ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 79

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 24. marts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 456/2005/EK (2005. gada 9. marts), ar ko izveido daudzgadu Kopienas programmu, lai Eiropā uzlabotu digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/1/EK (2005. gada 9. marts), ar ko groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru ( 1 )

9

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

24.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS NR. 456/2005/EK

(2005. gada 9. marts),

ar ko izveido daudzgadu Kopienas programmu, lai Eiropā uzlabotu digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Informācijas sabiedrības attīstība un platjoslas lokālo tīklu parādīšanās ietekmēs katra Eiropas Savienības pilsoņa dzīvi, inter alia, sekmējot piekļuvi zināšanām un veicinot jaunus zināšanu apguves veidus, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc jauna satura, lietojumprogrammām un pakalpojumiem.

(2)

Interneta izplatība Kopienā joprojām nozīmīgi pieaug. Interneta piedāvātās iespējas būtu jāizmanto, lai katrai personai un katrai organizācijai Kopienā ļautu izmantot sociālos un saimnieciskos labumus, kas izriet no informācijas un zināšanu apmaiņas. Tagad Eiropā ir radīti visi apstākļi digitalā satura potenciāla izmantošanai.

(3)

Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadomes secinājumos ir uzsvērts, ka pāreja uz digitālu, uz zināšanām pamatotu ekonomiku, ko sekmē jaunas preces un pakalpojumi, būs spēcīgs dzinējspēks izaugsmei, konkurencei un darbavietu radīšanai. Tad jo īpaši atzina satura industriju nozīmi papildu vērtību radīšanā, izmantojot un saslēdzot tīklā Eiropas kulturālo daudzveidību.

(4)

Attīstot Lisabonas stratēģiju, eEurope rīcības plāns 2005. gadam aicina izvērst darbības, kas sekmē drošu pakalpojumu, lietojumprogrammu un satura izveidošanu platjoslas lokālajos tīklos, tādējādi nodrošinot labvēlīgu vidi privātiem ieguldījumiem, jaunu darba vietu radīšanai un produktivitātes līmeņa celšanai, sabiedrisko pakalpojumu modernizēšanai, kā arī dodot ikvienam iespēju līdzdarboties globālajā informācijas sabiedrībā.

(5)

Eiropā arvien acīmredzamāks kļūst pieprasījums pēc augstas kvalitātes digitālā satura, kam raksturīga līdzsvarota pieeja un lietotāju tiesību ievērošana un ko izmanto plaša sabiedrība, vai tie būtu parasti sabiedrības locekļi, studenti, zinātnieki, MVU vai citi uzņēmējdarbības lietotāji, vai arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas vēlas paplašināt savas zināšanas, vai “atkārtoti lietotāji”, kas vēlas izmantot digitālā satura resursus, lai radītu pakalpojumus.

(6)

Digitālā satura ieinteresētās puses ir satura piegādātāji (tostarp valsts un privātās organizācijas un iestādes, kas rada un vāc digitālo saturu vai kā īpašumā ir digitālais saturs) un satura lietotāji (tostarp organizācijas un uzņēmumi, kas ir tiešie patērētāji, kuri atkārtoti lieto digitālo saturu un/vai rada tā papildu vērtību). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU līdzdalībai.

(7)

eContent programma (2001.-2004.), kas pieņemta ar Padomes Lēmumu 2001/48/EK (3), deva priekšroku Eiropas digitālā satura attīstīšanai un lietošanai internetā, kā arī Eiropas interneta vietņu valodu daudzveidībai informācijas sabiedrībā. Komisijas 2003. gada 10. oktobra paziņojums par eContent programmas vidējā termiņa novērtēšanu atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir darboties šajā jomā.

(8)

Tehnoloģijas progress dod iespēju radīt papildu vērtību saturam, tajā iekļaujot zināšanas, un uzlabot savstarpēju izmantojamību pakalpojumu līmenī, kas ir būtiski, piekļūstot digitālajam saturam, to lietojot un izplatot. Jo īpaši tas ir svarīgi tām sabiedrisko interešu jomām, uz kurām attiecas šī programma.

(9)

Stabilu uzņēmējdarbības modeļu veicināšana sekmēs šajā programmā uzsākto projektu nepārtrauktību un tādējādi uzlabos apstākļus labākai ekonomiskai atdevei no pakalpojumiem, kas balstās uz piekļuvi digitālajam saturam un tā atkārtotu lietošanu.

(10)

Ir noteikta tiesiskā sistēma, lai rīkotos, atbildot uz izaicinājumiem, ko digitālais saturs rada informācijas sabiedrībā (4)  (5)  (6).

(11)

Dažāda prakse dalībvalstīs turpina radīt tehniskus šķēršļus, kas kavē valsts sektora informācijas plašu pieejamību, lietošanu, atkārtotu lietošanu un izmantošanu Kopienā.

(12)

Ja digitālais saturs ir saistīts ar personas datiem, vajadzētu ievērot Direktīvas 95/46/EK (7) un 2002/58/EK (8), un lietotajām tehnoloģijām vajadzētu respektēt un, ja iespējams, sekmēt privātās dzīves aizsardzību.

(13)

Kopienas darbībai, kas veikta saistībā ar informācijas saturu, būtu jāveicina Kopienas daudzvalodu un multikulturālās īpatnības.

(14)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(15)

Komisijai būtu jānodrošina komplementaritāte un sinerģija ar atbilstīgām Kopienas iniciatīvām un programmām, jo īpaši ar tām, kas saistītas ar izglītību un kultūru, un Eiropas Savietojamības sistēmu.

(16)

Šis lēmums visam programmas īstenošanas laikam paredz finanšu līdzekļu apjomu, kas budžeta lēmējiestādēm ikgadējās budžeta procedūras vajadzībām ir galvenais atskaites punkts, kā paredzēts 33. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (1999. gada 6. maijs) par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (10).

(17)

Ņemot vērā to, ka piedāvātās rīcības mērķus, proti, uzlabot Eiropā digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs attiecīgo jautājumu starptautiskā rakstura dēļ, un to, ka minētās rīcības Eiropas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. Pants

Programmas mērķis

1.   Ar šo lēmumu izveido Kopienas programmu laikposmam no 2005. gada līdz 2008. gadam, lai Eiropā uzlabotu digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu, sekmējot informācijas — sabiedrisko interešu jomās — radīšanu un izplatīšanu Kopienas līmenī.

