13.4.2005

LV EN EN EN EN EN EN EN

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 555/2005

(2005. gada 17. februāris),

lai noslēgtu protokolu, ar kuru laikposmam no 2004. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nosaka tunzivju zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas un Madagaskaras Demokrātiskās Republikas Nolīgumā par zveju Madagaskaras ūdeņos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Madagaskaras Demokrātiskās Republikas Nolīgumu par zveju Madagaskaras ūdeņos (2) abas Puses risināja sarunas, lai noteiktu, kādi grozījumi vai papildinājumi jāveic nolīgumā tā protokola piemērošanas laikposma beigās.

(2)	Šo sarunu rezultātā 2003. gada 8. septembrī parafēja jaunu protokolu, ar ko laikposmam no 2004. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta iepriekšminētajā nolīgumā.

(3)	Kopienas interesēs ir apstiprināt minēto protokolu.

(4)	Būtu jānosaka zvejas iespēju sadalījuma metode starp dalībvalstīm, pamatojoties uz tradicionālo sadalījumu, kas attiecībā uz zvejas iespējām paredzēts atbilstīgi zvejas nolīgumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināts Protokols, ar ko laikposmam no 2004. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nosaka tunzivju zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas un Madagaskaras Demokrātiskās Republikas Nolīgumā par zveju Madagaskaras ūdeņos.

Protokola teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

Protokolā paredzētās zvejas iespējas starp dalībvalstīm tiek sadalītas šādi:

tunzivju seineri:

Spānijai: 22 kuģi

Francijai: 16 kuģi

Itālijai: 2 kuģi

kuģi āķu zvejai:

Spānijai: 24 kuģi

Francijai: 10 kuģi

Portugālei: 6 kuģi

Ja licences pieteikumi no minētajām dalībvalstīm neaptver visas protokolā noteiktās zvejas iespējas, Komisija var izskatīt licences pieteikumus no jebkuras citas dalībvalsts.

3. pants

Dalībvalstīm, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo protokolu, jāpaziņo Komisijai katra krājuma nozvejas daudzumus, kas nozvejoti Madagaskaras zvejas zonā, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (3).

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīties personas, kas pilnvarotas parakstīt protokolu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

5. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. JUNCKER

(1) Eiropas Parlamenta 2004. gada 15. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 73, 18.3.1986., 26. lpp.

(3) OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

AGREEMENT IN THE FORM OF AN EXCHANGE OF LETTERS

concerning the provisional application of the Protocol defining for the period 1 January 2004 to 31 December 2006 the Tuna fishing opportunities and the financial contribution provided for in the agreement between the European Economic Community and the Democratic Republic of Madagascar on fishing off Madagascar

Sir,

With reference to the Protocol initialled on 8 September 2003 in Antananarivo defining the tuna fishing opportunities and the financial contribution for the period 1 January 2004 to 31 December 2006, I have the honour to inform you that the Government of the Republic of Madagascar is prepared to apply this Protocol on a provisional basis with effect from 1 January 2004, pending its entry into force in accordance with Article 7 of the said Protocol, provided the Community is prepared to do likewise.

It is understood that, this being the case, the financial compensation provided for in Article 2 of the Protocol is to be paid before 30 September 2004.

I should be obliged if you would confirm the Community's agreement to such provisional application.

Please accept, Sir, the assurance of my highest consideration.

For the Government of the Republic of Madagascar

Sir,

I have the honour to acknowledge receipt of your letter of today's date which reads as follows:

‘With reference to the Protocol initialled on 8 September 2003 in Antananarivo defining the tuna fishing opportunities and the financial contribution for the period 1 January 2004 to 31 December 2006, I have the honour to inform you that the Government of the Republic of Madagascar is prepared to apply this Protocol on a provisional basis with effect from 1 January 2004, pending its entry into force in accordance with Article 7 of the said Protocol, provided the Community is prepared to do likewise.

It is understood that, this being the case, the financial compensation provided for in Article 2 of the Protocol is to be paid before 30 September 2004.

I should be obliged if you would confirm the Community's agreement to such provisional application.’

I have the honour to confirm the Community's agreement to such provisional application.

Please accept, Sir, the assurance of my highest consideration.

On behalf of the Council of the European Union

PROTOCOL

defining for the period 1 January 2004 to 31 December 2006 the Tuna fishing opportunities and the financial contribution provided for in the agreement between the European Economic Community and the Democratic Republic of Madagascar on fishing off Madagascar

Article 1

1. Under Article 2 of the Agreement, licences authorising fishing in the Malagasy fishing zone shall be granted to 40 freezer tuna seiners and 40 surface longliners for a period of three years beginning on 1 January 2004.

In addition, at the request of the Community, certain permits may be granted to other categories of fishing vessel under conditions to be defined within the Joint Committee referred to in Article 9 of the Agreement.

2. Vessels flying the flag of a Member State of the European Community may fish for tuna in Madagascar's fishing zone only if they are in possession of a fishing licence issued under this Protocol in accordance with the arrangements described in the Annex.

Article 2

1. The financial contribution referred to in Article 7 of the Agreement shall be fixed at EUR 825 000 per year, comprising EUR 320 000 in financial compensation, to be paid not later than 30 September for the first year and 30 April for the second and third years, and EUR 505 000 for the measures referred to in Article 3 of this Protocol.

However, the financial compensation to be paid for the first year of application of the Protocol (1 January 2004 to 31 December 2004) shall be EUR 196 385 following deduction of the amount already paid under the preceding Protocol in respect of the period 1 January 2004 to 20 May 2004.

2. The financial contribution shall cover an annual catch of 11 000 tonnes of tuna in Malagasy waters; if the tuna caught by Community vessels in the Malagasy fishing zone exceeds this weight, the amount referred to above shall be proportionately increased. However, the total amount of the financial contribution paid by the Community shall not be more than twice the amount indicated in paragraph 1.

3. The financial compensation shall be paid into an account opened with the Public Treasury, to be specified by the Malagasy authorities.

Article 3

1. In order to guarantee the development of sustainable, responsible fisheries, the two parties shall in their mutual interest encourage a partnership aimed at promoting in particular: enhanced knowledge of fisheries resources and biological resources, fisheries inspection, development of non-industrial fishing, fishing communities and training.

2. From the financial contribution provided for in Article 2(1), the measures set out below shall be funded to the tune of EUR 505 000 per year, broken down as follows:

(a)

EUR 90 000 for Malagasy scientific programmes to improve knowledge of fisheries resources and ensure sustainable management thereof. At the request of the Government of Madagascar, this contribution may take the form of assistance with expenses associated with international meetings to improve such knowledge, as well as management of fisheries resources.

(b)	EUR 267 000 towards a system of fisheries monitoring, inspection and surveillance.

(c)	EUR 60 000 for the financing of study grants and training courses and for the training of seamen.

(d)	EUR 68 000 for assistance with the development of traditional fisheries.

(e)	EUR 20 000 towards the management of observers.

3. The amounts referred to in points (a), (b), (d) and (e) shall be paid to the Ministry responsible for fisheries after a detailed annual programme, including a schedule and the objectives set for each of these targeted measures, has been presented to the Commission and no later than 30 September 2004 for the first year and 30 April for the second and third years; they shall be paid into the bank accounts of the relevant Malagasy authorities. The annual programme must reach the Commission by 31 July 2004 for the first year and by 28 February for the following years. However, for the first year, the programme must cover only the period 21 May 2004 to 31 December 2004.

The Commission reserves the right to request the Ministry responsible for fisheries for any additional information which may be considered necessary.

4. The amounts referred to at (c) shall be disbursed to the Ministry responsible for fisheries and paid, as the funds are used, into the bank accounts indicated by it.

5. The relevant Malagasy authorities shall send the Commission an annual report on the use of the funds allocated to the measures provided for in paragraph 2, and on the implementation of those measures and the results achieved, not later than 31 March of the following year. The Commission reserves the right to request the Ministry responsible for fisheries for any additional information. In the light of the actual implementation of those measures and after consulting the relevant Malagasy authorities in the context of a meeting of the Joint Committee provided for in Article 9 of the Agreement, the Commission may review the payments concerned.

Article 4

Should the European Community fail to make the payments provided for in Articles 2 and 3, Madagascar may suspend application of this Protocol.

Article 5

If serious circumstances, with the exception of natural phenomena, prevent the exercise of fishing activities in Madagascar's fishing zone, payment of the financial contribution may be suspended by the European Community following prior consultations between the two parties.

Payment of the financial contribution shall be resumed as soon as normality is restored and after consultations between the two parties confirm that the situation is likely to permit a return to fishing activities.

The validity of the licences granted to Community vessels under Article 4 of the Agreement shall be extended by a period equal to the period during which fishing activities were suspended.

Article 6

The Annex to the Agreement between the European Economic Community and the Democratic Republic of Madagascar on fishing off Madagascar is hereby repealed and replaced by the Annex to this Protocol.

Article 7

This Protocol shall enter into force on the date of its signing.

It shall apply from 1 January 2004.

ANNEX

CONDITIONS GOVERNING TUNA-FISHING ACTIVITIES BY EUROPEAN COMMUNITY VESSELS IN THE MALAGASY FISHING ZONE

1. LICENCE APPLICATION AND ISSUING FORMALITIES

The procedure for applying for and issuing licences authorising Community vessels to fish in Malagasy waters shall be as follows:

(a)

Through its representative in Madagascar, the Commission shall present simultaneously to the Malagasy authorities:

—

A licence application for each vessel, completed by owners wishing to fish under this Agreement, no later than 1 December preceding the year of validity of the licence.

By way of derogation from the above provision, vessel-owners who have not submitted a licence application prior to 1 December may do so during the calendar year under way no later than 30 days before the start of the fishing activities. In such cases, vessel owners shall pay the entire fees due for the full year in accordance with point 2(b).

—	An annual application for prior authorisation to enter Malagasy territorial waters; such authorisation shall be valid for the duration of the licence.

Licence applications shall be made on the form provided by Madagascar for this purpose, in accordance with the specimen given in Appendix 1; they shall be accompanied by proof of payment of the advance chargeable to the vessel-owner.

(b)

Licences shall be issued for a specific vessel and shall not be transferable.

However, at the request of the Commission and in cases of force majeure, a vessel's licence shall be replaced by a new licence for another vessel whose features are similar to those of the vessel to be replaced. The owner of the vessel being replaced shall return the cancelled licence to the Malagasy Ministry responsible for sea fisheries via the Commission Delegation in Madagascar.

The new licence shall indicate:

—	the date of issue,

—	the fact that it invalidates and replaces the licence of the previous vessel.

No fee as laid down in Article 5 of the Agreement shall be due for the unexpired period of validity.

(c)	The Malagasy authorities shall send the licence to the Commission representative in Madagascar.

(d)

Licences shall be kept on board at all times; however, on receipt of the advance payment notification sent by the Commission to the Malagasy authorities, vessels shall be entered on a list of vessels authorised to fish, which shall be sent to the Malagasy authorities responsible for fisheries inspection. A copy of the said licence may be obtained by fax pending arrival of the licence itself; that copy shall be kept on board.

(e)	Owners of tuna vessels shall be represented by an agent in Madagascar.

(f)	Before the Protocol enters into force, the Malagasy authorities shall send the Commission Delegation in Madagascar full details of the bank accounts to be used for the payment of fees and advances.

2. VALIDITY OF LICENCES AND PAYMENT OF FEES

(a)

Notwithstanding Article 4(4) of the Agreement, licences shall be valid for a period of one calendar year, from 1 January to 31 December. They shall be renewable. However, for the first year of application of the Protocol (1 January 2004 to 31 December 2004), where on 1 January 2004 a vessel has a licence issued under the preceding Protocol which is due to expire on 20 May 2004, that licence shall remain valid until that date.

