12.11.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 296/19

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 2. marts)

par Vācijas uzņēmumam Chemische Werke Piesteritz piešķirto Valsts atbalstu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 427)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/786/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši 88. panta 2. punkta 1. apakšpunktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, un jo īpaši 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc dalībnieku uzaicināšanas izteikt atzinumus saskaņā ar augstāk minētajiem pantiem (1) un ņemot vērā šos atzinumus,

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)

1997. gada 7. martā vēstulē, kas saņemta 1997. gada 15. aprīlī un reģistrēta 1997. gada 18. aprīlī, Vācija paziņoja par valsts atbalsta pasākumiem uzņēmumam Chemische Werke Piesteritz GmbH (CWP). Saskaņā ar paziņojumu daļa no atbalsta summas jau bija piešķirta. Komisija 1997. gada 14. maija, 1997. gada 22. jūlija un 1997. gada 4. novembra vēstulēs pieprasīja papildus informāciju, kuru Vācija sniedza 1997. gada 10. jūlija un 1997. gada 2. septembra vēstulēs, kas reģistrētas šajos datumos. Komisijas 4. novembra vēstulē uzdotos jautājumus apsprieda tikšanās laikā ar Vācijas varasiestādēm 1997. gada 24. novembrī.

(2)	1997. gada 17. jūnijā Komisija saņēma informācijas sniegšanas lūgumu no atbalsta saņēmējas tiešā konkurenta. 1997. gada 28. jūlijā uzņēmums Société chimique Prayon-Rupel SA (Prayon-Rupel), tiešais konkurents, pauda argumentus, apšaubot šo atbalstu no konkurences tiesību aspekta.

(3)

1997. gada 16. decembrī Komisija nolēma necelt iebildumus; Komisija paziņoja to Vācijai 1998. gada 22. janvārī. Lēmuma kopsavilkumu publicēja Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (2). Bez tam Komisija 1997. gada 19. decembrī informēja par to uzņēmumu Prayon-Rupel un 1998. gada 5. martā nosūtīja šim uzņēmumam pilnu lēmuma tekstu.

(4)	1998. gada 5. maijāPrayon-Rupel cēla Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā prasību par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. 2001. gada 15. martā strīdīgo lēmumu atzina par spēkā neesošu (3). Komisija spriedumu saņēma 2001. gada 19. martā.

(5)

Sakarā ar šo spriedumu Komisija 2001. gada 20. jūnijā uzsāka formālu pārbaudes procedūru. Lēmumu par šo procedūru publicēja Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija uzaicināja visus dalībniekus izteikt atzinumus par attiecīgo atbalstu. Viens konkurents, uzņēmums Chemische Fabrik Budenheim Rudolf A. Oetker (CFB), 2001. gada 20. augusta vēstulē, kas reģistrēta 2001. gada 21. augustā, pauda atzinumu. Ar 2001. gada 10. septembra vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 13. septembrī, uzņēmums Prayon-Rupel papildināja savu 2001. gada 15. jūnija atzinumu. 2001. gada 26. septembra vēstulē, kas reģistrēta šajā pašā datumā, savu atzinumu izteica BK Giulini GmbH (BK Giulini). Komisija nosūtīja šos atzinumus Vācijai 2001. gada 29. oktobrī un 2002. gada 6. augustā. Vācija atbildēja ar 2002. gada 8. oktobra vēstuli, kas reģistrēta tajā pašā datumā, izklāstot CWP atbildi uz trešo personu piezīmēm.

(6)

Komisija saņēma Vācijas atbildi sakarā ar formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu 2001. gada 21. septembrī un tā reģistrēta 2001. gada 27. septembrī. Pielikumi, kas sastāv no ziņojumiem par darījumiem laikā no 1994.–1999. gadam nosūtīti 2001. gada 26. septembrī un šī vēstule reģistrēta 2001. gada 4. oktobrī. Tā kā vēl nebija saņemti svarīgi dati, Komisija tos pieprasīja 2001. gada 25. oktobra vēstulē. 2001. gada 4. decembrī Briselē notika tikšanās ar Vācijas valdības un atbalsta saņēmēja pārstāvjiem. Pēc tam 2001. gada 14. decembrī Komisija nosūtīja virkni jautājumu. Ar 2001. gada 20. decembrī datēto vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 4. janvārī, Vācija iesniedza tikšanās laikā pieprasītos dokumentus. Uz Komisijas 2001. gada 14. decembra vēstuli Vācija atbildēja ar 2002. gada 6. februārī datētu vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 8. februārī, un ar 2002. gada 21. februārī datētu vēstuli, kas reģistrēta šajā pašā datumā. Ar 2002. gada 6. februāra vēstuli Vācija atsūtīja arī atbalsta saņēmēja atzinumu. Ar 2002. gada 7. februārī datētu vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 14. februārī, Vācija atsūtīja pielikumus 2002. gada 6. februāra vēstulei. Ar 2002. gada 22. februārī datētu vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 26. februārī, Vācija iesniedza ziņojumu par 2000. gada darījumiem. Papildus informāciju Vācija sniedza 2002. gada 13. martā datētajā vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 14. martā un 2002. gada 4. aprīlī datētajā vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 5. aprīlī. 2002. gada 14. augustā Komisija pieprasīja paskaidrojumus par attiecīgo atbalstu. Vācija iesniedza pieprasītos datus ar 2002. gada 15. oktobrī datētu vēstuli, kas reģistrēta šajā pašā datumā.

(7)	2003. gada 6. martā Komisija paziņoja Vācijai savu lēmumu par informācijas sniegšanu, lai noskaidrotu strīdīgās lietas apstākļus, kā arī noteiktu atbalsta pasākumu raksturu.

(8)

Vācija atsūtīja Komisijas pieprasīto informāciju ar 2003. gada 17. aprīli un 2003. gada 5. maiju datētās vēstulēs, kas reģistrētas 2003. gada 22. aprīlī un 2003. gada 6. maijā. Pielikumus attiecībā uz šo informāciju Vācija atsūtīja Komisijai ar 2003. gada 28. aprīli datētu vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 6. maijā. Papildus informāciju Vācija atsūtīja ar 2003. gada 13. jūnijā datētu vēstuli, kas reģistrēta šajā pašā datumā, kā arī ar 2003. gada 4., 9. un 29. jūlijā datētām vēstulēm, kas reģistrētas 2003. gada 7., 17. un 29. jūlijā un ar 2003. gada 13. augustā datētu vēstuli, kas reģistrēta šajā pašā datumā. 2003. gada 22. augustā notika Komisijas sarunas ar federācijas un zemes valdības pārstāvjiem, kā arī uzņēmuma CWP pārstāvjiem. Vācija uz uzdotajiem jautājumiem atbildēja ar 2003. gada 3. un 26. septembrī datētām vēstulēm, kas reģistrētas 2003. gada 4. un 26. septembrī.

(9)

2004. gada 14. maijā notika atkārtota tikšanās ar Vācijas varas iestāžu pārstāvjiem. Ar 2004. gada 18. jūnijā datētu vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 24. jūnijā, Vācija iesniedza Komisijai papildinošas piezīmes. 2004. gada 6. jūlijā notika pēdējās pārrunas ar Vācijas varasiestādēm; pēc šīs tikšanās Vācija atsūtīja ar 2004. gada 29. jūliju datētu vēstuli, kas reģistrēta šajā pašā datumā. Papildu informāciju Vācija Komisijai atsūtīja ar 2004. gada 26. augustā datētu vēstuli, kas reģistrēta šajā pašā datumā.

II. APRAKSTS

A. Atbalsta saņēmējs

(10)

CWP ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atrodas Pīstericā (Piesteritz), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, teritorijā, kuras attīstība jāveicina EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Uzņēmumā ražo fosforskābi un tās atvasinātos produktus, galvenokārt fosfātus. CWP nodibināts 1994. gadā privatizācijas procesa ietvaros ar mērķi pārņemt akciju sabiedrības Stickstoffwerke AG Wittenberg Piesteritz (Stickstoffwerke) uzņēmuma daļu “Phosphorfolgeprodukte” (fosfora atvasinātie produkti). Uzņēmums Stickstoffwerke ražoja ķīmijas izstrādājumus un tas piederēja Treuhandanstalt (THA), publisko tiesību institūcijai, kas bija atbildīga par bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas uzņēmumu privatizāciju un pārstrukturēšanu.

(11)

Privatizācija norisinājās 1994. gada 29. jūnijā pēc Goldmann Sachs organizēta konkursa. Uzņēmums CWP piederēja Vopelius GmbH, URSEKO GmbH, Phosphor AG (Kazahstāna) un astoņiem privātiem investoriem. Privatizācija notika ar nosacījumu, ka akciju sabiedrība Phosphor AG palielinās savu iemaksu pamatkapitālā no 30 000 DEM līdz 1,6 milj. DEM. Tā kā tas nenotika, tad sabiedrība Vopelius GmbH un seši uzņēmuma CWP darbinieki pārņēma URSEKO GmbH un Phosphor AG piederošās kapitāla daļas. Pēc Vācijas iesniegtajiem datiem privatizācijas līgums stājās spēkā 1994. gada 30. novembrī.

(12)

Vācija iesniedza par CWP darbību šādus datus:

1. tabula (5)

(milj. DEM)
	1996./97.	1997./98.	1998.	1999.	2000.
Gada apgrozījums	18,8	26,3	6,2	33,0	31,2
Parastās komercdarbības rezultāti	– 4,8	– 4,1	– 7,2	– 5,0	– 4,1
Nodarbinātie	80	99	100	100	97

(13)

Pēc Vācijas iesniegtajiem datiem CWP rīcībā kopš 1998. gada decembra ir sabiedrības kapitāls 288 880 EUR (0,565 milj. DEM) apmērā. Uzņēmums pieder akciju sabiedrībai Vopelius Chemie AG (29,2 %), sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Vopelius GmbH (28,3 %), Thilo Koth von Vopelius kungam (17,7 %) un sabiedrībai BVT Industrie GmbH & Co. Chemische Werke Piesteritz KG (24,8 %).

(14)

Akciju sabiedrība Vopelius Chemie AG un sabiedrība ar ierobežotu atbildību Vopelius GmbH, kā arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību Galvano Chemie Leipzig GmbH un sabiedrība ar ierobežotu atbildību Vopelius-Bioprodukte GmbH (6), kas ir akciju sabiedrības Vopelius Chemie AG meitas uzņēmumi ir integrēta uzņēmumu grupa (Vopelius-Gruppe). Akciju sabiedrības Vopelius Chemie AG valdes priekšsēdētājs ir Thilo von Vopelius kungs. Grupa Vopelius-Gruppe, ieskaitot Vopelius kungu ir 75,2 % CWP kapitāla turētājs. Vācija, atbildot uz Komisijas lūgumu sniegt informāciju, paziņoja, ka augstāk minētā grupa (bez CWP) 2002. gadā nodarbināja 43 darbiniekus, tās apgrozījums bija 17 252 657 EUR (33,755 milj. DEM) un tās rīcībā bija īpašuma vērtības 6 777 174 EUR (13,255 milj. DEM) apmērā. Jānorāda, ka saskaņā ar Vācijas sniegtajiem datiem augstāk minētie uzņēmumi nav grupa komerctiesību izpratnē.

(15)

Uzņēmums BVT Industrie GmbH & Co. Chemische Werke Piesteritz KG ir daļa no BVT-Gruppe, starptautiska kapitālieguldījumu un finanšu pakalpojumu uzņēmuma, ar kopējo kapitālieguldījumu apjomu vairāk par 3 mljrd. EUR (6 mljrd. DEM) (7). Šī uzņēmumu grupa ir 24,8 % CWP kapitāla daļu turētāja un Vācija to uzskata par institucionālu partneri.

(16)

2001. gada februārī CWP pārdeva fosfāta ražošanas iekārtas […]* (8) (TI), kas ražo fosforu un atvasinātus fosfora produktus. Saskaņā ar pirkuma līgumu pārdeva Goodwill, nemateriālas īpašuma vērtības, krājumus utt. par summu […]* EUR ([…]* DEM), kā arī zemesgabali un iekārtas par summu […]* EUR ([…]* DEM). Saskaņā ar Vācijas sniegtajiem datiem zemesgabalu un iekārtu iegūšana ir tomēr atkarīga no tā, vai īpašuma objekti nodošanas brīdī nebūs apgrūtināti ar parādiem, kā arī no Komisijas lēmuma attiecībā uz CWP piešķirto valsts atbalstu, no tā izriet, ka no TI nevar pieprasīt eventuālu piešķirtā atbalsta atmaksu. Ja Komisijas lēmums būs pozitīvs, tad federālā iestāde Bundesanstalt für vereinigungsbedingte Sonderaufgaben (BvS) un Saksijas-Anhaltes zeme noņems aizliegumu attiecībā uz sabiedrības TI pārņemamajiem īpašuma objektiem esošajiem nodrošinājumiem, tā kā tādejādi būtu nodrošināta atbilstība kritērijam par īpašuma objektu nodošanu bez apgrūtinājuma ar parādiem un pirkuma līgums varētu stāties spēkā. Kamēr pirkuma līgumam nav juridisks spēks, summa […]* EUR ([…]* DEM) netiek apmaksāta. Līdz laikam, kad līgums stāsies spēkā, CWP ražo fosfātus tikai TI vajadzībām, kas savukārt piegādā izejmateriālus.

B. Valsts kā publiska īpašuma pārvaldītājas veiktie finanšu pasākumi

(17)

Sakarā ar 1994. gada 29. jūnija privatizāciju CWP vienojās par pirkuma cenu 3 181 769 EUR (6,223 milj. DEM) apmērā par uzņēmuma Stickstoffwerke darbības jomu “Atvasināto fosfora produktu projekti”, kas bija jāsamaksā trīs daļās, katra daļa 511 292 EUR (1 milj. DEM) apmērā, 1995. gada 30. jūnijā, 1996. gada 1. jūnijā un 1996. gada 30. jūnijā, kā arī atlikuma summa 1 647 894 EUR (3,223 milj. DEM) apmērā, kas jāsamaksā 1997. gada 1. jūlijā. CWP apņēmās līdz 1999. gada 1. oktobrim garantēt 70 darba vietas un līdz 2002. gada 31. decembrim veikt investīcijas 5 112 919 EUR (10 milj. DEM) apjomā.

(18)

THA savukārt veica dažādus pretpakalpojumus. Daži no šiem pasākumiem tika veikti privatizācijas līguma daudzo papildinājumu izpildes ietvaros 1994.–2003. gados. Šī 2. tabula sniedz attiecīgu pārskatu.

