22.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1165/98 (3) ir izveidota vienota pamatsistēma Kopienas uzņēmējdarbības statistikas vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un novērtēšanai, lai analizētu ekonomikas attīstības ciklu.

(2)

Īstenojot Regulu (EK) Nr. 1165/98, ko piemēro ar Komisijas Regulām (EK) Nr. 586/2001 (4), (EK) Nr. 588/2001 (5) un (EK) Nr. 606/2001 (6), kuras attiecīgi ir par ražošanas pamatgrupējumu definēšanu, mainīgo lielumu definēšanu un par izņēmumu piešķiršanu dalībvalstīm, ir izveidots praktiskas pieredzes kopums, kas ļauj noteikt pasākumus, kas vajadzīgi turpmākiem uzlabojumiem īstermiņa statistikas jomā.

(3)

Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) savā EMS statistikas prasību rīcības plānā un turpmākos progresa ziņojumos par minētā plāna īstenošanu ir izvirzījusi nozīmīgus papildu faktorus tās statistikas uzlabošanai, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1165/98.

(4)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajai politikai ir vajadzīga turpmāka īstermiņa statistikas attīstība, kā tas minēts bankas dokumentā par ECB Statistikas prasībām vispārējās ekonomiskās statistikas jomā, un jo īpaši tai ir vajadzīgi savlaicīgi, uzticami un jēgpilni statistiskie kopumi par eurozonu.

(5)

Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom  (7), ir noteikusi galvenos Eiropas ekonomiskos rādītājus (PEEI), kas aptver ne tikai Regulas (EK) Nr. 1165/98 darbības jomu.

(6)

Tādēļ ir nepieciešams grozīt Regulu (EK) Nr. 1165/98 jomās, kas ir īpaši svarīgas monetārajai politikai un ekonomikas attīstības cikla izpētei.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu.

(8)

Lisabonas stratēģijas par izaugsmi un nodarbinātību īstenojumā ir ietverta nevajadzīgu apgrūtinājumu samazināšana uzņēmējdarbībai un jaunu tehnoloģiju izplatīšana,

1)

regulas 4. panta 2. punktu groza šādi:

2)

regulas 10. pantu groza šādi:

3)

regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

4)

regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

5)

regulas 17. pantu papildina ar šādu punktu:

6)

regulas A līdz D pielikumu groza saskaņā ar pielikumu.

22.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/16

(1)

Regulā (EK) Nr. 2236/95 (3) cita starpā ir paredzēta ar kopīgas intereses projektiem saistītu pētījumu kopīga finansēšana apjomā, kas parasti nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām izmaksām, bet ieguldījums projektiem telekomunikāciju jomā nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējām ieguldījumu izmaksām.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1336/97/EK (1997. gada 17. jūnijs) par vairākām pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem (4) ir noteikti kopīgas intereses projekti. Minētā lēmuma īstenošanas gaitā gūtā pieredze liecina, ka mazāk kā viens no divdesmit projektiem attiecas uz pakalpojuma izmantošanu, bet pārējie projekti ir pētījumi, kas saistīti ar izmantošanu. Tādējādi tā atbalsta tiešā ietekme, ko sniedz Eiropas komunikāciju tīklu jomā, ir ierobežota.

(3)

Ar valodu, kultūru, tiesību aktiem un pārvaldi saistītu šķēršļu dēļ Eiropas līmeņa pakalpojuma izmantošanas izmaksas, kas balstās uz elektronisko datu komunikāciju tīkliem, ievērojami pārsniedz līdzīgu pakalpojumu izmaksas vienā dalībvalstī.

(4)

Ir atklāts, ka izmaksas par iepriekšējiem pētījumiem telekomunikāciju nozarē veido augstu to kopējo ieguldījumu izmaksu īpatsvaru, kas vajadzīgas pakalpojumu izmantošanai, un tādēļ šādiem pētījumiem piešķir maksimālo Regulā (EK) Nr. 2236/95 atļauto ieguldījumu, liedzot atbalsta piešķiršanu pakalpojumu izmantošanai. Tādējādi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar minēto regulu ir bijusi neliela tiešā ietekme, veicinot pakalpojumu izmantošanu.

(5)

Kopienas atbalsts būtu jāpiešķir, priekšroku dodot projektiem, kuru mērķis ir veicināt pakalpojumu izmantošanu un kuri tādējādi dod būtisku ieguldījumu informācijas sabiedrības attīstībā. Tādēļ maksimālais ieguldījums jāpalielina attiecībā pret faktiskajām izmaksām, kas rodas no tā, ka pakalpojumu sniedz Eiropas līmenī. Tomēr Kopienas ieguldījums būtu jāpalielina tikai attiecībā uz kopīgas intereses projektiem, kam jāpārvar ar valodu, kultūru, tiesību aktiem un pārvaldi saistīti šķēršļi,

22.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/18

(1)

Padomes Direktīvas 1999/37/EK (1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (3) 9. pants paredz, ka dalībvalstis cita citai palīdz īstenot minēto direktīvu un var veikt divpusēju vai daudzpusēju informācijas apmaiņu, jo īpaši lai pirms transportlīdzekļu reģistrācijas pārbaudītu tā juridisko statusu dalībvalstī, kurā tas iepriekš bijis reģistrēts. Tādās pārbaudēs jo īpaši var izmantot elektroniskus tīklus.

(2)

Šengenas Informācijas sistēma (vai “SIS”), kura izveidota saskaņā ar IV sadaļu 1990. gada Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (4), (turpmāk “1990. gada Šengenas Konvencija”) un kura iekļauta Eiropas Savienības sistēmā saskaņā ar Protokolu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir elektronisks tīkls starp dalībvalstīm un ietver, inter alia, datus par nozagtiem, piesavinātiem vai pazudušiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 50 cm3. Saskaņā ar 1990. gada Šengenas Konvencijas 100. pantu SIS ievada datus par šādiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri vajadzīgi konfiskācijas veikšanai vai izmantošanai par pierādījumiem kriminālprocesā.

(3)

Padomes Lēmums 2004/919/EK (2004. gada 22. decembris) par vēršanos pret noziegumiem, kuri saistīti ar transportlīdzekļiem un kuriem ir pārrobežu sekas (5), paredz izmantot SIS kā būtisku tiesībaizsardzības stratēģijas sastāvdaļu, apkarojot ar transportlīdzekļiem saistītus noziegumus.

(4)

Saskaņā ar 1990. gada Šengenas Konvencijas 101. panta 1. punktu piekļuve SIS datiem un tiesības tieši meklēt šādus datus ir ekskluzīvi dotas vienīgi iestādēm, kas atbildīgas par robežkontroli un citādu valsts iekšienē veiktu policijas un muitas kontroli, kā arī par šādas kontroles koordināciju.

(5)

1990. gada Šengenas Konvencijas 102. panta 4. punkts nosaka, ka datus parasti nedrīkst izmantot administratīviem mērķiem.

(6)

Dienestiem, kas dalībvalstīs atbild par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu un kas šim nolūkam skaidri norādīti, vajadzētu būt piekļuvei SIS ievadītiem datiem par mehāniskiem transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 50 m3, piekabēm un dzīvojamām piekabēm, kuru pašsvars pārsniedz 750 kg, kā arī datiem par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļa numura zīmēm, kas nozagtas, piesavinātas, pazudušas vai atzītas par spēkā neesošām, lai ļautu šīm iestādēm vai dienestiem pārbaudīt, vai reģistrējamie transportlīdzekļi nav nozagti, piesavināti vai pazuduši. Tāpēc jāpieņem noteikumi, kas šiem dienestiem dod piekļuvi šādiem datiem un ļauj tos izmantot administratīviem mērķiem, likumīgi izdodot transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības.

(7)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka likumpārkāpuma gadījumā veic 1990. gada Šengenas Konvencijas 100. panta 2. punktā paredzētos pasākumus.

