ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 95

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 14. aprīlis


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 560/2005 (2005. gada 12. aprīlis), ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 561/2005 (2005. gada 13. aprīlis), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

9

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 562/2005 (2005. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 izpildi attiecībā uz dalībvalstu un Komisijas saziņu piena un piena produktu nozarē

11

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 563/2005 (2005. gada 13. aprīlis), ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

42

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

ĀKK un EK Ministru padomes Lēmums Nr. 1/2005 (2005. gada 8. marts) par ĀKK un EK Ministru padomes Reglamenta pieņemšanu

44

 

*

ĀKK un EK Ministru padomes Lēmums Nr. 2/2005 (2005. gada 8. marts) par ĀKK un EK apvienotās ministru komitejas tirdzniecības jautājumos reglamentu

48

 

*

ĀKK un EK Ministru padomes Lēmums Nr. 3/2005 (2005. gada 8. marts) par ĀKK un EK Vēstnieku komitejas reglamenta pieņemšanu

51

 

*

ĀKK un EK Vēstnieku komitejas Lēmums Nr. 2/2005 (2005. gada 8. marts) par ĀKK un EK Muitas sadarbības komitejas reglamenta pieņemšanu

54

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2004. gada 22. septembris) par valsts atbalstu, ko Apvienotā Karaliste plāno ieviest attiecībā uz Peugeot Citroën Automobiles UK Ltd (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3349)  ( 1 )

56

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 31. marts), ar ko groza Lēmumu 97/467/EK attiecībā uz viena Horvātijas uzņēmuma iekļaušanu to trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstos, no kuriem dalībvalstis atļauj ievest skrējējputnu gaļu (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 985)  ( 1 )

62

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

14.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 560/2005

(2005. gada 12. aprīlis),

ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 60., 301. un 308. pantu,

ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2004/852/KĀDP (2004. gada 13. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Kotdivuāru (1),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)

2004. gada 15. novembra Rezolūcijā Nr. 1572 (2004) ANO Drošības Padome, lemjot saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu VII nodaļu, kā arī ar nožēlu konstatējot karadarbības atsākšanos Kotdivuārā un atkārtotu 2003. gada 3. maija pamiera nolīguma pārkāpšanu, izlēma noteikt konkrētus ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru.

(2)

Kopējā nostājā 2004/852/KĀDP ir paredzēta to pasākumu piemērošana, kuri noteikti ANO Drošības Padomes Rezolūcijā Nr. 1572 (2004), tostarp to personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kuras norādījusi kompetenta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sankciju komiteja un kuras apdraud miera un nacionālā izlīguma procesu Kotdivuārā, jo īpaši tās personas, kas bloķē Linas-Markusī un Accra III nolīgumu īstenošanu, kā arī jebkuras citas personas, kas noteiktas kā atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību un starptautisko humanitāru tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā, pamatojoties uz attiecīgu informāciju, kā arī personas, kas publiski kurina naidu un aicina uz vardarbību, un personas, kuras pēc Komitejas atzinuma ir pārkāpušas ieroču embargo, kas noteikts arī ar Rezolūciju Nr. 1572 (2004).

(3)

Uz šādiem pasākumiem attiecas Līgums un tādēļ, lai izvairītos no jebkādiem konkurences traucējumiem, to ieviešanai ir vajadzīgi Kopienas tiesību akti, ciktāl šie pasākumi attiecas uz Kopienu. Šajā regulā saskaņā ar Līgumā izklāstītajiem nosacījumiem uzskata, ka Kopienas teritorija ietver dalībvalstu teritorijas, uz kurām attiecas Līgums.

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.

“Sankciju komiteja” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1572 (2004) 14. punktam.

2.

“Līdzekļi” ir jebkāda veida finanšu aktīvi un saimnieciskais labums, tostarp – bet ne tikai – arī šādi:

a)

skaidra nauda, čeki, prasījumi skaidrā naudā, vekseļi, maksājumu uzdevumi un citi maksāšanas līdzekļi;

b)

noguldījumi finanšu iestādēs vai citās iestādēs, kontu atlikumi, parādi un parādsaistības;

c)

publiski vai privāti tirgojami vērtspapīri un parāda instrumenti, tostarp akcijas un kapitāla daļas, vērtspapīru sertifikāti, obligācijas, parādzīmes, galvojumi, ķīlu zīmes un derivatīvu līgumi;

d)

procenti, dividendes vai citi ienākumi no aktīviem, kā arī to uzkrātās vai radītās vērtības;

e)

kredīti, ieskaita tiesības, garantijas, saistību izpildes garantijas vai citas finanšu saistības;

f)

akreditīvi, konosamenti, pārvedu vekseļi;

g)

dokumenti, kas apliecina līdzdalību fondos vai finanšu resursos;

h)

jebkādi citi eksporta finansēšanas instrumenti.

3.

“Līdzekļu iesaldēšana” ir aizliegums veikt jebkādu līdzekļu kustību, pārvedumus, grozījumus, izmantošanu, piekļūt tiem vai veikt tādas darbībām ar līdzekļiem, kuru rezultātā jebkādā veidā mainītos to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis, vai rastos citas pārmaiņas, kas ļautu izmantot līdzekļus, tostarp veikt vērtspapīru portfeļa pārvaldību.

4.

“Saimnieciskie resursi” ir jebkāda veida materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami aktīvi, kas nav līdzekļi, bet kurus var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus.

5.

“Saimniecisko resursu iesaldēšana” ir aizliegums izmantot saimnieciskos resursus, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus, tostarp - bet ne tikai - pārdodot, iznomājot vai ieķīlājot šos saimnieciskos resursus.

2. pants

1.   Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas tieši vai netieši pieder vai ko tieši vai netieši pārvalda fiziskas vai juridiskas personas vai vienības, kas uzskaitītas I pielikumā.

2.   Līdzekļi un saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami I pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām vai vienībām, un tās no tiem negūst labumu.

3.   Ir aizliegta apzināta un tīša dalība darbībās, kuru mērķis vai iznākums ir tieši vai netieši apiet 1. un 2. punktā minētos pasākumus.

3. pants

1.   Atkāpjoties no 2. panta, ja dalībvalstu kompetentās iestādes, kas minētas II pielikumā, ir paziņojušas Sankciju komitejai savu nodomu atļaut pieeju šiem līdzekļiem vai saimnieciskiem resursiem un divu darba dienu laikā pēc šāda paziņojuma nav saņēmušas Sankciju komitejas noraidošu lēmumu, tās var atļaut atsevišķu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī darīt tos pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, pēc tam, kad tās ir noteikušas, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)

nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, medikamentiem un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskajiem pakalpojumiem;

c)

paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai iesaldēto saimniecisko resursu parastu turēšanu vai pārvaldību.

2.   Atkāpjoties no 2. panta, II pielikumā uzskaitītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut noteiktu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai piekļuvi tiem, ja ir konstatēts, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir nepieciešami ārkārtas izdevumiem, un ja tās ir ziņojušas Sankciju komitejai par minēto konstatējumu, un Komiteja ir apstiprinājusi šo konstatējumu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1572(2004) 14. punkta e) apakšpunktā.

4. pants

Atkāpjoties no 2. panta, II pielikumā uzskaitītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut noteiktu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas tiesvedībā, administratīvajā tiesvedībā vai šķīrējtiesā noteiktas aizturējuma tiesības, kas noteiktas pirms 2004. gada 15. novembra, vai tiesvedībā, administratīvajā tiesvedībā vai šķīrējtiesā pieņemts spriedums, kas pasludināts pirms minētās dienas;

b)

līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi to prasījumu dzēšanai, kurus nodrošina šādas aizturējuma tiesības vai kuri šādā spriedumā atzīti par pamatotiem, atbilstīgi attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē to personu tiesības, kurām ir šādi prasījumi;

c)

aizturējuma tiesības vai spriedums nav pieņemts par labu kādai no personām, iestādēm vai organizācijām, kas uzskaitītas I pielikumā;

d)

aizturējuma tiesību vai sprieduma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai;

e)

kompetentās iestādes ir ziņojušas Sankciju komitejai par aizturējuma tiesībām vai spriedumu.

5. pants

Attiecīgā kompetentā iestāde informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 3. un 4. pantu.

6. pants

Šīs regulas 2. panta 2. punktu nepiemēro šādiem ieskaitījumiem iesaldētajos kontos:

a)

procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, kas pienākas saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem, kas noslēgti pirms dienas, kad uz attiecīgajiem kontiem attiecināja šo regulu, vai saistībām, kas radušās pirms minētās dienas,

ar noteikumu, ka visi šādi procenti, citi ienākumi un maksājumi ir iesaldēti saskaņā ar 2. panta 1. punktu.

7. pants

Šīs regulas 2. panta 2. punkts neliedz finanšu iestādēm, kas saņem līdzekļus, kurus trešās personas pārskaita to personu vai vienību kontos, kas uzskaitītas pielikumā, kreditēt iesaldētos kontus ar noteikumu, ka jebkurus ieskaitījumus šādos kontos arī iesaldē. Finanšu iestāde par šādiem darījumiem nekavējoties informē kompetentās iestādes.

8. pants

1.   Neskarot attiecīgos noteikumus par ziņojumiem, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu un Līguma 284. pantu, fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras:

a)

nekavējoties sniedz visu informāciju, kas varētu veicināt šīs regulas ievērošanu, piemēram, informāciju par kontiem un summām, kas iesaldētas saskaņā ar 2. pantu, II pielikumā uzskaitītajām to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās tās ir reģistrētas vai atrodas, un tieši vai ar šo kompetento iestāžu starpniecību nodod šādu informāciju Komisijai;

b)

sadarbojas ar II pielikumā uzskaitītajām kompetentajām iestādēm, veicot šīs informācijas pārbaudi.

2.   Jebkuru papildu informāciju, ko Komisija saņēmusi tieši, dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.   Jebkuru informāciju, kas sniegta vai saņemta saskaņā ar šo pantu, izmanto vienīgi tam nolūkam, kādam tā tika sniegta vai saņemta.

9. pants

Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana vai piekļuves atteikums, kas veikts labā ticībā, pamatojoties uz to, ka šāda darbība ir saskaņā ar šo regulu, nerada pamatu šādu darbību īstenotāju fizisko vai juridisko personu vai vienību, vai to direktoru vai darbinieku saukšanai pie atbildības, ja vien netiek pierādīts, ka līdzekļi un saimnieciskie resursi iesaldēti nolaidības dēļ.

10. pants

Komisija un dalībvalstis nekavējoties informē cita citu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu, un sniedz cita citai to rīcībā esošo attiecīgo informāciju saistībā ar šo regulu, jo īpaši informāciju par pārkāpumiem un izpildes problēmām, un spriedumiem, kurus pasludinājušas valstu tiesas.

11. pants

Komisija ir pilnvarota:

a)

grozīt I pielikumu, pamatojoties uz to, ko noteikusi Sankciju komiteja; un

b)

grozīt II pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

12. pants

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā, kā arī paziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem.

13. pants

Šo regulu piemēro:

a)

Kopienas teritorijā, tostarp tās gaisa telpā;

b)

dalībvalstu jurisdikcijā esošās lidmašīnās un uz to jurisdikcijā esošiem kuģiem;

c)

attiecībā uz jebkuru personu Kopienas teritorijā vai ārpus tās, kurai ir kādas dalībvalsts valstspiederība;

d)

attiecībā uz jebkuru juridisku personu, grupu vai vienību, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

e)

attiecībā uz jebkuru juridisku personu, grupu vai vienību, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību.

14. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 12. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. JUNCKER


(1)  OV L 368, 15.12.2004., 50. lpp.

(2)  Atzinums iesniegts 2005. gada 24. februārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).


I PIELIKUMS

Regulas 2., 4. un 7. pantā minēto fizisku vai juridisku personu vai vienību saraksts


II PIELIKUMS

Regulas 3., 4., 5 ., 7. un 8. pantā minēto kompetento iestāžu saraksts

BEĻĢIJA

Federale Overheidsdienst Financiën

Thesaurie

Kunstlaan 30

B-1040 Brussel

Fax (32-2) 233 74 65

E-mail: Quesfinvragen.tf@minfin.fed.be

Service public fédéral des finances

Trésorerie

Avenue des Arts 30

B-1040 Bruxelles

Fax (32-2) 233 74 65

E-mail: Quesfinvragen.tf@minfin.fed.be

ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo financí

Finanční analytický útvar

P. O. BOX 675

Jindřišská 14

111 21 Praha 1

tel.: (420-2) 57 04 45 01

fax: (420-2) 57 04 45 02

Ministerstvo zahraničních věcí

Odbor společné zahraniční a bezpečnostní politiky EU

Loretánské nám. 5

118 00 Praha 1

tel.: (420-2) 24 18 29 87

fax: (420-2) 24 18 40 80

DĀNIJA

Erhvervs- og Byggestyrelsen

Dahlerups Pakhus

Langelinie Allé 17

DK-2100 København Ø

Tlf. (45) 35 46 62 81

Fax (45) 35 46 62 03

Udenrigsministeriet

Asiatisk Plads 2

DK-1448 København K

Tlf. (45) 33 92 00 00

Fax (45) 32 54 05 33

Justitsministeriet

Slotholmsgade 10

DK-1216 København K

Tlf. (45) 33 92 33 40

Fax (45) 33 93 35 10

VĀCIJA

Līdzekļu iesaldēšana:

Deutsche Bundesbank

Servicezentrum Finanzsanktionen

Postfach

D-80281 München

Tel.: (49) 89 28 89 38 00

Fax: (49) 89 35 01 63 38 00

Tehniskā palīdzība:

Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle (BAFA)

Frankfurter Straße 29-35

D-65760 Eschborn

Tel: (49) 61 96 908-0

Fax: (49) 61 96 908-800

IGAUNIJA

Eesti Välisministeerium

Islandi väljak 1

15049 Tallinn

Tel: +372 6317 100

Fax: +372 6317 199

Finantsinspektsioon

Sakala 4

15030 Tallinn

Tel: +372 6680 500

Fax: +372 6680 501

GRIEĶIJA

A.

Līdzekļu iesaldēšana

Ministry of Economy and Finance

General Directory of Economic Policy

5 Nikis Str.

GR-105 63 Athens

Tel.: (30) 210 333 27 86

Fax: (30) 210 333 28 10

A.

Δέσμευση κεφαλαίων

Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών

Γενική Δ/νση Οικονομικής Πολιτικής

Νίκης 5

GR-105 63 Αθήνα

Τηλ.: (30) 210 333 27 86

Φαξ: (30) 210 333 28 10

B.

Importa un eksporta ierobežojumi

Ministry of Economy and Finance

General Directorate for Policy Planning and Management

Kornaroy Str.

GR-101 80 Athens

Tel.: (30) 210 328 64 01-3

Fax: (30) 210 328 64 04

Β.

Περιορισμοί εισαγωγών — εξαγωγών

Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών

Γενική Δ/νση Σχεδιασμού και Διαχείρισης Πολιτικής

Κορνάρου 1

GR-101 80 Αθήνα

Τηλ.: (30) 210 328 64 01-3

Φαξ: (30) 210 328 64 04

SPĀNIJA

Dirección General del Tesoro y Política Financiera

Subdirección General de Inspección y control de Movimiento y Capitales

Ministerio de Economía

Paseo del Prado, 6

E-28014 Madrid

Tel. (34) 912 09 95 11

Subdirección General de Inversiones Exteriores

Ministerio de Industria Comercio y Turismo

Paseo de la Castellana, 162

E-28046 Madrid

Tel. (34) 913 49 39 83

FRANCIJA

Ministère de l'économie, des finances et de l'industrie

Direction générale du Trésor et de la politique économique

Service des affaires multilatérales et du développement

Sous-direction «Politique commerciale et investissements»

Service «Investissements et propriété intellectuelle»

139, rue de Bercy

75572 Paris Cedex 12

Tel. (33) 144 87 72 85

Fax (33) 153 18 96 55

Ministère des affaires étrangères

Direction générale des affaires politiques et de sécurité

Direction des Nations unies et des organisations internationales

Sous-direction des affaires politiques

Tel. (33) 143 17 59 68

Fax (33) 143 17 46 91

Service de la politique étrangère et de sécurité commune

Tel. (33) 143 17 45 16

Fax (33) 143 17 45 84

ĪRIJA

United Nations Section

Department of Foreign Affairs,

Iveagh House

79-80 Saint Stephen's Green

Dublin 2.

