1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/3

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 4. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)

Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)

Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)

Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/6

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1722/93 (1993. gada 30. jūnijs) izstrādāti detalizēti noteikumi Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1766/92 un Nr. 1418/76 piemērošanai ražošanas kompensācijas piešķiršanai labības un rīsu nozarēs (2), lai atbilstoši noteiktu kompensāciju režīma apstākļus. Aprēķina pamats norādīts šīs regulas 3. pantā. Tādējādi aprēķinātā kompensācija, kas nepieciešamības gadījumā diferencēta kartupeļu cietei, jānosaka reizi mēnesī, un to var grozīt, ja ievērojami mainās kukurūzas un/vai kviešu cenas.

(2)

Šajā regulā noteiktajām ražošanas kompensācijām jāpiemēro Regulas (EEK) Nr. 1722/93 II pielikumā norādītie koeficienti, lai noteiktu precīzu maksājamo summu.

(3)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

a)

19,28 EUR/t kukurūzas, kviešu, miežu un auzu cietei;

b)

23,81 EUR/t kartupeļu cietei.

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/7

(1)

Regulas (EK) Nr. 2100/94 29. pants ir grozīts, lai iekļautu atsauci uz vispārējām licencēm, kas minētas 12. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīvā 98/44/EK par biotehnoloģisku izgudrojumu tiesisko aizsardzību (2), un lai aizstātu jēdzienu “obligātās lietošanas tiesības” ar “vispārējā licence”.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu publiskumu (3), kura nosaka vispārējos principus un ierobežojumus, kas reglamentē tiesības piekļūt Līguma 225. pantā minētajiem dokumentiem, papildinot Regulu (EK) Nr. 2100/94 ar 33.a pantu, ir piemērojama Kopienas Augu šķirņu biroja rīcībā esošajiem dokumentiem.

(3)

Tāpēc ir lietderīgi grozīt Komisijas 1995. gada 31. maija Regulu (EK) Nr. 1239/95, ar ko ievieš īstenošanas noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2100/94 piemērošanai attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas Augu šķirņu birojā (4).

(4)

Ir notikusi apspriešanās ar Kopienas Augu šķirņu biroja administratīvo padomi.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas Augu selekcionāru autortiesību pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Ar šādu tekstu aizstāj II sadaļas IV nodaļu:

“IV NODAĻA

KOPIENAS LICENCES, KO PIEŠĶIR BIROJS

1. Sadaļa

Vispārējās licences saskaņā ar pamatregulas 29. pantu

37. pants

Vispārējās licences pieteikumi

1.   Saskaņā ar pamatregulas 29. panta 1., 2. un 5. punktu vispārējās licences pieteikumā jānorāda šāda informācija:

2.   Pamatregulas 29. panta 5.a punktā minētajā vispārējās licences pieteikumā jāsniedz šāda informācija:

3.   Pamatregulas 29. panta 5.a punktā minētajā savstarpējās licences pieteikumā jāsniedz šāda informācija:

4.   Vispārējās licences pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs no šķirnes aizsardzības tiesību turētāja neveiksmīgi mēģinājis iegūt licenci uz līguma pamata. Ja pieteikumu par vispārējo licenci saskaņā ar pamatregulas 29. panta 2. punktu būtu iesniegusi Komisija vai dalībvalsts, birojs force majeure gadījumā var atcelt šo nosacījumu.

5.   Uz līguma pamata piešķirtas licences pieprasījumu uzskata par neveiksmīgu 4. punkta izpratnē:

38. pants

Pieteikuma par vispārējās licences piešķiršanu izskatīšana

1.   Procesa mutiskā daļa un pierādījumu iesniegšana principā notiek viena procesa laikā.

2.   Lūgumus par lietas atkārtotu izskatīšanu noraida, izņemot lūgumus, kas pamatoti ar apstākļiem, kas mainījušies lietas izskatīšanas laikā vai pēc tās.

3.   Pirms lēmuma pieņemšanas birojs uzaicina visas iesaistītās puses vienoties par izlīgumu attiecībā uz licenci, kas izsniegta uz līguma pamata. Nepieciešamības gadījumā birojs iesaka šādu izlīgumu.

39. pants

Tiesības uz Kopienas augu šķirņu aizsardzību lietas izskatīšanas procesa laikā

1.   Ja sakarā ar pamatregulas 98. panta 1. punktā minēto prasību Kopienas augu šķirņu aizsardzības reģistrā pret īpašnieku iesniegta prasība, birojs var atlikt lietas izskatīšanu par vispārējās licences piešķiršanu. Tas neatsāk izskatīšanu, pirms šajā pašā reģistrā nav iesniegts galīgais lēmums attiecībā uz prasību vai kāds cits lēmums par tās izskatīšanas pārtraukšanu.

2.   Ja Kopienas augu šķirņu aizsardzības nodošana birojam uzliek saistības, jaunais īpašnieks pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma piedalās lietas izskatīšanā kā tajā iesaistītā puse, ja divu mēnešu laikā pēc tam, kad birojs ir paziņojis, ka jaunā īpašnieka vārds ir ierakstīts Kopienas augu šķirņu aizsardzības reģistrā, pieteikuma iesniedzējs nesekmīgi mēģinājis iegūt licenci no jaunā īpašnieka. Pieteikuma iesniedzēja prasībai jāpievieno dokumentāri pierādījumi, kas apliecina viņa veltīgos centienus un kas vajadzības gadījumā liecina par jaunā īpašnieka rīcību.

