ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 256

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 1. oktobris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1601/2005 (2005. gada 30. septembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1602/2005 (2005. gada 30. septembris), ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

3

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1603/2005 (2005. gada 30. septembris), ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas

5

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1604/2005 (2005. gada 30. septembris), ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju

7

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1605/2005 (2005. gada 30. septembris), ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos

9

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1606/2005 (2005. gada 30. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2005 attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas pastāvīgais konkurss Slovākijas intervences aģentūras rīcībā esošu mīksto kviešu eksportam

11

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1607/2005 (2005. gada 30. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 296/96 par datiem, kas dalībvalstīm jānosūta, un par izdevumu, kurus finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa, ikmēneša iegrāmatošanu

12

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1608/2005 (2005. gada 30. septembris), ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 3149/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā

13

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1609/2005 (2005. gada 30. septembris), ar ko 2005./2006. tirdzniecības gadam samazina garantēto daudzumu saskaņā ar cukura nozares ražošanas kvotām un cukurfabriku prognozējamās maksimālās vajadzības saskaņā ar preferenciāliem ievedumiem

15

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1610/2005 (2005. gada 30. septembris), ar kuru nosaka sviesta pārdošanas minimālās cenas 171. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97

19

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1611/2005 (2005. gada 30. septembris), ar kuru attiecībā uz 171. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu

21

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1612/2005 (2005. gada 30. septembris), ar kuru nosaka minimālo sausā vājpiena pārdošanas cenu 90. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2799/1999

23

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1613/2005 (2005. gada 30. septembris), ar kuru nosaka attiecībā uz iebiezinātu sviestu paredzētā atbalsta maksimālo summu 343. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90

24

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1614/2005 (2005. gada 30. septembris), ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 27. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu

25

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1615/2005 (2005. gada 30. septembris), ar ko nosaka vājpiena pulvera minimālo pārdošanas cenu 26. individuālajam uzaicinājumam uz konkursu, kas izplatīts saskaņā ar spēkā esošajiem konkursu izziņošanas noteikumiem (EK) Nr. 214/2001

26

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1616/2005 (2005. gada 30. septembris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2005. gada 1. oktobra

27

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1617/2005 (2005. gada 30. septembris), ar kuru nosaka ražošanas kompensāciju attiecībā uz balto cukuru, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, laikposmam no 2005. gada 1. līdz 31. oktobrim

30

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1618/2005 (2005. gada 30. septembris), ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū

31

 

*

Komisijas Direktīva 2005/61/EK (2005. gada 30. septembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/98/EK attiecībā uz izsekojamības prasībām un nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu ( 1 )

32

 

*

Komisijas Direktīva 2005/62/EK (2005. gada 30. septembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz Kopienas standartiem un specifikācijām, kas attiecas uz asins sagatavotāju kvalitātes sistēmu ( 1 )

41

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 20. septembris), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus un četrus komitejas locekļa aizstājējus

49

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 20. septembris), ar ko ieceļ trīs Reģionu komitejas locekļus un piecus komitejas locekļa aizstājējus

51

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 20. septembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju

53

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 20. septembris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli

54

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 20. septembris), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus un vienu locekļa aizstājēju

55

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 20. septembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un komitejas locekļa aizstājēju

56

 

 

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

 

*

Padomes Lēmums 2005/680/KĀDP (2005. gada 12. augusts) par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Kongo Demokrātisko Republiku par Eiropas Savienības Policijas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL Kinshasa) statusu un darbību

57

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kongo Demokrātisko Republiku par Eiropas Savienības Policijas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL Kinshasa) statusu un darbību

58

 

 

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu

 

*

Padomes Lēmums 2005/681/TI (2005. gada 20. septembris), ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) un atceļ Lēmumu 2000/820/TI

63

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1601/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. septembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

45,6

096

29,4

999

37,5

0707 00 05

052

102,6

999

102,6

0709 90 70

052

65,0

999

65,0

0805 50 10

052

69,0

382

63,8

388

63,3

524

62,6

528

56,2

999

63,0

0806 10 10

052

85,6

096

52,6

624

181,7

999

106,6

0808 10 80

388

89,4

400

89,6

508

26,4

512

84,5

528

46,8

720

59,6

800

143,1

804

67,3

999

75,8

0808 20 50

052

93,1

388

69,5

999

81,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1602/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā produktiem, kuri minēti Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa.

(4)

Korektīvā summa jānosaka vienlaicīgi ar kompensāciju un saskaņā ar tādu pašu procedūru. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām.

(5)

Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Korektīvā summa iepriekš noteiktajām kompensācijām to produktu eksportam, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izņemot iesalu, ir noteikta šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

(3)  OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. septembra Regulai, ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

(EUR/t)

Produkta kods

Galamērķis

laikposms

10

1. termiņš

11

2. termiņš

12

3. termiņš

1

4. termiņš

2

5. termiņš

3

6. termiņš

4

1001 10 00 9200

1001 10 00 9400

A00

0

0

0

0

0

1001 90 91 9000

1001 90 99 9000

C01

0

– 0,46

– 0,92

– 1,38

– 1,84

1002 00 00 9000

A00

0

0

0

0

0

1003 00 10 9000

1003 00 90 9000

C02

0

– 0,46

– 0,92

– 1,38

– 1,84

1004 00 00 9200

1004 00 00 9400

C03

0

– 0,46

– 0,92

– 1,38

– 1,84

1005 10 90 9000

1005 90 00 9000

A00

0

0

0

0

0

1007 00 90 9000

1008 20 00 9000

1101 00 11 9000

1101 00 15 9100

C01

0

– 0,63

– 1,26

– 1,89

– 2,52

1101 00 15 9130

C01

0

– 0,59

– 1,18

– 1,77

– 2,36

1101 00 15 9150

C01

0

– 0,54

– 1,09

– 1,63

– 2,17

1101 00 15 9170

C01

0

– 0,50

– 1,00

– 1,50

– 2,00

1101 00 15 9180

C01

0

– 0,47

– 0,94

– 1,41

– 1,88

1101 00 15 9190

1101 00 90 9000

1102 10 00 9500

A00

0

0

0

0

0

1102 10 00 9700

A00

0

0

0

0

0

1102 10 00 9900

1103 11 10 9200

A00

0

0

0

0

0

1103 11 10 9400

A00

0

0

0

0

0

1103 11 10 9900

1103 11 90 9200

A00

0

0

0

0

0

1103 11 90 9800

N.B. Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

C01

:

Visas trešās valstis, izņemot Albāniju, Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Lihtenšteinu un Šveici.

C02

:

Alžīrija, Saūda Arābija, Bahreina, Ēgipte, Apvienotie Arābu Emirāti, Irāna, Irāka, Izraēla, Jordānija, Kuveita, Libāna, Lībija, Maroka, Mauritānija, Omāna, Katara, Sīrija, Tunisija un Jemena.

C03

:

Visas trešās valstis, izņemot Bulgāriju, Norvēġiju, Rumāniju, Šveici un Lihtenšteinu.


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1603/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas par iesalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir noteiktas kā norādīts, pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. septembra Regulai, ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

1107 10 19 9000

A00

EUR/t

0,00

1107 10 99 9000

A00

EUR/t

0,00

1107 20 00 9000

A00

EUR/t

0,00

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1604/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 15. panta 3. punktā minētā korekcija, kas piemērojama iepriekš noteiktajām eksporta kompensācijām par iesalu, ir noteikta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

(3)  OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. septembra Regulai, ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

(EUR/t)

Produktu kods

Galamērķis

Laika posms

10

1. termiņš

11

2. termiņš

12

3. termiņš

1

4. termiņš

2

5. termiņš

3

1107 10 11 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 19 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 91 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 99 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 20 00 9000

A00

0

0

0

0

0

0


(EUR/t)

Produktu kods

Galamērķis

6. termiņš

4

7. termiņš

5

8. termiņš

6

9. termiņš

7

10. termiņš

8

11. termiņš

9

1107 10 11 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 19 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 91 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 99 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 20 00 9000

A00

0

0

0

0

0

0


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1605/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3072/95 par rīsu tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 1974. gada 21. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2681/74 par Kopienas finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu piegādi pārtikas palīdzībā (3), 2. pantā paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa sedz to izdevumu daļu, kas atbilst eksporta kompensācijām, kādas attiecīgajā jomā noteiktas saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

(2)

Lai vienkāršotu budžeta izstrādi un pārvaldīšanu attiecībā uz Kopienas darbībām pārtikas palīdzībā un ļautu dalībvalstīm būt informētām par Kopienas iesaistes līmeni valsts darbībās pārtikas palīdzības jomā, ir jānosaka par šīm darbībām piešķiramo kompensāciju apjoms.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā paredzētos vispārējos noteikumus un piemērošanas noteikumus attiecībā uz eksporta kompensācijām minētajās operācijās piemēro mutatis mutandis.

(4)

Īpašie kritēriji, kas jāņem vērā rīsu eksporta kompensācijas aprēķināšanā, ir definēti Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumiem, kas paredzēti starptautisku konvenciju vai citu papildu programmu, kā arī citu Kopienas bezmaksas piegāžu ietvaros, labības un rīsu nozares produktiem piemērojamās kompensācijas ir noteiktas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27. lpp.).

(3)  OV L 288, 25.10.1974., 1. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. septembra Regulai, ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos

(EUR/t)

Produkta kods

Kompensāciju summa

1001 10 00 9400

0,00

1001 90 99 9000

0,00

1002 00 00 9000

0,00

1003 00 90 9000

0,00

1005 90 00 9000

0,00

1006 30 92 9100

0,00

1006 30 92 9900

0,00

1006 30 94 9100

0,00

1006 30 94 9900

0,00

1006 30 96 9100

0,00

1006 30 96 9900

0,00

1006 30 98 9100

0,00

1006 30 98 9900

0,00

1006 30 65 9900

0,00

1007 00 90 9000

0,00

1101 00 15 9100

10,28

1101 00 15 9130

9,60

1102 10 00 9500

0,00

1102 20 10 9200

56,20

1102 20 10 9400

48,17

1103 11 10 9200

0,00

1103 13 10 9100

72,25

1104 12 90 9100

0,00

NB: Produktu kodi ir definēti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987, 1 lpp.).


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1606/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2005 attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas pastāvīgais konkurss Slovākijas intervences aģentūras rīcībā esošu mīksto kviešu eksportam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1060/2005 (2) ir izsludināts pastāvīgs konkurss Slovākijas intervences aģentūras rīcībā esošu 114 757 tonnu mīksto kviešu eksportam.

(2)

Slovākija ir informējusi Komisiju par savas intervences aģentūras nodomu par 33 192 tonnām palielināt apjomu, kas paredzēts eksportam saskaņā ar konkursu. Ņemot vērā pieejamos daudzumus un pašreizējo tirgus situāciju, ir jāizpilda Slovākijas lūgums.

(3)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1060/2005.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1060/2005 2. pantu aizstāj ar šo:

“2. pants

Maksimālais apjoms, kam piemēro konkursa procedūru, ir 147 949 tonnas mīksto kviešu, kuri paredzēti eksportam uz trešām valstīm, izņemot Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Horvātiju, Lihtenšteinu, Rumāniju, Serbiju un Melnkalni (3) un Šveici.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 174, 7.7.2005., 18. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1302/2005 (OV L 207, 10.8.2005., 12. lpp.).

(3)  Ieskaitot Kosovu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā Nr. 1244”.


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/12


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1607/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 296/96 par datiem, kas dalībvalstīm jānosūta, un par izdevumu, kurus finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa, ikmēneša iegrāmatošanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1), un jo īpaši tās 7. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 296/96 (2) 1. pantā paredzēts, ka Komisija, pamatojoties uz budžeta apropriācijām, nodod dalībvalstu rīcībā Eiropas Lauksaimniecības un virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansēto izdevumu segšanai vajadzīgos līdzekļus.

(2)

Regulas (EK) Nr. 296/96 7. panta 1. punktā paredzēts, ka attiecīgajā mēnesī deklarētajiem izdevumiem kopumā ir jāatbilst šajā mēnesī faktiski veiktajiem maksājumiem un ieņēmumiem. Attiecībā uz šo principu ir paredzēti daži izņēmumi.

(3)

Lai nodrošinātu budžeta izpildi un lai vajadzīgajā apmērā ievērotu Regulas (EK) Nr. 296/96 1. pantā paredzētos noteikumus, dalībvalstīm ir jānodrošina iespēja koriģēt izdevumu deklarācijas, kuras nav paredzētas pasākumiem, kas iekļauti Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (3), un deklarēt izdevumus attiecībā uz nākamo mēnesi.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 296/96.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 296/96 7. panta 1. punkta pirmo daļu papildina ar šādu punktu:

“d)

izdevumus, kurus dalībvalstis veikušas no 2005. gada 1. līdz 15. oktobrim un kuri nav paredzēti pasākumiem, kas iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/1999 (4), vajadzības gadījumā, ievērojot 1. panta noteikumus, var deklarēt attiecībā uz nākamo mēnesi, kas seko pēc tā mēneša, kurā saņēmējs saņēmis maksājumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

(2)  OV L 39, 17.2.1996., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 605/2005 (OV L 100, 20.4.2005., 11. lpp.).

(3)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2223/2004 (OV L 379, 24.12.2004., 1. lpp.).

(4)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.”.


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1608/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 3149/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 10. decembra Regulu (EEK) Nr. 3730/87, ar ko nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām (1) , un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3149/92 (2) 4. pantā ir izklāstīti sīki izstrādāti konkursa noteikumi attiecībā uz to, kā dalībvalstīs, kuras piedalās Kopienas pasākumā, organizēt pārtikas piegādi no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām.

(2)

Produktus, kuri ir jāizņem no intervences krājumiem saskaņā ar ikgadējo plānu, var piegādāt neapstrādātā vai pārstrādātā veidā pārtikas ražošanai, vai arī izņemt, lai aizstātu ar tiem Kopienas tirgū nopērkamu pārtikas produktu piegādi vai ražošanu. Attiecībā uz pēdējo piegādes veidu jāprecizē, kādus produktus no intervences krājumiem var izņemt, lai aizstātu graudaugu un piena produktu ražošanu.

(3)

Lai efektīvāk reaģētu uz labdarības organizāciju vajadzībām un paplašinātu piegādāto pārtikas produktu klāstu, jānosaka, ka pārtikas ražošanas nolūkos produktus no intervences krājumiem ar dažiem nosacījumiem var iekļaut citos produktos.

(4)

Saskaņā ar 47. panta 1. punktu Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (3) no 2002. gada 1. jūlija liellopu un teļa gaļas nozarē vairs nedarbojas tāds tirgus atbalsta instruments kā valsts intervence. Attiecīgi Regula (EEK) Nr. 3149/92 jāpielāgo jaunajai situācijai.

(5)

Tādēļ Regulā (EEK) Nr. 3149/92 jāizdara grozījumi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar attiecīgo pārvaldības komiteju atzinumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 3149/92 groza šādi.

1)

Regulas 4. pantu groza šādi.

a)

1. punkta b) apakšpunkta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Tomēr, ja rīsi nav pieejami intervences krājumos, Komisija var atļaut izņemt graudaugus no intervences krājumiem, lai aizstātu ar tiem to rīsu vai rīsu produktu piegādi, kuri ir nopērkami Kopienas tirgū.”

b)

2. punkta a) apakšpunktā pēc trešās daļas iekļauj šādu daļu:

“Otrās daļas trešajā ievilkumā paredzētajā gadījumā un tad, kad attiecīgajā piegādes gadījumā rīsus vai rīsu produktus aizstāj ar graudaugiem, ko izņem no intervences krājumiem, uzaicinājumā uz konkursu precizē, ka attiecīgais produkts, kas jāizņem, ir konkrētais intervences aģentūras pārziņā esošais graudaugu produkts.”

c)

2.a punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.a   Intervences produktus var iekļaut vai pievienot citiem produktiem, kuri ir nopērkami tirgū, lai ražotu pārtiku, kas piegādājama, lai īstenoti plānu. Šādā gadījumā produktiem no intervences krājumiem jābūt vismaz 40 % apmērā no piegādājamā pārtikas produkta tīrā svara.

Pirmajā daļā minētajā gadījumā uzaicinājumā uz konkursu skaidri norāda, ka produktiem no intervences krājumiem jābūt vismaz 40 % apmērā no piegādājamā pārtikas produkta tīrā svara.”

2)

Svītro 5. panta 1. punkta otro daļu.

3)

Svītro regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Mariann FISCHER BOEL

Komisijas locekle


(1)  OV, L 352, 15.12.1987., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2535/95 (OV L 260, 31.10.1995., 3. lpp.).

(2)  OV L 313, 30.10.1992., 50. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1903/2004 (OV L 328, 30.10.2004., 77. lpp.).

(3)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/15


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1609/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar ko 2005./2006. tirdzniecības gadam samazina garantēto daudzumu saskaņā ar cukura nozares ražošanas kvotām un cukurfabriku prognozējamās maksimālās vajadzības saskaņā ar preferenciāliem ievedumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu un 39. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 10. panta 3. un 4. punktā noteikts, ka saskaņā ar ražošanas kvotām garantētie daudzumi jāsamazina līdz katra tirdzniecības gada 1. oktobrim, ja prognozes attiecīgajam gadam liecina, ka eksportējamais atlikums, saņemot kompensāciju, pārsniedz maksimālo daudzumu, kas noteikts saskaņā ar Līguma 300. panta 2. punktu noslēgtajā Lauksaimniecības nolīgumā.