Programmas nosaukums ir “eContentplus” (turpmāk — “Programma”).

2.   Lai sasniegtu Programmas vispārējo mērķi, pievēršas šādiem darbības virzieniem:

a)

digitālā satura pieejamības, lietošanas un izmantošanas veicināšanai Kopienas līmenī;

b)

kvalitātes uzlabošanas un labākās prakses veicināšanai saistībā ar digitālo saturu starp satura nodrošinātājiem un lietotājiem, un starp nozarēm;

c)

digitālajā saturā ieinteresēto pušu sadarbības un informētības veicināšanai.

Darbības, kas jāveic saskaņā ar šiem darbības virzieniem, ir vērstas uz valsts sektora informāciju, telpiskiem datiem, kā arī izglītības, kultūras un zinātnes jomas saturu, kā noteikts I pielikumā. Programmu īsteno saskaņā ar II pielikumu.

2. Pants

Dalība

1.   Programmā var piedalīties dalībvalstu juridiskās personas. Tajā var arī piedalīties kandidātvalstu juridiskās personas saskaņā ar divpusējiem līgumiem, kas ir spēkā vai kurus paredzēts noslēgt ar šīm valstīm.

2.   Programmā var atļaut piedalīties to EBTA valstu juridiskajām personām, kuras ir EEZ līguma Līgumslēdzējas Puses, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem.

3.   Nesaņemot Kopienas finanšu atbalstu, Programmā var piedalīties trešo valstu juridiskās personas, kā arī starptautiskas organizācijas, ja šāda dalība sekmīgi palīdz Programmas īstenošanai. Lēmumu atļaut šādu dalību pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Pants

Komisijas pilnvaras

1.   Komisija ir atbildīga par Programmas īstenošanu.

2.   Pamatojoties uz šo lēmumu, Komisija izstrādā darba programmu.

3.   Īstenojot Programmu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju atbilstību un komplementaritāti attiecībā uz citām saistītām Kopienas politikām, programmām un darbībām, kas skar Eiropas digitālā satura attīstību un lietošanu un valodu daudzveidības veicināšanu informācijas sabiedrībā, jo īpaši attiecībā uz Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām, IDA, eTen, eInclusion, eLearning, MODINIS un Safer Internet.

4.   Komisija lemj saskaņā ar 4. panta 2. punktā izklāstīto procedūru,

a)

pieņemot un grozot darba programmu;

b)

nosakot kritērijus un saturu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus;

c)

izvērtējot priekšlikumu konkursos iesniegtos projektus Kopienas finansējuma saņemšanai, kuros paredzamais Kopienas ieguldījums ir EUR 1 miljons vai lielāks;

d)

visos gadījumos, kad atkāpjas no II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

5.   Komisija informē 4. pantā minēto komiteju par sasniegto Programmas īstenošanā.

4. Pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

5. Pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.   Lai nodrošinātu, ka Kopienas atbalstu izmanto efektīvi, Komisija nodrošina, ka darbībām, ko veic saskaņā ar šo lēmumu, piemēro iepriekšēju novērtēšanu, paveiktā kontroli un turpmāku novērtēšanu.

2.   Komisija uzrauga Programmas projektu īstenošanu. Komisija vērtē, kā projekti tiek īstenoti, un vērtē to īstenošanas rezultātu, lai konstatētu, vai ir sasniegti sākotnējie mērķi.

3.   Komisija, vēlākais, 2006. gada vidū ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par 1. panta 2. punktā minēto darbības virzienu īstenošanu. Šajā sakarā Komisija ziņo par 2007. un 2008. gada līdzekļu apjoma atbilstību finanšu plānam. Ja nepieciešams, Komisija veic vajadzīgās izmaiņas, īstenojot 2007. un 2008. gada budžeta procedūru, lai nodrošinātu gada apropriāciju atbilstību finanšu plānam. Programmas beigās Komisija iesniedz galīgo novērtējumu.

4.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz kvantitatīvo un kvalitatīvo novērtējumu rezultātus kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem par šā lēmuma grozījumiem. Rezultātus nosūta, pirms tiek iesniegts Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts, attiecīgi 2007. un 2009. gadam.

6. Pants

Finanšu līdzekļu apjoms

1.   Ar šo nosaka, ka finanšu līdzekļu apjoms, kas paredzēts šajā lēmumā noteikto Kopienas darbību īstenošanai, laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim ir EUR 149 miljoni, tostarp EUR 55,6 miljoni paredzēti laikposmam līdz 2006. gada 31. decembrim.

2.   Summu laikposmam pēc 2006. gada 31. decembra uzskata par apstiprinātu, ja šajā stadijā tā atbilst finanšu plānam, kas ir spēkā laikposmam no 2007. gada.

3.   Gada apropriācijas laikposmam no 2005. gada līdz 2008. gadam apstiprina budžeta lēmējiestādes, ievērojot finanšu plānu. Provizorisks izdevumu sadalījums sniegts III pielikumā.

Strasbūrā, 2005. gada 9. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

Priekšsēdētājs

J. P. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

N. SCHMIT


(1)  OV C 117, 30.4.2004., 49. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2004. gada 24. septembra Kopējā nostāja (OV C 25 E, 1.2.2005., 19. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2005. gada 27. janvāra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 14, 18.1.2001., 32. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektroniskajām komunikācijām) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(9)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(10)  OV C 172, 18.6.1999, 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.).


I PIELIKUMS

Darbība

I.   IEVADS

eContentplus vispārējais mērķis ir Eiropā uzlabot digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu, veicinot informācijas — sabiedrības interešu jomās — radīšanu un izplatīšanu Kopienas līmenī.

Tas izveidos labākus apstākļus digitālā satura un pakalpojumu pieejamībai un pārvaldībai vidē, kur pastāv valodu un kultūru daudzveidība. Tas dos lietotājiem plašāku izvēli un veicinās jaunus veidus mijiedarbībai ar zināšanām uzlabotu digitālo saturu; šis elements kļūst arvien nozīmīgāks, lai panāktu dinamiskāku saturu, kā arī tādu, kas ir piemērots konkrētām jomām (izglītībai, kultūrai, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, u.c.).

