ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 164

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 24. jūnijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 953/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par Protokola noslēgšanu, ar kuru laikposmam no 2004. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas un Kotdivuāras Republikas Nolīgumā par zveju Kotdivuāras ūdeņos

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 954/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 955/2005 (2005. gada 23. jūnijs) par kvotas atvēršanu Ēģiptes izcelsmes rīsu ievešanai Kopienā

5

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 956/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 411/88 par metodi un procentu likmi, kas izmantojama tādu intervences pasākumu finansēšanas izmaksu aprēķinos, kuri ietver iepirkšanu, uzglabāšanu un izmantošanu

8

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 957/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar ko groza Regulā (EK) Nr. 846/2005 noteiktās eksporta kompensācijas par balto cukuru un neapstrādātu jēlcukuru

11

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 958/2005 (2005. gada 23. jūnijs) par lēmumu noraidīt visus piedāvājumus, kas iesniegti atbilstīgi 30. uzaicinājumam piedalīties baltā cukura konkursa daļā, kas izdots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1327/2004

13

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 959/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar ko groza mājputnu gaļas eksporta kompensācijas

14

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 960/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka kompensācijas likmes dažiem labības un rīsu produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

16

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 961/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par produktiem, kuri pārstrādāti no labības un rīsiem

20

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 962/2005 (2005. gada 23. jūnijs) par izvešanas atļauju izdošanu vīna nozarē

23

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 963/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar ko groza Regulā (EK) Nr. 803/2005 noteiktās eksporta kompensācijas attiecībā uz neapstrādātiem sīrupiem un dažiem citiem cukura nozares produktiem

24

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 964/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1210/2004 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2004./2005. saimnieciskajā gadā

26

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 965/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar kuru groza kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

28

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 966/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par dzīvnieku barības maisījumu uz labības bāzes

30

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 967/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 868/2005 minētajā uzaicinājumā uz konkursu

32

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 968/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

33

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 969/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka miežu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētajā konkursā

35

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 970/2005 (2005. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka parasto kviešu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 115/2005 minētajā konkursā

36

 

*

Komisijas Direktīva 2005/43/EK (2005. gada 23. jūnijs), ar ko groza pielikumus Padomes Direktīvai 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību

37

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

ĀKK un EK Ministru padomes Lēmums Nr. 4/2005 (2005. gada 13. aprīlis) par devītā Eiropas Attīstības fonda ilgtermiņa attīstības dotācijas rezerves izmantošanu

46

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 13. jūnijs), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Itālijas

48

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 13. jūnijs), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Vācijas

49

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 21. jūnijs), ar ko izveido informācijas apmaiņas un koordinācijas grupu jautājumos par ģenētiski modificēto, parasto un bioloģiski audzēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu

50

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 21. jūnijs) par mājputnu un savvaļas putnu gripas apsekošanas programmām, kas jāīsteno dalībvalstīm (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1827)  ( 1 )

52

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 22. jūnijs) par eļļas rapša produkta (Brassica napus L. līnija GT73), kas ģēnētiski modificēts izturībai pret herbicīdu glifosātu, laišanu tirgū saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1838)  ( 1 )

57

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 953/2005

(2005. gada 21. jūnijs)

par Protokola noslēgšanu, ar kuru laikposmam no 2004. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas un Kotdivuāras Republikas Nolīgumā par zveju Kotdivuāras ūdeņos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Kotdivuāras Republikas Nolīgumu par zveju Kotdivuāras ūdeņos (2) līgumslēdzējas puses pirms Nolīgumam pievienotā Protokola spēkā esamības termiņa beigām veic sarunas, lai, savstarpēji vienojoties, noteiktu Protokola saturu nākamajam laikposmam un, vajadzības gadījumā, grozījumus un papildinājumus, kas jāizdara pielikumā.

(2)

No 2003. gada 9. līdz 13. novembrim Abidžanā abas puses ir vienojušās par jaunu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju. Minētais protokols, kas attiecas uz laikposmu no 2004. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam, ir parafēts 2004. gada 3. martā Briselē.

(3)

Būtu jāapstiprina zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kā arī to pienākums ziņot par nozvejām.

(4)

Minētais protokols būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā apstiprina Protokolu, ar kuru laikposmam no 2004. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas un Kotdivuāras Republikas Nolīgumā par zveju Kotdivuāras ūdeņos (3).

2. pants

1.   Protokolā noteiktās zvejas iespējas starp dalībvalstīm tiek sadalītas šādi:

a)

grunts zveja:

Spānija: 1 300 GT (kopējā tonnāža) mēnesī vidēji gadā;

b)

tunzivju zveja:

i)

tunzivju seineri:

Francijai: 17 kuģi,

Spānijai: 17 kuģi;

ii)

kuģi āķu zvejai:

Spānijai: 6 kuģi,

Portugālei: 5 kuģi;

iii)

kuģi tunzivju zvejai ar āķiem:

Francijai: 3 kuģi.

2.   Ja licences pieteikumi no šīm dalībvalstīm neaptver visas protokolā noteiktās zvejas iespējas, Komisija var izskatīt licences pieteikumus no jebkuras citas dalībvalsts.

3. pants

Dalībvalstīm, kuru kuģi zvejo saskaņā ar Nolīgumu, jāpaziņo Komisijai katra krājuma nozvejas daudzumi, kas nozvejoti Kotdivuāras zvejas zonā, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (4).

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētāju pilnvaro izraudzīties personas, kas ir tiesīgas parakstīt protokolu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

5. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2005. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. BODEN


(1)  Atzinums sniegts 2005. gada 26. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 379, 31.12.1990., 3. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru laikposmam no 2000. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas un Kotdivuāras Republikas Nolīgumā par zveju Kotdivuāras ūdeņos (OV L 102, 12.4.2001., 3. lpp.).

(3)  OV L 76, 22.3.2005., 1. lpp.

(4)  OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 954/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 23. jūnija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

52,6

204

35,2

999

43,9

0707 00 05

052

76,3

999

76,3

0709 90 70

052

85,6

999

85,6

0805 50 10

388

62,8

528

56,5

624

71,1

999

63,5

0808 10 80

388

93,3

400

117,0

404

90,8

508

86,3

512

67,4

524

46,4

528

50,9

720

104,9

804

91,3

999

83,1

0809 10 00

052

197,3

624

188,8

999

193,1

0809 20 95

052

272,6

068

148,4

400

358,1

999

259,7

0809 30 10, 0809 30 90

052

157,0

999

157,0

0809 40 05

052

130,1

624

166,1

999

148,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 955/2005

(2005. gada 23. jūnijs)

par kvotas atvēršanu Ēģiptes izcelsmes rīsu ievešanai Kopienā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu un 13. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 1. protokolā, kas grozīts ar protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām no to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (2), un kas pievienots Padomes Lēmumam 2005/89/EK (3), paredzēta jauna tarifu kvota 5 605 tonnu Ēģiptes izcelsmes rīsu ievešanai Kopienā, piemērojot tā muitas nodokļa likmes samazinājumu 100 % apmērā, kas aprēķināts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11. pantam. Tādēļ jāatver minētā kvota un jāparedz konkrēti noteikumi tās pārvaldīšanai.

(2)

No 2004. gada 1. maija kvotu piemēro ik gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tādēļ proporcionāli jāpalielina kvotas lielums 2005. gadam, lai ņemtu vērā kvotas neatvēršanu attiecībā uz laika posmu no 2004. gada 1. maija līdz 2004. gada 31. decembrim.

(3)

Jāpiemēro vispārējie noteikumi attiecībā uz ievešanas atļaujām, kā paredzēts ar Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (4), kā arī ar Komisijas 2003. gada 28. jūlija Regulu (EK) Nr. 1342/2003 par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas piemērošanai attiecībā uz labību un rīsiem (5). Tomēr, lai nodrošinātu minētās kvotas labu pārvaldību, jāpieņem īpaši, Regulu (EK) Nr. 1291/2000 un (EK) Nr. 1342/2003 noteikumus papildinoši vai izņēmumus no tiem paredzoši noteikumi attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu, atļauju izdošanu, kā arī pierādījumu iesniegšanu un to izmantošanu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem atver gada tarifu kvotu 5 605 tonnām Ēģiptes izcelsmes rīsu ar KN kodu 1006, piemērojot tā muitas nodokļa likmes samazinājumu 100 % apmērā, kas aprēķināts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11. pantam.

Tomēr attiecībā uz 2005. gadu šīs tarifu kvotas apmērs ir 9 342 tonnas.

Minētās kvotas kārtas numurs ir 09.4097.

2. pants

1.   Pieteikumā ievešanas atļaujas saņemšanai norādītais daudzums ir ne mazāks par 100 tonnām un ne lielāks par 1 000 tonnām rīsu.

2.   Pieteikumam ievešanas atļaujas saņemšanai pievieno pierādījumus par to, ka pieteikuma iesniedzējs ir fiziska vai juridiska persona, kas jau vismaz divpadsmit mēnešus veic uzņēmējdarbību rīsu nozarē, un ka minētā persona ir reģistrēta dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums.

3.   Pieteikuma iesniedzējs attiecīgajā dalībvalstī nedēļā drīkst iesniegt tikai vienu pieteikumu tādas atļaujas saņemšanai, kurā norādīts astoņciparu KN kods.

3. pants

1.   Pieteikumā ievešanas atļaujas saņemšanai un ievešanas atļaujā ietver šādas norādes:

a)

dokumenta 8. ailē ieraksta “Ēģipte” un ar krustiņu atzīmē “jā”;

b)

dokumenta 24. ailē ieraksta vienu no pielikumā minētajām norādēm.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta, ievešanas atļaujas piešķirtās tiesības nav nododamas citai personai.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 12. panta, nodrošinājuma apmērs attiecībā uz ievešanas atļauju ir vienāds ar tā muitas nodokļa apmēru, kas aprēķināts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11. pantam un ir piemērojams pieteikuma iesniegšanas dienā.

4.   Šīs regulas 1. pantā minēto muitas nodokļa likmes samazinājumu var piemērot tikai tad, ja laikā, kad rīsus laiž brīvā apgrozībā, uzrāda Ēģiptē izdotu un attiecīgajai rīsu partijai atbilstošu pārvadājuma dokumentu un preču pārvadājumu apliecību EUR.1 saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 4. protokolā.

4. pants

1.   Pieteikumus ievešanas atļaujas saņemšanai dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesniedz vēlākais līdz katras pirmdienas plkst. 13 pēc Briseles laika.

Dalībvalstis, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, vēlākais nākamajā darbdienā pēc pēdējās pieteikumu iesniegšanas dienas paziņo Komisijai tos daudzumus atkarībā no astoņciparu KN koda, par kuriem iesniegti pieteikumi ievešanas atļaujas saņemšanai.

2.   Ievešanas atļauju izdod astotajā darbdienā pēc pēdējās pieteikumu iesniegšanas dienas, ciktāl ar šādu rīcību nepārsniedz 1. pantā paredzēto daudzumu.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 6. panta 1. punkta, ievešanas atļauja ir derīga līdz nākamā mēneša beigām pēc atļaujas izdošanas mēneša.

3.   Ja nedēļas gaitā pieteiktie daudzumi pārsniedz daudzumu, kas ir pieejams atbilstīgi 1. pantā paredzētajai kvotai, Komisija vēlākais septītajā darbdienā pēc minētajai nedēļai atbilstīgās pēdējās pieteikumu iesniegšanas dienas nosaka vienotas likmes procentuālu samazinājumu, ko piemēro minētajā nedēļā pieteiktajiem daudzumiem, noraida attiecībā uz nākamajām nedēļām iesniegtos pieteikumus un pārtrauc ievešanas atļauju izdošanu līdz gada beigām.

4.   Ja daudzums, par kādu izdod ievešanas atļaujas, ir mazāks par pieteikto daudzumu, proporcionāli samazina 3. panta 3. punktā minētā nodrošinājuma apmēru.

5. pants

Dalībvalstis, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai šādu informāciju:

a)

vēlākais divas darbdienas pēc atļaujas izdošanas – daudzumus, par kuriem izdotas ievešanas atļaujas, norādot izdošanas datumu, kā arī atļaujas saņēmēja vārdu vai nosaukumu un adresi;

b)

nākamā mēneša pēdējā darbdienā pēc laišanas brīvā apgrozībā – brīvā apgrozībā faktiski laistos daudzumus atkarībā no KN koda.

Pirmajā daļā minēto informāciju paziņo atsevišķi no informācijas, kas attiecas uz citiem pieteikumiem ievešanas atļauju saņemšanai rīsu nozarē.

6. pants

Piemēro Regulas (EK) Nr. 1291/2000 35. panta 6. punktu.

7. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.

(2)  OV L 31, 4.2.2005., 31. lpp.

(3)  OV L 31, 4.2.2005., 30. lpp.

(4)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1741/2004 (OV L 311, 8.10.2004., 17. lpp.).