3.   Šīs regulas 29. panta 2. punktā minētā pieteikuma gadījumā jaunais īpašnieks piedalās lietas izskatīšanā kā puse. Šā panta 1. punktu nepiemēro.

40. pants

Attiecībā uz pieteikumu pieņemtā lēmuma saturs

Rakstisko lēmumu paraksta biroja priekšsēdētājs. Lēmumā ietilpst:

41. pants

Lēmums par vispārējās licences piešķiršanu

Saskaņā ar pamatregulas 29. panta 1., 2. un 5. punktu vispārējās licences piešķiršanas lēmumā jāiekļauj paziņojums, kurā izklāstītas ar attiecīgo jautājumu saistītās valsts intereses.

42. pants

Nosacījumi, kas attiecināmi uz personu, kurai piešķirta vispārējā licence

1.   Neskarot citus pamatregulas 29. panta 3. punktā minētos nosacījumus, personai, kurai ir piešķirta vispārējā licence, ir jābūt attiecīgām finansiālām un tehniskām iespējām izmantot šo vispārējo licenci.

2.   Uz vispārējo licenci attiecināmos nosacījumus, kas izklāstīti iepriekš minētajā lēmumā, uzskata par “apstākļiem” saskaņā ar pamatregulas 29. panta 4. punktu.

3.   Birojs nodrošina, ka persona, kurai piešķirta vispārējā licence, nedrīkst celt prasību tiesā par Kopienas augu šķirņu aizsardzības pārkāpumu, ja vien īpašnieks divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma nav atteicies to pildīt vai arī nav izpildījis to nevērības dēļ.

43. pants

Tādu personu kategorija, kuras atbilst īpašām prasībām saskaņā ar pamatregulas 29. panta 2. punktu

1.   Ikviena persona, kura vēlas izmantot vispārējo licenci un kura ietilpst to personu kategorijā, kas atbilst pamatregulas 29. panta 2. punktā minētajām īpašajām prasībām, paziņo par savu nodomu birojam un īpašniekam, nosūtot ierakstītu vēstuli ar saņemšanas kvīti. Minētajā paziņojumā jānorāda:

2.   Pēc pieprasījuma birojs reģistrē personu Kopienas augu šķirņu aizsardzības reģistrā, ja attiecīgā persona ir izpildījusi nosacījumus, kas attiecas uz 1. punktā minēto paziņojumu. Šāda persona pirms reģistrācijas nav tiesīga izmantot vispārējo licenci. Par reģistrāciju tiek paziņots attiecīgajai personai un īpašniekam.

3.   Šīs regulas 42. panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz personu, kas reģistrēta Kopienas augu šķirņu aizsardzības reģistrā, ievērojot šā panta 2. punktu. Jebkāds spriedums prasībā vai lietas izskatīšanas apturēšana attiecībā uz pārkāpumu attiecas uz citām reģistrētām vai reģistrējamām personām.

4.   Šā panta 2. punktā minētais reģistra ieraksta anulēšanas vienīgais pamatojums var būt tas, ka īpašās prasības, kas noteiktas lēmumā par vispārējās licences piešķiršanu vai finansiālās un tehniskās iespējas, kas noteiktas, ievērojot 2. punktu, ir mainījušās vairāk nekā gadu pēc obligātās licences piešķiršanas un jebkurā šajā piešķīrumā noteiktajā termiņā. Par reģistra ieraksta anulēšanu tiek paziņots reģistrētajai personai un īpašniekam.

2. Sadaļa

Vispārējās licences saskaņā ar pamatregulas 100. panta 2. punktu

44. pants

Vispārējās licences saskaņā ar pamatregulas 100. panta 2. punktu

1.   Iepriekšējais īpašnieks divu mēnešu laikā vai persona, kas izmantojusi licenci, četru mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts biroja paziņojums par to, ka jaunā īpašnieka vārds ir reģistrēts Kopienas augu šķirņu aizsardzības reģistrā, pieprasa no jaunā īpašnieka neekskluzīvu licenci uz līguma pamata, kā minēts pamatregulas 100. panta. 2. punktā.

2.   Pieteikumam par licences piešķiršanu saskaņā ar pamatregulas 100. panta 2. punktu pievieno dokumentus, kas apliecina 1. punktā minētā pieprasījuma noraidījumu. Šīs regulas 37. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta un 5. punkta, 38. panta, 39. panta 3. punkta un 40. panta, izņemot tā f) apakšpunktu, 41. panta 3. un 4. punkta un 42. panta nosacījumus piemēro mutatis mutandis.”

2)

Regulas 82. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“82. pants

Reģistru sabiedrības kontrole

1.   Reģistri ir pieejami sabiedrības kontrolei biroja telpās.

Pieeja biroja telpās esošajiem reģistriem un dokumentiem tiek piešķirta saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi attiecas uz to dokumentu pieejamību, kuri ir biroja rīcībā 84. panta izpratnē.

2.   Reģistru izskatīšana uz vietas ir bezmaksas.

Par reģistru izrakstu sagatavošanu un nosūtīšanu jebkādā formā, kas paredz informācijas apstrādi vai darbības ar informāciju, izņemot vienkāršu dokumentu vai to daļu kopēšanu, tiek iekasēta samaksa.

