15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/1

(1)

Padomes Regulā (EEK) Nr. 1365/75 (1975. gada 26. maijs) par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (2) ir noteikumi, kas attiecas uz fonda, un jo īpaši tā Administratīvās valdes, organizāciju. Šie noteikumi tika vairākkārt grozīti pēc katras jaunu dalībvalstu pievienošanās, kad Administratīvajā valdē vajadzēja iekļaut jaunus locekļus.

(2)

2001. gadā veiktajā ārējā izvērtējumā par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (turpmāk – “Fonds”) uzsvērta vajadzība pielāgot Regulas (EEK) Nr. 1365/75 noteikumus, lai nodrošinātu Fonda un tā pārvaldības struktūru efektivitāti un lietderību, tostarp pārskatot noteikumus, kas attiecas uz ekspertu komiteju.

(3)

Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju pārskatīt aģentūru valžu sastāvu un darba metodes un izteikt atbilstīgus priekšlikumus.

(4)

Fonda, Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra, attiecīgi, Valdes vai Administratīvās valdes ir iesniegušas Komisijai Kopēju atzinumu par minēto struktūru valžu turpmāko vadību un darbību.

(5)

Fonda, Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra trīspusējā pārvaldība, ko īsteno valdību, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji, ir būtiska šo struktūru veiksmīgai darbībai.

(6)

Sociālo partneru dalība šo triju Kopienas struktūru pārvaldībā rada īpašu situāciju, kas liek tām darboties saskaņā ar kopējiem noteikumiem.

(7)

Trīs grupu – valdību, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju – dalība trīspusējā valdē un koordinatora izvirzīšana darba devēju un darba ņēmēju grupām ir izrādījusies lietderīga. Šai kārtībai tādēļ būtu jāpiešķir oficiāls statuss, un tā būtu jāattiecina arī uz valdību pārstāvju grupu.

(8)

Saglabājot trīspusējo pārstāvību no katras dalībvalsts, tiek nodrošināts, ka ir iesaistītas visas galvenās ieinteresētās personas un ka ir ņemta vērā sociālos jautājumus raksturojošā interešu un pieeju daudzveidība.

(9)

Ir iepriekš jāparedz praktiskais iespaids, kādu uz Fondu atstās Savienības nākamā paplašināšanās. Tā valdes sastāvs un darbība būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos.

(10)

Valdes reglamentā paredzēto biroju vajadzētu stiprināt, lai nodrošinātu Fonda darbības nepārtrauktību un lēmumu pieņemšanas efektivitāti; biroja sastāvam būtu jāturpina atspoguļot valdes trīspusējā struktūra.

(11)

Saskaņā ar Līguma 3. pantu Kopienas mērķis ir visās tās darbības jomās novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt noteikumu, ar kuru veicina vīriešu un sieviešu skaita līdzsvaru valdes sastāvā.

(12)

Valdei vajadzētu būt iespējai nodrošināt neatkarīgu ekspertu oficiālu piesaistīšanu uz ierobežotu laiku saskaņā ar darba programmas īstenošanas īpašām vajadzībām.

(13)

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda – vienīgās Kopienas aģentūras ar saviem Civildienesta noteikumiem – darbiniekiem ir lietderīgi piemērot tos pašus nosacījumus, ko piemēro citiem Kopienu līgumdarbiniekiem, un attiecināt uz viņiem tās pašas priekšrocības, kas noteiktas pārskatītajos Civildienesta noteikumos, ievērojot iegūtās tiesības, jo īpaši attiecībā uz karjerām un pensiju tiesībām.

(14)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 1365/75.

(15)

Attiecībā uz šīs regulas pieņemšanu Līgumā nav paredzētas citas pilnvaras, kā vien tā 308. pantā noteiktās,

1)

Regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Fonds iespējami cieši sadarbojas ar specializētām iestādēm, fondiem un organizācijām dalībvalstīs un starptautiskā līmenī. Jo īpaši Fonds nodrošina atbilstīgu sadarbību ar Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā, neskarot Fonda mērķus.”

2)

Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“5. pants

Fonda pārvaldības un vadības struktūra ietver:

3)

Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

1.   Valdē ir:

2.   Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Padome, ievērojot principu – pa vienam loceklim no katras dalībvalsts un katras minētās kategorijas. Padome tajā pašā laikā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā locekļiem ieceļ aizstājējus, kas Valdes sanāksmēs piedalās vienīgi locekļa neierašanās gadījumā.

Komisija ieceļ locekļus un aizstājējus, kas to pārstāv, ņemot vērā vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību.