(5)  OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1092/2004 (OV L 209, 11.6.2004., 9. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās norādes

spāņu valodā: Derecho cero [Reglamento (CE) no 955/2005]

čehu valodā: nulové clo (nařízení (ES) č. 955/2005)

dāņu valodā: Nultold (forordning (EF) nr. 955/2005)

vācu valodā: Zollsatz Null (Verordnung (EG) Nr. 955/2005)

igauņu valodā: Nullmääraga tollimaks (määrus (EÜ) nr 955/2005)

grieķu valodā: Μηδενικός δασμός [κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 955/2005]

angļu valodā: Zero duty (Regulation (EC) No 955/2005)

franču valodā: Droit zéro [règlement (CE) no 955/2005]

itāļu valodā: dazio zero [regolamento (CE) n. 955/2005]

latviešu valodā: Nodokļa nulles likme (Regula (EK) Nr. 955/2005)

lietuviešu valodā: nulinis muito tarifas (Reglamentas (EB) Nr. 955/2005)

ungāru valodā: nulla vámtétel (955/2005/EK rendelet)

maltiešu valodā: Bla dazju (Regolament (KE) Nru 955/2005)

holandiešu valodā: Nulrecht (Verordening (EG) nr. 955/2005)

poļu valodā: stawka zerowa (rozporządzenie (WE) nr 955/2005)

portugāļu valodā: Direito nulo [Regulamento (CE) no 955/2005]

slovāku valodā: Nulové clo (nariadenie (ES) č. 955/2005)

slovēņu valodā: Dajatev nič (Uredba (ES) št. 955/2005)

somu valodā: Tullivapaa (asetus (EY) N:o 955/2005)

zviedru valodā: Nolltull (förordning (EG) nr 955/2005)


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 956/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 411/88 par metodi un procentu likmi, kas izmantojama tādu intervences pasākumu finansēšanas izmaksu aprēķinos, kuri ietver iepirkšanu, uzglabāšanu un izmantošanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1978. gada 2. augusta Regulu (EEK) Nr. 1883/78, ar ko paredz vispārīgus noteikumus intervences finansēšanai, ko veic Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa (1), un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulas (EEK) Nr. 1883/78 5. panta trešo daļu ir paredzēts, ka tad, ja vidējās procentu izmaksas, ko dalībvalsts segusi attiecībā uz intervences pasākumiem, vairāk nekā divkārt pārsniedz Kopienas noteikto vienoto procentu likmi, Komisija 2005. un 2006. budžeta gadā šo procentu izmaksu finansēšanai var piemērot vienoto procentu likmi, kam pieskaitīta starpība, kuru veido divkārša šī pēdējā minētā likme un faktiskā procentu likme, ko segusi dalībvalsts.

(2)

Lai noteiktu procentu likmi, kas jāņem vērā attiecīgo dalībvalstu gadījumā, Komisijas Regulā (EEK) Nr. 411/88 (2) jāprecizē metode, kas jāpiemēro 2005. un 2006. budžeta gadā.

(3)

Ja dalībvalsts Komisijai nav paziņojusi segtās vidējās procentu izmaksas, Komisija piemēro īpašu atsauces likmi, kas noteikta, pamatojoties uz reprezentatīvo atsauces procentu likmi dalībvalstīs.

(4)

Ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos 2004. gada 1. maijā, attiecībā uz minēto atsauces likmi jāņem vērā arī reprezentatīvā atsauces likme katrā no šīm dalībvalstīm. Tādēļ šīs likmes jānosaka ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējās dalībvalstīs.

(5)

Attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 411/88.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Fondu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 411/88 groza šādi.

1)

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

1.   Ja procentu izmaksas, ko segusi dalībvalsts, vismaz sešus mēnešus ir zemāka nekā Kopienai noteiktā vienotā procentu likme, šai dalībvalstij nosaka īpašu procentu likmi.

2.   Vēlākais divdesmit dienas pirms budžeta gada beigām Komisijai paziņo dalībvalsts segtās vidējās procentu izmaksas. Tās nosaka, pamatojoties uz datiem par sešu mēnešu laikposmu tieši pirms šā paziņojuma. Tomēr Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gadījumā attiecībā uz 2005. budžeta gadu izmaksas nosaka, pamatojoties uz datiem par laikposmu no 2004. gada 1. maija līdz 31. augustam.

Nepaziņošanas gadījumā piemērojamās procentu izmaksas nosaka, pamatojoties uz pielikumā norādīto atsauces procentu likmi. Ja nav pieejamas visas atsauces procentu likmes par visu pirmajā daļā minēto atsauces laikposmu, izmanto minētajā atsauces laikposmā pieejamās likmes.

3.   Attiecībā uz 2005. un 2006. budžeta gadu gadījumos, kad vidējās procentu izmaksas, ko segusi dalībvalsts, vairāk nekā divkārt pārsniedz Kopienas noteikto vienoto procentu likmi, no Kopienas budžeta atmaksāto procentu likmi aprēķina šādi:

TR = TIU + [TIC – (2 × TIU)]

kur:

TR= dalībvalstīm atmaksātā procentu likme,

TIU= vienotā procentu likme,

TIC= saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu dalībvalsts paziņotā procentu likme vai saskaņā ar 2. punkta otro daļu piemērojamā likme nepaziņošanas gadījumā.”

2)

Pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro izdevumiem, kas samaksāti no 2004. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 216, 5.8.1978., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 695/2005 (OV L 114, 4.5.2005., 1 lpp.).

(2)  OV L 40, 13.2.1988., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2623/99 (OV L 318, 11.12.1999., 14. lpp.).


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Regulas 4. panta 2. punkta otrajā daļā minētā atsauces procentu likme

 1)

Čehija

Prāgas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (PRIBOR)

 2)

Dānija

Kopenhāgenas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (CIBOR)

 3)

Igaunija

Tallinas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (TALIBOR)

 4)

Kipra

Nikosijas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (NIBOR)

 5)

Latvija

Rīgas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (RIGIBOR)

 6)

Lietuva

Viļņas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (VILIBOR)

 7)

Ungārija

Budapeštas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (BUBOR)

 8)

Malta

Maltas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (MIBOR)

 9)

Polija

Varšavas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (WIBOR)

10)

Slovēnija

Starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (SITIBOR)

11)

Slovākija

Bratislavas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (BRIBOR)

12)

Zviedrija

Stokholmas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (STIBOR)

13)

Apvienotā Karaliste

Londonas starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (LIBOR)

14)

Pārējās dalībvalstīs

Euro starpbanku aizņēmumu procentu likme trīs mēnešos (EURIBOR)

NB: Šīs likmes tiks paaugstinātas par vienu procenta punktu atbilstoši bankas līdzekļu rezervei.”


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 957/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko groza Regulā (EK) Nr. 846/2005 noteiktās eksporta kompensācijas par balto cukuru un neapstrādātu jēlcukuru

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Kompensācijas, ko piemēro baltā cukura un neapstrādāta jēlcukura eksportam, ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 846/2005 (2).

(2)

Minētās kompensācijas ir jāgroza, jo Komisijas rīcībā esošie pašreizējie dati atšķiras no datiem, kuri bija pieejami Regulas (EK) Nr. 846/2005 pieņemšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (EK) Nr. 1260/2001 noteiktās kompensācijas, kas piešķiramas par Regulas (EK) Nr. 846/2005 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto produktu eksportu, ir grozītas un norādītas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 140, 3.6.2005., 6. lpp.


PIELIKUMS

GROZĪTĀS EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS PAR BALTO CUKURU UN NEAPSTRĀDĀTU JĒLCUKURU, KAS JĀPIEMĒRO NO 2005. GADA 24. JŪNIJA (1)

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

33,21 (2)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

33,21 (2)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

33,21 (2)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

33,21 (2)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3610

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

36,10

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

36,10

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

36,10

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3610

NB: Produktu kodi, kā arī sērijas “A” galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi norādīti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas) izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kā definēts ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Šis daudzums ir piemērojams jēlcukuram ar rezultativitāti 92 %. Ja izvestā jēlcukura rezultativitāte neatbilst 92 %, piemērojamās kompensācijas apjomu aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu.


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 958/2005

(2005. gada 23. jūnijs)

par lēmumu noraidīt visus piedāvājumus, kas iesniegti atbilstīgi 30. uzaicinājumam piedalīties baltā cukura konkursa daļā, kas izdots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1327/2004

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1327/2004 par pastāvīgu uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2004./2005. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportēšanu ir jāizdod uzaicinājumi uz konkursa daļu. Saskaņā ar minētās regulas 8. panta 2. punktu var tikt pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus, kas iesniegti atbilstīgi uzaicinājumam piedalīties kādā konkrētā konkursa daļā;

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus, kas iesniegti atbilstīgi 30. uzaicinājumam piedalīties baltā cukura konkursa daļā, kas izdots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1327/2004, un attiecībā uz kuru pieteikumu iesniegšanas termiņš beidzās 2005. gada 23. jūnijs.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 246, 20.7.2004., 23. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1685/2004 (OV L 303, 30.9.2004., 21. lpp.).


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/14


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 959/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko groza mājputnu gaļas eksporta kompensācijas

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Mājputnu gaļas eksporta kompensācijas tika noteiktas ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 755/2005 (2).

(2)

Piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2777/75 8. pantā minētos kritērijus Komisijai zināmai informācijai, izriet, ka patlaban spēkā esošās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstīgi šīs regulas pielikumā norādītajām summām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2777/75 1. panta 1. punktā minēto produktu eksporta kompensācijas, kuru apjoms noteikts Regulas (EK) Nr. 755/2005 pielikumā, groza atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 27. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 126, 19.5.2005., 34. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 939/2005 (OV L 158, 21.6.2005., 14. lpp.).


PIELIKUMS

Mājputnu gaļas eksporta kompensācijas, kuras piemēro no 2005. gada 27. jūnija

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

0105 11 11 9000

A02

(EUR/100 vienības)

0,80

0105 11 19 9000

A02

(EUR/100 vienības)

0,80

0105 11 91 9000

A02

(EUR/100 vienības)

0,80

0105 11 99 9000

A02

(EUR/100 vienības)

0,80

0105 12 00 9000

A02

(EUR/100 vienības)

1,70

0105 19 20 9000

A02

(EUR/100 vienības)

1,70

0207 12 10 9900

V01

EUR/100 kg

31,50

0207 12 10 9900

A24

EUR/100 kg

31,50

0207 12 90 9190

V01

EUR/100 kg

31,50

0207 12 90 9190

A24

EUR/100 kg

31,50

0207 12 90 9990

V01

EUR/100 kg

31,50

0207 12 90 9990

A24

EUR/100 kg

31,50

NB: Produktu kodi, kā arī A sērijas galamērķa kodi ir noteikti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķa ciparu kodi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

V01

Angola, Saūda Arābija, Kuveita, Bahreina, Katara, Omāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Jordānija, Jemena, Libāna, Irāka, Irāna,


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/16


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 960/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko nosaka kompensācijas likmes dažiem labības un rīsu produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (2), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pielikumā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta atmaksu piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo atmaksu apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likmes, ko piemēro gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas nosauktas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 1. punkta pirmo daļu kompensācijas likmi par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka katru mēnesi.

(4)

Saistības, kas noslēgtas par kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 3. un 5. punktu jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1722/93 (5), ko piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā.

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Taču Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokols paredz, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu alkoholisko dzērienu, ko iegūst no labības, ražošanā. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā.

(8)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas likmes, ko piemēro pamatproduktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1520/2000 A pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 1. panta 1. punktā un kurus eksportē tādu preču veidā, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnija

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.

(3)  OV L 177, 15.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 886/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 14. lpp.).

(4)  OV L 275, 29.9.1987., 36. lpp.

(5)  OV L 159, 1.7.1993., 112. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1548/2004 (OV L 280, 31.8.2004., 11. lpp.).


PIELIKUMS

kompensāciju likmes, ko no 2005. gada 24. jūnija piemēro dažiem labības un rīsu produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

(EUR par 100 kg)

KN kods

Produktu apraksts (2)

Kompensācijas likme par 100 kg pamatprodukta

Kompensācijas, nosakot iepriekš

Citos gadījumos

1001 10 00

Cietie kvieši:

 

 

– eksportējot preces ar KN kodiem 1902 11 un 1902 19 uz Amerikas Savienotajām Valstīm

– citos gadījumos

1001 90 99

Parastie kvieši un kviešu un rudzu maisījums:

 

 

– eksportējot preces ar KN kodiem 1902 11 un 1902 19 uz Amerikas Savienotajām Valstīm

– citos gadījumos:

 

 

– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 5. punkts (3)

– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

– – citos gadījumos

1002 00 00

Rudzi

1003 00 90

Mieži

 

 

– eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

– citos gadījumos

1004 00 00

Auzas

1005 90 00

Kukurūza šādos veidos:

 

 

– ciete:

 

 

– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 5. punkts (3)

3,266

3,266

– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

1,783

1,783

– – citos gadījumos

4,093

4,093

– glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns, maltodekstrīna sīrups ar KN kodiem 1702 30 51, 1702 30 59, 1702 30 91, 1702 30 99, 1702 40 90, 1702 90 50, 1702 90 75, 1702 90 79, 2106 90 55 (5)

 

 

– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 5. punkts (3)

2,243

2,243

– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

1,337

1,337

– – citos gadījumos

3,070

3,070

– eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

1,783

1,783

– citā veidā (tostarp nepārstrādāts)

4,093

4,093

Kartupeļu ciete ar KN kodu 1108 13 00, kas līdzīga produktam, ko iegūst no pārstrādātas kukurūzas:

 

 

– gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 5. punkts (3)

3,017

3,017

– eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

1,783

1,783

– citos gadījumos

4,093

4,093

ex 1006 30

Pilnīgi slīpēti rīsi:

 

 

– apaļgraudu

– vidējgraudu

– garengraudu

1006 40 00

Šķeltie rīsi

1007 00 90

Graudu sorgo, izņemot hibrīda sēklas, sēšanai


(1)  Šajā pielikuma noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra, kā arī precēm, kas minétas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē uz Šveices Konfederāciju vai uz Lihtenšteinas Firstisti no 2005. gada 1. februāra.