3.   Biroja priekšsēdētājs var nodrošināt sabiedrības kontroli reģistriem valsts aģentūru vai izraudzīto apakšbiroju telpās saskaņā ar pamatregulas 30. panta 4. punktu.”

3)

Regulas 84. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“84. pants

Biroja rīcībā esošo dokumentu pieejamība

1.   Administratīvā padome pieņem praktiskus pasākumus attiecībā uz biroja rīcībā esošo dokumentu, tostarp reģistru, pieejamību.

2.   Administratīvā padome apstiprina to dokumentu kategorijas, kas sabiedrībai ir tieši pieejami publikāciju veidā, tostarp kā elektroniskās publikācijas.”

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/12

(1)

Regulas (EK) Nr. 2160/2003 mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti pienācīgi un iedarbīgi pasākumi salmonellas un citu zoonozes izraisītāju noteikšanai un kontrolei visos atbilstošos ražošanas, pārstrādes un realizācijas posmos, jo īpaši primārās ražošanas līmenī, lai ierobežotu to izplatību un sabiedrības veselības riska faktorus.

(2)

Saskaņā ar šo regulu jānosaka Kopienas mērķis visu sabiedrības veselībai bīstamo salmonellas serotipu izplatībai Gallus gallus vaislas saimēs primārās ražošanas līmenī.

(3)

Regulā (EK) Nr. 2160/2003 paredzēts, ka Kopienas mērķis ietver maksimālo procentuālo daudzumu skaitliskā izteiksmē tām epidemioloģiskām vienībām, kas joprojām ir pozitīvas, un/vai pozitīvo epidemioloģisko vienību samazināšanās minimālo procentuālo daudzumu, maksimālo laikposmu, kurā šis mērķis jāsasniedz un mērķa sasniegšanas pārbaudei nepieciešamo metožu definīciju. Tajā vajadzības gadījumā arī jāiekļauj sabiedrības veselībai bīstamu serotipu definīcija.

(4)

Regula arī nosaka, ka trīs gadu pārejas posma laikā Kopienas mērķī, kas paredzēts Gallus gallus vaislas saimēm, jāiekļauj pieci cilvēka salmonelozes visbiežāk sastopamie salmonellas serotipi, kurus nosaka, balstoties uz Kopienas uzraudzības sistēmu savāktajiem datiem.

(5)

Informācija no Kopienas uzraudzības sistēmām liecina, ka cilvēka salmonelozes visbiežāk sastopamie salmonellas serotipi ir: Salmonella Enteritidis, Salmonella Hadar, Salmonella Infantis, Salmonella Typhimurium un Salmonella Virchow. Tāpēc ar šo regulu noteiktajā Kopienas mērķī jāiekļauj šie serotipi.

(6)

Lai noteiktu Kopienas mērķi, jābūt pieejamiem salīdzinošiem datiem par attiecīgo salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus vaislas saimēs dalībvalstīs. Saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/117/EEK (2) kā pamats atbilstošu datu vākšanai par salmonellas izplatību dalībvalstīs izmantotas obligātās salmonellas kontroles prasības. Visās dalībvalstīs 2004. gadā atbilstošā laika posmā tika vākta šāda informācija.

(7)

Lai apliecinātu mērķa sasniegšanu un ņemtu vērā relatīvi zemo attiecīgo salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus vaislas saimēs Kopienā, jāorganizē atkārtota paraugu ņemšana no reprezentatīva skaita pietiekama apmēra saimēm, kurās jābūt ne mazāk par 250 putniem, kā prasīts Direktīvā 92/117/EEK.

(8)

Kopienas mērķa apliecināšanai nepieciešamā pārbaudes procedūra ievērojami atšķiras un, iespējams, ir jutīgāka nekā tā, kas tika izmantota salīdzināmu datu vākšanai dalībvalstīs atbilstīgi Direktīvai 92/117/EEK. Tāpēc jāparedz Kopienas mērķa pārskatīšana ne vēlāk kā vienu gadu pēc atbilstošo valstu kontroles programmu ieviešanas.

(9)

Ņemot vērā informācijas vākšanas periodu, salīdzināmi dati par Gallus gallus vaislas saimēm nebija savlaicīgi pieejami pirms Kopienas mērķa noteikšanas Regulas (EK) Nr. 2160/2003 I pielikumā noteiktajā laikā. Tāpēc šā mērķa noteikšanas laiks jāpagarina par sešiem mēnešiem un attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2160/2003.

(10)

Regulas (EK) Nr. 2160/2003 4. panta 5. punktā paredzētie pasākumi Kopienas mērķa noteikšanai attiecībā uz Gallus gallus vaislas saimēm pārejas laikposmā balstās uz salmonellas kontroles metodiku, kas jau ieviesta saskaņā ar Direktīvu 92/117/EEK, un atlikušie pasākumu aspekti ir saistīti ar riska pārvaldību. Šajā regulā paredzētie pasākumi ir sagatavoti darba grupā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) līdzdalību. Neskarot ar Regulas (EK) Nr. 2160/2003 15. pantu noteikto prasību konsultēties ar EPNI par jebkuriem jautājumiem, kas var nopietni ietekmēt sabiedrības veselību, šajā posmā formālas konsultācijas ar EPNI nav nepieciešamas.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/18

(1)

Regulas (EK) Nr. 2007/2000 4. panta 4. punktā noteikts, ka, ievedot tādus Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Melnkalnes un Kosovas (2) izcelsmes cukura produktus, uz ko attiecas pozīcijas 1701 un 1702 kombinētajā nomenklatūrā, piemēro ikgadējas beznodokļu tarifu kvotas. Minētās kvotas jāatver uz vairākiem gadiem, un jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi, lai tos piemērotu 12 mēnešu laika posmos, sākot ar 1. jūliju.