Iesniedzot kandidātu sarakstus, dalībvalstis, darba devēju organizācijas un darba ņēmēju organizācijas cenšas nodrošināt, lai Valdes sastāvs atspoguļotu vīriešu un sieviešu pārstāvības līdzsvaru.

Valdes locekļu sarakstu Padome publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un Fonds to publicē savā interneta vietnē.

3.   Valdes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Tas ir atjaunojams.

Pilnvaru laikam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā, locekļi paliek amatā līdz to atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

4.   Valde ievēl priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus, pa vienam no trīs grupām, kas minētas 7. pantā, un vienu no Komisijas pārstāvjiem, uz vienu gadu ar iespēju pilnvaru laiku atjaunot.

5.   Priekšsēdētājs sasauc Valdi vismaz vienreiz gadā. Priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes, ja to lūdz vismaz viena trešdaļa Valdes locekļu.

6.   Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūto balsu vairākumu.

7.   Valdību, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji Valdē veido atsevišķas grupas. Katra grupa izvirza koordinatoru, kas piedalās Valdes sanāksmēs. Darba devēju un darba ņēmēju grupu koordinatori ir savu attiecīgo organizāciju pārstāvji Eiropas līmenī. Koordinatori, kas nav iecelti par Valdes locekļiem šā panta 1. punkta nozīmē, piedalās sanāksmēs bez balsstiesībām.

8.   Valde izveido Biroju, kurā ir 11 locekļi. Birojā darbojas Valdes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki, viens koordinators no katras grupas, kā minēts 7. punktā, un pa vēl vienam pārstāvim no katras grupas un Komisijas. Grupas var katra izraudzīties ne vairāk kā trīs aizstājējus, kas apmeklētu Biroja sanāksmes pilntiesīgo locekļu prombūtnes laikā.

9.   Valde lemj par Biroja sanāksmju skaitu gadā. Biroja priekšsēdētājs pēc Biroja locekļu lūguma sasauc papildu sanāksmes.

10.   Birojs lēmumus pieņem vienprātīgi. Ja nevar panākt vienprātīgu lēmumu, Birojs nodod lietu lemšanai Valdē.

11.   Valdi pilnībā un atbilstīgi informē par Biroja darbībām un pieņemtajiem lēmumiem.”

4)

Regulas 7. pantu groza šādi:

5)

Regulas 9. un 10. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“9. pants

1.   Direktors atbild par Fonda pārvaldību, kā arī par Valdes un Biroja pieņemto lēmumu un programmu īstenošanu. Direktors ir Fonda likumiskais pārstāvis.

2.   Neskarot 8. panta 1. punktu, direktors īsteno 17. panta 1. punktā minētās pilnvaras.

3.   Direktors sagatavo Valdes un Biroja darbu. Direktors, direktora vietnieks vai abi minētie piedalās Valdes un Biroja sanāksmēs.

4.   Direktors atskaitās Valdei par Fonda vadību.

10. pants

Pamatojoties uz direktora priekšlikumu, Valde var izraudzīties neatkarīgus ekspertus un lūgt viņu atzinumu par īpašiem jautājumiem saistībā ar četru gadu darba programmu un gada darba programmu.”

6)

Svītro 11. pantu.

7)

Regulas 12. pantu groza šādi:

8)

Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

1.   Uz Fonda darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc 2005. gada 4. augusta, attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kā noteikts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (3) (CEOS). Piemēro Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. iedaļu.

2.   Visiem darba līgumiem, kurus Fonds un tā darbinieki saskaņā ar Regulu (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1860/76 (4) noslēguši līdz 2005. gada 4. augustam, uzskata par tādiem, kas noslēgti saskaņā ar CEOS 2. panta a) punktu. Šiem līgumiem no tās pašas dienas piemēro Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 1., 3. un 4. iedaļu, izņemot 22. panta 2. punktu.

Darbiniekiem ir tiesības tajā pašā dienā pārtraukt līgumu, neievērojot iepriekšējas paziņošanas laiku, kas paredzēts Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1860/76 45. pantā. Aprēķinot atlaišanas pabalstus un bezdarbnieka pabalstus šādas līguma pārtraukšanas gadījumā uzskata, ka līgums ir pārtraukts pēc Fonda iniciatīvas.

3.   Fonds attiecībā uz darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas piešķirtas attiecīgi iecēlējinstitūcijai vai institūcijai, kurai ir tiesības slēgt līgumus.

4.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem atbilstošos īstenošanas noteikumus.