(8)

Eiropas Parlamenta 2003. gada 20. novembra Ieteikums Padomei par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) iezīmē vairākas svarīgas bažas un apsvērumus saistībā ar SIS attīstību, jo īpaši attiecībā uz privātu struktūru, piemēram, transportlīdzekļu reģistrācijas dienestu, piekļuvi SIS.

(9)

Tiktāl, ciktāl dalībvalstu dienesti, kas atbild par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, nav valsts dienesti, piekļuve SIS būtu jāpiešķir netieši, tas ir, ar 1990. gada Šengenas Konvencijas 101. panta 1. punktā minētās iestādes starpniecību, kura ir atbildīga par to, lai nodrošinātu saderību ar pasākumiem, ko dalībvalstis veic atbilstīgi 1990. gada Šengenas Konvencijas 118. pantam.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) un 1990. gada Šengenas Konvencijas īpašie noteikumi par datu aizsardzību, kuri papildina vai precizē minētajā direktīvā noteiktos principus, attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic dienesti, kuri dalībvalstīs atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, nodrošināt piekļuvi SIS tādiem dienestiem, kas dalībvalstīs atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, lai tādējādi tiem atvieglinātu Direktīvā 1999/37/EK paredzēto uzdevumu izpildi — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs SIS kā kopīgās informācijas sistēmas iezīmju dēļ, un to, ka tāpēc šo mērķi var sasniegt vienīgi Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(12)

Dalībvalstīm būtu jādod pietiekami ilgs laiks, lai veiktu praktiskos pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai.

(13)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (7).

(14)

Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā — šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) (8) par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu.

(15)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(16)

Šīs regula ir akts, kas pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā,

22.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/22

(1)

Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) statistikas prasību rīcības plāns, ko 2000. gada septembrī apstiprināja Ecofin Padome, norāda, ka steidzami nepieciešams noteikts sektoru ceturkšņa kontu kopums un ka šiem kontiem vajadzētu būt pieejamiem 90 dienās pēc attiecīgā ceturkšņa beigām.

(2)

Ecofin Padomes un Komisijas Kopīgajā ziņojumā Eiropadomei par eurozonas statistiku un rādītājiem, ko Ecofin Padome pieņēma 2003. gada 18. februārī, uzsvērts, ka līdz 2005. gadam būtu pilnībā jāīsteno augstas prioritātes darbības vairākās jomās, tostarp ceturkšņa nacionālie konti pa institucionālajiem sektoriem.

(3)

Eiropas Savienības ekonomikas ciklisko kustību un EMS monetārās politikas īstenošanas analīzei ir nepieciešama makroekonomiskā statistika par atsevišķu institucionālo sektoru ekonomisko uzvedību un savstarpējām attiecībām, ko nevar noteikt pēc datiem, kas apkopoti par visu ekonomiku kopumā. Tādēļ ir nepieciešams sagatavot ceturkšņa kontus pa institucionālajiem sektoriem gan Eiropas Savienībai kopumā, gan eurozonai.

(4)

Šo kontu sagatavošana ir daļa no vispārīgā mērķa — apkopot gada un ceturkšņa kontu sistēmu Eiropas Savienībai un eurozonai. Sistēma aptver svarīgākos makroekonomiskos rādītājus, kā arī finanšu un nefinanšu kontus pa institucionālajiem sektoriem. Mērķis ir panākt konsekvenci visos šajos kontos un, ņemot vērā pārējās pasaules kontus, konsekvenci starp maksājumu bilances un nacionālo kontu datiem.

(5)

Lai apkopotu Eiropas kontus pa institucionālajiem sektoriem saskaņā ar Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Kopienā principiem, kā izklāstīts Padomes Regulā (EK) Nr. 2223/96 (3), dalībvalstīm ir jāiesniedz ceturkšņa nacionālie konti pa institucionālajiem sektoriem. Tomēr Eiropas kontiem jāatspoguļo Eiropas ekonomika kopumā, un tie var atšķirties no dalībvalstu kontu vienkāršas kopsummas. Jo īpaši mērķis ir attiecīgās zonas (attiecīgi, Eiropas Savienības vai eurozonas) kontos ņemt vērā Eiropas Savienības iestāžu un struktūru darījumus.

(6)

Specifiskas Kopienas statistikas apkopošanu reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (4).

(7)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi - proti, ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošanu pa institucionālajiem sektoriem Eiropas Savienībai un eurozonai - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. Īpaši tajos gadījumos, kad dalībvalstu ieguldījums Eiropas kopsummā ir nenozīmīgs, nebūtu jāpieprasa, lai tās iesniedz pilnīgi detalizētus datus.

(8)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(9)

Ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom  (6), un Valūtas, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 91/115/EEK (7),

a)

pārejas perioda termiņu noteikšanu kodiem P.1, P.2, D.42, D.43, D.44, D.45 un B.4G, kā paredzēts 2. panta 2. punktā;

b)

prasību pielikumā norādītos darījumus iedalīt pa partnersektoriem, kā paredzēts 2. panta 2. punktā;

c)

ceturkšņa datu iesniegšanas termiņu pārskatīšanu, kā paredzēts 2. panta 4. punktā;

d)

pielāgojumus attiecībā uz procentuālo īpatsvaru (1 %) Kopienas kopsummā, lai noteiktu pienākumu iesniegt datus par visiem institucionālajiem sektoriem, kā paredzēts 3. panta 3. punktā;

e)

datu kvalitātes standartu noteikšanu, kā paredzēts 6. panta 1. punktā.

a)

sniedz informāciju par sagatavotās statistikas kvalitāti;

b)

novērtē ieguvumus, ko sagatavotā statistika sniedz Kopienai, dalībvalstīm, kā arī statistikas informācijas sniedzējiem un izmantotājiem saistībā ar viņu izmaksām;

c)

norāda jomas iespējamiem uzlabojumiem un grozījumiem, ko uzskata par vajadzīgiem, ņemot vērā iegūtos rezultātus.

22.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/29

(1)

Atšķirības dalībvalstu tiesību aktos un administratīvajos pasākumos, kas attiecas uz enerģiju patērējošu ražojumu ekodizainu, var radīt tirdzniecības šķēršļus un traucēt konkurenci Kopienā, un tādējādi tās var tieši ietekmēt iekšējā tirgus izveidi un darbību. Valsts tiesību aktu saskaņošana ir vienīgais veids, kā novērst šādu šķēršļu un negodīgas konkurences rašanos.

(2)

Enerģiju patērējoši ražojumi (turpmāk tekstā “EPR”) veido lielu daļu no dabas resursu un enerģijas patēriņa Kopienā. Tie arī ievērojami ietekmē vidi vairākos citos veidos. Lielākajai daļai ražojumu kategoriju, kas pieejami Kopienas tirgū, vides ietekmes līmeņi būtiski atšķiras, lai gan šie ražojumi funkcionē līdzīgi. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, būtu jāveicina šo ražojumu kopējās vides ietekmes nepārtraukta uzlabošana, jo īpaši, nosakot negatīvās vides ietekmes galvenos avotus un izvairoties no piesārņojuma pārnešanas, ja šī uzlabošana nerada pārmērīgus izdevumus.

(3)

Ražojumu ekodizains ir ļoti svarīgs faktors Kopienas stratēģijā par integrētu produktu politiku. Šī profilaktiska pieeja, kas izstrādāta, lai uzlabotu ražojumu ekoloģiskos raksturlielumus, tajā pašā laikā saglabājot savas funkcionālas īpašības, tiešām nodrošina jaunas iespējas ražotājiem, patērētājiem un visai sabiedrībai kopumā.