(2)  Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko iegūst no pamatprodukta vai/un pielīdzināto produktu pārstrādes, piemēro koeficientus, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 1520/2000 E pielikumā (OV L 177, 15.7.2000., 1. lpp.).

(3)  Attiecīgajām precēm ir KN kods 3505 10 50.

(4)  Preces, kas nosauktas Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai minētas Regulas (EEK) Nr. 2825/93 2. pantā (OV L 258, 16.10.1993., 6. lpp.).

(5)  Attiecībā uz sīrupiem ar KN kodiem NC 1702 30 99, 1702 40 90 un 1702 60 90, ko iegūst, jaucot glikozi un fruktozes sīrupu, eksporta kompensāciju var piešķirt tikai glikozes sīrupam.


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/20


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 961/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par produktiem, kuri pārstrādāti no labības un rīsiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3072/95 par rīsu tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 4. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)

Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)

Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)

Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas par produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 3072/95 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā un uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1518/95, nosaka saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27, lpp.).

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2993/95 (OV L 312, 23.12.1995., 25 lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 23. jūnija Regulai, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par produktiem, kuri pārstrādāti no labības un rīsiem

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

1102 20 10 9200 (1)

C10

EUR/t

57,30

1102 20 10 9400 (1)

C10

EUR/t

49,12

1102 20 90 9200 (1)

C10

EUR/t

49,12

1102 90 10 9100

C11

EUR/t

0,00

1102 90 10 9900

C11

EUR/t

0,00

1102 90 30 9100

C11

EUR/t

0,00

1103 19 40 9100

C10

EUR/t

0,00

1103 13 10 9100 (1)

C10

EUR/t

73,67

1103 13 10 9300 (1)

C10

EUR/t

57,30

1103 13 10 9500 (1)

C10

EUR/t

49,12

1103 13 90 9100 (1)

C10

EUR/t

49,12

1103 19 10 9000

C10

EUR/t

0,00

1103 19 30 9100

C10

EUR/t

0,00

1103 20 60 9000

C12

EUR/t

0,00

1103 20 20 9000

C11

EUR/t

0,00

1104 19 69 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 12 90 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 12 90 9300

C10

EUR/t

0,00

1104 19 10 9000

C10

EUR/t

0,00

1104 19 50 9110

C10

EUR/t

65,49

1104 19 50 9130

C10

EUR/t

53,21

1104 29 01 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 29 03 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 29 05 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 29 05 9300

C10

EUR/t

0,00

1104 22 20 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 22 30 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 23 10 9100

C10

EUR/t

61,40

1104 23 10 9300

C10

EUR/t

47,07

1104 29 11 9000

C10

EUR/t

0,00

1104 29 51 9000

C10

EUR/t

0,00

1104 29 55 9000

C10

EUR/t

0,00

1104 30 10 9000

C10

EUR/t

0,00

1104 30 90 9000

C10

EUR/t

10,23

1107 10 11 9000

C13

EUR/t

0,00

1107 10 91 9000

C13

EUR/t

0,00

1108 11 00 9200

C10

EUR/t

0,00

1108 11 00 9300

C10

EUR/t

0,00

1108 12 00 9200

C10

EUR/t

65,49

1108 12 00 9300

C10

EUR/t

65,49

1108 13 00 9200

C10

EUR/t

65,49

1108 13 00 9300

C10

EUR/t

65,49

1108 19 10 9200

C10

EUR/t

0,00

1108 19 10 9300

C10

EUR/t

0,00

1109 00 00 9100

C10

EUR/t

0,00

1702 30 51 9000 (2)

C10

EUR/t

64,16

1702 30 59 9000 (2)

C10

EUR/t

49,12

1702 30 91 9000

C10

EUR/t

64,16

1702 30 99 9000

C10

EUR/t

49,12

1702 40 90 9000

C10

EUR/t

49,12

1702 90 50 9100

C10

EUR/t

64,16

1702 90 50 9900

C10

EUR/t

49,12

1702 90 75 9000

C10

EUR/t

67,23

1702 90 79 9000

C10

EUR/t

46,66

2106 90 55 9000

C10

EUR/t

49,12

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

C10

:

visi galamērķi.

C11

:

visi galamērķi, izņemot Bulgāriju.

C12

:

visi galamērķi, izņemot Rumāniju.

C13

:

visi galamērķi, izņemot Bulgāriju un Rumāniju.


(1)  Kompensāciju nepiešķir par produktiem, kas pakļauti termiskai apstrādei, kura veicina cietes pārtapšanu želejā.

(2)  Kompensācijas piešķir saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EEK) Nr. 2730/75 (OV L 281, 1.11.1975., 20. lpp.).

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

C10

:

visi galamērķi.

C11

:

visi galamērķi, izņemot Bulgāriju.

C12

:

visi galamērķi, izņemot Rumāniju.

C13

:

visi galamērķi, izņemot Bulgāriju un Rumāniju.


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 962/2005

(2005. gada 23. jūnijs)

par izvešanas atļauju izdošanu vīna nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2001 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 attiecībā uz vīna nozares produktu tirdzniecību ar trešajām valstīm (1), un jo īpaši tās 7. pantu un 9. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 63. panta 7. punktam Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna nozares tirgus kopējo organizāciju (2), eksporta kompensācijas attiecībā uz vīna nozares produktiem piešķir vienīgi daudzumiem un izdevumiem, ko aptver lauksaimniecības līgums, kas parakstīts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. punktā paredzēti apstākļi, kādos Komisija var noteikt īpašus pasākumus, lai novērstu to, ka tiek pārsniegts paredzētais daudzums vai pieejamais budžets saskaņā ar šo līgumu.

(3)

Pamatojoties uz 2005. gada 22. jūnijā Komisijai pieejamo informāciju par izvešanas atļauju pieteikumiem, daudzums, kas joprojām ir pieejams attiecībā uz periodu līdz 2005. gada 30. jūnijam 3. galamērķa zonai: Austrumeiropa, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. panta 5. punktā, var tikt pārsniegts, ja vien netiek noteikti ierobežojumi izvešanas atļauju izdošanai ar iepriekšēju kompensācijas noteikšanu. Tādēļ jāpiemēro vienota procentu likme attiecībā uz daudzumiem, par kuriem pieteikumi iesniegti no 2005. gada 15. līdz 21. jūnijam, un līdz 2005. gada 1. jūlijam attiecībā uz šīm zonām jāaptur pieteikumu iesniegšana un licenču izdošana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Izvešanas atļaujas ar kompensācijas iepriekšēju noteikšanu vīna nozarē, attiecībā uz ko pieteikumi iesniegti laikā no 2005. gada 15. līdz 21. jūnijam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2001, izsniedz 75,58 % apmērā no daudzumiem, kas pieprasīti attiecībā uz 3. zonu: Austrumeiropa.

2.   Attiecībā uz vīna nozares produktiem, kas paredzēti 1. punktā, un uz kuriem pieteikumi iesniegti līdz 2005. gada 22. jūnijam, aptur izvešanas atļauju izdošanu no 2005. gada 24. jūnija 3. galamērķa zonai: Austrumeiropa un līdz 2005. gada 1. jūlijam aptur arī izvešanas atļauju pieteikumu iesniegšanu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 128, 10.5.2001, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 908/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 56. lpp.).

(2)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1795/2003 (OV L 262, 14.10.2003., 13. lpp.).


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/24


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 963/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko groza Regulā (EK) Nr. 803/2005 noteiktās eksporta kompensācijas attiecībā uz neapstrādātiem sīrupiem un dažiem citiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Kompensācijas, ko piemēro neapstrādātu sīrupu un dažu citu cukura nozares produktu eksportam, ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 803/2005 (2).

(2)

Minētās kompensācijas ir jāgroza, jo Komisijas rīcībā esošie pašreizējie dati atšķiras no datiem, kuri bija pieejami Regulas (EK) Nr. 803/2005 pieņemšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (EK) Nr. 803/2005 noteiktās kompensācijas 2004/2005 saimnieciskajam gadam, kas piešķiramas par Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d), f) un g) apakšpunktā minēto produktu eksportu, ir grozītas un norādītas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 134, 27.5.2005., 31. lpp.


PIELIKUMS

GROZĪTĀS EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS PAR NEAPSTRĀDĀTIEM SĪRUPIEM UN DAŽIEM CITIEM CUKURA NOZARES PRODUKTIEM (1)

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

1702 40 10 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

36,10 (2)

1702 60 10 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

36,10 (2)

1702 60 80 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

68,59 (3)

1702 60 95 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3610 (4)

1702 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

36,10 (2)

1702 90 60 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3610 (4)

1702 90 71 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3610 (4)

1702 90 99 9900

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3610 (4)  (5)

2106 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

36,10 (2)

2106 90 59 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3610 (4)

N.B.: Produktu kodi, kā arī sērijas “A” galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi definēti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas), izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kas definēta ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Piemērojams vienīgi produktiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā.

(3)  Piemērojams vienīgi produktiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(4)  Pamatapjoms nav piemērojams sīrupiem ar tīrību, kas ir zemāka par 85 % (Regula (EK) Nr. 2135/95). Saharozes saturu nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2135/95 3. pantu.

(5)  Nav piemērojams produktam, kas definēts pielikuma 2. punktā Regulā (EEK) Nr. 3513/92 (OV L 355, 5.12.1992., 12. lpp.).


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/26


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 964/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1210/2004 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2004./2005. saimnieciskajā gadā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regulu (EK) Nr. 1423/95, ar ko nosaka cukura nozares produktu, izņemot melases (2), importa kārtību, un jo īpaši tās 1. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu un 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2004./2005. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1210/2004 (3). Šīs cenas un nodokli pēdējo reizi grozīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 842/2005 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 1210/2004 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1423/95 1. pantā minētajiem produktiem 2004./2005. saimnieciskajā gadā, ir grozīti un sniegti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 141, 24.6.1995., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 624/98 (OV L 85, 20.3.1998., 5. lpp.).

(3)  OV L 232, 1.7.2004., 11. lpp.

(4)  OV L 139, 2.6.2005., 14. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2005. gada 24. jūnija piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un KN koda 1702 90 99 produktiem

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

21,33

5,64

1701 11 90 (1)

21,33

11,02

1701 12 10 (1)

21,33

5,45

1701 12 90 (1)

21,33

10,50

1701 91 00 (2)

24,06

13,56

1701 99 10 (2)

24,06

8,68

1701 99 90 (2)

24,06

8,68

1702 90 99 (3)

0,24

0,40


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma II punktā (OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.).

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikuma I punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/28


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 965/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar kuru groza kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par kopējo cukura tirgus organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 15. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 805/2005 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2005. gada 27. maija piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Attiecinot Regulā (EK) Nr. 805/2005 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo kompensācijas likmes, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 805/2005, maina atbilstoši šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 134, 27.5.2005., 35. lpp.


PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2005. gada 24. jūnija piemēro dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

KN kods

Apraksts

Kompensācijas likme, EUR par 100 kg

Kompensācijas nosakot iepriekš

Citos gadījumos

1701 99 10

Baltais cukurs

36,10

36,10


(1)  Šajā pielikuma noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra, kā arī precēm, kas minétas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē uz Šveices Konfederāciju vai uz Lihtenšteinas Firstisti no 2005. gada 1. februāra.


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/30


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 966/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par dzīvnieku barības maisījumu uz labības bāzes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minēto regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 1517/95, ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1784/2003 piemērošanai attiecībā uz importa un eksporta režīmu dzīvnieku barības maisījumiem uz labības bāzes un groza Regulu (EK) Nr. 1162/95 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju režīma piemērošanai labības un rīsu nozarē (2), 2. pantā ir izstrādāti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot šīs kompensācijas.

(3)

Šaja aprēķinā jāņem vērā arī labības produktu sastāvs. Vienkāršošanas nolūkā kompensācija jāizmaksā par divām “labības produktu” kategorijām, tas ir, kukurūzu, t.i., graudaugu, kas tiek visplašāk izmantoti eksportētu kombinēto pārtikas produktu un produktu uz kukurūzas bāzes ražošanai, no vienas puses, kā arī par “citiem graudaugiem”, no otras puses, kas ir iekļaujami labības produkti, izņemot kukurūzu un produktus uz kukurūzas bāzes. Kompensācija jāpiešķir par labības produktu daudzumu, ko satur dzīvniekiem paredzētie barības maisījumi.

