20.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/1

(1)

Regulas (EK) Nr. 1346/2000 pielikumos ir uzskaitīti to procedūru un likvidatoru nosaukumi, kas ir norādīti dalībvalsts tiesību aktos un uz ko attiecas šī regula. Minētās Regulas (EK) Nr. 1346/2000 A pielikumā ir uzskaitītas minētās regulas 2. panta a) punktā minētās maksātnespējas procedūras. Minētās regulas B pielikumā uzskaitītas minētās regulas 2. panta c) punktā minētās likvidācijas procedūras, un minētās regulas C pielikumā uzskaitīti minētās regulas 2. panta b) punktā minētie likvidatori.

(2)

Lai iekļautu jauno dalībvalstu maksātnespējas procedūras, likvidācijas procedūras un likvidatorus, Regulas (EK) Nr. 1346/2000 A, B un C pielikumu grozīja ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(3)

Beļģija, Spānija, Itālija, Latvija, Lietuva, Malta, Ungārija, Austrija, Polija, Portugāle un Apvienotā Karaliste saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1346/2000 45. pantu ir paziņojušas Komisijai par grozījumiem šīs regulas A, B un C pielikuma sarakstos.

(4)

Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(5)

Dānija saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tāpēc tā Dānijai nav saistoša un nav tai jāpiemēro.

(6)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1346/2000 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

A pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

2)

B pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

3)

C pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

20.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/9

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

20.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/11

(1)

Saskaņā ar 3. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 296/96 (2) Komisija tiek regulāri informēta par dalībvalstu samaksātajiem izdevumiem. Lai izvairītos no nevajadzīgiem paziņojumiem, jānosaka informācijas nosūtīšana reizi mēnesī, neskarot dalībvalstu pienākumu katru nedēļu sagatavot Komisijai datus, kas ļauj nodrošināt izdevumu uzraudzību.

(2)

Daži dati, kurus dalībvalstis paziņo Komisijai, jāsūta elektroniski ciparu formātā, lai dotu Komisijai iespēju izmantot tos kontu pārvaldībā. Tomēr attaisnotos gadījumos, pārsūtot datus, jāsaglabā iespēja izmantot citus sakaru līdzekļus.

(3)

Lai vienkāršotu un atvieglotu administratīvās procedūras, datu kopsavilkuma kopiju var pieprasīt arī papīra formātā.

(4)

Prakse rāda, ka nav nozīmes ikmēneša avansu kontekstā dalībvalstu detalizētajā deklarācijā iekļaut norādes par daudzumiem un platībām. Tādēļ šie dati vairs nav jāpieprasa.

(5)

ELVGF Garantiju nodaļas budžeta maksājumus Komisija veic tikai euro. Dalībvalstis saglabā izvēles tiesības starp euro un valsts valūtu attiecībā uz maksājumiem, kas adresēti saņēmējiem. Taču maksātājiem dalībvalstīs, kas nav pievienojušās euro, būs jāsaglabā atsevišķi konti atbilstoši valūtai, kādā veikti maksājumi. Lai izvairītos no šo maksājumu dubultās konvertēšanas, jāatceļ iespēja deklarēt valsts valūtā tās summas, kuras izmaksātas euro.

(6)

Ja, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajām izdevumu deklarācijām, to iepriekš uzņemto saistību kopsumma, kuras varētu tikt atļautas saskaņā ar 150. panta 3. punktu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam (3), pārsniedz vienu pusi no kopējās kārtējā saimnieciskā gada apropriācijas, Komisija ir spiesta samazināt attiecīgās summas. Lai nodrošinātu veiksmīgu pārvaldību, minētā samazināšana proporcionāli jāsadala starp visām dalībvalstīm, pamatojoties uz to iesniegtajām izdevumu deklarācijām.

(7)

Ja saimnieciskā gada sākumā Kopienas budžets nav pieņemts galīgi, Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 13. panta 2. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai bijusi piešķirta iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Lai līdzīgi sadalītu starp dalībvalstīm pieejamās apropriācijas, ir jāparedz, ka avansa maksājumi tiek piešķirti, nepārsniedzot katrai nodaļai noteikto procentuālo daudzumu no izdevumu deklarācijām, ko katra dalībvalsts ir iesniegusi, un ka nesamaksātais kārtējā mēneša atlikums tiek no jauna piešķirts, kad Komisija pieņem lēmumus par nākamajiem mēneša maksājumiem.

(8)

KLP reformas un vienreizējo maksājumu shēmas ieviešanas kontekstā dalībvalstu maksājumu termiņu ievērošana ir būtisks nosacījums, lai pareizi piemērotu finanšu disciplīnas noteikumus. Tādēļ jāparedz īpaši noteikumi, kas ļautu pēc iespējas izvairīties no Kopienas budžetā pieejamo gada apropriāciju pārsniegšanas riska.

(9)

Lai nodrošinātu veiksmīgu administratīvo pārvaldību, gadījumos, kad tika konstatēti kavējumi to maksājumu attaisnojošo dokumentu nosūtīšanā, kurus veic saskaņā ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (4), Komisijas maksājumi dalībvalstīm attiecībā uz septembra mēnesi jāpārceļ uz nākamo mēnesi.

(10)

Izdevumus par uzglabāšanas darbībām, kuras veica septembra mēnesī, iegrāmato 50 % apmērā oktobra mēnesī, un to atlikumu iegrāmato novembra mēneša pārskatā. Lai vienkāršotu maksātāju kontu pārvaldību, jāparedz, ka izdevumi attiecībā uz šīm darbībām tiek iegrāmatoti 100 % apmērā oktobra pārskatā.

(11)

Izdevumus, kurus līdzfinansē no Kopienas un valsts budžeta lauku attīstības atbalsta ietvaros, jādeklarē vēlākais otrajā mēnesī pēc maksājuma nosūtīšanas saņēmējiem. Lai saskaņotu grāmatvedības nosacījumus, kurus piemēro ELVGF Garantiju nodaļas ietvaros, jāparedz, ka minētos izdevumus deklarē tā mēneša pārskatā, kura laikā notika maksājumi saņēmējiem.

(12)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 296/96.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Fondu komitejas atzinumu,

1)

3. pantu groza šādi:

2)

Regulas 4. pantu groza šādi:

3)

Regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šo:

“2.   Šā panta 1. punktā minēto izdevumu summu maksātāji iegrāmato kontos tā mēneša laikā, kas seko mēnesim, uz kuru attiecas darbības. Darbības, kas jāietver katra mēneša noslēguma pārskatos, ir tās, kas notiek starp finanšu gada sākumu un attiecīgā mēneša beigām.

Tomēr izdevumus, kas attiecas uz septembra mēneša laikā veiktajām darbībām, maksātāji iegrāmato kontos vēlākais 15. oktobrī.”

4)

Svītro 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

20.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/15

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 795/2004 (2) ir ieviesti īstenošanas noteikumi vienreizējo maksājumu shēmai no 2005. gada. Minētās shēmas administratīvā un praktiskā īstenošanas pieredze valsts līmenī rāda, ka dažos jautājumos ir vajadzīgi sīkāki noteikumi un citos jautājumos ir jāpaskaidro un jāpielāgo esošie noteikumi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 795/2004 24. panta 2. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm katram lauksaimniekam atsevišķi ir jānosaka konkrēts datums Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta 3. punktā minētā desmit mēnešu laika posma sākumam, kam jābūt laika posmā no iepriekšējā kalendārā gada 1. septembra pirms gada, kad iesniedz pieteikumu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, līdz nākamā kalendārā gada 30. aprīlim, vai arī jāļauj lauksaimniekam pašam izvēlēties šo datumu noteiktajā laika posmā. Ja to prasa konkrētie lauksaimniecības apstākļi, ieteicams piešķirt lauksaimniekiem lielāku rīcības brīvību desmit mēnešu laika posma sākuma noteikšanā katram atsevišķam zemes gabalam.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003, kas grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 864/2004 (3) un ko ar Regulu (EK) Nr. 394/2005 sāka piemērot no 2005. gada 1. janvāra, 51. pantā dalībvalstis ir pilnvarotas atļaut sekundāro kultūraugu audzēšanu hektāros, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ne ilgāk kā trīs mēnešu laika posmā, kas ik gadu sākas 15. augustā. Ieteicams šādu datumu noteikt tā, lai varētu paspēt izaudzēt īslaicīgās dārzeņu kultūras reģionos, kur, kā attiecīgās dalībvalstis darījušas zināmu Komisijai, laika apstākļu dēļ labība parasti tiek novākta agrāk.

(4)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 795/2004.

(5)

Ņemot vērā to, ka Regulu (EK) Nr. 795/2004 piemēro no 2005. gada 1. janvāra, šajā regulā paredzētie noteikumi ir jāpiemēro ar atpakaļejošu datumu no tās pašas dienas.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 24. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr, ja to prasa konkrēti lauksaimniecības apstākļi, dalībvalstis var ļaut lauksaimniekiem attiecībā uz savām saimniecībām noteikt divus dažādus datumus 10 mēnešu laika posma sākumam pirmajā daļā minētajā laika posmā. Lauksaimnieki, kas izmanto šo iespēju, vienotajā pieteikuma veidlapā papildus informācijai, kas tiem jāsniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 12. pantu, norāda savu izvēli attiecībā uz katru atsevišķu zemes gabalu.”

2)

Iekļauj šādu 28.a pantu:

“28.a pants

Trīs mēnešu laika posms, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 51. panta b) punktā

Pielikumā norādītās dalībvalstis ir pilnvarotas atļaut sekundāro kultūraugu audzēšanu hektāros, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ne ilgāk kā trīs mēnešu laika posmā, kas katru gadu sākas no datuma, kurš katrai dalībvalstij noteikts minētajā pielikumā.”

3)

Pievieno pielikumu, kas noteikts šīs regulas pielikumā.

20.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/17

(1)

Regulas (EK) Nr. 1763/2004 I pielikumā uzskaitītas personas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Komisijai ir tiesības grozīt šo pielikumu, ņemot vērā Padomes lēmumus, ar ko ievieš Padomes 2004. gada 11. oktobra Kopējo nostāju 2004/694/KĀDP par turpmākiem pasākumiem ICTY pilnvaru sekmīgai īstenošanai (2). Padomes Lēmums 2005/316/KĀDP (3) īsteno šo kopējo nostāju. Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1763/2004 I pielikums.

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pasākumu efektivitāti, regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

20.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/19

(1)

Ar vēstuli, kas datēta ar 2002. gada 2. septembri un reģistrēta 2002. gada 25. septembrī, Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā informēja Komisiju par atbalstu, kas paredzēts persiku audzēšanas krīzes novēršanai Pjemontā.

(2)

Ar vēstuli, kas datēta ar 2003. gada 10. aprīli un reģistrēta 2003. gada 15. aprīlī, un vēstuli, kas datēta ar 2003. gada 7. augustu un reģistrēta 2003. gada 8. augustā, Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā sniedza Komisijai papildu informāciju, kas tai tika pieprasīta ar vēstulēm, kas datētas ar 2002. gada 13. novembri un 2003. gada 5. jūniju.

(3)

Ar vēstuli, kas datēta ar 2003. gada 2. oktobri, Komisija paziņoja Itālijai par savu lēmumu uzsākt procedūru, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. punktā attiecībā uz šādu atbalstu.

(4)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (1). Komisija ir aicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus attiecībā uz šo atbalstu.

(5)

Komisija šajā jautājumā nav saņēmusi apsvērumus no ieinteresētajām personām.

(6)

Tika ziņots, ka attiecīgais pasākums tiek veikts, jo nelabvēlīgie laika apstākļi un jo īpaši krusa, kas 2002. gadā piemeklēja Pjemontu, nodarīja zaudējumus persiku un nektarīnu kokiem. Pasākums sākotnēji paredzēja 6 000 tonnu augļu (persiku un nektarīnu) izņemšanu no apgrozības, lai tos ieliktu kompostā. Saskaņā ar Itālijas varas iestāžu domām, Itālijai bija tiesības uz atbrīvojumu, kas paredzēts Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

(7)

Augļus izņēma no apgrozības 2002. gada 25., 26., 27. un 30. septembrī. No apgrozības izņēma 204,16 tonnas persiku (vērtība: 18 782 EUR) un 977,94 tonnas nektarīnu (vērtība: 89 970,48 EUR). Tātad kopumā no apgrozības tika izņemtas 1 182,10 tonnas augļu. Tā kā paredzētais atbalsts par vienu no apgrozības izņemto kilogramu bija 0,092 EUR, pasākumam paredzētais budžets bija 108 752 EUR.

(8)

Pamatojoties uz paziņojuma informāciju, atbalsta pasākumā ieinteresētajiem ražotājiem, kuri piederēja pie organizācijas Asprofrut  (2), iepriekšminēto nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ bija radušies zaudējumi virs 30 % no vidējā vēsturiskā produkcijas apjoma.

(9)

Vidējais reģionālais produkcijas apjoms pēdējos trīs gados kopumā bija 144 692 tonnas (86 059 tonnas persiku un 58 633 tonnas nektarīnu).

(10)

No paziņojuma informācijas izriet, ka lūgumu par valsts atbalsta piešķiršanu varētu izskaidrot ar faktu, ka:

(11)

Komisija uzsāka Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, jo tai radās šaubas attiecībā uz atbalsta pasākumu atbilstību kopējam tirgum.

(12)

Pirmais aspekts, kas Komisijai lika apšaubīt atbalsta atbilstību kopējam tirgum, balstās uz faktu, ka, pamatojoties uz Itālijas varas iestāžu sniegto informāciju korespondences apmaiņā ar Komisiju, arvien vairāk šķita, ka krīzes situācijas rašanās cēlonis nebija meteoroloģiska parādība, bet drīzāk tirdzniecības nelabvēlīga attīstība, citiem vārdiem sakot, parametrs, kas saistīts ar normālu riska faktoru, veicot lauksaimniecisku darbību (piemēram, savā 2003. gada 7. augusta vēstulē Itālijas varas iestādes norādīja, ka krīzes situācija ir radusies vairāk tirgus apstākļu dēļ nekā produkcijas apjoma samazināšanās dēļ; turklāt zaudējumi tika aprēķināti apgrozījuma un nevis produkcijas apjoma izteiksmē – skat. turpmāk 13. apsvērumu).

(13)

Otrais aspekts, kas Komisijai lika apšaubīt atbalsta atbilstību kopējam tirgum, balstās uz faktu, ka Itālijas varas iestādes pēc tam, kad tika minēti zaudējumi attiecībā uz vidējo vēsturisko produkcijas apjomu, atzina, ka zaudējumi tika aprēķināti attiecībā uz uzņēmumu apgrozījuma apjomu, lai gan Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (še turpmāk “pamatnostādnes”) (4) 11.3. punktā, kas kalpo par pamatu, novērtējot atbalstu, kas paredzēts kompensāciju piešķiršanai lauksaimniekiem par nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ radītajiem zaudējumiem, ir aprakstīta zaudējumu aprēķina metode, kas attiecas uz produkcijas zaudējumiem (faktors “cena” tiek ņemts vērā tikai vienu reizi, kad ir noteikti ražošanas līmeņa zaudējumi).

(14)

Trešais aspekts, kas Komisijai lika apšaubīt atbalsta atbilstību kopējam tirgum, balstās uz faktu, ka, pamatojoties uz Itālijas varas iestāžu sniegto novērtējumu, 2002. gadā persiku un nektarīnu vidējās produkcijas apjoms būs lielāks nekā trijos iepriekšējos gados, bet saskaņā ar pamatnostādņu 11.3.1. punktu atbalstu var piešķirt tikai tad, ja zaudējumi sasniedz 20 % no normālā ražošanas apjoma nelabvēlīgās zonās un 30 % citās zonās (kā norādīts 9. apsvērumā, vidējais reģionālās produkcijas apjoms trijos iepriekšējos gados pirms minētā notikuma bija 144 692 tonnas kopumā – 86 059 tonnas persiku un 58 633 tonnas nektarīnu; 2002. gadam tas tika novērtēts 147 300 tonnu apjomā – 86 300 tonnas persiku un 61 000 tonnas nektarīnu).

