		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 118

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. gadagājums 2005. gada 5. maijs

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 699/2005 (2005. gada 4. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 700/2005 (2005. gada 4. maijs) par cukurniedru cukura importa atļauju izsniegšanu saskaņā ar atsevišķām tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 701/2005 (2005. gada 4. maijs), ar ko nosaka, cik lielā mērā var izpildīt importa tiesību pieprasījumus, kuri iesniegti 2005. gada aprīlī attiecībā uz alpīno un kalnu šķirņu buļļiem, govīm un telēm, kas nav paredzētas nokaušanai	5
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 702/2005 (2005. gada 3. maijs), ar ko izveido vienības vērtības konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai	6
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 703/2005 (2005. gada 4. maijs), ar ko nosaka kompensācijas atbalstu 2004. gadā Kopienā ražotiem un realizētiem banāniem un avansa maksājumu vienības vērtību attiecībā uz 2005. gadu	12
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 704/2005 (2005. gada 4. maijs), ar kuru groza specifikācijas elementus cilmes vietas nosaukumam, kas sniegts Regulas (EK) Nr. 1107/96 pielikumā (Mel de Barroso) (ACVN)	14
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 705/2005 (2005. gada 4. maijs), ar ko groza vai atceļ dažas regulas par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	18
		Komisijas Regula (EK) Nr. 706/2005 (2005. gada 4. maijs), ar kuru tiek apturēti sviesta iepirkumi dažās dalībvalstīs	25

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus un ar tiem saistītās novērtēšanas un pārbaudes prasības Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai eļļošanas līdzekļiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1372) ( 1 )	26
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 29. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 1999/659/EK, ar ko nosaka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas lauku attīstības pasākumu asignējumu paredzamo sadalījumu dalībvalstīm laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1320)	35
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 2. maijs), ar ko apstiprina plānu Āfrikas cūku mēra apkarošanai savvaļas cūku populācijā Sardīnijā, Itālijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1255) ( 1 )	37
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 2. maijs) par dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumiem pret Āfrikas cūku mēri Sardīnijā, Itālijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1321) ( 1 )	39

	Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu
*	Padomes Lēmums 2005/364/KĀDP (2005. gada 12. aprīlis), kas attiecas uz Eiropas Savienības un Rumānijas nolīguma slēgšanu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai	47
	Nolīgums starp Eiropas Savienību un Rumāniju par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai	48
*	Padomes Lēmums 2005/365/KĀDP (2005. gada 14. aprīlis) par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Bulgārijas Republiku par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai	52
	Nolīgums starp Eiropas Savienību un Bulgārijas Republiku par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai	53


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ

LV	Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 699/2005

(2005. gada 4. maijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 5. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 4. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 4. maija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	117,8
	204	93,3
	212	124,2
	999	111,8
0707 00 05	052	146,6
	204	63,3
	999	105,0
0709 90 70	052	68,4
	204	125,1
	624	50,3
	999	81,3
0805 10 20	052	42,2
	204	46,5
	212	72,0
	220	46,2
	388	71,6
	400	42,8
	624	55,1
	999	53,8
0805 50 10	052	49,0
	388	65,9
	400	57,3
	528	64,0
	624	75,2
	999	62,3
0808 10 80	388	92,4
	400	127,1
	404	129,5
	508	71,2
	512	70,0
	524	84,1
	528	68,1
	720	104,0
	804	90,8
	999	93,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “ 999 ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 700/2005

(2005. gada 4. maijs)

par cukurniedru cukura importa atļauju izsniegšanu saskaņā ar atsevišķām tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas iekļautas sarakstā CXL, kurš izveidots GATT XXIV.6 sarunu nobeigumā (2),

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 1159/2003, ar ko 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus niedru cukura ievešanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem un groza Regulas (EK) Nr. 1464/95 un (EK) Nr. 779/96 (3), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701 , kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1159/2003 16. pantā ir paredzēta kārtība, kādā nosaka tarifa kvotas ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701 11 10 , kas izteikti kā baltais cukurs, importējot produktus ar izcelsmi valstīs, kuras ir parakstījušas ĀKK protokolu un Indijas nolīgumu.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1159/2003 22. pants atver tarifa kvotas ar nodokļa likmi EUR 98 par tonnu produktiem ar KN kodu 1701 11 10 , ko importē no Brazīlijas, Kubas un citām trešajām valstīm.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu no 2005. gada 25. līdz 29. aprīlim kompetentajām iestādēm tika iesniegti importa atļauju pieteikumi par apjomu, kas kopā pārsniedz piegādes saistību apjomu attiecīgajai valstij, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 9. pantu ĀKK un Indijas preferences cukuram.

(5)	Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka samazinājuma koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un jānorāda, ka attiecīgais limits ir sasniegts,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz importa atļauju pieteikumiem, kas iesniegti no 2005. gada 25. līdz 29. aprīlim, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1159/2003 5. panta 1. punktu, atļaujas izsniedz, ievērojot šīs regulas pielikumā norādītos daudzumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 5. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 4. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 2. lpp.).

(2) OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(3) OV L 162, 1.7.2003., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 568/2005 (OV L 97, 15.4.2005., 9. lpp.).

PIELIKUMS

ĀKK–INDIJAS preferences cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 II sadaļa

2004./2005. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 25.–29.4.2005	Limits
Barbadosa	100
Beliza	0	Sasniegts
Kongo	100
Fidži	76,9560	Sasniegts
Gajāna	100
Indija	100
Ziloņkaula Krasts	100
Jamaika	100
Kenija	100
Madagaskara	100
Malāvija	24,6811	Sasniegts
Maurīcija	100
Mozambika	0	Sasniegts
Sentkitsa un Nevisa	100
Svazilenda	100
Tanzānija	100
Trinidāda un Tobago	100
Zambija	100
Zimbabve	0	Sasniegts

ĀKK–INDIJAS īpašas preferences cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 III sadaļa

2004./2005. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 25.–29.4.2005	Limits
Indija	0	Sasniegts
ĀKK	100

CXL koncesiju cukurs

Regulas (EK) Nr. 1159/2003 IV sadaļa

2004./2005. tirdzniecības gads

Attiecīgā valsts	%, ko piegādā no daudzumiem, kuri pieprasīti nedēļā no 25.–29.4.2005	Limits
Brazīlija	0	Sasniegts
Kuba	0	Sasniegts
Citas trešās valstis	0	Sasniegts

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 701/2005

(2005. gada 4. maijs),

ar ko nosaka, cik lielā mērā var izpildīt importa tiesību pieprasījumus, kuri iesniegti 2005. gada aprīlī attiecībā uz alpīno un kalnu šķirņu buļļiem, govīm un telēm, kas nav paredzētas nokaušanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1999. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1081/1999, ar ko atver un pārvalda tarifa kvotu dažu alpīno un kalnu šķirņu buļļu, govju un teļu importam, kas nav paredzēti nokaušanai, atceļ Regulu (EK) Nr. 1012/98 un groza Regulu (EK) Nr. 1143/98 (2), jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1081/1999 9. panta 1. punktā ir paredzēts no jauna piešķirt daudzumus, par kuriem līdz 2005. gada 15. martam nav iesniegti importa sertifikātu pieprasījumi.

(2)

Komisijas 2005. gada 11. aprīla Regulas (EK) Nr. 553/2005 1. pantā, kurā paredzēts no jauna piešķirt importa tiesības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1081/1999 attiecībā uz dažu alpīno un kalnu šķirņu buļļiem, govīm un telēm, kas nav paredzētas nokaušanai (3), ir norādīts konkrēts daudzums alpīno un kalnu šķirņu buļļu, govju un teļu, kas nav paredzētas nokaušanai un ko ar īpašiem nosacījumiem var importēt līdz 2005. gada 30. jūnijam.

(3)	Pieprasītie daudzumi importa tiesībām ir tādi, ka tos var apmierināt pilnībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Importa tiesību pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1081/1999 9. pantu, izpilda pilnā apjomā kārtas numuram 09.0003.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 5. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 4. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 131, 27.5.1999., 15. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1096/2001 (OV L 150, 6.6.2001., 33. lpp.).

(3) OV L 93, 12.4.2005., 31. lpp.

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/6

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 702/2005

(2005. gada 3. maijs),

ar ko izveido vienības vērtības konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1),

ņemot vērā Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (2) ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, un jo īpaši tās 173. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. līdz 177. pants paredz, ka Komisija periodiski nosaka vienības vērtības produktiem, kas uzskaitīti klasifikācijā minētās regulas 26. pielikumā.

(2)

Iepriekšminētajos pantos izklāstīto noteikumu un kritēriju piemērošanas rezultāts tiem elementiem, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 2. punktu, ir tāds, ka vienības vērtības, kādas tās noteiktas šīs regulas pielikumā, būtu jānosaka saistībā ar attiecīgajiem produktiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2454/93 173. panta 1. punktā paredzētās vienības vērtības ar šo ir noteiktas tādas, kā izklāstīts šīs regulas pielikuma tabulā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 6. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. maijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Pozīcija

Apraksts

Mērvienības lielums pa 100 kg

Sugas, šķirnes, KN kods

EUR

LTL

SEK

CYP

LVL

GBP

CZK

MTL

DKK

PLN

EEK

SIT

HUF

SKK

1.10

Jaunie kartupeļi

0701 90 50

38,20

22,22

1 164,94

284,41

597,64

9 644,90

131,88

26,59

16,40

163,15

9 151,02

1 506,26

350,66

25,88

1.30

Sīpoli (izņemot sēklas sīpolus)

0703 10 19

33,97

19,76

1 035,90

252,90

531,44

8 576,50

117,27

23,64

14,58

145,08

8 137,33

1 339,41

311,82

23,01

1.40

Ķiploki

0703 20 00

144,30

83,95

4 400,94

1 074,44

2 257,77

36 436,64

498,23

100,45

61,95

616,37

34 570,87

5 690,38

1 324,73

97,76

1.50

Puravi

ex 0703 90 00

62,17

36,17

1 896,12

462,92

972,75

15 698,55

214,66

43,28

26,69

265,56

14 894,69

2 451,67

570,75

42,12

1.60

Ziedkāposti

0704 10 00

—

1.80

Baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti

0704 90 10

53,56

31,16

1 633,53

398,81

838,03

13 524,44

184,93

37,28

22,99

228,78

12 831,90

2 112,14

491,71

36,29

1.90

Sparģeļkāposti jeb brokoļi (Brassica oleracea var. italica)

ex 0704 90 90

—

1.100

Ķīnas kāposti

ex 0704 90 90

104,01

60,51

3 172,20

774,46

1 627,40

26 263,57

359,13

72,40

44,65

444,28

24 918,72

4 101,63

954,86

70,47

1.110

Galviņsalāti

0705 11 00

—

1.130

Burkāni

ex 0706 10 00

31,39

18,26

957,36

233,73

491,15

7 926,29

108,38

21,85

13,48

134,08

7 520,42

1 237,86

288,18

21,27

1.140

Redīsi

ex 0706 90 90

49,34

28,71

1 504,82

367,39

772,00

12 458,84

170,36

34,35

21,18

210,76

11 820,88

1 945,72

452,97

33,43

1.160

Zirņi (Pisum sativum)

0708 10 00

391,58

227,82

11 942,71

2 915,68

6 126,68

98 877,16

1 352,04

272,58

168,10

1 672,62

93 814,07

15 441,85

3 594,87

265,29

1.170

Pupiņas:

1.170.1

—	pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.) ex 0708 20 00

155,51

90,48

4 742,91

1 157,93

2 433,21

39 267,91

536,95

108,25

66,76

664,26

37 257,16

6 132,55

1 427,66

105,36

1.170.2

—	pupiņas (Phaseolus spp., vulgaris var. Compressus Savi) ex 0708 20 00

227,58

132,41

6 940,96

1 694,56

3 560,85

57 466,23

785,79

158,42

97,70

972,11

54 523,62

8 974,62

2 089,30

154,19

1.180

Pupas

ex 0708 90 00

—

1.190

Artišoki

0709 10 00

—

1.200

Sparģeļi:

1.200.1

—	zaļie ex 0709 20 00

410,09

238,59

12 507,23

3 053,50

6 416,46

103 550,97

1 415,95

285,46

176,05

1 751,68

98 248,55

16 171,77

3 764,80

277,83

1.200.2

—	pārējie ex 0709 20 00

417,26

242,76

12 726,02

3 106,92

6 528,70

105 362,35

1 440,72

290,45

179,13

1 782,33

99 967,17

16 454,65

3 830,66

282,69

1.210

Baklažāni

0709 30 00

126,31

73,49

3 852,26

940,49

1 976,28

31 893,93

436,11

87,92

54,22

539,52

30 260,77

4 980,94

1 159,57

85,57

1.220

Salātu selerijas (Apium graveolens var. dulce)

ex 0709 40 00

132,97

77,36

4 055,53

990,11

2 080,57

33 576,89

459,13

92,56

57,09

567,99

31 857,55

5 243,77

1 220,75

90,09

1.230

Gailenes

0709 59 10

926,44

539,00

28 255,49

6 898,27

14 495,64

233 935,36

3 198,81

644,89

397,72

3 957,29

221 956,50

36 534,16

8 505,18

627,66

1.240

Dārzeņpipari

0709 60 10

120,79

70,28

3 684,08

899,43

1 890,01

30 501,57

417,08

84,08

51,86

515,97

28 939,71

4 763,49

1 108,94

81,84

1.250

Fenhelis

0709 90 50

—

1.270

Veselas svaigas batātes (paredzētas pārtikai)

0714 20 10

97,95

56,99

2 987,53

729,37

1 532,66

24 734,62

338,22

68,19

42,05

418,41

23 468,06

3 862,86

899,28

66,36

2.10

Svaigi kastani (Castanea spp.)

ex 0802 40 00

—

2.30

Svaigi ananasi

ex 0804 30 00

80,14

46,62

2 444,14

596,71

1 253,89

20 235,72

276,70

55,78

34,40

342,31

19 199,53

3 160,25

735,71

54,29

2.40

Svaigi avokado

ex 0804 40 00

115,39

67,13

3 519,31

859,20

1 805,48

29 137,41

398,42

80,32

49,54

492,89

27 645,40

4 550,45

1 059,35

78,18

2.50

Svaigas gvajaves un mango

ex 0804 50

—

2.60

Svaigi saldie apelsīni:

2.60.1

—	sarkanie un pussarkanie apelsīni 0805 10 10

—

2.60.2

—	Navels, Navelines, Navelates, Salustianas, Vernas, Valencia lates, Maltese, Shamoutis, Ovalis, Trovita un Hamlins 0805 10 30

—

2.60.3

—	pārējie 0805 10 50

—

2.70

Svaigi mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas); svaigi klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi:

2.70.1

—	klementīni ex 0805 20 10

112,11

65,23

3 419,24

834,77

1 754,14

28 308,90

387,09

78,04

48,13

478,88

26 859,31

4 421,06

1 029,23

75,95

2.70.2

—	Monreale apelsīni un sacumas ex 0805 20 30

84,79

49,33

2 585,90

631,32

1 326,62

21 409,41

292,75

59,02

36,40

362,17

20 313,13

3 343,55

778,38

57,44

2.70.3

—	mandarīni un vilkingi ex 0805 20 50

46,68

27,16

1 423,54

347,54

730,31

11 785,93

161,16

32,49

20,04

199,37

11 182,42

1 840,63

428,50

31,62

2.70.4

—	tanžerīni un pārējie ex 0805 20 70 ex 0805 20 90

44,97

26,16

1 371,45

334,83

703,58

11 354,67

155,26

31,30

19,30

192,08

10 773,24

1 773,28

412,82

30,47

2.85

Svaigi laimi (Citrus auranti folia)

0805 50 90

66,28

38,56

2 021,39

493,50

1 037,01

16 735,66

228,84

46,14

28,45

283,10

15 878,69

2 613,64

608,46

44,90

2.90

Svaigi greipfrūti:

2.90.1

—	baltie ex 0805 40 00

75,60

43,99

2 305,81

562,94

1 182,93

19 090,46

261,04

52,63

32,46

322,94

18 112,92

2 981,40

694,07

51,22

2.90.2

—	sārtie ex 0805 40 00

84,72

49,29

2 583,84

630,82

1 325,56

21 392,34

292,52

58,97

36,37

361,88

20 296,93

3 340,89

777,76

57,40

2.100

Galda vīnogas

0806 10 10

149,95

87,24

4 573,40

1 116,55

2 346,25

37 864,48

517,76

104,38

64,37

640,52

35 925,60

5 913,37

1 376,64

101,59

2.110

Arbūzi

0807 11 00

69,80

40,61

2 128,83

519,73

1 092,13

17 625,20

241,01

48,59

29,97

298,15

16 722,68

2 752,56

640,80

47,29

2.120

Melones (izņemot arbūzus):

2.120.1

—	Amarillo, Cuper, Honey Dew (tostarp Cantalene), Onteniente, Piel de Sapo (tostarp Verde Liso), Rochet, Tendral, Futuro ex 0807 19 00

49,82

28,99

1 519,56

370,98

779,57

12 580,88

172,03

34,68

21,39

212,82

11 936,67

1 964,78

457,40

33,76

2.120.2

—	pārējās ex 0807 19 00

108,37

63,05

3 305,20

806,93

1 695,63

27 364,69

374,18

75,44

46,52

462,91

25 963,45

4 273,60

994,90

73,42

2.140

Bumbieri

2.140.1

—	Nashi (Pyrus pyrifolia), Ya (Pyrus Bretscheideri) ex 0808 20 50

29,44

17,13

897,89

219,21

460,64

7 433,89

101,65

20,49

12,64

125,75

7 053,24

1 160,97

270,27

19,95

2.140.2

—	pārējie ex 0808 20 50

75,61

43,99

2 306,16

563,02

1 183,11

19 093,34

261,08

52,64

32,46

322,99

18 115,65

2 981,85

694,18

51,23

2.150

Aprikozes

0809 10 00

705,36

410,38

21 512,77

5 252,11

11 036,49

178 110,45

2 435,47

491,00

302,81

3 012,95

168 990,15

27 815,87

6 475,56

477,88

2.160

Ķirši

0809 20 95

0809 20 05

610,83

355,38

18 629,70

4 548,24

9 557,41

154 240,68

2 109,07

425,20

262,23

2 609,16

146 342,65

24 088,08

5 607,72

413,84

2.170

Persiki

0809 30 90

190,68

110,94

5 815,68

1 419,84

2 983,56

48 149,72

658,40

132,74

81,86

814,51

45 684,17

7 519,64

1 750,58

129,19

2.180

Nektarīni

ex 0809 30 10

153,99

89,59

4 696,62

1 146,63

2 409,46

38 884,67

531,71

107,19

66,11

657,78

36 893,55

6 072,70

1 413,73

104,33

2.190

Plūmes

0809 40 05

144,66

84,16

4 411,98

1 077,14

2 263,43

36 528,05

499,48

100,70

62,10

617,91

34 657,59

5 704,66

1 328,05

98,01

2.200

Zemenes

0810 10 00

103,01

59,93

3 141,70

767,01

1 611,76

26 011,06

355,67

71,71

44,22

440,01

24 679,14

4 062,20

945,68

69,79

2.205

Avenes

0810 20 10

304,95

177,42

9 300,67

2 270,66

4 771,43

77 002,92

1 052,93

212,28

130,92

1 302,59

73 059,92

12 025,70

2 799,59

206,60

2.210

Mellenes (Vaccinium myrtillus)

0810 40 30

1 455,44

846,77

44 389,46

10 837,21

22 772,69

367 513,15

5 025,34

1 013,13

624,82

6 216,91

348 694,32

57 395,28

13 361,67

986,06

2.220

Kivi (Actinidia chinensis Planch.)

0810 50 00

97,37

56,65

2 969,69

725,02

1 523,51

24 586,90

336,20

67,78

41,80

415,92

23 327,90

3 839,79

893,91

65,97

2.230

Granātāboli

ex 0810 90 95

269,47

156,78

8 218,66

2 006,50

4 216,34

68 044,65

930,44

187,58

115,68

1 151,05

64 560,37

10 626,67

2 473,90

182,57

2.240

Hurma (ieskaitot Sharon fruit)

ex 0810 90 95

202,69

117,92

6 181,81

1 509,22

3 171,39

51 180,97

699,84

141,09

87,01

865,79

48 560,21

7 993,04

1 860,79

137,32

2.250

Ličī

ex 0810 90

—

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/12

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 703/2005

(2005. gada 4. maijs),

ar ko nosaka kompensācijas atbalstu 2004. gadā Kopienā ražotiem un realizētiem banāniem un avansa maksājumu vienības vērtību attiecībā uz 2005. gadu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 12. panta 6. punkta pirmo daļu un 14. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 404/93 12. panta 3. punktu kompensācijas atbalstu Kopienas ražotājiem jebkādu zaudējumu atlīdzināšanai aprēķina, pamatojoties uz vienotas standarta likmes ienākuma un vidējā ražošanas ienākuma starpību attiecībā uz banāniem, kas ražoti un realizēti Kopienā attiecīgajā gadā.

(2)

Ar 2. panta 2. punktu Komisijas 1993. gada 9. jūlija Regulā (EEK) Nr. 1858/93, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 404/93 piemērošanai attiecībā uz atbalsta shēmu realizācijas ienākumu zuduma kompensēšanai banānu nozarē (2), tika noteikts vienotas bāzes likmes ienākums EUR 64,03 par 100 tīrā svara kilogramiem zaļu banānu, ko izved no iepakošanas vietas.

(3)

Vidējais 2004. gada ražošanas ienākums, ko aprēķina, pamatojoties uz ārpus ražošanas reģioniem realizēto banānu vidējo cenu piegādes posmā līdz pirmajai izkraušanas ostai (preces nav izkrautas), no vienas puses, un ražošanas reģionos realizēto banānu vietējo tirgus cenu, no otras puses, un ņemot vērā vienotas bāzes likmes, kas noteiktas Regulas (EEK) Nr. 1858/93 3. panta 2. punktā, ir mazāks nekā vienotas bāzes likmes ienākums, ko piemēro attiecībā uz 2004. gadu. Attiecīgi jānosaka kompensācijas atbalsts, kas jāpiešķir attiecībā uz 2004. gadu.

(4)	Saskaņā ar 12. panta 6. punkta otro daļu Regulā (EEK) Nr. 404/93 papildu atbalstu piešķir vienam vai vairākiem ražošanas reģioniem, kuros vidējais ražošanas ienākums ir ievērojami zemāks nekā vidēji Kopienā.

(5)

Gada vidējais ražošanas ienākums no banānu realizācijas, kas ražoti Martinikā un Gvadelupā, ir bijis ievērojami zemāks nekā Kopienas vidējais ražošanas ienākums 2004. gadā. Tādēļ ir jāpiešķir papildu atbalsts ražošanas reģionos Martinikā un Gvadelupā. Ņemot vērā datus par 2004. gadu, kas norāda uz ļoti sarežģītiem ražošanas un realizācijas apstākļiem, papildu atbalsts jānosaka 75 % apjomā no starpības starp vidējo ienākumu Kopienā un vidējo ienākumu, kas reģistrēts attiecībā uz produktu pārdošanu abos minētajos reģionos.

(6)	Avansa maksājumu vienības apmēru un atbilstošās nodrošinājuma summas nosaka, pamatojoties uz iepriekšējā gadā noteikto atbalstu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1858/93 4. panta 2. un 3. punktu.

(7)

Ņemot vērā to, ka visi vajadzīgie dati nav pieejami, līdz šim nav bijis iespējams noteikt kompensācijas atbalsta likmi attiecībā uz 2004. gadu. Jāparedz, ka divos mēnešos no šīs regulas spēkā stāšanās dienas izmaksā atbalsta atlikumu attiecībā uz 2004. gadu, kā arī avansu par 2005. gada janvārī un februārī realizētajiem banāniem.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Banānu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulas (EEK) Nr. 404/93 12. pantā paredzētais kompensācijas atbalsts par svaigiem banāniem, kas atbilst KN kodam ex 0803 , izņemot miltu banānus, kuri ražoti un realizēti Kopienas tirgū 2004. gadā, ir EUR 28,1 par 100 kilogramiem.

2. Šā panta 1. punktā noteikto atbalstu palielina par EUR 7,82 par 100 kilogramiem banānu, kas audzēti Martinikā, un par EUR 8,18 par 100 kilogramiem banānu, kas audzēti Gvadelupā.

2. pants

Avansa maksājumi par banāniem, kas realizēti laikā no 2005. gada janvāra līdz decembrim, ir EUR 19,67 par 100 kilogramiem. Attiecīgais nodrošinājums ir EUR 9,84 par 100 kilogramiem.

3. pants

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 1858/93 10. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes divos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā un kad ir pabeigtas Regulas (EEK) Nr. 1858/93 10. pantā paredzētas pārbaudes, izmaksā attiecībā uz 2004. gadu piešķirtās kompensācijas atbalsta atlikumu, kā arī avansu par banāniem, kas realizēti 2005. gada janvārī un februārī.

4. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 4. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2587/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 13. lpp.).

(2) OV L 170, 13.7.1993., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 471/2001 (OV L 67, 9.3.2001., 52. lpp.).

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/14

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 704/2005

(2005. gada 4. maijs),

ar kuru groza specifikācijas elementus cilmes vietas nosaukumam, kas sniegts Regulas (EK) Nr. 1107/96 pielikumā (Mel de Barroso) (ACVN)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas preču ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu aizsardzību (1), un jo īpaši tās 9. pantu un 6. panta 3. punktu un 4. punkta otro ievilkumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2081/92 6. panta 2. punktu Portugāles iestāžu lūgums grozīt ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2) reģistrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma “Mel de Barroso” specifikācijas elementus tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(2)	Komisija nav saņēmusi nevienu iebildumu paziņojumu Regulas (EEK) Nr. 2081/92 7. panta nozīmē, tādēļ šie grozījumi ir jāreģistrē un jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Cilmes vietas nosaukuma “Mel de Barroso” specifikācijas elementus groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Konsolidēts saraksts ar galvenajiem specifikāciju elementiem ir sniegts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 4. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1345/2004 (OV L 249, 23.7.2004., 14. lpp.).

(3) OV C 262, 31.10.2003., 16. lpp. (“ Mel de Barroso ”).

I PIELIKUMS

PORTUGĀLE

“Mel de Barroso”

Izdarītais grozījums:

—

Attiecīgā specifikāciju pozīcija:

	Nosaukums
	Apraksts
	Ģeogrāfiskais apgabals
	Izcelsmes apliecinājums
	Iegūšanas metode
	Saikne
	Marķējums
	Valsts prasības

—

Grozījums:

Ģeogrāfiskais apgabals tiek paplašināts, iekļaujot tajā Chaves un Vila Pouca de Aguiar komūnas, kā arī Murça komūnas Jou un Valongo de Milhais novadus.

Salīdzinājumā ar esošo ģeogrāfisko apgabalu norādītajos apgabalos ir identiski klimatiskie apstākļi un augsnes sastāvs, tajos ražo medu ar tādām pašām īpašībām, ievērojot vienādus ražošanas noteikumus un garantējot izsekojamību.

II PIELIKUMS

Padomes Regula (EEK) Nr. 2081/92

“MEL DE BARROSO”

(NR. EK: PT/0229/24.1.1994.)

ACVN (X) AĢIN ( )

Šī kopsavilkuma veidlapa ir sniegta informācijas nolūkā. Lai iegūtu visu informāciju, konkrēti par ACN vai AĢN (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) produktiem, ir jāiepazīstas ar visām specifikācijām, kas ir pieejamas vai nu konkrētā valstī, vai Eiropas Komisijas dienestos (1).

Dalībvalsts kompetentais dienests

Nosaukums

Instituto de Desenvolvimento Rural e Hidráulica

Adrese

Av. Afonso Costa, 3

P-1949-002 Lisbonne

Tālrunis

(351-21) 844 22 00

Fakss

(351-21) 844 22 02

E-pasts

idrha@idrha.min-agricultura.pt

Grupa

2.1.

Nosaukums

Capolib — Cooperativa Agrícola de Boticas, CRL

2.2.

Adrese

Av. do Eiró

P-5460 Boticas

Tālrunis

(351-276) 41 81 70

Fakss

(351-276) 41 57 34

E-pasts

capolib@mail.telepac.pt

2.3.

Sastāvs

ražotāji/pārstrādātāji (X) cits ( )

Produkta veids 1.4. kategorija: Citi dzīvnieku izcelsmes produkti – Medus

Specifikācijās sniegtais apraksts (4. panta 2. punkta nosacījumu kopsavilkums)

4.1. Nosaukums

“Mel de Barroso”

4.2. Apraksts Medu ražo vietējās medusbites Apis mellifera (sp. iberica) no ziedu nektāra, pārsvarā no ēriku augu ziedputekšņiem, kas ir šā reģiona medus floras sastāvdaļa.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals To veido Boticas, Chaves, Montalegre un Vila Pouca de Aguiar komūnas un Murça komūnas Jou un Valongo de Milhais novadi (Vila Real apgabals).

4.4. Izcelsmes apliecinājums Pirmsākums ir saistīts ar lietošanas tradīcijām, rakstītajām un nerakstītajām praktiskajām atsaucēm, reģiona ražošanas potenciālu, kā arī medus un bites nozīmi reģiona ģērboņos un vietu nosaukumos.

4.5. Iegūšanas metode Medu drīkst iegūt vienīgi apstiprinātajās ekstrakcijas telpās; ekstrakcijas un dekantēšanas darbības jāveic ražošanas apgabalā. Tā kā Barroso medus ir viegli samaisāms produkts, lai novērstu jebkādu pārtraukumu izsekojamības un kontroles procesā, vienīgi attiecīgi apstiprināti uzņēmēji drīkst iepakot šo produktu, veicot to cilmes ģeogrāfiskajā apgabalā, lai garantētu produkta kvalitāti un autentiskumu un nemaldinātu patērētāju. Ražošana, ekstrakcija un iepakošana var notikt vienīgi ģeogrāfiskā apgabala noteiktajās robežās. Barroso medu var pārdot šķidrā un kristalizētā veidā vai medus šūnās (ar nosacījumu, ka šūnas ir aizvākotas un bez periem); medus iepakojumam, kura paraugu un marķējumu ir apstiprinājusi ražotāju grupa, jāizmanto inerti, veselībai nekaitīgi un pārtikai piemēroti materiāli.

4.6. Saikne Barroso medu ražo Barroso visaugstākajos reģionos. Medum ir savas raksturīgas īpašības, kuru pamatā ir flora, kas sastāv lielākoties no viršu dzimtas augiem.

4.7. Kontroles iestāde

Nosaukums

TRADIÇÃO E QUALIDADE — Associação Interprofissional para os Produtos Agro-Alimentares de Trás-os-Montes

Adrese

Av. 25 de Abril 273, S/L

P-5370 Mirandela

Tālrunis

(351-278) 26 14 10

Fakss

(351-278) 26 14 10

E-pasts

tradicao-qualidade@clix.pt

4.8. Marķējums MEL DE BARROSO — Denominação de Origem Protegida

4.9. Valsts prasības —

(1) Eiropas Komisija – Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts – Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas nodaļa – B-1049 Brisele.

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/18

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 705/2005

(2005. gada 4. maijs),

ar ko groza vai atceļ dažas regulas par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Dažas Komisijas regulas par preču klasifikāciju, kas pieņemtas, lai nodrošinātu vienādu kombinētās nomenklatūras piemērošanu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2658/87, attiecas uz tādiem kodiem, kuri vairs nav spēkā. Tādēļ šīs regulas būtu jāatjaunina ar grozījumiem, kuros ņemti vērā atbilstīgie spēkā esošie kodi.

(2)	Citas regulas vairs nav saistošas sakarā ar mainītajiem preču aprakstiem un to attiecīgajiem kodiem harmonizētajā sistēmā un kombinētajā nomenklatūrā. Tādēļ šīs regulas ir jāatceļ.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kodus, kas ietverti šīs regulas I pielikumā uzskaitītajās regulās, aizstāj ar kombinētās nomenklatūras kodiem, kuri parādīti minētajā pielikumā.