Programma pavērs ceļu uz strukturētu kvalitatīvu digitālā satura sistēmu Eiropā — Eiropas Digitālā satura zonu — veicinot pieredzes, labākās prakses apmaiņu un savstarpēju bagātināšanos starp satura nozarēm, satura nodrošinātājiem un lietotājiem.

a)

digitālā satura pieejamības, lietošanas un izmantošanas veicināšana Kopienas līmenī;

b)

kvalitātes uzlabošanas un labākās prakses veicināšana saistībā ar digitālo saturu starp satura nodrošinātājiem un lietotājiem, un starp nozarēm;

c)

digitālajā saturā ieinteresēto pušu sadarbības un informētības veicināšana.

II.   DARBĪBAS VIRZIENI

A.

Digitālā satura pieejamības, lietošanas un izmantošanas veicināšana Kopienas līmenī

Darbības, ko veic saskaņā ar šo darbības virzienu, ietver ieinteresēto pušu tīklu un apvienību izveidošanu un jaunu pakalpojumu radīšanu.

Darbība ir vērsta uz valsts sektora informācijas jomām, telpiskiem datiem, izglītības un kultūras saturu.

Darbība būs vērsta uz to, lai tā:

a)

atbalstītu plašāku informētību par valsts sektora informācijas (VSI) nozīmi, tās komerciālo vērtību un tās lietošanas ietekmi uz sabiedrību. Darbība uzlabos efektīvu VSI pārrobežu lietošanu un izmantošanu starp valsts sektora iestādēm un privātām uzņēmējsabiedrībām, tostarp MVU, attiecībā uz informācijas produktiem un pakalpojumiem, kuriem ir pievienotā vērtība;

b)

veicinātu plašāku telpisku datu lietošanu no valsts sektora iestāžu, privātu uzņēmējsabiedrību, tostarp MVU, un pilsoņu puses, izmantojot sadarbības mehānismus Eiropas līmenī. Darbībai būtu jārisina gan tehniski, gan organizatoriski jautājumi, izvairoties no dublēšanas un mazattīstītām teritoriālām datu kopām. Tā būtu jāveicina pārrobežu savietojamība, atbalstot kartogrāfijas dienestu koordinēšanu un sekmējot jaunu pakalpojumu izveidošanu Eiropas līmenī mobilajiem lietotājiem. Tā arī būtu jāatbalsta atklātu standartu lietošana;

c)

veicinātu atklātu Eiropas digitālo objektu zināšanu kopumu vairošanu izglītības un pētniecības kopienu, kā arī atsevišķu personu vajadzībām. Darbība atbalsta Eiropas starpnieku pakalpojumu izveidi digitālajam izglītības saturam, izmantojot attiecīgus uzņēmējdarbības modeļus. Darbībai arī būtu jāveicina atklātu standartu lietošana, un tādu lielu lietotāju grupu izveidošana, kas analizē un pārbauda pirmsstandartizācijas un specifikāciju shēmas, lai digitālā izglītības satura globālu standartu noteikšanas procesā atspoguļotu Eiropas valodu un kultūras daudzveidības aspektus;

d)

veicinātu Eiropas informācijas infrastruktūras izveidošanu, lai būtu pieejami un lietojami augstas kvalitātes Eiropas digitālie kultūras un zinātnes resursi, savienojot virtuālas bibliotēkas, kopienu atmiņas, utt. Darbībai būtu jāietver koordinētas pieejas ciparošanai un datu savākšanai, digitālo objektu uzglabāšanai, kā arī digitālo kultūras un zinātnes resursu uzskaitei. Tai būtu jāuzlabo piekļuve digitālajiem kultūras un zinātnes resursiem, izmantojot efektīvas licencēšanas shēmas un kolektīvu iepriekšēju tiesību apstiprināšanu.

B.

Kvalitātes uzlabošanas un labākās prakses veicināšana saistībā ar digitālo saturu starp satura nodrošinātājiem un lietotājiem, un starp nozarēm

Atbilstīgi šim darbības virzienam veikto darbību nolūks ir veicināt metožu, procesu un pasākumu labākās prakses noteikšanu un izvērstu izplatīšanu, lai nodrošinātu augstāku kvalitāti un lielāku efektivitāti digitālā satura izveidē, lietošanā un izplatīšanā.

Tā ietver izmēģinājumus, kas pastāvošajā juridiskajā sistēmā pierāda digitālā satura meklējamību, lietojamību, atkārtotu lietojamību, sastādamību un savietojamību, tajā pašā laikā jau no procesa sākumposma atbilstot dažādu mērķa grupu un tirgu prasībām vidē ar pieaugošām valodu un kultūru daudzveidības izpausmēm un attīstoties vairāk nekā tikai par lokalizācijas tehnoloģijām.

Tā izmantos ieguvumus, kas izriet no digitālā satura uzlabošanas ar mašīnlasāmiem datiem (semantiski labi noteikti metadati, kuri balstīti uz attiecīgu aprakstošu terminoloģiju, vārdu krājumiem un ontoloģijām).

Izmēģinājumus veic tematiskās grupās. Iegūto zināšanu savākšana, izplatīšana un starpnozaru savstarpēja papildināmība ir izmēģinājumu būtiska daļa.

Darbības mērķa jomas ir valsts sektora informācijas, telpisko datu, izglītības un kultūras digitālā satura jomas, kā arī zinātniskā digitālā satura joma.

C.

Digitālajā saturā ieinteresēto pušu sadarbības un informētības veicināšana

Darbība ietver attiecīgajos tiesību aktos paredzētus pasākumus, kas attiecas uz digitālu saturu un kas pastiprina digitālā saturā ieinteresēto pušu sadarbību un veicina informētības palielināšanu. Tā atbalstīs salīdzinošās novērtēšanas, uzraudzības un analīzes līdzekļu attīstību, Programmas ietekmes vērtēšanu un rezultātu izplatīšanu. Tās noteiks un analizēs jaunas iespējas un problēmas (piem., uzticamību, kvalitātes marķēšanu, intelektuālā īpašuma tiesības izglītībā) un atbilstīgos gadījumos ierosinās risinājumus.


II PIELIKUMS

Programmas īstenošanas līdzekļi

1.

