ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 183

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 14. jūlijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1095/2005 (2005. gada 12. jūlijs), ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes velosipēdu importu un groza Regulu (EK) Nr. 1524/2000, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz tādu velosipēdu importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1096/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

37

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1097/2005 (2005. gada 12. jūlijs), ar ko izveido vienības vērtības konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai

39

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1098/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas olām un olu dzeltenumiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

45

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1099/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību ( 1 )

47

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1100/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar ko 2005./2006. tirdzniecības gadam nosaka minimālo cenu, kas maksājama ražotājiem par žāvētām vīģēm, kā arī apjomu ražošanas atbalstam par žāvētām vīģēm

63

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1101/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar ko 2005./2006. tirdzniecības gadam nosaka atbalsta summu par bumbieriem, kas paredzēti pārstrādei

64

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1102/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000, lai ņemtu vērā grozījumus Padomes Regulā (EKK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

65

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1103/2005 (2005. gada 13. jūlijs) par Ēģiptes izcelsmes rīsu ievešanas atļaujas pieteikumiem saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 955/2005 noteikto tarifu kvotu 2005. gadam

67

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1104/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka samazinājuma koeficientu, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 2375/2002 un kuru jāpiemēro parastiem kviešiem, izņemot augstākās kvalitātes kviešus, III tarifu apakškvotas ietvaros

68

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1105/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka olu eksporta kompensācijas, kuras piemēro no 2005. gada 14. jūlijs

69

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1106/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka mājputnu gaļas eksporta kompensācijas, kuras piemēro no 2005. gada 14. jūlijā

71

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1107/2005 (2005. gada 13. jūlijs) par cukurniedru cukura importa atļauju izsniegšanu saskaņā ar atsevišķām tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

73

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1108/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

76

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1109/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū

78

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1110/2005 (2005. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas liellopu gaļas nozarē

79

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 12. jūlijs), ar kuru attiecībā uz kompetentās iestādes noteikšanu un veselības sertifikāta paraugu groza Lēmumu 97/757/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, kas reglamentē tādu zvejniecības un akvakultūras produktu importu, kuru izcelsme ir Madagaskarā (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2513)  ( 1 )

84

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 12. jūlijs), ar kuru groza Lēmumu 2002/472/EK, ar ko paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz zvejniecības produktu importu no Bulgārijas Republikas (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2454)  ( 1 )

88

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 12. jūlijs), ar ko paredz īpašus nosacījumus, kas reglamentē Alžīrijas izcelsmes zvejniecības produktu importu (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2533)  ( 1 )

92

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 12. jūlijs), ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē zvejniecības produktu importu no Bahamu salām (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2518)  ( 1 )

99

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 12. jūlijs), ar ko paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē zvejniecības produktu importu no Grenādas (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2545)  ( 1 )

104

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 12. jūlijs), ar kuru attiecībā uz Alžīriju, Bahamu salām un Grenādu groza Lēmumu 97/296/EK, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, no kurām ir atļauts ievest zvejniecības produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 2551)  ( 1 )

109

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

14.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1095/2005

(2005. gada 12. jūlijs),

ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes velosipēdu importu un groza Regulu (EK) Nr. 1524/2000, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz tādu velosipēdu importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (2) Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam piemēroja galīgu antidempinga maksājumu 30,6 % apmērā (“sākotnējie pasākumi”). Pēc tam, kad tika veikta izmeklēšana attiecībā uz apiešanu, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 (3) šo maksājumu attiecināja uz noteiktu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes velosipēdu daļu importu.

(2)

Pēc termiņa beigu pārskata saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“iepriekšējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1524/2000 (4) nolēma, ka iepriekšminētos pasākumus jāturpina piemērot.

2.   Pašreizējās izmeklēšanas

(3)

Komisija 2004. gada 29. aprīlī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5), paziņoja par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes velosipēdu importu Kopienā.

(4)

Tajā pašā dienā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6), paziņoja par starpposma pārskatu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami ĶTR izcelsmes velosipēdu importam Kopienā.

(5)

Antidempinga izmeklēšana tika uzsākta pēc sūdzības un pieprasījuma saņemšanas, ko 2004. gada 15. martā iesniedza Eiropas Velosipēdu ražotāju asociācija (“EVRA” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”), pārstāvot ražotājus, kuri veido lielu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 35 %, no kopējās Kopienas velosipēdu ražošanas. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošajiem būtiskajiem zaudējumiem, un to uzskatīja par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes velosipēdu importu. Pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu starpposma pārskatu attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami attiecībā uz ĶTR velosipēdu importu.

3.   Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(6)

Pieprasījuma iesniedzējiem, sūdzībā un pieprasījumā minētajiem Kopienas ražotājiem, visiem citiem zināmiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, kā arī apvienībām, par kurām zināms, ka tās ir ieinteresētas, un ĶTR un Vjetnamas iestādēm, Komisija oficiāli paziņoja par izmeklēšana uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par uzsākšanu norādītajā termiņā rakstveidā darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(7)

Savu viedokli darīja zināmu vairāki Kopienas ražotāji, kuri pārstāvēja pieprasījuma iesniedzējus, citi Kopienas ražotāji, kuri sadarbojās, ražotāji eksportētāji, importētāji, piegādātāji un lietotāju apvienības. Visām ieinteresētām personām, kuras to vēlējās, sniedza iespēju tikt uzklausītiem.

4.   Atlase

(8)

Ņemot vērā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju, Kopienas ražotāju un importētāju lielo skaitu, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu abos paziņojumos par uzsākšanu tika paredzēts izmantot atlases paņēmienus.

(9)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāveic atlase, un, ja ir, lai varētu to izdarīt, ražotājus eksportētājus un viņu pārstāvjus, Kopienas ražotājus un importētājus lūdza paziņot par sevi un sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par uzsākšanu. Komisija arī sazinājās ar zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un ĶTR un Vjetnamas iestādēm. Šīs personas necēla iebildumus pret atlasi.

(10)

Kopumā 21 eksportētājs/ražotājs Ķīnas Tautas Republikā, 6 eksportētāji/ražotāji Vjetnamā, 54 Kopienas ražotāji un 6 importētāji noteiktajā laikā aizpildīja aptaujas lapas un sniedza pieprasīto informāciju.

(11)

No 21 Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas aizpildīja aptaujas lapu, tikai 17 ziņoja par velosipēdu eksportu uz Kopienu izmeklēšanas perioda laikā. Ņemot vērā, ka Vjetnamas ražotāju eksportētāju, kuri apliecināja vēlmi sadarboties, ir maz, tika nolemts, ka attiecībā uz Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem atlase nav nepieciešama.

(12)

Atlasi veica, apspriežoties un saņemot Ķīnas ražotāju eksportētāju un Ķīnas iestāžu piekrišanu. Ražotājus eksportētājus atlasīja, pamatojoties uz lielāko pārstāvēto eksporta apjomu uz Kopienu, kuru bija iespējams izmeklēt atvēlētajā laikā, un pēc tā, vai uzņēmumi plānoja pieprasīt tirgus ekonomikas režīmu (“TER”). Atlasē iekļāva tikai tos uzņēmumus, kas plānoja pieteikties uz TER, jo pārejas perioda ekonomikā normālo vērtību citiem uzņēmumiem nosaka, ņemot vērā cenas vai aprēķināto normālo vērtību analogā trešā valstī. Tādējādi reprezentatīvai izlasei atlasīja četrus ražotājus eksportētājus. Šie četri atlasītie uzņēmumi, spriežot pēc to atbildēm uz atlases aptaujas lapu jautājumiem, pārstāvēja 16 % no attiecīgā ražojuma Ķīnas eksporta uz Kopienu un 35 % no eksporta, ko veic visi ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās.

(13)

Attiecībā uz Kopienas ražotājiem saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu atlasi veica pēc apspriešanās ar attiecīgajām apvienībām un ar viņu piekrišanu, pamatojoties uz lielāko pārstāvēto pārdošanas un ražošanas apjomu Kopienā. Tādējādi izlasē iekļāva astoņus Kopienas ražotājus. Komisija izsūtīja aptaujas lapas astoņiem atlasītajiem uzņēmumiem, kas arī sniedza pilnīgas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

(14)

Ņemot vērā, ka importētāju, kuri atbildēja uz atlases aptaujas lapas jautājumiem un apliecināja vēlmi sadarboties (seši importētāji), bija maz, tika nolemts, ka atlase nav nepieciešama. Tomēr neviens importētājs nesadarbojās vēlāk, pārskata izmeklēšanā, un nepiekrita aizpildīt aptaujas lapu. Attiecībā uz izmeklēšanu par importu no Vjetnamas trīs importētāji sadarbojās, iesniedzot aizpildītas aptaujas lapas.

(15)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu dempingu, kurš rada būtiskus zaudējumus un ietekmē Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās:

a)

Kopienas ražotāji:

Biria AG, Neukirch, Vācija,

Accell Group N.V., Heerenveen, Nīderlande,

Cycleurope Industries S.A., Machecoul, Francija,

Vivi Bikes srl, Pozzaglio, Itālija,

Denver srl, Dronero, Itālija,

F.lli Masciaghi Spa, Monza, Itālija,

MIFA Mitteldeutsche Fahrradwerke AG, Sangerhausen, Vācija,

Promiles, Villeneuve d’Ascq, Francija;

b)

ĶTR ražotāji eksportētāji:

Giant China Co. Ltd, Kunshan Jiangsu Province,

Shenzhen Xidesheng Bicycle Co. Ltd., Heshuikou Gongming, Shenzhen,

Guangzhou Viva Bicycle Corporation Limited, Guangzhou,

Komda Industrial Co. Ltd., Buji, Shenzhen;

c)

Vjetnamas ražotāji eksportētāji:

Always Co., Ltd., Hošimina,

Asama Yu Jiun Intl. Co., Ltd., Di An,

Dragon Bicycles Co., Ltd., Dong Nai,

High Ride Bicycle Co., Ltd., Di An,

Liyang Vjetnama Industrial Co., Ltd., Dong Nai,

Vjetnama Sheng Fa Co., Ltd., Hošimina;

d)

nesaistītie importētāji:

ZEG, Ķelne, Vācija,

Raleigh Univega GmbH, Cloppenburg, Vācija,

Halfords Nederland BV, Veenendal, Nīderlande;

e)

saistītie uzņēmumi, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā vai tirdzniecībā:

Sheng Fa Industries Co., Ltd., Taipeja, Taivāna.

(16)

Ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību ĶTR un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kuriem nevar piešķirt TER, lai noteiktu normālo vērtību, ņemot vērā analogās valsts datus, turpmāk minēto uzņēmumu telpās notika pārbaudes apmeklējums:

Biciclo SA de CV, San Luis Potosí, Meksika,

Bicicletas Mercurio SA de CV, San Luis Potosí, Meksika.

(17)

Dempinga un zaudējumu izmeklēšana abās izmeklēšanās aptvēra laiku no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“IP”). Tendenču pārbaude saistībā ar zaudējumu analīzi aptvēra laiku no 2000. gada janvāra līdz IP beigām (“pārskata periods”).

(18)

Dažas ieinteresētās personas uzsvēra faktu, ka izmeklēšana attiecas uz stāvokli 15 dalībvalstu Eiropas Savienībā (“ES-15”), savukārt pasākumi, ko piemērotu importam, attiektos uz paplašināto, divdesmit piecu dalībvalstu ES. Attiecībā uz importu no Vjetnamas jāuzsver, ka imports uz desmit jaunajām ES dalībvalstīm (“ES-10 valstis”) IP laikā bija niecīgs. Tādēļ tika uzskatīts, ka attiecīgā importa ietekme uz zaudējumiem vai dempinga situāciju arī būtu niecīga. Attiecībā uz importu no ĶTR IP laikā ES-10 valstīs tika importēti ievērojami daudzumi preču par cenām, kas bija zemākas nekā importam ES-15. Šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka konstatējumu par dempingu un secinājumu par to, ka dempings, iespējams, turpinātos, ja pasākumus izbeigtu, varētu pamatot ar importa apjomu un cenām no ĶTR uz ES-10 valstīm. Velosipēdu ražošanas apjoms ES-10 valstīs ir ievērojams, tādēļ tika uzskatīts, ka no ĶTR importēto preču apjoms un cenas būtu tādi, kas apstiprinātu, ka paplašinātajai Kopienas ražošanas nozarei, t.i., ieskaitot ES-10 valstu ražotājus, ir nodarīti zaudējumi. Šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka paplašināšanās automātiski nemainītu dempinga un zaudējumu rādītājus, kas ir ierosināto pasākumu pamatā.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

(19)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, uz kuru attiecās sākotnējā un iepriekšējā izmeklēšana, t.i., divriteņi un citi velosipēdi (tostarp kravas trīsriteņi), bez motora, pašlaik klasificējami ar KN kodiem 8712 00 10, 8712 00 30 un 8712 00 80.

(20)

Šajās izmeklēšanās velosipēdi tika klasificēti šādās kategorijās:

(A) ATB (universālie velosipēdi, tostarp 24″ vai 26″ kalnu velosipēdi),

(B) 26″ vai 28″ treka/pilsētas/hibrīdu/VTC/tūrisma velosipēdi,

(C) 16″ vai 20″ jauniešu (BMX) un bērnu velosipēdi,

(D) citi divriteņi/velosipēdi.

(21)

Līdzīgs dalījums kategorijās tika izmantots gan izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi ĶTR, gan iepriekšējā izmeklēšanā, kura attiecās uz ĶTR. Tomēr klasifikācija ir nedaudz jāmaina, jo ir izstrādāti jauni velosipēdu veidi. Piemēram, pašreizējās izmeklēšanās B kategorijā ietilpst hibrīdu velosipēdi un VTC, kas ir iepriekšējo veidu uzlabots variants.

(22)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka visu veidu velosipēdiem, kas definēti iepriekš, ir tādi paši fiziskie un tehniskie pamatparametri. Turklāt Kopienas tirgū tos pārdod līdzīgos izplatīšanas kanālos, t.i., specializētajiem mazumtirgotājiem, sporta veikalu tīkliem un lielajiem tirdzniecības centriem. Velosipēdu pamatlietojums ir identisks, tādēļ tie lielā mērā ir savstarpēji aizstājami, un dažādu kategoriju modeļi savstarpēji konkurē. Tādēļ tika secināts, ka visas kategorijas ir viens ražojums.

(23)

Izmeklēšanā arī konstatēja, ka velosipēdiem, ko ražo Kopienas ražošanas nozare un pārdod Kopienas tirgū, velosipēdiem, kurus ražo Meksikas ražotāji un pārdod Meksikas tirgū, un ĶTR un Vjetnamas izcelsmes velosipēdiem, ir vienādi fiziskie un tehniskie pamatparametri, un to lietojums neatšķiras. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Viena ieinteresētā persona uzstāja, ka pārskata izmeklēšanā attiecīgā ražojuma klāsta paplašināšana saskaņā ar Padomes 1997. gada 10. janvāra Regulu (EK) Nr. 71/97, ko pieņēma pēc izmeklēšanas attiecībā uz apiešanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, jāattiecina tikai uz tām daļām, kurām ir liela iespējamība būt saistītām ar apiešanu, piemēram, ar rāmjiem un dakšām. Šajā sakarā jānorāda, ka pašreizējo pārskatīšanu uzsāka, lai pārbaudītu, vai pašreizējie pasākumi nav kļuvuši nepietiekami, lai neitralizētu dempinga radītos zaudējumus. Attiecīgā ražojuma, t.i., velosipēdu no ĶTR, klāsts, kas paplašināts ar iepriekšminēto regulu, tādēļ paliek tāds pats, un iespējamā pret apiešanu vērsto pasākumu pārskatīšana jāveic saistība ar atsevišķu pārskata izmeklēšanu, ja ir ievēroti attiecīgie nosacījumi.

(25)

Izmeklēšanas laikā viens importētājs Kopienā apgalvoja, ka vienriteņi ir izslēdzami no attiecīgā ražojuma klāsta, jo tiem ir atšķirīgi fiziskie un tehniskie pamatparametri un atšķirīgs lietojums. Komisija izskatīja pieprasījumu un konstatēja, ka fizisko un tehnisko pamatparametru atšķirības tiešām pastāv. Atšķirībā no divriteņiem vienriteņiem nav otra riteņa, tiem nav stūres stūrēšanai un bremžu sistēmas. Turklāt nepārprotami atšķiras vienriteņu un citu velosipēdu lietojums. Vienriteņus parasti neizmanto pārvadāšanai vai sportam, tos parasti izmanto akrobātiskiem mērķiem. Šā iemesla dēļ tika secināts, ka pieprasījums atzīstams par pamatotu un ka attiecīgā ražojuma definīcija būtu attiecīgi jāpielāgo.

C.   DEMPINGS

1.   Tirgus ekonomikas režīms

(26)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanās attiecībā uz ĶTR un/vai Vjetnamas izcelsmes importu saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu ir jānosaka normālā vērtība tiem ražotājiem eksportētājiem, kas var parādīt atbilstību kritērijiem, kuri noteikti minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, t.i., ka līdzīgā ražojuma ražošanā un tirdzniecībā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi.

(27)

Īsumā un tikai skaidrības labad turpmāk uzskaitīti TER kritēriji:

1)

lēmumus par komercdarbību pieņem un izmaksas veic, reaģējot uz tirgus informāciju un bez būtiskas valsts iejaukšanās;

2)

uzņēmumiem ir viena noteikta grāmatvedības uzskaite, kurai veic neatkarīgu revīziju saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”) un kuru izmanto visiem mērķiem;

3)

nav konstatēti būtiski sagrozījumi, kas pārņemti no bijušās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika;

4)

juridisku noteiktību un stabilitāti nodrošina ar bankrota un īpašuma tiesību aktiem;

5)

valūtas maiņu veic pēc tirgus kursa.

(28)

Pieprasījumi piemērot TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu tika saņemti no desmit ĶTR un septiņiem Vjetnamas uzņēmumiem.

 

ĶTR ražotāji eksportētāji:

Giant China Co. Ltd,

Shenzhen Xidesheng Bicycle Co. Ltd,

Guangzhou Viva Bicycle Corporation Limited,

Komda Industrial Co. Ltd.,

Universal Cycle Corporation,

Liyang Machinery (Shenzen) Co Ltd,

Zheijiang Pujiang Libahuang Bicycle Corporation,

Merida Bicycle Co. Ltd,

Huida Bicycle (Shenzhen) Co. Ltd,

Shenzhen Bo-An Bike Co. Ltd;

 

Vjetnamas ražotāji eksportētāji:

Always Co., Ltd. (“Always”),

Asama Yu Jiun Intl. Co., Ltd. (“Asama”),

Dragon Bicycles Co., Ltd (“Dragon”),

High Ride Bicycle Co., Ltd (“High Ride”),

Liyang Vjetnama Industrial Co., Ltd. (“Liyang”),

Vjetnama Sheng Fa Co., Ltd (“Sheng Fa”),

Olympic Pro Manufacturing Co., Ltd.

(29)

Viens no šiem uzņēmumiem (Komda Industrial Co., Ltd) vēlākā izmeklēšanas posmā atsauca TER pieprasījumu, bet saglabāja individuālā režīma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Attiecībā uz citu uzņēmumu (Olympic Pro Manufacturing Co., Ltd) tika atklāts, ka IP laikā tas nav attiecīgo ražojumu eksportējis uz Kopienu. Tāpēc tā TER un individuālā režīma pieprasījums zaudēja nozīmi.

(30)

Piecpadsmit pārējo uzņēmumu pieprasījumi tika analizēti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem pieciem kritērijiem.

1.1.   TER noteikšana attiecībā uz ĶTR ražotājiem eksportētajiem

(31)

Tika noteikts, ka uz visiem ĶTR velosipēdu ražotājiem eksportētājiem attiecas eksporta kvotu sistēma saskaņā ar 2001. gada 20. decembra Noteikumiem par izvešanas atļauju pārvaldību, kurus apstiprinājusi Ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības ministrija (ĀTESM) un muitas iestādes. Kvotas, ņemot vērā ĀTESM noteiktos kritērijus, piešķīra komisija, kurā ietilpst Ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības ministrijas, attiecīgās tirdzniecības palātas un Ārvalstu finansēto uzņēmumu asociācijas biedri. Turklāt sistēmā bija paredzēts, ka pirms izvešanas atļaujas izsniegšanas valdība nosaka arī minimālās eksporta cenas pa ražojumu veidiem un pārbauda eksportētāja tirdzniecības līguma cenu un apjomu.

(32)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmumi, kas pieprasīja TER, nespēja pierādīt, ka lēmumus par pārdošanas cenām un apjomiem tie pieņem, reaģējot uz tirgus informāciju un bez valsts būtiskas iejaukšanās, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā kritērijā. Tādējādi pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju tika nolemts nepiešķirt TER uzņēmumiem, kas to pieprasīja, jo tie neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem.

(33)

Daži ražotāji eksportētāji un Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (ĶIETP) iebilda, ka izvešanas atļauju shēmu nevar uzskatīt par tādu, kas ietekmē to, kā eksportētāji nosaka eksporta daudzumus un cenas, un ka uz tiem neattiecas valsts nozīmīga iejaukšanās pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka ievešanas atļauju shēma ierobežo uzņēmumu iespējas eksportēt velosipēdus, pārsniedzot maksimālo atļauto daudzumu un par cenām, kas ir mazākas par valsts noteiktajām minimālajām cenām. Šis ierobežojums skaidri norāda, ka uzņēmumi nevar brīvi noteikt eksportēšanu bez valsts nozīmīgas iejaukšanās. Patiešām tām ir jāpiedalās konkursā par gada daudzumiem, ko iepriekšminētā Komiteja var pieņemt vai mainīt bez noteikta pamatojuma vai pat noraidīt. Turklāt uzņēmumu, kas iepriekšēja gadā eksportējis mazāk neka 5 000 velosipēdu, var pilnība izslēgt no konkursa procedūras, tādējādi atstājot tikai minētās komitejas ziņā to, vai uzņēmums varēs turpināt eksportēšanu. Papildus tam ar tādu pašu pamatojumu, ar kādu piešķir izvešanas atļaujas, valsts ļoti uzrauga daudzumus un cenas, iesaistot ĀTESM un muitas iestādes un apstiprinot faktiskos eksporta pārdošanas līgumus. Tas tiek uzskatīts par nenoliedzamu valsts iejaukšanos to uzņēmuma lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz komercdarbību, pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Pamatojoties uz iepriekšminēto, arguments tika noraidīts.

1.2.   TER noteikšana attiecībā uz Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem

(34)

Tika konstatēts, ka pieci no attiecīgajiem uzņēmumiem atrodas tā saucamajā industriālajā zonā (“IZ”) un viens no uzņēmumiem atrodas tā saucamajā eksporta pārstrādes zonā (“EPZ”).

(35)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kas atrodas IZ, tika konstatēts, ka Valdības 2000. gada 31. jūlija Dekrēts 24/2000ND-CP, ar kuru īsteno Likumu par Vjetnamas ārzemju ieguldījumiem, nosaka vispārēju pienākumu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas minētais likums, eksportēt vismaz 80 % no ražošanas apjoma (“pienākums eksportēt”), lai saņemtu ieguldījumu licenci. Tika arī konstatēts, ka pienākums eksportēt ir noteikts visu piecu IZ uzņēmumu ieguldījumu licencēs.

(36)

Turklāt izmeklēšanā atklāja, ka ieguldījumu licence uzņēmumam, kas atrodas EPZ, nenosaka iepriekšminēto pienākumu eksportēt.

(37)

Pieci uzņēmumi, kuru ieguldījumu licencēs ir noteikts pienākums eksportēt, apgalvoja, ka saskaņā ar izmaiņām piemērojamajos Vjetnamas tiesību aktos, ko īstenoja ar Valdības Dekrētu 27/2003ND-CP (“grozījumu dekrēts”), pienākums eksportēt kopš 2003. gada 7. maija vairs nepastāv.

(38)

Šajā sakarā ir jānorāda, ka saskaņā ar grozījumu dekrētu pienākumu eksportēt var anulēt tikai tādā gadījumā, ja tiek izpildītas visas pārējās saistošās prasības, kas noteiktas grozījumu dekrētā. Tāpēc grozījumu dekrēts neatceļ pienākumu eksportēt, bet gan drīzāk groza prasības, kuras uzņēmumiem jāizpilda, lai to pienākums eksportēt tiktu atcelts.

(39)

Turklāt uzņēmumi uzstāja, ka tiem būtu tiesības izslēgt no ieguldījumu licencēm pienākumu eksportēt, ja tās atbilstu grozījumu dekrēta papildu nosacījumiem. Tomēr saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem investoram vispirms no ieguldījumu licenču izdevējas iestādes ir jāpieprasa licences grozījums, un pēc tam ieguldījumu licenču izdevēja iestāde izdara grozījumus investora ieguldījumu licencē, lai investoram varētu atcelt pienākumu eksportēt.

(40)

Ieguldījumu licenču izdevējas iestādes IP laikā nevienā brīdī nevienā no piecu uzņēmumu licencēm nebija atcēlušas pienākumu eksportēt. Tāpēc arī šie uzņēmumi nevarēja pierādīt atbilstību papildu nosacījumiem.

(41)

Šie paši uzņēmumi uzstāja, ka pat tādā gadījumā, ja pienākums eksportēt ir uzskatāms par spēkā esošu IP laikā, uzņēmumu lēmumi pieņemti, reaģējot uz tirgus informāciju. Tomēr pienākums eksportēt bija spēkā ne tikai IP laikā, bet bija arī noteikts ieguldījumu licencē un visu piecu uzņēmumu statūtos visā izmeklēšanas periodā. Tādējādi tika secināts, ka pienākums eksportēt uzskatāms par valsts nozīmīgu iejaukšanos, kas uzņēmumiem neļauj pašiem pieņemt lēmumus, reaģējot uz tirgus informāciju.

(42)

Tāpat tika secināts, ka uzņēmumu, kuram ne ieguldījumu licencē, ne statūtos netika konstatēts minētais pienākums eksportēt, ir tiesības brīvi pārdot attiecīgo ražojumu gan iekšējā tirgū, gan eksporta tirgū, neskar valsts nozīmīga iejaukšanās.

(43)

Turklāt ir jāmin, ka par četriem uzņēmumiem no pieciem, kas minēti 34. apsvērumā un kam ir pienākums eksportēt, nebija iespējams secināt, ka tiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības uzskaite, kurai veic neatkarīgu revīziju saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un kuru izmanto visiem nolūkiem. Tika secināts, ka attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu pastāv nepārskatāma rēķinu izrakstīšanas sistēma. Sistēmā bija iesaistīti starpniekuzņēmumi beznodokļu zonās un citās vietās ārpus Vjetnamas, un nebija iespējams izsekot revīzijas liecībai. Tādējādi uzskatāms, ka Vjetnamas uzņēmumu grāmatvedības uzskaite patiesi neatspoguļo eksporta tirdzniecības darījumus.