Tel. (353-1) 478 08 22

Fax (353-1) 408 21 65

Central Bank and Financial Services Authority of Ireland

Financial Markets Department

Dame Street

Dublin 2.

Tel. (353-1) 671 66 66

Fax (353-1) 679 88 82

ITĀLIJA

Ministero degli Affari esteri

Piazzale della Farnesina, 1 — 00194 Roma

D.G.A.S. — Ufficio I

Tel. (39) 06 36 91 73 34

Fax (39) 06 36 91 54 46

Ministero dell'Economia e delle finanze

Dipartimento del Tesoro

Comitato di Sicurezza finanziaria

Via XX Settembre, 97 — 00187 Roma

Tel. (39) 06 47 61 39 42

Fax (39) 06 47 61 30 32

KIPRA

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

6 Andrea Araouzou

CY-1421 Nicosia

Tel: (357) 22 86 71 00

Fax: (357) 22 31 60 71

Central Bank of Cyprus

80 Kennedy Avenue

CY-1076 Nicosia

Tel: (357) 22 71 41 00

Fax: (357) 22 37 81 53

Ministry of Finance (Department of Customs)

M. Karaoli

CY-1096 Nicosia

Tel: (357) 22 60 11 06

Fax: (357) 22 60 27 41/47

LATVIJA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Brīvības iela 36

Rīga LV-1395

Tālr.: (371) 7016 201

Fakss: (371) 7828 121

LIETUVA

Financial Crime Investigation Service under the Ministry of Interior of the Republic of Lithuania

Šermukšnių g. 3

Vilnius

LT-01106

Tel. +370 5 271 74 47

Faks. +370 5 262 18 26

LUKSEMBURGA

Ministère des affaires étrangères et de l’immigration

Direction des relations économiques internationales

5, rue Notre-Dame

L-2240 Luxembourg

Tel. (352) 478 2346

Fax (352) 22 20 48

Ministère des finances

3, rue de la Congrégation

L-1352 Luxembourg

Tel. (352) 478 2712

Fax (352) 47 52 41

UNGĀRIJA

Országos Rendőrfőkapitányság

1139 Budapest, Teve u. 4–6.

Magyarország

Tel./fax: +36-1-443-5554

Pénzügyminisztérium

1051 Budapest, József nádor tér 2–4.

Magyarország

Postafiók: 1369 Pf.: 481.

Tel.: +36-1-318-2066, +36-1-327-2100

Fax: +36-1-318-2570, +36-1-327-2749

MALTA

Bord ta' Sorveljanza dwar is-Sanzjonijiet

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin

Palazzo Parisio

Triq il-Merkanti

Valletta CMR 02

Tel: +356 21 24 28 53

Fax: +356 21 25 15 20

NĪDERLANDE

De Minister van Financiën

De Directie Financiële Markten/Afdeling Integriteit

Postbus 20201

2500 EE DEN HAAG

Fax: (31-70) 342 79 84

Tel: (31-70) 342 89 97

AUSTRIJA

Österreichische Nationalbank

Otto Wagner Platz 3

A-1090 Wien

Tel.: (+43-1) 404 20-0

Fax: (+43-1) 404 20-7399

POLIJA

Galvenā iestāde:

Ministerstwo Finansów

Generalny Inspektor Informacji Finansowej (GIIF)

ul. Świętokrzyska 12

00-916 Warszawa

Polska

Tel. (+48-22) 694 59 70

Fax (+48-22) 694 54 50

Koordinācijas iestāde:

Ministerstwo Spraw Zagranicznych

Departament Prawno-Traktatowy

al. J. Ch. Szucha 23

00-580 Warszawa

Polska

Tel. (+48-22) 523 9427/9348

Fax (+48-22) 523 8329

PORTUGĀLE

Ministério dos Negócios Estrangeiros

Direcção-Geral dos Assuntos Multilaterais

Largo do Rilvas

P-1350-179 Lisboa

Tel.: (351) 21 394 67 02

Fax: (351) 21 394 60 73.

Ministério das Finanças

Direcção-Geral dos Assuntos Europeus e Relações Internacionais

Avenida Infante D. Henrique n.o 1, C, 2.o

P-1100 Lisboa

Tel.: (351) 218 82 33 90/8

Fax: (351) 218 82 33 99

SLOVĒNIJA

Ministry of Foreign Affairs

Prešernova 25

SI-1000 Ljubljana

Tel. (386-1) 478 20 00

Faks (386-1) 478 23 41

Ministry of the Economy

Kotnikova 5

SI-1000 Ljubljana

Tel. (386-1) 478 33 11

Faks (386-1) 433 10 31

Ministry of Defence

Kardeljeva pl. 25

SI-1000 Ljubljana

Tel. (386-1) 471 22 11

Faks (386-1) 431 81 64

SLOVĀKIJA

Ministerstvo zahraničných vecí Slovenskej republiky

Hlboká cesta 2

833 36 Bratislava

Tel.: (421-2) 59 78 11 11

Fax: (421-2) 59 78 36 49

Ministerstvo financií Slovenskej republiky

Štefanovičova 5

P. O. BOX 82

817 82 Bratislava

Tel.: (421-2) 59 58 11 11

Fax: (421-2) 52 49 80 42

SOMIJA

Ulkoasiainministeriö/Utrikesministeriet

PL/PB 176

FI-00161 Helsinki/Helsingfors

P./Tfn (358-9) 16 00 5

Faksi/Fax (358-9) 16 05 57 07

ZVIEDRIJA

3., 4. un 5. pants:

Försäkringskassan

S-103 51 Stockholm

Tfn (46-8) 786 90 00

Fax (46-8) 411 27 89

7. un 8. pants:

Finansinspektionen

Box 6750

S-113 85 Stockholm

Tfn (46-8) 787 80 00

Fax (46-8) 24 13 35

APVIENOTĀ KARALISTE

HM Treasury

Financial Systems and International Standards

1, Horse Guards Road

London SW1A 2HQ

United Kingdom

Tel. (44-20) 72 70 59 77

Fax (44-20) 72 70 54 30

Bank of England

Financial Sanctions Unit

Threadneedle Street

London EC2R 8AH

United Kingdom

Tel. (44-20) 76 01 46 07

Fax (44-20) 76 01 43 09

EIROPAS KOPIENA

European Commission

DG External Relations

Directorate A: Common Foreign and Security Policy (CFSP) and European Security and Defence Policy (ESDP): Commission Coordination and contribution

Unit A 2: Legal and institutional matters, CFSP Joint Actions, Sanctions,

Kimberley Process

Tel. (32-2) 295 55 85

Fax (32-2) 296 75 63


14.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 561/2005

(2005. gada 13. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 14. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 13. aprīlī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 13. aprīļa Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

99,7

096

105,7

204

56,3

212

146,4

624

104,1

999

102,4

0707 00 05

052

138,6

204

55,1

999

96,9

0709 10 00

220

79,0

999

79,0

0709 90 70

052

99,2

096

75,1

204

39,0

999

71,1

0805 10 20

052

52,1

204

47,0

212

51,2

220

46,7

624

56,5

999

50,7

0805 50 10

052

57,8

220

69,6

624

70,4

999

65,9

0808 10 80

388

88,9

400

111,5

404

90,4

508

64,5

512

73,7

524

72,3

528

68,2

720

67,7

804

113,4

999

83,4

0808 20 50

388

74,5

512

82,9

528

58,6

999

72,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


14.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 562/2005

(2005. gada 5. aprīlis),

ar ko nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 izpildi attiecībā uz dalībvalstu un Komisijas saziņu piena un piena produktu nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), jo īpaši tās 40. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1999. gada 8. jūlija Regulā (EK) Nr. 1498/1999, kas izklāsta noteikumus par Padomes Regulas (EEK) Nr. 804/68 īstenošanu attiecībā uz saziņu starp dalībvalstīm un Komisiju piena un piena produktu nozarē (2), vairākkārt ir izdarīti būtiski grozījumi. Ar Regulu (EK) Nr. 1255/1999 un visām regulām, kas nosaka tās īstenošanas kārtību, ir ieviesti daudzi grozījumi. Regula (EK) Nr. 1498/1999 tādēļ skaidrības labad jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(2)

Ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšana piena un piena produktu nozarē rada vajadzību pēc regulāras informācijas apmaiņas par Regulā (EK) Nr. 1255/1999 paredzēto intervences pasākumu darbošanos, īpaši attiecībā uz intervences aģentūru un privātā glabāšanā esošo attiecīgo produktu krājumu izmaiņām.

(3)

Atbalstu par vājpienu, ko pārstrādā kazeīnā, un kompensācijas var noteikt, tikai pamatojoties uz cenu pārmaiņām iekšējā tirgū un starptautiskajā tirdzniecībā.

(4)

Lai varētu precīzi un regulāri uzraudzīt tirdzniecības plūsmas, novērtējot kompensāciju iedarbību, ir vajadzīga informācija par to produktu izvedumu, kuriem ir noteiktas kompensācijas, it īpaši par daudzumiem, kas piešķirti konkursa kārtā.

(5)

Izpildot daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā noslēgto Lauksaimniecības nolīgumu (še turpmāk – “Lauksaimniecības nolīgums”), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (3), ir vajadzīga plaša, detalizēta informācija par ievedumiem un izvedumiem, it sevišķi attiecībā uz atļaujas pieteikumiem un atļauju izmantošanas kārtību, lai nodrošinātu atbilstību Lauksaimniecības nolīguma pasākumiem. Ātra informēšana par eksporta tendencēm ir vajadzīga tādēļ, lai minētos pasākumus maksimāli izmantotu. Saskaņā ar minēto nolīgumu uz pārtikas atbalsta izvedumiem neattiecas ierobežojumi, ko piemēro subsidētajiem izvedumiem. Jānosaka, ka paziņojumos, kas attiecas uz izvešanas atļaujas pieteikumiem, ir attiecīgi jānorāda, kuri atļaujas pieteikumi attiecas uz pārtikas atbalsta piegādēm.

(6)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 174/1999, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 804/68 piemērošanai attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta atmaksājumiem (4), ir iekļautas īpašas normas atsevišķu piena produktu izvešanai uz Kanādu, Amerikas Savienotajām Valstīm un Dominikānas Republiku. Ir vajadzīgi noteikumi par attiecīgo ziņu nosūtīšanu.

(7)

Ar Regulu (EK) Nr. 174/1999 ir ieviesta īpaša kārtība kompensāciju piešķiršanai par Kopienas izcelsmes sastāvdaļām kausētam sieram, kas tiek izgatavots ievešanas pārstrādei režīmā. Ir vajadzīgi noteikumi par attiecīgo ziņu nosūtīšanu.

(8)

Pēc Regulas (EK) Nr. 174/1999 5. panta atsevišķos gadījumos izvešanas atļaujas var būt derīgas kāda produkta izvešanai ar kodu, kas atšķiras no atļaujas 16. ailē ierakstītā. Ir vajadzīgi noteikumi par attiecīgo ziņu nosūtīšanu.

(9)

Komisijas 2001. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu ievešanas kārtību un tarifa kvotu atklāšanu (5), paredz atsevišķu importa kvotu pārvaldīšanu ar IMA 1 apliecībām, ko izdevušas trešo valstu varas iestādes. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu to produktu daudzumu, par kuriem ievešanas atļaujas ir izdotas uz IMA 1 apliecību pamata. Pieredze rāda, ka ar tādu paziņošanu ne vienmēr pietiek, lai visos posmos stingri uzraudzītu visu ievešanu. Ir vajadzīgi noteikumi par papildu ziņu nosūtīšanu.

(10)

Pieredze, kas gadu gaitā iegūta, apstrādājot Komisijas saņemtās ziņas, rāda, ka reizēm tās tiek iesniegtas pārmērīgi bieži. Tādēļ ir samazināts dažu paziņojumu iesniegšanas biežums.

(11)

Svarīga ir iespēja salīdzināt produktu cenu kotējumus – it sevišķi kompensāciju un atbalsta summu aprēķināšanas nolūkā. Ir arī nepieciešams zināt, cik ticamas ir kotētās cenas, datiem piemērojot svērumu.

(12)

Sakaru līdzekļi pēdējos gados ir ievērojami attīstījušies. Šī attīstība ir jāņem vērā, padarot saziņu ātrāku, efektīvāku un drošāku.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

KRĀJUMI UN INTERVENCE

1. pants

1.   Ja intervences pasākumi veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 1. punktu, dalībvalstis ne vēlāk kā katra mēneša 10. datumā iesniedz Komisijai šādas ziņas par iepriekšējo mēnesi:

a)

glabājamo sviesta krājumu daudzumi attiecīgā mēneša beigās un daudzumi, kas ievesti noliktavās un aizvesti no tām attiecīgajā mēnesī, izmantojot šīs regulas I pielikuma A daļas paraugu;

b)

to sviesta daudzumu sadalījums, kas aizvesti no noliktavām attiecīgajā mēnesī, atbilstīgi noteikumiem, kas to regulē, izmantojot šīs regulas I pielikuma B daļas paraugu;

c)

glabājamā sviesta daudzumu sadalījums pēc vecuma attiecīgā mēneša beigās, izmantojot šīs regulas I pielikuma C daļas paraugu.

2.   Ja intervences pasākumi veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 3. punktu, dalībvalstis ne vēlāk kā katra mēneša 10. datumā, izmantojot šīs regulas II pielikuma paraugu, sniedz Komisijai šādas ziņas par iepriekšējo mēnesi:

a)

sviesta un sviesta ekvivalentā pārrēķināta krējuma daudzumi, kas ievesti noliktavās un aizvesti no tām attiecīgajā mēnesī;

b)

kopējais sviesta un sviesta ekvivalentā pārrēķināta krējuma daudzums, kas ir glabāšanā attiecīgā mēneša beigās.

2. pants

Ja intervences pasākumi veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 7. panta 1. punktu, dalībvalstis ne vēlāk kā katra mēneša 10. datumā sniedz šādas ziņas par iepriekšējo mēnesi:

a)

rezervēs glabājamā sausā vājpiena daudzumi attiecīgā mēneša beigās un daudzumi, kas ievesti noliktavās un aizvesti no tām attiecīgajā mēnesī, izmantojot šīs regulas III pielikuma A daļas paraugu;

b)

attiecīgajā mēnesī no krājumiem aizvesto sausā vājpiena daudzumu sadalījums, izmantojot šīs regulas III pielikuma B daļas paraugu;

c)

glabājamā sausā vājpiena daudzumu sadalījums pēc vecuma attiecīgā mēneša beigās, izmantojot šīs regulas III pielikuma C daļas paraugu.

3. pants

Ja intervences pasākumi veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 8. un 9. pantu, dalībvalstis ne vēlāk kā katra mēneša 10. datumā, izmantojot šīs regulas IV pielikuma paraugu, sniedz šādas ziņas par iepriekšējo mēnesi:

a)

siera daudzumi, kas ievesti noliktavās un aizvesti no tām attiecīgajā mēnesī, grupējot pēc siera kategorijām;

b)

siera daudzumi, kas atrodas glabāšanā attiecīgā mēneša beigās, grupējot pēc siera kategorijām.

4. pants

Šajā nodaļā piemērotas šādas definīcijas:

a)

“daudzumi, kas ievesti” ir daudzumi, kas fiziski nodoti glabāšanā neatkarīgi no tā, vai intervences aģentūra tos ir pārņēmusi vai nav;

b)

“daudzumi, kas aizvesti” ir daudzumi, kas izņemti no glabāšanas, vai pārņemtie daudzumi, ja tos pirms izvešanas pārņēmis pircējs.

