ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 200
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
48. sējums
2005. gada 30. jūlijs
|
ISSN 1725-5112 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
48. sējums |
|
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
* |
||
|
|
|
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
|
||
|
|
* |
|
|
|
Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu |
|
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1236/2005
(2005. gada 27. jūnijs)
par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 133. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšana ir viens no dalībvalstu kopējiem principiem. Ņemot to vērā, 1995. gadā Kopiena nolēma cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanu padarīt par būtisku elementu tās attiecībās ar trešām valstīm. Šajā nolūkā tika nolemts visos jaunajos vispārējos Kopienas tirdzniecības, sadarbības un asociācijas nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut attiecīgu klauzulu. |
|
(2) |
Vispārējās Cilvēktiesību Deklarācijas 5. pants, 7. pants Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants paredz beznosacījumu, visaptverošu spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas aizliegumu. Citi noteikumi, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācija pret spīdzināšanu (1) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada Konvencija pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, uzliek valstīm pienākumu novērst spīdzināšanu. |
|
(3) |
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2) 2. panta 2. punktā noteikts, ka nevienam nedrīkst piespriest nāvessodu vai to izpildīt. Padome 1998. gada 29. jūnijā apstiprināja “ES Politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar nāvessodu” un nolēma, ka Eiropas Savienība darbosies, lai panāktu nāvessoda vispārēju atcelšanu. |
|
(4) |
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pantā teikts, ka nevienu nedrīkst pakļaut pīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem. 2001. gada 9. aprīlī Padome apstiprināja “ES Politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu”. Šīs pamatnostādnes atsaucas gan uz Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu pieņemšanu 1998. gadā, gan uz pašreizējo darbu pie pusmilitārā ekipējuma kontroles ieviešanas visā ES, aprakstot tos kā efektīvu kopējas ārpolitikas un drošības politikas pasākumu piemērus, lai novērstu spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību. Šīs pamatnostādnes tāpat paredz aicināt trešās valstis novērst tādu ierīču lietošanu, ražošanu un tirdzniecību, kas ir paredzētas lai spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, kā arī novērst citu ierīču izmantošanu šādiem mērķiem. Tajās arī norādīts, ka aizliedzot nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu sodīšanu tiek uzlikti skaidri ierobežojumi arī nāvessoda izpildei. Līdz ar to un saskaņā ar šiem dokumentiem, nāvessodu nekādos apstākļos nevar uzskatīt par likumīgu sodu. |
|
(5) |
Rezolūcijā par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, ko Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību komisija pieņēma 2001. gada 25. aprīlī un ko atbalstīja ES dalībvalstis, tā lūdza Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm veikt atbilstīgus pasākumus, tostarp likumdošanas pasākumus, lai inter alia novērstu un aizliegtu tādu ierīču eksportu, kas ir īpaši paredzētas tam, lai spīdzinātu, nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. Šo viedokli apstiprināja 2002. gada 16. aprīļa, 2003. gada 23. aprīļa, 2004. gada 19. aprīļa un 2005. gada 19. aprīļa rezolūcija. |
|
(6) |
2001. gada 3. oktobrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju (3) par Padomes otro Gada pārskatu saskaņā ar 8. operatīvo noteikumu Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu, kurā tas mudināja Komisiju ātri rīkoties, lai izstrādātu atbilstīgu Kopienas instrumentu, kas aizliegtu tāda policijas un drošības ekipējuma reklamēšanu, tirdzniecību un eksportu, kurš paredzēts, lai nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos, un nodrošināt, lai šis Kopienas instruments pārtrauktu tāda policijas vai drošības ekipējuma pārsūtīšanu, kura medicīniskā ietekme nav pilnībā zināma, un tāda ekipējuma pārsūtīšanu, kura izmantošanā praksē ir konstatēts būtisks ļaunprātīgas izmantošanas vai neparedzētu traumu risks. |
|
(7) |
Tādēļ ir lietderīgi paredzēt Kopienas noteikumus par tādu preču tirdzniecību ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu, spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. Šie noteikumi ir būtiski, lai veicinātu cieņu pret cilvēka dzīvību un pamata cilvēktiesībām un tādējādi palīdz sasniegt sabiedrības morāles aizsardzības mērķi. Šiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka Kopienas uzņēmēji negūst nekādu labumu no tirdzniecības, kas vai nu veicina vai citādi atvieglina nāvessoda vai spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas politikas īstenošanu, kura nav saderīga ar attiecīgām ES pamatnostādnēm, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un starptautiskajām konvencijām un līgumiem. |
|
(8) |
Šajā regulā ir lietderīgi piemērot spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas definīcijas, kas ir noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā Nr. 3452 (XXX). Šīs definīcijas būtu jāinterpretē, ņemot vērā judikatūru par attiecīgo terminu interpretāciju Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un attiecīgos dokumentos, ko pieņēmusi ES vai tās dalībvalstis. |
|
(9) |
Ir nepieciešams aizliegt tādu ierīču eksportu un importu, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana. |
|
(10) |
Tāpat ir nepieciešams kontrolēt dažu tādu preču eksportu, ko varētu izmantot ne tikai, lai spīdzinātu un nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, bet arī likumīgiem mērķiem. Šāda kontrole būtu jāpiemēro tādiem precēm, ko galvenokārt izmanto tiesībaizsardzības jomā, un, ja vien šāda kontrole nav nesamērīga, jebkurām citām ierīcēm vai ražojumiem, ko varētu ļaunprātīgi izmantot, lai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, ņemot vērā to konstrukciju un tehniskās iezīmes. |
|
(11) |
Attiecībā uz tiesībaizsardzības jomā lietotajām ierīcēm būtu jāņem vērā, ka Tiesībsargājošo iestāžu ierēdņu rīcības kodeksa (4) 3. pantā noteikts, ka tiesībsargājošo iestāžu ierēdņi drīkst izmantot spēku vienīgi tad, ja tas ir galēji nepieciešams un tikai tādā mērā, lai pildītu savus pienākumus. Tiesībsargājošo iestāžu ierēdņu spēka un ieroču izmantošanas pamatprincipos, ko 1990. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas 8. kongress par noziegumu novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem, ir noteikts, ka tiesībsargājošo iestāžu ierēdņiem, pildot savus pienākumus, pēc iespējas būtu jāizmanto nevardarbīgi līdzekļi, pirms lietot spēku un ieročus. |
|
(12) |
Ņemot to vērā, minētie pamatprincipi atbalsta dzīvību neapdraudošu, paralizējošu ieroču izstrādi, lai tos izmantotu atbilstīgās situācijās, atzīstot, ka šādu ieroču izmantošana ir rūpīgi jākontrolē. Šajā sakarā tāds ekipējums, ko policija tradicionāli lieto pašaizsardzībai un nekārtību novēršanai, ir pārveidots tā, lai personas padarītu pretoties nespējīgas, izmantojot elektrošoku vai ķīmiskas vielas. Ir pazīmes, kas liecina, ka vairākās valstīs šādi ieroči tiek lietoti, lai spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. |
|
(13) |
Pamatprincipos ir uzsvērts, ka tiesībsargājošu iestāžu ierēdņiem vajadzētu būt nodrošinātiem ar pašaizsardzības ekipējumu. Tādēļ šī regula nebūtu jāattiecina uz tradicionālo pašaizsardzības līdzekļu, piemēram, vairogu, tirdzniecību. |
|
(14) |
Tāpat šī regula būtu jāattiecina uz dažu tādu īpašu ķīmisku vielu tirdzniecību, kuras lieto, lai personas padarītu pretoties nespējīgas. |
|
(15) |
Attiecībā uz kāju dzelžiem, vairāku personu ķēdēm, važām un saslēdzošiem dzelžiem būtu jāņem vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieslodzīto režīma standarta obligātajos noteikumos (5) ir paredzēts, ka ierobežojošos līdzekļus aizliegts piemērot kā sodu. Turklāt ķēdes un dzelžus ir aizliegts lietot kā piespiedu līdzekli. Būtu arī jāņem vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieslodzīto režīma standarta obligātajos noteikumos ir paredzēts, ka citus ierobežojošus līdzekļus var lietot vienīgi tam, lai pārvietošanas laikā novērstu bēgšanu, medicīnisku apsvērumu dēļ pēc medicīnas darbinieka norādījuma vai tad, ja citas kontroles metodes izrādījušās neveiksmīgas, lai atturētu ieslodzīto no miesas bojājumu nodarīšanas sev vai citiem, vai īpašuma bojāšanas. |
|
(16) |
Ņemot vērā faktu, ka dažas dalībvalstis jau ir aizliegušas šādu preču eksportu un importu, ir lietderīgi piešķirt dalībvalstīm tiesības aizliegt kāju dzelžu, vairāku personu ķēžu, važu, pārnēsājamu elektrošoka ierīču, kas nav elektrošoka jostas, eksportu un importu. Tāpat dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām piemērot eksporta kontroli attiecībā uz rokudzelžiem, kuru maksimālais apkārtmērs, ieskaitot ķēdi, aizslēgtā stāvoklī pārsniedz 240 mm. |
|
(17) |
Šī regula būtu jāuzskata par tādu, kas neietekmē pašreizējos eksporta noteikumus attiecībā uz asaru gāzēm un vielām nekārtību novēršanai (6), šaujamieročiem, ķīmiskajiem ieročiem un toksiskām ķīmiskām vielām. |
|
(18) |
Ir lietderīgi eksporta kontrolē paredzēt īpašus izņēmumus, lai neapdraudētu dalībvalstu policijas spēku darbību un miera uzturēšanas vai krīzes vadības operācijas un, ņemot vērā turpmāku pārskatīšanu, lai atļautu ārvalstu preču tranzītu. |
|
(19) |
ES politikas pamatnostādnēs attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu, inter alia, noteikts, ka pārstāvniecību vadītāji trešās valstīs periodiskajos ziņojumos iekļauj analīzi par spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas gadījumiem to akreditācijas valstī, un par pasākumiem, kas veikti to apkarošanai. Kompetentajām iestādēm ir lietderīgi ņemt vērā šādus un līdzīgus attiecīgo starptautisko un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumus, pieņemot lēmumus par atļauju pieteikumiem. Šiem ziņojumiem būtu jāapraksta arī ierīces, kas lietotas trešās valstīs, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. |
|
(20) |
Lai veicinātu nāvessoda atcelšanu trešās valstīs un novērstu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, uzskata par vajadzīgu aizliegt tādas tehniskās palīdzības sniegšanu trešām valstīm, kas attiecas uz precēm, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana. |
|
(21) |
Šīs regulas pasākumu mērķis ir trešās valstīs novērst gan nāvessodu izpildi, gan spīdzināšanu un citas nežēlīgas, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu. Tie ietver ierobežojumus tādu ierīču un preču tirdzniecībai ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, pazemojoši vai necilvēcīgi rīkoties vai sodīt. Uzskata, ka nav vajadzīgi izveidot līdzīgu kontroli pār Kopienas darījumiem, jo dalībvalstīs nāvessods nepastāv un dalībvalstis būs paredzējušas atbilstīgus pasākumus, lai pasludinātu par nelikumīgu un novērstu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu. |
|
(22) |
Iepriekšminētajās pamatnostādnēs paredzēts, ka – lai sasniegtu mērķi veikt iedarbīgus pasākumus pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu – būtu jāveic pasākumi, lai novērstu tādu ierīču lietošanu, ražošanu un tirdzniecību, kas ir paredzētas, lai spīdzinātu vai nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. Dalībvalstīm ir jāievieš un jāīsteno vajadzīgie ierobežojumi attiecībā uz šādu ierīču lietošanu un ražošanu. |
|
(23) |
Lai ņemtu vērā jaunākos datus un tehnoloģijas attīstību, to preču saraksti, uz kurām attiecas šī regula, būtu periodiski jāpārskata, un būtu jāparedz noteikums par īpašu procedūru šos sarakstu grozīšanai. |
|
(24) |
Komisijai un dalībvalstīm būtu vienai otru jāinformē par saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem un par citu nozīmīgu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu. |
|
(25) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7). |
|
(26) |
Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām. |
|
(27) |
Šī regula nekādi neskar pilnvaras, kas noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (8) un tās īstenošanas noteikumos, kā noteikts Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (9), vai saskaņā ar minēto regulu un noteikumiem. |
|
(28) |
Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
Temats, darbības joma un definīcijas
1. pants
Temats un darbības joma
1. Ar šo regulu nosaka Kopienas noteikumus, kas reglamentē tādu preču tirdzniecību ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, pazemojoši vai necilvēcīgi rīkotos vai sodītu, un ar šīm precēm saistīto tehnisko palīdzību.
2. Šī regula neattiecas uz attiecīgās tehniskas palīdzības sniegšanu, ja tā ir saistīta ar fizisku personu pārrobežu pārvietošanos.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
|
a) |
“spīdzināšana” ir jebkura rīcība, ar kuru kādai personai tīši nodara stipras fiziskas vai garīgas sāpes, ar nolūku no viņas vai trešās personas iegūt informāciju vai atzīšanos, sodot viņu par darbību, kuru izdarījusi viņa vai trešā persona, vai tiek turēta aizdomās par tās izdarīšanu, vai, iebiedējot vai piespiežot viņu vai trešo personu, vai ar jebkuru nolūku, kas balstās uz jebkura veida diskrimināciju, ja šādas sāpes vai ciešanas nodarītas ar valsts amatpersonas vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Tā neattiecas uz sāpēm vai ciešanām, kuras ir dabiskas vai tikai gadījuma pēc saistītas ar likumīgām sankcijām; |
|
b) |
“cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana” ir rīcība, ar kuru kādai personai tiek tīši nodarītas stipras fiziskas vai garīgas sāpes, ja šādas sāpes vai ciešanas ir nodarītas ar valsts ierēdņu vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Tā neattiecas uz sāpēm vai ciešanām, kuras ir dabiskas vai tikai gadījuma pēc saistītas ar likumīgām sankcijām; |
|
c) |
“tiesībaizsardzības iestāde” ir jebkura iestāde, kas trešā valstī ir atbildīga par kriminālnoziegumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, apkarošanu un sodīšanu, tostarp policija, prokurori, tiesu iestādes, visas valsts vai privātās ieslodzījuma vietas, ja nepieciešams, visi valsts drošības spēki un militārās iestādes; |
|
d) |
“eksports” ir preču izvešana no Kopienas muitas teritorijas, tostarp tādu preču izvešana, kam vajadzīga muitas deklarācija, kā arī preču izvešana pēc to uzglabāšanas I kontroles veida brīvā zonā vai brīvā noliktavā Regulas (EEK) Nr. 2913/92 nozīmē; |
|
e) |
“imports” ir preču ievešana Kopienas muitas teritorijā, tostarp pagaidu uzglabāšana, novietošana brīvā zonā vai noliktavā, atlikšanas procedūras piemērošana un laišana brīvā apgrozībā Regulas (EEK) Nr. 2913/92 nozīmē; |
|
f) |
“tehniskā palīdzība” ir tehniskais atbalsts, kas saistīts ar labošanu, izstrādāšanu, ražošanu, testēšanu, uzturēšanu, montāžu vai jebkuru citu tehnisku pakalpojumu un var izpausties kā instruktāžas, padomdevēju, mācību, darba zināšanu vai prasmju nodošanas vai konsultāciju pakalpojums. Tehniskā palīdzība ietver palīdzības mutiskās formas; |
|
g) |
“muzejs” ir bezpeļņas pastāvīga iestāde, kas kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kas ir publiski pieejama, un kas studiju, izglītības un izklaides nolūkos iegādājas, uzglabā, pēta, popularizē un izstāda materiāla rakstura liecības par cilvēkiem un to vidi; |
|
h) |
“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kā uzskaitīts I pielikumā, kas saskaņā ar 8. panta 1. punktu ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas pieteikumu. |
|
i) |
“pieteikuma iesniedzējs” ir:
|
II NODAĻA
Preces, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde, spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana
3. pants
Eksporta aizliegums
1. Neatkarīgi no attiecīgo ierīču izcelsmes, ir aizliegts jebkāds tādu preču eksports, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana un kas uzskaitītas II pielikumā.
Tehniskās palīdzības piegādes no Kopienas muitas teritorijas jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī saistībā ar precēm, kas uzskaitītas II pielikumā, ir aizliegta neatkarīgi no tā, vai saņem atlīdzību vai nē.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču eksportu un attiecīgās tehniskās palīdzības piegādes, ja pierāda, ka valstī, uz kuru preces eksportēs, tās lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.
4. pants
Importa aizliegums
1. Neskatoties uz šādu preču izcelsmi, ir aizliegts jebkāds to preču imports, kas uzskaitītas II pielikumā.
Personām, struktūrām vai organizācijām Kopienas muitas teritorijā ir aizliegts saņemt tehnisku palīdzību no personām, struktūrām vai organizācijām saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, kas piegādātas no trešām valstīm, neatkarīgi no tā, vai par to saņem atlīdzību vai nē.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču importu un attiecīgās tehniskās palīdzības piegādes, ja pierāda, ka dalībvalstī, uz kuru preces nosūtīs, šādas preces lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.
III NODAĻA
Preces, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai
5. pants
Eksporta atļaujas prasība
1. Jebkādam tādu preču eksportam, ko varētu izmantot, lai spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, un kas uzskaitītas III pielikumā, ir vajadzīga atļauja, neatkarīgi no šo preču izcelsmes. Tomēr atļauja nav vajadzīga precēm, kas vienīgi šķērso Kopienas muitas teritoriju, tas ir, precēm, uz kurām saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 91. pantu neattiecina muitas apstiprinātu procedūru vai lietojumu, kas nav ārējā tranzīta procedūra, tostarp ārpuskopienas preču uzglabāšanu I kontroles veida brīvā zonā vai brīvā noliktavā.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro eksportam uz tām dalībvalstu teritorijām, kas uzskaitītas IV pielikumā un kas nav Kopienas muitas teritorijas daļa, ja vien eksportējamās preces izmantos iestāde, kas gan valstī vai teritorijā, uz kuru tiek eksportēts, gan dalībvalsts pamatteritorijā, no kuras eksportē, ir atbildīga par tiesībaizsardzību. Muitas vai citām attiecīgām iestādēm ir tiesības pārbaudīt, vai šis nosacījums ir izpildīts, un tās var lemt par eksporta apturēšanu, kamēr nav veikta šāda pārbaude.
3. Šā panta 1. punktu nepiemēro eksportam uz trešām valstīm, ja preces lietos dalībvalsts civilais vai militārais personāls, kas trešā valstī saskaņā ar dalībvalstu un trešās valsts starpā slēgtiem nolīgumiem aizsardzības jomā piedalās ES vai ANO miera uzturēšanas vai krīzes pārvarēšanas operācijās. Muitai vai citām attiecīgām iestādēm ir tiesības pārbaudīt vai šis nosacījums ir izpildīts. Eksports ir apturēts, kamēr nav veikta šāda pārbaude.
6. pants
Eksporta atļauju izsniegšanas kritēriji
1. Lēmumus par eksporta atļaujas pieteikumiem attiecībā uz precēm, kas uzskaitītas III pielikumā, pieņem kompetentā iestāde, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā visus attiecīgus apsvērumus, tostarp jo īpaši to, vai pēdējos trīs gados cita dalībvalsts ir noraidījusi atļaujas pieteikumu būtībā identiskam eksportam.
2. Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tiesībaizsardzības iestāde vai jebkura fiziska vai juridiska persona trešā valstī III pielikumā uzskaitītās preces varētu izmantot spīdzināšanai vai cita veida cietsirdīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, tostarp likumīgiem miesas sodiem.
Kompetentā iestāde ņem vērā:
|
— |
pieejamos starptautiskos tiesu spriedumus, |
|
— |
ANO, Eiropas Padomes un ES kompetento struktūru atzinumus, kā arī atzinumus, kas izklāstīti ziņojumos, ko sagatavojusi Eiropas Padomes Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai un ANO Īpašais ziņotājs par spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodu. |
Var ņemt vērā citu attiecīgu informāciju, tostarp pieejamos valstu tiesu spriedumus, ziņojumus un citu informāciju, ko sagatavojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī informāciju par II un III pielikumā uzskaitīto preču eksporta ierobežojumiem, kurus piemēro galamērķa valstī.
7. pants
Valstu pasākumi
1. Neskarot 5. un 6. pantu, dalībvalsts var pieņemt vai uzturēt spēkā kāju dzelžu, ķēžu un pārnēsājamo elektrošoka ierīču eksporta un importa aizliegumu.
2. Dalībvalsts var pieprasīt atļauju attiecībā uz rokudzelžu eksportu, kuru maksimālais apkārtmērs, ieskaitot ķēdi, no rokudzelža vienas aproces ārējās malas līdz otras aproces ārējai malai aizslēgtā stāvoklī ir lielāks par 240 mm. Attiecīgā dalībvalsts šādiem rokudzelžiem piemēro III un IV nodaļu.
3. Dalībvalstis ziņo Komisijai par visiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 1. un 2. punktam. Par spēkā esošajiem pasākumiem paziņo līdz 2006. gada 30. jūlijam, par turpmāk pieņemtajiem pasākumiem paziņo pirms to stāšanās spēkā.
IV NODAĻA
Atļaujas piešķiršanas procedūra
8. pants
Atļaujas pieteikums
1. Eksporta un importa atļaujas un atļaujas tehniskās palīdzības piegādei piešķir vienīgi I pielikumā uzskaitītā tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību.
2. Pieteikuma iesniedzējs sniedz kompetentajai iestādei visu būtisko informāciju par darbībām, kurām ir nepieciešama atļauja.
9. pants
Atļaujas
1. Eksporta un importa atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst V pielikumā norādītajam paraugam, un tās ir derīgas visā Kopienā. Atļaujas derīguma termiņš ir no trim līdz divpadsmit mēnešiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem.
2. Atļaujas var izsniegt elektroniski. Attiecīgās valstis nosaka specifiskas procedūras. Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, par to informē Komisiju.
3. Attiecībā uz eksporta un importa atļaujām piemēro prasības un nosacījumus, ko kompetentā iestāde uzskata par atbilstīgiem.
4. Kompetentās iestādes, rīkojoties saskaņā ar šo regulu, var atteikties izsniegt eksporta atļauju un var anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt jau izsniegtās eksporta atļaujas.
10. pants
Muitas formalitātes
1. Pildot muitas formalitātes, eksportētājs vai importētājs iesniedz atbilstoši aizpildītu veidlapu, kas izklāstīta V pielikumā, tā apliecinot, ka nepieciešamās attiecīgās eksporta un importa darījumu atļaujas ir saņemtas. Ja dokuments nav aizpildīts tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā pilda muitas formalitātes, eksportētājam vai importētājam var pieprasīt sniegt tulkojumu šajā oficiālajā valodā.
2. Ja ir sastādīta muitas deklarācija par precēm, kas uzskaitītas II vai III pielikumā, un ir apstiprināts, ka paredzētajam eksportam vai importam saskaņā ar šo regulu nav piešķirta atļauja, muitas ierēdņi aiztur deklarētās preces un pievērš uzmanību iespējai iesniegt atļaujas pieteikumu saskaņā ar šo regulu. Ja sešos mēnešos pēc aizturēšanas atļaujas pieteikums nav iesniegts vai ja kompetentā iestāde noraida šo pieteikumu, muitas iestāde atbrīvojas no aizturētajām precēm saskaņā ar attiecīgās valsts atbilstīgajiem tiesību aktiem.
11. pants
Paziņojuma un konsultāciju prasība
1. Dalībvalstu iestādes, kas uzskaitītas I pielikumā, paziņo visu pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai, kā uzskaitīts minētajā pielikumā, ja tās saskaņā ar šo regulu pieņem lēmumu par atļaujas pieteikuma noraidīšanu un ja tās anulē atļauju, ko tās ir izsniegušas. Paziņojumu iesniedz ne vēlāk kā trīsdesmit dienās pēc lēmuma pieņemšanas dienas.
