ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 112

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 3. maijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 692/2005 (2005. gada 28. aprīlis), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2605/2000, ar ko piemēro galīgos antidempinga maksājumus dažu veidu elektronisko svaru (MIES) importam ar izcelsmi, inter alia, Ķīnas Tautas Republikā

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 693/2005 (2005. gada 2. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

8

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 694/2005 (2005. gada 2. maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1555/96 attiecībā uz sliekšņa līmeni papildnodokļa uzlikšanai par gurķiem un ķiršiem, izņemot skābos ķiršus

10

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2004. gada 22. decembris) par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

12

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 29. aprīlis), ar ko izslēdz no Kopienas finansējuma atsevišķus izdevumus, ko dalībvalstis veikušas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas ietvaros (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1307)

14

 

 

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2005/355/KĀDP (2005. gada 2. maijs) par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR)

20

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 692/2005

(2005. gada 28. aprīlis),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2605/2000, ar ko piemēro galīgos antidempinga maksājumus dažu veidu elektronisko svaru (MIES) importam ar izcelsmi, inter alia, Ķīnas Tautas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“Pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Patlaban spēkā esošie pasākumi, kas attiecas uz atsevišķu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes elektronisko svaru (“MIES”) importu Kopienā, ir ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2605/2000 (2) noteiktie galīgie antidempinga maksājumi. Saskaņā ar minēto regulu antidempinga maksājumi tika noteikti arī Taivānas un Korejas Republikas izcelsmes MIES importam.

B.   PAŠREIZĒJĀ IZMEKLĒŠANA

1.   Pārskatīšanas lūgums

(2)

Pēc galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas ĶTR izcelsmes MIES importam Komisija no diviem saistītiem Ķīnas uzņēmumiem – Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd un Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd (“iesniedzējs”) – saņēma lūgumu sākt Regulas (EK) Nr. 2605/2000 “jauna eksportētāja” pārskatīšanu saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 4. punktu. Iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem piemēro patlaban spēkā esošos antidempinga pasākumus attiecībā uz MIES. Turklāt tas apgalvoja, ka nav importējis MIES Kopienā sākotnējā izmeklēšanas periodā (“sākotnējais IP”, t. i., laiks no 1998. gada 1. septembra līdz 1999. gada 31. augustam), bet sācis MIES importēt Kopienā pēc tam.

2.   Pārskatīšanas sākšana sakarā ar “jaunu eksportētāju”

(3)

Komisija izskatīja iesniedzēja sniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai varētu sākt pārskatīšanu saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajiem Kopienas ražotājiem bija dota iespēja izteikt savus apsvērumus, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1408/2004 sāka Regulas (EK) Nr. 2605/2000 pārskatīšanu attiecībā uz iesniedzēju un sāka izmeklēšanu.

(4)

Saskaņā ar Komisijas regulu, ar kuru sāk pārskatīšanu, tika atcelti antidempinga maksājumi 30,7 % apjomā, kas ar Regulu (EK) Nr. 2605/2000 bija noteikti iesniedzēja ražoto MIES importam. Vienlaikus saskaņā ar Pamatregulas 14. panta 5. punktu muitas dienestiem tika uzdots veikt attiecīgus pasākumus šādu importu reģistrācijai.

3.   Attiecīgais ražojums

(5)

Pašreizējā pārskatīšanā aplūkojamais ražojums ir tāds pats kā tas, kura izmeklēšana (“sākotnējā izmeklēšana”) bija par iemeslu patlaban spēkā esošo pasākumu noteikšanai attiecībā uz ĶTR izcelsmes MIES importu, proti, mazumtirdzniecībā izmantojami elektroniskie svari, kuru maksimālā svērtspēja nepārsniedz 30 kg, kuros ir iemontēts ciparu displejs, kas rāda svaru, vienības cenu un maksājamo cenu (neatkarīgi no tā, vai ir līdzeklis šo datu izdrukāšanai), kurus parasti deklarē ar KN kodu ex 8423 81 50 (TARIC kods 8423815010) un kuru izcelsme ir ĶTR.

4.   Attiecīgās personas

(6)

Komisija oficiāli paziņoja iesniedzējam un importētājvalsts pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(7)

Komisija arī nosūtīja iesniedzējam tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un anketu un saņēma atbildes šim nolūkam noteiktajā termiņā. Komisija apkopoja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu dempinga konstatēšanai, tostarp TER pieprasījumu, un veica pārbaudes apmeklējumu iesniedzēja telpās.

5.   Izmeklēšanas periods

(8)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

C.   IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

1.   Atzīšana par “jaunu eksportētāju”

(9)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka iesniedzējs nav eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējā IP laikā un sācis importu Kopienā pēc minētā laikposma.

(10)

Turklāt iesniedzējs spēja pierādīt, ka nav saistīts ne ar vienu no ĶTR eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie antidempinga maksājumi ĶTR izcelsmes MIES importam.

(11)

Tādējādi ir apstiprinājies, ka iesniedzējs uzskatāms par “jaunu eksportētāju” saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 4. punktu.

2.   Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(12)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālvērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu tiem ražotājiem, kas atbilst Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, t.i., ja ir pierādīts, ka līdzīgā produkta ražošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. Šie kritēriji tālāk izklāstīti kopsavilkuma veidā:

lēmumi par uzņēmējdarbību tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem, bez ievērojamas valsts iejaukšanās, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības,

uzņēmumiem ir viens skaidrs galveno grāmatvedības ierakstu komplekts, kam tiek veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”) un kas tiek izmantots visām vajadzībām,

nav pārņemti izkropļojumi, kurus radījusi sistēma, kas nav tirgus ekonomika,

tiesību akti par bankrotu un īpašumu garantē stabilitāti un juridisko noteiktību,

valūtas pārrēķini tiek izdarīti pēc tirgus kursa.

(13)

Iesniedzējs lūdza TER saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Kopienas konsekventā prakse ir tāda, ka tiek izpētīts, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Tādēļ Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd un Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd lūdza aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu. Abi uzņēmumi noliktajā termiņā iesniedza atbildes TER pieprasījuma veidlapā.

(14)

Komisija savāca visas ziņas, ko tā uzskatīja par nepieciešamām, un pārbaudīja visas TER pieteikumos iekļautās ziņas attiecīgo uzņēmumu telpās.

(15)

Tika nolemts, ka iesniedzējam TER nav piešķirams, balstoties uz to, ka abi saistītie Ķīnas uzņēmumi neatbilst pirmajiem diviem Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem.

(16)

Attiecībā uz pirmo kritēriju, vienam no abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem statūti ļauj tā valsts kontrolētam partnerim, kuram nepieder nekāda daļa no uzņēmuma kapitālā un par kuru tika uzrādīts, ka tas īsteno tikai iznomātāja funkcijas, pieprasīt kompensāciju, ja uzņēmums nesasniedz savus ražošanas, realizācijas un peļņas mērķus. Turklāt bija nepieciešams vietējo iestāžu apstiprinājums, lai atzītu ēkas par pamatlīdzekļiem un sāktu amortizēt zemes lietošanas tiesības. Turklāt viens no Ķīnas ražotājiem nekad nebija maksājis nomu par zemes lietošanas tiesībām un guva labumu no bankas garantijām, ko bez atlīdzības bija piešķīrusi trešā persona. Tādos apstākļos, ņemot vērā to, ka uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tā uzņēmējdarbības lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem, atspoguļojot tirgus vērtības un bez ievērojamas valsts iejaukšanās, tika konstatēts, ka šis kritērijs nav izpildīts.