(15)

Ceturtais aspekts, kas Komisijai lika apšaubīt atbalsta atbilstību kopējam tirgum, balstās uz to, kuri gadi tika izvēlēti, lai noteiktu normāla gada produkcijas apjomu, lai aprēķinātu radušos zaudējumus. Saskaņā ar pamatnostādņu 11.3.2. punktu normāla gada bruto produkcijas apjomu vajadzētu aprēķināt, pieņemot par atskaites punktu vidējo bruto produkcijas apjomu pēdējo trīs gadu laikā, izslēdzot tos gadus, kuros ir maksāta kompensācija par zaudējumiem nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā. Bet Itālijas varas iestādes ir aprēķinājušas radušos zaudējumus, par atskaites punktu pieņemot trīs iepriekšējos gadus pirms minētajiem nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, lai gan, saskaņā ar pašu atzinumu, ja persiku un nektarīnu sektorā nav piešķirta neviena konkrēta zaudējumu kompensācija, tomēr šo divu augļu veidu ražošanas saimniecības triju attiecīgo gadu laikā bija panākušas procentu atlaides par aizdevumiem, kas tika saskaņoti kā kompensācija par nelabvēlīgo laika apstākļu nodarītajiem zaudējumiem un kas veidoja gandrīz 35 % no pārdodamās bruto produkcijas. Zinot šo informāciju, bija grūti iedomāties, ka sliktie laika apstākļi, kuri bija skāruši visu saimniecību, varētu būt saudzējuši tieši persiku un nektarīnu kokus, un ka lauksaimnieks, kura saimniecībai bija nodarīti zaudējumi, rezultātā neizbēgami būtu varējis saņemt palīdzību par visiem saviem kultūraugiem, izņemot persikus un nektarīnus.

(16)

Piektais aspekts, kas Komisijai lika apšaubīt atbalsta atbilstību kopējam tirgum, balstās uz atbalsta aprēķina metodes atbilstību. Lai aprēķinātu izmaksājamā atbalsta kopsummu (0,092 EUR par kilogramu), Itālijas varas iestādes patiesībā bija izmantojušas tikai 2002. gada septembra vidējās tirgus cenas par svaigiem nodotiem produktiem (0,5 EUR par kilogramu nektarīniem un 0,45 EUR par kilogramu persikiem) un nevis vidējās cenas par trim iepriekšējiem gadiem pirms attiecīgā notikuma, izņemot visus tos gadus, kuros ir izmaksāta kompensācija nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, kā to paredz pamatnostādņu 11.3.2. punkts. Pēc šo pašu varas iestāžu domām šai metodei vajadzēja ļaut izvairīties no pārmērīgi lielu kompensāciju izmaksas par lauksaimnieku ciestajiem zaudējumiem, ņemot vērā to, ka zaudējumi bija radušies nenotikušas produktu realizācijas dēļ un ka produkta kilograma pašizmaksa varēja būt novērtēta aptuveni 50 % apmērā no tirgus cenas. Zinot šo informāciju, Komisijai nekas cits neatlika, kā konstatēt, ka nav ievēroti pamatnostādņu 11.3.2. punkta noteikumi, un secināt, ka palīdzība šķita paredzēta kompensācijai par zaudējumiem, kuri bija radušies nevis produkcijas zaudējuma dēļ, bet tirgus nelabvēlīgas attīstības dēļ.

(17)

Attiecībā uz šo punktu Komisija ir arī izteikusi šaubas attiecībā uz atbalsta aprēķināšanas bāzes atbilstību, jo Itālijas varas iestādes nebija iesniegušas nekādu precizējumu ne attiecībā uz nelabvēlīgo laika apstākļu rezultātā radušos lauksaimnieka nesegto zaudējumu atskaitīšanu, ne arī attiecībā uz to naudas summu atskaitīšanu, kuras jebkurā gadījumā ir iegūtas apdrošināšanas polises ietvaros vai, iespējams, saņemtas tieša atbalsta veidā, lai gan šie atskaitījumi ir paredzēti pamatnostādņu 11.3.2. un 11.3.6. punktā.

(18)

Sestais aspekts, kas Komisijai lika apšaubīt atbalsta atbilstību kopējam tirgum, ir saistīts ar pamatnostādņu 11.3.8. punkta noteikumu ievērošanu, saskaņā ar kuriem ir paredzēts, ka tad, ja atbalsts tiek izmaksāts ražotāju organizācijai, tās saņemtā summa nedrīkst pārsniegt faktiskos zaudējumus. Priekšstats par reālajiem zaudējumiem atkal tika apšaubīts, ņemot vērā iepriekš izteiktās šaubas (apgrozījuma apjoma un nevis produkcijas apjoma zaudējums, apšaubāma zaudējumu aprēķināšanas metode). Turklāt, tā kā Itālijas varas iestādes paziņoja, ka ražotāju organizācija pilnībā izmaksās atbalstu lauksaimniekiem pēc tam, kad no tā tiks atskaitītas pašu izmaksas, Komisija sīkākas informācijas trūkuma dēļ nevarēja noteikt, vai šīs izmaksas, kuru raksturs nebija noskaidrots, nebija pārmērīgas un vai ieinteresētajai ražotāju organizācijai izmaksātais atbalsts tiks pārskaitīts lauksaimniekiem proporcionāli to ciestajiem zaudējumiem.

(19)

Septītais aspekts, kas Komisijai lika apšaubīt atbalsta atbilstību kopējam tirgum, balstās uz pieņēmumu, ka ir pārkāpti noteikumi, kas attiecas uz augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96. Patiesībā, ņemot vērā to, ka Pjemontas reģiona ražotāju organizācijas jau bija izsmēlušas ar iepriekšminēto regulu paredzētās iespējas izņemt preci no apgrozības (skat. 10. apsvērumu), valsts atbalsta piešķiršana par izņemšanu no apgrozības, kas pārsniedz noteiktās iespējas, būtu pretrunā noteikumiem, kas nosaka augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju, kā arī varētu traucēt kopējā tirgus normālai darbībai. Saskaņā ar pamatnostādņu 3.2. punktu, Komisija nekādā gadījumā nevar apstiprināt atbalstu, kas nav savienojams ar noteikumiem par kopējo tirgu organizāciju vai kas traucē attiecīgo tirgu normālu darbību.

(20)

Visbeidzot, pietiekamas informācijas trūkuma dēļ, Komisija nevarēja konstatēt, vai atbalsts jau ir izmaksāts un vai tas ir vai nav savienojams ar citu atbalstu, kas paredzēts šiem pašiem mērķiem.

(21)

Ar vēstuli, kas datēta ar 2004. gada 16. janvāri un reģistrēta 2004. gada 19. janvārī, Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nodeva Komisijai Itālijas varas iestāžu vēstuli, kurā tās darīja zināmus savus apsvērumus attiecībā uz procedūras, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. punktā, uzsākšanu attiecībā uz minēto atbalstu.

(22)

Kas attiecas uz to izmaksu atskaitīšanu, ko nav uzņēmies lauksaimnieks (skat. 17. apsvērumu), Itālijas varas iestādes uzsvēra, ka, tā kā jautājums nebija par produkcijas zaudējumiem, visi audzēšanas posmi tika pabeigti un attiecīgās izmaksas tika atbalstītas.

(23)

Kas attiecas uz nepieciešamību izvairīties no paaugstinātas kompensācijas izmaksāšanas par radušos zaudējumu (skat. 15. un 16. apsvērumu), Itālijas varas iestādes paziņoja, ka neatkarīgi no aprēķina metodes neatbilstības, tās uzskata, ka ir paziņojušas skaitliskos rādītājus, kas padara neiespējamu paaugstinātu kompensāciju izmaksu. Tās arī vēlreiz atgādināja, ka, ņemot vērā esošo neatbilstību starp atbalsta kopsummu un izmantoto tirgus cenu, un faktu, ka pašizmaksa atbilst aptuveni pusei no tā dēvētās tirgus cenas, būtu grūti iedomāties, ka zaudējumi sektorā bijuši pārāk niecīgi, lai varētu piešķirt atbalstu.

(24)

Visbeidzot, kas attiecas uz pamatnostādņu 11.3.8. punkta noteikumu ievērošanu (skat. 18. apsvērumu), Itālijas varas iestādes paziņoja, ka atbalsts tiks sadalīts, ņemot vērā ražotāju organizācijas biedriem nodarītos zaudējumus (tie noteikti, ņemot vērā nodoto produkcijas daudzumu), un ka tās uzraudzīs, lai ražotāju organizācijas paturētā atbalsta daļa būtu paredzēta tikai tās patieso izmaksu segšanai.

(25)

Vēstulē, ko 2004. gada 16. janvārī iesniedza Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā ietverta arī ražotāju organizācijas, kura varēja izmantot palīdzību (Asprofrut), reakcija. Organizācija norādīja, ka 2002. saimnieciskais gads bija sevišķi grūts galvenokārt augusta mēneša klimatisko apstākļu dēļ attiecīgajā reģionā, kā arī nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ, kas tai pašā laikā valdīja Centrāleiropas valstīs, kas parasti ir šīs organizācijas klienti. Tā uzsvēra, ka ir lūgusi Reģionu un ir arī panākusi krusas nesabojāta un Kopienas tirdzniecības normām atbilstoša produkta izņemšanu no tirgus, pat ja tā kategorija tika pazemināta līdz rūpnieciskam produktam sabojāšanās dēļ, kas notikusi laikā starp datumu, kad tika iesniegts lūgums par izņemšanu, un izņemšanas darbību reālu uzsākšanu.

(26)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu, ciktāl tas skar tirdzniecību starp dalībvalstīm, nav savienojams jebkāda veida atbalsts, ko piešķir valsts vai kas piešķirts valsts līdzekļu veidā, kas kropļo vai var kropļot konkurenci, atbalstot atsevišķus uzņēmumus vai atsevišķus produkcijas veidus. Minētais pasākums atbilst šai definīcijai tādā nozīmē, ka tas attiecas uz noteiktiem produkcijas veidiem un var ietekmēt tirdzniecību sakarā ar stāvokli, kādu Itālija ieņem attiecīgās produkcijas jomā (2001. gadā Itālija bija otrajā vietā Savienībā starp persiku un pirmajā vietā starp nektarīnu ražotājiem).

(27)

Tomēr 87. panta. 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos noteikti pasākumi izņēmuma kārtā var tikt uzskatīti par savienojamiem ar kopējo tirgu.

(28)

Šajā konkrētajā gadījumā Itālijas varas iestādes paskaidroja, ka attiecīgajiem produktiem nodarītie zaudējumi ir radušies nelabvēlīgu klimatisko apstākļu rezultātā.

(29)

Kā norādīts 12. apsvērumā, korespondences apmaiņas ar Itālijas varas iestādēm rezultātā Komisija bija nonākusi pie secinājuma, ka krīzes situācijas rašanās cēlonis nebija meteoroloģiskie apstākļi, bet gan tirgus nelabvēlīga attīstība, citiem vārdiem sakot, parametrs, kas saistīts ar normālu riska faktoru, veicot lauksaimniecisku darbību.

(30)

Itālijas varas iestāžu nosūtītajās piezīmēs pēc procedūras uzsākšanas saskaņā ar 88. panta 2. punktu nav sniegta nekāda informācija, kas varētu ļaut atzīt šo viedokli par spēkā neesošu. Tieši pretēji, atsaucoties uz Itālijas varas iestāžu sniegto informāciju, saskaņā ar kuru tās ziņo, ka, tā kā jautājums nebija par produkcijas zaudējumiem, visi audzēšanas posmi tika pabeigti, kā arī atsaucoties uz organizācijas Asprofrut paskaidrojumiem, saskaņā ar kuriem organizācija uzsvēra, ka ir lūgusi Reģionu un ir arī panākusi krusas nesabojāta un Kopienas tirdzniecības normām atbilstoša produkta izņemšanu no tirgus, pat ja tā kategorija tika pazemināta līdz rūpnieciskam produktam sabojāšanās dēļ, kas notikusi laikā starp datumu, kad tika iesniegts lūgums par izņemšanu, un izņemšanas darbību reālu uzsākšanu (skat. 22. un 25. apsvērumu), Komisija varēja tikai turpināt apšaubīt saistību starp izņemšanas darbībām, par kurām tika piešķirts atbalsts, un produkcijas zaudējumiem nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Pasākums drīzāk šķita saistīts ar tirgus nelabvēlīgu attīstību, citiem vārdiem sakot, ar parametru, kas saistīts ar normālu riska faktoru, veicot lauksaimniecisku darbību.

(31)

Kas attiecas uz 13. 14. un 15. apsvērumā izteiktajām šaubām attiecībā uz zaudējumu aprēķina metodes atbilstību, Komisija, ja tai vajadzētu rīkoties saskaņā ar Itālijas varas iestāžu nostāju jautājumā par zaudējumu kompensāciju par dabas katastrofu nodarītajiem postījumiem, neņemot vērā 30. apsvērumā izklāstītos pārspriedumus, nevarētu atrast šo varas iestāžu piezīmēs jebkādu informāciju, kas tai ļautu konstatēt jebkādu pamatojumu attiecībā uz zaudējumu aprēķina metodi, balstoties uz apgrozījuma apjomu nevis uz produkcijas apjomu, kā arī attiecībā uz atskaites gadu izvēli.

(32)

Patiesībā, kas attiecas uz aprēķina metodes izvēli, ir jāuzsver, ka, ja pamatnostādņu 11.3.2. punktā paredzēta iespēja izvēlēties tādu aprēķina metodi, kas atšķiras no rekomendētās, šai otrai metodei ir jāļauj noteikt produkcijas apjoma zaudējumus (skat. principu (5), saskaņā ar kuru “Komisija pieļaus ... citas normālā produkcijas apjoma aprēķina metodes, tai skaitā reģionālās atsauces vērtības, ar nosacījumu, ka šīs metodes ir atbilstīgas, nevis balstītas uz pārmērīgi paaugstinātu ražību”). Tāpēc atsauce uz tirdzniecības apgrozījumu nav attaisnojama saskaņā ar pamatnostādņu 11.3.2. punkta noteikumiem.

(33)

Komisija arī atzīmē, ka 2004. gada 16. janvāra vēstulē Itālijas varas iestādes nav sniegušas nekādu pamatojumu izvēlētajiem atskaites gadiem, kuri tika izmantoti radušos zaudējumu aprēķinā, kā arī nav atbildējušas uz to, kā varēja būt iespējams produkcijas apjoma zaudējums 20 vai 30 % apmērā, ņemot vērā, ka reģiona produkcijas apjoma novērtējumā par 2002. gadu ir norādīts lielāks produkcijas apjoms nekā tajos trīs gados, kuri tika izmantoti kā atskaites punkts zaudējumu aprēķinam.

(34)

Nesaņemot šo informāciju, Komisijai joprojām nav zināms, kāpēc Itālijas varas iestādes kā atskaites punktu bija izmantojušas gadus, kuru laikā, saskaņā ar pašu atzinumu, atsevišķas persiku un nektarīnu audzēšanas saimniecības bija saņēmušas procentu subsīdijas par aizdevumiem, kas piešķirti nelabvēlīgu laika apstākļu radīto zaudējumu kompensācijai un kas bija vismaz 35 % no pārdodamās bruto produkcijas (kā norādīts 15. apsvērumā, ir grūti iedomāties, ka sliktie laika apstākļi, kuri bija skāruši visu saimniecību, būtu saudzējuši tieši persiku un nektarīnu kokus, un ka lauksaimnieks, kura saimniecībai bija nodarīti zaudējumi, rezultātā būtu varējis saņemt atbalstu par visiem saviem kultūraugiem, izņemot persikus un nektarīnus). Tāpat Komisijai nav zināms, kā Itālijas varas iestādes zaudējumus 20 vai 30 % apmērā varēja pamatot ar klimatiskajiem apstākļiem, ja papildus faktam, ka 2002. gada produkcijas apjoma prognozes bija augstākas salīdzinājumā ar trīs gadiem, kuri tika izmantoti kā atskaites punkts, no organizācijas Asprofrut piezīmēm izriet, ka izņemtie produkti nebija krusas sabojāti, bet to kategorija tika pazemināta līdz rūpnieciskam produktam sabojāšanās dēļ, kas notikusi laikā starp datumu, kad tika iesniegts lūgums par izņemšanu, un izņemšanas darbību reālu uzsākšanu (skat. 31. apsvērumu).