(4)

Turklāt kompensācijas noteikšanā jāņem vērā arī iespējas šo produktu pārdošanai pasaules tirgū, nepieciešamība izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū un eksporta ekonomiskais aspekts.

(5)

Pašreizējā situācija labības tirgū, un jo īpaši apgādes perspektīvas, liek šobrīd atcelt eksporta kompensācijas.

(6)

Labības pārvaldības komiteja nav siegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas par barības maisījumiem, ko aptver Regula (EK) Nr. 1784/2003 un uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1517/95, nosaka saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 51. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 23. jūnija Regulai, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par barības maisījumiem uz labības bāzes

Produktu kodi par ko var saņemt eksporta kompensāciju:

 

2309 10 11 9000,

 

2309 10 13 9000,

 

2309 10 31 9000,

 

2309 10 33 9000,

 

2309 10 51 9000,

 

2309 10 53 9000,

 

2309 90 31 9000,

 

2309 90 33 9000,

 

2309 90 41 9000,

 

2309 90 43 9000,

 

2309 90 51 9000,

 

2309 90 53 9000,


Labības produkti

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

Kukurūza un produkti uz kukurūzas bāzes:

KN kodi 0709 90 60, 0712 90 19, 1005, 1102 20, 1103 13, 1103 29 40, 1104 19 50, 1104 23, 1904 10 10

C10

EUR/t

0,00

Labības produkti, izņemot kukurūzu un produktus uz kukurūzas bāzes

C10

EUR/t

0,00

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi, ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

C10

:

Visi galamērķi.


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/32


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 967/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 868/2005 minētajā uzaicinājumā uz konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 868/2005 (2), ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot kukurūzu no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru nolemt noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. To darot, jāņem vērā, jo īpaši, Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētie kritēriji. Līgumtiesības piešķir visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai zemāks par ievedmuitas nodokļa maksimālā samazinājuma līmeni.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai situācijai attiecīgajos labības tirgos liek noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kā norādīts 1. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti laikā no 2005. gada 17. līdz 23. jūnijam. Regulā (EK) Nr. 868/2005 paredzētajā konkursā, kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums ir 24,96 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 148 300 t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 145, 9.6.2005., 18. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regula jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/33


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 968/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem produktiem, kurus izved dabīgā veidā, izņemot iesalu, ir norādītas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 23. jūnija Regulai, ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

1001 10 00 9200

EUR/t

1001 10 00 9400

A00

EUR/t

0

1001 90 91 9000

EUR/t

1001 90 99 9000

A00

EUR/t

0

1002 00 00 9000

A00

EUR/t

0

1003 00 10 9000

EUR/t

1003 00 90 9000

A00

EUR/t

0

1004 00 00 9200

EUR/t

1004 00 00 9400

A00

EUR/t

0

1005 10 90 9000

EUR/t

1005 90 00 9000

A00

EUR/t

0

1007 00 90 9000

EUR/t

1008 20 00 9000

EUR/t

1101 00 11 9000

EUR/t

1101 00 15 9100

C01

EUR/t

5,48

1101 00 15 9130

C01

EUR/t

5,12

1101 00 15 9150

C01

EUR/t

4,72

1101 00 15 9170

C01

EUR/t

4,36

1101 00 15 9180

C01

EUR/t

4,08

1101 00 15 9190

EUR/t

1101 00 90 9000

EUR/t

1102 10 00 9500

A00

EUR/t

0

1102 10 00 9700

A00

EUR/t

0

1102 10 00 9900

EUR/t

1103 11 10 9200

A00

EUR/t

0

1103 11 10 9400

A00

EUR/t

0

1103 11 10 9900

EUR/t

1103 11 90 9200

A00

EUR/t

0

1103 11 90 9800

EUR/t

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

C01

:

Visas trešās valstis, izņemot Albāniju, Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Lihtenšteinu un Šveici.


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/35


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 969/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko nosaka miežu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1757/2004 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti no 2005. gada 17. līdz 23. jūnijam Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētā konkursa ietvaros, miežu eksporta maksimālā kompensācija ir 12,94 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 313, 12.10.2004., 10. lpp.

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/36


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 970/2005

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko nosaka parasto kviešu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 115/2005 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 115/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti no 2005. gada 17. jūnijam līdz 23. jūnijam Regulā (EK) Nr. 115/2005 minētā konkursa ietvaros, parasto kviešu eksporta maksimālā kompensācija ir 4,00 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 24. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 24, 27.1.2005., 3. lpp.

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/37


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/43/EK

(2005. gada 23. jūnijs),

ar ko groza pielikumus Padomes Direktīvai 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1968. gada 9. aprīļa Direktīvu 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību (1), un jo īpaši tās 2. panta 1. punkta DA) apakšpunkta c) daļu, 8. panta 2 punktu, 10. panta 3. punktu un 17.a punktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 68/193/EEK nosaka Kopienas noteikumus vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecībai Kopienas ietvaros. Direktīva uzskaita nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz augošajām kultūrām, pavairošanas materiālu, iepakojumu un marķējumu.

(2)

Uzlabota augu pavairošanas tehnoloģija saskaņā ar to izaudzētos augus ļauj tirgot ne tikai tradicionālajos saišķos, bet arī podos, redeļu kastēs vai kastēs.

(3)

Dalībvalstis pieprasa, lai katram tās teritorijā ražota materiāla sūtījumam, pievieno vienotu dokumentu, ir jānosaka šāda pavaddokumenta nosacījumi.

(4)

Zināmus nosacījumus, kas saistīti ar pavairošanas materiālu un iesaiņojuma sastāvu, nevar attiecināt uz saskaņā ar jaunajām audzēšanas metodēm iegūto pavairošanas materiālu.

(5)

Vīnogulāju audzēšanas saistošie nosacījumi izklāstīti Direktīvas 68/193/EEK I pielikumā. Tajā jāiekļauj atsauces uz pavairošanas materiāla kategoriju un tipu, no jauna pārbaudāmo atļauto kaitīgo organismu sarakstu, kā arī inspekcijas un pārbaudes metodoloģiju kultūras augšanas laikā.

(6)

Pavairošanas materiālam saistošie nosacījumi izklāstīti Direktīvas 68/193/EEK II pielikumā. Pielikumā jāiekļauj atsauces uz katras kategorijas un tipa pavairošanas materiāla šķirnes un attiecīgā gadījumā – klona identitāti un tīrību, pavairošanas materiāla inspicēšanas un dažāda tipa pavairošanas materiālu klasificēšanas metodoloģiju.

(7)

Iesaiņojumam saistošie nosacījumi izklāstīti Direktīvas 68/193/EEK III pielikumā. Tajā jāiekļauj atsauce uz pavairošanas materiāla tipu attiecībā uz tā daudzumu iepakojuma vienībā.

(8)

Nosacījumi par etiķeti un pavaddokumentu izklāstīti Direktīvas 68/193/EEK IV pielikumā. Tajā jāiekļauj visa Direktīvas 68/193/EEK 10. pantā prasītā informācija par pavairošanas materiālu.

(9)

Vīnogulāju pavairošanas materiāla augšanas cikls ilgst vairākus gadus un pārbaudei un testēšanai nepieciešamais laiks ir samērā ilgstošs. Ātra jauno nosacījumu ieviešana varētu izraisīt jaunajām prasībām atbilstoša pavairošanas materiāla deficītu. Ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, lai panāktu jau sagatavotā pavairošanas materiāla atbilstību I, II un IV pielikumā izklāstītajiem jaunajiem nosacījumiem.

(10)

Tādēļ atbilstoši jāgroza Direktīva 68/193/EEK.

(11)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 68/193/EEK I – IV pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I – IV pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2006. gada 31. jūlijam pieņem un publicē šīs direktīvas prasību izpildīšanai nepieciešamos normatīvos un administratīvos aktus. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

Dalībvalstis piemēro minētos aktus no 2006. gada 1. augusta.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 93, 17.4.1968., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ AUGOŠAJĀM KULTŪRĀM

1.   Kultūrai piemīt identitāte un tīrība šķirnes un, ja nepieciešams, arī klona ziņā.

2.   Stādījuma audzēšanas apstākļi un augošās kultūras attīstības stadija ir tāda, kas ļauj pienācīgi pārbaudīt kultūras identitāti un tīrību šķirnes un, ja nepieciešams, arī klona ziņā, kā arī attiecībā uz tās veselības stāvokli.

3.   Eksistē pietiekamas garantijas par to, ka augsnē vai nepieciešamības gadījumā kultūras substrātā nav kaitīgi organismi vai to pārnēsātāji, jo īpaši nematodes, kas pārnēsā vīrusu slimības. Potcelmu un spraudeņu audzētavas veido atbilstošos apstākļos, lai izvairītos no jebkāda inficēšanās riska ar kaitīgiem organismiem.

4.   Kaitīgo organismu klātbūtnei, kas samazina pavairošanas materiāla lietderību, jābūt viszemākajā iespējamā līmenī.

5.   No 5.1. līdz 5.5. apakšpunktam minētie nosacījumi piemērojami īpaši attiecībā uz a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kaitīgajiem organismiem.

a)

Infekciozās deģenerācijas komplekss: vīnogulāju vēdekļveida lapu vīruss (GFLV), Arabis mozaīkas vīruss (ArMV);

b)

vīnogulāju lapu saritināšanās slimība. Ar slimību saistītais 1. vīruss (GLRaV-1) un 3. vīruss (GLRaV-3);

c)

vīnogulāju plankumainības vīruss (GFkV) (tikai potcelmiem).

5.1.   Oficiālas pārbaudes laikā ir konstatēts, ka potcelmu audzētavās, kurās ražo sākotnējo pavairošanas materiālu, nav atrasti 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie kaitīgie organismi. Pārbaude balstās uz augu veselības testu rezultātiem, kas iegūti ar indeksēšanas vai kādu citu starptautiski atzītu uz visiem augiem attiecināmu testēšanas metodi. Šos testus apstiprina ik pa pieciem gadiem veicamo visu augu veselības pārbaužu rezultāti par organismiem, kas minēti 5. punkta a) un b) apakšpunktā.

Inficētie augi ir jāiznīcina. Cēloņus defektiem, ko izraisījuši iepriekšminētie kaitīgie organismi vai citi faktori, reģistrē lietā, kurā tiek uzglabāti ieraksti par potcelmu audzētavām.

5.2.   Oficiālas pārbaudes laikā konstatē, ka potcelmu audzētavās, kurās ražo bāzes pavairošanas materiālu, nav atrasti 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie kaitīgie organismi. Pārbaude balstās uz visu augu veselības testu rezultātiem. Šos testus veic vismaz reizi sešos gados, sākot no trīs gadus vecām potcelmu audzētavām.

Gadījumos, ja oficiālas kultūras pārbaudes visiem augiem notiek katru gadu, augu veselības testus veic vismaz reizi sešos gados, sākot no sešus gadus vecām potcelmu audzētavām.

Inficētie augi ir jāiznīcina. Cēloņus defektiem, ko izraisījuši iepriekšminētie kaitīgie organismi vai citi faktori, reģistrē lietā, kurā tiek uzglabāti ieraksti par potcelmu audzētavām.

5.3.   Oficiāla pārbaude konstatē, ka potcelmu audzētavās, kurās paredzēts ražot sertificētu materiālu, nav atrasti 5. punkta a), un b) apakšpunktā minētie kaitīgie organismi. Pārbaude balstās uz augu veselības testu rezultātiem, kas iegūti apsekojumā saskaņā ar analīzes un kontroles procedūru metodēm, kuras atbilst vispārpieņemtām un standartizētām normām. Šos testus veic vismaz reizi desmit gados, sākot no piecus gadus vecām potcelmu audzētavām.

Gadījumos, ja oficiālas kultūras pārbaudes visiem augiem notiek katru gadu, augu veselības testus veic vismaz reizi desmit gados, sākot no desmit gadus vecām potcelmu audzētavām.

Nederīgais materiāls, kas radies 5. punkta a) un b) apakšpunktā minēto kaitīgo organismu iedarbības rezultātā, potcelmu audzētavās nedrīkst pārsniegt 5 % robežu. Inficētie augi ir jāiznīcina. Cēloņus defektiem, ko izraisījuši iepriekšminētie kaitīgie organismi vai citi faktori, reģistrē lietā, kurā tiek uzglabāti ieraksti par potcelmu audzētavām.

5.4.   Nederīgais materiāls, kas radies 5. punkta a) un b) apakšpunktā minēto kaitīgo organismu iedarbības rezultātā, potcelmu audzētavās, kurās paredzēts ražot sertificētu materiālu, nedrīkst pārsniegt 10 % robežu. Inficētie augi ir jāiznīcina no pavairošanas stadijas. Cēloņus defektiem, ko izraisījuši iepriekšminētie kaitīgie organismi vai citi faktori, reģistrē lietā, kurā tiek uzglabāti ieraksti par potcelmu audzētavām.