(4)

Tiek uzskatīts, ka energoefektivitātes uzlabošana, kur viena no iespējām ir efektīvāks elektroenerģijas gala patēriņš, ievērojami palīdz sasniegt mērķus attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju Kopienā. Elektroenerģijas pieprasījums ir visātrāk augošā enerģijas gala patēriņa kategorija, un tiek prognozēts, ka tas pieaugs nākamo 20 — 30 gadu laikā, ja netiks izstrādāta neviena politiskā nostādne, kas šo tendenci varētu apturēt. Ir iespējams ievērojami samazināt enerģijas patēriņu, kā to ierosināja Komisija savā Eiropas klimata pārmaiņu programmā (EKPP). Klimata pārmaiņas ir viena no prioritātēm Sestajā vides rīcības programmā, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (3). Enerģijas ietaupījums ir rentablākais veids, kā palielināt piegādes drošību un samazināt atkarību no importa. Tādējādi būtu jāparedz būtiski pasākumi attiecībā uz pieprasījumu un jānosaka galvenie mērķi.

(5)

Pasākumi būtu jāveic EPR projektēšanas posmā, jo šķiet, ka piesārņojums, kas rodas ražojuma aprites cikla laikā, tiek noteikts tieši projektēšanas posmā, un lielākā daļa izdevumu ir saistīti ar šo posmu.

(6)

Būtu jāizveido saskaņota sistēma attiecībā uz Kopienas EPR ekodizaina prasību piemērošanu, lai nodrošinātu atbilstīgo ražojumu brīvu apriti un uzlabotu to kopējo ietekmi uz vidi. Izstrādājot šādas Kopienas prasības, ir jāievēro godīgas konkurences un starptautiskās tirdzniecības principi.

(7)

Ekodizaina prasības būtu jānosaka, paturot prātā Sestās vides rīcības programmas mērķus un prioritātes, tostarp, vajadzības gadījumā, minētās programmas tematisko stratēģiju attiecīgos piemērojamos mērķus.

(8)

Šīs direktīvas mērķis ir panākt augstu vides aizsardzības līmeni, samazinot EPR potenciālo ietekmi uz vidi, un tas galu galā sniegs labumus patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, būtu jāņem vērā arī paredzēto pasākumu ietekme uz veselību, sociālajiem jautājumiem un ekonomiku. Ražojumu energoefektivitātes uzlabošana sniedz ievērojamu ieguldījumu enerģijas piegādes drošībā, kas ir priekšnosacījums pareizai ekonomikas darbībai un tādējādi arī ilgtspējīgai attīstībai.

(9)

Dalībvalsts, kura uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus tādu būtisko iemeslu dēļ, kas saistīti ar vides aizsardzību, vai ieviest jaunus noteikumus, kas pamatojas uz jauniem zinātnes datiem vides aizsardzības jomā un ir saistīti ar īpašu problēmu, kas šai dalībvalstij radusies pēc piemērojamā īstenošanas pasākuma pieņemšanas, drīkst šādi rīkoties, ievērojot Līguma 95. panta 4., 5. un 6. punktā paredzētos nosacījumus par iepriekšēju paziņošanu Komisijai un Komisijas veiktu apstiprināšanu.

(10)

Lai palielinātu uzlabotā dizaina labvēlīgu ietekmi uz vidi, varētu būt nepieciešams informēt patērētājus par EPR ekoloģiskajām īpašībām un raksturlielumiem un informēt tos par to, kā lietot ražojumus videi draudzīgā veidā.

(11)

Pieeja, kas sniegta Zaļajā grāmatā par integrēto politiku attiecībā uz produktiem un kas ir galvenais jaunais elements Sestajā vides rīcības programmā, ir izstrādāta ar mērķi samazināt ražojumu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā. Apsverot projektēšanas posma ražojuma ietekmi uz vidi tā visā aprites ciklā, ir iespējams lielā mērā veicināt vides uzlabošanos rentablā veidā. Būtu jānodrošina pietiekama elastība, lai iestrādātu šo faktoru ražojuma dizainā, tajā pašā laikā ņemot vērā tehniskus, funkcionālus un ekonomiskus apsvērumus.

(12)

Lai gan visaptveroša pieeja attiecībā uz ekoloģiskajiem raksturlielumiem ir vēlama, siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas samazināšanai, palielinot energoefektivitāti, būtu jāuzskata par prioritāro vides mērķi, kamēr nav pieņemts darba plāns.

(13)

Varētu būt nepieciešams un pamatots radīt īpašas skaitliskas ekodizaina prasības attiecībā uz dažiem ražojumiem vai to vides aspektiem, lai nodrošinātu, ka to ietekme uz vidi ir minimāla. Ņemot vērā steidzamo vajadzību sniegt ieguldījumu to saistību izpildē, kas uzņemtas saskaņā ar Kioto protokolu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC), un skarot integrēto pieeju, ko veicina šī direktīva, prioritāte jāpiešķir tiem pasākumiem, kam ir augstu potenciāls samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas par zemām izmaksām. Šādi pasākumi arī var veicināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu un veidot būtisko ieguldījumu desmit gadu programmu kopumā par ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, par ko tika noslēgta vienošanās Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību Johannesburgā 2002. gada septembrī.

(14)

Pēc vispārēja principa EPR enerģijas patēriņš gaidīšanas un izslēgtajā režīmā būtu jāsamazina līdz minimālajai vērtībai, kas nepieciešama to pareizai funkcionēšanai.

(15)

Kaut arī tirgū, tostarp starptautiskajos tirgos, pieejamie labākā snieguma ražojumi vai tehnoloģijas būtu jāņem vērā kā norādes, ekodizaina prasību līmenis būtu jānosaka, pamatojoties uz tehnisko, ekonomisko un vides analīzi. Metodes elastīgums, nosakot prasību līmeni, var strauji uzlabot ekoloģiskos raksturlielumus vieglākā ceļā. Būtu jāapspriežas ar iesaistītajām ieinteresētajām pusēm, un tām būtu aktīvi jāsadarbojas analīzes veikšanā. Nosakot obligātos pasākumus, nepieciešams organizēt apspriedes ar iesaistītajām pusēm. Šādas apspriedes var uzsvērt vajadzību paredzēt ieviešanu pa posmiem vai pārejas pasākumus. Starpposma mērķu ieviešana paaugstina politikas prognozējamību, ļauj pielāgot ražojuma izstrādes ciklus un veicina ilgtermiņa plānošanu par labu iesaistītajām pusēm.

(16)

Prioritāte jādod alternatīvajiem pasākumiem, kā nozares pašregulācija, ja šādi pasākumi var veicināt politikas mērķu sasniegšanu ātrāk vai ar mazākām izmaksām, nekā ar obligātajām prasībām. Tiesību akti varētu būt nepieciešami, ja tirgus spēki neattīstās pareizajā virzienā vai to dara nepietiekami ātri.

(17)

Pašregulācija, tostarp brīvprātīgās vienošanās, ko nozare piedāvā kā vienpusējas saistības, var nodrošināt strauju progresu ātras un rentablas īstenošanas rezultātā un ļauj veikt elastīgu un atbilstīgu pielāgošanu tehnoloģiskajām iespējām un tirgus vajadzībām.

(18)

Lai novērtētu brīvprātīgās vienošanās vai citus pašregulācijas pasākumus, kuri tiek piedāvāti kā alternatīva īstenošanas pasākumiem, vajadzētu būt pieejamai informācijai par vismaz šādiem jautājumiem: atvērtība līdzdalībai, pievienotā vērtība, reprezentativitāte, skaitļos un posmos izteiktie mērķi, sabiedrības iesaistīšana, uzraudzība un ziņošana, ierosināto pašregulācijas pasākumu pārvaldības izmaksu lietderība, ilgtspējība.

(19)

Sestā nodaļa Komisijas “Paziņojumā par vides nolīgumiem Kopienas līmenī saistībā ar rīcības plānu vides tiesiska regulējuma vienkāršošanai un uzlabošanai” varētu sniegt noderīgas vadlīnijas, izvērtējot nozares pašregulāciju saskaņā ar šo direktīvu.

(20)

Šai direktīvai arī vajadzētu veicināt ekodizaina integrēšanu mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), kā arī ļoti mazos uzņēmumos. Šāda integrēšana būtu jāveicina, nodrošinot ar to ražojumu noturību saistītas informācijas plašu pieejamību un vieglo piekļuvi tai.