Komisija īsteno Programmu saskaņā ar I pielikumā precizēto tehnisko raksturojumu.

2.

Programmu īsteno netiešās darbības veidā, ietverot:

a)

dalīto izmaksu darbību:

i)

projekti, kas paredzēti, lai papildinātu zināšanas, lai tādējādi uzlabotu pastāvošos produktus, procesus un/vai pakalpojumus un/vai lai pildītu Kopienas politikas prasības. Kopienas finansējums parasti nepārsniegs 50 % no projekta izdevumiem. Valsts sektora iestāžu izdevumus var kompensēt, pamatojoties uz 100 % no papildu izmaksām;

ii)

labākās prakses darbība zināšanu izplatīšanai. To parasti veic tematiskās grupās un savieno tematiskos tīklos. Kopienas ieguldījums šajā punktā paredzētajiem pasākumiem attieksies tikai uz tiešām izmaksām, ko uzskata par vajadzīgām vai piemērotām, lai panāktu darbības konkrētos mērķus;

iii)

tematiski tīkli: tīkli, kas savieno vairākas ieinteresētās puses ar konkrētu tehnoloģisku un organizatorisku mērķi, lai veicinātu koordinācijas darbības un zināšanu apmaiņu. Tie var būt saistīti ar darbību labas prakses jomā. Papildu atbilstīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar tīkla koordinēšanu un ieviešanu, sniegs pabalstu. Ar Kopienas līdzdalību var segt šo pasākumu papildu atbilstīgos izdevumus;

b)

papildu pasākumus:

papildu pasākumi veicina Programmas īstenošanu vai turpmāku darbību sagatavošanu. Pasākumi, kas saistīti ar produktu, procesu vai pakalpojumu ieviešanu tirgū, tirdzniecības un realizācijas veicināšanu ir izslēgti.

i)

Programmas atbalstīšanas pētījumi, tostarp turpmāku darbību sagatavošana;

ii)

informācijas apmaiņa, konferences, semināri vai citas sanāksmes un tematisko grupu darbības pārvalde;

iii)

izplatīšanas, informācijas un komunikācijas darbība.

3.

Dalīto izmaksu darbību izvēli pamatos uz uzaicinājumiem izteikt priekšlikumus, kas publicēti Komisijas interneta vietnē saskaņā ar spēkā esošiem finanšu noteikumiem.

4.

Pieteikumos Kopienas atbalsta saņemšanai attiecīgā gadījumā norāda finanšu plānu, uzskaitot visus projektu finansēšanas elementus, tostarp no Kopienas pieprasīto finansiālo atbalstu, un visus citus pieteikumus atbalsta saņemšanai vai piešķirto atbalstu no citiem avotiem.

5.

Paredzētos pasākumus ievieš, izmantojot uzaicinājumus uz konkursu, saskaņā ar spēkā esošiem finanšu noteikumiem.


III PIELIKUMS

Paredzamais izdevumu sadalījums

1.

Digitālā satura pieejamības, lietošanas un izmantošanas veicināšana Kopienas līmenī

40 — 50 %

2.

Kvalitātes uzlabošanas veicināšana un labākās prakses veicināšana saistībā ar digitālo saturu starp satura nodrošinātājiem un lietotājiem, un starp nozarēm

45 - 55 %

3.

Digitālā saturā ieinteresēto pušu sadarbības un informētības veicināšana

8 — 12 %


24.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/9


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/1/EK

(2005. gada 9. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Komisijas 1999. gada 11. maija paziņojums “Finanšu tirgu satvara īstenošana: rīcības plāns” nosaka vairākas darbības, kas ir vajadzīgas, lai pabeigtu vienotā finanšu pakalpojumu tirgus izveidi.

(2)

Eiropadome sanāksmē Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā aicināja īstenot minēto rīcības plānu līdz 2005. gadam.

(3)

2000. gada 17. jūlijā Padome izveidoja Viedo komiteju Eiropas vērtspapīru tirgu regulēšanai. Viedo komiteja nobeiguma ziņojumā ierosināja ieviest četrpakāpju regulējošo sistēmu, lai padarītu Kopienas vērtspapīru jomu regulējošo aktu izstrādi elastīgāku, efektīvāku un pārskatāmāku.

(4)

Rezolūcijā par efektīvāku vērtspapīru tirgus regulēšanu Eiropas Savienībā Stokholmas Eiropadome 2001. gada 23. - 24. martā apsveica Viedo komitejas nobeiguma ziņojumu un aicināja īstenot ierosināto četrpakāpju pieeju.

(5)

Ņemot vērā iepriekš minēto, 2000. gada 6. jūnijā Komisija pieņēma Lēmumus 2001/527/EK (4) un 2001/528/EK (5), ar ko izveido attiecīgi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (EVRK) un Eiropas Vērtspapīru komiteju (EVK).

(6)

Tā saucamajam Lamfalisī (Lamfalussy) procesam un tā paplašināšanai jābalstās uz demokrātiskas pārskatatbildības un pārskatāmības principiem, ko var pietiekami garantēt vienīgi tad, ja ievēro institucionālo līdzsvaru attiecībā uz īstenošanas pasākumiem;

(7)

Ar šo direktīvu groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas jomā, kas nav dzīvības apdrošināšana (6), 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (7), 91/675/EEK (1991. gada 19. decembris), ar ko izveido Apdrošināšanas komiteju (8), 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (9), un 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (11), 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (12), 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (13), 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (14), 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (15) un 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos. Šīs direktīvas vienīgais mērķis ir ieviest dažas izmaiņas komiteju organizatoriskajā struktūrā. Neviena no izmaiņām nav paredzēta, lai paplašinātu Komisija pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, ko tai piešķir minētās direktīvas, nedz arī pilnvaras, ko Padomei piešķir Direktīva 93/6/EEK.

(8)

Eiropas Parlaments ar 2002. gada 5. februāra rezolūciju apstiprināja četrpakāpju pieeju vērtspapīru tirgum; apstiprinājuma pamatā bija svinīga deklarācija, ko Komisija izteica Parlamentam tajā pašā dienā, un vēstule, ko 2001. gada 2. oktobrī iekšējā tirgus komisārs nosūtīja Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājam saistībā ar aizsargpasākumiem Eiropas Parlamenta lomai šajā procesā. Parlaments ar 2002. gada 21. novembra rezolūciju aicināja paplašināt dažu šīs pieejas aspektu piemērošanu arī uz banku un apdrošināšanas nozarēm, ievērojot skaidri izteiktu apņemšanos no Padomes puses garantēt atbilstīgu institucionālo līdzsvaru.