9)

Katru reizi, kad pantos lietots termins “Administratīvā valde”, to aizstāj ar terminu “Valde”.

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/5

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2062/94 (1994. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (2), ir noteikumi, kas attiecas uz aģentūras, un jo īpaši tās Administratīvās valdes, mērķiem, uzdevumiem un organizāciju. Šie noteikumi tika grozīti pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanās, kad Administratīvajā valdē vajadzēja iekļaut jaunus locekļus.

(2)

Veselības aizsardzība un drošība darbā – būtisks elements, lai paaugstinātu nodarbinātības kvalitāti – ir viena no Eiropas Savienības vissvarīgākajām sociālās politikas jomām. Komisijas 2002. gada 11. marta paziņojumā “Pielāgošanās izmaiņām darbā un sabiedrībā: jauna Kopienas stratēģija par veselības aizsardzību un drošību darbā 2002–2006” uzsvērta nozīmīgā loma, kāda ir Eiropas Aģentūrai drošībai un veselības aizsardzībai darbā, turpmāk – “Aģentūra”, īstenojot veicināšanas, izpratnes veidošanas un prognozēšanas pasākumus, kas vajadzīgi stratēģijā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

(3)

Padomes 2002. gada 3. jūnija Rezolūcijā par Komisijas paziņojumu “Pielāgošanās izmaiņām darbā un sabiedrībā: jauna Kopienas stratēģija par veselības aizsardzību un drošību darbā 2002–2006” (3) prasīts, lai Aģentūra uzņemtos vadošo lomu, apkopojot un izplatot informāciju par labu praksi, izpratnes veidošanu un riska prognozēšanu. Padome aicina Komisiju ar Aģentūras palīdzību veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un sociālajiem partneriem Eiropas līmenī, ņemot vērā turpmāku paplašināšanos, un izsaka gandarījumu par Komisijas ieceri iesniegt priekšlikumu, lai uzlabotu Aģentūras darbību un uzdevumus, ņemot vērā ārējo izvērtējuma ziņojumu un Padomdevējas komitejas atzinumu par minēto ziņojumu.

(4)

Arī Eiropas Parlamenta 2002. gada 23. oktobra Rezolūcijā par Komisijas paziņojumu “Pielāgošanās izmaiņām darbā un sabiedrībā: jauna Kopienas stratēģija par veselības aizsardzību un drošību darbā 2002–2006” atbalstīta Aģentūrai piešķirtā vadošā loma – būt nozīmīgākajam dalībniekam veselības aizsardzības un drošības pasākumos Kopienas līmenī – un izteikta cerība, ka Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds un Aģentūra turpinās uzlabot savu sadarbību saskaņā ar to attiecīgajiem uzdevumiem šajā politikas jomā.

(5)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2002. gada 17. jūnija Atzinumā par Komisijas paziņojumu “Pielāgošanās izmaiņām darbā un sabiedrībā: jauna Kopienas stratēģija par veselības aizsardzību un drošību darbā 2002–2006” (4) uzsvērta Aģentūras loma risku izvērtēšanā, kā arī vajadzība pēc regulāriem kontaktiem starp Aģentūru un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu, lai izvairītos no dublēšanās un veicinātu kopīgu apsvēršanu.

(6)

Komisijas paziņojumā par “Izvērtējumu par Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā”, kurš sagatavots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2062/94 23. pantu un kura pamatā ir 2001. gadā veiktais ārējais izvērtējums, kā arī Administratīvās valdes un Komisijas Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas ieguldījums, uzsvērta vajadzība grozīt Regulu (EK) Nr. 2062/94, lai saglabātu un uzlabotu Aģentūras un tās vadības struktūru lietderību un efektivitāti.

(7)

Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju pārskatīt aģentūru valžu sastāvu un darba metodes un izteikt atbilstīgus priekšlikumus.

(8)

Aģentūras, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda, attiecīgi, Valdes vai Administratīvās valdes ir iesniegušas Komisijai Kopēju atzinumu par minēto struktūru valžu turpmāko vadību un darbību.

(9)

Aģentūras, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda trīspusējā pārvaldība, ko īsteno valdību, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji, ir būtiska šo struktūru veiksmīgai darbībai.

(10)

Sociālo partneru dalība šo triju Kopienas struktūru pārvaldībā rada īpašu situāciju, kas liek tām darboties saskaņā ar kopējiem noteikumiem.

(11)

Trīs grupu – valdību, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju – dalība trīspusējā valdē un koordinatora izvirzīšana darba devēju un darba ņēmēju grupām ir izrādījusies lietderīga. Šai kārtībai tādēļ būtu jāpiešķir oficiāls statuss, un tā būtu jāattiecina arī uz valdību pārstāvju grupu. Atbilstīgi pamatnostādnēm par nākotnes Kopienas struktūru attīstību, kas ietvertas Komisijas paziņojumā “Eiropas regulatīvo aģentūru darbības pamatprincipi” un jo īpaši atbilstīgi vajadzībai pēc attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvības šo struktūru valdēs, kā arī atbilstīgi principam, par kuru vienojušies valstu un valdību vadītāji saistībā ar sociālo partneru aktīvāku iesaistīšanu sociālās politikas darba kārtības veidošanā, visiem valdes locekļiem (valdību, darba devēju, darba ņēmēju, Komisijas pārstāvjiem) katram vajadzētu būt pa vienai balsij.

(12)

Saglabājot trīspusējo pārstāvību no katras dalībvalsts, tiek nodrošināts, ka ir iesaistītas visas galvenās ieinteresētās personas un ka ir ņemta vērā sociālos jautājumus raksturojošā interešu un pieeju daudzveidība.

(13)

Ir iepriekš jāparedz praktiskais iespaids, kādu uz Aģentūru atstās Savienības nākamā paplašināšanās. Tās valdes sastāvs un darbība būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos.

(14)

Valdes reglamentā paredzēto biroju vajadzētu stiprināt, lai nodrošinātu Aģentūras darbības nepārtrauktību un lēmumu pieņemšanas efektivitāti. Biroja sastāvam būtu jāturpina atspoguļot valdes trīspusējā struktūra.

(15)

Saskaņā ar Līguma 3. pantu Kopienas mērķis ir visās tās darbībās novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt noteikumu, ar kuru veicina vīriešu un sieviešu skaita līdzsvaru valdes sastāvā.

(16)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2062/94.

(17)

Attiecībā uz šīs regulas pieņemšanu Līgumā nav paredzētas citas pilnvaras, kā vien tā 308. pantā noteiktās,

1)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Mērķis

Lai uzlabotu darba vidi, attiecībā uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību, kā noteikts Līgumā un Kopienas turpmākās stratēģijās un rīcības programmās, kas attiecas uz veselības aizsardzību un drošību darba vietā, Aģentūras mērķis ir nodrošināt Kopienas iestādes, dalībvalstis, sociālos partnerus un šajā jomā iesaistītos ar drošības un veselības aizsardzības darbā jomā izmantojamo tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju.”

2)

Regulas 3. pantu groza šādi:

3)

Regulas 4. pantu groza šādi:

4)

Iekļauj šādu 7.a pantu:

“7.a pants

Pārvaldības un vadības struktūras

Aģentūras pārvaldības un vadības struktūra ietver:

5)

Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Valde

1.   Valdē ir:

2.   Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Padome no Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļu un to aizstājēju vidus.

Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ pēc dalībvalstu priekšlikuma.

Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ pēc priekšlikuma, ko sniedz attiecīgās grupas pārstāvis Komitejā.

Triju Komitejas grupu priekšlikumus iesniedz Padomei; priekšlikumus informācijas nolūkā nosūta arī Komisijai.

Padome tajā pašā laikā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā loceklim ieceļ aizstājēju, kas Valdes sanāksmēs piedalās vienīgi locekļa neierašanās gadījumā.

Komisija ieceļ locekļus un aizstājējus, kas to pārstāv, ņemot vērā vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību.

Iesniedzot kandidātu sarakstus, dalībvalstis, darba devēju organizācijas un darba ņēmēju organizācijas cenšas nodrošināt, lai Valdes sastāvs pietiekami atspoguļotu dažādās iesaistītās ekonomikas nozares un vīriešu un sieviešu pārstāvības līdzsvaru. Šos sarakstus iesniedz trīs mēnešos pēc locekļa statusa atjaunošanas Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējā komitejā saskaņā ar 3. panta 3. un 4. punktu un 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā (2003. gada 22. jūlijs) par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (5).

Valdes locekļu sarakstu Padome publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un Aģentūra to publicē savā interneta vietnē.

3.   Valdes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi. Tas ir atjaunojams.

Izņēmuma kārtā to Valdes locekļu pilnvaru laiku, kas pilda savus amata pienākumus šīs regulas spēkā stāšanās dienā, pagarina līdz jaunas Valdes apstiprināšanai saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Pilnvaru laikam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā, locekļi paliek amatā līdz to atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

4.   Valdību, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji Valdē veido atsevišķas grupas. Katra grupa izvirza koordinatoru, kas piedalās Valdes sanāksmēs. Darba devēju un darba ņēmēju grupu koordinatori ir savu attiecīgo organizāciju pārstāvji Eiropas līmenī. Koordinatori, kas nav iecelti par Valdes locekļiem šā panta 1. punkta nozīmē, piedalās sanāksmēs bez balsstiesībām.

Valde ievēl priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus, pa vienam no trīs iepriekšminētajām grupām un vienu no Komisijas pārstāvjiem, uz vienu gadu ar iespēju pilnvaru laiku atjaunot.

5.   Priekšsēdētājs sasauc Valdi vismaz vienreiz gadā. Priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes, ja to lūdz vismaz viena trešdaļa Valdes locekļu.

6.   Katram Valdes loceklim ir viena balss, un lēmumus pieņem ar absolūto balsu vairākumu. Tomēr lēmumus, kas attiecas uz gada darba programmu un kas ietekmē valsts galveno punktu budžetu, ir jāpieņem arī ar valdības pārstāvju grupas vairākuma piekrišanu.

Valde izstrādā rakstisku lēmumu pieņemšanas procedūru, attiecībā uz kuru mutatis mutandis piemēro šā punkta pirmo daļu.

7.   Valde pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem savu reglamentu, kurā noteikta tās darbības praktiskā kārtība. Informācijas nolūkos reglamentu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Tomēr, trīs mēnešos pēc to saņemšanas un lēmumu pieņemot ar vienkāršu balsu vairākumu, Padome var labot šo reglamentu.

8.   Valde izveido Biroju, kurā ir 11 locekļi. Birojā darbojas Valdes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki, viens koordinators no katras grupas, kā minēts 4. punkta pirmajā daļā, un pa vēl vienam pārstāvim no katras grupas un Komisijas. Grupas var katra izraudzīties ne vairāk kā trīs aizstājējus, kas apmeklē Biroja sanāksmes pilntiesīgo locekļu prombūtnes laikā.

9.   Neskarot direktora pienākumus, kas noteikti 11. pantā, Birojs atbilstoši Valdes pilnvarojumam pārrauga tās lēmumu īstenošanu un veic visus vajadzīgos pasākumus Aģentūras atbilstīgai pārvaldībai Valdes sanāksmju starplaikā. Valde nedrīkst deleģēt Birojam 10., 13., 14. un 15. pantā minētās pilnvaras.

10.   Valde lemj par Biroja sanāksmju skaitu gadā. Biroja priekšsēdētājs pēc Biroja locekļu lūguma sasauc papildu sanāksmes.

11.   Birojs lēmumus pieņem vienprātīgi. Ja nevar panākt vienprātīgu lēmumu, Birojs nodod lietu lemšanai Valdē.

12.   Valdi pilnībā un atbilstīgi informē par Biroja darbībām un pieņemtajiem lēmumiem.

6)

Regulas 9. pantam pievieno šādu daļu:

“Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda Valdes priekšsēdētājam un direktoram ir iespēja kā novērotājiem piedalīties Valdes sanāksmēs.”

7)

Regulas 10. pantu groza šādi:

8)

Regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Direktors ir oficiālais Aģentūras pārstāvis un ir atbildīgs par:

9)

Katru reizi, kad pantos lietots termins “Administratīvā valde”, to aizstāj ar terminu “Valde”.

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/10

(1)

Patlaban spēkā esošie pasākumi ir galīgie antidempinga maksājumi, ko ar Regulu (EK) Nr. 1995/2000 (2) piemēro tādu urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu (“UAN”) importam Kopienā, kuru izcelsme ir Alžīrijā. Saskaņā ar minēto regulu antidempinga pasākumi ir spēkā arī attiecībā uz tādu UAN importu, kura izcelsme ir Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā.

(2)

Pēc galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas Alžīrijas izcelsmes UAN importam Komisija no Alžīrijas uzņēmuma Fertial SPA (“pieprasījuma iesniedzējs”) saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu jaunā eksportētāja kontekstā uzsākt Regulas (EK) Nr. 1995/2000 pārskatīšanu. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ar ražotāju eksportētāju Alžīrijā, no kura importētajam UAN piemēro spēkā esošos antidempinga pasākumus. Turklāt tas apgalvoja, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā (t.i., laikposmā no 1998. gada 1. jūnija līdz 1999. gada 31. maijam) nav eksportējis UAN uz Kopienu, bet gan tikai pēc tam ir sācis UAN eksportu uz Kopienu.