2. pants

1. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3491/88 (2) pielikumā pievienotajā tabulā svītro 2. punktu.

2. Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/94 (3) pielikumā pievienotajā tabulā svītro 1. punktu.

3. Komisijas Regulas (EK) Nr. 710/2000 (4) pielikumā pievienotajā tabulā svītro 2. punktu.

3. pants

Ar šo atceļ Komisijas regulas, kas uzskaitītas šīs regulas II pielikumā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 4. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

László KOVÁCS

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 493/2005 (OV L 82, 31.3.2005., 1. lpp.).

(2) OV L 306, 11.11.1988., 18. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999 (OV L 117, 5.5.1999., 9. lpp.).

(3) OV L 103, 22.4.1994., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999.

(4) OV L 84, 5.4.2000., 8. lpp.

I PIELIKUMS

Nr.	Komisijas Regula	Kods, kuru aizstāj	ar KN kodu
(1)	(2)	(3)	(4)
1	(EEK) Nr. 731/93 (OV L 75, 30.3.1993., 7. lpp.)	0106 00 90	0106 90 00
2	(EEK) Nr. 1669/77 (OV L 186, 26.7.1977., 23. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2723/90 (1)	0207 41 10	0207 14 10
		0207 42 10	0207 27 10
		0207 43 11	0207 36 11
		0207 43 15	0207 36 15
3	1. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 3491/88 (OV L 306, 11.11.1988., 18. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999 (2)	0304 90 20 vai 0304 90 21 vai 0304 90 27	0304 90 22
4	(EEK) Nr. 288/84 (OV L 33, 4.2.1984., 1. lpp.)	07.01 H	0709 90 90
5	2. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 1196/97 (OV L 170, 28.6.1997., 13. lpp.) pielikumā	0711 90 40	0711 51 00
6	(EEK) Nr. 847/71 (OV L 92, 24.4.1971., 26. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2723/90	1212 91 90	1212 91 20
7	1. punkts Regulas (EEK) Nr. 314/90 (OV L 35, 7.2.1990., 9. lpp.) pielikumā	1602 39 30	1602 32 30
8	2. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 964/91 (OV L 100, 20.4.1991., 14. lpp.) pielikumā; Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3411/91 (3)	2003 10 10	2003 10 20
9	2. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 316/91 (OV L 37, 9.2.1991., 25. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	2008 19 59	2008 19 91
10	2. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 627/2003 (OV L 90, 8.4.2003., 34. lpp.) pielikumā	2008 99 68	2008 99 67
11	1. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 3565/88 (OV L 311, 17.11.1988., 25. lpp.) pielikumā	2106 90 91	2106 90 92
12	3. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1533/92 (OV L 162, 16.6.1992., 5. lpp.) pielikumā	2106 90 99	2106 90 98
13	(EEK) Nr. 1676/89 (OV L 164, 15.6.1989., 7. lpp.)	2206 00 93	2206 00 59
14	1. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 2084/91 (OV L 193, 17.7.1991., 16. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	2309 90 93	2309 90 95
15	(EEK) Nr. 200/82 (OV L 21, 29.1.1982., 20. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	2309 90 93	2309 90 99
16	2. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 509/92 (OV L 55, 29.2.1992., 80. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	2309 90 97	2309 90 99
17	4. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1533/92 (OV L 162, 16.6.1992., 5. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	2309 90 97	2309 90 99
18	2. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 2696/95 (OV L 280, 23.11.1995., 17. lpp.) pielikumā	2309 90 93	2309 90 99
19	(EK) Nr. 2354/2000 (OV L 272, 25.10.2000., 10. lpp.)	2309 90 97	2309 90 99
20	1. punkts Regulā (EEK) Nr. 2257/87 (OV L 208, 30.7.1987., 8. lpp.); Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2080/91 (4)	2707 50 91 2707 50 99	2707 50 90
21	2. punkts Regulā (EEK) Nr. 2257/87 (OV L 208, 30.7.1987., 8. lpp.); Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2080/91	2707 50 91 2707 50 99	2707 50 90
22	4. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 314/90 (OV L 35, 7.2.1990., 9. lpp.) pielikumā	2710 00 59	2710 19 29
23	(EEK) Nr. 2585/86 (OV L 232, 19.8.1986., 5. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	2710 00 66 , 2710 00 67 vai 2710 00 68	2710 19 41 , 2710 19 45 vai 2710 19 49
24	(EEK) Nr. 313/90 (OV L 35, 7.2.1990., 7. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	2710 00 66 , 2710 00 67 vai 2710 00 68	2710 19 41 , 2710 19 45 vai 2710 19 49
25	2. prece tabulā Regulas (EEK) Nr. 1260/89 (OV L 126, 9.5.1989., 12. lpp.) pielikumā	2930 90 90	2930 90 70
26	2. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1825/93 (OV L 167, 9.7.1993., 8. lpp.) pielikumā	2940 00 90	2940 00 00
27	(EEK) Nr. 2053/83 (OV L 202, 26.7.1983., 5. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2695/95 (5)	3203 00 19	3203 00 10
28	5. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 2084/91 (OV L 193, 17.7.1991., 16. lpp.) pielikumā	3823 90 91	3824 90 64
29	(EEK) Nr. 3402/82 (OV L 357, 18.12.1982., 16. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3824 90 95	3824 90 99
30	6. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 2275/88 (OV L 200, 26.7.1988., 10. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3824 90 95	3824 90 99
31	7. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 2275/88 (OV L 200, 26.7.1988., 10. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3824 90 95	3824 90 99
32	8. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 2275/88 (OV L 200, 26.7.1988., 10. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3824 90 95	3824 90 99
33	3. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 3491/88 (OV L 306, 11.11.1988., 18. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3824 90 95	3824 90 99
34	1. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 542/90 (OV L 56, 3.3.1990., 5. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3824 90 95	3824 90 99
35	6. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 2084/91 (OV L 193, 17.7.1991., 16. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3824 90 95	3824 90 99
36	6. punkts Regulā (EEK) Nr. 1533/92 (OV L 162, 16.6.1992., 5. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3824 90 95	3824 90 99
37	(EEK) Nr. 2933/92 (OV L 293, 9.10.1992., 8. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3824 90 95	3824 90 99
38	2. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 691/96 (OV L 97, 18.4.1996., 13. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3824 90 95	3824 90 99
39	3. punkts Regulā (EK) Nr. 691/96 (OV L 97, 18.4.1996., 13. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3824 90 95	3824 90 99
40	6. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 1264/98 (OV L 175, 19.6.1998., 4. lpp.) pielikumā	3824 90 95	3824 90 99
41	7. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 1264/98 (OV L 175, 19.6.1998., 4. lpp.) pielikumā	3824 90 95	3824 90 99
42	8. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 169/1999 (OV L 19, 26.1.1999., 6. lpp.) pielikumā	3824 90 95	3824 90 99
43	2. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 1694/2001 (OV L 229, 25.8.2001., 3. lpp.) pielikumā	3824 90 95	3824 90 99
44	3. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1260/89 (OV L 126, 9.5.1989., 12. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	3911 90 99	3911 90 19
45	3. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1214/91 (OV L 116, 9.5.1991., 44. lpp.) pielikumā	3913 90 90	3913 90 00
46	2. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 597/92 (OV L 64, 10.3.1992., 13. lpp.) pielikumā	3913 90 80	3913 90 00
47	6. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 314/90 (OV L 35, 7.2.1990., 9. lpp.) pielikumā	3921 19 90	3921 19 00
48	(EK) Nr. 201/98 (OV L 21, 28.1.1998., 3. lpp.)	3921 19 90	3921 19 00
49	1. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 1509/97 (OV L 204, 31.7.1997., 8. lpp.) pielikumā	4411 19 00	4411 19 90
50	2. punkts Regulā (EEK) Nr. 2141/89 (OV L 205, 18.7.1989., 22. lpp.)	4810 12 00	4810 14 80 vai 4810 19 90
51	(EEK) Nr. 3557/81 (OV L 356, 11.12.1981., 26. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2080/91	4811 39 00	4811 59 00
52	(EEK) Nr. 2174/93 (OV L 195, 4.8.1993., 20. lpp.)	5509 22 10	5509 22 00
53	1. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1796/91 (OV L 160, 25.6.1991., 40. lpp.) pielikumā	6002 43 31	6005 31 90
54	3. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1796/91 (OV L 160, 25.6.1991., 40. lpp.) pielikumā	6002 43 31	6005 31 90
55	2. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1796/91 (OV L 160, 25.6.1991., 40. lpp.) pielikumā	6002 49 00	6005 90 00
56	1. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1611/93 (OV L 155, 26.6.1993., 9. lpp.) pielikumā	6002 91 00	6006 10 00
		6002 92 10	6006 21 00
		6002 93 31	6006 31 90
		6002 93 99	6006 41 00
		6002 99 00	6006 90 00
57	2. punkta b) apakšpunkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 893/93 (OV L 93, 17.4.1993., 5. lpp.) pielikumā	6104 62 10	6104 62 00
58	5. punkta b) apakšpunkts tabulā Regulas (EK) Nr. 1054/97 (OV L 154, 12.6.1997., 14. lpp.) pielikumā	6104 62 10	6104 62 00
59	6. punkta b) apakšpunkts tabulā Regulas (EK) Nr. 1054/97 (OV L 154, 12.6.1997., 14. lpp.) pielikumā	6104 62 10	6104 62 00
60	b) punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 2049/2002 (OV L 316, 20.11.2002., 15. lpp.) pielikumā	6104 62 90	6104 62 00
61	1. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 2855/2000 (OV L 332, 28.12.2000., 41. lpp.) pielikumā	6104 63 90	6104 63 00
62	1. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1176/91 (OV L 114, 7.5.1991., 27. lpp.) pielikumā	6108 31 90	6108 31 00
63	2. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1176/91 (OV L 114, 7.5.1991., 27. lpp.) pielikumā	6108 31 90	6108 31 00
64	2. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 1911/92 (OV L 192, 11.7.1992., 23. lpp.) pielikumā	6108 31 90	6108 31 00
65	7. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 1966/94 (OV L 198, 30.7.1994., 103. lpp.) pielikumā	6302 31 90	6302 31 00
66	1. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 546/91 (OV L 60, 7.3.1991., 12. lpp.) pielikumā	6302 51 90	6302 51 00
67	(EEK) Nr. 1592/71 (OV L 166, 24.7.1971., 39. lpp.), kas grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 2080/91	6807 10 11	6807 10 10
68	6. punkts Regulā (EEK) Nr. 810/83 (OV L 90, 8.4.1983., 11. lpp.); Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	7326 90 97	7326 90 98
69	3. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 1165/95 (OV L 117, 24.5.1995., 15. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	8471 80 10	8471 80 00
70	1. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 48/90 (OV L 8, 11.1.1990., 16. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	8524 91 10	8524 91 00
71	(EK) Nr. 1718/98 (OV L 215, 1.8.1998., 56. lpp.)	8527 39 91	8527 39 20
72	4. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 701/1999 (OV L 89, 1.4.1999., 23. lpp.) pielikumā	8528 12 93	8528 12 94
73	5. punkts tabulā Regulas (EK) Nr. 701/1999 (OV L 89, 1.4.1999., 23. lpp.) pielikumā	8528 12 93	8528 12 94
74	5. punkta a) apakšpunkts tabulā Regulas (EK) Nr. 1638/94 (OV L 172, 7.7.1994., 5. lpp.) pielikumā; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	5829 90 88	8529 90 40
75	5. punkta b) apakšpunkts tabulā Regulas (EK) Nr. 1638/94 (OV L 172, 7.7.1994., 5. lpp.) pielikumā; Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	5829 90 88	8529 90 40
76	(EEK) Nr. 1936/84 (OV L 180, 7.7.1984., 12. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999	8542 13 60 , 8542 14 40 vai 8542 19 66	8542 21 50 vai 8542 21 85
77	3. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 396/92 (OV L 44, 20.2.1992., 9. lpp.) pielikumā	8704 10 19	8704 10 10
78	4. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 442/91 (OV L 52, 27.2.1991., 11. lpp.) pielikumā	9503 90 31	9503 90 32
79	4. punkts tabulā Regulas (EEK) Nr. 2087/92 (OV L 208, 24.7.1992., 24. lpp.) pielikumā	9503 90 31	9503 90 32

(1) OV L 261, 25.9.1990., 24. lpp.

(2) OV L 117, 5.5.1999., 9. lpp.

(3) OV L 321, 23.11.1991., 23. lpp.

(4) OV L 193, 17.7.1991., 6. lpp.

(5) OV L 280, 23.11.1995., 15. lpp.

II PIELIKUMS

Nr.	Komisijas Regula
(1)	(2)
1	(EEK) Nr. 955/69 (OV L 124, 24.5.1969., 20. lpp.)
2	(EEK) Nr. 1484/70 (OV L 163, 25.7.1970., 19. lpp.)
3	(EEK) Nr. 2606/70 (OV L 278, 23.12.1970., 19. lpp.)
4	(EEK) Nr. 2607/70 (OV L 278, 23.12.1970., 21. lpp.)
5	(EEK) Nr. 1487/73 (OV L 149, 6.6.1973., 15. lpp.)
6	(EEK) Nr. 482/74 (OV L 57, 28.2.1974., 23. lpp.)
7	(EEK) Nr. 565/75 (OV L 60, 6.3.1975., 7. lpp.)
8	(EEK) Nr. 2811/77 (OV L 322, 17.12.1977., 20. lpp.)
9	(EEK) Nr. 251/78 (OV L 38, 8.2.1978., 6. lpp.)
10	(EEK) Nr. 885/79 (OV L 111, 4.5.1979., 19. lpp.)
11	(EEK) Nr. 2282/79 (OV L 262, 18.10.1979., 23. lpp.)
12	(EEK) Nr. 308/80 (OV L 35, 12.2.1980., 7. lpp.)
13	(EEK) Nr. 479/80 (OV L 56, 29.2.1980., 13. lpp.)
14	(EEK) Nr. 2418/80 (OV L 249, 20.9.1980., 17. lpp.)
15	(EEK) Nr. 299/81 (OV L 33, 5.2.1981., 17. lpp.)
16	(EEK) Nr. 333/81 (OV L 37, 10.2.1981., 11. lpp.)
17	(EEK) Nr. 550/81 (OV L 56, 3.3.1981., 19. lpp.)
18	(EEK) Nr. 3555/81 (OV L 356, 11.12.1981., 24. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2723/90
19	(EEK) Nr. 3559/81 (OV L 356, 11.12.1981., 29. lpp.)
20	(EEK) Nr. 1978/82 (OV L 214, 22.7.1982., 11. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2723/90
21	(EEK) Nr. 2496/82 (OV L 267, 16.9.1982., 11. lpp.)
22	(EEK) Nr. 2497/82 (OV L 267, 16.9.1982., 12. lpp.)
23	(EEK) Nr. 2738/82 (OV L 290, 14.10.1982., 11. lpp.)
24	(EEK) Nr. 524/83 (OV L 61, 8.3.1983., 5. lpp.)
25	(EEK) Nr. 1535/83 (OV L 155, 14.6.1983., 6. lpp.)
26	(EEK) Nr. 2055/83 (OV L 202, 26.7.1983., 9. lpp.)
27	(EEK) Nr. 2056/83 (OV L 202, 26.7.1983., 11. lpp.)
28	(EEK) Nr. 2333/83 (OV L 224, 17.8.1983., 13. lpp.)
29	(EEK) Nr. 3529/83 (OV L 352, 15.12.1983., 32. lpp.)
30	(EEK) Nr. 555/84 (OV L 61, 2.3.1984., 18. lpp.)
31	(EEK) Nr. 1219/84 (OV L 117, 3.5.1984., 18. lpp.)
32	(EEK) Nr. 1935/84 (OV L 180, 7.7.1984., 10. lpp.)
33	(EEK) Nr. 3518/84 (OV L 328, 15.12.1984., 10. lpp.)
34	(EEK) Nr. 3317/85 (OV L 317, 28.11.1985., 12. lpp.)
35	(EEK) Nr. 244/86 (OV L 30, 5.2.1986., 8. lpp.)
36	(EEK) Nr. 315/86 (OV L 39, 14.2.1986., 15. lpp.)
37	(EEK) Nr. 1202/86 (OV L 108, 25.4.1986., 19. lpp.)
38	(EEK) Nr. 1203/86 (OV L 108, 25.4.1986., 20. lpp.)
39	(EEK) Nr. 277/87 (OV L 28, 30.1.1987., 8. lpp.)
40	(EEK) Nr. 1324/87 (OV L 125, 14.5.1987., 22. lpp.)
41	(EEK) Nr. 1464/87 (OV L 138, 28.5.1987., 38. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 936/1999
42	(EEK) Nr. 3791/87 (OV L 356, 18.12.1987., 30. lpp.)
43	(EEK) Nr. 3844/87 (OV L 361, 22.12.1987., 25. lpp.)
44	(EK) Nr. 2383/96 (OV L 326, 17.12.1996., 1. lpp.)