5.5.   Ikgadēja oficiāla pārbaude ar vizuālām metodēm un, nepieciešamības gadījumā, arī citiem atbilstošiem testiem un/vai atkārtotu lauka apskati konstatē, ka spraudeņu audzētavās nav atrasti 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie kaitīgie organismi.

a)

Dalībvalstis var nolemt nepieņemt 5.1. un 5.2. punktā noteikto līdz 2011. gada 31. jūlijam, ņemot vērā jau eksistējošās potcelmu audzētavas, kas darbojās sākotnējā vai bāzes pavairošanas materiāla audzēšanā dienā, kad stājās spēkā Komisijas Direktīva 2005/43/EK (1).

b)

Dalībvalstis var nolemt nepieņemt 5.3. punktā noteikto līdz 2012. gada 31. jūlijam, ņemot vērā jau eksistējošās potcelmu audzētavas, kas darbojās sākotnējā vai bāzes pavairošanas materiāla audzēšanā dienā, kad stājās spēkā Direktīva 2005/43/EK.

c)

Ja dalībvalstis izvēlas nepielietot 5.1. un 5.2. punktā teikto vai 5.3. punktu, kā aprakstīts augstāk minētajos a) un b) apakšpunktā, tām ir jāievēro sekojoši noteikumi.

No bāzes materiālam un sākotnējam pavairošanas materiālam paredzētām kultūrām ir jāizskauž kaitīgas vīrusu slimības, jo īpaši vīnogulāju virālā izviršana un lapu ritināšanās. Citu kategoriju pavairošanas materiāla gatavošanai paredzētas kultūras uztur brīvas no augiem, kas uzrāda vīrusu slimību simptomus.

6.   Spraudeņu audzētavas neveido vīna dārza vai potcelmu audzētavas teritorijā. Mazākais pieļaujamais attālums no vīna dārza vai potcelmu audzētavas ir trīs metri.

7.   Pavairošanas materiāls, kas tiek izmantots sākotnējai pavairošanai, atkārtoti potētiem potzariem, audzētavu spraudeņiem, apsakņotiem spraudeņiem vai apsakņotiem potzariem, jāņem no audzētavām, kas ir pārbaudītas un apstiprinātas.

8.   Neskarot iepriekš 5. punktā minēto oficiālo pārbaudi, ir jānotiek vismaz vienai oficiālai kultūras pārbaudei. Papildu kultūras pārbaudes veic strīdīgos gadījumos saistībā ar jautājumiem, ko var izlemt, neskarot pavairošanas materiāla kvalitāti.


(1)  OV L 164, 24.6.2005., 37. lpp.


II PIELIKUMS

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PAVAIROŠANAS MATERIĀLU

I.   VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI

1.

Pavairošanas materiālam piemīt šķirnes identitāte un tīrība un, nepieciešamības gadījumā, arī klonu tīrība. Standartmateriāla tirdzniecībā var būt 1 % pielaide.

2.

Pavairošanas materiāla pieļaujamā zemākā tehniskā tīrība ir 96 %.

Par tehniskiem piemaisījumiem uzskata šādus:

a)

pilnīgi vai daļēji izkaltušu pavairošanas materiālu, pat tad, ja tas pēc izkalšanas ir ticis mērcēts ūdenī;

b)

bojātu, saliektu vai savainotu pavairošanas materiālu, jo īpaši, ja tas ir krusas vai sala bojāts, vai arī sadauzīts vai salauzts;

c)

materiālu, kas neatbilst tālāk minētajā III punktā izvirzītajām prasībām.

3.

Vīnogulāju atvases ir sasniegušas pienācīgu koksnes brieduma pakāpi.

4.

Kaitīgo organismu klātbūtnei, kas samazina pavairošanas materiāla lietderību, jābūt viszemākajā iespējamā līmenī.

Pavairošanas materiāls ar skaidrām pazīmēm vai simptomiem par tādu kaitīgo organismu klātbūtni, pret kuriem neeksistē efektīvi aizsarglīdzekļi, ir jālikvidē.

II.   ĪPAŠIE NOSACĪJUMI

1.   Apsakņoti potzari

Apsakņoti potzari, kas sastāv no vienas un tās pašas kategorijas reproduktīvā materiāla, ir klasificējami šajā kategorijā.

Apsakņoti potzari, kas sastāv no dažādu kategoriju reproduktīvā materiāla, ir klasificējami zemākajā to sastādošo elementu kategorijā.

2.   Pagaidu atkāpe

Dalībvalstis var nepielietot 1. punktā paredzētos noteikumus līdz 2010. gada 31. jūlijam attiecībā uz apsakņotiem potzariem, kas sastāv no sākotnējā pavairošanas materiāla, kurš ir uzpotēts pamata pavairošanas materiālam. Ja dalībvalstis nolemj nepielietot 1. punkta noteikumus, tām ir jāievēro šāds noteikums.

Apsakņoti potzari, kas sastāv no sākotnēja pavairošanas materiāla, kas uzpotēts pamatpavairošanas materiālam, ir uzskatāms par sākotnēju pavairošanas materiālu.

III.   KLASIFICĒŠANA

1.   Potcelmu spraudeņi potēšanai, audzētavas spraudeņi un atkārtoti potēti potzari

Diametrs

Attiecināms uz lielāko diametru sadaļā. Šis standarts nav attiecināms uz stiebraugu spraudeņiem.

a)

Potcelmu spraudeņi potēšanai un atkārtoti potēti potzari:

aa)

lielākais diametrs: 6,5 līdz 12 mm;

ab)

maksimālais resnākā gala diametrs: 15 mm, atskaitot gadījumus, kad atkārtoti potētie potzari ir paredzēti potēšanai in situ;

b)

Spraudeņi no audzētavām:

 

minimālais augšējais diametrs: 3,5 mm.

2.   Apsakņoti spraudeņi

A.   Diametrs

Diametram, kas mērīts starpmezglu posma vidū zem izauguma pagarinājuma un līdz pat garākajai asij, ir jābūt vismaz 5 mm. Šis standarts neattiecas uz apsakņotiem stiebraugu spraudeņiem.

B.   Garums

Attālums no zemākā punkta, kur parādās saknes, līdz pieauguma sākumpunktam ir vismaz:

a)

30 cm apsakņotiem spraudeņiem, kas paredzēti potēšanai; taču Sicīlijai paredzētajiem apsakņotajiem spraudeņiem šis garums ir 20 cm;

b)

20 cm visiem pārējiem apsakņotajiem spraudeņiem.

Šis standarts nav piemērojams apsakņotiem spraudeņiem, kas iegūti no stiebrzāļu pavairošanas materiāla.

C.   Saknes

Katram augam ir vismaz trīs labi attīstītas un izvērstas saknes. Tomēr šķirnei 420 A var būt tikai divas labi attīstītas saknes, ar noteikumu, ka tās atrodas pretējās pusēs.

D.   Stolons

Lai nebojātu diafragmu, griezumam ir jābūt pietiekamā attālumā zem tās, taču ne vairāk kā vienu centimetru zemāk.

3.   Apsakņoti potzari

A.   Garums

Stumbram jābūt vismaz 20 cm garam.

Šis standarts nav piemērojams apsakņotiem spraudeņiem, kas iegūti no stiebrzāļu pavairošanas materiāla.

B.   Saknes

Katram augam ir vismaz trīs labi attīstītas un izvērstas saknes. Tomēr šķirnei 420 A var būt tikai divas labi attīstītas saknes, ar noteikumu, ka tās atrodas pretējās pusēs.

C.   Savienojuma vieta

Katram augam ir atbilstošs, vienmērīgs un drošs savienojums.

D.   Stolons

Lai nebojātu diafragmu, griezumam ir jābūt pietiekamā attālumā zem tās, taču ne vairāk kā vienu centimetru zemāk.


III PIELIKUMS

IEPAKOJUMS

Iepakojumu vai saišķu sastāvs

1 – tips

2 – vienību skaits

3 – maksimālais daudzums

1.

Apsakņoti potzari

25, 50, 100 vai 100 vienību daudzkārtņi

500

2.

Apsakņoti spraudeņi

50, 100 vai 100 vienību daudzkārtņi

500

3.

Atkārtoti potēti potzari

 

 

ar vismaz piecām izmantojamām acīm

100 vai 200

200

ar vienu izmantojamu aci

500 vai 500 vienību daudzkārtņi

5 000

4.

Potēšanai paredzēti potcelmi

100 vai 100 vienību daudzkārtņi

1 000

5.

Spraudeņi no audzētavām

100 vai 100 vienību daudzkārtņi

500

ĪPAŠI NOSACĪJUMI

 I.   Nelieli daudzumi

Nepieciešamības gadījumā visu veidu un kategoriju, ieskaitot 1. slejā minēto sākotnējo pavairošanas materiālu, iepakojuma un saišķu apjoms (atsevišķo vienību skaits) var būt mazāks par augstāk 2. slejā minēto.

II.   Vīnogulāju stādi ar saknēm jebkurā substrātā podos, redeļu kastēs un kastēs.

Vienību skaits un maksimālais daudzums nav piemērojams.


IV PIELIKUMS

MARĶĒJUMS

A.   ETIĶETE

 I.   Nepieciešamā informācija

 1.

EK standarti

 2.

Ražotājvalsts

 3.

Iestāde, kas atbild par sertificēšanu vai pārbaudi, un dalībvalsts, vai arī to sākumburti

 4.

Personas, kas atbild par noslēgšanu, vārds un adrese vai identifikācijas numurs

 5.

Sugas nosaukums

 6.

Materiāla veids

 7.

Kategorija

 8.

Šķirne un, pēc vajadzības, klons. Apsakņotu spraudeņu gadījumā norāde ir attiecināma kā uz potcelmiem, tā arī uz atkārtoti potētiem potzariem

 9.

Partijas atsauces numurs

10.

Daudzums

11.

Garums – attiecas vienīgi uz potēšanai paredzētiem potcelmiem. Jāuzrāda minimālo spraudeņu garums attiecīgajā partijā

12.

Ražas gads.

 II.   Obligātie nosacījumi

Etiķetei jāatbilst šādām prasībām:

1.

etiķetei jābūt neizdzēšami uzdrukātai un skaidri salasāmai;

2.

etiķeti jāpievieno redzamā vietā tā, lai tā būtu skaidri redzama;

3.

informācija, kas minēta A panta I punktā nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēpta, neskaidra vai aizsegta ar kādu citu tekstu vai attēlu;

4.

informācijai, kas minēta A panta I punktā, jāatrodas vienā redzamības laukā.

III.   Izņēmumi, kas attiecināmi uz maziem daudzumiem, kuri paredzēti tieši gala patērētājam

1.   Vairāk par vienu vienību

Prasītā informācija etiķetē saskaņā ar I panta 10 punktu nosaka: “Precīzs vienību skaits iepakojumā vai saišķī”.

2.   Tikai viena vienība

Turpmākā informācija, kas noteikta A.I punktā nav nepieciešama:

Materiāla veids

Kategorija

Partijas atsauces numurs

Daudzums

Garums – attiecas vienīgi uz potēšanai paredzētiem potcelmiem

Ražas gads.

IV.   Izņēmumi, kas attiecas uz vīnogulājiem podos, redeļu kastēs vai kastēs

Gadījumā, ja apsakņotajiem vīnogulāju stādiem jebkādā substrātā podos, redeļu kastēs vai kastēs to saiņojuma dēļ nav iespējams izpildīt visas iepakojuma noslēgšanas prasības (ieskaitot marķēšanu):

a)

pavairošanas materiāls jāuzglabā atsevišķās partijās, kas ir pienācīgi identificētas pēc šķirnēm un, attiecīgā gadījumā, pēc klona un pēc atsevišķo vienību skaita;

b)

oficiāla etiķete nav obligāta;

c)

pavairošanas materiālam jāpievieno B pantā norādītais pavaddokuments.

B.   PAVADDOKUMENTS

 I.   Nosacījumi, kas jāizpilda

Ja dalībvalstis pieprasa sagatavot pavaddokumentu:

a)

tas jāpiegādā vismaz divās kopijās (preces nosūtītājam un saņēmējam);

b)

saņēmēja kopijai jāpavada piegādi no nosūtīšanas vietas līdz saņemšanas vietai;

c)

tajā jāuzrāda visa sekojošajā II punktā norādītā informācija par atsevišķām piegādes partijām;

d)

minētais dokuments jāsaglabā vismaz vienu gadu un jāuzrāda oficiālajām kontroles iestādēm.

II.   Iekļaujamās informācijas saraksts

 1.

EK standarti

 2.

Ražotājvalsts

 3.

Iestāde, kas atbild par sertificēšanu vai pārbaudi, un dalībvalsts, vai arī to sākumburti

 4.

Skaits

 5.

Nosūtītājs (adrese, reģistrācijas numurs)

 6.

Saņēmējs (adrese)

 7.

Sugas nosaukums

 8.

Materiāla tips(-i)

 9.

Kategorija(-as)

10.

Šķirne(-es) un, pēc vajadzības, klons(-i). Apsakņotu spraudeņu gadījumā norāde ir attiecināma kā uz potcelmiem, tā arī uz atkārtoti potētiem potzariem

11.

