ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 135

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 28. maijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 811/2005 (2005. gada 27. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 812/2005 (2005. gada 27. maijs) par 336. īpašo konkurso, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90

3

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 813/2005 (2005. gada 27. maijs), ar kuru nosaka sviesta pārdošanas minimālās cenas 164. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97

4

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 814/2005 (2005. gada 27. maijs), ar kuru attiecībā uz 164. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu

6

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 815/2005 (2005. gada 27. maijs), ar kuru nosaka minimālo sausā vājpiena pārdošanas cenu 83. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2799/1999

8

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 816/2005 (2005. gada 27. maijs), ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 20. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu

9

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 817/2005 (2005. gada 27. maijs), ar ko nosaka vājpiena pulvera minimālo pārdošanas cenu 19. individuālajam uzaicinājumam uz konkursu, kas izplatīts saskaņā ar spēkā esošajiem konkursu izziņošanas noteikumiem (EK) Nr. 214/2001

10

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 818/2005 (2005. gada 27. maijs), ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju, kas piemērojama slīpētu garengraudu B rīsu izvedumiem uz atsevišķām trešām valstīm, saskaņā ar konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2032/2004

11

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 10. maijs) par Sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti

12

Sadarbības Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti

14

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 23. maijs), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Spānijas

19

 

*

Padomes Lēmums (2005. gada 23. maijs), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Igaunijas

20

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2004. gada 8. septembris) par pasākumiem atrakciju parka BIOSCOPE atbalstam, kurus Francija veic uzņēmuma SMVP – Mise en valeur du patrimoine culturel labā (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2686)  ( 1 )

21

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 23. maijs) par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz čilli, čilli produktiem, garo kurkumu un palmu eļļu (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1454)  ( 1 )

34

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 25. maijs), ar ko atsevišķiem būvizstrādājumiem izveido jumtu un jumtu segumu ārējās ugunsizturības klases, kā paredzēts Padomes Direktīvā 89/106/EEK (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1501)  ( 1 )

37

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 811/2005

(2005. gada 27. maijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 28. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 27. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 27. maija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

75,1

204

85,3

999

80,2

0707 00 05

052

101,5

204

30,3

999

65,9

0709 90 70

052

91,3

624

50,3

999

70,8

0805 10 20

052

41,5

204

39,8

212

108,2

220

53,0

388

57,8

400

35,0

624

58,1

999

56,2

0805 50 10

052

107,2

388

47,7

524

56,8

528

64,3

624

60,4

999

67,3

0808 10 80

388

67,7

400

100,1

404

68,3

508

70,7

512

70,3

524

62,0

528

69,7

720

79,3

804

122,1

999

78,9

0809 20 95

400

545,6

999

545,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 812/2005

(2005. gada 27. maijs)

par 336. īpašo konkurso, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1990. gada 20. februāra Regulu (EEK) Nr. 429/90 par to kā, īstenojot konkursu, piešķirams atbalsts attiecībā uz tiešam patēriņam Kopienā domātu iebiezinātu sviestu (2), intervences aģentūras īsteno pastāvīgu konkursu attiecībā uz tāda atbalsta piešķiršanu, kurš paredzēts attiecībā uz iebiezinātu sviestu. Saskaņā ar 6. pantu minētajā regulā, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta maksimālā summa atbalstam par iebiezinātu sviestu ar minimālo tauku saturu 96 % vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus. Atbilstīgi ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa.

(2)

Sanemto piedāvājumu izvērtējums liecina par to, ka ir jāpieņem lēmums noraidīt visus piedāvājumus.

(3)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 336. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EEK) Nr. 429/90, noraidīt visus piedāvājumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 28. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 27. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 45, 21.2.1990., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/4


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 813/2005

(2005. gada 27. maijs),

ar kuru nosaka sviesta pārdošanas minimālās cenas 164. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2), intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 164. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, intervences krājumu sviesta minimālās pārdošanas cenas, kā arī pārstrādes nodrošinājumu summas ir tādas, kādas ir norādītas tabulā, kas iekļauta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 28. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 27. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 350, 20.12.1997., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 27. maija Regulai, ar kuru nosaka minimālās sviesta pārdošanas cenas attiecībā uz 164. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97

(EUR/100 kg)

Formula

A

B

Pievienošanas veidi

Ar indikatoriem

Bez indikatoriem

Ar indikatoriem

Bez indikatoriem

Minimālā pārdošanas cena

Sviests ≥ 82 %

Nemainītā veidā

210

Iebiezināts

204,1

208,1

Pārstrādes nodrošinājums

Nemainītā veidā

73

Iebiezināts

73

73


28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 814/2005

(2005. gada 27. maijs),

ar kuru attiecībā uz 164. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2) intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 164. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, maksimālās atbalsta summas, kā arī pārstrādes nodrošinājumu summas ir tādas, kādas ir norādītas tabulā, kas iekļauta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 28. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 27. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 350, 20.12.1997., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 27. maija Regulai, ar kuru attiecībā uz 164. īpašo konkursu, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2571/97, nosaka maksimālās summas atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu

(EUR/100 kg)

Formula

A

B

Pievienošanas veidi

Ar indikatoriem

Bez indikatoriem

Ar indikatoriem

Bez indikatoriem

Maksimālā atbalsta summa

Sviests ≥ 82 %

46

42

41

Sviests < 82 %

44

40

Iebiezināts sviests

Krējums

18

Pārstrādes nodrošinājums

Sviests

51

Iebiezināts sviests

Krējums


28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 815/2005

(2005. gada 27. maijs),

ar kuru nosaka minimālo sausā vājpiena pārdošanas cenu 83. īpašajam konkursam, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2799/1999

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 26. pantu Komisijas 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2799/1999 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par vājpienu un sauso vājpienu, ko paredzēts izmantot dzīvnieku barībā, un šāda sausā vājpiena pārdošanu (2), intervences aģentūras atklājušas pastāvīgu konkursu noteiktu to pārvaldībā esošā sausā vājpiena daudzumu pārdošanai.

(2)

Saskaņā ar minētās regulas 30. pantu, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus; pārstrādes nodrošinājuma summa jānosaka, ņemot vērā starpību starp sausā vājpiena tirgus cenu un minimālo pārdošanas cenu.

(3)

Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem minimālā pārdošanas cena ir jānosaka līmenī, kas norādīts turpmāk šajā dokumentā, un atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājuma summa.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 83. īpašo konkursu, kas īstenots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2799/1999 un kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzas 2005. gada 24. maijā, minimālā pārdošanas cena un pārstrādes nodrošinājums tiek noteikts šādi:

minimālā pārdošanas cena:

195,24 EUR/100 kg,

pārstrādes nodrošinājums:

35,00 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 28. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 27. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 340, 31.12.1999., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 816/2005

(2005. gada 27. maijs),

ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 20. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 10. panta c) punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

20. atsevišķajā konkursā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2771/1999, kurā termiņš konkursa piedāvājumu iesniegšanai beidzās 2005. gada 24. maijā, minimālo sviesta pārdošanas cenu nosaka 275,5 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 28. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 27. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 817/2005

(2005. gada 27. maijs),

ar ko nosaka vājpiena pulvera minimālo pārdošanas cenu 19. individuālajam uzaicinājumam uz konkursu, kas izplatīts saskaņā ar spēkā esošajiem konkursu izziņošanas noteikumiem (EK) Nr. 214/2001

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par vienotu piena un piena produktu tirgus organizēšanu (1), un it īpaši tās 10. panta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 2001. gada 12. janvārī pieņemtās Komisijas Regulas (EK) Nr. 214/2001 21. pantu, kas nosaka detalizētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz intervenci vājpiena tirgū (2), intervences aģentūras pēc pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu piedāvā pārdošanai noteiktu daudzumu to rīcībā esoša vājpiena pulvera.

(2)

Vadoties pēc piedāvājumiem, kas saņemti, atbildot uz katru individuālu uzaicinājumu uz konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai pieņemts lēmums neveikt piešķīrumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 214/2001 24.a pantu.

(3)

Vadoties pēc saņemtajiem piedāvājumiem, nosakāma minimālā pārdošanas cena.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

19. individuālam uzaicinājumam uz konkursu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 214/2001, kas nosaka, ka piedāvājumu iesniegšanas periods beidzās 2005. gada 24. maijā, vājpiena minimālā pārdošanas cena tiek fiksēta 196,24 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 28. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Brisele, 2005. gada 27. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 37, 7.2.2001., 100. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 818/2005

(2005. gada 27. maijs),

ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju, kas piemērojama slīpētu garengraudu B rīsu izvedumiem uz atsevišķām trešām valstīm, saskaņā ar konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2032/2004

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2032/2004 (2) tika atklāts piedāvājumu konkurss attiecībā uz rīsu eksporta kompensēšanu.

(2)

Atbilstīgi 5. pantam Komisijas Regulā (EEK) Nr. 584/75 (3), Komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem piedāvājumiem un piemērojot procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1785/2003 26. panta 2. punktā, var noteikt maksimālo eksporta kompensāciju. Nosakot šo maksimumu, ir jāņem vērā kritēriji, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 4. punktā. Līgumtiesības piešķir katram pieteikuma iesniedzējam, kura piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo eksporta kompensāciju.

(3)

Iepriekš minētos kritērijus piemērojot pašreizējai situācijai konkrēto rīsu tirgū, maksimālā eksporta kompensācija nosakāma atbilstīgi summai, kas norādīta 1. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2032/2004, maksimālā eksporta kompensācija, kas piemērojama slīpētu garengraudu B rīsu izvedumiem uz atsevišķām trešām valstīm, pamatojoties uz piedāvājumiem, kas iesniegti laikā no 2005. gada 23. līdz 26. maijam, tiek noteikta 57,00 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 28. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 27. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.

(2)  OV L 353, 27.11.2004., 6. lpp.

(3)  OV L 61, 7.3.1975., 25. lpp. Regulua pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1948/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 18. lpp.).


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/12


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 10. maijs)

par Sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti

(2005/398/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 71., 137., 149., 150., 151., 152., 156., 159., 161. un 175. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Kopiena ir apņēmusies stiprināt esošās attiecības ar Andoru, kuras šobrīd reglamentē Luksemburgā 1990. gada 28. jūnijā parakstītais nolīgums, ar ko izveido muitas savienību.

(2)

Saskaņā ar Padomes 1997. gada 24. februārī doto pilnvarojumu Komisija ir pabeigusi sarunas ar Andoru par nolīgumu, kas aptver plašu sadarbības nozaru loku.

(3)

Minēto nolīgumu Eiropas Kopienas vārdā parakstīja 2004. gada 15. novembrī saskaņā ar Padomes 2004. gada 25. un 26. oktobra Lēmumu ar nosacījumu, ka to noslēgs vēlāk.

(4)

Dažu uzdevumu veikšana ir uzticēta Sadarbības komitejai, ko izveido saskaņā ar nolīgumu. Būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai uzņemties šos uzdevumus Kopienas vārdā.

(5)

Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā iesniedz nolīguma 14. pantā paredzēto paziņojumu (2).

3. pants

1.   Sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 9. pantu, Kopienu pārstāv Komisija, kurai palīdz dalībvalstu pārstāvji.

2.   Kopienas nostāju attiecībā uz Sadarbības komitejā pieņemamajiem lēmumiem nosaka Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstu pārstāvjiem.

Briselē, 2005. gada 10. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. KRECKÉ


(1)  2005. gada 22. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Padomes Ģenerālsekretariāts publicē nolīguma spēkā stāšanās datumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


SADARBĪBAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses,

ANDORAS FIRSTISTE,

no otras puses,

APŅĒMUŠĀS stiprināt un paplašināt esošās ciešās attiecības starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti,

ŅEMOT VĒRĀ, ka tirdzniecības attiecības starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti reglamentē Luksemburgā 1990. gada 28. jūnijā parakstītais nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko izveido muitas savienību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka kopš minētās dienas Eiropas integrācija ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu,

ŅEMOT VĒRĀ Andoras Firstistes, kuras teritoriju pilnībā ieskauj Eiropas Savienība, bet kura nav tās dalībvalsts, īpašo situāciju,

ŅEMOT VĒRĀ Andoras Firstistes vēlmi vairāk piedalīties Eiropā notiekošajā integrācijā un, sakarā ar to, tās vēlmi paplašināt savas attiecības ar Eiropas Savienību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Eiropas Kopienai un Andoras Firstistei būtu jānoslēdz nolīgums, kura mērķis ir nodrošināt iespējami plašu pamatu to sadarbībai attiecībā uz visiem to attiecīgajā kompetencē esošajiem vispārējas intereses jautājumiem,

VIENOJAS PAR TURPMĀKO.

PRINCIPI

1. pants

Eiropas Kopiena un Andoras Firstiste (še turpmāk – “Līgumslēdzējas puses”) savas attiecīgās kompetences robežās un abu Līgumslēdzēju pušu labā apņemas sadarboties uz iespējami plaša pamata vispārējas intereses jomās, jo īpaši 2. līdz 8. pantā minētajās prioritārajās jomās.

SADARBĪBAS JOMAS

2. pants

Vide

Līgumslēdzējas puses sadarbojas vides aizsardzības un uzlabošanas jomā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Šī sadarbība aptver šādas jomas: klimata pārmaiņas, dabas un bioloģiskās dažādības aizsardzība, vide un veselība, dabas resursu un atkritumu apsaimniekošana. Šim mērķim Puses cenšas saskaņot Pireneju vides saglabāšanu un ekonomikas attīstību.