(17)

Attiecībā uz otro kritēriju, atklājās, ka iesniedzējs pārkāpis atsevišķus SGS. SGS 1 sakarā iesniedzējs neievēro trīs grāmatvedības pamatjēdzienus: uzkrāšanas principu, piesardzību un atspoguļošanu pēc būtības. Iesniedzējs arī neatbilda SGS 2 par krājumiem, ēkas netika atzītas un to nolietojums netika aprēķināts saskaņā ar SGS 16, un zemes lietošanas tiesības netika amortizētas saskaņā ar SGS 38. Visbeidzot, tika pārkāpts arī SGS 21 par valūtas kursu izmaiņu ietekmi un SGS 36 par aktīvu vērtības samazināšanos. Tas, ka revīzijas ziņojumos nekas nebija minēts par SGS pārkāpumiem, liecina par to, ka revīzija nebija veikta saskaņā ar SGS.

(18)

Tāpat ir jāuzsver, ka revīzijas ziņojumā par 2001. finanšu gadu vienā no abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem jau bija atzīmētas problēmas sakarā ar krājumiem, bet revīzijas ziņojumos par 2002. un 2003. finanšu gadu tika atzīmēts, ka uzņēmumā nav iedibināta attiecīgā uzkrājumu politika sakarā ar aktīvu vērtības samazināšanos. Tātad tās bija pastāvīgas problēmas, uz kurām revidents veltīgi norādīja no gada gadā. Šis ir otrs faktors, kas skaidri rāda, ka iesniedzēja pārskati nav ticami.

(19)

Iesniedzējam un Kopienas ražotājiem tika dota iespēja izteikt apsvērumus par iepriekš minētajiem konstatējumiem. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju iesniedzējam tika darīts zināms, ka TER nav piešķirams. Kopienas ražotāji apsvērumus neizteica. Iesniedzējs apgalvoja, ka valsts iejaukšanās nav, ka izmaksas atspoguļo tirgus vērtības un ka iepriekš minētie SGS tam nav piemērojami.

(20)

Konkrēti, viens no abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem apgalvoja, ka kompensācijas prasījums sakarā ar kāda uzņēmuma darbības rezultātiem parasti ir iekļauts kopuzņēmuma līgumā tirgus ekonomikas apstākļos. Otrs ražotājs uzskatīja, ka ir parasts projekta izveides fāzē uzņēmumam kādu laiku atlaist nomas maksu. Visbeidzot, tas uzskatīja, ka ēku nolietojums un zemes lietošanas tiesību amortizācija nav jautājums, kas skar tikai uzņēmumu, un ka Ķīnas varas iestādes negūst nekādu labumu.

(21)

Šie apgalvojumi bija jānoraida. Pirmkārt, lai gan tamlīdzīga kopuzņēmuma, kāds tiek aplūkots pašreizējā izmeklēšanā, pastāvēšana vien nenorāda uz valsts iejaukšanos, statūtos ir iekļauti mehānismi, kas ļauj valstij iejaukties. Konkrēti, Ķīnas partnera (t.i., vietējās varas) tiesības pieprasīt kompensāciju neaprobežojas ar gadījumu, kad netiek maksāta nomas maksa. Ķīnas partnera tiesības tātad ir plašākas par vienkāršām iznomātāja tiesībām. Otrkārt, valstij pienācās nomas maksa par pirmajiem darbības gadiem. Ikkatru izņēmumu no šāda maksāšanas pienākuma būtu bijis jāparedz līgumā. Visbeidzot, tas, ka iesniedzējs atzina, ka ēku nolietojuma un zemes lietošanas tiesību amortizācijas jautājumus nenosaka paši uzņēmumi, liek secināt, ka valsts var ievērojami iejaukties iesniedzēja lēmumos par uzņēmējdarbību.

(22)

Iesniedzēja galvenais arguments par 2. kritēriju bija tāds, ka ĶTR grāmatvežu profesijā SGS nav pieņemti. Iesniedzējs atzina, ka tie nav tikuši ievēroti, taču uzskatīja, ka Komisijas minētie SGS nav piemērojami IP laikā. Tomēr tika konstatēts, ka visi iepriekš 17. apsvērumā izklāstītie SGS noteikumi IP laikā bijuši spēkā.

(23)

Savos apsvērumos pēc galīgā atzinuma paziņošanas iesniedzējs iebilda, ka lēmums nepiešķirt TER abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem netika pieņemts trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākuma, kā paredzēts Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. Pēc iesniedzēja uzskata tas ietekmējis Komisijas lēmumu nepārbaudīt informāciju, ko sniedza daži tā saistītie uzņēmumi un ražotājs analoga valstī, un tas iespaidojis izmeklēšanas rezultātus.

(24)

Attiecībā uz argumentu par trīs mēnešu termiņu, tāda termiņa neievērošana neizraisa nekādas acīmredzamas juridiskas sekas. Ir jāpiezīmē, ka saņemtie TER pieprasījumi bija nepilnīgi un tiem bija vajadzīgi daudzi būtiski paskaidrojumi un papildu ziņas, un tas aizkavēja izmeklēšanu. Abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pēc to lūguma tika doti termiņa pagarinājumi šo paskaidrojumu un papildu ziņu iesniegšanai. Turklāt, sakarā ar to, ka tie nevarēja uzņemt pārbaudes grupu 2004. gada oktobra sākumā, pārbaudes apmeklējumi notika tikai minētā mēneša otrajā pusē, tā vēl vairāk aizkavējot TER noteikšanu. Tādēļ tika secināts, ka pilnīgi droši noteikt, vai pieņemt TER, varēja arī tikai pēc trīs mēnešu perioda beigām.

(25)

Komisija pārbaudīja visas ziņas, ko uzskatīja par nepieciešamām, apsekojumā iesniedzēja telpās un pieņēma visas ziņas, ko sniedza tā saistītie uzņēmumi, lai varētu aprēķināt eksporta cenu. Tādēļ tas, ka pārbaudes apmeklējumi netika veikti šo saistīto uzņēmumu telpās, iesniedzēju nelabvēlīgi neietekmēja. Konstatējumi attiecībā uz ražotāju analoga valstī ir izklāstīti turpmāk 29. līdz 41. apsvērumā.

(26)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, tika secināts, ka iesniedzējs nav izpildījis Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta nosacījumus un tādēļ TER nav piešķirams.

3.   Atsevišķs režīms (“AR”)

(27)

Iesniedzējs pieprasīja arī AR – gadījumā, ja tam nepiešķirtu TER. Uz iesniegtās informācijas pamata tika konstatēts, ka abi saistītie Ķīnas uzņēmumi atbilst visām AR piešķiršanas prasībām, kas izklāstītas Pamatregulas 9. panta 5. punktā.

(28)

Tādēļ tika secināts, ka iesniedzējam piešķirams AR.

4.   Dempings

a)   Analoga valsts

(29)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas, un – ciktāl nav bijis iespējams piešķirt TER – pārejas valstīm normālvērtība ir jānosaka, balstoties uz cenu vai salikto vērtību analoga valstī.

(30)

Regulā, ar kuru tika sākta šī pārskatīšana, Komisija norādīja uz savu nodomu izmantot Indonēziju par piemērotu analoga valsti normālvērtības noteikšanai ĶTR un aicināja ieinteresētās personas par to izteikt savus apsvērumus. Indonēzija jau bija izmantota par analoga valsti sākotnējā izmeklēšanā.

(31)

Pret šo izvēli neviena ieinteresētā persona neiebilda. Indonēzijas ražotājs, kurš bija līdzdarbojies sākotnējā izmeklēšanā, iesaistījās arī pašreizējā izmeklēšanā un aizpildīja Komisijas anketu.

(32)

Ir arī jānorāda, ka pirms lēmuma pieņemšanas par vislabāk piemērotās analoga valsts atlasi anketas tika izsūtītas arī ražotājiem Korejas Republikā, Taivānā un Japānā, taču šie ražotāji neiesaistījās sadarbībā.