(21)

Uz EPR, kas atbilst ekodizaina prasībām, kuras noteiktas šīs direktīvas īstenošanas pasākumos, būtu jābūt “CE” marķējumam un ar to saistītai informācijai, lai ļautu tos laist iekšējā tirgū, kā arī nodrošināt to brīvu apriti. Īstenošanas pasākumu izpilde precīzā veidā ir nepieciešama, lai samazinātu regulētu EPR ietekmi uz vidi un nodrošinātu godīgu konkurenci.

(22)

Sagatavojot īstenošanas pasākumus un savu darba plānu, Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu pārstāvjiem, kā arī ar ieinteresētajām pusēm, kas saistītas ar ražojumu grupu, kā, piemēram, ar nozari, tostarp MVU un amatniecības nozari, arodbiedrībām, tirgotājiem, mazumtirgotājiem, importētājiem, vides aizsardzības grupām un patērētāju organizācijām.

(23)

Sagatavojot īstenošanas pasākumu, Komisijai arī būtu atbilstīgi jāņem vērā tādi esošie valsts tiesību akti vides jomā, jo īpaši saistībā ar toksiskām vielām, kurus dalībvalstis vēlas uzturēt spēkā, nesamazinot pašreizējo un attaisnoto aizsardzības līmeni dalībvalstīs.

(24)

Uzmanība jāpievērš moduļiem un noteikumiem, kas paredzēti tehniskas saskaņošanas direktīvās un kas minēti Padomes Lēmumā 93/465/EEK (1993. gada 22. jūlijs) par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt un izmantot CE atbilstības zīmi (4), kuru plānots izmantot tehniskās harmonizācijas direktīvās.

(25)

Uzraudzības iestādēm būtu jāveic informācijas apmaiņa par pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo direktīvu, ar mērķi uzlabot tirgus uzraudzību. Šādā sadarbībā, cik iespējams, būtu jāizmanto elektroniskie sakaru līdzekļi un attiecīgas Kopienas programmas. Būtu jāveicina informācijas apmaiņa par vides aprites cikla raksturlielumiem un dizaina risinājumu sasniegumiem. To zināšanu uzkrāšana un izplatīšana, ko radījuši ražotāji saistībā ar ekodizainu, ir viens no svarīgākajiem labumiem, ko sniedz šī direktīva.

(26)

Kompetenta struktūra parasti ir valsts vai privāta struktūra, kuru izraudzījusi valsts iestāde un kas sniedz nepieciešamās garantijas savai objektivitātei un tehniskās pieredzes pieejamībai, lai veiktu ražojuma pārbaudi saistībā ar tā atbilstību piemērojamiem īstenošanas pasākumiem.

(27)

Atzīmējot to, ka ir svarīgi izvairīties no neatbilstības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai ir pieejami nepieciešamie efektīvas tirgus uzraudzības līdzekļi.

(28)

Attiecībā uz apmācību un informāciju par ekodizainu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem varētu būt lietderīgi apsvērt saistītās darbības.

(29)

Iekšējā tirgus darbības interesēs ir noteikt standartus, kas ir saskaņoti Kopienas līmenī. Tiklīdz atsauce uz šādu standartu ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilstībai tai vajadzētu radīt pieņēmumu, ka attiecīgas prasības, kas noteiktas šīs direktīvas īstenošanas pasākumā, ir ievērotas, lai gan būtu jāpieļauj arī citi veidi, kā demonstrēt šādu prasību ievērošanu.

(30)

Vienai no saskaņotu standartu galvenajām lomām būtu jābūt palīdzības sniegšanai ražotājiem, piemērojot īstenošanas pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Šādi standarti varētu būt nozīmīgi, nosakot mērīšanas un testēšanas metodes. Vispārējo ekodizaina prasību gadījumā saskaņoti standarti varētu ievērojami palīdzēt ražotājiem noteikt to ražojumu ekoloģisko profilu saskaņā ar piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām. Šajos standartos būtu skaidri jānorāda saistība starp to noteikumiem un attiecīgajām prasībām. Saskaņotu standartu mērķim nevajadzētu būt fiksēt ierobežojumus vides aspektiem.

(31)

Lai izmantotu šīs direktīvas definīcijas, ir noderīgi atsaukties uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, ISO 14040.

(32)

Šī direktīva atbilst jaunas pieejas īstenošanas principiem, kā noteikts Padomes Rezolūcijā (1985. gada 7. maijs) par jaunu pieeju tehniskajai saskaņošanai un standartiem (5), un atsauču izdarīšanai uz saskaņotajiem Eiropas standartiem. Padomes 1999. gada 28. oktobra Rezolūcijā par standartizācijas lomu Eiropā (6) tika ieteikts, ka Komisijai vajadzētu izvērtēt, vai jaunās pieejas princips būtu jāattiecina uz nozarēm, kas nav vēl iesaistītas, lai uzlabotu un vienkāršotu tiesību aktus, kur iespējams.

(33)

Šī direktīva papildina esošos Kopienas instrumentus, tādus kā Padomes Direktīva 92/75/EEK (1992. gada 22. septembris) par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1980/2000 (2000. gada 17. jūlijs) par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2422/2001 (2001. gada 6. novembris) par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (10) — Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Vienotā deklarācija attiecībā uz 9. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/95/EK (2003. gada 27. janvāris) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (11) un Padomes Direktīva 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (12), lai tuvinātu dalībvalstu likumus, regulas un administratīvos nosacījumus. Mijiedarbībai starp šo direktīvu un pašreizējiem Kopienas instrumentiem būtu jāsniedz ieguldījums to ietekmes palielināšanā un saskaņotu prasību izstrādāšanā attiecībā uz ražotājiem.

(34)

Tā kā Padomes Direktīvā 92/42/EEK (1992. gada 21. maijs) par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem (13), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/57/EK (1996. gada 3. septembris) par energoefektivitātes prasībām attiecībā uz mājsaimniecībā lietojamiem elektriskiem ledusskapjiem, saldēšanas iekārtām un to kombinācijām (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/55/EK (2000. gada 18. septembris) par luminiscentā apgaismojuma balastu energoefektivitātes prasībām (15) jau ir ietverti noteikumi attiecībā uz energoefektivitātes prasību pārskatīšanu, tie būtu jāiestrādā šajā sistēmā.

(35)

Direktīvā 92/42/EEK ir sniegta zvaigžņu kategoriju sistēma ar mērķi noteikt katlu enerģijas patēriņu. Tā kā dalībvalstis un nozare piekrīt, ka zvaigžņu kategoriju sistēma nenesa gaidītos rezultātus, Direktīvā 92/42/EEK būtu jāizdara grozījumi, lai radītu iespēju izstrādāt efektīvāku shēmu.

(36)

Prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvā 78/170/EEK (1978. gada 13. februāris) par telpu apsildes siltuma ģeneratoru darbību un karstā ūdens ražošanu jaunās vai esošās ražošanā neizmantojamās ēkās, un par siltumizolāciju un vietējo karstā ūdens sadali jaunās ražošanā neizmantojamās ēkās (16), ir aizstātas ar noteikumiem Direktīvā 92/42/EEK, Padomes Direktīvā 90/396/EEK (1990. gada 29. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo (17), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/91/EK (2002. gada 16. decembris) par ēku energoefektivitāti (18). Tādējādi Direktīva 78/170/EEK būtu jāatceļ.

(37)

Padomes Direktīva 86/594/EEK (1986. gada 1. decembris) par sadzīves tehnikas radītā trokšņa līmeni (19) ietver nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var pieprasīt publicēt informāciju par troksni, ko emitē šādas iekārtas, un nosaka trokšņa līmeņa noteikšanas procedūru. Saskaņošanas nolūkos trokšņa emisijas jāietver integrētajā ekoloģisko raksturlielumu izvērtēšanā. Tā kā šī direktīva nodrošina šādu integrēto pieeju, Direktīva 86/594/EEK būtu jāatceļ.