Līgumslēdzējas puses līdzatbildības garā sadarbojas, lai risinātu tās vides problēmas, kuras skar Andoras Firstisti un Eiropas Kopienas Pireneju reģionus. Puses ņem vērā to, ka dažas problēmas, piemēram, atkritumu problēma, ir saistītas ar preču un personu kustību starp to teritorijām. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, jo īpaši, atkritumu pārvešanas un apglabāšanas jomā.

Andoras Firstiste savu iespēju robežās cenšas pieņemt tādus vides standartus, kas ir līdzvērtīgi Eiropas Kopienas standartiem, ciktāl šie standarti ir atbilstīgi no Firstistes vides aizsardzības un ekonomikas ilgtspējīgas attīstības viedokļa. Eiropas Kopiena pēc lūguma sadarbojas ar Andoras Firstisti šā mērķa sasniegšanai.

Līgumslēdzējas puses izskata iespējamību un noteikumus Andoras Firstistes iesaistīšanai Eiropas Kopienas vides programmās, kas atvērtas trešām valstīm un kas varētu interesēt Andoru.

Eiropas Kopiena veicina sadarbības izveidi starp Eiropas Vides aģentūru un Andoras Firstisti.

3. pants

Saziņa, informācija, kultūra

Ciktāl tas iespējams saskaņā ar Eiropas Kopienas programmām un Andoras tiesību aktiem, Līgumslēdzējas puses vienojas uzsākt kopīgu rīcību saziņas, informācijas un kultūras jomā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 151. panta garā.

Šī rīcība tostarp var būt šādos veidos:

informācijas apmaiņa par abpusējas intereses tēmām kultūras un informācijas jomās,

kultūras pasākumu organizēšana,

kultūras apmaiņas,

Andoras un Pireneju arhitektūras mantojuma saglabāšana un pieminekļu un vietu atjaunošana,

Andoras un Pireneju kultūras mantojuma saglabāšana un veicināšana,

pārrobežu pētniecības programmu izveide vēstures, mākslas un valodu jomās,

katalāņu valodas saglabāšana, veicināšana un izplatīšana,

Andoras Firstistes dalība Eiropas kultūras projektos.

4. pants

Izglītība, arodmācības, jaunatne

Sekojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 149. un 150. pantam, Līgumslēdzējas Puses vienojas sadarboties izglītības un arodmācību jomā, lai dotu savu ieguldījumu Eiropas izglītības telpas veidošanā.

Līgumslēdzējas puses izskata iespējamību un noteikumus Andoras Firstistes iesaistīšanai Eiropas Kopienas programmās, kas varētu interesēt Andoru izglītības, arodmācību un jaunatnes jomā.

5. pants

Sociālie un sabiedrības veselības aizsardzības jautājumi

Līgumslēdzējas puses apņemas izpētīt iespējas, kā stiprināt koordināciju sociālajos jautājumos, veicot speciālistu apmaiņas, īstenojot pārvaldes iestāžu sadarbību un uzņēmumu sadarbību, kā arī apmācību.

Līgumslēdzējas puses līdzīgi rīkojas, lai sadarbotos sabiedrības veselības aizsardzības jomā.

Līgumslēdzējas puses izvairās no jebkādas darba ņēmēju, kam ir otras Puses pilsonība un kas likumīgi dzīvo Pušu attiecīgajās teritorijās, diskriminācijas pilsonības dēļ attiecībā uz viņu darba apstākļiem, atalgojumu un atlaišanu.

Nodarbinātības jomā Pušu sadarbība tostarp attiecas arī uz profesionālās orientācijas dienestu attīstību, plānošanu un nodarbinātības veicināšanu vietējā un reģionālā līmenī.

6. pants

Eiropas komunikāciju tīkli un transports

Līgumslēdzējas puses apņemas attīstīt savu sadarbību Eiropas komunikāciju tīklu jomā attiecībā uz transportu, enerģētiku un telekomunikācijām, kā arī transporta jomā kopumā. Šīs sadarbības nolūks ir arī veicināt tādu vispārējas intereses projektu izskatīšanu, kas ir draudzīgi Pireneju videi. Līgumslēdzējas Puses savā sadarbībā seko Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 154. un 155. pantā izvirzītajiem mērķiem.

7. pants

Reģionālā politika

Saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem Līgumslēdzējas puses ar šo vienojas stiprināt savu reģionālo sadarbību atbilstīgi Eiropas Kopienas pārrobežu, starptautiskās un starpreģionu sadarbības politikai.

Šā mērķa sasniegšanai tās veicina šādus rīcības veidus:

izpēte attiecībā uz saskaņotu pieeju to reģionu attīstīšanai, kas atrodas pie Eiropas Kopienas un Andoras Firstistes robežas, lai veicinātu Pireneju telpas politiku, kura ir līdzīga Alpu telpas politikai. Šim nolūkam Eiropas Kopiena ierosinās Andoras Firstistei pievienoties turpmākajām Interreg tipa programmām ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citām trešām valstīm,

vizīšu organizēšana, ierēdņu vai speciālistu apmaiņu organizēšana, lai izpētītu sadarbības iespējas,

sadarbība kalnu politikas jomā, sekojot Kopienas politikai, kas paredz nodrošināt lauku saimniecību darbības nepārtrauktību un ilgtspējību, ekonomikas attīstību un lauku vides saglabāšanu.

8. pants

Citas sadarbības jomas

Līgumslēdzējas puses pēc abpusējas piekrišanas var paplašināt šo nolīgumu ar nolīgumiem, kas attiecas uz konkrētiem jautājumiem.

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

9. pants

1.   Šo nolīgumu pārvalda un tā pareizu īstenošanu uzrauga Sadarbības komiteja.

2.   Lai šo nolīgumu pareizi īstenotu, Līgumslēdzējas Puses apmainās ar informāciju un pēc kādas Puses pieprasījuma apspriežas Sadarbības komitejā.

3.   Sadarbības komiteja pieņem savu reglamentu.

4.   Sadarbības komiteju veido Eiropas Kopienas pārstāvji, no vienas puses, un Andoras Firstistes pārstāvji, no otras puses.

5.   Sadarbības komiteja lēmumus pieņem pēc savstarpējas vienošanās.

6.   Sadarbības komiteju pārmaiņus vada abas Līgumslēdzējas puses saskaņā ar kārtību, ko nosaka komitejas reglamentā.

7.   Sadarbības komitejas sanāksmes notiek pēc savstarpējas vienošanās pēc kādas Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma. Sadarbības komitejas reglamentā izstrādā praktiskās procedūras attiecībā uz sanāksmju organizāciju.

10. pants

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka visas domstarpības, kas tām varētu rasties attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu un interpretāciju, iesniedz izskatīšanai Sadarbības komitejā.

11. pants

Šis nolīgums tiek noslēgts uz neierobežotu laiku.

12. pants

Katra Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu, par to rakstiski paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Šādā gadījumā nolīgums zaudē spēku pēc sešiem mēnešiem no šā paziņojuma dienas.

13. pants

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, tajās teritorijās, uz ko attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem un, no otras puses, Andoras Firstistes teritorijā.

14. pants

Līgumslēdzējas puses šo nolīgumu apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad paziņots par pirmajā daļā minēto procedūru pabeigšanu.

15. pants

1.   Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, holandiešu, poļu, portugāļu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, zviedru, vācu un katalāņu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

2.   Nolīguma teksta maltiešu valodā autentiskumu Līgumslēdzējas puses apstiprina ar vēstuļu apmaiņu. Teksts šajā valodā ir autentisks, tāpat kā teksts 1. punktā minētajās valodās.

Hecho en Bruselas, el quince de noviembre de dos mil cuatro.

V Bruselu dne patnáctého listopadu dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Bruxelles, den femtende november to tusind og fire.

Geschehen zu Brüssel am fünfzehnten November zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta novembrikuu viieteistkümnendal päeval Brüsselis.

'Εγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα πέντε Νοεμβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Brussels on the fifteenth day of November in the year two thousand and four.

Fait à Bruxelles, le quinze novembre deux mille quatre.

Fatto a Bruxelles, addì quindici novembre duemilaquattro.

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada piecpadsmitajā novembrī.

Pasirašyta du tūkstančiai ketvirtų metų lapkričio penkioliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-negyedik év november havának tizenötödik napján.

Magħmul fi Brussel fil-ħmistax il-jum ta' Novembru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Brussel, de vijftiende november tweeduizendvier.

Sporządzono w Brukseli dnia piętnastego października dwa tysiące czwartego roku.

Feito em Bruxelas, em quinze de Novembro de dois mil e quatro.

V Bruseli pätnásteho novembra dvetisícštyri.

V Bruslju, petnajstega novembra leta dva tisoč štiri.

Tehty Brysselissä viidentenätoista päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Bryssel den femtonde november tjugohundrafyra.

Fet a Brussel les el dia quinze de novembre de l'any dos mil quatre.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Per la Comunitat Europea

Image

Per la Principat d'Andorra

Image


28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/19


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 23. maijs),

ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Spānijas

(2005/399/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 259. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 167. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 17. septembra Lēmumu 2002/758/EK, Euratom, ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus laikposmam no 2002. gada 21. septembra līdz 2006. gada 20. septembrim (1),

ņemot vērā Spānijas valdības izvirzīto kandidātu,

ņemot vērā Komisijas atzinumu,

tā kā:

Pēc Fernando MORALEDA QUÍLEZ kunga atkāpšanās no amata, par ko Padomei paziņots 2004. gada 3. jūnijā, ir atbrīvojusies viena Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo Marcos ALARCÓN ALARCÓN kungu ieceļ par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, nomainot Fernando MORALEDA QUÍLEZ kungu, uz atlikušo pilnvaru laiku līdz 2006. gada 20. septembrim.

Briselē, 2005. gada 23. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-L. SCHILTZ


(1)  OV L 253, 21.9.2002., 9. lpp.


28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/20


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 23. maijs),

ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Igaunijas

(2005/400/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 259. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 167. pantu,

ņemot vēra Padomes 2002. gada 17. septembra Lēmumu 2002/758/EK, Euratom, ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus laikposmam no 2002. gada 21. septembra līdz 2006. gada 20. septembrim (1),

ņemot vērā Igaunijas valdības izvirzīto kandidātu,

ņemot vērā Komisijas atzinumu,

tā kā:

pēc Kalev KREEGIPUU, kunga atkāpšanās no amata, par ko Padomei paziņots 2004. gada 3. septembrī, ir atbrīvojusies viena Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo Kaul NURM kungu ieceļ par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, nomainot Kalev KREEGIPUU kungu, uz atlikušo pilnvaru laiku līdz 2006. gada 20. septembrim.

Briselē, 2005. gada 23. maijā

Padomes vārdā ––

priekšsēdētājs

J.-L. SCHILTZ


(1)  OV L 253, 21.9.2002., 9. lpp.


Komisija

28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/21


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 8. septembris)

par pasākumiem atrakciju parka BIOSCOPE atbalstam, kurus Francija veic uzņēmuma SMVP – Mise en valeur du patrimoine culturel labā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2686)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/401/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

pēc tam, kad ieinteresētās puses tika aicinātas izteikt savas piezīmes saistībā ar minēto pantu (1), un ņemot vērā šīs piezīmes,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2001. gada 27. martā pa pastu saņēma un 2001. gada 28. martā reģistrēja sūdzību par iespējamiem valsts atbalstiem Elzasas atrakciju parkam BIOSCOPE (turpmāk – “BIOSCOPE”). Šī sūdzība skar arī Elzasas Ekomuzeju, par kuru pieņemts 2003. gada 21. janvāra Komisijas lēmums (2) un uz kuru neattiecas šis lēmums.

(2)

Komisija Francijai pieprasīja informāciju par apspriežamajiem pasākumiem, nosūtot vēstules 2001. gada 30. martā, 2001. gada 31. jūlijā, 2001. gada 14. decembrī, 2002. gada 16. jūlijā, 2002. gada 17. oktobrī un 2002. gada 3. decembrī. Francija 2001. gada 24. jūlijā nosūtīja pa pastu šo informāciju, kas reģistrēta Komisijā 2001. gada 26. jūlijā, pēc tam 2001. gada 28. novembrī – informāciju, kas Komisijā reģistrēta tajā pašā dienā, pēc tam 2002. gada 2. jūnijā – informāciju, kas Komisijā reģistrēta tajā pašā dienā, pēc tam 2002. gada 25. jūnijā – informāciju, kas Komisijā reģistrēta tajā pašā dienā, pēc tam 2002. gada 8. jūlijā – informāciju, kas Komisijā reģistrēta 2002. gada 9. jūlijā, pēc tam 2002. gada 21. oktobrī – informāciju, kas Komisijā reģistrēta 2002. gada 22. oktobrī, visbeidzot 2003. gada 7. februārī – informāciju, kas Komisijā reģistrēta 2003. gada 10. februārī.

(3)

Ar 2003. gada 29. oktobra vēstuli Komisija informēja Franciju par savu lēmumu sākt procedūru, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. punktā, iebilstot pret šo pasākumu.

