt tie kaitējuma rādītāji, kas attiecas uz atsevišķu uzņēmumu sniegumu, t. i., cenām, ražošanas izmaksām, rentabilitāti, algām, ieguldījumiem, ienākuma no ieguldījumiem, naudas plūsmu, spēju palielināt kapitālu, pārbaudīti, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atlasīto Kopienas ražotāju līmenī.

(124)

Kopienas ražošanas nozares produkcija no 2001. gada līdz IP palielinājās par 10 %, t. i., no aptuveni 125 000 tonnām 2001. gadā līdz aptuveni 112 000 tonnām izmeklēšanas periodā. Konkrēti produkcija 2002. gadā palielinājās par 2 %, pēc tam 2003. gadā samazinājās par 5 procentu punktiem un izmeklēšanas periodā samazinājās vēl par 7 procentu punktiem.

(125)

Ražošanas jauda no 2001. gada līdz IP mazliet palielinājās (par 2 %). Produkcija samazinājās, savukārt jauda vienlaikus mazliet palielinājās, tādēļ jaudas izmantojums samazinājās no 67 % 2001. gadā līdz 59 % izmeklēšanas periodā.

(126)

Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumu līmenis attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās. Izmeklēšanas periodā krājumu bija par 14 % mazāk nekā 2001. gadā.

(127)

Kopienas ražošanas nozares pārdevumi Kopienas tirgū no 2001. gada līdz IP samazinājās par 10 %. Šīs pārmaiņas atbilst pārmaiņām Kopienas tirgū, no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam tirgus daļa samazinājās par 9 %.

(128)

No 2001. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par vienu procentu punktu. Konkrēti tā 2002. gadā palielinājās par 0,5 procentu punktiem, 2003. gadā samazinājās par 0,3 procentu punktiem un galu galā izmeklēšanas periodā samazinājās par 1,2 procentu punktiem.

(129)

No 2001. gada līdz IP, kad Kopienas patēriņš samazinājās par 9 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 10 %. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare zaudēja daļu tirgus daļas, jo attiecīgais imports tajā pašā periodā ieguva 0,3 procentu punktus.

(130)

No 2001. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis samazinājās par 4 %.

(131)

Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā gada laikā vienas personas saražoto produkciju, 2001.–2003. gadā saglabājās diezgan stabils. Izmeklēšanas periodā ražīgums samazinājās par 8 %, jo ražošanas apjoms samazinājās, savukārt nodarbinātība saglabājās tāda pati.

(132)

Ņemot vērā attiecīgo valstu importa apjomu un cenas, ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari faktiskās dempinga starpības lieluma ziņā nevar uzskatīt par niecīgu, jo īpaši pārskatāmos un tādējādi cenu ziņā ļoti ietekmējamos tirgos ne – un tāds ir attiecīgā ražojuma tirgus.

(133)

Iepriekš un turpmāk aplūkotie rādītāji atklāj to, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas 1999. gadā Kopienas ražošanas nozares ekonomikas un finanšu situācijā notikuši daži uzlabojumi, tie arī pierāda, ka Kopienas stāvoklis vēl aizvien ir nestabils un viegli ietekmējams.

(134)

Vienības pārdošanas cenas Kopienas ražošanas nozarei no 2001. gada līdz IP palika relatīvi stabilas, un attiecīgā perioda beigās tās palielinājās pavisam mazliet. Šīs cenu pārmaiņas lielā mērā atbilst galvenā izejmateriāla cenu pārmaiņām, arī tām attiecīgā perioda beigās bija raksturīgs palielinājums.

(135)

No 2001. gada līdz IP nodarbinātā vidējā alga palielinājās par 5 %, tas ir mērens rādītājs salīdzinājumā ar vidējo nominālās vienības darbaspēka izmaksu palielinājuma rādītāju (6 %), kas novērots šajā pašā periodā kopumā Kopienas ekonomikā.

(136)

Piecu atlasīto ražotāju gada ieguldījumu plūsma attiecīgajā ražojumā saglabājās relatīvi stabila, proti, aptuveni 4 miljoni euro gadā. Lielais pieaugums 2003. gadā atbilst lielu daudzumu iekārtu iepirkšanai izņēmuma kārtā, ko veica viens atlasītais uzņēmums.

(137)

Atlasīto ražotāju rentabilitāte, kas attiecīgajā periodā pakāpeniski uzlabojās, palika negatīva 2001. gadā (– 4,2 %) un IP (– 0,3 %). Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izsaka peļņas procentos attiecībā pret neto ieguldījumu uzskaites vērtību, caurmērā atbilst tai pašai rentabilitātes tendencei visā attiecīgajā periodā.

(138)

Stāvoklis naudas plūsmas ziņā no 2001. gada līdz IP uzlabojās, jo iepriekšminētos ierobežotos zaudējumus ar uzviju kompensēja tādi citi nenaudas posteņi kā aktīvu amortizācija un krājumu aprite.