(2)

Lai ieviestu beznodokļu tarifu kvotu ar mērķi nodrošināt attiecīgo valstu cukura nozaru ekonomiski ilgtspējīgu attīstību un ņemot vērā relatīvi lielo daudzumu, kas apstiprināts Serbijai, Melnkalnei un Kosovai, šo valstu tarifu kvotas jāpārvalda saskaņā ar minēto valsts iestāžu izdoto izvešanas atļauju sistēmu. Jānosaka atļaujas veidlapas forma un tās izmantošanas kārtība.

(3)

Lai efektīvi pārvaldītu preferenciālos ievedumus, uz ko attiecas šī regula, jānosaka pasākumi, lai dalībvalstis varētu veikt attiecīgo datu uzskaiti un varētu darīt tos zināmus Komisijai.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

—

09.4324 – Albānijas izcelsmes cukura produktu kvotai 1 000 tonnu (tīrais svars) apjomā,

—

09.4325 – Bosnijas un Hercogovinas izcelsmes cukura produktu kvotai 12 000 tonnu (tīrais svars) apjomā,

—

09.4326 – Serbijas, Melnkalnes un Kosovas izcelsmes cukura produktu kvotai 180 000 tonnu (tīrais svars) apjomā.

a)

“ievešanas laika posms” ir viens gads no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam;

b)

“darbdiena” ir darbdiena Komisijas birojos Briselē.

a)

pierādījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iemaksājis drošības naudu EUR 2 par katriem 100 kilogramiem;

b)

Serbijas, Melnkalnes un Kosovas gadījumā – Serbijas, Melnkalnes un Kosovas iestāžu izdotu oriģinālu un kopiju izvešanas atļaujai, kas atbilst I pielikumā iekļautajam veidlapas paraugam, par daudzumu, kurš ir tieši tāds pats kā ievešanas atļaujas pieteikumā norādītais daudzums. Izvešanas atļaujas oriģinālu patur dalībvalsts kompetentā iestāde.

a)

8. ailē – “Albānija”, “Bosnija un Hercegovina” vai “Serbija, Melnkalne un Kosova”, “jā” atzīmējot ar krustu; ievešanas atļaujas ir spēkā tikai attiecībā uz Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas vai Serbijas, Melnkalnes un Kosovas izcelsmes produktiem;

b)

20. ailē par Albāniju – vienu no II pielikuma A daļā iekļautajiem ierakstiem;

c)

20. ailē par Bosniju un Hercegovinu – vienu no II pielikuma B daļā iekļautajiem ierakstiem;

d)

20. ailē par Serbiju, Melnkalni un Kosovu – vienu no II pielikuma C daļā iekļautajiem ierakstiem.

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/25

(1)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā 2001./2002. līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam noteikta intervences cena baltajam cukuram 631,9 euro par tonnu apmērā, kas ir derīga bezdeficīta apgabalos.

(2)

Minētās regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēta atvasinātā intervences cena baltajam cukuram, kas ik gadus jānosaka ikvienam deficīta apgabalam. Lai noteiktu šo cenu, ir jāņem vērā cukura cenas atšķirības reģionos, kuras var pieņemt, ja ir normāla raža un cukura aprite ir brīva, ievērojot dabiskos tirgus cenas veidošanās apstākļus un pieredzi, kas gūta, pārvadājot cukuru no pārpalikumu apgabaliem uz deficīta apgabaliem.

(3)

Lai konstatētu deficīta situāciju kādā apgabalā, nosakot pieejamos produkcijas daudzumus, ir jāanalizē dalībvalstu paziņotie dati, kuri attiecas uz kārtējo tirdzniecības gadu, patēriņa tendenču novērtējumu un perspektīvām nākamajam tirdzniecības gadam. Tāpēc par deficīta apgabalu uzskatāms tikai tāds apgabals, kura analīzē pārliecinoši atklājas deficīta rašanās iespēja.

(4)

Uz šā pamata var paredzēt deficīta situāciju Spānijas, Īrijas, Apvienotās Karalistes, Portugāles un Somijas ražošanas zonās.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

648,80 euro par tonnu visos Spānijas apgabalos;

b)

646,50 euro par tonnu visos Īrijas un Apvienotās Karalistes apgabalos;

c)

646,50 euro par tonnu visos Portugāles apgabalos;

d)

646,50 euro par tonnu visos Somijas apgabalos.

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/26

(1)

Lēmums 2005/476/EK paredz sīki izstrādātu muitas nodokļu aprēķinu, kas no 2005. gada 1. marta līdz 2006. gada 30. jūnijam jāpiemēro lobītu rīsu ar kodu KN 1006 20 ievešanai Kopienā. Tāpēc jāveic vajadzīgie pasākumi attiecībā uz muitas nodokļiem, kas paredzētajam pārejas laikam jāpiemēro lobītu rīsu ar kodu KN 1006 20 ievešanai.