(b)

The fee shall be EUR 25 per tonne caught in waters under Malagasy jurisdiction. Licences shall be issued in return for the advance payment to the Malagasy Treasury of an annual sum of EUR 2 800 per tuna seiner, EUR 1 750 per surface longliner of more than 150 GRT and EUR 1 200 per surface longliner of 150 GRT or less. These advances correspond to the duties payable in respect of annual catches of 112 tonnes, 70 tonnes and 48 tonnes respectively in the Malagasy fishing zone.

However, for the first year of application of the Protocol (1 January 2004 to 31 December 2004), where on 1 January 2004 a vessel has a licence issued under the preceding Protocol which is due to expire on 20 May 2004, the advances for the unexpired period of that first year (21 May 2004 to 31 December 2004) shall be as follows:

—	for tuna seiners: EUR 1 720,

—	for surface longliners of more than 150 GRT: EUR 1 091,

—	for surface longliners of 150 GRT or less: EUR 735.

3. CATCH DECLARATION AND STATEMENT OF FEES

(a)

Vessels authorised to fish in Madagascar's fishing zone under this Agreement shall send information about their catches to Madagascar's Fisheries Surveillance Centre through the Commission Delegation in Madagascar, in accordance with the following procedure:

Tuna seiners and surface longliners shall complete a fishing form corresponding to the specimen given in Appendix 2 for each period spent fishing in Madagascar's fishing zone. The forms shall be sent to the relevant authorities referred to above no later than 31 March of the year following the year for which the licences were valid.

Forms must be completed legibly and be signed by the skipper of the vessel. In addition, they must be completed by all vessels which have obtained a licence, even if they have not fished.

(b)

The statement of the fees due for the past calendar year shall be drawn up by the Commission by 30 June of the year following the year for which the licences were valid, after deducting the advances and fees indicated in point 2(b) above. This statement of fees shall be drawn up using the catch statement based on the catch declarations made by each vessel-owner. The catch statement must be confirmed by the scientific institutes responsible for checking catch data in the Member States, such as the Institut de Recherche pour le Développement (IRD), the Institut Français de Recherche et d'Exploitation de la Mer (IFREMER), the Instituto Español de Oceanografía (IEO), the Instituto Português de Investigação Marítima (IPIMAR) and the relevant Malagasy institute, the Antsiranana Tuna Statistical Unit (USTA).

The statement of fees drawn up by the Commission shall be forwarded to Madagascar's Fisheries Surveillance Centre for confirmation. The Surveillance Centre shall have 30 days to notify any reaction.

After that time, the statement of fees shall be forwarded to the vessel-owners.

In the event of a dispute, the parties shall hold consultations within the Joint Committee provided for in Article 9 of the Agreement to establish the final statement of fees, which shall then be sent to the vessel-owners.

Vessel-owners shall make any additional payments to the Malagasy fisheries authorities within 30 days of notification of the final statement of fees.

Where the statement of fees is lower than the advance referred to in 2(b) above, the resulting balance shall not be reimbursed to the vessel-owner.

4. COMMUNICATIONS

Skippers shall notify Madagascar's Fisheries Surveillance Centre, at least three hours in advance, by radio (dual frequency 8 755 Tx 8 231 Rx USB), by fax (261) 202 24 90 14 or by e-mail (csp-mprh@dts.mg) with confirmation of their intention to bring their vessel into or take it out of Madagascar's fishing zone.

When giving notification of their intention to enter the fishing zone, they shall also report the estimated quantities of catches on board, even when no catches have been made.

Finally, when notifying their intention to leave, they shall report on the estimated catches taken during the time they spent in the Malagasy fishing zone.

Radio transmissions shall be made during the working hours and days applicable in Madagascar.

These requirements shall also apply to Community fishing vessels intending to unload at any Malagasy port.

5. OBSERVERS

At the request of the Ministry responsible for fisheries, tuna seiners and surface longliners shall take an observer on board, who shall be treated as an officer. The time spent on board by observers shall be fixed by the Ministry responsible for fisheries, but, as a general rule, it should not exceed the time required to carry out their duties. The observers' specific activities are set out in Appendix 3.

The conditions governing their embarkation shall be defined by the Ministry responsible for fisheries, represented by Madagascar's Fisheries Surveillance Centre.

Vessel-owners or their agents shall inform Madagascar's Fisheries Surveillance Centre at least two days in advance of their vessel's arrival in a Malagasy port with a view to taking the observer on board.

Vessel-owners shall, via their agents, make a payment of EUR 20 to the Malagasy Government (Madagascar's Fisheries Surveillance Centre) for each day spent by each observer on board a tuna seiner or surface longliner.

The cost of approaching the Malagasy port of embarkation shall be borne by the Malagasy Government. The cost of taking observers on board and putting them ashore outside Madagascar shall be borne by the vessel-owners. Observers may be taken on board up to 30 % of the Community vessels operating in Madagascar's fishing zone. The time spent by observers on board shall depend on the length of the trip in that zone. If a Community vessel fails to go to a Malagasy port to take an observer on board, embarkation shall be carried out using a patrol vessel of Madagascar's Fisheries Surveillance Centre.

The spot where the observer is to be transferred and the associated approach costs shall be agreed with Madagascar's Fisheries Surveillance Centre, the costs being borne by the vessel-owner.

Transfer of the observer on to another vessel at sea shall be agreed between the skipper of the vessel and the Madagascar Fisheries Surveillance Centre.

If the observer is not present at the time and place agreed and during the 12 hours following the time agreed, vessel-owners shall be automatically absolved of their obligation to take the observer on board. If the vessel is delayed in getting under way, the vessel-owner shall bear the observer's board and lodging costs until the time of actual embarkation.

6. SIGNING-ON OF SEAMEN

(a)

At least forty Malagasy seamen shall be employed by the fleet of tuna seiners and surface longliners for the duration of the fishing season in the Malagasy fishing zone. The wages of the seamen employed shall be agreed between the vessel-owners' agents and the seamen concerned. The wages must cover social security benefits.

The employment contracts of those seamen shall be concluded between the agents and the seamen concerned.

A detailed list of the Malagasy seamen signed on (with their names, period of employment, wages, etc.) shall reach the Ministry responsible for fisheries no later than 31 January of the year following that for which the licence was valid.

If the fleet of tuna seiners and surface longliners is unable to employ a total of forty seamen, vessel-owners who have not signed on seamen shall be obliged to pay compensation for the seamen not employed; the amount of the compensation, which shall be payable for the duration of the fishing season in the Malagasy fishing zone, shall be set by the Joint Committee provided for in Article 9 of the Agreement. That sum shall be used to train Malagasy fishermen and shall be paid into an account whose number shall be notified to the agents, with a copy being sent to the Commission Delegation in Madagascar.

(b)

The ILO Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work shall apply as of right to seamen signed on by Community vessels. This concerns in particular the freedom of association and the effective recognition of the right to collective bargaining, and the elimination of discrimination in respect of employment and occupation.

Local seamen's employment contracts, a copy of which shall be given to the signatories, shall be drawn up between the vessel-owners' representative(s) and the seamen and/or their trade unions or their representatives in consultation with the responsible local authorities. These contracts shall guarantee the seamen the social security cover applicable to them, including life assurance and sickness and accident insurance. The wage conditions granted to local seamen/fishermen shall not be lower than those applied to Malagasy crews and shall under no circumstances be below ILO standards.

Where the employer is a local company, the employment contract shall specify the name of the vessel-owner and the name of the flag State.

Furthermore, vessel-owners shall guarantee local seamen who are recruited living and working conditions similar to those enjoyed by Community seamen.

7. FISHING ZONES

Community vessels shall have access to all waters under Madagascar's jurisdiction beyond 12 nautical miles from the coastline.

Should the Ministry responsible for fisheries decide to install experimental fish concentration devices, it shall inform the Commission and the agents of the vessel-owners concerned, indicating the geographical position of the devices.

From the 30th day after such notification, it shall be forbidden to go within 1.5 nautical miles of those devices. The dismantling of any experimental devices must be reported to the same parties immediately.

8. INSPECTION AND SURVEILLANCE OF FISHING ACTIVITIES

Vessels holding a licence shall allow on board any officials duly authorised by the Republic of Madagascar to inspect and monitor fishing activities and shall assist them in the accomplishment of their duties.

9. SATELLITE MONITORING

Since the Republic of Madagascar has introduced a Vessel Monitoring System (VMS) for its own fleet and intends to extend this system on a non-discriminatory basis to all vessels fishing in its fisheries zone, and Community vessels have been subject to satellite monitoring wherever they operate under Community legislation since 1 January 2000, it is recommended that the national authorities of the flag States and of the Republic of Madagascar should monitor by satellite as follows vessels fishing under the Agreement:

For the purposes of satellite monitoring, the Malagasy authorities have communicated to the Community the coordinates (latitudes and longitudes) of Madagascar's fishing zone (Table I). The map relating to the table of coordinates is attached in Appendix 4.

The Malagasy authorities shall transmit this information in electronic form, expressed in decimal degrees, to the WGS-84 datum system.

The parties shall exchange information on X.25 addresses and the specifications for electronic communications between their control centres in accordance with the conditions laid down in points 4 and 6. Such information shall include the following wherever possible: names, telephone, telex and fax numbers, and e-mail addresses (Internet or X.400) which may be used for general communications between control centres.

3.	The position of vessels shall be determined with a margin of error of less than 500 metres and a confidence interval of 99 %.

When a vessel which is fishing under the Agreement and is the subject of satellite-based monitoring pursuant to Community legislation enters a fishing zone of the Republic of Madagascar, the subsequent position reports shall immediately be transmitted by the control centre of the flag State to Madagascar's Fisheries Surveillance Centre at intervals of no more than one hour (longitude, latitude, course and speed). The messages concerned shall be identified as position reports.

5.	The messages specified in point 4 shall be transmitted electronically in X.25 format, without any further protocol. They shall be communicated in real time in the format set out in Table II.

Where the continuous satellite-monitoring equipment installed on board a fishing vessel develops a technical fault or breaks down, the skipper of the vessel shall transmit the information specified in point 4 to the control centre of the flag State in good time. In such circumstances, a global position report shall be sent at 6.00, 12.00 and 18.00 (Madagascar time) while the vessel is in the Malagasy fishing zone. This global position report shall include the position reports as registered by the skipper of the vessel on an hourly basis in accordance with the requirements laid down in point 4.

The control centre of the flag State or the fishing vessel shall send these messages immediately to the Fisheries Surveillance Centre. The defective equipment shall be repaired or replaced as soon as the vessel completes its fishing trip or within one month at the latest. After this deadline, the vessel in question may not undertake any further fishing trips until the equipment has been repaired or replaced.

The control centres of the flag States shall monitor the movements of their vessels in Malagasy waters at two-hourly intervals. If the vessels are not being monitored in accordance with the conditions laid down, the Fisheries Surveillance Centre shall be informed immediately and the procedure laid down in point 6 shall be applicable.

8.	If the Fisheries Surveillance Centre establishes that the flag State is not transmitting the information specified in point 4, the other party shall be informed immediately.

The surveillance data communicated to the other party in accordance with these provisions is intended solely for the purposes of the Malagasy authorities in controlling and monitoring the Community fleet fishing under the EC/Madagascar Fisheries Agreement. Such data may not under any circumstances be communicated to other parties.

10.	The parties agree to take all necessary steps to meet the message requirements laid down in points 4 and 6 as soon as possible, and in no case later than six months after these provisions enter into force.

11.	The parties agree to exchange upon request information on the equipment used for satellite monitoring, in order to ensure that each piece of equipment is fully compatible with the requirements of the other party for the purposes of these provisions.