(38)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (20).

(39)

Dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas, kas jāpiemēro to valsts noteikumu pārkāpšanas gadījumā, kas ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(40)

Būtu jāatgādina, ka Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanu (21) 34. pantā ir norādīts, ka “Padomei mudinās dalībvalstis izstrādāt, pašām un Kopienas interesēs, savas tabulas, kas, cik iespējams, ilustrēs saistību starp direktīvām un transponēšanas pasākumiem, kā arī darīt tās zināmas atklātībai”.

(41)

Tā kā dalībvalstis vienas pašas nespēj pienācīgi sasniegt ierosinātās darbības mērķi, proti, nodrošināt iekšējā tirgus funkcionēšanu, pieprasot, lai ražojumi sasniedz atbilstīgu ekoloģisko raksturlielumu līmeni, un tādēļ, ņemot vērā darbības mērogu un sekas, to labāk varētu sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā tas noteikts minētajā pantā, šī direktīva paredz tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai,

(42)

Ir notikušas apspriedes ar Reģionu komiteju, bet tā nav sniegusi savu atzinumu,

1.

“Enerģiju patērējošs ražojums (EPR)” ir ražojums, kurš, tiklīdz laists tirgū un/vai nodots ekspluatācijā, ir atkarīgs no enerģijas pievades (elektrība, izrakteņu kurināmie un neizsīkstošie enerģijas avoti), lai tas strādātu paredzētajā veidā, vai ražojums, kas domāts, lai radītu, pārvadātu un mērītu šādu enerģiju, tostarp sastāvdaļas, kuras atkarīgas no enerģijas pievades, kuras paredzēts iestrādāt EPR, uz ko attiecas šī direktīva, un kuras laistas tirgū un/vai nodotas ekspluatācijā kā atsevišķas sastāvdaļas, kas paredzētas tiešajiem lietotājiem; tā ietekmi uz vidi var izvērtēt atsevišķi;

2.

“Sastāvdaļas un mezgli” ir daļas, kuras paredzēts iestrādāt EPR un kuras nav laistas tirgū un/vai nodotas ekspluatācijā kā atsevišķas daļas tiešajiem lietotājiem, vai kuru ietekmi uz vidi nevar izvērtēt atsevišķi;

3.

“Īstenošanas pasākumi” ir pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, nosakot konkrētu EPR ekodizaina prasības vai to vides aspektus;

4.

“Laišana tirgū” ir process, ar ko EPR pirmo reizi dara pieejamu Kopienas tirgū nolūkā to izplatīt vai lietot Kopienas teritorijā, saņemot vai nesaņemot atlīdzību, neatkarīgi no pārdošanas metodes;

5.

“Nodošana ekspluatācijā” ir EPR pirmā lietošana tā paredzētajam mērķim, ko veic tiešais lietotājs Kopienā;

6.

“Ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ražo EPR, uz kuriem attiecas šī direktīva, un kas ir atbildīga par EPR atbilstību šai direktīvai, ņemot vērā laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, savā vārdā vai ar savu preču zīmi, vai ražotāja paša lietošanai. Ja nav tāda ražotāja, kāds definēts pirmajā teikumā, vai tāda importētāja, kāds definēts 8. punktā, jebkura fiziska vai juridiska persona, kas EPR, uz ko attiecas šī direktīva, laiž tirgū un/vai nodod ekspluatācijā, tiek uzskatīta par ražotāju;

7.

“Pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un kas ir saņēmusi rakstisku pilnvaru no ražotāja, lai viņa vārdā pildītu visus vai daļu no pienākumiem un formalitātēm, kas saistītas ar šo direktīvu;

8.

“Importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un kas laiž produktu no trešās valsts Kopienas tirgū, veicot savu uzņēmējdarbību;

9.

“Materiāli” ir visi materiāli, kas tiek izmantoti EPR aprites cikla laikā;

10.

“Ražojuma dizains” ir to procesu kopums, ar ko EPR tehniskajā specifikācijā transponē juridiskās, tehniskās, drošības, funkcionālās, tirgus vai citas prasības, kam jāatbilst EPR;

11.

“Vides aspekts” ir EPR elements vai funkcija, kas var mijiedarboties ar vidi EPR aprites cikla laikā;

12.

“Ietekme uz vidi” ir jebkādas vides izmaiņas, kas, kopumā vai daļēji, radušās no EPR tā aprites cikla laikā;

13.

“Aprites cikls” ir secīgi un saistīti EPR posmi, sākot ar jēlmateriāla izmantošanu un beidzot ar galīgo apglabāšanu;

14.

“Atkārtota izmantošana” ir jebkura darbība, ar kuru EPR vai tā sastāvdaļas, sasniedzot to pirmās izmantošanas beigas, tiek izmantoti tādam pašam nolūkam, kādam tie tika nodomāti, ietverot ilgstošu tā EPR izmantošanu, kas tiek atgriezts savākšanas punktā, izplatītājam, pārstrādātājam vai ražotājam, kā arī atkārtota EPR izmantošana pēc renovācijas;

15.

“Pārstrādāšana” ir pārstrāde, kura notiek atkritumu materiālu ražošanas procesā, sākotnējam mērķim vai citā nolūkā, bet neietverot enerģijas reģenerēšanu;

16.

“Enerģijas reģenerēšana” ir kurināmā atkritumu izmantošana, lai radītu enerģiju tiešas dedzināšanas rezultātā kopā ar citiem atkritumiem vai bez tiem, bet ar siltuma reģenerēšanu;

17.

“Reģenerācija” ir jebkura no piemērojamām operācijām, kas minētas II B pielikumā Padomes Direktīvai 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (22);

18.

“Atkritumi” ir jebkura viela vai priekšmets, kas ietverts kategorijās, kuras minētas Direktīvas 75/442/EEK I pielikumā, un ko īpašnieks izmet vai vēlas izmest, vai ir prasīts izmest;

19.

“Bīstamie atkritumi” ir jebkuri atkritumi, uz ko attiecas 1. panta 4. punkts Padomes Direktīvā 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (23);

20.

“Ekoloģisks profils” ir to izejvielu un produkcijas (piemēram, materiāli, emisija un atkritumi) apraksts, kas saistīti ar EPR visā ražojumu aprites ciklā, saskaņā ar īstenošanas pasākumu, kas piemērojams EPR. Šis apraksts ir svarīgs no vides aspekta un tas tiek izteikts fiziskā daudzumā, ko var izmērīt;

21.

EPR “ekoloģiskie raksturlielumi” ir EPR vides aspektu pārvaldības rezultāti, ko panācis ražotājs un kas ir atspoguļoti tā tehniskajā dokumentācijā;

22.

“Ekoloģisko raksturlielumu uzlabošana” ir EPR ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanas process, secīgās paaudzēs, lai gan ne vienmēr attiecībā uz visiem ražojuma vides aspektiem vienlaicīgi;

23.

“Ekodizains” ir vides aspektu integrācija ražojuma dizainā ar mērķi uzlabot EPR ekoloģiskos raksturlielumus visā tā aprites ciklā;

24.

“Ekodizaina prasība” ir jebkura prasība saistībā ar EPR vai EPR dizainu ar mērķi uzlabot tā ekoloģiskos raksturlielumus vai jebkura informācijas sniegšanas prasība saistībā ar EPR vides aspektiem;

25.

“Vispārēja ekodizaina prasība” ir ekodizaina prasība, kas balstīta uz ekoloģisku profilu kopumā un ar ko nenosaka robežvērtības attiecībā uz atsevišķiem vides aspektiem;

26.

“Īpaša ekodizaina prasība” ir skaitliska un mērāma ekodizaina prasība, kas saistīta ar EPR konkrētu vides aspektu, piemērām, enerģijas patēriņu lietošanas laikā, kas aprēķināts attiecībā uz konkrētu izejas parametra vienību;

27.