(3)

Komisija pārbaudīja pieprasījuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus un uzskatīja, ka tie ir pietiekami, lai saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu uzsāktu pārskatīšanu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajiem Kopienas ražotājiem tika dota iespēja izteikt apsvērumus, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1795/2004 (3) uzsāka Regulas (EK) Nr. 1995/2000 pārskatīšanu attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju, kā arī sāka izmeklēšanu.

(4)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1795/2004 tika atcelts antidempinga maksājums EUR 6,88 par tonnu, ko ar Regulu (EK) Nr. 1995/2000 piemēroja UAN importam, ko veica, cita starpā, pieprasījuma iesniedzējs. Vienlaikus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu muitas iestādēm tika uzdots veikt attiecīgus pasākumus, lai veiktu šāda importa uzskaiti.

(5)

Attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas pašreizējā pārskatīšana, ir tas pats ražojums, par ko notika izmeklēšana, kuras rezultātā noteica patlaban spēkā esošos pasākumus attiecībā uz Alžīrijas izcelsmes UAN importu (“sākotnējā izmeklēšana”), t.i., urīnvielas un amonija nitrāta maisījumi ūdens vai amonjaka šķīdumā, kurus parasti deklarē ar KN kodu 3102 80 00 un kuru izcelsme ir Alžīrijā.

(6)

Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem par pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(7)

Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam aptaujas anketu un šim nolūkam noteiktajā termiņā saņēma atbildi. Komisija vāca visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai pārbaudītu to un konstatētu dempinga esamību, un veica pārbaudes apmeklējumu pieprasījuma iesniedzēja uzņēmumā.

(8)

Dempinga izmeklēšana notika laikposmā no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(9)

Izmeklēšana apstiprināja faktu, ka pieprasījuma iesniedzējs sākotnējās izmeklēšanas laikā nav eksportējis attiecīgo ražojumu un tikai pēc šī laikposma sācis eksportēšanu uz Kopienu.

(10)

Kopienas ražotāji iebilda, ka pieprasījuma iesniedzējs bija saistīts ar sākotnējā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju. Lai gan sākotnējās izmeklēšanas laikā uzņēmums, kas bija saistīts ar pieprasījuma iesniedzēju, attiecīgajam ražotājam eksportētājam piegādāja arī izejvielas, nekas neliecināja par faktu, ka šādas attiecības būtu kas vairāk, nekā parasti tirdzniecības darījumi. Tiešām tika konstatēts, ka uzņēmums, kas bija saistīts ar pieprasījuma iesniedzēju, sākotnējā izmeklēšanā nebija saistīts ar attiecīgo ražotāju eksportētāju. Tādējādi iebilde, ka pieprasījuma iesniedzējs bija saistīts ar sākotnējā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju, tika atzīta par nepamatotu.

(11)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka pieprasījuma iesniedzēja grāmatvedības uzskaites dokumentos bija būtiskas nepilnības un tās nevarēja uzskatīt par atbilstošu pamatu, lai noteiktu paša prasības iesniedzēja dempinga starpību.

(12)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēja norādīto izejvielu izmaksu pamatā bija aptuvens aprēķins par pusi no IP, nevis faktiskās izmaksas.

(13)

Turklāt sniegtie dati par izmaksām, kas tika gūti no uzņēmuma izmaksu uzskaites sistēmas, nevarēja būt saskaņoti ar vispārējās grāmatvedības uzskaites dokumentiem. Tā kā izmaksu uzskaites sistēmā ietvertie kvantitatīvie rādītāji nevarēja sakrist ar rādītājiem, kas bija ietverti vispārējās grāmatvedības uzskaites dokumentos, tiešām nebija iespējams konstatēt, vai ir kopsakarība starp abām uzskaites sistēmām (starp izmaksu uzskaiti un vispārējo grāmatvedības uzskaiti), kuras uzņēmums parasti izmantoja. Visbeidzot, nebija pieejami attiecīgi pierādījumi, lai apstiprinātu faktu, ka uzņēmuma izmaksu uzskaites dokumenti bija pareizi un atspoguļoja faktiskās izmaksas, kas radās IP laikā. Tāpēc nebija iespējams parādīt, ka dokumenti pietiekami atspoguļotu izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma izlaidi un pārdošanu.

(14)

Tāpēc nebija iespējams noteikt individuālo dempinga starpību.