12.	Any dispute over the interpretation or application of these provisions shall be the subject of consultation between the parties within the Joint Committee provided for in Article 9 of the Agreement.

Table I

Coordinates (latitudes and longitudes) of the Madagascar fishing zone

(see also map in Appendix 4)

	Coordinates in decimal degrees		Coordinates in degrees and minutes
Ref	X	Y	X	Y
A	49,40	– 10,3	49°24′ E	10°18′ S
B	51	– 11,8	51°0′ E	11°48′ S
C	53,3	– 12,7	53°18′ E	12°42′ S
D	52,2	– 16,3	52°12′ E	16°18′ S
E	52,8	– 18,8	52°48′ E	18°48′ S
F	52	– 20,4	52°0′ E	20°24′ S
G	51,8	– 21,9	51°48′ E	21°54′ S
H	50,4	– 26,2	50°24′ E	26°12′ S
I	48,3	– 28,2	48°18′ E	28°12′ S
J	45,4	– 28,7	45°24′ E	28°42′ S
K	41,9	– 27,8	41°54′ E	27°48′ S
L	40,6	– 26	40°36′ E	26°0′ S
M	41,8	– 24,3	41°48′ E	24°18′ S
N	41,6	– 20,8	41°36′ E	20°48′ S
O	41,4	– 19,3	41°24′ E	19°18′ S
P	43,2	– 17,8	43°12′ E	17°48′ S
Q	43,4	– 16,9	43°24′ E	16°54′ S
R	42,55	– 15,6	42°33′ E	15°36′ S
S	43,15	– 14,35	43°9′ E	14°21′ S
T	45	– 14,5	45°0′ E	14°30′ S
U	46,8	– 13,4	46°48′ E	13°24′ S
V	48,4	– 11,2	48°24′ E	11°12′ S

Table II

Communication of VMS messages to Madagascar

Position report

Data element	Code	Mandatory/optional	Remarks
Start record	SR	M	System detail — indicates start of record
Recipient	AD	M	Message detail — recipient. Alpha 3 ISO country code
From	FR	M	Message detail — sender. Alpha 3 ISO country code
Flag State	FS	O
Type of message	TM	M	Message detail — Message type “POS”
Radio call sign	RC	M	Vessel detail — international radio call sign of vessel
Contracting party internal reference number	IR	O	Vessel detail. Unique contracting party number as flag State ISO-3 code followed by number)
External registration number	XR	O	Vessel detail; number marked on side of vessel
Latitude	LA	M	Vessel position detail — position in degrees and minutes N/S DDMM (WGS-84)
Longitude	LO	M	Vessel position detail — position in degrees and minutes E/W DDDMM (WGS-84)
Course	CO	M	Vessel course 360° scale
Speed	SP	M	Vessel speed in tenths of knots
Date	DA	M	Vessel position detail — date of record of UTC position (YYYYMMDD)
Time	TI	M	Vessel position detail — time of record of UTC position (HHMM)
End record	ER	M	System detail — indicates end of record

Character set: ISO 8859.1

Each data transmission is structured as follows:

—	a double slash (//) and field code indicate the start of the message,

—	a single slash (/) separates the field code and the data.

Optional data elements have to be inserted between the start and end of the record.

10. TRANSSHIPMENT

When fish are transshipped, freezer tuna seiners shall hand over the fish which they do not intend to keep to a company or body appointed by the Malagasy fisheries authorities.

11. SUPPLY OF SERVICES

Community vessel-owners operating in the Malagasy fishing zone shall practise positive discrimination in favour of Malagasy services (careening, handling, fuel-oil bunkering, consignment, etc.).

The Madagascar authorities shall define the terms for the use of port facilities together with the beneficiaries of the Agreement.

12. PENALTIES

Any breach of this Protocol or of Malagasy fisheries legislation shall be penalised in accordance with the Malagasy laws and regulations in force.

The Commission shall be informed in writing within 48 hours at the latest of any penalty imposed on any Community vessel, and of all the relevant facts concerning the case.

13. BOARDING OF VESSELS

1. Transmission of information

The Malagasy Ministry responsible for fisheries shall inform the Commission Delegation and the flag State in writing, within 48 hours, of the boarding of any Community fishing vessel operating under the Agreement in Madagascar's fishing zone and shall transmit a brief report of the circumstances and reasons leading to such boarding. The Commission Delegation and the flag State shall also be kept informed of any proceedings initiated and penalties imposed.

2. Settlement of boarding

In accordance with the law on fisheries and the relevant regulations, infringements may be settled:

(a)	either through a compromise procedure, in which case the amount of the fine shall be determined in accordance with Malagasy legislation laying down minimum and maximum figures;

(b)	or by legal proceedings, if no compromise settlement was possible, in accordance with Malagasy law.

3) The vessel shall be released and its crew authorised to leave the port:

(a)	either as soon as the obligations imposed by the compromise procedure have been completed on presentation of the receipt for the settlement, or

(b)	on presentation of proof that a bank security has been lodged, pending completion of the legal proceedings.

14. ENVIRONMENTAL PROTECTION

In the interests of the environment, the two parties undertake to introduce the following measures:

—	no vessel may spill oil or derivatives thereof into the Malagasy fishing zone, or throw plastic materials or household waste into that zone,

—	responsible fisheries, rational management and the preservation of tuna stocks shall be promoted within the IOTC,

—	protected and prohibited species, such as whales, dolphins, turtles and sea birds, may not be caught.

The European Community shall be entrusted with the task of notifying the Ministry responsible for fisheries of any environmentally-unfriendly act committed by any vessel fishing in the Malagasy fishing zone.

Appendix 1

Appendix 2

Appendix 3

EMBARKATION OF OBSERVERS

Tuna seiners and surface longliners authorised to fish in the Malagasy fishing zone shall take on board an observer from the Fisheries Surveillance Centre holding a professional identity card and a seaman's licence. The time spent on board by observers shall be fixed by Madagascar's Fisheries Surveillance Centre, but, as a general rule, it should not exceed the time required to carry out their duties.

While on board, observers shall:

1.	observe, record and report on the fishing activities of vessels in the Malagasy fishing zone;

2.	verify the position of vessels engaged in fishing operations;

3.	perform biological sampling in the context of scientific programmes;

4.	note the fishing gear used;

5.	collect the catch data for the fishing zone during their time on board;

6.	take all appropriate steps to ensure that the conditions under which they are taken on board and their presence on board do not interrupt or hamper fishing activities;

7.	respect the material and equipment on board and the confidentiality of any document belonging to the said vessel;

8.	draw up a report on the trip and send it to Madagascar's Fisheries Surveillance Centre, and send a copy to the European Commission Delegation.

To that end, the owners and skippers of fishing vessels must:

1.	allow observers to board the vessel to carry out their tasks and remain on board the vessel during the period specified in the request;

2.	provide a suitable working environment, including a table with adequate lighting;

3.	supply the information they possess on fishing activities in Madagascar's fishing zone;

4.	give the vessel's position (longitude and latitude);

5.	send or receive messages, or allow messages to be sent and received, using the means of communication on board the vessel;

6.	provide access to all parts of the vessel where fishing, processing and storage take place;

7.	allow samples to be taken;

8.	provide suitable storage facilities for samples, without prejudice to the vessel's storage capacity;

9.	provide assistance in examining and measuring the fishing gear on board the vessel;

10.	allow observers to remove the samples and documents obtained during their stay on board;

11.	where observers remain on board the vessel for more than four hours at a time, provide them with food and accommodation on the same terms as the vessel's officers.

Appendix 4

ZONE DE PÊCHE DE MADAGASCAR

13.4.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/22

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 558/2005

(2005. gada 12. aprīlis),

ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 3846/87, ar ko izveido lauksaimniecības produktu nomenklatūru eksporta kompensācijām, un Regulu (EK) Nr. 174/1999, kas nosaka īpašus, sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 804/68 piemērošanai attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 31. panta 14. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regula (EEK) Nr. 3846/87 (2), pamatojoties uz kombinēto nomenklatūru, izveido lauksaimniecības produktu nomenklatūru eksporta kompensācijām.

(2)

Kompensāciju nomenklatūra paredz, ka sieriem, par kuriem ir tiesības saņemt eksporta kompensāciju, ir jāatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz piena sausnu un piena taukvielām. Siers, kas ražots kādā no jaunajām dalībvalstīm, var atbilst šīm noteiktajām prasībām, bet par to nevar saņemt kompensāciju, ja tas nav iekļauts pašreizējās eksporta kompensāciju nomenklatūras klasifikācijas sistēmā. Ņemot vērā šāda siera nozīmi attiecībā uz piensaimniecības nozari, tirdzniecību un iesaistītajiem piena ražotājiem, ir lietderīgi pozīciju “citi sieri” papildināt ar produkta kodu, tādējādi nodrošinot to, ka sieru var klasificēt saskaņā ar eksporta kompensāciju nomenklatūru.

(3)

Daudzumi, par kuriem pieprasa eksporta licences produktu kategorijā “sieri”, pastāvīgi pārsniedz noteiktos eksporta ierobežojumus, ko piemēro Kopienai saskaņā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtu. Papildu eksporta licences, kuras tiks pieteiktas uz jaunizveidoto pozīciju, vēl vairāk saasinās situāciju attiecībā uz minēto kategoriju.

(4)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 174/1999 (3) 3. pantā noteikts, ka kompensāciju nepiešķir par siera eksportu, ja robežas franko cena pirms kompensācijas piemērošanas eksportētājā dalībvalstī ir mazāka par EUR 230 uz 100 kilogramiem. Šo noteikumu nepiemēro sieram, kas atbilst kompensāciju nomenklatūras kodam 0406 90 33 9919. Šādos apstākļos un ņemot vērā augsto eksporta licenču pieprasījumu sieriem, ir lietderīgi piemērot šo noteikumu visiem sieriem bez izņēmuma.

(5)

Regulas (EEK) Nr. 3846/87 I pielikuma 9. nozares 10. zemsvītras piezīme, ko piemēro rīvētiem sieriem, siera pulveriem un kausētiem sieriem, nosaka, ka pievienotā nelaktiskā viela netiks ņemta vērā, aprēķinot kompensāciju. Ir lietderīgi attiecināt šo noteikumu uz visiem sieriem un precīzāk raksturot attiecīgo nelaktisko vielu. Eksportētājam un vēl jo vairāk kompetentajām iestādēm var nebūt iespējams noteikt šo vielu svaru. Tādēļ ir lietderīgi samazināt kompensāciju par standarta summu.

(6)

Kompensāciju piešķir, ņemot vērā sieru svaru. Zināmas neskaidrības var rasties gadījumos, kad sieri ir parafīna, pelnu vai vaska apvalkā, vai ir iesaiņoti plastmasas plēvē. Ir lietderīgi noteikt, ka šāds iesaiņojums neveido produkta neto svara daļu, lai varētu aprēķināt kompensāciju. Eksportētājam un kompetentajām iestādēm var nebūt iespējams noteikt svaru tādiem materiāliem kā plastmasas plēve, parafīns vai pelni. Tādēļ ir lietderīgi samazināt kompensāciju par standarta summu.

(7)	Attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 3846/87 un (EK) Nr. 174/1999.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 3846/87 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Svītro Regulas (EK) Nr. 174/1999 3. panta ceturto daļu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro eksporta licencēm, kas pieteiktas, sākot no 2005. gada 27. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 12. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2) OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2199/2004 (OV L 380, 24.12.2004., 1. lpp.).

(3) OV L 20, 27.1.1999., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 3846/87 I pielikumu attiecībā uz 9. iedaļu groza šādi:

1)	KN koda “ex 0406” aprakstu aizstāj ar šādu: “Siers un biezpiens (7), (10)”.