(4)

Komisijas lēmums sākt procedūru ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savas piezīmes par apspriežamo pasākumu.

(5)

Ar 2004. gada 26. janvāra vēstuli, kas reģistrēta tajā pašā dienā, Francija nosūtīja Komisijai savas piezīmes.

(6)

Ar 2004. gada 19. februāra vēstuli, kas reģistrēta tajā pašā dienā, Vācijas atrakciju parku un atpūtas uzņēmumu federācija (Verband Deutscher Freizeitparks und Freizeitunternehmen e.V., turpmāk – “VDFU”) nosūtīja Komisijai piezīmes par apspriežamo atbalstu.

(7)

Ar 2004. gada 24. februāra vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 25. februārī, uzņēmums SMVP – Valorisation et Animation du Patrimoine Culturel (turpmāk – “SMVP”) nosūtīja Komisijai piezīmes par apspriežamo atbalstu.

(8)

Ar 2004. gada 26. februāra un 2004. gada 27. februāra vēstuli Komisija nosūtīja Francijai VDFU un SMVP iesniegto piezīmju kopijas.

(9)

Ar 2004. gada 26. marta vēstuli, kas reģistrēta tajā pašā dienā, Francija nosūtīja Komisijai savus komentārus par VDFU un SMVP iesniegtajām piezīmēm.

(10)

Ar 2004. gada 25. augusta vēstuli, kas Komisijā reģistrēta 2004. gada 31. augustā, Francija sniedza papildu informāciju par pasākumu.

II.   APRAKSTS

1.   Atrakciju parka BIOSCOPE projekts

(11)

Atrakciju parka BIOSCOPE projektu 1994. gadā uzsāka Elzasas reģions. Šis projekts paredz izveidot atrakciju parku, kuram vienlaikus ir zinātnisks, izglītojošs un izklaidējošs raksturs un kurš ir saistīts ar veselības, dzīves un apkārtējās vides tēmu.

(12)

Kā to paredzējušas Elzasas reģionālās iestādes, parkam jābūt tādam, kur apmeklētājiem izglītoties, patīkami pavadot laiku. Lai pilnībā īstenotu sākotnējo uzdevumu, tajā jāatsakās no diezgan nepievilcīgu zinātnisku muzeju un klasiskāku metožu tradicionālas pieejas, kas raksturīga “Atklājumu pilij” vai Parīzes “Zinātņu pilsētiņai”. Savukārt BIOSCOPE parks apmeklētājiem jāuztver kā atpūtas un izklaides vieta, kas viņiem citstarp vēl ļauj izglītoties atbilstīgi pašu apmeklētāju izvēlētam ritmam.

(13)

Turklāt reģionālās iestādes norāda, ka BIOSCOPE izveidei ir arī cits mērķis, kas nav pretrunā ar pirmo, – palielināt tūrisma piedāvājumu Elzasā.

2.   Saņēmējuzņēmuma izvēles process

(14)

Ar prefektūras 1998. gada 12. janvāra lēmumu Elzasas Reģionālā padome, Augšreinas un Lejasreinas departamenta ģenerālpadome izveidoja jaukta kapitāla sabiedrību SYMBIO (turpmāk – “SYMBIO”), kura mērķis ir īstenot BIOSCOPE izveidei vajadzīgās procedūras.

(15)

Reģionālās iestādes vēlējās izveidot BIOSCOPE saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu deleģēšanas juridisko principu (4). Valsts pati finansē zemes iegādi un sedz daļu no investīciju izmaksām. Parka būvniecību un apsaimniekošanu uz 30 gadiem tā deleģē koncesionāram, kurš kā kompensāciju valstij maksā noteiktu summu atkarībā no apgrozījuma. Beidzoties koncesijas termiņam, īpašumu atgūst valsts.

(16)

Lai izvēlētos BIOSCOPE koncesionāru, 1998. gada septembrī SYMBIO izsludināja konkursu privātajiem uzņēmējiem. Šo uzaicinājumu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5).

(17)

Pēc garas atlases procedūras, kuras mērķis bija atrast uzņēmēju ar vajadzīgo pieredzi, kas vienlaikus veiktu parka būvniecību un to pietiekami labi apsaimniekotu, SYMBIO nolēma apstiprināt uzņēmumu Parc Astérix, kurš bija kļuvis par grupas Grévin et Compagnie dalībnieku. Šī izvēle tika apstiprināta 2001. gada 13. martā, ar parakstiem apliecinot sabiedrisko pakalpojumu deleģēšanu attiecībā uz “koncesiju par BIOSCOPE tematiskā parka koncepciju, īstenošanu un apsaimniekošanu” starp SYMBIO, no vienas puses, un uzņēmumu SMVP – Mise en Valeur du Patrimoine Culturel, uzņēmuma Parc Astérix filiāli, no otras puses.

(18)

Šīs sabiedrisko pakalpojumu deleģēšanas papildu vienošanos parakstīja 2002. gada 9. jūlijā. Saskaņā ar šajā dokumentā izdarītajiem grozījumiem sabiedrisko pakalpojumu deleģēšana šeit turpmāk tiek saukta par “koncesiju”.

3.   Konkursa procedūrā noteiktais projekts – valsts līdzdalības kārtība (6)

(19)

Koncesija paredz izveidot nelielu parku, kurš atbilst sākotnējām investīcijām 61,5 miljonu euro apmērā, un sākotnēji plāno 400 000 apmeklētāju gadā, kas pieaugtu līdz 800 000 apmeklētājiem gadā.

(20)

Valsts līdzdalības kārtība ir noteikta koncesijā.

(21)

Jo īpaši ir paredzēti šādi punkti:

valsts pakāpeniski un uz 30 gadiem SMVP rīcībā nodod vajadzīgo zemi, proti, 50 hektārus. Šī zeme paliek valsts īpašumā un bez maksas tiek atgriezta valstij šīs koncesijas termiņa beigās. SMVP īpašumā esošās ēkas, objekti un iegūtās koncesijas, ko SMVP ir iekārtojis, radījis vai ieviesis koncesijas laikā, kā arī to, kas saistās ar parka apsaimniekošanu, bez maksas atgūs valsts šīs koncesijas termiņa beigās, ja tas ir amortizēts pilnībā vai atbilstīgi grāmatvedības uzskaitei. Pretējā gadījumā tā atguves vietā valstij jāmaksā atlīdzība, kas atbilst tā atlikušai finanšu vērtībai,

uzņēmums SMVP atrakciju parku BIOSCOPE izstrādā valsts pārraudzībā, pēc tam to īsteno un apsaimnieko 30 gadus,

parks, kādu to ir uzbūvējis SMVP, atbilst investīcijām, kas pirmajā posmā ir 61,5 miljoni euro. Valsts piedalās vienīgi pirmajā investīciju posmā, ar SYMBIO starpniecību ieguldot līdz 30,5 miljoniem euro,

vēlākas parka atjaunošanas investīcijas pilnībā uzņemas SMVP. To koncepcija jāapstiprina valstij, kas jo īpaši pārbauda saderību ar parka pedagoģisko konceptu,

kad ir atvilkti visu veidu maksājumi par tālāk minētajām darbībām, SMVP valsts labā veic ikgadēju maksājumu, kas atbilst 2,5 % no uzņēmuma bruto apgrozījuma, kuru radījušas visas darbības, kas veiktas koncesijas ģeogrāfiskajā teritorijā (izņemot divus pirmos, pat nepilnus, kalendāros gadus, kuriem maksājuma likme attiecīgi ir 1 % un 2 %).

III.   IEMESLI PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI

(22)

Pirms pārbaudes procedūras oficiālās uzsākšanas nosūtītajās vēstulēs Francija norādīja uz savu apsvērumu, ka pašpārvalžu piedalīšanās šajā gadījumā ir atkarīga no to saistību kompensācijām, kas saistītas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevumu, kurš uzticēts BIOSCOPE apsaimniekošanas koncesionāra uzņēmumam.

(23)

Uzsākot oficiālo pārbaudes procedūru, Komisija izteica šaubas par Francijas valsts piedalīšanos BIOSCOPE labā un par Francijas sniegto pamatojumu šajā jautājumā.

(24)

Pirmkārt, Komisija uzskatīja, ka pastāv šaubas par to, ka var sekot Francijas argumentācija attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevumu, kas uzticēts valsts palīdzību saņemošam uzņēmumam. Būtībā Komisija šaubījās, vai Francija šo uzdevumu ir skaidri noteikusi. Lai gan šis uzdevums bija noteikts, Komisija šaubījās, vai Francija ir pietiekami pamatojusi to, ka nav veikta ar šo uzdevumu saistīto papildu izmaksu pārkompensācija.

(25)

Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka valsts palīdzība, iespējams, ir atbalsts, jo īpaši tāpēc, ka netika sniegts neviens pierādījums tam, ka saņēmējuzņēmums saņemtu no valsts maksājumu, kas atbilst atrakciju parka apsaimniekošanas pakalpojumu tirgus cenai.

(26)

Treškārt, Komisija izvērtēja iespējamā atbalsta saderību ar dažādiem līguma noteikumiem. Komisija secināja, ka, ņemot vērā tā mērķus, iespējamo atbalstu var izvērtēt tikai saskaņā ar noteikumiem par reģionālo atbalstu vai Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta noteikumus par kultūras veicināšanu. Nesaņemot Francijas pamatojumu šajā sakarā, Komisija izteica šaubas, vai ir izpildīti nepieciešamie nosacījumi, lai apstiprinātu iespējamo atbalstu pēc vieniem vai otriem noteikumiem.

IV.   FRANCIJAS PIEZĪMES PAR OFICIĀLĀS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS UZSĀKŠANU

1.   Par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pienākumu kompensāciju attiecībā uz valsts piedalīšanos projekta BIOSCOPE labā

(27)

Savās piezīmēs par oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanu Francija atkārtoti apstiprina savu nostāju, ka valsts atbalsts projektam BIOSCOPE nav valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, bet kompensācija par izmaksām, kas saistītas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pienākumu.

(28)

Lai pamatotu šo argumentāciju, Francija vispirms atgādina BIOSCOPE izveides nosacījumus, pēc tam sniedz konkrētu tāda projekta aprakstu, kādu to definējis SYMBIO sadarbībā ar SMVP. Šajā aprakstā uzsvērts parka pedagoģiskais raksturs un no klasiskajiem karuseļu parkiem būtiski atšķirīgo atrakciju izglītojošais aspekts. Francija uzsver to, ka parks nekādā gadījumā turpmāk nemainīs konceptu, jo jebkura pedagoģisko mērķi mazinoša izmaiņa būtu pretrunā ar līgumu, kas noslēgts starp koncesionāru un valsti.

(29)

Francija arī norāda, ka tā novērtē parkam BIOSCOPE paredzētā vispārējās tautsaimnieciskās nozīmes uzdevuma būtību.

(30)

Francija uzskata, ka šis uzdevums nepārprotami ir noteikts SMVP un valsts noslēgtajā koncesijā. Francija šo apgalvojumu pamato ar citātiem no koncesijas, kas vispārēji uzsver BIOSCOPE sociālo un izglītojošo mērķi, kā arī ar citiem citātiem, kuri jo īpaši attiecas uz cenām, ko piemēro atsevišķām apmeklētāju kategorijām (bērni vecāku pavadībā, skolnieku grupas, gados vecāki cilvēki). Turklāt Francija uzsver kontroli, ar kuras palīdzību SYMBIO vienmēr uzraudzīs koncesionāra darbību.

(31)

Francija citu pēc cita izvērtē Eiropas Kopienu Tiesas noteiktos kritērijus, lai novērtētu valsts palīdzību kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevuma veikšanas izdevumu kompensāciju Altmark spriedumā (7).

(32)

Īpaši uzsverot, ka Francijai nevar pārmest šo kritēriju ignorēšanu valsts palīdzības ieviešanas laikā, jo minēto spriedumu pasludināja krietni pirms koncesijas parakstīšanas, tā norāda, ka:

sabiedrisko pakalpojumu pienākumi ir skaidri noteikti, jo darbība kopumā ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu uzdevums,

parametri, pēc kuriem aprēķina kompensāciju, ir iepriekš un skaidri definēti, jo tos noteica pirms koncesijas, un to princips un raksturs tika noteikts pirms konkursa procedūras,

kompensācija nepārsniedz to apjomu, kas nepieciešams, lai segtu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu uzdevuma radītās izmaksas, jo neatkarīga ekspertu uzņēmuma Rise Conseil veiktais pētījums pierādīja, ka SMVP investīciju atguves likme BIOSCOPE projektā (no [5–10 %] (8) līdz [10–15 %]* pēc aprēķina pieņēmumiem) būs vienāda, pat zemāka par atrakciju parku nozarē novēroto parasto likmi (piemēram, no 11 % līdz 15 % par rentablu tematisko parku) (9).

2.   Par valsts atbalsta esamību

(33)

Francija uzskata, ka valsts iestāžu piedalīšanās BIOSCOPE labā nav valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(34)

Tāpat kā iepriekš Francija uzskata, ka BIOSCOPE neveic saimniecisku darbību. Tas drīzāk jāuzskata nevis par atrakciju parku, bet par alternatīvu muzejam. Tāpat kā muzejs, skola vai slimnīca, BIOSCOPE parks brīvprātīgi apkalpos Elzasas reģiona sabiedrību.