“Saskaņotais standarts” ir tehniska specifikācija, kuras ievērošana nav obligāta un kuru pieņēmusi atzīta standartizācijas iestāde saskaņā ar pilnvarojumu no Komisijas un saskaņā ar procedūrām, kas aprakstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (24), lai izveidotu Eiropas prasību.

i)

organizēt atbilstīgas un pietiekami plašas EPR atbilstības pārbaudes un uzlikt pienākumu ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvim atsaukt neatbilstīgus EPR no tirgus saskaņā ar 7. pantu;

ii)

pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no iesaistītajām pusēm, kā tas ir noteikts īstenošanas pasākumos;

iii)

ņemt ražojumu paraugus un veikt tos atbilstības pārbaudes.

—

nodrošināt, lai EPR, kuri ir laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā, atbilstu šai direktīvai un piemērojamajam īstenošanas pasākumam,

—

nodrošināt atbilstības deklarācijas un tehniskās dokumentācijas pieejamību.

a)

vai informācija var tikt sniegta ar saskaņoto simbolu vai atzīto kodu palīdzību vai citiem līdzekļiem;

b)

lietotāja tipu, kas paredzēts EPR, un sniedzamās informācijas raksturu.

a)

piemērojamā īstenošanas pasākuma prasību nepildīšanas;

b)

10. panta 2. punktā minēto saskaņoto standartu nepareizas piemērošanas;

c)

nepilnībām saskaņotajos standartos, kas minēti 10. panta 2. punktā.

—

nepieciešamo informāciju par patērētāju lomu ražojuma ilgtspējīgā lietošanā,

—

ja to pieprasa īstenošanas pasākumi — produkta ekoloģisko profilu un ekodizaina priekšrocību aprakstu.

a)

EPR ir ievērojams pārdošanas un tirdzniecības apjoms, orientējoši vairāk nekā 200 000 vienības gadā Kopienā, saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem;

b)

EPR, ņemot vērā tirgū laisto un/vai ekspluatācijā nodoto EPR skaitu, ir ievērojama ietekme uz vidi Kopienā, kā noteikts Kopienas stratēģiskajās prioritātēs, kas sniegtas Lēmumā Nr. 1600/2002/EK;

c)

EPR ir ievērojams uzlabošanas potenciāls attiecībā uz ietekmi uz vidi bez pārmērīgām izmaksām, jo īpaši ņemot vērā:

a)

Kopienas vides prioritātes, piemērām, tās, kas noteiktas Lēmumā Nr. 1600/2002/EK vai Komisijas ziņotajā Eiropas klimata pārmaiņu programmā (EKPP);

b)

attiecīgos Kopienas tiesību aktus un pašregulāciju, piemērām, brīvprātīgās vienošanās, kas pēc saskaņā ar 17. pantu veiktā novērtējuma, paredzams, ļaus sasniegt politikas mērķus ātrāk vai lētāk nekā obligātās prasības.

a)

ņem vērā EPR aprites ciklu un visus ievērojamos vides aspektus, tostarp energoefektivitāti. Vides aspektu un to uzlabošanas iespēju analīzes pamatīgums ir proporcionāls to nozīmīgumam. To ekodizaina prasību, kas attiecas uz nozīmīgiem EPR vides aspektiem, pieņemšanu nevajadzīgi neaizkavē ar citiem aspektiem saistītie neskaidrie jautājumi;

b)

veic novērtēšanu, kurā tiek apsvērta ietekme uz vidi, patērētājiem un ražotājiem, tostarp MVU, saistībā ar konkurētspēju, tostarp tirgos ārpus Kopienas, jaunradi, tirgus piekļuvi, izmaksām un ieguvumiem;

c)

ņem vērā esošos valsts tiesību aktus vides jomā, ko dalībvalstis uzskata par svarīgiem;

d)

veic atbilstīgas apspriedes ar ieinteresētajām personām;

e)

sagatavo paskaidrojuma rakstu par īstenošanas pasākuma projektu, kas balstīts uz novērtējumu, kurš minēts b) apakšpunktā;

f)

nosaka īstenošanas termiņu, jebkuru pa fāzēm sadalītu vai pārejas pasākumu vai periodus, jo īpaši ņemot vērā iespējamo ietekmi uz MVU vai uz īpašām ražojumu grupām, ko galvenokārt ražo MVU.

a)

nav konstatēta ievērojama negatīva ietekme uz ražojuma funkcionalitāti no lietotāja perspektīvas;

b)

veselība, drošība un vide nav nelabvēlīgi ietekmēta;

c)

nav konstatēta ievērojama negatīva ietekme uz patērētājiem, jo īpaši attiecībā uz ražojuma cenu un izmaksām, kas saistītas ar aprites ciklu;

d)

nav konstatēta ievērojama negatīva ietekme uz nozares konkurētspēju;

e)

principā ekodizaina prasību noteikšanai nebūs tādas sekas, ka ražotājiem būs jāizmanto patentēta tehnoloģija;

f)

neuzliek ražotājiem pārmērīgu administratīvo slogu.

—

īstenošanas pasākumus, sākot ar tiem ražojumiem, kam saskaņā ar EKPP ir augsts potenciāls attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju rentablu samazināšanu, piemēram, apkures un ūdens sildīšanas iekārtām, sistēmām ar elektromotoriem, apgaismojumu mājsaimniecībās un pakalpojumu nozarē, mājsaimniecības ierīcēm, biroja iekārtām mājsaimniecībās un pakalpojumu nozarē, sadzīves elektroiekārtām, plaša patēriņa elektroniskajām iekārtām un apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtām,

—

atsevišķu īstenošanas pasākumu, lai samazinātu gaidīšanas režīma zudumus ražojumu grupai.

1)

direktīvas 6. pantu svītro;

2)

iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Šī direktīva ir īstenošanas pasākums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK (2005. gada 6. jūlijs), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem (26), 15. panta nozīmē, attiecībā uz energoefektivitāti izmantošanas laikā saskaņā ar minēto direktīvu, un to var grozīt vai atcelt saskaņā ar Direktīvas 2005/32/EK 19. panta 2. punktu.

3)

direktīvas I pielikuma otro iedaļu svītro;

4)

direktīvas II pielikumu svītro.

22.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/59

(1)

Kopienas vides politika, kas noteikta vides rīcības programmās, un jo īpaši Sestajā Kopienas Vides rīcības programmā, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (4), pamatojoties uz Līguma 174. pantā noteiktajiem principiem, ir vērsta uz tāda gaisa kvalitātes līmeņa sasniegšanu, kas nerada nevēlamu ietekmi un riskus cilvēku veselībai un videi.

(2)

Padomes Direktīva 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (5) nosaka maksimālo atļauto sēra saturu smagajā degvieleļļā, gāzeļļā un flotes gāzeļļā, ko izmanot Kopienā.

(3)

Direktīvā 1999/32/EK paredzēts, ka Komisija izlemj, kādus pasākumus varētu veikt, lai mazinātu paskābināšanos, kas rodas flotes degvielas sadegšanas rezultātā, izņemot flotes gāzeļļas, un, ja nepieciešams, izteikt priekšlikumu.

(4)

Emisija no kuģošanas, kas rodas tādas degvielas sadegšanas rezultātā, kurai ir augsts sēra saturs, veicina gaisa piesārņošanu ar sēra dioksīdu un cietajām daļiņām, kaitējot cilvēku veselībai, dabai, valsts un privātīpašumam un kultūras mantojumam, kā arī veicinot paskābināšanās procesu.

(5)

Cilvēkus un dabisko vidi piekrastes rajonos un ostu tuvumā sevišķi ietekmē piesārņojums no kuģiem, kuros izmanto augstas sēra koncentrācijas pakāpes degvielas. Šajā sakarā jāveic īpaši pasākumi.

(6)

Pasākumi šajā direktīvā papildina dalībvalstu valsts pasākumus, lai ievērotu emisijas griestus atmosfēras piesārņotājvielām, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/81/EK (6).