(33)

Ņemot vērā iepriekš teikto, jo īpaši to, ka Indonēzija tika izmantota par analoga valsti sākotnējā izmeklēšanā un ka nekas neliecina par to, ka Indonēzijas kā analoga valsts piemērotība būtu mainījusies, tiek secināts, ka Indonēzija ir piemērota analoga valsts saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(34)

Iesniedzējs par diskriminējošu metodikas maiņu, salīdzinot sākotnējo izmeklēšanu un pašreizējo pārskatīšanu, uzskatīja to, ka pārskatīšanas laikā Indonēzijas ražotāja telpās netika izdarīts pārbaudes apmeklējums, bet tāds tika izdarīts sākotnējās izmeklēšanas laikā. Pie tam iesniedzējs par diskrimināciju uzskatīja nepārbaudītu faktu izmantošanu normālvērtības aprēķināšanai ražotājam eksportētājam no valsts, kurā nav tirgus ekonomikas, ja tas pats nenotiek pārskatīšanā sakarā ar “jaunu eksportētāju” attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem tirgus ekonomikas valstīs. Iesniedzējs, balstoties uz ziņām nekonfidenciālajos dokumentos, iebilda, ka atbilde uz Indonēzijas ražotāja anketu esot acīmredzami neadekvāta un tajā esot tikai tādas ziņas, pēc kurām iespējams salikto normālvērtību aprēķināt aptuveni.

(35)

Saskaņā ar Pamatregulas 16. pantu pārbaudes apmeklējumi nav obligāti. Tādēļ pārbaudes apmeklējuma neizdarīšanu nevar uzlūkot par diskrimināciju. Turklāt tas, ka pārskatīšanas laikā Indonēzijas ražotāja telpās netika izdarīts pārbaudes apmeklējums, nenozīmē, ka sniegtās ziņas nebūtu rūpīgi izanalizētas. Indonēzijas ražotāja sniegtās ziņas bija saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā sniegtajām, kas bija pārbaudītas uz vietas, un ar dokumentārajām liecībām, kas bija sniegtas atbildē uz anketu. Ar šīm ziņām pietika, lai detalizēti aprēķinātu salikto normālvērtību, kā parādīts tālāk. Tas, ka iesniedzējs nekonfidenciālajos dokumentos nevarēja identificēt visas Indonēzijas ražotāja sniegto ziņu konfidenciālās detaļas, nepadara šādas ziņas par nepiemērotām normālvērtības aprēķināšanai. Visbeidzot, iesniedzējs nav apgalvojis, ka nekonfidenciālajos dokumentos trūktu pietiekami detalizētu kopsavilkumu, pēc kuriem būtu iespējams izprast konfidenciāli sniegto ziņu būtību.

(36)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, iesniedzēja piezīmes par pārbaudes apmeklējumu un nepietiekamām ziņām bija jānoraida.

b)   Normālvērtības noteikšana

(37)

Izpildot Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālvērtību abiem saistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem noteica, pamatojoties uz ziņām, kas bija saņemtas no ražotāja analoga valstī. Lai gan šā ražotāja produkcijas un eksporta preču pārdošanas apjomi bija ievērojami, tā noiets klientiem Indonēzijas tirgū tika uzskatīts par nepietiekami apjomīgu. Tādēļ normālvērtība bija jānosaka, balstoties uz salikto vērtību tādu veidu izstrādājumiem, kas ir salīdzināmi ar tiem, ko iesniedzējs ieved Kopienā, t. i., balstoties uz Indonēzijā izgatavoto MIES ražošanas izmaksām, pierēķinot pamatotu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izdevumu (“SGA”) un peļņas summu.

(38)

Tika izmantotas tās SGA izmaksas, kas bija radušās Indonēzijas ražotājam, kā arī vienam saistītam uzņēmumam, kas bija iesaistīts tā realizācijā vietējā tirgū.

(39)

Lai aprēķinātu peļņas normu, kad nebija pietiekamu Indonēzijas ražotāja nesaistītiem klientiem vietējā tirgū pārdoto apjomu, bija jāizmanto sākotnējās izmeklēšanas dati. Tika nolemts ņemt peļņas normu, kas tika izmantota normālvērtības sastādīšanai sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz MIES ievedumu no Taivānas. Šī norma tika uzskatīta par pieņemamu, jo trūka citādu ziņu par līdzīga Indonēzijā pārdota izstrādājuma ienesīgumu. Ir arī jāpiezīmē, ka Taivānas ražotāju eksportētāju Taivānas vietējā tirgū pārdotie MIES visi bija zemākā tirgus segmenta MIES, un tas pats sakāms par MIES, kurus ražotājs izgatavo analoga valstī.

(40)

Iesniedzējs iebilda, ka saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 9. punktu normālvērtības noteikšanā būtu bijis jāizmanto tā pati metodika, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, pārdošanas cenas. Tas arī iebilda, ka nav nekādu liecību par to, ka sākotnējā izmeklēšanā būtu iekļautas saistītā uzņēmuma SGA, jo sākotnējā regulā nav norādes uz šo jautājumu. Tādējādi iznāktu, ka sākotnējā izmeklēšanā izmantotā metodika ir mainīta, kaitējot iesniedzējam. Tas arī iebilda, ka sākotnējā izmeklēšanā parasti neizraugās tāda tirgus ienesīgumu, kas nav analoga valsts tirgus.

(41)

Attiecībā uz šiem argumentiem, kā izklāstīts iepriekš 37. apsvērumā, saliktā normālvērtība ar peļņu no vietējās realizācijas sākotnējās izmeklēšanas laikā Taivānā tika izmantota tāpēc, ka vietējās pārdošanas apjoms Indonēzijas tirgū izmeklēšanas periodā tika uzskatīts par nepietiekamu normālvērtības noteikšanai uz pārdošanas cenas pamata. Taču citādi bija sākotnējās izmeklēšanas laikā, kad tika izmantotas pārdošanas cenas, nevis saliktā vērtība. Šā iemesla dēļ sākotnējā regulā nebija datu par SGA izmaksām. Bez tam jāpiezīmē, ka tādā gadījumā, ja būtu izmantotas nedaudzo MIES pārdevumu cenas Indonēzijas tirgū, tādā veidā noteiktā normālvērtība būtu augstāka. Tas pats būtu noticis, ja normālvērtības sastādīšanā būtu izmantota peļņas norma no šiem nedaudzajiem vietējiem pārdevumiem Indonēzijā. Tādēļ nav pareizi apgalvot, ka metodika mainījusies, kaitējot iesniedzējam.

(42)

Abi saistītie Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdeva savus MIES uz Kopienu caur saistītiem uzņēmumiem (tirgotājiem), kas reģistrēti Samoa un Taivānā. Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pirmā neatkarīgā pircēja Kopienā maksātajām vai maksājamajām tālākpārdošanas cenām.

(43)

Normālvērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu, tajā pašā tirdzniecības līmenī. Gādājot par taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu vērā tika ņemtas to faktoru atšķirības, par kuriem tika pierādīts, ka tie iespaido cenas un cenu salīdzināmību. Uz tāda pamata attiecīgos gadījumos tika izdarītas korekcijas attiecībā uz atšķirībām fiziskajās īpašībās, transporta izmaksās, pārkraušanas izmaksās un komisijas maksā.

(44)

Normālvērtība tika koriģēta, lai netiktu iekļautas printeru saskarņu vērtības. Bez tam, tā kā dažiem modeļiem, ko abi saistītie Ķīnas ražotāji eksportētāji caur saviem saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem pārdeva uz Kopienu, ir statīvs, normālvērtībai tika izdarīta korekcija, ņemot vērā statīva vērtību.

(45)

Tā kā Ķīnas ražotāju eksportētāju saistītajiem tirgotājiem ir līdzīgas funkcijas kā pārstāvjiem, kas darbojas uz komisijas maksas pamata, tika izdarīta eksporta cenas korekcija attiecībā uz komisijas maksu saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Komisijas maksas apmērs tika aprēķināts, balstoties uz tiešiem šādu funkciju esības pierādījumiem. Šajā sakarā, aprēķinot komisijas maksu, tika ņemtas vērā SGA izmaksas, kas saistītajiem tirgotājiem radušās, lai pārdotu abu saistīto Ķīnas ražotāju izgatavoto attiecīgo izstrādājumu.