(44)

Rezultātā pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju tika nolemts piešķirt TER uzņēmumam Always, pamatojoties uz faktu, ka uzņēmums atbilst visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, un noraidīt uzņēmumu – Asama, Dragon, High Ride, Liyang un Sheng Fa – prasības, jo tās neatbilda visiem iepriekšminētajiem kritērijiem.

2.   Individuālais režīms

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valsts mēroga maksājumu, ja tāds ir, nosaka attiecībā uz tām valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi spēj pierādīt, ka atbilst visiem kritērijiem, kuri noteikti pamatregulas 9. panta 5. punktā, lai tām piešķirtu individuālo režīmu.

(46)

ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji, kuri neatbilda TER kritērijiem, kā arī uzņēmums, kurš minēts 29. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu alternatīvi pieprasīja individuālo režīmu (“IR”). Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai uzņēmumi, kas iesniedza pieprasījumu, faktiski un saskaņā ar tiesību aktiem ir vajadzīgajā mērā neatkarīgi no valsts, lai saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punkta b) apakšpunktu noteiktu eksporta cenas un attiecīgā ražojuma eksporta daudzumus.

(47)

Šajā sakarā tika atzīts, ka visus ĶTR ražotājus eksportētājus skar būtiska valsts ietekme attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksporta cenām un daudzumiem, kā paskaidrots 31. apsvērumā. Tāpēc tika secināts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas pieteicās uz IR, neatbilst individuālā režīma piešķiršanai nepieciešamajām prasībām, kas noteiktas pamatregulas 9. panta 5. punktā.

(48)

Attiecībā uz Vjetnamas uzņēmumiem tika atzīts, ka visus piecus uzņēmumus lielā mērā ietekmē valsts attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksporta daudzumiem, kā jau iepriekš paskaidrots 34. līdz 41. apsvērumā. Tāpēc tika secināts, ka neviens no pieciem uzņēmumiem neatbilst individuālā režīma piešķiršanai nepieciešamajām prasībām.

3.   Normālā vērtība

3.1.   Analogā valsts

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība ĶTR un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kuriem nepiešķīra TER, ir nosakāma, ņemot vērā analogās valsts cenas vai aprēķināto vērtību.

(50)

Tālab paziņojumā par uzsākšanu Komisija ierosināja atkārtoti izmantot Meksiku par analogo valsti, kā tas jau tika darīts iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR.

(51)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja izteikties par paredzētās analogās valsts izvēli. Komentāri tika saņemti no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tie ieteica izmantot par analogo valsti Taivānu vai Indiju, kuras varētu būt piemērotākas nekā Meksika.

(52)

Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, tā kā Taivāna ir izmantota sākotnējā izmeklēšanā, tad šī valsts ir vispiemērotākā analogā valsts izmeklēšanas veikšanai. Tie apgalvoja, ka Taivāna ir viena no lielākajām velosipēdu ražotājām pasaulē un ir attīstījusi iekšējo tirgu, kurā aktīvi konkurē daudzi vietējie ražotāji. Turklāt nepastāv ierobežojums velosipēdu vai to daļu importam Taivānā. Papildus tam daudzi Ķīnas un Vjetnamas ražotāji pieder Taivānas uzņēmumiem, un tāpēc gan ražošanas procesi, gan galaprodukts ir ļoti līdzīgs Ķīnas un Vjetnamas ražotāju produkcijai. Tāpat tika pieminēts, ka vairāki Taivānas uzņēmumi tālab vēlējušies sadarboties ar Komisiju.

(53)

Attiecībā uz iepriekšminētajiem argumentiem, pirmkārt, ir jānorāda, ka Taivāna patiešām ir trešā lielākā velosipēdu ražotāja pasaulē, bet rūpniecība ir orientēta uz eksportu, parasti eksportējot apmēram 90 % no saražotā.

(54)

No otras puses, valsts iekšējais tirgus ir relatīvi neliels un diezgan stabils, aptuveni 700 000–800 000 vienību, tajā pašā laikā tiek lēsts, ka Meksikas iekšējā tirgū ir aptuveni 2,3 miljoni vienību, t.i., trīsreiz vairāk nekā Taivānas tirgū. Turklāt Taivānas tirgu galvenokārt apgādā Ķīnas eksportētāji. Salīdzinājumam, Taivāna 2003. gadā no ĶTR importēja apmēram 470 000 velosipēdu, tas veido vairāk nekā pusi no tās tirgus apjoma. Tādējādi jānorāda, ka velosipēdu imports uz Taivānu pirms 2001. gada bija gandrīz nulle. Tāpēc pirms 2001. gada Taivānas tirgū bija galvenokārt, ja ne vienīgi vietējie piegādātāji, savukārt patlaban šajā tirgū dominē ĶTR velosipēdi un vietējo ražotāju tirgus daļa strauji samazinās. Tādējādi iekšējo tirgu lielā mērā ietekmē importa cenas ĶTR velosipēdiem, uz kuriem attiecas pašreizējā izmeklēšana.

(55)

Tomēr visiem zināmajiem Taivānas ražotājiem tika nosūtītas aptaujas lapas. Vairāki uzņēmumi atbildēja, ka vēlētos sadarboties, bet tie nav iesaistīti iekšējā tirdzniecībā, jo visu saražoto eksportē. Divi uzņēmumi atbildēja uz aptaujas lapas jautājumiem. Tomēr viens no tiem neiesūtīja pilnīgas atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem, un tādēļ tika uzskatīts, ka tas nesadarbojās. Otrs uzņēmums sadarbojās pilnībā, bet bija apšaubāms, ka tā iekšējās tirdzniecības nelielie apjomi uzskatāmi par pietiekami reprezentatīviem saistībā ar Taivānas tirgu, kopējo Ķīnas eksportu uz Kopienu un kopējo Vjetnamas eksportu uz Kopienu. Turklāt, ņemot vērā Taivānas tirgū dominējošos apstākļus, kas izklāstīti 54. apsvērumā, šā atsevišķā uzņēmuma tirdzniecības apjomi nav uzskatāmi par piemērotu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(56)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs ieteica kā alternatīvu par analogo valsti izmantot Indiju. Tas apgalvoja, ka darbaspēka izmaksas Indijā ir līdzīgas darbaspēka izmaksām ĶTR. Šajā ziņā ir jānorāda, ka Indija tika atzīta par nepiemērotu izvēli, jo, salīdzināt Indijā pārdotos velosipēdus (vienkārši velosipēdi, ko pārdod mazumtirgotājiem komplektā) ar velosipēdiem, kurus eksportē Ķīnas ražotāji uz Kopienu, būtu ļoti grūti un katrā ziņā būtu vajadzīgas daudzas korekcijas. Tāpēc, ņemot vērā, ka ir daudz piemērotāka analogā valsts, t.i., Meksika, Indija netika uzskatīta par piemērotu analogo valsti.

(57)

Pēc informācijas paziņošanas Vjetnamas ražotājs eksportētājs pavēstīja, ka Komisija nav sniegusi pienācīgu, uz pierādījumiem balstītu pamatojumu par to, kāpēc Indiju nevar izmantot par analogo valsti. Tā apgalvoja, ka Komisija nav sūtījusi aptaujas lapas Indijas ražotājiem, jo valsts eksportē uz Kopienu lielus daudzumus labas kvalitātes velosipēdu, kas ir līdzīgi ražojumi, kaut arī Komisija atzina tos par “vienkāršiem velosipēdiem, ko pārdod mazumtirgotājiem komplektā”.

(58)

Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka drīz pēc procedūras uzsākšanas tikai viens ĶTR ražotājs eksportētājs ieteica izmantot Indiju par analogo valsti, bet šī prasība nebija pietiekami pamatota, jo vienīgais paziņotais arguments bija tāds, ka ĶTR un Indijā ir līdzīgas darbaspēka izmaksas. Turklāt Indijas veiktais velosipēdu eksports uz Kopienu nav būtisks faktors, lai noteiktu, vai Indija ir piemērota, lai to izmantotu par analogo valsti. Nav strīda par to, vai Indijas vietējā tirgū pārdotie velosipēdi ir līdzīgi ražojumiem, ko attiecīgās valstis eksportē uz Kopienu. Tomēr pieejamā informācija liecina, ka Indijas vietējā tirgū pārdod tādus velosipēdus, ar kuriem būtu saistītas daudzas korekcijas, kuru dēļ jebkurš salīdzinājums būtu neuzticams. Ņemot to vērā un tā kā nav citas pamatotākas informācijas, tas, vai izvēlēties Indiju, vairs netika apsvērts, jo bija dati par daudz piemērotāku analogo valsti, proti, Meksiku. Pamatojoties uz iepriekšminēto, arguments tika noraidīts.

(59)

Aptaujas lapas tika nosūtītas visiem zināmajiem Meksikas ražotājiem. Divi uzņēmumi pilnībā sadarbojās, atbildot uz aptaujas lapas jautājumiem un pieņemot savu atbilžu pārbaudi uzņēmuma telpās. Šie divi ražotāji bija iesaistīti iekšējā tirdzniecībā, kura veidoja aptuveni vienu trešdaļu no Meksikas tirgus, aptuveni 2,3 miljonu vienību. Tika secināts, ka daudzi ražotāji un apmēram divdesmit lielākie importētāji darbojas konkurences apstākļos. Velosipēdu imports 2003. gadā bija galvenokārt no Taivānas (vairāk nekā 50 %), Urugvajas (20 %), ASV un Dienvidkorejas. Šis imports veido aptuveni 5 % no iekšējā tirgus. Šiem procentiem jāpieskaita velosipēdi, ko iekšējā tirgū pārdod importētāji, kas montē velosipēdu daļas.

(60)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka 2003. gadā Meksikā tika importēts apmēram 465 000 velosipēdu daļu ar kopējo vērtību 79 miljoni EUR, no kuriem vienu trešdaļu importēja divpadsmit lielākie importētāji/montētāji (avots: Meksikas Velosipēdu ražotāju asociācijas ANAFABI gada ziņojums). No otras puses, velosipēdu eksports no Meksikas 2003. gadā veidoja aptuveni 60 % no importa vērtības Meksikā (avots: oficiālā Meksikas statistika), t.i., novērtēts aptuveni 50 līdz 70 tūkstošu vienību apjomā. Tāpēc šķiet, ka lielākā daļa importēto velosipēdu daļu ir izmantotas vai nu tehniskās apkopes (remonta) tirgum, vai velosipēdu montēšanai un tirdzniecībai iekšējā tirgū.

(61)

Daži ražotāji eksportētāji paziņoja, ka Meksikā piemēro importa reģistrācijas procedūras, kas ir apgrūtinošas un palielina valstī importēto preču cenu. Viņi apgalvoja arī, ka šī reģistrācijas sistēma rada traucējumus Meksikas velosipēdu tirgus segmentā. Turklāt viņi apgalvoja, ka iekšējā konkurence Meksikā tiek ierobežota, norādot, ka astoņi lielākie ražotāji, kuri ir Meksikas Velosipēdu ražotāju asociācijas ANAFABI biedri, saražo vairāk nekā 75 % no vietējā ražošanas apjoma, tādējādi viņiem ir ievērojams spēks iekšējā tirgus cenu noteikšanā. Tāpat tika norādīts, ka Meksikas ražotāji tiek ierobežoti attiecībā uz daudzumiem, ko tie var pārdot iekšējā tirgū, jo Meksikas tiesību akti par t.s. Maquiladora programmām šķietami prasa vietējiem ražotājiem izpildīt noteiktas prasības par darbības rādītājiem. Saskaņā ar šo programmu, ja uzņēmums vēlas importēt izejmateriālus bez nodokļiem, lai pēc tam eksportētu, tam jāeksportē vismaz 30 % no gada kopējā ražošanas apjoma.

(62)

Attiecībā uz importa reģistrācijas procedūrām, pirmkārt, jānorāda, ka, lai arī šādas procedūras var mazliet apgrūtināt importu un tās ir laikietilpīgas, tika secināts, ka nenoliedzami Meksikas tirgū ir ievērojams velosipēdu un velosipēdu daļu imports, kas tādējādi nodrošina konkurētspējīgu tirgus situāciju. Tāpēc šādu procedūru potenciālā ietekme uz tirgu, ja tāda pastāv, nav tieši izmērāma un šajā gadījumā nav uzskatāma par būtisku. Tieši pretēji, attiecībā uz iekšējo konkurenci jānorāda, ka ir aptuveni divpadsmit lielākie ražotāji, daudzi mazāki ražotāji un/vai montētāji un daudzi velosipēdu un velosipēdu daļu importētāji/montētāji. Visi šie uzņēmēji savstarpēji konkurē un apstiprina, ka Meksikas tirgū pastāv nopietna konkurence. Lielo ražotāju, ANAFABI biedru, noteicošā loma, nosakot iekšējā tirgus cenas, netika pamatota, un izmeklēšanā neatklāja šāda apgalvojuma pamatojumu. Pats fakts, ka daži lielie ražotāji aizņem lielāko iekšējā tirgus daļu, nav pierādījums to spējai diktēt cenas. Šajā sakarā jānorāda konstatācija, ka divi Meksikas ražotāji, par kuriem tika veikta izmeklēšana un kuri pārstāv aptuveni trešdaļu no Meksikas kopējās ražošanas apjoma, strādā ar vidēji mazu peļņu (mazāku nekā normāla peļņa, ko norādīja pieprasījuma iesniedzējs Kopienas tirgū, ja nebūtu attiecīgo valstu dempinga, kas rada zaudējumus) no tirdzniecības ar velosipēdiem, pretēji lielajai peļņai, kas būtu gaidāma, ja šie uzņēmumi kontrolētu Meksikas tirgu.

(63)

Attiecībā uz Maquiladora programmām jānorāda, ka netika konstatēts, ka tie divi Meksikas ražotāji, kas sadarbojās, maksātu antidempinga maksājumu par velosipēdu daļu importu, kura veido līdz pat 60 % no to kopējām vajadzībām velosipēdu ražošanā un kuru izcelsmes valstis vairumā gadījumu ir ĶTR un Taivāna. Tomēr abi uzņēmumi lielāko daļu ražojumu pārdod iekšējā tirgū. Tikai vienam Meksikas ražotājam bija eksports, kurš veidoja ne vairāk kā 10 % no tā tirdzniecības kopapjoma. Faktiski kopš 2000. gada velosipēdu sektors ir iekļauts t.s. “Meksikas Nozaru veicināšanas programmā” (PROSEC), kura izveidota ar Meksikas valdības dekrētu, kas publicēts 2000. gada 30. oktobrī. PROSEC attiecas uz uzņēmumiem, kas ražo gatavās preces, kuras uzskaitītas īpašā ražošanas nozaru veicināšanas programmā un kurām izmanto šajā programmā uzskaitītos importētos materiālus. Dekrēts skaidri nesaista tarifa atvieglojumus/samazinājumus ar eksportu. Visi atzītie ražotāji var importēt izejmateriālus un iekārtas, kuri uzskaitīti dekrētā, ja vien tos izmanto konkrēto norādīto ražojumu ražošanai. Netiek noteikta atšķirība atkarībā no importēto preču galamērķa (iekšējais vai eksporta tirgus). Šajā sakarā jānorāda, ka netika konstatēts, ka tie divi ražotāji, kas sadarbojās, maksātu kādu citu nodokli papildus muitas nodoklim par to izejmateriālu importu, kurus iestrādā gala produkcijā, kas paredzēta iekšējam tirgum.

(64)

Viens importētājs, kas sadarbojās, paziņoja, ka darbaspēka izmaksas Meksikā trīs reizes pārsniedz Vjetnamas darbaspēka izmaksas. Tādējādi galaprodukta ražošanas izmaksas un pārdošanas cenas Meksikā ir lielākas nekā Vjetnamā. Tāpēc Meksika nav piemērota analogā valsts. Šajā ziņā jānorāda, ka Vjetnama tiek uzskatīta par valsti ar pārejas posma ekonomiku. To Vjetnamas ražotāju darbaspēka izmaksas, kuriem nepiešķīra tirgus ekonomikas statusu, nav brīvā tirgus cenas, t.i., šīs cenas nenosaka tirgus faktori. Galvenais mērķis, kura dēļ izmantojama analogā valsts, ir panākt to, lai šādas cenas, kas nav tirgus cenas, neietekmētu uzņēmumu izmaksas. Pamatojoties uz iepriekšminēto, arguments tika noraidīts.

(65)

Galu galā tika apgalvots, ka Meksikas un ĶTR velosipēdu nozare lielā mērā atšķiras un ka galvenais tā iemesls ir izmantotie izejmateriāli un nosacījumi, ar kādiem izejmateriāli ir pieejami. Attiecībā uz izmantotajiem izejmateriāliem tika norādīts, ka Meksikas ražotāji ražo tikai cietos rāmjus, savukārt Ķīnas ražotāji ražo arī amortizējošus rāmjus. Attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem pieejami izejmateriāli, tika apgalvots, ka tos nevar salīdzināt ar nosacījumiem, kas ir ĶTR, jo vietējā tirgus velosipēdu daļas ir ražotas ar novecojušām tehnoloģijām. Turklāt par velosipēdu daļām, ko importē no ĶTR, maksājams 144 % antidempinga maksājums, kā dēļ izmaksas ir nepamatoti lielas.

(66)

Attiecībā uz atšķirībām starp izmantotajiem izejmateriāliem un nosacījumiem, ar kādiem izejmateriāli ir pieejami, jānorāda, ka izmeklēšana nekonstatēja atšķirības starp velosipēdiem, ko ražojuši Meksikas un Ķīnas vai Vjetnamas ražotāji. Meksikas ražotāji arī ražo velosipēdus ar amortizējošiem rāmjiem, un velosipēdu daļas tie galvenokārt saņem no ĶTR un Taivānas. Attiecībā uz 63. apsvērumā minēto antidempinga maksājumu par velosipēdu daļu importu šāds maksājums netiek piemērots rezerves daļu importam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(67)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Meksikas tirgus uzskatāms par reprezentatīvu un konkurējošu. Tāpēc tika secināts, ka Meksika ir piemērota analogā valsts.

3.2.   Normālās vērtības noteikšana analogajā valstī

(68)

Pēc tam, kad Meksika tika izraudzīta par analogu valsti, pamatojoties uz datiem, kas bija pārbaudīti divu sadarbojošos Meksikas uzņēmumu telpās, tika aprēķināta normālā vērtība. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta normālā vērtība Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem, kuriem nav piešķirts TER, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotājiem analogajā valstī, t.i., pamatojoties uz maksātajām vai maksājamām cenām Meksikas iekšējā tirgū salīdzināmiem ražojumu veidiem vai aprēķināto vērtību Meksikā salīdzināmiem ražojumu veidiem.

(69)

Tika atklāts, ka divu Meksikas ražotāju līdzīgā ražojuma iekšējā tirdzniecība ir reprezentatīva, jo tā pārstāv lielo procentuālo daļu attiecībā uz attiecīgo ražojumu, kuru uz Kopienu eksportē ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji.

(70)

Tika veikta izpēte, vai katra ražojumu veida tirdzniecību var uzskatīt par tādu, kas notiek parastā tirdzniecības gaitā, nosakot attiecīgā veida rentablas tirdzniecības proporciju neatkarīgiem klientiem. Gadījumos, kad ražojuma veida tirdzniecības apjoms, pārdots par neto tirdzniecības cenu, kas vienāda vai lielāka par vienības izmaksām, bija vairāk nekā 80 % no kopējā šāda veida tirdzniecības apjoma, un kad vidējā svērtā šāda veida cena bija vienāda vai lielāka par vienības izmaksām, normālā vērtība tika balstīta uz faktisko iekšzemes cenu, kura aprēķināta kā vidējā svērtā visas iekšzemes šāda veida ražojumu tirdzniecības cena IP laikā neatkarīgi no tā, vai šāda tirdzniecība ir rentabla.

(71)

Gadījumā, kad ražojuma veida rentablās tirdzniecības apjomi bija 80 % vai mazāk, bet vismaz 10 % no kopējā tāda veida ražojuma pārdošanas apjoma, vai ja šādas tirdzniecības vidējā svērtā vērtība bija zemāka par vienības izmaksām, normālā vērtība tika balstīta uz faktisko iekšzemes cenu, kura aprēķināta kā tikai šāda veida ražojumu rentablas tirdzniecības vidējā vērtība.

(72)

Tiem ražojumu veidiem, kuru rentablās tirdzniecības apjomi bija mazāki nekā 10 % no kopējā šāda veida pārdošanas apjoma iekšējā tirgū, tika pieņemts, ka attiecīgais ražojums netiek pārdots parastā tirdzniecības gaitā, un tāpēc normālo vērtību nevar balstīt uz Meksikas iekšējām cenām.

(73)

Tiem eksporta ražojumu veidiem, kurus parastā tirdzniecības gaitā Meksikā nepārdod vai kurus Meksikas ražotāji nepārdod iekšējā tirgū, tika izmantota aprēķinātā normālā vērtība.

(74)

Eksportētajiem ražojumu veidiem, kam nav atbilstošo veidu, kurus pārdod parastā tirdzniecības gaita Meksikas iekšējā tirgū, normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz katra ražotāja vidējām svērtajām paša ražošanas izmaksām, pieskaitot samērīgu pārdošanas uzcenojumu, vispārējās un administratīvās (“TV&A”) izmaksas un peļņas procentu. TV&A izmaksas un peļņa tika noteikti pamatojoties uz katra Meksikas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vidējām svērtajām TV&A un peļņu par viņu līdzīgā ražojuma iekšējo tirdzniecību parastā tirdzniecības gaitā. Eksportēto ražojumu veidu, kas netiek pārdoti Meksikas iekšējā tirgū, normālās vērtības aprēķināšanai vērā tika ņemtas ražošanas izmaksas, pienācīgi koriģētas, lai ņemtu vērā fiziskās atšķirības no eksportētajiem veidiem.

3.3.   Normālās vērtības noteikšana ražotājam eksportētājam, kuram piešķirts TER

(75)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma iekšzemes tirdzniecība neatkarīgajiem Always klientiem vienmēr bijusi reprezentatīva, t.i., vai kopējais šādas pārdošanas apjoms ir vienāds ar vai lielāks par 5 % no kopējā attiecīgā eksporta pārdošanas apjoma uz Kopienu.

(76)

Tika secināts, ka Always nebija līdzīgā ražojuma tirdzniecības Vjetnamas iekšējā tirgū. Tāpēc, tā kā nav iekšzemes tirdzniecības, normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī un tām pieskaitot samērīgu TV&A izmaksu apjomu un peļņu.

(77)

Tā kā Always nebija iesaistīts ne attiecīgā ražojuma iekšzemes tirdzniecībā, ne arī tās pašas kategorijas ražojuma tirdzniecībā Vjetnamā, Always ražošanas izmaksām pievienojamās TV&A summas un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Šīs summas tādēļ noteica, pamatojoties uz vidējām svērtajām TV&A izmaksām un vidējo svērto peļņu, ko Meksikas ražotāji guvuši parastajā tirdzniecībā. Šo metodi šajā situācijā uzskatīja par pamatotu, jo Meksikas tirgu atzina par reprezentatīvu un konkurējošu.

(78)

Always apgalvoja, ka gadījumā, ja uzņēmums nav iesaistījies vietējā tirdzniecībā, normālās vērtības jānosaka, pamatojoties uz informāciju par eksporta pārdošanu uz trešām valstīm. Šajā ziņā jānorāda, ka normālo vērtību aprēķināšana, pamatojoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī gadījumos, kad uzņēmums nav iesaistījies vietējā tirdzniecībā, ir pirmā alternatīva, kas minēta pamatregulas 2. panta 3. punktā. Ja uzņēmums nav iesaistījies reprezentatīvā vietējā tirdzniecībā, Kopienā par pamatu normālās vērtības noteikšanai konsekventi izmanto arī aprēķināto normālo vērtību, nevis cenu eksportam uz trešām valstīm. Tiek arī norādīts, ka eksporta pārdošana uz trešām valstīm līdzvērtīgi var notikt par dempinga cenām. Turklāt nevienā izmeklēšanas posmā uzņēmums nesniedza pilnīgu informāciju par tās produkcijas pārdošanu uz trešām valstīm, tādēļ nebija pieejama informācija, lai normālās vērtības varētu noteikt šādi. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts, un normālās vērtības aprēķināja saskaņā ar pirmo alternatīvu, kas noteikta pamatregulas 2. panta 3. punktā.

(79)

Always vēl papildus apgalvoja, ka, nosakot samērīgo peļņu normālās vērtības noteikšanai, nevajadzētu izslēgt pārdošanu ārpus parastās tirdzniecības analogajā valstī. Pieprasījumu tomēr nevarēja pieņemt, jo pēc analoģijas ar 2. panta 6. punkta ievaddaļu, ja uzņēmums veicis pārdošanu vietēja tirgū, tad peļņa normālo vērtību aprēķināšanai būtu jāpamato ar uzņēmuma datiem par ražošanu un pārdošanu parastajā tirdzniecības gaitā. Tādēļ bija tikai saprātīgi, ka iestādes, piemērojot pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, lietoja Meksikas ražotāju peļņu, kas gūta iekšējā pārdošanā parastajā tirdzniecības gaitā.

3.4.   ĶTR

(80)

Izmeklēšana pierādīja, ka atlasīto ĶTR ražotāju eksportētāju eksports veikts gan nesaistītajiem, gan saistītajiem klientiem Kopienā.

(81)

Eksportam, kuru eksportēja atlasītie ražotāji eksportētāji tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā, eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu tika noteiktas, ņemot vērā maksātās vai maksājamās cenas par attiecīgo ražojumu.

(82)

Tirdzniecībai, kura veikta caur saistītajiem importētājiem Kopienā, eksporta cena tika aprēķināta, ņemot vērā tālākpārdošanas cenas pirmajam neatkarīgajam klientam. Tika veiktas visu to izmaksu korekcijas, kas radušās starp importēšanu un šo importētāju veiktu tālākpārdošanu, tostarp TV&A un nodokļiem, un pieņemot samērīgu peļņas procentu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Peļņas procents 5 % apmērā tika uzskatīts par samērīgu šim tirgus veidam, un tika konstatēts, ka tas arī ir saskaņā ar nesaistītu importētāju peļņu.