(35)

Turklāt Francija norāda uz savu uzskatu, ka BIOSCOPE esamība nepārveidos dalībvalstu sakarus. Francija nenoliedz, ka BIOSCOPE projekts nepārprotami paredz piesaistīt apmeklētājus ne tikai no Francijas, bet arī citām valstīm, jo īpaši no Vācijas, kas atrodas vistuvāk. Taču tā norāda, ka parka pievilcības zona nepārsniedz dažus simtus kilometru. Tomēr vienīgo atpūtas parku, kas atrodas šajā zonā, Rustas Europa-Park, nevar uzskatīt par konkurentu BIOSCOPE parkam, jo atšķiras gan parku mērogi, gan to koncepts pašā būtībā.

(36)

Francija cita starpā norāda, ka, plašāk raugoties, konkurenci nevar ietekmēt, jo, lai gan BIOSCOPE veic uzņēmējdarbību, attiecīgo produktu tirgus ierobežos pats sevi vai to ierobežos vismaz tikai dažas skaistas vietas, kas atrodas ļoti tālu no tā. Būtībā BIOSCOPE piedāvājumu aizstās ļoti maza daļa no tūrisma produktiem. Francija uzsver daudzās atšķirības starp BIOSCOPE, no vienas puses, un Eurodisney un Europa-Park atpūtas parkiem, no otras puses. Tā min Spānijas parku Terra Mítica, kura koncepts ir daudz tuvāks BIOSCOPE projektam, taču norāda uz niecīgo iespēju, ka tūristi nevarēs izšķirties starp diviem parkiem, kas atrodas vairāku tūkstošu kilometru attālumā.

(37)

Visbeidzot, Francija uzskata, ka valsts varas iestāžu piedalīšanās BIOSCOPE labā nedod nekādu priekšrocību ne SMVP, ne tā mātes uzņēmumam Grévin et Compagnie. Francija savu argumentāciju pamato ar to, ka pastāv konkursa procedūra, kas garantēs tirgus nosacījumiem atbilstoša piedāvājuma izvēli, gan ar neatkarīga ekspertu uzņēmuma Rise Conseil detalizētu ekonomisko pētījumu, kura rezultāti norāda, ka SMVP investīciju atguves likme BIOSCOPE projektā būs vienāda par atrakciju parku nozarē parasti novēroto likmi vai pat zemāka par to.

3.   Par iespējamā valsts atbalsta saderību ar Līgumu

(38)

Francija norāda, ka gadījumā, ja valsts iestāžu atbalstu BIOSCOPE projektam izprot kā valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, šis atbalsts jebkurā gadījumā ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(39)

Pirmkārt, Francija norāda, ka atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar Līgumu, piemērojot paredzēto atkāpi no 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasībām.

(40)

Būtībā atbalsts atbilstu nosacījumiem, kas izklāstīti vadlīnijās par valsts reģionālo atbalstu (10) (turpmāk – “reģionālās vadlīnijas”).

(41)

Pieņēmumu, ko Komisija izteikusi reģionālajās vadlīnijās attiecībā uz ad hoc individuālo atbalstu, kas piešķirts ārpus tās apstiprinātās kārtības, nav attiecināms uz BIOSCOPE gadījumu, kurš nav pakļauts nozares politikai. Turklāt Francija sniedz sarakstu, kurā uzskaitītas atbalsta pozitīvās ietekmes uz Elzasas reģionu. Tā atgādina, ka izvēle izvietot BIOSCOPE parku atbalstāmajā teritorijā ir apspriesta un ka to ir kritizējušas tās personas, kuras vēlas, lai projektu izvieto tuvāk reģiona lielākajai pilsētai.

(42)

Atbalsts atbilstu arī visiem citiem reģionālajās vadlīnijās noteiktajiem kritērijiem, jo īpaši kritērijam par atbalstu intensitāti, par kuru Rise Conseil pētījumā norādīts, ka tā ir daudz zemāka par apspriežamajā teritorijā pieļaujamo likmi.

(43)

Otrkārt, Francija norāda, ka atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar Līgumu, piemērojot paredzēto atkāpi no 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta prasībām.

(44)

No Francijas viedokļa, minētā noteikuma termini “kultūra” un “kultūras mantojums” jāinterpretē plašākā nozīmē, ietverot zinātnes kultūru un veselības veicināšanu, kas ir būtiska cilvēces mantojuma sastāvdaļa. Šajā sakarā Francija piemin visas BIOSCOPE piedāvātās aktivitātes, kas parka apmeklētājiem ļauj palielināt savas zinātnes kultūras zināšanas vides un veselības jomā, kā arī plašākā nozīmē uzlabot labsajūtu.

V.   Ieinteresēto pušu piezīmes

1.   VDFU iesniegtās piezīmes

(45)

VDFU savu piezīmju ievadā norāda, ka atrakciju parku nozari galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi, kam šajā sakarā īpaši ir vajadzība pēc aizsardzības pret konkurences kropļojumiem. Šāda veida uzņēmumi Vācijā veiktu savas investīcijas bez jebkāda valsts atbalsta un ar augstu riska pakāpi. Dažus no tiem tagad atpirktu uzņēmums Grévin et Compagnie. Konkurenci kropļojoši valsts atbalsti šajā nozarē būtu īpaši bīstami, ciktāl tie ietekmētu nesubsidētu parku apmeklējuma līmeņa krišanos, pat ja apmeklējuma līmeņa pakāpe ir tieši tāda, lai parks būtu rentabls.

(46)

VDFU uzskata, ka Francijas valsts piedalīšanās SMVP labā ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. panta nozīmē.

(47)

VDFU būtībā uzskata, ka koncesijas kārtība neļauj SYMBIO gūt optimālu ienesīgumu no savas BIOSCOPE projektā ieguldītās investīciju daļas. SYMBIO apmaiņā pret savu līdzdalību aprobežojās ar nelielu maksājumu no parka apgrozījuma, kaut gan privāts uzņēmējs būtu pieprasījis nozīmīgāku līdzdalību savā labā. No tā izriet, ka SMVP gūst ienesīgumu, kas ir lielāks nekā tirgus optimālais ienesīgums. Citiem vārdiem, koncesija ļāva SMVP darboties nozīmīgā sinerģijā ar citiem mātes uzņēmuma parkiem.

(48)

Jāpiebilst, ka VDFU apstrīd vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu vērtējumu, uz kuru atsaucas Francija. VDFU uzskata, ka neviens no četriem minētā Altmark sprieduma nosacījumiem neatbilst šim gadījumam.

(49)

Būtībā BIOSCOPE projektam piešķirtā vispārējas tautsaimnieciskās nozīmes uzdevuma definīcija nekādā ziņā nebūtu precizējums, ko pieprasījusi Tiesa šajā jautājumā. VDFU nekādā ziņā neapstrīd Francijas valsts iestāžu atzinīgi vērtējamo mērķi izglītot, patīkami pavadot laiku, tomēr uzskata, ka šis mērķis kā tāds nav pietiekams, lai precīzi noteiktu BIOSCOPE projektam piešķirtā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevuma apjomu. Lai to izdarītu, detalizēti jāprecizē sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma īstenošanai piemērojamie līdzekļi un jāizslēdz jo īpaši jebkādas vēlākas parka izmaiņas, kas nebūtu saderīgas ar valsts mērķi. Turklāt VDFU norāda, ka atrakciju parki, pat ja tos pilnībā finansē ar privātiem līdzekļiem, ļoti bieži ietver izglītojošas atrakcijas. Labākais piemērs ir Europa Park, kas īpaši ļauj iepazīt Šekspīra teātri un MIR orbitālo staciju, kā arī gūt pamatzināšanas apkārtējās vides aizsardzībā, noskatoties četru dimensiju filmu, kura uzņemta sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu (WWF).

(50)

Tā kā BIOSCOPE vispārējas tautsaimnieciskās nozīmes uzdevums noteikts neskaidri, VDFU vērtē, ka nav iespējams uzskatīt, ka koncesija iepriekš objektīvi un pārskatāmi nosaka pamatus šā uzdevuma veikšanas izdevumu kompensācijas aprēķinam. VDFU uzskata, ka SMVP maksātās maksājumu summas nav pārskatāmi noteiktas un pamatotas un ka tās nav balstītas uz objektīviem kritērijiem.

(51)

Turklāt VDFU uzskata, ka BIOSCOPE koncesionāra atlases procedūra pietiekami neprecizē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu uzdevumu saturu un piemērojamos līdzekļus šā uzdevuma veikšanā, lai šīs procedūras īstenošanu uzskatītu par tik pietiekamu, ka ir novērsta pārkompensācijas iespēja. Tāpēc ir vajadzīgs, lai Francija detalizēti, un ņemot vērā visus koncesionāra izdevumus un ienākumus, pamato to kompensāciju summu, kuras tā piešķir koncesionāram vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevuma veikšanai, jo tas nav pietiekami pamatots.

(52)

VDFU turpina izteikt savus komentārus, norādot uz savu uzskatu, ka Francijas valsts atbalsts BIOSCOPE labā nav saderīgs ar Līguma noteikumiem.

(53)

Vispirms VDFU norāda uz savu uzskatu, ka atbalsts nevar būt saderīgs ar reģionālajām vadlīnijām. Ja atbalsts nav piešķirts Komisijas noteiktajā kārtībā, ir jāpierāda tā labvēlīgā ietekme uz reģiona ekonomiku. Taču, no VDFU viedokļa, ģeogrāfiskajā zonā, kurā darbosies BIOSCOPE, jau ir vismaz desmit atrakciju parki, ņemot vērā tikai Vāciju. Šajā nozarē uzkrātā pieredze, jo īpaši saistībā ar vairāku parku, piemēram, Hagondange/Lorraine, neveiksmēm, liecina, ka lielām valsts varas investīcijām šajā nozarē nav ievērojamas labvēlīgas strukturālās ietekmes uz reģiona ekonomiku.

(54)

No VDFU viedokļa, faktiski būtu jāpierāda, ka parkam ir nozīmīgs potenciāls, lai ilgstoši aktivizētu reģionu, kā arī to, ka tā radītā attīstība kompensē ietekmi uz BIOSCOPE konkurentiem. No VDFU viedokļa, nav loģiski iespējams vienlaikus atbilst šiem diviem nosacījumiem, vismaz, ja ņem vērā Francijas argumentāciju.

(55)

VDFU uzskata, ka, lai atbalstu BIOSCOPE projektam apstiprinātu Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē, ir jāizvērtē, cik proporcionāls ir atbalsts pret paredzētajiem kultūras un kultūras mantojuma veicināšanas mērķiem. Un šāds proporcionalitātes izvērtējums jāveic, ievērojot vienīgi pārskatāmus un objektīvus nosacījumus, kas, no VDFU viedokļa, kā tas izskaidrots 45. un turpmākajos apsvērumos, nav ievēroti, tāpat kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu kompensāciju proporcionalitātes izvērtējuma nosacījumi.

2.   SMVP iesniegtās piezīmes

(56)

SMVP norāda, ka tā pilnībā piekrīt Francijas piezīmēm, kas apkopotas IV sadaļā.

(57)

Turklāt SMVP norāda, ka tā vienīgais mērķis ir koncesijā paredzēto uzdevumu īstenošana. Tas vērš Komisijas uzmanību uz BIOSCOPE parka daudzajām specifiskajām īpatnībām. Ne pašam uzņēmumam, ne kādai citai mātes uzņēmuma filiālei nav bijusi iepriekšēja pieredze tik netipisku parku pārvaldībā.

(58)

No SMVP viedokļa, BIOSCOPE izņēmuma kārtā būs valsts iniciatīvas projekts, kura koncepts, ko noteica vienīgi valsts iestādes, nenoliedzami atbilstu vispārējai nozīmei.

(59)

Šāda parka koncepcija, īstenošana un apsaimniekošana nav iedomājama, piedaloties vienīgi privātajam sektoram, kā, no SMVP viedokļa, to norāda minētā Rise Conseil pētījuma rezultāti.

(60)

Turklāt, joprojām no SMVP viedokļa, valsts līdzdalība tādas vispārējas nozīmes darbības finansēšanā, ko nespēj īstenot privātais sektors viens pats, nevar būt nesaderīga ar Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu.

(61)

SMVP tādējādi secina, ka valsts līdzdalība nepārsniedz ar Kopienas noteikumiem saderīgo atbalsta līmeni.

VI.   FRANCIJAS KOMENTĀRI PAR IEINTERESĒTO PUŠU PIEZĪMĒM

(62)

Francijas komentāri attiecas vienīgi uz VDFU piezīmēm.

(63)

Francija apstrīd VDFU apgalvojumu, saskaņā ar kuru SYMBIO pietiekami nesasniedz savu investīciju atguves likmi. No Francijas viedokļa, SYMBIO sasniedz atguves likmi, kas pielīdzināma likmei bez riska pakāpes, kas, no Francijas viedokļa joprojām, ir likme, kura jāsaglabā attiecībā uz valsts uzņēmuma darbībām, un kas ir aprēķināta no kopienas līdzekļiem. Jāpiebilst, ka VDFU ir aizmirsis rēķināties ar BIOSCOPE atguvi SYMBIO labā pēc 30 koncesijas gadiem, ieskaitot uzņēmuma līdzekļus, kas izmainīja asociācijas veiktos aprēķinus.