(139)

Izmeklēšanā atklājās, ka vairāku atlasīto Kopienas ražotāju grūtā finansiālā situācija negatīvi ietekmējusi kapitāla prasības. Kaut arī vairāki no šiem uzņēmumiem ir lielu tērauda uzņēmumu daļa, kapitāla prasības ne vienmēr tiek izpildītas vēlamajā līmenī, jo finanšu resursus parasti piešķir šajā grupās visrentablākajām vienībām.

(140)

No 2001. gada līdz IP pozitīvi mainījās šādi rādītāji: Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda palielinājās un noslēguma krājumi samazinājās. Kopienas ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas no 2001. gada līdz IP saglabājās nemainīgas, rentabilitāte palielinājās, izmeklēšanas periodā izdevumiem un ieņēmumiem esot gandrīz līdzsvarā, vienlaikus palielinājās ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. Algas palielinājās mēreni, un Kopienas ražošanas nozare stabili turpināja ieguldījumus.

(141)

Šādi rādītāji gluži pretēji mainījās negatīvi: produkcija un jaudas izmantošana samazinājās, pārdošanas apjoms samazinājās (atbilstīgi pārmaiņām tirgū), nodarbinātība un ražīgums samazinājās. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa mazliet samazinājās, tomēr zaudējums bija noteikti mazāk izteikts nekā laikā, pirms pieņēma antidempinga pasākumus, kad konstatēja tirgus daļas zaudējums 9 procentu punktu apmērā.

(142)

Kopumā situācijai Kopienas ražošanas nozarē bija raksturīgas atšķirīgas norises: dažiem rādītājiem bija pozitīvas tendences, savukārt vairākiem citiem – negatīvas. Ja salīdzina iepriekšminētās tendences ar tām, kas raksturotas regulās, ar kurām nosaka pagaidu un galīgos pasākumus, ir skaidrs, ka, 1999. gadā ieviešot antidempinga pasākumus attiecībā uz Indijas, ĶTR, Ukrainas un Dienvidāfrikas importu, Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija tiks ietekmēta pozitīvi. Ja pasākumi netiktu apieti, veicot importu no Moldovas un Marokas, stāvoklis, iespējams, būtu vēl labvēlīgāks. Turklāt pēc antidempinga pasākumu noteikšanas attiecībā uz importu no Krievijas, Taizemes un Turcijas šo valstu attiecīgā tirgus daļa samazinājās (sk. 116.–119. apsvērumu), tādējādi noteikti samazinājās spiediens uz Kopienas ražošanas nozares cenām. Tomēr jāuzsver, ka pat tie rādītāji, kas liecina par pozitīvām pārmaiņām, piemēram, jo īpaši rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem joprojām nav tādā līmenī, kādu varētu gaidīt, ja Kopienas ražošanas nozare pilnībā atgūtos no radītā kaitējuma.

(143)

Tādēļ tiek secināts, ka stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē ir uzlabojies, salīdzinot ar laiku pirms pasākumu noteikšanas, tomēr joprojām ir nestabils.

(144)

Kā secināts iepriekš 91. apsvērumā, attiecīgo valstu ražotājiem ir potenciāls palielināt un/vai pārorientēt eksporta apjomus uz Kopienas tirgu. Pamatojoties uz salīdzināmiem ražojumu veidiem, izmeklēšanā atklāja, ka ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgo ražojumu par ievērojami zemāku cenu nekā Kopienas ražošanas nozare (58–68 % ĶTR, 47–55 % Indija). Ukrainai un Dienvidāfrikai, kuru ražotāji nesadarbojās un kuru ražojumu veidi (tādējādi arī importa cena) ir dažādi, nevarēja veikt dažādu veidu ražojumu cenu salīdzinājumu. Tomēr pieejamie fakti liecina, ka gan vidējā Ukrainas importa cena, gan vidējā Dienvidāfrikas importa cena (abas bez antidempinga maksājuma) ir ievērojami zemāka nekā Kopienas ražošanas nozares cenas iekšzemes tirgū, t. i., attiecīgi par 65 % un 25 %. Attiecīgās valstis visticamāk turpinās piemērot šīs zemās cenas, arī lai atgūtu zaudēto tirgus daļu. Šādas cenu tendences kopā ar attiecīgo valstu eksportētāju spēju piegādāt ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus Kopienas tirgū, pilnīgi iespējams, ietekmēs cenu nospiedošās tendences pastiprināšanos tirgū un, gaidāms, negatīvi ietekmēs Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(145)

Kā atklāts iepriekš, kaut arī Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir uzlabojies salīdzinājumā ar stāvokli, kas dominēja pirms spēkā esošo antidempinga pasākumu noteikšanas, tas joprojām ir viegli ietekmējams un nestabils. Iespējams, ka gadījumā, ja Kopienas ražošanas nozari ietekmētu imports par dempinga cenām vēl lielākos apjomos no attiecīgajām valstīm, rezultāts būtu tāds, ka tās finansiālais stāvoklis pasliktinātos tādā mērā, kāds konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Pamatojoties uz tikko minēto, secināja, ka pasākumu atcelšana visticamāk izraisītu to, ka atkārtojas kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(146)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pret Kopienas interesēm kopumā. Nosakot Kopienas intereses, pamatojās uz visu dažādo saistīto interešu novērtējumu.