(83)

Viens ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, aprēķinot tā eksporta cenu, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 10. punktu pašreizējo antidempinga maksājumu nevajadzētu atskaitīt kā izmaksas, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu. Tas paziņoja, ka, atskaitot no tā tālākpārdošanas cenām visas izmaksas, kas rodas starp importēšanu un tālākpārdošanu, izņemot antidempinga maksājumu, pārrēķinātās eksporta cenas ievērojami pārsniedz normālo vērtību un tādēļ antidempinga maksājums pienācīgi atspoguļots tālākpārdošanas cenā. Turklāt tālākpārdošanas cenas tika pārrunātas, pamatojoties uz ieteiktajām mazumtirdzniecības cenām, kam atņemts preču izplatītāja uzcenojums, un tādēļ antidempinga maksājums ir pietiekami atspoguļots turpmākajās pārdošanas cenās.

(84)

Šajā ziņā jānorāda, ka uzņēmuma pieprasījums attiecībā uz antidempinga maksājuma atspoguļošanu tālākpārdošanas cenās, salīdzinājumā ar normālo vērtību, ir uzskatāms par nebūtisku, jo, piemērojot 11. panta 10. punktu, nav svarīgas eksporta cenu izmaiņas salīdzinājumā ar normālo vērtību, bet tas, kā maksājums ir atspoguļots tālākpārdošanas cenu un turpmāko Kopienas pārdošanas cenu pieaugumā. Uzņēmums nesniedza pierādījumus par tālākpārdošanas vai turpmāko cenu izmaiņām, atsaucoties uz tā eksporta cenām, kas noteiktas iepriekšējās izmeklēšanās, kas galīgi pierādītu, ka antidempinga samaksāto maksājumu summa patiešām atspoguļota tālākpārdošanas cenās, tādēļ pieprasījums bija jānoraida.

3.5.   Vjetnama

(85)

Visu eksporta pārdošanu uzņēmums, kam bija piešķirts TER, veica ar trešo valstu saistīto tirgotāju starpniecību neatkarīgiem klientiem Kopienā. Tādēļ eksporta cenu noteica, par pamatu ņemot tālākpārdošanas cenu neatkarīgiem klientiem Kopienā.

(86)

Ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, eksporta cena bija jānosaka, ņemot vērā pieejamos faktus, jo dažu ražotāju eksporta cenas netika uzskatītas par uzticamām. Tāpēc ražotāju eksportētāju eksporta cenas, par kurām runāts 43. apsvērumā, netika ņemtas vērā, nosakot eksporta cenu. Šim nolūkam vērā tika ņemtas tikai tā ražotāja eksporta cenas, kura eksporta cenas tika uzskatītas par uzticamām.

4.   Salīdzinājums

(87)

Lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, tika veiktas attiecīgas korekcijas, lai noteiktu atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Pamatojoties uz šo, tika veiktas nepieciešamās korekcijas attiecībā uz netiešajiem nodokļiem, atlaidēm, tirdzniecības līmeņiem, transportu (arī pārvadāšanas izmaksas), jūras pārvadājumu fraktā un apdrošināšanas izmaksām, iepakojumu un kredīta izmaksām. Eksporta cenas korekcija attiecībā uz iekšzemes pārvadājumu cenu eksportējošā valstī un kredīta izmaksām tika veidotas, ņemot vērā izmaksas, kādas analogajā valstī noteiktas attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem nav piešķirts TER. Korekcijas tika veiktas arī tur, kur eksporta tirdzniecība tika veikta caur saistīto uzņēmumu, kurš atrodas valstī, kas nav attiecīgā valsts vai Kopiena, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(88)

ĶIETP un ĶTR ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka korekcijas, kas izdarītas attiecībā uz iekšzemes transportu, un procentu likme, kas saistīta ar kredīta izmaksām, kas konstatētas analogajā valstī, nav pamatotas, jo tas, ka nepastāv tirgus ekonomikas nosacījumi attiecībā uz izmaksām, kas radušās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izmeklēšanā nav pierādīts. Šajā ziņā jānorāda, ka visi TER pieprasījumi, ko iesniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, tika noraidīti, t.i., tika konstatēts, ka šie uzņēmumi nedarbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Tādēļ izmaksas, kas radās šiem uzņēmumiem, nevar izmantot, jo tās nav radušās situācijā, kurā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. Pamatojoties uz iepriekšminēto, arguments tika noraidīts.

(89)

Vjetnamas uzņēmumi apgalvoja, ka korekcijas, kas saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu izdarītas attiecībā uz komisijas maksu, bijušas nepamatotas. Uzņēmumi paskaidroja, ka saistītie tirgotāji trešās valstīs ir tikai “uzņēmumi uz papīra” (t.i., uzņēmumi, kam nav darbinieku un kas neveic nekādus uzdevumus vai darbību) un ka tie uzskatāmi par vienotu saimniecisku vienību ar ražotājiem eksportētājiem Vjetnamā. Šajā ziņā jānorāda, ka šie tirgotāji izrakstījuši Kopienas klientiem faktūrrēķinus un ka šie tirgotāji saņēmuši samaksu no Kopienas klientiem. Turklāt jānorāda, ka pārdošana, ko veikuši saistītie tirgotāji, ietvēra uzcenojumu. Gadījumos, kad šiem saistītajiem tirgotājiem bija pārbaudīta grāmatvedība, varēja konstatēt, ka šis uzcenojums ir pat lielāks nekā koriģētā summa. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts un korekcija tika saglabāta 5 % apjomā, jo šādu apjomu uzskatīja par samērīgu, lai atspoguļotu komisijas naudu, kas samaksāta neatkarīgiem aģentiem, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma tirdzniecībā.

5.   Dempinga starpība

5.1.   ĶTR

(90)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz salīdzinājumu starp katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu. Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums atlasītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem IP laikā parādīja 36,8 % dempinga starpību. Šī dempinga starpība ir attiecināma uz visiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, t.i., atlasītajiem un neatlasītajiem.

(91)

Salīdzinot datus par eksportu uz Kopienu, ko sniedza ĶTR ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās (atlasītie un neatlasītie), un kopējo importa apjomu, kas iegūts no Eurostat statistikas par importu, tika konstatēts, ka sadarbības līmenis ir zems, jo šis eksports veidoja 54 % no kopējā Kopienas importa no ĶTR IP laikā. Tāpēc to Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojas, eksporta apjomiem dempinga līmenis tika noteikts, ņemot vērā attiecīgā ražojuma divu ražojumu kategorijas (sk. 20. apsvērumu), kurām ir vislielākā starpība, kas noteikta atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem. Šī pieeja tika uzskatīta par piemērotu, jo netika atklāta neviena norāde uz to, ka kāds no ražotājiem, kas nesadarbojas, realizētu dempingu, ražojumu pārdodot par zemāku cenu nekā atlasītie ražotāji eksportētāji.

(92)

Visbeidzot tika aprēķināta valsts mēroga vidējā dempinga starpība, kā svērto koeficientu izmantojot katras eksportētāju grupas CIF vērtību, t.i., to, kas sadarbojās, un to, kas nesadarbojās. Noteiktā valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, bija 48,5 %.

(93)

ĶIETP apgalvoja, ka pieeja, kas izmantota to ražotāju eksportētāju dempinga starpības noteikšanai, kas nesadarbojās, neatbilst metodikai, ko Komisija izmantoja iepriekšējā termiņa beigu pārskata izmeklēšanā attiecībā uz velosipēdu importu no Ķīnas, un tādējādi vienotajā procedūrā var iegūt pārāk kļūdainus rezultātus. Metode, ko izmantoja, lai aprēķinātu dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, iepriekšējā termiņa beigu pārskata izmeklēšanā, bija pēc Eurostat datiem noteiktā visu darījumu vidējā eksporta cena, no kā atskaitīta sadarbojušos ražotāju eksporta cena. Tā vēl arī apgalvoja, ka kopējā dempinga noteikšanā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka uzņēmumi, kas nesadarbojās, nerada mazāku attiecīgā ražojuma dempingu kā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, Komisija nav ņēmusi vērā konkrētos ražojuma veidus, kurus eksportēja ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, jo saskaņā ar pamatregulas 18. panta 6. punktu un 6. panta 8. punktu, kā arī PTO Antidempinga nolīguma II pielikuma 7. punktu īpaši piesardzīgi jāizmanto pieejamā informācija.

(94)

Šajā sakarā vispirms jānorāda, ka metodika, kas izmantota iepriekšējā termiņa beigu pārskata izmeklēšanā, tika uzskatīta par piemērotu, lai noteiktu, vai ir bijis atkārtots dempings. Šajā ziņā iestādes uzskatīja, ka dempinga starpību varētu noteikt bez pilnīgas precizitātes, jo praksē to neizmantotu. Saistībā ar pašreizējo izmeklēšanu dempinga starpība bija jāaprēķina daudz precīzāk. Tālab to Ķīnas ražotāju eksporta apjomi, kas nesadarbojās, tika noteikti, izmantojot Eurostat datus. Attiecībā uz eksporta cenu Eurostat datus neuzskatīja par piemērotu informācijas avotu, jo nebija zināms, kādus ražojuma veidus eksportē uzņēmumi, kas nesadarbojās, un tādēļ salīdzinājums ar vidējo svērto normālo vērtību analogajā valstī diezin vai samērīgi atspoguļotu šo eksportētāju dempinga starpību. Turklāt, izmantojot ĶIETP ieteikto metodiku, kopējā dempinga starpība būtu ievērojami augstāka, proti, vairāk nekā divas reizes. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 6. punktu un 6. panta 8. punktu, kā arī PTO Antidempinga nolīguma II pielikuma 7. punktu šķita piemērotāk izmantot divas attiecīgā ražojuma kategorijas ar lielāko dempinga starpību, kas noteikta atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem. Pamatojoties uz iepriekšminēto, arguments tika noraidīts.

5.2.   Vjetnama

(95)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība tika noteikta, ņemot vērā katra ražojuma veida vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Vjetnamas ražotāja eksportētāja normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums ar TER parādīja dempinga starpību 15,8 % apmērā IP laikā.

(96)

Salīdzinot datus par eksportu uz Kopienu, kurus iesniedza Vjetnamas ražotāji eksportētāji, un kopējo importu, kura izcelsmes valsts ir Vjetnama, konstatēja, ka sadarbības līmenis ir augsts, jo šis eksports bija vairāk nekā 95 % no kopējā Kopienas importa apjoma no Vjetnamas IP laikā.

(97)

Tā kā, kā jau minēts 96. apsvērumā, sadarbības līmenis ir augsts, tika noteikta vidējā dempinga starpība valsts mērogā, ņemot vērā to ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto dempinga starpību, kuriem nav piešķirts TER vai IR un kuru informācija attiecībā uz eksporta cenām bija uzskatāma par ticamu, kā minēts 85. apsvērumā. Tādējādi 34,5 % valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, tika attiecināta uz visiem citiem ražotājiem eksportētājiem Vjetnamā.

D.   ZAUDĒJUMI

1.   Pret konkurenci vērstās rīcības ietekme

(98)

Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka viena atlasītā Kopienas ražotāja Accell Group N.V. divām filiālēm Batvus N.V. un Koga N.V. Nīderlandes konkurences iestādes piemēroja naudas sodu par rīcību, kas vērsta pret konkurenci (7). Pārkāpums attiecās uz divu filiāļu vienošanos ar diviem citiem Kopienas ražotājiem (neatlasītiem) un ar Ķīnas ražotāju Giant China Co. Ltd. saistītu uzņēmumu Giant Europe B.V. attiecībā uz kopēju minimālo cenu sarakstu (cenu kartelis) velosipēdiem, šīs cenas tika izmantotas mazumtirdzniecības kanālos Nīderlandes velosipēdu tirgū. Jānorāda, ka Accell Group N.V. Nīderlandes konkurences iestādēm pārsūdzēja to lēmumu attiecībā uz cenu karteli.

(99)

Cenu kartelis pastāvēja 2001. gada velosipēdu tirdzniecības sezonā (no 2000. gada 1. septembra līdz 2001. gada 31. augustam). Periods, uz kuru attiecas dempinga un zaudējumu pārbaude pašreizējā izmeklēšanā, ir no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam, turpretim zaudējumu izvērtējuma tendenču analīze veikta attiecībā uz laikposmu no 2000. gada janvāra līdz IP beigām. Līdz ar to pret konkurenci vērstās rīcības periods un pārskata periods nepārklājas.

(100)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nevar izslēgt, ka pret konkurenci vērstā rīcība būtu kaut kā ietekmējusi Kopienas tirgu, t.i., Nīderlandes tirgu, tajā pārskata periodā un tātad arī kartelī iesaistīto Kopienas ražotāju radīto zaudējumu rādītājus. Gadījumos, kad publiskas iestādes pieņēmušas lēmumus par cenu karteļiem, parasti pieeja ir ļoti piesardzīga, pat ja šādi lēmumi ir pārsūdzēti. Lai nepieļautu nekādas šaubas, ka atlasītā Kopienas ražotāja Accell Group N.V. darbību ietekmējusi dažu tā filiāļu pret konkurenci vērstā rīcība, tika nolemts izslēgt šo ražotāju no zaudējumu analīzes, kaut arī tika konstatēts, ka tikai daži grupas uzņēmumi iesaistīti pret konkurenci vērstajā rīcībā. Attiecībā uz to divu pārējo Kopienas ražotāju pret konkurenci vērsto rīcību, kas arī piedalījās kartelī, tika atzīmēts, ka tie nebija starp atlasītajiem Kopienas ražotājiem. Šiem diviem ražotājiem, ievērojot, ka kartelis bija balstīts uz kopējām minimālām cenām, iespējamā karteļa ietekme uz šo ražotāju darbību atspoguļotos cenās un peļņas līmeņos. Neatlasīto Kopienas ražotāju cenu un rentabilitātes tendenču novērtējums netika veikts, tādēļ šo divu uzņēmumu dalība kartelī neietekmēja zaudējumu analīzi. Tāpat tika apsvērts, vai pret konkurenci vērstā rīcība daļā Kopienas tirgus varētu ietekmēt arī citus atlasītos Kopienas ražotājus. Tomēr tika atklāts, ka šo ražotāju darbības Nīderlandes tirgū pārskata periodā ir bijušas ļoti ierobežotā apjomā (mazāk nekā 1 % no kopējā pārdoto vienību skaita). Turklāt patēriņš Nīderlandes tirgū ir tikai 7 % no kopējā Kopienas patēriņa, un karteļa darbības ilgums bija ļoti ierobežots. Tāpēc netika uzskatīts par nepieciešamu izdarīt korekcijas zaudējumu izvērtējuma secinājumā par šo citu ražotāju darbību.

(101)

Turklāt tika arī secināts, vai priekšstats par zaudējumiem būtu ievērojami atšķirīgs, ja Accell Group N.V. būtu iekļauts zaudējumu analīzē. Tomēr, pat ja Accell Group N.V. datus ņemtu vēra, zaudējumu tendences būtu kopumā palikušas tādas pašas, kā secināts iepriekš.

(102)

Tā kā kartelis pastāvēja 2001. gada velosipēdu tirdzniecības sezonā, Giant Europe B.V. dalībai tajā nebija ietekmes uz saistītā eksportētāja konstatējumu par pašreizējās antidempinga procedūras izmeklēšanas periodu.

2.   Kopienas ražošana

(103)

Pašreizējās izmeklēšanas laikā tika atklāts, ka velosipēdus ražo:

8 atlasītie ražotāji,

12 citi sūdzību iesniegušie Kopienas ražotāji,

39 citi Kopienas ražotāji, kuri atbalsta sūdzību.

3.   Kopienas ražošanas nozares definīcija

(104)

Kopienas ražotāji, kuri iesniedza sūdzību (gan atlasītie, gan neatlasītie), kopā ar citiem Kopienas ražotājiem, kuri atbalsta sūdzību (gan atlasītie, gan neatlasītie), kas atbildēja uz paraugu atlases anketu un paziņoja, ka ir gatavi sadarboties izmeklēšanas procesā, pārstāvēja vairāk nekā 80 % no Kopienā saražotā attiecīgā ražojuma. Tāpēc tiek uzskatīts, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Pārējie Kopienas ražotāji, kas nepiedalījās sūdzības iesniegšanā, neiebilda pret izmeklēšanu. Atlasītie Kopienas ražotāji izmeklēšanas laikā, pēc viena no ražotājiem izslēgšanas (kā paskaidrots 98. līdz 101. apsvērumā), (turpmāk tekstā “atlasītie ražotāji”) pārstāv apmēram 37 % no kopējā saražotā velosipēdu apjoma Kopienā IP laikā.

4.   Kopienas patēriņš

(105)

Kopienas ražotāju tirdzniecības apjomi tika izvērtēti, ņemot vērā datus, kas apkopoti no ražotājiem, kuri iesniedza atbildes uz atlases aptaujas lapas jautājumiem, un datus, kas uzskaitīti sūdzībā, kuru iesnieguši pieprasījuma iesniedzēji. Dati sūdzībā tika apkopoti no dažādām velosipēdu ražotāju apvienībām Kopienā.

(106)

Kopējais Kopienas patēriņš tika noteikts, ņemot vērā visu Kopienas ražotāju pārdoto apjomu Kopienas tirgū, kā novērtēts iepriekš, pieskaitot importu no visām valstīm saskaņā ar Eurostat informāciju.

(107)

Kopienas patēriņš samazinājās par 10 % pārskata perioda sākumā no 17 348 000 vienībām 2000. gadā līdz 15 695 000 vienībām 2002. gadā. Pēc tam patēriņš pakāpeniski palielinājās līdz 18 037 000 vienībām IP laikā. Pārskata periodā patēriņš palielinājās par 4 %. Sīkāki, vienībās izteikti dati sniegti šajā tabulā:

Patēriņš

2000

2001

2002

2003

IP

Vienības

17 348 000

15 236 000

15 695 000

17 336 000

18 037 000

Indekss

100

87

90

100

104

5.   Velosipēdu imports no ĶTR un Vjetnamas

5.1.   Kumulācija

(108)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija turpināja pētīt, vai ĶTR un Vjetnamā (“attiecīgās valstis”) ražoto velosipēdu importa ietekme būtu izvērtējama kumulatīvi.

(109)

Šis nosacījums izvirza noteikumu, ka importa ietekme no divām vai vairākām valstīm, kura vienlaicīgi ir pakļauta vienai un tai pašai izmeklēšanai, ir izvērtējama kumulatīvi, ja i) dempinga starpība, kura noteikta attiecībā uz importu no katras valsts, ir vairāk nekā minimums, kas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā; ii) importa apjoms no katras no valstīm nav vērā neņemams un iii) konkurences apstākļi starp importētajiem ražojumiem un līdzīgo Kopienas ražojumu padara šādu vērtējumu piemērotu.

(110)

Kā norādīts iepriekš, pašreizējā izmeklēšana pierādīja, ka dempinga starpība, kas noteikta ĶTR un Vjetnamas gadījumā, ir daudz augstāka par minimālo līmeni, un importa apjomu no minētajā valstīm nevar neņemt vērā pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē (to tirgus daļa sasniedz attiecīgi 4,07 % un 8,70 % IP laikā).

(111)

Ņemot vērā konkurences apstākļus starp importētajiem ražojumiem un līdzīgo ražojumu, lai noteiktu kopējā izvērtējuma piemērotību, Komisija analizēja eksportētāju tirgus uzvedību attiecībā uz eksporta cenām un apjomiem, ņemot vērā Eurostat datus.

(112)

Tika atklāta līdzīga ĶTR un Vjetnamas ražotāju uzvedība tirgū attiecībā uz eksporta cenām. Būtībā abas minētās valstis ir samazinājušas to velosipēdu tirdzniecības vidējās cenas par attiecīgi 22 % un 52 % visā pārskata periodā.

(113)

Kā norādīts 110. apsvērumā, abām valstīm Kopienas tirgū pieder ievērojama tirgus daļa.

(114)

Turklāt, kā paskaidrots iepriekš (skatīt 19. un turpmākos apsvērumus), ir atklāts, ka attiecīgais ražojums, kas importēts no ĶTR un Vjetnamas, un tas, ko ražojusi Kopienas ražošanas nozare, uzskatāmi par līdzīgiem to savstarpējās aizvietojamības un aizstājamības dēļ, tādējādi to veidi ir savstarpēji konkurējoši.

(115)

Tādējādi tika secināts, ka attiecīgā ražojuma eksports no attiecīgajām valstīm konkurē ar Kopienas ražošanas nozares ražotajiem velosipēdiem.

(116)

Pēc galīgo konstatējumu paziņošanas dažas ieinteresētās personas iebilda, ka kumulācija nav pamatota, jo ĶTR un Vjetnamas importētie velosipēdu modeļi atšķiras. Tomēr, salīdzinot visus importētos modeļus, tika konstatēts, ka sakritība pastāv ne tikai starp velosipēdiem, ko importē no ĶTR un Vjetnamas, un velosipēdiem, ko ražo Kopienas atlasītie ražotāji, bet ka ir arī ievērojama sakritība starp modeļiem, ko importē no ĶTR, un tiem, kurus importē no Vjetnamas. Tika arī apgalvots, ka tirgus segmenti, kuros Vjetnamas ražotāji pārdod savus velosipēdus, atšķiras no tiem, kuros darbojas ĶTR eksportētāji un Kopienas ražotāji, un tādējādi pamatojamas atšķirīgas cenas. Tomēr šis apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem. Turklāt šķiet, ka dažās dalībvalstīs, kurās Vjetnamas importam ir svarīga tirgus daļa, velosipēdi no Vjetnamas ir vairākos tirgus segmentos. Tādēļ abus apgalvojumus noraidīja.

(117)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika secināts, ka izpildīti visi nosacījumi, kas pamato ĶTR un Vjetnamas izcelsmes velosipēdu importa kumulāciju.

5.2.   To ĶTR un Vjetnamas izcelsmes velosipēdu apjoms, kurus pārdod par dempinga cenām

(118)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms tika noteikts, ņemot vērā statistikas informāciju, kuru sniedz Eurostat. No ĶRT importēto velosipēdu skaits, kuru izcelsme ir ĶTR, laika posmā no 2000. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 472 %. Velosipēdu imports no ĶTR IP laikā ir vairāk nekā 55 reizes lielāks par 13 651 velosipēdiem, kas importēti iepriekšējās izmeklēšanas IP laikā (no 1997. gada 1. septembra līdz 1998. gada 31. augustam). Laika posmā no 2000. gada līdz IP velosipēdu imports no Vjetnamas palielinājās par 413 %. Apskatot kumulatīvi, šo abu valstu imports laika posmā no 2000. gada līdz IP palielinājās no 435 373 vienībām līdz 2 311 638 vienībām, tātad pieaugums sasniedza 431 %.

(119)

Tā kā pārskata periodā patēriņš palielinājās tikai par 4 %, attiecīgā ražojuma tirgus daļa, ko aizņēma attiecīgais ĶTR izcelsmes importa ražojums, palielinājās no 0,73 % 2000. gadā līdz 4,07 % IP laikā, un Vjetnamas daļa palielinājās no 1,77 % 2000. gadā līdz 8,70 % IP laikā. Tādējādi apvienotā tirgus daļa ir palielinājusies no 2,50 % 2000. gadā līdz 12,77 % IP laikā.

(120)

ĶTR un Vjetnamas izcelsmes velosipēdu importa un tirgus daļas pārmaiņas pārskata periodā ir atspoguļotas šajā tabulā:

Imports no ĶTR

2000

2001

2002

2003

IP

Apjoms (vienības)

128 091

257 728

561 706

707 351

733 901

Indekss

100

201

438

552

572

Tirgus daļa %

0,73

1,68

3,58

4,08

4,07

Imports no Vjetnamas

2000

2001

2002

2003

IP

Apjoms (vienības)

307 282

586 051

766 680

1 457 245

1 577 737

Indekss

100

191

250

474

513

Tirgus daļa %

1,77

3,84

4,88

8,40

8,70

Kumulatīvais imports

2000

2001

2002

2003

IP

Apjoms (vienības)

435 373

843 779

1 328 386

2 164 596

2 311 638

Indekss

100

194

305

497

531

Tirgus daļa %

2,50

5,52

8,46

12,48

12,77

Indekss

100

220

338

499

510

6.   Attiecīgā importa cenas

a)   Cenu pārmaiņas

(121)

Eurostat datus var izmantot ierobežoti, nosakot importa par dempinga cenām cenu tendences laika periodā starp 2000. gadu un IP šādu iemeslu dēļ.

Tika secināts, ka importa cenas, kas pamatotas ar Eurostat datiem, neņem vērā dažādos ražojumu veidus un ievērojamās cenu atšķirības starp dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem. Vidējo cenu valstī ļoti ietekmē ražojumu daudzveidība katrā valstī. Izmeklēšana pierādīja, ka, salīdzinot vairākus importētos modeļus no eksportētājiem, kas sadarbojās un kas tirgo viena un tā paša veida un modeļa ražojumus, ir ievērojama cenu atšķirība atkarībā no velosipēdu sastāvdaļām. Turklāt tika konstatēts, ka uz ražojuma veidiem balstītās importa cenas, kas noteiktas starp eksportētājiem, kas sadarbojas, patiesi atspoguļo ĶTR, Vjetnamā un Kopienas ražošanas nozarē ražoto velosipēdu cenu atšķirības. Attiecīgi cenas, kas norādītas Eurostat datos, ir nepārliecinošas šīs izmeklēšanas vajadzībām. Eurostat norādītās importa cenas ĶTR un Vjetnamai noder tikai un vienīgi kā cenu tendenču indikatori pa valstīm, bet tās nav izmantojamas, lai salīdzinātu tirdzniecības cenas starp dažādām valstīm un Kopienu.

(122)

Saskaņā ar Eurostat datiem laika periodā no 2000. gada līdz IP vidējās svērtās importa cenas no ĶTR un Vjetnamas, turpmāk tekstā noteiktas ar indeksu, samazinājās attiecīgi par 22 % un 52 %. Kopumā vidējās pārdošanas cenas samazinājās par 50 %. Sīkāka informācija sniegta tabulā:

Importa cenas

2000

2001

2002

2003

IP

(ĶTR)

 

 

 

 

 

Indekss

100

83

70

75

78

(Vjetnama)

 

 

 

 

 

Indekss

100

82

71

49

48

(kumulācija)

 

 

 

 

 

Indekss

100

81

62

50

50

b)   Cenu samazinājums

(123)

Lai noteiktu ĶTR un Vjetnamas izcelsmes velosipēdu izraisīto cenu samazinājumu, Komisija, veicot analīzi, ņēma vērā informāciju, kas izmeklēšanas gaitā saņemta no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem un atlasītajiem Kopienas ražotājiem. Šajā analīzē vērā tika ņemtas ražotāju eksportētāju faktiskas eksporta cenas (CIF cena pie Kopienas robežas) un ĶTR cenas, gan ar antidempinga maksājumu, gan bez tā. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās cenas bija tādas, kādas tās ir neatkarīgiem klientiem, nepieciešamības gadījumā veikta korekcija uz EXW cenu. IP laikā, pamatojoties uz aptaujas lapā noteiktajiem dažādajiem ražojumu veidiem, ĶTR gadījumā tika noteikta cenu samazinājuma starpība 53 % bez antidempinga maksājuma un 39 % ar maksājumu. Vjetnamas gadījumā cenu samazinājuma starpība bija starp 25 un 60 %. Šajā sakarā jāatzīmē, ka vidējās svērtās tirdzniecības cenas no ĶTR un Vjetnamas pa ražojumu veidiem ir ievērojami lielākas nekā importa cenas, ņemot vērā Eurostat datus. Tas no jauna apstiprina secinājumu, kas izteikts 121. apsvērumā, ka ražojuma daudzveidība skaidri ietekmē tirdzniecības cenu starp valstīm.