(46)

Iesniedzējs iebilda, ka analoga valstī pārdotajam modelim bijušas augstākas specifikācijas un tas iespaidojis cenu salīdzināmību.

(47)

Tā kā iesniedzējs neminēja nevienu piemēru varbūtējām augstākām specifikācijām un to varbūtējam iespaidam uz cenu salīdzināmību, šis iebildums nebija pieņemams.

(48)

Iesniedzējs apgalvoja, ka dažas ziņas, kas tika iesniegtas pēc atbildēm uz anketu, būtu bijis jāizmanto, aprēķinot eksporta cenas korekciju attiecībā uz transporta un pārkraušanas izmaksām.

(49)

Šī prasība tika pieņemta, un eksporta cena tika koriģēta uz augšu.

(50)

Iesniedzējs iebilda, ka normālvērtība būtu koriģējama, ievērojot izmaksas pēc pārdošanas, garantijas un kredīta izmaksas. Tas arī pieprasīja, lai no normālvērtības atskaitītu izmaksas, kas rodas no līguma, ko parakstījis viens no Indonēzijas ražotāja saistītajiem uzņēmumiem ar izplatītāju Indonēzijā.

(51)

Šīs prasības bija jānoraida, jo iesniedzēja minētās izmaksas nebija iekļautas ne ražošanas izmaksās, ne SGA izmaksās, ko izmantoja normālvērtības sastādīšanai. Tādēļ nav pamata šādas izmaksas atskaitīt no normālvērtības.

(52)

Kā minēja iesniedzējs, Pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts neļauj atskaitīt komisijas maksu no saistīto uzņēmumu eksporta cenām, jo faktiski nekāda komisijas maksa nav maksāta. Katrā ziņā, izdarot šādu eksporta cenas korekciju, līdzīgu korekciju būtu bijis jāizdara normālvērtībai, jo ar Indonēzijas ražotāju saistītais uzņēmums veica tādas pašas funkcijas kā iesniedzēja saistītie uzņēmumi. Bez tam attiecībā uz tirdzniecību caur Taivānu iesniedzējs iebilda, ka korekcijas aprēķināšanā bija iekļautas izmaksas, kas saistās ar ražošanu un vadību. Sadalījuma metodei būtu bijis jābalstās uz to darbinieku skaitu, kas strādā MIES izplatīšanā un pārdošanā Taivānas uzņēmumā, nevis uz kopējo izplatīšanā un pārdošanā strādājošo darbinieku skaitu.

(53)

Pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts neprasa, lai faktiski būtu samaksāta komisijas maksa uzcenojuma veidā, it sevišķi gadījumā, kad tirgotājs saistīts ar ražotāju eksportētāju, ja tirgotāja funkcijas ir līdzīgas tādām funkcijām, kādas ir pārstāvim, kas darbojas uz komisijas pamata. Korekcija attiecībā uz komisijas maksām ir jāizdara tad, kad puses nerīkojas, pamatojoties uz principāla un pārstāvja attiecībām, bet sasniedz to pašu ekonomisko rezultātu, rīkojoties kā pircējs un pārdevējs. Iesniedzēja saistītie uzņēmumi iesniedza rēķinus par visiem eksporta preču pārdevumiem nesaistītiem klientiem un noteica pārdošanas cenas, bet pēdējie izdarīja tiem pasūtījumus. Citādi notika ar uzņēmumu, kas saistīts ar Indonēzijas ražotāju, kura SGA izmaksas tika izmantotas normālvērtības sastādīšanai. Faktiski pārdošanu Indonēzijas tirgū izdarīja cits saistīts uzņēmums un, kā jau izskaidrots 51. apsvērumā iepriekš, šā uzņēmuma SGA izmaksas netika izmantotas normālvērtības sastādīšanā. Tādēļ nebūtu bijis pareizi izdarīt šādu normālvērtības korekciju un iesniedzēja prasības nebija pieņemamas.

(54)

Saistībā ar korekcijas aprēķināšanu attiecībā uz komisijas maksu jāuzsver, ka iesniedzējs – lai gan tam tas tika konkrēti lūgts – nav iesniedzis pietiekamus datus, pēc kuriem būtu bijis iespējams citādi iedalīt tā SGA izmaksas. Šajā sakarā iesniedzēja prasība par korekcijas aprēķināšanu attiecībā uz komisijas maksu bija jānoraida.

(55)

Atbilstīgi Pamatregulas 2. panta 11. punktam katra izstrādājuma veida vidējo svērto normālvērtību salīdzināja ar attiecīgā izstrādājuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(56)

Salīdzinājums uzrādīja dempinga esamību. Saskaņā ar Kopienas konsekvento praksi abiem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir aprēķināta viena dempinga starpība. Šī dempinga starpība, izteikta procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes tīrās cenas pirms nodokļu nomaksas, saistītajiem uzņēmumiem Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd un Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd ir 52,6 %.

D.   PĀRSKATĪTO PASĀKUMU GROZĪJUMS

(57)

Vadoties pēc izmeklēšanas rezultātiem, uzskatāms, ka iesniedzējam piemērojams galīgais antidempinga maksājums konstatētās dempinga starpības apjomā. Šī starpība ir zemāka par valsts vienoto kaitējuma novēršanas līmeni, kas ĶTR noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(58)

Šādos apstākļos MIES importam no Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd un Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd piemērojamais grozītais antidempinga maksājums ir 52,6 %.

E.   ANTIDEMPINGA MAKSĀJUMA PIEMĒROŠANA AR ATPAKAĻEJOŠU DATUMU

(59)

Vadoties pēc iepriekš konstatētā, iesniedzējam piemērojamo antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu datumu uzliek attiecīgā izstrādājuma importam, uz kuru ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1408/2004 3. pantu attiecināta reģistrācija.

F.   IZPAUŠANA

(60)

Visas attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots iesniedzēja MIES importam piemērot grozītu galīgo antidempinga maksājumu un šo maksājumu ar atpakaļejošu datumu uzlikt reģistrācijai pakļautajam importam. To apsvērumi tika izskatīti un, attiecīgos gadījumos, ņemti vērā.

(61)

Šī pārskatīšana neietekmē datumu, no kura saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 2. punktu vairs nav spēkā ar Regulu (EK) Nr. 2605/2000 noteiktie pasākumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo Padomes Regulas (EK) Nr. 2605/2000 1. panta 2. punkta tabulu groza, tai pievienojot šādu tekstu:

“Valsts

Uzņēmums

Maksājuma likme

TARIC papildu kods

Ķīnas Tautas Republika

Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd

No. 3217 Hong Mei Road, Shanghai

201103, People’s Republic of China

52,6 %

A561

Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd

No. 1688 Huateng Road, Huaxin Town,

Qingpu District, Shanghai, People’s Republic of China

52,6 %

A561”

2.   Ar šo noteiktais maksājums ar atpakaļejošu datumu tiek piemērots arī attiecīgā izstrādājuma importam, kas ir reģistrēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1408/2004 3. pantu.

Ar šo muitas dienestiem tiek uzdots izbeigt reģistrēt attiecīgā Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd un Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd ražotā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izstrādājuma importu.

3.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 301, 30.11.2000., 42. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1408/2004 (OV L 256, 3.8.2004., 8. lpp.).