2. tabula

(milj. EUR)
Privatizācijas ietvaros veiktie pasākumi (THA)
1	Galvojums	1,02
1a	Galvojuma pagarinājums un pārvēršana par aizdevumu/piemaksa	(1,02)
2	Investīciju piemaksa	3,06
3	Ražošanas atlikumu pārstrāde	0,31
Kopā		4,39

(19)	1. pasākums: galvojums 1 022 583 EUR (2 milj. DEM) apmērā ražošanas līdzekļu kredīta saņemšanai. Kredītu sākumā izsniedza banka Deutsche Bank, tad 1996. to nodeva bankai Commerzbank un 1998. gadā bankai Hypovereinsbank.

(20)

1.a pasākums: sākumā 1. pasākumā paredzētajam galvojumam bija jābūt spēkā līdz 1995. gada decembrim. Tomēr pēc formālās pārbaudes procedūras uzsākšanas Vācija paziņoja, ka šis galvojums sakarā ar dažādajiem privatizācijas līguma papildinājumiem ir vairākas reizes pagarināts, pēdējo reizi līdz 2000. gada 30. novembrim. Pirms termiņa beigām publisko tiesību iestādes Treuhandanstalt (THA) tiesību mantiniece, Bundesanstalt für vereinigungsbedingte Sonderaufgaben (BvS) [Federālā iestāde ar uzņēmumu apvienošanos saistītu īpašu uzdevumu risināšanai], 2000. gada 21. novembrī piešķīra CWP ar galvojumu nodrošinātā kredīta atmaksai aizdevumu kredīta summas apmērā. Aizdevums aizstāja kredītu un galvojums beidza pastāvēt. Saskaņā ar Vācijas sniegtajiem datiem jaunā aizdevuma termiņš ir 2005. gada 31. decembris, un procentu likme atbilst Komisijas noteiktajai bāzes procentu likmei (9). Privatizācijas līguma pēdējie grozījumi, kas izdarīti 2003. gada jūlijā, paredzēja, ka pozitīva Komisijas lēmuma gadījumā aizdevums tiks pārvērsts par piemaksu, tātad CWP tas nebūs jāatmaksā.

(21)	2. pasākums: piemaksa, kas nav jāatmaksā 3 067 751 EUR (6 milj. DEM) apmērā, investīciju finansējumam ražošanas uzturēšanai.

(22)

3. pasākums: publisko tiesību iestāde THA pārņēma ražošanas atlikumu pārstrādes izmaksas, kas bija aptuveni 623 776 EUR (1,22 milj. DEM). Vēlāk šo piemaksu paaugstināja par 306 775 EUR (0,6 milj. DEM). Saskaņā ar Vācijas sniegtajiem datiem šo papildus summu tomēr nekad neizmaksāja, jo pasākums, kuram subsīdijas bija paredzēts piešķirt, izrādījās tehniski nerealizējams.

(23)	Privatizācijas līguma pirmie grozījumi, starp citu, paredzēja 1. pasākuma (1.a pasākuma) ietvaros paredzētā galvojuma pagarinājumu un pirkuma cenas samaksas termiņa pagarinājumu.

(24)

Papildus vienošanos uzņēmums un publisko tiesību iestāde BvS noslēdza 1996. gada beigās/1997. gada sākumā, lai novērstu uzņēmuma CWP maksātnespēju. Valsts un federālā zeme bija paredzējusi veikt virkni pasākumu, kas bija Komisijai 1997. gadā iesniegtā pieteikuma galvenais saturs. 3. tabulā sniegts 1997. gadā Komisijai pieteikto pārstrukturēšanas pasākumu pārskats.

3. tabula

(milj. EUR)
THA/BvS paredzētie pasākumi		Summa
4	Pirkuma cenas atlaišana	3,18
5	Kavējuma procentu atlaišana	0,23
6	Investīciju piemaksas	1,79
7	20 % galvojums par privātu investīciju aizdevumu vairāk nekā 6,3 milj. DEM apmērā	0,64
8	20 % galvojums par privātu aizdevumu ražošanas līdzekļiem vairāk nekā 8,5 milj. DEM apmērā	0,87
7a/8a	Galvojumu pārvēršana par aizdevumiem/piemaksām	(1,51)
Saksijas-Anhaltes zemes paredzētie pasākumi
9	80 % galvojums par privātus investīciju aizdevumu vairāk nekā 6,3 milj. DEM apmērā	2,58
10	80 % galvojums par privātu aizdevumu ražošanas līdzekļiem vairāk nekā 8,5 milj. DEM apmērā	3,47
Pasākumi akceptēto atbalsta pasākumu noteikumu ietvaros
11	Tiešas investīciju piemaksas (GA līdzekļi), kas piešķirti 8.7.1998.	1,94
12	Investīciju piemaksas (1994.–1997.)	0,15
Kopā		14,85

(25)

4. pasākums: šīs vienošanās ietvaros publisko tiesību iestāde BvS 1996. gada decembrī atkārtoti pagarināja pirkuma cenas samaksas termiņu, kas bija pagarināts jau vairākas reizes sakarā ar agrākiem privatizācijas līguma grozījumiem, līdz 1999. gada 31. decembrim. 1999. gada 5. jūlijā beidzot pirkuma cenas samaksa tika atlaista. Komisiju par to informēja ar tā sauktā “Vertragsmanagements” (“Līguma menedžmenta”) sarakstiem, kas sniedza paskaidrojumus par publisko tiesību iestādes BvS darbību līgumu izpildes uzraudzības jomā (10).

(26)

5. pasākums: pēc formālās pārbaudes procedūras uzsākšanas Vācija atzina, ka procenti, kas bija sakrājušies sakarā ar samaksas termiņa pagarinājumu līdz 1996. gada beigām, 237 239 EUR (0,464 milj. DEM) apmērā, ar 1996. gada lēmumu tika atlaisti. Arī publisko tiesību iestāde BvS piekrita par pirkuma cenas samaksas termiņa atlikšanu arī turpmāk neprasīt nekādus procentus.

(27)

6. pasākums: publisko tiesību iestāde BvS paaugstināja piemaksu investīciju finansējumam ražošanas uzturēšanai (2. pasākums) par 2 065 619 EUR (4,04 milj. DEM). Pēc formālās pārbaudes procedūras uzsākšanas Vācija paziņoja, ka no visas piešķirtās summas 5 133 370 EUR (10,04 milj. DEM) apmērā investīciju finansējumam (2. un 6. pasākums) ir izmantoti tikai 4 867 499 EUR (9,52 milj. DEM). Tātad piemaksas paaugstinājuma summa bija 1 799 747 EUR (3,52 milj. DEM).

(28)

7. pasākums: 1998. gada aprīlī CWP saņēma no bankas Hypovereinsbank ražošanas līdzekļiem paredzētu aizdevumu vairāk nekā 3 221 139 EUR (6,3 milj. DEM) apmērā. Šo aizdevumu nodrošināja ar 20 % federālās iestādes BvS galvojumu 644 228 EUR (1,26 milj. DEM) apmērā. Atlikušo 80 % galvojumu sniedza Saksijas-Anhaltes zeme (9. pasākums). Aizdevuma termiņš bija 1998. gada decembris. Tomēr pēc tam šis termiņš tika vairākas reizes pagarināts un saskaņā ar pēdējo informāciju tas vēl nav atmaksāts.

(29)

8. pasākums: 1998. gada aprīlī uzņēmums CWP saņēma arī investīciju aizdevumu no bankas Hypovereinsbank4 345 981 EUR (8,5 milj. DEM) apmērā. Šo aizdevumu nodrošināja federālās iestādes BvS 20 % galvojums par summu vairāk nekā 869 196 EUR (1,7 milj. DEM). Atlikušo 80 % galvojumu sniedza Saksijas-Anhaltes zeme (10. pasākums). Aizdevuma termiņš ir 2013. gada maijs. Saskaņā ar pēdējo informāciju tas vēl nav atmaksāts.

(30)

7.a/8.a pasākums: pēc formālās pārbaudes procedūras uzsākšanas Vācija norādīja, ka federālās iestādes 20 % galvojumi tika vairākas reizes pagarināti. 2000. gada 21. novembrī publisko tiesību iestāde BvS beidzot tieši bankām samaksāja ar šiem galvojumiem nodrošināto aizdevuma daļu, konkrēti 1 513 424 EUR (2,96 milj. DEM). Šie skaidras naudas līdzekļi kalpo kā nodrošinājums kredīta atmaksai, kas jāveic CWP. Šī iemesla dēļ bankām tikai jāaizstāj esošie nodrošinājumi, attiecībā uz CWP tomēr runa ir par jaunu aizdevumu, kas aizstāj 20 % no iepriekšējā. CWP vajadzētu summu 1 513 424 EUR (2,96 milj. DEM) apmērā samaksāt līdz 2005. gada 31. decembrim, kā arī veikt procentu samaksu atbilstoši Komisijas noteiktajai bāzes procentu likmei. Atbildot uz Komisijas rīkojumu sniegt informāciju, Vācija norādīja, ka CWP kopš 2003. gada procentus nemaksā un maksājumu termiņš ir atlikts. Līdz 2002. gada decembrim uzkrātos procentus 301 000 EUR (588 705 DEM) samaksāja 2003. gada jūlijā. Pēdējie privatizācijas līguma grozījumi 2003. gada jūlijā paredzēja šī aizdevuma pārveidošanu par piemaksu, ieskaitot procentus, kuru samaksas termiņš atlikts kopš 2003. gada janvāra, tas nozīmē, ka šis pasākums paredzēja atteikšanos no CWP veiktas aizdevuma atmaksas, ja Komisija pieņems pozitīvu lēmumu. Tā kā strīdīgo pasākumu būtība ir tikai to pasākumu pagarinājums vai papildinājums, kuru dēļ pieņemts Komisijas lēmums par formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu, Komisijai jānovērtē šie pasākumi šajā lēmumā.

(31)

9. pasākums: ražošanas līdzekļiem paredzētā aizdevuma 3 221 138 EUR (6,3 milj. DEM) apmērā (7. pasākums) pārējā summa arī tika nodrošināta ar Saksijas-Anhaltes zemes 80 % galvojumu 2 576 911 EUR (5,04 milj. DEM) apmērā. Sākumā galvojums tika piešķirts līdz 1998. gada 30. aprīlim, bet to vairākas reizes par gadu pagarināja. Uzņēmums CWP vēlreiz pieprasīja piešķirt pagarinājumu. Pēc Vācijas sniegtajiem datiem galvojums acīm redzot vēl tagad ir spēkā. Ja Komisija pieņemtu šajā lietā pozitīvu lēmumu, tad Saksijas-Anhaltes zeme apsvērtu jautājumu par galvojuma papildus pagarinājuma piešķiršanu.

(32)	10. pasākums: investīciju aizdevuma, kas bija vairāk par 4 345 981 EUR (8,5 milj. DEM) (8. pasākums) apmērā, pārējā summa arī tika nodrošināta ar Saksijas-Anhaltes zemes 80 % galvojumu 3 476 785 EUR (6,8 milj. DEM) apmērā. Galvojuma termiņš beidzas 2013. gada aprīlī.

(33)	11. pasākums: 1998. gada 8. jūlijā tika piešķirtas investīciju piemaksas 1 937 796 EUR (3,79 milj. DEM) apmērā. Saskaņā ar Vācijas sniegtajiem datiem tika izmantota tikai summa 1 845 764 EUR (3,61 milj. DEM) apmērā.

(34)	12. pasākums: investīciju piemaksas 357 904 EUR (0,7 milj. DEM) apmērā.

C. Pārstrukturēšana

(35)

Pēc Vācijas 1997. gadā atsūtītajiem datiem jau privatizācijas ietvaros ar publisko tiesību iestādes Treuhandanstalt (THA) atbalstu (1.-3. pasākums) tika veikti pirmie pārstrukturēšanas mēģinājumi. Tomēr tie bija neveiksmīgi un 1996. biznesa gadā uzņēmumam CWP radās grūtības sakarā ar nepietiekamo pašu kapitāla daudzumu, izejmateriālu piegādes pārtraukšanu un likviditātes deficītu.

(36)

Nepietiekamā pašu kapitāla daudzuma iemesls bija tas, ka akciju sabiedrība Phosfor AG nepalielināja savu ieguldījumu pamatkapitālā līdz 1994. gada 30. septembrim no 15 339 EUR (30 000 DEM) līdz 818 067 EUR (1,6 milj. DEM). Kas attiecas uz piegādēm, tad uzņēmums CWP rēķinājās ar elementārā fosfora piegādēm kā izejmateriālu fosforskābes ražošanai. Fosforskābe savukārt veido fosfātu ražošanas bāzi. Elementārais fosfors bija jāpiegādā akciju sabiedrībai Phosfor AG no Kazahstānas. Tā kā fosfors netika piegādāts, tad 1995./1996. biznesa gadā radās izejmateriāla deficīts. Uzņēmumam tikai daļēji izdevās izlīdzināt šo deficītu, iepērkot izejmateriālu par augstākām cenām citos tirgos. Tas izraisīja ražošanas dīkstāvi, kas 1995. un 1996. gadā radīja zaudējumus, tā kā uzņēmuma likviditāte ievērojami pazeminājās.

(37)

Lai atjaunotu uzņēmuma ilgtermiņa rentabilitāti, bija nepieciešams veikt uzņēmuma pamatīgu pārstrukturēšanu. Atbilstoši 1997. gada pieteikumam pārstrukturēšanai bija jānotiek laikā no 1997. līdz 2000. gadam. Galvenokārt bija paredzētas investīcijas jaunas ražošanas metodes (“slapjās metodes”) ieviešanā.

(38)

Līdz 1996. gada uzņēmums CWP galvenokārt ražoja fosfātus ar zemu tīrības pakāpi, kas pārsvarā bija paredzēti izmantošanai mazgāšanas līdzekļos. Fosfātus iegūst no fosforskābes. CWP ražoja fosforskābi kā savam patēriņam (fosfātu iegūšanai), tā arī pārdošanai trešajām personām. Ir divas fosforskābes iegūšanas metodes, pie katras no tām tiek izmantoti atšķirīgi izejmateriāli. Izmantojot “slapjo metodi”, tīro fosforskābi ar ķīmiskas reakcijas palīdzību iegūst no dabīgās fosforskābes (Merchant Grade Acid – MGA). Lietojot termisko ražošanas metodi, ko izmantoja uzņēmums CWP, tīro fosforskābi iegūst, sadedzinot elementāro fosforu. Tā kā pieteikumā norādīts, ka dabīgo fosforskābi ir vieglāk iegūt un tās pārstrādes izmaksas ir zemākas kā elementārā fosfora izmaksas, tad CWP pārstrukturēšanas plāna ietvaros nolēma mainīt izejmateriālu bāzi un tātad arī ražošanas metodi. Ar šo lēmumu bija jānovērš problēma, kas saistīta ar elementārā fosfora piegādes grūtībām no Kazahstānas.