(7)

Sēra satura samazināšana degvielā dod zināmas priekšrocības kuģiem ekspluatācijas efektivitātes un uzturēšanas izmaksu ziņā, un tā sekmē konkrētu emisijas samazināšanas tehnoloģiju, piemēram, selektīvās katalītiskās samazināšanas, efektīvu izmantošanu.

(8)

Līgums pieprasa, lai tiktu pievērsta uzmanība Kopienas attālāko reģionu speciālajām īpašībām, proti, Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeirai un Kanāriju salām.

(9)

1997. gadā diplomātiskā konferencē pieņēma protokolu, lai grozītu 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (turpmāk “MARPOL”). Šis protokols pievieno MARPOL jaunu VI pielikumu, kurā iekļauti noteikumi kuģu izraisīta gaisa piesārņojuma novēršanai. 1997. gada protokols un attiecīgi arī MARPOL VI pielikums stājās spēkā 2005. gada 19. maijā.

(10)

MARPOL VI pielikumā izklāstīti noteikumi konkrētiem rajoniem, kas noteikti kā sēra oksīda emisijas kontroles zonas (turpmāk “SOx emisijas kontroles zonas”). Baltijas jūra jau ir noteikta kā šāda zona. Diskusijas rezultātā, kas notika Starptautiskās jūras organizācijas (SJO) ietvaros, principā vienojās par Ziemeļu jūras, ietverot Lamanšu, apzīmēšanu par SOx emisijas kontroles zonu pēc VI pielikuma spēkā stāšanās.

(11)

Ņemot vērā kuģošanas globālo raksturu, noteikti būtu jācenšas rast starptautiskus risinājumus. Gan Komisijai, gan dalībvalstīm būtu jācenšas SJO nodrošināt maksimāli pieļaujamā sēra satura samazinājumu visā pasaulē, tostarp pārbaudot, cik lietderīgi būtu jūrās noteikt jaunas SOx emisijas kontroles zonas saskaņā ar MARPOL konvencijas VI pielikumu.

(12)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, nepieciešama saistību izpilde attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā. Ir nepieciešama efektīva paraugu atlase un preventīvas sankcijas viscaur Kopienā, lai nodrošinātu uzticamu šīs direktīvas izpildi. Dalībvalstīm būtu jāveic izpildes pasākumi attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo ar to karogiem, un uz visiem kuģiem, kuri atrodas to ostās. Dalībvalstīm ir lietderīgi cieši sadarboties, lai veiktu papildu izpildes pasākumus attiecībā uz citiem kuģiem saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.

(13)

Lai jūras nozarei būtu pietiekami laika īstenot tehnisko pielāgošanu maksimālajai robežai — 0,1 % sēra satura (no masas) flotes degvielā, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģi un kuģi, kas noenkurojušies Kopienas ostās, šīs prasības piemērošanas datumam vajadzētu būt 2010. gada 1. janvārim. Tā kā šis termiņš var radīt tehniskas problēmas Grieķijai, pagaidu izņēmumi ir pieļaujami dažiem atsevišķiem kuģiem, kas darbojas Grieķijas Republikas teritorijā.

(14)

Šī direktīva būtu jāuzlūko kā pirmo soli pastāvīgajā procesā, lai samazinātu emisiju jūrā,, kas ļauj plānot turpmāku samazinājumu, ieviešot zemākas sēra robežvērtības un uzlabojot samazināšanas tehnoloģijas, un attīstot ekonomiskos instrumentus kā stimulu nozīmīga samazinājuma sasniegšanai.

(15)

Ir nepieciešams pastiprināt dalībvalstu pozīcijas SJO sarunās, jo īpaši, lai MARPOL VI pielikuma pārskatīšanas stadijā sekmētu daudz plašāku pasākumu apsvēršanu attiecībā uz stingrākiem sēra satura ierobežojumiem smagajai degvieleļļai, ko izmanto kuģi, un līdzvērtīgo alternatīvo emisijas samazināšanas pasākumu izmantošanu.

(16)

Savā rezolūcijā A.926(22) SJO asambleja aicināja valdības, jo īpaši tās, kas ir rajonos, kur ir noteiktas SOx emisijas kontroles zonas, nodrošināt katlu kurināmās degvieleļļas ar zemu sēra saturu pieejamību rajonos, kas ir to jurisdikcijā, un aicināt naftas rūpniecību un kuģniecības nozari veicināt katlu kurināmās degvieleļļas ar zemu sēra saturu pieejamību un izmantošanu. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgas darbības, lai nodrošinātu, ka vietējie kuģu degvielas piegādātāji piedāvā pietiekama daudzuma atbilstīgu degvielu, lai apmierinātu pieprasījumu.

(17)

SJO ir pieņēmusi pamatnostādnes degvieleļļas paraugu ņemšanai, lai noteiktu tās atbilstību MARPOL VI pielikumam, un ir gatava izstrādāt pamatnostādnes par atgāzu attīrīšanas sistēmām un citām tehnoloģiskām metodēm, lai ierobežotu SOx emisijas SOx emisijas kontroles zonās.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (7) pārveido Padomes Direktīvu 88/609/EEK (8). Direktīvu 1999/32/EK būtu attiecīgi jāgroza, ka paredzēts tās 3. panta 4. punktā.

(19)

Ir lietderīgi jau esošajai Kuģošanas drošības un piesārņojuma no kuģiem novēršanas komitejai, kas nodibināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (9), palīdzēt Komisijai emisiju samazināšanas tehnoloģiju apstiprināšanas kontekstā.

(20)

Emisijas samazināšanas tehnoloģijas, ar noteikumu, ka tām nav nelabvēlīga ietekme uz ekosistēmām un tās tiek attīstītas saskaņā ar attiecīgiem apstiprināšanas un kontroles mehānismiem, var nodrošināt līdzvērtīgu vai pat lielāku emisiju samazināšanu, nekā izmantojot degvielu ar zemu sēra saturu. Ir būtiski, ka pastāv pareizie apstākļi, lai veicinātu jaunu emisijas samazināšanas tehnoloģiju rašanos.

(21)

Eiropas Jūras drošības aģentūrai būtu jāsniedz atbalsts Komisijai un dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanas uzraudzībā.

(22)

Pasākumus, kas nepieciešami šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(23)

Direktīvu 1999/32/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1.

Direktīvas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

2.

Direktīvas 2. pantu groza šādi:

3.

3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

Maksimālais sēra saturs smagajā degvieleļļā

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka no 2003. gada 1. janvāra to teritorijā neizmanto smago degvieleļļu, kuras sēra saturs pārsniedz 1 % (masas procenti).

3.   Šā panta 2. punktu pārskata un vajadzības gadījumā groza, lai ņemtu vērā Direktīvas 2001/80/EK iespējamos grozījumus.”

4.

Šādi groza 4. pantu:

5.

Iekļauj šādus pantus:

“4.a pants

Maksimālais sēra saturs flotes degvielā, ko izmanto SOx emisijas kontroles zonās un pasažieru kuģiem, kuri veic regulārus pārvadājumus uz Kopienas ostām vai no tām

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka flotes degviela netiek izmantota to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās un piesārņojuma kontroles zonās, kas ietilpst SOx emisijas kontroles zonās, ja tās sēra saturs pārsniedz 1,5 % (masas procenti). Tas attiecas uz visu valstu kuģiem, to skaitā kuģiem, kuri savu braucienu sākuši ārpus Kopienas.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas datumi ir šādi:

3.   Dalībvalstis atbild par 1. punkta izpildi vismaz attiecībā uz:

Dalībvalstis var veikt papildu izpildes pasākumus attiecībā uz citiem kuģiem saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.

4.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sākot ar datumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, pasažieru kuģi, kas veic pārvadājumus uz vai no jebkuras Kopienas ostas, to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās un piesārņojuma kontroles zonās, neizmanto flotes degvielu, ja tās sēra saturs pārsniedz 1,5 % (masas procenti). Dalībvalstis atbild par šīs prasības izpildi vismaz attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, un uz visiem kuģiem, kamēr tie atrodas to ostās.