2. Kompetentā iestāde konsultējas ar iestādi vai iestādēm, kas iepriekšējos trijos gados ir noraidījušas saskaņā ar šo regulu iesniegtu atļaujas pieteikumu attiecībā uz importu vai eksportu vai attiecībā uz tehniskās palīdzības piegādēm, ja tā saņem atļaujas pieteikumu attiecībā uz importu vai eksportu vai tehniskās palīdzības piegādēm, kas saistītas ar būtībā identisku darījumu, kas minēts šādā iepriekšējā pieteikumā, un uzskata, ka atļauja tomēr ir piešķirama.
3. Ja pēc šādām konsultācijām kompetentā iestāde nolemj piešķirt atļauju, tā par savu lēmumu nekavējoties informē visas iestādes, kas uzskaitītas I pielikumā, un paskaidro sava lēmuma iemeslus, sniedzot visu attiecīgo informāciju.
4. Atteikums piešķirt atļauju, ja tas pamatots ar valsts aizliegumu saskaņā ar 7. panta 1. punktu, nav uzskatāms par lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu, šā panta 1. punkta nozīmē.
V NODAĻA
Vispārīgi un nobeiguma noteikumi
12. pants
Pielikumu grozījumi
1. Komisija ir tiesīga grozīt I pielikumu. Informāciju par dalībvalstu kompetentajām iestādēm groza, pamatojoties uz informāciju, kuru sniegušas dalībvalstis.
2. Saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija ir tiesīga grozīt II, III, IV un V pielikumu.
13. pants
Informācijas apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju
1. Neskarot 11. pantu, Komisija un dalībvalstis pēc pieprasījuma viena otru informē par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo regulu un iesniedz visu attiecīgo informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu, jo īpaši informāciju par piešķirtajām un noraidītajām atļaujām.
2. Attiecīgā informācija par piešķirtajām un noraidītajām atļaujām ietver vismaz lēmuma veidu, lēmuma pamatojumu vai tā īsu izklāstu, saņēmēju vārdus un tiešo lietotāju vārdus, ja tie atšķiras, kā arī attiecīgo preču nosaukumus.
3. Dalībvalstis, ja iespējams, sadarbojoties ar Komisiju, sagatavo publisku ikgadēju darbības ziņojumu, sniedzot informāciju par saņemto pieteikumu skaitu, par attiecīgajām precēm un par valstīm, uz ko attiecas šie pieteikumi, un par lēmumiem, ko tās ir pieņēmušas par šiem pieteikumiem. Šajā ziņojumā neiekļauj informāciju, kuras izpaušanu dalībvalsts uzskata par tādu, kas ir pretrunā būtiskām tās drošības interesēm.
4. Izņemot 2. punktā minēto informācijas sniegšanu pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai, šis pants neskar attiecīgos valstu tiesību aktus par konfidencialitāti un profesionālo noslēpumu.
5. Atteikums piešķirt atļauju, ja tas pamatots ar valsts aizliegumu saskaņā ar 7. panta 1. punktu, nav uzskatāms par pieteikuma atteikumu šā panta 1., 2. un 3. punkta nozīmē.
14. pants
Informācijas lietojums
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001 gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (10) un attiecīgo valstu tiesību aktus par publisku piekļuvi dokumentiem, saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju lieto vienīgi tiem mērķiem, kuriem tā ir pieprasīta.
15. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Kopīgo eksporta noteikumu komiteja, kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 2603/69 4. panta 1. punktu (11).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
16. pants
Iepriekš 15. pantā minētā komiteja izvērtē visus ar šīs regulas īstenošanu saistītos jautājumus, ko vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma izvirza tās priekšsēdētājs.
17. pants
Sankcijas
1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.
2. Dalībvalstis līdz 2006. gada 29. augustam paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem turpmākiem grozījumiem, kas iespaido minētos noteikumus.
18. pants
Teritoriālā piemērošana
1. Šī regula attiecas uz:
|
— |
Kopienas muitas teritoriju, kā tā definēta Regulā (EEK) Nr. 2913/92; |
|
— |
Spānijas teritorijām Seūtu un Meliļu; |
|
— |
Vācijas teritoriju Helgolandi. |
2. Šajā regulā Helgolandi, Meliļu un Seūtu uzskata par daļu no Kopienas muitas teritorijas.
19. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā 2006. gada 30. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Luksemburgā, 2005. gada 27. jūnijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
L. LUX
(1) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1975. gada 9. decembra Rezolūcija Nr. 3452 (XXX).
(2) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
(3) OV C 87 E, 11.4.2002., 136. lpp.
(4) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1979. gada 17. decembra Rezolūcija Nr. 34/169.
(5) Apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padome ar 1957. gada 31. jūlija Rezolūciju Nr. 663 C (XXXIV) un 1977. gada 13. maija Rezolūciju Nr. 2076 (LXII).
(6) Skatīt ML 7c) punktu Eiropas Savienības Kopējajā militāro preču sarakstā (OV C 127, 25.5.2005., 1. lpp.).
(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(8) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).
(9) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 883/2005 (OV L 148, 11.6.2005., 5. lpp.).
(10) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(11) OV L 324, 27.12.1969., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3918/91 (OV L 372, 31.12.1991., 31. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas 8. un 11. pantā minēto iestāžu saraksts:
A. Dalībvalstu iestādes:
BEĻĢIJA
|
Ministerie van Economie, Energie, Handel en Wetenschapsbeleid |
|
Directoraat E4: Economisch Potentieel, Markttoegangsbeleid, Tarifaire en Non-tarifaire Maatregelen |
|
Vooruitgangsstraat 50c |
|
B-1210 Brussel |
|
Tel. (32-2) 277 51 11 |
|
Fax (32-2) 277 53 03 |
|
E-mail: Charles.godart@mineco.fgvov.be |
|
Ministère de l'économie, de l'énergie, du commerce et de la politique scientifique |
|
Directorat, E4: potentiel économique, politique d'accès aux marchés, mesures tarifaires et non-tarifaires |
|
Rue du Progrès 50c |
|
B-1210 Bruxelles |
|
Téléphone: 32 (2) 277 51 11 |
|
Télécopie: 32 (2) 277 53 03 |
|
E-mail: Charles.godart@mineco.fgvov.be |
ČEHIJAS REPUBLIKA
|
Ministerstvo průmyslu a obchodu |
|
Licenční správa |
|
Na Františku 32 |
|
110 15 Praha 1 |
|
Česká republika |
|
Tel.: (420) 224 90 76 41 |
|
Fax: (420) 224 22 18 81 |
|
E-mail: osm@mpo.cz |
DĀNIJA
III pielikuma Nr. 2 un 3
|
Justitsministeriet |
|
Slotsholmsgade 10 |
|
DK-1216 København K |
|
Denmark |
|
Telephone: (45) 33 92 33 40 |
|
Telefax: (45) 33 93 35 10 |
|
E-mail: jm@jm.dk |
II un III pielikuma Nr. 1
|
Økonomi- og Erhvervsministeriet |
|
Erhvers- og Byggestyrelsen |
|
Eksportkontroladministrationen |
|
Langelinie Allé 17 |
|
DK-2100 København Ø |
|
Denmark |
|
Telephone: (45) 35 46 60 00 |
|
Telefax: (45) 35 46 60 01 |
|
E-mail: ebst@ebst.dk |
VĀCIJA
|
Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle (BAFA) |
|
Frankfurter Straße 29–35 |
|
D-65760 Eschborn |
|
Tel.: (+49) 6196 908-0 |
|
Fax: (+49) 6196 908 800 |
|
E-Mail: ausfuhrkontrolle@bafa.bund.de |
GRIEĶIJA
ΕΛΛΑΣ
|
Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών |
|
Γενική Διεύθυνση Σχεδιασμού και Διαχείρισης Πολιτικής |
|
Διεύθυνση Διεθνών Οικονομικών Ροών |
|
Κορνάρου 1 |
|
GR-105 63 Αθήνα |
|
Τηλ. (30-210) 328 60 47, (30-210) 328 60 31 |
|
Φαξ (30-210) 328 60 94 |
|
E-mail: e3c@mnec.gr |
IGAUNIJA
|
Eesti Välisministeerium |
|
Välismajanduse ja arengukoostöö osakond |
|
Strateegilise kauba kontrolli büroo |
|
Islandi väljak 1 |
|
15049 Tallinn |
|
Eesti |
|
Tel: +372 631 7200 |
|
Faks: +372 631 7288 |
|
E-post: stratkom@mfa.ee |
SPĀNIJA
|
Secretaría General de Comercio Exterior |
|
Secretaría de Estado de Turismo y Comercio |
|
Ministerio de Industria, Turismo y Comercio |
|
Paseo de la Castellana, 162 |
|
E-28046 Madrid |
|
Telephone: (34) 915 83 52 84 |
|
Telefax: (34) 915 83 56 19 |
|
E-mail: Buzon.Oficial@SGDEFENSA.SECGCOMEX.SSCC.MCX.ES |
|
Departamento de Aduanas e Impuestos Especiales de la |
|
Agencía Estatal de Administración Tributaria |
|
Avda. Llano Castellano, 17 |
|
28071 Madrid |
|
España |
|
Telephone: +34 91 7289450 |
|
Telefax: +34 91 7292065 |
FRANCIJA
|
Ministère de l’économie, des finances et de l’industrie |
|
Direction générale des douanes et droits indirects |
|
Service des titres du commerce extérieur (SETICE) |
|
8, rue de la Tour-des-Dames |
|
F-75436 PARIS CEDEX 09 |
|
Téléphone: 01 55 07 46 73/- 46 42/- 48 64/- 47 64 |
|
Télécopie: 01 55 07 46 67/- 46 91 |
|
Courrier électronique: dg-setice@douane.finances.gouv.fr |
ĪRIJA
|
Licensing Unit |
|
Department of Enterprise, Trade and Employment |
|
Earlsfort Centre |
|
Lower Hatch Street |
|
Dublin 2 |
|
Ireland |
|
Telephone (353-1) 631 21 21 |
|
Telefax (353-1) 631 25 62 |
ITĀLIJA
|
Ministero delle attività produttive |
|
Direzione generale per la politica commerciale |
|
Viale Boston, 25 |
|
I-00144 Roma |
|
Telephone: +39 06 59 93 25 79 |
|
Telefax: +39 06 59 93 26 34 |
|
E-mail: polcomsegr@mincomes.it |
KIPRA
ΚΥΠΡΟΣ
|
Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού |
|
Υπηρεσία Εμπορίου |
|
Τμήμα έκδοσης αδειών εισαγωγών/εξαγωγών |
|
Ανδρέα Αραούζου 6 |
|
CY-1421 Λευκωσία |
|
Τηλ. (357-22) 86 71 00 |
|
Φαξ (357-22) 37 51 20 |
|
E-mail: perm.sec@mcit.gov.cygr |
|
Ministry of Commerce, Industry and Tourism |
|
Trade Service |
|
Import/Export Licensing Unit |
|
6 Andreas Araouzos Street |
|
CY-1421 Nicosia |
|
Telephone: (357- 22) 86 71 00 |
|
Telefax: (357-22) 37 51 20 |
|
E-mail: perm.sec@mcit.gov.cy |
LATVIJA
|
Ekonomikas ministrija |
|
Brīvības iela 55 |
|
LV-1519 Rīga |
|
Latvija |
|
Telefax.: +371 7 280 882 |
LIETUVA
|
Policijos departamento prie Vidaus reikalų ministerijos |
|
Licencijavimo skyrius |
|
Saltoniškių g. 19 |
|
LT-08105 Vilnius |
|
Lietuva |
|
Telephone: +370 8 271 97 67 |
|
Telefax: +370 5 271 99 76 |
|
E-mail: leidimai.pd@policija.lt |
LUKSEMBURGA
|
Commerce extérieur |
|
Office des licences |
|
B. P. 113 |
|
L-2011 Luxembourg |
|
Téléphone: 352 4782370 |
|
Télécopie: 352 466138 |
|
Courrier électronique: office.licences@mae.etat.lu |
UNGĀRIJA
|
Magyar Kereskedelmi |
|
Engedélyezési Hivatal |
|
Margit krt. 85. |
|
H-1024 Budapest |
|
Magyarország |
|
Telephone: +36 1 336 74 30 |
|
Telefax: +36 1 336 74 28 |
|
E-mail: spectrade@mkeh.hu |
MALTA
|
Diviżjoni għall–Kummerċ |
|
Servizzi Kummerċjali |
|
Lascaris |
|
Valletta CMR02 |
|
Telephone: +356 25 69 02 09 |
|
Telefax: +356 21 24 05 16 |
NĪDERLANDE (vēl jānosaka)
AUSTRIJA
|
Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit |
|
Abteilung für Aus- und Einfuhrkontrolle |
|
A-1011 Wien |
|
Stubenring 1 |
|
Tel.: (+43) 1 71100 8327 |
|
Fax: (+43) 1 71100 8386 |
|
E-Mail: post@C22.bmwa.gv.at |
POLIJA
|
Ministerstwo Gospodarki i Pracy |
|
plac Trzech Krzyży 3/5 |
|
00-507 Warszawa |
|
Polska |
|
Telephone: (+48-22) 693 50 00 |
|
Telefax: (+48-22) 693 40 48 |
PORTUGĀLE
|
Ministério das Finanças |
|
Direcção-Geral das Alfândegas e dos Impostos Especiais de Consumo |
|
Direcção de Serviços de Licenciamento |
|
Rua Terreiro do Trigo, edifício da Alfândega |
|
P-1149-060 Lisboa |
|
Tel.: (351-21) 881 42 63 |
|
Fax: (351-21) 881 42 61 |
SLOVĒNIJA
|
Ministrstvo za gospodarstvo |
|
Direktorat za ekonomske odnose s tujino |
|
Kotnikova 5 |
|
1000 Ljubljana |
|
Republika Slovenija |
|
Telephone: +386 1 478 35 42 |
|
Telefax: +386 1 478 36 11 |
SLOVĀKIJA
|
Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky |
|
Odbor riadenia obchodovania s citlivými tovarmi |
|
Mierová 19 |
|
827 15 Bratislava |
|
Slovenská republika |
|
Telephone: +421 2 48 54 20 53 |
|
Telefax: +421 2 43 42 39 15 |
SOMIJA
|
Sisäasiainministeriö |
|
Arpajais- ja asehallintoyksikkö |
|
PL 50 |
|
FI-11101 RIIHIMÄKI |
|
Puhelin (358-9) 160 01 |
|
Faksi (358-19) 72 06 68 |
|
Sähköposti: aahy@poliisi.fi |
ZVIEDRIJA
|
Kommerskollegium |
|
PO Box 6803 |
|
S-113 86 Stockholm |
|
Tfn (46-8) 690 48 00 |
|
Fax (46-8) 30 67 59 |
|
E-post: registrator@kommers.se |
APVIENOTĀ KARALISTE
|
Department of Trade and Industry |
|
Export Control Organisation |
|
4 Abbey Orchard Street |
|
London |
|
SW1P 2HT |
|
United Kingdom |
|
Telephone (44) 207 215 05 85 |
|
Telefax (44) 207 215 05 72 |
|
E-mail: mevlyn.tompkins@dti.gsi.gov.uk |
B. Adrese paziņojumu nosūtīšanai Komisijai:
|
COMMISSION OF THE EUROPEAN COMMUNITIES |
|
Directorate–General for External Relations |
|
Directorate A: Common Foreign and Security Policy (CFSP) and European Security and Defence Policy (ESDP): Commission Coordination and contribution |
|
Unit A 2: Legal and institutional matters, CFSP Joint Actions, Sanctions, Kimberley Process |
|
CHAR 12/163 |
|
B – 1049 Bruxelles/Brussel |
|
Belgium |
|
Tālrunis: (32-2) 296 25 56 |
|
Fakss: (32-2) 296 75 63 |
|
E–pasts: relex-sanctions@cec.eu.int |
II PIELIKUMS
Regulas 3. un 4. pantā minēto preču saraksts
Piezīme: sarakstā nav ietvertas tehniskas medicīnas preces
|
KN kods |
Apraksts |
||
| 1. Šādas preces, kas ir konstruētas ar nolūku izpildīt cilvēkiem nāvessodu: |
|||
|
ex 4421 90 98 ex 8208 90 00 |
|
||
|
ex 8543 89 95 ex 9401 79 00 ex 9401 80 00 ex 9402 10 00 ex 9402 90 00 |
|
||
|
ex 9406 00 38 ex 9406 00 80 |
|
||
|
ex 8413 81 90 ex 9018 90 50 ex 9018 90 60 ex 9018 90 85 |
|
||
| 2. Šādas preces, kas paredzētas cilvēku savaldīšanai: |
|||
|
ex 8543 89 95 |
|
||
III PIELIKUMS
Regulas 5. pantā minēto preču saraksts
|
KN kods |
Apraksts |
||||||
| 1. Šādas preces, kas paredzētas cilvēku savaldīšanai: |
|||||||
|
ex 9401 61 00 ex 9401 69 00 ex 9401 71 00 ex 9401 79 00 ex 9402 90 00 ex 9403 20 91 ex 9403 20 99 ex 9403 50 00 ex 9403 70 90 ex 9403 80 00 |
|
||||||
|
ex 7326 90 98 ex 8301 50 00 ex 3926 90 99 |
|
||||||
|
ex 7326 90 98 ex 8301 50 00 ex 3926 90 99 |
|
||||||
| 2. Šādas pārnēsājamas ierīces, kas paredzētas masu nekārtību novēršanai vai pašaizsardzībai: |
|||||||
|
ex 8543 89 95 ex 9304 00 00 |
|
||||||
| 3. Šādas vielas, kas paredzētas masu nekārtību novēršanai vai pašaizsardzībai, un ar tām saistītas pārnēsājamas izsmidzināšanas ierīces: |
|||||||
|
ex 8424 20 00 ex 9304 00 00 |
|
||||||
|
ex 2924 29 95 |
|
||||||
|
ex 2939 99 00 |
|
||||||
IV PIELIKUMS
Regulas 5. panta 2. punktā minēto dalībvalstu teritoriju saraksts
DĀNIJĀ:
|
— |
Grenlande. |
FRANCIJĀ:
|
— |
Jaunkaledonija un atkarīgās teritorijas, |
|
— |
Franču Polinēzija, |
|
— |
Franču dienvidu un Antarktikas teritorijas, |
|
— |
Volisas un Futunas salas, |
|
— |
Majota, |
|
— |
Senpjēra un Mikelona. |
VĀCIJĀ:
|
— |
Bīzingena. |
V PIELIKUMS
Regulas 9. panta 1. punktā minētā eksporta vai importa atļaujas veidlapa
Tehniskā specifikācija:
Šādu veidlapu izmērs ir 210 × 297 mm ar maksimālo pieļaujamo atkāpi par 5 mm mazāk un 8 mm vairāk. Mērvienība, uz kuru pamatojas ailes, ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Mērvienība, uz kuru pamatojas sadalījumi, ir viena desmitdaļa collas horizontāli.
Veidlapas paskaidrojumi
“Atļauja eksportēt vai importēt preces, ko varētu izmantot spīdzināšanai (Regula (EK) Nr. 1236/2005)”
Šo atļaujas veidlapu izmanto, lai sniegtu atļauju eksportēt vai importēt preces saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai, lai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai. To neizmanto, lai sniegtu atļauju tehniskas palīdzības piegādēm.
Izdevēja iestāde ir iestāde, kas definēta šīs regulas I pielikumā izklāstītās Padomes Regulas (EK) Nr. 1236/2005 2.h panta.
Atļaujas sniedz šajā veidlapā, ko veido viena lapa, kura drukāta abās pusēs. Kompetentā muitas iestāde atskaita eksportētos daudzumus no pieejamā kopējā daudzuma. Tai jānodrošina, ka dažādas preces, uz kuriem attiecas atļauja, ir skaidri atdalītas šim nolūkam.
Ja dalībvalstu valsts procedūrās ir pieprasītas papildu veidlapas kopijas (piemēram, pieteikumam), šo atļaujas veidlapu var iekļaut veidlapu komplektā, kurā ir vajadzīgās kopijas saskaņā ar attiecīgiem valsts noteikumiem. Katrā kopijā ailē virs 3. ailes un lappuses kreisā malā skaidri jānorāda, kādam nolūkam (piem., pieteikumam, pieteikuma iesniedzējam) ir paredzēta attiecīgā kopija. Tikai viena kopija ir Regulas (EK) Nr. 1236/2005 V pielikumā paredzētā atļaujas veidlapa.