(39)	Vācija iesniedza divus dokumentus, kuriem bija jāatspoguļo pārstrukturēšanas plāns. Šie dokumenti ir pretrunā ar 1997. gada pieteikumu.

(40)

Pirmais ar 1996. gada 29. maiju datētais dokuments ar virsrakstu “Uzņēmuma CWP kā Stickstoffwerke AG Wittenberg fosfora atvasināto produktu ražošanas jomas pēcnācēja jaunā koncepcija” apkopo uzņēmuma CWP pārstrukturēšanas pasākumus, kurai būtībā jāsasniedz divi mērķi: pirmkārt, izejmateriālu bāzes paplašināšana un otrkārt, uzņēmuma darbības spektra paplašināšana. Šajā dokumentā nav minēts uzdevums pārtraukt izmantot termisko ražošanas metodi. Dokumentā pat paredzēts turpināt ražošanu ar termisko metodi, izmantojot elementāro fosforu un pārkārtot dažas iekārtas tirdzniecībā piedāvātās dabīgās fosforskābes pārstrādei. Tāpat tika ierosināts vidējā termiņā apsvērt ekstrakcijas iekārtas uzstādīšanu MGA tīrīšanai, tātad ražošanai ar slapjo metodi.

(41)

Otrajā dokumentā ar virsrakstu “Priekšlikums uzņēmuma CWP ilgtermiņa darbības nodrošināšanai, ieskaitot investīciju un finansēšanas plānu”, kas datēts ar 1996. gada 16. oktobri, CWP noteica sava investīciju prioritātes un plānoto finansējumu, neapšaubot iepriekš izstrādāto stratēģiju, kas saistīta ar termālās ražošanas metodes turpmāko lietošanu paralēli slapjās metodes ieviešanai. Tika norādītas tādas investīciju prioritātes, kā esošo iekārtu un aparatūras pielāgošana fosforskābes ražošanai ar slapjo metodi un iepriekš minētās ekstrakcijas iekārtas būve, lai līdz 1998. gada septembrim uzņēmums CWP vairs nebūtu atkarīgs no elementārā fosfora piegādēm. Šīs ekstrakcijas iekārtas uzbūves iespēja bija eksperta pētījuma priekšmets, DLM (11), eksperts veica arī izmaksu aplēses (12), iekārtas prognozētās izmaksas bija 3,07 milj. EUR (6 milj. DEM).

(42)

Atbildē uz formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu Vācija norādīja, ka ekstrakcijas iekārtas celtniecības koncepcijā esot veikti grozījumi un tā paplašināta. Pirmie grozījumi izdarīti 1997. gadā, kad testu sērijas parādīja, ka nepieciešama skābes papildus apstrāde, kas sastāv no defluorizācijas un koncentrācijas palielināšanas pakāpes, lai sasniegtu pārtikas produktiem nepieciešamo kvalitāti. 1999. gada februārī piegādes līgumu lauza uzņēmuma CWP piegādātājs, kas līdz šim piegādāja MAG kvalitātes skābi, kurai nebija nepieciešama iepriekšēja tīrīšana. Pēc tam uzņēmumam CWP bija nepieciešams skābi MAG standarta kvalitātē pirkt, veikt tās iepriekšējo tīrīšanu un atkrāsot. Šīs divas izmaiņas radīja papildus izmaksas, palēnināja koncepcijas īstenošanu par apmēram pusotru gadu un bez tam piespieda uzņēmumu CWP papildināt aprīkojumu, kas savukārt radīja papildus izmaksas un papildus palēnināja koncepcijas īstenošanu. Ekstrakcijas iekārtas izmaksas palielinājās no 3,07 milj. EUR (6 milj. DEM) līdz 7,772 milj. EUR (15,1 milj. DEM).

(43)

Bez tam 2000. gadā problēmas radīja ļoti toksiskais blakusprodukts – rafināts. Atbildē uz formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu Vācija norādīja, ka uzņēmums CWP bija plānojis, ka rafinātu tālāk izmantos trešās personas, bet 2000. gada vidū konstatēja, ka attiecībā uz to piedāvājumi nebija saņemti. Ar to saistītā krīze kopā ar pārstrukturēšanas pasākumu kavējumiem radīja nepieciešamību apstādināt ekstrakcijas iekārtas būvdarbus. Neskatoties uz sabiedrības dalībnieku veiktu dažādu kapitālu summu paaugstināšanu, uzņēmumam 2000. gada vasarā draudēja maksātnespēja. To varēja novērst, noslēdzot līgumu ar TI.

(44)

Līgumu noslēdza 2001. gadā un, kā iepriekš norādīts, tas paredzēja fosfātu produkcijas pārdošanu TI. Līdz laikam, kad līgums iegūs juridisku spēku, CWP ražo fosfātus tikai TI vajadzībām un TI piegādā izejmateriālus. Pēc līguma stāšanās spēkā CWP pilnībā pārtrauks fosfāta ražošanu un ražos tikai fosforskābi ar slapjo metodi, tiklīdz būs gatava ekstrakcijas iekārta. Tam nepieciešams veikt jaunus pasākumus termiskās fosforskābes (CWP tradicionāli izmantotā ražošanas metode), kā arī fosfora pentoksīda, nātrija hipofosfīta (pārstrukturēšanas ietvaros ieviesta produkta) iekārtu darbības pārtraukšanai un fosfora noliktavas likvidēšanai (jo fosforu turpmāk neizmantos kā izejmateriālu). Uzņēmuma CWP personāls tika samazināts par aptuveni 33 darba ņēmējiem.

(45)

Pēc Vācijas atzinuma uzņēmuma CWP pārstrukturēšana fosfāta ražošanas jomā, ko pārņēma TI, ir veiksmīgi pabeigta. Arī fosforskābes ražošanas jomā pārstrukturēšana tikšot beigta veiksmīgi, tiklīdz TI samaksās pirkuma maksu par CWP īpašuma objektiem. Tad CWP pabeigs ekstrakcijas iekārtas celtniecību un varēs nodrošināt uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā, būtiski nenovirzoties no sākotnējās pārstrukturēšanas koncepcijas. Atbilstoši Vācijas sniegtajiem datiem ekstrakcijas iekārta ir gatava par 90 %. Termiskās fosforskābes ražošanu pārtrauca jau 2001. gada februārī. Iekārtas iztukšoja, iztīrīja un tās vairs netiek izmantotas.

D. Pārstrukturēšanas izmaksas

(46)

Saskaņā ar 1996. gada 16. oktobra dokumentā “Priekšlikums uzņēmuma CWP ilgtermiņa nodrošināšanai, ieskaitot investīciju un finansēšanas plānu” iekļauto informāciju CWP no 1996.–2000. gadam bija nepieciešamas investīcijas 5,62 milj. EUR (11 milj. DEM) apmērā un ražošanas līdzekļi 2,56 milj. EUR (5 milj. DEM) apmērā. Protams, šajā pašā dokumentā iekļauts investīciju plāns, kurā norādīto kopējo investīciju apjoms pārsniedz 9,29 milj. EUR (18,17 milj. DEM). Atbilstoši 1997. gada pieteikumam pārstrukturēšanas kopējās izmaksas ir 12,88 milj. EUR (25,2 milj. DEM). 1997. gadā Komisijai pieteiktie pārstrukturēšanas pasākumi apkopoti 4. tabulā.

4. tabula

(milj. EUR)
Pārstrukturēšanas pasākumi	Izmaksas
Zaudējumu kompensācija (1995.–1998.)	4,91
Nodrošinājuma (garantijas) investīcijas	2,15
Investīcijas uzņēmuma pārstrukturēšanā	5,52
Apkārtējās vides piesārņojuma laikā pirms 1.7.1990. sanācija	0,31
Kopā	12,88

(47)

Pēc formālās pārbaudes procedūras uzsākšanas Vācija norādīja tās pašas izmaksas 18,87 milj. EUR (36,9 milj. DEM) apmērā. Jākonstatē, ka 5. tabulā iekļautas divas pozīcijas “Piemaksas” un “Pirkuma cenas atlaišana”, kas drīzāk norāda finansēšanas līdzekļu, bet ne pārstrukturēšanas izmaksu apmēru.

5. tabula

(milj. EUR)
Pārstrukturēšanas pasākumi	Izmaksas
Zaudējumu kompensācija (1995.–1998.)	4,86
Nodrošinājuma (garantijas) investīcijas	2,05
Investīcijas uzņēmuma pārstrukturēšanā	7,98
Apkārtējās vides piesārņojuma laikā pirms 1.7.1990. sanācija	0,31
Piemaksas	0,20
Atlaide no pirkuma cenas	3,43
Kopā	18,87

(48)

Atbildot uz rīkojumu par informācijas sniegšanu, Vācija sadalīja pārstrukturēšanu divās daļās: fosfāta ražošanas pārstrukturēšana un pārējo jomu pārstrukturēšana (galvenokārt fosforskābes ražošanas). Vācija norādīja, ka fosfāta ražošanas pārstrukturēšanas kopējās izmaksas ir 7,99 milj. EUR (15,63 milj. DEM) un investīciju apjoms ir 4,71 milj. EUR (9,21 milj. DEM). Pārējo jomu pārstrukturēšanas kopējās izmaksas norādītas 27,14 milj. EUR (53,08 milj. DEM) un investīciju apjoms ir 13,22 milj. EUR (25,86 milj. DEM). Tādējādi pārstrukturēšanas izmaksas kopā sasniedza 35,13 milj. EUR (68,71 milj. DEM). Tomēr jākonstatē, ka šajās pārstrukturēšanas izmaksās (13) iekļauti arī izdevumi laika periodā no 1995. gada – 2001. gadam, t. i. neveiksmīgajā pārstrukturēšanas laikā pēc privatizācijas.

(49)	2004. gada 26. augusta vēstulē Vācija beidzot paziņoja, ka kopējās izmaksas no 1997. gada līdz šim datumam ir aptuveni 31,20 milj. EUR (61 milj. DEM) apmērā. Vācija nepaskaidroja, kāpēc šie dati atšķiras no datiem, kas norādīti atbildē uz Komisijas pieprasījumu sniegt informāciju.

E. Paša uzņēmuma ieguldītā summa

(50)	Atbilstoši 1997. gada pieteikumā sniegtajiem datiem uzņēmuma CWP ieguldījums pārstrukturēšanā bija noteiktu investīciju finansēšana un sabiedrības dalībnieku veiktas iemaksas.

(51)	CWP līdz 2002. gada 31. decembrim bija jāizdara investīcijas kopā 5,11 milj. EUR (10 milj. DEM) apmērā. Taču jākonstatē, ka par šo pienākumu izdarīt investīcijas notika jau vienošanās 1994. gada 29. jūnijā un nebija paredzēts, ka šīs investīcijas jāfinansē no privātiem līdzekļiem.

(52)

Atbildot uz formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu, Vācija paziņoja, ka laikā no 1994.-2000. gadam investīciju apmērs bija 15,7 milj. EUR (30,70 milj. DEM). No tām 7,21 milj. EUR (14,11 milj. DEM) segti no privātiem līdzekļiem. Tomēr jākonstatē, ka šajā summā iekļauti no publiskiem līdzekļiem finansēti pasākumi 3,73 milj. EUR (7,3 milj. DEM) apmērā. Tādejādi sabiedrības dalībnieku ieguldījums šajās investīcijās ir 3,48 milj. EUR (6,81 milj. DEM).

(53)

Kas attiecas uz pašas sabiedrības ieguldījumu, tātad uz sabiedrības dalībnieku ieguldīto kapitālu, tad pēc 1997. gada pieteikumā sniegtās informācijas sabiedrībai Vopelius Chemie GmbH bija jāpiešķir kredīts 0,15 milj. EUR (0,3 milj. DEM) apmērā. Atbildot uz formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu, Vācija paziņoja, ka šajā gadījumā ir runa par ražošanas līdzekļu nodošanu nomā ar pirkuma tiesībām, par ko sabiedrība Vopelius sniedza galvojumu.

(54)	Bez tam, atbildot uz formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu, Vācija atzina, ka iemaksātais pašu kapitāls 288 879 EUR (0,565 milj. DEM) apmērā arī atzīstams par sabiedrības dalībnieku ieguldījumu investīciju finansēšanā.

(55)

Atbildot uz rīkojumu sniegt informāciju, Vācija iesniedza pasākumu sarakstu (6. tabula), kas pēc Vācijas ieskatiem klasificējami kā privātais finansējums.

6. tabula

(milj. EUR)
Privātais finansējums	Summa
Komandītsabiedrības dalībnieka ieguldījums (BVT)	4,84
Sabiedrības dalībnieku aizdevumi (BVT)	0,15
Sabiedrības dalībnieku piemaksas (BVT)	0,11
Iemaksas pamatkapitālā	0,29
Peļņa no sāls biznesa pārdošanas	1,64
Peļņa no sāls ieguves iekārtu pārdošanas (vēl nav saņemta)	1,66
Piegādātāju kredīts (Vopelius)	2,75
Kopā	11,44

(56)

Pēc Vācijas sniegtās informācijas privātā finansējuma palielinājums galvenokārt saistīts ar sabiedrības BVT ieguldīto kapitālu, kura 1998. gada decembrī ieguva sabiedrībā CWP netipisku dalību, bez balsstiesībām. BVT arī 2001. gada martā nodeva CWP rīcībā aizdevumu, bet 2001. gada septembrī piemaksu. Bez tam Vācija norādīja investoru ieguldījumu – Vopelius kā piegādātāju kredītu, kas tika piešķirts laikā no 1997. gada janvāra līdz 1998. gada janvārim un kas faktiski bija samaksas atlikšana par Vopelius piegādāto izejmateriālu, kā arī peļņu, ko uzņēmums CWP gūtu no fosfāta ražošanas pārdošanas TI.

(57)	Tomēr nav skaidrs, kāda ir 6. tabulā iekļauto pasākumu sakarība ar 46.–49. iedaļās aprakstītajiem pārstrukturēšanas pasākumiem.