Augu skaits partijā

12.

Kopējais partiju skaits

13.

Piegādes termiņš.


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/46


ĀKK UN EK MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 4/2005

(2005. gada 13. aprīlis)

par devītā Eiropas Attīstības fonda ilgtermiņa attīstības dotācijas rezerves izmantošanu

(2005/460/EK)

ĀKK UN EK MINISTRU PADOME,

ņemot vērā Kotonū 2000. gada 23. jūnijā parakstīto ĀKK un EK Partnerības nolīgumu, un jo īpaši tā I pielikuma 8. punktu,

tā kā:

(1)

Ir iztērēti 9. Eiropas Attīstības fonda (EAF) ilgtermiņa attīstības dotācijas līdzekļi, kas Apvienotajai parlamentārajai asamblejai pieejami reģionālai sadarbībai un integrācijai.

(2)

Lai nodrošinātu ĀKK un EK Partnerības nolīguma 17. pantā minēto mērķu turpmāku īstenošanu (Apvienotā parlamentārā asambleja), ir lietderīgi šim nolūkam atvēlēt papildu līdzekļus.

(3)

Nodrošinot ieguldījumus pasākumos, lai palielinātu jaudas apkārtējās vides apsaimniekošanā un daudzpusēju apkārtējās vides aizsardzības nolīgumu īstenošanā, ĀKK un ES mežu tiesībaizsardzības, pārvaldes un tirdzniecības rīcības plāna (FLEGT) izstrādē un zivsaimniecības apsaimniekošanas stiprināšanā Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīs, ir lietderīgi šim nolūkam atvēlēt papildu resursus.

(4)

Nodrošinot atbalstu ražotājiem tajās ĀKK valstīs, kas ir visvairāk atkarīgas no vienu preču ražošanas, celtu konkurētspēju un mazinātu neaizsargātību, kā arī veicinātu informācijas un sakaru tehnoloģijas ĀKK valstīs, ir lietderīgi tam atvēlēt papildu resursus.

(5)

Lai nodrošinātu metodisku atbalstu migrācijas un reģionālas sadarbības jomā un celtu tās jaudas, īpaši pievēršoties dienvidu–dienvidu migrācijai, ir lietderīgi tam atvēlēt papildu resursus.

(6)

Lai nodrošinātu ciešāku sadarbību ar tām ANO organizācijām, kuru pilnvaras un spējas atbilst ĀKK un EK attīstības politikas prioritātēm, jo īpaši pārvaldes un pēckonflikta situāciju jomā, un celtu efektivitāti ĀKK iekšējām darbībām, ir lietderīgi tam atvēlēt papildu resursus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Apvienotā parlamentārā asambleja

Saskaņā ar ĀKK un EK Partnerības nolīguma 17. pantā un 1. protokolā minētajiem mērķiem no devītā EAF ilgtermiņa attīstības dotācijas rezerves līdzekļus EUR 2 miljonu apjomā pārskaita Apvienotās parlamentārās asamblejas ilgtermiņa attīstības dotācijas piešķīrumā.

2. pants

ĀKK iekšējā sadarbība atbilstoši reģionālas sadarbības dotācijai

Saskaņā ar ĀKK un EK Partnerības nolīguma 28., 29. un 30. pantā minētajiem mērķiem no devītā EAF ilgtermiņa attīstības dotācijas rezerves līdzekļus EUR 170 miljonu apjomā pārskaita reģionālās sadarbības un integrācijas dotācijas ĀKK iekšējās sadarbības piešķīrumā. Šo summu var izmantot šādiem nolūkiem:

a)

dabas resursi (EUR 60 miljoni): pasākumiem apkārtējās vides un dabas resursu jomā (tostarp zivsaimniecības zinātniskai un tehniskai novērtēšanai, kontrolei un uzraudzībai);

b)

atbalsts privātam sektoram, kā arī informācijas un sakaru tehnoloģijas (EUR 65 miljoni): pasākumiem, kas atbalsta ražotājus ĀKK valstīs, kuras visvairāk atkarīgas no vienu preču ražošanas, un veicina informācijas un sakaru tehnoloģijas ĀKK valstīs;

c)

metodoloģisks atbalsts un jaudu palielināšana (EUR 25 miljoni): konkrēti, lai izveidotu struktūru, kas palielinātu ĀKK iekšējās migrācijas spējas;

d)

stratēģiskām partnerattiecībām ar ANO un ĀKK iekšējo programmu īstenošanas atbalsts (EUR 20 miljoni): lai stiprinātu sadarbību ar ANO organizācijām, kas visvairāk atbilst ĀKK un EK attīstības politikas prioritātēm, jo īpaši pārvaldes un pēckonflikta situāciju jomā, un jaunām vajadzībām, lai celtu ĀKK iekšējo darbību efektivitāti.

3. pants

Stāšanās spēkā

EAF galvenais kredītrīkotājs ir lūgts veikt vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šo lēmumu, kas stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2005. gada 13. aprīlī

ĀKK un EK Ministru padomes vārdā —

ĀKK un EK Vēstnieku komitejas priekšsēdētājs

F. J. WAHNON FERREIRA


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/48


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 13. jūnijs),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Itālijas

(2005/461/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2002. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2002/60/EK, ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļu aizstājējus laikposmam no 2002. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 25. janvārim (1).

(2)

Pēc Lorenzo DELLAI kunga atkāpšanās no amata, par ko Padomei paziņots 2005. gada 16. martā, ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Mario MAGNANI kungs, consigliere provinciale della Provincia autonoma di Trento (Trento autonomās provinces padomnieks), tiek iecelts Reģionu komitejas locekļa aizstājēja amatā uz atlikušo amata pilnvaru laiku, tas ir, līdz 2006. gada 25. janvārim.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2005. gada 13. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 24, 26.1.2002., 38. lpp.


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/49


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 13. jūnijs),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Vācijas

(2005/462/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Vācijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2002. gada 22. janvārī, Padome pieņēma Lēmumu 2002/60/EK, ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļu aizstājējus laikposmam no 2002. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 25. janvārim (1).

(2)

Pēc Karsten NEUMANN, kunga atkāpšanās no amata, par ko Padomei paziņots 2004. gada 21. decembrī, ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Barbara BORCHARDT, kundze, Mitglied des Landtags Mecklenburg-Vorpommern (Meklenburgas–Austrumpomerānijas Federālās zemes Landtāga locekle), tiek iecelta Reģionu komitejas locekļa aizstājēja amatā uz atlikušo amata pilnvaru laiku, tas ir, līdz 2006. gada 25. janvārim.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2005. gada 13. jūnija

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 24, 26.1.2002., 38. lpp.


Komisija

24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/50


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 21. jūnijs),

ar ko izveido informācijas apmaiņas un koordinācijas grupu jautājumos par ģenētiski modificēto, parasto un bioloģiski audzēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu

(2005/463/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2003. gada 23. jūlija Ieteikumā 2003/556/EK par pamatnostādnēm valsts stratēģijas izstrādāšanai un paraugprakses izveidošanai, lai nodrošinātu ģenētiski modificēto un parasto un bioloģiski audzēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu (1), pausts atbalsts tādai pieejai, ar ko līdzāspastāvēšanas pārvaldības pasākumu izstrādi un īstenošanu atstāj dalībvalstu ziņā. Šajā nolūkā Komisijas izvirzītais mērķis ir veicināt apmaiņu ar informāciju par esošajiem un plānotajiem zinātniskajiem projektiem valsts un Kopienas mērogā.

(2)

Saskaņā ar 26.a pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (2) Komisijai jāsavāc un jāsaskaņo informācija, kuras pamatā ir Kopienas un valsts mērogā veikti pētījumi, kā arī jāseko to notikumu attīstībai dalībvalstīs, kas ir saistīti ar iepriekš minēto līdzāspastāvēšanu.

(3)

Lai izpildītu šos uzdevumus, Komisijai jāizveido forums, kurā dalībvalstis apmainās ar informāciju par zinātniskās izpētes rezultātiem un par paraugpraksi, kas izstrādāta atbilstīgi valsts stratēģijai minētās līdzāspastāvēšanas jomā. Būtiska nozīme ir tam, lai vajadzības gadījumā Komisija varētu organizēt darba grupas sanāksmes ar valsts un citu ekspertu piedalīšanos.

(4)

Tādēļ ir lietderīgi izveidot informācijas tīkla grupu (saīsināti – COEX-NET), kas Komisijai palīdz minētās līdzāspastāvēšanas jomā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo izveido un Komisijas pārziņā nodod informācijas apmaiņas un koordinācijas grupu jautājumos par zinātniskās izpētes rezultātiem un paraugpraksi, kas izstrādāta attiecībā uz dažādu veidu ģenētiski modificēto, parasto un bioloģiski audzēto kultūraugu audzēšanas līdzāspastāvēšanu (še turpmāk – “grupa”).

2. pants

1.   Grupā ir dalībvalstu iecelti valsts eksperti, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2.   Grupas sanāksmēs un darbā Komisijas pārstāvis var pieaicināt citus ekspertus.

3.   Komisija grupas sanāksmes un darbu nodrošina ar sekretāra pakalpojumiem.

4.   Grupa tiekas Komisijas telpās, Komisija sagatavo sanāksmes un nosaka to grafiku.

3. pants

1.   Izdevumus, kas radušies ekspertiem, kuri piedalās sanāksmēs saskaņā ar 2. pantu, Komisija atlīdzina atbilstīgi tās izstrādātajiem noteikumiem par ceļa izdevumu atlīdzināšanu, komandējuma dienas naudu un citiem izdevumiem, ievērojot 2. un 3. punkta noteikumus.

2.   Dalībvalstu ieceltajiem ekspertiem atlīdzina ceļa izdevumus, un Komisijas pieaicinātajiem ekspertiem atlīdzina ceļa izdevumus un izmaksā komandējuma dienas naudu.

3.   Attiecībā uz dalībvalstu ieceltajiem ekspertiem izdevumus atlīdzina tikai par vienu ekspertu no dalībvalsts.

4.   Eksperti nesaņem atalgojumu par saviem pakalpojumiem.

4. pants

Grupā darbojošies eksperti nav atkarīgi no nozares, komerciālām vai uzņēmējdarbības interesēm un neatrodas cita veida interešu konfliktā.

5. pants

Neierobežojot Līguma 287. panta noteikumus, ekspertu pienākums ir neizpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma grupas darbības rezultātā, ja Komisijas pārstāvis ir viņus informējis par attiecīgā materiāla konfidencialitāti.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 189, 29.7.2003., 36. lpp.

(2)  OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1830/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.).


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/52


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 21. jūnijs)

par mājputnu un savvaļas putnu gripas apsekošanas programmām, kas jāīsteno dalībvalstīm

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1827)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/464/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1), jo īpaši tā 20. pantu,

tā kā:

(1)

Lēmums 90/424/EEK paredz Kopienas finanšu ieguldījumu tehniskiem un zinātniskiem pasākumiem, kas nepieciešami Kopienas veterināro tiesību aktu un tās veterinārās izglītības un apmācības pilnveidošanai.

(2)

Dzīvnieku labturības un veselības zinātniskā komiteja savā 2000. gada 27. jūnija ziņojumā ieteica, ka vajadzīga mājputnu un savvaļas putnu apsekošana sakarā ar putnu gripu, jo īpaši nosakot infekcijas izplatību ar putnu gripas H5 un H7 vīrusu apakštipiem.

(3)

Padomes 1992. gada 19. maija Direktīva 92/40/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei (2), nosaka Kopienas pasākumus, kas jāīsteno putnu gripas epidēmijas gadījumā mājputnu populācijā. Tomēr tas nedod iespēju regulāram šīs slimības apsekojumam mājputnos un savvaļas putnos.

(4)

Atbilstoši tam, Komisijas Lēmumi 2002/649/EK (3) un 2004/111/EK (4) paredzēja, ka dalībvalstīm Komisijai jāiesniedz putnu gripas novērošanas programmas.

(5)

Komisijas Lēmumi 2002/673/EK (5) un 2004/630/EK (6) apstiprināja dalībvalstu iesniegtās programmas par putnu gripas novērošanu mājputnu un savvaļas putnu populācijās šo programmu darbības laika ietvaros.

(6)

Šo apsekojumu laikā tika atklāts, ka vairākās dalībvalstīs eksistē dažādi H5 un H7 putnu gripas vīrusu paveidi. Lai gan pašreizējā putnu gripas vīrusu izplatība uzskatāma par visai zemu, ir svarīgi turpināt un uzlabot novērošanu, lai labāk izprastu mazpatogēnu putnu gripas vīrusu epidemioloģiju un novērstu šo vīrusu nekonstatētu cirkulāciju mājputnu populācijās. Apsekojumu rezultāti dalībvalstīs ir bijuši ļoti derīgi, lai uzraudzītu tādu putnu gripas vīrusu paveidu eksistenci, kas varētu radīt nopietnu risku, pārvēršoties virulentākā formā. Ņemot vērā iegūtos rezultātus un pašreizējo slimības situāciju Kopienā, ir lietderīgi palielināt Kopienas kopīgo ieguldījumu, lai pastiprinātu novērošanu.

