(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)

Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)

Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)

Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1138/2005 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2005./2006. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1138/2005 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1961/2001 (2), noteikti sīki izstrādāti noteikumi par eksporta kompensāciju piemērošanu augļu un dārzeņu nozarē.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 1. punktu ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu saimnieciski nozīmīgus izvedumus, attiecībā uz produktiem, ko izved Kopiena, var noteikt eksporta kompensācijas, ņemot vērā limitus, kas izriet no līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 2. punktu ir jāgādā par to, lai neizjauktu tirdzniecības plūsmas, kas, pateicoties kompensāciju režīmam, izveidojušās iepriekš. Šā iemesla dēļ, kā arī sakarā ar to, ka augļu un dārzeņu izvedumiem ir sezonas raksturs, ir jānosaka katram produktam paredzētie daudzumi, pamatojoties uz lauksaimniecības produktu nomenklatūru attiecībā uz eksporta kompensācijām, kas izveidota ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3846/87 (3). Šie daudzumi būtu jāsadala, jo īpaši ņemot vērā to, ka attiecīgajiem produktiem raksturīgi vairāk vai mazāk bojāties.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 4. punktu kompensācijas nosakāmas, ņemot vērā, pirmkārt, augļu un dārzeņu cenu pašreizējo situāciju Kopienas tirgū un attīstības perspektīvas un pieejamos krājumus un, otrkārt, cenas, ko izmanto starptautiskajā tirdzniecībā. Jāņem vērā arī tirdzniecības un transporta cenas, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 5. punktu cenas Kopienas tirgū nosakāmas, ņemot vērā eksportam vislabvēlīgākās cenas.

(6)

Sakarā ar situāciju starptautiskajā tirdzniecībā vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos, iespējams, ka attiecībā uz kādu konkrētu produktu kompensācija ir jādiferencē pēc šā produkta galamērķa.

(7)

Tomāti, apelsīni, citroni, galda vīnogas un āboli, uz ko attiecināmas Kopienas tirdzniecības standartu kategorijas Ekstra, I un II, pašreiz var tikt izvesti saimnieciski nozīmīgos daudzumos.

(8)

Lai nodrošinātu pieejamo resursu pēc iespējas efektīvāku izmantojumu un ņemot vērā Kopienas izvedumu struktūru, būtu jāīsteno konkurss un jānosaka orientējošā kompensāciju summa un paredzētie daudzumi attiecīgajā periodā.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2092/91 7. panta 4. punktā, dažas dalībvalstis kopš 2002. gada ir iesniegušas informāciju, lai minētās regulas II pielikumā iekļautu atsevišķus produktus.

(2)

Rūpnieciskos kaļķus, kas ir blakusprodukts sāls ražošanā no kalnu rajonos atrodamā sālsūdens, uzskata par būtiskiem attiecībā uz īpašām augsnes ielabošanas un uzturvielu patēriņa prasībām dažās dalībvalstīs, un ir konstatēts, ka tie nav kaitīgi videi.

(3)

Ir konstatēts, ka kalcija hidroksīds noteiktos klimatiskajos apstākļos ir būtisks augļu koku sēnīšu slimību apkarošanā. Šīs slimības apkarošana bioloģiskajā lauksaimniecībā ir grūta un prasa izmantot varu, kura izmantošanu var samazināt, izmantojot kalcija hidroksīdu.

(4)

Etilēns jau ir iekļauts Regulas (EEK) Nr. 2092/91 II pielikuma B daļā kā viela, ko parasti izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā. Šķita lietderīgi papildināt minētās vielas lietošanas nosacījumus, lai bez banāniem ietvertu dažus citus augļus, kuru ražošanai ir vajadzīgs etilēns.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EEK) Nr. 2092/91 II pielikums.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 2092/91 14. pantu,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1864/2004 (1) ir atvērtas tarifu kvotas konservētām sēnēm, kas importētas no trešām valstīm, un ir noteikta to pārvaldības kārtība.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1864/2004 noteikti pārejas posma pasākumi, kas ļauj importētājiem no Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk tekstā “jaunās dalībvalstis”) izmantot kvotas. Šo pasākumu mērķis ir nodalīt tradicionālos importētājus no jauniem importētājiem jaunajās dalībvalstīs, kā arī pielāgot daudzumus, par kuriem jauno dalībvalstu tradicionālie importētāji var iesniegt atļauju pieteikumus, lai šie importētāji varētu izmantot minēto sistēmu.