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/25

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 706/2005

(2005. gada 4. maijs),

ar kuru tiek apturēti sviesta iepirkumi dažās dalībvalstīs

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2771/1999 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervences pasākumiem sviesta un krējuma tirgū (2), un jo īpaši tās 2. pantu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 2771/1999 2. pantā paredzēts, ka Komisija sāk vai pārtrauc kādā dalībvalstī iepirkumus, tiklīdz konstatēts, ka tirgus cena šajā dalībvalstī divu secīgu nedēļu laikā atkarībā no gadījuma vai nu nesasniedz līmeni 92 % no intervences cenas, vai arī ir vienāda ar to vai pārsniedz to.

(2)

Pēdējais to dalībvalstu saraksts, kurās tiek apturēti intervences pasākumi, tika izveidots ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 626/2005 (3). Šis saraksts ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā jaunās tirgus cenas, ko Apvienotajā Karalistē paziņoja, piemērojot 8. pantu Regulā (EK) Nr. 2771/1999. Skaidrības labad ir jāaizstāj šis saraksts un jāatceļ Regula (EK) Nr. 626/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sviesta iepirkumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 1. punktā, tiek apturēti Beļģijā, Dānijā, Kiprā, Ungārijā, Maltā, Grieķijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Austrijā, Slovēnijā un Somijā.

2. pants

Regula (EK) Nr. 626/2005 tiek atcelta.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 5. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 4. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2) OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).

(3) OV L 104, 23.4.2005., 3. lpp.

II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Komisija

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/26

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 26. aprīlis),

ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus un ar tiem saistītās novērtēšanas un pārbaudes prasības Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai eļļošanas līdzekļiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1372)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/360/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punkta otro daļu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 Kopienas ekomarķējumu var piešķirt produktiem, kam ir tādas īpašības, kuru dēļ tie var ievērojami veicināt uzlabojumus būtiskos vides aspektos.

(2)	Regulā (EK) Nr. 1980/2000 noteikts, ka īpaši ekomarķējuma kritēriji, kas izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Savienības Ekomarķējuma komitejas izstrādātajiem kritērijiem, jānosaka atbilstoši produktu grupām.

(3)	Tā kā eļļošanas līdzekļu izmantošana var radīt apdraudējumu videi, piemēram, sava toksiskuma ūdenī vai bioakumulācijas dēļ, ir jānosaka piemēroti ekoloģiskie kritēriji.

(4)

Ietekmi uz vidi var uzskatīt par nebūtisku, ja, lietojot eļļošanas līdzekli, tā sastāvā ietilpstošās vielas maina savas ķīmiskās īpašības un tās vairs nav jāklasificē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīvu 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (2). Līdz ar to ekomarķējuma kritēriji neattiecas uz tām vielām, ar kurām apstrādātā objekta daļā mazāk nekā 0,1 % vielas sastāva saglabājas tajā formā, kādā viela bija pirms tās izmantošanas.

(5)	Ekoloģiskiem kritērijiem, kā arī saistītām vērtēšanas un pārbaudes prasībām ir jābūt spēkā četrus gadus.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1980/2000 17. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Produktu grupā “eļļošanas līdzekļi” ietilpst hidrauliskās eļļas, smērvielas, ķēdes zāģu eļļas, divtaktu motoru eļļas, betona veidņu smērvielas un citi caurplūdes eļļošanas līdzekļi, kas paredzēti izmantošanai patērētājiem un profesionāliem lietotājiem.

2. pants

1. Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

a)	“eļļošanas līdzeklis” ir viela, kas sastāv no pamatšķidruma un piedevām;

b)	“pamatšķidrums” ir eļļošanas šķidrums, kura vielas plūstamība, novecošana, eļļošanas spēja, izturība pret nolietojumu, kā arī tās sārņu aizturēšanas īpašības nav uzlabotas, pievienojot piedevas;

c)	“biezinātājs” ir viela, kas ietilpst pamatšķidruma sastāvā un kas tiek izmantota eļļošanas šķidruma vai smērvielas reoloģijas sabiezināšanai vai modificēšanai;

d)	“galvenais komponents” ir jebkura viela, kas sastāda vairāk nekā 5 % no eļļošanas līdzekļa svara;

e)	“piedeva” ir viela, kuras primārās funkcijas ir plūstamības, novecošanas, eļļošanas spējas un izturības pret nolietojumu īpašību vai sārņu aizturēšanas īpašību uzlabošana;

f)	“smērviela” ir ciets vai daļēji ciets preparāts, kas sastāv no šķidrā eļļošanas līdzeklī izšķīdinātas biezinošās vielas.

2. Smērvielu gadījumā vielas sastāvā var ietvert arī citas sastāvdaļas, kas piedod speciālas īpašības.

3. pants

Lai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 tiktu piešķirts Kopienas ekomarķējums, eļļošanas līdzeklim ir jāietilpst produktu grupā “eļļošanas līdzekļi” un jāatbilst kritērijiem, kas noteikti šā lēmuma pielikumā.

Kritēriji attiecas uz tikko ražotu produktu piegādes brīdī.

Ja nosaka kritērijus vielas sastāvdaļu izteiksmē, tie attiecas uz jebkurām tīši pievienotajām vielām, kas sastāda vairāk nekā 0,1 % no produkta sastāva, kā tas izmērīts gan pirms, gan pēc tam, kad ir notikusi jebkura ķīmiska reakcija starp sajauktajām vielām, lai iegūtu eļļošanas līdzekļa preparātu.

Šie kritēriji tomēr neattiecas uz tādu vielu, kura, to pielietojot, maina savas ķīmiskās īpašības tādā mērā, ka to vairs nav nepieciešams klasificēt saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK, un no kuras mazāk nekā 0,1 % apstrādātajā objekta daļā saglabājas tajā formā, kādā viela atradās pirms tās pielietošanas.

4. pants

Ekoloģiskie kritēriji produktu grupai “eļļošanas līdzekļi”, kā arī ar tiem saistītās vērtēšanas un pārbaudes prasības ir spēkā līdz 2009. gada 31. maijam.

5. pants

Administratīvos nolūkos produktu grupai “eļļošanas līdzekļi” piešķirtais ciparu kods ir “27”.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 26. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 237, 21.9.2000., 1. lpp.

(2) OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

PIELIKUMS

PAMATS

Kritēriju mērķi

Šo kritēriju mērķis ir popularizēt tieši tos produktus, kas:

—	to izmantošanas laikā rada mazāku kaitējumu ūdenim un augsnei un

—	rada mazākas CO2 emisijas.

Vērtēšanas un pārbaudes prasības

Katram kritērijam ir norādītas specifiskās vērtēšanas un pārbaudes prasības.

Gadījumos, kad pretendentam tiek izvirzīta prasība kompetentajai iestādei sniegt deklarācijas, dokumentus, analīžu un testu rezultātus vai citus pierādījumus tam, ka attiecīgais produkts atbilst izvirzītajiem kritērijiem, ar to tiek saprasti dokumenti, ko sniedz pats pretendents un/vai tā piegādātājs(-i) un/vai tā piegādātājs(-i) utt., atkarībā no apstākļiem. Piedevas, piedevu paketes vai pamatšķidruma piegādātājs nepieciešamo informāciju var sniegt tieši kompetentajai iestādei.

Vajadzības gadījumā var izmantot citas testa metodes nekā tās, kas ir norādītas katram kritērijam, ja pieteikumu novērtējošā kompetentā iestāde atzīst šādas metodes par līdzvērtīgām.

Vajadzības gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt papildu dokumentāciju un veikt neatkarīgu pārbaudi.

Izvērtējot pieteikumus un uzraugot atbilstību kritērijiem, kompetentajām iestādēm ieteicams ņemt vērā atzītu vides aizsardzības vadības sistēmu, piemēram, EMAS vai EN ISO 14001, īstenošanu.

(Nota bene: šādu vadības sistēmu īstenošana nav obligāta.)

KRITĒRIJI

1. Brīdinājumi par risku (R fāzes), kas norāda apdraudējumu videi un cilvēka veselībai

Ekomarķējuma piešķiršanas brīdī produktam nedrīkst būt piešķirtas jebkādas R fāzes, kas saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK norāda uz produkta radīto apdraudējumu videi un cilvēka veselībai. Uz šo produktu grupu attiecas šādas R fāzes:

R 20, R 21, R 22, R 23, R 24, R 25, R 26, R 27, R 28, R 33, R 34, R 35, R 36, R 37, R 38, R 39, R 40, R 41, R 42, R 43, R 45, R 46, R 48, R 49, R 50, R 51, R 52, R 53, R 59, R 60, R 61, R 62, R 63, R 64, R 65, R 66, R 67, R 68 un to kombinācijas.

1. kritērija vērtēšana un pārbaude

Atbilstība 1. kritērijam jāapliecina rakstiski un jāparaksta ekomarķējuma pieteikuma iesniedzējam uzņēmumam.

Visi galvenie produkta sastāvā ietilpstošie komponenti ir skaidri jānorāda, minot to nosaukumu un attiecīgos gadījumos to EINECS vai ELINCS numurus, kā arī to koncentrāciju vielā.

Produkta ražotājam ir jāiesniedz:

—	produkta drošības datu lapa (atbilstoši Komisijas Direktīvas 91/155/EEK (1) prasībām),

—	katram galvenajam vielas komponentam: ekomarķējuma pieteikuma iesniedzēja piegādātāja drošības datu lapa (saskaņā ar Direktīvas 91/155/EEK un Padomes Direktīvas 67/548/EEK (2) prasībām).

Jānodrošina pietiekami dati, lai būtu iespējams novērtēt produkta radīto apdraudējumu videi (kā to norāda R fāzes R 50, R 50/53, R 51/53, R 52, R 52/53, R 53) saskaņā ar Direktīvām 91/155/EEK un 1999/45/EK.

Produkta radīto apdraudējumu videi novērtē, izmantojot standartmetodi, kā tas ir norādīts Direktīvas 1999/45/EK III pielikumā. Tomēr, kā tas ir noteikts minētās direktīvas III pielikuma C daļā, preparāta (produkta preparāta vai piedevu paketes) testēšanas rezultātus var izmantot, lai modificētu klasifikāciju attiecībā uz toksiskumu ūdenī, kāda tiktu iegūta, izmantojot standartmetodi.

2. Papildprasības attiecībā uz toksiskumu ūdenī

Pretendentam ir jāapliecina produkta atbilstība 2.1. vai 2.2. kritērija prasībām.

2.1. kritērijs: prasības attiecībā uz preparātu un galvenajiem komponentiem

Ir nepieciešami dati, kas raksturo toksiskuma parametrus ūdenī:

—	pašam preparātam un

—	tā galvenajiem komponentiem.

Katra galvenā komponenta toksiskuma ūdenī kritiskajai koncentrācijai ir jābūt vismaz 100 mg/l. Toksiskuma tests ir jāveic, izmantojot aļģes un dafnijas (OECD 201 un 202).

Hidrauliskajām eļļām toksiskuma ūdenī kritiskajai koncentrācijai ir jābūt vismaz 100 mg/l.

Smērvielām, motorzāģu ķēžu eļļām, betona veidņu smērvielām un citiem caurplūdes eļļošanas līdzekļiem toksiskuma ūdenī kritiskajai koncentrācijai ir jābūt vismaz 1 000 mg/l.

Smērvielas var novērtēt tikai tad, ja ir sniegti dati par preparātu un tā galvenajiem komponentiem un biezinātājam piemīt beidzamā bioloģiskā noārdīšanās (skatīt 3. kritēriju) vai pirmējā bioloģiskā noārdīšanās saskaņā ar:

—	bioloģiskā noārdīšanās > 70 % OECD 302 C pirmējās bioloģiskās noārdīšanās testā vai izmantojot līdzvērtīgas testēšanas metodes, vai

—	bioloģiskā noārdīšanās > 20 %, bet < 60 % pēc 28 dienām OECD 301 testos, balstoties uz skābekļa piesātinājuma samazināšanās vai oglekļa dioksīda ģenerācijas parametriem, vai

—	bioloģiskā noārdīšanās > 60 % ISO 14593 testā (“CO2 augšējā tilpuma testā” (CO2 headspace test)).

Preparāta testā jāizmanto visas trīs sugu grupas (OECD 201, 202 un 203).

1. tabulā ir apkopotas prasības dažādajām produktu apakšgrupām saskaņā ar 2.1. kritēriju.

1. tabula

Toksiskuma ūdenī prasības dažādām produktu apakšgrupām – Nepieciešamie dati par preparātu un tā galvenajiem komponentiem

2.1. kritērijs	Hidrauliskie šķidrumi	Smērvielas (*1)	Motorzāģu ķēžu eļļas, betona veidņu smērvielas un citi caurplūdes eļļošanas līdzekļi	Divtaktu motoreļļas
Toksiskums ūdenī pilnīgi formulētam produktam visos trijos akūtas toksicitātes testos OECD 201, 202 un 203	≥ 100 mg/l	≥ 1 000 mg/l	≥ 1 000 mg/l	≥ 1 000 mg/l
Toksiskums ūdenī katram galvenajam komponentam atsevišķi OECD 201 un 202 testos	≥ 100 mg/l	≥ 100 mg/l	≥ 100 mg/l	≥ 100 mg/l

2.1. kritērija vērtēšana un pārbaude

Ziņojumi ir jāiesniedz, iekļaujot tajos datus par preparāta un tā galveno komponentu toksiskumu ūdenī, kas iegūti, izmantojot jebkādus esošos jaunu testu reģistrācijas materiālus, kas pierāda atbilstību 1. tabulā minētajām prasībām.

Preparāta toksiskums ūdenī jānosaka atbilstoši OECD 201, 202 un 203 vai ekvivalentām metodēm.

Katra atsevišķā galvenā komponenta toksiskums ūdenī jānosaka atbilstoši OECD 201 un 202 vai ekvivalentām metodēm.

2.2. kritērijs: prasības katrai sastāvā ietilpstošajai vielai

Ir jāsniedz dati par toksiskumu ūdenī attiecībā uz katru produkta sastāvā speciāli iekļauto vielu. Eļļošanas līdzekļa sastāvā drīkst ietilpt viena vai vairākas vielas ar noteiktu toksiskuma ūdenī pakāpi līdz kumulatīvās masas koncentrācijai, kas ir norādīta 2. tabulā.

2. tabula

Prasības attiecībā uz atsevišķu produkta apakšgrupu toksiskumu ūdenī – Datu prasības katrai sastāvā ietilpstošajai vielai

2.2. kritērijs	Šādu smērvielu sastāvā esošo vielu kumulatīvā masas koncentrācija
Toksiskums ūdens vidē	Hidrauliskie šķidrumi	Smērvielas	Motorzāģu ķēžu eļļas, betona veidņu smērvielas un citi caurplūdes eļļošanas līdzekļi	Divtaktu motoreļļas
10 mg/l < Akūta toksicitāte (*2) ≤ 100 mg/l vai 1 mg/l < NOEC ≤ 10 mg/l	≤ 20	≤ 25	≤ 5	≤ 25
1 mg/l < Akūta toksicitāte (*2) ≤ 10 mg/l vai 0,1 mg/l < NOEC ≤ 1 mg/l	≤ 5	≤ 1	≤ 0,5	≤ 1
Akūta toksicitāte (*2) < 1 mg/l vai NOEC ≤ 0,1 mg/l	≤ 1	≤ 0,1	≤ 0,1	≤ 0,1

2.2. kritērija vērtēšana un pārbaude

Ziņojumi ir jāiesniedz, iekļaujot tajos datus par preparāta galveno komponentu toksiskumu ūdenī, kas iegūti, izmantojot jebkādus esošos jaunu testu reģistrācijas materiālus, kas pierāda atbilstību 2. tabulā minētajām prasībām.