F. Tirgus analīze

(58)

Tradicionāli uzņēmums CWP bija rūpniecisko fosfātu ražotājs un ražoja fosforskābi paša uzņēmuma patēriņam. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu fosfātu kvalitāti bija nepieciešams uzlabot, lai to ražotu pārtikas produktu izgatavošanas vajadzībām, un fosforskābes ražošanā ieviest slapjo metodi. Jākonstatē, ka ar slapjo metodi ražotajai fosforskābei ir tāda pati kvalitāte un tās pašas īpašības kā termiskajai fosforskābei. Tomēr pie katras no šīm metodēm tiek izmantots atšķirīgs izejmateriāls, proti, elementārais fosfors, izmantojot termisko metodi, un MAG, izmantojot slapjo metodi. Bez tam slapjās metodes pielietojums ietver dažādas procesa pakāpes un tiek radīti blakusprodukti (jo īpaši rafināts), kuriem nepieciešama tālāka apstrāde.

(59)

Fosforskābe ir pamats tādu fosfāta produktu ražošanai, kuriem nepieciešams izejmateriāls ar lielāku tīrības pakāpi. Fosforskābi izmanto fosfāta mēslojumu ražošanai lauksaimniecības vajadzībām, kā arī pārtikas rūpniecībai nepieciešamo fosfātu izgatavošanā. Polifosfātus, galvenokārt sodija tripolifosfātus, izmanto veļas un trauku mazgāšanas līdzekļu, kā arī citu tīrīšanas līdzekļu ražošanā. Tos izmanto arī dažādiem rūpnieciskiem un tehniskiem mērķiem.

(60)

“Chemical Economics Handbook” 2002. gada izdevumā norādīts, ka pieprasījums pēc termiskās fosforskābes strauji samazinās, jo to ķīmisko produktu ražošanai, kas tiek ilgāk uzglabāti, ražotāji priekšroku dod ar slapjo metodi iegūtajai fosforskābei. Bez tam sakarā ar importu no Ķīnas valda spēcīga konkurence. Daudzu fosfāta produktu ražošanā un tiešajā pielietojumā agrāk bija nepieciešama termiskā fosforskābe, bet tagad lieto ekstrakcijas fosforskābi, kas būtiski samazina izmaksas. Tālāk izdevumā minēts, ka 2002. gadā Rietumeiropā darbojas vēl četri termiskās fosforskābes ražotāji, proti, uzņēmumi TI (liels ražotājs), CWP, FEBEX S.A. un Krems Chemie.

(61)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju Eiropas fosforskābes un fosfātu tirgum raksturīgs oligopols un nav lieku ražošanas jaudu. Pēc uzņēmuma CWP atzinuma tomēr Eiropas tirgū oligopols nepastāv. Daži uzņēmuma CWP konkurenti piekrīt šim atzinumam, taču uzskata, ka noteikti ir liekas ražošanas jaudas.

(62)

Kā Vācija, tā arī uzņēmums CWP atzīst, ka CWP tirgus daļa kopējā Rietumeiropas fosfāta tirgū (rūpnieciskie fosfāti un pārtikas fosfāti) ir nenozīmīga. Norādīts, ka 2000. gadā šī daļa bija 5,1 %. Kopš 2001. gada uzņēmums CWP ražo produkciju tikai TI vajadzībām un tātad vairs nav tirgus dalībnieks. Šī ražotāja tirgus daļu ir pārņēmis TI. Kā tālāk informē Vācija, TI nedarbojas speciālo fosfātu nozarē kā CWP, bet fosfora, fosforskābes un citu atvasināto produktu nozarē.

(63)

Attiecībā uz fosforskābes ražošanu CWP konstatē, ka 40 000 t termiskās fosforskābes vietā uzņēmumam jāražo 20 000 t ekstrakcijas skābe. Sākotnēji paredzētā fosforskābes tirgus daļa 6 % apmērā Rietumeiropā jāsamazina līdz 3 %. Tā kā termisko iekārtu darbība tiks apstādināta un ekstrakcijas iekārta vēl nav nodota ekspluatācijā, CWP patlaban neražo fosforskābi un uzņēmuma dalība tirgū vienāda ar nulli.

III. FORMĀLĀS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS CĒLOŅI

(64)

Pēc uzņēmuma Prayon-Rupel prasības atzīt lēmumu par spēkā neesošu Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa ar 2001. gada 15. marta spriedumu atcēla Komisijas 1997. gada 16. decembra (14) lēmumu sakarā ar būtisku formālu priekšrakstu pārkāpšanu. Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa konstatēja, ka sakarā ar nopietnām grūtībām, kas saistītas ar valsts atbalsta saderīguma novērtēšanu ar Kopējo tirgu, Komisijas pienākums esot bijis uzsākt formālu pārbaudes procedūru.

(65)

Tiesa šīs nopietnās grūtības pamatoja ar to, ka Komisija pieņēmusi lēmumu, pietiekami neiepazīstoties ar pārstrukturēšanas tehniskajiem pasākumiem. Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa, pirmkārt, apstiprināja, ka Komisija esot kļūdaini raksturojusi uzņēmuma CWP veiktos pārstrukturēšanas pasākumus. Raksturojot pārstrukturēšanas tehniskos pasākumus, Komisija balstījās uz Vācijas 1997. gadā iesniegto informāciju, ka fosforskābes termisko ražošanas metodi aizstās ar slapjo metodi. Tomēr, kā Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa uzsvēra, nevienā no abiem 1996. gada maijā un oktobrī izstrādātajiem pārstrukturēšanas plāna projektiem, ko Vācija nosūtīja Komisijai, nav runa par to, ka termiskās metodes pielietošana tiek izbeigta. Otrkārt, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa konstatēja, ka Komisija acīmredzot ir nepareizi novērtējusi pārstrukturēšanas pasākumu tehnisko realizējamību un rentabilitāti. Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa norādīja, ka to viennozīmīgi pierāda prasītājas iesniegts eksperta atzinums.

(66)

Saskaņā ar EK līguma 233. panta 1. punktu Komisijas pienākums bija veikt nepieciešamos pasākumus un pildīt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas spriedumu. Komisija veica to pasākumu pagaidu pārbaudi, kas tika veikti uzņēmuma CWP atbalstam, ieskaitot pasākumus, kas pirms iepriekšējā lēmuma pieņemšanas netika izmeklēti un konstatēja sava atzinuma apstiprinājumu, ka šajā gadījumā ir runa par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Protams, Komisijai bija nopietnas šaubas par to, vai šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu. Pirmkārt, Komisija nevarēja aprēķināt precīzu atbalsta kopsummu. Otrkārt, pagaidu pārbaudes rezultāti atbilstoši Kopienas 1994. gada vadlīnijām attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk tekstā “Kopienas vadlīnijas (1994.)”) (15) radīja Komisijai nopietnas šaubas par to, vai atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu. Šī iemesla dēļ Komisija uzsāka formālu pārbaudes procedūru.

IV. PAMATOJUMS RĪKOJUMAM PAR INFORMĀCIJAS SNIEGŠANU

(67)

Komisija uzsāka procedūru, galvenokārt balstoties uz informāciju, kas iesniegta 1997. gadā. Tomēr Vācijas atbildē uz rīkojumu sniegt informāciju bija iekļauta detalizēta informācija par agrāk veiktiem pasākumiem, kas tika prezentēti kā pastāvošs atbalsts (pasākumi 1-3) un noteiktu pasākumu izmaiņas (1.a pasākums un 7.a/8.a pasākums). Bez tam tos pasākumus, kas līdz šim tika vērtēti kā ad hoc pasākumi, Vācija pēc procedūras uzsākšanas klasificēja kā pastāvošu atbalstu (9. un 10. pasākums). Balstoties uz pieejamo informāciju, Komisija nevarēja konstatēt, vai pasākumi, ko Vācija raksturo kā pastāvošu valsts atbalstu, patiesi ir saderīgi ar noteikumiem, saskaņā ar kuriem tie it kā tika piešķirti. Lai to noskaidrotu, Komisija 2003. gada 6. martā izdeva rīkojumu par informācijas sniegšanu.

V. IEINTERESĒTO PERSONU ATZINUMI

(68)	Pēc formālās pārbaudes procedūras uzsākšanas Komisija saņēma trīs CWP tiešo konkurentu atzinumus, kā arī paša uzņēmuma CWP atzinumu, kas apkopoti turpmākajā tekstā.

A. Uzņēmuma Prayon-Rupel atzinums

(69)

Uzņēmums Prayon-Rupel atsūtīja Komisijai abu ražošanas procesu sīku aprakstu (termiskā metode un slapjā metode), kā arī attiecīgo produktu un tirgus aprakstu. Prayon-Rupel, pirmkārt, apšauba to, vai pasākumu var uzskatīt par pārstrukturēšanas plānu. Ražošanas metodes mainīšana neesot pārstrukturēšana Kopienas vadlīniju (1994.) izpratnē. Ja uzņēmuma grūtību cēlonis esot piegādes problēmas, tad ražošanas metodes nomaiņa šīs problēmas nenovēršot. Bez tam piegādes problēmu neesot, jo Kazahstānas vietā uzņēmums varot iepirkt fosforu no Ķīnas, kas ir pasaulē lielākā ražotāja.

(70)

Otrkārt, Prayon-Rupel apšauba pārstrukturēšanas plāna izpildīšanas iespējas. Pirmajā dokumentā paredzēto pāreju no termiskās metodes uz slapjo metodi neesot iespējams realizēt. Tādas pāreja prasot milzīgas investīcijas, ieskaitot pilnīgi jaunu iekārtu, ne tikai Vācijas norādītās mazās investīcijas. Bez tam ražošanas metodes nomaiņas rezultātā nevarētu ražot augstvērtīgāku produkciju; to atzīst arī Vācija. Visbeidzot, Prayon-Rupel pauž šaubas par CWP rentabilitātes atjaunošanu, jo apgrozījuma prognozes balstoties uz ārkārtīgi optimistiskiem pieņēmumiem, bet uzņēmuma darbības rezultāti joprojām esot negatīvi. Mainot ražošanas metodi ar nepietiekamām investīcijām, varot tikai ražot zemākas kvalitātes produkciju un līdz ar to arī turpmāk mazināt peļņu.

(71)	Treškārt, Prayon-Rupel atzīst, ka CWP paaugstina savu jaudu. Saskaņā ar pirmo pārstrukturēšanas dokumentu vajadzēja ieviest slapjo metodi, neatsakoties no termiskās metodes. Prayon-Rupel atzīst, ka tādejādi jauda tiek divkāršota.

(72)	Ceturtkārt, Prayon-Rupel atzīst, ka atbalsts neaprobežojas tikai ar nepieciešamo minimālo apmēru un sabiedrības dalībnieku pienākums privatizācijas procesa laikā investēt 5,11 milj. EUR (10 milj. DEM) nav saistīts ar pārstrukturēšanu un ir hipotētisks un nepietiekams.

(73)	Visbeidzot, Prayon-Rupel apšauba to, vai pārstrukturēšanas plāns tiks pilnībā realizēts. Ja tas fakts, ka CWP fosfora ražošanu pārņem TI apstiprinot apgalvojumu, ka plāns netiekot īstenots tādā veidā, kā paredzēts.

B. Uzņēmuma Chemische Fabrik Budenheim A. Oetker atzinums

(74)

Chemische Fabrik Budenheim A. Oetker (turpmāk tekstā CFB) 2001. gada 20. augusta vēstulē apšaubīja pārstrukturēšanas koncepcijas īstenošanas iespēju. Ar tik mazām izmaksām un tik īsā laikā, kā ieplānojis uzņēmums CWP, ekstrakcijas iekārtu neesot iespējams uzbūvēt. Šis apgalvojums pēc tam esot apstiprinājies, jo pēc tirgus informācijas CWP termiskās iekārtas darbība esot izbeigta un jaunās ekstrakcijas iekārtas būvdarbi apstādināti. Uzņēmums CFB atzīst, ka jaunās iekārtas celtniecības izmaksas aprēķinātas pārāk zemas un CWP neesot nepieciešamais know-how jaunās metodes izmantošanai fosforskābes ražošanā. CWP arī nenorādot, kādā veidā tikšot tālāk pārstrādāti jaunās metodes pielietojuma rezultātā radušies toksiskie blakusprodukti. Bez tam uzņēmums CWP konstatē, ka TI veiksmīgi ražo fosforskābi ar termisko metodi, kas ir pretrunā ar apgalvojumu, ka, lai atjaunotu CWP rentabilitāti, nepieciešams mainīt ražošanas procesu. CFB apšauba, ka ir bijušas problēmas ar elementārā fosfora piegādi. Tātad ražojot fosforskābi ar jauno iekārtu, netiktu samazinātas nepieciešamās iepriekšējās izmaksas.

(75)	Tālāk uzņēmums CFB konstatē, ka sakarā ar uzņēmumu CWP un TI ciešo sadarbību, ieskaitot līgumā paredzēto fosfāta biznesa nodošanu TI un – pēc zināma laika – TI paredzētajām tiesības pārņemt no CWP šo ražošanas jomu, rodas jautājums, vai valsts atbalsts tomēr nerada priekšrocības TI.

(76)	CFB arī norāda, ka CWP finansiāli atbalsta šīs sabiedrības dalībnieki, jo īpaši BVT Industrie GmbH un TI. Šī iemesla dēļ, piešķirot atbalstu, būtu jāņem vērā situācija ar pašu kapitālu uzņēmumā CWP.

C. Uzņēmuma BK Giulini atzinums

(77)

Uzņēmums BK Giulini2001. gada 26. septembra vēstulē pauž atzinumu, ka CWP nav izstrādāts pārstrukturēšanas plāns un koncepcija esot nepietiekama un nesamērīga. Neesot nepieciešams mainīt ražošanas metodi un tas gan no tehniskā, gan ekonomiskā aspekta neesot īstenojams. Tā kā CWP turklāt neplānojot beigt termiskās metodes izmantošanu, problemātiskie pasākumi esot neattaisnojams uzņēmuma atbalsts. Piegādes grūtības un likviditātes deficīts neesot pietiekams iemesls ražošanas procesa pārkārtošanai vai pārstrukturēšanai. Piešķirtais atbalsts neesot izlietots investīcijām, bet gan kā likviditātes piemaksas, kas izraisījis Kopienas tirgus traucējumus. Kā vēl viens arguments pret CWP sniegto atbalstu tiek minēta fosforskābes pārāk lielās ražošanas jaudas Eiropas tirgū.

