ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 131

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 25. maijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 778/2005 (2005. gada 23. maijs), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnija oksīda importu

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 779/2005 (2005. gada 23. maijs), ar ko izbeidz daļēju starpposma pārskatu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kurus piemēro Ukrainas izcelsmes silīcija karbīda importam

18

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 780/2005 (2005. gada 24. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

22

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 781/2005 (2005. gada 24. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 622/2003, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā ( 1 )

24

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 782/2005 (2005. gada 24. maijs), ar ko nosaka formātu rezultātu nosūtīšanai par statistiku attiecībā uz atkritumiem ( 1 )

26

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 783/2005 (2005. gada 24. maijs), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem ( 1 )

38

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 784/2005 (2005. gada 24. maijs), ar ko pieņem atkāpes no noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2150/2002 par atkritumu statistiku attiecībā uz Lietuvu, Poliju un Zviedriju ( 1 )

42

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Komisija

 

*

Apvienotās lauksaimniecības komitejas, kas izveidota ar Nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, Lēmums Nr. 1/2005 (2005. gada 25. februāris) par 7. pielikuma 1. papildinājuma B9. punktu

43

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

25.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 778/2005

(2005. gada 23. maijs),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnija oksīda importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Pēc termiņa beigu pārskata Padome ar Regulu (EK) Nr. 1334/1999 (2) piemēroja galīgos antidempinga pasākumus attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes magnija oksīda (“attiecīgais produkts”) importu. Šie pasākumi tika noformēti kā minimālā importa cena. Pēc starpposma pārskata Padome ar Regulu (EK) Nr. 985/2003 (3) grozīja spēkā esošo antidempinga pasākumu veidu, saglabājot minimālo cenu, bet pakļaujot to īpašiem nosacījumiem un ieviešot 27,1 % procentuālo nodokli visos citos gadījumos.

(2)

Būtu jānorāda, ka sākotnējos pasākumus piemēroja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1473/93 (4) (“sākotnējā izmeklēšana”).

B.   PAŠREIZĒJĀ IZMEKLĒŠANA

(3)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigšanos attiecībā uz ĶTR izcelsmes magnija oksīda importu (5) Komisijas dienesti saņēma pieprasījumu par termiņa beigu pārskatu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu 2004. gada 9. martā iesniedza Eurométaux (“iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā – 96 %, no kopējās Kopienas magnija oksīda ražošanas. Pieprasījumā tika apgalvots, ka pasākumu termiņa izbeigšanās, iespējams, novestu pie dempinga turpināšanās vai atkārtošanās un zaudējumiem Kopienas ražošanas nozarei.

(4)

Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju Komisijas dienesti konstatēja, ka pastāv pietiekami pierādījumi pārskata uzsākšanai, un paziņoja par termiņa beigu pārskata uzsākšanu (6) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, kā arī uzsāka izmeklēšanu.

(5)

Komisijas dienesti oficiāli informēja Kopienas ražotājus, kas iesniedza pieprasījumu, citus Kopienas ražotājus, kas atbalstīja sūdzību, ĶTR ražotājus eksportētājus, importētājus/tirgotājus, zināmās attiecīgās lietotāju nozares, kā arī Ķīnas valdības pārstāvjus par pārskata uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja darīt savus viedokļus zināmus rakstiski un pieprasīt noklausīšanos termiņā, kas noteikts paziņojumā par uzsākšanu.

(6)

Komisijas dienesti nosūtīja aptaujas anketas visām zināmajām ieinteresētajām personām un tiem, kas pieprasīja aptaujas anketu termiņā, kas noteikts paziņojumā par uzsākšanu.

(7)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju un attiecīgā produkta importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par uzsākšanu bija paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai varētu izlemt, vai atlase būtu vajadzīga un, ja tā ir, veiktu atlasi, Komisijas dienesti izsūtīja aptaujas anketu, pieprasot īpašu informāciju par katra iesaistītā ražotāja eksportētāja un importētāja vidējiem pārdošanas apjomiem un cenām. Ne no viena ražotāja eksportētāja un importētāja atbilde netika saņemta. Tādēļ tika nolemts, ka atlase nav vajadzīga.

(8)

Turklāt aptaujas anketa tika nosūtīta visiem Komisijas dienestiem zināmajiem ražotājiem Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”), Austrālijā un Indijā (potenciālās analogas valstis).

(9)

Atbildes uz aptaujas anketu tika saņemtas no četriem iesniedzējiem Kopienas ražotājiem un viena ražotāja analogā valstī, proti, ASV.

(10)

Komisijas dienesti meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās iespēju un Kopienas intereses. Veica pārbaudes vizītes šādu uzņēmumu telpās:

 

Kopienas ražotāji

Grecian Magnesite S.A., Atēnas, Grieķija,

Magnesitas Navarras, S.A., Pamplona, Spānija,

Magnesitas de Rubian, S.A., Sarria (Lugo), Spānija,

Styromag GmbH, St Katharein an der Laming, Austrija.

 

Ražotājs analogā valstī

Premier Chemicals, LLC, King of Prussia, Pensilvānija, ASV.

(11)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās iespēju attiecās uz laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“IP”). To tendenču izskatīšana, kas ir būtiskas zaudējumu atkārtošanās vai turpināšanās iespējamības novērtēšanai, attiecās uz laikposmu no 2000. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“apskatāmais periods”).

C.   ATTIECĪGAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGI PRODUKTI

(12)

Attiecīgais produkts ir tas pats kā iepriekšējās izmeklēšanās, kuru rezultātā tika piemēroti pašreiz spēkā esošie pasākumi, t.i., magnija oksīds, proti, dabīgs kaustiskais kalcinēts magnezīts, uz ko attiecas KN kods ex 2519 90 90 (TARIC kods 25199090*10).

(13)

Magnija oksīds tiek iegūts no dabīgi sastopama magnija karbonāta vai magnezīta. Lai iegūtu magnija oksīdu, magnezīts jāiegūst, jādrupina, jāšķiro un tad jādedzina krāsnī 700 līdz 1 000 °C temperatūrā. Rezultāts ir magnija oksīds ar dažādu magnija oksīda saturu vai pakāpi. Galvenie piemaisījumi magnija oksīdā ir SiO2, Fe2O3, Al2O3, CaO un B2O3 (attiecīgi silīcija oksīds, dzelzs oksīds, alumīnija oksīds, kalcija oksīds un bora oksīds). Magnija oksīdu izmanto lielākoties lauksaimniecībā dzīvnieku barībā vai kā mēslojumu un rūpnieciskām vajadzībām celtniecības nozarē grīdas segumiem un izolācijas plāksnēm, kā arī celulozes, papīra, ķīmisko vielu, farmaceitisko līdzekļu, liesmas slāpētāju un abrazīvu ražošanā un vides aizsardzībā.

(14)

Kā noteikts iepriekšējās izmeklēšanās, šī pārskata izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka no ĶTR eksportētajiem produktiem un tiem, ko saražojuši un pārdevuši Kopienas ražotāji Kopienas tirgū un analogas valsts ražotājs analogās valsts vietējā tirgū, ir tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un galīgais pielietojums, un tie ir tādējādi uzskatāmi par līdzīgiem produktiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

D.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pasākumu termiņa izbeigšanās, iespējams, novestu pie dempinga turpināšanās.

(16)

Sadarbības trūkuma dēļ gan no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, gan no Kopienas importētājiem šai pārbaudei bija jāpamatojas uz informāciju, kas Komisijas dienestiem bija pieejama no citiem avotiem. Šai ziņā un saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem tika izmantoti Eurostat dati ar 8 ciparu KN kodu un 10 ciparu TARIC kodu, ko vēl pārbaudīja ar citiem avotiem.

(17)

Jānorāda, ka attiecīgie Eurostat dati ar 8 ciparu KN kodu attiecas arī uz produktiem, kas nav attiecīgais produkts, kamēr dati par apskatāmo periodu ar 10 ciparu TARIC kodu neattiecās uz desmit jaunajām dalībvalstīm.

(18)

Tādēļ Eurostat datus ar 10 ciparu TARIC kodu izmantoja attiecībā uz piecpadsmit dalībvalstīm, kas veidoja Eiropas Savienību pirms paplašināšanās, kamēr Eurostat datus ar 8 ciparu KN kodu izmantoja attiecībā uz desmit jaunajām dalībvalstīm. Turklāt Eurostat datus ar 8 ciparu KN kodu, ko izmantoja attiecībā uz desmit jaunajām dalībvalstīm, koriģēja, atņemot procentuālo starpību, kas pastāv starp datiem ar 8 ciparu KN kodu un 10 ciparu TARIC kodu un par ko ziņoja desmit jaunās dalībvalstis sešu mēnešu laika posmā pēc paplašināšanās, lai izslēgtu produktus, kas nav attiecīgais produkts.

(19)

Pamatojoties uz koriģētajiem TARIC datiem, tika konstatēts, ka IP laikā Kopienā no ĶTR tika ievestas 115 225 tonnas magnija oksīda, t.i., aptuveni 29 % no Kopienas patēriņa.

(20)

Iepriekšējā termiņa beigu pārskata IP laikā ĶTR magnija oksīda Kopienā ievestais apjoms sasniedza 110 592 tonnas, t.i., aptuveni 31 % no Kopienas patēriņa.

(21)

Jāatzīmē, ka, Kopienai paplašinoties līdz divdesmit piecām dalībvalstīm, nevar salīdzināt eksporta apjomus un eksporta tirgus daļas iepriekšējā un pašreizējā termiņa beigu pārskatā.

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu Komisijas dienesti izmantoja to pašu metodoloģiju kā sākotnējā izmeklēšanā. Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā dempinga starpību noteica 27,1 % apmērā.

(23)

Tā kā ĶTR ir pārejas ekonomikas valsts, normālajai vērtībai bija jābalstās uz informāciju, kas iegūta atbilstīgā trešā valstī ar tirgus ekonomiku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(24)

Tā kā iepriekšējā termiņa beigu pārskatā Indija tika izvēlēta par analogu valsti normālās vērtības noteikšanai, Indijas ražotājiem tika nosūtīts sadarbības pieprasījums. Turklāt sadarbības pieprasījums tika nosūtīts visiem zināmajiem ražotājiem Austrālijā un ASV, kas tika ierosinātas kā iespējamās analogas valstis termiņa beigu pārskata pieprasījumā.

(25)

Viens Indijas ražotājs piekrita sadarboties, bet neatbildēja uz aptaujas anketu. Viens Austrālijas ražotājs atbildēja, bet paziņoja, ka nevar sniegt Komisijas dienestiem pieprasīto informāciju. Tikai viens ASV ražotājs piekrita sniegt pieprasīto informāciju.

(26)

Attiecībā uz ASV tika konstatēts, ka ASV tirgū konkurence ir pietiekami liela. Patiešām, tur nav ieviests antidempinga maksājums magnija oksīda importam, ievērojami attiecīgā produkta apjomi tiek ievesti no dažādām trešām valstīm un ir divi konkurējoši vietējie ražotāji. ASV ražotāja, kas sadarbojās, ražošanas process ir līdzīgs Ķīnas ražotāju procesam. ASV ražotāja pārdošanas apjomi vietējā tirgū veido būtisku daudzumu (aptuveni 83 %), salīdzinot ar kopējo Kopienas importu no ĶTR IP laikā.

(27)

Tādēļ secina, ka ASV ir piemērota analoga valsts, lai noteiktu normālo vērtību.

(28)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu apsvēra, vai ASV ražotāja pārdošanas darījumi vietējā tirgū, ņemot vērā to cenas, ir veikti parastā tirdzniecības gaitā. Šim mērķim tika salīdzinātas vienas vienības pilnas ražošanas izmaksas IP laikā ar vidējo vienības cenu pārdošanas darījumos, kas veikti tajā pašā laika posmā. Tika konstatēts, ka visos pārdošanas darījumos guva peļņu. Izmeklēšana arī atklāja, ka visi ASV ražotāja, kas sadarbojās, pārdošanas darījumi notika ar neatkarīgiem klientiem. Tādēļ, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu, izmantoja neatkarīgo klientu maksātās vai maksājamās cenas ASV vietējā tirgū parastā tirdzniecības gaitā.

(29)

Kā jau minēts, ticamākas informācijas trūkuma dēļ eksporta cenai par pamatu ņēma Eurostat datus. Tika konstatēts, ka cenas saskaņā ar Eurostat datiem ir CIF cenas pie Eiropas Kopienas robežas. Šīs cenas tika pielīdzinātas FOB cenām, atņemot jūras pārvadājumu fraktu un apdrošināšanas izmaksas. Kopienas ražošanas nozare ir iesniegusi vajadzīgo informāciju par šīm izmaksām, un tā ir izmantota aprēķinos jebkādas citas ticamākas informācijas trūkuma dēļ.

(30)

Lai nodrošinātu normālās vērtības un ražotāja noteiktās eksporta cenas taisnīgu salīdzināšanu, tika veiktas pienācīgas korekcijas attiecībā uz atšķirībām, par kurām iesniegts apgalvojums un pierādīts, ka tās ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Šai ziņā tika veiktas korekcijas attiecībā uz jūras un sauszemes pārvadājumu fraktu.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība tika noteikta, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts iepriekš. Šis salīdzinājums parādīja dempinga esamību. Dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF Kopienas robežpiegādes cenas pirms nodokļu nomaksas, bija 100,73 %, kas ir krietni lielāka nekā iepriekšējā izmeklēšanā konstatētā dempinga starpība (41,9 %).