Katra atsevišķā galvenā komponenta toksiskums ūdenī jānosaka atbilstoši OECD 201 un 202 vai ekvivalentām metodēm.

2.1. un 2.2. kritērija vērtēšana un pārbaude

Daļēji šķīstošu komponentu gadījumā (< 10 mg/l) toksiskuma ūdenī noteikšanai var izmantot ūdenī uzņemtās daļas (Water Accommodated Fraction, WAF) metodi. Klasifikācijas kritērijiem tieši var izmantot noteikto slodzes līmeni, kas dažkārt tiek dēvēts par LL50 un ir saistīts ar letālo slodzi. WAF sagatavošanā jāseko rekomendācijām, kas noteiktas vienā no šīm vadlīnijām: ECETOC Tehniskajā ziņojumā Nr. 20 (1986), OECD 1992 301 III pielikumā vai ISO Vadošajā dokumentā ISO 10634, vai ASTM D6081-98 (Standarta eļļošanas līdzekļu toksiskuma ūdenī testēšanas prakse: paraugu sagatavošana un rezultātu interpretācija vai līdzvērtīgas metodes).

Akūtā toksiskuma ūdenī pētījumi, izmantojot aļģes un dafnijas (OECD 201 un 202), nav jāveic, ja:

—	pastāv maza iespēja, ka viela šķērsos bioloģiskās membrānas, kuru MM > 800 vai molekulārais diametrs > 1,5 nm (> 15 Å),

—	viela ir pilnīgi ūdenī nešķīstoša (šķīdība ūdenī < 10 μg/l),

jo šādas vielas netiek uzskatītas par toksiskām ūdenstilpnēs esošajām aļģēm un dafnijām.

Līdzīgā kārtā akūtā toksiskuma pētījumi attiecībā uz dafnijām (OECD 202) nav būtiski, ja ir pieejams ilgtermiņa pētījums par toksiskumu dafnijām saskaņā ar OECD 211 vai līdzvērtīgi dati.

Kur tas nepieciešams, vielu šķīdība ūdenī ir jānosaka atbilstoši OECD 105 (vai līdzvērtīgā testā).

Ja ir pieejami hroniskā toksiskuma dati (OECD 210, 211 vai līdzvērtīgu testu rezultāti), tad tos var izmantot akūtā toksiskuma ūdenī datu vietā. Par hroniskā toksiskuma datu trūkumu ir jāziņo rakstiski, apliecinot to ar pretendenta parakstu.

3. Bioloģiskā noārdīšanās un bioakumulācijas potenciāls

Produkta sastāvā nedrīkst ietilpt vielas, kas:

—	bioloģiski nenoārdās un

—	ir (potenciāli) bioakumulatīvas.

Tomēr produkta sastāvā var ietilpt viena vai vairākas vielas, kurām raksturīga noteikta bioloģiskā noārdīšanās un potenciāla vai reāla bioakumulācija līdz kumulatīvajai masas koncentrācijai, kas norādīta 3. tabulā.

3. tabula

Prasības attiecībā uz bioloģisko noārdīšanos un bioakumulācijas potenciālu

	Vielu kumulatīvā masas koncentrācija
Bioloģiskā noārdīšanās	Hidrauliskie šķidrumi	Smērvielas	Motorzāģu ķēžu eļļas, betona veidņu smērvielas un citi caurplūdes eļļošanas līdzekļi	Divtaktu motoreļļas
Bioloģiski nenoārdās (*3)	≤ 5	≤ 10	≤ 5	≤ 10
Pirmējā aerobā bioloģiskā noārdīšanās	≤ 5	≤ 20	≤ 5	≤ 20
Beidzamā bioloģiskā noārdīšanās	≥ 90	≥ 75	≥ 90	≥ 75

3. kritērija vērtēšana un pārbaude

Atbilstība jāpierāda, sniedzot šādu informāciju:

—	ziņojumus, kuros ir iekļauti dati par katras sastāvā ietilpstošās vielas bioloģisko noārdīšanos, ja tie nav atbilstoši norādīti katras vielas datu drošības lapā,

—

ziņojumus, kuros ir iekļauti dati par katras sastāvā ietilpstošās vielas bioakumulācijas potenciālu:

—	par vielām, kas bioloģiski nenoārdās, un

—	toksiskām un ļoti toksiskām vielām, kas viegli bioloģiski noārdās (klasifikācijas nolūkos).

Katras produkta sastāvā ietilpstošās vielas bioloģiskās noārdīšanās pakāpe jānosaka atsevišķi, izmantojot turpmāk tekstā norādītās metodes (vai līdzvērtīgus testus).

Viela tiek uzskatīta par pilnīgi bioloģiski noārdošos (aerobu), ja:

28 dienu bioloģiskās noārdīšanās pētījumā saskaņā ar OECD 301 A-F vai līdzvērtīgā testā tiek iegūts šāds bioloģiskās noārdīšanās līmenis:

—	≥ 70 % OECD 301 testos, kas balstīts uz izšķīdušā organiskā oglekļa līmeni,

—	≥ 60 % no teorētiskās maksimas OECD 301 testos, kas balstīti uz skābekļa piesātinājuma samazināšanos vai oglekļa dioksīda ģenerāciju;

2)	BSP5/TSP vai BSP5/ĶSP koeficients pārsniedz 0,5.

Ne vienmēr OECD testā būs iespējams izmantot 10 dienu loga principu. Ja viela sasniedz pieļaujamo bioloģiskās noārdīšanās līmeni 28 dienu laikā, bet ne 10 dienu loga laikā, jāpieņem zemāks noārdīšanās ātrums.

Viela tiek uzskatīta par pirmēji bioloģiski noārdošos, ja ir iegūti šādi rezultāti:

—	bioloģiskā noārdīšanās > 70 % OECD 302 C pirmējās bioloģiskās noārdīšanās testā vai izmantojot līdzvērtīgu testa metodi,

—	bioloģiskā noārdīšanās > 20 %, bet < 60 % pēc 28 dienām OECD 301 testos, kas balstīti uz skābekļa piesātinājuma samazināšanos vai oglekļa dioksīda ģenerāciju; vai

—	bioloģiskā noārdīšanās ≥ 60 % ISO 14593 testā (“CO2 augšējā tilpuma testā” (CO2 headspace test)).

Viela, kuras primārā funkcija ir biezināšana, tiek uzskatīta par pirmēji bioloģiski noārdošos, ja tās bioloģiskās noārdīšanās rādītājs OECD 302 C pirmējās bioloģiskās noārdīšanās testā vai atbilstoši līdzvērtīgai testēšanas metodei pārsniedz 20 %. Šādā gadījumā visas prasības attiecībā uz toksiskumu ūdenī attiecas arī uz noārdīšanās produktiem, kas atbilstoši zinātniskiem pierādījumiem ir biezinātāja derivāti, kas radušies saskarsmes ar ūdeni rezultātā.

Viela tiek uzskatīta par tādu, kas bioloģiski nenoārdās, ja to testējot iegūtie rezultāti neatbilst pilnīgās vai pirmējās bioloģiskās noārdīšanās kritērijiem.

Viela tiek atzīta par tādu, kas bioloģiski neakumulējas, ja tās MM > 800 vai tās molekulārais diametrs > 1,5 nm (> 15 Å).

Vielai, kuras MM < 800 vai molekulārais diametrs < 1,5 nm (< 15 Å), nav bioakumulatīva, ja:

—	oktanola-ūdens sadalījuma koeficienta log Kow < 3 vai > 7 vai

—	mērījumos iegūtais BCF ir ≤ 100. Tā kā lielākā daļa eļļošanas līdzekļu sastāvā ietilpstošo vielu ir visai hidrofobas, BCF vērtība ir jābalsta uz lipīdu svara saturu un jāpievērš īpaša uzmanība, lai tiktu nodrošināts pietiekams apstrādes laiks.

Testa metodes

Tūlītējas bioloģiskās noārdīšanās spējas noteikšanai jāizmanto kāds no šiem testiem: A-F sērijas OECD 301, vai to ISO un ASTM ekvivalenti, vai BSP5/(TSP vai ĶSP) koeficients. BSP5/(TSP vai ĶSP) koeficientu var izmantot vienīgi tad, ja nav pieejami dati, kas ir iegūti OECD 301 testā vai izmantojot līdzvērtīgu testa metodi. BSP5 koeficients ir jānovērtē atbilstoši C.5 (Komisijas Direktīva 92/69/EEK (3)) vai līdzvērtīgai metodei, bet ĶSP – atbilstoši C.6 (Direktīva 92/69/EEK) vai līdzvērtīgai metodei. Pirmējās bioloģiskās noārdīšanās noteikšanai jāizmanto OECD 302 C vai līdzvērtīgas testēšanas metodes.

Vielas bioloģiskās noārdīšanās aptuvenai noteikšanai pretendents var izmantot arī ļoti līdzīgas vielas datus. Šādu datu izmantošana vielas bioloģiskās noārdīšanās novērtēšanā ir pieļaujama, ja salīdzinājuma viela no produktā izmantotās vielas atšķiras tikai ar vienu funkcionālo grupu vai fragmentu. Ja references viela bioloģiski noārdās viegli vai pirmēji un funkcionālajai grupai ir pozitīva ietekme uz aerobo bioloģisko noārdīšanos, tad izmantotā viela var tikt uzskatīta par tādu, kas bioloģiski noārdās viegli vai pirmēji. Funkcionālās grupas vai fragmenti, kas pozitīvi ietekmē bioloģisko noārdīšanos, ir šādi: alifātiskais un aromātiskais spirts [-OH], alifātiskā un aromātiskā skābe [-C(=O)-OH], aldehīds [-CHO], esteris [-C(=O)-O-C] un amīds [-C(=O)-N no -C(=S)-N]. Pretendentam ir jāsniedz adekvāta un drošticama salīdzināmas vielas izpētes dokumentācija. Ja salīdzinājumā tiek izmantots fragments, kas nav viens no augstākminētajiem, pretendentam ir jāsniedz adekvāta un drošticama izpētes dokumentācija, kas apliecina funkcionālās grupas pozitīvo ietekmi uz strukturāli līdzīgas(-u) vielas(-u) bioloģisko noārdīšanos.

Log oktanola/ūdens sadalījuma koeficients (log Kow) ir jānovērtē saskaņā ar OECD 107, 117, 123 projektu vai kādu citu līdzvērtīgu testēšanas metodi. Biokoncentrācijas faktors (BCF) ir jānovērtē saskaņā ar OECD 305.

Log Kow vērtības attiecas vienīgi uz organiskām ķīmiskām vielām. Lai novērtētu neorganisku savienojumu, virsmas aktīvo vielu un dažu organisko-metālu savienojumu bioakumulācijas potenciālu, ir jāveic atsevišķi BCF mērījumi.

Ja testa veikšana ir neiespējama (piemēram, vielai piemīt augsta virsmas aktivitāte vai tā nešķīst ūdenī vai oktanolā), ir jāsniedz aprēķināta log Kow vērtība, kā arī detalizēta informācija par izmantoto aprēķinu metodi.

Log Kow aprēķināšanai var izmantot šādas metodes: CLOGP, lai aprēķinātu a log Kow starp 0 un 9, LOGKOW (KOWWIN), lai aprēķinātu log Kow starp – 4 un 8, AUTOLOGP, lai aprēķinātu log Kow, kas ir lielāks par 5, kā tas norādīts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1488/94 (4), ko pamato tehniskās vadlīnijas.

4. Izņēmuma nosacījumi attiecībā uz atsevišķām vielām

Produkta, kas pretendē uz Kopienas ekomarķējuma saņemšanu, sastāvā nedrīkst speciāli iekļaut vielas, kas ir minētas Kopienas prioritāro vielu sarakstā ūdens politikas jomā, kā arī OSPAR ķīmisku vielu prioritārās rīcības sarakstā (tajās šo dokumentu versijās, kas bija spēkā 2004. gada decembrī).

Produkta, kas pretendē uz Kopienas ekomarķējuma saņemšanu, sastāvā nedrīkst speciāli iekļaut organiskus halogēnu savienojumus un nitrīta savienojumus.

Produkta, kas pretendē uz Kopienas ekomarķējuma saņemšanu, sastāvā nedrīkst speciāli iekļaut metālus un metālu savienojumus, izņemot nātriju, kāliju, magnēziju un kalciju. Biezinātāju gadījumā produkta sastāvā var iekļaut arī litija un/vai alumīnija savienojumus, taču nepārsniedzot citos šajā pielikumā minētajos kritērijos noteikto koncentrāciju.

Kritērija vērtēšana un pārbaude

Atbilstība šīm prasībām ir jāapliecina rakstiski un jāparaksta uz ekomarķējumu kandidējošajam uzņēmumam.

5. Atjaunojamās izejvielas

Formulētā produkta sastāvā jābūt šādai no atjaunojamām izejvielām atvasināta oglekļa proporcijai:

—	≥ 50 % (m/m) hidrauliskajām eļļām,

—	≥ 45 % (m/m) smērvielām,

—	≥ 70 % (m/m) motorzāģu ķēžu eļļām, betona veidņu smērvielām un citiem caurplūdes eļļošanas līdzekļiem,

—	≥ 50 % (m/m) divtaktu motoreļļām.

Ar oglekļa saturu atjaunojamajās izejvielās šajā gadījumā saprot komponenta A × [C-atomu skaits komponentā A, kas ir atvasināti no (augu) eļļām vai (dzīvnieku) taukiem dalīts ar kopējo C-atomu skaitu komponentā A] masas procenti plus komponenta B × [C-atomu skaits komponentā B, kas ir atvasināti no (augu) eļļām vai (dzīvnieku) taukiem dalīts ar kopējo C-atomu skaitu komponentā B] masas procenti plus komponenta C × [C-atomu skaits komponentā C] masas procenti un tā tālāk.

5. kritērija vērtēšana un pārbaude

Pretendentam kompetentajai iestādei ir jāiesniedz deklarācija, kas apliecina atbilstību šim kritērijam.

6. Tehniskā veiktspēja

Hidrauliskajiem šķidrumiem ir jāatbilst vismaz tiem tehniskās veiktspējas kritērijiem, kas ir norādīti ISO 15380 2. līdz 5. tabulā.

Smērvielām jābūt “derīgām mērķim”.

Motorzāģu ķēžu eļļām ir jāatbilst vismaz tiem tehniskās veiktspējas kritērijiem, kas ir norādīti vides atbilstības sertifikāta Blue Angel RAL-UZ 48.

Betona veidņu smērvielām un citiem caurplūdes eļļošanas līdzekļiem jābūt derīgiem mērķim.

Divtaktu motoreļļām ir jāatbilst vismaz tiem tehniskās veiktspējas kritērijiem, kas ir norādīti NMMA TC-W3 “NMMA divtaktu benzīna dzinēju smērvielu sertifikācijā”.

6. kritērija vērtēšana un pārbaude

Pretendentam kompetentajai iestādei ir jāiesniedz deklarācija, kas apliecina atbilstību šim kritērijam kopā ar saistīto dokumentāciju.

7. Ekomarķējumā norādītā informācija

Ekomarķējuma 2. lodziņā ir redzams šāds teksts: “samazināts kaitējums ūdenim un augsnei vielas lietošanas laikā, samazināts CO2 emisiju daudzums”.

7. vērtēšana un pārbaude

Pretendentam kompetentajai iestādei ir jāiesniedz produkta iesaiņojuma paraugs, uz kura ir redzams marķējums, kā arī deklarācija, kas apliecina atbilstību šim kritērijam.

(1) OV L 76, 22.3.1991., 35. lpp.