7.   Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(124)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kuri attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Šī analīze tika veikta attiecībā uz atlasītajiem uzņēmumiem, kas minēti 15. apsvērumā, izņemot 100. apsvērumā minēto uzņēmumu. Tomēr, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par situāciju Kopienas ražošanas nozarē, attiecībā uz tiem rādītājiem, par ko bija pieejama uzticama informācija saistībā ar Kopienas ražošanas nozari kopumā šī informācija ir arī sniegta turpmāk tekstā. Pamatojoties uz to, ražošanas nozares darbība, ko mēra ar tādiem faktoriem kā cenas, algas, ieguldījumi, peļņa, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu, ir noteikta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza atlasītie uzņēmumi. Ar zaudējumiem saistītie faktori, tādi kā tirgus daļa, pārdošanas apjoms un ražošanas apjoms ir noteikti visai Kopienas ražošanas nozarei.

(125)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, analizējot zaudējumu rādītājus, jāņem vērā tikai atlasītie uzņēmumi. Antidempinga procedūrās parasti analizē ar zaudējumiem saistītos faktorus visai Kopienas ražošanas nozarei. Tomēr gadījumos, kad ražošanas nozari veido liels skaits ražotāju, tiek veikta atkārtota atlase. Atlases mērķis ir nodrošināt, lai atvēlētajā laikā var savākt un pārbaudīt detalizētus datus no ierobežota skaita ražotāju. Šie dati attiecas uz tādiem faktoriem kā cenas, algas, ieguldījumi, pelņa, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu, gadījumos, kad atvēlētajā laikā nav iespējams pārbaudīt datus par visu ražošanas nozari. Dati par citiem faktoriem, tādiem kā tirgus daļa, pārdošanas apjoms un ražošanas apjoms, parasti ir viegli pieejami par visu ražošanas nozari. Pamatojot zaudējumu analīzi tikai ar datiem no atlasītajiem ražotājiem, tiktu ignorēti izmantojamie dati no citiem ražotājiem, tādējādi novērtējums nebūtu pilnīgs. Tādēļ, lai šajā gadījumā atvēlētajā laikā gūtu cik iespējams pilnīgu novērtējumu, datus par tendencēm, kas attiecas uz visiem ar zaudējumiem saistītajiem faktoriem, ko saņēma no atlasītajiem ražotājiem un pārbaudīja, papildināja ar informāciju, kas attiecās uz visu ražošanas nozari.

a)   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(126)

Laika posmā no 2000. gada līdz IP atlasīto ražotāju līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms palielinājās par 17 %. Ražošanas jauda visā pārskata periodā kopumā palielinājās par 18 %.

(127)

Jaudas izmantošana visā pārskata periodā bija stabila. Sīkāki dati sniegti tabulā:

Ražošanas apjoms

2000

2001

2002

2003

IP

Ražošanas apjoms

3 231 842

3 193 497

3 222 858

3 718 918

3 788 660

Indekss

100

99

100

115

117

Ražošanas jauda

4 033 737

4 125 649

4 339 273

4 613 939

4 779 632

Indekss

100

102

108

114

118

Ražošanas jaudas izmantošana

80,1 %

77,4 %

74,3 %

80,6 %

79,3 %

Indekss

100

97

93

101

99

(128)

Izmeklēšana pierādīja, ka vispārējā ražošanas jaudu pieauguma iemesls ir ieguldījumi jaunās ražošanas līnijās un darbības restrukturizācija uzņēmumu grupās. Atlasītie ražotāji kopumā ir palielinājuši ražošanu, kas ir bijis iespējams, jo vairāki citi Kopienas ražotāji ir pametuši šo tirgu vai samazinājuši jaudu. Tomēr tabulā parādītā tendence par ražošanas palielinājumu un ražošanas jaudas palielināšanu atlasītajos uzņēmumos jāaplūko saistībā ar visiem Kopienas ražotājiem. Ņemot vērā vispārējo visu Kopienas ražotāju ražošanu, tendence norāda uz ražošanas samazināšanos. Sīkāki dati sniegti tabulā:

Ražošanas apjoms

2000

2001

2002

2003

IP

Ražošanas apjoms

12 700 000

11 028 000

10 083 000

10 165 000

10 160 000

Indekss

100

87

79

80

80

b)   Krājumi

(129)

Viens ražotājs reorganizācijas dēļ nevarēja nodrošināt konsekventu informāciju par krājumiem 2000. un 2001. gadā. Līdz ar to šī uzņēmuma dati, veicot krājumu analīzi par pārskata periodu, nav jāņem vērā.

(130)

Velosipēdu krājumi analīzes periodā pieauga no 219 370 vienībām 2000. gadā līdz 362 095 vienībām IP laikā, pieaugums sasniedza 65 %. Vislielākais pieaugums konstatēts 2003. gadā un IP laikā, un tas notika tādēļ, ka vienam no atlasītajiem ražotājiem bija jānodrošina ļoti liela piegāde uzreiz pēc IP beigām. Šī iemesla dēļ krājumu līmeņa pieaugums nebūt neatspoguļo atlasītā ražotāja situācijas pasliktināšanos šajā noteiktajā aspektā. Sīkāki dati sniegti tabulā:

Krājumi

2000

2001

2002

2003

IP

Vienības

219 370

206 854

210 968

317 345

362 095

Indekss

100

94

96

145

165

c)   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(131)

Atlasīto ražotāju ražoto velosipēdu pārdošana Kopienas tirgū stabili palielinājās pārskata periodā no 3 156 451 vienībām 2000. gadā līdz 3 683 176 vienībām IP laikā, vispārējais pieaugums 17 %. Tieši tāpat atlasīto ražotāju tirgus daļa palielinājās no 18 % 2000. gadā līdz 20 % IP laikā. Sīkāki dati sniegti tabulā:

 

2000

2001

2002

2003

IP

Atlasīto ražotāju pārdotie daudzumi (vienības)

3 156 451

3 241 830

3 203 020

3 600 670

3 683 176

Indekss

100

103

101

114

117

Atlasīto ražotāju tirgus daļa

18 %

21 %

20 %

20 %

20 %

(132)

Tomēr šī tendence ir jāapskata kopsakarā ar visu Kopienas ražotāju sniegumu. Ņemot vērā visu Kopienas ražotāju pārdotos apjomus, redzams, ka tirdzniecības apjoms samazinās. Sīkāki dati sniegti tabulā:

 

2000

2001

2002

2003

IP

Visu Kopienas ražotāju pārdotie daudzumi

11 718 000

10 035 000

9 175 000

9 100 000

9 300 000

Indekss

100

86

78

78

79

Tirgus daļa

67 %

66 %

58 %

52 %

51 %

d)   Pārdošanas cenas un izmaksas

(133)

Izmeklēšana pierādīja, ka atlasītie ražotāji ir saglabājuši produkcijas sortimentu, kurā galvenokārt iekļauti A, B un C kategorijas velosipēdi. Turklāt viņi ir paplašinājuši tirdzniecību, iesaistot tajā lielos tirdzniecības centrus un lielveikalus, bet mazāk sadarbojušies ar izplatītājiem un mazumtirgotājiem, kur atlasītie ražotāji jau ir plaši pārstāvēti ar augstākā segmenta ražojumiem. Lielie tirdzniecības centri ir palielinājuši savu līdzdalību velosipēdu tirgū. Tas ir ietekmējis gala patērētājus, jo tirdzniecība ar lielo tirdzniecības centru starpniecību notiek par zemākām cenām nekā ar mazumtirgotāju starpniecību. Lai atlasītie ražotāji varētu noturēties lielo tirdzniecības centru tirgū, zemākas cenas tiem jākompensē ar lielākiem apjomiem.

(134)

Vidējā svērtā velosipēdu pārdošanas cena, kas izteikta cenā par vienību, nokritusies no EUR 124 2000. gadā līdz EUR 115 2003. gadā, cenas samazinājums ir 7 %. Tomēr IP laikā vidējā cena pieauga līdz EUR 122. Visā pārskata periodā cenu samazinājums bija 2 %.

Pārdošanas cena

2000

2001

2002

2003

IP

Pārdošanas cena (EUR par vienību)

124

127

120

115

122

Indekss

100

103

97

93

98

(135)

Ražošanas izmaksas tika aprēķinātas, ņemot vērā visu veidu atlasīto ražotāju saražotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto vērtību.

(136)

Laika posmā no 2000. līdz 2001. gadam ražošanas izmaksas pieauga no EUR 119 līdz EUR 122, kopējais pieaugums veido 2 %. Pēc tam 2003. gadā ražošanas izmaksas samazinājās līdz EUR 110, veidojot 9 % cenu samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gadu. IP laikā ražošanas izmaksa pieauga līdz EUR 117. Tātad ražošanas izmaksas šajā laikposmā samazinājās par 2 %. Šis samazinājums galvenokārt radās jaudīgāku montāžas līniju un daļu, kuras ražo atlasītie ražotāji paši, dēļ, piemēram, rāmji ir aizstāti ar lētākām importa daļām.

Izmaksas

2000

2001

2002

2003

IP

Ražošanas izmaksas (EUR par vienību)

119

122

115

110

117

Indekss

100

102

97

92

98

e)   Rentabilitāte

(137)

Atlasīto ražotāju kopējā rentabilitāte attiecībā uz attiecīgo ražojumu pārskata perioda pirmajā gadā bija 3,26 % un palielinājās līdz 4,08 % 2003. gadā. Vēlāk rentabilitāte IP laikā samazinājās līdz 3,58 %. Tātad kopumā pārskata periodā peļņa palielinājās tikai par 0,32 procentu punktiem.

(138)

Kaut arī iepriekšminētā tendence norāda uz to, ka ražošanas nozares finanšu situācija pārskata periodā ir daļēji uzlabojusies, rentabilitātes līmenis jāaplūko salīdzinājumā ar minimālo līmeni, kādu varētu sasniegt ražošanas nozare, ja nebūtu importa par dempinga cenām no ĶTR un Vjetnamas, t.i., 8 % no velosipēdu pārdošanas apgrozījuma, ko lietoja arī iepriekšējā izmeklēšanā. Tā kā tirgus raksturojums pamatā ir palicis tāds pats kā iepriekšējā izmeklēšanā, ir uzskatāms, ka 8 % ir minimālā rentabilitāte, kādu ražotājs var sasniegt Kopienas tirgū.

Rentabilitāte

2000

2001

2002

2003

IP

Rentabilitāte (EK pārdevumi)

3,26 %

3,89 %

3,50 %

4,08 %

3,58 %

Indekss

100

119

107

125

110

(139)

Vairākas personas ĶTR apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis kopš iepriekšējā izmeklēšanas perioda ir uzlabojies, jo tad Kopienas ražošanas nozarei bija zaudējumi 0,6 % apmērā un uzskatāms, ka pašreizējā izmeklēšanā Kopienas ražošanas nozarei netiek radīti zaudējumi. Kā paskaidrots 137. apsvērumā, peļņa kopš iepriekšējās izmeklēšanas ir palielinājusies, bet joprojām tā ir ļoti tālu no normāla rentabilitātes līmeņa.

(140)

Pēc galīgo konstatējumu paziņošanas dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka 138. apsvērumā noradītais 8 % peļņas līmenis ir pārāk augsts un ka atlasīto ražotāju darbība jau ir pietiekami laba un ar stabilu peļņas līmeni. Tomēr šīs personas nesniedza nekādas norādes par iemesliem, kādēļ 8 % līmenis nebūtu samērīgs, ne arī norādes, kāds peļņas līmenis tā vietā būtu piemērots un kāpēc. Kā norādīts 195. apsvērumā, 8 % peļņas līmenis ir minimālā peļņa, ko var sasniegt Kopienas ražošanas nozare, ja nav importa par dempinga cenām. Kaut arī atlasīto ražotāju peļņas līmenis zināmā mērā ir uzlabojies, tas vēl aizvien ir ļoti nepietiekams, lai Kopienas ražošanas nozare varētu pilnībā neitralizēt zaudējumus radošo dempingu.

f)   Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(141)

Pārskata periodā ir ievērojami palielinājušies ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, t.i., no EUR 1 938 556 2000. gadā līdz EUR 3 950 636 IP laikā. Jāatzīmē, ka ievērojams ieguldījumu pieaugums galvenokārt radies tāpēc, ka palielinājusies viena atlasītā ražotāja ražošanas jauda, un šā ražotāja ieguldījumi veido vairāk nekā 60 % no visiem ieguldījumiem pārskata periodā. Sīkāki dati sniegti tabulā:

Investīcijas

2000

2001

2002

2003

IP

Investīcijas (EUR '000)

1 938

4 820

1 645

3 901

3 950

Indekss

100

249

85

201

204

Ienākums no ieguldījumiem

15 %

30 %

12 %

23 %

24 %

(142)

Ienākums no ieguldījuma laika posmā no 2000. gada līdz 2001. gadam palielinājās par 15 procentu punktiem. No 2002. gada ienākums no ieguldījumiem samazinājās, bet atkal palielinājās 2003. gadā un bija pozitīvs IP laikā 24 % līmenī.

g)   Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(143)

Atlasīto ražotāju naudas plūsma pārskata periodā ievērojami palielinājās gan absolūtās vērtībās, gan arī izsakot procentos no tirdzniecības apgrozījuma.

Naudas plūsma

2000

2001

2002

2003

IP

Naudas plūsma (EUR '000)

10 005 000

20 557 000

13 425 000

20 541 000

20 541 000

Indekss

100

205

134

205

205

Naudas plūsma, izteikta procentos no apgrozījuma

2,5 %

4,9 %

3,5 %

4,9 %

4,6 %

(144)

Atlasītie ražotāji palielināja kapitālu vai nu iekšēji, ja bija uzņēmumu grupas sastāvā, vai ar banku aizdevumiem. Citos gadījumos par finansējuma avotu izmantota uzņēmuma naudas plūsma. Nevienam no atlasītajiem ražotājiem nav bijušas lielas grūtības piesaistīt kapitālu.

h)   Nodarbinātība, darba ražīgums un algas

(145)

Pārskata periodā nodarbinātība samazinājās par 6 %. Pieņemot, ka pārskata periodā ievērojami palielinājās darba ražīgums, nodarbinātības samazinājums izskaidrojams ar darba ražīgumu, kas mērāms kā ražošanas apjoms uz vienu darbinieku, tā ir ievērojami palielinājusies – par 24 % pārskata periodā.

Nodarbinātība

2000

2001

2002

2003

IP

Darbinieku skaits

1 981

1 871

1 784

1 838

1 871

Indekss

100

94

90

93

94

Algu izmaksas uz darbinieku (EUR)

23 575

25 846

27 130

27 593

28 153

Indekss

100

110

115

117

119

Ražošanas apjoms uz darbinieku (vienības/gadā)

1 631

1 707

1 807

2 023

2 025

Indekss

100

105

111

124

124

(146)

Apskatot visu Kopienas ražotāju nodarbinātību, secinām, ka tendence ir līdzīga, t.i., nodarbinātība samazinās, turklāt straujāk. Sīkāki dati sniegti tabulā:

Nodarbinātība

2000

2001

2002

2003

IP

Darbinieku skaits

14 300

12 670

11 860

11 500

11 500

Indekss

100

88

83

80

80

i)   Pieaugums

(147)

Kopumā jānorāda, ka visu Kopienas ražotāju tirgus daļa ir samazinājusies par 16 procentu punktiem, bet patēriņa līmenis ir palielinājies par 4 %, kas skaidri norāda, ka Kopienas ražotāji nav varējuši attīstīties.

j)   Dempinga lielums un atlabšana no iepriekšējā dempinga

(148)

Attiecībā uz IP laikā konstatētā dempinga starpības līmeni, kas ietekmē Kopienas ražošanas nozari (48,5 % ĶTR un 15,8 līdz 34,5 % Vjetnamā), ņemot vērā importa apjomu un šajās divās valstīs esošo cenu, šī ietekme nav uzskatāma par ievērojamu. Jānorāda, ka ĶTR starpība ir lielāka nekā tā, kas tika konstatēta sākotnējā izmeklēšanā. Tāpat arī jānorāda, ka importa par dempinga cenām apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo izmeklēšanu no ĶTR ir palielinājies.

(149)

Plānotā Kopienas ražošanas nozares atlabšana no iepriekšējā dempinga ietekmes nav notikusi, kas jo īpaši redzams apstāklī, ka samazinājušās tirdzniecības cenas, ir maza rentabilitāte un mazs jaudas izmantojums. Ražošanas nozare beidzamajos gados ir saskārusies ar aizvien pieaugošu importu par dempinga cenām no ĶTR un Vjetnamas, kas ir kavējis tās plānoto atlabšanu.

8.   Secinājums par zaudējumiem

(150)

Jāatzīmē, ka attiecībā uz vienu no attiecīgajām valstīm pasākumi jau ir spēkā. Šie pasākumi pilnīgi noteikti ir ietekmējuši zaudējumu rādītājus, jo īpaši attiecībā uz atlasītajiem ražotājiem. Kaut arī Kopienas ražošanas apjoms kopumā samazinājies, atlasītie ražotāji ir spējuši saglabāt un pat palielināt ražošanas apjomu. Atlasītie ražotāji zināmā mērā ir spējuši gūt labumu no spēkā esošajiem pasākumiem, bet visas turpmākas izaugsmes iespējas traucē imports par dempinga cenām. Turklāt kopš pasākumu piemērošanas importam no ĶTR, imports no Vjetnamas ir kļuvis par nozīmīgu negatīvu rādītāju Kopienas ražošanas nozarei. Laika posmā pēc pašreizējo pasākumu piemērošanas importam no ĶTR, atlasīto ražotāju ekonomiskā situācija ir uzlabojusies darba ražīguma, ražošanas jaudas, tirdzniecības apjoma un tirgus daļas ziņā. Tomēr jāņem vērā pašreizējie pasākumi. Tik un tā pārdošanas cena ir samazinājusies un peļņas līmenis ir palicis zems, kaut arī pārdošanas apjomi ir palielinājušies. Tomēr iepriekš raksturotā pozitīvā attīstība nerada jautājumu par vispārējo stāvokli zaudējumu ziņā, kas būtu vēl sliktāks bez pašreizējiem pasākumiem. To vēl pastiprina tas, ka vispārējais Kopienas ražotāju sniegums ir negatīvs. Kopējais Kopienas ražošanas apjoms ir samazinājies par 20 %, kopējais pārdošanas apjoms ir samazinājies par 21 %, un kopējā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa ir samazinājusies par 16 %.

(151)

Importa apjomi no ĶTR un Vjetnamas ir ievērojami palielinājušies gan absolūtos skaitļos, gan tirgus daļas ziņā. Patiesi, pārskata periodā tie guva 10,3 procentu punktus no tirgus daļas. Turklāt vidējās svērtās importa cenas ir ievērojami samazinājušās pārskata periodā, tādējādi IP laikā rezultātā radies būtisks cenu līmeņa samazinājums.

(152)

Pamatojoties uz šo, ir secināts, ka Kopienas ražošanas nozare kopumā joprojām ir nestabila, un saskaņā ar pamatregulas 3. pantu tai nodarīti būtiski zaudējumi.

(153)

Kā jau secināts iepriekš, stāvoklis attiecībā uz zaudējumiem, kas nodarīti atlasītajiem Kopienas ražotājiem, zināmā mērā atšķiras no Kopienas ražotājiem kopumā nodarītajiem zaudējumiem. Tomēr tas jāaplūko, ņemot vērā faktu, ka ražotāji, kurus atlasīja, ir tie ražotāji., kuriem ir lielākie velosipēdu ražošanas un tirdzniecības apjomi, un apjoma palielināšanās dēļ šie ražotāji ir daļēji spējuši neitralizēt importu par dempinga cenām. Kaut arī ir šīs priekšrocības, atlasīto ražotāju stāvoklis joprojām ir nestabils, un tas atspoguļo Kopienas ražošanas nozares stāvokli kopumā.

E.   MAINĪTO APSTĀKĻU ILGLAICĪGUMS UN DEMPINGA UN ZAUDĒJUMU TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(154)

Attiecībā uz importu no ĶTR saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu analizēja, vai apstākļi attiecībā uz dempingu un zaudējumu ir būtiski mainījušies un vai var apgalvot, ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas.

(155)

Salīdzinot normālās vērtības un eksporta cenas, kuras tika konstatētas iepriekšējā un pašreizējā izmeklēšanā, tika konstatēts, ka, ņemot vērā salīdzināmos modeļus un ievērojot, ka normālā vērtība ir mazliet palielinājusies, vidējā eksporta cena ir būtiski samazinājusies, kas radījis dempinga līmeņa palielināšanos. Attiecībā uz ĶTR eksporta cenām uz citiem tirgiem, tika atklāts, ka tās kopumā ir līdzīgas tām, kādas ir eksportam uz ES tirgu. Netika atrasti pierādījumi, kas norādītu, ka eksports no ĶTR par zemajām dempinga cenām vairs neturpināsies. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka nav iemesla šaubīties, ka atklātais jaunais augstāka līmeņa dempings ir ilgstošs.

(156)

Kaut arī atlasītie ražotāji zināmā mērā ir atlabuši no iepriekšējā importa par dempinga cenām no ĶTR, tika konstatēts, ka atlasītie ražotāji joprojām cieš zaudējumus pamatregulas 3. panta nozīmē. Šis secinājums apstiprinājās, apskatot Kopienas ražošanas nozares stāvokli kopumā (sk. 150. līdz 153. apsvērumu). Radīto zaudējumu starpība, kas tika konstatēta šajā izmeklēšanā, ir palielinājusies, salīdzinot to ar sākotnējo izmeklēšanu, jo imports par dempinga cenām turpina būtiski samazināt Kopienas ražošanas nozares cenas. Veicot detalizētu analīzi par izplatīšanas tīklu, konstatēja, ka vairums atlasīto ražotāju galvenokārt ražo ražojumus pārdošanai lielajos tirdzniecības centros. Tā kā ražotāji eksportētāji no ĶTR galvenokārt konkurē ar tiem pašiem liela daudzuma pārdošanas kanāliem, ir liels spiediens uz Kopienas ražošanas nozari. Netika atrasti pierādījumi, kas pamatotu to, ka ĶTR eksportētāji neturpinātu pārdošanu šajos tirdzniecības kanālos, ja pasākumus izbeigtu, un vēl jo mazāk tas attiektos uz izplatītāju/mazumtirdzniecības kanāliem (tie veido apmēram 22 % no kopējā atlasīto ražotāju pārdošanas apjoma). Ņemot vērā konstatētā dempinga ilglaicīgumu un ietekmi uz rentabilitāti, secināja, ka apstākļi, kas rada zaudējumus, ir ilglaicīgi un ka, pārtraucot sākotnējos pasākumus, visticamāk zaudējumi turpinātos.

(157)

Tika arī pārbaudīts, cik liela ir iespējamība, ka dempings turpināsies, ja pasākumi attiecībā uz importu no ĶTR tiktu pārtraukti. Pamatojoties uz sūdzību un informāciju, ko sniedza ĶTR eksportētāji, tika konstatēts, ka ražošanas jauda ĶTR pārsniedz 80 000 000 velosipēdu gadā. ĶTR ražotāji ražo aptuveni 66 000 000 velosipēdu gadā, un iekšējais pieprasījums valstī ir aptuveni 22 000 000 velosipēdu. ĶTR izcelsmes velosipēdi ir galvenajos pasaules tirgos, un aptuveni 96 % no ASV patēriņa veido ĶTR izcelsmes velosipēdi. Tas pierāda, ka ĶTR velosipēdu ražošana ir vērsta uz eksportu, un no tā izriet iespējamība, ka eksports uz Kopienu turpināsies.

(158)

Tika konstatēts, ka attiecīgais ražojums IP laikā Kopienas tirgū aizvien vēl tika pārdots par dempinga cenām (90. līdz 97. apsvērums). Šajā ziņā dempinga starpības attiecīgajam ražojumam bija ievērojami lielākas nekā dempinga starpības, ko konstatēja sākotnējā izmeklēšanā. Kopš pasākumu piemērošanas pēc iepriekšējās izmeklēšanas ĶTR turpināja pārdot velosipēdus Kopienā par dempinga cenām. Pārskata periodā importa par dempinga cenām apjoms palielinājās par 472 % un ĶTR importa dempinga cenas samazinājās par 22 %. Kā parādīts iepriekš (157. apsvērumā), ĶTR eksportētājiem ir neizmantota ražošanas jauda, kas ir gandrīz tikpat liela kā kopējais Kopienas patēriņš. Tādēļ jāatgādina arī, ka pirms sākotnējo antidempinga maksājumu piemērošanas importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR bija aptuveni 2,5 miljoni velosipēdu, kas tajā laikā veidoja aptuveni 15 % no tirgus daļas Kopienā. Tas norāda, ka bez antidempinga maksājumiem pastāv iespējamība, ka ĶTR imports atkal atgriezīsies tirgū tādos pašos vai vēl lielākos apjomos. Tas, ļoti iespējams, varētu būt imports par dempinga cenām, jo uzskatāms, ka pašreizēja izmeklēšanā atklātais liela mēroga dempings būs ilgstošs.

F.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   Ievads

(159)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai būtiskos zaudējumus, kas nodarīti Kopienas ražošanas nozarei, ir izraisījis attiecīgais imports par dempinga cenām. Tika pārbaudīti arī citi zināmi faktori, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām un kas arī varētu būt radījuši zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka iespējamie šo faktoru radītie zaudējumi nav attiecināmi uz importu par dempinga cenām.

2.   Importa par dempinga cenām sekas

(160)

Kaut arī tiek piemēroti spēkā esošie pasākumi attiecībā uz importu no ĶTR, ĶTR ražotāji eksportētāji ir ievērojami palielinājuši savu tirgus daļu no 0,73 % līdz 4,07 %. ĶTR, un Vjetnamas importa apvienotā tirgus daļa Kopienas tirgū pārskata periodā ir palielinājusies no 2,50 % līdz 12,77 %. Lai arī no 2000. gada līdz IP patēriņš bija pavisam stabils, to tirgus daļas palielinājās par vairāk neka 10 procentu punktiem.