(78)	BK Giulini arī konstatē, ka Vācijas piešķirtais atbalsts neapšaubāmi neesot veicinājis uzņēmuma CWP dzīvotspējas atjaunošanu. Neskatoties uz valsts atbalstu, uzņēmums kopš 1998. gada ciešot zaudējumus. Līgums starp CWP un TI apstiprinot, ka pārstrukturēšanas pasākumi ir cietuši pilnīgu neveiksmi.

(79)	Bez tam uzņēmums BK Giulini pauž atzinumu, ka patiesais ar atbalstu radīto priekšrocību ieguvējs ir TI.

D. Uzņēmuma CWP atzinums

(80)

Vācija 2001. gada 21. septembra un 2002. gada 6. februāra vēstulēs raksturoja uzņēmuma CWP reakciju uz formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu. 2002. gada 8. oktobra vēstulē, ar kuru Vācija sniedza CWP atbildi uz augstāk minēto trešo personu atzinumiem, CWP pievērsās jautājumam par šaubām, kuras Komisija un visi citi dalībnieki pauda, uzsākot formālo pārbaudes procedūru.

(81)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas koncepciju CWP paskaidro, ka pārstrukturēšanai bija divi galvenie mērķi: produktu paletes paplašināšana fosfātu ražošanas jomā un plašas izejvielu bāzes radīšana, nodrošinot cenu ziņā izdevīgas fosfora ražošanas iespējas. Šie mērķi visa pārstrukturēšanas procesa laikā neesot mainīti, lai gan koncepcija vairākas reizes esot modificēta.

(82)

Attiecībā uz šaubām par pārstrukturēšanas pasākumu īstenojamību CWP pauž viedokli, ka fosfāta produktu paletes paplašināšanu var nodrošināt, uzstādot jaunu virpuļžāvētāju ar karstā slāņa izmantošanu ūdeni nesaturošu fosfātu ražošanai. Attiecībā uz izejvielu bāzes paplašināšanu, otro mērķi, CWP konstatē, ka ar ekstrakcijas iekārtu iespējams ražot tos pašus produktus ar tādu pašu kvalitāti, bet ar zemākām izmaksām, nekā ar termisko metodi, pie tam ražotājs nav atkarīgs no trešo personu veiktām elementārā fosfora piegādēm.

(83)

Atbildot uz CFB piezīmi, ka TI veiksmīgi ražojot fosforskābi ar termisko metodi, CWP iebilst, ka TI neesot atkarīgs no elementārā fosfora piegādēm, jo uzņēmums to pats ražojot. TI arī esot zemas elektrības izmaksas (kas ir lielākā daļa no elementārā fosfora ražošanas izmaksām), jo viens no Sabiedrības TI dalībniekiem ekspluatējot atomelektrostaciju un TI varot saņemt strāvu par palētinātām cenām. Tāpēc TI atrodoties pilnīgi citādā situācijā nekā CWP.

(84)

Attiecībā uz šaubām par pārstrukturēšanas koncepcijas veiksmīgu īstenošanu CWP paziņo, ka uzsāktie pasākumi esot uzņēmuma klasiska pārstrukturēšana. Abu iekārtu būve esot lēmums, kas nodrošināšot peļņu. Uzņēmums prognozējot, ka ar ekstrakcijas iekārtu ražošanas izmaksas tikšot pazeminātas par 7 %, salīdzinot ar termisko metodi un tikšot sasniegts neto kapitāla peļņa 23 % apmērā. Pirmie testi esot parādījuši, ka ar ekstrakcijas iekārtu var iegūt tādas pašas kvalitātes fosforskābi, kā ar termisko metodi. CWP arī konstatē, ka citi konkurenti, jo īpaši uzņēmums Prayon-Rupel, ir iesnieguši pieteikumu par ekstrakcijas iekārtas būvi, kas ir sešas reizes lielākā nekā CWP iekārta. Ekstrakcijas iekārtas celtniecības darbu kavējumu cēlonis esot piegādes problēmas, bet ne tas apstāklis, ka iekārtas būvi neesot iespējams īstenot. Iekārta jau par 90 % esot gatava un esot iestāde, kurai ir interese par know-how licenci.

(85)

CWP uzskata, ka konkurences traucējumi nav radīti. CWP norāda, ka CRU International Ltd aktuālā pētījumā “The Market for Industrial and Food Phosphates” par 1998.–2002. gadu tiek prognozēts, ka, lai gan 2003. gadā rūpniecībā droši vien kopumā ir pietiekami daudz ražošanas jaudu pieprasījuma apmierināšanai, pastāv būtiskas reģionālas līdzsvara atšķirības, kas jākoriģē. Liekas ražošanas jaudas rūpniecisko fosfātu un pārtikas fosfātu ražošanā pastāvot tikai uz papīra, jo saskaņā ar šajā ziņojumā sniegto informāciju iekārtas esot ļoti sliktā stāvoklī un tās jāatjauno. Pie tam CWP daļa nozīmīgos tirgos, kā norādīts 62. un 63. iedaļā, esot nebūtiska. Bez tam CWP nekad neesot pārdevis produkciju par cenu, kas zemāka par tirgus cenu.

(86)

CWP arī konstatē, ka uzņēmums BK Giulini nav tiešais konkurents. Uzņēmums, kas ražojot speciālos fosfātus, 2000. gadā esot nopircis vairāk nekā divas trešdaļas no CWP fosfāta produkcijas un esot paudis vēlēšanos pārņemt CWP fosforskābes un fosfātu ražošanas jomas. Pēc CWP atzinuma valsts atbalsts nekādā veidā neietekmē uzņēmumu BK Giulini.

(87)

Attiecībā uz pārstrukturēšanu CWP konstatē, ka sakarā ar lielajām izejmateriālu izmaksām uzņēmums nav spējīgs pārstrukturēšanas koncepciju realizēt pilnībā par saviem līdzekļiem. Tomēr uzņēmums dodot būtisku ieguldījumu. Atbilstoši CWP sniegtajiem datiem privāto investīciju summa esot 5,11 milj. EUR (10 milj. DEM). Visi uzņēmumam piešķirtie aizdevumi – arī federālās iestādes BvS un zemes nodrošinātie – esot jāvērtē kā paša uzņēmuma devums pārstrukturēšanā, jo CWP maksājot procentus un esot paredzējis aizdevumu atmaksu no fosfāta ražošanas iekārtu pārdošanas TI gūtās peļņas.

(88)

Attiecībā uz atbalsta saņēmēja identitāti CWP konstatē, ka uzņēmums nav integrēts TI. Pēc fosfāta biznesa ražošanas pārdošanas TI uzņēmuma CWP atrašanās vietā būs divi neatkarīgi uzņēmumi: TI darbosies fosfāta biznesa jomā un CWP ražos fosforskābi. Pretēji CFB izteikumiem CWP nekad neesot piegādājusi TI termiski ražoto fosforskābi. Turklāt CWP esot vienīgais atbalsta saņēmējs.

VI. VĀCIJAS ATZINUMS

(89)

Atbildē uz formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu Vācija sniedz 42.–44. iedaļās norādītos datus attiecībā uz pārstrukturēšanas koncepcijas modificēšanu. Vācija sniedz arī informāciju par visiem valsts kā publiskā īpašuma pārvaldītāja veiktajiem finanšu pasākumiem, ar kuriem uzņēmumam tika piešķirti līdzekļi privatizācijas un pārstrukturēšanas laikā, kas aprakstīts 17.–34. iedaļā. Arī 50.–57. iedaļā norādīti dati par paša uzņēmuma ieguldījumu pārstrukturēšanā, kā arī uzņēmuma biznesa ziņojumi par 1994.–2000. gadu un tirgus dati. Attiecībā uz trešo personu atzinumiem Vācija norāda uz CWP reakciju, kuras apraksts Komisijai nosūtīts ar 2002. gada 8. oktobra vēstuli.

(90)

Atbildē uz rīkojumu par informācijas sniegšanu Vācija iesniedza datus par pastāvošo atbalsta pasākumu saderību ar regulējošiem noteikumiem, pamatojoties uz kuriem šie pasākumi it kā esot veikti. Tāpat Vācija izteicās, ka šajā procedūrā uzņēmuma darbības joma – fosfātu ražošana, kas pēc Vācijas atzinuma esot veiksmīgi restrukturēta, jāatdala no citām CWP darbības jomām, galvenokārt no fosforskābes ražošanas ar ekstrakcijas iekārtu, kas veiksmīgi funkcionēšot, tiklīdz TI samaksāšot vēl nesamaksāto pirkuma cenas daļu.

VII. VĒRTĒJUMS

A. Ievads

(91)

Daži vērtējamie pasākumi izmeklēti jau agrākajā Komisijas lēmumā, kuru anulēja Pirmās instances tiesa; daži no šiem pasākumiem bija pieteikti Komisijai, procedūru uzsākot saskaņā ar EK līguma 93. panta 3. punktu (tagad EK līguma 88. panta 3. punkts), bet citi pasākumi veikti, pirms Komisija bija pieņēmusi lēmumu. Savukārt, vairāki pasākumi anulētajā lēmumā nav analizēti, to veikšanas termiņš pēc šī lēmuma tika pagarināts, vai arī pasākumi tika papildināti.

(92)

Lai izmeklētu atsevišķos pasākumus, Komisija attiecībā uz tai pieteiktajiem pasākumiem ņem vērā situāciju, kāda valdīja pirmā lēmuma pieņemšanas laikā un attiecībā uz Komisijā nepieteiktajiem pasākumiem to laiku, kad šis finansiālais atbalsts tika piešķirts. Tomēr Komisijai jāveic pārstrukturēšanas pasākumu kopējais novērtējums, ņemot vērā nozīmīgus datus attiecībā uz notikumu attīstību līdz laikam, kad veikti pēdējie atbalsta pasākumi.

B. Attiecīgais uzņēmums

(93)

Atbildot uz rīkojumu sniegt informāciju, Vācija iesniedza sīkus datus par CWP sabiedrības dalībnieku struktūru. No šiem datiem izriet, ka CWP 2002. gadā kopā ar uzņēmumiem Vopelius-Gruppe, ieskaitot Vopelius kungu, kurš ir 75,2 % kapitāla daļu turētājs, nodarbina 100 darbiniekus, tā rīcībā ir īpašuma vērtības 25,81 milj. EUR (50,48 milj. DEM) apmērā un uzņēmuma iegūtais apgrozījums ir 22,36 milj. EUR (43,73 milj. DEM). Tātad nav pārsniegtas Komisijas 1996. gada 3. aprīļa ieteikumā attiecībā uz mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (16) noteiktās robežvērtības.

(94)

Attiecībā uz grupu BvT-Gruppe, kura ir pārējo 24,8 % kapitāla daļu turētāja, Vācija paziņo, ka šī grupa jāvērtē kā institucionāls investors, jo tā tikai nodevusi CWP rīcībā riska kapitālu, neveicot kontroli pār CWP operatīvo darbību. Tātad CWP varot klasificēt kā KMU (mazu un vidēju uzņēmumu). Arī laikā pirms 1997. gada (pirmā gada, par kuru Komisijas rīcībā ir pilnīgi dati) CWP atbilst KMU kritērijiem.

(95)

Komisijai šķiet, ka, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, pēc līguma noslēgšanas ar TI 2001. gada februārī CWP nav piešķirti finanšu līdzekļi no valsts avotiem. Bez tam Komisija ņem vērā AnChem Consult sagatavoto un Vācijas iesniegto atzinumu, saskaņā ar kuru līgums ir noslēgts tieši pēc atklātas un caurskatāmas procedūras, kuras laikā visiem Eiropas uzņēmumiem, kas ir nozīmīga tirgus dalībnieki, tika dota iespēja iesniegt piedāvājumu; TI piedāvājums izvēlēts kā ekonomiski realizējamākais un labākais; pirkuma cena atbilst tirgus cenai. Tāpēc Komisija atzīst, ka CWP sniegtais atbalsts ne tieši, ne netieši nav radījis priekšrocības TI.

C. Pastāvošs atbalsts

(96)	Šķiet, ka vairāki pasākumi ir pastāvošs atbalsts un Komisijai tie atkārtoti nav jāvērtē. Turpretī jāvērtē šo pasākumu saderīgums ar regulējošiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem tie ir it kā veikti.

(97)

1., 2. un 3. pasākums. Tā kā uzņēmums privatizācijas brīdī nodarbināja aptuveni 70 darbiniekus, pēc Vācijas atzinuma katrs šajā kontekstā sniegts atbalsts jāvērtē saskaņā ar THA shēmu N 768/94 (17). Komisija atzīst, ka uzņēmums privatizācijas brīdī nodarbināja mazāk par 250 personām. Tāpēc šie pasākumi Komisijai nebija jāpiesaka un tie jāklasificē kā pastāvošs atbalsts.

(98)

1.a pasākums. Tā kā galvojuma piešķiršana notika, piemērojot THA-Regime noteikumus, sākumā bija paredzēts galvojumu pārvērst aizdevumā vai piemaksā, jo uzņēmumam jau bija grūtības. Trīs THA shēmas, kas veido juridisko pamatu galvojuma piešķiršanai, šādu pasākumu atzīst par atbilstīgu. Lēmumā par THA shēmas E 15/92 noteikti paredzēts, ka THA piešķirtie aizdevumi un galvojumi arvien lielākā mērā tika piemēroti, lai pārvērstos piemaksās (18). Galvojuma pārvēršana aizdevumā un piemaksā tika segta jau ar THA shēmu un tāpēc to nevar klasificēt kā jaunu atbalstu.

(99)

9. un 10. pasākums. Pēc formālās pārbaudes procedūras uzsākšanas Vācija pirmo reiz paziņoja, ka šie galvojumi izsniegti saskaņā ar programmu, ko Komisija akceptējusi grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (19). Komisija konstatē, ka visi programmā paredzētie priekšnoteikumi galvojuma piešķiršanai šajā gadījumā ir izpildīti. Jāuzsver, ka regulējošais noteikums ieviests pirms Kopienas pamatnostādņu spēkā stāšanās 1994. gadā un Kopienas 1994. gada pamatnostādnes nepieprasīja dalībvalstīm saskaņot tajās pastāvošos regulējošos noteikumus attiecībā uz atbalstiem ar jaunajiem priekšrakstiem (skat. Kopienas 1994. gada pamatnostādņu 2.5. punktu). Bez tam Komisija nepārbaudīja problemātiskos regulējošos noteikumus pēc Kopienas 1994. gada pamatnostādņu izdošanas. Šis fakts izskaidro, kāpēc 9. un 10. pasākums atbilst gan glābšanas un pārstrukturēšanas programmai, bet neatbilst Kopienas 1994. gada pamatnostādnēm. Līdz ar to šos pasākumus var klasificēt kā pastāvošu atbalstu, kas nav jāvērtē atkārtoti.