(2) OV L 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(*1) Smērvielas šādi var novērtēt tikai tad, ja biezinātāja bioloģiskā noārdīšanās ir > 70 % OECD 302 C vai atbilstoši līdzvērtīgai testēšanas metodei, vai arī bioloģiskā noārdīšanās ir > 20 %, bet < 60 % pēc 28 dienām OECD testos, balstoties uz skābekļa piesātinājuma samazināšanās vai oglekļa dioksīda ģenerācijas parametriem.

(*2) EK50/LC50/IC50.

(*3) Nota bene: vielas, kuras bioloģiski nenoārdās un ir bioakumulatīvas, nav atļautas.

(3) OV L 383, 29.12.1992., 113. lpp.

(4) OV L 161, 29.6.1994., 3. lpp.

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/35

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 29. aprīlis),

ar kuru groza Lēmumu 1999/659/EK, ar ko nosaka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas lauku attīstības pasākumu asignējumu paredzamo sadalījumu dalībvalstīm laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1320)

(Autentiski ir tikai teksti angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā)

(2005/361/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (1), un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Lēmumu 1999/659/EK (2) Komisija noteica dalībvalstu sākotnējos asignējumus lauku attīstības pasākumiem, ko daļēji finansē ELVGF Garantiju nodaļa laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 46. panta 3. punktu sākotnējo sadali koriģē, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem un pārskatītajām izdevumu prognozēm, ko iesniedz dalībvalstis, ievērojot programmas mērķus.

(3)

Saskaņā ar 57. panta 2. punktu Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (3), Komisija divu mēnešu laikā no budžeta pieņemšanas dienas attiecīgajam finanšu gadam pielāgo sākotnējos piešķīrumus katrai dalībvalstij, kas noteikti ar Lēmumu 1999/659/EK.

(4)	Koriģējot sākotnējos piešķīrumus, jāņem vērā dalībvalstu finanšu plānu izpilde no 2000. līdz 2004. gadam un pārskatītās prognozes 2005. un 2006. gadam, ko iesniedz līdz 2004. gada 1. oktobrim.

(5)	Tādēļ Lēmums 1999/659/EK ir attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 1999/659/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Īrijai, Itālijas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Portugāles Republikai, Somijas Republikai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2005. gada 29. aprīlī

Komisijas vārdā ––

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2223/2004 (OV L 379, 24.12.2004., 1. lpp.).

(2) OV L 259, 6.10.1999., 27. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/592/EK (OV L 263, 10.8.2004., 24. lpp.).

(3) OV L 153, 30.4.2004., 30. lpp.

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Atbalsts lauku attīstībai no ELVGF Garantiju nodaļas (2000.–2006. g.)

(miljoni EUR)

2000

2001

2002

2003

2004 (*1)

2005

2006 (*3)

kopā laikposmā

(pārskatītie asignējumi)

kopā finansējums “Berlin”

Faktiskie izdevumi

sākotnējais asignējums

prognozes

pārskatītais asignējums

sākotnējais asignējums

prognozes

pārskatītais asignējums

Beļģija

25,9

31,7

47,9

46,2

48,9

55,7

55,2

56,9

54,3

310,1

379,0

Dānija

34,2

35,4

49,7

45,9

44,3

52,2

53,6

53,0

62,0

63,9

326,4

348,8

Vācija

683,0

708,1

730,6

799,1

799,9

794,2

852,9

806,6

808,7

848,0

781,3

5 308,6

Grieķija

146,8

75,5

160,3

136,4

125,6

148,6

175,5

150,9

159,9

178,1

973,6

993,4

Spānija

395,3

539,8

448,5

500,1

512,1

520,9

535,2

529,1

494,2

542,6

3 467,5

3 481,0

Francija

474,1

609,5

678,5

832,3

839,2

862,4

909,8

875,9

1 075,0

1 105,3

5 414,8

5 763,4

Īrija

344,4

326,6

333,0

341,0

350,1

356,5

338,6

337,3

2 388,9

Itālija

755,6

658,7

649,9

655,4

635,3

673,3

683,4

412,8

805,2

474,0

4 512,3

Luksemburga

6,7

9,6

12,8

16,8

16,2

13,6

14,7

13,8

13,9

89,8

91,0

Nīderlande

59,8

54,8

48,9

69,4

67,7

62,2

69,5

63,2

61,0

48,5

412,3

417,0

Austrija

459,0

453,2

440,4

458,1

468,7

478,7

450,4

450,6

450,0

3 208,1

Portugāle

132,1

197,8

167,7

153,1

193,3

226,3

231,4

254,1

1 324,4

1 516,8

Somija

332,5

326,7

320,1

337,0

329,7

328,2

340,9

333,4

223,4

320,6

219,9

2 199,3

Zviedrija

175,6

150,8

163,1

165,8

163,8

169,1

170,6

138,5

157,7

140,2

1 129,9

Apvienotā Karaliste

151,2

180,5

162,3

148,7

154,2

168,2

162,4

183,2

188,6

1 147,9

1 168,0

vēl nav piešķirts

0,0

167,8

summa

4 176,2

4 358,7

4 413,7

4 705,3

4 749,0

4 910,1

5 085,2

4 959,0

4 709,9

5 370,0

5 019,8

32 213,9

32 905,5

a)	budžeta apropriācijas

(*2) 4 184

4 495

4 595

4 698

4 803

4 910

b)	pārnestā summa

49,3

41,2

49,0

a) + b)

4 184

4 495

4 694

4 747,3

4 844,2

4 959,0

Finanšu plāns 1b

4 386

4 495

4 595

4 698

4 803

4 910

5 020

(*1) Dati per izdevumiem 2004. gadā pirms grāmatojumu noskaidrošanas.

(*2) Pēc 100 miljonu euro pārnešanas no 1a) un 1b) finanšu gada beigās.

(*3) 2006. gada summās nav ietverta modulācija.”

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/37

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 2. maijs),

ar ko apstiprina plānu Āfrikas cūku mēra apkarošanai savvaļas cūku populācijā Sardīnijā, Itālijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1255)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/362/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvu 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus pasākumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (1), un jo īpaši tās 16. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Āfrikas cūku mēris ir sastopams savvaļas cūku populācijā Nuoro provincē, Sardīnijā, Itālijā.

(2)	Sardīnijā 2004. gadā ir novērots ievērojams minētās slimības uzliesmojums. Ņemot vērā šo uzliesmojumu Itālija ir pārskatījusi līdz šim veiktos slimības apkarošanas pasākumus saskaņā ar Direktīvu 2002/60/EK.

(3)	Šīs slimības uzliesmojuma kontekstā Komisija ir pārskatījusi Kopienas līmenī pieņemtos pasākumus saistībā ar cūku mēri Sardīnijā un ir pieņēmusi 2005. gada 2. maija Komisijas Lēmumu 2005/363/EK attiecībā uz dzīvnieku aizsardzības pasākumiem Āfrikas cūku mēra apkarošanai Sardīnijā, Itālijā (2).

(4)	Saskaņā ar Direktīvu 2002/60/EK Itālija ir iesniegusi apstiprināšanai plānu Āfrikas cūku mēra apkarošanai savvaļas cūku populācijā Sardīnijas reģionā, tas ietver arī pasākumus, lai novērstu mājas cūku saslimšanu ar šo slimību.

(5)	Iesniegtajā plānā noteiktas Sardīnijas zonas, kurās pastāv dažāds riska līmenis attiecībā uz saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri un kurās jāievieš dažādi slimības uzraudzības un kontroles pasākumi.

(6)	Itālijas iesniegtais plāns Āfrikas cūku mēra apkarošanai savvaļas cūku populācijā ir izvērtēts un ir konstatēta tā atbilstība Direktīvai 2002/60/EK.

(7)	Pārredzamības labad ir lietderīgi šajā lēmuma noteikt tos ģeogrāfiskos apgabalus, kuros jāīsteno slimības apkarošanas plāns.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo apstiprina Itālijas iesniegto plānu Āfrikas cūku mēra apkarošanai šajā pielikumā norādītajos ģeogrāfiskajos apgabalos.

2. pants

Itālija nekavējoties veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šo lēmumu un publicētu šos pasākumus. Tā nekavējoties par to informē Komisiju.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2005. gada 2. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2) Sk. šī Oficiālā Vēstneša 38. lpp.

PIELIKUMS

Apgabali, kuros jāīsteno slimības apkarošanas plāns, Sardīnijas reģionā, Itālijā

A. Inficētā zona

Montarbu zonas teritorija Nuoro provincē, kas daļēji atrodas Arzana, Gairo, Osini, Seui un Ussassai municipalitātes teritorijā.

B. Augsta riska zona

Visa Nuoro provinces teritorija, izņemot tos apgabalus, kas minēti A punktā.

Sassari provincē Ala’ dei Sardi, Anela, Banari, Benetutti, Bessude, Bonnanaro, Bono, Bonorva, Borutta, Bottidda, Budduso’, Bultei, Burgos, Cheremule, Cossoine, Esporlatu, Giave, Illorai, Ittireddu, Mores, Nughedu di San Nicolo’, Nule, Pattada, Siligo, Thiesi and Torralba municipalitātes teritorijā.

C. Uzraudzības zona

Sardīnijas reģiona teritorija, izņemot tos apgabalus, kas minēti A un B punktā.

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/39

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 2. maijs)

par dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumiem pret Āfrikas cūku mēri Sardīnijā, Itālijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1321)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/363/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā nolūkā izveidot iekšējo tirgu (1), jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2003. gada 10. jūlija Lēmums 2003/514/EK par veselības aizsardzības pasākumiem pret Āfrikas cūku mēri Sardīnijā, Itālijā (4) tika pieņemts, reaģējot uz konstatēto Āfrikas cūku mēra klātbūtni Nuoro provincē, Sardīnijā, Itālijā.

(2)	Sardīnijā 2004. gadā izcēlās nopietns Āfrikas cūku mēra atkārtots uzliesmojums. Joprojām uzskatāms, ka Nuoro provincē mājas un savvaļas cūku populācijā vērojama Āfrikas cūku mēra endēmija. Tomēr minētās slimības uzliesmojumi mājas cūkām bijuši novēroti arī citās Sardīnijas provincēs.

(3)	Ir iespējams, ka slimības situācija varētu apdraudēt cūku ganāmpulkus citos Itālijas reģionos un citās dalībvalstīs, jo notiek dzīvu cūku, cūku spermas, olšūnu un embriju tirdzniecība, kā arī cūkgaļas, cūkgaļas produktu un citu produktu, kas satur cūkgaļu, tirdzniecība.

(4)	Itālija ir pieņēmusi pasākumus nolūkā apkarot Āfrikas cūku mēri Sardīnijā atbilstoši Padomes 2002. gada 27. jūnija Padomes Direktīvai 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (5).

(5)	Itālija ir pārskatījusi līdz šim veiktos slimības apkarošanas pasākumus, ņemot vērā arī slimības atkārtoto uzliesmojumu 2004. gadā.

(6)	Komisijas 2005. gada 2. maija Lēmums 2005/362/EK, ar ko apstiprina plānu Āfrikas cūku mēra izskaušanai savvaļas cūku populācijā Sardīnijā, Itālijā (6), tika pieņemts nolūkā apstiprināt Itālijas iesniegto plānu Āfrikas cūku mēra izskaušanai savvaļas cūku populācijā.

(7)	Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju, ir lietderīgi piemērot tālākus Kopienas pasākumus visai Sardīnijas teritorijai attiecībā uz dzīvu cūku, cūku spermas, olšūnu un embriju pārvietošanu, kā arī uz cūkgaļas, cūkgaļas produktu un produktu, kas satur cūkgaļu, nosūtīšanu.

(8)

Ir lietderīgi noteikt dažas atkāpes no šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem attiecībā uz cūkgaļu, ko ražo no cūkām, kas ievestas Sardīnijā kaušanai atbilstoši Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvai 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (7), vai Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvai 72/462/EEK par sanitārās un veterinārās pārbaudes jautājumiem, importējot liellopus, cūkas un svaigu gaļu no trešām valstīm (8), vai Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīvai 2004/68/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK (9), vai apmierinot noteiktas šā lēmuma prasības.

(9)

Tāpat ir lietderīgi noteikt dažas atkāpes attiecībā uz cūkgaļas produktiem un citiem produktiem, kas satur cūkgaļu un kurus iegūst no gaļas, kas Sardīnijā ievesta kā svaiga cūkgaļa atbilstoši Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvai 64/433/EEK par veselības prasībām svaigas gaļas ražošanā un tirdzniecībā (10) vai Direktīvai 2002/99/EK, vai atbilstoši noteikumiem, kas atbilst Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīvai 77/99/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē gaļas produktu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību (11), vai apmierinot noteiktas šā lēmuma prasības.

(10)

Lai nodrošinātu, ka cūkgaļa, cūkgaļas produkti un citi produkti, kas satur cūkgaļu, kas neatbilst noteiktām dzīvnieku veselības prasībām, netiktu nosūtīti no Sardīnijas un lai nodrošinātu šādas cūkgaļas un produktu izsekojamību, cūkgaļa īpaši jāiezīmē. Atzīmēm jābūt tādām, ka tās nevar sajaukt ar ovālo zīmogu cūkgaļai atbilstoši Direktīvas 64/433/EEK I pielikuma XI nodaļas 50. punkta prasībām vai pēc tās spēkā stāšanās – atzīmei par veselības stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko nosaka īpašus noteikumus cilvēku patēriņam paredzēto dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo pārbaužu organizācijai (12), un ar ovālo zīmogu cūkgaļas produktiem un citiem produktiem, kas satur cūkgaļu, kā norādīts Direktīvas 77/99/EEK B pielikuma VI nodaļas 4. punktā, vai pēc tās stāšanās spēkā – identifikācijas zīmei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai (13).

(11)	Tādēļ Lēmums 2003/514/EK ir jāatceļ.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šis lēmums nosaka dzīvnieku veselības noteikumus:

a)	par dzīvu cūku, cūku spermas, olšūnu un embriju pārvietošanu un cūkgaļas, cūkgaļas produktu un citu produktu, kas satur cūkgaļu un kuru izcelsme ir Sardīnijā, nosūtīšanu; un

b)	par cūkgaļas, cūkgaļas produktu vai visu citu produktu, kas satur cūkgaļu, iezīmēšanu Sardīnijā.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“cūka” – Direktīvas 2002/60/EK 2. panta a) punkta izpratnē;

b)	“cūkgaļa” nozīmē visas cūkas daļas, kas derīgas izmantošanai cilvēku pārtikā;

c)	“cūkgaļas produkti” nozīmē pārstrādātus produktus, ko ražo, pārstrādājot cūkgaļu, vai kurus iegūst, tālāk pārstrādājot jau pārstrādātus produktus, tā ka, produktu sagriežot, tā griezuma virsmā vairs nav iespējams konstatēt līdzību ar svaigu gaļu;

d)	“citi produkti, kas satur cūkgaļu” nozīmē produktus cilvēku pārtikai, kuros ir cūkgaļa vai cūkgaļas produkti.

3. pants

Aizliegums pārvietot dzīvas cūkas, cūku spermu, olšūnas un embrijus un nosūtīt cūkgaļu, cūkgaļas produktus un citus produktus, kas satur cūkgaļu un kuru izcelsme ir Sardīnijā

Itālija aizliedz šādas darbības:

a)	no Sardīnijas pārvietot dzīvas cūkas;

b)	no Sardīnijas pārvietot cūku spermu, olšūnas un embrijus; un

c)	no Sardīnijas nosūtīt cūkgaļu, cūkgaļas produktus vai citus produktus, kas satur cūkgaļu.

4. pants

Īpaša cūkgaļas, cūkgaļas produktu vai visu citu produktu, kas satur cūkgaļu, iezīmēšana Sardīnijā

Itālija gādā, lai cūkgaļa, cūkgaļas produkti un visi citi produkti, kas satur cūkgaļu un kuru izcelsme ir Sardīnijā kautas cūkas, tiktu iezīmētas ar īpašu veselības vai identifikācijas atzīmi, kuru nevar sajaukt ar Kopienas zīmogu un kura nekādā gadījumā nedrīkst būt ovāla.

5. pants

Atkāpes no 3. un 4. panta noteikumiem attiecībā uz cūkgaļu

1. Atkāpjoties no 3. panta c) punkta prasībām, Itālija var atļaut nosūtīt cūkgaļu no Sardīnijas uz vietām ārpus Sardīnijas, ja tiek ievēroti šā panta 2.–5. punkta noteikumi.