(2)

Prognozes 2005./2006. tirdzniecības gadam liecina, ka eksportējamais atlikums pārsniedz Lauksaimniecības nolīgumā noteikto maksimālo daudzumu. Tādēļ jānosaka vispārējs garantētā daudzuma samazinājums un jāsadala tas starp cukuru, izoglikozi un inulīna sīrupu, no vienas puses, un attiecīgajiem ražošanas reģioniem, no otras puses, izmantojot koeficientus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 10. panta 4. punktā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 10. panta 5. punktu katrai dalībvalstij tad jāsadala attiecīgā starpība starp tās teritorijā esošajiem ražošanas uzņēmumiem, ņemot vērā esošo attiecību starp A un B kvotu attiecīgajam produktam un dalībvalsts A pamatdaudzumu un B pamatdaudzumu attiecībā uz šo produktu.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 39. panta 5. punktā noteikts, ka garantētā daudzuma samazinājuma rezultātā tiek samazinātas Kopienas cukurfabriku prognozējamās maksimālās vajadzības attiecībā uz jēlcukura piegādi attiecīgajā tirdzniecības gadā. Tādēļ jānosaka atbilstošs minēto vajadzību samazinājums un tas jāsadala starp attiecīgajām dalībvalstīm.

(5)

Jānosaka termiņi, kuru laikā dalībvalstīm jāpieņem samazinājumi, ko piemēros attiecībā uz katru uzņēmumu to teritorijā.

(6)

Ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 1260/2001 noteikto termiņu, šai regulai jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)

Cukura pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1260/2001 10. panta 4. punktu, garantēto daudzumu 2005./2006. tirdzniecības gadam saskaņā ar ražošanas kvotām samazina par 1 891 747,7 tonnām, kas ir izteiktas kā baltais cukurs.

2.   1. punktā minētais samazinājums, kā arī pamatdaudzumi pēc samazinājuma, ko izmanto, lai piešķirtu ražošanas kvotas ražošanas uzņēmumiem 2005./2006. tirdzniecības gadam, ir noteikti pielikumā A daļā un sadalīti pēc produkta veida un reģiona.

3.   Dalībvalstis līdz 2005. gada 1. novembrim katram ražošanas uzņēmumam, kuram 2005./2006. tirdzniecības gadā ir piešķirtas ražošanas kvotas, nosaka attiecīgu samazinājumu un saskaņā ar šo samazinājumu pielāgo tā A un B kvotu.

2. pants

1.   Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1260/2001 39. panta 5. punktu Kopienas cukurfabriku prognozējamās maksimālās vajadzības attiecībā uz piegādēm 2005./2006. tirdzniecības gadā samazina par 14 676 tonnām, kas ir izteiktas kā baltais cukurs.

2.   Saskaņā ar pielikuma B daļu, 1. punktā minēto samazinājumu sadala starp dalībvalstīm.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).


PIELIKUMS

A DAĻA: Garantēto daudzumu un to pamatdaudzumu samazinājuma sadalījums pēc produkta veida un reģiona, ko izmanto A un B ražošanas kvotas piešķīrumam pēc garantētā daudzuma samazinājuma

1.   Cukurs (baltā cukura tonnās)

Reģions

Samazinājums attiecībā uz cukuru

Cukura pamatdaudzumi

A

B

A

B

Čehija

18 207,7

563,5

423 001,3

13 089,5

Dānija

45 264,6

13 335,2

279 735,4

82 410,3

Vācija

374 034,5

115 090,3

2 238 878,8

688 891,9

Grieķija

20 550,0

2 055,2

268 088,0

26 808,6

Spānija

44 022,1

1 833,1

913 060,3

38 045,4

Francija (metropole) (1)

354 766,7

105 215,3

2 181 720,7

647 044,2

Francija (aizjūras departamenti) (1)

32 108,2

3 433,1

401 763,8

42 939,4

Īrija

12 898,2

1 289,5

168 247,0

16 825,0

Itālija

137 245,8

25 812,6

1 173 658,1

220 726,7

Latvija

1 806,0

3,6

64 594,0

101,4

Lietuva

2 719,8

100 290,2

Ungārija

11 182,5

34,3

389 271,5

1 195,7

Nīderlande

88 833,4

23 430,5

595 279,0

157 016,6

Austrija

37 722,9

8 804,1

276 306,0

64 493,4

Polija

84 735,7

4 930,3

1 495 264,3

86 995,7

Portugāle (kontinentālā)

3 864,8

386,5

59 515,4

5 951,5

Portugāle (Azoru salu autonomais apgabals)

644,7

65,0

8 403,5

839,8

Slovēnija

3 438,6

343,1

44 718,4

4 472,9

Slovākija

13 015,6

1 211,8

176 744,4

16 460,2

Somija

9 456,0

944,5

123 350,3

12 335,9

Zviedrija

23 836,9

2 383,9

310 947,3

31 094,1

BLES (2)

76 867,1

16 504,7

598 038,4

128 401,4

Apvienotā Karaliste

73 699,5

7 370,1

961 415,9

96 141,4


2.   Izoglikoze (sausnas tonnās)

Reģions

Samazinājums attiecībā uz izoglikozi

Izoglikozes pamatdaudzumi

A

B

A

B

Vācija

3 868,6

911,1

24 774,7

5 834,4

Grieķija

1 409,4

331,9

9 025,6

2 125,6

Spānija

6 165,4

657,7

68 454,2

7 301,7

Francija (metropole)

2 266,7

590,0

13 480,4

3 508,6

Itālija

2 219,3

522,6

14 212,8

3 347,2

Ungārija

8 899,9

697,3

118 727,1

9 302,7

Nīderlande

994,7

234,3

6 369,9

1 500,2

Polija

1 698,1

127,5

23 212,9

1 742,5

Portugāle (kontinentālā)

1 084,1

255,3

6 942,9

1 635,0

Slovākija

3 560,3

476,8

33 961,7

4 548,2

Somija

859,2

86,0

9 932,8

993,7

BLES (3)

8 370,1

2 301,7

47 780,5

13 139,3

Apvienotā Karaliste

3 143,7

838,5

18 358,3

4 896,8


3.   Inulīna sīrups (daudzums sausnas tonnās, kas izteikts baltā cukura/izoglikozes ekvivalentā)

Reģions

Samazinājums attiecībā uz inulīna sīrupu

Inulīna sīrupa pamatdaudzumi

A

B

A

B

Francija (metropole)

1 956,8

459,9

17 890,3

4 214,3

Nīderlande

6 454,9

1 515,9

59 064,5

13 914,6

BLES (4)

18 473,7

4 349,0

155 744,9

36 679,2

B DAĻA: Cukurfabriku prognozējamo maksimālo vajadzību (attiecībā uz piegādi) samazinājuma sadalījums starp dalībvalstīm

(vienība: balta cukura tonnas)

 

Samazinājumi

Maksimālās vajadzības pēc samazinājuma

Francija (metropole)

2 423

294 204

Portugāle (kontinentālā)

2 383

289 250

Slovēnija

160

19 425

Somija

490

59 435

Apvienotā Karaliste

9 220

1 119 361


(1)  Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1260/2001 12. panta 3. punkta otro daļu.

(2)  Beļģijas-Luksemburgas ekonomiskā savienība.

(3)  Beļģijas-Luksemburgas ekonomiskā savienība.

(4)  Beļģijas-Luksemburgas ekonomiskā savienība.


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/19


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1610/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar kuru nosaka sviesta pārdošanas minimālās cenas 171. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2), intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 171. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, intervences krājumu sviesta minimālās pārdošanas cenas, kā arī pārstrādes nodrošinājumu summas ir tādas, kādas ir norādītas tabulā, kas iekļauta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 350, 20.12.1997., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. septembra Regulai, ar kuru nosaka minimālās sviesta pārdošanas cenas attiecībā uz 171. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97

(EUR/100 kg)

Formula

A

B

Pievienošanas veidi

Ar indikatoriem

Bez indikatoriem

Ar indikatoriem

Bez indikatoriem

Minimālā pārdošanas cena

Sviests ≥ 82 %

Nemainītā veidā

210

Iebiezināts

204,1

Pārstrādes nodrošinājums

Nemainītā veidā

79

Iebiezināts

79


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/21


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1611/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar kuru attiecībā uz 171. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2) intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 171. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, maksimālās atbalsta summas, kā arī pārstrādes nodrošinājumu summas ir tādas, kādas ir norādītas tabulā, kas iekļauta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 350, 20.12.1997., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 30. septembra Regulai, ar kuru attiecībā uz 171. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu

(EUR/100 kg)

Formula

A

B

Pievienošanas veidi

Ar indikatoriem

Bez indikatoriem

Ar indikatoriem

Bez indikatoriem

Maksimālā atbalsta summa

Sviests ≥ 82 %

39

35

Sviests < 82 %

Iebiezināts sviests

Krējums

15

Pārstrādes nodrošinājums

Sviests

43

Iebiezināts sviests

Krējums


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1612/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar kuru nosaka minimālo sausā vājpiena pārdošanas cenu 90. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2799/1999

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 26. pantu Komisijas 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2799/1999 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par vājpienu un sauso vājpienu, ko paredzēts izmantot dzīvnieku barībā, un šāda sausā vājpiena pārdošanu (2), intervences aģentūras atklājušas pastāvīgu konkursu noteiktu to pārvaldībā esošā sausā vājpiena daudzumu pārdošanai.

(2)

Saskaņā ar minētās regulas 30. pantu, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus; pārstrādes nodrošinājuma summa jānosaka, ņemot vērā starpību starp sausā vājpiena tirgus cenu un minimālo pārdošanas cenu.

(3)

Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem minimālā pārdošanas cena ir jānosaka līmenī, kas norādīts turpmāk šajā dokumentā, un atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājuma summa.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 90. īpašo konkursu, kas īstenots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2799/1999 un kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzas 2005. gada 27. septembrī, minimālā pārdošanas cena un pārstrādes nodrošinājums tiek noteikts šādi:

minimālā pārdošanas cena:

187,30 EUR/100 kg,

pārstrādes nodrošinājums:

35,00 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 340, 31.12.1999., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/24


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1613/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar kuru nosaka attiecībā uz iebiezinātu sviestu paredzētā atbalsta maksimālo summu 343. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1990. gada 20. februāra Regulu (EEK) Nr. 429/90 par to, kā, īstenojot konkursu, piešķirams atbalsts attiecībā uz tiešam patēriņam Kopienā domātu iebiezinātu sviestu (2), intervences aģentūras īsteno pastāvīgu konkursu attiecībā uz tāda atbalsta piešķiršanu, kurš paredzēts attiecībā uz iebiezinātu sviestu. Saskaņā ar 6. pantu minētajā regulā, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta maksimālā summa atbalstam par iebiezinātu sviestu ar minimālo tauku saturu 96 % vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus. Atbilstīgi ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa.

(2)

Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem maksimālā atbalsta summa ir jānosaka līmenī, kas norādīts še turpmāk, un atbilstoši ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa.

(3)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 343. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90, maksimāla atbalsta summa un izmantojuma nodrošinājums tiek noteikts šādi:

maksimāla atbalsta summa:

46 EUR/100 kg,

izmantojuma nodrošinājums:

51 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 45, 21.2.1990., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/25


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1614/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 27. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 10. panta c) punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

27. atsevišķajā konkursā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2771/1999, kurā termiņš konkursa piedāvājumu iesniegšanai beidzās 2005. gada 27. septembrī, minimālo sviesta pārdošanas cenu nosaka 260,10 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/26


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1615/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar ko nosaka vājpiena pulvera minimālo pārdošanas cenu 26. individuālajam uzaicinājumam uz konkursu, kas izplatīts saskaņā ar spēkā esošajiem konkursu izziņošanas noteikumiem (EK) Nr. 214/2001

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par vienotu piena un piena produktu tirgus organizēšanu (1), un it īpaši tās 10. panta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 2001. gada 12. janvārī pieņemtās Komisijas Regulas (EK) Nr. 214/2001 21. pantu, kas nosaka detalizētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz intervenci vājpiena tirgū (2), intervences aģentūras pēc pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu piedāvā pārdošanai noteiktu daudzumu to rīcībā esoša vājpiena pulvera.

(2)

Vadoties pēc piedāvājumiem, kas saņemti, atbildot uz katru individuālu uzaicinājumu uz konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai pieņemts lēmums neveikt piešķīrumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 214/2001 24.a pantu.

(3)

Vadoties pēc saņemtajiem piedāvājumiem, nosakāma minimālā pārdošanas cena.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

26. individuālam uzaicinājumam uz konkursu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 214/2001, kas nosaka, ka piedāvājumu iesniegšanas periods beidzās 2005. gada 27. septembrī, vājpiena minimālā pārdošanas cena tiek fiksēta 188,00 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Brisele, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 37, 7.2.2001., 100. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/27


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1616/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2005. gada 1. oktobra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003, ar ko izveido labības tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96, ar ko izstrādā Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumus attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)

Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)

Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētie labības nozares ievedmuitas nodokļi ir noteikti šās Regulas I pielikumā, pamatojoties uz II pielikumā minēto informāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1110/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2005. gada 1. oktobra

KN kods

Preču nosaukums

Ievedmuita (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Augstas kvalitātes cietie kvieši

0,00

vidējas kvalitātes

0,00

zemas kvalitātes

0,00

1001 90 91

Parastas kviešu sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Parasti augstas kvalitātes kvieši, izņemot sēklu

0,00

1002 00 00

Rudzi

38,82

1005 10 90

Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdu

60,33

1005 90 00

Kukurūza, izņemot sēklas (2)

60,33

1007 00 90

Graudu sorgo, izņemot hibrīdu sēšanai

43,81


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu (Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkts), importētājs var saņemt nodevu samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūrā, vai

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs saņem vienotas likmes samazinājumu 24 EUR/t, ja tiek pildīti nosacījumi, kas izstrādāti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā.


II PIELIKUMS

Muitas nodokļu aprēķināšanas elementi

laika posmam no 16.9.2005–29.9.2005

1)

Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:

Biržas kotējumi

Mineapole

Čikāga

Mineapole

Mineapole

Mineapole

Mineapole

Produkti (% proteīnu 12 % mitrumā)

HRS2

YC3

HAD2

vidējā kvalitāte (1)

zema kvalitāte (2)

ASV mieži 2

Kotējums (EUR/t)

125,07 (3)

66,77

170,91

160,91

140,91

93,02

Subsīdija par Persijas līča reģionu (EUR/t)

13,92

 

 

Subsīdija par Lielo Ezeru reģionu (EUR/t)

34,49

 

 

2)

Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:

Frakts/izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama 21,00 EUR/t; Lielo Ezeru reģions–Roterdama 25,19 EUR/t.

3)

Subsīdijas Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē:

0,00 EUR/t (HRW2)

0,00 EUR/t (SRW2).


(1)  Atskaitījums 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 1. punkts)

(2)  Atskaitījums 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 3. pants)

(3)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts)


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/30


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1617/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar kuru nosaka ražošanas kompensāciju attiecībā uz balto cukuru, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, laikposmam no 2005. gada 1. līdz 31. oktobrim

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 7. panta 5. punkta piekto ievilkumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 7. panta 3. punktu ražošanas kompensācijas var piešķirt par produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktā, par sīrupiem, kas minēti tā paša punkta d) apakšpunktā, kā arī par KN kodā 1702 50 00 minētu ķīmiski tīru fruktozi (levulozi) kā starpproduktu, turklāt līguma 23. panta 2. punktā minētajos apstākļos, ja šos produktus izmanto atsevišķu ķīmijas rūpniecības produktu izgatavošanā.

(2)

Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1265/2001, ar kuru nosaka, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par ražošanas kompensāciju piešķiršanu dažu cukura nozares produktu ražošanai, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā (2), paredz, ka kompensācijas tiek noteiktas uz baltajam cukuram noteiktās kompensācijas pamata.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1265/2001 9. pantā paredzēts, ka ražošanas kompensācija baltajam cukuram tiek noteikta ik mēnesi laikposmiem, kas sākas katra mēneša pirmajā dienā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ražošanas kompensācija attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1265/2001 4. pantā paredzēto balto cukuru ir 33,838 EUR/100 tīrsvara kg laikposmam no 2005. gada 1. līdz 31. oktobrim.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 178, 30.6.2001., 63. lpp.


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/31


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1618/2005

(2005. gada 30. septembris),

ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 4. protokolu par kokvilnu, kas ir pievienots Grieķijas pievienošanās aktam, kura jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (1),

ņemot vērā Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1051/2001 par palīdzību kokvilnas ražošanai (2), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā.

(3)

Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantā minētās neattīrītas kokvilnas cena pasaules tirgū tiek noteikta 21,667 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp.

(3)  OV L 210, 3.8.2001., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1486/2002 (OV L 223, 20.8.2002., 3. lpp.).


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/32


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/61/EK

(2005. gada 30. septembris),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/98/EK attiecībā uz izsekojamības prasībām un nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK (1), un jo īpaši 29. panta otrās daļas a) un i) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2002/98/EK nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu un testēšanu neatkarīgi no asins izmantošanas mērķa, kā arī apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kad asinis ir paredzētas pārliešanai, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

(2)

Lai novērstu slimību izplatību ar asinīm un asins komponentiem un lai nodrošinātu līdzvērtīgu kvalitātes un drošuma līmeni, Direktīvā 2002/98/EK aicināts izveidot īpašas tehniskas prasības, kas ir saistītas ar izsekojamību, Komisijas procedūru nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanai un šādu paziņojumu formu.