(35)

Šādā kontekstā Komisija, ja būtu varējusi uzskatīt par pareizu Itālijas varas iestāžu pieeju kompensāciju izmaksās par zaudējumiem dabas postījumu rezultātā, tomēr būtu turpinājusi apšaubīt atbalsta saņemšanas sliekšņa aprēķina veida atbilstību, kā arī šī sliekšņa pārkāpšanas aprēķina veidu un persiku un nektarīnu ražotāju tiesīgumu uz atbalsta saņemšanu saskaņā ar pamatnostādņu 11.3. punktu. Patiesībā, tirdzniecības apgrozījuma izmantošana (citiem vārdiem izsakoties, izmantojot parametru, kas tiek izmantots tikai klimatisku faktoru gadījumā) tikai apstiprina 30. apsvērumā konstatēto, proti, ka izņemšanas pasākums, par kuru tika piešķirts atbalsts, drīzāk šķiet saistīts ar nelabvēlīgu tirgus attīstību, citiem vārdiem sakot, ar parametru, kas saistīts ar normālu riska faktoru, veicot lauksaimniecisku darbību.

(36)

Attiecībā uz 16. apsvērumā izteiktajām šaubām par subsīdiju aprēķina metodes atbilstību, 2004. gada 16. janvāra vēstulē šīs pašas Itālijas varas iestādes ir atzinušas savas atbalsta aprēķina metodes neatbilstību, pirms tam uzsverot, ka sniegtajiem skaitļiem vajadzētu ļaut Komisijai konstatēt, ka radušos zaudējumu kompensācija nevarēja būt pārmērīgi augsta. Arī šajā gadījumā, ja Komisija būtu varējusi uzskatīt par pareizu Itālijas varas iestāžu pieeju kompensācijas aprēķinam par zaudējumiem dabas katastrofu rezultātā, ņemot vērā atzīto aprēķina metodes neatbilstību, tā varēja tikai apšaubīt paredzētā atbalsta atbilstību kopējam tirgum.

(37)

Patiesībā pamatproblēma atkal bija balstīta uz faktu, ka, saskaņā ar Itālijas varas iestāžu sniegto informāciju, attiecīgo saimniecību ciestie zaudējumi ir attiecināmi uz nenotikušo produkta realizāciju (skat. 16. apsvērumu) un nevis tā nenotikušo ražošanu (skat. 30. apsvērumu). Tāpēc Komisija var atkal tikai šaubīties, par to, vai paredzētais atbalsts kalpo citiem mērķiem, nevis kompensācijas izmaksāšanai par zaudētajiem ieņēmumiem nelabvēlīgas tirgus attīstības rezultātā, kas ietilpst starp normāliem riskiem saistībā ar lauksaimniecības darbības veikšanu.

(38)

Kas attiecas uz 17. un 18. apsvērumā izteiktajām šaubām (šaubas par atbalsta aprēķina bāzes atbilstību skarā ar to, ka Itālijas varas iestādes nebija sniegušas nekādu precizējumu ne par nelabvēlīgu laika apstākļu rezultātā radušos izmaksu, ko nesedz lauksaimnieks, atskaitīšanu, ne arī attiecībā uz naudas summu atskaitīšanu, kuras iespējams ir saņemtas saskaņā ar apdrošināšanas polisi un tiešo atbalstu), Komisija pieņem zināšanai faktu, ka 2004. gada 16. janvāra vēstulē Itālijas varas iestādes aprobežojās ar precizējumu, ka no atbalsta, ko paredzēts piešķirt, nevajadzētu atskaitīt izmaksas, ko nav uzņēmies lauksaimnieks, jo, tā kā problēma nebija produkcijas apjoma zaudējums, visi audzēšanas posmi tika pabeigti un visas attiecīgās izmaksas tika atbalstītas.

(39)

Ņemot vērā šādu atbildi, Komisija konstatē, ka, sākot risināt jautājumu par iespējamu lauksaimnieka nesegto izmaksu atskaitīšanu, tomēr nav sniegts neviens precizējums attiecībā uz iespējami saņemtu tiešo atbalstu un jebkuru saņemto summu apdrošināšanas polises ietvaros atskaitīšanu. Ja Komisija būtu varējusi uzskatīt par pareizu jau vairākas reizes citēto Itālijas varas iestāžu pieeju, precizējumu trūkums būtu pietiekošs, lai turpinātu šaubīties par pasākumu atbilstību kopējam tirgum, jo tā nevarētu būt pārliecināta, ka ir ievēroti visi pamatnostādņu 11.3. punkta noteikumi.

(40)

Kas attiecas uz 18. apsvērumā izteiktajām šaubām, kas saistītas ar pamatnostāņu 11.3.8. punkta noteikumu ievērošanu, Komisija pieņem zināšanai Itālijas varas iestāžu iesniegtos precizējumus, saskaņā ar kuriem atbalsts tiks sadalīts, ņemot vērā ražotāju organizācijas biedriem nodarītos zaudējumus (tie noteikti, ņemot vērā nodoto produkcijas daudzumu), un iestādes uzraudzīs, lai ražotāju organizācijas paturētā atbalsta daļa būtu paredzēta tikai tās patieso izmaksu segšanai. Ņemot vērā šo situāciju, pat tad, ja Komisija būtu varējusi uzskatīt par pareizu iepriekš citēto Itālijas varas iestāžu pieeju, tā tomēr turpinātu šaubīties par pamatnostādņu 11.3.8. punkta noteikumu ievērošanu, tāpēc ka nodotais produkcijas daudzums nevarētu būt objektīvs radušos zaudējumu novērtēšanas faktors, jo izņemšanas darbības attiecās uz augļiem, kurus nebija sabojājusi krusa, bet kuru kategorija tika pazemināta līdz rūpnieciskam produktam sabojāšanās dēļ, kas notikusi laikā starp datumu, kad tika iesniegts lūgums par izņemšanu, un izņemšanas darbību reālu uzsākšanu (skat. 30. apsvērumu), un tāpēc ka par ražotāju organizācijas Asprofrut izmaksām pieprasītās informācijas trūkuma dēļ, Komisija nevarētu būt pārliecināta, ka šīs izmaksas nav novērtētas pārāk augstu, kas, savukārt, varētu pieļaut darbības atbalsta piešķiršanu šai organizācijai.

(41)

Kas attiecas uz 19. apsvērumā izteiktajām šaubām sakarā ar pieņēmumu par Regulas (EK) Nr. 2200/96 par kopējo tirgus organizāciju dārzeņu un augļu sektorā noteikumu pārkāpumu, Komisija varēja tikai konstatēt, ka Itālijas varas iestādes nav sniegušas nevienu argumentu, kas ļautu atzīt šādu pieņēmumu par nepareizu. Ņemot vērā kontekstu, kurā ir īstenota preču izņemšana no apgrozības, proti, laikā, kad Pjemontas ražotāju organizācijas bija izsmēlušas iepriekšminētās regulas paredzētās iespējas izņemt preci no apgrozības (skat. 10. apsvērumu), Komisija varēja tikai secināt, ka valsts atbalsta piešķiršana par izņemšanu no apgrozības, kas pārsniedza pieļauto apjomu, varētu būt pretrunā ar dārzeņu un augļu kopējā tirgus organizācijas noteikumiem un varētu traucēt kopējā tirgus saskaņotu darbību.

(42)

Visbeidzot, kas attiecas uz atbalsta izmaksu un iespējamo kumulāciju, Komisija atzīmē, ka 2004. gada 16. janvāra vēstulē Itālijas varas iestādes precizēja, ka atbalsts nav izmaksāts, un ražotāju organizācija Asprofrut apstiprināja, ka nav saņēmusi nekādas naudas summas. Tomēr nav sniegta atbilde attiecībā uz iespēju, ka palīdzība varētu kumulēties ar citām subsīdijām, kurām ir tie paši mērķi. Tātad iespējamā kumulācija varētu veidot pārmērīgi augstu kompensāciju par radītajiem zaudējumiem, kas ir pretrunā ar pamatnostādņu 11.3. punktu.

(43)

Iepriekšējie apsvērumi parāda, ka atbalstu, kas bija paredzēts ražotāju organizācijai Asprofrut, lai segtu persiku un nektarīnu izņemšanu no apgrozības, nevar uzskatīt par paredzētu laikapstākļu rezultātā radušos zaudējumu kompensācijai; tas ir jāuzskata par kompensāciju noteiktiem ražotājiem par nesaņemtiem ieņēmumiem nelabvēlīgas tirgus attīstības dēļ, kas ir viens no normāliem riska faktoriem, veicot lauksaimniecisku darbību. Jo ar lauksaimniecisku darbību saistīta normāla riska segšana ar atbalsta piešķiršanu ir līdzvērtīga atbalsta piešķiršanai saņēmējam(-iem) par tādu darbību, kas nav savienojama ar kopējo tirgu.

(44)

Pat, ja būtu iespējams uzskatīt par pareizu Itālijas varas iestāžu nostāju attiecībā uz kompensāciju par zaudējumiem laikapstākļu dēļ, šo varas iestāžu sniegtajos paskaidrojumos ir pārāk daudz neskaidrību, lai Komisija varētu uzskatīt, ka atbalsts būtu piešķirts, ievērojot vadlīniju 11.3. punkta noteikumus. No šī viedokļa, uz atbalstu nevarēja attiecināt ne izņēmumu saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ne arī 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, kā to bija norādījušas Itālijas varas iestādes, pieprasot atbalstu, jo tas netiktu izmantots, lai atvieglinātu sektora attīstību. Tātad šis atbalsts nebūtu savienojams ar kopējo tirgu.

(45)

Visbeidzot, pastāv pieņēmums, ka ir pārkāpti Regulas (EK) Nr. 2200/96 noteikumi. Tā kā izņemšana no apgrozības tika īstenota laikā, kad Pjemontas ražotāju organizācijas bija izsmēlušas attiecīgās iespējas, atbalsta sniegšana darbībām, kas pārkāpj regulas, kas nosaka dārzeņu un augļu kopīgā tirgus organizāciju Eiropas līmenī, noteiktās robežas, varētu traucēt šā tirgus normālu darbību. Saskaņā ar pamatnostādņu 3.2. punkta noteikumiem Komisija nekādā gadījumā nevar apstiprināt atbalstu, kas nav savienojams ar kopējā tirgus organizācijas noteikumiem vai kas varētu traucēt šā tirgus normālu darbību. Tātad atbalsts tiek uzskatīts par nesavienojamu ar kopējo tirgu.

(46)

Komisijai nav nepieciešams pieprasīt atbalsta atgūšanu, jo tas nav izmaksāts,

20.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/26

(1)

Francija 2002. gada 18. novembra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā (turpmāk saukta “paziņojums”) paziņoja Komisijai par savu nodomu finansiāli atbalstīt kuģu remonta rūpnīcu Compagnie Marseille Reparation (CMR). Lieta tika reģistrēta ar numuru N 728/02.

(2)

Komisija 2002. gada 13. decembra vēstulē lūdza Francijai papildu ziņas. Tā atbildēja ar 2003. gada 6. marta vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 7. martā.

(3)

Komisija 2003. gada 13. maija vēstulē informēja Franciju par lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz paziņotajiem pasākumiem. Lieta tika reģistrēta ar numuru C 34/03.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par minētajiem pasākumiem.

(5)

Francija iesniedza savus apsvērumus 2003. gada 31. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 4. augustā. Neviena trešā persona neizrādīja interesi.

(6)

Francija sniedza papildu informāciju 2003. gada 2. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 3. oktobrī un 2003. gada 10. oktobra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā. Komisija Francijai 2003. gada 21. novembra vēstulē uzdeva citus papildu jautājumus, uz kuriem Francija atbildēja 29. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 8. janvārī un 2004. gada 29. janvāra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā. Komisija uzdeva citus jautājumus 2004. gada 10. maija vēstulē, uz kuriem Francija atbildēja 2004. gada 29. jūnija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

(7)

Atbalsta saņēmējs ir CMR, kuģu remonta uzņēmums, kas atrodas Marseļā. CMR tika dibināts 2002. gada 2. jūnijā, lai pārņemtu bankrotējušā kuģu būves uzņēmuma Compagnie Marseillaise de Réparations (CMdR) aktīvus.

(8)

Pirms tam kuģu remonts Marseļas ostā tika veikts trīs uzņēmumos: Marine Technologie, Travofer un CMdR. 1996. gadā šajos uzņēmumos strādāja ap 430 darbinieku (310 CMdR, 70 – Marine Technologie un 50 – Travofer). 1996. gadā CMdR izjuta grūtības un tam nācās atzīt sevi par maksātnespējīgu. Tai laikā, kad noritēja bankrota procedūra, tika izstrādāts sociāls plāns ar nolūku palīdzēt CMdR segt izdevumus, kas saistīti ar darbinieku priekšlaicīgu aiziešanu pensijā un daļas personāla atvaļināšanas izdevumus sakarā ar uzņēmuma pārstrukturēšanu, pirms uzņēmumam tika izteikts piedāvājums par tā pārņemšanu. Pēc Francijas teiktā, šo plānu finansēja valsts iestādes.

(9)

1997. gadā CMdR pārņēma itāļu uzņēmums Marinvest, kas vēlāk 2002. gada jūlijā to pārdeva Lielbritānijas grupai Cammell Laird. Tai pašā laikā Cammell Laird pārņēma divas citas Marseļas kuģu remonta rūpnīcas Marine Technologie un Travofer. Cammell Laird paredzēja reorganizēt trīs uzņēmumus, no tiem izveidojot vienu uzņēmumu uz CMdR bāzes un nomainīt tā darbību kuģu remonta jomā ar kuģu pārbūvi.

(10)

Laikā starp 2000. gada jūliju un 2002. gada jūliju CMdR personāls bija ievērojami samazinājies, aiziešanas no darba “azbesta” dēļ, tas ir, to darbinieku aiziešanas pensijā dēļ, kas bija saindējušies ar azbesta putekļiem. Ņemot vērā paredzamo pārstrukturēšanos, šie darbinieki netika aizvietoti. CMdR darbība tika sašaurināta, bet tas tomēr turpināja darbu kuģu remonta jomā līdz maksātspējas atzīšanai.

(11)

Tā kā Cammell Laird bankrotēja 2001. gadā, CMdR izjuta grūtības. 2001. gada 31. jūlijā Marseļas Komerctiesa uzsāka pret CMdR procedūru par norēķināšanos ar kreditoriem tiesas uzraudzībā.

(12)

2002. gada 20. jūnijā izveidotā sabiedrība CMR iesniedza Marseļas Komerctiesai piedāvājumu pārņemt CMdR, un tiesa pieņēma cesijas plānu 2002. gada 20. jūnijā.

(13)

Tādējādi, CMdR bankrota procedūras laikā CMR atpirka pēdējās aktīvus par 1 001 euro (tas ir, 1 simbolisks euro par aktīviem un 1 000 euro par noliktavu uzkrājumiem). Informācija CMD pārskatā norāda, ka tas uzsācis darbību 2002. gadā bez parādiem.

(14)

Francija sākotnēji norādīja, ka CMR pārņēmis arī uzsāktos darbus.

(15)

Bez tam, saskaņā ar Francijas sociālo likumdošanu par komercdarbības cedēšanu (Darba likuma panta L 122-12 otrais paragrāfs) CMD nācās pārņemt visus darba līgumus, saglabājot tos pašus kvalifikācijas, atalgojuma un darba stāža nosacījumus. Tāpat CMR nācās pārņemt, no vienas puses, līgumā paredzētās algu saistības pirms uzņēmuma pārņemšanas 500 000 euro apmērā, kas bija saistīti ar “aiziešanu no darba sakarā ar azbestu” un, no otras puses, izmaksājamās algas (apmaksātie atvaļinājumi) 620 000 euro apmērā, šie abi skaitļi saskan ar tiem, ko sākotnēji norādījusi Francija.

(16)

Francija informēja Komisiju, ka 2003. gada martā CMR nodarbināja 100 personas ražošanas sektorā salīdzinājumā ar vidēji 184 nodarbinātajiem piecos iepriekšējos gados.

(17)

CMR īpašnieki ir pieci akcionāri, no kuriem viens ieņem ģenerāldirektora posteni.

(18)

Pēc Francijas paskaidrojuma Marseļas kuģu remonta darbības dzīvotspējas atjaunošanai nepieciešams ieviest virkni pasākumu, kas realizējami CMR iekšienē. Šai nolūkā tika izstrādāts uzņēmuma piecu gadu darbības plāns.