(3)

Lai nodrošinātu paplašinātās Kopienas tirgus nepārtrauktu apgādi, ņemot vērā apgādes ekonomiskos nosacījumus jaunajās dalībvalstīs pirms pievienošanās Eiropas Savienībai, jāatver jauna autonoma pagaidu importa tarifa kvota konservētām atmateņu ģints sēnēm ar KN kodiem 0711 51 00 , 2003 10 20 un 2003 10 30 . Šī jaunā tarifu kvota papildina kvotas, kas atvērtas ar Komisijas Regulām (EK) Nr. 1076/2004 (2), (EK) Nr. 1749/2004 (3), (EK) Nr. 220/2005 (4) un (EK) Nr. 1035/2005 (5).

(4)

Jaunā kvota ir jāatver uz laiku, un tā nedrīkst ietekmēt to sarunu rezultātu, kas pašlaik noris Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) pēc jauno dalībvalstu pievienošanās.

(5)

Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu,

—

95 % tradicionāliem importētājiem,

—

5 % jauniem importētājiem.

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 565/2002 (1) ir noteikta tarifa kvotu pārvaldības kārtība un izveidota izcelsmes apliecību sistēma ķiplokiem, kas importēti no trešām valstīm.

(2)

Komisijas 2004. gada 3. februāra Regulā (EK) Nr. 228/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus, kas piemērojami Regulai (EK) Nr. 565/2002 sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos (2), paredzēti pasākumi, kas ļauj šo valstu importētājiem (turpmāk tekstā – jaunās dalībvalstis) izmantot Regulas (EK) Nr. 565/2002 noteikumu sniegtās priekšrocības. Minēto pasākumu mērķis ir nodalīt tradicionālos importētājus un jaunos importētājus jaunajās dalībvalstīs, kā arī pielāgot references daudzumus, lai šie importētāji varētu izmantot minētās sistēmas priekšrocības.

(3)

Lai nodrošinātu paplašinātās Kopienas tirgus nepārtrauktu apgādi, ņemot vērā apgādes ekonomiskos nosacījumus jaunajās dalībvalstīs pirms pievienošanās Eiropas Savienībai, jāatver autonoma pagaidu importa tarifa kvota svaigiem vai dzesinātiem ķiplokiem ar KN kodu 0703 20 00 . Šī jaunā kvota papildina kvotas, kas atvērtas ar Komisijas Regulām (EK) Nr. 1077/2004, (EK) Nr. 1743/2004 (3), (EK) Nr. 1743/2004 (4), (EK) Nr. 218/2005 (5) un (EK) Nr. 1034/2005 (6).

(4)

Jaunā kvota ir jāatver uz laiku, un tā nedrīkst ietekmēt to sarunu rezultātu, kas pašlaik noris Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) pēc jauno dalībvalstu pievienošanās.

(5)

Augļu un dārzeņu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

—

70 % tradicionāliem importētājiem,

—

30 % jauniem importētājiem.

(1)

Regulas (EK) Nr. 2201/96 9. panta 4. punktā paredzēts, ka uzglabāšanas atbalstu uzglabāšanas aģentūrām piešķir par iepirkto Sultana rozīņu, korinšu un žāvētu vīģu daudzumiem un faktisko uzglabāšanas ilgumu.

(2)

Tādēļ ir jānosaka atbalsta apjoms par neapstrādātām rozīnēm un neapstrādātām žāvētām vīģēm 2004./2005. tirdzniecības gadam atbilstīgi 7. pantam Komisijas 1999. gada 23. jūlija Regulā (EK) Nr. 1622/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz neapstrādātu rozīņu un neapstrādātu žāvētu vīģu uzglabāšanas shēmu (2).

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

par rozīnēm:

b)

par žāvētām vīģēm 0,0934 euro dienā un par neto tonnu.

(1)

Kritēriji tās cenas noteikšanai, par kādu uzglabāšanas aģentūras iepērk neapstrādātas rozīnes un neapstrādātas žāvētas vīģes, ir noteikti Regulas (EK) Nr. 2201/96 9. panta 2. punktā. Iepirkuma nosacījumi un produktu pārvaldība, ko veic uzglabāšanas aģentūras, ir noteikti Komisijas 1999. gada 23. jūlija Regulā (EK) Nr. 1622/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz neapstrādātu rozīņu un neapstrādātu žāvētu vīģu uzglabāšanas shēmu (2).

(2)

Tādēļ ir jānosaka iepirkuma cena 2005./2006. tirdzniecības gadam par rozīnēm, pamatojoties uz pasaules cenu virzību, un par žāvētām vīģēm, pamatojoties uz minimālo cenu, kas noteikta ar Komisijas 2004. gada 9. septembra Regulu (EK) Nr. 1583/2004, ar ko 2004./2005. tirdzniecības gadam nosaka minimālo cenu, kas maksājama ražotājam par žāvētām vīģēm, kā arī apjomu ražošanas atbalstam par žāvētām vīģēm (3).