(161)

Kaut arī atlasītie Kopienas ražotāji vienlaikus ir spējuši palielināt ražošanas apjomu, kopējais Kopienas ražošanas apjoms ir samazinājies par 20 %. Kā norādīts 128. apsvērumā, tā cēlonis ir tāds, ka vairāki Kopienas ražotāji vai nu vairs nedarbojas nozarē, vai ir samazinājuši ražošanas apjomu. Kopienas ražotāju pārdošanas kopapjoms no 2000. gada līdz IP ir samazinājies par 21 % (jeb 16 procentu punktiem), kaut arī atlasītajiem ražotājiem kaut kā bija izdevies palielināt savu tirgus daļu par 2 procentu punktiem. Turklāt, kā redzams no tabulas 166. apsvērumā, citu valstu (nevis Ķīnas un Vjetnamas) importa tirgus daļa ir palielinājusies, bet tikai par 7 procentu punktiem.

(162)

Tādēļ, lai arī atlasītajiem Kopienas ražotājiem izdevās turpināt darbību un pat mazliet palielināt tirgus daļu, pārējie Kopienas ražotāji pēdējos gados bija zaudējuši tirgus daļu un bija izbeiguši darbību nozarē vai dempinga importa radītā spiediena dēļ bijuši spiesti ievērojami samazināt ražošanu. Šis spiediens bija vērsts divos virzienos: i) apjoma ziņā, kā norādīts 160 apsvērumā, imports par dempinga cenām palielināja to tirgus daļu vairāk nekā par 10 procentu punktiem; savukārt ii) pārdošanas cenas pastāvīgi samazinājās un ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas.

(163)

Atlasīto ražotāju peļņa ir nedaudz palielinājusies relatīvi stabilo cenu dēļ (kuras samazinājās reizē ar izmaksām), bet ne tādā mērā, kāds tika gaidīts pēc pasākumu piemērošanas. Peļņa, kuru bija iespējams sasniegt, ja nebūtu importa par dempinga cenām, netika sasniegta, jo palielinājās imports par dempinga cenām no ĶTR un sākās imports par dempinga cenām no Vjetnamas.

(164)

Tādēļ tiek secināts, ka spiediens, ko radīja attiecīgais imports, kurš palielināja apjomu un tirgus daļu, sākot no 2000. gada un kurš notika par ļoti mazām dempinga cenām, bija izšķirīgs nestabilajā ekonomiskajā situācijā, kurā pašlaik nonākusi Kopienas ražošanas nozare.

3.   Citu faktoru izraisītās sekas

(165)

Imports no trešām valstīm arī var palielināt zaudējumus, kas nodarīti Kopienas ražošanas nozarei. Vairākas personas ĶTR un Vjetnamā uzstāja, ka no trešām valstīm ievērojami palielinājies arī imports par zemāku cenu nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(166)

Ņemot vērā Eurostat datus, imports no citām trešām valstīm palielinājās no 5 193 000 vienībām 2000. gadā līdz 6 423 000 vienībām IP laikā, kopumā palielinoties par 24 %. Šā importa tirgus daļa pārskata periodā palielinājās no 29 % līdz 36 %. Tomēr, kā iepriekš norādīts 121. apsvērumā, Eurostat neņem vērā dažādus ražojumu sajaukumus no katras valsts un tāpēc cenu tendenču atspoguļošanai tiek izmantoti tikai indeksi. Tā kā importa ražojumu klāsts no trešām valstīm nav zināms, nav nozīmes salīdzināt importa cenas ar Kopienas ražošanas nozares cenām. Tomēr tika meklēta un iegūta papildu informācija attiecībā uz importu no šīm valstīm, no kurām notiek vairums citu velosipēdu importa. Sīkāki dati sniegti tabulā:

 

2000

2001

2002

2003

IP

Visi veidi

Vienības

'000

Tirgus daļa

Cena

EUR par vienību

Vienības

'000

Tirgus daļa

Cena

EUR par vienību

Vienības

'000

Tirgus daļa

Cena

EUR par vienību

Vienības

'000

Tirgus daļa

Cena

EUR par vienību

Vienības

'000

Tirgus daļa

Cena

EUR par vienību

Taivāna

2 520

14,5 %

 

1 894

12,4 %

 

2 106

13,4 %

 

2 052

11,8 %

 

2 106

11,6 %

 

Indeksēts

100

100

100

75

86

100

84

92

79

81

81

74

84

80

73

Indija

309

1,8 %

 

210

1,4 %

 

169

1,1 %

 

130

0,7 %

 

130

0,7 %

 

Indeksēts

100

100

100

68

77

97

55

61

78

42

38

68

42

38

65

Taizeme

41

0,2 %

 

43

0,3 %

 

181

1,2 %

 

333

1,9 %

 

375

2,0 %

 

Indeksēts

100

100

100

103

150

114

434

600

93

800

950

86

900

1 000

85

Indonēzija

104

0,6 %

 

82

0,5 %

 

87

0,5 %

 

222

1,3 %

 

241

1,3 %

 

Indeksēts

100

100

100

79

83

97

83

83

91

213

216

69

231

216

68

Filipīnas

470

2,7 %

 

399

2,6 %

 

539

3,4 %

 

631

3,6 %

 

662

3,7 %

 

Indeksēts

100

100

100

85

96

88

115

126

73

134

133

63

141

137

62

Polija

540

3,1 %

 

522

3,4 %

 

620

3,9 %

 

772

4,4 %

 

830

4,6 %

 

Indeksēts

100

100

100

97

109

109

115

125

122

143

142

111

154

148

113

Bangladeša

157

0,9 %

 

189

1,2 %

 

273

1,7 %

 

382

2,2 %

 

423

2,3 %

 

Indeksēts

100

100

100

120

133

92

174

188

73

243

244

58

270

255

59

Lietuva

237

1,3 %

 

284

1,8 %

 

298

1,9 %

 

336

1,9 %

 

336

1,8 %

 

Indeksēts

100

100

100

120

138

103

126

146

101

142

146

86

142

138

86

Čehija

297

1,7 %

 

253

1,6 %

 

189

1,2 %

 

235

1,3 %

 

220

1,2 %

 

Indeksēts

100

100

100

85

94

98

64

70

112

79

76

139

74

70

145

Turcija

67

0,4 %

 

77

0,5 %

 

97

0,6 %

 

160

0,9 %

 

203

1,1 %

 

Indeksēts

100

100

100

114

125

100

145

150

94

237

225

76

301

275

74

Citas

450

2,6 %

 

402

2,6 %

 

630

4,0 %

 

815

4,7 %

 

906

5,0 %

 

Indeksēts

100

100

100

89

100

98

140

154

83

181

181

51

201

192

51

KOPĀ

5 193

29 %

 

4 354

28 %

 

5 194

33 %

 

6 073

35 %

 

6 423

36 %

 

Indeksēts

100

100

100

84

97

98

100

114

84

117

121

70

124

124

70

(167)

Imports no Taivānas veido 11,6 % no tirgus daļas IP laikā, kas ir vairāk nekā 2 000 000 vienību. Salīdzinot apjomus, imports no Taivānas ir daudz lielāks nekā no citiem importa avotiem. Tomēr pārskata periodā tā tirgus daļa samazinājās par 20 %. Turklāt Taivānas velosipēdu importa mērķis ir tirgus augstākais segments. Pamatojoties uz pierādījumiem, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs, izmantojot modeļu salīdzinājumu, ir parādīts, ka no Taivānas importētās preces tiek pārdotas par lielākām cenām nekā līdzīgi Kopienas ražošanas nozares ražotie modeļi.

(168)

Imports no Taizemes pārskata periodā ir palielinājies, un tā tirgus daļa IP laikā ir palielinājusies un sasniegusi 2,0 %. Tomēr, ņemot vērā to, ka i) sākumā importa līmenis bija ļoti zems un ii) tā tirgus daļa joprojām ir ļoti niecīga salīdzinājumā ar ĶTR un Vjetnamas daļu, tika secināts, ka šis eksports nav uzskatāms par tādu, kas rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(169)

Filipīnu izcelsmes imports pārskata periodā ir palielinājies ar 41 %. Tā tirgus daļa IP laikā bija 3,7 %. Tomēr imports no Filipīnām šobrīd ir pakļauts OLAF (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai) veiktai izmeklēšanai, lai noteiktu iespējamo preču izcelsmes nepatiesu deklarēšanu. Šajos apstākļos nav iespējams secināt, vai imports, kuram norādīta Filipīnu izcelsme, rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(170)

Bangladešas izcelsmes imports pārskata periodā ir palielinājies par 170 %, un tā tirgus daļa IP laikā bija 2,3 %. Tomēr, ņemot vērā, ka i) sākumā importa līmenis bija ļoti zems un ii) tā tirgus daļa joprojām ir ļoti niecīga salīdzinājumā ar ĶTR un Vjetnamas daļu, tika secināts, ka šis eksports nav uzskatāms par tādu, kas rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(171)

Pēc galīgo konstatējumu paziņošanas dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka imports no dažām trešajām valstīm (proti, Bangladešas, Filipīnām un Taivānas) ir ievērojami palielinājies līdzīgi tam, kā palielinājies imports no Vjetnamas, un ka to tirgus daļa nav niecīga. Viņi apgalvoja, ka šo iemeslu dēļ pret šīm valstīm arī bija jāuzsāk procedūra un ka, to nedarot, Padome rīkotos diskriminējoši. Šajā ziņā un papildus tam, kas jau ir minēts iepriekš 168. līdz 170. apsvērumā, jānorāda, ka imports no šīm trim valstīm ir palielinājies daudz lēnāk nekā ĶTR un Vjetnamas izcelsmes imports. Šā iemesla un 168. līdz 170. apsvērumā minēto iemeslu dēļ arguments tika noraidīts.

(172)

Imports, kura izcelsmes valstis ir Polija un Lietuva, kas turklāt kopš 2004. gada 1. maija ir Eiropas Savienības dalībvalstis, pārskata periodā palielinājās attiecīgi par 54 % un 42 %. Tomēr ir jāpiebilst, ka Polijas importa cenas palielinājās par 13 % visā pārskata periodā. Polija bija viena no divām valstīm (otra ir Čehija), kurai bija cenu palielinājums. Importa apjoms no Lietuvas ir palicis ļoti mazs salīdzinājumā ar importu no ĶTR un Vjetnamas. Tika secināts, ka šā importa cenas un apjomi ir niecīgi, lai negatīvi ietekmētu Kopienas ražošanas nozares zaudējumus radošo stāvokli.

4.   Patēriņa pārmaiņas

(173)

Kā minēts 107. apsvērumā, no 2000. gada līdz IP patēriņš palielinājās par 4 %. Tādējādi tos nevar uzskatīt pat zaudējumu cēloni.

5.   Kopienas ražotāji, kas nav atlasītie ražotājiem

(174)

Kā redzams 128. un 132. apsvērumā, kopumā Kopienas ražotāju ražošanas un tirdzniecības apjoms ir samazinājies. Tas norāda uz faktu, ka tie ir līdzīgā vai pat sliktākā stāvoklī nekā atlasītie ražotāji, t.i., tiem tiek nodarīti būtiski zaudējumi, kurus rada imports par dempinga cenām. Tāpēc nevar secināt, ka citi Kopienas ražotāji varētu būt radījuši būtiskus zaudējumus atlasītajiem ražotājiem.

6.   Valūtas svārstības

(175)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs pēc galīgo konstatējumu paziņošanas apgalvoja, ka bija jāizdara korekcijas attiecībā uz maiņas kursu, jo CNY ir piesaistīts USD kursam, kas izmeklēšanas periodā ievērojami kritās attiecībā pret EUR. Tomēr, kaut arī sākotnēji šķiet, ka nevar izslēgt iespēju, ka EUR novērtējums attiecībā pret USD varētu būt sekmējis attiecīgā ražojuma importu, tas, ka valūtas svārstības neietekmēja importu Kopienā no citām valstīm, norāda, ka to šajā gadījumā nevar uzskatīt par cēloņfaktoru. Tika arī norādīts, ka cēloņsakarības analīzes kritērijs it jautājums par to, vai imports par dempinga cenām, t.i., šā importa apjoms un cenas, ir cēlonis zaudējumiem. Ķīnas eksportētāji ar savu argumentu drīzāk mēģina skaidrot, kāpēc imports par dempinga cenām ir konkrētā cenu līmenī. Taču attiecībā uz cēloņsakarību jautājumam par to, kāpēc cenas šim importam par dempinga cenām bija konkrētā līmenī, nav būtiskas nozīmes.

7.   Secinājums

(176)

Tika atklāts, ka imports par dempinga cenām no ĶTR un Vjetnamas būtiski samazinājis Kopienas ražošanas nozares cenas IP laikā. Šī importa aizvien pieaugošā klātbūtne tirgū, kā redzams no tā tirgus daļas, kas kļūst arvien lielāka, sakrīt ar periodu, kurā Kopienas ražošanas nozare turpina būt nestabila (skatīt 150. līdz 153. apsvērumu). Tādēļ tika secināts, ka ir cēloņsakarība starp importu no šīm divām valstīm un zaudējumiem, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei. Attiecībā uz importu no citām valstīm, arī to tirgus daļa ir palielinājusies, bet daudz mazākā mērā nekā imports no ĶTR un Vjetnamas. Starp šīm citām valstīm, kuras eksportē velosipēdus uz Kopienu, IP pats lielākais bija imports no Taivānas. Tomēr to tirgus daļa samazinājās un cenas IP laikā nebija dempinga cenas salīdzinājumā ar Kopienas ražošanas nozares cenām. Tāpēc importu no Taivānas nevarēja uzskatīt par tādu, kurš rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. Attiecībā uz importu no visām citām valstīm, izņemot Taivānu, arī šīm valstīm ir palielinājusies tirgus daļa, bet mazākā mērā nekā importam no ĶTR un Vjetnamas. Tā kā nebija iespējams secināt, vai šī importa cenas samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas, kā paskaidrots 166. apsvērumā, tika secināts, ka imports no citām trešām valstīm, it īpaši ņemot vērā apjomus un tirgus daļu, nevarēja būtiski veicināt zaudējumus, kas tika nodarīti Kopienas ražošanas nozarei.

G.   KOPIENAS INTERESES

1.   Vispārīgi apsvērumi

(177)

Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu tika izpētīts, vai par spīti secinājumam par zaudējumus radošu dempingu, pastāvēja nepārvarami iemesli, kuru dēļ secinātu, ka Kopienas interesēs nebūtu turpināt antidempinga pasākumus pret importu no ĶTR vai pieņemt antidempinga pasākumus pret importu no Vjetnamas. Tika izskatīta iespējamo pasākumu ietekme uz visām personām, kas iesaistītas izmeklēšanā, un arī sekas, ja pasākumi netiktu piemēroti vai saglabāti. Šajā sakarā jāatceras, ka iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz importu no ĶTR tika secināts, ka pasākumu piemērošana nav pretrunā Kopienas interesēm.

(178)

Komisija izsūtīja aptaujas lapas importētājiem, bet netika saņemta neviena atbilde attiecībā uz pārskatīšanas uzsākšanu par pasākumiem, kas piemērojami importam no ĶTR. Par rīcību attiecībā uz Vjetnamu Komisija saņēma atbildes no 3 importētājiem.

2.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(179)

Tiek atgādināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtiskus zaudējumus, kā norādīts 150. un turpmākajos apsvērumos. Pēc pasākumu piemērošanas importam no ĶTR Kopienas ražošanas nozare bijusi daļēji spējīga atlabt. Tomēr, turpinoties importam par dempinga cenām no ĶTR kopā ar papildu importu par dempinga cenām no Vjetnamas, kas nebija radīto zaudējumu iemesls iepriekšējā izmeklēšanā, Kopienas ražošanas nozare nevarēja sasniegt apmierinošu finansiālu stāvokli un pilnīgi atlabt no zaudējumus radošās situācijas.

(180)

Antidempinga pasākumu piemērošana ļautu Kopienas ražošanas nozarei palielināt pārdošanu, tirgus daļas un arī atsevišķās tirgus daļās cenas. Šādi Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt tādu peļņas līmeni, kuru tā būtu spējusi sasniegt, ja nepastāvētu imports par dempinga cenām. Pieņemot, ka jaunus velosipēdu modeļus galvenokārt izstrādā ražošanas uzņēmumi Kopienā, pārdošanas apjomu un cenu ziņā tie pilnā mērā būtu ieguvēji no šādām pārmaiņām, ja beigtos importa par dempinga cenām radītais spiediens. Kopienas velosipēdu ražošanas nozare ir pierādījusi, ka tā ir dzīvotspējīga un konkurētspējīga taisnīgos tirgus apstākļos. Tāpēc Kopienas tirgū ir jāatjauno efektīvi konkurences apstākļi.

(181)

Tomēr bez pasākumiem, kas piemēroti importam no ĶTR un Vjetnamas, pastāvētu turpmāki tirdzniecības sagrozījumi, kuru dēļ neizbēgami Kopienas ražošanas nozares atlabšana apstātos. Kaut arī pret ĶTR ir piemēroti pasākumi, imports nepārtraukti palielinājies un importa cenas ir samazinājušās. Ņemot vērā ĶTR ražošanas jaudas, importa lielos apjomus pirms sākotnējo antidempinga pasākumu piemērošanas, ievērojamo importa apjoma palielināšanos un ievērojamo tirgus daļas palielināšanos importam no Vjetnamas, ir skaidrs, ka bez piemēroto pasākumu turpināšanas importam no ĶTR un pasākumu piemērošanas importam no Vjetnamas Kopienas ražošanas nozarei būs ļoti grūti, ja ne neiespējami atveseļoties. Citādi Kopienas ražošanas nozares zaudējumus radošā situācija kļūs vēl spiedīgāka, kas nozīmē, ka vēl vairāk Kopienas ražotāju izbeigs darbību vai samazinās ražošanas jaudas. Velosipēdu ražotāji, kas pārtraukuši ražošanu, piemēram, ir tādi uzņēmumi kā Kynast (Vācija), Merkers-Rad (Vācija), Confersil Portugāl un Ceasare Rizzato (Itālija). Tāpēc ir skaidrs, ka antidempinga pasākumi ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

3.   Nesaistīto importētāju intereses

(182)

No nesaistītajiem importētājiem netika saņemtas atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem vai komentāri attiecībā uz importu no ĶTR. Attiecībā uz Vjetnamu viens importētājs (kurš pārstāv aptuveni 14 % no kopējā importa) uzskatīja, ka jebkādi importa maksājumi par velosipēdiem no Vjetnamas būtu neizdevīgi ES klientiem, jo strauji samazinātos imports no Vjetnamas. Cits importētājs arī uzskatīja, ka importētie velosipēdi pārsvarā ir bērnu velosipēdi, kurus Kopienas ražotāji neražo.

(183)

Pirmām kārtām būtu jānorāda, ka, ņemot vērā zemo importētāju sadarbošanās līmeni, nebija iespējams veikt pasākumu piemērošanas vai nepiemērošanas ietekmes pienācīgu un pilnīgu izvērtējumu. Ir jāatceras, ka antidempinga pasākumu mērķis nav novērst importu, bet gan atjaunot taisnīgu tirdzniecību un nodrošināt to, ka imports netiek veikts par zaudējumus radošām dempinga cenām. Arī turpmāk Kopienas tirgū tiks atļauts imports par taisnīgu cenu un arī imports no trešām valstīm turpināsies, tāpēc iespējams, ka tradicionālo importētāju darbība ievērojami netiks skarta. Tāpat ir skaidrs, ka Kopienas ražotājiem ir pietiekama jauda, lai nodrošinātu velosipēdu piegādi, ja palielinātos pieprasījums. Turklāt, kā redzams 166. apsvēruma tabulā, imports no citām trešām valstīm norāda, ka šajās valstīs ir pietiekama velosipēdu ražošanas jauda. Tāpēc ir apšaubāms, ka radīsies velosipēdu deficīts. Turklāt, analizējot importu no Vjetnamas, secināja, ka importē visu kategoriju velosipēdus, ne tikai bērnu velosipēdus. Tāpat ir jāpiebilst, ka daļa no atlasītajiem ražotājiem faktiski ražo arī bērnu velosipēdus.

(184)

Tā kā arī turpmāk Kopienas tirgū tiks atļauts imports par taisnīgu cenu, tradicionālo importētāju darbība droši vien turpināsies pat tad, ja antidempinga pasākumi pret importu par dempinga cenām tiks saglabāti attiecībā uz ĶTR un piemēroti attiecībā uz importu no Vjetnamas. Nesaistīto importētāju zemais sadarbības līmenis un fakts, ka nav pierādījumu tam, ka pēc pasākumu piemērošanas importam no ĶTR importētājiem būtu radušās īpašas grūtības, tikai vēl vairāk uzsvēra šo secinājumu.

4.   Mazumtirgotāju intereses

(185)

Viens Vjetnamas velosipēdu importētājs darbojas arī kā velosipēdu mazumtirdzniecības organizācija, kurā saskaņā ar gada pārskatu par 2003. gadu ir 720 biedru. Šie biedri veido daļu no mazumtirgotāju tīkla, kas strādā importētāju un importētāju piegādātāju pārraudzībā, cita starpā velosipēdi tiek importēti no Vjetnamas. Tika ziņots, ka 2003. gadā šie 720 biedri nodarbināja 4 900 darbiniekus. Komisija saņēma arī parakstītu deklarāciju no 1 287 mazumtirgotājiem (tātad ne visiem mazumtirgotāju tīkla dalībniekiem), kurā bija norādīts, ka viņi atbalsta iesniegumu, kuru parakstījis importētājs. Kā norādīts 182. apsvērumā, viņi uzskatīja, ka, ja tiks piemēroti pasākumi pret velosipēdu importu no Vjetnamas, importa apjoms samazināsies, samazināsies velosipēdu tirdzniecības apjoms un tādējādi mazumtirgotāju tīklā samazināsies darbavietu skaits. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka saskaņā ar to, kas norādīts 183. apsvērumā, nepastāv risks, ka pietrūks velosipēdu vai ka samazināsies tirdzniecības apjomi, jo tiek lēsts, ka vajadzības gadījumā mazumtirgotāji spēs pāriet uz velosipēdu piegādi no citiem avotiem, kas nav Vjetnama.

(186)

Pēc galīgo konstatējumu paziņošanas dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka velosipēdu pieejamība par taisnīgām cenām nav vienīgais strīdīgais jautājums, ja analizē mazumtirgotāju intereses attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes velosipēdiem. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja arī, ka kvalitātes apsvērumu dēļ tām nav viegli pārorientēties no viena zīmola uz citu. Tomēr netika sniegti papildu pierādījumi, kas apliecinātu, ka no Vjetnamas importēto velosipēdu veids vai kvalitāte ir tik īpaši, ka citur tādus neražotu. Gluži pretēji, salīdzinot no Vjetnamas importētos velosipēdus ar atlasīto Kopienas ražotāju ražotajiem ar nolūku aprēķināt cenu samazinājuma starpību (sk. 123. apsvērumu), tika konstatēts, ka pastāv ievērojama sakritība starp vairākiem modeļiem. Šie apgalvojumi tādēļ tika noraidīti.

(187)

Komisija saņēma arī komentārus no citas mazumtirgotāju apvienības, kas pārstāv vairāk nekā 6 000 mazumtirgotāju, tā atbalstīja pasākumus pret ĶTR izcelsmes importu, bet iebilda pret pašreizējo procedūru, kas attiecas uz Vjetnamu, apgalvojot, ka imports no Vjetnamas nav imports par dempinga cenām un nerada arī zaudējumus. Tomēr, kā teikts 95. un 97. apsvērumā, tika konstatēts, ka velosipēdu imports no Vjetnamas ir imports par dempinga cenām un rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(188)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika konstatēts, ka antidempinga pasākumi pret velosipēdu importu no ĶTR un Vjetnamas nav pretrunā mazumtirgotāju interesēm.

5.   Piegādātāju intereses

(189)

Viens Itālijas piegādātājs (un tā apvienība) par sevi paziņoja izmeklēšanas laikā. Viņi apgalvoja, ka Itālijā ir vairāk nekā 200 rūpnīcu, kuras piegādā velosipēdu ražotājiem velosipēdu sastāvdaļas, un ka turpmāka piegādātāju rūpniecības pastāvēšana neizbēgami ir atkarīga no velosipēdu ražošanas turpināšanās Eiropā. Šajā sakarā tika secināts, ka bez pasākumu piemērošanas, iespējams, būs jāslēdz vēl vairākas velosipēdu ražotnes Eiropā, kas izraisītu negatīvas sekas Kopienas rezerves daļu ražošanas rūpniecībai un pakļautu briesmām nodarbinātību piegādātāju rūpniecības nozarē. Tāpēc tika secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana būtu piegādātāju interesēs.

6.   Ietekme uz patērētājiem

(190)

Komisija nesaņēma komentārus no Kopienas patērētāju apvienībām attiecībā uz pasākumiem, kas piemēroti ĶTR, vai iespējamu pasākumu piemērošanu importam no Vjetnamas. Ir jāatzīmē, ka jebkurā gadījumā patērētājiem ir plaša izvēle visos segmentos, pat bez ĶTR vai Vjetnamas izcelsmes velosipēdiem. Kopienas ražošanas nozare lielā mērā nodrošina piedāvājumu klāsta dažādību. Izmeklēšana nav atklājusi nekādas piegādes problēmas. Šajā sakarā arī jāatzīmē, ka Komisija saņēma komentārus no tās pašas apvienības, kura minēta 185. apsvērumā. Apvienības pārstāvētie mazumtirgotāji iegādājas lielāko daļu velosipēdu no Eiropas ražotājiem, un viņi ir zaudējuši ievērojamu tirgus daļu citos izplatīšanas kanālos, it īpaši lielo tirdzniecības centru tirgū. Kaut gan viņi saka, ka no ĶTR importētie velosipēdi neparādās mazumtirdzniecības ķēdē, zemas cenas lielo tirdzniecības centru tirgū ietekmē gala lietotāju izvēli, kaut arī kvalitāte starp pie mazumtirgotājiem un lielajiem tirdzniecības centriem pieejamajiem velosipēdiem atšķiras. Šo iemeslu dēļ tika secināts, ka nekādi antidempinga pasākumi pret ĶTR un Vjetnamu nav pretrunā patērētāju interesēm.

7.   Secinājums par Kopienas interesēm

(191)

Kopienas ražošanas nozares un Kopienas velosipēdu daļu piegādātāju interesēs pilnīgi noteikti ir turpināt piemērot pasākumus velosipēdu importam no ĶTR un piemērot pasākumus velosipēdu importam no Vjetnamas. Tas ļaus Kopienas ražošanas nozarei attīstīties un pilnībā atlabt no zaudējumiem, kurus radījis imports par dempinga cenām. Ja pasākumus tomēr nepiemēros, visticamāk, Kopienas ražošanas apjoms turpinās samazināties un aizvien vairāk uzņēmumu izbeigs darboties šajā nozarē. Turklāt importētāji un mazumtirgotāji būtībā netiks ietekmēti, jo tirgū joprojām būs pieejami velosipēdi par taisnīgu cenu. Kas attiecas uz patērētājiem, Komisija nesaņēma komentārus no šīm personām.