(19)

CMR no CMdR mantojusi noteiktu skaitu izdevumu (“aiziešana no darba azbesta dēļ”, algas (apmaksātie atvaļinājumi) un grūtības, piemēram, klientu zaudēšanu Marseļas ostas kuģu remonta sektorā. Šis zaudējums izriet no Cammell Laird politikas, kas bija vērsta uz kuģu pārbūvi par sliktu kuģu remontam. Tāpēc Francija apgalvo, ka CMR jātiek pārstrukturētam. Francija atzīst, ka viena kuģu remonta uzņēmuma pastāvēšana Marseļā (proti, CMR) atbilst kuģu remonta tirgus vajadzībām un iespējām.

(20)

Uzņēmuma plāns, ko Francija sauc par pārstrukturēšanas plānu, paredz risināt CMR problēmas ar virkni pasākumu. Vispirms, iepriekšējā Cammell Laird stratēģija, kas nozīmēja pārveidot kuģu remonta darbību par kuģu pārbūvi, tiks pavērsta pretējā virzienā un CMR atgriezīsies pie tās tradicionālās darbības kuģu remonta jomā. Bez tam tas veiks sekojošos pasākumus, kā tos apraksta Francija: strukturālo izmaksu samazināšana, datorizēta sagatavošana, vadības un kontroles komandas atbildības palielināšana, stingra darba apakšlīgumu pārvaldība, daudzfunkcionālu spēju attīstīšana. Visbeidzot, tas veiks investīcijas un veltīs īpašu uzmanību personāla apmācībai un specializācijai.

(21)

Kad uzņēmums būs atguvis savu vietu tirgū, tas varēs piesaistīt sarežģītāku kuģu (piemēram, kruīza kuģu, pasažieru tvaikoņu un gāzes kuģu) sabiedrības, kas nebāzējas Marseļā un kam vienīgais kritērijs pasūtījuma veikšanai nav cena.

(22)

Francija ir iesniegusi CMR uzņēmuma plāna divas versijas. Paskaidrojums bija balstīts uz plānu ar augstu ekspluatācijas hipotēzi, ar apgrozījumu 30 miljonu euro apmērā 2006. gadā, kamēr otrais plāns, piesardzīgāks (turpmāk saukts par “zemo hipotēzi”) ticis izstrādāts pēc Marseļas Komerctiesas pieprasījuma (apgrozījums gadā robežojas ar 20 miljoniem euro gadā, sākot ar trešo gadu un līdz uzņēmuma plāna beigām). Sabiedrības ekspluatācijas novērtējums sekojoši tika mainīts un 1. tabulā parādīts jaunais novērtējums.

1. tabula

CMR ekspluatācijas attīstība (zemā hipotēze) (4)

(23)

Pēc Francijas paskaidrojuma uzņēmuma plāns pamatojas uz apgrozījumu, kāds agrāk bija Marseļas kuģu remonta sabiedrībām, pirms grupa Cammell Laird saskārās ar grūtībām 2000. gadā, kā arī uz CMR jaudu sasniegt līdzīgus rezultātus divu gadu laikā. Francija pasvītro arī, ka projektā ņemta vērā stagnācija klientu līmenī laikā, kad uzņēmums pārņemts, un pie “zemās hipotēzes” pielietotā pieeja ir vēl piesardzīgāka.

(24)

Uzņēmuma plāna ieviešanas izmaksas, kas pamatojas uz zemo hipotēzi, tas ir, pēc Francijas uzskata, pārstrukturēšanas izmaksas tiek precizētas 2. tabulas 1. daļā.

(25)

Bez tam Francija uzskata par pārstrukturēšanas izmaksām tās, kas saistītas ar “aiziešanu no darba azbesta dēļ” un izmaksājamajām algām (apmaksātie atvaļinājumi), šo izmaksu kopums sabiedrībai bija jāsedz pirms pārņemšanas. Šīs izmaksas atrodas 2. tabulas 2. daļā un norādītajos skaitļos ņemtas vērā izmaiņas, ko Francija paziņoja 2004. gada 29. janvāra vēstulē.

2. tabula

CMR pārstrukturēšanas izmaksas

(26)

Tātad, kopējās izmaksas, kas uzskatāmas par nepieciešamām, lai uzsāktu CMR ekspluatāciju ir 3 649 494 euro.

(27)

Pēc Francijas paskaidrojuma, 3 649 494 euro, kas nepieciešami CMR, segs aizdevumi un subsīdijas no privātiem un sabiedriskiem līdzekļiem saskaņā ar 3. tabulu. Francija pieņēmusi lēmumu piešķirt valsts atbalstu CMR2002. gada 3. maijā, tas ir, pirms CMR tikusi izveidota un pirms tā pārņēmusi CMdR aktīvus. Juridiski saistošs lēmums par atbalsta sniegšanu pieņemts 2002. gada 26. jūnijā.

3. tabula

Finanšu pasākumi CMR pārstrukturēšanai

(28)

Francijas valdība piešķirs CMR bezprocentu aizdevumu 1 600 000 euro apmērā. Francija piešķīrusi aizdevumā neto subsīdiju ekvivalentu (ESN) 404 640 euro apmērā, kas pamatojas uz Komisijas noteikto procentu likmi 2002. gadā, tas ir 5,06 %. Francija norāda, ka šī aizdevuma izmaksas nosacījumi var atbilst 4. tabulā norādītajiem. 2003. gada septembrī CMR tika izmaksāta summa 800 000 euro apmērā.

4. tabula

Aizdevuma CMR izmaksāšanas un atmaksāšanas nosacījumi

(29)

Provansas-Alpu-Kotdazīras Reģionālā padome, Bušdironas Ģenerālā padome un Marseļas pilsēta izmaksās katrs CMR summu 630 000 euro apmērā subsīdiju formā. No 2003. gada septembra ir ticis izmaksāts un izmantots vietējo pašvaldību atbalsts (1 890 000 euro), lai segtu sabiedrības zaudējumus tās ekspluatācijas pirmajos sešos mēnešos (2002).

(30)

Privātā sektora atbalsts izpaudies kā CMR akcionāru kapitāla pienesums (610 000 euro) un banku aizdevums (1 830 000 euro). Banku aizdevumam nav bijušas nepieciešamas nekādas speciālas garantijas no banku puses, izņemot sekojošos elementus. Daļa no CMR aktīviem tiek finansēta ar līzinga palīdzību, tas ir, tā saglabājas bankas īpašumā līdz pilnīgai aizņēmuma atdošanai. Otra daļa CMR aktīvu aplikta ar hipotekāro kredītu, kas nozīmē to, ka CMR varētu zaudēt šīs īpašuma tiesības par labu bankām, ja aizņēmums netiktu atdots noteiktajos nosacījumos. Banka, kas devusi aizdevumu ir Banque populaire grupas koperatīvā banka.

(31)

Pēc Francijas paskaidrojuma, pēdējos divdesmit gados Francijas kuģu remonta sektorā šī tirgus pavājināšanās dēļ notikusi pārstrukturēšanās. Marseļā kuģu remonta sabiedrības pārcietušas grūtības, jo nebija rēķinājušās ar tirgus nelabvēlīgo attīstību. Francija paziņo, ka triju kuģu remonta sabiedrību saglabāšana Marseļā (Marine Technologie, Travofer un CMdR) līdz 2002. gadam, kad tās pārņēma Cammell Laird, pārsniedza tirgus jaudu. Tomēr, pēc Francijas uzskatiem, vienas kuģu remonta sabiedrības pastāvēšana Marseļā atbilst tirgus vajadzībām.

(32)

Kas attiecas uz strādājošo skaitu CMR, tad 2003. gada martā tur ražošanas sektorā strādā 100 personas agrāko piecu gadu laikā vidēji 184 strādājošo vietā. Šī personāla samazināšanās notikusi “aiziešanas no darba azbesta dēļ”. Francija piezīmē, ka šīs personas tiks aizvietotas, tiklīdz kā CMR būs nepieciešamība pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

(33)

Francija precizē, ka CMR jauda tomēr tikusi samazināta, pateicoties agrāko būvlaukumu Marine Technologie un Travofer slēgšanai, kas atdoti Marseļas ostai un vairs netiks izmantoti kuģu remontam.

(34)

Savā lēmumā uzsākt formālu izskatīšanas procedūru (turpmāk “uzsākšanas lēmums”) Komisija uzskatīja, ka minētie pasākumi uzskatāmi par Valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Šie pasākumi vēlāk tikuši izvērtēti saskaņā ar Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1540/98 par atbalstu kuģu būvei (7) (turpmāk sauktu “regula par kuģu būvi”) un Kopienu vadlīnijām par valsts atbalstu grūtībās nonākušo uzņēmumu atveseļošanai un pārstrukturēšanai (8) (turpmāk “vadlīnijas pārstrukturēšanai”).

(35)

Uzsākšanas lēmumā Komisija izteica šaubas par iespēju atļaut minētos finansiālos pasākumus kā palīdzību pārstrukturēšanai, uzskatot, no vienas puses, ka CMR šķiet jaunradīts uzņēmums, kas izveidojies pēc CMdR likvidācijas un, ievērojot, no otras puses, vadlīniju pārstrukturēšanai 7. punktā teikto, ka jaunradīts uzņēmums nav tiesīgs saņemt atbalstu atveseļošanai un pārstrukturēšanai, pat ja tā sākotnējā finansiālā situācija ir trūcīga.

(36)

Bez tam Komisija apšaubīja to, ka CMR, pat ja tās gadījumu var uzskatīt par pieļaujamu palīdzības pārstrukturēšanai saņemšanai, tas neatbilst pārējiem kritērijiem, kas nepieciešami palīdzības pārstrukturēšanai saņemšanai.

(37)

Komisija it īpaši atzīmēja, ka Francija neapraksta strukturālās grūtības, kuras jāpārvar ar pārstrukturēšanas palīdzību un aprobežojas ar paziņojumu, ka CMR grūtības izriet galvenokārt no CMdR bankrota. Tāpēc Komisija apšauba, ka CMR patiešām izjutusi šādas strukturālas grūtības un uz šī pamata apšauba arī, ka CMR uzņēmuma plāns ir piemērots, lai CMR atgūtu dzīvotspēju saprātīgos termiņos.

(38)

Bez tam Komisija apšauba, ka ir notikusi jaudas samazināšana, ko prasa regulas par kuģu būvi 5. pants. Tā atzīmē, ka Francija nav sniegusi precīzākas ziņas par patiešām pārņemto personāla skaitu un tai liekas, ka ievērojami pieaudzis darba apakšlīgumu skaits.

(39)

Komisija šaubās arī par to, vai atbalsts ir proporcionāls pārstrukturēšanas izmaksām un priekšrocībām. Komisija šajā gadījumā pamatojās uz norādēm, pēc kurām pārstrukturēšanas izmaksas sasniedz 3 649 494 euro un kopējais valsts un privātā sektora atbalsts sasniedz 5 930 000 euro. Finansējums, tātad, pārsniedz norādītās pārstrukturēšanas izmaksas.

(40)

Proporcionalitātes kontekstā uzsākšanas procedūrā parādījās jautājums par valsts piešķirtā subsīdijas ekvivalenta aizdevuma likmes noteikšanu CMR, ievērojot to, ka saskaņā ar Komisijas paziņojumu par standartlikmes un aktualizētās likmes noteikšanas metodi (9), standartlikmi var paaugstināt īpaša riska apstākļos (piemēram, grūtībās nonācis uzņēmums) un tādos gadījumos piemaksa var sasniegt 400 bāzes punktus un pat vairāk. Komisija apšaubīja to, ka aizdevums kopumā var tikt uzskatīts par atbalstu.

(41)

Joprojām proporcionalitātes sakarā Komisija apšaubīja, ka izmaksu kopums var tikt uzskatīts par pārstrukturēšanas izmaksām, proti, iekļaujot šajās izmaksās CMR darba apakšlīgumā strādājošo apmācību.

(42)

Atbildot uz uzsākšanas lēmumu papildu informācijā, kas tika piegādāta vēlāk, Francija pievienoja sekojošos komentārus un datus.

(43)

Attiecībā uz šaubām, vai CMR var izmantot atbalstu pārstrukturēšanai, Francija liek ņemt vērā, ka, neskatoties uz to, ka CMR ir jaunizveidota sabiedrība, tā joprojām saduras ar grūtībām. Pilnībā atzīstot to, ka cilvēku un materiālo resursu pārņemšana potenciāli ir priekšrocība jaunai sabiedrībai, Francija apgalvo, ka šie resursi sagādā arī ievērojamas izmaksas. Tā apstiprina iepriekšteikto, ka, kaut arī CMR ir jauna sabiedrība, tā tiek pielīdzināta esošajai sabiedrībai, kas nonākusi grūtībās.

(44)

Tāpat Francija apstiprina to, ka CMR sākusi savu darbību bez parādiem. Pēc Francijas likumdošanas par uzņēmumu sanāciju tiesas uzraudzībā, grūtībās nonācis uzņēmums var pirms maksātspējas atzīšanas mēģināt stabilizēt savu stāvokli, slēdzot vienošanos ar kreditoriem ar tiesu izpildītāja palīdzību, ko nozīmējusi komerctiesa. CMdR tika prasījusi, lai nozīmē tiesu izpildītāju. Tā kontrolē kopumā tika pabeigti uzsāktie darbi un tika samaksāts kreditoriem. Tomēr mēģinājums stabilizēt CMdR situāciju beidzās neveiksmīgi un, tā kā bija samazinājušies tās aktīvi un trūka pasūtījumu, tā atzina savu maksātnespēju 2001. gada 31. jūlijā. Tāpēc pārņemšanas brīdī CMdR vairs parādu nebija.

(45)

Bez tam tika precizēts, ka pretēji tam, ko iesākumā bija apgalvojusi Francija, CMdR tika pabeigusi uzsāktos darbus pirms maksātspējas atzīšanas un viens no tās maksātspējas atzīšanas iemesliem bija tas, ka tās pasūtījumu saraksts bija tukšs (sk. komentāru 44).

(46)

Attiecībā uz šaubām par CMR pārstrukturēšanas plāna dzīvotspēju, Francija iesniegusi precizējumus vairākos šī plāna punktos. CMR atsāks darbību kuģu remonta jomā, ko atmeta CMdR sakarā ar pāreju uz kuģu pārbūvi. Tā paredz daļēji aizvietot “azbesta dēļ no darba aizgājušos” ar jauniem, kvalificētākiem strādniekiem un ieguldīs bezprecedenta pūles sava personāla apmācībā. Tā paredz arī ieviest darba laika gada ciklu likuma ietvaros, kas ierobežo darba nedēļas ilgumu ar 35 stundām un saskaņot personāla dažādos statusus. Bez tam tā modernizēs savu aprīkojumu un darba metodes, paaugstinās darba drošību un izstrādās kvalitātes plānu ISO 9001. Šie pasākumi, ieskaitot sākumā minētos, pēc Francijas ieskata ļaus nodrošināt CMR dzīvotspēju saprātīgos termiņos.

(47)

Francija apgalvo arī, ka plāna dzīvotspēju garantē reālas komerciālas hipotēzes, kas balstās uz kuģu remonta sabiedrību reālo darbību Marseļā, pirms tās bija iekļautas Cammell Laird. Bez tam Francija atzīmē, ka CMR noslēgusi ar darbiniekiem vienošanos, kas garantē teritorijā sociālu mieru. Beidzot, tā liek ņemt vērā, ka CMR ekspluatācijas rezultāti 2002. gadā un 2003. gada pirmajā pusgadā apliecina, ka sabiedrība, iespējams, būs dzīvotspējīga no 2003. gada, kā to paredz pārstrukturēšanas plāns.

(48)

Kas attiecas uz nepieciešamību izvairīties no konkurences izkropļojumiem, Francija liek ņemt vērā, ka kuģu remonta jaudas samazināšanos garantē divu pārējo kuģu remonta rūpnīcu slēgšana Marseļā (Marine Technologie un Travofer).

(49)

Bez tam Francija apgalvo, ka šai gadījumā Vidusjūras ziemeļu kuģu remonta rūpnīcas drīzāk papildina viena otru nekā reāli konkurē.

(50)

Francija tāpat apstiprina, ka CMR ir MVU Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas EK Nr. 70/2001 2. panta b) apakšpunkta izpratnē par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu par valsts atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (10) (turpmāk tekstā – MVU).

(51)

Visbeidzot, Francija precizē, ka 132 CMdR darbinieki tikuši atjaunoti darbā CMR un 58 personas pametīs uzņēmumu laikā no 2002. līdz 2004. gadam sakarā ar to atrašanos kontaktā ar azbestu.