(64)

Francija apstrīd arī VDFU atzinumu, saskaņā ar kuru valsts palīdzība BIOSCOPE projektam neatbilst Tiesas noteiktajiem nosacījumiem minētajā Altmark spriedumā. Tā atgādina IV sadaļā jau sniegtos argumentus, jo īpaši vēršot uzmanību uz to, ka, no Francijas viedokļa, BIOSCOPE nejauc kopā atpūtu ar izglītojošām aktivitātēm, bet koncentrējas vienīgi uz pēdējām. Tā uzsver, ka šajā ziņā koncesija neļauj mainīt parka raksturu. Jebkuru koncesionāra mēģinājumu mainīt tā ekskluzīvo pedagoģisko raksturu varētu kvalificēt kā “īpaši nopietnu pārkāpumu”, kas dotu pamatu SYMBIO piemērot piespiedu pasākumus, kas var būt pat koncesionāra tiesību zaudēšana.

(65)

Turklāt Francija norāda, ka BIOSCOPE ir vienīgais projekts, kurš, no Francijas viedokļa, nekonkurē ne ar vienu līdzīgu Vācijas tematisko parku. No Francijas viedokļa, VDFU iesniegtās aktivitātes, kā šo parku kultūras aktivitāšu piemēri, ir mazsvarīgas un sekundāras salīdzinājumā ar atpūtas aktivitātēm. Turklāt Vācijā vienīgi Europa-Park parks atrodas vismaz apmēram trīs stundu brauciena attālumā no BIOSCOPE parka.

(66)

Vēl Francija apstrīd VDFU vērtējumu par valsts atbalsta saderību ar reģionālajām vadlīnijām. Francija uzskata, ka tās argumentācija par atbalsta reģionālo ietekmi nav pretrunīga. Ja valsts sasniegs savu mērķi, atbalsts tieši pozitīvi ietekmēs reģionu un valsts līdzekļi nebūs veltīgi izšķiesti. Tā atgādina par plašo pozitīvo ietekmi uz vietējo ekonomiku, ko tā saista ar BIOSCOPE projektu. Tā arī apšauba VDFU argumentu, ka BIOSCOPE var samazināt Vācijas parku rentabilitātei nepieciešamo apmeklētāju daudzumu. Vienīgais Vācijas parks, kas atrodas pietiekami tuvu BIOSCOPE parkam, lai varētu runāt par iespējamu tūristu pārdalīšanu, ir Europa-Park. Turklāt ikgadējais apmeklētāju skaits (3,3 miljoni, pēc Francijas datiem) būs tāds, kas liek apšaubīt, ka tā dzīvotspēja ir atkarīga no varbūtējā ikgadējā apmeklētāju daudzuma.

(67)

Francija atgādina, ka, no tās viedokļa, BIOSCOPE kultūras mērķis pilnībā sakrīt ar tā sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu.

VII.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Par atbalsta esamību

(68)

Pasākums ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ja tas vienam vai atsevišķiem uzņēmumiem sniedz selektīvas konkurētspējas priekšrocības, izmantojot valsts resursus tādā veidā, ka dalībvalstu sakari tiek pārveidoti vai pastāv risks, ka tie var tikt pārveidoti. Šajā sadaļā Komisija izvērtē visus četrus šīs definīcijas kumulatīvos kritērijus.

(69)

Nav nekādu šaubu, ka pasākums ir selektīvs, jo to saņem tikai viens uzņēmums – SMVP.

(70)

Valsts piedalīšanās par labu BIOSCOPE ietver vietējās pašpārvaldes apvienojošas organizācijas SYMBIO līdzekļu pārskaitījumu. Tādējādi tā nepārprotami sakoncentrē valsts resursus.

(71)

Francija atbalsta to, ka BIOSCOPE ir tik specifisks parks, ka tas nekādā veidā neaizstāj nevienu no citu atrakciju parku piedāvājumiem, un jo īpaši ir vienīgais, kas, saskaņā ar Francijas viedokli, atrodas uzņēmējdarbībai izdevīgā zonā. Šim projektam valsts piešķirtā palīdzība nevar iespaidot apmeklētāju plūsmu un tādējādi nevar ietekmēt dalībvalstu sakarus.

(72)

Komisija atzīst, ka BIOSCOPE piedāvātās aktivitātes ir krasi atšķirīgas no tradicionālo atrakciju parku piedāvātajām aktivitātēm. Tādējādi BIOSCOPE apmeklējumu nevar aizstāt ar identisku klasiska atrakciju parka apmeklējumu, kas, protams, rezultātā lielā mērā samazinātu to apmeklētāju skaitu, ko BIOSCOPE varētu pārņemt no šiem klasiskajiem parkiem.

(73)

Komisija tomēr uzskata, ka ar šo atšķirību nepietiek, lai absolūti izslēgtu jebkuru aizstāšanas veidu. Būtībā, ja cilvēkiem jāizlemj, kā pavadīt brīvo laiku, viņi ne vienmēr izvēlas starp tāda paša veida aktivitātēm. Viņi, piemēram, var nolemt iet uz baseinu, nevis zooloģisko dārzu, kaut gan laika pavadīšana zooloģiskajā dārzā būtiski atšķiras no laika pavadīšanas baseinā. Līdzīgā veidā bieži vien vecāki nolemj doties uz muzeju ar visu ģimeni, kaut gan, ja ļautu izvēlēties bērniem, viņi priekšroku dotu gadatirgus apmeklējumam.

(74)

Tādējādi Komisija uzskata, ka BIOSCOPE apmeklējums varētu būt zināma alternatīva Vācijas atrakciju parku apmeklējumam, lai gan ierobežotā veidā.

(75)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā pasākums tiešām var ietekmēt dalībvalstu sakarus un atbilst izvirzītajam kritērijam.

(76)

Lai noteiktu, vai pasākums piešķir konkurences priekšrocību uzņēmumam SMVP, Komisijai jāpārbauda, vai valsts piedalīšanās ļauj uzņēmumam atrasties situācijā, kas ir labāka situācija, kurā tas atrastos, ja tirgus noteikumi būtu brīvi.

(77)

Pat finansiāla valsts piedalīšanās nav pietiekams nosacījums, lai secinātu, ka pastāv priekšrocība uzņēmumam, kas gūst labumu no šīs piedalīšanās. Būtībā valsts piedalīšanos var īstenot ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus pieņemtu privāts investors tirgus ekonomikas apstākļos. Tādējādi tā nav priekšrocība Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(78)

Šajā gadījumā pētījumu par valsts piedalīšanos īpaši sarežģī koncesijas juridiskais raksturs, kas abām pusēm nosaka tiesības un ļoti nevienlīdzīgus pienākumus.

(79)

Kodolīgi izsakoties, no ekonomikas viedokļa, var uzskatīt, ka abas puses iegulda BIOSCOPE projektā, tomēr ar atšķirīgu riska pakāpi. SYMBIO, kas pārstāv valsts varu, uzņemas nelielu risku, taču SMVP uzņemas būtisku komerciālu risku. Pašsaprotami, ka investors, kas uzņemas mazāku risku, saņem mazāk nekā tas, kurš uzņemas lielāku risku.

(80)

Pētījumam tādējādi jo īpaši jānovērtē rentabilitātes līmeņu atbilstība attiecīgajām investīcijām.

(81)

Komisija atzīmē, ka šo pētījumu veica neatkarīgs uzņēmums Rise Conseil, kura secinājumi ir nosūtīti Francijai.

(82)

Šajā pētījumā secināts, ka SMVP uzņēmumam BIOSCOPE projekta rentabilitātes līmenis nav augstāks kā investīcijām, kas veiktas pilnībā privātos projektos. Tajā arī secināts, ka BIOSCOPE projekta rentabilitātes līmenis uzņēmumam SYMBIO ir pielīdzināms to investīciju rentabilitātes līmenim, kurām nav riska pakāpes. Pētījums tiecas pierādīt attiecīgo investoru rentabilitātes līmeņa zināmu atbilstību tirgus līmeņiem.

(83)

Tomēr šis pētījums ir balstīts uz to, ka var akceptēt valsts varas iestāžu un SMVP investīciju nozīmīgu atšķirību. Lai tirgus ekonomikā īstenotu privātā investora principu, citam privātam investoram, kas varbūt atšķiras no parka pārvaldītāja, jābūt iespējām veikt investīcijas, kas pielīdzināmas valsts investīcijām.

(84)

Saskaņā ar paša SMVP piezīmēm, ir ļoti iespējams, lai neapgalvotu pilnīgi noteikti, ka projektu nevar uzsākt bez šādas SYMBIO līdzdalības. Tas tiecas norādīt, ka SYMBIO līdzdalību nevar aizvietot ar privāta investora līdzdalību, pat pastāvot tādiem pašiem nosacījumiem (nav riska zema ienesīguma dēļ). Komisija uzskata, ka to nav nepieciešams pretstatīt Rise Conseil pētījuma rezultātiem, jo iespējams, ka valstij ir īpaši juridiskie akti, kas tai ļauj piedalīties ar tādiem nosacījumiem, kādu nav privātiem dalībniekiem.

(85)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija nevar izslēgt, ka uzņēmumam SMVP ir priekšrocība.

(86)

Minētais Tiesas spriedums Altmark lietā norāda četrus kumulatīvus nosacījumus, kas, kad tie ir pārbaudīti, ļauj pasākumu klasificēt kā to izdevumu kompensāciju, kuri saistīti ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, un šajā sakarā izvairīties no konkurences priekšrocības noteikšanas.

(87)

Pirmais no šiem nosacījumiem paredz, ka “saņēmējuzņēmumam tiešām jābūt atbildīgam par sabiedrisko pakalpojumu pienākumu izpildi un [ka] šiem pienākumiem jābūt skaidri definētiem”.

(88)

Pārbaudes procedūras oficiālās uzsākšanas laikā Komisija apšaubīja, vai šajā gadījumā šis nosacījums ir izpildīts.

(89)

Pēc Francijas un trešo pušu sniegtās informācijas izvērtēšanas Komisija uzskata, ka tās šaubas par šo jautājumu nevar kliedēt.

(90)

Vispirms Komisija uzskata, ka BIOSCOPE pedagoģiskais un izglītojošais mērķis tādā veidā, kā tas, piemēram, ir izklāstīts koncesijas ievadā, ir pārāk nenoteikts, lai to varētu uzskatīt par sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma skaidru definīciju. Šī definīcija it īpaši ir pārāk plaša, lai varētu veikt jebkādu šā uzdevuma izmaksu novērtējumu.

(91)

Turklāt Komisija uzskata, ka Francijas arguments, ka koncesija kopumā piedāvā sabiedrisko pakalpojumu pienākumu definīciju, vairs nav pieņemams. Šī koncesija būtībā ietver vairākus pantus, kuri būtu pilnīgi identiski, ja BIOSCOPE projektam nebūtu ne vismazākā pedagoģiskā vai izglītojošā mērķa, un kuri nevar paredzēt sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma definīciju. Vajadzēja vismaz noteikt, kuri koncesijas panti attiecas uz šo izglītojošo uzdevumu. Tomēr Komisija uzskata, ka šajā sakarā nav pietiekami precīza panta, izņemot varbūt vienīgi pantus par īpašām cenām atsevišķām lietotāju kategorijām, par ko ir runa 92. apsvērumā.

(92)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka tie koncesijas panti par īpašām cenām atsevišķām apmeklētāju kategorijām, uz kuriem atsaucas Francija, tiešām var veidot pamatu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevuma definīcijai. Tomēr ir skaidrs, ka šie panti paredz vienīgi BIOSCOPE darbības iedalījumu. Ja, definējot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevumu, ir izdarīta atsauce uz tiem, šī uzdevuma nenoteiktība neļauj pamatot to, ka projekts kopumā uzskatāms par sabiedrisku pakalpojumu projektu. Turklāt nav skaidrs arī ar šiem pantiem saistītais sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma apjoms. Pat nesubsidētos parkos ir normāli paredzēt speciālas cenas atsevišķām lietotāju grupām. Runa ir par plaši izplatītu uzņēmējdarbības praksi.

(93)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka nevar izslēgt priekšrocības esamību saņēmējuzņēmuma labā, kā arī iespēju, ka šo priekšrocību varētu segt tikai ļoti nepilnīgi ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevuma veikšanas izdevumu kompensāciju.

(94)

Komisija tādējādi nevar izslēgt, ka pastāv valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē SMVP labā. Tomēr VII sadaļas 2. punktā tiks pierādīts, ka gadījumā, ja šāds atbalsts pastāv, tas ir saderīgs ar Līgumu.

2.   Par atbalsta saderību

(95)

Komisija atzīmē, ka atbalsts ir piešķirts investīciju projektam, kas Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē atrodas nelabvēlīgā zonā (Elzasas kālija raktuves). Runa ir par ad hoc atbalsta projektu, jo tas neiekļaujas nevienā līdz šim Komisijas apstiprināto atbalstu sistēmā.

(96)

Šādus investīciju projektus reizēm var analizēt, ņemot vērā daudznozaru pamatlīgumu par reģionālo atbalstu, kas paredzēts lieliem investīciju projektiem. Šajā gadījumā, kad atbalsta piešķiršanas datums atbilst datumam, kurā parakstīta koncesijas papildu vienošanās, proti, 2002. gada 9. jūlijam, iespējami piemērojamais daudznozaru pamatlīgums ir publicēts 1998. gadā (11). Šis pamatlīgums turpmāk tiek saukts par “pamatlīgumu”.