2)	KN koda “ex 0406 20” aprakstu aizstāj ar šādu: “Visu veidu rīvēts siers vai siera pulveris”.

3)	KN koda “ex 0406 30” aprakstu aizstāj ar šādu: “Kausētais siers, nerīvēts vai neberzts”.

Informāciju, kas atbilst KN kodam “ex 0406 90 88” aizstāj ar šādu:

KN kods	Preču apraksts	Papildu prasības, lai izmantotu produkta kodu		Produkta kods
KN kods	Preču apraksts	Maksimālais ūdens saturs produkta svarā (%)	Minimālais tauku saturs sausnā (%)	Produkta kods
“ex 0406 90 88	– – – – – – – – pārsniedz 62 %, bet nepārsniedz 72 %
	– – – – – – – – – no sūkalām gatavoti sieri			0406 90 88 9100
	– – – – – – – – – Citi:
	– – – – – – – – – – ar tauku saturu sausnā pēc svara:
	– – – – – – – – – – – 10 % vai vairāk, bet mazāk kā 19 %	60	10	0406 90 88 9300
	– – – – – – – – – – – 40 % vai vairāk:
	– – – – – – – – – – – – Akawi	55	40	0406 90 88 9500”

7. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu tekstu:

“(7)

a)	Gadījumā, ja sieri ir tiešajā iesaiņojumā, kas ietver arī konservējošu šķīdumu, jo īpaši sālījumu, kompensāciju piešķir, ņemot vērā neto svaru, bez šķīduma svara.

b)	Plastmasas plēve, parafīns, pelni un vasks, kas izmantoti iesaiņojumam, netiek uzskatīti par produkta neto svaru veidojošo daļu kompensācijas noteikšanai.

c)	Ja siers ir iesaiņots plastmasas plēvē un ja deklarētais neto svars ietver plastmasas plēves svaru, kompensācijas summu samazina par 0,5 %. Pildot muitas formalitātes, pretendents norāda, ka siers ir iesaiņots plastmasas plēvē, un to, vai deklarētais neto svars ietver plastmasas plēves svaru.

Ja siers ir iesaiņots parafīnā vai pelnos un ja deklarētais neto svars ietver parafīna vai pelnu svaru, kompensācijas summu samazina par 2 %.

Pildot muitas formalitātes, pretendents norāda, ka siers ir iesaiņots plastmasas plēvē vai pelnos, un arī to, vai deklarētais neto svars ietver parafīna vai pelnu svaru.

e)	Ja siers ir iesaiņots vaskā, pildot muitas formalitātes pretendentam deklarācijā jānorāda siera neto svars, neietverot vaska svaru.”

10. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(10)

Ja produkts satur nelaktiskas sastāvdaļas, kas nav garšvielas vai garšaugi, tādas kā, piemēram, šķiņķis, rieksti, garneles, lasis, olīvas vai rozīnes, kompensācijas summu samazina par 10 %.

Pildot muitas formalitātes, pretendents šim nolūkam paredzētajā deklarācijā norāda, ka ir pievienotas šādas nelaktiskas vielas.

b)	Ja produkts satur garšvielas vai garšaugus, tādus kā, piemēram, sinepes, baziliku, ķiplokus, majorānu, kompensācijas summu samazina par 1 %. Pildot muitas formalitātes, pretendents šim nolūkam paredzētajā deklarācijā norāda, ka ir pievienotas garšvielas vai garšaugi.

Ja produkts satur kazeīnu un/vai kazeinātus, un/vai sūkalas, un/vai produktus, kas iegūti no sūkalām, un/vai laktozi, un/vai permeātu, un/vai produktus, kas atbilst KN kodam 3504, pievienotais kazeīns un/vai kazeināti, un/vai sūkalas, un/vai produkti, kas iegūti no sūkalām (izņemot sūkalu sviestu, kas atbilst KN kodam 0405 10 50), un/vai laktoze un/vai permeāts, un/vai produkti, kas atbilst KN kodam 3504, netiek ņemti vērā, aprēķinot kompensāciju.

Pildot muitas formalitātes, pretendents šim nolūkam paredzētajā deklarācijā norāda to, vai kazeīns un/vai kazeināti, un/vai sūkalas, un/vai produkti, kas iegūti no sūkalām, un/vai laktoze, un/vai permeāts, un/vai produkti, kas atbilst KN kodam 3504 (vajadzības gadījumā norādot sūkalu sviesta saturu), un/vai laktoze, un/vai permeāts, un/vai produkti, kas atbilst KN kodam 3504, ir vai nav pievienoti uz 100 kilogramiem gatavā produkta.

d)	Minētie produkti var saturēt pievienotas nelaktiskas vielas, kas vajadzīgas to gatavošanai vai saglabāšanai, piemēram, sāli, renīnu vai pelējuma sēnes.”

13.4.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/26

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 559/2005

(2005. gada 12. aprīlis)

par izmeklēšanas uzsākšanu attiecībā uz saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2074/2004 Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes noteiktu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam piemērotu antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, importējot noteiktus gredzenveida stiprinājuma mehānismus, ko nosūta no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas ar Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas izcelsmes norādi vai bez tās, un par šāda importa reģistrācijas uzsākšanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu un 14. panta 3. un 5. punktu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PIEPRASĪJUMS

(1)	Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu Komisija ir saņēmusi pieprasījumu izmeklēt to antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kurus piemēro noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam.

(2)	Pieprasījumu 2005. gada 28. februārī iesniedza “Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH”, pārstāvot ražotājus, kas saražo vairāk nekā 70 % no noteiktu gredzenveida stiprinājuma mehānismu Kopienas produkcijas.

B. PRODUKTS

(3)	Produkts, ar kuru saistīta iespējamā apiešana, ir noteikti Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismi, ko parasti deklarē ar KN kodu ex 8305 10 00. Šis KN kods norādīts vienīgi informācijai.

(4)	Produkts, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir noteikti gredzenveida stiprinājuma mehānismi, kas nosūtīti no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas (produkts, uz ko attiecas izmeklēšana), ko parasti deklarē ar tiem pašiem kodiem, ar ko Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgo produktu.

C. PAŠREIZĒJIE PASĀKUMI

(5)	Pašlaik spēkā esošie pasākumi, kas, iespējams, tiek apieti, ir antidempinga pasākumi, kurus piemēro saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2074/2004 (2), kas attiecināta uz šā paša, no Vjetnamas nosūtītā produkta importu (3).

D. PAMATOJUMS

(6)

Pieprasījumā ir pietiekami daudz prima facie pierādījumu, ka antidempinga pasākumi, kas attiecas uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā produkta importu, tiek apieti, produktu, uz kuru attiecas izmeklēšana, pārsūtot caur Laosas Tautas Demokrātisko Republiku un/vai montējot to Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā. Sniegtie pierādījumi ir šādi:

—

Pieprasījums liecina par ievērojamām pārmaiņām tirdzniecības modelī, jo tā produkta imports, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir ievērojami palielinājies, vienlaikus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā produkta imports pēc pasākumu piemērošanas ir samazinājies, kā arī par to, ka šādām pārmaiņām nav pietiekama iemesla vai pamatojuma, izņemot maksājuma piemērošanu.

—	Šķiet, ka šīs pārmaiņas tirdzniecības modeļos radušās tādēļ, ka noteiktus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismus nosūtīta caur Laosas Tautas Demokrātisko Republiku un/vai noteiktus gredzenveida stiprinājuma mehānismus montē Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā.

—

Turklāt pieprasījumā ir pietiekami daudz prima facie pierādījumu tam, ka pašreizējie antidempinga pasākumi, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā produkta importam, nav pietiekami uzlabojuši stāvokli daudzuma un cenu ziņā. Šķiet, ka noteiktu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importa apjoms no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas aizstājis Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā produkta importu.

—	Galu galā pieprasījumā ir pietiekami daudz prima facie pierādījumu, ka cenas produktam, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir dempinga cenas saistībā ar normālo vērtību, kas iepriekš noteikta noteiktiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismiem.

—	Ja izmeklēšanas gaitā konstatētu, ka Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā papildus nosūtīšanai un montāžai notiek vēl citāda pasākumu apiešana, uz kuru attiecas pamatregulas 13. pants, izmeklēšanu var attiecināt arī uz šo pasākumu apiešanu.

E. PROCEDŪRA

(7)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu Komisija secināja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato izmeklēšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu un kā dēļ jāreģistrē no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas nosūtīti noteikti gredzenveida stiprinājuma mehānismi ar Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas izcelsmes norādi vai bez tās.

a) Aptaujas lapas

(8)

Lai gūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, tā nosūtīs aptaujas lapas eksportētajiem/ražotājiem un eksportētāju/ražotāju asociācijām Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā, eksportētājiem/ražotājiem un eksportētāju/ražotāju asociācijām Ķīnas Tautas Republikā, Kopienas importētājiem un importētāju asociācijām, kas sadarbojās izmeklēšanā, pēc kuras tika noteikti pašreizējie pasākumi, vai kas uzskaitīti pieprasījumā, kā arī Ķīnas Tautas Republikas un Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas iestādēm. Attiecīgā gadījumā informāciju var lūgt no Kopienas ražošanas nozares.

(9)

Katrā ziņām visām ieinteresētajām personām tūlīt un ne vēlāk kā 3. pantā noteiktajā termiņā jāsazinās ar Komisiju, lai uzzinātu, vai tās ir uzskaitītas pieprasījumā, un vajadzības gadījumā pieprasītu aptaujas lapu šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā termiņā, ņemot vērā, ka šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktais termiņš attiecas uz visām ieinteresētajām personām.

(10)	Ķīnas Tautas Republikas un Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas iestādes tiks informētas par izmeklēšanas uzsākšanu, un tām tiks iesniegta pieprasījuma kopija.

b) Informācijas vākšana un uzklausīšanas organizēšana

(11)	Ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt pamatojošus pierādījumus. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētas personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kādēļ tās jāuzklausa.

c) Izņēmums no importa reģistrācijas vai pasākumiem

(12)

Iespējamā pasākumu apiešana notiek ārpus Kopienas, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu var piešķirt izņēmumus attiecīgā produkta ražotājiem, kas var pierādīt, ka nav saistīti ar nevienu ražotāju, uz kuru attiecas pasākumi, un ka ir konstatēta viņu nesaistība ar pasākumu apiešanu, kas definēta pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktā. Ražotājiem, kas vēlas izmantot izņēmumu, šīs regulas 3. panta 3. punktā norādītajā termiņā jāiesniedz pieprasījums, ko pienācīgi pamato pierādījumi.

F. REĢISTRĀCIJA

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu tā produkta imports, uz kuru attiecas izmeklēšana, jāreģistrē, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā atklātu pasākumu apiešanu, ar atpakaļejošu spēku no dienas, kad reģistrēts šāds importa sūtījums no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, varētu iekasēt attiecīga apjoma antidempinga maksājumu.

G. TERMIŅI

(14)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka termiņi:

—	kuros ieinteresētās personas var pieteikties Komisijai, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem vai jebkuru citu informāciju, kas jāņem vērā izmeklēšanā,

—	kuros Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas ražotāji var pieprasīt izņēmumu no importa reģistrācijas vai pasākumiem,

—	kuros ieinteresētās personas Komisijai var iesniegt rakstisku uzklausīšanas pieprasījumu.

(15)	Uzmanība tiek pievērsta faktam, ka vairākuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai persona piesakās šīs regulas 3. pantā minētajā termiņā.

H. NEVĒLĒŠANĀS SADARBOTIES

(16)

Gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona atsakās darīt pieejamu vai kā citādi nesniedz nepieciešamo informāciju termiņā, vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos secinājumus, pozitīvus vai negatīvus.

(17)

Ja atklāj, ka kāda ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu šo informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu secinājumi pamatojas uz pieejamajiem faktiem, rezultāts personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 84/96 13. panta 3. punktu ar šo uzsāk izmeklēšanu, lai konstatētu, vai noteiktu tādu gredzenveida stiprinājuma mehānismu imports Kopienā, uz ko attiecas KN kods ex 8305 10 00 (TARIC kodi 8305100013 un 8305100023) un ko nosūta no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas — neatkarīgi no tā, vai Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas izcelsme ir norādīta vai nav — apiet pasākumus, ko piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2074/2004.

Šīs regulas mērķiem gredzenveida stiprinājuma mehānismus veido divas taisnstūra tērauda plāksnes vai stieples ar vismaz četriem pusgredzeniem, kas izgatavoti no tērauda plāksnēm piestiprinātas tērauda stieples un kurus satur tērauda virsma. Tos var atvērt, vai nu atvelkot pusgredzenus vienu no otra, vai arī ar šim mehānismam piestiprināta neliela tērauda atsperes mehānisma palīdzību.

2. pants

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu muitas iestādēm tiek noteikts pienākums darīt visu, kas vajadzīgs, lai reģistrētu šīs regulas 1. pantā noteikto importu Kopienā.

Reģistrācija beidzas deviņus mēnešus pēc dienas, kad stājusies spēkā šī regula.

Komisija ar regulu var noteikt, ka muitas iestādēm jāizbeidz reģistrācija attiecībā uz to produktu importu Kopienā, kurus ražojuši ražotāji, kas iesnieguši reģistrācijas izņēmuma pieteikumu un kas, saskaņā ar konstatējumu, neapiet antidempinga maksājumus.

3. pants

1. Aptaujas lapas jāpieprasa no Komisijas 15 dienu laikā no šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Lai izmeklēšanā ņemtu vērā sniegto informāciju, ieinteresētajām personām jāpiesakās Komisijā, rakstiski jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes aptaujas lapas jautājumiem vai jebkura cita informācija 40 dienu laikā no šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi.

3. Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas ražotājiem, kas pieprasa izņēmumu no importa reģistrācijas vai pasākumiem, tajā pašā 40 dienu termiņā jāiesniedz pieprasījums, ko pienācīgi pamato pierādījumi.

4. Ieinteresētajām personām, lai tās uzklausītu, tajā pašā 40 dienu termiņā jāpiesakās Komisijā.

5. Visa informācija, kas attiecas uz konkrēto lietu, visi uzklausīšanas vai aptaujas lapas pieprasījumi, kā arī visi izņēmuma pieprasījumi jāiesniedz rakstiski (nevis elektroniski, ja vien nav norādīts citādi), norādot ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu/nosaukumu, adresi, e-pasta adresi, tālruni, faksa un/vai teleksa numuru. Visai rakstiski iesniegtajai informācijai, ieskaitot šajā regulā pieprasīto informāciju, atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem un korespondenci, ko ieinteresētās personas iesniegušas konfidenciāli, ir norāde “Ierobežota pieejamība” (4), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu dokumentiem pievieno nekonfidenciālu versiju ar norādi “Izskatīšanai ieinteresētajām personām”, un tā jānosūta uz šādu adresi:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate B

J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fakss (32-2) 295 65 05

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 12. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2) OV L 359, 4.12.2004., 11. lpp.

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1208/2004 (OV L 232, 1.7.2004., 1. lpp.).

(4) Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. To aizsargā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantu (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par GATT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

13.4.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/30

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 1. aprīlis),

ar ko nosaka sīkus noteikumus otrreizējās izmantošanas/reģenerācijas un otrreizējās izmantošanas/pārstrādes mērķu uzraudzībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2849)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/293/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvu 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punkta trešo apakšpunktu, tā kā:

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Direktīvu 2000/53/EK Komisijai nepieciešams izstrādāt sīkus noteikumus, lai varētu kontrolēt, kā dalībvalstis ievēro šīs direktīvas 7. panta 2. punkta pirmajā apakšpunktā noteiktos mērķus. Ir pietiekami, ja dalībvalstis uzrāda, ka ir izpildīti vismaz nepieciešamie mērķi.

(2)	Ir nepieciešams saskaņot mērķu, kas norādīti 7. panta 2. punkta pirmajā apakšpunktā, aprēķina rādītājus un shēmu, lai varētu salīdzināt dalībvalstu sniegtos datus.

(3)	Mērķus visprecīzāk var aprēķināt tikai, ja mērķu aprēķina saucējs pamatojas uz to nolietoto transportlīdzekļu skaitu, kas nodoti dalībvalsts apstrādes sistēmā.

(4)	Līdzsvarojot neprecizitāšu risku un administratīvos pasākumus precīzas informācijas iegūšanai dalībvalstīm ir atļauts izmantot pieņemtu metāla saturu, lai noteiktu no nolietotajiem transportlīdzekļiem atgūstamo metāla daudzumu.

(5)	Atsevišķu transportlīdzekļu masas noteikšanai vajadzētu izmantot viegli pieejamus transportlīdzekļa datus standartizētā formā.

(6)

Degvielu, kas izņemta demontāžas procesā, neņem vērā, aprēķinot mērķus, jo ticama informācija par degvielas daudzumu nolietotos transportlīdzekļos visās dalībvalstīs nav pieejama. Lai uzraudzītu atbilstību mērķiem, jāizmanto ES vidējais degvielas daudzums, lai pēc iespējas vairāk saskaņotu aprēķina metodes un nodrošinātu to valsts mērķu salīdzināmību, kas sasniegti dalībvalstīs.

(7)

Iekšējā tirgus rezultātā dalībvalstis drīkst eksportēt to teritorijai pieskaitāmos nolietotos transportlīdzekļus uz citām valstīm tālākai apstrādei. Lai samazinātu sadalījuma problēmas un izvairītos no pārmērīgām uzraudzības un aprēķina darbībām, otrreizējās pārstrādes un reģenerācijas apjomus no eksportētajām transportlīdzekļu daļām sedz eksportētāja dalībvalsts.

(8)	Sasmalcināšanas kampaņas ir nepieciešamas, lai noteiktu sasmalcinātāju izvades plūsmas attiecībā uz nolietotajiem transportlīdzekļiem.

(9)	Komisija turpina uzraudzīt mērķu aprēķināšanu, tostarp eksporta apjoma samērīgumu un tā ietekmi uz otrreizējās pārstrādes un reģenerācijas apjomiem. Šādā nolūkā dalībvalstīm arī jāuzrāda dati pirms 2006. gada. Tos izmantos tikai uzraudzības nolūkos.

(10)	Šis lēmums piemērojams, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 2150/2002/EK par statistiku attiecībā uz atkritumiem (2).

(11)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 75/442/EEK (3) 18. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Dalībvalstis aprēķina otrreizējās izmantošanas/reģenerācijas un otrreizējās izmantošanas/pārstrādes mērķus, kas norādīti Direktīvas 2000/53/EK 7. panta 2. punktā, pamatojoties uz otrreizējās izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas materiāliem no kaitīgo vielu iznīcināšanas, demontāžas un (pēc) sasmalcināšanas darbībām. Dalībvalstis nodrošina, ka materiāliem, kurus nodod tālākai apstrādei, vērā ņem faktiski sasniegto reģenerāciju.

Tālab dalībvalstis aizpilda 1.–4. tabulu, kas ir šā lēmuma pielikumā, pievienojot atbilstošu aprakstu par izmantotajiem datiem.

2. Aizpildot 1.–4. tabulu, kas ir šā lēmuma pielikumā, dalībvalstis var izmantot arī uz datiem balstītu pieņēmumu par nolietoto transportlīdzekļu otrreizēji izmantoto, pārstrādāto un reģenerēto metālu vidējo procentuālo sastāvu, turpmāk tekstā “pieņemtais metāla saturs”. Šim pieņēmumam jābalstās uz sīkiem datiem, kuros paskaidrots pieņemtais procentuālais metāla saturs, kā arī pieņemtā otrreizējās izmantošanas, reģenerācijas un otrreizējās pārstrādes metāla procentuālais sastāvs. Šiem datiem jāattiecas uz vismaz 95 % no nolietotajiem transportlīdzekļiem, kas pieskaitāmi attiecīgajai dalībvalstij.

3. Datos dalībvalstis iekļauj šādu sadalījumu:

a)	pašreizējais valsts transportlīdzekļu tirgus;

b)	nolietotie transportlīdzekļi to teritorijā un

c)	transportlīdzekļu materiāli un sastāvdaļas, kas ietverti šajā pieņēmumā, lai izvairītos no dubultas uzskaites.

2. pants

1. Nolietoto transportlīdzekļu vai to materiālu un detaļu gadījumā, kam ir izdots valsts licencēta pārstrādes punkta likvidācijas sertifikāts un kas ir eksportēti uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm turpmākai apstrādei, šai apstrādei mērķu aprēķināšanas nolūkā jābūt attiecinātai uz eksportētāju dalībvalsti, ja ir pamatots pierādījums, ka otrreizējā pārstrāde un/vai reģenerācija notikusi apstākļos, kas ir kopumā ekvivalenti tiem, kas noteikti attiecīgajos Kopienas tiesību aktos.

Nolietoti transportlīdzekļi, kam cita dalībvalsts vai trešā valsts ir izsniegusi likvidācijas sertifikātu un kas ir importēti dalībvalstī reģenerācijai un/vai otrreizējai pārstrādei, netiek uzskaitīti kā reģenerēti vai otrreizēji pārstrādāti importētājā dalībvalstī.

2. Eksporta gadījumā uz trešām valstīm dalībvalstis nosaka, vai ir nepieciešama papildu dokumentācija, lai sniegtu pierādījumu, ka eksportētie materiāli faktiski ir otrreizēji pārstrādāti vai reģenerēti.

3. pants

1. Pielikumā norādītās tabulas dalībvalstis aizpilda katru gadu, sākot ar datiem par 2006. gadu, un nosūta Komisijai 18 mēnešu laikā pēc attiecīgā gada beigām.

2. Par gadiem pirms 2006. gada dalībvalstis Komisijai sniedz pieejamos datus 12 mēnešu laikā pēc attiecīga gada beigām. Datus, kas attiecas uz gadiem pirms 2006. gada, izmantos tikai uzraudzības nolūkos.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 1. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2005/63/EK (OV L 25, 28.1.2005., 73. lpp.).

(2) OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 574/2004 (OV L 90, 27.3.2004., 15. lpp.).

(3) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Piezīmes:

1)	Pelēko laukumu aizpildīšana 1. tabulā ir brīvprātīga.

2)	Dalībvalstīm, kas izmanto pieņemto metāla saturu, tas ir jāizmanto 2. tabulas laukumos attiecībā uz metāliem.

(**): Pēc iespējas jāizmanto atkritumu saraksts no Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmuma 2000/532/EK, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem ().

Dalībvalstis, kas neizmanto pieņemto metāla saturu, otrreizējo izmantošanu (A) aprēķina, pamatojoties uz šādu atņemšanas metodi: atsevišķa transportlīdzekļa masa (Wi) mīnus tāda nolietota transportlīdzekļa masa, kam ir veikta kaitīgo vielu iznīcināšana un demontāža (virsbūves korpuss) (Wb), mīnus to materiālu masa, kas rodas kaitīgo vielu iznīcināšanas un demontāžas procesā un ir nosūtīti reģenerācijai, otrreizējai pārstrādei vai galīgai apglabāšanai. Dalībvalstis, kas izmanto pieņemto metāla saturu, nosaka A (izņemot metāla sastāvdaļas), pamatojoties uz licencēto apstrādes punktu deklarācijām.

Iegūto otrreizējās pārstrādes/reģenerācijas/apglabāšanas masu nosaka, pamatojoties uz deklarācijām no otrreizējās pārstrādes/reģenerācijas pieņemšanas vai savākšanas punktiem, svara atzīmēm, citiem grāmatvedības dokumentiem vai apglabāšanas apliecinājumiem.

Atsevišķa transportlīdzekļa masu (Wi) aprēķina i) pēc ekspluatācijā esoša transportlīdzekļa masas atzīmes reģistrācijas dokumentos () vai ii) pēc darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masas, kas minēta atbilstības sertifikātā, kurš aprakstīts Padomes Direktīvas 70/156/EEK () IX pielikumā saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem, vai iii) gadījumā, ja šie dati nav pieejami, ražotāja specifikācijās noteiktā masa. Visos gadījumos atsevišķā transportlīdzekļa masā nav iekļauts vadītāja svars, kas ir noteikts 75 kg, un degvielas svars, kas ir noteikts 40 kg.

Tāda nolietota transportlīdzekļa masu, kam ir veikta kaitīgo vielu iznīcināšana un demontāža (virsbūves korpuss) (Wb) nosaka, pamatojoties uz informāciju no pieņemšanas apstrādes punkta.

Transportlīdzekļu kopējo masu (W1) aprēķina no atsevišķo transportlīdzekļu masas summas (Wi).

Kopējo nolietoto transportlīdzekļu skaitu (W) aprēķina, pamatojoties uz dalībvalstij pieskaitāmo nolietoto transportlīdzekļu skaitu, kad valsts licencēts pārstrādes punkts izsniedz likvidācijas sertifikātu.

Nolietotu transportlīdzekļu sasmalcinātāju izvades plūsmas aprēķina, pamatojoties uz sasmalcināšanas kampaņām, apvienojot ar nolietotu transportlīdzekļu ievadi sasmalcinātājā. Nolietotu transportlīdzekļu ievadi sasmalcinātājā aprēķina, pamatojoties uz svara atzīmēm, kvītīm vai citiem grāmatvedības dokumentiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai sasmalcināšanas kampaņu skaitu, kas veiktas to teritorijā. Faktisko aprēķinātās izvades (izņemot metālu) otrreizējo pārstrādi/reģenerāciju aprēķina, pamatojoties uz deklarācijām no otrreizējās pārstrādes/reģenerācijas pieņemšanas vai savākšanas punktiem, svara atzīmēm, citiem grāmatvedības dokumentiem vai apglabāšanas apliecinājumiem.

1. tabula: Materiāli, ko iegūst dalībvalstij pieskaitāmo nolietoto transportlīdzekļu kaitīgo vielu iznīcināšanas un demontāžas procesā (tonnas gadā), ko veic dalībvalstī

Materiāli, ko iegūst kaitīgo vielu iznīcināšanas un demontāžas procesā (**)	Otrreizējā izmantošana (A)	Otrreizējā pārstrāde (B1)	Enerģijas atjaunošana (C1)	Reģenerācijas kopapjoms (D1 = B1 + C1)	Apglabāšana E1
Akumulatori
Šķidrumi (izņemot degvielu)
Eļļas filtri
Citi materiāli, kas rodas kaitīgo vielu iznīcināšanas procesā (izņemot degvielu)
Katalizatori
Metāla detaļas
Riepas
Lielas plastmasas detaļas
Stikls
Citi materiāli, kas rodas demontāžas procesā
Kopā

2. tabula: Materiāli, ko iegūst dalībvalstij pieskaitāmo nolietoto transportlīdzekļu sasmalcināšanas procesā (tonnas gadā), ko veic dalībvalstī

Materiāli, ko iegūst sasmalcināšanas procesā (**)	Otrreizējā pārstrāde (B2)	Enerģijas atjaunošana (C2)	Reģenerācijas kopapjoms (D2 = B2 + C2)	Apglabāšana E2
Dzelzs lūžņi (tērauds)
Krāsaino metālu materiāli (alumīnijs, varš, cinks, svins u.c.)
Sasmalcināšanas vieglā frakcija (SVF)
Citi
Kopā

3. tabula: Nolietotu transportlīdzekļu (detaļu), kas pieskaitāmi (-as) dalībvalstij un eksportēti (-as) tālākai apstrādei, uzraudzība (tonnas gadā)

Kopējā nolietoto transportlīdzekļu, kas ir eksportēti, masa pa valstīm (**)	Eksportēto nolietoto transportlīdzekļu (detaļu) otrreizējās pārstrādes kopapjoms (F1)	Eksportēto nolietoto transportlīdzekļu (detaļu) reģenerācijas kopapjoms (F2)	Eksportēto nolietoto transportlīdzekļu (detaļu) apglabāšanas kopapjoms (F3)

4. tabula: Kopējā dalībvalstij pieskaitāmo nolietoto transportlīdzekļu, kas apstrādāti dalībvalstī vai ārpus tās, otrreizējā izmantošana, reģenerācija un otrreizējā pārstrāde (tonnas gadā)

Otrreizējā izmantošana (A)	Otrreizējās pārstrādes kopapjoms (B1 + B2 + F1)	Reģenerācijas kopapjoms (D1 + D2 + F2)	Otrreizējās izmantošanas un pārstrādes kopapjoms (X1 = A + B1 + B2 + F1)	Otrreizējās izmantošanas un reģenerācijas kopapjoms (X2 = A + D1 + D2 + F2)



W (kopējais nolietoto transportlīdzekļu skaits) = … W1 (kopējā transportlīdzekļu masa) = …			%	%
			X1/W1	X2/W1

(1) OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.

(2) Sākot ar 2004. gada 1. jūniju, datumu, kad spēkā stājās Padomes Direktīva 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.), ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu masu ieraksta G postenī.

(3) OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

13.4.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/34

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 5. aprīlis)

par atkāpes pieprasījumu saskaņā ar III pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu un 9. pantu Padomes Direktīvā 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 1032)

(Autentisks ir tikai teksts dāņu valodā)

(2005/294/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ja kūtsmēslu apjoms, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta un a) apakšpunkta, tas nosakāms tā, lai nekavētu šīs direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un pamatojams ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir gari augšanas periodi un kultūraugi ar augstu slāpekļa patēriņu.

(2)

Komisija 2002. gada 18. novembrī pieņēma Lēmumu 2002/915/EK (2) par atkāpes pieprasījumu saskaņā ar III pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu un 9. pantu Direktīvā 91/676/EEK. Atkāpe tika piemērota saistībā ar Dānijas rīcības programmu, kas pieņemta 1999.-2003. gadam un bija spēkā līdz 2004. gada 1. augustam. Tā atļāva izmantot līdz 230 kg slāpekli saturošus kūtsmēslus uz vienu hektāru gadā atsevišķām liellopu audzēšanas saimniecībām.

(3)	Dānija 2004. gada 8. janvārī pieprasīja šīs atkāpes pagarinājumu. Šo pieprasījumu papildināja tehniskie dokumenti, kas iesniegti 2004. gada 2. februārī, 2004. gada 2. aprīlī, 2004. gada 23. aprīlī, 2004. gada 14. jūnijā, 2004. gada 2. augustā, 2004. gada 14. septembrī un 2004. gada 4. oktobrī.

(4)	Dānijas tiesību akti, kas transponē Direktīvu 91/676/EEK, uzskatāmi par atbilstošiem direktīvai, un to noteikumi piemērojami arī minētajai atkāpei.

(5)	Dānija 2003. gada decembrī pabeidza novērtējumu tās Otrajam rīcības plānam attiecībā uz ūdens vidi, kurā norādīts uz nitrātu filtrācijas samazināšanas mērķu sasniegšanu par 48 % laikā no 1985. līdz 2003. gadam.

(6)	Dānijas parlamentārais nolīgums par Dānijas trešo rīcības plānu attiecībā uz ūdens vidi 2005.-2015. gadam noteica mērķus tālākai nitrātu filtrācijas samazināšanai par 13 % 2005.-2015. gadā un fosfātu atlikumu samazināšanai par 50 %.

(7)	Atbilstoši Direktīvas 91/676/EEK 5. pantam Dānija ir noteikusi rīcības programmas, kas nodrošina atbilstību direktīvā noteiktajam mērķim, ka nitrātu saturs gruntsūdeņos nedrīkst pārsniegt 50 mg/l.

(8)	Uzraudzības un kontroles rezultāti rāda, ka Lēmumā 2002/915/EK noteiktā atkāpe 2002.-2003. gadā ietvēra 1 845 liellopu audzēšanas saimniecības, 213 617 ganāmpulka vienības un 123 068 hektārus, kas attiecīgi ir 4 %, 11 % un 5 % no kopējā daudzuma Dānijā.

(9)

Aprēķini par nitrātu filtrāciju balstās uz barības vielu izpēti un analīzi lauksaimnieciskajos sateces baseinos, kā arī smilšaino augšņu un mālaino augšņu paraugu noņemšanas vietās, rāda, ka laikā no 1990. līdz 2003. gadam nitrātu filtrācija mālainās augsnēs ir samazinājusies par 42 % un smilšainajās augsnēs – par 52 %. Šis samazinājums ir apstiprinājies arī 2002.-2003. gadā.

(10)

Izmērīto nitrātu koncentrācijas tendenču analīze ūdenī, kas nāk no sakņu zonas, rāda, ka nitrātu koncentrācija pastāvīgi samazinās un patreiz tuvojas 50 mg/l, katru gadu samazinoties par 3,1 mg/l mālainās un par 6,1 mg/l smilšainās augsnēs. Nitrātu koncentrācija lauksaimniecisko sateces baseinu plūsmās 1990.-2003. gadā ir samazinājusies par 29 %. Nitrātu vidējā koncentrācija gan smilšainajās, gan mālainajās augsnēs 2003. gadā bija zem 50 mg/l.

(11)

Komisija, pārbaudot Dānijas pieprasījumu un jo īpaši novērtējot pieredzi, kas gūta saistībā ar Lēmumā 2002/915/EK paredzēto atkāpi, uzskata, ka Dānijas paredzētais kūtsmēslu daudzums, 230 kg slāpekļa uz hektāru gadā, nekavēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiek ievēroti atsevišķi stingri nosacījumi.

(12)	Šis lēmums ir piemērojams saistībā ar Dānijas rīcības programmu, kas pieņemta 2004.-2007. gadam.

(13)	Lēmuma 2002/915/EK termiņš beidzās 2004. gada 1. augustā. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar šo lēmumu, un lai nodrošinātu, ka liellopu audzētāji var turpināt izmantot atkāpes sniegtās priekšrocības, ir lietderīgi šo lēmumu piemērot no 2004. gada 2. augusta.

(14)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dānijas 2004. gada 8. janvāra vēstulē iesniegtais pieprasījums Komisijai par atkāpi saskaņā ar III pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu Padomes Direktīvā 91/676/EEK ir apstiprināts, ja tiek ievēroti zemāk minētie nosacījumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“liellopu audzēšanas saimniecības” ir saimniecības, kurās ir vairāk nekā trīs mājlopu vienības un vismaz divas trešdaļas no mājlopiem ir liellopi;

b)	“ganības” ir pastāvīgas vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības parasti ierīko uz laiku līdz četriem gadiem);

c)	“kultūraugi, kuros sēj zāli” – skābbarības labība, skābbarības kukurūza un/vai vasaras mieži, kurā pirms (kukurūza) vai pēc ražas novākšanas iesēj zāli, kas iedarbojas kā secīgā kultūra bioloģiskai slāpekļa atlikumu savākšanai ziemas laikā;

d)	“bietes” ir lopbarības bietes.

3. pants

Darbības joma

Šo atkāpi piemēro atsevišķos gadījumos, ievērojot 4. līdz 6. pantā paredzētos nosacījumus, liellopu audzēšanas saimniecībām, kur augsekā iekļauti vairāk nekā 70 % kultūraugu ar augstu slāpekļa patēriņu un garu augšanas periodu.

4. pants

Ikgadēja atļauja un saistības

1. Liellopu audzētāji katru gadu iesniedz kompetentajām iestādēm pieteikumu par atkāpi.

2. Vienlaikus ar ikgadējā pieteikuma iesniegšanu viņi rakstiski uzņemas 5. un 6. pantā paredzēto nosacījumu izpildi.

5. pants

Kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošana

Organisko mēslu daudzums, ko liellopu audzēšanas saimniecības katru gadu iestrādā zemei, ieskaitot daudzumu, ko rada paši dzīvnieki, nedrīkst pārsniegt kūtsmēslu daudzumu, kas satur 230 kg slāpekļa, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	kopējam slāpekļa daudzumam jāatbilst attiecīgajam kultūraugam nepieciešamo barības vielu daudzumam un to uzņemšanai no augsnes, nosakot mēslošanas intensitāti par 10 % zemāku nekā ekonomiski optimālais līmenis;

katrai saimniecībai ir nepieciešams mēslošanas plāns un pārskats. Vēlākais līdz 1. septembrim jāiesniedz iestādēm kultūraugu rotācijas plāns par periodu no 1. augusta līdz 31. martam. Līdz 21. aprīlim šie plāni visam periodam jāpapildina ar informāciju par paredzamo kūtsmēslu un slāpekļa mēslojuma izmantošanu un šiem plāniem jābūt iestāžu rīcībā. Augsekas plānos jānorāda ganības, ganību secīgā kultūra vai bietes un citi kultūraugi, kuros iesēj zāli. Mēslošanas plānā norāda paredzamo nepieciešamā slāpekļa un fosfora daudzumu, nosakot slāpekļa izmantošanu par 10 % zemāku par ekonomiski optimālo daudzumu. Tajā norāda arī mēslojuma veidu, ko paredzēts lietot (piemēram, kūtsmēsli, atkritumi, minerālmēslojums), un iekļauj kartes skici, kurā norādīta atsevišķo lauku atrašanās vieta. Plānus pārskata ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc jebkurām izmaiņām lauksaimniecības praksē, lai nodrošinātu plānu un faktiskās lauksaimniecības prakses atbilstību. Mēslošanas plānu ik gadus iesniedz kompetentajai iestādei. Šos noteikumus sastāda kā obligātus rīkojumus;

c)	katra liellopu audzēšanas saimniecība kopā ar savu ikgadējo pieteikumu iesniedz mēslošanas pārskatu un piekrīt, ka tos var pārbaudīt izlases kārtībā;

d)	katrā liellopu audzēšanas saimniecībā, kas par precīzu mēslošanu ir saņēmusi atļauju atkāpei, periodiski veic slāpekļa un fosfora analīzi (vismaz reizi trijos gados, katros 5 ha zemes);

e)	kūtsmēslus neizkaisa rudenī pirms zāles kultivēšanas un pēc aršanas sēj kultūraugus ar augstu slāpekļa patēriņu.

6. pants

Zemes platība

1. Attiecīgajā liellopu audzēšanas saimniecībā 70 % vai vairāk no platības, kurā izmanto kūtsmēslus, kultivē ar ganībām, ganību secīgām kultūrām vai bietēm un citiem kultūraugiem, kuros iesēj zāli ar zemu nitrātu filtrācijas potenciāls.

2. Ganību secīgās kultūras nedrīkst uzart pirms 1. marta, lai nodrošinātu pastāvīgu augu segu aramzemēs, lai atgūtu slāpekļa rudens zudumus augsnes apakškārtā un ierobežotu zudumus ziemā.

3. Pagaidu zālaugu platības uzar pavasarī.

4. Augsekā nedrīkst iekļaut pākšaugus vai citus augus, kas uzņem slāpekli no atmosfēras. Tomēr tas neattiecas uz āboliņiem zālaugu platībās, kur āboliņu ir mazāk par 50 %, un miežiem/sējas zirņiem, kuros iesēj zāli.

7. pants

Uzraudzība

1. Katru gadu jāatjauno un jāiesniedz Komisijai divas kartes katram Dānijas administratīvajam rajonam, kurās norāda šīs atkāpes aptverto liellopu audzēšanas saimniecību daudzumu procentos un lauksaimniecības zemes daudzumu procentos. Pirmās kartes iesniedz 2005. gada pēdējā ceturksnī.

2. Saskaņā ar valsts uzraudzības programmu, kas aptver aptuveni 4 500 ha, lauksaimniecības sateces baseinos veic pētījumus un pastāvīgu barības vielu analīzi. Paraugu noņemšanas vietas izvēlas smilšainās un mālainās augsnēs.

3. Pētījumam un pastāvīgajai barības vielu analīzei jānodrošina dati par vietējo zemes izmantojumu, kultūraugu rotāciju un praksi liellopu audzēšanas saimniecībās. Šos datus iespējams izmantot aprēķinu modeļiem, lai, pamatojoties uz zinātniskiem principiem, noteiktu slāpekļa filtrācijas daudzumu no laukiem, kuros izmanto līdz 230 kg slāpekļa gadā uz hektāru.

4. Lai pārbaudītu, ka atkāpe neapdraud valsts rīcības programmas un direktīvas mērķus, izveido augsnes ūdens, plūsmu un augšējo gruntsūdeņu paraugu noņemšanas vietu tīklu kā lauksaimniecības sateces uzraudzības vietas saskaņā ar valsts uzraudzības programmu, lai nodrošinātu datu ieguvi par slāpekļa saturu ūdenī, kas atstāj sakņu zonu un iekļūst gruntsūdeņu sistēmā.

8. pants

Ziņojumi

1. Uzraudzības rezultātus katru gadu nodod Komisijai kopā ar īsu novērtēšanas prakses aprakstu (kontroles liellopu audzēšanas saimniecību līmenī) un ūdens kvalitātes novērtējumu (pamatojoties uz sakņu zonas filtrācijas uzraudzību, virszemes ūdeņu/gruntsūdeņu kvalitāti un aprēķinu modeļiem). Pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, pirmos rezultātus iesniedz 2005. gada oktobrī, otro ziņojumu 2006. gada oktobrī un trešo ziņojumu 2008. gada jūnijā.

2. Šādi iegūtos rezultātus Komisija ņems vērā, ja Dānijas iestādes iesniegs jaunu pieprasījumu atkāpei, kurai nepieciešams novērtējums saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu.

9. pants

Spēkā esamība

Šo atkāpi piemēro no 2004. gada 2. augusta. Tā ir spēkā līdz 2008. gada 31. jūlijam.

10. pants

Lēmums ir adresēts Dānijas Karalistei.

Briselē, 2005. gada 5. aprīlī

Komisijas vārdā ––

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 319, 23.11.2002., 24. lpp.

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

13.4.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/38

PADOMES LĒMUMS 2005/296/KĀDP, IT

(2005. gada 24. janvāris)

par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 24. un 38. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 27. un 28. novembra sanāksmē nolēma pilnvarot prezidentvalsti, kam palīdzētu Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis (ĢS/AP), saskaņā ar 24. un 38. pantu Līgumā par Eiropas Savienību sākt sarunas ar dažām trešām valstīm, lai Eiropas Savienība ar katru no tām noslēgtu nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

(2)	Saskaņā ar minēto pilnvarojumu sākt sarunas, prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, vienojās ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

(3)	Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā ir apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīties personu(-as), kam ir tiesības parakstīt minēto nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Eiropas Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 24. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. BODEN

NOLĪGUMS STARP

Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Eiropas savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA,

ko pārstāv tās valdība,

no vienas puses,

EIROPAS SAVIENĪBA, še turpmāk – “ES”,

ko pārstāv Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts,

no otras puses,

še turpmāk – “Puses”,

APZINOTIES kopīgās saistības virzīt stabilizācijas un asociācijas procesu, kas paliks pamatā Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Eiropas kursam līdz pat dienai, kad tā pievienosies ES,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Pusēm ir kopīgi mērķi – stiprināt savu drošību visiem iespējamiem līdzekļiem un nodrošināt saviem pilsoņiem augstu aizsardzības līmeni drošības telpā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Puses ir vienisprātis par to, ka būtu jāizvērš savstarpējas apspriedes un sadarbība vispārsvarīgos jautājumos drošības jomā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka šajā sakarā tātad ir pastāvīga vajadzība Pusēm apmainīties ar klasificētu informāciju,

APZINOTIES, ka pilnvērtīgām un iedarbīgām apspriedēm un sadarbībai var būt vajadzīga piekļuve katras Puses rīcībā esošajai klasificētai informācijai un materiāliem, kā arī Pusēm apmainīties ar klasificētu informāciju un saistītiem materiāliem,

APZINOTIES, ka piekļuve klasificētai informācijai un saistītiem materiāliem un to apmaiņa prasa atbilstīgus drošības pasākumus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Lai īstenotu mērķus visiem iespējamiem līdzekļiem stiprināt katras Puses drošību, šis nolīgums attiecas uz jebkādas formas klasificētu informāciju vai materiāliem, ko Puses nodod viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās.

2. pants

Šajā nolīgumā klasificēta informācija ir jebkura informācija (proti, zināšanas, ko jebkādā formā var nodot citiem) vai materiāli, par ko ir noteikts, ka tiem vajadzīga aizsardzība pret neatļautu izpaušanu, un kam ir piešķirta attiecīgā drošības klasifikācija (še turpmāk – “klasificēta informācija”).

3. pants

Šajā nolīgumā “ES” ir Eiropas Savienības Padome (še turpmāk – “Padome”), Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis un Padomes Ģenerālsekretariāts, kā arī Eiropas Kopienu Komisija (še turpmāk – “Eiropas Komisija”).

4. pants

Katra Puse:

a)	sargā un glabā klasificētu informāciju, ko Puses nodod viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās, un uz ko attiecas šis nolīgums;

nodrošina, ka klasificēta informācija, ko Puses nodod viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās, un uz ko attiecas šis nolīgums, patur to drošības klasifikāciju, ko tai piešķīrusi sniedzēja Puse. Saņēmēja Puse sargā un glabā klasificētu informāciju saskaņā ar saviem drošības noteikumiem, kuri attiecas uz informāciju vai materiāliem, kam ir līdzvērtīga drošības klasifikācija, kā norādīts drošības pasākumos, kas ir jāizstrādā saskaņā ar 11. un 12. pantu;

c)	šādu klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, nelieto citiem nolūkiem, kā vien tiem, ko noteikusi tās izcelsmes iestāde, un tiem, kam informācija ir nodota vai saņemta apmaiņā;

d)	šādu klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, neatklāj trešām personām vai kādai ES iestādei vai struktūrai, kas nav minēta 3. pantā, ja nav saņemta izcelsmes iestādes iepriekšēja piekrišana.

5. pants

1. Saskaņā ar izcelsmes iestādes kontroles principu klasificētu informāciju var izpaust vai atklāt viena Puse, “sniedzēja Puse”, otrai Pusei, “saņēmējai Pusei”.

2. Lai informāciju atklātu saņēmējiem, kas nav šā nolīguma Puses, saņēmēja Puse ar sniedzējas Puses piekrišanu pieņem lēmumu par klasificētas informācijas izpaušanu vai atklāšanu saskaņā ar izcelsmes iestādes kontroles principu, kā paredzēts attiecīgās Puses drošības noteikumos.