|
1. aile: |
Pieteikuma iesniedzējs: |
Lūdzu norādīt pieteikuma iesniedzēja vārdu un pilnu adresi. Var arī norādīt pieteikuma iesniedzēja muitas numuru (parasti nav obligāti). Pieteikuma iesniedzēja veids būtu jānorāda (nav obligāti) attiecīgajā ailē, izmantojot skaitļus 1, 2 vai 4, atsaucoties uz Regulas (EK) Nr. 1236/2005 2.i panta izklāstītajiem punktiem. |
|
3. aile: |
Atļauja Nr.: |
Lūdzu norādīt numuru un atzīmēt vai nu eksporta, vai importa aili. Skatīt regulas 2.d un 2.e pantu un 17. pantu, kur izklāstītas terminu “eksports” un “imports” definīcijas. |
|
4. aile: |
Derīguma termiņa beigu datums: |
Lūdzu uzrādīt dienu (divi cipari), mēnesi (divi cipari) un gadu (četri cipari). |
|
5. aile: |
Aģents/pārstāvis: |
Lūdzu norādīt attiecīgi pilnvarota pārstāvja vai (muitas) aģenta vārdu, kas darbojas pieteikuma iesniedzēja vārdā, ja pieteikumu nav iesniedzis pieteikuma iesniedzējs. Skatīt arī Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 5. pantu. |
|
6. aile: |
Valsts, kur preces atrodas: |
Lūdzu norādīt gan attiecīgo valsti, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1172/95, OV L 118, 25.5.1995., 10. lpp. Skatīt Komisijas Regulu (EK) Nr. 1779/2002, OV L 296, 5.10.2002., 6. lpp. |
|
7. aile: |
Galamērķa valsts: |
Lūdzu norādīt gan attiecīgo valsti, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1172/95, OV L 118, 25.5.1995., 10. lpp. Skatīt Komisijas Regulu (EK) Nr. 1779/2002, OV L 296, 5.10.2002., 6. lpp. |
|
10. aile: |
Preču apraksts: |
Lūdzu apsvērt, vai neiekļaut datus par attiecīgo preču iepakojumu. Ņemt vērā, ka 10. ailē var arī norādīt preču vērtību. Ja 10. ailē nav pietiekamas vietas, lūdzu turpināt, izmantojot pievienotu papīra lapu, kurā norādīts atļaujas numurs. 16. ailē lūdzu norādīt pielikumu skaitu. Šo veidlapu var izmantot attiecībā uz trīs vai mazāk dažādu veidu precēm (skatīt regulas II un III pielikumu). Ja jāatļauj eksportēt vai importēt vairāk nekā trīs veidu preces, lūdzu izsniegt divas atļaujas. |
|
11. aile: |
Preču Nr.: |
Šī aile jāaizpilda tikai veidlapas otrā pusē. Lūdzu nodrošināt, ka Preču numurs atbilst 11. ailē iekļautajam preču numuram blakus attiecīgo preču aprakstam priekšpusē. |
|
14. aile: |
Īpašas prasības un noteikumi: |
Ja 14. ailē nav pietiekamas vietas, lūdzu turpināt, izmantojot pievienotu papīra lapu, kurā norādīts atļaujas numurs. 16. ailē lūdzu norādīt pielikumu skaitu. |
|
16. aile: |
Pielikumu skaits: |
Lūdzu norādīt pielikumu skaitu, ja tādi ir (skatīt 10. un 14. ailes skaidrojumus). |
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/20 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1237/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
|
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 30. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 29. jūlija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
|
0702 00 00 |
052 |
71,8 |
|
096 |
21,9 |
|
|
999 |
46,9 |
|
|
0707 00 05 |
052 |
61,9 |
|
999 |
61,9 |
|
|
0709 90 70 |
052 |
75,7 |
|
999 |
75,7 |
|
|
0805 50 10 |
388 |
72,5 |
|
508 |
58,8 |
|
|
524 |
69,1 |
|
|
528 |
72,2 |
|
|
999 |
68,2 |
|
|
0806 10 10 |
052 |
111,3 |
|
204 |
80,3 |
|
|
220 |
126,8 |
|
|
334 |
91,2 |
|
|
624 |
162,7 |
|
|
999 |
114,5 |
|
|
0808 10 80 |
388 |
92,3 |
|
400 |
101,0 |
|
|
508 |
69,1 |
|
|
512 |
63,3 |
|
|
528 |
88,5 |
|
|
720 |
73,3 |
|
|
804 |
85,4 |
|
|
999 |
81,8 |
|
|
0808 20 50 |
052 |
125,8 |
|
388 |
63,0 |
|
|
512 |
47,0 |
|
|
528 |
35,6 |
|
|
999 |
67,9 |
|
|
0809 10 00 |
052 |
141,4 |
|
999 |
141,4 |
|
|
0809 20 95 |
052 |
280,0 |
|
400 |
336,4 |
|
|
999 |
308,2 |
|
|
0809 30 10, 0809 30 90 |
052 |
109,8 |
|
999 |
109,8 |
|
|
0809 40 05 |
624 |
87,6 |
|
999 |
87,6 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/22 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1238/2005
(2005. gada 28. jūlijs),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 85/2004, ar ko nosaka tirdzniecības standartu āboliem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Regulā (EK) Nr. 85/2004 (2) jo īpaši paredzēts no 2005. gada 1. augusta samazināt minimālo lielumu, vienādojot to ar lielumu, kas noteikts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) standartu FFV-50. |
|
(2) |
ANO/EEK Lauksaimniecības produktu kvalitātes standartu darba grupa ierosināja standartā ANO/EEK FFV-50 iekļaut gatavības kritēriju, kura pamatā ir cukura saturs. |
|
(3) |
Minimālais lielums arī ir gatavības kritērijs, un tādēļ jāizpēta iespēja šos divus gatavības kritērijus iespējami pilnīgāk iestrādāt āboliem noteiktajā tirdzniecības standartā. |
|
(4) |
Minētajam pētījumam jābūt vismaz trīs tirdzniecības gadus ilgam, un tādēļ lieluma samazinājuma piemērošana jāatliek līdz 2008. gada 1. jūnijam, un pārejas noteikumu piemērošana attiecībā uz lielumu jāpagarina līdz 2008. gada 31. maijam. |
|
(5) |
Tomēr ir jāaizsargā to tirgus dalībnieku tiesiskā paļāvība, kas ir noslēguši līgumus, pamatojoties uz pieņēmumu, ka jaunās normas par lieluma samazināšanu stāsies spēkā no 2005. gada 1. augusta. |
|
(6) |
Skaidrības labad jāprecizē, ka tad, ja produktu pārdod ar tirdzniecības nosaukumu, jānorāda arī šķirnes nosaukums vai tā sinonīms. |
|
(7) |
Tirdzniecības standarta pielikumā minēto šķirņu sarakstā ir vairākas kļūdas. |
|
(8) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 85/2004. |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 85/2004 groza šādi:
|
1) |
Regulas 2. panta pirmajā teikumā datumu “2005. gada 31. jūlijs” aizstāj ar datumu “2008. gada 31. maijs”. |
|
2) |
Regulas 4. panta otrajā daļā datumu “2005. gada 1. augusts” aizstāj ar datumu “2008. gada 1. jūnijs”. |
|
3) |
Pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. augustā.
Tomēr tie tirgus dalībnieki, kas atbilstoši dalībvalstu prasībām līdz 2005. gada 1. augustam ir noslēguši līgumus, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 85/2004 pielikuma III punkta otro un trešo daļu, var tirgot minētajos līgumos paredzētos ābolus saskaņā ar minēto daļu noteikumiem.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 28. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).
(2) OV L 13, 20.1.2004., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 907/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 50. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 85/2004 pielikuma papildinājuma 4. punktu groza šādi:
|
1) |
otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Atsevišķu turpmāk sarakstā norādīto šķirņu augļus drīkst tirgot ar tirdzniecības nosaukumiem, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta vai piešķirta aizsardzība vienā vai vairākās valstīs, ja vien uz marķējuma ir norādīts konkrētās šķirnes nosaukums vai tā sinonīms.”; |
|
2) |
tabulā izkārtoto papildināmo sarakstu aizstāj ar turpmāk norādīto tabulu.
|
(1) Sarkanā krāsojuma minimums I un II šķirai ir 20 %.
(2) Tomēr šķirnes “Jonagold” II šķiras augļiem vismaz vienai desmitdaļai virsmas ir jābūt klātai ar sarkana krāsojuma svītrām.
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/32 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1239/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 581/2004, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu uz eksporta kompensācijām par noteiktu veidu sviestu, un Regulu (EK) Nr. 582/2004, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par sausā vājpiena eksporta kompensācijām
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 31. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 14. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 581/2004 (2) 1. panta 1. punktu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 582/2004 (3) 1. panta 1. punktu attiecībā uz dažiem galamērķiem eksporta kompensācijas netiek piešķirtas. |
|
(2) |
Ar Komisijas 2005. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 909/2005, ar ko nosaka piena un piena produktu eksporta kompensācijas (4), Seūta un Meliļa no 2005. gada 17. jūnija ir iekļauta galamērķu zonās L 01 un L 03, kurās uzskaitīti galamērķi, kuriem eksporta kompensācijas netiek piešķirtas, un Krievijai piemērojamā kompensācijas likme sviestam pielīdzināta visiem pārējiem galamērķiem piemērojamai likmei. Tādēļ šie galamērķi ir jāizslēdz no eksporta kompensācijām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 581/2004 un (EK) Nr. 582/2004. |
|
(3) |
Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 581/2004 un (EK) Nr. 582/2004. |
|
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 581/2004 1. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Pirmajā daļā minētos produktus ir paredzēts eksportēt uz visiem galamērķiem, izņemot Andoru, Seūtu un Meliļu, Gibraltāru, Amerikas Savienotās Valstis un Vatikānu.”
2. pants
Regulas (EK) Nr. 582/2004 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. Izsludina pastāvīgu konkursu, lai noteiktu eksporta kompensācijas par Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3846/87 (5) I pielikuma 9. sadaļā minēto sauso vājpienu, kas fasēts pakās, kuru tīrsvars ir vismaz 25 kilogrami, un satur ne vairāk kā 0,5 svara % pienskābi nesaturošas vielas piedevas, uz ko attiecas produkta kods ex ex 0402 10 19 9000, un ko paredzēts eksportēt uz visiem galamērķiem, izņemot Andoru, Bulgāriju, Seūtu un Meliļu, Gibraltāru, Amerikas Savienotās Valstis un Vatikānu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 90, 27.3.2004., 64. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).
(3) OV L 90, 27.3.2004., 67. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004.
(4) OV L 154, 17.6.2005., 10. lpp.
(5) OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.”
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/34 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1240/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1279/98 attiecībā uz dažām Rumānijas izcelsmes liellopu gaļas un teļa gaļas produktu tarifu kvotām
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes 2002. gada 19. decembra Lēmumā 2003/18/EK par tāda protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunās par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām sasniegto rezultātu (2), ir paredzētas koncesijas attiecībā uz liellopu un teļa gaļas produktu importu saskaņā ar tarifu kvotām, kas atvērtas ar minēto nolīgumu. |
|
(2) |
Šīs tarifu kvotas īstenošanas noteikumi tika pieņemti ar Komisijas 1998. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1279/98, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, saskaņā ar kuriem liellopu gaļai un teļa gaļai piemēro Padomes Lēmumā 2003/286/EK un 2003/18/EK Bulgārijai un Rumānijai noteiktās tarifu kvotas (3). |
|
(3) |
Padomes un Komisijas 2005. gada 25. aprīļa Lēmumā 2005/431/EK par papildprotokola noslēgšanu Eiropas nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (4), paredzētas koncesijas liellopu un teļa gaļas produktiem. |
|
(4) |
Jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai atvērtu koncesijas liellopu un teļa gaļas produktiem, un attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1279/98. |
|
(5) |
Turklāt Regulas (EK) Nr. 1279/98 4. panta 1. punktā paredzēts, ka licenču pieteikumus var iesniegt vienīgi katra tāda laikposma pirmajās 10 dienās, kas minēts regulas 2. pantā. Ņemot vērā datumu, kad stājas spēkā papildprotokols, ir jāatkāpjas no šī noteikuma uz laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2005. gada 31. decembrim. |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1279/98 4. panta 1. punkta, pieteikumus attiecībā uz importa licencēm laikposmā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2005. gada 31. decembrim iesniedz pirmo desmit darbdienu laikā pēc dienas, kurā šī regula publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet līdz desmitās darbdienas plkst.13.00 pēc Briseles laika.
2. Licenču pieteikumus, kas iesniegti 2005. gada jūlija pirmajās desmit dienās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1279/98 4. panta 1. punktu, uzskata par pieteikumiem atbilstīgi 1. punktam.
3. Regulas (EK) Nr. 1279/98 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. augusta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).
(2) OV L 8, 14.1.2003., 18. lpp.
(3) OV L 176, 20.6.1998., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1220/2005 (OV L 199, 29.7.2005., 47. lpp.).
(4) OV L 155, 17.6.2005., 26. lpp.
PIELIKUMS
I PIELIKUMS
Dažu valstu izcelsmes konkrētu produktu importam Kopienā piemērojamās koncesijas
(MFN = vislielākās labvēlības režīma nodokļi)
|
Izcelsmes valsts |
Sērijas Nr. |
KN kods |
Apraksts |
Piemērojamā nodokļa likme (% no MFN nodokļa) |
Gada pieaugums no 1.7.2005. (tonnās) |
Gada pieaugums no 1.7.2006. (tonnās) |
|
Rumānija |
09.4753 |
0201 0202 |
Liellopu gaļa, svaiga, dzesināta vai saldēta |
Bez nodokļa |
4 000 |
0 |
|
09.4765 |
0206 10 95 |
Liellopu diafragmas biezā un plānā ēdamā daļa, svaiga vai dzesināta |
Bez nodokļa |
100 |
0 |
|
|
0206 29 91 |
Liellopu diafragmas biezā daļa un diafragmas plānā daļa, saldēta |
|||||
|
0210 20 |
Liellopu gaļa, sālīta vai sālījumā, kaltēta vai kūpināta |
|||||
|
0210 99 51 |
Liellopu diafragmas biezā daļa un plānā daļa |
|||||
|
09.4768 |
1602 50 |
Sagatavota vai konservēta liellopu gaļa vai subprodukti |
Bez nodokļa |
500 |
0 |
|
|
Bulgārija |
09.4651 |
0201 0202 |
Liellopu gaļa, svaiga, dzesināta vai saldēta |
Bez nodokļa |
2 500 |
0 |
|
09.4784 |
1602 50 |
Sagatavota vai konservēta liellopu gaļa vai subprodukti |
Bez nodokļa |
660 |
60 |
II PIELIKUMS
EK fakss (32 2) 292 17 34
E-pasts: AGRI-Bovins-Import@cec.eu.int
(1) Rumānijai gada apjoms no 1.8.2005. (tonnas).
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/38 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1241/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tarifu kvotas piemērošanai attiecībā uz konkrētiem dzīviem Rumānijas izcelsmes liellopiem atbilstīgi Padomes Lēmumam 2003/18/EK
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 32. panta 1. punkta pirmo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes 2002. gada 19. decembra Lēmumā 2003/18/EK par tāda protokola slēgšanu, ar ko precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunu rezultātus saistībā ar jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām (2), ir paredzētas koncesijas attiecībā uz tarifu kvotu atvēršanu konkrētu dzīvu Rumānijas izcelsmes liellopu importam. |
|
(2) |
Padomes un Komisijas 2005. gada 25. aprīļa Lēmumā 2005/431/EK par papildprotokola noslēgšanu Eiropas nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (3), ir paredzētas papildu koncesijas konkrētu dzīvu Rumānijas izcelsmes liellopu importam. |
|
(3) |
Jāpieņem sīki izstrādāti vairākgadu noteikumi dzīviem liellopiem paredzētu tarifu kvotu atvēršanai un pārvaldībai no 2005. gada 1. augusta. |
|
(4) |
Lai nepieļautu spekulāciju, kvotas daudzumus jāļauj izmantot tiem uzņēmējiem, kuri spēj apliecināt, ka tie ievērojamā apjomā patiesi tirgojas ar trešām valstīm. Ņemot vērā iepriekš minēto un lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību, jāprasa, lai konkrētie uzņēmēji gadā pirms gada kvotai atbilstīgā laikposma būtu importējuši noteiktu minimālo skaitu dzīvnieku, un tam vienlaikus jānodrošina taisnīga koncesiju pieejamība. Ievērojot to, ka pašreizējās koncesijas piemēro vienīgi dzīvnieku importam no Rumānijas, kā arī no šīs valsts veiktā importa apjomu, sūtījumu, kurā ir 50 dzīvnieki, var uzskatīt par parastu kravu. Pieredze liecina, ka jāpērk vismaz viens sūtījums, lai darījumu varētu uzskatīt par īstu un pamatotu. |
|
(5) |
Ja šādi kritēriji jāpārbauda, tad pieteikums jāiesniedz dalībvalstī, kurā importētājs ir iekļauts PVN maksātāju reģistrā. |
|
(6) |
Turklāt, lai novērstu spekulāciju, kvotas izmantošana jāliedz tiem importētājiem, kuri 1. janvārī pirms gada kvotai atbilstīgā laikposma vairs nenodarbojās ar dzīvu liellopu tirdzniecību. Bez tam ievešanas tiesību nodrošinājums jāiemaksā dalībvalstī, kurā uzņēmējs ir iekļauts valsts PVN reģistrā. Importa licences nedrīkst nodot citiem, un tās jāizdod tikai attiecībā uz daudzumiem, par kuriem attiecīgajiem uzņēmējiem ir piešķirtas ievešanas tiesības. |
|
(7) |
Lai panāktu vienlīdzīgāku piekļuvi kvotai, vienlaikus nodrošinot komerciāli atbilstīgu skaitu dzīvnieku vienā pieteikumā, katrā no šiem pieteikumiem jānosaka maksimālais un minimālais dzīvnieku skaits. |
|
(8) |
Jānosaka, ka ievešanas tiesības piešķir pēc nogaidīšanas perioda, vajadzības gadījumā piemērojot fiksētu procentuālo samazinājumu. |
|
(9) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 29. panta 1. punktu pārvaldība jāveic, izmantojot importa licences. Tādēļ jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jāiesniedz par pieteikumiem un atļaujām, vajadzības gadījumā papildinot dažus noteikumus vai atkāpjoties no dažiem noteikumiem Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulā (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (4) un Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (5). |
|
(10) |
Lai uzņēmējiem būtu obligāti jāiesniedz importa licences pieteikums par visām piešķirtajām ievešanas tiesībām, jānosaka, ka attiecībā uz ievešanas tiesību nodrošinājumu šāds pieteikums ir pamatprasība atbilstīgi Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (6). |
|
(11) |
Pienācīgas kvotu pārvaldības labad turklāt jānosaka, ka licences īpašnieks ir faktiskais importētājs. Tādēļ šādam importētājam aktīvi jāiesaistās attiecīgo dzīvnieku iepirkšanā, transportēšanā un importēšanā. Tādējādi šādu darbību pierādīšanai arī jābūt pamatprasībai attiecībā uz licences nodrošinājumu. |
|
(12) |
Lai nodrošinātu stingru atbilstīgi kvotai importēto dzīvnieku statistikas kontroli, nepiemēro pielaidi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktā. |
|
(13) |
Komisijas 1998. gada 2. jūnija Regula (EK) Nr. 1143/1998, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz tarifu kvotām, ko piemēro kalnu šķirņu govīm un telēm, kuru izcelsme ir trešās valstīs, izņemot kaujamus lopus, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1012/98 (7), nu kļuvusi lieka, jo ir pieņemts Lēmums 2005/431/EK un Padomes un Komisijas 2005. gada 18. aprīļa Lēmums 2005/430/EK par papildprotokola noslēgšanu Eiropas nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (8). Minētā regula tādēļ ir jāatceļ. |
|
(14) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ik gadu laikposmā no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam Kopienā, nemaksājot nodokli, var importēt 46 000 dzīvus Rumānijas izcelsmes liellopus ar KN kodu 0102 90 05, 0102 90 21, 0102 90 29, 0102 90 41, 0102 90 49, 0102 90 51, 0102 90 59, 0102 90 61 vai 0102 90 71.
Tomēr 2005./2006. kvotas gadā šā panta pirmajā daļā minētais kvotas laikposms ilgst no 2005. gada 1. augusta līdz 2006. gada 30. jūnijam.
Šā panta pirmajā daļā minētās kvotas kārtas numurs ir 09.4769.
2. pants
1. Ievešanas tiesību pieteikumus saistībā ar 1. pantā paredzēto kvotu drīkst iesniegt vienīgi fiziskas vai juridiskas personas. Pieteikuma iesniegšanas laikā iesniedzējam jāpierāda attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ka gadā pirms gada kvotai atbilstīgā laikposma konkrētais iesniedzējs ir importējis vismaz 50 dzīvniekus ar KN kodu 0102 90.
Pieteikuma iesniedzējam jābūt reģistrētam attiecīgās valsts PVN maksātāju reģistrā.
2. Apliecinājumu par importu iesniedz kā muitas dokumentu par laišanu brīvā apgrozībā, kuru pienācīgi vīzē muitas iestādes un kurā attiecīgais pieteikuma iesniedzējs ir norādīts kā saņēmējs.
Dalībvalstis var pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētā dokumenta kopiju, ko pienācīgi apstiprinājusi kompetentā iestāde. Ja pieņem šādas kopijas, to norāda dalībvalsts paziņojumā, kas minēts 3. panta 5. punktā un ko sagatavo par katru attiecīgo pieteikuma iesniedzēju.
3. Uzņēmēji, kuri 1. janvārī pirms gada kvotai atbilstīgā laikposma ir pārtraukuši tirdzniecību ar trešām valstīm liellopu un teļa gaļas nozarē, nevar pretendēt uz kvotas piešķīrumu.
4. Uzņēmums, kas izveidots, apvienojoties uzņēmumiem, kuriem katram ir bāzes ievedums, kas atbilst 1. punktā minētajam minimālajam daudzumam, par pieteikuma pamatu var izmantot minētos bāzes ievedumus.
3. pants
1. Ievešanas tiesību pieteikumus var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts kā PVN maksātājs.
2. Ievešanas tiesību pieteikumam jāattiecas vismaz uz 50 dzīvniekiem, un tas nedrīkst attiekties uz vairāk nekā 5 % no pieejamā daudzuma.
Ja pieteikumā pārsniegts pirmajā daļā minētais daudzums, pārsniegumu uzskata par pieteikumā neiekļautu.
3. Ievešanas tiesību pieteikumus iesniedz gadā pirms gada kvotai atbilstīgā laikposma līdz 15. jūnijam plkst. 13.00 pēc Briseles laika.
Tomēr kvotas laikposmam no 2005. gada 1. augusta līdz 2006. gada 30. jūnijam ievešanas tiesību pieteikumus iesniedz līdz plkst. 13.00 pēc Briseles laika desmitajā darbdienā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. Katrs pieteikuma iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu pieteikumu saistībā ar 1. pantā minēto kvotu. Ja viens un tas pats pieteikuma iesniedzējs iesniedz vairāk nekā vienu pieteikumu, noraida visus šā iesniedzēja pieteikumus.
5. Pārbaudījušas iesniegtos dokumentus, dalībvalstis vēlākais līdz desmitajai darbdienai pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa nosūta Komisijai sarakstu, kurā norāda pieteikumu iesniedzējus, to adreses, kā arī pieteiktos daudzumus.
Visus paziņojumus, ieskaitot nulles paziņojumus, nosūta pa faksu vai pa e-pastu, izmantojot veidlapas paraugu šīs regulas I pielikumā vai izmantojot citu veidlapu, ko dalībvalstis ir darījušas zināmu Komisijai.
4. pants
1. Pēc 3. panta 5. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisija iespējami īsā laikā pieņem lēmumu par to, kādā mērā pieteikumus var apmierināt.
2. Ja daudzumi, uz kuriem attiecas 3. pantā minētie pieteikumi, pārsniedz pieejamos daudzumus, Komisija nosaka vienotu samazinājuma koeficientu, kas piemērojams pieteikumā norādītajiem daudzumiem.
Ja, piemērojot pirmajā daļā paredzēto samazinājuma koeficientu, iegūst skaitli, kas ir mazāks par 50 dzīvniekiem uz vienu pieteikumu, attiecīgā dalībvalsts pieejamo daudzumu piešķir, izlozējot ievešanas tiesības, kur viens piešķīrums attiecas uz 50 dzīvniekiem. Ja atlikušo dzīvnieku skaits ir mazāks par 50, šis daudzums atbilst vienam ievešanas tiesību piešķīrumam.
5. pants
1. Ievešanas tiesību nodrošinājums ir EUR 3 par dzīvnieku. To iemaksā kompetentajai iestādei, vienlaikus iesniedzot ievešanas tiesību pieteikumu.
2. Importa licences pieteikumu iesniedz par piešķirto daudzumu. Minētais pienākums ir pamatprasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta nozīmē.
3. Ja 4. panta 2. punktā minētā samazinājuma koeficienta piemērošanas rezultātā ievešanas tiesības piešķir mazākā apmērā, nekā minēts pieteikumā, tūlīt atmaksā proporcionālu iemaksātā nodrošinājuma daļu.
6. pants
1. Importējot piešķirtos daudzumus, uzrāda vienu vai vairākas importa licences.
2. Licences pieteikumu var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir pieprasījis ar šo kvotu saistītās ievešanas tiesības un saņēmis tās.
Importa licences izdošana nozīmē atbilstīgu iegūto ievešanas tiesību samazinājumu.
3. Importa licences izdod, pamatojoties uz pieteikumu, ko savā vārdā iesniedzis uzņēmējs, kuram ir piešķirtas ievešanas tiesības.
4. Licences pieteikumā un licencē norāda šādas ziņas:
|
a) |
8. ailē – izcelsmes valsts; |
|
b) |
16. ailē – vienu vai vairākus no šādiem KN kodiem:
|
|
c) |
20. ailē – attiecīgās kvotas kārtas numurs un vismaz viens no II pielikumā minētajiem ierakstiem. |
Licence uzliek pienākumu importēt no 8. ailē norādītās valsts.
7. pants
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punkta, importa licenci, kas izdota saskaņā ar šo regulu, nevar nodod citiem, un tiesības uz tarifa kvotas izmantošanu šī licence dod tikai tad, ja tajā norādītais licences īpašnieka vārds un uzvārds vai nosaukums, kā arī adrese ir tā pati, kas licencei pievienotajā muitas deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā minēta attiecībā uz kravas saņēmēju.