(100)

11. pasākums. Investīciju piemaksas 1,94 milj. EUR (3,8 milj. DEM) apmērā piešķirtas saskaņā ar palīdzības programmu, ko Komisija akceptējusi kā reģionālu investīciju atbalstu (20). Atbildot uz rīkojumu sniegt informāciju, Vācija paziņoja, ka tā nodrošinās, lai, piešķirot CWP reģionālo atbalstu, tiktu ņemti vērā kumulācijas priekšraksti un respektēta KMU noteiktā reģionālā augstākā veicināšanas summu likme. Šī iemesla dēļ Komisija atzīst pasākumu par pastāvošu atbalstu. Bez tam, uzsākot formālo pārbaudes procedūru, šis pasākums netika tajā iekļauts.

(101)

12. pasākums. Investīciju piemaksas 0,36 milj. EUR (0,7 milj. DEM) apmērā, kas piešķirtas saskaņā ar Komisijas akceptēto atbalsta programmu kā reģionālo investīciju veicināšanas pasākums. Atbildot uz rīkojumu sniegt informāciju, Vācija paziņoja, ka tā nodrošinās, ka, piešķirot reģionālos atbalstus CWP, tā ievēros kumulācijas priekšrakstus un respektēs KMU noteikto reģionālo augstāko veicināšanas summu likmi. Šī iemesla dēļ Komisija atzīst pasākumu par pastāvošu atbalstu. Bez tam, uzsākot formālo pārbaudes procedūru, pasākums netika tajā iekļauts.

(102)

Tātad Komisija ņem vērā to, ka atbilstoši esošajai informācijai 1. (ieskaitot 1.a), 2. un 3. pasākums, kā arī 9., 10., 11. un 12. pasākums ir pastāvoši atbalsta pasākumi, kas Komisijai nav jāvērtē atkārtoti. Tomēr to summa tiks ņemta vērā, novērtējot kopējā atbalsta samērīgumu.

D. Cits valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē

(103)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu jebkura veida atbalsts, kas, piešķirot priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem, rada konkurences traucējumus vai konkurences traucējumu draudus, nav saderīgs ar kopējo tirgu, ja tas negatīvi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Finansiālie pasākumi CWP labā radīja uzņēmumam priekšrocības, kuru grūtībās nonācis uzņēmums tirgū nebūtu ieguvis. Jāatgādina, ka CWP 1997. gadā draudēja maksātnespēja un toreiz neviens investors nebija ar mieru nodot CWP rīcībā nepieciešamos finanšu līdzekļus. Tā kā CWP ražotā produkcija tika arī tirgota un CWP konkurenti atradās citās dalībvalstīs, pasākumi draudēja radīt konkurences traucējumus un negatīvi ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(104)

Atbalsta pasākumi finansēti no valsts līdzekļiem un tos attiecīgā uzņēmuma rīcībā nodod THA/BvS, respektīvi Saksijas-Anhaltes zeme. THA kā publisko tiesību iestāde tika nodibināta kādreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas valstij piederošo uzņēmumu privatizācijai un bija tieši pakļauta Vācijas Finanšu ministrijai. BvS kā THA mantiniece arī ir publisko tiesību iestāde. Līdz ar to atbalsta pasākumu veicēja ir valsts. Pasākumi ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē un attiecīgi arī novērtējami.

(105)

4., 5., 6., 7. un 8. pasākums. Šie pasākumi, t.i. pirkuma cenas un uzkrājušos procentu atlaišana, investīciju piemaksas, kā arī BvS abi 20 % galvojumi tika piešķirti, neievērojot atbalstus regulējošos noteikumus; tāpēc tie ir ad hoc atbalsts un attiecīgi jānovērtē. To Vācija neapstrīd.

(106)

7a./8a. pasākums. Pēc Vācijas atzinuma galvojumu pagarinājums un sekojošā pārveidošana par aizdevumiem un piemaksām nav jāvērtē kā jauns atbalsts. Taču šis jautājums būtu nozīmīgs tikai tad, ja 7. un 8. pasākums būtu pastāvošs atbalsts, bet tas tā nav. Tā kā 7. un 8. pasākums jānovērtē kā ad hoc atbalsts, tad 7.a un 8.a pasākums kā daļa no 7. un 8. pasākuma tiek iekļauti saderīguma novērtēšanā.

(107)

Galvojumi 7. pasākuma (ieskaitot 7.a pasākumu) un 8. pasākuma (ieskaitot 8.a pasākumu) ietvaros nodrošināja CWP iespēju saņemt aizdevumus pie izdevīgākiem nosacījumiem, nekā tie parasti tiek piedāvāti finanšu tirgos. Par atbalsta elementu 7. pasākuma ietvaros piešķirtā galvojuma un 8. pasākuma ietvaros piešķirtā galvojuma ietvaros Komisija vērtē starpību starp procentu likmi, ko CWP būtu jāmaksā par aizdevumu pie tirgus nosacījumiem (t.i. bez galvojuma) un to procentu likmi, par kuru aizdevums, par kuru tika sniegts galvojums, efektīvi tika piešķirts. Tā kā CWP tajā laikā, kad tika sniegti galvojumi un piešķirti aizdevumi, bija nopietnas finansiālās grūtības, atbalsta elementa summa varēja būt līdz 100 % no galvojumiem, jo neviens nebūtu piešķīris aizdevumus bez galvojuma. Saskaņā ar Komisijas ziņojumu par bāzes un procentu likmju noteikšanas metodi (21) bāzes likmēm jāatspoguļo tirgū valdošo procentu likmju vidējais lielums par aizdevumiem ar parastajiem nodrošinājumiem ar vidējiem un ilgiem termiņiem. Ziņojuma turpinājumā norādīts, ka tādā veidā noteiktā bāzes likme ir minimālā likme, kuru var paaugstināt īpašos riska gadījumos (piem., ja uzņēmumam ir grūtības). Šajā gadījumā piemaksa var būt 400 bāzes punkti vai vairāk. Tāpēc Komisija šajā gadījumā atzīst, ka CWP, nesaņemot galvojumus, būtu jāmaksā tāda procentu likme, kas aprēķināta bāzes procentu likmei, pieskaitot 400 bāzes punktus. Tātad katra galvojuma atbalsta elements ir starpība starp bāzes procentu likmi plus 400 bāzes punkti un starp procentu likmi, par kuru tika piešķirti ar galvojumu nodrošinātie aizdevumi.

(108)

Līdzīgi apsvērumi Komisijai ir attiecībā uz galvojuma pārvēršanu federālās iestādes BvS aizdevumos. Komisija atzīst, ka aizdevumi tika piešķirti par procentu likmi, kas ir zemāka par to procentu likmi, ko CWP būt saņēmis tirgū. BvS atbalsta elements 7. pasākuma ietvaros (ieskaitot 7.a pasākumu) un BvS atbalsta elements 8. pasākuma (8.a) ietvaros tātad ir starpība starp to procentu likmi, ko CWP par tādu aizdevumu būtu saņēmusi tirgū un procentu likmi, par kādu aizdevumus piešķīra BvS. Komisija uzskata, ka CWP jāmaksā vismaz tāda procentu likme, kura tiek aprēķināta, bāzes procentu likmei pieskaitot 400 bāzes punktus. Tātad katra aizdevuma atbalsta elements ir starpība starp bāzes procentu likmi plus 400 bāzes punkti un to procentu likmi, par kuru aizdevums faktiski piešķirts.

E. Saderīgums

(109)

4., 5., 6., 7. (ieskaitot 7.a) un 8. (ieskaitot 8.a) pasākumi Komisijai jānovērtē kā ad hoc atbalsts. EK Līguma 87. panta 2. un 3. punkts paredz izņēmumus no 87. panta 1. punktā paredzētās vispārējās valsts palīdzības.

(110)

EK Līguma 87. panta 2. punktā paredzētie izņēmumi neattiecas uz šo gadījumu, jo šī nav ne sociāla palīdzība, ko piešķir individuāliem patērētājiem, ne palīdzība kaitējumu atlīdzināšanai, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, ne arī palīdzība, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus ietekmējusi Vācijas sadalīšana. Vācija nav norādījusi uz šo izņēmuma noteikumu spēkā esamību.

(111)

Citi izņēmuma noteikumi paredzēti EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā. Tā kā atbalsta galvenais mērķis nav reģionālās attīstības veicināšana, bet grūtībās nonākuša uzņēmuma ilgtermiņa rentabilitātes atjaunošana, šajā gadījumā atļauju varētu dot tikai pārstrukturēšanas atbalstam. Attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu, pirmkārt, tiek ņemts vērā EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts.

(112)

Lai novērtētu uzņēmuma glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstus, Komisija izdeva Kopienas 1994. gada pamatnostādnes (22), kas šajā gadījumā jāpiemēro (23). Turpmākajā tekstā pārbaudīti Kopienas pamatnostādņu (1994. gads) piemērošanas priekšnoteikumi.

(113)

Komisija uzskata, ka saderīgumu novērtēšanai nevar piemērot nekādu citu saderīguma pamatu, un, jo īpaši, atbalsta piešķiršanu Kopienas ietvaros, piem., atbalstu pētniecībai un attīstībai, apkārtējās vides aizsardzībai, maziem un vidējiem uzņēmumiem, nodarbinātības veicināšanai un profesionālajai izglītībai vai riska kapitāla izveidei.

(114)

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu (1994.) 2.1. punktu to uzņēmumu, kas saņem atbalstu pārstrukturēšanas veikšanai, finansiālā vājuma iemesls ir nepietiekama jauda pagātnē un neizdevīgas izredzes nākotnē. Pie tipiskiem simptomiem pieder rentabilitātes samazināšanās vai zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazinājums, noliktavas krājumu palielinājums, liekas ražošanas jaudas, naudas plūsmas samazinājums, parādu palielinājums un procentu apgrūtinājums, kā arī zema bilances vērtība.

(115)

Laikā, kad tika piešķirts atbalsts, CWP bija pieaugoši zaudējumi un uzņēmums tika konfrontēts ar nozīmīgām likviditātes problēmām, kā paskaidrots iepriekš. Tāpēc Komisija atzīst, ka CWP atbalsta piešķiršanas laikā bija grūtībās nonācis uzņēmums.

(116)

Katra pārstrukturēšanas plāna obligāts priekšnoteikums ir tas, ka ar šo plānu tiek atjaunota uzņēmuma ilgtermiņa rentabilitāte pienācīgā laika periodā, pamatojoties uz reālistiskiem pieņēmumiem attiecībā uz nākotnes ražošanas nosacījumiem. Tātad pārstrukturēšanas atbalstam jābūt saistītam ar īstenojamu pārstrukturēšanas koncepciju. Pārstrukturēšanas plāns parasti paredz ražošanas jomu reorganizāciju un racionalizāciju uz efektīvākas bāzes. Starp citu, jāņem vērā tie apstākļi, kas noveduši pie grūtībām.

(117)

CWP gadījumā jākonstatē, ka pirmā pārstrukturēšana pēc privatizācijas bija neveiksmīga. Otra pārstrukturēšana, ņemot vērā abus dokumentus, kuri norādīti 40. un 41. iedaļā, tika veikta 1997. gadā. Kaut gan starp abiem pārstrukturēšanas procesiem ir atšķirības, stratēģijas mērķis acīmredzot bija slapjās metodes ieviešana, kam bija nepieciešama ekstrakcijas iekārta, lai MGA varētu izmantot par izejmateriālu un tiktu samazināta atkarība no augstajām elementārā fosfora cenām. Bez tam bija jāuzlabo svarīgākā galaprodukta, t.i. fosfāta, kvalitāte. Abi mērķi bija savstarpēji saistīti: ekonomiski izdevīgu fosfāta ražošanu no viegli iegūstama un ar mazām izmaksām saistīta izejmateriāla CWP bija iespējams nodrošināt tikai ar slapjo metodi. Lai konstatētu, vai 1996. gada stratēģija bija īstenojama, jāizvērtē slapjās metodes ieviešanai paredzētie pasākumi.

(118)

Kā izriet no uzņēmuma Prayon-Rupel atzinuma, jauno ražošanas metodi nevar ieviest, tikai nedaudz izmainot esošās iekārtas. Lai izmantotu slapjo metodi, nepieciešamas pilnīgi citas iekārtas nekā, lietojot termisko metodi, starp citu, produkta pirms/un pēcapstrāde, ieskaitot defluoriāciju, koncentrēšanu, atkrāsošanu utt. Katrā gadījumā, 1996. gada stratēģija neparedzēja nevienu no šīm procesa stadijām. Iepriekšējās apstrādes stadiju ieviesa 1997. gada decembrī, kad projektu jau sāka īstenot, pēc tam, kad laboratorijas testi pierādīja šīs stadijas nepieciešamību. Šādus testus bija nepieciešams veikt pirms projekta uzsākšanas un izmantot par pamatu kopējo izmaksu aprēķinam. DLM pētījumā par iekārtas projekta īstenojamību 1997. gada novembrī tāpat ir norādīts, ka, lietojot slapjo metodi, fosforskābe iepriekš ir jāapstrādā. Šo pētījumu bija nepieciešams veikt pirms pārstrukturēšanas plāna izstrādes un izmantot par pamatu pārstrukturēšanas izmaksu un finansējuma aprēķinam. Kas attiecas uz papildus apstrādi, tad to ieviesa tikai 1999. gada sākumā, lai gan CWP norāda, ka šī stadija esot bijusi nepieciešama tikai tāpēc, ka piegādātājs pārstājis piegādāt pienācīgas kvalitātes skābi. Tomēr Komisija nepiekrīt šim viedoklim: līgums starp CWP un uzņēmuma piegādātāju datēts ar 1998. gada jūliju, bet projekta koncepcija izstrādāta 1996. gadā. Tāpēc jau 1996. gadā uzņēmumam bija jābūt skaidram jautājumam par to, ka nepieciešama papildus apstrādes fāze, jo īpaši, lai iegūtu produktus ar augstu tīrības pakāpi izmantošanai pārtikas rūpniecībā, kā CWP bija plānojusi. Arī produktu iepriekšējai un papildus apstrādei nepieciešamas lielākas iekārtas, ko CWP konstatēja 1999. gadā. Tas tāpat bija jāparedz jau pašā sākumā.