2. Cūkgaļas izcelsmei jābūt:

vai nu no cūkām:

i)	kas Sardīnijā ievestas kaušanai atbilstoši Direktīvai 64/432/EEK vai Direktīvai 72/462/EEK, vai Direktīvai 2004/68/EK un,

ii)	kas atbilst II pielikuma A iedaļas nosacījumiem;

vai no cūkām:

i)	kas turētas vismaz četrus mēnešus pirms transportēšanas uz kautuvi Sardīnijas izcelsmes saimniecībā, kurai jāatrodas ārpus I pielikumā uzskaitītajām teritorijām, un

ii)	kas atbilst II pielikuma nosacījumiem.

3. Cūkgaļai jābūt ražotai, glabātai un pārstrādātai iestādēs:

a)	kuru izmantošanu attiecīgajam nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde; un

b)	kur cūkgaļa tiek ražota, glabāta vai pārstrādāta atsevišķi no jebkuras citas gaļas, kas neatbilst 2. pantā noteiktajam.

4. Atkāpjoties no šā lēmuma 4. panta noteikumiem, cūkgaļai jābūt iezīmētai ar ovālo zīmogu atbilstoši Direktīvas 64/433/EEK I pielikuma XI nodaļas 50. pantā aprakstītajam vai arī pēc tās piemērošanas dienas – ar atzīmi par veselības stāvokli Regulas (EK) Nr. 854/2004 izpratnē.

5. Cūkgaļai jābūt:

a)	pārbaudītai veterinārās sertifikācijas gaitā atbilstoši Direktīvas 2002/99/EK 5. pantam; un

b)	izvedot no Sardīnijas, tai jābūt pievienotam iekšējas tirdzniecības sertifikātam saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 599/2004 (14), kas aizpildīts, ņemot vērā šā lēmuma III pielikumā izklāstītas īpašās sanitārās prasības.

6. pants

Atkāpes no 3. un 4. panta prasībām attiecībā uz cūkgaļas produktiem un citiem produktiem, kas satur cūkgaļu

1. Atkāpjoties no 3. panta c) punkta prasībām, Itālija var atļaut nosūtīt cūkgaļas produktus vai citus produktus, kas satur cūkgaļu, no Sardīnijas uz vietām ārpus Sardīnijas, ja tiek ievēroti šā panta 2.–5. punkta noteikumi.

2. Produktiem jāatbilst šādām prasībām:

a)	tie ir iegūti no gaļas, kas Sardīnijā ievesta kā svaiga cūkgaļa atbilstoši Direktīvai 64/433/EEK vai Direktīvai 2002/99/EK; vai

b)	tā iegūta no cūkgaļas, kas atbilst šā lēmuma 5. pantā noteiktajam; vai

c)	tā atbilst Direktīvas 2002/99/EK 4. panta 1. punkta prasībām un ir apstrādāta ar metodi, kas, kā atzīts, efektīvi novērš Āfrikas cūku mēra izraisītāju vīrusu saskaņā ar minētās Direktīvas III pielikuma prasībām.

3. Produktiem jābūt ražotiem, glabātiem un pārstrādātiem iestādē:

a)	kuru izmantošanu attiecīgajam nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde; un

b)	kur tiek ražoti, glabāti vai pārstrādāti tikai tādi produkti, kas atbilst 2. panta prasībām.

4. Atkāpjoties no šā lēmuma 4. panta noteikumiem, cūkgaļai jābūt iezīmētai ar ovālu zīmogu, kas parādīts Direktīvas 77/99/EEK I pielikuma VI nodaļas 4. pantā, vai pēc tās piemērošanas dienas – ar identifikācijas zīmi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004.

5. Attiecībā uz produktiem jāievēro šādas prasības:

a)	jābūt veterinārajai sertifikācijai atbilstoši Direktīvas 2002/99/EK 5. pantam; un

b)	izvedot no Sardīnijas, tiem jāpievieno iekšējas tirdzniecības sertifikāts saskaņā ar Komisijas Regulu 599/2004, kas aizpildīts, ņemot vērā šā lēmuma IV pielikumā izklāstītās īpašās sanitārās prasības.

7. pants

Ziņojumi Komisijai un pārējām dalībvalstīm

Itālija Komisijai un pārējām dalībvalstīm ik sešus mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas sniedz šādu informāciju:

a)	5. panta 3. punktā un 6. panta 3. punktā minēto apstiprināto iestāžu atjauninātu sarakstu; un

b)	cūkgaļas, cūkgaļas produktu un citu produktu, kas satur cūkgaļu, sūtījumu sarakstu atbilstoši 5. panta 4. punkta un 6. panta 4. punkta noteikumiem; un

c)	citu atbilstošu informāciju par šā lēmuma piemērošanu.

8. pants

Atcelšana

Lēmumu 2003/514/EK atceļ.

9. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 2. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.).

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) OV L 178, 17.7.2003., 28. lpp.

(5) OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(6) Sk. šī Oficiālā Vēstneša 36. lpp.

(7) OV 121, 29.7.1964., 1977. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1/2005 (OV L 3, 5.1.2004., 1. lpp.).

(8) OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(9) OV L 139, 30.4.2004., 320. lpp.

(10) OV 121, 29.7.1964., 2012. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(11) OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(12) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(13) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(14) OV L 94, 31.3.2004., 44. lpp.

I PIELIKUMS

5. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) nodalījumā norādītās Sardīnijas teritorijas

Nuoro provincē: visa teritorija.

Sasāri provincē šādu pašvaldību teritorijas: Ala’ dei Sardi, Anela, Banari, Benetutti, Bessude, Bonnanaro, Bono, Bonorva, Borutta, Bottidda, Budduso’, Bultei, Burgos, Cheremule, Cossoine, Esporlatu, Giave, Illorai, Ittireddu, Mores, Nughedu di San Nicolo’, Nule, Pattada, Siligo, Thiesi un Torralba.

II PIELIKUMS

Regulas 5. panta 2. punktā minētie nosacījumi

A iedaļa

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz cūkām, kā minēts 5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā

Pēc atvešanas kautuvē 5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās cūkas tiek turētas un kautas atsevišķi no citām cūkām, neievērojot 5. panta 2. punkta noteikumus, tā, lai tiktu novērsta jebkāda – tieša vai netieša – saskare.

B iedaļa

5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie īpašie noteikumi attiecībā uz cūkām

Cūku izcelsmes saimniecībai, kas minēta 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, jāatbilst šādiem noteikumiem:

a)	saimniecība atrodas vismaz 10 km attālumā no vietas, kur konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums pēdējo trīs mēnešu laikā pirms 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto cūku pārvešanas uz kautuvi;

b)	tā atrodas provincē, kur Āfrikas cūku mēra uzraudzības un profilakses plānu pārrauga kompetentā iestāde un kur attiecīgi regulāri tiek piemēroti pārraudzības un profilakses pasākumi;

c)	saimniecībā nav ievestas cūkas 30 dienu laikā pirms 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto cūku pārvešanas uz kautuvi;

d)	saimniecību apstiprinājusi kompetentā veterinārā iestāde šā punkta prasību kontekstā.

Cūkas, kas minētas 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, jāpārved no izcelsmes saimniecības, kas minēta šās iedaļas 1. punktā, uz kautuvi, ievērojot šādus nosacījumus:

Pilnvarots veterinārārsts ir veicis šādas darbības:

i)	Komisijas Lēmuma 2003/422/EK (1) pielikuma IV nodaļas D iedaļā aprakstītās pārbaudes un paraugu ņemšanas procedūras; atkāpi no cūku paraugu ņemšanas, kā noteikts IV nodaļas D iedaļas 6. punktā, piemēro pēc analoģijas; un

ii)	reģistrācijas un cūku identifikācijas zīmes pārbaudi, kā minēts Padomes Direktīvas 92/102/EEK 4. un 5. pantā (2);

b)	a) apakšpunktā minētajā pārbaudes un paraugu ņemšanas procedūrā nav konstatētas Āfrikas cūku mēra pazīmes, un tajā pašā punktā minētā pārbaude pierāda atbilstību Direktīvas 92/102/EEK 4. un 5. panta prasībām;

c)	transportlīdzekļi, ko izmanto 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto cūku pārvadāšanai, ir iztīrīti un dezinficēti saskaņā ar Direktīvas 2002/60/EK 12. panta prasībām, un pirms pārvadāšanas kompetentā iestāde tos aizzīmogojusi;

d)	kompetentā iestāde, kas atbild par kautuvi, ir informēta par nodomu nosūtīt cūkas, kas minētas 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un iestāde ziņo kompetentajai iestādei, kas atbild par izcelsmes saimniecību, par to ierašanos.

Pirmskaušanas inspekcijā un pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē, ko veic kautuvē, kompetentā iestāde ņem vērā visas pazīmes, kas norāda uz Āfrikas cūku mēra klātbūtni.

(1) OV L 143, 11.6.2003., 35. lpp.

(2) OV L 355, 5.12.1992., 32. lpp.

III PIELIKUMS

Komisijas Lēmumam 2005/363/EK

Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

Komisijas Lēmumam 2005/363/EK

Teksts attēlu

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/47

PADOMES LĒMUMS 2005/364/KĀDP

(2005. gada 12. aprīlis),

kas attiecas uz Eiropas Savienības un Rumānijas nolīguma slēgšanu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24. un 38. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 27. un 28. novembra sanāksmē nolēma pilnvarot prezidentvalsti, kam palīdzētu Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, saskaņā ar 24. un 38. pantu Līgumā par Eiropas Savienību sākt sarunas ar dažām trešām valstīm, lai Eiropas Savienība ar katru no tām noslēgtu nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

(2)	Saņēmusi pilnvarojumu sākt sarunas, prezidentvalsts, kam palīdz Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, apsprieda ar Rumāniju Nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

(3)	Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā ir apstiprināts Eiropas Savienības un Rumānijas Nolīgums par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu, kas pilnvarota parakstīt minēto nolīgumu, lai tas būtu saistošs Eiropas Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2005. gada 12. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. JUNCKER

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Rumāniju par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai

RUMĀNIJA

no vienas puses, un

EIROPAS SAVIENĪBA,

turpmāk “ES”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts,

no otras puses,

še turpmāk Puses,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Rumānijai un ES ir kopīgi mērķi – stiprināt savu drošību visiem iespējamiem līdzekļiem un nodrošināt saviem pilsoņiem augstu drošības pakāpi drošības jomā;

ŅEMOT VĒRĀ, ka Rumānija un ES ir vienisprātis par to, ka būtu jāizvērš savstarpējas konsultācijas un sadarbība jautājumos, kas drošības jomā izraisa kopīgu ieinteresētību;

ŅEMOT VĒRĀ, ka tāpēc šajā sakarā ir pastāvīga vajadzība Rumānijai un ES apmainīties ar klasificētu informāciju;

APZINOTIES, ka pilnvērtīgām un iedarbīgām konsultācijām un sadarbībai var būt vajadzīga piekļuve klasificētai Rumānijas un ES informācijai un materiāliem, kā arī Rumānijas un ES savstarpēja apmaiņa ar klasificētu informāciju un ar to saistītiem materiāliem;

APZINOTIES, ka piekļuve klasificētai informācijai un ar to saistītiem materiāliem un apmaiņa ar tiem prasa atbilstīgus drošības pasākumus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Lai īstenotu mērķi visiem iespējamiem līdzekļiem stiprināt katras Puses drošību, šo nolīgumu piemēro jebkādas formas klasificētai informācijai vai materiāliem, ko Puses nodod viena otrai vai ar ko tās savstarpēji apmainās.

2. pants

Šajā nolīgumā klasificēta informācija ir jebkura informācija (proti, zināšanas, ko jebkādā formā var darīt zināmas citiem) vai materiāli, par ko ir noteikts, ka tiem vajadzīga aizsardzība pret neatļautu izpaušanu, un kas par tādiem ir atzīti drošības klasifikācijā (turpmāk “klasificēta informācija”).

3. pants

Šajā nolīgumā “ES” ir Eiropas Savienības Padome (turpmāk “Padome”), Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis un Padomes Ģenerālsekretariāts, kā arī Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk “Eiropas Komisija”).

4. pants

Katra Puse:

a)	sargā un glabā klasificētu informāciju, ko Puses sniedz viena otrai vai ar ko tās savstarpēji apmainās, un uz ko attiecas šis nolīgums;

nodrošina to, ka klasificētā informācija, ko Puses sniedz viena otrai vai ar ko tās savstarpēji apmainās, un uz ko attiecas šis nolīgums, patur to drošības klasifikāciju, ko tai piešķīrusi Puse, kas to sniedz. Puse, kas saņem klasificēto informāciju, to sargā un glabā saskaņā ar saviem drošības noteikumiem, kas attiecas uz informāciju vai materiāliem, kuriem piešķirta līdzvērtīga drošības klasifikācija, kā norādīts drošības pasākumos, kas vēl ir jāizstrādā saskaņā ar 11. un 12. pantu;

c)	tādu klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, nelieto citiem nolūkiem, kā vien tiem, ko noteikusi tās izcelsmes iestāde un tiem, kam informācija ir sniegta vai kas to saņēmuši apmaiņā;

d)	tādu klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, neatklāj trešām personām vai kādai ES iestādei vai struktūrai, kas nav minēta 3. pantā, ja nav saņemta izcelsmes iestādes iepriekšēja piekrišana.

5. pants

1. Saskaņā ar izcelsmes kontroles principu klasificētu informāciju var izpaust vai atklāt viena Puse, “informācijas sniedzēja Puse” otrai Pusei, “saņēmējai Pusei”.

2. Lai informāciju atklātu saņēmējiem, kas nav šā nolīguma Puses, saņēmēja Puse ar informācijas sniedzējas puses piekrišanu pieņem lēmumu par klasificētas informācijas izpaušanu vai atklāšanu saskaņā ar izcelsmes kontroles principu, kā paredzēts attiecīgās Puses drošības noteikumos.

3. Īstenojot 1. un 2. punktu, nav atļauta nekāda vispārēja informācijas atklāšana, ja vien Puses nav izstrādājušas procedūras un vienojušās par tām attiecībā uz dažu kategoriju informāciju, kas ir būtiska to operatīvām vajadzībām.

6. pants

Lai nodrošinātu to, ka klasificētai informācijai, uz ko attiecas šis nolīgums, piemēro vienādu aizsardzību, katrai Pusei un to struktūrām, kā noteikts 3. pantā, ir drošības organizācija un drošības programmas, kas balstās uz tādiem pamatprincipiem un obligātiem drošības standartiem, ko īsteno Pušu drošības sistēmās, kuras vēl ir jāizstrādā saskaņā ar 11. un 12. pantu.

7. pants

1. Puses nodrošina, ka visas personas, kurām oficiālo pienākumu pildīšanai ir vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai, ko sniedz vai kas saņemta apmaiņā saskaņā ar šo nolīgumu, vai kuru pienākumi vai funkcijas dod tiem šādu piekļuvi, iztur drošības pārbaudi, pirms tiem nodrošina piekļuvi šādai informācijai.

2. Drošības pārbaudes procedūras izstrādā tā, lai noteiktu, vai konkrētai personai var nodrošināt piekļuvi klasificētai informācijai, ņemot vērā viņas lojalitāti, uzticamību un noturību.

8. pants

Puses viena otrai sniedz palīdzību attiecībā uz tādas klasificētas informācijas drošību, uz kuru attiecas šis nolīgums un drošības jautājumi, kas izraisa kopīgu ieinteresētību. Iestādes rīko savstarpējas apspriedes par drošības jautājumiem un drošības pārbaudes, kā noteikts 11. pantā, lai novērtētu drošības pasākumu efektivitāti attiecīgi savas atbildības jomā, ko nosaka, ievērojot 11. un 12. pantu.

9. pants

1. Šajā nolīgumā

attiecībā uz ES:

visu korespondenci adresē Padomei, izmantojot šādu adresi:

Council of the European Union

Chief Registry Officer

Rue de la Loi/Wetstraat, 175

B-1048 Brussels.