(3)

Iespējamu nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņojumi jāiesniedz kompetentajai iestādei iespējami drīz. Tādēļ ar šo direktīvu izveidota paziņojumu veidlapa, kurā noteikts nepieciešamo ziņu minimums, neskarot dalībvalstu iespēju savā teritorijā izvēlēties stingrākus aizsardzības pasākumus, kas atbilst Līguma noteikumiem, kā noteikts Direktīvas 2002/98/EK 4. panta 2. punktā.

(4)

Šī direktīva nosaka tās tehniskās prasības, kuras ņem vērā Padomes 1998. gada 29. jūnija Ieteikumu 98/463/EK par asins un plazmas donoru piemērotību un nodoto asiņu pārbaudi Eiropas Kopienā (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (3), Komisijas 2004. gada 22. marta Direktīvu 2004/33/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem (4) un dažus Eiropas Padomes ieteikumus.

(5)

Tādējādi asinīm un asins komponentiem, kas ir importēti no trešām valstīm, tostarp tiem, kurus izmanto kā izejmateriālus vai izejvielas zāļu ražošanā, kas ir iegūtas no cilvēka asinīm vai cilvēka plazmas un paredzētas izplatīšanai Kopienā, ir jāatbilst attiecīgajiem Kopienas standartiem un specifikācijām attiecībā uz izsekojamību un nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanas prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā.

(6)

Ir jānosaka vienotas definīcijas attiecībā uz tehnisko terminoloģiju, lai nodrošinātu Direktīvas 2002/98/EK konsekventu piemērošanu.

(7)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi saskaņā ar Direktīvu 2002/98/EK izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

a)

“izsekojamība” ir spēja izsekot asins un asins komponenta katrai atsevišķai vienībai no donora līdz tās galamērķim un vice versa – neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz recipientu, zāļu ražotāju vai iznīcināšanu;

b)

“ziņotāja iestāde” ir sagatavotājs, slimnīcas asins banka vai iestāde, kur notiek asins pārliešana, kas ziņo par nopietnām blaknēm un/vai nevēlamiem notikumiem kompetentajai iestādei;

c)

“recipients” ir ikviens, kuram ir pārlietas asinis vai asins komponenti;

d)

“izsniegšana” ir sagatavotāju vai slimnīcas asins bankas veikta apgāde ar asinīm vai asins komponentiem pārliešanai recipientiem;

e)

“attiecināmība” ir varbūtība, ka nopietnu blakni, kas radusies recipientam, var attiecināt uz pārlietajām asinīm vai asins komponentiem vai ka nevēlamu notikumu, kas radies donoram, var attiecināt uz asins nodošanas procesu;

f)

“iestādes” ir slimnīcas, klīnikas, ražotāji un biomedicīnas izpētes iestādes, kurām var piegādāt asinis vai asins komponentus.

2. pants

Izsekojamība

1.   Dalībvalstis nodrošina asins un asins komponentu izsekojamību, izmantojot rūpīgas identifikācijas procedūras, uzskaiti un atbilstošu marķēšanas sistēmu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieviestā izsekojamības sistēma asinsdonoru centros sekmē asins komponentu izsekošanu līdz izvietošanas un apstrādes pakāpei.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam asins sagatavotājam ir ieviesta sistēma, lai unikāli identificētu ikvienu donoru, ikvienu nodoto asiņu vienību un ikvienu sagatavoto asiņu komponentu, lai arī kāds būtu to paredzētais mērķis, un iestādes, uz kurām minētais asins komponents tiek nogādāts.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka visām iestādēm ir ieviesta sistēma, lai reģistrētu ikvienu saņemto asins vienību un asins komponentu, uz vietas pārstrādātu vai ne, un tās saņemtās vienības galamērķi, kas ir vai nu pārlieta, vai iznīcināta, vai atgriezta tam sagatavotājam, kas to ir piegādājis.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam sagatavotājam ir unikāls identifikators, kas ļauj to precīzi saistīt ar ikvienu savākto asins vienību un sagatavoto asins komponentu.

3. pants

Pārbaudes procedūra asins un asins komponentu izsniegšanai

Dalībvalstis nodrošina, ka asinsdonoru centriem, izsniedzot asinis un asins komponentu vienības pārliešanai, vai slimnīcu asins bankām ir ieviesta procedūra, kas pārbauda to, ka ikviena izsniegtā vienība ir pārlieta paredzētajam recipientam, vai, ja tā nav pārlieta, pārbauda tās iznīcināšanu.

4. pants

Izsekojamības datu reģistrēšana

Izsekojamības nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka asins sagatavotāji vai slimnīcu asins bankas vai iestādes piemērotā un lasāmā datu nesējā saglabā I pielikumā noteiktos datus vismaz 30 gadus.

5. pants

Paziņošana par nopietnām blaknēm

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka iestādēm, kurās notiek pārliešana, ir ieviestas procedūras attiecībā uz pārliešanas datu reģistrēšanu un operatīvu paziņošanu sagatavotājiem par jebkādām nopietnām blaknēm, kas novērotas recipientiem asins pārliešanas laikā vai pēc tās un kuras var attiecināt uz asins un asins komponentu kvalitāti un drošumu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka ziņotājām iestādēm ir izstrādātas procedūras, ar kuru palīdzību tūlīt pēc uzzināšanas paziņo kompetentajām iestādēm visu saistīto informāciju par iespējamām nopietnām blaknēm. Ir jāizmanto II pielikuma A un C daļā noteiktā paziņošanas veidlapa.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ziņotājas iestādes:

a)

paziņo kompetentajām iestādēm visu saistīto informāciju par nopietnām 2. un 3. attiecināmības pakāpes blaknēm, kā minēts II pielikuma B daļā, kuras ir attiecināmas uz asins un asins komponentu kvalitāti un drošumu;

b)

tiklīdz tas ir zināms, paziņo kompetentai iestādei par jebkādiem inficēšanās gadījumiem ar asinīm un asins komponentiem;

c)

raksturo veiktās darbības attiecībā uz citiem iesaistītiem asins komponentiem, kas ir izplatīti pārliešanas vajadzībām vai kā plazma frakcionēšanai;

d)

izvērtē iespējamās nopietnās blaknes saskaņā ar attiecināmības līmeņiem, kas ir noteikti II pielikuma B daļā;

e)

pabeidz paziņošanu par īpaši nopietnām blaknēm līdz izmeklēšanas slēgšanai, izmantojot II pielikuma C daļā noteikto veidlapu;

f)

katru gadu iesniedz pilnīgu ziņojumu par nopietnām blaknēm kompetentajai iestādei, izmantojot II pielikuma D daļā noteikto veidlapu.

6. pants

Paziņošana par nevēlamiem notikumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka asins sagatavotājiem un slimnīcu asins bankām ir ieviestas procedūras, lai reģistrētu visus nevēlamus notikumus, kas var ietekmēt asins un asins komponentu kvalitāti un drošumu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka ziņotājām iestādēm ir ieviestas procedūras, ar kuru palīdzību tūlīt pēc uzzināšanas, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā, izmantojot paziņošanas veidlapu, kas ir noteikta III pielikuma A daļā, paziņo kompetentajām iestādēm visu saistīto informāciju par nevēlamiem notikumiem, kas var pakļaut briesmām donorus vai recipientus, kuri nav tieši iesaistīti attiecīgajā notikumā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ziņotājas iestādes:

a)

izvērtē nevēlamus notikumus, lai noteiktu novēršamus cēloņus pašā procesā;

b)

pabeidz paziņošanu par nevēlamiem notikumiem līdz izmeklēšanas slēgšanai, izmantojot III pielikuma B daļā noteikto veidlapu;

c)

katru gadu iesniedz pilnīgu ziņojumu par nevēlamiem notikumiem kompetentajai iestādei, izmantojot III pielikuma C daļā noteikto veidlapu.

7. pants

Prasības importētajām asinīm un asins komponentiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka asins un asins komponentu importam no trešo valstu asins sagatavotājiem ir ieviesta izsekojamības sistēma, kas līdzvērtīga 2. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajai.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka asins un asins komponentu importam no trešo valstu asins sagatavotājiem ir ieviesta paziņošanas sistēma, kas līdzvērtīga 5. un 6. pantā noteiktajai.

8. pants

Gada pārskati

Dalībvalstis līdz katra nākamā gada 30. jūnijam, izmantojot II pielikuma D daļā un III pielikumā C daļā noteiktās veidlapas, iesniedz Komisijai gada pārskatu par nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņojumiem, kurus saņēmusi kompetentā iestāde.

9. pants

Informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes sniedz viena otrai atbilstošo informāciju attiecībā uz nopietnām blaknēm un nevēlamiem notikumiem, lai nodrošinātu, ka asins un asins komponenti, par kuriem ir zināms vai domājams, ka tie ir defektīvi, ir izņemti no aprites un iznīcināti.

10. pants

Transponēšana

1.   Neskarot Direktīvas 2002/98/EK 7. pantu, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2006. gada 31. augustam izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties dara Komisijai zināmus šo noteikumu tekstus un atbilstības tabulu starp šiem noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī.

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 33, 8.2.2003., 30. lpp.

(2)  OV L 203, 21.7.1998., 14. lpp.

(3)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/27/EK (OV L 136, 30.4.2004., 34. lpp.).

(4)  OV L 91, 30.3.2004., 25. lpp.


I PIELIKUMS

Izsekojamības datu uzskaite saskaņā ar 4. pantu

ASINS SAGATAVOTĀJI

1)

Asins sagatavotāja identifikācija;

2)

Donora identifikācija;

3)

Asins vienības identifikācija;

4)

Atsevišķa asins komponenta identifikācija;

5)

Sagatavošanas datums (gads/mēnesis/diena);

6)

Asiņu un asins komponentu izplatīšana iestādēm vai to iznīcināšana.

IESTĀDES

1)

Asins komponenta piegādātāja identifikācija;

2)

Piegādātā asins komponenta identifikācija;

3)

Recipienta identifikācija;

4)

Nepārlietajām asins vienībām – iznīcināšanas apstiprinājums;

5)

Pārliešanas vai iznīcināšanas datums (gads/mēnesis/diena);

6)

Komponenta partijas numurs, ja tāds ir.


II PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS PAR NOPIETNĀM BLAKNĒM

A DAĻA

Veidlapa ātrai paziņošanai par iespējamām nopietnām blaknēm

Ziņotāja iestāde

Ziņojuma identifikācija

Ziņošanas datums (gads/mēnesis/diena)

Pārliešanas datums (gads/mēnesis/diena)

Recipienta vecums un dzimums

Nopietnas blaknes datums (gads/mēnesis/diena)

Nopietna blakne attiecas uz:

Pilnasinīm

Eritrocītiem

Trombocītiem

Asins plazmu

Citu (precizēt)

Nopietnas blaknes veids

Imunoloģiskā hemolīze ABO nesaderības dēļ

Imunoloģiskā hemolīze citu alloantivielu dēļ

Neimunoloģiskā hemolīze

Bakteriālas infekcijas pārnešana ar asins pārliešanu

Anafilakse/hipersensitivitāte

Ar pārliešanu saistīts akūts plaušu bojājums

Vīrusa infekcijas (HBV) pārnešana ar asins pārliešanu

Vīrusa infekcijas (HCV) pārnešana ar asins pārliešanu

Vīrusa infekcijas (HIV-1/2) pārnešana ar asins pārliešanu

Vīrusa infekcijas pārnešana ar asins pārliešanu, cita (precizēt)

Parazitāras infekcijas pārnešana ar asins pārliešanu (malārija)

Parazitāras infekcijas pārnešana ar asins pārliešanu, cita (precizēt)

Pēctransfūzijas purpura

Transplantāta atgrūšanas slimība

Cita(s) nopietna(s) blakne(s) (precizēt)

Attiecināmības līmenis (NN, 0-3)

B DAĻA

Nopietnas blaknes – attiecināmības līmeņi

Attiecināmības līmeņi, ar kuru palīdzību novērtē nopietnas blaknes.


Attiecināmības pakāpe

Skaidrojums

NN

Nav novērtējams

Ja nav pietiekamu datu attiecināmības novērtēšanai.

0

Izslēgts

Ja ir pārliecinoši pierādījumi, lai attiecinātu blaknes uz citiem cēloņiem.

Maz ticams

Ja pierādījumi skaidri norāda, ka blaknes, visticamāk, attiecas uz citiem cēloņiem – ne asinīm un asins komponentiem.

1

Iespējams

Ja nav skaidru pierādījumu, lai attiecinātu blaknes vai nu uz asinīm vai asins komponentu, vai citiem cēloņiem.

2

Ticams, varbūtējs

Ja pierādījumi skaidri norāda, ka blaknes, visticamāk, attiecas uz asinīm un asins komponentiem.

3

Droši

Ja ir pārliecinoši pierādījumi, lai attiecinātu blaknes uz asinīm vai asins komponentiem.

C DAĻA

Apstiprinājuma veidlapa par nopietnām blaknēm

Ziņotāja iestāde

Ziņojuma identifikācija

Apstiprinājuma datums (gads/mēnesis/diena)

Nopietnas blaknes datums (gads/mēnesis/diena)

Nopietnas blaknes apstiprinājums (jā/nē)

Attiecināmības līmenis (NN, 0-3)

Nopietnas blaknes veida maiņa (jā/nē)

Ja jā, precizēt

Klīniskais iznākums (ja zināms)

Pilnīga atveseļošanās

Nenozīmīgas komplikācijas

Nopietnas komplikācijas

Nāve

D DAĻA

Ikgadējā paziņojuma veidlapa attiecībā uz nopietnām blaknēm

Ziņotāja iestāde

Ziņošanas periods

Šī tabula attiecas uz:

[ ] Pilnasinīm

[ ] Eritrocītiem

[ ] Trombocītiem

[ ] Asins plazmu

[ ] Citu

(katram komponentam izmantojiet atsevišķu tabulu)

Piegādāto vienību skaits (kopējais to vienību skaits, kas piegādātas ar attiecīgo asins komponentu skaitu)

Recipientu skaits, kam tika pārlietas asinis (kopējais recipientu skaits, kuriem tika pārlietas asinis ar attiecīgo asins komponentu skaitu) (ja zināms)

Pārlieto vienību skaits (kopējais asins komponentu (vienību) skaits, kas tika pārlietas pārskata periodā) (ja zināms)

 

Kopējais ziņotais skaits

Nopietnu blakņu skaits ar attiecināmības līmeni no 0 līdz 3 pēc apstiprināšanas (skat. IIA pielikumu)

 

Nāves gadījumu skaits

 

nav novērtējams

0.

līmenis

1.

līmenis

2.

līmenis

3.

līmenis

Imunoloģiskā hemolīze

ABO nesaderības dēļ

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Citu alloantivielu dēļ

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Neimunoloģiskā hemolīze

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Bakteriālas infekcijas pārnešana ar asins pārliešanu

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Anafilakse/hipersensitivitāte

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Ar asins pārliešanu saistīts plaušu bojājums

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Vīrusa infekcijas pārnešana ar asins pārliešanu

HBV

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

HCV

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

HIV-1/2

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Cits (precizēt)

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Parazitāras infekcijas pārnešana ar asins pārliešanu

Malārija

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Cits (precizēt)

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Pēctransfūzijas purpura

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Transplantāta atgrūšanas slimība

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 

Citas nopietnas blaknes (precizēt)

Kopā

 

 

 

 

 

Nāves gadījumi

 

 

 

 

 


III PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS PAR NEVĒLAMIEM NOTIKUMIEM

A DAĻA

Veidlapa ātrai paziņošanai par nevēlamiem notikumiem

Ziņotāja iestāde

Ziņojuma identifikācija

Ziņošanas datums (gads/mēnesis/diena)

Nevēlama notikuma datums (gads/mēnesis/diena)

Nevēlams notikums, kas ietekmē asins komponentu kvalitāti un drošumu, radies nepilnību dēļ šādos posmos:

Specifikācijas

Produkta defekts

Aprīkojuma bojājums

Cilvēka kļūda

Cits

(precizēt)

Pilnasiņu sagatavošana

 

 

 

 

Aferēzes procedūra

 

 

 

 

Asins paraugu testēšana

 

 

 

 

Apstrāde

 

 

 

 

Uzglabāšana

 

 

 

 

Izplatīšana

 

 

 

 

Materiāli

 

 

 

 

Cits (precizēt)

 

 

 

 

B DAĻA

Apstiprināšanas veidlapa attiecībā uz nevēlamiem notikumiem

 

Ziņotāja iestāde

 

Ziņojuma identifikācija

 

Apstiprinājuma datums (gads/mēnesis/diena)

 

Nevēlama notikuma datums (gads/mēnesis/diena)

 

Sākotnējā cēloņa analīze (detalizēti)

 

Veiktie korektīvie pasākumi (detalizēti)

C DAĻA

Ikgadējā paziņojuma veidlapa attiecībā uz nevēlamiem notikumiem

Ziņotāja iestāde

Ziņošanas periods

1. janvāris–31. decembris (gads)

Kopējais apstrādātās asins un asins komponentu skaits:

Nevēlams notikums, kas ietekmē asins komponentu kvalitāti un drošumu, radies nepilnību dēļ šādos posmos:

Kopējais skaits

Specifikācija

Produkta defekts

Aprīkojuma bojājums

Cilvēka kļūda

Cits

(precizēt)

Pilnasiņu sagatavošana

 

 

 

 

 

Aferēzes procedūra

 

 

 

 

 

Asins paraugu testēšana

 

 

 

 

 

Apstrāde

 

 

 

 

 

Uzglabāšana

 

 

 

 

 

Izplatīšana

 

 

 

 

 

Materiāli

 

 

 

 

 

Cits (precizēt)

 

 

 

 

 


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/41


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/62/EK

(2005. gada 30. septembris)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz Kopienas standartiem un specifikācijām, kas attiecas uz asins sagatavotāju kvalitātes sistēmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK (1), – jo īpaši tās 29. panta otrās daļas h) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2002/98/EK nosaka kvalitātes un drošības standartus cilvēka asiņu un asins komponentu sagatavošanai un testēšanai neatkarīgi no to izmantošanas nolūka, kā arī cilvēka asiņu un asins komponentu apstrādei, uzglabāšanai un izplatīšanai, ja tie domāti pārliešanai, tādējādi nodrošinot cilvēku veselības aizsardzību augstā līmenī.