(2)

Ar Lēmumu 2005/476/EK arī pagarina līdz 2006. gada 30. jūnijam to laiku, kad Komisija, gaidot regulu, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11. panta 2. punktu, var veikt pasākumus attiecībā uz rīsu ievešanas režīmu, atkāpjoties no Komisijas Regulas (EK) Nr. 1785/2003.

(3)

Lai Lēmumā 2005/476/EK paredzēto darbību netraucētu neatbilstoši ievešanas atļauju pieteikumi, ir jānosaka pietiekami augsta nodrošinājuma likme attiecībā uz lobītu rīsu ievešanas atļaujām. Tādēļ ir jāatkāpjas no 12. panta a) apakšpunkta Komisijas 2003. gada 28. jūlija Regulā (EK) Nr. 1342/2003 par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas piemērošanai attiecībā uz labību un rīsiem (3).

(4)

Tā kā ar Lēmumu 2005/476/EK apstiprinātais nolīgums piemērojams no 2005. gada 1. marta, šīs regulas noteikumi par lobītu rīsu ievešanai piemērojamiem muitas nodokļiem un no tiem izrietošajiem grozījumiem attiecībā uz pilnīgi noslīpētiem rīsiem un Basmati rīsiem piemērojami no tās pašas dienas.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Komisijas Regula (EK) Nr. 1549/2004 (4).

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11. panta 2. punkta, lobītiem rīsiem ar kodu KN 1006 20 Komisija nosaka šādu ievedmuitas nodokli desmit dienu laikā pēc attiecīgā pārskata perioda beigām:

2.   Lai aprēķinātu 1. punktā paredzēto importu, jāņem vērā tas daudzums, par kādu attiecīgajā pārskata periodā tika izsniegtas lobītu rīsu ar kodu KN 1006 20 ievešanas atļaujas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 10. panta 1. punkta pirmo daļu, izņemot šīs regulas 4. pantā paredzētās Basmati rīsu ievešanas atļaujas.

3.   Gada references daudzums, kas noteikts 2004./2005. tirdzniecības gadam, ir 431 678 tonnas. Šis daudzums 2005./2006., 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadam ir palielināts par 6 000 tonnām gadā.

Katram tirdzniecības gadam references daudzuma daļa atbilst pusei no gada references daudzuma, kas paredzēts pirmajā daļā.”;

b)

pievieno šādu 1.a pantu:

“1.a pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 12. panta, lobīto rīsu importa licences nodrošinājuma summa ir 30 euro par tonnu.”;

c)

iekļauj šādu 1.b pantu:

“1.b pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11. panta 2. punkta, ievedmuitas nodoklis pilnīgi noslīpētajiem rīsiem ar kodu KN 1006 30 ir 175 euro par tonnu.”;

d)

pievieno šādu 1.c pantu:

“1.c pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11. panta 2. punkta, I pielikumā uzskaitītās Basmati šķirnes rīsus ar KN kodiem 1006 20 17 un 1006 20 98 neapliek ar ievedmuitas nodokli.

Ja piemēro pirmo daļu, piemēro 2. līdz 8. pantā paredzētos pasākumus.”;

e)

svītro 9. panta otro daļu;

f)

regulas 10. pantā vārdus “ ievedmuitas nodokļus, kas minēti šīs regulas 1. panta 1. punktā ” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar šīs regulas 1. pantu noteikto ievedmuitas nodokli lobītiem rīsiem vai, vajadzības gadījumā, ievedmuitas nodokli pilnīgi noslīpētiem rīsiem, kas minēts 1.b pantā”;

g)

regulas 11. pantā vārdus “2005. gada 30. jūnijam” aizstāj ar vārdiem “2006. gada 30. jūnijam”;

h)

I pielikuma nosaukumu aizstāj ar šo:

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/29

(1)

Pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju, Komisija konstatē, ka ievešanas atļaujas lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20, izņemot basmati rīsu ievešanas atļaujas, ir izdotas attiecībā uz 212 325 tonnām laika posmā no 2004. gada 1. septembra līdz 2005. gada 28. februārim. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1549/2004 1. pantu ievedmuitas nodoklis lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20, kas nav basmati rīsi, tādējādi ir jāgroza. Šiem grozījumiem jāstājas spēkā 2005. gada 1. martā, lai ņemtu vērā to, ka minētajā dienā sāk piemērot Regulu (EK) Nr. 1006/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1549/2004.

(2)

Ņemot vērā to, ka piemērojamais ievedmuitas nodoklis jānosaka trīs dienu laikā pēc Regulas (EK) Nr. 1006/2005 stāšanās spēkā, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties. Tā kā šo ievedmuitas nodokli nosaka ar atpakaļejošu spēku, jāparedz pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc attiecīgo uzņēmēju vienkārša pieprasījuma,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/30

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 2771/1999 (2) noteikta intervences sistēma sviesta iepirkšanai par nemainīgam cenām.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 4. panta 1. punktā paredzēts sviesta intervences cenu samazinājums. Tādēļ jāprecizē intervences cena, kas izmantojama iepirkuma cenas aprēķinos, ja intervences cena mainās.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2771/1999.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/31

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 2799/1999 (2) 7. panta 1. punkts nosaka subsīdiju apjomu dzīvnieku barībai paredzētam vājpienam un vājpiena pulverim, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1255/1999 11. panta 2. punktā noteiktos faktorus. Ņemot vērā vājpiena pulvera intervences cenas samazināšanos, atbalsta apjoms ar 2005. gada 1. jūliju jāsamazina.