II NODAĻA

PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ATBALSTU VĀJPIENAM UN SAUSAJAM VĀJPIENAM

5. pants

1.   Ja atbalsts piešķirts vājpienam un sausajam vājpienam, ko izmanto dzīvnieku barībā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 11. panta 1. punktu, dalībvalstis ne vēlāk kā katra mēneša 20. datumā, izmantojot šās regulas V pielikuma paraugu, sniedz Komisijai šādas ziņas par iepriekšējo mēnesi:

a)

barības maisījumu ražošanai izmantotie vājpiena daudzumi, par kuriem attiecīgajā mēnesī iesniegti atbalsta pieprasījumi;

b)

denaturēta sausā vājpiena daudzumi, par kuriem attiecīgajā mēnesī iesniegti atbalsta pieprasījumi;

c)

barības maisījumu ražošanai izmantotie sausā vājpiena daudzumi, par kuriem attiecīgajā mēnesī iesniegti atbalsta pieprasījumi.

2.   Ja atbalsts piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 12. pantu vājpienam, ko pārstrādā kazeīnā, dalībvalstis ne vēlāk kā katra mēneša 20. datumā, izmantojot šās regulas V pielikuma paraugu, sniedz Komisijai ziņas par vājpiena daudzumiem, par kuriem iepriekšējā mēnesī iesniegti atbalsta pieprasījumi. Šādus daudzumus grupē pēc saražotā kazeīna vai kazeinātu kvalitātes.

III NODAĻA

CENAS

6. pants

1.   Ne vēlāk kā katru trešdienu līdz plkst. 11 dienā (pēc Briseles laika) dalībvalstis sniedz Komisijai ziņas par ražotāja cenām, kas iepriekšējā nedēļā to teritorijā piemērotas VI pielikumā uzskaitītajiem produktiem. Dalībvalstis iesniedz uzņēmēju ziņotās piena produktu, izņemot sieru, cenas, ja valstī saražotais apjoms ir 2 % vai vairāk no Kopienā saražotā vai ja dalībvalsts kompetentā iestāde saražoto apjomu uzskata par reprezentatīvu valsts līmenī. Attiecībā uz sieru dalībvalstis pa siera tipiem iesniedz cenas, kas pārstāv vismaz 8 % no valstī kopā saražotā siera.

2.   Ne vēlāk kā mēnesi pēc iepriekšējā mēneša beigām dalībvalstis dara zināmas Komisijai svaigpiena cenas, kas to teritorijā maksātas piena ražotājiem.

Cenas izsakāmas kā vidējās svērtās izmaksas, ko dalībvalsts varas iestāde nosaka izlases veida apsekojumu veidā.

3.   Dalībvalstis dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka to paziņojumi par Kopienā piemērotajām cenām ir reprezentatīvi, precīzi un pilnīgi. Tālab dalībvalstis ik gadu līdz 31. maijam iesniedz Komisijai ziņojumu pēc XII pielikuma standarta aptaujas.

4.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie uzņēmēji attiecīgajos termiņos tām iesniedz prasītās ziņas.

5.   Šajā pantā “ražotāja cena” ir cena, par kuru produktu pērk no uzņēmuma, neierēķinot nodokļus (PVN) un citas izmaksas (pārvadāšana, iekraušana, apiešanās, uzglabāšana, paliktņi, apdrošināšana utt.). Cenas izsakāmas kā vidējās svērtās izmaksas, ko nosaka dalībvalsts varas iestāde izlases veida apsekojumu veidā.

IV NODAĻA

TIRDZNIECĪBA

1. IEDAĻA

IEVEDUMS

7. pants

Dalībvalstis sniedz Komisijai šādas ziņas:

1)

ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc kvotu gada beigām par iepriekšējo kvotu gadu – produktu daudzumi, uz kuriem attiecas ievešanas atļaujas, kas izdotas pēc kvotām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 2535/2001 5. pantā, grupējot pēc KN koda un izcelsmes valsts koda;

2)

ne vēlāk kā 10. janvārī un 10. jūlijā par iepriekšējiem sešiem mēnešiem – produktu daudzumi, uz kuriem attiecas ievešanas atļaujas, kas izdotas pēc kvotām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 2535/2001 24. pantā, grupējot pēc KN koda un izcelsmes valsts koda;

3)

ne vēlāk kā katra mēneša 10. datumā par iepriekšējo mēnesi – produktu daudzumi, uz kuriem attiecas ievešanas atļaujas, kam piemēro bezpreferenču nodokļus, kā norādīts kopējā muitas tarifā, grupējot pēc KN koda un izcelsmes valsts koda;

4)

ne vēlāk kā katra mēneša 10. datumā par iepriekšējo mēnesi – produktu daudzumi, uz kuriem attiecas ievešanas atļaujas, kas izdotas ievešanai saskaņā ar 1. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2007/2006 (6) un 10. pantu Kopienas un Libānas Pagaidu nolīgumā, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2002/761/EK (7), grupējot pēc KN koda un izcelsmes valsts koda;

5)

ne vēlāk kā katra mēneša 10. datumā par iepriekšējo mēnesi – produktu daudzumi, uz kuriem attiecas ievešanas atļaujas, kas izdotas pēc kvotām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 2535/2001 20. pantā, grupējot pēc KN koda un izcelsmes valsts koda;

6)

vienreiz gadā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc katra kvotu perioda beigām – neizmantotie tādu atļauju daudzumi, kas izdotas Regulas (EK) Nr. 2535/2001 importa kvotu robežās, grupējot pēc kvotas numura, KN koda un izcelsmes valsts koda.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis Komisijai dara zināmu, ka par attiecīgajiem pārskata periodiem atļaujas nav izdotas.

8. pants

Līdz 31. maijam par iepriekšējo gadu, izmantojot VII pielikuma paraugu, dalībvalstis Komisijai dara zināmus šādus datus, grupējot pēc KN koda, attiecībā uz ievešanas atļaujām, kas izdotas, uzrādot IMA 1 apliecību, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2535/2001 2. sadaļas III nodaļu, norādot IMA 1 apliecību numurus:

a)

produktu daudzums, par ko izdota apliecība, un ievešanas atļauju izdošanas datums;

b)

produktu daudzumi, par kuriem ir atlaists saistību nodrošinājums.

2. IEDAĻA

IZVEDUMS

9. pants

1.   Katru darba dienu līdz plkst. 18.00 dalībvalstis iesniedz Komisijai šādas ziņas:

a)

daudzumi, grupējot pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda un galamērķa koda, par kuriem tajā dienā iesniegti atļaujas pieprasījumi:

i)

kā norādīts Regulas (EK) Nr. 174/1999 1. pantā, izņemot tos, kas norādīti minētās Regulas 17. pantā,

ii)

kā norādīts Regulas (EK) Nr. 174/1999 17. pantā;

b)

attiecīgā gadījumā – ka tajā dienā nav iesniegti a) apakšpunktā minētie pieprasījumi;

c)

daudzumi, grupējot pēc pieteikuma un pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda un galamērķa koda, uz ko attiecas tajā dienā iesniegtie pagaidu atļaujas pieteikumi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 174/1999 8. pantā, norādot:

i)

konkursa piedāvājumu iesniegšanas beigu termiņu, pievienojot tā dokumenta kopiju, kurā apstiprināts uzaicinājums uz konkursu, kas attiecas uz pieteikumā uzrādītajiem daudzumiem,

ii)

produktu daudzumu, uz ko attiecas uzaicinājums uz konkursu, vai – ja konkursu izsludinājuši bruņotie spēki atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 (8) 36. panta 1. punkta c) apakšpunktam, nenorādot daudzumu – aptuveno daudzumu pēc norādītā sadalījuma;

d)

pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda un pēc galamērķa koda sagrupētus daudzumus, par kuriem konkrētajā dienā ir galīgi izsniegtas vai atceltas pagaidu atļaujas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 174/1999 8. pantā, uzrādot iestādi, kura publicējusi uzaicinājumu uz konkursu, pagaidu atļaujas datumu un daudzumu, uz ko tā attiecas, izmantojot šīs regulas VIII pielikuma A daļas paraugu;

e)

attiecīgā gadījumā – pārskatīto produktu daudzumu, uz ko attiecas iepriekš c) apakšpunktā minētais uzaicinājums uz konkursu, izmantojot šās regulas VIII pielikuma A daļas paraugu;

f)

daudzumus, grupējot pēc valsts un pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda, uz kuriem attiecas galīgās atļaujas ar kompensāciju, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 174/1999 20. un 20.a pantu, izmantojot šās regulas VIII pielikuma B daļas paraugu.

2.   Attiecībā uz paziņojumu, kas minēts 1. punkta c) apakšpunkta i) nodalījumā, gadījumos, kad iesniegti vairāki pieteikumi uz vienu un to pašu konkursa uzaicinājumu, pietiek ar vienu katras dalībvalsts paziņojumu.

3.   Dalībvalstīm nav ik dienas jāziņo par daudzumiem, par kuriem izvešanas atļaujas pieteikumi iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 174/1999 1. panta 1. punkta otro daļu un 18., 20. un 20.a pantu, ja nav kompensācijas pieteikuma vai ja tie attiecas uz pārtikas atbalsta piegādēm Urugvajas kārtā noslēgtā Lauksaimniecības nolīguma 10. panta 4. punkta nozīmē.

10. pants

Dalībvalstis katru nedēļu pirmdienā dara zināmus Komisijai iepriekšējās nedēļas daudzumus, grupējot pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda, uz kuriem attiecas pieteikumi atļaujām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 174/1999 1. panta 1. punkta otrajā daļā, bez kompensācijas, izmantojot šās regulas VIII pielikuma C daļas paraugu.

11. pants

Pirms katra mēneša 16. datuma dalībvalstis par iepriekšējo mēnesi iesniedz Komisijai šādas ziņas:

a)

daudzumi, grupējot pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda, uz kuriem attiecas licences pieprasījumi, kas atcelti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 174/1999 10. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, norādot kompensācijas likmi, izmantojot šās regulas IX pielikuma A daļas paraugu;

b)

daudzumi, grupējot pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda, kas nav izvesti pēc attiecīgo atļauju derīguma termiņa beigām, un attiecīgā kompensācijas likme, izmantojot šās regulas IX pielikuma B daļas paraugu;

c)

daudzumi, grupējot pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda un pēc galamērķa koda, par kuriem iesniegti izvešanas atļaujas pieprasījumi pārtikas atbalsta piegādēm saskaņā ar Urugvajas kārtā noslēgtā Lauksaimniecības nolīguma 10. panta 4. punktu, izmantojot šās regulas IX pielikuma C daļas paraugu;

d)

piena produktu daudzumi, grupējot pēc KN koda un izcelsmes valsts koda, kuri neatbilst nevienai no situācijām, kas minētas Līguma 23. panta 2. punktā, un kurus ieved, lai ražotu produktus, kas atbilst KN kodam 0406 30, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 11. panta 6. punkta trešo ievilkumu, un kuriem ir piešķirta atļauja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 174/1999 17. panta 1. punktā, – izmantojot šās regulas IX pielikuma D daļas paraugu;

e)

daudzumi, grupējot pēc KN koda vai attiecīgā gadījumā pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda, par kuriem izdotas galīgas atļaujas un netiek pieprasīta kompensācija, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 174/1999 18. un 20. pantā, izmantojot šās regulas IX pielikuma E daļas paraugu.

12. pants

Pirms katra (n) mēneša 16. datuma dalībvalstis Komisijai par mēnesi n–4, izmantojot X pielikuma A daļas paraugu, grupējot pēc KN koda un galamērķa koda, dara zināmus daudzumus, par kuriem ir pabeigtas formalitātes izvešanai bez kompensācijas.

13. pants

Pirms katra mēneša 16. datuma dalībvalstis par iepriekšējo VVTT gadu iesniedz Komisijai šādas ziņas:

a)

daudzumi, kuriem ir akceptēta Regulas (EK) Nr. 174/1999 5. panta 3. punkta piemērošana un ciktāl tās rezultāts ir starpība piešķirtajā eksporta kompensācijā, norādot kompensācijas likmi un piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras kodu, kas ierakstīts izdotās izvešanas atļaujas 16. ailē, un faktiski izvestā produkta eksporta kompensāciju nomenklatūras kodu, – izmantojot šās regulas X pielikuma B daļas paraugu;

b)

daudzumi, grupējot pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda, kuriem piemērots Regulas (EK) Nr. 800/1999 18. panta 3. punkts, ciktāl faktiski piemērotā kompensācijas likme atšķiras no atļaujā norādītās, un kompensācija atļaujā norādītajam galamērķim un faktiski piemērotā, izmantojot šās regulas X pielikuma C daļas paraugu.

V NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Dalībvalstis piegādā Komisijai šās regulas prasītās ziņas, izmantojot XI pielikumā minētos sakaru līdzekļus.

15. pants

Dalībvalstu nosūtītos datus Komisija glabā tā, ka tie tām ir pieejami.

16. pants

Regula (EK) Nr. 1498/1999 tiek atcelta.

Regulu (EEK) Nr. 1498/1999 turpina piemērot attiecībā uz tādu datu nosūtīšanu, kas attiecas uz laiku pirms šīs regulas piemērošanas.

Norādes uz atcelto regulu uzskatāmas par norādēm uz šo regulu un lasāmas saskaņā ar XIII pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

17. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. jūlija. Bet 6. panta 3. punktu piemēro no 2005. gada 31. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 5. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 174, 9.7.1999., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1681/2001 (OV L 227, 23.8.2001., 36. lpp.).

(3)  OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.

(4)  OV L 20, 27.1.1999., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).

(5)  OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 810/2004 (OV L 149, 30.04.2004., 138. lpp.).

(6)  OV L 240, 23.9.2000., 1. lpp.

(7)  OV L 262, 30.9.2002., 1. lpp.

(8)  OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.


I PIELIKUMS

A.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošana

Image

B.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošana

Image

C.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 1. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana

Image


II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 562/2005 1. panta 2. punkta piemērošana

Image


III PIELIKUMS

A.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 2. panta a) punkta piemērošana

Image

B.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 2. panta b) punkta piemērošana

Image

C.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 2. panta c) punkta piemērošana

Image


IV PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 562/2005 3. panta piemērošana

Image


V PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 562/2005 5. panta piemērošana

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA – DG AGRI – DZĪVNIEKU PRODUKTU NODAĻA

Image


VI PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 562/2005 6. panta 1. punktā minētais produktu saraksts

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA – DG AGRI – DZĪVNIEKU PRODUKTU NODAĻA

Produkts

KN kods

Reprezentatīvais svars (1)

Piezīmes (2)

1.

Sausās sūkalas

0404 10 02

25 kg

 

2.

Intervences kvalitātes sausais vājpiens

0402 10 19 INTV

25 kg

 

3.

Sausais vājpiens lopbarībai

0402 10 19 ANIM

20 t

 

4.

Pilnpiena pulveris

0402 21 19

25 kg

 

5.

Iebiezināts piens bez cukura

0402 91 19

0,5 kg

 

6.

Iebiezināts piens ar cukuru

0402 99 19

0,5 kg

 

7.

Sviests

0405 10 19

25 kg

 

8.

Sviesta eļļa

0405 90 10

200 kg

 

9.

Sieri (3)

 (3)

 

 

10.

Laktoze

1702 19 00 LACT

25 kg (maisi)

 

11.

Kazeīns

3501 10

25 kg (maisi)

 

12.

Kazeināti

3501 90 90

25 kg

 


(1)  Ja cena atbilst citādam produkta svaram nekā noteikts pielikumā, dalībvalsts sniedz cenas ekvivalentu standarta svaram.

(2)  Uzrāda, ja izmantotā metode atšķiras no tās metodes, kas darīta zināma Komisijai ar XII pielikuma anketu.

(3)  Dalībvalstis dara zināmus cenu datus par sieru veidiem, kas reprezentē 8 % vai vairāk no tajās saražotā.


VII PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 562/2005 8. panta piemērošana

Image


VIII PIELIKUMS

A.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 9. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta piemērošana

Image

B.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 9. panta 1. punkta f) apakšpunkta piemērošana

Image

C.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 10. panta piemērošana

Image


IX PIELIKUMS

A.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 11. panta a) punkta piemērošana

Image

B.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 11. panta b) punkta piemērošana

Image

C.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 11. panta c) punkta piemērošana

Image

D.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 11. panta d) punkta piemērošana

Image

E.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 11. panta e) punkta piemērošana

Image


X PIELIKUMS

A.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 12. panta piemērošana

Image

B.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 13. panta a) punkta piemērošana

Image

C.   Regulas (EK) Nr. 562/2005 13. panta b) punkta piemērošana

Image


XI PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 562/2005 14. panta piemērošana

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA – DG AGRI – DZĪVNIEKU PRODUKTU NODAĻA

Regulas attiecīgā daļa

Saziņas veids

Visi I nodaļas panti

E-pasts: AGRI-INTERV-DAIRY@cec.eu.int

Visi II nodaļas panti

E-pasts: AGRI-AID-DAIRY@cec.eu.int

6. panta 1. punkts

IDES

6. panta 3. un 4. punkts

E-pasts: AGRI-PRICE-EU-DAIRY@cec.eu.int

7. panta 1. punkts

atļaujas, kas izdotas pēc Regulas (EK) Nr. 2535/2001 5. panta b) punkta

IDES: kods 7

atļaujas, kas izdotas pēc Regulas (EK) Nr. 2535/2001 5. panta b) punkta

IDES: kods 5

atļaujas, kas izdotas pēc citiem Regulas (EK) Nr. 2535/2001 5. panta punktiem

IDES: kods 6

7. panta 2. punkts

IDES: kods 6

7. panta 3. punkts

IDES: kods 8

7. panta 4. punkts

IDES: kods 6

7. panta 5. un 6. punkts

E-pasts: AGRI-IMP-DAIRY@cec.eu.int

8. pants

E-pasts: AGRI-IMP-DAIRY@cec.eu.int

9. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) nodalījums

IDES: kods 1

9. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) nodalījums

IDES: kods 9

9. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) nodalījums

Fax: +32.2.2953310

9. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) nodalījums

IDES: kods 2

9. panta pārējā attiecīgā daļa

E-pasts: AGRI-EXP-DAIRY@cec.eu.int

10. pants

E-pasts: AGRI-EXP-DAIRY@cec.eu.int

11. pants

E-pasts: AGRI-EXP-DAIRY@cec.eu.int

12. pants

E-pasts: AGRI-EXP-DAIRY@cec.eu.int

13. pants

E-pasts: AGRI-EXP-DAIRY@cec.eu.int


XII PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 562/2005 6. panta piemērošana

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA – DG AGRI – DZĪVNIEKU PRODUKTU NODAĻA

ANKETA

Ikgadējais ziņojums par cenu metodoloģisko informāciju attiecībā uz svaigpienu un piena produktiem, ko izmanto saziņā par cenām starp dalībvalstīm un Komisiju (6. pants)

1.

Tirgus organizācija un struktūra:

vispārīgs pārskats par attiecīgā produkta tirgus struktūru

2.

Produkta apraksts:

sastāvs (tauku saturs, sausnas saturs, ūdens saturs beztauku vielā), kvalitātes klase, vecums vai gatavības pakāpe, noformējuma un iepakojuma nosacījumi (piem., nefasēts, 25 kg maisos), citas īpašības

3.

Reģistrācijas vieta un procedūra:

a)

iestāde, kas atbild par cenu statistiku (adrese, fakss, e-pasts),

b)

reģistrācijas punktu skaits un ģeogrāfiskā platība vai reģions, uz kuru attiecas cenas,

c)

apsekojuma metode (piem., pirmo pircēju tiešs apsekojums). Ja cenas nosaka tirgus pārvalde, ir jānorāda, vai to pamatā ir atzinumi vai fakti. Ja izmanto otrēju materiālu, ir jānorāda avoti (piem., izmantoti tirgus pārskati),

d)

cenu statistiskā apstrāde, ieskaitot pārrēķina koeficientus, ko izmanto, lai pārrēķinātu produkta svaru reprezentatīvajā svarā, kas izklāstīts VI pielikumā.

4.

Reprezentativitāte:

reģistrēto produktu daļa (piem., realizācijā)

5.

Citi attiecīgi aspekti


XIII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1498/1999

Šī regula

1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

1. panta 2. punkta c) apakšpunkts

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

2. pants

2. pants

3. panta a) punkts

3. panta b) punkts

3. panta a) punkts

3. panta c) punkts

3. panta a) punkts

3. panta d) punkts

3. panta b) punkts

4. pants

4. pants

5. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) nodalījums

5. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) nodalījums

5. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) nodalījums

5. panta 1. punkta a) apakšpunkts

5. panta 1. punkta b) apakšpunkts

5. panta 2. punkta a) apakšpunkts

5. panta 1. punkta b) apakšpunkts

5. panta 2. punkta b) apakšpunkts

5. panta 1. punkta c) apakšpunkts

5. panta 2. punkta c) apakšpunkts

5. panta 3. punkts

5. panta 2. punkts

6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

6. panta 1. punkts

6. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts

7. panta 1., 2., 3., 4. un 6. punkts

7. panta 1. punkts

7. panta 5. punkts

7. panta 3. punkts

7. pants 7. punkts

7. pants 4. punkts

7.a pants

8. pants

8. pants

9. panta 1. punkta a) apakšpunkts

9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

9. panta 1. punkta b) apakšpunkts

9. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) nodalījums

9. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) nodalījums

9. panta 1. punkta c) apakšpunkts

9. panta 1. punkta d) apakšpunkts

9. panta 1. punkta d) apakšpunkts

9. panta 1. punkta e) apakšpunkts

9. panta 2. punkta a) apakšpunkts

11. panta a) punkts

9. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts

11. panta b) punkts

9. panta 2. punkta d) apakšpunkts

9. panta 1. punkta f) apakšpunkts

9. panta 2. punkta e) apakšpunkts

11. panta c) punkts

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

11. panta d) punkts

9. panta 2. punkta g) apakšpunkts

13. panta a) punkts

9. panta 3. punkta a) apakšpunkts

12. pants

9. panta 3. punkta b) apakšpunkts

13. panta b) punkts

9. panta 4. punkts

11. panta e) punkts

9. panta 5. punkts

14. pants

10. pants


14.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/42


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 563/2005

(2005. gada 13. aprīlis),

ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2783/75 par olu albumīna un laktalbumīna tirgus kopējo organizāciju (3), un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (4), ietver sīki izstrādātus noteikumus papildu importa nodevu sistēmas ieviešanai un nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē un olu albumīnam.

(2)

Regulāri kontrolējot datus, uz kuriem balstās reprezentatīvu cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, ir konstatēts, ka dažu produktu importa reprezentatīvās cenas ir jāmaina, ņemot vērā cenu atšķirības atkarībā no izcelsmes. Tādēļ reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Šie labojumi ir jāpiemēro pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā tirgus situāciju.

(4)

Šaja regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu nomaina ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 14. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 13. aprīlī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

(3)  OV L 282, 1.11.1975., 104. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2916/95 (OV L 305, 19.12.1995., 49. lpp.).

(4)  OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 263/2005 (OV L 46, 16.2.2005., 38. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 13. aprīļa Regulai, ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

“I PIELIKUMS

KN kods

Produktu apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

3. panta 3. punktā paredzētais nodrošinājums

(EUR/100 kg)

Izcelsmes valsts (1)

0207 12 90

saldēti 65 % cāļi

81,8

11

01

101,8

5

03

0207 14 10

saldēti Gallus domesticus šķirnes vistas gaļas bezkaulu izcirtņi

148,2

56

01

192,7

34

02

176,5

42

03

269,0

9

04

0207 14 70

Citi vistu izcirtņi, saldēti

138,0

54

01

160,0

43

03

0207 27 10

Saldēti tītara gaļas bezkaulu izcirtņi

181,0

38

01

242,4

16

04

1602 32 11

Termiski neapstrādāti Gallus domesticus šķirnes vistas gaļas izstrādājumi

154,2

47

01

173,0

38

03


(1)  Importa izcelsmes valstis

01

Brazīlija

02

Taizeme

03

Argentīna

04

Čīle”


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

14.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/44


ĀKK UN EK MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2005

(2005. gada 8. marts)

par ĀKK un EK Ministru padomes Reglamenta pieņemšanu

(2005/297/EK)

ĀKK UN EK MINISTRU PADOME,

ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu, un jo īpaši tā 15. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar 2001. gada 30. janvāra Lēmumu Nr. 1/2001 ĀKK un EK Vēstnieku komiteja, izmantojot deleģētās pilnvaras, pieņēma ĀKK-EK Ministru padomes Reglamentu;

(2)

Nepieciešami daži grozījumi, lai ņemtu vērā jaunu dalībvalstu iestāšanos Eiropas Savienībā;

(3)

ĀKK un EK Ministru padomes 29. sesijā, kas notika Gaboronē, Botsvānā 2004. gada 6. maijā, pieņēma lēmumu par attiecīgu Reglamenta grozīšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Sanāksmju datums un vieta

1.   Saskaņā ar ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 15. panta 1. punktu, turpmāk “ĀKK un EKK Nolīgums”, ĀKK un Ministru padome, turpmāk “Padome”, parasti sanāk reizi gadā un pēc vajadzības, ja to lūdz viena no Pusēm.

2.   Padomi sasauc tās prezidents. Sanāksmes datumus nosaka ar Pušu kopēju piekrišanu.

3.   Saskaņā ar Padomes pieņemtu lēmumu Padome sanāk ierastajā Eiropas Savienības Padomes sanāksmju vietā vai ĀKK valstu sekretariāta atrašanās vietā, vai vienā no ĀKK valstu pilsētām.

2. pants

Sanāksmju darbakārtība

1.   Sanāksmju pagaidu darbakārtību katrai sanāksmei izstrādā prezidents. Citiem Padomes locekļiem to paziņo vēlākais 30 dienas pirms sanāksmes sākuma. Pagaidu darbakārtība sastāv no tiem jautājumiem, attiecībā uz kuriem prezidents vēlākais 30 dienas pirms sanāksmes sākuma ir saņēmis iekļaušanas lūgumu.

Pagaidu darbakārtībā iekļauj tos jautājumus, kuru dokumentācija ir iesniegta Padomes sekretariātam pietiekami laicīgi, lai to varētu nosūtīt Padomes locekļiem un ĀKK un EK Vēstnieku komitejas locekļiem, turpmāk “Komiteja”, vēlākais 21 dienu pirms sanāksmes sākuma.

2.   Darbakārtību Padome apstiprina katras sanāksmes sākumā. Steidzamos gadījumos Padome var nolemt pēc ĀKK valstu vai Kopienas lūguma darbakārtībā iekļaut jautājumus, attiecībā uz kuriem nav ievēroti termiņi, kas minēti 1. punktā.

3.   Pagaidu darbakārtību var iedalīt A, B un C daļā.

A daļā iekļauj tos jautājumus, kurus Padome var apstiprināt bez diskusijām.

B daļā iekļauj tos jautājumus, kuri Padomei jāapspriež pirms apstiprināšanas.

C daļā iekļauj tos jautājumus, par kuriem diskutē neformālā viedokļu apmaiņā.

3. pants

Sanāksmju norise

1.   Saskaņā ar ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 15. panta 3. punktu Ministru padome pieņem lēmumus ar Pušu kopēju piekrišanu.

2.   Padome ir lemttiesīga tikai tad, ja piedalās vismaz puse Eiropas Savienības Padomes locekļu, viens Eiropas Kopienu Komisijas loceklis un divas trešdaļas locekļu, kuri pārstāv ĀKK valstu valdības.

3.   Visus Padomes locekļus, kuri nevar ierasties, var pārstāvēt. Šajā gadījumā tie informē prezidentu un norāda personu vai delegāciju, kas ir pilnvarota tos pārstāvēt. Pārstāvim ir visas tās tiesības, kas ir loceklim, kurš nevar ierasties.

4.   Padomes locekļus var pavadīt padomdevēji, kas tiem palīdz.

5.   Katras delegācijas sastāvu pirms katras sesijas sākuma paziņo prezidentam.

6.   Eiropas Investīciju bankas, turpmāk “Banka”, pārstāvis piedalās Padomes sesijās, kuru darbakārtībā ir jautājumi, kas attiecas uz Banku.

4. pants

Rakstiskas procedūras

Padome var nolemt, ka par steidzamiem jautājumiem lēmumus pieņem sarakstes veidā. Apstiprinājumu šai procedūrai var iegūt Padomes sanāksmē vai Komitejā.

Kad pieņem lēmumu par šo procedūru, vienlaikus var noteikt termiņu, kurā jāsniedz atbildes. Pēc šī termiņa beigām Padomes priekšsēdētājs uz divu Padomes sekretāru ziņojuma pamata lemj, vai, ņemot vērā saņemtās atbildes, var uzskatīt, ka ir panākta kopēja vienošanās.

5. pants

Komitejas un darba grupas

Padome var izveidot komitejas vai darba grupas, lai tās veiktu darbu, ko Padome uzskata par nepieciešamu, un jo īpaši, lai tās vajadzības gadījumā sagatavotu Padomes sanāksmes sadarbības jomās vai par partnerības specifiskiem aspektiem.

Šo komiteju un darba grupu darba uzraudzību var deleģēt Komitejai.

6. pants

Ministru apakšgrupas

Neskarot 5. panta noteikumus, Padome sanāksmju laikā var sanāksmju norises sagatavošanu un secinājumu sagatavošanu specifiskos darbakārtības jautājumos deleģēt ministru apakšgrupām, kas izveidotas, pamatojoties uz paritāti.

7. pants

Ministru komitejas

1.   Saskaņā ar ĀKK un EK Nolīguma 83. pantu ar šo izveido ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteju. Padome pieņem šīs Komitejas Reglamentu.

2.   Padome izskata tirdzniecības politikas jautājumus un ziņojumus, ko sagatavo ĀKK un EK Apvienotā ministru komiteja tirdzniecības jautājumos, kura izveidota ar ĀKK un EK Nolīguma 38. pantu.

8. pants

Valstis, kas piedalās novērotāja statusā

1.   To valstu pārstāvji, kas parakstījušas ĀKK un EK Nolīgumu un tā spēkā stāšanās dienā vēl nav pabeigušas 91. panta 1. un 2. punktā noteiktās procedūras, var Padomē piedalīties kā novērotāji. Šajā gadījumā viņi var piedalīties Padomes debatēs.

2.   Šis noteikums attiecas arī uz valstīm, kas minētas ĀKK un EK Nolīguma 93. panta 6. punktā.

3.   Padome var ļaut tās valsts pārstāvjiem, kas kandidē uz pievienošanos ĀKK un EK Nolīgumam, novērotāja statusā piedalīties Padomes sanāksmēs.

9. pants

Konfidencialitāte un oficiālās publikācijas

1.   Ja nav nolemts citādi, Padomes sanāksmes nav atklātas. Lai piedalītos Padomes sanāksmēs, nepieciešama caurlaide.

2.   Neskarot citus šādus noteikumus, kas var būt piemērojami, uz Padomes apspriedēm attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, ja Padome nenolemj citādi.

3.   Katra no Pusēm var lemt par Padomes lēmumu, rezolūciju, ieteikumu un atzinumu publicēšanu to attiecīgajās oficiālajās publikācijās.

10. pants

Dialogs ar nevalstiskajiem dalībniekiem

1.   Padome var uzaicināt tautsaimniecības un sociālās jomas pārstāvjus no ĀKK un Eiropas Savienības valstu pilsoniskās sabiedrības piedalīties viedokļu apmaiņā tās parastajās sanāksmēs, lai viņus informētu un uzklausītu viņu viedokļus un ieteikumus par darba kārtības jautājumiem.

2.   Viedokļu apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību organizē Padomes sekretariāts. Vienojoties ar Komisiju, šo uzdevumu var deleģēt pilsoniskās sabiedrības pārstāvju organizācijām. Jo īpaši Padomes sekretariāts var deleģēt darbu, kas saistīts ar viedokļu apmaiņu ar tautsaimniecības un sociālajiem ĀKK un ES pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, Eiropas Kopienu Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai.