5.   Sākot ar datumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis kā nosacījumu, lai kuģis varētu iebraukt Kopienas ostās, pieprasa, lai kuģa žurnāls tiktu pareizi aizpildīts, to skaitā attiecībā uz degvielas nomaiņas operācijām.

6.   12 mēnešus no dienas pēc minētā apzīmējuma stāšanās spēkā, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, un saskaņā ar MARPOL VI pielikuma 18. noteikumu dalībvalstis

7.   Sākot ar datumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka flotes dīzeļdegviela netiek laista apgrozībā to teritorijā, ja sēra saturs šajā flotes dīzeļdegvielā pārsniedz 1,5 % (masas procenti).

8.   Komisijas paziņo dalībvalstīm par piemērošanas datumiem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā un publicē tos Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.b pants

Maksimālais sēra saturs flotes degvielā, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģi un kuģi, kas noenkuroti Kopienas ostās

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka no 2010. gada 1. janvāra šādi kuģi neizmanto flotes degvielu, ja sēra saturs pārsniedz 0,1 % (masas procenti):

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro:

3.   No 2010. gada 1. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka flotes gāzeļļas netiek laistas tirgū to teritorijā, ja sēra saturs šajās flotes gāzeļļās pārsniedz 0,1 % (masas procenti).

4.c pants

Izmēģinājumi un jauno emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošana

1.   Dalībvalstis sadarbībā ar citām dalībvalstīm vajadzības gadījumā var apstiprināt kuģu emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumus uz kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, vai jūras rajonos, kas ir to jurisdikcijā. Šo izmēģinājumu laikā flotes degvielas, kas atbilst 4.a un 4.b panta prasībām, izmantošana nav obligāta, ar noteikumu, ka:

2.   Emisijas samazināšanas tehnoloģijas kuģiem, kas kuģo ar dalībvalstu karogu, apstiprina saskaņā ar procedūru, kura minēta 3. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un piesārņojuma no kuģiem novēršanas komiteju (COSS) (13), ievērojot:

3.   Kritēriji tiek izveidoti emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanai visu valstu kuģiem slēgtās ostās, ostās un grīvās Kopienā saskaņā ar procedūru, kas minēta 9. panta 2. punktā. Komisija paziņo šos kritērijus SJO.

4.   Kā alternatīvu zema sēra satura flotes degvielas izmantošanai, izpildot 4.a panta un 4.b panta prasības, dalībvalstis var ļaut kuģiem izmantot atzītu emisijas samazināšanas tehnoloģiju, ar noteikumu, ka šie kuģi:

6.

Šādi groza 6. pantu:

7.

Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Ziņojums un pārskatīšana

1.   Pamatojoties uz 6. pantā noteikto paraugu ņemšanas, to analīžu un pārbaužu rezultātiem, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai īsu ziņojumu par sēra saturu šķidrajā kurināmajā, uz ko attiecas šī direktīva un kas iepriekšējā kalendāra gada laikā izmantots to teritorijā. Ziņojumā iekļauj datus par kopējo analizēto paraugu skaitu pēc degvielas tipa un norāda attiecīgo izmantotās degvielas daudzumu un aprēķināto vidējo sēra saturu. Dalībvalstis ziņo arī par pārbaužu skaitu, kas veiktas uz kuģa, un atzīmē vidējo sēra saturu flotes degvielā, kas izmantota to teritorijā un uz ko 2005. gada 11. augustā neattiecas šī direktīva.

2.   Pamatojoties inter alia uz:

Komisija līdz 2008. gadam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Kopā ar šādu ziņojumu Komisija var iesniegt arī priekšlikumus par šīs direktīvas grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz

Komisija īpaši apsver priekšlikumus par:

3.   Līdz 2005. gada 31. decembrim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iespējamo ekonomisko instrumentu izmantošanu, ietverot tādus mehānismus kā, piemēram, atšķirīgās nodevas un maksājumus par kilometriem, tirgojamās emisijas atļaujas un ieskaitīšanu.

Komisija var apsvērt iespēju iesniegt priekšlikumus par ekonomiskiem instrumentiem kā alternatīviem vai papildinošiem pasākumiem saistībā ar 2008. gada pārskatu, ja var skaidri pierādīt ieguvumus attiecībā uz vidi un veselību.

4.   Jebkurus grozījumus, kas nepieciešami, lai veiktu 2. panta 1., 2., 3., 3.a, 3.b punkta un 4. punkta vai 6. panta 2. punkta tehniskos pielāgojumus, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 9. panta 2. punktā. Šādi pielāgojumi nedrīkst radīt tiešas izmaiņas šīs direktīvas piemērošanas jomā un degvielas sēra normatīvos, kas precizēti šajā direktīvā.”.

8.

Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (14) 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Laikposms, kas noteikts Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā, ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

9.

Pievieno šīs direktīvas pielikuma tekstu.

22.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/70

(1)

Komisija 2003. gadā izveidoja ietekmīgu personu grupu drošības pētījumos, kuras galvenais uzdevums bija izstrādāt Eiropas Drošības pētījumu programmas (EDPP) principus un prioritātes.

(2)

Pēc ziņojuma “Pētījumi drošai Eiropai”, ko ietekmīgo personu grupa iesniedza 2004. gadā, Komisija savā 2004. gada 7. septembra ziņojumā ar nosaukumu “Drošības pētījumi — nākamie soļi” (1) ierosināja izveidot Eiropas Drošības pētījumu konsultatīvo padomi (ESRAB).

(3)

Ir jāizveido ESRAB un jānosaka tās uzdevumi un struktūra.

(4)

ESRAB jāsniedz ieguldījums EDPP satura izstrādē un īstenošanā.

(5)

ESRAB jāiekļauj eksperti no dažādām ieinteresēto personu grupām, proti, lietotājiem, rūpniecības un pētniecības organizācijām. ESRAB jāsastāv no divām grupām, kurām saskaņā ar to darbības jomu ir noteikti, bet savstarpēji papildinoši uzdevumi.

(6)

Neskarot Komisijas noteikumus par drošību, kas izstrādāti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK un Euratom  (2) pielikumā, jāizstrādā noteikumi par informācijas izpaušanu, kuri domāti ESRAB dalībniekiem.

(7)

Ir jānosaka šā lēmuma piemērošanas laiks. Komisija pienācīgā laikā izskatīs tā pagarināšanas lietderību,

a)

EDPP stratēģisko uzdevumu, galveno darbības virzienu un prioritāšu noteikšana, balstoties uz ietekmīgo personu grupas ziņojumu “Pētījumi drošai Eiropai”, vienlaikus ievērojot Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanu, kā arī valstu un starpvaldību darbības;

b)

tehnoloģiskās spējas, kas jāiedibina Eiropas ieinteresētajām personām; ESRAB iesaka stratēģiju Eiropas rūpniecības tehnoloģiskās bāzes uzlabošanai, lai veicinātu tās konkurētspēju;

c)

EDPP stratēģiskie un darbības aspekti, ievērojot pieredzi un rezultātus, kas gūti Sagatavošanās procesā Eiropas rūpniecības potenciāla paaugstināšanai ar drošību saistītu pētījumu jomā (3), no dažādajiem Komisijas dienestiem ar padziļinātu interesi drošības jomā, ieskaitot pētījumus EK Vispārējās pētījumu programmas ietvaros, kā arī no citām ekspertu vai padomdevēju grupām;

d)

īstenošanas jautājumi, piemēram, klasificētās informācijas apmaiņa un intelektuālā īpašuma tiesības;

e)

valsts pētījumu un novērtēšanas infrastruktūras izmantošanas optimizācija EDPP ietvaros;

f)

saziņas stratēģija, lai veicinātu informētību par EDPP, kā arī sniegtu informāciju par ieinteresēto partneru pētījumu programmām.

a)

grupa, kas pievēršas drošības pētījumu pieprasījumam;

b)

grupa, kas pievēršas tehnoloģiju piegādes ķēdes vajadzībām.