(32)

Papildus dempinga esamības IP laikā analīzei tika pārbaudīta arī dempinga turpināšanās iespējamība. Sadarbības trūkuma dēļ no ražotājiem eksportētājiem un pieņemot, ka ir pieejams maz publiskas informācijas par Ķīnas magnija oksīda ražošanas nozari, še turpmāk izklāstītie secinājumi balstās galvenokārt uz pieejamiem faktiem, proti, tirgus izpētes informāciju, pamatojoties uz Japānas tirdzniecības statistiku un ASV skaitīšanas biroja un Ķīnas muitas datiem, ko iesniedzis prasītājs.

(33)

Saskaņā ar termiņa beigu pārskata pieprasījumu Ķīnas ražotājiem ir ievērojama neizmantota ražošanas jauda, jo viņiem ir vislielākie magnezīta rūdu resursi pasaulē, kas tiek vērtēti 1 300 000 tonnu apmērā. Kopējā Ķīnas ražošanas jauda attiecīgajam produktam tiek vērtēta no 800 000 tonnām līdz 1 000 000 tonnām gadā, kamēr Ķīnas iekšzemes patēriņš tiek vērtēts 250 000 tonnu apmērā un eksports – aptuveni 550 000 tonnu apmērā gadā. Tādēļ Ķīnas ražošana varētu strauji attīstīties, ja būtu labvēlīgi tirgus apstākļi.

(34)

Pamatojoties uz to pašu avotu, tika noteikts, ka kopējais pasaules Ķīnas magnija oksīda eksports pieauga par 17 %, no 465 900 tonnām 1999. gadā līdz 545 600 tonnām 2003. gadā. Eksporta cenas uz citiem pasaules tirgiem, piemēram, Japānu vai ASV, ir aptuveni par 38 % mazākas nekā cenas eksportam uz Kopienu, un tādēļ, ja tiktu atcelti spēkā esošie pasākumi, eksportētāju interesēs būtu drīzāk palielināt eksportu uz Kopienu, nevis uz trešām valstīm.

(35)

Turklāt 2003. gadā Ķīnas eksporta cenas uz Japānu samazinājās par aptuveni 13 %, t.i., no 109,4 ASV dolāriem par tonnu 2000. gadā līdz 95 ASV dolāriem par tonnu 2003. gadā. Arī cenas uz ASV samazinājās par aptuveni 8 % tajā pašā laika posmā, t.i., no 133 ASV dolāriem par tonnu 2000. gadā līdz 122 ASV dolāriem par tonnu 2003. gadā.

(36)

Tas skaidri parāda, ka, ja pasākumi tiks atcelti, Ķīnas eksportētāji būs ieinteresēti tiekties uz Kopienas tirgu, ņemot vērā savu ievērojamo neizmantoto ražošanas jaudu un augstāko cenu līmeni Kopienā salīdzinājumā ar trešām valstīm.

(37)

Turklāt būtu jānorāda, ka attiecīgā produkta dominējošais cenu līmenis Kopienā padara Kopienas tirgu ļoti pievilcīgu. Tas rada papildu interesi palielināt eksportu uz Kopienu, palielinot ražošanu. Turklāt, kā teikts iepriekš, izrādījās, ka eksporta cenas uz trešām valstīm ir zemākas nekā uz Kopienu. Tomēr pievilcīgās un relatīvi augstās cenas Kopienas tirgū diez vai saglabāsies ilglaicīgi. Ja pasākumi tiktu atcelti, daudziem Ķīnas eksportētājiem būtu īpaša interese par Kopienas tirgu, lai palielinātu savas tirgus daļas. Tomēr šāda pieaugusi konkurence varētu novest pie zemākām cenām. Rezultātā ļoti iespējams, ka visiem Kopienas tirgus dalībniekiem būtu attiecīgi jāsamazina savas cenas.

(38)

Izmeklēšana rāda, ka IP laikā ĶTR ir turpinājusi savu dempinga praksi daudz augstākā līmenī nekā iepriekš. Ņemot vērā, ka ĶTR ir ievērojama neizmantota ražošanas jauda un ka Ķīnas eksports uz trešām valstīm notiek par vēl zemākām cenām nekā uz Kopienu, ir pamatota iespēja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ievērojami palielinās savu attiecīgā produkta eksportu par dempinga cenām uz Kopienu, ja tiks atcelti pašreizējie pasākumi.

E.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(39)

Četri Kopienas ražotāji prasītāji atbildēja uz aptaujas anketu un pilnīgi sadarbojās izmeklēšanā. IP laikā viņi veidoja 96 % no Kopienas ražošanas.

(40)

Pamatojoties uz to, četri Kopienas ražotāji prasītāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

F.   SITUĀCIJA KOPIENAS TIRGŪ

(41)

Kopienas patēriņu veido pārdošanas darījumu kopapjoms, ko veic Kopienas ražošanas nozare Kopienā, imports no ĶTR un imports no citām trešām valstīm.

1. tabula –   Kopienas patēriņš (pārdošanas apjoms)

Kopienas patēriņš

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Tonnas

423 791

448 234

456 197

398 038

392 416

 

Indekss

100

106

108

94

93

– 7

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu %

 

6

2

– 14

– 1

 

Avots: Eurostat dati.

(42)

ES magnija oksīda patēriņš palielinājās laika posmā no 2000. gada līdz 2002. gadam un 2002. gadā sasniedza lielāko radītāju, aptuveni 456 197 tonnas, pirms samazināšanās 2003. gadā un IP laikā līdz 392 416 tonnām. Kopumā visā apskatāmajā periodā bija samazinājums par 7 %, bet palielinājums par 6 % laikā no 2000. gada līdz 2001. gadam.

(43)

Ikgadējās attiecīgā produkta patēriņa svārstības, kas mainās +/–10 % ietvaros, neliecina par ilgtermiņa tendenci. Kopienas ražošanas nozare apgalvo, ka vispārējais magnija oksīda tirgus ir relatīvi stabils un ka šīs nelielās izmaiņas ir normālajā patēriņa diapazonā ilgākā laika posmā.

(44)

Attiecībā uz no ĶTR ievestiem daudzumiem bija vērojama tāda pati tendence kā Kopienas patēriņam. Tie līdz 2002. gadam palielinājās vidēji par 8 % un pēc tam sāka samazināties. Kopumā apskatāmajā periodā imports no ĶTR samazinājās par 18 %, no 140 171 tonnām līdz 115 225 tonnām.

2. tabula –   Imports no ĶTR

No ĶTR ievestie apjomi

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Tonnas

140 171

150 403

163 116

126 387

115 225

 

Indekss

100

107

116

90

82

– 18

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

7

9

– 26

– 8

 

Avots: Eurostat dati.

(45)

Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās līdz 36 % 2002. gadā līdz ar Kopienas patēriņa pieaugumu. Kopš 2003. gada tā sāka nedaudz samazināties, joprojām sasniedzot 29 % IP laikā.

3. tabula –   Ķīnas importa tirgus daļa

Ķīnas importa tirgus daļa

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Procenti no tirgus

33

34

36

32

29

 

Indekss

100

103

109

97

88

– 12

Avots: Eurostat dati.

(46)

Vidējā importa cena no ĶTR nemitīgi samazinājās, kopumā par 24 % apskatāmajā periodā.

4. tabula –   Vidējā Ķīnas importa cena

Vidējā Ķīnas importa cena

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

EUR par tonnu

174

164

149

135

133

 

Indekss

100

94

86

78

76

– 24

Avots: Eurostat dati.

(47)

Saskaņā ar datiem pēc TARIC koda, attiecīgā produkta vidējā CIF Kopienas robežpiegādes importa cena no ĶTR IP laikā bija 133 euro par tonnu. Lai analizētu cenu samazinājumu, vidējās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas (ražotāja noteiktās cenas) tika salīdzinātas ar Ķīnas importa cenām IP laikā, kas ir pienācīgi koriģētas attiecībā uz pēcimporta izmaksām, muitas nodokļiem un antidempinga maksājumu. Pamatojoties uz minēto, cenu samazinājums netika konstatēts.

5. tabula –   Ražošana

Ražošana

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

104

102

97

95

– 5

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

4

– 2

– 5

– 2

 

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(48)

Kopienas nozares ražošana vispirms palielinājās par 4 % laikā no 2000. gada līdz 2001. gadam, līdzīgi kā Kopienas patēriņš. Tomēr pēc tam tā nepārtraukti samazinājās ar kopējo kritumu 5 % apskatāmajā periodā. IP laikā Kopienas nozares magnija oksīda ražošana veidoja aptuveni 55 % no Kopienas patēriņa.

6. tabula –   Ražošanas jauda

Ražošanas jauda

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

100

100

100

100

0

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

0

0

0

0

 

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(49)

Ražošanas jauda palika stabila apskatāmajā periodā.

7. tabula –   Jaudas izmantojums

Jaudas izmantojums

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

104

102

97

95

– 5

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(50)

Iepriekš minētā tabula rāda, ka apskatāmajā periodā jaudas izmantojuma izmaiņās vērojama tāda pati tendence kā ražošanā. Pēc kāpuma laikposmā no 2000. gada līdz 2001. gadam tas nepārtraukti samazinājās. Apskatāmajā periodā samazinājums sasniedza 5 procentu punktus.

8. tabula –   Pārdošanas apjoms Kopienas tirgū (tonnās)

Pārdošanas apjoms Kopienas tirgū

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Nesaistītajām personām

Indekss

100

98

94

87

89

– 11

Saistītajām personām

Indekss

100

149

150

150

157

57

Saistītajām un nesaistītajām personām

Indekss

100

104

101

95

97

– 3

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(51)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi nesaistītajiem klientiem Kopienas tirgū samazinājās par 11 % laikā no 2000. gada līdz IP. Pārdošanas apjomi saistītajiem uzņēmumiem palielinājās par 57 % laikā no 2000. gada līdz IP. Šie pārdošanas apjomi attiecās tikai uz vienu uzņēmumu un to veica meitas uzņēmumiem, kas pieder vienai un tai pašai grupai. Tie veidoja aptuveni 17 % no visa pārdotā magnija oksīda apskatāmajā periodā.

(52)

Kopējais pārdošanas apjoms Kopienas tirgū samazinājās par 3 % laikā no 2000. gada līdz IP.

9. tabula –   Kopienas ražošanas nozares magnija oksīda pārdošanas cenas

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena nesaistītajām personām

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

108

110

109

109

9

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

8

2

– 1

– 1

 

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(53)

Laikā no 2000. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares prasītās vidējās magnija oksīda pārdošanas cenas Kopienas tirgū palielinājās par 9 %. Pārdošanas cenas sasniedza maksimumu 2002. gadā, atkal nedaudz samazinoties 2003. gadā un IP laikā.

10. tabula –   Tirgus daļa

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Procenti no tirgus

62

61

59

63

65

 

Indekss

100

98

95

102

105

5

Avots: Eurostat dati un pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(54)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās no 62 % 2000. gadā līdz 65 % IP laikā. Lielākais pieaugums notika laikā no 2002. gada līdz 2003. gadam (7 % no tirgus).

(55)

Liekas, ka Kopienas ražošanas nozare ir spējusi palielināt tirgus daļu konkurētspējīgo cenu dēļ salīdzinājumā ar citām trešām valstīm.

11. tabula –   Krājumi

Krājumi

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

107

94

101

81

– 19

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

7

– 13

7

– 20

 

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(56)

Iepriekšminētā tabula rāda, ka apskatāmajā periodā krājumi samazinājās par 19 %. Laikā no 2000. gada līdz 2003. gadam krājumi bija aptuveni 43 000 tonnu, kamēr IP laikā tie samazinājās, veidojot nedaudz vairāk kā 35 000 tonnu.

(57)

Krājumi, kas bija veidojuši aptuveni 16 % no Kopienas ražošanas nozares ES pārdošanas apjoma 2000. gadā, samazinājās līdz aptuveni 14 % no ES pārdošanas apjomiem IP laikā.

(58)

Apskatāmajā periodā rentabilitāte, kas izteikta procentos no neto pārdošanas vērtības nesaistītajām personām, mainījās šādi:

12. tabula –   Rentabilitāte

Rentabilitāte

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

113

538

13

200

100

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(59)

Pēc zaudējumiem 2000. gadā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas darījumi ir bijuši rentabli līdz IP beigām. 2002. gadā peļņa sasniedza 4,3 %, bet samazinājās līdz 0,1 % 2003. gadā un līdz 1,6 % IP laikā. Samazinājums 2003. gadā bija pārdošanas apjoma samazinājuma un to cenu spiediena dēļ, ko piemēroja Ķīnas eksportētāji, kuri nav ļāvuši Kopienas nozarei paaugstināt savas cenas līdz pietiekamam līmenim, lai sasniegtu saprātīgu peļņas normu.

(60)

Jāatzīmē, ka, ja ņemtu vērā pārdošanas apjomus saistītajām personām, rentabilitāte būtu nedaudz mazāka, bet tendence nemainītos.

13. tabula –   Naudas plūsma

Naudas plūsma

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

128

160

82

134

34

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

28

33

– 79

52

 

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(61)

Naudas plūsma uzlabojās par 34 % apskatāmajā periodā, un tās izmaiņas bija līdzīgas rentabilitātes izmaiņām.