(2)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2799/1999.

(3)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/32

(1)

Komisija, 2004. gada 23. oktobrī uzsākusi antidempinga izmeklēšanu (2)2005. gada 23. aprīlī ar Regulu (EK) Nr. 628/2005 ieviesa pagaidu antidempinga maksājumu Norvēģijas izcelsmes saimniecībā audzētu lašu importam (3) (“Regula, ar ko ievieš pagaidu maksājumu”).

(2)

Pagaidu antidempinga maksājumus piemēro no 2005. gada 27. aprīļa, iekasējot tos kā procentuālos nodokļus 6,8 % līdz 24,5 % apmērā no ievesto produktu vērtības.

(3)

Antidempinga pasākumus var īstenot dažādos veidos. Piemēram, procentuālā nodokļa faktiskā summa mainās atkarībā no importa cenas, savukārt minimālās importa cenas ietekme ir nemainīga. Abu veidu pasākumu mērķis ir mazināt zaudējumus radošā dempinga ietekmi. Izvēloties pasākuma veidu, Komisijai ir plaša rīcības brīvība. Iepriekšējos gadījumos, veicot izmeklēšanu saistībā ar saimniecībā audzētiem lašiem, priekšroka tika dota maksājumiem, ko noteica, pamatojoties uz minimālo importa cenu, kas bija pietiekama, lai novērstu zaudējumus radošā dempinga ietekmi.

(4)

Tomēr, ieviešot pagaidu pasākumus šajā lietā, Komisija provizoriski secināja, ka minimālo importa cenu varētu būt grūti piemērot un to būtu vieglāk apiet nekā cita veida pasākumus. Tādēļ šajā izmeklēšanā sākotnēji ieviesa pagaidu pasākumus procentuālo nodokļu veidā.

(5)

Pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas Kopienas tirgus ir piedzīvojis būtisku, vēl nebijušu un neparedzētu saimniecībā audzētu lašu tirgus cenu pieaugumu. Šo situāciju vēl vairāk saasina tas, ka lašus lielākoties pārdod kā svaigu produktu ar īsu glabāšanas laiku. Tāpēc ievērojamās tirgus cenu izmaiņas nevar kompensēt, uzkrājot pietiekamus minētā produkta daudzumus.

(6)

Šīs lietas īpašajos apstākļos sākotnējie apsvērumi par minimālās importa cenas neieviešanu vairs nav aktuāli. Pretēji zināmai pagātnes pieredzei šobrīd pastāv vien niecīgs risks, ka būs iespējams izvairīties no minimālās importa cenas. Tomēr pašreiz tirgū vērojamā nestabilitāte liecina arī par to, ka šīs krasās izmaiņas nebūs tik ilgstošas, lai liktu apšaubīt šajā izmeklēšanas periodā gūtos secinājumus par dempingu un zaudējumiem.

(7)

Šajos apstākļos uzskata, ka ir lietderīgi mainīt pašreizējo pasākumu veidu, nosakot minimālo importa cenu. Kā minēts iepriekš, minimālās cenas mērķis ir tāds pats kā procentuālo nodokļu mērķis, t.i., novērst zaudējumus radošā dempinga ietekmi.

(8)

Ja produktus ievestu par CIF cenu uz Kopienas robežas, kas vienāda ar noteikto minimālo importa cenu vai augstāka par to, nodoklis nebūtu jāmaksā. Ja produktus ievestu par zemāku cenu, būtu jāmaksā starpība starp faktisko cenu un noteikto minimālo importa cenu.

(9)

Kas attiecas uz minimālās importa cenas līmeni, kas nepieciešams, lai novērstu zaudējumus radošā dempinga ietekmi, pašreizējie grozījumi nemaina secinājumus un metodes, kas izmantotas regulā, ar ko ievieš pagaidu maksājumu, jo īpaši kā izklāstīts minētās regulas 132. līdz 134. apsvērumā.

(10)

Tā kā produktu imports no Norvēģijas par cenām, kas vienādas ar minimālo importa cenu vai augstākas par to, novērsīs zaudējumus radošā dempinga ietekmi, ir lietderīgi piemērot minimālo importa cenu visiem ievedumiem no Norvēģijas.

(11)

Saimniecībā audzētus lašus parasti pārdod dažādos noformējumos (izķidātus ar galvu, izķidātus bez galvas, veselas zivju filejas, citādas zivju filejas vai fileju daļas). Tādēļ, grozot esošos maksājumus, katram no minēto noformējumu veidiem jānosaka minimālās importa cenas līmenis, kas nerada zaudējumus un atspoguļo pievienotās izmaksas, kas rodas, sagatavojot katru no tiem. Tādēļ dažādās minimālās importa cenas nosaka, pamatojoties uz secinājumiem, kas gūti gan iepriekšējo attiecīgā produkta antidempinga izmeklēšanu laikā, gan šajā izmeklēšanā. Tās būtībā ir atvasinātas no pārrēķina koeficientiem, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 772/1999 (4), kā arī lietoti šajā izmeklēšanā.

(12)

Ražotājiem eksportētājiem jāapzinās, ka gadījumā, ja pasākums izrādīsies neefektīvs, it īpaši, ja minimālo importa cenu ļaunprātīgi manipulēs, absorbēs vai apies, Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju var tālāk grozīt Regulu (EK) Nr. 628/2005, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti.