3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 693/2005

(2005. gada 2. maijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenuatsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 3. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 2. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 2. maija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

111,5

204

99,6

212

124,2

999

111,8

0707 00 05

052

140,8

204

67,7

999

104,3

0709 90 70

052

101,1

204

44,2

624

50,3

999

65,2

0805 10 20

052

53,9

204

46,6

212

59,7

220

42,3

388

65,2

400

40,2

624

70,8

999

54,1

0805 50 10

052

46,9

220

65,0

388

62,4

400

51,0

528

63,0

624

63,4

999

58,6

0808 10 80

388

96,8

400

103,0

404

95,1

508

63,2

512

73,2

524

52,9

528

69,1

720

68,9

804

107,1

999

81,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 694/2005

(2005. gada 2. maijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1555/96 attiecībā uz sliekšņa līmeni papildnodokļa uzlikšanai par gurķiem un ķiršiem, izņemot skābos ķiršus

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1996. gada 30. jūlija Regula (EK) Nr. 1555/96 par noteikumiem papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanai augļiem un dārzeņiem (2) paredz tās pielikumā uzskaitīto produktu importa uzraudzību. Šo uzraudzību veic atbilstīgi kārtībai, kas paredzēta 308.d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Lai piemērotu 5. panta 4. punktu Līgumā par lauksaimniecību (4), kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas ietvaros, un pamatojoties uz pēdējiem pieejamajiem datiem par 2002., 2003., un 2004. gadu, ir jāgroza sliekšņa līmenis papildnodokļa uzlikšanai par gurķiem un ķiršiem, izņemot skābos ķiršus.

(3)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1555/96.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1555/96 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 2. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 193, 3.8.1996., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem, preču nosaukumam ir tikai orientējoša nozīme. Papildnodokļa piemērošanu šā pielikuma ietvaros nosaka precēm atbilstīgi tiem KN kodiem, kas ir spēkā šīs regulas pieņemšanas brīdī. Ja pirms KN koda ir “ex”, papildnodokļa piemērošanu nosaka tām precēm, kas apzīmētas ar KN kodu, un ņemot vērā atbilstošo piemērošanas periodu.


Sērijas numurs

KN kods

Preču nosaukums

Piemērošanas laikposms

Sliekšņa līmenis

(tonnās)

78.0015

ex 0702 00 00

Tomāti

no 1. oktobra līdz 31. maijam

596 477

78.0020

no 1. jūnija līdz 30. septembrim

552 167

78.0065

ex 0707 00 05

Gurķi

no 1. maija līdz 31. oktobrim

10 626

78.0075

no 1. novembra līdz 30. aprīlim

10 326

78.0085

ex 0709 10 00

Artišoki

no 1. novembra līdz 30. jūnijam

2 071

78.0100

0709 90 70

Tumšzaļie kabači

no 1. janvāra līdz 31. decembrim

65 658

78.0110

ex 0805 10 20

Apelsīni

no 1. decembra līdz 31. maijam

620 166

78.0120

ex 0805 20 10

Klementīni

no 1. novembra līdz februāra beigām

88 174

78.0130

ex 0805 20 30

ex 0805 20 50

ex 0805 20 70

ex 0805 20 90

Mandarīni (tostarp tangerīni un satsumas); vilkingi un citi līdzīgi citrusu hibrīdi

no 1. novembra līdz februāra beigām

94 302

78.0155

ex 0805 50 10

Citroni

no 1. jūnija līdz 31. decembrim

341 887

78.0160

no 1. janvāra līdz 31. maijam

13 010

78.0170

ex 0806 10 10

Galda vīnogas

no 21. jūlija līdz 20. novembrim

227 815

78.0175

ex 0808 10 80

Āboli

no 1. janvāra līdz 31. augustam

730 999

78.0180

no 1. septembra līdz 31. decembrim

32 266

78.0220

ex 0808 20 50

Bumbieri

no 1. janvāra līdz 30. aprīlim

274 921

78.0235

no 1. jūlija līdz 31. decembrim

28 009

78.0250

ex 0809 10 00

Aprikozes

no 1. jūnija līdz 31. jūlijam

4 123

78.0265

ex 0809 20 95

Ķirši, izņemot skābos ķiršus

no 21. maija līdz 10. augustam

54 213

78.0270

ex 0809 30

Persiki, tostarp gludie persiki un nektarīni

no 11. jūnija līdz 30. septembrim

6 808

78.0280

ex 0809 40 05

Plūmes

no 11. jūnija līdz 30. septembrim

51 276”


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/12


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 22. decembris)

par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

(2005/353/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 94. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu, 3. punkta pirmo daļu un 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

2001. gada 16. oktobrī Padome pilnvaroja Komisiju apspriest ar Lihtenšteinas Firstisti nolīgumu, kas ļautu šai valstij pieņemt līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri jāpiemēro Kopienā, lai nodrošinātu procentu ienākumu no uzkrājumiem efektīvu aplikšanu ar nodokli.

(2)

Nolīguma teksts, kas izriet no šīm sarunām, atbilst sarunu pamatnostādnēm, kuras pieņēmusi Padome. Šim tekstam pievienots starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, noslēgtais Saprašanās memorands, kura teksts ir pievienots Padomes 2004. gada 29. novembra Lēmumam 2004/897/EK (2).

(3)

Direktīvas 2003/48/EK (3) noteikumu piemērošana ir atkarīga no tā, kā Lihtenšteinas Firstiste piemēro līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti minētajā direktīvā, saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti.

(4)

Saskaņā ar Lēmumu 2004/897/EK un ar nosacījumu, ka tiks pieņemts lēmums par nolīguma noslēgšanu, nolīgums Eiropas Kopienas vārdā parakstīts 2004. gada 7. decembrī.

(5)

Šis nolīgums būtu jāapstiprina.

(6)

Jāparedz vienkārša un ātra procedūra, lai varētu pielāgot nolīguma I un II pielikumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam (4).

2. pants

Ar šo Komisija ir pilnvarota Kopienas vārdā apstiprināt tādus grozījumus nolīguma pielikumos, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu šo pielikumu atbilstību informācijai, kas attiecas uz kompetentajām iestādēm, par kurām paziņo saskaņā ar Direktīvas 2003/48/EK 5. panta a) apakšpunktu, un informācijai minētās direktīvas pielikumā.

3. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā sniedz paziņojumu, kas noteikts nolīguma 16. panta 1. punktā (5).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2004. gada 22. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. VEERMAN


(1)  2004. gada 17. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 379, 24.12.2004., 83. lpp.

(3)  OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

(4)  OV L 379, 24.12.2004., 84. lpp.

(5)  Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


Komisija

3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/14


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 29. aprīlis),

ar ko izslēdz no Kopienas finansējuma atsevišķus izdevumus, ko dalībvalstis veikušas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas ietvaros

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 1307)

(Autentiski ir vienīgi teksti spāņu, dāņu, vācu, grieķu, angļu, franču, itāliešu, holandiešu un portugāļu valodā)

(2005/354/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulu (EEK) Nr. 729/70 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2), un jo īpaši tās 7. panta 4. punktu,

apspriedusies ar Fonda Komiteju,

tā kā:

(1)

Regulas (EEK) Nr. 729/70 5. pants, Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. pants, kā arī 8. panta 1. un 2. punkts Komisijas 1995. gada 7. jūlija Lēmumā (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (3), nosaka, ka Komisija veic nepieciešamās pārbaudes, dalībvalstīm dara zināmus pārbaužu rezultātus, iepazīstas ar dalībvalstu izdarītajiem novērojumiem, sasauc divpusējas apspriedes, lai panāktu vienošanos ar visām iesaistītām dalībvalstīm, un formāli dara zināmus dalībvalstīm savus secinājumus, atsaucoties uz Komisijas 1994. gada 1. jūlija Lēmumu 94/442/EK, kas izveido saskaņošanas procedūru saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Garantijas nodaļas grāmatojumu noskaidrošanu (4).

(2)

Dalībvalstīm bija iespēja lūgt vienošanās procedūras uzsākšanu. Šī iespēja atsevišķos gadījumos tika izmantota, un procedūras noslēgumā sagatavoto ziņojumu izskatīja Komisija.