2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1445/95 3. panta, importa licences ir derīgas 150 dienas no to faktiskās izdošanas dienas šīs regulas 6. panta 3. punkta nozīmē. Importa licences nav derīgas pēc 30. jūnija gada kvotai atbilstīgajā laikposmā.
3. Importa licenci piešķir tad, ja ir iemaksāts nodrošinājums, kura apmērs ir EUR 20 par dzīvnieku un kuru veido:
|
a) |
šīs regulas 5. panta 1. punktā minētais nodrošinājums, kura apmērs ir EUR 3, un |
|
b) |
summa, kuras apmērs ir EUR 17 un kuru pieteikuma iesniedzējs iemaksā pieteikuma iesniegšanas laikā. |
4. Izdotās licences ir derīgas visā Kopienā.
5. Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktu nepiemēro. Tādēļ licences 19. ailē ieraksta skaitli “0” (nulle).
6. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III sadaļas 4. iedaļas noteikumiem par nodrošinājuma atbrīvošanu, šā panta 3. punktā minēto nodrošinājumu atmaksā tikai tad, ja ir iesniegts pierādījums tam, ka licences īpašnieks komerciāli un arī loģistikas ziņā ir bijis atbildīgs par attiecīgo dzīvnieku iepirkšanu, transportēšanu un muitošanu laišanai brīvā apgrozībā. Minēto pierādījumu veido vismaz:
|
a) |
faktūrrēķina oriģināls vai apliecināta kopija, ko licences īpašniekam izrakstījis pārdevējs vai tā pārstāvis, abi reģistrēti trešā valstī, kas ir eksportētājvalsts, kā arī pierādījums par maksājumu, ko veicis licences īpašnieks, vai neatsaucams dokumentārais kredīts, ko licences īpašnieks atvēris par labu pārdevējam, |
|
b) |
pavadzīme vai, attiecīgā gadījumā, autopārvadājuma vai gaisa pārvadājuma dokuments, kas par attiecīgajiem dzīvniekiem izrakstīts uz licences īpašnieka vārda, |
|
c) |
dokuments, ar kuru apliecina, ka preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā un kurā kā preču saņēmējs norādīts minētā dokumenta īpašnieks, precizējot vārdu, uzvārdu vai uzņēmuma nosaukumu, kā arī adresi. |
8. pants
Uz importētiem dzīvniekiem attiecina 1. pantā minēto atbrīvojumu no nodokļa, ja tiek uzrādīta preču pārvadājumu apliecība EUR.1, ko eksportētājvalsts izdevusi atbilstīgi ar Rumāniju noslēgtā Eiropas nolīguma 4. protokolam, vai rēķindeklarācija, ko eksportētājs noformējis saskaņā ar minēto protokolu.
9. pants
Regulu (EK) Nr. 1445/95 un (EK) Nr. 1291/2000 piemēro atbilstīgi šai regulai.
10. pants
Regulu (EK) Nr. 1143/1998 atceļ.
11. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. augusta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).
(2) OV L 8, 14.1.2003., 18. lpp.
(3) OV L 155, 17.6.2005., 26. lpp.
(4) OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).
(5) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1741/2004 (OV L 311, 8.10.2004., 17. lpp.).
(6) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 673/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 17. lpp.).
(7) OV L 159, 3.6.1998., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004.
(8) OV L 155, 17.6.2005., 1. lpp.
I PIELIKUMS
EK fakss: (32 2) 292 17 34
E-pasts: AGRI-Bovins-Import@cec.eu.int
II PIELIKUMS
Regulas 6. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētie ieraksti
|
— |
: |
spāņu valodā |
: |
Reglamento (CE) no 1241/2005 |
|
— |
: |
čehu valodā |
: |
Nařízení (ES) č. 1241/2005 |
|
— |
: |
dāņu valodā |
: |
Forordning (EF) nr. 1241/2005 |
|
— |
: |
vācu valodā |
: |
Verordnung (EG) Nr. 1241/2005 |
|
— |
: |
igauņu valodā |
: |
Määrus (EÜ) nr 1241/2005 |
|
— |
: |
grieķu valodā |
: |
Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 1241/2005 |
|
— |
: |
angļu valodā |
: |
Regulation (EC) No 1241/2005 |
|
— |
: |
franču valodā |
: |
Règlement (CE) no 1241/2005 |
|
— |
: |
itāliešu valodā |
: |
Regolamento (CE) n. 1241/2005 |
|
— |
: |
latviešu valodā |
: |
Regula (EK) Nr. 1241/2005 |
|
— |
: |
lietuviešu valodā |
: |
Reglamentas (EB) Nr. 1241/2005 |
|
— |
: |
ungāru valodā |
: |
1241/2005/EK rendelet |
|
— |
: |
holandiešu valodā |
: |
Verordening (EG) nr. 1241/2005 |
|
— |
: |
poļu valodā |
: |
Rozporządzenie (WE) nr 1241/2005 |
|
— |
: |
portugāļu valodā |
: |
Regulamento (CE) n.o 1241/2005 |
|
— |
: |
slovāku valodā |
: |
Nariadenie (ES) č. 1241/2005 |
|
— |
: |
slovēņu valodā |
: |
Uredba (ES) št. 1241/2005 |
|
— |
: |
somu valodā |
: |
Asetus (EY) N:o 1241/2005 |
|
— |
: |
zviedru valodā |
: |
Förordning (EG) nr 1241/2005 |
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/45 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1242/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar kuru nosaka sviesta pārdošanas minimālās cenas 168. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2), intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas. |
|
(2) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Attiecībā uz 168. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, intervences krājumu sviesta minimālās pārdošanas cenas, kā arī pārstrādes nodrošinājumu summas ir tādas, kādas ir norādītas tabulā, kas iekļauta pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 30. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 350, 20.12.1997., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 29. jūlija Regulai, ar kuru nosaka minimālās sviesta pārdošanas cenas attiecībā uz 168. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97
|
(EUR/100 kg) |
||||||
|
Formula |
A |
B |
||||
|
Pievienošanas veidi |
Ar indikatoriem |
Bez indikatoriem |
Ar indikatoriem |
Bez indikatoriem |
||
|
Minimālā pārdošanas cena |
Sviests ≥ 82 % |
Nemainītā veidā |
206 |
210 |
— |
— |
|
Iebiezināts |
204,1 |
208,1 |
— |
— |
||
|
Pārstrādes nodrošinājums |
Nemainītā veidā |
79 |
79 |
— |
— |
|
|
Iebiezināts |
79 |
79 |
— |
— |
||
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/47 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1243/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar kuru attiecībā uz 168. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2) intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas. |
|
(2) |
Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Attiecībā uz 168. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, maksimālās atbalsta summas, kā arī pārstrādes nodrošinājumu summas ir tādas, kādas ir norādītas tabulā, kas iekļauta pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 30. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 350, 20.12.1997., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 29. jūlija Regulai, ar kuru attiecībā uz 168. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu
|
(EUR/100 kg) |
|||||
|
Formula |
A |
B |
|||
|
Pievienošanas veidi |
Ar indikatoriem |
Bez indikatoriem |
Ar indikatoriem |
Bez indikatoriem |
|
|
Maksimālā atbalsta summa |
Sviests ≥ 82 % |
41 |
37 |
41 |
37 |
|
Sviests < 82 % |
39 |
36,1 |
— |
— |
|
|
Iebiezināts sviests |
49 |
45,1 |
49 |
45 |
|
|
Krējums |
— |
— |
20 |
16 |
|
|
Pārstrādes nodrošinājums |
Sviests |
45 |
— |
45 |
— |
|
Iebiezināts sviests |
54 |
— |
54 |
— |
|
|
Krējums |
— |
— |
22 |
— |
|
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/49 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1244/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar kuru nosaka attiecībā uz iebiezinātu sviestu paredzētā atbalsta maksimālo summu 340. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Komisijas 1990. gada 20. februāra Regulu (EEK) Nr. 429/90 par to, kā, īstenojot konkursu, piešķirams atbalsts attiecībā uz tiešam patēriņam Kopienā domātu iebiezinātu sviestu (2), intervences aģentūras īsteno pastāvīgu konkursu attiecībā uz tāda atbalsta piešķiršanu, kurš paredzēts attiecībā uz iebiezinātu sviestu. Saskaņā ar 6. pantu minētajā regulā, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta maksimālā summa atbalstam par iebiezinātu sviestu ar minimālo tauku saturu 96 % vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus. Atbilstīgi ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa. |
|
(2) |
Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem maksimālā atbalsta summa ir jānosaka līmenī, kas norādīts še turpmāk, un atbilstoši ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa. |
|
(3) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Attiecībā uz 340. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90, maksimāla atbalsta summa un izmantojuma nodrošinājums tiek noteikts šādi:
|
48 EUR/100 kg, |
||
|
53 EUR/100 kg. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 30. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 45, 21.2.1990., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/50 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1245/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar kuru tiek apturēti sviesta iepirkumi dažās dalībvalstīs
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2771/1999 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervences pasākumiem sviesta un krējuma tirgū (2), un jo īpaši tās 2. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 2771/1999 2. pantā paredzēts, ka Komisija sāk vai pārtrauc kādā dalībvalstī iepirkumus, tiklīdz konstatēts, ka tirgus cena šajā dalībvalstī divu secīgu nedēļu laikā atkarībā no gadījuma vai nu nesasniedz līmeni 92 % no intervences cenas, vai arī ir vienāda ar to vai pārsniedz to. |
|
(2) |
Pēdējais to dalībvalstu saraksts, kurās tiek apturēti intervences pasākumi, tika izveidots ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1186/2005 (3). Šis saraksts ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā jaunās tirgus cenas, ko Igaunija paziņoja, piemērojot 8. pantu Regulā (EK) Nr. 2771/1999. Skaidrības labad ir jāaizstāj šis saraksts un jāatceļ Regula (EK) Nr. 1186/2005, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Sviesta iepirkumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 1. punktā, tiek apturēti Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Igaunijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Ungārijā, Maltā, Grieķijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Austrijā, Portugālē, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.
2. pants
Regula (EK) Nr. 1186/2005 tiek atcelta.
3. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 30. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).
(3) OV L 193, 23.7.2005., 19. lpp.
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/51 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1246/2005
(2005. gada 29. jūlijs)
par 87. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2799/1999
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar 26. pantu Komisijas 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2799/1999 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par vājpienu un sauso vājpienu, ko paredzēts izmantot dzīvnieku barībā, un šāda sausā vājpiena pārdošanu (2), intervences aģentūras atvērušas pastāvīgu konkursu noteiktu to pārvaldībā esošā sausā vājpiena daudzumu pārdošanai. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2799/1999 30. pantu, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus. |
|
(3) |
Saņemto piedāvājumu izvērtējums liecina par to, ka ir jāpieņem lēmums noraidīt visus piedāvājumus. |
|
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Attiecībā uz 87. īpašo konkursu, kas īstenots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2799/1999 un kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzas 2005. gada 26. jūlijā, visi piedāvājumi tiek noraidīti.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 30. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 340, 31.12.1999., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/52 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1247/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 24. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 10. panta c) punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu. |
|
(2) |
Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt. |
|
(3) |
Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu. |
|
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
24. atsevišķajā konkursā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2771/1999, kurā termiņš konkursa piedāvājumu iesniegšanai beidzās 2005. gada 26. jūlijā, minimālo sviesta pārdošanas cenu nosaka 265 EUR/100 kg.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 30. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/53 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1248/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar ko nosaka vājpiena pulvera minimālo pārdošanas cenu 23. individuālajam uzaicinājumam uz konkursu, kas izplatīts saskaņā ar spēkā esošajiem konkursu izziņošanas noteikumiem (EK) Nr. 214/2001
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par vienotu piena un piena produktu tirgus organizēšanu (1), un it īpaši tās 10. panta c) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar 2001. gada 12. janvārī pieņemtās Komisijas Regulas (EK) Nr. 214/2001 21. pantu, kas nosaka detalizētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz intervenci vājpiena tirgū (2), intervences aģentūras pēc pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu piedāvā pārdošanai noteiktu daudzumu to rīcībā esoša vājpiena pulvera. |
|
(2) |
Vadoties pēc piedāvājumiem, kas saņemti, atbildot uz katru individuālu uzaicinājumu uz konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai pieņemts lēmums neveikt piešķīrumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 214/2001 24.a pantu. |
|
(3) |
Vadoties pēc saņemtajiem piedāvājumiem, nosakāma minimālā pārdošanas cena. |
|
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
23. individuālam uzaicinājumam uz konkursu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 214/2001, kas nosaka, ka piedāvājumu iesniegšanas periods beidzās 2005. gada 26. jūlijā, vājpiena minimālā pārdošanas cena tiek fiksēta 195,24 EUR/100 kg.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 30. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Brisele, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 37, 7.2.2001., 100. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/54 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1249/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt. |
|
(2) |
Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā produktiem, kuri minēti Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā. |
|
(3) |
Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa. |
|
(4) |
Korektīvā summa jānosaka vienlaicīgi ar kompensāciju un saskaņā ar tādu pašu procedūru. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām. |
|
(5) |
Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam. |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Korektīvā summa iepriekš noteiktajām kompensācijām to produktu eksportam, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izņemot iesalu, ir noteikta šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. augustā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).
(3) OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 29. jūlijs Regulai, ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību
|
(EUR/t) |
|||||||||||||||||
|
Produkta kods |
Galamērķis |
laikposms 8 |
1. termiņš 9 |
2. termiņš 10 |
3. termiņš 11 |
4. termiņš 12 |
5. termiņš 1 |
6. termiņš 2 |
|||||||||
|
1001 10 00 9200 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1001 10 00 9400 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1001 90 91 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1001 90 99 9000 |
C01 |
0 |
– 0,46 |
– 0,92 |
– 1,38 |
– 1,84 |
— |
— |
|||||||||
|
1002 00 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1003 00 10 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1003 00 90 9000 |
C02 |
0 |
– 0,46 |
– 0,92 |
– 1,38 |
– 1,84 |
— |
— |
|||||||||
|
1004 00 00 9200 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1004 00 00 9400 |
C03 |
0 |
– 0,46 |
– 0,92 |
– 1,38 |
– 1,84 |
— |
— |
|||||||||
|
1005 10 90 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1005 90 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1007 00 90 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1008 20 00 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 11 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9100 |
C01 |
0 |
– 0,63 |
– 1,26 |
– 1,89 |
– 2,52 |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9130 |
C01 |
0 |
– 0,59 |
– 1,18 |
– 1,76 |
– 2,36 |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9150 |
C01 |
0 |
– 0,54 |
– 1,09 |
– 1,63 |
– 2,17 |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9170 |
C01 |
0 |
– 0,50 |
– 1,00 |
– 1,50 |
– 2,00 |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9180 |
C01 |
0 |
– 0,47 |
– 0,94 |
– 1,41 |
– 1,88 |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 15 9190 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1101 00 90 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1102 10 00 9500 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1102 10 00 9700 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1102 10 00 9900 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1103 11 10 9200 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1103 11 10 9400 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1103 11 10 9900 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
1103 11 90 9200 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
|||||||||
|
1103 11 90 9800 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
|||||||||
|
N.B. Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Skaitliskie galamērķu kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).
|
|||||||||||||||||
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/56 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1250/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju. |
|
(2) |
Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2). |
|
(3) |
Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95. |
|
(4) |
Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa. |
|
(5) |
Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā. |
|
(6) |
Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā. |
|
(7) |
Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Eksporta kompensācijas par iesalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir noteiktas kā norādīts, pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. augustā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 29. jūlija Regulai, ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas
|
Produktu kods |
Galamērķis |
Mērvienība |
Kompensāciju summa |
|
1107 10 19 9000 |
A00 |
EUR/t |
0,00 |
|
1107 10 99 9000 |
A00 |
EUR/t |
0,00 |
|
1107 20 00 9000 |
A00 |
EUR/t |
0,00 |
|
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). |
|||
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/58 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1251/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt. |
|
(2) |
Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā. |
|
(3) |
Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu. |
|
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 15. panta 3. punktā minētā korekcija, kas piemērojama iepriekš noteiktajām eksporta kompensācijām par iesalu, ir noteikta pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. augusts.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijs
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).
(3) OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 29. jūlija Regulai, ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).
Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).
|
(EUR/t) |
|||||||
|
Produktu kods |
Galamērķis |
Laika posms 8 |
1. termiņš 9 |
2. termiņš 10 |
3. termiņš 11 |
4. termiņš 12 |
5. termiņš 1 |
|
1107 10 11 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 19 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 91 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 99 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 20 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
(EUR/t) |
|||||||
|
Produktu kods |
Galamērķis |
6. termiņš 2 |
7. termiņš 3 |
8. termiņš 4 |
9. termiņš 5 |
10. termiņš 6 |
11. termiņš 7 |
|
1107 10 11 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 19 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 91 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 10 99 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1107 20 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/60 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1252/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar ko nosaka eksporta kompensācijas par dzīvnieku barības maisījumu uz labības bāzes
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minēto regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju. |
|
(2) |
Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 1517/95, ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1784/2003 piemērošanai attiecībā uz importa un eksporta režīmu dzīvnieku barības maisījumiem uz labības bāzes un groza Regulu (EK) Nr. 1162/95 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju režīma piemērošanai labības un rīsu nozarē (2), 2. pantā ir izstrādāti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot šīs kompensācijas. |
|
(3) |
Šaja aprēķinā jāņem vērā arī labības produktu sastāvs. Vienkāršošanas nolūkā kompensācija jāizmaksā par divām “labības produktu” kategorijām, tas ir, kukurūzu, t.i., graudaugu, kas tiek visplašāk izmantoti eksportētu kombinēto pārtikas produktu un produktu uz kukurūzas bāzes ražošanai, no vienas puses, kā arī par “citiem graudaugiem”, no otras puses, kas ir iekļaujami labības produkti, izņemot kukurūzu un produktus uz kukurūzas bāzes. Kompensācija jāpiešķir par labības produktu daudzumu, ko satur dzīvniekiem paredzētie barības maisījumi. |
|
(4) |
Turklāt kompensācijas noteikšanā jāņem vērā arī iespējas šo produktu pārdošanai pasaules tirgū, nepieciešamība izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū un eksporta ekonomiskais aspekts. |
|
(5) |
Pašreizējā situācija labības tirgū, un jo īpaši apgādes perspektīvas, liek šobrīd atcelt eksporta kompensācijas. |
|
(6) |
Labības pārvaldības komiteja nav siegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Eksporta kompensācijas par barības maisījumiem, ko aptver Regula (EK) Nr. 1784/2003 un uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1517/95, nosaka saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. augustā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 147, 30.6.1995., 51. lpp.
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 29. jūlija Regulai, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par barības maisījumiem uz labības bāzes
Produktu kodi par ko var saņemt eksporta kompensāciju:
|
|
2309 10 11 9000, |
|
|
2309 10 13 9000, |
|
|
2309 10 31 9000, |
|
|
2309 10 33 9000, |
|
|
2309 10 51 9000, |
|
|
2309 10 53 9000, |
|
|
2309 90 31 9000, |
|
|
2309 90 33 9000, |
|
|
2309 90 41 9000, |
|
|
2309 90 43 9000, |
|
|
2309 90 51 9000, |
|
|
2309 90 53 9000. |
|
Labības produkti |
Galamērķis |
Mērvienība |
Kompensāciju summa |
|||
|
Kukurūza un produkti uz kukurūzas bāzes: KN kodi 0709 90 60, 0712 90 19, 1005, 1102 20, 1103 13, 1103 29 40, 1104 19 50, 1104 23, 1904 10 10 |
C10 |
EUR/t |
0,00 |
|||
|
Labības produkti, izņemot kukurūzu un produktus uz kukurūzas bāzes |
C10 |
EUR/t |
0,00 |
|||
|
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi, ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).
|
||||||
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/62 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1253/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta,
ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3072/95 par rīsu tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes 1974. gada 21. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2681/74 par Kopienas finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu piegādi pārtikas palīdzībā (3), 2. pantā paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa sedz to izdevumu daļu, kas atbilst eksporta kompensācijām, kādas attiecīgajā jomā noteiktas saskaņā ar Kopienas noteikumiem. |
|
(2) |
Lai vienkāršotu budžeta izstrādi un pārvaldīšanu attiecībā uz Kopienas darbībām pārtikas palīdzībā un ļautu dalībvalstīm būt informētām par Kopienas iesaistes līmeni valsts darbībās pārtikas palīdzības jomā, ir jānosaka par šīm darbībām piešķiramo kompensāciju apjoms. |
|
(3) |
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā paredzētos vispārējos noteikumus un piemērošanas noteikumus attiecībā uz eksporta kompensācijām minētajās operācijās piemēro mutatis mutandis. |
|
(4) |
Īpašie kritēriji, kas jāņem vērā rīsu eksporta kompensācijas aprēķināšanā, ir definēti Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Attiecībā uz Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumiem, kas paredzēti starptautisku konvenciju vai citu papildu programmu, kā arī citu Kopienas bezmaksas piegāžu ietvaros, labības un rīsu nozares produktiem piemērojamās kompensācijas ir noteiktas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. augustā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27. lpp.).
(3) OV L 288, 25.10.1974., 1. lpp.
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 29. jūlija Regulai, ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos
|
(EUR/t) |
|
|
Produkta kods |
Kompensāciju summa |
|
1001 10 00 9400 |
0,00 |
|
1001 90 99 9000 |
0,00 |
|
1002 00 00 9000 |
0,00 |
|
1003 00 90 9000 |
0,00 |
|
1005 90 00 9000 |
0,00 |
|
1006 30 92 9100 |
0,00 |
|
1006 30 92 9900 |
0,00 |
|
1006 30 94 9100 |
0,00 |
|
1006 30 94 9900 |
0,00 |
|
1006 30 96 9100 |
0,00 |
|
1006 30 96 9900 |
0,00 |
|
1006 30 98 9100 |
0,00 |
|
1006 30 98 9900 |
0,00 |
|
1006 30 65 9900 |
0,00 |
|
1007 00 90 9000 |
0,00 |
|
1101 00 15 9100 |
5,48 |
|
1101 00 15 9130 |
5,12 |
|
1102 10 00 9500 |
0,00 |
|
1102 20 10 9200 |
53,30 |
|
1102 20 10 9400 |
45,68 |
|
1103 11 10 9200 |
0,00 |
|
1103 13 10 9100 |
68,53 |
|
1104 12 90 9100 |
0,00 |
|
NB: Produktu kodi ir definēti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987, 1 lpp.). |
|
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/64 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1254/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar kuru nosaka ražošanas kompensāciju attiecībā uz balto cukuru, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, laikposmam no 2005. gada 1. līdz 31. augustam
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 7. panta 5. punkta piekto ievilkumu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 7. panta 3. punktu ražošanas kompensācijas var piešķirt par produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktā, par sīrupiem, kas minēti tā paša punkta d) apakšpunktā, kā arī par KN kodā 1702 50 00 minētu ķīmiski tīru fruktozi (levulozi) kā starpproduktu, turklāt līguma 23. panta 2. punktā minētajos apstākļos, ja šos produktus izmanto atsevišķu ķīmijas rūpniecības produktu izgatavošanā. |
|
(2) |
Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1265/2001, ar kuru nosaka, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par ražošanas kompensāciju piešķiršanu dažu cukura nozares produktu ražošanai, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā (2), paredz, ka kompensācijas tiek noteiktas uz baltajam cukuram noteiktās kompensācijas pamata. |
|
(3) |
Regulas (EK) Nr. 1265/2001 9. pantā paredzēts, ka ražošanas kompensācija baltajam cukuram tiek noteikta ik mēnesi laikposmiem, kas sākas katra mēneša pirmajā dienā. |
|
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ražošanas kompensācija attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1265/2001 4. pantā paredzēto balto cukuru ir 31,325 EUR/100 tīrsvara kg laikposmam no 2005. gada 1. līdz 31. augustam.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. augustā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).