(13)

Pagaidu antidempinga pasākumus sākotnēji noteica uz sešiem mēnešiem. Ražotāji eksportētāji, kas veido nozīmīgu attiecīgās tirdzniecības darījumu procentu, lūdza pagarināt pagaidu pasākumu piemērošanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

(14)

Tādēļ nolemts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 7. punktu pagarināt pagaidu pasākumu termiņu līdz 2006. gada 22. janvārim, ieskaitot.

(15)

Pienācīgas pārvaldības interesēs un ņemot vērā to, ka termiņš piezīmēm ir noteikts jau regulā, ar ko ievieš pagaidu maksājumu, jānosaka periods, kura laikā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānoteic, ka secinājumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/35

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regulā (EK) Nr. 1423/95, ar kuru noteikta cukura produktu, izņemot melases (2), importa kārtība, ir paredzēts, ka CIF importa cenas baltajam cukuram un jēlcukuram, ko nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 784/68 (3), uzskatāmas par “reprezentatīvajām cenām”. Šīs cenas uzskata par noteiktām standarta kvalitātei, kas attiecīgi definēta Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma I un II punktā.

(2)

Nosakot reprezentatīvās cenas, Komisijai ir jāņem vērā visa informācija, ko paredz Regulas (EEK) Nr. 784/68 2. pants, izņemot gadījumos, kas paredzēti minētās regulas 3. pantā.

(3)

Pielāgojot ar standarta kvalitāti nesaistītas cenas, baltā cukura nenoraidītajiem piedāvājumiem ir jāpiemēro Regulas (EEK) Nr. 784/68 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā cenas paredzētie palielinājumi vai samazinājumi. Jēlcukuram jāpiemēro koriģējošie koeficienti, kas definēti minētā punkta b) apakšpunktā.

(4)

Ja starp attiecīgā produkta sprūda cenu un reprezentatīvo cenu ir starpība, jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1423/95 3. pantā.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1423/95 1. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1423/95 3. panta 1. punktu ir jānosaka attiecīgo produktu reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/37

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/39

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)

Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)

Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)

Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/41

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar 3. pantu Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2), kompensācija par 100 kilogramiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu ir vienāda ar pamatdaudzumu, kas reizināts ar saharozes saturu, vajadzības gadījumā, ieskaitot citus cukurus, kas izteikti kā saharoze. Šo saharozes saturu nosaka saskaņā ar noteikumiem 3. pantā Regulā (EK) Nr. 2135/95.

(3)

Atbilstīgi 30. panta 3. punktam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 turpmāk neapstrādātas sorbozes eksporta kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar kompensācijas pamatapjomu, no kura atskaitīta viena simtdaļa ražošanas kompensācijas, kas saskaņā ar Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus izpildes noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu dažu veidu cukura nozares produktiem, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, piemērojama produktiem (3), kas uzskaitīti pēdējās minētās regulas pielikumā.

(4)

Saskaņā ar noteikumiem 30. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz pārējiem turpmāk neapstrādātiem produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar simtdaļu no daudzuma, kurā vērā ņemta, pirmkārt, starpība starp intervences cenu baltajam cukuram bezdeficīta Kopienas reģionos mēnesī, attiecībā uz ko noteikts pamatapjoms, un kotējumiem vai cenām baltajam cukuram pasaules tirgū un, otrkārt, vajadzība nodrošināt līdzsvaru starp Kopienas pamatproduktu izmantojumu tādu pārstrādes preču izgatavošanā, ko paredzēts izvest uz trešajām valstīm, un tādu trešo valstu produktu izmantojumu, kas ievesti saskaņā ar režīmu ievešana pārstrādei.

(5)

Saskaņā ar noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 30. panta 4. punktā pamatapjoma piemērojums var tikt attiecināts uz dažiem produktiem, kas uzskaitīti, minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. pantu eksporta kompensāciju var paredzēt attiecībā uz minētās regulas 1. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā paredzētajiem produktiem bez turpmākas apstrādes. Kompensācija nosakāma attiecībā uz 100 kilogramiem sausnas, jo īpaši ņemot vērā eksporta kompensāciju, kas piemērojama produktiem, uz ko attiecas KN kods 1702 30 91, un produktiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskos aspektus. Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētā punkta f) un g) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā, un attiecībā uz produktiem, kas paredzēti h) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(7)

Iepriekš minētās kompensācijas nosakāmas katru mēnesi. Šajā periodā tās var grozīt.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka, ievērojot situāciju pasaules tirgū vai īpašās prasības atsevišķos tirgos, iespējams, attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija ir jādiferencē pēc to galamērķa.

(9)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(10)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(11)

Ievērojot iepriekš minēto, kompensācijas konkrētajiem produktiem nosakāmas attiecīgā apmērā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/44

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1327/2004 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2004./2005. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1327/2004 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Cukura pārvaldības komiteja nav siegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/45

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 7. panta 3. punktu ražošanas kompensācijas var piešķirt par produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktā, par sīrupiem, kas minēti tā paša punkta d) apakšpunktā, kā arī par KN kodā 1702 50 00 minētu ķīmiski tīru fruktozi (levulozi) kā starpproduktu, turklāt līguma 23. panta 2. punktā minētajos apstākļos, ja šos produktus izmanto atsevišķu ķīmijas rūpniecības produktu izgatavošanā.