(192)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka nepastāv nepārvarami iemesli nepiemērot antidempinga maksājumu ĶTR un Vjetnamas izcelsmes velosipēdu importam.

H.   IEROSINĀTIE MAKSĀJUMI

(193)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, tā radītajiem zaudējumiem un Kopienas interesēm, importam no Vjetnamas būtu jāpiemēro pasākumi, lai novērstu turpmāku zaudējumu nodarīšanu, kas radušies Kopienas ražošanas nozarei importa par dempinga cenām dēļ. Attiecībā uz importu no ĶTR pašreizējos pasākumos, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1524/2000, būtu jāveic korekcijas, lai ņemtu vērā starpposma izmeklēšanas konstatējumus. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu grozītie pasākumi piemērojami jaunam piecu gadu periodam.

(194)

Pasākumi būtu jāpiemēro tādā līmenī, kāds ir pietiekams, lai novērstu importa radītos zaudējumus, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma apmēru, kas vajadzīgs, lai novērstu zaudējumus radošo dempingu, tika pieņemts lēmums, ka jebkuriem pasākumiem būtu jāļauj Kopienas ražošanas nozarei segt tās ražošanas izdevumus, lai iegūtu vispārēju pelņu pirms nodokļu nomaksas, kuru šāda veida rūpniecības nozare spēj samērīgi sasniegt normālas konkurences apstākļos, t.i., bez importa par dempinga cenām klātbūtnes, pārdodot līdzīgu ražojumu Kopienā. Pirmsnodokļu rentabilitātes procents šādiem aprēķiniem bija 8 % no velosipēdu pārdošanas apgrozījuma. Tas ir tāds pats kā iepriekšējā izmeklēšanā, jo netika konstatēta norāde, ka tas būtu jāmaina.

(195)

Daži ĶTR un Vjetnamas eksportētāji, kas sadarbojās, iebilda, ka 8 % ir ļoti augsta procentu likme, un atsaucās uz procentiem, kas minēti sūdzībā, t.i., 3,3 %, kā peļņu, kas piemērojama veselīgas rūpniecības gadījumā. Bez tam viņi atsaucās uz iepriekšējo izmeklēšanu, kurā tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozari nodarīti zaudējumi 0,6 % apmērā. Tomēr tika secināts, ka noteiktā rentabilitāte (3,5 %) šīs izmeklēšanas IP periodā tikai norāda uz to, ka Kopienas ražošanas nozare ir daļēji atlabusi no iepriekšējā dempinga, un nav uzskatāms, ka šis ir peļņas līmenis, kuru tā varētu sasniegt, ja nepastāvētu imports par dempinga cenām. Šajā sakarā tika atzīmēts, ka par spīti pastāvošajiem pasākumiem, kas tiek piemēroti importam no ĶTR, ĶTR importa apjoms ir ievērojami palielinājies pārskata periodā un tajā pašā laikā ir ievērojami palielinājies imports no Vjetnamas par dempinga cenām. Šajos apstākļos 8 % peļņas līmenis, kuru izmantoja iepriekšējā izmeklēšanā, uzskatāms par piemērotu, jo netika konstatēti norādījumi, ka šī likme ir jāsamazina. Tādējādi tika aprēķināta zaudējumus neradoša cena Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanai.

(196)

Nepieciešamais cenu paaugstinājums tika noteikts, ņemot vērā vidējās svērtās importa cenas salīdzinājumu, kas noteikts dempinga aprēķiniem, ar vidējām svērtajām atlasīto ražotāju kopējām ražošanas izmaksām, pievienojot tam peļņas procentu 8 % apmērā.

(197)

Tā kā radīto zaudējumu starpība ir lielāka nekā konstatētā dempinga starpība, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga maksājums jānosaka, ņemot vērā dempinga starpību.

(198)

ĶIETP izteica vēlmi kopā ar ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, piedāvāt saistības. Šajā ziņā jānorāda, ka saistības attiecībā uz patēriņa precēm vēsturiski, bet nevis parasti pieņem, cita starpā, modeļu sarežģītības, dažādo veidu skaita un dažādības dēļ, kā arī regularitātes dēļ, ar kādu tos atjaunina vai citādi maina. Tādēļ praktiski nav iespējams noteikt pamatotas minimālās importa cenas. Turklāt šo apsvērumu dēļ radušās patiesi nepārvaramas uzraudzības grūtības, kuru dēļ šādas saistības pieņemt nav praktiski iespējams. Šie vispārējie apsvērumi attiecas arī uz šo gadījumu. Tādēļ Komisija uzskata, ka šajā konkrētajā izmeklēšanā saistību pieņemšana nav piemērota un ka piedāvājums jānoraida. Komisija par to attiecīgi informēja ĶIETP.

(199)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā konstatēto, kā noteikts šajā regulā, tika noteiktas antidempinga maksājuma likmes atsevišķiem uzņēmumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda tika konstatēta izmeklēšanas laikā attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šo maksājumu likmes (pretēji visā valstī piemērojamai nodevai “visiem citiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas tikai un vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kurus ražojuši šie uzņēmumi, kas tādējādi minēti kā īpašās juridiskās personas. Importētajiem ražojumiem, kurus ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī vienības, kas saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nepiemēro šīs maksājumu likmes un tiem piemēro likmi “visiem citiem uzņēmumiem”.

(200)

Jebkurš pieprasījums piemērot šīs uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes (piem., pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties adresējams Komisijai (8) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībās, kas saistītas ar ražošanu, vietējo un eksporta pārdošanu, kas saistās, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai attiecīgām izmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Ja nepieciešams, regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemērojamas individuālās maksājumu likmes.

(201)

Ņemot vērā iepriekšminētos secinājumus, antidempinga maksājuma likmes ir šādas:

Valsts

Uzņēmums

Antidempinga maksājums (%)

Ķīnas Tautas Republika

Visi uzņēmumi

48,5

Vjetnama

Always Co., Ltd.

Tan Thuan Export processing Zone,

District 7,

Ho Chi Minh City, Vietnam

15,8

Visi citi uzņēmumi

34,5

(202)

Saskaņā ar pamatregulas 20. pantu visas iesaistītās personas tika informētas par būtiskākajiem faktiem un apsvērumiem, kurus ņēma vērā, ierosinot grozīt pašreizējo pasākumu apjomu ĶTR un piemērot pasākumus attiecībā uz velosipēdu importu no Vjetnamas. Tām tika dota iespēja komentēt un pieprasīt uzklausīšanu. Komentāri tika saņemti un ņemti vērā, ja tika uzskatīti par piemērojamiem.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz to Vjetnamas izcelsmes divriteņu un citu velosipēdu (tostarp kravas trīsriteņu, bet izņemot vienriteņus) importu, kas nav motorizēti un atbilst KN kodiem ex 8712 00 10 (TARIC kods 8712001090), 8712 00 30 un ex 8712 00 80 (TARIC kods 8712008090).

2.   Galīgā maksājuma likmes, kas piemērojamas Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas, attiecībā uz tabulā minēto ražotāju ražojumiem ir šādas:

Valsts

Uzņēmums

Antidempinga maksājuma likme (%)

TARIC papildkods

Vjetnama

Always Co., Ltd., Tan Thuan Export processing Zone, District 7, Ho Chi Minh City, Vietnam

15,8

A667

Visi pārējie uzņēmumi

34,5

A999

3.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 1524/2000 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1. pants

1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz to Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes divriteņu un citu velosipēdu (tostarp kravas trīsriteņu, bet izņemot vienriteņus) importu, kas nav motorizēti un atbilst KN kodiem ex 8712 00 10 (TARIC kods 8712001090), 8712 00 30 un ex 8712 00 80 (TARIC kods 8712008090).

2.   Galīgā maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas, ir 48,5 %.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. BROWN


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 228, 9.9.1993., 1. lpp.

(3)  OV L 16, 18.1.1997., 55. lpp.

(4)  OV L 175, 14.7.2000., 39. lpp.

(5)  OV C 103, 29.4.2004., 76. lpp.

(6)  OV C 103, 29.4.2004., 80. lpp.

(7)  Nīderlandes Mededingingsautoritet2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 1615/691.

(8)  

European Commission

Directorate-General for Trade

Direction B

Office J-79 5/16

B-1049 Brussels


14.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/37


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1096/2005

(2005. gada 13. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 14. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 13. jūlija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

55,8

096

43,7

999

49,8

0707 00 05

052

79,7

999

79,7

0709 90 70

052

75,7

999

75,7

0805 50 10

388

64,6

528

61,4

999

63,0

0808 10 80

388

80,1

400

90,1

404

59,2

508

68,4

512

84,5

528

64,8

720

68,8

804

89,8

999

75,7

0808 20 50

388

84,9

512

46,9

528

54,4

800

31,4

804

99,5

999

63,4

0809 10 00

052

163,2

999

163,2

0809 20 95

052

263,9

400

312,0

999

288,0

0809 40 05

528

109,1

624

111,7

999

110,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


14.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/39


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1097/2005

(2005. gada 12. jūlijs),

ar ko izveido vienības vērtības konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1),

ņemot vērā Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (2) ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, un jo īpaši tās 173. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. līdz 177. pants paredz, ka Komisija periodiski nosaka vienības vērtības produktiem, kas uzskaitīti klasifikācijā minētās regulas 26. pielikumā.

(2)

Iepriekšminētajos pantos izklāstīto noteikumu un kritēriju piemērošanas rezultāts tiem elementiem, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 2. punktu, ir tāds, ka vienības vērtības, kādas tās noteiktas šīs regulas pielikumā, būtu jānosaka saistībā ar attiecīgajiem produktiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 1. punktā paredzētās vienības vērtības ar šo ir noteiktas tādas, kā izklāstīts šīs regulas pielikuma tabulā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 15.jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 12 jūlijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

(2)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Pozīcija

Apraksts

Mērvienības lielums pa 100 kg

Sugas, šķirnes, KN kods

EUR

LTL

SEK

CYP

LVL

GBP

CZK

MTL

DKK

PLN

EEK

SIT

HUF

SKK

1.10

Jaunie kartupeļi

0701 90 50

 

 

 

 

1.30

Sīpoli (izņemot sēklas sīpolus)

0703 10 19

31,92

18,31

965,38

237,92

499,37

7 909,27

110,20

22,21

13,70

129,98

7 643,10

1 242,82

300,95

21,90

 

 

 

 

1.40

Ķiploki

0703 20 00

138,03

79,17

4 175,09

1 028,95

2 159,68

34 206,25

476,59

96,05

59,26

562,14

33 055,09

5 374,97

1 301,55

94,73

 

 

 

 

1.50

Puravi

ex 0703 90 00

62,17

35,66

1 880,52

463,45

972,75

15 406,97

214,66

43,26

26,69

253,19

14 888,47

2 420,96

586,24

42,67

 

 

 

 

1.60

Ziedkāposti

0704 10 00

1.80

Baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti

0704 90 10

53,56

30,72

1 620,08

399,27

838,03

13 273,24

184,93

37,27

22,99

218,13

12 826,55

2 085,68

505,05

36,76

 

 

 

 

1.90

Sparģeļkāposti jeb brokoļi (Brassica oleracea var. italica)

ex 0704 90 90

 

 

 

 

1.100

Ķīnas kāposti

ex 0704 90 90

104,01

59,66

3 146,09

775,35

1 627,40

25 775,76

359,13

72,38

44,65

423,59

24 908,31

4 050,25

980,77

71,38

 

 

 

 

1.110

Galviņsalāti

0705 11 00

1.130

Burkāni

ex 0706 10 00

30,30

17,38

916,51

225,87

474,09

7 508,95

104,62

21,09

13,01

123,40

7 256,24

1 179,91

285,72

20,79

 

 

 

 

1.140

Redīsi

ex 0706 90 90

52,35

30,03

1 583,48

390,25

819,10

12 973,38

180,75

36,43

22,47

213,20

12 536,78

2 038,56

493,64

35,93

 

 

 

 

1.160

Zirņi (Pisum sativum)

0708 10 00

488,15

280,01

14 765,69

3 639,00

7 637,96

120 974,42

1 685,50

339,71

209,56

1 988,06

116 903,22

19 009,22

4 603,10

335,02

 

 

 

 

1.170

Pupiņas:

 

 

 

 

 

 

1.170.1

pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.)

ex 0708 20 00

115,56

66,28

3 495,37

861,43

1 808,08

28 637,39

399,00

80,42

49,61

470,62

27 673,64

4 499,91

1 089,66

79,31

 

 

 

 

1.170.2

pupiņas (Phaseolus spp., vulgaris var. Compressus Savi)

ex 0708 20 00

151,09

86,67

4 570,17

1 126,32

2 364,04

37 443,12

521,68

105,14

64,86

615,33

36 183,03

5 883,60

1 424,72

103,69

 

 

 

 

1.180

Pupas

ex 0708 90 00

1.190

Artišoki

0709 10 00

1.200

Sparģeļi:

 

 

 

 

 

 

1.200.1

zaļie

ex 0709 20 00

432,80

248,25

13 091,26

3 226,33

6 771,81

107 255,88

1 494,36

301,18

185,80

1 762,61

103 646,35

16 853,57

4 081,11

297,03

 

 

 

 

1.200.2

pārējie

ex 0709 20 00

409,70

235,00

12 392,59

3 054,15

6 410,40

101 531,73

1 414,61

285,11

175,88

1 668,54

98 114,84

15 954,11

3 863,30

281,18

 

 

 

 

1.210

Baklažāni

0709 30 00

97,81

56,10

2 958,42

729,10

1 530,32

24 238,16

337,70

68,06

41,99

398,32

23 422,46

3 808,64

922,27

67,12

 

 

 

 

1.220

Salātu selerijas (Apium graveolens var. dulce)

ex 0709 40 00

138,52

79,46

4 189,95

1 032,61

2 167,37

34 328,03

478,28

96,40

59,47

564,14

33 172,77

5 394,11

1 306,19

95,07

 

 

 

 

1.230

Gailenes

0709 59 10

404,81

232,20

12 244,69

3 017,70

6 333,90

100 320,01

1 397,73

281,71

173,78

1 648,63

96 943,90

15 763,71

3 817,20

277,82

 

 

 

 

1.240

Dārzeņpipari

0709 60 10

118,66

68,06

3 589,22

884,56

1 856,62

29 406,25

409,71

82,58

50,94

483,25

28 416,62

4 620,73

1 118,91

81,44

 

 

 

 

1.250

Fenhelis

0709 90 50

1.270

Veselas svaigas batātes (paredzētas pārtikai)

0714 20 10

116,82

67,01

3 533,57

870,85

1 827,84

28 950,33

403,36

81,30

50,15

475,76

27 976,05

4 549,09

1 101,57

80,17

 

 

 

 

2.10

Svaigi kastani (Castanea spp.)

ex 0802 40 00

2.30

Svaigi ananasi

ex 0804 30 00

61,66

35,37

1 865,01

459,63

964,73

15 279,91

212,89

42,91

26,47

251,11

14 765,69

2 401,00

581,40

42,32

 

 

 

 

2.40

Svaigi avokado

ex 0804 40 00

118,53

67,99

3 585,19

883,57

1 854,54

29 373,24

409,25

82,48

50,88

482,71

28 384,73

4 615,54

1 117,66

81,34

 

 

 

 

2.50

Svaigas gvajaves un mango

ex 0804 50

2.60

Svaigi saldie apelsīni:

 

 

 

 

 

 

2.60.1

sarkanie un pussarkanie apelsīni

ex 0805 10 20

55,08

31,59

1 666,06

410,60

861,81

13 649,93

190,18

38,33

23,65

224,32

13 190,56

2 144,87

519,38

37,80

 

 

 

 

2.60.2

Navels, Navelines, Navelates, Salustianas, Vernas, Valencia lates, Maltese, Shamoutis, Ovalis, Trovita un Hamlins

ex 0805 10 20

48,83

28,01

1 477,10

364,03

764,07

12 101,79

168,61

33,98

22,96

198,88

11 694,53

1 901,61

460,48

33,51

 

 

 

 

2.60.3

pārējie

ex 0805 10 20

45,29

25,98

1 369,93

337,62

708,63

11 223,77

156,38

31,52

19,44

184,45

10 846,05

1 763,64

427,07

31,08

 

 

 

 

2.70

Svaigi mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas); svaigi klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi:

 

 

 

 

 

 

2.70.1

klementīni

ex 0805 20 10

56,00

32,12

1 694,00

417,49

876,27

13 878,86

193,37

38,97

24,04

228,08

13 411,79

2 180,84

528,09

38,44

 

 

 

 

2.70.2

Monreale apelsīni un sacumas

ex 0805 20 30

52,69

30,22

1 593,73

392,77

824,40

13 057,36

181,92

36,67

22,62

214,58

12 617,94

2 051,76

496,84

36,16

 

 

 

 

2.70.3

mandarīni un vilkingi

ex 0805 20 50

39,17

22,47

1 184,88

292,01

612,91

9 707,63

135,25

27,26

16,82

159,53

9 380,93

1 525,40

369,38

26,88

 

 

 

 

2.70.4

tanžerīni un pārējie

ex 0805 20 70

ex 0805 20 90

47,40

27,19

1 433,82

353,37

741,68

11 747,24

163,67

32,99

20,35

193,05

11 351,90

1 845,89

446,98

32,53

 

 

 

 

2.85

Svaigi laimi (Citrus auranti folia)

0805 50 90

155,80

89,37

4 712,77

1 161,46

2 437,81

38 611,40

537,96

108,42

66,89

634,53

37 311,99

6 067,17

1 469,17

106,93

 

 

 

 

2.90

Svaigi greipfrūti:

 

 

 

 

 

 

2.90.1

baltie

ex 0805 40 00

62,25

35,71

1 883,03

464,07

974,05

15 427,51

214,95

43,32

26,73

253,53

14 908,32

2 424,19

587,02

42,72

 

 

 

 

2.90.2

sārtie

ex 0805 40 00

64,70

37,11

1 956,92

482,28

1 012,27

16 032,96

223,38

45,02

27,77

263,48

15 493,40

2 519,33

610,06

44,40

 

 

 

 

2.100

Galda vīnogas

0806 10 10

153,80

88,22

4 652,08

1 146,50

2 406,42

38 114,25

531,03

107,03

66,03

626,36

36 831,57

5 989,05

1 450,25

105,55

 

 

 

 

2.110

Arbūzi

0807 11 00

38,37

22,01

1 160,62

286,03

600,36

9 508,85

132,48

26,70

16,47

156,27

9 188,85

1 494,17

361,81

26,33

 

 

 

 

2.120

Melones (izņemot arbūzus):

 

 

 

 

 

 

2.120.1

Amarillo, Cuper, Honey Dew (tostarp Cantalene), Onteniente, Piel de Sapo (tostarp Verde Liso), Rochet, Tendral, Futuro

ex 0807 19 00

62,97

36,12

1 904,72

469,42

985,27

15 605,23

217,42

43,82

27,03

256,45

15 080,06

2 452,11

593,78

43,22

 

 

 

 

2.120.2

pārējās

ex 0807 19 00

63,89

36,65

1 932,54

476,27

999,66

15 833,22

220,60

44,46

27,43

260,20

15 300,38

2 487,94

602,46

43,85

 

 

 

 

2.140

Bumbieri

 

 

 

 

 

 

2.140.1

Nashi (Pyrus pyrifolia),

Ya (Pyrus Bretscheideri)

ex 0808 20 50

 

 

 

 

2.140.2

pārējie

ex 0808 20 50

 

 

 

 

2.150

Aprikozes

0809 10 00

 

 

 

 

2.160

Ķirši

0809 20 95

0809 20 05

 

 

 

 

2.170

Persiki

0809 30 90

 

 

 

 

2.180

Nektarīni

ex 0809 30 10

 

 

 

 

2.190

Plūmes

0809 40 05

 

 

 

 

2.200

Zemenes

0810 10 00

281,43

161,43

8 512,69

2 097,95

4 403,42

69 743,98

971,72

195,85

120,82

1 146,15

67 396,86

10 959,17

2 653,77

193,15

 

 

 

 

2.205

Avenes

0810 20 10

304,95

174,92

9 224,13

2 273,28

4 771,43

75 572,71

1 052,93

212,21

130,92

1 241,94

73 029,43

11 875,06

2 875,56

209,29

 

 

 

 

2.210

Mellenes (Vaccinium myrtillus)

0810 40 30

1 455,44

834,84

44 024,15

10 849,72

22 772,69

360 687,14

5 025,34

1 012,84

624,82

5 927,42

348 548,77

56 676,29

13 724,22

998,87

 

 

 

 

2.220

Kivi (Actinidia chinensis Planch.)

0810 50 00

124,67

71,51

3 771,05

929,37

1 950,68

30 895,97

430,46

86,76

53,52

507,74

29 856,21

4 854,81

1 175,60

85,56

 

 

 

 

2.230

Granātāboli

ex 0810 90 95

106,91

61,32

3 233,81

796,97

1 672,78

26 494,44

369,14

74,40

45,90

435,40

25 602,81

4 163,18

1 008,12

73,37

 

 

 

 

2.240

Hurma (ieskaitot Sharon fruit)

ex 0810 90 95

151,52

86,91

4 583,28

1 129,55

2 370,83

37 550,53

523,18

105,45

65,05

617,09

36 286,82

5 900,47

1 428,81

103,99

 

 

 

 

2.250

Ličī

ex 0810 90


14.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/45


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1098/2005

(2005. gada 13. jūlijs),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas olām un olu dzeltenumiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. panta 1. punktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas minētās regulas pielikumā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2771/75 I pielikumā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 2. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensāciju likmes, ko piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EEK) Nr. 2771/75 1. panta 1. punktā minētajiem pamatproduktiem, ko eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2771/75 I pielikumā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 14. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.)

(2)  OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.


PIELIKUMS

Kompensāciju likmes, ko no 2005. gada 14. jūlija piemēro olām un olu dzeltenumiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Galamērķis (1)

Kompensācijas likme

0407 00

Putnu olas ar čaumalu, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas:

 

 

– Mājputnu:

 

 

0407 00 30

– – Citas:

 

 

a)

eksportējot olu albumīnu ar KN kodiem 3502 11 90 un 3502 19 90

02

12,00

03

20,00

04

6,00

b)

eksportējot citas preces

01

6,00

0408

Putnu olas bez čaumalas un dzeltenumi, svaigi, žāvēti, vārīti ūdenī vai tvaicēti, kultenī, saldēti vai konservēti citā veidā, arī ar cukuru vai citiem saldinātājiem:

 

 

– Olu dzeltenumi:

 

 

0408 11

– – Žāvēti:

 

 

ex 0408 11 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

40,00

0408 19

– – Citi:

 

 

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

ex 0408 19 81

– – – – Šķidri:

 

 

nesaldināti

01

20,00

ex 0408 19 89

– – – – Saldēti:

 

 

nesaldināti

01

20,00

– Citi:

 

 

0408 91

– – Žāvēti:

 

 

ex 0408 91 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

75,00

0408 99

– – Citi:

 

 

ex 0408 99 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

19,00


(1)  Galamērķi ir šādi:

01

trešās valstis, izņemot Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra. Šveicei un Lihtenšteinai šīs likmes nav piemērojamas precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē no 2005. gada 1. februāra;

02

Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Turcija, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals un Krievija;

03

Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna un Filipīnas;

04

Visi galamērķi, izņemot Šveici, un galamērķus 02 un 03.


14.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/47


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1099/2005

(2005. gada 13. jūlijs),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību, un jo īpaši tās 8. pantu (1),

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 808/2004 tika izveidota vienota sistēma, lai regulāri apkopotu Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 808/2004 8. panta 1. punktu ir vajadzīgi īstenošanas pasākumi, lai noteiktu datus, kas jāiesniedz minētās regulas 3. un 4. pantā noteiktās statistikas sagatavošanai, un nosūtīšanas termiņus.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom  (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Dati, kas nosūtāmi Kopienas statistikas sagatavošanai par informācijas sabiedrību, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 808/2004 3. panta 2. punktā un 4. pantā, ir precizēti šīs regulas I un II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 143, 30.4.2004., 49. lpp.

(2)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.


I PIELIKUMS

1. modulis. Uzņēmumi un informācijas sabiedrība

1.   TĒMAS UN TO RĀDĪTĀJI

a)   Tēmas, kuras jāietver par 2006. apsekojuma gadu un kuras atlasa no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004 I pielikumā sniegtā saraksta, ir šādas:

IKT sistēmas un to izmantošana uzņēmumos,

interneta un citu elektronisko sakaru tīklu izmantošana uzņēmumos,

e-komercijas un elektroniskās tirdzniecības procesi,

IKT drošība.

b.1)   Vienīgi par uzņēmumiem, kas nav klasificēti NACE 1.1. red. J iedaļā, vāc šādus uzņēmumu raksturojošus rādītājus:

IKT sistēmas un to izmantošana uzņēmumos

Rādītāji, kas jāsavāc par visiem uzņēmumiem:

datoru izmantošana.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri izmanto datorus:

to darbinieku procentuālais daudzums, kuri vismaz reizi nedēļā izmanto datoru,

darbinieki, kuri regulāri daļu laika (pusi dienas nedēļā vai vairāk) strādā, neatrodoties parastajā darba vietā, un kuri pieslēgušies uzņēmuma datorsistēmām ar elektronisko sakaru tīkla palīdzību (attāldarbs),

problēmas 2005. gadā, pieņemot darbā personālu ar IKT iemaņām,

bezvadu lokālā tīkla esība,

kabeļu lokālā tīkla esība,

intraneta esība,

ekstraneta esība,

IT sistēmas esība pasūtījumu izvietošanas un/vai saņemšanas vadīšanai,

apjoms, kādā pēdējos piecos gados tradicionālais pasts ir aizstāts ar elektronisko sakaru līdzekļiem (aizstāšana nav notikusi, aizstāšana bijusi neliela, aizstāšana bijusi nozīmīga, aizstāts lielākoties vai pilnībā, nav piemērojams).