3. Īstenojot 1. un 2. punktu, nav atļauta nekāda vispārēja informācijas atklāšana, ja vien Puses nav izstrādājušas procedūras un vienojušās par tām attiecībā uz konkrētu kategoriju informāciju, kas ir būtiska to operatīvām vajadzībām.

6. pants

Lai nodrošinātu to, ka klasificētai informācijai, uz ko attiecas šis nolīgums, piemēro līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, katrai Pusei un to struktūrām, kā noteikts 3. pantā, ir drošības organizācija un drošības programmas, kas balstās uz tādiem pamatprincipiem un minimālajiem drošības standartiem, ko īsteno Pušu drošības sistēmās, kuras ir jāizstrādā saskaņā ar 11. un 12. pantu.

7. pants

1. Puses nodrošina, ka visām personām, kurām dienesta pienākumu pildīšanai ir vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai, kas nodota vai saņemta apmaiņā saskaņā ar šo nolīgumu, vai kuru pienākumi vai funkcijas var dot tām šādu piekļuvi, ir atbilstīga drošības pielaide, pirms tiem nodrošina piekļuvi šādai informācijai.

2. Drošības pielaides procedūras izstrādā tā, lai noteiktu, vai konkrētai personai drīkst nodrošināt piekļuvi klasificētai informācijai, ņemot vērā viņas lojalitāti un uzticamību.

8. pants

Puses viena otrai sniedz palīdzību attiecībā uz tādas klasificētas informācijas drošību, uz kuru attiecas šis nolīgums, un drošības jautājumiem, kas izraisa kopīgu ieinteresētību. Iestādes rīko savstarpējas apspriedes par drošības jautājumiem un drošības pārbaudes, kā noteikts 11. pantā, lai novērtētu to drošības pasākumu efektivitāti attiecīgo iestāžu atbildības jomā, ko nosaka saskaņā ar 11. un 12. pantu.

9. pants

1. Šajā nolīgumā

attiecībā uz ES:

visu korespondenci sūta Padomei uz šādu adresi:

Council of the European Union

Chief Registry Officer

Rue de la Loi/Wetstraat, 175

B-1048 Brussels.

Padomes galvenais reģistrators pārsūta visu korespondenci dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, ievērojot 2. punktu;

attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku:

visu korespondenci adresē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Klasificētas informācijas drošības direktorāta centrālajam reģistratoram un, vajadzības gadījumā, ar šīs valsts pārstāvniecības Eiropas Kopienās starpniecību pārsūta uz šādu adresi:

Registry Officer

Avenue Louise 209A

B-1050 Brussels.

2. Vienas Puses sūtīto korespondenci, kas ir pieejama tikai konkrētiem kompetentiem tās ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, izņēmuma gadījumos operatīvu iemeslu dēļ var adresēt vai tā var būt pieejama tikai konkrētiem kompetentiem otrās Puses ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, kas īpaši izraudzīti par saņēmējiem, ņemot vērā viņu kompetenci un ievērojot vajadzības pēc informācijas principu. Attiecībā uz ES, šo korespondenci sūta ar Padomes galvenā reģistratora starpniecību.

10. pants

Attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Klasificētas informācijas drošības direktorāta direktors, Padomes ģenerālsekretārs un Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs pārrauga šī nolīguma īstenošanu.

11. pants

Lai īstenotu šo nolīgumu:

1)	Attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku Klasificētās informācijas drošības direktorāts, darbojoties savas valdības vārdā un tās pakļautībā, ir atbildīgs par to, lai izstrādātu drošības pasākumus attiecībā uz tai sniegtās klasificētas informācijas drošību un aizsardzību.

Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības birojs (še turpmāk – “PĢS Drošības birojs”) Padomes ģenerālsekretāra vadībā un viņa uzdevumā, darbojoties Padomes vārdā un tās pakļautībā, ir atbildīgs par to, lai izstrādātu drošības pasākumus attiecībā uz tās klasificētās informācijas drošību un aizsardzību, ko sniedz Eiropas Savienībai saskaņā ar šo nolīgumu.

3)	Eiropas Komisijas Drošības direktorāts, darbojoties Eiropas Komisijas vārdā un tās pakļautībā, ir atbildīgs par drošības pasākumu izstrādāšanu attiecībā uz tās klasificētas informācijas aizsardzību, kas sniegta vai saņemta apmaiņā saskaņā ar šo nolīgumu, Eiropas Komisijā un tās telpās.

12. pants

Drošības pasākumi, ko izstrādā saskaņā ar 11. pantu, attiecīgajiem trijiem birojiem vienojoties, nosaka standartus tās klasificētas informācijas drošības savstarpējai aizsardzībai, uz ko attiecas šis nolīgums. Attiecībā uz ES šie standarti jāapstiprina Padomes Drošības komitejai. Attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku šie standarti jāapstiprina Klasificētas informācijas drošības direktorāta direktoram.

13. pants

Šā nolīguma 11. pantā paredzētās iestādes izstrādā procedūras, kas jāievēro, ja ir aizdomas vai pierādījumi, ka ir apdraudēta tās klasificētas informācijas slepenība, uz kuru attiecas šis nolīgums.

14. pants

Pirms Puses viena otrai nodod klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, 11. punktā paredzētajām atbildīgajām drošības iestādēm jāvienojas par to, ka saņēmēja Puse spēj sargāt un glabāt informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, atbilstīgi pasākumiem, kas jānosaka saskaņā ar 11. un 12. pantu.

15. pants

Šis nolīgums nekādi neliedz Pusēm slēgt citus nolīgumus par tādas klasificētas informācijas nodošanu vai saņemšanu apmaiņā, uz ko attiecas šis nolīgums, ja vien tie nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem.

16. pants

Visas ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas domstarpības, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu, atrisina abu Pušu sarunās.

17. pants

1. Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmā dienā pēc tam, kad Puses viena otrai paziņojušas par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas šim nolūkam.

2. Šo nolīgumu pēc jebkuras Puses lūguma var pārskatīt, lai apsvērtu, vai tajā jāveic grozījumi.

3. Jebkuru grozījumu šajā nolīgumā veic tikai rakstiski, abām Pusēm savstarpēji vienojoties. Tas stājas spēkā pēc 1. punktā paredzētās savstarpējās paziņošanas.

18. pants

Jebkura Puse var denonsēt šo nolīgumu, iesniedzot rakstisku denonsēšanas paziņojumu otrai Pusei. Tāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse saņēmusi paziņojumu, bet neietekmē saistības, kas jau radušās saskaņā ar šo nolīgumu. Jo īpaši visu klasificētu informāciju, ko sniedz vai saņem apmaiņā saskaņā ar šo nolīgumu, turpina aizsargāt saskaņā ar šeit izklāstītajiem noteikumiem.

Skopjē, 2005. gada 25. martā

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībai

Godātais Kungs,

Man ir tas gods ierosināt, ja tas ir pieņemams Jūsu valdībai, ka šī vēstule un Jūsu apstiprinājums kopā aizstās nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

Iepriekšminētā nolīguma tekstu, kas pievienots šai vēstulei, Eiropas Savienības Padome ar lēmumu apstiprinājusi 2005. gada 24. janvārī.

Šajā vēstulē iekļauts arī paziņojums Eiropas Savienības vārdā atbilstīgi nolīguma 17. panta 1. punktam.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Savienības vārdā ––

ES Īpašais pārstāvis

Michael SAHLIN

Skopjē, 2005. gada 25. martā

Godātais Kungs,

Maķedonijas Republikas valdības vārdā man ir tas gods apstiprināt, ka ir saņemta Jūsu vēstule ar šodienas datumu par nolīguma parakstīšanu starp Maķedonijas Republiku un Eiropas Savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai, ar pievienotu nolīguma tekstu.

Es uzskatu šo vēstuļu apmaiņu par līdzvērtīgu parakstīšanai.

Tomēr paziņoju, ka Maķedonijas Republika nepieņem attiecībā uz manu valsti lietoto apzīmējumu iepriekšminētajā nolīgumā, paturot prātā, ka manas valsts konstitucionālais nosaukums ir Maķedonijas Republika.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Direktors

Dr. Stojan SLAVESKI

Skopjē, 2005. gada 25. martā

Godātais Kungs,

Man ir tas gods apstiprināt, ka saņemta Jūsu vēstule ar šodienas datumu.

Eiropas Savienība norāda, ka vēstuļu apmaiņa starp Eiropas Savienību un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kas aizstāj nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai, ir noslēgusies un ka to nevar interpretēt tā, ka Eiropas Savienība akceptē vai atzīst jebkādas formas vai satura apzīmējumu, kas nav “Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika”.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Savienības vārdā ––

ES Īpašais pārstāvis

Michael SAHLIN

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 555/2005 (2005. gada 17. februāris), lai noslēgtu protokolu, ar kuru laikposmam no 2004. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nosaka tunzivju zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas un Madagaskaras Demokrātiskās Republikas Nolīgumā par zveju Madagaskaras ūdeņos	1
		Agreement in the form of an exchange of letters concerning the provisional application of the Protocol defining for the period 1 January 2004 to 31 December 2006 the Tuna fishing opportunities and the financial contribution provided for in the agreement between the European Economic Community and the Democratic Republic of Madagascar on fishing off Madagascar	3
		Protocol defining for the period 1 January 2004 to 31 December 2006 the Tuna fishing opportunities and the financial contribution provided for in the agreement between the European Economic Community and the Democratic Republic of Madagascar on fishing off Madagascar	5
		Komisijas Regula (EK) Nr. 556/2005 (2005. gada 12. aprīlis), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	19
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 557/2005 (2005. gada 11. aprīlis), ar kuru kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, aizliedz zvejot ziemeļgarneles	21
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 558/2005 (2005. gada 12. aprīlis), ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 3846/87, ar ko izveido lauksaimniecības produktu nomenklatūru eksporta kompensācijām, un Regulu (EK) Nr. 174/1999, kas nosaka īpašus, sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 804/68 piemērošanai attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām	22
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 559/2005 (2005. gada 12. aprīlis) par izmeklēšanas uzsākšanu attiecībā uz saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2074/2004 Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes noteiktu gredzenveida stiprinājuma mehānismu importam piemērotu antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, importējot noteiktus gredzenveida stiprinājuma mehānismus, ko nosūta no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas ar Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas izcelsmes norādi vai bez tās, un par šāda importa reģistrācijas uzsākšanu	26

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	84,4
	096	105,7
	204	55,5
	212	146,4
	624	104,9
	999	99,4
0707 00 05	052	135,5
	204	51,5
	999	93,5
0709 10 00	220	79,0
0709 10 00	999	79,0
0709 90 70	052	109,7
	096	75,1
	204	81,3
	999	88,7
0805 10 20	052	55,0
	204	47,9
	212	56,6
	220	48,9
	624	61,6
	999	54,0
0805 50 10	052	67,1
	220	71,1
	400	67,7
	624	70,3
	999	69,1
0808 10 80	388	86,4
	400	130,3
	404	81,4
	508	65,2
	512	73,5
	524	72,7
	528	72,3
	720	83,9
	804	107,7
	999	85,9
0808 20 50	388	84,5
	512	75,6
	528	61,7
	999	73,9

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 94

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 13. aprīlis

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 1. aprīlis), ar ko nosaka sīkus noteikumus otrreizējās izmantošanas/reģenerācijas un otrreizējās izmantošanas/pārstrādes mērķu uzraudzībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2849) ( 1 )	30
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 5. aprīlis) par atkāpes pieprasījumu saskaņā ar III pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu un 9. pantu Padomes Direktīvā 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 1032)	34
*	Komisijas Paziņojums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 2. pantu	37

	Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu
*	Padomes Lēmums 2005/296/KĀDP, IT (2005. gada 24. janvāris) par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai	38
	Nolīgums starp Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Eiropas savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai	39


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