(2)

Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1265/2001, ar kuru nosaka, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par ražošanas kompensāciju piešķiršanu dažu cukura nozares produktu ražošanai, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā (2), paredz, ka kompensācijas tiek noteiktas uz baltajam cukuram noteiktās kompensācijas pamata.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1265/2001 9. pantā paredzēts, ka ražošanas kompensācija baltajam cukuram tiek noteikta ik mēnesi laikposmiem, kas sākas katra mēneša pirmajā dienā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/46

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)

Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)

Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/49

(1)

Regulas (EK) Nr. 1342/2003 7. panta 1. punktā ir noteikts izvešanas atļauju derīguma termiņš attiecībā uz kukurūzas pārstrādes produktiem. Šis derīguma termiņš ir noteikts līdz ceturtā mēneša beigām pēc atļaujas izsniegšanas atbilstīgi tirgus apstākļiem un veiksmīgas pārvaldes prasībām.

(2)

Pašreizējā situācija kukurūzas tirgū liek ierobežot atļauju izsniegšanu, lai neiesaistītu nekādus apjomus jaunajā periodā. Turpmākajos mēnešos izsniegtie sertifikāti jārezervē izvešanai, kas notiks līdz 2005. gada 3. septembrim. Tāpēc ir īslaicīgi jāierobežo to izvešanas atļauju derīguma termiņš, kuras izsniegs izpildei līdz 2005. gada 2. septembrim, un tādējādi ir īslaicīgi jāatkāpjas no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 7. panta 1. punkta prasībām.

(3)

Lai nodrošinātu veiksmīgu tirgus pārvaldi un izvairītos no spekulācijām, jāparedz, ka saistībā ar dažām izvešanas atļaujām attiecībā uz kukurūzas pārstrādes produktiem jāveic eksporta muitas formalitātes visvēlākais līdz 2005. gada 2. septembrim neatkarīgi no tā, vai tas ir tiešs eksports vai tāds eksports, ko īsteno Padomes 1980. gada 4. marta Regulas (EEK) Nr. 565/80 par lauksaimniecības produktu eksporta kompensāciju iepriekšēju izmaksu (3), 4. un 5. pantā paredzētā režīma ietvaros. Ar šo ierobežojumu notiek atkāpšanās no 28. panta 6. punkta un 29. panta 5. punkta Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulā (EK) Nr. 800/1999 par lauksaimniecības produktu eksporta kompensāciju piemērošanas vispārīgiem nosacījumiem (4).

(4)

Šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanai jābūt vienlaicīgai ar tās stāšanos spēkā, lai izvairītos no iespējamiem tirgus traucējumiem.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/51

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā.

(3)

Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/52

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pielikumā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta atmaksu piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo atmaksu apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likmes, ko piemēro gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas nosauktas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 1. punkta pirmo daļu kompensācijas likmi par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka katru mēnesi.

(4)

Saistības, kas noslēgtas par kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 3. un 5. punktu jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1722/93 (5), ko piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā.

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Taču Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokols paredz, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu alkoholisko dzērienu, ko iegūst no labības, ražošanā. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā.

(8)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/56

(1)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp minētās regulas 1. panta a), b), c), d), e) un g) punktā minēto produktu pasaules tirgus cenām un cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensācijām.

(2)

Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta atmaksu piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo atmaksu apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likmes, ko piemēro gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1255/1999 II pielikumā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 1. punkta pirmo daļu katru mēnesi jānosaka kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta.

(4)

Taču gadījumā, kad dažus piena produktus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, rodas risks, ka augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana var apdraudēt saistības, kas noslēgtas attiecībā uz šīm kompensācijām. Lai izvairītos no šī riska, jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi, taču nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētu kompensācijas likmju noteikšana, ko piemēro, iepriekš nosakot kompensāciju likmes šiem produktiem, ir pasākums, kas ļauj sasniegt abus šos mērķus.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 3. punkts paredz, ka, nosakot kompensācijas likmi, vajadzības gadījumā jāņem vērā ražošanas kompensācijas, palīdzība vai citi pasākumi ar līdzvērtīgām sekām, ko visās dalībvalstīs saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta kopīgā tirgus organizāciju piemēro minētās regulas A pielikumā uzskaitītajiem pamatproduktiem vai pielīdzinātiem produktiem.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 12. panta 1. punkts paredz atbalstu par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā vai kazeinātos, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns vai kazeināts atbilst zināmiem standartiem.

(7)

Komisijas 1997. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un palīdzības piešķiršanu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu lietošanai miltu konditorejas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (3), atļauj rūpniecībai, kas ražo noteiktas preces, sviestu un krējumu piedāvāt par pazeminātām cenām.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/59

(1)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 1. un 2. punkts paredz, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta a), c), d), f), g) un h) apakšpunktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirdzniecībā un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas V pielikumā. Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta atmaksu piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo atmaksu apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likmes, ko piemēro gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 1. punktu katru mēnesi jānosaka kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 3. punkts paredz, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst būt lielāka par kompensāciju, ko piemēro šim produktam, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(4)

Kompensācijas, ko nosaka saskaņā ar šo regulu, var noteikt iepriekš, jo šobrīd nevar paredzēt tirgus situāciju turpmākajos mēnešos.

(5)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

1.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/61