(3)

Regulas (EEK) Nr. 729/70 2. un 3. pants, kā arī Regulas (EK) Nr. 1258/1999 2. pants nosaka, ka tiek finansētas vienīgi kompensācijas eksportam uz trešām valstīm un intervences, kas ir paredzētas, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgu, ko veic saskaņā ar Kopienas noteikumiem lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas sistēmā.

(4)

Veiktās pārbaudes, divpusējo apspriežu rezultāti un vienošanās procedūras atklāja, ka daļa no dalībvalstu deklarētajiem izdevumiem neatbilst izvirzītajām prasībām un tādēļ tos nevar finansēt no ELVGF Garantiju nodaļas līdzekļiem.

(5)

Ir jānosaka summas, kuras neatbilst ELVGF Garantiju nodaļas finansējumam un kuras neattiecas uz izdevumiem, kas ir veikti divdesmit četrus mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgajām dalībvalstīm par šo pārbaužu rezultātiem.

(6)

Attiecībā uz gadījumiem, kurus skar šis lēmums, Komisija sava kopsavilkuma ziņojumā darīja zināmu dalībvalstīm nefinansējamo summu novērtējumu, ņemot vērā to neatbilstību Kopienas noteikumiem.

(7)

Šis lēmums neskar finansiālas sekas, kuras Komisija varētu noteikt, balstoties uz Tiesas spriedumiem lietās, kas 2004. gada 31. oktobrī ir bijušas neizlemtas un skar jautājumus, uz kuriem attiecas šis lēmums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pielikumā norādītie izdevumi, ko dalībvalstu akreditētie maksātāji deklarējuši saskaņā ar ELVGF Garantiju nodaļu, tiek izslēgti no Kopienas finansējuma, ņemot vērā to, ka tie neatbilst Kopienas noteikumiem.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Portugāles Republikai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2005. gada 29. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 94, 28.4.1970., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1287/95 (OV L 125, 8.6.1995., 1. lpp.).

(2)  OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

(3)  OV L 158, 8.7.1995., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 645/2005 (OV L 77, 23.3.2005., 6. lpp.).

(4)  OV L 182, 16.7.1994., 45. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2001/535/EK (OV L 193, 17.7.2001., 25. lpp.)


PIELIKUMS

Nozare

Dalībvalsts

Budžeta pozīcija

Iemesls

Valsts valūta

Izdevumi, kas jāizslēdz no finansējuma

Jau veiktie atskaitījumi

Šā lēmuma finansiāla ietekme

Finanšu gads

Finanšu revīzija

BE

Dažādi

Vienotās likmes korekcijas 2 % apmērā – Nav ievērots Regulā (EK) Nr. 1663/96 paredzētais apstiprinājuma kritērijs.

EUR

– 354 172,05

0,00

– 354 172,05

2000.-2001.

 

Kopā BE

 

 

 

– 354 172,05

0,00

– 354 172,05

 

Eksporta atmaksājumi

DE

2100-013 to 2100-016

Atteikti visi izdevumi, kas saistīti ar eksporta atmaksājumiem par dzīviem liellopiem, kuru pārvadāti pa dzelzceļu, un vienotās likmes korekcija 5 % apmērā par dzīvu liellopu pārvadājumiem pa autoceļiem – nav ievērota Direktīva 91/628/EEK un Regula 615/98

EUR

– 13 823 822,23

0,00

– 13 823 822,23

1999.-2001.

Valsts rezerve

DE

2111, 2112, 2113

Trūkumi konkursa procedūrā, un piegāžu daudzums nesasniedz 10 tonnas, kā to pieprasa Regulas (EK) Nr. 562/2000 17. panta 1. punkts.

EUR

– 3 860 285,14

0,00

– 3 860 285,14

2001.-2002.

 

Kopā DE

 

 

 

– 17 684 107,37

0,00

– 17 684 107,37

 

Finanšu revīzija

DK

Dažādi

Korekcija – Regulas (EK) Nr. 1258/99 piemērošana – nav ievēroti maksājumu termiņi.

DKK

– 4 910,60

– 346 907,17

341 996,57

2002.

 

Kopā DK

 

 

 

– 4 910,60

– 346 907,17

341 996,57

 

Dzīvnieku piemaksa

GR

2129

Vienotās likmes korekcijas 2 % apmērā – nav identifikācijas un reģistrācijas sistēmas

EUR

– 33 809,35

0,00

– 33 809,35

2001.-2002.

Laukaugi

GR

1041-1060, 1310, 1858

Vienotās likmes korekcijas 5 % apmērā – nepietiekamā mērā nodrošināta pieprasījumu likumība

EUR

– 25 361 283,00

0,00

– 25 361 283,00

2002.

Olīveļļa

GR

1220

Kavēšanās, atsaucot akreditāciju un piemērojot sankcijas saistībā ar kvalitāti

EUR

– 200 146,68

0,00

– 200 146,68

1996.-1998.

Finanšu revīzija

GR

Dažādi

Korekcija – Regulas (EK) Nr. 1258/99 piemērošana – nav ievēroti maksājumu termiņi

EUR

– 875 706,08

– 1 083 685,95

207 979,87

2001.

 

Kopā GR

 

 

 

– 26 470 945,11

– 1 083 685,95

– 25 387 259,16

 

Augļi un dārzeņi

ES

1508

Vienotās likmes korekcijas 5 % apmērā par nepilnībām, veicot galvenās pārbaudes/izmaksājot kompensācijas banānu nozarē

EUR

– 348 947,00

0,00

– 348 947,00

2000.

Lini un kaņepes

ES

1400, 1402

Vienotās likmes korekcijas 25 % apmēra par liniem un vienotās likmes korekcijas 10 % un 25 % apmēra par kaņepēm – būtiskas nepilnības kontroles sistēmā

EUR

– 21 077 981,00

0,00

– 21 077 981,00

1996.-2000.

Lini un kaņepes

ES

1400

Vienotās likmes korekcijas 100 % apmērā – Būtiskas nepilnības kontroles sistēmā un vispārējā situācija krāpšanas ziņā

EUR

– 113 399 346,00

0,00

– 113 399 346,00

1999.-2004.

Lauku attīstība

ES

4051-4072

Vienotās likmes korekcijas 2 % apmērā – Nepilnības, piemērojot pārvaldības un kontroles sistēmu – Lauksaimniecības un mežsaimniecības pasākumi – valsts līmenis

EUR

– 71 222,00

0,00

– 71 222,00

2001.-2002.

Lauku attīstība

ES

4051

Vienotās likmes korekcijas 2 % un 5 % apmērā – Nepilnības, piemērojot pārvaldības un kontroles sistēmu – Lauksaimniecības pasākumi (Andalūzija)

EUR

– 8 067,00

0,00

– 8 067,00

2001.-2002.

Lauku attīstība

ES

4051

Vienotās likmes korekcijas 5 % apmērā – Nepilnības, piemērojot pārvaldības un kotroles sistēmu – Lauksaimniecības pasākumi (Kastīlija-Lamanča)

EUR

– 1 186,00

0,00

– 1 186,00

2001.-2002.

 

Kopā ES

 

 

 

– 134 906 749,00

0,00

– 134 906 749,00

 

Eksporta atmaksājumi

FR

2100-013 to 2100-016

Vienotās likmes korekcijas 5 % apmērā – neatbilstošas kontroles – un 10 % apmērā – trūkumi, kas konstatēti veidā, kā tiek organizētas Regulas (EK) Nr. 615/98 4. pantā noteiktās kontroles

EUR

– 1 649 755,75

0,00

– 1 649 755,75

1999.-2001.

Dzīvnieku piemaksa

FR

2120, 2122, 2124, 2125, 2128

Vienotās likmes korekcijas 2 % apmērā – korekcija valsts līmenī –, 5 % apmērā – nacionālā datu bāze nedarbojas un 10 % gadījumu nav veiktas kontrolpārbaudes - nav veiktas kontroles, neraugoties uz to, ka konstatēts liels skaits noviržu

EUR

– 293 300,82

0,00

– 293 300,82

2001.-2003.

Augļi un dārzeņi

FR

1508

Vienotās likmes korekcijas 10 % apmēra (Gvadelupa) un 5 % apmērā (Martinika) par nepilnībām, veicot galvenās kontroles/izmaksājot kompensācijas banānu nozarē

EUR

– 14 216 626,64

0,00

– 14 216 626,64

2001.-2003.

Finanšu revīzija

FR

Dažādi

2001. gada grāmatojumu sertifikācija – novirzes un nepilnības vairāku pilnvaroto maksātāju atbalstu pārvaldībā dažādu budžeta pozīciju līmenī

EUR

– 1 234 211,49

0,00

– 1 234 211,49

2001.

Finanšu revīzija

FR

4040-4051

2001. gada grāmatojumu sertifikācija – novirzes un nepilnības vairāku pilnvaroto maksātāju atbalstu pārvaldībā dažādu budžeta pozīciju līmenī

EUR

– 1 058 464,21

0,00

– 1 058 464,21

2001.

 

Kopā FR

 

 

 

– 18 452 358,91

0,00

– 18 452 358,91

 

Olīveļļa

IT

1210

1998./1999. un 1999./2000. tirdzniecības gadā pārsniegti griesti, kas noteikti olīveļļas faktiskajai produkcijai

EUR

– 68 708 032,11

0,00

– 68 708 032,11

2000.-2003.

 

Kopā IT

 

 

 

– 68 708 032,11

0,00

– 68 708 032,11

 

Augļi un dārzeņi

NL

1502

Korekcija sakarā ar to, ka izdevumi pārsniedz 2 % vienoto likmi

EUR

– 68 812,25

0,00

– 68 812,25

2003.

 

Kopā NL

 

 

 

– 68 812,25

0,00

– 68 812,25

 

Augļi un dārzeņi

PT

1502

Korekcija – darbības programmas – Regulas (EK) Nr. 296/96 4. panta piemērošana – maksājumu termiņi

EUR

– 78 935,21

0,00

– 78 935,21

2002.

 

Kopā PT

 

 

 

– 78 935,21

0,00

– 78 935,21

 

Piens

UK

2071

Finanšu korekcijas labojums 1994. gada grāmatojumu noskaidrošanas lēmumā (98/358/EK)

GBP

76 152,65

0,00

76 152,65

1991.-1993.

Lauku attīstība

UK

40

Korekcija – kļūda maiņas kursa piemērošanā, aprēķinot avansu

GBP

– 151 106,80

0,00

– 151 106,80

2000.

Dzīvnieku piemaksa

UK

2120, 2122, 2124, 2125, 2128

Vienotās likmes korekcijas 2 % un 5 % apmērā – nepilnības identifikācijā un reģistrācijā, par 2000. pieprasījumu gadu nav īstenots minimālais pārbaužu uz vietas skaits, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 3887/92 6. panta 3. punktā

GBP

– 6 822 958,75

0,00

– 6 822 958,75

2000.-2001.

Dzīvnieku piemaksa

UK

2126

Vienotās likmes korekcijas 5 % un 10 % apmērā – kontroles nepilnības darbības sākumposmā

GBP

– 566 921,00

0,00

– 566 921,00

1998.

Dzīvnieku piemaksa

UK

3700

Jau atmaksātas summas korekcija: pārkāpums – 2003. gada 27. jūnija Lēmums 2003/481/EK

GBP

43 474,18

0,00

43 474,18

1995.

 

Kopā UK

 

 

 

– 7 421 359,72

0,00

– 7 421 359,72

 


Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

3.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/20


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2005/355/KĀDP

(2005. gada 2. maijs)

par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 25. panta trešo daļu, 26. pantu un 28. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Padome 2005. gada 12. aprīlī pieņēma Kopējo nostāju 2005/304/KĀDP, kas attiecas uz konfliktu novēršanu, pārvaldīšanu un atrisināšanu Āfrikā un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2004/85/KĀDP (1).

(2)

Padome 2004. gada 22. novembrī apstiprināja rīcības plānu EDAP atbalstam mieram un drošībai Āfrikā. Padome 2004. gada 13. decembrī apstiprināja pamatnostādnes šā plāna īstenošanai.

(3)

Padome 2004. gada 13. decembrī savos secinājumos atzīmēja ES vēlmi sniegt ieguldījumu drošības sektora reformā Kongo Demokrātiskajā Republikā.

(4)

Padome 2004. gada 28. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/530/KĀDP (2), ar ko pagarināja pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim (ESĪP) Āfrikas Lielo ezeru reģionā Aldo Ajello kungam un grozīja viņa pilnvaras.

(5)

Padome 2004. gada 9. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju Kinšasā (KDR) attiecībā uz Integrētu policijas vienību (EUPOL“Kinshasa”) (3).

(6)

Ar globālo un visaptverošo nolīgumu, ko Pretorijā 2002. gada 17. decembrī parakstīja Kongo konfliktā iesaistītās puses un kurai sekoja Sansitijā 2003. gada 2. aprīlī parakstītais Nobeiguma akts, ir panākta pārejas procesa īstenošana KDR, tostarp pārstrukturētu un integrētu valsts bruņoto spēku izveide.

(7)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2005. gada 30. martā pieņēma Rezolūciju 1592 (2005.) par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, ar kuru tā cita starpā vēlreiz apstiprina atbalstu pārejas procesam KDR un aicina nacionālās vienotības un pārejas valdību īstenot drošības sektora reformu, un nolemj pagarināt pilnvaras Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvniecībai Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC), kā tā noteikta Rezolūcijā 1565 (2004.).

(8)

KDR valdība 2005. gada 26. aprīlī nosūtīja oficiālu aicinājumu Ģenerālsekretāram/Augstajam pārstāvim, kurā pausts lūgums Savienībai sniegt palīdzību, izveidojot konsultāciju un palīdzības vienību Kongo iestādēs saistībā ar drošības sektora reformu.

(9)

Pašreizējais KDR drošības stāvoklis varētu pasliktināties un radīt nopietnas sekas demokrātijas, tiesiskuma un starptautiskās un reģionālās drošības stiprināšanas procesam. Savienības turpmākais politiskais atbalsts un resursi palīdzēs nodrošināt stabilitāti reģionā.

(10)

Padome 2005. gada 12. aprīlī apstiprināja pamatkoncepciju par konsultāciju un palīdzības misijas īstenošanu saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā.

(11)

Par misijas statusu notiks apspriešanās ar KDR valdību, kas vērsta uz to, lai nolīgumu par EUPOL “Kinshasa” misijas statusu piemērotu misijai un tās personālam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Misija

1.   Ar šo Eiropas Savienība izveido konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), dēvētu par EUSEC RD Congo, lai sniegtu ieguldījumu bruņoto spēku veiksmīgā integrācijā KDR. Misijai jāsniedz konsultācijas un palīdzība Kongo iestādēm, kas ir kompetentas drošības jomā, cenšoties sekmēt politiku, kas ir saderīga ar cilvēktiesībām un starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā, demokrātijas normām un labu valsts pārvaldi, pārskatāmību un tiesiskuma ievērošanu.

2.   Misija darbojas saskaņā ar mērķiem un citiem noteikumiem, kas iekļauti 2. pantā izklāstītajā pamatuzdevumā.

2. pants

Pamatuzdevums

Misijas pamatuzdevums ir ciešā sadarbībā un koordinācijā ar pārējiem starptautiskās sabiedrības dalībniekiem sniegt konkrētu atbalstu Kongo bruņoto spēku integrācijai un labai pārvaldībai drošības jomā, kā tas noteikts pamatkoncepcijā, tostarp identificējot dažādus projektus un iespējas un sniedzot ieguldījumu to izstrādāšanā, kurus Eiropas Savienība un/vai tās dalībvalstis varētu nolemt atbalstīt šajā jomā.

3. pants

Misijas struktūra

Misijas struktūra ir šāda:

a)

birojs Kinšasā, kurā darbojas misijas vadītājs un personāls, kas nav piesaistīts Kongo varas iestādēm;

b)

eksperti, kas inter alia iecelti galvenos amatos Kongo valsts pārvaldē:

aizsardzības ministra kabinets,

galvenais militārais štābs, tostarp integrētā militārā struktūra (IMS),

sauszemes spēku militārais štābs,

Valsts atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas komisija (CONADER) un

Apvienotā operatīvā komiteja.

4. pants

Sagatavošanas posms

1.   Padomes Ģenerālsekretariāts, kam palīdz misijas vadītājs, izstrādā misijas īstenošanas plānu.

2.   Īstenošanas plānu un misijas uzsākšanu apstiprina Padome.

5. pants

Misijas vadītājs

1.   Ar šo ģenerāli Pierre Michel JOANA ieceļ par misijas vadītāju. Misijas vadītājs nodrošina misijas ikdienas darbu un ir atbildīgs par personālu un disciplīnas jautājumiem.

2.   Misijas vadītājs noslēdz līgumu ar Komisiju.

3.   Visi misijas eksperti paliek dalībvalsts vai kompetentās ES iestādes pakļautībā, pilda tiem uzticētos uzdevumus un darbojas misijas interesēs. Gan misijas laikā, gan pēc tās ekspertiem ir jāievēro vislielākā piesardzība attiecībā uz visiem faktiem un informāciju, kas saistās ar misiju.

6. pants

Personāls

1.   Misijas ekspertus norīko dalībvalstis un ES iestādes. Katra dalībvalsts vai iestāde sedz izmaksas, kas saistītas ar tās norīkotajiem ekspertiem, izņemot misijas vadītāju, tostarp algas, medicīniskās aprūpes izdevumus, ceļa izdevumus, kas rodas, ceļojot uz KDR un no tās, un pabalstus, kas nav dienas nauda vai mājokļa pabalsti.

2.   Misija pēc vajadzības pieņem darbā starptautisko civilo personālu un vietējo personālu uz līguma pamata.

7. pants

Vadības ķēde

Misijai ir vienota vadības ķēde:

misijas vadītājs vada konsultāciju un palīdzības vienību, nodrošina ikdienas pārvaldi un ar ES Īpašā pārstāvja (ESĪP) starpniecību atskaitās Ģenerālsekretāram/Augtajam pārstāvim (ĢS/AP);

ESĪP atskaitās Politikas un drošības komitejai (PDK) un Padomei ar ĢS/AP starpniecību;

ĢS/AP sniedz norādes misijas vadītājam ar ESĪP starpniecību;

PDK nodrošina politisko kontroli un stratēģisko virzību.

8. pants

Politiskā kontrole un stratēģiskā virzība

1.   PDK veic misijas politisku kontroli un stratēģisku virzību Padomes pārraudzībā. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgos lēmumus saskaņā ar Līguma 25. pantu. Šis pilnvarojums ietver pilnvaras grozīt īstenošanas plānu un vadības ķēdi. Tas arī piešķir vajadzīgās pilnvaras, lai pieņemtu turpmākus lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu. Lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz misijas mērķiem un pabeigšanu paliek Padomei, kam palīdz ĢS/AP.

2.   ESĪP misijas vadītājam sniedz vajadzīgās politiskās norādes attiecībā uz viņa darbību vietējā līmenī.

3.   PDK regulāri ziņo Padomei, ņemot vērā ESĪP ziņojumus.

4.   PDK no misijas vadītāja regulāri saņem ziņojumus par misijas gaitu. Vajadzības gadījumā PDK uz savām sanāksmēm var uzaicināt misijas vadītāju.

9. pants

Finanšu noteikumi

1.   Misijas izdevumiem paredzētais bāzes finansējums ir EUR 1 600 000.

2.   Attiecībā uz izdevumiem, ko finansē no 1. punktā norādītās summas, piemēro šādus noteikumus:

a)

izdevumus pārvalda saskaņā ar Eiropas Kopienas noteikumiem un procedūrām, ko piemēro budžetam, taču nekāds iepriekšējs finansējums nepaliek Kopienas īpašumā. Trešo valstu pilsoņi var piedalīties piedāvājumu konkursos;

b)

misijas vadītājs ir Komisijas pārraudzībā un ziņo Komisijai par pilnīgi visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņa līgumu.

3.   Finanšu noteikumos ievēro misijas operatīvās vajadzības, tostarp ekipējuma saderības prasības.

10. pants

Koordinācija un sadarbība

1.   Saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP nodrošina koordināciju ar citām ES iesaistītajām pusēm, kā arī attiecības ar uzņēmējas valsts iestādēm.

2.   Neskarot vadības ķēdes pilnvaras, misijas vadītājs rīkojas koordinēti ar EUPOL“Kinshasa” misiju, lai abas misijas saskaņoti atspoguļotu ES vispārējo darbību šajā valstī.

3.   Neskarot vadības ķēdes pilnvaras, misijas vadītājs rīkojas arī sadarbībā ar Komisijas delegāciju.

4.   Misijas vadītājs sadarbojas ar citiem klātesošajiem starptautiskajiem dalībniekiem, jo īpaši ar MONUC un trešām valstīm, kas iesaistījušās darbībā KDR.

11. pants

Kopienas rīcība

Padome ņem vērā Komisijas nolūku attiecīgā gadījumā piesaistīt savu darbību šīs vienotās rīcības mērķu īstenošanai.

12. pants

Klasificētas informācijas izpaušana

1.   ĢS/AP ir pilnvarots saskaņā ar misijas operatīvajām vajadzībām nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai, trešām valstīm un uzņēmējai valstij klasificētu ES informāciju un dokumentus, kas iegūti misijas vajadzībām atbilstīgi Padomes Reglamentam.

2.   ĢS/AP ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai, trešām valstīm un uzņēmējai valstij ES neklasificētos dokumentus par Padomes apspriedēm saistībā ar misiju, kuri pieder pie dienesta noslēpuma atbilstīgi Padomes Reglamenta 6. panta 1. punktam.

13. pants

Misijas un tās personāla statuss

1.   Misijas un tās personāla statusu reglamentē kārtība, par ko panākta vienošanās ar KDR kompetentajām iestādēm.

2.   Valsts vai Kopienas iestāde, kas ir norīkojusi darbinieku, ir atbildīga par sūdzību izskatīšanu saistībā ar šo norīkojumu gan tad, ja sūdzību iesniedz darbinieks, gan tad, ja ir saņemta sūdzība par šo darbinieku. Attiecīgā valsts vai Kopienas iestāde ir atbildīga par lietas ierosināšanu pret attiecīgo personu.

14. pants

Misijas novērtēšana

Politikas un drošības komiteja vēlākais sešus mēnešus pēc misijas uzsākšanas novērtē pirmos misijas rezultātus un iesniedz savus secinājumus Padomei, tostarp, attiecīgā gadījumā, ieteikumu Padomei pieņemt lēmumu par misijas pagarināšanu vai pilnvaru grozīšanu.

15. pants

Spēkā stāšanās, ilgums un izdevumi

1.   Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

Tā ir spēkā līdz 2006. gada 2. maijam.

2.   Izdevumi, kas paredzēti 9. pantā, ir kompensējami pēc vienotās rīcības pieņemšanas.

16. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 2. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 97, 15.4.2005., 57. lpp.

(2)  OV L 234, 3.7.2004., 13. lpp. Vienotajā rīcībā grozījumi izdarīti ar Vienoto rīcību 2005/96/KĀDP (OV L 31, 4.2.2005., 70. lpp.).

(3)  OV L 367, 14.12.2004., 30. lpp.