(119)

Bez tam 1996. gada dokumentos, kas veido pārstrukturēšanas koncepciju, nav paredzēts adekvāts risinājums attiecībā uz ārkārtīgi toksisko rafinātu. Tas vispār nebija ietverts arī 1997. gada pieteikumā. DLM pētījumā par ekstrakcijas iekārtas realizējamību 1997. gada novembrī norādīts, ka no (fosforskābi saturošā) rafināta iegūtā fosfātā ir pārāk liels metāla saturs un būtu jānosaka, cik liels fosfora saturs ir akceptējams. Citiem vārdiem, pētījums parāda pašu problēmu un iespējamo risinājumu sākumu, bet pašu risinājumu nedod. Vēlāk CWP gan cerēja rafinātu pārdot, bet uzņēmumam bija jākonstatē, ka nebija pieprasījuma, kas veicināja akūto finanšu krīzi 2000. gadā. Jau koncepcijas izstrādes fāzē 1996. gadā uzņēmumam bija jābūt skaidram priekšstatam par to, ka attiecībā uz toksisko rafinātu jāatrod risinājums. Ja šis risinājums bija pārdošana, tad, veicot attiecīgu tirgus pētījumu, bija jānoskaidro, vai tas ir īstenojams. 1996. un 1997. gada dokumentos problēma tomēr tiek pieminēta atkārtoti.

(120)

Sakarā ar nepietiekamo pasākumu plānošanu paredzētā mērķa sasniegšanai kopējās investīciju programmas, jo īpaši, ekstrakcijas iekārtas izmaksas viennozīmīgi tika novērtētas pārāk zemu. Tomēr Vācija to neatzina un iesniedza DLM pētījumu par ekstrakcijas iekārtas izmaksām. Dokumentā, kas aptver četras lapas un balstīts uz tehniskiem aprēķiniem, kuri jāpārbauda ar praktiskiem testiem, dots tikai fosforskābes ražošanas ar slapjo metodi izmaksu saraksts. Nav iekļauta pašas iekārtas celtniecības izmaksu tāme. Tāpēc tas neko nemaina attiecībā uz Komisijas novērtējumu, ka investīciju programmas izmaksas un, īpaši, ekstrakcijas iekārtas izmaksas, nav rūpīgi izplānotas, nosakot pārstrukturēšanas stratēģiju. Tas vēlāk tiek apstiprināts, jo izmaksas noteiktas ievērojami zemākas. 1996. gadā par 3,07 milj. EUR (6 milj. DEM) plānotā ekstrakcijas iekārta līdz 2000./2001. gadam, kad darbi sakarā ar likviditātes deficītu tika pārtraukti, radīja izmaksas 7,72 milj. EUR (15,1 milj. DEM) apmērā. 1996. plānotās kopējās investīcijas 7,67 milj. EUR apmērā līdz 2000./2001. paaugstinājās līdz 17,93 milj. EUR.

(121)

Pārstrukturēšanas pasākumu un investīciju izmaksu faktiska plānojuma neesamība nenoliedzami izraisīja to situāciju, ka ekstrakcijas iekārta līdz 1998. gadam nebija gatava un uzņēmums CWP līdz 2000. gadam nebija atjaunojis savu rentabilitāti, kā tas sākotnēji bija paredzēts. 2000. gadā CWP nebija atmaksājis nevienu no piešķirtajiem aizdevumiem, ekstrakcijas iekārta bija nepabeigta, uzņēmums vēl joprojām bija atkarīgs no elementārā fosfora un tam draudēja maksātnespēja. Tāpēc var pieņemt, ka 1996. gadā izstrādātā pārstrukturēšanas stratēģija 2000. gadā bija cietusi neveiksmi.

(122)

Tomēr Vācijas viedoklis ir atšķirīgs. Vācija uzskata, ka uzņēmums CWP, lai novērstu maksātnespēju, pārdodot fosfāta biznesu TI, veiksmīgi ir pabeidzis šīs uzņēmuma darbības jomas pārstrukturēšanu. Fosforskābes ražošanas jomas pārstrukturēšana pēc Vācijas atzinuma veiksmīgi būs pabeigta, tiklīdz TI samaksās atlikušo pirkuma cenu, jo tad CWP pabeigs jauno ekstrakcijas iekārtu un varēs atjaunot savu rentabilitāti. Lai apstiprinātu šo apgalvojumu, Vācija iesniedza Dr. Šeibica (Dr. Scheibitz) 2000. gada 25. jūlija atzinumu. Vācija secina, ka sākotnējā stratēģija bijusi veiksmīga un pat tad, ka Komisija šim viedoklim nepiekrīt, izmaiņas sākotnējā koncepcijā būtu nodrošinājušas CWP dzīvotspēju.

(123)

Komisija nevar šim viedoklim piekrist. Pirmkārt, CWP pārstrukturēšanu nevar sadalīt divās uzņēmuma darbības jomās (fosfāti un fosforskābe): ir runa par uzņēmumu, kas nonācis grūtībās un kam tika izstrādāta pārstrukturēšanas koncepcija. Bez tam abu jomu restrukturizācija ir savstarpēji saistīta. Efektīva fosfora ražošana bija iespējama tikai tad, ja CWP varēja balstīties uz ekonomisku fosforskābes ražošanu. Ja CWP paplašināja produktu paleti un potenciāli arī uzlaboja savu fosfātu kvalitāti, nekādā gadījumā nebija iespējams ražot efektīvi, jo turpinājās atkarība no elementārā fosfora. To faktu, ka CWP, lai novērstu draudošo maksātnespēju, pārdodot fosfāta biznesu, aizgāja no sava tradicionālā tirgus, nevar uzskatīt par veiksmīgu pārstrukturēšanu, bet tas ir sākotnējās koncepcijas neveiksmes pierādījums. Jākonstatē arī, ka pārstrukturēšana vēl netika pabeigta. Ekstrakcijas iekārta, kuras pabeigšana bija plānota līdz 1998. gadam, t.i. pirms fosfāta biznesa “pārdošanas”TI, vēl joprojām nav funkcionēt spējīga un iekārtas fosforskābes ražošanai ar termisko metodi ir apstādinātas. Komisija to nevar vērtēt kā sākotnējās pārstrukturēšanas koncepcijas izmaiņas. Ir skaidrs, ka sākotnējā stratēģija 2000. gadā bija cietusi pilnīgu neveiksmi un kopš tā laika CWP atrodas pilnīgi citā situācijā.

(124)

Komisija arī nevar piekrist Vācijas viedoklim, ka modificētā stratēģija uzlabotu CWP izdzīvošanas iespējas. Komisija konstatē, ka Dr. Šeibica atzinums, ko Vācija iesniedza kā dokumentālu pierādījumu ekstrakcijas iekārtas tehniskās realizācijas iespējamībai, norāda uz divām galvenajām problēmām. Pirmkārt, ja netiek atrisināta problēma ar rafinātu, iekārtu nevar darbināt. Otrkārt, CWP acīmredzot nav ieplānojusi pilotfāzi, kas varētu skaidri parādīt, vai ar iekārtu varētu būt kādas problēmas. Kā tas bija paredzams, CWP drīz pēc atzinuma izstrādes atkal draudēja maksātnespēja. Pēc Komisijas rīcībā esošās informācijas problēma ar rafinātu nav atrisināta. Pat tad, ja CWP iekārtas celtniecību pabeigtu, bez pilotfāzes varētu rasties citas problēmas. Visbeidzot, Komisija konstatē, ka CWP ir tikai neliels dalībnieks smagajā, stipri koncentrētajā un tādu lielu uzņēmumu, kā Rhodia, Astaris, Prayon un TI, pārvaldītajā tirgū. CWP acīmredzot nav viegli pieejams finanšu tirgus un uzņēmums hroniski cieš no likviditātes deficīta. Pat ekstrakcijas iekārtas pabeigšana nenodrošinātu uzņēmuma izdzīvošanu per se.

(125)

Nobeigumā Komisija atzīst, ka 1996. gada stratēģija nebija rūpīgi izplānota, nebija veikti nepieciešamie pasākumi un izmaksas tika novērtētas pārāk zemu. Tāda stratēģija nevarēja nodrošināt uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu. To apstiprina daudzās izmaiņas koncepcijā. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka CWP laikā, kad pārstrukturēšanai veiksmīgi bija jābūt pabeigtai, draudēja maksātnespēja. Bez tam Komisijas viedoklis ir, ka 1996. gada stratēģija, kuras īstenošanai tika piešķirts atbalsts, 2000. gadā bija cietusi pilnīgu neveiksmi un nav garantijas CWP tālākai dzīvotspējai. Līdz ar to acīmredzot nav izpildīti Kopienas pamatnostādņu (1994.) 3.2.2. i) apakšpunktā paredzētie priekšnoteikumi.

(126)

Atbalsta apmērs un intensitāte jāierobežo ar pārstrukturēšanai nepieciešamo minimālo atbalsta summu un atbalstam jābūt samērīgam ar prognozējamo ieguvumu visas Kopienas mērogā. Tāpēc parasti no atbalsta saņēmējiem tiek pieprasīts pārstrukturēšanas plāna īstenošanā ieguldīt būtisku daļu no saviem līdzekļiem vai svešu finansējumu. Bez tam atbalsts jāpiešķir tādā formā, lai uzņēmumā neieplūst lieki līdzekļi, ko tas varētu izmantot agresīvai rīcībai, radot tirgus traucējumus darbības jomās, kuras pārstrukturēšanas process neskar.

(127)

Pēc Vācijas sniegtajiem 1997. gada datiem paredzētā pārstrukturēšanas izmaksu kopsumma bija 12,88 milj. EUR, kas atspoguļota 4. tabulā. Atbildot uz formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu, Vācija norādīja, ka pārstrukturēšanas kopējās izmaksas ir 18,87 milj. EUR, kā liecina 5. tabula.

(128)

Kā atbalsta saņēmēja devums pārstrukturēšanā 1997. gada ziņojumā norādītas divas pozīcijas: investīciju finansēšana vairāk par 5,11 milj. EUR (10 milj. DEM) apmērā un sabiedrības dalībnieku iemaksas, sākumā 0,15 milj. EUR (0,3 milj. DEM) apmērā. Kā konstatēts, uzsākot formālo pārbaudes procedūru, pienākums investēt bija priekšnoteikums 1994. gada privatizācijai, kas tika uzsākta divus gadus pirms pārstrukturēšanas, bet ne ieguldījums 1996. gada pārstrukturēšanā. Bez tam pienākumā investēt bija iekļauts tikai noteikums, ka tiek izdarītas investīcijas 5,11 milj. EUR apmērā. Tāpēc šo pienākumu nevar vērtēt kā privātu investoru ieguldījumu 1996. gada pārstrukturēšanā.

(129)

Ar valsts galvojumiem nodrošinātos aizdevumus nevar vērtēt kā privātu investoru ieguldījumu, kā to apgalvo CWP.

(130)

Atbildot uz Komisijas rīkojumu sniegt informāciju, Vācija norāda piegādātāju kredītu no sabiedrības Vopelius kā investoru ieguldījumu. Jākonstatē, ka šajā gadījumā nav runa par kredītu kā tādu, bet par vairākas nedēļas ilgu atlikto maksājumu par izejmateriālu piegādēm no Vopelius. Attiecībā uz Vācijas kā investoru ieguldījumu norādīto summu 2,75 milj. EUR ir runa par 1998. gada janvāra Vopelius nesamaksāto prasījumu. Prasījuma summas lielums pastāvīgi mainās. 1997. gada janvārī summa bija 0,73 milj. EUR, 1997. gada aprīlī tā pazeminājās līdz 0,4 milj. EUR, bet līdz 1998. gada janvārim tā atkal palielinājās. Šo īslaicīgais maksājuma pagarinājumu attiecībā uz saistībām, kam nav nekāda sakara ar pārstrukturēšanas izmaksu finansējumu, nevar vērtēt kā paša uzņēmuma ieguldījumu pārstrukturēšanā.

(131)

Citi pasākumi, kas Vācijas atbildē uz rīkojumu sniegt informāciju norādīti kā paša uzņēmuma ieguldījums, veikti laikā pēc 1998. gada beigām un tātad tie nav saistīti ar atbalsta piešķiršanu 1996. gada beigās/1997. gada sākumā vai sākotnējo pārstrukturēšanas koncepciju.

(132)

Pat tad, ja Komisija ņemtu vērā tās plānotās pārstrukturēšanas izmaksas, kuras Vācija sākotnēji pieteica (12,88 milj. EUR) un novērtētu uzņēmuma pamatkapitālu 0,29 milj. EUR apmērā, kā arī 1997. gada pieteikumā norādīto sabiedrības dalībnieku ieguldījumu 0,15 milj. EUR apmērā kā paša uzņēmuma ieguldījumu, paša uzņēmuma ieguldījuma daļa no pārstrukturēšanas izmaksām būtu tikai 3,4 %, kas acīmredzot ir pārāk maz, pat ņemot vērā līdzšinējo praksi attiecībā uz tiem uzņēmumiem piešķirto atbalstu, kas atrodas tajās federālajās zemēs, kas atrodas bijušās Austrumvācijas teritorijā.

(133)

Līdz ar to nav izpildīts priekšnoteikums attiecībā uz to, ka atbalstam jābūt samērīgam attiecībā uz pārstrukturēšanas izmaksām un guvumu. Acīmredzot netiek konstatēta atbilstība Kopienas pamatnostādņu (1994.) 3.2.2. punkta iii) apakšpunktā norādītajiem priekšnoteikumiem.

(134)

Kā jau minēts, 1996. gada “Pārstrukturēšanas koncepcija” nav realizēta. Līdz ar to nav izpildīti arī Kopienas pamatnostādņu (1994.) 3.2.2 punkta iv) apakšpunktā norādītie priekšnoteikumi.

F. Secinājums

(135)

Ex ante tiesiskais vērtējums pierāda, ka atbalsts, kas tika sākumā plānots un piešķirts, nav atbilstīgs Kopienas pamatnostādņu (1994.) noteikumiem un tāpēc to var uzskatīt par nesaderīgu ar kopējo tirgu. Bez tam jākonstatē, ka vēlākie notikumi kā turpmāko summu piešķiršanas laikā, tā arī pēc pēdējiem atbalsta pasākumiem, apstiprina šo secinājumu: ir skaidrs, ka sākotnējā stratēģija, kurai atbalsts tika piešķirts, ir cietusi neveiksmi un uzņēmuma nākotne ir ārkārtīgi neskaidra.