14. tabula –   Ieguldījumi

Ieguldījumi

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

92

76

74

81

– 19

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

– 8

– 16

– 2

6

 

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(62)

Ieguldījumi samazinājās par aptuveni 19 % laikā no 2000. gada līdz IP. Tomēr pašreizējā IP laikā ieguldījumi bija par 24 % lielāki nekā iepriekšējās izmeklēšanas IP laikā, kurā ieguldījumi sasniedza 4 219 000 ECU. Ieguldījumi pamatā attiecās uz ražošanas procesa uzlabojumiem un tālāku racionalizāciju, lai samazinātu izmaksas un nodrošinātu atbilstību vides aizsardzības prasībām.

15. tabula –   Ienākums no ieguldījumiem

Ienākums no ieguldījumiem

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

129

700

14

231

131

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(63)

Pēc negatīva rādītāja 2000. gadā ienākums no ieguldījumiem palielinājās par aptuveni 11,6 procentu punktiem apskatāmajā periodā un mainījās līdzīgi rentabilitātei.

(64)

Kopienas nozare saglabāja spēju piesaistīt kapitālu apskatāmajā periodā.

16. tabula –   Nodarbinātība

Nodarbinātība

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

99

90

85

80

– 20

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

– 1

– 9

– 5

– 5

 

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(65)

Iepriekšminētā tabula parāda, ka nodarbinātība samazinājās par 20 % apskatāmajā periodā. Lielākais samazinājums notika laikā no 2001. gada līdz IP.

(66)

Ņemot vērā, ka ražošana samazinājās lēnāk nekā nodarbinātība, tajā pašā laika posmā ražīgums pieauga par 19 %, kā parādīts nākamajā tabulā:

17. tabula –   Ražīgums

Ražīgums

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

105

113

115

119

19

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

5

8

2

4

 

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(67)

Apskatāmajā periodā Kopienas ražošanas nozares algas samazinājās par aptuveni 4 %.

18. tabula –   Algas

Algas

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Indekss

100

104

99

100

96

– 4

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

4

– 4

0

– 3

 

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(68)

Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoms mainījās šādi:

19. tabula –   Kopienas ražošanas nozares eksports

Kopienas ražošanas nozares eksports

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Tonnas

9 240

9 206

15 671

9 962

10 022

 

Indekss

100

100

170

108

108

8

Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

 

0

70

– 62

1

 

Avots: pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares aptaujas atbildes.

(69)

Kopienas ražošanas nozares magnija oksīda eksports palielinājās par 8 % apskatāmajā periodā, lielākoties 2002. gadā. Tomēr eksporta apjoma pieaugumam bija maza ietekme uz situāciju Kopienas ražošanas nozarē, jo šis eksports vidēji veidoja apmēram 4 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma.

(70)

Magnija oksīda importa apjomi Kopienā no valstīm, kas nav ĶTR, un to vidējās cenās mainījās šādi:

20. tabula –   Imports Kopienā no citām trešām valstīm (apjoms)

Tonnas

2000

2001

2002

2003

IP

Turcija

2 704

3 116

7 010

2 105

1 373

ASV

849

1 518

326

704

897

Izraēla

2 417

2 558

2 714

3 156

2 725

Meksika

703

781

627

856

755

Japāna

1 949

1 658

2 081

627

455

Austrālija

1 115

749

42

341

301

Norvēģija

459

198

72

117

149

Citas trešās valstis

56

1 462

679

109

516

Kopā

10 252

12 041

13 550

8 016

7 172

Avots: Eurostat dati.

21. tabula –   Imports Kopienā no citām trešām valstīm (vidējā cena)

Euro

2000

2001

2002

2003

IP

Turcija

128

147

154

169

195

ASV

1 475

509

1 431

796

795

Izraēla

964

712

607

611

667

Meksika

458

718

870

591

617

Japāna

1 164

1 173

1 044

713

458

Austrālija

609

495

466

407

431

Norvēģija

284

0

495

295

270

Citas trešās valstis

0

528

740

200

191

Avots: Eurostat dati.

22. tabula –   Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa Kopienā

Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa Kopienā

2000

2001

2002

2003

IP

IP/2000

Procenti no tirgus

2

2

3

2

1

– 1

Indekss

100

117

129

80

73

 

Avots: Eurostat dati.

(71)

Kopējie magnija oksīda importa apjomi no trešām valstīm, kas nav ĶTR, apskatāmajā periodā samazinājās no 10 252 tonnām 2000. gadā līdz 7 172 tonnām IP laikā. Aprēķinot importa no citām trešām valstīm tirgus daļas, tika veikta neliela korekcija, atņemot to pārdotā importa apjomu Kopienas tirgū, ko nopircis viens no Kopienas ražotājiem no sava meitas uzņēmuma Turcijā. Šā importa tirgus daļa samazinājās no aptuveni 2 % līdz 1 % šajā laika posmā. Lielākie eksportētāji uz Kopienu ir bijuši Turcija, Izraēla, Austrālija un ASV.

(72)

Vidējās importa cenas no trešām valstīm bija ievērojami lielākas nekā Kopienas nozares cenas IP laikā. Tomēr ir jāatzīmē, ka Eurostat dati pēc 10 ciparu TARIC koda arī ietver sintētiskā magnija oksīda cenas ar daudz lielāku tīrību nekā attiecīgajam produktam un tādēļ arī ar augstāku cenu. Kamēr nav pieejama precīza informācija par sintētiskā magnija oksīda un attiecīgā produkta attiecību produktu sortimentā saskaņā ar Eurostat datiem pēc 10 ciparu TARIC koda, var attiecīgi pieņemt, ka IP laikā vispārējais magnija oksīda cenu līmenis no trešām valstīm bija lielāks nekā no Kopienas nozares.

(73)

Kā izskaidrots iepriekš, attiecīgā produkta patēriņš nedaudz samazinājās apskatāmajā periodā. Tāpat kā iepriekšējā termiņa beigu pārskatā, tomēr tiek uzskatīts, ka Kopienas patēriņa ietekme uz situāciju Kopienas nozarē apskatāmajā periodā nebija liela, kā izskaidrots 42. apsvērumā attiecībā uz Kopienas patēriņu.

(74)

Spēkā esošie pasākumi ir daļēji veicinājuši Kopienas nozares atlabšanu kopš 2000. gada. Tādi ekonomiskie rādītāji kā tirgus daļa, rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem, naudas plūsma, ražīgums un krājumu apjoms gada beigās uzrādīja pozitīvas izmaiņas. Kopienas ražošanas nozares pārdošanas darījumi ir bijuši rentabli laikā no 2001. gada (0,9 %) līdz IP (1,6 %). Tomēr Ķīnas ražotāju radītā spiediena dēļ Kopienas nozare nav spējusi gūt pietiekamu peļņu, lai nodrošinātu tās dzīvotspēju nākotnē. Attiecībā uz rādītāju samazinājumu ražošanā (– 5 %), jaudas izmantojumā (– 5 %) un pārdošanas apjomos Kopienas tirgū (– 3 %), tas vairāk vai mazāk notika līdz ar patēriņa samazināšanos. Tomēr līdz ar to samazinājušies arī nodarbinātība (– 20 %) un ieguldījumi (– 19 %). Norādīts, ka viena Kopienas ražotāja pārdošanas apjomi saistītajām personām neizmainīja vispārējo priekšstatu par situāciju Kopienas ražošanas nozarē. Tādēļ var secināt, ka, lai gan situācija Kopienas ražošanas nozarē ir uzlabojusies, tajā iespējamas straujas izmaiņas, tostarp nepārtraukta importa no ĶTR par dempinga cenām rezultātā. Kopienas ražošanas nozares pūliņi uzlabot savu konkurētspēju tādēļ nav bijuši pilnīgi veiksmīgi.

(75)

No otras puses, būtu jānorāda, ka Ķīnas importa apjomi un tirgus daļa ir samazinājušies apskatāmajā periodā. Turklāt tika konstatēts, ka Ķīnas imports nav izraisījis Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājumu. Šādos apstākļos un jo īpaši ņemot vērā nelielo Kopienas ražošanas nozares situācijas uzlabošanos, Ķīnas importa un tirgus daļas samazināšanos, kā arī dempinga trūkumu, nebija iespējams konstatēt zaudējumu turpināšanos, ko izraisa imports par dempinga cenu. Tādēļ tika pārbaudīts, vai zaudējumi atkārtotos, ja pasākumus pārtrauktu.

(76)

Attiecībā uz iespējamo ietekmi uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām vairāki faktori tika izvērtēti līdz ar iepriekšminētajos apsvērumos apkopotajiem faktiem.

(77)

Kā jau norādīts, ja antidempinga pasākumi zaudēs spēku, ļoti iespējams, ka attiecīgā produkta imports par dempinga cenām no ĶTR ievērojami palielinātos, ņemot vērā lielo ĶTR neizmantotu ražošanas jaudu, kas rodas tā iemesla dēļ, ka tai ir vislielākie magnezīta rūdu resursi pasaulē.

(78)

Salīdzinājums starp importu no ĶTR un no citām trešām valstīm uz Kopienu ir parādījis būtiskas cenu atšķirības. Importa cenas no citām trešām valstīm bija augstas apskatāmajā periodā, kamēr Ķīnas importa cenas, kas ir dempinga cenas, ir nepārtraukti samazinājušās. Turklāt fakts, ka Ķīnas eksporta cenas uz citiem galvenajiem magnija oksīda tirgiem bija par 38 % mazākas nekā eksporta cenas uz Kopienu, skaidri rāda, ka Kopienas ražošanas nozare pieaugošo attiecīgā produkta eksporta apjomu par dempinga cenu no ĶTR ietekmē izjustu lielāku spiedienu, turklāt paturot prātā, ka šis eksports jau ir radījis Kopienas cenu samazinājumu apskatāmajā periodā.

(79)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka, beidzoties pasākumiem, pastāv zaudējumu atkārtošanās iespēja Kopienas ražošanas nozarei.

G.   KOPIENAS INTERESES

(80)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšana kopumā būtu pret Kopienas interesēm. Kopienas interešu noteikšana pamatojās uz visu dažādu iesaistīto pušu, t.i., Kopienas ražošanas nozares, importētāju/tirgotāju, kā arī attiecīgā produkta lietotāju un piegādātāju, interešu novērtēšanu.

(81)

Būtu jāatgādina, ka iepriekšējā pārskatā tika noteikts, ka pasākumu atkārtota piemērošana nav pret Kopienas interesēm. Turklāt, tā kā pašreizējā izmeklēšana arī ir termiņa beigu pārskats, tā ļauj analizēt jebkādu nevēlamu negatīvu ietekmi uz personām, kurus skar pašreizējie antidempinga pasākumi.

(82)

Pamatojoties uz to, tika pārbaudīts, vai, par spīti secinājumam par zaudējumus izraisoša dempinga turpināšanās iespēju, eksistēja nepārvarami iemesli, kas ļautu uzdarīt secinājumu, ka Kopienas interesēs nav saglabāt pasākumus šajā konkrētajā gadījumā.

(83)

Tiek atgādināts vispāratzīts fakts, ka pastāv attiecīgā ĶTR izcelsmes produkta dempinga turpināšanās iespēja un ka ir zaudējumu atkārtošanās risks Kopienas ražošanas nozarei saistībā ar šādu importu. Turklāt tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares situācija joprojām ir slikta. Pasākumu turpināšanās palīdzēs tai pilnīgi atgūties un izvairīties no tālākiem zaudējumiem. Tādēļ Kopienas interesēs ir saglabāt pasākumus pret importu no ĶTR par dempinga cenām.

(84)

Komisijas dienesti izsūtīja aptaujas anketu 23 importētājiem/tirgotājiem, kas minēti pieprasījumā. Netika saņemta neviena atbilde.

(85)

Šajos apstākļos tika secināts, ka spēkā esošie pasākumi neietekmēja importētājus vai tirgotājus lielā mērā, un tādēļ pasākumu turpināšanās būtiski neietekmētu šīs puses. Tas arī saskan ar konstatējumiem iepriekšējās izmeklēšanās.

(86)

Komisijas dienesti izsūtīja aptaujas anketu četriem lietotājiem. Netika saņemta neviena atbilde.

(87)

Ņemot vērā aptaujas atbilžu un tādu pierādāmu datu trūkumu, kas atbalstītu spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanos, tāpat kā iepriekšējā termiņa pārskatīšanā, tiek secināts, ka pasākumu turpināšanās lietotājus būtiski neietekmētu.

H.   SECINĀJUMS

(88)

Izmeklēšana parādīja, ka eksportētāji no ĶTR ir turpinājuši savu dempinga praksi IP laikā. Ir arī parādīts, ka Kopienas tirgus ir pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem, salīdzinot ar cenu līmeni citos eksporta tirgos, kā arī paturot prātā ievērojamo neizmantoto jaudu ĶTR. Tādēļ, ja pasākumi tiek atcelti, iespējams, ka milzīgi importa apjomi par dempinga cenām ienāktu Kopienas tirgū.

(89)

Situācija Kopienas ražošanas nozarē, ko raksturo ražošanas apjoma, pārdošanas apjoma un nodarbinātības samazinājums, kā arī nepietiekamā peļņa apskatāmajā periodā, iespējams, saasināsies, ja pasākumi tiks atcelti, jo lieli importa apjomi no ĶTR par dempinga cenām sāks ieplūst Kopienas tirgū.

(90)

Attiecībā uz Kopienas interesi tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas traucētu piemērot antidempinga pasākumus attiecīgā ĶTR izcelsmes produkta importam.

(91)

Tādēļ tiek uzskatīts par atbilstīgu saglabāt pašreizējos antidempinga pasākumus pret ĶTR izcelsmes magnija oksīda importu.

(92)

Visas iesaistītās puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ieteikt saglabāt pašreizējos pasākumus. Tām arī tika dots laiks, lai izteiktu iebildumus pret izmeklēšanas secinājumiem. Netika saņemtas nekādas piezīmes, kas liktu mainīt iepriekšminētos secinājumus.

(93)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes magnija oksīda importam un kas ieviesti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1334/1999, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 985/2003,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek piemērots galīgais antidempinga maksājums attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnija oksīda importu, uz ko attiecas KN kods ex 2519 90 90 (TARIC kods 25199090*10).

2.   Antidempinga maksājuma summa ir:

a)

starpība starp minimālo importa cenu 112 EUR par tonnu un Kopienas robežpiegādes neto cenu pirms nodokļu nomaksas visos gadījumos, kad pēdējā minētā cena ir:

mazāka nekā minimālā importa cena, un

noteikta, pamatojoties uz rēķinu, ko izsniedzis eksportētājs Ķīnas Tautas Republikā tieši nesaistītai pusei Kopienā (TARIC papildu kods A420);

b)

nulle, ja Kopienas robežpiegādes neto cena pirms nodokļu nomaksas ir noteikta, pamatojoties uz rēķinu, ko izsniedzis eksportētājs Ķīnas Tautas Republikā tieši nesaistītai pusei Kopienā, un ja šī cena nav mazāka kā minimālā importa cena, kura ir 112 EUR par tonnu (TARIC papildu kods A420);

c)

vienāda ar procentuālo nodokli 27,1 % visos pārējos gadījumos, uz kuriem neattiecas a) un b) apakšpunkts (TARIC papildu kods A999).

Gadījumos, kad antidempinga maksājums noteikts saskaņā ar 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ja preces ir guvušas bojājumus, pirms tās laistas brīvā apgrozībā, un tādēļ faktiski samaksātā vai maksājamā cena tiek samazināta proporcionāli muitas vērtības noteikšanas nolūkā saskaņā ar 145. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa izveidi (7), iepriekš minēto minimālo importa cenu samazina procentuāli atbilstīgi faktiski samaksātās vai maksājamās cenas samazinājumam. Tad attiecīgais maksājums būs vienāds ar starpību starp samazināto minimālo importa cenu un samazināto Kopienas robežpiegādes neto cenu pirms nodokļu nomaksas.

3.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. maijā

Padomes vārdā ––

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 159, 25.6.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 985/2003 (OV L 143, 11.6.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 143, 11.6.2003., 1. lpp.

(4)  OV L 145, 17.6.1993., 1. lpp.

(5)  OV C 230, 26.9.2003., 2. lpp.

(6)  OV C 138, 18.5.2004., 2. lpp.

(7)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).


25.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/18


PADOMES REGULA (EK) Nr. 779/2005

(2005. gada 23. maijs),

ar ko izbeidz daļēju starpposma pārskatu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kurus piemēro Ukrainas izcelsmes silīcija karbīda importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc termiņa beigu pārskata Padome ar Regulu (EK) Nr. 821/94 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu, inter alia, Ukrainas izcelsmes silīcija karbīda importam (“pasākumi”). Pēc termiņa beigu pārskata, ko pieprasīja Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (“CEFIC”), Padome ar Regulu (EK) Nr. 1100/2000 (3) saglabāja pasākumus to sākotnējā līmenī. Ar Regulu (EK) Nr. 991/2004 (4) Padome sakarā ar Eiropas Savienības paplašināšanos, 2004. gada 1. maijā pievienojoties 10 jaunām dalībvalstīm (“ES 10 valstis”), izdarīja grozījumus Regulā (EK) Nr. 1100/2000, lai gadījumā, ja Komisija pieņem saistības, varētu atbrīvot no Regulā (EK) Nr. 1100/2000 noteiktajiem antidempinga maksājumiem tādu importu Kopienā, kas atbilst šādu saistību noteikumiem. Ar Lēmumiem 2004/498/EK (5) un 2004/782/EK (6) Komisija akceptēja saistības, ko piedāvāja Ukrainas ražotājs eksportētājs, publiskā akciju sabiedrība “Zaporozhsky Abrasivny Combinat” (“ZAC”).

(2)

Maksājuma faktiskā likme, ko piemēro Ukrainas izcelsmes silīcija karbīda Kopienas brīvas robežpiegādes neto importa cenai pirms nodokļa nomaksas, ir 24 %.

2.   Pašreizējā izmeklēšana

(3)

Komisija saņēma pieprasījumu, ko iesniedza ZAC (“pieprasījuma iesniedzējs”), veikt daļēju starpposma pārskatu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(4)

Pieprasījuma pamatā bija pieprasījuma iesniedzēja sniegti prima facie pierādījumi tam, ka ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem tika noteikti pasākumi, un ka šīs izmaiņas ir noturīgas. Pieprasījuma iesniedzējs, inter alia, apgalvoja, ka būtiski mainījušies apstākļi attiecībā uz tirgus ekonomikas statusu (“TES”). Jo īpaši pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tagad tas atbilst TES piešķiršanas prasībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus tam, ka salīdzinot normālo vērtību, kas pamatojas uz pašu izmaksām/cenām vietējā tirgū, un uzņēmuma eksporta cenas pārdošanai ASV, kas izvēlētas kā ES pielīdzināms trešo valstu tirgus, būtu noteikta dempings, kas ir daudz zemāks par pašreiz spēkā esošo pasākumu līmeni. Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs izvirzīja apgalvojumu, ka pasākumi to pašreizējā līmenī vairs nav nepieciešami, lai kompensētu dempingu.

(5)

Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju 2004. gada 7. janvārī Komisija ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7), uzsāka daļēju starpposma pārskatu, kas attiecās tikai uz dempinga un TES novērtēšanu saistībā ar ZAC.

(6)

Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam aptaujas anketu un TES pieprasījuma veidlapu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam.

(7)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu dempingu un TES. Pārbaudes nolūkā tika apmeklētas pieprasījuma iesniedzēja telpas.

(8)

Dempinga izmeklēšana attiecas uz periodu no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā – “izmeklēšanas periods” vai “IP”).

3.   Izmeklēšanā iesaistītās puses

(9)

Komisija oficiāli paziņoja ražotājam eksportētājam, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem par pārskata uzsākšanu. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstiski darīt zināmus savus viedokļus, iesniegt informāciju, sniegt apstiprinošus pierādījumus un pieprasīt uzklausīšanu pārskata uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā. Visām ieinteresētajām pusēm, kuras to pieprasīja un pierādīja, ka ir iemesls tās uzklausīt, tika piešķirta iespēja tikt uzklausītām.

(10)

Šai sakarā savus viedokļus darīja zināmus šādas ieinteresētās personas:

a)

Kopienas ražotāju apvienība:

Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC)

b)

Kopienas ražotājs:

Best-Business, Kunštát na Moravě, Čehijas Republika

c)

Ražotājs eksportētājs:

Zaporozhsky Abrasivny Combinat, Zaporožje, Ukraina

d)

Ražotāji analogās valstīs:

Volzhsky Abrasive, Volshsky, Volgogradas apgabals, Krievija

Saint-Gobain Materiais Cerâmicos Ltda, Barbacena, Brazīlija.

B.   ATTIECĪGAIS PRODUKTS

(11)

Produkts, uz ko attiecas šī procedūra, ir silīcija karbīds ar KN kodu 2849 20 00 (turpmāk saukts “silīcija karbīds” vai “attiecīgais produkts”). Netika atrasti nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka apstākļi attiecībā uz attiecīgo produktu būtu būtiski mainījušies kopš pasākumu piemērošanas.

C.   IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTS

1.   Iepriekšēja piezīme

(12)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu šī veida pārskata mērķis ir noteikt, vai pasākumi saglabājami to pašreizējā līmenī. Veicot daļēju starpposma pārskatu, Komisija, inter alia, var apsvērt, vai būtiski mainījušies apstākļi attiecībā uz dempingu. Komisija izmeklēja visus pieprasījuma iesniedzēja izvirzītos argumentus un apstākļus, kas varēja būt būtiski mainījušies kopš pasākumu piemērošanas: TES, individuālie noteikumi (“IN”), analogas valsts izvēle un pieprasījuma iesniedzēja eksporta cenas.

2.   Tirgus ekonomikas statuss (TES)

(13)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja TES saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un iesniedza tirgus ekonomikas statusa pieprasījuma veidlapu pārskata uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā.

(14)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu gadījumos, kad veic antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ukrainas izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst visiem pieciem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā.

(15)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs nav izpildījis visus kritērijus.

TES KRITĒRIJI

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. ievilkums

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. ievilkums

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 3. ievilkums

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 4. ievilkums

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 5. ievilkums

Nav izpildīts

Nav izpildīts

Nav izpildīts

Izpildīts

Izpildīts

Avots: pārbaudītās pieprasījuma iesniedzēja atbildes uz jautājumiem TES pieprasījuma veidlapā.

(16)

Izmeklēšana parādīja, ka ZAC bija privatizācijas procesā, ko uzraudzīja Ukrainas valsts. Īstenojot privatizāciju, ZAC galvenais akcionārs un privātais ieguldītājs noslēdza līgumu ar valsts organizāciju. Līdz IP beigām ZAC bija saistošas vairākas līgumā noteiktas saistības, jo īpaši attiecībā uz tā darbaspēku un darbībām. Minēto saistību izpildei bija paredzētas ikgadējās valsts pārbaudes, un gadījumā, ja šīs saistības netiktu izpildītas, piemērotu sankcijas. Tika konstatēts, ka līguma noteikumi pārsniedz to, ko akceptētu privāts ieguldītājs, kas darbojas parastos tirgus ekonomikas apstākļos. Tādēļ tiek secināts, ka ZAC uzņēmuma lēmumi par darbaspēku, produkcijas izlaidi un realizāciju netika pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem, kas atspoguļo piedāvājumu un pieprasījumu. Tika konstatēts, ka lēmumu pieņemšanas procesu būtiski ietekmēja valsts iejaukšanās.

(17)

Bez tam tika konstatēts arī, ka pārskati un pārskatu revīzija nav uzticama. Būtībā ZAC varēja grozīt pamatdatus grāmatvedības programmā (datumus un vērtības slēgtam pārskata periodam), un nebija iespējams izsekot atsevišķām finanšu operācijām ZAC pārskatos. Šie nopietnie trūkumi netika norādīti revīzijas ziņojumā. Tādēļ tiek secināts, ka ZAC nav vienas, skaidri saprotamas pamata grāmatvedības uzskaites, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ko izmanto visiem nolūkiem.

(18)

Visbeidzot tika konstatēts, ka bilancē iekļaujot valstij piederošus militārus aizsardzības objektus un veicot šo objektu amortizāciju, ZAC īpašumu stāvoklis, ražošanas izmaksas un finansiālais stāvoklis ir pakļauts būtiskam sagrozījumam, kas ir plānošanas ekonomikas sistēmas sekas. Arī ražošanas izmaksas tiek sagrozītas, ZAC pieņemot bezprocentu aizdevumu, ko ieguldītājs piešķīra privatizācijas procesa laikā.

(19)

Pamatojoties uz šo, tika secināts, ka netika izpildīti visi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītie kritēriji un ka pieprasījuma iesniedzējs nedarbojas tirgus ekonomikas apstākļos.

(20)

Komisija sīki informēja pieprasījuma iesniedzēju un Kopienas nozari par iepriekš minētajiem konstatējumiem un deva tiem iespēju sniegt komentārus. Kopienas nozare atbalstīja Komisijas konstatējumus. Saņemtie pieprasījuma iesniedzēja komentāri nebija tādi, lai attaisnotu TES konstatējuma grozījumu.

3.   Individuāli noteikumi (IN)

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valsts mēroga maksājums tiek noteikts valstīm, uz kurām attiecas 2. panta 7. punkts, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi spēj pierādīt, sniedzot pienācīgi pamatotus argumentus, ka izpildīti visi pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktie kritēriji.

(22)

Pieprasījuma iesniedzējs arī pieprasīja IN, t.i., individuāla antidempinga maksājuma noteikšanu gadījumā, ja tam netiek piešķirts TES. Tomēr izmeklēšanā netika konstatēts, ka Ukrainā ir citi attiecīgā produkta ražotāji, bet, gluži otrādi, tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs ir vienīgais zināmais attiecīgā produkta ražotājs Ukrainā. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka IN jautājums atkrīt, jo īpašā individuālā dempinga starpība būtu vienāda ar valsts mēroga dempinga starpību.

4.   Analoga valsts

(23)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam valstīm, kam nav tirgus ekonomikas, un valstīm pārejas periodā normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību analogā valstī. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka sākotnējā izmeklēšanā izmantotā analoga valsts – Brazīlija – nebija piemērota un ka pašreizējā starpposma pārskatā jāizvēlas Krievija kā vispiemērotākā, ja ne vienīgā piemērotā analoga valsts normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz Ukrainu.