(97)

Pamatlīguma 2.1. punkts ierobežo tā piemērošanas jomu attiecībā uz atsevišķiem projektiem, pārbaudot divus turpmāk izklāstītos alternatīvos kritērijus.

(98)

Pirmo kritēriju veido trīs kumulatīvi apakškritēriji:

projekta kopējām izmaksām jābūt vismaz 50 miljoniem euro,

apvienoto atbalstu summu intensitātei jābūt vismaz 50 % no maksimālā reģionālā atbalsta, kas noteikts lielajiem uzņēmumiem attiecīgajā zonā,

atbalstam uz vienu izveidotu vai saglabātu darba vietu jābūt vismaz 40 000 euro.

(99)

Šajā sadaļā tiks pierādīts, ka projekta kopējās izmaksas ir [60–65]* miljoni eiro, ka atbalsta intensitāte ir [7–8 %]*, lai gan attiecīgās zonas maksimālā robeža ir 10 %, kā arī to, ka atbalsta subsīdijas ekvivalents pirms nodokļu nomaksas ir [5–10]* miljoni euro, kas uz 105 izveidotajām darba vietām atbilst atbalstam uz vienu darba vietu [45 000–95 000]* euro apmērā.

(100)

Tādējādi pamatlīgums ir piemērojams.

(101)

Lai noteiktu, vai atbalsts ir saderīgs ar pamatlīguma kritērijiem, Komisijai vispirms jāaprēķina atbalsta intensitāte. Šī intensitāte turpmāk jāsalīdzina ar maksimālo intensitāti, ko aprēķina, izmantojot pamatlīguma 3.10. punktā minēto aprēķina formulu.

(102)

Tāda atbalsta intensitāte, kurš piešķirts kā subsīdija, ir attiecība starp subsīdiju un piešķirtajām izmaksām. Ja atbalstu piešķir nevis kā subsīdiju, bet citādi, tas vispirms jāpārveido par subsīdijas ekvivalentu, lai to varētu attiecināt uz piešķirtajām izmaksām.

(103)

Valsts sniegtais atbalsts šajā gadījumā ir komplekss. Tas ietver ne tikai subsīdijas elementu, bet arī citus pozitīvus un negatīvus elementus, kas atvasināti no koncesijā paredzētajām katras puses tiesībām un pienākumiem. Lai aprēķinātu atbalsta subsīdijas ekvivalentu, jāņem vērā visi šie elementi.

(104)

Šajā tabulā rezumēti attiecīgās koncesijas principi, kā arī to pozitīvā vai negatīvā ietekme uz uzņēmumam SMVP piešķirto atbalstu.

Koncesijas princips

Ietekme uz SMVP

Valsts līdzdalība sākotnējā ieguldījumā

Pozitīva

Zemes nodošana lietošanā

Pozitīva

Apsaimniekošanas maksas maksājums valstij

Negatīva

Īpašuma atgriešana valstij koncesijas termiņa beigās

Negatīva

(105)

Lai aprēķinātu subsīdijas ekvivalentu pirms nodokļu nomaksas, vajadzētu noteikt katra šā elementa lielumu un noteikt to algebrisko summu. Lai aprēķinātu šos elementus, Komisija izmantoja savā rīcībā esošo informāciju, jo īpaši to, kas sniegta uzņēmuma Rise Conseil ziņojumā.

(106)

Valsts līdzdalību sākotnējā ieguldījumā ir viegli novērtēt – tā ir noteikta līdz 30,5 miljoniem euro. Valsts iemaksas pārskaitīs pakāpeniski, sadalot tās uz 10 gadiem. Tādējādi tās vajadzētu aktualizēt. Lai to izdarītu, Komisija izmantoja aktualizācijas un atskaites likmi, ko tā ieteica Francijai atbalsta piešķiršanas datumā. Šī likme ir 5,06 %. Tā izmantota visos turpmākajos aprēķinos.

(107)

Valsts līdzdalības aktualizētā vērtība sākotnējā ieguldījumā ir 25,933 miljoni euro.

(108)

Turklāt jāatzīmē, ka BIOSCOPE investīcijās tā ir vienīgā valsts līdzdalība subsīdijas veidā. Vēlākas investīcijas pilnībā uzņemas SMVP.

(109)

Zemes nodošana lietošanā, kas nozīmē SMVP nemaksātās īres maksas vērtību, ir novērtēta 6,718 miljonu euro apmērā. Šis aprēķins balstīts uz tās zemes vērtību, kur darbojas no BIOSCOPE netālu esošais Pulversheim (starp 10 un 12 euro/m2), kā arī uz ikgadējās zemes īres maksas likmi 8 %, ko noteikusi Nodokļu ģenerāldirekcija.

(110)

Sabiedrībai SYMBIO uzņēmuma SMVP maksātās apsaimniekošanas maksas kopējā vērtība ir noteikta 7,295 miljoni euro. Šī vērtība noteikta, balstoties uz apgrozījumu, ko BIOSCOPE paredzējis savā uzņēmējdarbības plānā, kurš iesniegts Komisijai.

(111)

Vissarežģītāk ir noteikt, kāda ir ietekme no īpašuma atgriešanas valstij. Ir skaidrs, ka šī ietekme ir nelabvēlīga uzņēmumam SMVP. Ja tā būtu klasiska subsīdija, atbalsta saņēmējs būtībā ir un neatgriezeniski paliek īpašnieks savām investīcijām, no kurām viņš var gūt peļņu pilnā apmērā. It sevišķi viņš tās var pārdot tirgū. Šajā gadījumā 30 gadu ilgās koncesijas termiņa beigās BIOSCOPE projektu, tostarp arī uzņēmuma līdzekļus, pilnībā atgriež valstij (12). Salīdzinājumā ar parastu situāciju SMVP tādējādi zaudē līdzekļu vērtību, kas atbilst cenai, par kuru uzņēmums to varētu pārdot tirgū (kas, protams, aktualizēta sākotnējā datumā).

(112)

Tādējādi Komisija uzskata, ka šo SMVP zaudētās pārdošanas cenu var izmantot, lai koncesijā paredzēto īpašuma atgriešanu valstij novērtētu kā negatīvu ietekmi.

(113)

Lai aprēķinātu šo pārdošanas cenu, izmantoja divas atšķirīgas metodes – bruto peļņas koeficienta metodi un brīvo naudas plūsmu metodi.

(114)

Pirmā metode paredz valorizēt uzņēmumu attiecīgi tā normatīvās bruto peļņas vērtības koeficientam. Koeficients ir atkarīgs no nozares, to nosaka, balstoties uz nesenajiem darījumiem, kuru finanšu dati ir publiskoti.

(115)

Uzņēmuma Rise Conseil veiktais pētījums par koeficientu vērtībām, kas novērotas nozarē veiktajos nesenajos darījumos, par kuriem pietiek publiskotu finanšu datu, parāda mainīgus koeficientus starp 6,3 (13) un 13,25 (14) ar vidējo lielumu 8,71.

(116)

Šā vidējā koeficienta piemērošana BIOSCOPE gadījumā ceļ uzņēmuma vērtību līdz [15–20]* miljoniem euro (15).

(117)

Otrā metode paredz noteikt normatīvo brīvo naudas plūsmu uzņēmumam laika posmā pēc koncesijas un uzskatīt, ka uzņēmumam ir varbūtējas sabiedrības vērtība, kura šo naudas plūsmu iegūst pastāvīgi.

(118)

Šis aprēķins pieprasa izvirzīt pieņēmumu par naudas plūsmu pastāvīgo likmi.

(119)

Uzņēmuma Rise Conseil pētījums par neseno darījumu finanšu analīzi izvirza pieņēmumus par mainīgu pastāvīgo likmi starp 1 % (16) un 3,5 % (17) ar vidējo lielumu 2,2 %.

(120)

Turklāt parasti uzskata, ka pastāvīgā likme atbilst ekonomiskā pieauguma līmenim. Tā kā šis līmenis Francijā pēdējos gados ir starp 1 % un 3 %, Komisija uzskata, ka pastāvīgai likmei var piemērot 2,2 % vērtību.

(121)

Šīs metodes piemērošana iepriekš minētajiem pieņēmumiem paredz uzņēmuma vērtību [15–20]* miljoni euro (18). Tā ir tuva iepriekšējai vērtībai, kas norāda uz abu ekonomisko pieeju konsekvenci.

(122)

Lai nedotu priekšroku tikai vienai ekonomiskai pieejai, Komisija, aprēķinot parka vērtību, ir noteikusi divu iegūto rezultātu vidējo aritmētisko, proti, [15–20]* miljonus euro.

(123)

Atbalsta subsīdijas ekvivalents pirms nodokļu nomaksas tādējādi ir 25,933 + 6,718 – 7,295 – [15–20]* =[5–10]* miljoni euro.

(124)

Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti, to vajadzētu attiecināt uz piešķiramajām investīcijām.

(125)

Investīcijas projektā BIOSCOPE sadalāmas divās lielās daļās – sākotnējās investīcijas, kas vajadzīgas parka atklāšanai, un vēlākās investīcijas, lai uzturētu parka pievilcību.

(126)

Šie divi investīciju veidi ir abi koncesijā minētie veidi. Koncesija nosaka pirmā investīciju veida vērtību 61,5 miljonu euro apmērā, kuru ieguldīšana ir sadalīta starp SYMBIO un SVMP. Šo investīciju aktualizētā vērtība ir 49,985 miljoni euro. Savukārt koncesija kvantitatīvi nenosaka vēlāku investīciju vērtību, vienīgi norāda, ka tām jābūt tādām, kas ļauj saglabāt parka pievilcību. Vēlākās investīcijas jāapstiprina SYMBIO, un par tām pilnībā ir atbildīgs uzņēmums SMVP.

(127)

Lai noteiktu, cik liela ir vēlāku investīciju vērtība, Komisija balstījās uz SMVP uzņēmējdarbības plānu, kuru ir apstiprinājis SYMBIO.

(128)

Kopējā vēlāku investīciju aktualizētā vērtība ir ap [25–35]* miljoniem euro. Komisija uzskata, ka šī vērtība ir noteikta piesardzīgi, jo šo investīciju vidējais īpatsvars uz koncesijas 10 gadiem, kad BIOSCOPE darbības temps būs pieaudzis, ir tikai 14 % no apgrozījuma, lai arī vidēji Francijā šajā nozarē tas ir starp 16 un 25 % no apgrozījuma (19). Ja šo investīciju novērtējums nebūtu noteikts tik piesardzīgi, tās būtu lielākas un tādējādi samazinātos aprēķinātā atbalsta intensitāte. Komisija tādējādi var samierināties ar piesardzīgu novērtējumu attiecībā uz savām vajadzībām.

(129)

No vēlāku investīciju [25–35]* miljoniem euro Komisija piešķiramo izmaksu aprēķinam pamatā izmantojusi vienīgi to daļu, kas atbilst investīcijām jaunajās atrakcijās, proti, ar BIOSCOPE darbības paplašināšanos saistītai daļai jeb [15–20]* miljoniem euro, izslēdzot tās uzturēšanas vai atjaunošanas investīcijas, kas attiecas uz [10–15]* miljoniem euro. Būtībā vienīgi pirmās izmaksas atbilst sākotnējām investīcijām reģionālo vadlīniju nozīmē (minēto vadlīniju 4.4. punkts).

(130)

Piešķiramo izmaksu aprēķina pamats tādējādi ir 49,585 miljoni euro pirmajai investīciju daļai plus [15–20]* miljoni euro otrajai daļai, proti, [65–70]* miljoni euro.

(131)

No šīm izmaksām Komisija tad atrēķināja to daļu, kas attiecas uz atrakciju uzsākšanas aktivitātēm un kas nav piešķiramas kā reģionālo vadlīniju 4.5. punktā noteiktais atbalsts. Francijas nodrošināto pirmā posma izmaksu precīzā aprakstā šī daļa ir paredzēta 5 % no kopējām izmaksām. Komisija secināja, ka līdzīgi tiktu piešķirtas izmaksas nākamiem posmiem. Piešķiramās izmaksas reģionālo vadlīniju nozīmē tādējādi atbilst 95 % no [65–70]* miljoniem euro, proti, [60–65]* miljoniem euro.

(132)

Atbalsta intensitāte kā subsīdijas ekvivalents pirms nodokļu nomaksas tādējādi ir 7,279/[60–65]* = [10–12]* %.

(133)

Intensitāte kā neto subsīdijas ekvivalents atbilstīgi šai vērtībai, kas aprēķināta, izmantojot pieņēmumus par uzņēmējdarbības plāna lineāru amortizāciju, kā arī aktualizācijas un atskaites likmi, ko Komisija ieteikusi Francijai, ir [7–8]* % (20).

(134)

Pamatlīguma 3.10. punktā minētā formula paredz, ka maksimāli pieļaujamo intensitāti nosaka, ņemot vērā četrus rādītājus.

(135)

Pirmais rādītājs, apzīmēts ar R, ir maksimālā lielajiem uzņēmumiem atļautā atbalsta intensitāte attiecīgajā atbalstītajā jomā. Šajā gadījumā R = 0,10.