(15)

Jāatzīmē, ka pašreizējās pēc Fertial SPA pieprasījuma uzsāktās pārskatīšanas mērķis bija konstatēt pieprasījuma iesniedzēja individuālo dempinga starpību, par kuru tika apgalvots, ka tā atšķīrās no atlikušās dempinga starpības, ko patlaban piemēro Alžīrijas izcelsmes UAN importam.

(16)

Tā kā izmeklēšanā nebija iespējams konstatēt, ka pieprasījuma iesniedzēja dempinga individuālā starpība atšķīrās no sākotnējā izmeklēšanā konstatētās atlikušās dempinga starpības, pieprasījuma iesniedzēja sniegtais pieprasījums būtu jānoraida un pārskatīšana jaunā eksportētāja kontekstā būtu jāizbeidz. Sākotnējā izmeklēšanā konstatētā atlikusī antidempinga starpība, t.i., 9,7 % (jeb EUR 6,88 par tonnu), tāpēc būtu jāsaglabā, jo nekas neliecināja par faktu, ka pieprasījuma iesniedzējs veica atšķirīgu dempingu.

(17)

Ņemot vērā iepriekš minētos atzinumus, antidempinga maksājums ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku tādam attiecīgā ražojuma importam, ko veic pieprasījuma iesniedzējs un par ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1795/2004 3. pantu tiek veikta uzskaite.

(18)

Visām ieinteresētajām personām ir paziņots par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, kā rezultātā izdarīti iepriekš minētie secinājumi.

(19)

Pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja Komisijas secinājumus un iebilda, ka visa pieprasītā informācija ir bijusi iesniegta. Tomēr netika sniegts neviens pierādījums, kas attaisnotu iepriekš minēto secinājumu pārskatīšanu, tāpēc tie tika apstiprināti.

(20)

Šī pārskatīšana neietekmē termiņu, kurā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu beigsies pasākumi, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1995/2000,

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/13

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/15

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/16

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. pantu, starpību starp regulas 1. pantā minēto produktu cenām starptautiskajā tirdzniecībā un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju, atbilstīgi limitiem, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1255/1999, nosakot kompensāciju par dabīgā stāvoklī eksportētiem produktiem, kas ir uzskaitīti iepriekšminētās regulas 1. pantā, ir jāņem vērā:

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 5. punktu, nosakot cenas Kopienā, ir jāņem vērā valdošās cenas, kas no eksporta viedokļa ir visizdevīgākās, un, nosakot cenas starptautiskajā tirdzniecībā, ir īpaši jāņem vērā:

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punktu, situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības var radīt vajadzību mainīt kompensāciju par produktiem, kas uzskaitīti iepriekšminētās regulas 1. pantā, atbilstīgi galamērķim.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punkts paredz, ka produktu sarakstu, par kuriem piešķir eksporta kompensācijas, un kompensāciju apjomu nosaka vismaz reizi četrās nedēļās. Tomēr, kompensācijas apjoms var būt nemainīgs ilgāk par četrām nedēļām.

(6)

Saskaņā ar Komisijas 1999. gada 26. janvāra Regulas (EK) Nr. 174/1999 16. pantu, par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 804/68 piemērošanai attiecībā uz piena un piena produktu eksporta atļaujām un eksporta kompensācijām (2), kompensācija par piena produktiem, kuri satur cukuru, ir vienāda ar divu sastāvdaļu summu; vienu sastāvdaļu aprēķina, ņemot vērā piena produktu daudzumu, pareizinot pamatapjomu ar piena produktu saturu attiecīgā produktā; otru sastāvdaļu aprēķina, ņemot vērā pievienotās saharozes daudzumu, pareizinot saharozes saturu visā produktā ar kompensācijas pamatapjomu, kas ir spēkā tajā dienā, kad eksportē produktus, kuri uzskaitīti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgus kopējo organizāciju (3). Tomēr, otro sastāvdaļu lieto tikai tad, ja pievienotā saharoze ir ražota, izmantojot Kopienā audzētās cukurbietes vai cukurniedres.

(7)

Komisijas Regula (EEK) Nr. 896/84 (4), noteica papildu noteikumus par to, kā piešķiramas kompensācijas laikā, kad mainās piena gads. Šie noteikumi paredz iespēju dažādot kompensācijas atbilstīgi produktu ražošanas datumam.

(8)

Ir jāparedz, ka, aprēķinot kompensāciju par kausēto sieru, pievienotā kazeīna vai kazeinātu daudzums ir jāizslēdz no aprēķiniem.