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

399,16 euro par neto tonnu nepārstrādātu rozīņu;

b)

542,70 euro par neto tonnu nepārstrādātu žāvētu vīģu.

(1)

Kompensācijas, ko piemēro neapstrādātu sīrupu un dažu citu cukura nozares produktu eksportam, ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1229/2005 (2).

(2)

Minētās kompensācijas ir jāgroza, jo Komisijas rīcībā esošie pašreizējie dati atšķiras no datiem, kuri bija pieejami Regulas (EK) Nr. 1229/2005 pieņemšanas dienā,

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2005./2006. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1011/2005 (3). Šīs cenas un nodokļi ir naimīti ar Regulu (EK) Nr. 1274/2005 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1223/2005 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2005. gada 29. jūlija piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Attiecinot Regulā (EK) Nr. 1223/2005 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pantā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju;

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/1993, attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/93 IV pielikumā;

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi;

(4)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus;

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim;

(6)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. un 3. punktam jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu, ko atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr. 1722/93 (5) piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā;

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Tomēr Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokolā paredzēts, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu, ražojot alkoholiskos dzērienus, ko iegūst no labības. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā;

(8)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

(1)

Saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 3. pantu gadījumos, kad Kopienas cenas pārsniedz pasaules cenas, starpību starp šīm cenām var segt ar eksporta kompensāciju, eksportējot olīveļļu uz trešām valstīm.

(2)

Sīki izstrādāti noteikumi olīveļļas eksporta kompensāciju noteikšanai un piešķiršanai noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 616/72 (2).

(3)

Saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 3. panta 3. punktu kompensācijai ir jābūt vienādai visā Kopienā.

(4)

Atbilstīgi Regulas Nr. 136/66/EEK 3. panta 4. punktam kompensāciju par olīveļļu nosaka, ņemot vērā esošo situāciju un nākotnes perspektīvas attiecībā uz olīveļļas cenām un resursiem Kopienas tirgū, kā arī olīveļļas cenas pasaules tirgū. Tomēr gadījumos, kad situācija pasaules tirgū liedz noteikt visizdevīgākās olīveļļas cenas, var ņemt vērā galveno konkurējošo augu eļļu cenu pasaules tirgū un reģistrēto starpību starp šīm cenām un olīveļļas cenām atsauces laikposmā. Kompensācijas apjoms nedrīkst pārsniegt starpību starp olīveļļas cenām Kopienā un pasaules tirgū, kas, kur nepieciešams, ir koriģēta, lai ņemtu vērā izmaksas, kas ir saistītas ar produktu eksportu pasaules tirgū.

(5)

Saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 3. panta 3. punkta trešā ievilkuma b) apakšpunktu var izlemt par kompensācijas noteikšanu konkursa kārtībā. Konkursa procedūrai jāattiecas uz kompensācijas apjomu, un tā var attiekties uz konkrētām galamērķa valstīm, daudzumiem, īpašībām un iepakojumu.

(6)

Saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 3. panta 3. punkta otro ievilkumu kompensācija par olīveļļu var būt dažāda, atkarībā no galamērķa, gadījumos, kad to prasa situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības.

(7)

Kompensācijas ir jānosaka vismaz reizi mēnesī. Vajadzības gadījumā kompensācijas var mainīt šajā laikposmā.

(8)

Piemērojot iepriekš izklāstītos noteikumus pašreizējai situācijai olīveļļas tirgū un jo īpaši olīveļļas cenām Kopienā un trešo valstu tirgos, kompensācija ir jānosaka saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eļļas un taukvielu pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 4. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)

Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)

Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)

Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1722/93 (1993. gada 30. jūnijs) izstrādāti detalizēti noteikumi Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1766/92 un Nr. 1418/76 piemērošanai ražošanas kompensācijas piešķiršanai labības un rīsu nozarēs (2), lai atbilstoši noteiktu kompensāciju režīma apstākļus. Aprēķina pamats norādīts šīs regulas 3. pantā. Tādējādi aprēķinātā kompensācija, kas nepieciešamības gadījumā diferencēta kartupeļu cietei, jānosaka reizi mēnesī, un to var grozīt, ja ievērojami mainās kukurūzas un/vai kviešu cenas.

(2)

Šajā regulā noteiktajām ražošanas kompensācijām jāpiemēro Regulas (EEK) Nr. 1722/93 II pielikumā norādītie koeficienti, lai noteiktu precīzu maksājamo summu.

(3)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

a)

28,46 EUR/t kukurūzas, kviešu, miežu un auzu cietei;

b)

39,28 EUR/t kartupeļu cietei.

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1058/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1059/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Pamatojoties uz Direktīvas 93/42/EEK IX pielikumā izklāstītajiem klasificēšanas noteikumiem, totālās locītavu protēzes ir IIb klases medicīnas ierīces.

(2)

Atkāpjoties no Direktīvas 93/42/EEK IX pielikuma noteikumiem, Francija un Apvienotā Karaliste ir pieprasījusi totālās locītavu protēzes klasificēt par III klases medicīnas ierīcēm, lai nodrošinātu attiecīgu minēto protēžu atbilstības novērtēšanu pirms to laišanas tirgū.

(3)

Atbilstības novērtēšana tiek veikta, balstoties uz vairākiem elementiem, piemēram, uz attiecīgu pilnvaroto iestāžu veikto klasificēšanu, nozīmēšanu un uzraudzīšanu, kā arī uz pienācīgu atbilstības novērtēšanas moduļu ieviešanu, kā izklāstīts Direktīvā 93/42/EEK.

(4)

Pārklasificēšanu, atkāpjoties no Direktīvas 93/42/EEK IX pielikumā izklāstītajiem klasificēšanas noteikumiem, veic tad, ja konstatētās nepilnības, kas saistītas ar izstrādājuma specifiskajām īpatnībām, tiek atbilstošāk apskatītas saskaņā ar atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas atbilst jaunajai kategorijai.

(5)

Gūžas, ceļa un pleca locītavu protēzes ir jāatdala no citām totālām locītavu protēzēm, jo atjaunojamās locītavas funkcija ir īpaši sarežģīta un no tā izriet palielināts bojājuma risks pašas ierīces dēļ.

(6)

It īpaši gūžas un ceļa locītavu protēzes ir svara izturīgas, un tās ir ārkārtīgi sarežģīti implanti, attiecībā uz kuriem revīzijas ķirurģijas risks ir ievērojami lielāks nekā citām locītavām.

(7)

Jaunāka metode ir pleca implanti, kuros izmanto līdzīgus dinamiskus spēkus; to iespējamā aizstāšana būtībā ir saistīta ar nopietnām medicīniskām problēmām.

(8)

Turklāt gūžas, ceļa un pleca locītavu protezēšana aizvien biežāk tiek veikta jauniem cilvēkiem, kuriem ir ilgs paredzamais dzīves ilgums, tādēļ arvien vairāk ir nepieciešams, lai šādi implanti pienācīgi darbotos visu pacienta paredzamo dzīves laiku un lai retāk būtu nepieciešama revīzijas ķirurģija, kā arī lai samazinātu tās radītos riskus.

(9)

Ne vienmēr ir pieejami konkrēti klīniskie dati par gūžas, ceļa un pleca locītavu protēzēm, tostarp informācija par to darbību ilgākā laika periodā, pirms tās tiek laistas tirgū un tiek uzsākta to izmantošana, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš un īpaši rūpīgi jāpārbauda secinājumi par klīniskajiem datiem, kurus ražotājs ir apkopojis, novērtējot šo produktu atbilstību Direktīvas 93/42/EEK I pielikuma 1. un 3. nodaļā minētajām prasībām attiecībā uz to īpašībām un darbību, lai pārbaudītu pieejamo klīnisko datu piemērotību.

(10)

Pēc tam, kad ir uzsākta totālo locītavu protēžu klīniskā izmantošana un tās ir laistas tirgū, tās var dažādi modificēt, kā tas novērojams attiecībā uz gūžas un ceļa locītavu protēzēm tirgū. Tomēr pieredze rāda, ka tas, kas pirmajā mirklī šķiet nelielas pēcreģistrācijas izmaiņas tādas protēzes konstrukcijā, kura iepriekš ir darbojusies nevainojami, var radīt nopietnas problēmas neplānotu seku dēļ, kas savukārt var izraisīt agrīnu [protēzes] bojājumu un nopietnas problēmas, kas saistītas ar tās drošību.

(11)

Lai panāktu optimālu drošību un pasargātu veselību, kā arī lai cik vien iespējams samazinātu ar protēžu konstrukciju saistītās problēmas, pilnvarotajām iestādēm ir sīki jāpārbauda gūžas, ceļa un pleca locītavu protēžu konstrukcijas dokumentācija, tostarp klīniskie dati, kurus ražotājs ir izmantojis, lai pamatotu to darbību un sekojošās pēcreģistrācijas konstrukcijas un ražošanas izmaiņas, pirms tiek uzsākta šo ierīču vispārējā klīniskā izmantošana.