(52)

Attiecībā uz pasākumu proporcionalitāti Francija precizē, ka valsts un privātā sektora atbalsts 5 930 000 euro apmērā sedz, no vienas puses, pārstrukturēšanas izmaksas (3 649 494 euro) un, no otras puses, daļu no uzņēmuma vajadzībām pēc apgrozījuma līdzekļiem ārpus pārstrukturēšanās konteksta.

(53)

Francija paskaidro, ka uzskata, ka darba apakšlīguma darbinieku apmācība ietilpst pārstrukturēšanas izmaksās. Šai sakarā Francija atzīmē, ka daudzas no būtiskām CMR funkcionēšanas darbībām tiek veiktas ārpus tās esošos specializētos uzņēmumos. Šie uzņēmumi, ko kā darba apakšlīguma izpildītājus skar Marseļas kuģu remonta sektora grūtības, nav spējīgi finansēt savu darbinieku apmācību. Tāpēc CMR uzņemas segt šos izdevumus kā pasūtījuma devējs, kas pilnā mērā atbildīgs kuģa īpašnieka priekšā.

(54)

Paralēli lūgumam pēc atbalsta pārstrukturēšanai Francija lūgusi Komisiju izskatīt finanšu pasākumu savienojamību ar kopējā tirgus prasībām, pamatojoties uz līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu gadījumā, ja atbalsts nebūtu savienojams ar pārstrukturēšanas vadlīnijām. Francija lūdz ievērot, ka kuģu būve ir viena no būtiskām Marseļas ostas veiksmīgas pastāvēšanas funkcijām, tas nozīmē, ka tā ir nepieciešama, lai uzņemtu kuģus, apkoptu tos, kas nepieciešams ostas darbībai, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar kuģošanas drošību un pakalpojumus tūrismam (kruīza kuģu remonts). Francija lūdz ievērot, ka kuģu remonta saglabāšana Marseļas ostā ir Kopienas interesēs, jo tā saskan ar kopējo transporta politiku, kas atbalsta jūras ceļus. Visbeidzot Francija pasvītro stratēģiskos un politiskos iemeslus, kas attaisno kuģu remonta saglabāšanu Marseļas ostā.

(55)

Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē ar “kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai”.

(56)

Pirmkārt, Francijas valsts piešķirtās subsīdijas CMR1 600 000 euro apmērā ir finansiālas priekšrocības, kas sniegtas, izmantojot valsts līdzekļus. Bez tam, valsts resursu kritērijs piemērojams arī ekonomiskajām priekšrocībām, ko sniedz dalībvalstu vietējās vai reģionālās pašvaldības. Sekojoši, pirmais kritērijs par līguma 87. panta 1. punkta piemērošanu attiecas arī uz subsīdijām (katra 630 000 euro apmērā), ko CMR piešķīruši Provansas-Alpu-Kotdazīras reģions, Bušdironas departaments un Marseļas pilsēta.

(57)

Otrkārt, tā kā minētās subsīdijas tika piešķirtas īpaši vienam uzņēmumam, CMR, tad tas attiecas uz kritēriju par selektivitātes piemērošanu Līguma 87. panta 1. punktā.

(58)

Treškārt, trīs reģionālo un vietējo pašvaldību atbalsti, kā arī bezprocentu aizdevums, ko piešķīrusi Francijas valdība, sniedz CMR ekonomiskas priekšrocības, ko tam nebūtu piešķīris privātais sektors. Šie pasākumi, tātad, ir tādi, kas veicina konkurences traucējumus.

(59)

Ceturtkārt, pasākumi attiecas uz kritēriju, pēc kura pasākumam jāskar tirdzniecības apmaiņa, ja atbalsta saņēmējs veic ekonomisku darbību, tai skaitā tirdzniecības apmaiņu starp dalībvalstīm. Tā tas patiešām ir šai gadījumā, kad CMR veic kuģu remontu. Tādā jutīgā sektorā kā kuģu remonts var būt paredzama vismaz potenciāla tirdzniecības apmaiņas skaršana. Šī iespēja patiešām veido pamatu ilgtspējīgas politikas īstenošanai attiecībā uz speciāliem noteikumiem valsts atbalsta piemērošanai kuģu būvē. Šie noteikumi pilnībā attiecas uz kuģu remontu, kas pakļauts tiem pašiem principiem kā kuģu būve. Pie tam savas ģeogrāfiskās pozīcijas dēļ CMR vismaz potenciāli konkurē ar Itālijas un Spānijas kuģu remonta uzņēmumiem.

(60)

Komisija secina, ka valsts sniegtais atbalsts CMR, tāds kā aprakstīts 3. tabulas 1. daļā, kopumā veido valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(61)

Komisija atzīmē arī to, ka Francija nav pakļāvusies tai uzliktajam pienākumam, piemērojot Līguma 88. panta 3. punktu, neveikt plānotos pasākumus pirms procedūra nav nonākusi līdz gala lēmumam (suspensīvā klauzula). Sekojoši atbalsts tiek uzskatīts par nelikumīgu.

(62)

Tā kā CMR darbojas kuģu remonta sektorā, tai sniegtais atbalsts, lai saglabātu tās darbību, attiecas uz speciālo noteikumu piemērošanas lauku par valsts atbalstu kuģu būvei (11). Kopš 2004. gada 1. janvāra šie noteikumi ietverti vadlīnijās valsts atbalstam kuģu būvei, aizstājot noteikumus, kas ietverti regulā par kuģu būvi. Jebkurā gadījumā, saskaņā ar Komisijas paziņojumu par noteikumiem, pēc kuriem nosakāms nelikumīgs valsts atbalsts (12), nelikumīgs atbalsts, tas ir atbalsts, kas veikts pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu, tiks izvērtēts pēc pamata kritērijiem, kas noteikti jebkurā spēkā esošajā aktā atbalsta piešķiršanas datumā. Sekojoši, šai gadījumā ir piemērojama regula par kuģu būvi. Vispusīgas pieejas labā tas, vai Komisija piemērotu regulu par kuģu būvi vai piemērotu vadlīnijas par valsts atbalsta kuģu būvei, kas aizvietojušas regulu (13), jāprecizē, ka tam nav nekādu seku uz slēdzieniem par savienojamības izvērtējumu, jo pamata kritēriji atbalsta izvērtējumam sanācijas un pārstrukturēšanas nolūkā, reģionālajam atbalstam un atbalstam mācībām ir identiski (14).

(63)

Francija lūgusi Komisiju izskatīt finansiālo pasākumu savienojamību ar kopējo tirgu konkrēti, balstoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, liekot ņemt vērā to, ka kuģu remonts ir būtiska darbība, lai nodrošinātu tāda lieluma ostas kā Marseļa veiksmīgu funkcionēšanu.

(64)

Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka, ja remontu pakalpojumi būtu nepieciešami ostas funkcionēšanai, tad šīs darbības būtu jānodrošina ar pašas ostas resursiem, bez nepieciešamības vērsties pēc valsts atbalsta. Bez tam Komisija atļauj īstenot daļu no atbalsta kā atbalstu reģionālajām investīcijām un tādējādi ņem vērā radušās reģionālās problēmas.

(65)

Bez tam regula par kuģu būvi veido specifisku un pilnīgu sektoram piemērojamo noteikumu kopumu, šai gadījumā – kuģu remontu, kas atrodas lex specialis attiecībās ar Līgumu. Atbalsta pieļaušana tieši, piemērojot līgumu, sagrautu mērķus, kuru sasniegšanai izveidoti specifiski un ierobežojoši noteikumi, kas piemērojami šim sektoram.

(66)

Komisija, tātad, nevar izvērtēt minēto atbalstu tieši, pamatojoties uz Līgumu.

(67)

Regulas par kuģu būvi 2. pants nosaka, ka atbalsts, kas piešķirts kuģu remontam, nevar tikt uzskatīts par savienojamu ar kopējo tirgu, ja tas neievēro minētās regulas noteikumus.

(68)

Pēc Francijas ieskatiem, minētais atbalsts ir ar mērķi pārstrukturēt CMR darbību. Saskaņā ar regulas par kuģu būvi 5. pantu atbalsts uzņēmumu sanācijai un pārstrukturēšanai kuģu remonta sektorā var izņēmuma kārtā tikt uzskatīts kā savienojams ar kopējo tirgu, ja vien tas atbilst vadlīniju par pārstrukturēšanu noteikumiem, kā arī īpašiem nosacījumiem, kas definēti iepriekšminētajā 5. pantā.

(69)

Komisija sekojoši izskatīja, vai vadlīnijās paredzētie kritēriji par pārstrukturēšanu tikuši ievēroti.

(70)

Pēc vadlīnijām par pārstrukturēšanu, uzņēmumam, lai tas varētu saņemt atbalstu pārstrukturēšanai, vajag tikt uzskatītam par grūtībās nonākušu šo vadlīniju izpratnē. Kaut arī nav Kopienu definīcijas, Komisija uzskata, ka uzņēmums ir grūtībās, kad tas nav spējīgs ar saviem finanšu līdzekļiem un resursiem, ko tam gatavi sniegt tā īpašnieki/akcionāri un kreditori, apturēt zaudējumus, kas to bez ārējas valsts varas iejaukšanās novedīs pie tikpat kā drošas ekonomiskas nāves īsā vai vidējā termiņā (vadlīniju par pārstrukturēšanu 4. punkts). Par uzņēmuma grūtībām liecina, piemēram, pieaugošs zaudējumu līmenis, apgrozījuma samazināšanās, uzkrājumu veidošanās, spēja saražot vairāk produkcijas nekā prasīts, naudas plūsmas samazināšanās, pieaugošie parādi, finanšu izdevumu pieaugums, kā arī neto apgrozījuma līdzekļu vērtības pavājināšanās, lejupslīde, pat izzušana.

(71)

Jebkurā gadījumā vadlīniju par pārstrukturēšanu 7. punkts nosaka, ka jaunizveidots uzņēmums nav atbilstošs pārstrukturēšanas atbalsta saņemšanai, pat ja tā sākotnējais stāvoklis ir trūcīgs. Tā tas ir arī gadījumā, kad jaunais uzņēmums veidojies pēc iepriekšējā uzņēmuma likvidācijas vai pārņēmis tikai tā aktīvus.

(72)

Jaunizveidotu uzņēmumu izslēgšana no tiesībām izmantot atbalstu pārstrukturēšanai tiek motivēta ar principu, pēc kura uzņēmuma veidošana izriet no lēmuma, pie kā novedusi tirgus situācija. Sabiedrība var tikt veidota tikai tad, ja tai ir iespējas veikt savu darbību attiecīgajā tirgū, vai, citiem vārdiem runājot, tā jau iesākumā ir kapitalizēta un dzīvotspējīga.

(73)

Jauna sabiedrība nevar saņemt atbalstu pārstrukturēšanai, jo, kaut arī tā acīmredzami var sadurties ar iesākuma grūtībām, tā tomēr nav tādu grūtību priekšā, kā to apraksta vadlīnijas par pārstrukturēšanu. Šīs grūtības, kas aprakstītas 70. apsvērumā, saistītas ar sabiedrības vēsturi, jo ir tās darbības aizsākumā. Jaunai sabiedrībai pēc tās rakstura nevar būt šāda veida grūtības.

(74)

Toties jauna sabiedrība var saskarties ar sākotnējiem zaudējumiem, ņemot vērā to, ka tai jāfinansē investīcijas un funkcionēšanas izmaksas, ko aizsākumā var nesegt no tās darbības gūtā peļņa. Šīs izmaksas tomēr saistāmas ar uzņēmuma darbības uzsākšanu un nevis pārstrukturēšanu. Tātad, tās nevar finansēt ar atbalstu pārstrukturēšanai, lai neatņemtu tam specifisko mērķi un ierobežoto darbību.

(75)

Šie vadlīniju par pārstrukturēšanu ierobežojumi attiecas uz jauniem uzņēmumiem, kas radušies pēc eksistējošo uzņēmumu likvidācijas vai vienīgi to aktīvu pārņemšanas. Šādos gadījumos jaunā sabiedrība principā nepārņem iepriekšējo parādus, kas nozīmē to, ka tā nesaskaras ar vadlīnijās par pārstrukturēšanu aprakstītajām grūtībām.

(76)

Uzsākšanas lēmumā Komisija apšaubīja to, ka CMR var saņemt atbalstu pārstrukturēšanai, jo tā likās esam jauna sabiedrība.

(77)

Šai sakarā Komisija atzīmē, ka Francija pieņem, ka CMR pārstāv jaunu juridisku vienību, kas ir no CMdR atšķirīga juridiskā persona.

(78)

Bez tam Komisija uzskata, ka CMR ir jauna ekonomiska vienība, atšķirīga no CMdR. Tiesa, CMR turpina veikt tā paša veida saimniecisko darbību kā CMdR (kuģu remonts). Tomēr, ir neiespējami izdarīt secinājumu, ka CMR atbilst tai pašai ekonomiskajai vienībai kā CMdR. Gluži pretēji, Komisija uzskata, ka pārņemšana iezīmēja pārtraukumu kontinuitātē starp vecajām un jaunajām darbībām, kaut arī CMR pārņēma aktīvus un komercijas pamatus, kā arī personālu un dažus izdevumus, kas saistīti ar likumdošanu par sociālo apdrošināšanu, un darbojas tai pašā saimnieciskajā sektorā kā CMdR. Fakts, ka pārņemšana nav uzlikusi pienākumu kārtot parādsaistības par agrāko darbību, liecina par šīs kontinuitātes pārtraukumu. Tātad, CMD neatradās tai pašā finansiālajā situācijā kā CMdR. Šai sakarā nepieciešams precizēt, ka šīs situācijas izcelsme – tas, vai priekšgājējs apmaksājis parādus, vai tas, ka parādu nav bijis, šai gadījumā nav svarīgi. Patiesā CMR situācija tai brīdī, kad tas sāka darboties, var tikt aprakstīta kā jauns aizsākums. Kontinuitātes pārtraukumu apliecina arī fakts, ka neviens no aizsāktajiem darbiem nav ticis pārņemts, visi aizsāktie darbi tika pabeigti un piegādātājiem samaksāts pirms CMdR atzina sevi par maksātnespējīgu.

(79)

Tātad, jāsecina, ka CMR patiešām ir jauna sabiedrība.

(80)

Patiešām, Francija šo secinājumu neapstrīd. Tā tomēr liek ņemt vērā, ka, būdama jauna sabiedrība, CMR saduras ar grūtībām, kas ļauj viņu pielīdzināt jau eksistējušajai sabiedrībai, jo šo grūtību cēlonis saistīts ar personāla un sociālo izmaksu pārņemšanu.

(81)

Attiecībā uz šo argumentu Komisija atzīmē, ka CMR neatbilst grūtībās esoša uzņēmuma pazīmēm tā, kā tās aprakstītas vadlīniju par pārstrukturēšanu 70. apsvērumā. Tā vienkārši saduras ar normālām uzņēmuma izmaksām un normāliem sākuma zaudējumiem tā iemesla dēļ, ka investīciju projekts ir tikai savā sākuma stadijā.

(82)

Komercsabiedrības darbības uzsākšanas izmaksas ir neizbēgamas un nav saistītas ar sabiedrības vēsturi. CMR būtu šāda paša veida izdevumi, ja akcionāri būtu nolēmuši izveidot pilnīgi neatkarīgu sabiedrību no iepriekšējās ar darbību kuģu remontā, šāda hipotēze neizbēgami izraisītu darbības uzsākšanas izmaksas, proti, mašīnu iepirkšanu, darbā pieņemšanu un personāla apmācību utt.

(83)

Komisija it īpaši uzskata, ka personāla pārņemšana ar nemainīgiem nosacījumiem, tādiem kā kvalifikācija, atalgojums un darba stāžs un zināmas sociālas saistības (apmaksātie atvaļinājumi, “aiziešana no darba azbesta dēļ”) ir vienkāršas Francijas sociālās likumdošanas sekas (15) (salīdzināmas ar daudzās citās valstīs pastāvošām), par ko investors zināja. Citiem vārdiem sakot, bija jāņem vērā visas ar iegādātajiem aktīviem saistītās izmaksas, nosakot pirkšanas cenu.

(84)

Bez tam Komisija atzīmē, ka CMR pārņemtais personāls ir daļa no pārņemtajiem aktīviem un neietilpst izdevumos. Patiešām, šai pārņemšanai būtu jāatvieglo CMR ienākšana tirgū, jo tā atbrīvota no izdevumiem par darbā pieņemšanu un jauna personāla apmācību.