(2) OV L 178, 30.6.2001., 63. lpp.
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/65 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1255/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar ko nosaka apmēru, kādā var pieņemt 2005. gada jūlijs iesniegtos importa atļauju pieteikumus dažiem piena produktiem, atbilstīgi dažām Regulas (EK) Nr. 2535/2001 atvērtajām tarifu kvotām
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2535/2001, kurā izklāstīti sīki noteikumi Padomes (EK) Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (2), un jo īpaši tās 16. panta 2. punktu,
tā kā:
No 2005. gada 1. līdz 10. jūlijam iesniegtajos pieteikumos dažiem produktiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 2535/2001 I pielikumā, pieprasītais daudzums pārsniedz pieejamo daudzumu, tādēļ pieprasītajiem apjomiem jānosaka piešķīruma koeficienti,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Laikposmā no 2005. gada 1. līdz 10. jūlijam iesniegtajos importa atļauju pieteikumos pieprasītajam daudzumam produktu, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 2535/2001 I pielikuma I.A daļā, I.B daļas 1. un 2. punktā I.C, I.D, I.E, I.F, I.G un I.H daļā paredzētās kvotas, piemēro piešķīruma koeficientu, kas ir norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 30. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1036/2005 (OV L 178, 2.7.2005., 19. lpp.).
I.A PIELIKUMS
|
Kvotas numurs |
Piešķīruma koeficients |
|
09.4590 |
— |
|
09.4599 |
1,0000 |
|
09.4591 |
— |
|
09.4592 |
— |
|
09.4593 |
— |
|
09.4594 |
— |
|
09.4595 |
0,0083 |
|
09.4596 |
1,0000 |
I.B PIELIKUMS
5. Produkti ar izcelsmi Rumānijā
|
Kvotas numurs |
Piešķīruma koeficients |
|
09.4771 |
0,0502 |
|
09.4772 |
— |
|
09.4758 |
0,3024 |
6. Produkti ar izcelsmi Bulgārijā
|
Kvotas numurs |
Piešķīruma koeficients |
|
09.4773 |
— |
|
09.4660 |
0,4123 |
|
09.4675 |
— |
I.C PIELIKUMS
Produkti ar izcelsmi ĀKK
|
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
|
09.4026 |
— |
|
09.4027 |
— |
I.D PIELIKUMS
Produkti ar izcelsmi Turcijá
|
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
|
09.4101 |
— |
I.E PIELIKUMS
Produkti ar izcelsmi Dienvidáfriká
|
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
|
09.4151 |
— |
I.F PIELIKUMS
Produkti ar izcelsmi Šveice
|
Kvotas numurs |
Piešķīruma koeficients |
|
09.4155 |
0,9283 |
|
09.4156 |
1,0000 |
I.G PIELIKUMS
Produkti ar izcelsmi Jordānijā
|
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
|
09.4159 |
— |
I.H PIELIKUMS
Produkti ar izcelsmi Norvēģija
|
Kvotas numurs |
Pieškīruma koeficients |
|
09.4781 |
1,0000 |
|
09.4782 |
0,9189 |
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/68 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1256/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2005. gada 1. augusta
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003, ar ko izveido labības tirgus kopējo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96, ar ko izstrādā Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumus attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū. |
|
(3) |
Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē. |
|
(4) |
Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā. |
|
(5) |
Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā. |
|
(6) |
Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētie labības nozares ievedmuitas nodokļi ir noteikti šās Regulas I pielikumā, pamatojoties uz II pielikumā minēto informāciju.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. augustā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1110/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 12. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2005. gada 1. augusta
|
KN kods |
Preču nosaukums |
Ievedmuita (1) (EUR/t) |
|
1001 10 00 |
Augstas kvalitātes cietie kvieši |
0,00 |
|
vidējas kvalitātes |
0,00 |
|
|
zemas kvalitātes |
0,00 |
|
|
1001 90 91 |
Parastas kviešu sēklas |
0,00 |
|
ex 1001 90 99 |
Parasti augstas kvalitātes kvieši, izņemot sēklu |
0,00 |
|
1002 00 00 |
Rudzi |
37,12 |
|
1005 10 90 |
Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdu |
55,50 |
|
1005 90 00 |
Kukurūza, izņemot sēklas (2) |
55,50 |
|
1007 00 90 |
Graudu sorgo, izņemot hibrīdu sēšanai |
42,11 |
(1) Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu (Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkts), importētājs var saņemt nodevu samazinājumu:
|
— |
3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūrā, vai |
|
— |
2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē. |
(2) Importētājs saņem vienotas likmes samazinājumu 24 EUR/t, ja tiek pildīti nosacījumi, kas izstrādāti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā.
II PIELIKUMS
Muitas nodokļu aprēķināšanas elementi
laika posmam no 15.7.2005.–28.7.2005.
|
1) |
Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:
|
|
2) |
Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā: Frakts/izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama 16,58 EUR/t; Lielo Ezeru reģions–Roterdama 25,77 EUR/t. |
|
3) |
|
(1) Atskaitījums 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 1. punkts)
(2) Atskaitījums 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 3. pants)
(3) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts)
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/71 |
KOMISIJAS REGULĀ (EK) Nr. 1257/2005
(2005. gada 29. jūlijs)
par B sistēmas izvešanas atļauju izdošanu augļu un dārzeņu nozarē (persikiem)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 2001. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 1961/2001 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 2200/96 attiecībā uz eksporta kompensācijām augļu un dārzeņu tirgus nozarē (2) un jo īpaši tās 6. panta 6. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Regulā (EK) Nr. 951/2005 (3) noteikti orientējošie daudzumi, attiecībā uz ko var piešķirt B sistēmas izvešanas atļaujas. |
|
(2) |
Ņemot vērā informāciju, kas uz šodienu ir Komisijas rīcībā, attiecībā uz persikiemem orientējošie daudzumi, kas paredzēti tekošajam izvešanas periodam, drīzumā var tikt pārsniegti. Šis pārsniegums kaitētu eksporta kompensāciju režīma nevainojamai darbībai augļu un dārzeņu nozarē. |
|
(3) |
Lai izlabotu šo situāciju, būtu jānoraida B sistēmas atļauju pieteikumi attiecībā uz persikiemem, kas izvesti pēc 2005. gada 1. augustā, līdz tekošā izvešanas perioda beigām, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Attiecībā uz persikiemem B sistēmas izvešanas atļauju pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 951/2005 1. pantu, kam produktu izvešanas deklarācija pieņemta pēc 2005. gada 1. augustā un pirms 2005. gada 16. septembra, noraida.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. augustā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).
(2) OV L 268, 9.10.2001., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).
(3) OV L 160, 23.6.2005., 19. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1078/2005 (OV L 177, 9.7.2005., 3. lpp.).
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/72 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1258/2005
(2005. gada 29. jūlijs),
ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā 4. protokolu par kokvilnu, kas ir pievienots Grieķijas pievienošanās aktam, kura jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (1),
ņemot vērā Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1051/2001 par palīdzību kokvilnas ražošanai (2), un jo īpaši tās 4. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā. |
|
(3) |
Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantā minētās neattīrītas kokvilnas cena pasaules tirgū tiek noteikta 20,850 EUR/100 kg.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. augustā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.
(2) OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp.
(3) OV L 210, 3.8.2001., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1486/2002 (OV L 223, 20.8.2002., 3. lpp.).
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/73 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1259/2005
(2005. gada 27. jūlijs),
ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,
apspriedusies ar padomdevēju komiteju,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Uzsākšana
|
(1) |
Komisija 2004. gada 24. septembrī saņēma sūdzību, ko saskaņā ar 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) iesniedza šādi ražotāji (“sūdzības iesniedzēji”): Legré-Mante SA, Industria Chimica Valenzana S.p.A, Distilleries Mazzari S.p.a., Alcoholera Vinicola Europea S.A. un Comercial Quimica Sarasa s.l., kas pārstāv lielāko daļu, šinī gadījumā vairāk kā 50 % no kopējā Kopienas vīnskābes ražošanas apjoma. |
|
(2) |
Šajā sūdzībā ir pierādījumi Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) vīnskābes dempingu un un tā izraisītajiem būtiskajiem zaudējumiem, kas tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu. |
|
(3) |
2004. gada 30. oktobrī procedūra tika uzsākta, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) par tās uzsākšanu. |
1.2. Personas, uz kurām attiecas procedūra
|
(4) |
Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējiem, citiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, zināmajām attiecīgajām lietotāju asociācijām, kā arī ĶTR pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām termiņā, kāds noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, tika sniegta iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. |
|
(5) |
Sūdzības iesniedzēji ražotāji, citi sadarbībā iesaistītie Kopienas ražotāji, ražotāji eksportētāji, importētāji, piegādātāji, lietotāji un lietotāju asociācijas darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās jāuzklausa. |
|
(6) |
Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķa režīma (“AR”) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija attiecīgajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nosūtīja pieprasījuma veidlapas. TER vai AR piemērošanas pieprasījumus saņēma no trijiem ražotājiem eksportētājiem, ja pārbaudē konstatētu, ka tie neatbilst TER nosacījumiem. |
|
(7) |
Aptaujas lapas nosūtīja visām personām, par kuram zināms, ka uz tam attiecas procedūra, un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Tika saņemtas atbildes no trīs ĶTR ražotājiem eksportētājiem, viena analogās valsts Argentīnas ražotāja, septiņiem Kopienas ražotājiem un diviem Kopienas lietotājiem. |
|
(8) |
Komisija izpētīja un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisītos zaudējumus un Kopienas intereses, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:
|
|
(9) |
Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību to ĶTR ražotāju eksportētāju vajadzībām, kam nevarēja piešķirt TER, šeit minētā uzņēmuma telpās notika pārbaude, kuras mērķis bija noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz analogas valsts (šai gadījumā Argentīnas) datiem:
|
1.3. Izmeklēšanas laika posms
|
(10) |
Dempinga un zaudējumu izmeklēšana notika laika posmā no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas laika posms” vai “IP”). Attiecībā uz tendencēm zaudējumu novērtēšanā Komisija analizēja datus par laika periodu no 2001. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam (“pārskata laika posms”). Laika posms, kurš izmantots atzinumiem par cenu samazināšanu, mērķa cenas samazinājumiem un zaudējumu novēršanu, ir iepriekšminētais IP. |
2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Attiecīgais ražojums
|
(11) |
Attiecīgais ražojums ir vīnskābe (“VS”). Attiecīgo ražojumu patlaban klasificē ar KN kodu ex 2918 12 00. Attiecīgo ražojumu pārsvarā lieto vīna ražošanā, pārtikas rūpniecībā un vairākās citās nozarēs, gan kā gala ražojuma sastāvdaļu vai kā piedevu, lai paātrinātu lēnus ķīmiskos procesus. Ražojumu var iegūt gan no vīna ražošanas blakusproduktiem vai ķīmiskas sintēzes veidā no petroķīmiskiem savienojumiem. Balstoties uz fiziskajām īpašībām, ražošanas procesu un dažāda veida ražojumu aizvietojamību no lietotāju viedokļa, procedūras nolūkā visu VS uzskata par vienu ražojumu. |
2.2. Līdzīgi ražojumi
|
(12) |
Izmeklēšana parādīja, ka VS fizikālās pamatīpašības, kuru ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozares Kopienā, VS, ko ražo un pārdod vietējā Ķīnas tirgū un VS, ko importē Kopienā no ĶTR, kā arī VS, ko ražo un pārdod Argentīnā, ir tā pati un ka šiem ražojumiem lielākoties ir viens un tāds pats pielietojums. |
|
(13) |
Tādēļ provizoriski tika secināts, ka attiecīgajam ražojumam un Ķīnas vietējā tirgū pārdotajai VS, Argentīnā ražotajai un pārdotajai VS, kā arī Kopienas ražošanas nozares ražotajai un Kopienā pārdotajai VS ir tās pašas fizikālās pamatīpašības un pielietojums, tādēļ tās uzskatāmas par līdzīgām pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
3. DEMPINGS
3.1. Tirgus ekonomikas režīms (TER)
|
(14) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu tiem ražotājiem, kam konstatēja, ka viņi ievēro pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus. |
|
(15) |
Īsumā un vienīgi uzziņai tiek sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:
|
|
(16) |
Pašreizējā izmeklēšanā trīs ĶTR ražotāji eksportētāji darīja par sevi zināmu un pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu. Katru TER iesniegumu analizēja un veica izmeklēšanu uz vietas šādos uzņēmumos, kuri sadarbojās (skatīt 7. apsvērumu). Tādējādi konstatēja, ka trīs ražotāji atbilst visiem TER nosacījumiem. |
|
(17) |
Pamatojoties uz iepriekšminēto, ĶTR ražotāji eksportētāji, kuriem piešķīra TER, ir šādi:
|
3.2. Normālā vērtība
3.2.1. Normālās vērtība noteikšana ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts TER
|
(18) |
Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu vispirms par katru attiecīgo ražotāju eksportētāju Komisija noteica, vai tam ir reprezentatīvs VS pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū, salīdzinot ar eksporta pārdošanas kopapjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskata par reprezentatīvu, ja ikviena ražotāja eksportētāja pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū ir vismaz 5 % no ražotāja eksporta pārdošanas kopapjoma Kopienā. |
|
(19) |
Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kopumā ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms vietējā tirgū, Komisija pēc tam noteica tos vietējā tirgū pārdotās VS veidus, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojumu veidiem, ko pārdeva eksportam uz Kopienu. |
|
(20) |
Ikvienam no šiem veidiem tika noskaidrots, vai pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskata par pietiekami reprezentatīvu, ja šā veida pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū izmeklēšanas laika posmā ir 5 % vai vairāk no salīdzināma veida pārdošanas kopapjoma, ko eksportē uz Kopienu. |
|
(21) |
Pārbaudīja arī to, vai katra attiecīgā ražojuma veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū var uzskatīt par tādu, kas iegūts parastā tirdzniecības apritē, nosakot neatkarīgiem pircējiem veiktā attiecīgā veida rentablās pārdošanas apjomu īpatsvaru. |
|
(22) |
Ja tā VS veida pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kas ir vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, veido vairāk nekā 80 % no minētā veida pārdošanas kopapjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena ir vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas vietējā tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa minētā veida pārdošanas apjoma cenām vietējā tirgū izmeklēšanas laika posmā neatkarīgi no tā, vai pārdošana ir vai nav bijusi rentabla. |
|
(23) |
Ja VS veida rentablās pārdošanas apjoms veido līdz 80 % (ieskaitot) no minētā veida pārdošanas kopapjoma vai arī ja minētā veida vidējā svērtā cena ir mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību nosaka pēc faktiskās cenas vietējā tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto apjomu no vienīgi minētā veida rentablās pārdošanas apjoma ar noteikumu, ka šis pārdošanas apjoms veido 10 % vai lielāku daļu no minētā veida pārdošanas kopapjoma. |
|
(24) |
Visbeidzot, ja kāda VS veida rentablās pārdošanas apjoms veido mazāk nekā 10 % no minētā veida pārdošanas kopapjoma, uzskatīja, ka šo konkrēto ražojuma veidu nepārdod pietiekamā daudzumā, lai cena vietējā tirgū nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai. |
|
(25) |
Ja nevarēja izmantot vietējā tirgus cenas konkrētam ražojuma veidam, ko pārdeva ražotājs eksportētājs, tad aprēķināja salikto normālo vērtību. |
|
(26) |
Līdz ar to normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, ikviena eksportētāja eksportēto ražojumu veidu ražošanas izmaksām pieskaitot un, ja nepieciešams, koriģējot tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (tālāk tekstā – TVA) izmaksas samērīgā apjomā un ar samērīgu peļņas normu. Šim nolūkam Komisija pārbaudīja, vai radušās TVA izmaksas un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis vietējā tirgū, bija ticami dati. |
|
(27) |
Faktiskās vietējās tirgus TVA izmaksas tika uzskatītas par ticamām, ja attiecīgā uzņēmuma pārdošanas kopapjomu vietējā tirgū varēja novērtēt kā reprezentatīvu salīdzinājumā ar eksporta pārdošanas apjomu uz Kopienu. Vietējā tirgus peļņas normu noteica pēc to ražojumu veidu pārdošanas vietējā tirgū, kas pārdoti parastā tirdzniecības apritē. Šim mērķim piemēro 21. līdz 23. apsvērumā noteikto metodoloģiju. |
|
(28) |
Visiem uzņēmumiem bija pietiekoši pārdošanas apjomi un tika atklāts, ka visvairāk veidu attiecīgā ražojuma, kuri bija eksportēti, tika pārdoti vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Tiem veidiem, kuriem tas nebija piemērojams, normālo vērtību aprēķināja, izmantojot 26. apsvērumā minēto metodi, izmantojot TVA un informāciju par katra attiecīgā uzņēmuma peļņu. |
3.2.2. Normālās vērtības noteikšana ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER
a) Analogā valsts
|
(29) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālā vērtība uzņēmumiem, kuriem nevarēja piešķirt TER, jānosaka, ņemot vērā analogās valsts cenas vai salikto vērtību. |
|
(30) |
Paziņojumā par pārbaudes sākšanu Komisija paredzēja izmantot Argentīnu kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un ieinteresētas personas tika aicinātas izteikt komentārus par šo izvēli. |
|
(31) |
Daudzi ĶTR ražotāji eksportētāji, kuriem netika piešķirts TER, iebilda pret šo priekšlikumu. Izmeklēšanā atklājās, ka Argentīna attiecīgajam ražojumam ir konkurējošs tirgus ar vismaz diviem vietējiem dažāda lieluma ražotājiem un importu no trešām valstīm. Tika konstatēts, ka vietējie ražotāji ražo līdzīgu VS kā ĶTR, kā arī tiem ir līdzīgas ražošanas metodes. Tāpēc Argentīnas tirgu uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai. |
|
(32) |
Tika apzināti visi zināmie Argentīnas ražotāji eksportētāji, un viens uzņēmums piekrita sadarboties. Šim ražotājam tika nosūtīta aptaujas lapa, un ražotāja atbildē sniegtie dati tika nekavējoties pārbaudīti. |
b) Normālā vērtība
|
(33) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotāja analogajā valstī, t. i., pamatojoties uz samaksātajām vai maksājamajām cenām Argentīnas vietējā tirgū ražojumu veidam, ko uzskata par tādu, kas iegūts parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar 23. apsvērumā noteikto metodiku. Vajadzības gadījumā šīs cenas tika koriģētas, lai nodrošinātu pienācīgu salīdzinājumu ar tiem ražojumu veidiem, kurus uz Kopienu eksportē attiecīgie Ķīnas ražotāji. |
|
(34) |
Tādējādi par normālo vērtību noteica sadarbībā iesaistītā Argentīnas ražotāja vidējo svērto pārdošanas cenu vietējā tirgū, kas bija paredzēta nesaistītiem pircējiem. |
3.3. Eksporta cena
|
(35) |
Visos gadījumos attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem patērētajiem Kopienā. Tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām cenām. |
3.4. Salīdzinājums
|
(36) |
Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu pienācīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Visos gadījumos, kad to atzina par pamatotu, precīzu un kad to pamatoja pārbaudīti pierādījumi, tika veiktas attiecīgas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām un apdrošināšanu, kredītizmaksām, komisijas maksām un izdevumiem par bankas pakalpojumiem. |
|
(37) |
Korekcijas veica arī attiecībā PVN atmaksājuma starpību, jo konstatēja, ka zemāks PVN līmenis atmaksāts no eksporta pārdošanas nekā no vietējās tirdzniecības atmaksām. |
3.5. Dempinga starpība
3.5.1. Ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts TER
|
(38) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu tiem trijiem uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts TER, ikviena uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar atbilstīgu attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu. |
|
(39) |
Uz šā pamata pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas ir šādas:
|
3.5.2. Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem
|
(40) |
Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Tika salīdzināts kopējais ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms, ko aprēķināja pēc Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem, un no ĶTR eksportētājiem saņemtās faktiskās atbildes uz anketas jautājumiem. Uz šā pamata tika noteikts, ka sadarbības līmenis bija zems, t.i., 63 % no Ķīnas kopējā eksporta apjoma uz Kopienu. |
|
(41) |
Dempinga starpību aprēķināja, izmantojot eksporta cenas un apjomus, kas iegūti no Eiropas Kopienu Statistikas biroja, vispirms atskaitot eksporta cenas un apjomus, par kuriem ziņoja eksportētāji, kas sadarbojās un kuriem TER bija piešķirts. Eiropas Kopienu Statistikas biroja datu kā faktu izmantošana, kas ir pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, bija nepieciešama, ja nebija plašākas informācijas par eksporta cenām, lai noteiktu valsts mēroga maksājumu. Šādi noteiktās eksporta cenas, noteiktas šādā ceļā, bija salīdzinātas ar vidējo svērto izmaksu normālo vērtību, kas noteikta analogajai valstij. |
|
(42) |
Pamatojoties uz to, valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 34,9 % apmērā no CIF cenas uz Kopienas robežas. |
4. ZAUDĒJUMI
4.1. Kopienas produkcija
|
(43) |
Izmeklēšanā ņemto paraugu ietvaros noskaidroja, ka līdzīgu ražojumu patlaban ražo astoņi Kopienas ražotāji. Tomēr viens no tiem nesadarbojās izmeklēšanā. Turklāt ir zināms, ka pārskata laika posmā citi četri Kopienas ražotāji bija pārtraukuši ražošanu un netika iekļauti izmeklēšanā. |
|
(44) |
Tātad Kopienas ražošanas apjomi pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē tika provizoriski aprēķināti, pievienojot septiņu Kopienas ražotāju, kas sadarbojās, ražojumus, kā arī citu ražotāju ražojumus kā sūdzību iesniedzēju provizoriskos aprēķinus. |
4.2. Kopienas ražošanas nozares definīcija
|
(45) |
Sūdzību atbalstīja septiņi Kopienas ražotāji, kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Lēš, ka šie ražotāji saražo vairāk nekā 95 % no Kopienā saražotās vīnskābes. Tādēļ uzskata, ka tie ir Kopienas ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. |
4.3. Kopienas patēriņš
|
(46) |
Patēriņu aprēķināja, saskaitot EK ražotāju, kas sadarbojās, EK pārdošanas apjomu, EK ražotāju, kas nesadarbojās, aplēstos pārdošanas apjomus, kā arī kopējo importu. To EK ražotāju, kas nesadarbojās, tostarp dažu uzņēmumu, kas pārtrauca ražošanu, pārdošanas apjomi balstījās uz sūdzību, ja nebija citu informācijas avotu. Tas parāda, ka pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma Kopienā pārskata laika posmā pieauga par 15 %.
|
4.4. Imports Kopienā no attiecīgās valsts
4.4.1. Attiecīgā importa apjoms un tirgus daļa
|
(47) |
Importa apjomu no attiecīgās valsts izmaiņas analizēja, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem, jo ražotāju eksportēju, kas sadarbojās, uzrādītie minētie apjomi bija ievērojami mazāki par tiem, kurus par attiecīgo laika posmu uzrādīja Eiropas Kopienu Statistikas birojs. |
|
(48) |
Apjoma un tirgus daļas ziņā importa apjoma izmaiņas šādas:
|
|
(49) |
Lai gan pārskata laika posmā vīnskābes patēriņš pieauga par 15 %, imports no attiecīgās valsts šajā pašā laika posmā palielinājās vairāk nekā par 15 %. Pēc salīdzinoši augstā importa apjoma 2001. gadā augsto cenu un deficīta dēļ Eiropas tirgū imports no ĶTR 2002. gadā nokritās līdz zemākam līmenim, pēc tam vairāk nekā divkāršojās, pateicoties agresīvi zemajām cenām. Tādēļ ĶTR tirgus daļa pārskata laika posmā pieauga no 6 % līdz 11,5 % mazāk nekā divu gadu laikā. |
4.4.2. Importa cenas un cenu samazinājums
|
(50) |
Iepriekšējā tabulā parādītas vidējo importa cenu izmaiņas ĶTR. Pārskata laika posmā cenas kritās par gandrīz 50 %.