3.   Jautājumus, par kuriem diskutēs ar nevalstiskajiem dalībniekiem, izvēlas prezidents, pamatojoties uz Padomes sekretariāta priekšlikumu. Citiem Padomes locekļiem tos paziņo vienlaikus ar katras sesijas pagaidu darbakārtību.

11. pants

Reģionālās un apakšreģionālās organizācijas

ĀKK reģionālās un apakšreģionālās organizācijas var būt pārstāvētas Padomes sanāksmēs un Komitejā kā novērotāji, ja Padome tam iepriekš piekritusi.

12. pants

Paziņojumi un sanāksmju protokoli

1.   Visus paziņojumus, kas paredzēti šajā Reglamentā, Padomes sekretariāts nosūta ĀKK valstīm, ĀKK valstu grupas sekretariātam, dalībvalstu pastāvīgiem pārstāvjiem, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai.

Šādus paziņojumus nosūta arī Bankas priekšsēdētājam, ja tie attiecas uz Banku.

2.   Katru sanāksmi protokolē, jo īpaši atzīmējot Padomes pieņemtos lēmumus.

Kad protokolu ir apstiprinājusi Padome, to paraksta amatā esošais prezidents un divi Padomes sekretāri un to glabā Padomes arhīvā. Protokola kopiju nosūta 1. pantā minētiem adresātiem.

13. pants

Dokumentācija

Ja nav nolemts citādi, Padome vada tās apspriedes, pamatojoties uz Pušu oficiālajās valodās sagatavotiem dokumentiem.

14. pants

Aktu forma

1.   Lēmumus, rezolūcijas, ieteikumus un atzinumus ĀKK un EK Nolīguma 15. panta 3. punkta nozīmē iedala pantos.

Tos noslēdz ar formulējumu “[Vieta lokatīvā]”, “[datums]”, minot datumu, kad Padome tos pieņēmusi.

2.   Lēmumiem ĀKK un EK Nolīguma 15. panta 3. punkta nozīmē dod nosaukumu “Lēmums”, kam seko sērijas numurs, pieņemšanas datums un temata apraksts.

Lēmumā norāda datumu, kad tas stājas spēkā. Tajos iekļauj šādu teikumu: “ĀKK valstis, Kopiena un tās dalībvalstis attiecīgi veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šo lēmumu.”

3.   Rezolūcijām, deklarācijām, ieteikumiem un atzinumiem ĀKK un EK Nolīguma 15. panta 3. punkta nozīmē dod nosaukumu “Rezolūcija”, “Deklarācija”, “Ieteikums” vai “Atzinums”, kam seko sērijas numurs, pieņemšanas datums un temata apraksts.

4.   Padomes pieņemtos likumdošanas aktus paraksta prezidents, un tos glabā Padomes arhīvā.

Šos aktus ar divu Padomes sekretāru starpniecību nosūta 12. panta 1. punktā minētajiem adresātiem.

15. pants

Prezidentūra

Padomes Prezidenta biroju pārmaiņus vada:

no 1. aprīļa līdz 30. septembrim ĀKK valsts valdības loceklis,

no 1. oktobra līdz 31. martam Eiropas Savienības Padomes loceklis.

16. pants

Komiteja

1.   Padome dažas no tās pilnvarām var deleģēt Komitejai saskaņā ar ĀKK un EK Nolīguma 15. panta 4. punktu.

2.   Komitejas tikšanās nosacījumus nosaka tās reglamentā.

3.   Komiteja ir atbildīga par Padomes sanāksmju sagatavošanu un jebkuru tādu pilnvaru īstenošanu, ko tai var uzticēt Padome.

17. pants

Dalība Apvienotajā parlamentārajā asamblejā

Ja Padome piedalās Apvienotās parlamentārās asamblejas sanāksmēs, to pārstāv prezidents.

Ja prezidents nevar ierasties, viņš nosaka locekli, kas ieradīsies viņa vietā.

18. pants

Kopienas politiku saskaņotība un to ietekme uz ĀKK un EK Nolīguma īstenošanu

1.   Ja ĀKK valsts lūdz sarīkot apspriedes saskaņā ar ĀKK un EK Nolīguma 12. pantu, šādas apspriedes notiek nekavējoties, parasti piecpadsmit dienās pēc pieprasījuma.

2.   Atbildīgā struktūra var būt Padome, Komiteja, viena no divām 7. pantā minētajām Ministru komitejām vai ad hoc darba grupa.

19. pants

Sekretariāts

Padomes un Komitejas sekretariātu kopīgi vada divi sekretāri.

Abus sekretārus amatā ieceļ pēc kopējas apspriedes, vienu ieceļ ĀKK valstis un otru - Kopiena.

Sekretāri savus pienākumus veic pilnīgi neatkarīgi un vienīgi Nolīguma interesēs un viņi nedrīkst lūgt vai saņemt norādījumus no nevienas valdības, organizācijas vai iestādes, izņemot Padomi un Komiteju.

Padomei paredzēto saraksti sūta tās prezidentam Padomes sekretariāta atrašanās vietā.

20. pants

Ar šo lēmumu atceļ un aizstāj ĀKK un EK Vēstnieku komitejas 2001. gada 30. janvāra Lēmumu Nr. 1/2001 par ĀKK un EK Ministru padomes Reglamenta pieņemšanu.

Briselē, 2005. gada 8. martā

ĀKK un EK Ministru padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


14.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/48


ĀKK UN EK MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 2/2005

(2005. gada 8. marts)

par ĀKK un EK apvienotās ministru komitejas tirdzniecības jautājumos reglamentu

(2005/298/EK)

ĀKK UN EK MINISTRU PADOME,

ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna grupas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, turpmāk tekstā “nolīgums”, un jo īpaši tā 38. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar nolīguma 38. panta 1. punktu izveido apvienoto ministru komiteju tirdzniecības jautājumos.

(2)

Ar 2001. gada 24. aprīļa Lēmumu Nr. 4/2001 ĀKK un EK Vēstnieku komiteja pieņēma šīs ministru komitejas reglamentu, deleģējot kompetences.

(3)

Ir nepieciešami daži grozījumi, lai ņemtu vērā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pievienošanos.

(4)

ĀKK un EK Ministru padomes 29. sanāksmē, kas notika Gaboronē, Botsvānā 2004. gada 6. maijā, pieņēma lēmumu attiecīgi grozīt reglamentu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Sastāvs

1.   Apvienoto ministru komiteju tirdzniecības jautājumos, še turpmāk “tirdzniecības komiteju”, veido, no vienas puses, viens ministrs no katras Eiropas Kopienas dalībvalsts un viens Eiropas Kopienu Komisijas loceklis un, no otras puses, ĀKK valstu ministri uz paritātes pamata.

2.   Katra līgumslēdzēja puse paziņo savu pārstāvju vārdus Tirdzniecības komitejas sekretariātam.

3.   Tirdzniecības komiteja var lemt izveidot ierobežotas grupas, ko veido vienāds skaits komitejas locekļu no ĀKK un EK, tostarp vienu Komisijas locekli, lai sagatavotu ieteikumus par 12. panta 1. punktā minētajiem īpašajiem jautājumiem.

2. pants

Priekšsēdētājs

Tirdzniecības komitejas priekšsēdētāja pienākumus rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem uzņemas Eiropas Kopienu Komisijas loceklis Eiropas Kopienas vārdā un viens ĀKK valstu pārstāvis. Par pirmo priekšsēdētāju kļūst ĀKK valstu pārstāvis.

3. pants

Sanāksmes

1.   Tirdzniecības komiteja sanāk vismaz reizi gadā vai biežāk, ja to lūdz viena no līgumslēdzējām pusēm.

2.   Tirdzniecības komiteja saskaņā ar tās pieņemto lēmumu sanāk vai nu Eiropas Savienības Padomes ierastajā sanāksmju vietā, vai ĀKK valstu grupas sekretariāta mītnē, vai arī kādas ĀKK valsts pilsētā.

3.   Tirdzniecības komitejas sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

4.   Tirdzniecības komitejas lēmumi ir spēkā tikai tad, ja apspriedē piedalās Eiropas Kopienas dalībvalstu pārstāvju vairākums, viens Eiropas Kopienu Komisijas loceklis un to ĀKK valstu pārstāvju, kas ir komitejas locekļi, vairākums.

4. pants

Pārstāvība

1.   Ja Tirdzniecības komitejas locekļi nevar piedalīties sanāksmē, viņus var pārstāvēt cita persona.

2.   Komitejas loceklim, kurš vēlas tikt pārstāvēts, ir pirms sanāksmes priekšsēdētājam jāpaziņo sava pārstāvja vārds.

3.   Tirdzniecības komitejas locekļa pārstāvim ir visas šī locekļa tiesības.

5. pants

Delegācijas

1.   Tirdzniecības komitejas locekļus var pavadīt tirdzniecības jomā kompetentas amatpersonas.

2.   Pirms katras sanāksmes priekšsēdētāju informē par abu līgumslēdzēju pušu delegāciju paredzamo sastāvu.

3.   Tirdzniecības komiteja ar abu līgumslēdzēju pušu piekrišanu var uzaicināt personas, kas nav tās locekļi, piedalīties sanāksmēs.

4.   ĀKK reģionālu vai apakšreģionālu organizāciju pārstāvji, kas iesaistīti ekonomiskās integrācijas procesā, var piedalīties sanāksmē kā novērotāji, ja to iepriekš apstiprinājusi tirdzniecības komiteja.

6. pants

Sekretariāts

ĀKK un EK Ministru padomes sekretariāts darbojas kā Tirdzniecības komitejas sekretariāts.

7. pants

Dokumenti

ĀKK un EK Ministru padomes sekretariāts atbild par visu tirdzniecības komitejas sanāksmēs vajadzīgo dokumentu sastādīšanu.

Ja tirdzniecības komitejas lēmumu pamatā ir rakstiski dokumenti, šos dokumentus kā tirdzniecības komitejas dokumentus numurē un izplata tās Sekretariāts.

8. pants

Sarakste

1.   Tirdzniecības komitejai vai tās priekšsēdētājam adresēto korespondenci nosūta tirdzniecības komitejas sekretariātam.

2.   Sekretariāts seko, lai korespondenci nogādātu tās adresātiem un 7. pantā minētajos gadījumos citiem tirdzniecības komitejas locekļiem. Izplatīto korespondenci nosūta Eiropas Kopienu Komisijas Ģenerālsekretariātam, Eiropas Kopienas dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām un ĀKK valstu pārstāvju diplomātiskajām pārstāvniecībām.

9. pants

Atklātība

Tirdzniecības komitejas sanāksmes nav atklātas, ja vien komiteja nelemj citādi.

10. pants

Sanāksmju darba kārtība

1.   Priekšsēdētājs sagatavo provizorisku darba kārtību katrai sanāksmei. Tirdzniecības komitejas sekretariāts to nosūta adresātiem vismaz 15 dienas pirms sanāksmes sākuma.

2.   Provizoriskajā darba kārtībā iekļauj punktus, par kuriem priekšsēdētājs no vienas vai otras līgumslēdzējas puses vismaz 21 dienu pirms sanāksmes sākuma ir saņēmis lūgumu iekļaut tos darba kārtībā. ĀKK tirdzniecības sadarbības apakškomiteja arī var iesniegt lūgumus iekļaut punktus darba kārtībā. Tādā gadījumā minētās apakškomitejas līdzpriekšsēdētājus aicina piedalīties sanāksmē.

3.   Līgumslēdzējām pusēm vienojoties, noteiktos termiņus var samazināt, lai ņemtu vērā īpašo gadījumu prasības.

4.   Darba kārtību tirdzniecības komiteja pieņem katras sanāksmes sākumā.

11. pants

Protokols

1.   Sekretariāts iespējami ātri kopīgi sagatavo katras sanāksmes protokola projektu.

2.   Parasti protokolā katram darba kārtības punktam norāda:

a)

tirdzniecības komitejai iesniegtos dokumentus;

b)

deklarācijas, kuras jāiekļauj protokolā pēc tirdzniecības komitejas locekļa lūguma;

c)

sniegtos ieteikumus, deklarācijas, par kurām ir panākta vienošanās un secinājumus, kas pieņemti par konkrētiem jautājumiem.

3.   Protokolā ietver to tirdzniecības komitejas locekļu vai viņu pārstāvju sarakstu, kas piedalījās sanāksmē.

4.   Protokola projektu iesniedz tirdzniecības komitejai apstiprināšanai nākamajā sanāksmē. Abas līgumslēdzējas puses to var apstiprināt arī rakstiski. Pēc apstiprināšanas divus vienlīdz autentiskus protokola eksemplārus paraksta Sekretariāts un saglabā abas līgumslēdzējas puses. Vienu protokola eksemplāru nodod katram no 8. pantā minētajiem adresātiem.

12. pants

Ieteikumi

1.   Tirdzniecības komiteja ar līgumslēdzēju pušu savstarpēju vienošanos sniedz ieteikumus par visiem tirdzniecības jautājumiem, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar daudzpusējām tirdzniecības sarunām, ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem, starptautisku sadarbību un par jautājumiem, kas attiecas uz izejvielām.

2.   Sanāksmju starplaikā tirdzniecības komiteja ar līgumslēdzēju pušu piekrišanu var sniegt ieteikumus rakstveida procedūrā. Rakstveida procedūrā abi Sekretariāta līdzsekretāri apmainās ar piezīmēm, rīkojoties ar līgumslēdzēju pušu atbalstu.

3.   Tirdzniecības komitejas ieteikumu virsrakstā iekļauj vārdu “ieteikums”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un norāde uz to tematu.

4.   Tirdzniecības komitejas ieteikumu autentiskumu apstiprina Sekretariāts un priekšsēdētājs.

5.   Ieteikumus nosūta katram no 8. pantā norādītajiem adresātiem kā tirdzniecības komitejas dokumentu.

6.   Tirdzniecības komiteja regulāri sniedz atbilstīgus ziņojumus ĀKK un EK Ministru padomei.

13. pants

Valodas

Ja vien nav cita lēmuma, tirdzniecības komiteja pieņem lēmumus, pamatojoties uz tiem dokumentiem, kas sastādīti līgumslēdzēju pušu oficiālajās valodās.

14. pants

Izdevumi

Nolīguma 1. protokola 1. punktu par kopīgo iestāžu darbības izmaksām piemēro arī tirdzniecības komitejas izdevumiem.

15. pants

Ar šo lēmumu atceļ un aizstāj ĀKK un EK Vēstnieku komitejas 2001. gada 24. aprīļa Lēmumu Nr. 4/2001 par ĀKK un EK Apvienotās ministru komitejas tirdzniecības jautājumos reglamenta pieņemšanu.

Briselē, 2005. gada 8. martā

ĀKK un EK Ministru padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


14.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/51


ĀKK UN EK MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 3/2005

(2005. gada 8. marts)

par ĀKK un EK Vēstnieku komitejas reglamenta pieņemšanu

(2005/299/EK)

ĀKK UN EK MINISTRU PADOME,

ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu, un jo īpaši tā 16. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar 2001. gada 30. janvāra Lēmumu Nr. 2/2001 ĀKK un EK Vēstnieku komiteja ir pieņēmusi savu reglamentu.

(2)

Vajadzīgi daži grozījumi, lai ņemtu vērā jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai.

(3)

ĀKK un EK Ministru padomes 29. sanāksmē, kas notika Gaboronē, Botsvānā 2004. gada 6. maijā, pieņēma lēmumu attiecīgi grozīt reglamentu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Sanāksmju datums un vieta

1.   Saskaņā ar ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma (še turpmāk “ĀKK un EKK Nolīgums”) 16. panta 2. punktu, ĀKK un EK Vēstnieku komiteja (še turpmāk “Komiteja”) sanāk regulāri, jo īpaši, lai sagatavotu ĀKK un EK Ministru padomes (še turpmāk “Padome”) sanāksmes un, kad tas vajadzīgs, saskaņā ar vienas līgumslēdzējas puses lūgumu.

2.   Komiteju sasauc tās priekšsēdētājs. Sanāksmes datumus nosaka, līgumslēdzējām pusēm savstarpēji vienojoties.

3.   Komitejas sanāksmes notiek Eiropas Savienības Padomes mītnē vai ĀKK valstu grupas sekretariāta mītnē. Tomēr ar īpašu lēmumu tās var notikt arī kādā ĀKK valsts pilsētā.

2. pants

Komitejas funkcijas

1.   Saskaņā ar ĀKK un EK Nolīguma 16. panta 2 punktu Komiteja palīdz Padomei veikt tās pienākumus un īsteno jebkādas pilnvaras, kuras Padome tai varētu uzticēt. Šajā sakarā tā uzrauga ĀKK un EK Nolīguma īstenošanu un panākumus, kas gūti, īstenojot tajā noteiktos mērķus.

2.   Komiteja sniedz informāciju Padomei, jo īpaši, jautājumos, kuros tai ir deleģētas pilnvaras.

3.   Tāpat tā iesniedz Padomei jebkādas rezolūcijas, ieteikumus vai atzinumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem vai piemērotiem.

3. pants

Sanāksmju darbakārtība

1.   Priekšsēdētājs katrai sanāksmei izstrādā provizorisku darbakārtību. To nosūta citiem Komitejas locekļiem vismaz astoņas dienas pirms sanāksmes dienas.

Provizoriskajā darbakārtībā iekļauj jautājumus, par ko priekšsēdētājs desmit dienas pirms sanāksmes ir saņēmis lūgumu iekļaut darbakārtībā. Provizoriskajā darbakārtībā iekļauj tikai tos jautājumus, par ko Padomes sekretariātam ir iesniegti dokumenti pietiekami laicīgi, lai tos varētu nosūtīt Komitejas locekļiem vismaz astoņas dienas pirms sanāksmes dienas.

2.   Komiteja apstiprina darbakārtību katras sanāksmes sākumā. Steidzamos gadījumos Komiteja var pieņemt lēmumu pēc ĀKK valstu vai Kopienas lūguma darbakārtībā iekļaut jautājumus, attiecībā uz ko nav ievēroti 1. punktā minētie termiņi.

4. pants

Sanāksmju norise

1.   Komiteja pieņem lēmumus, savstarpēji vienojoties Kopienai, no vienas puses, un ĀKK valstīm, no otras puses.

2.   Komitejas lēmumi ir spēkā tikai tad, ja apspriedē piedalās vismaz puse Eiropas Kopienas dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju, viens Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvis un puse ĀKK Vēstnieku komitejas locekļu.

3.   Katru Komitejas locekli, kas nevar ierasties, var pārstāvēt cita persona. Šajā gadījumā viņš informē priekšsēdētāju un norāda personu vai delegāciju, kas ir pilnvarota viņu pārstāvēt. Pārstāvim ir visas tiesības, kas ir loceklim, kurš nevar ierasties.

4.   Komitejas locekļus var pavadīt padomnieki.

5.   Eiropas Investīciju bankas (še turpmāk “Bankas”) pārstāvis piedalās Komitejas sanāksmēs, ja darbakārtībā iekļauti jautājumi, kas attiecas uz Banku.

5. pants

Rakstiskas procedūras, oficiālas publikācijas un tiesību aktu forma

Komitejas pieņemtiem tiesību aktiem piemēro ĀKK un EK Padomes Reglamenta 4. pantu, 9. panta 3. punktu un 14. pantu.

6. pants

Valstis, kas piedalās novērotāja statusā

1.   To ĀKK un EK Nolīgumu parakstītājvalstu pārstāvji, kuras Nolīguma spēkā stāšanās dienā vēl nav pabeigušas Nolīguma 93. panta 1. un 2. punktā paredzētās procedūras, Komitejas sanāksmēs var piedalīties novērotāja statusā. Šādā gadījumā tiem var atļaut piedalīties Komitejas debatēs.

2.   Šis noteikums attiecas arī uz valstīm, kas minētas ĀKK un EK Nolīguma 93. panta 6. punktā.

3.   Komiteja var ļaut tās valsts pārstāvjiem, kura pretendē uz pievienošanos ĀKK un EK Nolīgumam, novērotāja statusā piedalīties Komitejas sanāksmēs.

7. pants

Konfidencialitāte

1.   Ja nav nolemts citādi, Komitejas sanāksmes nav atklātas.

2.   Neskarot citus piemērojamus noteikumus, uz Komitejas apspriedēm attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, ja vien Komiteja nenolemj citādi.

8. pants

Paziņojumi un sanāksmju protokoli

1.   Visus paziņojumus, kas paredzēti šajā reglamentā, Padomes Sekretariāts nosūta ĀKK valstīm, ĀKK valstu grupas Sekretariātam, dalībvalstu pastāvīgiem pārstāvjiem, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai.

Šādus paziņojumus nosūta arī Bankas priekšsēdētājam, ja tie attiecas uz Banku.

2.   Katru sanāksmi protokolē, jo īpaši norādot Komitejas pieņemtos lēmumus.

Pēc apstiprināšanas Komitejā protokolu paraksta Komitejas priekšsēdētājs un Padomes sekretāri, un to saglabā Padomes arhīvā. Protokola kopiju nosūta 1. punktā norādītajiem saņēmējiem.

9. pants

Priekšsēdētājs

Komitejas priekšsēdētāja amatu pārmaiņus uz sešiem mēnešiem ieņem Kopienas izraudzīts dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis un ĀKK valstu izraudzīts misijas vadītājs, kas pārstāv ĀKK valsti.

10. pants

Korespondence un dokumenti

1.   Komitejai paredzēto korespondenci nosūta tās priekšsēdētājam uz Padomes sekretariāta mītni.

2.   Ja nav nolemts citādi, Komiteja apspriežas, pamatojoties uz līgumslēdzēju pušu oficiālās valodās sagatavotiem dokumentiem.

11. pants

Komitejas, apakškomitejas un darba grupas

1.   Komitejai palīdz:

i)

Muitas sadarbības komiteja, kas izveidota ar ĀKK un EK Nolīguma V pielikuma 1. protokola 37. pantu;

ii)

pastāvīgā kopīgā grupa banānu jautājumos, kas paredzēta ĀKK un EK Nolīguma V pielikuma 5. protokola 3. pantā;

iii)

apakškomiteja tirdzniecības sadarbības jautājumos;

iv)

apakškomiteja cukura jautājumos;

v)

kopīgā darba grupa rīsa jautājumos, kas minēta ĀKK un EK Nolīguma Nobeiguma akta XXIV deklarācijas 5. punktā;

vi)

kopīgā darba grupa ruma jautājumos, kas minēta ĀKK un EK Nolīguma Nobeiguma akta XXV deklarācijas 6. punktā.

2.   Komiteja var izveidot citas piemērotas komitejas, apakškomitejas vai darba grupas, lai veiktu darbu, kuru tā uzskata par vajadzīgu to uzdevumu izpildei, kuri izklāstīti ĀKK un EK Nolīguma 16. panta 2. punktā.

3.   Šīs komitejas, apakškomitejas un darba grupas par savu darbu iesniedz Komitejai ziņojumus.

12. pants

Komiteju, apakškomiteju un darba grupu sastāvs

1.   Izņemot Muitas sadarbības komiteju, 11. pantā minēto komiteju, apakškomiteju un darba grupu sastāvā ietilpst ĀKK valstu vēstnieki vai to pārstāvji, Komisijas pārstāvji un dalībvalstu pārstāvji.

2.   Komiteju, apakškomiteju un darba grupu sanāksmēs, kuru darbakārtībā ir punkti, kas attiecas uz Banku, piedalās Bankas pārstāvis.

3.   Šo komiteju, apakškomiteju un darba grupu locekļiem darbā var palīdzēt eksperti.

13. pants

Komiteju, apakškomiteju un darba grupu priekšsēdētāji

1.   Šā lēmuma 13. punktā minēto komiteju, apakškomiteju un darba grupu līdzpriekšsēdētāji ir: no ĀKK valstīm – kāds no ĀKK valstu vēstniekiem, un no Kopienas puses – Komisijas pārstāvis vai dalībvalstu pārstāvis.

2.   Neskarot 1. punktu, izņēmuma gadījumos un savstarpēji vienojoties, līdzpriekšsēdētājus var pārstāvēt jebkāda to ieceltā persona.

14. pants

Komiteju, apakškomiteju un darba grupu sanāksmju procedūras

Šā lēmuma 11. pantā minētās komitejas, apakškomitejas un darba grupas sanāk pēc vienas līgumslēdzējas puses lūguma, iepriekš apspriežoties to priekšsēdētājiem, un par tādām sanāksmēm paziņo septiņas dienas iepriekš, izņemot steidzamos gadījumos.

15. pants

Komiteju, apakškomiteju un darba grupu reglaments

11. pantā minētās komitejas, apakškomitejas un darba grupas ar Komitejas piekrišanu var pieņemt reglamentu.

16. pants

Sekretariāts

1.   Sekretariāta darbu un citus darbus, kas vajadzīgi Komitejas, kā arī 11. pantā minēto komiteju, apakškomiteju un darba grupu darbībai (izstrādājot darbakārtību un izplatot attiecīgus dokumentus) veic Padomes Sekretariāts.

2.   Cik drīz vien iespējams, pēc katras sanāksmes Sekretariāts sagatavo šo komiteju, apakškomiteju un darba grupu sanāksmju protokolu.

Padomes sekretariāts nosūta protokolu ĀKK valstu pārstāvjiem, ĀKK valstu grupas Sekretariātam, dalībvalstu pastāvīgiem pārstāvjiem, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai.

17. pants

Ar šo lēmumu atceļ un aizstāj ĀKK un EK Vēstnieku komitejas 2001. gada 30. janvāra Lēmumu Nr. 2/2001 par ĀKK un EK Vēstnieku komitejas reglamenta pieņemšanu.

Briselē, 2005. gada 8. martā

ĀKK un EK Ministru padomes vārdā,

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


14.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/54


ĀKK UN EK VĒSTNIEKU KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2005

(2005. gada 8. marts)

par ĀKK un EK Muitas sadarbības komitejas reglamenta pieņemšanu

(2005/300/EK)

ĀKK-EK VĒSTNIEKU KOMITEJA,

ņemot vērā ĀKK-EK Ministru padomes 1995. gada 8. jūnija Lēmumu Nr. 2/1995 par ĀKK-EK Muitas sadarbības komitejas dalībniekiem un noteikumiem,

ņemot vērā ĀKK-EK Partnerattiecību līgumu, kas parakstīts Kotonu 2000. gada 23. jūnijā (1), turpmāk tekstā – “Partnerattiecību līgums”, un jo īpaši tā V pielikuma 1. protokola 37. pantu,

ņemot vērā ĀKK-EK Vēstnieku komitejas Reglamentu, un jo īpaši tā 15. pantu, kas attiecas uz reglamenta izstrādi komitejām, apakškomitejām un darba grupām, kuras palīdz Vēstnieku komitejai,

vēloties nodrošināt ĀKK valstu un Eiropas Kopienas Partnerattiecību līguma trešās daļas II sadaļā izvirzīto mērķu izpildi,

ievērojot, ka efektīva muitas sadarbība starp ĀKK valstīm un Eiropas Kopienu var veicināt tirdzniecības attīstību starp ĀKK valstīm un Eiropas Kopienu,

ievērojot, ka Komitejas pilnvaru loku nosaka Partnerattiecību līguma V pielikuma 1. protokola 37. un 38. pants,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

1.   Ar Partnerattiecību līguma V pielikuma 1. protokola 37. pantu izveidotā Muitas sadarbības komiteja, turpmāk tekstā – “Komiteja”, jāizveido no Eiropas Kopienas dalībvalstu speciālistiem un no Komisijas amatpersonām, kas atbildīgas par muitas jautājumiem, no vienas puses, kā arī no ĀKK valstu speciālistiem un no ĀKK valstu reģionālo grupējumu amatpersonām, kas atbildīgas par muitas jautājumiem, no otras puses. Ja nepieciešams, Komiteja var pieaicināt atbilstošus ekspertus.

2.   Katrai pusei jāpaziņo savu pārstāvju un līdzpriekšsēdētāja vārdi ĀKK-EK Ministru padomes sekretariātam.

2. pants

Partnerattiecību līguma V pielikuma 1. protokola 37. panta 1. līdz 6. punktā un 38. panta 8. līdz 10. punktā noteiktie Komitejas pienākumi ir šādi:

a)

veikt administratīvu sadarbību ar mērķi nodrošināt pareizu un vienādu Partnerattiecību līguma 1. protokola piemērošanu, kā arī veikt jebkuru citu uzdevumu tai uzticētā muitas jomā;

b)

regulāri pētīt izcelsmes likumu piemērošanas iespaidu uz ĀKK valstīm un ieteikt atbilstošus pasākumus ĀKK-EK Ministru padomei;

c)

pieņemt lēmumus par atkāpēm no izcelsmes likumiem saskaņā ar Partnerattiecību līguma V pielikuma 1. protokola 38. panta 9. un 10. punktā noteiktajiem nosacījumiem;

d)

sagatavot ĀKK-EKK Ministru padomes lēmumus saskaņā ar Partnerattiecību līguma V pielikuma 1. protokola 40. pantu.

3. pants

1.   Komitejai jāsapulcējas vismaz divreiz gadā – ĀKK grupas un Eiropas Kopienas kopīgi noteiktos datumos, parasti ne vēlāk kā astoņas dienas pirms ĀKK-EK Vēstnieku komitejas sapulces; vajadzības gadījumā var sasaukt ārkārtas sapulces.

2.   Ja nepieciešams, Komiteja var izveidot speciālas darba grupas konkrētu jautājumu izpētei.

3.   Komitejas sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. To norisei jābūt konfidenciālai, ja vien nav izlemts citādi.

4. pants

Komitejas priekšsēdētāja amatu pārmaiņus uz sešiem mēnešiem ieņem ĀKK grupa un Eiropas Kopiena:

no 1. aprīļa līdz 30. septembrim ĀKK līdzpriekšsēdētājs,

no 1. oktobra līdz 31. martam Eiropas Kopienas līdzpriekšsēdētājs.

5. pants

1.   Pagaidu darba kārtību katrai sanāksmei sagatavo priekšsēdētājs, konsultējoties ar līdzpriekšsēdētāju, un to apstiprina Komiteja katras sanāksmes sākumā.

2.   Sekretāra uzdevumus un citus pienākumus, kas nepieciešami Komitejas darbībai, veic ĀKK-EK Ministru padomes sekretariāts.

3.   Sekretariāts ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces Komitejas biedriem izsūta uzaicinājumus uz sanāksmi, darba kārtību, pasākumu projektu un jebkurus citus darba dokumentus.

4.   Pēc katras sanāksmes sekretariāts sagatavo sanāksmes protokolu, ko apstiprina nākamajā Komitejas sanāksmē.

6. pants

Komitejas apspriedes uzskatāmas par likumīgām tikai tad, ja tajās piedalās vairākums ĀKK grupas iecelto pārstāvju un viens Komisijas pārstāvis.

7. pants

1.   Komitejas lēmumus pieņem, vienojoties starp ĀKK valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu, no otras puses.

2.   Gadījumā, ja Komiteja nespēj pieņemt lēmumu, tā nodod jautājumu ĀKK-EK Vēstnieku komitejai.

3.   Ārkārtējos apstākļos līdzpriekšsēdētāji var nolemt pieņemt lēmumus ar rakstisku procedūru, īpaši, pieņemot lēmumus saskaņā ar Partnerattiecību līguma V pielikuma 1. protokola 38. pantu.

8. pants

Komiteja var, ja uzskata to par nepieciešamu, uzaicināt speciālistus, ja apspriežamie jautājumi prasa īpašu kompetenci.

Neraugoties uz 1. panta nosacījumiem, ikviena ĀKK valsts, kura nav Komitejas dalībvalsts, var piedalīties kā novērotāja, izņemot gadījumus, kad Komiteja izlemj sapulcēties ierobežotā sanāksmē.

9. pants

Komiteja iesniedz atskaites ĀKK un EK Vēstnieku komitejai.

10. pants

ĀKK valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienas dalībvalstīm, no otras puses, ir pienākums katrai jautājumos, kas uz tām attiecas, veikt nepieciešamos pasākumus šā lēmuma ieviešanā.

11. pants

Šis lēmums stājas spēkā, to parakstot. Tas atceļ un aizstāj ĀKK-EK Ministru padomes 1995. gada 8. jūnija Lēmumu Nr. 2/1995 par ĀKK-EK Muitas sadarbības komitejas dalībniekiem un noteikumiem.

Briselē, 2005. gada 8. martā

ĀKK un EK Vēstnieku komitejas vārdā

priekšsēdētāja

M. SCHOMMER


(1)  OV L 317, 15.12.2000., 1. lpp.


Komisija

14.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/56


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 22. septembris)

par valsts atbalstu, ko Apvienotā Karaliste plāno ieviest attiecībā uz Peugeot Citroën Automobiles UK Ltd

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3349)

(Autentisks ir tikai dokuments angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/301/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc ieinteresēto pušu uzaicināšanas iesniegt savas piebildes, ievērojot iepriekš minētos noteikumus (1),

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 2002. gada 16. decembri datētā vēstulē Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai plānu piešķirt reģionālu atbalstu uzņēmumam Peugeot Citroën Automobiles UK Ltd. (še turpmāk “PCA UK”). Komisija pieprasīja turpmāku informāciju 2003. gada 7. februārī, ko Apvienotā Karaliste sniedza ar 2003. gada 7. martu datētā vēstulē.

(2)

Ar 2003. gada 30. aprīli datētā vēstulē Komisija informēja Apvienoto Karalisti, ka tā nolēmusi sākt procedūru, kas noteikta EK Līguma 88. panta 2. punktā, jo tā konstatējusi, ka radušās šaubas par atbalsta nesaderību ar kopējo tirgu.

(3)

Komisijas lēmumu sākt procedūru publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) Komisija uzaicināja ieinteresētās puses iesniegt savas piebildes. Komisija no ieinteresētajām pusēm nesaņēma nekādas piebildes.

(4)

Pēc pieprasījuma pagarināt piebilžu iesniegšanas termiņu 2003. gada 25. jūlijā Apvienotā Karaliste iesniedza savas piebildes par procedūras sākšanu 2003. gada 5. septembrī. Briselē 2003. gada 17. oktobrī notika sanāksme starp Komisiju, Apvienoto Karalisti un labuma saņēmēju, pēc kuras Komisija adresēja Apvienotajai Karalistei jaunu informācijas pieprasījumu 2003. gada 20. oktobrī. Informāciju Apvienotā Karaliste sniedza 2004. gada 19. februārī un 4. maijā.

II.   PASĀKUMA UN TĀ SAŅĒMĒJA APRAKSTS

(5)

Plānoto atbalstu piešķirtu uzņēmumam PCA UK, kas ir franču grupas PSA Peugeot Citroën (še turpmāk “PSA”) meitasuzņēmums. PSA projektē, izgatavo un pārdod mehāniskos transportlīdzekļus. 2003. gadā PSA visā pasaulē pārdeva 3 286 100 transportlīdzekļu, sasniedzot apgrozījumu 54,238 miljardi euro un ekspluatācijas rezervi 2,195 miljardi euro.

(6)

Paziņotais projekts attiecas uz investīcijām, kas vajadzīgas jauna modeļa ražošanai, kas aizstās pašreizējo modeli Peugeot 206 un tā atvasinājumus.

(7)

Raitonas rūpnīcas pašreizējā jauda ir 183 500 transportlīdzekļi gadā. Pašreizējo 206 modeli no 2008. gada pakāpeniski izņems no ražošanas, ieviešot jaunu modeli, kas izmantos jaunu platformu. Rūpnīcā plāno saglabāt nemainīgu jaudu 183 500 transportlīdzekļu gadā.

(8)

Plānotais paziņotā projekta sākums ir 2005. gadā, un plānotais pabeigšanas datums ir 2010. gadā. Atbilstīgi Apvienotās Karalistes apgalvojumiem, projekts ietver jaunu (automobiļu krāsošana, metāliskā apdare) vai pārveidotu (karkasu darbnīcu pārkārtošana ar instrumentiem citai platformai, galīgā montāža) līniju instalēšanu jaunā modeļa ražošanai. Infrastruktūras darbi iekļaus uzlabotus vides, darba un drošības apstākļus, un jaunu automobiļu parku gatavajiem transportlīdzekļiem. Pēc Apvienotās Karalistes apgalvojumiem kopējās prasītās investīcijas sastādīs 187,760 miljonus mārciņu nominālizteiksmē.

(9)

Pēc Apvienotās Karalistes apgalvojumiem projekts ir mobils, un PSA apsver domu par alternatīvu projekta vietu Trnavā, Slovākijā. PSA 2003. gada janvārī paziņoja, ka Trnava ir izvēlēta par vietu jaunas zonas ražošanai. Jaunā Trnavas rūpnīca sāks ražošanu 2008. gadā, un izgatavos gadā 300 000 tāda paša veida mazās mašīnas, kā jaunais modelis, kas aizstās Peugeot 206. Atbilstīgi Apvienotās Karalistes apgalvojumiem PSA apsver domu, vai paplašināt plānoto jaudu Trnavā, vienlaikus pakāpeniski samazinot ražošanu Raitonā.

(10)

Projekts notiek esošajā PSA rūpnīcā Raitonā, Rietummidlendas reģionā. Raitona-pie-Dansmoras ir 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta apgabals, kura reģionālais maksimālais apjoms ir 10 % tīrā dotāciju ekvivalenta periodam no 2000. līdz 2006. gadam.

(11)

Paziņotais atbalsts ir piešķirts saskaņā ar apstiprināto Reģionālo selektīvās palīdzības shēmu (3), kam tiesiskais pamats ir 1982. gada Rūpnieciskās attīstības akta 7. iedaļa.

(12)

Ierosinātā atbalsta veids ir tieša dotācija, ko samaksātu periodā no 2005. līdz 2010. gadam. Tās apjoms sasniedz nominālus 19,100 miljonus mārciņu bruto dotācijas ekvivalenta, ar aktualizēto vērtību 14,411 miljoni mārciņu bruto dotācijas ekvivalenta (bāzes gads 2002. g., diskonta likme 6,01 %). Tiesīgo investīciju apjoms ir 187,760 miljoni mārciņu nominālvērtībās un 146,837 miljoni mārciņu aktualizētajās vērtībās. Tāpēc Apvienotās Karalistes paziņotā atbalsta intensitāte ir 9,81 % bruto dotācijas ekvivalenta.

(13)

Projektam nav piešķirts cits Kopienas atbalsts vai finansējums.

III.   PROCEDŪRAS SĀKŠANAS PAMATOJUMS

(14)

Savā 2003. gada 30. aprīļa lēmumā sākt procedūru, kā noteikts Līguma 88. panta 2. punktā (4), Komisija pauda šaubas par ierosinātā atbalsta nepieciešamību un proporcionalitāti. Lai kliedētu tādas šaubas, Komisija pieprasīja papildu paskaidrojumus un dokumentus.

(15)

Attiecībā uz atbalsta nepieciešamību Komisija šaubījās, vai Trnava tiek uzskatīta par dzīvotspējīgu alternatīvu Raitonai konkrētajam projektam. Tā pieprasīja netiešus papildu pierādījumus, piemēram, vietas izpēti, lai parādītu, ka projekts ir faktiski mobils mašīnu shēmas ietvaros.

(16)

Attiecībā uz atbalsta proporcionalitāti, Komisija pauž šaubas par šādiem aspektiem:

tiesīgo izdevumu pareizs aprēķins,

investīciju izmaksu par pārdevēja veiktu mehānisko apstrādi iekļaušana tiesīgo izdevumu robežās,

pamatojums augstākām investīciju izmaksām par zemi, ēkām, iekārtām un aprīkojumu Raitonā attiecībā pret Trnavu,

pamatojums zemākiem ekspluatācijas izdevumiem par sastāvdaļām un materiāliem Trnavā,

liekā darbaspēka izmaksu precīzs aprēķins Raitonā.

(17)

Visbeidzot, Komisija pauda šaubas par jaudas izmaiņu aprēķinu, ko Apvienotā Karaliste izvirzījusi papildinājuma (“top-up”) noteikšanas kontekstā.

IV.   APVIENOTĀS KARALISTES PIEBILDES

(18)

Apvienotā Karaliste iesniedza savas piebildes par procedūras sākšanu 2003. gada 5. septembrī un papildu informāciju 2004. gada 19. februārī un 4. maijā.

(19)

Par atbalsta nepieciešamību Apvienotā Karaliste atkārtoti apstiprināja, ka projekts ir mobils. Tāpēc Apvienotā Karaliste iesniedza dokumentārus pierādījumus tam, ka Trnava konkrētajam projektam ir dzīvotspējīga tehniska alternatīva Raitonai.

(20)

Apvienotā Karaliste arī iesniedza papildu informāciju par Komisijas paustajām šaubām procedūras sākšanā attiecībā uz atbalsta proporcionalitāti.

(21)

(2003. gada 5. septembra vēstulē Apvienotā Karaliste iesniedza izmaksu un labumu analīzi (CBA), kas atšķīrās no sākotnēji paziņotās daudzos svarīgos aspektos, ieskaitot augstākas investīciju izmaksas Trnavā iekārtām un aprīkojumam, bet zemākas ekspluatācijas izmaksas Raitonā par darbaspēku, un zemākas ekspluatācijas izmaksas Trnavā par enerģētiku un ūdeni, kā arī par ievedošo un izvedošo transportu. Dažas izmaiņas attiecās uz posteņiem, par kuriem Komisija nepauda šaubas procedūras sākšanā.

(22)

Ar 2004. gada 19. februāra vēstuli Apvienotā Karaliste iesniedza jaunu CBA versiju, kas plašos vilcienos bija saskaņā ar 2003. gada septembra CBA, ar dažiem izņēmumiem (piemēram, skaitļi par darbaspēka izmaksām Raitonā un izvedošo transportu Trnavā bija grozīti, un bija norādīti sākotnēji paziņotie). Apvienotā Karaliste paskaidroja posteņus, par kuriem Komisija bija paudusi šaubas procedūras sākšanā, un posteņus, kas bija grozīti pēc procedūras sākšanas. 2004. gada 4. maija vēstulē Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai, ka projekts nevar sākties līdz pašām 2004. gada beigām vai 2005. gada sākumam. Attiecīgi tika grozīta 2004. gada februāra CBA, par investīciju pirmo gadu norādot 2005. gadu.

(23)

Attiecībā uz zemes izmaksām Trnavā Apvienotā Karaliste apgalvoja, ka nekādas izmaksas nav jāiekļauj, jo projektu var veikt esošajās vietas robežās. Indikatīvi, projektam vajadzētu 30 hektārus zemes, kuru izmaksas ir 0,512 miljonu mārciņu aktualizētajās vērtībās.

(24)

Attiecībā uz investīciju izmaksām par ēkām, iekārtām un aprīkojumu Apvienotā Karaliste koriģēja 2004. gada februāra CBA, lai ņemtu vērā Komisijas piezīmes. Kamēr sākotnēji paziņotajā CBA bija ņemtas vērā tikai tās izmaksas, kas noteikti vajadzīgas Trnavai, lai izvietotu projektu, grozītajā versijā ir ņemta vērā arī vispārējo fiksēto un parasto izmaksu daļa, ko var piedēvēt projektam. Līdz ar to Trnavas alternatīva izrādās dārgāka nekā Reitonas rūpnīcas pārveide.

(25)

Attiecībā uz investīciju izmaksām par pārdevēja veiktu mehānisko apstrādi Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka tās neuzskatīja par tiesīgiem izdevumiem un ka tās nav iekļautas 2004. gada februāra CBA, jo tās būs vajadzīgas abos scenārijos un tāpēc neietekmēs handikapu Raitonai.

(26)

Atiecībā uz sastāvdaļu un materiālu ekspluatācijas izmaksām Apvienotā Karaliste iesniedza ar 2003. gada maiju datētu PSA iekšējo plānošanas dokumentu kopijas, kur paziņotas sastāvdaļu izmaksu atšķirības starp dažādām grupas ražošanas vietām. Galvenā atšķirība starp izmaksām Raitonā un Trnavā rodas no ievērojami zemākām darbaspēka apmaksas likmēm stundā Trnavā, kas rezultātā dod zemākas izmaksas par lielām, no vietējiem avotiem iegūtām sastāvdaļām – piemēram, buferi, vadības pultis, sēdekļi, durvju paneļi un kontrolmērinstrumentu paneļi.

(27)

Apvienotā Karaliste iesniedza arī pamatojuma dokumentus ekspluatācijas izmaksu samazinājumam, kas paredzēts Trnavā par enerģētiku un ūdeni, kā arī ievedošo transportu. Attiecībā uz ievedošā transporta izmaksām Apvienotā Karaliste iesniedza aktualizēta iekšējā plānošanas dokumenta, kas attiecas uz Trnavas laukumu, kopiju, 2003. gada novembra versiju, kurā sākotnējā izmaksu tāme ir samazināta, lai ņemtu vērā lielāku lēsto no vietējiem avotiem iegūto sastāvdaļu daļu.

(28)

Attiecībā uz liekā darbaspēka izmaksām Apvienotā Karaliste paskaidroja, ka tās ir ņemtas vērā 2004. gada februāra CBA kā Trnavas risinājuma papildizmaksas, līdzīgi izmaksām, kas saistītas ar Raitonas rūpnīcas slēgšanu. Apvienotā Karaliste arī iesniedza sīku informāciju par minēto izmaksu aprēķinu. Pretēji, Apvienotā Karaliste neiekļāva CBA nekādas apkopes investīcijas Raitonā, jo vispārējās apkopes investīcijas būtu jāveic pēc abiem scenārijiem.

(29)

Visbeidzot, attiecībā uz papildinājumu (top-up), Apvienotā Karaliste atkārtoti apstiprināja, ka reģionālajam handikapam jāpiemēro + 2 % faktors, kas rodas no 2004. gada februāra CBA, jo atbalstītā projekta rezultātā nenotiks ražošanas pieaugums.

V.   PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(30)

Apvienotās Karalistes paziņotais pasākums PCA UK labā veido valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. To finansētu valsts vai ar valsts resursu starpniecību. Turklāt, tā kā tās veido ievērojamu proporciju no projekta finansējuma, atbalsts var izkropļot konkurenci Kopienā, dodot PCA UK priekšrocību pār konkurentiem, kas nesaņem atbalstu. Visbeidzot, notiek plaša tirdzniecība starp dalībvalstīm automobiļu tirgū, kur PSA ir viens no lielākajiem spēlētājiem.

(31)

Līguma 87. panta 2. punktā ir uzskaitīti daži atbalsta veidi, kas ir saderīgi ar Līgumu. Ņemot vērā atbalsta īpašības un nolūku, un uzņēmuma ģeogrāfisko atrašanās vietu, attiecīgajam plānam nevar piemērot minētā panta a), b) un c) apakšpunktu. Līguma 87. panta 3. punktā ir precizēti citi atbalsta veidi, ko var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu. Komisija atzīmē, ka projekts atrodas Raitonas-pie-Dansmoras apgabalā, kas var pretendēt uz palīdzību saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ar reģionālā atbalsta maksimālo apjomu 10 % neto dotācijas ekvivalenta.

(32)

Konkrētais atbalsts ir paredzēts uzņēmumam PCA UK, kas ražo un montē mehāniskos transportlīdzekļus. Tātad uzņēmums ir mehānisko transportlīdzekļu rūpniecības daļa Kopienas shēmas par valsts atbalstu mehānisko transportlīdzekļu rūpniecībai (5) (še turpmāk “mašīnu shēma”) nozīmē.

(33)

Mašīnu shēma 2.2. punkta a) apakšpunktā precizē, ka viss atbalsts, ko valsts iestādes plāno piešķirt individuālam projektam saskaņā ar atļautām atbalsta shēmām uzņēmumam, kas darbojas mehānisko transportlīdzekļu rūpniecībā, saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu jāpaziņo pirms piešķiršanas, ja ir sasniegts kāds no šādiem sliekšņiem: i) kopējās projekta izmaksas vienādas ar 50 miljoniem euro, ii) kopējais bruto atbalsts projektam – kā valsts atbalsts vai atbalsts no Kopienas instrumentiem – vienāds ar 5 miljoniem EUR. Gan kopējās projekta izmaksas, gan atbalsta apjoms pārsniedz paziņošanas sliekšņus. Tādējādi, paziņojot reģionālo atbalstu, kas ierosināts PCA UK, Apvienotā Karaliste ir izpildījusi Līguma 88. panta 3. punkta prasības.

(34)

Atbilstīgi mašīnu shēmai Komisijai jānodrošina, ka piešķirtais atbalsts gan ir nepieciešams projekta realizācijai, gan ir proporcionāls problēmu nopietnībai, ko ar to plānots atrisināt. Abām prasībām – par nepieciešamību un proporcionalitāti – jābūt izpildītām, ja Komisija grib atļaut valsts atbalstu mehānisko transportlīdzekļu rūpniecībā.

(35)

Atbilstīgi mašīnu shēmas 3.2. punkta a) apakšpunktam, lai pierādītu reģionālā atbalsta nepieciešamību, atbalsta saņēmējam skaidri jāpierāda, ka tam ir ekonomiski dzīvotspējīga alternatīva vieta projektam. Ja grupā nebūtu citas – jaunas vai esošas – rūpniecības vietas, kas spēj uzņemt konkrētās investīcijas, tad uzņēmums būtu spiests īstenot savu projektu vienīgajā pieejamajā rūpnīcā, pat ja nebūtu atbalsta. Tāpēc reģionālo atbalstu nevar piešķirt projektam, kas nav ģeogrāfiski mobils.

(36)

Komisija novērtēja Apvienotās Karalistes iesniegtos dokumentus un informāciju un secināja, ka Trnavas rūpnīcas plāns un dokumenti par vietas atlases procesu un tehniskajām īpašībām rāda, ka rūpnīcai ir iespēja pieņemt un izvietot izskatāmo projektu. Tik tiešām, rūpnīcā pašlaik plānotā ražošana no 2006. gada un turpmāk ir 55 mašīnas stundā. Rūpnīca tomēr var ražot līdz 87 mašīnām stundā, ieviešot jaunu plūsmas līniju ar 32 mašīnām stundā. Pašreizējā rūpnīcas perimetrā ir pietiekami daudz pieejamas zemes tādai paplašināšanai, un visas infrastruktūras instalācijas jau ir saderīgas ar augstākiem ražošanas apjomiem.

(37)

Turklāt, Komisija atzīmē, ka atbilstīgi preses ziņojumiem PSA grupa joprojām uzskata Trnavas rūpnīcu par dzīvotspējīgu alternatīvu Raitonai attiecībā uz izskatāmo projektu.

(38)

Uz 36. un 37. apsvērumā minētās informācijas pamata Komisija secina, ka Trnava patiešām ir dzīvotspējīga alternatīva Raitonai attiecībā uz konkrēto projektu.

(39)

Komisija arī pārbaudīja, ka projekts ietver pilnīgu veco plūsmas līniju demontāžu un pilnīgi jaunu iekārtu un aprīkojuma uzstādīšanu vispārējā ražošanas struktūrā, kas skaidri atšķiras no iepriekšējās. Līdz ar to projekts kvalificējas kā pārveide saskaņā ar mašīnu shēmu.

(40)

Tāpēc Komisija secina, ka projekts ir mobils, un tāpēc to var uzskatīt par tiesīgu uz reģionālo atbalstu, jo atbalsts vajadzīgs, lai piesaistītu investīcijas atbalstītajam reģionam.

(41)

Atbilstīgi mašīnu shēmas 3.2. punkta b) apakšpunktam tiesīgos izdevumus definē ar reģionālo shēmu, kas piemērojama attiecīgajā atbalstītajā reģionā. Pēc Apvienotās Karalistes iesniegtās papildu informācijas – par tiesīgo izdevumu aprēķinu un pārdevēja piešķirtiem mehāniskās apstrādes instrumentiem – analīzes Komisija pārliecinājās, ka izmaksas, kas sasniedz 146,837 miljonus mārciņu aktualizētās vērtībās, var uzskatīt par tiesīgām uz atbalstu.

(42)

Atbilstīgi mašīnu shēmas 3.2. punkta c) apakšpunktam Komisijai jānodrošina, ka plānotais atbalsts ir proporcionāls reģionālajām grūtībām, ko ar to plānots atrisināt. Tam izmanto CBA.

(43)

CBA salīdzina izmaksas par mobilajiem elementiem, kas investoram rastos, lai īstenotu projektu attiecīgajā reģionā, ar tām izmaksām, kas investoram rastos par identiska projekta īstenošanu citā vietā. No šā salīdzinājuma Komisija nosaka attiecīgā atbalstītā reģiona specifiskos handikapus. Komisija atļauj reģionālo atbalstu tādu reģionālo handikapu robežās.

(44)

Saskaņā ar mašīnu shēmas 3.2. punkta c) apakšpunktu ekspluatācijas handikapi Raitonā, salīdzinot ar Trnavu, CBA ir novērtēti trīs gadus, jo konkrētais projekts nav jaunas zonas vietā. Periods, kas nosegts Apvienotās Karalistes iesniegtajā CBA galīgajā versijā, ir posms no 2008. līdz 2010. gadam, kas ir trīs gadi no ražošanas sākuma saskaņā ar mašīnu shēmas I pielikuma 3.3. punktu. Izmantojot 2002. gadu par atsauces gadu, paziņotajā CBA ir norādīts neto izmaksu handikaps 18,772 miljoni mārciņu vietai Raitonā salīdzinājumā ar vietu Trnavā. Rezultātā iegūtā projekta “reģionālā handikapa attiecība” (6) ir 12,78 %.

(45)

Komisija izanalizēja papildu informāciju un dokumentus, ko Apvienotā Karaliste iesniedza pēc lēmuma sākt procedūru, kā noteikts Līguma 88. panta 2. punktā. Attiecībā uz izmaksām par zemi Komisija nepieņem Apvienotās Karalistes argumentus, ka tādas izmaksas nav jāiekļauj CBA, jo projektu var īstenot Trnavas vietas esošajās robežās. Konkrēto zemi PSA nesen nopirka ar izteiktu mērķi izvietot tur projektu, ja galīgā izvēle būs Trnava Raitonas vietā. Tāpēc tās jāiekļauj izmaksās, kas saistītas ar Trnavas risinājumu, kas attiecīgi palielinās par 0,512 miljoniem mārciņu.

(46)

Kas attiecas uz investīciju izmaksām par ēkām, iekārtām un aprīkojumu, kā arī pārdevēja veiktu mehānisko apstrādi, Komisija var pieņemt skaitļus, kas uzrādīti 2004. gada februāra CBA, kas rāda, ka Raitonas pārveide prasītu aktualizētas, par 4,522 miljoniem mārciņu zemākas investīcijas nekā Trnavas paplašināšana.

(47)

Attiecībā uz ekspluatācijas izmaksām par sastāvdaļām un materiāliem, pēc procedūras sākšanas iesniegtie iekšējie dokumenti rāda, ka Raitonas rūpnīca cieš no neizdevīga izmaksu stāvokļa par atlasīto sastāvdaļu ieguvi, ko iegūst no vietējiem avotiem un kam būtiska ir vietējā darbaspēka pievienotā vērtība. Pretēji, CBA nav reģistrētas izmaksu atšķirības par sastāvdaļām (piem., dzinējiem vai pārnesumkārbām), kuru avots visā pasaulē ir viens un tas pats piegādātājs. Pēc jaunās informācijas analīzes Komisija secina, ka skaitļus saistībā ar minēto posteni var pieņemt CBA nolūkos.

(48)

Līdzīgi, iesniegtā jaunā informācija ir pietiekama, lai pierādītu, ka 2004. gada februāra CBA atjauninājumi attiecībā uz enerģētiku un ūdeni, ievedošo transportu un liekā darbaspēka izmaksām ir pamatoti uz dokumentāriem pierādījumiem un atspoguļo pieņemamas tādu izmaksu attīstības aplēses periodā, uz ko attiecas CBA.

(49)

CBA, kas izriet no Komisijas analīzes, tikai margināli atšķiras no tās, ko iesniedza Apvienotā Karaliste pēc procedūras sākšanas, kamēr atšķirības no sākotnēji paziņotās ir svarīgākas. Atbilstīgi Komisijas viedoklim CBA norāda neto izmaksu handikapu Raitonai 18,260 miljoni mārciņu pēc 2002. gada vērtībām (7) (salīdzinājumā ar 18,772 miljoniem mārciņu atbilstīgi Apvienotās Karalistes apgalvojumam). Projekta izrietošā reģionālā handikapa attiecība ir 12,44 % (8) (salīdzinājumā ar 12,78 % atbilstīgi Apvienotās Karalistes apgalvojumam).

(50)

Visbeidzot, Komisija savā analīzē izskata jautājumu par papildinājumu (top up), kas ņem vērā paplašināšanu vai samazinājumu konkrētā mehānisko transportlīdzekļu ražotāja jaudā investīciju periodā. Palielinājums reģionālā handikapa attiecībā, kas izriet no CBA, ir atļauts ar nosacījumu, ka atbalsta saņēmējs nepalielina jaudas problēmas, ar ko jāsaskaras transportlīdzekļu rūpniecībai. Pretēji, reģionālā handikapa attiecība, kas izriet no CBA, ir samazināta, ja atbalsta saņēmējs potenciāli padara vēl smagāku pārmērīgi lielās jaudas problēmu rūpniecībā.

(51)

Komisija nepieņem Apvienotās Karalistes argumentu, ka jaudas izmaiņas jāaprēķina, tikai ņemot vērā izskatāmo projektu, nevis PSA Eiropas ražotņu jaudu. Atbilstīgi mašīnu shēmai CBA salīdzina identiskus projektus, kas, cita starpā, nozīmē projektus vienāda transportlīdzekļu skaita ražošanai. Tāpēc ir taisnība, bet nav būtiski, ka izskatāmais projekts neietekmēs PSA vispārējo ražošanas jaudu. Tomēr, kā skaidri noteikts mašīnu shēmas 3.2. punkta d) apakšpunktā, papildinājuma (top-up) analīzes mērķis ir, pētot izmaiņas attiecīgās grupas ražošanas jaudā, saprast investīciju projekta ietekmi uz konkurenci. Tāpēc Komisija pastāvīgi salīdzināja konkrētā mehānisko transportlīdzekļu ražotāja kopējo Eiropas ražotņu jaudu pirms un pēc projekta. Atbilstīgi iesniegtajiem dokumentiem PSA jauda tiks ievērojami palielināta ar jaunām iekārtām ekspluatācijā Kolinā (200 000 mašīnas gadā PSA) un Trnavā (300 000 vienības), kamēr nav paredzēti atbilstoši jaudas samazinājumi citās Eiropas rūpnīcās. Līdz ar to reģionālā handikapa attiecību, kas izriet no CBA, samazinās par 2 % (liela ietekme uz konkurenci) par investīciju projektu 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta reģionā, kas dod galīgo attiecību 10,44 %.

VI.   NOSLĒGUMS

(52)

Projekta atbalsta intensitāte (9,81 % bruto dotācijas ekvivalenta) ir mazāka nekā zaudējums, ko identificēja ar izmaksu un labumu/papildinājuma (top-up) analīzi (10,44 %), un reģionālā atbalsta maksimālais apjoms (10 % neto dotācijas ekvivalents). Tāpēc reģionālais atbalsts, ko Apvienotā Karaliste plāno piešķirt PCA UK, atbilst kritērijiem, lai to uzskatītu par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Apvienotā Karaliste plāno ieviest attiecībā uz Peugeot Citroën Automobiles UK Ltd. Raitonā un kura apjoms ir nomināli 19,100 miljoni mārciņu bruto dotācijas ekvivalentā, ar aktualizēto vērtību 14,411 miljoni mārciņu bruto dotācijas ekvivalenta (bāzes gads 2002. g., diskonta likme 6,01 %) par tiesīgajiem ieguldījumiem 187,760 miljoni mārciņu nominālvērtībās (146,837 miljoni mārciņu aktualizētajās vērtībās), ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2004. gada 22. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Mario MONTI


(1)  OV C 147, 24.6.2003., 2. lpp.

(2)  Skat. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Komisijas 2001. gada 25. aprīļa Lēmums necelt iebildumus lietā N 731/00 (OV C 211, 28.7.2001., 48. lpp.).

(4)  Skat. 1. zemsvītras piezīmi

(5)  OV C 279, 15.9.1997., 1. lpp. Mašīnu shēmas termiņš beidzās 2002. gada 31. decembrī, bet tā joprojām attiecas uz valsts atbalstu, kas paziņots Komisijai pirms minētā datuma. Skat. Komisijas paziņojumu dalībvalstīm (OV C 258, 9.9.2000., 6. lpp.).

(6)  

Formula

(7)  Sākotnējais neto izmaksu handikaps, ko uzrādīja Apvienotā Karaliste (18,772 miljoni mārciņu) – zemes izmaksas Trnavā (0,512 miljoni mārciņu) (skat. 44. apsvērumu iepriekš) = 18,260 miljoni mārciņu.

(8)  

Formula


14.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/62


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 31. marts),

ar ko groza Lēmumu 97/467/EK attiecībā uz viena Horvātijas uzņēmuma iekļaušanu to trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstos, no kuriem dalībvalstis atļauj ievest skrējējputnu gaļu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 985)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/302/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. jūnija Lēmumu 95/408/EK par nosacījumiem, ar kādiem uz pārejas periodu izstrādā pagaidu sarakstus ar trešo valstu uzņēmumiem, no kuriem dalībvalstis atļauj ievest noteiktus dzīvnieku izcelsmes produktus, zvejniecības produktus vai dzīvas gliemenes (1), un jo īpaši tā 2. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1997. gada 7. jūlija Lēmums 97/467/EK, ar ko izveido to trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj ievest trušu gaļu un saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļu (2), nosaka to trešo valstu uzņēmumu pagaidu sarakstus, no kuriem dalībvalstis atļauj ievest saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļu, trušu gaļu un skrējējputnu gaļu.

(2)

Horvātija ir paziņojusi viena uzņēmuma nosaukumu, kurā ražo skrējējputnu gaļu un attiecībā uz kuru kompetentās iestādes apliecina, ka uzņēmumā tiek ievēroti atbilstošie Kopienas noteikumi.

(3)

Tādēļ uzņēmums jāiekļauj sarakstos, kas norādīti Lēmumā 97/467/EK.

(4)

Vēl nav veiktas attiecīgā uzņēmuma pārbaudes uz vietas, uz ievedumiem no šāda uzņēmuma nevar attiecināt atļauju veikt retākas fiziskās pārbaudes saskaņā ar Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kas reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz tiem produktiem, kurus ieved Kopienā no trešām valstīm (3).

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 97/467/EK.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 97/467/EK II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2005. gada 21. aprīļa.

3. pants

Lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 31. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 243, 11.10.1995., 17. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp. Labojums publicēts OV L 195, 2.6.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 199, 26.7.1997., 57. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/591/EK (OV L 263, 10.8.2004., 21. lpp.).

(3)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Labojums publicēts OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma II pielikumu papildina šādi:

“País: Croacia/Země: Chorvatsko/Land: Kroatien/Land: Kroatien/Riik: Horvaatia/Χώρα: Κροατία/Country: Croatia/Pays: Croatie/Paese: Croazia/Valsts: Horvātija/Šalis: Kroatija/Ország: Horvátorszag/Pajjiż: Il-Kroazja/Land: Kroatie/Państwo: Chorwacja/País: Croácia/Krajina: Chorvátsko/Država: Hrvaška/Maa: Kroatia/Land: Kroatien

1

2

3

4

5

6

1962

Klaonica nojeva Ltd.

Virje

Koprivničko križevačka županija

CP, SH”