(9)

Saistības, ko Komisija uzņēmusies attiecībā uz vērtspapīru likumdošanu un kas paustas iepriekšminētajā 2002. gada 5. februāra deklarācijā un 2001. gada 2. oktobra vēstulē, būtu jāpapildina ar pietiekamām garantijām pareiza institucionālā līdzsvara nodrošināšanai.

(10)

2002. gada 3. decembrī Padome aicināja Komisiju īstenot pasākumus attiecībā uz pārējām finanšu pakalpojumu nozarēm, pamatojoties uz Viedo komitejas nobeiguma ziņojumu.

(11)

Arī attiecībā uz četrpakāpju pieejas paplašināšanu nepieciešami aizsargpasākumi, jo ES iestādes vēl nevar izmantot Lamfalisī četrpakāpju pieejas plašu praktisko pieredzi. Turklāt Starptautiskās Lamfalisī procesa monitoringa grupas pirmajā un otrajā starpposma ziņojumā izteiktas dažas piezīmes un kritika saistībā ar procesa darbību.

(12)

Lamfalisī procesa pamatmērķi ir tiesību aktu pieņemšanas ātrums un tiesību aktu kvalitāte. Lamfalisī procesa panākumi vairāk atkarīgi no institucionālo partneru politiskas gribas izveidot piemērotu sistēmu tiesību aktu pieņemšanai, nevis no attiecīgo tehnisko deleģēto noteikumu izstrādes paātrināšanas. Turklāt pārmērīga deleģēto noteikumu izstrādes ātruma uzsvēršana varētu radīt būtiskas problēmas attiecībā uz šo noteikumu kvalitāti.

(13)

Lamfalisī procesa paplašināšana neskar iespējamos lēmumus attiecībā uz pārraudzības organizāciju Eiropas līmenī.

(14)

Padomdevējas komitejas banku jautājumos (PKB), ko izveidoja ar Direktīvu 2000/12/EK, loma attiecībā uz banku sektoru būtu jāpielāgo.

(15)

Lai atspoguļotu šo pielāgoto lomu, PKB būtu jānomaina ar “Eiropas Banku Komiteju”.

(16)

Pasākumi, kas nepieciešami Direktīvas 2000/12/EK īstenošanai, ir vispārējas jomas pasākumi un būtu jāpieņem saskaņā ar 5. pantu Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16).

(17)

Pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem nevajadzētu radīt izmaiņas direktīvas galvenajos noteikumos.

(18)

Eiropas Parlamenta rīcībā vajadzētu būt trīs mēnešiem no īstenošanas pasākumu projekta pirmās iesniegšanas reizes, lai tas varētu to izskatīt un sniegt savu atzinumu. Tomēr ārkārtējos un attiecīgi pamatotos gadījumos šo termiņu var samazināt. Ja minētā termiņa laikā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, Komisija pārskatīs pasākumu projektu.

(19)

Izmantojot savas īstenošanas pilnvaras, Komisijai būtu jāievēro šādi principi: vajadzība nodrošināt, ka tiek saglabāta ieguldītāju uzticība finanšu tirgiem, sekmējot augstus pārskatāmības standartus minētajos tirgos; vajadzība nodrošināt, ka ieguldītājiem pieejams plašs konkurējošu instrumentu klāsts, kā arī viņu stāvoklim piemērota informācija un aizsardzība; vajadzība nodrošināt, ka neatkarīgās pārvaldes iestādes konsekventi izpilda noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret finanšu noziegumiem; vajadzība nodrošināt augsta līmeņa pārskatāmību un visu tirgus dalībnieku, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes apspriešanos; vajadzība veicināt jauninājumus finanšu tirgos, lai nodrošinātu, ka tie ir dinamiski un efektīvi; vajadzība nodrošināt tirgus integritāti, cieši un aktīvi uzraugot finanšu jauninājumus; kapitāla vērtība samazināšanas svarīgums un kapitāla pieejamības pieaugums; ilgtermiņa stabilitāte cenās un priekšrocībās, ko var izmantot tirgus dalībnieki (tostarp mazie un vidējie uzņēmumi un mazie ieguldītāji) saistībā ar jebkādiem īstenošanas pasākumiem; vajadzība veicināt ES finanšu tirgu starptautisko konkurētspēju, neskarot ļoti nepieciešamo starptautiskās sadarbības paplašināšanu; vajadzība panākt līdzvērtīgus nosacījumus visu tirgus dalībnieku darbībai, ieviešot ES noteikumus ikreiz, kad tas ir lietderīgi; vajadzība respektēt atšķirības valstu tirgos, ja vien tās nepamatoti neapdraud vienotā tirgus vienotību, un vajadzība nodrošināt saskanību ar citiem Kopienas tiesību aktiem šajā jomā, jo informācijas traucējumi un pārskatāmības trūkums var apdraudēt tirgu darbību un visupirms kaitēt patērētājiem un mazajiem ieguldītājiem.

(20)

Daži spēkā esoši noteikumi pat tehniskiem grozījumiem Direktīvā 2000/12/EK jāsaskaņo ar Lēmumu 1999/468/EK.

(21)

Lai nodrošinātu institucionālu un juridisku konsekvenci, ņemot vērā pieeju citās Kopienas nozarēs, ar Komisijas Lēmumu 2004/10/EK (17) nodibina Eiropas Banku komiteju kā padomdevēju, lai palīdzētu Komisijai attiecībā uz Kopienas banku likumdošanas attīstību; tādēļ Direktīvā 2000/12/EK būtu jāsvītro atsauces uz PKB padomdevējas funkcijām.

(22)

Attiecībā uz kredītiestāžu maksātspējas un likviditātes novērošanai paredzēto koeficientu pārraudzību, PKB kompetence vairs nav nepieciešama, ņemot vērā kapitāla pietiekamības noteikumu un mehānismu attīstības saskaņošanu, kurus kredītiestādes izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu savu likviditātes risku.