(9)

Piemērojot iepriekš izklāstītos noteikumus pašreizējai situācijai piena tirgū, un jo īpaši piena produktu cenām Kopienā un pasaules tirgū, kompensācija jānosaka saskaņā ar śīs regulas pielikumu.

(10)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/24

(1)

Komisijas 2004. gada 26. martā Regula (EK) Nr. 581/2004, ar kuru izsludina uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz pastāvīgo konkursu par eksporta kompensācijām saistībā ar dažiem sviesta veidiem (2) paredz pastāvīgu konkursu.

(2)

Ievērojot Komisijas 2004. gada 26. martā Regulas (EK) Nr. 580/2004 5. pantu, ar kuru ir noteikta konkursa procedūra saistībā ar eksporta kompensācijām dažiem piena produktiem (3), kā arī pēc konkursam iesniegto pieteikumu izskatīšanas ir jānosaka maksimālā kompensācija konkursa periodam, kas beidzas 2005. gada 12. jūlijā.

(3)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/26

(1)

Komisijas 2004. gada 26. marta Regula (EK) Nr. 582/2004, ar kuru izsludina uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz pastāvīgo konkursu par eksporta kompensācijām saistībā ar sauso vājpienu (2), paredz pastāvīgu konkursu.

(2)

Ievērojot Komisijas 2004. gada 26. marta Regulas (EK) Nr. 580/2004 5. pantu, ar kuru ir noteikta konkursa procedūra saistībā ar eksporta kompensācijām dažiem piena produktiem (3), kā arī pēc konkursam iesniegto pieteikumu izskatīšanas ir jānosaka maksimālā eksporta kompensācija konkursa periodam, kas beidzas 2005. gada 12. jūlijā.

(3)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/27

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1751/2004 (2) attiecībā uz 2005. pārskata gadu ELVGF Garantiju nodaļai tika noteiktas piemērojamās procentu likmes, aprēķinot finansēšanas izmaksas intervences pasākumiem saskaņā ar 3. un 4. pantu 1988. gada 12. februāra Komisijas Regulā (EEK) Nr. 411/88 par metodi un procentu likmi, kas jāpiemēro, aprēķinot finansēšanas izmaksas intervences pasākumiem, kuros ietilpst iepirkšana, uzglabāšana un realizācija (3).

(2)

Regulas (EEK) Nr. 1883/78 5. pantā un Regulas (EEK) Nr. 411/88 4. pantā izdarīti grozījumi attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to vidējo procentu izmaksu paziņošanu un ņemšanu vērā, ko jaunās dalībvalstis segušas 2004. finanšu gadā, kā arī attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par īpašās procentu likmes aprēķināšanu tām dalībvalstīm, kuru segtās vidējās procentu izmaksas vairāk nekā divkārt pārsniedz Kopienas noteikto vienoto procentu likmi, līdz ar to jāgroza Regulā (EK) Nr. 1751/2004 noteikto procentu likmi iepriekšminēto finansēšanas izmaksu aprēķināšanai.

(3)

Grozījumi Regulā (EEK) Nr. 1883/78 un Regulā (EEK) Nr. 411/88 tiek piemēroti no 2004. gada 1. oktobra, šīs regulas piemērošana jāparedz no tās pašas dienas.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Fonda komitejas atzinumu,

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/28

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1021/2005 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2005. gada 1. jūlijā ir piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Attiecinot Regulā (EK) Nr. 1021/2005 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/30

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1722/93 (1993. gada 30. jūnijs) izstrādāti detalizēti noteikumi Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1766/92 un Nr. 1418/76 piemērošanai ražošanas kompensācijas piešķiršanai labības un rīsu nozarēs (2), lai atbilstoši noteiktu kompensāciju režīma apstākļus. Aprēķina pamats norādīts šīs regulas 3. pantā. Tādējādi aprēķinātā kompensācija, kas nepieciešamības gadījumā diferencēta kartupeļu cietei, jānosaka reizi mēnesī, un to var grozīt, ja ievērojami mainās kukurūzas un/vai kviešu cenas.

(2)

Šajā regulā noteiktajām ražošanas kompensācijām jāpiemēro Regulas (EEK) Nr. 1722/93 II pielikumā norādītie koeficienti, lai noteiktu precīzu maksājamo summu.

(3)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

a)

9,54 EUR/t kukurūzas, kviešu, miežu un auzu cietei;

b)

20,50 EUR/t kartupeļu cietei.

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/31

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2005./2006. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1011/2005 (3). Šīs cenas un nodokļi ir naimīti ar Regulu (EK) Nr. 1069/2005 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

15.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/33

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,