(7)

Attiecīgi dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai savas putnu gripas apsekojumu programmas, lai nodrošinātu Kopienas finanšu palīdzību.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līdz 2005. gada 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai apstiprināšanai savas programmas par putnu gripas apsekojumu veikšanu mājputnu un savvaļas putnu populācijās saskaņā ar pielikumā minēto.

2. pants

Kopienas finanšu ieguldījums 1. pantā paredzētajiem pasākumiem ir 50 % no izmaksām, kas rodas dalībvalstīs, visām dalībvalstīm kopā nepārsniedzot maksimālo summu EUR 1 200 000.

3. pants

Maksimālās šo pārbaužu izmaksas nepārsniedz:

a)

:

ELISA tests

:

EUR 1 par vienu pārbaudi;

b)

:

agalgēla imūndifūzijas tests

:

EUR 0,6 par vienu pārbaudi;

c)

:

HI tests H5/H7 pārbaudei

:

EUR 4 par vienu pārbaudi;

d)

:

vīrusu izolācijas tests

:

EUR 30 par vienu pārbaudi.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/99/EK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).

(2)  OV L 167, 22.6.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 213, 9.8.2002., 38. lpp.

(4)  OV L 32, 5.2.2004., 20. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2004/615/EK (OV L 278, 27.8.2004., 59. lpp.).

(5)  OV L 228, 24.8.2002., 27. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/21/EK (OV L 8, 14.1.2003., 37. lpp.).

(6)  OV L 287, 8.9.2004., 7. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/679/EK (OV L 310, 7.10.2004., 75. lpp.).


PIELIKUMS

Mājputnu un savvaļas putnu uzraudzības programmas attiecībā uz putnu gripu, ko dalībvalstis īsteno 2005. un 2006. gadā

A.   MĒRĶI

1.

Putnu gripas H5 un H7 paveidu vīrusu ietekmes novērtēšana uz dažādām mājputnu sugām, atkārtojot iepriekšējos Lēmumos 2004/111/EK un 2004/630/EK paredzētos skrīninga pārbaudījumus pārveidotā un mērķtiecīgākā veidā.

2.

Putnu gripas novērojumu brīvprātīga turpināšana savvaļas putnu populācijās. Šādu novērojumu rezultāti sniegs vērtīgu informāciju agrīnās brīdināšanas sistēmai par vīrusu celmiem, kas mājputnu fermās varētu parādīties no savvaļas putniem.

3.

Apzināšanās nostiprināšana par putnu gripas draudiem, ko mājputnu veselībai izraisa savvaļas putni.

4.

Ar cilvēku veselību un veterināriju saistītu pasākumu tīkla veidošana gripas novērošanai.

B.   VISPĀRĒJAS PRASĪBAS UN KRITĒRIJI MĀJPUTNU APSEKOJUMIEM

1.

Paraugu analīzei jāaptver katrai mājputnu kategorijai nepieciešamo atbilstošu ražības periodu. Piemēram, daudzās dalībvalstīs ap Ziemassvētkiem tiek kauti daudzi mājputni (īpaši tītari un zosis). Paraugu analīzei jābeidzas līdz 2006. gada 31. janvārim.

2.

Galīgā apsekojuma rezultātu iesniegšanas termiņš ir 2006. gada 31. marts.

3.

Paraugu pārbaude notiek dalībvalstu valsts laboratorijās (VL), kas paredzētas putnu gripas izpētei, vai citās laboratorijās, kuras ir akreditējušas kompetentas iestādes un kontrolē VL.

4.

Visus rezultātus (kā seroloģiskus, tā arī virusoloģiskus) nosūta Kopienas References laboratorijai (KRL) to apstrādei. Jānodrošina laba informācijas plūsma. KRL nodrošina tehnisku atbalstu un uztur palielinātu diagnostisko reaģentu krājumu. Lai nodrošinātu datu vienlīdzību, KRL piegādā VL apsekojumam nepieciešamos antigēnus.

5.

Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem visus putnu gripas (PG) vīrusu izolātus nogādā KRL. Atbilstoši Direktīvai 92/40/EEK vīrusa H5/H7 paveidus nogādā nekavējoties, veicot tiem standarta identifikācijas testus (nukleotīdu sekvencēšanu/IVPI). Turklāt KRL pieprasa, lai H5 un H7 pozitīvie serumi, kuri iegūti no zosveidīgajiem putniem, tiktu iesniegti “anonīmā veidā”, lai veidotu arhīvu, kas veicinātu turpmākās pārbaudes.

6.

Visus pozitīvos konstatējumus pārbauda retrospektīvi saimniecībā, un šīs pārbaudes secinājumus iesniedz Komisijai un KRL.

7.

KRL nodrošina īpašus protokolus, kurus pievieno KRL nosūtāmajam materiālam, un tabulas, kas paredzētas apsekojumu datu apkopošanai. Šajās tabulās norāda laboratorisko pārbaužu metodes. Noteiktās tabulas izmanto, iesniedzot kopīgu dokumentu par rezultātiem.

8.

Asins paraugus seroloģiskai izmeklēšanai no vismaz 5 līdz 10 putniem (atskaitot pīles, zosis un paipalas) savāc no visām mājputnu sugām, ieskaitot tās, kas tiek audzētas brīvas turēšanas apstākļos vienā saimniecībā, un no dažādām novietnēm, ja saimniecībā ir vairāk par vienu novietni.

9.

Paraugu ņemšanu stratificē pa visu dalībvalsts teritoriju, lai paraugus varētu uzskatīt par visu dalībalsti pārstāvošiem, ņemot vērā:

a)

saimniecību skaitu, no kurām ņem paraugus (atskaitot pīles, zosis un tītarus); to skaits jānosaka tā, lai nodrošinātu vismaz vienas inficētas saimniecības identifikāciju, ja inficēto saimniecību izplatība ir vismaz 5 % ar 95 % ticamības intervālu; (sk. 1. tabulu), un

b)

putnu skaitu, no kuriem ņemami paraugi katrā saimniecībā, kas jānosaka tā, lai nodrošinātu 95 % iespējamību identificēt vismaz vienu putnu ar pozitīvu rezultātu, ja seropozitīvo putnu skaits ir ≥ 30 %.

10.

Paraugu ņemšanā arī jāņem vērā, ka:

a)

īpaša uzmanība pievēršama ražošanas veidiem un to īpašajiem riskiem brīvas turēšanas apstākļos un ārpus telpām turētajiem putniem, turklāt ņemot vērā arī citus faktorus, piemēram, dažāda vecuma putnu klātbūtni, virszemes ūdeņu izmantošanu, relatīvi ilgāku dzīves ciklu, vairāku sugu klātbūtni saimniecībā vai citus attiecīgus faktorus;

b)

paraugu ņemšanai pakļautajās tītaru, pīļu un zosu audzēšanas saimniecībās putnu skaits jānosaka tā, lai nodrošinātu vismaz vienas inficētas saimniecības identifikāciju, ja inficēto saimniecību izplatība ir vismaz 5 % ar 99 % ticamības intervālu (sk. 2. tabulu);

c)

ja dalībvalstī ievērojams skaits saimniecību ražo skrējējputnus un paipalas, tie jāiekļauj programmā. Attiecībā uz paipalām paraugu ņemšanai jāpakļauj vienīgi pieauguši (vai perējoši) šķirnes īpatņi;

d)

paraugu ņemšanas laikam jāsakrīt ar ražošanas sezonas laiku. Tomēr, ja nepieciešams, paraugu ņemšanu vietējā līmenī var pielāgot citiem konkrētiem laikposmiem, kuru laikā citu mājputnu vīrusu saimniekorganismu klātbūtne saimniecībā var radīt lielāku slimības ievazāšanas risku;

e)

dalībvalstīm, kam jāveic paraugu ņemšana Ņūkāslas slimības atklāšanai, ir jāsaglabā savs statuss, jo valstis, kurās nenotiek vakcinēšana pret Ņūkāslas slimību, saskaņā ar Komisijas Lēmumu 94/327/EK (1) var izmantot šos no vaislas saimēm ņemtos paraugus H5/H7 antivielu novērošanai.

1. tabula

Paraugu ņemšanai pakļauto saimniecību skaits katrai mājputnu kategorijai (izņemot tītaru, pīļu un zosu audzēšanas saimniecības)

Saimniecību skaits katrā mājputnu kategorijā katrā dalībvalstī

Saimniecību skaits, kurās jāņem paraugi

Līdz 34

Visas

35–50

35

51–80

42

81–250

53

> 250

60


2. tabula

Paraugu ņemšanai pakļauto tītaru, pīļu un zosu audzēšanas saimniecību skaits

Saimniecību skaits katrā dalībvalstī

Saimniecību skaits, kurās jāņem paraugi

Līdz 46

Visas

47–60

47

61–100

59

101–350

80

> 350

90

C.   ĪPAŠAS PRASĪBAS PUTNU GRIPAS INFEKCIJAS AR H5/H7 PAVEIDU VĪRUSIEM KONSTATĒŠANAI PĪLĒM, ZOSĪM UN PAIPALĀM

1.

Asins paraugus serloģiskai analīzei vēlams ņemt no putniem, kas tiek turēti atklātā laukā.

2.

Seroloģiskai pārbaudei ņem 40 līdz 50 asins paraugus no katras izvēlētās saimniecības.

D.   APSEKOJUMS PAR PUTNU GRIPAS IZPLATĪBU SAVVAĻAS PUTNOS

Dalībvalstīs, kurās uzraudzība attiecas arī uz savvaļas putniem, jāievēro šādas pamatnostādnes.

D.1.   Apsekojumu plānošana un īstenošana

1.

Nepieciešama sadarbība ar putnu aizsardzības/novērošanas iestādēm un gredzenošanas centriem. Vajadzības gadījumā jāveic paraugu ņemšana, ko izdara attiecīgo grupu vai centru darbinieki, vai mednieki.

2.

Iepriekšējo apsekojumu pieredze liecina, ka vīrusu izolācijas līmenis ir bijis ārkārtīgi zems, tāpēc paraugu ņemšanā lielākā uzmanība jāpievērš putniem, kas rudenī vai agrīnā ziemā migrē dienvidu virzienā.

D.2.   Paraugu ņemšanas metodika

1.

Virusoloģiskai izmeklēšanai jāņem kloākas nokasījumi. Vislabākie panākumi iespējami, apsekojot augsti uzņēmīgas saimniekorganismu sugas, kurām ir biežāka saskare ar mājputniem (piem., meža pīles), kā arī “pirmā gada” putnus rudenī.

2.

Paraugus jāņem no dažādām brīvē dzīvojošu putnu sugām. Galvenokārt paraugi jāņem no ūdensputniem un bridējputniem.

3.

Uztriepes, kurās ir fekālijas, vai svaigas rūpīgi savāktas fekālijas jāņem no savvaļas putniem (kas ir noķerti slazdos, nomedīti vai atrasti tikko nobeigušies).

4.

Var apvienot līdz pieciem vienas sugas paraugiem. Īpaša uzmanība jāpievērš paraugu uzglabāšanai un transportēšanai. Ja nevar garantēt ātru nogādi laboratorijā 48 stundu laikā (transportlīdzeklī 4 °C temperatūrā), paraugus ir jāuzglabā un tad jātransportē, uzglabājot sausā ledū – 70 °C.

E.   LABORATORIJAS PĀRBAUDES

Laboratorijas pārbaudes veic saskaņā ar diagnosticēšanas procedūrām, kas paredzētas putnu gripas (PG) apstiprināšanai un diferencētai diagnosticēšanai Direktīvas 92/40/EEK III pielikumā (ieskaitot no pīlēm un zosīm iegūto serumu izmeklēšanu ar hemaglutinācijas aizkavēšanas (HA) testa palīdzību). Tomēr, ja ir paredzētas laboratorijas pārbaudes, kas nav iekļautas Direktīvā 92/40/EEK vai nav aprakstītas “Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Zemes rokasgrāmatā”, dalībvalstīm ir jāiesniedz nepieciešamie validācijas dokumenti KRL vienlaikus ar savas programmas iesniegšanu Komisijā apstiprināšanai. Visi pozitīvie seroloģiskie konstatējumi jāapstiprina putnu gripas valsts laboratorijā ar hemaglutinācijas aizkavēšanas testu, izmantojot Kopienas References laboratorijas piegādātos noteiktos celmus:

H5

a)

sākotnēji testē, izmantojot Duck/Denmark/64650/03 (H5N7);

b)

visus pozitīvos paraugus testē ar Ostrich/Denmark/72420/96 (H5N2), lai iznīcinātu N7 savstarpēji reaģējošas antivielas;

H7

a)

sākotnēji testē, izmantojot Turkey/England/647/77 (H7N7),

b)

visus pozitīvos paraugus testē ar African Starling/983/79 (H7N1), lai iznīcinātu N7 savstarpēji reaģējošas antivielas.


(1)  OV L 146, 11.6.1994., 17. lpp.