(85)

Francija liek ņemt vērā, ka CMR ir grūtībās nonācis uzņēmums, jo veic tā paša tipa darbību, ko CMdR un tāpēc, ka tai jāievēro Francijas likumdošanas par sociālo apdrošināšanu uzliktie pienākumi, kas nāk mantojumā no CMdR izdevumiem.

(86)

Visbeidzot Francija liek ņemt vērā CMdR grūtības, kas saistītas ar tās veikto darbību. Tā tomēr atzīmē, ka vienas kuģu remonta sabiedrības pastāvēšana Marseļā atbilst tirgus vajadzībām. Nepārprotams ir tas, ka CMR patiešām ir vienīgā sava veida kuģu remonta sabiedrība Marseļā, kopš slēgtas Marine Technologies un Travofer. Tāpēc faktam, ka CMR veic kuģu remontu darbību, nevajadzētu būt tās finansiālo grūtību cēlonim un radīt nepieciešamību pēc pārstrukturēšanas.

(87)

Noslēgumā Komisija atzīmē, ka CMR nav pārņēmusi CMdR pasīvu daļu, kas apstiprinātu to, ka tā turpina agrāko nodarbošanos ar kuģu remontu. CMR ir jaunizveidota sabiedrība, kas, starp citu, neatrodas grūtībās vadlīniju par pārstrukturēšanu izpratnē. Komisija uzskata, ka atbalsts investīcijām varētu labāk atbilst pārējo iespējamo finansiālo grūtību risināšanai, ar kurām saskartos CMR.

(88)

Pēc Komisijas prakses kopš vadlīniju par pārstrukturēšanu stāšanās spēkā 1999. gadā par “jaunu” sabiedrība uzskatāma divu gadu laikā pēc tās izveidošanas. Šai sakarā Komisija atzīmē, ka CMR tika izveidota 2002. gada 20. jūnijā kā jauna sabiedrība. Saistošais juridiskais lēmums piešķirt atbalstu CMR tika pieņemts 2002. gada 26. jūnijā, tas ir, divu gadu laikā kopš tās izveidošanas.

(89)

Komisija secina, ka CMR nevar saņemt atbalstu pārstrukturēšanai. Turpmākajos apsvērumos Komisija izskata jautājumu, vai Francijas sniegtā informācija varēja kliedēt pārējās šaubas, ko tā tika izteikusi uzsākšanas lēmumā par atbalsta atbilstību citiem nosacījumiem atbalstam par pārstrukturēšanu. Komisijas slēdzieni par šiem nosacījumiem tiks attiecināti uz hipotēzi, ja CMR nebūtu jauna sabiedrība, bet sabiedrība, kas nonākusi finansiālās grūtībās un, tātad, tiesīga saņemt atbalstu pārstrukturēšanai.

(90)

Rūpējoties par vispusīgu jautājuma apskatīšanu, Komisija atzīmē, ka minētie pasākumi nevar tikt kvalificēti kā atbalsts sanācijai. Noteikumi par atbalsta sanācijai saņemšanu ir identiski tiem, kas attiecas uz pārstrukturēšanu. Saskaņā ar vadlīniju par pārstrukturēšanu 7. punktu jaunās sabiedrības tiek izslēgtas no sanācijas palīdzības saņēmējiem. Sekojoši, CMR kā jauna sabiedrība neatrodas grūtībās vadlīniju par pārstrukturēšanu izpratnē un nevar saņemt šī veida atbalstu.

(91)

Pēc vadlīnijām par pārstrukturēšanu atbalsta piešķiršanai jātiek pakārtotai pārstrukturēšanas plānam, kas izstrādāts, lai saprātīgos termiņos atjaunotu ilgtspējīgu uzņēmuma dzīvotspēju, pamatojoties uz reālistiskām hipotēzēm par turpmākās ekspluatācijas nosacījumiem, kas ļautu uzņēmumam darboties paša spēkiem. Šis mērķis galvenokārt jāsasniedz ar iekšējiem pasākumiem, proti, atmetot tās darbības, kas pat pēc pārstrukturēšanas tai nestu deficītu.

(92)

Komisijai bija šaubas, jo Francija nebija aprakstījusi strukturālās grūtības, no kurām izkļūt palīdzētu pārstrukturēšana, toties bija aprobežojusies ar paziņojumu, ka CMR grūtības galvenokārt izriet no CMdR bankrota. Tāpēc Komisija apšaubīja to, ka CMR būtu šādas grūtības un ka uzņēmuma plāns spētu atjaunot tās dzīvotspēju.

(93)

Francija paskaidroja, ka CMR grūtības ir saistītas ar Cammell Laird komerciālo politiku, kas centās pārorientēt Marseļas kuģu remonta sabiedrības uz kuģu pārbūvi. Šī pārorientēšanās beidzās ar tradicionālo klientu zaudēšanu kuģu remonta sektorā. Lai padarītu uzskatāmu šo faktu, Francija paziņoja, ka CMdR turpināja nodarboties ar kuģu remontu, kaut arī ierobežotā apmērā, un brīdī, kad tā pārtrauca darboties, pasūtījumu saraksts bija pilnīgi tukšs.

(94)

No tā Komisija secina, ka CMR grūtību cēlonis ir pati kuģu remonta tirgus situācija, ko raksturo pasūtījumu samazināšanās un nepieciešamība atjaunot uzticību šai darbībai, kurai kaitējumu nodarījusi iepriekšējā operatora īstenotā politika.

(95)

Komisija secina arī, ka uzņēmuma plāns, par ko ziņojusi Francija, varētu atjaunot saprātīgos termiņos CMR dzīvotspēju. Tomēr tā uzskata, ka piemērotākais instruments šī veida grūtību novēršanai būtu atbalsts investīcijām.

(96)

Komisija apšauba arī to, ka CMR veiktu reālu un neatgriezenisku tās jaudas samazināšanu, kā to prasa regulas par kuģu būvi 5. panta 1. punkta otrā daļa.

(97)

Šī jaudas samazināšana jāsaista ar sniegtā atbalsta summu, slēgtās iekārtas jāizmanto likumā paredzētajā kārtībā kuģu būves, remonta vai pārbūves darbībām līdz atbalsta saņemšanas datumam un tām jāpaliek slēgtām vismaz desmit gadus, sākot no Komisijas piekrišanas atbalsta saņemšanai. Bez tam, netiks ņemta vērā citu tās pašas dalībvalsts uzņēmumu darbības jaudas samazināšanās, ja vien minētās jaudas samazināšana atbalsta saņēmējam uzņēmumam nav iespējama, neapdraudot tā pārstrukturēšanas plāna dzīvotspēju. Visbeidzot, nepieciešamās jaudas samazināšanas apjoms tiks noteikts, vadoties no reālā ražošanas līmeņa pēdējos piecos gados pirms pārstrukturēšanas.

(98)

Pirmkārt, attiecībā uz Francijas argumentu, pēc kura jaudas samazināšana notiks sakarā ar pārējo Marseļas kuģu būves rūpnīcu (Marine Technologie un Travofer) slēgšanu, Komisija uzskata, ka saskaņā ar regulas par kuģu būvi 5. panta 2. punktu, šī slēgšana nav jāņem vērā, jo tā skar citus uzņēmumus, nevis atbalsta saņēmēju, izņemot gadījumu, kad jaudas samazināšana nebūtu iespējama, neapdraudot pārstrukturēšanas plāna dzīvotspēju.

(99)

Šai gadījumā Marine Technologie un Travofer ir juridiski nošķirtas vienības no CMR un to slēgšana ir no tā neatkarīga notikuma, proti, mātes sabiedrības, Cammell Laird bankrota sekas. Bez tam Francija nav apstiprinājusi, ka jaudas samazināšana apdraudētu CMR uzņēmuma plāna dzīvotspēju.

(100)

Tāpēc Komisija nevar pieņemt šo argumentu kā attaisnojošu CMR jaudas samazināšanai.

(101)

Otrkārt, tikuši minēti vairāki punkti, kas varētu būt svarīgi jautājuma atrisināšanai par nevajadzīgiem konkurences izkropļojumiem (sk. 48. un 51. apsvērumus).

(102)

Komisija vispirms raugās, lai vadlīnijas par pārstrukturēšanu principā atbrīvotu MVU no nepieciešamības, kāda ir atbalsta saņēmējiem, mazināt nevēlamās atbalsta sekas attiecībā uz konkurentiem, izņemot pretējus nosacījumus noteikumos par valsts atbalstu īpašā sektorā. Tātad, pastāv šādi noteikumi regulā par kuģu būvi, kas neparedz MVU izņēmumu.

(103)

Tāpat fakts, ka citi kuģu remonta uzņēmumi reģionā nekonkurē ar CMR, nav izšķirošs. Regula par kuģu būvi pieņem, ka sektorā piešķirtais atbalsts pārstrukturēšanai ietekmē konkurenci, un tāpēc nepieļauj nekādu elastību, vadoties no konkrētās tirgus situācijas, kas būtu pretēja vadlīniju par pārstrukturēšanu 36. punktam. Atbalsta saņēmējam jāveic pasākumi, kas ļautu samazināt tā jaudu, un tas jādara, saskaņojot šos pasākumus ar saņemto atbalstu. Šie stingrākie noteikumi kuģu būves sektorā attaisnojami ar ražošanas jaudu neatbilstību tirgum. Kuģu remonts tāpat kā citi jutīgi sektori pakļauts tiem pašiem noteikumiem un principiem kā kuģu būve, pamatojoties uz šo pašu iemeslu.

(104)

Visbeidzot Komisija atzīmē, ka CMdR personāls 1996. gadā, kad sākās grūtības, bija 310 darbinieki. Kad CMR pārņēma CMdR aktīvus, tajā bija 132 darbinieki. Personāla samazināšana tātad notikusi CMdR ietvaros un notikusi pirms atbalsta pārstrukturēšanai piešķiršanas CMR. Tā nevar tikt uzskatīta kā pasākums, kas mazina konkurences izkropļojumus.

(105)

Attiecībā uz argumentu par jaudas samazināšanu, pateicoties “aiziešanai no darba azbesta dēļ”, jaunākā informācija (2004. gada janvāris) norāda, ka tas attiecas uz 58 darbiniekiem laika periodā no 2002. līdz 2004. gadam. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka vismaz daļu no šiem darbiniekiem aizvietos (30, kā minēts 2003. gada 6. marta vēstulē).

(106)

Visi šie dati nav ļāvuši novērst Komisijas šaubas par to, vai CMR veicis patiesu un neatgriezenisku tās jaudas samazināšanu proporcionālu sniegtajam atbalstam. Jebkurā gadījumā, pat ja CMR varētu saņemt atbalstu kā grūtībās nonācis uzņēmums, šis atbalsts nebūtu savienojams ar regulu par kuģu būvi.

(107)

Saskaņā ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu, atbalsta summa un intensitāte jāierobežo līdz stingram minimumam, kas nepieciešams, lai pieļautu pārstrukturēšanu, balstoties uz uzņēmuma finansiālajām iespējām. Atbalsta saņēmējam ievērojamā mērā jāpiedalās pārstrukturēšanā ar paša līdzekļiem vai ārējo finansējumu, kas iegūts ar tirgus nosacījumiem.

(108)

Komisija apšaubīja, vai izpildīts šis nosacījums, jo pieejamie finanšu resursi – valsts un privātie – bija lielāki par deklarētajiem nepieciešamajiem. Francija atbildēja, ka valsts un privātais atbalsts 5 930 000 apmērā sedz, no vienas puses, pārstrukturēšanas izmaksas (3 649 494 euro) un, no otras puses, daļu no nepieciešamajiem apgrozījuma līdzekļiem, kas pārsniedza pārstrukturēšanas vajadzības.

(109)

Šai sakarā Komisija bija uzdevusi noteikt neto subsīdijas ekvivalentu aizdevumam CMR. Komisijas ziņojums par standartlikmes noteikšanas metodi un tās aktualizāciju nosaka, ka standartlikme var tikt palielināta īpaša riska apstākļos. Komisija secina, ka, ja CMR sadūrās ar grūtībām, kas prasīja pārstrukturēšanu, kas ir Francijas aizstāvētais arguments un kuram Komisija nepiekrīt, tad patiešām šeit pastāv īpašs risks. Neviens privātais aizdevējs nedotu CMR aizdevumu ar šādiem nosacījumiem, tas ir bezprocentu aizdevumu bez jebkādām garantijām. Tāpēc aizdevums kopumā ir atbalsts. Kopējā atbalsta summa, tātad ir 3 490 000 euro.

(110)

Finansiālās vajadzības, kas deklarētas kā pārstrukturēšanai nepieciešamas, ir 3 649 494 euro. Atbalsts sasniedz 3 490 000 euro, privātsektora atbalsts tā saņēmējam pārstrukturēšanai sastāda 159 494 euro. Tātad, atbalsta saņēmēja ieguldījums nav ievērojams, pretēji tam, ko prasa vadlīnijas par pārstrukturēšanu.

(111)

Komisija secina, ka pat ja CMR būtu grūtībās nonācis uzņēmums, kas var saņemt atbalstu pārstrukturēšanai, proporcionalitātes kritērijs nav ievērots un atbalsts nav savienojams ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu.

(112)

Uzsākšanas lēmumā Komisija izskatīja pasākumus no 1999. gadā pieņemto vadlīniju par pārstrukturēšanu viedokļa. Šo pieeju Francija savā atbildē uz minēto lēmumu neapstrīd. Jāatzīmē, ka regula par kuģu būvi savā 5. pantā atsaucas uz Kopienu 1994. gada vadlīnijām (16) par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu sanācijai un pārstrukturēšanai (turpmāk “1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu”), ko 1999. gadā aizvietoja jaunās vadlīnijas par pārstrukturēšanu. Komisija tomēr uzskata, ka pat ja šīs 1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu tika piemērotas, augstākminētie apsvērumi nebūtu citādi. Pirmkārt, jauna sabiedrība nevar pēc savas dabas būt grūtībās nonācis uzņēmums. Pat ja 1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu ir mazāk izvērstas, tās it īpaši definīcijā par grūtībās nonākušu uzņēmumu skaidri norāda uz to, ka sanācija un pārstrukturēšana skar eksistējošus, nevis jaunizveidotus uzņēmumus. Otrkārt, kritērijs par atbalsta ierobežošanu līdz minimumam pastāvēja jau 1994. gada vadlīnijās par pārstrukturēšanu (17) un tas šajā gadījumā nav ievērots.

(113)

Atbalsts sekojoši nav savienojams ar 1994. gada vadlīniju par pārstrukturēšanu piemērošanu.

(114)

Reģionālā atbalsta investīcijām savienojamība ar kopējā tirgus nosacījumiem noteikta regulas par kuģu būvi 7. pantā. Pirmkārt, pasākumiem jāattiecas uz reģionu, kas norādīts Līguma 87. panta 3. punkta a) vai c) apakšpunktos. Otrkārt, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt šai regulā noteiktos griestus. Treškārt, tiem jābūt pasākumiem, kas vērsti uz atbalstu investīcijām ar mērķi uzlabot vai modernizēt būvlaukumus, lai kāpinātu esošo iekārtu produktivitāti. Ceturtkārt, atbalsts nevar būt saistīts ar būvlaukumu finansiālu pārstrukturēšanu. Piektkārt, atbalstam jāierobežojas ar atbalstāmiem izdevumiem Kopienu vadlīniju izpratnē par valsts atbalstu reģiona attīstībai (18) (turpmāk “reģionālā atbalsta vadlīnijas”).

(115)

Marseļas reģions ir zona, kas var saņemt atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar regulu par kuģu būvi un reģionālo atbalstu karti, ko pieņēmusi Komisija, neto atbalsts šajā reģionā nevar pārsniegt 12,5 % (19).

(116)

Saskaņā ar reģionālā atbalsta vadlīniju 4.5 punktu, atļautie izdevumi atbalstam izteikti kā viendabīgs izdevumu kopums, kas atbilst šādām investīcijām: zeme, ēkas un ekipējums. Saskaņā ar minēto vadlīniju 4.6 punktu, atļautie izdevumi var attiekties arī uz dažām kategorijām nemateriālo ieguldījumu.

(117)

2004. gada 29. jūnija vēstulē Francija aprakstīja šādus CMR ieguldījumus, kas var saņemt reģionālo atbalstu: noliktavu uzkrājumi, ieguldījumi aprīkojumā un ēkās. Tā kā tie sedz ekspluatācijas izmaksas, izdevumi saistīti ar noliktavām nevar saņemt sākotnējo investīciju atbalstu. Komisija 5. tabulā apraksta izdevumus, ko tā uzskata par atļautiem kā sākuma investīcijas.