|
|
(51) |
Kas attiecas uz attiecīgā ražojuma pārdošanas cenu Kopienas tirgū izmeklēšanas laika posmā, tika veikta Kopienas ražošanas nozares un ĶTR ražotāju eksportētāju cenu salīdzināšana. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas neatkarīgajiem patērētājiem koriģēja vajadzības gadījumā rūpnīcas cenas līmenī, t.i., izņemot pārvadāšanas izmaksas Kopienā un pēc tam, kad atskaitītas atlaides un rabati. Šīs cenas tika salīdzinātas ar ĶTR ražotāju eksportētāju noteikto pārdošanas cenu atlaižu neto vērtību un vajadzības gadījumā koriģētas uz CIF cenu ar piegādi līdz Kopienas robežai, turklāt veicot atbilstošas korekcijas attiecībā uz muitošanas un pēcimportēšanas izmaksām. |
|
(52) |
Salīdzinājums parādīja, ka IP laikā attiecīgais importētais ražojums Kopienas tirgū tika pārdots par cenām, kas, izsakot procentos no Kopienas cenām, bija par 22 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. |
4.5. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis
|
(53) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu ĶTR importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un indeksu analīzi, kuriem bija saistība ar situāciju nozarē no 2001. gada līdz IP. |
|
(54) |
Tālāk sniegtie Kopienas ražošanas nozares dati uzrāda informāciju, ko apkopoja 7 sadarbībā iesaistījušies Kopienas ražotāji. Tomēr divi no šiem uzņēmumiem uzsāka darbības pārskata laika posmā, attiecīgi 2001. un 2003. gadā. Tika uzskatīts, ka ņemot vērā konkrēto situāciju, informācija par šiem uzņēmumiem var deformēt kopējo tendenci, īpaši attiecībā uz izmaksām, rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem. Tādēļ attiecīgajā gadījumā dati par šiem diviem uzņēmumiem bija izslēgti no atbilstošo rādītāju kopuma un aplūkoti atsevišķi, lai sniegtu precīzu un atbilstošu ainu. |
4.5.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums
|
(55) |
Septiņu uzņēmumu, kas sadarbojās, ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un tās izmantojuma dinamika bija šāda:
|
|
(56) |
Ražošanas kopapjoms laikā no 2001. gada līdz IP samazinājās par 8 %. Tomēr jānorāda, ka šis pieaugums var būt saistīts vienīgi ar diviem jaunajiem uzņēmumiem, lai gan šajā pašā laika posmā pārējo piecu uzņēmumu ražošanas apjomi kritās par 6 %. |
|
(57) |
Ražošanas jauda palielinājās par 12 %, kas arī ir divu jaunpienācēju dēļ. Taču skaitļi neatspoguļo četru Kopienas ražotāju radīto vairāku tūkstošu tonnu samazinājumu, kuri, cik zināms pārtraukuši ražošanu pārskata laika posmā (skatīt 43. apsvērumu). Lai gan izmeklēšanā netika atklāti precīzi skaitļi par šiem ražotājiem, tas ir noteikts, pamatojoties uz sūdzībā minēto informāciju, ka kopējā jauda Kopienā no 2001. gada līdz IP bija nemainīga. |
|
(58) |
Jaudas izmantojums laika posmā kritās no 81 % 2001. gadā uz 78 % IP. |
4.5.2. Krājumi
|
(59) |
Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda krājumu apjomu katra laika posma beigās.
|
|
(60) |
Pārskata laika posmā tie samazinājās par 18 %. Jānorāda, ka IP skaitļi daļēji atspoguļo augstāko sezonālo krājumu līmeņa rādītāju vasaras laika posmā. Tomēr vismaz viens no izmeklētajiem uzņēmumiem, kurā bija nesamērīgi augsts krājumu līmenis, uz kuru uzņēmums attiecināja komerciālu lēmumu nepārdot par nerentabli zemām tirgus cenām. |
4.5.3. Noieta apjoms, tirgus daļa, izaugsme un vidējās vienības cenas Kopienā
|
(61) |
Šajā tabulā doti Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi neatkarīgiem pircējiem Kopienā.
|
|
(62) |
Kopienas ražošanas nozares noieta apjoms pārskata laika posmā palielinājās par 24 %, un tirgus daļa palielinājās par 8 %. |
|
(63) |
Piecu nodibināto uzņēmumu tirgus daļa ievērojami samazinājās par vairāk nekā 10 procentu punktiem pārskata laika posmā. Ja pieskaita arī to divu uzņēmumu datus, kuri šajā laika posmā uzsāka ražošanu, kopumā tirgus daļa palielinājās par 6 %. Tomēr, kā minēts 57. apsvērumā, šajos skaitļos nav ņemti vērā četri Kopienas ražotāji, kas šajā laika posmā pārtrauca ražošanu. Lai gan skaitļi par iepriekš minēto nav pieejami, sūdzības iesniedzēji uzskata, ka šie ražotāji iespējams saražoja vairākus tūkstošus tonnu. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā ražotājus, kas pārtrauca ražošanu, Kopienas ražotāju kopējā tirgus daļa laika posmā no 2001. gada līdz IP beigām samazinājās par vismaz 2,5 %. |
|
(64) |
Vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū laika posmā no 2001. gada līdz IP krasi samazinājās par vairāk nekā 50 %. |
|
(65) |
Viens importētajs norādīja, ka agrāk kādā laika posmā, kas bija lielāks nekā pārskata laika posms, vīnskābes cenām bija vērojamas līdzīgas svārstības, kas kulmināciju sasniedza no 2000. līdz 2001. gadam. Tomēr pēc pārbaudes, ņemot vērā inflāciju, atklājās, ka pat salīdzinājumā ar vēsturiskajiem standartiem IP laikā cenu līmeņi bija ārkārtīgi zemi. |
|
(66) |
Ņemot vērā tirgus daļas samazināšanos un datus par tiem Kopienas ražotājiem, kas pārtrauca ražošanu, kā arī straujo pārdošanas cenu kritumu, konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozarē nebija vērojama izaugsme, kam par iemeslu bija Kopienas patēriņa samazināšanas par 15 % pārskata laika posmā. |
4.5.4. Rentabilitāte
|
(67) |
Zemāk noradītā rentabilitāte attēlo pārdošanas apjomus neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū, kas ir izteikti procentos no apgrozījuma. Sniegti arī skaitļi par pieciem uzņēmumiem, kas sadarbojās un kas bija nodibināti pārskata laika posma sākumā (“nodibinātie uzņēmumi”). Šajā laika posmā divi citi uzņēmumi attiecībā uz izmaksām un ieņēmumiem bija pārejas situācijā, kas ievērojami ietekmēja kopējo rentabilitāti.
|
|
(68) |
Piecu nodibināto uzņēmumu rentabilitāte laika posmā no 2001. līdz 2003. gadam krasi pazemināto cenu dēļ ievērojami samazinājās, vienlaicīgi palielinājās importa par dempinga cenām apjoms no ĶTR. Arī kopumā Kopienas ražošanas nozares attīstības tendences, ņemot vērā tos divus uzņēmumus, kas tika nodibināti pārskata laika posmā, ir līdzīgas. Pēc ārkārtīgi liela peļņas krituma 2002. gadā 2003. gadā ražošanas nozares rādītāji kopumā uzlabojās, kad 2001. gadā nodibinātais uzņēmums jau sāka uzrādīt labus rezultātus un tirgū ienāca otrs jaundibinātais uzņēmums. Tomēr IP laikā divu jauno ražotāju peļņa samazinājās līdz zaudējumiem līdzīgā apmērā, kā pieciem nodibinātajiem uzņēmumiem. |
|
(69) |
Šis cenu samazinājums lielā mērā atspoguļojās arī izejmateriālu piegādātāju cenās, ņemot vērā to, ka izejmateriālu piegādes līgumos bieži izmanto indeksāciju attiecībā uz vīnskābes cenām. Tomēr šis izejmateriālu izmaksu samazinājums nebija pietiekams, lai aizkavētu Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos no 1,9 % līdz 6,7 % pārskata laika posmā. |
4.5.5. Ienākums no ieguldījuma, skaidras naudas plūsma, ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu
|
(70) |
Ienākuma no ieguldījuma (šajā gadījumā neto aktīvu), naudas plūsmas, ieguldījumu un spējas piesaistīt kapitālu izmaiņas ir norādītas nākamajā tabulā. 67. apsvērumā minēto iemeslu dēļ sniegti dati par pieciem uzņēmumiem, kas sadarbojās un kas 2001. gadā jau bija nodibināti.
|
|
(71) |
Tendences attiecībā uz ienākumu no neto aktīviem lielā mērā ir līdzīgas pārdošanas apjomu rentabilitātes izmaiņām. Naudas plūsma laikā no 2001. gada līdz IP samazinājās, lai gan pastāv arī svārstības, ko lielākoties rada krājumu izmaiņas. Divu jauno uzņēmumu naudas plūsma bija pakļauta stiprām svārstībām, to var izskaidrot ar darbības uzsākšanu un vienlaicīgi ar straujām izmaiņām tirgū. Ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmas samazinājums visiem uzņēmumiem izskaidrojams ar to, ka vidējās pārdošanas cenas krītas straujāk nekā vidējās pārdoto ražojumu izmaksas. |
|
(72) |
Kopienas ražošanas nozare pārskata laika posmā saglabāja ievērojamu ieguldījumu apjomu, un pieciem nodibinātajiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar 2001. gadu ieguldījumi pat palielinājās. Šie ieguldījumi lielā mērā bija saistīti ar modernizāciju, novecojušu iekārtu aizvietošanu un tehnisku uzlabošanu, ko prasīja likumdošana vides jomā. Divu jauno uzņēmumu ieguldījumi pamatlīdzekļos lielākoties veikti 2001. gadā un IP laikā. |
|
(73) |
Kopienas ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu, vai nu no ārējiem finanšu investoriem vai no mātes uzņēmumiem, pārskata laika posmā ievērojami nemainījās. Vairumā gadījumu, jo īpaši divu jauno uzņēmumu gadījumā, tam par iemeslu bija tas, ka uzņēmumi ir lielāku uzņēmumu grupu sastāvā, kas uzņēmējdarbību plāno ilgākam laika posmam, uzskatot, ka uzņēmums spēs atgūties no esošās grūtās situācijas. |
4.5.6. Nodarbinātība, darba ražīgums un darbaspēka izmaksas
|
(74) |
Tabulā attēlotas izmaiņas septiņu pārbaudīto Kopienas ražotāju nodarbinātībā, darba ražīgumā un darbaspēka izmaksās.
|
|
(75) |
Kā redzams iepriekš, septiņu pārbaudīto Kopienas ražotāju darbinieku skaits laika posmā no 2001. gada līdz IP palielinājās. Šis palielinājums, kā minēts 5.1. un 5.3. pantā, ir noticis, pateicoties tam, ka attiecīgajos skaitļos ir ņemti vērā abi uzņēmumi, kas pārskata laika posmā uzsāka ražošanu, bet nav ņemti vērā četri Kopienas ražotāji, kas šajā laika posmā pārtrauca ražošanu. Neskatoties uz to, IP beigās varēja just nodarbinātības līmeņa pazemināšanos. |
|
(76) |
Šajā laika posmā darba ražīgums bija diezgan stabils un laika posmā no 2001. gada līdz IP kopumā pat mazliet palielinājās. Neskatoties uz svārstībām laika posmā no 2001. gada līdz IP, darbaspēka izmaksas palielinājās. Šo svārstību iemesls bija pagaidu izmaksas saistībā ar dažu šo uzņēmumu pārstrukturēšanu. |
4.5.7. Faktiskās antidempinga starpības lielums
|
(77) |
Dempinga starpības ir uzskaitītas iepriekš dempinga sadaļā. Ir skaidrs, ka noteiktās dempinga starpības ir lielākas par minimālajām. Turklāt, ņemot vērā importa dempinga apjomu un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu. |
4.5.8. Secinājums par zaudējumiem
|
(78) |
Jāatgādina, ka ĶTR importa apjomi ir ievērojami palielinājušies gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē. Turklāt šī importa vidējā vienības cena samazinājās par gandrīz 50 %, kas atspoguļojās pārbaudē atklātajā dempingā. |
|
(79) |
Lai gan septiņu pārbaudīto uzņēmumu pārdošanas apjomi un tirgus daļa Kopienā palielinājās, tie bija diezgan stabili, ja neņem vērā divus jaunos uzņēmumus. No otras puses, Kopienas ražošanas nozares vidējās cenas pārskata laika posmā samazinājās par 51 %. Neskatoties uz izejmateriālu cenu samazināšanos un uz pūliņiem palielināt darba ražīgumu, peļņas līmenis IP laikā kļuva ievērojami negatīvs. |
|
(80) |
Kopienas ražošanas nozares situācijas pasliktinājumu pārskata laika posmā apstiprina arī negatīvas izmaiņas jaudas izmantojumā, krājumu, ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmas rādītājos. Turklāt jāpiezīmē, ka četri Kopienas ražotāji pēdējo gadu laikā pārtraukuši uzņēmējdarbību, savukārt divu jauno ražotāju, kas 2001. gadā uzsāka tirdzniecību, uzņēmumi tika dibināti, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plāniem, kas balstījās uz Kopienas pieaugošo patēriņu. Tomēr var secināt, ka šo uzņēmumu cenu, rentabilitātes un ienākuma no ieguldījumiem situācija ir līdzīga citu Kopienas ražotāju situācijai. |
|
(81) |
Iepriekš minētās negatīvās tendences vērojamas laikā, kad darba ražīgums bija diezgan vienmērīgs, ieguldījumu apjoms pieauga un EK patēriņš palielinājās. |
|
(82) |
Ņemot vērā visus šos rādītājus, var secināt, ka IP Kopienas ražošanas nozari radīti būtiski zaudējumus pamatregulas 3. panta izpratnē. |
5. CĒLOŅSAKARĪBA
5.1. Iepriekšēja piezīme
|
(83) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai pastāv cēloņsakarība starp ĶTR importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarītajiem būtiskajiem zaudējumiem. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu nodarīt zaudējumus, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītie iespējamie zaudējumi netiek attiecināti uz importu par dempinga cenām. |
5.2. ĶTR izcelsmes importa ietekme
|
(84) |
ĶTR importa apjomi pārskata laika posmā palielinājās par 56 % un tā tirgus daļa par 3 procentu punktiem. Turklāt ĶTR importa cenas samazinājās apmēram 50 % un pastāvēja ievērojams dempings. Vienlaicīgi Kopienas ražošanas nozare bija spiesta reaģēt uz šo importu, par 53 % samazinot cenas, lai saglabātu pārdošanas apjomu. Izejmateriāla izmaksu samazināšana nebija pietiekama, lai aizkavētu Kopienas ražošanas nozares 8 % rentabilitātes samazināšanos līdz negatīvai apmēram – 6 % rentabilitātei. Šāda rentabilitāte ir krietni zemāka par šajā nozarē plānoto un, jo īpaši tādēļ, ka tā ir negatīva, nav ilgāk pieļaujama. |
|
(85) |
Tādēļ provizoriski var secināt, ka spiedienam, ko radīja attiecīgais imports par dempinga cenām, kas no 2001. gada būtiski palielināja apjomu un tirgus daļu, bija noteicošā loma, izraisot Kopienas ražošanas nozares cenu samazināšanos un tā rezultātā arī finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. |
5.3. Trešo valstu importa ietekme
|
(86) |
Pēc ĶTR divi lielākie vīnskābes piegādātāji Kopienas tirgū bija Argentīna un Čīle.
|
|
(87) |
Šie skaitļi rāda, ka visi piegādātāji, kas nav ĶTR, kopā veidoja tikai 2,5 % no Kopienas patēriņa un ka to tirgus daļa laika posmā no 2001. gada līdz IP samazinājās. Arī to vidējās cenas bija augstākas par ĶTR vidējām cenām, lai gan Argentīnas cenu kritums IP laikā sasniedza diezgan zemu cenu līmeni. Ķīnas importa izraisītais spiediens noteikti ir ietekmējis šo eksportētājvalstu cenu pazemināšanos. |
|
(88) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka citu trešo valstu, piemēram, Argentīnas un Čīles, izcelsmes importa izmaiņām nav būtiski svarīga ietekme uz Kopienas ražošanas nozarei nodarītajiem zaudējumiem. |
5.4. Reglamentējošo noteikumu ietekme
|
(89) |
Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka ražošanas nozares rentabilitāti ietekmēja EK reglamentējošie noteikumi, kas kā daļu no šīs nozares Kopējās lauksaimniecības politikas nosaka galveno izejmateriālu minimālo iepirkšanas cenu, kā arī spirta pārdošanas cenu. Lai gan reglamentējošie noteikumi kopumā var ietekmēt situāciju ražošanas nozarē, šajā gadījumā tie pārskata laika posmā nemainījās un nav ražošanas nozares situācijas pasliktināšanās iemesls. |
5.5. Kopienas ražošanas nozares eksporta ietekme
|
(90) |
IP apmēram 25 % no Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoma tika eksportēts ārpus Kopienas. Pārskata laika posmā eksporta apjoms tikai nedaudz palielinājās. |
|
(91) |
Tika konstatēts, ka šī eksporta rentabilitāte bija lielāka nekā Kopienas tirgus pārdošanas apjomu rentabilitāte, neskatoties uz to, ka arī tos ietekmēja dempings un konkurence ar Ķīnas eksportu uz trešo valstu tirgiem. |
|
(92) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka eksporta apjoma izmaiņas nav būtisks Kopienas ražošanas nozares zaudējumu iemesls. |
5.6. Citu Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu ietekme
|
(93) |
Citu Kopienas ražotāju pārdošanas apjomi, tostarp to, kas pārskata laika posmā pārtrauca uzņēmējdarbību, laika posmā no 2001. gada līdz IP strauji samazinājās. Tādēļ šie pārdošanas apjomi nevar būt par iemeslu Kopienas ražošanas nozarei nodarītajiem zaudējumiem. |
5.7. Secinājums par cēloņsakarību
|
(94) |
Jāatgādina, ka šajā gadījumā zaudējumi lielākoties bija cenu samazināšanās veidā, kas izraisīja rentabilitātes krišanos. Vienlaicīgi strauji palielinājās ĶTR importa par dempinga cenām apjoms, kas būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas. Nav norādes uz to, ka citi iepriekš minētie faktori būtu ievērojami ietekmējuši Kopienas ražošanas nozarei radītos zaudējumus. Izmeklēšanas laikā netika atklāti nekādi citi faktori, kas būtu izraisījuši Kopienas ražotājiem nodarītos materiālos zaudējumus. |
|
(95) |
Pamatojoties uz iepriekš sniegto analīzi par visu zināmo faktoru ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, var provizoriski secināt, ka pastāv cēloņsakarība starp ĶTR importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarītajiem zaudējumiem. |
6. KOPIENAS INTERESES
6.1. Vispārīgi apsvērumi
|
(96) |
Tika pārbaudīts, vai pastāv neapgāžami pierādījumi, kas liktu secināt, ka antidempinga maksājumu ieviešana attiecībā uz attiecīgās valsts importu nav Kopienas interesēs. Komisija nosūtīja aptaujas lapas importētājiem, tirgotājiem un attiecīgās produkcijas patērētajiem rūpniecībā. Divi lietotāji sniedza daļējas atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem. |
|
(97) |
Citi lietotāji nesniedza atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem, bet savu viedokli darīja zināmu rakstveidā. Pamatoties uz sadarbībā iesaistīto personu sniegto informāciju, tika izdarīti turpmāk noteiktie secinājumi. |
6.2. Kopienas ražošanas nozares intereses
|
(98) |
Jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozarē ir septiņi ražotāji, kas nodarbina vairāk nekā 200 darbiniekus, ražo un pārdod attiecīgo ražojumu. Turklāt saskaņā ar Kopienas ražošanas nozares ekonomiskajiem rādītājiem tās finanšu rezultāti pārskata laika posmā pasliktinājās, kā rezultātā četri Kopienas ražotāji pēdējo gadu laikā pārtrauca uzņēmējdarbību. |
|
(99) |
Ja pasākumi netiks ieviesti, visticamāk, ka importa par dempinga cenām radītā spiediena rezultātā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis arvien pasliktināsies un vairāki Kopienas ražotāji būs spiesti pārtraukt ražošanu, kas radīs pretrunīgas sekas vīna ražošanas nozarē (skatīt turpmāk). Ja pasākumi tomēr tiktu ieviesti, ir sagaidāms, ka cenas un rentabilitāte kļūs noturīgāki un ka tiks nodrošināta Eiropas ražošanas nozares ekonomiskā dzīvotspēja. |
|
(100) |
Tādēļ ir skaidrs, ka antidempinga pasākumi būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs. |
6.3. Piegādātāju intereses
|
(101) |
Divi izejmateriālu piegādātāji rakstiski informēja Komisiju, ka atbalsta procedūru. Daži sūdzības iesniedzēji, kuriem arī ir saistīti uzņēmumi vīna ražošanas nozarē, izteica šo uzņēmumu vārdā interesi par izmeklēšanu. |
|
(102) |
Visas šīs personas uzsvēra, ka Kopienas vīna ražotāji uzskata vīnskābes ražošanas nozari par ekonomiski nozīmīgu. |
|
(103) |
Pirmkārt, vīna ražošanas nozarei nepieciešams uzticams vīnskābes ar kvalitātes garantiju piegādes avots. |
|
(104) |
Otrkārt, izmantojot tādus ražošanas blakusproduktus kā vīna spiedpaliekas un vīna nogulsnes, vīnskābes ražošanas nozare ir ievērojams vīna ražošanas nozares ienākuma avots. Jāatgādina, ka šo nozari regulē Kopējā lauksaimniecības politika, un tajā patlaban ir nopietnas ekonomiskas grūtības. |
|
(105) |
Treškārt, ja Kopienā nebūtu dzīvotspējīgas vīnskābes ražošanas nozares, vīna ražošanas nozarei rastos papildu izmaksas, lai atbrīvotos no šiem blakusproduktiem, ņemot vērā arvien stingrākās vides tiesību aktu prasības. |
|
(106) |
Tādēļ var secināt, ka antidempinga pasākumu ieviešana būtu Kopienas piegādātāju interesēs. |
6.4. Lietotāju intereses
|
(107) |
Sākumā aptaujas lapas nosūtīja visām personām, kas sūdzībā bija norādītas kā lietotāji. Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija ļāva Komisijai noteikt svarīgākās ražošanas nozares, kurās lieto vīnskābi. Tā rezultātā vairākiem pārtikas, dzērienu un ģipšakmens ražotājiem, kā arī farmācijas ražošanas nozaru federācijai tika nosūtītas papildus aptaujas lapas. |
|
(108) |
Viens ģipšakmens un viens pārtikas rūpniecības uzņēmums atbildēja, ka vīnskābes radītās izmaksas ir pārāk niecīgas, lai tie atbildētu uz aptaujas lapas jautājumiem. |
|
(109) |
Viens ģipšakmens ražotājs sadarbojās, iesniedzot atbildi uz aptaujas lapas jautājumiem. Cits ģipšakmens ražotājs iesniedz daļēju atbildi. No šiem datiem var secināt, ka attiecīgā ražojuma radītās izmaksas ir mazākas par 2 % no sadarbībā iesaistīto ģipšakmens ražojumu ražotāju izmaksām. Tādēļ var secināt, ka ieteiktie antidempinga maksājumi ļoti maz ietekmētu šīs lietotāju ražošanas nozares izmaksas un konkurenci. Ņemot vērā to, ka šis uzņēmums pārstāv lielu ģipšakmens ražotāju grupu, uzskatāms, ka tas pārstāv visu nozari. Turklāt jāpiezīmē, ka celtniecības materiālus lielākoties ražo vietējam vai dalībvalstu tirgum, tos neietekmē globālā konkurence, tādējādi ļaujot būvniecības nozares uzņēmumiem jebkuru izmaksu palielinājumus piemērot tālāk arī saviem klientiem. |
|
(110) |
Piezīmes saņēma arī no diviem pārtikas rūpniecības uzņēmumiem, kas ražo emulgatorus, ko izmanto cepšanā. Šie uzņēmumi iebilda pret izmeklēšanu un minēja, ka vīnskābes radītās izmaksas to ražošanā ir nozīmīgas. Tomēr šie uzņēmumi neiesniedza atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem, tādēļ viņu sniegto informāciju neapliecina skaitliski dati. |
|
(111) |
Saņemtajās piezīmēs lietotāju ražošanas nozares uzsvēra dabīgās vīnskābes tirgus nestabilitāti un tās atkārtoto trūkumu Eiropas tirgū agrāk. Šo nozaru lielākā rūpe ir piegāžu regularitāte, nevis vīnskābes radītās izmaksas. |
|
(112) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, antidempinga pasākumu ieviešana nevarētu radīt piegāžu trūkumu vai arī situāciju, kurā lietotājām nozarēm nepastāv konkurence. Ieteiktie pasākumi ievērojami palīdzētu tuvināt Eiropas tirgus cenu līmeni ilgtermiņa tendencēm un novērst tālāku uzņēmējdarbības pārtraukšanu. Attiecībā uz izmaksu palielināšanos atklāja, ka tās nebūtu būtiskas un nespētu faktiski ietekmēt lietotāju ražošanas nozares. Tādēļ provizoriski secina, ka lietotāju intereses neaizkavē pasākumu ieviešanu. |
6.5. Secinājums attiecībā uz Kopienas interesēm
|
(113) |
Pret ĶTR izcelsmes vīnskābes importu vērstu pasākumu ieviešana acīmredzami ir Kopienas ražošanas nozares interesēs. Attiecībā uz importētājiem/tirgotājiem un lietotāju uzņēmumiem, ir sagaidāms, ka pasākumu ietekme uz vīnskābes cenām būs niecīga. Savukārt Kopienas ražošanas nozarei un lietotāju nozarēm nodarītie zaudējumi, kā arī uzņēmumu slēgšanas risks noteikti ir svarīgāki faktori. |
|
(114) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski var secināt, ka nav pamatotu iemeslu, kas liegtu ieviest antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes vīnskābes importam. |
7. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
7.1. Zaudējumu likvidēšanas līmenis
|
(115) |
Ņemot vērā iepriekšminētos secinājumus par dempingu, tā radītos zaudējumus un Kopienas interesēm, pasākumi jāievieš, lai novērstu turpmākos zaudējumus, ko Kopienas ražotājiem rada imports par dempinga cenām. |
|
(116) |
Pasākumi ir jāievieš tādā mērā, kāds nepieciešams, lai novērstu zaudējumus, ko rada attiecīgās produkcijas imports, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu zaudējumus radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, ko varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t.i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importu par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgu produkciju Kopienas tirgū. Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas, ko izmantoja aprēķinos, ir 8 % no apgrozījuma, pamatojoties uz peļņas līmeņa datiem pirms dempinga importu klātbūtnes. Balstoties uz šo likmi, tika aprēķināta līdzīga ražojuma cena, kas neradītu zaudējumus Kopienas ražotājiem. Zaudējumus neradošā cena tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu 8 % apmērā. Vienu no ĶTR IP laikā eksportētā ražojuma veidu Kopienas ražošanas nozare IP laikā neražoja un nepārdeva. Aprēķinot antidempinga maksājuma lielumu, kas būtu nepieciešams, lai novērstu šā importa radītos zaudējumus, nepārsniedzot noteikto dempinga starpību, ņēma vērā šī ražojuma veida un citu ĶTR eksportētāju eksportēto preču veidu cenu salīdzinājumu. |
|
(117) |
Nepieciešamais cenu palielinājums tika noteikts, salīdzinot vidējo svērto importa cenu ar vidējo svērto cenu, kas nerada zaudējumus, līdzīgiem ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. |
|
(118) |
Pēc tam iegūto starpību izteica procentos no vidējās CIF importa vērtības. |
7.2. Pagaidu pasākumi
|
(119) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uzskata, ka ir jāpiemēro pagaidu antidempinga maksājums, kam jāatbilst konstatētās dempinga starpības apjomam un kas nedrīkst pārsniegt zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. |
|
(120) |
Šajā regulā minētās atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas secinājumiem. Tādēļ tās atspoguļo šajā izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Līdz ar to šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās vienības. Šīs likmes nevar piemērot importētiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav tieši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrētajiem minētajiem uzņēmumiem saistītās vienības, uz kurām attiecas nodokļu likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. |
|
(121) |
Jebkura prasība piemērot minētās individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveides) jānosūta Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši jebkuras izmaiņas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, iekšzemes un eksporta pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šo ražošanas un pārdošanas uzņēmumu izmaiņām. Komisija vajadzības gadījumā, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, izdara šai regulā attiecīgus grozījumus, papildinot sarakstu ar uzņēmumiem, kuri izmanto priekšrocības, ko sniedz atsevišķās maksājuma likmes. |
|
(122) |
Pamatojoties uz iepriekšminēto, pagaidu maksājumu likmes ir šādas:
|
8. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
|
(123) |
Pareizas pārvaldības nolūkā jānosaka laika posms, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka atzinumiem par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir pagaidu raksturs, un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo ĶTR izcelsmes vīnskābes ar KN kodu 2918 12 00 importam piemēro pagaidu antidempinga maksājumu.
2. Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro neto cenai pirms nodokļu nomaksas ar piegādi līdz Kopienas robežai, ir šādas:
|
Uzņēmums |
Antidempinga maksājums |
TARIC papildu kods |
|
Hangzou Bioking Biochemical Engineering Co., Ltd, Hangzou, ĶTR |
2,4 % |
A687 |
|
Changmao Biochemical Engineering Co., Ltd, Changzou City, ĶTR |
13,8 % |
A688 |
|
Ninghai Organic Chemical Factory, Ninghai, ĶTR |
6,6 % |
A689 |
|
Visi pārējie uzņēmumi |
34,9 % |
A999 |
3. Laižot brīvā apgrozībā Kopienā 1. punktā minēto ražojumu, jāiemaksā galvojums, kas vienāds ar pagaidu maksājuma summu.
4. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
Neierobežojot Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 20. pantu, ieinteresētās personas var lūgt to būtisko faktu un apsvērumu izpaušanu, pamatojoties uz kuriem pieņemta šī regula, var darīt rakstveidā zināmus savus uzskatus un lūgt mutisku uzklausīšanu Komisijā viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Ievērojot Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu, attiecīgās personas var sniegt atsauksmes par šīs regulas piemērošanu viena mēneša laikā pēc tās spēkā stāšanās dienas.
3. pants
Šī regula stājas spēkā 30/07/2005.
Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 27. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Peter MANDELSON
(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).
(2) OV C 267, 30.10.2004., 4. lpp.
(3) European Commission, Directorate-General for Trade, Direction B, B-1049 Brussels, Belgium.
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Padome
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/91 |
Informācija par papildprotokola stāšanos spēkā Eiropas nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
Eiropas nolīguma ar Rumāniju papildprotokols, lai ņemtu vērā desmit jauno dalībvalstu iestāšanos Eiropas Savienībā, kuru Padome un Komisija nolēma noslēgt 2005. gada 25. aprīlī (1), stājas spēkā 2005. gada 1. augustā, tā kā paziņojums par minētā protokola 10. pantā noteikto procedūru pabeigšanu tika saņemts 2005. gada 14. jūlijā.
(1) OV L 155, 17.6.2005., 26. lpp.
Komisija
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/92 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2002. gada 30. oktobris)
attiecībā uz procesu saskaņā ar EK Līguma 81. pantu un EEZ Līguma 53. pantu
(Lieta COMP/E-2/37.784 – Tēlotājmākslas izsoļu nami)
(izziņots ar dokumenta numuru K(2002) 4283 galīgais un labojumi K(2002) 4283/7 un K(2002) 4283/8)
(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2005/590/EK)
Komisija 2002. gada 30. oktobrī pieņēma galīgos lēmumu (K(2002) 4283 attiecībā uz procesu saskaņā ar EK Līguma 81. pantu un EEZ Līguma 53. pantu. Komisija 2002. gada 6. novembrī, izmantojot rakstisku procedūru, apstiprināja K(2002) 4283/7, kas ir labojums lēmuma K(2002) 4283/5 galīgajai versijai K(2002) 4283, kā arī K(2002) 4283/8, kas ir labojums lēmuma K(2002) 4283/6 galīgajai versijai K(2002) 4283. Saskaņā ar 17. regulas 21. panta nosacījumiem (1) Komisija ar šo publicē pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses par to uzņēmējdarbības interešu aizsardzību. Lēmuma pilnā teksta nekonfidenciāla versija atrodama lietas oriģinālvalodā un Kopienas darba valodās Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html
I. PĀRKĀPUMA KOPSAVILKUMS
1. Adresāti
|
(1) |
Šis lēmums tiek adresēts šādiem uzņēmumiem un/vai uzņēmumu asociācijām:
|
2. Pārkāpuma laiks un raksturs
|
(2) |
No 1993. gada 30. aprīļa un vismaz līdz 2000. gada 7. februārimChristie’s International plc (turpmāk tekstā “Christie’s”) un Sotheby’s Holdings, Inc. (turpmāk tekstā “Sotheby’s”), divi galvenie pasaules mēroga konkurenti tā dēvēto tēlotājmākslas priekšmetu, senlietu, mēbeļu, kolekciju priekšmetu un piemiņlietu komisijas pārdošanā izsoles veidā (turpmāk tekstā arī apkopojoši apzīmēti kā “tēlotājmāksla”), noslēdza un īstenoja ilgstošu vienošanos un/vai saskaņotu darbību pretēji Līguma 81. panta 1. punktam un EEZ Līguma 53. pantam, kas attiecas uz cenām un citiem nosacījumiem uz pārdošanu izsolēs. |
|
(3) |
Uzņēmumi, cita starpā, vienojās pieņemt vienādas komisijas struktūras pārdevējiem, pāriet uz neapgrozāmu pārdevēju komisijas likmju apjomu (aizvietojot iepriekšējo apgrozāmo), palielināt pārdevēju komisijas maksājumus un atturēties no īpašu nosacījumu piešķiršanas pārdevējiem. Tie arī noteica citus konkrētus noteikumus un nosacījumus darījumos, tādējādi aizkavējot vai ierobežojot savstarpējo konkurenci tēlotājmākslas izsoļu uzņēmējdarbībā. Turklāt tās ieviesa uzraudzības mehānismu, lai nodrošinātu to vienošanās un/vai saskaņotas darbības ievērošanu. |
3. Tēlotājmākslas izsoļu pakalpojumu tirgus
|
(4) |
Tēlotājmākslas priekšmeti, senlietas, mēbeles, kolekciju priekšmeti un piemiņlietas parasti tiek pārdotas izsolēs. Nav konkrētu ierobežojumu par to, kāda veida lietas drīkst tikt pārdotas izsolēs, ne arī ir kāda konkrēta minimālā vērtība, kas jāpiemēro precēm. Izsoles drīkst tikt rīkotas kādai atsevišķai kolekcijai vai tiek veltītas kādai konkrētai tēmai, preču kategorijai vai mākslas laika posmam, vai veidam. |
|
(5) |
Galvenās tēlotājmākslas izsoļu vietas abiem namiem atrodas Londonā un Ņujorkā, bet regulāras izsoles notiek tādos centros kā Ženēva, Cīrihe, Amsterdama, Roma, Milāna, Honkonga un Melburna. Lielās tēlotājmākslas pārdošanas tiek plānotas un īstenotas kā krāšņi un ekskluzīvi sabiedriskās dzīves pasākumi, ko regulāri apmeklē bagāti cilvēki. |
|
(6) |
Pārdošanas tiek organizētas savlaicīgi saskaņā ar starptautisko “sezonu”. Galvenās pārdošanas tradicionāli notiek pavasarī un rudenī; tāpēc izsoļu namu peļņa un ienākumi no darbības maksimālo apjomu sasniedz gada otrajā un ceturtajā ceturksnī. |
|
(7) |
Preču īpašnieki izvēlas tās pārdot, nosūtot preces izsoļu namam, kas piedāvā kvalificētu pārdošanu, sarīko izsoli, izveido katalogu un nodrošina iepriekšēju publicitāti. Preces tiek parasti piedāvātas pārdošanai kā atsevišķi priekšmeti (tā sauktās partijas). Pat priekšmeti, kas veido daļu no veselas kolekcijas, parasti tiek sadalīti pārdošanai atsevišķās partijās. Izsoļu nami pārdod īpašumu kā nosūtītāja aģents, sastādot pircējam rēķinu par nopirktajām precēm un pārskaitot nosūtītājam saņemto naudu pēc komisijas, izdevumu un nodokļu atvilkšanas. Komisijas procenti, kas tiek aprēķināti nosūtītājam/pārdevējam, tiek saukti par “pārdevēja komisiju” (vai attiecīgi “pārdevēja komisiju”); šī komisija parasti tiek aprēķināta no “āmura cenas”, cenas, par kādu prece tiek pārdota gala solītājam. Personas, kas iepērkas izsolēs, arī maksā procentuālu daļu no āmura cenas (dēvēta arī par “pircēja prēmiju”). |
4. Karteļa darbība
|
(8) |
No 1993. gada aprīļa un turpmāk Christie’s un Sotheby’s īstenoja kopīgu plānu ar mērķi ierobežot konkurenci vairākos konkurences ietvaros. Tie bija galvenokārt saistīti ar noteikumiem, kas piemērojami pārdevējiem, bet arī ietvēra noteikumus pircējiem, kā arī citus faktorus. Plāna dažādie faktori tika izmainīti un uzlaboti augsta līmeņa vadības sanāksmēs turpmākajos gados un ilga līdz 2000. gada februārim. |
|
(9) |
Christie’s un Sotheby’s vienošanās un/vai saskaņotā darbība detalizēti ietvēra šādus faktorus:
|
|
(10) |
Turklāt, lai pēc nepieciešamības īstenotu un/vai izmainītu šīs vienošanās, puses saskaņoja un apmainījās ar informāciju regulāru sapulču vai (tālruņa) kontaktos par jebkuru tematu vai lietu (izsoles, pārdevēji, izplatītāji, pircēji), kas varētu izraisīt vai veicināt konkurenci starp tām vai citādi nonākt konfliktā vai apdraudēt to vienošanos atturēties no konkurences. |
II. SODI
1. Soda pamata apjoms
Pārkāpuma nopietnība
|
(11) |
Ņemot vērā izmeklējamās rīcības raksturu, tās patieso ietekmi uz tēlotājmākslas izsoļu tirgu un faktu, ka tā aptvēra visu kopējo tirgu un, pēc tās izveides, visu EEZ, Komisija uzskata, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas šis lēmums, ir pieļāvuši ļoti nopietnu EK Līguma 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumu. |
Pārkāpuma raksturs
|
(12) |
Kartelis veica tīšu EK līguma 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumu. Pilnībā apzinoties savas rīcības nelikumību, dalībnieki apvienojās, lai izveidotu slepenu un institucionalizētu nelegālu plānu ar mērķi novērst konkurenci starp diviem vissvarīgākajiem tēlotājmākslas izsoļu namiem. Šo pārkāpumu veidoja galvenokārt cenu noteikšanas prakse, kas pēc to būtības ir starp nopietnākajiem EK līguma 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumiem. |
|
(13) |
Minētās karteļa vienošanās tika izplānotas, vadītas un veicinātas katra dalībuzņēmuma visaugstākajos līmeņos. Pats to raksturs izraisa nozīmīgu konkurences izkropļojumu, no kura labumu gūst tikai uzņēmumi, kas piedalās kartelī, un kas ir ļoti neizdevīgs klientiem. |
Pārkāpuma ietekme uz EEZ
|
(14) |
Pārkāpumu izdarījuši divi vissvarīgākie uzņēmumi tēlotājmākslas izsoļu tirgū un piemērojuši to attiecībā uz savu pārdošanas praksi EEZ un citur. Kopīgo plānu ienākumu paaugstināšanai īstenoja abi uzņēmumi. Ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu lielo tirgus daļu un faktu, ka vienošanās aptvēra uzņēmumu visu pārdošanas apjomu EEZ, tam bija faktiska ietekme uz EEZ tirgu. |
Attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus apmērs
|
(15) |
Lai aprēķinātu pārkāpuma smagumu, Komisija uzskata, ka kartelis ietekmējis visu Kopienu un, pēc tās izveidošanas, EEZ. |
|
(16) |
Komisija tādējādi nosaka soda naudas sākuma apmēru abiem uzņēmumiem 25,2 miljonu euro apmērā. |
Pārkāpuma ilgums
|
(17) |
Komisija uzskata, ka jāņem vērā laika posms no 1993. gada 30. aprīļa līdz 2000. gada 7. februārim. Pārkāpuma ilgums tātad veido sešus gadus un deviņus mēnešus ilgu laika posmu. Tā rezultātā pārkāpumu var klasificēt kā ilgstošu un tādu, kas nopietnības ziņā pārsniedz noteikto 65 % apjomu. |
|
(18) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija nosaka šādu naudas soda pamata apmēru:
|
2. Vainu pastiprinoši vai samazinoši apstākļi
|
(19) |
Komisija neuzskata, ka jebkādi atsevišķi vainu pastiprinoši vai samazinoši apstākļi piemērojami šai lietai. |
3. 10 % apgrozījuma ierobežojuma piemērošana
|
(20) |
Ņemot vērā, ka uzņēmumam Sotheby’s aprēķinātā summa pārsniedz 10 % no apgrozījuma visā pasaulē gadā pirms šī lēmuma pieņemšanas, pamata apmērs Sotheby’s tiks ierobežots līdz 34,05 miljoniem euro saskaņā ar Regulas 17/62 15. panta 2. punktu. |
4. 1996. gada paziņojuma par iecietību piemērošana (3)
|
(21) |
Ņemot vērā, ka pieteikumi iecietības izrādīšanai tika iesniegti 2000. gadā saskaņā ar tolaik spēkā esošo paziņojumu par iecietību, šajā gadījumā ir piemērojams 1996. gada paziņojums par iecietību, nevis pārskatītais paziņojums par iecietību, kas pieņemts 2002. gadā. |
Soda nepiemērošana vai tā apmēra ļoti ievērojama samazināšana (“B iedaļa”)
|
(22) |
Christie’s pirmā informēja Komisiju par karteļa eksistenci un sniedza izšķirošus pierādījumus, bez kuriem karteli varēja neatklāt. Šīs informācijas atklāšanas laikā Komisija nebija sākusi izmeklēšanu, ne arī tās rīcībā bija pietiekami daudz informācijas, lai konstatētu karteļa eksistenci. Turklāt Christie’s bija pārtraucis dalību kartelī, Komisijai apliecinot, ka nenotiek nekādi kontakti ar Sotheby’s attiecībā uz paziņoto rīcību, un izplatot publisku paziņojumu par jauno pārdevēju komisiju plānu tikai dažas dienas pēc pierādījumu iesniegšanas Komisijai. Tālāk tas ilgstoši sadarbojies ar Komisiju un nav konstatēts, ka tas ir piespiedis Sotheby’s piedalīties kartelī vai, salīdzinot ar Sotheby’s, spēlējis noteicošu lomu kartelī. |
|
(23) |
Komisija uzskata, ka tādējādi Christie’s neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem, kurus izvirza paziņojuma par iecietību B iedaļa. |
Soda apmēra ievērojama samazināšana (“D iedaļa”)
|
(24) |
Komisija atzīmē, ka Sotheby’s ir pilnībā sadarbojies ar Komisiju izmeklēšanas laikā. Turklāt tas sniedza Komisijai informāciju un pierādījumus, kas materiāli veicināja pārkāpuma konstatēšanu. Tas arī nemēģināja materiāli apgāzt faktus, uz kuriem Komisija pamato savus pieņēmumus. Tā atzina vairāku pārkāpuma faktoru eksistenci, kā to apraksta Komisija šajā lēmumā. |
|
(25) |
Sotheby’s tādējādi atbilst paziņojuma D iedaļas pirmā un otrā ievilkuma noteikumiem. |
Noslēgums attiecībā uz paziņojuma par iecietību piemērošanu
|
(26) |
Noslēgumā, ņemot vērā sadarbības raksturu un paziņojuma par iecietību nosacījumus, Komisija šī lēmuma adresātiem piešķir šādus attiecīgo soda naudu samazinājumus:
|
5. LĒMUMS
|
(27) |
Tiek noteiktas šādas soda naudas:
|
|
(28) |
Minētajiem uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc minētos pārkāpumus, ja tie vēl nav pārtraukti. Tiem jāatturas no jebkuras rīcības vai darbības atkārtošanas, kas vērtējama kā šajā lietā konstatēts pārkāpums, un no jebkura pasākuma veikšanas, kuram ir līdzvērtīgs mērķis vai sekas. |
(1) OV 13, 21.2.1962., 204/62. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1216/1999 (OV L 148, 15.6.1999., 5. lpp.).
(2) Slīdošā likme nozīmē, ka procenti, kas tiek uzlikti pārdevējiem kā komisija par pārdoto apjomu, tiek mainīti, sasniedzot noteiktus sliekšņus. Praksē tas nozīmē – jo augstāka cena iegūta par preču partiju, jo zemāku procentu likmi jāmaksā pārdevējam.
(3) Komisijas paziņojums par soda naudu nepiemērošanu vai samazināšanu karteļu lietās. (OV C 207, 18.7.1996, 4. lpp.).
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/96 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 26. jūlijs),
ar ko groza 2003. gada Pievienošanās akta XII pielikuma B papildinājumu attiecībā uz dažiem Polijas zivsaimniecības, gaļas un piena nozares uzņēmumiem
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2813)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2005/591/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu (1) un jo īpaši tā XII pielikuma 6. nodaļas B iedaļas I apakšiedaļas 1. punkta e) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Polijai piešķirts pārejas laiks attiecībā uz dažiem uzņēmumiem, kas uzskaitīti 2003. gada Pievienošanās akta XII pielikuma B papildinājumā. |
|
(2) |
Minētais 2003. gada Pievienošanās akta XII pielikuma B papildinājums ir grozīts ar Komisijas Lēmumu 2004/458/EK (2), 2004/471/EK (3), 2004/474/EK (4) un 2005/271/EK (5). |
|
(3) |
Saskaņā ar oficiālu Polijas kompetentās iestādes paziņojumu vēl četri zivsaimniecības, gaļas un piena nozares uzņēmumi ir pabeiguši pārkārtošanās procesu un tagad pilnībā atbilst Kopienas tiesību aktiem. |
|
(4) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza 2003. gada Pievienošanās akta XII pielikuma B papildinājums. |
|
(5) |
Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja ir informēta par šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Šā lēmuma pielikumā uzskaitītos uzņēmumus svītro no 2003. gada Pievienošanās akta XII pielikuma B papildinājuma.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2005. gada 26. jūlijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.