(12)

Tādējādi pilnvarotajai iestādei, ievērojot visaptverošo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, faktiski jāpārbauda konstrukcijas dokumentācija un apstiprinātās konstrukcijas izmaiņas saskaņā ar Direktīvas 93/42/EEK II pielikuma 4. punktu.

(13)

Šo iemeslu dēļ totālās gūžas, ceļa un pleca locītavu protēzes ir jāpārklasificē par III klases medicīnas ierīcēm.

(14)

Attiecībā uz totālām gūžas, ceļa un pleca locītavu protēzēm, kuras saskaņā ar Direktīvas 93/42/EEK II pielikuma visaptverošo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ir atzītas par IIb klases medicīnas ierīcēm, ir jāparedz atbilstošs pārejas laiks, lai varētu veikt to papildu novērtēšanu atbilstoši Direktīvas II pielikuma 4. punktam.

(15)

Šī direktīva neskar totālās gūžas, ceļa un pleca locītavu protēzes, kuras jau ir sertificētas atbilstoši Direktīvas 93/42/EEK III pielikumā izklāstītajai procedūrai saistībā ar EK modeļa pārbaudi, ko papildina minētās direktīvas IV pielikumā izklāstītā EK verifikācijas procedūra vai V pielikumā minētā EK atbilstības deklarācijas procedūra, jo gan IIb, gan III medicīnas ierīču klasei piemēro vienas un tās pašas sertifikācijas sistēmas.

(16)

Ir jāparedz atbilstošs pārejas laiks tām totālajām gūžas, ceļa un pleca locītavu protēzēm, kurām jau ir piemērota Direktīvas 93/42/EEK II pielikumā minētā procedūra saistībā ar EK modeļa pārbaudi, ko papildina minētās direktīvas VI pielikumā izklāstītā procedūra attiecībā uz EK atbilstības deklarāciju, nodrošinot to novērtēšanu saskaņā ar Direktīvas 93/42/EEK IV vai V pielikumu.

(17)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Medicīnas ierīču komiteja, kas izveidota ar 6. panta 2. punktu Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvā 90/385/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (2),

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 96/550/EK (2) tika apstiprinātas divas metodes cūku liemeņu klasificēšanai Somijā.

(2)

Somijas valdība ir iesniegusi Komisijai pieprasījumu apstiprināt jaunas formulas piemērošanu liemeņu liesās gaļas satura aprēķināšanai, izmantojot pašreizējās klasificēšanas metodes, un ir iesniegusi ziņas, kas vajadzīgas saskaņā ar 3. pantu Komisijas 1985. gada 24. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2967/85, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas mēroga piemērošanu cūku liemeņu klasificēšanai (3).

(3)

Izvērtējot šo pieprasījumu, tika secināts, ka nosacījumi jaunās formulas apstiprināšanai ir izpildīti.

(4)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Lēmums 96/550/EK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cūkgaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Pielikuma 1. daļas 3. punktu aizstāj šādi:

“3.

Liemeņa liesās gaļas saturu aprēķina pēc šādas formulas: = 56,713 – 0,271 • X1 – 0,620 • X2 + 0,258 • X3 kur: = aprēķinātais liemeņa liesās gaļas saturs; X1 = muguras tauku biezums (ieskaitot ādu) milimetros, ko mēra 8 cm attālumā no liemeņa viduslīnijas aiz pēdējās ribas; X2 = muguras tauku biezums (ieskaitot ādu) milimetros, ko mēra 6 cm attālumā no liemeņa viduslīnijas starp trešo un ceturto pēdējo ribu; X3 = muskuļu biezums milimetros, ko mēra tajā pašā laikā un vietā kā X2. Šī formula ir derīga liemeņiem, kuru svars ir no 51 līdz 120 kilogramiem.”

2)

Pielikuma 2. daļas 3. punktu aizstāj šādi:

“3.

Cūku liemeņa liesās gaļas saturu aprēķina pēc šādas formulas: = 69,931 – 0,843 • X1 kur: = aprēķinātais liemeņa liesās gaļas saturs; X1 = muguras tauku biezums (ieskaitot ādu) milimetros, ko mēra 6 cm attālumā no liemeņa viduslīnijas starp trešo un ceturto pēdējo ribu. Šī formula ir derīga liemeņiem, kuru svars ir no 51 līdz 120 kilogramiem.”