(2)

Lai nepieļautu slimību pārnešanu ar asinīm un asins komponentiem un nodrošinātu līdzvērtīgu kvalitātes un nekaitīguma līmeni, Direktīvā 2002/98/EK paredzēts noteikt īpašas tehniskās prasības, ieskaitot Kopienas standartus un specifikācijas, attiecībā uz asins sagatavotāju kvalitātes sistēmu.

(3)

Asins sagatavotāju kvalitātes sistēmai jāaptver kvalitātes vadības, kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes nemitīgas uzlabošanas principi, un tajā jāiekļauj personāls, telpas un iekārtas, dokumentācija, asins sagatavošana, izmeklēšana un apstrāde, uzglabāšana un izplatīšana, līgumu pārvaldība, neatbilstība un pašpārbaude, kvalitātes kontrole, asins komponentu atsaukšana un ārējais un iekšējais audits.

(4)

Šī direktīva nosaka minētās tehniskās prasības, kurās ņemts vērā Padomes 1998. gada 29. jūnija Ieteikums 98/463/EK par asins un plazmas donoru piemērotību un ziedoto asiņu pārbaudi Eiropas Kopienā (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (3), Komisijas 2003. gada 8. oktobra Direktīvu 2003/94/EK, ar ko nosaka labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm un pētāmām cilvēkiem paredzētām zālēm (4), Komisijas 2004. gada 22. marta Direktīva 2004/33/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem (5), atsevišķi Eiropas Padomes ieteikumi, Eiropas farmakopejas monogrāfijas, it sevišķi par asinīm un asins komponentiem, kurus izmanto par izejvielu patentētu medikamentu izgatavošanā, Pasaules veselības organizācijas ieteikumi, kā arī starptautiskā pieredze šajā jomā.

(5)

Lai nodrošinātu asiņu un asins komponentu pašu augstāko kvalitāti un nekaitīgumu, ir jāizstrādā norādījumi un laba prakse, kas balstītu asins sagatavotāju kvalitātes sistēmas prasības, pilnīgi ievērojot detalizētās pamatnostādnes, kas minētas 47. pantā Direktīvā 2001/83/EK, lai nodrošinātu, ka tiek paturēti spēkā standarti, kas attiecas uz medikamentiem.

(6)

Asinīm un asins komponentiem, ko ieved no trešām valstīm, ieskaitot tos, ko izmanto par izejvielām tādu no cilvēku asinīm un cilvēku plazmas iegūtu medikamentu ražošanai, kurus domāts izplatīt Kopienā, ir jāatbilst līdzvērtīgiem Kopienas standartiem un specifikācijām, kas attiecas uz šajā direktīvā izklāstīto asins sagatavotāju kvalitātes sistēmu.

(7)

Ir jānosaka, ka kvalitātes sistēma ir piemērojama jebkurām asinīm un asins komponentiem, kas ir apritē Kopienā, un ka dalībvalstīm tādēļ jānodrošina, lai attiecībā uz asinīm un asins komponentiem, kas nāk no trešām valstīm, posmā pirms ievešanas būtu ieviesta asins sagatavotāju kvalitātes sistēma, kas būtu līdzvērtīga šās direktīvas noteiktajai kvalitātes sistēmai.

(8)

Lai nodrošinātu Direktīvas 2002/98/EK konsekventu īstenošanu, jānosaka vienotas tehnisko terminu definīcijas.

(9)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 2002/98/EK izveidotā Komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā izmantotas šādas definīcijas:

a)

“standarts” ir prasības, ko izmanto par pamatu salīdzināšanai;

b)

“specifikācija” ir tādu kritēriju apraksts, kuri jāizpilda, lai sasniegtu prasīto kvalitātes standartu;

c)

“kvalitātes sistēma” ir kvalitātes vadības īstenošanas organizatoriskā struktūra, pienākumi, procedūras, procesi un resursi;

d)

“kvalitātes vadība” ir koordinētas darbības, ar kurām vada un pārzina organizāciju attiecībā uz kvalitāti visos asins sagatavotāja līmeņos;

e)

“kvalitātes kontrole” ir tā kvalitātes sistēmas daļa, kas koncentrējas uz kvalitātes prasību izpildi;

f)

“kvalitātes nodrošināšana” ir visas darbības no asiņu savākšanas līdz izplatīšanai, kuras izdara ar mērķi nodrošināt, lai asinīm un asins komponentiem būtu tāda kvalitāte, kādu prasa to paredzamā izmantošana;

g)

“izcelsmes atklāšana” ir ziņojuma par varbūtēju ar pārliešanu saistītu recipientam esošu blakņu izmeklēšana, lai atrastu varbūtēji vainojamu donoru;

h)

“rakstveida procedūra” ir kontrolējami dokumenti, kuros aprakstīts, kā izdarāmas konkrētās darbības;

i)

“mobilā vietne” ir pagaidu vai pārvietojama vietne, ko izmanto asiņu un asins komponentu savākšanai un kas atrodas ārpus asins sagatavotāja, taču ir tā pārziņā;

j)

“apstrāde” ir jebkura darbība asins komponenta pagatavošanā, ko izdara starp asiņu ņemšanu un asins komponenta laišanu apgrozībā;

k)

“laba prakse” ir visi iedibinātas prakses elementi, ar kuriem kopumā tiek iegūtas tādas asinis vai asins komponenti, kas pastāvīgi atbilst iepriekšnoteiktām specifikācijām, un panākta atbilstība definētajiem noteikumiem;

l)

“karantīna” ir asins komponentu vai ienākošo materiālu/reaģentu fiziska nošķiršana uz nenoteiktu laiku, gaidot asins komponentu vai ienākošo materiālu/reaģentu akceptēšanu, laišanu apgrozībā vai noraidīšanu;

m)

“validēšana” ir dokumentētu un objektīvu pierādījumu konstatēšana, apliecinot, ka iespējams pastāvīgi izpildīt iepriekšnoteiktās prasības attiecībā uz konkrētu procedūru vai procesu;

n)

“kvalificēšana” kā validēšanas sastāvdaļa ir darbība, kurā pārliecinās, vai personāls, telpas, iekārtas vai materiāli darbojas pareizi un dod gaidītos rezultātus;

o)

“datorizēta sistēma” ir sistēma, kurā ietilpst datu ievade, elektroniska apstrāde un tādas informācijas izvade, kuru izmanto ziņošanai, automātiskai kontrolei vai dokumentēšanai.

2. pants

Kvalitātes sistēmas standarti un specifikācijas

1.   Dalībvalstis gādā par to, lai visu asins sagatavotāju ieviestā kvalitātes sistēma atbilstu šās direktīvas pielikumā izklāstītajiem Kopienas standartiem un specifikācijām.

2.   Komisija saskaņā ar Direktīvas 2002/98/EK 28. pantu izstrādā labas prakses pamatnostādnes 1. punktā minēto Kopienas standartu un specifikāciju interpretācijai. Izstrādājot pamatnostādnes, Komisija pienācīgi ņem vērā Direktīvas 2001/83/EK 47. pantā minētos detalizētos labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes.

3.   Dalībvalstis gādā par to, lai attiecībā uz asinīm un asins komponentiem, ko ieved no trešām valstīm un plāno izmantot vai izplatīt Kopienā, būtu posmā pirms ievešanas piemērojama asins sagatavotāju kvalitātes sistēma, kas ir līdzvērtīga 2. pantā noteiktajai kvalitātes sistēmai.

3. pants

Pārņemšana

1.   Neskarot Direktīvas 2002/98/EK 7. pantu, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai šās direktīvas prasības būtu izpildītas ne vēlāk kā 2006. gada 31. augustā. Tās tūlīt piegādā Komisijai minēto tiesību aktu tekstu un minēto aktu un šās direktīvas atbilstības tabulu.

Pieņemot minētos noteikumus, dalībvalstis tajos ietver norādi uz šo direktīvu vai attiecīgu norādi pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma norāde.

2.   Dalībvalstis iepazīstina Komisiju ar galvenajiem noteikumiem savos tiesību aktos, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 33, 8.2.2003., 30. lpp.

(2)  OV L 203, 21.7.1998., 14. lpp.

(3)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/27/EK (OV L 136, 30.4.2004., 34. lpp.).

(4)  OV L 262, 14.10.2003., 22. lpp.

(5)  OV L 91, 30.3.2004., 25. lpp.


PIELIKUMS

Kvalitātes sistēmas standarti un specifikācijas

1.   IEVADS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

1.1.   Kvalitātes sistēma

1.

Kvalitāte jāatzīst par visu to personu pienākumu, kuras asins sagatavotājiestādē iesaistītas pārvaldībā, kas nodrošina sistemātisku pieeju kvalitātei un kvalitātes sistēmas ieviešanu un uzturēšanu.

2.

Kvalitātes sistēma aptver kvalitātes vadību, kvalitātes nodrošināšanu, nemitīgu kvalitātes uzlabošanu, personālu, telpas un iekārtas, dokumentāciju, savākšanu, izmeklēšanu un apstrādi, uzglabāšanu, izplatīšanu, kvalitātes kontroli, asins komponentu atsaukšanu un ārējo un iekšējo auditu, līgumu pārvaldību, neatbilstību un pašpārbaudi.

3.

Kvalitātes sistēma nodrošina, ka visi kritiskie procesi ir noteikti piemērotās instrukcijās un tiek izpildīti saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem standartiem un specifikācijām. Vadība regulāri pārskata sistēmu, lai pārliecinātos par tās efektivitāti un noteiktu koriģējošus pasākumus, ja tādi nepieciešami.

1.2.   Kvalitātes nodrošināšana

1.

Visi asins sagatavotāji un slimnīcu asinsbankas kvalitātes nodrošināšanas īstenošanā ir jābalsta iekšējai vai piesaistītai kvalitātes nodrošināšanas funkcijai. Minētā funkcija tiek iesaistīta visos ar kvalitāti saistītos jautājumos un pārskata un apstiprina visus attiecīgos ar kvalitāti saistītos dokumentus.

2.

Visas procedūras, telpas un iekārtas, kas iespaido asiņu un asins komponentu kvalitāti un nekaitīgumu, validē pirms to īstenošanas un no jauna validē pēc regulāriem laika posmiem, ko nosaka šo darbību rezultātā.

2.   PERSONĀLS UN ORGANIZĀCIJA

1.

Asins sagatavotājiestādē jābūt pieejamam personālam pietiekamā skaitā, lai varētu veikt darbības, kas saistītas ar asiņu un asins komponentu savākšanu, izmeklēšanu, apstrādi un izplatīšanu, un tam jābūt apmācītam un atzītam par kompetentu izpildīt savus uzdevumus.

2.

Visam personālam ir jābūt atjauninātiem darba aprakstiem, kur skaidri izklāstīti tā uzdevumi un pienākumi. Asins sagatavotāji uztic atbildību par apstrādes vadību un kvalitātes nodrošināšanu atšķirīgām personām, kuras darbojas patstāvīgi.

3.

Visam asins sagatavotāju personālam ir jāsaņem sākotnējā un tālākā apmācība, kas atbilst viņu īpašajiem uzdevumiem. Apmācības jāuzskaita. Ir jābūt apmācības programmām, un tajās jābūt iekļautai labai praksei.

4.

Regulāri jānovērtē apmācības programmu saturs un jāizvērtē personāla kompetence.

5.

Jābūt rakstveida norādījumiem par drošību un higiēnu, kas pielāgoti veicamajām darbībām un saskan ar Padomes Direktīvu 89/391/EEK (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/54/EK (2).

3.   TELPAS

3.1.   Vispārīgi noteikumi

Telpas, ieskaitot mobilās vietnes, ir pielāgojamas un uzturamas tā, lai atbilstu veicamajām darbībām. Tajās darbam jānorit loģiskā secībā, lai minimizētu kļūdu risku, un tām jābūt labi iztīrāmām un apkopjamām, lai minimizētu inficēšanās risku.

3.2.   Vieta asiņu donoriem

Jābūt vietai, kur rīkot konfidenciālas personiskas pārrunas un novērtēt personu piemērotību asiņu ziedošanai. Šai vietai jābūt nošķirtai no pārējām vietām.

3.3.   Vieta asiņu savākšanai

Asiņu savākšana veicama vietā, kur asinis no donoriem var ņemt droši un kas ir piemēroti aprīkota, lai sniegtu pirmo palīdzību donoriem, kuriem ir blaknes vai savainojums no pasākumiem, kas saistīti ar asiņu nodošanu, un organizējama tā, nodrošinātu gan donoru, gan personāla drošību, kā arī izvairītos no kļūdām asiņu ņemšanas procedūrā.

3.4.   Asiņu izmeklēšanas un apstrādes vietas

Asiņu izmeklēšanas laboratorijai jābūt atsevišķi no vietas asiņu donoriem un asins komponentu apstrādes vietas, un tajā drīkst iekļūt tikai personāls, kam ir attiecīga atļauja.

3.5.   Uzglabāšanas vieta

1.

Uzglabāšanas vietās jānodrošina pietiekami droša un nošķirta dažādu kategoriju asiņu un asins komponentu un materiālu glabāšana, ieskaitot karantīnas un izlaistos materiālus un asiņu vai asins komponentu vienības, kas savāktas ar īpašiem kritērijiem (piem., autologās asinis).

2.

Ir jānodrošinās pret iekārtu atteici vai strāvas trūkumu galvenajā glabāšanas ēkā.

3.6.   Atkritumu izmešanas vieta

Ir jāiekārto vieta, kur droši izmest atkritumus, vienreizlietojamos priekšmetus, ko izmanto asiņu ņemšanā, izmeklēšanā un apstrādē, un kur novietot nederīgās asinis vai asins komponentus.

4.   IEKĀRTAS UN MATERIĀLI

1.

Visām iekārtām jābūt validētām, kalibrētām un jātiek apkalpotām atbilstīgi to izmantošanas mērķiem. Jābūt pieejamām to lietošanas pamācībām, un jābūt uzturētiem attiecīgiem pierakstiem.

2.

Jāizvēlas tādas ierīces, kas līdz minimumam samazina jebkādas briesmas donoriem, personālam vai risku asins komponentiem.

3.

Izmantojami tikai tādi reaģenti un materiāli, kas nāk no atzītiem piegādātājiem un atbilst dokumentētajām prasībām un specifikācijām. Kritiskos materiālus drīkst izlaist persona, kas ir kvalificēta veikt šo uzdevumu. Attiecīgos gadījumos materiāliem, reaģentiem un iekārtām jāatbilst prasībām, kas izvirzītas Padomes Direktīvā 93/42/EEK (3) medicīnas ierīcēm un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/79/EK (4) in vitro diagnostikas medicīnas ierīcēm vai atbilst līdzvērtīgiem standartiem, ja savākšana notikusi trešās valstīs.

4.

Inventāra uzskaiti saglabā tik ilgi, cik ir pieņemams kompetentajai iestādei un ir saskaņots ar to.

5.

Ja izmanto datorizētas sistēmas, tad ir regulāri jāpārbauda programmatūra, aparatūra un dublēšanas procedūra, lai nodrošinātu ticamību, sistēmas validējamas pirms lietošanas un uzturamas tādā stāvoklī kā validēšanas brīdī. Aparatūra un programmatūra ir jāsarga no neatļautas lietošanas un pārveidošanas. Dublēšanas procedūrai ir jānovērš datu zudumi un bojājumi plānotos un neparedzētos atteices vai nefunkcionēšanas brīžos.

5.   DOKUMENTĒŠANA

1.

Dokumentiem, kuros izklāstītas specifikācijas, procedūras un pieraksti attiecībā uz katru veikto darbību, ir jābūt pieejamiem un jātiek pastāvīgi atjauninātiem.

2.

Pierakstiem jābūt salasāmiem, un tie var būt rokrakstā, pārnesti citā nesējā, piemēram, mikrofilmā, vai dokumentēti datorizētā sistēmā.

3.

Visas būtiskās izmaiņas dokumentos izdarāmas nekavējoties, un tās jāpārskata, jādatē un jāparaksta personai, kam ir atļauts izpildīt šo uzdevumu.

6.   ASIŅU SAVĀKŠANA, IZMEKLĒŠANA UN APSTRĀDE

6.1.   Donoru atbilstība

1.

Ir jāievieš un jāuztur procedūras drošai donoru identificēšanai, pārrunām par piemērotību un atbilstības novērtēšanai. Tās izpildāmas pirms katras asiņu nodošanas, un tām jāatbilst Direktīvas 2004/33/EK II un III pielikumā izvirzītajām prasībām.

2.

Pārrunām ar donoru jānorit tā, lai nodrošinātu konfidencialitāti.

3.

Pieraksti par donoru piemērotību un galīgais novērtējums ir jāparaksta kvalificētai ārstniecības personai.

6.2.   Asiņu un asins komponentu savākšana

1.

Asiņu ņemšanas procedūrai jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka tiek pārbaudīta un droši reģistrēta donora identitāte un ka tiek skaidri noteikta saikne starp donoru un asinīm, asins komponentiem un asins paraugiem.

2.

Sterilām asins sagatavošanas sistēmām, ko izmanto asiņu un asins komponentu savākšanai un apstrādei, jābūt ar CE marķējumu vai jāatbilst līdzvērtīgiem standartiem, ja asinis un asins komponenti ir savākti trešās valstīs. Katra asins komponenta asins maisiņa partijas numuram jābūt izsekojamam.

3.

Asiņu savākšanas procedūrās līdz minimumam jāsamazina mikrobiālas inficēšanas risks.

4.

Laboratorijas paraugi jāņem asiņu nodošanas brīdī un pirms izmeklēšanas jāuzglabā piemērotā veidā.

5.

Procedūrai, ko izmanto pierakstu, asins maisiņu un laboratorijas paraugu marķēšanai ar asins devu numuriem jābūt tā veidotai, lai izvairītos no jebkāda riska kļūdīties identifikācijā vai tos sajaukt.

6.

Pēc asiņu savākšanas ar asins maisiņiem jāapietas tā, lai saglabātos asiņu kvalitāte, un tie jāuzglabā un jātransportē tādā temperatūrā, kas atbilst tālākas apstrādes prasībām.

7.

Ir jābūt sistēmai, kas nodrošina, ka katru asins devu var sasaistīt ar to savākšanas un apstrādes sistēmu, kurā tā savākta un/vai apstrādāta.

6.3.   Izmeklēšana laboratorijā

1.

Visas laboratoriskās izmeklēšanas procedūras pirms izmantošanas ir jāvalidē.

2.

Katru asins paraugu izmeklē saskaņā ar Direktīvas 2002/98/EK IV pielikumā izvirzītajām prasībām.

3.

Ir jābūt skaidri definētām procedūrām, kas kliedē rezultātu nesaskanīgumu un nodrošina, ka asinis un asins komponenti, kuri vairākkārt reaģē seroloģiskajā izmeklēšanā, kas uzrāda inficēšanos ar Direktīvas 2002/98/EK IV pielikumā minētajiem vīrusiem, netiek izmantoti ārstnieciskām vajadzībām un tiek uzglabāti atsevišķi tam atvēlētā vidē. Jānotiek piemērotai apstiprinošai izmeklēšanai. Ja apstiprinās pozitīvi rezultāti, jānotiek piemērotai donoru vadībai, ieskaitot informācijas sniegšanu donoram un tam sekojošās procedūras.

4.

Jābūt datiem, kas apstiprina izmantojamo laboratorijas reaģentu piemērotību donoru paraugu un asins komponentu paraugu izmeklēšanai.

5.

Laboratorisko izmeklējumu kvalitāti regulāri vērtē, piedaloties oficiālā prasmes pārbaudē, piemēram, ārējā kvalitātes nodrošināšanas programmā.

6.

Asinsgrupu seroloģiskajā izmeklēšanā ietilpst procedūras īpašu donoru grupu (piem., donoru, kas nodod asinis pirmoreiz, vai donoru, kuriem bijušas asins pārliešanas) izmeklēšanai.

6.4.   Apstrāde un validēšana

1.

Visas iekārtas un tehniskās ierīces izmantojamas saskaņā ar validētām procedūrām.

2.

Asins komponentu apstrāde izdarāma, izmantojot piemērotas validētas procedūras, ieskaitot pasākumus, kas domāti, lai izvairītos no inficēšanas un mikroorganismu vairošanās sagatavojamos asins komponentos.

6.5.   Marķēšana

1.

Visos posmos visiem traukiem jābūt marķētiem ar attiecīgām ziņām par to identitāti. Ja nav validētas datorizētas statusa kontroles sistēmas, marķējumam ir skaidri jānošķir izlaistās asiņu un asins komponentu vienības no neizlaistām vienībām.

2.

Savākto asiņu, asins komponentu starpproduktu un gatavo komponentu un paraugu marķēšanas sistēmai ir nekļūdīgi jāidentificē saturs un jāatbilst Direktīvā 2005/61/EK (5) norādītajām marķēšanas un izsekojamības prasībām. Gatavā asins komponenta etiķetei jāatbilst Direktīvas 2002/98/EK III pielikuma prasībām.

3.

Autologo asiņu un asins komponentu etiķetei jāatbilst arī Direktīvas 2004/33/EK 7. panta prasībām un minētās Direktīvas IV pielikumā noteiktajām prasībām autologai asiņu nodošanai.

6.6.   Asiņu un asins komponentu laišana apgrozībā

1.

Jābūt drošai un aizsargātai sistēmai, kas neļauj laist apgrozībā asinis vai asins komponentus, iekams nav izpildītas visas šajā direktīvā noteiktās obligātās prasības. Katram sagatavotājam ir jāspēj pierādīt, ka katru asins vai komponentu devu ir formāli laidusi apgrozībā pilnvarota persona. No pierakstiem ir jābūt pierādāmam, ka pirms asins komponenta laišanas apgrozībā visas attiecīgā brīža deklarāciju veidlapas, attiecīgie medicīniskie dati un izmeklējumu rezultāti atbilst visiem pieņemamības kritērijiem.

2.

Līdz laišanai apgrozībā asinīm un asins komponentiem jāglabājas administratīvi un fiziski šķirti no apgrozībā laistajām asinīm un asins komponentiem. Ja nav validētas datorizētas statusa kontroles sistēmas, asiņu vai asins komponentu vienības etiķetei jāidentificē izlaišanas statuss saskaņā ar 6.5.1. punktu.

3.

Gadījumā, ja gatavais komponents nav izlaists tādēļ, ka apstiprinājies pozitīvs infekcijas tests, saskaņā ar 6.3.2. un 6.3.3. punktā izklāstītajām prasībām ir jāizdara pārbaude, lai nodrošinātu, ka tiek identificēti citi komponenti no tā paša ziedojuma un komponenti, kas pagatavoti no attiecīgā donora iepriekšējiem ziedojumiem. Nekavējoties donora dokumentācijā jāizdara atbilstošs ieraksts.

7.   UZGLABĀŠANA UN IZPLATĪŠANA

1.

Asins sagatavotāja kvalitātes sistēma nodrošina visu medikamentu ražošanai domāto asiņu un asins komponentu uzglabāšanas un izplatīšanas prasību atbilstību Direktīvai 2003/94/EK.

2.

Uzglabāšanas un izplatīšanas procedūrai jābūt validētai, lai nodrošinātu asiņu un asins komponentu kvalitāti visā uzglabāšanas laikā un nepieļautu asins komponentu sajaukšanu. Visām pārvadāšanas un uzglabāšanas darbībām, ieskaitot saņemšanu un izplatīšanu, ir jābūt noteiktām rakstveida procedūrās un specifikācijās.

3.

Autologās asinis un komponenti, kā arī asins komponenti, kas sagatavoti īpašiem mērķiem, glabājami atsevišķi.

4.

Ir jāveic atbilstoši inventāra un izplatīšanas pieraksti.

5.

Iepakojumam ir jāuztur asiņu un asins komponentu neskartība un uzglabāšanas temperatūra izplatīšanas un transportēšanas laikā.

6.

Asiņu un asins komponentu atpakaļpieņemšana, lai sagatavotājs tos vēlāk no jauna laistu apgrozībā, ir pieļaujama vienīgi tad, ja ir izpildītas visas kvalitātes prasības un procedūras, ko asins sagatavotājs noteicis, nodrošinot asins komponentu neskartību.

8.   LĪGUMU PĀRVALDĪBA

Citur veicami uzdevumi nosakāmi konkrētā rakstveida līgumā.

9.   NEATBILSTĪBA

9.1.   Novirzes

Asins komponenti, kuriem ir novirzes no prasītajiem standartiem, kas izklāstīti Direktīvas 2004/33/EK V pielikumā, izlaižami pārliešanai tikai ārkārtas apstākļos ar ārstējošā ārsta un sagatavotājiestādes atbildīgā ārsta rakstveida piekrišanu.

9.2.   Sūdzības

Visas sūdzības un citādas ziņas, ieskaitot smagas blaknes un nevēlamus notikumus, kas var radīt aizdomas par bojātu asins komponentu laišanu apgrozībā, ir dokumentējamas, rūpīgi izmeklējot bojājuma izraisītājus faktorus un vajadzības gadījumā pēc tam izdarot atsaukšanu un izpildot koriģējošas darbības, lai novērstu atkārtošanos. Jābūt procedūrai, kas nodrošina, ka kompetentajām iestādēm tiek attiecīgi paziņots par smagām blaknēm vai nopietniem nevēlamiem notikumiem saskaņā ar normatīvajām prasībām.

9.3.   Atsaukšana

1.

Jābūt personālam, kas pilnvarots izvērtēt vajadzību atsaukt asinis un asins komponentus un uzsākt un koordinēt nepieciešamās darbības.

2.

Ir jābūt efektīvai atsaukšanas procedūrai, kurā ietilpst pienākumu un veicamo darbību apraksts. Tas aptver arī ziņošanu kompetentajai iestādei.

3.

Iepriekš noteiktos laika posmos ir veicamas darbības, kuras aptver visu attiecīgo asins komponentu izsekošanu un attiecīgos gadījumos arī izcelsmes atklāšanu. Izmeklēšanas nolūks ir identificēt katru donoru, kurš varētu būt iesaistīts reakcijas izraisīšanā pie pārliešanas, un atlasīt pieejamos asins komponentus no attiecīgā donora, kā arī paziņot asins komponentu recipientiem un adresātiem, kuri saņēmuši komponentus no tā paša donora, gadījumā, ja viņi varētu būt apdraudēti.

9.4.   Korektīvas un preventīvas darbības

1.

Ir jābūt ieviestai sistēmai, kas nodrošina korektīvas un preventīvas darbības sakarā ar asins komponentu neatbilstību un kvalitātes problēmām.

2.

Ir pastāvīgi jāanalizē dati, lai identificētu kvalitātes problēmas, kurām vajadzīgas korektīvas darbības, vai identificētu nelabvēlīgas tendences, kurām vajadzīgas preventīvas darbības.

3.

Visas kļūdas un starpgadījumi dokumentējami un izmeklējami, lai identificētu sistēmas problēmas, kas izlabojamas.

10.   PAŠPĀRBAUDE, AUDITS UN UZLABOJUMI

1.

Ir jābūt ieviestām pašpārbaudes vai audita sistēmām visās darbību daļās, lai pārbaudītu atbilstību šajā pielikumā izklāstītajiem standartiem. Tās regulāri jāīsteno sagatavotām un kompetentām personām, neatkarīgi un apstiprinātajā kārtībā.

2.

Visi rezultāti dokumentējami, un laikus un efektīvi veicamas korektīvas un preventīvas darbības.


(1)  OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

(2)  OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.

(3)  OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(5)  Sk. šī Oficiālā Vēstneša 32 lpp.


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/49


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 20. septembris),

ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus un četrus komitejas locekļa aizstājējus

(2005/674/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Īrijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2002. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2002/60/EK (1), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļa aizstājējus laikposmam no 2002. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 25. janvārim.

(2)

Pēc Annette McNAMARA kundzes un Royston BRADY kunga atkāpšanās ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļa vietas, un pēc Angela LUPTON kundzes, Vivian O’CALLAGHAN kundzes, P.J. COGHILL kunga un Catherine MURPHY kundzes atkāpšanās no amata ir atbrīvojušās četras locekļa aizstājēja vietas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2006. gada 25. janvārim, par Reģionu komitejas locekļiem ir iecelti:

a)

šādi komitejas locekļi:

 

Maria CORRIGAN kundze,

Dun Laoghaire-Rathdown Council locekle,

nomainot Annette McNAMARA kundzi;

 

Paul O’DONOGHUE kungs,

Kerry County Council loceklis,

nomainot Royston BRADY kungu;

b)

šādi komitejas locekļa aizstājēji:

 

Mary FREEHILL kundze,

Dublin City Council locekle,

nomainot Angela LUPTON kundzi;

 

Michelle MULHERIN kundze,

Mayo County Council locekle,

nomainot Catherine MURPHY kundzi;

 

Terry SHANNON kungs,

Cork City Council loceklis,

nomainot P.J. COGHILL kungu;

 

Barney STEELE kungs,

Longford County Council loceklis,

nomainot Vivian O’CALLAGHAN kundzi.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2005. gada 20. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. BECKETT


(1)  OV L 24, 26.1.2002., 38. lpp.


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/51


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 20. septembris),

ar ko ieceļ trīs Reģionu komitejas locekļus un piecus komitejas locekļa aizstājējus

(2005/675/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2002. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2002/60/EK, ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļa aizstājējus laikposmam no 2002. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 25. janvārim (1).

(2)

Pēc Francesco STORACE, Vito d’AMBROSIO un Raffaele FITTO kunga pilnvaru laika beigšanās ir atbrīvojušās trīs Reģionu komitejas locekļa vietas, pēc Giuseppe CHIARAVALLOTI kunga atkāpšanās no amata ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta, un pēc Giovanni PACE, Filippo BUBBICO, Giandomenico BARCI un Enzo GHIGO kunga pilnvaru laika beigšanās ir atbrīvojušās četras komitejas locekļa aizstājēja vietas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2006. gada 25. janvārim, par Reģionu komitejas locekļiem ir iecelti:

a)

šādi komitejas locekļi:

 

Piero MARRAZZO kungs,

Presidente della Regione Lazio

(Lazio reģiona priekšsēdētājs),

nomainot Francesco STORACE kungu;

 

Gian Mario SPACCA kungs,

Presidente della Regione Marche

(Marche reģiona priekšsēdētājs),

nomainot Vito d’AMBROSIO kungu;

 

Nichi VENDOLA kungs,

Presidente della Regione Puglia

(Puglia reģiona priekšsēdētājs),

nomainot Raffaele FITTO kungu;

b)

šādi komitejas locekļa aizstājēji:

 

Mercedes BRESSO kundze,

Presidente della Regione Piemonte

(Pjemontas reģiona priekšsēdētāja),

nomainot Enzo GHIGO kungu;

 

Claudio BURLANDO kungs,

Presidente della Regione Liguria

(Ligūrijas reģiona priekšsēdētājs),

nomainot Giandomenico BARCI kungu;

 

Vito DE FILIPPO kungs,

Presidente della Regione Basilicata

(Bazilikatas reģiona priekšsēdētājs),

nomainot Filippo BUBBICO kungu;

 

Ottaviano DEL TURCO kungs,

Presidente della Regione Abruzzo

(Abruci reģiona priekšsēdētājs),

nomainot Giovanni PACE kungu;

 

Agazio LOIERO kungs,

Presidente della Regione Calabria

(Kalabrijas reģiona priekšsēdētājs),

nomainot Giuseppe CHIARAVALLOTI kungu.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2005. gada 20. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. BECKETT


(1)  OV L 24, 26.1.2002., 38. lpp.


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/53


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 20. septembris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju

(2005/676/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Slovēnijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2002. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2002/60/EK, ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļa aizstājējus laikposmam no 2002. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 25. janvārim (1).

(2)

Pēc Ivan ŽAGAR kunga atkāpšanās no amata ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2006. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā ir iecelta šāda locekļa aizstājēja:

Irena MAJCEN kundze

(Mayor of Slovenska Bistrica).

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas stājas spēkā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2005. gada 20. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. BECKETT


(1)  OV L 24, 26.1.2002., 38. lpp.


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/54


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 20. septembris),

ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli

(2005/677/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 259. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 167. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2002/758/EK, Euratom (2002. gada 17. septembris), ar ko ieceļ Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus uz laikposmu no 2002. gada 21. septembra līdz 2006. gada 20. septembrim (1),

ņemot vērā Francijas valdības iesniegto kandidatūru,

ņemot vērā Komisijas atzinumu,

tā kā:

Pēc Thierry UHLMANN kunga atkāpšanās no amata, par ko Padomei paziņots 2004. gada 28. novembrī, ir atbrīvojusies viena Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Hervé COUPEAU kungu ieceļ par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, nomainot Thierry UHLMANN kungu, uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2006. gada 20. septembrim.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2005. gada 20. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. BECKETT


(1)  OV L 253, 21.9.2002., 9. lpp.


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/55


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 20. septembris),

ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus un vienu locekļa aizstājēju

(2005/678/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Igaunijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2002. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2002/60/EK, ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļa aizstājējus laikposmam no 2002. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 25. janvārim (1).

(2)

Pēc Andrus ANSIP un Edgar SAVISAAR kunga atkāpšanās no amata ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļa vietas, kā arī ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta sakarā ar Väino HALLIKMÄGI kunga izvirzīšanu iecelšanai par komitejas locekli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2006. gada 25. janvārim, par Reģionu komitejas locekļiem ir iecelti:

a)

šādi komitejas locekļi:

 

Väino HALLIKMÄGI kungs,

Pērnavas Padomes loceklis,

nomainot Andrus ANSIP kungu;

 

Tõnis PALTS kungs,

Tallinas mērs,

nomainot Edgar SAVISAAR kungu;

b)

šāds komitejas locekļa aizstājējs:

Laine JÄNES kundze,

Tartu mērs,

nomainot Väino HALLIKMÄGI kungu.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2005. gada 20. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. BECKETT


(1)  OV L 24, 26.1.2002., 38. lpp.


1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/56


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 20. septembris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un komitejas locekļa aizstājēju

(2005/679/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Maltas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2002. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2002/60/EK, ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļa aizstājējus laikposmam no 2002. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 25. janvārim (1).

(2)

Pēc Antonia FARRUGIA kundzes pilnvaru laika beigšanās ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta, un pēc Keith GRECH kunga pilnvaru laika beigšanās ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2006. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā ir iecelti:

a)

šāda komitejas locekle:

Claudette ABELA BALDACCHINO kundze

(Deputy Mayor, Qrendi Local Council)

Antonia FARRUGIA kundzes vietā;

b)

šāds komitejas locekļa aizstājējs:

Joe CORDINA kungs

(Member, Xaghra Local Council)

Keith GRECH kunga vietā.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas stājas spēkā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2005. gada 20. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. BECKETT


(1)  OV L 24, 26.1.2002., 38. lpp.


Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/57


PADOMES LĒMUMS 2005/680/KĀDP

(2005. gada 12. augusts)

par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Kongo Demokrātisko Republiku par Eiropas Savienības Policijas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL Kinshasa) statusu un darbību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2004. gada 9. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju Kinšasā (KDR) attiecībā uz Integrētu policijas vienību (EUPOL“Kinshasa”) (1).

(2)

Vienotās rīcības 13. pantā paredzēts, ka par EUPOL Kinshasa personāla statusu Kongo Demokrātiskajā Republikā, vajadzības gadījumā ietverot privilēģijas, imunitāti un turpmākās garantijas, kas vajadzīgas EUPOL Kinshasa izveidei un normālai darbībai, vienojas saskaņā ar procedūru, kura noteikta Līguma 24. pantā.

(3)

Saskaņā ar Padomes 2005. gada 24. janvāra atļauju, ar ko Ģenerālsekretāru/Augsto pārstāvi kopīgās ārpolitikas un drošības politikas lietās, kurš palīdz prezidentvalstij, pilnvaro sākt sarunas tās vārdā, Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis kopīgās ārpolitikas un drošības politikas lietās apsprieda nolīgumu ar Kongo Demokrātiskās Republikas valdību par EUPOL Kinshasa statusu un darbību.

(4)

Neskarot nolīguma 11. panta 4. punktu, EUPOL Kinshasa preču iepirkumam un pakalpojumiem būtu jāatbilst pārskatāmības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem.

(5)

Šis nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā apstiprina Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kongo Demokrātisko Republiku par Eiropas Savienības Policijas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL Kinshasa) statusu un darbību.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu, kam ir tiesības parakstīt minēto nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Eiropas Savienībai.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2005. gada 12. augustā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. STRAW


(1)  OV L 367, 14.12.2004., 30. lpp.

(2)  Nolīguma spēkā stāšanās datumn Padomes Generālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Kongo Demokrātisko Republiku par Eiropas Savienības Policijas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL Kinshasa) statusu un darbību

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk – “ES”,

no vienas puses, un

KONGO DEMOKRĀTISKĀ REPUBLIKA, turpmāk – “Uzņēmēja puse”,

no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ:

a)

Uzņēmējas puses ārlietu un starptautiskās sadarbības lietu ministra 2003. gada 20. oktobra vēstuli Ģenerālsekretāram/Augstajam pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas (ĢS/AP) jomā, kurā lūdz ES palīdzēt izveidot Integrētu policijas vienību (IPV), kurai vajadzētu veicināt valstu iestāžu aizsardzības nodrošināšanu un pastiprināt Uzņēmējas puses iekšējo drošības sistēmu,

b)

Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta 2004. gada 16. februāra vēstuli ĢS/AP, kurā ES aicināta izvietot policijas misiju Kinšašā, lai uzraudzītu, vadītu un konsultētu IPV, ņemot vērā konkrētus nosacījumus, un ĢS/AP 2004. gada 4. aprīļa atbildes vēstuli, ar kuru pieņem uzaicinājumu, ņemot vērā minētos nosacījumus,

c)

Padomes Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP (2004. gada 9. decembris) par Eiropas Savienības Policijas misiju Kinšasā (KDR) attiecībā uz Integrētu policijas vienību (EUPOLKinshasa”) (1),

d)

EUPOL Kinshasa darbības paredzamo ilgumu – līdz 2005. gada beigām,

e)

to, ka šajā nolīgumā paredzēto privilēģiju un imunitātes nolūks nav dotu labumu konkrētām personām, bet gan nodrošināt sekmīgu ES misijas darbību, un

f)

to, ka jāreglamentē Eiropas Savienības Policijas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā statuss un, attiecīgi, šajā nolīgumā paredzētās privilēģijas un imunitātes,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Piemērošanas joma un definīcijas

1.   Šā nolīguma noteikumi, kā arī jebkādi pienākumi, ko uzņēmusies Uzņēmēja puse, vai jebkuras privilēģijas, imunitāte, iekārtas vai koncesijas, kas piešķirtas EUPOL Kinshasa misijai vai EUPOL Kinshasa personālam, ir spēkā vienīgi Uzņēmējas puses teritorijā.

2.   Šajā nolīgumā izmanto šādas definīcijas:

a)

EUPOL Kinshasa” ir ES Policijas misija Uzņēmējā pusē, izveidota ar Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP, ietverot misijas komponentus, spēkus, vienības, mītni un personālu, kas izvietoti Uzņēmējas puses teritorijā un norīkoti EUPOL Kinshasa misijas izpildei;

b)

“misijas vadītājs/policijas komisārs” ir EUPOL Kinshasa misijas vadītājs/policijas komisārs, kuru ieceļ Eiropas Savienības Padome;

c)

EUPOL Kinshasa personālsastāvs” ir misijas vadītājs/policijas komisārs, ES dalībvalstu un ES iestāžu nosūtītie darbinieki un trešās valstis, ko uzaicinājusi ES, lai piedalītos EUPOL Kinshasa misijā, kā arī starptautiskais personāls, ko pieņēmusi darbā EUPOL Kinshasa misija uz līguma pamata, kas iesaistīts misijas sagatavošanā, nodrošināšanā un īstenošanā, un tas neietver komerciālus darbuzņēmējus vai vietējos darbiniekus;

d)

“mītne” ir EUPOL Kinshasa galvenā mītne Kinšašā un apmācību centrs Kasangulā;

e)

“nosūtītāja valsts” ir jebkura ES dalībvalsts vai trešā valsts, kas nosūtījusi personālu uz EUPOL Kinshasa misiju;

f)

“telpas” ir visas ēkas, iekārtas un zeme, kas nepieciešama, lai veiktu EUPOL Kinshasa darbības, kā arī EUPOL Kinshasa personāla izmitināšanai.

2. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   EUPOL Kinshasa un EUPOL Kinshasa personāls ievēro Uzņēmējas puses normatīvos aktus un atturas no jebkādas darbības vai rīcības, kas nav savienojama ar viņu dienesta pienākumu neatkarīgo un starptautisko raksturu vai neatbilst šā nolīguma noteikumiem.

2.   EUPOL Kinshasa funkcionē autonomi, ievērojot šo nolīgumu. Uzņēmēja puse ievēro EUPOL Kinshasa vienoto un starptautisko raksturu.

3.   Misijas vadītājs/policijas komisārs paziņo Uzņēmējas puses valdībai par misijas galvenās mītnes atrašanās vietu.

4.   Misijas vadītājs/policijas komisārs regulāri un laicīgi informē Uzņēmējas puses valdību par Uzņēmējas puses teritorijā izvietotā EUPOL Kinshasa personāla skaitu, vārdiem un pilsonību, iesniedzot sarakstu Uzņēmējas puses Ārlietu ministrijai.

3. pants

Identifikācija

1.   EUPOL Kinshasa personālam izsniedz EUPOL Kinshasa identifikācijas kartes, lai varētu viņus identificēt, un tās viņiem vienmēr jānēsā līdzi. Attiecīgām Uzņēmējas puses iestādēm iesniedz EUPOL Kinshasa identifikācijas kartes paraugu.

2.   Uzņēmējas puses Ārlietu un starptautiskās sadarbības lietu ministrija identitātes kartes EUPOL Kinshasa personālam izsniedz atbilstīgi viņu statusam, ka paredzēts 6. pantā.

3.   Uz EUPOL Kinshasa automašīnām un cita veida transportlīdzekļiem ir īpašas EUPOL Kinshasa atšķirības zīmes, kuru paraugu iesniedz attiecīgajām Uzņēmējas puses iestādēm.

4.   EUPOL Kinshasa misijai ir atļauts novietot ES karogu pie tās galvenās mītnes un citur, vienu pašu vai kopā ar Uzņēmējas puses karogu, atkarībā no misijas vadītāja/policijas komisāra lēmuma. Atbilstoši misijas vadītāja/policijas komisāra lēmumam pie EUPOL Kinshasa telpām, uz transportlīdzekļiem un formas tērpiem var norādīt EUPOL Kinshasa sastāvā esošo nacionālo apakšvienību valstu karogus vai zīmotnes.

4. pants

Robežu šķērsošana, pārvietošanās un uzturēšanās Uzņēmējas puses teritorijā

1.   EUPOL Kinshasa personāls un EUPOL Kinshasa aktīvi un transporta līdzekļi šķērso Uzņēmējas puses robežas oficiālos robežšķērsošanas punktos, jūras ostās un, izmantojot starptautiskus gaisa koridorus.

2.   Uzņēmēja puse atvieglina EUPOL Kinshasa un EUPOL Kinshasa personāla iebraukšanu Uzņēmējas puses teritorijā un izbraukšanu no tās. EUPOL Kinshasa personālam, ja pierādīta tā dalība misijā, nepiemēro pasu, vīzu un imigrācijas noteikumus, un viņi ir atbrīvoti no jebkādam imigrācijas pārbaudēm, izņemot pasu kontroli, iebraucot Uzņēmējas puses teritorijā un izbraucot no tās.

3.   EUPOL Kinshasa personālam nepiemēro Uzņēmējas puses noteikumus, kas reglamentē ārvalstnieku reģistrāciju un kontroli, taču viņus neuzskata par tiesīgiem pretendēt uz pastāvīgu uzturēšanos vai pastāvīgu dzīvesvietu Uzņēmējas puses teritorijā.

4.   EUPOL Kinshasa aktīviem, tostarp pie vidusjostas nēsājamiem ieročiem un transportlīdzekļiem, kurus ieved Uzņēmējas puses teritorijā, kuri šķērso to vai kurus izved no tās, lai atbalstītu misiju, EUPOL Kinshasa izdod atbrīvojuma apliecību, kam pievienots inventāra saraksts. Tie ir atbrīvoti no visām citām muitas dokumentācijas prasībām. Apliecības kopiju nosūta kompetentajām iestādēm, iebraucot vai izbraucot no Uzņēmējas puses teritorijas. EUPOL Kinshasa un Uzņēmējas puses kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par apliecības formu.

5.   Uz transportlīdzekļiem un lidmašīnām, kuras izmanto misijas atbalstam, vietējās licencēšanas un reģistrācijas prasības neattiecina. Turpina piemērot attiecīgus starptautiskos standartus un noteikumus.

6.   EUPOL Kinshasa personāls var vadīt mehāniskus transporta līdzekļus Uzņēmējas puses teritorijā, ja viņiem ir derīga valsts autovadītāja apliecība. Uzņēmēja puse, neiekasējot nodokli vai maksu, atzīst par derīgām autovadītāja apliecības vai atļaujas, kas izdotas EUPOL Kinshasa personālam.

7.   EUPOL Kinshasa un EUPOL Kinshasa personāls ar saviem transporta līdzekļiem, gaisa transporta līdzekļiem vai citiem transporta līdzekļiem, iekārtām un materiāliem var brīvi un neierobežoti pārvietoties visā Uzņēmējas puses teritorijā, tostarp tās gaisa telpā. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 17. pantu var noslēgt tehniskus nolīgumus.

8.   Misijas vajadzībām EUPOL Kinshasa personāls un vietējie darbinieki, kurus nodarbina EUPOL Kinshasa, dienesta pienākumus pildot, var izmantot ceļus, tiltus un lidostas, nemaksājot nodevas, nodokļus, maksu vai citus maksājumus.

5. pants

EUPOL Kinshasa imunitāte un privilēģijas

1.   EUPOL Kinshasa piešķir statusu, kas atbilst diplomātiskas pārstāvniecības statusam saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, turpmāk – “Vīnes Konvencija”.

2.   EUPOL Kinshasa, tās īpašums, fondi un aktīvi ir neaizskarami attiecībā uz Uzņēmējas puses krimināltiesisko, civiltiesisko un administratīvo jurisdikciju saskaņā ar Vīnes Konvenciju.

3.   EUPOL Kinshasa telpas ir neaizskaramas. Uzņēmējas puses pārstāvji nekad tajās neiekļūst, izņemot, ja misijas vadītājs/policijas komisārs devis savu piekrišanu.

4.   EUPOL Kinshasa telpas, to aprīkojums un citi tajās esošie aktīvi, kā arī misijai piederošie transporta līdzekļi ir neaizskarami attiecībā uz kratīšanu, rekvizīciju, apķīlāšanu vai arestu.

5.   EUPOL Kinshasa arhīvi un dokumenti vienmēr ir neaizskarami.

6.   EUPOL Kinshasa sarakstei piešķir statusu, kas ir līdzvērtīgs diplomātiskas sarakstes statusam saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes Konvenciju.

7.   Attiecībā uz importētām precēm un pakalpojumiem, un telpām, ja vien tās ir paredzētas misijas vajadzībām, EUPOL Kinshasa ir atbrīvota no visām valsts un pašvaldību nodevām, nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem.

8.   Attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti iekšējā tirgū, ar nosacījumu, ka tās iegādātas misijas vajadzībām, EUPOL Kinshasa vai nu ir atbrīvota no visām valsts un pašvaldību nodevām un nodokļiem, tostarp PVN, un līdzīgiem maksājumiem, vai arī tos atlīdzina saskaņā ar Uzņēmējas puses tiesību aktiem.

9.   Uzņēmēja puse ļauj ievest preces misijas vajadzībām un piešķir atbrīvojumu no visām muitas nodevām, nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem, izņemot maksu par glabāšanu, transportu un līdzīgiem pakalpojumiem.

6. pants

EUPOL Kinshasa darbinieku imunitāte un privilēģijas

1.   EUPOL Kinshasa personālam piešķir visas tās pašas privilēģijas un imunitāti, ko piešķir diplomātiem saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes Konvenciju, kura nosaka to, ka ES dalībvalstu un citu sūtītāju valstu jurisdikcijai ir prioritāte. EUPOL Kinshasa personālam piešķir šīs privilēģijas un imunitāti, kamēr viņi darbojas misijā, un pēc tās – attiecībā uz oficiālām darbībām, ko viņi iepriekš veikuši, izpildot misiju.

2.   Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ar nosūtītājas valsts kompetentas iestādes vai ES nosūtītājas iestādes skaidru piekrišanu atceļ EUPOL Kinshasa personāla imunitāti, ja šāda imunitāte var traucēt tiesvedībai, un to var atcelt, neskarot ES intereses.

3.   EUPOL Kinshasa personālam ir tiesības bez muitas nodokļa vai citiem ierobežojumiem ievest priekšmetus, kas nepieciešami viņu personīgai lietošanai, kā arī izvest tādus priekšmetus. EUPOL Kinshasa personālam ir tiesības bez muitas nodokļa vai citiem ierobežojumiem iegādāties priekšmetus, kas nepieciešami viņu personīgai lietošanai, kā arī izvest tādus priekšmetus; attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti iekšējā tirgū, EUPOL Kinshasa personālu atbrīvo no PVN un nodokļiem atbilstīgi Uzņēmējas puses likumiem.

4.   EUPOL Kinshasa personāls Uzņēmējas puses teritorijā ir atbrīvots no nodevām un nodokļiem, ko varētu iekasēt no ieņēmumiem un algām, kuras viņi saņem par darbu. Ja jebkāda nodokļa uzlikšana ir atkarīga no uzturēšanās, tad laiku, ko uz EUPOL Kinshasa nosūtītais personāls un starptautiskais personāls, kuru EUPOL Kinshasa pieņēmusi darbā uz līguma pamata, ir Uzņēmējas puses teritorijā, lai pildot savus pienākumus, nav atzīstams par uzturēšanās laikposmu.

7. pants

Vietējie darbinieki, kurus nodarbina EUPOL Kinshasa

EUPOL Kinshasa nodarbinātiem vietējiem darbiniekiem, kas ir Uzņēmējas puses pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, ir tas pats statuss, kas saskaņā ar Vīnes Konvenciju ir diplomātisko pārstāvniecību vietējiem darbiniekiem Uzņēmējas puses teritorijā.

8. pants

Drošība

1.   Uzņēmēja puse, izmantojot savus resursus, uzņemas pilnu atbildību par EUPOL Kinshasa personāla drošību.

2.   Tālab Uzņēmēja puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu EUPOL Kinshasa un EUPOL Kinshasa personāla aizsardzību un drošību. Jebkurus īpašus noteikumus, ko ierosina Uzņēmēja puse, pirms īstenošanas saskaņo ar misijas vadītāju/policijas komisāru. Uzņēmēja puse atļauj un bez atlīdzības atbalsta jebkādus pasākumus, kas saistīti ar EUPOL Kinshasa personāla medicīnisko evakuāciju. Vajadzības gadījumā paredz papildu pasākumus, kā minēts 17. pantā.

3.   EUPOL Kinshasa personālam ir tiesības nēsāt pie vidusjostas nēsājamos ieročus pašaizsardzībai, ko izlemj misijas vadītājs/policijas komisārs.

4.   EUPOL Kinshasa nav kārtības nodrošināšanas izpildītāja loma.

9. pants

Formas tērps un ieroči

1.   EUPOL Kinshasa personāls valkā valsts formas tērpu vai civilapģērbu ar īpašām EUPOL Kinshasa atšķirības zīmēm.

2.   Formas tērpa valkāšanu nosaka misijas vadītāja/policijas komisāra izdotie noteikumi.

3.   Saskaņā ar 8. panta 3. punktu EUPOL Kinshasa personāls drīkst nēsāt pie vidusjostas nēsājamos ieročus un munīciju.

10. pants

Sadarbība un piekļuve informācijai

1.   Uzņēmēja puse EUPOL Kinshasa un tās personālam nodrošina pilnīgu sadarbību un atbalstu.

2.   Uz lūguma pamata un ja tas vajadzīgs, lai izpildītu EUPOL Kinshasa misiju, Uzņēmēja puse nodrošina EUPOL Kinshasa personālam efektīvu piekļuvi:

a)

ēkām, iekārtām, vietām un oficiāliem transporta līdzekļiem, kas atrodas Uzņēmējas puses pārziņā;

b)

dokumentiem, materiāliem un informācijai, kas atrodas tās pārziņā un ir atbilstīga EUPOL Kinshasa uzdevumu veikšanai.

3.   Misijas vadītājs/policijas komisārs un Uzņēmējas puses valdība regulāri apspriežas un veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu ciešu savstarpēju sadarbību visos attiecīgos līmeņos. Uzņēmēja puse var iecelt sadarbības koordinatoru ar EUPOL Kinshasa.

11. pants

Uzņēmējas puses atbalsts un līgumu slēgšana

1.   Uzņēmēja puse piekrīt palīdzēt atrast piemērotas telpas, ja EUPOL Kinshasa to lūdz.

2.   Ja tas vajadzīgs un iespējams, telpas, kas pieder Uzņēmējai pusei, piešķir bez maksas.

3.   Savu līdzekļu un spēju robežās Uzņēmēja puse palīdz misijai un atbalsta misiju sagatavošanas darbos, iekārtojoties, veicot pienākumus un atbalstot EUPOL Kinshasa. Uzņēmējas puses palīdzību un atbalstu EUPOL Kinshasa nodrošina saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz IPV.

4.   EUPOL Kinshasa cenšas cik vien iespējams slēgt līgumus par vietējiem pakalpojumiem, precēm un personālu, atkarībā no misijas vajadzībām.

12. pants

Miruši EUPOL Kinshasa darbinieki

1.   Misijas vadītājam/policijas komisāram ir tiesības uzņemties un veikt piemērotus pasākumus jebkuru mirušu EUPOL Kinshasa darbinieku, kā arī jebkādu nelaiķa personīgo mantu repatriācijai.

2.   Mirušo EUPOL Kinshasa darbinieku sekcijas neveic bez nosūtītājas valsts vai – starptautiska personāla gadījumā – nelaiķa valstspiederības valsts piekrišanas, un EUPOL Kinshasa pārstāvja un/vai attiecīgās valsts pārstāvja klātbūtnes.

13. pants

Saziņa

1.   EUPOL Kinshasa ir tiesības ierīkot un izmantot radio raidstacijas un uztvērējstacijas, kā arī satelītu sistēmas, izmantojot atbilstošas frekvences, atbilstoši kārtībai, par kuru jāvienojas saskaņā ar šā nolīguma 17. pantu.

2.   EUPOL Kinshasa ir tiesības uz neierobežotu saziņu, izmantojot radio (tostarp satelītu sakarus, mobilos sakarus vai pārnēsājamas rācijas), telefonu, telegrāfu, telefaksu vai citus līdzekļus, kā arī tiesības misijas vajadzībām saskaņā ar Uzņēmējas puses noteikumiem ierīkot līdzekļus, kas vajadzīgi, lai uzturētu šādu saziņu vienā EUPOL Kinshasa objektā vai starp vairākiem objektiem, ieskaitot to kabeļu un pazemes līniju ievilkšanu.

14. pants

Prasības nāves, ievainojuma, bojājuma vai zaudējuma gadījumā

1.   ES dalībvalstīm, pārējām valstīm, kas piedalās EUPOL Kinshasa misijā vai ES iestādēm nav pienākums atlīdzināt prasības, kas celtas par darbībām, kuras saistītas ar pilsoņu nemieriem, EUPOL Kinshasa vai tās darbinieku aizsardzību, vai saistībā ar operācijas vajadzībām.

2.   Jebkādas citas civiltiesiskas prasības, tostarp EUPOL Kinshasa nodarbināto vietējo darbinieku prasības, kurās EUPOL Kinshasa vai jebkurš tās pārstāvis ir puse un kuras nav Uzņēmējas puses tiesu kompetencē jebkādu šā nolīguma noteikumu dēļ, ar Uzņēmējas puses iestāžu starpniecību nodod misijas vadītājam/policijas komisāram, un tās izskata atsevišķā kārtībā, kā minēts 17. pantā, šajā sakarā nosaka prasību nokārtošanas un iesniegšanas procedūras. Prasību nokārtošana notiks pēc iesaistītās valsts iepriekšējas piekrišanas.

15. pants

Strīdi

1.   Visus jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma piemērošanu, pārrunā Vienotā koordinatoru grupa. Grupu izveido no EUPOL Kinshasa pārstāvjiem un kompetento Uzņēmējas puses iestāžu pārstāvjiem.

2.   Ja iepriekšēja nokārtošana nav bijusi iespējama, strīdus par pašreizējā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu Uzņēmējas puses un ES pārstāvji atrisina ar diplomātiskiem līdzekļiem.

16. pants

Citi noteikumi

1.   Uzņēmējas puses valdība ir atbildīga par to, lai ar Uzņēmējas puses attiecīgo iestāžu starpniecību ieviestu un īstenotu imunitāti, privilēģijas un tiesības, ko paredz pašreizējais nolīgums attiecībā uz EUPOL Kinshasa un EUPOL Kinshasa personāla imunitāti, privilēģijām un tiesībām.

2.   Šajā nolīgumā nekas nav paredzēts un neko nevar uzskatīt par tādu, kas būtu atkāpe no kādas ES dalībvalsts vai jebkuras citas valsts, kura piedalās EUPOL Kinshasa, vai tās personāla tiesībām, kuras var būt piešķirtas saskaņā ar citiem nolīgumiem.

17. pants

Papildu vienošanās

Misijas vadītājs/policijas komisārs un Uzņēmējas puses administratīvās iestādes paredz tādus papildu pasākumus, kādi ir vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

18. pants

Spēkā stāšanās un izbeigšanās

1.   Šis nolīgums stājas spēkā brīdī, kad to parakstījušas abas Puses.

2.   Šo nolīgumu var grozīt, pamatojoties uz Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.

3.   Šis nolīgums paliek spēkā tikmēr, kamēr EUPOL Kinshasa vai viss tās personāls pilnībā atstājis Uzņēmēju pusi.

4.   Šo nolīgumu var denonsēt, iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai Pusei. Denonsēšana stājas spēkā 60 dienas pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi denonsēšanas paziņojumu.

5.   Šā nolīguma izbeigšanās vai denonsēšana neietekmē nekādas tiesības vai pienākumus, kas rodas no šā nolīguma īstenošanas pirms tā izbeigšanās vai denonsēšanas.

Kinshasa, 2005. gada 1. septembrī divos eksemplāros franču valodā.

Eiropas Savienības vārdā

Image

Kongo Demokrātiskās Republikas valdības vārdā

Image


(1)  OV L 367, 14.12.2004., 30. lpp.


Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu

1.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/63


PADOMES LĒMUMS 2005/681/TI

(2005. gada 20. septembris),

ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) un atceļ Lēmumu 2000/820/TI

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobra sanāksmē Tamperē vienojās, ka būtu jāizveido Eiropas Policijas akadēmija, turpmāk – “CEPOL”, lai izglītotu policijas vecākos virsniekus.

(2)

Eiropas Policijas akadēmiju izveidoja ar Padomes Lēmumu 2000/820/TI (2).

(3)

Ir kļuvis skaidrs, ka CEPOL darbību varētu uzlabot, ja to finansētu Eiropas Savienības vispārējais budžets un ja Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piemērotu arī direktoram un CEPOL sekretariāta personālam.

(4)

Tādēļ sakarā ar Padomes 2005. gada 24. februāra secinājumiem bija jāīsteno iepriekš minētie grozījumi un tādēļ jāatceļ Lēmums 2000/820/TI un jāaizstāj ar jaunu Padomes lēmumu par CEPOL.

(5)

Saskaņā ar Lēmumā 2000/820/TI noteiktajiem vispārīgiem principiem CEPOL būtu jāturpina darboties kā tīklam, apvienojot mācību iestādes dalībvalstīs, kuru pienākums cita starpā ir apmācīt vecākos policijas virsniekus.

(6)

CEPOL savi uzdevumi būtu jāveic pakāpeniski, ņemot vērā gada darba programmās izvirzītos mērķus un pieejamos resursus.

(7)

Jāveic vairākas tehniskas izmaiņas, lai CEPOL struktūru pielāgotu procedūrām, kas jāievēro attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu, Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

(8)

Kas attiecas uz citiem noteikumiem, tie cik vien iespējams balstās uz Lēmumu 2000/802/TI.

(9)

Tehniskās izmaiņas ietver grozījumus noteikumiem par attiecībām ar trešām valstīm, valdes darbību, direktora uzdevumiem, CEPOL sekretariāta personālu, finansiālām prasībām, piekļuvi dokumentiem un izvērtēšanu.

(10)

Lai garantētu nepārtrauktību, ir vajadzīgi īpaši pārejas noteikumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

IZVEIDE, TIESĪBSUBJEKTĪBA UN MĪTNE

1. pants

Izveide

1.   Ar šo izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL). To uzskata par tā CEPOL pēcteci, kas izveidota ar Lēmumu 2000/820/TI.

2.   Neskarot turpmāku attīstību, CEPOL darbojas kā tīkls, vienojot dalībvalstu valsts mācību iestādes, kuru uzdevumos ietilpst vecāko policijas virsnieku apmācība un kuras šajā sakarā cieši sadarbojas.

3.   CEPOL uzdevums ir īstenot valdes pieņemtās programmas un iniciatīvas.

2. pants

Tiesībsubjektība

1.   CEPOL ir tiesību subjekts.

2.   Visās dalībvalstīs CEPOL ir visplašākā tiesībspēja un līgumspēja, kāda var būt juridiskām personām saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem. Jo īpaši CEPOL var iegādāties un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.   Direktors pārstāv CEPOL visās tiesiskās darbībās un saistībās.

3. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz CEPOL direktoru un tā sekretariāta personālu attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti, izņemot personālu, kas norīkots no dalībvalstīm.

4. pants

Mītne

CEPOL mītne atrodas Bramshilā (Bramshill), Apvienotajā Karalistē.

II NODAĻA

PAMATNOSTĀDNES, MĒRĶI UN UZDEVUMI

5. pants

Pamatnostādnes

CEPOL mērķis ir palīdzēt sagatavot dalībvalstu vecākos policijas virsniekus, optimizējot sadarbību starp dažādiem CEPOL elementiem. Tā atbalsta un veido Eiropas pieeju to galveno problēmu risināšanā, ar kurām dalībvalstis saskaras, cīnoties pret noziedzību, novēršot noziedzību un uzturot kārtību, likumību un sabiedrības drošību, jo īpaši risinot šo problēmu pārrobežu izpausmes.

6. pants

Mērķi

CEPOL ir šādi mērķi:

1)

palielināt informētību par citu dalībvalstu policijas sistēmām un struktūrām un policijas pārrobežu sadarbību Eiropas Savienībā;

2)

uzlabot informētību par starptautiskajiem un Savienības instrumentiem, jo īpaši šādās jomās:

a)

Eiropas Savienības iestādēm, to darbību un lomu, kā arī Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas metodēm un juridiskiem instrumentiem, jo īpaši saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību;

b)

Eiropola mērķiem, uzbūvi un darbību, kā arī veidiem, kā paplašināt Eiropola un attiecīgo dalībvalstu tiesībaizsardzības dienestu sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā;

c)

Eurojust mērķiem, struktūru un darbību;

3)

nodrošināt pienācīgu apmācību attiecībā uz demokrātiskiem aizsargmehānismiem, īpaši tiesībām uz aizstāvību.

7. pants

Uzdevumi

Lai sasniegtu šos mērķus, CEPOL var veikt šādus pasākumus:

a)

nodrošināt uz kopīgiem standartiem balstītus mācību kursus vecākajiem policijas virsniekiem;

b)

atbalstīt saskaņotu vidējā līmeņa policijas darbinieku, vidējā līmeņa specializēto policijas darbinieku un specializēto policijas darbinieku mācību programmu izstrādi attiecībā uz Eiropas policijas pārrobežu sadarbību un palīdzēt izveidot attiecīgās padziļinātās mācības programmas, kā arī izstrādāt un nodrošināt mācības pasniedzējiem;

c)

nodrošināt specializētas mācības policijas darbiniekiem, kuriem ir svarīga loma starptautiskās noziedzības apkarošanā, īpašu uzmanību veltot organizētajai noziedzībai;

d)

izplatīt paraugpraksi un izpētes rezultātus;

e)

izstrādāt un nodrošināt mācības, lai sagatavotu Eiropas Savienības policiju līdzdalībai nemilitāru krīžu noregulēšanā;

f)

izstrādāt un nodrošināt mācības kandidātvalstu policijas iestādēm, tostarp mācības augstākstāvošiem policijas darbiniekiem;

g)

veicināt ar mācībām saistītu policijas darbinieku apmaiņu un norīkošanu;

h)

izveidot elektronisku tīklu, kas palīdz CEPOL veikt savus uzdevumus, nodrošinot visu vajadzīgo drošības pasākumu ievērošanu;

i)

dot iespēju dalībvalstu vecākajiem policijas virsniekiem apgūt svešvalodas.

8. pants

Sadarbība ar citām struktūrām

1.   CEPOL var sadarboties ar attiecīgām Eiropas Savienības struktūrām tiesībaizsardzības un citās saistītās jomās un ar attiecīgām mācību iestādēm Eiropā.

2.   CEPOL var sadarboties ar valsts mācību iestādēm valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, jo īpaši ar kandidātvalstu mācību iestādēm, kā arī ar Islandes, Norvēģijas un Šveices attiecīgajām mācību iestādēm.

3.   Valde var pilnvarot CEPOL direktoru risināt sarunas par sadarbības līgumiem ar 1. un 2. punktā minētajām iestādēm.

Tādus sadarbības līgumus var noslēgt tikai ar valdes atļauju.

Sadarbības līgumus ar iestādēm valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, var noslēgt tikai pēc tam, kad Padome to apstiprinājusi.

4.   CEPOL var ņemt vērā Eiropola un/vai ES dalībvalstu Policijas augstāko amatpersonu taktiskās grupas ieteikumus, neskarot noteikumus, kas reglamentē CEPOL darba programmas pieņemšanu.

III NODAĻA

STRUKTŪRVIENĪBAS, PERSONĀLS UN KONTAKTPERSONAS

9. pants

Struktūrvienības

CEPOL struktūrvienības ir šādas:

1)

valde;

2)

direktors, kurš vada CEPOL sekretariātu.

10. pants

Valde

1.   Valdē ir pa vienai delegācijai no katras dalībvalsts. Katrai delegācijai ir viena balss.

2.   Izvēloties valdes locekļus, priekšroku dod valstu mācību iestāžu direktoriem. Ja dalībvalstī ir vairāki direktori, tie visi veido delegāciju. Valdes priekšsēdētājs ir tās dalībvalsts pārstāvis, kas ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts.

3.   Eiropas Savienības Komisijas, Padomes ģenerālsekretariāta, un Eiropola pārstāvjus aicina piedalīties sanāksmēs kā novērotājus bez balsstiesībām.

4.   Kopā ar valdes locekļiem sanāksmes var apmeklēt arī eksperti.

5.   CEPOL direktors piedalās valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.

6.   Valdes sanāksmes notiek vismaz divreiz gadā.

7.   Ja šajā lēmumā nav noteikts citādi, valde pieņem lēmumus ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu.

8.   Valde pieņem savu reglamentu.

9.   Valde pieņem:

a)

kopīgu mācību programmu, mācību moduļus, mācīšanas metodes, metodiku un citus mācību līdzekļus;

b)

lēmumu, ar ko ieceļ direktoru;

c)

ar vienprātīgu lēmumu budžeta projektu, ko iesniedz Komisijai;

d)

apspriedusies ar Komisiju, darba programmu, ko iesniedz Padomei apstiprināšanai;

e)

gada pārskatu un CEPOL piecu gadu darbības ziņojumu, ko iesniedz Komisijai un Padomei, lai Padome tos varētu ņemt vērā un apstiprināt;

f)

pēc direktora ierosinājuma un saņemot Komisijas piekrišanu, īstenošanas noteikumus, ko piemēro CEPOL personālam.

10.   Absolūtas nepieciešamības gadījumā valde var pieņemt lēmumu izveidot darba grupas, kas sniedz ieteikumus, izstrādā un ierosina stratēģijas, mācību saturu un līdzekļus, vai pilda citas padomdevēja funkcijas, kuras var būt vajadzīgas valdei. Valde izstrādā noteikumus, kas reglamentē darba grupu izveidi un darbību.

11.   Valde attiecībā uz direktoru izmanto 13. panta 3. punktā minētās pilnvaras.

12.   Neskarot 9. punkta d) un e) apakšpunktu, darba programmu, gada pārskatu par CEPOL darbību un CEPOL piecu gadu darbības ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Komisijai informācijai, un tos dara zināmus sabiedrībai.

11. pants

Direktors

1.   Valde uz četriem gadiem ar iespēju pilnvaru laiku pagarināt vienu reizi ieceļ direktoru, izvērtējot atlases komitejas iesniegto vismaz trīs kandidātu sarakstu.

Valde izveido noteikumus kandidātu atlasei. Padome noteikumus apstiprina pirms to stāšanās spēkā.

2.   Valde var pieņemt lēmumu par direktora pilnvaru laika pagarinājumu.

3.   Valde var atcelt direktoru no amata.

4.   Direktors atbild par CEPOL darba ikdienas vadību. Viņš atbalsta valdes darbu. Viņš:

a)

attiecībā uz personālu īsteno pilnvaras, kas noteiktas 12. panta 3. punktā;

b)

veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp iekšējo administratīvo instrukciju pieņemšanu un ziņojumu publicēšanu, lai nodrošinātu CEPOL darbību saskaņā ar šo lēmumu;

c)

izstrādā valdei iesniedzamo provizorisko budžeta projektu, provizorisko gada pārskata projektu un provizorisko darba programmas projektu;

d)

īsteno budžetu;

e)

sazinās ar attiecīgajiem dalībvalstu dienestiem;

f)

koordinē darba programmas īstenošanu;

g)

veic citas funkcijas, ko viņam noteikusi valde.

5.   Direktors par savu darbību atskaitās valdei.

6.   Ja Padome lūdz, direktors tai ziņo par savu pienākumu izpildi. Direktors var rīkoties tāpat, ja šādu lūgumu izteicis Eiropas Parlaments.

7.   Direktors risina sarunas ar uzņēmēju dalībvalsti par mītnes līgumu un iesniedz to apstiprināšanai valdei.

12. pants

CEPOL sekretariāts

CEPOL sekretariāts palīdz CEPOL tā darbībai nepieciešamo administratīvo pienākumu izpildē un īsteno gada programmu, un attiecīgos gadījumos – papildu programmas un ierosmes.

13. pants

CEPOL sekretariāta personāls

1.   Uz CEPOL direktoru un CEPOL sekretariāta darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, attiecas Eiropas Kopienu Civildienestu noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus šo Civildienestu noteikumu un nodarbināšanas kārtības piemērošanai ir kopīgi pieņēmušas Eiropas Kopienu iestādes.

2.   Nolūkā īstenot Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko apstiprina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku attiecināmi uz Komisijas amatpersonām, (3) CEPOL pielīdzina aģentūrai Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punkta nozīmē.

3.   Saskaņā ar šā lēmuma 10. panta 11. punktu un 11. panta 4. punkta a) apakšpunktu CEPOL attiecībā uz sekretariāta personālu izmanto pilnvaras, kas iecelšanas lēmējinstitūcijai piešķirtas ar Civildienestu noteikumiem, un iestādei, kas ir tiesīga noslēgt līgumus, – ar Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

4.   CEPOL sekretariāta darbinieki ir amatpersonas, ko uz laiku norīkojušas iestādes Eiropas Kopienu Civildienestu noteikumu nozīmē, eksperti, ko uz laiku norīkojušas dalībvalstis, un citi darbinieki, ko CEPOL pēc vajadzības uz laiku pieņem darbā, lai veiktu uzticētos uzdevumus.

5.   Dalībvalstis valstu ekspertus norīko uz CEPOL sekretariātu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2003/479/EK (2003. gada 16. jūnijs) par noteikumiem, kuri jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kas norīkots uz Padomes ģenerālsekretariātu (4), ko piemēro pēc analoģijas.

14. pants

Kontaktpersonas

Katra dalībvalsts var iecelt CEPOL valstu kontaktpersonu. Neskarot dalībvalstu tiesības iecelt šo kontaktpersonu pēc pašas ieskatiem, priekšroku dod tādām kontaktpersonām, kas ir arī dalībvalstu delegāciju pārstāvji valdē. Valsts kontaktpersona nodrošina efektīvu sadarbību starp CEPOL un mācību iestādēm.

IV NODAĻA

FINANSIĀLĀS PRASĪBAS

15. pants

Budžets

1.   Neskarot cita veida ienākumus, CEPOL ieņēmumus veido Kopienas subsīdija no Eiropas Savienības vispārējā budžeta (Komisijas sadaļā).

2.   CEPOL izdevumi ietver personāla, administratīvos, infrastruktūras un darbības izdevumus.

3.   Direktors izstrādā CEPOL ieņēmumu un izdevumu provizorisku pārskatu nākamajam finanšu gadam un kopā ar provizorisku štatu sarakstu nodod to valdei.

4.   Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvaroti.

5.   Valde pieņem provizorisko pārskatu, tostarp provizorisko štatu sarakstu kopā ar provizorisko darba programmu, un vēlākais līdz katra gada 31. martam nodod to Komisijai. Ja Komisijai ir iebildumi pret provizorisko pārskatu, tā konsultējas ar valdi 30 dienās pēc provizoriskā pārskata saņemšanas.

6.   Komisija minēto pārskatu nodod Parlamentam un Padomei (turpmāk “budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar Eiropas Savienības provizorisko budžeta projektu.

7.   Ņemot vērā pārskatu, Komisija Eiropas Savienības provizoriskā budžeta projektā iekļauj aprēķinus, ko tā uzskata par vajadzīgiem attiecībā uz štatu sarakstu, un no vispārējā budžeta ieskaitāmās subsīdijas apmēru, un nodod to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.

8.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas attiecībā uz CEPOL piešķiramo subsīdiju. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem CEPOL štatu sarakstu.

9.   Valde pieņem CEPOL budžetu un štatu sarakstu. Tie kļūst noteicoši pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā tos attiecīgi pielāgo.

10.   Visi grozījumi budžetā, tostarp štatu sarakstā, ir veicami saskaņā ar 5. līdz 9. punktā noteikto procedūru.

11.   Valde iespējami īsā laikā informē budžeta lēmējinstitūciju par savu nodomu īstenot jebkuru projektu, kam var būt būtiskas sekas finansiālajā ziņā attiecībā uz CEPOL budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kuri saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomāšanu vai pirkšanu. Valde par šādiem projektiem informē arī Komisiju.

12.   Ja budžeta lēmējinstitūcijas nodaļa ir paziņojusi par nodomu izteikt atzinumu, tā šo atzinumu CEPOL valdei nosūta sešās nedēļās no dienas, kad paziņots par projektu.

16. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   CEPOL budžetu izpilda direktors.

2.   Pēc katra finanšu gada beigām vēlākais līdz 1. martam CEPOL grāmatvedis nodod Komisijas grāmatvedim provizoriskos pārskatus un ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu vadību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5) (Finanšu regula).

3.   Pēc katra finanšu gada beigām vēlākais līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nodod Revīzijas palātai CEPOL provizoriskos pārskatus kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu vadību attiecīgajā finanšu gadā. Ziņojumu par budžeta un finanšu vadību attiecīgajā finanšu gadā nosūta arī Parlamentam un Padomei.

4.   Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par CEPOL provizoriskajiem pārskatiem, saskaņā ar Finanšu regulas 129. pantu direktors uz savu atbildību izstrādā CEPOL galīgo pārskatu un nodod to valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Valde sniedz savu atzinumu par CEPOL galīgo pārskatu.

6.   Vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam direktors galīgo pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

7.   Galīgo pārskatu publicē.

8.   Vēlākais līdz 30. septembrim direktors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem. Šo atbildi nosūta arī CEPOL valdei.

9.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz n + 2 gada 30. aprīlim atbrīvo CEPOL direktoru no atbildības attiecībā uz n gada budžeta izpildi.

17. pants

Finanšu noteikumi

Valde, apspriedusies ar Komisiju, vienprātīgi pieņem finanšu noteikumus, ko piemēro CEPOL. Tos pieņemot, nedrīkst atkāpties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 23. decembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), ja vien šādas atkāpes nav īpaši vajadzīgas CEPOL darbībai un par tām saņemta iepriekšēja Komisijas piekrišana. Par šādām atkāpēm informē budžeta lēmējinstitūciju.

18. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7).

2.   CEPOL pievienojas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un nekavējoties izstrādā attiecīgus noteikumus, ko piemēro CEPOL direktoram un CEPOL sekretariāta personālam.

3.   Lēmumos par finansējumu un no tiem izrietošajās vienošanās par īstenošanu un īstenošanas pasākumos skaidri paredzēts, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var veikt pārbaudes uz vietas pie CEPOL finansējuma saņēmējiem un aģentiem, kas atbildīgi par finansējuma piešķiršanu.

V NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

19. pants

Valodas

Noteikumi, kas paredzēti Regulā Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (8), attiecas uz CEPOL. Šīs regulas 10. panta 9. punkta e) apakšpunktā minēto gada pārskatu Padomei sagatavo Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

20. pants

Piekļuve dokumentiem

Pēc direktora ierosinājuma un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas CEPOL valde pieņem noteikumus par piekļuvi CEPOL dokumentiem, ņemot vērā principus un ierobežojumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (9).

21. pants

Izvērtēšana

1.   Piecos gados pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas un pēc tam ik pēc pieciem gadiem valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par šā lēmuma un CEPOL darbību īstenošanu.

2.   Katrā novērtējumā izvērtē šā lēmuma ietekmi un CEPOL darbības derīgumu, nozīmi un efektivitāti.

3.   Valde saņem novērtējumu un nāk klajā ar ieteikumiem Komisijai attiecībā uz CEPOL struktūru un darbību. Gan novērtējuma rezultātus, gan ieteikumus iekļauj piecu gadu pārskatā, ko izstrādā saskaņā ar 10. panta 9. punkta e) apakšpunktā paredzēto procedūru.

22. pants

Padomes pieņemti lēmumi

Pieņemot lēmumus saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 10. panta 9. punkta d) un e) apakšpunktu, 11. panta 1. punktu un 16. panta 9. punktu, Padome pieņem lēmumus ar locekļu balsu kvalificētu vairākumu.

VI NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

23. pants

Vispārējā juridiskā pēctecība

1.   Ar šo lēmumu izveidotā CEPOL ir vispārējā juridiskā pēctece attiecība uz visiem līgumiem, saistībām un īpašumiem, kurus noslēgusi, uzņēmusies vai iegādājusies tā CEPOL, ko izveidoja ar Lēmumu 2000/820/TI.

2.   Neskarot 11. panta 7. punktu, mītnes nolīgums, kas noslēgts atbilstīgi Lēmuma 2000/820/TI 4. panta 1. punktam, paliek spēkā attiecībā uz CEPOL, kuru izveido ar šo lēmumu, līdz to atceļ.

24. pants

Direktors un personāls

1.   Saskaņā ar Lēmuma 2000/820/TI 4. panta 2. punktu ieceltais direktors uz atlikušo amata pilnvaru laiku ir direktors šā lēmuma 11. panta nozīmē.

2.   Gadījumā, ja viņš nevēlas vai nespēj rīkoties saskaņā ar 1. punktu, valde ieceļ pagaidu direktoru ilgākais uz 18 mēnešiem, līdz tiek veikta šā lēmuma 11. panta 1. punktā paredzētā iecelšanas procedūra.

3.   Darba līgumi, kas noslēgti pirms šā lēmuma pieņemšanas, paliek spēkā.

4.   Valstu ekspertus, kas norīkoti uz CEPOL, kura izveidota ar Lēmumu 2000/820/TI, var turpināt norīkot uz CEPOL saskaņā ar šā lēmuma 13. panta 5. punktu.

25. pants

Budžets

1.   Atbrīvošanu no atbildības attiecībā uz budžetiem, kas izveidoti, pamatojoties uz Lēmuma 2000/820/TI 5. panta 3. punktu, veic saskaņā ar Finanšu regulu, kas pieņemta, par pamatu izmantojot Lēmuma 2000/820/TI 5. panta 3. punktu.

2.   Visus izdevumus, ko rada šādas CEPOL saistības atbilstīgi Finanšu regulai, kas pieņemta saskaņā ar Lēmumu 2000/820/TI 5. panta 3. punktu, pirms ir stājies spēkā šis lēmums, un kas vēl tai laikā nav samaksāti, sedz no CEPOL budžeta, kā tas noteikts šajā lēmumā.

3.   Pirms ir beidzies deviņu mēnešu periods pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, valde vienprātīgi nosaka summu, ar ko segt šā panta 2. punktā minētos izdevumus. Līdzvērtīgu summu, ko finansē no to budžetu uzkrātā pārpalikuma, kas apstiprināti saskaņā ar Lēmuma 2000/820/TI 5. panta 3. punktu, pārskaita uz 2006. gada budžetu, kas noteikts ar šo lēmumu, un veido piešķirtos ieņēmumus, ar ko sedz šos izdevumus.

Ja pārpalikumi nav pietiekami, lai segtu 2. punktā minētos izdevumus, dalībvalstis nodrošina nepieciešamo finansējumu, pamatojoties uz Lēmumu 2000/820/TI.

4.   To budžetu pārpalikumu atlikumu, kas apstiprināti, pamatojoties uz Padomes 2000/820/TI 5. panta 3. punktu, atmaksā dalībvalstīm. Katrai dalībvalstij maksājamās summas apjomu aprēķina, par pamatu izmantojot Lēmuma 2000/820/TI 5. panta 2. punktā noteiktās dalībvalstu ikgadējās iemaksas CEPOL budžetā.

Iepriekš minēto atlikumu atmaksā dalībvalstīm trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir noteikta 3. punktā minētā summa un kad ir pabeigta atbrīvošana no atbildības attiecībā uz budžetiem, kas izveidoti, pamatojoties uz Lēmuma 2000/820/TI 5. panta 3. punktu.

5.   CEPOL turpina īstenot Kopienas finansētos projektus, kuros piedalās ar Padomes Lēmumu 2000/820/TI izveidotā CEPOL, tostarp CARDS un MEDA programmas projektus.

26. pants

Darba programma un gada pārskats

1.   Saskaņā ar Lēmuma 2000/820/TI 3. pantu pieņemto tālākizglītības gada programmu uzskata par 10. panta 9. punkta d) apakšpunktā minētu darba programmu, ņemot vērā grozījumus, ko pieņem saskaņā ar šo lēmumu.

2.   CEPOL 2005. gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Lēmuma 2000/820/TI 3. pantā paredzēto procedūru.

27. pants

Iestāžu noteikumi

1.   Īstenojot šā lēmuma pagaidu noteikumus, ar šā lēmuma 10. punktu izveidotā valde aizstāj ar Lēmumu 2000/820/TI izveidoto valdi.

2.   Neskarot šā lēmuma 28. punktu, attiecīgie Lēmuma 2000/820/TI noteikumi un visi noteikumi, kas pieņemti to īstenošanai, paliek spēkā, īstenojot šā lēmuma pagaidu noteikumus.

28. pants

Pasākumi, kas jāsagatavo pirms stāšanās spēkā

Ar Lēmumu 2000/820/TI izveidotā valde, kā arī saskaņā ar to lēmumu ieceltais direktors veic sagatavošanās darbus šādu instrumentu pieņemšanai:

a)

10. panta 8. punktā minētais valdes reglaments;

b)

10. panta 9. punkta f) apakšpunktā minētie īstenošanas noteikumi, ko piemēro CEPOL personālam;

c)

11. panta 1. punktā minētie noteikumi kandidātu atlasei;

d)

11. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētie pasākumi;

e)

17. pantā minētie finanšu noteikumi, ko piemēro CEPOL;

f)

noteikumi, kas jāizstrādā saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un

g)

20. pantā minētie noteikumi par piekļuvi CEPOL dokumentiem.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Atcelšana

Neskarot šā lēmuma VI nodaļu, atceļ Lēmumu 2000/820/TI.

30. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī. Tomēr 28. pantu piemēro no nākamās dienas pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

31. pants

Publicēšana

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 20. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. BECKETT


(1)  Atzinums sniegts 2005. gada 12. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 336, 30.12.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/567/TI (OV L 251, 27.7.2004., 20. lpp.).

(3)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.).

(4)  OV L 160, 28.6.2003., 72. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/240/EK (OV L 74, 12.3.2004., 17. lpp.).

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(7)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(8)  OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(9)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.