(136)

Tāpēc Komisija uzņēmumam CWP piešķirto atbalstu novērtē kā nesaderīgu ar Kopējo tirgu. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (24) 14. pantu Komisija pieņem negatīvu lēmumu attiecībā uz prettiesisku atbalstu, un nosaka, ka attiecīgajai dalībvalstij jāveic visi nepieciešamie pasākumi, izņemot, ja ar to tiktu pārkāpts kāds no Kopienas tiesību vispārējiem pamatprincipiem.

(137)

Šajā gadījumā ir veikti dažāda veida atbalsta pasākumi, ieskaitot pasākumus, kas sākotnēji tika pieteikti un Komisija tam nav devusi atļauju, pieņemot spēkā esošu lēmumu. Tātad tie jāklasificē kā prettiesisks atbalsts. Ņemot vērā faktu, ka agrākais lēmums noteiktajā termiņā apstrīdēts, ceļot attiecīgu prasību, un Pirmās instances tiesa to atzinusi par automātiski spēkā neesošu, Kopienas tiesību vispārējie principi, un, jo īpaši, tiesību drošības un tiesīgas uzticības principi, neizslēdz atmaksas prasījumu. Tas ir atbilstīgi Kopienas tiesu nozīmīgiem lēmumiem (25). Pretējā gadījumā Kopienas tiesneša saskaņā ar EK Līguma 220. pantu, 230. panta 1. punktu un 233. pantu veiktā Kopienas orgānu izdoto juridisko aktu tiesiskuma kontrole būtu likvidējusi to praktisko spēkā esamību (26). Tiktāl nevar būt atšķirība starp sākotnēji pieteiktajiem atbalsta pasākumiem un kopš sākuma prettiesiski piešķirto atbalstu.

(138)

Tāpēc Komisijas viedoklis ir, ka Vācijai divu mēnešu laikā kopš šī lēmuma pieņemšanas dienas jāizdod rīkojums par to, ka atbalsta saņēmējam jāatmaksā atbalsta summas, ieskaitot procentus. Bez tam Komisija uzskata par nepieciešamu, ka Vācijai divu mēnešu laikā kopš šī lēmuma pieņemšanas jāiesniedz dokumenti, kas pierāda, ka pret atbalsta saņēmēju ierosināta prettiesiskā atbalsta summu atmaksas procedūra (kā administratīvs apkārtraksts un oficiāli lēmumi par atmaksas prasījumu),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Vācija ir piešķīrusi uzņēmumam Chemische Werke Piesteritz, nav saderīgs ar Kopējo tirgu.

Atbalsts aptver sekojošus pasākumus:

1)	4. pasākums: pirkuma maksas atlaišana 3 181 769 EUR apmērā;

2)	5. pasākums: pirkuma cenai pieskaitāmo, līdz 1996. gada beigām uzkrāto procentu, 237 239 EUR apmērā atlaišana;

3)	6. pasākums: investīciju piemaksa 1 799 747 EUR apmērā;

7. pasākums (ieskaitot 7.a): galvojums/federālās iestādes Bundesanstalt für verinigungsbedingte Sonderaufgaben (BvS) aizdevums vairāk nekā 644 228 EUR apmērā. Galvojuma sastāvā esošais valsts atbalsta elements tiek aprēķināts kā starpība starp bāzes procentu likmi, kam pieskaitīti 400 bāzes punkti, un to procentu likmi, par kuru aizdevums, par kuru sniegts galvojums, tika piešķirts. Aizdevuma sastāvā esošais valsts atbalsta elements atbilst starpībai starp bāzes procentu likmi, kam pieskaitīti 400 bāzes punkti un to procentu likmi, par kuru Bundesanstalt für verinigungsbedingte Sonderaufgaben (BvS) piešķīra aizdevumu;

8. pasākums (ieskaitot 8.a): galvojums/federālās iestādes Bundesanstalt für verinigungsbedingte Sonderaufgaben (BvS) aizdevums par summu, kas lielāka par 869 196 EUR. Galvojuma sastāvā esošo valsts atbalsta elementu aprēķina kā starpību starp bāzes procentu likmi, kam pieskaitīti 400 bāzes punkti, un to procentu likmi, par kuru piešķirts aizdevums, par kuru sniegts galvojums. Aizdevuma sastāvā esošais valsts atbalsta elements atbilst starpībai starp bāzes procentu likmi, kam pieskaitīti 400 bāzes punkti, un to procentu likmi, par kuru BvS piešķīra aizdevumu.

2. pants

1. Vācijai jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atbalsta saņēmējam pieprasītu 1. pantā norādītā, pretlikumīgi piešķirtā atbalsta atmaksu.

Jānodrošina, lai 7. pasākuma (ieskaitot 7.a) un 8. pasākuma (ieskaitot 8.a) ietvaros piešķirtie aizdevumi divu mēnešu laikā kopš paziņots šis lēmums, nebūtu vairs uzņēmuma rīcībā.

2. Piešķirtā atbalsta atmaksas prasījums jāveic nekavējoties, saskaņā ar valsts procedūru, ja tā nodrošina šī lēmuma nekavējošu, efektīvu izpildi. Summās, kuras jāpieprasa atmaksāt, jāiekļauj procenti kopš tā laika, kad saņēmēja rīcībā tika nodots pretlikumīgais atbalsts, līdz faktiskai summas atmaksai. Procentus aprēķina saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (27) V nodaļas noteikumiem.

3. pants

Vācijai divu mēnešu laikā pēc šī lēmuma paziņošanas jāziņo par tiem pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šo lēmumu.

Šim nolūkam Vācijai jāizmanto lēmuma pielikumā pievienotā veidlapa. Vācijai jāiesniedz Komisijai visi dokumenti, lai pierādītu, ka pret prettiesiskā atbalsta saņēmēju uzsākta pretlikumīgā atbalsta atmaksas prasījuma procedūra.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2005. gada 2. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 226, 11.8.2001., 2. lpp.

(2) OV C 51, 18.2.1998., 7. lpp.

(3) Pirmās instances tiesas 2001. gada 15. marta lēmums, lieta T-73/98, Société Chimique Prayon Rupel SA/Eiropas Kopienu Komisija, ECR [2001], II-867. lpp.

(4) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(5) CWP 1998. gadā grozīja savu gada pārskatu sastādīšanas metodi. 1998. gada dati atbilst laika periodam 1998. gada oktobris–decembris.

(6) Izpildot Komisijas rīkojumu sniegt informāciju, Vācija informēja Komisiju, ka CWP pieder 100 % daļas meitas uzņēmumā KEB Kali Elektrolyse GmbH, Biterfelde [Bitterfeld]. Šis meitas uzņēmums dibināts 1998. gadā kālija elektrolīzes iekārtas darbināšanai. Tā kā iekārta nefunkcionēja, uzņēmuma nosaukums tika grozīts un turpmāk bija Vopelius-Bioprodukte GmbH un pēc tam tas tika pārdots Vopelius Chemie AG.

(7) http://www.bvt.de/

(8) Daļa no šī teksta ir tikusi rediģēta, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas neatklāšanu. Šīs daļas ir iekļautas kvadrātiekavās un atzīmētas ar asterisku.

(9) http://europa.eu.int/comm/competition/state_aid/others/reference_ rates.html

(10) Saraksts attiecībā uz BvS papildus sarunām, par kurām 1999. gada augustā tika paziņots, ka tās pabeigtas, Nr. 33. Atlaišana notika pie nosacījuma, ka jauns CWP partneris veiks iemaksu pamatkapitālā likviditātes papildinājumam 2,05 milj. EUR (4 milj. DEM) apmērā.

(11) Eksperta slēdziens “Slapjās fosforskābes tīrīšana ar šķidro-šķidro ekstrakciju”, DLM, 1997. gada novembris.

(12) “Slapjās fosforskābes ekstrakcijai paredzētas ekstrakcijas iekārtas izmaksu novērtējums”, DLM, 1996. gada septembris.

(13) 42. pielikums 2003. gada 4. jūlija vēstulei.

(14) Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

(15) OV C 368, 23.12.1994., 12. lpp.

(16) OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.

(17) THA shēmas N 768/94 3.1 punktā noteikts, ka privatizācijas procesi Komisijai jāpiesaka tikai tad, ja uzņēmumā privatizācijas brīdī ir vairāk par 205 nodarbinātajiem (SG(95) D/1062, 1.2.1995.).

(18) SG(92) D/17613, 8.12.1992.

(19) N 413/91, Bürgschaftsrichtlinie des Landes Sachsen-Anhalt (Saksijas-Anhaltes zemes vadlīnijas attiecībā uz galvojumiem), SG(91) D/15633, 8.8.1991.

(20) 26. Rahmenplan (26. Vispārējais plāns) Kopienas izdevums “Reģionālās ekonomikas struktūras uzlabošana”, N 123/97, SG(97) D/7104, 18.8.1997. un SG(98) D/7191, 18.8.1998.

(21) OV C 273, 9.9.1997, 3. lpp.

(22) Skat. 14. zemsvītras piezīmi.

(23) 1999. gada pamatnostādņu 7.5 iedaļā norādīts “Katru uzņēmuma glābšanai un pārstrukturēšanai paredzētu atbalstu, kas piešķirts bez Komisijas atļaujas (…), ņemot vērā pamatnostādnes, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā, Komisija (…) pārbaudīs attiecībā uz saderīgumu ar kopējo tirgu” (OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp).

(24) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(25) Eiropas Kopienu Tiesas 1997. gada 14. janvāra spriedums tiesas lietā C-169/95 Spānijas Karaliste/Eiropas Kopienu Komisija, krāj. 1997., I-135. lpp. un Pirmās instances tiesas 2003. gada 5. augusta spriedums saistītajās tiesas lietās T-116/01 un T-118/01 P&O European Ferries (Vizcoya) und Diputación Foral de Vizcoya/Eiropas Kopienu Komisija, krāj. 2003., II-2957. lpp.

(26) Saistītās tiesas lietas T-116/01 un T-118/01 (citētas iepriekš, 209. apsvērumā).

(27) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 296

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 12. novembris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1844/2005 (2005. gada 11. novembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1845/2005 (2005. gada 11. novembris) par pastāvīga konkursa izsludināšanu Čehijas intervences aģentūras rīcībā esošās kukurūzas tālākai pārdošanai Kopienas tirgū	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1846/2005 (2005. gada 11. novembris), ar kuru nosaka sviesta pārdošanas minimālās cenas 174. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97	6
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1847/2005 (2005. gada 11. novembris), ar kuru attiecībā uz 174. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu	8
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1848/2005 (2005. gada 11. novembris), ar kuru nosaka attiecībā uz iebiezinātu sviestu paredzētā atbalsta maksimālo summu 346. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90	10
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1849/2005 (2005. gada 11. novembris), ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 30. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu	11
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1850/2005 (2005. gada 11. novembris), ar ko nosaka vājpiena pulvera minimālo pārdošanas cenu 29. individuālajam uzaicinājumam uz konkursu, kas izplatīts saskaņā ar spēkā esošajiem konkursu izziņošanas noteikumiem (EK) Nr. 214/2001	12
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1851/2005 (2005. gada 11. novembris), ar ko 2005./2006. gadam nosaka piemērojamos koeficientus labībai, ko eksportē kā īru viskiju	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1852/2005 (2005. gada 11. novembris), ar ko 2005./2006. gadam nosaka piemērojamos koeficientus labībai, ko eksportē kā skotu viskiju	15
	*	Komisijas Direktīva 2005/77/EK (2005. gada 11. novembris), ar ko groza V pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā	17

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	66,1
	096	36,8
	204	71,6
	999	58,2
0707 00 05	052	111,0
	204	23,8
	999	67,4
0709 90 70	052	109,5
	204	95,7
	999	102,6
0805 20 10	204	69,6
0805 20 10	999	69,6
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	052	69,6
	624	114,3
	999	92,0
0805 50 10	052	67,2
	388	54,9
	999	61,1
0806 10 10	052	114,0
	400	228,0
	508	259,4
	624	162,5
	720	99,7
	999	172,7
0808 10 80	388	110,4
	400	106,5
	404	98,6
	512	131,2
	720	26,7
	800	160,7
	804	82,0
	999	102,3
0808 20 50	052	106,4
	720	44,3
	999	75,4

(EUR/100 kg)
Formula			A		B
Pievienošanas veidi			Ar indikatoriem	Bez indikatoriem	Ar indikatoriem	Bez indikatoriem
Minimālā pārdošanas cena	Sviests ≥ 82 %	Nemainītā veidā	206	210	—	210
Minimālā pārdošanas cena	Sviests ≥ 82 %	Iebiezināts	204,1	—	—	—
Pārstrādes nodrošinājums		Nemainītā veidā	79	79	—	79
Pārstrādes nodrošinājums		Iebiezināts	79	—	—	—

Koeficienti, ko piemēro Īrijai
Piemērošanas laikposms	Piemērojamais koeficients
	Mieži, ko izmanto īru viskija ražošanā, B kategorija (1)	Labība, ko izmanto īru viskija ražošanā, A kategorija
No 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim	0,388	1,019

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome
*	Padomes Lēmums (2005. gada 8. novembris), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli	18
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 2. marts) par Vācijas uzņēmumam Chemische Werke Piesteritz piešķirto Valsts atbalstu (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 427) ( 1 )	19
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 11. novembris), ar ko groza Lēmumu 97/569/EK attiecībā uz viena Dienvidāfrikas uzņēmuma iekļaušanu to trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstos, no kuriem dalībvalstis atļauj ievest gaļas produktus (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4283) ( 1 )	39
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 11. novembris) par naleda neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un atļauju atsaukšanu augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo vielu (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4351) ( 1 )	41
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 11. novembris) par Kopienas finanšu iemaksām 2005. gadā Beļģijas, Francijas un Nīderlandes izdevumu segšanai par tādu organismu apkarošanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4356)	42

1	2	3	4
Piedāvājuma iesniedzēja kārtas numurs	Partijas kārtas numurs	Daudzums (t)	Piedāvājuma cena (EUR/t)
1.
2.
3.
utt.

Koeficienti, ko piemēro Apvienotajā Karalistē
Piemērošanas laikposms	Piemērojamais koeficients
	iesalā pārstrādāti mieži, ko izmanto iesala viskija ražošanā	labība, ko izmanto graudu viskija ražošanā
2005. gada 1. oktobris – 2006. gada 30. septembris	0,543	0,551


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