(136)

Otrais rādītājs, apzīmēts ar T, ir konkurences situācijas faktors.

(137)

Pamatlīguma 3.3. punkts paredz, ka “lai noteiktu, vai attiecīgo (apakš)nozari ir vai nav bīstami skārusi strukturālā spēja saražot vairāk produkcijas, nekā nepieciešams, Kopienas mērogā Komisija ņems vērā starpību starp vidējo rūpnieciskās ražošanas jaudu izmantojuma līmeni kopumā un attiecīgās (apakš)nozares jaudu izmantojuma līmeni”. Tiek uzskatīts, ka pastāv spēja saražot vairāk produkcijas, nekā nepieciešams, ja piecu gadu laikā attiecīgās (apakš)nozares jaudu izmantojuma līmenis ir par diviem procentu punktiem zemāks nekā vidējais rūpnieciskās ražošanas jaudu izmantojuma līmenis kopumā. Ja starpība ir lielāka par pieciem procentu punktiem, strukturālā spēja saražot vairāk produkcijas, nekā nepieciešams, uzskatāma par nopietnu.

(138)

Kā Komisija jau atzīmējusi agrākos lēmumos (21), nav iespējams salīdzināt ražošanas nozari ar pakalpojumu nozari, kāda ir atpūtas parku nozare vai kādas ir tās apakšnozares. Tādējādi nevar piemērot 137. apsvērumā aprakstīto kvantitatīvo kritēriju.

(139)

Ja ir pārāk maz datu par jaudu izmantojumu, pamatlīguma 3.4. punktā norādīts, ka Komisija izvērtēs, vai attiecīgās tirgū īstenotās investīcijas ir samazinājušās. Lai to izdarītu, Komisija salīdzina apspriežamo produkta vai produktu acīm redzamā patēriņa attīstību ar rūpnieciskās ražošanas pieauguma līmeni kopumā.

(140)

No 1997. līdz 2002. gadam vidējais rūpnieciskās ražošanas pieauguma līmenis EEZ kopumā bija 4,8 % (22).

(141)

Ir sarežģīti iegūt skaitļus par patēriņa pieauguma līmeni attiecībā uz visiem Kopienas atpūtas parkiem.

(142)

Runājot konkrēti par Franciju, kurā atrodas BIOSCOPE, nozares pieauguma līmenis ir atzīts par īpaši augstu.

(143)

Saskaņā ar Francijas Senāta ziņojumu (23) desmit gadu laikā Francijas atpūtas parku darbība ir palielinājusies deviņas reizes, un tas atbilst vidējam pieauguma līmenim 25 % apmērā. Saskaņā ar šo pašu ziņojumu nozares pieaugumam turpmāk vajadzētu palēnināties, tomēr vienmēr atrasties amplitūdā no 4 % līdz 8 %.

(144)

Komisija uzskata, ka šos Francijai aprēķinātos skaitļus var pieņemt, lai izpētītu šo gadījumu, jo īpaši tāpēc, ka Elzasai tuvās dalībvalstis, kas vienīgās atrodas BIOSCOPE uzņēmējdarbībai izdevīgā zonā, šajā sakarā atrodas Francijai līdzīgā situācijā (24).

(145)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka investīcijas nav ieguldītas mazākā apjomā, tās īstenojot tirgū.

(146)

Jāpiebilst, ka Grévin et Compagnie grupas attiecīgā produkta, t. i., atpūtas parku, tirgus daļa, ir daudz zemāka par 40 %. Kā piemēru var minēt to, ka, joprojām atsaucoties uz iepriekšminēto Senāta ziņojumu, kopējais apmeklētāju skaits, ko grupa guvusi 2002. gadā, ir 5 miljoni, savukārt Disneyland Paris parks viens pats vien guvis 13,1 miljonu apmeklētāju.

(147)

Piemērojot pamatlīgumā paredzēto atbilstības tabulu, Komisija nonāca pie secinājuma, ka T = 1.

(148)

Trešais rādītājs, apzīmēts ar I, ir kapitāla/darba rādītājs. Tas norāda uz attiecību starp projekta piešķiramajām izmaksām un šā projekta radīto darba vietu skaitu. Šajā gadījumā piešķiramās izmaksas ir ap [60–65]* miljoniem euro, un tās ir 105 tiešās pilna laika darba vietas. Attiecība starp šīm divām vērtībām ir apmēram [600 000–650 000]* euro uz vienu radīto darba vietu. Piemērojot pamatlīgumā paredzēto atbilstības tabulu, jāsecina, ka I = 0,8.

(149)

Ceturtais rādītājs, apzīmēts ar M, ir reģionālās ietekmes faktors. Šis faktors vienmēr ir lielāks vai vienāds ar 1.

(150)

Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, var secināt, ka maksimāli pieļaujamā intensitāte ir augstāka vai vienāda ar 0,10 × 1 × 0,8 × 1 = 8 %.

(151)

Atbalsta intensitātei esot [7–8 %]* un maksimāli pieļaujamai intensitātei esot augstākai vai vienādai ar 8 %, atbalsta intensitāte ir saderīga ar pamatlīguma normām.

(152)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka atbalsts ir saderīgs ar reģionālo vadlīniju kritērijiem un tādējādi saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(153)

Komisija tomēr atgādina, ka šis pozitīvais novērtējums ir balstīts uz parka projekta un koncesijas pašreizējo stāvokli, kāds tā apraksts ir iesniegts Komisijai. Ja mainās parka projekta raksturs vai ievērojami mainās valsts līdzdalība, par projektā veiktajām izmaiņām ir jāinformē Komisija, lai tā varētu izvērtēt šīs izmaiņas no jauna, ņemot vērā Kopienas noteikumus par valsts atbalstu.

(154)

Komisija iepriekš neveido pieņēmumu par to, vai koncesijas piešķiršanas procedūra attiecībā uz uzņēmumam SMVP paredzēto BIOSCOPE izveidi un apsaimniekošanu atbilst Kopienas tiesību aktu noteikumiem un principiem. Šajā sakarā Komisija patur tiesības pieņemt atbilstīgus mērus, ja tas būs vajadzīgs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pasākums, kuru Francija veic uzņēmuma SMVP – Mise en Valeur du Patrimoine Culturel labā un kura noteikumi ir iekļauti sabiedrisko pakalpojumu deleģēšanas līgumā attiecībā uz “koncesiju par BIOSCOPE tematiskā parka koncepciju, īstenošanu un apsaimniekošanu”, kas noslēgts starp SYMBIO, no vienas puses, un uzņēmumu SMVP – Mise en Valeur du Patrimoine Culturel, no otras puses, ko groza tā 2002. gada 9. jūlija papildu vienošanās, kaut gan tas ir valsts atbalsts, tas ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2004. gada 8. septembrī

Komisijas vārdā ––

Komisijas loceklis

Mario MONTI


(1)  OV C 20, 24.1.2004., 6. lpp.

(2)  OV C 97, 24.4.2003., 10. lpp.

(3)  Skatīt 1. lappuses zemsvītras piezīmi.

(4)  Sabiedrisko pakalpojumu deleģēšanas procedūra ir pakļauta L.1411-1. pantu noteikumiem un atbilstīga teritoriālo kopienu ģenerālkodeksam.

(5)  OV S 168, 1.9.1998., 113001.

(6)  Ar “valsti” turpmāk saprotot Elzasas, Augšreinas un Lejasreinas teritoriālās kopienas.

(7)  Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedums Lietā C-280/00, Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg contre Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH, klātesot de Oberbundesanwalt beim Bundesverwaltungsgericht, Rec. 2003, I-7747. lpp.

(8)  Dažas teksta daļas ir izlaistas, lai nodrošinātu, ka konfidenciālas informācijas neizpaušanu. Trūkstošās teksta daļas apzīmētas ar zvaigznīti, kvadrātiekavās norādot izlaistā teksta daudzumu procentos.

(9)  Šis apmierinošais apgalvojums, no Francijas viedokļa, vienlaikus sakrīt ar pēdējiem diviem no četriem Altmark sprieduma kritērijiem.

(10)  OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp. Grozītās vadlīnijas (OV C 258, 9.9.2000., 5. lpp.).

(11)  OV C 107, 7.4.1998., 7. lpp.

(12)  Īstenībā BIOSCOPE paliek pat stricto sensu valsts īpašumā visu koncesijas laiku, bet šā īpašuma ietekme ekonomiski ir īsti jūtama vienīgi koncesijas beigās, kad koncesionāram jāatsakās bez kompensācijas no īpašuma lietošanas.

(13)  Parques Reunidos pārdošana (avots: Rise Conseil ziņojums, kas citē Advent vietni internetā).

(14)  Tussauds pārdošana (avots: Rise Conseil ziņojums, kas citē 2003. gada 9. decembra laikrakstu Les Echos un 2003. gada 23. februāra laikrakstu Daily Telegraph).

(15)  Šis aprēķins balstīts uz bruto peļņu, kas paredzēta BIOSCOPE uzņēmējdarbības plānā, kurā nav varbūtējās nomas maksas, kas uzņēmumam jāmaksā par zemes izmantošanu, lai rēķinātos ar to, ka iespējamajam pircējam jāizīrē patiesībā sava zeme, izņemot, ja tas saņem jaunu atbalstu.

(16)  Uzņēmuma Gruppo banca sella veiktais pētījums par Ebizcuss.com un International Computer apvienošanos.

(17)  Uzņēmuma CIC Securities veiktais pētījums par Avenir France akciju izvietošanu biržā.

(18)  Arī šajā aprēķinā ņemta vērā potenciālā pircēja vajadzība maksāt īres maksu par zemi.

(19)  Avots: Rise Conseil pētījums.

(20)  Šis aprēķins ir balstīts uz pieņēmumu, ka, ja uzņēmums varētu pārdot savu īpašumu līdz koncesijas beigām, pārdošanas cena pilnībā ietekmētu uzņēmuma peļņu un šajā sakarā būtu pakļauta uzņēmumu nodoklim, kas tādā pašā mērā samazinātu SMVP pārdošanas peļņu. Ja neņem vērā šo ietekmi, neto subsīdijas ekvivalents būtu vēl mazāks.

(21)  Skatīt 2001. gada 7. augusta Komisijas lēmumu Lietā Nr. 229/01 – Itālija – atbalsts Pompei Tech World SpA atpūtas parka izveides projektam (OV C 330, 24.11.2001., 2. lpp.).

(22)  Skatīt 2004. gada 20. aprīļa Komisijas lēmumu Lietā Nr. 611/2003 – Vācija – (Sachsen-Anhalt) atbalsts e-glass AG investīcijām.

(23)  Finanšu likumprojekts 2004. gadam. III sējums. Pielikums Nr. 20. Tūrisms. VI sadaļa “Atpūtas parki Francijā”. Pieejams Senāta interneta vietnē: http://senat.fr/rap/l03-073-320/l03-073-32029.html

(24)  Saskaņā ar iepriekšminēto Francijas Senāta ziņojumu atrakciju parku nozares ekonomiskās nozīmības ziņā Francija atrodas tieši aiz Beļģijas un Vācijas.


28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/34


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 23. maijs)

par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz čilli, čilli produktiem, garo kurkumu un palmu eļļu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1454)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/402/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 jāaptur tādas pārtikas vai barības laišana tirgū vai lietošana, kas var nopietni apdraudēt cilvēka veselību, vai, ja šos draudus nevar apmierinoši novērst ar attiecīgo dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, jāveic jebkuri citi atbilstīgi pagaidu pasākumi.

(2)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/92/EK par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz čilli un čilli produktiem (2), dalībvalstis ir veikušas pārbaudes, kas vajadzīgas, lai noteiktu šādu ķīmisko vielu klātbūtni: SUDAN I, SUDAN II, SUDAN III un Scarlet Red (SUDAN IV). Šīs vielas tika konstatētas čilli un čilli produktos, kā arī garajā kurkumā un palmu eļļā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. pantu par visiem iegūtajiem datiem paziņoja, izmantojot Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmu.

(3)

Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) ir klasificējusi vielas SUDAN I, SUDAN II, SUDAN III un Scarlet red (SUDAN IV) kā 3. kategorijas kancerogēnus.

(4)

Iegūto datu apmērs norāda uz viltošanas gadījumiem, kas nopietni apdraud veselību.

(5)

Ņemot vērā veselības apdraudējuma nopietnību, jāpatur spēkā Lēmumā 2004/92/EK paredzētie pasākumi, kā arī jāattiecina tie uz garo kurkumu un palmu eļļu. Turklāt jāņem vērā iespējamā trīsstūrveida tirdzniecība, īpaši attiecībā uz tādiem pārtikas produktiem, kas nav pakļauti oficiālai izcelsmes sertifikācijai. Lai aizsargātu sabiedrības veselību, ir lietderīgi prasīt, lai čilli, čilli produktu, garās kurkumas un palmu eļļas sūtījumiem, ko ieved Kopienā jebkādā veidā un kas paredzēti lietošanai pārtikā, pievienotu analīzes protokolu, kuru iesniedz attiecīgais ievedējs vai pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks un kurā ir pierādīts, ka sūtījums nesatur vielas SUDAN I, SUDAN II, SUDAN III un Scarlet red (SUDAN IV).

(6)

Analīzes protokolam, kas pievienots čilli, čilli produktu, garās kurkumas un palmu eļļas sūtījumiem, jābūt oriģināldokumentam, ko vīzējušas minētā dokumenta izdevējas valsts kompetentās iestādes. Šo pasākumu mērķis ir uzlabot minētajā dokumentā sniegtās garantijas.

(7)

No dalībvalstīm arī jāpieprasa izlases veidā ņemt paraugus un analizēt čilli, čilli produktus, garo kurkumu un palmu eļļu, kas paredzēta ievešanai vai jau ir laista tirgū.

(8)

Ir lietderīgi likt iznīcināt viltotus čilli, čilli produktus, garo kurkumu un palmu eļļu, lai novērstu to nokļūšanu pārtikas apritē.

(9)

Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi ietekmē dalībvalstu kontroles resursus, 12 mēnešu laikā jāpārskata to piemērošanas rezultāti, lai novērtētu, vai sabiedrības veselības aizsardzības labad šie pasākumi joprojām ir vajadzīgi.

(10)

Minētajā pārskatā jāņem vērā visu to analīžu rezultāti, ko veikušas kompetentās iestādes.

(11)

Jāveic pārejas posma pasākumi attiecībā uz tiem čilli, čilli produktu, garās kurkumas un palmu eļļas sūtījumiem, kas ievesti pirms šā lēmuma publicēšanas dienas.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“čilli” ir jebkāda veida kaltēti, sasmalcināti vai malti Capsicum ģints augļi ar KN kodu 0904 20 90, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un

b)

“čilli produkti” ir jebkāda veida karija pulveris ar KN kodu 0910 50, kas paredzēts lietošanai pārtikā, un

c)

“garā kurkuma” ir jebkāda veida garā kurkuma — kaltēta, sasmalcināta vai malta — ar KN kodu 0910 30, kas paredzēta lietošanai pārtikā, un

d)

“palmu eļļa” ir palmu eļļa ar KN kodu 1511 10 90, kas paredzēta tiešam patēriņam cilvēku uzturā.

2. pants

Ievešanas nosacījumi

1.   Dalībvalstis aizliedz ievest čilli, čilli produktus, garo kurkumu un palmu eļļu, ja sūtījumam pievienotais analīzes protokola oriģināls neapliecina, ka produkts nesatur nevienu no šādām ķīmiskām vielām:

a)

SUDAN I (CAS numurs 842-07-9);

b)

SUDAN II (CAS numurs 3118-97-6);

c)

SUDAN III (CAS numurs 85-86-9);

d)

Scarlet Red jeb SUDAN IV (CAS numurs 85-83-6).

2.   Analīzes protokolu vīzē attiecīgās kompetentās iestādes pārstāvis.

3.   Kompetentās iestādes dalībvalstīs pārbauda, vai katram ievešanai uzrādītajam čilli, čilli produktu, garās kurkumas un palmu eļļas sūtījumam ir pievienots 1. punktā paredzētais analīzes protokols.

4.   Ja 1. punktā paredzētā analīzes protokola nav, Kopienā reģistrētais ievedējs liek minētos produktus pārbaudīt, lai pierādītu, ka tie nesatur vienu vai vairākas 1. punktā minētās ķīmiskās vielas. Minēto produktu ievešana Kopienā tiek aizturēta oficiālā uzraudzībā, līdz kļūst pieejams analīzes protokols.

3. pants

Paraugu ņemšana un analīze

1.   Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, ieskaitot izlases paraugu ņemšanu un analīzi čilli, čilli produktiem, garajai kurkumai un palmu eļļai, kas uzrādīta ievešanai vai jau ir laista tirgū, lai apliecinātu, ka minētie produkti nesatur 2. panta 1. punktā minētās ķīmiskās vielas.

Dalībvalstis ar Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmas palīdzību informē Komisiju par visiem sūtījumiem, kuros konstatētas šīs ķīmiskās vielas.

Dalībvalstis katru ceturksni ziņo Komisijai par sūtījumiem, kuros šīs vielas nav konstatētas. Šos ziņojumus iesniedz līdz nākamā mēneša beigām pēc attiecīgā ceturkšņa.

2.   Jebkuru sūtījumu, kam veic oficiālu paraugu ņemšanu un analīzi, pirms laišanas tirgū drīkst aizturēt ne ilgāk kā 15 darbdienas.

4. pants

Sūtījuma sadalīšana pa daļām

Ja veic sūtījumu pa daļām, katrai sadalītā sūtījuma daļai pievieno apliecinātu 2. panta 1. punktā minētā analīzes protokola kopiju.

5. pants

Viltotu produktu sūtījumi

Čilli, čilli produktus, garo kurkumu un palmu eļļu, kuros konstatēta viena vai vairākas 2. panta 1. punktā minētās ķīmiskās vielas, iznīcina.

6. pants

Izmaksu segšana

Visas ar analīzēm, uzglabāšanu un iznīcināšanu saistītās izmaksas saskaņā ar 2. panta 1. vai 4. punktu un 5. pantu sedz ievedēji vai attiecīgie pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki.

7. pants

Pārejas posma pasākumi

1.   Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, attiecībā uz to produktu sūtījumiem, kas izvesti no to izcelsmes valsts pirms šā lēmuma publicēšanas dienas, dalībvalstis analīzes protokolu par 1. panta a) un b) punktā minētajiem produktiem pieņem bez oficiālās vīzas, kas paredzēta minētajā noteikumā.

2.   Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta, attiecībā uz to produktu sūtījumiem, kas izvesti no to izcelsmes valsts pirms šā lēmuma publicēšanas dienas, dalībvalstis pieņem 1. panta c) un d) punktā minēto produktu ievedumus bez analīzes protokola, kas paredzēts minētajā noteikumā.

8. pants

Pasākumu pārskatīšana

Šo lēmumu pārskata ne vēlāk kā 2006. gada 22. maijā.

9. pants

Atcelšana

Lēmumu 2004/92/EK atceļ.

10. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 23. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2004, 4. lpp.).

(2)  OV L 27, 30.1.2004., 52. lpp.


28.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/37


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 25. maijs),

ar ko atsevišķiem būvizstrādājumiem izveido jumtu un jumtu segumu ārējās ugunsizturības klases, kā paredzēts Padomes Direktīvā 89/106/EEK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1501)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/403/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (1), un jo īpaši tās 20. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 89/106/EEK paredzēts, ka, lai ņemtu vērā dažādus aizsardzības līmeņus būvdarbos valsts, reģiona vai vietējā līmenī, skaidrojošajos dokumentos nepieciešams izveidot dalījumu klasēs, kas atbilstu izstrādājumu tehniskajiem rādītājiem attiecībā uz katru pamatprasību. Minētie dokumenti ir publicēti kā “Komisijas paziņojums attiecībā uz Padomes Direktīvas 89/106/EEK skaidrojošajiem dokumentiem” (2).

(2)

Attiecībā uz drošības pamatprasībām ugunsgrēka gadījumā skaidrojošajā dokumentā Nr. 2 uzskaitīti vairāki savstarpēji saistīti pasākumi, kas kopumā nosaka ugunsdrošības stratēģiju, ko dalībvalstīs var izstrādāt dažādi.

(3)

Skaidrojošajā dokumentā Nr. 2 noteiktas prasības attiecībā uz būvizstrādājumiem, kas paredzēti jumtiem, kuri pakļauti ārējai uguns iedarbībai.

(4)

Panākot saskaņotu risinājumu, ar Komisijas 2001. gada 21. augusta Lēmumu 2001/671/EK, ar ko izpilda Padomes Direktīvu 89/106/EEK attiecībā uz jumtu un jumtu segumu ārējās ugunsizturības klasifikāciju (3), tika pieņemta klašu sistēma.

(5)

Atsevišķām tērauda jumta seguma loksnēm ar plastizola pārklājumu ir nepieciešams izmantot Lēmumā 2001/671/EK noteikto klasifikāciju.

(6)

Daudzu būvizstrādājumu un/vai būvmateriālu ārējās ugunsizturības raksturlielumi saskaņā ar Lēmumā 2001/671/EK paredzēto klasifikāciju ir vispāratzīti un pietiekami labi zināmi ugunsdrošību reglamentējošām iestādēm dalībvalstīs, tādējādi to atbilstība šiem konkrētajiem raksturlielumiem nav jātestē.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Būvniecības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Būvizstrādājumi un/vai būvmateriāli, kas atbilst visām “ārējās ugunsizturības” raksturlieluma prasībām un kas nav papildus jātestē, norādīti pielikumā.

2. pants

Konkrētas klases, kas jāpiemēro dažādiem būvizstrādājumiem un/vai būvmateriāliem un kas ietilpst ārējās ugunsizturības klasifikācijā, kura pieņemta Lēmumā 2001/671/EK, ir norādītas šā lēmuma pielikumā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 25. maijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV C 62, 28.2.1994., 1. lpp.

(3)  OV L 235, 4.9.2001., 20. lpp.


PIELIKUMS

Šā pielikuma tabulās ir uzskaitīti būvizstrādājumi un/vai būvmateriāli, kas atbilst visām ārējās ugunsizturības raksturlieluma prasībām un kas nav papildus jātestē.

Tabula

Ārējās ugunsizturības klases tērauda jumta seguma loksnēm ar plastizola pārklājumu

Izstrādājums

Klase (1)

Tērauda jumta seguma loksnes ar plastizola pārklājumu kā noteikts turpmāk un ja iekļautas vienslāņa vai daudzslāņu jumta seguma sistēmā, kā sīkāk izklāstīts turpmāk

BROOF (t1)

BROOF (t2)

BROOF (t3)

Jumta seguma loksnes saskaņā ar EN 14782 un EN 14783, ko veido profilēta tērauda loksnes, plakana tērauda loksnes vai paneļi no rituļos cinkota (coil-coated) tērauda vai no tērauda ar cinka un alumīnija sakausējuma pārklājumu, metāla biezums ≥ 0,40 mm ar organisku ārējo (laika apstākļu ietekmei atklāto) pārklājumu un, pēc izvēles, ar organisku pārklājumu otrā pusē (iekšpusē). Ārējais pārklājums ir no šķidrā veidā lietojamas plastizola krāsas ar maksimālo nominālo sausas krāsas kārtas biezumu 0,200 mm, ar PCS ne vairāk kā 8,0 MJ/m2 un maksimālo bezūdens masu 330 g/m2. Otrās puses organiskā pārklājuma (ja tāds ir) PCS ir ne vairāk kā 4,0 MJ/m2 un maksimālā bezūdens masa – 200 g/m2.

Vienslāņa jumta seguma sistēma, ko veido viens slānis neizolēta jumta seguma uz balsta iekārtas (nepārtrauktām vai atsevišķām balsta sliedēm) ar degamības klasifikāciju A2-s1, d0 vai labāku.

Daudzslāņu jumta seguma sistēma, kurā tērauda jumta seguma loksnes ar plastizola pārklājumu veido daudzslāņu struktūras ārējo slāni, kurā balsta iekārtas degamības klasifikācija ir A2-s1, d0 vai labāka, un kurā tieši zem tērauda loksnes ar plastizola pārklājumu ir izolējošs slānis ar degamības klasifikāciju A2-s1, d0 vai labāku. Minētā izolācija ir minerālvate bez pārklājuma, kas atbilst EN 13162, un stiklšķiedras pildījums ar minimālo blīvumu 10 kg/m3 (maksimālais sveķu nominālais saturs 5 % pēc svara) un biezumu ≥ 80 mm, vai akmens vate ar minimālo blīvumu 25 kg/m3 (maksimālais sveķu nominālais saturs 3,5 % pēc svara) un biezumu ≥ 80 mm.

Savienojumi. Ja augšējā lokšņu slānī ir savienojumi, tie ir šādi:

Trapecveida profilētas loksnes – sānu pārlaidumi pārklājas vismaz par vienu vilni un galu pārlaidumi ir ne mazāki kā 100 mm.

Sinusoidālas gofrētas loksnes – sānu pārlaidumi pārklājas vismaz par 1,5 rievu un galu pārlaidumi ir ne mazāki kā 100 mm.

Plakanas loksnes/paneļi – sānu un galu pārlaidumi ir ne mazāki kā 100 mm.

Jumta seguma sistēma ar stāvšuvēm – sānu savienojumu pārlaidumos ir vertikālas šuves, kas pārklājas vai pārsedz viena otru, pietiekami nodrošina nepārtrauktu ciešu saskari starp loksnēm un veido ūdensnecaurlaidīgu savienojumu, un attiecīgā gadījumā galu savienojumu pārlaidumi ir ne mazāki kā 100 mm.

Hermētiķis ir butilmastika vai līdzīga ar nominālo blīvumu 1 500–1 700 kg/m3, kas nepārtraukti izmantota savienojuma pārklājumu vietās attiecībā apmēram 45 g uz garuma metru.

Stiprinājumi. Jumta seguma loksnes stiprina pie balsta konstrukcijas ar mehāniskiem metāla stiprinājumiem, kas atbilstoši nodrošina jumta konstrukcijas struktūras stabilitāti ar papildu mehāniskiem metāla stiprinājumiem, ko izmanto, lai nodrošinātu nepārtrauktu ciešu saskari starp loksnēm un veidotu ūdensnecaurlaidīgus savienojumus.


(1)  Ārējās ugunsizturības klase atbilstoši Lēmuma 2001/671/EK pielikuma tabulai.