(2) OV L 156, 30.4.2004., 53. lpp.; Kļūdu labojums OV L 202, 7.6.2004., 39. lpp.
(3) OV L 160, 30.4.2004., 56 lpp.; Kļūdu labojums OV L 212, 12.6.2004., 31. lpp.
(4) OV L 160, 30.4.2004., 73 lpp.; Kļūdu labojums OV L 212, 12.6.2004., 44. lpp.
(5) OV L 86, 5.4.2005., 13. lpp.
PIELIKUMS
Uzņēmumu saraksts, kas svītrojami no 2003. gada Pievienošanās akta XII pielikuma B papildinājuma
GAĻAS NOZARE
Sākotnējais saraksts
|
Nr. |
Vet. Nr. |
Uzņēmuma nosaukums |
|
103 |
14250301 |
Radomskie Zakłady Drobiarskie “Imperson” Sp. z o.o. |
BALTĀS GAĻAS PĀRSTRĀDE
Sākotnējais saraksts
|
Nr. |
Vet. Nr. |
Uzņēmuma nosaukums |
|
30 |
18030501 |
“Animex-Południe” Sp. z o.o. |
ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARE
Sākotnējais saraksts
|
Nr. |
Vet. Nr. |
Uzņēmuma nosaukums |
|
13 |
22111807 |
“Laguna” s.j. |
PIENA NOZARE
Papildu saraksts
|
Nr. |
Vet. Nr. |
Uzņēmuma nosaukums |
|
11 |
14031601 |
Okregowa Spółdzielnia Mleczarska w Garwolinie |
Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu
|
30.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 200/98 |
PADOMES LĒMUMS 2005/592/KĀDP
(2005. gada 29. jūlijs),
ar kuru īsteno Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP (1) un jo īpaši tās 6. pantu saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību 23. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP Padome pieņēma pasākumus, inter alia, lai nepieļautu to fizisko personu, kas iesaistītas darbībās, kuras nopietni grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma spēku Zimbabvē, ieceļošanu vai tranzītu caur dalībvalstu teritorijām, kā arī lai iesaldētu šo personu līdzekļus un ekonomiskos resursus. |
|
(2) |
Padome 2005. gada 13. jūnijā pieņēma Lēmumu 2005/444/KĀDP (2), ar kuru īsteno Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi pēc valdības maiņas. |
|
(3) |
Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP pielikumā pievienotais personu saraksts, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, būtu jāatjaunina, iekļaujot tās personas, kas ir atbildīgas par pašreizējiem cilvēktiesību pārkāpumiem, pazīstamiem ar nosaukumu “Operation Murambatsvina” (vardarbīgas postīšanas un pārvietošanās iekšzemē), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP pielikumā iekļauto personu sarakstu aizstāj ar šā lēmuma pielikumā pievienoto sarakstu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2005. gada 29. jūlijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J. STRAW
(1) OV L 50, 20.2.2004., 66. lpp.
(2) OV L 153, 16.6.2005., 37. lpp.
PIELIKUMS
Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP 4. un 5. pantā minēto personu saraksts
|
1. |
Mugabe, Robert Gabriel |
Prezidents, dzimis 1924. gada 21. februārī |
|
2. |
Bonyongwe, Happyton |
Centrālās izlūkošanas organizācijas ģenerāldirektors, dzimis 1960. gada 6. novembrī |
|
3. |
Buka (pazīstams arī kā), Flora |
Īpašo lietu ministrs, atbildīgs par zemi un pārvietošanas programmām (bijušais Valsts ministrs viceprezidenta birojā un bijušais Valsts ministrs prezidenta birojā zemes reformas programmas jautājumos), dzimis 1968. gada 25. februārī |
|
4. |
Bvudzijena, Wayne |
Policijas komisāra palīgs, Policijas orators |
|
5. |
Chapfika, David |
Finanšu ministra vietnieks (bijušais finanšu un ekonomiskās attīstības ministrs), dzimis 1957. gada 7. aprīlī |
|
6. |
Charamba, George |
Informācijas un publicitātes nodaļas pastāvīgais sekretārs, dzimis 1963. gada 4. aprīlī |
|
7. |
Charumbira, Fortune Zefanaya |
Bijušais pašvaldību, valsts pasūtījuma un sabiedrības nodrošinājuma ar mājokli ministra vietnieks, dzimis 1962. gada 10. jūnijā |
|
8. |
Chigudu, Tinaye |
Manicaland apgabala gubernators |
|
9. |
Chigwedere, Aeneas Soko |
Izglītības, sporta un kultūras ministrs, dzimis 1939. gada 25. novembrī |
|
10. |
Chihota, Phineas |
Rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministra vietnieks |
|
11. |
Chihuri, Augustine |
Policijas komisārs, dzimis 1953. gada 10. martā |
|
12. |
Chimbudzi, Alice |
ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis |
|
13. |
Chimutengwende, Chen |
Sabiedrības un mijiedarbības lietu valsts ministrs (bijušais pasta un telekomunikāciju ministrs), dzimis 1943. gada 28. augustā |
|
14. |
Chinamasa, Patrick Anthony |
Tieslietu, juridisko lietu un parlamenta lietu ministrs, dzimis 1947. gada 25. janvārī |
|
15. |
Chindori-Chininga, Edward Takaruza |
Bijušais kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministrs, dzimis 1955. gada 14. martā |
|
16. |
Chipanga, Tongesai Shadreck |
Bijušais iekšlietu ministra vietnieks, dzimis 1946. gada 10. oktobrī |
|
17. |
Chitepo, Victoria |
ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis, dzimis 1928. gada 27. martā |
|
18. |
Chiwenga, Constantine |
Zimbabves aizsardzības spēku komandieris, ģenerālis (bijušais armijas komandieris, ģenerālleitnants), dzimis 1956. gada 25. augustā |
|
19. |
Chiweshe, George |
Priekšsēdētājs, ZEC (Augstākās tiesas tiesnesis un robežstrīdu izšķiršanas komitejas priekšsēdētājs), dzimis 1953. gada 4. jūnijā |
|
20. |
Chiwewe, Willard |
Masvingo apgabala gubernators (bijušais vecākais sekretārs, atbildīgs par īpašajām lietām prezidenta birojā), dzimis 1949. gada 19. martā |
|
21. |
Chombo, Ignatius Morgan Chininya |
Pašvaldību, valsts pasūtījuma un sabiedrības nodrošinājuma ar mājokli ministrs, dzimis 1952. gada 1. augustā |
|
22. |
Dabengwa, Dumiso |
ZANU (PF) Politbiroja vecākais komitejas loceklis dzimis 1939. gadā |
|
23. |
Damasane, Abigail |
Ministra vietnieks sieviešu tiesību, dzimumu tiesību un sabiedrības attīstības jautājumos |
|
24. |
Goche, Nicholas Tasunungurwa |
Valsts civildienesta, nodarbinātības un sociālās labklājības ministrs (bijušais valsts ministrs prezidenta birojā valsts drošības lietās), dzimis 1946. gada 1. augustā |
|
25. |
Gombe, G. |
Vēlēšanu pārraudzības komisijas priekšsēdētājs |
|
26. |
Gula-Ndebele, Sobuza |
Bijušais Vēlēšanu pārraudzības komisijas priekšsēdētājs |
|
27. |
Gumbo, Rugare Eleck Ngidi |
Ekonomiskās attīstības ministrs (bijušais valsts ministrs prezidenta birojā valsts uzņēmumu lietās), dzimis 1940. gada 8. martā |
|
28. |
Hove, Richard |
ZANU (PF) Politbiroja sekretārs ekonomikas jautājumos, dzimis 1935. gadā |
|
29. |
Hungwe, Josaya (pazīstams arī kā Josiah) Dunira |
Bijušais Masvingo apgabala gubernators, dzimis 1935. gada 7. novembrī |
|
30. |
Jokonya, Tichaona |
Informācijas un publicitātes ministrs, dzimis 1938. gada 27. decembrī |
|
31. |
Kangai, Kumbirai |
ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis, dzimis 1938. gada 17. februārī |
|
32. |
Karimanzira, David Ishemunyoro Godi |
Harare apgabala gubernators un ZANU (PF) Politbiroja sekretārs finanšu jautājumos, dzimis 1947. gada 25. maijā |
|
33. |
Kasukuwere, Saviour |
Jaunatnes attīstības un nodarbinātības veicināšanas ministra vietnieks un ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks jaunatnes jautājumos, dzimis 1970. gada 23. oktobrī |
|
34. |
Kaukonde, Ray |
Mashonaland East apgabala gubernators, dzimis 1963. gada 4. martā |
|
35. |
Kuruneri, Christopher Tichaona |
Bijušais finanšu un ekonomiskās attīstības ministrs, dzimis 1949. gada 4. aprīlī. NB. Patlaban atrodas apcietinājumā |
|
36. |
Langa, Andrew |
Vides un tūrisma lietu ministra vietnieks un bijušais transporta un komunikāciju ministra vietnieks |
|
37. |
Lesabe, Thenjiwe V. |
ZANU (PF) Politbiroja sekretārs sieviešu tiesību jautājumos, dzimis 1933. gadā |
|
38. |
Machaya, Jason (pazīstams arī kā Jaison) Max Kokerai |
Bijušais kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministra vietnieks, dzimis 1952. gada 13. jūnijā |
|
39. |
Made, Joseph Mtakwese |
Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs (bijušais zemes, lauksaimniecības un lauku apdzīvotības ministrs), dzimis 1954. gada 21. novembrī |
|
40. |
Madzongwe, Edna (pazīstams arī kā Edina) |
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks ražošanas un nodarbinātības jautājumos, dzimis 1943. gada 11. jūlijā |
|
41. |
Mahofa, Shuvai Ben |
Bijušais Jaunatnes attīstības, dzimumu tiesību un nodarbinātības veicināšanas ministra vietnieks, dzimis 1941. gada 4. aprīlī |
|
42. |
Mahoso, Tafataona |
Mediju informācijas komisijas priekšsēdētājs |
|
43. |
Makoni, Simbarashe |
ZANU (PF) Politbiroja ģenerālsekretāra vietnieks ekonomikas jautājumos (bijušais finanšu ministrs), dzimis 1950. gada 22. martā |
|
44. |
Makwavarara, Sekesai |
Harare pašreizējais mērs (ZANU-PF) |
|
45. |
Malinga, Joshua |
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks invalīdu un sociāli atstumto lietās, dzimis 1944. gada 28. aprīlī |
|
46. |
Mangwana, Paul Munyaradzi |
Valsts ministrs (bijušais civildienesta, nodarbinātības un sociālās labklājības ministrs), dzimis 1961. gada 10. augustā |
|
47. |
Manyika, Elliot Tapfumanei |
Ministrs bez portfeļa (bijušais jaunatnes attīstības, dzimumu tiesību un nodarbinātības veicināšanas ministrs) dzimis 1955. gada 30. jūlijā |
|
48. |
Manyonda, Kenneth Vhundukai |
Bijušais rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministra vietnieks, dzimis 1934. gada 10. augustā |
|
49. |
Marumahoko, Rueben |
Iekšlietu ministra vietnieks (bijušais enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministra vietnieks), dzimis 1948. gada 4. aprīlī |
|
50. |
Masawi, Eprahim Sango |
Mashonaland Central apgabala gubernators |
|
51. |
Masuku, Angeline |
Matabeleland South apgabala gubernators (ZANU (PF) Politbiroja sekretārs invalīdu un sociāli atstumto lietās), dzimis 1936. gada 14. oktobrī |
|
52. |
Mathema, Cain |
Bulawayo apgabala gubernators |
|
53. |
Mathuthu, Thokozile |
Matabeleland North apgabala gubernators un ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks transporta un sociālās labklājības jautājumos |
|
54. |
Matiza, Joel Biggie |
Lauku apbūves un sociālo ērtību ministra vietnieks, dzimis 1960. gada 17. augustā |
|
55. |
Matonga, Brighton |
Informācijas un publicitātes ministra vietnieks, dzimis 1969. gadā |
|
56. |
Matshalaga, Obert |
Ārlietu ministra vietnieks |
|
57. |
Matshiya, Melusi (Mike) |
Iekšlietu ministrijas pastāvīgais sekretārs |
|
58. |
Mbiriri, Partson |
Pašvaldību, valsts pasūtījuma un pilsētu celtniecības ministrijas pastāvīgais sekretārs |
|
59. |
Midzi, Amos Bernard (Mugenva) |
Kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministrs (bijušais enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministrs), dzimis 1952. gada 4. jūlijā |
|
60. |
Mnangagwa, Emmerson Dambudzo |
Lauku apbūves un sociālo ērtību ministrs (bijušais parlamenta priekšsēdētājs), dzimis 1946. gada 15. septembrī |
|
61. |
Mohadi, Kembo Campbell Dugishi |
Iekšlietu ministrs (bijušais pašvaldību, valsts pasūtījuma un sabiedrības nodrošinājuma ar mājokli ministra vietnieks), dzimis 1949. gada 15. novembrī |
|
62. |
Moyo, Jonathan |
Bijušais informācijas un publicitātes valsts ministrs prezidenta birojā, dzimis 1957. gada 12. janvārī |
|
63. |
Moyo, July Gabarari |
Bijušais enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministrs (bijušais civildienesta, nodarbinātības un sociālās labklājības ministrs), dzimis 1950. gada 7. maijā |
|
64. |
Moyo, Simon Khaya |
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks juridiskos jautājumos, dzimis 1945. gadā. NB. Vēstnieks Dienvidāfrikā |
|
65. |
Mpofu, Obert Moses |
Rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministrs (bijušais Matabeleland North apgabala gubernators (ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks valsts drošības lietās), dzimis 1951. gada 12. oktobrī |
|
66. |
Msika, Joseph W. |
Viceprezidents, dzimis 1923. gada 6. decembrī |
|
67. |
Msipa, Cephas George |
Midlands apgabala gubernators, dzimis 1931. gada 7. jūlijā |
|
68. |
Muchena, Olivia Nyembesi (pazīstams arī kā Nyembezi) |
Zinātnes un tehnoloģijas valsts ministrs prezidenta birojā (bijušais valsts ministrs viceprezidenta Msika birojā), dzimis 1946. gada 18. augustā |
|
69. |
Muchinguri, Oppah Chamu Zvipange |
Ministrs sieviešu tiesību, dzimumu tiesību un sabiedrības attīstības jautājumos, ZANU (PF) Politbiroja sekretārs dzimumu tiesību un kultūras jautājumos, dzimis1958. gada 14. decembrī |
|
70. |
Mudede, Tobaiwa (Tonneth) |
Tiesas ģenerālsekretārs, dzimis 1942. gada 22. decembrī |
|
71. |
Mudenge, Isack Stanilaus Gorerazvo |
Augstākās un terciārās izglītības ministrs (bijušais ārlietu ministrs), dzimis 1941. gada 17. decembrī |
|
72. |
Mugabe, Grace |
Robert Gabriel Mugabe sieva, dzimusi 1965. gada 23. jūlijā |
|
73. |
Mugabe, Sabina |
ZANU (PF) Politbiroja vecākais komitejas loceklis, dzimis 1934. gada 14. oktobrī |
|
74. |
Muguti, Edwin |
Veselības un bērnu labklājības ministra vietnieks, dzimis 1965. gadā |
|
75. |
Mujuru, Joyce Teurai Ropa |
Viceprezidents (bijušais ūdensresursu un infrastruktūras attīstības ministrs), dzimis 1955. gada 15. aprīlī |
|
76. |
Mujuru, Solomon T.R. |
ZANU (PF) Politbiroja vecākais komitejas loceklis, dzimis 1949. gada 1. maijā |
|
77. |
Mumbengegwi, Samuel Creighton |
Bijušais rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministrs, dzimis 1942. gada 23. oktobrī |
|
78. |
Mumbengegwi, Simbarashe |
Ārlietu ministrs, dzimis 1945. gada 20. jūlijā |
|
79. |
Murerwa, Herbert Muchemwa |
Finanšu ministrs (bijušais augstākās un terciārās izglītības ministrs), dzimis 1941. gada 31. jūlijā |
|
80. |
Musariri, Munyaradzi |
Policijas komisāra palīgs |
|
81. |
Mushohwe, Christopher Chindoti |
Transporta un komunikāciju ministrs (bijušais transporta un komunikāciju ministra vietnieks), dzimis 1954. gada 6. februārī |
|
82. |
Mutasa, Didymus Noel Edwin |
Ministrs valsts drošības lietās (bijušais īpašo lietu ministrs prezidenta birojā antikorupcijas un antimonopola programmas lietās un bijušais Zanu (PF) Politbiroja sekretārs ārlietās), dzimis 1935. gada 27. jūlijā |
|
83. |
Mutezo, Munacho |
Ūdensresursu un infrastruktūras attīstības ministrs |
|
84. |
Mutinhiri, Ambros (pazīstams arī kā Ambrose) |
Jaunatnes attīstības, dzimumu tiesību un nodarbinātības veicināšanas ministrs, pensionēts brigādes ģenerālis |
|
85. |
Mutiwekuziva, Kenneth Kaparadza |
Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un nodarbinātības veicināšanas ministra vietnieks (bijušais mazo un vidējo uzņēmumu attīstības ministra vietnieks), dzimis 1948. gada 27. maijā |
|
86. |
Muzenda, Tsitsi V. |
ZANU (PF) Politbiroja vecākais komitejas loceklis, dzimis 1922. gada 28. oktobrī |
|
87. |
Muzonzini, Elisha |
Brigādes ģenerālis (bijušais Centrālās izlūkošanas organizācijas ģenerāldirektors), dzimis 1957. gada 24. jūnijā |
|
88. |
Ncube, Abedinico |
Civildienesta, nodarbinātības un sociālās labklājības ministra vietnieks (bijušais ārlietu ministra vietnieks), dzimis 1954. gada 13. oktobrī |
|
89. |
Ndlovu, Naison K. |
ZANU (PF) Politbiroja sekretārs ražošanas un nodarbinātības jautājumos, dzimis 1930. gada 22. oktobrī |
|
90. |
Ndlovu, Richard |
ZANU (PF) Politbiroja komisāra vietnieks, dzimis 1942. gada 20. jūnijā |
|
91. |
Ndlovu, Sikhanyiso |
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks intendantūras jautājumos, dzimis 1949. gada 20. septembrī |
|
92. |
Nguni, Sylvester |
Lauksaimniecības ministra vietnieks, dzimis 1955. gada 4. augustā |
|
93. |
Nhema, Francis |
Vides un tūrisma lietu ministrs, dzimis 1959. gada 17. aprīlī |
|
94. |
Nkomo, John Landa |
Parlamenta priekšsēdētājs (bijušais īpašo lietu ministrs prezidenta birojā), dzimis 1934. gada 22. augustā |
|
95. |
Nyambuya, Michael Reuben |
Enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministrs (bijušais ģenerālleitnants, gubernators Manicaland provincē), dzimis 1955. gada 23. jūlijā |
|
96. |
Nyanhongo, Magadzire Hubert |
Transporta un komunikāciju ministra vietnieks |
|
97. |
Nyathi, George |
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks zinātnes un tehnoloģijas jautājumos |
|
98. |
Nyoni, Sithembiso Gile Glad |
Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un nodarbinātības veicināšanas ministrs (bijušais mazo un vidējo uzņēmumu attīstības ministrs), dzimis 1949. gada 20. septembrī |
|
99. |
Parirenyatwa, David Pagwese |
Veselības un bērnu labklājības ministrs (bijušais ministra vietnieks), dzimis 1950. gada 2. augustā |
|
100. |
Patel, Khantibhal |
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks finanšu jautājumos, dzimis 1928. gada 28. oktobrī |
|
101. |
Pote, Selina M. |
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks dzimumu tiesību un kultūras jautājumos |
|
102. |
Rusere, Tino |
Kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministra vietnieks (bijušais ūdensresursu un infrastruktūras attīstības ministra vietnieks), dzimis 1945. gada 10. maijā |
|
103. |
Sakabuya, Morris |
Pašvaldību, valsts pasūtījuma un pilsētu attīstības ministra vietnieks |
|
104. |
Sakupwanya, Stanley |
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks veselības un bērnu labklājības jautājumos |
|
105. |
Samkange, Nelson Tapera Crispen |
Mashonaland West apgabala gubernators |
|
106. |
Sandi vai Sachi, E. (?) |
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks sieviešu tiesību jautājumos |
|
107. |
Savanhu, Tendai |
ZANU (PF) sekretāra vietnieks transporta un sociālās labklājības jautājumos, dzimis 1968. gada 21. martā |
|
108. |
Sekeramayi, Sydney (pazīstams arī kā Sidney) Tigere |
Aizsardzības ministrs, dzimis 1944. gada 30. martā |
|
109. |
Sekeremayi, Lovemore |
Galvenā par vēlēšanām atbildīgā amatpersona |
|
110. |
Shamu, Webster |
Politikas īstenošanas valsts ministrs (bijušais valsts ministrs prezidenta birojā politikas īstenošanas lietās), dzimis 1945. gada 6. jūnijā |
|
111. |
Shamuyarira, Nathan Marwirakuwa |
ZANU (PF) Politbiroja sekretārs informācijas un publicitātes jautājumos, dzimis 1928. gada 29. septembrī |
|
112. |
Shiri, Perence |
Ģenerālis (gaisa spēkos), dzimis 1955. gada 1. novembrī |
|
113. |
Shumba, Isaiah Masvayamwando |
Izglītības, sporta un kultūras ministra vietnieks, dzimis 1949. gada 3. janvārī |
|
114. |
Sibanda, Jabulani |
Bijušais Nacionālās kara veterānu asociācijas priekšsēdētājs, dzimis 1970. gada 31. decembrī |
|
115. |
Sibanda, Misheck Julius Mpande |
Kabineta sekretārs (amata pārņēmējs no Nr. 122 – Charles Utete), dzimis 1949. gada 3. maijā |
|
116. |
Sibanda, Phillip Valerio (pazīstams arī kā Valentine) |
Zimbabves valsts armijas komandieris, ģenerālleitnants, dzimis 1956. gada 25. augustā |
|
117. |
Sikosana, Absolom |
ZANU (PF) Politbiroja sekretārs jaunatnes jautājumos |
|
118. |
Stamps, Timothy |
Padomnieks veselības jautājumos prezidenta birojā, dzimis 1936. gada 15. oktobrī |
|
119. |
Tawengwa, Solomon Chirume |
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks finanšu jautājumos, dzimis 1940. gada 15. jūnijā |
|
120. |
Tungamirai, Josiah T. |
Valsts ministrs pamatiedzīvotāju un to pilnvarošanas jautājumos, pensionēts gaisa spēku ģenerālis (bijušais ZANU (PF) Politbiroja sekretārs pilnvarošanas un iedzimto jautājumos), dzimis 1948. gada 8. oktobrī |
|
121. |
Udenge, Samuel |
Ekonomiskās attīstības ministra vietnieks |
|
122. |
Utete, Charles |
Prezidentālās zemes pārskatīšanas komitejas priekšsēdētājs (bijušais kabineta sekretārs), dzimis 1938. gada 30. oktobrī |
|
123. |
Veterai, Edmore |
Policijas komisāra vecākais palīgs, Harare daļas komandieris |
|
124. |
Zimonte, Paradzai |
Cietumu direktors, dzimis 1947. gada 4. martā |
|
125. |
Zhuwao, Patrick |
Zinātnes un tehnoloģiju ministra vietnieks (NB. Mugabe brāļa vai māsas dēls) |
|
126. |
Zvinavashe, Vitalis |
Pensionēts ģenerālis (bijušais aizsardzības personāla štāba priekšnieks), dzimis 1943. gada 27. septembrī |