5. tabula

Atļautie izdevumi (20), kas var saņemt atbalstu kā reģionālas investīcijas

(118)

Komisija pieļauj, ka šīs investīcijas veicina CMR uzņēmuma plāna īstenošanu, kā tas aprakstīts 20. apsvērumā, un tādējādi būvlaukuma uzlabošanu un modernizāciju ar mērķi palielināt produktivitāti. Šīs investīcijas atbilst vienotu izmaksu kopumam: investīcijas ēkās (5. tabulas 5. punkts) un investīcijas ekipējumā (5. tabulas 1.-4. punkti).

(119)

Noslēgumā kopējie atļautie izdevumi reģionālajam atbalstam sasniedz 421 108 euro (401 152 euro aktualizētā vērtība, bāzes gads – 2002, aktualizācijas likme – 5,06 %).

(120)

Maksimālā atļautā neto atbalsta intensitāte ir 12,5 %, (kas atbilst šai gadījumā 18,9 % bruto (21)). Sekojoši pieļaujamais atbalsts sasniedz 75 737 euro.

(121)

Komisija nonāk pie slēdziena, ka atbalsts CMR daļēji var tikt atļauts kā sākuma investīciju atbalsts līdz 75 737 euro apmērā.

(122)

Komisija atzīmējusi, ka daži izdevumi, ko CMR uzrāda savā uzņēmuma plānā attiecas uz apmācību. Atbalsts sniegts pēc Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas EK Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (22) (turpmāk “regula par atbalstu mācībām”) stāšanās spēkā.

(123)

Komisija pieņēma regulu par atbalstu mācībām, šai sakarā vadoties no Padomes 1998. gada 7. maija Regulas (EK Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (23). Regula par atbalstu mācībām kā vēlāka norma izdara grozījumus regulā par kuģu būvi, kas pati par sevi neparedz iespēju sniegt atbalstu apmācībai kuģu būves jomā. Regula par atbalstu mācībām 1. pantā nosaka, ka tas piemērojams atbalstam mācībām visos sektoros, kas ietver to, ka piemērojams arī kuģu būves sektoram.

(124)

Regula par atbalstu mācībām nosaka, ka individuāls atbalsts ir savienojams ar kopējo tirgu, ja atbilst visiem paredzētajiem nosacījumiem, proti, ja tas nepārsniedz maksimālā pieļaujamā atbalsta intensitāti un ja tas sedz atļautās izmaksas, piemērojot 4. panta 7. punktu.

(125)

Francija aprakstījusi nepieciešamību pēc apmācības CMR kā specifiskas mācības 20 CMR darbiniekiem gadā un 50 CMR darba apakšlīguma izpildītāju darbiniekiem gadā. Komisija atzīmē, ka regulas par atbalstu mācībām 2. pants nosaka specifiskas mācības kā tādas, kas tieši un galvenokārt domātas patreizējam vai nākamajam ieņemamajam postenim atbalsta saņēmēja uzņēmumā, tas ir – CMR. CMR darba apakšlīguma veicēju apmācība nenotiek ieņemamajiem posteņiem CMR, līdz ar to tie nevar saņemt atbalstu apmācībai, kas domāts CMR. Bez tam Francija nav iesniegusi Komisijai nekādas garantijas tam, ka apmācība CMR darba apakšlīguma izpildītājiem pilnībā nonāks līdz viņiem, jo CMR ir tikai šī atbalsta līdzeklis. Šo iemeslu dēļ Komisija nevar uzskatīt atbalstu par netieši CMR darba apakšlīguma veicējiem sniegtu atbalstu. Tā kā Francija neatbildēja uz Komisijas jautājumu par izdevumu sadalījumu apmācībai starp CMR un darba apakšlīguma veicējiem, Komisija noteiks šos attaisnotos izdevumus pēc proporcionalitātes principa.

(126)

Kopējās apmācības izmaksas, ko uzrāda Francija, sasniedz 896 000 euro. Proporcionāli izdevumi 20 CMR darbiniekiem veido 256 000 euro. Komisija uzskata, ka šie izdevumi var saņemt atbalstu mācībām.

(127)

Saskaņā ar regulas par mācībām 4. pantu, mazo un vidējo reģionos atrodošos uzņēmumu gadījumā saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalsta intensitāte specifisku mācību projektos nevar pārsniegt 40 %.

(128)

Sekojoši, atbalsta mācībām kopējā summa sasniedz 102 400 euro.

(129)

Komisija nonāk pie slēdziena, ka CMR sniegtais atbalsts var tikt atļauts daļēji kā atbalsts mācībām, nepārsniedzot summu 102 400 euro.

(130)

Komisija secina, ka Francija nelikumīgi īstenojusi atbalstu 3 490 000 euro apmērā, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Pamatojoties uz šī atbalsta izvērtējumu, Komisija secina, ka šis atbalsts kā atbalsts CMR pārstrukturēšanai nav saderīgs ar kopējo tirgu, jo neatbilst nosacījumiem, ko paredz regula par kuģu būvi un vadlīnijas par pārstrukturēšanu. Tomēr Komisija uzskata, ka šis atbalsts ir daļēji saderīgs ar kopējo tirgu kā reģionālais atbalsts ieguldījumiem regulas par kuģu būvi 7. panta izpratnē un atbalsts mācībām regulas par atbalstu mācībām izpratnē. Starpība starp jau izmaksāto summu (3 490 000 euro) un saderīgo summu (75 737 euro + 102 400 euro = 178 137 euro), ir 3 311 863 euro, kas jāatmaksā,

a)

75 737 euro ir saderīgi ar kopējo tirgu kā reģionālais atbalsts ieguldījumiem saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta e) apakšpunktu;

b)

102 400 euro ir saderīgi ar kopējo tirgu kā atbalsts mācībām saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu;

c)

3 311 863 euro nav saderīgi ar kopējo tirgu.

20.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/46

(1)

2003. gada 6. un 29. martā Komisija saņēma divas sūdzības par 2001. gada 18. oktobra Likuma Nr. 383 pagarināšanu dažās Itālijas pašvaldībās, ko 2002. gadā nopietni skārušas dabas katastrofas.

(2)

2003. gada 20. martā Komisija lūdza Itālijas iestādēm informāciju par pagarinājumu. Pēc 2003. gada 2. un 21. maija lūgumiem pagarināt atbildes termiņu Itālijas iestādes atbildēja 2003. gada 10. jūnijā. Otru vēstuli no Itālijas iestādēm Komisija saņēma 2003. gada 4. jūlijā.

(3)

Tā kā atbalsta shēma stājās spēkā pirms Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas saskaņā ar Līguma 87. pantu et seq, atbalsta shēmu ierakstīja nepaziņotā atbalsta reģistrā ar Nr. NN 58/03.

(4)

Ar 2003. gada 17. septembra vēstuli Komisija informēja par savu lēmumu sākt procedūru attiecībā uz konkrēto pasākumu saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punktu. Lietu reģistrēja ar Nr. N 57/2003. Komisijas lēmumu sākt procedūru publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), un ieinteresētās puses tika uzaicinātas iesniegt savas piebildes.

(5)

Ar 2003. gada 23. oktobra vēstuli Itālijas iestādes lūdza pagarināt piebilžu iesniegšanas termiņu. Ar 2003. gada 5. novembra un 16. decembra vēstulēm Komisija attiecīgi piekrita lūgumam un nosūtīja atgādinājumu.

(6)

Itālija nosūtīja savas piebildes ar 2004. gada 18. februāra vēstuli, ko saņēma 23. februārī, un ar 2004. gada 10. septembra vēstuli, ko saņēma 15. septembrī. No ieinteresētām trešajām pusēm piebildes nesaņēma.

(7)

5. panta e) apakšpunkts 2002. gada 24. decembra Likuma dekrētā Nr. 282, ko konvertēja likuma noteikumā ar 2003. gada 21. februāra Likumu Nr. 27, paplašina un attiecina 2001. gada 18. oktobra Likuma Nr. 383 4. panta 1. punktā paredzētos labumus tikai uz uzņēmumiem, kas investē pašvaldībās, ko nopietni skārušas dabas katastrofas 2002. gadā. To paskaidroja Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrija Ieņēmumu aģentūras 2003. gada 31. jūlija Apkārtrakstā Nr. 43/E. Attiecīgās pašvaldības atrodas apgabalos, kas definēti šādos dokumentos:

(8)

Konkrētajās pašvaldībās bija arī jāizdod evakuācijas rīkojumi vai rīkojumi par satiksmes aizliegumu uz galvenajiem pieļuves ceļiem pašvaldībām.

(9)

Komisija no rakstiem avīzēs uzzināja, ka to pašvaldību saraksts, ko skāruši ārkārtas laika apstākļi Ligūrijā, Lombardijā, Pjemontē, Veneto, Friuli Venēcijā-Džūlijā un Emīlijā-Romanjā, bija sastādīts ar premjerministra 2003. gada 28. maija rīkojumu, ko publicēja 2003. gada 3. jūnijāItālijas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 126.

(10)

Pasākums, ar kuru pagarināja 2001. gada 18. oktobra Likumu Nr. 383, stājās spēkā 2003. gada 23. februārī, dienā pēc 2003. gada 21. februāra Likuma Nr. 27 publicēšanas 2003. gada 22. februāraItālijas Oficiālā Vēstneša Nr. 44 parastajā papildinājumā Nr. 29.

(11)

Shēma ir paredzēta, lai veicinātu investīcijas dabas katastrofu skartajos apgabalos, kā uzskaitīts 7. pantā minētajos premjerministra dekrētos.

(12)

Tiesīgs pretendēt ir jebkurš uzņēmums jebkurā sektorā, kas investējis pašvaldībās, ko skārušas dabas katastrofas. Ieņēmumu aģentūras 2003. gada 31. jūlija Apkārtrakstā 43/E ir precizēts, ka shēmas mērķis ir veicināt investīcijas no to uzņēmumu puses, kuri nopietno grūtību dēļ, ko radījušas dabas katastrofas to atrašanās vietas pašvaldībās, ir tieši vai netieši cietuši finansiālu kaitējumu. Tajā ir arī apgalvots, ka uzskata, ka tāds kaitējums skāris lielāko daļu uzņēmumu kādā pašvaldībā tikai tad, ja:

Atbilstīgi konkrētajam apkārtrakstam pārējos gadījumos atbalsts ir paredzēts tikai uzņēmumiem, kas atrodas uz piekļuves ceļiem vai ēkās, uz ko attiecas iepriekš minētie pasākumi.

(13)

Konkrētais pasākums pagarina 2001. gada 18. oktobra Likumu Nr. 383 līdz otrajam nodokļu gadam pēc esošā, kas ietver 2001. gada 25. oktobri, un ir ierobežots līdz investīcijām, kas ieguldītas līdz 2003. gada 31. jūlijam. Saskaņā ar likumu to investīciju daļu, kas ieguldīta pēc 2001. gada 1. jūlija un atbilst 50 % investīciju, un pārsniedz investīciju vidējo līmeni iepriekšējos piecos gados, var kompensēt ar uzņēmumu un pašnodarbināto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Vidējā līmeņa aprēķinā neiekļauj investīcijas, kas ieguldītas tajā gadā, kad investīcijas bija vislielākās. Nekustamā īpašuma investīciju gadījumā pagarinājums attiecas uz investīcijām, kas ieguldītas līdz trešajam nodokļu gadam pēc tā, kurš ietver 2001. gada 25. oktobri, un ne vēlāk kā 2004. gada 31. jūlijā.

(14)

Shēmas mērķis ir veicināt investīcijas jaunās rūpnīcās un jaunās ēkās, esošo uzņēmumu paplašinājumos, atjaunošanā un modernizēšanā, pabeidzot apturētu darbu un iepērkot jaunas iekārtas.

(15)

Lēmumā sākt formālu izmeklēšanas procedūru (turpmāk – “lēmums sākt procedūru”) konkrēto pasākumu izskatīja, lai pārbaudītu, vai to var atbrīvot saskaņā ar 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu kā atbalstu, kas paredzēts dabas katastrofu vai ārkārtas notikumu radīta kaitējuma labošanai.

(16)

Komisija arī apsvēra, vai pasākums var pretendēt uz Līguma 87. panta 3. punkta a) un/vai c) apakšpunktā paredzētajām atkāpēm, ievērojot pamatnostādnes par valsts reģionālo atbalstu (3), Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (4) (MVU) un noteikumus, kas paredzēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības sektorā (5), un noteikumus, kas paredzēti pamatnostādnēs par zivsaimniecībām un akvakultūrai paredzēta valsts atbalsta izskatīšanu (6).

(17)

Kas attiecas uz atkāpi saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Komisija, sākot procedūru, pauda bažas par to, vai atbalsts bija paredzēts tikai konkrēto dabas katastrofu radītā zaudējuma labošanai, izslēdzot jebkuru pārkompensāciju par nodarīto kaitējumu individuālo saņēmēju līmenī. Tāpēc nebija iespējams atļaut pasākumu kā atbalstu, lai labotu dabas katastrofu vai jebkura cita ārkārtas notikuma radīto kaitējumu.

(18)

Itālijas iestādes nenorādīja dabas katastrofu radītā tiešā materiālā kaitējuma apjomu. Tās paskaidroja, ka shēmas pamatā ir makroekonomiskais kaitējuma jēdziens, pamatojot šādu pieeju ar to, ka nav bijis iespējams noteikt kaitējuma apjomu katra uzņēmuma līmenī, nepalēninot procedūru un nepadarot to neefektīvāku.

(19)

Tādējādi savā lēmumā sākt procedūru Komisija uzskatīja, ka Itālijas iestāžu iesniegtā informācija nenorāda, ka izskatāmais pasākums, ņemot vērā tā raksturu un darbības režīmu, bijis paredzēts dabas katastrofu radītā kaitējuma labošanai. Tā nespēja secināt no darbības režīma, ka:

(20)

Kas attiecas uz Līguma 87. panta 3. punkta a) un/vai c) apakšpunkta atkāpju pieļaujamību, Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu apsvēra, vai pasākums par pretendēt uz atbrīvojumu kā investīciju atbalsts.

(21)

Attiecībā uz atkāpēm Komisija vispirms pauda bažas par to, vai saskaņā ar shēmu pieejamais atbalsts tiek piešķirts tikai apgabalos, kas tiesīgi uz reģionālo atbalstu saskaņā ar Itālijas reģionālo atbalstu karti par periodu no 2000. līdz 2006. gadam. Tā arī šaubījās, vai:

(22)

Atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu Itālija nosūtīja turpmāku informāciju kopā ar savām piebildēm, kuru galvenie punkti ir apkopoti šeit zemāk.

(23)

Itālijas iestādes uzsvēra, ka teritorija, uz ko attiecas pasākums, ietver pašvaldības, kuras uzskaitītas premjerministra 2002. gada 29. oktobra, 31. oktobra un 8. novembra dekrētos. Saskaņā ar 2002. gada 29. oktobra Dekrēta 1. pantu atbalsts bija jāpiešķir tikai tajās pašvaldībās, kuras skāruši plūdi un kurās izdoti evakuācijas rīkojumi vai rīkojumi par satiksmes aizliegšanu uz galvenajiem piekļuves ceļiem. Tādas pašvaldības bija uzskaitītas premjerministra Rīkojumā Nr. 3290.

(24)

Attiecībā uz šaubām par to, vai atbalsta saņēmēji bija uzņēmumi, kas cietuši kaitējumu, un vai tādu kaitējumu bija nodarījusi tikai dabas katastrofa, Itālijas iestādes atbildēja, ka uzskata, ka kaitējums skāris lielāko daļu nodokļu maksātāju kādā pašvaldībā tikai tad, ja:

(25)

Tāpēc Itālijas iestādes secināja, ka galvenie atbalsta saņēmēji tik tiešām bija uzņēmumi, kuri cietuši kaitējumu un kuru darbības vieta atradās pie ceļiem vai ēkās, ko skāra iepriekš minētie evakuācijas rīkojumi.

(26)

Turklāt, kas attiecas uz saikni starp ciesto kaitējumu un piešķirto atbalstu, Itālijas iestādes uzskatīja, ka Līgums neizslēdza iespēju ņemt vērā vispārējo kaitējumu kādā apgabalā. Minēto shēmu pamatoja uz makroekonomisku jēdzienu par kaitējuma līmeni, jo efektivitātes un ātruma prasības neļāva atsevišķi novērtēt katran uzņēmumam nodarīto kaitējumu. Tāpēc Itālijas iestādes izmantoja makroekonomiskos datus, lai pierādītu, ka shēmai piešķirtais budžets bija daudz mazāks par kaitējuma apjomu.