(147)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā uzskatīja, ka pasākumu pieņemšana nav pret Kopienas interesēm. Turklāt tas, ka pašreizējā izmeklēšana saistīta ar pārskatīšanu, tas ir, tādas situācijas analīzi, kurā antidempinga pasākumi jau tiek piemēroti, ļauj novērtēt spēkā esošo antidempinga pasākumu nepienācīgi negatīvo ietekmi uz attiecīgajām personām.

(148)

Pamatojoties uz tikko minēto, pārbaudīja, vai, neņemot vērā secinājumus par iespējamību, ka turpināsies vai atkārtosies kaitējumu radošs dempings, pastāv nepārvarami iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

(149)

Izrādījies, ka Kopienas ražošanas nozare ir strukturāli dzīvotspējīga. To apstiprināja pozitīvās pārmaiņas tās ekonomiskajā situācijā, ko konstatēja pēc antidempinga pasākumu piemērošanas 1999. gadā. Jo īpaši fakts, ka Kopienas ražošanas nozare patiešām vairs nezaudē tirgus daļu, kas notika dažus gadus pirms IP, kontrastē ar situāciju, pirms noteica pasākumus. No 2001. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozarei ir arī palielinājusies peļņa. Turklāt tiek arī atgādināts, ka konstatēta pasākumu apiešana, veicot importu no Moldovas un Marokas. Ja šādu norišu nebūtu, stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē būtu vēl labvēlīgāks.

(150)

Saprātīgi spriežot, var gaidīt, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām gūs labumu no pasākumiem, ko piemēro pašlaik, un turpinās atgūties, atgūstot tirgus daļu un uzlabojot rentabilitāti. Ja pasākumus nesaglabātu, iespējams, Kopienas ražošanas nozare atkal ciestu no kaitējuma, ko radīs palielinātais imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, un pēc tam vēl vairāk pasliktināsies pašreizējā nestabilā finansiālā situācija.

(151)

Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu noteikšanas ietekme nebūtu ievērojama. Kā norādīts iepriekš, neviens importētājs izmeklēšanā nesadarbojās pilnībā. Tādējādi var secināt, ka pasākumu saglabāšana ievērojami negatīvi neietekmēs importētājus vai tirgotājus.

(152)

SWR lietojumi ir ļoti dažādi, un tādēļ iesaistīts varētu būt liels skaits lietotājnozaru. Šis lietotājnozaru saraksts ir tikai orientējošs: zveja, jūrniecība/kuģniecība, naftas un gāzes nozare, ieguves rūpniecība, mežsaimniecība, gaisa transports, inženierbūvniecība, celtniecība, lifti. Pārbaudot iespējamo pasākumu piemērošanas ietekmi uz lietotājiem, sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka, ņemot vērā niecīgo SWR ietekmi uz lietotājnozaru izmaksām, maz ticams, ka šo izmaksu palielinājums lielā mērā ietekmētu konkrētu lietotājnozari. Fakts, ka neviens lietotājs nesniedza informāciju, kas būtu pretrunā iepriekšminētajiem pārskatīšanas izmeklēšanas konstatējumiem, tiecas apliecināt, ka i) SWR veido ļoti mazu daļu no kopējām šo lietotājnozaru ražošanas izmaksām, ii) pašlaik spēkā esošajiem pasākumiem nav ievērojamas negatīvas ietekmes uz viņu ekonomisko stāvokli un iii) pasākumu turpināšanās negatīvi neietekmētu lietotājnozaru finansiālās intereses.

(153)

Sākotnējā izmeklēšanā secināja, ka Kopienas ražošanas nozares piegādātāji gūtu labumu no pasākumu noteikšanas. Tiek uzskatīts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana joprojām pozitīvi ietekmētu piegādātājus, jo nebija informācijas, kas būtu pretrunā šajā pārskatīšanā gūtajai.

(154)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav vērā ņemamu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(155)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem, paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Kad tas bija paziņots, minētajām personām arī deva laiku, lai viņas varētu paust savu viedokli. Netika saņemti tādi komentāri, kuru dēļ iepriekš minētie secinājumi būtu jāmaina.

(156)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktā paredzēto jāsaglabā Indijas, ĶTR, Ukrainas un Dienvidāfrikas izcelsmes SWR importam piemērojamie antidempinga pasākumi. Tiek atgādināts, ka pie šiem pasākumiem pieder procentuālie nodokļi, izņemot tā attiecīgā ražojuma importu, ko eksportam uz Kopienu ražojis un pārdevis viens Indijas uzņēmums un viens Dienvidāfrikas uzņēmums, no kuriem pieņemtas saistības.

(157)

Kā norādīts iepriekš 3. apsvērumā, antidempinga maksājumi, kas ir spēka attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Ukrainas un ĶTR, tiek attiecināti arī uz SWR importu, kas nosūtīts attiecīgi no Moldovas un Marokas, neatkarīgi no tā, vai deklarēta to Moldovas vai Marokas izcelsme. Antidempinga maksājums, ko paredzēts saglabāt attiecīgā ražojuma importam, kā noteikts iepriekš 156. apsvērumā, jāattiecina uz SWR importu, kas nosūtīts no Moldovas un Marokas, neatkarīgi no tā, vai deklarēta to Moldovas un Marokas izcelsme. Uz Marokas ražotāju eksportētāju, uz kuru neattiecināja pasākumus, ko paplašināja ar Regulu (EK) Nr. 1886/2004, nav arī jāattiecina pasākumi, kas noteikti ar šo regulu,

a)

derīgu saistību rēķinu, kurā ir vismaz pielikumā minētā informācija, iesniedz dalībvalstu muitas iestādēm, noformējot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, un

b)

muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā.

16.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/23

(1)

Padome 2005. gada 23. maijā stingri nosodīja “Uzbekistānas drošības spēku pārmērīgo, nesamērīgo un vispārējo spēka lietošanu Andižanā, Uzbekistānas austrumdaļā”, par ko ziņots tā paša mēneša sākumā. Padome izteica dziļu nožēlu par to, ka Uzbekistānas iestādes nav atbilstīgi reaģējušas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas aicinājumu veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu. Padome 2005. gada 13. jūnijā aicināja šīs iestādes līdz 2005. gada jūnija beigām pārskatīt savu nostāju.

(2)

Tā kā līdz šim nav bijis nekādas atbilstīgas reakcijas, Kopējā nostājā 2005/792/KĀDP paredzēts, ka sākotnēji uz vienu gadu būtu jānosaka daži ierobežojoši pasākumi, šajā laikposmā minētos pasākumus pastāvīgi pārskatot.

(3)

Kopējā nostājā 2005/792/KĀDP paredzētie ierobežojošie pasākumi, inter alia, ietver aizliegumu eksportēt ekipējumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, kā arī aizliegumu sniegt tehnisku palīdzību, finansējumu un finanšu palīdzību saistībā ar militārām darbībām, ieročiem un saistītiem materiāliem, kā arī saistībā ar ekipējumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām.

(4)

Šie pasākumi ietilpst Līguma darbības jomā, un tādēļ, jo īpaši lai nodrošinātu to, ka saimnieciskās darbības subjekti visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi, šo pasākumu īstenošanai nepieciešami Kopienas tiesību akti tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Kopienu. Šajā regulā par Kopienas teritoriju būtu jāuzskata tās dalībvalstu teritorijas, kurās piemēro Līgumu, saskaņā ar Līgumā paredzētajiem nosacījumiem.

(5)

Laika gaitā saraksts ar ekipējumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, būtu jāpapildina ar atsauces numuriem no Kombinētās nomenklatūras, kā izklāstīts I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (2).

(6)

Dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Noteiktajām sankcijām vajadzētu būt samērīgām, iedarbīgām un preventīvām.

(7)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu iedarbīgumu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

1)

“ekipējums, ko varētu izmantot iekšējām represijām” ir I pielikumā uzskaitītās preces;

2)

“tehniska palīdzība” ir jebkurš tehnisks atbalsts, kas saistīts ar remontu, izstrādi, ražošanu, montāžu, testēšanu, tehnisko apkopi vai jebkuru citu tehnisku pakalpojumu, un tas var izpausties kā mācības, konsultācijas, profesionāla sagatavošana, darba zināšanu vai prasmju nodošana vai konsultatīvu pakalpojumu sniegšana; tehniskā palīdzība ietver mutisku palīdzību;

3)

“Kopienas teritorija” ir tās dalībvalstu teritorijas, kurās piemēro Līgumu, saskaņā ar Līgumā paredzētajiem nosacījumiem.

a)

tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt ekipējumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav Kopienas izcelsmes aprīkojums, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai Uzbekistānā, vai izmantošanai Uzbekistānā;

b)

tieši vai netieši sniegt tehnisku palīdzību saistībā ar a) punktā minēto ekipējumu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai Uzbekistānā, vai izmantošanai Uzbekistānā;

c)

tieši vai netieši sniegt finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar a) punktā minēto ekipējumu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai Uzbekistānā, vai izmantošanai Uzbekistānā;

d)

apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir tieši vai netieši veicināt a), b) vai c) punktā minētās darbības.

a)

tieši vai netieši sniegt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai Uzbekistānā, vai izmantošanai Uzbekistānā tehnisku palīdzību saistībā ar militārām darbībām un visa veida bruņojuma un saistītu materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un iekārtu, pusmilitārā ekipējuma, kā arī to rezerves daļu piegādi, ražošanu, tehnisko apkopi un lietošanu;

b)

tieši vai netieši sniegt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai Uzbekistānā, vai izmantošanai Uzbekistānā finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar militārām darbībām, jo īpaši dotācijas, aizdevumus, un eksporta kredītu apdrošināšanu bruņojuma un saistītu materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, vai saistītas tehniskas palīdzības vai citu pakalpojumu sniegšanai;

c)

apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir veicināt a) un b) punktā minētās darbības.

a)

pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt ekipējumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, ja tas ir paredzēts

b)

sniegt finansējumu, finanšu palīdzību vai tehnisku palīdzību saistībā ar a) apakšpunktā minēto ekipējumu;

c)

sniegt finansējumu, finanšu palīdzību vai tehnisku palīdzību saistībā ar:

a)

Kopienas teritorijā, tostarp tās gaisa telpā;

b)

dalībvalstu jurisdikcijā esošās lidmašīnās un uz dalībvalstu jurisdikcijā esošiem kuģiem;

c)

attiecībā uz jebkuru fizisku personu Kopienas teritorijā vai ārpus tās, kurai ir kādas dalībvalsts valstspiederība;

d)

Kopienas teritorijā vai ārpus tās attiecībā uz jebkuru juridisku personu, struktūru vai organizāciju, kam ir kādas dalībvalsts valstspiederība;

e)

attiecībā uz jebkuru juridisku personu, struktūru vai organizāciju saistībā ar jebkādu komercdarbību, ko tās pilnīgi vai daļēji veic Kopienā.

16.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/32

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

16.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/34

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1064/2005 (2) ir izsludināts pastāvīgs konkurss Lietuvas intervences aģentūras pārziņā esošu 150 000 tonnu mīksto kviešu eksportam.

(2)

Laika apstākļi 2005. gada ražas novākšanas periodā bija nelabvēlīgi, tādēļ Lietuvā mīksto maizes kviešu daudzums nav pietiekams, lai apmierinātu iekšējo pieprasījumu. Attiecīgi Lietuva ir informējusi Komisiju par valsts intervences aģentūras nodomu samazināt apjomu, kas paredzēts eksportam saskaņā ar konkursu. Ņemot vērā šo lūgumu, pieejamos daudzumus un pašreizējo tirgus situāciju, ir jāmaina maksimālais apjoms, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1064/2005 izsludinātajam pastāvīgajam konkursam.

(3)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1064/2005.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

16.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/35

(1)

Komisijas 1993. gada 28. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2131/93, ar ko paredz kārtību un nosacījumus, ar kādiem tiek pārdota intervences aģentūru pārziņā esošā labība (2), jo īpaši noteikts, ka intervences aģentūras pārziņā esošu labību pārdod saskaņā ar konkursa procedūru un par cenu, kas nav zemāka kā uzglabāšanas vietas tirgū reģistrētā cena vai, ja tas nav izdarīts, tuvākajā tirgū reģistrētā cena, kurā iekļauti transporta izdevumi, par reprezentatīvu daudzumu līdzvērtīgas kvalitātes preces un kas ļauj novērst traucējumus tirgū.

(2)

Laika apstākļi 2005. gada ražas novākšanas periodā bija nelabvēlīgi, tādēļ Lietuvā mīksto maizes kviešu daudzums nav pietiekams, lai apmierinātu iekšējo pieprasījumu. Tajā pašā laikā Lietuvai ir mīksto kviešu intervences krājumi, kam grūti atrast noietu un kas tādēļ jāpārdod. Attiecīgi pārdošanu Kopienas tirgū var organizēt ar konkursa palīdzību, lai tā rezultātā mīkstos kviešus pārstrādātu miltos.

(3)

Lai ņemtu vērā situāciju Kopienas tirgū, ir lietderīgi paredzēt, ka konkursu organizē Komisija. Turklāt jānosaka sadales koeficients piedāvājumiem, kuros nosaukta minimālā pārdošanas cena.

(4)

Lai varētu kontrolēt konkursā pārdoto krājumu konkrēto galīgo lietojumu, jāparedz īpaša pārbaude attiecībā uz mīksto kviešu piegādi un pārstrādi miltos. Lai varētu veikt minēto pārbaudi, obligāti jāpiemēro procedūra, kas paredzēta Komisijas 1992. gada 16. oktobra Regulā (EEK) Nr. 3002/92, kas nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus intervences produktu izlietošanas un/vai adresāta pārbaudei3 (3).

(5)

Sekmīgas izpildes garantēšanas nolūkā jāprasa, lai piedāvājuma iesniedzēji iemaksā nodrošinājumu, kura apjoms, ņemot vērā attiecīgo darbību veidu, jānosaka, atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2131/93 noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz nodrošinājuma apjomu, kuram jābūt pietiekamam, lai garantētu produktu pareizu izlietošanu, un atmaksāšanas nosacījumiem, kuros jāiekļauj prasība pierādīt produktu pārstrādi miltos.

(6)

Svarīgi ir arī tas, lai paziņojumā, ko Lietuvas intervences aģentūra sniedz Komisijai, piedāvājumu iesniedzēji paliktu anonīmi.

(7)

Lai modernizētu pārvaldību, jāparedz, ka Komisijas pieprasītā informācija jānosūta elektroniski.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

minētās regulas 13. panta 1. punkta, piedāvājumus noformē, pamatojoties uz faktisko tās partijas kvalitāti, par kuru ir piedāvājums;

b)

minētās regulas 10. panta otrās daļas, minimālo pārdošanas cenu nosaka tādā apmērā, kas nerada traucējumus labības tirgū.

a)

pierādījums par to, ka piedāvājuma iesniedzējs ir iemaksājis piedāvājuma nodrošinājumu, kura apjoms, atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2131/93 13. panta 4. punkta otrās daļas, ir EUR 10 par tonnu;

b)

piedāvājuma iesniedzēja rakstiska apņemšanās 60 dienās pēc mīksto kviešu izņemšanas no intervences krājumiem, bet jebkurā gadījumā līdz 2006. gada 31. augustam Kopienas teritorijā pārstrādāt mīkstos kviešus miltos un vēlākais 2 darba dienas pēc tam, kad saņemts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, iemaksāt izpildes nodrošinājumu, kura apjoms ir EUR 40 par tonnu;

c)

apņemšanās veikt krājumu uzskaiti, lai varētu pārliecināties par to, vai piešķirtie mīksto kviešu daudzumi ir Kopienas teritorijā pārstrādāti.

The Lithuanian Agricultural and Food Products Market Regulation Agency

L. Stuokos-Gucevičiaus Str. 9–12

Vilnius, Lithuania

Tālrunis: (370-5) 268 50 49

Fakss: (370-5) 268 50 61

a)

par kuriem nav piešķirtas līguma slēgšanas tiesības;

b)

par kuriem noteiktajā termiņā ir samaksāta pārdošanas cena un ir iemaksāts 3. panta b) punktā paredzētais nodrošinājums.

16.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/40

(1)

Komisijas 1993. gada 28. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2131/93, ar ko paredz kārtību un nosacījumus, ar kādiem tiek pārdota intervences aģentūru pārziņā esošā labība (2), jo īpaši noteikts, ka intervences aģentūras pārziņā esošu labību pārdod saskaņā ar konkursa procedūru un par cenu, kas nav zemāka kā uzglabāšanas vietas tirgū reģistrētā cena vai, ja tas nav izdarīts, tuvākajā tirgū reģistrētā cena, kurā iekļauti transporta izdevumi, par reprezentatīvu daudzumu līdzvērtīgas kvalitātes preces un kas ļauj novērst traucējumus tirgū.

(2)

Laika apstākļi 2005. gada ražas novākšanas periodā bija nelabvēlīgi, tādēļ Latvijā mīksto maizes kviešu daudzums nav pietiekams, lai apmierinātu iekšējo pieprasījumu. Tajā pašā laikā Latvijai ir mīksto kviešu intervences krājumi, kam grūti atrast noietu un kas tādēļ jāpārdod. Attiecīgi pārdošanu Kopienas tirgū var organizēt ar konkursa palīdzību, lai tā rezultātā mīkstos kviešus pārstrādātu miltos.

(3)

Lai ņemtu vērā situāciju Kopienas tirgū, ir lietderīgi paredzēt, ka konkursu organizē Komisija. Turklāt jānosaka sadales koeficients piedāvājumiem, kuros nosaukta minimālā pārdošanas cena.

(4)

Lai varētu kontrolēt konkursā pārdoto krājumu konkrēto galīgo izlietojumu, jāparedz īpaša pārbaude attiecībā uz mīksto kviešu piegādi un pārstrādi miltos. Lai varētu veikt minēto pārbaudi, obligāti jāpiemēro procedūra, kas paredzēta Komisijas 1992. gada 16. oktobra Regulā (EEK) Nr. 3002/92, kas nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus intervences produktu izlietošanas un/vai adresāta pārbaudei (3).

(5)

Sekmīgas izpildes garantēšanas nolūkā jāprasa, lai piedāvājuma iesniedzēji iemaksā nodrošinājumu, kura apjoms, ņemot vērā attiecīgo darbību veidu, jānosaka, atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2131/93 noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz nodrošinājuma apjomu, kuram jābūt pietiekamam, lai garantētu produktu pareizu izlietošanu, un atmaksāšanas nosacījumiem, kuros jāiekļauj prasība pierādīt produktu pārstrādi miltos.

(6)

Svarīgi ir arī tas, lai paziņojumā, ko Latvijas intervences aģentūra sniedz Komisijai, piedāvājumu iesniedzēji paliktu anonīmi.

(7)

Lai modernizētu pārvaldību, jāparedz, ka Komisijas pieprasītā informācija jānosūta elektroniski.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

minētās regulas 13. panta 1. punkta, piedāvājumus noformē, pamatojoties uz faktisko tās partijas kvalitāti, par kuru ir piedāvājums;

b)

minētās regulas 10. panta otrās daļas, minimālo pārdošanas cenu nosaka tādā apmērā, kas nerada traucējumus labības tirgū.

a)

pierādījumu par to, ka piedāvājuma iesniedzējs ir iemaksājis piedāvājuma nodrošinājumu, kura apjoms, atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2131/93 13. panta 4. punkta otrās daļas, ir EUR 10 par tonnu;

b)

piedāvājuma iesniedzēja rakstisku apņemšanos 60 dienās pēc mīksto kviešu izņemšanas no intervences krājumiem, bet jebkurā gadījumā līdz 2006. gada 31. augustam Kopienas teritorijā pārstrādāt mīkstos kviešus miltos un vēlākais divas darbdienas pēc tam, kad saņemts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, iemaksāt izpildes nodrošinājumu, kura apjoms ir EUR 40 par tonnu;

c)

apņemšanos veikt krājumu uzskaiti, lai varētu pārliecināties par to, vai piešķirtie mīksto kviešu daudzumi ir Kopienas teritorijā pārstrādāti.

Lauku atbalsta dienests

Republikas laukums 2,

Rīga, LV-1981

Tālrunis: (371) 702 78 93

Fakss: (371) 702 78 92

a)

par kuriem nav piešķirtas līguma slēgšanas tiesības;

b)

par kuriem noteiktajā termiņā ir samaksāta pārdošanas cena un ir iemaksāts 3. panta b) punktā paredzētais nodrošinājums.

16.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/45

(1)

Ar Komisijas 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (2), tika pieņemti visi starptautiskie standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2002. gada 14. septembrī, izņemot Starptautiskos grāmatvedības standartus Nr. 32 un 39 un saistītās interpretācijas. 32. SGS un 39. SGS gadījumā grozījumi tika apsvērti kā ļoti svarīgi, tāpēc uzskatīja, ka nebūtu pareizi tajā brīdī pieņemt šo standartu pastāvošās versijas.

(2)

Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2003. gada 17. decembrī publicēja pārskatītu 39. starptautisko grāmatvedības standartu “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”, kas bija viens no rezultātiem SGSP iniciatīvai savlaicīgi pilnveidot piecpadsmit standartus, lai tos izmantotu sabiedrības, kuras SGS pirmo reizi piemēros 2005. gadā. Pārskatīšanas mērķis bija spēkā esošo SGS kvalitātes un savstarpējās konsekvences tālāka uzlabošana.

(3)

2003. gada decembrī pārskatītajā 39. SGS ieviesa iespēju, kas attiecībā uz sākotnējo atzīšanu ļauj uzņēmumiem neatsaucami noteikt jebkuru finanšu aktīvu vai finanšu pasīvu kā tādu, ko novērtē pēc patiesās vērtības, izsakot ieguvumus un zaudējumus kā peļņu vai zaudējumus (pilnīga “Patiesās vērtības iespēja”). Tomēr Eiropas Centrālā Banka (ECB), Bāzeles komitejā pārstāvētie konsultatīvie uzraugi, kā arī vērtspapīru regulatori izteica bažas, ka patiesās vērtības iespēju varētu izmantot bez vajadzības, jo īpaši attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas ir saistīti ar uzņēmuma pašu pasīviem.

(4)

SGSP atzina šis bažas un tādēļ 2004. gada 21. aprīlī publicēja publiskotu projektu, ierosinot grozīt 39. SGS, lai ierobežotu patiesās vērtības iespējas darbības jomu.

(5)

Lai iegūtu grāmatvedības pamatnostādnes par finanšu instrumentiem savlaicīgai piemērošanai 2005. gadā, izslēdzot dažus noteikumus par pilnīgu patiesās vērtības iespēju un riska ierobežošanas uzskaiti, Komisija apstiprināja 39. SGS ar Komisijas 2004. gada 19. novembra Regulu (EK) Nr. 2086/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 attiecībā uz 39. SGS (3). Komisija uzskatīja, ka šī izslēgšana ir ārkārtēja un uz pagaidu laiku, līdz lēmumam par neatrisinātajiem jautājumiem pēc turpmākām konsultācijām un apspriedēm.

(6)

Ņemot vērā piezīmes, kas tika saņemtas par 2004. gada 21. aprīlī publiskoto projektu, un turpmākas apspriedes, jo īpaši ar ECB un Bāzeles komiteju, kā arī vairākas apaļā galda diskusijas ar ieinteresētām personām 2005. gada martā, SGSP 2005. gada 16. jūnijā izdeva grozījumus 39. SGS “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtējums, patiesās vērtības iespēja.”

(7)

Pārskatītajā 39. SGS ir ierobežota patiesās vērtības iespējas piemērošana situācijās, kurās tā sniedz lietderīgāku informāciju, jo tā vai nu novērš vai būtiski samazina novērtēšanas vai atzīšanas nekonsekvenci (“uzskaites neatbilstības”); vai arī finanšu aktīvu grupa vai finanšu pasīvu grupa vai abas pārvalda saskaņā ar dokumentētu riska vadības vai ieguldījumu stratēģiju. Turklāt pārskatītā patiesās vērtības iespēja ļauj noteiktos apstākļos kā finanšu aktīvu vai finanšu pasīvu noteikt pēc patiesās vērtības caur peļņu vai zaudējumiem visu kombinēto līgumu, kurā ietverti viens vai vairāki iegultie atvasinājumi. Tādējādi pārskatītās patiesās vērtības iespējas piemērošana ir ierobežota un attiecas tikai uz gadījumiem, kad jāievēro noteikti principi vai apstākļi. Visbeidzot, piemērošanu atbalsta ar attiecīgu informācijas atklāšanu.

(8)

Tādējādi ir jāiekļauj noteikumi par patiesās vērtības iespējas piemērošanu finanšu saistībām, kuri tika izslēgti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2086/2004. Turklāt pilnīgai patiesās vērtības iespējai attiecībā uz finanšu aktīviem, kā tas apstiprināts Regulā (EK) Nr. 2086/2004, arī jāpiemēro uz principiem balstīta pieeja.

(9)

SGSP atzīst, ka attiecībā uz konsultatīvo uzraudzību pārstrādātais standarts netraucē konsultatīvos uzraugus stingri novērtēt finanšu iestādes patiesās vērtības un tās riska pārvaldības stratēģijas, politikas un prakses robustumu, kā arī veikt atbilstošas darbības. Turklāt SGSP piekrīt, ka konkrētas informācijas atklāšana konsultatīvajiem uzraugiem palīdzētu kapitāla prasības novērtēšanā. Šis ir jo īpaši tāds gadījums, kad attiecībā uz tādu guvumu atzīšanu, kas rodas no pašu kredītspējas pasliktināšanās, ir jāveic tālāka izpēte saistībā ar plašākiem 39. SGS uzlabojumiem. Tādēļ Komisija uzraudzīs grozījumu 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtējums, patiesās vērtības iespēja sekas nākotnē un novērtēs to piemērošanu pārskatīšanas jomā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1606/2002 10. pantā.

(10)

SGS Nr. 39 grozījumu pieņemšana nozīmē secīgus 1. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta (SFPS) un SGS 32 grozījumus, lai nodrošinātu attiecīgo grāmatvedības standartu savstarpējo konsekvenci.

(11)

Ņemot vērā pieeju, kas balstīta uz jaunajiem principiem attiecībā uz patiesās vērtības iespēju un vajadzību “pirmās reizes piemērotājus” nodrošināt ar daudz jēgpilnākiem sākotnējiem finanšu pārskatiem un salīdzinošo informāciju, ir lietderīgi paredzēt šīs regulas atpakaļejošu piemērošanu no 2005. gada 1. janvāra.

(12)

Konsultācijas ar šīs nozares tehniskajiem ekspertiem apstiprina, ka starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) Grozījumi 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtējums, patiesās vērtības iespēja atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. pantā standartu pieņemšanai noteiktajiem tehniskajiem kritērijiem un it īpaši prasībai darboties Eiropas sabiedrības interesēs.

(13)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1725/2003.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

1)

39. SGS groza, kā norādīts A punktā šīs regulas pielikumā.

2)

“Starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) Grozījumi 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtējums, patiesās vērtības iespēja” teksts ir pievienots 39. SGS, kā norādīts punktā B šīs regulas pielikumā.

3)

1. Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) un 32. SGS groza, kā norādīts punktā B šīs regulas pielikumā.