Padomes galvenais reģistrators pārsūta visu korespondenci dalībvalstīm un Eiropas Komisijai saskaņā ar 2. punktu;

attiecībā uz Rumāniju:

visu korespondenci adresē Oficiul Registrului National al Informatiilor Secrete de Stat (ORNISS), vajadzības gadījumā ar Rumānijas Pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību, izmantojot šādu adresi:

Guvernul Romaniei

Oficiul Registrului National al Informatiilor Secrete de Stat (ORNISS)

Str. Mures Nr. 4, Sector 1

Bucuresti

Romania.

2. Vienas Puses sūtīto korespondenci, kas ir pieejama tikai konkrētiem kompetentiem tās ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, izņēmuma gadījumos operatīvu iemeslu dēļ var adresēt vai tā var būt pieejama tikai konkrētiem kompetentiem otrās Puses ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, kas īpaši izraudzīti par saņēmējiem, ņemot vērā viņu kompetenci un ievērojot konfidencialitātes principu. Attiecībā uz ES, šo korespondenci sūta ar Padomes galvenā reģistratora starpniecību.

10. pants

Rumānijas valdība, Padomes ģenerālsekretārs un Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs pārrauga šā nolīguma īstenošanu.

11. pants

Lai īstenotu šo nolīgumu:

1)	Oficiul Registrului National al Informatiilor Secrete de Stat (ORNISS), darbojoties Rumānijas valdības vārdā un tās vadībā, ir atbildīga par to, lai izstrādātu drošības pasākumus tās klasificētas informācijas drošībai un aizsardzībai, ko sniedz Rumānijai saskaņā ar šo nolīgumu.

2)	Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības birojs Padomes ģenerālsekretāra vadībā un viņa uzdevumā, darbojoties Padomes vārdā un tās vadībā, ir atbildīgs par to, lai izstrādātu drošības pasākumus tās klasificētās informācijas drošībai un aizsardzībai, ko sniedz Eiropas Savienībai saskaņā ar šo nolīgumu.

3)	Eiropas Komisijas Drošības direktorāts, darbojoties Eiropas Komisijas uzdevumā un tās vadībā, ir atbildīgs par drošības pasākumu izstrādāšanu tādas klasificētas informācijas drošībai, kādu saskaņā ar šo nolīgumu sniedz vai ko apmaiņā saņem Eiropas Komisijā un tās telpās.

12. pants

Drošības pasākumi, ko izstrādā saskaņā ar 11. pantu, attiecīgajiem trim birojiem vienojoties, nosaka savstarpējus standartus tādas klasificētas informācijas drošībai, uz kuru attiecas šis nolīgums. Attiecībā uz ES šie standarti ir jāratificē Padomes Drošības komitejai.

13. pants

Šā nolīguma 11. pantā paredzētās iestādes izstrādā procedūras, kas jāievēro, ja ir aizdomas vai pierādījumi, ka ir apdraudēta tās klasificētas informācijas slepenība, uz kuru attiecas šis nolīgums.

14. pants

Pirms ir sniegta klasificēta informācija, uz ko attiecas šis abu Pušu nolīgums, 11. punktā paredzētajām atbildīgajām drošības iestādēm ir jāvienojas par to, ka informācijas saņēmēja Puse spēj sargāt un glabāt informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, saderībā ar pasākumiem, kas vēl ir jāizstrādā saskaņā ar 11. un 12. pantu.

15. pants

Šis nolīgums nekādi neliedz Pusēm slēgt citus nolīgumus par tādas klasificētas informācijas sniegšanu vai saņemšanu apmaiņā, uz ko attiecas šis nolīgums, ar nosacījumu, ka tie nav pretrunā ar šā nolīguma noteikumiem.

16. pants

Visas ES un Rumānijas domstarpības, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu, atrisina abu Pušu sarunās.

17. pants

1. Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses viena otrai paziņojušas par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai sasniegtu šo mērķi.

2. Šo nolīgumu pēc jebkuras Puses lūguma var pārskatīt, lai apsvērtu, vai tajā jāveic grozījumi.

3. Jebkuru grozījumu šajā nolīgumā veic tikai rakstiski, abām Pusēm savstarpēji vienojoties. Tas stājas spēkā pēc 1. punktā paredzētās savstarpējās paziņošanas.

18. pants

Jebkura Puse var denonsēt šo nolīgumu, iesniedzot rakstisku denonsēšanas paziņojumu otrai Pusei. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse saņēmusi paziņojumu, bet neietekmē saistības, kas jau radušās saskaņā ar šo nolīgumu. Turklāt visu klasificētu informāciju, ko sniedz vai apmaina saskaņā ar šo nolīgumu, turpina aizsargāt saskaņā ar šeit izklāstītajiem noteikumiem.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Briselē, 2005. gada 22. aprīlī divos eksemplāros angļu valodā.

Rumānijas vārdā —

Eiropas Savienības vārdā —

5.5.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/52

PADOMES LĒMUMS 2005/365/KĀDP

(2005. gada 14. aprīlis)

par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Bulgārijas Republiku par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24. un 38. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 27. un 28. novembra sanāksmē nolēma pilnvarot prezidentvalsti, kam palīdzētu ĢS/AP, saskaņā ar 24. un 38. pantu Līgumā par Eiropas Savienību sākt sarunas ar dažām trešām valstīm, lai Eiropas Savienība ar katru no tām noslēgtu nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

(2)	Saskaņā ar minēto pilnvarojumu sākt sarunas, prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, vienojās ar Bulgārijas Republiku par nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

(3)	Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā ir apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Bulgārijas Republiku par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīties personu(-as), kam ir tiesības parakstīt minēto nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Eiropas Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2005. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. FRIEDEN

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Bulgārijas Republiku par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

no vienas puses, un

EIROPAS SAVIENĪBA, še turpmāk – “ES”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts,

no otras puses,

še turpmāk – “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Bulgārijas Republikai un ES ir kopīgi mērķi – stiprināt savu drošību visiem iespējamiem līdzekļiem un nodrošināt saviem pilsoņiem augstu aizsardzības līmeni drošības telpā;

ŅEMOT VĒRĀ, ka Bulgārijas Republika un ES ir vienisprātis par to, ka būtu jāizvērš savstarpējas apspriedes un sadarbība vispārsvarīgos jautājumos drošības jomā;

ŅEMOT VĒRĀ, ka šajā sakarā tātad ir pastāvīga vajadzība Bulgārijas Republikai un ES apmainīties ar klasificētu informāciju;

APZINOTIES, ka pilnvērtīgām un iedarbīgām apspriedēm un sadarbībai var būt vajadzīga piekļuve Bulgārijas Republikas un ES rīcībā esošajai klasificētai informācijai un materiāliem, kā arī Bulgārijas Republikai un ES apmainīties ar klasificētu informāciju un saistītiem materiāliem;

APZINOTIES, ka piekļuve klasificētai informācijai un saistītiem materiāliem un to apmaiņa prasa atbilstīgus drošības pasākumus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. Pants

Lai īstenotu mērķus visiem iespējamiem līdzekļiem stiprināt katras Puses drošību, šis nolīgums attiecas uz jebkādas formas klasificētu informāciju vai materiāliem, ko Puses nodod viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās.

2. Pants

Šajā nolīgumā klasificēta informācija ir jebkura informācija (proti, zināšanas, ko jebkādā formā var nodot citiem) vai materiāli, par ko ir noteikts, ka tiem vajadzīga aizsardzība pret neatļautu izpaušanu, un kam jebkura šā nolīguma Puse ir piešķīrusi attiecīgo drošības klasifikāciju (še turpmāk - “klasificēta informācija”).

3. Pants

Šajā nolīgumā “ES” ir Eiropas Savienības Padome (še turpmāk – “Padome”), Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis un Padomes Ģenerālsekretariāts, kā arī Eiropas Kopienu Komisija (še turpmāk – “Eiropas Komisija”).

4. Pants

Katra Puse:

a)	sargā un glabā klasificētu informāciju, ko Puses nodod viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās, un uz ko attiecas šis nolīgums;

nodrošina to, ka klasificēta informācija, ko Puses nodod viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās, un uz ko attiecas šis nolīgums, patur to drošības klasifikāciju, ko tai piešķīrusi sniedzēja Puse. Saņēmēja Puse sargā un glabā klasificētu informāciju saskaņā ar saviem drošības noteikumiem, kuri attiecas uz informāciju vai materiāliem, kam ir līdzvērtīga drošības klasifikācija, kā norādīts drošības pasākumos, kas ir jāizstrādā saskaņā ar 11. un 12. pantu;

c)	šādu klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, nelieto citiem nolūkiem, kā vien tiem, ko noteikusi tās izcelsmes iestāde, un tiem, kam informācija ir nodota vai saņemta apmaiņā;

d)	šādu klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, neatklāj trešām personām vai kādai ES iestādei vai struktūrai, kas nav minēta 3. pantā, ja nav saņemta izcelsmes iestādes iepriekšēja piekrišana.

5. Pants

1. Saskaņā ar izcelsmes iestādes kontroles principu klasificētu informāciju var izpaust vai atklāt viena Puse, “sniedzēja Puse”, otrai Pusei, “saņēmējai Pusei”.

2. Lai informāciju atklātu saņēmējiem, kas nav šā nolīguma Puses, saņēmēja Puse ar sniedzējas Puses piekrišanu pieņem lēmumu par klasificētas informācijas izpaušanu vai atklāšanu saskaņā ar izcelsmes iestādes kontroles principu, kā paredzēts attiecīgās Puses drošības noteikumos.

3. Īstenojot 1. un 2. punktu, nav atļauta nekāda vispārēja informācijas atklāšana, ja vien Puses nav izstrādājušas procedūras un vienojušās par tām attiecībā uz konkrētu kategoriju informāciju, kas ir būtiska to operatīvām vajadzībām.

6. Pants

Lai nodrošinātu, ka klasificētai informācijai, uz ko attiecas šis nolīgums, piemēro līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, katrai Pusei un to struktūrām, kā noteikts 3. pantā, ir drošības organizācija un drošības programmas, kas balstās uz tādiem pamatprincipiem un minimālajiem drošības standartiem, ko īsteno Pušu drošības sistēmās, kuras ir jāizstrādā saskaņā ar 11. un 12. pantu.

7. Pants

1. Puses nodrošina, ka visām personām, kurām dienesta pienākumu pildīšanai ir vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai, kas nodota vai saņemta apmaiņā saskaņā ar šo nolīgumu, vai kuru pienākumi vai funkcijas var dot tām šādu piekļuvi, ir atbilstīga drošības pielaide, pirms tiem nodrošina piekļuvi šādai informācijai.

2. Drošības pielaides procedūras izstrādā tā, lai noteiktu, vai konkrētai personai drīkst nodrošināt piekļuvi klasificētai informācijai, ņemot vērā viņas lojalitāti un uzticamību.

8. Pants

Puses viena otrai sniedz palīdzību attiecībā uz tādas klasificētas informācijas drošību, uz kuru attiecas šis nolīgums, un drošības jautājumiem, kas izraisa kopīgu ieinteresētību. Iestādes rīko savstarpējas apspriedes par drošības jautājumiem un drošības pārbaudes, kā noteikts 11. pantā, lai novērtētu to drošības pasākumu efektivitāti attiecīgo iestāžu atbildības jomā, ko nosaka saskaņā ar 11. un 12. pantu.

9. Pants

1. Šajā nolīgumā

Attiecībā uz Bulgārijas Republiku:

visu korespondenci ar Bulgārijas Republikas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību pārsūta uz šādu adresi:

Mission of Republic of Bulgaria to the European Union

Registry Officer

Rue d’Arlon 108

B-1040 Brussels,

to adresējot Ārlietu ministrijai, kas savukārt reģistrācijas nolūkos pārsūta visu nepieciešamo informāciju Valsts informācijas drošības komisijas Centrālajai kancelejai.

Attiecībā uz ES:

visu korespondenci sūta Padomei uz šādu adresi:

Council of the European Union

Chief Registry Officer

Rue de la Loi/Wetstraat, 175

B-1048 Brussels.

Padomes galvenais reģistrators pārsūta visu korespondenci dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, ievērojot 2. punktu.

2. Vienas Puses sūtīto korespondenci, kas ir pieejama tikai konkrētiem kompetentiem tās ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, izņēmuma gadījumos operatīvu iemeslu dēļ var adresēt vai tā var būt pieejama tikai konkrētiem kompetentiem otrās Puses ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, kas īpaši izraudzīti par saņēmējiem, ņemot vērā viņu kompetenci un ievērojot vajadzības pēc informācijas principu. Attiecībā uz Eiropas Savienību, šo korespondenci sūta ar Padomes galvenā reģistratora starpniecību.

10. Pants

Bulgārijas Republikas Valsts informācijas drošības komisija, Padomes ģenerālsekretārs un Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs pārrauga šā nolīguma īstenošanu.

11. Pants

Lai īstenotu šo nolīgumu:

Bulgārijas Republikas Valsts informācijas drošības komisija, darbojoties Bulgārijas Republikas valdības vārdā un tās pakļautībā, ir atbildīga par to, lai izstrādātu drošības pasākumus attiecībā uz tās klasificētas informācijas drošību un aizsardzību, ko sniedz Bulgārijas Republikai saskaņā ar šo nolīgumu.

Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības birojs (še turpmāk – “PĢS Drošības birojs”) Padomes ģenerālsekretāra vadībā un viņa uzdevumā, darbojoties Padomes vārdā un tās pakļautībā, ir atbildīgs par to, lai izstrādātu drošības pasākumus attiecībā uz tās klasificētās informācijas drošību un aizsardzību, ko sniedz Eiropas Savienībai saskaņā ar šo nolīgumu.

3)	Eiropas Komisijas Drošības direktorāts, darbojoties Eiropas Komisijas vārdā un tās pakļautībā, ir atbildīgs par drošības pasākumu izstrādāšanu attiecībā uz tās klasificētas informācijas aizsardzību, kas sniegta vai saņemta apmaiņā saskaņā ar šo nolīgumu, Eiropas Komisijā un tās telpās.

12. Pants

Drošības pasākumi, ko izstrādā saskaņā ar 11. pantu, attiecīgajiem trijiem birojiem vienojoties, nosaka standartus tās klasificētas informācijas drošības savstarpējai aizsardzībai, uz ko attiecas šis nolīgums. Attiecībā uz ES šie standarti ir jāapstiprina Padomes Drošības komitejai.

13. Pants

14. Pants

Pirms Puses viena otrai nodod klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, 11. punktā paredzētajām atbildīgajām drošības iestādēm ir jāvienojas par to, ka saņēmēja Puse spēj sargāt un glabāt informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, atbilstīgi pasākumiem, kas ir jānosaka saskaņā ar 11. un 12. pantu.

15. Pants

Šis nolīgums nekādi neliedz Pusēm slēgt citus nolīgumus par tādas klasificētas informācijas nodošanu vai saņemšanu apmaiņā, uz ko attiecas šis nolīgums, ja vien tie nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem.

16. Pants

Visas ES un Bulgārijas Republikas domstarpības, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu, atrisina abu Pušu sarunās.

17. Pants

1. Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmā dienā pēc tam, kad Puses viena otrai paziņojušas par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas šim nolūkam.

2. Šo nolīgumu pēc jebkuras Puses lūguma var pārskatīt, lai apsvērtu, vai tajā jāveic grozījumi.

3. Jebkuru grozījumu šajā nolīgumā veic tikai rakstiski, abām Pusēm savstarpēji vienojoties. Tas stājas spēkā pēc 1. punktā paredzētās savstarpējās paziņošanas.

18. Pants

Jebkura Puse var denonsēt šo nolīgumu, iesniedzot rakstisku denonsēšanas paziņojumu otrai Pusei. Tāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse saņēmusi paziņojumu, bet neietekmē saistības, kas jau radušās saskaņā ar šo nolīgumu. Jo īpaši, visu klasificētu informāciju, ko sniedz vai saņem apmaiņā saskaņā ar šo nolīgumu, turpina aizsargāt saskaņā ar šeit izklāstītajiem noteikumiem.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Briselē, 2005. gada 25. aprīlī divos eksemplāros angļu valodā.

Bulgārijas Republikas vārdā —

Eiropas Savienības vārdā —