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri izmanto attāldarbu:

attāldarbs pēc veidiem: darbs mājās,

attāldarbs pēc veidiem: klienta un/vai ārējo uzņēmējdarbības partneru telpās,

attāldarbs pēc veidiem: viena un tā paša uzņēmuma vai uzņēmumu grupas ģeogrāfiski izkliedētas vietas,

attāldarbs pēc veidiem: komandējuma laikā.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuriem 2005. gadā bija grūtības pieņemt darbā personālu ar IKT iemaņām:

2005. gadā IKT lietotāja iemaņu nav, vai tās nav pilnībā atbilstošas,

2005. gadā IKT speciālistu iemaņu nav, vai tās nav pilnībā atbilstošas,

augstas IKT speciālistu izmaksas 2005. gadā.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri izmanto kādu IT sistēmu pasūtījumu izvietošanai un/vai saņemšanai:

pasūtījumu vadības IT sistēma, kas saistīta ar nomaiņai paredzēto preču atkārtotas pasūtīšanas iekšējo sistēmu,

pasūtījumu vadības IT sistēma, kas saistīta ar rēķinu nosūtīšanas un maksājumu sistēmām,

pasūtījumu vadības IT sistēma, kas saistīta ar ražošanas vadības, loģistikas vai apkalpošanas sistēmām,

pasūtījumu vadības IT sistēma, kas saistīta ar piegādātāju uzņēmējdarbības sistēmām,

pasūtījumu vadības IT sistēma, kas saistīta ar pasūtītāju uzņēmējdarbības sistēmām.

Interneta un citu elektronisko sakaru tīklu izmantošana uzņēmumos

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri izmanto datorus:

piekļuve internetam.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam:

to nodarbināto personu procentuālais daudzums, kuras vismaz reizi nedēļā izmanto globālo tīmekli,

interneta pieslēgums: tradicionālais modems,

interneta pieslēgums: ISDN,

interneta pieslēgums: DSL,

interneta pieslēgums: citi fiksēti interneta pieslēgumi,

interneta pieslēgums: mobilais savienojums,

maksimālais interneta pieslēguma lejupielādes ātrums (mazāks par 144 Kb/s, 144 Kb/s vai lielāks un mazāks nekā 2 Mb/s, 2 Mb/s vai lielāks),

interneta izmantošana banku un finansēšanas pakalpojumu saņemšanai,

interneta izmantošana mācību un izglītošanās nolūkos,

interneta izmantošana tirgus uzraudzības nodrošināšanai,

interneta izmantošana digitālo produktu saņemšanai,

interneta izmantošana garantijas remonta pieteikšanai,

interneta izmantošana saskarsmei ar publiskajām iestādēm 2005. gadā,

pašu tīmekļa vietnes esība.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuriem ar interneta starpniecību 2005. gadā bija saskarsme ar publiskajām iestādēm:

interneta izmantošana informācijas saņemšanai no publisko iestāžu tīmekļa vietnēm 2005. gadā,

interneta izmantošana veidlapu saņemšanai no publisko iestāžu tīmekļa vietnēm 2005. gadā,

interneta izmantošana aizpildīto veidlapu iesniegšanai publiskajām iestādēm 2005. gadā,

interneta izmantošana priekšlikuma iesniegšanai elektroniskā konkursu sistēmā (elektroniskais valsts iepirkums) 2005. gadā.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuriem ir tīmekļa vietne:

tīmekļa vietne savu ražojumu tirdzniecībai,

tīmekļa vietne, kuras uzdevums ir atvieglot piekļuvi katalogiem un cenu lapām,

tīmekļa vietne garantijas atbalsta sniegšanai.

E-komercijas un elektroniskās tirdzniecības procesi

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam:

ir veikuši pasūtījumus, izmantojot internetu,

ir saņēmuši pasūtījumus, izmantojot internetu.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri ir veikuši pasūtījumus, izmantojot internetu:

to kopējo pirkumu procentuālais daudzums, kas iegūti no pasūtījumiem, kas veikti, izmantojot internetu, procentuālās klasēs ( [0;1[ , [1;5[ , [5;10[ , [10;25[ , [25;100] ).

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši pasūtījumus, izmantojot internetu:

tā kopējā apgrozījuma procentuālais daudzums, kas iegūts no pasūtījumiem, kas saņemti, izmantojot internetu,

elektroniskā pārdošana, izmantojot internetu, pēc klientu veidiem: B2B un B2G,

elektroniskā pārdošana, izmantojot internetu, pēc klientu veidiem: B2C,

elektroniskā pārdošana, izmantojot internetu, pēc galamērķiem: pašu valsts,

elektroniskā pārdošana, izmantojot internetu, pēc galamērķiem: citas ES valstis,

elektroniskā pārdošana, izmantojot internetu, pēc galamērķiem: pārējās pasaules valstis,

ir pārdevuši produktus, izmantojot specializētas B2B pārdošanas vietas.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri izmanto datorus:

ir veikuši pasūtījumus, izmantojot datortīklus, izņemot internetu,

ir saņēmuši pasūtījumus, izmantojot datortīklus, izņemot internetu.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri veikuši pasūtījumus, izmantojot datortīklus, izņemot internetu:

to kopējo pirkumu procentuālais daudzums, kas iegūti no pasūtījumiem, kuri veikti, izmantojot datortīklus, izņemot internetu, procentuālās klasēs ( [0;1[ , [1;25[ , [25;50[ , [50;75[ , [75;100] ).

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri saņēmuši pasūtījumus, izmantojot datortīklus, izņemot internetu:

tā kopējā apgrozījuma procentuālais daudzums, kas iegūts no pasūtījumiem, kuri saņemti, izmantojot datortīklus, izņemot internetu.

IKT drošība

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam:

drošības iekārtu lietojums: vīrusu meklēšana vai aizsardzības programmatūra,

drošības iekārtu lietojums: ugunsmūri,

drošības iekārtu lietojums: droši serveri,

drošības iekārtu lietojums: datu dublējums ārpus objekta,

drošības iekārtu lietojums: elektronisks digitālais paraksts kā pasūtītāja autentificēšanas mehānisms,

drošības iekārtu lietojums: citi autentificēšanas mehānismi (piemēram, PIN kods),

drošības iekārtu lietojums: datu šifrēšana konfidencialitātes nolūkos,

ar IKT saistītas problēmas, kas radās 2005. gadā un izraisīja informācijas vai darba laika zudumu.

b.2)   Par tiem finanšu nozares uzņēmumiem, kas klasificēti NACE 1.1. red. J iedaļas klasēs 65.12, 65.22, 66.01 un 66.03, vāc šādus uzņēmumu raksturojošus rādītājus:

IKT sistēmas un to izmantošana uzņēmumos

Rādītāji, kas jāsavāc par visiem uzņēmumiem:

to nodarbināto personu procentuālais daudzums, kuras vismaz reizi nedēļā izmanto datoru,

nodarbinātās personas, kuras regulāri daļu laika (pusi dienas nedēļā vai vairāk) strādā, neatrodoties ierastajā uzņēmuma darba vietā, un kuras saistītas ar uzņēmuma datorsistēmām ar elektronisko sakaru tīklu palīdzību (attāldarbs),

problēmas 2005. gadā, pieņemot darbā personālu ar IKT iemaņām,

bezvadu lokālā tīkla esība,

kabeļu lokālā tīkla esība,

intraneta esība,

ekstraneta esība,

IT sistēmas esība pasūtījumu saņemšanas pārvaldīšanai,

tradicionālo pasta sūtījumu aizstāšanas apjoms ar elektronisko sakaru līdzekļiem pēdējos piecos gados (aizstāšana nav notikusi, aizstāšana bijusi neliela, aizstāšana bijusi nozīmīga, aizstāts lielākoties vai pilnībā, nav piemērojams).

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri izmanto attāldarbu:

attāldarbs pēc veidiem: darbs mājās,

attāldarbs pēc veidiem: klienta un/vai ārējo uzņēmējdarbības partneru telpās,

attāldarbs pēc veidiem: viena un tā paša uzņēmuma vai uzņēmumu grupas ģeogrāfiski izkliedētas vietas,

attāldarbs pēc veidiem: komandējumā.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuriem 2005. gadā bija grūtības pieņemt darbā personālu ar IKT iemaņām:

2005. gadā IKT lietotāja iemaņu nav, vai tās nav pilnībā atbilstošas,

2005. gadā IKT speciālistu iemaņu nav, vai tās nav pilnībā atbilstošas,

augstas IKT speciālistu izmaksas 2005. gadā.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri izmanto IT sistēmu pasūtījumu izvietošanai un/vai saņemšanai:

pasūtījumu vadības IT sistēma, kas saistīta ar uzņēmuma vai uzņēmumu grupas iekšējo sistēmu,

pasūtījumu vadības IT sistēma, kas saistīta ar pasūtītāju uzņēmējdarbības sistēmām.

Interneta izmantošana uzņēmumos

Rādītāji, kas jāsavāc par visiem uzņēmumiem:

piekļuve internetam.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam:

to nodarbināto personu procentuālais daudzums, kuras vismaz reizi nedēļā izmanto globālo tīmekli,

interneta pieslēgums: tradicionālais modems,

interneta pieslēgums: ISDN,

interneta pieslēgums: DSL,

interneta pieslēgums: citi fiksēti interneta pieslēgumi,

interneta pieslēgums: mobilais savienojums,

maksimālais interneta pieslēguma lejupielādes ātrums (mazāks par 144 Kb/s, 144 Kb/s vai lielāks un mazāks nekā 2 Mb/s, 2 Mb/s vai lielāks),

interneta izmantošana mācību un izglītošanās nolūkos,

interneta izmantošana saskarsmei ar publiskajām iestādēm 2005. gadā,

pašu tīmekļa vietnes esība.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri ar interneta starpniecību mijiedarbojās ar publiskajām iestādēm 2005. gadā:

interneta izmantošana informācijas saņemšanai no publisko iestāžu tīmekļa vietnēm 2005. gadā,

interneta izmantošana veidlapu saņemšanai no publisko iestāžu tīmekļa vietnēm 2005. gadā,

interneta izmantošana aizpildīto veidlapu iesniegšanai publiskajām iestādēm 2005. gadā,

interneta izmantošana piedāvājumu iesniegšanai elektroniskā piedāvājumu sistēmā (elektroniskā veidā organizēts valsts iepirkums) 2005. gadā.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuriem ir tīmekļa vietne (pēc izvēles):

tīmekļa vietne savu produktu vai pakalpojumu tirdzniecībai (pēc izvēles).

E-komercijas un elektroniskās tirdzniecības procesi

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam:

tiešsaistes finanšu pakalpojumu sniegšana pasūtītājiem, izmantojot internetu.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri snieguši finanšu pakalpojumus tiešsaistes režīmā, izmantojot internetu:

maksājumu pakalpojumu sniegšana,

krājnoguldījumu nodrošināšana,

aizdevumu nodrošināšana,

ieguldījumu pakalpojumu sniegšana,

dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana,

pārējo apdrošināšanas veidu, kas nav dzīvības apdrošināšana, pakalpojumu sniegšana,

ir saņēmuši pasūtījumus maksājumu pakalpojumu sniegšanai, izmantojot internetu,

ir saņēmuši pasūtījumus krājnoguldījumu pakalpojumu sniegšanai, izmantojot internetu,

ir saņēmuši pasūtījumus aizdevumu izsniegšanai, izmantojot internetu,

ir saņēmuši pasūtījumus ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, izmantojot internetu,

ir saņēmuši pasūtījumus dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai, izmantojot internetu,

ir saņēmuši pasūtījumus pārējo apdrošināšanas veidu sniegšanai, kas nav dzīvības apdrošināšana, izmantojot internetu,

mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu elektroniskā pārdošana, izmantojot internetu, pēc galamērķiem: pašu valsts,

mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu elektroniskā pārdošana, izmantojot internetu, pēc galamērķiem: citas ES valstis,

mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu elektroniskā pārdošana, izmantojot internetu, pēc galamērķiem: pārējās pasaules valstis.

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri sniedz banku pakalpojumus, izmantojot internetu:

to kopējo klientu/noguldītāju procentuālais daudzums, kuri izvietojuši pasūtījumus, izmantojot tīmekļa vietni, procentuālās klasēs ( [0;1[ , [1;5[ , [5;10[ , [10;25[ , [25;50[ , [50;100] ),

to kopējo privāto kontu/noguldījumu īpašnieku procentuālais daudzums, kuri izvietojuši pasūtījumus, izmantojot tīmekļa vietni, procentuālās klasēs ( [0;1[ , [1;5[ , [5;10[ , [10;25[ , [25;50[ , [50;100] ),

to kontu/noguldījumu juridisko personu kopējais procentuālais daudzums, kuri izvietojuši pasūtījumus, izmantojot tīmekļa vietni, procentuālās klasēs ( [0;1[ , [1;5[ , [5;10[ , [10;25[ , [25;50[ , [50;100] ),

maksājumu uzdevumu vērtības procentuālais daudzums, kas veikti, izmantojot internetu (pēc izvēles) procentuālās klasēs ( [0;1[ , [1;5[ , [5;10[ , [10;25[ , [25;50[ , [50;100] ),

no pasūtījumiem gūto ieņēmumu vērtības procentuālais daudzums, izmantojot internetu (pēc izvēles) procentuālās klasēs ( [0;1[ , [1;5[ , [5;10[ , [10;25[ , [25;50[ , [50;100] ).

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, izmantojot internetu:

to apdrošināšanas polišu procentuālais daudzums, kuras pasūtījušas fiziskās personas, procentuālās klasēs ( [0;1[ , [1;5[ , [5;10[ , [10;25[ , [25;50[ , [50;100] ),

to apdrošināšanas polišu procentuālais daudzums, kuras, izmantojot tīmekļa vietni, ir pasūtījušas juridiskās personas, procentuālās klasēs ( [0;1[ , [1;5[ , [5;10[ , [10;25[ , [25;50[ , [50;100] ),

parakstīto bruto prēmiju vērtības procentuālais daudzums, kas gūtas no fizisko un juridisko personu apdrošināšanas polisēm, kas pasūtītas, izmantojot tīmekļa vietni, procentuālās klasēs ( [0;1[ , [1;5[ , [5;10[ , [10;25[ , [25;50[ , [50;100] ).

Rādītāji, kas jāsavāc par visiem uzņēmumiem (pēc izvēles):

klientu pasūtījumu saņemšana, izmantojot tīklus, kas nav internets (pēc izvēles).

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuri saņēmuši pasūtījumus no klientiem, izmantojot datortīklus, izņemot internetu (pēc izvēles):

tīkla izmantošana, lai saņemtu maksājumu uzdevumus no uzņēmumu datoru lietojumprogrammām (pēc izvēles),

bankomātu (piemēram, ATM) tīkla izmantošana pašapkalpošanās jomās maksājumu uzdevumu saņemšanai un/vai kredītkaršu maksājumu uzdevumu saņemšanai no privātiem klientiem/privātpersonām (pēc izvēles),

tīkla izmantošana, lai saņemtu pasūtījumus no tirdzniecības aģentu datorsistēmām, kas saistītas ar uzņēmuma datorsistēmu (pēc izvēles),

tādu elektronisko sakaru tīklu cita veida izmantošana, kas nav internets (pēc izvēles).

IKT drošība

Rādītāji, kas jāsavāc par uzņēmumiem, kuros ir piekļuve internetam:

drošības iekārtu lietojums: vīrusu meklēšana vai aizsardzības programmatūra,

drošības iekārtu lietojums: ugunsmūri,

drošības iekārtu lietojums: droši serveri,

drošības iekārtu lietojums: datu dublējums ārpus objekta,

drošības iekārtu lietojums: elektroniskais digitālais paraksts kā klienta autentificēšanas mehānisms,

drošības iekārtu lietojums: citi autentificēšanas mehānismi (piemēram, PIN kods),

drošības iekārtu lietojums: datu šifrēšana konfidencialitātes nolūkos,

ar IKT saistītas problēmas, kas radās 2005. gadā un izraisīja informācijas vai darba laika zudumu.

2.   APTVERAMĪBA

Šā pielikuma 1.b pozīcijā minētie rādītāji jāsavāc no uzņēmumiem, kas klasificēti šādās saimniecisko darbību jomās un pēc uzņēmumu lieluma.

a)   Saimnieciskā darbība: uzņēmumi, kas klasificēti šādās NACE 1.1. red. kategorijās:

NACE kategorija

Apraksts

D iedaļa

“Apstrādes rūpniecība”

F iedaļa

“Būvniecība”

G iedaļa

“Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts”

55.1. un 55.2. grupa

“Viesnīcas” un “Kempingi un citas īslaicīgas apmešanās vietas”

I iedaļa

“Transports, glabāšana un sakari”

65.12. klase

“Cita monetārā starpniecība”

65.22. klase

“Citi kreditēšanas pakalpojumi”

66.01. klase

“Dzīvības apdrošināšana”

66.03. klase

“Pārējie apdrošināšanas veidi, izņemot dzīvības apdrošināšanu”

K iedaļa

“Darījumi ar nekustamo īpašumu un uzņēmējdarbība”

92.1. un 92.2. grupa

“Ar kino un video saistīta darbība” un “Radio un televīzijas darbība”

b)   Uzņēmuma lielums: uzņēmumi, kuros ir nodarbināti 10 vai vairāk darbinieku.

c)   Ģeogrāfiskās robežas: uzņēmumi, kas atrodas jebkurā dalībvalsts teritorijas daļā.

3.   APSEKOJUMA PERIODI

Apsekojuma periods ir 2005. gads pozīcijas “e-komercijas un elektroniskās tirdzniecības procesi” mainīgajiem un gadījumos, kad tas ir norādīts. Pārējo datu apsekojuma periods ir 2006. gada janvāris.

4.   SADALĪJUMS

Atsevišķi šādam sadalījumam sniedz šā pielikuma 1.b pozīcijā uzskaitītās tēmas un to rādītājus.

a)   Saimniecisko darbību sadalījums: atbilstoši šādiem NACE 1.1. red. summārajiem rādītājiem:

NACE summēšana

 

DA + DB + DC + DD + DE

 

DF + DG + DH

 

DI + DJ

 

DK + DL + DM + DN

 

45

 

50

 

51

 

52

 

55.1 + 55.2

 

60 + 61 + 62 + 63

 

64

 

65.12 + 65.22

 

66.01 + 66.03

 

72

 

70 + 71 + 73 + 74

 

92.1 + 92.2

b)   Sadalījums pa lieluma klasēm: datus sadala pa šādām lieluma klasēm, kurās norāda nodarbināto skaitu.

Lieluma klase

 

10 vai vairāk

 

10–49 darbinieki (mazie uzņēmumi)

 

50–249 darbinieki (vidējie uzņēmumi)

 

vai vairāk darbinieku (lielie uzņēmumi)

c)   Sadalījums pa ģeogrāfiskajām teritorijām: datus sadala pa šādām reģionālajām grupām.

Reģionālā grupa

 

1. mērķa reģioni (ieskaitot 1. mērķa pārejas reģionus)

 

Reģioni, kas nav 1. mērķa reģioni

5.   REGULARITĀTE

Dati par 2006. gadu ir jāsniedz vienu reizi.

6.   TERMIŅI

a)

Apkopotie dati, kuriem vajadzības gadījumā izdara Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā minēto atzīmi par konfidencialitāti vai neuzticamību, līdz 2006. gada 5. oktobrim jānosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam. Datu kopa jāpabeidz, jāapstiprina un jāpieņem līdz minētajai dienai. Tabulā iekļautajā datorlasāmajā formā jāievēro Eiropas Kopienu Statistikas biroja sniegtie norādījumi.

b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā minētie metadati līdz 2006. gada 31. jūlijam jānosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam. Metadatu sagatavošanā jāievēro Eiropas Kopienu Statistikas biroja noteiktais ziņojuma modelis.

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004 7. panta 4. punktā minētais ziņojums par nosūtīto datu kvalitāti līdz 2006. gada 1. decembrim jānosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam. Ziņojumā par nosūtīto datu kvalitāti jāievēro Eiropas Kopienu Statistikas biroja noteiktais ziņojuma modelis.


II PIELIKUMS

2. modulis. Privātpersonas, mājsaimniecības un informācijas sabiedrība

1)   TĒMAS UN TO RAKSTUROJUMS

a)   Tēmas, kas jāietver par 2006. apsekojuma gadu un kas atlasītas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004 II pielikumā sniegtā saraksta, ir šādas:

privātpersonu un/vai mājsaimniecību pieeja IKT sistēmām un to izmantošana,

privātpersonu un/vai mājsaimniecību interneta izmantošana dažādiem mērķiem,

IKT drošība,

IKT kompetence,

IKT un interneta izmantošanas šķēršļi.

b)   Jāsniedz jāsavāc rādītāji:

 

privātpersonu un/vai mājsaimniecību pieeja IKT sistēmām un to izmantošana.

Rādītāji, kas jāsavāc par visām mājsaimniecībām:

piekļuve IKT ierīcēm mājās: TV (atsevišķi jānorāda satelītantena, kabeļtelevīzija, ciparu televīzija),

piekļuve IKT ierīcēm mājās: fiksētā tālruņa līnija,

piekļuve IKT ierīcēm mājās: mobilais tālrunis (atsevišķi jānorāda internetam pieslēdzams mobilais tālrunis),

piekļuve IKT ierīcēm mājās: spēļu pults,

piekļuve IKT ierīcēm mājās: galddators,

piekļuve IKT ierīcēm mājās: pārnēsājamais dators,

piekļuve IKT ierīcēm mājās: plaukstdators,

piekļuve internetam mājās neatkarīgi no tā, vai to izmanto vai ne.

Rādītāji, kas jāsavāc par mājsaimniecībām, kurās ir piekļuve internetam mājās:

ierīces, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: galddators,

ierīces, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: pārnēsājamais dators,

ierīces, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās : ar īpašu interneta ierīci aprīkots televizors,

ierīces, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: spēļu pults,

ierīces, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: citi līdzekļi (pēc izvēles: atsevišķi norādīt, vai tiek izmantots internetam pieslēdzams mobilais tālrunis, plaukstdators),

pieslēguma veids, ko izmanto, lai piekļūtu internetam mājās: modems vai ISDN,

pieslēguma veids, ko izmanto, lai mājās piekļūtu internetam: DSL,

pieslēguma veids, ko izmanto, lai mājās piekļūtu internetam: cits platjoslas savienojums (piemēram, kabelis, UMTS u.c.),

pieslēguma veids, ko izmanto, lai mājās piekļūtu internetam: mobilais tālrunis, kas darbojas šaurjoslas iezvanpieejas tīklā (WAP, GPRS u.c.).

Rādītāji, kas jāsavāc par visām privātpersonām:

kad pēdējo reizi lietots dators, kuru izmanto (pēdējos trīs mēnešos, laika posmā no trīs mēnešiem līdz vienam gadam, vairāk nekā pirms gada, dators nekad nav izmantots),

lieto mobilo tālruni.

Rādītāji, kas jāsavāc par tām privātpersonām, kuras pēdējos trīs mēnešos ir izmantojušas datoru:

datorlietošanas biežums (katru dienu vai gandrīz katru dienu, vismaz reizi nedēļā (bet ne katru dienu), vismaz reizi mēnesī (bet ne katru nedēļu), retāk kā reizi mēnesī),

datora lietošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: mājās,

datora lietošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: parastajā darba vietā (kas nav mājas),

datora lietošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: izglītības iegūšanas vietā,

datora lietošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: mājās pie kādas citas personas,

datora lietošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: vēl kur citur.

Rādītāji, kas jāsavāc par privātpersonām, kuras lieto mobilo tālruni:

tradicionālo privāto pasta sūtījumu aizstāšana ar mobilajām teksta vai attēla īsziņām (aizstāšana nav notikusi, aizstāšana bijusi nenozīmīga, aizstāšana bijusi nozīmīga, aizstāts lielākoties vai pilnībā, nav piemērojams).

 

Dažādiem mērķiem paredzēta interneta izmantošana, ko veic privātpersonas un/vai mājsaimniecības.

Rādītāji, kas jāsavāc par visām privātpersonām:

kad pēdējo reizi tika lietots internets (pēdējo trīs mēnešu laikā, laika posmā no trīs mēnešiem līdz vienam gadam, vairāk nekā pirms gada, internets nekad nav izmantots).

Rādītāji, kas jāsavāc par privātpersonām, kuras jau lieto internetu:

kad pēdējo reizi tika veikta tirdznieciska darbība internetā privātam mērķim (pēdējo trīs mēnešu laikā, laika posmā no trīs mēnešiem līdz vienam gadam, vairāk nekā pirms gada, nekad nekas nav pirkts vai pasūtīts).

Rādītāji, kas jāsavāc par tām privātpersonām, kuras pēdējos trīs mēnešos ir izmantojušas internetu:

interneta lietošanas biežums pēdējos trīs mēnešos (katru dienu vai gandrīz katru dienu, vismaz reizi nedēļā (bet ne katru dienu), vismaz reizi mēnesī (bet ne katru nedēļu), retāk kā reizi mēnesī),

interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: mājās,

interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: darba vietā (kas nav mājas),

interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: izglītības iegūšanas vietā,

interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: mājās pie kādas citas personas,

interneta izmantošanas vieta pēdējos trīs mēnešos: citur (pēc izvēles: atsevišķi norādīt datus par publiskām bibliotēkām, pastu, publisku iestādi, vietējām pašvaldībām vai valsts aģentūrām, kopienu vai brīvprātīgajām organizācijām, interneta kafejnīcām),

mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam: mobilais tālrunis, izmantojot WAP vai GPRS,

mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam: mobilais tālrunis, izmantojot UMTS,

mobilo ierīču izmantošana, lai piekļūtu internetam: plaukstdators,

tradicionālo privāto pasta sūtījumu aizstāšana ar mobilajām teksta vai attēla īsziņām (aizstāšana nav notikusi, aizstāšana bijusi nenozīmīga, aizstāšana bijusi nozīmīga, aizstāts lielākoties vai pilnībā, nav piemērojams),

personīgās (privātās vai biroja) e-pasta adreses izmantošana,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos elektroniskā pasta nosūtīšanai un/vai saņemšanai,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos zvanīšanai, izmantojot internetu,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos citām saziņas darbībām,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai atrastu informāciju par pakalpojumiem un precēm,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai izmantotu ar ceļošanu un izmitināšanu saistītus pakalpojumus,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai tīmekļa vietnē klausītos radio vai skatītos televīziju,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai spēlētu vai lejupielādētu spēles, attēlus vai mūziku,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai lejupielādētu programmatūru,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai lasītu vai lejupielādētu tiešsaistes režīmā pieejamas avīzes un žurnālus,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai meklētu darbu vai nosūtītu darba pieteikumu,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai meklētu ar veselību saistītu informāciju,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai meklētu cita veida informāciju vai izmantotu tiešsaistē pieejamus pakalpojumus,

interneta lietošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai izmantotu interneta bankas pakalpojumus,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai pārdotu pakalpojumus vai preces,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai veiktu oficiālu izglītošanos,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai piedalītos pēcizglītības kursos,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai veiktu citas ar izglītošanos saistītas darbības, kas jo īpaši skar darba iegūšanu,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai iegūtu publisku iestāžu tīmekļa vietnēs piedāvāto informāciju,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai lejupielādētu publisko iestāžu tīmekļa vietnēs pieejamās veidlapas,

interneta izmantošana privātiem mērķiem pēdējos trīs mēnešos, lai aizpildītās veidlapas nosūtītu publiskajām iestādēm,

interneta izmantošana saziņai ar valsts pārvaldes iestādēm (izmanto, ir interese par šādas saziņas izmantošanu, intereses nav).