(24)

Pieprasījuma iesniedzēja izvirzītie argumenti par labu Krievijai bija šādi: i) Krieviju var pielīdzināt Ukrainai, ņemot vērā piekļuvi izejvielām, enerģijas resursiem un citiem svarīgiem ražošanas faktoriem, kā arī ražošanā izmantoto tehnoloģiju un ražošanas apjomu, ii) pārdevumi Krievijas vietējā tirgū būtu reprezentatīvi, jo iekšējo pārdevumu kopējais apjoms pārsniedz 5 % no Ukrainas kopējiem eksporta pārdevumiem, iii) konkurence Krievijā ir pielīdzināma Ukrainai.

(25)

Komisija apsvēra pieprasījuma iesniedzēja priekšlikumu. Vispirms tika konstatēts, ka sākotnējā izmeklēšana norādīja uz attiecīgā Krievijas izcelsmes produkta eksporta dempingu. Šāda situācija vien jau nozīmē anomāliju normālās vērtības un eksporta cenas attiecībā un neliecina par Krievijas kā analogas valsts piemērotību. Neskatoties uz šo novērojumu un pēc pieprasījuma iesniedzēja skaidri izteiktā pieprasījuma, Komisijas dienesti aicināja Krievijas ražotāju eksportētāju sadarboties šajā procedūrā. Tomēr Krievijas uzņēmums nesadarbojās.

(26)

Tādēļ tika konstatēts, ka Krieviju nevar izvēlēties par piemērotu analogu valsti, lai noteiktu normālo vērtību attiecība uz Ukrainu. Turklāt nekas neliecina par to, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas apstākļi attiecībā uz analogu valsti būtu mainījušies par labu pieprasījuma iesniedzējam.

5.   Eksporta cena

(27)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 8. punktam eksporta cena ir cena, kas samaksāta vai maksājama par produktu, kurš tiek pārdots eksportam no eksportētājvalsts uz Kopienu. Gadījumos, ja nav eksporta cenas, eksporta cenu var noteikt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam pēc cenas, par kādu ievestie produkti pirmo reizi pārdoti neatkarīgam pircējam, vai, ja produkti netiek pārdoti neatkarīgam pircējam vai netiek pārdoti tālāk tādā stāvoklī, kādā tie ir ievesti, izmantojot kādu citu pieņemamu bāzi.

(28)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka izmainījušies apstākļi attiecībā uz tā eksporta cenām, un ka gadījumā, kad nav reprezentatīva eksporta uz Kopienu, lai noteiktu dempinga starpību, par pieņemamu bāzi jāizmanto eksporta cenas izvedumiem uz kādu tirgu ārpus Kopienas, kas pielīdzināms Kopienas tirgum. Šim mērķim pieprasījuma iesniedzējs ierosināja par atsauces valsti izmantot ASV vai ES 10 valstis.

(29)

Komisija apsvēra pieprasījuma iesniedzēja priekšlikumus, jo, patiešām, ārkārtējos apstākļos cenas eksportam uz trešām valstīm var izmantot par bāzi salīdzinājumam ar normālo vērtību. Tomēr šajā gadījumā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēja eksporta apjomi uz ASV IP laikā nebija reprezentatīvi, un tādējādi atkrita jautājums, vai var izmantot uz ASV veiktā eksporta cenas. Tādēļ tika noraidīts pieprasījums dempinga aprēķinu veikt, pamatojoties uz cenām eksportam uz ASV. Turklāt nekas neliecināja par to, ka, izolēti izmantojot cenu eksportam uz ES 10 valstīm, pieprasījuma iesniedzējs būtu ieguvējs. Visbeidzot ir apstiprinājies, ka nav reģistrēti reprezentatīvi pārdevumi Kopienā IP laikā.

6.   Secinājums

(30)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasījuma iesniedzējam nevarēja piešķirt MES. Šajā gadījumā atkrīt jautājums par IN. Turklāt tika noraidīti visi pārējie pieprasījuma iesniedzēja izvirzītie argumenti par analogas valsts izvēli un pieprasījuma iesniedzēja eksporta cenām. Pamatojoties uz šo, tiek uzskatīts, ka apstākļi attiecībā uz dempingu nav būtiski mainījušies salīdzinājumā ar situāciju izmeklēšanas periodā, ko izmantoja izmeklēšanā, pēc kuras tika noteikti pasākumi. Tādēļ tiek secināts, ka antidempinga pasākumu daļējs starpposma pārskats attiecībā uz Ukrainas izcelsmes silīcija karbīda importu Kopienā būtu jāizbeidz, negrozot un neatceļot spēkā esošos pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek izbeigts daļējs starpposma pārskats attiecībā uz antidempinga maksājumu, ko piemēro Ukrainas izcelsmes silīcija karbīda importam.

2.   Galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1100/2000, paliek spēkā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 94, 13.4.1994., 21. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1786/97 (OV L 254, 17.9.1997., 6. lpp.).

(3)  OV L 125, 26.5.2000., 3. lpp.

(4)  OV L 182, 19.5.2004., 18. lpp.

(5)  OV L 183, 20.5.2004., 88. lpp.

(6)  OV L 344, 20.11.2004., 37. lpp.

(7)  OV C 3, 7.1.2004., 4. lpp.


25.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/22


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 780/2005

(2005. gada 24. maijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 25. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 24. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 24. maija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

85,0

204

84,2

212

97,2

999

88,8

0707 00 05

052

88,0

204

30,3

999

59,2

0709 90 70

052

88,1

624

50,3

999

69,2

0805 10 20

052

48,3

204

39,0

212

108,2

220

47,9

388

54,6

400

48,8

528

45,4

624

60,9

999

56,6

0805 50 10

052

107,2

388

62,1

400

69,6

528

64,3

624

61,9

999

73,0

0808 10 80

388

96,0

400

101,0

404

78,7

508

59,6

512

67,8

524

72,2

528

67,7

720

61,8

804

97,5

999

78,0

0809 20 95

400

385,0

999

385,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


25.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/24


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 781/2005

(2005. gada 24. maijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 622/2003, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2320/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā (1), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2320/2002 Komisijai ir jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai visā Eiropas Kopienā ieviestu kopējus pamatstandartus aviācijas drošības jomā. Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Regula (EK) Nr. 622/2003, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (2), bija pirmais tiesību akts, kurā paredzēti šādi pasākumi.

(2)

Jāparedz kopējos pamatstandartus precizējoši pasākumi.

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2320/2002 un tādēļ, lai novērstu nelikumīgas darbības, Regulas (EK) Nr. 622/2003 pielikumā paredzētajiem pasākumiem jābūt slepeniem, un tie nav jāpublicē. Šo pašu noteikumu attiecina uz visiem grozošajiem tiesību aktiem.

(4)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 622/2003.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Civilās aviācijas drošības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Regulas (EK) Nr. 622/2003 pielikumu groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

Minētās regulas 3. pantu piemēro attiecībā uz šā pielikuma konfidenciālo raksturu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 24. maijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT


(1)  OV L 355, 30.12.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 89, 5.4.2003., 9. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 68/2004 (OV L 10, 16.1.2004., 14. lpp.).


PIELIKUMS

Saskaņā ar 1. pantu šis pielikums ir slepens, un to nepublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


25.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/26


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 782/2005

(2005. gada 24. maijs),

ar ko nosaka formātu rezultātu nosūtīšanai par statistiku attiecībā uz atkritumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem (1), un jo īpaši tās 6. panta e) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2150/2002 6. pantu, Komisijai jānosaka pasākumi, kas vajadzīgi minētās regulas īstenošanai.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2150/2002 6. panta e) apakšpunktu Komisijai jāizveido atbilstošais formāts dalībvalstu rezultātu nosūtīšanai.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmas komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atbilstošais formāts atkritumu statistikas rezultātu nosūtīšanai Komisijai (Eurostat) ir izklāstīts šīs regulas pielikumā.

Dalībvalstis izmanto šo datu formātu par 2004. pārskata gadu un turpmākajiem gadiem.

2. pants

Dalībvalstis elektroniski nosūta Komisijai (Eurostat) Regulā (EK) Nr. 2150/2002 pieprasītos datus un metadatus atbilstoši Komisijas (Eurostat) ierosinātajam datu apmaiņas standartam.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 24. maijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 574/2004 (OV L 90, 27.3.2004., 15. lpp.).

(2)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.


PIELIKUMS

FORMĀTS REZULTĀTU NOSŪTĪŠANAI PAR STATISTIKU ATTIECĪBĀ UZ ATKRITUMIEM

Dati jānosūta no sistēmas neatkarīgā veidā. Datus nosūta atbilstīgi Komisijas (Eurostat) piedāvātajam datu apmaiņas standartam.

Datu kopas

Jomā, ko apver Regula (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, ir piecas informācijas kopas:

Atkritumu rašanās (GENER);

Atkritumu sadedzināšana (INCIN);

Darbības, kas var izraisīt reģenerāciju (RECOV);

Atkritumu apglabāšana (DISPO);

Skaits un reģenerācijas jauda, apglabāšanas iekārtas; atkritumu savākšanas sistēmas piemērošana pa NUTS 2 reģioniem (REGIO).

Attiecībā uz katru kopu ir jānosūta datne. Datnes nosaukumā ir sešas daļas:

Domēns

5

Vērtība: WASTE

Kopa

5

GENER, INCIN, RECOV, DISPO, REGIO

Regularitāte

2

Vērtība: A2

Valsts kods

2

Valsts kods, kas sastāv no diviem burtiem (skatīt A sarakstu)

Gads

4

Izpētes gads (pirmais izpētes gads ir 2004. gads)

Laika posms

4

Vērtība: ikgadējiem datiem – 0000 (nulle, nulle, nulle, nulle)

Datnes nosaukuma daļas atdala ar pasvītrojumu. Tiks izmantots formāts, kura pamatā ir teksts. Piemēram, nosaukums kopai par atkritumu rašanos Beļģijā par 2004. gadu būs WASTE_GENER_A2_BE_2004_0000.

Trūkstošās vērtības

Klasificējošajos mainīgajos (atkritumu kategorija, saimnieciskā darbība, NUTS 2 reģions, atkritumu pārstrādes iekārtas veids) nebūs trūkstošo vērtību. Jānodrošina ieraksti par katru klasificējošo mainīgo lielumu kombināciju. Gadījumos, kad nerodas kombinācija, visi ieraksti jānosūta ar vērtību, kas ir 0 (nulle). Visi ieraksti, par kuriem dati nav pieejami, tomēr jāsniedz ar vērtību, kas attiecīgi apzīmēta kā trūkstoša (apzīmēta ar burtu “M”). Trūkstošās vērtības būs jāizskaidro kvalitātes ziņojumā; piemēram, tās var rasties izmantoto metožu rezultātā. Faktiskās nulles ir jāatdala no trūkstošajām vērtībām, jo ar trūkstošajiem datiem nevar aprēķināt kopsummas. Ja kombinācija nav iespējama loģisku apsvērumu dēļ, šūnā jāieraksta kods “L”; tas, piemēram, attiecas uz rūpniecības notekūdeņu dūņām, kas rodas mājsaimniecībās. Lai veicinātu atbilstības pārbaudes un kļūdu izlabošanu, ir jānosūta arī kopējās summas.

Konfidencialitāte

Konfidenciāli dati jānosūta, tos atbilstoši apzīmējot par neizpaužamiem. To, kas jāuzskata par neizpaužamu, nosaka, pamatojoties uz valsts konfidencialitātes politiku. Principā informācija varētu būt neizpaužama, ja varētu noteikt informācijas sniedzēja identitāti. Tā ir tad, ja informācijas pamatā ir viens vai divi respondenti, vai arī datos dominē viens vai divi respondenti. Valsts iestāžu sniegtos datus parasti neuzskata par konfidenciāliem.

Ir jānorāda arī papildu konfidencialitāte. Papildu konfidencialitāte jāpiemēro tā, lai publicēšanai joprojām būtu pieejamas starpsummas. Komisija (Eurostat) konfidenciālo informāciju izmantos, lai aprēķinātu (ES) kopsummas, neizpaužot informāciju, kas valsts līmenī ir konfidenciāla.

Pasākumi

Visi prasītie lauki sastāv no burtiem un cipariem, proti, tajos nedrīkst būt atdalītāju vai decimāldaļu simbolu, izņemot datu vērtībām. Atkritumu daudzumus izsaka 1 000 tonnās par gadu ar trīs zīmēm aiz komata. Decimāldaļu atdalīšanai jāizmanto komats. Novērtējuma metode ne vienmēr ļaus iegūt precizitāti līdz trīs cipariem. Tādā gadījumā vērtība jāsniedz, norādot vienīgi zīmīgos ciparus. Attiecībā uz visām atkritumu kategorijām daudzums balstās uz (normāliem) mitrajiem atkritumiem, attiecībā uz dūņu rašanos (11., 12. un 40. atkritumu pozīcija) daudzumu aprēķina arī 1 000 tonnās sausnas. Tāpat arī atkritumu pārstrādes kopās dūņas jāmēra gan (normālos) mitrajos atkritumos, gan sausnā. Tas būs spēkā tikai tad, ja dūņas būs atsevišķa pozīcija. Sadedzināšanas un apglabāšanas kopā tas attiecas uz parastajām dūņām (12. pozīcija).