(23)

Turklāt būtiskais progress, kas panākts sadarbībā un informācijas apmaiņā starp uzraudzības iestādēm, jo īpaši ar Sapratnes memorandiem, ir padarījis lieku Komisijas pārraudzību attiecībā uz atsevišķiem uzraudzības lēmumiem un sistemātisku ziņošanu par tiem PKB.

(24)

Eiropas Banku komitejas izveidei nevajadzētu izslēgt citas sadarbības formas starp dažādām iestādēm, kas iesaistītas kredītiestāžu darbības regulēšanā un uzraudzībā, jo īpaši sadarbību ar Eiropas Banku uzraugu komitejas starpniecību, kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/5/EK (18).

(25)

Apdrošināšanas komitejai (AK), ko izveidoja ar Direktīvu 91/675/EEK, jāpalīdz Komisijai, īstenojot tās izpildes pilnvaras, ko tai piešķir apdrošināšanas jomā pieņemtās direktīvas, un jo īpaši jāveic tehniskie grozījumi, kas nepieciešami, lai ņemtu vērā pārmaiņas apdrošināšanas nozarē; šādus pasākumus pieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK.

(26)

Saskaņā ar Direktīvu 91/675/EEK, AK jāizskata arī visi jautājumi, kas saistīti ar Kopienas noteikumu piemērošanu attiecībā uz apdrošināšanas nozari, un jo īpaši jādod padomi Komisijai attiecībā uz priekšlikumiem par tiesību aktiem, kurus Komisija paredz iesniegt Eiropas Parlamentā un Padomē.

(27)

Lai izveidotu iekšējo tirgu, kurā apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji ir pienācīgi aizsargāti, uz apdrošināšanas un fondēto pensiju uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū saskaņā ar uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas brīvības principiem, attiecināmi īpaši Kopienas tiesību akti. Lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un uzturētu finanšu stabilitāti, šiem tiesību aktiem vajadzētu būt ātri pielāgojamiem tirgus pārmaiņām, kas skar minētās nozares, jo īpaši attiecībā uz finanšu un tehniskiem aspektiem.

(28)

Tādēļ būtu jāpielāgo AK loma, un šī komiteja attiecīgi būtu jāpārdēvē par “Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju”. Tomēr fondēto pensiju jomā Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejai nevajadzētu izskatīt darba un sociālo tiesību aspektus, piemēram, pensiju plānu organizāciju, jo īpaši obligātu dalību un darba koplīgumu rezultātus.

(29)

Pasākumi, kas nepieciešami tiesību aktu īstenošanai, uz kuriem attiecas Direktīva 91/675/EK, ir vispārējas jomas pasākumi un būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. pantu.

(30)

Lai nodrošinātu institucionālu un juridisku konsekvenci, ņemot vērā pieeju citās Kopienas nozarēs, ar Komisijas Lēmumu 2004/9/EK (19) nodibināja Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju kā padomdevēju Komisijai apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā. Tādēļ Direktīvā 91/675/EEK būtu jāsvītro atsauces uz AK padomdevējas funkcijām.

(31)

Ar Direktīvu 85/611/EEK izveidoja PVKIU kontaktkomiteju, lai palīdzētu Komisijai, veicinot šīs direktīvas saskaņotu ieviešanu, regulāri apspriežoties, sekmējot apspriedes starp dalībvalstīm un, ja nepieciešams, dodot padomus Komisijai par grozījumiem, kas jāizdara minētajā direktīvā.

(32)

PVKIU kontaktkomiteja darbojas arī kā “komitoloģijas” komiteja Lēmuma 1999/468/EK nozīmē, lai palīdzētu Komisijai saistībā ar tehniskiem grozījumiem, kas jāizdara Direktīvā 85/611/EEK.

(33)

2002. gada 3. decembrī Padome aicināja Komisiju rīkoties, lai Eiropas Vērtspapīru komitejai, inter alia, nodotu padomdevējas funkciju, kas piešķirta PVKIU kontaktkomitejai, attiecībā uz Komisiju, tai īstenojot savas īstenošanas pilnvaras.

(34)

Lai pilnībā īstenotu modeli, kas paredzēts jaunākajās vērtspapīru jomas direktīvās, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (20) — kas piešķir EVK padomdevējas funkciju attiecībā uz Komisiju tās regulējošo pilnvaru īstenošanā, vienlaikus ar Lēmumu 2001/528/EK reglamentējot citu EVK darba aspektu organizāciju, — ir nepieciešams svītrot noteikumus, kuri saskaņā ar Direktīvas 85/611/EEK 53. pantu nosaka pašreizējās PVKIU kontaktkomitejas darba organizāciju un funkcijas, tajās neietverot tās “komitoloģijas” pilnvaras.

(35)

Tādēļ EVK kompetences būtu īpaši jāpadara plašākas par tām, kas tai jau piešķirtas ar Direktīvu 2003/6/EK, lai tās attiektos uz funkcijām, kas pašlaik noteiktas Direktīvā 85/611/EEK. Pasākumi, kas nepieciešami pēdējās minētās direktīvas īstenošanai, ir vispārējas jomas pasākumi un būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. pantu.

(36)

Tādēļ attiecīgi nepieciešams grozīt Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK, 93/6/EEK, 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

GROZĪJUMI DIREKTĪVĀS 93/6/EEK, 94/19/EK UN 2000/12/EK PAR BANKU NOZARI

1. Pants

Direktīva 93/6/EEK

Direktīvas 93/6/EEK 7. panta 9. punkta trešajā teikumā vārdus “un Banku padomdevēju komitejai” svītro.

2. Pants

Direktīva 94/19/EK

Direktīvas 94/19/EK 3. panta 1. punkta trešajā daļā vārdus “Banku padomdevēju komiteja” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Banku komiteja”.

3. Pants

Direktīva 2000/12/EK

Direktīvu 2000/12/EK ar šo groza šādi.

1)

2. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.

Saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija lemj par 3. punkta saraksta grozījumiem.”;

2)

2. panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Attiecībā uz kredītiestādēm, kas nav tādas kredītiestādes, kuras izveidotas reģionos, kas nesen atgūti no jūras, vai kuras radušās, daloties vai apvienojoties iestādēm, kas ir atkarīgas no galvenās struktūras vai tai pakļautas, Komisija saskaņā ar 60. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var noteikt papildu noteikumus otrās daļas piemērošanai, tostarp pirmajā daļā noteikto atbrīvojumu atsaukumu, ja tā atzīst, ka jaunu tādu iestāžu piesaistīšana, kurām otrajā daļā noteiktie pasākumi rada priekšrocības, var negatīvi ietekmēt konkurenci.”;

3)

4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

4. Pants

Atļauja

Dalībvalstis pieprasa, lai kredītiestādes pirms savu darbību sākšanas iegūtu atļauju. Tās nosaka prasības šādām atļaujām saskaņā ar 5. un 9. pantu un paziņo par tām Komisijai.”;

4)

22. panta 9. punktā svītro otro teikumu;

5)

22. panta 10. punktā svītro otro teikumu;

6)

23. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes:

a)

par visām atļaujām, kas piešķirtas tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura vienu vai vairākus mātesuzņēmumus reglamentē kādas trešās valsts tiesību akti;

b)

visos gadījumos, kad šāds mātesuzņēmums iegūst tādu līdzdalību Kopienas kredītiestādē, kas darītu šo kredītiestādi par savu meitasuzņēmumu.

Ja atļauja piešķirta tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura viena vai vairāku mātesuzņēmumu darbību reglamentē trešās valsts tiesību akti, grupas struktūru uzrāda paziņojumā, ko kompetentās iestādes adresē Komisijai saskaņā ar 11. pantu.”;

7)

24. panta 2. punktā vārdus “Banku padomdevēju komiteja” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Banku komiteja”;

8)

25. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.

Neskarot Līguma 300. panta 1. un 2. punktu, Komisija ar Eiropas Banku komitejas palīdzību izvērtē 1. punktā minēto sarunu iznākumu un attiecīgās sekas.”;

9)

49. panta 2. punkta trešā teikumā vārdus “Banku padomdevēju komiteja” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Banku komiteja”;

10)

52. panta 9. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Kompetentā iestāde nosūta šādu informāciju citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.”;

11)

56.a panta 2. punkta pirmajā teikumā vārdus “Banku padomdevēju komiteja var” aizstāj ar vārdiem “Komisija var lūgt Eiropas Banku komiteju”;

12)

VI sadaļu svītro;

13)

60. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Komisijai palīdz Eiropas Banku komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/10/EK (21)(še turpmāk “Komiteja”).

Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

Komiteja pieņem savu reglamentu.

14)

64. panta 2. un 6. punktā vārdus “un Banku padomdevēju komiteja” svītro.

II NODAĻA

GROZĪJUMI DIREKTĪVĀS 73/239/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK, 98/78/EK UN 2002/83/EK PAR APDROŠINĀŠANAS UN FONDĒTO PENSIJU NOZARĒM

4. Pants

Direktīva 73/239/EEK

Direktīvu 73/239/EEK ar šo groza šādi.

“29.a Pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās iestādes:

1)1.

a)

par visām atļaujām, kas piešķirtas tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura vienu vai vairākus mātesuzņēmumus reglamentē kādas trešās valsts tiesību akti;

b)

gadījumā, ja šāds mātesuzņēmums iegūst tādu līdzdalību Kopienas apdrošināšanas uzņēmumā, kas darītu šo apdrošināšanas uzņēmumu par savu meitasuzņēmumu.

2.   Ja 1. punkta a) apakšpunktā minētā atļauja piešķirta tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura viena vai vairāku mātesuzņēmumu darbību reglamentē trešās valsts tiesību akti, grupas struktūru uzrāda paziņojumā, ko kompetentās iestādes adresē Komisijai.”;

2)   29.b panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pirmajā daļā minētajos gadījumos saskaņā ar procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK (22) 5. pantā, un atbilstīgi minētā lēmuma 7. panta 3. punktam un 8. pantam, jebkurā laikā un papildu sarunu sākšanai var arī pieņemt lēmumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāierobežo lēmumi vai jāaptur to pieņemšanu attiecībā uz:

a)

atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti lēmuma pieņemšanas laikā vai vēlāk;

b)

līdzdalības iegūšanu, ko veic tieši vai netieši mātesuzņēmumi, kurus reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti.

5. Pants

Direktīva 91/675/EEK

Direktīvu 91/675/EEK ar šo groza šādi.

1)   Virsrakstā vārdus “Apdrošināšanas komiteja” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja”;

2)   1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. Pants

1.   Komisijai palīdz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/9/EK (23), (še turpmāk “Komiteja”).

2.   Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komitejas, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/6/EK (24), pārstāvis piedalās Komitejas sanāksmēs kā novērotājs.

3.   Komiteja dalībai savās sanāksmēs var uzaicināt ekspertus un novērotājus.

4.   Komitejas sekretariāta funkcijas nodrošina Komisija.

3)   2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. Pants

Ja tiesību akti, kas pieņemti tiešās nedzīvības apdrošināšanas un tiešās dzīvības apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un fondēto pensiju jomā, piešķir Komisijai pilnvaras īstenot noteikumus, kas šajos aktos noteikti, piemēro 5. un 7. pantu Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (25), ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

2.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

4)   3. un 4. pantu svītro.

6. Pants

Direktīva 92/49/EEK

Direktīvas 92/49/EEK 40. panta 10. punkta pirmajā teikumā vārdus “iesniedz Apdrošināšanas komitejai, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 91/675/EEK, ziņojumu, kurā par katru dalībvalsti pa veidiem apkopots gadījumu skaits” aizstāj ar vārdiem “informē Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju par tādu gadījumu veidu un skaitu katrā dalībvalstī”.

7. Pants

Direktīva 98/78/EK

Direktīvu 98/78/EK ar šo groza šādi.

1)   10.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.

Neskarot Līguma 300. panta 1. un 2. punktu, Komisija ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejas palīdzību izskata 1. punktā minēto sarunu iznākumu un izrietošo situāciju.”;

2)   11. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.

Ne vēlāk kā 2006. gada 1. janvārī Komisija sniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un vajadzības gadījumā - par turpmākas saskaņošanas nepieciešamību.”.

8. Pants

Direktīva 2002/83/EK

Direktīvu 2002/83/EK ar šo groza šādi.