24.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/57


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 22. jūnijs)

par eļļas rapša produkta (Brassica napus L. līnija GT73), kas ģēnētiski modificēts izturībai pret herbicīdu glifosātu, laišanu tirgū saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1838)

(Autentisks ir tikai teksts holandiešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/465/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (1), un jo īpaši tās 18. panta 1. punkta pirmo daļu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK attiecīgā kompetentā iestāde minētajā direktīvā noteiktajā kārtībā rakstveidā apstiprina tādu produktu laišanu tirgū, kas sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem vai ģenētiski modificētu organismu kombinācijām vai satur tos.

(2)

Uzņēmums Monsanto SA iesniedza Nīderlandes kompetentajai iestādei paziņojumu ģenētiski modificēta eļļas rapša produkta (Brassica napus L. līnija GT73) laišanai tirgū.

(3)

Paziņojums attiecas uz izmantošanu līdzīgiem mērķiem kā jebkurš cits eļļas rapsis, izņemot izmantošanu pārtikā vai kā pārtikas produktu un to pasugu audzēšanai Kopienā, kas iegūtas no ģenētiski modificēta produkta (transformējot GT73). Paziņojums attiecas uz GT73 eļļas rapša importēšanu un uzglabāšanu, tā izmantošanu lopbarībā, lopbarības ražošanā, kā arī tā izmantošanu rūpniecībā vai rūpniecības produktos.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 14. pantu Nīderlandes kompetentā iestāde sagatavoja novērtējuma ziņojumu, kuru iesniedza Komisijai un pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šajā novērtējuma ziņojumā teikts, ka nav atklāti iemesli, pamatojoties uz kuriem nevarētu dot piekrišanu GT73 eļļas rapša laišanai tirgū.

(5)

Dažu dalībvalstu kompetentās iestādes iebilda pret šā produkta laišanu tirgū.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2), 2004. gada 11. februārī pieņemtajā atzinumā secināja, ka pēc visiem sniegtajiem pierādījumiem Brassica napus L. līnija GT73 ir tikpat droša kā parastais eļļas rapsis gan pārtikai un lopbarībai, gan, ņemot vērā paredzēto izmantošanu, arī videi. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde arī konstatēja, ka piekrišanas saņēmēja iesniegtais uzraudzības plāns atbilst GT73 eļļas rapša paredzētajai izmantošanai.

(7)

Izskatot katru iebildumu saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK, paziņojumā sniegto informāciju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, nav atklāti iemesli, kas liktu uzskatīt, ka Brassica napus L. līnijas GT73 laišana tirgū negatīvi ietekmēs cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi.

(8)

Rafinētā eļļa, kas iegūta no GT73 eļļas rapša, ir laista tirgū izmantošanai pārtikā Kopienā saskaņā ar procedūru, kas noteikta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulā (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (3).

(9)

GT73 eļļas rapsim jāpiešķir identifikācijas numurs atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulai (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK, un Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regulai (EK) Nr. 65/2004, ar ko izveido sistēmu identifikācijas numuru izstrādei un piešķiršanai ģenētiski modificētiem organismiem (4).

(10)

Uz nejaušu vai tehniski nenovēršamu ģenētiski modificēto organismu ietekmi produktos neattiecina marķēšanas un izsekojamības prasības saskaņā ar robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvā 2001/18/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (5).

(11)

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu nav nepieciešams noteikt īpašus nosacījumus paredzētajai produkta izmantošanai attiecībā uz minētā produkta apstrādi vai iesaiņojumu un uz konkrētu ekosistēmu, vides vai ģeogrāfisko teritoriju aizsardzību.

(12)

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu ir jāizveido atbilstoša vadības sistēma, lai nepieļautu GT73 eļļas rapša sēklu nonākšanu audzēšanā.

(13)

Pirms produkta laišanas tirgū jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu tā marķēšanu un izsekojamību visos tirgū laišanas posmos, ieskaitot pārbaudi, kurā izmanto atbilstoši apstiprinātas noteikšanas metodes.

(14)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi nav saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 30. pantu, tāpēc Komisija ir iesniegusi Padomei priekšlikumu saistībā ar šiem pasākumiem. Tā kā pēc Direktīvas 2001/18/EK 30. panta 2. punktā paredzētā laikposma beigām Padome nav pieņēmusi ierosinātos pasākumus un nav arī izteikusi iebildumus attiecībā uz tiem, Komisijai jāpieņem šie pasākumi saskaņā ar 5. panta 6. punktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Piekrišana

Neskarot citus Kopienas tiesību aktus, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 258/97 un Regulu (EK) Nr. 1829/2003, Nīderlandes kompetentajai iestādei saskaņā ar šo lēmumu ir jādod rakstveida piekrišana laist tirgū 2. pantā aprakstīto produktu, par ko paziņojusi Monsanto Europe SA (atsauce C/NL/98/11).

Saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 19. panta 3. punktu piekrišanā ir skaidri jānorāda piekrišanas nosacījumi, kas izklāstīti 3. un 4. pantā.

2. pants

Produkts

1.   Ģenētiski modificētie organismi, ko paredzēts laist tirgū kā produktus vai produktu sastāvdaļas, turpmāk tekstā “produkts”, ir eļļas rapša (Brassica napus L.) sēklas, kuras ir izturīgas pret herbicīdu glifosātu un iegūtas no eļļas rapša līnijas GT73, kura transformēta ar Agrobacterium tumefaciens, izmantojot PV-BNGT04 vektoru. Produkts satur turpmāk minētās DNS divās kasetēs:

a)

1. kasetē

5-enolpiruvilšikimāt-3-fosfāta sintēzes (epsps) gēns, kas atvasināts no Agrobacterium sp. celma CP4 (CP4 EPSPS), kas dod izturību pret glifosātu un ko regulē ar modificētu cūknātres mozaīkas vīrusa promotoru (P-CmoVb), kā arī terminatora sekvencēm no zirņu rbcS E9 gēna, kas kodē ribulozes bifosfāta karboksilāzes/oksigenāzes mazo apakšvienību, un N-termināla hloroplasta tranzītpeptīda sekvences CTP2 no Arabidopsis thaliana epsps gēna.

b)

2. kasetē

Oriģinālā glifosāta oksireduktāzes gēna 247. variants (goxy247), kas atvasināts no Ochrobactrum anthropi celma LBAA, kas dod izturību pret glifosātu un ko regulē ar modificētu cūknātres mozaīkas vīrusa promotoru (P-CmoVb), kā arī terminatora sekvencēm no Agrobacterium tumefaciens un N-termināla hloroplasta tranzītpeptīda sekvences CTP1 no Arabidopsis thaliana ribulozes bifosfāta karboksilāzes/oksigenāzes (Arab-ssu1a) gēna.

Produkts nesatur adeniltransferāzes gēnu (aad), kas kodē izturību pret streptomicīnu un spektinomicīnu, kuri ir izmantotajā transformācijas vektorā.

2.   Produkta identifikācijas numurs ir MON-00073-7.

3.   Piekrišana attiecas uz sēklām, kas iegūtas, krustojot eļļas rapša GT73 līniju ar jebkuru citu tradicionāli audzētu rapsi, un ko izmanto kā produktu vai produktu sastāvdaļu.

3. pants

Nosacījumi laišanai tirgū

Produktu var izmantot tāpat kā jebkuru citu eļļas rapsi, izņemot audzēšanai un lietošanai pārtikā, un to var laist tirgū, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

piekrišana ir spēkā 10 gadus, sākot no tās apstiprināšanas dienas;

b)

produkta identifikācijas numurs ir MON-00073-7;

c)

neskarot Direktīvas 2001/18/EK 25. pantu, piekrišanas saņēmējs pēc pieprasījuma kompetentajām iestādēm dara pieejamus produkta pozitīvos un negatīvos kontrolparaugus, tā ģenētisko materiālu vai standartmateriālus;

d)

uz etiķetes vai minētā produkta pavaddokumentā ir jānorāda teksts “Šis produkts satur ģenētiski modificētus organismus” vai “Šis produkts satur ģenētiski modificētu GT73 eļļas rapsi”, ja vien citi Kopienas tiesību akti nenosaka robežvērtību, kuru nesasniedzot, minētā informācija nav jānorāda; kā arī

e)

kamēr produktu nav atļauts laist tirgū audzēšanai, uz etiķetes vai produkta pavaddokumentā jānorāda “Nav paredzēts audzēšanai”.

4. pants

Uzraudzība

1.   Visā piekrišanas derīguma termiņa laikā piekrišanas saņēmējs nodrošina, lai tiktu izstrādāts un īstenots paziņojumā minētais vispārējais uzraudzības plāns, lai pārbaudītu, vai produkta apstrāde vai izmantošana negatīvi neietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

2.   Piekrišanas saņēmējs nekavējoties informē uzņēmējus un lietotājus par produkta nekaitīgumu un tā vispārējām īpašībām, kā arī par uzraudzības nosacījumiem, ieskaitot atbilstošu vadības pasākumu veikšanu gadījumā, ja notiek nejauša sēklu izbiršana. Tehniskie norādījumi šā panta īstenošanai ir noteikti šā lēmuma pielikumā.

3.   Piekrišanas saņēmējs iesniedz Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm gada pārskatus par uzraudzības pasākumu rezultātiem.

4.   Neskarot Direktīvas 2001/18/EK 20. pantu, piekrišanas saņēmējs nepieciešamības gadījumā, saskaņojot ar Komisiju un tās dalībvalsts kompetento iestādi, kas saņēmusi sākotnējo paziņojumu, pārskata paziņoto uzraudzības plānu, ņemot vērā uzraudzības rezultātus.

5.   Piekrišanas saņēmējs sniedz pierādījumus Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm:

a)

par to, ka esošie uzraudzības tīkli apkopo informāciju, kas attiecas uz produkta uzraudzību, kā norādīts paziņojumā sniegtajā uzraudzības plānā; kā arī

b)

par to, ka minētie esošie uzraudzības tīkli ir piekrituši darīt šo informāciju pieejamu piekrišanas saņēmējam pirms dienas, kad saskaņā ar 3. punktu notiek uzraudzības ziņojumu iesniegšana Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

5. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro no brīža, kad Kopienas references laboratorija apstiprina GT73 eļļas rapsim specifisku noteikšanas metodi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 pielikumā un norādīts Komisijas Regulā (EK) Nr. 641/2004 (7) par sīki izstrādātiem piemērošanas noteikumiem Regulai (EK) Nr. 1829/2003.

6. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē, 2005. gada 22. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1830/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.).

(2)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).

(3)  OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 10, 16.1.2004., 5. lpp.

(5)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7)  OV L 102, 7.4.2004., 14. lpp.


PIELIKUMS

Tehniskie norādījumi 4. panta 2. punkta īstenošanai

1)

Piekrišanas saņēmējs informē Kopienas uzņēmējus, kuri tirgo un apstrādā nefasēta importētā eļļas rapša sēklu maisījumus, kas var saturēt GT73 eļļas rapsi par to, ka

a)

ir saņemta piekrišana importēt un lietot GT73 eļļas rapsi Kopienā un

b)

šīs piekrišanas nosacījums ir izveidot vispārēju uzraudzības plānu jebkādai neparedzētai negatīvai ietekmei, kas rastos, laižot tirgū GT73 eļļas rapsi iepriekš minētajiem lietošanas nolūkiem.

2)

Piekrišanas saņēmējs nosauc uzņēmējiem valsts kontaktpersonu, kurai ziņo par jebkādu neparedzētu negatīvu ietekmi.

3)

Piekrišanas saņēmējs informē uzņēmējus, ka Eiropas Pārtikas nekaitīgumu iestāde (EFSA) ir izvērtējusi nejaušas GT73 eļļas rapša izbiršanas iespējas un tās sekas saistībā ar paredzētajiem lietošanas nolūkiem. Piekrišanas saņēmējs regulāri sazinās ar uzņēmējiem, lai nodrošinātu, ka tie ir informēti par jebkādam izmaiņām pašreizējā praksē, kas varētu mainīt vides riska novērtējuma secinājumus.

4)

Piekrišanas saņēmējs nodrošina, lai uzņēmēji apzinās iespēju, ka importēta eļļas rapša sēklas, nejauši izbirstot ostās un smalcināšanas iekārtās, var dīgt un veidot pašizsējas augus, tostarp GT73 eļļas rapsi.

5)

Gadījumā, ja starp eļļas rapša pašizsējas augiem varētu būt GT73 eļļas rapsis, piekrišanas saņēmējs

a)

informē uzņēmējus, ka šie augi jāizskauž, lai mazinātu iespēju, ka no GT73 eļļas rapša rodas neparedzēta negatīva ietekme, un

b)

nodrošina uzņēmējus ar atbilstošiem plāniem, kā iznīcināt eļļas rapša pašizsējas augus, starp kuriem varētu būt GT73 eļļas rapsis.

6)

Dalībvalstis var veikt pārbaudes un/vai papildu uzraudzību attiecībā uz nejaušu GT73 eļļas rapša sēklu izbiršanu un šīs izbiršanas iespējamās neparedzētās negatīvās ietekmes atpazīšanu, ņemot vērā Direktīvas 2001/18/EK (1) 4. panta 5. punktu un Padomes Lēmuma 2002/811/EK C.1.6 iedaļu.


(1)  OV L 280, 18.10.2002., 27. lpp.