Atkritumu pārstrādes iekārtu skaitu izsaka vesela skaitļa veidā. Lai aprakstītu atkritumu apstrādes jaudu, kas atkarīga no reģenerācijas vai apglabāšanas darbības veida, izmanto vairākus pasākumus (skatīt I sarakstu). Lai veicinātu salīdzināmību, vēlams sadedzināšanas jaudu izteikt 1 000 tonnās. Valstis, kuras sadedzināšanas jaudu var izteikt arī teradžoulos (1012 džouli), ir aicinātas to darīt. Valstīm, kuras sadedzināšanas jaudu nevar izteikt teradžoulos, paziņojot vērtību, jānorāda, ka tā ir trūkstoša (jālieto kods “M”). Reģenerācijas jaudu mēra 1 000 tonnās. Apglabāšanas jauda ziņojumā jānorāda kubikmetros vai tonnās atkarībā no apglabāšanas veida. Sniedzot informāciju, vienīgi vērtības, kas izteiktas 1 000 tonnās, norāda kā reālu skaitli ar trīs zīmēm aiz komata, visas pārējās vērtības jāizsaka veselu skaitļu veidā.

Dati par savākšanas shēmas aptveramību attiecībā uz jauktām mājsaimniecībām un tamlīdzīgiem atkritumiem jānorāda kā iedzīvotāju kopuma vai mājokļu procentuālais daudzums.

Datu labojumi

Kopas jānosūta atsevišķās datnēs, kurās ir visi ieraksti. Piemēram, kopā par atkritumu rašanos ir 51 atkritumu kategorija pa 21 NACE grupu, kas izteiktas mitrajos atkritumos, un 3 atkritumu kategorijas pa 21 NACE grupu, kas izteiktas sausnā. Kopā ir 1 134 ieraksti.

Pilnīgā kopā jānosūta arī labotie dati, atbilstoši apzīmējot labotās šūnas (R). Provizoriskos datus apzīmē ar aktualizēšanas apzīmējumu P. Provizoriskie dati vienmēr ir jālabo. Gan par provizoriskajiem, gan par labotajiem datiem kvalitātes ziņojumā ir vajadzīgs paskaidrojums.

1. kopa.   Atkritumu rašanās

Lauks

Maksimālais garums

Vērtības

Domēns

8

Vērtība: WASTE

Kopa

6

Vērtība: GENER (kopa sastāv no 51 × 21 ierakstiem, kas iegūti, izmērot mitros atkritumus, un no 3 × 21 ierakstiem, kas iegūti, izmērot sausnu pa valstīm)

Valsts kods

2

Valsts kods, kas sastāv no diviem burtiem (skatīt A sarakstu)

Gads

4

Izpētes gads (pirmais izpētes gads ir 2004. gads)

Atkritumu pozīcija

2

Kods, kas attiecas uz Atkritumu statistikas nomenklatūras 3. versiju (skatīt B sarakstu)

Darbības pozīcija

2

Kods, kas attiecas uz NACE (skatīt C sarakstu)

Mitrie/sausie

1

Attiecībā uz visām atkritumu kategorijām (normālu) mitro atkritumu daudzums (W kods); attiecībā uz dūņām (11., 12. un 40. atkritumu pozīcija) arī sausnas daudzums (D kods)

Radušies atkritumi

12

Daudzums 1 000 tonnās par gadu. Norāda faktisko daudzumu ar trīs zīmēm aiz komata. Decimāldaļu atdalīšanai jāizmanto komats. Piemēram, 19,876. Šajā laukā vienmēr ir jābūt vērtībai. Ja nav radusies kombinācija, tad vērtība būs 0 (nulle). Trūkstošie dati jāapzīmē ar “M”. Uz kombinācijas loģisko neiespējamību norāda “L”

Aktualizēšanas apzīmējums

1

Norādīt provizoriskos datus (P) vai labotos datus (R), visos citos gadījumos šis lauks jāatstāj tukšs

Konfidencialitātes apzīmējums

1

Norāda uz konfidenciāliem datiem (skatīt D sarakstu)


2. kopa.   Atkritumu sadedzināšana

Lauks

Maksimālais garums

Vērtības

Domēns

8

Vērtība: WASTE

Kopa

6

Vērtība: INCIN (kopa sastāv no 17 × 2 ierakstiem, kas iegūti, izmērot mitros atkritumus, un no 1 × 2 ierakstiem, kas iegūti, izmērot sausnu pa NUTS 1 reģioniem)

Valsts kods

2

Valsts kods, kas sastāv no diviem burtiem (skatīt A sarakstu)

Gads

4

Izpētes gads (pirmais izpētes gads ir 2004. gads)

NUTS 1 kods

3

Reģionālais kods saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (1) norādīto NUTS klasifikāciju; valsts kopsumma jānorāda, izmantojot TT kodu

Atkritumu pozīcija

2

Kods, kas attiecas uz Atkritumu statistikas nomenklatūras 3. versiju (skatīt E sarakstu)

Atkritumu reģenerācija vai apglabāšana

1

Kods, kas attiecas uz Direktīvas 75/442/EEK (2) pielikumiem (skatīt F sarakstu); uz šo kopu attiecas tikai 1. un 2. darbība

Mitrie/sausie

1

Attiecībā uz visām atkritumu kategorijām (normālu) mitro atkritumu daudzums (W kods); attiecībā uz dūņām (12. atkritumu pozīcija) arī sausnas daudzums (D kods)

Sadedzinātie atkritumi

12

Daudzums 1 000 tonnās par gadu. Norāda faktisko daudzumu ar trīs zīmēm aiz komata. Decimāldaļu atdalīšanai jāizmanto komats. Piemēram, 19,876. Šajā laukā vienmēr jābūt vērtībai. Ja nav radusies kombinācija, tad vērtība būs 0 (nulle). Trūkstošie dati jāapzīmē ar “M”. Uz kombinācijas loģisko neiespējamību norāda “L”

Aktualizēšanas apzīmējums

1

Norādīt provizoriskos datus (P) vai labotos datus (R), visos citos gadījumos šis lauks jāatstāj tukšs

Konfidencialitātes apzīmējums

1

Norāda uz konfidenciāliem datiem (skatīt D sarakstu)


3. kopa.   Darbības, kas var izraisīt reģenerāciju (izņemot enerģijas reģenerāciju)

Lauks

Maksimālais garums

Vērtības

Domēns

8

Vērtība: WASTE

Kopa

6

Vērtība: REGIO (kopa sastāv no 20 ierakstiem pa NUTS 1 reģioniem)

Valsts kods

2

Valsts kods, kas sastāv no diviem burtiem (skatīt A sarakstu)

Gads

4

Izpētes gads (pirmais izpētes gads ir 2004. gads)

NUTS 1 kods

3

Reģionālais kods saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1059/2003 norādīto NUTS klasifikāciju; valsts kopsumma jāsniedz, izmantojot TT kodu

Atkritumu pozīcija

2

Kods, kas attiecas uz Atkritumu statistikas nomenklatūras 3. versiju (skatīt G sarakstu)

Atkritumu reģenerācija vai apglabāšana

1

Kods, kas attiecas uz Direktīvas 75/442/EEK pielikumiem (skatīt F sarakstu); uz šo kopu attiecas tikai 3. darbība

Mitrie/sausie

1

Attiecībā uz visām atkritumu kategorijām (normālu) mitro atkritumu daudzums (W kods)

Radušies atkritumi

12

Daudzums 1 000 tonnās par gadu. Norāda faktisko daudzumu ar trīs zīmēm aiz komata. Decimāldaļu atdalīšanai jāizmanto komats. Piemēram, 19,876. Šajā laukā vienmēr jābūt vērtībai. Ja nav radusies kombinācija, tad vērtība būs 0 (nulle). Trūkstošie dati jāapzīmē ar “M”. Uz kombinācijas loģisko neiespējamību norāda “L”

Aktualizēšanas apzīmējums

1

Norādīt provizoriskos datus (P) vai labotos datus (R), visos citos gadījumos šis lauks jāatstāj tukšs

Konfidencialitātes apzīmējums

1

Norāda uz konfidenciāliem datiem (skatīt D sarakstu)


4. kopa.   Atkritumu apglabāšana (izņemot sadedzināšanu)

Lauks

Maksimālais garums

Vērtības

Domēns

8

Vērtība: WASTE

Kopa

6

Vērtība: DISPO (kopa sastāv no 19 × 2 ierakstiem, kas iegūti, izmērot mitros atkritumus, un no 1 × 2 ierakstiem, kas iegūti, izmērot sausnu pa NUTS 1 reģioniem)

Valsts kods

2

Valsts kods, kas sastāv no diviem burtiem (skatīt A sarakstu)

Gads

4

Izpētes gads (pirmais izpētes gads ir 2004. gads)

NUTS 1 kods

3

Reģionālais kods saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1059/2003 norādīto NUTS klasifikāciju; valsts kopsumma jānorāda, izmantojot TT kodu

Atkritumu pozīcija

2

Kods, kas attiecas uz Atkritumu statistikas nomenklatūras 3. versiju (skatīt H sarakstu)

Atkritumu reģenerācija vai apglabāšana

1

Kods, kas attiecas uz Direktīvas 75/442/EEK pielikumiem (skatīt F sarakstu); uz šo kopu attiecas tikai 4. un 5. darbība

Mitrie/sausie

1

Attiecībā uz visām atkritumu kategorijām (normālu) mitro atkritumu daudzums (W kods); attiecībā uz dūņām (12. atkritumu pozīcija) arī sausnas daudzums (D kods)

Apglabātie atkritumi

12

Daudzums 1 000 tonnās par gadu. Norāda faktisko daudzumu ar trīs zīmēm aiz komata. Decimāldaļu atdalīšanai jāizmanto komats. Piemēram, 19,876. Šajā laukā vienmēr jābūt vērtībai. Ja nav radusies kombinācija, tad vērtība būs 0 (nulle). Trūkstošie dati jāapzīmē ar “M”. Uz kombinācijas loģisko neiespējamību norāda “L”

Aktualizēšanas apzīmējums

1

Norādīt provizoriskos datus (P) vai labotos datus (R), visos citos gadījumos šis lauks jāatstāj tukšs

Konfidencialitātes apzīmējums

1

Norāda uz konfidenciāliem datiem (skatīt D sarakstu)


5. kopa.   Reģenerācijas un apglabāšanas iekārtu skaits un jauda un iedzīvotāju kopums, uz kuriem attiecas savākšanas shēma pa reģioniem

Lauks

Maksimālais garums

Vērtības

Domēns

8

Vērtība: WASTE

Kopa

6

Vērtība: REGIO (kopa sastāv no 14 ierakstiem pa NUTS 2 reģioniem)

Valsts kods

2

Valsts kods, kas sastāv no diviem burtiem (skatīt A sarakstu)

Gads

4

Izpētes gads (pirmais izpētes gads ir 2004. gads)

NUTS 2 kods

4

Reģionālais kods saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1059/2003 norādīto NUTS klasifikāciju; valsts kopsumma jānorāda, izmantojot TT kodu

Atkritumu reģenerācija vai apglabāšana

1

Kods, kas attiecas uz Direktīvas 75/442/EEK pielikumiem (skatīt F sarakstu); iedzīvotāju kopumam, uz ko attiecas savākšanas shēma – tukšs

Mainīgais lielums

1

Iekārtu skaits (N), jauda (C) vai iedzīvotāju kopums, uz ko attiecas savākšanas shēma (P)

Pasākums

1

Jaudas mērīšanas kods, kas atkarīgs no reģenerācijas vai apglabāšanas darbības veida (skatīt I sarakstu); iekārtu skaitam – kods N, iedzīvotāju kopumam, uz ko attiecas savākšanas shēma P (iedzīvotāju kopums) vai D (mājokļi)

Vērtība

12

Visas vērtības, iekārtu skaits, procentuāla to iedzīvotāju kopuma vai mājokļu daļa, uz ko attiecas savākšanas shēma, un jauda ir izteikta vesela skaitļa veidā. Šajā laukā vienmēr jābūt vērtībai. Ja nav radusies kombinācija, tad vērtība būs 0 (nulle). Trūkstošie dati jāapzīmē ar “M”. Uz kombinācijas loģisko neiespējamību norāda “L”

Aktualizēšanas apzīmējums

1

Norādīt provizoriskos datus (P) vai labotos datus (R), visos citos gadījumos šis lauks jāatstāj tukšs

Konfidencialitātes apzīmējums

1

Norāda uz konfidenciāliem datiem (skatīt D sarakstu)


A saraksts – Valstu kodi

Beļģija

BE

Čehija

CZ

Dānija

DK

Vācija

DE

Igaunija

EE

Grieķija

EL

Spānija

ES

Francija

FR

Īrija

IE

Itālija

IT

Kipra

CY

Latvija

LV

Lietuva

LT

Luksemburga

LU

Ungārija

HU

Malta

MT

Nīderlande

NL

Austrija

AT

Polija

PL

Portugāle

PT

Slovēnija

SI

Slovākija

SK

Somija

FI

Zviedrija

SE

Apvienotā Karaliste

UK

Bulgārija

BG

Horvātija

HR

Rumānija

RO

Turcija

TR

Islande

IS

Lihtenšteina

LI

Norvēģija

NO


B saraksts – Atkritumu kategorijas

Atkritumu statistikas nomenklatūras 3. versija (OV L 90, 27.3.2004., 15. lpp.)

Apraksts

Kods

Bīstamie

Atkritumu pozīcija

Izlietotie šķīdinātāji

01.1

H

1

Skābju, sārmu vai sāļu atkritumi

01.2

 

2

Skābju, sārmu vai sāļu atkritumi

01.2

H

3

Izlietotie naftas produkti

01.3

H

4

Izlietoti ķīmiskie katalizatori

01.4

 

5

Izlietoti ķīmiskie katalizatori

01.4

H

6

Ķīmisko preparātu atkritumi

02

 

7

Ķīmisko preparātu atkritumi

02

H

8

Ķīmiskās nogulsnes un atlikumi

03.1

 

9

Ķīmiskās nogulsnes un atlikumi

03.1

H

10

Rūpniecības notekūdeņu dūņas

03.2

 

11

Rūpniecības notekūdeņu dūņas

03.2

H

12

Veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi

05

 

13

Veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi

05

H

14

Metālu atkritumi

06

 

15

Metālu atkritumi

06

H

16

Stikla atkritumi

07.1

 

17

Stikla atkritumi

07.1

H

18

Papīra un kartona atkritumi

07.2

 

19

Gumijas atkritumi

07.3

 

20

Plastmasas atkritumi

07.4

 

21

Koksnes atlikumi

07.5

 

22

Koksnes atlikumi

07.5

H

23

Tekstila atkritumi

07.6

 

24

Atkritumi, kas satur PCB

07.7

H

25

Nolietotas iekārtas (izņemot nolietotus transportlīdzekļus, baterijas un akumulatoru atkritumus)

08 (izņemot 08.1, 08.41)

 

26

Nolietotas iekārtas (izņemot nolietotus transportlīdzekļus, baterijas un akumulatoru atkritumus)

08 (izņemot 08.1, 08.41)

H

27

Nolietoti transportlīdzekļi

08.1

 

28

Nolietoti transportlīdzekļi

08.1

H

29

Baterijas un akumulatoru atkritumi

08.41

 

30

Baterijas un akumulatoru atkritumi

08.41

H

31

Dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumi (izņemot dzīvnieku izcelsmes atkritumus no pārtikas izstrādājumiem un produktiem; un izņemot dzīvnieku izkārnījumus, urīnu un kūtsmēslus)

09 (izņemot 09.11, 09.3)

 

32

Dzīvnieku izcelsmes atkritumi no pārtikas izstrādājumiem un produktiem

09.11

 

33

Dzīvnieku izkārnījumi, urīns un kūtsmēsli

09.3

 

34

Sadzīves un līdzīgi atkritumi

10.1

 

35

Jaukti un nediferencēti materiāli

10.2

 

36

Jaukti un nediferencēti materiāli

10.2

H

37

Šķirošanas atlikumi

10.3

 

38

Šķirošanas atlikumi

10.3

H

39

Parastās dūņas (izņemot bagarēšanas grunti)

11 (izņemot 11.3)

 

40

Bagarēšanas grunts

11.3

 

41

Minerālu atkritumi (izņemot degšanas atkritumus, piesārņotu augsni un piesārņotu bagarēšanas grunti)

12 (izņemot 12.4, 12.6)

 

42

Minerālu atkritumi (izņemot degšanas atkritumus, piesārņotu augsni un piesārņotu bagarēšanas grunti)

12 (izņemot 12.4, 12.6)

H

43

Degšanas atkritumi

12.4

 

44

Degšanas atkritumi

12.4

H

45

Piesārņota augsne un piesārņota bagarēšanas grunts

12.6

H

46

Cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi

13

 

47

Cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi

13

H

48

Nebīstamie, kopā

 

 

TN

Bīstamie, kopā

 

H

TH

Vispārīgie, kopā

 

 

TT


C saraksts – Darbības pozīcija

NACE labotā 1.1. kategorija (Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90) (3)

Apraksts

Darbības pozīcija

A

Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība

1

B

Zveja

2

C

Kalnrūpniecība un derīgo izrakteņu ieguve

3

DA

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

4

DB+DC

Tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu ražošana

Ādas un ādas izstrādājumu ražošana

5

DD

Kokmateriālu un koka izstrādājumu ražošana

6

DE

Celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana; izdevējdarbība un iespiešana

7

DF

Koksa, naftas pārstrādes produktu un kodoldegvielas ražošana

8

DG+DH

Ķīmisko vielu, ķīmisko produktu un ķīmisko šķiedru ražošana

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

9

DI

Citu nemetālu minerālproduktu ražošana

10

DJ

Parasto metālu un metāla izstrādājumu ražošana

11

DK+DL+DM

Citur neminētu iekārtu un aprīkojuma ražošana

Elektrisko un optisko iekārtu ražošana

Transportlīdzekļu aprīkojuma ražošana

12

DN (izņemot 37)

Citur neminētas rūpniecības nozares

13

E

Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

14

F

Celtniecība

15

G-Q (izņemot 51.57 un 90)

Citas saimnieciskās darbības (pakalpojumi)

16

37

Otrreizējā pārstrāde

17

51.57

Atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecība

18

90

Notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana, kanalizācijas, asenizācijas un tamlīdzīgas darbības

19

HH

Mājsaimniecībās radušies atkritumi

20

Kopā

 

TA


D saraksts – Konfidencialitātes apzīmējums

Pārāk maz uzņēmumu

A

Piemēram, viens vai divi uzņēmumi iedzīvotāju kopumā

Viens uzņēmums dominē attiecībā uz datiem

B

Nav pārāk maz uzņēmumu, bet viens uzņēmums sagatavo/apstrādā, piemēram, vairāk nekā 70 %

Divi uzņēmumi dominē attiecībā uz datiem

C

Nav pārāk maz uzņēmumu, bet divi uzņēmumi sagatavo/apstrādā, piemēram, vairāk nekā 70 %

Dati ir neizpaužami papildu konfidencialitātes dēļ

D

Paši par sevi nav konfidenciāli (apzīmējums A, B, C), bet lai novērstu netiešu konfidenciālu datu izpaušanu

Vērtība nav konfidenciāla

Tukšs

 


E saraksts – Sadedzināšanai paredzēto atkritumu kategorijas

Atkritumu pozīcija

Atkritumu statistikas nomenklatūras 3. versija (OV L 90, 27.3.2004., 15. lpp.)

Bīstamie/nebīstamie atkritumi

Kods

Apraksts

1.

01 + 02 + 03

Ķīmiskie atkritumi

(ķīmisko savienojumu atkritumi + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi)

Nebīstamie

2.

01 + 02 + 03 (izņemot 01.3)

Ķīmiskie atkritumi, izņemot izlietotos naftas produktus

(ķīmisko savienojumu atkritumi + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi)

Bīstamie

3.

01.3

Izlietotie naftas produkti

Bīstamie

4.

05

Veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi

Nebīstamie

5.

05

Veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi

Bīstamie

6.

07.7

Atkritumi, kas satur PCB

Bīstamie

7.

10.1

Sadzīves un līdzīgi atkritumi

Nebīstamie

8.

10.2

Jaukti un nediferencēti materiāli

Nebīstamie

9.

10.2

Jaukti un nediferencēti materiāli

Bīstamie

10.

10.3

Šķirošanas atlikumi

Nebīstamie

11.

10.3

Šķirošanas atlikumi

Bīstamie

12.

11

Parastās dūņas

Nebīstamie

13.

06 + 07 + 08 + 09 + 12 + 13

Citi atkritumi

(metālu atkritumi + nemetālu atkritumi + nolietotas iekārtas + dzīvnieku un augu atkritumi + minerālu atkritumi + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Nebīstamie

14.

06 + 07 + 08 + 09 + 12 + 13 (izņemot 07.7)

Citi atkritumi

(metālu atkritumi + nemetālu atkritumi, izņemot atkritumus, kas satur PCB + nolietotas iekārtas + dzīvnieku un augu atkritumi + minerālu atkritumi + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Bīstamie

TN

 

Nebīstamie, kopā

Nebīstamie

TH

 

Bīstamie, kopā

Bīstamie

TT

 

Vispārīgie, kopā

 


F saraksts – Atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas darbības; kodi attiecas uz Direktīvas 75/442/EEK pielikumu kodiem

Darbība

Kods

Reģenerācijas un apglabāšanas darbību veidi

Atkritumu sadedzināšana

1.

R1

Izmanto galvenokārt kā degvielu vai enerģijas ražošanai

2.

D10

Sadedzināšana uz zemes

Darbības, kas var izraisīt reģenerāciju (izņemt enerģijas reģenerāciju)

3.

R2 +

Šķīdinātāju otrreizējā pārstrāde/reģenerācija

R3 +

Tādu organisku vielu otrreizējā pārstrāde/reģenerācija, ko neizmanto kā šķīdinātājus (ieskaitot kompostēšanu un citus bioloģiskās pārveides procesus)

R4 +

Metālu un to savienojumu otrreizējā pārstrāde/reģenerācija

R5 +

Pārējo neorganisko materiālu otrreizējā pārstrāde/reģenerācija

R6 +

Skābju vai bāzu reģenerācija

R7 +

Piesārņojuma mazināšanā izmantoto sastāvdaļu reģenerācija

R8 +

Katalizatoru sastāvdaļu reģenerācija

R9 +

Naftas pārstrāde vai citāda naftas otrreizēja izmantošana

R10 +

Zemes apstrāde, kuras rezultātā tiek radīts labums lauksaimniecībai vai ekoloģisks uzlabojums

R11

To atkritumu izmantošana, kuri rodas no jebkuras darbības, kas numurēta ar R1 līdz R10

Apglabāšanas darbības

4.

D1 +

Nogulsnēšana zemē vai uz zemes (piemēram, atkritumu poligonā u.tml.)

D3 +

Dziļā iesūknēšana (piemēram, sūknējamo izmešu iesūknēšana akās, sālsalās vai dabīgi izveidojušās iedobēs u.tml.)

D4 +

Virsmas aizpildīšana (piemēram, šķidro vai dūņu izmešu ievietošana šahtās, nožogotās teritorijās, lagūnās u.tml.)

D5 +

Novietošana īpašos tehniski izstrādātos poligonos (piemēram, ievietošana atsevišķās izoderētās kamerās, kuras ir aizvākotas un izolētas cita no citas, kā arī no apkārtējās vides, u.tml.)

D12

Pastāvīga uzglabāšana (piemēram, konteineru ievietošana šahtās u.tml.)

5.

D2 +

Zemes apstrāde (piemēram, šķidro vai dūņveida izmešu biodegradācija augsnē u.tml.)

D6 +

Ielaišana ūdenstilpēs, izņemot jūras/okeānus

D7

Ielaišana jūrās/okeānos, arī apglabāšana jūras gultnē


G saraksts – Atkritumu kategorijas darbībām, kas var izraisīt reģenerāciju (izņemot enerģijas reģenerāciju)

Atkritumu pozīcija

Atkritumu statistikas nomenklatūras 3. versija (OV L 90, 27.3.2004., 15. lpp.)

Bīstamie/nebīstamie atkritumi

Kods

Apraksts

1.

01.3

Izlietotie naftas produkti

Bīstamie

2.

06

Metālu atkritumi

Nebīstamie

3.

06

Metālu atkritumi

Bīstamie

4.

07.1

Stikla atkritumi

Nebīstamie

5.

07.1

Stikla atkritumi

Bīstamie

6.

07.2

Papīra un kartona atkritumi

Nebīstamie

7.

07.3

Gumijas atkritumi

Nebīstamie

8.

07.4

Plastmasas atkritumi

Nebīstamie

9.

07.5

Koksnes atlikumi

Nebīstamie

10.

07.6

Tekstilatkritumi

Nebīstamie

11.

09 (izņemot 09.11, 09.3)

Dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumi

(izņemot dzīvnieku izcelsmes atkritumus no pārtikas izstrādājumiem un produktiem un izņemot dzīvnieku izkārnījumus, urīnu un kūtsmēslus)

Nebīstamie

12.

09.11

Dzīvnieku izcelsmes atkritumi no pārtikas izstrādājumiem un produktiem

Nebīstamie

13.

09.3

Dzīvnieku izkārnījumi, urīns un kūtsmēsli

Nebīstamie

14.

12

Minerālu atkritumi

Nebīstamie

15.

12

Minerālu atkritumi

Bīstamie

16.

01 + 02 + 03 + 05 + 08 + 10 + 11 + 13

Citi atkritumi

(ķīmisko savienojumu atkritumi + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi + veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi + nolietotas iekārtas + jaukti parastie atkritumi + parastās dūņas + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Nebīstamie

17.

01 + 02 + 03 + 05 + 07.5 + 07.7 + 08 + 10 + 11 + 13 (izņemot 01.3)

Citi atkritumi

(ķīmisko savienojumu atkritumi, izņemot izlietotos naftas produktus + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi + veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi + koksnes atlikumi + atkritumi, kas satur PCB + nolietotas iekārtas + jaukti parastie atkritumi + parastās dūņas + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Bīstamie

TN

 

Nebīstamie, kopā

Nebīstamie

TH

 

Bīstamie, kopā

Bīstamie

TT

 

Vispārīgie, kopā

 


H saraksts – Apglabāšanai (izņemot sadedzināšanu) paredzētās atkritumu kategorijas

Pozīcijas Nr.

Atkritumu statistikas nomenklatūras 3. versija (OV L 90, 27.3.2004., 15. lpp.)

Bīstamie/nebīstamie atkritumi

Kods

Apraksts

1.

01 + 02 + 03

Ķīmiskie atkritumi

(ķīmisko savienojumu atkritumi + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi)

Nebīstamie

2.

01 + 02 + 03 (izņemot 01.3)

Ķīmiskie atkritumi, izņemot izlietotos naftas produktus

(ķīmisko savienojumu atkritumi + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi)

Bīstamie

3.

01.3

Izlietotie naftas produkti

Bīstamie

4.

09 (izņemot 09.11, 09.3)

Dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumi

(izņemot dzīvnieku izcelsmes atkritumus no pārtikas izstrādājumiem un produktiem un izņemot dzīvnieku izkārnījumus, urīnu un kūtsmēslus)

Nebīstamie

5.

09.11

Dzīvnieku izcelsmes atkritumi no pārtikas izstrādājumiem un produktiem

Nebīstamie

6.

09.3

Dzīvnieku izkārnījumi, urīns un kūtsmēsli

Nebīstamie

7.

10.1

Sadzīves un līdzīgi atkritumi

Nebīstamie

8.

10.2

Jaukti un nediferencēti materiāli

Nebīstamie

9.

10.2

Jaukti un nediferencēti materiāli

Bīstamie

10.

10.3

Šķirošanas atlikumi

Nebīstamie

11.

10.3

Šķirošanas atlikumi

Bīstamie

12.

11

Parastās dūņas

Nebīstamie

13.

12

Minerālu atkritumi

Nebīstamie

14.

12

Minerālu atkritumi

Bīstamie

15.

05 + 06 + 07 + 08 + 13

Citi atkritumi

(veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi + metālu atkritumi + nemetālu atkritumi + nolietotas iekārtas + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Nebīstamie

16.

05 + 06 + 07 + 08 + 13

Citi atkritumi

(veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi + metālu atkritumi + nemetālu atkritumi + nolietotas iekārtas + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Bīstamie

TN

 

Nebīstamie, kopā

Nebīstamie

TH

 

Bīstamie, kopā

Bīstamie

TT

 

Vispārīgie, kopā

 


I saraksts – Jaudas mērījums

Darbība

Jaudas mērījums

Mērījuma kods

1.

1 000 tonnas gadā ar trīs zīmēm aiz komata

t

 

Teradžouli gadā (1012)

j

2.

1 000 tonnas gadā ar trīs zīmēm aiz komata

t

 

Teradžouli gadā (1012)

j

3.

1 000 tonnas gadā ar trīs zīmēm aiz komata

t

4.

Kubikmetri gadā

m

5.

1 000 tonnas gadā ar trīs zīmēm aiz komata

t


(1)  OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp).

(3)  OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003.


25.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/38


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 783/2005

(2005. gada 24. maijs),

ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem (1), un jo īpaši tās 1. panta 5. punktu un 6. panta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2150/2002 6. pantam Komisijai jāparedz pasākumi minētās regulas īstenošanai.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2150/2002 6. panta b) apakšpunktu Komisija var koriģēt minētās regulas pielikumos ietvertās specifikācijas.

(3)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 574/2004 ir izstrādāts statistiskās nomenklatūras grozījums Regulas (EK) Nr. 2150/2002 I un III pielikumā. Lai ievērotu šo grozījumu, Regulas (EK) Nr. 2150/2002 II pielikums tagad jākoriģē.

(4)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 2150/2002 attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2150/2002 II pielikuma 2. iedaļu aizstāj ar tekstu, kas sniegts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 24. maijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 574/2004 (OV L 90, 27.3.2004., 15. lpp.).

(2)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.


PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

2. IEDAĻA

Atkritumu kategorijas

To atkritumu kategoriju saraksts, par kurām jāapkopo statistika saskaņā ar katru 8. iedaļas 2. punktā minēto reģenerācijas vai apglabāšanas darbību, ir šāds:

Atkritumu sadedzināšana

Pozīcijas Nr.

Atkritumu statistikas nomenklatūra/3. versija

Bīstamie/nebīstamie atkritumi

Kods

Apraksts

1

01 + 02 + 03

Ķīmiskie atkritumi

(ķīmisko savienojumu atkritumi + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi)

Nebīstamie

2

01 + 02 + 03 izņemot 01.3

Ķīmiskie atkritumi, izņemot izlietotos naftas produktus

(ķīmisko savienojumu atkritumi + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi)

Bīstamie

3

01.3

Izlietotie naftas produkti

Bīstamie

4

05

Veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi

Nebīstamie

5

05

Veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi

Bīstamie

6

07.7

Atkritumi, kas satur PCB

Bīstamie

7

10.1

Sadzīves un līdzīgi atkritumi

Nebīstamie

8

10.2

Jaukti un nediferencēti materiāli

Nebīstamie

9

10.2

Jaukti un nediferencēti materiāli

Bīstamie

10

10.3

Šķirošanas atlikumi

Nebīstamie

11

10.3

Šķirošanas atlikumi

Bīstamie

12

11

Parastās dūņas

Nebīstamie

13

06 + 07 + 08 + 09 + 12 + 13

Citi atkritumi

(metālu atkritumi + nemetālu atkritumi + nolietotas iekārtas + dzīvnieku un augu atkritumi + minerālu atkritumi + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Nebīstamie

14

06 + 07 + 08 + 09 + 12 + 13 izņemot 07.7

Citi atkritumi

(metālu atkritumi + nemetālu atkritumi, izņemot atkritumus, kas satur PCB + nolietotas iekārtas + dzīvnieku un augu atkritumi + minerālu atkritumi + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Bīstamie


Darbības, kas var izraisīt reģenerāciju

(izņemot enerģijas reģenerāciju)

Pozīcijas Nr.

Atkritumu statistikas nomenklatūra/3. versija

Bīstamie/nebīstamie atkritumi

Kods

Apraksts

1

01.3

Izlietotie naftas produkti

Bīstamie

2

06

Metālu atkritumi

Nebīstamie

3

06

Metālu atkritumi

Bīstamie

4

07.1

Stikla atkritumi

Nebīstamie

5

07.1

Stikla atkritumi

Bīstamie

6

07.2

Papīra un kartona atkritumi

Nebīstamie

7

07.3

Gumijas atkritumi

Nebīstamie

8

07.4

Plastmasas atkritumi

Nebīstamie

9

07.5

Koksnes atlikumi

Nebīstamie

10

07.6

Tekstilatkritumi

Nebīstamie

11

09 izņemot 09.11, 09.3

Dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumi

(izņemot dzīvnieku izcelsmes atkritumus no pārtikas izstrādājumiem un produktiem un izņemot dzīvnieku izkārnījumus, urīnu un kūtsmēslus)

Nebīstamie

12

09.11

Dzīvnieku izcelsmes atkritumi no pārtikas izstrādājumiem un produktiem

Nebīstamie

13

09.3

Dzīvnieku izkārnījumi, urīns un kūtsmēsli

Nebīstamie

14

12

Minerālu atkritumi

Nebīstamie

15

12

Minerālu atkritumi

Bīstamie

16

01 + 02 + 03 + 05 + 08 + 10 + 11 + 13

Citi atkritumi

(ķīmisko savienojumu atkritumi + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi + veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi + nolietotas iekārtas + jaukti parastie atkritumi + parastās dūņas + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Nebīstamie

17

01 + 02 + 03 + 05 + 07.5 + 07.7 + 08 + 10 + 11 + 13 izņemot 01.3

Citi atkritumi

(ķīmisko savienojumu atkritumi, izņemot izlietotos naftas produktus + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi + veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi + koksnes atlikumi + Atkritumi, kas satur PCB + nolietotas iekārtas + jaukti parastie atkritumi + parastās dūņas + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Bīstamie


Atkritumu apglabāšana (izņemot sadedzināšanu):

Pozīcijas Nr.

Atkritumu statistikas nomenklatūra/3. versija

Bīstamie/nebīstamie atkritumi

Kods

Apraksts

1

01 + 02 + 03

Ķīmiskie atkritumi

(ķīmisko savienojumu atkritumi + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi)

Nebīstamie

2

01 + 02 + 03 izņemot 01.3

Ķīmiskie atkritumi, izņemot izlietotos naftas produktus

(ķīmisko savienojumu atkritumi + ķīmisko preparātu atkritumi + citi ķīmiskie atkritumi)

Bīstamie

3

01.3

Izlietotie naftas produkti

Bīstamie

4

09 izņemot 09.11, 09.3

Dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumi

(izņemot dzīvnieku izcelsmes atkritumus no pārtikas izstrādājumiem un produktiem un izņemot dzīvnieku izkārnījumus, urīnu un kūtsmēslus)

Nebīstamie

5

09.11

Dzīvnieku izcelsmes atkritumi no pārtikas izstrādājumiem un produktiem

Nebīstamie

6

09.3

Dzīvnieku izkārnījumi, urīns un kūtsmēsli

Nebīstamie

7

10.1

Sadzīves un līdzīgi atkritumi

Nebīstamie

8

10.2

Jaukti un nediferencēti materiāli

Nebīstamie

9

10.2

Jaukti un nediferencēti materiāli

Bīstamie

10

10.3

Šķirošanas atlikumi

Nebīstamie

11

10.3

Šķirošanas atlikumi

Bīstamie

12

11

Parastās dūņas

Nebīstamie

13

12

Minerālu atkritumi

Nebīstamie

14

12

Minerālu atkritumi

Bīstamie

15

05 + 06 + 07 + 08 + 13

Citi atkritumi

(veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi + metālu atkritumi + nemetālu atkritumi + nolietotas iekārtas + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Nebīstamie

16

05 + 06 + 07 + 08 + 13

Citi atkritumi

(veselības aprūpes un bioloģiskie atkritumi + metālu atkritumi + nemetālu atkritumi + nolietotas iekārtas + cietināti, stabilizēti vai pārstikloti atkritumi)

Bīstamie”


25.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/42


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 784/2005

(2005. gada 24. maijs),

ar ko pieņem atkāpes no noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2150/2002 par atkritumu statistiku attiecībā uz Lietuvu, Poliju un Zviedriju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

ņemot vērā Lietuvas pieprasījumu, kas izteikts 2004. gada 2. jūlijā,

ņemot vērā Polijas pieprasījumu, kas izteikts 2004. gada 13. jūlijā,

ņemot vērā Zviedrijas pieprasījumu, kas izteikts 2004. gada 26. augustā,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2150/2002 4. panta 1. punktu Komisija pārejas perioda laikā var piešķirt atkāpes no dažiem minētās regulas pielikumu noteikumiem.

(2)

Šādas atkāpes pēc to pieprasījuma ir jāpiešķir Lietuvai, Polijai un Zviedrijai.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom  (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo piešķir šādas atkāpes no Regulas (EK) Nr. 2150/2002 noteikumiem:

a)

Lietuvai un Polijai piešķir atkāpes attiecībā uz tādu rezultātu sagatavošanu, kas attiecas uz I pielikuma 8. iedaļas 1. daļas 1. pozīciju (lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība), 2. pozīciju (zveja) un 16. pozīciju (pakalpojumu darbības), kā arī tādu rezultātu sagatavošanu, kas attiecas uz II pielikuma 8. iedaļas 2. pozīciju;

b)

Zviedrijai piešķir atkāpes attiecībā uz tādu rezultātu sagatavošanu, kas attiecas uz I pielikuma 8. iedaļas 1. daļas 1. pozīciju (lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība), 2. pozīciju (zveja) un 16. pozīciju (pakalpojumu darbības).

2.   Atkāpes, kas paredzētas 1. punktā, piešķir vienīgi attiecībā uz datiem par pirmo apsekojuma gadu, proti, par 2004. gadu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 24. maijs.

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 574/2004 (OV L 90, 27.3.2004., 15. lpp.).

(2)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Komisija

25.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/43


APVIENOTĀS LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS, KAS IZVEIDOTA AR NOLĪGUMU PAR LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU TIRDZNIECĪBU STARP EIROPAS KOPIENU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, LĒMUMS Nr. 1/2005

(2005. gada 25. februāris)

par 7. pielikuma 1. papildinājuma B9. punktu

(2005/394/EK)

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, un jo īpaši tā 11. pantu,

tā kā:

(1)

Šis nolīgums ir stājies spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)

7. pielikuma mērķis ir atvieglot vīna nozares produktu tirdzniecību starp Pusēm.

(3)

Saskaņā ar 7. pielikuma 27. panta 1. punktu darba grupa izskata jebkuru jautājumu par 7. pielikuma īstenošanu un, saskaņā ar 7. pielikuma 27. panta 2. punktu, jo īpaši izvirza priekšlikumus komitejai, lai pielāgotu un atjauninātu 7. pielikuma papildinājumus.

(4)

Saskaņā ar Nolīguma sākotnējās versijas 1. papildinājuma B(9) punktu 7. pielikuma 1. papildinājuma B(9) punktā noteikts pavaddokuments no Šveices importētiem vīniem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo 7. pielikuma 1. papildinājuma B9. punktu aizvieto ar tekstu, kas ir šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir piemērojams no 2004. gada 1. oktobra.

Briselē, 2005. gada 25. februārī

Apvienotās lauksaimniecības komitejas vārdā —

Priekšsēdētājs, Šveices delegācijas vadītājs

Christian HÄBERLI

Eiropas Kopienas vārdā —

AGRI AI/2 nodaļas vadītājs

Aldo LONGO

Komitejas sekretariāts —

Sekretārs

Remigi WINZAP


PIELIKUMS

Image