Rādītāji, kas jāsavāc par privātpersonām, kuras pēdējos trīs mēnešos ir izmantojušas internetu un kuras izrāda interesi elektroniskās pārvaldības jomā:

elektroniskā pārvaldība, kas skar ienākuma nodokļus (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses),

elektroniskā pārvaldība darba meklēšanai nodarbinātības dienestā (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses),

elektroniskā pārvaldība sociālās nodrošināšanas maksājumiem (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses),

elektroniskā pārvaldība personīgiem dokumentiem (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses),

elektroniskā pārvaldība vieglo automobiļu reģistrācijai (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses),

elektroniskā pārvaldība būvatļaujas pieteikumu iesniegšanai (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses),

elektroniskā pārvaldība attiecībā uz iesniegumiem policijai (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses),

elektroniskā pārvaldība attiecībā uz publiskām bibliotēkām (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses),

elektroniskā pārvaldība apliecību (sertifikātu) pieprasīšanai un izsniegšanai (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses),

elektroniskā pārvaldība, lai pieteiktos augstākajās mācību iestādēs vai universitātē (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses),

elektroniskā pārvaldība paziņojumiem par pārvietošanos (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses),

elektroniskā pārvaldība ar veselību saistītu pakalpojumu jomā (izmanto, ir nodoms izmantot, nav intereses).

Rādītāji, kas jāsavāc par tām privātpersonām, kuras pēdējos divpadsmit mēnešos ir izmantojušas internetu tirdzniecisku darbību veikšanai internetā:

interneta izmantošana pārtikas preču pasūtīšanai,

interneta izmantošana mājsaimniecības preču pasūtīšanai,

interneta izmantošana filmu vai mūzikas pasūtīšanai (atsevišķi jānorāda, vai to piegādā tiešsaistes režīmā),

interneta izmantošana grāmatu, žurnālu, avīžu vai e-mācību materiālu pasūtīšanai (atsevišķi jānorāda, vai to piegādā tiešsaistes režīmā),

interneta izmantošana apģērbu vai sporta preču pasūtīšanai,

interneta izmantošana datoru programmatūru vai jaunāko versiju pasūtīšanai (atsevišķi jānorāda, vai to piegādā tiešsaistes režīmā),

interneta izmantošana datortehnikas pasūtīšanai,

interneta izmantošana elektronisko iekārtu pasūtīšanai,

interneta izmantošana akciju vai daļu, finanšu vai apdrošināšanas pakalpojumu pasūtīšanai,

interneta izmantošana ceļošanas un brīvdienu izmitināšanas pakalpojumu pasūtīšanai,

interneta izmantošana pasākumu biļešu pasūtīšanai,

interneta izmantošana loteriju vai derību pakalpojumu pasūtīšanai,

interneta izmantošana citu pakalpojumu vai preču pasūtīšanai,

interneta izmantošana, izdarot pasūtījumus no mazumtirgotājiem, kas pazīstami ārpus interneta,

interneta izmantošana, izdarot pasūtījumus no mazumtirgotājiem, kas zināmi no interneta vai kas atrasti internetā,

problēmas, kas radušās elektroniskajā tirdzniecībā, neatkarīgi no problēmas veida.

Rādītāji, kas jāsavāc par tām privātpersonām, kuras pēdējos divpadsmit mēnešos ir izmantojušas internetu tirdzniecisku darbību veikšanai internetā un kurām ir bijušas problēmas, veicot elektronisko tirdzniecību:

problēmas, kas radušās elektroniskajā tirdzniecībā: grūtības atrast informāciju par garantijām,

problēmas, kas radušās elektroniskajā tirdzniecībā: piegāde notiek lēnāk nekā norādīts,

problēmas, kas radušās elektroniskajā tirdzniecībā: galīgās izmaksas ir lielākas, nekā norādīts,

problēmas, kas radušās elektroniskajā tirdzniecībā: piegādātas preces, kuras netika pasūtītas, piegādātas bojātas preces vai arī preces nemaz nav saņemtas,

problēmas, kas radušās elektroniskajā tirdzniecībā: maksājumi nav droši,

problēmas, kas radušās, veicot elektronisko tirdzniecību: apgrūtināta sūdzību iesniegšana un kompensācijas saņemšana vai arī pēc sūdzības iesniegšanas saņemtā atbilde nav apmierinoša,

problēmas, kas radušās elektroniskajā tirdzniecībā: citas.

IKT drošība

Rādītāji, kas jāsavāc par privātpersonām, kuras pēdējos trīs mēnešos ir izmantojušas internetu:

surogātpasts (nevēlams elektroniskais pasts, kuru privātpersona uzskata par liekpastu un labāk to nevēlētos saņemt).

IKT kompetence

Rādītāji, kas jāsavāc par privātpersonām, kuras jebkad ir izmantojušas datoru:

pēdējais mācību kurss par jebkuru datorlietojuma aspektu, kura ilgums bija vismaz trīs stundas (pēdējos trīs mēnešos; laikposmā no trīs mēnešiem līdz vienam gadam; laikposmā no viena līdz trīs gadiem; vairāk nekā pirms trīs gadiem; kurss nekad nav apmeklēts),

datoriemaņas datnes vai foldera kopēšanai vai pārvietošanai,

datoriemaņas, lai izmantotu kopēšanas un ievietošanas (copy & paste) instrumentu informācijas pavairošanai vai pārvietošanai dokumentā,

datoriemaņas aritmētisko pamatformulu izmantošanai izklājlapā,

datoriemaņas datņu sablīvēšanai,

datoriemaņas jaunu ierīču, piemēram, printera un modema pieslēgšanai un uzstādīšanai,

datoriemaņas datorprogrammas uzrakstīšanai, izmantojot specializētu programmēšanas valodu.

Rādītāji, kas jāsavāc par privātpersonām, kuras jebkad ir izmantojušas internetu:

iemaņas darbā ar internetu, izmantojot meklētājprogrammu, lai atrastu informāciju,

iemaņas darbā ar internetu, lai nosūtītu e-pastu, kam ir pievienotas datnes,

iemaņas darbā ar internetu, lai nosūtītu ziņojumus uz virtuālās tērzēšanas telpām, ziņu grupām vai tiešsaistes režīmā esošajiem diskusiju forumiem,

iemaņas darbā ar internetu, lai to izmantotu tālruņa zvanu veikšanai,

iemaņas darbā ar internetu, lai kopā lietotu vienādranga datni, apmainoties ar filmām, mūziku u.c.,

iemaņas darbā ar internetu, lai izveidotu tīmekļa vietni.

Rādītāji, kas jāsavāc par privātpersonām, kurām ir viena vai vairākas iemaņas darbā ar datoru vai internetu:

veids, kā iemaņas ir iegūtas: oficiāla izglītības iestāde,

veids, kā iemaņas ir iegūtas: mācību kursi pieaugušo izglītības centrā (bet ne pēc darba devēja ierosinājuma),

veids, kā iemaņas ir iegūtas: arodapmācības kursi (pēc darba devēja ierosinājuma),

veids, kā iemaņas ir iegūtas: pašmācība, izmantojot grāmatas, lasāmatmiņas kompektdiskus u.c. materiālus,

veids, kā iemaņas ir iegūtas: pašmācība praksē,

veids, kā iemaņas ir iegūtas: neformāla kolēģu, radu, draugu palīdzība,

veids, kā iemaņas ir iegūtas: citāds.

IKT un interneta izmantošanas šķēršļi

Rādītāji, kas jāsavāc par mājsaimniecībām, kurām mājās nav piekļuves internetam:

šķēršļi, kas liedz mājās piekļūt internetam: iespējams piekļūt no citas vietas,

šķēršļi, kas liedz mājās piekļūt internetam: nevēlas izmantot internetu (jo bažas rada internetā piedāvātais saturs u.c.),

šķēršļi, kas liedz mājās piekļūt internetam: internets nav vajadzīgs (jo nav lietderīgs, nav interesants u.c.),

šķēršļi, kas liedz mājās piekļūt internetam: pārāk lielas iekārtu izmaksas,

šķēršļi, kas liedz mājās piekļūt internetam: pārāk lielas piekļuves izmaksas,

šķēršļi, kas liedz mājās piekļūt internetam: nav iemaņu,

šķēršļi, kas liedz mājās piekļūt internetam: invaliditāte,

šķēršļi, kas liedz mājās piekļūt internetam: bažas par privātumu vai drošību,

šķēršļi, kas liedz mājās piekļūt internetam: citi.

Rādītāji, kas jāsavāc par privātpersonām, kuras pēdējos trīs mēnešos ir izmantojušas internetu, bet to nav lietojušas, lai aizstātu personīgo saziņu ar publiskiem dienestiem vai iestādēm vai to apmeklējumus:

šķēršļi elektroniskās pārvaldības izmantošanai: vajadzīgie pakalpojumi nav pieejami tiešsaistes režīmā vai arī ir grūti atrodami,

šķēršļi elektroniskās pārvaldības izmantošanai: nav personīga kontakta,

šķēršļi elektroniskās pārvaldības izmantošanai: trūkst tūlītējas atbildes,

šķēršļi elektroniskās pārvaldības izmantošanai: bažas par personas datu aizsardzību un drošību,

šķēršļi elektroniskās pārvaldības izmantošanai: papildu izmaksas,

šķēršļi elektroniskās pārvaldības izmantošanai: pārāk sarežģīta,

šķēršļi elektroniskās pārvaldības izmantošanai: citi.

Rādītāji, kas jāsavāc par privātpersonām, kuras pēdējos divpadsmit mēnešos ir izmantojušas internetu, bet to nav lietojušas tirdzniecības veikšanai internetā:

šķēršļi elektroniskās tirdzniecības izmantošanai: nav vajadzības,

šķēršļi elektroniskās tirdzniecības izmantošanai: izvēlas iepirkties klātienē, vēlas redzēt produktu, uzticīgs veikaliem, ieraduma spēks,

šķēršļi elektroniskās tirdzniecības izmantošanai: nav iemaņu,

šķēršļi elektroniskās tirdzniecības izmantošanai: ir apgrūtināta internetā pasūtīto preču piegāde,

šķēršļi elektroniskās tirdzniecības izmantošanai: bažas par drošību vai privātuma ievērošanu,

šķēršļi elektroniskās tirdzniecības izmantošanai: nav ticības tam, ka preces iespējams saņemt vai atdot atpakaļ, bažas par sūdzību iesniegšanu un kompensācijas saņemšanu,

šķēršļi elektroniskās tirdzniecības izmantošanai: nav maksājuma kartes, ar kuru var samaksāt internetā,

šķēršļi elektroniskās tirdzniecības izmantošanai: pārāk mazs interneta pieslēguma ātrums,

šķēršļi elektroniskās tirdzniecības izmantošanai: citi.

2)   APTVĒRUMS

a)

Statistikas vienības, kuras jāizraugās, lai sagatavotu šā pielikuma 1.(b) pozīcijā uzskaitītos rādītājus, kas attiecas uz mājsaimniecībām, ir mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens loceklis 16 līdz 74 gadus vecs.

b)

Statistikas vienības, kuras jāizraugās, lai sagatavotu šā pielikuma 1(b) pozīcijā uzskaitītos rādītājus, kas attiecas uz privātpersonām, ir 16 līdz 74 gadus vecas privātpersonas.

c)

Ģeogrāfiskās robežas aptver mājsaimniecības un/vai privātpersonas, kuras dzīvo jebkurā dalībvalsts teritorijas daļā.

3)   APSEKOJUMA PERIODI

Apsekojuma periods statistikai, kas jāsavāc, ir 2006. gada pirmais ceturksnis.

4)   SADALĪJUMS

a)

Par šā pielikuma 1.b pozīcijā uzskaitītajām tēmām un to rādītājiem, kas attiecas uz mājsaimniecībām, savāc šādus pamatrādītājus:

ģeogrāfiskā atrašanās vieta: dzīvo 1. mērķa reģionos (ieskaitot 1. mērķa pārejas reģionus); dzīvo citos reģionos,

urbanizācijas līmenis: dzīvo blīvi apdzīvotos rajonos; dzīvo vidēji blīvi apdzīvotos rajonos; dzīvo maz apdzīvotos rajonos,

mājsaimniecības tips: locekļu skaits mājsaimniecībās (atsevišķi jāsavāc dati par bērnu skaitu, kuri jaunāki par 16 gadiem),

(pēc izvēles) mājsaimniecības ikmēneša neto ienākums (jāsavāc vērtības veidā vai izmantojot kvartilas).

b)

Par šā pielikuma 1.b pozīcijā uzskaitītajām tēmām un to rādītājiem, kas attiecas uz privātpersonām, savāc šādus pamatrādītājus:

ģeogrāfiskā atrašanās vieta: dzīvo 1. mērķa reģionos (ieskaitot 1. mērķa pārejas reģionus), dzīvo citos reģionos,

urbanizācijas līmenis: dzīvo blīvi apdzīvotos rajonos; dzīvo vidēji blīvi apdzīvotos rajonos; dzīvo maz apdzīvotos rajonos,

dzimums: vīriešu; sieviešu,

vecuma grupa: jaunāki par 16 gadiem (pēc izvēles); 16 līdz 24; 25 līdz 34; 35 līdz 44; 45 līdz 54; 55 līdz 64; 65 līdz 74; vecāki par 74 gadiem (pēc izvēles),

augstākais pabeigtas izglītības līmenis saskaņā ar Starptautisko standarta izglītības klasifikāciju (ISCED 97): zems (ISCED 0, 1 vai 2); vidējs (ISCED 3 vai 4); augsts (ISCED 5 vai 6),

nodarbinātības stāvoklis: darbinieks; pašnodarbinātais, ieskaitot ģimenē strādājošos; bezdarbnieks; studenti, kuri nav darba spēks; citi, kuri nav darba spēks,

nodarbošanās saskaņā ar Starptautisko standarta nodarbošanās klasifikāciju (ISCO-88 (COM)): strādnieki, garīgā darba darītāji; IKT jomā iesaistītie strādnieki, IKT jomā neiesaistītie strādnieki.

5)   REGULARITĀTE

Dati par 2006. gadu jāsniedz vienu reizi.

6)   REZULTĀTU NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

a)

Apkopotie dati, kuriem vajadzības gadījumā izdara Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā minēto atzīmi par konfidencialitāti vai neuzticamību, līdz 2006. gada 5. oktobrim ir jānosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam. Datu kopa ir jāpabeidz, jāapstiprina un jāpieņem līdz minētajai dienai. Tabulā iekļautajā datorlasāmajā formā jāievēro Eiropas Kopienu Statistikas biroja sniegtie norādījumi.

b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004 6. pantā minētie metadati līdz 2006. gada 31. jūlijam ir jānosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam. Metadatu sagatavošanā jāievēro Eiropas Kopienu Statistikas biroja noteiktais ziņojuma modelis.

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004 7. panta 4. punktā minētais ziņojums par nosūtīto datu kvalitāti līdz 2006. gada 1. decembrim ir jānosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam. Ziņojumā par nosūtīto datu kvalitāti jāievēro Eiropas Kopienu Statistikas biroja noteiktais ziņojuma modelis.


14.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/63


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1100/2005

(2005. gada 13. jūlijs),

ar ko 2005./2006. tirdzniecības gadam nosaka minimālo cenu, kas maksājama ražotājiem par žāvētām vīģēm, kā arī apjomu ražošanas atbalstam par žāvētām vīģēm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 6.b panta 3. punktu un 6.c panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

3. panta 1. punkta c) apakšpunktā Komisijas 2003. gada 29. augusta Regulā (EK) Nr. 1535/2003, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 attiecībā uz atbalsta programmu augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem (2), noteikti tirdzniecības gadu datumi attiecībā uz žāvētām vīģēm.

(2)

1. pantā Komisijas 1999. gada 19. jūlija Regulā (EK) Nr. 1573/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz žāvētu vīģu īpašībām, kas saskaņā ar ražošanas atbalsta sistēmu pretendē uz atbalstu (3), ir noteikti kritēriji, kādiem ir jāatbilst produktiem, lai uz tiem attiektos minimālā cena un atbalsta maksājums.

(3)

Tādēļ ir jānosaka minimālā cena žāvētām vīģēm un ražošanas atbalsts par žāvētām vīģēm 2005./2006. tirdzniecības gadam atbilstīgi kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 2201/96 6.b un 6.c pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

2005./2006. tirdzniecības gadam Regulas (EK) Nr. 2201/96 6.a panta 2. punktā minētā minimālā cena ir 878,86 euro par neto tonnu nepārstrādātu žāvētu vīģu, izvedot no ražotāja teritorijas.

2005./2006. tirdzniecības gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/96 6.a panta 1. punktu ražošanas atbalsta apjoms ir 258,57 euro par neto tonnu žāvētu vīģu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 386/2004 (OV L 64, 2.3.2004., 25. lpp.).

(2)  OV L 218, 30.8.2003., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 180/2005 (OV L 30, 3.2.2005., 7. lpp.).

(3)  OV L 187, 20.7.1999., 27. lpp.


14.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/64


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1101/2005

(2005. gada 13. jūlijs),

ar ko 2005./2006. tirdzniecības gadam nosaka atbalsta summu par bumbieriem, kas paredzēti pārstrādei

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

3. panta 3. punkta c) apakšpunktā Komisijas 2003. gada 29. augusta Regulā (EK) Nr. 1535/2003, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 attiecībā uz atbalsta programmu augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem (2), paredzēts, ka Komisija ne vēlāk kā 15. jūnijā publicē atbalsta apjomu, kas piemērojams par pārstrādei paredzētiem bumbieriem.

(2)

Vidējais pārstrādāto bumbieru daudzums atbalsta shēmas ietvaros pēdējo trīs tirdzniecības gadu laikā ir bijis par 11 946 tonnām lielāks nekā Kopienas noteiktais slieksnis.

(3)

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ir pārsniegušas pārstrādes slieksni, atbalsta summa 2005./2006. tirdzniecības gadā par pārstrādei paredzētiem bumbieriem, ir jāgroza, salīdzinot ar līmeni, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 2201/96 4. panta 2. punktā atbilstīgi tās 5. panta 2. punktam.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/96 2. pantu 2005./2006. tirdzniecības gadam atbalsta apjoms par bumbieriem ir:

161,70 euro par tonnu Čehijā,

155,23 euro par tonnu Grieķijā,

157,59 euro par tonnu Spānijā,

161,70 euro par tonnu Francijā,

124,58 euro par tonnu Itālijā,

161,70 euro par tonnu Ungārijā,

159,09 euro par tonnu Nīderlandē,

161,70 euro par tonnu Austrijā,

161,70 euro par tonnu Portugālē.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 386/2004 (OV L 64, 2.3.2004., 25. lpp.).

(2)  OV L 218, 30.8.2003., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 180/2005 (OV L 30, 3.2.2005., 7. lpp.).


14.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/65


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1102/2005

(2005. gada 13. jūlijs),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000, lai ņemtu vērā grozījumus Padomes Regulā (EKK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 32/2000, ar ko atver Kopienas tarifu kvotas atbilstīgi VVTT uzliktajām saistībām un dažas citas Kopienas tarifu kvotas un paredz šo kvotu pārvaldīšanu, kā arī nosaka sīki izstrādātus noteikumus šo kvotu pielāgošanai un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1808/95 (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (2), kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1810/2004 (3), grozīja kombinētās nomenklatūras kodus dažiem izstrādājumiem Regulas (EK) Nr. 32/2000 III, IV un V pielikumā. Tādēļ attiecīgi jāgroza šie pielikumi.

(2)

Šai Regulai jāstājas spēkā Regulas Nr. 1810/2004 spēkā stāšanās dienā.

(3)

Šajā Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 32/2000 groza šādi:

1)

III pielikumā kārtas numura 09.0107 kodus groza šādi:

a)

KN kodu “ex 5702 39 90” aizstāj ar KN kodu “ex 5702 39 00”;

b)

KN kodu “ex 5702 49 90” un šā koda TARIC apakšgrupu “10” attiecīgi aizstāj ar KN kodu “ex 5702 49 00” TARIC apakšgrupu “20”;

c)

KN kodu “ex 5703 90 00” aizstāj ar KN kodiem “ex 5703 90 10” un “ex 5703 90 90”.

2)

Regulas IV pielikumu groza šādi:

a)

otrajā slejā kārtas numura 09.0106 KN kodus groza šādi:

i)

KN kodu “6207 91 90” aizstāj ar KN kodu “ex 6207 91 00”;

ii)

KN kodu “6208 91 19” aizstāj ar KN kodu “ex 6208 91 00”;

iii)

KN kodu “6302 51” aizstāj ar KN kodu “6302 51 00”;

iv)

KN kodu “6302 91” aizstāj ar KN kodu “6302 91 00”;

v)

KN kodus “6301 20 91” un “6301 20 99” aizstāj ar KN kodu “6301 20 90”;

b)

kārtas numura 09.0106 kodus TARIC kodu slejā groza šādi:

i)

KN kodu ailē “6207 91 90” kodu “10” aizstāj ar kodu “91”;

ii)

KN kodu ailē “6208 91 19” kodu “10” aizstāj ar kodu “18”;

c)

kārtas numura 09.0106 KN kodus groza šādi:

i)

KN kodu “6207 91 90” aizstāj ar KN kodu “6207 91 00”;

ii)

KN kodu “6208 91 19” aizstāj ar KN kodu “6208 91 00”;

iii)

KN kodus “6301 20 91” un “6301 20 99” aizstāj ar KN kodu “6301 20 90”;

iv)

KN kodus “6302 51 10” un “6302 51 90” aizstāj ar KN kodu “6302 51 00”;

v)

KN kodus “6302 91 10” un “6302 91 90” aizstāj ar KN kodu “6302 91 00”.

3)

V pielikumā TARIC kodu saraksta slejā “KN kods” kārtas numura 09.0103 kodus groza šādi:

a)

KN kodus “5210 11 10” un “5210 11 90” aizstāj ar KN kodu “5210 11 00”;

b)

KN kodus “5210 21 10” un “5210 21 90” aizstāj ar KN kodu “5210 21 00”;

c)

KN kodus “5210 31 10” un “5210 31 90” aizstāj ar KN kodu “5210 31 00”;

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

László KOVÁCS


(1)  OJ OV L 5, 8.1.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 545/2004 (OV L 87, 25.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 493/2005 (OJ OV L 82, 31.3.2005., 1. lpp.).

(3)  OV L 327, 30.10.2004., 1. lpp.


14.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/67


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1103/2005

(2005. gada 13. jūlijs)

par Ēģiptes izcelsmes rīsu ievešanas atļaujas pieteikumiem saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 955/2005 noteikto tarifu kvotu 2005. gadam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 23. jūnija Regulu (EK) Nr. 955/2005 par kvotas atvēršanu Ēģiptes izcelsmes rīsu ievešanai Kopienā (2), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Daudzums, kam atbilst laika posmā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 4. jūlija pulksten 13:00 iesniegtie un Komisijai paziņotie ievešanas atļaujas pieteikumi par rīsiem ar KN kodu 1006, ir 59 135 tonnas, kaut gan maksimālais ievedamais daudzums ir 9 342 tonnas rīsu ar KN kodu 1006 atbilstīgi protokolam, kas pievienots Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām no to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (3), un kas pievienots arī Padomes Lēmumam 2005/89/EK (4).

(2)

Tādēļ jānosaka procentuālā samazinājuma likme, ko piemēro līdz 2005. gada 4. jūlija pulksten 13:00 iesniegtajiem ievešanas atļaujas pieteikumiem, uz kuriem attiecina par 100 % samazināto muitas nodokli, ko aprēķina saskaņā ar 11. pantu Regulā (EK) Nr. 1785/2003.

(3)

Tāpat jāpārtrauc izdot ievešanas atļaujas, kas dod tiesības uz muitas nodokļa samazinājumu 100 % apmērā par 2005. gadu.

(4)

Ņemot vērā šīs regulas mērķi, tai jāstājas spēkā dienā, kad šo regulu publicē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tos ievešanas atļaujas pieteikumus par rīsiem ar KN kodu 1006, kas atbilstīgi kvotai, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 955/2005, iesniegti līdz 2005. gada 4. jūlija pulksten 13:00 un par ko paziņots Komisijai, apmierina, izdodot atļauju, ar kuru pieteikumā prasītajam daudzumam piemēro samazinājuma koeficientu 84,202249 % apmērā.

2. pants

Tos ievešanas atļaujas pieteikumus par rīsiem ar KN kodu 1006, kas iesniegti no 2005. gada 4. jūlija pulksten 13:00 līdz 2005. gada beigām, vairs neapmierina, izdodot ievešanas atļauju atbilstīgi kvotai, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 955/2005.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.

(2)  OV L 164, 24.6.2005., 5. lpp.

(3)  OV L 31, 4.2.2005., 31. lpp.

(4)  OV L 31, 4.2.2005., 30. lpp.


14.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/68


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1104/2005

(2005. gada 13. jūlijs),

ar ko nosaka samazinājuma koeficientu, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 2375/2002 un kuru jāpiemēro parastiem kviešiem, izņemot augstākās kvalitātes kviešus, III tarifu apakškvotas ietvaros

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EEK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1),

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 27. decembra Regulu (EK) Nr. 2375/2002 par Kopienas tarifu kvotu atvēršanu un pārvaldību parastajiem kviešiem, izņemot augstākā labuma kviešus, kuru izcelsme ir trešās valstīs un atkāpšanos no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 (2), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2375/2002 ir atvērta gada tarifu kvota 2 981 600 tonnu apmērā parastajiem kviešiem, izņemot augstākās kvalitātes kviešus. Šī kvota ir sadalīta trīs apakškvotās.

(2)

Regulas (EK) Nr. 2375/2002 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka III apakšgrupas apjoms laikposmā no 2005. gada 1. jūlijs līdz 30. septembram ir 592 900 tonnas.

(3)

2005. gada 11. jūlijs pieprasītie daudzumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2375/2002 5. panta 1. punktu pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, cik lielā mērā atļaujas var izsniegt, nosakot samazinājuma koeficientu, ko piemēro prasītajiem daudzumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Katru ievešanas atļaujas pieteikumu attiecībā uz parastajiem kviešiem III apakškvotā, izņemot augstākās kvalitātes kviešus, kas iesniegts un nosūtīts Komisijai 2005. gada 11. jūlijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2375/2002 5. panta 1. un 2. punktu, izpilda līdz 1,84593 % no prasītā daudzuma.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 14. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 88. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1111/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 21. lpp.).