1)

46. panta 9. punkta pirmajā teikumā vārdus “Komisija iesniedz Apdrošināšanas komitejai ziņojumu, kurā apkopots” aizstāj ar vārdiem “Komisija informē Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju par”;

2)

58. pantu aizstāj ar šādu pantu:

58. Pants

Informācija no dalībvalstīm Komisijai

Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās iestādes:

a)

par visām atļaujām, kas piešķirtas tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura vienu vai vairākus mātesuzņēmumus reglamentē kādas trešās valsts tiesību akti;

b)

gadījumā, ja šāds mātesuzņēmums iegūst tādu līdzdalību Kopienas dzīvības apdrošināšanas uzņēmumā, kas padarītu šo dzīvības apdrošināšanas uzņēmumu par savu meitasuzņēmumu.

Ja a) apakšpunktā minētā atļauja ir piešķirta tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura viena vai vairāku mātesuzņēmumu darbību reglamentē trešo valstu tiesību akti, grupas struktūru uzrāda paziņojumā, ko kompetentās iestādes adresē Komisijai un citām kompetentām iestādēm.”;

3)

65. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

Komisijai palīdz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja, kas nodibināta ar Komisijas 2003. gada 5. novembra Lēmumu 2004/9/EK (26).

III NODAĻA

GROZĪJUMI DIREKTĪVĀ 85/611/EEK UN DIREKTĪVĀ 2001/34/EK PAR VĒRTSPAPĪRU NOZARI

9. Pants

Direktīva 85/611/EEK

Direktīvu 85/611/EEK ar šo groza šādi.

1)

6.c pantu groza šādi:

a)

9. punktā otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Reizi divos gados Komisija sniedz ziņojumu par šādiem gadījumiem.”;

b)

10. punktā otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Reizi divos gados Komisija sniedz ziņojumu par šādiem gadījumiem.”;

2)

14. panta 6. punktā svītro otro daļu;

3)

21. panta 4. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Šādu informāciju apspriež Eiropas Vērtspapīru komitejā.”;

4)

22. panta 4. punkta trešajā daļā ceturto teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Šādus ziņojumus var apspriest Eiropas Vērtspapīru komitejā.”;

5)

X iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

“Eiropas Vērtspapīru komiteja”;

6)

53. pantu svītro.

7)

53.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

53.a Pants

Šīs direktīvas tehniskos grozījumus pieņem saskaņā ar 53.b panta 2. punktā minēto kārtību, kad tie attiecas uz:

a)

definīciju skaidrojumu, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu visā Kopienā;

b)

terminoloģijas sakārtošanu un definīciju strukturēšanu saskaņā ar turpmākiem tiesību aktiem par PVKIU un jautājumiem, kas ar to saistīti.”;

8)

Iekļauj šādu pantu:

53.b Pants

1.   Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas (27) Lēmumu 2001/528/EK (še turpmāk — “Komiteja”).

Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK (28) 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. Pants

Direktīva 2001/34/EK

Direktīvu 2001/34/EK ar šo groza šādi.

1)

108. pantu svītro;

2)

109. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“109. Pants

1.   Lai pielāgotu, ņemot vērā ekonomiskās situācijas prasības, 43. panta 1. punktā noteikto paredzamās tirgus kapitalizācijas minimālo daudzumu, Komisija iesniedz Eiropas Vērtspapīru komitejai, kas izveidota ar Komisijas 2001. gada 6. jūnija Lēmumu 2001/528/EK (29), veicamo pasākumu projektu.

Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanai (30), 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

IV NODAĻA

GROZĪJUMS DIREKTĪVĀ 2002/87/EK PAR FINANŠU KONGLOMERĀTIEM

11. Pants

Direktīva 2002/87/EK

Direktīvas 2002/87/EK 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

Neskarot Līguma 300. panta 1. un 2. punktu, Komisija ar Eiropas Banku komitejas, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejas un Finanšu konglomerātu komitejas palīdzību izvērtē 1. punktā minēto sarunu iznākumu un attiecīgās sekas.”

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12.Pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Īstenošanas pasākumi, kas pieņemti saskaņa ar Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantā minēto procedūru un ņemot vērā 8. panta noteikumus, nedrīkst mainīt šo direktīvu pamatnoteikumus.

2.   Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

3.   Ja groza Līgumā paredzētos nosacījumus par Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanu, Komisija šo direktīvu pārskata un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus. Jebkurā gadījumā šādu pārskatīšanu veic, vēlākais, līdz 2007. gada 31. decembrim.

13.Pants

Pārņemšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2005. gada 13. maijam.

Ja dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

14. Pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. Pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2005. gada 9. martā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. P. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

N. SCHMIT


(1)  OV C 112, 30.4.2004., 21. lpp.

(2)  OV C 58, 6.3.2004., 23. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 31. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2004. gada 11. maija Lēmums.

(4)  OV L 191, 13.7.2001., 43. lpp.

(5)  OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/8/EK (OV L 3, 7.1.2004., 33. lpp.).

(6)  OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(7)  OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(8)  OV L 374, 31.12.1991., 32. lpp. Direktīvā izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2004., 1. lpp.).

(9)  OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(10)  OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/39/EK.

(11)  OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(12)  OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp. Direktīvā izdarīti grozījumi ar Direktīvu 2002/87/EK.

(13)  OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā izdarīti grozījumi ar Komisijas Direktīvu 2004/69/EK (OV L 125, 28.4.2004., 44. lpp.).

(14)  OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/109/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(15)  OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

(16)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(17)  OV L 3, 7.1.2004., 36. lpp.

(18)  OV L 3, 7.1.2004., 28. lpp.

(19)  OV L 3, 7.1.2004., 34. lpp.

(20)  OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(21)  OV L 3, 7.1.2004., 36. lpp.”;

(22)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”.

(23)  OV L 3, 7.1.2004., 34. lpp.

(24)  OV L 3, 7.1.2004., 30. lpp.

(25)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.”;

(26)  OV L 3, 7.1.2004., 34. lpp.

(27)  OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/8/EK (OV L 3, 7.1.2004., 33. lpp.).

(28)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(29)  OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/8/EK (OV L 3, 7.1.2004., 33. lpp.).

(30)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.