(27)

Itālijas iestādes arī uzsvēra, ka vairākos gadījumos Komisija bija atļāvusi ar atbalstu palīdzēt kāda konkrēta sektora atjaunošanai vai kompensēt netiešākus kaitējuma veidus.

(28)

Ar 2004. gada 10. septembra vēstuli tās apstiprināja, ka pasākuma pamatā bijusi makroekonomiska pieeja, kaut gan uzņēmumiem bijis pieprasīts uzrādīt sertifikātus vai ziņojumus, lai pārbaudītu katra saņēmēja ciesto faktisko kaitējumu. Nodokļu iestādes vēlāk varēja veikt vajadzīgās pārbaudes. Sertifikātos bija jābūt pierādījumiem, ka uzņēmumam bija tiesības saņemt atbalstu, pamatojoties uz tā atrašanās vietu tiesīgā apgabalā. Uzņēmumiem bija arī jāapliecina, ka atbalsts nepārsniedz ciesto kaitējumu un ka nav pārkompensācijas.

(29)

Attiecībā uz analīzi, vai atbalsts ir savietojams ar Līguma 87. panta 3. punkta a) un/vai c) apakšpunktu, kas veikta šā lēmuma 16. punktā aprakstītajā veidā, Itālijas iestādes piebilda tikai to, ka apgabali, uz ko attiecas pasākums, ir identificēti tieši un tikai ar norādi uz dabas katastrofām.

(30)

Tās uzsvēra, ka atbalsta savietojamība jānovērtē, ņemot vērā Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tas ir, kā atbalsts, kas paredzēts dabas katastrofas vai ārkārtas apstākļu radīta kaitējuma labošanai.

(31)

Ar 2004. gada 10. septembra vēstuli Itālijas iestādes arī piebilda, ka atbalsts jāuzskata par savietojamu ar kopējo tirgu, ņemot vērā minēto atkāpi, un ka tāpēc tas padarīja acīm redzamu vajadzību veikt turpmāku analīzi, ņemot vērā citas atkāpes vai pamatnostādnes.

(32)

Lai novērtētu, vai shēmā paredzētie pasākumi veido atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ir jānosaka, vai tie piešķir priekšrocību saņēmējam, vai priekšrocību piešķir valsts, vai konkrētie pasākumi ietekmē konkurenci un vai tie var ietekmēt Kopienas iekšējo tirdzniecību.

(33)

Pirmā prasība Līguma 87. panta 1. punkta piemērojamībai ir iespēja, ka shēma piešķir priekšrocību dažiem specifiskiem saņēmējiem. Tāpēc jānosaka, vai saņēmēji bauda ekonomiskas priekšrocības, kuru tiem nebūtu normālos tirgus apstākļos, un vai tie izvairās no izdevumiem, kas normālā veidā būtu jāsedz no uzņēmuma finanšu resursiem, un vai minētā priekšrocība ir piešķirta specifiskai kategorijai vai uzņēmumam. Iespēja kompensēt daļu investīciju no nodokļiem piešķir saņēmējiem ekonomisku priekšrocību, jo viņu ar nodokli apliekamais ienākums un līdz ar to nodokļa summa par tādu ienākumu ir mazāki salīdzinājumā ar to, kas uzņēmumam normāli būtu bijis jāmaksā. Turklāt atbalsts ir pieejams tādiem uzņēmumiem, kas darbojas un jo īpaši investē specifiskos Itālijas apgabalos, un veicina tos, jo to nepiešķir uzņēmumiem ārpus minētajiem apgabaliem.

(34)

Otrā prasība 87. panta 1. punkta piemērojamībai ir tāda, ka atbalstam jābūt piešķirtam no valsts puses vai ar valsts resursu starpniecību. Konkrētajā gadījumā valsts resursu izmantošana pieņem ieņēmumu veidu, no kā valsts atsakās: ienākumu nodokļa samazinājums samazina nodokļu ieņēmumus, kas uzkrājas valstij.

(35)

Trešā un ceturtā prasība Līguma 87. panta 1. punkta piemērojamībai ir tāda, ka atbalsts izkropļo vai draud izkropļot konkurenci un ka tas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Konkrētajā gadījumā pasākumi draud izkropļot konkurenci, nostiprinot saņēmējuzņēmumu finansiālo pozīciju un rīcības brīvību salīdzinājumā ar konkurentiem, kuri nepretendē uz atbalstu. Ja tāda ietekme jūtama Kopienas iekšējā tirdzniecībā, tad tirdzniecība starp dalībvalstīm arī ir ietekmēta. Jo īpaši tādi pasākumi izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja saņēmēji eksportē daļu savas produkcijas uz citām dalībvalstīm; pēc analoģijas, ja tie neeksportē, tad ir veicināta iekšzemes produkcija, jo uzņēmumiem citās dalībvalstīs tad ir mazākas iespējas eksportēt savus izstrādājumus uz Itālijas tirgu (7). Tas pats ir spēkā, ja kāda dalībvalsts piešķir atbalstu uzņēmumiem, kas darbojas pakalpojumu un izplatīšanas nozarēs (8).

(36)

Attiecīgi, izskatāmie pasākumi principā ir aizliegti ar 87. panta 1. punktu, un tos var uzskatīt par savietojamiem ar kopējo tirgu tikai tad, ja tie pretendē uz kādu no Līgumā noteiktajām atkāpēm.

(37)

Komisija tomēr uzskata, ka saskaņā ar shēmu piešķirtais atbalsts neveido valsts atbalstu, ja ir ievēroti Komisijas Regulā (EK) Nr. 69/2001 (9) paredzētie nosacījumi vai de minimis noteikumi, kas bija spēkā, kad atbalstu piešķīra.

(38)

Ņemot vērā to, ka pasākumi jau ir stājušies spēkā, Komisija nožēlo, ka Itālijas iestādes nav izpildījušas savu pienākumu un paziņojušas par shēmu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu.

(39)

Pēc secinājuma izdarīšanas, ka konkrētie pasākumi veido atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai jāizskata, vai atbalsts ir savietojams ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 2. un 3. punkta nozīmē.

(40)

Kas attiecas uz Līgumā paredzēto atkāpju piemērojamību, Komisija uzskata, ka atbalsts nepretendē uz 87. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto atkāpi, jo tas nav atbalsts ar sociālu raksturu vai atbalsts, uz ko attiecas 87. panta 2. punkta c) apakšpunkts. Acīm redzamu iemeslu dēļ 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētās atkāpes arī nav piemērojamas.

(41)

Kas attiecas uz 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā paredzēto atkāpju piemērojamību, Komisija atsaucas uz šaubām, ko tā šajā sakarībā pauda savā lēmumā sākt procedūru, un atzīmē Itālijas iestāžu apgalvojumus, ievērojot procedūru, ka konkrētais atbalsts nav paredzēts nevienam no tajos noteikumos minētajiem mērķiem. Attiecīgā dalībvalsts neiesniedza vajadzīgo informāciju, lai dotu Komisijai iespēju novērtēt shēmas savietojamību, ņemot vērā minētās atkāpes, un tāpēc šajā lēmumā nav iespējams novērtēt minēto shēmu no tāda viedokļa. Šis atzinums neierobežo iespēju, ka saskaņā ar shēmu piešķirto atbalstu var pasludināt par savietojamu pēc individuālas izskatīšanas vai ka uz to var attiecināt atbrīvojuma noteikumus.

(42)

Komisija izskatīja, vai pasākumi var pretendēt uz atbrīvojumu saskaņā ar 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto atkāpi kā atbalsts, lai labotu dabas katastrofu vai ārkārtas notikumu radītu kaitējumu. Jāatzīmē, ka Itālija procedūras gaitā uzsvēra, ka tas bijis atbalsta mērķis.

(43)

Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka atbalstu var piešķirt, lai labotu dabas katastrofas vai ārkārtas apstākļu radītu kaitējumu. Komisija ir konsekventi uzskatījusi, ka vulkānu izvirdumi, zemestrīces, plūdi un zemes nogruvumi veido dabas katastrofas tā panta nozīmē.

(44)

Saskaņā ar konkrēto shēmu atbalstu piešķir, lai labotu kaitējumu, ko cietuši uzņēmumi tādu dabas katastrofu rezultātā, kas ietekmējušas vairākus Itālijas apgabalus. Katastrofas un attiecīgie apgabali ir precizēti un definēti administratīvajos dokumentos.

(45)

Kā Itālijas iestādes apstiprināja arī savā 2004. gada 10. septembra vēstulē, pasākuma pamatā ir makroekonomiska pieeja. Tomēr atbilstīgi pašam Līgumam un saskaņā ar Kopienas standartpraksi jābūt skaidrai un tiešai saiknei starp notikumu, kas radīja kaitējumu, un valsts atbalstu, kas paredzēts tā labošanai. Saiknei jābūt noteiktai katra uzņēmuma, nevis makroekonomiskajā līmenī (10).

(46)

Kas attiecas uz netiešākiem kaitējuma veidiem, Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Kopienas atbildi uz plūdiem Austrijā, Vācijā un vairākās pieteicējvalstīs, ir teikts, ka “kas attiecas uz kompensāciju par netiešākiem kaitējuma veidiem, ko radījuši plūdi, piem., ražošanas kavējumi elektroenerģijas pārrāvumu dēļ, grūtības produkcijas piegādē zināmu transporta maršrutu blokādes dēļ, ja var noteikt skaidru cēloņsakarības saikni starp kaitējumu un plūdiem, ir iespējama pilna kompensācija” (11). Tomēr, ņemot vērā makroekonomisko pieeju, kas izmantota Itālijas iestāžu ieviestajā pasākumā, nav iespējams identificēt skaidru cēloņsakarības saikni starp kaitējumu, par ko pieejama kompensācija, un dabas katastrofām. Pat attiecībā uz netiešu kaitējumu saiknei jābūt noteiktai katra uzņēmuma, nevis makroekonomiskajā līmenī.

(47)

Konkrētajā gadījumā shēma dod labumu visiem uzņēmumiem, kas iegulda investīcijas, pārkāpjot zināmu slieksni, kas noteikts atbilstīgi vidējam lielumam iepriekšējos gados Itālijas iestāžu identificētās pašvaldībās, dažas no kurām ir ļoti lielas un blīvi apdzīvotas, un ko raksturo ievērojams ekonomiskās darbības līmenis (piem., Milāna, Turīna, Dženova). Ir skaidrs, ka daudzi atbalsta saņēmēji nav cietuši tiešu kaitējumu, un nav noteiktu pierādījumu par netiešu kaitējumu. Nav pierādījumu arī tam, ka jebkuru kaitējumu nodarījušas tikai dabas katastrofas, uz kurām norāda Itālijas iestādes.

(48)

Atbalsta mehānisms un katram saņēmējam piešķirtā summa nav tieši saistīti ar faktiski ciesto kaitējumu, bet ir atkarīgi no konkrētā periodā veikta investīciju apjoma, investīciju apjoma iepriekšējos gados un ar nodokli apliekama ienākuma pastāvēšanas. Ar tādiem nosacījumiem, pat ja saņēmējs ir cietis no konkrētās dabas katastrofas nodarīta kaitējuma, atbalsta apjoms var pārsniegt kaitējuma apjomu.

(49)

Tāpēc jāsecina, ka formālā izmeklēšanas procedūra nav mazinājusi Komisijas šaubas un ka konkrētā shēma veido atbalstu, kas ir nesavietojams ar kopējo tirgu.

(50)

Savā 2004. gada 10. septembra vēstulē Itālijas iestādes tomēr apgalvoja, ka tās prasītu uzņēmumiem sertifikātus vai paziņojumus, lai var pārliecināties par faktisko katram uzņēmumam nodarīto kaitējumu un vēlāk veikt visas vajadzīgās pārbaudes.

(51)

Nevar izslēgt, ka zināmos specifiskos gadījumos saskaņā ar shēmu piešķirtais atbalsts atbilst nosacījumiem, lai to uzskatītu par savietojamu ar kopējo tirgu. Tāpēc Itālijas iestādes var pārbaudīt katru saņēmējuzņēmumu, lai pārbaudītu, vai pastāv skaidra un tieša saikne starp konkrētajām dabas katastrofām un valsts atbalstu, ar ko paredzēts labot kaitējumu. Tam jādod iespēja droši izslēgt jebkuru pārkompensāciju par individuālu uzņēmumu ciestajiem zaudējumiem.

(52)

Lai izslēgtu jebkuru pārkompensāciju, Itālijas iestādēm jāpieprasa, lai no saņēmējiem piešķirtā atbalsta atskaita apdrošināšanas maksājumus saņēmējiem. Lai novērstu jebkuru pārkompensāciju par kaitējumu, tām arī jānodrošina, lai nebūtu saskaņā ar konkrēto shēmu piešķirtā atbalsta kumulācijas ar atbalstu saskaņā ar citiem pasākumiem.

(53)

Šis lēmums attiecas uz shēmu kā tādu un ir tūlīt jāizpilda, jo īpaši, atgūstot atbalstu, kas piešķirts nelikumīgi un pasludināts par nesavietojamu ar kopējo tirgu. Komisija atzīmē, ka negatīvs lēmums par atbalsta shēmu neizslēdz iespēju, ka zināms atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar to pašu shēmu, nav jāuzskata par valsts atbalstu vai ka to var uzskatīt par savietojamu ar kopējo tirgu, ņemot vērā tā konkrētās īpašības (piem., tāpēc, ka uz individuālo dotāciju attiecas de minimis noteikumi, vai tāpēc, ka atbalsts piešķirts saskaņā ar lēmumu, kas pasludina atbalstu par savietojamu, vai saskaņā ar kādu atbrīvojuma noteikumu).

(54)

Komisija atzīst, ka Itālija ir nelikumīgi ieviesusi konkrēto atbalstu, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu.

(55)

Uz sava novērtējuma pamata Komisija atzīst, ka konkrētā shēma ir nesavietojama ar kopējo tirgu, jo tā neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai pretendētu uz atbrīvojumu kā atbalsts, kas paredzēts dabas katastrofu vai ārkārtas notikumu radīta kaitējuma labošanai saskaņā ar 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kas ir vienīgais Itālijas pieprasītais atbrīvojums.

(56)

14. pantā Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (12), ir paredzēts, ka tad, kad nelikumīga atbalsta gadījumā pieņem negatīvus lēmumus, Komisijai jālemj, ka attiecīgajai dalībvalstij jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja. Komisija nevar pieprasīt atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā kādam vispārējam Kopienas tiesību aktu principam. Atgūšana konkrētajā gadījumā nav pretrunā nevienam principam. Komisija arī atzīmē, ka ne Itālijas iestādes, ne saņēmēji nav piesaukuši tādus principus.

(57)

Itālijai jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no saņēmējiem, izņemot individuālos gadījumus, kas saskaņā ar šā lēmuma 50., 51. un 52. punktu atbilst nosacījumiem par savietojamību ar kopējo tirgu, ievērojot Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto atkāpi. Tādēļ Itālijai jāpieprasa, lai atbalsta saņēmēji atmaksā atbalstu divos mēnešos pēc šā lēmuma paziņošanas. Atgūstamajā atbalstā jāietver procenti, kas aprēķināti saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko izpilda Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, kurā paredzēti sīki izstrādāti noteikumi EK Līguma 93. panta piemērošanai (13).

Itālijai jānosūta Komisijai atbilstoša veidlapa, kurā ziņots par progresu atbalsta atgūšanā, jāsastāda to saņēmēju saraksts, uz kuriem attiecas atgūšana, un skaidri jāprecizē faktiskie pasākumi, kas veikti tūlītējai un efektīvai atbalsta atgūšanai. Turklāt divos mēnešos pēc šā lēmuma paziņošanas tai jānosūta dokumenti, kuri pierāda, ka notiek nelikumīgā un nesavietojamā atbalsta atgūšana no saņēmējiem (piem., apkārtraksti, izdoti atgūšanas rīkojumi utt.),

20.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 100/54

(1)

Ar Kopējo nostāju 2004/694/KĀDP Padome ir pieņēmusi pasākumus, lai iesaldētu visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas pieder fiziskām personām, kuras apsūdz Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY).