ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 201

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 2. augusts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1260/2005 (2005. gada 1. augusts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 1261/2005 2005. gada 20. jūlijs, ar ko groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1262/2005 (2005. gada 1. augusts), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 27/2005 attiecībā uz siļķu zvejas iespējām I un II zonā

23

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1263/2005 (2005. gada 28. jūlijs), ar kuru piekto reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 798/2004, ar ko atjauno ierobežojošos pasākumus attiecībā uz Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1081/2000

25

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1264/2005 (2005. gada 28. jūlijs), ar ko 49. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001

29

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1265/2005 (2005. gada 29. jūlijs), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kas peld ar Dānijas karogu, zvejot tūbītes ICES IIa IIIa un IV zonā Kopienas ūdeņos

31

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1266/2005 (2005. gada 29. jūlijs), ar ko ICES zonās VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 nosaka jūrasvelnu zvejas aizliegumu kuģiem, kas peld ar Francijas karogu

33

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1267/2005 (2005. gada 1. augusts), ar ko atļauj iesniegt kompensācijas sertifikātu pieteikumus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1043/2005 38. panta 1. punktā

35

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1268/2005 (2005. gada 1. augusts), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2191/81 par atbalsta piešķiršanu bezpeļņas iestāžu un organizāciju sviesta iepirkumiem

36

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1269/2005 (2005. gada 1. augusts) par sertifikātu izsniegšanu saldētas liellopu diafragmas plānās daļas importam

37

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1270/2005 (2005. gada 1. augusts), ar ko nosaka, cik lielā mērā var izpildīt importa tiesību atļaujas, kuras iesniegtas 2005. gada jūlijs un attiecas uz nobarošanai paredzētiem vīriešu kārtas jaunlopiem, tarifa kvotas ietvaros, kura paredzēta Regulā (EK) Nr. 992/2005

38

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1271/2005 (2005. gada 1. augusts), ar ko nosaka daudzumus, par kuriem var iesniegt importa sertifikātu pieprasījumus 2005. gada jūlijā attiecībā uz liellopu gaļas tarifa kvotām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1279/98 Bulgārijai un Rumānijai

39

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1272/2005 (2005. gada 1. augusts), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi

40

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1273/2005 (2005. gada 1. augusts), ar ko nosaka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas neļķēm un rozēm, lai piemērotu režīmu, kas regulē dažu veidu ziedkopības produktu ievedumus ar izcelsmi Jordānijā

42

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1274/2005 (2005. gada 1. augusts), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā

44

 

 

Labojums

 

*

Labojums Komisijas 2004. gada 26. oktobra Lēmumam 2004/761/EK, ar kuru nosaka piemērošanas priekšrakstus Padomes Direktīvai 93/24/EEK attiecībā par statistikas pārskatiem par liellopu kopskaitu un produkciju liellopu sektorā (OV L 337, 13.11.2004.)

46

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1260/2005

(2005. gada 1. augusts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 2. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. augustā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 1. augustā Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

71,8

096

21,9

999

46,9

0707 00 05

052

85,3

999

85,3

0709 90 70

052

75,7

999

75,7

0805 50 10

382

67,4

388

64,1

524

69,1

528

58,0

999

64,7

0806 10 10

052

135,9

204

80,3

220

106,3

334

91,2

624

162,7

999

115,3

0808 10 80

388

80,3

400

72,7

508

77,2

512

65,2

528

81,7

720

60,8

804

79,6

999

73,9

0808 20 50

052

123,2

388

70,8

512

45,6

528

20,4

999

65,0

0809 20 95

052

300,9

400

253,9

999

277,4

0809 30 10, 0809 30 90

052

124,3

999

124,3

0809 40 05

094

49,8

624

87,4

999

68,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/3


KOMISIJAS REGULA (EK, EURATOM) Nr. 1261/2005

2005. gada 20. jūlijs,

ar ko groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un jo īpaši tās 183. pantu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Kopienu Tiesu, Revīzijas Palātu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, Eiropas ombudu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

(1)

Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk tekstā “Finanšu regula”) paredz, ka Kopienas iestādes savos līgumos ievēro noteikumus, kas ietilpst dalībvalstīm piemērojamās direktīvās. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (2) ir grozījusi šos noteikumus. Tādēļ Direktīvā 2004/18/EK izdarītie grozījumi, ciktāl tie ir atbilstoši, ir jāiekļauj Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (3), kas būtībā transponē Padomes Direktīvas 92/50/EEK (4) noteikumus iestāžu iekšējos finanšu noteikumos.

(2)

Šie grozījumi jo īpaši attiecas uz jaunām elektroniskas līgumu slēgšanas iespējām, tai skaitā, jauno dinamiskā iepirkuma sistēmu ikdienas pirkumiem, kā arī konkursa dialoga procedūru, noteikumiem slepenu līgumu jomā un pamatnolīgumu pieprasījumu, ko praktisku iemeslu dēļ vajadzētu identificēt kā pamatlīgumus Kopienas budžeta izpildes kontekstā, kas turpmāk ļautu pamatnolīguma pušu iesaistīšanu konkurencē specifisku līgumu piešķiršanai, un visbeidzot, sociālās un vides dimensijas pastiprināšanu piedāvājumu novērtēšanā. Turklāt tika pārvērtētas piemērojamās summas pakalpojumu līgumiem, kas nav pakļauti Pasaules tirgus organizācijas līgumam. Direktīva 2004/18/EK turpina saskaņot nosacījumus, kas piemērojami trim galvenajām līgumu kategorijām, īpaši reklāmas, tehnisko specifikāciju vai līgumu vērtības aprēķina jomā.

(3)

Noteikumi attiecībā uz procentu ienākumu no iepriekšēja finansējuma noteikšanas līdzekļiem izrādījās pārāk ierobežojoši. Ir jāatļauj šāda procentu noteikšanas iespēja, izmantojot jebkādu grāmatvedības metodi.

(4)

Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 31. pants izklāsta pamatdokumentu sarakstu Finanšu regulas 49. panta nozīmē, bet tajā nav iekļauti visi Padomes rīcībā esošie juridiskie instrumenti Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Tāpēc ir jāpaplašina šis saraksts, pievienojot lēmumus par starptautisku nolīgumu noslēgšanu, kā arī lēmumus par ierobežota laika steidzamu rīcību, lai risinātu krīzes situācijas.

(5)

Turklāt ir jāparedz procedūra informācijas sniegšanai kandidātiem un pretendentiem, kuri nav bijuši veiksmīgi to līgumu ietvaros, ko ES iestādes piešķir pašas uz sava rēķina. Šāda informācija jāsniedz pirms līguma parakstīšanas, un tā ļaus neveiksmīgajiem kandidātiem un pretendentiem iepazīties ar atteikuma iemesliem attiecībā uz viņu kandidatūru vai piedāvājumu. Šādas informēšanas procedūras ieviešana paredz pakļaut ES iestādes pienākumam, ko Eiropas Kopienu Tiesa ir noteikusi dalībvalstīm.

(6)

Pieredze rāda, ka pašlaik esošās prasības attiecībā uz mazu summu līgumiem un prasības juridisko pakalpojumu līgumiem, kas ir vēl traucējošākas, nekā Direktīvas 2004/18/EK prasības, praksē ir izrādījušās pārāk sarežģītas. Tās ir jāpielāgo, jo īpaši attiecībā uz reklāmas pasākumiem un, ņemot vērā kredītrīkotāja veikto risku analīzi, iesniedzamiem apstiprinošiem dokumentiem. Šajā gadījumā līgumslēdzējai iestādei vienmēr ir jābūt spējīgai pamatot savu izvēli.

(7)

Pēc pasta nozares liberalizācijas jāatceļ vēsturiskā diskriminācija starp ierakstītiem sūtījumiem un pasta sūtījumiem, abus aizvietojot ar depozīta apstiprinājuma iesniegšanu, ņemot vērā piedāvājumu izsūtīšanas datumu.

(8)

Kopienas iestādēm jāievēro termini, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regulā (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (5).

(9)

Attiecībā uz subsīdijām 31. janvāris kā termiņš ikgadējās darba programmas pieņemšanai izrādās pārāk bargs, ko pat nav iespējams ievērot, it īpaši pamatdokumentu vai izmēģinājuma projektu, kas pieņemti ar novēlošanos, gadījumā vai komitejas procedūru dēļ. Tāpēc šis termiņš jāpadara elastīgāks, joprojām saglabājot minētās programmas publicēšanas ex ante un iepriekšēja nosacījuma, kas nepieciešams budžeta izpildei, dimensiju.

(10)

Nosacījumi par revīziju, kas veikta kā maksājuma pieprasījuma apstiprinājums, kā arī par šajā jomā piemērojamo limitu, izrādījās neviendabīgi vai nevajadzīgi sarežģīti. Tādēļ tos jāvienkāršo un jāracionalizē.

(11)

Humānās palīdzības jomā subsīdiju saņēmējus parasti ar Komisiju saista partnerattiecību līgumi, kas paredz vispārēju un regulāru revīzijas un kontroles kārtību. Pasūtītājs, ņemot vērā savu vadības risku analīzi, var nolemt, ka šādi nosacījumi piedāvā garantijas, kas ir vienlīdzīgas ar tām, ko sniedz darbības revīzija, kas ir prasīta līdz ar saldo apmaksu. Šajos apstākļos un lai vienkāršotu vadību, jāļauj pasūtītājam neprasīt saldo apmaksas auditu.

(12)

Lai uzlabotu Kopienas fondu izmantošanas efektivitāti un produktivitāti, šķiet piemēroti paplašināt pieeju noteiktajam finansējumam, tādējādi pastiprinot saņēmēju atbildību un to rezultāta pienākumu un ļaujot uzlikt sodu nepatiesas deklarācijas gadījumā, kas Kopienas budžetam radījusi pārmaksu.

(13)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 groza šādi:

1)

4. panta 2. punkta ievadteikumu un a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Kredītrīkotāji nodrošina, ka saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar saņēmējiem un starpniekiem:

a)

šādu iepriekšēju finansējumu iemaksā kontos vai apakškontos, kas ļauj identificēt līdzekļus un attiecīgos procentus; pretējā gadījumā saņēmēju vai starpnieku grāmatvedības metodēm ir jāļauj identificēt Kopienas ieskaitītos līdzekļus un to radītie procenti vai cita peļņa”.

2)

31. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā pamatdokuments var būt kādā no formām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā, 14. pantā, 23. panta 2. punktā, 24. pantā.

Krīzes situācijās, kas minētas šīs regulas 168. panta 2. punktā, un attiecībā uz ierobežota laika darbībām pamatdokumentam var būt arī tāda forma, kāda minēta Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 3. punktā un 23. panta 1. punktā”.

3)

116. pantu groza šādi:

a)

2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Līgums par produktu piegādi un, papildus, par novietošanu un uzstādīšanu tiek uzskatīts par piegādes līgumu.”

b)

3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Būvdarbu līgumi attiecas vai nu uz būvdarbu izpildi vai arī gan izpildi, gan projektēšanu, kas saistīta ar vienu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK I pielikumā (6) minētajām darbībām, vai arī uz būvdarbu paveikšanu jebkāda veidā atbilstoši prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde.

c)

4. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Šie pakalpojumi uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK II A un II B pielikumos”.

d)

5. punktam pievieno šādas daļas:

“Līgumu, kas attiecas uz pakalpojumiem, kur būvdarbiem ir tikai papildu raksturs attiecībā pret līguma galveno priekšmetu, uzskata par pakalpojumu līgumu.

Līgumu, kas attiecas uz pakalpojumiem, kas vienlaicīgi izriet no Direktīvas 2004/18/EK II A pielikuma un II B pielikuma, uzskata par tādu, kas izriet no II A pielikuma, ja šajā pielikumā minēto pakalpojumu vērtība pārsniedz to pakalpojumu vērtību, kas minēti II B pielikumā”.

e)

iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a   Dažāda veida līgumu kvalifikācija balstās uz atsauces nomenklatūru, kurā ietilpst kopējā publiskā iepirkuma vārdnīca (CPV) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2195/2002 (7) nozīmē.

Atšķirību gadījumā starp CPV nomenklatūru un Ekonomiskās darbības statistikas nomenklatūru Eiropas Kopienās (NACE), kas minēta Direktīvas 2004/18/EK I pielikumā, vai starp CPV nomenklatūru un Uzņēmuma ražojuma koda (CPC) nomenklatūru (pagaidu variantu), kas minēta tās pašas direktīvas II pielikumā, NACE nomenklatūrai vai CPC nomenklatūrai ir attiecīgi primārs raksturs.

f)

6. un 7. punktus aizstāj ar šādu tekstu:

“6.   Termini “darbuzņēmējs”, “piegādātājs” un “pakalpojumu sniedzējs” attiecas uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, valsts iestādi vai šo personu un/vai organizāciju grupu, kas attiecīgi izpilda darbus, piegādā produktus vai sniedz pakalpojumus. Termins “uzņēmējs” aptver vienlaicīgi gan jēdzienus darbuzņēmējs, piegādātājs un pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmējs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu, tiek apzīmēts ar vārdu “pretendents”. Tas, kurš saņēmis uzaicinājumu piedalīties ierobežotā procedūrā, tai skaitā konkursa dialoga vai pārrunu procedūrā, tiek apzīmēts ar terminu “kandidāts”.

Uzņēmēju grupām ir atļauts iesniegt piedāvājumu vai pieteikties kā kandidātiem. Iesniedzot piedāvājumu vai pieprasījumu piedalīties, līgumslēdzējas iestādes nevar pieprasīt, lai uzņēmēju grupām būtu noteikta juridiska forma, bet izvēlētajai grupai iespējams ir jāpiešķir noteikta juridiska forma, tiklīdz tai tiek piešķirts līgums, ja šāda pārveide ir vajadzīga līguma labai izpildei.

7.   Kopienas iestāžu dienestus uzskata par līgumslēdzējām iestādēm, izņemot gadījumus, ja tie noslēdz savā starpā administratīvas vienošanās par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai darbu izpildi”.

4)

117. un 118. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“117. pants

Pamatlīgumi un specifiskie līgumi

(Finanšu regulas 88. pants)

1.   Pamatlīgums ir vienošanās, kas noslēgta starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un vienu vai vairākiem uzņēmējiem, paredzot būtiskos nosacījumus, kas attiecas uz noteiktu līgumu kopumu, kurus piešķir noteiktā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenām un, vajadzības gadījumā, plānoto daudzumu. Ja pamatlīgums tiek slēgts ar vairākiem uzņēmējiem, to skaitam jābūt vismaz trīs, ja ir pietiekams uzņēmēju, kas atbilst izvēles kritērijiem, skaits un/vai pieņemamu piedāvājumu, kas atbilst piešķiršanas kritērijiem, skaits.

Pamatlīgums ar vairākiem uzņēmējiem var tikt slēgts kā atsevišķi līgumi, bet tiem jābūt identiskiem nosacījumiem.

Pamatlīguma termiņš nevar pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtējos apstākļos, kurus jo īpaši pamato pamatlīguma priekšmets.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot pamatlīgumus nepamatoti vai izmantot tos tādā veidā, kura mērķis vai rezultāts ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai kropļošana.

Pamatlīgumi tiek pielīdzināti līgumiem to piešķiršanas procedūrā, ieskaitot publicēšanu.

2.   Specifiskus līgumus, kas pamatojas uz pamatlīgumiem, piešķir atbilstoši šo līgumu nosacījumiem, vienīgi starp līgumslēdzējām iestādēm un uzņēmējiem, kas sākotnēji ir pamatlīguma puses.

Slēdzot specifiskus līgumus, puses nevar veikt būtiskas izmaiņas pamatlīgumā fiksētajos nosacījumos, jo īpaši gadījumos, kas minēti 3. punktā.

3.   Ja pamatlīgums tiek slēgts ar vienu uzņēmēju, specifiskie līgumi tiek piešķirti pamatlīguma nosacījumu robežās.

Specifisko līgumu slēgšanai līgumslēdzējas iestādes var rakstiski vērsties pie uzņēmēja, kas ir pamatlīguma līgumslēdzēja puse, lūdzot tam vajadzības gadījumā papildināt piedāvājumu.

4.   To specifisko līgumu piešķiršanu, kuri pamatojas uz pamatlīgumiem, kas noslēgti ar vairākiem uzņēmējiem, veic saskaņā ar šādu kārtību:

a)

piemērojot pamatlīgumā fiksētos nosacījumus, neiesaistot konkurencē;

b)

ja visi nosacījumi nav fiksēti pamatlīgumā, pēc pušu iesaistīšanas konkurencē, balstoties uz vienādiem nosacījumiem, nepieciešamības gadījumā tos precizējot, un vajadzības gadījumā, balstoties uz citiem nosacījumiem, kas norādīti pamatlīguma specifikācijās.

Attiecībā uz katru specifisko līgumu, kas tiek slēgts saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktā minēto kārtību, līgumslēdzējas iestādes rakstiski vēršas pie uzņēmējiem, kas spēj realizēt līguma priekšmetu, nosakot tiem termiņu, kas ir pietiekams piedāvājumu sniegšanai. Piedāvājumi tiek iesniegti rakstiski. Līgumslēdzējas iestādes piešķir katru specifisko līgumu tam pretendentam, kurš ir iesniedzis labāko piedāvājumu, balstoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti pamatlīguma specifikācijās.

5.   Budžeta saistības uzņemas vienīgi pirms specifiskajiem līgumiem, kas noslēgti saskaņā pamatlīgumiem.

118. pants

Publicēšanas pasākumi līgumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/18/EK, izņemot līgumus, kas minēti tās II B pielikumā

(Finanšu regulas 90. pants)

1.   Līgumu, kuru vērtība ir vienāda vai pārsniedz 157. un 158. pantā minētos robežlielumus, publicēšana ietver iepriekšēju informatīvu paziņojumu, līguma paziņojumu vai vienkāršotu līguma paziņojumu un piešķiršanas paziņojumu.

2.   Iepriekšējs informatīvs paziņojums ir paziņojums, ar kuru līgumslēdzējas iestādes norādes veidā informē par līgumiem un pamatlīgumiem, kurus tās paredzējušas piešķirt budžeta laikā, norādot līgumu un pamatlīgumu paredzamo kopvērtību, iedalot pēc pakalpojumu kategorijām, produktu grupām vai būtiskajiem būvdarbu līguma parametriem, izņemot pārrunu procedūru līgumus bez iepriekšējas līguma paziņojuma publikācijas. Tas ir obligāts tikai, ja līgumu kopējais paredzētais apjoms ir vienāds vai lielāks par 157. pantā noteiktajiem robežlielumiem un ja līgumslēdzēja iestāde plāno samazināt piedāvājumu saņemšanas termiņus atbilstīgi 140. panta 4. punktam.

Iepriekšēju informatīvu paziņojumu publicē vai nu Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs (OPOCE), vai līgumslēdzējas iestādes pašas to “pircēja profilā”, kā tas minēts Direktīvas 2004/18/EK VIII pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā.

Iepriekšējs informatīvs paziņojumu nosūtīta OPOCE vai publicē “pircēja profilā” cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz katra budžeta gada 31. martam piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā, un būvdarbu līgumu gadījumā – cik ātri vien iespējams pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, ar kuru apstiprina programmu par šiem līgumiem.

Līgumslēdzējas iestādes, kas publicē iepriekšēju informatīvu paziņojumu savā pircēja profilā nosūta OPOCE ziņojumu, atbilstīgi Direktīvas 2004/18/EK VIII pielikuma 3. punktā norādītajam elektroniskajam iesūtīšanas formātam un procedūrai, kurā paziņo par iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā.

3.   Līguma paziņojums ir līdzeklis, ar kuru līgumslēdzējas iestādes dara zināmu savu nodomu uzsākt līguma vai pamatlīguma piešķiršanas procedūru, vai 125.a pantā minētās dinamiskā iepirkuma sistēmas procedūru. Tas ir obligāti attiecībā uz līgumiem, kuru paredzētā vērtība ir vienāda vai lielāka par 158. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā noteiktajiem robežlielumiem, nepārkāpjot pārrunu procedūras sākumā noslēgtos līgumus, kas minēti 126. pantā. Tas nav obligāti specifiskajiem līgumiem, kas pamatojas uz pamatlīgumiem.

Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas slēgt specifisku līgumu, kas balstās uz dinamiskā iepirkuma sistēmu, dara zināmu savu nodomu ar vienkāršotu līgumu ziņojumu.

Atvērtas procedūras gadījumā līguma ziņojums precizē atklāšanas komisijas sanāksmes datumu, laiku un, vajadzības gadījumā, vietu, kas atvērta pretendentiem.

Līgumslēdzējas iestādes precizē, vai tās pieļauj vai nepieļauj variantus un iespēju minimālo līmeni, ko tā pieprasa, ja izmanto 135. panta 2. punkta otrajā atkāpē paredzēto iespēju. Tās norāda izvēles kritērijus, kas minēti 135. pantā, kurus tās plāno izmantot, minimālo kandidātu skaitu, kurus paredzēts uzaicināt, un, vajadzības gadījumā, maksimālo skaitu, kā arī objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, ko tās plāno izmantot, lai ierobežotu šo skaitu, atbilstoši 123. panta 1. punkta otrajai daļai.

Gadījumā, ja aicinājuma piedalīties izsolē dokumenti ir brīvi, tieši un pilnīgi pieejami elektroniskā veidā, it īpaši dinamiskā iepirkuma sistēmās, kas minētas 125. bis pantā, interneta adrese, kurā šos dokumentus var aplūkot, atrodama līguma ziņojumā.

Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas organizēt konkursu, dara zināmu savu nodomu ar paziņojuma starpniecību.

4.   Piešķiršanas ziņojums sniedz līgumu, pamatlīgumu vai līgumu, kas balstīti uz dinamiskā iepirkuma sistēmu, procedūru rezultātus. Tas ir obligāts līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 158. pantā noteiktie robežlielumi. Tas nav obligāts specifiskajiem līgumiem, kurus piešķir saskaņā ar pamatlīgumu.

Piešķiršanas paziņojumu nosūta OPOCE ne vēlāk kā četrdesmit astoņas kalendārās dienas pēc procedūras pabeigšanas, tas ir, pēc dienas kurā parakstīts līgums vai pamatlīgums. Taču ziņojumi par līgumiem, kas balstīti uz dinamiskā iepirkuma sistēmu, var tikt sagrupēti pa trimestriem. Tie tiek nosūtīti OPOCE, vēlākais, četrdesmit astoņas dienas pēc katra trimestra beigām.

Līgumslēdzējas iestādes, kas ir organizējušas konkursu, nosūta OPOCE ziņojumu par rezultātiem.

5.   Paziņojumi tiek sagatavoti atbilstīgi standarta veidlapām, ko Komisija pieņēmusi, piemērojot Direktīvu 2004/18/EK.”

5)

119. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“119. pants

Publicēšanas pasākumi līgumiem, uz kuriem neattiecas Direktīva 2004/18/EK, un līgumiem, kas minēti tās II B pielikumā

(Finanšu regulas 90. pants)”;

b)

1. punktu groza šādi:

i)

pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Līgumus, kuru vērtība ir mazāka par 158. pantā noteiktajiem robežlielumiem, un pakalpojumu līgumus, kas minēti Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumā, izsludina pienācīgiem līdzekļiem, lai nodrošinātu piedāvājumu konkursa un līgumu piešķiršanas procedūras objektivitāti.”;

ii)

b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ikgadēja līgumslēdzēju saraksta publicēšana, norādot piešķirtā līguma priekšmetu un vērtību, līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par 13 800 euro.”;

iii)

pievieno šādu daļu:

“b)

apakšpunkta pirmajā daļā paredzētā publicēšana nav obligāta specifiskajiem līgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz pamatlīgumu.”.

c)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Līgumus par nekustamajiem īpašumiem un, slepenos līgumus, kas minēti 126. panta 1. punkta j) apakšpunktā, publicē vienīgi ikgadējā specifiskā līgumslēdzēju sarakstā, norādot piešķirto līgumu priekšmetu un vērtību. Šo sarakstu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Komisijas gadījumā to pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts Finanšu Regulas 60. panta 7. punktā.”.

6)

120. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz 142. pantā minētajām paātrinātajām procedūrām pirmajā ievilkumā paredzētais termiņš tiek samazināts uz piecām kalendāra dienām.”.

7)

122. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Aicinājums piedalīties izsolē ir atvērts, līdzko visi ieinteresētie uzņēmēji var iesniegt piedāvājumu. Tas pats attiecas uz dinamiskā iepirkuma sistēmām, kas minētas 125.a pantā.

Tas ir ierobežots, ja visi uzņēmēji var lūgt piedalīties un ja vienīgi tie kandidāti, kas atbilst 135. pantā minētajiem izvēles kritērijiem un kurus līgumslēdzēja iestāde ir aicinājusi vienlaicīgi un rakstiski, var iesniegt piedāvājumu vai risinājumu 125.b pantā minētās konkursa dialoga procedūras ietvaros.

Izvēles posms var norisināties vai nu attiecībā uz katru līgumu atsevišķi, tai skaitā konkursa dialoga ietvaros, vai, izveidojot potenciālo kandidātu sarakstu ierobežotās procedūras, kas minēta 128. pantā, ietvaros”.

8)

123. pantu groza šādi:

a)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pārrunu procedūrā un ierobežotajā procedūrā pēc konkursa dialoga, kandidātu, kas aicināti uz pārrunām vai solīšanu, skaits nedrīkst būt mazāks par trim, ar nosacījumu, ka ir pietiekams skaits kandidātu, kas atbilst izvēles kritērijiem.

Kandidātu skaitam, kas pielaisti solīšanā, jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu reālu konkurenci.

Pirmās un otrās atkāpes nosacījumi netiek piemēroti:

a)

ļoti mazas vērtības līgumiem, kas minēti 129. panta 3. punktā;

b)

juridisko pakalpojumu līgumiem, Direktīvas 2004/18/EK II B pielikuma nozīmē;

c)

slepeniem līgumiem, kas minēti 126. panta 1. punkta j) apakšpunktā.”;

b)

pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Ja kandidātu skaits, kas atbilst izvēles kritērijiem un minimālajam līmenim, ir mazāks par minimālo skaitu, kas paredzēts 1. un 2. punktā, līgumslēdzēja iestāde var turpināt procedūru, uzaicinot to kandidātu vai kandidātus, kam piemīt prasītās spējas. Tomēr tā nevar iekļaut citus uzņēmējus, kas nav lūguši dalību vai kandidātus, kam nav nepieciešamo spēju.”.

9)

124. pantam pievieno šādu daļu:

“Tiklīdz līgumslēdzējas iestādes var piešķirt līgumus, izmantojot sarunu procedūru pēc tam, kad ir publicējušas līguma paziņojumu atbilstīgi 127. pantam, tās var paredzēt, ka sarunu procedūra norit pa posmiem tādā veidā, lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas norādīti līguma paziņojumā vai specifikācijās.”.

10)

125. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Atlases komisija var aicināt kandidātus atbildēt uz protokolā ierakstītiem jautājumiem, lai noskaidrotu projektu. Rezultātā tiek izveidots sarunu pilnīgs protokols.”.

11)

Iekļauj šādu 125.a un 125.b pantu:

“125.a pants

Dinamiskā iepirkuma sistēma

(Finanšu regulas 91. pants)

1.   Dinamiskā iepirkuma sistēma, tāda kā minēta Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 6. punktā un 33. pantā, ir pilnīgi elektronisks iepirkuma process ikdienas precēm, kas visu laiku atvērts jebkuram uzņēmējam, kas atbilst izvēles kritērijiem un ir iesniedzis orientējošu piedāvājumu, kas atbilst specifikācijām un iespējamiem papildu dokumentiem. Orientējošie piedāvājumi var tikt uzlaboti jebkurā laikā, ar nosacījumu, ka tie paliek atbilstoši specifikācijām.

2.   Īstenojot dinamiskā iepirkuma sistēmu, līgumslēdzēja iestāde publicē līguma ziņojumu, kurā tiek precizēts, ka runa ir par dinamiskā iepirkuma sistēmu, un kurā ir ietverta atsauce uz tīmekļa vietni, kurā brīvi, tieši un pilnīgi ir apskatāmas jebkuru papildu dokumentu specifikācijas, kopš ziņojuma publicēšanas un līdz sistēmas beigām.

Tie precizē specifikācijās, cita starpā, plānoto pirkumu, kas ir šīs sistēmas priekšmets, veidu, kā arī visu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz iepirkuma sistēmu izmantoto elektronisko aprīkojumu un savienojuma ierīcēm, un tehniskajām specifikācijām.

3.   Līgumslēdzēja iestāde visā dinamiskā iepirkuma sistēmas laikā nodrošina iespēju jebkuram uzņēmējam iesniegt orientējošu piedāvājumu, lai tas tiktu pielaists sistēmai ar nosacījumiem, kas minēti 1. punktā. Tie veic novērtējumu maksimums piecpadsmit dienu laikā, skaitot no orientējošā piedāvājuma iesniegšanas dienas. Taču tie var pagarināt novērtējuma periodu, ja pa šo laiku nenotiek neviena iesaistīšana konkurencē.

Līgumslēdzēja iestāde iespējami drīz informē pretendentu par viņa pielaišanu dinamiskā iepirkuma sistēmai vai par viņa piedāvājuma noraidījumu.

4.   Katrā atsevišķā līgumā notiek iesaiste konkurencē. Pirms to uzsākt, līgumslēdzēja iestāde publicē vienkāršotu līguma ziņojumu, aicinot visus ieinteresētos uzņēmējus iesniegt orientējošu piedāvājumu termiņā, kas nedrīkst būt mazāks par piecpadsmit dienām, skaitot no vienkāršotā ziņojuma izsūtīšanas datuma. Līgumslēdzējas iestādes uzsāk iesaisti konkurencē tikai, kad ir beigušas visu orientējošo piedāvājumu, kas ir iesniegti šajā termiņā, novērtējumu.

Tad līgumslēdzējas iestādes aicina visus pretendentus iesniegt piedāvājumu saprātīgā termiņā. Tie piešķir līgumu tam pretendentam, kurš iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, balstoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas minēti līguma ziņojumā dinamiskā iepirkuma īstenošanai. Šie kritēriji vajadzības gadījumā var tikt precizēti aicinājumā piedalīties izsolē.

5.   Dinamiskā iepirkuma sistēmas darbība nevar pārsniegt četrus gadus, izņemot pamatotus izņēmuma gadījumus.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot šo sistēmu tādā veidā, kas kavē, ierobežo vai kropļo konkurenci.

Nekāda maksa par dokumentiem nevar tikt prasīta no ieinteresētajiem uzņēmējiem vai sistēmas pusēm.

125.b pants

Konkursa dialogs

(Finanšu regulas 91. pants)

1.   Ja līgums ir īpaši sarežģīts, līgumslēdzēja iestāde, ja tā uzskata, ka tieša vēršanās pie atvērtas procedūras vai eksistējošiem nosacījumiem, kas regulē ierobežoto procedūru, neļaus slēgt līgumu ar ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu, var izmantot konkursa dialogu, kas minēts Direktīvas 2004/18/EK 29. pantā.

Līgums ir uzskatāms par īpaši sarežģītu, ja līgumslēdzēja iestāde nespēj skaidri definēt tehniskos līdzekļus, kas varētu atbilst tās vajadzībām vai mērķiem, vai radīt projekta juridisko vai finansiālo nodrošinājumu.

2.   Līgumslēdzējas iestādes publicē līguma paziņojumu, kurā tās dara zināmas savas vajadzības un prasības, kuras tās definē šajā pašā paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā.

3.   Līgumslēdzējas iestādes uzsāk sarunas ar kandidātiem, kas atbilst 135. pantā minētajiem izvēles kritērijiem, lai noteiktu un definētu piemērotākos veidus, kas atbilstu to vajadzībām.

Dialoga laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina attieksmes vienlīdzību pret visiem pretendentiem un kandidātiem, kas piedalās dialogā, piedāvāto risinājumu vai citas sniegtās informācijas konfidencialitāti, izņemot gadījumu, ja tie ir piekrituši to izplatīšanai.

Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt, ka procedūra notiek secīgos posmos, lai samazinātu risinājumu, kas tiek apspriesti vienā sarunu posmā, skaitu, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas norādīti līguma paziņojumā vai aprakstošā dokumentā, ja šī iespēja ir paredzēta līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā.

4.   Pēc dalībnieku informēšanas par sarunu slēgšanu, līgumslēdzējas iestādes tos aicina iesniegt galīgo piedāvājumu, balstoties uz sarunu laikā piedāvāto un precizēto risinājumu vai risinājumiem. Šie piedāvājumi ietver visus projekta realizācijai prasītos un nepieciešamos elementus.

Pēc līgumslēdzēju iestāžu pieprasījuma, šie piedāvājumi var tikt izskaidroti, precizēti un uzlaboti, tomēr neizmainot piedāvājuma vai izsoles izsludināšanas pamatelementus, kuru izmaiņas var kropļot konkurenci vai radīt diskrimināciju.

Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma, pretendents, kura piedāvājums ticis uzskatīts par ekonomiski izdevīgāko, var tikt lūgts izskaidrot sava piedāvājuma aspektus vai apstiprināt saistības, kas tajā figurē, ar nosacījumu, ka tas neizmaina būtiskus piedāvājuma vai izsoles izsludināšanas elementus, nekropļo konkurenci vai nerada diskrimināciju.

5.   Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt cenas vai maksājumu dialoga dalībniekiem.”.

12)

Regulas 126. pantu groza šādi:

a)

1. punktu groza šādi:

i)

ievadteikumu un a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“Līgumslēdzējas iestādes var uzsākt sarunu procedūru bez iepriekšējas līguma paziņojuma publicēšanas, lai kāda arī būtu līgumu plānotā vērtība, šādos gadījumos:

a)

ja neviens piedāvājums vai neviens piemērots piedāvājums, vai neviena kandidatūra nav tikusi iesniegta, atsaucoties uz atvērtu vai ierobežotu procedūru, pēc sākotnējās procedūras slēgšanas, ciktāl līguma sākotnējie nosacījumi, kas precizēti 130. pantā minētā aicinājuma piedalīties izsolē dokumentos, netiek būtiski mainīti;”;

ii)

c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

ciktāl tas noteikti nepieciešams – ja ārkārtējas steidzamības gadījumā, ko radījis neparedzēts notikums, kas nav atkarīgs no līgumslēdzējām iestādēm, nav iespējams ievērot termiņus, ko prasa citas procedūras un kas ir paredzēti 140., 141. un 142. pantā;”;

iii)

e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

papildus pakalpojumiem un darbiem, kas nefigurē nedz sākotnēji plānotajā projektā, nedz sākotnējā līgumā, taču kas neparedzētu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami pakalpojuma vai darba izpildei, atbilstoši 2. punktā minētajiem nosacījumiem;

f)

attiecībā uz jauniem pakalpojumiem vai darbiem, kas ir tādu līdzīgu pakalpojumu vai darbu atkārtošanās, kurus tā pati līgumslēdzēja iestāde bija uzticējusi uzņēmējam sākotnējā līgumā ar nosacījumu, ka pakalpojumi un darbi atbilst pamatprojektam un ka attiecībā uz šo projektu ir piešķirts sākotnējs līgums saskaņā ar atvērto vai ierobežoto procedūru, atbilstīgi 3. punktā minētajiem nosacījumiem;”;

iv)

g) apakšpunktam pievieno šādus apakšpunktus:

“iii)

izejmateriālu biržā kotētu un pirktu piegāžu gadījumā;

iv)

pirkumu ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem gadījumā, vai nu no piegādātāja, kas pilnīgi pārtrauc komercdarbību, vai no bankrota, kredīta maksājumu atvieglojumu vai līdzīgas procedūras, atbilstoši nacionāliem likumiem, kuratoriem vai likvidatoriem;”;

v)

i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

juridisko pakalpojumu līgumiem Direktīvas 2004/18/EK IIB pielikuma nozīmē; tomēr šos līgumus pienācīgi publicē;”;

vi)

pievieno šādu j) apakšpunktu:

“j)

līgumiem, ko iestāde vai tās deleģētas iestādes pasludinājušas par slepeniem, vai līgumiem, kuru izpildi jāpavada īpašiem drošības pasākumiem, atbilstoši spēkā esošiem administratīviem nosacījumiem, vai, ja to prasa svarīgu Kopienu vai Savienības interešu aizsardzība.”;

vii)

pievieno šādu daļu:

“Līgumslēdzējas iestādes var arī uzsākt sarunu procedūru bez iepriekšēja līguma paziņojuma publicēšanas, visiem līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 13 800 euro.”;

b)

3. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Gadījumos, kas minēti 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā, par iespēju izmantot sarunu procedūru norāda tiklīdz kā pirmais līgums ir nodots piedāvājumu konkursam un turpmāko pakalpojumu vai darbu kopējā paredzētā summa tiek ņemta vērā aprēķinot robežlielumus, kas minēti 158. pantā.”.

13)

127. pantu groza šādi:

a)

1. punktu groza šādi:

i)

ievadteikumu un a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Līgumslēdzējas iestādes var uzsākt sarunu procedūru pēc līguma paziņojuma publicēšanas, lai kāda arī būtu līguma plānotā vērtība, šādos gadījumos:

a)

ja piedāvājumi, kas ir neregulāri vai nepieņemami, jo īpaši attiecībā uz izvēles vai piešķiršanas kritērijiem, ir iesniegti, atbildot uz uzsāktu vai ierobežotu procedūru, vai konkursa dialogu, kas ir iepriekš izbeigts, ciktāl līguma sākotnējie nosacījumi, kas noteikti aicinājuma piedalīties izsolē dokumentos, kas minēti 130. pantā, netiek būtiski mainīti, neskarot 2. punkta piemērošanu;

b)

izņēmuma gadījumos, kad runa ir par darbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kuru veids vai raksturs neļauj pretendentam noteikt iepriekšēju un vispārēju cenu;”;

ii)

e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

pakalpojumu līgumiem, kas minēti Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumā, saskaņā ar šīs regulas 126. panta 1. punkta pirmās daļas i) un j) apakšpunkta un otrās daļas noteikumiem.”;

b)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā līgumslēdzējas iestādes var nepublicēt līguma paziņojumu, ja tās sarunu procedūrā iekļauj visus pretendentus un tikai tos pretendentus, kuri atbilst atlases kritērijiem un kuri iepriekšēja procedūrā ir iesnieguši piešķiršanas procedūras formālām prasībām atbilstīgus piedāvājumus.”.

14)

129. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Līgumos, kuru vērtība ir mazāka par 3 500 euro, var būt tikai viens piedāvājums.

4.   Par izdevumiem, kuru vērtība ir mazāka par 200 euro, veiktie maksājumi var notikt ar vienkāršu kvīts saņemšanu bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas”.

15)

130. pantu groza šādi:

a)

1. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)

aicinājums piedalīties izsolē vai līgumā, vai dialogā 125.b pantā minētās procedūras ietvaros;

b)

specifikācija, kas tam pievienota, vai 125.b pantā minētā konkursa dialoga gadījumā, aprakstošs dokuments ar līgumslēdzēja iestādes vajadzībām un prasībām vai interneta adrese, kurā tās var apskatīt;”;

b)

2. punktu groza šādi:

i)

ievadteikumu un a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Aicinājumā piedalīties izsolē vai līgumā, vai dialogā precizē vismaz:

a)

piedāvājumu reģistrēšanas un iesniegšanas nosacījumus, jo īpaši galīgo datumu un laiku, iespējamu prasību aizpildīt atbildes veidlapu, pievienojamos dokumentus, tai skaitā ekonomiskās, finansiālās, profesionālās un tehniskās spējas apstiprinošus dokumentus, kas minēti 135. pantā, ja tie nav precizēti līguma paziņojumā, kā arī adresi, uz kuru tie jānosūta;

b)

ka piedāvājuma iesniegšana paredz piekrišanu 1. punktā minētajai specifikācijai, uz kuru tā attiecas, un ka šī iesniegšana saista pretendentu līguma izpildes laikā, ja viņš kļūst par tā saņēmēju;”;

ii)

pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e)

konkursa dialoga gadījumā, fiksēts datums un adrese konsultāciju posma sākumam.”;

c)

3. punktu groza šādi:

i)

a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)

līgumam piemērojami izslēgšanas un izvēles kritēriji, izņemot ierobežotā procedūrā, tai skaitā pēc konkursa dialoga un pārrunu procedūrās ar iepriekšēju 127. pantā minētā paziņojuma publicēšanu; šajā gadījumā šie kritēriji figurē vienīgi līguma paziņojumā vai aicinājumā izrādīt interesi;

b)

līguma piešķiršanas kritēriji un to relatīva izlīdzināšana vai, vajadzības gadījumā, kārtība, kas samazina šo kritēriju nozīmi, ja tie nefigurē līguma paziņojumā;”;

ii)

d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

138. panta 2. punktā minēto prasību minimumu, kuru variantiem jāievēro ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma piešķiršanas procedūra, ja līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā ir norādījusi, ka varianti ir atļauti.”;

iii)

pievieno šādu g) apakšpunktu:

“g)

125.a pantā minētajās dinamiskā iepirkuma sistēmās plānoto pirkumu veids kā arī jebkura informācija par iepirkuma sistēmu, izmantoto elektronisko aprīkojumu un savienojuma ierīcēm un tehnisko specifikāciju.”.

16)

131. pantu groza šādi:

a)

2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

ikreiz, kad iespējams, pieejas kritēriji personām ar īpašām vajadzībām vai koncepcija visiem lietotājiem;”;

b)

3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

vai rādītāju vai funkcionālu prasību aspektā, spējot iekļaut vides raksturojumus un esot pietiekami precīzām, lai ļautu pretendentiem noteikt līguma priekšmetu un līgumslēdzējām iestādēm piešķirt līgumu;”;

c)

4. pantam pievieno šādu daļu:

“Piemērots veids var būt ražotāja tehniskie dokumenti vai atzītas organizācijas rādītāju atskaite.”;

d)

5. punktam pievieno šādu daļu:

“Pretendentam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei un jebkurā piemērotā veidā, ka viņa piedāvājums atbilst funkcionāliem rādītājiem vai prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde. Piemērots veids var būt ražotāja tehniskie dokumenti vai atzītas organizācijas rādītāju atskaite.”;

e)

Iekļauj šādus 5.a un 5.b punktus:

“5.a   Ja līgumslēdzējas iestādes pieprasa vides raksturojumu funkcionālu rādītāju vai prasību aspektā, tie var izmantot detalizētas specifikācijas vai, vajadzības gadījumā, to daļas, kas noteiktas Eiropas, daudznacionālās, nacionālās ekoloģiskajās zīmēs vai jebkurās citās ekoloģiskajās zīmēs, ciktāl tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

izmantotās specifikācijas ir piemērotas, lai noteiktu piegādes vai pakalpojumu, kas ir līguma priekšmets, raksturu;

b)

zīmes prasības ir izveidotas uz zinātniskas informācijas bāzes;

c)

ekoloģiskās zīmes ir pieņemtas procesā, kurā var piedalīties visas iesaistītās puses, piemēram, valsts organizācijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;

d)

ekoloģiskās zīmes ir pieejamas visām ieinteresētajām pusēm.

Līgumslēdzējas iestādes var norādīt, ka precēm vai pakalpojumiem ar ekoloģisko zīmi jāatbilst tehniskajām īpašībām, kas noteiktas specifikācijā. Tie pieņem jebkuru citu piemērotu pierādījuma veidu, piemēram, ražotāja tehniskos dokumentus vai atzītas organizācijas rādītāju atskaiti.

5.b   Atzīta organizācija 4., 5. un 5.a punkta nozīmē ir izmēģinājumu vai kalibrēšanas laboratorija, vai inspekcijas un sertificēšanas organizācija, kas atbilst attiecīgām Eiropas normām.”.

17)

134. pantu aizstāj ar šādu:

“134. pants

Pierādījumu veidi

(Finanšu regulas 93. līdz 96. pants)

1.   Līgumslēdzēja iestāde pieņem kā pietiekamu pierādījumu, ka kandidāts vai pretendents neatrodas kādā no Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a), b) vai e) apakšpunktos minētajām situācijām, ja tas uzrāda nesenu izrakstu no tiesājamības reģistra vai, ja tāda nav, līdzvērtīgu nesenu dokumentu, ko izdevusi izcelsmes valsts juridiska vai administratīva iestāde, un no kura izriet, ka šīs prasības ir apmierinātas. Līgumslēdzēja iestāde pieņem kā pietiekamu pierādījumu, ka kandidāts vai pretendents neatrodas kādā no Finanšu regulas 93. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām situācijām, nesenu sertifikātu, ko izdevusi attiecīgās valsts kompetentā iestāde.

2.   Ja 1. punktā minētais dokuments vai sertifikāts nav ticis izsniegts attiecīgā valstī un citos izņēmuma gadījumos, kas minēti Finanšu Regulas 93. un 94. pantā, tas var tikt aizvietots ar paziņojumu ar zvērestu vai arī svinīgu paziņojumu, ko ieinteresētā puse veic izcelsmes valsts juridiskā vai administratīvā iestādē, pie notāra vai kvalificētā profesionālā organizācijā.

Atkarībā no veiktās risku analīzes, līgumos, kuru vērtība zemāka par 50 000 euro, līgumslēdzēja iestāde var lūgt kandidātiem vai pretendentiem vienīgi apstiprinājumu ar godavārdu, kas apliecina, ka tie neatrodas kādā no Finanšu regulas 93. un 94. pantā minētajām situācijām.

3.   Atbilstoši tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas pretendents vai kandidāts, 1. un 2. punktā uzskaitītie dokumenti attiecas uz juridiskām personām un fiziskām personām, tai skaitā, ja līgumslēdzēja iestāde to uzskata par nepieciešamu, uz kandidāta vai pretendenta uzņēmuma vadītājiem vai uz jebkuru citu personu, kam ir reprezentācijas, lemšanas un kontroles tiesības.

4.   Ja viņiem ir šaubas par kandidāta vai pretendenta personīgo situāciju, līgumslēdzējas iestādes pašas var vērsties pie 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, lai iegūtu par šo situāciju nepieciešamo informāciju.”.

18)

135. pantu groza šādi:

a)

5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Līgumslēdzējas iestādes par kandidāta vai pretendenta finansiālo, ekonomisko, tehnisko un profesionālo spēju pierādījumu prasītās informācijas apjoms un prasītais minimālais spēju līmenis, atbilstoši 2. punktam, nevar pārsniegt līguma priekšmetu un ievēro uzņēmēju likumīgās intereses, galvenokārt attiecībā uz uzņēmuma tehnisko un komerciālo noslēpumu aizsardzību.”;

b)

Pievieno šādu 6. punktu:

“6.   Atkarībā no veiktās risku analīzes līgumos, kuru vērtība zemāka par 50 000 euro, līgumslēdzēja iestāde var neprasīt dokumentus, kas apstiprina kandidāta vai pretendenta ekonomiskās, finansiālās, tehniskās un profesionālās spējas. Šajā gadījumā nevar tikt veikts nekāda veida iepriekšējs finansējums vai apmaksa ar starpniecību”.

19)

136. pantu groza šādi:

a)

1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Finansiālo un ekonomisko spēju apliecinājums galvenokārt var tikt veikts ar vienu vai vairākiem šādiem dokumentiem:”;

b)

3. punktam pievieno šādu daļu:

“Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem 116. panta 6. punktā minētās uzņēmēju grupas var balstīties uz grupas vai citu vienību dalībnieku spējām.”.

20)

137. pantu groza šādi:

a)

2. punktu groza šādi:

i)

ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Uzņēmēju tehniskās un profesionālās spējas var tikt apliecinātas ar veicamās piegādes, pakalpojumu vai darbu veidu, daudzumu vai nozīmīgumu un izmantošanu, balstoties uz vienu vai vairākiem šādiem dokumentiem:”;

ii)

d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

tehniskā aprīkojuma un pielietojamo metožu, lai pārliecinātos par piegādes un pakalpojumu kvalitāti, kā arī uzņēmuma analīzes un izpētes metožu, apraksts;”;

iii)

pievieno šādu i) apakšpunktu:

“i)

būvdarbu un pakalpojumu līgumiem, un vienīgi piemērotos gadījumos, vides vadības norādes, ko uzņēmējs varēs izmantot līguma laikā.”;

b)

iekļauj šādu 3.a un 3.b punktu:

“3.a   Ja līgumslēdzējas iestādes prasa neatkarīgu organizāciju izdotus sertifikātus, kas apliecina, ka uzņēmējs atbilst zināmām kvalitātes garantijas normām, tie atsaucas uz kvalitātes garantijas sistēmām, kas balstās uz attiecīgām Eiropas normām un kuras apliecinājušas organizācijas, kas atbilst Eiropas sertificēšanas normām.

3.b   Ja līgumslēdzējas iestādes prasa neatkarīgu organizāciju izdotus sertifikātus, kas apliecina, ka uzņēmējs atbilst zināmām vides vadības normām, tie atsaucas uz kopienas vides pārvaldes un audita sistēmu (EMAS), kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 761/2001 (8) vai uz vides vadības normām, kas balstās uz attiecīgām Eiropas vai starptautiskām normām un kuras apliecinājušas organizācijas, kas atbilst kopienas likumdošanai vai Eiropas un starptautiskajām sertificēšanas normām. Tie atzīst organizāciju, kas atrodas citās dalībvalstīs, līdzvērtīgus sertifikātus. Tie arī pieņem līdzvērtīgu vides vadības metožu pierādījumus, ko uzrāda uzņēmēji.

c)

4. pantā pievieno šādu daļu:

“Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem 116. panta 6. punktā minētās uzņēmēju grupas var balstīties uz grupas vai citu vienību dalībnieku spējām.”.

21)

138. panta 3. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Līgumslēdzēja iestāde nosaka relatīvo izlīdzināšanu, ko tā piešķir katram kritērijam, kas izvēlēts noteiktu ekonomiski izdevīgāko līgumu ziņojumā, specifikācijā, vai aprakstošā dokumentā. Šī izlīdzināšana var notikt, izmantojot amplitūdu ar piemērotu maksimālo nobīdi.

Cenas kritērija relatīva izlīdzināšana, attiecībā pret citiem kritērijiem, nedrīkst novest pie cenas kritērija mazināšanas līguma saņēmēja izvēlē, nepārkāpjot iestādes fiksētos dažu pakalpojumu apmaksas tarifus.”.

22)

Iekļauj šādu 138.a pantu:

“138. a pants

Elektronisko izsoļu izmantošana

(Finanšu regulas 97. panta 2. punkts)

1.   Atvērtās, ierobežotās vai sarunu procedūrās, kas minētas 127. panta 1. punkta a) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde var nolemt, ka publiskā iepirkuma piešķiršana vispirms notiek elektroniskā izsolē, tādā kā minēta Direktīvas 2004/18/EK 54. pantā, ja var tikt precīzi noteikta līguma specifikācija.

Tādā pašā gadījumā, elektroniskā izsole var tikt izmantota, iesaistot konkurencē šīs regulas 117. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā pamatlīguma puses, un iesaistot konkurencē 125.a pantā minētās dinamiskā iepirkuma sistēmas ietvaros slēdzamos līgumus.

Elektroniskā izsole attiecas vai nu tikai uz cenām, ja līgums tiek piešķirts zemākajai cenai, vai uz specifikācijā norādīto piedāvājumu elementu cenām un/vai vērtību, ja līgums tiek piešķirts ekonomiski izdevīgākajam piedāvājumam.

2.   Līgumslēdzējas iestādes, kas nolemj izmantot elektronisko izsoli, to min līguma paziņojumā.

Specifikācija, cita starpā, ietver šādu informāciju:

a)

elementus, kuru vērtība būs elektroniskās izsoles priekšmets, ciktāl šie elementi ir aprēķināmi tā, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos;

b)

iespējamo vērtību, kas varēs tikt iesniegtas, robežlielumi, kas izriet no līguma priekšmeta specifikācijas;

c)

informāciju, kas tiks nodota pretendenta rīcībā elektroniskās izsoles laikā, un, vajadzības gadījumā, kurā brīdī tā tiks nodota viņa rīcībā;

d)

informācija par elektroniskās izsoles gaitu;

e)

nosacījumi, pēc kuriem pretendenti varēs pārsolīt, un īpaši minimālā nobīde, kas vajadzības gadījumā tiks pieprasīta pārsolīšanai;

f)

informācija par izmantojamo elektronisko ierīci un savienojuma nosacījumiem un tehnisko specifikāciju.

3.   Pirms uzsākt elektronisko izsoli, līgumslēdzējas iestādes veic pirmo pilnīgo piedāvājumu novērtējumu, atbilstoši piešķiršanas kritērijam(-iem) un to fiksētajai izlīdzināšanai.

Visi pretendenti, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, elektroniskā ceļā tiek vienlaicīgi aicināti iesniegt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības; aicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju individuālam pieslēgumam izmantojamai elektroniskai ierīcei un precizē elektroniskās izsoles sākuma datumu un laiku. Elektroniskā izsole var notikt vairākos posmos. Elektroniskā izsole nevar sākties ātrāk par divām darba dienām pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.

4.   Ja piešķiršana notiek ekonomiski izdevīgākajam piedāvājumam, uzaicinājumam tiek pievienots attiecīgā pretendenta piedāvājuma pilnīga novērtējuma, kas veikts atbilstoši 138. panta 3. punkta pirmajā atkāpē paredzētajai izlīdzināšanai, rezultāts.

Uzaicinājumā arī minēta matemātiskā formula, kas elektroniskajā izsolē noteiks automātisku pārskatīšanu, atkarībā no iesniegtām jaunām cenām un/vai jaunām vērtībām. Šī formula ietver visu ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai fiksēto kritēriju izlīdzināšanu, kas noteikta līguma paziņojumā vai specifikācijā; šim nolūkam iespējamā amplitūda iepriekš jāizsaka ar noteiktu vērtību.

Gadījumos, ja ir pieļaujami varianti, formulas jāsniedz katram variantam atsevišķi.

5.   Elektroniskās izsoles katrā posmā līgumslēdzējas iestādes nekavējoties sniedz visiem pretendentiem vismaz to informāciju, kas tiem ļauj katrā brīdī uzzināt to savstarpējo klasifikāciju. Iestādes var sniegt arī citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, ar nosacījumu, ka tas tiek norādīts specifikācijā. Tās var arī jebkurā brīdī paziņot dalībnieku skaitu izsoles posmā. Tomēr, nekādā gadījumā tās nedrīkst izpaust pretendentiem identitāti elektroniskās izsoles posmu norises laikā.

6.   Līgumslēdzējas iestādes slēdz elektronisko izsoli atbilstoši vienam vai vairākiem šādiem veidiem:

a)

uzaicinājumā piedalīties izsolē tās norāda iepriekš fiksētu datumu un laiku;

b)

ja tās vairs nesaņem jaunas cenas un jaunas vērtības, kas atbilst minimālās nobīdes prasībām. Šajā gadījumā līgumslēdzējas iestādes uzaicinājumā piedalīties izsolē precizē termiņu, ko tās ievēros kopš pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms slēgt elektronisko izsoli;

c)

ja ir realizēts izsoles posmu skaits, kas fiksēts uzaicinājumā piedalīties izsolē.

Ja līgumslēdzējas iestādes ir nolēmušas slēgt elektronisko izsoli, atbilstoši c) apakšpunktam, vajadzības gadījumā, saistībā ar b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma datumus.

7.   Pēc elektroniskās izsoles slēgšanas līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumu atbilstoši 138. pantam, atkarībā no elektroniskās izsoles rezultātiem.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot elektroniskās izsoles netaisnīgi vai tādā veidā, ka tiek kavēta, ierobežota vai kropļota konkurence, vai mainīts līguma priekšmets, kas ticis iesaistīts konkurencē, publicējot līguma paziņojumu, un definēts specifikācijā.”.

23)

139. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu teikumu:

“Šie precizējumi galvenokārt var skart spēkā esošo darba aizsardzības un apstākļu nosacījumu ievērošanu, gadījumā, ja paredzēts veikt līdzekļu piešķiršanu.”.

24)

140. pantu groza šādi:

a)

2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Atklātās procedūrās attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par 158. pantā minētajiem robežlielumiem, piedāvājumu pieņemšanas minimālais termiņš ir piecdesmit divas dienas, skaitot no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.

3.   Ierobežotās procedūrās, tai skaitā, 125.b pantā minētā konkursa dialoga izmantošanā, un sarunu procedūrās ar līguma paziņojumu, līgumos, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par 158. pantā minētajiem robežlielumiem, līdzdalības lūgumu pieņemšanas minimālais termiņš ir trīsdesmit septiņas dienas, skaitot no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.

Ierobežotās procedūrās attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par 158. pantā minētajiem robežlielumiem, piedāvājumu pieņemšanas minimālais termiņš ir četrdesmit dienas, skaitot no uzaicinājuma piedalīties izsolē nosūtīšanas dienas.

Taču ierobežotās procedūrās, pēc aicinājuma izrādīt interesi, kā minēts 128. pantā, piedāvājumu pieņemšanas minimālais termiņš ir divdesmit viena diena, skaitot no aicinājuma piedalīties izsolē nosūtīšanas dienas.

4.   Gadījumos, kad atbilstoši 118. panta 2. punktam, līgumslēdzējas iestādes ir nosūtījušas publicēšanai iepriekšēju informatīvu paziņojumu, vai pašas ir publicējušas iepriekšēju informatīvu paziņojumu savā pircēja profilā, piedāvājumu pieņemšanas minimālais termiņš pamatā var tikt samazināts līdz trīsdesmit sešām dienām, bet nekādā gadījumā ne mazāk par divdesmit divām dienām, skaitot no līguma paziņojuma vai uzaicinājuma piedalīties izsolē nosūtīšanas dienas.

Termiņa samazināšana, kas minēta pirmajā daļā, ir iespējam tikai, ja iepriekšējs informatīvs paziņojums atbilst sekojošiem nosacījumiem:

a)

tas ietver visu līguma paziņojumā pieprasīto informāciju, ciktāl šī informācija ir pieejama paziņojuma publicēšanas brīdī;

b)

tas ticis nosūtīts publicēšanai - minimums piecdesmit divu dienu un maksimums divu mēnešu laikā pirms līguma paziņojuma nosūtīšanas datuma.”;

b)

pievieno šādu 5. punktu:

“5.   Piedāvājumu pieņemšanas termiņi var tikt samazināti par piecām dienām, ja kopš līguma paziņojuma vai uzaicinājuma izrādīt interesi publicēšanas dienas, visi aicinājuma piedalīties izsolē dokumenti ir brīvi un tieši pieejami elektroniskā veidā.”.

25)

141. pantu groza šādi:

a)

1. un 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Ja pieprasījums ir iesniegts noteiktajā laikā pirms piedāvājumu, specifikāciju vai aprakstošo dokumentu iesniegšanas beigu termiņa 125.b pantā minētajā procedūrā un papildus dokumentus nosūta visiem uzņēmējiem, kas lūguši specifikāciju vai izrādījuši interesi piedalīties sarunās, vai izsolē sešas kalendāra dienas pēc lūguma saņemšanas, atbilstoši 4. punkta noteikumiem. Līgumslēdzējām iestādēm nav pienākums atbildēt uz pieprasījumiem, kas iesniegti mazāk nekā 5 darba dienu laikā pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa.

2.   Ja tie ir pieprasīti noteiktajā laikā pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa, papildu uzziņas par specifikācijām vai aprakstošiem dokumentiem, vai papildu dokumentiem sniedz vienlaicīgi visiem uzņēmējiem, kas lūguši specifikāciju vai izrādījuši interesi piedalīties sarunās, vai izsolē vēlākais sešas kalendāra dienas pēc piedāvājumu saņemšanas vai uzziņu pieprasījumiem, kas saņemti mazāk kā astoņas kalendāra dienas pirms piedāvājumu pieņemšanas beigu datuma, pēc iespējas ātrāk pēc uzziņu pieprasījuma saņemšanas. Līgumslēdzējām iestādēm nav pienākums atbildēt uz pieprasījumiem, kas iesniegti mazāk nekā 5 darba dienu laikā pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa.”;

b)

4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atvērtā procedūrā, tai skaitā dinamiskā iepirkuma sistēmās, kas minētas 125.a pantā, ja visi aicinājuma piedalīties izsolē dokumenti un visi papildu dokumenti ir brīvi, pilnīgi un tieši pieejami elektroniskā veidā, 1. punkta nosacījumus nepiemēro. Tad 118. panta 3. punktā minētajā līguma ziņojumā min interneta adresi, kurā šos dokumentus iespējams apskatīt.”.

26)

142. pantu aizstāj ar šādu:

“142. pants

Termiņi steidzamos gadījumos

(Finanšu regulas 98. panta 1. punkts)

1.   Ja pienācīgi pamatotos gadījumos nav iespējams ievērot 140. panta 3. punktā noteiktos termiņus attiecībā uz ierobežotām procedūrām un sarunu procedūrām ar līguma paziņojuma publicēšanu, līgumslēdzējas iestādes var noteikt šādus termiņus, kas izteikti kalendārajās dienās:

a)

līdzdalības pieprasījumu pieņemšanas termiņu, kas ir vismaz 15 dienas pirms līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas vai vismaz desmit dienas, ja paziņojums nosūtīts OPOCE elektroniskā veidā;

b)

piedāvājumu pieņemšanas termiņu, kas ir vismaz 10 dienas no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums piedalīties konkursā.

2.   Ierobežotu procedūru vai paātrināto sarunu procedūru ietvaros papildu informāciju par specifikāciju paziņo visiem kandidātiem vai pretendentiem vēlākais četras kalendārās dienas pirms noteiktā piedāvājumu saņemšanas termiņa, ja tā tiek pieprasīta savlaicīgi.”.

27)

143. pantu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Piedāvājumu un līdzdalības lūgumu iesniegšanas kārtību nosaka līgumslēdzēja iestāde, kura var izvēlēties vienu saziņas veidu. Piedāvājumi un dalības lūgumi var tikt iesniegti vēstules veidā vai elektroniskā veidā. Turklāt līdzdalības lūgumi var arī nosūtīt pa faksu.

Izvēlētiem saziņas līdzekļiem nav diskriminējošs raksturs un tie neierobežo uzņēmēju pieeju piešķiršanas procedūrai.

Izmantotie saziņas līdzekļi ļauj garantēt sekojošu nosacījumu ievērošanu:

a)

ka katra solīšana satur visu tās novērtēšanai nepieciešamo informāciju;

b)

ka tiek saglabāts datu kopums;

c)

ka tiek saglabāta piedāvājumu konfidencialitāte un ka līgumslēdzēja iestāde iepazīstas ar šiem piedāvājumiem tikai pēc to iesniegšanai paredzētā termiņa beigām.

Attiecībā uz līdzdalības lūgumiem, kas nosūtīti pa faksu, ja nepieciešams juridiskam pamatojumam, līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai sūtījumi tiktu apstiprināti ar vēstuli vai elektroniskā veidā pēc iespējas ātrāk un katrā gadījumā pirms 140. un 251. pantā minētā termiņa.

Līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai elektroniskā veidā nosūtītajiem piedāvājumiem tiktu pievienots elektroniskais paraksts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK (9) nozīmē.

b)

iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Ja līgumslēdzēja iestāde pieļauj piedāvājumu un līdzdalības lūgumu nosūtīšanu elektroniskā veidā, izmantotajiem līdzekļiem, kā arī to tehniskajam raksturojumam nedrīkst būt diskriminējošs raksturs, tie ir publiski pieejami un savienojami ar plaši lietojamām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Pretendentiem vai prasītājiem sniedz informāciju, kas attiecas uz piedāvājumu un līdzdalības lūgumu iesniegšanai nepieciešamām specifikācijām, tai skaitā kodēšanu.

Turklāt piedāvājumu un dalības lūgumu pieņemšanas nosacījumi atbilst Direktīvas 2004/18/EK X pielikuma prasībām.”;

c)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja piedāvājumu nosūtīšana notiek ar vēstules palīdzību, tā norisinās pēc izsoles dalībnieku izvēles:

a)

vai nu pa pastu vai elektronisko pastu, šajos gadījumos aicinājuma piedalīties izsolē dokumentos tiek precizēts, vai tiek ņemts vērā nosūtīšanas datums, pasta zīmogs vai depozīta apstiprinājuma datums;

b)

pretendentam personiski vai viņa pārstāvim nogādājot tieši iestādes dienestos; šādam nolūkam dokumentos, kas attiecas uz konkursa piedāvājumu papildus informācijai, kas minēta 130. panta 2. punkta a) apakšpunktā norāda struktūrvienību, kurā piedāvājums jānogādā, pretī par to saņemot parakstītu datētu kvīti.”.

28)

145. pantu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Visi līdzdalības lūgumi un piedāvājumi, kas atbilst 143. panta prasībām, ir atvērti.”;

b)

2. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Atklāšanas komisija sastāv vismaz no trīs cilvēkiem, kas pārstāv vismaz divas attiecīgās iestādes organizatoriskās vienības, bez hierarhiskas saiknes to starpā, no kuriem vismaz viens nav kompetentā pasūtītāja pakļautībā. Lai novērstu jebkādu interešu konflikta situāciju, šie cilvēki ir pakļauti Finanšu regulas 52. punktā minētajiem pienākumiem.

Vietējās pārstāvniecībās un vienībās, kas minētas 254. pantā, vai kas izolētas kādā dalībvalstī, ja nepastāv atsevišķas vienības, nepiemēro prasības, kas attiecas uz organizatoriskajām vienībām bez hierarhiskas saiknes.”;

c)

3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Piedāvājumu nosūtīšanas pa pastu gadījumā, viens vai vairāki atklāšanas komisijas locekļi parafē dokumentus, apliecinot katra piedāvājuma nosūtīšanas datumu un laiku.”.

29)

146. pantu groza šādi:

a)

1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Visus līdzdalības lūgumus un piedāvājumus, kas pasludināti par atbilstošiem, novērtē un klasificē vērtēšanas komiteja, kas izveidota katram no diviem posmiem, attiecīgi uz iepriekš paziņoto izslēgšanas kritēriju un izvēles kritēriju bāzes no vienas puses un piešķiršanas kritēriju bāzes no otras puses.”;

b)

2. punktu groza šādi:

i)

pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:

“Vērtēšanas komiteja sastāv vismaz no trīs cilvēkiem, kas pārstāv vismaz divas attiecīgās iestādes organizatoriskās vienības, bez hierarhiskas saiknes to starpā, no kuriem vismaz viens nav kompetentā pasūtītāja pakļautībā. Lai novērstu jebkādu interešu konflikta situāciju, šie cilvēki ir pakļauti Finanšu regulas 52. punktā minētajiem pienākumiem.

Vietējās pārstāvniecībās un vienībās, kas minētas 254. pantā, vai izolētas kādā dalībvalstī, nepastāvot skaidrām vienībām, organizatorisku vienību bez hierarhiskas saiknes to starpā prasība netiek piemērota.”;

ii)

pievieno šādu ceturto daļu:

“Ar kompetentā pasūtītāja lēmumu, šajā komitejā var piedalīties ārēji eksperti. Kompetents kredītrīkotājs nodrošina, lai šie eksperti ievērotu Finanšu regulas 52. pantā minētos pienākumus.”;

c)

3. punktu groza šādi:

i)

otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tomēr Vērtēšanas komiteja vai līgumslēdzēja iestāde var aicināt kandidātu vai pretendentu papildināt vai izskaidrot iesniegtos apstiprinošos dokumentus, kas attiecas uz izslēgšanas un izvēles kritērijiem, tās noteiktajā termiņā.”;

ii)

pievieno šādu trešo daļu:

“Par pieņemamiem tiek uzskatīti tie kandidātu vai pretendentu piedāvājumi, kas nav izslēgti un atbilst izvēles kritērijiem.”.

30)

147. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“147. pants

Novērtēšanas rezultāti

(Finanšu regulas 99. pants)”;

b)

2. punktā ievadteikumu un a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. punktā minētajā mutiskajā procesā ir vismaz:

a)

līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese, līguma, pamatlīguma vai dinamiskā iepirkuma sistēmas priekšmets un vērtība;”;

c)

3. punktu groza šādi:

i)

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

to nosaukums un adrese, kā arī līguma, pamatlīguma vai dinamiskā iepirkuma sistēmas priekšmets un vērtība;”;

ii)

f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

attiecībā uz sarunu procedūrām un konkursa dialogu, 125.b, 126., 127., 242., 244., 246. un 247. pantā minētie apstākļi, kas tās pamato;”.

31)

148. pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5.   Juridisko pakalpojumu līgumu gadījumā, Direktīvas 2004/18/EK II B pielikuma nozīmē, līgumslēdzēja iestāde var uzturēt nepieciešamos kontaktus ar pretendentu, lai pārbaudītu izvēles un/vai piešķiršanas kritērijus.”.

32)

149. pantu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Līgumslēdzējas iestādes pēc iespējas īsā laikā informē kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz līguma vai pamatlīguma piešķiršanu, vai pielaišanu dinamiskā iepirkuma sistēmai, ieskaitot iemeslus, kuru dēļ tās nolēmušas atteikt līguma slēgšanu vai pamatlīgumu, vai dinamiskā iepirkuma sistēmas īstenošanu, kuras nolūkā veikta iesaistīšana konkurencē, vai iemeslus, kuru dēļ nolemts atsākt procedūru.”;

b)

pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Attiecībā uz līgumiem, kurus Kopienas iestādes piešķir uz sava rēķina, līgumslēdzējas iestādes, saskaņā ar Finanšu regulas 105. pantu, paziņo katram neveiksmīgajam pretendentam vai kandidātam, cik ātri iespējams un vēlākais nākamajā nedēļā pēc piešķiršanas lēmuma pieņemšanas, vienlaicīgi un individuāli ar vēstuli vai par faksu vai elektroniski par to, ka viņu piedāvājums vai kandidatūra nav pieņemta, precizējot ikvienā gadījumā pieteikuma vai kandidatūras atteikuma iemeslus.

Līgumslēdzējas iestādes vienlaicīgi ar atteikuma paziņojumiem neveiksmīgajiem kandidātiem vai pretendentiem, paziņo piešķiršanas lēmumu veiksmīgajam pretendentam, precizējot, ka paziņotais lēmums nenozīmē nekādas saistības no attiecīgās līgumslēdzējas iestādes.

Neveiksmīgie pretendenti un kandidāti var saņemt papildu informāciju par atteikuma iemesliem, nosūtot rakstisku pieprasījumu pa pastu, pa faksu vai pa elektronisko pastu, un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts, neskarot Finanšu regulas 100. panta 2. punkta otrās daļas noteikumus. Līgumslēdzējas iestādes atbild vēlākais piecpadsmit kalendāro dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

Līgumslēdzējas iestādes var parakstīt līgumu vai pamatlīgumu ar pretendentu, kuram līgums piešķirts, tikai pēc divu kalendāro nedēļu laikposma, skaitot no nākamās dienas pēc noraidījuma un piešķiršanas lēmuma vienlaicīgas paziņošanas. Vajadzības gadījumā tās var apturēt līguma parakstīšanu, lai veiktu papildu izskatīšanu, ja noraidīto kandidātu vai pretendentu divu kalendāro nedēļu laikā pēc noraidījuma vai piešķiršanas lēmuma paziņošanas izteiktie pieprasījumi vai piezīmes, vai jebkāda cita šajā laikposmā saņemta atbilstoša informācija, to pamato. Šajā gadījumā visi kandidāti un pretendenti tiek informēti triju dienu laikā pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas.”.

33)

154. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“154. pants

Attiecīga līmeņa noteikšana robežlielumu aprēķināšanai

(Finanšu regulas 104. un 105. pants)”.

34)

155. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja piegādes, pakalpojumu vai darba līguma priekšmets ir sadalīts vairākās daļās, kur katra daļa ir cita līguma priekšmets, katras daļas vērtība jāņem vērā piemērojamā robežlieluma kopējā novērtējumā.

Ja daļu kopējā vērtība ir vienāda vai lielāka par robežlielumiem, kas minēti 158. pantā, katrai daļai piemēro Finanšu regulas 90. panta 1. punktu un 91. panta 1. un 2. punktu, izņemot daļām, kuru plānotā vērtība ir mazāka par 80 000 euro, pakalpojumu vai piegādes līgumā, vai mazāka par vienu miljonu euro būvdarbu līgumā, ciktāl šo daļu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu daļu, kas veido attiecīgo līgumu, kopējās vērtības.”.

35)

156. pantu groza šādi:

a)

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Atkarībā no līguma plānotās vērtības aprēķina, līgumslēdzēja iestāde iekļauj kopējo plānoto pretendenta atalgojumu.

Ja līgums paredz opcijas vai tā iespējamu atjaunošanu, aprēķina pamats ir maksimālā pieļaujamā vērtība, ieskaitot opciju un atjaunošanas izmantošanu.

Šis novērtējums tiek veikts līguma paziņojuma nosūtīšanas brīdī vai, ja šāda publicēšana nav paredzēta, brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde uzsāk piešķiršanas procedūru.”;

b)

iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Pamatlīgumiem un dinamiskā iepirkuma sistēmām tiek ņemta vērā līgumu, kas ieplānoti visā pamatlīgumu un dinamiskā iepirkuma sistēmas laikā, maksimālā kopējā vērtība.”;

c)

2. punktu groza šādi:

i)

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

apdrošināšanas pakalpojumiem maksājamās prēmijas un citi samaksas veidi;”;

ii)

c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

projektēšanas līgumiem nodevas, komisijas maksas un citi samaksas veidi.”.

36)

157. pantu aizstāj ar šādu:

“157. pants

Robežlielumi iepriekšējiem informatīviem paziņojumiem

(Finanšu regulas 105. pants)

Robežlielumi, kas noteikti 118. pantā iepriekšēja informatīva paziņojuma publicēšanai, ir šādi:

a)

750 000 euro piegādes un pakalpojumu līgumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK II A pielikumā;

b)

5 923 000 euro būvdarbu līgumiem.”.

37)

158. panta virsrakstu un 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“158. pants

Robežlielumi Direktīvas 2004/18/EK procedūru piemērošanai

(Finanšu regulas 105. pants)

1.   Robežlielumi, kas noteikti Finanšu regulas 105. pantā, ir šādi:

a)

154 000 euro piegādes un pakalpojumu līgumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK II A pielikumā, izņemot zinātniskās izpētes un attīstības līgumiem, kas uzskaitīti minētā pielikuma 8. kategorijā;

b)

236 000 euro pakalpojumu līgumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK IIB pielikumā un zinātniskās izpētes un attīstības līgumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK II A pielikuma 8. kategorijā;

c)

5 923 000 euro būvdarbu līgumiem.”.

38)

164. panta 1. punktu groza šādi:

a)

d) apakšpunkta ii) ievilkumu aizstāj ar šādu:

“ii)

darbības vai apstiprinātas darba programmas finansējuma saņemšanai piemērotās daļas maksimālo likmi, izņemot 181. panta 1. punktā minētās vienoti noteiktas likmes finansējumu iemaksu un vienības izmaksu apmēru gadījumus;”;

b)

g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

paredzēto budžetu un darbības vai apstiprinātās darba programmas finansējuma saņemšanai piemēroto izmaksu rādītājus, izņemot 181. panta 1. punktā minētās vienoti noteiktas likmes finansējumu iemaksu unvienības izmaksu apmēru gadījumus;”.

39)

165. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šā panta 1. panta noteikumus nepiemēro pētījumiem, zinātniskajai izpētei, mācību stipendijām, ko maksā fiziskām personām, nedz arī prēmijām, ko piešķir pēc konkursiem, un 181. panta 1. punktā minētām iemaksām ar vienoti noteiktu likmi un vienības izmaksu apmēriem;”.

40)

166. pantu aizstāj ar šādu:

“166. pants

Ikgadējā plānošana

(Finanšu regulas 110. panta 1. punkts)

1.   Katrs kompetentais pasūtītājs izstrādā un Komisija pieņem ikgadēju rīcības programmu dotāciju jomā. Dotāciju Komisija to publicē interneta mājas lapā pēc iespējas ātrāk budžeta gada sākumā un vēlākais katra budžeta gada 31. martā.

Rīcības programma precizē pamatdokumentu, mērķus, iesniegumu pieņemšanas datumus ar orientējošu apjomu un gaidāmos rezultātus.

2.   Jebkuras būtiskas rīcības programmas izmaiņas budžeta gada laikā prasa papildus pieņemšanu un publicēšanu, atbilstoši 1. punktā minētajiem noteikumiem.”.

41)

Regulas 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

struktūrām, kas pamatdokumentā noteiktas kā dotācijas saņēmējas Finanšu regulas 49. panta nozīmē, kā to izskaidro šīs regulas 31. pants.”.

42)

Regulas 169. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

piešķirto summu un darbības vai apstiprinātas darba programmas finansējuma likmi, izņemot 181. panta 1. punktā minētās vienoti noteiktas likmes finansējumu iemaksu un vienības izmaksu apmēru gadījumus.”.

43)

Regulas 172. panta 1.punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Saņēmējs sniedz pierādījumus par piešķirto līdzfinansējumu vai nu no pašu resursiem vai finanšu pārskaitījumiem no trešām personām vai natūrā, izņemot 181. panta 1. punktā minētās vienoti noteiktas likmes finansējumu iemaksu unvienības izmaksu apmēru gadījumus.”.

44)

Regulas 180. pantu groza šādi:

a)

iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Saņēmējs apliecina ar godavārdu maksājuma pieprasījumā ietvertās informācijas pilnīgu, drošu un patiesu raksturu, nepārkāpjot 104. panta nosacījumus. Viņš apliecina arī to, ka radušās izmaksas var uzskatīt par attaisnojamām saskaņā ar dotācijas nolīguma noteikumiem un ka maksājuma pieprasījumus apstiprina atbilstīgi apstiprinoši dokumenti, kurus var pārbaudīt.”;

b)

2. punktu groza šādi:

i)

pirmo un otro daļu aizvieto ar šādu:

“Atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz viņa veikto risku analīzi, var pieprasīt kā pamatojumu jebkuram maksājumam ārējo revīziju finanšu atskaitēm un attiecīgajiem kontiem. Ja ir dotācija darbībai vai darbības dotācija, revīzijas ziņojumu pievieno maksājuma pieprasījumam. Tā nolūks ir apliecināt, ka saņēmēja finanšu atskaitēs paziņotās izmaksas, uz kurām balstās maksājuma pieprasījums, ir patiesas, precīzas un attaisnojamas atbilstīgi dotācijas nolīguma noteikumiem.

Ārējā revīzija ir obligāta starpposma maksājumiem un atlikuma maksājumiem šādos gadījumos:

a)

darbības dotāciju gadījumā 750 000 euro vai vairāk;

b)

dotācijas darbībai gadījumā 100 000 euro vai vairāk.”;

ii)

atceļ trešo daļu;

iii)

ceturto daļu aizvieto ar šādu:

“Atbilstoši risku analīzei, atbildīgais kredītrīkotājs var papildus atbrīvot no ārējās revīzijas prasības:

a)

valsts iestādes un starptautiskas organizācijas, kas minētas 43. pantā;

b)

dotāciju saņēmējus humānās palīdzības un krīžu situāciju vadības jomās, izņemot saldo maksājumus;

c)

saldo maksājumiem dotāciju saņēmējus humanitārā jomā, kuri ir parakstījuši partnerattiecību pamatlīgumu, kas minēts 163. pantā, ciktāl pastāv kontroles sistēma, kas sniedz vienlīdzīgas garantijas šiem maksājumiem”.

45)

181. pantu aizstāj ar šādu:

“181. pants

Vienoti noteiktas likmes finansējums

(Finanšu regulas 117. pants)

1.   Papildus stipendijām un godalgām, Komisija var atļaut vienoti noteiktas likmes maksājumus, kuru apjoms mazāks vai vienāds ar 10 000 euro un vienības izmaksu apmērus. Kā arī pamatojoties uz Civildienesta noteikumiem pievienoto skalu vai atbilstīgi tai skalai, ko tā katru gadu apstiprina, Komisija var noteikt dienas naudu komandējuma izmaksām.

2.   Vienam saņēmējam, lai segtu attaisnojamas dažādu kategoriju izmaksas, var tikt apvienoti vairāki finansējuma veidi, kas minēti 1. punktā.

Komisijas lēmums, kas minēts 1. punktā, nosaka maksimālo tās finansējuma apjomu, ko ļauj dotācija vai dotāciju veids.

3.   Dotāciju nolīgumā var atļaut vienoti noteiktas likmes finansējumu saņēmēja netiešām izmaksām, maksimāli 7% apjomā no visām tiešajām darbības attaisnojamām izmaksām, izņemot, ja ieguvējs saņem no Kopienas budžeta finansētu dotāciju darbībai. 7% robeža var tikt pārsniegta ar Komisijas pamatotu lēmumu.

4.   Lai nodrošinātu līdzfinansējuma, bezpeļņas un pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanu, 1. punktā minētās finansējuma formas, kā arī nosacījumus to iespējamai apvienošanai izvērtē un nosaka Komisija. Atbildīgais kredītrīkotājs vismaz reizi divos gados pārskata tās. Komisija atbilstīgi apstiprina vai groza sākotnējo lēmumu, kas minēts 1. punktā.”.

46)

Regulas 182. pantu groza šādi:

a)

1. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Atbildīgais kredītrīkotājs var pieprasīt arī šādu garantiju atbilstoši risku analīzei, ņemot vērā dotācijas nolīgumā paredzēto finansējuma veidu.”;

b)

3. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:

“Garantiju sniedz licenzēta banku vai finanšu organizācija, kas atrodas vienā no dalībvalstīm. Ja saņēmējs atrodas trešā valstī, atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt, ka banku vai finanšu organizācija, kas atrodas šajā trešajā valstī, sniedz šādu garantiju, ja viņš uzskata, ka tās sniegtās garantijas un raksturojumi ir līdzvērtīgi tiem, ko izsniedz banku vai finanšu organizācija, kas atrodas dalībvalstī.

Pēc ieguvēja lūguma, šī garantija var tikt aizvietota ar trešās puses individuālu un solidāru galvojumu, vai darbības ieguvēju, kas ir tā paša dotācijas nolīguma puses, solidāru neatsaucamu un beznosacījuma garantiju, pēc atbildīga kredītrīkotāja apstiprinājuma.”;

c)

4. punktam pievieno šādu daļu:

“1. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos, tā tiek dzēsta vienīgi pēc saldo apmaksas.”.

47)

183. pantu aizstāj ar šādu:

“183. pants

Dotāciju apturēšana un samazināšana

(Finanšu regulas 119. pants)

Atbildīgais kredītrīkotājs aptur maksājumus šādos gadījumos:

a)

aprobētās rīcības vai darba programmas neizpildes gadījumā, sliktas izpildes, daļējas vai novēlotas izpildes gadījumā;

b)

ja tikuši izmantoti līdzekļi, kas pārsniedz līgumā fiksētos finansējuma griestus;

c)

ja summa, kas maksāta atbilstīgi dotācijas nolīgumam ir lielāka par reāli esošajām saņēmēja izmaksām darbībai vai ja darbības budžetā radies pārpalikums a posteriori.

Atkarībā no procedūras stadijas, pēc tam, kad atbildīgais kredītrīkotājs devis saņēmējam(-iem) iespēju sniegt tā apsvērumus, tas vai nu samazina dotācijas vai pieprasa saņēmējam(iem) to atmaksu pienācīgā apmērā.”.

48)

234. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Maksājumu veikšanai saņēmējas valsts valūtā, šīs valsts vai kādas dalībvalsts finanšu iestādē tiek atvērti euro konti, uz Komisijas vai, kopīgi vienojoties, uz saņēmēja vārda.”.

49)

241. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja līgumslēdzēja iestāde nesaņem vismaz trīs derīgus piedāvājumus, procedūra jāanulē un jāsāk no jauna. Ja otrā procedūra nedod iespēju saņemt trīs derīgus piedāvājumus, līgumslēdzēja iestāde var piešķirt līgumu, pamatojoties uz vienu derīgu piedāvājumu.”.

2. pants

Publiskā iepirkuma piešķiršanas un dotāciju piešķiršanas procedūras, kas uzsāktas pirms šīs regulas stāšanās spēkā ir pakļautas noteikumiem, kas bija piemērojami procedūru uzsākšanas brīdī.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005.gada 20. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Dalia GRYBAUSKAITĖ


(1)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1874/2004 (OV L 326, 29.10.2004., 17. lpp.).

(3)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp. Direktīva atcelta ar Direktīvu 2004/18/EK.

(5)  OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp. Regula kā grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2151/2003 (OV L 329, 17.12.2003., 1. lpp.).

(6)  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

(7)  OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.

(8)  OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.”;

(9)  OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.”;


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1262/2005

(2005. gada 1. augusts),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 27/2005 attiecībā uz siļķu zvejas iespējām I un II zonā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (1), un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 27/2005 5. panta 4. punktā paredzēta iespēja palielināt Kopienas zvejas iespējas attiecībā uz putasu un siļķēm, ja trešās valstis nerespektē šo krājumu atbildīgu apsaimniekošanu.

(2)

Neievērojot uz I un II zonu attiecināto zvejas iespēju piešķiršanas praksi, ko attiecīgās piekrastes valstis piemēro kopš 1997. gada, Norvēģija nesen par 14 % ir palielinājusi siļķu zvejas iespējas. Tādējādi Norvēģija nerespektē siļķu krājumu atbildīgu apsaimniekošanu.

Kamēr attiecīgās piekrastes valstis gatavo vienošanos par siļķu krājumu ilgtermiņa apsaimniekošanu, Kopienai ir lietderīgi uz laiku palielināt atbilstīgo kvotu par tiem pašiem 14 % jeb līdz 89 537 tonnām I un II zonā (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi). No zinātniskā viedokļa ir maz ticams, ka tas varētu neatgriezeniski negatīvi ietekmēt konkrēto krājumu saglabāšanu.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldības komitejas atzinumu.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 27/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 27/2005 IC pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. augustā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 860/2005 (OV L 144, 8.6.2005., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 27/2005 IC pielikumu groza šādi:

Ierakstu par siļķi I, II zonā (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

“Sugas

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

I, II (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

HER/1/2

Beļģija

31

 

Dānija

30 677

 

Vācija

5 373

 

Spānija

101

 

Francija

1 324

 

Īrija

7 942

 

Nīderlande

10 979

 

Polija

1 553

 

Portugāle

101

 

Somija

475

 

Zviedrija

11 368

 

Apvienotā Karaliste

19 613

 

EK

89 537

 

Farēru salas

7 548 (1)

 

KPN

890 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

II, V b uz ziemeļiem no 62° N (Farēru ūdeņi) (HER/*25B-F)

Beļģija

3

Dānija

2 580

Vācija

452

Spānija

9

Francija

111

Īrija

668

Nīderlande

924

Polija

131

Portugāle

9

Somija

40

Zviedrija

956

Apvienotā Karaliste

1 650”


(1)  Var tikt zvejotas EK ūdeņos.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

 

II, V b uz ziemeļiem no 62° N (Farēru ūdeņi) (HER/*25B-F)

Beļģija

3

Dānija

2 580

Vācija

452

Spānija

9

Francija

111

Īrija

668

Nīderlande

924

Polija

131

Portugāle

9

Somija

40

Zviedrija

956

Apvienotā Karaliste

1 650”


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/25


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1263/2005

(2005. gada 28. jūlijs),

ar kuru piekto reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 798/2004, ar ko atjauno ierobežojošos pasākumus attiecībā uz Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1081/2000

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 798/2004, ar ko atjauno ierobežojošos pasākumus attiecībā uz Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1081/2000 (1) – jo īpaši tās 12. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 798/2004 II pielikumā ir uzskaitītas kompetentās iestādes, kurām ir noteiktas specifiskas funkcijas, kas saistītas ar minētās regulas īstenošanu.

(2)

Beļģija, Itālija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir pieprasījušas grozīt savu kompetento iestāžu adrešu informāciju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 798/2004 II pielikumu groza tā, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. jūlijā

Komisijas vārdā —

ārējo sakaru ģenerāldirektors

Eneko LANDÁBURU


(1)  OV L 125, 28.4.2004., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 667/2005 (OV L 108, 29.4.2005., 35. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 798/2004 II pielikumu groza šādi.

1)

Adrešu informāciju zem virsraksta “Beļģija” aizstāj ar šo:

“1.

Service public fédéral des affaires étrangères, commerce extérieur et coopération au développement

Egmont 1

Rue des Petits Carmes 19

B-1000 Bruxelles

Direction générale des affaires bilatérales

Service “Asie du sud et de l’Est, Océanie”

Téléphone (32-2) 501 82 74

Service des transports

Téléphone (32-2) 501 37 62

Fax: (32-2) 501 88 27

Direction générale coordination et des affaires européennes

Coordination de la politique commerciale

Téléphone (32-2) 501 83 20

1.

Federale Overheidsdienst Buitenlandse Zaken, Buitenlandse Handel en Ontwikkelingssamenwerking

Egmont 1

Karmelietenstraat 15

B-1000 Brussel

Directie-generaal Bilaterale Zaken

Dienst Zuid- en Oost-Azië en Oceanië

Telefoon (32-2) 501 82 74

Dienst Vervoer

Telefoon (32-2) 501 37 62

Fax: (32-2) 501 88 27

Directie-generaal Europese Zaken en coördinatie

Coördinatie Handelsbeleid

Telefoon (32-2) 501 83 20

2.

Service Public Fédéral Économie, P.M.E., Classes Moyennes & Énergie

Potentiel économique

Direction Industries

Textile — Diamants et autres secteurs

City Atrium

Rue du Progrès 50

5e étage

B-1210 Bruxelles

Tél.: (32-2) 277 51 11

Fax: (32-2) 277 53 09

Fax: (32-2) 277 53 10

2.

Federale Overheidsdienst Economie, K.M.O., Middenstand & Energie

Economisch potentieel

Directie Nijverheid

Textiel — Diamant en andere sectoren

City Atrium

Vooruitgangstraat 50

5de verdieping

B-1210 Brussel

Tel.: (32-2) 277 51 11

Fax: (32-2) 277 53 09

Fax: (32-2) 277 53 10

3.

Service public fédéral des finances

Administration de la Trésorerie

30 Avenue des Arts

B-1040 Bruxelles

Fax (32-2) 233 74 65

E-mail: Quesfinvragen.tf@minfin.fed.be

3.

Federale Overheidsdienst Financiën

Administratie van de Thesaurie

Kunstlaan 30

B-1040 Brussel

Fax (32-2) 233 74 65

E-mail: Quesfinvragen.tf@minfin.fed.be

4.

Brussels Hoofdstedelijk Gewest

Kabinet van de minister van Financiën, Begroting, Openbaar Ambt en Externe Betrekkingen van de Brusselse Hoofdstedelijke regering

Kunstlaan 9

B-1210 Brussel

Telefoon: (32-2) 209 28 25

Fax: (32-2) 209 28 12

4.

Région de Bruxelles-Capitale

Cabinet du ministre des finances, du budget, de la fonction publique et des relations extérieures du gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale

Avenue des Arts, 9

B-1210 Bruxelles

Téléphone (32-2) 209 28 25

Fax: (32-2) 209 28 12

5.

Région wallonne

Cabinet du ministre-président du gouvernement wallon

Rue May, 25-27

B-5100 Jambes-Namur

Téléphone (32-81) 33 12 11

Fax: (32-81) 33 13 13

6.

Vlaams Gewest

Administratie Buitenlands Beleid

Boudewijnlaan 30

B-1000 Brussel

Tel. (32-2) 553 59 28

Fax (32-2) 553 60 37”

2)

Adrešu informāciju zem virsraksta “Itālija” aizstāj ar šo:

“Ministero degli Affari Esteri

Piazzale della Farnesina, 1

I-00194 Roma

D.G.A.O. — Ufficio II

Tel. (39) 06 3691 3820

Fax. (39) 06 3691 5161

U.A.M.A.

Tel. (39) 06 3691 3605

Fax. (39) 06 3691 8815

Ministero dell’Economia e delle Finanze

Dipartimento del Tesoro

Comitato di Sicurezza Finanziaria

Via XX Settembre, 97

I-00187 Roma

Tel. (39) 06 4761 3942

Fax. (39) 06 4761 3032

Ministero delle Attività Produttive

Direzione Generale Politica Commerciale

Viale Boston, 35

I-00144 Roma

Tel. (39) 06 59931

Fax. (39) 06 5964 7531”

3)

Adrešu informāciju zem virsraksta “Nīderlande” aizstāj ar šo:

“Minister van Economische Zaken

Belastingdienst/Douane Noord

Postbus 40200

NL-8004 DE Zwolle

Tel.: (31-38) 467 25 41

Fax: (31-38) 469 5229

Minister van Financiën

Directie Financiële Markten/Afdeling Integriteit

Postbus 20201

NL-2500 EE Den Haag

Tel.: (31-70) 342 8997

Fax: (31-70) 342 7984”

4)

Adrešu informāciju zem virsraksta “Apvienotā Karaliste” aizstāj ar šo:

“Sanctions Licensing Unit

Export Control Organisation

Department of Trade and Industry

4 Abbey Orchard Street

London SW1P 2HT

United Kingdom

Tel. (44-207) 215 0594

Fax (44-207) 215 0593

HM Treasury

Financial Systems and International Standards

1, Horse Guards Road

London SW1A 2HQ

United Kingdom

Tel. (44-207) 270 5977

Fax (44-207) 270 5430

Bank of England

Financial Sanctions Unit

Threadneedle Street

London EC2R 8AH

United Kingdom

Tel. (44-207) 601 4607

Fax (44-207) 601 4309

For Gibraltar:

Ernest Montado

Chief Secretary

Government Secretariat

No 6 Convent Place

Gibraltar

Tel. (350) 75707

Fax (350) 5875700”


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/29


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1264/2005

(2005. gada 28. jūlijs),

ar ko 49. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2005. gada 25. jūlijā nolēma grozīt to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tādēļ I pielikumā jāizdara attiecīgi grozījumi.

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. jūlijā

Komisijas vārdā

ārējo sakaru ģenerāldirektors

Eneko LANDÁBURU


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1190/2005 (OV L 193, 23.7.2005., 27. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.

Ierakstu “Nasco Business Residence Center SAS Di Nasreddin Ahmed Idris EC, Corso Sempione 69, 20149 Milāna, Itālija; nodokļu maksātāja kods: 01406430155; PVN maksātāja numurs: IT 01406430155” pozīcijā “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu:

“Hotel Nasco (alias Nasco Business Residence Center SAS Di Nasreddin Ahmed Idris EC). Adrese: Corso Sempione 69, 20149 Milāna, Itālija. Papildu informācija: a) nodokļu maksātāja kods: 01406430155, b) PVN maksātāja numurs: IT 01406430155”.


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/31


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1265/2005

(2005. gada 29. jūlijs),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kas peld ar Dānijas karogu, zvejot tūbītes ICES IIa IIIa un IV zonā Kopienas ūdeņos

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2005. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju 2005. gadam piešķirtās kvotas šīs regulas pielikumā minēto krājumu nozvejai, ko veic kuģi, kuri peld ar minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir izsmeltas.

(3)

Tādēļ ir jāaizliedz šo krājumu zvejošana, paturēšana uz kuģa, pārkraušana un izkraušana krastā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas izsmelšana

Šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīto turpat norādīto krājumu nozvejas kvotu 2005. gadam uzskata par izsmeltu no minētajā pielikumā norādītās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Šīs regulas pielikumā minēto krājumu zvejošanu kuģiem, kas peld ar turpat norādītās dalībvalsts karogu vai kas ir reģistrēti šajā dalībvalstī, aizliedz no minētajā pielikumā norādītās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts turēt uz kuģa klāja, pārkraut vai izkraut krastā šādus krājumus, ko nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 29. jūlijā

Komisijas vārdā —

Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Jörgen HOLMQUIST


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(3)  OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 860/2005 (OV L 144, 8.6.2005., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Dalībvalsts

Dānija

Krājums

SAN/2A3A4.

Sugas

Tūbītes (Ammodytidae)

Zona

IIa, IIIa, IV (Kopienas ūdeņi)

Diena:

2005. gada 2. jūlijā


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/33


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1266/2005

(2005. gada 29. jūlijs),

ar ko ICES zonās VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 nosaka jūrasvelnu zvejas aizliegumu kuģiem, kas peld ar Francijas karogu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), paredzētas kvotas 2005. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas saņemto informāciju šīs regulas pielikumā norādīto krājumu nozvejas rezultātā ir izsmelta 2005. gadam iedalītā attiecīgā kvota kuģiem, kas peld ar turpat minētās dalībvalsts karogu vai kas ir reģistrēti šajā dalībvalstī.

(3)

Tādēļ jāaizliedz šo krājumu zvejošana, paturēšana uz kuģa, pārkraušana un izkraušana krastā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas izsmelšana

Šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīto turpat norādīto krājumu nozvejas kvotu 2005. gadam uzskata par izsmeltu no minētajā pielikumā norādītā datuma.

2. pants

Aizliegumi

Šīs regulas pielikumā minēto krājumu zvejošanu kuģiem, kas peld ar turpat norādītās dalībvalsts karogu vai kas ir reģistrēti šajā dalībvalstī, aizliedz no minētajā pielikumā norādītā datuma. Ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut krastā šādus krājumus, ko pēc norādītā datuma nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 29. jūlijā

Komisijas vārdā —

Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Jörgen HOLMQUIST


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(3)  OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 860/2005 (OV L 144, 8.6.2005., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Dalībvalsts

Francija

Krājumi

ANF/8C3411

Suga

Jūrasvelni (Lophiidae)

Zona

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

Datums

2005. gada 27. jūnijs


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/35


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1267/2005

(2005. gada 1. augusts),

ar ko atļauj iesniegt kompensācijas sertifikātu pieteikumus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1043/2005 38. panta 1. punktā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu parstrādē iegūtām precēm (1),

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (2), un jo īpaši tās 38. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Pēc sertifikātu izsniegšanas, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 36. pantu, paliek pieejami apjomi, kuri noteikti atbilstīgi minētās regulas 35. panta 2. punktam.

(2)

Lai šos apjomus varētu piešķirt, jāatļauj uzņēmējiem iesniegt kompensācijas sertifikātu pieteikumus par precēm, ko paredzēts eksportēt līdz 2005. gada 1. oktobrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 38. panta 1. punktu kompensācijas sertifikātu pieteikumus par precēm, ko paredzēts eksportēt līdz 2005. gada 1. oktobrim, var iesniegt no pirmdienas, 2005. gada 8. augusta.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 2. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. augustā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2)  OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/36


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1268/2005

(2005. gada 1. augusts),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2191/81 par atbalsta piešķiršanu bezpeļņas iestāžu un organizāciju sviesta iepirkumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 15. pantu

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2191/81 (2) ir paredzēta atbalsta piešķiršana bezpeļņas iestāžu un organizāciju sviesta iepirkumiem. Ņemot vērā sviesta intervences cenas samazināšanu un tā rezultātā radušos atbalsta samazinājumu citās sviesta atbalsta shēmās, ir jāsamazina atbalsta apjoms.

(2)

Ņemot vērā šīs shēmas galīgo saņēmēju būtību, ir jānosaka atbilstošs laika posms no šīs regulas spēkā stāšanās līdz tās piemērošanas dienai, lai saņēmēji varētu pielāgoties jaunajam atbalsta līmenim.

(3)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2191/81 2. panta 1. punkta pirmajā daļā summu “EUR 80” aizstāj ar summu “EUR 60”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. augustā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 213, 1.8.1981., 20. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 181/2005 (OV L 30, 3.2.2005., 8. lpp.).


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/37


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1269/2005

(2005. gada 1. augusts)

par sertifikātu izsniegšanu saldētas liellopu diafragmas plānās daļas importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1997. gada 3. jūnija Regulu (EK) Nr. 996/97 par saldētas liellopu diafragmas plānās daļas ar KN kodu 0206 29 91 importa tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldību (2), un īpaši tās 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 996/97 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka 2005./2006. gadā ar īpašiem nosacījumiem var importēt 800 tonnu saldētas diafragmas plānās daļas.

(2)

Regulas (EK) Nr. 996/97 8. panta 3. punktā paredzēts, ka pieprasīto daudzumu var samazināt. Iesniegtie pieprasījumi pārsniedz pieejamo daudzumu. Lai nodrošinātu pieejamā daudzuma vienlīdzīgu sadali, šajos apstākļos pieprasītie daudzumi ir proporcionāli jāsamazina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pēc importa sertifikātu pieprasījumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 996/97 8. pantu piešķir līdz 0,53871 % no pieprasītā daudzuma.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 2. augusts.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. augusts

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 144, 4.6.1997., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/38


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1270/2005

(2005. gada 1. augusts),

ar ko nosaka, cik lielā mērā var izpildīt importa tiesību atļaujas, kuras iesniegtas 2005. gada jūlijs un attiecas uz nobarošanai paredzētiem vīriešu kārtas jaunlopiem, tarifa kvotas ietvaros, kura paredzēta Regulā (EK) Nr. 992/2005

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 992/2005, ar ko atver un pārvalda tarifa kvotu nobarošanai paredzētu vīriešu kārtas jaunlopu importam (no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam) (2), un jo īpaši tās 1. panta 4. punktu un 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 992/2005 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir noteikts jaunu vīriešu kārtas liellopu daudzums, ko uz īpašiem nosacījumiem var importēt laika posmā no 2005. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim. Pieprasītie daudzumi importa sertifikātiem ir tādi, ka tos var apmierināt pilnībā.

(2)

Ievērojot kopējo daudzumu, 169 000 dzīvnieki, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 992/2005 1. panta 4. punktā, jānosaka daudzumi, par kuriem sertifikātus var pieprasīt no 2005. gada 1. oktobra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Visas importa tiesību atļaujas, kas iesniegtas dalībvalstīs 2005. gada jūlijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 992/2005 3. panta 3. punkta trešo ievilkumu, apmierina.

2.   Šajā periodā pieejamie daudzumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 992/2005 1. panta 3. punkta d) apakšpuntā, sasniedz 84 280 dzīvniekus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 2. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. augustā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 168, 30.6.2005., 16. lpp.


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/39


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1271/2005

(2005. gada 1. augusts),

ar ko nosaka daudzumus, par kuriem var iesniegt importa sertifikātu pieprasījumus 2005. gada jūlijā attiecībā uz liellopu gaļas tarifa kvotām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1279/98 Bulgārijai un Rumānijai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopa un teļa gaļas kopīgā tirgus organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1998. gada 19. jūnija Regulu 1279/98, ar ko nosaka piemērošanu attiecībā uz liellopu gaļas tarifa kvotām, kuras paredzētas Padomes Lēmumā 2003/286/EK un 2003/18/EK Bulgārijai un Rumānijai (2), un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu,

tā kā:

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1279/98 1. pantā noteikti liellopu gaļas nozares produktu daudzumi, kuru izcelsmes vieta ir Rumānija un Bulgārija un kurus var ievest ar īpašiem nosacījumiem laikposmā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam. Rumānijas izcelsmes liellopu gaļas nozares produktu daudzumi, par ko iesniegti importa sertifikātu pieprasījumi, ir tādi, ka tos var izpildīt pilnībā. Taču pieprasījmi attiecībā uz Bulgārijas izcelsmes liellopu gaļas nozares produktiem ir proporcionāli jāsamazina saskaņā ar minēto Regulas 4. panta 4. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Daudzumi, par kuriem var iesniegt importa sertifikātu pieprasījumus laika posmam no 2005. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim liellopu gaļas tarifa kvotu robežās, kuras izstrādātas Regulā (EK) Nr. 1279/98, var izpildīt pilnībā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 2. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. augustā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības generāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1899/2004 (OV L 328, 30.10.2004., 67. lpp.).

(2)  OV L 176, 20.6.1998., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/40


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1272/2005

(2005. gada 1. augusts),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 19. februāra Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (1) un jo īpaši tās 11. panta b) punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 314/2004 III pielikumā ir uzskaitītas personas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 2005/592/KĀDP (2) groza Kopējās Nostājas 2004/161/KĀDP (3) pielikumu. Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 314/2004 III pielikums,

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulas (EK) Nr. 314/2004 III pielikumu groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. augustā

Komisijas vārdā —

ārējo attiecību ģenerāldirektors

Eneko LANDÁBURU


(1)  OV L 55, 24.2.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2005 (OV L 153, 16.6.2005., 9. lpp.).

(2)  OV L 200, 30.7.2005, 98. lpp.

(3)  OV L 50, 20.2.2004., 66. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 314/2004 III pielikumu groza šādi.

Sarakstam pievieno šādas fiziskas personas:

1)

Sekesai Makwavarara, Harares pilsētas mērs (ZANU-PF).

2)

Edmore Veterai, vecākais policijas komisāra palīgs, Harares virsnieks.

3)

Munyaradzi Musariri, policijas komisāra palīgs.

4)

Wayne Bvudzijena, policijas komisāra palīgs.

5)

Partson Mbiriri, pastāvīgais sekretārs, Pašvaldības, sabiedrisko pakalpojumu un pilsētas attīstības ministrija.

6)

Melusi (Mike) Matshiya, pastāvīgais sekretārs, Iekšlietu ministrija.


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/42


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1273/2005

(2005. gada 1. augusts),

ar ko nosaka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas neļķēm un rozēm, lai piemērotu režīmu, kas regulē dažu veidu ziedkopības produktu ievedumus ar izcelsmi Jordānijā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 21. decembra Regulu (EEK) Nr. 4088/87, ar ko nosaka nosacījumus, pēc kuriem atsevišķu veidu ziedkopības produktu ievedumiem ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā piemērojami preferenciālie muitas nodokļi (1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EEK) Nr. 4088/87 2. panta 2. punkts un 3. pants nosaka, ka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas vienzieda neļķēm, daudzziedu neļķēm, lielziedu rozēm, sīkziedu rozēm nosaka ik pēc piecpadsmit dienām un piemēro pa divu nedēļu periodiem. Saskaņā ar 1. pantu Komisijas 1988. gada 17. marta Regulā (EEK) Nr. 700/88 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem režīmam, kas piemērojams tad, kad Kopienā tiek ievesti atsevišķu veidu ziedkopības produkti ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā (2), šīs cenas nosaka divu nedēļu periodiem, pamatojoties uz dalībvalstu piegādātiem svērtiem datiem.

(2)

Šīs cenas jānosaka nekavējoties, lai būtu iespējams noteikt piemērojamos muitu tarifus.

(3)

Pēc Kipras iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā šai valstij nav jānosaka ievešanas cenas.

(4)

Tāpat nav jānosaka ievešanas cenas attiecībā uz Izraēlu, Maroku, Jordāniju, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā, ņemot vērā nolīgumus, pieņemtus ar 2003. gada 22. decembra Padomes Lēmumu 2003/917/EK par Nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Izraēlas asociācijas līguma 1. un 2. protokola aizstāšanu (3), 2003. gada 22. decembra Padomes Lēmumu 2003/914/EK par Eiropas Kopienas un Marokas Karalistes nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Marokas Asociācijas līguma 1. un 3. protokola aizstāšanu (4), 2004. gada 22. decembra Padomes Lēmumu 2005/4/EK par nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PLO), kas darbojas Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vārdā, par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Palestīniešu pašpārvaldes pagaidu asociācijas nolīguma 1. un 2. protokola aizstāšanu (5).

(5)

Laikposmā starp Dzīvo augu un ziedkopības produktu pārvaldības komitejas sanāksmēm Komisijai ir jāpieņem šie pasākumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas vienzieda neļķēm, daudzziedu neļķēm, lielziedu rozēm, sīkziedu rozēm, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 4088/87 1. pantā, periodam no 2005. gada 3. līdz 17. augustam noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. augustā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 382, 31.12.1987., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1300/97 (OV L 177, 5.7.1997., 1. lpp.).

(2)  OV L 72, 18.3.1988., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2062/97 (OV L 289, 22.10.1997., 1. lpp.).

(3)  OV L 346, 31.12.2003., 65. lpp.

(4)  OV L 345, 31.12.2003., 117. lpp.

(5)  OV L 2, 5.1.2005., 4. lpp.


PIELIKUMS

(EUR/100 gab.)

Laika posms: no 2005. gada 3. līdz 17. augusts

Kopienas ražošanas cena

Vienzieda neļķes

(standarta)

Daudzziedu

neļķes

Lielziedu rozes

Sīkziedu rozes

 

17,51

14,16

28,08

10,57

Kopienas importa cena

Vienzieda neļķes

(standarta)

Daudzziedu

neļķes

Lielziedu rozes

Sīkziedu rozes

Jordánija


2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/44


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1274/2005

(2005. gada 1. augusts),

ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regulu (EK) Nr. 1423/95, ar ko nosaka cukura nozares produktu, izņemot melases (2), importa kārtību, un jo īpaši tās 1. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu un 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2005./2006. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1011/2005 (3). Šīs cenas un nodokļi ir naimīti ar Regulu (EK) Nr. 1069/2005 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 1011/2005 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1423/95 1. pantā minētajiem produktiem 2005./2006. saimnieciskajā gadā, ir grozīti un sniegti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 2.augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. augustā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 141, 24.6.1995., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 624/98 (OV L 85, 20.3.1998., 5. lpp.).

(3)  OV L 170, 1.7.2005., 35. lpp.

(4)  OV L 174, 7.7.2005., 69. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2005. gada 2. augusta piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un KN koda 1702 90 99 produktiem

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

21,62

5,49

1701 11 90 (1)

21,62

10,81

1701 12 10 (1)

21,62

5,30

1701 12 90 (1)

21,62

10,29

1701 91 00 (2)

27,52

11,47

1701 99 10 (2)

27,52

6,95

1701 99 90 (2)

27,52

6,95

1702 90 99 (3)

0,28

0,37


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma II punktā (OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.).

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma I punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


Labojums

2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/46


Labojums Komisijas 2004. gada 26. oktobra Lēmumam 2004/761/EK, ar kuru nosaka piemērošanas priekšrakstus Padomes Direktīvai 93/24/EEK attiecībā par statistikas pārskatiem par liellopu kopskaitu un produkciju liellopu sektorā

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 337, 2004. gada 13. novembris )

67. lappusē, II pielikums, Latvijai:

tekstu:

“NUTS 3”,

lasīt šādi:

“NUTS 2”.